ES struktūrfondu 2007.-2013.gada programmēšanas

periods

Izglītības un zinātnes ministrija

2012.gada 14.februāris

un zinātnēProgress līdz 31.12.2011.

ES fondu apguve 2007-2013progress līdz 31.12.2011. (milj. LVL; % no ES fondu finansējuma)

Deklarēti izdevumi

Faktiski izmaksātais FS

Veikti maksājumi FS

Noslēgti līgumi

Apstiprināti projekti

Izsludinātas projektu iesnieg. atlases

ES fondu finansējums (piešķīrums)

0 100 200 300 400 500 600

114,6 (23%)

129,7 (25%)

210,9 (41%)

437,6 (86%)

477,3 (94%)

501,6 (99%)

508,7 (100%)

ES fondu apguve 2007-2013progress līdz 31.12.2011. (milj. LVL; % no ES fondu finansējuma)

ESF ERAF0

100

200

300

400

166,5 (100%)

342,2 (100%)

158,6 (95%)

318,7 (93%)

158,4 (95%)

279,2 (82%)

100,2 (60%)

110,7 (32%)

Piešķirts DPP Apstiprināti projekti Noslēgti līgumi Veikti maksājumi FS

 Fonds

Saprašanās memorandā

noteiktās saistības

2011.gadam,

LVL

Maksājumu FS

mērķis 2011.gadā,

LVL

Precizētais maksājumu FS mērķis

2011.gadā, LVL

(05.07.2011.)

FS veiktie maksājum

i 2011.gadā

,LVL

Saprašanās

memorandā noteikto saistību izpilde,

%

Maksājumu FS

mērķa izpilde,

%

KOPĀ 66 257 960 99 859 972 94 222 78695 315

982144% 95%

ESF 21 769 896 41 965 262 41 965 26245 547 07

4209% 109%

ERAF 44 488 064 57 894 710 52 257 52449 768 90

8112% 86%

Maksājumu FS mērķu izpilde 2011.gadā, t.sk. Saprašanās memorandā noteikto saistību 2011.gadam izpilde

Informācija par 2011.gada valsts budžetu un tā izpildi (milj. LVL)

Sākotnēji plānotais VB fi-nansējums,

LVL

Precizētais VB finansējums,LVL

Apgūtais VB finansējums, LVL0

20

40

60

80

100

120

140 127114 108

55 51 49

7263

59

Kopā ESF ERAF

ES fondu apguves (2007-2013) prognoze līdz 31.12.2015. (ESF finansējums, kumulatīvi milj. LVL)

2011 2012 2013 2014 20150

20

40

60

80

100

120

140

160

180

200

100.24

121.51

145.01

162.42 166.5

ES fondu apguves (2007-2013) prognoze līdz 31.12.2015. (ERAF finansējums, kumulatīvi milj. LVL)

2011 2012 2013 2014 20150

50

100

150

200

250

300

350

400

110.67

179.91

246.53

320.47342.19

Vispārējā izglītība - rezultātiVispārējās un iekļaujošās izglītības infrastruktūra

Mērķis: 10% valstī esošo vidusskolu (38 skolas) pielāgotas personām ar funkcionāliem traucējumiem un visās (61) speciālās izglītības iestādēs uzlabota infrastruktūra.

Līdz 2011.gada decembrim izglītojamiem ar kustību traucējumiem pielāgotas 27 no plānotajām 38 izglītības iestādēm, kā rezultātā iekļauto un integrēto skolēnu skaits ir palielinājies par 23,4% salīdzinājumā ar iepriekšējo mācību gadu. 29 speciālās izglītības iestādēs pielāgota infrastruktūra un uzlabota mācību vide 40,8% no izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām.

Mērķis: 60% jeb 216 vispārējās izglītības iestādes nodrošinātas ar mūsdienīgu mācību aprīkojumu dabaszinātņu un matemātikas priekšmetos. Līdz 2011.gada decembrim dabaszinātņu kabineti modernizēti 124 vispārējās izglītības iestādēs. Pārējo iestāžu modernizēšana tiks pabeigta 2012.g. 1.pusē

Vispārējās izglītības satura uzlabošana un pedagogu profesionālā pilnveide

Kopš 2009.gada decembra 28 226 vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu pedagogi saņēmuši atbalstu pārkvalifikācijai darbam citā nozarē, kvalifikācijas paaugstināšanai darbam savā nozarē, kā arī piedalījušies pedagogu novērtēšanas sistēmas ieviešanā.

4 262 dabaszinātņu, matemātikas, informātikas un svešvalodu pedagogi jeb 17,8% no vispārējās izglītības pedagogu kopskaita saņēmuši mērķstipendijas par pētniecības vai radošo darbu sava mācību priekšmeta pasniegšanas pilnveidošanai. Visaktīvākie bija matemātikas un angļu valodas skolotāji. Savukārt 2 437 vispārējās izglītības iestāžu pedagogi jeb 10,18% izgājuši kvalifikācijas celšanas apmācības.

Profesionālā izglītība - rezultāti

Profesionālās izglītības infrastruktūra

Mērķis: Saskaņā ar sākotnējo mērķi DPP uzlabota infrastruktūra 53 profesionālās izglītības iestādēs (3.1.1.1.aktiv.). Uzlabota profesionālās izglītības infrastruktūra 8 ieslodzījuma vietās.

Līdz 2011.gada decembrim 4 no 8 ieslodzījuma vietām modernizēti profesionālo mācību priekšmetu kabineti un darbnīcas, t.i., renovētas telpas, iegādātas jaunas iekārtas, mācību materiāli un mēbeles.Par 3.1.1.1.aktivitāti (skat.nākamo slaidu)

Cilvēkresursi profesionālajā izglītībā

Kopš 2009.gada ESF stipendijas par sekmību saņēmuši 48 960 audzēkņi jeb 78,8% no profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaita valstī šajā laika periodā.

Līdz 2011.gada decembrim kompetenci paaugstinājuši 4 040 prof. izglītības pedagogi jeb 94,8 % no kopējā prof. pedagogu skaita valstī.

Profesionālās izglītības saturs

Līdz 2011.gada decembrim izveidotas 12 nozaru ekspertu padomes un ekspertu padomēs izvērtētas 5 no 12 definētajām tautsaimniecības nozarēm. Balstoties uz izvērtējumu tiks izstrādāti pamatprofesiju standarti vai specializāciju kvalifikācijas pamatprasības atbilstoši tautsaimniecības nozaru vajadzībām, izstrādātas vai pilnveidotas profesionālās izglītības pamatprogrammas un tālākizglītības programmas. Mērķis 2013.gadam – 55 uzlabotas programmas.

Līdz 2011.gada decembrim 682 izglītojamie (79% no mācības uzsākušajiem 2010./2011.m.g.) no 25 profesionālās izglītības iestādēm 1 gada laikā ieguvuši otrā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju, attiecīgi 1,5 gada laikā – trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju, bet 2011./2012.m.g. no 907 uzņemtiem izglītojamiem mācības 2012.g. turpina 833

3.1.1.1.aktivitātes ieviešanas progress līdz 27.12.2011. (līdz IZM rīkojumam par projektu “iesaldēšanu”)

34 profesionālās izglītības iestādes kopš 2010.g. rudens īsteno 57 projektus par kopējo summu 64 milj. LVL

Augsts/vidēji augsts progress, finansējuma apguve 40-100% apmērā: 15 profesionālās izglītības iestādēs (20 projektos) notiek būvniecības darbi un aprīkojuma iegāde:

ir uzņēmušās līgumsaistības 19 092 413 latu apmērā jeb 85% no šo projektu kopējām attiecināmajām izmaksām 22 155 967 latu apmērā.

Projektos šobrīd veikto izmaksu summa ir 12 222 312 lati jeb 55% no projektu kopsummas.

Zems progress un finansējuma apguve 0-39% apmērā: 18 profesionālās izglītības iestādēs (34 projektos) nav uzsākti būvniecības darbi (izstrādāta/notiek būvdarbu tehniskās dokumentācijas izstrāde, notiek iepirkumu veikšana) :

ir uzņēmušās līgumsaistības 5 736 148 latu apmērā jeb 15% no šo projektu kopējām attiecināmajām izmaksām 39 508 784 latu apmērā.

Projektos uz šobrīd veikto izmaksu summa ir 2 547 541 lats jeb 6% no projektu kopsummas.

10

Pašreizējā situācija ERAF 3.1.1.1.aktivitātes ieviešanā un turpmākā rīcība

IZM kopš 27.12.2012. apturējusi projektu īstenošanu, aizliedzot uzņemties jaunas saistības un uzsākt būvdarbu veikšanu, ja pēc iepirkuma līguma noslēgšanas tie līdz 27.12.11. nebija vēl uzsākti.

IZM sagatavojusi informatīvo ziņojumu par 3.1.1.1.aktivitātes turpmāku ieviešanu, kas 06.02.2012. izsūtīts saskaņošanai FM, TM, KM, LM un VARAM, kā arī šobrīd tiek apspriests ar PINTSA, LDDK, LBAS, plānošanas reģioniem, LLPA.

Ziņojums sagatavots, ņemot vērā nozaru ekspertu padomju (nozaru asociāciju un organizāciju) viedokli.

Ziņojumu plānots izskatīt Ministru kabinetā 28.02.2012. Ziņojums paredz:- 15 skolu, kurām bija uzsākti būvdarbi un aprīkojuma piegāde,

projektu pabeigšanu 1.kārtas ietvaros, - savukārt pārējām 18 skolām pilnīgu projektu pārtraukšanu un ERAF

finansējuma pārskatīšanu, organizējot jaunu 2.atlases kārtu, tā nodrošinot ERAF resursu koncentrēšanu un atbalstīto skolu infrastruktūras modernizācijas pilnīgu pabeigtību 11

Augstākā izglītība – rezultāti

Augstākās izglītības infrastruktūra

Līdz 2011.gada decembrim modernizētas 6 augstākās izglītības iestādes, t.i., 19,35% no kopējā augstākās izglītības iestāžu skaita, kas īsteno prioritārās programmas. Mērķis 2013.gadam – 31 augstākā izglītības iestāde (visas augstākās izglītības iestādes, kas īsteno prioritārās programmas).

Cilvēkresursi un studiju programmu saturs

ESF stipendijas studijām doktorantūrā kopš 2009.gada saņēmuši1 393 doktorantūras studenti, kas ir ~60% no doktorantūras studentu kopskaita. Mērķis 2013.gadam – vismaz 1600 atbalstīti doktoranti.

Kopš 2004.gada trīs reizes pieaudzis doktora grāda ieguvēju skaits gadā – no 85 doktoriem 2004.gadā līdz 278 doktoriem 2011.gadā (2010.gadā 132 doktori). Tāpat, kopš 2004.gada gandrīz divas reizes pieaudzis doktorantūras studentu skaits – no 1 428 studentiem 2004.gadā līdz 2 523 studentiem 2011.gadā

ESF stipendijas studijām maģistrantūrā prioritārajās jomās (dabaszinātnes, matemātika, IT, inženierzinātnes, veselības aprūpe, vides zinātne un radošās industrijas) kopš 2009.gada saņēmuši 1028 maģistrantūras studenti, kas ir 36,73% no maģistrantūras studentu kopskaita valstī 2010./2011.a.g. Rezultātā studentu skaits eksaktās un inženierzinātnēs no 2004.gada pieaudzis par 4,36%.

Galvenie faktori, kas apgrūtina un kavē projektu sekmīgu un savlaicīgu ieviešanu

Finansējuma saņēmēju zemā kapacitāte publisko iepirkumu procesa nodrošināšanā un PIL piemērošanā

Apjomīgo iepirkumu dēļ biežas pretendentu sūdzības IUB (gan pamatotas, gan nepamatotas) - rezultātā iepirkumu norisei patērēts ilgāks laiks nekā sākotnēji plānots

Sadārdzinājumi būvdarbu iepirkumu rezultātā – piedāvājumi tiek iesniegti par lielāku finansējumu kā projektā pieejams

Notiekošās reformas vispārējā un profesionālā izglītībā un izglītības iestāžu reorganizācija (iestādes tiek apvienotas vai likvidētas, kā rezultātā tiek ietekmētas/grozītas projektos veicamās darbības un labuma guvēji, lai sekmētu ieguldījumu efektivitāti, atbilstību reformām un nodrošinātu ieguldījumu ilgtspēju

Joprojām finansējuma saņēmēju pieredzes un kapacitātes trūkums ES fondu īstenošanā un kvalitatīvas projekta dokumentācijas sagatavošanā

ESF projektos iesaistīto darbinieku salīdzinoši bieža maiņa (bieži grozījumi projektos, apgrūtināta uzsākto darbu pēctecība) 13

2.Darbības programmas IZM aktivitāšu ieviešanas progress

Aktivitāte Ieviešanas statuss ERAF, LVL

2.1.1.1. Atbalsts zinātnei un pētniecībai

No 2010.g. beigām/2011.g.sākuma notiek 120 pētniecības projektu īstenošana

35 843 004

2.1.1.2. Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem zinātnē un tehnoloģijās (EUREKA, 7.Ietvara programma u.c.)

No 2010.g. beigām notiek 20 sadarbības projektu īstenošana

4 919 628

2.1.1.3.2. IT infrastruktūras un informācijas sistēmu uzlabošana zinātniskajai darbībai

No 2011.g. sākuma notiek zinātnes akadēmiskā tīkla izveides projekta ieviešana

(īsteno IZM sadarbībā ar zinātniskām institūcijām )

10 514 363

2.1.1.3.1. Zinātnes infrastruktūras attīstība

1.KĀRTA – ierobežota atlase2011.g. novembrī apstiprināti projekti 9 vadošo VNPC izveidei, 2011.g. decembrī noslēgti līgumi, izmaksāti avansi

56 348 117

2.KĀRTA – atklāta atlaseAtbalsts komercdarbības atbalsta projektiem.No 29 iesniegtiem projektiem 2011.g. decembrī 11 apstiprināti ar nosacījumu un 18 noraidīti. Notiek nosacījumu izpilde

46 348 118

14

2011.gada 7.jūnijā starp Eiropas Savienību un Latvijas Republiku parakstītā Papildu saprašanās memoranda (4.papildinājums) nosacījumu izpilde 2011.gadā:

Līdz 2011.gada decembra beigām parakstīt visus līgumus 2.1.1.3.1.apakšaktivitātes "Zinātnes infrastruktūras attīstība" pirmās projektu atlases kārtas ietvaros ar mērķi sākt projektu ieviešanu līdz 2011.gada beigām - IZPILDĪTS

līdz 2012.gada jūnijam parakstīt visus līgumus otrās projektu atlases kārtas ietvaros – NOTIEK IZPILDE

nodrošināt, ka starpniekinstitūcijas maksājumi finansējuma saņēmējiem aktivitātes ietvaros no ERAF sasniedz vismaz 20 miljonus EUR 2011.gadā - IZPILDĪTS, 30 miljonus EUR 2012.gadā un 65 miljonus EUR 2013.gadā;

kā arī veikt pasākumus, lai sasniegtu Latvijas Stratēģiskās attīstības plānā 2010. – 2013.gadam noteiktos nacionālos mērķus pētniecības un attīstības izdevumiem.

15

Pētniecība un inovācijas - rezultātiPētniecības infrastruktūra un atbalsts lietišķiem pētījumiem - ERAF

Atbalstīti 120 pētniecības projekti, kuru ietvaros līdz 2011.gada decembrim ir pieteikti 4 starptautiskie patenti un apstiprinātas 79 starptautiskas publikācijas.Mērķis - starptautiski atzītu publikāciju (tajā skaitā SCI) skaita pieaugums līdz 800 2013.gadā; Pieteikto starptautisko patentu skaits – līdz 43 patentiem 2013.gadā (ar EM aktivitātēm kopējs rādītājs)

Līdz 2013.gadam tiks modernizētas 27 zinātniskās institūcijas, kas apvienotas 9 Valsts nozīmes pētniecības centros, tādējādi nodrošinot resursu koncentrāciju un infrastruktūras nesadrumstalotību.

Līdz 2013.gadam tiks izveidots Latvijas akadēmiskais pamattīkls zinātniskās darbības un pētniecības nodrošināšanai

Atbalstīti 20 starptautiskās sadarbības projekti zinātnē un tehnoloģijās (EUREKA, 7.Ietvara programma u.c.)

Cilvēkresursi - ESF

Ar ESF atbalstu darbam zinātniskajās grupās jau piesaistīti 552 atbilstoši pilna darba laika ekvivalentam strādājošie zinātniskie darbinieki, kas ir vairāk kā 6,13% no zinātnē un pētniecībā nodarbināto personu skaita Latvijā. Mērķis 2013.gadam – 1000 papildu zinātnei piesaistīti zinātnieki.

2.1.1.1.Atbalsts zinātnei un pētniecībai

Inovācijas ietekme galvenokārt vērsta uz šādu tautsaimniecības nozaru attīstību:

NACEnodaļa

Saimnieciskās darbības nozareIetekmes īpatsvars,

%

72 Pētījumu un eksperimentālo izstrāžu veikšana 14

21 Farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana 14

20 Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana 7

01 Augkopība un lopkopība 6

35 Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana 6

26 Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana 5

02 Mežsaimniecība un mežizstrāde 5

23 Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana (stikla, keramikas, betona u.c. materiālu izstrādājumu ražošana) 4

28Citur neklasificētu iekārtu mehānismu un darba mašīnu ražošana (dzinēju, turbīnu, sūkņu , kurtuvju, krāšņu un degļu ražošana

4Kopumā inovācija vērsta uz 25 nozaru attīstību

~ 20 % no apstiprinātajiem 120 projektiem tiek īstenoti cieša sadarbībā ar komersantiem

~ 74 % projektu paredzētas starptautiski atzītas publikācijas~ 52 % projektu paredzēti starptautisko patentu pieteikumi

17

1. Enerģijas un vides resursu ieguves un ilgtspējīgas izmantošanas tehnoloģiju VNPC (tai skaitā ietver Transporta un mašīnbūves centra attīstību);

2. Farmācijas un biomedicīnas VNPC (tai skaitā ietver farmaceitisko tehnoloģiju studiju un pētījuma centra un biofarmācijas centra izveidi);

3. Informācijas, komunikāciju un signālapstrādes tehnoloģiju VNPC (tai skaitā ietver Kosmisko datu apstrādes centra izveidi);

4. Nanostrukturēto un daudzfunkcionālo materiālu, konstrukciju un tehnoloģiju VNPC;

5. Lauksaimniecības resursu izmantošanas un pārtikas tehnoloģiju VNPC;

6. Meža un ūdens resursu VNPC;7. Sabiedrības veselības un klīniskās medicīnas VNPC;8. Latviešu valodas, kultūrvēsturiskā mantojuma un radošo

tehnoloģiju VNPC;9. VNPC sociālekonomikā un sabiedrības vadībā.

18

2.1.1.3.1. Zinātnes infrastruktūras attīstība I kārta

Atbalsts 9 Valsts nozīmes pētniecības centru attīstībai (VNPC ir apvienotas 27 valsts zinātniskās institūcijas)

VNPC ieguldījumu sasaiste ar tautsaimniecības vajadzībām

MK noteiktās 5 prioritārie

zinātnes virzieni 2010-2013

9 VNPC (IZM)

6 Kompetences centri (EM)

Prioritārās tautsaimniecības

nozares

Enerģija + videEnerģija un vide

(ieskaitot transportu un mašīnbūvi)

Vide, bioenerģētika un biotehnoloģijas

Transports un loģistika

Transports un mašīnbūve

Tehnoloģijas un metālrūpniecība

IKT + inovatīvie materiāli

IKT IKT IKT

Inovatīvie materiāli Elektrisko un optisko iekārtu

ražošana

Elektrisko un optisko iekārtu

ražošana

Biofarmācija + medicīna

Farmācija un biomedicīna

Farmācija un ķīmija Ķīmiskā un saistītā ražošana

Medicīna, sabiedrības veselība

Vietējo resursu (mežs, ūdens,

pārtika) ilgtspējīga

izmantošana

Meža un ūdens resursi

Meža nozare Mežsaimniecība, mežrūpniecība

Lauksaimniecība un pārtikas tehnoloģijas

Letonika Latviešu valoda, sociālekonomika,

radošās tehnoloģijas

2.1.1.3.1. Zinātnes infrastruktūras attīstība II kārta

Komercpētniecības projekti vērsti uz šādu tautsaimniecības nozaru attīstību (ar nosacījumiem apstiprinātie 11 projektu iesniegumi):

NACE nodaļa

Saimnieciskās darbības nozareProjektu skaits

2186

Farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana, Veselības aizsardzība 4

20 Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana 1

62 Datorprogrammēšana, konsultēšana un saistītās darbības 1

26 Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana 1

010209

Augkopība un lopkopība Mežsaimniecība un mežizstrāde Ar ieguves rūpniecību saistītās palīgdarbības

1

16 Koksnes un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu ražošana 1

2842

Citur neklasificētu iekārtu mehānismu un darba mašīnu ražošana (dzinēju, turbīnu, sūkņu , kurtuvju, krāšņu un degļu ražošanaInženierbūvniecība

1

24 Metālu ražošana 120

Pētniecības un tehnoloģiju attīstība

Zināšanu un tehnoloģiju pārnese

Inovatīva uzņēmējdarbība (jauni produkti - prece,

pakalpojums, tehnoloģijas)

2.1.1.2. Atbalsts dalībai starptautiskajās pētniecības

programmās, izstādēs

2.1.1.1. Praktiskās ievirzes pētījumu projekti

Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkti universitātēs

Kompetences centri

Biznesa inkubatori – atbalsts jauniem

inovatīviem uzņēmumiem

Pasākumi motivācijas celšanai inovācijām un uzņēmējdarbības uzsākšanai

Jaunu produktu un tehnoloģiju attīstība

2.1.1.3.1. 1.kārta -Pētniecības bāzes

infrastruktūras attīstība

Jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešana

ražošanā

Augsti-pievienoto vērtību investīciju

projekti

2.1.1.3.1. 2.kārta - Komerciālās pētniecības infrastruktūras attīstība

1.1.1.2. Atbalsts cilvēkresursu piesaistei zinātnei (ESF)

Izglītības un zinātnes ministrija

Ekonomikas ministrija

2.1.1.3.2. Zinātnes akadēmiskais tīkls

IZM ES fondu ietvaros notiekošie izvērtējumiAugstākā izglītība

ESF ietvaros AIP īsteno projektu studiju programmu starptautiskai izvērtēšanai, izvērtējot programmu kvalitāti, pārklāšanos, resursu pietiekamību, ilgtspēju un starptautisku konkurētspēju, sagatavojot priekšlikumus programmu turpmākai attīstībai (uzlabošanai vai slēgšanai) un pārejai uz studiju virzienu akreditāciju.

Līdz 2011.gada beigām no 28 apstiprinātiem studiju virzieniem izvērtēti – 8, aptverot 177 studiju programmas (27,18% no DPP plānotā)

Izvērtējumu plānots pabeigt līdz 2012.gada beigām

Zinātne

IZM tehniskās palīdzības projekta ietvaros 2012.gadā tiks veikta zinātnisko institūciju zinātniskās darbības kvalitātes un zinātnes un inovāciju politikas starptautiska ekspertīze un izvērtēšana

2010.gadā izstrādāta metodika ZI vērtēšanai un vadlīnijas ekspertiem, visas ZI pēc vienotas metodikas ir sagatavojušas savas zinātniskās darbības pašnovērtējuma ziņojumus, kas apkopoti datu bāzē

2012.gadā paredzēta starptautisko ekspertu piesaiste, izvērtēšanas veikšana un gala ziņojuma sagatavošana, sniedzot rekomendācijas zinātnes un tehnoloģiju politikas attīstībai, ZI efektīvam darbības modelim atbilstoši valsts tautsaimniecības vajadzībām, sadarbībai starp uzņēmējiem un ZI

Izvērtēšanu saskaņā ar MK nolemto plānots pabeigt līdz 2012.gada 30.novembrim

Paldies par uzmanību!