Nr. 1 - 6 23.02.2010.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai

Valsts kancelejai Atzinums par likumprojektu “Teritorijas attīstības plānošanas likums” (VSS -159)

Vides konsultatīvā padome ir iepazinusies ar likumprojektu “Teritorijas attīstības plānošanas likums” (VSS-159) un iebilst pret likumprojekta tālāku virzību piedāvātajā redakcijā, jo - netiktu novērstas anotācijā minētās problēmas un netiks sasniegti teritorijas attīstības

plānošanas mērķi, - netiktu nodrošināta teritorijas plānojumu un detālplānojumu izstrādes kontrole, - nav skaidra nepieciešamība izstrādāt lokālplānojumus un netiek noteikts tematisko

plānojumu statuss, - pieļaujot iespēju neizstrādāt teritorijas plānojumu vietējās pašvaldības lauku teritorijām,

netiktu nodrošināts ilgtermiņā līdzsvarots lauku teritoriju plānošanas process. Vides konsultatīvā padome lūdz novērs iepriekšminētos trūkumus, kā arī izsaka

sekojošus konkrētus iebildumus par likumprojektu: 1) 1. panta 5) punktā termins “nacionālo interešu telpa” tiek paskaidrots, bet tālāk

likumprojektā netiek lietots; 2) 1. panta 8) punktā nav skaidrs, ko nozīmē “politisku uzstādījumu” un to nevajadzētu

lietot, toties ir jāpasaka, ka mērķis ir “sekmēt ilgtspējīgu valsts sociālo, ekonomisko un telpisko attīstību”

3) 2. pantā likuma mērķis ir definēts pārāk vispārīgi, jo likums definē teritorijas attīstības plānošanas mērķus, principus, metodes un līdzekļus to sasniegšanai;

4) 6. panta (1) daļas 3) punktā un visur citur likumprojektā (12., 20., 24., 25., 26., 27., 30. pants) svītrot “lokālplānojumu”, jo nav skaidra tā atšķirība no teritorijas plānojuma (likumprojekts pieļauj izstrādāt teritorijas plānojumu arī vietējās pašvaldības atsevišķām daļām) un detālplānojuma (detalizē teritorijas plānojumu), bez tam spēkā esošajā Telpiskās attīstības plānošanas koncepcijā šāds plānojuma veids netiek minēts;

5) 6. panta (2) daļā ne arī kur citur likumprojektā netiek definēts tematiskā plānojuma statuss – vai tas ir stratēģisks vai saistošs dokuments;

6) 7. panta 4. punktā nav skaidrs, ko īsti nozīmē “nosaka teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves vispārīgās prasības vietējā līmenī” un likumprojektam ir pievienots „Vispārīgo

apbūves noteikumu” uzmetums; piekrītam, ka MK noteikumos nosaka arī vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai, zonējuma izstrādei un karšu noformēšanai un ierosinām precizēt šo noteikumu nosaukumu, piemēram, “Vispārīgie plānotās izmantošanas un apbūves noteikumi”;

7) 8.panta 2) punktā un 11. panta 4) punktā minētās ministrijas funkcijas ietver arī tālāk norādītās plānošanas reģiona funkcijas vietējā līmenī;

8) 11. panta 5) punktā jāpapildina, ka plānošanas reģions sniedz atzinumus arī par vietējo pašvaldību teritoriju plānojumu atbilstību plānošanas reģiona attīstības plānošanas dokumentiem, vietējās pašvaldības attīstības stratēģijai un normatīvajiem aktiem, bez tam ir jāparedz arī vismaz elementāra detālplānojumu izstrādes kontrole; pašreizējā likumprojekta redakcijā netiek paredzēta nekāda vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un detālplānojumu izstrādes kontrole, taču atsevišķu teritorijas plānojumu un detālplānojumu izstrādes kvalitāte vēljoprojām nav apmierinoša;

9) 13. panta (3) daļa neparedz iespēju, ka arī pašvaldība var ierosināt un finansēt detālplānojuma izstrādi, jo pašreizējā redakcijā pašvaldībai būtu jāslēdz līgums ar sevi;

10) 21. panta (3) daļā nav skaidrs, ko nozīmē “vadlīnijas” – vai tās ir saistošas, vai rekomendējošas un cik detalizētas;

11) 21. panta (4) daļā nav definēts, cik bieži un uz kāda pamata var mainīties “ilgtermiņa prioritātes vai stratēģiskie mērķi” un pašreizējā redakcija nerada pārliecību par plānošanas stabilitāti ilgtermiņa;

12) 21. pantā nav pateikts, kas apstiprina attīstības stratēģiju; 13) 22. pantā nav noteikts laika periods, uz kādu izstrādā attīstības programmu; 14) nav pieļaujams 23. panta (2) un (3) daļā noteiktais izņēmums, ka lauku teritorijām var

neizstrādāt teritorijas plānojumu; piedāvātajā redakcijā nav skaidrs, kā konkrētos zemes īpašumos stāsies spēkā Ministru kabineta apstiprinātās vispārīgās plānotās izmantošanas un apbūves noteikumu prasības, kā tiks noteiktas, piemēram, lauksaimnieciskās ražošanas apbūves teritorijas, rekreācijas teritorijas, ainaviski nozīmīgas teritorijas, virszemes ūdensobjektu un krasta kāpu u.c. aizsargjoslas, kuru platumu viennozīmīgi nedefinē likums, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izmantošanas prasības; šāds pieļāvums lauku teritorijām ir pretrunā gan ar normatīvu (piemēram, Aizsargjoslu likuma, Būvniecības likuma) prasībām, gan ar spēkā esošo Telpiskās plānošanas sistēmas attīstības koncepciju, kas paredz, ka “Teritorijas plānojuma grafiskajā daļā grafiski attēlos teritoriju atļauto izmantošanas veidu (zonējumu), transporta un inženierkomunikāciju infrastruktūru, riska teritorijas, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un objektus, aizsargjoslas, esošās un plānotās pilsētu un ciemu robežas.”;

15) 23. pantā nav noteikts laika periods, uz kādu izstrādā teritorijas plānojumu; 16) 24. pantu – svītrot, jo nav definēta lokālplānojuma atšķirība no teritorijas plānojuma

(likumprojekts pieļauj izstrādāt teritorijas plānojumu arī vietējās pašvaldības atsevišķām daļām) un detālplānojuma (detalizē teritorijas plānojumu) vai tematiskā plānojuma (risina konkrētu problēmu), bez tam spēkā esošajā Telpiskās attīstības plānošanas koncepcijā šāds plānojuma veids netiek minēts;

17) 26. panta (1) daļā ierobežojumu “bet ne vēlāk kā viena gada laikā” neattiecināt uz gadījumiem, kad ir konstatēta būtiska izstrādātā plānojuma neatbilstība normatīvo aktu prasībām, jo jebkurā gadījumā konstatētie būtiskie pārkāpumi ir jānovērš, pretējā gadījumā netiek sekmēta teritorijas plānošana atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā arī nevajadzīgi tiek samazināta plānojuma izstrādātāju atbildība par darba kvalitāti;

2

18) 27. panta (2) daļa – redakcionāli jāprecizē “…detalizē un precizē… atbilstoši katrai konkrētajai zemes vienībai”, jo jau teikuma sākumā ir pateikts “Atbilstoši mēroga noteiktībai, detālplānojumā detalizē…”

19) 27. panta (4) daļa – nav pieļaujama situācija, ka lauku teritorijās nav spēkā teritorijas plānojums; lokālplānojumu izstrāde nav nepieciešama (pamatojumus skat. iepriekš)

20) 28. panta (3) daļā ir jānosaka, ka “detālplānojuma darbības termiņš nedrīkst būt ilgāks par teritorijas plānojuma darbības termiņu - 12 gadi” un ir nepieciešams noteikt konkrētu laiku (piemēram, 4 vai 5 gadi), pēc kura “vietējai pašvaldībai ir jāizvērtē detālplānojums un jāpieņem lēmums par detālplānojuma atstāšanu spēkā, grozījumu uzsākšanu vai detālplānojuma atcelšanu” (citāti no Telpiskās plānošanas sistēmas attīstības koncepcijas”). Nav pieļaujama situācija, ka detālplānojums ir beztermiņa, jo tas neveicina detālplānojumu īstenošanu un apgrūtina prettiesisku, nekvalitatīvu vai citādi neaktuālu detālplānojumu atcelšanu.

21) 29. panta (2) daļā ir nepieciešams noteikt, ka viena mēneša laikā pēc lēmuma publicēšanas jebkura ieinteresētā persona var apstrīdēt lēmumu par detālplānojuma apstiprināšanu plānošanas reģionā; tāpat ir jāparedz kārtība, ka neatkarīgi no tā, cik ilgs laiks ir pagājis no detālplānojuma apstiprināšanas, tā darbība var tikt apturēta gadījumos, kad ir konstatēta būtiska izstrādātā detālplānojuma neatbilstība normatīvo aktu prasībām; apstrīdēšana plānošanas reģionā ir loģiskāka, jo tad detālplānojuma kvalitāti izvērtē uzraugošās istitūcijas speciālisti; iespēju detālplānojumu apstrīdēt plānošanas reģionā paredz arī Telpiskās plānošanas sistēmas attīstības koncepcija;

22) 30. pantā ir nepieciešams vai nu precīzi definēt nepieciešamās kvalifikācijas prasības, vai arī deleģēt Ministru kabinetam šādu prasību noteikšanu, jo pašreizējā panta redakcija ir tikai deklarācija bez jebkāda seguma; nepieciešamās kvalifikācijas prasības nepieciešams noteikt visu līmeņu attīstības plānošanas dokumentu izstrādātājiem (vai nacionālā līmeņa plānošanas dokumentiem tiek izvirzītas zemākas prasības?);

23) 31. panta (2) daļā minēto prasību jāattiecina vienīgi uz detālplānojumiem, kas tiks izstrādāti atbilstoši šim likumam, bet uz visām parējām teritorijām attiecināma 31. panta (1) daļa, jo pašlaik spēkā ir liels daudzums nekvalitatīvu detālplānojumu, ko būtu vēlams atcelt, nevis īstenot;

24) svītrot Pārejas noteikumu 5.punktu, jo likumprojekta pašreizējā redakcijā nav skaidrs, kā bez teritorijas plānojuma varētu stāties spēkā šajā punktā minētie MK noteikumi, nav skaidrs, kā bez teritorijas plānojuma tiks nodrošināta ilgtermiņā līdzsvarota lauku teritoriju attīstība;

25) anotācijas I. daļas 2. punktā nav paskaidrots, konkrēti kuru normu dublēšanās tiks novērsta, bez tam anotācijas IV. daļas 1. punktā nav norādīts, ka būtu jāveic kādas izmaiņas Attīstības plānošanas sistēmas likumā un Reģionālās attīstības likumā;

26) ne anotācija, ne likumprojekts nedod atbildi, kā tiks novērsta I. daļas 2. punktā konstatētā problēma, ka “Savukārt šobrīd, piesaistot teritorijas plānojumu pie kadastra kartes un nekustamo īpašumu robežām, notiek nevis pārdomāta un ilgtspējīga teritorijas plānošana, bet teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas noteikšana atbilstoši nekustamo īpašumu īpašnieku vēlmēm, kas var kalpot tikai īstermiņa mērķiem.”; arī pašlaik normatīvi prasa vietējo pašvaldību attīstības programmas (ilgtermiņa plānošanas dokumenta) izstrādi; jaunajā likumprojektā netiek dota kāda alternatīva “plānojuma piesaistei pie kadastra kartes”;

27) nav saprotams formulējums anotācijas I. daļas 2. punktā, ka “vietējo pašvaldību teritorijas plānojumi satur informāciju, kas jau ir noteikta ar citiem normatīvajiem aktiem, un būtu izmantojamā kā informācija plānošanai, nevis teritorijas plānojumā atspoguļojamā informācija (piemēram, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, aizsargjoslas, kuru platums ir

3

noteikts ar Aizsargjoslu likuma normām u.c.).”; piedāvātajā likumprojekta redakcijā nav skaidrs, kā tiks noteiktas aizsargjoslas, kuras atbilstoši Aizsargjoslu likuma prasībām ir jānosaka teritorijas plānojumā, kā zemes īpašnieki iegūs informāciju par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kā tiks plānota, piemēram, aizsargājamo ainavu apvidu un dabas parku izmantošana, ko stingri neregulē dabas aizsardzības normatīvi;

28) ne anotācijas I. daļas 2. vai 4. punktā, ne likumprojektā netiek pateikts, kā teritorijas plānojumos un detālplānojumos tiks novērstas būtiskas pretrunas ar normatīvajiem aktiem, ja tādas tiks konstatētas pēc noteikta apstrīdēšanas termiņa beigām;

29) ir pretruna starp anotācijas I. daļas 4. punktā minēto piemēru – tematisko plānojumu aizsargjoslām vietējā līmenī un likumprojekta tekstu, kur nav pateikts, ka tematiskie plānojumi būtu saistoši un noteiktu kādus aprobežojumus;

30) anotācijas I. daļas 4. punktā netiek paskaidrota lokālplānojuma jēga un atšķirība pēc būtības no teritorijas plānojuma, detālplānojuma vai tematiskā plānojuma;

31) nav saprotams, kāpēc anotācijas I. daļas 4. punktā tiek uzsvērts, ka “būs iespējams ar tiesas spriedumu uzlikt par pienākumu izstrādāt detālplānojumu gadījumos, kad tas ir obligāti nepieciešams atbilstoši normatīvo aktu prasībām”, ja šādā gadījumā arī bez tiesas sprieduma nav atļauta teritorijas plānotā izmantošana bez detālplānojuma izstrādes;

32) anotācijai nav pievienoti I. daļas 7. punktā minētie pielikumi: Ministru kabineta noteikumu projekti, kas nosaka reģionālā un vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentu saturu, izstrādes, finansēšanas, ieviešanas un uzraudzības kārtību, kā arī prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma, lokālplānojuma un detālplānojuma izstrādātājiem un to kvalifikācijai;

33) anotācijas IV. daļas 1. punktā nepieciešams sniegt precīzāku informāciju par minētajos normatīvos nepieciešamajiem grozījumiem, piemēram, kāpēc būtu jāgroza Būvniecības likums, kas tikai pašlaik tiek izstrādāts, un nav saprotams, kādi grozījumi būtu izdarāmi Aizsargjoslu likumā u.c. šajā punktā minētajos normatīvos;

34) anotācijas pielikumā nav pievienoti “Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” uz 15 lapām (RAPLMinfo_010210_viet).

Ar cieņu, Kristīna Veidemane Vides konsultatīvās padomes priekšsēdētājas vietniece I.Trušinska 67026527

4