Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta

2015. gada publiskais pārskats

Sagatavots un izdots saskaņā ar

16.05.2006. MK noteikumi Nr.397

"Noteikumi par zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētā

zinātniskā institūta gada publisko pārskatu"

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

Rīga, 2016

2

Saturs

1. Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta darbības mērķi 4 2. Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta galvenās funkcijas un uzdevumi 5 3. Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta juridiskais statuss un struktūra 6 4. Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta zinātniskās darbības rezultāti 8

4.1. Īstenotie pētījumu projekti un to rezultāti 8 4.1.1. Valsts pētījumu programmas 8

4.1.1.1. Valsts pētījumu programma 2014.10-4/VPP-6/6 “Meža un zemes dzīļu resursu izpēte, ilgtspējīga izmantošana – jauni produkti un tehnoloģijas (ResProd)” 8

4.1.1.2. Dalība citās Valsts pētījumu programmās 13 4.1.2. Latvijas Zinātnes padomes tematiskie pētījumu projekti 14 4.1.3. Eiropas Sociālā fonda (ESF) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda (ERAF)

projekti 15 4.1.4. ES 7. un Apvārsnis 2020 (Horizon 2020) ietvara programmu projekti, starptautisku fondu

finansēti projekti 17 4.2. Zinātniskās publikācijas un zinātniskā komunikācija 19

4.2.1. Raksti zinātniskos žurnālos 19 4.2.2. Publikācijas konferenču ziņojumu izdevumos (proceedings) /raksts vai nodaļa rakstu

krājumā/zinātniskā grāmatā 23 4.2.3. Konferenču materiāli citi – kopsavilkumi, prezentācijas 25 4.2.4. Populārzinātniskās publikācijās un publikācijās masu saziņas līdzekļos - nozaru,

populārzinātniskie un vispārēja rakstura preses izdevumi, radio, TV, Interneta vide, multimediju materiāli (Zinātniskā komunikācija) 34

4.3. Dalība zinātniskajās konferencēs, to organizācija 36 4.3.1. Dalība zinātniskajos pasākumos (konferencēs, semināros …) 36 4.3.2. Zinātnisko komunikāciju saistītu pasākumu organizācija – pasākums „Zinātnieku nakts

2015” 39 4.4. Veiktie līgumdarbi 39 4.5. Darbinieku izstrādātie un vadītie promocijas, maģistra un bakalaura darbi. Darbinieku

tālākizglītība 41 4.6. Cita ar zinātnisko darbību saistīta informācija 41

4.6.1. Reģistrētie un spēkā uzturētie patenti 41 4.7. Informācija par zinātniskajā institūcijā "Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts"

nodarbinātajiem darbiniekiem 2015. gadā 43 5. Pārskats par saņemto finansējumu un tā izlietojumu 47

5.1. Zinātniskās institūcijas finansējuma avoti pētniecības darbu veikšanai 2015. gadā 47 5.2. Zinātniskās institūcijas izdevumi zinātnisko darbu veikšanai 2015. gadā 48 5.3. Zinātniskās institūcijas valsts finansējuma izlietojums pēc sociālekonomiskā mērķa 2015. gadā

48 6. Pārskata gadā notikušās būtiskās pārmaiņas institūta struktūrā 48

3

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts (LV KĶI)

Adrese: Dzērbenes iela 27, Rīga LV-1006, Latvija

Telefons: +371 – 67 553 063

Fakss: +371 – 67 550 635

E-pasts: koks@edi.lv

Portāls: http://www.kki.lv/

Vadība:

Direktors Dr. Uģis Cābulis

Zinātniskās Padomes priekšsēdētājs Dr. Bruno Andersons

ZinātniskāsPadomes priekšsēdētāja vietnieks Dr. Jānis Rižikovs

Zinātniskais sekretārs Dr. Arnis Kokorevičs

Direktora vietnieks saimnieciskajos jautājumos: Iveta Ušacka

Tehniskais direktors: Gints Ušackas

Galvenā grāmatvede: Antra Kudiņa

Sekretāre: Indra Simsone

Personāla vadītāja: Indra Simsone

4

1. Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta darbības mērķi

Institūta darbības mērķis atbilstoši valsts noteiktajai zinātnes un tehnoloģiju attīstības politikai

ir ar zinātniskām metodēm iegūt jaunas zināšanas un izstrādāt inovatīvas tehnoloģijas, lai

sekmētu koksnes ķīmijas un polimēru ķīmijas nozares ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju,

kā arī veikt ar zinātniskās kvalifikācijas iegūšanu un pilnveidošanu saistītas darbības

atbilstoši institūta zinātniskās darbības virzieniem

(Atvasinātas publiskās personas "Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts" nolikums,

2.p., pieņemts 2007. gada 30. janvārī, grozījumi veikti 2009. gada 31. martā).

5

2. Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta

galvenās funkcijas un uzdevumi

Institūtam ir šādas funkcijas:

• veikt fundamentālos pētījumus koksnes zinātnes, koksnes ķīmijas un tehnoloģijas, polimēru ķīmijas un tehnoloģijas nozarēs;

• veikt lietišķos pētījumus, lai nodrošinātu no koksnes, citas biomasas, to komponentiem un citiem atjaunojamo izejvielu resursiem iegūstamo produktu un to iegūšanas tehnoloģiju izstrādi;

• atbilstoši kompetencei veikt zinātnisko ekspertīzi koksnes un citas biomasas racionālas izmantošanas politikas īstenošanai un Latvijas interešu un pozīcijas pārstāvēšanai Eiropas Savienībā un starptautiskajās institūcijās un procesos;

• atbilstoši kompetencei sniegt pakalpojumus pētniecības jomā; • piedalīties un vadīt valsts un starptautiskos pētījumu projektus un pētniecības

programmas; • sadarbībā ar augstskolām veicināt zinātnes un augstākās izglītības integrētu attīstību

koksnes zinātnes, koksnes ķīmijas un tehnoloģijas, polimēru ķīmijas un tehnoloģijas nozarēs

(Atvasinātas publiskās personas "Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts" nolikums, 3.p., pieņemts 2007. gada 30. janvārī, grozījumi veikti 2009. gada 31. martā).

Lai īstenotu minētās funkcijas, institūts:

• izstrādā darbības un attīstības stratēģiju un plānus, nosakot sasniedzamos rezultātus un tiem nepieciešamos resursus;

• veicina zinātnisko pētījumu rezultātu praktisku izmantošanu; • piedalās projektu konkursos, lai piesaistītu finanšu līdzekļus, slēdz līgumus par

zinātnisko un izglītības programmu un projektu izpildi; • izstrādā un īsteno mācību un izglītojošas programmas un pasākumus; iesaista

studentus un doktorantus institūta zinātniskajā darbībā; • organizē zinātniskas konferences un seminārus; • izdod informatīvos materiālus, veic redaktordarbību un izdevējdarbību; • veido institūta specializētās zinātniskās struktūrvienības - laboratorijas un grupas. To

izveide, reorganizācija un darbības izbeigšana notiek atbilstoši galvenajiem pētniecības virzieniem un iegūtajam finansējumam;

• atbilstoši kompetencei sadarbojas ar valsts un pašvaldību institūcijām, privātpersonām, kā arī starptautiskajām institūcijām;

• normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā nosaka un iekasē maksu par institūta sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem;

• saņemt ziedojumus, dāvinājumus un ārvalstu finanšu palīdzību; • izveido, reorganizē un likvidē iestādes un kapitālsabiedrības, ņem dalību biedrībās un

nodibinājumos un kapitālsabiedrībās; • veic saimniecisko darbību atbilstoši institūta zinātniskās darbības virzieniem; • veic citus uzdevumus minēto funkciju īstenošanai

(Atvasinātas publiskās personas "Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts" nolikums, 2.p., pieņemts 2007. gada 30. janvārī, grozījumi veikti 2009. gada 31. martā).

6

3. Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta

juridiskais statuss un struktūra

“Valsts zinātniskie institūti ... "Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts” ... ir valsts zinātniskie institūti — atvasinātas publiskas personas.”

(Zinātniskās darbības likuma (14.04.2005) 21.2 (6) pants (21.06.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.03.2013. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2013.)).

„... Valsts zinātniskais institūts atrodas izglītības un zinātnes ministra ... pārraudzībā”.

(Zinātniskās darbības likuma (14.04.2005) 21. (3) pants (21.06.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.03.2013. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2013.)).

Institūta nolikums (pieņemts 2007. gada 30. janvārī, grozījumi veikti 2009. gada 31. martā) pieejams tīmekļa vietnē: http://www.kki.lv/index.php?lang=lv&id=16 .

LPSR Zinātņu akadēmijas Koksnes ķīmijas institūts izveidots 1963. gada jūnijā (LKP CK un LPSR Ministru Padomes 1963. gada 25. jūnija lēmums Nr.384) un ir tiešs 1946. gada februārī nodibinātā (LPSR Tautas komisāru padomes 1946. gada 7. februāra lēmums Nr.94) LPSR Zinātņu akadēmijas mežsaimniecības problēmu institūta (MPI), kurš no 1959. gada janvāra reorganizēts (ZA Prezidija 1958. gada 11. septembra sēdes lēmums Nr.16/412-1) par ZA Mežsaimniecības problēmu un koksnes ķīmijas institūtu, darba turpinātājs.

1992. gada 15. decembrī nodibināta un 1993. gada 25. janvārī Uzņēmumu reģistrā reģistrēta valsts zinātniska iestāde Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts (bezpeļņas organizācija). Saskaņā ar Ministru Padomes 1993. gada 20. jūlija lēmumu Nr.398 „Par zinātnisko iestāžu nodošanu Izglītības ministrijas pārziņā” Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts tika no Zinātņu Akadēmijas pārziņas nodots Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā. Saskaņa ar 2006. gada 22. marta Ministru kabineta rīkojumu Nr.197 “Par bezpeļņas organizācijas valsts zinātniskās iestādes ”Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts” reorganizāciju un valsts aģentūras “Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts” izveidi” no 2006. gada 1. maija tika uzsākta reorganizācija, kas tika pabeigta 2006. gada 30. jūnijā, bet 2006. gada 30. maijā saņemta zinātniskās institūcijas reģistrācijas apliecība Nr. 511049.

2006. gada 31. decembrī ar izmaiņām Zinātniskās darbības likumā valsts aģentūra tika pārveidota par institūtu - atvasinātu publisku personu (28.12.2006 Ministru kabineta noteikumi Nr.1076 „Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”, 16. punkts, ar kuru tiek papildināti Zinātniskās darbības likuma pārejas noteikumi ar 8. punktu; izmaiņas tiek apstiprinātas 21.06.2007 pieņemtajos „Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”, 7. punkts, ar kuru papildina likumu ar 21.2 pantu).

Darbinieku skaits 2015. gadā (pilna laika ekvivalents – PLE):

Vidējais zinātnē nodarbināto darbinieku skaits: 148 darbinieki, 88,22 PLE;

vidējais zinātniskā personāla skaits: 72 darbinieki, 53,41 PLE.

7

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta vadības struktūra

* - Zinātniskās padomes priekšsēdētājs ir arī Direktora vietnieks zinātniskajos jautājumos,

** - Zinātniskais sekretārs ir arī Zinātniskās padomes sekretārs.

Informācija par institūtā nodarbinātajiem darbiniekiem skatīt pārskata 4.7. sadaļā.

8

4. Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta zinātniskās darbības rezultāti

4.1. Īstenotie pētījumu projekti un to rezultāti

Informāciju par zinātnisko projektu finansējumu un tā izlietojumu skatīt pārskata

5. sadaļā.

4.1.1. Valsts pētījumu programmas

4.1.1.1. Valsts pētījumu programma 2014.10-4/VPP-6/6 “Meža un zemes dzīļu resursu

izpēte, ilgtspējīga izmantošana – jauni produkti un tehnoloģijas (ResProd)”

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts veic programmas Projekta Nr.3 „Biomateriāli un

bioprodukti no meža resursiem ar daudzpusīgu pielietojumu” izpildi.

Informācija par projektu kopumā.

Programmas vadītājs: LZA īst.loc., vad. pētnieks Dr.chem. Bruno Andersons

(bruno.andersons@edi.lv)

Programmas izpildes laiks: 2014-2017

Kopsavilkums par programmu:

Valsts pētījumu programma atbilst MK rīkojumā Nr.551 (2013.11.20.) noteiktajam prioritārajam zinātnes virzienam 2014.-2017. gadam ‘’Vietējo resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana”. Šī virziena virsmērķis ir ilgtspējīgi un racionāli izmantot dabas resursus, palielinot resursu izmantošanas pievienoto vērtību. Mežu un dzīļu resursiem ir nozīmīga loma Latvijas tautsaimniecībā, t.sk. nodarbinātībā, iekšzemes kopprodukta un pozitīvas eksporta bilances veidošanā.

Programmas mērķis

ir nodrošināt mežsaimniecības un zemes dzīļu resursu izmantošanas ilgtspējību, racionāli izmantot Latvijas vietējos resursus globālajā tirgū konkurētspējīgu produktu ražošanai, vienlaicīgi saglabājot ilgtspējību, bioloģisko daudzveidību un mežu sociālo lomu tuvākā nākotnē un nākošām paaudzēm. Pētījumu uzdevumi ietver plašu jautājumu loku, sākot no mežu ilgtspējīgas audzēšanas līdz resursu ekonomiski un ekoloģiski pamatotai izmantošanai konkurētspējīgiem, tautsaimniecībai un sabiedrībai vajadzīgiem materiāliem un produktiem visā nozares vērtības pievienošanas ķēdē, no derīgo izrakteņu īpašību un pieejamības izpētes līdz jaunām tehnoloģijām un konkurētspējīgiem inovatīviem produktiem importēto aizstāšanai.

Programmas sabiedriskā aktualitāte:

Programmas uzdevumi par Latvijas vietējo resursu ilgtspējīgu izmantošanu importa izejvielu aizstāšanai un inovatīvu produktu radīšanai ir aktuāli Latvijas sabiedrībai. Izmantojot vietējos resursus konkurētspējīgiem produktiem, tiek stiprināta ekonomiskā neatkarība, veidota pozitīva eksporta bilance, ko būtiski uzlabo produktiem pievienotā vērtība. Programma paredz ilgtspējīgu, zinātniski pamatotu, nenoplicinošu zemes dzīļu un meža resursu izmantošanu, nekaitējot ekosistēmām, saglabājot bioloģisko daudzveidību un meža rekreācijas funkcijas. Lai arī pētījumi uzsākti iepriekšējās VPP, līdz šim pilnībā nav apzinātas izrakteņu kvalitatīvās īpašības konkurētspējīgu materiālu ražošanai un to pieejamība, bet inovatīvu nišas produktu un konkurētspējīgu materiālu radīšanai no koksnes (t.sk. ātraudzīgās) nepieciešama tālāka mūsdienīgu tehnoloģiju attīstība, kas rezultēsies ražošanā un jaunās darbavietās. Sabiedrības atbalsts zaļajai jeb eko būvniecībai lielā mērā orientēts uz plašāku vietējo materiālu un

9

koksnes izmantošanu būvkonstrukcijām, ēku apdarei un interjeram. Efektīgākas, energotaupīgākas ražošanas tehnoloģijas un materiāli ar zemāku oglekļa pēdu dos nozīmīgu ieguldījumu vides aizsardzībā.

Programma apvieno vadošās pētniecības un izglītības institūcijas Latvijas zemes dzīļu un meža izpētes jomās.

Programmas izpildītāji:

Latvijas Valsts mežzinātnes institūts „Silava” (LVMZI Silava) http://www.silava.lv/, Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) http://www.llu.lv/, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts (LVKĶI) http://www.kki.lv/, Latvijas Universitāte (LU) http://www.lu.lv/; Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) http://www.rtu.lv/.

Programmas ietvaros īstenojamie projekti:

…

Projekts Nr.3 „Biomateriāli un bioprodukti no meža resursiem ar daudzpusīgu pielietojumu” tiks izstrādātas jaunas termiskās modifikācijas un kombinētas metodes koksnes ilgizturības uzlabošanai, pārklājumi modificētas koksnes dekoratīvo īpašību saglabāšanai un poliuretānu pārklājumi degamības samazināšanai. Izmantojot funkcionalizēšanas metodes, tiks izstrādāti atmosfēras izturīgi koksnes polimēru kompozīti. Tiks pilnveidotas dažādas koksnes priekšapstrādes metodes komponentu izdalīšanai un tālākai nišas un šķiedru produktu izstrādei. Tiks optimizētās jaunas mizu ekstrakcijas metodes izejmateriālu bezatlikuma izmantošanai.

…

Projekta Nr.3 „Biomateriāli un bioprodukti no meža resursiem ar daudzpusīgu

pielietojumu” 1. posma izpildes gaita (01.10.2014. – 30.06.2015)

1. uzdevums. 1. aktivitāte. Aprobēta metode kombinētai lapkoku koksnes modifikācijai/blīvināšanai. Konstatēts, ka hidrotermiskā modifikācija (HTM) pie 160-180°C lapkoku koksnei samazina koksnes stiprības īpašības, jo tās statiskā lieces stiprība un cietība, modificējot pie 170°C, apsei, alksnim un bērzam samazinās par attiecīgi 20-30% un 35%, bet, modificējot pie 180°C - par 45-50%, salīdzinot ar nemodificētu koksni. Laboratorijas presēšanas iekārtā tika izmēģināts koksnes blīvināšanas paņēmiens, lai uzlabotu modificētās koksnes īpašības. Blīvināšanas eksperimenti tika veikti ar 160°C/3 h un 170°C/1h ar modificētu apses, alkšņa un bērza koksni. Noskaidrots, ka labākos rezultātus (ievērojami mazāks “spring-back” efekts pēc izturēšanas ūdenī) dod modificētas koksnes presēšana, salīdzinot ar nemodificētu koksni. Atrasti optimālie presēšanas parametri kvalitatīva materiāla iegūšanai: presēšanas laiks, temperatūra, spiediens un tā celšanas dinamika. Blīvuma pieaugums paraugiem ar izmēriem 300x100 mm sasniedza 55-60%. Tai pašā laikā bija novērojama ievērojama uzbriešana biezumā ūdenī - bērzam ~12%, apsei ~16%, alksnim ~25%. Savukārt lieces stiprības uzlabojums bērzam un alksnim sasniedza ~ 60%, apsei līdz pat 70%, salīdzinot ar izejas koksni.

2. aktivitāte. Pētīti optimālie priedes koksnes dēļu HTM parametri pie sekojošiem režīmiem (°C/h): 160/3; 170/1; 170/3; 180/1 (vēl paredzēta modifikācija režīmā 180/3). Režīmi izvēlēti, lai sasniegtu pēc iespējas augstāku bioizturību pret trupes sēnēm, ko, kā rāda rezultāti, nenodrošināja režīms 160°C/1 stunda. Hidrotermiski modificētas un impregnētas koksnes bioizturības salīdzināšanai sagatavoti paraugi ar standartam atbilstošiem izmēriem. Salīdzināšanai izvēlēts rūpnieciskā piesūcināšanā plaši izmantots vara savienojumus saturošs preparāts. Eksperimentāli tika noteiktas nepieciešamās darba šķīduma koncentrācijas izvēlēto

10

impregnēšanas līdzekļa daudzumu ievadīšanai koksnē un uzsākta paraugu piesūcināšana. Pie režīmiem 160/3 un 170/1 modificētai priedei noteikti masas zudumi HTM apstrādē (<1% pie 160/1, 4,2% pie 160/3 un 7,5% pie 170/1), noteiktas koksnes krāsas izmaiņas, kondensātos veikta ķīmisko savienojumu analīze. Priedes koksnei pēc HTM 160/3 un 170/1 režīmos noteikts komponentsastāvs. Salīdzinot ar nemodificētu un impregnētu koksni, HTM priedei ir 1,5-2 reizes lielāks ūdens slapināšanas leņķis, resp., virsma ir hidrofobāka. Pašlaik tiek kondicionēti paraugi modificētas koksnes stiprības, līdzsvara mitruma u.c. testiem.

Uzsākti pētījumi par HTM bērza un priedes koksnes atlikumu izmantošanu koksnes polimēru kompozītos. Kompozīciju sajaukšana veikta uz valčiem, spiedliešanā izgatavoti paraugi testiem, noteiktas to īpašības (kausējuma indekss, stiprības un ūdens uzsūkšanas īpašības u.c.). Noskaidrots, ka dzelzs sāļus saturošas kompozīcijas salīdzinoši labi pasargā modificētu koksni no krāsas izmaiņām UV starojuma ietekmē. Turpinās sastāva izstrāde dzelzs savienojumu ūdens izskalošanās samazināšanai (novecošanās testi kamerā un āra apstākļos). Izstrādātas pārklājumu kompozīcijas termiski modificētai koksnei uz ūdens bāzes ar uzlabotu iesūkšanās dziļumu. Šim nolūkam tiek pētītas kompozīcijas ar dažādām virsmas aktīvām vielām. HTM koksnes bioizturības prognozēšanai āra apstākļos uzlikts t.s. dubultslāņa (double-layer) tests (paraugu izmēri 500 x 50 x 25 mm). Testa ilgums- 5 gadi, bet reizi gadā tiek novērtēts bioloģiskais apaugums, identificētas koksnes sēnes. Apaugums kopā ar testa vietas klimatiskajiem apstākļiem ļaus novērtēt koksnes bioizturības Klimata indeksu attiecīgajā reģionā.

3. aktivitāte. Tika veikta nepieciešamā rapšu eļļas ķīmiskās analīzes un poliolu sintēzes aprobēšana. Lai iegūtu epoksidēto eļļu ar maksimālu epoksīdskaitli, mainīja sekojošus parametrus:

- molāro attiecību starp rapšu eļļu, skābi un ūdeņraža peroksīdu; - skābes tipu - skudrskābi vai etiķskābi; - katalizatora tipu – sērskābe vai jonu apmaiņas sveķi; - katalizatora - sērskābes koncentrāciju; - ūdeņraža peroksīda koncentrāciju.

Rezultātā tika atrasti sintēzes parametri, pie kuriem var iegūt epoksidēto eļļu ar maksimālo epoksīdskaitli - 15,6%.Pēc tam tika pētīta epoksidētās rapšu eļļas fosforilēšanas kinētika ar dažādu fosforskābes daudzumu (1, 2, 3 un 5%) un tika atstrādāta fosforilētā produkta neitralizēšanas un izdalīšanas metodika. Darba gaitā tika veikta iegūto poliolu ķīmiskā analīze. No sintezētiem polioliem ar dažādu fosfora daudzumu tika iegūti poliuretānu pārklājumi un sākta pārklājumu testēšana, veikti mehāniskie un termiskie testi. Veicot degamības testu, tika konstatēts koksa atlikuma pieaugums pārklājumam uz sintezētā poliola bāzes, salīdzinot ar pārklājumiem no parastā rapšu eļļas estera. Līdz ar to tika apstiprināta izvelētās sintēzes metodes iespējamība un sintezētā poliola efektivitāte tālākiem pētījumiem.

4. aktivitāte. Iepriekšējai lignocelulozes matricas modificēšanas metodei bija savi trūkumi, kuri bija saistīti ar divstadiju modificēšanas procesa izmantošanu un lielu modificēšanas ilgumu. Izpētītā mehāniski-ķīmiskā modificēšanas metode ļauj apvienot lignocelulozes matricas aktivēšanu un funkcionalizēšanu vienā procesā un novērst eksistējošos trūkumus. Mehāniski-ķīmiskai modificēšanai tika izmantotas planetārās bumbu dzirnavas ar jaudu 1250 W, izmantojot cirkonija oksīda bumbas, kā izejviela tika izmantotas baltalkšņa zāģskaidas. Koksnes mehāniski-ķīmiskai modificēšanai tehnoloģiskie parametri variēja sekojošos intervālos: 1) griešanās ātrums – 100-650 apgr./min,; 2) Apstrādes ilgums – no 15 min līdz 3 st. Modificēšanas procesā tika iegūti 32 modificētie paraugi. Rezultāti parādīja, ka atkarībā no izmantotajiem modificēšanas parametriem modificēto produktu iznākums variēja no 62% līdz 99%. Modificētajos paraugos mikrodaļiņu frakcijas < 100 mk saturs variēja no 15 līdz 76 masas %, to funkcionalizētās virsmas dzeta potenciāls variējā no -17,6 mV līdz -32,8 mV, bet

11

slapināšanas leņķis samazinājās no 88o līdz 79o līdz ar slāpekļa satura palielināšanos no 0,69 mas.% līdz 4,1 masas %. Iegūtie FTIR spektri un termiskā analīze norādīja uz lignocelulozes matricas būtisko destrukciju mehāniski-ķīmiskās modificēšanas rezultātā pie aminēšanas ilguma vairāk kā 3 stundas. Paralēli, aminētos paraugus apstrādāja ar alumīnija kompleksa sāli ar mērķi paaugstināt to termostabilitāti, ņemot vērā termisko režīmu koksnes-polimēru kompozītmateriālu pārstrādei. Al jonu saturs iegūtos paraugos variēja no 0,01 mas.% līdz 0,05%.Alumīnija jonu noteikšanas metode bija balstīta uz to spēju veidot ar aluminonu oranžsarkanu komplekso savienojumu. Konstatēts, ka Al jonu ievadīšana lignocelulozes matricā būtiski neietekmē komponentsastāvu un skābo grupu saturu modificētajos produktos.

2. uzdevums. 1. aktivitāte. Izpētīta termokatalītiskās sintēzes nosacījumu ietekme uz mikroporaino oglekļa materiālu uz koksnes bāzes veidošanos un īpašībām. Oglekļa materiāli izpētīti ar slāpekļa sorbciju, rentgena un RAMAN spektrometrijas metodēm, SEM, elementu un funkcionālā sastāva analīzēm. Konstatēts, ka aktivācijas temperatūras izmaiņas un sārmainā aktivatora dozēšana var tikt izmantota ne tikai, lai kontrolētu kopējo poru tilpumu, bet arī lai regulētu mikro- un mezoporu attiecības. Noteikts, ka aktīvo ogļu (AO) pielietošanai superkondensatoros ar elektrolītu uz sērskābes bāzes visizdevīgākais ir zemu temperatūru aktivācijas režīms. Noteikta korelācija starp AO porainas struktūras rādītājiem un elektroķīmiskajām īpašībām atkarībā no sintēzes apstākļiem.

Izmantojot ūdens elektrolītu, konstatēts, ka mikroporu tilpums 0,5 cm3/g ir pietiekošs dubultā elektriskā slāņa efektīgai veidošanai AO porās. Kopējais elektrolīta daudzums elektrodā, kas koncentrēts mikro-, mezo- un makroporās 1.4 см3/g tilpumā, ir pietiekošs, lai nodrošinātu jonu pārvietojamības iespēju. Izmantojot sērskābi kā elektrolītu, superkondensatora šūnas kapacitāte sasniedza vairāk nekā 300 F/g. Lai raksturotu AO īpašības, izmantota imersijas kalorimetrija, kas ir spēcīgs instruments informācijai par pieejamību mikroporu sistēmai un virsmas skābekļa grupu noteikšanai. Izmantojot imersijas kalorimetriju (ūdenī un benzolā) AO paraugiem ar dažādu temperatūras aktivāciju (600-750°C), ir noskaidrota korelācija starp entalpiju, īpatnējo poraino virsmu un virsmas skābekļa daudzumu, kas ļaus prognozēt dubultā elektriskā slāņa veidošanu. Ir parādīts, ka koksnes aktivācija ar КОН ir mazāk efektīva nekā ar NaOH, neskatoties uz vienādo iedarbības mehānismu. Noskaidrots, ka noteicošais faktors ir tas, ka kokoglei ir atšķirīga sākotnējā porainā struktūra un funkcionālais heterogēnais sastāvs.

2. aktivitāte. Pārbaudīta tvaika sprādziena (TS) metodes priekšapstrādes masas izmantošana siltumizolācijas paraugu iegūšanai no baltalkšņa šķeldas un finiera lēveriem. Pētīta TS režīmu, izejvielu mitruma, frakcijas, materiāla veida ietekme uz sašķiedrošanās pakāpi, ko izsaka ar blīvuma samazināšanos pirms un pēc šķiedrošanas. Šķiedrojot ir būtiski iegūt materiālu ar iespējami lielu tilpumu un mazu beramblīvumu, ≤ 60 kg m-3, jo tāds ir optimālais iestrādes blīvums jau tirgū esošajiem šķiedru izolācijas materiāliem un būtu optimāls kā izolācijas materiāla prototips tālākai pētniecībai. Rezultātā tika iegūti trīs materiāli, kas atbilda šīm prasībām, un tiks veikta tālāka to izpēte. Izpētīta TS priekšapstrādes ietekme uz biomasu kā pildvielu elektrovērptās polimēra nanošķiedrās. Lignocelulozes nanopildvielas iegūšanai izvēlēts apstrādes režīms ar barguma faktoru logR0 4,45 ar sekojošu ūdens un sārma ekstrakciju. Pēc TS un ekstrakcijas paraugi tika pakļauti 10 min apstrādei ar bumbu dzirnavām (aglomerātu novēršanai un TS masas frakciju izmēru samazināšanai). Vērpšanas šķīdumu/suspensiju iegūšanai lignoceluloze pakļauta augstfrekvences ultraskaņai ūdens vidē ar apstrādes laiku 30 minūtes. Tālākie pētījumi vērsti uz polimēra šķīdumu un suspensiju sagatavošanu dažādām kompozīcijām, mainot gan polimēra, gan nanocelulozes attiecību 0%, 1%, 5%, 10%, 15%, 25% (masas %).

3. aktivitāte. Veikti egles un bērza koksnes skaidu hidrotermiskās priekšapstrādes pētījumi Parr 4554 reaktorā (V=7,5l) pie 150-210°C temperatūras. Analizējot hidrotermiskās apstrādes (HTA) rezultātus tika konstatēts, ka temperatūrās virs 150°C notiek koksnes hemiceluložu

12

daļas ekstrakcija un līdz ar apstrādes temperatūras tālāku paaugstināšanos samazinās lignocelulozes iznākums, kas temperatūras intervalā 190-210°C mainās maz. Filtrātu analīze pēc HTA parāda, ka līdz 180°C temperatūrai pieaug šķīdumā pārgājušo cukuru daudzums, bet pēc tam tas sāk samazināties. Termogravimetrijas dati liecina, ka līdz ar HTA temperatūras pieaugumu krasi pieaug koksnes sadalīšanās aktivācijas enerģija, kas saistīts ar celulozes satura palielināšanos, kuras termiskajai sadalīšanai nepieciešams lielāks enerģijas daudzums, salīdzinot ar hemiceluložu daļu. Taču pie temperatūrām virs 190oC aktivācijas enerģija atkal sāk samazināties, kas izskaidrojams ar celulozes un tās kristāliskās daļas izmaiņām, kā rezultātā samazinās makromolekulu polimerizācijas pakāpe. Negaistošā atlikuma palielināšanās līdz ar apstrādes temperatūras pieaugumu sākumā ir saistīta ar hemiceluložu, bet pēc tam ar celulozes amorfās daļas ekstrakciju, kā rezultātā būtiski samazinās gaistošo produktu daudzums, bet palielinās ogļu veidošanās. Analītiskās pirolīzes eksperimentu mērķis bija iegūt informāciju par hidrotermiskās apstrādes ietekmi uz termiskās sadalīšanās produktiem un izmaiņām atkarībā no temperatūras. Rezultāti liecina, ka, salīdzinot ar izejas koksni, samazinās CO2 un mazmolekulāro savienojumu, bet būtiski palielinās lignīna atvasinājumu daudzums, savukārt ogļūdeņu daudzums sadalīšanās produktos pieaug, bet pie apstrādes temperatūrām virs 190°C sāk samazināties. Tomēr līdz ar apstrādes temperatūru pieaug pirolītisko cukuru, pamatā levoglikozāna, iznākums, kas, neskatoties uz iepriekš minēto ogļūdeņu daudzuma samazināšanos, egles koksnei palielinās 4 reizes, bet bērza koksnei palielinās 10 reizes, salīdzinot ar izejas koksni.

Pirolīze pie 380-410°C pārkarsēta ūdens tvaika plūsmā parādīja, ka pirolītisko cukuru iznākums ir neliels - 6-8% no celulozes, kas ir nepietiekami. Tālākajos pētījumos paredzēts veikt lignocelulozes katalītisku aktivāciju, lai pazeminātu tās sadalīšanās temperatūru un panāktu pirolītisko cukuru iznākumu 30-50% no celulozes satura.

3. uzdevums. 1. aktivitāte. Izmantojot oriģinālu termokatalītisko paņēmienu, iegūtas bērza un melnalkšņa koku mizu un celulozes nanodaļiņas, kuras tika izmatotas biopolimēra plēves iegūšanai ar paaugstinātām bioloģiskajām īpašībām. Izstrādāta jauna termokatalītiskās nanodaļiņu iegūšanas metodes oksidēšanas priekšapstrāde ar nātrija peroksīdu. Pārbaudītas un salīdzinātas četras nanodaļiņu ieguves metodes: termokatalītiskā, skābes hidrolīze, TEMPO un nātrija peroksīda oksidēšanas priekšapstrāde. Tika iegūtas hitozāna-mizu nanodaļiņu plēves un noteiktas to īpašības – mehāniskās un bioloģiskās īpašības. Iegūtajiem plēves paraugiem noteica mehānisko izturību, antibakterialitāti un in vitro šūnu testus. Iegūtie rezultāti parādīja, ka bērzu mizu nanodaļiņu pievienošana statistiski būtiskus uzlabojumus neuzrāda, salīdzinot ar tīru hitozāna plēvi. Testējamo paraugu antimikrobiālās aktivitātes pētījumi parādīja, ka hitozāna matricā var iekļaut koku mizu nanodaļiņas, lai uzlabotu tās bioloģiskās īpašības – in vitro šūnu biosaderību. Šūnu dzīvotspēja bija augstāka uz hitozāna–mizu plēvēm, salīdzinot ar tīra hitozāna plēvēm.

2. aktivitāte. Veikta mikroviļņu priekšapstrādes efektivitātes izpēte uz koksnes un lapkoku mizu ekstrakciju vērtīgu produktu ieguvei. Mikroviļņu ekstraktora dizains dažādu augu biomasas un tās ķīmisko transformācijas produktu frakcionēšanai tika īstenots, pamatojoties uz atbilstošajiem dielektriskiem raksturlielumiem polāros šķīdinātājos un izejas materiālu prasībām, kas nepieciešams dotās enerģijas veida ievadei. Iekārta tika izveidota uz sadzīves mikroviļņu krāsns pamata ar starojuma jaudu 800 W, un sastāv no rezonātora, reaktora, vadības pults, maisītāja un atteces dzesinātāja. Neapstrādājot skuju koku koksni ar mikroviļņiem, lipofīlo (0.99%, w/w) un hidrofīlo ekstraktvielu (2.39% w/w) iznākums ar ASE ir lielāks, salīdzinot pēc apstrādes ar mikroviļņiem līdz 10 minūtēm (attiecīgi 0.93% un 2.16% w/w). Tomēr, salīdzinot polifenola savienojumu saturu, redzams, ka lielāks tas ir, apstrādājot paraugu ar mikroviļņiem līdz 190°C, bet, izmantojot augstākas temperatūras, to saturs sāk samazināties. Izekstrahēto polifenola savienojumu saturs skuju koku paraugos pēc apstrādes ar mikroviļniem ir lielāks (0.27 GSE g/g ekstr.) nekā bez mikroviļnu apstrādes (0.15 GSE g/g

13

ekstr.). Priedes un egles koksnes maisījumu pinosilvīnu savienojumu iegūšanai nav ieteicams apstrādāt ar mikroviļņiem temperatūrā, kas augstāka par 180ºC, jo tad notiek šo savienojumu koncentrācijas samazināšanās paraugā un attiecīgi arī ekstraktā. Izmantojot (Biotage® Initiator) mikroviļņu aktivācijas enerģiju baltalkšņa mizas ekstrakcijā ar jonu šķidrumu 1-butil-3-metilimidazola dimetilfosfātu [BMIM]DMP tika konstatēts, ka, palielinot mikroviļņu enerģiju no 100°C/h līdz 150°C/h, ir iespējams palielināt baltalkšņa mizas šķīdību tajā, salīdzinot ar ekstrakciju, kurā netiek izmantota mikroviļņu aktivācijas enerģija, bet iegūtie produkti nav ar gaidītajām mērķīpašībām, kādas iegūst, lietojot mikroviļņu enerģiju 100°C/h. Līdz ar temperatūru pieaug arī alkšņu (baltalksnis, melnalksnis) mizas ekstrakcijas iznākums, tomēr temperatūra, kas ir augstāka par 90°C, dod tikai salīdzinoši nelielu pienesumu par ~1%, salīdzinājumā ar ekstrakciju 100°C, un pastāv risks iegūstamo savienojumu degradācijai, par ko liecina fakts, ka ekstrakcija temperatūrās, kas augstākas par 120°C, pieaug etilacetāta ekstrakta iznākums, bet sāk samazināties etilspirta ūdens ekstrakta iznākums. Izpētītas lignīna un no priedes izekstrahēto stilbenoīdu frakciju UV starojuma absorbcijas īpašības un parādīta šo polifenolu stiprā aizsardzības spēja pret UV-B, un lignīnam arī pret UV-A starojumu.

Zinātniskais pārskats par valsts pētījumu programmas 1. posma izpildes gaitu (http://www.kki.lv/dokumenti/ResProd_VPP_1_posma_zin_parskats_LV.pdf).

Valsts pētījumu programmas „Meža un zemes dzīļu resursu izpēte, ilgtspējīga izmantošana - jauni produkti un tehnoloģijas” (ResProd) 1. posma izpildes izvērtēšanas konference, 27.11.2015, Rīga (http://www.kki.lv/index.php?id=256).

Prezentācija par VPP ResProd īstenošanas gaitu LLMZA Kopsapulcē 2015.06.05. (http://www.kki.lv/dokumenti/Prezentacija_ResProd_2015_06_05_.pdf).

4.1.1.2. Dalība citās Valsts pētījumu programmās

Valsts pētījumu programma Inovatīvi materiāli un viedās tehnoloģijas vides drošumam

(IMATEH), Programmas izpildes laiks: 2014-2017

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts piedalās programmas Projekta Nr. 2: Inovatīvi un

Daudzfunkcionāli koksnes kompozītmateriāli ilgstspējīgām būvēm (Vadītājs Vad. pētn. Dr. K.

Kalniņš) izpildē. LVKĶI pārstāv Polimēru laboratorija (Vad.pētn. Dr. Uģis Cābulis, Zin. asist.

Miķelis Ķirpļuks).

Programmas vietne http://imateh.rtu.lv/

14

4.1.2. Latvijas Zinātnes padomes tematiskie pētījumu projekti

Nr. 564/2012 „Koksnes biomasas frakcionēšana, izmantojot jonu šķidrumus un izdalot

vērtīgus polifenolu un celulozes produktus”

Zinātnes nozare - Ķīmija; Vad. Tatjana Dižbite, Dr.habil.chem.

Projekta posma (01.01.2015-31.12.2015) izpildes kopsavilkums: Izpētīta polimēru un oligomēru augu polifenolu (lignīns, proantocianidīns) un lignocelulozes mijiedarbiba ar 7 jonu šķidrumiem (JŠ) uz imidazolija bāzes. Izmantojot imersijas kalorimetriju, noteikts, ka lignina šķīdība tādos JŠ, kā 1-butil-3-metilimidazolija ([Bmim]) dimetilfosfāts ([Me2PO4]), acetāts ([OAc]), tozilāts ([OTs]) un hlorīds ([Cl]) ir eksotermisks process, kurā entalpijas ΔH variē no -17 ([Bmim][Cl]) līdz -35 ([Bmim][OAc]) kJ/mol. Noteikta pozitīva korelācija starp entalpijas, lignīna šķīdibas procesa ātruma lielumiem un JŠ Kamleta–Tafta β (H-saišu bāziskums) parametriem. Parādīts, ka JŠ anjonam ir vadošā loma gan celulozes, gan lignīna šķīšanai. Izmantojot Py-GC/MS/FID, noteikts, ka lignocelulozes apstrāde ar JŠ, īpaši [Bmim]Cl, noved pie lignīnam in situ raksturīgām alkil-aril eteru saišu saraušanas un jaunu C-C saišu veidošanos. Apstrade ar [Bmim][Me2PO4] un [Bmim][OTs] palielina lignīna frakcijas tīrību, pazemina polidispersitātes indeksu un tādejādi paaugstina lignīna antioksidanta aktivitāti. Sagatavotas polifenolu kompozīcijas, kuras nodotas aprobācijai kā UVA/UVB filtra aktīvā sastāvdaļa kosmētiskajos krēmos. Izmantojot AFM, ir precizēti no JŠ reģeberētas celulozes nanodaļiņu izmēri, ka arī tika attīstīta jauna metode nanodaļiņu iegūšanai ar uzlabotām īpašībām. Ir parādīta iespēja nanodaļiņu izmantošanai biokompozītu sastāvos, plēves un nanopapīru veidošanai tikai no nanodaļiņām.

Nr. 666/2014 „ Kontrolējamas porainības kompozītmateriālu sintēze un pētījumi plāno

slāņu un to sistēmu iegūšanai enerģijas uzkrāšanas un pārveidošanas pielietojumiem”

Vad. Jānis Kleperis, Dr.chem.

Pētnieciskās sadarbības projektu realizē 4 partneri: Latvijas Universitātes Cietvielu Fizikas institūts (LU CFI), Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts (LVKĶI) Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Tehniskās universitātes Neorganiskās ķīmijas institūts (RTU NĶI).

LVKĶI atbild par projekta 2. darba paketes “Oglekļa materiālu ar kontrolētu porainību sintēze un izpēte” realizāciju (vad. Gaļina Dobele, Dr.habil.chem.), kā arī piedalās 6. darba paketes “Plāno kārtiņu iegūšana, plāno kātiņu sistēmas, prototipi; izpēte” un 7. darba paketes “Rezultātu izziņošana, prototipu veidošana un demonstrācijas”izpildē.

Projekta posma (01.01.2015-31.12.2015) izpildes LVKĶI kopsavilkums: Veikti nanoparaino oglekļa materiālu īpašību pētījumi, tai skaitā porainā struktūra, Ramana spektri, sastāvs, dispersitāte, SEM un elektriskā pretestība. Izpētīts, ka mikroporu tilpums pieaug, paaugstinot sintēzes temperatūru līdz 700°C. Sintēzes temperatūras palielināšana līdz 800 °C samazina kā mikroporu tilpu °C samazina kā mikroporu tilpu °C samazina kā mikroporu tilpumu, tā arī superkondensatora īpatnējo kapacitāti. Noteikti optimālie sintēzes apstākļi, kuros iegūst oglekļa elektroda minimālo elektropretestību un maksimālo superkondensatora lādiņietilpību, izmantojot organiskos un neorganiskos elektrolītus.

15

4.1.3. Eiropas Sociālā fonda (ESF) un

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda (ERAF) projekti

Projektu skaits- 13

1. Inovatīva tehnoloģija šķiedraugu atlikumu kompleksai pārstrādei produktos ar augstu pievienoto vērtību Eiropas Sociālā fonda projekts Nr. 2013/0044/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/022, Aktivitāte 1.1.1.2. "Cilvēkresursu piesaiste zinātnei", 2. kārta Projekta īstenošanas vieta: Latvijas Valsts Koksnes Ķīmijas Institūts (LVKĶI) Sadarbības partneris: Latvijas Lauksaimniecības Universitāte (LLU), (http://www.llu.lv/) Projekta zinātniskais vadītājs: Dr.Sc.Ing. Jānis Rižikovs, LVKĶI (j.rizikovs@edi.lv) Projekts uzsākts: 01.12.2013. Plānotais kopējais projekta īstenošanas ilgums - 21 mēneši. Projekta Interneta lapa: http://kki.lv/index.php?id=180

2. Jaunas zinātniskās grupas izveide adhezīva izstrādes pētījumiem Eiropas Sociālā fonda projekts Nr. 2013/0019/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/062, Aktivitāte 1.1.1.2. "Cilvēkresursu piesaiste zinātnei", 2. kārta Projekta īstenošanas vieta: Latvijas Universitātes aģentūra „Latvijas Universitātes Polimēru mehānikas institūts” (PMI) (http://pmi.lv/) Sadarbības partneris: Latvijas Valsts Koksnes Ķīmijas Institūts (LVKĶI) Projekta zinātniskais vadītājs: Dr. Aleksandrs Arnautovs, PMI (aleksandrs.arnautovs@pmi.lv) Kontaktpersonas LVKĶI: Dr. Uģis Cābulis (cabulis@edi.lv), Dr. Oskars Bikovens (bikovens@edi.lv) Projekts uzsākts: 02.09.2013. Plānotais kopējais projekta īstenošanas ilgums - 24 mēneši. Projekta Interneta lapa: http://pmi.lv/html/LvInstituteProject10.html Projekta lapa LVKĶI portālā: http://www.kki.lv/index.php?id=178

3. Meža un ūdens resursu valsts nozīmes pētījumu centra zinātnes infrastruktūras attīstība Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekts Nr.2012/0001/2DP/2.1.1.3.1/11/IPIA/VIAA/005 Aktivitāte 2.1.1.3.1. "Zinātnes infrastruktūras attīstība" Projekta iesniedzējs: Latvijas Lauksaimniecības universitāte; Projekta sadarbības partneri: Daugavpils Universitāte, Latvijas Universitāte, Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava", Latvijas Hidroekoloģijas institūts; Projekta uzsākts 2012. gada 12. janvārī un tiek īstenots līdz 2015. gada 31. martam. Par institūta dalību projektā: http://www.kki.lv/index.php?lang=lv&id=138

4. Augstvērtīgu produktu ieguves izpēte, izmantojot mikroaļģu kultivāciju laboratorijas un pilota mērogā fotobioreaktoros Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekts Nr. 2013/0041/2DP/2.1.1.1.0/13/APIA/VIAA/025, Aktivitāte 2.1.1.1. "Atbalsts zinātnei un pētniecībai" (otrā kārta) Projekta īstenošanas vieta: Latvijas Valsts Koksnes Ķīmijas Institūts (LVKĶI) Sadarbības partneri: A/S „Biotehniskais centrs” www.bioreactors.net; SIA „Belss” www.belss.lv Projekta vadītājs: Dr. Juris Vanags (btc@edi.lv) Projekts uzsākts: 01.01.2014. Plānotais kopējais projekta īstenošanas ilgums - 16 mēneši. Projekta Interneta vietne: http://www.kki.lv/index.php?id=201

16

5. Saplāksnis no termiski modificētiem finieriem ar uzlabotām ilgizturības īpašībām Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekts Nr. 2014/0018/ 2DP/2.1.1.1.0/14/APIA/VIAA/040, Aktivitāte 2.1.1.1. "Atbalsts zinātnei un pētniecībai" (trešā kārta) Projekta īstenošanas vieta: Latvijas Valsts Koksnes Ķīmijas Institūts (LVKĶI) Projekta vadītājs: Dr.chem. Bruno Andersons (bruno.andersons@edi.lv) Projekts uzsākts: 01.08.2014. Plānotais kopējais projekta īstenošanas ilgums - 13 mēneši. Projekta Interneta vietne: http://www.kki.lv/index.php?id=223

6. Dabai draudzīga presētā papīra iepakojuma materiāla, kas paredzēts saskarei ar pārtiku, izstrāde ar piedevām no atjaunojamiem dabas resursiem Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekts Nr. 2014/0034/2DP/2.1.1.1.0./14/APIA/VIAA/042, Aktivitāte 2.1.1.1. "Atbalsts zinātnei un pētniecībai" (trešā kārta) Projekta īstenošanas vieta: Latvijas Valsts Koksnes Ķīmijas Institūts (LVKĶI) Projekta vadītājs: Dr. Uldis Grīnfelds (uldisg@edi.lv), Projekts uzsākts: 01.08.2014. Plānotais kopējais projekta īstenošanas ilgums - 13 mēneši. Projekta Interneta vietne: http://www.kki.lv/index.php?id=219

7. Inovatīvu poliolu un poliolu sistēmu izstrādne no reciklēta polietilēntereftalāta (PET) pārslām un atjaunojamo izejvielu resursiem Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekts Nr. 2014/0043/2DP/2.1.1.1.0/14/APIA/VIAA/063, Aktivitāte 2.1.1.1. "Atbalsts zinātnei un pētniecībai" (trešā kārta) Projekta īstenošanas vieta: Latvijas Valsts Koksnes Ķīmijas Institūts (LVKĶI) Projekta vadītājs: Dr.Sc.Ing. Uģis Cābulis (cabulis@edi.lv) Projekts uzsākts: 01.08.2014. Plānotais kopējais projekta īstenošanas ilgums - 13 mēneši. Projekta Interneta vietne: http://www.kki.lv/index.php?id=209

8. Nanostrukturētas aktīvās ogles superkondensatoru elektrodiem Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekts Nr. 2014/0043/2DP/2.1.1.1.0/14/APIA/VIAA/050, Aktivitāte 2.1.1.1. "Atbalsts zinātnei un pētniecībai" (trešā kārta), Projekta īstenošanas vieta: Latvijas Valsts Koksnes Ķīmijas Institūts (LVKĶI) Projekta vadītājs: Dr.ing. Aivars Žūriņš (aivarsz@edi.lv), Projekts uzsākts: 01.08.2014. Plānotais kopējais projekta īstenošanas ilgums - 13 mēneši. Projekta Interneta vietne: http://www.kki.lv/index.php?id=212

9. Granulēto augu biomasas kurināmā kvalitātes paaugstināšana impregnējot tās virsmas slāni ar augstās enerģētiskās ietilpības šķidro energonesēju atkritumiem, iepriekš apstrādājot biomasu zemas intensitātes mikroviļņu laukā Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekts Nr. 2014/0042/2DP/2.1.1.1.0/14/APIA/VIAA/054, Aktivitāte 2.1.1.1. "Atbalsts zinātnei un pētniecībai" (trešā kārta) Projekta īstenošanas vieta: Latvijas Valsts Koksnes Ķīmijas Institūts (LVKĶI) Projekta vadītājs: Dr.ing. Gaļina Teliševa (ligno@edi.lv), Projekts uzsākts: 01.09.2014. Plānotais kopējais projekta īstenošanas ilgums - 12 mēneši. Projekta Interneta vietne: http://www.kki.lv/index.php?id=221

10. Dalība Apvārsnis 2020 projektos Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta zinātniskās kapacitātes un atpazīstamības sekmēšanai Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekts Nr. 2015/0012/ 2DP/2.1.1.2.0/14/APIA/VIAA/012, Aktivitāte 2.1.1.2. "Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem zinātnē un tehnoloģijās” (otrā kārta) Projekta īstenošanas vieta – Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts, Projekta zinātniskais vadītājs: Dr.chem. Bruno Andersons (bruno.andersons@edi.lv). Projekts uzsākts: 01.11.2014-30.11.2015. Plānotais projekta īstenošanas ilgums: 13 mēneši. Projekta Interneta vietne: http://www.kki.lv/index.php?id=245

11. Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta ekselences attīstība Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekts Nr. 2015/0021/2DP/2.1.1.3.3/15/IPIA/VIAA/010, Aktivitāte 2.1.1.3.3. "Zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes attīstība”

17

Projekta īstenošanas vieta – Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts, Projekta zinātniskais vadītājs: Dr. Uģis Cābulis (cabulis@edi.lv). Projekts uzsākts: 01.03.2015. Plānotais projekta īstenošanas ilgums: 10 mēneši, Projekta Interneta vietne: http://www.kki.lv/index.php?id=250

12. Atbalsts LVKĶI Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta "Nozaru nacionālie stendi starptautiskajās izstādēs ārvalstīs un eksporta konsultācijas" ietvaros - tiek īstenots sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), Projekta Interneta vietne: http://www.kki.lv/index.php?id=2410

13. Atbalsts LVKĶI Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta "Kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozares klastera attīstības pasākumi 2012-2015" ietvaros - tiek īstenots sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), Projekta Interneta vietne: http://www.kki.lv/index.php?id=2412

Papildus šiem projektiem ir noslēgti 2 līgumi par pētniecisku projektu realizāciju ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) aktivitātes 2.1.2.1.1. „Kompetences centri” ietvaros izveidotajiem kompetences centriem (skatīt pārskata sadaļu. 4.4.)

4.1.4. ES 7. un Apvārsnis 2020 (Horizon 2020) ietvara programmu projekti,

starptautisku fondu finansēti projekti

Īstenoto projektu skaits - 16. No tiem:

ES 7. un Apvārsnis 2020 (Horizon 2020) ietvara programmu sadarbības (COOPERATION) un Marijas Kirī akciju (PEOPLE: Marie Curie Actions) - 3:

1. FP7-314744 The Electric Vehicle revOLUTION enabled by advanced materials highly hybridized into lightweight components for easy integration and dismantling providing a reduced life cycle cost logic (EVOLUTION) November 2012 - October 2016 (konsorcija dalībnieks), Projekta Interneta vietne: http://cordis.europa.eu/projects/rcn/105656_en.html.

2. FP7-318996: Bio-based polyurethane composites with natural fillers (BIOPURFIL), February 2013 – January 2016 (Konsorcija dalībnieks), Projekta Interneta vietne: http://cordis.europa.eu/projects/rcn/104662_en.html

3. H2020 669055: Combined Ultrasonic and Enzyme treatment of Lignocellulosic Feedstock as Substrate for Sugar Based Biotechnological Applications (US4GREENCHEM), July 2015 – June 2019 (Konsorcija dalībnieks) Projekta Interneta vietnes: http://cordis.europa.eu/project/rcn/197324_en.html un http://www.us4greenchem.eu/

H2020 ietvara programmas koordinācijas un atbalsta projekti - 1:

4. H2020 665934: Making European research careers more attractive by developing new services and enhancing the current services of the EURAXESS network (EURAXESS TOP III), September 2015 – August 2018 (Konsorcija dalībnieks).

ES septītās ietvara programmas ERA NET projekti - 1:

5. High-Value Products from Lignin Side Streams of Modern Biorefineries (ProLignin), 2012-2015 (FP7 ERA-NET WoodWisdom – Net 2 project).

Francijas - Latvijas sadarbības programma zinātnes un tehnoloģiju attīstības jomās „OSMOZE” - 1:

6. No koku biomasas iegūto polifenolu struktūras-antioksidantās aktivitātes sakarību molekulārā raksturošana, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts sadarbībā ar Limožas Universitāte (fr. Université de Limoges) (Limoža, Francija)

18

Citi Starptautiskie projekti – 1:

7. CRYOFOAMS, Līgums ar Eiropas Kosmosa Aģentūru.

Dalība COST akcijās - 9:

8. FP1006 Bringing new functions to wood through surface modification (2011-2015).

9. FP1105 Understanding wood cell structure, biopolymer interaction and composition: implications for current products and new material innovation (2012-2016).

10. FP1205 Innovative applications of regenerated wood cellulose fibres (2013-2017).

11. FP1303 Performance of bio-based building materials (2013-2017).

12. FP1306 Valorisation of lignocellulosic biomass side streams for sustainable production of chemicals, materials & fuels using low environmental impact technologies (2014-2018).

13. FP1404 Fire safe use of bio-based building products (2014-2018).

14. FP1407 Understanding wood modification through an integrated scientific and environmental impact approach (ModWoodLife) (2015-2019).

15. MP1105 Sustainable flame retardancy for textiles and related materials based on nanoparticles substituting conventional chemicals (FLARETEX) (2012-2016).

16. TD1406 Innovation in Intelligent Management of Heritage Buildings (i2MHB) (2015-2019).

19

4.2. Zinātniskās publikācijas un zinātniskā komunikācija

Kopumā Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta zinātnisko darbinieku devums 2015. gadā ir 128 zinātniskās publikācijas.

No tām 32 publikācijas periodiskos izdevumos, kas iekļautas citējamības datu bāzēs Web of Science un/vai Scopus (sadaļa 4.2.1.), bet 2 publikācijas anonīmi recenzētos rakstu krājumos, kolektīvajās monogrāfijās un starptautisku zinātnisko konferenču rakstu krājumos, kas iekļautas citējamības datu bāzēs Web of Science un/vai Scopus (sadaļa 4.2.2.).

Lai nodrošinātu komunikāciju ar citu nozaru speciālistiem un sabiedrību kopumā, institūta un tā darbinieku zinātniskās aktivitātes ir atspoguļotas 11 publikācijās masu saziņas līdzekļos (nozaru, populārzinātniskie un vispārēja rakstura preses izdevumi, radio, TV, Interneta vide, multimediju materiāli) (sadaļa 4.2.3.).

Saraksts sastādīts atbilstoši “Zinātnisko publikāciju klasifikācija” (apstiprināts Latvijas Zinātnes padomes sēdē, 2012. gada 28. novembrī, lēmums Nr.32-3-1, http://www.lzp.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=372&Itemid=52).

Sarakstā nav ietvertas institūta darbinieku iesniegtie un saņemtie patenti (skatīt sadaļu 4.6.1.) un aizstāvētie promocijas darbi (skatīt sadaļu 4.5.) 2015. gadā.

4.2.1. Raksti zinātniskos žurnālos

Zinātniski raksti, kas indeksēti Web of Science un/vai SCOPUS datu bāzēs. LZP klasifikācija – Grupa 1.1.

Skaits – 32

1. Andersons, J., Kirpluks, M., Stiebra, L., Cabulis, U. (2015) The effect of a circular hole on the tensile strength of neat and filled rigid PUR foams. Theoretical and Applied Fracture Mechanics, 78, pp. 8-14 (http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0167844214201091).

2. Arshanitsa, A., Vevere, L., Telysheva, G., Dizhbite, T., Gosselink Richard, J. A., Bikovens, O., Jablonski, A. (2015). Functionality and physico-chemical characteristics of wheat straw lignin, Biolignin™, derivatives formed in the oxypropylation process. Holzforschung, 69(6), pp. 785-793 (http://www.degruyter.com/view/j/hfsg.2015.69.issue-6/hf-2014-0274/hf-2014-0274.xml).

3. Biziks, V., Andersons, B., Sansonetti, E., Andersone, I., Militz, H., Grinins, J. (2015) One-stage thermo-hydro treatment (THT) of hardwoods: an analysis of form stability after five soaking-drying cycles. Holzforschung, 69(5), pp. 563-571 (http://www.degruyter.com/view/j/hfsg.2015.69.issue-5/hf-2014-0083/hf-2014-0083.xml).

4. Brazdausks, P., Tupciauskas, R., Andzs, M., Rizhikovs, J., Puke, M., Paze, A., Meile, K., Vedernikovs, N. (2015). Preliminary Study of the Biorefinery Concept to Obtain Furfural and Binder-less Panels from Hemp (Cannabis Sativa L.) Shives. Energy Procedia, 72, pp. 34-41 (http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S1876610215006967).

5. Dobele, G., Volperts, A., Telysheva, G., Zhurinsh, A., Vervikishko, D., Sametov, A., Shkolnikov, E., Ozolinsh, J. (2015) Wood-based activated carbons for supercapacitors with organic electrolyte. Holzforschung, 69(6), pp. 777-784 (http://www.degruyter.com/view/j/hfsg.2015.69.issue-6/hf-2014-0272/hf-2014-0272.xml).

20

6. Fernandes, M. C., Ferro, M. D., Paulino, A. F. C., Mendes, J. A. S., Gravitis, J., Evtuguin, D. V., Xavier, A. M. R. B. (2015) Enzymatic saccharification and bioethanol production from Cynara cardunculus pretreated by steam explosion. Bioresource Technology, 186, pp. 309-315 (http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0960852415003673).

7. Ferro, M. D., Fernandes, M. C., Paulino, A. F. C., Prozil, S. O., Gravitis, J., Evtuguin, D. V., Xavier, A. M. R. B. (2015) Bioethanol production from steam explosion pretreated and alkali extracted Cistus ladanifer (rockrose). Biochemical Engineering Journal, 104, pp. 98-105 (http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S1369703X15001345).

8. Fridrihsone-Girone, A. (2015) Preliminary Life Cycle Inventory of Rapeseed Oil Polyols for Polyurethane Production. Journal of Renewable Materials, 3(1), pp. 28-33 (http://dx.doi.org/10.7569/JRM.2014.634136).

9. Grönqvist, S., Treimanis, A., Kamppuri, T., Maloney, T., Skute, M., Grinfelds, U., Vehviläinen, M., Suurnäkki, A. (2015) The effect of the outermost fibre layers on solubility of dissolving grade pulp. Cellulose, 22(6), pp. 3955-3965 (http://dx.doi.org/10.1007/s10570-015-0709-9).

10. Irbe, I., Sable, I., Noldt, G., Grinfelds, U., Jansons, A., Treimanis, A., Koch, G. (2015) Wood and Tracheid Properties of Norway Spruce (Picea abies L Karst.) Clones Grown on Former Agricultural Land in Laivia. Baltic Forestry, 21(1), pp. 114-123 (http://www.balticforestry.mi.lt/bf/index.php?option=com_content&view=article&catid=14&id=406).

11. Yakushin, V., Cabulis, U., Sevastyanova, I. (2015) Effect of Filler Type on the Properties of Rigid Polyurethane Foams at a Cryogenic Temperature. Mechanics of Composite Materials, 51(4), pp. 447-454 (http://dx.doi.org/10.1007/s11029-015-9516-5).

12. Yakushin, V., Sevastyanova, I., Vilsone, D., Kirpluks, M. (2015) Effect of Intumescent Flame Retardants on the Properties of Polyurethanes Based on Tall Oil Fatty Acids Esters. Materials Science (Medžiagotyra), 21(2), pp. 226-231 (http://www.matsc.ktu.lt/index.php/MatSc/article/view/5784).

13. Kurańska, M., Prociak, A., Cabulis, U., Kirpļuks, M. (2015) Water-blown polyurethane-polyisocyanurate foams based on bio-polyols with wood fibers. Polimery/Polymers, 60(11-12), pp. 705-712 (http://en.www.ichp.pl/Water-blown-polyurethane-polyisocyanurate-foams).

14. Kurańska, M., Prociak, A., Kirpluks, M., Cabulis, U. (2015) Polyurethane–polyisocyanurate foams modified with hydroxyl derivatives of rapeseed oil. Industrial Crops and Products, 74, pp. 849-857 (http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0926669015301746).

15. Laka, M., Treimanis, A., Chernyavskaya, S., Skute, M., Rozenberga, L., Vikele, L. (2015) Micro-nanoparticle gels obtained from bark for their use alone and with chitosan and Na-CMC in paper coatings. Holzforschung, 69(6), pp. 745-749 (http://www.degruyter.com/view/j/hfsg.2015.69.issue-6/hf-2014-0271/hf-2014-0271.xml).

16. Lundqvist, A., Magnusson, L. U., Ullström, C., Krasilnikova, J., Telysheva, G., Dizhbite, T., Hultén, L. M. (2015) Oregonin reduces lipid accumulation and proinflammatory responses in primary human macrophages. Biochemical and Biophysical Research Communications, 458(3), 693-699 (http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0006291X15002466).

21

17. Paberza, A., Fridrihsone-Girone, A., Abolins, A., Cabulis, U. (2015) Polyols from recycled poly(ethylene terephthalate) flakes and rapeseed oil for polyurethane foams. Polimery/Polymers, 60(9), pp. 572-578 (http://en.www.ichp.pl/recycled-polyethylene-terephthalate-flakes).

18. Paberza, A., Stiebra, L., Cabulis, U. (2015) Photodegradation of Polyurethane Foam Obtained from Renewable Resource-Pulp Production Byproducts. Journal of Renewable Materials, 3(1), pp. 19-27 (http://dx.doi.org/10.7569/JRM.2014.634138).

19. Petrov, M., Ilkova, T., Vanags, J. (2015) Modelling of a batch whey Cultivation of Kluyveromyces marxianus var. lactis MC 5 with investigation of mass transfer processes in the bioreactor. International Journal Bioautomation, 19, pp. S81-S92.

20. Ponomarenko, J., Dizhbite, T., Lauberts, M., Volperts, A., Dobele, G., Telysheva, G. (2015) Analytical pyrolysis – A tool for revealing of lignin structure-antioxidant activity relationship. Journal of Analytical and Applied Pyrolysis, 113, pp. 360–369 (http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0165237015000704).

21. Ponomarenko, J., Lauberts, M., Dizhbite, T., Lauberte, L., Jurkjane, V., Telysheva, G. (2015) Antioxidant activity of various lignins and lignin-related phenylpropanoid units with high and low molecular weight. Holzforschung, 69(6), pp. 795-805 (http://www.degruyter.com/view/j/hfsg.2015.69.issue-6/hf-2014-0280/hf-2014-0280.xml).

22. Rizhikovs, J., Zandersons, J., Dobele, G., Paze, A. (2015). Isolation of triterpene-rich extracts from outer birch bark by hot water and alkaline pre-treatment or the appropriate choice of solvents. Industrial Crops and Products, 76, pp. 209-214 (http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0926669015302193).

23. Sable, I., Grinfelds, U., Vikele, L., Rozenberga, L., Zeps, M., Luguza, S. (2015). Thermal Insulation from Hardwood Residues. IOP Conference Series: Materials Science and Engineering, 96(1), article 012027 (http://stacks.iop.org/1757-899X/96/i=1/a=012027).

24. Shulga, G., Betkers, T., Vitolina, S., Neiberte, B., Verovkins, A., Anne, O., Ambrazaitienė, D., Žukauskaitė, A. (2015) Wood processing by-products treated with the lignin-based conditioner as mulch for soil protection. Journal of Environmental Engineering and Landscape Management, 23(4), pp. 279-287 (http://dx.doi.org/10.3846/16486897.2015.1018267).

25. Sutka, A., Gravitis, J., Kukle, S., Sutka, A., Timusk, M. (2015) Electrospinning of Poly(Vinyl Alcohol) Nanofiber Mats Reinforced by Lignocellulose Nanowhiskers. Soft Materials, 13(1), pp. 18-23 (http://dx.doi.org/10.1080/1539445X.2014.995309).

26. Sutka, A., Sutka, A., Gaidukov, S., Timusk, M., Gravitis, J., Kukle, S. (2015) Enhanced stability of PVA electrospun fibers in water by adding cellulose nanocrystals. Holzforschung, 69(6), pp. 737-743 (http://www.degruyter.com/view/j/hfsg.2015.69.issue-6/hf-2014-0277/hf-2014-0277.xml).

27. Vahtrus, M., Šutka, A., Vlassov, S., Šutka, A., Polyakov, B., Saar, R., Dorogin, L., Lõhmus, R. (2015) Mechanical characterization of TiO2 nanofibers produced by different electrospinning techniques. Materials Characterization, 100, pp. 98-103 (http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S1044580314003994).

28. Vanags, J., Kunga, L., Dubencovs, K., Galvanauskas, V., Grīgs, O. (2015) Influence of Light Intensity and Temperature on Cultivation of Microalgae Desmodesmus Communis in Flasks and Laboratory-Scale Stirred Tank Photobioreactor. Latvian

22

Journal of Physics and Technical Sciences, 52(2), pp. 59-70 (http://www.degruyter.com/view/j/lpts.2015.52.issue-2/lpts-2015-0012/lpts-2015-0012.xml).

29. Vervikishko, D. E., Yanilkin, I. V., Dobele, G. V., Volperts, A., Atamanyuk, I. N., Sametov, A. A., Shkol’nikov, E. I. (2015) Activated carbon for supercapacitor electrodes with an aqueous electrolyte. High Temperature, 53(5), pp. 758-764 (http://dx.doi.org/10.1134/S0018151X15050272).

30. Volperts, A., Dobele, G., Zhurinsh, A., Vervikishko, D., Shkolnikov, E., Ozolinsh, J., Mironova-Ulmane, N., Sildos, I. (2015) Highly Porous Wood Based Carbon Materials for Supercapacitors. IOP Conference Series: Materials Science and Engineering, 77(1), article 012016 (http://iopscience.iop.org/1757-899X/77/1/012016/).

31. Zhurinsh, A., Dobele, G., Rizhikovs, J., Dizhbite, T., Pazhe, A., Spince, B., Meile, K. (2015) Some Aspects of the Changes in Birch Wood in the Mild Acidic Hydrolysis process and Its Effect on the Succeeding Pyrolysis Process. Cellulose Chemistry and Technology, 49(3-4), pp. 309-315 (http://www.cellulosechemtechnol.ro/pdf/CCT3-4%282015%29/p.309-315.pdf).

32. Yanilkin, I. V., Sametov, A. A., Atamanyuk, I. N., Volpert, A., Dobele, G. V., Zhurilova, M. A., Grigorenko, A. A., Kolokol’nikov, V. N., Vervikishko, D. E. Shkolnikov, E. I. (2015) Porous structure and electrical capacitance of charcoals in aqueous and organic electrolytes. Russian Journal of Applied Chemistry, 88(7), 1157-1167 (http://dx.doi.org/10.1134/S1070427215070095). (Янилкин, И. В., Саметов, А. А., Атаманюк, И. Н., Вольперт, А., Добеле, Г. В., Журилова, М. А., Григоренко, А. А., Колокольников, В. Н., Вервикишко, Д. Е., Школьников, Е. И. (2015). Пористая структура и электрическая емкость углей из древесины в водном и органическом электролите. Журнал прикладной химии, 88(7), c. 1066-1076).

Recenzēti zinātniski raksti, kas publicēti citos starptautiskos un Latvijā izdotos zinātniskos žurnālos, kam ir ISSN kods, starptautiska redkolēģija, kas starptautiski tiek izplatīti un kuros tiek publicēti dažādu valstu zinātnieku raksti. LZP klasifikācija – Grupa 1.2.

Skaits - 3

33. Cirule, D., Kuka, E., Antons, A. (2015) Disparity in discolouration of thermally modified wood exposed to solar and artificial ultraviolet irradiation. LLU raksti (Proceedings of Latvia University of Agriculture), 34 (329).

34. Meija-Feldmane, A. (2015) Leachates of Thermally Modified Pine (Pinus sylvestris L.) wood. LLU raksti (Proceedings of Latvia University of Agriculture), 34 (329).

35. Volperts, A., Dobele, G., Ozolins, J., Mironova-Ulmane, N. (2015). Synthesis and Application of Nanoporous Activated Carbon in Supercapacitors. Material Science and Applied Chemistry (The Scientific Journal of Riga Technical University), 31, pp. 16-20 (https://msac-journals.rtu.lv/article/view/msac.2015.003).

Zinātniski raksti Latvijā un citās valstīs izdotos zinātniskos žurnālos ar vietējo redkolēģiju ... LZP klasifikācija – Grupa 1.3.

Skaits - 1

36. Vanaga, D., Grīnfelds, U. (2015). Ghosting defekta veidošanās cēloņi papīra un iespiedkrāsas mijiedarbības rezultātā un to novēršanas iespējas lokšņu ofseta drukas tehnoloģijā. Iespiedgrafika, (1(61)), pp. 28-34.

23

4.2.2. Publikācijas konferenču ziņojumu izdevumos (proceedings) /raksts vai nodaļa rakstu krājumā/zinātniskā grāmatā

Raksti vai nodaļas rakstu krājumos/zinātniskās grāmatās ar ISBN kodu izdoti izdevniecībās, kuru darbība izpilda Pielikumā minētos kritērijus, ieskaitot publikācijas konferenču ziņojumu izdevumus, kas indeksēti Web of Science Conference Proceedings Citation Index un/vai SCOPUS. LZP klasifikācija – Grupa 4.1.

Skaits - 2

37. Andzs, M., Tupciauskas, R., Veveris, A., Gravitis, J. (2015). Impact of wood fraction, moisture and steam explosion on the development of an innovative insulation material. Environment. Technology. Resources. Proceedings of the 10th International Scientific and Practical Conference. June 18-20, 2015. Rezekne, Latvia, 1, pp. 11-15

(http://dx.doi.org/10.17770/etr2015vol1.210).

38. Brovkina, J., Shulga, G., Neiberte, B., Ozolins, J., Verovkins, A. (2015) Difference in the treatment effectiveness of woodworking wastewater between polyaluminium chloride-based coagulants. Environment. Technology. Resources. Proceedings of the 10th International Scientific and Practical Conference. June 18-20, 2015. Rezekne, Latvia, 2, pp. 64-70 (http://dx.doi.org/10.17770/etr2015vol2.250).

Raksti vai nodaļas citos rakstu krājumos … LZP klasifikācija – Grupa 4.2.

Skaits - 3

39. Abolins, J., Gravitis, J. (2015) Limits to Sustainable Use of Wood Biomass. In W. L. Filho, A. Ūbelis, & D. Bērziņa (Eds.), Sustainable Knowledge Developmeht, Society and Smart Future Manufacturing Technologies, Springer International Publishing, pp. 199-206 (http://link.springer.com/chapter/10.1007%2F978-3-319-14883-0_13).

40. Gravitis, J., Ozols-Kalnins, V., Kokorevics, A., Abolins, J., Kukle, S., Putnina, A., Andzs, M., Tupciauskas, R., Veveris, A. (2015) Zero Emissions and Bio-refineries for Natural Fibres, Biomaterials and Energy: Genesis and Concept. Review. In W. L. Filho, A. Ūbelis, & D. Bērziņa (Eds.), Sustainable Knowledge Developmeht, Society and Smart Future Manufacturing Technologies, Springer International Publishing, pp. 125-147 (http://link.springer.com/chapter/10.1007/978-3-319-14883-0_9).

41. Kukle, S., Putnina, A., Gravitis, J. (2015) Hemp Fibres and Shives, Nano- and Micro Composites. In W. L. Filho, A. Ūbelis, & D. Bērziņa (Eds.), Sustainable Knowledge Developmeht, Society and Smart Future Manufacturing Technologies, Springer International Publishing, pp. 291-305 (http://link.springer.com/chapter/10.1007/978-3-319-14883-0_22).

Publikācijas konferenču ziņojumu izdevumos, kas nav indeksēti Web of Science Conference Proceedings Citation Index un/vai SCOPUS. LZP klasifikācija – Grupa 4.3.

Skaits - 21

42. Biziks, V., Van den Bulcke, J., Grīniņš, J., Militz, H., Andersons, B., Andersone, I., Dhaene, J., Van Acker, J. (2015) Study on the Microstructural Changes of Thermo-Hydro Treated Wood Using X-ray Computed Tomography. Proceedings of the Eighth European Conference on Wood Modification (ECWM8) in association with: COST FP1303 Performance of bio-based building materials, Paasitorni, Helsinki, Finland, 26th and 27th of October 2015, pp. 297-304.

43. Brencis, R., Andzs, M., Tupciauskas, R., Brazdausks, P., Rizhikovs, J., Puke, M., Paze, A., Meile, K., Vedernikovs, N. (2015) Acoustic properties of binderless panel made

24

from pretreated hemp (Cannabis Sativa L.) shives. Civil Engineering '15. 5th International Scientific Conference. Proceedings, 5, pp. 64-70 (http://llufb.llu.lv/conference/Civil_engineering/2015/Latvia_CivilEngineering2015Vol5.pdf).

44. Brazdausks, P., Rizhikovs, J., Puke, M., Paze, A., Vedernikovs, N. (2015). Furfural Production from Hemp (Cannabis Sativa L.) Shives Using Aluminium Sulphate as a Catalyst in the Hydrothermal Pre-Treatment Process. 23rd European Biomass Conference and Exhibition, 1-4 June 2015, Vienna, Austria (EUBCE 2015), pp. 1058-1062 (http://www.etaflorence.it/proceedings/?detail=10981).

45. Buksans, E., Jakusins, V. (2015) State of the art - Forest sector of Latvia, fire safety in regulations, research and future challenges. Management Committee Meeting, Working Group meeting "Bio-based Building Products and Fire Safe Design of Buildings - Recent developments", 20th – 21st April 2015, Barcelona, Spain. Book of abstracts (COST Action FP1404), pp. 25-26 (http://www.costfp1404.com/en/Documents/N076-05_Book%20of%20abstracts%20meeting%20in%20BCN.pdf).

46. Cabulis, U., Kirpluks, M., Paberza, A., Fridrihsone-Girone, A., Vitkauskiene, I. (2015) Balance between renewable and recyclable feedstock for rigid polyurethane foams. 6th Workshop on Green Chemistry and Nanotechnologies in Polymer Chemistry, 15-17 July 2015, Braganca, Portugal. Workshop Proceedings, pp. 12-13.

47. Cabulis, U., Paberza, A., Arshanitsa, A., Telysheva, G. (2015) Lignin as Potential Raw Material for Rigid Polyurethane Foams. UTECH Europe 2015, 14-16 April, Maastricht, The Netherlands, pp. 1-7.

48. Grinins, J., Andersons, B., Andersone, I., Zudrags, K., Biziks, V., Irbe, I., Janberga, A. (2015) Birch Plywood from Thermo-Hydro Treated (THT) Veneers: Gluing and Properties. Proceedings of the Eighth European Conference on Wood Modification (ECWM8) in association with: COST FP1303 Performance of bio-based building materials, Paasitorni, Helsinki, Finland, 26th and 27th of October 2015, pp. 65-69.

49. Grinins, J., Andersons, B., Irbe, I., Andersone, I., Meija-Feldmane, A., Janberga, A., Pavlovics, G., Sansonetti, E. (2015) Thermo-hydro treated (THT) birch plywood with improved service properties. Proceedings of the lnternational Panel Products Symposium 2015, Llandudno, Wales, U.K., 7-9 October 2015, pp. 153-164.

50. Kirpluks, M., Cabulis, U., Avots, A. (2015) Latvian investigations of rigid polyurethane/ polyisocyanurate (PU/PIR) foams from renewable/recycled resources. VI International Conference on Science and Technology of Composite Materials (COMAT 2015). May 7-8th 2015, Buenos Aires, Argentina, pp. O1A.4.

51. Kirpluks, M., Cabulis, U., Kalnins, K., Japins, G. (2015) Density influence on impact absorption in material from recycled PET for automative application. 6th Workshop on Green Chemistry and Nanotechnologies in Polymer Chemistry, 15-17 July 2015, Braganca, Portugal. Workshop Proceedings, pp. 44-45.

52. Kuka, E., Cirule, D., Kajaks, J., Andersone, I., Andersons, B. (2015) Wood plastic composites made with thermally modified birch wood residues. Proceedings of the lnternational Panel Products Symposium 2015, Llandudno, Wales, U.K., 7-9 October 2015, pp. 241-251.

53. Meile, K., Zhurinsh, A. (2015)Aspects of incorporating the production of levoglucosan into a wood-based biorefinery. International conference of young scientists on energy issues CYSENI 2015, May 27-28, Kaunas, Lithuania, pp. 1-9.

54. Paberza, A., Fridrihsone-Girone, A., Abolins, A., Cabulis, U. (2015) Rigid polyurethane foams as thermal insulation material based on recycled PET and rapeseed oil. 6th

25

Workshop on Green Chemistry and Nanotechnologies in Polymer Chemistry, 15-17 July 2015, Braganca, Portugal. Workshop Proceedings, pp. 10-11.

55. Pavlovics, G., Grinins, J., Andersons, B., Andersone, I., Antons, A. (2015) Influence of the hydro-thermal treatment on physical and mechanical properties of birch veneer. Proceedings of the 11th Meeting of the Northern European Network for Wood Sciences and Engineering (WSE), September 14-15 2015, Poznan, Poland, pp. 92-97.

56. Sansonetti, E., Grinins, J., Andersons, B., Andersone, I. (2015) Novel linseed oil-alkyd emulsion formulations for wood coatings. Proceedings of the 11th Meeting of the Northern European Network for Wood Sciences and Engineering (WSE), September 14-15 2015, Poznan, Poland, pp. 118-124.

57. Stiebra, L., Gaidukovs, S., Arnautovs, A. (2015) Fabrication and properties characterization of epoxy polymer modification with different carbon nanoparticles. 6th Workshop on Green Chemistry and Nanotechnologies in Polymer Chemistry, 15-17 July 2015, Braganca, Portugal. Workshop Proceedings, pp. 85-86.

58. Vecbiskena, L., Vikele, L., Rozenberga, L., Laka, M. (2015) Bio-based nanomaterials - versatile materials for industrial and biomedical applications. The 14th International Conference on Global Research and Education, Inter-Academia 2015, September 28 to 30, 2015, Hamamatsu, Japan, pp. 164-165.

59. Vevere, L., Arshanitsa, A., Telysheva, G. (2015) Oxypropylation of Grey Alder bark and its fractions to obtain polyols usable for production of rigid polyurethane foams. 6th Workshop on Green Chemistry and Nanotechnologies in Polymer Chemistry, 15-17 July 2015, Braganca, Portugal. Workshop Proceedings, pp. 7-8.

60. Vitkauskiene, I., Žutautas, P., Cabulis, U., Kirpluks, M., Fridrihsone-Girone, A., Paberza, A. S(2015) ustainability perspectives of aromatic polyester polyols. UTECH Europe 2015, 14-16 April, Maastricht, The Netherlands, pp. 1-10.

61. Yakushin, V., Sevastyanova, I., Vilsone, D., Avots, A. (2015) Effect of phosphorus-containing reactive flame retardants on the properties of bio-based polyurethane coatings. Management Committee Meeting, Working Group meeting "Bio-based Building Products and Fire Safe Design of Buildings - Recent developments", 20th – 21st April 2015, Barcelona, Spain. Book of abstracts (COST Action FP1404), pp. 57-58 (http://www.costfp1404.com/en/Documents/N076-05_Book%20of%20abstracts%20meeting%20in%20BCN.pdf).

62. Yakushin, V., Sevastyanova, I., Vilsone, D., Avots, A. (2015) Properties of bio-based polyurethane coatings with intumescent flame retardants. Proceedings of the 1st European Workshop “Fire Safety of Green Buildings”. COST Action FP1404 „Fire Safe Use of Bio‐Based Building Products”.Berlin, Germany, 6-7 October 2015, pp. 4-7 (http://www.costfp1404.com/en/Documents/N080-03-Book_of_Abstracts_Workshop-Berlin.pdf).

4.2.3. Konferenču materiāli citi – kopsavilkumi, prezentācijas

Konferenču materiāli citi (kopsa vilkumi, prezentācijas), kas nav indeksēti Web of Science un/vai SCOPUS datu bāzēs. LZP klasifikācija – Grupa 5.2.

Skaits - 66

63. Abolins, A., Paberza, A., Fridrihsone-Girone, A., Cabulis, U. (2015). Recycled PET flakes and rapeseed oil as feedstock for rigid polyurethane foams. Baltic Polymer Symposium BPS 2015, Sigulda, Latvia, September 16-18, 2015. Programme and Proceedings, pp. 87 (http://www2.ktf.rtu.lv/PMI/htm/pdf/bps%20book%20of%20abstracts.pdf).

26

64. Andersons, B., Andersone, I., Zudrags, K., Biziks, V., Irbe, I., Grinins, J., Janberga, A. (2015). Birch Plywood from Hydrothermally Modified Veneers: Gluing and Properties. The Eighth European Conference on Wood Modification (ECWM8) in association with: COST FP1303 Performance of bio-based building materials, Paasitorni, Helsinki, Finland, 26th and 27th of October 2015. Book of Abstracts, pp. 33-34.

65. Andersons, B. (2015). Meža nozares kompetences centra rezultāti: meža koksnes resursu apstrāde un pārstrāde, jauni produkti un tehnoloģijas - ieguvumi. Virziens: Koksnes produkti ar uzlabotām un inovatīvām īpašībām. Meža nozares zinātniskā konference „Zināšanās balstīta meža nozare”, 4. - 6. novembris, 2015, Riga, Latvia / Scientific conference of the forest sector „Knowledge based forest sector”, November 4 - 6, 2015, Riga, Latvia (http://www.silavaconference2015.com/t-zes-prezent-cijas-abstracts-presentations.html > https://drive.google.com/folderview?id=0B_cPAeeFPI52ckdkb0ZUeW44MWc&usp=sharing).

66. Andersons, B., Andersone, I., Antons, A., Cīrule, D., Grīniņš, J., Irbe, I., Janberga, A., Kuka, E., Kurnosova, Ņ., Meija-Feldmane, A., Sansonetti, E., Zudrags, K. (2015). Saplākšņu piemērošana mērķa produktiem. Koksnes kompozītmateriāli ar uzlabotām īpašībām. Sadarbības līgums Nr.4-06/32-P4. Meža nozares zinātniskā konference „Zināšanās balstīta meža nozare”, 4. - 6. novembris, 2015, Riga, Latvia / Scientific conference of the forest sector „Knowledge based forest sector”, November 4 - 6, 2015, Riga, Latvia (http://www.silavaconference2015.com/t-zes-prezent-cijas-abstracts-presentations.html > https://drive.google.com/folderview?id=0B_cPAeeFPI52cVdnVWR5NmpCUTA&usp=sharing).

67. Arshanitsa, A., Telysheva, G., Dizhbite, T., Lauberts, M., Akishin, Y., Zile, E. (2015). The effect of microwave treatment of plant biomass on its composition and structure. Biorefinery for Food & Fuels & Materials 2015 symposium (BFFM 2015). 15-17 June 2015. Montpellier, France. Abstract book, pp. 107.

68. Biziks, V., Van den Bulcke, J., Grīniņš, J., Militz, H., Andersons, B., Andersone, I., Dhaene, J., Van Acker, J. (2015). Study on the Microstructural Changes of Thermo-Hydro Treated Wood Using X-ray Computed Tomography. The Eighth European Conference on Wood Modification (ECWM8) in association with: COST FP1303 Performance of bio-based building materials, Paasitorni, Helsinki, Finland, 26th and 27th of October 2015. Book of Abstracts, pp. 106-107.

69. Brovkina, J., Shulga, G., Ozoliņš, J., Neiberte, B., Bērzina-Cimdiņa, L., Stepanova, V. (2015). Woodworking wastewater treatment with aluminium-based composite coagulants and sorption properties of formed coagulates. International scientific conference „Knowledge based forest sector”, November 4 - 6, 2015, Riga, Latvia. Abstracts, pp. 73 (http://www.silavaconference2015.com/t-zes-prezent-cijas-abstracts-presentations.html > https://drive.google.com/file/d/0B_cPAeeFPI52YXBEV3hhM2dWTzA/view).

70. Cabulis, U., Ivdre, A., Telysheva, G., Arshanitsa, A., Vevere, L. (2015). Synthesis of lignopolyol and production of polyurethane foams. International scientific conference „Knowledge based forest sector”, November 4 - 6, 2015, Riga, Latvia. Abstracts, pp. 74 (http://www.silavaconference2015.com/t-zes-prezent-cijas-abstracts-presentations.html > https://drive.google.com/file/d/0B_cPAeeFPI52YXBEV3hhM2dWTzA/view)..

27

71. Cabulis, U., Kirpluks, M., Avots, A., Stiebra, L., Vilsone, D. (2015). Expandable Graphite as Passive Flame Retardant for Polyurethane Foams. Eurofillers Polymer Blends 2015, April 26th-30th, 2015, Montpellier, France.

72. Cabulis, U., Paberza, A., Vevere, L., Arshanitsa, A., Telysheva, G. (2015). Pilot scale production of rigid polyurethane fromlignopolyol for thermoinsulation applications. Baltic Polymer Symposium BPS 2015, Sigulda, Latvia, September 16-18, 2015. Programme and Proceedings, pp. 124 (http://www2.ktf.rtu.lv/PMI/htm/pdf/bps%20book%20of%20abstracts.pdf).

73. Cīrule, D., Kuka, E., Irbe, I., Antons, A., Janberga, A., Kurnosova, Ņ., Andersons, B. (2015). Upgrading of plywood regarding its potential end-use. International scientific conference „Knowledge based forest sector”, November 4 - 6, 2015, Riga, Latvia. Abstracts, pp. 25 (http://www.silavaconference2015.com/t-zes-prezent-cijas-abstracts-presentations.html > https://drive.google.com/file/d/0B_cPAeeFPI52YXBEV3hhM2dWTzA/view).

74. Dizhbite, T., Jashina, L., Anna, A., Lauberts, M., Lauberte, L., Telysheva, G. (2015). Evaluation of lignin and low molecular stylbenes as a green sunscreen ingredient for cosmetic products. 9th World Congress on Polyphenols Applications, June 3-5, 2015, St. Julian's, Malta, pp. 90.

75. Gravitis, J. (2015). Is the Biosynthesis of Lignins Controlled by Genes or Physico-Chemical Factors? Lignins Self-Assembled Fractal Cluster Structures. Overview. COST Action FP1105. Understanding wood cell wall structure, biopolymer interaction and composition: implications for current products and new materials. Donostia-San Sebastian, Basque Country, Spain. May 25-27, 2015. Scientific Program and Book of Abstracts, pp. 9-10.

76. Gravitis, J., Sutka, A., Kukle, S. (2015). Steam exploded hemp nano-cellulose and –lignin influence on poly(vinyl alcohol) electrospun nanofibers structure and properties. The 7th EuroNanoForum 2015, 10-12 June 2015, Riga, Latvia, pp. 2E-137 (http://euronanoforum2015.eu/wp-content/uploads/2015/03/Abstract_Gravitis.pdf).

77. Grīnfelds, U., Šāble, I., Škute, M., Rozenberga, L., Vecbiškena, L., Vīķele, L. (2015). Birch wood fibres as resource for thermal insulation material. International scientific conference „Knowledge based forest sector”, November 4 - 6, 2015, Riga, Latvia. Abstracts, pp. 23 (http://www.silavaconference2015.com/t-zes-prezent-cijas-abstracts-presentations.html > https://drive.google.com/file/d/0B_cPAeeFPI52YXBEV3hhM2dWTzA/view).

78. Grīnfelds, U., Uzulis, S., Šāble, I., Vīķele, L., Rozenberga, L., Škute, M., Treimanis, A. (2015). Bērza šķiedras kā resurss siltumizolācijas materiālu ražošanā. Meža nozares zinātniskā konference „Zināšanās balstīta meža nozare”, 4. - 6. novembris, 2015, Riga, Latvia / Scientific conference of the forest sector „Knowledge based forest sector”, November 4 - 6, 2015, Riga, Latvia (http://www.silavaconference2015.com/t-zes-prezent-cijas-abstracts-presentations.html > https://drive.google.com/folderview?id=0B_cPAeeFPI52cVdnVWR5NmpCUTA&usp=sharing).

79. Irbe, I., Karadelev, M., Noldt, G., Andersone, I., Andersons, B. (2015). Survey of basidiomycetes in wooden constructions: species and decay visualisation. XVII Congress of European Mycologists, 21-25 September 2015, Madeira, Portugal. Abstracts, pp. 113-114..

28

80. Yakushin, V., Sevastyanova, I., Vilsone, D., Avots, A. (2015). Effect of melamine phosphate on the thermal stability and flammability of bio-based polyurethanes. Baltic Polymer Symposium BPS 2015, Sigulda, Latvia, September 16-18, 2015. Programme and Proceedings, pp. 69 (http://www2.ktf.rtu.lv/PMI/htm/pdf/bps%20book%20of%20abstracts.pdf).

81. Jablonskis, A., Arshanitsa, A., Telysheva, G. (2015). The oxypropylation of lignin fractions, isolated by sequential fractionation of wheat straw lignin and characteristics of lignopolyols obtained. Baltic Polymer Symposium BPS 2015, Sigulda, Latvia, September 16-18, 2015. Programme and Proceedings, pp. 116 (http://www2.ktf.rtu.lv/PMI/htm/pdf/bps%20book%20of%20abstracts.pdf).

82. Janceva, S., Dizhbite, T., Vevere, L., Telysheva, G., Dzenis, M. (2015). Characterization of bark extract from deciduous trees with emphasis on their antioxidant activity. Baltic Polymer Symposium BPS 2015, Sigulda, Latvia, September 16-18, 2015. Programme and Proceedings, pp. 158 (http://www2.ktf.rtu.lv/PMI/htm/pdf/bps%20book%20of%20abstracts.pdf).

83. Jaunslavietis, J., Shulga, G., Ozolins, J., Neiberte, B., Verovkins, A., Livcha, S. (2015). Evaluation of the hydrophilic/hydrokphobic properties of modified lignocellulosic filler. 2nd lnternational Conference "Innovative Materials, Structures and Technologies”, Riga, Latvia, 30 September - 2 October 2015. Book of Abstracts, pp. 52.

84. Jaunslavietis, J., Shulga, G., Ozolins, J., Neiberte, B., Verovkins, A., Shakels, V. (2015). Wettability of modified lignocelluloses as a filter for polymer composites. Baltic Polymer Symposium BPS 2015, Sigulda, Latvia, September 16-18, 2015. Programme and Proceedings, pp. 125 (http://www2.ktf.rtu.lv/PMI/htm/pdf/bps%20book%20of%20abstracts.pdf).

85. Jaunslavietis, J., Shulga, G., Ozoliņš, J., Neiberte, B., Verovkins, A., Vītoliņa, S., Livča, S. (2015). The effect of functionalization of lignocellulosic microparticles on wettability of polymer composite. International scientific conference „Knowledge based forest sector”, November 4 - 6, 2015, Riga, Latvia. Abstracts, pp. 75 (http://www.silavaconference2015.com/t-zes-prezent-cijas-abstracts-presentations.html > https://drive.google.com/file/d/0B_cPAeeFPI52YXBEV3hhM2dWTzA/view).

86. Kirpluks, M., Cabulis, U. (2015). Bio-based Rigid Polyurethane foams. 129th BASF lnternational Summer Course. Meet our Guests. Book of Abstracts. August 4th, 2015, Ludwigshafen, Germany, pp. 18.

87. Kirpluks, M., Kalnbunde, D., Cabulis, U. (2015). High functionality polyols from rapeseed oil as raw material for polyurethane thermal insulation. Baltic Polymer Symposium BPS 2015, Sigulda, Latvia, September 16-18, 2015. Programme and Proceedings, pp. 48 (http://www2.ktf.rtu.lv/PMI/htm/pdf/bps%20book%20of%20abstracts.pdf).

88. Kleperis, J., Gravitis, J., Vaivars, G., Gruduls, A., Bajars, G., Lusis, A. (2015). Advanced Method of Formation of Heteropoly Oxometalate Nanocoating on Electrodes for Direct Biomass Conversion to Energy. The 7th EuroNanoForum 2015, 10-12 June 2015, Riga, Latvia, pp. 1E-26 (http://euronanoforum2015.eu/wp-content/uploads/2015/03/Abstract_Kleperis.pdf).

89. Laka, m., Treimanis, a., Vikele, L., Rozenberga, L. (2015). Pure bark nanopartice gels and mixtures with chitosan solutions for improvement of paper properties. Baltic

29

Polymer Symposium BPS 2015, Sigulda, Latvia, September 16-18, 2015. Programme and Proceedings, pp. 103 (http://www2.ktf.rtu.lv/PMI/htm/pdf/bps%20book%20of%20abstracts.pdf).

90. Lauberts, M., Janceva, S., Papadopoulou, E., Kulinsh, L., Dizhbite, T., Telysheva, G. (2015). Evaluation of Grey alder bark tannin as phenol substitute in the synthesis of phenol-formaldehyde resins suitable for plywood. International scientific conference „Knowledge based forest sector”, November 4 - 6, 2015, Riga, Latvia. Abstracts, pp. 79 (http://www.silavaconference2015.com/t-zes-prezent-cijas-abstracts-presentations.html > https://drive.google.com/file/d/0B_cPAeeFPI52YXBEV3hhM2dWTzA/view).

91. Lauberts, M., Lauberte, L., Dizhbite, T., Kazernaviciute, R., Venskutonis, P. R., Telisheva, G. (2015). Evaluation of valuation of oxidative resistance of mayonnaise enriched with alder bark extract. International scientific conference „Knowledge based forest sector”, November 4 - 6, 2015, Riga, Latvia. Abstracts, pp. 77 (http://www.silavaconference2015.com/t-zes-prezent-cijas-abstracts-presentations.html > https://drive.google.com/file/d/0B_cPAeeFPI52YXBEV3hhM2dWTzA/view).

92. Lauberts, M., Lauberte, L., Dizhbite, T., Kazernaviciute, R., Venskutonis, P. R., Telysheva, G. (2015). Evaluation of oxidative resistance of mayonnaise enriched with alder bark extract. 10th Baltic Conference on Food Science and Technology “Future Food: Innovations, Science and Technology”, FoodBalt – 2015, May 21-22, 2015 Kaunas, Lithuania. Abstract Book, pp. 72.

93. Lauberts, M., Roze, L., Dizhbite, T., Willfor, S., Telisheva, G. (2015). Scots pine browing in latvia as source of pinosylvin stilbenes. International scientific conference „Knowledge based forest sector”, November 4 - 6, 2015, Riga, Latvia. Abstracts, pp. 78 (http://www.silavaconference2015.com/t-zes-prezent-cijas-abstracts-presentations.html > https://drive.google.com/file/d/0B_cPAeeFPI52YXBEV3hhM2dWTzA/view).

94. Meija-Feldmane, A., Andersons, B., Tuherm, H. (2015). Life cycle assesment as a tool to evaluate wood products impact on environment. International scientific conference „Knowledge based forest sector”, November 4 - 6, 2015, Riga, Latvia. Abstracts, pp. 81 (http://www.silavaconference2015.com/t-zes-prezent-cijas-abstracts-presentations.html > https://drive.google.com/file/d/0B_cPAeeFPI52YXBEV3hhM2dWTzA/view).

95. Meile, K., Zhurinsh, A. (2015). Aspects of incorporating the production of levoglucosan into a wood-based biorefinery. International conference of young scientists on energy issues CYSENI 2015, May 27-28, Kaunas, Lithuania (http://www.cyseni.com/files/Past%20Conference/2015/CYSENI_2015_abstracts.rar).

96. Paberza, A., Mucci, V., Stefani, P. M., Aranguren, M. I. (2015). Nanocellulose reinforced polyurethane obtained from hydroxylated soybean oil. Baltic Polymer Symposium BPS 2015, Sigulda, Latvia, September 16-18, 2015. Programme and Proceedings, pp. 56 (http://www2.ktf.rtu.lv/PMI/htm/pdf/bps%20book%20of%20abstracts.pdf).

97. Ponomarenko, J., Dizbite, T., Lauberts, M., Dobele, G., Telysheva, G. (2015). Revealing of Lignin Structure - Antioxidant Activity Relationship Using Analytical Pyrolyse and Chemometry. COST Action FP1105. Understanding wood cell wall structure, biopolymer interaction and composition: implications for current products

30

and new materials. Donostia-San Sebastian, Basque Country, Spain. May 25-27, 2015. Scientific Program and Book of Abstracts, pp. 39-40.

98. Sable, I., Grinfelds, U., Skute, M. (2015). Improving of water resistance of paper from birch fibres. International scientific conference „Knowledge based forest sector”, November 4 - 6, 2015, Riga, Latvia. Abstracts, pp. 24 (http://www.silavaconference2015.com/t-zes-prezent-cijas-abstracts-presentations.html > https://drive.google.com/file/d/0B_cPAeeFPI52YXBEV3hhM2dWTzA/view).

99. Sable, I., Grinfelds, U., Vikele, L., Rozenberga, L. (2015). Thermal insulation from hardwood residues. 2nd lnternational Conference "Innovative Materials, Structures and Technologies”, Riga, Latvia, 30 September - 2 October 2015. Book of Abstracts, pp. 95.

100. Sable, I., Grinfelds, U., Vikele, L., Rozenberga, L., Jansons, A., Zeps, M., Neimane, U. (2015). Influence of Mechanical Pre-treatment on the Properties of Pine Fibres. Conference "Adoption and Mitigation: Strategies for Management of Forest Ecosystems" and ENERWOODS Seminar. Riga (Latvia), 23.-24.04.2015.

101. Sable, I., Grinfelds, U., Vikele, L., Rozenberga, L., Verovkins, A., Lazdina, D., Zeps, M., Jansons, A. (2015). Chemical Composition and Pulping Characteristics of Wood Used for Bioenergy. Conference "Adoption and Mitigation: Strategies for Management of Forest Ecosystems" and ENERWOODS Seminar. Riga (Latvia), 23.-24.04.2015.

102. Sansonetti, E., Andersons, B., Andersone, I. (2015). Novel alkyd - linseed oil emulsion formulations for wood coatings. Baltic Polymer Symposium BPS 2015, Sigulda, Latvia, September 16-18, 2015. Programme and Proceedings, pp. 107 http://www2.ktf.rtu.lv/PMI/htm/pdf/bps%20book%20of%20abstracts.pdf).

103. Sansonetti, E., Andersons, B., Andersone, I. (2015). Novel alkyd-linseed oil emulsion formulations for wood coatings. International scientific conference „Knowledge based forest sector”, November 4 - 6, 2015, Riga, Latvia. Abstracts, pp. 80 (http://www.silavaconference2015.com/t-zes-prezent-cijas-abstracts-presentations.html > https://drive.google.com/file/d/0B_cPAeeFPI52YXBEV3hhM2dWTzA/view).

104. Senhofa, S., Lazdina, D., Arsanica, A., Timinskis, I., Reizins, M., Paegle, M., Solodovniks, V. (2015). Ātri augošās papeles granulu ražošanai / Fast growing poplars for pellet production. Meža nozares zinātniskā konference „Zināšanās balstīta meža nozare”, 4. - 6. novembris, 2015, Riga, Latvia / Scientific conference of the forest sector „Knowledge based forest sector”, November 4 - 6, 2015, Riga, Latvia (http://www.silavaconference2015.com/t-zes-prezent-cijas-abstracts-presentations.html > https://drive.google.com/folderview?id=0B_cPAeeFPI52VFJvUl9mY0tPdTg&usp=sharing).

105. Senhofa, S., Lazdina, D., Arsanica, A., Timinskis, I., Reizins, M., Paegle, M., Solodovņiks, V. (2015). Fast growing poplars for pellet production. International scientific conference „Knowledge based forest sector”, November 4 - 6, 2015, Riga, Latvia. Abstracts, pp. 46 (http://www.silavaconference2015.com/t-zes-prezent-cijas-abstracts-presentations.html > https://drive.google.com/file/d/0B_cPAeeFPI52YXBEV3hhM2dWTzA/view).

106. Shakel, V., Shulga, G., Dzenis, M., Vitolina, S., Livcha, S. (2015). Surface activity of polyelectrolyte complex nanoparticles from lignin and chitosan and their application

31

in wood-polymer composites. Baltic Polymer Symposium BPS 2015, Sigulda, Latvia, September 16-18, 2015. Programme and Proceedings, pp. 132 (http://www2.ktf.rtu.lv/PMI/htm/pdf/bps%20book%20of%20abstracts.pdf).

107. Shulga, G., Neiberte, B., Verovkins, A., Jaunslavietis, J., Shakels, V., Vitolina, S., Sedliačik, J. (2015). Integrated utilisation of wood by-products for obtaining new composites. Selected Processes at the Wood Processing 2015. XI International Symposium, September 09-11, 2015, Zvolen, Slovak Republic.

108. Shulga, G., Neiberte, B., Verovkins, A., Jaunslavietis, J., Vitolina, S. (2015). Functionalization of the Wood-Based Filler for Polymer Composite Materials. Eurofillers Polymer Blends 2015, April 26th-30th, 2015, Montpellier, France.

109. Shulga, G., Neiberte, B., Verovkins, A., Jaunslavietis, J., Vītoliņa, S., Livča, S., Shakels, V. (2015). The application potentialities of woodworking by-products. International scientific conference „Knowledge based forest sector”, November 4 - 6, 2015, Riga, Latvia. Abstracts, pp. 26 (http://www.silavaconference2015.com/t-zes-prezent-cijas-abstracts-presentations.html > https://drive.google.com/file/d/0B_cPAeeFPI52YXBEV3hhM2dWTzA/view).

110. Sķipars, V., Šnepste, I., Krivmane, B., Beļeviča, V., Voronova, A., Lauberts, M., Lauberte, L., Teliševa, G., Runģis, D. (2015). Scots pine (Pinus Sylvestris L.) resistance gene expression, regulation and efficacy in response to fungal infection. International scientific conference „Knowledge based forest sector”, November 4 - 6, 2015, Riga, Latvia. Abstracts, pp. 127 (http://www.silavaconference2015.com/t-zes-prezent-cijas-abstracts-presentations.html > https://drive.google.com/file/d/0B_cPAeeFPI52YXBEV3hhM2dWTzA/view).

111. Stiebra, L., Cabulis, U., Knite, M. (2015). Carbon Nanoparticle Influence on Polyurethane Foams Obtained from Residues of PET Industry. The 7th EuroNanoForum 2015, 10-12 June 2015, Riga, Latvia, pp. 2E-131 (http://euronanoforum2015.eu/wp-content/uploads/2015/03/Abstract_Stiebra.pdf).

112. Stiebra, L., Cabulis, U., Vlcek, T. (2015). Obtaining polyurethane microcapsules using interphases polymerization. Baltic Polymer Symposium BPS 2015, Sigulda, Latvia, September 16-18, 2015. Programme and Proceedings, pp. 83 (http://www2.ktf.rtu.lv/PMI/htm/pdf/bps%20book%20of%20abstracts.pdf).

113. Šāble, I. (2015). No bērza šķiedrām gatavota papīra īpašību uzlabošana. Meža nozares zinātniskā konference „Zināšanās balstīta meža nozare”, 4. - 6. novembris, 2015, Riga, Latvia / Scientific conference of the forest sector „Knowledge based forest sector”, November 4 - 6, 2015, Riga, Latvia (http://www.silavaconference2015.com/t-zes-prezent-cijas-abstracts-presentations.html > https://drive.google.com/folderview?id=0B_cPAeeFPI52cVdnVWR5NmpCUTA&usp=sharing).

114. Telysheva, G., Dizhbite, T., Lauberts, M., Lauberte, L., Andersone, A., Vevere, L., Arshanitsa, A., Janceva, S. (2015). The biorefinery based approach to the bark processing. International scientific conference „Knowledge based forest sector”, November 4 - 6, 2015, Riga, Latvia. Abstracts, pp. 76 (http://www.silavaconference2015.com/t-zes-prezent-cijas-abstracts-presentations.html > https://drive.google.com/file/d/0B_cPAeeFPI52YXBEV3hhM2dWTzA/view).

32

115. Telysheva, G., Dizhbite, T., Lauberts, M., Lauberte, L., Vevere, L., Andersone, A., Arshanitsa, A. (2015). Biorefinery based approach to the bark extraction processing. Biorefinery for Food & Fuels & Materials 2015 symposium (BFFM 2015). 15-17 June 2015. Montpellier, France. Abstract book, pp. 68.

116. Vanaga, D., Kalnins, M., Grinfelds, U., Treimanis, A. (2015). The "Ghosting"defect as the result of interaction of the paper and printing inks, its preclusion possibilities in the sheet-fed offset printing technology. Baltic Polymer Symposium BPS 2015, Sigulda, Latvia, September 16-18, 2015. Programme and Proceedings, pp. 121 (http://www2.ktf.rtu.lv/PMI/htm/pdf/bps%20book%20of%20abstracts.pdf).

117. Vecbiskena, L., Vikele, L., Rozenberga, L. (2015). Designing and Evolution of Cellulose-Based Nanofillers-Doped Chitosan Films COST Action FP1105, Zurich August 31st – September 1st 2015.

118. Vecbiskena, L., Vikele, L., Rozenberga, L. (2015). Nanoparticles from wood residues as reinforcement in polymer-matrix composites. The 7th EuroNanoForum 2015, 10-12 June 2015, Riga, Latvia, pp. 1B-52 (http://euronanoforum2015.eu/wp-content/uploads/2015/03/Abstract_Vecbiskena.pdf).

119. Verovkins, A., Neiberte, B., Shulga, G., Vitolina, S., Livcha, S. (2015). Characteristics of modified lignocellulosic fillers with FT-IR and titration method. Baltic Polymer Symposium BPS 2015, Sigulda, Latvia, September 16-18, 2015. Programme and Proceedings, pp. 131 (http://www2.ktf.rtu.lv/PMI/htm/pdf/bps%20book%20of%20abstracts.pdf).

120. Vevere, L., Arshanitsa, A., Telysheva, G. (2015). Scots pine bark based polyols for polyurethane foams production. Baltic Polymer Symposium BPS 2015, Sigulda, Latvia, September 16-18, 2015. Programme and Proceedings, pp. 150 (http://www2.ktf.rtu.lv/PMI/htm/pdf/bps%20book%20of%20abstracts.pdf).

121. Vitolina, S., Shulga, G., Neiberte, B., Reihmane, S., Jaunslavietis, J. (2015). Woody biomass removal from wastewater with new composite coagulant based on polyethylenimine. Baltic Polymer Symposium BPS 2015, Sigulda, Latvia, September 16-18, 2015. Programme and Proceedings, pp. 126 (http://www2.ktf.rtu.lv/PMI/htm/pdf/bps%20book%20of%20abstracts.pdf).

122. Volperts, A., Dobele, G., Mironova-Ulmane, N., Sildos, I., Ozolinsh, J. (2015). Nanoporous wood-waste based carbons for supercapacitors electrodes. The 7th EuroNanoForum 2015, 10-12 June 2015, Riga, Latvia, pp. 1B-55 (http://euronanoforum2015.eu/wp-content/uploads/2015/03/Abstract_Volperts.pdf).

123. Volperts, A., Dobele, G., Zhurinsh, A., Vervikishko, D., Shkolnikov, E., Ozolinsih, J. (2015). Wood Based Microporous Carbons for Supercapacitors Electrodes. 6th International Conference on Carbon for Energy Storage/Conversion and Environment Protection, CESEP' 2015, Poznan, Poland, October 18th to 22nd, 2015. Abstract Book, pp. 115.

124. Zeltins, V., Cabulis, U., Abolins, A., Gaidukovs, S. (2015). Microwave synthesis of polyols for urethane materials. Baltic Polymer Symposium BPS 2015, Sigulda, Latvia, September 16-18, 2015. Programme and Proceedings, pp. 84 (http://www2.ktf.rtu.lv/PMI/htm/pdf/bps%20book%20of%20abstracts.pdf).

125. Zeps, M., Jansons, A., Gailis, A., Smilga, J., Sable, I., Grinfelds, U. (2015). Growth and wood properties hybrid aspen clones in Latvia. International scientific conference „Knowledge based forest sector”, November 4 - 6, 2015, Riga, Latvia. Abstracts, pp.

33

89 (http://www.silavaconference2015.com/t-zes-prezent-cijas-abstracts-presentations.html > https://drive.google.com/file/d/0B_cPAeeFPI52YXBEV3hhM2dWTzA/view).

126. Zhurinsh, A., Dobele, G., Jurkjane, V., Meile, K., Plavniece, A. (2015). Hydrothermal pretreatment impact on the yield and composition of pyrolysis products. FP1306 COST Action (LIGNOVAL) "Valorisation of lignocellulosic biomass side streams for sustainable production of chemicals, materials & fuels using low environmental impact technologies". First Workshop & Second MC Meeting, Belgrade (Serbia), 2015. Book of abstracts, pp. 68.

127. Andžs, M., Tupčiauskas, R., Vēveris, A., Aboliņš, J., Grāvītis, J. (2015). Koksnes frakcijas, mitruma un tvaika sprādziena ietekme uz inovatīva izolācijas materiāla izstrādi. Zinātniski praktiskā konference "Zinātne un prakse nozares attīstībai", Jelgava (Latvija), 2015. gada 16.-19. marts (http://www.mf.llu.lv/getfile.php?id=1114).

128. Tupčiauskas, R., Andžs, M. (2015). Kaņepju (Cannabis sativa L.) spaļu izmantošana pašsaistošos plātņu iegūšanā. Zinātniski praktiskā konference "Zinātne un prakse nozares attīstībai", Jelgava (Latvija), 2015. gada 16.-19. marts, (http://www.mf.llu.lv/getfile.php?id=1115).

34

4.2.4. Populārzinātniskās publikācijās un publikācijās masu saziņas līdzekļos - nozaru, populārzinātniskie un vispārēja rakstura preses izdevumi, radio, TV, Interneta vide, multimediju materiāli (Zinātniskā komunikācija)

Pilni enciklopēdiju raksti/šķirkļi. LZP klasifikācija – Grupa 6.3. Populārzinātniski raksti. LZP klasifikācija – Grupa 6.7. Raksti citos žurnālos vai avīzēs. LZP klasifikācija – Grupa 6.9.

Skaits - 11

129. (17.08.2015). Latvijā ir izstrādāts dabai draudzīgs, mitrumizturīgs, antibakteriāls, kompostējams papīra iepakojamais materiāls pārtikas produktiem. Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija (LASA) (http://www.lasa.lv/latvija-ir-izstradats-dabai-draudzigs-mitrumizturigs-antibakterials-kompostejams-papira-iepakojamais-materials-partikas-produktiem/) Populars apraksts par LVKĶI izstrādātu materiālu.

130. (2015) Tvaika sprādzienā iegūst ekoloģiskas plāksnes. Ilustrētā zinātne, (8 (117)), pp. 12. Informācija par LV KĶI veiktajiem pētījumiem Dr.habil. Jāņa Grāvīša vadībā par tvaika sprādzienā iegūtās koksnes masas izmantošanu pašsaistošu plākšņu izgatavošanā

131. Andersons, B. (23.02.2015). LV Koksnes ķīmijas institūts meža nozares un zinātnes kontekstā. Zinātnes Vēstnesis, (4(483), pp. 1. (http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=2508&Itemid=47) Informācija par LVKĶI zinātniskās darbības aktualitātēm, skatot to kopējā meža nozares un zinātnes kontekstā.

132. Asare, A. (09.03.2012). Bērza tāsi var ne tikai kurināt krāsnī. Dienas bizness, (46(4906)), pp. 12-13. Informācija par LVKĶI veiktajiem pētījumiem par betulīna ekstrakciju no bērza tāss, ko veic institūta darbinieki Jānis Rižikovs un Aigars Pāže.

133. Kipere, Z., Andersons, B. (06.07.2015). Neuzsēsties uz citas adatas. Zinātnes Vēstnesis, (13(492)), pp. 4. (http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=2752&Itemid=47) LZA akad. Bruno Andersona viedoklis par meža nozares un zinātnes attīstību Latvijā, LVKĶI vietu šajā jomā.

134. Kipere, Z., Andersons, B. (2015). Neuzsēsties uz citas adatas. Enerģija un Pasaule, (3(92)), pp. 68-72. LZA akad. Bruno Andersona viedoklis par meža nozares un zinātnes attīstību Latvijā, LVKĶI vietu šajā jomā.

135. Lavrinoviča, I. (6.-19.03.2015). Šodien atkritumi rīt vērtīga izejviela. Mājas Viesis, (5(537)), pp. 20-21.

Informācija par LVKĶI veiktajiem pētījumiem par dažādu profuktu iegūšanu no kaņepju spaļiem, ko veic institūta darbinieki Jānis Rižikovs, Mārtiņš Andžs un Māris Puķe.

136. (2015). Meža enciklopēdija. 2. sējums. Red.: Broks, J. A., & Jansons, J. Rīga: Zelta grauds, 272 lpp. Tematiskie šķirkļi. Bibliogrāfiski šķirkļi ietver arī šķirkļus par LVKĶI bijušajiem un pašreizējajiem darbiniekiem. Starp šķirkļu autoriem arī LVKĶI darbinieki. Redakcijas kolēģijā ietilpa arī LVKĶI zinātnieki Dr. Bruno Andersons un Dr.sc.ing. Jānis Dolacis.

35

137. Andersons, B. (08.01.2015). In Memoriam. LZA akadēmiķis Arnis Treimanis 1940–2014. Zinātnes Vēstnesis, (1(480)), pp. 4. (http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=2425&Itemid=47).

138. Rosenau, T., Potthast, A., Andersons, B. (2015). Arnis Treimanis (1940-2014). Obituary. Cellulose Chemistry and Technology, 49(3-4), pp. 393-394 (http://www.cellulosechemtechnol.ro/pdf/CCT3-4%282015%29/p.393-394.pdf).

139. Rosenau, T., Potthast, A., Andersons, B. (2015). Professor Dr. Arnis Treimanis. Holzforschung, 69(3), pp. 375-376 (http://www.degruyter.com/view/j/hfsg.2015.69.issue-3/hf-2015-0040/hf-2015-0040.xml).

36

4.3. Dalība zinātniskajās konferencēs, to organizācija

4.3.1. Dalība zinātniskajos pasākumos (konferencēs, semināros …)

2015. gadā institūta zinātniskie darbinieki ir piedalījušies 24 starptautiska un 1 nacionāla

mēroga zinātniskos pasākumos: kongresos, konferencēs, semināros, izstādēs... Tajos ir nolasīti

vai izstādīti kā stenda referāti (posteri) kopumā 76 zinātniski ziņojumi (74 starptautiskos un 2

nacionāla mēroga pasākumos).

Pasākumi sakārtoti pēc kalendārā secībā, katram pasākumam norādīts institūta zinātnisko

darbinieku ziņojumu skaits tajā un ar to saistītās publikācijas (sk. literatūras avotus sadaļā

4.2.).

Starptautiska mēroga pasākumi

Laiks Pasākums Vieta Ziņoju-

mu

skaits

Publikācijas

14.-16.04.2015 UTECH Europe 2015 Maastricht,

The

Netherlands

2 47., 60.

20.-21.04.2015 Management Committee

Meeting, Working Group

meeting "Bio-based Building

Products and Fire Safe Design of

Buildings - Recent

developments" (COST Action

FP1404)

Barcelona,

Spain

2 45., 61.

23.-24.04.2015 Conference "Adoption and

Mitigation: Strategies for

Management of Forest

Ecosystems" and ENERWOODS

Seminar

Rīga, Latvija 2 100., 101.

26.-30.04.2015 Eurofillers Polymer Blends 2015 Montpellier,

France

2 71., 108.

07.-08.05.2015 VI International Conference on

Science and Technology of

Composite Materials (COMAT

2015)

Buenos

Aires,

Argentina

1 50.

21.-22.05.2015 10th Baltic Conference on Food

Science and Technology “Future

Food: Innovations, Science and

Technology”, FoodBalt

Kaunas,

Lithuania

1 92.

37

25.-27.05.2015 COST Action FP1105.

Understanding wood cell wall

structure, biopolymer

interaction and composition:

implications for current

products and new materials

Donostia-San

Sebastian,

Basque

Country,

Spain

1 75., 97.

27.-28.05.2015 International conference of

young scientists on energy

issues CYSENI 2015

Kaunas,

Lithuania

1 53., 95.

03.-05.06.2015 9th World Congress on

Polyphenols Applications

St. Julian's,

Malta

1 74.

10.-12.06.2015 The 7th EuroNanoForum 2015 Rīga, Latvija 5 76., 88.,

111., 118.,

122.

15.-17.06.2015 Biorefinery for Food & Fuels &

Materials 2015 symposium

(BFFM 2015)

Montpellier,

France

2 67., 115.

15.-17.07.2015 6th Workshop on Green

Chemistry and

Nanotechnologies in Polymer

Chemistry

Braganca,

Portugal

5 46., 51., 54.,

57., 59.

04.08.2015 129th BASF lnternational

Summer Course. Meet our

Guests

Ludwigs-

hafen,

Germany

1 86.

31.08.-

01.09.2015

COST Action FP1105 Zurich,

Switzerland

1 117.

09.-11.09.2015 Selected Processes at the Wood

Processing 2015. XI

International Symposium

Zvolen,

Slovak

Republic

1 107.

14.-15.09.2015 The 11th Meeting of the

Northern European Network for

Wood Sciences and Engineering

(WSE)

Poznan,

Poland

2 55., 56.

16.-18.09.2015 Baltic Polymer Symposium BPS

2015

Sigulda,

Latvia

17 63., 72., 80.,

81., 82., 84.,

87., 89., 96.,

102., 106.,

112., 116.,

119., 120.,

121., 124.

38

21.-25.09.2015 Congress of European

Mycologists

Madeira,

Portugal

1 79.

28.-30.09.2015 The 14th International

Conference on Global Research

and Education, Inter-Academia

2015, September 28 to 30,

2015,

Hamamatsu,

Japan

1 58.

30.09.-

02.10.2015

2nd lnternational Conference

"Innovative Materials,

Structures and Technologies”

Rīga, Latvija 1 83., 99.

06.-07.10.2015 The 1st European Workshop

“Fire Safety of Green Buildings”.

COST Action FP1404 „Fire Safe

Use of Bio‐Based Building

Products”., 6-7 October 2015

Berlin,

Germany

1 62.

07.–09.10.2015 The lnternational Panel

Products Symposium 2015

Llandudno,

Wales, U.K.

2 49., 52.

18.-22.10.2015 6th International Conference on

Carbon for Energy

Storage/Conversion and

Environment Protection, CESEP'

2015

Poznan,

Poland

1 123.

26.-27.10.2015 The Eighth European

Conference on Wood

Modification (ECWM8) in

association with: COST FP1303

Performance of bio-based

building materials

Paasitorni,

Helsinki,

Finland

2 42., 48., 64.,

68.

04.-06.11.2015 Meža nozares zinātniskā

konference „Zināšanās balstīta

meža nozare”/ International

scientific conference of the

forest sector „Knowledge based

forest sector”

Rīga, Latvija 18 65., 66., 69.,

70., 73., 77.,

78., 85., 90.,

91., 93., 94.,

98., 103.,

104., 105.,

109., 110.,

113., 114.,

125.

39

Nacionala mēroga pasākumi

Laiks Pasākums Vieta Ziņojumu

skaits

Publi-

kācijas*

116.-

19.03.2015

Zinātniski praktiskā konference

"Zinātne un prakse nozares

attīstībai"

Jelgava,

Latvija

2 127.,

128.

4.3.2. Zinātnisko komunikāciju saistītu pasākumu organizācija –

pasākums „Zinātnieku nakts 2015”

Kopš 2007. gada institūts ik gadu piedalās kopējā, visas Eiropas Pētniecības telpas valstis aptverošā

pasākumā ”Zinātnieku Nakts”. 2015. gadā pasākums tika organizēts, izmantojot nacionālo finansējumu.

Institūtu apmeklēja apmēram 150 interesentu, no kuriem lielākā daļa bija skolēnu vecuma apmeklētāji.

Institūta laboratorijās bija iekārtotas sešas ekspozīciju vietas. 60-90 min. ilgas ekskursijas laikā institūta

viesi tika iepazīstināti ar institūta pētījumu tematiku. Tika rādīti saistoši eksperimenti, bija iespēja uzdot

jautājumus un diskutēt ar institūta zinātniskajiem darbiniekiem. Ņemot vērā, ka apmeklētāju lielāko daļu

veidoja vidusskolēni un jaunāko kursu studenti, arī lielākā daļa pasākumā iesaistīto institūta pārstāvju bija

jaunie zinātnieki un institūtā strādājošie studenti. Par pasākuma norisi skatīt:

http://kki.lv/index.php?id=251

4.4. Veiktie līgumdarbi

Latvijas vai ārvalstu komersantu finansētie pētniecības līgumdarbi (zinātniskās izstrādes).

Ārvalstu – 3

1. Koksnes pretzilējuma līdzekļu efektivitātes āra testi, Protim Solignum Ltd Koppers

Performance (Lielbritānija).

2. Kriogēnās izolācijas izstrāde, Astrium GmbH (Vācija).

3. Biomasas frakcionēšana, Nova Pangaea Technologies Limited (Lielbritānija).

Latvijas - 16

1. Augstvērtīgu produktu ieguves izpēte, izmantojot mikroaļģu kultivāciju

laboratorijas un pilota mērogā fotobioreaktoros, Biotehniskais Centrs, AS.

2. Bioreaktoru konstruktīvo risinājumu un procesu kontroles algoritmu testēšana,

Biotehniskais Centrs, AS.

3. Koksnes granulu paraugu izgatavošana, Meža un koksnes produktu pētniecības

un attīstības institūts (MEKA), SIA.

4. Pētnieciskie un sagatavošanas darbi cieto putupoliuretānusiltumizolācijas

izveidošanai ēku ārējo sienu jaunradītās konstrukcijās, Latvāņi, SIA.

5. Bērza saplākšņa paraugu līmējuma kvalitātes pārbaude, Latvijas Finieris AS.

6. Implementetation of environmentally friendly production technology and new

materials in SIA "EKJU", Ekju, SIA.

7. Jauna produkta - pēdu stimulācijas celiņa izstrāde, ZB2, SIA.

8. Zinātniski tehniskā priekšizpēte žāvēšanas prototipa izgatavošanai, Green

Industry Innovation Center, SIA.

40

9. Impregnētas koksnes piesūcināšanas kvalitātes testēšana, Sadales tīkls, AS.

10. Fermentācijas procesa produktivitātes palielināšanas iespēju analīze,

izmantojot automātiski vadāmu piebarošanu, Latvijas Biotehnoloģijas

asociācija, biedrība

11. Kviešu salmu priekšapstrādes pētījums, Latvijas Universitāte.

12. Biomasu kurināmā analalīžu veikšana, Sveaskog Baltfor, SIA.

13. CHNS elementu analīze, Rīgas Tehniskā universitāte.

Ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) aktivitātes 2.1.2.1.1. „Kompetences centri”

ietvaros izveidotajiem kompetences centriem ir noslēgtie līgumi - 3:

14. Kokrūpniecības blakusproduktu izmantošanas iespēju izpēte, SIA Meža Nozares Kompetences centrs (MNKC).

15. Koksnes kompozītmateriāli ar uzlabotām īpašībām, SIA Meža Nozares Kompetences centrs (MNKC).

16. Jaunas paaudzes ķīmisko produktu izstrāde saplākšņu ražošanai, SIA Meža Nozares Kompetences centrs (MNKC).

41

4.5. Darbinieku izstrādātie un vadītie promocijas, maģistra un bakalaura darbi.

Darbinieku tālākizglītība

2015. gadā institūta darbinieki ir izstrādājuši un aizstāvējuši (darbi ir izstrādāti LVKĶI un to

vadītājs vai līdzvadītājs ir bijis LVKĶI zinātniskais darbinieks):

2 promocijas darbus,

3 maģistru darbus.

2015. gadā institūta darbinieki aktīvi iesaistījās tālākizglītībā, piedaloties bakalaura, maģistra

(6 darbinieki) un doktorantūras studiju (29 darbinieki) programmās. Studiju darbi tiek

izstrādāti LVKĶI un to vadītāji vai līdzvadītāji ir LVKĶI zinātniskie darbinieki.

Promocijas darbi – 2:

1. Šutka, Anna. Lignocelulozes nanošķiedru divkomponenšu pavedienu struktūra, tehnoloģijas un īpašības. Institūcija, kas piešķīrusi zinātnisko grādu: Rīgas Tehniskās universitātes promocijas padomes P–11 Materiālzinātnes nozarē tekstila un apģērbu tehnoloģijas un koksnes materiālu un tehnoloģijas apakšnozarē. Darba vadītājs(i): Dr.habil.sc.ing., profesore Silvija Kukle (RTU); Dr.habil.chem., profesors Jānis Grāvītis (LVKĶI).

2. Pāže, Aigars. Jauna ekstrakcijas metode augsta betulīna satura ekstraktvielu iegūšanai. Institūcija, kas piešķīrusi zinātnisko grādu: Ķīmijas inženierzinātņu nozares Rīgas Tehniskās universitātes promocijas padomes P–02. Darba vadītājs(i): Dr. sc. ing. J. Rižikovs (LVKĶI); Dr. sc. ing. asoc. prof. M. Dzenis (RTU).

Maģistra darbi – 3:

1. Jablonskis, Antons. Organo-šķīstošā kviešu salmu lignīna frakcionēšanas ietekme uz lignīna oksipropilēšanas procesu, iegūto poliēteru – poliolu sastāvu un īpašībām, ko izmanto kā izejvielu cieto putu iegūšana. Institūcija, kas piešķīrusi zinātnisko grādu: Latvijas Universitāte, Ķīmijas fakultāte. Darba vadītājs(i): Dr.habil.chem. Gaļina Teliševa (LVKĶI).

2. Āboliņš, Arnis. Poliolu sintēze no reciklēta PET un rapšu eļļas poliuretānu materiālu iegūšanai. Institūcija, kas piešķīrusi zinātnisko grādu: Rīgas Tehniskā Universitāte, Materiālu un Lietišķās Ķīmijas faultāte, Polimērmateriālu institūtā. Darba vadītājs(i): Dr. sc ing., S. Gaidukovs (PMI, LVKĶI).

3. Kalnabunde, Dainis. Augsti funkcionālu poliolu sintēze no epoksidētas rapšu eļļas cieto poliuretānu putu izstrādāšanai. Institūcija, kas piešķīrusi zinātnisko grādu: Latvijas Universitāte, Ķīmijas fakultāte. Darba vadītājs(i): Dr. Sc. Ing. Uģis Cābulis (LVKĶI).

4.6. Cita ar zinātnisko darbību saistīta informācija

4.6.1. Reģistrētie un spēkā uzturētie patenti

2015. gadā saņemti 4 Latvijas patenti:

1. Šuļga, G., Brovkina, J., Neiberte, B., Ozoliņš, J., Neilands, R. Koksnes pārstrādes uzņēmumu notekūdeņu attīrīšanas paņēmiens no lignīna un hemicelulozes vielām. Latvijas patents LV 14789 B. Patenti un preču zīmes. Latvijas Republikas Patentu valdes oficiālais vēstnesis, 20.02.2015, Nr. 2, lpp. 144.

42

2. Žūriņš, A., Spince, B., Meile, K. Levoglikozāna iegūšanas paņēmiens. Latvijas patents LV 15017 B. Patenti un preču zīmes. Latvijas Republikas Patentu valdes oficiālais vēstnesis, 20.08.2015, Nr. 8, lpp. 1164.

3. Rozenfelde, L., Puķe, M., Krūma, I., Matjuškova, N., Vederņikovs, N., Rapoports, A. Kviešu salmu lignocelulozes enzimātiskās hidrolīzes paņēmiens. Latvijas patents LV 15064 B. Patenti un preču zīmes. Latvijas Republikas Patentu valdes oficiālais vēstnesis, 20.12.2015, Nr. 12, lpp. 1757-1758.

4. Arnautovs, A., Bikovens, O., Blumbergs, I., Hauka, M., Gribniak, V., Nasibullins, A. Vienkomponenta epoksīda adhezīvs konstrukciju materiālu līmēšanai. Latvijas patents LV 15061 B. Patenti un preču zīmes. Latvijas Republikas Patentu valdes oficiālais vēstnesis, 20.11.2015, Nr. 11, lpp. 1576.

2015. gadā publicēti 5 Eiropas patentu pieteikumi:

5. Valdmanis, R., Zake, M., Purmalis, M., Lickrastina, A., Barmina, I., Arshanitsa, A., Telysheva, G., Solodovnik, V. Method for treatment of plant raw material pellets. EP Patent Application EP 2824164 (A1). Published: 14.01.2015 Bulletin 2015/03.

6. Zandersons, J., Rizhikovs, J., Pazhe, A., Dobele, G., Tardenaka, A., Spince, B., Vilhelmine, J. Method for the chemical processing of outer birch bark and apparatus for its realisation. EP Patent Application EP 2842564 (A1). Published: 04.03.2015, Bulletin 2015/10.

7. Stirna, U., Misane, M., Fridrihsone-Girone, A., Cabulis, U., Gaidukovs, S., Tupureina, V. Method for producing spray-applied polyurethane coatings on metal constructions. EP Patent Application EP 2865724 (A1). Published: 29.04.2015, Bulletin 2015/18.

8. Arshanica, A., Telysheva, G., Solodovniks, V., Barmina, I., Zake, M., Valdmanis, R. Method for producing of fuel pellets. EP Patent Application EP 2873715 (A1). Published: 20.05.2015, Bulletin 2015/21.

9. Andersone, I., Andersons, B., Cirule, D., Biziks, V., Cirkova, J., Grinins, J., Ilze, I., Kurnosova, N., Sansonetti, E. Method for hydrothermal treatment of wood. EP Patent Application EP 2889112 (A1). Published: 01.07.2015, Bulletin 2015/27.

2015. gadā publicēti vēl 2 Latvijas patentu pieteikumi:

10. Vederņikovs, N., Puķe, M., Krūma, I., Brazdausks, P. Ksilozes iegūšanas paņēmiens. Latvijas patenta pieteikums LV 15005 A. Patenti un preču zīmes. Latvijas Republikas Patentu valdes oficiālais vēstnesis, 20.05.2015, Nr. 5, lpp. 623.

11. Zandersons, J., Rižikovs, J., Pāže, A., Tardenaka, A., Spince, B. Kokskaidu plātņu izgatavošanas paņēmiens. Latvijas patenta pieteikums LV 15031 A. Patenti un preču zīmes. Latvijas Republikas Patentu valdes oficiālais vēstnesis, 20.07.2015, Nr. 7, lpp. 993.

43

4.7. Informācija par zinātniskajā institūcijā "Latvijas Valsts koksnes ķīmijas

institūts" nodarbinātajiem darbiniekiem 2015. gadā

Ievēlētais zinātniskais personāls (vadošie pētnieki, pētnieki, asistenti)

Vārds Uzvārds Zinātniskais grāds Amats PLE

Ingeborga Andersone Dr.chem Vadošais pētnieks 0,97

Bruno Andersons Dr.chem Vadošais pētnieks 1,00

Uģis Cābulis Dr.sc.ing. Vadošais pētnieks 0,67

Tatjana Dižbite Dr.habil.chem. Vadošais pētnieks 0,98

Gaļina Dobele Dr.habil.chem. Vadošais pētnieks 1,00

Jānis Grāvītis Dr.habil.chem. Vadošais pētnieks 0,73

Ilze Irbe Dr.biol. Vadošais pētnieks 1,00

Vladimirs Jakušins Dr.sc.ing. Vadošais pētnieks 1,00

Jānis Rižikovs Dr.sc.ing. Vadošais pētnieks 0,98

Galija Šuļga Dr.habil.chem. Vadošais pētnieks 0,81

Gaļina Teliševa Dr.habil.chem. Vadošais pētnieks 0,95

Nikolajs Vederņikovs Dr.habil.chem. Vadošais pētnieks 0,95

Juris Zoldners Dr.chem Vadošais pētnieks 0,73

Aivars Žūriņš Dr.sc.ing. Vadošais pētnieks 1,00

Kopā: Vadošie pētnieki – 14 darbinieki 12,77

Anna Andersone Pētnieks 0,95

Mārtiņš Andžs Pētnieks 0,99

Andis Antons Pētnieks 0,64

Aleksandrs Aršaņica Pētnieks 0,97

Oskars Bikovens Dr.chem Pētnieks 1,00

Prans Brazdausks Pētnieks 1,02

Jūlija Brovkina Dr.sc.ing. Pētnieks 0,30

Dace Cīrule Pētnieks 1,00

Anda Fridrihsone-Girone Pētnieks 0,25

Oskars Grīgs Pētnieks 0,53

Uldis Grīnfelds Dr.sc.ing. Pētnieks 0,79

Juris Grīniņš Pētnieks 1,00

Sarmīte Janceva Pētnieks 0,45

Miķelis Kirpļuks Pētnieks 0,99

Irēna Krūma Pētnieks 0,78

Ņina Kurnosova Dr.chem Pētnieks 0,85

Marianna Laka Dr.sc.ing. Pētnieks 0,80

Māris Lauberts Pētnieks 0,89

Gaļina Ļebedeva Dr.chem Pētnieks 0,34

Anete Meija-Feldmane Pētnieks 1,00

Brigita Neiberte Pētnieks 0,78

Aigars Pāže Pētnieks 1,00

Jevgenija Ponomarenko Dr.chem Pētnieks 0,00

44

Māris Puķe Dr.sc.ing. Pētnieks 1,01

Agnese Pūra Dr.sc.ing. Pētnieks 0,66

Inese Šāble Pētnieks 0,86

Mārīte Škute Pētnieks 0,83

Ramūnas Tupčiauskas Dr.sc.ing. Pētnieks 0,66

Juris Vanags Dr.sc.ing. Pētnieks 0,00

Linda Vecbiškena Pētnieks 0,25

Anrijs Verovkins Dr.chem Pētnieks 0,79

Dzintra Vilsone Dr.chem Pētnieks 1,00

Laura Vīķele Pētnieks 0,74

Sanita Vītoliņa Pētnieks 0,02

Aleksandrs Voļperts Pētnieks 0,96

Viesturs Zeltiņš Dr.chem Pētnieks 0,82

Kopā: Pētnieki – 36 darbinieki 25,93

Arnis Āboliņš Zinātniskais asistents 0,25

Laimonis Deme Zinātniskais asistents 0,92

Aiga Ivdre Zinātniskais asistents 1,00

Antons Jablonskis Zinātniskais asistents 0,76

Anna Janberga Zinātniskais asistents 0,99

Lilija Jašina Zinātniskais asistents 0,92

Jevgeņijs Jaunslavietis Zinātniskais asistents 0,80

Vilhelmīne Jurkjāne Zinātniskais asistents 1,00

Elīna Kapača Zinātniskais asistents 0,00

Edgars Kuka Zinātniskais asistents 0,20

Līga Lauberte Zinātniskais asistents 0,50

Sandra Livča Zinātniskais asistents 0,02

Kristīne Meile Zinātniskais asistents 1,00

Marija Misāne Zinātniskais asistents 0,93

Linda Rozenberga Zinātniskais asistents 0,13

Errj Sansonetti Zinātniskais asistents 1,00

Irina Sevastjanova Zinātniskais asistents 0,94

Valentīns Solodovņiks Zinātniskais asistents 0,68

Laura Stiebra Zinātniskais asistents 0,93

Laima Vēvere Zinātniskais asistents 0,82

Andris Vēveris Zinātniskais asistents 0,68

Zane Zalāne Zinātniskais asistents 0,25

Kopā: Zinātniskie asistenti – 22 darbinieki 12,77

Kopā zinātniskais personāls – 72 darbinieki 53,41

45

Zinātnes tehniskais personāls

Vārds Uzvārds Amats PLE

Jegors Akišins Inženieris 0,05

Jānis Andersons Inženieris 0,47

Liene Anteina Inženieris 0,02

Olga Aņiskeviča Inženieris 0,13

Andris Alfrēds Avots Laborants 0,55

Arnis Āboliņš Inženieris 0,65

Jānis Āboliņš Inženieris 0,36

Ļubova Beļkova Inženieris 0,49

Tālrīts Betkers Inženieris 0,41

Dmitrijs Djačkovs Inženieris 0,23

Konstantīns Dubencovs Tehniķis 0,52

Gerda Gaidukova Inženieris 0,56

Sergejs Gaidukovs Inženieris 0,16

Jānis Gailis Inženieris 0,60

Vytautas Galvanauskas Inženieris 0,18

Abdelkader Guellil Eksperts 0,08

Laura Elīna Ikkere Laborants 0,06

Manfred Kessler Eksperts 0,08

Tatjana Kiseļova Inženieris 0,37

Arnis Kokorevičs Zinātniskais sekretārs, projektu vadītājs 0,50

Kari Pertti Tapani Kolppo Eksperts 0,08

Jeļena Krasiļņikova Inženieris 0,04

Edgars Kuka Inženieris 0,60

Liene Kunga Laborants 0,49

Zane Lase-Lasmane Inženieris 0,25

Jānis Modniks Inženieris 0,10

Gunārs Pavlovičs Inženieris 0,70

Ance Pļavniece Laborants 0,65

Linda Rozenberga Inženieris 0,54

Māris Rundāns Inženieris 0,35

Karina Sčastnaja Inženieris 0,00

Vadims Šakels Inženieris 0,13

Artūrs Šuleiko Laborants 0,28

Marija Šuļga Inženieris 0,09

Anna Šutka Inženieris 0,59

Rita Treimane Inženieris 0,30

Niklāvs Ūdris Laborants 0,19

Romāns Vaivodišs Laborants 0,11

Linda Vecbiškena Inženieris 0,47

Igors Verba Inženieris 0,42

Manfred Hermann Wagner Eksperts 0,08

46

Natālija Zaharova Inženieris 0,46

Zane Zalāne Laborants 0,34

Edmunds Zīle Inženieris 0,34

Elīna Žilinska Laborants 0,31

Kopā: Zinātnes tehniskais personāls – 45 darbinieki 14,39

Zinātni apkalpojošais personāls

Vārds Uzvārds Amats PLE

Ēvalds Baumanis Sētnieks 1,00

Zita Bindare-Barānova Projekta vadītāja finanšu programmas ieviešanas jomā

0,41

Uģis Cābulis Direktors 0,36

Iveta Cīrule Dežurants 1,12

Andris Cīrulis Dežurants 0,11

Vera Čikste Galvēnās grāmatvedes vietniece 1,00

Dace Dolace Saimniecības pārzine 1,00

Valters Dolacis Dežurants 0,11

Sarmīte Eiserte Dežurants 1,08

Vilnis Galauskis Elektriķis 0,73

Mārcis Galiņš Elektronikas inženieris 0,98

Skaidra Garkalne Dežurants 0,30

Eduards Jermolovičs Elektriķis 0,58

Danuta Kanaloša Apkopēja 0,08

Vita Kanaloša Apkopēja 0,94

Juris Kerevics Galdnieks 1,00

Rita Krastiņa Projekta koordinators 0,38

Antra Kudiņa Galvenā grāmatvede 1,00

Laura Kudiņa Dežurants 0,12

Edgars Kudiņš Dežurants 1,02

Arta Lukaševiča Dežurants 1,10

Jānis Lukaševičs Remontatslēdznieks 1,00

Irina Morozova Tulkotāja 0,83

Raivis Ozols Remontstrādnieks 0,12

Aina Prikule Darba drošības inženieris 0,58

Linda Puķe projekta koordinators 0,05

Gints Rieksts projekta koordinators 0,07

Indra Simsone Personāla vadītāja 1,00

Iveta Ušacka Direktora vietnieks saimnieciskajos jautājumos

1,00

Gints Ušackas Tehniskais direktors 1,00

Ēvalds Zupāns Remontatslēdznieks 0,36

Kopā - Zinātni apkalpojošais personāls – 15 darbinieki 20,43

Kopā LVKĶI – 148 darbinieki 88,22

47

5. Pārskats par saņemto finansējumu un tā izlietojumu

Informācija no Valsts sektora zinātniskas iestādes pārskata par zinātnisko darbu izpildi

2015. gadā (atbilstoši 06.11.2006 MK Noteikumu Nr. 922 pielikumam Nr. 124)!

5.1. Zinātniskās institūcijas finansējuma avoti pētniecības darbu veikšanai

2015. gadā

Rindas kods

Pavisam

tai skaitā veiktie pētnie-cības darbi... zinātniskajā

iestādē

A B 1 2

Finansējums pētniecības darbu veikšanai pārskata gadā

31000 3027675 3017549

tai skaitā: Valsts budžeta finansējums

31100 1108443 1098591

no tā: valsts finansējums ES SF finansējumam zinātniskajai darbībai

31110 238203 228351

Latvijas Zinātnes padomes (LZP) granti un cits LZP finansējums

31120 78136 78136

zinātniskās darbības bāzes finansējums 31130 581655 581655

valsts pētījumu programmu finansējums 31140 210449 210449

zinātniskās darbības attīstības finansējums 31150 - -

valsts pārvaldes institūciju pasūtītie pētījumi

31160 - -

valsts finansējums starptautiski koordinētai pētniecībai (dalībai starptautiskos projektos)

31180 - -

tai skaitā: dalība Eiropas mēroga starptautiskajās pētniecības programmās

31182 - -

Ieņēmumi no līgumdarbiem ar Latvijas Republikas juridiskajām personām

31200 186485 186485

Ārvalstu finansējums (finansējums, kas saņemts no starptautiskām organizācijām vai uz starptautisko līguma pamata, no ārzemēm saņemtie maksājumi par pētniecības pakalpojumiem)

31300 1569515 1569241

tai skaitā no: ārvalstu uzņēmumiem

31310 46793 46793

Eiropas Komisijas (ieskaitot ES struktūrfondus)

31320 1522722 1522448

cita ārvalstu finansējuma 31340 - -

Cits finansējums zinātniskajai darbībai kopā 31400 163232 163232

tai skaitā: Ieņēmumi no nomas maksas

31410 161042 161042

48

5.2. Zinātniskās institūcijas izdevumi zinātnisko darbu veikšanai 2015. gadā

Rindas kods

Pavisam

tai skaitā zinātniskie

darbi veikti ... zinātniskajā

iestādē

A B 1 2

Kopējie izdevumi 1300 2599530 2599530

tai skaitā: Kārtējie izdevumi

1310 2120131 2120131

tai skaitā: darbaspēka izmaksas

1311 1633780 1633780

pārējie kārtējie izdevumi 1312 486351 486351

Kapitālizdevumi 1320 479399 479399

5.3. Zinātniskās institūcijas valsts finansējuma izlietojums pēc

sociālekonomiskā mērķa 2015. gadā

Rindas kods

Pavisam

tai skaitā zinātniskie

darbi veikti ... zinātniskajā

iestādē

A B 1 2

Valsts finansējums pētniecisko darbu veikšanai 32000 1108443 1098591

5. Rūpnieciskā ražošana un tehnoloģija 32060 26760 26760

6. Rūpnieciskā ražošana un tehnoloģija 32060 1030307 1030307

12. Fundamentālie pētījumi kādā no zinātņu nozarēm

32120 51376 51376

6. Pārskata gadā notikušās būtiskās pārmaiņas institūta struktūrā

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta Zinātniekās padomes 15.12.2015. sēdē tika pieņemts

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta darbības stratēģija 2015.-2020. gadam un Latvijas

Valsts koksnes ķīmijas institūta cilvēkresursu attīstības plāns 2016.-2020. gadam. Stratēģija

paredz mainīt laboratoriju skaitu un zinātnieku un zinātnisko grupu sadalījumu starp tām, līdz

ar to ir paredzētas izmaiņas institūta struktūrā. Minētās uzmaiņas ir paredzēts ieviest 2016.

gadā.