Lasīt grāmatas fragmentus (PDF)

FRĪKONOMIKAUZŅĒ

STĪVENS LEVITS un STĪVENS DABNERS

© Steven D. Levitt & Stephen J. DubnerAll rights reserved

Steven D. Levitt & Stephen J. Dubner,FREAKONOMICS:

A Rogue Economist Explores the Hidden Side of EverythingHARPER PERENNIAL, 2009

© Zoldnera izdevniecība,izdevums latviešu valodā, 2013

Stīvens Levits & Stīvens DabnersFRĪKONOMIKA:

Ekonomists disidents pēta lietu slēptās pusesun apgāž vispārpieņemtos uzskatus

Grāmata izdota ar TNS atbalstu

ZOLDNERA IZDEVNIECĪBATālrunis: (+371) 2000 1919

E-pasts: [email protected]

Zinātniskaisredaktors Ivars Brīvers, Dr. oec. Literārāredaktore Sandra Meškova, Dr. philol. Korektore Sigita Ignatjeva Maketētāja Santa Lipšāne Noangļuvalodastulkojis Mārtiņš Karelis

Grāmataiespiestauzcilvēkaredzeiunapkārtējaivideidraudzīgapapīra.

ISBN: 978-9934-8303-5-8

SATURS

PRIEKŠVĀRDS ............................................................................................................. 9

Izskaidrojamgrāmataspirmsākumus

IEVADS .......................................................................................................................... 11

LIETU SLĒPTĀS PUSES

Iepazīstināmargrāmatascentrāloideju—proti,jamorāleatspoguļopasauleskārtību,kāducilvēkivēlētosredzēt,ekonomikaparāda,kāpatiesībādarbojaspasaule.

Kādēļ vispārpieņemtie uzskati tik bieži ir nepareizi... Kā «eksperti» — sākot no krimi-nologiem un beidzot ar nekustamā īpašuma aģentiem un politologiem — sagroza fak-tus... Kādēļ zināšanas, ko un kā mērīt, ir mūsdienu dzīves izpratnes atslēga... Kas galu galā ir «frīkonomika»?

1. nodaļa .......................................................................................................................... 23

KAS KOPĪGS SKOLOTĀJIEM UN SUMO CĪKSTOŅIEM?

Pētāmstimuluburvību,kāarītotumšopusi—krāpšanos.

Kas krāpjas? Gandrīz ikviens ... Kā krāpjas skolotāji un kā viņus pieķert ... Izraēlas bērnudārza stāsti ... Septiņu miljonu amerikāņu bērnu pēkšņā pazušana ... Negodīgie Čikāgas skolotāji ... Kādēļ krāpšanās, lai zaudētu, ir sliktāka par krāpšanos, lai uzvarētu ... Vai sumo cīņā, Japānas nacionālajā sporta veidā, ir korupcija? ... Ko redzēja maizīšu tirgotājs — iespējams, cilvēce ir godīgāka, nekā mēs domājam.

2. nodaļa .......................................................................................................................... 49

KAS KOPĪGS KUKLUKSKLANA BIEDRIEM UN NEKUSTAMĀ ĪPA ŠUMA AĢENTIEM?

Apgalvojam,kanekasnavspēcīgāksparinformāciju,it īpaši, jatāsspēkuiz-mantoļaunprātīgi.

Kukluksklana noslēpumu atklāšana ... Kādēļ visu jomu eksperti atrodas ideālā pozīcijā, lai izmantotu jūs ... Internets kā līdzeklis pret ļaunprātīgu informācijas izmantošanu ... Kādēļ jauna mašīna pēkšņi maksā tik maz, tiklīdz tā izbraukusi no salona ... Nekustamā īpašuma aģentu atmaskošana — ko patiesībā nozīmē «labā stāvoklī» ... Vai Trents Lots ir lielāks rasists par televīzijas pārraides «The Weakest Link» vidusmēra dalībnieku? ... Par ko melo cilvēki, kas iepazīstas tiešsaistē?

3. nodaļa .......................................................................................................................... 73

KĀDĒĻ NARKOTIKU TIRGOŅI TURPINA DZĪVOT KOPĀ AR SAVĀM MĀTĒM?

Noskaidrojam, ka vispārpieņemtie uzskati bieži ir izdomājumu, savtības unizdevīgumasamudžinājums.

Kādēļ eksperti regulāri sagroza statistiku — hroniskās halitozes izgudrošana ... Kā uzdot labu jautājumu ... Sadira Venkateša garais, neparastais ceļojums kreka tirgoņu midzenī ... Kādēļ prostitūtas pelna vairāk nekā arhitekti ... Kas kopīgs narkotiku tir-gonim, augstskolas amerikāņu futbola komandas saspēles vadītājam un redaktora asis-tentam ... Paralēles starp kreka kokaīna un garo neilona zeķu izgudrošanu ... Vai kreks ir sliktākā lieta, kas notikusi ar melnajiem amerikāņiem kopš Džima Krova?

4. nodaļa .......................................................................................................................... 93

KUR PALIKUŠI VISI NOZIEDZNIEKI?

Nodalāmfaktusparnoziedzībunoizdomājumiem.

Ko Nikolajs Čaušesku nepatīkamā veidā uzzināja par abortiem ... Kādēļ XX gs. 60. gadi bija labs laiks noziedzniekiem? ... Domājat, ka XX gs. 90. gadu straujā ekonomiskā izaugsme pazemināja noziedzības līmeni? Padomājiet vēlreiz ... Kādēļ nāves sods nebiedē noziedzniekus? ... Vai policija tiešām pazemina noziedzības līmeni? ... Cietumi, cietumi visapkārt ... Ieskats Ņujorkas pilsētas policijas «brīnumā» ... Kas patiesībā ir šaujamierocis? ... Kādēļ pirmie kreka tirgoņi līdzinājās «Microsoft» miljonāriem, bet vēlākie tirgoņi — «Pets.com?» ... Superplēsoņas pret vecāka gadagājuma pilsoņiem ... Džeina Ro, noziedzības apkarotāja — kā abortu legalizācija izmainīja pasauli.

5. nodaļa ......................................................................................................................... 117

KAS PADARA VECĀKUS IDEĀLUS?

No dažādiem skatpunktiem uzdodam svarīgu jautājumu: cik liela nozīmepatiesībāirvecākiem?

Bērnu audzināšanas pārtapšana no mākslas par zinātni ... Kādēļ bērnu audzināšanas ekspertiem patīk nobiedēt vecākus līdz nāvei ... Kas ir bīstamāks — šaujamierocis vai peldbaseins? ... Baiļu ekonomika ... Apmāti vecāki un dilemma ar bioģenētisko/socioģenētisko pieeju (dabu/audzināšanu) ... Kādēļ laba skola nemaz nav tik laba, kā varētu domāt ... Atšķirības melno un balto skolēnu pārbaudījumu rezultātos un «cen-tieni līdzināties baltajiem» ... Astoņas lietas, kas bērniem palīdz gūt labākas sekmes skolā, un astoņas, kas nepalīdz.

6. nodaļa ......................................................................................................................... 141

IDEĀLIE VECĀKI, 2. DAĻA; JEB — VAI ROZE SMARŽO PĒC ROZES, JA TĀ NOSAUKTA CITĀ VĀRDĀ?

Vērtējamvecākupirmāoficiālāsoļa,bērnavārdadošanas,nozīmi.

Zēns vārdā Viners un viņa brālis Lūzers ... Tipiskākie melno un balto cilvēku vārdi ... Kultūras segregācija — kādēļ televīzijas pārraide «Seinfeld» nekad neiekļuva melno skatītāju iecienītāko pārraižu piecdesmitniekā ... Ja jums nav paveicies ar vārdu, vai to vajadzētu mainīt? ... Bagātāko un nabadzīgāko ģimeņu bērnu vārdi (un kā tie migrē no vienas grupas uz otru) ... Britnija Spīrsa — simptoms, nevis cēlonis ... Vai Aviva ir nākamā Medisona? ... Ko jūsu vecāki vēlējās pavēstīt pasaulei, dodot jums vārdu.

EPILOGS ........................................................................................................................ 165

DIVI CEĻI UZ HĀRVARDU

Datuuzticamībasaskarasardzīvesnejaušību.

PAPILDU INFORMĀCIJA ......................................................................................... 167

«Iespējamība,kanekustamāīpašumaaģentsjūskrāpj...»

NoatsevišķiemlaikrakstaThe New York Times MagazinerakstiempargrāmatuFrīkonomika

Jautājumiautoriemunviņuatbildes

PIEZĪMES ...................................................................................................................... 208

ALFABĒTISKAIS RĀDĪTĀJS ................................................................................... 225

PRIEKŠVĀRDS

2003.gadavasarāžurnālsThe New York Times Magazine uzdevarakstniekamunžurnālistamStīvenamDž.DabneramsagatavotaprakstuparStīvenuD.Levitu—jauno,izdaudzinātoekonomistunoČikāgasUniversitātes.

Dabners,kastobrīdrakstījagrāmatuparnaudaspsiholoģiju,pēdējālaikābija intervējisdaudzusekonomistusunpamanījis,kabieživienviņiangļuvalodārunātā,itkātānebūtuviņudzimtā,betganceturtāvaipiektāvaloda.Levits,kasnesenbijaieguvisDžonaBeitsaKlārkamedaļu(tovarētunodēvētpar junioru Nobela prēmiju, kas tiek piešķirta jauniem ekonomistiem),pēdējālaikābijasniedzisdaudzintervijužurnālistiemunpamanījis,kaviņudomāšananavīpaši…skaidra,kāvarētuteiktekonomists.

Taču, sarunājoties ar Dabneru, Levits saprata, ka šis žurnālists navgluži aunapiere. Savukārt Dabners redzēja, ka Levits drīzāk atgādinanormālu cilvēku, nevis dzīvu logaritmisko lineālu. Rakstnieku pārsteidzaekonomista atjautība un prasme izskaidrot savu darbu. Neraugoties uzLevitasasniegumiem(HārvardaUniversitātesbakalauragrāds,MasačūsetasTehnoloģiju institūta doktora grāds, lērums dažādu apbalvojumu), viņšuz ekonomikas problēmām lūkojās visnotaļ neortodoksāli. Viņa skatījumsuz pasauli bija ne tik daudz akadēmisks, bet gan kā ļoti atjautīgam unzinātkāram pētniekam – dokumentālo filmu veidotājam, izmeklētājamvai bukmeikeram, kuram jāpārzina visdažādākās jomas, no sporta līdznoziedzībaiunpopkultūrai.Levitsneizrādījalieluinteresiparnaudaslietām,kasnākprātā lielākajaidaļaicilvēku,domājotparekonomiku, turklātviņšbijaārkārtīgipieticīgs.«Patiesībāesnekodaudznezinuparekonomiku,»viņšreizteicaDabneram,atglaužotmatusnoacīm.«Mannepadodasmatemātika,arīekonometrijanavmanastiprāpuse, turklātesneprotu teoretizēt. Ja jūsmanvaicātu,vaifondubiržapiedzīvosizaugsmivaikritumu,vaiekonomikāirsagaidāmaizaugsmevairecesija,vaideflācijairlabavaisliktalieta,jajūsmanjautātukautkoparnodokļiem–esmelotu,jateiktu,kazinukautkoparšīmlietām.»

Levitu interesēja ikdienas dzīvē sastopamās mīklas. Viņa pētījumi bijamedusmaizetiem,kasvēlējāsuzzināt,kāpatiesībādarbojasšīpasaule.TiešiviņasavdabīgoattieksmiDabnersarīizcēlasavārakstā:

Levits uzskata, ka ekonomika ir zinātne ar lieliskiem rīkiem atbilžu gūšanai, taču tajā ir izteikts interesantu jautājumu trūkums. Viņa īpašā spēja ir uzdot šādus jautājumus. Ja narkotiku tirgoņi tik daudz pelna, kādēļ viņi turpina dzīvot kopā ar savām mātēm? Kas ir bīstamāks — šaujamierocis vai peldbaseins? Kāds bija patiesais noziedzības līmeņa krituma iemesls XX gs. deviņdesmitajos gados? Vai nekustamo īpašumu aģenti patiesi darbojas savu klientu interesēs? Kādēļ melnie vecāki saviem bērniem dod vārdus, kas nākotnē var kaitēt viņu karjerai? Vai skolotāji krāpjas, lai skolēni uzrādītu augstus rezultātus skolu pārbaudījumos? Vai sumo cīņas sportā pastāv korupcija?

Daudzi cilvēki, tajā skaitā liela daļa Levita kolēģu, varētu uzskatīt, ka viņa darbs vispār nav saistīts ar ekonomiku. Taču viņš vienkārši ir tuvinājis tā saukto «necilvēcīgo» zinātni tās sākotnējam uzdevumam — izskaidrot, kā cilvēki iegūst to, ko vēlas. Atšķirībā no lielākās daļas akadēmisko zinātnieku viņš nebaidās likt lietā savus novērojumus un zinātkāri; viņš nevairās stāstīt anekdotes un stāstus no dzīves (kaut arī viņu biedē aprēķini). Viņš seko savai intuīcijai. Viņš raksies cauri informācijas kalniem, lai atrastu stāstu, ko nav atradis neviens cits. Viņš atrod veidu, kā izmērīt lietas, ko ekonomikas veterāni atzinuši par neizmērāmām. Levita galvenās interešu sfēras — kaut arī Levits apgalvo, ka pats ar to nekad nav nodarbojies, — ir krāpšanās, korupcija un noziedzība.

Levita pārsteidzošā zinātkāre piesaistīja arī tūkstošiem New York Times lasītājuuzmanību.Viņuapbēraar jautājumiem,mīklāmunlūgumiem—pieviņavērsāsGeneral Motors,ŅujorkasYankees beisbolakomanda,ASVsenatori,cietumnieki,vecākiunpatkādsvīrs,kasdivdesmitgadugarumābijauzkrājisprecīzu informāciju par savu smalkmaizīšu tirdzniecības biznesu. BijušaisTour de France čempions piezvanīja Levitam un lūdza palīdzēt pierādīt, katobrīd notiekošajās sacīkstēs ir izplatīta dopinga lietošana, savukārtCentrālāizlūkošanas pārvalde vēlējās uzzināt, kā Levits varētu izmantot pārvaldeipieejamoinformācijunaudasatmazgātājuunteroristunotveršanai.

VisusšoscilvēkusunorganizācijaspiesaistījaLevitauzskats,kamūsdienupasaule, neraugoties uz tās neskaidrību un sarežģītību, un acīmredzamokrāpšanosvisapkārt,nav neizdibināma, nav neizprotama, turklāt, javien tiekuzdotipareiziejautājumi,tāirvēlaizraujošāka,nekāmumsšķiet.Nepieciešamstikaijaunsveids,kāuzlūkotnotiekošo.

ŅujorkasizdevējiieteicaLevitamuzrakstītgrāmatu.«Rakstītgrāmatu?»viņšjautāja.«Esnevēlostodarīt.»Viņambijamiljonsreižu

vairākmīklu,korisināt,nekālaika,kotamveltīt.Turklātviņšsevineuzskatījaparlaburakstnieku,tādēļpiedāvājumstikanoraidīts.«Javien,»viņšpiebilda,«mēsarDabnerutovarētudarītkopā.»

Nevisicilvēkispējsadarboties.Tačudivinoviņiem—turpmāktekstāmēs—nolēmapārrunātšāduiespēju,lairedzētu,vaisadarbībasrezultātāvarēturastieskaspublicējams.Mēsnolēmām,kavarētu.Mēsceram,kajūspiekritīsiet.

IEVADS_____________________________________________

LIETU SLĒPTĀS PUSES

Ikvienucilvēku,kasXXgs.deviņdesmitogadusākumādzīvojaAmerikasSavienotajās Valstīs un pievērsa kaut niecīgāko uzmanību informācijaivakara ziņās un dienas laikrakstos, varēja pilnībā saprast, ja viņš jutāspārbijieslīdznāvei.

Baiļuiemeslsbijanoziedzība.Tāslīmenisbijastraujiaudzis(grafikalīkne,kasattēlojanoziedzībaslīmeniAmerikaspilsētāspēdējodesmitgažulaikā,atgādinājakalnanogāziprofilā),unšķita,katasvēstaparlīdzšimzināmāspasaulesgalu.Cilvēkunogalināšanaaršaujamieročiem(ganapzināta,ganneapzināta) bija kļuvusi par ierastuparādību, gluži tāpat kā automašīnuzādzības, narkotiku tirdzniecība, laupīšanas un izvarošanas. Vardarbīginoziegumi bija kļuvuši par šaušalīgu un pastāvīgu ikdienas sastāvdaļu,turklātvisi ekspertiparedzēja,ka situācija tikaipasliktināsies. Ievērojamipasliktināsies.

Šāduprognožuiemeslsbijatāsaucamaissuperplēsoņa.Kādulaikuviņšbijavisur—niknilūkojāsnoavīžuvākiemunklaiņojapavaldībasziņojumukaudzēm.Superplēsoņabijaizstīdzējislielpilsētaspusaudzisarlētuierocirokāunnežēlību sirdī.Cilvēkiem tika stāstīts, ka ielās klaiņo tūkstošiemšāduplēsoņu—slepkavupaaudze,kasradīsvalstībriesmīguhaosu.

1995.gadākriminologsDžeimssAlansFokssASVģenerālprokuroramnosūtīja ziņojumu, kurā sniedza drūmas pusaudžu veikto slepkavībuskaitapieaugumaprognozes.Foksspiedāvājaoptimistiskuunpesimistiskuscenārijunotikumuattīstībai.Viņaprāt,optimistiskajāscenārijāpusaudžuveikto slepkavību skaits nākamās desmitgades laikā pieaugtu par 15

1 2 S T Ī V E N S L E V I T S U N S T Ī V E N S D A B N E R S

procentiem,savukārtpesimistiskajā—palielinātosvairāknekādivasreizes.«Nākamaisnoziedzībasvilnisbūstikdrausmīgs,»viņšteica,«ka1995.gadssalīdzinājumāartobūs«vecie,labielaiki».»

Citu kriminologu, politologu, ekspertu un prezidenta Bila Klintonanākotnesredzējumsbijalīdzīgs.«Mēszinām,kamumsirapmēramsešigadi,laiatrisinātušopusaudžunoziedzībassituāciju,»teicaKlintons,«citādimūsuvalstī iestāsieshaoss.Nākamieprezidenti nerunāspar globālās ekonomikassniegtajām brīnišķīgajām iespējām— viņi no visa spēka centīsies pasargātcilvēkus, kas staigā Amerikas pilsētu ielās.» Visas likmes tika liktas uznoziedzībaslīmeņacelšanos.

Taču notika pretējais: noziedzības līmenis sāka kristies, un šī tendenceturpinājās. Noziedzības līmeņa kritums bija pārsteidzošs vairāku iemesludēļ.Pirmkārt, tasbijavienmērīgs—visuiespējamoveidunoziegumuskaitssamazinājāsvisāsvalstsdaļās.Otrkārt,tasbijastabils—tasturpinājakristiesgadupēcgada.Untreškārt,tasbijapilnībānegaidīts—itīpašiekspertiem,kasbijaparedzējušipretējo.

Pārmaiņuapjomsbijasatriecošs.Pusaudžuveiktoslepkavībuskaitspiecugadu laikā nevis palielinājās par 100 procentiem vai pat 15 procentiem, kātobijaparedzējisDžeimssAlansFokss,betgansamazinājāsvairāknekāuzpusi.2000.gadākopējaisslepkavībuskaitsAmerikasSavienotajāsValstīsbijamazākais,kādspieredzētspēdējo35gadu laikā.Tieši taspatsnotikaarcitaveidanoziegumiem(sākotarvardarbībasdraudiemunbeidzotarautomašīnuzādzībām).

Laiganekspertiemnebija izdeviesparedzētnoziedzības līmeņakritumu,kaspatiesībā jaubijasācies tad,kadviņi izteicasavasbiedējošāsprognozes,viņisteidzāstoizskaidrot.Lielākādaļateorijuparnoziedzībaslīmeņakritumubija visnotaļ loģiskas. Noziedzības līmeni esot samazinājusi rosīgā XX gs.deviņdesmitogaduekonomikaunieročuapriteskontroleslikumuieviešana.SavukārtŅujorkaspilsētā,kurslepkavībuskaitsno2262slepkavībām1990.gadāsamazinājāslīdz540slepkavībām2005.gadā,topaveikušasinovatīvāskārtībasnodrošināšanasstratēģijas.

Šīs teorijas bija ne vien loģiskas, bet arī iedrošinošas, jo tās parādīja, kanoziedzības līmeni samazinājušas konkrētas un nesenas cilvēku iniciatīvas.Janoziedzību ierobežojusi ieročukontrole,policijasprasmīgasstratēģijasunlabāk apmaksātasdarbavietas, tātad ieroči cīņaipretnoziedzībuvisu laikuiratradušiesrokasstiepienaattālumā.Tāpatbūsarīturpmāk,janoziedzībasuzliesmojums,nedodDievs,atkārtosies.

Teorijas no ekspertumutēm bez aizķeršanās nonāca žurnālistu ausīs unsabiedrībasapziņā.Īsālaikaposmātāskļuvaparvispārpieņemtiemuzskatiem.

Tačubijakādaproblēma—šīsteorijasnebijapatiesas.

F R Ī K O N O M I K A 1 3

Bija kāds cits faktors, kas patiešām bija ietekmējis iespaidīgo XX gs.deviņdesmito gadu noziedzības līmeņa kritumu. Tā aizsākums meklējamspirmsvairāknekā20gadiem,untassaistītsarjaunusievietinoDalasasvārdāNormaMakkorvija.

Gluži kā teicienā par tauriņu, kas, plivinot spārnus vienā pasaulesmalā, izraisa viesuļvētru otrā, Norma Makkorvija dramatiski ietekmējanotikumugaitu,neapzinotiesto.Viņatikaivēlējāsveiktabortu.Normabija21gaduvecasievietebezizglītībasunkvalifikācijas,kaslietojaalkoholuunnarkotikasunjaudivusbērnusbijapametusi,nododottosadopcijai.1970.gadāviņakonstatēja,kaatkalirstāvoklī.TačuTeksasā,tāpatkālielākajādaļāštatu,aborti tolaikbijanelegāli.Makkorvijassituāciju izmantojaparviņudaudzietekmīgākicilvēki,padarotviņupargalvenoprasītājuparaugprāvāpar abortu legalizāciju. Atbildētājs prāvā bija Henrijs Veids — Dalasasapgabala prokurors. Lieta ar laiku nonāca līdz ASV Augstākajai tiesai,tačuMakkorvija tobrīd jau lietāfigurējaarDžeinasRovārdu.1973.gada22.janvārītiesalēmaparlabuRokundzei,atļaujotabortalegalizācijuvisāsAmerikas Savienotajās Valstīs. Protams, tobrīdMakkorvijas/Ro kundzeiabortu veikt jau bija par vēlu. Viņa bija dzemdējusimazuli un atdevusitoadopcijai. (Pēcvairākiemgadiemsievieteatteicāsno idejasparabortulegalizācijasnepieciešamībuunpatkļuvapardzīvībassargāšanasaktīvisti.)

TātadkādāveidāprāvaRo pret Veidunākamajāpaaudzēizraisījalielākonoziedzībaslīmeņakritumu,kādsjelkadfiksēts?

Jarunairparnoziedzību,izrādās,kanevisibērnipiedzimstvienlīdzīgi.Patiesībā ne tuvu tam. Gadiem ilgos pētījumos noskaidrots, ka bērnam,kaspiedzimisnelabvēlīgāģimenesvidē,irdaudzlielākaiespējamībakļūtparnoziedzniekunekā citiembērniem.Unbiežinelabvēlīguvidi šādiembērniemveidojaviņumātes—miljoniemsieviešu—trūcīgasunneprecētaspusaudzes, kurāmnelegāls abortsbijapārākdārgavai citādinepieejamaiespējaunkuraspēcminētāstiesasprāvas,visticamāk,būtuveikušasabortu.Tās bija sievietes, kuru bērnu (ja tie būtu dzimuši) iespējamība kļūt parnoziedzniekiembūtudaudzlielākaparvidusmēraiespējamību.TačuRo pret Veidu tiesasprāvasdēļšiebērninepiedzima.Tiešišimiemeslambijaārkārtīgispēcīga,kautattālināta, ietekme—pēcgadiem,kadšienedzimušiebērnivarētukļūtparnoziedzniekiem,noziedzībaslīmenissākastraujikristies.

Noziedzības vilni Amerikā neapturēja ieroču aprites kontrole, labāekonomiskāsituācijavaijaunāspolicijasstratēģijas.Kopāarcitiemfaktoriemtoapturējadramatiskisamazinātaispotenciālonoziedzniekuskaits.

Cik reižueksperti, kasplašsaziņas līdzekļos skaidro savas teorijasparnoziedzībaslīmeņakritumu(tiepašicilvēki,kasprognozējahaosaiestāšanosvalstī),irminējušiabortulegalizācijukāšīkritumaiemeslu?

Nevienu.


Nekustamā īpašuma aģenta nolīgšana mājas pārdošanai ir raksturīgslietišķuunbiedriskuattiecībusajaukums.

Aģents cenšas palielināt mājas pievilcību, nofotografē to, nosaka tāscenu,izveidosaistošureklāmu,aktīviizrādamājupotenciālajiempircējiem,kaulējasparpiedāvājumiemunveicdarījumulīdzgalam.Protams,darbairdaudz,tačuaģentspartosaņemjaukusummiņu.Jamājatieknopirktapar300tūkstošiemASVdolāru,tipiskāaģentakomisijasnaudair6procenti,kasšajāgadījumāir18tūkstošidolāru.Astoņpadsmittūkstoši—tātačuirlielasumma, jūsdomājat.Taču jūs saprotat,kapaši, iespējams,nekadnebūtupārdevušimājupar 300 tūkstošiem.Aģents zināja, kā—kādanubija tāfrāze,koviņšlietoja?—«maksimizētmājasvērtību».Tātadaģentssarunājalielākoiespējamodarījumasummu,vaine?

Tātačuir,vaine?Nekustamā īpašuma aģents ir cita veida eksperts nekā kriminologs,

tačuviņšpavisamnoteiktiireksperts.Aģentspārzinasavudarbībassfērudaudzlabāknekālajs,kuravārdāviņšdarbojas.Aģentsirlabākinformētsparmājasvērtību,situācijumājokļutirgūunpatpircējanoskaņojumu.Jumsjāpaļaujasuzaģentazināšanāmparšīmlietām.Tiešitādēļtačujūsnolīgātekspertu.

Tā kā pasaulē pieaugusi specializētu zināšanu nozīme, neskaitāmiekspertipadarījušiseviparneaizvietojamiem.Ārsti,juristi,darbuzņēmēji,biržasmākleri, automehāniķi, hipotēku brokeri, finanšu plānotāji— visišie cilvēki bauda ārkārtīgi lielas priekšrocības informācijas ziņā. Un viņito izmanto, laipalīdzētu jums—cilvēkam,kasviņusnolīga, —sasniegtvēlamorezultātuparlabākoiespējamocenu.

Tātačuir,vaine?Šādidomāt, protams, būtu ļoti jauki. Taču eksperti ir tikai cilvēki, un

cilvēkiem ir raksturīgi reaģēt uz stimuliem. Tāpēc ikviena atsevišķaeksperta attieksme pret jums būs atkarīga no stimuliem, kas viņurosinās.Dažreiz tievardarboties jumspar labu.Piemēram,pētījumāparKalifornijas automehāniķiem noskaidrots, ka viņi neizraksta rēķinus parnelieliem remontiem, kas saistīti ar izplūdes gāzu līmeņa noregulēšanu,lai automašīnas varētu iziet gāzu emisijas kontroli — šādu mehāniķupretimnākšanuaruzvijukompensēklientuatkārtotidarbupasūtījumi.Tačucitosgadījumosekspertustimulivardarbotiespretjums.Kādāmedicīnaspētījumā noskaidrots, ka ārsti-akušieri apdzīvotās vietās, kur ir zemsdzimstības līmenis, ar daudz lielāku iespējamību veiks ķeizargriezienunekāvietāsaraugstudzimstībaslīmeni.Tasļaujdomāt,kalaikā,kaddarbairmaz,ārsticenšasveiktdārgākasprocedūras.

Vienalietairizteiktpieņēmumusparto,kaekspertiļaunprātīgiizmanto


savustāvokli,tačupavisamcita—topierādīt.Labākaisveids,kātoizdarīt,būtuizpētīt,kāekspertiapkalpojūsunkāviņišopašupakalpojumusniedzsev.Tačudiemžēlķirurgssevineoperē, turklātviņaslimībasvēsturenavpieejamapubliskaiapskatei.Tiešitāpatneviensnezina,kāautomehāniķisremontēsavubraucamrīku.

Savukārt informācija par nekustamā īpašuma aģentu darījumiem ir publiski pieejama. Turklāt viņi bieži vien tirgo arī savas mājas. Nesenapkopotā informācija rāda, ka no gandrīz 100 tūkstošiem pārdoto mājuČikāgaspiepilsētā3tūkstošipiederējušinekustamāīpašumaaģentiem.

Pirmspievērstieskonkrētiemskaitļiem,nepieciešamsuzdotjautājumu—kādistimulivirzanekustamāīpašumaaģentu,pārdodotsavumāju?Atbildeirpavisamvienkārša—vēlmenoslēgtiespējamilabākodarījumu.Tādspatsir jūsustimuls,kadvēlatiespārdotsavumāju.Varētušķist,kaklientaunaģentastimulilieliskisaskan.Galugalāaģentakomisijasnaudairatkarīganopārdošanascenas.

Taču,runājotparstimuliem,aģentastarpniecībasnaudanavnemaztikvienkāršspiemērs.Pirmkārt,6procentulielākomisijasnaudaparastitiekdalītauzpusēmstarppārdevēja aģentuunpircēja aģentu.Otrkārt, katrsaģents pusi no atlikušās summasnodod savai aģentūrai. Tas nozīmē, kaaģentakabatānonāktikai1,5procentsnodarījumasummas.

Tādējādi,jamājatiekpārdotapar300tūkstošiemdolāru,aģentaguvumsno18 tūkstošu lielās starpniecībasnaudas ir 4,5 tūkstoši.Tā tačuarīnavsliktasumma, jūsteiksiet.Bet janumājasvērtībapatiesībāpārsniedz300tūkstošus dolāru? Ja nu, ieguldot nedaudz vairāk pūļu un pacietības unizvietojotvēldažasreklāmas,aģentstovarētupārdotpar310tūkstošiem?Pēckomisijasnaudasnomaksasjūsukabatānonāktupar9,4tūkstošiemdolāruvairāk.Tačuaģentsšādāgadījumānopelnītutikaipapildu150dolārus(1,5procenti no papildu 10 tūkstošiem). Ja jūs nopelnāt 9,4 tūkstošus, kamēraģents—tikai150dolārus,varbūttomērjūsuunaģentastimulinemaztiklabinesaskan.(Itīpašitādēļ,kaaģentsmaksāparreklāmāmunpaveicvisudarbu.)Vaiaģentsvēlēsies ieguldītpapildu laiku,nauduunenerģiju, laiiegūtu150dolārus?

Irtikaiviensveids,kātonoskaidrot:aprēķinātstarpībustarpdarījumiem,kuros aģenti pārdod savas un klientumājas. Izmantojot informāciju par100 tūkstošiem pārdoto Čikāgasmāju un ņemot vērā dažādusmainīgoslielumus—mājasatrašanāsvietu,vecumu,mājasstāvokli, izskatuunto,vaiīpašumsirvainavizmantotspeļņasgūšanai—,izrādās,kanekustamāīpašumaaģenti,tirgojotsavuīpašumu,paturtotirgūvidējipar10dienāmilgākunpārdodpar3procentiemdārgāk(proti,par10tūkstošiemdolāruvairāk,jamājasvērtībair300tūkstošidolāru).Kadaģentspārdodsavumāju,


viņšnogaidalabākopiedāvājumu,savukārt,kadtiekpārdotaklientamāja,aģentsiedrošinapieņemtpirmoapmierinošopiedāvājumu,kasparādījies.Gluži tāpat kā biržas brokeris, kas dzenas pēc starpniecības naudas, arīnekustamā īpašuma aģents vēlas veikt pēc iespējas vairāk darījumu unnoslēgt tospēc iespējasātrāk.Kādēļganne?Aģenta ieguvumsnolabākapiedāvājuma—150dolāri—irpārākniecīgsstimuls,laiviņurosinātudarītcitādi.

Novisāmpatiesībāmparpolitikuviena tiekuzskatītaparvispatiesāko—vēlēšanās uzvar nauda. Arnolds Švarcenegers, Maikls Blūmbergs*1unDžonsKorzins** ir tikaidažinonesenākajiem, spilgtākajiempiemēriem,kā šī patiesība darbojas dzīvē. (Uz brīdi aizmirstiet pilnīgi pretējos StīvaForbsa***,Maikla Hafingtona**** un it īpaši Tomasa Golisano piemērus.Golisano trīs reizes balotējās Ņujorkas gubernatora vēlēšanās, iztērējot93miljonusASVdolārunosavaskabatasuniegūstotattiecīgitikai4,8un14procentusbalsu.)Lielākādaļacilvēkupiekritīs,kanaudaivēlēšanās irārkārtīgi liela nozīme un politiskajās kampaņās tiek tērētas pārmērīgassummas.

Patiesi,vēlēšanudatiliecina,kakandidāts,kaskampaņaiiztērējisvairāknaudas,parastiuzvarvēlēšanās.Tačuvaitiešāmnaudairuzvarascēlonis?

Tasvarētu šķist loģiski, gluži kāpieņēmums, kaXXgs.deviņdesmitogadu rosīgā ekonomika palīdzēja pazemināt noziedzības līmeni. Tačufakts,kadivaslietasirsavstarpējisaistītas,nenozīmē,kavienalietairotrascēlonis.Divufaktoru(sauksimtosparXunY)korelācijanozīmēvienīgito,kastarpšiemfaktoriempastāvnoteiktasakarība,tačunekonepasakaparšīssakarībasvirzienu.Iespējams,kaXizraisaY,tačutikpatlabiYvarbūtparcēloniX.Pastāvarīcitaiespēja—ganX,ganYirizraisījiskādscitsfaktors—faktorsZ.

* MaiklsBlūmbergs(Michael Bloomberg)—aģentūrasBloombergdibinātājsunilggadējsŅujorkasmērsnoRepublikāņupartijas;2009.gadāievēlētsamatāuztrešotermiņu.ŽurnālsForbes2010.gadāBlūmberguierindojastarpAmerikas10bagātākajiemcilvēkiem.(Tulk. piez.)

** DžonsKorzins(Jon Corzine)—bijušaisGoldman Sachs izpilddirektors.No2006.līdz2010.gadambijisŅūdžersijasgubernators(demokrāts),pēctamviņuvēlēšanāsapsteidzaRepublikāņupartijaspārstāvisKrissKristijs.(Tulk. piez.)

*** Stīvs Forbss (Steve Forbes)— amerikāņu redaktors, izdevējs unuzņēmējs. LaikrakstaForbes galvenais redaktors. 1996. un 2000. gadā bija Republikāņu partijas pārstāvis prezidentapriekšvēlēšanās.(Tulk. piez.)

****MaiklsHafingtons(Michael Huffington)—amerikāņupolitiķisunfilmuproducents.Republikāņupartijaspārstāvis,no1993.gadalīdz1995.gadambijisASVPārstāvjupalātasloceklis.1994.gadaSenātavēlēšanukampaņāHafingtonsieguldīja28miljonusASVdolāru,kastolaikbijalielākāsummaAmerikasvēsturē,kasieguldītakādāscitāsvēlēšanās,izņemotprezidentavēlēšanas.(Tulk. piez.)


Tagad apskatīsim citu korelāciju — pilsētās, kur notiek daudzslepkavību,parasti ir daudzpolicijasdarbinieku.Kāpiemēru apskatīsimkorelāciju starp policijas darbinieku skaitu un slepkavību skaitu divāsreālās pilsētās. Denverā un Vašingtonā ir aptuveni vienāds iedzīvotājuskaits,tačuVašingtonāirgandrīztrīsreižuvairākpolicijasdarbiniekunekāDenverā,untajānotiekastoņasreizesvairākslepkavību.Javiennavzināmapapilduinformācija,irgrūtipateikt,kādaircēloņsakarībastarpšīmlietām.Virspusējispriežot,varētuuzlūkotšosskaitļusunnonāktpiesecinājuma,katiešipolicistulielaisskaitsVašingtonāirparcēlonilielākamslepkavībuskaitam šajā pilsētā. Šāds aplamsdomāšanas veids, kas nebūt nav jaunaparādība, parasti izraisa aplamu reakciju.Kāpiemēru varminēt pasaku,kurācarsatklāja,kaslimībuapsēstajā impērijasdaļā irvairākārstunekācitosreģionos.Kādsbijaviņarisinājums?Carsnekavējotiespavēlējanošautvisusārstus.

Atgriežoties pie jautājuma par vēlēšanu kampaņu izdevumiem— lainoskaidrotunaudasunvēlēšanurezultātusaistību,jāņemvērāstimuli,kasliek finansēt kampaņu. Pieņemsim, ka jūs varētu ziedot kāda kandidātakampaņai 1000 ASV dolārus. Visticamāk, jūs piešķirsiet šo naudu divosgadījumos—javairākukandidāturezultāti ir ļoti līdzīgiunjūsuzskatāt,ka nauda palīdzēs izšķirt rezultātu, vai arī viens kandidāts pārliecinošiizvirzījiesvadībā,unjūsvēlatiessniegtsavuieguldījumuviņauzvarāun,iespējams,nākotnēgūtkādukompensāciju.Taču jūsnedosiet savunaudukandidātam,kaspavisamnoteiktizaudēsvēlēšanās.(Janeticat,pajautājietprezidenta amata kandidātiem, kas izgāzušies Aiovas vai Ņūhempšīrasbalsotāju dēļ.) Šī iemesla dēļ visvairāk naudas iegūst vēlēšanu līderi uncilvēki, kas piedalās vēlēšanās, jau atrodoties konkrētajos amatos, nevistie, kasdrosmīgi riskē.Bet kā arnaudas tērēšanu?Vēlēšanu līderiemuncilvēkiem, kas piedalās vēlēšanās, jau atrodoties konkrētajos amatos, irvairāknaudas,tačuviņitotērētikaisituācijās,kadiespējamszaudējums,jocitādinaviemeslatērētresursus,kasvarētubūtdaudznoderīgāki,kadpieapvāršņaparādāsgrūtiuzveicamspretinieks.

Tagadiedomājietiesdivuskandidātus—vienu,kasirdabiskipievilcīgs,unotru,kastādsnav.Simpātiskaiskandidātsiegūstdaudzvairāknaudasungūstviegluuzvaru.Betvaibalsisiegūtpalīdzējanauda?Vaitomērtābijaviņapievilcībaun nauda?

Tas ir ļoti svarīgs jautājums, taču atbildi rast nav viegli. Galu galā,kandidātupievilcībuizmērītirļotigrūti.Kātoizdarīt?

Tasnav iespējams, izņemotkādu īpašusituāciju.Kandidātapievilcībuvarnovērtētattiecībāpret...viņupašu.KandidātsAšobrīd,visticamāk,irtādspatskākandidātsApēcdiviemvaičetriemgadiem.Topašuvarētu


attiecināt uz kandidātu B. Ja kandidātsA piedalītos divās vēlēšanās pēckārtas, stājoties pretī kandidātamB, taču abās vēlēšanās iztērētu atšķirīgunaudas summu, naudas ietekmi varētu izmērīt, pieņemot, ka kandidātapievilcībairvairākvaimazākpastāvīga.

Izrādās,kavieniuntiepašikandidāticīnāsvienspretotrusecīgāsvēlēšanāsvisulaiku—kopš1972.gadaASVKongresavēlēšanāmtasnoticisjaugandrīztūkstošreižu.Koparšiemgadījumiemsakakonkrētiskaitļi?

Pārsteidzošākārtākandidātuiztērētānaudatikpat kā neko neizšķir.Kandidātsuzvarētājs var samazināt tēriņus uz pusi, un viņš zaudēs tikai 1 procentubalsu.Savukārtkandidātszaudētājsvardivkāršottēriņus,bettāviņšiegūstopašu1procentubalsu.Daudzlielākanozīmeirnevistam,cikdaudznaudaspolitiskaiskandidātstērē,betgantam,kasviņšir. (Topašuvarteikt—un tas ir pateikts grāmatas 5. nodaļā—par vecākiem.)Dažiempolitiķiempiemītdabasdotapievilcībavēlētājuacīsuncitiemvienkāršitādasnav—tonevarmainītnekādanaudassumma.(Forbsa,HafingtonaunGolisanokungi,protams,tojauzina.)

Unkātadpaliekarotrodaļunopatiesībasparvēlēšanām—kavēlēšanukampaņām tērētās summas ir pārmērīgi lielas? Tipiskā vēlēšanu periodā,kasietverprezidenta,SenātaunPārstāvjupalātasvēlēšanas,kampaņāmtiekiztērēts aptuveni viensmiljardsASVdolārugadā. Ja tā šķiet ārkārtīgi lielasumma, tad tikai līdzbrīdim, kad salīdzinām to ar summu,ko tērēdaudznenozīmīgākāmlietāmnekādemokrātiskasvēlēšanas.

Piemēram, līdzvērtīgu summu amerikāņi katru gadu iztērē košļājamāsgumijasiegādei.

Šī grāmata nav par košļājamās gumijas izmaksām salīdzinājumā arvēlēšanukampaņuizdevumiem,negodīgiemnekustamāīpašumaaģentiemvaiabortulegalizācijasietekmiuznoziedzību,kautarīgrāmatāiraprakstītasšīs un daudzas citas lietas, sākot no bērnu audzināšanas mākslas līdzkrāpšanāsmetodēm,sākotnonarkotikutirgoņubandasorganizācijaslīdzrasudiskriminācijai televīzijaspārraidēThe Weakest2Link*.Grāmata irparvienasvai vairāku uzslāņojumu kārtu noņemšanumūsdienu dzīvei, lai saskatītu,kasnotiekzemtām.Mēsuzdosimdaudzjautājumu—dažusnenozīmīgus,dažusārkārtīgi svarīgus.Atbildesmeklēsim faktosneatkarīgino tā, vai šiefaktiiegūtinoskolēnupārbaužurezultātiem,Ņujorkasnoziedzībasstatistikasvai narkotiku tirgoņu finanšu uzskaites. Bieži vienmēs izcelsim tās faktosatrodamāssakarības,kurunozīmībanavievērota(kāsvītrai,kaspēclidmašīnaspaliekdebesīs).Protams,navsliktiizteiktsavasdomasvaiteoretizētparlietām,

* Tulkojumānoangļuvalodas—Vājākais posms. (Tulk. piez.)


kācilvēceparadusidarīt,taču,kadmorālesnostādnesaizstājobjektīvafaktuizvērtēšana,rezultātsbieživienirjaunaunpārsteidzošaatskārsme.

Varētuapgalvot,kamorāleparādapasaulitādu,kāducilvēkivēlētostoredzēt,savukārtekonomikaparāda,kādapasauleirpatiesībā.Ekonomikagalvenokārt ir zinātne, kas balstās uz mērījumiem. Tā veido neparastijaudīguunelastīgurīkukopumu,arkovarobjektīviizvērtētinformācijasgūzmu,nosakotjebkuraatsevišķafaktoraietekmivaipattoietekmikopumā.Galugalā, tieši tā ir «ekonomika»—milzīgsdaudzums informācijaspardarbavietām, nekustamajiem īpašumiem, bankudarbību un investīcijām.Tačuekonomikasrīkusvarizmantot,pētotlietas,kas,teiksimtā,irdaudzinteresantākas.

Šīgrāmatasarakstīta, raugotiesuzpasaulino ļoti īpatnējaskatpunkta,balsotiesuzdažāmpamatidejām.

Stimuli ir mūsdienu dzīves stūrakmens.Unstimuluizprašana—vaibieživientoizokšķerēšana—palīdzatrisināttikpatkājebkurumīkluneatkarīginotā,vaitābūtusaistītaarvardarbīgiemnoziegumiem,krāpšanossportāvaiiepazīšanostiešsaistē.

Vispārpieņemtie uzskati bieži vien ir maldīgi. Noziedzība XX gs.deviņdesmitajos gados neturpināja plaukt, nauda vien nepalīdzēsuzvarēt vēlēšanās un— pārsteidzoši— nekad nav pierādīts, ka astoņasizdzertas ūdens glāzes dienā jebkādā veidā ietekmētu cilvēka veselību.Vispārpieņemtieuzskatibieživienirpaviršiveidoti,unirārkārtīgigrūtitospārskatīt,tačutasnavneiespējami.

Dramatiskām sekām bieži vien ir attāli, pat nemanāmi cēloņi. Mīklasatminējumsnevienmērirtiešiacupriekšā.NormaiMakkorvijaibijadaudzlielāka ietekmeuznoziedzībunekā ieročukontrolei,spēcīgaiekonomikaiun inovatīvām policijas stratēģijām, kopā ņemtām. Lasot grāmatu,uzzināsiet,kalīdzīgaietekmebijaarīvīramvārdāOskarsDeniloBlendons,kaspazīstamsarīkāKrekaDžonijs3Eplsīds*.

«Eksperti» — sākot no kriminologiem un beidzot ar nekustamā īpašuma aģentiem — izmanto informācijas priekšrocības savtīgos nolūkos. Taču viņusvar uzveikt ar viņu pašu ieročiem. Turklāt, pateicoties internetam, viņuinformācijaspriekšrocībasarkatrudienusarūk,parkoliecina(līdzardaudzkocitu)arīzārkuundzīvībasapdrošināšanascenukritums.

Sarežģītu pasauli var padarīt daudz vienkāršāku, zinot, ko mērīt un kā to darīt. Ja iemācīsieties lūkoties uz faktiemnopareizā skatpunkta, varēsiet

* Johnny Appleseed of Crack—personasapzīmējumsdarinātspēcanaloģijasarDžonijuEplsīdu.DžonijsEplsīds(Appleseed—tulkojumānoangļuvalodasābola sēkla),dzimisDžonsČepmens,iramerikāņumisionārs,kasdaudzvietOhaio,IndianasunIlinoisasštatosaizsākaābeļuaudzēšanuunceļojotizplatījaābolusēklas.(Tulk piez.)


atrisinātmīklas,kascitkārtšķistuneatrisināmas.Nekasnepalīdztiktgalāarneskaidrībuunpretrunāmlabāknekākonkrētiskaitļi.

Tātadšīsgrāmatasmērķisirizpētītslēptāspuses... jebkam.Reizēmtasvarizrādītiesļotinogurdinošsuzdevums.Todarot,laikupalaikamšķiet,kalūkojamiesuzpasaulicaursalmiņuvaiskatāmiesgreizajāspogulī,tačujāprotapskatītdažādaslietu(notikumu)versijasunizpētīttāsveidā,kādātāsretipētītas.Savāziņātāirdīvainapamatidejagrāmatai,jolielākajaidaļaidarbu ir noteikta tēma (piemēri— sāls vēsture, demokrātijas trauslums,interpunkcijas pareizs un nepareizs lietojums), kuras kopsavilkumsaprakstītsvienāvaidivos teikumosunkura iztirzāta atlikušajāgrāmatastekstā. Šai grāmatai nav šādasvienojošas tēmas.Aptuveni sešasminūtesmēsapspriedāmiespējurakstītgrāmatu,kurābūtuapskatītavienatēma—lietišķāsmikroekonomikasteorijaunprakse(kājumstaspatiktu?)—,tačutāvietātomērizvēlējāmieskautkolīdzīguapslēptasmantasmeklētājupieejai.Šādapieejaļaujmūsudīvainākoziņkārībasiegribupiepildīšanaiizmantotlabākos analītiskos rīkus, ko piedāvā ekonomika. Tā izveidojās mūsupētījumu joma—dīvainā ekonomika jeb frīkonomika.Tādaveida tēmaskāšajāgrāmatāretikadtiekapskatītasuniversitāšustudijuprogrammās,tačukādreiztasvarmainīties.Tākāekonomikaszinātnegalvenokārtirrīkukopums,neviskonkrētstemats,nevienaitēmai, laiarīciknetradicionālai,nevajadzētuatrastiesārpustāsrobežām.

Ir vērts atcerēties, ka klasiskās ekonomikas pamatlicējs Ādams Smitspirmkārtungalvenokārtbijafilozofs.Viņšvēlējāsbūtmorālistsuntādējādikļuva par ekonomistu.Kad Smits 1759. gadā izdevadarbuThe Theory of Moral4Sentiments*,kapitālismstāmūsdienuizpratnēatradāsbērnuautiņos.JaunāspēkaizraisītāsradikālāspārmaiņasaizrāvaSmitu,tačuviņāinteresiizraisīja nevis skaitļi, bet jauno ekonomisko spēku spēja izmainīt cilvēkadomasunuzvedībunoteiktāssituācijās.Kasvarētumudinātkāducilvēkukrāptiesvaizagt,jakādscitstonedara?Kāvienacilvēkašķietaminekaitīgaizvēle—labavaislikta—arlaikuvarietekmētlielusabiedrībasdaļu?Smitalaikā strauji aktualizējās cēloņsakarības jēdziena nozīme, daudzkārtīgipieaugadažādustimuludaudzums.Šopārmaiņuietekmeuntoizraisītaisšoks viņa laikabiedriem bija tikpat liels, cik lielas mums varētu šķistmūsdienudzīvespārmaiņasunšoks,kotāsizraisa.

Smitauzmanībascentrābijapretrunasstarpindividuālajāmvēlmēmunsociālajām normām. Ekonomikas vēsturnieks Roberts Heilbroners darbāThe Worldly Philosophers**paudaizbrīnu,kāSmitsspējnodalītcilvēkarīcību,

* Tulkojumānoangļuvalodas—Morālo jūtu teorija.(Tulk. piez.)** Tulkojumānoangļuvalodas—Laicīgie filozofi. (Tulk. piez.)


kuras pamatā ir personīgās intereses, no daudz lielākā morālā mēroga,kura ietvaroscilvēksdarbojas.«Smitsuzskatīja,kaatbildeslēpjascilvēkaspējā iedomāties sevi cita cilvēkavietā, kļūtpar bezkaislīgunovērotāju,»Heilbronersrakstīja,«untādāveidāradītobjektīvupriekšstatu...parlietasbūtību.»

Tagad jūs kopā armums esat gatavi izskaidrot interesantu gadījumupatieso būtību. Šādi pētījumi parasti sākas ar vienkāršu jautājumu,kas iepriekš nav uzdots. Piemēram— kas kopīgs skolotājiem un sumocīkstoņiem?

Documents

Lasīt grāmatas fragmentus (PDF)