Esošais regulējums un gaidāmās

izmaiņas ūdenssaimniecības

nozares regulējumā

Iveta Teibe, VARAM Vides aizsardzības

departamenta

Ūdens resursu nodaļa

07.10.2014.

Prezentācijā aplūkotie jautājumi

- Dzeramais ūdens un notekūdeņi patērētājiem

- Tīrais ūdens un notekūdeņi rūpniecībā

- Atkārtota ūdens izmantošana

- Lietus ūdeņi

Dzeramais ūdens - pašreizējais

regulējums Latvijā un ES

Padomes 1998.gada 3.novembra Direktīvas 98/83/EK par dzeramā ūdens

kvalitāti

Pārtikas aprites uzraudzības likums (19.02.98.)

MK noteikumi Nr. 235 «Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes

prasības, monitoringa un kontroles kārtība» (29.04.03.)

MK noteikumi Nr.38 «Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 222-99

«Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves» (01.02.2000.)*

MK noteikumi Nr.256 «Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 221-98

«Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija» (21.07.98.)*

MK noteikumi Nr. 736 «Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju»

(23.12.2003.)

Dzeramais ūdens - pašreizējais

regulējums Latvijā un ESDabas resursu nodokļa likums (15.12.2005.)

MK noteikumi Nr. 404 «Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu

nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas

sistēmas» (19.06.2007.)

MK noteikumi Nr.1075 «Noteikumi par vides aizsardzības valsts statistikas

pārskatu veidlapām» (22.12.2008.)

* Piemērojami līdz attiecīgos Ministru kabineta noteikumus aizvietojošo Ministru kabineta

noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2015.gada 1.jūlijam.

Ja ūdens ieguves vidējais apjoms pārsniedz 10 m3 diennaktī, ir jāsaņem ūdens

resursu lietošanas atļauja (vai piesārņojošās darbības atļaujā jābūt

nosacījumiem ūdens ieguvei) un jāmaksā dabas resursu nodoklis (sk. likmes),

kā arī reizi gadā jāsniedz informācija par ūdens ieguvi Valsts statistikas

pārskatam «Nr. 2-Ūdens». Pazemes vai avota ūdens ieguvei jāsaņem papildu

dokumentācija. Pārtraucot izmantot ūdens ieguves urbumu, ūdeņu ieguvējam

jānodrošina urbuma konservācija vai likvidācija.

N.p.k. Ūdeņu ieguves avots vai ūdeņu veids Mērvienība Likme (euro)

1. Virszemes ūdeņi m3 0,009

2. Pazemes ūdeņi, arī saldūdeņi un avotu ūdeņi, ko izmanto ūdensapgādē:

2.1. augstas vērtības pazemes ūdens m3 0,04

2.2. vidējas vērtības pazemes ūdens m3 0,03

2.3. zemas vērtības pazemes ūdens m3 0,014

3. Ārstnieciskie minerālūdeņi vai minerālūdeņi, kurus izmanto ārstniecībā

termālās vai ūdensdziedniecības iestādēs ūdens ieguves teritorijām3 0,14

4. Pazemes ūdeņi, arī saldūdeņi, minerālūdeņi un avotu ūdeņi, ko realizē tālāk:

4.1. augstas vērtības pazemes ūdens m3 1,42

4.2. vidējas vērtības pazemes ūdens m3 0,85

4.3. zemas vērtības pazemes ūdens m3 0,43

Ūdens ieguve - būtiskākās prasības

Dzeramais ūdens - būtiskākās prasībasMērķis - aizsargāt cilvēku veselību, nodrošināt, tīru un drošu dzeramo jeb

uzturā, ēdiena gatavošanā, mājsaimniecībā, pārtikas ražošanā izmantoto vai

tirgoto ūdeni.

Ir noteikti dzeramā ūdens kvalitātes normatīvi (obligātās kvalitātes prasības)

mikrobioloģiskajiem, ķīmiskajiem, organoleptiskajiem rādītājiem. Normatīvus

piemēro gan pa ūdensvadu, gan cisternās vai fasējumā piegādātajam ūdenim,

bet neattiecina uz atsevišķām ūdens ieguves vai piegādes vietām, kuras

izmanto mazāk par 50 cilvēkiem vai kur piegādes apjoms nepārsniedz 10 m3

diennaktī (ja neapgādā publiskas ēkas vai netirgo iegūto ūdeni). Atbilstībai

parametriem jābūt vietā, kur ūdeni saņem patērētājs.

Atbilstību novērtē kontroles monitoringā (biežas pārbaudes pēc nelielas

izmeklējumu programmas) un auditmonitoringā (retākas pārbaudes visiem

rādītājiem). Pa publisko ūdensvadu piegādātā ūdens atbilstību normatīviem

pārbauda VI (AM) un ūdens piegādātājs (KM), pārtikas uzņēmumos –

komersants (AM un KM). Regulārais valsts monitorings neietver ūdeni no

akām, individuālām ūdensapgādes sistēmām.

Dzeramais ūdens - būtiskākās prasības

Ķīmiskajiem rādītājiem var noteikt īpašas (pazeminātas) prasības uz 3x3

gadiem, ja tās nerada draudus patērētāju veselībai un nav iespējams citādi

nodrošināt dzeramā ūdens piegādi. Tās noteikt var lūgt komersants, ūdens

piegādātājs, pašvaldība u.c.

Ja dzeramais ūdens neatbilst normatīviem, pēc iespējas ātrāk jāveic korektīvie

pasākumi. Par tiem atbildīgs var būt ūdens piegādātājs, ūdensvada īpašnieks,

valdītājs vai komersants - atkarībā no neatbilstības vietas. Ja apdraudēta

patērētāju veselība, VI var ierobežot vai aizliegt izmantot dzeramo ūdeni.

Dzeramais ūdens – piegādātājamAtbild par sniegto pakalpojumu līdz ūdens uzskaites mezglam (ieskaitot).

Atbild par uzskaites mezgla izbūvi, tajā veic piegādātā ūdens uzskaiti un

kvalitātes kontroli.

Ievēro būvnormatīva «Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves» nosacījumus

ūdensapgādes sistēmas projektēšanai un būvniecībai, ūdensapgādes avotu

izvēlei, ūdensgūtņu ietaisēm u.c. ūdensapgādes sistēmas elementiem, to

konstrukcijām un materiāliem. Būvnormatīvs nosaka, ka dzeramā ūdens

apgādē priekšroka dodama pazemes ūdeņiem. Tehniskā ūdens apgādē dzeramā

ūdens kvalitātes prasībām atbilstoši pazemes ūdeņi izmantojami tikai tad, ja

nav alternatīvu zemākas kvalitātes ūdens apgādes avotu.

Dzeramais ūdens - piegādātājam

Ūdens kvalitātes neatbilstības gadījumā veic atkārtotas pārbaudes, lai noteiktu

neatbilstības vietu; nekavējoties rīkojas, lai nodrošinātu nekaitīgu ūdeni. Ja

sistēmu dezinficē, kontrolē dezinfekcijas efektivitāti, reaģentu atlieku

klātbūtni, saskaņo ar VI konkrēto izmeklējumu programmu. Iekārtu

dezinfekciju veic pirms ekspluatācijas uzsākšanas, pēc avārijas remonta un

profilaktiski (vismaz 2x gadā), kā arī piesārņojuma gadījumā. Obligāti

dezinficē ūdensapgādes urbumu pirms ekspluatācijas uzsākšanas.

Informē VI par monitoringa rezultātiem, ūdens neatbilstību, pēc tās veiktajiem

korektīvajiem pasākumiem, (komersants par monitoringa rezultātiem informē

arī PVD).

Informē patērētājus par piegādātā dzeramā ūdens kvalitāti un nekaitīgumu, par

korektīvajiem pasākumiem, par iespējamo korektīvo rīcību, kas jāveic pašiem

iedzīvotājiem, kādiem rādītājiem un cik ilgi piemērotas īpašās normas, vai tās

var ietekmēt kādas iedzīvotāju grupas veselību.

Dzeramais ūdens - patērētājam

Ja izmanto centralizēto ūdensapgādi (tādi ir ~ ¾ iedzīvotāju), rūpējas par

ūdensapgādes iekārtām un cauruļvadiem tikai savā mājā/ dzīvoklī un maksā

par saņemtajiem pakalpojumiem (tarifu maksā ietverts arī dabas resursu

nodoklis).

Būvnormatīvs «Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija» nosaka «atbildības

robežu» - uz ievada ēkā vai ēku grupā izveidots ūdens uzskaites mezgls ir

punkts, kur beidzas ārējās ūdensapgādes sistēma un sākas iekšējā

ūdensapgādes sistēma.

Būvnormatīvs prasa, lai caurules, armatūra, iekārtas un materiāli atbilstu

būvnormatīva, valsts standartu un tehnisko noteikumu prasībām, lai tiktu veikti

pasākumi pret koroziju, nogulsnēšanos un apaugumu.

Patērētājs var pats pasūtīt dzeramā ūdens kvalitātes pārbaudes. Komersants var

pieprasīt piegādātājam informāciju par dzeramā ūdens monitoringa rezultātiem

ārējā ūdensapgādes tīklā.

Akas vai urbuma ierīkošanai ir savi nosacījumi, t.sk. jāsaņem zemes dzīļu

izmantošanas liecence un urbuma pase. Ja plānots iegūt vairāk par 100 m3

pazemes ūdeņu diennaktī, jāsaņem pazemes ūdeņu atradnes pase.

Ūdensvada īpašnieks, valdītājs vai komersants veic korektīvos pasākumus, ja

neatbilstība normatīviem konstatēta ēkas iekšējā ūdensvadā.

Dzeramais ūdens - patērētājam

Dzeramais ūdens – jaunumi ES

No 23.06.14. līdz 23.09.14. Eiropas komisija (EK) rīkoja sabiedrisko

apspriešanu par dzeramā ūdens kvalitāti dalībvalstīs, lai konstatētu, vai vajag

uzlabot kvalitatīva dzeramā ūdens pieejamību un pilnveidot likumdošanu šai

jomā.

Rezultātus ņems vērā, lemjot, vai nepieciešams pārskatīt/ grozīt Dzeramā

ūdens direktīvu 98/83/EK.

Apspriešana jau ir beigusies, bet EK 2014.g. ziņojumu par dzeramā ūdens

kvalitāti dalībvalstīs un EK paziņojumu COM (2014)177final par Eiropas

pilsoņu iniciatīvu «Ūdens un sanitārija ir cilvēka tiesības! Ūdens ir

sabiedriskais labums, nevis prece» vēl var atrast Internetā (arī latviski) :

http://ec.europa.eu/environment/consultations/water_drink_en.htm

Notekūdeņi - pašreizējais regulējums

Latvijā un ESPadomes Direktīva ( 1991. gada 21. maijs ) par komunālo notekūdeņu

attīrīšanu (91/271/EEK)

Likums «Par piesārņojumu» (15.03.2001.)

MK noteikumi Nr.34 «Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī»

MK noteikumi Nr.1082 „Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas

piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas darbību

veikšanai”

MK noteikumi Nr.256 «Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 221-98

«Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija» (21.07.98.)*

MK noteikumi Nr.214 Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 223-99

"Kanalizācijas ārējie tīkli un būves» (15.06.1999.)*

Notekūdeņi - pašreizējais regulējums

Latvijā un ESDabas resursu nodokļa likums (15.12.2005.)

MK noteikumi Nr. 404 «Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu

nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas

sistēmas» (19.06.2007.)

MK noteikumi Nr.1075 «Noteikumi par vides aizsardzības valsts statistikas

pārskatu veidlapām» (22.12.2008.)

* Piemērojami līdz attiecīgos Ministru kabineta noteikumus aizvietojošo Ministru kabineta

noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2015.gada 1.jūlijam.

Notekūdeņi – būtiskākās prasības

Mērķis - aizsargāt vidi no notekūdeņu novadīšanas kaitīgas ietekmes.

Jebkuru piesārņojošo vielu tieša ievadīšana pazemes ūdeņos ir aizliegta (ar

atsevišķiem izņēmumiem, kas saistīti ar izpēti, karjeru vai inženierbūvju

būvniecību vai uzturēšanu, termālo ūdeņu izmantošanu, naftas vai gāzes

uzglabāšanu).

Neattīrītu ražošanas notekūdeņu, komunālo notekūdeņu un notekūdeņu dūņu

novadīšana virszemes ūdeņos vai vidē, kā arī lietus kanalizācijas sistēmā ir

aizliegta.

Obligāti jāsavāc un jāattīra visi notekūdeņi, kas rodas aglomerācijās (±

apdzīvotās vietās) ar cilvēku ekvivalentu virs 2000. To var nodrošināt gan ar

centralizētu, gan decentralizētu sistēmu. Šie notekūdeņi jāattīra tā, lai tie

atbilstu normatīviem (noteikti 3 rādītājiem – suspendētās vielas, ĶSP un BSP5)

vai piesārņojuma samazināšanas procentiem. Lielāko apdzīvoto vietu (kuru CE

lielāks par 10 000 CE) notekūdeņiem jānodrošina arī slāpekļa un fosfora

piesārņojuma samazināšana.

Prasības komunālo notekūdeņu attīrīšanai

Parametrs Cilvēku

ekvivalents

Koncentrācija vai

attīrīšanas

tehnoloģija

Minimālie

piesārņojuma

samazinājuma

procenti

1. Bioķīmiskais

skābekļa patēriņš

(BSP5), ja

temperatūra ir

20 °C, neveicot

nitrifikāciju

<200

200-2000

2000-10 000

> 10 000

atbilstoša attīrīšana

atbilstoša attīrīšana

25 mg/l

25 mg/l

-

50-70

70-90

70-90

2. Ķīmiskais

skābekļa patēriņš

(ĶSP)

< 200

200-2000

2000–10 000

> 10 000

atbilstoša attīrīšana

atbilstoša attīrīšana

125 mg/l

125 mg/l

-

50-75

75

75

3. Suspendētās

vielas – kopējais

daudzums

līdz 10 000

10 000 un

vairāk

zem 35 mg/l

zem 35 mg/l

90

90

Parametri Cilvēku

ekvivalents

Koncentrācija vai

attīrīšanas

tehnoloģija

Minimālie

samazinājuma

procenti

1. Kopējais

fosfors (Pkop)

<2000

2000-10 000

10 000–100 000

> 100 000

atbilstoša attīrīšana

atbilstoša attīrīšana

2 mg/l

1 mg/l

-

10-15

80

80

2. Kopējais

slāpeklis

(Nkop)

<2000

2000-10 000

10 000–100 000

> 100 000

atbilstoša attīrīšana

atbilstoša attīrīšana

15 mg/l

10 mg/l

-

10-15

70-80

70-80

Prasības komunālo notekūdeņu

attīrīšanai

Vietējai pašvaldībai jānodrošina decentralizētajās kanalizācijas sistēmās

savāktā satura regulāra savākšana un attīrīšana, kā arī uzskaite.

MK noteikumi Nr. 34 un būvnormatīvi nosaka prasības kanalizācijas sistēmu

un attīrīšanas iekārtu projektēšanai, būvniecībai, rekonstrukcijai un

ekspluatācijai, notekūdeņu un lietusūdeņu aprēķina daudzumus u.tml.

Notekūdeņu attīrīšana iekārtām (NAI) ar jaudu 20 un vairāk m3 diennaktī ir

jāsaņem B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja, bet NAI ar jaudu 5-20

m3 diennaktī – C kategorijas piesārņojošās darbības apliecinājums. Atļaujā

jābūt nosacījumiem par notekūdeņu novadīšanas vietu, apjomiem un tajos

pieļaujamo piesārņojošo vielu koncentrāciju.

Atļaujas turētājiem par notekūdeņu novadīšanu vidē jāmaksā dabas resursu

nodoklis, kura likme atkarīga no to sastāvā esošajām vielām, kā arī reizi gadā

jāsniedz atskaite valsts statistikas pārskatam «Nr. 2-Ūdens».

Notekūdeņi – būtiskākās prasības

Notekūdeņi – ražotājam

Ja ražošanas notekūdeņus novada vidē – jānodrošina to attīrīšana un

novadīšana atbilstoši tiesību aktos un atļaujā noteiktajām prasībām un citiem

atļaujas nosacījumiem. Virszemes noteces ūdeņu lokālās attīrīšanas ietaises

jāizvieto uzņēmuma teritorijā.

Ja ražošanas notekūdeņus novada centralizētā kanalizācijas sistēmā vai uz

ārējām attīrīšanas iekārtām, operators slēdz līgumu ar centralizētās

kanalizācijas sistēmas vai attīrīšanas iekārtu īpašnieku vai pārvaldītāju un veic

priekšattīrīšanu. Cita starpā, līgumā jānorāda visas vielas, kuras paredzēts

emitēt, un maksimālie notekūdeņu un piesārņojošo vielu daudzumi.

Priekšattīrīšanai jānodrošina, lai netiktu bojāta kanalizācijas sistēma un

traucēta attīrīšana.

Ja bīstamas vielas nesaturošus ražošanas notekūdeņus no 11 veidu pārtikas

ražotnēm novada vidē, jāveic atbilstoša attīrīšana (ja CE<4000) vai jāizvēlas

visiem komunālajiem notekūdeņiem noteiktajiem normatīviem atbilstoša

attīrīšana vai labākie tehniskie paņēmieni (ja CE ≥ 4000).

Notekūdeņi – individuālajiem

lietotājiemBūvnormatīvs par ēku iekšējo ūdensvadu un kanalizāciju nosaka, ka pirmā

skataka ir punkts, kur beidzas iekšējās kanalizācijas sistēma un sākas ārējās

kanalizācijas sistēma. Par tās izbūvi atbild ārējās ūdensapgādes sistēmas

īpašnieks.

Ja apdzīvotajā vietā nav centralizētās kanalizācijas, individuālajās un tikai

vasarā izmantotajās dzīvojamās ēkās drīkst izbūvēt sausās tualetes vai

izvedamas notekūdeņu krājtvertnes, neierīkojot ūdensvadu.

Būvnormatīvs prasa, lai ēku nalizācijas un lietusūdens novadīšanas sistēmās

lietotās caurules, armatūra, iekārtas un materiāli atbilstu būvnormatīva, valsts

standartu un tehnisko noteikumu prasībām.

Topošais ūdenssaimniecības (ūdensapgādes

un kanalizācijas) pakalpojumu likums

Likumprojekts izskatīts Saeimā pirmajā lasījumā šī (2014.) gada 29. maijā.

Mērķis - sekmēt kvalitatīvu un vides prasībām atbilstošu ūdenssaimniecības

pakalpojumu pieejamību, nosakot vienotas prasības un nosacījumus

ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu sniegšanai un lietošanai.

Nosaka:

− ūdenssaimniecības pakalpojumu regulēšanas vispārīgo kārtību,

− valsts un pašvaldību kompetenci ūdenssaimniecības pakalpojumu

regulēšanā, t.sk., deleģējumu MK noteikumu un pašvaldību saistošo

noteikumu izdošanai,

− ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja un lietotāja pienākumus un

tiesības pakalpojumu sniegšanā un lietošanā.

Topošais ūdenssaimniecības (ūdensapgādes

un kanalizācijas) pakalpojumu likums

Nosaka minimālo regulēšanas slieksni, sniedzot visu veidu sabiedriskos

ūdenssaimniecības pakalpojumus. Ja pakalpojumu apjoms vismaz vienā veidā

pārsniedz 100 000 m3 gadā, to sniegšanu uzraudzīs Regulators, ja apjoms ir

mazāks – pašvaldība, kura pati noteiks maksu par sniegtajiem pakalpojumiem

pēc likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajiem

pamatprincipiem.

Deleģējumi pašvaldību saistošajiem noteikumiem, citā starpā, dos tām iespēju

noteikt prasības pakalpojumu sniegšanai un lietošanai, arī noteikt pienākumu

pieslēgt nekustāmo īpašumu izbūvētai centralizētajai infrastruktūrai.

Dome varēs pieņemt lēmumu piešķirt līdzfinansējumu tādu būvju būvniecībai,

kas nepieciešamas potenciālo pakalpojumu lietotāju nekustamā īpašuma

pieslēgšanai centralizētajai sistēmai. Pašvaldības dome varēs izdot saistošos

noteikumus, kuros noteiks līdzfinansējuma apjomu un nosacījumus tā

saņemšanai.

Atkārtota ūdens izmantošanaPašlaik regulējums minimāls gan Latvijā, gan ES; ir tikai vispārīgas prasības.

- Komunālo notekūdeņu direktīvas 91/271/EEK 12.pants: «attīrītie

notekūdeņi atkārtoti jāizmanto, kad vien iespējams».

- MK noteikumi Nr. 34: «operatoram jānodrošina notekūdeņu un notekūdeņu

dūņu lietderīga izmantošana».

- MK noteikumos Nr. 736 noteikts, kā veikt ūdens instrumentālo uzskaiti

gadījumā, ja ražošanas procesos to izmanto atkārtoti.

- Būvnormatīvs «Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves» (53.punkts):

«Ražošanas uzņēmumu ūdensapgādei ar tehnisko ūdeni ieteicams izmantot

attīrītos notekūdeņus».

- Būvnormatīvā «Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija» (41.punkts): «Lai

samazinātu ūdens patēriņu, ēkās un būvēs var ieprojektēt atgriezeniskās un

atkārtotās ūdens izmantošanas sistēmas, ja tas ir ekonomiski lietderīgi».

- Dabas resursu nodoklis nav jāmaksā par ražošanas vajadzībām izlietotajiem

ūdeņiem, ja tie pēc attīrīšanas izmantoti atkārtoti.

Atkārtota ūdens izmantošana

Eiropas Komisija ir uzsākusi sabiedrisko apspriešanu par labākajiem

risinājumiem, kas ļautu ES veicināt ūdens (vismaz otrējai attīrīšanai pakļautu

komunālo notekūdeņu un ražošanas notekūdeņu) atkārtotu izmantošanu.

Apspriešanas materiāli neattiecas uz lietus notekūdeņiem.

Apspriešana ilgst no šī gada 30.jūlija līdz 7.novembrim. Ikviens var

iepazīties ar iespējamo risinājumu aprakstu un izteikt viedokli par tiem,

aizpildot anketu.

Informācija par sabiedrisko apspriešanu un tās materiāli ir pieejami (diemžēl

nav latviešu valodā):

http://ec.europa.eu/environment/consultations/water_reuse_en.htm

Novembrī vai decembrī EK plāno sanāksmi interešu grupām, decembrī tiks

publicēts ietekmes novērtējums. Ja tiks atzīts, ka nepieciešams ES līmeņa

regulējums, EK priekšlikumu publiskos 2015.g. beigās.

Atkārtota ūdens izmantošana

Apspriešanai piedāvātie risinājumi

Stingrāk ieviest esošās prasības par ūdens cenām

un ieguvi Vadlīnijas, kā veicināt ūdens

atkārtotu izmantošanu

Vadlīnijas,

kā akcentēt jau

esošās prasības

Sekmēt topošo ISO standartu izmantošanu

Informatīvi pasākumi

Atkārtotas izmantošanas mērķi ūdens

trūkuma skartajos baseinos

Regulējums-ES

līmeņa sanitārie

normatīvi

Atkārtota ūdens izmantošana

Atkārtota ūdens izmantošana

Lietus ūdeņiES praktiski nav regulējuma, Latvijā tas pamatā nosaka kanalizācijas sistēmu

būvniecību, atsevišķus ierobežojumus.

Padomes Direktīva (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu

(91/271/EEK) – pēc tās definīcijas «komunālie notekūdeņi ir sadzīves

notekūdeņu vai sadzīves notekūdeņu un rūpniecisko notekūdeņu un/vai lietus

notekūdeņu sajaukums».

MK noteikumi Nr.34 «Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī»

(22.01.02.). Identiska komunālo notekūdeņu definīcija, aizliegums novadīt

neattīrītus ražošanas notekūdeņus, komunālos notekūdeņus un notekūdeņu

dūņas virszemes ūdeņos, vidē, kā arī lietus kanalizācijas sistēmā.

Lietus ūdeņi

MK noteikumi Nr.214 «Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 223-99

"Kanalizācijas ārējie tīkli un būves»» (15.06.99.) - lietus kanalizācijas sistēmas

izveide un parametri, lietus ūdeņu aprēķina daudzumi, kas jāņem vērā,

projektējot kanalizācijas sistēmas. Prasības lietusūdeņu pieteces regulēšanai

(pieļaujot speciālu dīķu vai tilpju izbūvi), lietus ūdeņus skataku, lietusgāžu

novadkolektoru un izlaižu projektēšanai un būvniecībai.

Pašvaldību saistošajos noteikumos var būt nosacījumi lietus notekūdeņu

novadīšanai vai to daudzuma aprēķinam.

Pašlaik jauns regulējums Latvijā netiek plānots; nav dzirdēts par šādām

iecerēm ES.

Papildu informācija

• Latvijas tiesību akti ūdeņu jomā:http://www.varam.gov.lv/lat/likumdosana/normativie_akti/?doc=3162

• Tiesību aktu projekti:http://www.varam.gov.lv/lat/likumdosana/normativo_aktu_projekti/?doc=12002

• ES normatīvie akti ūdeņu jomā (latviešu valodā):http://eur-lex.europa.eu/search.html?CC_2_CODED=1510&qid=1410853187427&name=browse-by%3Alegislation-in-force&CC_1_CODED=15&page=1&CC_4_CODED=15102020&displayProfile=allRelAllConsDocProfile&CC_3_CODED=151020&type=named&locale=lv