1

Sveiks, las�t�j!

Ir kl�t Hausa 15. jubileja un kl�t ar� jau sen lolotas domas realiz�cija – st�sti par Hausa dz

�vi ir

vienuviet. Lai ar� sen loloti, beig�s mazliet sasteigti (k� jau Haus� m�dz gad

�ties), v�l papildin�mi un

noteikti turpin�mi, bet tie te ir. Un ir tieši t�di, k� to esam rakst�juši m�s paši, Hausisti, ar sav�m

dom�m, j�t�m un atmi��m. Ir milz

�gs prieks las

�t un liels gods apzin�ties, ka aiz manis st�v tik daudz st�stu, pieredžu,

v�rt�bu un person�bu, kas veidojuši to, kas tagad ir man�s un manas komandas rok�s. Tas uzliek

milz�gu atbild

�bu, bet ar

� dod iedvesmu to visu nepazaud�t, likt kl�t un vest t�l�k, dod sp�ku tic�t tam,

ko dar�m, un dod saj�tu, ka ir Hausa gars un cilv�ki, uz ko var pa�auties. Paldies Hausam, kas ir man iem�c� jis nebaid

�ties no mazliet utopisk�m idej�m un nepazaud�t

ikdien� zvaigznes. Paldies, Hausisti, ka esat! Agnese Pauni�a

Hausa prezidente 2009/2010

Hausa v�stures gr�matas ideja, vismaz man bij radusies pirms gadiem 3. Paldies visiem tiem, kas to padar

�ja par realit�ti. Krist

�nei par š

�s idejas turpin�šanu, Pauni�ai par š

�s idejas atdz

�vin�šanu.

Lieliski pastr�d�ja vec�kie Hausa biedri, kas pirmie veica so�us š�s gr�matas rad

�šanai. Lielu darbu

veica ar� Rita, Krist

�ne pie Apk�rtrakstu rakstu v�kšanas, Anna Lielp�tere – v�stu�u materi�lu

izskat�šanas un Maija Loc�ne – pie Hausa dienasgr�matas. Liels paldies Krist

�nei, kas p�r�emot 2005-

2007.gada rakst�šanu uz sevi, nodrošin�ja š

�s gr�matas pabeigšanu uz dzimšanas dienu. Paldies ar

�

Lindai J�kobsonei, Evijai Rudz�tei, Baibai Feldh�nei un Madarai Kanastai par darba p�rlas

�šanu.

Starp cit�tiem un rakstiem esošaj� st�st�jum� – kas domin� gr�matas s�kum�, par kuru avotu

materi�lu kopum� ir vismaz�k, nepiln� veid� ir ar� izmantots Hausa v�stures apskats no m�jaslapas

(paldies to autoram!) un daži teikumi no Anetes Skrasti�as materi�la par 2008.gadu ir izmantoti �rpus atmi�u teksta. Cerams, neviens nav aizmirsts. Paldies ar

� visiem tiem, kas uzrakst

�ja savas person

�g�s

atmi�as! Pl�nojot Hausa gr�matu un ejot cauri Hausa v�stures materi�liem, var secin�t, ka viens no

veidiem, k� var izprast Hausa v�sturi ir to iedal�t sekojošos periodos – pirmss�kumi un darb�bas

nostabilizšan�s, iest�šan�s ES posms un – m

sdienas, kurai nosaukumu un apz�m�jumu gr�ti

pieš�irt, varb�t t�d��, ka šis posms v�l ir „in action” . Š� gr�mata ir daudzo Hausa balsu kopdarbs, t�

sniedz ieskatu Hausa pieredz�s, piedz�vojumos un Hausa dz

�v�. T�s galvenais varonis ir pati

organiz�cija, kur�, protams, kaut kur dz�vo Hausa gars. Šeit neatrad

�siet enciklop�diska rakstura

prec�zu p�rskatu par visiem galvenajiem Hausa datiem un cipariem, gan t�d��, ka da�a no tiem ir

zuduši vai gr�ti atrodami, gan ar� t�d��, ka š

�s gr�matas m�r�is ir sniegt dzi��ku un person

�g�ku

ieskatu organiz�cijas darb�b�, liel�koties caur laikabiedru atmi��m un spilgt�ko Apk�rtraksta „M�s

paši” rakstu prizmu. Ta�u katra nosac�t� perioda beig�s – 99./2000.gadu mij�, 2005.gada vid� un p�c

2010.gada noda�as seko mana interpret�cija un apkopojums par to, k�ds ir bijis šis posms, k�di kopum� bijuši Hausa sasniegumi un svar

�g�kie atskaites punkti. Paral�li Hausa atmi�u st�st

�jumam

vietumis par�d�s ar� nelieli fakti par notikumiem pasaul� un Latvij� – bieži vien ir tik viegli sekot

l�dzi vienai temata l

�nijai – šaj� gad

�jum� Hausa st�stu puzles gabali�iem, ka aizmirstas, ka šie cilv�ki

dz�voja nedaudz cit�d�k� laik�, dar

�ja un dom�ja par cit�m politiskaj�m un ekonomiskaj�m

probl�m�m, klaus�j�s citu m�ziku. Lai saprastu organiz�ciju lab�k, vajag lab�k saprast cilv�kus un

vi�u apk�rtni, un, cerams, šie mazie fakti pal�dz�s.

Ta�u, š� gr�mata, lai gan jau bieza, v�l nav pabeigta. Šeit v�l nav daudzu st�stu. Nepieciešams

ar� vair�k visp�r�ga rakstura inform�cijas, t�pat šeit var b�t maz inform�cijas par projektiem un

pas�kumiem, par kuriem, iesp�jams, Tev ir visspilgt�k�s atmi�as. Un, lai gan iek�aut un uzrakst�t visu

nekad nevar�s, tom�r šo gr�matu papildin�t v�l vajag. Ja zini k� un Tev ir atmi�as, ar kur�m dal�ties,

tad dod zi�u! J�su redaktors, Imants Breidaks

2

����� ���� �...-1995.

Izcelsme un pirmās ugunskristības

Ir lietas, kuras var izmērīt ar cipariem, un ir lietas, kur cipari nepasaka ne pusi no šo lietu

būtības. Arī Hausa vēsturi rakstot, ir grūti sausos notikumu formulējumos un

ciparos nosaukt visu, kas noticis pirmajos piecpadsmit Hausa pastāvēšanas gados.

Hausa stāstījums jāsāk ar Inesi Voiku, kura 1992.gadā ar Latvijas

Universitātes Ekoloģiskā kluba starpniecību uzzināja par žurnālu „Das Haus – La

Maison – The House”. Politiskais un intelektuālais klimats tobrīd Eiropā un

pasaulē – ir vēl pārsātināts ar sajūtām par Berlīnes mūra krišanu, Austrumeiropas brīvību un

demokrātiju un Aukstā kara beigām. Tādēļ nav pārsteidzoši, ka šis žurnāls, kas uzrunāja Inesi un

vēlāk bija galvenais – un, iespējams, vienīgais - iemesls Kluba „Māja” radīšanai, bija vācu izcelsmes,

vērsts uz Eiropas apvienošanos, brīvību, Vāciju apvienošanos.

Dodoties uz šī žurnāla pasākumu Igaunijā, Inese dabūja pirmo

žurnālu. Žurnāls bija starptautisks, un iznāca vairākas reizes gadā,

katru reizi kā atsevišķas konferences rezultāts, kas vienmēr sanāca

citā valstī.

Žurnāla konferencēs Inese piedalījās no 1993.gada. Gadu vēlāk Latvijas Universitātes avīzē

Inese iepazinās ar Daci Krejeri, savukārt ar viņas starpniecību - ar Robertu Putni. Savukārt Roberts

žurnāla interesentu pulkam piesaistīja Baibu Sleži. Pēc tam, kad 94. gada vasarā un rudenī Roberts

bija apmeklējis konferenci Somijā, bet no žurnāla konferences Lineburgā, Vācijā bija atvedis

kaudzi ar žurnāliem, 94. gada vidū radās doma, ka, lai gan aizbraukt uz žurnāla

konferencēm ir forši, vēl aizraujošāk būtu šo ceļojošo konferenci organizēt

tepat Latvijā. Ātri tika secināts, ka lai organizētu pasākumu, nepieciešams

izveidot bankas kontu, noformēt statusu. Un, lai dibinātu nevalstisko

organizāciju, vajag 10 cilvēkus un organizācijas statūtus. Tā noformējās

neliela savstarpēji pazīstamu draugu grupa, kuriem interesēja Eiropas un

demokrātijas idejas plašā, filozofiskā ievirzē.

Vēlme bija jau pirmajā tikšanās reizē visu nokārtot, un lieta darīta.

Tikšanās, visticamāk, notika oktobrī. Tomēr izrādījās, ka ar vienu tikšanos nepietiek.

Tā kā vieta, kur notika tikšanās - Ineses Voikas dzīvoklis, bija neliels, daudz laika tika

pavadīts uz dīvāniņa. Tas arī izraisījis šī dīvāniņa ieiešanu atmiņā – arī dibināšana

noritēja ar dīvāniņa līdzdalību. Tikšanās, sēžot uz tā, neritēja nemaz tik raiti. Saprata,

ka lieta ir nopietna. Jautājumi „kāda jēga” un „kāds mērķis”, nebija viegli atbildami.

Konferences organizēšana bija konkrēts mērķis, taču jau mēnesi pēc pirmajām

tikšanās reizēm radās nojausma, ka, iespējams, būtu jābūt arī kaut kam vairāk kā tikai

konferencei. Ilgas diskusijas noritēja par pareiziem formulējumiem. Roberts, būdams

cilvēks ar jurista dvēseli, esot tam piegājis no tiesību zinātnes viedokļa, kas, kā šķiet,

neveicināja diskusiju ātru atrisināšanos, bet lieti noderēja organizācijai nākotnē.

Demokrātija un organizācijas iekšējā politiskā kultūra bija centrālais diskusiju temats,

kuru rezultātā pamatdoma bija, ka organizācija ir maksimāli demokrātiska. Nolēma, ka

visiem dalībniekiem obligāti jābūt aktīviem, par lēmumiem jāvienojas, jāvalda vienprātībai un

saskaņai. Organizācijas valdi 5 cilvēku sastāvā jāpārvēl ik pēc pusgada vai ik pēc sešām kopsapulcēm.

Jaunu biedru uzņemšanas noteikumi pirmajos statūtos bija interesanti. Lai kļūtu par biedra

kandidātu, bija jāiegūst vismaz divas rekomendācijas no jau esošajiem biedriem, kuras kopā ar

rakstisku lūgumu jāiesniedz valdei. No iesniegšanas brīža sākās pārbaudes laiks – 4 kopsapulces.

1992.gad� tiek parakst ts M�strihtas l gums, ar kuru tiek izveidota Eiropas Savien ba. Latvij� togad nodibin�s Latvijas Jaunatnes Padome.

Vienlaic gi ar to, Latvija piedz vo iev�rojamas p�rmai�as un ekonomisk�s probl�mas ir lielas, piem�ram, infl�cija 1992.g. ir 1051% un 1993.gad� tiek piln b� p�riets no apgroz b� esošajiem Krievijas rub�iem un Latvijas rub�iem uz Latu.

3

Valdei 10 dienu laikā bija jāinformē visi biedri un esošie biedru kandidāti, un personīgi jāiepazīstina

ar tiem jauno biedra kandidātu. Savukārt biedra kandidātam bija obligāti jāpiedalās divās

kopsapulcēs pēc kārtas. Un visbeidzot, lēmums par biedra uzņemšanu bija spēkā tikai tad, ja

kopsapulcē piedalījās vismaz ¾ Kluba biedru ar ¾ balsu.

Valdes amati tika izveidoti līdzīgi, kādi pastāv vēl šobrīd – prezidents, viens viceprezidents,

sirdsapziņa (jeb uz ārpusi – Kluba vecākā) un valdē bija arī atbildīgais sekretārs un grāmatvedis.

Statūti noteica, ka valdes sastāvs ir nemainīgs ne ilgāk kā 6 kopsapulces vai pusgadu. Tātad vienā

gadā varēja būt arī vairāk kā divas valdes.

Galu galā statūti labi esot reprezentējuši to, ko dibinātāji bija vēlējušies, un organizācijai bija

diezgan elitāra un ultra-demokrātiska ievirze.

Ar organizācijas nosaukumu gāja negāja vieglāk, kā ar pārējo. Pirmo ideju – organizāciju

nosaukt tāpat kā žurnālu „Das Haus – La maison – The House” Tieslietu ministrijas Sabiedrisko un

reliģisko lietu departaments, kurā bija jāreģistrējas, atsvieda atpakaļ, ar pamatojumu ����� �������� � �������� �������� Nosaukumu nācās latviskot, „Māja”, kā nosaukuma sastāvdaļa, bija skaidra,

taču vēlme bija arī pēc Eiropas un pēc vārda Klubs, kas labi attēlotu sajūtu par to, ka organizācija ir

īpaša. Tā radās nosaukums „Klubs „Māja””. Par laimi, ar logo tik lielu sarežģījumu nebija, un

atkārtoti iet uz Tieslietu ministriju nevajadzēja – žurnāla logo atļāva lietot.

Kad 10 dibinātāji, sēžot Ineses Voikas

dzīvoklī uz sarkanā dīvāna, bija uzlikuši savus

parakstus, Unibankā bija samaksāta valsts nodeva

25Ls apmērā un organizācija piereģistrēta Tieslietu

ministrijā, Klubs „Māja” bija oficiāli radies. Tā bija

vēl Latvijā nebijusi jauniešu organizācija, kuras

mērķis bija izglītot jauniešus par Eiropu. Tajā gadā

Eiropa politiskās līdzdarbības ziņā - Eiropas valstu

savienība - Latvijā bija vēl kaut kas tāls un nezināms. Toreiz vēl neuzdrošinājāmies skaļi paust

pārliecību par Latvijas integrāciju ES, tikai sapņot.

Visbeidzot, kas tad bija šie 10 dibinātāji? Tie ir - Inese Voika, Dace Krejere, Roberts

Putnis, Baiba Sleže, Pēteris Pildegovičs, Jānis Zvejnieks, Ilze Jozepa, Maija Akmentiņa,

Uldis Galdiņš, Diāna Place.

Lielākoties, tas bija savstarpēji saistītu mācību biedru pulks. Piemēram, Roberts, Baiba un

Dace bija klasesbiedri no Rīgas 64.vidusskolas. Pēc studiju ievirzes tie pārsvarā bija politikas, banku,

mākslas, jurisprudences un komunikācijzinātnes pirmo kursu studenti. No 10 dibinātājiem šeit ir 6 bildes. Un visu paraksti no dibināšanas protokola.

Pulksteņrādītāja virzienā: Inese Voika, Dace

Krejere, Roberts Putnis (dibināšanas sapulces

vadītājs), Baiba Sleže, Jānis Zvejnieks, Maija

Pihele (ex Akmentiņa).

4

Pēc Lindas Jākobsones nostāstiem, organizāciju par „Hausu” un biedrus par „hausistiem”

sauca jau no pašiem pirmssākumiem. Turklāt skaidrojums, kā izrādās, nav saistīts ar angliskā vārda

„House” latviskošanu, bet gan ar žurnāla „Das Haus – La maison – The House” nosaukumu, kurā

pirmais vārds ir tieši „Haus”, un līdz ar to, „Hauss” un „hausisti” nāk tieši no vācu valodas, nevis

angļu. Arī apkārtrakstu arhīvu materiāli norāda, ka tā varētu būt – kādā apkārtraksta melnrakstā

kāds bija ierakstījis „Hauss”, savukārt kāds cits ar sarkanu bija nosvītrojis pēdējo „s” burtu.

Interesanti, kad pienāca klāt šis pēdējais burts?

Pirmais pasākums

Konference žurnālam bija ieplānota tā paša – 1995.gada vasarā, un viens no

galvenajiem jautājumiem bija par finansējumu. Jaunieši piegāja šim jautājumam

radoši un nolēma organizēt koncertu.

Koncerta organizēšanā Hauss sadarbojās ar Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātes

Studentu Padomi, un par koncertu reklāma tika izlikta gan uz pirmā vāka Latvijas Universitātes

avīzē, gan arī universitātes foajē - tika iekarināts liels palags ar reklāmas tekstu „Pēdējā studentu

balle”. Ar aktīvu un enerģisku pieeju esot izdevies radīt lielisku iespaidu par koncerta organizatoriem

– Hausu - kā par lielu un spēcīgu, starptautisku organizāciju, kas tagad darbosies Latvijā, lai gan

visiem tā bija pirmā organizēšanas pieredze. Par koncerta vietu tika izvēlēta Mazā Ģilde, savukārt kā

mūziķi bija aicināti Prāta Vētra! Lai gan Prāta Vētras lielākie sasniegumi Latvijā un pasaulē bija pēc

1995.gada, tomēr jau tolaik tā bija samērā zināma un dārga grupa. Inesei Voikai bija saskarsme ar

Prāta Vētru jau 1992.gadā, tos intervējot kā jaunos, talantīgos mūziķus un „mīļos, jaukos puišus no

Jelgavas”. Tāpat kopā ar viņiem sanāca būt Kopenhāgenā 1994.gadā.

„Prāta Vētra” līdz 1995.gadam bija izdevusi tikai divus albumus – „Vietu Nav” un „Vairāk

Nekā Skaļi”, taču koncertēja jau gana bieži, un par 1995.gada Latvijas labāko dziesmu tika atzīta viņu

dziesma „Lidmašīnas”, kas bija arī visu laiku pārdotākais singls Latvijā, un, iespējams, skanēja arī

Hausa koncertā.

Koncertam gatavojās nopietni - pirms koncerta tika organizēta tikšanās ar presi,

interesentiem un draugiem, lai informētu par koncertu un organizāciju. Par koncerta ielūgumu

māksliniecisko veidolu atbildēja grāmatvede Baiba. Savukārt Roberta garāža pieredzēja koncerta

dekorējumu izveidi, piemēram, balonu pūšanu.

Koncerts notika Mazajā Ģildē 30.maijā, uz to ieradās daži simti apmeklētāju. Koncerts bija

ļoti izdevies un Hauss par biļešu pārdošanu ieguva savu pirmo kapitālu.

Lai gan kursabiedri Roberts un Pēteris esot bijuši diezgan noslēpumaini un par

šādām lietām ar meitenēm runājuši neesot, tomēr drīz pēc koncerta, kuru pati bija

apmeklējusi, Hausistiem pievienojās Linda Jākobsone. Robertam Putnim, pēc pieredzētā

savā dzimšanas dienā, bija radusies, iespējams, maldīga doma, ka Linda prot lieliski

gatavot, līdz ar to viņas līdzdalība konferencē tika uzskatīta par vēlamu. Turklāt, Lindai

bija dzīvoklis, kurā aizvien biežāk notikt kopsapulces. Kopsapulces notika arī Valsts Cilvēktiesību

birojā, kurā strādāja (un dažreiz arī gulēja) Roberts Putnis. Kopsapulces tolaik bija faktiski visas

tikšanās. Bieži vienā Lindas dzīvokļa istabā noritēja kopsapulce, kamēr citā istabā Dace zvanīja un

meklēja neatnākušos. Taču, kļūt par biedru Lindai neizdevās ātri – pirmā jaunu biedru uzņemšana

notika daudzus mēnešus vēlāk.

Konference par tēmu „Būt jaunam Eiropā”

Ieguvuši pietiekošus finansu līdzekļus un organizatorisko pieredzi, Hausisti

noorganizēja savu iekšējo organizācijas atklāšanas pasākumu, un vasarā realizēja

organizācijas radīšanas primāro mērķi - 17.žurnāla „Das Haus – La Maison – The House”

10 valstu konferenci Rīgā, Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā. Konferences organizēšana bija izaicinājums, taču

1995.gad� izn�ca Roberta Gobzi�a albums „Man sauj� benz�ns”.

1995.gada aprīlī sākas Bankas Baltija krīze.

Sāk darboties airBaltic, pārņemot Latavio tirgu.

5

Šajā gadā tiek izlaists Windows 95.

viss izdevās - pasākums noritēja labi un žurnālu izdeva. Turklāt, pasākums kļuva arī par labu

saliedēšanas vietu.

Vasarā vai rudenī, visbeidzot, ar vairāku

mēnešu kavēšanos, tika uzņemti pirmie jaunie

biedri. Tie bija – Linda Jākobsone, Agnese

Oscerko un Ulla Ērnštreite. Galvenais

traucēklis, kas neļāva uzņemt jaunos biedrus

ātrāk, bija nespēja izpildīt statūtus – savākt

nepieciešamo ¾ kvorumu bija neiespējami, ja

nebija atnākuši praktiski visi 10 biedri.

Hausa turpinājums un jaunie mērķi

Pēc konferences, ik pa brīdim

norisinājās kopsapulces jeb valdes sēdes, un

skanēja spriedumi, ka šo lietu vajag turpināt.

Otro Hausa prezidentu pēc Ineses Voikas –

Robertu Putni, ievēlēja kopsapulce, kas notika

Lindas dzīvoklī. Lai gan organizācijas mērķis

bija sasniegts, tomēr radītais entuziasms

nerima. Ko un kā, īsti skaidrības nebija, līdz

dzima ideja, ka ir vajadzīgs seminārs, kur paši

izglītotos, piesaistītu jaunus biedrus, un rastu

idejas turpmākai darbībai. Atradās bezmaksas

telpas, un ēst bija jāgatavo pašiem. Semināra

finansējumu – pēc nepārbaudītām ziņām

aptuveni 50Ls apmērā, ieguva no Valsts

Cilvēktiesību biroja, veltot daudz laika viņu

plakātu izlīmēšanai un izplatīšanai. Neskatoties uz dažādām ķibelēm, seminārs Saules dārzā

Mežaparkā jeb Saules dārza seminārs n0tika 16.-17.decembrī, un izdevās. Tā ietvaros tika krāsotas un

apgleznotas arī semināra ēkas sienas.

Semināra izvērtēšanā dalībnieki anonīmi rakstīja sekojošo:

Par negatīvo, negatīvās atmiņas seminārā:

- Vienīgais, kas man nepatika – durvis, kuras es centos pusstundu aizslēgt.

- Aizmirsu pupas uz plīts, un visi

gandrīz palika bez vakariņām.

(Jāpieņem, ka vakariņas

bija Lindas atbildība.)

- Nevajadzēja atļaut

saskābt kefīram, bet gan

to aiznest un atdot krišnu

virtuvei (jo kefīrs

neveiksmīgā kārtā bija aizmirsts

uz radiatoriem).

V�sturisk�s konferences dal�bnieki

un konferences rezult�ts.

Hausisti 95.gada septembrī.

9.maijā, 1995.gadā no mežiem iznāk pēdējais mežabrālis.

6

- Viss laiks pagāja maltīšu gatavošanā un pasniegšanā. Ieguvu papildus prasmes kulinārijā

un telpu apgleznošanā.

- Organizēšana, koordinēšana, u.c. bija galīgi garām.

- Trauku mazgāšana.

- Lēnas un bezsakarīgas lekcijas. (Pēc visa spriežot, tā uzskatīja Roberts.)

Atbildot uz jautājumu „Ko ieguva Haus no šī semināra?”

- Grūti spriest, bet Linda, piemēram, ieguva alus pudeles.

- No vienas puses – neko. No otras – vismaz kaut kādas idejas.

- Pieredze, ka darot pēdējā brīdī, ne vienmēr izdodas spoži un zūd nervi.

„Kas tev liekas būtiskākais, domājot par nākošo semināru?”

- Nekad vairs nepirkt karstvīnu.

„Kādas bija pozitīvās atmiņas?”

- Makaroni.

„Ko ieguvi no semināra?”

- No semināra ideoloģiskās puses neieguvu neko, bet no praktiskās – kā pabarot lielu baru.

Lai vai kā, Hauss turpināja dzīvot arī pēc vasaras konferences – Lindas jau kā viceprezidentes

brauciens uz ANO 50to sesiju 1995.gada rudenī un seminārs gada beigās deva cerību, ka organizācija

un tās darbība turpināsies. Turklāt, arī jaunu biedru uzņemšana nozīmēja, ka organizācijai,

iespējams, būs nākotne. Vēl viens svarīgs pamatakmens organizācijas turpmākās darbības

nodrošināšanā bija seminārs 1996.gada martā, kuru Hauss organizēja kopā ar Latvijas Sarkano

Krustu. Vienlaicīgi Inesei Voikai, kas 1995.gadā bija beigusi universitāti, un, starp citu, nevarēja

apmeklēt Hausa koncertu tieši universitātes dēļ, jau drīz pēc žurnāla konferences radās sajūta, ka

galvenais pienākums ir izpildīts, un laiks organizāciju vadīt citiem, jaunākiem.

Organizācijas nodibināšana, statūtu radīšana un pirmie pasākumi izdevās, pēc tā laika

hausistu vārdiem, tāpēc ka domāja paši to, kā jābūt un kā jādara, nevis izmantoja gatavas zināšanas

par organizācijas darbību, statūtu paraugus. Viena no retajām vadlīnijām bija demokrātijas vērtība.

Tieši tādēļ organizācija izveidojās kā maksimāli demokrātiska.

1996.

Haus(s) uz palikšanu.

Prezidents Roberts Putnis

Viceprezidente Linda Jākobsone

Kluba vecākā Dace Krejere

Atbildīgā sekretāre Baiba Sleže

Grāmatvede Agnese Oskersko

Seminārs, kurš tapa kopā ar Sarkano krustu „Vai tu redzi to pašu ko es?”, notika 30.-31.martā

un bija vērsts uz humānākas pasaules izveidi. Sarkanajam krustam bija jau lielāka pieredze

organizācijas darbībā nekā hausistiem, tādēļ šis seminārs iemācīja, kā par organizācijas darbību un

nākotni domāt strukturālāk, konkrētāk un organizētāk, veidojās sapratne par to, „ko darīt tālāk?”. Ja

līdz tam Hauss tika formulēts un saprasts kā neliela, elitāru jauniešu organizācija, tad Sarkanā krusta

seminārs esot devis pārliecību, ka tas nav pareizais virziens, un Linda sāka to „stumt plašumā”.

Roberta Putņa neoficiāli, bet varbūt oficiāli uzstādītais organizācijas vai, iespējams, personīgais

mērķis – dzert šampanieti ar Valdi Birkavu (ārlietu ministrs no 1994.g. līdz 1999.) nogāja nomaļus.

Par laimi, šis mērķis Robertam tomēr piepildījās, lai gan ~15 gadus vēlāk. Lai vai kā, šis seminārs

deva pārliecību, ka Hauss spēj organizēt arī atvērtus, uz sabiedrību vērstus, izglītojošus projektus

jauniešiem par Eiropu.

Pasaulē dzīvo 5,6 miljardi iedzīvotāju.

Latvijas prezidents ir Guntis Ulmanis.

7

Pavasarī notika arī trīs triju dienu semināri „Visaudži” par nometņu vadīšanu, nometņu

vadītāju sertifikāti tolaik vēl nepastāvēja. Hausisti šajā seminārā piedalījās, un daudz ko iemācījās,

tādēļ arī organizēja pirmo Hausa nometni.

Pirmais seminārs par Eiropas tematiku notika Rīgas Hanzas vidusskolas vidusskolēniem –

„Ko Tev nozīmē Eiropa?” 1996.gada 25-26.maijā. Pamattēma bija Eiropas vienotība, kultūra un

politika. Aktīvākos dalībniekus aicināja uz vasaras nometni. Tajā laikā Hausam jau bija pievienojusies

Inga Šaršūne.

Pirmā nometne.

Vasarā, Liepājas

rajonā Kapsēdē, ar

tādu pašu nosaukumu kā semināram, Hauss organizēja savu pirmo nometni par Eiropu un

cilvēktiesībām. Lai popularizētu un veicinātu dalībnieku pieteikšanos, tika izdots pirmais buklets,

kurā īsi prezentēja kas ir Hauss, hausisti, un ko organizācija paveikusi. Bukletā Hauss tika prezentēts

kā žurnāla „Das Haus...” redakcija, kas pārtapa par Klubu. Plānojot nometni, bijusi sajūta, ka par

projektu „jāpaziņo visiem”, lai pieteikties varētu jebkurš. Tā, informācija tikusi izplatīta iespējami

plaši, un arī atsaucība bijusi ievērojama.

Lielākā daļa nometnes audzinātāju bijuši klases- vai kursabiedri, bet arī organizācijas biedru

skaits vēl bija ļoti neliels. Šī nometne bija izdevusies, un turpmāk organizācija pieredzējusi vēl

daudzas nometnes.

No Kapsēdes nometnes hausistiem pievienojās Dainis Lasmanis, tobrīd vēl 15 gadus vecs

skolnieks.

Rudenī, „Visaudžu” semināra ietvaros bija izvērtēšana, nu jau balstoties uz

gūto pieredzi pirmajā organizētajā nometnē. Šajā un daudzās turpmākajās Hausa

nometnēs, iedvesmojoties no „Visaudžu” semināra, iedibinājās tādas tradīcijas, kā,

piemēram, nakts dziesmiņas „Autobuss” dziedāšana.

JEF’s

1996.gads Hausa vēsturē saistās arī ar JEF – Jaunajiem Eiropas Federālistiem. Linda

Jākobsone, kas oktobrī bija kādā pasākumā Norvēģijā, kādam norvēģim aizrautīgi stāstījusi par to,

cik interesanta un forša ir organizācija Klubs „Māja”. Pārsteigums bija, kad norvēģis atbildēja, ka

šāda organizācija ir arī Norvēģijā, un arī visā Eiropā, un negaidīti, ka Klubs „Māja” nav saistīts ar šo

organizāciju. Šī organizācija izrādījās JEF’s. Lindai, atgriežoties Latvijā un iepazīstinot ar šo

lietu Hausu, tika nolemts, ka trīs hausistiem jādodas uz JEF pasākumu Norvēģijā, lai

iepazītu šo organizāciju tuvāk. Lai izlemtu, kuri trīs

dosies, bija kopsapulcē jāizsaka sava motivācija, un tad

Bilde no semin�ra „Ko Tev noz�m�

Eiropa?” No akt�v�kajiem hausistiem att

�l� var redz

�t

Ingu Šarš�ni un Daci Krejeri, u.c.

1996.gadā sākas pirmais Čečenijas karš.

1996.gadā tiek klonēta aita Dollija – pirmais klonētais zīdītājs.

Baltkrievijā notiek apšaubāmi veikts referendums, kas faktiski leģitimē diktatūru.

No 1996.gada laik-raksts Diena iznāk krāsains.

8

par labākajām motivācijām Daces Krejeres vadībā tika lozēts. Izlozi uzvarēja Linda, Sandis Kalniņš

un Liene Gavere. Izlozi nevinnējušo vidū tikušas lietas arī asaras..

Ārzemju braucieni kopumā tolaik bija sarežģīti gan tādēļ, ka, piemēram, lidmašīnu biļetes bija

ļoti dārgas, gan arī vīzu dēļ. Piemēram, aviobiļete varēja izmaksāt 200Ls, kamēr minimālā mēnešalga

1996.gadā bija 38Ls. Savukārt, teiksim, Luksemburgas vīzas bija iegūstamas Stokholmā, tādēļ

dodoties uz Luksemburgu, bija jālido caur Zviedriju. Taču Robertam atgadījās starpgadījums ar

Vācijas vīzu. Roberts, esot Vācijā, Lineburgā, žurnāla „Das Haus...” konferencē, bija uzrakstījis rakstu

par garajām cilvēku rindām, kas stāv arī lietū un aukstumā pēc vīzām Vācijas vēstniecībā Rīgā, un šis

raksts tika publicēts Vācijā, Lineburgas pilsētas avīzē, un šis raksts kaut kādā veidā bija nonācis līdz

Vācijas konsulam Rīgā, tādēļ nākamajā reizē, kad Robertam bija nepieciešama Vācijas vīza, izrādījās,

ka konsuls nebūt nav bijis sajūsmināts par Roberta rakstu.. Galu galā, vīza tomēr iegūta, lai gan šoks

esot palicis atmiņā labi.

Kopumā 90.gadu vidus Vācija un vācieši Hausistiem atstāja iespaidu kā uzticīgu un uzticamu

cilvēku zemi – kaut kādā saistībā atbraukuši vācieši Robertam bija iedevuši ievērojamu summu

marku skaidrā naudā, pret parakstu, kā šķiet – nevalstisko aktivitāšu veikšanai. Robertu šādi

skaidras naudas apmēri satrauca, tādēļ par vairākkārtēju nakts izklaidi kļuvusi naudas pārskaitīšana.

Oktobrī par jauno prezidenti viņas pašas dzīvoklī tiek ievēlēta Linda, un līdzšinējais

prezidents Roberts sāk attālināties no Hausa, jo pēc paša vārdiem „jutās vecs”. Kā bieži tas notika, uz

šo kopsapulci vairāki nebija atnākuši, tādēļ Dace blakus istabā, kā jau tradicionāli, nodarbojās ar

zvanīšanu un meklēšanu.

Jaunā valde izskatījās šādi: Prezidente Linda Jākobsone

Viceprezidente Baiba Sleže

Sirdsapziņa Dace Krejere

Grāmatvedis Māris Smilga

Atbildīgais sekretārs ?

Pirmais birojs un pirmais dators

1996. g. novembrī sākās Hausa viens no

lielākajiem projektiem semināru cikls “Latvijas

jaunatnes iesaistīšanas sociālajos un politiskajos procesos”, kurš notika arī

reģionos. Projektu finansēja ASV Baltijas Demokrātijas fonds, kas deva

pamatbudžetu 7056,87Ls, papildus tam projektu atbalstīja Latvijas Darba devēju konfederācija,

Latvijas ALNA Padome, Latvijas Pašvaldību savienība, Eiropas integrācijas birojs, SIA NIMS (no

kuriem biroja telpas īrēja), Valsts cilvēktiesību birojs, AIESEC, Sociālās apdrošināšanas padome un

Jaunatnes Sarkanais krusts. Projektu rakstīja un vadīja Linda. Projekts un tā budžets bija ievērojami

liels, un tieši ar to Hauss varēja atļauties savu pirmo biroju Aspazijas bulvārī 24-508 (istabas gan

mainījās, bet māja palika tā pati) un savu pirmo biroja datoru. Vienīgais, kas no šī datora vēl ir

lietošanā, ir tā cietnis, kas vēl tagad stāv pieslēgts Hausa jaunākajam datoram. Turklāt šī vērienīgā

projekta iespaidā visā Latvijā sāka veidoties Hausa vienības. Piemēram, tāda bija Gaujienas vienība,

kas ir vienīgā, kas darbojusies visus šos 14 gadus un pastāv vēl šobrīd.

1997.

jaunatne vienotai Eiropai

1997.gadā notika seminārs Ventspilī, kurā jau dziļāk varēja reflektēt

par organizāciju, tās darbību, biedriem un to motivāciju. Piemēram, Roberta

Putņa vadītā darba grupa, strādājot ar biedru un biedreņu motivācijas

Gaujienas vienībā šajā gadā ir 23 dalībnieki, tiek organizēts seminārs par jauniešiem aktuālām tēmām.

1997. gada maijā tiek dibināta Eiropas Kustība Latvijā, pirmais prezidents – Gunārs Meirovics.

9

jautājumiem secināja, ka, cita starpā, darbība Klubā veicina drosmes un pašapziņas audzināšanu un

pilnveidi. Savukārt finansu ziņā organizācija ir tiesīga no biedriem prasīt tikai laiku, nervus un

ierobežotus finanšu līdzekļus, turklāt biedra nauda ir jāsamazina līdz 25 santīmiem mēnesī.

Organizācijas darbības pilnveidošanai, pēc Roberta vadītās grupas nostājas, nepieciešamas ir šādas

darba grupas – statūtu darba grupa, informācijas darba grupa, kārtības ruļļa izveides darba grupa,

iespējamās uzņēmējdarbības darba grupa, finanšu problēmu atrisināšanas grupa, sodīšanas kārtības

izstrādes darba grupa. Ko lai saka, lieliski plāni. Taču, šo ieceru un plānu apstiprināšanu novērsa

kāds negaidīts skandāls un konflikts.

Gandrīz katrā Kluba „Māja” pasākumā ir arī kāds nepilngadīgais. Tādēļ jau no pirmajiem

pasākumiem izveidojās tradīcija – Hausa pasākumos alkohols netiek lietots. Taču, Roberta plāniem

par neveiksmi, tieši Ventspils seminārā kāds bija nopircis un atnesis šampanieti, kādēļ izcēlās

konflikts, un uz tā fona Roberta nākotnes plāns pieņemts netika. Šķiet šis varētu būt pirmais

gadījums, kad Hausa pasākumā alkohola dēļ ne tikai izcēlās konflikts (turklāt, vainīgais, lai gan par tā

identitāti baumo, publiski neesot zināms vēl tagad!), bet tā dēļ neizdevās pieņemt nākotnes plānus.

Koncerta laikā radītais prestižais Kluba „Māja” tēls pastāvēja arī 97. Piemēram, Lindas vecāki,

dāvinot Hausam 12 krūzītes un 12 tasītes dāvinājumam pievienoja ļoti oficiāli formulētu vēstuli.

Tā kā Ventspils seminārā nākotnes plānošana neizdevās kā cerēts, tad jau 8.maijā notiek atkal

nākotnes koncepcijas izstrāde, „vadlīniju vadlīnijas”. Tikšanās ir Roberta vadībā un ilgst, pēc

protokola datiem, no 18:00 līdz 2 no rīta. Kā būtiskākās problēmas tika identificētas:

1) Hauss lielai daļai biedru kļuvusi par izklaides vietu un slaucamu govi

2) Informācijas aprite nav pietiekoša

3) Nepieciešams mehānisms informācijas apritei

4) Trūkst atklātības

5) Trūkst motivācijas

6) Nav misijas

7) Nav turpmākās plānošanas.

Tikšanās rezultātā vienojās par vismaz vienu konkrētu ieteikumu – Kluba misijai ir jābūt popularizēt

Eiropas vienotību un lai šo misiju ieviestu dzīvē, ir jārosina kopsapulcē nepieciešamību mainīt,

papildināt organizācijas nosaukumu no „Klubs „Māja”” uz „Klubs „Māja” – jaunatne vienotai

Eiropai”. Tā, viens no pēdējiem Roberta sasniegumiem Hausā, pirms došanās studēt uz Vāciju ir

organizācijai jauna nosaukuma un ar laiku misijas apziņas iegūšana.

1997.gads ierakstīts Hausa vēsturē arī ar JEF’u. Līdz ar jauno nosaukumu un misijas apziņu,

Kluba „Māja” ceļš kļuva vēl nedaudz tuvāks JEF’a gaitām. Tādēļ hausisti izlēma, ka Hauss kļūs par

JEF asociēto biedru. Tā, JEF-Latvija bija dzimusi! Taču, pagāja vēl 2 gadi līdz Hauss kļuva par

pilntiesīgu JEF biedru.

Sanda Serafinoviča Mans Hausa stāsts

Manas attiec�bas ar Hausu aizs�k�s 1997.gada pavasar�, kad politolo�ijas skolot�ja man iedeva Kluba

“M�ja” uzaicin�jumu uz semin�ru R�zekn�, kas bija ats�t�ts uz skolu... �oti spilgti atceros savu p�rsteigumu,

ieraugot organizatorus - neviena skolot�ja, nevienas tantes - uzraudzes, pat ne onku�a garderobista! Lo�isks

turpin�jums šim semin�ram bija vasaras nometne Aglon�... un tur es “saslimu” ar Hausu...

10

Taj� pat vasar� sa��mu v�

stuli no Daces un Lindas - t� laika spilgt�kaj�m Hausa sej�m :) Pap�ra

form�t�, e-pasts v�

l nebija izplat�ta par�d�ba, bet t�das lietas k� Twitter nebija visp�r ;) Gara, tom�

r �oti

uzrun�joša - sirsn�ga un aizraujoša. T�das ik pa laikam tika s�t�tas esošajiem un potenci�lajiem biedriem

(š�iet, es toreiz v�

l pieder�

ju pie otrajiem). P

�c diviem gadiem kopsapulc

� tiku iev

�l�

ta par prezidenti. Tas bija �oti emocion�ls br�dis, jo

p�rsteigums (šim amatam nebiju gatavojusies :)) mij�s ar satraukumu, bail�

m, šaub�m un lepnumu, ka var�

šu

uz�emties atbild�bu par tik fantastisku organiz�ciju. Dubultatbild�gi man tas lik�s ar� t�p�

c, ka es biju pirm�

prezidente, kas pieder�

ja “jaunpien�c�

ju” paaudzei, jo visi iepriekš�

jie bija piedal�jušies Hausa dzimšan�...

1997.gada beigās Dainim Lasmanim kā aktīvam, priekšzīmīgam skolniekam, kādi šodien jau

neskaidras un nenoskaidrotas izcelsmes zviedri, uzdāvināja skaidrā naudā ievērojamu naudas

summu kā stipendiju – par to, ka viņš ir labs un aktīvs jaunietis, un par aktivitātēm saņēmis arī kādu

goda balvu, viņi bija izlasījuši Dienā. Atnākot uz Hausu Dainis pauda savu reakciju uz šo notikumu ar

jautājumu „Ko ar to naudu lai dara?!” Uz ko hausistiem bija brīnišķīga atbilde – jāorganizē ziemas

nometne! Tas nekas, ka nauda tika iedota Dainim pašam, nevis Hausam – pirmā ziemas nometne ar

nosaukumu „Apsnigusī Eiropa” notika un izdevās un, cerams, Dainis ļaunu prātu uz Hausu šajā lietā

neturēja un netur. Interesanti, ka šī Aglonas nometnes tematika esot bijusi ļoti plaša – stāstīja kā par

Eiropas lietām, tā par sociālo politiku un pensiju sistēmām.

Tolaik Gaujienas vienība piedzīvo strauju uzplaukumu, notiek regulāri vakari „Nāc uz manām

trepēm...”, tikšanās ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem, piedalīšanās starptautiskās apmaiņās.

1998.

stratēģiskā revolūcija un

Eiropa Latvijai

1998.gada Hausam

ilgtermiņā viens no

nozīmīgākajiem notikumiem

bija statūtu reforma. Lēnām

un pakāpeniski biedru

skaitam pieaugot, bieža

(vismaz reizi mēnesī)

kopsapulču sasaukšana

kļuva no nedaudz problemātiskas līdz gandrīz neiespējamajai. Bieža esot bijusi zvanīšana hausistiem,

kas jau vairs nevēlējās būt iesaistīti darbībā un ikdienas lēmumos, taču statūti noteica, ka gandrīz

visu viedokļi bija jāņem vērā, tādēļ bieži zvani esot bijusi norma. Kā atceras viens no dalībniekiem,

viena no kopsapulcēm, kur apsprieda statūtu reformu, notika pie Latvijas Universitātes galvenās ēkas

zālē, aplī. Diskusijas un viedokļu apmaiņas par to, kā vajadzētu grozīt statūtus, esot bijušas

„murdzīgas”. Daļa hausistu iestājās par demokrātijas ierobežošanu. Diskusiju rezultātā, kurās būtiska

loma esot bijusi arī Hausa juristu spārnam, Daiņa Lasmaņa – Putņa „nomainītāja” – izpildījumā,

Hausa pārstāvji pie sava stenda vienā no pirmajiem Nevalstisko organizāciju forumiem 1997.g. Bildē var atrast Ingu Šaršūni, Daini Lasmani, u.c.

11

Latvijā sāk darboties Eiropas Komisijas delegācija Latvijā. Drīz Hauss meklē un atrod sadarbības iespējas ar to.

visdramatiskākās pārmaiņas bija tieši kopsapulču biežuma un valdes pilnvaru pārdalījums. Lai gan

kopš tā laika ir notikušas vēl dažādi statūtu grozījumi, 1998.gada grozījumi bija visievērojamākie –

kopsapulce nu sanāca reizi gadā, un to starplaikos valde bija organizācijas pamatinstitūcija. Rezultātu

sasniegt izdevās, turklāt jāpieņem, ka acīmredzot sekmīgu – kā rāda laiks, organizācija ar šādu

pārvaldes sistēmu darbojas jau 12 gadus.

Pirmā Eiropas Nedēļa

Eiropas Nedēļa bija Hausa un Eiropas Kustības Latvijā

kopbērns. Ar Eiropas Kustību Latvijā Hausu saistīja ne tikai idejiskā

radniecība, bet bija, piemēram, arī Linda, kas darbojās abās

organizācijās.

1998.gada beigās noformējās vēl viena Hausa tradīcija. Ja

līdz tam galvenais rakstiskais informācijas aprites veidols bija prezidenta vai valdes vēstules, tad no

decembra par tādu vēlāk kļuva Ikmēneša apkārtraksts „Mēs paši”.

Augustā notika nometne Birkēnos, pēc kuras Hausam pievienojās Ansis Štāls. Vasarā notika

arī nometne Alsungā, no kuras hausistu pulkam pievienojās Rinalds Rudzītis (toreiz Konovaļenko).

Viņš bija aktīvs - jau nākamajā gadā kļuva par sekretāru un vadīja vienu no 99.gada lielākajiem

projektiem. Kad Rinalds nokļuva valdē, tad bija pirmais vīrietis kopš Roberta, kas kļuvis par valdes

locekli. Turklāt, kad Rinalds kļuva par prezidentu, viņš bija pirmais, kuru dibinātāji, piemēram,

Roberts, vairs neesot pazinuši. Tādējādi, jau bija notikusi, lai cik aptuvens šis process būtu, bet pirmā

paaudzes nomaiņa.

Savukārt nometni Druvā, par kuru savās atmiņās raksta Edgars Koroņevskis, sauca: „Latvija

uz 21.gs. sliekšņa: kāda tā ir un kāda tā būs?”. Gada beigās Edgaram jeb Edim krustojās gaitas ar

Hausu, par ko viņš stāsta sekojošo:

Edgars KoroĦevskis Haus� ien�cu pavisam nejauši – 1998.gada nogal� nejauši uzs�ku sarunu ar Krist�ni Petrovu (darboj�mies kop� skolas politklub�) par k�du pazi�ojumu uz skolas zi�ojuma d��a, ka tie, kas v�las sagaid�t jauno gadu foršu cilv�ku komp�nij�, lai sazin�s ar Krist�ni. T� k� t� bija p�d�j� diena, kad pieteikties, tad Krist�ne uzzin�ja, ka v�l var pieteikties. P�c dien�m sa��mu piln�g�ku inform�ciju un izr�d�j�s, ka t� ir vesela ned��a un nometne Druv�, dal�bas maksa lik�s neiesp�jami zema – 6 Ls. P�c Ziemassv�tkiem tik�mies noteiktaj� viet� R�g�, Satekles iel�, lai s�stos autobus� un dotos uz Druvu. P�c š�s nometnes sapratu, ka Hausa idejas un Hausa gars ir man dikten tuvs, t� s�k�s manas gaitas Haus�. Spilgt� atmi�� palicis atst�st�ts gad�jums, kad Tukum� organiz�ju Eiropas ned��u un uz to ierad�s ar� deleg�cija no Hausa. Vi�i bija aizbraukuši uz Tukuma Rai�a 1.vidusskolu, mekl�jot mani. Ansis k�dai meitenei vaic�ja, vai vi�a zina Edgaru Koro�evski? Uz vi�as atbildi, ka n�, Ansis vien noteica, ka p�d�jais laiks iepaz�ties. K�da cita skolot�ja tom�r zin�ja teikt, ka Koro�evskis m�c�s otr� – Tukuma

2.vidusskol�.

12

Ieva Astahovska sniedz interesantu ieskatu tā laika Hausa tradīcijās un Druvas nometnes tematikā.

Uz 1998.gada beigām hausisti JEF’am stāstīja: „Katru gadu mēs organizējam, apmēram, 5 lielus projektus, kuri vidēji 500 jauniešus gadā iepazīstina ar vienotas Eiropas ideju.” Savukārt ar Eiropu un vienotu

Eiropu Hauss saprot: „tā ir demokrātija, tolerance, cilvēktiesību ievērošana.” Visbeidzot, pie 1998.-1999.gada Hausa vēstures vērts pielikt šos Apkārtraksta rakstus.

Krievij� notiek defolts, kas smagi ietekm� ar� Latviju.

Tiek atv�rts pirmais tirdzniec�bas centrs R�g� „Mols”

7.Saeimas v�l�šan�s liel�ko balsu skaitu ieguva nesen dibin�t� Tautas partija.

13

14

1999.

Eiropa tuvojas un dziļā jūra

20.janvāris Sanda Kalniņa lekcija par Latvijas un Krievijas attiecībām

6.-7.februāris Seminārs „Latvija Eiropas azotē” Cēsīs

Februāris - maijs Projekts „Latvija un Eiropas Savienība”

Februāris - Erudītu konkurss Gaujienā, Ilūkstē, Baldonē, Talsos, Valmierā, Kandavā, Aizputē, Brocēnos, Bauskā, Dobelē, Kuldīgā, Kaunatā, Valkā, Rīgā trijās vidusskolās.

20.feburāris Lekcija „Studiju iespējas Latvijā un Eiropā” Rīgā

27.marts Lekcija par JEF (Gatis Suhoveckis) un Eiropas konstitūciju un vienotības

ideju (Sandija Novicka)

12.aprīlis Tikšanās ar morālistiem no Norvēģijas

24.aprīlis Kluba „Māja” vienību vadītāju tikšanās Rīgā

1.maijs Debates Cēsīs

3.-9.maijs Eiropas nedēļa

16.maijs Dace lasa lekciju dīvainā seminārā par vides aizsardzību

3.-6.jūnijs Brauciens uz JEF-Vācija rīkoto starptautisko semināru Ķelnē

4.- 11.jūlijs Žurnāla „Das Haus-La Maison-The House” izdošanas konference „Desmit gadi pēc Berlīnes mūra krišanas” Valmierā

25.jūlijs – 1.augusts Vasaras nometne „Ekspedīcija 2000” Apguldē

15.-19.augusts Izpētes brauciens „Ekspedīcija 2000” Rīga, Daugavpils, Krāslava

4.septembris Vienību vadītāju tikšanas un kopsapulce

Septembris – septembris, 2000

Projekts „Vai korupcija ir arī jauniešu problēma” (apmācību seminārs, debates, vidusskolēnu aptauja)

Oktobris – jūlijs, 2000 Projekts „Mēs paši” (jauno lektoru apmācības, lekcijas par sabiedrības

integrāciju, bukleta veidošanas nometne, bukleta izdošana”

8.-14.novembris Klubs „Māja” piedalās JEF kongresā Parīzē. Pārstāvji – Baiba Baltvilka un Madara Grīnšteine.

3.-4.decembris Kurzemes reģiona vienību kopā sanākšana Ugālē

4.decembris Vienību vadītāju tikšanās Rīgā

16.decembris Ekskursija uz konfekšu fabriku „Laima”

20.decembris Ziemassvētku eglīte Rīgas vienībā

28.decembris Tukuma vienība apmeklē ar Eiropu saistītās institūcijas Rīgā

30.decembris Klubs „Māja” piedalās Lietišķo sieviešu kluba organizētajā masku ballē

Ir vērts izcelt žurnāla „Das Haus..” 25. konferenci, ko hausisti organizēja 1999.gadā jūlijā,

Valmieras Augstskolā. Četri gadi bija pagājuši kopš iepriekšējās reizes, kad šī konference notika

Latvijā. Tagad, ar Sorosa fonda finansējumu notika 25.izdošanas konference “10 gadi pēc Berlīnes

mūra krišanas”. Var uzskatīt, ka ar to noslēdzās žurnāla „Das Haus – La Maison – The House” laiks

Hausā.

Interesants un tādā formā viens no retajiem Hausā notikušais projekts bija „Ekspedīcija

2000”, kur daļu laika projektam pastāvīgas aktivitāšu vietas nebija, bet projekts norisinājās ceļojot.

4.septembrī notika kopsapulce un jaunā valde izskatījās šādi: Sanda Serafinoviča –

prezidente, Inga Šaršūne – viceprezidente, Līga Vecā – viceprezidente, Ieva Astahovska – sirdsapziņa

un reģionālie pārstāvji valdē bija Edgars Koroņevskis un Lauma Skrūzmane. Tāda valde izskatījās līdz

2000.gada septembra kopsapulcei.

R�g� tiek atkl

�ts

Melngalvju nams.

Par valsts prezidenti Latvij

� iev�l Vairi V

��i-

Freibergu

15

Ar debašu turnīru projektu pavasarī „Latvija un Eiropas Savienība” uzsākās Hausa debašu

projekti, kur pielāgojot debašu formātu, jaunieši dažādās Latvijas vietās tika aicināti diskutēt par

dažādām nopietnām un nenopietnām tēmām.

Gada beigās sākās lektoru apmācības un lekciju, semināru cikls „Mēs paši!” par nacionālo

minoritāšu un etniskās integrācijas veicināšanas tematiku. Projekta budžets bija diezgan liels –

gandrīz 11’000 dolāri.

Ir Eiropas Integr�cijas biroja bibliot�kas 1 gada jubileja.

16

17

Personāliju ziņā, viens no 99. gada aktīvākajiem cilvēkiem noteikti bija Rinalds -

Kā jau minēju priekšvārdā, Hausa vēsturi var iedalīt posmos, no kuriem pirmais beidzas šeit.

Kādēļ tieši šis gads varētu tikt uzskatīts par pirmā posma beigām? Iestāšanās JEF un Latvijas

iestāšanās ES sarunu uzsākšana būtu galvenie iemesli. Taču arī 97.gads, kad tiek pieņemts

papildinājums nosaukumam („jaunatne vienotai Eiropai”), un 98.gads, kad notika pirmā Eiropas

nedēļa, arī iezīmēja pakāpenisku Hausa pavērsienu no filozofiskas apceres par Eiropu uz Eiropas

Savienību kā Latvijas atslēgu uz Eiropu. Tādējādi Hauss gāja līdzi laikam – vismaz, progresīvākajai

daļai, turklāt, kas ir visinteresantākais – aktīvi veicināja šo ideju attīstību. Taču šajā stāstījuma vietā,

atskatoties uz šo nosacītā iedalījuma pirmo posmu, pirmkārt vērts pieminēt Hausa dibinātāju un

vecbiedru izteikto pārsteigumu, kuru viņi pauda tikšanās laikā šī vēstures apskata veidošanai, par to,

ka Hauss tik ilgi izdzīvojis. Jeb konkrētāk – ka Hauss pārdzīvoja dibinātāju aktīvo paaudzi un kas

viņiem ir vēl pārsteidzošāk – vēlāk pārdzīvoja arī 1.maiju un Latvijas iestāšanos ES. Respektīvi, radītā

ideja un organizācija – acīmredzot nedaudz negaidītā un neplānotā kārtā – ir bijusi un ir gana

dzīvelīga, pat ja arī šad tad kāds prezidents ir ik pa laikam lietojis frāzi „Jāklapē tā bodīte ciet!”.

Sākums bija ne tikai draugu pulks – ekskluzivitātes sajūta un sajūta „mēs darām ko īpašu”,

spriežot pēc visa, arī bija izteikti jūtama. Pēc Ineses Voikas vārdiem, trīs faktori nostrādāja un

garantēja veiksmi – idejiskais pamats, enerģija un entuziasms, un konkrētie cilvēki, kuri to darīja.

Eiropas Savienība, nauda, konkrēti projekti, valsts atbalsts – lai gan, manuprāt, bija fundamentāli

svarīgi, lai organizācija izdzīvotu un spētu izaugt, nebija primāri darbības uzsākšanai un darbības

idejai. Šis ir cieši saistīts ar to, ka Hausa dibinātājiem noteikti bija izteikta misijas apziņa – un,

jaunības ideālisms arī. Par labu Hausam darbojās arī perfekcionisms un vēlāk mantojumā nodotais

entuziasms – demokrātija organizācijā „jāveido pareizi”. Pēc visa spriežot, Hausam un dibinātāju

mērķtiecībai par labu bija arī tā laika sabiedrībā valdošais kopējais noskaņojums, ka sabiedriskajā

telpā ir svarīgi jauni viedokļi, jaunas, ne-komunistiskas, demokrātiskas idejas – jauniešiem jādod

18

iespējami vairāk iespēju izpausties. Tieši to un ar uzviju hausisti vēlējās un spēja izdarīt un valsts

idejiskā nostāja par labu integrācijai Eiropā motivāciju ievērojami spēcināja.

Kā rāda pētījumi, valstīs ar komunistisku vēsturi – neatkarīgi no tautības, reliģijas, kultūras,

iepriekšējās politiskās vēstures – sabiedriskajām organizācijām darbība parasti ir grūtāka un

pilsoniskā sabiedrība – vājāka nekā post-diktatūrās un vecās demokrātijās. Turklāt jau 21.gs.

pirmajos gados bija novērojams, ka pilsoniskā sabiedrība sākusi izrādīt atsevišķas vājināšanās

pazīmes post-komunisma zemēs. Pēc tam, kad pirmais entuziasma vilnis pārgāja, acīmredzot

ieradums ņēma virsroku. Par laimi, uz Hausu šis process vai tā aspekti neizrādīja nekādu jūtamu

iespaidu – Hauss bija pieslēdzies un bija daļa no valsts iestāšanās Eiropas Savienībā, un tik ilgi,

kamēr tas tā bija, Hauss auga. Ir vairāki iemesli un skaidrojumi, kādēļ postkomunisma valstīs

pilsoniskās sabiedrības situācija ir vissliktākā, piemēram, viens no tiem ir, ka postkomunisma

iedzīvotāji ir skeptiski pret sabiedriskām organizācijām, komunisma pieredzes dēļ, un uzskata, ka

viņiem ir pilnīgi pietiekoši ar ģimenes, radinieku, un tuvāko draugu saitēm, turklāt komunisma

apstākļos personīga, neatkarīga sabiedriskā aktivitāte parasti nozīmēja nepatikšanu meklēšanu.

Postkomunisma apstākļos sabiedrības savstarpējās saites tiek restrukturizētas, piemēram, pārejot no

obligātās, piespiedu solidaritātes pie brīvprātīgas un morālas solidaritātes. Par faktoru šajās

attiecības kļūst arī nauda, tās dažādais sadalījums un finansiālā līdzatkarība. Lielā mērā tas tā

darbojas arī Latvijā, tādēļ Hauss iedibināja šiem apstākļiem labu pieeju iekšējām biedru attiecībām

par pamatu ņemot draudzīguma un ģimeniskuma principus. Kā atceras dibinātāji un pirmo paaudžu

hausisti, arī pirmajos projektos daudz vairāk neformālajās daļās runāts tika „par dzīvi”, nekā par

Eiropu – tie nebija jaunieši, kuru intereses aprobežotos ar politisko filozofiju. Tātad tā pirmkārt bija

socializēšanās vieta, protams, jauniešiem ar kopīgām interesēm. Var saskatīt līdzību ar draugiem.lv

veiksmes fenomenu – lai gan latvieši mēdz likties auksti un kautrīgi, tomēr pēc draugiem alkst, un,

kad paveras mehānismi šo vēlmju piepildei, naski metas tos izmantot.

Valsts ekonomiskās krīzes – Bankas Baltija krīze, 1998.gada Krievijas ekonomiskā krīze –

nekādu ievērojamu vai paliekošu iespaidu uz Hausu neatstāja un hausistu ideālus acīmredzot īpaši

neietekmēja, lai gan daudziem sabiedrībā tās izraisīja vilšanos demokrātijā. Iespējams šeit līdzēja tas,

ka, kā pirmo paaudžu, tā arī šobrīd – pārsteidzoši noturīgi - hausisti ir bijuši pēdējo klašu skolēni un

pirmo kursu studenti, tādēļ ekonomiskās krīzes tos var tik ļoti neietekmēt. Tas, ka Inese Voika aizgāja

no Hausa līdz ar universitātes beigšanu, lai gan saskan ar kopējo jauniešu nevalstisko organizāciju

situāciju Latvijā, tomēr Hausa gadījumā varbūt ievadīja šo tradīciju, ka jaunieši, kas vairs nemācās,

nestudē, vairs nav aktīvi organizācijā. Īpašais uzsvars uz demokrātiju un tās vērtību varētu norādīt, ka

dibinātāju uzskati bija cieša daļa no 90. gadu sākuma ļoti lielajām cerībām uz demokrātiju, uz lielo,

labo pārmaiņu laiku. Tādēļ arī Roberts Putnis bija tik pārsteigts par Vācijas vēstniecības konsula

šerpo attieksmi. Iespējams vismaz biedru un jauno biedru vidū, Hauss kļuva par tiltu starp diviem

ticības demokrātijai un Eiropai viļņiem – 80./90. gadu mijā un no 90. gadu pašām beigām noteikti

vismaz līdz ~2004-2005.gadam. Jo sevišķi pilsoniskās sabiedrības un Eiropas idejas, un Eiropas

vērtību jautājums ir būtisks šobrīd, ekonomiskās krīzes iespaidā, kad vilšanās demokrātijā ir

pārņēmusi diemžēl arī daudzus jauniešus.

Jāpieņem, ka organizācijas sākotnējais elitārais raksturs veicināja savu iekšējo tradīciju

izveidi. Jo sevišķi, ja darbības rāmis – statūti, izdevās un iemiesoja visu viedokli. Savukārt tradīciju

nozīmi organizācijā un tās pastāvēšanā nevar novērtēt par zemu.

19

2000.

Hausistos ir nākotne

14.janvāris Biroja vietas maiņa, jaunā adrese – Jēkaba 3/5-10

11.februāris Hausa dzimšanas dienas svinības

17.-20..februāris Seminārs „Etniskās minoritātes ceļā uz ES” Tallinā

11.februāris Konference „Latvijas dalība Eiropas Padomē – 5 gadi” Rīgā

23.februāris EKL diskusija „Latvija Eiropas Savienībā. Par un pret no NVO viedokļa”

25.februāris Lekcija par ES Alūksnē

2. marts Gaismas gājiens Nacionālās bibliotēkas celtniecības atbalstam

Marts – maijs Kluba „Māja” un Debašu centra organizētās debates

Marts – maijs „Skolu tūre” lekcijas par ES skolās

Marts – jūnijs Aptauja projekta „Vai korupcija ir arī jauniešu problēma” ietvaros visās vienībās.

15.marts Stratēģiskās plānošanas seminārs

17.marts Seminārs par ES Ventspilī

18.marts TV spēles „Domkrats” ieraksts LNT studijā

28.marts Diskusija par masu medijiem demokrātiskā valstī Klubā „Māja”

30.marts – 2.aprīlis Vienību vadītāju tikšanās

30.marts – 2.aprīlis Nometne un vienību vadītāju tikšanās Rāmuļos

Aprīlis – maijs EN konkursi: erudīcijas, publiskās runas konkursi

8.-13.maijs Eiropas nedēļa 2000 Daugavpilī, Cēsīs, Kuldīgā, Jelgavā, Tukumā, Rīgā, u.c.

8.-9.maijs Piedalīšanās NVO centra organizētajā seminārā „Organizācijas attīstība” Rīgā

17.maijs Tikšanās ar Zviedrijas ārlietu ministri Annu Lindi ES informācijas centrā Rīgā

Maijs Hausa pārstāvji piedalās Eiropas Koledžas organizētajos jauno lektoru apmācības

seminārā Carnikavā

6.-9.jūlijs Hausa pārstāvji piedalās konferencē „The European model” Budapeštā

31.jūlijs – 4.augusts Baltijas jūras valstu seminārs BaSeR „Baltijas jūras reģions” Zvejniekciemā

7.-13.augusts Vasaras nometne „Mēs Eiropā” Vecbebros

17.-23.augusts Nometne projekta „Mēs paši” ietvaros

11.-31.augusts Baltijas jūras jauniešu kruīzs 2000 Turku-Stokholma

Augusts – septembris Izdales materiāla „Integrācija Latvijā” / Hausa rokasgrāmatas sagatavošana. Izplatīšanai Latvijā bibliotēkās, NVO centros, mācību iestādēs.

Oktobris - Projekts „Cilvēktiesības internātskolās”

10.-17.oktobris JEF seminārs „ES paplašināšanās un cilvēktiesības” Budapeštā

19.-28.oktobris Starptautiskais jauniešu parlaments Sidnejā

20.okt. – 7.novembris Lekciju cikls Norvēģijā

Oktobris Apmaiņas brauciens ar JEF Vācija, Vācijā

Oktobris Apmācību seminārs vienību vadītājiem

9.novembris Eiropas paplašināšanās diena – informācijas stends pie „Hotel de Rome” un konkursi Ziemeļvalstu ģimnāzijā

20.-27.novembris Žurnāla „Das Haus..” izdošanas konference Rislingē, Dānijā

25.-27.novembris Nodarbības vadīšana Latvijas bērnu forumā

6.-9.decembris „Nica 2000” samits Eiropas pilsoņiem Nicā, Francija

BaSeR projekts.

Univers�lveikal� „Centrs” notiek divi spr�dzieni. 1 boj� g�jušais.

20

21

22

Jau 2000.gada aprīlī Linda Jākobsone rosina Hausa valdi sākt Latvijā diskusiju par Eiropas

konstitūciju.

Par Hausa biedriem runājot:

23

24

25

Rinalds Rudzītis No pastnieka par prezidentu

Man hausa dzīve sākās ļoti sen. Gadus 12 atpakaļ, kad Klubs „Māja” bija nolēmis rīkot seminārus visā Latvijā un viena no skolām, kur bija plānots tos rīkot bija arī mana – Alsungas vidusskola.

Par hausu neko nezināju, bet viens no draugiem iedeva anketu un teica, lai piesakos, ka būšot interesanti. Atceros, ka anketu cītīgi pildīju, pieļāvu kļūdu un nācās rakstīt jaunu (tajos laikos vēl ar roku rakstīja). Aizpildīto anketu smuku ieliku aploksnē uzrakstīju hausa adresi, aizlīmēju un vēstuli noliku atvilktnē – hm, tur arī viņa palika. Un es domāju, ko šie neatbild - ņem mani uz to semināru vai nē.

Nākamā saskarsme ar Klubu „Māja” bija pēc neilga brīža, kad šamiem mana skola bija iepatikusies un tur tika organizēta pirmā hausa ziemas nometne (man tā liekas). Gan jau, ka sava vaina tajā ir arī Jānītim (džeks bik vecāks par mani un mācījās manā skola), kas bija iesaistījies hausā. Vai viņam bija ietekme uz to, ka kļuvu par nometnes dalībnieku, vai nē – par to vēsture klusē. Bet anketu cītīgi aizpildīju un šajā reizē arī nosūtīju un kā jau nopratāt kļuvu par nometnes dalībnieku. Neko daudz no nometnes gan neatceros, vienīgi, ka Dace Krejere mūsu istabiņai pasakas lasīja un es jutos dikti atbildīgs, jo nometne taču notika manā skolā. Nakts trasīti atceros, bet leģendu gan ne. Atceros arī projekta rakstīšanas mācības (mocības). Jā, un jauno gadu sagaidīju nometnē dikti lielā ļaužu pulkā, kas man bija neierasti.

Ar to arī lietas ap hausu līdz skolas beigām un studiju uzsākšanai Rīgā, tā pašā gada rudenī beidzās. Vasarā gan Linda Jākobsone zvanīja un piedāvāja kaut kādā projektā ar ārzemniekiem iesaistīties, bet tas tak bija pats siena laiks un, kurš vecāks tad ļaus tādā laikā pazust.

Rudenī sāku studēt (diskusiju par studēšanas un mācīšanās atšķirībām augstskolā varu izvērst citā reizē) un tā, kā biju vakara nodaļā, tad bija jāliek kaut kur tas laiks. Sāku piestaigāt uz hausa mazo biroju Aspazijas bulv., kur arī sākās man ceļš no pastnieka līdz prezidentam.

Aktīvi iesaistījos dažādos pasākumos, semināros un nometnēs, cik nu vien to spēju, jo dažreiz bija jārod laiks arī augstskolai, bet tā reti kad traucēja, drīzāk papildināja manu ceļa gājumu. Un, kas tik nav piedzīvots: negulētas naktis, prieka un šķiršanās asaras, apnikums, pirmā „nevainības zaudēšana” projekta rakstīšanā, finansējuma saņemšanā un realizēšanā. Cik gan daudz uzlabojumus un komentārus es dabūju no tā laika spices, lai tas projekts pēc kaut kā izskatītos. Finansējumu dabūju (SFL – paldies) un tad nu arī sākās. Kaut kā likās, ka ar darbu nevajag dalīties un ļoti daudz, ko mēģināju izdarīt viens vai tikai dažiem lūdzot palīdzību, bet tad kādā brīdi sapratu, ka vai nu es pakritīšu un vairs necelšos, vai arī jāiemācās dalīties ar atbildību.

Kādus tik amatus neieguvu – biju gan kases turētājs, gan biroja pārvaldnieks un grāmatvedības kārtotājs (joprojām, nesaprotu, ko tos NVO ar to visu ārprātu moka – var taču arī jēdzīgāk to visu izveidot), galu galā prezidents uz 2 termiņiem.

Es biju lepns, kad mani ievēlēja! Man bija liela pienākuma apziņa esot šajā amatā un cieņa pret cilvēkiem, kas tajā bija pirms manis, jo izdarītais darbs bija nenovērtējams un man tikai atlika to visu turpināt un dot savu ieguldījumu. Centos to arī cītīgi darīt un kā nu sanāca – to, lai spriež tam laikam tuvāk un tālāk stāvošie, bet pieredzi, zināšanas, kontaktus un citas labas lietas gan ieguvu. Un joprojām lepojos, ka man ir bijis tas gods un iespēja būt par Kluba „Māja” prezidentu.

Mans lielākais lepnums, protams, ir par to, ka biju prezidents laikā, kad notika pirms referenduma kampaņa par LV dalību ES, kurā arī mēs aktīvi piedalījāmies, paudām savu pozīciju un organizējām dažādas aktivitātes. Mītu nedēļa man pašam patika visvairāk, jo tā tik izveidota ap manu domu par to, ka cilvēkiem uz ielas jādala līki gurķi un jāstāsta, ka arī esot ES dalībvalstij tos joprojām varēs tirgot. Līko gurķu meklēšana –tas ar bija vesels stāsts, jo nav jau iespēja nopirkt tos līkos gurķus ne tad, ne tagad, bet izdevās vienā no Rīgas tirgiem atrast un pārdevēja bija bezgala laimīga, ka tikusi no viņiem vaļā – mēs laimīgi, ka nopirkuši. Un braukšana ar busiņiem pa Latvijas reģioniem – tā bija ļoti neatsverama pieredze.

Izdarījām daudz, pašiem patika un arī liekas, ka citiem, jo daudzi no tā laika Kluba „Māja” cilvēkiem savu profesionālo dzīvi ir saistījuši ar lietām, ko iemācījās darbojoties šajā vienreizēji ģeniālajā organizācijā.

Kāpēc no pastnieka par prezidentu? Gana bieži nācās kādu vēstuli aiznest vai ko citu, bet vienu reizi kā šodien atceros, ka bija decembra beigas un mums bija sataisītas apsveikuma kartītes visiem mūsu sadarbības partneriem un taupības nolūkos nolēmām tās iznēsāt pa adresēm. Sniegs tajā dienā bija sasnidzis nedaudz mazāk kā šoziem un tad, kad sāku aploksnes nest, protams, ka

26

sniega mātes maisam atkal gals bija vaļā un tā es tur bridu dziedādams un lādēdamies, bet visas aploksnes iznēsāju. Un tas vienmēr ir licies ļoti vērtīgi, ka tev ir bijusi iespēja no maziem darbiņiem izaugt līdz lieliem. Kuri nozīmīgāki – tas atkarīgs no skatu punkta, sajūtām un vajadzībām – izlemiet paši! Ik pa brīdim gan ienāk prātā doma, kāda būtu mana dzīve bez Kluba „Māja” – nezinu kāda būtu, bet tik daudz krāsu, aizraujošu notikumu, draugu, piedzīvoju, jā un arī ģimenes diezin vai šādā sastāvā un kombinācijā man būtu, jo savu mīļo sieviņu (Eviju) satiku hausā un tagad mums ir divas brīnišķīgas meitas.

Dzīve iet uz priekšu, Klubs „Māja” arī un domāju, ka mums vecajiem hausistiem vajag tik jaunajiem veiksmi un izturību vēlēt, jo saturu un tā pasniegšanu mūsdienu jauniešiem viņi ir spējīgi radīt un piedāvāt.

Hausa vasaras nometne 2000.g.

27

Hausa dal�ba TV sp�l� Domkrats

28

29

2001.

Superheroji

22.janvāris Tikšanās ar jauniešiem no Somijas Klubā „Māja”

29.janvāris „Eiropas vakars” ES Informācijas centrā „Eiropas nākotnes scenāriji”

Iznācis klajā jaunais 26. „Das Haus – La Maison – The House” žurnāls.

9.februāris Hausa dzimšanas dienas svinības

Februāris – maijs Konkurss „Atklāj Eiropu”

22.februāris Diskusija par Nicas lēmumiem ar Klubu 415

24.februāris Lekcija „Latvija un ES – par un pret” Latvijas sociāldemokrātiskās

partijas jauniešu seminārā Pļavnieku ģimnāzijā

24.februāris Pankūku vakars Hausā

Marts Erudīcijas konkurss „Mēs un ES” un lekcija par ES sadarbībā ar Eiropas

Koledžu Valkā, Trikātas pamatskolā, Blomes pamatskolā

20.-22.marts Seminārs vidusskolēniem „Vardarbība jauniešu vidū” Jaunpilī

23.-25.marts Kluba „Māja” dalība NVO forumā Kopenhāgenā

Aprīlis – maijs Projekts „Eiropas nākotne jaunatnei”

21.-22.aprīlis Vienību vadītāju tikšanās/stratēģiskās plānošanas seminārs Jelgavā

3.maijs Dalība Latvijas Jaunatnes forumā

7.-12.maijs Eiropas nedēļa

8.; 24.; 26.maijs Semināri Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē, Rēzeknes, Ventspils

augstskolās projekta „Eiropas nākotne jaunatnei” ietvaros

9.maijs Paneļdiskusija „Latvijas vieta nākotnes Eiropā”

11.maijs Lekcija „Eiropas integrācijas eiropeiskie aspekti”, Peters Holms, Saseksas

universitāte

4.-5.maijs JEF Eiropa minibusa tūres pietura Latvijā

8.-10.maijs JEF Somija apmaiņas projekts Helsinkos un Tamperē

7.-9.jūlijs Lekciju cikls par Latvijas integrāciju ES Saldus vidusskolās

8.jūlijs Seminārs par projektu rakstīšanu

16.-22.jūlijs Nometne „Eiropas nākotne” projekta „Eiropas nākotne jaunatnei”

ietvaros Īvandē

31.jūlijs – 6.augusts Vasaras nometne „Jauniešu tiesības un pienākumi” Aucē

5.-11.augusts JEF Baltijas jūras reģiona valstu nometne Greisfaldē

6.-12.augusts Itāļu jauniešu viesošanās Rīgā apmaiņas projekta ietvaros

19.septembris NVO sadarbības pasākums - informatīvs jauniešu pasākums „Mosties,

jaunieti! Kur tavas čībiņas?” Rīgā

23.septembris Kopsapulce

1.-5.oktobris Apmaiņas projekts ar JEF Norvēģija Latvijā

5.-6.oktobris Eiropas jauniešu konvencija Briselē

Oktobris - Projekts „Bērnu tiesības Latvijas internātskolās”

29.okt. –

4.novembris

Apmaiņas projekts ar JEF Norvēģija Norvēģijā

Novembris - Sadarbības projekts par naturalizāciju. 25 stendi visā Latvijā.

18.-25.novembris Jauniešu seminārs Vīnē „Austrumi un Rietumi federālā Eiropā”, JEF Vīnē

23.-25.novembris JEF kopsapulce

Decembris- maijs Hausisti dodas iepazīties ar Eiropu saistītajām institūcijām

6. decembris Bukleta „Mēs Paši” prezentācija

30

Šajā gadā sāk darboties Vikipēdija.

Krievijas orbitālā stacija Mir beidz eksistēt, tiekot sadedzinātai atmosfērā.

Nīderlandē legalizē viendzimuma laulības.

Pirmais kosmiskais tūrists.

Ņujorkā teroristi 11.septembrī iznīcina dvīņu torņus.

Latvijā notiek Brīvības pieminekļa atkalatklāšana pēc restaurācijas.

Latvijā viesojas Velsas princis Čārlzs un saņem neļķu uzbrukumu.

31

32

33

Auces paaudzes tapšana

Edgars KoroĦevskis

Reiz bija nometne Auc�, kur� bija vair�kas meite�u istabi�as un viena puišu istabi�a. V�l pirms audzin�t�ju

izlozes man bija liela aizdoma, ka tikšu pie vien�g�s puišu istabi�as. T� ar� notika – izloz� man krita puišu

istabi�a. Vi�i bija (un arvien ir) fantastiski – tikpat interesanta bija ar� pateic�ba nometnes beig�s. P�d�j� dien� mani p�r��ra ejot uz dušas telpu un pal�dza izn�kt �r�, jo puišiem esot pateic�ba. �r� pagalm� pal�dza

nost�ties, izstiept rokas, aizv�rt acis un uzgaid�t.. p�c br�ža man uz galvas uzl�ja spaini v�sa �dens. Te nu bija

lielais p�rsteigums-pateic�ba. Nosm�jušies dev�mies iekš�. Devos uz audzin�t�ju istabi�u, lai p�r��rbtos un

“br�lis” Ansis aizdom�gi skat�s uz mani. Vien�gais ko sp�ju pateikt, ka dušas telp� sapl�sa kr�ns.

34

Kopumā Auces nometne – iespējams, var tikt uzskatīta par kaut kādā ziņā vienu no veiksmīgākajiem

Hausa projektiem. No Auces nometnes nāca, uz Hausa 15.dzimšanas dienas laiku 3 Hausa prezidenti, un daudzi

viceprezidenti, valdes locekļi, reģionālie pārstāvji, un aktīvie biedri ārpus valdes. Taču, te var pamatoti pārmest

šo rindu autora subjektīvo viedokli Auces nometnes vērtēšanā – manas gaitas Hausā sākās tieši ar to.

35

Naturalizācijas projekts

Attēls no naturalizācijas stenda Rīgā.

36

Evija Rudzīte Viegli atn�kt, gr�ti aiziet

(Easy to come, hard to leave)

Klubam „M�ja” -15. Man�jie apm�ram pieci apm�ram pa vidu. Grib�ju rakst�t par to, kas man haus� pat�k, bet tad sapratu, ka j�raksta tom�r cit�di. Haus� man patika:

• Vienk�rš� sirsn�ba un sirsn�g� vienk�rš�ba; • Hausa biedri; • Daudzie darbi un nedarbi; • T�ja; • Tematiskie vakari; • Br�vais laiks; • Atbild�gums; • Kopsapul�u satraukums par to, cik daudz biedru ierad�sies un k�da izskat�sies jaun� valde; • Nakts tras�tes ar d�vainajiem piedz�vojumiem; • Hausa zupa; • Krievu Vinnijs P�ks no ozolz� l�m nometn� „Jaun� Eiropa”; • Cilv�kties�bu te�tris Tetel� un m�jas darbs – atrast dzejoli par cilv�kties�b�m; • Dzintara zirnek�cilv�ka t�ls turpat; • Braukšana uz intern�tskol�m; • Dom�t, k� interesanti prezent�t hausu JaJaDra pas�kum�; • Satraukums pirms piedal�šan�s Eiropas ned��as info telt�s; • Imanta daudzie jaut�jumi par hausu Auces nometn�; • Give me5! visas da�as un visi no Latvijas iesaist�te cilv�ki; • Ogres damb�ša mekl�šana pa upi; • B�t par izp�tes objektu soci�lantropologa p�t�jum�; • Dzimšanas dienas svin�bas; • Ziemassv�tki ar pašdarin�taj�m d�van�m un Ziemassv�tku vec�ti, un pipark�ku d�vin�šanu

tiem, kam to visvair�k vajag; • Sal�ts m�ko�ain� nakt� Basteja bulv. pagalm�; • Gu�ammaisi hausa biroj�; • Daudz�s mapes ar seniem un neseniem projektiem; • Labo darbu ned��a pirms hausa dzimšanas dienas; • M�neša hausista sumin�šana; • Gada hausista mekl�šana J�rmal�; • Hausa 10.dzimšanas dienas organiz�šana un svin�bas; • Par�d�t, pier�d�t un p�rliecin�t, ka jaunieši var daudz izdar�t un ir ne vien m�su n�kotne, bet

tagadne; • Virz�t cilv�kus uz izaugsmi; • Iedvesmot cilv�kus un iedvesmoties pašai. • Rinalds

37

Edmunds Zeltīts

Nekas nav viegl�ks un reiz� gr�t�ks k� aprakst�t Klubu „M�ja” p�ris v�rdos. Br�d�, kad �si un kodol�gi j�pasaka, kas ir Hauss un ar ko organiz�cija nodarbojas, tad pa galvu s�k lidot tik daudz domu, ka pat tur m�tošie tarak�ni panik� aizb�g. Tom�r, jo vair�k dom�ju, jo skaidr�k saprotu, ka man Hauss vienm�r ir bijis t� cilv�kos. Tajos fantastiskajos cilv�kos, kas darboj�s, darbojas un darbosies. Ta�u, lai iepaz�tu hausistus, vajag vi�us visupirms satikt.

Mana pirm� iepaz�šan�s ar Kluba „M�ja” notika pateicoties av�zei un, vai tad cilv�ki, par kuriem raksta av�zes, var bt slikti? N�! T� es uzzin�ju par Hausa eksistenci. V�l�k, sarakstoties ar Sandu Serafinoviu, uzzin�ju ar� par Hausa organiz�to jauniešu nometni. Tas bija laiks, kad nometnes man vair�k asoci�j�s ar pionieru nometn�m, lai gan nevien� t�d� neesmu bijis. Izr�d�j�s, ka var bt ar� pavisam cit�d�k. Protams, to es uzzin�ju tikai laika gait�. T� es pieteicos uz Hausa nometni „Jaunieši par ties�b�m un pien�kumiem”, kas norisin�j�s Auc�. Lai brauciens btu droš�ks, pa��mu l�dzi Dzintaru. Divat� tom�r droš�k. Kopum� nometn� piedal�j�s 44 cilv�ki, no kuriem 11 bija organizatori.

Brauciens s�k�s ar tikšanos Hausa biroj�, kas atrad�s Basteja bulv�r�. Tur es un Dzintars vai Dzintars un es pirmo reizi satik�m nometnes audzin�t�jus un p�r�jos dal�bniekus. Satik�m ar� Dzin klasesbiedru, kas vi�iem abiem bija liels p�rsteigums. Mums lik�s, ka Lu�zei bija vair�k gadu nek� mums, k�d�j�mies =P. P�rg�jiens uz Str�lnieku laukumu, buss un brauciens uz Auci. P�d�j� iesp�ja b�gt palika

aiz muguras. T� k� man nebija citas iesp�jas, vajadz�ja p�rvar�t kautr�gumu un l�dzdarboties vis�s agr�k neizzin�taj�s aktivit�t�s.

T� es pirmo reizi uzzin�ju par nakts trases esam�bu un iem�l�jos, daž�d�m lekcij�m ar „slaven�bu” piedal�šanos, pap�ra tilta b�vniec�bu un spiegošanas aktivit�t�m, kas saist�s ar to, ledus laušanas sp�l�m un daudz�m, daudz�m cit�m liet�m, kas form�l�s izgl�t�bas ietvaros netiek apg�tas. Galvenais es iepazinu miljons (nedaudz p�rsp� l�jot) draudz�gu, atv�rtu, zinošu, varošu un darošu un vis�di cit�di foršu, jauku un neatk�rtojamu cilv�ku. Pirmo reizi satiku Eviju R., Rinaldu K. (tad v�l bija K nevis R), Edi, Sasi, Garozu, Ansi, Niku, Kliepu, Daini un v�l veselu kaudzi citu cilv�ku.

Pati lab�k� nometnes puišu istabi�a (j�atz�st, ka ar� vien�g�, jo meitenes bija nospiedoš� p�r�kum�) organiz�ja ar� pati savu ledus laušanas pas�kumu ar vair�k k� 10 litriem sald�juma (MmmMmm) un persiku sulas burku. Bij�m pat padom�juši par s�pošajiem kakliem otr� r�t�, jo mums bija sag�d�tas ar� mentola konfektes. Mums bija pats lab�kais nometnes audzin�t�js – Edis. Vi�š mums las�ja anekdotes no žurn�la „Klubs”. Vi�š ar� m�s c�la no r�tiem p�c mazgul�t�m nakt�m un lika nodarboties ar r�ta vingrošanu (tas gan nebija p�r�k jauki). J�saka gan, ka vi�am par to tika pateic�ba – vesels spainis auksta �dens p�d�j� r�t�. T� teikt možumam. Vi�š nedusmoj�s un nelam�j�s, k� to daudzi citi b�tu dar�juši.

Nometn� ar� vien� br�d� uzrad�s Garozas jaunkundze ar div�m amerik��u meiten�m. Vi�a ar� pavedin�ja mani uz ac�tes sp�li nakts tras�tes laik�, kas izr�d�j�s nepareiza darb�ba, kas noveda m�su komandu pie matra�u stiepšanas. Matra�us var ar� izmantot, lai vienas no meite�u istabi�as durv�m piln�b� aizkr�m�tu. Tas gan noveda pie liel� nometnes kara, kur� k�ds ieguva iesauku Edmundito Bandito Strikito ap Galvito.

Dal�ba nometn� lik�s tik viegla un aizraujoša, cilv�ki tik interesanti un jauki, ka tas ievilka. Tik cieši, ka paliku Haus� uz daudziem gadiem, piedz�voju daudzus notikumus, iepazinu daudzu labus cilv�kus, vilku pat ES karogu Sv�t� gara torn� R�gas pil�. Tas viss pateicoties cilv�kiem Haus�. Pašiem lab�kajiem!

Kādā valdes sēdes protokolā var atrast, ka 2001./2002. gadu mijā kāda Igaunijas jauniešu grupa esot

vēlējusies organizēt Kluba „Māja” vienību, taču valde nolēma, ka Hauss nav starptautiska organizācija, un šādas

vienības izveidei atteica.

38

2002.

bez robežām

10.janvāris Lekcija Hausā par federālismu

Janvāris-februāris Lekcijas projekta „Bērnu tiesības Latvijas internātskolās” Vaiņodē, Iecavā, Mālpilī

11.janvāris Tikšanās ar Juri Petričeku Okupācijas muzejā par izsūtījumu un trimdu

16.janvāris Filmu vakars

30.janvāris Itāļu vakars – informācija par nesenajiem braucieniem un apmācību un kontaktveidošanas semināriem Itālijā

25.-29.marts Nometne „Jaunieši par vides tiesībām” Skrīveros

9.februāris Hausa dzimšanas dienas svinības

15.-16.februāris Stratēģiskais plānošanas pasākums

Marts – maijs Erudītu konkurss „Ceļā uz Eiropu”

Aprīlis – maijs Jauno biedru apmācība

Aprīlis Eseju konkurss mazākumtautību skolēniem

Aprīlis-jūnijs Jauno lektoru apmācība

20.aprīlis Kluba „Māja” vienību vadītāju tikšanās

6.-11.maijs Eiropas nedēļa. Info stendi Rīgā, Valmierā, Preiļos, Jelgavā, Liepājā. Seminārs „Karjeras iespējas Eiropas Savienības institūcijās”. Konkursi, atrakcijas bērniem Bastejkalnā, parlamentāro debašu turnīrs.

26.05. Diskusija: „Mīti par ES”

6.-14.jūnijs Apmaiņas projekts „Eiropas telpa – Itālija” Itālijā

Jūnijs Sadarbībā ar KAF brauciens uz Vāciju

22.-27.jūlijs Starptautiska nometne „Baltic Sea Youth Camp 2002” Īvandē

Jūlijs – decembris Jauno lektoru apmācības seminārs „Cilvēktiesības visiem un ikvienam”

19.septembris Jauniešu NVO sadarbības projekts „JaJaDra” Rīgā

Biedru pārreģistrācija

Padujas pils�tas jauniešu viz�te Latvij� (2001)

Eirov�zij�, kas notiek Igaunij�, uzvar Marija Naumova

8.Saeimas v�l�šan�s uzvaru g�st Jaunais laiks. P�c t� - PCTVL

Šaj� gad� Hausa ikdienas aprit� ieiet liela, bieza klade, kas k��st par Hausa dienasgr�matu, emociju, viedok�u un ideju pierakstei. Paldies Sasim jeb Sanitai Pušpurei par trad�cijas aizs�kšanu.

39

40

41

42

No kopotajiem Hausa Dienasgrāmatas rakstiem � „Bet, velns par�vis, (atvainojos par �oti rupjo lamuv�rdu) kas te tagad haus� notiek? T�da

stagn�cijas iest�jusies! Neviens te nen�k, nevienu nevar atrast un ieraudz�t! Man k��st garlaic�gi un, galvenais, skumji ap sirdi, jo j�s ta�’ visi esat mani draugi, bet j�s nekur nevar atrast! Jo hauss ta�u m�s vieno!Un kur aizsprucis hausa gars? Es j�s visus �oti, �oti, �oti m�lu, t�p�c ceru atkal j�s visus jautri �alojam un smejamies hausa telp�s!!!” Lu�ze 15.03.2002

� „[..] viss notiek, tikai pa kluso =) Bet visp�r- m�s jau esam paši, kas liek liet�m Haus� notikt. Un ja liekas, ka nekas nenotiek, you have to make them happen!” Evija 19.03.2002

� „Un visp�r Hauss RULLZ!” Samuraii 22.03.2002 � „Un šis sp�ks vieno m�s- hausistus. Es nemaz’ nez’ ko teikt. Tik’ to, kas ir uz sirsni�as- šis

jaukais hausi�š ir tik m��š, šie cilv�ci�i ir m�� i, pat glezna pie sienas ar pliko sievieti ir m��a, patiesi. Nesen las�ju „Straum�nus” (E.Virza), tur bij’ rakst�ts, ka m�ja veidojot cilv�kus, bet šoreiz ir abpus�ji- j�s, m�s, vi�i... veidojam to visu un veidojamies.” Inga(smaidi�š) 07.04.2002

� „[..] Cit�di rodas jaut�jums, vai tikai to m�s (organizatori) ner�kojam paši sev” Evija 08.04.2002

� „J�, ros�ba patiesi ir iest�jusies, bet tas noz�m� miljoniem nezin�mu lapi�u izm�t�šanu, pap�ru kaudzes, net�r�s kr�z�tes. T�p�c man ir viens l�gums- vai m�s var�tu par�p�ties vismaz par sav�m liet�m& nep�rv�rst biroja telpu par virtuvi (ar net�raj�m kr�z�t�m, cukurtrauku, izlietotiem t�jas maisi�iem- tam visam ir sava vieta, ja nezini, kur t� ir, pajaut�, dom�ju, neviens neliegs savu pal�dz�bu!) Evija 17.04.2002

� „Vai tad tom�r nav labi, ka jebkur� laik� vari iegriezties Haus� un te vienm�r b�s k�ds nabaga cilv�ks, kas pa nakti rakst�s kursadarbu? =) Bet tad var�si sast�d�t komp�niju&

justies lab�k?” Po� ina 17.05.2002

Gada sākumā Hauss

bija ieguvis jaunu vienību – Viesītē. 2002.gada laikā tā ir aktīva – organizē tējas vakarus, Eiropas nedēļā

erudīcijas konkursu, zīmējumu konkursu, domrakstu konkursu, u.c.

aktivitātes. Šī gada laikā aktīvi darbojas Gaujienas vienība – Eiropas Nedēļas laikā organizē erudīcijas un

instalāciju konkursu, un Gaujienas vietējā presē raksta daudz par Eiropas Savienību un Hausu. Kopumā dalībnieku skaits Gaujienas vienībā gadu no gada saglabājas 15-20 cilvēku līmenī. Bez tam arī Tukumā un Preiļos vienības organizē

Eiropas Nedēļas pasākumus. Savukārt Rīgas hausisti organizē EN stendus Rīgā, Valmierā, Preiļos, Jelgavā, Liepājā. EN nedēļas ietvaros tiek filmēts erudīcijas konkursa fināls 9.maijā, notiek debašu turnīrs, eseju konkurss un EKL koncerts pie okupācijas muzeja, kurā palīdz arī hausisti.

Kluba M�ja jaunieši dodas atbildes viz�t uz Paduju (2002)

43

Ilze Garoza Baltic Sea Youth Camp 2002 Viena no liel�kaj�m Hausa uzdr�kst�šan�m bija 2002.gada vasar� sar�kot� nometne 36 dal�bniekiem no devi��m Baltijas j�ras valst�m, kuras laik� jaunieši str�d�ja vair�k�s darba grup�s un mekl�ja iesp�jas sadarboties vides aizsardz�bas, kult�ras, politikas, ekonomikas un komunik�cijas jom�. P�c p�ris dienu ilgas uztur�šan�s un daž�du instit�ciju apmekl�šanas R�g�, atlikuš� nometnes da�a tika aizvad�ta �vand�. Projekts tika izstr�d�ts un iesniegts programmai „Jaunatne” Ingas Kare�kovas (Kan�les) virsvad�b�, kura gan paš� nometn� piedal�ties nevar�ja, jo bija ieguvusi stipendiju m�c�b�m ASV. Nometnes dal�bniekiem no V�cijas un Skandin�vijas valst�m, kuru vid�jais vecums iev�rojami p�rsniedza nometnes organizatoru vecumu, m�su sp�ja saorganiz�t š�da veida pas�kumu bija k� liels p�rsteigums. M�su cent�ba un v�lme pied�v�t nometnes dal�bniekiem maksim�lu programmu tolaik bija tik liela, kas robežoj�s ar p�rcenšanos. Jo, ar laika aci izv�rt�jot nometnes programmu, b�tu licies, ka jauniešiem, kuri pirmo reizi ieradušies Latvij�, pien�ktos apskat�t ar� pašu valsti, ne tikai pavad�t laiku lekcij�s, simul�cijas sp�l�s un cit�s organiz�t�s nodarb�b�s. Š� nometne saist�s ar� ar daudziem citiem interesantiem piedz�vojumiem, taj� skait� ar kurioziem atgad�jumiem, kas tolaik nemaz tik kuriozi nelik�s. Viens no visspilgt�kajiem kurioziem bija k�ds p�rpratums, kur� tika iesaist�ta policija. Proti, nometnes maka tur�t�jam Sasim lik�s, ka no kases bija izzagts norv��u sniegtais l�dzfinans�jums nometnes r�košanai vair�ku simtu eiro apm�r�. P�c policijas brig�des ierašan�s un s�kt�s izmekl�šanas nometnes norises viet�, ko par visu varu cent�mies nosl�pt no nometnes dal�bniekiem, beigu beig�s izr�d�j�s, ka norv��u kol��i bija aizmirsuši naudu visp�r iedot un

atcer�j�s par to tikai notikumiem bag�t�s dienas vakar�.

No Dienasgrāmatas � „Haus� ir jauna meite�u popgrupa L�LuLi. Gan jau par koncertiem zi�osim...” L�ga 29.05.2002 � „Šis bija �oti jauks pas�kums, kur pavisam skaidri var�ja man�t hausa garu lidin�mies l�dz ar

kaij�m. Gandr�z t�, ka aiz viena sp�rna var�ja no�ert. Labi, ka nem��in�j�m.” Evija 03.06.2002 � „Labs i’, vecie, labie hausisti�i, turiet karoti cieši!” L�ga 04.06.2002 � „[..] es esmu Haus�! Kas var b�t jauk�ks par vietu, kura b�v�ta no cilv�ku iekšienes un

attieksmes- silta, m��a interesanta...” Maija � „Lai jums visiem allaž allaž saul�te apsp�d nom�kušos vaigu, lai v�ji�š vienm�r sam��o, lietuti�š

nomazg� un hausa �audis sirdi sasilda.” Sasis 07.08.2002 � „Cer�sim, cent�simies, dar�sim, un galvenais Hausosim!!!” R�dolfs � „Hm, nezinu, k� jums, bet man Hauss ir dz�vi p�rv�rtis pavisam un pagalam otr�di. Bet Hausu jau

m�s visi veidojam kop�, tas ir p�rsteidzoši lieliski, ka m�s esam viens otram un ka Hauss mums pal�dz to.” Ed 06.11.2002

� „Tom�r visus hausistus jau vien� laik� nesatiksi, t�das lielas buas hausist�m un stingri rokas spiedieni hausistiem. Turiet fronti-„ Nix 12.12.2002

2003.

Busiņš traucas vējā, Hauss iekaro sirdis un prātus

Marts Latvijas Jaunatnes konvents

Aprīlis „Give me 5!” Latvijā

Vasara “Laiks Eiropai” – busiņu braucienu projekts

Augusts „Dažādie kopīgā lidojumā” – minoritāšu nometne Liepājā

Septembris Pirmsreferenduma kampaņa “Labāk būt Iekšā!”

3.oktobris Piedalīšanās Eiropas jaunatnes dienā Rīgā

13.oktobris Amerikāņu studentu viesošanās Rīgā

44

Oktobris Hausa piedalīšanās JEF Vācija apmaiņā

Oktobris Amnesty International viesošanās Hausā

18.-23.oktobris Rudens nometne „Jaunā Eiropa” Baldonē

Novembris Rēzeknes vienības organizētais vienību sadraudzības „Latgaliešu pīrogs”

Novembris Piedalīšanās prezentāciju konkursā „Explore Europe” Saldū

Novembris Simulāciju spēļu diena Aizkraukles vienībā

5.-6.decembris Kluba „Māja” prezentācija Eiropas klubu seminārā

6.decembris Seminārs par Eiropas Parlamentu

19.-21.decembris Sadarbības veidošanas seminārs ar JEF Baltija jauniešiem

No Dienasgrāmatas Nu johaid�. Es saprotu, ka t�s nemazg�to kr�žu kaudzes vienm�r šeit ir bijušas un b�s, bet vai

tad tieš�m nevar pacensties un atcer�ties t�s izmazg�t reiz pa reizei?” Sirdsapzi�a 16.01.2003

Ilze Garoza Latvijas Jaunatnes konvents par Eiropas n �kotni 2003.gada 7. – 10.marts

2003. gada 7. - 10. mart� Klubs "M�ja" sadarb�b� ar Eiropas Kust�bu Latvij� r�koja Latvijas jauniešu konventu par Eiropas n�kotni. T� galvenais m�ris bija akt�vi iesaist�t jauniešus diskusij� par Eiropas un l�dz ar to ar� par Latvijas n�kotnes veidošanu. Projekt� iesaist�t� m�ra grupa bija jaunieši vecum� no 16 l�dz 25 gadiem. Ideja par konventa r�košanu Latvij� rad�s vair�kiem hausistiem, kuri bija nule atgriezušies no vair�kiem Eirop� notikušiem pas�kumiem, kuros tika apspriesta Eiropas n�kotne (Eiropas jaunatnes konvents par Eiropas n�kotni, Youth 2002, Youropa). T�, p�c pozit�vo pieredžu apkopošanas tika izveidota projekta darba grupa, kur� ietilpa Hausa biedri un no iepriekš min�tajiem pas�kumiem piesaist�t�s personas, k� ar� konsultat�v� darba grupa, kur� ietilpa Konventa par Eiropas n�kotni deleg�ti, ministriju un nevalstisko organiz�ciju p�rst�vji. Konventa dal�bnieku galvenais uzdevums p�c vair�ku vieslektoru, taj� skait� rlietu ministres Sandras Kalnietes un citu amatpersonu lekciju noklaus�šan�s, bija kop�gi izstr�d�t rezol�ciju, kur� b�tu noformul�ta dal�bnieku v�zija par Eiropas n�kotni. Š� rezol�cija konventa nosl�gum� tika prezent�ta Saeim�, iesniegta Nacion�l� Konventa par Eiropas n�kotni organizatoriem, k� ar� izs�t�ta daž�d�m Eiropas n�kotnes v�zijas izstr�d� iesaist�t�m organiz�cij�m.

No visiem Hausa organiz�tajiem projektiem Latvijas Jaunatnes konvents par Eiropas n�kotni, iesp�jams, pretend� uz pretencioz�k� projekta statusu. Tas bija Hausa m��in�jums virz�ties politikas veidošanas un ietekm�šanas virzien�, kas izrais�ja iekš�jas diskusijas Hausa valdes locek u vid�. Pl�not� projekta apm�ru d� dažam š� iecere lik�s p�r�k liela un ne�stenojama. Projekta idejai notic�ja Konr�da Adenauera fonds, kas nodrošin�ja liel�ko projektam nepieciešam� finans�juma da u. Projektu

l�dzfinans�ja JEF – Europe birojs.

Eirobusiņš

2003.gada vasara bija kārtējais laiks, kad hausisti uz riteņiem devās iekarot Latviju. Gan ne ar

šķēpiem un lodēm, bet bukletiem un viediem vārdiem. Vēl pirms „Laiks Eiropai” beigām, hausisti šī

projekta ietvaros bija informējuši 1400 cilvēkus. Braucieni bija daudzi un pa visu Latviju. Šoferīši

šoreiz nebija valsts iestāžu algoti, bet gan bija pašu atrasti – Rinalds Rudzītis, Ilze Andersone un

Sergejs Lukins.

45

Evija Rudzīte, Līga Rudzīte Give me 5! atmi �as Give me 5! bija ilglaic�gs apmai�as projekts, kur� piecu gadu laik� iesaist�j�s daudzi, daudzi hausisti. Viss s�k�s ar pl�nošanu It�lij�, kur Evija piedal�j�s semin�r� par to, k� uzlabot apmai�as projektu kvalit�ti. No semin�ra p�rbraucu ar lab�m idej�m, k� apmai�u projektus padar�t veiksm�g�kus un gatavu projekta ideju. Ideju veidoj�m kop� ar cilv�kiem no cit�m valst�m, paši diezgan aizr�v�mies un ap��m�mies, ka t� neb�s tikai projekta simul�cija, bet �sts projekts. Projekta ideja bija par�d�t lauku jauniešiem, ka dz�ve “ne-centr�” neb�t nav garlaic�ga un ar� vi�iem ir �oti daudz iesp�ju. T� teikt – vajag tikai rakt. Un te j�saka, ka š�du semin�ru izn�kums patieš�m ir atkar�gs no dal�bnieku uz��m�bas – šoreiz uz��m�g�kie bija zviedri. Pirmais apmai�as posms s�k�s Zviedrij�, kur daž�du iemeslu d�� no Hausa par izciliem sasniegumiem Haus� (š�iet, vi�i bija apmekl�juši visus biedru apm�c�bas semin�rus) piedal�j�s tikai Inga un Imants. Run�, ka projekts liel� m�r� bija saist�ts ar sporta aktivit�t�m. No Zviedrijas abi ap��m�gie jaunieši atgriez�s ar ideju, ka n�kam� apmai�a var�tu notikt Latvij�. Reiz�m sol�tais mak� tom�r iekr�t, un, piesaistot programmas “Jaunatne” un Eiropas jaunatnes fonda finans�jumu, s�k�s aizraujošais pl�nošanas process. Ideju bija tik daudz, lielas un visas labas. Org komanda bija liela, reiz�m uz tikšan�s reiz�m ierad�s vair�k par desmit cilv�kiem. Bet v�l vair�k cilv�ku vajadz�ja, lai viss norisin�tos, k� pl�nots. Apmai�as programma bija sarež��ta – grup�s pa diviem vai tr�s cilv�kiem kop� ar pavadoni no Latvijas jauniešiem bija pl�nots doties uz daž�d�m Latvijas pils�t�m, apmekl�t skolas, st�st�t par to, k� ir b�t lauku jaunietim Zviedrij�/Norv��ij�/It�lij�/Skotij�, palikt pie vies�imen�m, n�kamaj� dien� dodoties uz n�kamo

skolu cit� pils�t�. Bija j�noorganiz� gan pavado�i, gan vies�imenes, gan skolas, gan autobusu un vilcienu laiki 50 apmai�as dal�bniekiem. Kopum� no Latvijas iesaist�to jauniešu bija pat vair�k nek� �rvalstu dal�bnieku. Lai ar� viss š�ietami bija sarun�ts un izrun�ts ar grupu l�deriem pirms tam elektroniski, ierodoties jaunieši bija p�rsteigti, ka j�dal�s maz�s grup�s un daudzi atteic�s doties sveš� valst� ar nepaz�stamiem cilv�kiem. P�rdroši dom�t, ka bez rikt�gas grupas veidošanas cilv�ki b�s gatavi atdal�ties no paz�stamajiem un doties ar svešiniekiem ce�ot pa valsti, kas taj� laik� bija daudz nesaprotam�ka �rvalstu jauniešiem. Paties�b� galu gal� visi dev�s, bet mums n�c�s visu nakti p�rpl�not maršrutus, lai visi justos droši, un grupu l�deri pierun�ja jauniešus doties nezin�maj�. P�c div�m ce�ošanas dien�m, m�s visi atkal satik�mies R�g� un dev�mies uz vandi. Mums, protams, bija pašsaprotami, ka apmai�u organiz�ja jaunieši un tobr�d vec�kie iesaist�tie jaunieši bija pirmo kursu studenti. Šobr�d es dom�ju – k� tas visp�r bija iesp�jams, �emot v�r� grupas lielumu un ambiciozos pl�nus, un saprotu, ka pal�dz�ja lielais hausistu beznosac�jumu atbalsts un uzmundrin�jums. Prom braucot p�r�jo grupu l�deri, kas visi bija daudz pieauguš�ki par mums, atzina, ka vi�u jaunieši nesp�tu paši noorganiz�t š�du apmai�u. Bet t�s galven�s lietas, ko atcer�ties, pat bez milz�g� p�rguruma, ir r�ta aerobikas, uz kur�m dikti akt�vi aicin�j�m un pusaizmiguši g�j�m p�c ilg�m nakts sarun�m istabi��; vandes aukst�s dušas, kas izrais�ja paniku �rzemju dal�bniekos; latviešu �pašo draudz�bu sav� starp� un ar norv��iem; it��u dal�bnieku it�liskos jokus; slepeno draudzi�u darbošanos; eksistenci�l�s sarunas pie ugunskura; dzied�šanu; emocionalit�ti un idilli. Un p�ri visam Jonu Arni – norv��u puisi, kas augum� liel�ks par mums visiem kop�, ar mikrofona matiem, kas iem�l�j�s R�g�, neskatoties uz to, ka R�ga vi�u ne vienm�r m�l�ja. Tad bija apmai�a Skotij� – pasakain�, m�tisk� viet�, kur daba p�rbauda cilv�ka stiprumu. Daudziem no mums t� sajauca pr�tu. Kurš zina, kas pie t� vainojams –skotu aizraut�ba, kalni, r�mais miers vai atkal satikšan�s prieks. Skotij� apmai�as programma bija lieliska – r�ta san�ksm� tiek pazi�ots,

Attl� - Give me 5! - It

�lij�

46

ka šodien pl�n� ir divas lietas. Nav nek�da konkr�ta laika, kad tas s�ksies, kad beigsies (visnota� atš�ir�gi no programmas Latvij�, kas bija izstr�d�ta pa min�t�m!). Un ziniet, viss s�k�s, kad visi bija gatavi un beidz�s tieši �staj� laik�. P�ri visam – liela cie�a pret cilv�ku vajadz�b�m un radošo garu. Braucot m�j�s bija skaidrs, ka Skotija ir sag�st�jusi m�su sirdis un da�i�a no mums paliek tur. Ceturtaj� apmai�� m�su ce�š veda augšup pa serpent�nu It�lijas kalnos. It�lija paliks atmi��s ar p�rg�jienu kalnos, govju zvani�iem, kapu��no p�cpusdienas saul�, murkš�iem, smieklu pilnaj�m latviešu grupas ikvakara san�ksm�m, fantastiski it�lisku bildin�jumu Ievai un Tur�nu, kas tobr�d gatavoj�s olimpiskaj�m sp�l�m, t�p�c c�t�gi spodrin�ja namu fas�des. Viens no ma�iskajiem It�lijas mirk�iem bija starpkult�ru vakar�, kad skoti m�s izsauca lauk� un tur ieskan�j�s d�du ska�as – no kalna lej� k�pa viens no skotu dal�bniekiem, sp�l�dams d�das. Give me 5! nosl�gums notika Norv��ij�, kur gandr�z visi viens otru zin�ja. Ar� organizatori no Norv��ijas puses bija �oti pieredz�juši apmai�u r�košan�, un te viss notika �oti sabalans�ti un viegli. M�s r�koj�m modes šovu; aizkl�j�m pils�tas pieminek�us un jaut�j�m gar�mg�j�jiem, kam par godu piemineklis uzst�d�ts; bij�m br�vpr�t�gie rokfestiv�l�; m��in�j�m ik pa laikam sl�pties viens no otra un visvair�k no zviedru grupas, t�jas un l�mes. Nezinu k�p�c, bet visvair�k ar Norv��ijas apmai�u saist�s divi br�ži – pils�tas tras�tes laik� jau min�tais Jons Arne aizveda mani un El�nu Pel�nu uz sav�du veikalu, noveda apakšst�v� un teica: “Skatieties!” un m�s skat�j�mies. Mums priekš� bija pogu stends. Vi�am esot licies, ka El�nai patiks. Bet droši vien visskaist�kais br�dis vis� Give me 5! v�stur� bija p�d�jais vakars, kad k�ds izsauca m�s visus �r� no �kas, un mums virs galvas main�j�s debesis. Aurora Borealis. Esot netipiski augusta debes�m, bet tieši laik�, lai skaisti pabeigtu to, kas s�kts jau sen atpaka�, kad m�s v�l bij�m jauni..

Un laikam jau ar� šis bija netipisks projekts – netipiski, ka daudzpus�ja apmai�a notiek vis�s iesaist�taj�s valst�s. Bet viss p�r�jais tipiski – �paši mirk�i, �paša noska�a, �paši cilv�ki, �pašas saj�tas, �paši m�s.

No Dienasgrāmatas

Ierads te viena maza sievia- teica: „Bardaks!” Nu, sac�ts� dar�ts, ja vajg bardaku, tad b�s bardaks, bet

sievia pati piece as un pal�dz mums tais�t v�l lielku bardaku...A taisam, taisam bardaku, kam�r nav vairs

bardaka!” Nov�rotjs 21.05.2003

Kluba „Māja” jauniešu apmaiņas braucienā Itālijā ar Padujas jauniešu organizācijas draugiem Alpos.

Hausisti Ogr�.

47

Līga Rudzīte Daž�die kop �g� lidojum � Šis bija �oti sav�ds b�rns. P�c Give me 5! Latvij� da�ai no organiz�t�jiem bija rikt�gs ��is l�p� un grib�j�s izdar�t t�, lai izdotos satikties v�lreiz ar tiem pašiem norv��iem un v�l citiem Latvijas jauniešiem. Pavisam �tri rad�s ideja projektam un tika mekl�tas vietas, kur to iesniegt. Rakst�j�m visiem, ko vien var�j�m iedom�ties un galu gal� tr�s finans�t�ji atsauc�s un projekts var�ja notikt. Uzaicin�j�m Latvij� dz�vojošus ig�nu, ebreju, latviešu, lietuviešu un krievu jauniešus, lai iepaz�tu kult�ras kult�r�. M�s uzaicin�j�m ar� dal�bniekus no Norv��ijas, lai tie dal�tos savas valsts pieredz� par sabiedr�bas integr�ciju. Pl�noja ierasties 4 dal�bnieki. rt�kai ce�ošanai tr�s no tiem uz Latviju dev�s ar maš�nu, par p�d�jo naudu piepildot auto b�ku ar benz�nu. M�s jau bij�m Liep�j�, Karost�, un Latvijas dal�bnieki bija ieradušies, kad uzzin�j�m, ka, p�rbraucot ar pr�mi no Stokholmas uz Tallinu, norv��u auto šoferis netika ielaists valst�, jo vi�a pases fotogr�fija bija boj�ta. Atpaka� vi�š nok��t Norv��ij� nevar�ja, jo nebija naudas benz�nam. P�r�jiem diviem norv��iem nebija naudas autobusa bi�et�m uz Latviju. Zvan�j�m pazi�ai uz Stokholmu, sarun�j�m, ka vi�š satiks auto brauc�ju un aizdos vi�am naudu atpaka�ce�am. Tad zvan�j�m autobusu p�rvad�t�jiem un sarun�j�m, ka par divu norv��u bi�et�m maks�s cilv�ks R�g�. Zvan�j�m Ilzei Garozai, lai vi�a agri no r�ta dodas uz autoostu samaks�t par norv��u bi�et�m un atved vi�us l�dz Karostai. T� s�k�s br�niš

��gas dienas. Karosta silt�, saulain� vasar� ir �paši skaista. Cilv�ki, kas piedal�j�s projekt�, ar� bija �paši skaisti un pozit�vi. M�s dejoj�m, dzied�j�m, �oti daudz sm�j�mies, br�n�j�mies par trad�cij�m, r�koj�m traku nakts tras�ti, dz�voj�m saulrietus fortos un uz mola, baud�j�m ciešu kop� b�šanu, l�dz pat vajadz�bai iekost k�dam plec� un sp�l�t B5 sp�li katr� br�vaj� br�d�. Tur bija saj�ta, ka viss pasaul� pieder

mums un m�s visu varam.

Ilze Garoza Pirmsreferenduma kampa �a

Pirmsreferenduma kampa�a katr� zi�� bija liels notikums Hausa dz�v�. P�c ilg�m diskusij�m un iekš�j�m pretrun�m, vai Klubam „M�ja” vajadz�tu izv�rst a

�it�cijas kampa�u, kas mudin�tu cilv�kus

doties uz referendumu vai ar� aicin�t tos nosliekties �oti konkr�t� virzien�, Hauss nosliec�s tom�r par labu otrajam.

emot v�r� eiroskepti�u kampa�as pie�emšanos sp�k�, Hausa atbildes reakcija bija ne tikai

akt�v�ka cilv�ku mudin�šana piedal�ties referendum�, bet ar� balsot par. Par spilgt�kajiem Hausa kampa�as simboliem k�uva sauklis „Lab�k b�t iekš�!”, kas bija projic�ts gan uz T-krekliem, gan audumu baneriem, gan uzl�m�m un citiem atrib�tiem. Lai ar� par Hausa pirmsreferenduma kampa�as iedarb�bu un ietekmi ir �oti gr�ti spriest, t� katr� zi�� izpeln�j�s masu mediju un ar� preses uzman�bu. Kluba „M�ja” drosm�gie jaunieši, kuri uzdrošin�j�s p�rk�pt p�ri tradicion�lajam latviešu k�trumam un doties iel�s kampaĦot, tika atspogu�oti ne vien Latvijas, bet ar� starptautiskajos masu medijos. Viens no spilgt�kajiem mediju momentiem bija t� br�ža premjerministra Ein�ra Repšes ierašan�s uz Eiropas Kust�bas Latvij� L�vu laukum� r�koto koncertu, kur vi�š visai atsauc�gi piekrita uzvilkt

mugur� Kluba „M�ja” vi�am d�v�to „Lab�k b�t iekš�!” kreklu.

Hausisti tematisko pirmsreferenduma dienu ietvaros pie Basteja bulvāra biroja.

48

49

2004.

1.maijs un Eiropas autobānis

Janvāris Eseju konkurss Aizkraukles vienībā

Februāris Dzimšanas dienas svinības

Februāris Debates Aizkraukles vienībā

Februāris “Cilvēktiesības visiem un ikvienam 2”. Seminārs un 20 lekcijas.

Februāris – maijs Erudīcijas konkurss vidusskolēniem „ESam iekšā!” Fināls 7.maijā. Fināla

translācija LTV1.

17.februāris Tējas vakars – tikšanās ar pārstāvjiem no LATO, ĀM, EKL par demokrātiju

Baltkrievijā

18.februāris Eiropas klubu ekskursija uz valsts institūcijām

28.februāris Projektu un atskaišu rakstīšanas un vadīšanas seminārs

Marts - Projekts par Eiropas Parlamentu – 4 semināri reģionos.

19.aprīlis Amerikas studenti viesojas Hausā

20.aprīlis Slovēņu vadītais seminārs

24.aprīlis Apmācību seminārs Eiropas nedēļai

Aprīlis Nīderlandiešu organizācijas „Loesje” viesošanās Hausā. Decembrī Hauss

saņem dāvanā Loesje grāmatu par ceļojumu caur Austrumeiropu.

Aprīlis JaJaDra

Aprīlis Lieldienu pasākums Aizkraukles vienībā jauniešiem invalīdiem

Aprīlis Eiropas Parlamenta vēlēšanu novērotāju projekts.

14.-19.aprīlis Projekts ar Baltijas valstīm un Baltkrieviju, par demokrātijas veicināšanu

50

Baltkrievijā

30.aprīlis/1.maijs ES paplašināšanās svinības

Maijs Eiropas nedēļa.

14.maijs Piedalīšanās raidījumā „Reālā Eiropa”

Maijs – jūnijs Pretkorupcijas seminārs „Korupcija un jaunatne”

9.jūnijs Publikācija par Eiropas Parlamenta vēlēšanām žurnālā „Ieva” ar Hausa

pārstāvju piedalīšanos

26.-28.jūnijs Stratēģiskā plānošana

11.jūlijs Seminārs par nometņu vadīšanu Klubā „Māja’

18.-27.jūlijs Give me 5! Skotijā

Jūlijs Lekcija par ES Vidzemes augstskolā

Jūlijs Vācijas jauniešu viesošanās Hausā

Jūlijs Brave New Europe vasaras universitāte

Augusts „Nejaušā pastaiga” pie Saeimas

Augusts Eiropas klubu pārgājiens gar jūru

16.-28.augusts Youth for Clean Europe 2

13.-20.augusts JEF nometne „Baltic puzzle within Europe” Apšuciemā.

20.-27.augusts Jauno biedru apmācības seminārs Baldonē

Septembris Lekcija Cēsīs par pilsonisko sabiedrību

Septembris Hausisti piedalās projekta „Pēdas” organizētajā Liepājas Karaostas

sakārtošanā.

16.septembris JaJaDra

24.septembris Tikšanās ar Eiropas klubu skolotājiem par Eiropas klubu nākotni

2.-3.oktobris Valdes saliedēšanas pasākums

Oktobris Hausa pastaiga Siguldā ’Zelta Rudens’

23.-26.oktobris Eiropas klubu nometne

Novembris Hausā izstrādāti jauno biedru uzņemšanas noteikumi.

Decembris Tējas vakars ar neredzīgo jauniešu organizāciju ”Efraims”

Decembris Ziemassvētki Apītes bērnunamā.

Iznāk projekta “Cilvēktiesības visiem un ikvienam” buklets

Hausa biedra rokas lapa ir gatava

2003./2004.gadu mijā Hauss ir oficiāli kļuvis par EVS nosūtītāju

Hauss kļūst par Eurodesk koordinator organizāciju 2004.gada beigās.

Adenauera fonds definē Hausu kā savu stratēģisko partneri. Tāpat notiek

aktīva sadarbība ar VJIC.

Hauss pārņem Eiropas Klubu koordinēšanu. Rudenī ir 26 klubi.

No Dienasgrāmatas � „Man ir liels priex, ka Hauss patieš�m ir pilns ar m�jas atmosf�ru!!! Visi kop� m�s esam

viena liela �imen�te.” Anna 19.02.2004

Pavasarī Hausā viesojās nīderlandiešu organizācija „Loesje”, kas pamatā nodarbojas ar

plakātu izveidi ar radošām, domas raisošām frāzēm par politiku, globalizāciju, kultūru, u.c. tēmām.

Novadījuši nodarbību plakātu ideju radīšanai, Loesje jau nākamajā dienā izlīmēja gatavus plakātus

par Rīgu. Decembrī Hauss saņēma dāvanā Loesje grāmatu par viņu ceļojumu caur Austrumeiropu.

51

2004.gada 1.maijs 2004.gada Eiropas nedēļa visdrīzāk bijusi krāšņākā Eiropas nedēļa, kas Latvijā notikusi. 30.

aprīļa vakarā notika koncerts Līvu laukumā. Pēc koncerta beigām un apkārtnes sakopšanas hausisti

devās uz Basteja bulvāra biroju, un no rīta devās uz Vanšu tiltu skatīt saullēktu. Diemžēl bija

mākoņains un turklāt, kā izrādījās, tad no Vanšu tilta nav pārāk labs skats uz saullēkta vietu. Tādēļ

saullēkts tika reģistrēts matemātiski – ar pulksteņu palīdzību. Ātri vien hausisti dzestrajā rītā rikšoja

atpakaļ uz Hausu, kur 8:00 sāka pūst 536 balonus. Konferenču telpa ātri kļuva piepildīta, un pa

biroju klaiņoja no stiprinājumiem izbēgušie baloni. Neprasiet gan, kā tik precīzs balonu cipars tapis.

Kad baloni bija piepūsti, tie tika aizgādāti uz Doma laukumu. Visam jābūt bija gatavam pirms 12:00,

kad prezidente Vaira Vīķe-Freiberga teica īsu runu, kuru šo rindu rakstītājs gan nedzirdēja, jo bija

aizkulisēs un turklāt satraucies. 12:03 hausistu izpildījumā Doma laukumā un Rīgas pilī tika pacelti

Eiropas zili-dzeltenie karogi, vienlaicīgi ar to balonu turētāji – arī hausisti, laida tos vaļā un savukārt

uz skatuves stāvošais koris sāka dziedāt. Karogu cēlājiem bija īpaši apģērba gabali – kaklasaites un

lakati ar Hausa logo. Kā nākamajā dienā rakstīs krievu laikraksts, šķiet, „Čas”, tad jaunieši, kas cēla

karogu esot žurnālistam izskatījušies esam ar pelēcīgām sejām un neko neizsakošām sejas grimasēm,

un ka varbūt veselīgākus jauniešus vajadzējis pielaist. Eh, nezināja žurnālists, ka lielākā daļa

hausistu, ieskaitot karogu cēlājus vienkārši bija noguruši, un svinīgo sajūtu nomāca negulētā nakts.

Lai vai kā, fakts, ka tieši hausisti cēla Eiropas karogus norāda, ka vismaz valsts institūcijas pilnīgi

noteikti novērtēja Hausa paveikto.

Otrajā maijā vairāki hausisti jau devās uz Daugavpili, 3. – Ludzu, 4. Liepāju, 5. Kuldīgu, 6.

Jelgavu, 8. Limbažiem. 7.maijā Rīgā notika Iespēju pilsētiņa. Savukārt 9.maijā – stacijas laukumā

notika Eiropas Parlamenta organizētā puķu izstāde. Aizkrauklē Hausa vienība organizēja koncertu ar

stendiem, ēdienu degustācijām. Kā secināja iesaistītie hausisti, tad šajā Eiropas Nedēļā spilgtākais

izdevās pirmais maijs, kas saprotams, jo arī valsts iestādes un Eiropas Savienības institūcijas kā

Latvijā tā citur koncentrēja galveno uzmanību tieši uz šo dienu.

Eiropas karogu cēlēji, pirms došanās katrs uz savu karogu – Doma laukumā un uz prezidentes pili.

Latvija iest�jas NATO 2004.gada 29.mart�.

52

Eiropas nedēļas 2004 ietvaros par godu Latvijas iestāšanās ES tikās arī visi Hausa prezidenti

un viceprezidenti:

Iestāšanās LJP

Jautājums par iestāšanos Latvijas Jaunatnes Padomē tika skatīts

ilgākā laika periodā. Daudzi hausisti uzskatīja, ka iestāšanās LJP ir

organizācijas pastāvības jautājums, rīcības un viedokļu neatkarības temats,

ko kāds savukārt salīdzināja ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, kas konkrētajos apstākļos bija

iedarbīgs arguments. Kā šķiet, nebija skaidri ieguvumi, piemēram, jauniešu likumprojekts attīstījās

53

lēni un neatkarīgi no Hausa līdzdalības LJP. Turklāt Hausam bija pietiekoši liels atbalstītāju, biedru

un vienību pulks, lai nopietni runātu par organizācijas nacionālo, ne tikai reģionālo raksturu, līdz ar

to izskanēja arī viedoklis, ka Hauss pats par sevi ir gana plaša un valsts institūcijās zināma

organizācija, arī bez dalības LJP.

2004.gada 16.septembrī valde pēc garām diskusijām nolemj izteikt savu atbalstu Hausa

dalībai LJP tuvākajā Hausa kopsapulcē, kur tad lemtu par iestāšanos. 25.septembrī notiek

kopsapulce, kurā pēc diskusijām ar 36 balsīm par, 7 pret un 7, kas atturas, tika nolemts par iestāšanos

LJP.

Tajā pašā 2004.gada septembra kopsapulcē tika

pieņemti statūtu grozījumi, lai nevalstisko organizāciju

Klubs „Māja” pārreģistrētu par biedrību.

Rudenī Hausam ir 5 vienības – Aizrauklē, Gaujienā, Rīgā, Rēzeknē, Talsos. Viesītes, Preiļu,

Limbažu un Daugavpils vienības tobrīd vairs neeksistē. Valde vienojas, ka vienību vadītājiem tiks

segti ceļa izdevumi uz Rīgu.

Dzintars Kauli�š

Man v�l ir svar�gi pateikt: Hauss ir laba vieta, kur� augt un ieg�t skat�jumu uz pasauli. Manupr�t, visi, kas

haus� ir bijuši k�du ilg�ku br�di, ir sp�c�gi auguši, �emot tieši to sada�u no daudzpus�g� hausa, kas katram ir

tuv�ka. Un atpaka� devuši to, kas pašam ir bijis tas lab�kais. Br�v�ba un pozit�visms ir divas lietas, ar kur�m

man viennoz�m�gi asoci�jas Hauss.

Ciešākas saiknes ar JEF Hausam izveidojās šajā gadā, kad Inga

Kareļkova, jeb Kanēlis, devās EVS uz JEF galveno biroju Briselē. Savukārt

pēc tam, jau esot ASV, viņas Hausa listē sūtītie piedzīvojumu stāsti drīz

kļuva par populāru lasāmvielu.

No Dienasgrāmatas � „Grib�ju pateikt- turieties, turieties- pie debes�m, pie sniega, kura v�l un vairs nav [..], viens

pie otra un galu gal pie Hausa. Jo ir nezdošas lietas, pat tad, kad laiks pagjis...”

Sirdsapzi�a 14.12.2004

Kristīne Riere Mans Hausa st �sts .

Mans Hausa st sts s k s pirms nepilniem 7 gadiem. Vidusskol biju iesaist�jusies skolas Eiroklub , kas akt�vi rušin j s pa Eiropas lauci�u un k gad�j s, k ne, dr�zi vien attapos Eiropas Integr cijas Biroja r�kotaj nometn� eiroklubu jauniešiem. Nometne bija 2003.gada vasar , un organizatoru vid� bija ar� daži hausisti, un hausisk s iez�mes lieliski var�ja nov�rot nakts tras� un vis s rpus-telpas aktivit t�s. Mazliet v�l k m�s paaicin ja pal�dz�t ar materi lu izdal�šanu pirms iest šan s referenduma, tad pirmie Ziemassv�tki Haus (gan viesa status ) un tad jau pien ca 2004.gada 1.maijs, kad biju viena no balonu meiten�m. Faktiski t da nopietn ka iesaist�šan s Haus bija likte�a pirksts, jo san ca t , ka es netiku sava kora braucien uz rzem�m, bet taj dien , kad visi p r�jie aizbrauca, es atn cu uz Hausu, kur notika kaut k da tikšan s. Nu un t tas viss s k s. Pirmais projekts - jauniešu apmai�a ar It liju par vides t�mu, pirm kopsapulce, pirmais Zelta rudens (kas laikam tieš m izr d�j s pats pirmais visu Hausa zelta rude�u virkn�)...

Šie Hausa biedra un akt�vista status pavad�tie gadi ir bijuši nepr t�gi kr saina un interesanta pieredze. Un darbošan s vald� un valdes tuvum pieredzi ir dar�jusi daudzk rt intens�v ku. Tik daudz kas jauns uzzin ts un apg�ts, svešas zemes apskat�tas, viedok�i un pieredzes uzklaus�tas, atzi�as ieg�tas un cilv�ki iepaz�ti. Un v�l man liekas, ka b�t hausistam - tas ir uz m�žu.

Par 2004.gada hausistu tiek iev�l�ta Sandra Bukovska.

Daudzas ES Rietumvalstis uztraucas, ka līdz ar iestāšanos sekos gandrīz tūlītēja masveida migrācija no jaunajām dalībvalstīm.

54

2005. Hauss asarām netic un uzkarsušie džedaji

3.-12.janvāris Ceļojošais projekts ar JEF-Moldovu „The issue of the national minorities and their role in

a Peaceful Europe“.

Janvāris Diskusija par krievu skolu reformu

Janvāris Diskusija par NVO lomu valsts pārvaldē

Janvāris-maijs 15 lekciju cikls „Manas mājas – Eiropa?”

Janvāris „Give Europe a Face” noslēguma pasākums Briselē

28.janv. – 6.februāris Apmaiņa ar JEF-Slovēniju “No Balkāniem līdz Baltijai – salīdzinot pagātni, pētot nākotni”

Februāris Hausa 10 Dzimšanas dienas svinības.

Februāris Diskusija ”Reģionu nozīme Eiropā”

Februāris Debates ”Hauss ir jāpārveido par puišu organizāciju”

Februāris Hausa ”Iespēju diena”.

Aprīlis Tējas vakars ar filmu „Finding Neverland”

Aprīlis Diskusija ar jauniešiem no Izraēlas

Aprīlis Tējas vakars ar/par filmu „Lily 4ever”

27.aprīlis Ārkārtas kopsapulce

Aprīlis Tējas vakars ar Daci Kalniņu.

Maijs Eiropas Nedēļa 2005. Līvu laukumā, 9.maijā – jumta pasākums „Eiropa debesīs” ar

grupu Astro’n’out.

Maijs Atkārtota ārkārtas kopsapulce

Maijs Hausa un LU PPF konference „Meeting point of formal and non-formal education”

Maijs Tikšanās ar Latvijas Transatlantisko Jauniešu Klubu.

Jūlijs Ceļojošais projekts „Where Were the Walls”

Jūlijs Starptautiska nometne „Atver logus. Redzi – mēs dažādi kopā.”

Jūlijs Starptautiska nometne „Give Me 5!” - Itālijā

Jūlijs Pārvākšanās uz jaunām telpām.

Augusts Vasaras nometne „Ieraudzīt ceļazīmes!”

Septembris Sālsmaizes pasākums Dzirnavu ielas birojā.

3.-4.novembris Valdes komandas veidošanas pasākums Aucē ar Māri Resni.

7.novembris Tējas vakars par Berlīnes mūra krišanu.

LīgaR, LīgaDžī, Maija, Sandra

Stāsts par to, kā četrām latviešu zeltenēm gāja Moldovā.

Pirmā janvāra rīts, pulkstenis ir gandrīz astoņi no rīta, kad mēs, visa nepārspējamā četrotne, satiekamies Rīgas

autoostā, lai dotos uz Kišiņevu. [..] Pēc dažām stundām mēs esam Vilņā, kur atrodam vienīgo centrā esošo

iestādi, kura strādā - McDonald. Mazliet burkšķot, ka mums jau pirmajā janvārī ir jāēd fast food, iebaudām

kaut kādus burgerus.

Uz Baltkrievijas robežas ... nav neviena robežsarga, kas pārbaudītu mūsu pases, jo ir taču pirmais

janvāris. tā mēs kādas minūtes desmit gaidām, kamēr kāds atnāks. Atnāk jau beigās arī un paskatās. Pulksten

18:00 mēs esam Minskā, kur mūs sagaida divi baltkrievi un divi latvieši, kas pie baltkrieviem ir ieradušies

ciemos. Nu, bet kas tā būtu par sagaidīšanu Baltkrievijā, ja jau atbraucot nebūtu šņabīša.. Vēlāk izrādās, ka tas

ir kaut kāds pašbrūvējums (turklāt ar ilgnoturīgu smaku..).

Nakšņojam Minskā, no rīta paēdam brokastis par dažiem tūkstošiem naudiņu un dodamies tālāk.

Vakarā šķērsojam Ukrainas robežu, pa nakti izbraucam cauri Ukrainai, šķērsojam Ukrainas robežu, un tad

šķērsojam kaut kādu robežu, kur robežsargi ir tādi dusmīgi. Un vēl paprasa divus dolārus. Tā kā mums ir tikai

pieci dolāri, tad viņi atkal ir mazliet neapmierināti un saka, lai meklē kādu citādāku naudiņu, nu tad

samaksājam viņiem sešus tūkstošu baltkrievu rubļu. mazliet nesaprotot, kas īsti notika, dodamies tālāk un

surprise, surprise - atkal robeža. Moldovas. Nu tā jocīgi - ceļš taču bija paredzēts caur Lietuvai, Baltkrievijai,

Ukrainai un tad Moldova. Kā vēlāk izrādās, tad Moldovā ir vēl viena valsts Transnistija (vai kaut kā tā), kas

kartē nav atzīmēta kā atsevišķa valsts, taču viņiem ir sava nauda, valdība utt. Kišiņevā mūs sagaida viena no

55

organizatorēm, kas mūs diezgan kopā neturošā mašīnā ar šoferi, kas smēķē non-stop, nogādā viesnīcā, kur jau

ir gandrīz visi dalībnieki. Lielākā daļa dalībnieku ir moldovieši, ir viens anglis, viens šveicietis, viena

francūziete, kas dzīvo Latvijā un viena vāciete, kas dzīvo Igaunijā, ukrainis un viens no Transnitijas. Jautra

kompānija.

Seminārs ir par minoritāšu lomu Eiropā. Lielākoties mēs iepazīstamies ar to kāda ir situācija Moldovā

un apkārtējās valstīs. Un lielākoties visi issue pašos pamatos atgriežas pie "mātes" Krievijas. Tiekamies ar

EDSO pārstāvi, juristu, kas darbojas Amnesty international, kā arī NVO pārstāvi un vēl dažādiem interesantiem

lektoriem, kas iepazīstina ar minoritātēm Moldovā. Diskutējām arī par to, vai kādai minoritātes valodai būtu

jābūt valsts oficiālajai. Tad, kad ir jāizsaka vienkārši argumenti par vai pret, tad ir diezgan viegli, taču, kad to ir

jāsasaista, piemēram, ar Latvijas situāciju, tad jau ir grūtāk, jo tas sāk kļūt emocionāli.

Apskatījām Kišiņevu - tā ir pilsēta, kurā šķiet nav gandrīz neko redzēt. Taču tā liek atcerēties par

Latviju pirms kādiem 10 - 15 gadiem. Ik pa brīdim tu vari teikt - mums arī tā kādreiz bija, kad biju maziņa.

Sākumā tas, protams, ir ļoti interesanti ieraudzīt lietas, kas Latvijā sen vairs nav, taču ar laiku tu sāc domāt -

mums tik sen vairs nav, bet viņiem ir vēl šobrīd...

Taču, ja pilsētā nav gandrīz nekā, ko redzēt, tad pilnīgi pretēji ir laukos. Tur ir ļoti, ļoti skaisti, lai arī

valda šausmīga nabadzība. Bija interesanti skatīties uz mājām, kādās dzīvo cilvēki, jo līdz šim tādas bija

redzētas tikai bildēs no tālās Krievijas. Skatīties uz interesantajiem cilvēkiem, kas dzīvo pavisam citādāku dzīvi

nekā mēs. Daudz vienkāršāku un nesarežģītāku. Ļoti daudzās vietās bija ierīkotas svētvietas vai kas tml.

(vienkārši ceļu krustojumā ir uzstādīts krusts un varbūt vēl kāda atribūtika).

Un tad, protams, neaizmirstamais posms - ceļš uz Latviju (šis seminārs notika divās daļās - pirmā daļa

Moldovā, otrā daļa Latvijā). Nu ir kāds ļoti interesants fakts, kas mums izmaksāja 50 USD. Redziet, mēs

īstenībā nemaz nebijām Moldovā. Vismaz oficiāli ne. Jo tajā brīdī, kad mēs iebraucām Moldovā mums uz vīzām

neuzspieda zīmogu par iebraukšanu. Un braucot ārā, mums bija sarežģījumi. Un kā vēlāk izrādījās, tas ir ļoti

prasts triks, ko izspēlē robežsargi, lai nopelnītu vēlāk, jo tie 50 USD bija jāsamaksā, lai "viņi neko nebūtu

redzējuši". Kaut kur starp Transnitiju un Ukrainu mums tika nosperta visa pārtika, kā rezultātā mēs principā

palikām bez ēdamā uz divām dienām. Ja gribi piedzīvot eksotiku, tad izmēģini braucienu uz šīm valstīm, jo tas

ir ļoti normāli, ka tev robežu šķērsošana aizņem vairākas stundas, ka tev ar visām mantām ir uz katras robežas

jāizkāpj, jāparāda somas, kā arī paši ceļi ir briesmīgi. Mums turklāt visu vēl eksotiskāku padarīja autobuss un tā

šoferi. Atpakaļceļam bija noīrēts speciāls autobuss, ar kuru mēs visi dalībnieki devāmies uz Latviju. Divi

autobusa šoferi bija 21 gadu veci, trešais kādus 40 gadus vecs. Pirmkārt, viņi bija tādi ekstrēmie braucēji,

turklāt ļoti nepieklājīgi. Viens no viņiem, piemēram, nokārto dabiskās vajadzības pret autobusa riteni (nu tā kā

suņi). Visu laiku lamājas un burkšķ kaut ko, smēķē autobusā. Turklāt braucot autobusā tev ir aizliegts gribēt uz

tualeti, jo tas ir vienkārši stulbi kaut ko tādu vēlēties. Bet tad, kad šoferi visžēlīgi izdomā uztaisīt zaļo pieturu,

tad tā arī notiek pie autobusa pieturas. Viņi vienkārši pasaka - ejiet aiz pieturas.

Vēl viens interesants piedzīvojums - šveicietis Baltkrievijas robežu (pie Latvijas robežas) šķērsoja

kājām, jo braucot cauri Ukrainai, autobusa braukšanas atļautais ātrums bija 80 km/h, bet mūsu autobuss

brauca ar 120 km/h, tāpēc mums uz Baltkrievijas robežas bija jāstāv sešas stundas, jo, lūk, baltkrieviem tas

droši vien būtu vienalga, bet Latvijas robežsargiem varētu rasties jautājumi. Tā kā tas sanāca, ka Baltkrievijas

robežu mēs varam šķērsot tikai pēc pusnakts, bet šveicietim vīza bija derīga tikai līdz pusnaktij, tad viņam bija

jāšķērso robeža kājām un vairāk kā stunda jāpavada vienkārši uz robežas (taču nevarētu gan apgalvot, ka ārā

bija silts).

Un tad mēs vienā rītā bijām Rīgā. Mēs mīlam Latviju ar tās normālajiem ceļiem, tualetēm ar tualetes

podiem, tualetes papīru, civilizētiem šoferiem, normālām robežām, robežsargiem, garšīgu ēdienu, standartu, ka

restorānā pannā eļļa ir jāmaina pēc katras cepšanas, nevis reizi mēnesī, un visu citu, kas mums tik ļoti brīžam

pietrūka.

Te ir uzrakstīti tikai daļa no notikumiem, bez izteiktas analīzes. Taču emocijas, komentāri un atziņas

pēc šī brauciena - daudz. tāpēc arī tosts - par Lielu Latviju. (sekss ir pieminēts tāpēc, ka izrādās latviešiem ir

ticējums, ka skandinot glāzes ir jāskatās acīs, jo... to pajautā kādai no mums)

2005.gada februārī Hauss svinēja savu 10.dzimšanas dienu, ar lielām svinībām un daudziem viesiem – svētki izdevās lieliski. Prezidents Dzintars savā runā teica:

56

Ikvienam ir jāatzīst, ka ja organizācijai ir desmit gadi, tad tas gana daudz par ko liecina. Galvenā lieta, uz ko tas norāda ir, ka šī Nav tikai dažu jauniešu mirkļa iegriba kaut ko izdarīt saistībā ar Eiropu, bet gan, ka līdztekus jaunībai, kas plūst viscaur, ir arī nopietns darbs, pieredze, zināšanas, kā arī – ka tā nav tikai Dažu jauniešu iegriba. [..] nevar nepateikt, ka šī nav parasta uz mērķi orientēta organizācija. Te ir kas vairāk! Te ir cilvēciskas un mīļas attiecības, te ir atbalsts grūtākā brīdī, te ir draugi, kas vēlas atpūsties kopā! [..]

Dzimšanas dienas foto.

Latvij� 2005.gad� viesoj�s Džordžs Bušs, ASV prezidents.

57

Taču, jau divus mēnešus vēlāk eiforija, kas valdīja vēl dzimšanas dienā, piedzīvoja norietu un

pārbaudījumu laiku.

Šis Hausa periods, nosacīti, sākās pēc žurnāla ”Das Haus – La Maison – The House” 25.

konferences ”10 gadi pēc Berlīnes mūra krišanas” Latvijā, 1999.gadā. Konferences nosaukumu savā

ziņā var interpretēt kā tā laika idejisko pagriezienu ”10 gadi pēc konferences. Ko nu? Uz priekšu -

politiskā un ekonomiskā integrācija Rietumeiropā.” Iestāšanās JEF un Latvijas sarunu uzsākšana par

pievienošanos ES konkretizēja šī Hausa perioda vadlīniju – iestāšanās Eiropas Savienībā. Arī jaunais,

neparastais gaduskaitlis ar visu to pavadošo ”nākotne - tagad” sajūtu veicināja ”augstāk, tālāk,

stiprāk” virzību. Mērķi kļuva konkrētāki – panākt, ka uz referenduma laiku Latvijas jaunieši būtu

informēti un zinoši. Taču būtu kļūda uzskatīt, ka sašaurinājās Hausa tematiskās robežas. Uz 2000.-

2002.gadiem šo tematisko robežu ietvaros viena no tēmām tikai sāka izvirzīties priekšplānā. Šo

ievirzi attēlo arī projekti, kuri bieži vien bija atvērti un uz sabiedrību vērsti – lekcijas jauniešu

auditorijām, diskusijas, publiskās debates, ielu stendi, erudīcijas konkursi (no kuriem vairāki fināli

tika raidīti arī televīzijā), Eiropas nedēļas pasākumi reģionos – Hauss aktīvi uzrunāja sabiedrību, tam

bija un tas vēlējās tai ko teikt. Turklāt bija sajūta ”tas notiek tagad” – sajūta par lieliem, būtiskiem

vēstures notikumiem, kuru aktīva sastāvdaļa hausists var būt. Turklāt aktīva sastāvdaļa, nevis kļūstot

par ierēdni un piedaloties likumu, normu saskaņošanas procesā, bet neatsakoties no savas jaunības,

darīt to radošā un ”sky is the limit” pieejā. Tā bija iespēja ieguldīt daudz pūļu un redzēt sava darba

rezultātu, turklāt laika bija pietiekoši, lai paspētu vairāk nekā vienreiz mācīties no savām kļūdām un

ar katru nākamo projektu just personīgo izaugsmi. Ja 2002.gads bija nedaudz klusāks, tad 2003.gads

to atsvēra ar uzviju. Vairāki lieli projekti, vairāki ļoti plaši projekti - šis gads iespējams bija

vispārpildītākais ar sarežģītiem projektiem, no kuriem daudzi bija oriģināli un Hausā pirmo reizi

organizēti. Jāizsaka minējums, ka ja tas bija apgrozījuma ziņā finansiāli ne visveiksmīgākais gads, tad

viens no veiksmīgākajiem. Vai tā bija sakritība, ka tieši referenduma gads bija šāds, vai arī

likumsakarība, visdrīzāk vairāk likumsakarība kā sakritība - lai arī bija vismaz trīs projekti, kuriem ar

iestāšanos ES tiešā veidā nekāda sakara nebija, tomēr organizāciju un pastarpināti arī šos projektus

spēcināja referenduma faktors, piemēram, ar lielāku aktīvo hausistu daudzuma starpniecību.

Pienāca 2004.gads, darba augļu baudīšana, kas ilga kopš iepriekšējā gada 20.septembra un

vainagojās ar ES paplašināšanās svinībām 1.maijā. Tā kā paplašināšanās datums sakrita ar Eiropas

nedēļas laiku, tad tādējādi no politiskās varas tika leģitimizēta un lielākajā godā celta Eiropas nedēļa,

kas Hausam neapšaubāmi uz to brīdi bija kļuvusi par neatņemamu tradīciju. Hausa nevalstiskā

darbība simboliski un praktiski apvienojās ar valsts darbību ne tikai katru reizi, kad hausisti devās kā

eksperti valsts kampaņas „Latvija Eiropā” braucienos un citos valsts pasākumos, kuros Hausu labprāt

aicināja līdzdarboties, bet jo sevišķi šī valsts politiskās un nevalstiskās sfēras simboliska saplūšana

iemiesojās 20.septembra vakara koncertā, kad ašais Einars Repše bez mirkļa kavēšanās uzvilka

Hausa kampaņas „Labāk būt Iekšā!” T-kreklu.

To, ka ”būs citādāk”, acīmredzot nojauta vairāki hausisti, jo jau jūnijā notika kārtējā

stratēģiskā plānošana. Taču, kā rādīja laiks, acīmredzot tā nepanāca vēlamo. Prieku par iestāšanos

nedaudz izbojāja augusta notikumi ar Saeimas deputātes Ingrīdes Ūdres aizdomīgo virzīšanu uz

Eiropas Komisijas komisāra posteni. Hauss, Delna, EKL pret to iebilda ar ”Nejaušo pastaigu” pie

Saeimas – saskaņot likumīgu demonstrāciju nebija laika. Galvenajā performances lomā – Ūdres

lomas izpildītājs, bija kāds hausists, kura identitāte lai paliek publiski neizpausta.. Situāciju nedaudz

pasliktināja arī Vaira Vīķe-Freiberga, kas iebilda pret NVO veikto Ūdres kritiku, tādēļ nevalstiskie nu

iebilda pret prezidentes izteikumiem, kā brīvo vārdu aizskarošiem.

Šajā laika posmā Hauss spēcinājās un auga ne tikai Eiropas Savienības tematikā, nebūt nē, kā

jau minēts, tika iegūti un organizēti veiksmīgi projekti ar dažādiem sadarbības partneriem ar ES

58

nesaistītās tēmās (piemēram Give me 5!, Youth for Clean Europe, Dažādi kopīgā lidojumā). Turklāt,

Hauss 2003./2004.gadu mijā oficiāli kļuva par EVS nosūtītājorganizāciju – Hauss auga arī vienkārši

kā nevalstiska jauniešu organizācija, lai gan pagāja laiks līdz reāli pirmajam nosūtītajam Eiropas

brīvprātīgajam (EVS) jaunietim. Ievērojams sasniegums bija arī Latvijas Jaunatnes konvents, ar kuru

Hauss sevi parādīja kā ievērojamu spēlētāju Latvijas jauniešu politikā. Lai gan konventa rezultāti bija

nedaudz mulsinoši, process bija izdevies un pasākums ar tik plašu dalībnieku skaitu Hausā notiks

tikai vairākus gadus vēlāk.

Iespējams, šajā laika posmā Hauss sastapās arī ar saviem izaugsmes limitiem, jeb, citiem

vārdiem sakot, Eiropas Klubu un Eurodesk jautājumi norādīja, ka Hauss nespēj efektīvi augt un augt,

ņemot klāt papildus funkcijas un kā jauniešu organizācijai tam nav iespēja funkciju paplašinājumu

risināt, piemēram, algojot jaunus darbiniekus, kā to varētu darīt valsts institūcija. Hauss nekļuva ne

par efektīvu (vismaz ne ilgtermiņā) Eiropas Klubu, ne Eurodesk koordinatoru vai arī formulējot no

otras puses – nespēja šīs abas iespējas izmantot to potenciālajās robežās. Taču iepretī realizētajiem

projektiem, iegūtajam Hausa tēlam un kopējiem rezultātiem, tās bija nelielas epizodes.

Par Hausa mērķauditoriju, kā vienu no rezultātiem runājot. Ja pirmā Hausa perioda laikā no

Hausa pasākumiem ieguvēji, aptuvenās aplēsēs, bija vismaz 1,500-2,500 jauniešu, tad otrā perioda

laikā šis cipars ir vairākas reizes lielāks – uz referenduma laiku, kā liecināja SKDS socioloģiskās

aptaujas, 10% Latvijas iedzīvotāju bija vismaz dzirdējuši par Klubu ”Māja”. Piemēram, vairākas

vasaras pēc kārtas notika busiņu braucieni, kuros busiņa braucēji dažreiz vienā dienā runājās un

informāciju iedeva vairākiem simtiem cilvēku. Līdz ar to tiešo un netiešo ieguvēju skaits no

projektiem šajā Hausa vēstures posmā ir mērāms vairākos desmitos tūkstošu - Hausa izaugsme un

sasniegumi bija nepārprotami ievērojami.

Iespējams viegli saprotamais un motivāciju – tāpat kā finanšu līdzekļus - ātri raisošais

Eiropas temats sajūtu līmenī bija tik ļoti pārņēmis organizāciju, ka uz tā rēķina mazinājās pat tās

pamatvērtību telpa, lai gan, te uzreiz jāpiebilst, ka iekšējo pasākumu apjoms – tējas vakari,

diskusijas, filmu vakari, nebija īpaši ievērojami krities. Lai gan, tolaik izskanēja arī balsis, ka agrākos

laikos hausisti esot biežāk laiku pavadījuši kopā arī ārpus biroja neformālos pasākumos, lielāks esot

bijis draudzības elements. Ne velti bija vairāki hausisti, kas šādu tematisko spiedienu juta, un teica,

ka Eiropa nav viņu primārā tematika. Bija arī hausisti, kas teica, ka ir neitrāli noskaņoti pret Eiropas

Savienību, taču tas viņiem netraucēja aktīvi un veiksmīgi darboties. Taču tieši pateicoties šīm,

iespējams, pakāpeniski sašaurinātajām pamatvērtībām – ko veicināja nosacīta lokālā globalizācija,

Hauss izdzīvoja, un nostājās uz kājām pēc došanās prom no Basteja bulvāra.

Vēl bez lieliskajiem panākumiem Latvijā, pēc iestāšanās JEF Hausam pavērās vesela jauna

sadarbības iespēju dimensija Eiropas līmenī, ko tas arī izmantoja. Lai gan JEF politisko ideju

apmaiņas līmenī Hauss var daudz augt vēl tagad, vairākas apmaiņas, semināri, tikšanās un JEF viesu

uzņemšana runā pati par sevi. Hauss JEF’ā izveidoja par sevi kā aktīvas, spēcīgas un spējīgas

organizācijas tēlu, lai gan vidējais hausistu skaits bija zemāks kā citās JEF vienībās – ar to piebildi, ka

Hauss kā organizācija tapa neatkarīgi, un pievienojās JEF’am tikai vēlāk.

Neliela socioloģiskā atkāpe par 2004/2005.gadu miju Hausa biedriem, kad gada sākumā

Evija Rudzīte veica aptauju par jautājumu, kādēļ cilvēki ir aktīvi un neaktīvi Hausā, ir labs

paskaidrojums par notiekošajām tā laika tendencēm biedru vidū. No 55 aptaujātajiem atbildes

lielākoties bija emocionāla rakstura, un organizācijas darbībai daudz vairāk ir bijis emocionāls, nevis

racionāls raksturs. Galvenie iesaistīšanās organizācijā iemesli bija interese par kādu projektu, draugu

dēļ un 11% aptaujāto - ES jautājuma dēļ. Savukārt cilvēki neiesaistījās vai vairs neiesaistījās darbībā,

jo neatrada sev vietu, ar laiku mainījās prioritātes. Viens no galvenajiem secinājumiem ir par to, vai

un kāda ir Hausa ikdiena. Te jāpieņem, ka ikdienišķais ir cieši saistīts ar biedru savstarpējām

attiecībām un draudzības elementa funkciju organizācijā. Pēc NVO guru Māra Rešņa novērojuma,

59

Hausa centrālā mijiedarbības forma ir ģimeniskuma atmosfēra un draudzība kā priekšnoteikums

sekmīgai darbībai – par to liecina arī nosaukums. Ja iestāšanās laikā šīs vērtības deformējās vai

nogāja otrajā plānā, vai arī vienkārši nespēja funkcionēt īpaši daudzo aktīvistu dēļ, tad pēc Eiropas

tematikas ”loģiskā atrisinājuma”, tas lika sevi manīt.

Tā kā tikai 11% aptaujāto darbojās Hausā ES jautājuma dēļ, tad tas liecina vai nu par to, ka

Hausam pēc iestāšanās un 2005.gada grūtībām nevajadzētu būt bijušām saistītām ar iestāšanos ES –

jo tas tāpat nav ievērojams motivācijas faktors, vai arī, ka uz 2004./2005.gada miju – pusgadu pēc

iestāšanās, lielākā daļa, kuriem interesēja ES tematika Hausu jau bija pametuši. Un ja tā, tad bez

šiem cilvēkiem Hausa misija kļuva blāvāka un motivācija piedzīvoja kritumu. Iespējams virkne

biedru, kas tobrīd jau skaitījās ”vecie”, bija palikuši Hausā ”vismaz ar vienu kāju” tieši iestāšanās ES

dēļ. Un līdz ko tas process bija guvis loģisko – un pozitīvo nobeigumu – strauji no organizācijas

attālinājās. Tādējādi no aktīvo rindām strauji pazuda ne tikai tie, kuriem interesēja galvenokārt ES,

bet arī vecie biedri. Veco biedru ”zaudējums” - par kuru gan šobrīd tiešu pierādījumu nav - šajā

gadījumā iespējams bija grūtāk pārdzīvojams, jo tieši tie ir pieredzes zinātāji un ievērojami

stabilitātes veicinātāji. Taču tas nebija nekas neparasts – izņemot iespējams tā apmērus - tā bija

paaudzes nomaiņa, kurai bija jānotiek jebkurā gadījumā. Priekšstatu par to, ka ”laiks aiziet”, arī šajā

gadījumā noteica ekonomiskie, kultūras un personīgie, psiholoģiskie apstākļi.

2005.gada martā Diplomātiskā servisa aģentūra vairs nevēlējās pagarināt telpu īres līgumu ar

EKL, kuras telpās Basteja bulvārī mitinājās arī Hauss. Tāpat arī Hausa budžeta jautājums it kā

negaidīti kļuva ļoti nopietns. Jautājums par telpu situāciju, izsūtīts listē 6.aprīlī, darbojās kā iegansts

vai dzirksts, lai arī valdes darbība tiktu apšaubīta. Dažu stundu un dienu laikā diskusija listē, kurā

pārsvarā piedalījās lielākoties tā brīža vecie hausisti, kļuva no taujājošas par asi kritisku. Tematiskās

sāpes bija par informācijas apriti - par kuru diskusijas notika 2003.gada ziemā, 2004.gada vasarā,

u.c. laikos, par aktivitāšu skaita un motivācijas mazināšanos, par lēmumu ietekmēšanas un

pieņemšanas gaitu, kā arī par Hausa gara trūkumu. Informācijas aprite bija skaļākais, bet ne

vienīgais klupšanas akmens. Pakāpeniski Hausa ikdienā bija noticis lūzumpunkts un pierastā EKL

sekretāres, ar kuru biroja darba telpa bija kopīga, Līgas Loginas frāze ”Klusāk lūdzu, es nevaru

strādāt” kļuva par lielu retumu. Aktīvo, jebkurā laikā darīt gatavo biedru skaits, no saraksta ar ~30-

50 cilvēkiem, kas 2003. un 2004.gada pirmajā pusē varēja Hausam palīdzēt ”pēc izsaukuma”

samazinājās līdz ~5 aktīvajiem. 2003.gada februārī notiekošā Hausā nu jau kļuva tik daudz, ka Ilze

Garoza piedāvā organizācijai rīkot iknedēļas 20 minūšu tikšanos piektdienās, kur pārrunāt

jaunumus. Aktīvo bija tik daudz, ka 2003.gada beigās Hausā notika 2 Ziemassvētki – vieni Rīgas

vienībai, otri visiem ar organizāciju saistītajiem cilvēkiem un sadarbības partneriem no Igaunijas un

Lietuvas. Šie visi aktivitātes aspekti bija auguši pakāpeniski un cieši saistīti ar katru reāli paveikto

darbu un noteikti arī ar valdēm, kas šajā laikā bija Hausā. Bez labām valdēm un jo sevišķi

prezidentiem, bez veiksmīga menedžmenta Hauss nespētu izmantot un realizēt to, ko tas realizēja un

neatstātu par sevi sabiedrībā, valsts un starptautiskajās institūcijās tādu iespaidu, kādu tas atstāja.

Bet šī perioda beigās, 2005.gadā situāciju organizācijā attēlo arī tas, ka, ja 2004.gadā vienības ne

tikai bija vairākas, bet arī pastāvīgi realizēja daudzus Eiropas nedēļas pasākumus, tad 2005.gada

martā vienības bija tikai 2*. Par to, ka organizācijas aktivitāte kritusies, liecināja arī jauno biedru

anketu aizpildīšanas apjomi, kas pusgada-gada laikā bija ievērojami kritušies.

12. aprīlī prezidents Dzintars iesniedza atlūgumu, ar pamatojumu, ka komanda valdē nav

izveidota, komunikācijas problēma neļauj turpināt sekmīgu darbību, sasniegumu nav, budžeta

situāciju vērst par labu nav izdevies un prezidenta vadības stils tika brīžiem dēvēts par autoritāru.

* Kādā no pēdējiem 90.gadiem vai pirmajiem 21.gs. gadiem vienību skaits bija 25. Taču būtiski piebilst, ka arī 2003.gada martā vienību skaits bija divas – 2003.gada otrajā pusē un 2004.gadā to skaits bija izaudzis un 2005.gadā atkal strauji nokrities.

60

Līdztekus tam, atlūgumus iesniedza un jāpārvēl bija viceprezidente ārlietās, viceprezidents iekšlietās

un sirdsapziņa. Viceprezidents iekšlietās – Edmunds atkāpās, jo attālinājies no Hausa un sekmīgi

darboties ar vienībām nav izdevies, viceprezidente ārlietās Viktorija atkāpās, jo no maija paredzēja

atrasties Šveicē, savukārt sirsdapziņa Līga R. jau atradās Norvēģijā un valdes darbā piedalīties

nevarēja. Trūka arī grāmatveža. Veiksmes nesto mieru un klusumu – piemēram, biroja telpās -

vajadzēja uztvert ar bažām. Acīmredzot neizdevusies bija 2004.gada vasaras stratēģiskā plānošana, kas, kā šķiet, nerēķinājās

ar post-veiksmes ”paģirām”. Hauss nebija gatavs grūtu pārmaiņu laikam. Iespējams vajadzēja domāt

ilgtermiņā, rēķināties ar pēc-iestāšanās ”lomkām” un daudz vairāk uzsvērt Hausa biedra statusa popularizēšanu ”viļņa” laikā, tādējādi mīkstinot sev cieto nosēšanos. Taču, ņemot vērā, ka šāda nosēšanās problēma varēja tikt piedzīvota šajos apstākļos tikai nevalstiskā organizācijā un šādas organizācijas (tieši

iesaistītas iestāšanās procesā) Latvijā faktiski bija tikai divas – EKL un Hauss, no kurām EKL turējās tikai uz dažu darbinieku pilnu darba slodzi, kuru motivācijai ir saistība arī ar atalgojumu, tad Hausa problēma iespējams bija samērā unikāla, lai gan no 2010.gada atskatoties - nepārsteidzoša. Līdzīgas Hausa 2005.gada problēmām piedzīvoja iespējams vienīgi citas JEF sekcijas Austrumeiropā. Interesants

jautājums, kuru par šo problēmu raksturu uzdeva Evija, ir, vai pretējās puses organizācijas – „Visu Latvijai!”, Klubs 415, ar kurām turklāt šajos gados vairākkārt Hauss piedzīvoja diskusijas un debates, nepiedzīvoja līdzīgu likteni? Tik tiešām, abas šīs pret Latvijas dalību ES noskaņotās organizācijas piedzīvoja norietu un aktivitāšu skaita kritumu. „Visu Latvijai!” turklāt pēdējos gados ir arī mainījusi savu

tēlu. Nākas secināt, ka pieredzēto izmaiņu līdzība ir. Vienkāršā analoģijā runājot, tortes cepšana varbūt interesanta un laikietilpīga. Tās ēšana –

dievīga. Taču galda novākšana un turpmākās rīcības izdomāšana un sevis motivēšana tās veikšanai var būt

neinteresanta un depresīva.† Var uzskatīt, ka Hauss un ”Das Haus..” žurnāls kalpoja par tiltu uz mūsdienām Berlīnes mūra

krišanas un Atmodas laika abstraktai ekstāzei un sajūsmai par demokrātiju un Eiropu – tas bija Hausa lielākais trumpis, līdz birokrātiskā pasaule panāca aktīvos sapņotājus.

Kā var secināt pēc materiālu neeksistences Internetā, tad ”Das Haus..” žurnāls beidza iznākt 2001.gadā. Acīmredzot nebija idejas turpmāku nesēju, lai gan idejiski tas bija progresīvs un 90.gados – ar izteiktu misijas apziņu. Piemēram, žurnāls iznāca 3 valodās – vācu, franču, angļu, tā uzsverot savu pār-

nacionālo raksturu. Taču Hauss atšķirībā no žurnāla izdzīvoja, kas ir fascinējoši. Pat daudz vairāk kā tikai izdzīvoja. Par to ir pārsteigti arī Kluba ”Māja” dibinātāji. Hauss pieredzēja un pārdzīvoja izdzīvošanas risku 96.-98.gados pēc dibinātāju aiziešanas, jo ideja bija aizgājusi pašplūsmā un dibinātāju enerģija un entuziasms bija ”lipīgi”. Ja Hauss nebūtu ticis stūrēts uz plašiem jauniešu slāņiem, nebūtu piedzīvojis

98.gada demokrātiju un kopsapulču apjomu ierobežojošās statūtu reformas, kas bija nepieciešamības, ne brīvas un vieglas izvēles spiestas, tad norietētu arī tas. Tāpat, ja biedru uzņemšanas noteikumi būtu bijuši vēl grūtāki, organizācija diez vai turpinātos. Iespējams, ka iestāšanās noteikumi bija pietiekoši sarežģīti, lai tā laika Latvijas aktīvo jauniešu noskaņojumā tie būtu labs, pieveicams izaicinājums, nevis

nepārvarama barjera. Valsts mērķtiecība un Eiropas Savienība Hausa izdzīvošanai un izaugsmei palīdzēja. Savukārt Hausa izdzīvošanā pēc 1.maija būtiska nozīme bija organizācijas tradīcijām, ieskaitot pamatvērtības. Taču tieši tradīcijas – Hausa gadījumā mājiņas, tējas vakari, draudzības un kopības gars,

sirdsapziņas amata ideja, Eiropas vērtības, ikgadējie projekti, u.c., kuru iedzīvināšanā 90. gadu otrajā pusē īpaši liela nozīme bijusi Lindai Jākobsonei, - tieši tradīcijas veicina jebkuras organizētas grupas pastāvēšanu. Tā tas darbojas reliģiskās, politiskās un jebkādās citās organizētās kopienās, tā tas darbojas arī Hausā.

ES iestāšanās posms bija noslēdzies, Hausam sākās citi laiki – cits posms, kurš brieda pakāpeniski ar laiku, bet nenovēršami pienāca. Par laimi jau 2005.gada otrajā pusē un 2006.gadā situācija tika risināta ar īpašu uzsvaru uz projektu radīšanu, kas sāka iezīmēt organizācijas pakāpenisku stabilizēšanos un jaunas darba takas.

† Varbūt tāpēc pavāra darbs ir daudz populārāks par šķīvju mazgātāja.

61

Atgriežoties pie 2005.gada apskates un iesākot jaunāko Hausa vēstures posmu, pēc tam, kad

Hauss zināja droši par Basteja bulvāra biroja zaudēšanu – lai gan cerības turējās ilgi, valdīja

satraukums par pārcelšanos uz telpām, kuras Vecrīgā – Hausam pierastā biroja vieta – nu izmaksāja

ievērojamus līdzekļus, kuru organizācijai tobrīd nebija.

Pārvākšanās Vasarā Hausam bija kāds ļoti nopietns un svarīgs notikums - proti, lielā pārvākšanās. Tas savā

ziņā bija kā turpinājums lielajai pagriezienu virknei, kuras Hauss piedzīvoja 2005.gadā. Basteja bulvārī bija aizvadīti četri lieliski, piedzīvojumu, iniciatīvas un radoša darba bagāti gadi, bet tā kā īres līgums

netika pagarināts, ne ar Hausu, ne ar Eiropas Kustību Latvijā, tad sākās jaunu telpu meklēšana. Tika apsvērti daudzi un dažādi situācijas risinājuma varianti, kas sevī reizēm iekļāva, bet reizēm neiekļāva pārvākšanos kopā ar EKL. Beigās kā labākā tika atzīta iespēja Hausam atrasties tuvāk debesīm un tas

nozīmēja pārvākšanos uz Dzirnavu ielu 91, uz namu ko savulaik dizainējis slavenais arhitekts Konstantīns Pēkšēns kā īres namu ar veikaliem. Tā nu viss jūlijs Latvijā esošajiem hausistiem pārsvarā pagāja pārvākšanās zīmē. Esošo mantu inspicēšana un pārvietošana uz jauno mitekli bija piedzīvojumiem bagāts process, jo atklājās, ka pēdējo 4 gadu laikā Hauss ir pamatīgi apaudzis ar dažādām mantām, un hausistus

gaidīja diezgan sarežģīta vētīšana. Tā kā visu uz jauno mājokli aizgādāt nevarēja, jo tur vienkārši trūka vietas, tad daļa mantu atrada jaunas mājas un jaunus saimniekus. Un kad visas mantas bija sakrāmētas ļoti eksotiskā veidā sadabūtās kastēs, tad ar Kārļa V., Evijas, Rinalda un Sandas tehnisko palīdzību, visa Hausa iedzīve tika pārvesta uz Dzirnavu ielu. Lielākais ieguvums pārvācoties, Sandras vārdiem runājot,

bija „muskuļu trenēšana, laimīgi nesot visas mantas uz piekto stāvu”. Sākumā jaunajā istabiņā, kurai nu bija lemts tapt par Hausa biroju, visas mantas bija tā sakrautas, ka palika vien maza taciņa, pa kuru tām apiet riņķī, bet pēc kāda laika Hausa pārvākšanās procesam, saukta arī par Oranžo revolūciju ar zilajām

kājām, tika pielikts punkts.

Interesanti, ka pārvākšanās laikā notika divi ļoti lieli un nozīmīgi projekti. Pirmais no tiem

bija „Where were the walls”, kas izrādījās viena liela ceļojoša ielu akcija ar dažādiem jaunatnes

projektu elementiem pa vidu. Un kā nu ne, ja visa projekta doma bija aizceļot no Somijas līdz Itālijai,

pa vidu apstājoties arī Igaunijā, Latvijā, Polijā, Vācijā, Čehijā, Ungārijā un Slovēnijā, katrā uz

apmēram dienām divām-trim un apskatot vietas, kuras kādreiz šķīra ES ārējā robeža. Jā, un projekta

galvenais dalībnieks autobuss bija no Latvijas! Kā Imants raksturoja šo lielekskursiju:

„pludmales, pastaigas, j�ra, cita j�ra, un atkal cita j�ra, viens liels, liels ezers, salas, pastaigas, pils�tas [daudz daudz], v�sturiskie centri, str�klakas, plun��šan�s, �dens c��as, viena aktivit�te, cita aktivit�te un v�l gal�gi cita aktivit�te, karstums, atkal �dens c��as, saule, autobuss, viena nauda, otra nauda, treš� nauda, viena valoda, cita valoda, un atkal cita valoda, viena robeža,

cita robeža, viens robežsargs, n�kamais un v�l daudzi n�kamie”

Tieši šī projekta laikā atgadījās pāris no leģendārākajiem notikumiem Hausa projektu vēsturē,

kas ir notikuši Latvijā. Un abi bija saistīti ar igauņa Andresa izdarībām. Te viņš kaut kur pamanījās

atstāt savas vērtīgākās mantas, kas galu galā nonāca Daibes atkritumu poligonā, un daudznacionāla 4

puišu delegācija ar Andresu priekšgalā devās uz turieni mantas atgūt. Pēc vairāku stundu rakšanās pa

atkritumiem, kad cerības jau gandrīz bija atmestas, igaunim tomēr palaimējās atgūt savu īpašumu.

Šīs atrakcijas laikā tapa sauklis „All you need is gloves” un ieraksts poligona viesu grāmatā, kuru pēc

vairākiem mēnešiem atrada LTV ziņu brigāde un par to uztaisīja mazu, nedaudz dezinformējošu, bet

tik un tā izklaidējošu sižetiņu ziņās. Tomēr nākamajā dienā Andress mēģināja savā īpašumā iegūt

oriģinālu fotogrāfiju pie Brīvības pieminekļa, pakāpjoties tur, kur parasti neviens to nedara, un neilgā

laikā viņš jau attapās policijas iecirknī, kur Imants un Irīna pēc vairāku stundu centieniem viņu

beigās izdabūja ārā no iecirkņa, lai viņš kopā ar pārējiem varētu doties uz Poliju. Tvnetā joprojām

glabājas šī notikuma reportāža, kur komentāros var izlasīt pat Andresam veltītu poēmu.

62

Šajā vasarā notika arī diezgan skaļais „Praida” gājiens. 24. jūlijā notika

gājiens “Riga Pride 2005” un dienu pirms gājiena, Klubs “Māja” palaida

preses relīzi, paužot savu viedokli, aicinot būt iecietīgiem. Diskusija bija arī

Hausa listē, neliela, bet bija. Pēc pasākuma, Kaspars Zālītis no EYHR izveidoja preses pārskatu un

nosūtīja to starptautiskajām organizācijām. Amnesty International

atbildēja nākamajā dienā ar paziņojumu kur nosodīja iecietības trūkumu.

Kamēr notika vērienīgais autobusa izbrauciens, Latvijā tikmēr

norisinājās jauniešu apmaiņas projekts „Atver logus! Redzi - mēs

krāsaini kopā”, kurā piedalījās dažādu minoritāšu jaunieši no Latvijas un

Vācijas un kopīgi atklāja iecietības un cilvēktiesību jautājumus. Projekts bija raibu notikumu pilns,

un tā visai drīz tika atklāts, ka jūlijā gandrīz nevienu lektoru uz pasākumu nevar sadabūt, un ja

gadījumā tomēr var, tad viņš tik un tā pazudīs pirms paredzētās lekcijas. Situācija gan tika veiksmīgi

atrisināta, jo lektoru un aktivitāšu vadītāju lomās iejutās organizatori - Līga Grundšteine, Dace Šmite,

Elīna Ķempele un citi. Projekta dalībnieki grupiņās devās uz Rēzekni, Kuldīgu, Daugavpili un

Jēkabpili, kur uzzināja, kā tad iecietība izpaužas tur un pie viena iepazina dažādu Latvijas malu

Viktorija Spuriņa šajā gadā tika ievēlēta JEF valdē.

2005.gadā Sandra Lapkovska veiksmīgi kandidē uz LJP valdi.

Kas tas tāds?

Konstitūcija – konfekte?

63

kultūras un sabiedriskās īpatnības. Un tad jau sekoja projekta publiskie pasākumi - ielu akcijas

Dubultos un Dzintaros atklāja, ka atpūšoties pludmalē, cilvēki labprāt iesaistās diskusijās un pat

zīmē. Viss projekts noslēdzās ar izstādi Rīgā, Stacijas laukumā, kur cilvēki varēja apskatīt projekta

laikā tapušos materiālus un zīmējumus brīžos, kad tos necentās nolaupīt vējš.

Pēc šo projektu veiksmīga noslēguma, viss augusts tika aizvadīts pabeidzot iekārtošanās

darbus, lai 2.septembrī varētu aicināt draugus un viesus uz sālsmaizi. Vakara namamātes uz laiku

izmantoja iespēju ietērpties dzeltenajos kombinezonus no 2003.gada pirmsreferenduma kampaņas,

lai sagaidītu viesus un uzdotu viņiem jautājumus par Pārvākšanos. Jautājumi noteikti varētu

pretendēt uz iekļūšanu Hausa anekdošu krājumos, un reti kurais zināja, kādu priekšmetu no

piedāvātajiem Hausisti izmantoja āmura vietā, plauktus klāt liekot (pareizā atbilde - pavārnīca!), cik

nestrādājoši printeri tika atrasti Hausa telpās vai arī to, ka Hausā tobrīd atradās 69 mājiņas.

Sālsmaize tika godam aizvadīta un Hauss oficiāli uzsāka savu darbošanos Dzirnavu ielas telpās.

Togad Gaujienas vienība arī piedzīvo, lai gan nelielu, aktivitātes un motivācijas kritumu. Taču

vienībā parādās jauna tradīcija, savu pasākumu afišas noformēt ar tādām frāzēm, kā „„ja pasaules

gala iemesla dēļ nevarat ierasties, tad tomēr ierodieties fizikas kabinetā, pretī mūzikas un krievu

valodas kabinetam skolas labajā spārnā, skatoties no frontona, gan jau pasaules gals pagaidīs :).”

18.septembrī notika kopsapulce, kurā par organizācijas prezidenti tika ievēlēta Līga

Grundšteine, kura tobrīd gan atradās Dānijā un kuras pienākumus vēl 3 mēnešus pildīja Sandra

Bukovska. Vēl valdē togad darbojās Liene Gaile, Zane Paula-Pāvula, Santa Jakubaite, Dace Šmite un

Imants Breidaks.

Droši vien vislabāk par šo laiku pastāstīs Līga pati:

Līga Grundšteine

„K�d� saulain� 2005. gada septembra dien�, kad atrados D�nij� tautas skol�, man pien�ca �szi�a „Tu iev�l�ta par Hausa prezidenti”. Š

� zi�a mani nep�rsteidza, ta�u satrauca gan. Satrauca

t�d��, ka v�l turpm�kos 3 m�nešus biju iepl�nojusi uztur�ties tautas skol� D�nij�. Nep�rsteidza t�d��, ka šaj� gad� Haus� notika lielas v�tras un vairs nekas t�

�sti nevar�ja p�rsteigt.

T�l�k�s leg�l�s deta�as neizpaud

�šu – tikai apstiprin�šu, ka p�c atgriešan�s no D�nijas 2005.

Gada decembra beig�s patieš�m s�ku pild�t Hausa prezidentes pien�kumus, tos p�r�emot no visiem

zin�m�s Sandras Bukovskas jaunkundzes. Sandra izdar�ja visu, kas vi�as sp�kos, lai mani ievad

�tu

jau iekustin�taj� vald� (kas darbu bija s�kusi Sandras vad�b� jau p�ris m�nešus iepriekš, un bija

noticis, iesp�jams, le�end�r�kais valdes komandas veidošanas pas�kums Maijas mammas m�j� ar �be�u st�d

�šanu un nokrišanu no vilciena perona u.c.) Ta�u s�kum� nebija viegli. Bija t�da saj�ta k�

šoferim ielecot braucoš� vilcien� un m��inot saprast, kas ir t� komanda, kas vilcienu vada un kur tas iet. Ta�u š

� vilciena virziens gan bija visai skaidrs – organiz�cijas kapacit�tes celšana. Hausa

finansi�l� situ�cija taj� laik� bija ja ne m�nus�, tad pa null�m, ko steidz

�gi bija j�uzlabo visiem

iesp�jamiem l�dzek

�iem.

Manupr�t, visliel�kais pluss šaj� laik� bija akt�va komanda. Tolaik (p�c Hausa v�tras), akt

�va

bija neliela da�a no biedriem. Ta�u valde un akt

�visti bija patieš�m iesaist

�jušies procesos un,

manupr�t, nojauta vi�u svar�go lomu Hausam taj� laik�. Tieši tad, kad Hausam finansi�li un pat

strat��iski g�ja gr�ti, t� liel�k� v�rt�ba bija cilv�ki. Man� pirmaj� prezidenta slej� rakst

�ju (gana

romantiz�ti, ta�u patiesi un no sirds): „Katram no mums ir savas un īpašas attiecības ar Hausu – cits tajā ieaudzis, cits aizaudzis ar to, cits kā akmensdārziĦš – apaudzis, bet gaida, kad saknītes ieies dziĜumā, citam kāda skaista Hausa puėe sirdī zied, citam – Hausa sēkliĦa kabatā, kas gaida izaugšanu, vēl citam – Hausa augsne jau uzarta un iesētas citas lietas. Bet vērtības nepazūd. Un

daĜa no Hausa kaut kur ir katram, kas tajā bijis.”

64

Sandrai ir jauns ierosin�jums, k� izplat�t ES idejas. To var�tu veidot atrakt�vas prezent�cijas veid� un nos�t�t pa e-pastu k� p�rs�t�m�s v�stules jeb spamu. Iesp�jamie nosaukumi: „Vienotais Eiropas katls”, „Zupu �d�si?”.

Šis gads noslēdzās tā ļoti mierīgi, ar vairākiem filmu un tējas vakariem - gan par federālismu,

gan arī veltījumu Berlīnes mūra krišanas

gadadienai, kura laikā Andris Gobiņš

pastāstīja savu Vācijas latvieša pieredzi

un bija atnesis parādīt ar saukļiem

aprakstītu palagu, kas tobrīd jau bija vēsturiska vērtība, un Hausa vēsturē pirmo (bet ne pēdējo) reizi

tika skatīta filma „Goodbye, Lenin”. Vēl tikai Hausa Ziemassvētki un aktīvistu ciemošanās bērnu

namā „Apīte” ar īpaši sagatavotu piedzīvojumu „Ceļojums uz Lapzemi” un Žeņas vadībā iestudētu

hausistu grupas deju un gads bija galā.

2006.

nākamā pietura

Janvāris Tējas vakars ar Lindu Jākobsoni un Robertu Putni par Hausa pirmssākumiem

Februāris 16.februārī Hauss kopā ar „Atvērtā Baltkrievija” un Latvijas Transatlantisko jauniešu klubu – aklāta diskusija par situāciju Baltkrievijā. Pēc tam došanās uz Baltkrievijas

vēstniecību.

Februāris - aprīlis Erudīcijas-orientēšanās konkurss „Nākamā pietura - Eiropa”

Februāris Reģionālo semināru projekts ”Iespēju krātuve”

Marts Top vienība Neretā, kur ir 40 interesenti.

Marts Ielu akcija par Baltkrievijas vēlēšanām.

Augusts Apmaiņa „Fantastic Four - Catching Communication”

Oktobris Pārvākšanās uz Pasta ielas biroju

8.oktobris Kopsapulce un sālsmaize Pasta ielas birojā

12.oktobris Tējas vakars ar Līgu Rudzīti par Moldovas un Piedņestras apgabala konfliktu

21.oktobris Zelta rudens Siguldā

6.novembris Klubā „Māja” viesojas JEF-Norway valde

23.novembris Tējas vakars ar Viktoru Freibergu par kino

5.decembris Tējas vakars par Atēnu FC un JEF jaunumiem

Decembris-februāris Projekta „Logs uz Eiropu” pirmais posms.

16.decembris Hausa viesošanās bērnunamā „Apīte” un ekskursija lidostā „Rīga”

19.decembris Tējas vakars par NATO samitu.

Gaujienas vienība svin desmitgades jubileju

Hauss pretendē uz nacionālas organizācijas statusu.

Hauss pretendē uz Sabiedriskā Labuma statusu.

Rēzeknes vienība iegūst savu mājaslapu un logo. Liepājas vienība apsver iespēju kļū par pastāvīgu organizāciju.

Jaunais gads iesākās ar klasiskām vērtībām - atgriešanos pie saknēm jeb Lindas un Roberta

stāstu par Hausa pirmsākumiem un pirmajiem piedzīvojumiem. Te nu tābrīža aktīvajiem Hausistiem

bija ko padomāt, cenšoties iztēloties, kā ir bijis noorganizēt pirmo Hausa nometņu nakts trasītes, jo

tolaik nebija mobilo telefonu un jebkuras apmaldīšanās varēja beigties ar iepriekš neplānota garuma

pastaigām ne vienmēr vajadzīgajā virzienā un piezvanīt kādam glābējam arī nebija iespējas.

Atgriešanās pagātnē bija arī Hausa 11.dzimšanas dienas tēma, jo ballīte tika svinēta 80.gadu

stilā, un daudzas Hausa meitenes tika manītas no mammām aizlienētās kleitās un iemēģinām disko

soļus. Hauss bija uzsācis savu padsmitgadnieka dzīvi.

Ziemas Olimpisko spēļu noslēgumā piedalās gaisa akrobāti Aerodium LV.

Rīgā notiek pasaules čempionāts hokejā.

Rīgā notiek NATO samits.

65

Togad Baltkrievijā

gada sākumā notika

prezidenta vēlēšanas un

Hauss rīkoja vairākus

pasākumus, kas bija veltīti

Baltkrievijas aktualitātēm

un centās pievērst kā

jauniešu, tā pārējo

iedzīvotāju uzmanību

notikumiem Baltkrievijā. Kā

rādīja 17.martā notikusī ielu

akcija par vārda brīvību

Baltkrievijā, Latvijas

iedzīvotāji ikdienā maz interesējās par notikumiem šajā kaimiņvalstī un bija ļoti dažādās domās par

baltkrievu labklājību. Mēnesi agrāk sadarbībā ar organizāciju „Atvērtā Baltkrievija” notika atklātā

diskusija „Baltkrievijas jautājums: Latvijas atbalsts” un kolektīvā svecīšu iedegšana pie

Baltkrievijas vēstniecības, kas vainagojās ar ne pārāk apmierinātu vēstniecības darbinieku

parādīšanos un pats pasākums tika pieminēts pat Baltkrievijas

opozīcijas interneta medijos. Savā veidā kopš tā laika ar Baltkrievijas

jautājumiem saistīti pasākumi ziemas otrajā pusē kļuva par tradīciju

arī turpmākajos gados kā diskusiju, tā arī ielu akciju veidolā.

2009.gadā pat tika izveidota māksliniecisku fotogrāfiju sērija, kas attēloja vārda brīvības problēmas

Baltkrievijā.

Arī erudīcijas konkurss vidusskolēniem piedzīvoja atdzimšanu, šeit gan laikam labāk jāsaka

pārdzimšanu, jo pirmo reizi Hausa vēsturē apburbuļojošās Ingas Ulmanes vadībā vidusskolēniem

tika piedāvāts erudīcijas-ORIENTĒŠANĀS konkurss „Nākamā pietura - Eiropa”. Erudīcijas

pārbaudes pašas par sevi Hausā jau bija ne vienreiz vien iemēģinātas, bet šī gada inovācija slēpās

finālistiem paredzētajos uzdevumos, kas sevī ietvēra pārvietošanos pa Rīgu, cenšoties vienlīdz labi

atbildēt teorijas jautājumus katrā no ar Eiropu saistītajām institūcijām, gan arī būvēt slavenas

Eiropas skulptūras kā vienīgo izejmateriālu izmantojot pašus. Tieši šis pasākums arī bija tas, ar kuru

Hausā ienāca Anete Skrastiņa, kas vēlāk kļuva par Rīgas Vienības vadītāju un divkāršu organizācijas

prezidenti. Viņas ienākšanas stāsts ir pavisam interesants - Zane PP mācījās braukt ar mašīnu tieši

pie Anetes tēva, kurš viņai reiz ieteicies par meiteni, kas viņam visu laiku atliek braukšanas

eksāmenu, jo traki daudz braukā pa ārzemēm un lielākoties par brīvu. Tā nu šis blakusefekts

piesaistījis Anetes uzmanību, un, droši piezvanījusi Zanītei, viņa uzzināja, kas ir jauniešu

organizācijas un ko tās dara, un izskatot visu LJP dalīborganizāciju sarakstu, viņas uzmanību

piesaistīja tieši Hauss. Tālākais jau ir [Hausa] vēsture...

Tā kā Hausu ļoti laipni bija atbalstījis Adenauera fonds, tā nu Inga un Santa varēja mazliet

citādākā formā īstenot savu izsapņoto „Iespēju krātuvi”, kas izvērtās aizraujošā 4 reģionālo

semināru pasākumā Talsos, Vecumniekos, Rēzeknē un Ādažos. Jaunieši varēja ne tikai iepazīties ar

Eiropas vēsturi un vērtībām, jauniešu NVO iespējām, bet arī dejot traku deju (Talsos), zīmēt

demokrātisku cilvēku (Vecumniekos), mācīties rakstīt projektus (Ādažos) un lietus laikā lauka

pētījumā iepazīt vietējo iedzīvotāju attieksmi pret vēlēšanām (Rēzeknē). Jāpiebilst, ka Rēzeknes

„Iespēju krātuves” seminārs Rēzeknē, 2006.

Līgas Grundšteines veltījums 2006.gada valdei: „Darbs un darbarīks!”

66

semināram tika iegādātas varen daudzveidīgas un pat jocīgas ēdamlietas, ko teorētiski varētu apēst,

bet pasākumos neviens tās nekad līdz galam neapēd un finansētājs var vien pieri raukt krunkās par

to, kas tad nu ir iegādāts, bet šajā seminārā dalībnieki ar lielu entuziasmu notiesāja gan parastās, gan

neparastās lietas. Toties Ādažos dažas dalībnieces sev atklāja jaunu pasauli un saprata, ka līdz šim ir

dzīvojušas alā.

Vēstule Eiropai: Runā Rīga

Vasaras noslēgumā Latvijā notika arī tā gada grandiozākais starptautiskais pasākums -

četrpusīgs apmaiņas projekts vārdā „Fantastic Four - Catching Communication” ar JEF

nacionālajām vienībām Katalonijā, Grieķijā un Bulgārijā. Dalībnieki bija ieradušies ar oficiālo mērķi -

apspriest Eiropas Savienības komunikāciju ar iedzīvotājiem un sniegt ieteikumus tās uzlabošanai, un

ar neoficiālo mērķi - iepazīt visu, ko vien var paspēt iepazīt, un kārtīgi atpūsties. Mazliet par to, kas

tad īsti tika darīts, pastāstīs Anete Skrastiņa:

„N�kamaj�s dien�s vair�k run�jam un str�d�j�m paši: darbs grup�s par ES komunik�cijas galvenajiem dokumentiem („D pl�ns”, „Balt� gr�mata”), jauniešu akt�v�ku iesaist�šanos komunik�cij� ar ES, ideju �ener�šana par daž�diem m�su ieteikumiem situ�cijas uzlabošan�, k� ar� lekcija par ES komunik�cijas p�t�jumiem. Visas prezent�cijas bija sagatavojuši paši dal�bnieki, t�p�c uzdevumi bija interakt�vi - veidoj�m atrakt�vas prezent�cijas - et�des, TV zi�as un vis�das cit�das interesantas lietas. [..]R�g� liel�ko da�u laika pavad�j�m str�d�jot: tiekoties ar svar�g�m person�m saist�b� ar Eiropas Savien�bas komunik�ciju Latvij�, piedaloties diskusij� ar mediju p�rst�vjiem, gatavojoties ielu akcijai J�rmal�, izp�tot daž�dus ES inform�cijas birojus R�g� un veic�m nelielu p�t�jumu. Visi

bija saj�sm� par ielu akciju, jo da�a dal�bnieku nekad neko t�du nebija dar�juši.”

Un tieši šajā projektā atklājās, ka latviešu laika izjūta krietni atšķiras no savu dienvidu brāļu

nesteidzīgā laika plūduma. Bet ko padarīt, ja dienvidniekiem svarīgāk šķiet nesteidzīgi aiziet līdz

pieturai, lai arī tas nozīmē transporta nokavēšanu. Un, protams, šī projekta svarīgākais galaprodukts

- atklātā vēstule tābrīža Eiropas Komisijas viceprezidentei, institūciju attiecību un komunikāciju

stratēģijas komisārei M.Wallstromai,kur bija apkopoti dalībnieku viedokļi par ES komunikāciju ar

iedzīvotajiem un ieteikumi, kā uzlabot šī brīža situāciju. Un viņa arī atbildēja uz šo vēstuli!

No Dienasgrāmatas � „Ir forši te b�t, jo te ir forši” Pauni�a 12.10.2006

Un nedrīkst taču aizmirst to, ka tovasar Hauss atkal ieguva jaunas mājas! Tā kā Dzirnavielas

mājas saimnieks bija izdomājis, ka tur kaut kas jāpārtaisa, tad nu ar steigu bija jāmeklē jauna mītne.

Un par nākamo Hausu uz diviem gadiem kļuva Pasta iela 6-21. Tā nu ar pārvākšanās pieredzi jau

apveltīti hausisti Hausa pārcelšanu rīkoja gana profesionāli. Lūk, ko par to stāsta apkārtraksta rindas:

„Un Hauss, kā vienmēr, atrodas augstu debesīs, tādēļ visas mantas gan bija jānones no piektā

stāva, gan piektajā stāvā jānones. Beigās sadalījāmies 3 komandās – cilvēki, kas nes no Hausa,

cilvēki, kas nes uz Hausu, un cilvēki (Līga un Imants), kas to visu pārvadā starp tobrīd diviem

vienlaicīgi esošiem Hausiem. Kad bija iznestas visas mantas, palika tā skumīgi, jo vesels gads dzīves

tur bija aizvadīts un gabaliņš sirds tur palicis uz visiem laikiem. Mēs aizgājām ar salūtu, kuru bija

sarīkojis kāds, kam todien bija sālsmaize Dzirnavu ielas telpās. Bet Hausa gars uz jauno mītni

atceļoja, iesēdies pēdējā mašīnā pie mantām.”

67

Iekārtošanās un remontdarbi Santas vadībā izveidoja to krāsaino un enerģisko mītni, kurā

enerģija kūsāt kūsāja, skanēja traki smiekli un raisījās radošas idejas. Oranžā grīda, violetās sienas,

ķiršsarkanie logu rāmji un 2 mājiņu kontūras abpus Hausa durvīm tam noteikti nāca par labu.

Un atkal jau kopsapulce. Jauna valde, jaunas cerības, apsveikumi un gaidas. Togad pie Hausa

vadības stājās Inga Ulmane, un viņai talkā Hausisti novēlēja Jāni Kropu, Daci Šmiti, Evitu Rutku,

Kristīni Rieri, Aneti Skrastiņu un Ritu Zālīti.

Hausa trio

Šeit vietā būtu pieminēt to, ka apmēram tolaik Hausā ieradās trīs meitenes, kas savas Hausa

darbības atbildīgas ne par vienas vien Hausa leģendas rašanos - Agnese Pauniņa, Elīze Tīkmane un

Madara Kanasta. Kā viņas pašas par to apkārtrakstā stāsta:

„Reiz sensenos, �sti neatminamos laikos aiz trejdevi��m j�r�m un tikpat daudz kalniem un

lej�m notika Pasaules rad�šana jau nu n�, bet Pasaules diena. Tr�s vienk

�ršas un n���gas lauku

meitenes [Madara, Agnese, El�ze] ierad�s iepaz�t plaš

�s pasaules labumus. Un atrada Hausu.

N� nu, visp�r jau viss nemaz tik vienk

�rši nebija...

Madara bija kruta k� ruta, jo jau pazina Aneti [to pašu, kas tagad ir R�gas vien�bas vad�t�ja], ar

kuras g�d�bu p

�ris dienas v�l

�k meitenes non

�ca Hausa biroj

� [t.i. tukš

� telp

� ar dažiem kr�sliem,

toties piln

� ar sirsn�giem un smaidošiem cilv�kiem �].

Ieg�ja tur ar dal�t�m j�t

�m, izn

�ca ar nedal�tu PAR! T

� bija m�lest�ba no pirm

� acu skatiena.. �

Tam visam sekoja neliels klusuma periods. Pirms v�tras... Tad n

�ca v�l�šanas...un l�dz ar t

�m neatvair

�ms pied

�v�jums no Ingas [t

�s pašas, kura tagad

prezidente] „izv�rst savu radošo degsmi piln�g� bezpr�t� un pr

�t�” par to v�l sa�emot siltu t�ju un

gardumi�u. Un t� nu vi�as to savu degsmi izv�rsa, uztapinot instal

�cijas – ko l�dz�gu kartona kast�m,

kuras savietotas viena uz otras, un uzkr�sojot[uzp�šot] sauk�us uz t

�m. [favor�ti: „Neesi z

�baks, ej

v�l�t!” un „Saka, ka pirm� reize paliek atmi�� uz m�žu...” �] Izskat�j�s diezgan ekstravaganti.

Ieguvums? Personiskais – prakse ar kr�su baloni�iem un degunu, kurš, ieelpojot kr

�sotu gaisu,

k�uvis melns un aizlipis. Publiskais – statistikas nav. Bet galvenais jau, ka paš�m prieks.

N�kamais pav�rsiens - kopsapulce. Trijotne, k�uvušas par biedr�m, gavil� un saka paldies

visiem, kas par to par�p�j�s!

Un t� nu Hauss ir ticis pie savas n��u trijotnes un š�iet, ka tik

�tri va�� netiks, jo skaidrs ir viens

– n��es Hausu ir smagi iem�l�jušas.. „

Gaujienas vienībai – 10

Vecākā Hausa vienība – Gaujienā, arī piedzīvo savu desmito dzimšanas dienu. Vienības

vadītājs Andris Kļavs sagaidot vienības desmito jubileju bija ieplānojis lielu erudīcijas konkursu un

arī – projektu par jauniešu centra izveidi. Diemžēl jauniešu centra izveides projekta ideja joprojām ir

idejas līmenī, bet lielais erudīcijas konkurss notika.

EVS brīvprātīgie

Šis gads bija ievērojams arī ar to, ka Daces Šmites vadībā uzplauka EVS jeb Eiropas

Brīvprātīgā darba nosūtīšanas lauks. Desmitiem jauniešu interesējās par iespējām pavadīt noteiktu

savas dzīves posmu ārzemēs, veicot brīvprātīgo darbu un iepazīstot citu kultūru, un tā kā programma

„Jaunatne” Hausu bieži vien ieteica kā vienu no tām organizācijām, pie kurām vērsties nosūtīšanas

gadījumā, tad Dacītei bija darba pilnas rokas, konsultējot šos jauniešus un grupiņu arī nosūtot. Šeit

noteikti jāpiemin tas, ka tobrīd EVS projektos arī nosūtīšana bija sarežģīts process un

nosūtītājorganizācijai arī bija jāraksta un savā valstī jāiesniedz projekts, un tikai tad, ja abās valstīs

68

projektus apstiprināja, brīvprātīgais no priekiem varēja lēkt gaisā un sākt domāt par mantu

kravāšanu. 2010.gadā tas notiek jau vienkāršāk.

Dace par EVS:

Dace Šmite

Kluba „Māja” jaunieši ilgi domāja par brīvprātīgo nosūtīšanu EBD programmas ietvaros un

brīvprātīgo uzņemšanu, taču līdz 2005. gada otrajai pusei nebija neviena, kas gribētu līdz galam

uzņemties pienākumus, kas saistīti ar brīvprātīgo nosūtīšanu un uzņemšanu programmas ietvaros, jo

tas paredz ne vien daudz pienākumus Klubam „Māja” kā nosūtītāj- un uzņēmējorganizācijai, bet arī

ilgtermiņa saistības.

Sākot no 2005. gada, kad kļuvu par Kluba „Māja” Sirdsapziņu, EBD izvēlējos kā savu galveno

uzdevumu. Sākām kārtot visas nepieciešamās formalitātes, lai, pirmkārt, kļūtu par nosūtītāj

organizāciju. Līdz 2007. gada rudenim Klubs „Māja” bija uz dažādām valstīm gan ES, gan ārpus tās

(Maķedonija) EBD programmas ietvaros nosūtījis apmēram 15- 20 jauniešus. Tagad jau skaits

noteikti ir vismaz divas reizes lielāks. Tāpat varam lepoties ar EBD nosūtīšanas projektu Storytelling,

kas tika realizēts Argentīnā, kurā piedalījās Līna Leitāne un Ingus Jakstiņš. Projekta ietvaros jaunieši

apceļoja Argentīnu un veidoja stāstus par tur dzīvojošajiem cilvēkiem. Šie stāsti tika publicēti

internetā - www.ywamstorytellers.com.

Eiropas Brīvprātīgo uzņemšana Klubā “Māja” aizsākās 2007. gada martā, kad mums pievienojās

Marco no Itālijas un Anastasija no Grieķijas. Marco Latvijā pavadīja 10 mēnešus un Anastasija 6

mēnešus. Šo jauniešu uzņemšanas projekti bija liels pārbaudījums un ugunskristības gan Klubam

„Māja” kā uzņēmējorganizācijai, gan jauniešiem, kas bija atbildīgi par dažādiem jautājumiem, kas

saistīti ar brīvprātīgo uzņemšanu. Sākot ar dzīves vietas nodrošināšanu un beidzot ar darba

pienākumu sagatavošanu un vadīšanu, kā arī morālo atbalstu. Sākot no 2007. gada oktobra Klubs

„Māja” uzņēma vēl divus Eiropas brīvprātīgos – Aleksandru no Vācijas un Iliju no Maķedonijas, kā

arī vēlāk Giulio no Itālijas un Lauru no Vācijas.

Eiropas brīvprātīgie ir lielisks iespēja jauniešiem no Latvijas iepazīt jauniešus no dažādām Eiropas

valstīm un to kultūru, kā arī piedzīvot dažādu kultūru sintēzi ikdienā! Tāpēc man jo lielāks prieks, ka

nākamās Kluba „Māja” paaudzes turpina Eiropas brīvprātīgo uzņemšanu!

No Dienasgrāmatas � „Hausam ir gars - tas padara šo organiz�ciju �pašu. �emot v�r�, ka šis gars ir �pašs, tad tas ir

dzin�jsp�ks tam, ka organiz�cija darbojas. Protams, ka gars nevar dz�vot bez cilv�kiem un, paties�b�, šis gars dz�vo m�sos. K� jau jebkura m�ja, t� b�tu tukša, ja neb�tu cilv�ku. Cilv�ki haus�- t� ir m�su bag�t�ba. Esi d�rgums-esi hausists.” J�nis

Inga Ulmane

Man v�l ir svar�gi pateikt: Tas, ka Hauss ir bijis k�du laiku mana dz�ve – atz�šos, bieži vien šaj� – nu jau vairs

ne-bezr�p�gaj� pieaugušo cilv�ku laikmet� – p�rem saj�ta, ka gribas, lai ir t� k� toreiz – Hausa laikos, kad

var�ja dar�t visu, bija naiva tic�ba visam, var�ja ar� visu izdar�t uz Tip-Top, t� ka acis lielas un sird� prieks! Tas

bija visu iesp�ju un prieku laiks – atbild�ba, izklaide, draugi un negul�tas naktis vienlaikus. Zinu, ka t� nekad

neb�s vairs – b�s vis�di cit�di, ne jau slikt�k vai lab�k, bet Hauss ir bijis noz�m�gs laiks man� att�st�b� un dz�ves izprašan�. Ja t� pa god�go – Haus� ar� iem�c�jos, k� nevajag vad�t un tur ar� l�n�m ies�ku m�c�ties, k�

vajag, jo man bija fantastiski skolot�ji un forši, ka ir joproj�m – vecie un esošie biedri.

69

Par vienu no šī laika personālijām, citāts no Apkārtraksta:

Ulllmane. Inga Ullmane. Nopietna sieviete vid�jos gados. Ar attieksmi. P�c horoskopa zebra. Dz�vo P�rdaugav�. Savrupnam�

„Dzeltenais Saulgozis”. Ie�em augstu amatu sarež��t� hierarhisk� strukt�r� ( Klubs „M�ja” ) – barvede. Pat�k

pulc�ties, grup�ties un b�t, lai dal�tos, pl�notu un konstru�tu. Nav person�g�s maš�nas. Par to bieži raud. Jo telev�zij� kultiv�tajam vado�a t�lam vienm�r ir auto. Nopietns auto. Nu nekas. V�l pat�k ar� m�zika. Un ne tikai

klaus�ties, bet ar� dzied�t ( ? ) l�dzi. Nevajadz�tu piemirst ar� t�ju, kas ir �oti svar�gs š�s kundzes personiskais

artefakts, ar� tad, ja t� uzlieta +/- pirms 2�m ned���m. Un tad v�l t� za�� kr�sa. Un vienai kurpei melnajai ir

nopl�sta bante. Inga p�rzina daudz un daž�das lietas.Ir labi inform�ta un kompetenta un l�dz ar to var atbalst�t un vedin�t uz kust�bu citus strukt�r� iesaist�tos.Ir atv�rta jaun�m un lielisk�m idej�m un sp�j novirz�t vilcienu uz

pareizaj�m slied�m. Ullmanes kundzes m���k� pils�ta ir Baldone. Tur vi�a ce� d��u. Br�vaj� laik� pat�k

nodarboties ar rokdarbiem. Ir izšuvusi vair�kus �oti pat�kama izskata aizkarus „Hausa” aktu z�lei, svin�giem

gad�jumiem, k� ar� – vair�kus vasar�gus galda apvalkus un kompj�teru p�rkl�jus. Kompj�ter� Ingas kundzei ir

apkopoti vair�ki koncerti, kurus vi�a iedarbina, kad vien nos�žas pie t� ( kompj�tera). Bet, kad Ullmanes kundze smejas, smejas viss R�gas rajons! Tik jauka ir vi�a, kas dzied l�dzi traktoram, m�l�gi smaida, atbalsta,

raud ( jo nav maš�nas jaukas ), nogu��s uz gr�das aiz d�v�na un apb�rsta sevi aiz k�rt�m, lai it��u jaunieši

nedom�tu, ka vi�ai ir nodoms aizmigt, zog no „Pelme�iem” p�ters��us, vienk�rši skaisti ir and so much more!.

Tu esi superd�m�te, Inga/Pinga – m�lam!

El�na

2007.

Jaunie Hausa iemītnieki

27. janvāris Vienību pārstāvju tikšanās

2.februāris Tējas vakars par Baltkrievijas aktualitātēm

3.februāris Hausa 12.dzimšanas dienas svinības cirka noskaņās.

24-25.februāris Valdes treniņš Baldonē un Ziedonī

1.marts EVS brīvprātīgā Marco ierašanās

5.marts EVS brīvprātīgās Anastasias ierašanās

9.marts Erudīcijas konkursa „ESam klāt” pusfināli Rīgā, Madonā, Saldū, Rēzeknē,

Jelgavā.

9.-11.marts Jauno žurnālistu skola

Marts-aprīlis Semināru cikls „Jaunietis darbībā”

Marts Seminārs skolēniem „Kas jauns Eiropā?” ar skolas sienas avīzes izdošanu.

19.marts Akcija „Par vārda brīvību Baltkrievijā”

23.marts Erudīcijas konkursa „ESam klāt” fināls.

2.-8.aprīlis Rēzeknes vienības projekta „Sešās dienās apkārt Eiropai” seminārs

10.aprīlis Rīgas vienības kino vakars.

14.-22.aprīlis Starptautiskais apmācību projekts „First Aid Toolkit”

Aprīlis Reģionālie semināri „ESam klāt” ietvaros.

10.; 18.maijs Itāļu un grieķu vakari.

4.-11.maijs Dalība Eiropas Nedēļas pasākumos reģionos.

4.-30.jūnijs Foto izstāde „Jaunieši man apkārt”

1.-10.jūlijs Starptautiska apmaiņa „Četri kompasi – viena karte”

24.jūlijs Informatīvs seminārs „Konstitūcijas loma Eiropas karjerā”

26.augusts Dalība LJP dalīborganizāciju ballītē „Atceries, toreiz...”

30.jūlijs Tējas vakars „Mobilitāte Eiropā”

12.augusts Dalība Jaunatnes kultūras dienā.

70

1.septembris Dalība pasākumā „Zem viena jumta” Vērmanes dārzā

6.septembris Tējas vakars par Eiropas kino

13.septembris diena ar japāņu jauniešiem

22.septembris Organizāciju dārzs un koncerts “Esi neformāls!” Esplanādē

20.oktobris EVS brīvprātīgā Ilijas ierašanās

23.oktobris Hausā viesi no Moldovas

Augusts-novembris Filmu vakaru cikls „Izziņas rudens”

7.novembris Vācijas vakars

13.novembris Maķedonijas vakars

15.novembris Izstādes „European Vibes” atklāšana ar diskusiju „Jaunieši plāno revolūciju

Eiropā...?”

27.novembris Tējas vakars par JEF

9.-16.decembris Starptautiska apmaiņa „What has Europe ever done for Baltic’s?”

16.decembris Hausistu viesošanās bērnu namā Apīte

28.decembris Vienību vadītāju tikšanās

Akcijas: Invite the neighbours!; Give voice to Belarus;

Apmācība “Paint Your Own Picture”

2006./2007. gadumija tika aizvadīta ļoti darbīgi, jo pilnā sparā norisinājās iniciatīvas

projekts „Skats uz Eiropu!”, saukts arī par Eiropas logiem. Pēc ilgāka pārtraukuma atkal tika

apmācīti jaunie lektori par Eiropas jautājumiem. Un pirmo reizi hausa vēsturē projektam bija ne tikai

organizatori, bet arī orgūģes. Pats projekts bija ļoti komplicēts, ietvēra sevī divus seminārus, vizītes

uz dažādām institūcijām un paviesošanos radio, kā arī tam visam sekojošas praktiskās nodarbības

dažādās Latvijas skolās. Starp citu, pirmajā seminārā notika viena no leģendārākajām Hausa nakts

trasītēm, par kuru Elīze reiz stāstīja tā:

„�pašs st�sts ir nakts tras�te, kur� Hausa sievietes p�rtapa jeb p�rdzima daž�dos kolor�tos

t�los – baben�, šova „Logi” vad�t�j� [ar izcil�m valodu dot�b�m] un modes d�m�s. Nakts tras�tes vakars, atn�ca ar lietu un sp�c�gu v�ju, kas m�su uzdevumu neatviegloja – ce�a nor�des bija sveces, kur�m nelabpatik�s degt stipr� v�ja ietekm�. T� k� laika bija neapskaužami maz, tad iek�rtot visus punktus neizdev�s, bet orgi daudz neb�d�ja un visu atrisin�ja ar smaidu uz l�p�m un jautru pr�tu. Sakar� ar niknu su�u izrais�taj�m neparedz�taj�m maršruta izmai��m dal�bniekiem bija ekskluz�va

iesp�ja apmekl�t viet�jos kapus un izbristies pa brikš�iem, kas neb�t vi�us nesar�gtin�ja.”

Heis� Hops�! Gandr�z vai ar š�du saukli Hauss sagaid�ja savu 12. jubileju! Hauss paties�b� ir peln� jis ne vienus vien sv�tkus. Bet hausistiem jau nav laika svin�t. Hausisti vingro! Vingro starp vajadz�b�m un iesp�j�m, labv�l�b�m un nelabv�l�b�m. Vingro starp t�kstošdarbu sarakstu 1 un t�kstošdarbu sarakstu 2. Vingro nakt�s, kad acis nedr�kst aizkrist par �tru un dien�s, kad j�iem�c�s atrasties vair�k�s viet�s vienlaic�gi. vingro, lai kop�gais vingrojums izdotos skaists. Un hausisti ir labi vingrot�ji – vi�iem san�k!

Vingrojam kop�

Vingris, Vingra, Virve

71

Un pēc apmēram pusgada 18+3 jaunie lektori bija tapuši. Un atstājuši aiz sevis jaunus

dzejoļus par Eiropu un logiem, kurus pievienot Hausa poēzijas krājumiem:

Esi atvērts Eiropai šai,

Esi atvērts saulainai dienai,

Smaidi plati, kamēr plīvo mati,

Eiropu caur logiem skati!

Lieli logi, mazi logi,

Katram pašam savi logi.

Tie mums paver skatu plašu

Un ielaiž iekšā Eiropas dvašu.

Heis� Hops�! Gandr�z vai ar š�du saukli Hauss sagaid�ja savu 12. jubileju! Hauss paties�b� ir peln�jis ne vienus vien sv�tkus. Bet hausistiem jau nav laika svin�t. Hausisti vingro! Vingro starp vajadz�b�m un iesp�j�m, labv�l�b�m un nelabv�l�b�m. Vingro starp t�kstošdarbu sarakstu 1 un

t�kstošdarbu sarakstu 2. Vingro nakt�s, kad acis nedr�kst aizkrist par �tru un dien�s, kad j�iem�c�s atrasties vair�k�s viet�s vienlaic�gi. vingro, lai kop�gais vingrojums izdotos skaists. Un hausisti ir labi vingrot�ji – vi�iem san�k!

Vingrojam kop�

Vingris, Vingra, Virve

Eiropas hausists

Februārī Hauss bija ļoti priecīgs un lepojās ar to, ka hausiste Sandra ieguva iespēju pārstāvēt

Latviju Eiropas Savienības eiropiešu instalācijā.

„Vienbalsīga hausistu atbalsta un vairāk vai mazāk veiksmīgi nosūtīta faksa rezultātā, kādā

pēcpusdienā ESIA telpas pāršalca vairāk nekā skaļš sajūsmas kliedziens. Kāpēc? Jo tieši tur atradās

Sandra Bukovska, kad uzzināja, ka ir izraudzīta par Latvijas pārstāvi „Eiropas Savienības panorāmai”.

Kas tā panorāma par zvēru? Lielformāta instalācija par godu Romas līgumu svinībām, kurā

attēlos 27 dažāda vecuma un profesiju pārstāvjus no visām ES dalībvalstīm[ievēro, no katras tikai

vienu!] – katra pārstāvja fotogrāfiju, kā arī izteicienus par ES un īsu dzīves aprakstu. Tā simbolizēs

Eiropas attīstības vēsturi, vērtības un vienotību dažādībā, un tiks atklāta 25.martā Berlīnes centrā.

Kas no tā visa būs iznācis, tad jau redzēsim.

Att�l� - Hausa pirmais br�vpr�t�gais – it�lis Marco un Sandra Bukovska.

Anete Skrastiņa 2007/2008 Hausa valdes gads tika pavadīts milzīgā skriešanā un lielā notikumu un projektu daudzveidībā, dalot uzmanību uz visām pusēm.

Amat� st�jas Valdis Zatlers.

72

Kāpēc Sandra? Jo viņai ir sava Eiropas vēsture[kas bija viens no galvenajiem nosacījumiem].

2003.gadā Sandra bija viena no jauniešiem domātās pirms-

referenduma kampaņas „Labāk būt iekšā!” koordinatoriem

un nākamajā gadā aktīvi iesaistījās ES paplašināšanas svinību

organizēšanā. Viņa ir rīkojusi erudīcijas konkursu Latvijas

vidusskolēniem, nometnes, apmācību seminārus, kā arī

starptautiskas jauniešu apmaiņas. No 2005.gada maija līdz

decembrim Sandra bija Kluba „Māja” prezidente. 2006. gadā

ES izglītības programmas Erasmus ietvaros mācījās Beļģijā

un tagad turpina savu darbu kā neformālās izglītības jauniešu

trenere par jautājumiem saistībā ar ES, tās vērtībām,

pilsonību un kultūru dažādību. Bet kas pats galvenais –

„Viņa vienmēr ir Eiropā un Eiropa vienmēr ir viņā.

Viņai ir savs īpašais, personiskais skatījums uz

Eiropu.” Tā, lūk!

Un tā jau pāris dienas vēlāk Sandra devās uz Berlīni fotografēties un intervēties. Kā gāja?

Cik zināms, mugurā viņai bija dzeltena jaciņa[nu tā, lai izskatītos pavisam eirofīliski, ja vien

instalāciju izveidos uz zila fona], intervijas jautājumi nebija visai oriģināli un Jāņa ieteikto vannu,

nenoskaidrotu iemeslu dēļ, tomēr līdzi nepaņēma.” (tā stāstīja Pauniņa)

EVS

Marta sākumā notika kaut kas grandiozs! Pirmo reizi mūžā organizācija uzņēma Eiropas

Brīvprātīgā Darba veicējus Latvijā! Tā nu projekta „Going with Europe in the backpack”

ietvaros Latvijā ieradās Marko no Itālijas (uz 10 mēnešiem) un Anastasija no Grieķijas (uz 6

mēnešiem). Abu silto zemju pārstāvji ziemīgos laikapstākļus neatzina par labākajiem Latvijas

draugiem, bet citādi ar lielu entuziasmu ķērās klāt pie savu uzdevumu pildīšanas - ceļot pa Latvijas

skolām un prezentēt gan valsti, gan ES, gan EVS programmas sniegtās iespēja; piedalīties dažādās

Kluba „Māja” aktivitātēs, organizēt tējas vakarus

un darīt daudz ko citu aizraujošu.

Tā kā Romas līgumam martā apritēja tieši

50 gadi, tad Eiropas Komisijas pārstāvniecība

Latvijā labprāt vēlējās, lai Hauss organizētu

nākamo erudīcijas konkursu „ESam klāt”. Tas bija

tāds ļoti ekspres- un ekspresīvs konkurss ar ļoti

radošu pieeju pusfināliem (kurā viena no Zemgales

komandām atrada par tuvāku aizbraukt uz

Rēzekni, nekā Jelgavu, tādēļ uzvarētājus Zemgalē

varēja paziņot tikai pēc telefoniskas konsultēšanās

ar Rēzeknes organizatoru komandu) un dzirkstošu

finālu Latviešu Biedrības namā ar televīzijas piedalīšanos. Jelgavas komanda, izrādās, bija iecienījusi

mūsu konkursus, un rūpīga darba rezultātā pamanījusies iekļūt finālā otro gadu pēc kārtas. Beigās

gan uzvarēja jūrmalnieki.

Martā sākās arī Latvijas daļa projektam „Speak Up Europe”, kurš norisinājās visā Eiropā.

Tā mērķis bija palīdzēt Eiropas politiķiem saprast, kādu Eiropu vēlas redzēt un kā to vēlas izmainīt

Eiropas iedzīvotāji. Tā kā bija izgāzušies Eiropas Konstitūcijas referendumi Francijā un Nīderlandē,

tad kā pagaidu risinājums komunikācijas problēmām tika radīts „D plāns” (demokrātija, dialogs,

73

diskusijas), kā efektīvāk komunicēt ar „vienkāršajiem pilsoņiem” un atvēlēta naudiņa, lai NVO kā

starpnieki visā Eiropā dažādu pasākumu rezultātā ievāktu iedzīvotāju viedokli par šiem jautājumiem.

Latvijā projekta ietvaros vairāku mēnešu garumā notika šādi pasākumi - Jauno žurnālistu skola,

Debašu konkurss „ES 50 gadi”, seminārs par ES institūcijām un konstitucionālā līguma vēsturi,

paneļdiskusija „Konstitūcijas loma Eiropas karjerā”, tējas vakari par mobilitātes iespējām Eiropā un

Eiropas kino.

Togad Hausam bija arī liels prieks par Rēzeknes vienības pašu organizēto iniciatīvas projektu

"Sešās dienās apkārt Eiropai". Par pašu projektu tā organizatores Māra Skredele un Sandra

Kļavinska stāstīja tā:

Projekts norisin�j�s no 2007. gada febru�ra l�dz maijam. S�kot projektu, par galveno m�r�i tika izvirz�ts iepaz�stin�t Latgales re�iona skolu jauniešus ar Eiropas valstu kult�ras daž�d�bu, k� ar� mazin�t stereotipus un aizspriedumus pret citu tautu p�rst�vjiem. Lai m�r�i �stenotu, tika apce�otas 8 daž�das re�iona skolas, kur�s jaunieši tik�s ar Eiropas br�vpr�t�g� darba veic�jiem no V�cijas, Francijas, Lielbrit�nijas u.c. Eiropas liel�kaj�m valst�m. Atsauc�ba no skolu puses bija �oti atbalstoša un pozit�va. T� bija lieliska iesp�ja iepaz�ties un b�t Latgales skaist�kaj�s viet�s, ko ikdien� nen�kas bieži piedz�vot. Apmekl�to skolu jaunieši iesaist�j�s diskusij�s, piedal�j�s Erud�cijas konkurs�, k� ar� vi�iem tika dots ieskats par projektu "Seš�s dien�s apk�rt Eiropai", Klubu "M�ja", un iesp�ja komunic�t ar Eiropas br�vpr�t�gajiem, kas vidusskol�niem lik�s �paši saistoši. Jauniešus aicin�j�m pieteikties ar� projekta nosl�guma semin�r�, kas norisin�j�s Adamovas intern�tskolas telp�s pavasara br�vdienu laik�. Semin�rs notika no 2. l�dz 8. apr� lim, kad vienkopus sabrauca daž�du vecumu vidusskol�ni gan no nesen apmekl�taj�m skol�m, gan ar� jaunieši, kuri bija redz�juši vai dzird�juši par semin�ru no sludin�jumiem radio, internet� un viet�j� pres�. Semin�ra s�kum� atmosf�ra bija nedaudz saspringta, kas tika veiksm�gi main�ts iepaz�šan�s sp��u laik�. Ar� turpm�k dal�bnieki bieži uzdevumus veica grup�s, kur�s darbojošos cilv�ku sast�vs nep�rtraukti tika main�ts. Tas ��va iepaz�ties un sadraudz�ties citam ar citu, k� ar� nodrošin�ja sirsn�gu un radošu atmosf�ru. Katra dienu velt�j�m vienai Eiropas valstij un m��in�j�m izprast t�s dz�vi, trad�cijas, paradumus un kult�ras �patn�bas. Inform�cija tika pasniegta daudzveid�gi - gan radošu aktivit�šu, gan sp��u, gan lekciju veid�. Semin�ra laik� jaunieši piedal�j�s "Nepieradin�taj� modes skat�", un picu gatavošanas sacens�b�s, veidoja te�tra izr�des un uzst�j�s popiel�, sp�l�ja futbolu ar moderniz�tiem noteikumiem, kr�soja Lieldienu olas un veica dažnedaž�dus citus uzdevumus. Visliel�ko atzin�bu izpeln�j�s aktivit�tes vakaros – nakts tras�te, spoku st�stu vakars un kult�ras vakari, k� ar� grupas "D-light" koncerts, kam sekoja desi�u cepšana pie ugunskura (kuras mums �oti laipni uzd�vin�ja R�zeknes ga�as kombin�ts) un dziesmu dzied�šana. Semin�ra laik� jaunieši sav� starp� �oti satuvin�j�s un visi dal�bnieki atzina, ka š�s bijušas satriecošas pavasara br�vdienas. Projekta realiz�cijas laik� tika piedz�voti vair�ki negaid�ti š��rš� i, tom�r visgr�t�kais š�ita p�d�j�s dienas r�ts, kad saprat�m, ka t�l�t, t�l�t b�s j�š�iras. P�c semin�ra vair�ki dal�bnieki ir izteikuši v�l�šanos paši

pam��in�t uzrakst�t projektu, k� ar� iesaist�ties Kluba „M�ja” aktivit�t�s.

Aprīla otrajā pusē norisinājās arī starptautisks apmācības projekts „FIRST AID

TOOLKIT”ar segvārdu Šveices projekts. Jaunieši no Maķedonijas, Šveices, Bosnijas un

Hercegovinas, Dānijas, un, protams, Latvijas Līgas Grundšteines un Māra Rešņa vadībā apguva

prasmes, kā interesanti runāt ar jauniešiem par ES un kopīgās diskusijās izveidoja savu vīziju, kā

jauniešus īsā laikā ieinteresēt uzzināt kaut ko vairāk par ES. Vispirms tā tika izmēģināta uz Latvijas

jauniešiem, bet vēlāk pilnīgota Šveicē projekta turpinājumā, kur Šveices jaunieši atzina to par labu

74

esam. Jā, un tieši šajā projektā ārzemnieki bija nonākuši pie secinājuma, ka Latvijas meitenes

piedalās Olimpiskajās spēlēs skaistumkopšanā.

Toties maijā apkārtrakstā Ingas prezidentes slejā, starp citu, varējām lasīt šādu ziņu:

„NB!!! Un v�l, ko grib�j�s piemin�t – pateicoties JUMS un MUMS un IKVIENAM HAUSISTAM Latvij� un pasaul� – p�c SKDS veikt� „Attieksme pret Latvijas dal�bu Eiropas Savien�b�” 2007. gada marta p�t�juma 8% Latvijas iedz�vot�ju ir dzird�juši par Klubu „M�ja” (p�t�jums veikts ar Eiropas Savien�bas Inform�cijas a�ent�ras atbalstu)!!! Un P.S. Tikko pazi�ojušies Francijas prezidenta v�l�šanu rezult�ti, Sarkoz� iev�l�ts un Francij� atkal

jau s�kas lieli grauti�i un maš�nas deg! Ai, ai, ai!”

Jūlija sākumā notika apmaiņas projekts ar pusotru gadu garu priekšvēsturi un gatavošanos -

„Four compasses - one map”, kurā satikās latvieši, lietuvieši, norvēģi un eksotiskās Islandes salas

pārstāvji, lai noskaidrotu, kas viņiem kopīgs un atšķirīgs, pētītu kultūras, identitātes, demokrātijas un

pilsoniskās sabiedrības tēmas un viens otru. Šeit jāpiemin, ka projekta ekskursijas izbraucienam teltis

aizdeva pats Ādažu armijas poligons, bet tā kā tās bija armijas teltis, tad telšu licējiem nācās ilgi lauzīt

galvu par atsevišķām telts sastāvdaļām, kas beigās izrādījās ierīce, kur karavīriem izmazgātās zeķes

žāvēt. Savukārt Elīna un Kristīne bija pierunājušas uz projektu atbraukt savu dāņu valodas

pasniedzēju, kurš ar savu tīri skandināvisko pieeju lietām un patiku kaitināt cilvēkus netīšām

pamanījās apvainot vismaz daļu projekta dalībnieku. Un lai arī projekts jau sen kā beidzies,

dalībnieku veidoto filmiņu, kur Rīgas ielās sastapti cilvēki skaidroja savu viedokli par to, kas ir

Eiropa, kas ir Eiropas brīnums un vai viņi paši jūtas kā eiropieši, joprojām var noskatīties Internetā.

Tāpat kā pastāstīt islandiešu īsāko anekdoti - „Esi apmaldījies mežā? Piecelies!”

Septembra noslēgumā norisinājās gada lielākais un iespējams pat vairāku pēdējo gadu

lielākais publiskais Hausa pasākums „Esi neformāls!” - hausisti bija piekrituši jaunam

izaicinājumam organizēt vienu no Rīgas domes Jauniešu mēneša pasākumiem par neformālo

izglītību.

K� sludin�ja rekl�mas afiša, tad jauniešiem taj� tika pied�v�tas daudz un daž�das iesp�jas, visas saist�tas ar neform�lo izgl�t�bu un iesp�ju iesaist�ties gandr�z divos duos organiz�ciju, baud�t jauno mzikas grupu uzst�šanos un v�l daudz ko citu. K� rakst�ja v�l�k rakst�ja Lauma: „šis pozit�vais uzsaukums/draudz�gais aicin�jums/p�rliecinoš� dev�ze p�c 22. septembr� notikuš� pas�kuma Esplan�d� rot� ne vienu vien somu, krekli�u, piespraud�ti un pr�tu. „Esi neform�ls!” nosaukums nebija izv�l�ts nejauši, jo tieši neform�l�s izgl�t�bas un nevalstisko organiz�ciju populariz�šana bija dienas galvenais m�r�is. Gan run�t�ji uz skatuves, gan vair�k nek� 20 daž�du organiz�ciju p�rst�vji nenoguruši atbild�ja uz interesentu jaut�jumiem, kam�r, cit�jot k�du akt�vu neform�li, „mute bija sausa k� Sah�ras tuksnesis”. Šo izteikumu var saprast, jo apmekl�t�ju skaits kopum� r�d�j�s pietiekami cien�gs, lai par to nevar�tu sdz�ties. Paral�li iesp�j�m uzzin�t perspekt�vu inform�ciju, pas�kuma dal�bnieki p�rbaud�ja savu veiksmi un jauniegt�s zin�šanas daž�d�s izloz�s un konkursi�os, z�m�ja savu v�ziju par to, k� ir bt neform�lam, baud�ja eksotiskus deju priekšnesumus un klaus�j�s labu mziku. Lielu atzin�bu ar savu

spilgto uzst�šanos guva ar� kaimi�zemes Igaunijas b�tbokseris Pitti”.

Starp citu, šis igauņu viesis iepriekš nebija plānots, bet gan kā tūrists klīdis pa Esplanādi un

nolēmis piedāvāt savus talantus pasākuma skatuvei, jo viss notiekošais viņam varen gājis pie sirds.

Pēc šī pasākuma tā galveno organizatori Aneti nespēja nobaidīt vairs nekas, tā nu viņa, Hausa

biedru atbalstīta, uzņēmās nozīmīgo prezidentes amatu, lai roku rokā ar saviem jaunajiem valdes

75

kolēģiem Ritu Zālīti, Kristīni Rieri, Sandru Bukovsku, Elīzi Tīkmani, Madaru Kanastu un Baibu

Gabrāni Hausu vestu iekšā nākamajā gadā.

Pēc pirmās brīvprātīgās Anastasijas došanās mājup, Hausā savu brīvprātīgo darbu darīt drīzi

vien ieradās 2 citi jaunieši - Aleksandra no Vācijas, kuras vectēvs bija uzaudzis Rīgā, un arī Ilija no

Maķedonijas, kuram vispirms gan bija jāpārvar dažādas ar vīzu saistītas problēmas. Tā nu Hausā

kādu laiku bija pat veseli 3

brīvprātīgie.

Gada noslēgumā notika

vēl pēdējais ar „Speak Up

Europe” saistītais pasākums -

tika atklāta ceļojošā izstāde

„Eiropas vibrācijas”, kurā

varēja aplūkot labākās

konkursam iesniegtās jauniešu

fotogrāfijas no visas Eiropas, kas

atspoguļoja jauniešu Eiropas

redzējumu. Interesanti, ka tieši

Latvijas jaunieši šim konkursam

bija iesūtījuši visvairāk fotogrāfiju un arī godalgoto 20 fotogrāfiju vidū visvairāk bija latviešu bilžu.

Tur pie vainas gan droši vien bija Marko un Nataša, kas savu skolu vizīšu laikā nepagurdami stāstīja

par šo konkursu. Pēc paneļdiskusijas „Jaunieši plāno revolūciju Eiropā…?” un izstādes atklāšanas

Rīgā izstāde aizceļoja uz citām Latvijas vietām, bet Rita Zālīte droši vien nekad neaizmirsīs trakos

brīžus pirms izstādes nokļūšanas Latvijā:

„No mana skatu punkta vistrak�kais mirklis s�k�s tad, kad, izst�des atkl�šanu vajadz�ja r�kot Latvij�, jo piedz�vojumi ar izst�des sa�emšanu bija bezgala daudz. Viss s�k�s ar to, ka fran�i, kuriem izst�de bija j�nog�d� pie mums, nos�t�ja to pa parasto pastu, kas noz�m�, ka izst�de var nepien�kt laik�. K�du dienu Marco atrada z�m�ti no pasta, ka mums pien�kusi paci�a. Mans prieks sej� bija ac�mredzams. Kop� ar Marco dev�mies uz Centr�lo staciju, bet izr�d�j�s, ka paka atrodas past� pie lidostas. Nu ko, divreiz mums nebija j�saka – 22.autobus� iekš� un „aid�”. Tavu br�numu – paka ir pien�kusi, bet pilna ar pastkart�m piespraud�t�m un plak�tiem pas�kuma reklam�šanai. Tas ar� bija smiekl�gi, ka plak�ti reklam�šanai ir, bet pašas izst�des nav. P�ris naktis negul�jusi no murgiem par izst�des (kuras nav )iesp�jamo izvietojumu, lik�s, ka cer�bas v�j�. Tom�r 1 dienu pirms izst�des atkl�šanas pien�ca �rk�rtas izs�t�ta paka no Briseles, kur� iekš� bija bildes, bet video un audio materi�li ne. Nekas - vismaz bildes m�s sasniedza. Jautr�ba k�uva v�l liel�ka, kad vienu dienu p�c izst�des atk�šanas pien�ca fran�u paka ar audio un video materi�liem. T�l�k š� fran�u paka tika nos�t�ta uz Kipru. P�c k�da laika jauna zi�a – Hausam pien�kusi paci�a no Anglijas! 3.izst�de! �šo pat neatverot vajadz�ja p�rs�t�t uz It�liju. Tieš�m, �sta ce�ojoš� izst�de.”

Apmaiņu „What has Europe ever done for us” organizēja EVS brīvprātīgais Marko, kurā

tika apzināti un izvērtēti ieguvumi Eiropas Savienības paplašināšanās 2004.gadā, kā arī veicināta

Baltijas jūras reģiona jauniešu nevalstisko organizāciju sadarbība.

Br�vprt�gais Ilija pal�dzot tam prvkties uz Lomonosova ielu.

76

Zane LapiĦa Lapi �as v�l�jums Hausam

Pirm� reize ieso�ojot Pasta ielas biroj� – omul�ga violeta istabi�a, pa logu iesp�d karst� j�lija saul�te, smaidošas cilv�ku sejas aicina n�kt iekš�, aps�sties un, par sp�ti jau t� karst�kajam vasaras periodam, iedzert v�l karst�ku t�ju. Apmulsums, par to, kas notiek, jo kaut kas šeit noteikti notiek, un milzu interese par to, k� var iesaist�ties.

P�c �sa izkl�sta par tuvojošos pas�kumu, sa�emu jaut�jumu: “Nu, pie k� no t� visa tu grib�tu piepal�dz�t?”...vai es pirm�t teicu apmulsums? Mu���bas! Tagad ir apmulsums! K� lai izv�las no vis�m š�m interesantaj�m liet�m, jo nekas l�dz�gs l�dz šim nav dar�ts, bet grib�s pieredz�t visu. Ja vien tad es b�tu zin�jusi, ka t�di projekti v�l tikai n�ks un n�ks un ka iesp�ja izm�in�t roku ar� cit�s liet�s Haus� nekad neb�s liegta! Varb�t apjukumu rad�ja Pauni�as draud�gais skatiens. Kas b�tu dom�jis, ka beigu beig�s vi�a k��s par manu labo Hausa gari�u, kas dikti pacent�s un izc�n�ja manu iesauku Haus�. Un zini ko, m���? Beig�s jau man tas t�ri labi g�ja pie sirds b�t tai Hausa Lapi�ai.

T� nu aizrit�ja pirmais gads mazaj�, darb�gaj� Pasta ielas biroj�: projekti, tikšan�s, t�ju vakari un klus�s br�vdienas, kad netrauc�ti ielav�jos Hausa biroj�, lai, sava liel� sekret�res pien�kuma vad�ta, sak�rtotu dokumentus, un pie reizes noliktu viet� k�du nomald�jušos �bu vai steig� aizmirstu nenomazg�tu kr�zi. Taj� biroj� mani pat m��� Skrasti�as jaunkundze pielaida pie vad�bas grožiem pirmajam eksperiment�lajam projektam – ielu akcijai “Eiropas D�v�ns”. 2008. gada 9. maijs: viena aiz�emta, nedaudz traka, bet pat�kami saulaina un pozit�vu emociju p�rpild�ta diena. Joproj�m man�s m�j�s Latvij� uz galda st�v mazs violets d�v�ni�š, ko sa��mu no lieliskajiem pal�giem. Ik reizi, uzmetot skatienu, ir j�pasmaida.

Un t� pien�ca vasara ar lielo p�rv�kšanos uz jaunaj�m maj�m Lomonosova iel�. Izsoles vad�šana ar vienreiz�jo Z�l�tes jaunkundzi, kas uz to dienu bija k�uvusi par manu m��oto v�ru. Un, protams, pats izv�kšan�s process. Joproj�m atceros, k� ar Krist�ni un Imi t�r�j�m Pasta ielas dz�vokli, un pr�toj�m, vai k�ds vienreiz sav�ks to (cerams, joproj�m dz�vo) rad�bu no kaimi�u istabas?!

Tad jauns Hausa gads ar jaunu valdi, biroju un projektiem. Š�iet, gr�ti saprast un aptvert, bet kaut k� jau laiks t�s lietas paman�s salikt pa viet�m. Tagad, skatoties atpaka�, varu secin�t, ka Hauss man vienm�r asoc�sies ar div�m liet�m. N�, n�, ne jau ar t�ju un cepumiem!

Pirmk�rt, k� platforma man, lai m�in�tu, k��d�tos, labotos un izaugtu. Lai paplašin�tu netikai zin�šanu, bet ar� pieredzes apv�rš�us. Lai akt�vi piedal�tos grupu darb� un izveidotu ko atmi�� paliekošu. Un lai reiz�m pat visneiedom�jam�kaj�m un trak�kaj�m idej�m �autu br�vi lidot.

Otrk�rt, ne jau sienas ir t�s, kas veido un stut� Hausu. Tie vienm�r bija, ir un b�s paši Hausisti. Un t� ir viena no liet�m, par ko domas man nav main�juš�s pat ne kopš t�s pirm�s j�lija dienas Haus�. Cik daž�di cilv�ki, bet tai paš� laik� tik vienoti, jo vi�iem ir š� kop�g� m�lest�ba – Hauss. Un kaut ar� tas ir kaut kas nesataust�ms un neredzams, to var sajust. T� sirsn�ba, m��ums, kas valda, tie smiekli un smaidi, ko vi�i viens otram d�v�, un atv�rt�ba – lai no kurienes tu esi n�cis, Hausa durvis ciemi�iem b�s allaž va��. Ja t� nedaudz pasakaini run�, Hauss �auj saprast, ka ne jau mantisk�s liet�s m�jo liel�k�s v�rt�bas, bet gan cilv�kos – tev�, man�, m�su sap�os, m�su m�r�os un m�su kop� piedz�votajos mirk�os!

Un viss, ko varu teikt manam m��ajam Hausam ir PALDIES! Paldies, ka esi bijis mums visus šos gadus un iespaidojis dz�ves tik daudziem jauniešiem. Un paldies ar� par tiem labajiem darbiem, ko Tu v�l tikai grasies paveikt, jo es ticu Taviem sp�kiem un zinu – kam�r vien b�s Hausisti, b�si ar� Tu! Priek�!

77

2008.

Federālie ciemiņi

22.janvāris Tējas vakars par Dienvidslāvijas vēsturi

30.janvāris Tējas vakars par jūdaismu

4.; 9.februāris Hausa 13.dzimšanas diena. Svinības sentimentālās noskaņās

5. februāris Tējas vakars par etniskajiem konfliktiem

7. februāris Hauss viesojas CVK

14. februāris Filmu vakars ciklā „Europe in Animated Pictures”

16. februāris Projektu rakstīšanas un vadīšanas apmācība

Marts Semināri „Kas notiek Eiropā?” Viļānos, Slampē.

31. marts Ielu akcija „Invite the Neighbours” par ES un NATO paplašināšanos

28. marts-4.aprīlis Starptautiska apmācība Latvijā „Paint Your Own Picture”

4.-12.aprīlis JEF-Berlin vizīte Latvijā

12. aprīlis Izstādes „Europe in Latvia” atklāšana t/c Origo

9.maijs Eiropas diena ar ielu akciju „Eiropas dīvāns”

10.jūnijs Tējas vakars par EVS (Eiropas Brīvprātīgo darbu)

13.jūnijs Hausa mantu izsole

1.jūlijs Ievākšanās jaunajās telpās

10.jūlijs Itālijas vakars

27.-28.jūlijs Taktiskā plānošana

12.-23.augusts Projekts “Neformālis”

5.septembris EVS brīvprātīgās Lauras ierašanās

6. septembris Iekšējās apmācības „Hausa 1.septembris”

12.septembris Sālsmaize un Eiropas dienas krēslu izsole

16.septembris Atvērto durvju diena

17. septembris Tējas vakars par Moldovu ciklā “ Sprīdītim pa pēdām”

20.septembris Dalība pasākumā „apCEĻO un ATGRIEZIES”

9.-12.oktobris Pirmais semināru cikla pasākums „Viss sākas ar ideju... Esi radošs!!!”

26.-31.oktobris JEF seminārs „Active Youth for a Truly Democratic European Family”

31.okt.-2.novembris JEF Federal Committee

9.novembris JEF-Norway vizīte Latvijā

Novembris-janvāris Erudīcijas konkurss „es ES”

5.-7.decembris Sense of Team vadīts valdes treniņš

Decembris –

februāris

Projekts sadarbībā ar Baltkrieviju „Jaunietis jaunietim – neformālās izglītības

prakses veicināšanā Baltkrievijā”

12.decembris Akcija „It’s time for change. It’s time for Europe”

Decembris Taktiskā plānošana valdei

16.decembris Ziemassvētki Apītes bērnunamā ar ekskursiju uz Rīgas Piena kombinātu.

Hauss piedalās Jauniešu organizāciju konsultatīvajā komisijā

Gads sākās ar asarām un atvadām, jo prom devās Marko, kas šo 10 mēnešu laikā bija paspējis

ne vien ļoti labi iemācīties angļu valodu, bet arī savaldzināt visu Hausistu sirdis. Marko gan solīja

atgriezties, un šo solījumu viņš jau ne vienu vien reizi ir pildījis.

Gada sākumā notika daudzi ļoti interesanti un līdz šim neiepazītu tematu tējas vakari. Ilija,

būdams Balkānu pārstāvis stāstīja par Dienvidslāvijas vēsturi, Balkānu etniskajiem konfliktiem, arī

daloties savā pieredzē. Savukārt Aleksandra pastāstīja par jūdaismu, tā tradīcijām un to, kā dzīvo

78

ebreji mūsdienās. Un regulārie kino vakari bija kļuvuši jau par tradīciju, kas ienākot Hausa birojā,

cilvēkiem lika apvaicāties: „Nu, un kas tad būs nākamais, ko skatīsimies?”

Martā ar EK pārstāvniecības Latvijā laipnu atbalstu Hausam bija iespēja organizēt reģionālos

seminārus Viļānos un Slampē, kuros vietējie jaunieši uzzināja daudz ko par Eiropas Savienību un tās

aktualitātēm, kā arī iemēģināja savu radošo varēšanu kreatīvi attēlojot jaunākos notikumus Eiropā,

izmantojot visus apkārtnē esošos priekšmetus. Tā Viļānos vietējās ziņu diktores tika pie krāsainu

knaģu nagiem, bet Latvijas un Šengenas līguma attiecības, izrādās, ļoti labi attēlot var, izmantojot

krāsainu spilvenu kaudzes. Un tieši Slampes seminārā atklājās, ka hausisti beidzot ir pieradinājuši

Iliju dzert tēju, jo viņš kā jau Balkānu pārstāvis lielākā cieņā turēja kafiju. Kā galaprodukts šiem

semināriem bija pašu dalībnieku veidotā krāsainā sienas avīze, kas pēc tam tikai izdalīta skolām pa

visu Latviju.

Marta un aprīļa mijā norisinājās abu brīvprātīgo - Ilijas un Aleksandras - personīgie iniciatīvas

projekti. Aleksandra bija nolēmusi, ka viņa vēlas veidot fotoizstādi par Eiropas Brīvprātīgā darba

veicējiem Latvijā, tādēļ viņa ceļoja pa visu Latviju, lai nofotografētu savus „kolēģus” un uzzinātu viņu

stāstus. Lai arī viņai negāja viegli, tomēr gala rezultāts bija izstāde „Europe in Latvia” tirdzniecības

centrā „Origo”. Kurš gan pirms tam iedomājās, ka ārzemniekam ir tik grūti izrunāt vārdus „Uz

redzēšanos!’ vai „īkšķis”?

Toties Ilija vēlējās organizēt pasākumus saistībā ar iespējamo NATO paplašināšanos, tā nu

sadarbībā ar Eiropas Kustību Latvijā vispirms notika paneļdiskusija, kur eksperti apsprieda jaunu

dalībvalstu uzņemšanas iespējas ES un NATO. Pēc tam notika Ilijas iecerētā ielu akcija „Invite the

Neighbours”, kur vizuāli tika attēlotas valstis, kuras šobrīd kandidē uz iestāšanos, un sekoja kreatīvas

darbības ar tapešu rulli, cilvēkiem un šķērēm. Un Ilija nebija viens, vēl bez hausistiem viņam

palīdzēja arī citi brīvprātīgie no visas Latvijas. Tā neformālā atmosfērā garāmgājēji varēja uzzināt

jaunumus par šo tēmu, un apmainīties ar viedokļiem.

Toties Eiropas dienā gaismā tika celts „Eiropas dīvāns”. Tas domāts pavisam burtiski, jo

Hausa zilais dīvāniņš no Pasta ielas tika atnests iepretim Latvijas Universitātei un ieņēma centrālo

vietu rīkotajā ielu akcijā. Bet par to sīkāk:

Zane LapiĦa 9.maijs, saulaina diena, pie Operas tilti�a cilv�ku bars, kas steidz sanest v�l p�d�j�s m�beles

savai kop�gajai m�jai – Eiropas m�jai. Dažs k�rto gr�matas bibliot�kas plauktos, dažs piestiprina fotogr�fijas, dažs piemet p�d�j�s

pagales kam�nam un dažs slink�kais laiski nov�ro darbo�us, atg�lies zilaj� kr�sas d�v�n�. Katram ir savs uzdevums šeit, ta�u vi�i visi ir atn�kuši par godu k�dam �oti svar�gam notikumam – Eiropas dienai!

Tas viss aizs�k�s t�laj� 1950. gada 9. maij�, kad Francijas �rlietu ministrs Rob�rs Š�mans aicin�ja Eiropas valstis apvienoties kop�jai sadarb�bai. Šaj� z�m�gaj� dien� sešas Eiropas valstis rad�ja pamatu š� br�ža Eiropas Savien�bai. Un t� jau 10. reizi Latvij� par godu šim notikumam katru gadu 9. maij� tiek atz�m�ta Eiropas diena ar k�du �pašu aktivit�ti. Un tieši šogad cilv�ki dzeltenajos krekli�os izg�ja iel�s, uzc�la m�ju un katru interesentu interakt�v� veid� inform�ja par 10 Eiropas Savien�bas svar�g�m t�m�m.

Tu nepiedal�jies un nezini, par ko ir runa? Nu tad klausies! Klubs „M�ja” šogad šo tik z�m�go dienu izv�l�j�s nosvin�t sav�d�k nek� iepriekš�jos gados, r�kojot ielu akciju ar nosaukumu „Eiropas d�v�ns”! S�kuma doma tik tieš�m bija iznest �r� d�v�nu, kur katrs gar�mg�j�js var�tu aps�sties un

79

uzzin�t ko vair�k par Eiropas Savien�bu. Ta�u Eiropas Savien�ba nav tikai mistisks termins, taj� ir pasl�puš�s visdaž�d�k�s instit�cijas, ilggad�jas starptautisk�s programmas un v�l daudz, daudz. T�p�c m�s non�c�m pie secin�jumu, ka ar d�v�nu vien nepietiks…ir vajadz�ga Eiropas m�ja! T� nu akt�vie d�v�nisti uzc�la m�ju, kurai katra deta�a apz�m�ja k�du Eiropas Savien�bas t�mu, un ikviens cilv�ks pieejot pie š�s deta�as var�ja uzzin�t daudz jauna un interesanta. Un, tas neb�tu Hauss, ja tur b�tu tikai sausi fakti un inform�cija, protams, neiztikt ar� bez sp�l�m un balv�m! N�c, pastaig�sim kop� pa m�su kop�go m�ju! Un neb�sim form�li, l�d�sim iekš� pa logu! Esam tikko iek�puši pa logu un turpat ar� satiekam organiz�cijas, kas pied�v� jauniešiem visdaž�d�k�s iesp�jas gan tepat Latvij�, gan ar� cit�s zem�s. Paejam p�ris so�us pa gaiteni t�l�k un esam non�kuši bibliot�k�, kur pie lielajiem gr�matu plauktiem m�s sagaida instit�cijas, kas labpr�t atbild uz nezin�t�ju jaut�jumiem gan par ES v�sturi, gan par pašu savien�bu un t�s darb�bas principiem. Blakus bibliot�kai atrodam k�pnes, kas simboliz� Latviju Eirop�. Un gluži k� Latvijas att�st�ba Eirop�, t�pat ar� m�s - k�pjam tik uz augšu! Non�kot uz m�jas jumta, paman�m antenu, kas nodrošina inform�ciju no cit�m pasaules viet�m. Nu ko, ja reiz esam uzk�puši uz Eiropas m�jas jumta, nos�tam savu zi�u pasaulei un dodamies lej� pasild�ties pie kam�na, kur m�s jau sagaida draudz�gie un smaid�gie br�vpr�t�gie (EVS), kas steidz st�st�t ne tikai par Eiropas Br�vpr�t�g� darba iesp�j�m Eirop�, bet ar� par sav�m dzimten�m un to interesantaj�m kult�r�m. P�c sasild�šan�s un jaukaj�m sarun�m, ieraugam kr�jkas�ti, kas atrodas turpat net�lu. Ta�u t� nav parasta kr�jkas�te, k� jau Eiropas m�j�, t� simboliz� vienoto val�tu – drošai naudas kr�šanai un glab�šanai! Esam jau non�kuši l�dz Eiropas durv�m, kas katram pied�v� ce�ošanu. Izejot lauk�, dodamies pa simboliem nob�rto taci�u. Katrs simbols st�sta kaut ko par Eiropu, tie pal�dz katram vair�k izprast t�s b�t�bu un v�rt�bas. Un t� taci�a m�s ir aizvedusi l�dz p�d�jai m�jas sast�vda�ai – pagalmam, kur vair�ki akt�visti aicina pievienoties bari�� un padal�ties viedok�os par vienu no vissvar�g�kajiem Eiropas Savien�bas tematiem – vidi un ener��tiku. Un pat ar�, ja Tev nekas nav zin�ms par to, vari vienk�rši pa�emt inform�ciju lapi�as un doties m�j�s izlas�t!

Nu k� patika m�su Eiropas m�ja? Varb�t t� šobr�d neš�iet pati liel�k� un grezn�k�, ta�u tai pieder d�rg�k� pasaules v�rt�ba, tie ir cilv�ki, kas to ir kop� c�luši un nebeidz to uzlabot un pilnveidot. Tieši t�p�c šeit valda tik sirsn�ga un draudz�ga atmosf�ra un m�jas durvis st�v plaši

atv�rtas gan seniem draugiem, gan jauniem ciemi�iem.

Vasarā ieradās vēl viens Eiropas Brīvprātīgā darba veicējs (jeb brīvprātis) - Džūlio no Itālijas,

kurš latviešu valodu sāka apgūt visentuziastiskāk par visiem iepriekšējiem brīvprāšiem kopā ņemot

un kurš drīz vien palika vienīgais brīvprātis Hausā. Bet ne uz ilgu laiku, jo

septembrī ieradās Laura no Vācijas.

Kļūstot nesamaksājamiem rēķiniem un vasarā beidzoties īres līgumam

biroja telpām Pasta ielā, uzsākās smags jaunu telpu meklēšanas periods. Pēc

lieliem pūliņiem Klubs „Māja” ieguva jaunas, jaukas mājas Lomonosova ielā

1 A, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes telpās, kur Hausam bija

iespēja ievākties gaišā telpā ar lieliem logiem (lielākā par biroju Dzirnavu ielā, bet mazākā nekā Pasta

ielā).

2008.gadā tiek dibināta jauna vienība Mazsalacā ar nosaukumu „Pirmais stāvs”.

Tomēr gada nozīmīgākais pasākums bija viesu uzņemšana no visām JEF nacionālajām

vienībām, jo tieši Latvijā rudens beigās notika JEF seminārs „Active Youth For a Truly

Democratic European Family” un JEF Federālās komitejas sanāksme – pirmo reizi Hausa

vēsturē. Gatavošanās bija nopietna un sākās vairāk nekā pusgadu iepriekš. Varbūt tieši tāpēc viss

izdevās tik labi. Uz semināru ieradās ap 40 dalībnieku no 22 Eiropas zemēm vecumā no 17-30, kas

Šis gads zīmīgs arī ar jaunas vienības dibināšanu Saldū. Vienības nosaukums ir „Atslēgas caurums”.

80

diskutēja par demokrātijas nozīmi, veidojot izpratni par pilsoniskās sabiedrības nozīmi un lietderību,

lai veicinātu jauniešu aktīvāku iesaisti dažādos pilsoniskās sabiedrības procesos. Gan Rīgā, gan

Saulkrastos tika aizvadītas aizraujošas dienas gan lekciju, gan praktisko nodarbību veidā. Tika

apzinātas radošas iespējas, kā aktīvāk iesaistīt dažādus jauniešus NVO darbībā, īpašu uzmanību

pievēršot procesiem Austrumeiropas valstīs, kur demokrātija salīdzinoši atrodas attīstības sākuma

stadijā. Interesanti, ka ārzemju viesi ārkārtīgi novērtēja latviešu ēdiena gatavošanas paņēmienus un

labprāt gaidīja katru jaunu ēdienreizi. Uzreiz pēc semināra sākās federālās komitejas sēde, kurā viesu

skaits bija palielinājies jau līdz 75. Līdztekus semināra dalībniekiem papildus bija delegāti no JEF

vienībām. Tik daudz ārzemju viesu Hauss vēl nebija uzņēmis. Un visobjektīvākais apliecinājums tam,

ka viss izdevies labi, droši vien bija JEF ģenerālsekretāra bieži atkārtotais latviskais „paldies”. Milzīgs

ir gandarījums, ka vēl ilgāku laiku pēc tam no JEFistiem bija dzirdamas pozitīvas atsauksmes.

Rita Bringa Be��u vafeles, jeb apCe �o un Atgriezies.

R�gas Domes Izgl

�t�bas, Jaunatnes un Sporta departamenta iniciat

�vas ietvaros jau trešo gadu

notika daž�di pas�kumi visu m�nesi, ta�u k� kulmin�cija bija pas�kums „apCe�o un Atgriezies”, kur piedal

�j�mies ar

� m�s, hausisti. Un t�, 20.septembr

� V�rmanes d�rz� pulc�j�s daž�das organiz�cijas, kas

past�st�ja par ce�ošanu un daž�d�m iesp�j�m Eiropas un Pasaules valst

�s.

K� zin�ms, Be��ija ir popul�ra ar „�ur�jošo puis�nu” un, protams, ar� ar smarž

�g�m be��u vafel�m, kas tur

sastopamas ik uz stra. Šo burv�gi vilinošo vafe�u arom�tu nevajadz�ja nekur t�lu mekl�t, jo m�s par to

parp�j�mies tepat R�g�.

„Nav mikseris!!!” – pazioja Ren�te, kas noz�m�ja to, ka mums aptuveni 7 litri m

�klas btu j�maisa

ar rok�m. Ta�u bez panikas! Mikseri m�s tom�r aiz�m�mies no kaimiu tantes, kas mums �oti atviegloja uzdevumu. Pateicoties Zanes

�pašo vafe�u m

�klas zin�šan�m m�s kop

�gi rad

�j�m š

�s ruden

�g�s dienas

naglu – be��u vafeles. Ar ko m�s sp�j�m ieinteres�t visvair�k interesentu un gard�žu. Br�žiem pat pie

msu telts izveidoj�s rindas, lai tiktu pie š� �paš� garduma. Sirsnia s�ka pukst�t strauj�k un seja atplauka

smaid� no visu apk�rt�jo cilv�ku pozit�visma. Gar�m ejošas tantes, skolnieki, studenti vai ar

� vienk�rši

interesenti nevar�ja vien attur�ties no š� gar�m sl

�došo emociju virpu�a. Pie msu telts piesaist

�ja ne tikai

gard�s vafeles, bet ar� visu hausistu smaidi, kas sasild

�ja gar�mg�j�ju sirdis šaj� ruden

�gaj� dien�. Gluži

k� garn�jums vafel�m, msu telti papildin�ja interesanti fakti, bildes, k� ar� Be��ijas karte. Un uzdevums

pavisam vienk�ršs – atbildi tikai uz 3 jaut�jumiem no 5 un vafele jau rok� steidz. Pacil�t�bas sajta

nepameta mani visu dienu, un p�c pas�kuma bija liels gandar�jums par padar

�to. �paši lielu paldies es

v�los pateikt Ievai, kura šo pas�kuma noorganiz�ja. M�s visi esam mala�i! Un visiem, visiem, ar

� tiem, kas nebija pas�kuma man ir k�ds ieteikums. Ja paliek skumji un

auksti, drmos un lietainos vakaros, tad risin�jums ir tikai viens- paem pav�rgr�matu un uzcep vafeles, iepriecinot ar

� citus m�jiniekus. Tas piepild

�s tavu sirsniu ar siltumu un uzlabos tev garast�vokli jebkur�

br�d�.

Joproj�m emociju virpul� aiz��rusies...

Anete SkrastiĦa St sts par laiku, kad biju Hausa prezidente:

Klub� „M�ja” es ien�cu 2007.gada pavasar� un �oti strauji iesaist�jos Hausa akt�vaj� dz�v�. Dienu p�c pirm�s tikšan�s ar Hausistiem, izp�tot visas LJP m�jas lap� atrodam�s jaunatnes organiz�cijas, es piezvan�ju un sac�ju: „Es visu apdom�ju- es gribu darboties tieši J�su organiz�cij� !” P�c ned��as biju iesaist�jusies t� gada Erud�cijas konkursa organiz�šan� un pirmo piecu m�nešu laik� biju pasp�jusi piedal�ties teju vai visos Hausa pas�kumos. T� paša gada Hausa

81

ikgad�j�s v�l�šan�s mani izvirz�ja un iev�l�ja R�gas vien�bas vad�t�jas amatam. Amats vald� un l�dz aus�m iekš� it vis�, kas notiek Haus�. Dz�ve s�ka rit�t k� pa�trin�jum�.

N�kamie tr�s gadi Kluba „M�ja” vald� paskr�ja v�ja sp�rniem, no kuriem divus gadus man bija tas gods b�t par š�s organiz�cijas prezidenti. Nav viegli vad�t organiz�ciju, neb�t ne. Amata pien�kumi ir daudz un darbs ir smags, bet tas ir milz�gs izaicin�jums un patiesi liels gods.

Man ir saj�ta, ka šo 3 gadu laik� esmu nodz�vojusi 10 gadus ! Tas viss ko es esmu ieguvusi šaj� organiz�cij� nav izm�r�ms, ne v�rdos izsak�ms. T� ir �oti liela dz�ves pieredze, kur� ietilpst: nepr�t�gi p�rbaud�jumi, robežu p�rvar�šana un paplašin�šana. Hauss- t� ir vieta, kur Tu iem�cies dar�t visu - ja vien pats to v�lies. Šo 3 gadu laik�, man ir saj�ta , ka esmu iem�c�jusies vair�k nek� 10 gados var�tu iem�c�ties str�d�jot jebkur citur algotu darbu. J�, darbošan�s nevalstisk� organiz�cij� ir br�vpr�t�gs darbs, bet ieguvumi ir daudz liel�ki nek� par naudu var nopirkt.

Šajos gados Hauss man k�uva ne tikai par vietu, kur pavad�t br�vo laiku, vietu, kur rast domubiedrus, realiz�t idejas, p�rbaud�t savas sp�jas, izm��in�t ko jaunu, iepaz�t pasauli un izce�ot visu Eiropu, vietu, kur m�c�ties, m��in�t, k��d�ties un iem�c�ties labot savas k��das, bet ar� par manu aizraušanos un man�m m�j�m, bet par manu dz�ves veidu un visu manu dz�vi. Hauss k�uva par maniem r�tiem un vakariem, dien�m, nakt�m, pusdien�m un vakari��m, priekiem un b�d�m, smiekliem, asar�m, sap�iem un cer�b�m. Hauss bijis mans patv�rums un lab�kais draugs, mans acuraugs un gandar�jums, mans skolot�js, padomdev�js un paraugs, mans p�rbaud�jums un liel�kais izaicin�jums! Paties�b� mana sirds!

Tom�r dz�vojot pa�trin�jum� – trakaj� ikdienas skr�jien�, m�s reiz�m aizmirstam apst�ties, paskat�ties uz to, kas piedz�vots un nov�rt�t to, ko esam ieguvuši un sasnieguši, un ikdienas rut�n� aizmirstam g�t prieku , lai sp�tu baud�t savu dz�vi ar vieglumu sird�!

Lai Hausa gars dz�vo v�l ilgi un lai t� sirds, kas ir visi tie cilv�ki, kas diendien� darbojas Haus�, sp�j atrast br�di pa br�dim mieru, atsl�bt un g�t prieku no t� visa ko ir piedz�vojuši un piedz�vo katru dienu, katru stundu, katru min�ti un sekundi! Izziniet v�l neizzin�tus apv�rš�us, �emiet visu ko no t� variet pa�emt, nesavt�gi dodiet un papildiniet sevi un citus, g�stiet prieku no t�, ko dariet un ticiet! Ja J�s dz�vosiet ar prieku un tic�bu tam, ko

dar�t, Hausa gars v�l ilgi dz�vos !

Agnese Pauni �a jeb vienk �rši Pauni �a. Par vi�u st�st�m� ir tik daudz, ka izst�st�t šiet vienk�rši neiesp�jami. N�kas vien l�m�t kop� iespaidus un saj�tas – pied�v�jam jums savu “pauni�as kol�žu”. *š apcere tika sagatavota jau k �du laici �u atpaka �, lai pieteiktu Pauni �u k�dam konkursam. Nu jaun � redakcij � pied�v�jam j �su ac m tos v �rdus, kas mum sak �mi par Hausa Sirdsapzi�u! Kas vi �a ir? Meitene ar kasta�br�n�m, sildoš�m un smaid�g�m ac�m. “Maz� n��e”, pauni�a, kedaine, t�, kuras dr�bes visos oranž� un dzelten� to�os. T�, kura vienm�r b�s blakus, lieku nerun�s, bet toties daudz izdar�s. Ikvienam, kas vi�u saticis un satiks, vienalga – Sp�nij�, It�lij�, Turcij�, Maedonij�, Francij�, V�cij�, Amerik� vai Hausa biroj�, atmi�� vienm�r paliks vi�as t�ls “neparasta, maza, smaid�ga, akt�va un atrakt�va” – bezgala pozit�va b�tne, kas par�p�sies par to, lai ikviens smaid�tu. Lab�ku draugu nemaz nevar v�l�ties. K�p

c vi �a ir tik paša? Vienk�rši b�tu teikt, ka vi�a t�da piedzima un viss! Tom�r m�s dom�jam,

ka ir tik daudz piemin�šanas v�rtu �paš�bu, kas veido vi�as daudzšaut�aino person�bu, ka b�tu gluži vai gr�ks vismaz dažas no t�m šeit nemin�t.. t�p�c mazliet par vi�as kaisl�b�m – vai tu par vi�u

to zin�ji?!

82

Deja - dejo kopš 4 gadu vecuma s�kot ar tautas dej�m t/d „Dzirkstel�te” (inform�cija no nedrošiem

avotiem), v�l�k nopietni nodarbojusies ar sporta aerobiku, tad dejojusi kust�bu studij� „Es”. Ieguvusi apskaužamu prasmi - sp�ju dejot visur un pie jebk�das m�zikas. Fotogr �fija - ja ierasti meiten�m rokas somi�as neat�emama sast�vda�a ir kosm�tika, tad Pauni�a ir

neiedom�jama bez fotoapar�ta, j�teic, ka nu jau fotoapar�tam tiek atv�l�ta atseviš�a soma.. Daba - s�kot jau ar videi draudz�gu dz�vesveidu un beidzot ar Latvijas krustu š��rsu izstaig�šanu daž�da veida p�rg�jienos. Vi�a ikvienam var�tu izst�st�t un par�d�t p�rg�jienos iepaz�t�s Latvijas skaist�k�s vietas. Pauni�a jau gadiem ir ve�et�riete un j�dziens “za�ais dz�vesveids” vi�ai neb�t nav svešs – atkritumu š�irošana un auduma maisi�š ir vi�as ikdienas dz�ves sast�vda�as. Akt�vi piedal�dam�s daž�d�s dabas sakopšanas talk�s, taj�s sp�jusi iesaist�t pat visslink�kos draugus (lietiskos pier�d�jumus pras�t person�gi). Kalni – kl�st nost�sti, ka tas vi�ai jau ir asin�s no vec�kiem..pastaiga Tatros vi�u saj�smin�s vair�k

par br�vdienu iepirkšan�s t�ri. Ceošana - lab�ku partneri ce�ošanai b�s gr�ti atrast, vi�a par�p�sies par visiem s�kumiem, noskaidros vilcienu atiešanas laikus, atrad�s l�t�k�s un lab�k�s naktsm�jas, un pacien�s ar lieku ze�u p�ri tad, kad k�jas b�s l�dz kaulam izmirkušas, klejojot pa ce�ot�ju tak�m. Karte rok�s, soma plecos un „aid�” pasaul�! Iepaz�t citas kult�ras, satikt jaunus cilv�kus, redz�t pasauli un visbeidzot redz�to p�rnest m�j�s.. Lielas idejas - ne velti vi�a ir hausiste l�dz kaulam. Vi�a ir visur! Pal�dz�s katram, kam tas nepieciešams, salabos sapl�sušu printeri, izveidos projekta budžetu un vienk�rši atbalst�s ar labu v�rdu. P�d�jos 2 gadus Pauni�a ir tik akt�vi darbojusies haus�, ka t�s nu jau dr�z�k var d�v�t par vi�as 1. m�j�m, birojs ir spodrin�ts, puc�ts, rot�ts un m��ots, un, protams, izmantots par naktsm�j�m.. Vi�a atnes�s tavu iem��ot�ko cepumu š�irni, iepriecin�s ar pirmajiem pavasara ziediem un atg�din�s par svar�g�kaj�m ES aktualit�t�m. Bet galvenais – vi�a ir par liel�m v�rt�b�m un idej�m..pajaut�! Vi�ai b�s ko teikt. Un tas v�l nav viss..k�das ir vi�as attiec�bas ar karot�m? K�ds sakars vi�ai ar Godmani? K�p�c vi�a daudznoz�m�gi smejas, kad ir runa par šamp�niem un sau�ošan�s kr�miem? Vai vi�a v�l joproj�m m�k uztais�t špagatu un ritenti�u? “Uzmini nu..” vai jaut� pats!

Elīze & Madara alias nūăes².

Kā gada beigas atceras prezidente:

Anete SkrastiĦa Ziemas posm � tika organiz�ts Erud �cijas konkurss vidusskol �niem „es ES” . Erud�cijas

konkurss tika r�kots 3 k�rt�s, 5 re�ionos par ES un Latvijas dal�bu taj�, lai veicin�tu izpratni par Eiropas Savien�bas noz�mi sabiedr�bas, �paši jauniešu, ikdienas dz�v�, piev�ršot uzman�bu ES l�me�a aktualit�t�m, l�mumiem un notikumiem, kas ietekm� un paver jaunas iesp�jas lok�l� l�men�. Pirmaj� k�rt� piedal�j�s 325 skol�ni un 65 skolot�ji – kopskait� 65 komandas no visas Latvijas. Pas�kuma fin�ls tika demonstr�ts Latvijas Telev�zij�. Un uzvar�t�ji dev�s ce�ojum� uz Par�zi.

Papildus š� gada laik� Hauss paplašin�ja savu darb�bas loku un pieteic�s rlietu ministrijas projektu konkursam, k� rezult�t� organiz�ja projektu ar Baltkrieviju att�st�bas sadarb�bas projektu ietvaros „Jaunietis jaunietim- neform �l�s izgl �t�bas prakses veicin �šan� Baltkrievij �” , kuru r�koja paral�li vis�m cit�m aktivit�t�m. Projekta galven� aktivit�te bija ned��u ilgas pieredzes apmai�as m�c�bas Latvij� „Ziemas Universit�te”, kuras laik� baltkrievu jaunieši iepazin�s ar neform�l�s izgl�t�bas aspektiem, t�s veidošanos Latvij�, transform�cijas un liberaliz�cijas procesu

83

Baltijas valst�s, NVO darb�bu Latvij� un to noz�mi, k� ar� tika apm�c�ti, k� izmantot š�s zin�šanas sav� valst�. Projekta otraj� da�� Hausisti paviesoj�s Baltkrievij�, izbaudot visai savdab�gu un eksotisku ce�ojumu Austrumu virzien�.

Hausam bija izdev�ba ar� film �ties 2 sižetos : Hauss un JEF FC tikšan�s iek��st filmi�� par

jauniešiem Eirop� film� un �paši tiek veidots sižets par Klubu „M�ja” iekš www.rigarulle.lv.

2009.

bez robežām

23. janvāris Erudīcijas konkursafināls

28. janvāris Atvērto durvju diena

2.-8. februāris Projekts „Jaunietis jaunietim – neformālās izglītības prakses veicināšana

Baltkrievijā”

20. februāris Projekta „Mana paaudze” ievadseminārs

20. februāris Itālijas vakars pie Džulio

25. februāris Filmu vakars EuroKino

1.marts Vienību tikšanās

30.marts-3.aprīlis JEF seminārs “Europeans for the World - Youth can make the Difference!”

Briselē

1. maijs Eiropas dārza svētki

8.maijs Dalība Eiropas Savienībai veltītās puķu dobes atklāšanā

9.maijs Eiropas dienas svinības

25. maijs Akcija „Piedalies EP vēlēšanās!”

1.-7. jūnijs Dalība EP organizētās „Izvēles telpas” darbībā

6. jūnijs EP vēlēšanu novērošana

14.-22. jūnijs Projekts „Tools of Animation” Lietuvā

12.-20. jūnijs Projekts „The Groupleader Toolkit” Nīderlandē

27.jūnijs-6.jūlijs Projekts „EU: Democracy and History” Čehijā

21. jūlijs Dalība „Ieminies par iecietību!” pasākumā Rīgā

12.septembris Jauniešu esplanāde

9-11. Oktobris Valdes treniņš „Alnis misijā.”

17.oktobris Zelta rudens

18-25. Oktobris Gaujienas vienība Turcijas projektā „The hopes of youth”

30.oktobris Suši vakars

9.novembris Flashmob par godu Berlīnes mūra krišanai

21.novembris „Kas notiek manā Eiropā?!” atklāšanas seminārs

Anete SkrastiĦa Pavasara aktivit �šu centr�lais notikums „ES d �rza svtki” par godu latvijas 5 gadu jubilejai

ES tika rkots 1.maij� Rg�, V�rmanes d�rz�. Pas�kuma koncepcija bija veidota ar m�r�i Latvijas iedzvot�jus iepazstin�t ar cit�m Eiropas Savienb�s kult r�m, ES valstu daudzveidbu un sniegt iesp�ju pozitv� gaisotn� pavadt dienu, piedaloties interaktv�s sp�l�s. Klubs „M�ja sagatavoja pašu Eiropas sp��u un aktivit�šu programmu. Apmekl�t�jiem bija iesp�ja izm��in�t daž�du pazstamu sp��u eiropeiskas versijas, k� Eiropas cirks, sekojot ldzi svarg�kajiem ES attstbas un v�stures posmiem, Eiropas Domino, atpazstot ES dalbvalstu karogus, Eiropas Twisters, sp�l�jot ar zmgiem simboliem- 9.maijs, 5 gadi ES, Eiro un dzeltena zvaigzne uz zila fona, atpazstot katrai valstij raksturgus pieminek

�us,

simbolus, dabasskatus, iesp�ja atst�t savu v�stjumu kr�su, zm�jumu form� un izkr�sot Eiropu.

84

Eiropas dienas ietvaros Hausisti piedal�j�s ar� Eiropas Savien �bai velt �t�s pu �u dobes atkl�

šan�

R�g� un ikgad�j� Eiropas dienai velt �t� konferenc �.

Eiropas Parlamenta v �l�šanu kampa �as aktivit�

tes ies�k�s ar starptautisku JEF Ielu akcija „Laiks p

�rmai ��m. Laiks Eiropai!” 12.decembr�. Pavasar� tika r�kotas apm

�c�bas Hausistiem un

interesentiem „Eiropas Parlamenta v �l�šanas - Tev ir izv �le!” par v�l�šan�m un Eiropas Parlamentu, kuru dal�bnieki p�c tam piedal�j�s 6.j�nija v �l�šan

�s k

� nov�rot

�ji , iegstot plaš�kas zin�šanas un

pieredzi v�l�šanu proces�, sekojot l�dzi un v�rt�jot v�l�šanu procesu un balsu skait�šanu, l�dzdarbojoties politisku procesu noris� un par�dot, ka msdienu jauniešiem rp viu n�kotne. Maija m�nes� Hausisti piedal�j�s ar� EPIB organiz�taj� „Choice Box” – „Izv �les telp

�”, kas atrad�s V�rmanes d�rz�, mudinot

iedz�vot�jos piedal�ties v�l�šan�s, aicin�ja iedz�vot�jus paust savu viedokli – proti, ierakst�t savu v�st�jumu un/vai v�l�jumu pirms Eiropas v�l�šan�m. Video v�st�jum� iedz�vot�ji var�ja izteikt savas rpes, cer�bas, gaidas un priekšlikumus n�kam� Eiropas Parlamenta sasaukuma deput�tiem. Viens no nosl�guma EP v�l�šanu kampaas publiskajiem pas�kumiem bija 25.maij� Kluba „M�ja” organiz�tais ‘Flash mob’ „Piedalies EP v �l�šan

�s!”, kur� tika piesaist�ta gan gar�mg�j�ju, gan mediju uzman�ba.

Eiropas dimensiju Hausa ikdien� ienesa ar� divi Eiropas br �vpr�

t�gie: Laura no V�

cijas un Giulio no It

�lijas , kas Eiropas br�vpr�t�g� darba projekta "Going with Europe in the Backpack" ievaros no

2008.gada jnija l�dz 2009.gada augustam darboj�s Klub� „M�ja”, pal�dz�ja ” ikdienas darb� un aktivit�t�s, inform�ja Latvijas jauniešus par viu iesp�j�m Eiropas Savien�b�, organiz�ja filmu vakaru

ciklus, starpkultru vakarus un JEF fotoakciju „It’s time for change – it’s time for free Belarus!”

Klubs „M�

ja”-PAR ieciet �bu!!! Manas om�tes d�rzs bt�b� sast�v no pu�u jras. Kad biju maz�ka vienm�r t�ksmin�jos par t�m:

gladiolas, rozes, margrietias, lilijas, pu�uzirn�ši. T�s visas auga vienviet, cieši l�dz�s viena otrai. Om�te vienm�r, kad skraid�ju gar�m ziediem, r�j�s: „Neskraidi apk�rt! Sapl�s�si, nopl�s�si, salauz�si!” Tagad, atceroties š�s spilgt�s b�rn�bas atmias, man nevi�us rodas sal�dzin�jums starp cilv�kiem un š�m pu��m. Pasaule ir viens liels d�rzs, kur� aug pu�es – m�s. Katra sav� kr�s�, ar savu smaržu un izskatu. Aug gan meln�dainas pu�es, gan baltas, gan dzeltenas, un ar� s�rtas. Lkojoties �r� pa logu uz cilv�ci, var man�t ar� pu�u krustošanos. Tieši t�pat, k� tas bija toreiz, om�tes d�rz�. Pu�es neš�iro viena otru, bet k�d�� to dar�m m�s? Vai tad roze ne�auj blakus augt pu�uzirn�tim, tikai t�d��, ka tas nav roze? Vai om�te margrietias aprp�ja slikt�k nek� gladiolas, tikai t�d��, ka t�s nebija tik graciozas? M�s daudz ko var�tu m�c�ties no manas om�tes d�rza. Un visvair�k iejt�bu un vienl�dz�bu. Ar� Klubs „M�ja” cenšas sadz�vot vienviet ar dabu. M�s visi esam vienl�dz�gi. Un dz�v� nedr�kst�tu bt t�, k� Dž. Orvela darb� „Dz�vnieku ferma”. Vai tad m�s esam dz�vnieki? Mums ir savas jtas, un m�s sp�jam lo iski spriest. Un š�s �paš�bas ir j�pilnveido, lai m�s nedz�votu t�d� k� dz�vnieku ferm�, bet gan t�, lai btu pat�kami uztur�ties uz zemes š�s. Klubs „M�ja” cieši pietur�s pie šiem likumiem – ieciet�ba, l�dzjt�ba un vienl�dz�ba. Tikai t� m�s sp�sim past�v�t turpm�k neizn�cinot pašiem sevi.

21. jlij� V�rmad�rz� velotres „Ieminies par ieciet�bu” ietvaros norisin�j�s pas�kums „Ieciet�bas diena”. Ar� Klubs „M�ja” piedal�j�s un cent�s atv�rt cilv�kiem acis, atspogu�ojot to, cik daž�di m�s esam pasaul�. T� k� Klubs „M�ja” akt�vi p�rst�v ES Latvij�, tika r�kota sp�le „Cirks”, kura tika v�rsta uz ieciet�bu un kultru daž�d�bu v�rstiem jaut�jumiem un notikumiem, kas skar ne tikai Latviju, bet ar� visu ES, kas akt�vi c�n�s pret diskrimin�ciju jebkur� jom�. Interesentiem bija ar� iesp�ja izlas�t daž�dus kuriozus atgad�jumus sakar� ar kultru daž�d�bu mums apk�rt. Š�di patiesi atgad�jumi tika st�st�ti, lai par�d�tu ieguvumus no daudzveid�bas.

M�r�te

85

Hausistes Krist�ne Markus v�rdi Hausam:

Kristīne Markus [..] Kas man asoci�jas ar Hausu? Ir viens v�rds, kas diezgan bieži atk�rtojas man� st�st� – JAUNS. Hauss pats par sevi man bija kaut kas jauns. Jaunas bija iesp�jas, ko var dar�t. Zin�šanas – tiek ieg�tas nep�rtraukti, un t�s vienm�r ir jaunas. Jauni draugi, ar kuriem tiek piedz�voti visdaž�d�kie notikumi un piedz�vojumi, - M�j�. Ar M�jas pal�dz�bu ieg�ta pieredze, kas pilnveido un papildina manu un citu cilv�ku dz�vi taj� – ar� jauna un patieš�m nenov�rt�jama, jo t� veido pavisam citu skat�jumu uz dz�vi, notikumiem un cilv�kiem. Es gribu pateikt paldies, visiem, visiem cilv�kiem, kas bija, ir un veidos Hausa dz�vi turpm�k, jo tas ir patieš�m lieliski, ka tikai padom�jot par klubu

M�ja, man pr�t� ir tikai pozit�vas emocijas un smaids!

Valdes komandas treni �š jeb Kur ir alnis...? Š� gada valde un tuvu st�vošie sapazin�s/salied�j�s/satren�j�s 9.11. novembr� virvju b�z�

Sence of Team, kas atrodas Madonas rajon�. Viss s�k�s ar to, ka satik�mies R�tslaukum�, un 9 hausisti + 2 treneri ar liel�m som�m sadal�j�mies pa maš�n�m, lai dotos ce��. Jau laic�gi tika iedal�ti daži amati - kachagars Anita un jautr�bas uztur�t�ji maš�n�s Ritas. Kad ierad�mies virvju b�z�, izr�d�j�s, ka ta ir neliela, bet m�l�ga lauku m�ji�a ar strauti�u un pirti�u blakus. T� k� jau bija diezgan v�ls vakars, tai dien� tikai pagatavoj�m vakari�as un p�rrun�j�m n�kamo divu dienu strat��iju. �st gatavošanai bija atv�l�ta �paša loma - tas bija j�dara mums pašiem, turkl�t uz �stas lauku kr�sns. Šo dienu laik� tapa t�di kulin�ri gara darbi k� PifPaf pank�kas® un iesaut�jums®, k� ar� le

�end�r�

Hausa zupa. Pien�ca n�kamais r�ts un s�k�s p�rbaud�jumi divu dienu garum� gan fiziski, gan gar�gi, kas p�rbaud�ja m�su sp�ju sadarboties, k� ar� atkl�ja m�su patieso dabu. Liela da�a p�rbaud�jumu notika aizsiet�m ac�m, t�p�c par to norisi uzzin�j�m tikai v�l�k, apskatot bildes. Par vienu no gr�t�kajiem p�rbaud�jumiem tika atz�ts virvju uzdevums, kura laik� mums visiem bija j�tiek p�ri virvei, kas vair�k k� metra augstum� p�rvilkta starp kokiem, izmantojot tikai d�li un m�su musku�u sp�ku. V�l tagad, atceroties šo uzdevumu, šiet kaut kas iesmeldzas muguras skrieme�os.

Starp šiem p�rbaud�jumiem daudz laika pavad�j�m pie liel� pusdienu galda. Ac�mredzot galda galos esoš�s vietas bija noburtas, jo, lai ar� kurš taj�s s�d�tu, šos cilv�kus p�r��ma nep�rvaramas, ilgstošas smieklu l�kmes, kas noveda l�dz asar�m. K� e��a ugunij tam bija lomu sp�les, kad katrs izloz�j�m lomu, kas bija j�sp�l� visa vakara gait� (nebr�nieties, ja v�l tagad k�ds p�rmet jums etietes neiev�rošanu, t�lo blond�ni, ir p�rlieku pozit�vs vai apgalvo, ka tikko aiz loga redz�jis alni - vi�š tikai p�rlieku iejuties sav� lom�).

Treni��, protams, notika v�l daudz citu interesantu atgad�jumu, kuru rezult�t� rad�s Aldis un gl�z�te ar š�stošu stri�ti uz biroja palodzes, bet par to jaut�jiet mums pašiem...

Sekret�re Maija1

K

Maijas par Paij

m top un

boli par ban

niem �sum� par maniem iespaidiem par pirmo semin�ru pas�kumu cikl� „Kas notiek man�

Eirop�?”. Vispirms jau – lielum liels paldies par iesp�ju iesaist�ties lielisk� pas�kum� un baud�t draudz�gu atmosf�ru un t�ju v�s� un patieš�m ruden�g� vakar�.

Jauko d�mu un m�su vien�g� v�rieša komp�nij� Maija p�rtapa par Paiju, Latvija – par Ban�nu Republiku un vis�das cit�das ekstras jeb st�sts par to, ko es ieraudz�ju, pirmo reizi ieso�ojot Haus�. K� sabiedriski akt�va persona, pieteicos semin�ram vist�r�k�s zi�k�r�bas p�c, k� ar� vilinoš� apraksta d��- noskaidrot jauniešu v�lmes un iesp�jas, pied�v�t jauniešiem atrast savus izaicin�jumus un

86

pal�dz�t saprast k� r�koties izvirz�t� m�r�a �stenošanai. Atbilde uz jaut�jumu, vai cer�bas attaisnoj�s - apstiprinoša. Iemesls - t� k� p�d�jos gados ir k�uvis �rk�rt�gi popul�ri run�t par un ap Eiropu, tad tikpat noz�m�gi ir ar� apzin�t t�s iesp�jas, ko sniedz dal�ba šaj� organiz�cij�. Mums, jauniešiem, tas ir v�l jo svar�g�k, jo paveras plašas iesp�jas realiz�t ne tikai savas piln�gi trak�s, bet ar� �eni�l�s idejas plaš� m�rog�. Semin�ra ietvaros burv�g� trenere m�c�ja m�s saprast to, ka m�s, b�dami jaunieši, patieš�m sp�jam iegriezt pasauli. M�s uzzin�j�m, kas ir nepieciešams, lai cita – pieaugušo pasaule paman�tu m�su potenci�lu un gatav�bu nopietnam darbam. Š� semin�ru cikla pas�kumi bija, ir un b�s lieliska iesp�ja ikvienam jaunietim izpaust savu radošo potenci�lu, atrast jaunus draugus, satikt vecos, iepaz�t to Eiropu, kur� m�s dz�vojam, iem�c�ties to, ka m�su sabiedr�ba, t�s uzskati un dom�šanas veids ir tikpat daž�ds k� pati Eiropa. Tieši t�d�� – uzzin�sim, kas notiek Ar cer�bu uz dr�zu tikšanos Haus�! Maija, jums – Paija

Gaujienas vienības dalībnieku skaits pēc tam, kad 2008/2009.māc.gadā samazinājās līdz visu laiku

zemākajam 9, rudenī atkal sāka palielināties. Turklāt vienība organizē apmaiņu kopā ar Turciju,

Rumāniju un Itāliju. Tāpat tā piedalās EU Internet Award 2010 konkursā par mājaslapas veidošanu.

Atgriežoties pie šobrīd jau bijušās prezidentes Anetes vārdiem:

Anete SkrastiĦa Laiks, kad akt�vi darbojos Haus�, tas bijis viens no visbag�t�kajiem, neaizmirstam�kajiem laikiem man� dz�v�, kur� nepatverami �s� laika period� piedz�vots tik, cik dažs vis� dz�v� kopum� nepieredz! Tas bijis neapšaub�mi viens no maniem gr�t�kajiem laikiem, kur� p�rvar�tas daudzas robežas, p�rbaud�tas savas sp�jas, savas iesp�jas, savi sp�ki, savas prasmes un limiti, bet laiks, kur� esmu

iem�c�jusies neizm�rojami daudz!

Visbeidzot, uz šīs nots, kad ir iziets cauri, vai labāk jāsaka – izskriets cauri – Hausa 15 gadiem,

Hausa darbiem (un nedarbiem), Hausa balsīm, lielhausistiem un vienkārši aktīvajiem biedriem,

jāmin uzreiz, ka šeit plašas analīzes par šo jaunāko laika periodu nebūs, tādēļ, ka tas pilnīgi noteikti

nav noslēdzies. Līdz ar to, interpretācijas par to, kādas ir galvenās organizācijas iezīmes un kāda ir

Hausa virzība, būtu subjektīvāki kā jau noslēgtu periodu analīze. Lai gan šīs Hausa atmiņu grāmatas

apjoms ir ievērojams, tomēr par daudz ko ir izdevies izteikt tikai dažas garām skrienošas frāzes, lai

gan aiz katra projekta un pasākuma var slēpties kāda interesanta atziņa un kāds aizraujošs

piedzīvojums, kas uz labu vērsis kāda jaunieša dzīvi un pasaules uztveri. Maz ir runāts arī par katras

valdes īpatnajiem sasniegumiem un darbiem. Bet nelielu apkopojumu par šiem pēdējiem pieciem

gadiem tomēr jāsniedz. Piemēram, gada laikā uz 2006.gadu Hauss bija atjaunojis ticību sev un

spēkus pietiekoši, lai, kad atkal bija jāmaina telpas, varētu ievākties atpakaļ Vecrīgā. Lai arī Pasta

ielas telpas bija sen neremontētas un ziemā aukstas, tomēr tās bija plašākas, neformālākas un bija

Vecrīgā. Lai arī neliels, bet tas, manuprāt, bija labs sasniegums.

Daudz labāk par Hausu šajā laika periodā var spriest pēc sabiedrības datiem, kā pēc biroju

telpām. Un pēc sabiedriskajām aptaujām, ja 2003-2004.gadā par Hausu bija dzirdējuši ~10%

iedzīvotāju, tad 2007-2008.gadā šis cipars bija nokrities tikai līdz ~8%, kas nav ievērojams kritums

un pierāda, ka aktivitātes, kuras Hauss organizēja, tika ievērotas un lielā mērā bija izdevušās. Lai arī

šis periods sākās psiholoģiski un finansiāli smagi, tomēr šajā laika posmā – pēdējos 5 gados, Hauss

87

vairākos aspektos ir sasniedzis vairāk, kā abos iepriekšējos periodos kopā. Piemēram, lai gan

diskusijas par mājaslapu ir gājušas gadiem daudzās valdēs un mājaslapa – turklāt pievilcīga -

visbeidzot tika iegūta 2003.gada Latvijas Jaunatnes konventa ietvaros pēc tam, kad vairākus gadus

tāda faktiski vairs nefunkcionēja, tomēr jau drīz bija skaidrs, ka tā ir neelastīga, ir grūti paplašināma

un nav ar pārlieku daudzām funkcijām. Lai gan tā bija glīta, to nevar salīdzināt ar šī brīža Hausa

mājaslapu, ko jaunākā Hausa paaudze ir spējusi izveidot un kas visdrīzāk dos kopēju labumu arī

Hausa darbībai. Bet, mājaslapa, lai gan svarīga PR, biedru piesaistes un darbības sastāvdaļa, iemieso

nelielu Hausa daļu. Labāk skatīties uz projektiem, un, subjektīvi raugoties, pirmais ko atzīmēt ir -

JEF semināra un FC noorganizēšana – to Hausam nebija realizējis pirmajos dažos 21.gs. gados, lai

gan tādas vēlmes un konkrēti projekti bija. Tāpat arī EVS uzņemšana pirmo reizi realizējās tikai

2007.gadā, kas varētu norādīt uz to, ka tikai tobrīd organizācija sasniedza priekš EVS vajadzīgo

stabilitātes un pašpārliecinātības līmeni.

Šķiet kopējā tendence ir tāda, ka Hauss nostabilizējās, vai vismaz izrāda vairākas

nostabilizēšanās pazīmes post-iestāšanās statusā, aizvien vairāk iegūstot un pieņemot kā savu bez-

termiņa mērķi un misijas apziņu, vienlaicīgi piedzīvojot tematisko paplašināšanos. Taču, par tik

specifiskām hausistu motivācijas stīgām daudz labāk var spriest pēc pašiem šī brīža hausistiem. Kā

liekas, Hausam šobrīd aktuālākās idejas ir 2006-2008.gadu augļi, līdz ar to, Hauss ir jaunuma

piesātināts un, iespējams, ilgtermiņa faktori šeit kalpo vairāk kā fons. Turklāt Hauss atrodas šobrīd

stratēģiski izdevīgā vietā – Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē. No tā var spriest, ka šī

perioda līdz šim notikusī daļa liecina, ka Hauss ir uz ilgtermiņā produktīva ceļa, bet par nākotnes

tendencēm, lai sīkāk runā paši šī brīža aktīvie hausisti, kas šo nākotni arī rada.