Embed Size (px)
Citation preview
LATVIJAS ĢIMENES ATBALSTA POLITIKAS IZAICINĀJUMI
Līga Āboliņa, M.iur.
Demogrāfijas studiju programmas doktorante 2016.gada 4.februārī
Rīgā, LU EVF
2016. gada 4. februāris 1
Prezentācijas īss saturs
Mērķis:
• Raksturot ģimenes atbalsta politikas mērķus, ģimenes atbalsta veidus un izaicinājumus Latvijā
Saturs:
• Ģimenes politikas veidošanās un attīstības teorētiskie aspekti • Ģimenes atbalsta politikas Latvijā mērķu un situācijas raksturojums • Ģimenes atbalsta veidu raksturojums un risināmie jautājumi,
izaicinājumi • Secinājumi
2016. gada 4. februāris 2
Ģimenes atbalsta politikas teorētiskie aspekti
• Demogrāfiskās pārejas teorija un ģimenes politika
• Demogrāfiskā pāreja – sabiedrības industrializācijas un modernizācijas izsaukta kvalitatīva iedzīvotāju atražošanās tipa nomaiņa, pāreja no augstas dzimstības un mirstības uz zemu.
• Pirmo reizi minējuši Warren Thompson (1929), Adolphe Landry (1934)
• II demogrāfiskā pāreja – Dirk van de Kaa un Ron Lesthaeghe (1986) • norādīts uz savstarpēji saistītām izmaiņām dzimstībā, ģimenes veidošanas procesā un
attiecībās starp partneriem • raksturīgas būtiskas pārmaiņas vērtību sistēmā, sevišķi Rietumu un Ziemeļeiropas valstīs • dzimstība nesasniedz paaudžu nomaiņai nepieciešamo līmeni (kontracepcija, dzimstības
atlikšana utml.) • Demogrāfiskā līdzsvara trūkums
• III demogrāfiskā pāreja - D.Coleman (2006) • Raksturīga valstīs ar zemu dzimstību (pārsvarā Eiropa, ASV) un augstu imigrāciju. • Etniskās izmaiņas pamatnācijas sastāvā
• Ģimenes politikas tvērums, tās vieta un loma sabiedrībā ir plaši analizēti aspekti (Eldridge (1968), Eshleman et al. (1991), Guthier (1999), Demeny (2003), Lutz et al (2003), Schubert et al.(2009), Math & Thevenon (2009), Blum et al. (2010), Poston et al. (2010), Robila (2014)) u.c.
2016. gada 4. februāris 3
Ģimenes atbasta politikas Latvijā mērķi un struktūra
Ģimenes politika Latvijā – starpdisciplināra politikas joma, kas ietver virkni valsts institūciju lēmumus un darbības attiecībā uz ģimeni ar mērķi: – sekmēt dzimstību – veicināt ģimeņu veidošanos, stabilitāti, labklājību – stiprināt laulības vērtību sabiedrībā (Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes
2011. – 2017.gadam) Kā atsevišķa politikas nozare (bērnu un ģimenes politika) tā pirmo reizi
iekļauta Ministru kabineta noteikumos 2002.gadā nodarbinātības un sociālās politikas jomā (Ministru kabineta noteikumi «Ministru kabineta kārtības rullis»).
2016. gada 4. februāris 4
Sociālā politika Demogrāfiskā politika
Ģimenes atbalsta politika
Ģimenes valsts politikas mijiedarbība ar citām politikas jomām
Ģimenes politikas kodolu* pamatā veido 3 galvenie elementi, taču kā starpdisciplināra nozare tā atrodas ciešā mijiedarbībā un savstarpējā ietekmē ar citām politikas jomām un nozarēm**:
* Math & Thevenon (2009), OECD ** Autores veidots attēls, ņemot vērā politikas jomu un nozaru klasifikāciju.
2016. gada 4. februāris 5
Finansiāls atbalsts
ģ imenēm
Atbalsts pakalpojumu
veidā
Bērnu kopšanas
atvaļinājumi
Ekonomiskā situācija un stabilitāte kopumā
Veselības politika
Nodarbinātības un sociālā politika
Izglītības (t.sk. Sporta, int.izgl.)
politika Budžeta un finanšu politika
Transporta politika
Tieslietu politika
Reģionālā politika Jaunatnes
politika
Kultūras politika
Industrijas un pakalpojumu
politika
Iekšlietu politika
ES politika
Latvijas ģimeņu skaita samazināšanās
Avots: Tautas skaitīšana 2000, 2011; CSP
*Ja sadzīvē par ģimeni parasti uzskata visus tuvākos radus, tad statistikā par ģimeni tiek uzskatīts precēts pāris vai pāris, kurš dzīvo nereģistrētā kopdzīvē, kā arī vecāki jeb viens vecāks ar bērnu vai vairākiem bērniem neatkarīgi no bērna vecuma. Būtisks nosacījums šajos gadījumos ir, lai bērniem konkrētajā mājsaimniecībā vēl nebūtu sava laulātā, kopdzīves partnera vai savu bērnu, jo tādā gadījumā viņi skaitāmi kā atsevišķa ģimene (CSP).
** aprēķini uz 2015.gada janvāri, ņemot vērā, ka vidējais ģimenes lielums un samazinājuma temps ir tāds pats kā 2011.gadā
2016. gada 4. februāris 6
2000 • Iedzīvotāji- 2,38 milj. • Ģimenes* – 624 000 • Vidējais ģimenes lielums – 2,84 cilvēki
2011 • Iedzīvotāji – 2,07 milj. • Ģimenes - 588 000 • Vidējais ģimenes lielums – 2,74 cilvēki
2015 • Iedzīvotāji - 1.98 milj. • Ģimenes - 565 000**
6%
10%
Iedzīvotāju skaita izmaiņas ES – galvenie iemesli
Avots: EUROSTAT, Population and population change statistics
2016. gada 4. februāris 7
Iedzīvotāju skaita izmaiņas Latvijā 2004. – 2014. gadā, tūkst. cilvēku, Avots: CSP dati
Mērķis - Dzimstības veicināšana
2016. gada 4. februāris 8
1,61 1,60 1,61 1,58 1,58 1,55 1,59 1,47
1,36 1,34 1,44 1,52
1,65
0
0,2
0,4
0,6
0,8
1
1,2
1,4
1,6
1,8
2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014
Summārais dzimstības koeficients Eiropas Savienībā un Latvijā 2008.-2014.g., Avots: EUROSTAT, CSP datu bāzes
ES-28 Latvija
Summārais dzimstības koeficients Latvijā līdz šim ir bijis zemāks kā vidēji ES-28. Tomēr ņemot vērā pēdējos gados aktivizēto gan kopējo iedzīvotāju labklājības, gan ģimenes atbalsta politiku, novērojamas pozitīvas tendences. Kopš 2011.gada rādītājs pieaudzis no 1,44 līdz 1,65 2014.gadā, pārsniedzot iepriekšējā gada vidējo rādītāju ES un kļūstot par augstāko rādītāju starp Baltijas valstīm (2014.g. LT-1,63, EE – 1,54).
Izaicinājums: saglabāt pozitīvu virzību, lai dzimstības rādītāji tuvinātos nepieciešamajam dabiskas paaudžu nomaiņas līmenim
Mātes vidējais vecums, bērnam piedzimstot, LV pieaug straujāk nekā ES
(avots: CSP, Demogrāfija 2014, 61.lpp. un EUROSTAT dati)
2016. gada 4. februāris 9
29,1 29,2 29,3 29,4 29,5 29,6 29,7 29,8 29,9 30,1 30,1
30,3
27,6 27,6 27,7
28,0 28,0 28,2 28,3
28,7
29,0 29,1 29,3
29,6
29,9
26,0
26,5
27,0
27,5
28,0
28,5
29,0
29,5
30,0
30,5
31,0
2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014
ES-28
Latvija
12 gadu laikā Latvijā mātes vidējais vecums pieaudzis par 7%, bet
ES par 3%.
Vidējā vecuma starpība starp bērniem atkarībā no mātes
dzimšanas gada
2016. gada 4. februāris 10
0
1
2
3
4
5
6
7
vidē
jā v
ecum
a st
arpī
ba s
tarp
bēr
niem
(gad
i)
mātes dzimšanas gads
starp 1. un 2.bērnu starp 2. un 3.bērnustarp 3. un 4.bērnustarp 4. un 5.bērnu
Avots: Autores veidots attēls, pamatojoties uz datu failu, kas radīts sadarbībā ar CSP (B.Zukulu), izmantojot PMLP IeR datus, atlasot personas, kuras bijušas Latvijas patstāvīgais iedzīvotājs vai pilsonis jebkurā laika posmā no 2000. līdz 2015.gadam, un kurām ir zināms mātes personas kods.
Mērķis - Ģimeņu veidošanās, stabilitātes, labklājības veicināšana
•OECD monitorē 3 galvenos indikatorus, kas specifiski raksturo valsts atbalstu ģimenēm (neiekļaujot universālo atbalstu mājokļu un veselības aprūpes jomā):
•Naudas transferti ģimenēm ar bērniem pabalstu veidā •Finansējums bērnu aprūpes un izglītības pakalpojumiem •Nodokļu atvieglojumi
OECD valstīs vidēji no IKP - 2,6% (2009.g.); 2,2% (2011.g.) Latvijā dominē atbalsts ģimenēm primāri pabalstu un sekundāri pakalpojumu veidā, salīdzinoši maz - nodokļu atvieglojumos Latvijā vidēji no IKP – 1,4% (2009.g.); 1,1% (2011.g.); 2% (2013.g.); 2,25-2,5% no IKP (2014. - 2015.g.) Valsts izdevumu pieaugumu pēdējos gados Latvijā galvenokārt veido mērķdotācijas brīvpusdienu saņēmēju skaita palielināšanai un bērnu pieskatīšanas pakalpojumu finansēšanai. 2016. gada 4. februāris 11
Uz ģimenes atbalstu vērstu valsts pabalstu dinamika 2008. – 2014.gadā, euro
2016. gada 4. februāris 12
Avots: Autores aprēķini, ņemot vērā VSAA datus http://www.vsaa.gov.lv/lv/budzets-un-statistika
1556
1756
1590,5
992 980
1112
1206
481
615 612,5
475 410
470 498
611 613
489 421 421 421 421
239 327 295,5
173 174 207 222
47 46 47 49 49,5 104 121
13 12 11 11 11 11 11 0
200
400
600
800
1000
1200
1400
1600
1800
2000
2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014
maternitātes pabalsts
vecāku pabalsts
bērna piedzimšanaspabalsts
paternitātes pabalsts
bērna kopšanaspabalsts
ģimenes valsts pabalsts
Vidējais pabalstu apmērs (euro) pēdējos gados pieaug, tomēr vēl nesasniedz 2008. – 2010.gada līmeni
Uzlabojas pieskatīšanas un pirmskolas izglītības pakalpojumu pieejamība
2016. gada 4. februāris 13
33 33 33 33 33 33 33
26
28 27
28
30
28 27
16
14 15
16 15
23 23
0
5
10
15
20
25
30
35
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013
Bērnu līdz 3 g.v. sasniegšanai īpatsvars pirmsskolas izglītības iestādēs (% no
vecuma grupas)
Barselonas mērķi ES-27 Latvija
90 90 90 90 90 90 90
81 83 84 84 84 83 82
52
70 74
64
73
79 79
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013
Bērnu 3-6 g.v. īpatsvars pirmsskolas izglītības iestādēs
(% no vecuma grupas)
Barselonas mērķi ES-27 Latvija
2013.-2015.g. tika ieviests valsts atbalsts un noteikta kārtība pieskatīšanas pakalpojumu sniedzējiem. 2016.gada 1.februārī Bērnu uzraudzības pak. sniedzēju reģistrā kā aktīvi pakalpojuma sniedzēji iekļautas 1871 fiziskas personas un 100 juridiskas personas.
Avots: autores aprēķini, ņemot vērā EUROSTAT un IZM IKVD datus
Nodokļu atvieglojumu dinamika minimālās darba algas un vid.darba
samaksas kontekstā 2008. – 2015.g. (euro).
2016. gada 4. februāris 14
228 256 256 256
285 285 285 320
360
682 655 655 633
660 685
716 765
800
113,83 128,06
49,8 49,8 64,03 64,03 64,03 75 75 80 90 90 90 100 100 100 114 165
0
100
200
300
400
500
600
700
800
900
2008 I-VI 2009 VII-XII 2009 2010 2011 2012 2013 2014 I-VI 2015
Minimālā darba alga Strādājošo mēneša vidējā darba samaksa (bruto)
IIN neapliekamais minimums Atvieglojums par apgādājamo
27% no visiem strādājošajiem ir reģistrēti apgādājamie. Pēdējos gados pieaudzis ne tikai atvieglojuma par apgādājamo apmērs, bet arī īpatsvars.
Avots: VID dati
Atbalsta pasākumi konkrētām mērķgrupām
• Valsts apmaksātas medicīniskās apaugļošanas procedūras
• Ģimenēm, kurās par bērnu rūpējas viens no vecākiem (pārsvarā nepilnām ģimenēm) – iespēja saņemt valsts garantētos uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, atkarībā no statusa (maznodrošināts, trūcīgs) un pašvaldības tiek sniegts arī cita veida atbalsts.
• Ģimenēm ar bērniem: mājokļu galvojuma programma. • Skolēniem: brīvpusdienas 1-4.klasēm (pašvaldības atkarībā no iespējām
nodrošina arī plašāku atbalstu).
• Daudzbērnu ģimenēm: • Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atvieglojums – 50% par vienu ekspluatācijā
esošu transportlīdzekļi. • Atbrīvojums no civilstāvokļa aktu reģistrācijas valsts nodevas. • Nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, atbilstoši pašvaldības saistošajos noteikumos
noteiktajam apmēram (piem., Rīgā 90%, Ikšķilē 50%). • Atsevišķu komersantu pastāvīgi un periodiski sniegti atvieglojumi, piemēram,
Latvijas Dzelzceļa atvieglojumi biļešu maksai, atlaides izglītojošu, izklaides un atpūtas pasākumu apmeklēšanai u.c.
2016. gada 4. februāris 15
Mērķis - Ģimeņu veidošanās, stabilitātes, labklājības veicināšana
Latvijā augsts nabadzības un sociālās nevienlīdzības risks (%), Avots: EUROSTAT, People at risk of poverty or social exclusion.
2016. gada 4. februāris 16
Avots: CSP datu bāze
Izaicinājums – LM izstrādātās Minimālā
ienākuma līmeņa koncepcijas ieviešana, sasaiste ar ĢVPP+RP
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014
Nabadzības riska indekss pēc ģimenes tipa, %
Nepilna ģimene (vismaz viensapgādībā esošs bērns)
2 pieaugušie, 3 un vairākapgādībā esoši bērni
2 pieaugušie, 2 apgādībā esošibērni
2 pieaugušie, 1 apgādībā esošsbērns
2 pieaugušie bez apgādībāesošiem bērniem
Visas mājsaimniecības arapgādībā esošiem bērniem
Mērķis - Laulības vērtības stiprināšana sabiedrībā
2016. gada 4. februāris 17
5,9
4,6 4,4
5,2 5,5 5,7
6,3
2,9 2,4 2,4
4 3,6 3,5
3,2
0
1
2
3
4
5
6
7
2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014
Noslēgto laulību skaits (uz 1000 iedzīvotājiem) pieaudzis, bet šķirto laulību skaits – sarucis. Avots:
EUROSTAT, CSP datu bāzes
Noslēgto laulību skaits uz 1 000 iedzīvotājiem Šķirto laulību skaits uz 1 000 iedzīvotājiem
Savukārt, analizējot speciālos laulātības un laulības šķiršanas koeficentus, 2014.gadā laulību noslēgušo vidū būtiskāk pieaudzis jaunlaulāto īpatsvars 25-29 un 30-34 vecuma grupās.
Izaicinājumi ģimenes valsts politikā: Tā kā pastāv tiesiskas atšķirības starp laulātajiem un nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošiem pāriem (piemēram, pacientu tiesību, īres tiesību, tiesību uz atbalstu apgādnieka zaudējuma gadījumā, mantošanā pēc likuma u.tml.), nepieciešams vispusīgi izmantot informatīvo telpu un sekmēt indivīdu informētību un izsvērta lēmuma pieņemšanu, izvēloties noslēgt laulību vai atrasties nereģistrētā kopdzīvē. Turpināt diskutēt par tiesiskās aizsardzības radīšanu pāriem, kas dzīvo nereģistrētā kopdzīvē - vai veiksmīgi?
Salīdzinot ar ES-28, Latvijā ir ne tikai augstāks noslēgto laulību rādītājs (ES 2010.g.-4,4, 2011.g.-4,2), bet arī augstāks šķirto laulību rādītājs (ES 2010.g. un 2011.g.- 2,0).
Ārpus laulības dzimušo īpatsvars ir augstāks kā vidēji ES (%)
2016. gada 4. februāris 18
Avots: “Demogrāfija 2014” CSP; EUROSTAT datubāzes.
43,2 43,5 44,4 44,6 45 44,6 44
36,1 37,1 38,6 39,3 40
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
50
2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014
Latvija
ES-28
No tiesiskās aizsardzības viedokļa – nereģistrētās attiecībās dzimuša bērna tiesiskais statuss, tiesības uz paternitāti un no tā izrietošajām tiesībām, pienākumiem, kā arī atbildību ir tādas pašas kā laulībā dzimušam bērnam.
Secinājumi
• Latvijā dzimstības, ģimeņu kompozīcijas, laulātības, laulību šķiršanas jomā notiekošajās pārmaiņās konstatējamas II demogrāfiskai pārejai raksturīgās iezīmes, tomēr ne tik izteiktas kā citviet ES.
• Esošais zemais dzimstības līmenis joprojām nenodrošina vienkāršu paaudžu nomaiņu, tomēr pēdējos gados summārais dzimstības koeficients konsekventi pieaug, pārsniedzot ES-28 vidējo rādītāju un izvirzoties priekšā pārējām Baltijas valstīm.
• Latvijā bērnu, kas dzimst ārpus laulības, skaits un īpatsvars ir samērā stabils un augstāks kā vidēji ES. Latvijas ģimenes politikas viens no pamatvirzieniem ir laulības institūta stiprināšana. Jautājums par nereģistrētu kopā dzīvojošu pāru, kuriem ir/nav bērns, tiesisko aizsardzību, nav Saeimas dienaskārtībā.
• Latvijā īstenotā valsts ģimenes politika ilgtermiņā ir bijusi ar pronatalistisku ievirzi. Pēc ekonomiskās krīzes periodā atbalsts - naudas transferti ģimenēm ar bērniem pabalstu veidā un nodokļu atvieglojumi pieaug, bet zināma nestabilitāte novērojama attiecībā uz finansējumu un nodrošinātību ar bērnu aprūpes un izglītības pakalpojumiem.
2016. gada 4. februāris 19
Secinājumi
• Atbalsta pasākumi ģimenēm ar bērniem drīzāk uzskatāmi par mērķtiecīgi vērstiem uz ģimenes politikas mērķu sasniegšanu un situācijas uzlabošanu gan ģimenēm ar bērniem kopumā, gan papildu atbalsts atsevišķiem ģimeņu tipiem, piemēram, daudzbērnu ģimenēm. Tomēr ģimenes politika atrodas mijiedarbībā ar virkni citām politikas jomām un tās noturība ir atkarīga no ekonomiskās situācijas un stabilitātes kopumā.
• Latvijā nedaudz samazinājies nabadzības un sociālās nevienlīdzības risks, īpaši daudzbērnu ģimenēm un nepilnām ģimenēm tas saglabājas stabili augsts un ir augstākais starp citiem ģimeņu tipiem.
• Lai mazinātu nabadzības un sociālās atstumtības risku ģimenēm, nepieciešams apsvērt efektīvākus atbalsta pasākumus ne tikai daudzbērnu, bet arī nepilnām ģimenēm (piemēram, papildu nodokļa atvieglojumu vai piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta veidā, kamēr apgādnieks apgūst un pilnveido prasmes konkurēt darba tirgū un nodrošināt ģimeni, papildu pakalpojumu veidā, speciālas programmas veidā), jo, ņemot vērā nemainīgi augsto nabadzības riska līmeni, acīmredzami esošie pasākumi ir mazefektīvi.
• Nepieciešams daudz aktīvāk panākt labāku (konsekventāku, daudzveidīgāku, elastīgāku) bērnu pieskatīšanas pakalpojumu nodrošinājumu, tādejādi sniedzot stabilu atbalstu vecākiem iesaistei darba tirgū, atbalstu nepilnajām ģimenēm un nabadzības mazināšanai.
2016. gada 4. februāris 20
