Rīgas pils atjaunošanas padomes SANĀKSMES PROTOKOLS

Nr. 32

VKPAI, Mazā Pils iela 17/19, Rīga

Rīgas pils, Pils laukums 3, Rīga

2015.gada 14. oktobrī plkst.09:00

Sēdi vada

Padomes priekšsēdētājs

Imants Lancmanis, Rundāles pils direktors

Piedalās

Padomes priekšsēdētāja vietnieks:

Mārtiņš Tols, VAS „Valsts Nekustamie īpašumi” Valdes priekšsēdētājs

Padomes locekļi:

Pēteris Blūms, Arhitekts

Vilnis Muižnieks, SIA Mācību būvniecības un restaurācijas firma „Dziedrs”

Juris Dambis, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs

Gvido Princis, Rīgas pilsētas arhitekts

Viesturs Brūzis, Rīgas kultūras pieminekļu aizsardzības nodaļas vadītāja vietnieks

Aleksandrs Bimbirulis, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs

Edvīns Krūmiņš, tēlnieks un akmens tēlniecības restaurators

Uzaicināti

SIA „Būvalts” projektu vadītājs Bruno Fībigs

VNĪ Būvniecības pārvaldes direktors Aivars Siliņš

VNĪ Būvniecības projektu vadītājs Kārlis Mucenieks

PS „SBRE” galvenais būvdarbu vadītājs Edgars Sivickis

PS „SBRE” projekta direktors Didzis Putniņš

SIA „KRASSKY” Aldis Gavrovskis

Protokolē

VNĪ valdes priekšsēdētāja asistente Aija Rumba

Darba kārtība:

1. 0900

– 0930

Sūtņu zāles Cīruļa paklāja variantu prezentācija.

Ziņo: A.Gavrovskis (SIA „KRASSKY”)

2. 0930

– 0945

Projekta „Rīgas pils Priekšpils un Austrumu piebūve, Pils laukumā 3, Rīgā

rekonstrukcijas – restaurācija” pieņemšanas / nodošanas ekspluatācijā kārtība,

problēmas un riski, sadarbība ar Būvvaldi.

Ziņo: B.Fībigs (SIA „Būvalts”)

3. 0945

– 1000

Dažādi

Sēdes dienas kārtība

Klātesošajiem padomes locekļiem nav iebildumu un sēdes darba kārtība apstiprināta

vienbalsīgi.

1. Sūtņu zāles Cīruļa paklāja variantu prezentācija.

I. Lancmanis: Jautājums tāds – mēs tomēr ejam uz pili paklājus skatīties vai nē?

A. Gavrovskis: Ejam. Esam sagādājuši citus Cīruļa paklājus, lai paskatītos uz vietas pilī. Tas

ir izdarītais kopš iepriekšējās tikšanās reizes – paklājs gan vēl nav viss pilnībā pārstrādāts

detaļās, bet te ir redzama (Pielikums Nr.1) tā noskaņa, uz kuru mēs tiecamies. Un šī ir tā krāsu

attiecība. Ir izvēlēti arī materiāla toņi. Kā redzam, salīdzinot ar iepriekšējo, šis izskatās

kardināli savādāk.

I.Lancmanis: Vai šodien mēs varam apskatīt iepriekšējo versiju?

A.Gavrovskis: Es varu parādīt.

I.Lancmanis: Nu jā, es domāju, ka visiem ir redzams, ka šis piedāvātais variants radikāli

atšķiras no iepriekšējā. Redzams, ka iepriekšējais variants vairāk atgādina persiešu paklāju.

A.Gavrovskis: Šobrīd piedāvātie toņi ir piemeklēti atbilstoši tiem toņiem, kādi redzami

šobrīd pieejamajos Cīruļa paklājos.

I.Lancmanis: Jautājums ir tāds – vai mēs vadāmies pēc tā, kāds paklājs bija jauns, vai mēs

ierēķinām to vecumu iekšā.

A. Gavrovskis: Šie toņi ir piemeklēti atbilstoši paklājiem, kādi tie ir šobrīd.

I.Lancmanis: Tātad krāsas ir kā paklājiem, kas savu mūžu nodzīvojuši – ļoti labi!

A.Gavrovskis: Šodien pilī arī būs iespēja paskatīties, kā šie paklāji izskatās.

I. Lancmanis: Ļoti labi. Es domāju, ka tas ir pats labākais – te mēs redzam grafiski un varam

apskatīties krāsu kolorītu, bet pilī varēsim redzēt, vai ejam pareizajā virzienā, šīs krāsas

saskaņojot ar pārējiem toņiem un pietuvinot oriģinālajām Cīruļa krāsām. Kāds ir kolēģu

viedoklis par to, ko mēs te redzam?

J. Dambis: Tas, ko mēs te redzam noteikti ir labāks par to, ko redzējām iepriekšējā reizē.

I.Lancmanis: Man liekas, ka šis paklājs izskatās „Cīrulisks”, ja tā var teikt. tas ir pateicoties

tam, ka sarkanais vairs nav sarkans, tajā iekšā ir brūnais tonis un kopumā krāsas izskatās

tuvākas tam etnogrāfiskajam krāsu kolorītam, ko cenšamies panākt.

A.Gavrovskis: Tieši sarkanā te vairs praktiski nav, tonis ir oranžīgs.

I.Lancmanis: Jā, tieši oranžīgi-brūnais ir tas, ka situāciju šajā gadījumā glābj. Kā saprotu, tas,

ko var redzēt bildēs, visus apmierina.

A. Lapiņš: Es gribu pieminēt lietu, ko ar kolēģiem vajadzētu izrunāt – mums pieejamajās

melnbaltajās Sūtņu zāles bildēs, izskatās, ka paklājam ir citi akcenti, nekā tie redzami šobrīd.

Tieši tās vietas, kur veidojas zīmējums, izskatās savādāk. Tās vietas, ka melnbaltajā bildē

izskatās gaišas un tumšas, ir savādākā kombinācijā nekā redzamajā skicē. Par to kādā brīdī

vajadzētu parunāt.

I.Lancmanis: Jums ir priekšlikums par citām niansēm? Varbūt to var izrunāt uzreiz, jo tas ir

būtiski?

A.Lapiņš: Ja paskatāmies telpu, kurā atradīsies paklāj, tad mēs redzam, ka augšā ir dievības,

tad ir tās zaļās sienas, telpai ir simbolika un katram elementam ir nozīme. Zīmējums ir

pareizs, bet, ja paskatāmies fotogrāfiju, tumšie akcenti ir citās vietās. Gribētos šodien vēl

paskatīties Cīruļa paklājus, lai kļūtu skaidrāka tā aina.

I.Lancmanis: Tad rodas jautājums – kāda ir jūsu sadarbība, ja šobrīd Lapiņa kungs veido

savu priekšstatu par to, kā paklājam būtu jāizskatās?

A.Gavrovskis: Tā skice, ko redzam šobrīd, ir izstrādāta sadarbībā ar Lapiņa kungu un šie te

komentāri par nepareiziem akcentiem mums ir kaut kas jauns.

I.Lancmanis: Šīs ir nianses, ko te tā pie galda mēs nemaz nevaram izlemt. To vēl ir jāizrunā

un jebkurā gadījumā mēs nevaram improvizēt – jo vairāk mums izdosies pietuvināties

oriģinālam, jo labāk. Tātad, Jums nav iebildumu pret izteiktajiem komentāriem?

A. Gavrovskis: Nē, nav.

I. Lancmanis: Paldies! Ja nevienam nav iebildumu, tad ķeramies klāt nākošajam jautājumam.

Ņemot vērā minēto informāciju, Rīgas pils atjaunošanas padome

NOLEMJ:

1.1. Pieņemt zināšanai sniegto informāciju.

1.2. Uzdot A.Gavrovskim atkārtoti izskatīt pieejamās Sūtņu akreditācijas zāles paklāja

fotogrāfijas un prezentēt Rīgas pils atjaunošanas padomei uzlabotu paklāja skici.

2. Projekta „Rīgas pils Priekšpils un Austrumu piebūve, Pils laukumā 3, Rīgā

rekonstrukcijas – restaurācija” pieņemšanas / nodošanas ekspluatācijā kārtība,

problēmas un riski, sadarbība ar Būvvaldi.

B.Fībigs: Labdien! Tātad, šodien stāstīšu par būvobjektu un būvatļaujām – mums ir divas

būvatļaujas un divi objekti: Rīgas pils priekšpils un Austrumu piebūve – nodošanu, riskiem un

visām lietām, kas saistītas ar tuvošanos noslēgumam.

Par nodošanas dokumentāciju – uzņēmējs gatavo visus atskaišu un nodošanas

dokumentus, to ir daudz un daļu no tiem būvinspekcija jau ir skatījusies. Šobrīd tur nekādas

problēmas netika saskatītas. Ir daži dokumenti, kas vēl kavējas apakšuzņēmēju dēļ. Šajā lietā

nekādus riskus neredzu, gala pieņemšanas – nodošanas aktam tiks pievienoti visi

nepieciešamie dokumenti.

Par nepieciešamajiem atzinumiem un citu dokumentāciju, kas nepieciešama pie objektu

nodošanas – ir tehniskās inspekcijas un iestādes, kas izdevušas tehniskos noteikumus, un

būvuzņēmējs ir atbildīgs par to, lai visi šie atzinumi, kuru ir diezgan daudz, tiktu saņemti. Kā

piemēru varu minēt elektroapgādi, gāzes apgādi, telekomunikācijas, apgaismojums, vides

aizsardzība, higiēnas prasības un vēl citi. No lielas daļas jau ir saņemta informācija, ka nav

iebildumu pret objekta nodošanu ekspluatācijā. Ir aizkavēšanās ar Rīgas ūdeni. Šobrīd ir

sanākusi situācija, ka Rīgas ūdens pēkšņi ir pieprasījuši kanalizācijas tīklu atslēgumu

atrakšanu un pārbaudīšanu un tie ir papildus darbi, kas atkal liek kavēties ar izpildi. Līdz ar to,

viena saskaņojuma vēl nav.

J.Dambis: Tas nozīmē, ka to kas jau ir izdarīts, tagad ir jārok vaļā, lai viņi varētu paskatīties?

B.Fībigs: Jā, tieši tā.

J.Dambis: Bez tā nevar iztikt?

B.Fībigs: Tur ir tā – ir vecās kanalizācijas sistēmas atslēgums un jaunās pieslēgums. Viņiem

ir jāpārbauda to, vai vecā tiešām ir atslēgta un jaunā pieslēgta.

J.Dambis: Bet tam taču jānotiek procesā, nevis izdara un tad rok vaļā atkal.

B.Fībigs: Ir cilvēks, kurš ir piekritis to visu vērt vaļā, lai dabūtu šo atzinumu. Mēs to

izdarīsim. Strīdēties nav jēgas.

I.Lancmanis: Ko viņi tur vēlētos ieraudzīt? Kas tur pēkšņi varētu būt nepareizs?

B.Fībgs: Tā kā projekts paredz vecās kanalizācijas sistēmas atslēgšanu un jaunās pieslēgšanu,

viņi vēlas paskatīties, vai tas ir izdarīts. Jo viņu dokumentācija neparādās, kur kas ir atslēgts.

Viņu topogrāfijā uzrādās, ka vecā sistēma ir pieslēgta. Mēs atraksim un parādīsim, ka atslēgta,

jo topogrāfijai ir pilnībā jāsakrīt ar to, kā ir patiesībā.

Kas attiecas uz Valsts kultūras pieminekļu inspekciju – bija un objektu apsekoja, izteica

dažas piezīmes, bet tur jau viss ir novērsts, tāpēc domāju, ka problēmu nebūs. Veselības

inspekcija nāks, kad Rīgas ūdens būs izsniedzis savu apstiprinājumu. Tad vajadzēs atzinumu

no Apeirona par objekta pieejamību. Līgums neparedz pagaidu energosertifikātus šādām

restaurētām būvēm, bet iepriekš pagaidu sertifikāts bija, tāpēc, lai nebūtu problēmas būvvaldē,

taisīsim arī šoreiz.

Ir prasība no Rīgas domes satiksmes departamenta – bija izbūvētas ārējās komunikācijas

un mēs esam panākuši, ka Rīgas dome uzliek pils priekšā jaunu asfaltu, līdz ar to arī ar šo

nebūs problēmu.

Vistrakāk ir ar ugunsdzēsības lietām. Atnāca inspekcija un paprasīja daudz dažādas

papildus lietas, kuras projektētāji jau uzprojektēja – par izziņošanu, saistībā ar dūmu

detektoriem – bija no paredzētā dažas atkāpes, bet tās jau esam saskaņojuši un tuvākajās

dienās saskaņojums būs arī papīra formātā. Ir iesniegtas arī šīs papildu izmaiņas projektā un

uzņēmējs ir aprēķinājis papildu izdevumus. tagad ir domstarpības par izpildes termiņiem.

Mums ir nepieciešama būvatļaujas pagarināšana saistībā ar šiem darbiem. bet būvatļaujas

pagarinājumu iespējams iegūt tikai tad, ja būvnieks iesniedz civiltiesisko apdrošināšanu. To

pieprasa banka. Šobrīd esam procesā, tiek gatavoti dokumenti un notiek sarunas par niansēm.

Šodien plkst14:00 tiekamies ar būvuzņēmēja augstāko vadību un VNĪ augstāko vadību, lai

varam pabeigt darbu pie šīs papildu vienošanās un iesniegt visu nepieciešamo būvatļaujas

pagarinājumam. Pagarinājumu mēs prasām uz maksimālo termiņu – līdz 20. decembrim.

Vēlos pateikt uzreiz, ka jebkurā gadījumā, mūsu interesēs ir visu pabeigt pēc iespējas ātrāk.

Bet drošības pēc gribam šo maksimālo termiņu un ceru, ka Padome to apstiprinās.

Ja runājam par objekta gatavību, palikusi ir objekta telpu apsekošana. Vairāku telpu

apsekošana jau ir veikta, tajā skaitā prezidenta apartamentos, reprezentācijas telpās. Tiek

sastādīti apsekošanas akti un uzskaitīti visi konstatētie defekti. Katru nedēļu notiek telpu

apskates klātesot Valsts prezidenta kancelejas un Valsts nekustamo īpašumu atbildīgajiem

darbiniekiem. Uzņēmējs ir nozīmējis arī savu kvalitātes kontroli, bet gribētos, lai tā kontrole

norisinās raitāk un būvnieki defektus konstatē savlaicīgāk kā citi telpu apsekotāji.

Šobrīd tiek gatavoti visi dokumenti gala nodošanai. Ja šodien vienojamies par papildu

vienošanos un būvatļaujas pagarināšanu, ceram uz decembra sākumu visu jau pabeigt.

Ir lieta, kuru vēl jāizrunā, tā ir Madonnas un Pletenberga ciļņu kopiju uzstādīšana. Ciļņi

ir tik piesūkušies ar ūdeni, akmens ir mitrs un veikti ir mitruma mērījumi, ciļņi ir slapji un likt

fasādē tos, ziemai tuvojoties, nav prātīgi. Esmu griezies arī Būvvaldē un jautājis vai šo varam

noformēt kā atlikto darbu. Jo tauvojošā ziema un sals ciļņiem var nodarīt bojājumus.

Jautājums, ko darīt ar tukšo vietu, no kuras ciļņi izņemti. Atstāt no neskartu vai likt priekšā

baneri ar informāciju, ka ciļņi tiks uzstādīti vēlāk.

Pārējie darbi visi rit uz priekšu un galvenais šobrīd ir būvatļaujas pagarinājums.

I.Lancmanis: Kādi ir kolēģu komentāri par darba gaitu un riskiem?

M.Tols: Šodien būtu labi to visu aplūkot pašiem, bet kopumā esmu apmierināts ar izdarīto.

Neskatoties uz to, ka 1. decembrī pili nebūsim nodevuši, uzskatu, ka visi atliktie darbi ir

pamatoti. Gan Madonnas un Pletenberga ciļņu uzstādīšana, gan dažādu trūkumu novēršana.

Domāju, ka darbi tiks pabeigti ātrāk kā līdz šim 20.decembrim un lielu daļu no šī

pagarinājuma laika mēs patērēsim dažādiem saskaņojumiem un pieņemšanai-nodošanai, nekā

pašiem darbiem.

B.Fībigs: Ņemot vērā saspringto darbu grafiku un visu to, ko vēl jāizdara, es gribētu lūgt

būvuzņēmējam, lai mēģina pamudināt cilvēkus strādāt. Gribu piebilst, ka šodien mēs

nevarēsim aplūkot Preses centru, jo gaismas vēl nav uzstādītas. Kaut kādas izmaiņas var veikt

tikai tad, kad ir uzstādītas gaismas un redzams, kā sienas izskatīsies patiesībā.

J.Dambis: Mēs ar VKPAI arī esam sākuši objekta apskati un varu pateikt izdarīts ir daudz,

lielu problēmu nav, ir palikušas atsevišķas detaļas, kuras ir novēršamas. Protams, darāmā vēl

ir daudz. Varu pateikt, ka šis ir pirmais objekts, kur ļoti rūpīgi esam apsekojuši arī jumtus,

izmantojot bezpilota tehniku, un visu esam dokumentējuši. Runājot par Pletenbergu un banera

likšanu, man liekas, ka tā vieta, kas tur ir apakšā ir pietiekami interesanta, lai to nevajadzētu

taisīt ciet. Pietiek mazliet sakārtot un pielikt nelielu informāciju par to, kas tur ir un notiks.

A.Bimbirulis: No kancelejas puses varu pateikt, ka viss notiek pietiekami profesionāli, gan

būvniecības gaita, gan nodošana. Ja svaru kausos liekam šo termiņu un kvalitāti, tad,

manuprāt, kvalitāte ir svarīgāka nekā steigšanās iekļauties termiņā. Tās pēdējās mazās astītes

vajag izdarīt un mēs esam ar mieru Jauno gadu sagaidīt jaunā pilī, galvenais, lai necieš

kvalitāte. Piekrītu arī tam, ka slapja akmens likšana ziemas apstākļos nav prātīgi.

I.Lancmanis: Pie viena es gribētu arī pajutāt vai prezidents tomēr būtu gatavs 18.novembrī

teikt kādus vārdus no pils Baltās zāles?

A.Bimbirulis: Redziet, 18.novembra svinību formāts neparedz prezidenta atrašanos pilī.

I.Lancmanis: Baltā zāle ir triumfs un gribētos to parādīt visiem, visiem. Vai ir iespēja, ka

varbūt 11. novembrī prezidents varētu pateikt vismaz dažus vārdus no Baltās zāles, lai fonā tā

ir redzama?

A.Bimbirulis: Es nevaru to apsolīt, jo svētku plāns to neparedz. Drīzāk uz Ziemassvētkiem

mēs tur varētu nofilmēt kādu video.

I.Lancmanis: Labi, tagad tad izrunāsim tās Fībiga kunga pieminētās lietas. Jautājums par

ciļņiem – vēl nesen mēs runājām krāsot tos vai ne, tagad jau vispār lemjam neuzstādīt. Vai

jūnijā ciļņus paredzēts uzstādīt jau krāsotus?

B.Fībigs: Jā, paredzēta arī ciļņu krāsošana.

I.Lancmanis: Tagad jautājums par baneri. Sākumā man likās laba doma, jo cilvēki ir

pieraduši, ka tur, kur vēl notiek darbi, ir baneris ar smuku bildi. Bet gribētos arī piekrist

Dambja kungam, ka tas, kas ir apkašā, ir skaisti. Bet jautājums ir par to, vai to pratīs uzturēt

un vai nevajadzēs cilvēkiem skaidrot, ka tas ir tikai pagaidām un tur nav caurums.

I.Braunfelde: Man šķiet, ka vajadzētu mazu baneri, pavisam nelielu un neuzkrītošu.

I.Lancmanis: Man šķiet, ka kompromiss varētu būt tāds, ka šī ciļņu vieta paliek atsegta, bet

blakus ir neliels baneris ar krāsainu attēlu, kas liktu saprast, ka tur būs kaut kas ļoti

interesants. Drīzāk pat tas būtu neliels stends.

P.Blūms: Tas atsegums ir kā glezna, man šķiet, ka ciet to taisīt nevajag, pietiek ar nelielu

retušu.

I.Lancmanis: Piekrītu par to, ka varētu veikt nelielu retušu, atstāt šo atsegumu, bet blakus

krāsainu un pietiekami pamanāmu stendu ar informāciju par to, kas tur ir paredzēts. Tad par to

mēs esam vienojušies. Vai mums ir ko izskatīt sadaļā „Dažādi”?

M.Tols: Tikai laiku, kad tiksimies nākošreiz.

Ņemot vērā minēto informāciju, Rīgas pils atjaunošanas padome

NOLEMJ:

2.1 Pieņemt zināšanai sniegto informāciju;

2.2 Apstiprināt būvatļaujas pagarināšanu līdz 2015. gada 20.decembrim;

2.3 Apstiprināt ciļņu Madonna un Pletenbergs neizstādīšanu un novietošanu žāvēšanai, ciļņu

atsegumu neaizklāt ar baneri, bet retušēt un pie tā izstādīt informatīvo stendu.

II. Sēdes otrā daļa – būvobjekta apskate (Rīgas pils, Pils laukums 3)

1000

– 1100

Rīgas pils atjaunošanas padomes locekļi apskata Sūtņu akreditācijas zāli un tur atvestos

līdz mūsdienām saglabājušos Cīruļa paklājus. I.Lancmanis ar A.Gavrovski izvēlētos diegu

paraugus salīdzina ar paklāju krāsām.

Rīgas pils atjaunošanas padome

NOLEMJ:

1. Uzdot A.Gavrovskim izstrādāt un prezentēt Padomei uzlabotu Sūtņu akreditācijas zāles

paklāja skici, izmantojamās krāsas maksimāli pietuvinot aplūkoto Cīruļa paklāju krāsu

kolorītam.

Sanāksme beidzās plkst. 11:00.

Padomes priekšsēdētājs Imants Lancmanis

Padomes priekšsēdētāja vietnieks Mārtiņš Tols

Protokolēja Aija Rumba