INFORMATĪVAIS ZIŅOJUMS

Latvijas nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības Nodarbinātības,

sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomes

2016.gada 7.marta sanāksmē izskatāmajos jautājumos

I SANĀKSMES DARBA KĀRTĪBA

2016.gada 7.martā Briselē (Beļģija) notiks Eiropas Savienības (turpmāk – ES)

Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomes (turpmāk –

Padome) sanāksme, kuras darba kārtībā ir iekļauti šādi jautājumi:

1) Eiropas semestris 2016: ieguldījums 2016.gada 17.-18.marta Eiropadomes sanāksmei:

a) Konkrētām valstīm adresēto rekomendāciju īstenošana,

b) 2016.gada ziņojumi par valstīm,

c) Darbību prioritātes nodarbinātības un sociālās politikas jomās: politiskā vadība

2016.gadā:

i) Padomes secinājumu projekts par 2016.gada Ikgadējo izaugsmes

ziņojumu un Vienoto nodarbinātības ziņojumu: politiskā vadība

nodarbinātības un sociālās politikas jomā,

ii) Vienotais nodarbinātības ziņojums;

2) Priekšlikums Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas

pamatnostādnēm;

3) Jauns starts sociālajam dialogam;

4) Ceļā uz jaunu prasmju programmu Eiropai;

5) Ieguldījumi jauniešu nodarbinātībā: Jauniešu garantijas ieviešana;

6) (iespējams) Darbaspēka mobilitātes pakotne;

7) Līdztiesība:

a) Padomes secinājumu projekts „Atbilde uz Komisijas Stratēģisko iesaistīšanos

dzimumu līdztiesībai”,

b) Padomes secinājumu projekts „Atbilde uz Komisijas darbību sarakstu, lai

sekmētu LGBTI līdztiesību”.

II LATVIJAS NACIONĀLĀ POZĪCIJA

1) Eiropas semestris 2016: ieguldījums 2016.gada 17.-18.marta Eiropadomes

sanāksmei:

a) Konkrētām valstīm adresēto rekomendāciju īstenošana

b) 2016.gada ziņojumi par valstīm

c) Darbību prioritātes nodarbinātības un sociālās politikas jomās: politiskā vadība

2016.gadā:

i) Padomes secinājumu projekts par 2016.gada Ikgadējo izaugsmes ziņojumu

un Vienoto nodarbinātības ziņojumu: politiskā vadība nodarbinātības un

sociālās politikas jomā

ii) Vienotais nodarbinātības ziņojums

2015.gada 26.novembrī Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija) publicēja Ikgadējo

izaugsmes ziņojumu, tādejādi uzsākot 2016.gada Eiropas semestra procesu. Ikgadējā

izaugsmes ziņojumā tiek uzsvērtas trīs galvenās prioritātes: investīciju atjaunošana,

strukturālo reformu turpināšana ar mērķi modernizēt ekonomiku un atbildīga fiskālā politika.

Nodarbinātības komiteja savā viedoklī attiecībā uz darba tirgus segmentāciju un

darba līgumu nosacījumiem uzsver, ka darba tirgus politikās būtisks ir līdzsvars starp

elastību un drošību. Darba tirgus segmentācija ir kļuvusi par aktuālu jautājumu daudzās

valstīs, pievēršot uzmanību arī jaunām nodarbinātības formām. Nodarbinātības komiteja savā

viedoklī norāda, ka darba tiesību aktu ieviešana ir būtiska, it sevišķi vairāku secīgu uz

noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu gadījumā. Tomēr kopumā ir jāveicina pāreja uz

beztermiņa darba līgumiem.

Nodarbinātības komiteja un Sociālās aizsardzības komiteja ir sagatavojušas Padomes

secinājumu projektu par Ikgadējo izaugsmes ziņojumu un Vienoto nodarbinātības ziņojumu,

kurā uzsver, ka ir jāturpina darbs pie Ikgadējā izaugsmes ziņojumā ietvertajām prioritātēm.

Secinājumu projektā dalībvalstis tiek aicinātas īstenot minētās prioritātes, turpināt centienus

sasniegt „Eiropa 2020” stratēģijas nodarbinātības pieauguma, kā arī nabadzības

samazināšanas mērķus, sekmēt jauniešu un ilgstošo bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū u.c.

Vienlaikus Komisija tiek aicināta Eiropas semestrī fokusēties uz nodarbinātības un sociālās

politikas jautājumiem, kā arī apzināt veidus, kā atbalstīt un efektīvi īstenot strukturālās

reformas. Savukārt Nodarbinātības komiteja un Sociālās aizsardzības komiteja tiek aicinātas

turpināt darbu, lai izstrādātu rezultatīvos rādītājus un sekmētu labākās pieredzes apmaiņu,

analizēt nodarbinātības un sociālās aizsardzības ietekmi uz bēgļu pieplūdumu u.c.

Vienlaikus ar Ikgadējo izaugsmes ziņojumu tika publicēts Vienotais nodarbinātības

ziņojums, kurā tiek uzsvērts, ka nodarbinātības un sociālā situācija kopumā uzlabojas, lai arī

turpina pastāvēt atšķirības starp dalībvalstīm. Vienlaikus tiek norādīts uz reformām, kas

atbalsta darba tirgus funkcionēšanu, nodokļu sistēmas un ieguldījumu cilvēkkapitālā nozīmi.

Vienotajā nodarbinātības ziņojumā tiek atzīts, ka dalībvalstis ir veikušas būtiskus pasākumus,

lai integrētu darba tirgū jauniešus, tomēr līdztekus ar ilgstošajiem bezdarbniekiem šīs grupas

joprojām ir prioritāras. Tiek atzīta arī sociālā dialoga nozīme un izaicinājumi, ko rada bēgļu

ierašanās ES dalībvalstīs.

Padomes 2016.gada 7.marta sanāksmē plānots:

pieņemt zināšanai Nodarbinātības komitejas viedokli par darba tirgus

segmentāciju un darba līgumu nosacījumiem,

uzklausīt Komisijas prezentāciju par 2016.gada ziņojumiem par valstīm,

pieņemt Padomes secinājumus par 2016.gada Ikgadējo izaugsmes ziņojumu un

Vienoto nodarbinātības ziņojumu: politiskā vadība nodarbinātības un sociālās

politikas jomā,

pieņemt Vienoto nodarbinātības ziņojumu,

rīkot politikas debates par Nīderlandes prezidentūras sagatavotajiem

jautājumiem:

1) Strukturālas reformas bieži noved pie kolektīvās labklājības pārdales – daži

iegūst, daži zaudē. Kā vislabāk nodrošināt iekļaujošas strukturālas

reformas? Kā apvienot neatbilstību starp negatīvām īstermiņa reformu

sekām un vēlēšanu ciklu?

2) Vai dalībvalstīm adresētās rekomendācijas pašas par sevi ir bijušas

sekmīgas attiecībā uz īstenošanu? Vai ir jāpalielina piederība, dodot

valstīm iespēju būt piesardzīgām un īstenot to izvēlēto politiku, vai

dalībvalstīm adresētajām rekomendācijām jābūt konkrētām, lai izvairītos

no to interpretācijas dalībvalstīs?

3) Kādu ieteikumu jūs sniegtu attiecībā uz dalībvalstīm adresēto

rekomendāciju īstenošanu? Kādi faktori sekmē veiksmīgu to īstenošanu jūsu

valstī un kādas barjeras ir jāpārvar? Vai, sekmīgi ieviešot dalībvalstīm

adresētās rekomendācijas, tās ir snieguši sagaidāmos pozitīvos rezultātus?

Ja nē, vai tas ir dēļ laika nobīdes?

Latvijas nostāja:

Latvija pieņem zināšanai Komisijas un Nodarbinātības komitejas sniegtos viedokļus,

kā arī atbalsta secinājumu un Vienotā nodarbinātības ziņojuma pieņemšanu. Atbalstām šajos

dokumentos ietvertos aicinājumus, kas ir būtiski 2016.gada Eiropas semestra procesā.

1) Latvija uzskata, ka strukturālo reformu īstenošanai ir nepieciešams veikt ietekmes

izvērtējumu, lai pārliecinātos, ka plānotie pasākumi sekmēs labāk darbojošos un

iekļaujošu darba tirgu, kā arī nodrošinās ilgtspējīgu sociālās drošības sistēmu. Pietiekams

sociālās drošības tīkls un bezdarbnieku ekonomiskā aktivizācija ir priekšnoteikums tādu

pasākumu veikšanai, kas var radīt sociālās sekas. Vienlaikus ir svarīgi, lai reformu mērķis

ir skaidrs un saprotams, tādejādi veicinot sabiedrības uzticēšanos. Investīcijām sociālajā

jomā nav tūlītēju efektu. Uzskatām, ka ir nozīmīga dažādu interešu grupu un sociālo

partneru iesaiste, kā arī labākās prakses apmaiņa.

2) Ir būtiski, lai dalībvalstīm adresētās rekomendācijas būtu balstītas uz pierādījumiem, tiktu

pilnvērtīgi apspriestas ar dalībvalstīm un tiktu ņemta vērā katras dalībvalsts specifika, tādā

veidā stiprinot piederību. Politikas mērķu noteikšana un lēmumi par labāko stratēģiju ir

dalībvalstu atbildība, tāpēc dalībvalstīm adresētās rekomendācijas nevar būt pārlieku

detalizētas. Tikai dalībvalstu līmenī ir iespējams izprast mijiedarbību starp dažādām

sistēmām. Latvija uzskata, ka ir jākoncentrējas uz politiku rezultātiem.

3) Daļa no Latvijai adresētajām rekomendācijām ietver nepieciešamību pēc papildu

finansējuma, piemēram, sociālajā palīdzībā, tāpēc to izpilde nav iespējama uzreiz, taču tas

tiek ņemts vērā, nosakot budžeta prioritātes. Latvija izmanto savstarpējo mācīšanos, lai

labāk īstenotu rekomendācijas. Vienlaikus tiek strādāts pie vidēja termiņa budžeta,

dažādām pamatnostādnēm, ietekmes izvērtējumiem, lai politiskie procesi virzītos uz

ilgtspējīgu izaugsmi un nebūtu pakļauti vēlēšanu ciklam. Tomēr jāņem vērā, ka

sabiedrības diskusijas var būt balstītas pieņēmumos un stereotipos.

Ekonomikas ministrijas sagatavotā nacionālā pozīcija Nr.1 par 2016.gada

Izaugsmes ziņojumu apstiprināta 2015.gada 16.decembrī.

2) Priekšlikums Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas

pamatnostādnēm

2016.gada 15.februārī Komisijas publicētais priekšlikums paredz, ka, izstrādājot

savas nodarbinātības politikas, dalībvalstis arī 2016.gadā ņem vērā 2015.gada 5.oktobra

Padomes lēmumā Nr.2015/1848 minētās nodarbinātības pamatnostādnes. Nodarbinātības

politikas pamatnostādnes kopā ar vispārējās ekonomiskās politikas pamatnostādnēm veido

integrētās pamatnostādnes „Eiropa 2020” stratēģijas mērķu sasniegšanai. Nodarbinātības jomā

ir paredzētas šādas pamatnostādnes:

- palielināt pieprasījumu pēc darbaspēka;

- stiprināt darbaspēka pieejamību, prasmes un kompetences;

- sekmēt darba tirgu darbību;

- sekmēt sociālo iekļaušanu, cīņu pret nabadzību un veicināt vienlīdzīgas iespējas.

Padomes 2016.gada 7.marta sanāksmē plānots panākt vispārēju pieeju par Padomes

lēmumu.

Latvijas nostāja:

Latvija atbalsta vispārējas pieejas panākšanu par Padomes lēmumu, kas paredz

nemainīgu nodarbinātības politikas pamatnostādņu saglabāšanu arī 2016.gadā.

Nacionālā pozīcija Nr.1 saskaņota ar Ārlietu ministriju, Ekonomikas ministriju,

Izglītības un zinātnes ministriju un Finanšu ministriju. Notikušas konsultācijas ar Latvijas

Darba devēju konfederāciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību.

3) Jauns starts sociālajam dialogam

Padomes 2016.gada 7.marta sanāksmes darba kārtībā ir iekļauts informatīvs punkts

par sociālo dialogu, kura ietvaros tiks sniegta arī informācija par Trīspusējo Sociālo samitu.

Padomes 2016.gada 7.marta sanāksmē plānota Nīderlandes prezidentūras un

Komisijas prezentācija par sociālā dialoga tematu. Atsevišķa pozīcija netiek gatavota.

Latvijas nostāja:

Latvija pieņem zināšanai Nīderlandes prezidentūras un Komisijas sniegto

informāciju, kā arī novērtē, ka tiek turpinātas Latvijas prezidentūras laikā uzsāktās diskusijas

par sociālā dialoga tematu.

4) Ceļā uz jaunu prasmju programmu Eiropai

Komisija 2016.gada darba plānā ir ietvērusi Jauno prasmju programmu Eiropai, kurā

galvenā uzmanība tiks pievērsta prasmju attīstībai, liekot uzsvaru uz nodarbinātību,

mobilitāti, konkurētspēju, kā arī taisnīgu un līdzsvarotu izaugsmi. Īpaša uzmanība tiks

pievērsta tādām prasmēm, kas atbilst mūsdienu darba tirgus prasībām. Kā būtiskākās

problēmas var minēt: pamatprasmju trūkumu, prasmju neatbilstību, sasaites starp dažādām

izglītības vidēm (formālā, neformālā utt.) trūkumu, nepilnības kvalifikāciju atzīšanas jomā

u.c.

Talantu un prasmju veicināšana ir labākais veids, kā samazināt bezdarba līmeni,

nabadzību un sociālo atstumtību. Globalizācija, tehnoloģiskais progress maina gan dzīvi, gan

darbu un tā saturu. Parādās jauni uzņēmējdarbības veidi, inovatīvās un nestandarta darba

formas, kas prasa jaunas prasmes un esošo prasmju pilnveidošanu (īpaši digitālo, sociālo un

tehnisko).

Padomes 2016.gada 7.marta sanāksmē plānotas politikas debates par šādiem

Nīderlandes prezidentūras sagatavotajiem jautājumiem:

1) Kā nodarbinātības politikas un darba devēji var sniegt ieguldījumu prasmju

uzlabošanā cilvēkiem, kas ienāk darba tirgū? Kāda ir darba devēju organizāciju,

darba devēju, izglītības iestāžu un valdību loma, veicinot pāreju no izglītības uz

nodarbinātību?

2) Kā partnerības starp biznesu, izglītību un valdību var ņemt vērā mainīgo

ekonomiku un turpināt ieguldīt prasmju atbilstībā mūsdienu prasībām?

3) Kā formālās un neformālās prasmes var tikt labāk atzītas un izmantotas? Kā

veicināt vecāka gada gājuma cilvēku, cilvēku ar zemu izglītības līmeni un

darbinieku ar darba līgumiem uz noteiktu laiku lielāku līdzdalību mūžizglītībā?

Latvijas nostāja:

1) Tā kā ekonomikas paliek arvien vairāk uz zināšanām balstītas, arī prasmju nozīme pieaug.

Nodarbinātības politikai ir jāsniedz atbalsts tiem, kam ir zemākas prasmes un lielāks

ilgstošā bezdarba risks, īpaši ņemot vērā sabiedrības novecošanas tendences. Vienlaikus,

vērtējot prasmju neatbilstības problēmas, ir svarīgi ņemt vērā arī darbavietu kvalitātes

jautājumu. Prasmju noteikšanā būtisks ir gan darba devēju organizāciju, gan citu iesaistīto

institūciju viedoklis, kā arī darba tirgus prognozes. Latvijā darbojas nozaru ekspertu

padomes, tādējādi nozares sociālie partneri sniedz ieguldījumu arī profesionālās

kvalifikācijas eksāmenu saturā un norisē un profesionālajā izglītībā kopumā. Sociālie

partneri ir jāiesaista arī visos izglītības posmos, sniedzot informāciju par situāciju darba

tirgū - darba tirgū pieprasītajām profesijām, darba aizsardzības un drošības nozīmi.

2) Pāreja no izglītības uz darba tirgu Latvijā parāda, ka, jo augstāks ir izglītības līmenis, jo

īsāks ir bezdarba ilgums, kā arī labāki darba tirgus rezultāti algas un nodarbinātības

noturības kontekstā. Īpaši izteikta šī tendence ir jauniešu vecuma grupā. Lai izglītības

iestādes ņemtu vērā izmaiņas darba tirgū, tām nepieciešami atbilstoši signāli un

iniciatīvas no darba devēju puses. Turklāt apmācību programmām ir jābūt vērstām uz

pieprasījumu. Svarīgi gan apmācībās bezdarbniekiem, gan mūžizglītības aktivitātēs

nodrošināt apmācību iestāžu snieguma monitoringu un ietekmes novērtējumus. Turklāt ir

nepieciešams nodrošināt prasmju attīstīšanu visos dzīves posmos.

3) Lai uzlabotu darba tirgus situāciju vecākā gada gājuma cilvēkiem, būtiski jau savlaicīgi

sniegt atbalstu prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai, proti, vēl pirms cilvēks sasniedzis

pirmspensijas vecumu. Nodarbinātības politikai šajā jautājumā jākoncentrējas uz tām

grupām, kas bez šāda atbalsta mūžizglītības aktivitātēs neiesaistītos.

Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotā nacionālā pozīcija Nr.1 par

Prezidentūras diskusiju dokumentu „Sasaiste starp izglītību, darba tirgu un sabiedrību –

ceļā uz Jaunu prasmju programmu Eiropai” apstiprināta 2016.gada 23.februāra Ministru

kabineta sēdē.

5) Ieguldījumi jauniešu nodarbinātībā: Jauniešu garantijas ieviešana

2013.gada 22.aprīlī tika pieņemts Padomes lēmums, ar kuru izveido Jauniešu

garantiju. Jauniešu garantijas ietvaros dalībvalstis tiek aicinātas nodrošināt jauniešiem līdz 25

gadiem kvalitatīvu darba vai prakses piedāvājumu vai iespējas turpināt izglītību.

Nodarbinātības komiteja ir veikusi Jauniešu garantijas ieviešanas dalībvalstīs izvērtējumu.

Izvērtējumā tiek konstatēts, ka dalībvalstis kopumā ir ieviesušas pasākumus, un tie ir

snieguši pozitīvu rezultātu, tomēr pasākumu kvalitāte un ilgtspēja atšķiras. Vienlaikus

Nodarbinātības komiteja uzsver, ka ir jāņem vērā budžeta un makroekonomiskā situācija

dalībvalstīs, kā arī pilnvērtīgi jāizmanto labākās pieredzes apmaiņas iespējas. Tāpat tiek

konstatēts, ka ir nepieciešama atšķirīga pieeja dažādām jauniešu grupām. Izvērtējumā tiek

uzsvērts, ka būtisks faktors Jauniešu garantijas ieviešanā ir nodarbinātības dienestu

kapacitāte.

Padomes 2016.gada 7.marta sanāksmē plānots pieņemt zināšanai Nodarbinātības

komitejas sniegto viedokli. Atsevišķa pozīcija netiek gatavota.

Latvijas nostāja:

Latvija pieņem zināšanai Nodarbinātības komitejas veikto izvērtējumu un sniegto

viedokli. Latvija turpina uzskatīt, ka jauniešu bezdarba jautājumam ir jāvelta pastiprināta

uzmanība, izstrādājot nacionālās nodarbinātības un bezdarba mazināšanas politikas. Latvijai

īpaši svarīgs ir kvalitatīvs prakses piedāvājums tiem jauniešiem, kam pietrūkst darba

pieredze, un izglītības pasākumu piedāvājums jauniešiem ar zemām prasmēm.

6) (iespējams) Darbaspēka mobilitātes pakotne

Komisija 2016.gada darba plānā ir iekļāvusi Darbaspēka mobilitātes pakotni, kuras

ietvaros tiktu publicēts priekšlikums grozījumiem direktīvā par darbinieku nosūtīšanu

pakalpojumu sniegšanai, kā arī regulā Nr.883/20014 par sociālās drošības shēmu

koordināciju.

Padomes 2016.gada 7.marta sanāksmē plānota Komisijas prezentācija. Atsevišķa

nacionālā pozīcija tiks sagatavota pēc priekšlikumu publicēšanas.

Latvijas nostāja:

Latvija pieņem zināšanai Eiropas Komisijas sniegto informāciju.

7) Līdztiesība:

a) Padomes secinājumu projekts „Atbilde uz Komisijas Stratēģisko iesaistīšanos

dzimumu līdztiesībai”

b) Padomes secinājumu projekts „Atbilde uz Komisijas darbību sarakstu, lai

sekmētu LGBTI līdztiesību”

2016.gada 8.janvārī Nīderlandes prezidentūra sagatavoja Padomes secinājumu

projektu „Stratēģiskā iesaiste dzimumu līdztiesībai un rīcības LGBTI līdztiesības

veicināšanai”. Diskusiju rezultātā un ņemot vērā dalībvalstu iebildumus attiecībā uz divu

atšķirīgu politikas jomu iekļaušanu vienā dokumentā, Nīderlandes prezidentūra sadalīja

dokumentu divos atsevišķos Padomes secinājumu projektos.

Secinājumu projektā par dzimumu līdztiesību tiek uzsvērts, ka līdztiesība starp

sievietēm un vīriešiem, kā arī diskriminācijas izskaušana ir ES pamatprincips. Padome

atkārtoti aicina Komisiju sagatavot pilnvērtīgu stratēģiju dzimumu līdztiesībai starp

sievietēm un vīriešiem 2016.-2020.gadam. Vienlaikus Komisija secinājumu projektā tiek

aicināta turpināt cīņu pret dzimumu stereotipiem, mazināt dzimumu atšķirības atalgojumā,

nodarbinātībā, pensijās, veicināt dzimumu līdztiesību lēmumu pieņemšanā, turpināt

dzimumu līdztiesības integrēšanu visās ES aktivitātēs un rīcībpolitikās u.c.

Savukārt dalībvalstis tiek aicinātas īstenot aktivitātes, lai cīnītos pret visām

vardarbības formām pret sievietēm un meitenēm, stiprināt un atbalstīt valstu institucionālos

mehānismus sieviešu stāvokļa un dzimumu līdztiesības uzlabošanai, veicināt ģimenes, darba

un privātās dzīves saskaņošanas iespējas, tostarp nodrošinot pieejamus, kvalitatīvus bērnu

aprūpes pakalpojumus, kā arī apkopot, analizēt un izplatīt datus pēc dzimuma un vecuma u.c.

Vienlaikus secinājumu projektā par LGBTI līdztiesību Komisija tiek aicināta īstenot

tās sagatavotajā darbību sarakstā ietvertos pasākumus un informēt par paveikto, kā arī

sadarboties ar ES Pamattiesību aģentūru, starptautiskajām organizācijām (Eiropas Padome,

OECD, ANO) un pilsonisko sabiedrību. Vienlaikus Komisija un dalībvalstis tiek aicinātas

stiprināt un atbalstīt institucionālos mehānismus, tostarp nacionālos cilvēktiesību ombudus

(Latvijā – Tiesībsargs) un turpināt cīnīties pret diskrimināciju.

Padomes 2016.gada 7.marta sanāksmē plānota secinājumu pieņemšana.

Latvijas nostāja:

Latvija atbalsta secinājumu pieņemšanu, jo ir ņemtas vērā arī Latvijas bažas par divu

atšķirīgu politikas jomu iekļaušanu vienā dokumentā, un šobrīd tās ir skaidri nodalītas divos

secinājumos. Īpaši atbalstām aicinājumu Komisijai izstrādāt pilnvērtīgu stratēģiju dzimumu

līdztiesības jomā. Latvija novērtē aicinājumu efektīvāk apkopot statistikas datus, kas ir

būtisks instruments uz pierādījumiem balstītas politikas izstrādē un īstenošanā atbilstoši

aktuālajai situācijai katrā ES dalībvalstī un ES kopumā.

Labklājības ministrijas apstiprinātā sagatavotā pozīcija Nr.1 par Padomes

secinājumu projektu „Stratēģiskā iesaiste dzimumu līdztiesībai un rīcības LGBTI līdztiesības

veicināšanai” apstiprināta 2016.gada 3.februārī.