01 ",,-:jJ;!jj~,H;1!. ~,"!fi;j

:: '"1jii'iI'

.,;~~; illiiJ'1, iI ,:;,.1<

;j;.jj"1';i!J!!:llii

"'f.'

~:.iij{

.

a t -=. , U- - J, I ~-

-'ij f[ \I fl'-...- ...--- -

~ IIII,

'I:;.

lb

,. ~iI~

\ ~'i)" "Ill\ I ' I

I ~ ~- I

-,

a

UTERATURASTEORI}A

~~~~PaHgHdzeklis

vidusskolu 9.-11. klasu skoleniem

T res a i s, labotais izdevums

.RIGA «2VAIGZNE» 1987

83z 721Li 843

AUTORU KOLEKTIVS

Gunars Bibers, limars Preidenfelds, Mirdza Gaile, Helga Grase,Valija Labrence, Biruta Zvaigzne, Erika Zimule

LITERATORAS TEORIJAS PRIEI(SMETSUN UZDEVUMI

rYliap Su6ep, HJlMap <Ppeiioeli<peJlbU,MupO3a raiiJle U op.TEOPI15I JII1TEPATYPbl

nOCOOHe ,1J;JI5IYQalllHXC5I cpe,1J;HHX lllKOJI

3-e HClIpaBJIeHHOe H3,1J;aHHePHra «3Bai\r3He» 1987

Ha JIaTbIlllCKOM 5I3bIKe

L 4306020300-166 87M802(11)-87 @ cZvaigzlIe», 1978

Miisu laika, socialistiskas sabiedrIbas pilnveidosanas apstak-!OSviens no galvenajiem uzdevumiem ir audzinat cilveku, katrusabiedrIbas locekli, par aktIvu un radosu personIbu.

Saj a audzinasanas procesa daijliteratiirai, tapat ka citiemmakslas veidiem, ir neaizstaj ama vieta.

Meistariski uzrakstIti daijdarbi palIdz cilvekam labak izprastdzIvi un sevi, tie savi!Qo un ietekme lasItaju, audzina viQu.

Liela progresIva nozIme ir padomju literatiirai kops pasiemtas aizsakumiem. Radosi parvertejusi un talak attIstIjusi krievuun citu padomju tautu, ka arI visas pasaules klasiskas literatiiraslabakas tradIcijas, padomju literatiira sasniegusi kvalitatIvi jaunupakapi pasaules literatiiras vesture.

Atklat daijliteratiiras vertIbas, tas izprast un pec iespejas pi!-nIgak izmantot sabiedrIbas audzinasana un pasaudzinasanas pro-cesa palIdz literatiiras zinatne. Literatiiras zinatne attIstas ciesasakara ar estetiku - zinatni par IstenIbas makslinieciskas apgii-sanas visparIgajam likumsakarIbam. Lit era t ii r a s z i n at neaptver vairakas petniecIbas nozares: 1it era t ii r a s t eo r i j u,1i t era t ii r a s v est u r i un 1it era t ii r ask r i t i k u, kas savastarpa ciesi saistItas un kalpo kopIgam mer~im - petIt vardamakslas attIstIbas procesu, teoretiski visparinat daijliteratiirasgalvenas likumIbas un nosacIt pareizo, sabiedrIbas interesem at-bi!stoso daijliteratiiras attIstIbas virzienu.

Literatiiras teorija pamatojas uz literatiiras vestures un kriti-kas doto faktu materialu un savukart literatiiras vesture unliteratiiras kritika - uz visparIgajiem literatiiras teorijas izstra-datajiem daijdarbu analIzes un novertesanas teoretiskajiem prin-cipiem.

Par lit era t ii r a s tea r i j u sauc ziniitnes nozari, kas petidaifliteratiiras kii ipasas cilveku garigiis darbibas formas savda-bibu un biitibu, daijliteratiiras procesu un daijdarba formas ele-mentus, kii ari noverte literiiro darbu lomu un nozimi sabiedribasattistibii.

Lit era t ii r a s v es t u r e analize pasaules un atseviS~o na-cionalo literatiiru attIstIbas procesus, atklaj to savdabIbu dazadosattIstIbas posmos, pet! atseviS~u rakstnieku daijrades ce!u.

Guniirs Bibers, Ilmiirs Preidenfelds, Mirdza Gaile u. c.LITERATORAS TEORIJA

PaHgHdzeklis vidusskolu 9.-11. klasu skoleniernVaku zirn. I. Akopjana. Redaktors R. Krautrnanis. Maks!. redaktors

J. Sitnieks. Tehn. redaktore Dz. SkvarnaviCa. Korektore I. Liberte

11E N, 3089Nodota saliksanai 30.09.86. Parakstita iespiesanai 21.07.87. Formats60X90/16. Tipogr. papirs Nr. 1. Literatiiras garnitUra. Augstspiedums.11 uzsk. iespiedl., 11,31 uzsk. krasu novilk., 12,07 izdevn. 1. Metiens20000 eks. Pasiit. Nr. 1289. Gena 25 kap. Izdevnieciba "Zvaigzne».Riga, Gorkija iela 105. Izdevn. Nr. 7036/L-192. Iespiesta Latvijas PSRValsts izdevniecibu, poligrafijas un grarnatu tirdzniecibas lietu korni-

tejas tipografija «Giva», 226011, Riga, Blaurnava iela 38/40.

Vaku zImejusi J. Akopjana

3

Lit era t u r ask r i t i k a censas nosacit atsevisku literaruparadIbu lomu un nozImi sava laika, pasreizeja s~biedriskajadzIve un socialajas ciQas, ka arI verte atsevis~us daiJdarbus.

Zinasanas par daiJdarbu nepieciesamas ikvienam daiJliteratil-ras lasItajam. Bez sIm zinasanam nav iespejams attIstIt pareizu,radosu daijliteraturas uztveri, patiesu maksliniecisko gaumi uniemaQas, kas nepieciesamas, lai izprastu literaru sacerejumu kamakslas darbu satura un formas vienotIba.

DAI~LITERATORA -VIENS NO MAKSLAS VEIDIEM

Maksla ir sabiedriska paradlba. No vienas puses, ta saistItaar cilveka fizisko darbu un materialo vertIbu razosanu, piemeram,telnieka darba rezultata no granIta blu~a rodas jauns prieks-mets - skulptilra. No otras puses, maksla ir viens no sabiedris-kas apziQas veidiem un attIstas ciesa sakara ar tadam ideologijasformam ka zinatne, politika, filozofij a.

Sabiedriska apziQa, ka teicis K. Markss, nav nekas cits kaIstenlbas apzinasanas, Istenlbas atspogujojums cilveku smadze-nes. Sabiedriskas apziQas formas (makslu, zinatni, politiku, filo-zofiju, morali) vieno kopIgs mer~is - izzinat IstenIbu, lai to par-veidotu. Tacu katrai no tarn ir sava specifika, savi Ipasi uzde-vumi, savs prieksmets.

Makslai ir vairaki veidi, piemeram, daijliteratiira, telnieciba, IIIarhitektUra, gleznieciba, muzika, kino maksla, teatra maksla.

Viens no nozlmIgakajiem, visplasak izplatItajiem makslas vei-diem ir dailliteratUra.

DailliteratUra ir v a r d a m a k s 1a. Yards literatUra celiesno latI~lUvarda littera - burts. Ar vardu literatUra plasakaja no-zIme saprot zinatnisko, politisko, tehnisko un cita veida litera-tUru, saurakaja nozlme - dailliteratUru.

DAI~LITERATORAS PRIEKSMETSUN TELAINIBA

No parejam cilveka garIgas darblbas formap1 daijliteratUra,tap at ka citi makslas veidi, atS~iras ar Istenibas makslinieciskuatveidojumu jeb telainibu.

Ko a tt e I 0 d a i !1 it era tu r a?DailliteratUra, tapat ka maksla kopuma, attelo un izzina vis u

d a u d z v e i dIg 0 d z i v e s 1st e nIb u.Literarie darbi spej ne tikai atveidot to, kas bijis, kas notiek

paslaik, bet arI jauj ieskaUties nakotnes ainas un IIdz ar to palidzso nakotni tuvinat.

4

V. Bejinska vardiem runajot, «visa pasaule, visi veidi, krasasun skaQas, visas dzIves un dabas formas var kjut par poezijasparadlbam».

Tacu visvairak uzmanlbas daudzveidIgas IstenIbas atspogujo-juma varda maksla pievers cilvekam. Cilveka atainojas pati sa-biedriska dzlve visa tas daudzpusIba. ArI dabas vai dzlvnieku pa-saules attelojuma atklajas cilveka attieksme pret so pasauli.

M. Gorkijs daiJliteratUru zImIgi nosaucis par cilvekzinatni.Tiesi cilveks - jutoss, domajoss, darbIgs, vispuslgi saistIts

ar apkartejo pasauli, atrodas literara telojuma centra. Jebkurarakstnieka daiJdarba cilveku likteQstasti izvirzas pirmaja vieta.

Ta, piemeram, Tautas rakstnieks A. UpIts devis tautai tiktuvos Osu Annas un BerziQu Lienas telus, lepno Zannu d'Arku,Spartaku un daudzus jo daudzus citus cinItaju, mekletaju undarba cilveku atveidus.

Tautas dzejnieks Rainis dzIvo tauta ar Lacplesi un Spldolu,AntiQu un Baibu, IUu Muromieti, Induli.

Un kas gan Mtu V. Seksplra tragedij as bez Hamleta, OtelIo,Romeo un Dzuljetas vai arI C. Aitmatova proza bez lieliskajiemkirgIzu tautas varoQiem - Dzamilas, Djuisena, Tolgonajas?

Tas nav tikai vardu virknes. Katrs vards ietver sevI cilveku arviQa domam, jutam, darbu, personisko un sabiedrisko dzIvi.

IepazIstoties ar noteloto cilveku raksturiem un dzlves gaitam,uzzinam par viQu laika sabiedriskajam attiecibam, domu un uz-skatu ciQam, morali un politiku. Ta no individualo raksturukopuma izveidoj am prieksstatu par tautas dzIvi noteikta laikaperioda.

ArI sabiedriskas zinatnes, piemeram, vesture, pieversas sabied.rlbas dzlves analizei. Tacu tas izpetes prieksmets ir sabiedribasattistlbas likumsakarIbas, nevis cilveks - raksturs.

Cilveks ir d a i ! lit era t u r a s gal v en a is a t v e id 0-j u m a 0 b j e k t s, specifiskais priekSmets, un ar cilvekiem, arcilveku daudzveidigajiim sabiedriskajiim attiecibiim, ar viIJu lik-teIJstiistiem viirda miikslii atkliijas visa plasii dzives isteniba.

K a d a i 11i t era t u r a at s p 0 g u 10 is ten I b u?DzIves istenIba daijliteratUra atklajas cilveku sabiedriskajas

attiecibas, emocionalos pardzlvojumos, vienreizIgos notikumos,konkreti un uzskatami.

Par to, piemeram, liecina sads A. UpISa roman a «Zaja zeme»fragments:

BriviIJu gruntnieks Jorgis Vanags plasi atriiva Sa'laskrogadurvis un palaida pa prieksu sedlinieku Preimani. Tas pirmo piirslieksni cela cefgalii liko labo kiiju un steigii gandriz pakluptu, janepaguvis pasaut spie~iti klibajam loceklim paligii. Muizas kaf~udedziniitiijs Bite manijiis satvert pats paverto durvju malu: trijatiikrogii sedejusi, tiipec kopii ari laukii jiiiziet. Abi ar sedlinieku pa-gaidija, kamer BriviIJu kungs nokiipj no lieveIJa.

5

Vanags giija lieliem, mazliet pastiviem soliem - jaunie zii-baki pirmo reizi kiijii, nebij vel iestaigiiti. Cietiis zoles un papezimelni lakotiim apmaliim stingri klaks~eja uz izmitiim radzu pliik-snem, tiis salodzijiis klinkstedamas. Zeme Vanags nenokiipa, pa-lika stiivam uz tresiis - pedejiis pakiipes. Liels un plecigs, paslejatumso biirdu, pataustija, vai dzeltenais zida lakats nav atslucisno kakla, un skatijiis Daugavai piiri uz KlidzilJu.

Visu, par ko A. UpHs stasta, sava iztele redzam un tapec jotikonkreti izjiitam BrIvil}a bagatfbas varu, kas atklajas visa vil}avaldonIgaja izturesanas veida, ka arI sedlinieka Preimal}a unkal~u dedzinataja Bites pakalpIba varenajam gruntniekam.

Sadu IstenIbas atspogulojuma veidu sauc par telainu, citiemvardiem sakot, te sastopamies ar dzIves atveidojumu makslastelos.

Viena no raksturIgakaj amimakslas tela IpatnIbam ir k 0 n k r e-t I ba, individualo IpasIbu bagatfba, kas daijdarba panakta indi-vidualizacijas procesa rezultata.

Ne cilveks vispar, bet cilveks ka konkreta individualitate, kapersonIba ar savu vardu, nodarbosanos, noteiktiem dzIves apstak-liem un raksturu saista rakstnieka uzmanIbu.

Vai tas, piemeram, biitu revolucionarais cInHajs KarlsonsA. Bela romana «Sauceja balss», kura prototips ir vesturiska per-sona Janis Luters, vai arI Lama R. Ezeras romana «Aka», katrsno vil}iem dzIvo savu, tikai vil}am raksturIgu dzIvi, sava laika,sava vide.

Tas rada daijdarba emocionalu piesatinatfbu un lIdz ar to arIlasItaja aktfvu lIdzdalIbu varol}u pardzIvojumos.

Otra raksturIga makslas tela IpatnIba ir ta, ka makslas telsar individuala, atsevis~a starpniecIbu atklaj vis par I gas kadaisabiedrIbas dalai piemItosas ipasIbas.

Pie tarn jal}em vera, ka individualais, atseviS~ais un visparI-gais makslas tela sakausets nedalama vienIba.

A. Bels, piemeram, atklajot Karlsona raksturu gan vil}a tiesajarIcIba, gan domas un pardzIvojumos aresta laika cara policijasmoku kambaros, sakoncentre saja vienreizIgaja, atsevis~aja telavesela laikmeta - 1905. gada revoliicijas vesturiskas patiesIbasun taut as revolucionaras apziQ.as apliecinajumu. LIdz ar to Karl-sona tels personifice tautas radosos spekus un izsaka arI pasaautora koncepciju.

Individuala un visparIga sakausejumu vienota veseluma rakst-nieks panak ar makslinieciskas izdomas palIdzIbu tipizacijas pro-cesa.

Tatad m a k s 1i n i e c i s k a i z d 0 m a j e b i z t e 1e ir tresaismakslas tela raksturotajs moments. Ierosmi, sakumu, pamatumakslas telam dod pati dzIve. Gunars Priede, piemeram, teicis:«Vienmer lugas pamata man ir tas, kas notiek dzIve, nekad ar

pratu Jz.doma~u sakar~b~ virkne._~a jiit~, ka notikuma ir_k~ut ka~loti butIsks, Ja konfl1kta fokuseJas lalkmetam rakstungl stan,sakas mana dramaturga domasana.»

Atveidot dzIves biitiskas paradIbas nay iespejams bez izteleslIdzdalIbas.

IstenIbas uztveres procesa rakstnieks atlasa to, kas var no-deret vil}a daijrades mer~iem. Atsevis~as, dzIve izkliedetas para-dIbas un fakti makslinieciskas, telainas domasanas procesa par-top makslas telos un ieQ.emsavu vietu daijdarba.

Tas ir mer~tiecIgs, neatlaidIgs, radoss process, kura gaitarakstnieks panak maksliniecisku dzIves apzinasanu.

Seno grie~u filozofs Aristotelis izteicis sadu atzinumu: «Dzej-nieka uzdevums nay attelot patiesi notikuso, bet to, kas varetunotikt, tatad iespej amo saskal}a ar varbiitfbu un nepieciesamIbu.»

Bieii vien telu radISana rakstniekam palIdz prototipi - dzIvaskonkretas personas. IepazISanas ar so prototipu raksturiem un lik-tel}iem rosina rakstnieka izteli. Tacu starp prototipu un makslastelu nedrIkst likt vienlIdzIbas zImi. HIs ir plasaks, jo nes sevlvisparinajumu un pasa autora koncepciju.

Definejot makslas telu, jauzsver arI ta est e t i s k a no z I me.Rakstnieks vienmer attelo dzIvi saskal}a ar savu idealu, ar

saviem prieksstatiem par skaisto. Estetiskais ideals pies~ir dai}-darbam noteiktu virzIbu, mer~tiecIbu un emocionalu piesatina-tIbu.

Estetisko idealu nos aka IstenIbas vesturiskie apstakp, un tasmainas lIdz ar sabiedrIbas attIstfbu.

Konkreta rakstnieka estetisko ideaJu nosaka gan attiecIga laikasabiedrIbas uzskati un ideali, gan pasa rakstnieka pasaules uz-skats, gan arI tas, cik nopietni un dziji viQ.s parzina dzIves attIs-tibas procesus. Ta ka daijliteratiiras galvenais attelojuma objektsir cilveks un ta ka cilveku dzIves ainas atspogulojas visa daudz-veidIga IstenIba, daijdarba varol}i kliist par noteiktu idealu nese-jiem. Literaros telos ietvertais emocional~is vertejums, noteiktaideal a iemiesojums liek lasHajam vienus literaros varoQ.us uz-tvert ka pozitIvus, citus turpretf ka negatIvus, rada velesanosvieniemlIdzinaties, no citiem noversties.

Miisu laika socialistiska sabiedrIba ir izvirzIjusi brIvas, rado-sas, vispusIgi attIstItas personIbas idealu. Sada personIba irestetiski un fiziski pilnvertfgs cilveks ar baga tu garIgo pasauli,skaidru morali, pasaizli~dzIgs komunistiskas sabiedrIbas celajs.

Pavisam citadi neka maksla IstenIbu atspogulo zinatne. Zinat-niska doma tiecas attalinaties no atsevis~a, jutekliski konkretaun pieradH patiesIbu ar visparIgam likumsakarIbam, formulam,skaitliem un jedzieniem.

Visam sabiedriskas apziQ.as formam ir viena kopIga iezIme,proti, to ciesa saistIba ar sabiedrIbas dzIvi.

6 7

DAII,-LITERATDRAUN SABIEDRISKA DZIVE

DAI~LITERATDRAS SIPRISKUMS

Dailliteratiira, tap at ka citi makslas veidi, izaug no dzlves,atspogu!o to un savukart ietekme sabiedriskas dzlves attlsUbasgaitu. Tapec ir 10ti svarIgi, lai rakstnieks labi pazHu dzlvi unpatiesi to attelotu. Varda makslas meistaram japrot orientetiesvestures notikumos, dzlves likumsakarlbas un pasam jaatrodasdzlves centra.

LiteratUras vesture ir daudz piemeru, kas liecina, ka uz lasI-taju sirdlm ce!u atrod tie daildarbi, kuri izaugusi no pas as dzlvesun kuros rakstnieki izteikusi lielas, sabiedrlbai tuvas domas. TiearI saglabajas laika gaita. Tadi, piemeram, ir revolucionaro rakst-nieku darbi 1905. gada revolilcij.as perio.da.

TurpreU latviesu dekadentu dzeja, 'kas aicinaja iegremdetiestikai sava dvesele, savas izjuUis, neatrada sava laika sabiedrlbaplasu atbalsi un musdienu lasHajam jau ir k!uvusi pilnIgi svesa.

Jautajums par makslas saisUbu ar dzlvi ir bijis vienmer ak-tuals. J au kops pirmo estetikas teoriju rasanas sakumiem risinasc1r;wstarp materialistiskajiem un idealistiskajiem uzskatiem. Ma-terialisti skaistumu saskata materija, realaja dzlve, idealisti tur-preU aizstav domu par Uro skaistumu, kas atrauts no materijasun dzlves, kas pastav tikai ideju pasaule, un tade! arI maksla, pecVit;lUdomam, nay saistama ar realo dzlvi.

ArI musu dienas reakcionaras burzuaziskas estetikas teoretikinoliedz makslas saisUbu ar dzlvi, sabiedrlbu, vesturi un vis'uprieksmetisko pasauli, jo dai!rade, kas sakr;lOjas dzlve, atklaj sa-biedrlbas attlsUbas butiskas likumsakarlbas, palldz izprast darbatautai dzlves revolucionaro attlsUbu.

Padomju literatiira savos pamatos vienmer bijusi un ir sais-tlta ar tautas dzlvi. Tiesi sada virziena to vienmer vadljusiPadomju Savienlbas Komunistiska partija.

Jau padomju literatiiras veidosanas sakuma partija aicinajarakstniekus dzilak iepazlties ar tautas dzlvi un patiesak to atte-lot. Saruna ar Klaru Cetkinu V. I. I,.er;1insnoradlja: «Maksla pie-der tautai. Ar savam dzilakam saknem tai jaieaug plasajas darba-lauzu masas. Tai jabut masam saprotamai un tuvai. Tai jaapvienoso masu jutas, domas un griba, japacel tas. Tai jamodina masasmakslinieki un jaattlsta tie.»l

Lielu pacelumu padomju literatUra radljusi pedejie PadomjuSavienlbas Komunistiskas partijas kongresi.

PSKP XXV kongress atzina, ka jaunajos socialistiska realismadarbos, kas musu zeme radHi pedejos gados, «aizvien biezak, betgalvenais - aizvien dzilak atbalsojas tas svarIgais, butiskakais,kas ir musu zeme, kas k!uvis par da}u no padomju cilveku perso-niskajiem likter;1iem.»

1 I,.eI;tinspar kuIturu un makslu. - R, LVI, 1947, 330. Ipp.

Antagonistisku s~iru sabiedrlba maksla vispar un literatiirait Ipasi ir s~iriska.

D a ill i t era t iJ.r ass ~ i r i s k u m s ir noteiktas sabiedribass~iras uzskatu, piirliecibas un ideiilu izpausme dailrade, istenibasatspogulojums no noteiktiim s~iras pozicijiim, viirda miikslas kal-posana ziniimas s~iras interesem.

Burzuaziskas makslas teoretil}i, censoties noliegt makslas sais-Ubu ar noteiktu s~iru, sludina ta saucamo «Uro makslu», makslu,kas stavot pari s~iram un esot brlva no sabiedrlbas praslbam unvajadzlbam. Patieslba s~iru sabiedrlba tadas makslas nay un tadanay arI iespej ama.

Katrs rakstnieks pieder pie kadas s~iras un gnndriz vienmerapzinati vai neapzinati pauz tas centienus. M. Gorkijs par to saka:«Literats ir s~iras acis, ausis un balss. Literats var to neapzina-ties, var to noliegt, bet vil)s vienmer un nenoversami ir s~iras jutuun domu uztveres un izpausmes organs. Literats uztver, forme unattelo savas s~iras, savas grupas noskar;rojumu, ilgas, nemieru,cerlbas, kaisl1bas, intereses, netikumus un labas Ipaslbas. Tas vissarI pasu literatu ierobezo vir;ra attlsUba. Vir;rsnekad nay bijis unnevar but «iekseji brlvs cilveks», «vispar cilveks».»

Antagonistisku s~iru sabiedrlba katra nacionalaja kultura irdivas nacionalas kultiiras. Tadejadi ir arI divas literatiiras: lite-raWra, kas kalpo valdoso s~iru interesem, un literatiira, kas kalpodarba}auzu masu interesem.

Ta, piemeram, latviesu literatUra Jaunas stravas perioda ungadsimtu mija Eduarda Veidenbauma, Edvarda Treimar;ra-Zvar-gu!a, Rair;ra, Aspazijas un vairaku citu rakstnieku dai}rade, kaskalpoj a darba tautai, noteikti atS~irama no burzuazisko rakstniekuAndrieva Niedras un Jar;ra Purapu~es dailrades, kura izpaudasmanUgo !auzu intereses.

Reakcionara literatiira izkrop!o dzlves Istenlbu, notuse s~irupretrunas, sludina mazakuma «tieslbas» apspiest vairakumu. Tur-preH progreslva literatUra izsaka tautas vairakuma domas, palldzapspiestaj ai tautai noskaidrot dzlves socialas netaisnlbas celor;rus,aicina nesamierinaties ar pastavosas sabiedrlbas pretrunam. StarpsIm literaWram norisinas nemitlga ideologiska c1r;ra.

No ta redzams, cik !oti s~iru sabiedrlbas apstak!os darba tautainepieciesama sava literatura. To spilgti atklaj A. UpHs epopeja«Plaisa makor;ros», paradldams E. Veidenbauma dzejas speku unpopularitati stradniekos. Veidenbauma dzejoli rokraksta izplatasstradnieku vidu, satraukdami un iedvesmodami tos.

Ar macIbu par divam kulturam katra nacionalaja kulturaV. I. I,.er;rinssaista kulturas mantojuma problemu.

Pec Lielas Oktobra socialistiskas revolilcijas - 1920. gadaV. I. I,.er;rinsparakstlja vienu no pirmajiem partijas dokumentiem,

8 9

kas skara ari padomju literatiiru, - rezolUcijas projektu «Parpro1etarisko kulturu».

RezolUcija partija asi kritizeja pro1etkultiesus', kas pro1etariskomaks1u gribej a radii tuksa vieta, noliedzot pagatnes kulturasbagatibas. I"et}.insizskaidroja, ka socialistiska kultura un maks1ajarada, kritiski apgustot pagatnes mantojumu, t}.emotvisu 1abakoko cilvece radijusi gadsimtu gaita.

Progresiva literatiira, tautas dzives un dt}.u atspogujotaja,uzt}.emta katras tautas kulturas mantojuma, joprojam savilt}.o unietekme 1asltajus ari jaunos vesturiskos apstakjos.

Sociiilisma iekiirtii dailliteratUra, tiipat kii visa miiksla, iegiistvie not u r a k s t u r u.

Tacu attiecibii pret burzuiizisko ideologiju ari miisu laikii, kadnotTek asa ideologiska cifJa pasaules arenii, padomju literatUrasaglabiisavu s~irisko raksturu.

Padomju Savienibas Komunistiska partija asi versas pret bur-iuaziskas ideo1ogijas izpausmem musu maksla, pret formalism a,abstrakcionisma un dekadentisma izp1atisanos.

Padomju literatiirai jabut asam ierocim cit;la pret socialismaun komunisma ienaidniekiem, cit}.a pret eksp1uataciju, ko1onia-lismu un karu.

DAII,.LITERATORAS PARTIJISKUMS

Par t i j i s k u m s, kii miica V. I. /,-efJins, ir augsti attistltass~iru cifJas pavadonis un rezultiits.

Pagajusa gadsimta beigas, kad s~iru cit;la iegust organizeturaksturu, kad s~iru prieksga1a nostajas noteiktas politiskas par-tijas un rakstnieki kjust pr so partiju politikas atba1stitajiem unattelotajiem, ari maksla s~iriskums iegust apzinatu, mer~tiecigu.tas ir, partijisku izpausmi.

D a i tli t era t ii r asp a r ti j is k u ms ir viirda miiksliniekaapziniits mer~tiecigums, idejiski estetisko poziciju noteiktiba, kasizpauzas kiidas s~iras vai partijas interesu un centienu atkliisme.

Dailrades partijiskumu nos aka makslinieka parlieciba, noteiktaattieksme pret attelojamo paradibu.

Tadejadi partijiskums ir ne tikai politisks, bet ari estetisksjedziens, kas nay atda1ams no rakstnieka ta1anta un meistaribas.

Pirmo reizi partijiskuma principu formu1ejis V. 1. I"et;linssavaraksta «Partijas organizacija un partijas literatiira» (1905).

1 Proletkults - grupejums krievu padomju literatiira un maksla divdes.mitajos gados (lIdz 1932. gadam). Tas atzina tikai stradniecibas rakstniekusun gribeja proletarisko literatiiru attIstIt tikai uz stradniecIbas pamatiem.

10

«Literatiirai jaklust partijiskai,»' uzruna proletariata vadonisrakstniekus, aicinot radii tadus darbus, kuriem stravo cauri komu-oistiskais idejiskums.

Ta1ak V. 1. I"et}.inskonkreti paskaidro: «Literatiirai jaklust parkopejas proletariskas lietas dalu, par «riteniti un skruvlti» vienavienota, lie1a socialdemokratiska mehanisma, ko iedarbina visasstradnieku s~iras viss apzinigais avangards. Literatiirai jaklustpar organizeta, planveidiga, apvienota socia1demokratiska partijasdarba sastavdalu.»2

Saistot literatiiras atUstibu ar bolsevistiskas partij as darbibu,Lenins aizrada, ka nedrikst literatiiras darbu sabloniski identi-f'ic~t ar citam partijas darba dalam. Literatiira, maksla prasaipasu uzmanibu: «Nav saubu, literatUra vismazak paklaujas me-haniskai noHdzinasanai, nivelesanai, vairakuma kundzibai parmazakumu. Nav saubu, sai lieta noteikti janodrosina lie1aka rid-bas briviba personiskai iniciativai, il1dividua1am tieksmem, bri-vlba domai un fantazijai, formai un saturam.»3

Pec V. 1. I"et;lina domam, rakstnieka ta1antam jaatUstas p1asiun daudzpusIgi.

V. 1. I"et}.inarakstam «Partijas organizacija un partijas lite-ratUra» ir izcila nozlme visa padomju literatUras tapsanas gaita,tas teoretisko pamatu noskaidrosana. Tas paHdzejis rakstniekiemskaidrak izprast vit}.uuzdevumus literatiira un proletariata kopejiicma.

, Komunistiskais partijiskums ir partijiskuma augstaka pakape.Tas ciesi saistas ar komunistiskas partijas idejam, sakt}.ojas dzlveun dnas par visprogresivako cilveces mer~i - komunismu. Tasir tiesi pretejs un naidIgs bUrZuaziskajam partijiskumam.

Komunistiskais partijiskums ir kluvis par vienu no padomjuliteratiiras virzosajiem spekiem. Tas neierobezo rakstnieku bri-vlbu, ka to censas pieradlt arzemju reakcionarie ideologi. Tiesipreteji - tas paHdz izvairlties no maldiem.

Visai musu 1abako rakstnieku daiJradei stravo cauri augstiapzinats partijiskums. Dzilipartijiska ir A. UpISa, V. Laca,J. Sudrabka1na, A. Sakses, O. Vaciesa, 1. Ziedot}.a, J. Petera undaudzu citu varda maks1as meistaru dailrade, kas patiesi saistItaar Komunistiskas partijas idejam un ved tautu pretI komunistis-kajai sabiedrlbai.

Kad komunistiskais partijiskums kluvis par iekseju maksli-nieka parliecibu, bez kuras vit}.s nespej ne domat, ne just, neradlt, tad rodas tautai tuvi makslas darbi, kas aizrauj ar savupatieslgumu. Ta partijiskums maksla organiski saistits ar tau-tiskumu.

1 I,.elJihs V. I. Raksti. 10. sej., 27. Ipp.2 Turpat.

3 Turpat, 27. un 28. Ipp.

1l

DAI\-LITERATORAS TAUTISKUMSKatra rakstnieka dailradi verte pec ta, ko vi1}s jaunu devis

savai tautai, savam laikam. Savukart jauna avots meklejams pasatautas dzlves attIstIba.

Ta, piemeram, izcilie, ciesi ar savu tautu saistItie rakstnieki -M. Gorkijs, Rainis, A. UpIts, M. Kocjubinskis, A. Akopjans, J. Ja-nonis klust par jauna laikmeta - proletarisko revoHiciju un so-cialisma laikmeta vestnesiem un cInItajiem.

Musu padomju literatUra patiesi tautiska ir tada rakstniekadailrade, kam ir Ista pilso1}a apzi1}a,kas konsekventi un bez kom-promisiem apliecina cildenos komunistiskos idealus. Tadi, pieme-ram, ir musu laikmeta varda makslinieku - M. Solohova, M. Ri!-ska, E. MiezelaiSa, A. UpISa, V. Laca, A. Sakses, Z. Grlvas undaudzu citu rakstnieku darbi.

Tautiskuma tresa iezlme ir butisko paradlbu aptveres plasumsun dzi!ums, makslinieciska meistarlba, ar kadu rakstnieks atklajdarba saturu tautai saprotama, uzskatama, ietekmIga forma.

Tautas atzinlbu iemanto tie rakstnieki, kas Istenlbu atspogu1omakslinieciski spilgti, saistosi, visa tas daudzveidlba, krasainlbaun bagatIba.

Tatad tautiskuma jedziens ir loti ciesa saistIts ar makslinie-cisko meistarlbu. Tautiskums, tapat ka makslinieciska meistarlba,ir virsotne, kuru rakstnieks nemitIgi tiecas sasniegt.

Vislielako gandarljumu maksliniekam sagada apzit;la, ka vit;latalants ir veltIts tautas cI1}aipar komunismu, ka tauta pie1}emusiun augstu novertejusi vi1}adarbus.

Padomju valdlba, godinadama rakstniekus ka Istus savas tau-tas domu un labako centienu paudejus, daudziem no tiem pie-s~Irusi Tautas rakstnieka un Tautas dzejnieka goda nosaukumus.Latviesu literatUra Tautas rakstnieka yards ir pies~irts AndrejamUpHim, Ernestam Birzniekam-UpHim, Vilim Lacim, Annai Saksei,Arvldam Grigulim un Reglnai Ezerai, Tautas dzejnieka yards -Rainim, Janim Sudrabkalnam, Mirdzai I}.empei, Ojaram Vacietim,Imantam liedonim.

LiteratUras atUstIbu konkretas zemes nos aka tautas dzIves,kulturas un vestures nacionalas Ipatnlbas. Tas izpauzas ganrakstnieka dzIves skaUjuma, gan telu veidojuma, gan citos mak-slinieciskas izteiksmes lIdzeklos. G. Flobers, piemeram, ir iztei-cies, ka 1. Turget;leva darbu lasIsana 1aujot vi1}amsajust Krieviju,tiesi tapat ka M. Servantesa «Dons Kihots» - Spaniju. Tomerne katra nacionalas savdablbas apdvesta darba atradIsim tau-tiskuma izpausmi. Burzuazisko rakstnieku darbi biezi vien ir verstitiesi pret tautu.

Nacionalais ne vienmer sakrIt ar tautisko, tacu rakstnieka na-cionalas nozlmes vertejumu vienmer nosaka tautiskuma problemasrisinajums vit;la dailrade.

1 s tit aut i s k a ir tiida' rakstnieka dailrade, kas meistariskiatkliij tautas dzives likumsakarigos procesus, kalpo tautas intere-sem un sekme sabiedribas attisttbu.

Kapec tik lielu popularitati sava taut a un aiz savas zemesrobezam ieguvusi M. Gorkija un Rai1}a darbi? Tapec, ka tie piln-vertIga makslas forma atklaj un izskaidro sava laikmeta lielakaspretrunas starp darbu un kapitalu, stradniekiem un bUrZuaziju,paradot vienIgo so pretrunu atrisinasanas celu - cIt;lu.

Tautiskuma princips literatiira saistas arI ar tautas daijradestelu un motIvu izmantojumu taja, ar to, cik tuva rakstnieku pro-fesionala dailrade ir tautai. Taja pasa laika par tautiskiem nevaruzskaUt tos darbus, kuros izmantota folkloras viela, bet nay risi-natas tautai nozlmIgas problemas.

Viena no galvenajiim daifdarba tautiskuma iezimem ir b u-t i ski s v a rig uta uta s d z i v es not i k u m u un tip i sk utau t a sip a sib u at t e10j u m s.

Tarn spilgta liecIba ir J.,.Tolstoja dailrade. Runadams parJ... Tolstoja patieso lielumu un saisUbu ar krievu tautas dzlvi,V. 1. J.,e1}insizteicis nozlmIgu domu: «Tolstojs ir originals, jo vi1}auzskatu kopums, ja tos 1}emka vienu veselu, izteic tiesi musu re-volucijas - ka zemnieciskas burzuaziskas revoli:icijas IpatnIbas.»IJ...Tolstojs atklaj krievu zemnieka dveseli.

ArI latviesu literatura patiesi lielie un Isti tautiskie rakstniekivisos tautas dzIves posmos ir attelojusi butiskus sabiedrIbas attIs-Ubas procesus un latviesu tautas IpatnIbas. Ta, piemeram, A. UpItsromanos epopejas «la1a zeme» un «Plaisa mako1}os» atklajtipiskas latviesu lauku un pilsetas dzIves ainas pagajusa gadsimtapedejos gadu desmitos.

Daildarba tautiskuma otra svarigiikii iezime ir a t t e10j u mapat i esi gum s, notikumu atspogulojums laikmeta progresivoideju gaismii.

DAI\-LITERATORAS SABIEDRISKASFUNKCIJAS

Makslu ir radIjusi sabiedriska nepieciesamIba izzinat pasauliun veidot sabiedrisku cilveku, kas spej so pasauli saprast unparveidot.

Ilgu laiku sis makslinieciski telainais IstenIbas atspogu10jumslIdzas pasam darba procesam bija vienIga cilveka izzinosas unaudzinosas darblbas forma.

Pilnveidojoties cilveka logiskas, abstraktas domasanas spejam,vergturu sabiedriskaja iekarta radas zinatne. Cilveka garIga dzIvesazarojas un kluva arvien sarezgItaka.

1 !,-eIJinsV. I. Raksti. 15. sej., 179. Ipp.13

12

- - - ~- ~ ~~

LIdz ar cilveku sabiedrlbu turpinaja attlstHies un bagatinatiesarl maksla, jo katrs laikmets no jauna izvirzlja nepieciesamlbuatklat un izzinat cilveka un apkartejas pasaules mijiedarblbu, kaarl audzinat cilveku atbilstosi sabiedrlbas uzskatiem un interesem.

Ari musu dienas makslai kopuma, un it ipasi dailliteratUrai, sa-biedriba ir divas galvenas funkcijas: d z i v e s i z z i n a san a sun e stet i ski, ka ari e t i ski a u d z i nos a fun k c i j a.

DailliteraHira ar savu dZlves attelojuma plasumu un dzilumuir viens no sabiedriski visnozlmlgakajiem makslas veidiem. Jautautas mutvardu dailrade, piemeram, musu tautas dziesmas,ietverts tik patiess un daudzveidlgs tautas gara raksturojums, tikdaudz dZlves pieredzes un gudrlbas, ka I. Ziedonis pamatoti tasnosauc par «musu nacijas sakotnejo morales kodeksu un estetikasmaclbu krajumu», kas prasa, «lai to marksistiski apgutu sodienassocialistiska dZlves veida bagatinasanai».

Istenlbas attelojuma specifika dailliteraHira padara to par lotiverUgu pas a u 1e s i z z i n a san a s 11d z e k 1i.

Analizejot O. Balzaka dailradi, F. Engelss ir atzlmejis, ka noviQa darbiem par burzuaziskas sabiedrlbas ekonomisko un poli-tisko dZlvi uzzinajis vairak neka no visiem sa perioda speciala-jiem ekonomiskajiem un politiskajiem traktatiem.

Patiesi konkretas ainas attelodama atseviSku cilveku dZlvi unar to saistHas paradlbas, dailliteraHira, no vienas puses, sniedzieskatu par tautas dZlvi attieclga laika posma, no otras puses,palldz izprast dazadu cilveku raksturus.

Ta, piemeram, plass izziQas materials ietverts A. UpiSa darbos,kas gluzi ka dZlvs tilts saista latviesu taut as pagatnes clQas artagadni un nakotni. ViQa lielisko epopeju «Plaisa makoQos» dZl-yes izzinasanai izmanto ne tikai lasltajs, bet arl vesturnieks,kulturas dZlves petnieks.

It lpasi verHgi ir tie daildarbi, kuros rakstnieks attelo savalaika dZlvi. Tadi darbi palldz rakstnieka laikabiedriem spilgtaksaskatH un izprast sabiedrlbas clQas un galvenos uzdevumus.

V. I. J,.eQins, piemeram, par loti savlaiclgu gramatu atzinaM. Gorkija romanu «Mate». ViQs izteica domu, ka revolucionarasclQas un proletariata izaugsmes patiess maksliniecisks visparina-jums gramata sekme stradnieku socialistiskas apziQas veidosanasprocesu.

Liela Tevijas kara gados liela popularitate bija J. Sudrabkalna,A. Grigula, V. Luksa, J. Vanaga dzejai. Ta palldzeja latviesustrelniekiem labi izprast lielo clQU jegu, iedvesmoja viQus kau-jam un radlja ticlbu uzvarai. Arl sodien ta mus savilQo ar clnl-taju varonlbas atklasmi, ar cilveka cildeno jutu un pardzlvojumuatspogulojumu.

Varda maksla ir ari nopietns estetiskas iedarbibas,audzinasanas un Udz ar to dzives parveidosanasli d z e k lis.

Katra daildarba, pat katra tela ir ietverts noteikts attelojamonotikumu un raksturu etisks un estetisks vertejums. Noteikta emo-cionala vertejuma atklatie raksturi iedarbojas uz lasHaju izjutamun apziQu, rada viQos estetisku pardzlvojumu, veido personlbasestetiskos idealus.

Protams, atsevisl}a indivlda estetiska ideala tapsanas procesuvispirms ietekme tas skaistais, cildenais un varonlgais, kas sas to-pams realaja lstenlbiL Tacu sis process ir ilgstoss un sarezgHs.Tiesi ar makslas uztveres palldzlbu cilveks gust veselas sl}irasvai pat laikmeta koncentretu estetisko pieredzi, un, tai sa plUstotar cilveka pasa uzkrato pieredzi, 'veidojas viQa etiskie un estetiskieideali.

Padomju pedagogs V. Suhomlinskis ir teicis: «Poetiska daij-rade ir visizsmalcinataka emocionalas dZlves skola. Taja visska-lak atskan smiekli, mH skumjas un prieks, izpauzas lldzjuUba cil-veku bedam, neiecieUba pret launumu.»

Liela ir pozitlva literara varoQa loma lasHaja audzinasana.Latviesu padomju literaHira sadu varoQu ir daudz, piemeram, Ja-nis Udums un .Paulis Andrans, Ojara Vaciesa, Imanta ZiedoQa,JaQa Petera lirikas varoQi. Visos sajos varoQos apvienojas skais-tais ar labo un cildeno. Ar savu bagato gara pasauli, dzilajamjUtam, skaidro morali, ar drosmi un clQas gribu sie makslas teliietekme lasHajus un audzina viQos vishumanako morali - ko-munistisko morali.

Skaista izjutas iespaids izraisa cilveka nepieciesamlbu atkar-tot so izjfttu. Tas ir dveseles parveidosanas sakums, N. Ostrovskavardiem runajot, «skaistuma izjutas ienesana dvesele».

Ka atzlmets PSKP CK Politiskaja referata Padomju Savienl-bas Komunistiskas partijas XXVII kongresam: «Sabiedrlbas tiku-misko vesellbu, garlgo klimatu, kura dZlvo cilveki, daudzejadaziQa nos aka literaHiras un makslas stavoklis. Atspogulojot jaunaspasaules dzimsanu, musu literaHira tai pasa laika akUvi piedall-jusies tas tapsana, veidojot SlS pasaules cilveku - savas dzim-tenes patriotu un IStu internacionalistu.»l

Padomju varda maksla palldz cilveku audzinat darbam. Tanostiprina dzimtenes mllesHbu un tautu draudzlbas jutas.

Ista maksla audzina cilveku nemoralizejot, neuztiepjot savupatieslbu, ta audzina ar savu emocionalo speku, dialektiski untaja pasa laika merl}tieclgi. Rakstnieka idealu var paust ne tikaiatseviSl}s varonis, bet arl pati notikumu seclba un zemteksts. Toredzam O. Vaciesa, A. Elksnes, 1. AuziQa dzeja, I. ZiedoQa dzejo-10s un epifanijas, 1. Indranes miniaHiras un daudzos citos darbos.

Bet jaatceras arl tas, ka makslu un tai skaita literaHiru dziliuztvert un pardzlvot palldz tas likumsakarlbu un lpatnlbu pazl-sana. Tikai tarn cilvekam maksla atklaj visu savu skaistumu un

I M. Gorbacovs. PSKP CK Politiskais referats Padomju Savienibas Ko-

munistiskas partijas XXVII kongresam. - R.: Avots, 1986, 82. Ipp.

14 15

SAT U RA U N FOR M A S V I E NIB A.GALVENIE DAq.DARBA VERTEJUMA

KRITERIJI

Autora ieceretais daildarba idejiski tematiskais saturs atklajastelu, raksturu forma, bet teli, raksturi savukart izpauias kompo-zIcijas un valodas forma.

Saturs un farma dai!darbii vienmer ir k a n k r e t i. Tas ir nevisdzlves attelojums vispar, bet noteiktu cilveku un notikumu atspo-gu!ojums noteikta laika. Ta, piemeram, V. Lacis romana «Zvej-nieka dels» attelo latviesu zvejnieku dzlves ainas 20. gadsimta30. gados, Ipasu uzmanlbu pieversot Oskaram Klavam, Anitai,Zentai, Banderam, Garozam.

Realistiskaja maksla daildarba saturam jabut dzi!am, idejiskinozlmIgam un patiesam, formai - saprotamai, daudzpusIgai, spil-gtai un par liecinosai.

SvarIgi, lai saturam bUtu atbilstosa forma. J a aktualam, no-zImIgam tematam nay spilgta makslinieciska ieterpa, rodas ilus-tratIvisms, shematisms. Udz ar to dai!darba estetiski emocionalaiedarblba zud un idejiskais saturs zaude savu nozlmIgumu.

Savukart tad, ja interesanta, saistosa forma ietverts nepiln-vertIgs saturs, literara darba patiesa vertIba ir niecIga, bet iedar-blba uz lasItaju dazkart pat kaitIga.

Tikai tad dai!darbs iemanto vispareju atzinlbu, ja panaktasabiedriski nozlmIga satura un ta makslinieciskas formas pilnIgasaskat;w. Tada ir Rai1).a revolucionara dzeja, kura laikmeta ide-jas atklajas atbilstosa novatoriska forma. Ta, piemeram, dzejolI«Lauztas priedes» Rainis attelo revolucionaro cl1).U pret carapatvaldlbas spaidiem pirms 1905. gada revolUcijas un parada cInI-taju ticIbu uzvarai, labakai nakotnei. So dzi!o saturu dzejnieksatklaj tautai tuvos un saprotamos telos, izmantodams Latvijasdabas raksturIgas iezlmes.

Augstajas priedes, kuru skaistumu un muzIgo za!umu cildinadaudzas tautas dziesmas, Rainis izteicis taut as dzlvlbas spekuun izturlbu. Skarbais juras vejs k!uvis par naidIgas varas sim-bolu. CI1).asatklasmei un revolucionaras parliecIbas notelojumamatrasti atbilstosi telainas izteiksmes lIdzekli un ritms.

Idejiski nozlmIga satura un meistari'skas formas saliedetI-bas de! RaiQa dzejolis «Lauztas priedes» k!uva !oti populars1905. gada un 1917. gada cI1).as.Dzejolis joprojam savilQo musvel sodien.

Saturs bez formas un forma bez satura nevar pastavet. Sa-tu r a un far ma s vie n l b a raksturlga jebkuram miikslas dar-bam. Satura un formas atbilstIbas, saska1).as jedziens turpretI irnoteikts makslinieciskuma kriterijs un ideals.

Makslas saturs, tapat ka citu Istenlbas procesu un paradlbusaturs, attIstas atrak neka forma. Jaunais saturs nosaka jaunasformas meklejumus.

Dai!lUeraturas sat u r sir p rim ii r sat tie c l b ii pr etfar mu, nasaka ta. So makslas attIstIbas likumlbu apstiprina arImusdienu daqrades process.

bagatIbu, kas to Isti mI!. Tapec ikvienam jacensas zinat vairak,pardzlvot dedzIgak un saprast dzilak to, ko dod dai!literatUra.

Jpasu nazlmi miiksla un literatura iegust saciiilistiskiis sa-biedrlbas pilnveidasanas apstiik!as kamunistiskiis sabiedrlbas pla-sas celtnieclbas periadii.

Komunistiskas partijas programma izvirza cilvekam lielus pie.nakumus - radIt komunisma materiali tehnisko bazi un augtapzi1).aun gara spejas, lai k!utu par cienIgu komunistiskas sabied-rlbas locekli. Says yards komunistiskas sabiedrlbas cilveka veido-sana jasaka rakstniekam, cInoties un aicinot cInIties pret visusveso, musu sabiedrlbas augsupejai naidIgo, tai pasa laika aplie-cinot komunistiskos idealus un to iesak1).osanos musu dzlve.

Makslas un literatUras uzdevumi, ka arI attIstIbasperspektI-vas saistas ar visas musu sabiedrlbas jauncelsmes virzienu ungalvenajiem uzdevumiem.

PSKP atzIst, ka ir !oti svarIgi panakt, lai darba!auzu masaspilnIgak un dzi!ak apgutu garIgas un material as kulturas baga-tIbas un aktIvi iesaistItos makslinieciskaja jaunrade.

«Estetiskais moments vel vairak apgaros darbu, padarIs cil-denaku cilveku un skaistaku vi1).udzlvi»l, teikts PSKP Program-mas j aunaj a redakcija.

Visam paradlbam cilveku dzlve ir saturs un forma. Says sa-turs un forma ir arI makslai.

Dzlves Istenlba, kas objektIvi pastav arpus cilveka, pati parsevi vel neveido makslas darba saturu, bet par tadu k!ust tad,kad makslinieks to attelo sava estetiskaja skatIjuma. Dai!darbasaturu nos aka ne tikai tas, ko rakstnieks attelo, bet arI tas, ka vi1).satteloto noverte. D ail d a r b a sat u r s ir rakstnieka izpratnesun vertejuma gaismii attelatii dzlves lstenlba. Dzlves materialsun autora izpratne un vertejums veido literara darba idejiski te-matisko saturu.

Daziidie viirda miikslas far ma s el emen t i ir literatUrasveidi un paveidi, teU, kampazlcija, valadas izteiksmes lidzek!i,rUms. ArI tie pasi par sevi nay forma, bet tikai lIdzek!i formasveidosanai. Viirda miikslas farmas elementi k!ust par d a i !-d a r b a far m u tikai tad, kad tie izkiirtajas nateiktiis attieclbiisun sistemii, lai telaini atkliitu kankretu idejiski tematiska saturu.

1 Padomju Savienibas Komunistiskas partijas Programma. Jauna redak.cija. - R.: Avots, 1986, 47. 1pp.

16 2 - 1289 17

- - - --- --

Ta, piemeram, 60. gadu beigu un 70. gadu padomju prozaverojamo intereses pastiprinasanos par liriski filozofiskajiem zan-riem, iekseja monologa, apziJ}.aspliismas un citu formas elementuizmantojumu nosaka tendence atklat cilveka esamIbas filozofiskosun tikumiskos pamatus, to organisko sakarIbu, kas saista kon-kreto sodienas cilveku ar tautas varonIgo pagatni, ar tas dzIvesun nacionalas kulturas tradIcijam.

Formalisms literatiiras zinatne, ka to jau liecina ta apzIme-jums, par galveno daildarba uzskata formu, maz uzmanIbas pie-versot saturam un dazkart pat atklati noniecinot to. Ta ir aplama,kaitIga un tapec nosodama attieksme. Parversot makslu parrota!u ar formas elementiem, formalisti padara to bezjedzIgu untuksu. Siida maksla pagrimst un degenerejas. .

Satura un formas jautajumam padomju literatiira allaz veltItaliela verIba.

Komunistiska partija atkartoti pieversusi rakstnieku uzma-nIbu tam,lai jaunais idejiskais saturs, kas radies padomju dzI-yes IstenIba, butu ietverts atbilstosa, augstvertIga un daudzvei-dIga forma, jo tikai ta ir iespejama patiesi lielas makslasrasanas.

Tadi ir galvenie visparteoretiskie momenti, kas raksturo daij-literaturu ka Ipasu pasaules, objektIvas IstenIbas atspogu!ojumaformu, ka vienu no makslas veidiem.

Pirms daildarba un ta elementu analIzes nepieciesams vel no-skaidrot, k ad i i r g a I v e n i e d a i j d a r b a v e r te j u m a k r i-t e r i j i. Kas nosaka makslas darba nemirstIbu? Kapec daziemdaildarbiem ir tikai IslaicIga, parejosa vertIba?

Ta ka dai!literatiira ir dzIves atspogu!ojuma, dzIves izzina-sanas forma, tad daildarba vertejuma pirmais kriterijs ir pat i e-sIb a, t e 10 j u m a a t b i 1s t I bad z I v e s 1st e nIb a i.

Ta atbilstosi sim kriterijam M. Caklais verte latviesu tautasdziesmas: «Kapec sodien - pec daudziem gads,imtiem tik dzIvair taut as dziesma, septiQ.u gadsimtu nepiekapIbas lieciniece? Vaitapec, ka taja saglabajusies tautas etika un estetika, kas veidojasdzila zemnieciska, paganiska savienIba ar dabu? Tapec, ka tajasapdziedatas kazas, taut as svetki, cilveka muzs? Tautas dziesmasir dzIvas ar visu to un vel - ar savu maksliniecisko izkristali-zetIbu, valodas zuburainIbu, nenogludinatIbu, bet galvenais -ar savu patiesIbas energiju.»

Otra svarIgaka prasIba ir te 10 j u m a d z I v I gum s, t e 1uin d i v id u a 1i z a c i j asp a k ape, tas, vai daijdarba darbojosaspersonas mus parliecina ar savas rIcIbas motIviem, ar savas dar-bIbas logiku, vai taja panakta tada konkretIba un vienreizIba, katelotie notikumi dzIvi atainojas lasItaja acu prieksa.

Tresais vertejuma kriterijs ir to est e t i s k 0 i de a 1u c i 1d e-n urns, kurus autors iedzIvina savos daijdarbos un kuru vardaviJ}.sverte dzIvi un cilvekus.

Jo cildenaki ir daildarbos paustie rakstnieka ideali un jodzilak tie sakJ}.ojas pasas sabiedriskas dzIves objektIvajas tenden-ces, jo arI plasaku atbalsi tie izraisa tauta. Musu laika vispro-gresIvakie centieni un mer~i ir saistIti ar komunistisko idealu.

Daijliteratiira un maksla vispar, tapat ka visa musu sabied-riska dzIve, nemitIgi attIstas un pilnveidojas.

«Galvena literaturas un makslas attIstIbas lInija ir ciesakapieversanas tautas dzIvei, patiesIga un makslinieciski augstvertIgasocialistiskas IstenIbas atspogulosana, apgarota un spilgta jauna,progresIva atsegsana un visa ta kaismIga atmaskosana, kas traucesabiedrIbas virzISanos un prieksu,» teikts PSKP Programmas jau-naja redakcija.l

1 Padomju Savienlbas Komunistiskas partijas Programma. Jauna redak-cija. - R.: Avots, 1986,47. Ipp.

18 2"

DAIIrDARBA TEMATS

niekiem, kadu to redz nabadzIgie rentnieki un kalpi, to zImIgiizsaka Osu Andra pardomas:

Kas bija teicis, ka te esot za/ii zeme? Tikai sasalusi dub/i,vientuts klusums un gausi, negribigi austoss. rits, apmiicies undrums, bez gaismas svida austrumu puse un bez apviirSIJa.

Temata izveli biezi vien nosaka rakstnieka nodoms kaut kopateikt, paust savu idejisko nostaju, tapec temats vienmer ciesisaistas ar darba ideju, to domu, ko rakstnieks ar savu darbuizsaka. Tapec, analizejot daildarbu, runa par ta id e j is kit e-m a t i s k 0 sat u r u. I. Indrane romana «Lazdu laipa» stastapar kadas klases kolektIvu ne tikai tade!, lai attelotu, ka jauniesimacas, ka vit;li strada kolhoza talka, kadas ir vit;lu savstarpejasattiecIbas, bet gan tiecas paradIt, kadiem ir jabut jauniesiem -musu dzIves celajiem un veidotajiem.

Atainodams izraudzItas dzIves paradIbas notikumos, telos unto savstarpejas attiecIbas, rakstnieks izvirza pro b 1e m a s -jautajumus, ko vit;ls no zinamam idejiskam pozIcijam risina telainiun emocionali.

Ta, piemeram, Rait;la «Klusaja gramata» ietvertas sadas pro-blemas: kadi ir revolucionaro cInItaju pardzIvojumi cIt;lu atpliidulaika, cik liela ir darba tautas loma jaunas dzIves veidosana, kadialektiska materialisma uzskatu gaisma novertejama 1905. gadarevoliicijas vesturiska nozIme un proletariata cIt;lu nakotnes per-spektIvas.

LiteratUras teorija daireiz galvenajam tematam paklautos te-matus pec muzikas parauga sauc par m 0 t I vie m.

It Ipasi par motIviem tematu nozIme medz runat muzikai rad.niecIgaja liriskaja dzeja.

Ta, piemeram, sadiem motIviem bagati ir Rait;la kompozicionalisaliedetie dzejolu krajumi «Talas noskat;las zila vakara», «Vetrasseja», «Klusa gramata», «Gals un sakums» u. c. Biezi par motIvuklust kada parnesta nozIme lietota glezna, pie kuras rakstnieksdaildarba vairakkart atgrieias un kura koncentreti ietverta pamat-doma. Tadas idejiski nozImIgas gleznas klust par vie not a j i e mun v a d I t a j i e m m 0 tI vie m.

Ta Rait;la dzejolu krajuma «Vetras seja» vienotaji un vadItajimotIvi ir pavasara vetru un negaisu gleznas - sabiedrisko cIt;luats pogulotaj as.

DAIf..DARBS UN TA. ELEMENTI

Katra literara darba ir vairaki elementi: temats, ideja, teU,kompozicija un valoda.

D a i Id a r bat e m a t s ir to dzives pariidibu kopums, korakstnieks attelojis savii darbii.

Rakstnieks daildarba telo cilvekus un dazadas paradIbas, at-aino visu daudzveidIgo un sarezgIto dzlvi. Vit;ls izvelas noteiktasdzIves paradlbas, izraugas kadu notikumu, vidi, apstaklus, kurrisinas sis notikums. Ta izveidojas temats, par kuru rakstnieksstasta.

Katra darba ir viens centralais temats, bet ap to savijas velciti temati, ta izveidojas d ail d a r bat e m a t i k a. Ta var but10ti dazada un daudzpusIga, tamer visi blakus temati ir paklautigalvenajam tematam, palIdz to labak atklat.

Rakstnieks, veidojot literaru darbu, izdara noteiktu faktu at-lasi: vit;ls netelo visu noveroto, bet izraugas tos notikumus unfaktus, kas noder vit;la idejiskas ieceres atklasanai.

Pec daildarba nosaukuma (virsraksta) ne vienmervar noteikt ta tematiku, piemeram, par ko stasta I. Indrane ro-mana «Cepure ar kastat;liem», pec ta virsraksta vien vel nevaramspriest, turpretI A. Sakse jau ar savas gramatas «Pasakas parziediem» nosaukumu atklaj tas tematiku. A. Jakubans stastam«Cements» izvelejies virsrakstu, par kuru stasta visai maz runats,tacu sis jedziens ietver visa darba idejisko jegu: jauniesiem, kuriar vieglo masInu uztriecas virsu cementa autocisternai, ir pietru-cis stingra pamata dzIve, tvirta garIga «cementejuma», tapecvit;li aiziet boja. Sadu pat;lemienu - jau daildarba nosaukumadaleji atklat ta galveno domu - rakstnieki izvelas 10ti biezi.

Visbiezak rakstnieki izvelas virsrakstam kadu gleznainu, par-nesta nozIme domatu izteicienu, kas reize izsaka gan darba tema-tiku, gan idejisko saturu. Ta, piemeram, A. UpISa romana «lalazeme» virsraksts ties a nozIme saistItos ar jedzieniem bagiita, laba,augliga zeme, tacu autora noliiks, izveloties vardam zeme epitetuzalii, ir daudz dzilaks, leme ir zala tikai turIgajiem zemes Ipas-

20

DAIIrDARBA IDEJA

D ai/ d a r b aid e j a ir pamatdoma, ko rakstnieks pauz saviidarbii.

Rakstnieks daildarba dzIvi ne tikai attelo, bet saskarya ar laik-meta izvirzItajiem idealiem atteloto arI noverte. LIdz ar to dail-darbs klust sabiedriski nozImIgs. Bezidejisks literars sacerejums,

21

lai cik skanIgos vardos tas butu ieterpts, neko nedod lasItajapratam un jutam, neveic audzinasanas uzdevumus. Tacu arlabstraktos formulejumos izteiktas domas bez telainIbas nay velmakslas darbs. Daildarbam pilnskaQu pies1}ir satura un formasvienotIba, kura liela loma ir idejai. Ta saliede atseviS1}oselemen-tus organiska veseluma.

Daijdarba temats un ideja ir ciesi saistIti, tomer tie neaizstajviens otru. M. Gorkijs ir noradIjis uz temata un idejas vienotIbudaijdarba ieceres posma: «Temats - ta ir ideja, ko radIjusi autorapieredze; tematu autoram pasaka prieksa pati dzIve, bet SI idejaautora iespaidu kratuve majo vel nenoformeta un, prasIdama, laito iemieso telos, modina autora tieksmi 1}erties pie darba, lai ide-jai pies1}irtu formu.»! LiteratUra biezi ir sastopama tada paradIba,ka vairaki rakstnieki izvelas vienu un to pasu tematu, piemeram,rakstot par vestures laikmetiem un vesturiskam per:sonam, betdarba gai'ta katram rakstniekam ir says problemu loks, kuru viQsrisina, tapat atS1}irIgas ir arI paustas idejas un tel1J veidojums.Francu meitene Zanna d'Arka, kas kluva par legendaru varoniSimtgadu kara laika, saistIjusi daudzu ieve1'ojamu rakstniekuuzmanIbu, par viQu ir uzrakstIti daudzi lieliski darbi, tacu tie lotiatS1}iras ka vesturisko apstaklu izvertejuma, ta arI idejiska satu1'aun telu veidojuma ziQa. So tematu, piemeram, atS1}irIgirisinajusitadi ieverojami rakstnieki ka Volters, F. Sillers, B. S~yS, A. UpIts.

Daijdarba parasti ietvertas vairakas idejas. Visas sIs idejasrakstnieks izsaka telaini un emocionali, saliedejot His ap pamat-domu. Ta veidojas literara darba idejiskais saturs. .

A. Grigula stasta «Caur uguni un udeni» ietvertas daudzasdomas, piemeram, kara ugunIs nostiprinas ikviena cInItaja atbil-dIba Dzimtenes prieksa, komandiera un viQa padoto ierindniekudraudzIba, padomju karavIru biedriskums. Visas sIs domas vienostasta pamatdoma - skaudraja cIQa par Padomju Dzimteni izaugstipra kaluma vIri.

Ideja makslas darba palaikam nay izteikta tiesi, bet izriet nopasa telojuma. Ta, piemeram, Rainis domu, ka daba un sabied-rIba viss nemitIgas un asas pretspeku cIQas mainas uz augsu,pauz telainas dabas gleznas. Telaina izteiksme rada lasItaja emo-cijas, un tadejadi rakstnieka pausta doma klust loti ietekmIga.

Dazkart daijdarba ideju rakstnieks izsaka pats, tadejadi pa-stiprinot domu, kas izriet no pasa telojuma. Parasti sadi tiesiautora atzinumi atrodami fabulas, tacu tie sastopami arI cita pa-veida daildarbos, piemeram, RaiQa lirika. DzejolI «Par lielumu»kodoHgi izcelta pamatdoma autora formulejuma:

Lieluma masu bus celt,Kopiba apIJemt un tvert.

1 Gorkijs M. Par literatiiru. Rakstu kriijums. - K. 1958, 652. 1pp.

22

I!lII! !I!!!!I!I

ArI plasakos episkos darbos rakstnieki daZreiz galveno domuformule tiesi. Biezi vien to izsaka stasta vai roman a varoQi gandialogos, gan ieksejos monologos.

Ta J. Sudrabkalna dzejolI «Saruna Kolonnu zale» notelots, kajaunais 'un vecais klausItajs Caikovskim veltIta koncerta starp-brIdI diskute par makslas jegu Liela Tevijas kara bargajas dienas.Pamatdoma izteikta vecaka sarunbiedra vardos.

Pamatdoma organiski jaieklauj sacerejuma un makslinieciskijamotive. Citadi rodas ta saucamie rezonetaji. Tas ir personas,kas nepiedalas darbIbas attIstIba un parlieku klaji, dazreiz patuzbazIgi pauz autora domas. J. Neikena stastos sadi rezonetajiparasti ir macitajs vai skolotajs.

Visbiezak pamatdoma izriet no telojuma un ta jaatklaj lasI-tajam pasam, piemeram, V. Laca stasta «VanadziQs», PlUdoQapoema «Atraitnes dels», R. BlaumaQa novele «Naves ena».

Idejas noteiksanu palaikam apgrutina pretruna starp aut 0 r asub j e k t I v 0 i e eel' i un d ail d a r b a 0 b j e k t I v 0 i de j u,kas izriet no telojuma. NesaskaQas starp to, ko autors gribejisteikt, un to, ko patiesIba izteicis, visbiezak izskaidroj ama arrakstnieka ierobezoto pasaules uzskatu. Sadu nesaskaQu spilgtipiemeri atrodami to realistu dai}rade, kuru pasaules uzskatuietekmejusi religija. Ta ApslSu Jekabs stasta «Bagati radi» pauzkristIgas mIlestIbas un panesIbas ideju, tacu viQa realistiski pa-tiesais un makslinieciski augstvertIgais kalpu dzIves notelojumsmodina lasItaja citas domas, proti, ka nedrIkst samierinaties artadu dzIvi, kur krietnos darba cilvekus nomac nabadzIbas slogsun vecumdienas sagaida nozelojama eksistence nabagmaja. So ne-saskaQu starp subjektIvo un objektIvo ideju ApslSu Jekaba stasta«Bagati radi» zImIgi raksturojis J. Jansons-Brauns «Domas parjaunlaiku literatUru»:

«ViQs nezina citadi so launumu noverst, ka tikai skriet augsatornI un visiem spekiem raut vareno zvanu, kas skan un sauc:«MIlejiet! MIlejiet! Esiet brali!» ViQs pats saka, ka «nabadzIbaesot sapIgs trums pie cilveces miesam, kas sendienam sapejis unstrutejis, bet vel nesadzijis, kas sap un asiQo vel tagad», - untomer so briesmIgo, cUlaino vati viQs grib it ka vienkarsu traipeklinoslaucIt ar savu labdarIbas lupatu! Ne, ta dziedejama citadiem11dzekliem!»

Tatad autora darba vertIbu nos aka objektIva ideja, kas izrietno patiesa dzIves notelojuma.

Ten den c e daijdarba ir skaidri izteikta idejiska virzIba, arkuras palIdzIbu autors apzinati tiecas novest lasItaju pie zinamasecinajuma.

Izs1}irprogresIvas un reakcionaras tendences.Pro g res I v a, makslinieciski motiveta ten den c e orga-

niski ieklaujas daijdarba, atbilst dzIves patiesIbai un tautas inte-resem. Sada tendence izriet no darbIbas risinajuma, no teliem unno to savstarpejam attiecIbam, un uz to Ipasi nay janorada.

23

Progreslvas, makslinieciski motivetas tendences ir raksturIgaspirmspadomju klasiskajai literatfirai, piemeram, J. Alunana,A. Pumpura, E. Veidenbauma, Rait}a, A. UpISa, L. Paegles dail-radei.

Pirmspadomju latviesu literatfira sastopam arI rea k c ion a-r a s ten den c e s literaros darbos. Tas rodas tad, kad rakst-nieks pauz uzskatus, kas ir pretruna ar sabiedrlbas likumsaka-rlbam, un grib SOSuzskatus uztiept arI lasItajam. Ta, piemeram,stasta «Uz pilsetu» ApsIsu Jekabs nesaskata to, ka ekonomiskieapstakji ir celonis nabadzIgo zemnieku aizplUsanai uz pilsetu.Vit}s noliedz pilsetas un lIdz ar to proletariata nozlmi dzlves attIs-tIba un pauz domu, ka cilveki, kas atravusies no patriarhalajiemlaukiem, morali un fiziski ir lemti boja ejai.

Varda makslas vertIbu nos aka meistariska forma izteikts ide-jiskais saturs. Jo daildarbs bagataks ar idejam, kas sekme dzI-yes attIstIbu, jo vairak tas lasItajos modina progreslvas domasun stimule vit}u gribu aktIvi piedalIties sabiedrlbas un cilvekupilnveidosana. Tomer makslas darba uzdevums nay tikai pareizu,progreslvu uzskatu veidosana vien - tas izraisa lasItaja arI dziluemocionalo pardzlvojumu. Tapec loti svarIgi ir tas, ar kadu mak-sliniecisku speku autors notelojis dzlves paradlbas, cik liela meravit}s spej lasItaju valdzinat un ietekmet. Ja daildarbam triikst sIsmakslinieciskas iedarblbas speka, tas parversas par kailu dekla-raciju, un taja paustas tendences nespej lasItaju ietekmet.

Lai noteiktu, cik patiesi rakstnieks attelojis daijdarba savalaika problemas un kadu idejisko ievirzi un atrisinajumu tarndevis, daildarba saturs salIdzinams ar dzlves Istenlbas faktiem,bet, novertejot daildarba pausto atzit}u iedarbIgumu, ir jaruna pardail<;iarba teliem un to veidojumu.

Sa u r ak a no Zi m e par t e lie m dailliteratura saue litera-ros varofJus, kuros rakstnieki atveidojusi individualus raksturusun sabiedriskus tipus, piemeram, Hamlets, Jevget}ijs Ot}egins, Pa-vels Korcagins u. c.

T e 1u k 0 m pIe k sus, kurus veido gan sadzlves prieksmetutelojums, gan darbojosas personas un to pardzlvojumi, sauc para i n a m jeb g 1e z n a m, piemeram, A. UpISa romana «Ziemelavejs» tverta plasa 1905. gada revolUcijas glezna.

DAI~DARBA TELl UN TO VEIDOJUMS

TELU INDlVIDUALIZACIJA UN TlPIZACIJA

Makslinieciska telojuma prieksmets ir cilveka dzlve, tapecgalvena vieta daildarba ir teliem - literariem varot}iem. Dabasainavas, sadzlves prieksmeti un dzlvnieku apraksti, ka arI cilvekupardzlvojumi palIdz dzilak atklat raksturus.

Literars tels jarada ta, lai tas ka dzlvs nostatos lasItaja acuprieksa. Tas panakams ar tela in d i v i d u a 1i z a c i j u. Rakst-nieks attelo nevis eilveku vispar, bet k 0 n k r e t u in d i v id uk 0 n k r e t 0 s d z i v e sap s t a k los, kas veido vifJa biografiju.Izmantojot dazadus makslinieciska veidojuma pat}emienus, autorsparada varoni ar tikai tarn piemItosu izskatu, kustIbam, zestiem,runu, domasanu, pardzlvojumiem un rlcIbu. Ta, piemeram, ka dzlvi1asItaja acu prieksa nostajas A. UpISa romanu «Zala zeme» un«Plaisa makot}os» varot}i. Tas it Ipasi attiecinams uz Berzit}uLienas telu. Autors paradljis, kads ir vit}a varones arejais izskats,ka ta priecajas, mn Zarenu Karli, ka cies saimniekdelu parestIbudel, ka grimst posta laulIbas dzlve ar Svel}amuru un protestasacelas pret varmaku, ka visu sevi atdod delam un beidzot atkalatdzimst jaunai dzlvei stradnieku solidaraja saime.

Cilveku telus ar individualam iezimem, kas izpauzas vifJu iz-turesanas veida, vifJu rieiba, runa, domas un pardzivojumos, sauepar r a k s t u ri e m.

Notelodams individualu raksturu, autors censas taja izceltvisparIgo, likumsakarIgo. Tadejadi tela individualizacija ciesisaistIta ar ta tipizaciju.

Vards tip is k s apzime tas prieksmetu, paradibu vai personuipasibas, kas ir butiski nozimigas, raksturigas.

Tip i z a e i j asp roe e s s ir butiska, raksturiga atlase unapvienojums individuala tela - lit era rat i p a.

Veidodams tipisku telu, rakstnieks noverte tas dzlves paradi-bas, ko vit}s attelo. SI novertejuma izpausme var bUt gan satI-riska (Svauksta un Pietuka Krustit}a raksturojums), gan patetiska(padomju cilveka cildinajums J. Sudrabkalna lirika).

Makslinieciskas tipizacijas objekts var biit visdazadakas dzI-Yes paradlbas. Visbiezak dailliteratura tiek tipizetas p 1a s ii z p 1at ita spa r a d i b as, kas raksturigas kadai sabiedribasdalai.

Teli ir daildarba idejiski tematiska satura paudeji.Makslinieki savas idejas atklaj teros, parliecina lasItaju ar

spilgtiem emocionaliem teliem, turpretI zinatnieki savas domaspierada ar faktiem, eksperimentiem un petIjumiem.

Tela jedzienu lieto plasaka un sauraka nozlme.P ! a s a k a no z i m ear t e li e m saprot konkretu paradibu -

dabas ainavu jeb peizazu, dzivnieku un prieksmetu atspogulo-jumu, piemeram, rudzu lauks V. Luksa dzejolI «Zied rudzi», dzi-las ziemas apraksti A. UpISa «Sunu Ciema zenos», abeles telsE. Birznieka-UpISa stasta «Zem abeles». Telus plasakaja nozlmedaildarba veido ari vide un eilveku piirdzivojumi. A. UpISa roma-nos loti detalizeti attelota ta vide, kura darbojas galvenie varot}i,piemeram, romana «Zala zeme» - Brlvit}u majas, Svel}amuraistaba, Klidzit}as ainas u. c.

2524

Sis tipizacijas princips ir pamata bralu KaudzISu radItajiemtipiem romana «Mernieku laiki». Romana atspogulotaja laika -19. gadsimta 70. gados - Latvija plasi izplatHa bija zemes par-merISana un iepirksana, parvaeosanas tendenees, inteligeneestuksa dizosanas ar tautiskumu. Sis bagatais dzIves materials lavarakstniekiem izveidot makslinieciski pilnvertIgus socialos tipus.

Visparinadami tipiskas paradIbas, daudzus spilgtus telus vei-dojusi padomju rakstnieki. Ta, piemeram, A. Fadejeva romana«Jauna gvarde», M. Solohova stasta «Cilveka liktenis», V. Lacaromana «Vetra», A. Grigula stasta «Caur uguni un udeni» varo-t;los atspogulots padomju cilveku heroisms, kas masveida izpausmiguva Liela Tevijas kara laika.

Tacu tipiskums nesaistas tikai ar plasi izplatHo. Tipiskas varbut ari re t a s, vie n rei z i gas par a d i b a s~ ja tas ir rakstu-rigas sabiedribas attistibas likumsakaribiim. Jaunais dialektiskapretstatu cIt;la pret veeo rasanas brIdI ir mazakuma. Tacu jaunais,toposais, atspogulodams butiskus proeesus, ar laiku dzIve klustpar pla.si izplatHu paradIbu.

.Izeila vesturiska personIba tipizeta A. UpISa tragedija «Spar-taks». Vergu saeelSanas kustIbas organizatora un verdzinatotautu vadonI Spartaka sakoneentretas tas pozitIvas IpasIbas, kasizveidojusas gladiatoros cIt;la pret Romas patriciesiem. Vit;la rak-stura spilgti izteikta gudrIba, talredzIba, uzt;lemIba, drosme, at-jautIba, vIris~Iba, kas vit;lu izvirza par paraugu citiem. Sai zil)aSpartaku labi raksturo Metrobijs: ... jo tuviik tev tiek, jo lieliikstu audz, jo stipriik gribas noklut pasii tava virsotne. Tu esi kaviesujojoss dzirnu akmens, kas rauj sev lidzi sikus zvirgzdus...

Pasreiz - socialistiskas sabiedrIbas pilnveidosanas laika - pa-domju rakstniekiem jaataino gan tas, kas musu dzIve jau nosta-bilizejies, gan arI tas, kas tikko vel veidoj as. Varda maksliniekuuzdevums ir paradIt musu laikabiedra tela tas jaunas iezImes, kasvit;la nostiprinas komunisma eeltniecIbas darba.

Lai atainotu dzIvi revo1ucionaraja attIstIba, padomju literatiirajatipize arI tas paradIbas, kas zaude masveida raksturu un aizietpagatne, bet joprojam ka veeas iekartas paliekas trauee musu dzI-yes augsupeju. Rakstnieki, patiesi atspogulodami dzIves IstenIbu,nedrIkst nok1uset negatIvo musu sabiedrIba.

skaita Vanaga sievu LIzbeti, pusgraudnieku Osi, ta delu Andru,Berzit;lu Lienu u. e.

Daudzkart rakstnieki tipizacijas proeesa iet citu eelu. Pardaildarbu varolJiem viIJi izvelas istenibii dzivojosas personas, ku-riis tipiskas ipasibas, kas raksturigas kadai lauzu grupai, izpauzasloti spilgti.

Istenibii dzivojosu personu, ko rakstnieks izmantojis par pa-matu tipiska tela izveidei, sauc par pro tot i P u.

Prototipus izmantojis arI A. UpIts romana «Zala zeme». Saisakara rakstnieks izteicies: «Devit;ldesmit proeenti no romana re-dzamiem cilvekiem ir restaureti pee jaunibas atmit;la palikusiemtipiem un teliem.» Ta veidoti tipi ir BrIvil)u saimnieks Jorgis Va-nags, vit;la de1s Jeska, UpISu MartiJ}s, Brarnanis, Preimanis u. c.

V. Lacis, atbildot uz jautajumu, vai viJ}a daiJdarbu teli atbilstdzIve noverotiem eilvekiem, runa par d a Ie j i e m pro tot i-pie m: «Oskars Klava «Zvejnieka dela», Voldis Vito1s «Putnosbez sparniem», Janka ZItars «ZItaru dzimta», Silenieks «Vetra»un Janis LIdums «Uz jauno krastu» (es pieminu tiesi vil)us tapee,ka visbiezak 1asItaji jauta tiesi par viJ}iem) - tie ir visparinatiliterari teli, zinama mera noskatHi istenIba, bet darba proeesa,rakstnieka izdomas vadIti, apveltHi papildu vaibst1em un likte-J}iem,kas nay atrodami daleja prototipa likteJ}os.»

Ar izte1es palidzibu veidots literars tels arvien ir spilgtaksun plasaks par prototipu.

TELU VEIDOSANAS PAl':IEMIENI

TIPIZACIJAS VEIDI

Izs~ir divus ga1venos te1u raksturosanas pal)emienus: tieso unnetieso raksturojumu.

Tie s a jar a k s t u r 0 j u m a autors pats dod varoJ}a arejaizskata aprakstu, raksturo to psiho1ogiski, iepazIstina ar ta bio-grafiju utt.

Net i e s a jar a k s t u r 0 j u m a tels tiek atk1ats darbIba, dia-logos, mono10gos, pardomas (ieksejos mono1ogos), vides te10-juma, ka arI citu personu verojuma.

Sie raksturosanas pal)emieni sastopami dazadu literatiirasveidu un paveidu darbos. Visplasak un daudzveidIgak tie izman-toti epika un liroepika. Dramaturgija ga1venokarf atrodams ne-tiesais raksturojums. Tiesais raksturojums te var izpausties tikaiautora remarkas. Lirika tiesaja vai netiesaja raksturojuma note-loti ci1veka ieksejie pardzivojurni un pardomas.

SiZetiskos darbos ga1vena loma raksturu atk1asana ir sizetam,raksturu savstarpejam attiecIbam. Rakstnieks, veidodams sizetu,darbojosas personas iesaista dazados notikumos, nostata tas sa-rezgItas situacijas un savstarpejas attieeibas, liek tarn darboties

Tip i z ii c i j asp roe es ii rakstnieki arvien izmanto dzivepieredzeto un cilveku raksturos noverotiis tipiskas iezimes pies~irkonkretiem teliem, kurus savii daijrade veido ar izteles palidzibu.A. UpIts sadus tipus ar dzive izklaidus noverotam un konkretarakstura vienkopus savaktam IpasIbam saue par k 0 1e k t Iv-tip i e m. Pie tadiem tipiem rakstnieks romana «Zala zeme» pie-

26 27

saskat;la ar rakstura IpatnIbam. Tadejadi raksturi tiek atklati ne-tiesi varot;lu r I c I b a s not e 10 j urn a.

Biezi atSl}irIgus raksturus autori parada vienados apstakIos,lai pec vit;lu rIcIbas labak atklatu individualas un tipiskas savda-bIbas. Ta, piemeram, A. UpISa novele «Tral}ietis Kilons» abi braIiHipijs un Kilons, nonakusi vienada situacija, no kuras ir divasizejas - izdarIt pasnavIbu vai krist romiesu karavIru rokas, -saskat;la ar saviem raksturiem rIkojas dazadi. Hipijs, kas parstavapzinIgo, cIt;las norudIto priekspulku - gladiatorus -, ir nelo-kams un nesaubIgs. TurpretI Kilona, kas ir daudz jaunaks parbrali un vergu karaspekam pievienojies daudz velak, alkas pecneizbaudItas dzIves ir stiprakas par bailem krist nezelIgo vajatajurokas.

Varot;lu darbIbas notelojums parasti apvienots ar citiem rak-sturosanas pat;lemieniem, it Ipasi ar vil).u i z t u res a n a s a t-v e id 0 j urn u un d i a log i em. Darbojosos personu manieres,paradumi, runas veids ir neaizstajami telu individualizacijas untipizacijas lIdzekli. Ta, piemeram, A. UpIts romana «laIa zeme»BrIvit;lu kalpu socialo un individualo seju zImIgi raksturo, notelo-dams, ka tie pIauj sienu, rok gravjus, lauz celmus, mez kutis, katie ed, ka dzer saimnieka davato groku. Sajas ainas ievIti meis-tariski veidoti dialogi.

Par varol).u raksturu var spriest pec tiesas runas satura, pecvardu izveles un teikumu uzbuves, ka arI pec piebilde raksturotasmImikas, zestiem un balss noskat;las (piemeram, UpISu Martit;laun Galit;la dialogs pieguIa, pec kura var spriest, ka Galit;lu dzIvevada prats un praktisks apsverums, UpISu Martit;lu - sirds unnekritiska sajusma).

Raksturu ieksejo pretrunu - dveseles dialektikas notelosana-liela nozIme ir psi h 0 log i s k a j a i a n a 1I z e i. Rakstniekamjaprot iejusties varol).a pardomas un pardzIvojumos un jaatrod pie-meroti makslinieciskie pat;lemieni. Psihologiska analIze apvienojasar visiem citiem raksturosanas pat;lemieniem (te tiesais raksturo-jums biezi vien atrodas lIdzas netiesajam raksturojumam), un, jotie daudzveidIgaki, jo telojums izteiksmIgaks. Tads, piemeram, irKristInes izjUtu un pardomu atveidojums R. Blaumal).a novele«Purva bridejs»:

Lai gan ediens bija "gards, tad Kristine tomer tikai ar piespie-sanos iztuksoja tele~i zupas un apeda gabalifJu cepesa. VifJai tavien bij, it ka vifJa speletu kumedifJus, un vardi: «Par velti, parvelti, es te nekad nebusu saimniece!» vifJai ka zvanit zvanija pagalvu. - - - .

Piepesi vifJai iekrita prata: kad Edgaram sitas viss piederetuun kad vifJs tur AkmentifJa vieta aiz galda sedetu!... Kad vifJsvinu te redzetu edam! . .. Pie sim domam vinai rikle ka znaudzinaizznaudzas, un vina nolika daksinas un 'nazi uz stikfa nazubefJ~isa. ' ,

Citetaja fragmenta paradIta KristInes rIcIba un izturesanas,autora tiesaja raksturojuma dota vit;las pardzIvojumu analIze,meistariski ievIts pardomu telojums.

I,-oti izteiksmIgs pat;lemiens darbojosos personu dveseles kon-fliktu notelojuma ir i e k s e j i e m 0 n 0 log i-v a r 0 t;la p a r-do m a s. Biezi ieksejie monologi ietverti tiesas runas forma. Taveidoti monologi lugas, piemeram, Hamleta monologs V. SekspIratragedija «Hamlets».

Tiesas runas forma ieksejie monologi sastopami lirika, pieme-ram, Rait;la dzejolI «Fabrikas meitenes dziesma».

Daudz tadu monologu arI liroepika, piemeram, ties as runasforma murgos slimnIca savas izjutas un pardomas izsaka Pludot;laatraitnes dels.

Mazak sadu monologu ir epika, kura tie palaikam atrodamiliriskajas atvirzes, piemeram, Olega Kosevoja monologs par ma-tes mIlajam, caklajam un gadIgajam rokam A. Fadejeva romana«Jauna gvarde», ka arI Ioti dramatiska un emocionala stastIjuma.RaksturIgs piemers ir Jat;la LIduma ieksejais mono logs badastreika laika cietuma:

Miesu jus varat uzvaret, salauzt un iznicinat... Janis domapar saviem pretiniekiem, atkal apgulies uz lavifJas. - Bet nav jumsvaras par musu brivo garu. Mes nesalUzisim, nepadosimies...uzvara tomer piederes mums. Pacieties, Aivar, mans dels! . .. Pa-cietieties vel britifJu, visi daudzie dzives bari, - mes naksim reizpie jums! Izturesim visi kopa vel so pedejo parbaudijumu!

I,-oti bieZi daqliteratUra ieksejie monologi ieguvusi nog i e d a-m a s run a s for m u. Rakstnieks tik dzili iejutas varot;la loma,ka vil).a vestIjums saplUst ar notelotas personas pardomu balsi.Nogiedamajai runai ir sugestejoss speks. Sai zit;la liels meistarsir A. UpIts, piemeram, notelojot Lauras skaudIbas pilnas pardo-mas par Lienas skaistumu:

Laura sakustejas, it ka sols peksfJi sacis spiest, tumsa seja bijpavisam pagrimusi ena zem lampas. Bet apvaldijas un Java acimatkal spidet samtaini, vienaldzigi un lepni. Ka pats e1J{telistu va-retu but, tomer esi un paliksi Pakulu BerzifJa meita. Kajas tu esisovakar upe nomazgajusi baltas, bet ritu tev ta ka ta atkal busjabrien BrivifJu kuts zampa. Ta pati jacifJa dzeltenam nomazgatampu~em un elkoni ielaps. Un ko tev palidz tas smukums un divdes-mU gadi, Zarenu Karli tu tik un ta nedabusi. Pienaks divdesmitpieci, pienaks trisdesmit, laimiga busi, ja tas pats pJegurs - tasBramafJa Janis gribes velfJemt . . .

Visai biezi rakstnieks parada, ka telu iekseja dialektika atspo-guIojas portreta, it Ipasi vaibstos, zestos, kustIbas, balss nokrasas.Tas labi izpauzas KristInes un Edgara dialoga:

28 29

- Kade!? - vifJa vaieaja sausa, aizrauta balsi.- Tadel, ka tu mani milo, tadel, ka es tevi miloju. la tu manis

nemilotu, tad tu tagad site nesedetu, un es. .. es... sodien tikkonoturejos AkmentifJam sava zirga neuzlaidis virsil.

Edgars runaja sas vardus liela, nevaldama uztraukuma, pedejoteikumu gandriz aizsmakusa balsi.

Kristines rakas sacirtas un zfJaudzas, vifJas lilpas saka raus-tilies, un vifJa saspieda apakSlilpu zobos.

Portrets palaikam sniegts aut 0 rat i e Sa jar a k s t u r 0-j u m a. Ta pa lielakajai dalai veidots bralu KaudzISu romana«Mernieku laiki» tipu arejais izskats, piemeram, izverstais Svauk-sta portrets, kura ietverti gan prieksmetu apraksti, gan runasveida raksturojums:

Metelis un svarki vifJam staveja plasi vala, ta ka loti gara,balta pulkstefJa ~ede bija redzama visa garuma no pakakles lidzkabatai ar visiem spiduliem, kas tur bagaiigi klati karajas. Apkaklu vifJam bija viegli apmesta gara, sarkana salle, kurai galsstiepas talu muguri pari. - - - Pats vareja bilt ta ap divdes-mit tris gadus vees, sprogainiem matiem, mazam ilsifJam, ~ilabardu un sartu seju. Zirgu saraudams, vifJs sauea: «Margin, OlifJufahter! fahren nu forweits naeh krog!» To «morgin» vifJs izrunajaeaur nasim un ta, ka «r» nemaz nebija dzirdams.

Uz varorya portreta ipatnibam var noradH ari c ita s d a r b 0-j 0 sas per son a s, daireiz izce!ot tikai kadas spilgtas detalas.

Telu psihologijas raksturojumu pastiprina sad z i v e spr i e k s met uno t e I 0 j u m s. Tie noder ari darbibas vietas unlaikmeta kolorHa atveidojumam.

Lai radHu spilgti individualizetus muiinieku tipus, N. Gogolisdarba «Mirusas dveseles» apraksta viryu muiiu apkartni, zemniekuiedzivi, istabu iekartu, edienu utt. TamHdzigi rikojas ari braliKaudzHes, kas romana «Mernieku laiki» vietam kavejas Slatavasun Cangalienas detalizetos etnografisko ipatnibu aprakstos. Ta,piemeram, hiperbolizetais Svauksta zirga aizjiiga piederumu ap-raksts vel vairak izcel varorya aksUbu.

Darbibas videi konkreUbu pies~ir dab a s a i n a vas. Tas no-rada uz darbibas vietu un laiku, piemeram, Spanij as dabas notelo-

. jumi Z. Grivas stasta «Mazais vina pardevejs». Attieksme pretdabu rakstnieki atklaj cilveka rakstura ipatnibas. Ta, piemeram,par Osu Annas bagato ieksejo dzivi, par skaistuma izpratni liecinatas, ka viryai paUk pavasara ziedi un zeltainas plaisas makoryos.

Lirika dabas teli palaikam kliist par galveno saturu, atklajotpasa dzejnieka attieksmi pret dabu, piemeram, Rairya «Lietirys»,J. Sudrabkalna «Apsniegosa pilseta», A. Skalbes «KarkIi pelekiezied». Liriskaja dzeja dabas ainavas, iegiidamas alegorisku no-zimi, rada vesela laikmeta noskat}u, piemeram, Rairya 1905. gadadzeja.

Lai iepazistinatu lasHaju ar darbojosas personas ieprieksejodzivi un paradibu, ka veidojies tas raksturs, rakstnieks izmantob i 0 g r a f i jus t a s t t j u m u. To stasta autors pats (Edgara dzi-yes stasts Hdz atgriesanas bridim Alaine), daireiz ta dota kadascitas personas stasUjuma (Ilzes Udumas pardomas par bralaJat}a bernibu un jaunibu) vai pasa varorya atceres (Jura OZOlabiografiskas atmiryas).

Jo vairak varoryi atklati netiesi - darbiba, dialogos un ieksejosmonologos bez autora tiesas iejauksanas, jo makslinieks sasnie-dzis lielaku pilnibu.

Analizejot tela maksliniecisko veidojumu, raksturosanas parye-mieni jaskata kopsakara un jaizprot to nozime tela tipizacija unindividualizacija, psihologiskaja motivacija un idejiskaja nover-tejuma. Tikai tverot katra rakstnieka telosanas pat}emienus sa-tura un formas vienoUba, nosakama virya dai!rades makslinieciskasavdabiba.

DAII,.DARBA KOMPOZICIJA

JEDZIENS PAR KOMPOZICIJU

Jedzienam kampozieija ir plass, sareigHs un daudzveidigs sa-turs, ka ari plasa lietojuma sfera. So terminu izmanto maksla -miizika, glezniectba, arhite\diira, baleta, literatiira u. c., ka artdaiadas citas dzives nozares - pilsetu celtniedba, apgerba an-samblu veidojuma, ziedu sakartojuma un vel daudzas citas cil-veku darbibas jomas.

M ii z i k a ar vardu kompozicija saprotam kadu atsevis~u skary-darbu - dziesmu, sonati, simfoniju u. c., kuru veido melodija unritms, kas izkartoti pec ipasiem miizikas ieksejiem likumiem ta,lai iezimetos muzikalas domas, melodijas un miizikas izraisHapardzivojuma sakums, muzikalas domas atUsUba un nobeigums.

A r hit e k t ii r a ar kompoziciju saprotam visu celtnes sastavaiek!auto elementu izkartojumu un saliedejumu viena veselumii(sienas, jumts, logi, durvis, kolonnas, lodiij as u. c.) ta, lai tiekopuma realizetu arhitekta ieceri - veidotu eku ar noteiktu lieto-sanas uzdevumu un ar noteiktu arhitekta iecereto skaistuma iz-pausmi.

Ari g 1e z n i e cl b a un t e 1n i e c 1b ii kompozicija nozimeatsevis~u elementu noteiktu, mer~tiedgu izkartojumu, lai tii re-zultiitii gleznotajs krasu valoda vai telnieks akmeni vai bronzavaretu paust noteiktu domu un pardzivojumu, akcentet galvenosava iecere. Ta, piemeram, ianra glezniedba gleznotajs daiasfigiiras ipasi izcel, palaikam tas novieto centra, parada tuvplana(piemeram, J. Rozentala glezna «Pie baznIcas» izcelti divu vecocilveku teli. Parejie, kas atrodas aiz viryiem, centralos telus izcel.

30 31

~

papildina, vai nu harmonejot, vai kontrastejot ar tiem). Bez galve-najiem teliem glezna ir arI fons, vide, kas iezlme attiecIgo laikuun tarn raksturigo; sim noliikam noder arI glezna attelotas deta-las. Izkartojot figuras, dab as prieksmetus, gleznotajs ipasu nozlmipiesl}ir krasam, gaismai un enam (piemeram, Rembranta darbos«Veca vira portrets» vai «Pazudusa dela atgriesanas» ar gaismaspaHdzibu izceltas sejas, acis, vaibsti - tur iezimetas noskaQ.as,pardzivojums, raksturs, bet tumsais, detalizeti sIki neizstradataisfons izce! cilveka ieksejo pasauli).

Minetie piemeri liecina, ka kompozlcija visas makslas nozaresprincipa veic vienu galveno uzdevumu - ta merl}tiecIgi izkartoattiecIgo materialu, lai autors daqdarba spetu realizet savu ide-jisko un estetisko ieceri, radlt makslas darba uztvereja savaidomai un jutam atbilstosu pardzivojumu.

Kas ir kompozlcija literaraja darba? Kadi ir tas uzdevumi?Tiipat kii cUiis miikslas nozares, ari literaturii k 0 m p oz i c i j a sp a m a t fun k c i j a ir mer~tiecigs daziidu elementu izkiirtojums.Galveno atSl}iribu nos aka materials. Komponista materials irskaQ.a, gleznotaja - ar krasu paHdzlbu veidotais tels, arhitekta -celtniecIbas materials, rakstnieka materials ir valoda un ar valo-das paHdzibu veidotais tels. Literara darba valodas veidotais telsatrodas kustlba, parvertlbas, savstarpejas attiecIbas ar citiem te-liem. Tas arI nos aka vienu no literara darba kompozlcijas savda-bIbam - materiala izkartojumu kustlba (arhitektiira, glezniecIba,telniecIba ir tverts miera stavoklis). Otra literara darba kompozI-cijas savdablba ir ta, ka SI kustlba liek rakstniekam visu materialu(telus, darblbas norises, dialogus, ieksejos monologus, liriskas at-kapes u. c.) izkartot la i k a un t e 1p a. Arhitekts, gleznotajs vaitelnieks turpretl savu materialu kompozicionali izkarto tikai telpa,fikse kustlba tikai vienu momentu, bet ne visu kustlbas pliismu(J. Rozentala glezna «Pie baznIcas» vai griel}u telnieka Mlronaskulptura «Diska metejs» skaidri uztveram so apstadinato laiku).Rakstnieka darba ir tverta kustlba - 1a i k a un k u s t 1b a spIu s m a (areja darblba - notikumi, sabiedriskas norises utt.un cilveka ieksejas pasaules kustlba - visdazadaka rakstura par-dzlvojumi, sapes, prieks, domu un jutu veidosanas, cilveku daudz-veidIgo attieksmju tapsana, izirsana vai nostabilizesanas, raksturuattIstlba un atklasme u. c.). Tas viss literara darba kompozlcijupadara sarezgltu, jo vienlaikus viss materials rakstniekam jaiz-karto kustlba, laika un telpa.

Atbilstosa materiala merl}tiecIgs izkartojums literaraja darba(teli, raksturi, ieksejo un arejo kustlbu epizodes u. c.) veido no-beigtu veselu makslas darbu - stastu, romanu, epopeju, noveli,poemu, baladi, miniatiiru, lirisku dzejoli, dramu u. c., kas pauznoteiktu rakstnieka ideju, izjiitas, pardzlvojumus vai atziQ.as, ta-tad - realize viQ.a ieceri. Ta, piemeram, R. BlaumaQ.a noliiks no-vele «Naves ena» ir realistiski atklat dazadus raksturus arkarte-jos apstak!os, dzlvibas un naves robezpunkta, paradlt so cilveku

32

stiprumti un vajumu, pasaizliedzlbu un egoismu, lai lasltajs varetuizdarlt secinajumus un visparinajumus par cilveku raksturiemarkartejos apstaklos. A. UplSa tragedijas «Spartaks» idejiskais no-liiKS ir makslas valoda dramatiski saspringti izgaismot 10ti sva-rIgu notikumu cilveces vesture - vergu sacelSanas sakumu unHdz ar to paradlt, ka cIQ.apar brlvibu un cilveku tiesibam ir ne-apturams process. A. UplSa plasa romana «Zala zeme» noliiks -izversti, detalizeti attelot sabiedrlbas attlstlbas procesu noteiktalaika posma, cilveku raksturus un likteQ.us taja, izcelt laikmetanoteicoso nozimi cilveku likteQ.os. Minetie piemeri, tapat ka jeb-kurs cits literarais darbs, liecina, ka ir k 0 m p 0 z 1c i j as n 0-t e ice j i fa k tor i. Tie ir vairaki.

Noteicosais kompozicijas faktors ir rakstnieka id e j is k im ii k s l i n i e c is k a i s no tU k s. Tapat kompozlciju nos aka arIliteraraja darba ietvertais d z 1v e s m ate r i a 1s vai ari rakst-nieka izteles radltais materials, kas tiesi vai pastarpinati radiesuz dzlves Istenibas pamata. Ja rakstnieks velejies attelot nozlmIguposmu tautas dzlve, atklat sl}iru, dazadu lauzu grupu un slaQ.u,kiiarI atseviSl}u cilveku likteQ.us nozimigos, sarezgltos vestures pos-mos, tad sis materials liek izveleties zanru un tarn atbilstoso kom-poziciju. Ta, piemeram, A. UplSa romana «Zala zeme» ietverts 10tiplass dzives materials, lai butu iespejams atklat raksturIgas saim-nieciskas un sabiedriskas paradibas deviQ.padsmita gadsimta beiguposma Latvijas laukos un daleji ad Rlga. Romana ir lauku un pil-setu turIgo un nabadzIgo lauzu teli, darba dzives un pasa darbaprocesa atspogulojums, sadzives ainas, visdazadakas lauzu attie-cIbas, nozimigu paversienu momenti cilveku likteQ.os, dabas glez-nas, toreizejas sadzives un iedzlves atributikas attelojums utt.Viss plasais un daudzpusIgais materials prasa tadu kompozlciju,kura spilgti atklatos sl}iru kontrasti, vide, cilveku teli, to pardzi-vojumi un rakstnieka pamatatzi1}a (vardos nepateikta, bet visatelojuma nojausama), ka zalajai zemei jazalo tiem, kas to kopj.Tapec kompozicijas pamata ir kontrasta (pretstata) pa1}emiens.Autors veido central as telu grupas - BrlviQ.u un Osu dzimtas, apkuram koncentrejas, ar kuram dazadas attiedbas nonak visi pa-rejie romana teli. Ar sIm centralajam telu grupam saistIta arejasdarbibas virzlba - Brlvi1}u augsana, pieQ.emsanas speka un vare-niba, BriviQ.u dzimtas paaudzu maiQ.a un degeneresanas iezlmestaja; Osu izmisIga cI1}a par zemi, vi1}u sapnis par savu zalaszemes stiirlti un si sap1}a sabrukums, jaunas paaudzes jauno ce!umeklejums. SIs centralas Hnijas plasi izverstas laika un telpa. Artarn ciesi saistIta parejo raksturu atklasme (Berzi1}u Lienas, Kal-vicu Andra, Zarenu Karla un daudzu citu pagasta saimnieku,amatnieku, gajeju un citu lauzu likteQ.i). Tapec romana daudz ap.rakstu, ainu, sadursmju, notikumu un uzskatu kontrastu, dialogu,arI ieksejo monologu, lietu un paradlbu skatIjumu no dazadiemviedokliem, piemeram, Dlvajas pagasta verojums Brlvi1}u skatl-juma romana sakuma un ta beigas - Osu Annas redzejuma.

3 - 1289 3:3

Cauri slm ainam un epizodem izvijas galvenas noriSll lInijas.Tatad kompozIciju saja romana ietekme tiklab autora nolO.ks, k3dzIves konkreiais materials.

Rainis dzejolI «Lauztas priedes» velejies apliecinat progresaun cInItaju speka apzir;lU. Sai nolO.ka sniegtas divas gleznas -nolauztas priedes un kugi, kas iznirusi no uder;tiem.Arej as norisestikpat ka nay. Pasas beigas dots autora Iss aforistisks revolucio-nara speka apliecinajums - Tu vari mus #elt, tu vari mus lauzt,Mes tiiles sniegsim, kur saule aust. Kompozicionali izmantotastikai divas maksimali sasaurinatas kontrasta ainas, bet panaktaspecIgu izjiltu un atzi1;lUizpausme. Aspazijas dzejolI «Ziedo1;1arIts» ir tikai viena glezna - ziedosas abeles pavasara lietu uzpavasara debesu fona, tacu ta spej radIt dzilll dabas skaistumaizraisItu jutu vil1;1ojumu. Liriskaja dzejolI materials tatad tiekizkartots citadi neka romana, novele vai drama.

Pamatfaktori, kas nosaka kompozlcijas izveidi, vispirms irautora dailrades nolO.ks, mer1$:iun attiecIgais dzIves materials.Blakus siem ir arI vel citi faktori. Viens no tiem ir 1i t era r a i sZa n r s (romans, novele, lirisks dzejolis), kam ir dazadi, atS1$:irIgikompozicionali veidojumi.

Viena zanra darbiem lielas lInijas principa ir tuvi kompozicio-nalie veidojumi, kaut arI katram atsevis1$:amdarbam piemIt tarnraksturIgas savdabIbas un nianses. Ta, piemeram, I,-. Tolstojs ro-mana «Kars un miers» iesaista plasas filozofiskas apceres, V. Igo«Nozelojamos» veido saistosu notikumu risinajumu, A. UpISa telo-jums «Zalaja zeme» ir sIki detalizets un smalki izveidots. Episka-jos darbos kompozIcijas pamata palaikam ir hronologiska laikasecIba risinats vestIjums (musdienu modernajos darbos sai ZilJ.3ir butiskas atS1$:irIbas,atka psanas no tradicionalas kompozIcij as).Dramatiskajos darbos materials kartots ta, lai veidotos konflikts,kas nobeiguma rod konkreiu atrisinajumu. Lirisku dzejolu kom-pozIcijas pamata lielakoties ir viena vai vairakas satuvinatas te-lain as ainas, kas ietver sevI kadu pardzIvojumu, domu vai atzi1;1u,vai arI tajos sniegta tiesa atzi1;1uizpausme, tiess pardzIvojumaraksturojums.

KompozIciju var ietekmet arI attiecIga laika 1i t era r as t r a-d I c i j a s un ten den c e s (antIkas dramas obligata prasIbapar vietas un laika vienIbu, klasiskas noveles un dramas veido-juma tradIcijas ar noteiktu ekspozIciju, sarezgIjumu, kapinajumuun kulminaciju), milsu gadsimta sesdesmito gadu romans aTizteiktu desizetiskumu (bezsizetiskumu), deepizaciju (tads tela-jums, kura nay plasa episka vestIjuma), asociacijam U. C., tap atkompozIciju var ietekmet katra atseviS1$:a rakstnieka dailradesprincipi (piemeram, V. Laca uzskati par interesantiem notikumuun sizetu veidojumiem, par autora atzi1;1uizpausmi publicistiskasatvirzes) .

Tomer visdazadakajos literarajos darbos, pat visatS1$:irIgakoautoru devuma, kompozIcija ir verojamas dazas pamatpazImes,

kas ir visparinatas, universalas, attiecinamas uz jebkura autorajebkuru darbu. Tas veido kompozIcijas pamatprincipus.

Kompozicijas pamatnosacijumi ir vie nib as, k ii pin ii j u m aun nob e i g t i b asp r i n c i p S. Ta, piemeram, Rai1;1a dzejolI«Vels vakars» sie pamatnosacIjumi iezImejas loti skaidri, tikpatskaidri paradas arI so principu ieverosanas vaj adzIba un nozImedomas un izjiltas atklasme:

Viz biili zatgans zaigums debess tiile,No saules rieta zelta migla pLUst,Vel rasa reti mirgo valgii ziile,Un siltais gaiss kii maigii veldze kust . . .

Bet kriisas gurdamas jau nikst un biile,Nakts veji dzestri, slepeni siik pust - - -Uz zemi tumsa gulstas smagii viile. . .

Bez veida, m era, dzives . . . l1;wudzas kruts,Salst salkas, tuksums veras, - diezgan buts.

Rai1;1anolilks ir sai dzejolI ar vakara un nakts gleznam para-dIt nomacosu bezcerIbas izjutu, kada bija parI)emusi dalu sabied-rIbas reakcijas laika pec Jaunas stravas kustIbas sagraves. Simvie n a m no 1u k a m paklauts viss materiala izkartojums. Vie-notas, drilmas izjutas telojums, kas k a pin a t i vijas cauri visamdzejolim, be id z a s tragiska skanejuma. LIdzIgu kompozicionaloveidojumu ar akcentetiem kompozIcijas pamatprincipiem atro-dam daudzos citos Rai1;1asaIsinatajos sonetos «<Lauztas priedes»,«Pats», «Jaunais nams», «Uz prieksu» U. c.).

R. Blauma1;1a drama «Indrani» viss lugas materials (atsevis-1$:asnorises, dialogi, sadursmes), kas pakapeniski sarezgas unsaasinas, virzIts uz vienu mer1$:i- uz teva un dela (lIdz ar todivu laikmetu) konflikta nobriesanu un tragisku atrisinajumu.

R. Ezeras romana «Aka», 1. Indranes romana «Odensnesejs»vai jebkura cita milsdienu romana tapat redzama SI vienIbas,attIstIbas un nobeigtIbas principu izpausme.

At t 1st I b as j e d z i ens, runajot par literara darba kompo-zIciju, ietver sevI plasu saturu. AttIstIties var are j a d a r bIb aun nor i s e s (ledus gabala drupsana un aizvien talaka aizpelde-sana jura - R. Blauma1;1a novele «Naves ena»), konflikts(Indula ieksejais konflikts starp mIlestIbas un pienakuma jil-tarn - Rai1;1atragedija «Indulis un Arija»), izjuta (nomaktI-bas izjilta Rai1;1adzejolI «Ve]s vakars»), c i 1v e k u at ti e cl b a s(KristInes un Edgara mIlestIba R. Blauma1;1anovele «Purva bri-dejs»), kada do m a vai at z i 1;1a (doma par skaisto dzIve, kamnedrIkst vienaldzIgi, neredzosam acIm paiet garam, J. Sudrab-kalna miniatUra «Rai1;1a gatvE'»), nos k a 1;1a (1. Ziedo1;1a

34 3" n-<iiJ

epifanija «Daudz prieka man gajis secen» par palIdzesanas prieku).Visos sajos kustlbas un attlstlbas veidos arI realizejas kapina-juma un nobeigtlbas princips.

KOMPOZICIJAS ELEMENT!

GALVENIE JEB PRIMARIE KOMPOZICIJAS ELEMENTI

No literara darba kompozIcijas elementiem, tas ir, tarn attelo-jama materiala dalam, kas paklautas merl}tiecIgam izmantoju-mam, daziem ir loti svarIga, butiska nozIme - tie veido darbakompozIcijas pamatu. Ta ka daiJdarba pamatuzdevums ir attelotcilveku gan areja, gan iekseja darbIba, tapec arI rakstnieka uz-manIba pieversta telam, ta atklasmei, un lIdz ar to t e I s klustpar vienu no kompozIcijas pamatelementiem. Ta ka tels un taareja un iekseja pasaule atklajas vairak vai mazak izversta laika.tatad kustlba. tad par otru kompozIcijas pamatelementu klustsi z e t s - kustlbas, attlstlbas, attieksmju, rakstura atklasmes.norises paudejs. Abi sie kompozIcijas pamatelementi skaidri iezT-mejas tajos darbos, kuros ir zinams arejas darbIbas risinajums -fabula. Bezfabulas darbos areji uztveramais sizets it ka zud. tacusizeta funkcija - kustlbas, attlstlbas, kiipinajuma izpausme -paliek.

~,Teli

Literiirii darbii noteiktas domas, idejas, atzif}as, izjiitas, par-dzivojumus pauz rakstnieka raditie t e I i (saurakaja nozIme -cilveka tels, plasakaja nozIme - jebkurs tels). Kompozicionalirakstnieks telus karto ta, lai iezImetos to savstarpejas attiecIbas.gan arI to attieksme pret visu literaraja darba notiekoso. PlasakosdaiJdarbos veidojas telu grupas (ieprieks minetais piemers noA. UpISa romana «lala zeme») un atseviSl}o telu un telu grupuattieksmes. Sada gadIjuma veidojas t e Ius i s tern a. Plasasvesturiskas epopejas, kas sniedz vesela laikmeta sl}ersgriezumuar ta sabiedriskas un individualas dzIves norisem, ar plasu sa-biedrIbas slar,1Uraksturojumu, darbojosos personu skaits sniedzassimtos. Sadu darbu atsevisl}as telu grupas vairak vai mazak aiz-stay vienus merl}us un idealus, tadejadi atkladamas savu attieksmipret galveno daqdarba ietverto problemu un pamatideju. Tadasir, piemeram, ar Udumu, TauriQu un Paceplu dzimtam saistItastelu grupas V. Laca romana «Uz jauno krastu». Sadas socialiskaidri iezImetas grupas ir arI M. Solohova «Plesuma» un A. Sak-ses roman a «Pret kalnu». Tacu vairuma literaro darbu telu pie-derIba pie sl}iras vai kada sociala slaf,la tik krasi izcelta netiek.Ta, piemeram, R. BlaumaQa novele «Naves ena» paradas nevistelu socialas grupas, bet gan individuali raksturi un grupejums

36

~- -----

pec rakstur~ JpatnTbam un s~ .~elu .a~tieks.m~ nevi.s pre~k_ad~socialu paradlbu (karu, revoluclJU, Cltam helam dZlves parverh-barn), bet pret atseviSl}u saasinatu dzIves situaciju - navesbriesmu tuvumu. Attieksme pret so situaciju atklajas raksturi,izpauzas visdazadakas cilveku IpasIbas: stiprums un vajums,izteikts vai apslepts egoisms, pasaizliedzIba un pari visam -dzIvotgdba.

Var biit arI ta saucamie monologiskie darbi, kas ir uzrakstItiviena tela atklasmes nolUka (A. Bela roman a «Izmekletajs» tel-nieka Rigera tels). Sada tipa darbos nay tikai sis viens tels, tacutas ir rakstnieka uzmanIbas un izpetes centra, parejas personasdarbojas ka SI tela atklajejas, nonakot ar to dazados kontaktos.R. Ezeras sada tipa romana «Aka» Lauras tels atklats attieksmepret daziem citiem teliem, piemeram, pret Rudolfu, berniem, Ricu.Sai romana nay nekadu socialu satricinajumu, arkarteju apstaklu,lIdz ar to nay arI arejas cIQas, bet ir tikai Lauras dveseles sta-vokju maiQa areji necilas norises (iepazISanas ar Rudolfu, vaira-kas epizodes ar berniem, retrospektlva skatljuma tvertie dzIvesmirkji ar Ricu, brauciens uz pilsetu), kas noved viQu lIdz izsl}Tre-jam solim ne cIQas, bet izveles situacija. Laura arI izdara soizveli atbilstosi savai ieksejai butlbai - viQa atsakas no iespeja-mas personiskas laimes, lai netiktu skarta vif,las ieksej a moralaskaidrIba.

Literara darba atSl}irIba no gleznas vai skulptUras tels, telugrupas atrodas nemitIga darbIba, kustlba, attiecIbu maiQa, tiedzIvo I a i k a. SI kustlba un mainIba saistas ar otru galvenokompozIcijas elementu - ar sizetu.

Siiets

Literarajos darbos noris daudzveidIga kustlba - areja dar-bIba, kas saistas ar notikumiem, cilveka darbu, rIcIbu (OskaraKjavas zvejas gaitas, cIQa ar juru V. Laca «lvejnieka dela»,Velnakaula cIf,la ar juru, ar vacu kareivi, ar smagajiem dzIvesapstakjiem, lai glabtu bernus, E. Uva romana «Velnakaula dvIQi»u. c.). Tikpat nozImIga ir iekseja kustlba - tela psihologiska dar-bIba, kas izpauZas domu gaita, visdazadako jUtu r a san asp r 0-Ce s a un izpausme, ieksejos konfliktos, atziQu tapsana, raksturuizveide, to atklasme utt. Visi sie dazadie arejas un ieksejas kus-tlbas veidi laika un telpa ir saistIti ar sizeta jedzienu. (Jedzienssizets radies no francu valodas varda sujet, kas burtiska tulko-juma nozIme telojuma prieksmets.) Literatiiras ziniitne jedzienusi z et s Ueto ar sauraku nozimi, neietverot taja visu atteloto, betsaistot to ar atteloto kustibu, piirvertibu, attistibu un attieksmjuizpausmi.

M. Gorkija izpratne sizets ir visu to norisu un attiecHm sis-tema, kura atklajas raksturu izveidosanas vesture. I,-oti daudzosdarbos ta tas arI ir, piemeram, rakstura veidosanas re-

37

dzama A. Griguja stasta «Caur uguni un udeni» (Krista tels);Rail/a drama «Uguns un nakts» (Spldolas tels); fr. Tolstojaromana «Kars un miers» (Natasas tels) un vel daudzos citos dar-bos. Tacu ir arl tadi darbi, kuros atklajas gat a v s, i z ve id 0-j i e s r a k s t u r s (Oskars - V. Laca romana «Zvejnieka dels:~,Andriksons - R. BlaumaI).anovele «Andriksons» u. c.).

Norisu, arejas un iekSejas kustibas un attiecibu sistemu, kuraatklajas raksturs vai ta izveidosanas vesture, ka ari izjutu unatziIJu attlstibu sauc par si z et u. Darbus, kuros nay arejo norisuvai tas ir joti minimalas (liriskus dzejojus, miniatUras, telojumus,epifanij as u. c.), daikart sauc par bezsiietiskiem darbiem. Precl-zak tos butu nosaukt par be z f a b u 1as darbiem, jo arejas nori-ses, notikumu virkni apzlme ar jedzienu fabula. Jedzienu sizets unjedzienu fabula nevar vienadot, jo fabula apzlme ties as arejasdarblbas norises un sava nozlme ir sauraks jedziens neka siiets,piemeram, var izstastH literara darba fabulu, bet nevar pilnlgiatstastH siietu. R. BlaumaI).a noveles «Purva bridejs» fabula irsada: muiias istabene - skaista un krietna Kristlne iemllejusipalaidnlgo stalla puisi Edgaru. Kristlne grib Edgaru labot, viQ.sarl Kristlnei solas laboties, bet doto vardu netur. Kristlne sarug-tinajuma apsolas iziet par sievu pie krietna AkmentiQ.a, tacu kazuprieksvakara viQa savu lemumu maina un apI).emas saistH savudZlvi ar Edgaru. SI fabula nedod IStO prieksstatu par daijdarbapaustajam izjutam, domam un pardzlvojumiem. So prieksstatusniedz telu sistema un siiets, atklajot raksturu attieksmes, kas iz-pauias dialogos, monologos, pardomas, darblbas epizodes - iek-sejo un arejo norisu nesaraujama mijiedarbe. LiteratUras vestureir samera daudz gadljumu, kur uz vienas fabulas pamata veidotivairaki joti atS~irlgi un savdablgi literari darbi. Latviesu lite-ratUra sadi piemeri ir A. Pumpura eposs «Lacplesis» un RaiI).adrama «Uguns un nakts».

Siiets nevar veidoties bez teliem, tie atklajas siieta, un savu-kart raksturi, to savstarpejas attieclbas un konflikti virza siietu.R. BlaumaI).a novele «Purva bridejs» Kristlnes un Edgara raksturinos aka norises un to saturu, Kristlnes dzija mllestlba un velesa-nas palIdzet Edgaram izrauties no morala pagrimuma purva, kuraviI).s grimst, liek Edgaram uz laiku uzsakt citadu dZlvi; tas vissatklajas citu personu un autora vestljuma. Edgara vajais rak-sturs un patmlla nejauj aizsakto ceju turpinat; epizoiu virkne,kuras paradas Edgara gjevums, to apliecina. Tadejadi rakstursradljis nakoso norisu rindu un tajas dzijak atklajas Edgara butlba.Un ta joprojam SI mijiedarbe turpinas, kjudama arvien sareigI-taka, lIdz gust savu galIgo atrisinajumu un nobeigumu.

Blakus sadiem darbiem, kuros rakstura un siieta mijiedarbeneatraujami saistHa, ir arl tadi literari darbi, kuros siietu pamatuveido gadljums, kads atsevis~s notikums. Ta tas ir ta sauktajasanekdotiskajas vai notikumu noveles (sadas noveles ir J. Ezeri-I).am, piemeram, «Kadas blusas stasts»).

38

Siiets var veidoties uz daiada dZlves materiala pamata: uzplasu vesturisku norisu pam~ta (V. P}vudoI).a,po~.ma «Uz saulainotali» - 1905. gada nohkuml, A. Uplsa tragedlJa «Spartaks» -vergu sacelsanas senaja Roma); uz atsevis~u, palaikam arkartejudZlves notikumu pamata (R. BlaumaQa novele «Naves ena»); uzplasi visparinatu dZlves norisu pamata (E. Birznieka-UpISa «Pe-leka akmens stasti», A. UplSa romans «Zaja zeme», KaudzlSuromans «Mernieku laiki» u. c.).

Si z eta k 0 m p 0 z i c i j a var but foti dazada.Klasiskaja novele, drama, arl poema, daireiz romana pal ai-

kam domine lIdzlgs siieta kompozlcijas veidojuma princips, t3.sauktais klasiskais paI).emiens.

Pec sa principa veidotie darbi pamatllnijas veidojas sadi. Lite-rara darba sakuma autors parasti dod ta saukto e k s p 0 z I c i j u(stavoklis, pozlcij a, no kura izriet nakamas norises un attieclbas),taja autors iepazlstina lasltajus ar apstakjiem, personam, galvenodarblbas norises vietu. Ta, piemeram, A. UplSa romana «Za!iizeme» BrlviQu saimnieka brauciena cauri visam pagastam viI).askatljuma paveras ta vide, kura risinasies cilveku dZlves, raksturusadursmes, s~iru pretiS~lbas, cilveku ieksejie pardzlvojumi arprieka, laimes un izmisuma brliiem. Te galvenajas lInijas arliepazlstam sim laikmetam raksturlgas iezlmes. Ekspozlcijas dajaautors sakotneji iepazlstina lasltajus ar daiiem teliem. A. UpIS3tragedij a «Spartaks» ekspozlcij a ir pirmaj a celiena, tur Lutacij asVienaces tavern a dialogos atklajas dZlves kontrasti senajaRoma - celonis turpmakajiem tragedijas notikumiem.

Ekspozlcijas uzdevums tatad ir radlt prieksnoteikumus talakaidarblbas attIstlbai.

Talak parasti seko sa rei gI j u m s, kas aizsak konfliktu vainu starp atsevis~am personam (starp baronu un AndriksonuR. BlaumaI).a novele «Andriksons» - saruna par it ka nelikumlginocirstajiem kokiem), starp jauiu grupam un s~iram (starp ver-giem un vergturiem A. UpISa tragedija «Spartaks»), vai arl ieksejskonflikts cilveka pasa (Induja iekseja clI).a starp mllestlbu un pie-nakumu brldl, kad mostas mllestlba pret ienaidnieka meitu Ariju).

Talak seko k 0 n f 1i k t a s a a sin a san a s, at tI s tI b a sk a pin a j u m s. To raksturo speku un pretspeku clI).a par kadunoteiktu mer~i (R. BlaumaQ.a novele «Andriksons» - AndriksonaclQ.apret baronu par savu taisnlbu un pascieI).u; A. UplSa romana«Zaja zeme» - gajeju tieksanas pec zemes, pec dZlves,kas ne-apkaunotu cilveka cieQu; A. UpISa tragedija «Spartaks» - verguclQ.apar brlvlbu utt.).

Konflikta saasinasanas turpinas lIdz k u 1m i n a c i j a i - aug-stakajam sasprieguma punktam, izs~irosajam brldim (R. Blau-maQa «Indranos» - vecaku aizdzlSana uz pirtiQ.u un ar to saistl-tais viI).uparestlbas, bedu un izmisuma jutu augstakais vijQ.ojums,A. UplSa «Spartaka» - pedeja kauja starp Spartaka un KrasavadHajiem pulkiem). Kulminacijai seko at r is in a j u m s

39

(Spartaka boja eja tragedija «Spartaks», Induja un J\.rijas nave tra-gedija «Indulis un J\.rija», Indranu teva nave drama «Indrani»).

Sada sizeta struktiira visvairak izmantota klasiskaja dramaun novele, ka arI stasta un poema, da1eji romana. Liriskaja dzejaun liriskaja proza sadas sizeta kompozIcijas nay, tur tiek ieverotivisparejie kompozIcijas pamatprincipi - izjutu vai atziI}u kapini:i-jums lIdz relatIvai nobeigtIbai.

Daudzos dai}darbos ir verojama autoru atkapsanas no sisieprieks apHikoUis sizeta struktiiras. Ta, piemeram, ekspozIcijavar apvienoties ar sarezgIjumu, kulminacija - ar atrisinajumu,var but vairaki sasprindzinajuma un atslabuma momenti, it Ipasiplasakos darbos ar izverstu teIu sistemu un sazarotu darbibasrisinajumu. GandrIz vienmer dai1darbos atrodamaekspozIcija.Tas nozImi un nepieciesamibu plasa episka darba labi raksturoA. UpIts, runadams par savu romanu «Za1a zeme»: «Lai pasa sa-kuma padarItu lasitajam skaidru to geografiski vesturisko apvidu,kur, pec manas izdomas, janorisinas nakamajam kulturvesturis-kajam laikmeta telojumam, es lieku savam galvenajam «varonim»pirmajam gruntniekam Vanagam pirmaja noda1a izbraukt plapassedlinieka pavadIba no vienas pagasta malas lIdz otrai.»1

Plasos prozas darbos nay tikai viena noriSu lInija, ka tas irnovele, bet vairakas, lIdz ar to veidojas darbibas lIniju paraIe1es,atzarojumi, kas saistiti ar telu grupejumu. Var veidoties dazadiso sizetisko lIniju virzijumi laika, ari neparasti ekspoziciju izvie-tojumi. Ta, piemeram, ekspozicija var nebut darba sakuma, litera-rais sacerejums var sakties ar kadu spraigu darbibas momentu,un tikai tad seko a i z k a vet a e k s p 0 z i c i j a. Sadu kompozicio-nalu veidojumu palaikam izmanto V. Lacis savos romanos. SadanoHika vajadzibu precizi raksturo pats autors: «Savus romanuscensos iesakt ar kadu asu, dramatisku situaciju, lai pamodinatulasItaju interesi. Kad tas izdarIts var ari mazliet apstaties, izrlaritatkapi un pastastit lasItajiem dazus nepieciesamus sikumus parattieciga varoI}a biografiju vai radu rakstiem, bet pec tarn atkalvirzIt talak notikumu.»2

Epopejiska rakstura darbos rakstnieks samera vienlaicigi virzauz prieksu vairakas, reizem pat daudzas darbibas lInijas, kas sais-titas ar atsevisl}iem teliem vai telu grupam. Rakstnieks aizsakvienu lIniju, tad to partrauc, aizsak citu, pavirza to zinamu laiku,tad aizsak vel nakamo vai ari atgriezas pie pirmas, turpina to utt.Ta savu romanu norises - arejas un ieksejas - veido, piemeram,V. Lacis. Sos savus sizeta veidojuma pamatus viI}s formule sadi:«Liela episka darba, kur nakas stastit par daudzu personazu lik-teI}iem, lietoju paralelas darbibas kompozicijas principu: stastupar kadu personazu (vai ari veselas darbojosas grupas) likteI}iem

1 A. Upits. Kopoti raksti. 20. sej. - R.: LVI, 1952,424. Ipp.2 V. Llicis. Mazliet par manu darbu. Rakstnieka piezlmes. - c:Literatiira

un Maksla», 1960,33. nr.

40

un, novedot sizeta lIniju lIdz noteiktam punktam, es uz bridiatstaju so grupu, pareju pie citiem personaziem, attistu citu sizetaliniju, «panaku», nedaudz «apdzenu» pirmo grupu, pec tarn atkalatgriezos pie tas un savukart virzu uz prieksu sis grupasdarbibu - atkal «iedzenu» tik ilgi, kamer abas paraIe1as lInijassaskaras, sapHist viena.»l

Var but vel ari pavisam citadi sizeta veidojumi. Ta, pieme-ram, R. Ezeras stastu cikla «Cilvekam vajag suni» aizsakas vienalinija - vecais virs tirgu pardod kucenus, dazadi cilveki tos no-perk. No si punkta izversas vairakas norisu lInijas, kas saistas arkatra kucena pirceja dzivi, sis lInijas nekur nekrustojas, katrapar sevi ta ir relatIvi pabeigta, stasts kompozicionali veidots itka no atseviSl}am novelem ar savu ieksejo sizetisko uzbuvi.

Cik literaru darbu, tik atseviSl}u, niansetu sizeta veidojumu,kaut ari kompozicijas pamatprincipi butu vieni un tie pasi. Kat-ram dai1darbam ir savas, tikai tarn raksturigas iezimes.

Sakara ar visas literaturas nepartraukto attistIbu ari sizeta vei-dojumi un lIdz ar to visa literara darba kompozicija nepartrauktiparveidojas. J a salIdzina ieprieks minetos klasil}u darbus ar mus-dienu moderno literaWru, tad kompozicionalaja izveide, it ipasisizeta veidojuma, verojama liela atSl}iriba. Francu rakstniekaA. Lanu «Kad jura atkapjas», vacu rakstnieka H. Bella «Ar klaunaacIm», lietuviesu rakstnieka A. Biejauska «KauI}as romans», lat.viesu rakstnieku A. Bela «Izmekletajs», «Buris», «Sauceja balss»,Z. Skujil}a «Sudrabotie makoI}i» - visi sie romani butiski atSl}irasno ieprieks apHikotajiem klasil}u darbiem sizeta veidojuma ziI}a.Neparasti veidotie sizeti it ka noarda visu ierasto literara darbastruktiiru, tie prasa ari no lasItaja pavisam citadu pieeju darbamun citadas uztveres iemanas. Sadu darbu sizeti nesaskan arshemu - ekspozicija, saretgijums, darbibas kapinajums, kulmi-nacija, atrisinajums. Modernajos romanos, ari isajos un garajosstastos hronologijas (laika secibas) principu nomaina pad z i-!i n a t a a n a li z e un as 0 ci a ti vas e c i b a. (Asociacijas -saites, sakari, saistIjumi.) Daja jaunakas literatiiras rakstniekivairak analize neka apraksta, tadejadi censoties iedzi}inaties cil-veka domu, izjutu, pardzivojumu, atziI}u pasaule, ari sabiedriskonorisu celoniba. Ta ka sada veida darbos visa uzmaniba koncen-treta uz cilveku, viI}a ieksejo pasauli, tad lIdz ar to samazinasarejas darbibas, notikuma, situacijas nozime, ta noder par domuun izjutu ierosinataju.

Ka tas notiek konkreta literara darba, piemeram, Z. SkujiI}aromana «Sudrabotie makoni»?

Vienlaikus hronologisk~ darbibas un vestIjuma lInij a ir par-traukta, nemitigi mijas tagadnes un pagatnes norises. Tagadnes

1 V. Llicis. Mazliet par manu darbu. Rakstnieka piezlmes. - «LiteratllraUn Makslu, 1960, 33. nr.

41

i

tiesas darbIbas laiks samazinats lIdz minimum am (daias dienas),tas tiek piirtraukts, sajos partraukuma brIzos risinas pagatnes no-tikumi, kas ir !]emti no dazada dziluma pagiitnes laika sla!]iem.Tagadnes darbIbas partraukums notiek uz asociaciju pamata. Iek-sejas un arejas darbIbas noris vairakos pIanos, vairakos laika sIa-!]OSvienlaicIgi. «Sudraboto mako!]u» tiesas darbIbas norise: grupabasketbolistu no RIgas aizbrauc uz sacensIbam Zviedrija, basket-bolistus pavada zurnalists Tils Rumnieks un sporta arsts ArnisZIle. Tils Rumnieks arzemes tiekas ar daziem emigrantiem. Sismaksimali ierobezotais arejo norisu tagadnes darbIbas laiks uzasociaciju pamata tiek partraukts, lai raksturotu un vertetu pagiit-nes paradIbas un sodienas norises, lai analizetu tela dzIvi un at-kliitu raksturu, lai telotu un vertetu pagrieziena punktus tela dzIvevai arI izs~irosos laikmeta momentus. Minetajii romana zurnalistsTils Rumnieks Zviedrija dzird kadreiz popularo melodiju «Wieeinst Lili Marlen», SI melodija vi!]a asociejas ar vacu okupacijaslaiku Latvija, kad SI melodija tika skandinata ik uz sola. Asocia-cijas atsauc atmi!]a pagiitnes notikumus. Pagatnes tragiskie no-tikumi verteti no tagadnes viedokla Tila Rumnieka iekseja mo-nologa:

Cilveki tika nogaliniiti. Vainigi? Nevainigi? Celo1Jinelikiis tiknozimigi kii pats fakts, ko man atkliija ar tiidu cinismu un ne~itruvajsirdibu, uz kiidu spejigs vienigi ienaidnieks.

TamlIdzIgi daudzkiirt tiek izceltas un analizetas pagatnes poli-tiskas norises Tila Rumnieka skatIjuma.

Ar!]a ZIles asociaciju radItas pagatnes ainas un to analIzeatklaj rakstura vesturi un tela talakas attIstIbas iespejas. SalI-dzinot un pretstatot tagadnes un pagatnes faktus, tagadejos untoreizejos darba momentus un pardzIvojumus, Arnis ZIle nonakpie atzit;las, ka ir jaatsakas no dIkas sporta arsta dzIves, ir jasiikcits cels. Rakstnieks to visu panak, uz asociaciju pamata izcelotpagatnes faktus, tos salIdzinot ar pasreizejiem, veidojot raksturavertejumu vienlaicIgi no tagadnes un pagatnes pozIcijam un vie-dokliem.

Tagadnes darbIbas norises biezi partrauc arI telu ieksejii runa,passaruna - gan ieksejais monologs, gan ieksejais dialogs. TilaRumnieka iekseja runa, ar kuru vi!]s versas pie zviedru magnata,kliist par visu vi!]am lIdzIgo lielkapitalistu politisko atmaskotaju:

Labu apetiti, cienijamais kungs. Vai jus gadijumii nesauc parLundgrenu? Aksels Lundgrens un kompiinija. Eksports - im-ports. .. vispiir, kii #iet, jus esat gluzi omuligs vecitis. Un jusudebesskriipitis ir burvlgs. Tas, ko jus uzceliit 1941. gadii. Jii, pie-dodiet vienu mazu jautiijumu aiz tiras zi1Jkiiribas. Jus tacu izde-vigi eksportejiit uz frontes abiim pusem, vai ne?

42

ArI SI iekseja runa lauz tradicionalii episkii romana hronolo-gisko laika secIbu. Ta veic noteiktu idejisku uzdevumu, saja kon-kretajii gadIjumii - verte tagadnes un pagatnes dzIvi, atklajTila Rumnieka idejisko pozIciju (pastarpinati - arI autorapozIciju).

Tadejiidi veidojas nepartraukta tagadnes un pagiitnes laikumija, un reize ar to iezImejas objektIvais un subjektIvais laiks.0 b j e k t I v a i s 1a i k s ir tas tagadnes laiks, kurii notiek tiesadarbIba autora vestIjumii, sub j e k t I v a i s 1a i k s - uz aso-ciiiciju pamata izceltie pagiitnes laika slii!]i. So divu laika sliir;lUizmantojums paplasina romiina vai stiista tidas darbIbas robezas.Atrii un biezii piireja no tagadnes uz pagiitni un otriidi tuvinamusdienu moderno romiina vai stiista uzbuvi filmas veidoju-mam.

Uz asociiiciju un montiizas pamata veidotajos prozas darboszud tradicioniilii sizeta shema - ekspozIcija, sarezgIjums, kiipi-najums, kulminiicija. Pats nozImIgiikais atkliijas nevis autoravestIjumii, bet gan ieksejos monologos, piemeram, Karlsona mono-logos A. Bela romiinii «Sauceja balss».

ArI ieprieks aplUkotajii Z. Skuji!]a romiinii «Sudrabotie mii-kO1;1i»saskaldItais tagadnes tiesiis darbIbas laiks un tii norisesdod maziik materiiila laikmeta, rakstura un vestures analIzei nekiipagiitnes laiks un abu laiku slii!]u montiiza. Tiipat tas ir arIA. Bela romiinii «Buris»: galvenii idejiskii slodze te ir subjektI-vajii laika sniegtajiem monologiem un dialogiem.

Biezi vien piireja no tagadnes uz pagiitni siida tipa darbos(A. Bela romanii «Sauceja balss») notiek arI bez asociiiciju pa-lIdzIbas.

Arejiis vienlaidu darbIbas lInijas nojauksana nebut nenozImeautora Ipasu tieksanos pec originalitiites. Tii ir autora mer~tiecIgarIeIba, jo vi!]s izmanto tikai tos pagiitnes faktus, kas lauj rastmotivaciju tagadnes rIcIbai, novertet pagiitnes sabiedriski poli-tiskiis norises. Pec siida sizeta veidojuma rakstItie romiini un citiprozas darbi klust Isiiki, lakoniskiiki, laika blIvejums tos vairiikpiesiitina. Tii, piemeram, A. Jakubiina stiistii «Tbilisi, Tbilisi, Tbi-lisi . ..» objektIvais laiks ir tikai daias stundas, tiesiis darbIbasnorises - tikpat kii nekiidas. Sajii iireji nesizetiskii darbii sniegtarakstura vesture - tatad realizeta sizeta pamatfunkcija. Sii stiistagalvenii varot;la Jii!]a Zemnieka pasanalIze, vi!]a domas par veltinodzIvoto dzIvi atkliijas dialogos un ieksejos monologos, kuri irsaistIti ar varo!]a pagiitni un izkaisIti starp tiesas darbIbas Isajiimun s~ietami nenozImIgajam norisem. Tagadnes norises savukiirttelaini pariida Jii!]a Zemnieka lejupslIdes rezultatu - viQ.a pas-reizejiis dzIves tuksumu. ObjektIvii un subjektIvii laika mija atkLijSI rakstura moriiliis degradacijas celo!]us. Areji s~ietami sadrum-stalotais darbs, kompozicionali vienoti un mer~tiecIgi atkliij rak-sturu un apstiiklus, kas ietekmejusi ta veidosanos.

43

Sizeta veidojumu prozas darbos var ietekmet arI v est I j u m av e id s. Ierasts ir tradicionalais, hronologiskais autora vestIjumst res a j ape r son a. Atsevisl}os gadIjumos 51tresa persona varbut arI kads tels, piemeram, pelekais akmens E. Birznieka-UpISa«Peleka akmens stastos». Tapat diezgan plasi literatura izmantovestIjumus pi r m asp e r son a s for m a (ApsISu Jekaba stasta«Bagati radi»). Darbos ar izverstiem ieksejiem monologiem tresasun pirmas personas vestIjums var mainIties. Sizeta strukWru unvisa darba kompozicionalo uzbuvi maina arI divu personu atSl}i-rIgs skatIjums uz vienu un to pasu paradIbu, lIdz ar to rodasit ka vienas un tas pasas sizetiskas norises niansets atkartojums.Tads paJ}emiens ir izmantots R. Ezeras romana «Dzilnas silabalade». Romana teli RegIna un SabIne vienu un to pasu paradIbuskata no sava viedokja un verte no dazadam pozIcijam. Var butarI divu personu - aut 0 r a un 1i t era rat e 1a v est I j urns,kas veido atsevisl}as darba dajas, tada gadIjuma veidojas s t a s t ss t a s t a (R. Ezeras stasts «Supoles», M. Solohova stash «Cilvekaliktenis») vai arI vairaki stasti stasta (2. GrIvas reportaza «2emalbatrosa sparniem»). .

Musdienu stasta rakstnieki palaikam visu uzmanIbu koncentreuz cilveka ieksejo pasauli. Tadejadi stasts vairs nay vestIjums parnotikumiem, bet gan ieksejo procesu analizetajs un vertetajs.

Sizeta veidojuma Ipasa nozIme ir are j as un i e k 5e j asd a r bIb a s m 0 t i vac i j a i - darbIbas, rIcIbas, norises pa-matojumam. Ta, piemeram, R. Blaumal}a novele «Purva bridejs»KristInes rIcIba, kas nos aka darbIbas lInijas paversienus, ir psi-hologiski pamatota vil}as rakstura. KristInes pasciel}a un lepnums,arI aizvainotIba liek vil}ai solIties Akmentil}am klUt par ta sievu,kad Edgars visus savu solIjumus ir lauzis un ar savu rIcIbuaizskaris vil}as vistIrakas jutas. Var arI but areja motivacija -nejausIba, sagadISanas, kas tapat virza sizetu.

Plasos literaros darbos medz but sagatavotaji motIvi, kasveido dazas sizetiskas atvirzes, kuru jega atklajas tikai velak,piemeram, A. UpISa roman a «2aja zeme» BrIvil}a iecietIga izture-sanas pret Bramani, siena parkrausana cita vieta, pasa saimniekabraukasana pa pagastu liek nojaust, ka kaut kas gatavojas. Tact,kad tiek nodedzinata BrIvil}a kuts, atklajas so sagatavotaju mo-tIvu nozIme sizeta izveide un visa darba kompozIcija.

Ir redzams, ka sizeta veidojumi var but daudzveidIgi, vienspal}emiens var but pilnIgi pretejs citam, un tomer tie visi kalpovienam uzdevumam - ieksejo un arejo norisu merl}tiecIgam izkar-tojumam ta, lai atklatos raksturi un autora idejiskie nolUki.

Galvenie kompozIcijas elementi - teli un sizets visa darbakopuma ir neatraujami saistIti - teli dzIvo sizeta, atklajas ar tapalIdzIbu; sizets veidojas telu savstarpejo attiecIbu un iedarbesrezultata, ka arI telu un apstakju rezultata.

Blakus kompozIcijas galvenajiem elementiem nozImIga vieta irarI palIgelementiem jeb sekundarajiem kompozIcijas elementiem.

44

KOMPOZICIJAS PAUGELEMENTI

Dazus kompozicijas elementus saue par pal i gel e men tie rn,tiipec ka tie literiirii darbii var but un var ari nebut.

Pie biezak izmantojamiem palIgelementiem pieder a p v id u s11n dab a s t e10 j urn i. Tie nevirza tieso darbIbu, bet parastiraksturo vidi, kura ta risinas. Reizem sie telojumi sakrIt ar eks-pozIciju, piemeram, V. Lacis romana «2vejnieka dels» sakumadevis sadu vides telojumu:

Uz saurii Ziijupes krasta, izklaidetas pa simts, pa divi simtisolu cita no citas, kiipu vaJt;lasargiitas pret niknajiem juras vejiem,stiiv ZvifJu eiema miijas. Saurs liku locu ejoss eels, vairiikos atza-rojumos izdalidamies, s~ir visas divdesmit cetras saimniecibaseitu no eitas. Daziim ekiim ir apsunojusi niedru jumti, eitas sedzkiirnifJi, un tikai viena lepojas ar sarkani kriisotiim skiirda pliik-snem. Tai ir pusotra stiiva, ar verandu apaksejii un balkonu aug-Siijii; gaisi zila izkiirtne ar eukurgalvu un piirgrieztu maizesklaipu grezno ZvifJu eiema turigiikii vira Bandera veikala durvis.

Dabas telojumiem ir vairakas funkcijas. Viena no tarn ir videstelojums. Tads, piemeram, ApsISu Jekaba stasta «Bagati radi» irgarsas telojums. Bet dabas telojumam ir arI vel cits maksliniecis-kais uzdevums - pastiprinat tela pardzIvojumus un izjUtas, vainu sasaucoties, vai arI kontrastejot ar tarn. I,-oti biezi abas sIsdabas telojuma funkcij as sakrIt, piemeram, R. Blaumal}a noveles«Salna pavasarI» sakuma dotais pavasara dienas atainojums:

Augsii - zila debess, zibosas miikofJu aitifJas un eirulu ne-beidzama tralliniisana; lejii - spilgti zajumi, balti ziedi, smarzadazdaziida, maigas rokas un gaviles sirdis.

Sis dabas telojums pastiprina Andra prieka un cerlbu pilnonoskaQu, ka arI stasta par pavasara dienas jaukumu. Dabas telsun cilveka izjutas seit veido parale1es, vienotu noskaQu. TurpretIA. UpIsa romana «2aja zeme» svetdienas rIta aina saIgusa UpISuMartil}a izjutas kontraste ar rIta skaistumu. Dabas telojumam varbUt simbolisks raksturs, tada gadIjuma tas slepj zemtekstu, kaspaui sabiedriski nozImIgu saturu. Sada rakstura dabas ainas sa-stopamas A. UpISa romana «2iemeja vejs».

Ir atSl}irIba starp dabas telojumu episka un liriska darba. Epikatarn palaikam ir tikai paligelementa loma, turpretI liriska dze-jolI - patstavIga nozIme un funkcija. Lirika daba var bUt tiesaistelojuma objekts, piemeram, Aspazijas dzejolI «2iedoQa rIts». Li-rika dabas tels 10Hbiezi ir kadas sabiedriskas norises vai atziQassimbols. Sadus dabas telus Rainis daudzkart izmantojis savadzeja, piemeram, dzejojos «Bula laiks», «Vels vakars».

M a sus kat i ir jauzu masu attelojums. Parasti tie sastopamiplasos episkos darbos. Tie gan iekolore (iezIme, iekraso) laikmetu,

45

gan arI rada specIgas sabiedriskas norises, kam ir nozIme izs~i-rosos vestures posmos visas tautas, s~iras vai arI sauraka sabied-rIbas slaQa dzIve (Borodinas kauja - Ir. Tolstoja romana «Kar~un miers», Dzutas dumpis un Osu Annas beres - A. UpISa ro-mana «Plaisa makoQos», kolhoza dibinasanas sapulce - M. $010-hova romana «Plesums»). Masu skati nay statiski un nepartraucdarbIbas virzIbu, parasti tie ir dinamiski, kusUbas pilni un iekjau-jas sizetiskajas norises. Lielu meistaru telojuma tautas masukopuma ir iezimeti atsevis~i raksturIgi to parstavji. Masu skatiatveido jauzu Slal}Udomas, noskaJ}as, rIcIbu. Tapat tajos atspo-gujojas atsevis~u indivIdu attieksme pret masam.

L i r i s k a sat vir z e s partrauc darbIbas norisi. Tajas autor5pats tiesi izsaka savu ,viedokli par kadu telojuma skarto problemuvai arI raksturo savu attieksmi pret telojuma notiekoso. Liriskajasatvirzes tiesi izpauzas autora domas, piemeram, ApsISu Jekabastasta «Bagati radi» rakstnieks izsaka savus spriedumus parnabadzIbu un nabago lauzu likteni:

Nabadziba!Cik grutuma, sapju, pazemosanas un apkaunesanas, eik moku

un asaru neatskan sini viena pasa varda nabadziba?!...Vai eilveee saules muzu nesis so smago nastu, ka jau gadu

tukstosiem nesusi, vai varbut vi1Jai eeriba ausis, ka si pati nastatak reiz tiks nO1Jemtano vi1JaskamieSiem? . . .

Pub 1i c i s t i s k a sat vir z e s sniedz autora vertejumu parsabiedriski politiskajam norisem vai problemam. Iroti biezi tassavos darbos izmanto V. Lacis, Ipasi romanos «Vetra» un «Uzjauno krastu»:

Ka dzi{a, varena straume plUst dzive. Nav tai sakuma, naV'gala. Atmirst veeais, top jaunais, viss mainas. Un eilveks sodiercnav vairs tads ka vakar; kas negrib saprast vestures patiesibu unveidoties laikmetam lidzi, tas klust lieks, to dzrves straume iz-svieZ krasta un pamet ka drazu tuksnesrga vakardienas sekli. BetJaunais Cilveks - gadsimta vetra dzimusais, grutas un briesmi-gas ei1Jas izaugusais un ruditais, lielaks, stipraks un gudraks parvisiem prieksteCiem - uzvaretaja drosiem so{iem staiga zemsaules.

sanu visa pasaule, saprazdama, ka plasajas Donas un Pievolgasstepes izs~iras eilveees nakamo paaudzu liktenis. Ka teiksmumilzis Padomju karavirs staveja Volgas krasta un veiea savupasakaino varo1Jdarbu, kuram lidzigu nezinaja eilveees vesture.

KOMPOZICIJASPA~EMIENI

Gan kompozIcijas galveno elementu, gan arI palIgelementuizkartojuma literaraja darba izmanto dazadus paQemienus.

Iroti plasi visu ianru darbos lieto k 0 n t r a s tap a Qem i en u.Tas ir tads materiala izkartojums, kas pretnostata dazadu rak-stura dzives pariidibas, tetus, telu pardzivojumus un dabas nori-ses, telu at#irigas attieksmes pret vienu un to pasu problemu, pa-radibu, norisi vai eilveku. Kontrasta paQemiens Jauj rakstnieka!l1kaut ko Ipasi izcett, jo kontrastetas paradIbas lasHaja apziQa tieksalIdzinatas, tadejadi katras paradIbas savdabIbas ir spilgtak uz-tveramas. Pec kontrasta principa var veidot visu literaro darbll.Ta, piemeram, V. Pliidonis veidojis savu dzejoli «Divi pasaules».Taja ir trIs kontrasta ainu pari. Viens no tiem:

Kad saule sarkstot juras gulta kritKa ligavi1Ja kauniga un kautra, -Tad jurmala, kur staltas villas spid,Verd dzives straume aizraujosi jautra.-------------

Kad saule tvikstot juras gulta kritUn ap to dimantkurpes dejo kavi, -lz malu budam tiklus jura dzitLien stivi, drumi salikusi stavi.

Dazkart telojuma rakstnieki iestarpina pub 1i c i s t i s k u separ s t a s t I j u m u s - tas ir daJas, kuras autors nedod izverstatelojuma, bet pats atstasta kadu norisi vai pat vesela vesturesposma galvenos notikumus. Ta, piemeram, V. Lacis romana «U:~jauno krastu» pastasta par Stajingradas kauju:

Sta{ingrada . . .Ar dzi{u mUestibu, ar rupem un eeribam piemineja so vardu:

visi padomju {audis. Elpu aizturejusi, klausijas milzu kaujas dune-

$aja dzejolI kontraste viss: dabas gleznas (saules riets unausma), cilveku dazadas dzIves, teli. Turklat dzejolI specIgi iz-teikts kapinajums - katra nakama kontrastu glezna dod jaunu,arvien spilgtaku telaino prieksstatu par notiekoso: aizvien aug-staku vilni sit dzIru prieks greznaja villa, aizvien izmisIgak zvej-nieki cInas ar vetra trakojoso jiiru. Beigu aina vel vairak pastip-rinatie kontrasta teli veido kompozicionalu nobeigumu. Maksima-lais norisu un pardzIvojumu sakapinajums Ipasi izceJ sabiedriskinozImIgo visparinajumu par «divi pasaulem», kura dej dzejolisarI ir uzr aks tits:

Kad saule lien no putu palagiemUn villas logos zelta lapas laista, -Aiz zila zida pu~u priekskariemMieg pirma miega meica kairi skaista.-------------

46 47

Kad saule kiipj piir kiipu pauguriemUn miilu bildii slepu skatu raida, -Kii milmiju uz aukstiem akmef}iemTa sievu redz, kas, rokas lauzot, vaida.

Dzives kontrastu emocionali specigai atklasanai sai dzejoHmaksimali izmantots viss - katra aina, noskar,ta, pat asonansesun aliteracijas, vissikaka gleznaina telojuma nianse (it ipasiskaidri tas redzams, izsekojot saules telam pretstata gleznas).

Kontrasta paQemienu rakstnieki loti biezi izmanto literarajadarba lelu grupu savstarpejo attieksmju atklasanai un grupu rak-sturosanai (RaiQa drama «Uguns un nakts» - gaismas speku untumsas speku dazada attieksme pret tautu; .M. Solohova Iomana«Plesums» - darba tautas attieksme un tas ienaidnieku attieksmepret padomju varu un Eis pasakumiem). Plasus telainus vai ide-jiskus kontrastus rakstnieki biezi vien iezime jau pasos literarodarbu nosaukumos, tadejadi orientejot lasiUiju jau uz sadu kon-trastu uztveri (V. PlUdoQa «Divi pasaules», RaiQa «Uguns unnakts», I,.. Tolstoja «Kars un miers»).

Uz kontrastu pamata dzejnieki medz veidot ari veselus dze-joju ciklus, piemeram, 1. Ziedonis veido dzejolus uz tezes un anti-tezes pamata. 1. ZiedoQa dzeja sados gadijumos ir kontrasteti divireali iespejami un vienadi specigi pamatoti atS~irigi viedokli kadiidzives izpratnes joma. Autors pats neapliecina savu poziciju, sin-teze vai izvele paliek lasitaj a ziQa.

Blakus tadiem sacerejumiem, kuros visa kompozicija veidotauz kontrastu pamata, ir ari tadi darbi, kuros izmantotas atseviS-~as kontrastu ainas - dazu norisu un paradibu ipass kontraste-joss izcelums, lai plasi izversta telojuma piesaistitu lasitaja uzma-nibu bUtiskajam. Sa paQemiena izmantojumu romana «Zaja zeme»precizi raksturo pats autors. A. Upits raksta: «Pretmetigu skatuun ainu savirknejums palidz ne vien paradit laikmeta dzives no-risi, bet ari ciesak un neatlaidigak piesaista lasitaja interesi telo-juma garajai gaitai. Labi vai slikti tas izdarits, bet visa «Zajaszemes» stilistiska koncepcija veidota ar tadu nodomu. LidzasBriviQu gruntnieka vaczemnieka arklam, linu majamai masinaiun citiem dzimtsipasuma ieguvumiem esmu radijis iebuviesa Osaizutrupesanu. - - - Pec Vanaga dizajam berem es ar nolUkutuva atstatuma esmu nolicis BerziQu Lienas mates bedigo aprak- '

sanu un teva novietosanu nabagmaja. Tadu pretmeta ainu ro-mana ir daudz, to nolUks paradit dzijo socialo plaisu «viskopastautas lieta», likt nojaust tos celoQus, aiz kuriem radusies neno-versama s~iru atS~e1Sanas ari lauku pasaule ar tas talakajamsekam lidz pat musu dienu istenibai.»

Kontrastet var arl tagadnes un pagatnes norises, ka to redze-jam darbos, kuru kofnpozicij as pamata ir asociaciju princips(Z. SkujiQa romana «Sudrabotie makoQi»).

48

...........

II

!I

Kontrasta paQemiens rada lietu un paradibu paralelu skati-jumu. Dazkart kontrasti var but izteikti ari ar personu runu, pie-meram, A. UpiSa tragedija «Spartaks» tadi ir Spartaka teiktievardi par patriciesiem un gladiatoriem: «Jus smarzojat pec vinaun rozem, no mums nak asiQu un arenas smaka.»

Gred zen a p a fJemi ens ir tiids kompozicijas pafJemiens,kurii darblbas siikums un beigas sakrU, t. i., literiirais saeerejumssiikas un beidzas ar vienu un to pasu laiku un tajii ietvertajiimnorisem, bet darba galvenajii datii ir retrospektivii skatijuma iz-versti tNota agriika laika dzive un varof}u liktef}i (prozas darba).Ta romana «.Mernieku laiki» sakuma un beigas telotas mazas An-nir,las un Annuzas kopigas gaitas. Pec sim sakuma ainam hrono-logiski teloti visi pagatnes notikumi, kamer tie pakapeniski no-nak pie ta laika posma un apstakJjem, kas jau bija mincE. Sakumaiezimeto telu attiecibas, raksturu vesture un norisu sakariba atkla-jas tikai pec visa darba izlasiSanas. Gredzena kompozicija ietverHipagatnes laika telosana nay vienadojama ar asociatiyas kompo-zicijas nepartraukto tagadnes un pagatnes laiku maiQu. Gredzen-veida kompozicijas paQemienam atbilst ari stasts sEista. To rakst-nieki visbiezak izmanto novele un stasta. Autors tikai «atstasta»dzirdeto, tadejadi telotais iegust ipasas objektivitates nokrasu. Ta,piemeram, .M. Solohova stasts «CiIveka liktenis» ar sada veidapanakto patiesuma iespaidu specigi iedarbojas uz lasitaju, jo viQsvisu uzzina it ka no cilveka, kas pats bijis notikumos klat un visupardzivojis.

Nozimigs kompozicijas paf}emiens ir at k ii r to j u m s. Atkar-tot medz atsevis~as epizodes, dab as gleznas, sarunu fragmentusun citus literara darba komponentus. Atkartojumi ir gan tiesi, ganari tadi, kas ir tuvi noskaQas, vestijuma vai telojuma intonacijasziQa. Atkiirtojuma miikslinieciskais uzdevums - radit emocio-niilii iespaida pastipriniijumu, kiipiniijumu vai kontrastu. V. PlU-dOQa telojuma «Selga» atkartojums izmantots vetra trakojosasjuras tela iespaida paspiIgtinasanai. Telojuma sakuma lasam:

Bet, kad sfJiikdama un kriikdama niik no Skandiniivijas surpuptesone vetra, kad jilras dziJumi rue un bangas, lidzigi vaJa pa-sprukusiim lauviim, nikni plosiis, mekledamas aprU visu dzivoradibu, tad nolokiis lidz zemei un zeli siik gaudot uz kiipiim veeiis,sirmiis priedes.

Telojuma talakajii dala juras atkartota atainojuma noskaQatiek pastiprinata, jo rakstnieks ar verbiili dinamisko izteiksmi, tasir, ar sakoncentretu darbibas vardu izmantojumu kustibas iespaidaradisanai, sai pasa juras tela iezime vel lielaku stihisku, neap-valditu speku. Emocionalais iespaids pieaug ari tapec, ka lasHajsno ieprieksejam telojuma epizodem jau zina, ka satrakotaja juraatrodas zvejnieki.

4 - 1289 49

Ramo spilgtkrasaino juras spoguli pie apvarsIJa piepesi par-spruda melnas sipas. Viss limenis uzreiz saka raukties un rausti-ties, virmot un grumboties. Dzifumi aizkustejas. Odens mutufo-dams varijas. Putas #ida. Pilienu atomi spregaja, un plUdi,sagriezusies tukstosas verpatas, rukdami un krakdami velas uzmalu.. .

Veji braza. Sniegi mutufoja... Sirmas kapu priedes iesakastenet. " Un melna debess un trakojosa jura, un drebosa zeme:viss sabruka ar joni viena laida - tumsa, nejedziga, baigi kau-.cosa haosa . . .

la tas, kas dab/lts,It nekur nav liekams,Un tas, kas liekams,Ir tik nepietiekams.

Ka pin a j u m a p a t;Iem i ens, ka jau ieprieks noradIts, pie-der pie kompozicijas pamatprincipiem, to izmanto kopuma visadaifdarba, sasprindzinot norises, sarezgijot situacijas, /ai radituaizvien lie/aku emocionalo pardzivojumu. Plasos prozas sacereju-mos un dramatiskos darbos kapinajums tomer nenoris vienlai-dus nepartraukta pieauguma. Kapinajums izpauzas atsevis~as epi-zodes, pec tarn seko atslabuma briii vai ari citas norises un cituattieksmju aizsakums, pec tarn atkal seko kapinatas situacijas,Hdz autors panak iecereto idejiska satura atklasmi. R. Blaumat;Iadrama «lndrani» ir vairakas sadas kapinajuma epizodes, kuraspieaug ieksejais sasprindzinajums, piemeram, otra celiena devIta-skata beigas.

R. Blaumat;Ia drama «lndrani» konflikta saasinajuma epizo-des, kas ietver sevi iekseja pardzivojuma kapinajumu, ar nelie-Iiem atslabuma mirk)iem seko cita citai - osu nocirsana, vecaku.aizdzlSana uz pirtit;Iu.

Kapinajuma radISanai rakstnieks palaikam izmanto vairakuspamatpat;Iemienus: 1) veido notikumu gradaciju (to pakapeniskupieaugumu gan nozimibas, gan sasprindzinatIbas zit;Ia),2) iesaistaielojuma jaunas personas, 3) pakapeniski atklaj raksturus. Sadaveida kapinajums galvenokart tiek panakts dramaturgija un pla-sakos prozas darbos.

Liriskaja dzejoH ta ierobeiota apjoma de) kapinajums gandrizvienlaidus vijas cauri visam dzejolim. Ta, piemeram, I. ZiedoQadzejoH «Neka jau nepietrukst» nepartraukti tiek kapinata ka iz-juta, ta ari atzit;Ia, izmantojot nevis tiesu, bet pec noskat;Ias tuvu.atkartojumu:

Ir saule debesis,Un maize abra rugst,Un berni dzimst -N eka jau nepietrukst.

Un tad, kad zvaigzne krit,Ta it ka iekoz:Viss nepaliekoss irUn nepietiekoss.

D l' a m a t i s k u d a r b u k 0 m p 0 z i c i j a verojamas dazasipasas savdabibas, tapec ka katra luga ir domata izradei un ti}vispilf!.Igak ir uztverama, skatoties izradi. Katras lugas pamatair darbiba un dialogs. Nav autora vestIjuma, kas varetu komen-tet notiekoso vai publicistiski paust autora atzit;Ias. Autora tiesaisteksts ir tikai remarkas - piezimes par skatuves iekartojumu,personu izskatu. Dramatiska sacerej uma materials dalas celienos,ainas un skatos. Katrs celiens ir relatIvi nobeigts, taja ir sava,tematiska un siietiska Hnija ar kapinajumu un nobeigumu. Ce-lienu sikakais iedal1jums ainas vajadzigs tapec, lai darbiba varetllrisinaties cita vieta: un laika, jo, mainoties ainai, mainas darbIbas.vieta vai laiks. Katra skata paradas kada jauna persona.

STILS

Bet skaidri juti,Pirmais sniegs kad snieg,Ka nepietrukst,Bet ari nepietiek.

Lasot talantIga rakstnieka darbus, ir izjutama un uztveramaautora savdabiga, dai)darba noteikta Ipatniba, ar ko tas atS~ira&no citu autoru darbiem. Ta, piemeram, Rait;Ia dzeju viegli var at-s~irt no F. Bardas lirikas, Rait;Ia dramaturgiju no R. Blaumat;Iadramaturgijas. I. lndranes proza nay sajaucama ar E. Vilka"E. Uva, Z. Skujit;Ia vai R. Ezeras prozu. A. UplSa pieeja dzI-yes istenibai un tas attelosanas pat;Iemieni jutami atS]s:iras noV. Laca dai)darbu veidojuma. Katram talantIgam rakstniekamir says individuals stiIs, kas ari veido vit;Ia literaro darbu ipat-nIbas. Pamatots ir Bualo telainais atzinums, ka stils ir pats rakst-nieks.

Terminam stils (no grie~u valodas sty/os - rakstamais irbu-lis) ir vairakas nozimes, un tas tiek lietots visas makslas nozares.un ari dazadas dzives jomas. Valodniecjba ar so jedzienu saprot.valodas savdabibas, tas ipatnibas. LiteratUrzinatne stiIa jedzie-nam ir plasaka nozIme. S t i l s ir visu to idejiski maksliniecisk?ipatnibu vieniba, kas atklajas visa rakstnieka radosas darbiba:;procesa. StiIu veido visi galvenie makslas darba elementi: idejiskitematiskais saturs, telu sistema, kompozIcijas savdabibas, toskaita arI siieta veidojums, valoda un tas ipatnibas. Ta ka valodair vienigais rakstnieka izteiksanas I1dzeklis, tapec ari ta saja vie-notaja stila veseluma iet;Iem)oti nozimigu vietu.

50 4* 51

Autora stiIu ietekme vairaki faktori: rakstnieka pasaules uz-skats, vif,la dzIves pieredze un uztvere, viQa emocionala attieksmepret ciIvekiem un dzIves paradIbam, faktiem un norisem, mate-riala atlase, dai!darba zanrs, dazadas literatiiras ietekmes, kas irspecIgas attiecIgaja laika posma. Ta, piemeram, Raif,la dialektiskapasaules uztvere un izpratne liek vif,lam citadi skatIties uz dzivesnorisem un citadi tas arI attelot neka idealistiskas filozofijas pie-kritejam J. Porukam. Un tomer rakstniekiem ar vienu un to pai;uideologisko nostaju arI ir atSl}irIgs stils - SI atSl}irIba izpauzasdtos stila elementos, mazak idejiski tematiskaja satura, pieme-ram, ieverojamas ir I. Ziedof,la un A. Elksnes vai S. Kaldupesdzejas stila atSl}irIbas, kaut gan vif,lu ideologiska pozIcija butIbair viena un ta patL Ari viena autora atseviSl}idarbi var stila zif,laatSl}irties. SIs atSl}irIbas var noteikt zanra specifika, piemeram,savas IpatnIbas ir viena un ta pasa autora romanam, satIriskaikomedijai vai dzejolim, un tomer arI tiem ir kaut kas kopIgs. Lite-raro tradIciju ietekme stila veidojuma verojama, piemeram, jasaHdzina RaiQa un L. Paegles dzeju. L. Paegles dzejas izteiksme,tas stiIa ir skaidri saskatama Raif,la dzejas ietekme. I. Ziedof,laun O. Vaciesa dzejas ietekme saskatama vairaku musdienu dzej-nieku darbos. Ja ir verojamas sadas ietekmes un tradIcijas, javairaki rakstnieki stila zif,la HdzIgi veido savus darbus, tad medzrunaf arI par sti!a tendencem vai stila stravojumiem kada zinamalaika posma. Stilu var ietekmet arI dailrades metode. LIdzIgs te-10jums, piemeram, atrodams romantil}u darbos (simbolu, alegorijuizmantojums u. c.).

Ja pavero dazu mums pazIstamu rakstnieku vai dzejnieku mak-slinieciskas savdabIbas, atklajas vif,la katra Ipatnejais stiIs. Ta,piemeram, A. UpISa realistisko romanu pamata vienmer ir kon-krets sava laika dzIves materials vai arI no tuvakas vai talakaspagatnes (romana «Zala zeme» - Latvijas lauki un Riga 19. gad-simta 80. gados; romana «Plaisa makoQos» - 19. gadsimta90. gadu RIga; romana «Ziemelu vejs» - 1905. gads Latvija utt.).A. UpIts veido plasas laikmeta gleznas, izvers plasu telu sistemu.Centra izvirzas socialo noriSu atainojums, tas ir vif,la telojuma gal-venais objekts, bet sajas socialajas norises rakstnieks dziji sakQodlveku psihologiskos pardzIvojumus (romana «Zala zeme» -Osu Annas izmisums un izlausanas no ta, Berzif,lu Lienas iekseja<legradacija, vecas Osienes sapnis par savu zalo zemi un rugtabezcerIba, kad sis sapnis sabruk, u. c.). A. UpISa stilam raksturIgsplasi izversts vestIjums, kas tai pasa laika ir sIki detalizets. Novalodas specifikas viedokla verojami gari, diezgan sarezgIti tei-kumi, Hdz ar to arI viss vestIjums ir gauss un nesteidzIgs. Sakaraar detalizeto telojumu rakstnieks lieto loti daudz sinonImu, pie-mer am, romana «Zala zeme» vardam iet atrodami vairaki desmiti-sinonImu. Reizem rakstnieks izmanto arI dazus apvidus vardus,piemeram, smi!kts u. c. A. UpISa vestIjumu un telojumu nepar-trauc liriskas atkapes un publicistiski iestarpinajumi. Veidojot rel-

jefus raksturus un notikumus, rakstnieks nekur neiejaucas ar sa-viem komentariem vai paskaidrojumiem, viss autora idejiskaisDolUksatklajas telojuma. Un tomer viscaur ir jutama autora pozI-dja. To rakstnieks pauz ar vestIjuma intonaciju: ar lietiSl}u attu-rIbu, ar ironisku telu un paradIbu skatIjumu vai arI ar vlrisl}Igu,skarbu maigumu. Ta, piemeram, ar nelielu saHdzinajumu vif,lspauzironisku attieksmi pret BrIvif,lu Jesku, kas blakus staltajam tevamizskatijiis kii slikti piebiizts salmu maiss. Autora simpatijas pretBerzif,lu Lienu pauz UpISu Martif,la spriedums par meiteni: pu-rena zieds, kad pavasara ilde1Ji noskrejusi. A. UpISa darbiemraksturIgs ir 10ti ticams, uzskatams laikmeta kolorIts (senas Rc-mas valsts tragedija «Spartaks» vai novele «Tral}ietis Ki1ons»).RaksturIgi A. UpISa stilam ir arI plasie, dzIvie un kustIgie masuskatu veidojumi. Sieit minetas tikai dazas pazImes, kas raksturoA. UpISa stilu. Lai rakstnieka stila IpatnIbas paradItu sIki un pi!-nIgi, ir nepieciesama dzi!a un pamatIga atseviSl}u dai!darbu izpeteno sa viedokla.

SaHdzinot Raif,la un R. Blaumaf,la dramu stilu, redzam tassavdabIbas, ar kuram viens autors atSl}iras no otra. Attelojamamaterial a izvele katrs no viniem iet savu celu - R. Blaumanisvielu smel sava laika sadzlve un akcente' morales problemas.< dramas «Indrani», «UgunI», «Pazudusais dels»). Rainis pagatnesviela (kas gan nay zinatniski pamatots vestures materials) vaiteiksmas rod materialu lielam ideju dramam «<Uguns un nakts»,«Indulis un Arija», «Jazeps un vif,la braji»), ietver tajas nozImI-gus posmus tautas liktef,los un risina dzijas filozofiskas proble-mas, kas sava nozImIba paraug laikmeta robezas. R. Blaumaniste10juma izmanto dzIves tiesas formas, ikdienas taut as valodu, dodrealistisku, realaja IstenIba dziji sakf,lotu psihologisko te10jumu.Rainis turpretI izmanto nosacItus, it ka pari laikmetiem paceltustelus (SpIdola, Lacp1esis), telojuma ir fantastiskas, dzIves tiesa-jam faktam neatbi1stosas norises, sakapinats emocionalais pardzI-vojums, telos saplUdinats vienkopus realistiski cilveciskais arsimbolisko, jo Raif,la dramu teli palaikam ir noteikti simboli, no-teiktu atzif,lu un ideju neseji. Rainis savas dramas raksta saistItavaloda, veido krasf,las, hiperbolizetas ainas un telus. Ta, pieme-ram, Raif,la SpIdola saka:

Es nepastiivu, es esmu kii saule,Es tilkstos kriisiis piir zemi laistos, -Bet manii vizumii spid un dzivo viss,Kas skaistii zeme zalo un debesis mirdz -Un kas ieks tumsiem klepjiem gut briestot.Es esmu dailes saute, kas Visumu gaismo:Es visam tetu dodu un veidu. . .

Raif,la dramas stravo romantisks pacelums, poetisks skais-turns, R. Blaumaf,la stiIu raksturo tuvums dzIves realitatei, arejisl}ietama neciUba, tiesums.

:52 53

Abu lielo talantu pieeja lietam un paradlbam, vil}u pasaulesuztvere un skaHjums, izraudzHais dZlves materials un daildarbamer~is, savdablgais valodas materiala izmantojums un katra per-sonlbas individuala neatkartojama buHba nosaka vil}u daijdarbllstiIu lielo atS~irlbu.

Tapat butiskas atS~irlbas verojamas, arl salIdzinot daiu mus-dienu autoru stiIu. Ta, piemeram, I. Indranes romanu «Lazdlllaipa», «Cepure ar kastal}iem», «Odensnesejs» stilu raksturo spe-dgs emocionals piesatinajums, trauksme, nemiers, lirisms. Telo-juma viscaur jutama autores subjekHva klatbutne, vil}as iestasa-nas par saviem varoQiem un viQu idealiem (piemeram, jutamas.rakstnieces simpatijas pret skolotaju Alsteru - romana «Lazdulaipa», pret Liepkalnu - romana «Cepure ar kastaQiem», pretKJintu - romana «Odensnesejs»). Ka dzijs apaksstravojums vi-sos viQas darbos skan moralais maksimalisms (visaugstakais pra-slgums), piemeram, «Lazdu laipa» viQas atzinuma, ka lsts kom-jaunietis ir tas, kas darba drebes atnaks uz to vietu, kur ir vis-griltak, un teiks - pief}emiet, esmu gatavs celties nakti un nomirtritausma. Autorei tuvi ir trauksmainie, nemierlgie dZlves veiclo-taji un virzHaji, kas dZlves pamatos ir gatavi iemuret savas sir-dis. 1. Indranes liela emocionalitate izpauias gan vil}as attieksmepret ciIvekiem, gan pret moralam vertlbam un dZlves norisem.Autore sava telojuma nay objekHva dZlves faktu registretaja, betgan dedzlga savas parliedbas aizstavetaja, ties a savu atzil}u pau-deja. Romana «Lazdu laipa» 1. Indrane saka:

Septif}padsmit gadu vecam cilvekam ir septif}i kalni ticibas unseptif}as jilras milestibas, tapec atri apklust sapes un aizmirstasrilgtums.

Septif}padsmit gadu vecam cilvekam ir septif}i kalni varonibasun septif}as jilras uzticibas. . .

Kadi burvju versi gan izlok sis jilras? Kadas burvju liipstasnolidzina sos kalnus? Kiidel gan dazam cilvekam to pietrilkst'?Kiidet vif}s nomirst tukss un nabags?

Rakstnieces attieksme pret dzlvi gust izpausmi vil}as valoda -ta ir krasaina, poetiska, hiperbolizeta. I. Indranes prozas valodair vairak personifikaciju, metaforu, salIdzinajumu un hiperbobneka viena otra dzejnieka darbos. Luk, piemeri no romana «Lazdlllaipa», kas spiIgti raksturo vil}as valodu:

TUlit kiidii zaru paspiirne ieklups vejs: miksta salkof}a ievel-sies ielejii, uzautos nakamajii kalna kore, un tad jau visas galot-nes reize plivos ka za/S lakats alkaina gaiditiija rokiis.

Trauksmes un nemiera noskal}u 1. Indranes stilam pies~ir arfizraudzHa leksika. Autore lieto daudz vardu, kuri jau pasi ietvernemiera, kusHbas, trauksmes jedzienisko nozlmi: Slepes negrimst.54

~jOf}o,svikstedamas ka nepratigas bezdeligas... milzigie, nopietnieperkona saskalditie koki spej tik nepriitigi smarzot un skanet kfiiiilas milzikas instruments.

1. Indranei ir loti subjektIva pasaules uztvere - vil}a pasauliredz it ka krasainaku, neparastaku, tapec arI tads spilgtums tasattelojuma, respektIvi, rakstnieces stila.

SavdabIgas krasas piemlt arI Z. Skujil}a stilam, kas savu gal-veno izpausmi gust rakstnieka attieksme pret atteloto, valoda,kompozlcija. I. Indranes attieksme pret daildarba atteloto ir emo-donali paceIta, turpretI Z. Skujil}a romani apliecina, ka to autorsir analizetajs, ironisks vertetajs, spilgtu ainu, negaidHu siietiskopaversienu veidotajs, neparastu metaforizetu salIdzinajumu, hiper-bolizetu lietu un paradlbu attelotajs, paradoksalu salIdzinajumuveidotajs. Dazi piemeri no vil}a romana «Sudrabotie makol}i»:

Skrejceta sanos, satupusies uz zemam laktam ka snaudosinakts putni, platas acis valbija prozektori.

Viesnicas apavu tirama automata izaicinosais «forte» gaitef}aklusuma skaneja ka vistirakais huliganisms.

«Chanel» smarzas atskreja pa prieksu ka nepacietigs, no saitesnoravies kucens.

. . . doktors Berglunds ttilruf}a klausule pusbalsi miksti iesme-reja dazus mistiskus zviedru vardus.

Rakstnieku individualo stilu daudzveidlba var bUt visdaza-dakie gadljumi. Ta, piemeram, ir tadi autori, kas dazos darbosapzinati vairas no jebkuras Ipasi telainas vai poetiskas izteiksmes,raksta loti preclzi, lakoniski, varetu teikt, protokoliska stila. $adaveida A. Bels roman a «Buris» savdabIgi un neparasti veido telaliteraro portretu un biografiju:

Strilgas augums - viens metrs astof}desmit centimetru,Svars - septif}desmit tris kilogrami, matu krasa - peleka, acis -pelekas, stavs labi noaudzis un muskutots, kustibas dazbrid ner-vozas. Patlaban vif}am aprit trisdesmit otrais gads. Vif}s pie-dzima Riga kii ieredf}a dels, macijas vienpadsmitaja vidusskolii,dieneja armija, pabeidza juridisko fakultati un tagad stradajaKriminalizmeklesanas data.

Ar tadu pasu dokumentalu precizitati A. Bels raksturo zina..mus sabiedrlbas slaQus, to uzskatus utt.- Apzinot un vertejot katra atsevis~a rakstnieka devumu, ir sva-

r~gi saskatIt to raksturIgo, kas piemH vil}a dailrades stilam, johesi saja savdablba arI slepjas makslas darba pieviIclba. Indivi-dualo stilu daudzveidlba kopuma bagatina visu IiteratUru.

55

~

DAIfrDARBA VALODA

DAI\-DAR.BA VALODAS VISPAR.IGI JAUTAJUMI

Komponisti pardzIvojumus un centienus izsaka miizikas ska-I).as, tas ir melodiju, miizikas telu un veselu skal).darbu veidotajsmaterials. Gleznotaji makslinieciskos noliikus atklaj ar lIniju unkrasu palIdzIbu, baleta meistari savas makslas saturu pauz miizi-kas pavadItos kustIbu kompleksos - dejas. Katrai makslai ir savaraksturIga forma, savi izteiksmes lIdzekli, ar kuriem ta iedarbo-jas uz cilveku, atkladama izsakamo saturu.

Viirda miikslas veidotiijs materiiils ir v a lo d a. «Literatiiraspamatelements ir valoda, valoda ir literatiiras galvenais darbarIks un kopa ar faktiem un dzIves paradIbam sastada literatiirasmaterialu,» teicis M. Gorkijs. Saceredami literarus darbus, rakst-nieki un dzejnieki vardus, formas un teikuma konstrukcij as izve-las no tautas valodas bagatIga vardu, formu un teikumakonstruk-ciju krajuma. Visdizenakas domas, dzijdzili pardzIvojumi, pasispilgtakie teli, kas lasItajam sniedz neaizmirstamu makslas bau-dIjumu, - tas viss veidots ar taut as valodas palIdzIbu. Cik dziliun verIgi daildarba autors ieliikojies valodas dargumu piira, ciklabi un mer~tiecIgi pratis izmantot atrastas bagatIbas, tik spilgtiun ietekmIgi vil).s spej run M uz lasItaju. Pasaules lielakie rakst-nieki ir izcili valodas meistari.

DAI\-DAR.BA VALODAS IPATNIBAS

Kaut arI daildarbi sarakstIti visai tautai kopIga valoda, tietomer valodas zil).a atS~iras no zinatnes vai tehnikas apcereju-miem, no publicistikas, no oficialiem rakstiem un ikdiena nepie-ciesamiem rakstIjumiem. Tapec ir iespejams runM par daijdarbavalodas IpatnIbam. Daildarba valodai jasekme emocionala par-dzIvojuma radISana lasIti=ija vai klausItaja, tadel labai literaraimakslas darba valodai jabiit telainai un spilgtai, izteiksmIgai, lab-skanIgai, vienkarsai un nemakslotai.

Daildarba valodas telainIba un spilgtums

TelainIba un spilgtums ir daqdarba valodas visraksturIgakaIpatnIba. Rakstnieks nevis stasta par cilvekiem un notikumiem,bet telo tos. Ieverojamais krievu literatiiras stila meistarsK. Paustovskis noradIjis, cik svarIgi literara daqdarba radItajamir redzet vardos to, ko grib uzrakstIt:

«. . . pastav sava veida likums par rakstnieka varda iedarbIbuuz lasItaju.

56

~.,,'. "'0 '0.. h...,H, 0" '0', .. -- ,....---

Ja rakstnieks stradajot neredz vardos to, par ko vil).s raksta,arI lasItajs neko nesaskatIs, lai cik veiksmIgus vardus rakstnieksizmekletu.

Bet, ja rakstnieks labi redz to, par ko vil).s raksta, pat visvien-karsakie, dazkart apvazatie vardi atdzIvojas, iedarbojas uz lasI-taju ar satriecosu speku un izsauc vil).a tas domas, jiitas un no-skal).as, ko rakstnieks grib vil).am atklat.»

Visbiezak literatiira verojami red z est e 1i. Ta, piemeram,Rainis dzejolI «Dargumu trauks» brIniS~Igi attelojis rIta rasasrasanos:

Rits steigdamies sasitis diirgumu trauku,Birst dimanti, perles pa visu lauku.Teie laudis: tii rasa!

Ziemas telu devis P. Sils dzejolI «CaurDziJi sniegi. BaW berzi.Neredz egli, neredz priedi.Apkiirt, kur vien ads versi,Sidraboti sarmas ziedi . . .

Diezgan parasti dai}darbos ir d z i r des t e 1i. Ta, raksturo-dams 1905. gada revoliicijas varol).a mokpilno navi, SalkonisdzejolI «Klat pedej's rIts» veidojis dzirdes telu:

Lilk, saule lee,Bet dobji norib zalves...To smiltis sedz,Kas eentiis aizsniegt tiiles . . .

sidraba birzi»:

Dzirdes telu radISana rakstnieki un dzejnieki medz izmantotarI a 1it era c i j u - lIdzskal).u mer~tiecIgu atkartojumu - unas 0 n a n s i - patskal).uvai divskal).umer~tiecIgu atkartojumu.~emot palIga aliteraciju vai asonansi, iespejams labak attelot ardazadiem procesiem saistItas skal).as vai troksl).us. Latviesu lite-ratiira dzirdes telus daqdarbos visai veiksmIgi lietojusi Auseklisun Pliidonis. Ar lIdzskal).u r, s un s atkartojuma palIdzIbu dzejo-juma «Divi pasaules» attelota pusnakts vetra jiira; valoda fone-tiski organizeta ta, lai ik rinda lasItajs saklausItu satrauktasjiiras sl).aksanu un perkona riicienus:

. . . No dibe1Jiem tad J ilras Veeais rauj

Ar vetras zizli bangu lauvas kii~s~LTdz Jefdiem tiis putu kr~pes kresUn rile, un kaue,-un spiirdiis Juras grodiis,

Un lau~mu ~iklef!...plafi vala ple!..~. .- -Dzirdes telu radISana liela nozIme ir arI vardiem, kas atda-

rina daba dzirdamas skal).as vai troksl).us. Tadus vardus sauc par

57

~0 nom a top 0 et i ski em vardiem. Latviesu valoda ir daudz.onomatopoetisku vardu, ar tiem iespejams joti telaini un precIziraksturot jebkuru dabas skal;lU kompleksu. Ta, piemeram, regis-treti sadi onomatopoetiski darbIbas vardi, kam sakuma burts p:

pakset vai paks~et (Iietus; savieni), parks~et «<akmens parks~e-dams velas pa skaidu jumtu»), pauks~et (karl~is; abali kritat; savienftaluma), peikstet (slapji zagari degat; slapja malka), pekstet vaipeks~et (pile), pikstet vai pikS~et (pele; «pagale dega pikstedama»),pinkstet vai pinks~et (paipala), plakSet vai plaks~et (Iietus lases;gramata krItat; vale, kad vele), plarkset vai plarks~et (taure; iekal-tusi rati), plaukset vai plauks~et, vai plaus~et (traksnis, kas radas,ja plauks~ina rakam; putra varidamas; vijQ.i gar tvaikaQ.a saniem),plerkset vai plerks~et (bajati miizikas instrumenti), pUkset vai pUk-s~et (lietus; bura), plikSiit vai pliks~et (Iietus; rikste; pataga), pUn-kset vai pUnks~et (zvaniQ.s; vecas klavieres), pUrkset vai plirks~et(madinatajs pulkstenis), pliukset vai pliuks~et (pataga, rlkste).plukSet vai pluks~et «<lampas liesma pluks~edama celas un krita»),plunkset vai plunkstlet (zivju radItais traksnis iiden!), p!akset «<alanakrita un pjaksedama parpEsa»), p!erkstet (taure), p!ikstet «<lietu&Est pjikstedams; pjiks, pjiks!»), p!upstet (biezputra varldamas), pogiitvai pogot (IaksUgala), pukset vai puks~et (matars; ezis; petralejas.lampa), pulkS~et (alus, muca riigdams; «lini, marka riigdami, radagazes piisllSus, kas cejas iidens virsii un ar traksni spragst pusu»),piist (sirena; mednis). (Pec J. Ozala gramatas «Dazi latviesu lek-sikas materiali»; RIga, LVI, 1958, 139. un 140. lpp.)

SeviS~i plasi onomatopoetiskos vardus dzejnieki izmanto tados.bernu dzejojos, kuros noteloti dzIvnieki. P. Sils, piemeram, dze-joH «AzItis un zens» zena un aza «sadursmi» notelojis sadi:

- Azit, iizit, b e,Miku-miku-me! -Nu iet nagi k n i k u - k n a k u,Nu skan ragi briku-braku.- Azit, iizit, kii tad tii?Vai, vai, mamm, niic paligii!

Daudz retak daijliteratUra sastopami ozas, garsas vai taustes.teli.

Telainas un spilgtas valodas veidosana jo liela nozIme ir pa-reizai v a r dui z vel e i. Sai zina seviski svarIgi ir zinat sin o-n I m u un sin 0 n I m usa v i'e no j u illu r i n d a s un prastizveleties katram teikumam visvairak noderIgo rindas locekli.

SinonImi savstarpejo attieksmju zit;la medz but trejadi: a) lo-g i ski e sin 0 n I m i, kas vienadi apzIme vienu un to pasltjedzienu, b) n i an set a j i sin 0 n I m i, kas apzIme radniecIgus,tomer nianses atS~irIgus jedzienus, un c) s t i 1i s t i ski e sin 0-

58

~. ,~..~.~.,...".'L~~r~.~._'..- ~~~

n I m i, kas apzIme vienu un to pasu jedzienu, vienlaikus noradi-.dami uz dazadam runataju attieksmem pret so jedzienu vai radI-dami Ipatneju kolorItu.

Log i s k a j i ems i non I m i e m, piemeram, gaitenis - ko-ridors, trotuiirs - ietve, telainas un spilgtas izteiksmes radISananav lielas nozImes, jo tie tikai dod iespeju divejadi izteikt pilnIgivienu un to pasu saturu. Sadu sinonImu valoda nav daudz.

Liela nozIme daijliteratUra ir n i a n set a j i ems i non I-ill i em, jo ar tiem iespejams noradIt uz joti sIkam atS~irIbamattelojamos procesos vai prieksmetos un tadejadi radIt konkretu,:elainu izteiksmi. Ta, piemeram, J. Sudrabkalns dzejoH «Sapt;lo-tajiem» ietveris 5adu rindu:

Tie ved pa takiim, cif}u apliesmotiim,

kura izdevIgi izraudzIts vards apliesmotiim (sinonImu rindas ap-gaismot, apliesmot, apspidet... loceklis), jo saistIjuma 3r papil-dinataju cif}u tas labi atklaj izsakamo saturu (saHdzini ar sadiemsavienojumiem: liesmaina kauja, kauju liesmas u. c.).

Ne mazaka nozIme daijliteratUra ir s t i 1i s t i s k a j i ems i-non I m i e m, ar kuriem rakstnieks var atklat savu attieksmi pretvarda apzImeto jedzienu un radIt atbilstosas emocijas arI lasItaja.E. Veidenbaums, atmaskodams garIdzniekus un vit;lu ierausanaskari, sava dzeja religiska kulta kalpu apzImesanai izvelejies tadusvardus un vardu savienojumus ka varmiika, svetais liekulis, kan-celu kriipnieks, kas saHdzinajuma ar stilistiski neitralajiem sino-nlmu rindas vardiem (miicitiijs, priesteris, garidznieks) daudzspilgtak atklaj dzejnieka antiklerikalos uzskatus.

Miisu valoda ir joti bagata ar sinonImiem un sinonlmu savie-nojumiem. Agra rIta gaismas pakapi, piemeram, iespejams apzI-met sa diem vardiem vai vardu savienojumiem: maza tumsif}a,maza kreslif}a, kreslif}a, nokresla, kresla, dzesna, dziesna, pus-ausa, pagaisma, maza gaismif}a; velaku rIta stundu raksturosanainoder jau citi vardi un vardu savienojumi - rita bliizma, austra,ausma, ausums, auseklis, ritausma, ritausa. Tikai pec tarn iestajastas diennakts rituma posms, ko esam paradusi apzlmet ar vardusaullekts. Saullektam seko pusrits, pusritif}s, pabrokastlaiks, bra-kastlaiks, ritpuse, rita celiens. Katram minetajam sinonImam irsava nozlmes nianse - cik lielisks materials telainas izteiksmesveidosanai!

Iroti iecienIts telainas un spilgtas izteiksmes Hdzeklis irvardu vai vardu savienojumu nozImes pap la si-n a j u m s. Rakstnieki, dzejnieki, tautas mutvardu daijrades sacc-Tetaji medz vardiem vai vardu savienojumiem pies~irt jaunu no-zImi, kas paplasina: to liet05anas apjomu un rada telainlbu. Daz-kart sIs jaunas lietosanas nozlmes nostiprinas, un attiecIgus sadasnozlmes vardus sak lietot pat sarunvaloda. Ta noticis ar vairakiemdzlvnieku nosaukumiem (liicis, lapsa, vilks, krauklis), kas tiek

59

~

IattieciniHi uz cilveku sabiedrlbas parstavjiem. ApskatIsim dazuspiemerus, kuros vardu nozlmes paplasinajums veiksmIgi izman-tots sabiedriska vertejuma izteiksanai.

A. UpISa tragedija «Spartaks» lugas gal vena is varonis parKatilInu saka ta: Man #iet - tas lap s a zina vel vairiik. Ro-mana «Zala zeme» Osu Andrs par vacu baroniem doma: Siitani!Tii Vi~2ite sametusies tajiis skaistiikajiis Latvijas vietiis, nezin nokurienes atlaidies k r auk Iu bar s.

Rakstnieki labprat savu darbu virsrakstiem izraugas vardusavienojumus, kas lietoti paplasinata nozlme. Sadi virsraksti pa-laikam labi atklaj visa darba saturu. Ta, piemeram, R. BlaumanismIlestIbas un mantkares konfliktiem veltItu noveli nosaucis «SalnapavasarI». Sis vardu savienojums ieguvis jaunu nozlmi: salna -mantkare, kas noveles varones jaunlba (pavasari) nokoz skaistomIlestIbas ziedu. LIdzIgi Rai!}a lugas virsraksts «Uguns unnakts», lietots paplasinata nozlme, atklaj lugas pamatdomu, katautas atbrlvosanas gaita noris pretmetu (uguns un nakts) cI!}:LA. UpISa epopejas virsraksts «Plaisa mako!}os» ar dabas parale1iizsaka notelota laikmeta - 19. gadsimta 90. gadu visbutiskakc>iezlmi: plaisa cara patvaldlbas iekarta - to s~el proletariats~jauna s~ira.

Dai1literatUra telainlbas radISanai biezi izmanto t r 0 pus -vardus vai izteicienus parnesta nozlme. (Tropu sIkaks apliiko-jums dots talak, Ipasa nodala.)

Telainas un spilgtas valodas radISana svarIgi ir arI izveleties.piemerotas teikuma konstrukcijas. Ta, piemeram.vienlIdzIgu teikuma loceklu rindas ir izdevIgas, lai radItu plasutelu virkni. Tapec Pliidonis poema «Atraitnes MIs» izvelejies sadllsintaktisku konstrukciju, lai ar tas palIdzlbu attelotu ainavas, kascita pec citas pa vagona logu paradas ~raucejam:

Dzelzs rumaks sprauslii, zviedz; dzelzs rati klaudzot klandiis,Un tii kii sapnis nozib celmaliiTilt s, t a ci s, re j 0 s s sun s, g a n s, terpies teva skrandiis~Un vir k n e si e v u linu gabalii.

Telainlbas sasniegsanai dai1darbu autori iecienljusi tadusvienkopas teikumus, kuru gal vena is loceklis izteikts ar dekline-jamu vardu nominatIva. Ta J. Vanags burzuaziskas Latvijasbezdarbnieka dzlves grUtumu notelosanai sava poema «~eksis,zabaki un laime» izmantojis pec kartas cetrus tadus vienkopasteikumus:

Saltas dienas. Melnas naktis.Tuksums. Bads un posts.

Rakstnieki, kas jebkura sava dai1darba valodai pieversusi no-pietnu uzmanlbu, vairljusies lietot pagalam nodeldetus vardus unteicienus. VertIgos literaros darbos nay arI neskaidras nozlmes

60

'I!!!"'~'!I'L".. """"""

vardu un frazu. M. Gorkijs teicis, ka vajadzetu sodIt tos autorus~kas daildarba lietojusi vardus, kuru nozlme vi!}iem nay skaidra.Valodas spilgtums panakams ar prasmIgi un precIzi izraudzItiemtautas valodas vardiem, vardu savienojumiem un sintaktiskamkonstrukcijam. Mer~tiecIgi izmantoti specialie dai1literatUras te-lainlbas lIdzekli tikai pastiprina taut as valodas spilgtumu.

Daildarba valodas izteiksmigums

Kaut gan ieprieks minetie valodas lIdzekli, ar kuru palIdziburakstnieki rada telainu un spilgtu valodu, pies~ir dai1darbam artlielu izteiksmes speku, tomer literatUras vai tautas mutvardu dai1-rades meistaru rlcIba ir vel vairaki citi lIdzek}i, kas noder izteik-smes specinasanai, tas emocionalas iedarblbas kapinasanai. Tiekopa ar specialajiem makslinieciskas izteiksmes lIdzekliem pies~irdai1darbam Ipasu poetisku mirdzumu, piemeram, Aspazijas dze-jolI «Nedrosais tilts»:

Ak, tavu priitu!Ak, tavu iedomu!Meness piir upiBavet grib tilti1Ju!

Steigu steidzibii,Raitii ricibii -Lidz meness dilumamJiibut tam gatavam!

Dimanta deliZelta gradi,'Spazi spie~isi,Spulgi spraisliSi . . .

Zibin zib ziigiSi,Ciliijas drviSi,Vizulo vilesVirs dzidriis dziles.

Vilnisi veras,Akisi keras,S~iras un saistiis, -Kii laistiis! Kii laistiis!

Bet, milo menestin,To es tev pasaku:'- Pa tavu tiltinuEs nu gan neie'su!

61

Analizejot mineta dzejoJa valodu, var konstatet, ka lIdzasiadiem makslinieciskas izteiksmes lIdzekJiem ka epitetiem, meta-foram, figuram (tie aplUkoti Ipasa gramatas nodaJa) dzejniece iz-mantojusi izsauksmes vardus (Ak, tavu priitu!), izteiksmes speci-najuma nolUka lietotus piederlbas vietniekvardus (tavu iedomu!),niansejuma partikulas, kas pastiprina patstavIgo ~ apzlmetovai izteikto jedzienu nozlmi (Es nu gan neiesu!). Lielaka izteik-:smIguma radISanai labi noder arldzejolI verojamie lIdzIgi ska-nosu kopIgas saknes vardu blakus minejumi (steigu steidziba,zibin zib). Lietoti arI vienkopas teikumi, kuru galvenais loceklisizteikts ar deklinejamu vardu akuzatIva (Ak, tavu iedomu!). Sadiieikumi ir Joti raksturIgi spilgtos izsaucienos. -

Ir vel citi valodas lIdzekJi, ar kuriem rakstnieki un dzejniekidaildarba valodu veido emocionali iedarbIgaku.

Folklora un literatUra Joti plasi ir izmantots teikuma 10cekJuvai sintaktisku konstrukciju vienkarss vai variets atkartojums.

Teikuma 10cekJu un sintaktisku konstrukciju vienkarsais at-kartojums ir sevis~i raksturIgs tautas dziesmas, piemeram:

Vel u, vel u vakariiNiik miijiis biileli1Ji,Piekususi, izsalkusi,Kunga darbus striidiijot.

A i, b ii I i 1Ji, a i, b ii li 1Ji,Kur tik ilgi kavejies?Nevar tevi sagaiditNo kundzi1Ja piirniikam.

ArI literatUra medz lietot teikuma 10cekJu vienkarso atkartojumu,galvenokart kapinajuma radISanai. Ta, piemeram, J. Vanags iz-mantojis so izteiksmes specinasanas lIdzekli, lai raksturotu vien-karsa cilveka mokoso dzlvi burzuaziskaja Latvija:

- Ne! Tiis vairs nav tavas rokas,Tas vairs neesi tu pats!Viss #iet nieks - viss tikai jokots, -Gaismu - gaismu mekle acs.

Vel vairak izsakamas domas nozlmIgums tiek izcelts ar tei-kuma locekju varieto atkartojumu.

It sevis~i raksturIgs daildarbos ir Uids varieta atkartojumaveids, kur teikuma pedejo teikuma locekli atkarto ar paplasina-jumu nakamaja teikuma:

Naktis. Naktis ir dziJas un klusas.(A. Grigulis.)

62

~"""'",'-~".~-_.'",--

Si vests it visus ieliksmo:- N ii k! M i1s e j i e j a u n ii k.

(P. Sits.)

Izteiksmes specinasanai noder arI teikuma locekju vai teikuma10cekJu grupu savrupinajumi, uzrunas konstrukcijas, retoriski jau-tajuma vai rosinajuma teikumi, ka arI vel vairaki citi sintaktiskiveidojumi.

Autora stastIjums episka vai liriska daiJdarba parasti ieturets.3. persona. Dazkart rakstnieki nolUka specIgak, tiesak ietekmetlasItaju izmanto v e s tI j u m u 1. per son a. Ta, piemeram, Ap-sISu Jekabs atmil}.u stastu «Bagati radi» uzrakstIjis 1. personas.skatIjuma. Emocionalu ietekmIgumu daiJdarbu autori panak artar a t vir z em, kuras versas pie lasItaja. Atvirzes raksturlgi irdarblbas vardi 2. personas formas. A. Fadejevs, piemeram, ro-mana «Jauna gvarde» atvirzi, uzrunu lasItajam izmantojis 63. no-dajas sakuma, lai lasItaju emocionali sagatavotu daildarba tala-kas - vistragiskakas dajas uztverei:

Mans draugs! Mans draugs! . . . Es esmu noniicis lidz sava ves-tijuma visskaudriikajiim lappusem un nevilsus atceros tevi...

Ja tu ziniitu, kiids satraukums mani piir1Jema tais tiilajiisbernibas dieniis . . .

Tatad rakstnieku un dzejnieku rlcIba ir daudz jo daudz iespejuar traplgi izraudzltiem vardiem, lpasam sintaktiskam konstruk-cijam un, protams, arl ar specialiem makslinieciskas izteiksmes.lIdzekJiem organizet daildarba valodu ta, lai varetu pilnlgi atkla1makslinieciskas ieceres, radot lasItaja velamo emocionalo par-dzlvojumu.

DaiJdarbavalodas labskal}a

Daildarba valodai jabut ne vien telainai un spilgtai, ne vienizteiksmlgai un emocionalai, bet arI ausij tIkamai - labskanlgai..TadeJ rakstnieki un dzejnieki raugas, lai literarajos darbos ne-iezagtos tadas skal}.u kombinacijas, kas lasItajam vai klausItajamliktos nedailas vai varetu radIt parpratumus. Daijdarba valodasfonetiskaj a organizacij a jaievero dazi e i f 0 n i j a s jeb 1a b-s k a l}.a s not e i k u m i, kaut gan valodas skal}.as, ja tas aplUko.izoleti, nay iespejams iedalH labskanIgas un nelabskanIgas.

Neizdevlgs skanejuma zil}.a ir ne mer ~tie c I g s s l}.ace l}.Uvai s vel p e l}.u (s, z, c, dz, z, s) sablIvejums, it Ipasi neglHstas blakus vardos (Spoziis sautras saudijiis bez mitesaniis).

Par labskal}.as traucekli literatUras teorija atzIst hi at u -patskal}.u vai divskal}.u saplUdumu divu vardu robeza (Sala arI

jaulid~2di). - -63

---......

Dazkart vardu beigu zilbe, lasISanas procesa saplilzdama arnakamo vardu, var izveidot autora negribetas nozlmlgas SkaI;lUgrupas - vardus. Ta, piemeram, teikuma Paugura gala sedejameitene, laime jautra ka lakstigala dziedadama nepardomatasfonetiskas organizacijas dej var saklausIt tadus zilbju saplildumaradusos vardus ka raga, lase, nelaime, traka, kas pilnlgi izkropjoteikuma ietverto saturu.

M. Gorkijs vairakkart brldinajis jaunos rakstniekus no lIdzl-giem labskaQas traucekjiem.

Labi nay arl nakamo vardu sakt ar tadu pasu zilbi, kada bijusiiepriekseja varda beigas (sieva vareja,... doma mati satikt).Runas plilsmu nepatIkami sas~ej daudzu vienzilbesvardu bU-vejums.

LabskaQas dej daijdarbos bez lpasa stilistiska nolilka neat-karto vardus ar vienu un to pasu izskaQu (piemeram, vardus arhskaQam -sanas, -sana, -niea, -iba), nelieto blakus vairakas vie-nadas formas (piemeram, darblbas vardus nenoteiksme, lietvardus10katIva), vienadi veidotus teikumus.

Dazkart literati, it lpasi dzeja, izmanto a lit era c i j u vaias 0 n a n si tikai labskaQas radISanai, nevis dzirdes tela veido-sanai. Tada labskaQas nolilka ieviesta asonanse verojama, pieme-ram, L. Paegles dzejoU «Jauno vanagu sasauksanas»:

J au, jau,draug[Jau saule lee,jauna unSarkana lee!

Daildarba valodas vienkarsums, un nemakslotIba

Daijdarba valodas telainlbas, izteiksmlguma un labskaQaslIdzekji rakstniekiem un dzejniekiem paUdz pilnlgak izteikt domu.Tie nekada gadljuma nedrlkst k!ut par pasmer~i literara darbaveidosana. Jebkura zanra sacerejums tikai tad savijQo un audzinalasItaju, ja rakstnieks bijis patiess, nemakslots gan temata unsizeta izvele, gan telu veidojuma, gan izteiktajos atzinumos. Ne-makslotai jabUt arl daijdarba valodai. Tade!, daijdarba valodaslIdzekju lietojumu vertejot, jaraugas, cik labi tie paUdz atklatdarba saturu.

Dzejnieki un rakstnieki, macIdami jaunos autorus, allaz uz-'Sverusi, cik liela nozlme ir vienkarsai nemakslotai valodai daij-darbos. R. Blaumanis vestule P. UcItim dod sadu padomu jaun-rade:

«. . . liec jo labi vera: attureties no tadas izteiksmes, kadu Tu'Sastopi gramatas un sliktos stastos. Vel pie Tevis diezgan stipri

64

~- --

var manIt so slikto gramatu iespaidu. SirsniQas, actiQas un tam-UdzIgas saldlgsnejas lietas. Centies savas jutas attelot tik da-biski, cik iespejams. Ja apraksti kadu piedzlvojumu vai cilveku,tad neizpus~o to «pec gramatu vlzes». Tas ir tas, kas labai garsaivismazak patIk.»

Burzuaziskaja literatUra laiku pa laikam attIstIjusies un veltagad pastav tadi aplami novirzieni, kas uzlilko formu par gal-veno vai vienIgo daijdarba nozlmIgo elementu. Sadu autoru darbusaturu nay iespejams pat uztvert - viQu sacerejumi lasljumatikai aizskar ausis un... pasUd garam, neatstajusi nekaduiespaidu cilveku psihe. Liik, piemers! Latviesu dekadents K. Je-kabsons sacerejis sadu «dzejojumu»:

Ta ka rudu rudzu grieza,Gausa meit' zeltmataina,Pieturies pie vilQu gala,Zajganzila krepaina.

PerkonHis ducinaja -Pagudroj', kur jura kveld,Par vijQiemivizedama,Per!u laiva sauHt' peld. -

Turies tu pie vijQu gala -Aija aija - sauHt' peld,Par vilQiemi vizedama,PerkonIti drasadama.

So rlmju saturu nay pa spekam uztvert nevienam. Lasi dze-joli, no kura gala gribi, - neskaidra vardu klaboQa vien ir.R. Blaumanis, izsmiedams Jekabsonu, dzejoli sniedz ar virsrakstu«Turies tu pie otra gala», pilnlgi sagrozldams original a rindusecIbu. Abas redakcijas dzejolis neko nezaude, jo taja ir tikaivardu pItenes bez satura.

Pasaules dizakie rakstnieki it visos laikos cInljusies par litera-tllr2s patiesumu un reize ar to par daijdarba valodas precIzumu,vienkarSumu un skaistumu. I,... Tolstojs, G. Flobers, Rainis undaudzi citi varda makslas meistari neskaitamas reizes laboja daij-darba valodu, Udz ta vislabak atbilda autora makslinieciskajiemnolDkiem. Cik vienkarsi un skaisti prata rakstIt Rainis! ViQalabakajos dzejolos nevar atrast neviena varda, ko butu iespejamsizlaist, nekaitejot saturam. Viss sava vieta.

Padomju rakstniekiem valoda ir idejiskas cIQas ierocis, taijabf:it trapIgai, lai ik domu pateiktu skaidri, precIzi un daiji. Soatzinumu dzejoU izsacljis J. Sudrabkalns:

Nedot vietu vardam liekam,Lai uz priekSu atrak tiekam!

5 - 1289 65

...

Nejust bazu, nejust baifu,Cinoties par dzivi daifu!Burts un viirds, lai cik tas mazs,Vingri vadUs - zobens ass.

AUTORA VALODAUN DAII,.DARBA.DARBOJOSOS PERSONU VALODA

J,.,audis,kas run a viena valoda, tomer valodas ziQacits no citaarI atS~iras. Katram cilvekam ir savi iemIjoti vardi, ierasti iztei-deni, raksturIgas IpatnIbas teikuma konstrukciju izvele. Indivi-dualas iezlmes personas valoda nos aka ne tikai gaume. Laikmets,kura cilveks dzIvo, vecums, socialais stavoklis, uzskati un izglItI-bas lImenis, profesija, sabiedriska vide, pat dzIves vieta - visisie faktori ietekme viQa valodu.

Rakstnieki izmanto valodu literara sacerejuma telu raksturo-sanai. Jebkura literara darba katras personas valoda ir zImIgasIpatnlbas.

Episkajos sacerejumos, kuros darbojas personas, irgan autora valoda (dabas apraksti, portreti, notikumu vestIjums,autora pardomas), gan arI darbojosos personu jeb personazuvaloda (dialogos un monologos).

Galvena praslba, ko literatUras zinatne un lasItaji izvirza dar-bojosos personu valodai, ir sada - d a i f d a r bap er son ii mjiirunii savam raksturam, stiivoklim dzive un konkretajai situiici-jai atbilstosi. Tadu katram telam tipisku valodu rakstnieks spejradIt, tikai rupIgi ieklausIjies attiecIgo sabiedrlbas slaQu dzIvajaruna, izpetIjis tas IpatnIbas.

Latviesu epika personu valodas meistari ir brali KaudzItes,R. Blaumanis, A. Deglavs, A. UpIts un citi rakstnieki.

Ta, piemeram, A. Deglavs romana «RIga» devis valodas ZiQ3labi raksturotu telu galeriju. It Ipasi veiksmIgi viQs atveidojis«skalu vaciesu» valodu:

«Hihihi! Hochst sonderbar...» (J,.,otidIvaini.) lielmiite iesme-jiis, bet viIJas smiekli bija tiidi skiiIJi.

«Ej nu, tu sivens, ko tu tur sarunii tiidas muf~ibas?!» ~eksaatraidosi iesauciis. «Tev laikam vienas skruves trukst... Elter-manis Rabeman kungs nemaz te nav dzimis, viIJs celies no Aus-land. . .»

«Nevar but,» Peteris piesarcis pretojiis. «Vecais MiirtiIJs pie'«Tris razes» tacu viIJu it smalki pazist... Abi slaucijusi ielu. . .abi labi draugi . . .»

«Ah, ah, ah!» ~eksa saIJemusi rokas, izlaida piir viIJu saVllsasutumu. .. «Nudien, puika, tu esi jiived uz Rotenburgu,» ~eksabeidzot piemetiniija.

66

~

\

J

,

t,

I

..

A. UpIts romana «lala zeme» liek pusgraudniekam Osim noBrIviQu saimnieka Vanaga lUgties aizdevuma puru auzu. Naba-.<fzIgajam Osim loti gruti izteikt savu velejumos. BrIviQs, kampurs auzu neko nenozIme, tIksminas, ka ir tas lUdzamais, vare-nais. Abu so pretejo socialo slaQu parstavjus, viQu domas unjutas lielais meistars brInumspilgti atklaj ar personu valodu. Luk,'Osa runa:

- Es gribeju par tiim auziim, - Osis beidzot attapa to, kiidef.nacis, - smagi, it kii lielu nastu celdams. - Ecet es rUu beigsu,seiu man tas salnis vel iztures... Bet meslu vezumii kii bus. . .P(wasaros ziile viIJs man vienmer atkopiis, bet sogad nezin kasir, kas nav, pat tiis ziemas pinkas neiet no muguras nost.

BrIviQa atbilde pavisam citada:

- Aha! Un tad tu gribetu auzas no manis? - - - Cik tadiev isti vajadzeja? Ar puru pietiks? Nu ko, labiik jau tad IJemvisus divus! Maiseli paIJem un rUu ieber no mazii apcirkIJa, tujau zini.

.Tapat ka dzIve, arI literatUra viena un ta pati persona daza-

.<fassituacijas runa dazadi. Labs cilveku psihes pazinejs bijakrievu rakstnieks A. Cehovs. ViQs maceja arI savu varoQU noska-1}.ojumuprasmIgi atveidot to valoda.

Stasta «Resnais un tievais» notelota divu ilgi neredzejusos<lraugu satiksanas. Tievais aizgutnem stasta resnajam par savu<lzIvi, tas likstam, bet, uzzinajis, ka draugs kluvis par ieveroj amulielmani, nespej vairs ne sakarIga teikuma dabut par lUpam. Lat-viska tulkojuma (tulkojis V. GreviQs) sis gadljums atveidots ta:

- Ka7poju, mans mifais! Jau otro gadu esmu kolegijas ase-:sors, un man ir StaIJislava ordenis. Alga gan nieciga... nu, betaievs ar to! Sieva pasniedz muzikas stundas, un es priviiti taisuno koka portsigiirus. Lieliski portsigiiri. Par rubli gabalii piir-cdodu. Ja kiids IJem desmit gabalu un vairiik, tad saproti, nolai-dums. Kaut kii kufamies. Zini, es kalpoju departamentii, bet tagadmani piircela surp par galda prieksnieku tiesi pasii resorii. Tagadkalposu te. Nu, bet kii tu? Varbut jau esi valsts padomnieks? Ko?

- Ne, mans mifais, ~er augstiik! - resnais teica. - Esmujau uzkalpojis lidz slepenpadomniekam... Man ir divas zvaig-:znes.

t

,

J

----------------------- Es, jusu ekselence... Iroti patikami! Tii sacU, bernibas

draugs un esat pekSIJi kfuvis par tiidu kungu! Hi-hi!- Nu, lai paliek! - resnais saviebiis. - Kiidel tiids tonis? Mes

ar tevi esam bernibas draugi - kas tur ko ieverot dienesta pa-kiipes!

5* 67

- Apzelojieties. .. Ko jiis sakat... - smiekufoja tievais, velvairak sarukdams. - Jiisu ekselences zellga uzmaniba... It kiidebesu rasa. .. Tas, jiisu ekselence, ir mans dels Natanails. " tiimana sieva Luize, zinama mera luterticiga . . .

Dramatiskajos daqdarbos personu valodai ir vel lieHika no-zlme, jo rakstniekam telu raksturi jaatklaj darblba, tikai ar tovalodas palldzlbu. Tiesajam raksturojumam luga var velUt tikainedaudzus teikumus paskaidrojumos.

No izkoptas autora valodas un pareizi veidotas niansetas dar-bojosos personu runas liela mera atkarlgs dai!darba makslinie-ciskums. Visas leksikas grupas - arl barbarismi, vulgarismi, iar-gonvardi, visas frazes, visas iespejamas formas un sintaktiskaskonstrukcijas - viss, kas ietilpst literaraja valoda vai paliek ar-pus tas ietvariem, ir rakstnieka rldba. Prasmlgi izmantodami slsvalodas vertlbas, rakstlta varda meistari spej radlt tadus litera-rus darbus, kuros katrs yards ir vieta, kuros predzi un pilnlgilstenotas autora ieceres.

STlLIZACIJA UN PARODESANA

S t i l i z a c i j a ir kadas personas manieres apzinats atdari-najums.

Stilizaciju autori daqdarbos izmanto tais gadljumos, kad vir;Iigrib veidot ne ti e s u v e s tl j urn u.

Tados darbos par teliem un notikumiem autors nestasta pats,bet liek to darlt kadai viI,Ia fantazijas radltai personai vai patprieksmetam (protams - personificetam). Raksturlgs stilizaci-jas paraugs latviesu literatUra ir E. Birznieka-UpJ:Sa «Peleka ak-mens stasti». Saja darba par lauku lauiu dzlves likstam stastaaukstais verotajs - laukakmens, rakstnieks stay it ka noma!us.Tada telojuma maniere Birzniekam-Upltim loti izdevIga, jo palldzizcelt un jo iedarbIgi atklat zemnieku dzlves vistragiskakas lap-puses:

Ilze vel ilgi raudadama noskatas ratiem nopakafus. Tad arivil}a nak taisni turpat uz majam. Lenam, tenam, it ka bez speka.Pie manis attikusi, vifJa atspiezas pret maniem aukstajiem, cieta-jiem saniemun sak atkal elsat.

«J(ad vifJs parnaks? . .. Un vai es vel to sagaidisu? . . .»dzirdumiloso matessirdi vaimanajam.

Un atkal man vifJas tik joti zel, tapat ka mazas dienas, kadvi1;w raudaja pie mates kajam . . .

Bet esmu tacu akmens . . .

B. Sauntis, veledamies izteikt domu, ka viens otrs literats pa-virsi, bez pietiekama dzi!uma attelo lauku dZlvi, liek dzejoll «Kol-

68

.~

...

hoznieka vestule rakstniekam»so atzinumu paust iedomatai per-sonai - kolhozniekam Andiam Apsem. Minetais darbs sakas ta:

Mes, biedri rakstniek, ka man #iet,No vienas puses vel.Varbiit jiis mani atminat:Andzs Apse, Ja1Jadets.

Kalps biju Lejasveltnes(Ta sakot, piebaldzens).Pa reizei runajamies mes,Kad jiis vet bijat zens.

J(ur tagad kungu vara ta,Kas kalpu darba trieks?Jau treso gadu PiebalgaEs esmu kolhoznieks.

IzstastIjis to, ko velejies pateikt, Andis Apse «savu vestuli»pabeidz vestules ierasta forma:

Tas soreiz viss. Vel sveiciens. Ta.Laiks beigt - ir vakars vels.Sa gada tresa jiinija -Andzs Apse,JafJadels.

DzejoU verojama dubulta stilizacija: 1) dzejnieks runa citas pro-fesijas parstavja vardiem, 2) dzejolim izraudzlta cita rakstuzama - vestules forma.

Par 0 des a n a ir kada cita sacerejuma stila kari~esana'. Pa-rodija, sabiezinot izsmejama darba stila lpatnlbas, vienlaikus tiekietverts cits, parasti gluii pretejs saturs. A. Cehovs, piemeram,uzrakstljis stastiI,Iu «Lidojosas salas», kas ir parodija par ZilaVerna romaniem, R. Blaumanis, izsmiedams J. Lautenbaha-JfismiI,Ia apnicIgos, sIkumiem parbagatos ce!ojuma aprakstus, iz-veidojis parodiju «Mans celojums uz RIgu».

Latviesu folklora zlmlgs un lpatnejs dziesmu folkloras iamsir baznlcas dziesmu parodijas. Sajas parodijas pazls-tamu baznlca dziedamo dziesmu forma, izmantojot tarn raksturl-gas valodas un panta uzbiives Ipatnlbas, ietverts antireligisks,dazkart pat revolucionars saturs.

Parodijas jedziena noskaidrosanai minesim diletanta KundratuAndreja «dzejoli» «Kade! tev ir janes?» un par to sflceretoR. BlaumaI,Ia parodiju (citets tikai pirmais pants).Kundratu Andrejs:

Kadef tev ir janes?. . .Bez draugiem, bez mer~a, bez pasparnes tuKa ena pa pasauli kllsti,

Ka pu~e, ko aizskaris ziemefa skiipsts,Pie ziedofJa kriitim tu visti.

69

Rudolfs Blaumanis:

KiidejtevirjiinesaKundriitu Andrejam...

Bez draugiem, bez merlja, bez saj£lsmas laid,Kii ena «Balsi»l tu niksti,Kii leijerkaste, kas forstate2 vaid,

Tu vaidi un piksti, un ciksti.

Ieprieks apIiikotas daijdarba valodas Ipatnlbas raksturlgaskopuma visiem daijliteratiiras sacerejumiem. Tacu katram lstamrakstniekam un dzejniekam izveidojusas viQam vienam zlmlgasIpatnlbas vardu, formu, teikuma konstrukciju un makslinieciskasizteiksmes Iidzekju izvele, radusies individuala telosanas ma-niere - in d i v id u a I a i s s t i I s. Tadej literatiiras teorija penne tikai daijdarba valodas visparlgas Ipatnlbas, bet arl konkreturakstnieku un dzejnieku jaunrades vai pat atseviS~a literara darbavalodas individualas iezlmes.

DAII,.DARBALEKSIKAUN FRAZES

Jebkurai paradlbai, katram procesam, ikvienam prieksmetam -visam, kas, cilveka apzinats, eksiste daba un sabiedrlba, ir saysvalodisks apzlmejums - v a r d s. Tadejadi leksika ir savdablgstautas dZlves spogulis. Rakstnieks, ieIiikodamies un razdams ma-terialu daiados dZlves novados, daijdarba izmanto visu leksikasslaQu vardus. Galvenais faktors, kas nos aka vardu izveli daij-darba, ir darba saturs - tas personu, prieksmetu, dabas un sa-biedrlbas paradlbu loks, kas attelojams ieceretaja literaraja sace-rejuma. Daijdarba leksikas sastavu un apjomu nos aka arl autoramakslinieciskie noIiiki, vil)a zinasanu pakape un telosanas ma-niere jeb individualais stils.

No cilmes un lietojuma viedokja viirdu kriijumii izsljir p a s-valodas viirdus, iesakf}ojusos aizguvumus, inter-n a e ion ii 1ism us u n bar bar ism u s.

Daijliteratiiras leksikas lielum liela daja ir pas v a I 0 d a svardi (upe, kalns, daba, ilgas u. c.) un iesakQojusies aiz-g u v u m i (klints, pipe, zvans u. c.). Ta ka, sabiedrlbai talak at-Ustoties un pieaugot taut as izglHlbas llmenim, musu zeme visuprofesiju jaudis apgust vairak un vairak in t ern a c ion a lis m u(kombains, kosmoss, traktors u. c.), arl padomju literatiira, kasattelo musdienu cilveka radoso darbu, ieviesas diezgan daudz sadustarptautisku vardu. Ta, piemeram, T. Brickas dzejoll «Trls ves-

1 «Balss» - bUrZuazisks literari politisks laikraksts, kas iznaca RIga no1878. gada lIdz 1906.gadam.

2 forMate - barb. priekspilseta.

70

~

~

...

tules» ir sadi internacionali vardi: Maskava, Riga, Volga, insti-t£lts, inzeniere, miljards, prakse, teorija, studet. Internacionalismikjuvusi par_Iatviesu valodas vardu krajuma pilntieslgiem locek-jiem, un tapec to ieviesanas literatiira ir likumsakarlga.

Citads raksturs ir bar bar ism u lietosanai dailliteratUra.Autora valoda nay pielaujami tadi svesas cilmes v~rdi, kurusraksHSanas laika valodas lietotaji atzlst par barbarismiem. Sisleksikas slanis gan var noderet daijdarba darbojosos personuruna, lai noradltu uz konkreta tela piederlbu noteiktai iedzlvotajugrupai (sveStautiesiem, kas vel nay apguvusi latviesu valodu,«skalu vaciesiem», tuksas bravuras pilniem neapzinlgiem jaunie-siem u. tm!.). Musu literatUra barbarismus personu runa veik-smlgi izmantojusi daudzi rakstnieki (braji Kaudzltes, R. Blauma-nis, A. Deglavs, A. Uplts u. c.). A. Upi:Saromana «Zaja zeme» no-telotais Rlteru Alfreds, kas nedaudz pabijis Rlga, savos stastosOsu Andram lieto tadus barbarismus ka bilde, eakas, lufte, smuka.Freliha madamai allai mute visadas eangas, himelspeizes, klop-feri, rivbrotes - vil)a doma, ka sadu vacisku vardu lietosana izcejtik joti gribeto «smalkumu».

Pee viirdu nozimes un stilistiskajiim ipatnibiim viirdu kriijumiiizsljir vis P iir 1i e to j a mol e k si k u, s tit u 1e k si k u, em 0-e ion ii lie k s p res i v 0 1e k s i k u, d i ale k t u 1e k s i k u, z a,-go n ism u s.

Katra literara darba visvairak, protams, ir visparlietojamuvardu. Prasme sos vardus pareizi izmantot galvenokart nosakaautora valodas meistarlbu. Neviens autors neviena darba nespejizmantot visus valoda esosos visparlietojamos vardus. Vienadaapjoma daijdarbos, kas sacereti par vienu un to pasu tematu,vardu krajums ir atS~irlgs. Jo vairak vardu autors zina, jo labakvil)s pazlst to daiadas nozlmes un nozlmju nianses, jo bagataka,pilnlgaka ir daijdarba leksika.

Atkarlba no darba satura autora un personu leksika var bUtarl vairaki tikai kadam lit era r a s va I 0 d ass t il a m r a k-s tu rIg i v a r d i. Daudzu stilu vardu ir plasos episkos sacereju-mos, kas realistiski atveido veselu tautas dZlves laikmetu, pie-meram, A. Deglava darba «R1ga», A. Upi:Saromanos «Zaja zeme»un «Plaisa makoQos», V. Laca epopejas «Vetra» un «Uz jaunokrastu». Ta, notelodams progreslva studenta J ansona uzstasanosCerlbas biedrlba, «Zajas zemes» autors izmanto tadus 80.-90. gadu publicistiska stila vardus un vardu savienojumus kabagiitibas un nabadzibas jautiijums, birgeju avizes, mietpilso~lUtantif}as, uZf}emeji, kapitiilisti, namsaimnieljelis, fabrikants; rak-sturodams ugunsgreka dzesanu BrlviQos, rakstnieks lieto tehniskastila vardus un vardu savienojumus - uguns dzesamii SJiree, SJ£l-tene, p£lsteris. DaijliteratUra, Ipasi lirika, joti zlmlgi ir dzejiskastila vardi jeb poetismi. S. Kaldupes dzejoju krajuma «Jurastuvums», piemeram, var konstatet tadus poetismus ka spulgojums,zeltziedi, smeldze, vija, sautra, veldze, simtgadi, teiksma.

71

E m 0 ci 0 n a lie k s p res I vas I e k s i k a s v a r die m irraksturIga poziUva vai negatlva emocionala nokrasa. Rakstniekiun dzejnieki labprat izmanto so leksiku, lai lasItaja radItu velamunoskar.lu. Ta, piemeram, F. Rokpelnis pazIstamaja dzejolI «TrIsdraugi» licis skanet cildenas nokrasas vardiem un vardu savieno-j" .niem: muzlbas ilgums, un raugi.

Romana «Zala zeme» darbojosos personu run a veiksmIgi jz-man toti vardu savienojumi, vulgarismi, pat lamu vardi. Ta, pie-mer am, veca Osiene, saniknota par neizdevIgo pirkumu, zirgutirgotaj am Rutkim «velt1» sadus vardus:

Ne 1i et is, z ag 1i s, s 1ep k a v n i ek sI . " Vai vi1Jste zir-gus piirdeva, k r ii p n i ek s tads? Vai tas par zirgu saucams, laiarl to vardu nesa? Se r g a ta bij, 1i et u v ens, cilpa cilvekakakliil

Dialektismus rakstnieki dazkart ievies daildarbu valoda kolo-rIta radISanai. Ta izcilais krievu padomju rakstnieks M. Solohovsroman a «Pies urns» ir sava stastljuma, ir darbojosos personu runaiepinis notelotajam Krievzemes apgabalam raksturIgus vardus;vairakus Skrlveru apkartnes dialektismus (skum#ains, resi, smil-ktiijs) medz lietot A. UpIts. Dazkart rakstnieki un dzejnieki dialek-tismus ievies literaraja valoda, ta bagatinadami literaras valodasvardu krajumu. Rainis, piemeram, musu literaraja valoda ieviesisdialektismus jauda, diisns, guns u. c.

Z a r go n ism u s daijliteratUra sastop reti, pie tarn tikai dar-bojosos personu runa, kur tie lietoti, lai noradItu uz konkretu per-sonazu piederlbu zinamam socialam slanim.

Valodai kopa ar tas runataju sabiedrIbu attIstoties, main asvardu krajums. Tapec ikkura attIstlbas posma IIdzas s tab i lie mv a r die m un va r d usa vie n 0 j u m i e m i r s a v i a t m i r-stoid vardi (arhaismi) un jaunvardi (neologismi).

A r ha ism u s rakstnieki lieto reti - kolorIta vai darbojosospersonu raksturosanai. Ta, piemeram, vecais ZeltiQ.s «Zajajazeme» lieto jau 80. gados no vardu krajuma izejosu vardu peste~lis. Daudzi vardi, kas bijusi gluzi stabili, ieguvusi arhaisku rak-sturu laika gaita pec darba saceresanas. Ta, piemeram, J. Alu-nana dzej a lietotie vardi brangums, lanka, kresllba musu dienasskan jau seniski.

Rakstnieki, kas rupIgi iedzijinajusies valodas likumos, dazkartpasi d a r i n a j a u n u s v a r d u s, lai labak Istenotu savu mak-sliniecisko ieceri. Jo liela nozlme latviesu literaras leksikas kupli-nasana ir J. Alunanam, Rainim, A. UpHim. Rainis radljis vaira-kus savai filozofiskajai lirikai joti noderIgus vardus (pretmets.cere,pamats~ira u. c.), A. UpIts ieviesis vardus laikzinis, apdumt,izdoba, apvalda u. c. Tauta izdevusos vardus patur un uZQ.emvardu krajuma; ar laiku tie zaude jaunvardu raksturu. Nevaja-dzIgus jaundarinajumus valodas lietotaji nepieQ.em.

72

~

..

Tatad rakstniekam ir tieslba daiJdarba lietot jebkuru valodasvardu - tikai vieta un lieta.

Tapat ka leksika - tikai mazaka mera, arI f r a z e s nodergan autora, gan darbojosos personu valodas veidosanai daijdarba.

Rakstnieka un valodas frazu krajuma sakars ir divejads:autors izmanto valoda esosas frazes daijdarbavaloda un vienlaikus bagatina frazu krajumu arpas a r a d I tie m s p i I g tie m i z t e i c i en i em.

Daijdarba vietumis lietotam ikdiena aprastam frazem (saulelec, krustiim #ersam, Vlrs un viirds) Ipasas stilistiskas nozlmesparasti nay. Tas lieto ka autora valoda, ta darbojosos personuvaloda, visbiezak gadIjumos, kur spilgti jaraksturo kads cilveksvai notikums. Ta, piemeram, RaiQ.a «Zelta zirga» varonis AntiQ.ssakara ar teva navi saka - briiti paliksot kii bez galvas, nomiru-sais tevs, Lipsta vardiem runajot, ir mems kii koks. Lielu rakstu-rotaju speku iegust f r a z usa b I I v e j urn i. Daudzas tautaierastas frazes parasti izsakas vienkarsie zemnieki - reize gudri,reize nekonkreti. r". Tolstoja romana «Kars un miers» run as valo-das frazem bagata ir Platona Karatajeva valoda, braju KaudzISu«Mernieku laikos» frazes valoda labprat ievij I},encis un Pavuls.Pavisam citadas frazes ir raksturIgas Pietuka KrustiQ.am, pieme-ram: mes butu ka Palestlnas miro1Ju ezeri bez zivlm; paceltiescaur aitera dzidrumu. SIs frazes Pietuka KrustiQ.avaloda celusasno dazada rakstura lasItam, bet neizprastam gramatam vai avIzurakstiem.

A. UpISa romana «Zala zeme» notelotais macItajs Arps, patbernus parklausinadams, nevar iztikt bez tadam no blbeles vaicitiem baznIcas rakstiem aizgutam frazem ka dieva kalps unstriidnieks, Ta Kunga vina kalns, niikt Tii Kunga priekSii, tasptaujas laiks bij kliit, Ta Kunga Vlna spaids.

Var secinat, ka frazes ir joti izdevIgs darbojosos personu rak-sturotajs IIdzeklis.

Ieverojamu rakstnieku vai dzejnieku domu graudi, spilgti untelaini, kjuvusi par taut a iecienItiem aforismiem. R. BlaumaQ.askaistie vardi Mans zelts ir mana tauta, RaiQ.a- Esiet viensl Unbusiet stipril, Runas ir garas, darbs ir lSS,A. Araja-Berces - Unspeks, ko neredz piliena, top liels un stiprs kopuma,A. Griguja -DZlve ir ci1Japar labaku dzivi, dzive ir cl1Japar komunismu undaudzi citi domu graudi ir lielisks papildinajums latviesu valodasfrazu krajumam.

DAI~DARBA VALODAS SPECIALIE TELAINASIZTEIKSMES LIDZEK~I

Ieprieksejas nodal as, iepazIstoties ar daijdarba valodas Ipat-nibam, konstatejam, ka tas butiskaka iezlme ir telainlba. Mak-slinieks pasauli uztver telaini, maksla ir domasana telos. Ar

73

rakstnieka radIto telu palIdzibu mes uzzinam viI}a domas, attiek-smi pret dzivi, viI}a uzskatus, idealus un atziI}as. Makslas teli pa-lIdz mums izprast dzivi, sabiedribu, cilvekus un ari pasiem sevi.Valoda ir dailliteratUras izteiksmes forma un lIdzeklis, un tapecari dabiski, ka teli daildarba rodas un veidojas ar valodas palI-dzibu un ari pati valoda ir telaina. Analizejot daildarba valodu,tas struktUru, atradisim visdazadakos veidus, visdazadakas iz-teiksmes formas, kadas veidojas teli. So dazadibu nosaka dail-darba zanrs, virziens un rakstnieka stils, viI}a rakstibas veids unipatnibas. Saja daudzveidiba izdalas daudzi forma lIdzigi paI}e-mieni, kas veicina daildarba valodas telainibu. Literaturas teorijiisadus valodas veidojulnus medz saukt par s p e c i ii lie m t e l a i-nas izteiksmes lidzektiem. Yards lidzeklis te,jasaprotstipri nosacita nozime, jo attiecigais telaino izteiksmi veidotajspaI}emiens nay no arpuses paI}emams lIdzeklis telainibas radiSa-nai, bet gan dai}rades procesa radies izteiksmes formas elements,kas kalpo attieciga satura pilnigakai atklasmei.

Atsevisl}u prieksmetu vai paradibu var ipasi izcelt un raksturotar kadu maksliniecisku apzimejumu, trapigu salIdzinajumu. Vien-karsakie telainas izteiksmes lIdzekli ir epitets, salIdzinajums unparalelisms.

EPITETS

Par e pit e t u sauc maksliniecisku apzimejumu, kas telainiraksturo kadu prieksmetu vai paradibu. Epitets tuvak raksturo ap-zimejamo vardu, sniedz par to telainu prieksstatu.

Ar zato zali priecigs avots runa,Krit vifJam mute zeltains ziedu cemurs.

(J. Sudrabkalns.)

Sai piemera epiteti ir zato, priecigs un zeltains. Ka teikumalocekli tie ir apzimetaji. Parasti epitets ir ari apzimetajs, tacu nekatrs apzimetajs ir epitets. Minetaja piemera apzimetajs ir ariziedu, tacu tas nay epitets, jo tas nay apzimejama prieksmetamaksliniecisks raksturojums, bet logisks apzimejums, kas nepie-ciesams, lai atSl}irtu so prieksmetu no citiem. Var but ari ogucemurs, lapu cemurs, bet seit runa ir par ziedu cemuru.

Viens un tas pats yards atkariba no konteksta var bUt vien-karss gramatisks apzimetajs vai ari epitets. Ta, piemeram, V. La-cis romana «Zvejnieka dels» stasta, ka Anita, braucot ar motor-laivu no Rigas, maj sveicienus Oskaram ar b a l t u kabatdranu.Balts te ir vienkarss apzimetajs, kas tuvak apzime dranas krasu.Pavisam citadu jegu balts iegust, teikuma TaurifJs baltam acimpaskatijas Liduma... (V. Lacis, «Uz jauno krastu»). Balts tevairs nay minets tade!. lai ar to atSl}irtu apzimejamo prieksmetuno citiem, bet norada, ka TauriI}a skatiens bija dusmigs.

74

~

~

~

t

'i

,t

.

Epiteta ir ietverta rakstnieka attieksme pret apzimejamo prieks-metu vai paradibu, zinams emocionals pardzivojums. Parastajamapzimetajam sadu funkciju nay.

Epitets var bUt pie 1i k u m s, piemeram:

DaugavlfJa, m e l n a c it e,Melna tek vakara.

(Tautas dziesma.)

Teikuma epitets var bUt ne tikai apzimetajs, bet ari veida apstak-lis, kas makslinieciski raksturo kadu darbibu, piemeram:

D z i e dad a m a vien staigaju.(Tautas dziesma.)

Atkariba no sajutu teliem, kadus epiteti rada, tosred z e s, d z i r des, tau s t e s un cita veida epitetos.

Redzes epiteti. Si d r a b i fJa pakavifJi,Z i lip u ~u iemauktifJi.

(Aspazija.)

iedala

Dzirdes epitets.Redzes epitets.

S v it po j 0 Ss vejs,D an c 0 j 0 Ss sniegs.

Taustes epitets.

(Rainis.)

Ja, lielu un varenu augumu vifJs bija man-tojis no sava teva un divas varenas rokas,kuram bija tads d z e lZ a ins tveriens, kakauli kraksteja. . .

(V. Lacis.)

Pec uzbuves epitetus iedala vie n k a rS 0 s un sal i k to s.Vienkarsie epiteti ir izteikti ar vienu vardu, bet saliktie - arvairakiem vardiem, tacu tie apzime tikai vienu prieksmeta vaiparadibas Ipasibu.

Vienkarsie epiteti. Vienu sa u l es citron#eliti,vienu men es s citronmizinumazam, izsalkusam eilvekb'ernifJam.

(0. Vacietis.)

SaIiktie epiteti. Tas gari elstas, seri jautras skafJas,Kam lidzi mi/u pasaule vairs nava,Man miera nedeva tos garos gadus.

(Rainis.)

Muzam paliek ta zeme un paliek ta tauta,Kurai eauri tek sarkano avotu eetS.

(I. Auzi~s.)

i5

PastavIgie epiteti ir tadi, kurus uz tradIciju parnata pastavIgilieto par noteikta prieksrneta vai paradIbas apzIrnejurnu. Pasta-vIgie epiteti visvairak sastoparni folklora, piernerarn: pe 1e k a i svilks, r a k s tit ii s kamanas, r a zen s augums, b er i s kume-lins u. c.

, Epitets var bUttiesas nozIrnesvai arI parnestas nozIrnesyards:

Sasniga d z if i (tiesa noz.) sniegi, gar upmalu nogilliis v H..n a i n a s (parnesta noz.) kupenas...

(A. Upits.)

Tu biji m a z a (tiesa noz.) zeme, mana Latvija,Ko iebruceji saplosija kiiri.Tev v erg u d z i r nu (parnesta noz.) gadsimtef}iAizvien no gruvesiim tev jiipiecelas bija.

(M. /f.empe.)

veliis piiri,

Epiteti ar parnestu nozIrni pieskaitarni pie tropiern.

SALIDZINAJUMS UN PARALELlSMS

Attelojarno prieksrnetu vai paradIbu var raksturot ne tikai arepitetu, kas nosauc kadu spilgtu IpasIbu, bet arI saHdzinot attelo-jarno prieksrnetu vai paradIbu ar kadu citu prieksrnetu vai pa-radIbu.- Sal id z i n ii j u m s ir tiids telainiis izteiksmes paf}emiens, kur

attelojiimo priekSmetu vai pariidibu salidzina ar citu prieksmetuvai pariidibu uz lidzibas pamata.

E s m e i t i f}a kii r 0 z i t e.(Tautas dziesma.)

Liicplesis ~atviesus milzam pret naidniekiem vadijis cif}ii,Z 0 ben s kii 1i e s m a tam deg, bedas un tumsibu s~el.

(J. Sudrabkalns.)

AtSl}irIbano epiteta saHdzinajurna ir divi locekji: pirmais, kurusalidzina, un otrais, ar kuru salidzina. Pirrnais ir attelojarnaisprieksrnets (paradIba), bet otrais ir rnaksliniecisks tels, kurarnpieHdzina pirrno. Abus locekjus parasti savieno partikulas kii.it kii, tii kii.

1.

Prieksrnets vai paradIba, kuru saH-dzina.Skrien c e rib a

2.

Tels, ar kuru saHdzina.

kii b a 1t a k a i j a.(I. Sudrabkalns.)

76

-~

if

.

lods nu p il t a it kii vet r a k r ii c a.(A. Pumpurs.)

No vakara burvibas piiri nebija palicisnekas, de b e si s videja me 1n a s unslapjas kii piiroglojusies

g r i e s ti.(z. Skujil;ts.)

s ark a n a s 1i e s m a s.(L. Paegle.)

Deg tautas s iipes -

Ka redzarn no pedeja piemera, partikula var but arI izlaista.Bieti pirrnais ir rninets tels, ar kuru saHdzina, un tikai tad

pats prieksrnets. Pierneram: .

Kii cil s k a milziga pa valni v i 1c i ens lokiis.( Plildonis.)

SaHdzinajurna izrnantotais tels raksturo attelojarno prieksrnetu.piesl}ir tarn savu nozIrnes nokrasu.

SaHdzinajurns atteloto prieksrnetu padara uzskatarnaku, telai-naku un labak saprotarnu. SaHdzinajurna vairak vai rnazakietverts arI novertejurns. Ta, piernerarn, J. Sudrabkalns dzejoH«Dzirntene» ar prasrnIgiern saHdzinajurniern spilgti verte latviesutautas dzIvi agrak un padornju varas apstakjos:

Mes bijiim k ii sa u j a, k u r s m i it i s s k r i e n z i bot,Bet kluvusi esam k ii a k men sun k 1in t s.B i j k u n g i k ii z i r n e k ! i, kalpi bez miijiim, -Un tagad ir tauta, kas vienota darbii,Un tagad ir saime, ko apstaro gaisma,Un skrejsmilsu sauja ir kluvusi vatsts.

Vardi akmens un klints J. Sudrabkalna dzejoH izsaka pastavIbuun speku pretstata vieglajai srnilsu saujai. Kungi ir saHdzinati arzirnekjiern, un Hdz ar to dzejniekarn vairs nay janorada, ka kungsir izsucejs, jo telainais prieksstats jau ietver sevI vertejurnu.

SaUdzinajurni parasti ir vairak vai rnazak izversti, 1. i., salI-dzinajurnarn var but vel savi epiteti u. trnl. Nereti tels paskaidrotsar paHgteikurnu. Izversta var but ka viena, ta otra saHdzinajurnadaja, piernerarn,

Tau t a, k u r a i v a 10 d a z il d s a v a,T ii k ii b 1u ~is g ran it s i en ii i z 1a u z t s.

(A. Skalbe.)

Bieti vien salIdzinajurni, tapat ari visi Uilak analizetie tropuveidi, ar nozIrnes parnesurnu padzi1ina dzejoja saturu, atklaj do-

77

mas dzi!akos Slal;IUS. Piemeram M. I}:empesmana gredzena»:

Dzintars - as ins liise suriiSenam kokam nobirusi,Spidedama ritejusiDzitii, nemierigii jura.Smilsu kapa dusejusi -Un pee tukstosgadu miegaIt ka meness gaisma liegaMana roka ataususi.

dzejolis «Dzintars.

Sura asins lase, izgajusi gariem laikiem cauri, peksJ}i radajaunu mirdzumu, atklasmi, apskaidribu. Vai tadas asociacijas tenevar rasties? Var, un katra lasItaja pardzivojums un uztvere varbut citada, J}emotvera viJ}a pieredzi un iedzi\inasanas speju attie-cigaj a dzejoli.

Ipatnejs salidziniijuma veids ir paralelisms. Tas ir izverstssalidziniijums bez partikulam, kur blakus nostaditas divas parii-dibas, ar to izeetot abu lidzibu vai at#iribu. Paralelisma katrasalidzinajuma loceklis var veidot atseviS~u saprotamu teikumu.Visbiezak viena ir dabas, otra - cilveku dzives aina. Daudz para-lelismu ir latviesu tautas dziesmas:

Visapkart ievu ziedi,Vidu balta abelite;Visapkart meitas dzied,Vidii meitu mamulite.

Starp aMm salidzinamam paradibam varetu bUt partikulastapat, tapat ka.

Jus, j a una s me i ten e s, j ii s, me z a r 0 z e s s v a i gas -Ar acim spriganiim, ar notvikusiem vaigiem.

(A. Elksne.)

Paralelisms visvairak sastopams dzeja, tacu ari proza atro-dami spilgti paralelismi, piemeram:

Zeme tik zata, dzive tik plasa . . .(A.Upits.)

TROPI

Salidzinajuma, ka redzejam, vienmer ir divas da!as: prieksmetsvai paradiba, kuru salidzina, un tels, ar kuru salidzina. Abas sisda!as (salidzinajuma locek!us) vieno, tuvina to lidziba. Atteloja-mais prieksmets ir nosaukts varda un tad salidzinats ar kadu

78

~

.

lidzigu telu, tacu rakstnieks var konkreto prieksmetu vai paradibunemaz nenosaukt, bet runat tikai par iedomato telu. Ta, piemeram,V. PlUdonis poema «Atraitnes dels», telodams jaunek!a braucienu2r vilcienu, raksta:

Dzelzs rumaks sprauslii, zviedz, dzelzs raU klaudzot klandiis,Un logu rutis dardedamas trle.

~

No konteksta lasItajam ir pilnigi skaidrs, ka te domats vilciens,tacu dzejnieks telo dzelzs rumaku, talak runa par cusku, kas aiz-lokas pa valni, par ugunspu~i, kas brazas cauri meziem. Minetovardu nozime te parnesta uz vileiena jedzienu, pasu vilciena vardunemaz neminot. Tads pats ir ari vardu sprausla un zviedz lieto-jums, tatad parnesta nozime jasaprot vesels teiciens. Dzejoli «ParVjetnamu, pastkastiti un savas setas vartiem» I. Ziedonis raksta:

Darza briest aboli.Janitis pienu dzer tikko slauktu,Un negribas iet lidz uiirUIJiem-Tur ir pastkastite,Un tajii ir Vjetnama.

f,

~

Saprotam, ka pastkastite ir laikraksts, kura ir rakstits par Vjet-namu. Tatad ari te yards Vjetnama ir lietots cita, parnesta no-zime, tacu nozimes parnesums ir citada rakstura neka PlUdoJ}avarsma.

Parnestas nozimes vardi un teicieni sastopami ari parastajasarunvaloda, piemeram, saule lee, laiks skrien, pulkstenis iet,galda kaja. Pie sadiem teicieniem esam pieradusi un parnestonozimi tajos pat neizjutam. Citadi tas ir dai\darbos, kur taslietojums ir svaigs un neparasts. Dai!darbos parnestas nozimes'leksikas un frazu ir stipri daudz, tas veicina izteiksmes telai-nibu, pies~ir attiecigajam prieksmetam vai paradibai ipasu dzi-vigumu, padara valodu emocionalaku, izsaka rakstnieka attieksmipret teloto. Parnestas nozimes vardi un teicieni valodu dara arikoncentretaku, jo, to pasu .domu izsakot ar salidzinajumu, plasaku;aprakstu un skaidrojumu, teksts bus krietni garaks.

Parnesta nozime lietotus vardus un teieienus saue par t r 0-pie m. Starp parnestas nozimes vardu vai teicienu un to prieks-metu vai paradibu, kuru ar so vardu (teicienu) apzime, jabut no-ieiktam sakaram. Atkariba no sa sakara tropus iedala vairakosveidos. Izs~ir sarlus t r 0 p u v e id u s: metafora, personifikaeija,-alegorija, simbols, metonimija, ironija un sarkasms, hiperbola unperifraze.

t

Metafora ir vards vai vardu savienojums, ko liefo piirnestanozime kada cita priekSmeta vai paradibas apzimesanai uz lidzi-vas pamata. Metaforas pamata ir salidzinajums.

79

Druvas rudzu ziedu diimiKiipot leni kapj uz augsu.

(Rainis.)

Metafora vairs nay divu daju ta ka salldzinajuma. Attelojamaprieksmeta vai paradlbas nosaukums (iepriekseja piemera - pu-teksl}i) ir atmests, paturot tikai tela nosaukumu, ar kuru prieks-metu salldzina. Metafora ir koncentretaka, lakoniskaka neka sall-dzinajums. Metafora izcej to attelojama prieksmeta Ipaslbu, korakstnieks grib seviS~i uzsvert. Udzlgas visbiezak ir atseviS~asIpaSi:bas, kuras tad ar metaforu tiek akcentetas, piemeram, R. Blau-manis attelo sadu ziemas ainu:

Aut i e m klata b a l tub a l tie mZeme maigu miegu snauz.Ziemas saule stariem saltiemTumsas si/a priedes glauz.

Rakstnieks, attelojot ziemas ainavu, gribejis uzsvert, ka visa zemeir apsnigusi, ta klata ar sniegu it ka ar baltu autu. Sniegs irauksts, mlksts, balts, bet rakstnieka noliiks bija izcelt tikai sniegabaltumu un to, ka tas parklajis visu zemi.

I,-oti biezi parnesta nozlme jasaprot kada darblba vai stavokIis,piemeram:

Zellatvju padomes, darbs visa zeme sokas.(J. Sudrabkalns.)

Yards zeJ te Iietots ar parnestu nozlmi attistities, sekmigi darbo-ties vieta. Ar metaforu Ipasi izcelts padomju dZlvlgums, to spekapiIna tieksanas uz augsu. Izmantojot lldzlbu, kas pastav starpjedzieniem zelt un attlstIties, dzejnieks attiedgo domu ir izteicisspiIgtak, telainak. Cita J. Sudrabkalna dzejoll runats par to, kap l auk s t miisu dzimtene. Abos gadijumos metafora ir darbibasvards. Sadas metaforas sauc par v e r b a l a m met a for a m.

Metafora var but ne tikai viens yards, bet arl vardu savieno-jums, piemeram, O. Vacietis dzejoll «Gauja» atrod veselu virknimetaforu dzimtajai upei, tas veido pat veselu pantu:

M a n a m ii z i g a k a it e.M a n asp a l v a uno t a.Vidzemes asinssaite.Latvijas kaklarota...

Metaforas loma dzejas maksIinieciskas formas izveide mus-dienu jaunakaja dzeja ir !oti plasa un daudzveidlga. Uz vienasmetaforas pamata var talak veidot jaunas metaforas, kas izrietno ieprieksejas. Tas var arl uzslal}oties cita uz citas, sapliist afparejiem tropu veidiem. AnaIizejot dzejoja maksIiniecisko izveidi.

80

~

sie tropu veidi japazlst, jaatS~ir, tacu, lasot dzeju, mes uztverarnto kopuma, uztveram domu, izjutu, atzil}u. Piemeram, J. Peteradzejoll par Eiropas tautu liktel}u koplbu un musu latviesu tautasiederibu taja jau pirmaja teikuma ir spedga rnetafora - «kopejaasinsrite», ta paklauj visu talako, katra jauna rinda ar jaunu me-taforu izteikto:

Mums ir kopeja asinsrite.Upju dzislojums. Eiropa.Tad, kad Eiropai ergelu gribas,plUst no debesim Varsava;caursauj asinis Marseljeza,un es atgriezos Eiropa.Acis Latvija saskrien,visa Parize skaista.

Nereti metafora aptver visu dzejoIi, tads, piemeram, ir O. Va-ciesa dzejoIis «Cements».

Musdienu paaudzes moralo atbiIdibu par savu darbu dZlves ta-laka veidosana dzejnieks izsaka ar celtnieka darba atribUtiem.Dzejola sakums un ties a norade uz savu domu un sviedru ~iege-liem neparprotami Iiek domat par atbiIdlbu, izturetlbu, par komu-nisma celtnieku moralo speku. Autors lasHaju ievada metafora untad to izvers. Tacu sada ievadijuma var arI nemaz nebut. Tiesita veidoti daudzi O. Vaciesa, I. Ziedol}a, M. Cakla un citu autorudzejoji, piemeram, I. Ziedol}a dzejoIis «TrIs deli».

1.

- Aukstums velk no durvju puses.Vecais dels, vai durvis vala?- Durvis cieti aiztaisltas.Viss, ka jabiit. Esi mierigs.

2.

Vienam tevam tris deli.Un tadu tevu pasaule bez skaita.Skaidrs, ka tresais ir Antins.Skaidrs, ka pirmais - ist~ maita.

Bet, kad Anti1Js iziet pasauleSirdi kriitis un garozu soma,Ko dara otrais dels?Par ko otrais dels doma?

Tas pirmais, zinam jau - pirmais.Tas tresais - ar sirdi celu.Bet miizam sena ir pasaules sapePar teva otro delu.

6- 1289 81

..

10 tas otrais gan skaisti prot runiit(Mes dzimtenei sevi dodam!)Bet vienmer nodod to treSo,Kad tik ar pirmo pa godam.

Man loti zel,Ka es piedzimu mazliet par velu.Es nebiitu jiivis dievam radltTeva otro delu.

3.

Bet vieniids attiilums maniNo pirmii un tresii s~irUn otrais teva delsMani vasii ir.

Kii otrais teva de IsEs uz vedera lienuStarp vi1}iem abiem,Kad vi1}i viens pret vienu.

Vel Anti1}am nav zelta drebju.Bez zirga vi1}s un bez piesu.Un tiipec es zinu:Es pie pirmii briija iesu.

Bet Anti1}s jau sudraba zirgii,Sudraba zobens rokii!Tagad jiiizs~iras, kur iet -Ak die vs, kas par mokiim!

Driz ar zelta zobenuAnti1}s kraukjus sitis.Bet ko tad-

ja kritis? . . .

Metafora ~.} aptver visu dzejoli. Tas ir dzejolis - lIdzIba. Izman-tojot folkloras materialu, dzejnieks ir atradis Ipatneju formu, ka'versties pret cilveka vienaldzIbu, inertumu, censanos dzIvot mie-rIgi, pievienoties stiprakajam. Sabiedriski nozImlgais, musdienumoralei svarIgais saturs, iek!auts pasaku telu forma, izveido formaloti Ipatneju dzejoli - metaforu.

Metaforai loti tuva ir per son i f i k ac i j a.

Personifikiicija ir cilveka ipasibu piirnesums uz dzivniekiem.dabas pariidibiim vai abstraktiem jedzieniem.

:82

~

I

1

1

~

I

Personifikaciju loti daudzos gadIjumos var uzskatIt par meta-foras paveidu, jo parasti cilveka IpasIbas lietam un dzIvniekiemtiek piedevetas ilZ zinamas lIdzIbas pamata.

Personifikacijas biezi sastopam jau folklora. Tautas dziesmas.biezi personificeta saule:

Noiet saule vakariiSijiidama, vetidama:Tiru zeltu sijiidama,Sudrabi1}u vetidama.

Visvairak personificeta ir daba. Pliidonis, piemeram, dzejaradIjis daudz lielisku dabas gleznu, kur saule smaida un izlaizzelta sprogas, udel}i runa, ziedonis iejaj pa darza vartiem un ap-ber abeli ziediem baltsartiem «<A.belzieda»), kur pavasara lietu-til}s iet lIksmodams un smiedams «<Pavasara lietutil}s»), bet ru-denI vasaril}a aizbrauc varpu ratos «<ParudenI»), kur sniegmatedej un pieber pilnas acis pasai saulItei «<Sniegmates deja») utt.

Daudz veiksmIgu personifikaciju ir padomju daildarbos. Ta,piemeram, B. SaulIsa dzeja Daugava velk elpu «<Daugava krac»),rudens nist gurdenu snaudu «<RudenI»), L. Vaczemnieka dzej a -balts miikonis vele labrltu berziem «<Berzu valoda»), V. I,-udensdzejolI «Tervetes dizsils» saruniijas ar priedem, un tiis autoramatbild.

Personificeta var but ne tikai viena IpasIba, viena darbIba, bei:viss attiecIgais tels. Ta, piemeram, Rail}a poema «Ave, sol!» ir per-sonificeta saule. Saule staiga pari zemei liela gaita, ta asi un raitirIkojas: izples dienas un sarauc naktis, nogruz no debesjuma izdi-luso menestil}u, izvelk no gravam salu utt.

Sada pilnIga tela personifikacija nereti sastopama L. Brieza.dzeja. Piemeram, dzejola «lale» izskal}a:

Es esmu ziile -pakalnosun augulidz pasiim augstiikajiim debesim . . .Kii pavasara velis,nepazitaun negaidltaatgriezos lidz sim.

Personifikaciju sevis~i daudz dzeja, bet tas sastopamas arl-proza. Ta, piemeram, V. Laca romana «lvejnieka dels:> lasam, kaaukstums zIme uz logiem sala pu~es, zalganie juras vill}i kiilel}o.u. tm!. E. Vilka stasta «la!ais koks» lauki, p!avas un mezi dus,.veca liepa stav un noraugas, bet tas lapas sarunajas sava starpa..

Alegorija ir kiidas noteiktas pariidibas. attelojums piirnestii no-zime, kas aptver visu dailifar!Ju. Alegorija ir plasaka par meta-foru, jo metafora parasfi ir tikai kads vards vai teiciens parnesta

6' 83:

nozTme. Alegorija parnesta nozIme jasaprot ne tikai atsevisl}syards, atsevisl}s tels, bet viss telotais notikums. Telojuma plasumaziQ.a alegorija nereti parsniedz tropu ietvarus, tacu var but alego-rijas, kas pilnIgi atbilst tropam, piemeram, negari sakamvardiun mIklas.

Kad ka~a nav miijii, tad peles danco.(Sakiimviirds.)

Sarkans sunltis dienu rej, nakti gut.(Mikla; atminejums -

mele.)

Atceresimies, ka metaforisks var but vesels dzejolis, tatad me-tafora arI var aptvert visu daijdarbu. Alegorija jaatSl}ir no sadasizverstas metaforas. SalIdzinasim dazus dzejolus!

V. PliidoQ.a dzejoli «Abelzieda» un «ParudenI», tapat Aspazijasdzejolis «ZiedoQ.a rIta» viscaur ir metaforiski, tajos labi izman-totas personifikacijas. Ziedonis tur atbrauc ar baltu gulbi vai iejiijpa darza vartiem, apber abeli ziediem utt. Lai kadas metaforasun pers<:mifikacijas te izmantotas, tas tomer ir un paliek pavasaratelojums. Rakstnieku noliiks bijis telot pavasari, un sim telo-jumam viQ.i izmantojusi metaforas un personifikacij as. Pavisamcitada jega turpretI ir RaiQ.a dzejolim «Svilpojoss vejs». ArI tajatelots agrs pavasaris, izmantotas veiksmIgas metaforas un perso-nifikacijas, tacu dzejnieka noliiks ir bijis paradIt tuvojosos revo-liiciju.

PavasarIga aina te ir alegorija, viss telojums kopuma ir jii-saprot parnesta nozIme.

Svilpojoss vejs,Dancojoss sniegs,Kas viniem laukaSavva{u liegs?

Kokiem no galvamLapas tie rauj,Kupenas ce{amPrieksa tie krauj;

Vecakiem troniemJumtus tie pl~s,Biezakos putek{usProjam tie mez;

Ne tos spej sargiAtgainit nost,Velti pret vifJiemZobenus jozt;

Debes' un zemiKopa tie griez,Pilsoniem acisSlapjdrafJ~i sviez.

Velti tos gustit,Velti tos saust, -Visu, kas satrupis,VifJi var graut.

Svilpojoss vejs,Dancojoss sniegs -Ziedons niik, ziedons,Kas to vairs liegs!

.84

l' Rainim ir daudz alegorisku dzejolu, tie rakstIti galvenokart1905. gada revoliicijas posma. Alegoriska ir arI poema «Ave, soU»,kas dabas ainas attelo revoliicijas gaitu. Par alegoriju parastirunajam tad, ja tiek attelota kada konkreta, noteikta paradIbaparnesta nozIme, piemeram, minetajos darbos tada ir 1905. gadarevoliicija. Alegorija ir viennozImIga. Ja dzejolim (vai citam daij-darbam) ir plasaks, vairak visparinats raksturs, labak runat parmetaforisku telojumu.

Alegorija ir ne tikai daildarba valodas paradIba, bet arI mak-slinieciska telojuma paQ.emiens, kas var izpausties vel citos mak-las veidos, piemeram, telotaja maksla.

Plasakajii nozime simbols ir katrs tels, kas nosaciti apzimekiidu iaelu. -Miera idejas simbols, piemeram, ir balodis, sarkanaiskarogs - revolucionaras c1Q.assimbols u. tml.

Tapat ka alegorija, sim.bols plasakajii nozIme nay tikai valo-das paradIba, bet makslinieciska telojuma veids.

Kii tropu veids, t. i., saurakajii nozime, si m b 0 1s ir viirds vaiteiciens, kas nosaclti apzime kadu ideju.

Daudz simbolu atradIsim RaiQ.a dzeja un dramaturgijii, ariV. PliidoQ.a un J. Sudrabkalna dzeja. Miera idejas simbols ir Sud-rabkalna telotais balodis miniatUra «Miera putns»:

Ir {audis, kam miera putna maiga spiirnu svikofJa iedves bailes..sausmas, nepratigas dusmas un g{evu naidu. Naudas un tumsas~enifJi ar saviem algotfJiem un sulaifJiem medi nevainigo putnuka bistamu,{aunuplesofJu.- - -

Ir zemes, kur balodim visur va{a laisties, kur vifJa vetejumipiepilditi dzive, kur valda miers un darbs, un so zemju un tautuneizsikstosais speka avots verd Padomju Savieniba.

Metonlmija ir kada prieksmeta vai paradibas apzimejums arcita priekSmeta vai paradibas nosaukumu uz to ciesa sakara pa-mata. AtSl}irIba no metaforas metonImija nay obligata lIdzIbastarp patiesIba domato prieksmetu vai paradIbu un nosaukto.Starp abiem jedzieniem tomer ir ciess sakars, kam var but dazadiveidi.

1. Darbojosas personas vieta nosaukts rIks vai prieksmets, arkuru ta darbojas, piemeram, dzejnieks savu domu vieta min zImuli,ar kuru sls domas tiks fiksetas uz papira:

Una 1k a ins z i mu 1i s g r a u z a s,----------Sirds vardus mekle un atrod.

(A. Yejiins.)

Dzejnieks pats sava vieta te run a par zImuli, ar kuru viQ.sraksta.

85

..

No stacijas lejup d r ii z a cetri vieglie 0 r m a 1Ji ar pasazie-riem un vinu sainiem.

, , (A.Upits.)

Ormal,lu zirgu un ratu vieta mineti pasi ormal,li.2. Darba rezultata vieta nosaukts daritajs:

I z l a si si m visu Ra i n ifSkoleni jau labi p az i s tAn d r ej u Up it i.

Te domati Rail,laun A. UpISadarbi.3. Vieta (pilseta, telpa) mineta tas iedzlvotaju vieta, trauks

ta satura vieta.

Vel calo vie s n i cas, vel sur tur pacukst par k s.(Pliidonis.)

Ironijaun sarkasms. Viirda plasiikajii nozime i r 0 n i j a ir si-nonims viirqam izsmiekls. LiteratUras teorija ar ironiju saprotamtropu, kur -v~rda parnesta nozlme ir tiesi preteja ta tiesajai nozI-mei. I r 0 n i j a ir vards vai viirdu savienojums, kas lietots par-nest?;:nozime kiida cita varda vietii uz abu jedzienu kontrasta pa-mata. Ta, piemeram, Rail,la dzejolI «Labdaris» virsraksts ir iro-nija. To saprotam no dzejoja teksta:

Bagiits vi1Js, bet mikstu sirdi:Dzird par grutdienisu raudiim,Tudat kabata biiz roku,Izvelk savu nezdodzi1Ju.

Mer i 1Js ar kaudzi maksiija sesas kapeikas.(A. Upits.)

4. Materials, no ka prieksmets pagatavots, nosaukts pasaprieksmeta vieta.

Z id ii un s a m t ii t e v' ieterpsu miit.(Plildonis.)

Metonlmija apzlmetajs vai papildinatajs nostajas apzlmejamavarda vieta, kurs nemaz netiek minets. Ta ieprieksejos piemerosnay minets dzejnieks, kas raksta ar zImuli, nay mineti Rai1,l3darbi, viesnlcu iedzlvotaji, zIda un samta drebes. Metonlmijatatad ir atmests pats prieksmeta nosaukums, bet patureta kiida tabutiska pazlme, kas rada uzskatamlbu, telainlbu. Ar metonlmijudaijdarba valoda kjust vairak koncentreta un telaina.

Metonimijas paveids ir sin ek doh a. Tii ir metonimija, kuraveselii vieta nosaukta tii data, daudzskaitJa vietii vienskaitlis unotriidi.

1. Daja nosaukta vesela vieta:Kopii iesim, diirgais draugs,Laimes taku rast,Saules atmirdzets kur plaukstDzimtiis zemes k r a s t s.

Iroti asu ironiju, kas saistiis ar nosodijumu vai niciniijumu,$auc par sa r k a s m u. Versoties pret liS~iem, savas adas glabe-jiem, Rainis dzejolI «PratIga rIclba» runa ar asu sarkasmu:

Tad labiik ir desmitreiz muguru liekt,Ne vienreiz par netaisnibu kliegt.

Ar laipnibu, leni viss jiiiesiik.- lii, jii, lidz pat pJaukas panest miik.

Lai sptauj tev acis, tu noslauki vien,10 pilsonim preti sist nepiedienf

- - Es sen jau so miicibu dzirdeju,To saucpar «priitigu ricibu».

Daudz ironijas un sarkasma ir E. Veidenbauma, Rail,la,A. UpISa satIriskaja dzeja. Ironija sastopama V. Luksa, O. Va-desa, J. SirmbarZa un dtu latviesu padomju autoru dzeja.

Hiperbolaviirda plasiikajii nozime ir katrs piirspilejums. Lite-raturas teorijii par hip er b 0 l u sauc piirnestas nozimes viirdavai teicienu, kas piirspileti palielina vai samazina kiida prieksmetavai pariidibas speku, nozimi vai apjomu.

Attelojot Lacplesa cll,lU ar tumso brul,linieku, A. Pumpursraksta:

(A. Balodis.)

Patieslba dzejnieks runa par visu dzimto zemi.2. Vienskaitlis lietots daudzskaitja vieta:

Siika tie nu abi lauzties,Tii ka zeme ligojiis.

Stradnieku s~iras speku hiperbolizeta stradnieka tela L. Paegleattelo ta:

----------

pasauli sev iekarosim,jaunu valsti vi1Jai dosim,kur bus striidnieks valdinieks.

(L. Paegle.)

Nostiijies uz zemes galiem,pleciem zvaigznes atspiedies,zemi piirradis par jaunustriidnieks - raditiijs un dievs.

86 87

Hiperbola [oti pastiprina to prieksmetu jpaSlbu vai darbjbulko autors grib seviS~i izcelt, lai ipasi tai pieverstu lasItaj a uz-manibu. Ir sastopams ari hiperbolizets telojums, kas aptver pla-sakas ainas vai pat visu daijdarbu.

Perifraze ir prieksmeta vai pariidibas apraksts, kas aizstiij sapriekSmeta vai pariidibas nosaukumu. Perifrazi tropiem var pie-skaitlt tikai dajeji. Ta, piemeram, Maskavas vieta varam teiktmusu Dzimtenes galvaspilseta. Sai gadijurna perifraze nay par-nesta nozlme lietoti vardi un ta nay trops. Perifraze var but arltrops. Doku Ata autobiografiskaja stasta «Mans dzives rIts» virs-raksts, piemeram, ir perifraze jedzienam mana berniba. Bernibasvieta rakstnieks uz lIdzibas pamata lietojis parnestas nozirnesvardus dzives rits. Sai gadijuma perifraze tuvojas metaforai. Japerifraze ir traps, tad ta vienmer ir ar metaforisku vai metoni-misku raksturu. Perifraze paplasina izteiksmes iespejas.

*

Esam apskaUjusi dazadus specialos izteiksmes telainibasHdzekjus. Dai1darbos tos sastopam gan katru atsevis~i, gan arlsavstarpeja saisUjuma. AplUkosim, piemeram, A. UpISa noveles«Kaila dziviba» pirmos teikumus:

Kastaf}i bija pasos ziedos. Vejs visos zaru galos supoja baltaszeltaini pukotas piramidites.

Ar nedaudziem vardiem rakstnieks ir radijis veselu redzesgleznu - ziedosus kastaI}.u kokus. Te savstarpeji saistlti vairakiizteiksmes telainibas lIdzekli. Metaforai piramidites ir divi epi-teti - baltas un zeltaini pukotas, pirmais no tiem ir vienkarss,otrs salikts epitets. Vejs piramidites supoja - personifikacija.Viena teikuma tatad ir lietoti dazadi izteiksmes telainibas lIdzekji,lai raksturotu vienu un to pasu paradibu. Attiedgo gleznu tierada tikai visi kopa. .

Telainie izteiksmes paI}.emieni nekad nay pasmer~is, tie tikaipaHdz spilgtak, predzak izteikt attiedgo domu, raksturot kaduprieksmetu vai paradibu, atklat to ta, ka redz pats rakstnieks.Analizejot dai}darbu valodu, epiteti, salldzinajumi un tropi nebutuapskatami izoleti, bet visa dai}darba vai ta sikakas vienibas kop-sakara. Tapat ka atsevis~i vardi nevar veidot daijdarba saturu,ari atseviS~i formas elementi vel nenosaka ta kopejo formu. Savuuzdevumu izteiksmes telainibas lIdzekli veic tikai tad, ja tie pa-klaujas sacerejuma galvenajai domai, ta saturam. Sat u r a lo-gikai preteja ir ta saucama akla fantazija. Ta savienologiski nesavienojamus prieksmetus vai to ipasibas. Par aklo fan-taziju, piemeram, var run at tad, ja dzejnieks viena laika liekziedet pavasara un rudens pu~em.

Telainas izteiksmes lldzekli parasti veido bagataku zerntekstu.

88

Zemteksts ir tidos viirdos neizteikta doma, kas izriet no visateksta kopumii. Zemtekstu lasHajs var noprast, nojaust ka zi-narnu emocionalu apaksstravojumu. Ta, piemeram, O. VaciesadzejolI «Pirms operacijas» tiesais teksts stasta par slirnnieka lU-gurnu arstam pec operacijas atdot viI}am iZI}ernto s~embu, kasvel kara laika iestregusi netalu no sirds. DzejolI nay nevienavarda par to, ka cilvekiem vajadzigs miers, ka nedrikst pielautfasisma atdzimsanu, ka par mieru jadnas, tacu tiesi si domadaijdarba ir galvena. Ta izriet no visa teksta.

M. Cakla isaja dzejolI «RaspodiI}i, spogullsi» nay nevienavarda par rnieru pasaule un atbildibu par pasaules likteI}iem,tacu tiesi si doma, ko ierosina dzejoja nobeiguma jautajums, irpati galvena:

Raspodif}i, spogulisi,rita tejas trauki glisie,ieksii - saules atspidums,raspodif}i, spogulisi,cik tad stroncijakatrii no jums?

Zemteksti bagaUgi atrodami M. Cakla, O. Vaciesa, 1. ZiedoI}adzejojos. Zemteksts padzi}ina daijdarba saturu, liek dzi1ak pado-mat par to, kas nay pateikts tiesi.

Ka valodas ipatniba izteiksmes telainibas lIdzekji iekjaujasvisa daijdarba struktUra, kalpo rakstnieka idejiski makslinieciska-jiem nolUkiem. Te liela nozime ne tikai daijdarba saturam, tema-tarn un idejai, bet ari rakstnieka stilam, viI}a individualajamtelosanas veidam. Dai1darba valodas telainibu, preclzak, - sIstelainibas iZDausmes veidu liela mer a nosaka rakstnieka dailradesmetode, lite;atUras virziens, pie kura rakstnieka darbi pied~r, unrakstnieka individualais stils, viI}a makslinieciskas personibassavdabiba.

D A I '" D A R B A V A L 0 D ASS I N T A K S E,STILISTISKJ\S FIGORAS

Daijdarba valodas spilgtumu, tas izteiksmigumu nosaka arisintakse - vardu izkartojums un saisUjurns teikurnos. Atkaribano satura parasti rnainas arl daijdarba valodas sintakse. Sa-traukta, steidziga runa bus veidota citadi neka rnierigs, plUstossvesUjums. Teloto notikumu saturs, varO1;lUpardzivojllmu rakstursliek rakstniekam izveleties isus, aprautus, dazkart nenobeigtus tei-kurnus vai ari garus, plasi plUstosus, izverstus teikumus. Teikurnuveidojurnu nos aka attieclgais saturs, ta emocionalais raksturs.Mutvardu runa emocionalo noskm;lOjumu, attiecigu niansi var ra-dH ar balss intonaciju. Daildarba valodii par in ton ii c i j u sauc

89

teikuma vai friizes emoeioniilo modulejumu. Intonaciju daiJdarbanos aka attiecIgais saturs, bet atklat intonaciju palIdz arI sintak-tiska uzbf1ve.

SalIdzinasim, piemeram, divus nelielus fragmentus no R. Blau-mal}a noveles «Salna pavasarI»! Pirmaja fragmenta rakstniekstelo pavasarIgu dabas un lauku darba ainu, mierIgu un saulainu.Teikumi te ir plf1stosi, izversti, veidoti stastosa, mazliet pacilata,intonacija. Otraja fragmenta teloti Lienes ieksejie pardzlvojumi,kad vil}ai jaizsl}iras, ko darIt, - vai nu klf1t par veca Malniekasievu un bagatu saimnieci, vai arI atteikt vil}am. Te teikumi ifaprauti, daudz izsauceju un daudzpunktu.

1. Augsii - zilas debesis, zibosas miikofJu aitifJas un eirulunebeidzamii tralliniisana; lejii - spilgti zalumi, balti ziedi, smarzadazdaziidii, naigas rokas un gaviles sirdis. Naigas rokas, gavilessirdis: nezinu, vai pie visiem. Bet pie Vanaga Andra gan laikamtii bija. 10, lai gan saule tikai brokastlaiku vien vel riidija, tad;tomer lielais tirums, lezens paaugstiniijums plavas vidil, jau gan-driz lidz pusei bija uzarts, un puisa pietvikusais gimis un kilpo-sais zirdzifJs lieciniija, ka sis darbs nebija noticis bez pillem. No-dzinis vagu lidz kuplam ievu krilmam, kas uz ezmala ziedos:ligojiis, vifJs pietureja peleei, paeela arklu, iegrilda lemesus sparigizeme un giija un nolaidiis krilma paveni.

2. Riebums sagriiba Lienes dveseli. Si veca sieva! Nekad . . .fBet miija! Bet miija un manta, un briva un viegla dzive! . .. Ak.ak, ak, ak!«Niie, niie, dod roku un saki «jii»!»«Es nezinu. . . es nezinu. . . mes laikam nederesim kopii.»

Daildarba valodas sintaksi rakstnieki veido pee visparIgamgramatiskajam likumlbam, izmantojot tas dazadas iespejas, ko.dod katras tautas valoda. Tacu bez sIm visparIgajam sintaksesnormam daildarba valodai vel raksturIgas Ipasas sintaktiskaskonstrukcijas, kas veicina valodas izteiksmIgumu. Speeiiilas sin-taktiskas konstrukeijas, kas ar viirdu vai teikumu ipasu izkiirto-jumu veieina daildarba valodas izteiksmigumu, saue par s t i I i s-ti s k ii m fig il r ii m.

Galvenas ir atkiirtojuma un retoriskiis figilras.

taktiska konstrukcija. VeiksmIga atkartojuma figf1ra veido izteik-smIgaku valodu, pievers attiecIgajam vardam lielaku uzmanlbu.Atkartojot kadu satura zil}a svarIgu vardu vai teicienu, tas izeel-sies vairak, ta saturs spilgtak iespiedIsies lasItaja atmil}a. Ta irpati galvena atkartojuma nozlme. Bez tam atkartojumi var veici-nat valodas muzikalitati, pastiprinat attiecIga dai!darba visparejonoskal}u, akeentet ritmu.

Ir dazadas atkartojuma figf1ras, ko parasti nos aka atkartojumavieta konteksta. Galvenas atkartojuma figf1ras ir divkiirsojums,anafora, gredzens jeb aploee, pakare, ~ede, sintaktiskais para-Jelisms.

Divkarsojums ir varda vai teiciena blakus atkartojums.Divkarsojums ir visvienkarsakais atkartojuma veids. Vardu,

KO teikuma grib seviSl}i uzsvert, atkarto velreiz, akcentejot tasaturu, piemeram:

Draugs, ieklausies, ka rudzu grauds zem sniega" zeme iearts,briest:

Grauds saprot to, ka ne d r i k s t, ne d r i k s t parstat augtnevienu bridi.

(A. Grigulis.)

(Rainis)

Atkartotos vardus var saistIt arI savienojuma saiklis:Dzejnieki jaunie un domiitaji,rakstnieki, lektori, propagandisti,visi, kas rakstat un runiijat runas,visi, kam griba uz jaunu,labaku, lielaku, skaistaku dzivi, -runas un griimatas s a u eat un s a u eatpret navi!

Pilna milsu setinaVasaras darbinu:Rudzu, miezu, 'kviesisu,Pie n a, si era, m a i z it e s,Pie n a, si era, m a i z it e s,Vai manu, vai!

ATKARTOJUMAfIGDRAS

A t k art 0 j u m a fig il r a s tiek atkartots kads vards, tei-dens vai sintaktiska konstrukeija. Kurs katrs atkartojums vel ne-veido figf1ru, piemeram, viena lappuse vai pat viena teikuma varvairakkart atkartoties viens un tas pats yards, tomer ta nebf1s.atkartojuma figf1ra. Lai atkartojums veidotu figf1ru, tarn javeicnoteikts idejiski maksliniecisks uzdevums un jaieklaujas Ipasa sin-

Ja teksts tiek atkartots vairak nekadaudzkarsojumu, piemeram:

Divkarsojumi

1

Zilite zara no zara skrien,Dzied tik to vienu, to vienu vien:Naks visi, niiks visi, naks!'Kopa siiks, kopii saks,

Daudzkarsojums Visi lidz, visi lldz, visi lidz!(Rainis.)

(L. Paegle)

divreiz, tad to sane par

90 91

Blakus atkartojums uzsver rakslnieka parliec1bu par teiklo,lattiecIga doma ar atkartojumu izskan dedzIgak, rakstnieka aicina-jums tiek pausts neatlaidIgak. Atkartojums var ari uzsvert prieks-meta vai darbIba

.

SdaUd

.

Zumu

¥, ar izt ei

.

kt darb

.

Ibas nepartr aUkt

.

IbU.Divkarsojums pastiprina a tiecIga varda saturu, so pastiprina-

juma veidu katra gadijuma at eviS~i nos aka konteksts.

tAnafora ir viirda vai viir u savienojuma atkiirtojums tcikumu,riridu, pantu vai citas ritmiskas vienibas siikuma. Anaforiskaisvards ar savu vietu konteksta Ipasi izdalas, un ar to tiek sevis~iakcenteta sa varda nozIme:

Mu s u solis, m us u dziesma,mu s u durklis cinii ass;m us u sivii naid~ liesmapazis tikai uzvaras.

(V. Lukss.)

Ar anaforu akcentejot vardu musu, V. Lukss Liela Tevijaskara laika rakstItaja dzejoH Ipasi izcel padomju karaviru cIl}asgribu un parliecIbu par uzvaru:

Daudz labu anaforu, kas izcel domu, padara valodu muzika-Uiku, ir Rail}a dzeja «<Agri no rIta», «Pats», «Filistr(i)s», «Fab-rikas meitenes dziesma», «$i dzIve bij tuksa», «Lauztas priedes»,«Pastara diena», «Lauka», «Topi cieta, doma» u. c.).

1. Ziedol}a dzejoH «Ta ka lilijas smarZo pret vakaru» anaforis-kais atkartojums rindu sakuma ne tikai pastiprinati pievers uz-manibu izteiktajam saHdzinajumam, bet ari padara dzejoli lotiritmisku, muzikalu, piesl}ir tarn rotalIgu vieglumu, kaut ari iz-skal}a ir skumja:

Tii kii lilijas smario pret vakaru,Tii tu atniiksi man preti.Tii kii lilijas smario pret vakaru,Tii tu ar mani runa.Ta kii gladiolas rudeni,Ta tu aiziesi no manis.Tii kii gladiolas rudeni,Tii kii asteru ziedi.

Tapat ka dzeja anaforu lieto arI proza, piemeram:

Un vis i likiis kii pamodusies no ilgii miega, un vis i, noberna lidz sirmgalvim, jutiis laimigi. .

(E. Birznieks-U pUis.)

92

Divas neatkarigas teikuma datas salikta sakartota teikuma teievadItas ar vieniem un tiem pasiem vardiem, lai uzsvertu domu,ka brivibas un taisnibas ideja, par ko runats ieprieks, bija aptve-rusi visus apkaimes cilvekus.

Spilgti piemeri tarn, ka anafora prozas teksta paHdz izceltvajadzigo domu, ir atrodami A. UplSa «Zalaja zeme», piemeram:

Vai tas lielibnieks Upisu MiirtiIJs tik vien nopelna, hii viIJssaimnieka putrii apstrebj un krogii nodzer? Divas algas Vi~7Sno-stradii, un tii otra paliek saimniekam. T iipe c BriviIJs var braukttuklu ~evi, delu kreicskolii laist, mcitu miijiis bez darba turet ungadatirgus dieniis krogii izmaksiit tiem ubagiem desmit stopusalus. T ii pe c viIJs ir BriviIJu kungs un tu tikai pusgraudniekaOsa Andrs. T ii pe c viIJs savii laikii norakstis miijas delam anpats svetdienas rlios ar spie~iti apstaigiis BriviIJu laukus, apska-tisies, kii lini aug.

Teikumu sakuma atkartotais tiipec liek lasItajiem atgrieztiespie domas, ka BrIvil}u kalps nopelna divas algas un otra palieksaimniekam, t. i., kalps dabu tikai pusi no patiesIba nopelnIta.

Pec nozimes daildarba satura spilgtaka atklasme Hdziga ana-forai ir epifora.

I Epifora)r viirda vaiviirdu savienojuma atkiirtojums teikumu,ritiau, pantu..y.JJIcitas .ritmiskas vienibas nobeigumii. Lielaks uz-svarstelkuma parasti ir ne tikai uz pirma, bet ari pedeja varda.Epifora, Hdzigi anaforai, pastiprina atkartota varda jedzienu, radaritmiskaku valodas plUdumu, veicina muzikalitati. Epifora sasto-pama, piemeram, V. Luksa dzejoH «Mamulai»:

Miimula, miimula, pie sa r g i e s,lidiniis krauk/i ar krustu -miimula, miimula, pie s a r g i e s -atnes tie niivi un postu.Fasisti netaupa, pie sa r g i e s,pilsetu sagrauj vai ostu.Fasisti netaupa, pie sa r g i e s,aizej no lielceliem nostiik!

Dzejnieks uzruna mamulu (ieverosim sai panta ari divkarsojumuun anaforu!) un brIdina vil}u. Ar brIdinoso epiforu piesargies tieksagatavots talakais dzejola saturs.

Epifora katra panta pirmaja rinda pastiprina noskal}u, padarato poetiskaku M. ~empes dzejoH «Vakara saulei»:

Es milu tevi, v a k a r a sa u le,Kas nokiip lidz apviirsnim lenaUn klusti tik liela un rena,Ka tevi es uzlUkot varu.

93

Tev raugos vaiga, vakara saule,-Ka zveroja skatiens tavs dienafNu silti tas dvesele ienakUn plaksti man pilni ir staru.

No eeribiim un sap1Jiem,kurus nesi,Varbut vien data piepildita tika.U n tom e r t u m a n v a j a d z i g a e s i.

Art e vir u den sri t 0 s j a una k s k tus t u.Kad atkal redzu bernus gaitu siikam,Man s~iet - ar vi1Jiemkopa laimi gustu.Kaut jutu krutis mazu smeldzi nakam,Art e vir u den sri t 0 s j a una k s k tus t u.

Tu maiga, diza v a k a r a sa u le,Tu, pasaules aes, man taujii:- Kads gajums bij,

dvesele strauja?Bet mani viss staro un kluse.

Tu stipra, mieriga v a k a r a sa u le,Var duset mans speks

un mans viijums.

Tu zini - bus jaatsak giijums.Es gaidisu rita puse.

J 0 m i 1Jii u z d z irk s t k a d ita l i r i t i,Kur sakums bija kiidreiz eetam manam;Ja ritiem siem vel piesit veseriti,Dzird tiru sudrabu eaur gadiem skanam,Jo mi1Jii uzdzirkst kiidi tali riti...

A i, m a n ask 0 la s gad u s 0 m a v e e a,Kam tevi turu uzkiirtu pie sienas?Nekad vairs neatniiks tas musu dienas,Kad ritos sprigans sviedu tevi pleea.A i, m a n ask 0 l a s gad u s 0 m a v e e af

Epiforisks teiciens izlietots F. RokpejJ)a dzejoU «TrIs draugi»,kur epifora Par Maskavu, Minsku un R.igu atkartojas katra pantanobeigurna.

Ta pievers pastiprinatu verIbu tarn, ka trIs draugi ir dazadutautIbu parstavji. Tiesi ar epiforas paUdzIbu dzejolis iegiist lie-Iaku ernocionalu speku un plasaku verienu - tas parsniedz tikaifrontes biedru draudzIbas ternatu un liek dornat par padornjutau tu draudzIbu.

Epiforai tuvs ir piedziediijums jeb refrens, kas dziesrnu tekstosatkartojas ik pee panta. Piedziedajurns sintaktiski var nesaistItiesar ieprieksejo tekstu, tade! tas nay valodas sintakses paradIba

Gredzens jeb aploce ir viirds vai vardu kopas atkartojums tei-kuma, panta vai dzejota sakuma un beigas.

AtS~irIba no ieprieks apskatItajiern figiiru veidiern par gre-dzenu ka sintaktisku figuru var runat gandrIz vienIgi dzeja. Sa-tura ziJ)a gredzenarn ir UdzIga funkcija ka anaforai un epiforai,bet reize tas arI dornu noapalo, ciesi sasaista sakurnu ar beigarn,rada attiecIgajarn pantarn vai dzejolirn lielaku vienIbu. Gredzensaptver katru pantu, piernerarn, A. Skalbes dzejoU <Neea skolas50rna»:

Sai dzejoU arI viss pirrnais un pedejais pants ir vienadi. Ta-dos gadIjurnos runajarn par gredzena kompozieiju.

\ Pakare ir figura, kur viirds vai viirdu savienojums, kas atro-das teikuma beigas, atkartojas nakamii teikuma siikuma:

Klusi1Jiim, klausijos,Ko solija meza mate;Meza miite mansolijaZagari1Ju grauzeji1Ju. (Tautas dziesma.)

U n tom e r t u m a n v a j a d z i g a e s i,Kaut viss ir iZ1Jemts, ko tur mate lika, -

Pakare sasaista ieprieksejo teikurnu ar nakarno, palIdz ievadJtjaunu teikurnu. Pakare sastoparna arI proza, Ipasi tautas pasakas,piernerarn, pasaka «Kalns, augot atveries!» iesakas ta: R.eiz dzi-voja divi zemnieki, viens bagats, otrs nabags. Nabaga zemnieksgaja dazreiz pie bagiita maizes liigties . . .

Pakarei UdzIga ir ~ede.

~- ~~.d.eir dzejas rindas atkiirtojums, kas sasaista divas strofis-kas vienibas (pantus, tautas dziesrnu puses).

Latviesu taut as dziesrnu cetrrindes dalas divas puses. Katrapuse ir divas rindas. I}:edesaista pirrno un otro pusi ar vienadamrindarn, piernerarn:

Tumsa nakte, zata ziile,L auk a la id u k u m e li 1Ju;Lauka laidu kumelinuKa pelekuvanadzi1Ju. '

A i, m a n ask 0 la s gad u so m a--v e c a,Kam tevi turu uzkartu pie sienas?Nekad vairs neatniiks tas musu dienas,Kad ritos sprigans sviedu tevi pleca.A i, m a n ask 0 la s gad u s 0 m a v e e af

'94 ~ 95

AtSl}irIba no pakares l}ede neiesak jaunu teikumu ar patsta-vIgu domu, bet papildina ieprieks teikto.

Ieprieksejas figflras atkartojas yards vai vardu savienojums.Tacu atkartoties var arI sintaktiska konstrukcija viena pati, ietve-rot atkartojuma pavisam citu saturu. Sintaktiskais paralelismsir pilnigi vieniidas teikuma uzbuves blakus atkiirtojums.

Sintaktiskais paralelisms joti biezi saistas ar tematisko para-lelismu (skat. nodaju par valodas specialajiem telainas izteik-smes lIdzekjiem), piemeram:

Ariijam karsta saule -Rudzu guba tirumii;Zvejniekam tumsa nakts -Balta nauda maeifJii.

Sai tautas dziesma paraleli salIdzinata zemnieka dzIve ar zvej-nieka dzIvi. Abi teikumi pie tarn uzbuves zil}a ir pilnIgi vienadi.

Sintaktiskais paralelisms var but arI bez tematiska parale-lisma, piemeram:

Dzer manu dzidrumuA votii,PlUe manu mirdzumuAbolii!

(Rainis.)

Citetaja piemera divas neatkarIgas teikuma dajas, kas saisti.tas salikta sakartota teikuma, uzbuves zil}a ir pilnIgi vienadas.

RETORISKASFIGtJRAS

Par retoriku senatne sauca Ipasu zinatni par daijrunu. Reto-riskas figiiras daifdarbii palidz radit ciesiiku kontaktu ar lasitiiju,tiis atstiij it kii tie!ias sarunas iespaidu, saasina attieeigo saturu,veido to emoeioniiliiku. Retoriskas figuras ir

1) retoriskais jautiijums,2) retoriskii uzruna,3) retoriskais izsaueiens.

Retoriskais jautajums ir stilistiska figura, kas jautiijuma formtrizsalw kiidu apgalvojumu vai no!iegumu. AtSl}irIbano parastajiernjautajuma teikumiem retoriskais jautajums neprasa atbildi, jo tasbDtIba nemaz nay jautajums, piemeram:

Sniegs, !ietus un krusa,Perkoni jau grauj -Kur te vairs dusa?Augsii visus rauj.

(Rainis.)

96

l

1

Ar jautajumu Kur te vairs dusa? autors nevis grib uzzinat, kurvel varetu patverties miera un duset, bet gan izsaka noliegumu -nekadas dusas vairs nay.

Retoriska jautajuma jega kjflst skaidra konteksta. DzejolI«Svilpojoss vejs» Rainis jauta Kas vifJiem laukii savvafu liegs?,tacu sis jautajums neprasa atbildi, ta jau ir ietverta pasa jauta-juma - neviens nevar vejam un sniegam liegt vaju. Retoriskajautajuma vienmer ietverta autora atbilde, jautajums ir tikaiforma, kas pievers attiecIgajai domai lielaku uzmanIbu. Ja darbI-bas vardam retoriskaja jautajuma ir apgalvojuma forma, tad arto parasti izteikts noliegums, ja nolieguma forma, tad izteikts ap-galvojums. Piemeram, ar tautas dziesmas rindam

Kas vareja priedi verpt,Kas ozolu #eteret?

jizteikts no liegums - neviens nevar priedi verpt, ne ozolu sl}eteret.TurpretI taut as dziesma

Vai neauga miezi, rudziKalpa vira tirumii?

izteikts apgalvojums - kalpa vIra tIruma auga miezi un rudzi.

Retoriska uzruna ir tiida stilistiska figura, kurii rakstnieks uz-runii prieksmetus, abstraktas pariidibas, dzivniekus vai kliit ne-esosas personas.

Ar retorisko uzrunu rakstnieks panak lielaku izteiksmIgumuun emocionalitati. LasItaja uzmanIba tiek vairak koncentreta, pie-versta attiecIgajai paradIbai un autora attieksmei pret to. Reto-riska uzruna ir sevisl}i iemIjota figflra dzeja. Piemeri:

Ai, k ri e v uta uta, tii kii bites stropiiPie tevis briesmu bridi visi steigs.

(I. Sudrabkalns.)

K r uz e, m a n a r u d ii k a r a k r u z e,tevi lijis dienu skarbums viss,purva udens, sniegs un sviedru liises,tii kii vetra kauju troksnis bargs.

(V.Lukss.)

Retoriskais izsauciens ir izsaukuma teikums, kas pauz autoravai darbojosiis personas domas un jutas, tiem neversoties piekiidas noteiktas personas, piemeram:

Ak, jaunam but!Nekas nav grut!

(Aspazija.)

7 - 1289 97

Apdomii, kiidiem diirgumiem tu paej gariim, ne acu nepametis,kiidi brinumi pazib un neatkiirtosies vairs nemiizam! Kii saulelaistiis debesis! Kii stari krustojas koku galotnes!

(I. Sudrabkalns.)

Retoriskie izsaucieni paul. jutu parpilnIbu, lielu emocionaluspriegumu. Tie palIdz pilnIgak izjust autora pardzIvojumu un sopardzIvojumu it ka vairak visparina.

Bez atkartojuma figuram un retoriskajam figuram, kas stilis-tisko figuru skaita iel}.em vislielako vietu, biezi sastopams arIpretnostatijums, inversija, izlaidums, noklusejums, bezsaiklu undaudzsaiklu figiiras.

PretnostatIjums jeb antiteze ir stilistiska figiira, kur vienafriize blakus lietoti viirdi ar preteju nozimi, piemeram: .

Un meitene to dzird, un beidzot aptvert siik,k as lie l s, k a s m a z s.

(A. Grigulis.)

PretnostatIjums nereti sastopams darbu virsrakstos, pieme-ram, I,.. Tolstoja «Kars un miers», Rail}.a «Uguns un nakts», «Galsun sakums», L. Paegles «Par un pret» u. tm!. Nostatot blakus pre-tejus jedzienus, to nozIme izjutama asak, attiecIga paradIba tiekspilgtak raksturota.

Inversija ir atkiipsaniis no parastiis viirdu kiirtibas teikumii.Ta, piemeram, apzImetaju parasti liek apzImejama varda prieksa,tacu dzeja biezi sastopam otradu vardu kartIbu:

D v es e led z if ii,N epie p i l d ii m ii,Kvelo un salkstiNeizsakiimasMilestibas.

Ta, piemeram, kad A. UpISa «Za{aja zeme» Zarenu Karlisstasta Lienai par savam precIbam un lIgavas puru - astol}.i simtirub}iem,vil}.ssaka: Pagiijuso ruden briili izpirkusi no zaldiitiem,tur izgiijis briesmigi daudz. Bet ar as to IJi e m mes tiekam cauri.Izlaisti vardi - simtiem rublu.

Noklusejums ir figiira, kur teikums un doma nav pabeigti. At-s~irIba no izlaiduma noklusejuma nevis triikst atseviS~a teikumalocek{a, bet teikums vispar nay nobeigts. Noklusejumu biezi lieto,lai attelotu satraukta cilveka runu. Noklusejumu parasti apzlmear daudzpunkti. Ta, piemeram, dazi teikumi no KristInes un Ed-gara sarunas R. Blaumal}.a novele «Purva bridejs»:

~Pastaigiisimies vel drusciIJ, man tev vel kas jiisaka... kassvarigs.»

«Ne, ir jau par daudz velu, miite nogaidisies,» Kristine atbil-deja.

«Niic nu, niic! Neesi nu... liidzu... niic! Vai tev jau nu uzreizprieks manis vairs nemaz nav laika?»

«Ne, nav.»«Nav? . .. Nav?.. Tiitad es jau nu tiids noziedznieks... to

nebiitu domiijis. . . Niic nu, niie!»«Ne, laid gariim!» Kristine mierigi atbildeja.«Liidzama. .. tikai tur lidz tam beIJ~am... To tak tu vari

darit.»

(Rainis.)

Parasta vardu kartIba butu sada: Dzilii, nepiepildiimii dvesele. . .Teikuma locek}i, kas nay savas parastajas ,:vietas teikuma,

k{ust it ka redzamaki, vairak ieverojami. Tie iegust Ipasu uzsvertuintonaciju, sevis~i, ja tie atrodas dzejo}a rindas sakuma vai no-beiguma. Ja inversija neizriet no satura vajadzlbas, lietota tikaiatskaQu vai ritma de}, tad sada inversija nereti padara valodusamakslotu, sada figura var k}ut formalistiska.

Bezsaik!ufigiirai raksturigs saiklu izlaidums starp viirdiem unteikumiem. Bezsaik}u figura veido lakoniskaku un spraigaku stilu:

UeloMielo,SikoRiko.

(I. Aluniins.)

Priedes, priedes. Teltis. Ziile.Apkiirt lubu zogs.Kokos pazib reta miija,saule pazib logs.

E!ipse jeb izlaidums ir sintaktiska konstrukeija, kurii triikstviena vai vairiiku teikuma loeeklu.

Triikstosos locek}us konteksta var viegli iedomaties. Izlaidumatrukstosie teikuma locek}i domu neaprauj, teikums satura zil}.airpilnIgi nobeigts. Izlaidumi ir raksturIgi sarunvalodai. Dai1darbatie padara dzlvaku personu runu.

(V. Lukss.)

Daudzsaik!u figiirai raksturiga pastipriniita saiklu lietosanastarp viirdiem un teikumiem, piemeram:

Debess un saule,Un plaliljiira,Slaikas priedesUn ziile, un smilts -

98 7* 99

Un stipra sirds -~ tev ieks pura;Tev vasara tuvu,Tik gaiss un silts.

(Rainis.)

Daudzsaiklu figiira padara valodu pliistosaku, intonacija ifmierIgaka neka bezsaiklu figiira.

*

Figiiras kopa ar citiem daqdarba izteiksmIguma lIdzekliem pa-lIdz labak atklat saturu, pievers uzmanIbu svarIgakajiem vardiemun teicieniem, izcel tajos ietverto domu, parada to it ka zinam~paceluma.

Biezi negara teksta ir sastopamas dazadas figiiras, kas kopaar valodas telainibas lIdzek}iem, visu valodas kopI@oveidojumuspilgtak izsaka attiecIgo saturu. Tikai tada kopsakara Isti atkla-jas arI katras konkrHas figiiras Ista jega. Daudzas figiiras atra-dIsim, piemeram, Laimdotas vardos Rail}.a «UgunI un naktI»:

Divkiirsojums Ak, briesmas, briesfnas tev draw!'!Lielakas, neka tu iedomat jaud.Tevis veikti visi nezveri,Tu laimigi izcinijies ar igauni:Se tumsas patvaldnieku sastapsi;Se sodien pie liktens svariem tu stavi. -lj em sev klusu laimi vai - varof}a navi;Caur mokam un briesmiim tev iet ir lemts,Prieks manam acim tu man tiksi nemts.Es redzl.l, ka tavs zobens lUst, ,Es redzu, ka asins no auss tev plUst,Tu krili un nebeidz cinilies,Muzam vienas mokas aizelsies -S~ist uguns, un udens slac -Glabies, pie manis nac --Manas rokas tevi sledz -

Epifora Velliktens versa ms, ja cif}u bedz -Pretnostatljums Bedz, nac, bedz!

Meistariski lietotas stilistiskas figiiras ir E. Vevera dzejolI«Akmel}.i neuzl}.em pedas», kas nosledz vil}.a krajumu «Iedestietrozes zeme noladeta».

Anafora

PretnostatljumsInversija

Anafora

Epifora Akmef}i neuzf}em pedasIzdegusi zeme neglaba pedas . . .Bet, ja kiijas asif}o,Bet, ja sirds asif}oUn lidz nebutibai

Vairs tikai tris soli,Tad muzos iespiezas

Anafora, epifora unsintaktiskais paralelisms

100

Y'.~

.J..

Anafora Neizdziedatu dziesmu,Neizcirstu telu,Neveiktu atklajumu

Ugunigas pedas.Un tas dedzina

Noliideto zemi.Zeme vaid.Cilveki,Iededziet lapasKalna niknaja un sveta!Cilveki,Iedestiet razesZeme noladeta!

pakareAnafora un sintaktiskaisparalelisms ar nelieluvariiiciju.

VeiksmIgam stilistiskam figiiram ir liela nozIme izteiksmigasvalodas radISana, tacu izteiksmigumu neveido vienigi atseviS~asfigiiras, tapat ka valodas telainIbu nerada koncentrets telainasizteiksmes lidzeklu lietojums pats par sevi. Analizejot dai1darbavalodas struktiiru, mes varam izdalit katru telainas izteiksmeslIdzekli, katru stilistisko figiiru atseviS~i, lai labak iepazItos arsiem daildarba valodas uzbiives elementiem. Tacu daildarba valo-das telainiba, tas spilgtums, izteiksmigums, ka ari katra rakst-nieka valodas savdabiba atklajas tikai kopuma visa daqdarba.Prasme saskatit atseviSkus izteiksmes lIdzeklus ir daildarba mak-slinieciskas analizes piima, elementaraka prasiba, ta~u, lai izzi-natu daqdarba telainibas un izteiksmibas pamatus, ir japeta daq-darba valoda kopuma.

DZEJAS VARSMOJUMS

RITMS- DZEJASVALODASB()TISKAIEZIME

Dzejas valodas specifika. Dailliteratiira sastopam gan prozasvaloda jeb neritmiska valoda, gan dzejas valoda jeb ritmiska va-loda saceretus darbus. Ka prozai, ta dzejai ir kopigas iezimes:telainiba un emocionalitate. Dzeja atS~iriba no prozas emocionali-tate ieguvusi spilgtaku nokrasu un ir izteikta ipasa valodas forma,kuras biitiska iezIme ir ritms. Ritms kapina daildarba idejiskiemocionalo saturu, organiska veseluma sasaistIdamies ar citiemdzejas valodas izteiksmiguma lidzekliem, piemeram, ar ipasiemteikuma veidojumiem un intonacijam, ar skal}.u,vardu un teikumuatkartojumiem, ar pauzem un inversijam.

Pliidol}.a poemas «Atraitnes dels» panta

Apkart lauki. . . ciemi izkaisili . . .Tiilak mezi. . . noras. . . tirers klajs . . .Rumak, raujil Ratu rinda, ritilSf}ac gar ausim, pusu #eltais gaiss!

101

-~-~

notelotas izjfttas, ko rada vilciena trauksanas uz prieksu ungaram slldosie iespaidi.

Citetaja fragmenta atSl}irIba no prozas teksts izkartots vienadagaruma rindas, regulari main as uzsvertas un neuzsvertas zilbes,ir atskal}as. Tas viss valodai piesl}ir ritmiskumu. Taeu sis ritmis-kums pats par sevi vien nemodina emoeijas, tas rodas kopsakaraar citiem makslinieciskas izteiksmes lldzekliem: ar Isiem, aprau-tiem teikumiem un pauzem, ar retoriskas uzrunas intonaciju, arlIdzskm;lUatkartojumiem un inversiju.

Ritms ir nepieciesams dzejas valodas elements, kas pastiprinaparejos izteiksmes pat;lemienus un kopa ar tiem palldz dzejnie-kam realizet makslinieciskas ieeeres.

Ritma jedziens. Par ritmu saue laika un telpa atkartojosos pa-radibu regularu mailJu. Ritms verojams daba: gadalaiku ritejuma,dienas un nakts mija, paisuma un beguma, labIbas lauku vilt;lo-sanas, putnu dziedasana utt. Ritmiski noris dzIvIbas procesi orga-nisma: elposana, sirds puksti, asins rit;ll}osana. Ritmiska ir cilvekagaita, dejosana, stradasana. Ritms organize un atvieglo darbu,turklat ritmiska darba norise dod estetisku prieku un atraisaradoso energiju.

Noteiktu valodas vienibu regulara atkartosanas rada dzejasvalodas ritmu, kas so valodu ats~ir no prozas valodas.

VA.RSMA- RITMA PAMATVIENiBA

Dzejas valodas rUms sasniedzams dazadiem lidzekliem, tacuvienmer ta pamatvieniba ir varsma. Tapec ritmisku valodu saucarI par varsmotu valodu.

Rakstveida ik varsma tiek Ipasi izdalIta. Ta, piemeram, Rait;ladzejoll

Runas ir garas,Darbs ir iss;No darba varasLikten's tris

katra varsma sakta ar lielo burtu, rakstIta viena rindfi, vienalga,vai ta ietver pabeigtu vai nepabeigtu teikumu. Tads rakstibasveids atbilst dzejas valodas uzbftvei, jo katra dzejas rinda veidopabeigtu ritmisku vienIbu, ko no citam lldzIgam vienIbam nosl}irpauze.

Palaikam varsma ietver noapalotus teikumus:

LidolJi dzimtenes talumus tauja,Bangojot kugus eel rietumu salts,Talu zib zelta grauds austrumu krauja.

(J. Sudrabkalns.)

102

""'r-

..

Daireiz varsma ietilpst vairaki pabeigti teikumi:

Lasu par Amuru. Kugis peld dienam.(J. Sudrabkalns.)

Taeu ne vienmer varsmai atbilst logiski pabeigta vienIba. I"otibiezi varsma ietver tadu teikuma dalu, kura nobeigums parnestsnakamaja rinda.

Pret austrumiem nu tagad ads eelNo zemju zemem tie, kam rievas delnas.

(R. Eidemanis.)

Varsmas ieksejo ritmisko uzbftvi nos aka vairakas varsmojumasistemas.

VA.RSMOJUMA SISTEMAS UN TO iPATNiBAS

Dazadu tautu dzejas varsmojuma blakus kopIgajam iezImemizveidojusas atSl}irIbas. Tas atkarIgas no katras valodas fonetis-kajam IpatnIbam, ka arI no dzejas makslas vesturiskas attIstIbasapstakliem. Literatftras teorija pazIst vairakas varsmojuma sis-temas.

Metriska jeb antIka varsmojuma sistema. Metriskais jeb antI-kais varsmojums radies seno griel}u dzeja, no kuras to part;lemusiromiesi. AntIka dzeja ciesi saistIta ar mftziku. Dzejnieki dzejasdarbus dziedaja mftzikas pavadIjuma. Sis apstaklis noteiea antI-kas varsmas uzbftves principus.

Metriska jeb antika varsmojumarUma pamata ir garo un Isozilbju regulara mailJa. Garas un Isas zilbes izkartotas ritmiskasvieriIbas - pedas, kas atbilst nosu izkartojumam taktIs. Peduregulars atkartojums rada varsmu. AntIkaja varsmojuma nay at.skanu.

Dabs metriska varsmojuma iezImes atrodamas arI latviesutautas dziesmas un rakstItajadzeja.

SiIIabiskaja jeb ziIbiskaja varsmojuma par rUma galveno prin-cipu tiek izvirzits noteikts zilb ju skaUs varsma, piemeram, krievusillabiskaja dzeja parasti ir 13 zilbju. Taeu sillabiskajam varsmamraksturIgi vel citi ritma elementi: ar divzilbju atskat;lu sabalsotirindu gali, ritmiska pauze - cezftra varsmas ieksiene. Uzsvaruskaits un izkartojums varsma var bftt dazads. Noteikts uzsvarsloti biezi ir pirmas pusvarsmas beigas (eezftras prieksa), ka arIvienmer varsmas priekspedeja zilbe, piemeram:

rJtaBHOe .BOCnUTaHUfl B TOM /1 COCTOUT (leAO

lfTO6 cepa/.fe, CTpaCTU U3CHaB, 11 MAaaeH'lee 3peAO.

(A. Kantemirs.)

103

- -

Sillabiskais varsmojums izveidojas to tautu dzeja, kuru valodauzsvari saistas ar noteiktu vietu varda, piemeram, francu va-loda - ar pedejo zilbi, polu valoda - ar priekspedejo zilbi. Sakotar 17. gs. otro pusi, sis varsmojums ieviesas arl krievu rakstltajadzeja, tacu talak neatUstljas. Krievu valoda uzsvars var but daza-das zilbes, tapec tai vairak piemerots sillabotoniskais un toniskaisvarsmdjums. Turpretl, piemeram, francu un polu valoda sillabis-kaja varsmojuma dzejolus sacer vel musu dienas.

Toniskaja jeb akcentetaja varsmojuma sistema varsmas uzbu-yes pamata ir vienads uzsvaru skaits. Neuzsverto zilbju skaitsstarp siem uzsvariem var but dazads, tapec zilbju skaits varsmanay noteikts.

Toniskais princips atrodams, piemeram, krievu tautas mutvardudailrade, no kuras to parr;temusi 19. gs. dzejnieki - A. Puskins,M. I,.ermontovs, A. Kolcovs. Sis varsmojums plasi izplatlts arlkrievu padomju dzeja. To izkopis V. Majakovskis. ViQa dzejatoniskais varsmojums ieguvis jaunas iezlmes, V. Majakovskis var-smu sadala kapnes, ieverodams aiz tarn pauzi. Ta dzejnieks izcelsatura Ipasi nozlmlgus vardus un vardu savienojumus, tuvina-dams dzeju kvela oratora savilr;totajai run ai, piemeram:

«Lenins» un «Nave» -, , kapa nesader,

«Lenins» un «Dzive» -, , ir biedri.

V. Majakovska izkoptos varsmojuma principus parf,lemusidaudzi citi padomju dzejnieki.

Toniska varsmojuma elementi atrodami arI latviesu dzeja.

SilIabotoniska varsmojuma sistema ietver ka sillabiska, ta ta-niska principu. Tai raksturigs gan nateikts zilbju skaits varsma,gan ari regulars uzsvaru izkartajums. Ta ir visvairak izplatltasistema pasaules literatUra. To atrodam krievu, vacu, latviesu uncitu tautu dzeja.

Sillabotoniskaja sistema,. tapat ka metriskaja varsmojuma,peda ir varsmas mera vienIba, tikai garo zilbju vieta ir uzsvertaszilbes, bet Iso zilbju vieta - neuzsvertas. Uzsvertas zilbes silla-botoniskaja sistema apzlme ar akcenta zlmi ('), neuzsvertas zil-bes - ar locif,lu (v), tapat ka metriskaja varsmojuma.

Sillabotoniska sistema no antIkas dzejas parQemusi galvenosdivzilbju un trIszilbju pantmerus, pielagojot tos saviem princi-piem, ka arI paturejusi metriska varsmojuma pedu nosaukumus.Apskatlsim dazus biezak sastopamo pantmeru piemerus!

104

y----I

Trohajs: ,V'v 'u,v ,vGalva visiem tikai vienas domas.

,v, V ,v, V ,vKriitis visiem tikai vieni mer~i.

, v , v ,v, v, uVieni mer~i, vieni ideali:

,1./, v, v, v' vTurpu, turp uz balto saules ta/i! . . .

(Pllldcnis.)Jambs:

u rv' v , v, lJ I v IUNes tevi vilcicns prom, met saule karstu kvi?li,

VIVI vtV Iv 'vTu domti par so zemi, ziediem seta,

U IV' U I V I V IV

UZ kuras teviem izaug stipri deliv Iv, V/Vtvlv

Un dziue paueic tevu iecereto.(0. VCicietis.)

Daktils:t. Uv</! v (/ /!-'~ (~

Gatstosa taluflla eertIJt Zflt

IUUIVV'VV!Kupti ka vasaras makolJi gul.

(A. Skalbe.)

Amfibrahijs:.(.1 . , u u I U v ' v v I u

Ai, padamju saute, kas ttils bij, ir tuuu,VIVV 'V V fUVIV

Ar tevi es majas un pasauli guvu.(J. Sudra/Jkalns.)

Anapests:v v I vu,

Cauri plienam tek strauts,v v I VvV I

Ledu satauzat, traue,vv /vv tVUlv

Ziemas dzilakos sniegos tas nedus.(A. Vejtirzs.)

~ Brivais varsmojums. Ar sillabotonisko un toniska varsmojumusaistas brivas varsmas. Tajas palaikam, tapat ka sillabotoniskajadzeja, par ritma uienibu izdalamas pedas, bet to skaits un ueidsvienmer nau noteikts. Brtvas varsmas plasi lieto fabulu rakstnieki,piemeram, I. Krilovs, Persietis, A. UpIts, P. Sils, tapec brlvasvarsmas sauc art par fabu\u varsmam. Fabulu autoriem nevienada

]05

II1II ----..-.

garuma rindas vieglak atveidot dzivo, aspratigo stastijumu, kasir bagats ar dialo.giem, piemeram:

Reiz fUncis, pienu padzeries,Bij saule saldi aizsnaudies,Un, it kii medit iedams slepu,Vi~s kustiniija ~epu.To noskatijiis zagata un - zvikts!Pie kaimitJienes prom, kii likts.

(P. Si/s.)

Saja P. Sila fabulas fragrnenta sastoparnas varsmas ar pie-cam, cetram un trim jamba pedam.

Dazreiz brivajas varsmas nay iespejarns izdalit regularas pe-das, jo neuzsverto zilbju vieta un skaits starp ritmiskajiern uzsva.riem nay noteikti, piemeram:

- Ai, g~isa g'6jeji, IJJmat mus lidz:, ,

Mes upes oliIJi,, ,

Sikie zvirgzdif}i,, ,

Ko straumes stumda,

Ko vitIJi gJmda.(Pliidonis.)

Sai gadIjuma varam run at par toniska varsrnojuma iezimembrIvajas varsmas.

Brivajas varsmas sacereti gan plasaki darhi (A. Gribojedovakomedija «Gudra cilveka nelairne», Rail)a luga «Uguns un nakts~',PludoQa poema «Ul. saulaino tali» u. c.). gan ari Isaka apjomadzejas darbi (Rail)a «Vel saule dus», J. Sudrabkalna «Oda»,«Sveiciens Padomju Latvijai», 1. Ziedol)a «Kadam dIvainam kus-tlbam» u. c.)..

Ja brivas varsmas izkartotas pantos, tad runa par brivo pantu.Ta, piemeram, izveidots AlIsek!a dzejolis «BeverInas dziedonis».Rail)a «Es ritu», V. Luksa «Atvajinajuma», O. VacieSa «Ba!adespar Matisonu» u. c.

BrIvas varsmas nay tas pats kas briva dzeja. Br i u a j iid z e j ii teksts veidojas no satllrii nozimigiem aiseviS~iem viirdiem.viirdu savienojllmiem, veseliem ieikllmiem vai rindkopiim. Ritmagalvenais pamats ir teksta sintaktiska vicnIba, kurai atbilst attie-cIga intonacija. Intonacija var but vestljosa, aprakstosa, rosinosavai jautajosa rakstura. Ritma specIgs elements ir arI atskaQas,kas tomer nay obligatas. Tapat sillabotoniska un toniska varsmo-juma iezimes brivaja dzeja nay obligatas, tam ir sekundara palig-IIdzekla loma.

106

~--

Krievu padomju literatiira brlva dzeja lIdztekus toniskajai sav-dabIgi izkopta V. Majakovska un citu padomju dzejnieku darbos.Latviesu literatiira brlva dzeja atrodama Rait;la, Aspazijas, L. Pa-egles, L. Laicena, J. Sudrabkalna, V. Luksa, O. Vaciesa un citudzejnieku dailrade.

Brlvas dzejas raksturIgs piemers ir Aspazijas dzejolis «Debesuatsledzit;la». Taja ir teikumi ar kapjosu izsaukuma intonaciju:

Luk! Luk!Kiida zeltsamtaina vina,Si sikfi debess atsledzi1Ja!

SpecIgi izskan rosinajuma intonacija:

Spraud to sev pie kruts!

Rosinajuma intonaciju nomaina jautajuma intonacija:

Ko gaidi izskaidrojamTo dzilfiko nozimi?

t~

Pauzes rindu galos izcej atseviS~u vardu nozlmi:

Tu variTo pu~ites li~iti sadalit,Saraustit,Lapu pec lapi1Jas,Man nav tam preti nekas.

,

LATVIESU DZEJAS VARSMOJUMA PAMATI

Latviesu sillabotoniska dzeja. Latviesu dzeja vecas un dzijassaknes ir sillabotoniskajam varsmojumam, kura galvenais ritmaelements ir uzsverto un neuzsverto zilbju regulara maiQa varsma.Sis varsmojums atrodams jau latviesu taut as dziesmas, kas sace-retas trohaja un daktila pantmera. Sillabotoniskas varsmas balOI-cas dziesmas rakstIjis K. Firekers, bet laicIgas dziesmas - Ve-cais Stenders. J. Alunans sillabotonisko varsmojumu ieviesis lat-viesu nacionalaja literatiira. ViDa tradlcijas turpinajusi Auseklis,A. Pumpurs, E. Veidenbaums, Aspazija, J. Sudrabkalns, A. Gri-dulis, A. Elksne, O. Vacietis, I. Ziedonis, I. Auzit;ls u. c.

Sillabotonisko varsmojumu latviesu dzeja nos aka tas, ka vardagalvenais akcents parasti saistas ar pirmo zilbi. Ritmizejot va-lodu, dzejniekam jaizvelas atbilstosi vardi un tie jaizkarto var-smas, lai noteikta skaita uzsvertas un neuzsvertas zilbes mainI-tos regulara kartIba, piemeram, trohajiskajas varsmas ietilpinami

4-

107

... - -

/divzilbju vardi. Tadas varsmas atrodamas gan taut as dziesmas,gan ikviena dzejnieka darbos:

. ~ v I v I 1.1 ,'1.1Darbam dzimu, darbam augu.

(Taulas dziesl/l6l)

IVIVtVILJJauni pulki darba stiijas,

I v ,. V' / V , vZetta liisem speki kriijas.

(1. SlIdrabkalns.)

Atbilstosi daktila pantmera ieklaujami triszilbju vardi. Ari ta-das varsmas sastopamas ka tautas dziesmas, ta rakstitaja dzeja,piemeram:

I v Col , V VSudraba, zeltita

I 1.1V I 1.1Saulite ausa.

(falllas dzieslllu.)

I VV , I.IU, 1.11.1 I vvStrinksati, strankSati, .koklites stidzif}as!

(Auseklis.)

Tacu sada vardu izvele ierobezo dzejnieku, jo ritma pliidumadomas un izjiitas bagatigakai izteiksanai jaieklauj ari vienzilbesvardi un vairakzilbju vardi. Bez tam, ja par ritma pamatu izrau-gas tikai varda galveno akcentu, latviesu villoda nebiltu iespejamijamba, amfibrahija un anapesta pantmeri, jo tajos saceretas var-srnas sakas ar vienu neuzsvertu zilbi vai divam neuzsvertam zil-bem. Tadejadi dzejniekiem valoda jamekle lidzekji, kas atviegli-natu vardu izveli un to izkartojumu varsmas, padaritu varsmo-jumu elastigaku un vairotu dzejas izteiksmibu. Tadas iespejaslatviesu valoda sniedz varda paligakcents, eftklize un proklize.

Ritmiski pastiprinatam. P a I i g a k c e n t a m, ko prozas va-loda dzirdam vairakzilbju vardos, musu dzeja ir liela nozime. Taslauj dzejniekam iesaitit trohaja un jam5a pantmera, kurus veidodivzilbju pedas, ari triszilbju un vairakzilbju vardus. Ta, pieme-ram, ir tautas dziesmas. ir rakstitaja dzeja ar ritmisko uzsvarusaskan varda pallgakeents triszilbju varda garaja galazilbe:

, v , , v,Pelekais akmentif},

,1.1;1.1 'v,Iesim abi speleties.

(Talllas dziesllla.)

108

~---

'1.1",,1.1Spozo varaviksni

'v (1.111.11Spoza priekii piirkaliim.

(0. Viicielis.)

. Tamlidzigi izmantots ari paligakeent5 cetrzilbju vardu tresajazilbe, piemeram:

, v r v I v, v. Ko tie kraukfi krauciniija?

(T aulas dziesma.)

V(U'VIV!V IVPie manis atkal atgriezusies dzeja.

(A. Balodis.)

Tacu dzejnieki dazkart ar valodas materialu rikojas brivak.Tadejadi ritma regularaja pluduma skandejot ari isajas galazilbesjiitams pallgakcents, kadu nesastopam nesaistitaja vatoda. Dail-runa, izcelot Jogiskos un emocionalos uzsvarus, SO akcentu nejii-tarn, tapec poetikas run a par akeenta izlaidumu, piemeram:

v, VI VI VI V IvTu valdi putef}us un uzveic ledus.

(1. SlIdrabkalns.)

t Enklize ir viirda pieslieSaniis akcenta Zi~lii ieprieksejam viir-dam. Ta sastopama ka dzejas, ta prozas valoda. Parasti prozasvaloda ieprieksejam vardam enklItiski pieklaujas partikulas, pie-mer am: Saki, jel! Nae nu!

Latviesu trohajiskajas tautas dziesmas ieprieksejam vardamenkIHiski pieslejas ne tikai vienzilbes vardi, bet ari vairakzilbjuvardi, kas otraja ziJbe iegust palIgakcentu:

1 " ! v I v' v

K.r.J1 f}emi, serdienite,, VIV '1.1'1.1Tik razenas villainites?L-1

(Talllas dzieslllll.)

,

Daktila saceretajas varsmas var konstatet vairiik enklIzes va-riantu neka trohaja pantmera. Parasti ka tautas dziesmas, ta arlrakstitaja dzeja vienzilbes vardam pieslejas divzilbju yards, pie-meram:

, VV, CoIv

Ri! ausis saulite,~, '" , '" v

Ri! kurSu g untinu.L-1 '

(Raillis.)

109

181

~

Rakstitaja dzeja samera plasi izplatitas ir t8das daktila pedas,kuras vienzilbes yards akcenta ziQa paklauj sev divus vienzilbesvardus, piemeram:

/ v v/v v/ (.IvtKam nu vairs sam/i, kam caukstosais zids?~ I

( P/Udollis.)

Daktila visvairak izplatits ir tads enkllzes variants, ko veidodivzilbju vardam enkIHiski pieslejies vienzilbes yards, piemeram:

I v v / v v I (.Iv t

Atspid sai liise man varena valsis.

(J. Sudrabkallls.)

neuzsvertuar uzsvaru

Jamba un amfibrahija saceretas varsmas jasak arpinno zilbi, tadejadi so varsmu sakuma noderigi vardiotraja zilbe, piemeram:

vI v I v I v IV /Neviens vairs nespej padomjspeku lallzt.

(J. Sudrabkallls.)

Tacu otraja zilbe akcenteto vardu skaits latviesu valoda irierobetots, tapec ar tiem vien nay iespejams plasi izverst jambiiun amfibrahija saceretu dzeju. Ta nay iedomajama bez prokH-zes - viirda piesliefianiis akcen/a zi1)ii sekojo.sajam viirdam.

Prozas valoda prokllze sastopama prievardu un lietvardu sais-tljuma, piemeram: no debesim, uz juras, pec zvaigznem.

Dzeja prokllze, tapat ka enkllze, ir plasi izmantota. Tadejadijamba un amfibrahija saceretas varsmas var sakties ar visu vard-s~iru proklHiski lietotam formam, piemeram:

Mes celam! Mes celam! Mes celam!

Mes tiidu sev niiko/ni celam,

Kur pilniba valdis, dails, spiirnots b{is prieks,

Darbs liksies kii rotala, tikams un liegs.

(R. Eidemanis.)

Ka rada piemeri, prokllze biei.i sastopama ari varsmu ieksiene.Prokllze nozimiga ari anapesta saceretajas varsmas. Tajas

proklHiski nostajas divzilbju vardi vai divi blakus stavosi vien-zilbes vardi, piemeram:

110

~

~

....

v V I V v IRiiznas ezers sen klus',

<Iv IV v I

Ari Daugava dus,

v u Iv V I Vu IVUn pat jii.rll j(lll s/indzina ledus.

(A. Vejiills.)

Metriska varsmojuma iezimes latviesu dzeja. SiIfabotoniskajavarsmojuma !atviesu dzeja konstatejamas ari metriska varsmo-'juma iezTmes, 1. i., palaikam ieverots zilbju garums respektlviisums. Ta trohajiskajas tautas dziesmas ceturtajai zilbei dipodi-jas beigas jabut isai un neuzsvertai (tai jaietver isie patskaQi a,e. i, Il vai so patskaQu savienojums ar s). TurpretI tresa zilbedipodijas beigas ir gara, respektlvi, uzsverta, 1. i., tada, kas spejpaplasinaties ar lapamo vokali. Tadejadi sastopamas dziesmas,kllras ir nevienada garuma rindas --- ar sesam, septiQarn, astoQamzilb0m, piemeram:

Miega det, darba det (6)Ne mii.zam neralldiiju: (7)Dienu darbu padariju, (8)Nak/i miegu izglllejll. (8)

(Tautas dzieslIl(j.)

Ari Rail,la talltas dziesmu pantlllcra sCJcer0tajas lugib «<Put,vcjiQi!», «Krauklltis», «Speleju, clancoju») ne vienmer ieverots3. un 4. zilbes kvantitates likums, piemeram:

Visas manas stigas tnlka,Lidzi mana mita sirdsAiz tiis daif6s meitenites.

Precizitati tresas un ceturtas zilbes kvantitates ieverosana sa-sniedzis I. Ziedonis savos tautas dziesmu gara saceretajos dzejo-jos, piemeram:

Pirms mii/ci pu~e vi/a,Pirms teuam saule grimst,Ve[ vienami, vel vienamiSai zeme jiipiedzimst.

Zilbju garums, respektTvi, isums ieverots arT daktiliskajas tau-tas dziesmas, kuras bieti pedas un IIdz ar to rindas ir nevienadagamma, piemeram:

111

SUdi mani, saulite, (7)Tu mana mamiTJa! (6)Kad agri celos, (5)Nesala kajas. (5)

(Tautas dziesma.)

Citetaja tautas dziesma pirmo pedu (SUdi mani) veido cetrasvieglas zilbes, kas izrunas ilguma ziI;1a aizstaj parasta daktilavienu uzsverto un divas neuzsvertas zilbes, sada cetrzilbju pedaotra un ceturta zilbe parasti ir Isa.

Citu daktila pedu variantu atrodam dziesmas tresaja rinda.Taja otro pedu veido divzilbju yards (celos), kura galazilbe irgara un ar paHgakcentu. Tadejadi parasta daktila divu neuz-sverto zilbju vieta te stajusies kvantitaUvi HdzverUga zilbe. Tam-HdzIgu pedu var veidot arI divi vienzilbes vardi, piemeram:

Ko ta sauliteTik gauzi raud?

(Tautas dziesma.)

Tacu daktiliskajas dziesmas sis kvantitaUvais Hdzsvars netiekieverots tik konsekventi ka trohajiskajas dziesmas. Daktiliskajasvarsmas sastopam gan divzilbju pedas ar Isu un neuzsvertu otrozilbi (Nesala kiijas), gan pedas ar vienu garu, neuzsvertu zilb'i(Tik gauzi raud).

Tapat ka tautas dziesmas, arI rakstHaja dzeja atrodam apska-tItos daktila pedu variantus, piemeram:

PUna milsu setiTJaDebesu spldeklu,

Saulites, menesa,Slku, smalku zvaigznisu.

(Rainis.)

Uz dzervju sparniemAizslid vasara.

(A. Grigulis.)

Ar sadiem pedu variantiem dzejnieki izce! satura nozImIgusvardus un tada veida ar ritma paHdzIbu kapina izteiksmIbu.

Metriskais princips latviesu dzeja nay realizets konsekventi.Sillabotoniskas dzejas varsmojuma pamata galvenokart ir uz-sverto un neuzsverto zilbju maiI;1a.

112

~""-"

~Toniskais varsmojums latviesu dzeja. Plasas iespejas un lielas

attIstIbas perspektIvas latviesu dzeja ir toniskajalll varsll1ojumam.Ritma pamatelements sai varsl11ojuma ir varda galvenais akcents,palIgakcenta loma samazinajusies. Izzudis nedabiskais ritmiskaisuzsvars vardu 1sajas galazilbes. Joprojall1 nozimigi ritma elementiir enklIze un proklize.

Toniskais varsmojull1s latviesu dzeja spilgti iez1mejas jau pa-gajusa gadsimta 90. gados un attistas 20. gadsimta sakuma:E. Veidenbauma, Aspazijas, PludoQa, RaiJ)a dzeja. Ta, piemeram,PludoQa balade «T1rela noslepums» toniskaja varsmojull1a ir sacE'-reta stabu\es dziesma:

, !I' ,Melli viri - varas kalpi man llzkrUa,

, , ,Lidz asinim sUa, tad nokiiva,

, , ,Pie griivja mukliijii ieraka,

, , ,Zemi lidzenll virsu nomina -

, "Neviens manu kapu nezina.

\

Meistariski tonisko varsmojumu izmantojis Rainis sava dzeja.Rakstur1gi paraugi ir viQa cetrrindes, picmeram, «ViQs to zinaja»,«Jaunekliem», «Pastara diena», «Svetvakars», «Tomer», kur var-sll1as ritms balstas uz diviel11 regulariel11 uzsvaricm, bet neuz-sverto zilbju skaits palaikall1 naY noteikts:

Simt-simti pdmirs -, ,

Vel tas nav gals:, I

Simt-tukstoslls jallnusI ,

Sauc vietii balss.

~I

Latviesu padomju dzeja, kas veidota toniskaja varsmojuma,V. Majakovska ietekme ieviesies paQemiens varsmas sadallt kap-nes, kuras izceltas satura noz1migas frazes, frazu dalas un at-sevis~i vardi. Tadas, piemeral11, ir A. Vejana dzejola «Audril).os,Lidices iela» varsmas, kuras atrodami tris vai cetri ritmiski uz-svari:

, ,Audri~li. Lidicc. , ,

Bedu miisas., ,

Abiim vieniids,

bij liktenis.

8 - J289 113

. .,

I /

Abiim 110 go/aI /

bij dzivof jiisiik.I

Abas, / I

za/a piesau/e viz.

Briva dzeja IIdztekus toniskajai latviesu lirika paradas jau19. gs. 90. gados un 20. gadsimta sakuma. To atrodam Aspazijas,RaiQa, PludoQa un citu dzejnieku darbos. Ta plasi parst<iveta bur-zuaziskas latvijas gados J. Sudrabkalna, A. Caka, L. laicena uncitu autoru daijrade, tapat meistarigi so zanru izkopllSi latviesupadomju dzejnieki.

Nav tik viegli novilkt robezas starp tOl)isko un brivo dzeju.Toniskaja dzeja vel iezimejas varsma ar noteiktu IIzsvaru skaitu,turpretI brivaja dzeja gruti izdallt ne tikai pedas, bet palaikamari varsmas. Dzejas teksts biezi 'lien izkartots rinda5, kuras [ra-zes, frazes dalas, atsevis~i vardi izcelti ar noteHdu intonaciju.Visai bieii teksts sadalIts kapnItes. Katrai kapnItei ir sava into-nacija, piemeram, O. Vaciesa dzejon «UvertIra»:

PalieepleCll,

ja ltistmana

goba,paliee

~iegelimal!u muru

roba m,

Palieesirdi apaksc1, kad berni slaiga,paliee,

kad [!"ll/Il i!S,rokll

zem vaiga.Bez manis -

vijo/esfev memas

stigas,hez tavas

milestihasnav manis -

Rigas .. .114

y-~

I

-~

D\JAS RITMAPALTGELEMENTIPantmers, veidoda~s sillabotoniskaja sistema rakstltas dzejas

ritma pamatll, tomer ~~ns pats nenosaka tas ritmisko savdabibu.Par to liecina vienada pantmera lIzrakstIti dai!darbi, kas izskancitadi. Ta, piemeram, sandzinasim Rairya un J. SlIdrabkalna tro-hajos sacereto dzejolu pantus:

Smagi, seri I " / "Lauku mates I v I v

Elpa pt/ta. I v / v

( Rainis.)

Vai ir rits, vai novakaro, -Zelta birztala man zaro,Mana log a saule staroKatru dienu zvi/aka,Dzives rosme mi/aka.

IVIV/V/V

IVIVIVIV

IVIVIV/V

IV/VIVI

/VIV/VI

(1. SCillrabkalns.)

Pantmeri abos dzejolos kopuma ir vieni un tie pasi, bet rit-miska uzbuve, ka rada shema, ir daiada. lai izpraslu so uzbuviun tas atbilsUbu satllram, jaryem vera arl citi varsmas ritma pang.elementi: pedu skaits varsma, dazadu pi'dll mail}a, ritmiskas pall-zes, parnesumi, klauzulas, atskal}as, pants Ill! dzejo{u formas.

I,.oti nozimigs ritma pal1gelements ir pedu skaits varsma. Tassa'skan ar uzsvaru skaitu varsma un palaikam nosaka ritmatempu - ta raitumu respektivi gausumu. Salidzinasim J. Sudrab-kalna dzejolu «Draugiem» un «Nizami» varsmas:

v I v/V, v

Bet zvaigzne pieeiem stariemv / V / v I

Saue cil}ii cilvi'd,v IVIVIV

Lai hrives ozols zariem

v /V / v/

Skauj visu pasauli.

( ~Drallgil!m».)

VI V I <.11 v IV/ v/v/

Ir briva dzimtene, zet kllpla darbii podomes,V/'" I v I v IV . / v / v I

Viss labais, dai/ais plallkst ka aSf111birzs 110pllzemes.

( ~Nizallli».)

8. 115

Abi dzejoji sacereti viena un tai pasa pantmera -- jamba, betritmiski tie izskan visai atS~irIgi. Dzejo!a «Draugicm» varsmas,ko veido trIspedu jambi, ir ritmiski daudz raitakas neka dzejo!a«Nizami» gausas, svinIgas septiQpedu jambiskas rindas.

Dzejnieki viena dzejas darba palaikam main a pedu skaituvarsma, lai paatrinatu vai gausinatu ritmu. Ta, piemeram, Plu-donis dzejojuma «Divi pasaules» dramatiskajas vietas, kuras dar-bIba un pardzIvojums sasniedz kulminaciju, trIspedu jambusmain a ar piecpedu jambiem:

v I... ,...,Ka milzi vienaCi

v' vI vIBlenz biiku Ugll~li. . .

VIV ,...,v 'vIVPret ravam vit~li laivll triee ar vuri.

Dazkart dzejnieki, mainIdami pedu skaitu blakus varsmas, pa-dara izteiksmi raitaku, vieglaku.

Dzejolis iegust dziesmas raksturu, ja kvarta pcdcja rinda irIsaka. Ta kjust par savdabIgu piedziedajumu:

50rit mani neprasr;ajiet majiis, (5)Sersnas sallC lln nedod miera kajiim, (5)Sniega virpulos £lust sallles vaigs, (5)Mi!a drallga vuigs. (3) .

(J. Sudrah!wllls.)

NozImIgs ritma palIgelemcnts ir arI daiadu pedu mail}a var-sma. So mailJu dzejnieki it Ipasi izmanto plasakos dzejojumos:poemas, balades, fabulas, garakos liriskos dzejojos. Tadejadi tickparvareta ritma vienmulIba un autoriem iespejams pantmeru pie-skaQot saturam. Dazadus pantmerus atrodam PludoQa poemils«Atraitnes dels», «Uz saulaino tali», balades «TIre!a noslepuins»,«Salgales Mada loms», P. Sila poema «NemirstIba», J. Sudrabkalna dzejojos «Maskava», «Maijs» u. c.

D&eja nozImIgs ritma elements ir arI pallzes. Pauze ir par-tr£lllkums valodas pluduma. Sintaktiska pauze ka prozas, ta dzejasvaloda ir ikviena teikuma vai perioda beigas. Tacu dzejas valodair vel arI ritmiskas pauzes, kas ne vienmer saskan ar sintaktiska-jam pauzem teikuma beigas. Ritmiskas pauzes dzejas vaioda cituno citas atS~ir varsmas, izcel atsevis~us vardus un vardu savie-nojumus. Regulari atkartodamas, ritmiskas pauzes k!ust pariedarblgu ritma lIdzekli.

Pallzi varsmas ieksiene sallC par Ce z u r u. Ta, piemeram, tro-haja saceretajas latvicsu tautas dziesmas ceZLlra sadaia varsmudipodijas. Ceziira nekad nesadala vardu.

116

l~ Ai, darbir;i, 11 ai, darbir;i!Ba darbir;Q 11 nevareju.-

(Taulas dziesma.)

Ceziiras sastopamas garaku varsmu ieksiene, kuras bez par-traukuma runas pluduma ir griiti izrunat, piemeram:

Padomju pieestaru zvaigzne 11 mirdz varonim vairoga spozii,Latvijas saule tur spid, 11 muziga briviba zied.

(1.Sudrabkallls.)

Sevis~i spedga dzejas valoda ir tada ritmiska pauze, kas no-sledz varsmu. To pastiprina beidzamais ritmiskais uzsvars var-sma, it Ipasi tad, ja tas saistas ar atskaQu. I,.oti biezi SI ritmiskapauze, kas dzejas darba pastavIgi atkartojas, nesakrIt ar sintak-tisko pauzi, kura atdala vienu teikumu no otra. Ta rodas ta sau-camais parnesums - teikuma dalas parnesana no vienas rindasvai panta otfa. Ritmiska pauze palenina varsmas beidzama vardaizrunu. Arl parnestie vardi, lasItajam tverot logisko sakaru arieprieks teikto un ieverojot sekojoso sintaktisko pauzi, tiek izru-nati lenak un ar lielaku uzsvaru. Tadejadi parnesums izcel saturanozlmlgus vardus un pies~ir dzejai dramatiski saspringtas runasintonaciju. Visai daudz parnesumu ir plasakos dzejas darbos, kasprasa sintaktiski vairak izverstas konstrukcijas. Ta, piemeram,PliidoQa poemas «Uz saulaino tali» otra dziedajuma sesas beiguvarsmas ir cetri parnesumi. Ar tiem izteiksme kjiist it sevis~itrauksmaina:

Bet gulbi dzildzilak redz nirstamGaisa selgas... Un no sparniem, lClk, birst tarnKa ziedi, ka zvaigznes zemes miglaja . . .Tu raugies - un s~iet, ka tas sk(wtuAri tevi un celtu, lln rautuVir;am lidzi tur dzidraja plasuma. . .

Dzejas ritma pal1gelements ir arl klauzlllas. Par klauzulu sallCvarsmas nobeigumu, skaitot no pedejiis uzsvertiis zilbes.

Klauzulu var veidot viena llzsverta zilbe, piemcram:Iv v ,vv I

Lieluma mer~is tik vien'v v 'V v,

Sikumiem nozimi dodo

(Raillis.)

. 5iidas klaraulas saue par vir i 5 ~ii m. Ir art divzilbjll klau-zulas, kas beidzas ar neuzsvertu zilbi. Tiis saue par si e vis ~ ii mk l a II z u I a m.

117

v IVv 'v v I" v I v

Ares saritam kopa, mes saaugam darbii,

Kas Padomju Latv'iju rada un puslpJ.

(J. Sudrabkalns.)

Retak atrodamas triszilbju jeb d a k t i lis k ask l a u z u l a s,kas nosledzas ar divam neuzsvertam zilbem, piemeram:

I v v I v v

Aizbrida saulite,

Aiz melntem debesi'em,

I v v , ~ v

Apdzisa guntirw

Uz nOma pavardO.

(Rainis.)

. Kaut gan klauzulas ir fonetiski atSl}irlgas, tarn ir ieverojamanozlme dzejas darba ritmiskaja uzbuve. Klauzulas, regulari m"!-damas, reize atSl}ir un reize kompozicionali vieno varsmas. Ta,piemeram, J. Sudrabkalna dzejoll «Dzimtene» ir trls grafiski no-sl}irtas da1as. Katra no slm da1am ir 18 amfibrahija pantmerasaceretu varsmu. 16 varsmas ar regular am klauzulam (trim sie-viSl}am un vienu vlrisl}o) kompozicionali izdaIas 4 kvartas. Sep-tiT,lpadsmito un astoT,lpadsmito varsmu apvieno atskaT,las. Sais var-smas aforisma veida izteikta galvena doma:

Ai, padomju saule, kas tals bij, ir tuvu,Ar tevi es miijas un pasauli guvu.

Vel lielaka loma neka klauzulam dzejas darba ritmizesana iratskaniim.

Par atskanam sauc sabalsotas klauzulas.Varsmu galos skaI;1u sabalsojums var bUt pilnlgs vai nepil-

nlgs. Ja saskan patskaT,li respektlvi divskaI;1iun HdzskaT,li,sakotar pedejo uzsverto patskani varsma, rodas pi 1n I gas at s k a-T,la s, piemeram, pils-zils, ziema-ciema, atvija-Latvija. Javarsmu gali sabalsoti da1eji, veidojas ne pi I n I gas at s k a-I;1a s, piemeram, spiets-iet, radies-gadiem, slienas-sienai, iede-gas-liedagos.

Tapat ka klauzulas, skaitot no pedeja uzsvara varsma, at-skaI;1as iedala vie n z i I b e s j e b v I r i s l}a j a sat s k a T,la s(spejs-vejs), divzilbju jeb sievisl}ajas atskaT,las(salna-kalna), trlszilbju jeb daktiliskajas atska-T,las (zvifaka-mifaka).

118

~

""1~

Pec atskaT,lu izkartojuma pantos izsl}ir par u j ebb I a k u satskaT,las:

Te nokratam nakti un sausmas saltas, -Tur preti dej ziedon's, viz dienas baltas. . .

(Pliidonis.)

J a pirma varsma atskaT,lota ar treso varsmu, otra ar ceturto,tad veidojas pamBus jeb krusteniskas atskaT,las:

Stiprii zeme, dzifii jura -Dzives prieks no abiim slfilts;Dzelmju sudrabotam puramKliit der maizes rieciens silts.

(A. Vejiins.)

J a cetrrinde atskaI;1otas abas malejas un videjas varsmas, tadatskaT,las sauc par apt v e r 0 Sa m j e b g red zen v e i d a a t-s k a I;1a m, piemeram:

Mes esam tie, kas sauli sirdi glabii,Kam lidz ar vi1Judegt un mirdzet tik,Mes - kustiba, mums rUet neapnikUz jaunu tapsanu un parvertibu dabii.

(L. Paegle.)

Visbiezak sastopamas vienkarsas atskaT,las, ko veido veselivardi. Retak atskaI;1as apvienoti d i v i v a r d i, piemeram:plauksta - aug tam, nirstam - birst tam. Sadas atskaI;1as saucpar sal i k tarn.

Regulars skaT,lu sabalsojums varsmu galos kopa ar ritmiskopauzi nosl}ir varsmas citu no citas un reize tas apvieno lielakasritmiskas vienlbas - pantos. Tadejadi atskaT,lamir kompozicio-nala nozTme.

AtskaT,lam ir arT stilistisks uzdevums - izcelt satura nozTmT-gus vardus, radH emocionalu nokrasu, vairot dzejas labskaT,luun izteiksmTbu. Ta, piemeram, sads uzdevums atskaT,lam ir reak-cijas alegoriskaja notelojuma PliidoI;1apoema «Uz saulaino tali»:

Vail VailMellii AukaSausmu laukaKrusu kraukii!

Dzi, kii Joda lodes plist!Sers un uguns slfist!

119

Sai piemera atskaQas ciesi saistas ar citiem skaQu atkartoju-miem varsmu .ieksiene: ar aliteraciju, ar asonansi, ar onomato-poezi.

ArI O. Vaciesa dzejolI «Cardass» atskaQas un citi skaQu ele-menti pastiprina ritmu un rada prieksstatu par straujas ungarudejas raksturu:

Cardass.Kaut kas tik kiirdinoss.Cardass.Kaut kas tik piirdross.Es tevi nopirksu! Es tevi piirdosu!Es tevi radisu! Es tevi iirdisu!Es esmu verdoss.

AtskaQas dzeja nay obligatas. Ir loti daudz neatskaQotuvarsmu, piemeram, J. Sudrabkalna dzejolI «Lacplesis», RaiQapasaku luga «2elta zirgs», tautas dziesmu lielakaja dala. Neat-skafJotas viirsmas sauc par b a I t a j ii m vii r s m ii m.

Varsmas tiek apvienotas plasakas ritmiskas vienlbas - pan-tos. Pants ir vairiiku sintaktiski vienotu rindu grupejums ar ko-pigu pantmera shemu un atskafJu sistemu, piemeram:

Sirds, kas viirgam Iidzi jut,Zobens, kas spej aizsargs but, -Kurii puse tiida sirds?Kurii puse zobens mirdz?Kreisii abiem istii vieta,Tur ir cilvecibas lieta.

(Rainis.)

Pantu var veidot arI tadas sintaktiski vienotas rindas,miski saista tikai kopIga pantmera shema, piemeram:

Niikotnei lieIiikai jiitop,Lai varetu vinu mes cienit:Saknes tai dziliik bus Iaist,Zarus tai pIasiik bus pIest.

(Rainis.)

ko rit-

Atkarlba no varsmu skaita panta izs1}ir divrindes (RaiQa«Jaunais laiks»), trIsrindes (L. Paegles «CIQas ugunIs»), cetr-rindes (F. RokpelQa «Lovates krastos»), piecrindes (J. Sudrab-kalna «Rlta dziesma»), sesrindes (Ausekla «BizmaQu draugudziesma»), septiQrindes (A. Baloza «Mana dzimtene»), astoQ-rindes (J. Sudrabkalna «Sarkanai Armijai»), deviQrindes (J. Sud-rabkalna «Nonas»), desmitrindes (L. Paegles «Sveiciens lielajamtrimdeniekam») u. c.

VisIsakais pants ir d i v r i n de j e b d i s t i h s, kura atska-Qas un pantmers apvieno varsmas, piemeram, RaiQa dzejolos«2iedu sapQi», «Jaunais laiks», «Lai nak kas nakdams».

120

1- No anUkas dzejas latviesu dzejnieki parQemusi e leg i s k 0d i s t i h u, garo zilbju vieta lietojot uzsvertas zilbes un ISOzilbjuvieta neuzsvertas zilbe~.

Pirmo varsmu elegiskaja distiha veido heksametrs (ses-mers) - pieci daktili un viens trohajs, otro - pentametrs (piec-mers) - divi pilni daktili un divas puspedas (tresa un sesta) arISOzilbju izlaidumiem, piemeram:

Iv,,"' Vv IV VIVV I vv IV

Cilveku cilts tomer dzivos, cik ilgi vien pas/iives zeme,IV v IVV I IVV IVV I

Cilveces kareivim butllpieniikums kat ram un gods.(J. Sudrabkalns.)

Elegiska distiha forma piemerota pacilatai, svinlgai izteik-smei, liela savilQojuma telojumam, spedgas gribas un stingrasparlieclbas izpaudumam. Ta, piemeram, J. Sudrabkalna elegiskajadistiha «Lacplesis» padomju patriotisma, tautu draudzlbas unsocialistiska humanisma idejas izskan ar lielu parli~clbas speku.

Elegiskos distihus dzejnieki palaikam veltl miruso piemiQai,piemeram, Auseklis - dzejoju ciklu «Slavenu tautas vtru kapiem».Elegiskos distihus latviesu dzeja sastopam jau J. Alunana dail-rade «<Hugenbergerim»).

VeHik so panta formu izmantojis Rainis un devis tai Ipasunosaukumu - d i vie s i. RaiQa diviesus veido cetrrindu parosizkartoti divi elegiskie distihi. Dzejolu krajuma «Klusa gramata»dzejnieks diviesos noverte 1905. gada revolucijas nozlmi un paul.savu attieksmi pret so revoluciju. Lai lakoniskajai un aforistiska-jai izteiksmei radHu atbilstosu formu, Rainis smagnejo distihuparveido par c e t r r i n d i. Heksametra varsmu viQs sadala divaspusvarsmas, parnesumam izmantojot cezuru tresaja daktila, pie-meram:

I Vv I v v I V

Izmisums beg manas dziesmas,v I V V IV V I v

Un nave tur neatrod vietas.

Udzlga veida Rainis sadala art pentametra sacereto varsmu.Par pusvarsmas robel.u noder cezura aiz pirmas nepilnas pedas:

IV V I v V I

Ceriba, pretspars un speks,I VVIV V I

Dusmas un uguns, un spits.

SIS varsmas vieglak lasamas, izteiksme kluvusi lakoniskaka,vairak koncentreta, dinamiskaka. Ta Rainis klasisko formu pie-merojis sava individuala stila Ipatnibam.

121

No trIsrindu pantiem Ipasu panta formu veido t ere I n a s.Tas ir raksturIgas ar Ipasu atska:t;lUizkartojumu, piemeram:

LidOlJidzimtenes tiilumus taujii;Bangojot kugus eel rietumu salts,Tiilu zib zelta grauds austrumu kraujii,

Drosi eert cirvis, un dzili dzet kalts,Mierigi asni zel velenii maigii,Miiti un bernu saue azaida galds.

TukSs miins! Cik labpriit tagad dotuEs lieko masku balles rotuUn mirdzumu, kas miie kii tvans,Par ta, kas seniik bija mans:Par diirzu, musu veeo miiju,Par griimatiim un vietiim tiim,Kur pirma reizi runiijiim,Par kapsetu, kur staigiit giiju,Kur piiri krustam ena klus,Kur mana labii aukle dus . . .

Rude1}u vejos met spazumu vaigiiCi1}uun uzvaru menesis bargs.Asniem un berniem par giidnieku staigii

Padomju miera valsts robezu sargs.

(J. Sudrabkalns.)

Pirmaja cetrrinde krusteniski mijas sieviS~as un vIris~as at-skaJ;1as, otraja cetrrinde - b1akus atskaQas. Tresaja cetrrindedivas sieviS~as atskaQas gredzena veida aptver divas vIris~as at-skanas. Divrinde atskanota ar divam vIriSkam b1akus atskanam.

Pagaraja, cetrrindu' jambos saceretaja' OQegina strofa Pus-kinam bija iespeja izverst vestIjumu, veidot te1us, izteikt dzijaspardomas un emociona1us pardzIvojumus. Lie1ais krievu dzejniekstik labi pratis dzimto va10du un tik sma1ki izjutis dzejas ritmu,ka spejis p1aso romana saturu ietvert ritmiski vienveidIgaja stroHi.Puskins tai pies~lris intonatIvi daudzveidIgu skanejumu.

Latviesu dzej a ieviestas antI k ass tr 0 f a s, kas nos auk-tas grie~u dzejnieku vardos: Safa strafa (RaiQa «Butnes mer~i»),Alkaja strafa (J. A1unana«Uz sava 1aika nejedzIbu»), Asklepiiidastrofa (A. Vejana «Afrikas pedeja kauja»).

K1asiska dzejoju forma ir sonets. To veido divas atska1}otascetrrindes un divas atskanotas trisrindes. Atskanu kartIba ir da-zada, pantmers pa lie1aka{ dajai ir jambs. .

Sonetu dzimtene ir Italija. Tur 13. un 14. gadsimta tos sace-rejusi F. Petrarka un Dante Aligjeri. Anglija sonetu meistars bijisV. $ekspIrs. Sonetus rakstIjis arI A. Puskins un citi dzejnieki.

Latviesu literatUra pirmos sonetus sacerejis J. A1unans «<RIts»,«Mana -manta», «Soneta ar ragiem» u. c.). Soneti ir J. Sudrab-ka1na iemIjota dzejoju forma viQa daijrades pirmspadomju posma«<SapQotajiem», «$Is dienas», «Sarkanais krusts» u. c.). Sonetiatrodam arI 1atviesu padomju dzeja, piemeram, A. Griguja «<So-neta par juru un zvejnieku»), A. Vejana «<Maija negaiss»), V. I,.u-dena «<Usmas un Mezotnes soneti») daijrade.

Soneta izkartojums pantos kompozicionali saliedets ar saturarisinajumu. Abas cetrrindes tiek izvirzIts un attIstIts temats. Ta.piemeram, J. A1unana dzejoH «Soneta ar ragiem» pirmo divupantu g1eznas dramatiska dia1oga ir izversta doma, ka darbajau-dis, stradadami izmantotaju 1aba, kaj sev apspiestIbas vazas.

«Ko, kalejs, kaldini?» - «Mes dzelzus katam!»«Tu dzelzaspats sev' liksi, pirms to giedi!»«Ko, zemnieks,ar?» - «Lai aug/iem laukos ziedi!»«Teverk#i bus, bet labums eitu sta!!am.»

TercIna atskaQas veidojas sada kartIba: aba, beb, ede utt.Panta formu nos1edzviena atsevis~i izdanta rinda - koda, kasatskaQota ar beidzamas trIsrindes videjo varsmu.

TercInas sacereta Dantes Aligjeri poema «DieviS1}akomedija».TercInas sastopamas A. Puskina, RaiQa, J. Sudrabka1na un citudzejnieku darbos.

Visvairak izmantota panta forma ir c e t r r i n de j e bk v art a. AtskaQas taja izkartotas dazadi.

Ir arI neatskaQotas cetrrindes, piemeram, V. Luksa «Karakruze». Tadas ir arI lie1aka daja 1atviesu tautas dziesmu.

Retak dzeja sastopamas pie cri n des j e b k vi n t a s unse p ti Qr i n des j e b s e p t i m a s. Samera daudz dzejoju sace-reti sesrindes jeb sekstInas un astoQrindes jeb ok-t a vas.

Vairaku rindu pantos iespejami dazadi pantmeri un dazadaatskaQu kartIba. SekstInas un oktavas parasti saceretas jambos.Garaki panti it Ipasi piemeroti ir pardomu lirikai, ka arI dzejaiar liroepisku raksturu.

Panti ar noteiktu varsmu skaitu un noteiktam atskanam iz-veido s tab i 1asp ant a for m a s - s t r 0 f a s, ka arI s t a-b i 1as d z e j 0 j ufo r m a s.

SavdabIgu strofu, ko veido 14 varsmas, radIjis A. Puskins,sarakstIdams romanu «JevgeQijs OQegins». 0 Qe gin a s t r 0 f air trIs cetrrindes un viena divrinde:

Bet man, 01}egin,dzive grezniiUn spozumssen jau apnicis,Sie paniikumi, burzma gleznii,Sis nams,so svetku virpulis -

122 123

--->-

«Ko, mednieks, gliini?» - «Stirnu saut pagalam!»«Gan trenkas jus, ka stirnu dzen un briedi!»«Ko, zvejnieks, tu ar tiklu zivis biedi?»«Kas jus no naves tikliem taisis valam!»

1- kaja jautajuma tr!srinde: pazudusais dels ir lepn! nesalauzts. Uzantitezi norada teikuma ievadIjums ar pretstata saikli bet. Div-rinde izteikts secinajums: pazudusais dels atgriezies, nevis lai ze-motos, bet lai tiesatu apspiedejus. Tadejadi Rainis loti koncentretimaza, bet dramatisma pilna glezna devis spilgtu revolucionaracInItaja telu. .

Rail}a soneta formu izmantojusi arI latviesu padomju dzej-nieki, piemeram, A. Vej ans «<Liktel}i un celi»), V. I,-udens «<Ardienvidveju ezers sarunajas») u. c.

Jpatnejs asto!Jrindes veids, kas ieguvis patstaviga dzejola rak-sturu, ir trioleta. Sas dzejola formas pazIme ir ta, ka pirma var-sma atkartojas ceturtaja un septUaja rinda, otra varsma astotajarinda. Atkartojums palaikam var but dajejs, piemeram:

Pirmaja trIsrinde ir seviS1}ispecIgs idejiski emocionals kapina-jums. «Soneta ar ragiem» tas izskan doma, ka tauta, barodamaienaidniekus, dara tevu zemei jaunu:

«Pie kruts ko zidi, mate?» - «Zenus zidu!»«Nu ka lai, savai tevu zemei launuTie cjaridami, ienaidniekus baro.»

Beidzamaja trlsrinde ir kopsavilkums, kam Ipasu idejiski emo-cionalu izskaI;lUpies1}ir pedeja varsma. J. Alunana soneta nobei-guma izteikts secinajums, ka dzejnieka uzdevums ir saukt tautucIl}a par brIvIbu:

«Ko raksti, dziedatajs?» - «Es liesmas diduTo spalv' un sav' un savas tautas kaunu,Kas savu brivibu sev neizkaro.»

Radosi sonetu dzeja izmantojis Rainis, piemerodams so dze-joju formu sava stila IpatnIbam. Dzejnieks radIjis sa i sin ii toson etu, ko veido cetrrinde, trisrinde un divrinde. Atskal}as ap-vieno jambos saceretas varsmas pantos. Tadejadi Rainis latviesudzeja ieviesis dzejola formu, kas atbilst loti koncentretai, lakonis-kai un dinamiskai izteiksmei. '

Rail}a saIsinata soneta kompozIcija ir dramatiski spriegakaneka parastaja soneta. Isa dzejola uzbuve izs1}iramas trIs dalas:1) temata nostadne - teze, 2) no tezes izrietosa pretruna - anti-teze vai tezes izversums tal aka kapinajuma, 3) secinajums -sinteze. SIs trIs dajas labi saskatamas dzejolI «Pazudusais dels»:

List lieti, veji pus,un vakars vels:Vi~s vienas skrandas terpts un basam kajam.Jus domajat, ka pazudusais delsNak sagrauzts atpakal uz teva majam?

KrU mirdzoss cam kronis sniega,Ka uguns musu dienas spld.Cik sarkans vards ir musu priekam!KrU mirdzoss cara kronis sniega,Mes savus plecus kopa liekam,Un imperija celos krU,KrU mirdzoss cara kronis sniega.Un musu plaukstas zvaigznes spid.

(I. Peters.)

Trioletas parasti ir saceretas jambos, varsmas if atskal}otas.Rindu atkartojums kopa ar citiem izteiksmes lIdzekjiem pies1}irtrioletai rotajIgu raksturu. Palaikam taja izteikta kiida liriskanoskana.

Pi;mas trioletas latviesu literatiira sacerejis J. Alunans. Tasplasi izkopusi P. RozItis, K. Kruza, Z. Purvs, J. Peters u. c.

Dzejnieku darbos sastopamas ne vien stabilas pantu 'In dze-joju formas, bet arI brIvaki varsmu grupejumi, ta sauktie b r I viepan t i. Tie pies1}ir izteiksmei lielaku elastIbu, it Ipasi plasakosdzejojumos, piemeram, Pliidol}a poema «Uz saulaino taIi», J. Pe-tera dzejojuma «Ziemas Saulgriezi, Blu1}a vakars», J. Sudrab-kalna garaja dzejolI «Maskava».

Bet vai jus neredzat, ka vi~a telsIr lepni nesalauzts, ap vi~a vajamUn kuslam miesam skrandains purpurkvels?

Ne, nenak vi~s, lai juga plecus liektu, -Vi~s nak ka tiesatiijs, lai jus iz templa triektu.

DzejolI tezi veido spilgta glezna: pazudusais dels atgriezasmajas skrandas gerbts un basam kajam. Antiteze ietverta retoris-

124

DAILLITERATORAS PROCESS, tode ietver sevI gan noturIgas, gan vesturiski mainIgas iezImes.Makslinieciska domasana vesturiski saistas ar dazadam ideolo-gijas formam. Romantil}is un realists var izteikt sava maksladaiadu sl}iru intereses. Viens makslinieciskas domasanas tips, sa-vienojoties ar daiadiem pasaules uzskatiem, var vienas pamat-metodes ietvaros talak modificeties.

Ta, piemeram, mes varam runat par mitologisko realismu,renesanses laikmeta realismu, apgaismIbas laikmeta realismu,kritizetaju realismu un socialistisko realismu.

Tajti gadijumti, ja rakstnieks apzintis savas un eitu rakstniekudailrades radoso prineipu radnieeibu, proklame tos un aizsttiv ei1Jiipret eitu estetisku uzskatu piekritejiem, varam run tit par literaruvirzienu. Viena literara virziena parstavjiem parasti ir atS~irIgiidejiskie uzskati. Ta, piemeram, 18. gs. beigu un 19. gs. pirmaceturksl}a romantisms apvieno sevI politiski daiadi domajosus,tacu estetisko uzskatu zil}a radniecIgus dzejniekus.

Viena virziena ietvaros var izveidoties rakstnieku grupa, kac;ir radniecIgi gan pec saviem politiskajiem uzskatiem, gan jaun-rades principiem. Tad varam runat par 1i t era r u s t r a v u. Ta,piemeram, francu romantisma virziena literaru stravu izveidojatadi rakstnieki ka V. Igo, Z. Sanda, kas aizstaveja progresIvusuzskatus.

Talak aplUkosim sIkak rea 1ism a un r 0 m ant ism a gal-venos attIstIbas posmus literatUra.

Mitologiskais realisms. Ista maksla ir vienmer patiesa. Jaupirmatnejo tautu dziesmas un zImejumos trapIgi atklati daiadidzIves noverojumi, kas liecina par seno cilveku makslinieciskoapdavinatIbu. Protams, dzIves patiesIgums te vel visai ierobeiots,tas izpauias tikai atseviS~u IstenIbas paradIbu atklasme.

Par daqrades metodes veidosanos var runat tikai tad, kadmaksla parada cilveku ka sabiedrIbas daju, izteic ta garIgos cen-tienus.

Pirmatnejai makslai nay nopietnaka sabiedriska satura. Se-nais cilveks ir parak atkarIgs no dabas un aizl}emts ar materia-lam riipem, lai varetu apzinat apkartejo paradIbu estetisko ver-tIbu. Vil}a daqrade ciesi saistIta ar magiskiem ritualiem, tai irvairak utili tars, mazak estetisks mer~is. Smagais darbs piesaistacilveka uzmanlbu lietu pasaulei. GarIgas intereses sabiedrIbu saknodarbinat tikai dzimts kopienas sairuma perioda, kad kolektIvasak iezImeties personIbas ar savam specifiskam interesem.

Maksla ir sabiedriskas apzil}as produkts un rodas tad, kad cil-veks iemacas ar darbu parveidot apkartejo pasauli un, juzdamsciel}u pret savam spejam, sak sevi uzlUkot par radlbas kroni. Tasir ilgstoss process, kas atS~irIgi norisinas daiadas zemes. Vis-intensIvak un spilgtak sis process norisinas senaja Grie~ija.

Humanie ideali, kas specIgi izskan sengrie~u maksla, pies~irtai patiesu poetiskumu, dara to estetiski nozImIgu. AntIka litera-

DAlIrRADES METODE UN VIRZIENS

Visi lieli rakstnieki sava maksla ir pirmreizIgi un i1eatkarto-jami. Tacu, verojot literatiiras attIstIbas procesu, gan daijdarbuidejiskaja koncepcija, gan to makslinieciska risinajuma pamat-principos verojamas arI radniecIgas iezImes, kuru apzinasanasrezultata literatUras zinatne radusies jedzieni - daijrades metodeun dailrades virziens.

Pla§tikti nozime par dailrades metodi saue rakstnieka pamat-pieeju dzives istenibas attelojumam mtikslas darbii. J au Aristotelissava «Poetika» izs~Ira divus galvenos makslinieciskas domasanaspamattipus: attelot dzIvi, kada ta ir, vai arI attelot dzIvi !adu,kadai tai jabiit. ~emot par pamatu sos principus, izs~iram divasdaqrades pamatmetodes - rea lis m u, kur domine objektIvsdzIves procesa telojums, un r 0 m ant ism u, kur noteicosa irautora attieksme pret telotajam paradIbam. Protams, nay iespe-jama so divu metoiu absolUta pretstatIsana, jo katrs makslas telssevI ietver objektIvos un subjektIvos elementus. ObjektIva dzIvesIstenIbas procesa telojuma arI ir nepieciesama materiala parra-dISana, subjektIvs redzes lel}~is, un otradi, - subjektIvajam ska-tIjumam arI atrodams sakr;lOjums dzIves realitate. Metodes atS~i-rIbas nos aka subjektIva vai objektIva faktora noteicosa loma mak-slas darba. Starp realismu un romantismu nay novelkama striktarobeia, reizem abas metodes sastopamas viena rakstnieka, pieme-ram, N. Gogoja, M. Gorkija, Rail}a daijrade vai pat viena daij-darba ietvaros (N. Gogoja «Mirusas dveseles», Rail}a «Talas no-skal}as zila vakara», «Zelta zirgs»).

Daqrades metodi nosaka divi galvenie komponenti: autoraidejiskie uzskati un vil}a makslinieciskas domasanas veids. Tieabi makslas darba izpauias dialektiska vienIba, kaut gan autoraidejiskie uzskati sevi vispilnIgak apliecina daijdarba satura. Tiitadd a i Ir ad e s met 0 de ir idejiski miikslinieeisko dzives isteni-bas attelojuma prineipu kopums autora estetisko ideiilu gaismii.

Daijrades metode nay sastindzis likumu kopums. Ta ir vestu-riski nosacIta un veidojas lIdz ar sabiedrIbas attIstIbu tiesa dzIvesizzil}as procesa. Tas bagatinasanos nos aka konkretie uzdevumi,ko attiecIga laikmeta sabiedrIba izvirza makslai. Daijrades me-

126 127

tiira izteic sapratIgi domajosa cilveka uzskatus un tikumus, vertecilveku augstu ne tikai fiziska skaistuma, bet arI garIga speka dej.

Tacu realisms sengriel}u maksla izpauzas mitologiska forma.Zemais razosanas speku lImenis un sabiedrisko attieksmju attIstI-bas pakape nejauj vit}iem lIdz galam apzinat apkartejas pasaulesnorisu realo jegu. Tapec biezi vien dazadu paradIbu celOl;1Ussenaiscilveks mekle nevis realaja pasaule, sabiedrIbas attIstIbas procesos,bet mitologija. Ta, piemeram, Homera «Iliada» ar mIta palIdzIbuskaidroti Trojas kara rasanas celot}i.

Tomer dievu iejauksanas neatt}em antIkas literatiiras varonimtieksmi pec patstavIgas darbIbas, atbildIbu par apkartejas pasau-les norisem. Ta ka sai laika personIbas un kolektIva attiecIbas velveidojas harmoniska saskat}a, teli neizsaka kada viena social aslat}a centienus, bet iemieso sevI etiskas normas, kas raksturIgasantIkajai vergturu sabiedrIbai kopuma. Tapec sava butIba tie irverienIgi, izteic laikmeta dominejosas atzit}as un kaislIbas. Telosdomine kada viena vadosa rakstura iezIme, un tomer ta neizsledzvit}u jUtu dzIves daudzveidIbu. To pierada kaut vai Homera «Ilia-das» varot}i. Ahilejs ir vIrisl}Igs, bezbailIgs, pret ienaidnieku ne-zelIgs, bet reize spej but arI maigs un sirsnIgs. DarbIbas attIstIbateli paliek nemainIgi, vit}u statiskums izskaidrojams ar to, ka pa-mata vit}i izsaka nevis savas individualas, bet kolektIva intereses,tatad butIba pauz attiecIga laikmeta nemainIgos etiskos pamat-principus.

AntIkas makslas telu ieksejas pasaules harmoniskums, emocijudabiskums un tiesums ka estetiski spilgts cilveces bernIbas doku-ments savu izzi1;1asvertIbu un emocionalas iedarbes speku nayzaudejis arI sodien.

Renesanses laikmeta reiilisms. SpecIga baznIcas ideologijasietekme trauce realisma talako attIstIbu viduslaikos. SI periodaprogresIva literatUra kritize baznIcu un muizniecIbu, tacu tai naypa spekam izveidot realistisku dzIves IstenIbas kopainu.

Strauja kapitalisma attIstIba, sakot ar 14. gadsimtu, rada ap-versumu arI ideologija. Maksla sakas renesanses laikmets. Sa pe-rioda literatiiras pamata ir humanisma idejas - ta cildina cilvekuka dab as brInumu, Visuma valdnieku, jusmo par vit}a intelektaspeku un jutu dzijumu. Sada ciet}as pilna attieksme pret cilvekuraksturIga arI antIkai literatiirai. Tacu renesanses rakstnieki sa-vos uzskatos iet talak. Petrarka, Bokaco, Rable, Servantess, Sek-spIrs atbrIvo cilveku no dieviSl}ospeku varas. Vit}u varOl:1UrkIbunosaka pasu saprats un brIva griba, atbildIbas jUtas cilvecesprieksa. Renesanses humanisti tragisko situaciju celot}us meklecilveku sabiedriskajas attieksmes, nevis dievu griba. UzskatIdami,ka sabiedrIbas attIstIbu nos aka laicIgi, nevis garIgi faktori,renesanses rakstnieki stude dzIves IstenIbu visa tas socialivesturiskaja konkretIba. Tas sekme realisma nostiprinasanos sIlaikmeta maksla.

128

--

1

Renesanses laikmeta bUrZuaziskas attiecIbas sabiedrIba veltikko dzimst, to veidotaji uzstajas ka visas tautas interesu aiz-stavji. Bet reize ar kardinalajam vesturiskajam izmait}am sabied-rIba paradas arvien vairak alkatIgu, nezelIgu cilveku, kuru rId-bas motIvus nos aka mantas un varas kare. Par rene<;ans('s laik-meta literatiiras galveno konfliktu kjust humana, moral! skaidra,domajosa cilveka sadursme ar tiem negatIvajiem spekiem, ko radaburzuaziskas attiecIbas. SI konflikta makslinieciskajam risinaju-mam raksturigs dzijs psihologisms, skaudrs dramatisms. Rene-sanses literatiiras varonis ir specIga personiba, tas radIts attIs-Uba, ciesa saistIba ar vidi.

RaksturIgi, ka pozitivo varot}u teliem biezi pietrukst socialivesturiskas noteiktIbas, piemeram, Hamletu nevaram uztvert kavienas noteiktas sl}iras parstavi. Vit}s izteic renesanses laikmetaprogresIvo ciIveku domas un jutas. So telu tipizacijas Ipatnibunos aka tas apstaklis, ka jaunaja sabiedriba sl}iru pretrunas velasi neiezimejas. Sabiedriskas apzit}as relatIvi zema attIstIbas pa-kape ir celonis tarn, kapec renesanses laikmeta rakstnieki nespejizprast humanisma socialo, sl}irisko saturu. Tapec ari si laikmetaliteratiiras pozitivie varot}i ir sl}iriski nediferenceti.

Renesanses laikmeta rakstnieki pamatos ir realisti, tacu daz-kart sava dailrade vini izmanto ari romantisma metodei rakstu-rigos telainib~s pat}emienus - teiksmu motIvus, alegorijas, sim-bolus.

Si perioda literatUra paustas humanisma idejas specIgi ietekmerealisma tradiciju talako attIstIbu.

Klasicisms (lat. classicus - pirmsl}irIgs). 17. gadsimta Rie-tumeiropa nostiprinas absolUtisms, kam vesturiskas attIstIbasprocesa ir progresiva nozime. Vislielako uzplaukumu absolUtamonarhija sasniedz Francija Ludvil}a XIV valdiSanas laika. Valstsvara censas rast kompromisu starp feodal as muizniecIbas un augo-sas lielburzuazijas interesem. Tai izdodas uz zinamu laiku sosdivus karojosos slat}us samierinat. Feodalie senjori parversas parmonarham paklausIgiem jaudIm, dzivo no valsts davanam, uur-zuazija, ieguvusi tiesIbas straujai ekonomiskai aitIstibai, bez kur-nesanas maksa valstij lielas nodevas. Sada valsts politika Bovedpie ta, ka feodalu un burzuazijas intereses zinaml.l laiku saskan.Sai laika strauji attIstas tadas zinatnes ka matematika. fizika, as-tronomija. Filozofija un literatiira ipasi tiek akcenteta pratanozime.

Izveidojas literatiiras virziens - klasicisms, kas vispilnigakoizpausmi gust Francija. Sa virziena teoretil}i uzskata, ka pastavabsolUts, ideals skaistums, kura vispilnigako iemiesojumu vit}isaskatIja Homera, Eshila, Sofokla darbos. Orientesanas uz antIkomakslu ka atdarinasanas paraugu ari deva sim virzienam nosau-kumu - klasicisms. Ta estetiskos principus viskonsekventak izteic

9 - 1289 129

francu kriti~is, literatiiras teoreti~is un dzejnieks N. Bualo(1636-1711) sava darba «Dzejas maksla» (1674), kas specIgiietekme literaturas attIstIbu arI 18. gadsimta.

Viena no klasicisma estetikas pamattezem ir prasIba makslaidealizet dzIves IstenIbu, telot cildenus, apbrInas un atdarinasanascienIgus varOl;lUs,kas bez ierunam spej personiskas intereses pa-klaut valsts prasIbam. Sada tipa varoQi, pec Bualo un citu klasi-cisma parstavju domam, atrodami vienIgi starp dizciltIgajiem, kastiek pasludinati par Istajiem vestures veidotajiem. Nopietnakasproblemas maksla tiek risinatas, radot karavadoQu un valstsvIrudarbIbu. Tie ir apveltIti ar viscildenakajam kaislIbam, milzu spekl1un dizenu garu. TurpretI plasu taut as slar;lUdzIve telota vienIgi,pec klasicisma parstavju domam, zemakaja zanra - komedija,parasti satIriska skatIjuma. Tatad klasicisma estetika pec savasQamatievirzes ir antidemokratiska.

Bualo uzskata, ka makslas sedevri jarada pec ieprieks pieQem-tiem likumiem. Sadu kanonu izvirzISana makslai sekme tas tiesupaklausanu valsts interesem, palIdz cInIties pret brIvdomIgiemuzskatiem.

Bualo izvirzItie kanoni skar visus daildarba elementus. Kom-pozIcijas veidojuma viQs prasa ieverot da;bIbas (daijdarba centrajabut vienai darbIbas lInijai), vietas (notikumiem janorisinas vienavieta) un laika (darbIbas ilgums nedrIkst parsniegt 24 stundas)vienIbas likumu; raksturi javeido pec abstrakti logiskas metodes(t. i., katra tela par vadoso jaizvirza kada viena rakstura iezIme,piemeram, skopums, liekulIba utt.) , un darbIbas attIstIbas gaitatiem japaliek nemainIgiem. Bualo raksturo trIs dailrades pamat-veidus - epopeju, tragediju un komediju. Tomer par augstakozanru viQs uzlUko tragediju un savus teoretiskos atzinumus izdara,galvenokart analizejot tragedijas.

Sie N. Bualo izvirzItie kanoni atstaja lielu ietekmi uz klasi-cisma un arI tal aka perioda literatiiras attIstIbu. Tacu butu nepa-reizi izcilako klasicisma virziena rakstnieku P. Korneja, Z. Rasinaun Z. Moljera dai1radi uzlUkot par tiesu Bualo izvirzIto estetiskoprincipu maksliniecisku ilustraciju. Neraugoties uz monarhistis-kajam iluzijam, Kornejs un Rasins savas tragedijas atklaj skarbo,pretrunIgo dzIves IstenIbu. ViQi saskata absolUtisma iekarta tospeku, kas ir naidIgs vienkarsajam cilvekam, kas kave ta harmo-nisku attIstIbu. ButIba tiesi pretruna starp valsts prasIbam unhumanismu arI klust par P. Korneja un Z. Rasina tragediju kon-flikta pamatu. So lugu objektIvais saturs, biezi pat preteji autorugribai, izteic plasu taut as masu slaQu neapmierinatIbu ar pasta-voso iekartu. Viskritiskako attieksmi pret sava laika sabkdrIbuieQem tresais izcilakais francu klasicisma parstavis Z. Moljers,kurs savas satIriskajas komedijas asi kritize muizniecIbu un bur-zuaziju. Z. Moljers turpina renesanses humanisma tradIcijas, pauzticIbu cilvekam, aizstav viQa tieksmi pec brIvas, harmoniskasattIstIbas.

130

",. ~

~

"-

~Tatad klasicisms ka literars virziens ir pretrunIga paradIba.

No vienas puses, tas ir aristokratiskas galma kultiiras sastavdaja,stingriem kanoniem pakjauta maksla, no otras puses, izcilakieklasicisma parstavji, objektIvi atsedzot sava maksla dzIves pret-runas un aizstavot demokratiskus idealus, attIsta talak realismaelementus.

ApgaismIbas laikmeta realisms. OQa pret klasicisma literatu-ras idealistiskajam tendencem veidojas apgaismIbas laikmeta rea-lisms, kura parstavji izsaka jaunas, revolucionaras burzuazijasidealus. ViQi nesavtIgi cInas par vispareju labklajIbu, tic, ka pecfeodalisma zQaugiem visa pasaule uzvares patiesi demokratiskavalsts iekarta, kur valdIs brIvIba, bralIba, vienlIdzIba. ObjektIviviQu darbIba, ka norada F. Engelss, ir augstaka mera revolucio-nara. ViQi sagatavo sabiedrIbas apziQu revolucionaru ideju uz-tverei. Tacu subjektIvi apgaismotajiem nay pieQemama sabiedrI-bas parveidosana revolucionara ~ela. Par savu galveno uzdevumuviQi uzskata cilveka paraudzinasanu, ta apziQas radikalu parvei-dosanu. Apgaismotaji kritize veco iekartu galvenokart ideologiskapIaksne, neskarot sabiedrIbas ekonomiskas attiecIbas.

Apgaismotaji savos darbos asi uzhruk feodalu izkurtejusai mo-ralei. (G. Lesinga luga «EmIlija Galoti», F. Sillera «MIla un vil-tus»), religijas kalpu fanatismam (F. Voltera tragedijas «Zaira»,«Muhameds»). Antiklerikali motIvi raksturIgi arI V. Getes lirikai.ViQi aktIvi atbalsta apspiesto tautu nacionalas atbrIvosanas tiek-smes (F. Sillera «Vilhelms Tells», «Dons Karloss»).

Tacu, nespedami paradIt social a launuma patiesos celoQus,viQi uzskata, ka negatIvo paradIbu pamats ir cilveka izglItIbastrukums, zemais morales lImenis. Un tapec arI makslas galvenais\1zdevums - sekmet saprata uzvaru par gara tumsIbu un pagat.nes aizspriedumiem.

Apgaismlbas laikmeta izcilakie makslas teoreti~i ir D. Didroun G. Lesings, kuru teoretiskie principi izveidojas un nostiprinascIQa pret klasicisma kanoniem.

ViQi uzskata, ka makslas attIstIbu trauce mehaniska antIkasmakslas principu atdarinasana. Makslas izpetes galvenais objektsir sava laika dzIves Istenlba. Didro un Lesings cInas par demo-kratisku literatiiru, kuras uzmanIbas centra ir plasi sabiedrIbasslaQi, it Ipasi augosas burzuazijas parstavji.

Pretruniga ir apgaismotaju attieksme pret vides telojumu lite-ratUra. Pec viQu atzinumiem, cilveka uzskatus nos aka sabiedriskieapstakji, un tapec arI viQi lielu uzmanIbu pievers detalas izstrada-tarn vides telojumam. Tacu apgaismotaji uzsver arI to, ka cilvekusabiedriskas attieksmes nos aka viQu uzskati. SI pretruna izskaid-rojama tadejadi, ka jedzienu sabiedriskii 'ilide apgaismotaji izprotsasaurinati - tikai ka politisko iekartu, cilveku tiesiskas, moralasattiecIbas, neietverot vid~s jedziena cilveku dzIves materialosprieksnoteikumus, kas biitIba nos aka sabiedrIbas s~irisko struk-

g* 131

Hiru, tas ideologisko virsbiivi. Materiala faktora lomas neizpratneir celonis, kas nosaka sa perioda realisma pretrunIgo raksturu:konflikts, kura pamata ir objektIvi uztvertas sl}iru pretrunas, tiekatrisinats morales plaksne, uzvarot pozitIvajam varonim. Nega-tIvie tipi apgaismIbas realistu darbos teloti skaudri realistiski, betpozitIvie varol}i ir autora fantazijas radIti un tiesi deklare taidealus.

18. gs. beigu posma un 19. gs. sakuma perioda vesturiskie no-tikumi skaidri parada, ka sabiedrIbas attIstIbu nosaka objektIvilikumi, kuru izpete kliist par 19. gs. makslas uzdevumu. Tomer arIvel 19. gadsimta ir rakstnieki, kas savos darbos turpina izteiktapgaismlbas laikmeta literatiiras idealus par personIbas pilnvei-dosanos ka galveno sabiedrIbu virzoso speku. .

Sentimentalisms (fr. sentiment - jiitas). Eiropas valstIs senti-mentalisms veidojas 18. gs. otraja puse. Tas ir laiks, kad feodalasabiedrIba pardzIvo krIzi un intensIvi attIstas kapitalistiskas attie-cIbas. Sentimentalisma dzimtene ir Anglija, kur agrak neka citasvalstIs iezImejas kapitalisma attIstIbas enas puses (zemnieku unamatnieku masu izputesana sakara ar riipniecIbas apversumu).

ProgresIvakie sentimentalisma virziena parstavji attIsta talakapgaismIbas laikmeta literatiiras tradIcijas. Vil}i simpatize pla-siem tautas masu slaQiem, kritize muizniecIbas parazItiskumu unburzuazijas cietsirdIbu. Sentimentalistu maksla viQu idealus pauzdarba cilveks, kas dzIvo saskal}a ar savas sirds likumiem un dabu.Sa virziena parstavjiem nay pieQemams burzuazijas «aukstais sa-prats», «skaidrais aprel}ins», tapec vil}i biezi vien ir neveiksmi-nieki, ko «pratIgie laudis» uzskata par naiviem savadniekiem.

Sentimentalisma literatiira cilveks biezi vien tiek atsvesinatsno sabiedriskajiem sakariem. Galvena uzmanIba tiek pieverstatela psihologijas, viQa individualo iezImju atklasmei. Sai tenden-cei literaHiras talakaja attIstIba ir divejas sekas: no vienas puses,ta versas pret shematisku rakstura uztveri, no otras - atvirzarakstniekus no socialo attieksmju analIzes.

Sentimentalism a literaHira valda jiitu kults. Lai specIgak at-segtu teloto varor;m jiitu dzIvi, sentimentalisma literatiira telotsdaudz bedIgu notikumu, bagatIgi izmantoti dabas teli ar skumjuzemtekstu (vecas pilsdrupas, kapsetas koki). StastIjums biezirisinats pirmaja persona vienkarsa, tautai tuva, ierasta sarunuvaloda, kas bagata deminutIviem. Tas siem darbiem piesl}ir intImunokrasu.

Telojuma objekts nos aka arI sentimentalisma literatiiras zanruspecifiku. Ipasi uzplaukst gimenes romans, psihologiskais romans,memuaru literatiira, celojumu piezImes, vestules, dienasgramatas,greksiidze, intIma lirika, elegija.

Sentimentalisma literatiira iezImejas divas tendences. Francusentimentalisma literatiiras spilgtakais parstavis Z. Ruso aktIvipauz protestu pret necilvecIbu, aizstav taut as masu intereses,

132

~..-

Icensas parveidot sabiedrIbu saskal}a ar cilveka dabiskajam tiek-smem. Anglu sentimentalisma literatiiras parstavji L. Sterns,O. Goldsmits, T. Grejs uzskata, ka ciIveka paraudzinasana iespe-jama, saglabajot esoso sabiedrisko iekartu. Anglu sentimenta-lisms neatklaj tas socialas pretrunas, kas izveidojusas starp zem-niecIbu un burzuaziju.

Sentimentalisma literatiira atrodam gan realistiskas, ganromantiskas ievirzes darbus. Spilgtakie sentimentalisma literariedarbi parada dzIves pretrunas. Sis virziens rada prieksnoteikumusromantisma un realisma makslas talakai attIstIbai. Sentimenta-lisma pozitIva nozIme literatiiras attIstIba ir ta, ka tas pieversastautas dzIves telojumam, padzi}inatai cilveka psihologij as atklas-mei. Sa virziena vesturisko ierobezotIbu pauz nespeja raksturuanalIze sakauset individualo ar tipisko.

Romantisms. Jau nodalas sakuma tika runats par romantismaka daijrades metodes biitiskakajam iezImem. Tas attiecinamas arIuz romantisma virzienu, kas sIs metodes ietvaros izveidojas Eiro-pas valstIs 18. gs. beigas un 19. gs. pirmaja ceturksn1. SI virzienaizveides vesturiskais pamats ir liela francu burzuaziska revolO.-cija, nacionalie atbrIvosanas kari, dzimtlauzu un proletariata cIl}apar ekonomiskam un politiskam tiesIbam.

RaksturIga Rietumeiropas romantisma iezIme neatkarIgi noatSl}irIbam rakstnieku pasaules uzskatos ir vil}u naidIga attieksmepret burzuaziju. Romantil}i ir neapmierinati ar kapitalisma iekartu,tacu 'liO sabiedriski politisko idealu apliecinajuma viedokja viQuvidii valda principiala atSl}irIba. Dazi no vil}iem atbalsta ap-spiesto tautu nacionalas atbrIvosanas kustIbu, proletariata revo-lucionaro cIl}u, sapl}o par socialistisku nakotni (progresIvais ro-mantisms), citi turpretI idealize pagatni, feodalo iekartu, slavinakonservatIvas iezImes sabiedrIbas apzil}a (reakcionarais roman-tisms). ProgresIva romantisma spiIgtakie parstavji ir anglu dzej-nieki Dz. Bairons, P. B. Sellijs, francu rakstnieks V. Igo, reakcio-nara - vacu rakstnieki un literatiiras teoretiki brali A. un F. Sle-geji, rakstnieki L. TIks, F. Novaliss u. c. ' ,

Neraugoties uz biitiskajam atSl}irIbam rakstnieku romantil}upasaules uzskata, vil}u makslu vieno vairaki kopIgi radosi prin-cipi.

Romantil}iem dzIves IstenIbas telojuma domine subjektIva pie-eja. Ta izpauzas visos dai}darba elementos. Vil}u darbos, pieme-ram, netiek dots objektivizets raksturu telojums, netiek radIta topasattIstIba, ka tas ir realistiskaja maksla. Romantiskais varo-nis vienmer tiesi izsaka pasa autora domas un izjiitas. A. Pus-kins, raksturojot Dz. Bairona tragedijas, atzlme, ka autors saviemvarol}iem sadalIjis pats sava rakstura IpasIbas - vienam atdevissavu lepnumu, otram - naidu, tresajam - skumjas.

Romantil}i realajai dzIves IstenIbai parasti pretstata idealo,velamo, savas fantazijas radIto pasauli. Sava laikmeta konfliktu

133

atkHismei vi!}i bagiHigi izmanto Bibeles, antikas mitologijas unfolkloras motivus. Romantil}u dai1rade plasi parstaveta simbolikaun alegorija, vi!}i run a patetiska intonacija, nevairoties no spil-gtiem telainas izteiksmes lidzekliem.

Ipasu uzmanibu vi!}i pievers cilveka ieksejai pasaulei. RomaR-til}i pierada, ka dzive nestav uz vietas un reize ar to mainas arisabiedribas estetiskas prasibas attieksme pret makslu. Tomervi!}i nespej dzive saskatit un sava maksla paradit sabiedribas at-tistibas objektivos likumus un atseviSl}a individa rieibas atkaribuno tiem. Ignorejot materialos faktorus sabiedribas attistiba, ro-mantil}i nesaskata tos celo!}us, kas rada socialu launumu. Vi!}umaksla balstas uz subjektivi idealistiskiem prieksstatiem par ves-tures procesu un nespej paradit sabiedribai pareizo celu izvirzitoidealu sasniegsanai.

Impresionisms (fr. impression - iespaids) uzplaukumu sa-sniedz francu gleznieciba 19. gs. 70. un 80. gados. Ta spilgtakieparstavji ir E. Mane, K. Mone, E. Dega, O. Renuars, K. Pisarro,A. Sislejs - makslinieki, kas specigi ietekmejusi visas pasaulesglezniecibu. Velak sis virziens iezimejas ari milzika - K. Debisi,M. Ravela ska!}darbos - un literatilra - P. Verlena, O. Vailda,K. Hamsuna dailrade.

Impresionisti' francu gleznieciba pieteic karu sastingusajai,akademiskajai salonu makslai, kas zaudejusi kontaktus ar dzivi.

Par galveno principu maksla impresionisti izvirza pirmoiespaidu atklasmi. Vi!}i glezno tiesi dab as vidil, censas krasasizteikt apkartejas pasaules daudzveidibu - gaisa un gaismasmirdzumu. Ari cilveku vi!}i tver kustiba, ka dabas organisku sa-stavdalu. Cilveks impresionistu darbos iegilst ipasu apgarotibu.Impresionistu dai1rades speks sak!}ojas vi!}u prasme uztvert situa-cijas noska!}u, pardzivojumu pustO!}us.

Impresionistu maksla iezimejas subjektivisma un formalismaelementi, jo pirma iespaida maksimali izteiksmigaka atklasmebiezi klilst par pasmerl}i, kas trauce telotas paradibas dzqakuizpeti visa tas sabiedrisko attiecibu konteksta.

Literatilra impresionisms izpauzas ka smalki uztvertu cilvekapardzivojumu niansu maksla, bet problemu risinajums paliek beznopietnaka sabiedriska veriena. Latviesu literatilra impresionismaiezimes atrodam J. Akuratera «<Kalpa zena vasara», «Degosasala»), A. Birkerta: «<Pedagogi») un A. Baltpurvi!}a darbos.

Ekspresionisms (fr. expression - izteiksme) ka literatilras vir-ziens izveidojas 20. gs. sakuma Rietumeiropa un pauz sikburzua-zisko sla!}u protestu pret burzuazisko sabiedribu. Ekspresionistiaicina uz revolilciju, tacu saprot to ka inteligentas personibasgarigu atbrivosanos., Sai virziena iezimejas divas stravas: labejieekspresionisti ir dumpinieki -'- atseviSl}i individi, kas isti neizjiltne dumpja objektu, ne celoni; kreiso ekspresionistu protest am ir

134

~ -

~

konkrets adresats - bUrZuaziska sabiedriba. Te jamin tadi vacurakstnieki ka G. Kaizers, E. ToIlers, V. Hazenklevers. Fasismalaika dala no tiem Vacija klilst par aktiviem antifasistiem. Dzej-nieks J. Behers sava maksla velak nonak lidz socialistiskajamrealismam. Ekspresionistu makslu raksturo sakapinata emociona-lit ate. Vi!}i tiecas izteikt savu izmisusas dveseles kliedzienu.

Kopuma sa virziena parstavjiem raksturiga nervozi tragiska,pesimistiska dzives uztvere, pasmerl}igs formas elementu izlie-tojums. Latviesu literatilra ekspresionisma ietekme verojama, pie-meram, L. Laicena, J. Sudrabkalna priekspadomju laika darbos.

Kritizetajs realisms. 19. gs. 30. gados Eiropa formejas kriti-zetajs realisms, kas attista talak ieprieksejo gadsimtu progresivasliteratilras labakas tradicijas. Rietumeiropa kritizetaja realismarasanas ir saistita ar proletariata kustibu. Kaut ari izcilakie kri-tizetaj a realisma parstavji O. Balzaks, G. Flobers, C. Dikenss,V. Tekerijs nepie!}em dzives parveidosanu revolucionara cela (tair vi!}u biltiskaka atSl}iriba no socialistiska realisma makslas par-stavjiem), tomer stradnieku atbrivosanas kustiba vi!}iem palidzielilkoties kapitalistiskas iekartas radito pretrunu biltiba. Krievijakritizetajs realisms rodas vesturiska situacija, kad sabiedribasprogresivie sla!}i cinas par dzimtbiltnieciskas iekartas likvidesanu.Izcilakie kritizetaja realism a parstavji A. Puskins, N. Gogolis,N. t;Jekrasovs, A. Ostrovskis, I". Tolstojs u. c. padara krievu lite-ratilru slavenu visa pasaule. Ari latviesu literatilras klasikas nozI-migako dalu veido kritizetaju realistu - bralu KaudziSu, E. Vei-denbauma, R. Blauma!}a darbi.

Starp kritizetaju realismu un romantismu dzives maksliniecis-kas izzi!}as pamatprincipos ir biltiska atSl}iriba. Romantil}i galvenouzmanibu pievers cilveka garigo tieksmju atklasmei, vi!}i uzbrilkdzives negativajam paradibam, ne@.nalizejot to celo!}us. Kritize-taji realisti par makslas izpetes objektu izvirza dzivi visas tasizpausmes formas, censas uztvert sociala launuma pasus pamat-celo!}us. Tatad kritizetajam realismam atSl}iriba no romantismair analitisks raksturs. Sa virziena parstavji savos darbos telo rea-listiskas dzives ainas, kas skaudri apsildz dzimtbiitniecisko unkapitalistisko iekartu, modina tauta parliecibu par socialu par-kartojumu nepieciesamibu. Estetiska ideala apliecinajums te pir-mam kart am istenojas netiesi - atmaskojot dzives negativasparadibas.

Biltiska realisma pazime, ka to norada F. Engelss, ir tipiskiraksturi tipiskos apstaklos un detalu precizitate.

Raksturs kritizetaja realisma maksla vispirms izteic kada no-teikta sociala sla!}a biltiskas iezimes (atceresimies spilgtos muiz-nieku tipus N. Gogoja poema «Mirusas dveseles»), ta ricibu no-~aka konkreti socialie apstak}i, tacu reize katrs tels ir ari spilgtiizteikta individualitate. Klasicisma parstavji dzivu cilveku vietarada personificetas abstrakcijas, romantil}us piesaista arkartejas

1II

I

r

135

personIbas, kritizetaji realisti tiecas izpem un atsegt cilvekuvisa ta neatkartojama pirmreizIguma. Personaza individualizacijaprasa smalku cilveka ieksejas pasaules, vi1}a jiltu dzIves anallzi.Kritizetaja realisma makslai raksturIgs dzils psihologisms. Tur-klat cilveka pardzIvojumi nay radHi atrauUba no apkartejas dzI-yes procesiem. A. Puskins, N. Gogolis, O. Balzaks, I,.. Tolstojs unciti izcili realism a parstavji vienmer centusies uztvert ne vien cil-veka pardzIvojumu Uri individualos, bet arI sabiedriskos celOl;lUS.Pietiek atgadinat, cik dzili I,.. Tolstojs atsedzis savas varonesAnnas Kare1}inas tragedijas socialos pamatus.

Orientacija uz objekUvu, vispusIgu dzIves procesa anallzi no-saka arI kritizetaja realisma darbu formas veidojumu. Romantis-kaja maksla noteicosa loma ir lirikai un liroepikai, turpreU kriti-zetaja realisma uzplauksme saisma ar prozas zanriem - ar Isoun garo stastu un it Ipasi ar romanu. Episkajiem darbiem rakstu-rIga sazarota kompozIcija, mierIgs notikumu pliidums, plasi izver-sti darbIbas vides raksturojumi, kuru precIza izzImejuma lielaloma trapIgi uztvertai detalai. Lielu nozImi telu raksturosana kri-tizetaji realisti pies~ir valodai. A. Puskina, N. Gogola, 1. Turge-1}eva, A. Cehova, O. Balzaka darbos katrs raksturs runa sava,vi1}am vien raksturIga valoda. So savdabIbu nos aka gan vardukrajuma IpatnIbas, gan valodas intonaUvais pliidums.

Kaut arI kritizetajs realisms objekUvi telo dzIves procesu, to-mer ta nay bezkaisllga maksla. Taja specIgi izskan atbildIba parcilveces rltdienu.

Kritizetajs realisms talaku attIsUbu 20. gadsimta gilst aizro-bezu literatilra. Starp izcilakajiem ta parstavjiem jamin A. Franss,R. Rolans, H. Manns, T. Manns, Dz. Golsvertijs, B. Sovs, Dl,. Lon-dons, T. Dreizers u. c.

Atmaskojot tautai naidIgo kapitalisma bilUbu, milsdienu kriti-zetajs realisms ir svarIga pasaules demokratiskas makslas sa-stavdala.

NEREALlSTISKI VIRZIENI LlTERATDRA UN MAKSLA19. GS. BEIGAS UN 20. GADSIMTA

Burzuaziskas ideologijas krIze, kas iezImejas jau pec 1848.gadarevoliicijas, it Ipasi padzilinas pec ParIzes Komilnas sagraves.Maksla sI krIze izpauZas vispirms ka burl,uaziskas ideologijasparstavju cI1}apret realismu. Antirealistiskas tendences literatilraimperialisma perioda iezImejas divas galvenajas formas - kanaturalisms un modernisms.

NaturiiIisms (lat. natura - daba) ka literars virziens izveido-jas 19. gs. 60.-80. gados. Ta popularakais teoreti~is un prakti~isir E. Zola (1840-1902). Vi1}suzskata, ka makslas galvenais uzde-vums ir pem un attelot faktus. Sadu prasIbu izvirza arI kritizetaja

136

realisma maksla. Tacu dzIves procesa izzi1}as pamatprinciposstarp realismu un naturalismu ir biltiska atS~irIba, jo naturalismsdaiJrades procesa pietiekami nenoverte subjekUvo faktoru. Tasprasa atveidot dzIves paradIbas maksla bez to idejiski estetiskavertejuma. Tatad makslinieks te bilUba atsakas iejaukties sabied-risko procesu vertejuma, izdarlt faktu anallzi, lai nonaktu lldznoteiktiem secinajumiem. Naturalisma teoreti~i noliedz idealu no-zImi jaunrades procesa, noniecina makslas audzinoso, sabiedrIbuparveidojoso funkciju. 20la noraida fantaziju maksla, viQs uztvermakslas telu ka tiesu dzIves fotografiju.

Cilveka dzIve par noteicosajiem E. 201a uzskata nevis socialos,bet biologiskos faktorus. Tapec savos romanos rakstnieks lieluuzmanIbu pievers iedzimUbas problemai, ar iedzimUbu viQs iz-skaidro veiksmes un neveiksmes savu Hteraro varonu dzIve. Pa-darot cilveka dzIvi atkarIgu galvenokart tikai no biologiskiem fak-toriem, naturalisms nespej atklat galvenos celoQus, kas izraisakonfliktus kapitalistiskaja sabiedrIba. IedzimUbas teoriju plasiizmanto reakcionaras burzuazijas aprindas, lai attaisnotu socialonevienlldzIbu kapitalisma iekarta. Tatad naturalisma estetiku no-saka divi galvenie principi - bezkaisllga dzIves faktu kopesanaun biologisms. Abi sie principi ir asa pretruna ar makslas audzi-noso, dzIvi izzinoso un parveidojoso funkciju. Jauzsver, ka tal an-Ugakie sI virziena piekriteji - E. 20la, G. Mopasans, brali E. unZ. Gonkilri parvareja sa virziena teoretisko principu ierobel,oUbuun radIja sabiedriski nozImIgus darbus.

Modernisms (fr. moderne - milsdienIgs, jauns). Burl,uaziskasideologijas un estetikas krIzi visuzskatamak apliecina tiesi mo-dernisma maksla. Ta ietver sevI vairakus novirzienus - simbo-lismu, futilrismu, kubismu, dadaismu, sirrealismu, abstrakcio-nismu, kurus vieno vairakas radniecIgas iezImes.

Modernistiem nay pieQemama burl,uaziska sabiedrIba. Bet savuopozIciju viQi apliecina tadejadi, ka pasludina radosas personIbasabsoliitu neatkarIbu no dzIves IstenIbas. Maksla, pec vi1}udomam,radltajs izteic vienIgi pats sevi. Rakstnieks nevis analize dzIvesIstenIbu un tiecas to parveidot, bet gan sava iztele veido jaunurealitati, kam ar objektIvi eksistejoso pasauli nay nekada sakara.Protams, sada maksla nevar sekmet ne dzIves izzinasanu, ne par-veidosanu.

Viens no modernisma novirzieniem ir simboIisms (gr.symbolon - norunata pazISanas zIme). Tas rodas Francija19. gadsimta un pec tarn pIasi izpIatas Rietumeiropas zemes unKrievija. Daudzi sI novirziena parstavji asi izjilt burl,uaziskassabiedrIbas degradesanos, tacu attiecina to uz visu ciIveci. Atrau-tIba no sabiedrIbas progresIvajiem spekiem nelauj simbolistiemapzinat sabiedrIbas attIstIbas perspektIvu. Tapec sa virziena par-stavji paul, pesimistiskas noskaQas. Simbolisma maksIa ir popu-Iara burl,uazijas aprindas, jo sava biltlba ta ir antidemokratiska.

137

Simbolisti pauz mistisko dualisma ideju, proti, ka pasaule ir sa-dalIta divas sl}irtas dalas: realaja (ta ir ikdienas dzIve visas tasizpausmes formas) un idealaja, kas pastav aiz cilveka izziQasrobezam. Makslas uzdevums ir aptvert so idealo pasauli, kas pie-ejama tikai izredzetajiem - maksliniekiem. Simbolistu darbiemtapec ir diveja nozIme - parasta dzIves aina viQu darbos zem-teksta izteic telotas paradIbas apslepto, mistisko jegu. SI otranozIme simbolistu darbos ir seviSl}i svarIga, ta pauz galveno dai1-darba saturu. Makslas tels parversas par simbolu, kura IpatnIbair ta daudznozImIgums - taja apvienojas konkretais un abstrak-tais, realais un nosacItais. Reize ar to katrs simbols ir daudzno-zImIgs, atSl}irIgs, pat pilnIgi preteji uztverams. ArI valodai sajosdarbos ir divejada jega: pirmkart, ta ir makslas tela struktilrasizveides elements, otrkart, ta kalpo maksliniekam vien nojausamomistisko noslepumu atklasmei. Sai otra aspekta yards iegust jautIri magisku jegu. Tapec arI simbolisti lielu nozImi piesl}ir pantamuzikalitatei. Ta, piemeram, francu dzejnieks simbolists P. Ver-lens raksta «Romances bez vardiem», kur noslepumains saturs tkkizteikts ar Ipasi organizetas ritmikas un skaQu atkartojnmu pa-lidzIbu.

Sis novirziens 20. gs. literatilra sava butIba tiecas ar simbolupalidzIbu aizvest lasItaju no realas dzIves ireala zemapziQas pa-saule.

Visspilgtak burzuaziskas makslas degradesanas atklajas ab.strakcionisma (tat. abstractio - attalinasana). Sa virziena par-stavji pilnIgi ignore objektIvo realitati, tas ir bezprieksmetiskumakults maksla. Makslinieks te sarauj jebkuru saikni ar realo Iste-nIbu. Savu subjektIvo es viQs izteic loti dazadi: gan kombinejotdazadas geometriskas figuras (kubisms), gan savienojot dazaduskrasu plankumus (tasisms). Visos gadIjumos konkretas IstenIbasvieta tiek dots abstrakts, tikai pasam radItajam vien uztveramssimbols. Literatilra abstrakcionisms izpauzas ka bezjedzIgas varduvai burtu kombinacijas, dzIva cilveka vieta tiek radIts abstrakts«psihologisks komplekss».

Modernismam ir daudz variantu. Tacu visus modernistus vienosubjektIvistiska makslas butIbas izpratne, formalisms, opozIcijapret realistisko makslu. Marksistiski leQiniska estetika vienmercInIjusies ar modernismu, kurs sabiedrlbas apziQu virza prom nolaikmeta kardinalo problemu progresIva risinajuma.

SOCIALISTISKAIS REALISMS

Socialistiskais realisms makslas attIstIba iezIm~ kvalitatIvijaunu attIstIbas pakapi. Socialistiska realisma butIba izteikta Pa-domju Rakstnieku savienIbas statiltos:

«SI metode prasa patiesu, vesturiski konkretu dzIves IstenIbasatspogulojumu tas revolucionaraja attIstIba. Galvenais socialis-

138

,\

1

tiska realism a makslas uzdevums - audzinat masas komunismaidealu gara.»

Socialistiskais realisms, kura pamata ir marksisma-leQinismaideologija, ir partijiska maksla. Ta aktIvi aizstav visas pasaulesdarbalauzu intereses. Marksistiski leQiniskais pasaules uzskats so-cialistiska realisma makslas meistariem payer iespejas dziji ielU-koties sabiedrIbas attIstIbas pmcesos, dot to objektIvu verte-jumu.

Socialistiskais realisms sava butIba ir aktIva maksla. Tai naypieQemama rezonejosa attieksme pret dzIvi, atrausanas no sarez-gItako laikmeta problemu risinasanas. SI maksla principiali jaunaskatIjuma rada cilveces cIQu par laimIgu nakotni, saistot to nevisar katra cilveka moralu pilnveidosanos, ka tas bija verojams kriti-zetaja realisma literatilra, bet gan ar stradnieku sl}iras revolucio-naro cIQu pret burzuaziju. Socialistiska realism a maksla pirmQreizi pasaules literatilra vesturiski konkreti un makslinieciski par-liecinosi speja paradIt tautas revolucionaro cIQu, taja pirmo reizilaikmeta estetiskais ideals gust pilnvertIgu iemiesojumu pozitIvavaroQa tela. Atceresimies, ka kritizetaja realism a literatilra ne-speja sava laika dzIves IstenIba uztvert pozitIvo varoni un tapecvai nu mekleja to pagatne, vai arI radIja dzIves IstenIbai neatbil-stosu idealu shemu. Spilgtakie socialistiska realisma makslas po-zitIvie varoQi Pavels Vlasovs, Davidovs, Meresjevs, Voropajevs undaudzi citi kluvusi par atdarinasanas cienIgiem paraugiem visaiprogresIvaj ai cilvecei.

Socialistiska realisma makslas tematiskais apjoms ir visaiplass. Tas redzes loka pirmam kart am ir sava laika dzIves aktua-las problemas un revolucionaras kustIbas, socialisma celtniecIbassasniegumu vispusIga apzinasana. Tacu liela uzmanIba tiek pie-versta arI dzIves negatIvo paradIbu kritiskam vertejumam. Socia-listiska realisma maksla ir optimistiska, dzIvi apliecinosa maksla.Un no sIm pozIcijam ta aktIvi uzbruk visam, kas trauce attIstItiespatiesam humanismam, kas trauce cilvekam dzIvot harmonisku,garIgi pilnvertIgu, skaistu dzivi.

Revolucionaro dzIves attIstIbu apliecina gan pagatnes, gansodienas dzIves telojums, visa cilveka dzIve tas sarezgItaja daudz-veidIba. Socialistiska realism a metodes butiska iezIme ir stilu,formu un zanru daudzveidIba. Socialistiskais realisms payer rakst-niekam vispusIgas iespejas brivai dailradei un iniciatIvai saturaun formas sfera, sagada iespejas talanta IpatnIbu brIvai izpaus-mei, stimule makslinieciskas izteiksmes izlietojuma daudzveidIbu.

Socialistiska realisma maksla radosi jaapgust visi kompo-nenti, ko ietver jedziens daildarba forma. Tas arI saprotams,jo musu sabiedrIbas dzIve var tikt estetiski pilnvertIgi apzinatatikai daudzveidIga, novatoriska maksla. Izteiksmes iespeju papla-sinasanas un padzi1inasanas socialistiska realisma maksla notiekdazados virzienos. Pedejos divos gadu desmitos musu makslaipasi strauji notiek ne vien klasiskas realistiskas, bet arI romantis-

139

kas makslas poetikas elementu radosa apzinasana, pieaug litera-tUras zanriska diferencesanas (jaunakaja literatUra, piemeram, irpopulari tadi romana zanri ka romans-atcere, romans-dienasgra-mata, romans-balade, asociatIvais romans, romans-eseja, romans-monologs, dokumentalais romans u. c.). BagatIgak socialistiskarealisma darbos sastopami nosacIti formas elementi, tacu seit tiekalpo vienam mer~im - dzilakai dzIves procesa izzil}ai un at-klasmei.

Socialistiskais realisms rodas laika, kad stradnieku s~ira kjustpar dzIves parveidotaju revolucionaru speku, kad izveidojas tasideologija - marksisms-jel}inisms. Sai laika rodas tas literatUraspirmie iedIgji, kura izteic stradnieku s~iras intereses. ProletariatacIl}as motIvi iezImejas jau 19. gs. angju (cartistu dzejniekiE. Dzons, Dz. Mesijs), francu (E. Potje, L. MiSela), vacu(H. Heine, G. Hervegs, F. Freiligrats) un krievu (revolucionarasmasu dziesmas) literatUra. Te varam runat par jaunas dailradesmetodes - socialistiska realisma sakotni. SI literatUra attIstasKrievija 19. gs. beigas un 20. gs. sakuma. Krievijas stradniekus~ira, kas ir starptautiska proletariata avangards, rada vislabve-lIgakos socialos un idejiskos prieksnoteikumus socialistiskas mak-slas attIstIbai. Revolucionarie notikumi ietekme visas dzIves sfe-ras, tie dzili skar arI makslas pasauli. Asas ideologiskas cIl}asapstakjos V. I. I,-el}insformule jaunas proletariskas makslas attIs-tIbas pamatprincipus. Vil}s uzsver, ka jaunas makslas galvenaisuzdevums ir sekmet dzIves revolucionaro parveidosanu, aktIvi aiz-stavet darbajauzu intereses. Un tiesi aktIva cIl}a par komunistis-kas partijas idealu Istenosanu dzIve var nodrosinat rakstniekampatiesu daijrades brIvIbu.

J aunas makslas izveide liela nozIme ir kritizetaj a realismaliteratUras nozImIgako sasniegumu radosai apguvei. Proletariskierakstnieki macIjas no I,-.Tolstoja, A. Cehova un citiem klasi~iemtelu tipizacijas un individualizacijas meistarIbu, attIstIja talakkritizetaja realisma demokratiskas tradIcijas.

Par socialistiska realisma metodes pamatliceju krievu litera-tUra uzskatams Maksims Gorkijs, kurs romana «Mate» un citosdarbos augsta makslinieciska kvalitate paradIjis jauna tipa va-roni - revolucionaro proletariatu. Jaunas daijrades metodes iezI-mes verojamas arI citu krievu proletarisko rakstnieku - DemjanaBednija, A. Serafimovica u. c. darbos.

Pec Uelas Oktobra socialistiskas revolficijas socialistiskaisrealisms strauji attIstas visas makslas nozares. Jaunas makslasveidosanas, padzijinasanas un nostiprinasanas notika cIl}a pretdazadam antipartijiskam jaunrades stravam un grupejumiem.Pati socialistiska realisma daijrades metode saka formeties jaugadsimta sakuma, tacu termins sociiilistiskais reiilisms literatUraszinatne ienak tikai 30. gadu pirmaja puse. Socialistisko realismunevar uzlfikot tikai par krievu literatUras sasniegumu vien un taizplatIbu citas zemes skaidrot tikai ar krievu literatUras tiesu

140

---

ietekmi. Jaunas metodes rasanos nos aka konkreti vesturiski ap-stakji, revolucionaras atbrIvosanas cIl}as kustIba katra konkretavalst!. Kaut arI sai kustIbai ir vairakas kopIgas iezImes, tomer tasnorisei katra zeme piemIt savas specifiskas IpatnIbas, kas ietekmeattiecIgas literatUras attIstIbu. Jal}em vera, ka jaunas metodesveidosanos ietekme arI katras zemes atS~irIgas literaras tradIci-jas. GandrIz vienlaicIgi ar socialistiska realisma veidosanos Krie-vija tas aizsakas arI Danija, kur laika no 1906. gada lIdz 1911. ga-dam M. Andersens Nekse uzrakstIja romanu «Pelle Iekarotajs». SIromana rasanos nosacIja dal}u taut as revolucionara cIl}a, un taizveidi pozitIvi ietekmeja skandinavu progresIvas literatUras tradI-cijas. Francu tautas revolucionara kustIba ietekmejusi A. Barbisaromana «Uguns» rasanos, kur talantIgi paradIta revolucionarasapzil}as pamosanas plasas tautas masas. Latviesu literatUrii so-cialistiska realisma aizsakumi meklejami Rail}a revolucionarajadzeja.

Musdienas socialistiskais realisms ir kjuvis par vadoso dail-rades metodi pasaules literatUra. Tas pu1cinajis zem sava karogaizcilakos pasaules rakstniekus. Lai minam D. Oldridzu, D. Und-seju (Anglija), A. Stilu, P. Deksu, P. Eliaru (Francija), N. Hik-metu (Turcija), P. Nerudu (CIle), Z. Amadu (BrazIlija) un dau-dzus citus.

Reize jauzsver arI M. Gorkija, V. Majakovska, M. Solohova uncitu krievu socialistiska realism a makslas izciliiko parstavju lielanozIme pasaules progresIvas, revolucionaras literatUras attIstIba.

Socialistiska realism a literatLlra cInas par dzIves revolucionaruparveidosanu visa pasaule, aktIvi llzbruk literatUrai, kas aizstavburzuazijas intereses vai arI, slepjoties aiz dazadiem formas tri-kiem, censas izvairIties no aktualu 20. gs. problemu risinasanas.

DAII,.LITERATORAS VElD I UN PAVEIDI

DaijliteratUru iedala trIs veidos: e pi k a, I i r i k a un d r a m a.Sa iedalIjllma pamata ir trIs literara telojuma pamatformas:episka, liriska un dramatiska. No episka un liriska telojuma ap-vienojuma radies starpveids - 1i roe pis k a i s veids.

Musdienu literaturas zinatne literaros darbus, kas uzrakstItinesaistItaja valoda, apzIme ar nosaukumu pro z a. Daijdarbusvarsmota valoda sauc par d z e j u. Dramai plasakaja nozIme(atS~irIba no dramas saurakaja nozIme) dots nosaukums d r a-m a t u r g i j a.

Katram literatUras veidam vel var but dazadi p a v e id i, pie-meram: epika - romans, stasts, novele, pasaka; dramaturgija -komedija, tragedija; lirika - oda, dziesma, satIra; liroepika -poema, balade u. c.

DailliteratUras paveidi vestures gaita mainIjusies, piemeram,senas grie~u tragedijas gruti salIdzinat ar V. SekspIra vai mus-

141

dienu autoru darbiem, kaut arI tie visi pieder pie viena un tapasa literahlras paveida. Ja laika gaita rodas vesela grupa vienapaveida atS~irIgu darbu, tad runa par z an r u.

Ta, piemeram, ir dazadi romana zanri: sadzlves romans, kuraautors plasi notelojis sadzlves ainas; satIriskais romans, kuraizsmietas kadas nevelamas paradlbas; vesturiskais romans, kuraattelots kads vestures laikmets, vesturiskas personas un notikumi.Viens autors var uzrakstIt dazada zanra romanus, piemeram,A. UpWm ir daudz sadzlves romanu «<Zelts», «Smaidosa lapa»,Zala zeme» u. c.) un vesturisku romanu «<Laikmetu griezos»,«Plaisa makOl;lOs»u. c.). Tapat daudz dazadu zanru ir poemai,baladei, stastam, novelei.

Tatad visa dailliterahlra iedalama veidos, veidi savukart -paveidos, paveidi - zanros.

Dailliterahlras veidus nevar citu no cita krasi norobezot. Ta,piemeram, episkajos sacerejumos biezi vien ievItas liriskas atvir-zes, arI atsevis~i dzejoli. Plasajos epikas darbos dazkart ir daudzspilgtu dramatisku vietu, kur literaro varoQu savstarpejas sadur-smes atklatas spraigos dialogos. Daudz sadu dramatisku vietu irA. UpISa noveles. Drama palaikam atrodami liriska telojuma ele-menti, dazkart medz runat arI par liriskam dramam (A. Cehovadramas, G. Priedes lugas). Liroepika var ievIties dramas elementi.Ta, piemeram, PlUdoQa poemas «Atraitnes dels» pirma nodalauzrakstIta mates un dela dialoga forma. Atsevis~a daildarba pie-derlbu pie noteikta literahlras veida nosaka pec attiecIga darbapamatiezlmem.

Daudzi ieverojami rakstnieki radljusi nozlmIgus darbus visosdailliterahlras veidos, tomer katram autoram ir kads iemIlotsveids, kura viQs vislabak var izteikt savas ieceres. Ta, piemeram,Rainis ir lirikas un dramas meistars, A. UpIts vairak pieversiesepikai un dramai. V. Lacis seviS~i izkopis epikas paveida plasasformas - romanu un epopeju, J. Sudrabkalns galvenokart irliri~is, bet iecienljis arI telojumu un miniahlru.

J au sirma senatne, kad cilveki vel neprata lasIt un rakstIt,viQi savas pardomas un atziQas izteica mutvardu daiJrade jebfolklora. F 0 l k lo r ii epi k a i ir ieverojama vieta, jo katra tautair pazIstamas pasakas, teikas un dazadi nostasti. Sie epikas pa-veidi cilveces attIstIbas gaita ir dazadi veidojusies, parmainlju-sies un attIstIjusies. Tagadeja dailliterahlra sastopama literara?asaka, Isie un garie stasti, ka arI gari un plasi romani. Tade-jadi epika izs~ir plasas, videjas un mazas formas. AtS~irlbu starsIm formam nos aka ne tikai apjoms, bet arI tas, cik plasa ir dail-darba risinama tematika, cik liels ir darbojosos personu skaits,cik daudzveidIgi ir notelotie raksturi un ka izveidota kompozlcija.

Pasaka ir tiids sacerejums prozii (retak dzeja), kas stiista parizdomiitiem, reizem fantastiskiem notikumiem. Pas aka ir tautas-episkas daiJrades paveids un pieder pie epikas videjam vai maza-jam formam.

Pasaku tematika ir loti dazada. Ta stasta gan par lauzu sa-dzlvi, gan par dzlvnieku un augu pasauli, gan par brlnumainiemun neiespejamiem notikumiem. IzsI}ir sadzlves, dzlvnieku, brI-numu un joku pasakas.

Pasaku stastItajiem ir izveidojusies Ipasi paQemieni, ka rosi-nat klausItaju interesi, piemeram, kapinajums. Notikumi seko no-tikumiem, bet katrs nakamais notikums arvien vairak sasprindzinauzmanlbu. Ta, piemeram, varonim jacInas ar briesmoni, kam sa-kuma ir trIs galvas, tad sesas, tad devil}.as.

Pasakas biezi lieto atkartojumu, tai raksturIgi arI parspIlejumi.Pasaku teiceji iemIlojusi raksturIgus izteicienus, ko lieto gan

to sakuma, gan nobeiguma, piemeram: «Reiz dzlvoja.. .», «Vecoslabos laikos.. .», «Eda, dzera trIs dienil}.as, trIs naksnil}.as, es arItur biju, pats redzeju».

Pasakas, tapat ka citos episkajos sacerejumos, autors neiejau-cas notikumu gaita, bet lauj, lai tie pasi valdzina klausItajus.

No taut as pasakas izaugusi 1i t era rap a s aka. Literarajaspasakas autori izmanto taut as pasaku elementus ka satura, taformas zil}.a.

EPIKALiteraras pasakas, tiipat kii tautas pasakas, vesti par fantastis-

kiem, neiespejamiem notikumiem. Formas zil}.a literaro pasakuautoru pieeja ir dazada. Ta, piemeram, E. Birznieka-UpISa radItopasaku valoda un stastIjums ir tuvs taut as pasakam, turpretIA. Sakses literaro pasaku stils tuvaks miisdienu novelei un stas-tarn. Satura un izteiksme savdabIgas ir I. Ziedol}.apasakas. Lite-riiro pasaku autori pauz sava laika idejas un atzif;wS.

Literaras pasakas ir pazIstamas daudzam tautam. Lieliskaspasakas radljis ieverojamais dal}.u rakstnieks H. K. Andersens, po-pularas ir arI vacu rakstnieku bralu Grimmu pasakas. Ka Ander-sena, ta bralu Grimmu pasakas latviesu valoda tulkotas jau pirms-padomju laika.

Epika ir visplasakais un visvairak izplatItais daijliteratiirasveids. Epika dzivi atspogulo vestijumii par dzivi un cilvekiem,par cilveku savstarpejiim attiecibiim, izturesanos un piirdzivoju-miem daziidos apstiiklos. Epika attelo lielus, nozlmlgus notiku-mus cilveku un visas tautas dZlve, riida veselu laikmetu ainas,bet ataino arl atsevisku cilveku dzlvi un vinu vissikiikiis dveselesvibriiciias.' ,

Epika ir sacereta proza, jo ta var brlvak stastIt par dazadiemnotikumiem. Tomer dazreiz rakstnieki sacerejumus, kam ir epi-kas iezlmes, veido arI dzejas valoda. Ta, piemeram, uzrakstItsA. Puskina romans «Jevgel}.ijs Ol}.egins».

142 143

Krievu literatura plasi pazIstamas ir A. Puskina pasakas, ku-ras izmantota bagata tautas dailrade, M. Saltikova-Scedrina sa-tIriskas pasakas un M. Gorkija politiskas pasakas.

Musdienas popularas ir K. Paustovska filozofiskas pasakas.VertIgu ieguldIjumu literaras pasakas lauka devis N. Nosovs parZiedu pilsetas iemItniekiem NezinIti un vil}a draugiem. Rakstniekssai darba notelojis padomju bernu dzIvei raksturIgas ainas, ievi-jis daudz fantastikas, piemeram, lidojumus kosmosa, kuri musudienas jau Istenoti dzIve.

Latviesu literatUra pirmspadomju posma daudz literaro pasakusacerejis K. Skalbe. Vil}a pasakas dzIva telojuma del guva lieluieverIbu, kaut arI tajas paustas atzil}as ne vienmer ir piel}emamas,piemeram, nepretosanas launumam «<Kal}ISadzirnavil}as»), mis-tika «<Meza balodItis»), pesimisms un bezcerIba «<Pelnrusl}Ite»).

Plasi pazIstama ir L. Laicena literara pasaka «Laimes putns»,kur izteikta ticIba darbalauzu spekiem.

Daudz literaru pasaku radIjis E. Birznieks-UpItis. Vil}a pasa-kam ir raksturIga realistiskapieeja dzIvajai un nedzIvajai dabai.Rakstnieks maca mazos lasItajus saskaUt apkarteja pasaole visulabo un skaisto, rosina verot dabu, stastIdams par vissIkakajiemkukainISiem spilgti un interesanti.

Latviesu padomju literatUra literarajai pasakai pieversusiesA. Sakse. Vil}as pasakas domatas gan lieliem, gan maziem lasI-tajiem, piemeram, krajums «Laimes kalejs». Taja sakopotas pasa-kas stasta par dazadiem cilvekiem un vil}u pardzIvojumiem. I.-otiieverojamas ir A. Sakses «Pasakas par ziediem», kuras izteiktasdaudzas nopietnas pardomas par dazadam dzIves paradIbam unetiskam vertIbam.

ArI citi padomju rakstnieki rakstIjusi literaras pasakas, pie-meram, ZaI}a GrIvas populara pasaka mazajiem lasItajiem «Pa-saka par Diegabiksi», lmanta Ziedol}a «Krasainas pasakas» un«Blel}as un pasakas». PazIstamas arI E. Salenieka, S. Kaldupesun citu autoru pasakas.

Teika. Teika, tapat ka pasaka, izveidojusies sirma senatne.Ats~iribii no paspkas t e i k a parasti megina kaut ko noskaidrot,pamatbt, aikliit,{piemeram, ka kalni celusies, ka radusiis upes unezeri, kapec zal}iin parsl}elta lUpa. Teikas saistiis ar noteiktu vietu«<Ka zveri Daugavu rakusi») vaiiJersonu (teikas par Lacausi,Lacplesi). Da!ai teiku pamatii iT vesTuTiski notikumi (teikas parEmbutes piIrr

Teikas sastopami tie pasi formas elementi, kas ir pasakas:parspIlejums, kapinajums, atkartojums, tomer tie nay tik spilgtiizteikti.

Teika parasti ir Isa, ta vest! par vienu notikumu. Teikam,tap1Wka pasakam, ir daudz variantu. Tautas teikas sava dailradeizmantojusi daudzi feverojami rakstnieki. Ta, piemeram, V. Getesava genial a darba «Fausts» pamata licis tauta dzirdetas un arI

144

'

jau literari apstradatas teikas par doktoru Faustu, bet Rainissava ieverojama tragedija «lndulis un Arija» izmantojis teikaspar kursu virsaiti lnduli un vacu komtura meitu Ariju.

Tautas pasakas un teikas sava daijrade, Ipasi dramaturgija,izmantojusi Aspazij a «<Vaidelote»), A. Brigadere «<SprIdItisl>,«Maija un Paija» u. c.), L. Paegle «<Runga, iz maisa!»).

Romans ir episko darbu pati plasiikii forma, kurii a'tspogu!otssarezgits dzives process, daudzpusigi attelots laikmets un cilvekudzive.

Romana parasti ir daudz personu, kas attelotas visdazadakajassavstarpejas attiecIbas. Galvena varol}a vai vairaku centralo va-rOl}u raksturi paradIti attIstIba. Romana atseviSl}o cilveku dzIvesstasts aizvien saistas ar attiecIga laikmeta socialajam paradIbam.Biezi vien rakstnieki izvelas kadu notikumiem un sarezgIjumiembagatu laika posmu, kura ieauz cilveku dzIves stastu. Ta, pieme-ram, brali KaudzItes «Mernieku laikos» attelo zemes merISanas,dalIsanas un iepirksanas laiku Piebalga pagajusa gadsimta60. gadu beigas. Tie bija notikumi, kas savill}oja visu novadu, unlIdztekus tiem romana tiek risinats galveno varoI}u dzIves stastsno supuja lIdz kapam.

A. UpIts romana «Zieme!a vejs» attelo 1905. gada notikumus.Uz plasa revolUcijas laikmeta fona risinas daudzu vil}a varol}udzIves notikumi.

Tomer ne vienmer romanos atteloti arkarteji notikumi, pieme-ram, V. Lacis sava popularaja romana «Zvejnieka dels» atteloOskara K!avas jaunIbas posmu, kas noris burzuaziskaja Latvija20. gadu beigas un 30. gadu sakuma. Visa Oskara darbIba ir vel-Uta dazadiem ekonomiska rakstura parkartojumiem, lai uzlabotuapkartejo zvejnieku materialo stavokli. ViI}s versas pret iesIkste-jusam apkartnes tradIcijam un parada, ka pasu darba cilvekurokas ir speks, kas iespetu parveidot viI}u dzIvi.

leprieks minetajos darbos centra bija savas vides raksturIgieparstavji, tie izteica sava laika domas un uzskatus. Citadi risinasdarbIba musdienu jaunakajos romanos. 1. lndrane romana «Lazdulaipa» telo vienas klases skolenu kolekt!vu neliela lauku vidus-skola. Varetu likties, kadi gan te iespejami lieli notikumi un par-dzIvojumi, tacu, izlasIjusi romanu, redzam, cik meistariski rakst-niece paradIjusi jauniesu garIgo izaugsmi. R. Ezera romana «Aka»notelojusi tikai dazus cilvekus neliela laika sprIdI - kada arstaatvajinajuma laika. Rakstnieces uzmanIba seit pieversta cilvekujutam, vil}u pardzIvojumiem un savstarpejam attiecIbam. Romanaatklajas arI so cilveku agraka dzIve, to tragiskie liktel}i, dazadieraksturi. Romans skan ka muzika, ne velti ta ekranizejumamizraudzIts virsraksts «Ezera sonate».

Rakstniekam romana ir iespeja ne vien plasi raksturot daza-das personas, bet arI risinat svarIgas problemas. LIdz ar toromana sizets ir izversts un biezi sazarots vairakas lInijas, taj a

10- 1289 145

I

-'-

ieklautas liriskas un publicistiskas atvirzes, apraksti un citi arpus-sizeta elementi.

Musdienu literatUra romans ir viens no visvairak izplatltajiemepikas paveidiem.

Padomju literatUra ir daudz ieverojamu romanu rakstnieku,piemeram, A. Tolstojs, M. Gorkijs, N. Ostrovskis, M. Solohovs,A. Fadejevs, L. I,.eonovs u. c. Latviesu padomju literatUra plasusun nozImIgus romanus radIjusi rakstnieki A. UpIts un V. Lacis,kuriem sai nozare ir ieverojami sasniegumi jau pirmspadomjulaika. ArI lietuviesu literatUra radIti izcili romani, piemeram,J. AvIZus darbi, it Ipasi vit;la romans «Zaudeta pajumte», kas ap-balvots ar PSRS Valsts premiju.

Musdienu romanu var iedalIt vairakos zanros: izskiram vestu-risko, socialo, filozofisko, zinatniski fantastisko, biog~afisko, satI-risko romanu, sadzIves (gimenes), piedzIvojumu romanu. PilnIginorobezot roman a zanru nay iespejams. Parasti viena romanasaplUst vairaku ianru tendences. Vesturiskaja roman a var bUtgan socialo jautajumu risinajums, gan gimenes telojums, tacu, jaromana pamata ir vesturiski notikumi, tas pieskaitams vesturiska-jam ianram, piemeram, A. Bela «Sauceja balss», turpretI ta pasaautora darbs «Buris» ir sadzIves romans ar specIgu filozofiskuievirzi.

Autori dazkart raksta vairakus romanus par vienu un to pasutematu, telojot vienas un tas pasas personas. Ta rodas vairakur 0 m a n u c i k 1i. Ir pazIstamas dilogijas, kas apvieno divusromanus. Daudz biezak ir sastopami romanu cikli, ko veido trIsromani. Sada trilogija, piemeram, ir A. Tolstoja «Sapju ce!i», kasaptver romanus «Masas», «Astot;lpadsmitais gads» un «ApmaciesrIts». A. UpIts par bra!iem Robezniekiem stasta sesos romanos,tap at Dz. Golsvertijs par Forsaitu gimeni vesta sesos romanos,O. Balzaks «Cilveciskaja komedija» ietver ap 100 romanu.

Par epop ej u medz apzimet tiidu romiinu, kurii plasi un vis-pusigi atspogu!ota tautas dzive kiidii nozimigii laikmetii. Epopejair visplasakais epikas paveids. Plasas epopejas ir, piemeram,I,.. Tolstoja «Kars un miers», M. Solohova «Klusa Dona», A. UplSa«Za!a zeme», «Plaisa makot;los», V. Laca «Vetra».

Padomju literatUra epopeja sastopama visai biezi. Epopeja dodiespeju autoriem vispusIgi paradIt sabiedriskas dzIves procesu unreize ar to arI cilveku dzIvi. Ta, piemeram, A. UplSa «Zalajazeme» spilgtos makslas telos vesturiski patiesi paradIta sl}iruizveidosanas latviesu lauku dzIve pagajusa gadsimta otraja puse.

Stasts ir sacerejums,kurii autors pastiista par daziemzimigiemnotikumiem vai ari par vienu atsevi#u posmu cilveka dzive.

Dai!literatUra izsl}ir g a r 0 un Iso s t a s t u. G a r a i ss t a s t s ir videja epikas forma. Blakus galvenajam varonim ga-raja stasta darbojas vairakas citas personas.

146

~-

,

,

i

t(

1

I s a j a s t a s t a notelota viena persona vai arI dazas perso-nas un biezi vien atainota tikai viena epizode. PilnIgi norobezotIso un garo stastu nay iespejams; sads iedalIjums ir visai relativs.

RaksturIgi gara stasta paraugi ir A. Brodeles «Zilais zvirbu-lis», A. Dripes «Ta tas varetu but» u. c.

Pie Isajiem stastiem pieskaitami tadi stasti ka J. Vanaga «Upekup», A. J akubana «Cements» u. c.

Latviesu literatUra pirmie stasta aizsakumi meklejami paga-jusa gadsimta vidu. Realistiskus stastus «<Vai pamatei naygruti?», «Baris») sacerejis J. Neikens, izmantodams draudzes ma-cItaja amata gutos noverojumus. Vairakus Isti realistiskus stastussarakstIjis ApSlSUJekabs, piemeram, «Bagati radi», «Pie pagastatiesas». NozImIgus stastus latviesu pirmspadomju literatUra sa-cerejusi Persietis, Doku Atis u. c.

Latviesu padomju literatUra sis epikas paveids ir visai sakup-lojis. Latviesu realistisko stastu Ipasi izkopis E. Birznieks-UpItisun A. UpIts. Liela Tevijas kara gados un Isi pec kara latvieSu pa-domju literatUra radIti nozImIgi ISOstastu krajumi par varonIga-jiem cInItajiem, piemeram, A. Grigula «Caur uguni un udeni» u. c.

Daudz stastu sacerejusi krievu literatUras klasil}i - A. Pus-kins, N. Gogolis, I. Turget;levs un A. Cehovs. Stasta formai piever-susies daudzi ieverojami krievu padomju rakstnieki, piemeram,B. Polevojs, S. Antonovs, K. Paustovskis. RaksturIgu padomjucilveka telu stasta «Cilveka liktenis» izveidojis M. Solohovs.

Pasaules literatUra ir pazIstami daudzi izcili rakstnieki -stasta meistari, piemeram, G. Kellers, T. Storms, M. Tvens, E. He-mingvejs.

Novele ir mazii epikas forma. Noveles saturs veltits kiidam at-sevis~am, neparastam, negaiditam notikumam cilveka dzive.Rakstnieku neinterese, kas bijis pirms sa notikuma vai pec ta,tapec nay vajadzIgs gars, detalizets vestIjums un visu uzmanIbuvar veltIt vienam notikumam, kas saistlts ar specIgu pardzIvo-jumu. Daudzi rakstnieki nesl}iro noveli un stastu, bet visus Isosprozas sacerejumus sauc par stastiem, retak par novelem.

Novele palaikam notelots kads arkartejs notikums. Ta, pieme-ram, R. Blaumanis novele «Naves ena» ataino, ka zvejnieku pul-cit;ls uz ledus gabala tiek aizdzIts jura. Neparastie arejie apstaklirakstniekam !auj daudz spilgtak atklat cilveku ieksejo pasauli.

Dazkart noveles rakstnieki liek darboties arI neparastiem cilve-kiem, pretrunIgiem raksturiem. Udz ar to noveles ir daudz asukonfliktu, sarezgIjumu, kas biezi vien beidzas ar negaidItu atrisi-najumu. Parasti noveles saturs atklajas spriega darbIba, cIt;la, lIdz<irto novelei raksturIgi dramatiski dialogi, un tapec arI daudzasnoveles dramatizejusi gan pasi autori, gan citi rakstnieki. Ta,piemeram, R.Blaumanis pec noveles «Perkona negaiss» izveidojisdramu «Pazudusais dels», bet, izmantojot noveles «Purva bridejs»sizetu, radIjis lugu «UgunI».

10. 147

Novele, tapat ka stasta, rakstnieki izsaka arI savas atziQas unvisparinajumus par dazadam dzlves paradlbam. Ta, piemeram,R. BlaumaQa noveles pauz daudz atziQu par cilveku morali unviQu dzlves vertIbu. A. UpISa noveles vertetas cilveku attiecIbasun sabiedriskas dzlves paradlbas, Z. Grlvas Spanijas brlvlbas cI-Qam veltItajas noveles izteikti asi politiski visparinajumi pardemokratisko speku cIQu pret fasismu.

Lai vel labak izteiktu savas idejiskas ieceres, rakstnieki sakartonoveles Ipasos krajumos ar vienotu tematiku un noteiktu idejiskusaturu. Ta, piemeram, A. UpISa novelu krajumi ir sakartoti ta, kaikviena krajuma katra novele risinata viena un ta pati problema,tikai cita aspekta. Novelu krajuma «Kaila dzlvlba» rakstnieksdeviQas noveles risina dzlvlbas un naves problemu saistIjuma afcilveka parliecIbu, ar cInItaja apziQu. Novelu krajumam «StasHpar macItajiem», kura atteloti dazadi macItaji un viQu attieksmepret savu arodu, jutama specIga antireligiska tendence.

Latviesu pirmspadomju literatUra pagajusa gadsimta beigaspirmais un labakais novelu rakstnieks ir R. Blaumanis. Sa gad-simta sakuma noveles rakstIjusi J. EzeriQs, P. RozItis u. c.

No latviesu padomju rakstniekiem noveles zanram jau seapieversusies A. UpIts un V. Lacis. Noveles formu izkopusi artZ. Grlva, M. Birze, R. Ezera u. c.

Krievu literatUra pirmspadomju laika ieverojamas ir A. Pus-kina un A. Cehova noveles, krievu padomju literatUra skaistasnoveles sacerejusi M. Gorkijs, S. Antonovs, M. Solohovs un daudziciti. Kirglzu rakstnieks C. Aitmatovs izjustas noveles stasta parsava novada dzlvi un cilvekiem.

Pasaules literatUra izcili novelu rakstnieki ir G. Mopasans"G. Kellers, O'Henri u. c.

Apraksts stiista par konkretiem notikumiem un personiim. Ap-raksta galvenii pazime ir dokumentalitiite. Aprakstos izmanto pro-totipus, mazak tajos izdomas un fantazijas. Dazreiz aprakstaautori, stastIdami par plasi pazIstamam, visiem zinamam tipiskamparadlbam, var arI neminet konkretu personu, vietu un laiku. Sadaveida apraksti iegust lielaku visparinajuma nozlmi, tajos skartasmusdienu aktualas problemas. Padomju literatUra aprakstam ifnozlmIga vieta, jo sis epikas paveids vistiesak, atrak un operatI-yak atsaucas uz dienas notikumiem, informe lasItaju ar telainiemvarda makslas lIdzekliem, iedarbojas uz viQa jutam, audzina viQukomunisma gara. RaksturIgi piemeri sai ziQa ir apraksti parBAM - musu gadsimta lielo dzelzcela magistrali. Tas celtnieclbaslaika prese paradljusies dazadi apraksti. Tie stasta par Siblrijasdabas apstakliem, risina buvniecIbas jautajumus, attelo celtnielmkolektIvu, veido atseviSl}u darba darItaju portretus.

Ir izveidojusies dazadi apraksta zanri, piemeram, zinatniski.publicistiski, politiski, satIriski, liriski apraksti.

148

(Apraksta zanru nosaka izraudzIta tematika. Ta, piemeram,

rakstnieka M. Birzes apraksti, kas radusies pec viQa celojumiempa Vaciju, tapat arI Z. Grlvas iespaidi par Spaniju, ir ciesi saistJ:tiar abu autoru skarbajam pagatnes atmiQam, kuras arI nosaka soaprakstu politisko raksturu. TurpretI I. ZiedoQa apraksts par Kare-liju «<Pa putu celu») pauz celotaja prieku, stasta par jauniemiespaidiem, negaidItiem notikumiem un dabas skaistumu.

NozlmIgu vietu latviesu padomju apraksta zanra ieQem I. Zie-dOQa«KurzemIte», kura apvienojas vairaki apraksta paveidi. Liris-kam atvirzem bagataja celojuma stasta nepartraukti mijas assverotaja skatiens ar kaismIga publicista balsi. Pardomas, prieks-likumi un ierosinajumi pavada celotaju ik uz sola, tapec arI sapro-tama liela rezonanse sabiedrIba, ko izraisIja SI darba publice-jums.

Apraksta forma var but dazada. To nosaka izveletais apraksta-mais objekts. Ta, piemeram, aprakstam var but gan vestulu, ganreportazas, gan dienasgramatas, gan cita veida forma. Latviesupirmspadomju literatUra pazIstami celojuma apraksti, piemeram,bralu KaudzISu aprakstu kopojums «Vija», A. Pumpura «Celojumsno Daugavas lIdz Donavai».

Latviesu padomju literatura pirmos aprakstus publicejusi tierakstnieki, kas 20. un 30. gados darbojas Padomju SavienIba, pie-meram, E. Eferts-Klusais, A. Kadi~is-Groznijs, A. Ceplis, D. Beika,O. Rihters. Apraksts loti izplatIts bija Liela Tevijas kara laika,kad daudzus svarIgus ziQojumus par fronti un aizmuguri rakst-nieki sniedza makslinieciska apraksta forma (V. Kacena, P...Talcisu. c.). Periodiskajos izdevumos pedeja laika publiceti daudzi ap-raksti par celojumiem gan Padomju zemes republikas, gan aizmusu Dzimtenes robezam. Par zvejnieku darbu Atlantijas okeanamaksliniecisku aprakstu-reportazu «Zem albatrosa sparniem» sa-rakstIjis Z. GrIva.

Padomju literatUra apraksts ir visai izkopts epikas paveids.Daudz vertIga sai epikas paveida devis M. Gorkijs. Ieverojami ap-rakstu meistari ir V. Peskovs, B. Polevojs, V. Oveckins,J. SmUls u. c.

Telojums. Liriska rakstura aprakstus medz saukt par teloju-miem. Apraksts vienmer lasItajam sniedz arI kadu jaunu izziQasmaterialu, turpretI telojums aizvien ir emocionals un iedarboj asuz lasItaja jUtu pasauli. No stasta telojums atS~iras ar to, ka tajanay sizetiskas lInijas vai arI ta ir joti nepilnIga. Telojumam naydokumentalitates rakstura, tas nedod Ipasi jaunas atzit)as vaiizziQas materialu. Telojuma visu nosaka autora izjutas, pardzI-vojums, viQa subjektIvais skatIjums.

Spilgts un savdabIgs telojums latviesu pirmspadomju litera-tUrii ir J. Jaunsudrabina «Ar makskeri».

Telojuma paveidu i~kopis J. Sudrabkalns.

149

Miniatiira parasti ir maza apjoma telojums ar ptirdomu rak-sturu. Daudz miniatUru sacerejis J. Sudrabkalns. Gan pirmspa-domju, gan padomju laika vit;J.spublicejis miniatUru krajumus:«Viena bezdelIga lido», «BezdelIgas atgriezas», «Pavasara par-domas» u. c.

Skice ir apraksts, kam ierosmi devis pirmais iespaids par ktidunotikumu vai cilveku. Skices un telojumus dazkart gnJ.ti atdalItcitu no cita, to robezas ir visai plUstosas.

Eseja ir mtiksliniecisks apcerejums par ktidu partidibu, pro-blemu, spilgtu personibu vai litertiru darbu. Eseja it ka saplUstmakslinieciskas prozas un filozofiska apcerejuma iezImes. Ta irtuva telojumam un aprakstam vai apcerei, bet eseja vairak uz-sverts autora subjektIvais skatIjums. Biezi vien tas ir neparasts,originals viedoklis, Ipasi salIdzinot ar sIs paradIbas parasto trak-tejumu. Daudzas esejas ir ar filozofisku ievirzi: autors izsaka vis-parinatas pardomas par telojamo objektu. Esejam raksturIga Ipasiizkopta, izsmalcinata forma. Autori lielu verIbu veltI savai valodai,visas esejas stilam.

Jaunakaja latviesu padomju IiteratUra spilgti esejas piemerisastopami J. Petera, I. Ziedot;J.a,M. Cakla un citu autoru gramatas.

Fe!etons, humoreska, pamflets ir epikas paveidi ar satirisku unhumoristisku nokrtisu. Tiem ir neliels apjoms, tie atri reage uzraksturIgakiem sabiedriskas un politiskas dzIves notikumiem unparasti medz but loti koncentreti. Gan feletona, gan humoreska,gan pamfleta medz but atjautIgs vestIjums par notikumiem uncilvekiem. lzmantoti dialogi un monologi. I,-oti noderIga seit irhiperbola, pat groteska, kas palIdz radIt spilgtu komismu vai no-sodIjumu. .

Fe tet 0 n i vistitrtik atsaucas uz atsevi#tim negativtim sa-biedrisktis dzives partidibtim, kritize konkretas personas. Tos pub-lice prese, nolasa radioparraides.

Feletonus rakstIjusi daudzi ieverojami varda meistari, pieme-ram, krievu padomju IiteratUra I. Erenburgs pazIstams ne vienka plasu romanu autors, bet arI ka izcils feletonists.

Latviesu pirmspadomju IiteratUra nozImIgus feletonus radIjusiA.. Alunans, R. Blaumanis, E. Vulfs u. c. A. UpIts ar pseidonImuTtiravas Annil}a publicejis daudzus asus feletonus, kas sava laikabija versti pret burzuazijas dizmaQ.iem. Latviesu padomju litera-tUra populars feletonists bija Peieris Eteris, kura feletoni laik-raksta «CIt;J.a»slejas gadiem ilgi saustIjusi dazadus atpakalrapu-Ius padomju dzIve.

Hum 0 res k a ir iss sttistins ar anekdotisku saturu. Tas varbut sarakstIts gan prozas, gan' dzejas valoda. AtS~irIba no fele-tona humoreska autors neversas pret kadam dzIves paradibamasi, bet viegli pasmejas. RaksturIgas humoreskas proza ir A. Gri-gula stastiQ.i krajuma «OdenskliQ.geris», M. Kudapas humoreskas,

150

Jbet dzeja - M. RudzISa «Pa rudens vejiem», V. Artava feletoniun humoreskas.

P a m f let s ir satiriski ass sacerejums, kas versts pret ktidunoteiktu personu vai lauzu grupu ar noteiktiem politiskiem uzska-tiem. A. UpIts jau pirmspadomju posma bija pazIstams ka vairakuasu pamfletu autors (piemeram, satIriskais apcerejums ««Dzimte-nes Vestnesis» un ta loma latviesu sadzIve» - 1911. g.). Daudzasu noverojumu par kapitalistiskas Anglijas un Francijas poli-tisko un sabiedrisko iekartu, par negatIvam paradIbam tiklab sa-dzIve, ka arI kultura un maksla izteicis Z. GrIva «Laikmeta kome-dijas»._-cl}: e k dot e ir neliels sttistil}s par ktidu jocigu atgadijumu.Tapat ka"pasaka, ta ienakusi IiteratUra no tautas folkloras. Anek-dotes ir isas un kodolIgas, tarn raksturIgs pekst;J.s,negaidIts nobei-

_gums. Anekdotes musdienas rada pati tauta, tas biezi publicetasbez autora varda, kas parasti arI nay vairs zinams. LiteratUrapazIstami Isi, anekdotiski stastit;J.i par negaidItu satiksanos, parkadu komisku notikumu vai arI par notikumu ar neparedzetu iz-nakumu.

Sava laika loti populari bija A. Cehova Isie anekdotiskiestastini.

Latviesu pirmspadomju IiteratUra daudzas isas novelItes aranekdotisku raksturu sacerejis J. Ezerit;J.s,nelielus anekdotiskusstastiQ.us rakstIjis E. Vulfs, bet latviesu padomju IiteratUra saizanra stradajis gan A. Grigulis (krajums «0 densklit;J.geris»), ganM. Birze (krajums «NelaimIgais suns») u. c.

AplUkojot minetos epikas paveidus un tanrus, janorada, kadazreiz visai gruti kadu daiJdarbu ieklaut noteikta veida vai pa-veida, jo katram jaunam talantIgam autoram piemIt savas daiJ-rades ipatnIbas, jau esosos IiteratUras paveidus vit;J.sbagatina arjauniem formas meklejumierp. Ta lIdzi jaunajam saturam veidojasarI jaunas epikas formas.$i paradIba spilgti verojama visa pa-domju daudznaciju IiteratUra.

~

.

~

,

DRAMA, TA$ P A V E I DIU N Z A N R I

DzIves attIstIba sava butiba ir pretstatu clQ.a un vienIba. Da-zadas izpausmes formas jdzIves Isteniba izvirza prieksplana ganpretstatu clQ.u,gan to viehIbu.

D r ti m a (gr. dram/a - darbIba) istenibu estetiski izzina,pirmtim ktirttim analize$ot un atkltijot dzives istenibas pretrunas.

Drama tver cilvekus tiesi to savstarpejas aktivas attieksmes.Dramas prieksmets - jcilveku savstarpejas attieksmes, kas atse-dzas saspringtas, sare~gItas situacijas. Cilveku savstarpejas attiek-?m.es ieg?st dramatiS

~~..tad, ja cilye.k~ .ko v!eno ~op~ja ~itu_acija,

1zlteto V1SUsavu ene g1JU un akhvttah, la1 rad1kalt parkartotupastavosos apstaklus. Ta, piemeram, R. Blaumat;J.a«lndranos» ve-

I151

cais Indrans grib saglabat ierasto dzIves kartibu, bet vi!}a delsEdvarts to radikali parkarto. Konflikta risinajuma netiesi atsedzasarI R. Blauma!}a pozIcija, vi!}a speja objektivi izgaismot dramaskonfilkta sak!}ojumu konkretos vesturiskos apstaklos.

Konflikta makslinieciska risinajuma veida dramas attistibasvesture iezImejas d i vas ten den c e s, kas Ipasi polarizejusas19. gs. beigu posma un 20. gadsimta.

Pirmkart, verojama konflikta do k u men ta/ i pr e c i z aat k / a s m e, raksturu maksimala pietuvinasana dzIves ikdienasapstakliem. So lIniju dramas atHstiba vispilnIgak izteic natura-lisma drama (E. 20la darbi), viens kritizetaja realism a dramasatzarojums (A. Cehova lugas); socialistiska realisma dramatur-gija so tendenci apliecina M. Gorkijs; spilgti SI lInija izpauzasarI miisdienu dokumentalaja drama.

Sads konflikta risinajuma veids sekme maksimalu dzIves unrakstura ticamIbas izjiitu, maca aiz nejausa, nebiitiska saskatItbiitisko.

Otrkart, raksturu sadursmes tiek atk/atas fa saucamajose k s p e ri men ta/ a j 0 sap s t a k I0 s. Te jamin tadu izcilu pa-saules dramaturgu ka H. Ibsena, B. Soya, bet it Ipasi B. Brehtalugas. Eksperimentalo apstaklu loma skatItaju intelekta aktivize-sana teoretisku pamatu iegiist B. Brehta episka teatra teorija. PecsIs teorijas atzinuma, cilveki, guvusi par kadu paradIbu pirmoprieksstatu, izzinajusi to kada viena sakarIbu loka, parstaj par tointereseties, rada sevI parliecIbu, ka ir sapratusi tas biitibu. Lai somanIgo prieksstatu sagrautu, paradIba javero jauna redzes le!}!}!.Sim noliikam tad arI kalpo eksperimentalie apstak}i, kuros nonaklugas raksturi. Sada tipa lugas ar savu pasvItroto pretenciozitatigan aktivize skatItaja intelektu, bet parasti nespej radIt tiesu psi-hologiska pardzIvojuma ticamIbas izjiitu. Tapec tas parasti vairakskar cilveka pratu, mazak jiitas. Protams, ka sIs divas tendencesmiisdienu dramaturgija ne vienmer pastav tira veida, tas izpauzasvisai sarezgItas formas. '

Viena no klasiskajai dramaturgijai raksturIgakajam pazImem irobjektivizets dzives istenibas un raksturu attiecibu fe/ojums. TasnozIme, ka luga autora pozIcija netiek izteikta tiesi, bet atklajaskonflikta risinajuma ka raksturu sadursmes rezultats, kas atsedzasdialoga forma. Tapec, it Ipasi klasiskaja dramaturgija, nevar iden-tificet rakstnieka un vi!}a radIto lugu varo!}u uzskatus.

20. gadsimta sakara ar autora pozicijas aktivizesanos maksHirodas lugas, kuras verojama autora uzskatu tiesa izpausme. Tanotiek dazadas formas: autors sevi tiesi identifice ar kadu lugasvaroni, autors pats darbojas luga, izteic sevi ar kora, tiesnesa,remarkas starpniecIbu. Dramaturgija piea\udzis arI tiesu liriskuvai publicistisku atviriu Ipatnej ais svars. Ka vertet so paradIbu?Autora pozIcijas aktivizesanas nenoliedzamii, ienesusi dramaturgijalielaku publicistisku kaismi, padarIjusi luga~ emocionali tiesakas.Tacu sai paradIbai ir arI savas enas puses: ne vienmer autora

152

-\

-------

tiesa iejauksanas parliecina skatItaju vairak neka rakstura at-klasme darbIba.

Butiska dramas iezime ir ari tas fun k c ion a / a i pat nib a.Luga domata i z r a d i san a i u z s kat u v e s. Tikai ramp asgaisma pilna mera atraisas tas dzIva, mainIga dvesele.

Tea t r is ir sintetiska maks/a. Izrades radISanas procesa biezivien tiek izmantotas arI visas parejas makslas: telotaja maksla(glezniecIba, telniecIba, arhitektiira), miizika un dejas maksla(horeografija) .

Primarais un noteicosais elements teiHrI ir aktiera maksla.Parejo makslu elementi, ienakot teatrI un parveidojoties atbilstosita specifikai, izpilda tikai pastarpinatu lomu aktiera pardzIvojumaspilgtakai atklasmei.

Lugas autors pirms katra celiena un ainas parasti dod darbi-bas vietas un /aika raksturojumu. Sos autora minetos paskaidroju-mus sauc par remarkam. Ta, piemeram, A. UpISa tragedija «Spar-taks» noradIts, ka darbIba norisinas Italija 74.-71. gada pirmsmiisu eras. Remarka ietvertas detajas raksturo attiecIgo laikmetu.Izrade vidi atklaj ar dekoraciju palIdzIbu. Tajas izmanto gleznie-cIbas (prospekti u. c.), telniecIbas (skulpturime veidojumi) unarhitektiiras (dazadas celtnes, to detalas) elementus. Dekoracija,tapat ka jebkura cita izrades sastavdala, pali:dz atklat autoraideju. Pec dekoratora zImejumiem teatrI tiek sagatavoti arI per-sonazu kostimi, kas palIdz raksturot katru konkretu telu. Sim no-liikam noder arI butaforijas (kresli, galdi u. c.) un rekvizIti (edie-nam domatie trauki, ziedi u. c.). Butaforijam un rekvizItiem, tapatka dekoracijam un apgerbiem, jaatspogulo attiecIgais laikmets.

Liela nozIme teatra maksla ir muzikai. Tas uzdevums nevisilustret lug as darbIbu, bet padzijinat konflikta, raksturu biitibasatklasmi. Pateikt vardos nepasakamo. Tada ir E. GrIga miizikaH. Ibsena lugai «Pers Gints», A. Hacaturjana miizika M. J,.,ermon-tova dramai «Maskarade» un daudzi citi skatuves miizikas labakieparaugi.

Starp lugu un tas izradi var veidoties visai sarezgItas attiek-smes, jo, no vienas puses, darba ietvertais objektivais saturs ne-atkarIgi no pasa dramaturga ieceres pielauj atS!}irIgi uz skatuvesinterpretet ne vien darbIbas vietu, varor;1Uizskatu, bet ari vi!}urIcIbas motivus, lugas zanru. No otras puses, SI interpretacijasbrIvIba nedrIkst nonakt pretruna ar lugas idejisko virsuzdevumu,ar tas pilsonisko patosu.

Dramai ir trIs galvenie paveidi: fragedija, komedija un drama(saurakaja nozIme).

TRAQ~DIJA

Par tragediju sauc dramatisku sacerejumu, kura speciga per-soniba sasprindzinata cif}a pret neuzvaramu pretinieku iet boja.Tragedijas pamata ir konflikts, kas izaug no pretrunas starp ves-

153

turiski nepieciesamu prasIbu un nespeju to realizet konkretosvesturiskos apstaklos. Jo lielaka ir plaisa starp varOt;Ia izvirzItoidealu un iespejam to realizet, jo skaudraku dramatismu iegustkonflikta risinajums. Tragedijas varonim jabut spilgtai, izcilai,garIgi bagatai personIbai. V. Belinskis par V. SekspIra tragedijas«Otello» galveno varoni rakstIja:

«Otello izdarIja briesmIgu slepkavIbu - nogalinaja nevainIgosievu un gaja boja zem sava nozieguma smaguma tade\. ka viQ.sbija varens un dzijs, tikai tadas dveseles slepjas tragiskas kolI-zijas iespejamIba, tikai no tadas mIlestIbas vareja rasties tadagreizsirdIba un tadas atriebes alkas.»

Tragedijas varonis savu principu apliecinajuma ir akUvs. Katrakonkreta situacija, kura sleptas potencialas tragiska iespejas, varparversties reali tragiska tikai tapec, ka varonis ar savu darbIbuaktIvi stajas pretI nelabvelIgiem apstakliem, kas viQ.am traucesasniegt merl}i.

Tragedija sevisl}i uzplaukst lielu vesturisku paversienu pe-riodos.

Sengriel}u tragedija. Tragedija radusies senaja Griel}ija, Ate-nas, 6. gs. beigas un 5. gs. sakuma pirms musu eras. Tas iedIglimeklejami ritualos un kora dziesmas, ko dziedaja par godu vInadievam DionIsam.

MIta par DionIsu griel}i simboliski atspoguloja dabas sastin-gumu ziema un atmodu pavasarI. Reize ar to viI;li DionIsa liktenIsaskatIja pasi savu bieii vien neveiksmIgo cIQ.uar neizprotama-jiem dabas spekiem. Gribedami tos pielUgt, viQ.iupureja DionIsamazL No ta arI radies tragedijas nosaukums - aiu dziesma. Pecsava rakstura dziesmas par godu DionIsam bija divejadas. Vis-pirms korifejs jeb dziesmu aizsacejs stastlja par DionIsa boja ejuun koris skuma par dieva navi. Pec tarn korifejs apsveica DionIsaaugsamcelSanos un uzvaru un koris gavileja, ka dzIvIba uzvei-kusi navi. Drumas dziesmas kluva par tragedijas iedIgli, no lIk-smajam dziesmam izveidojas komedija. Velak korifejs un koristine tikai dziedaja, bet mIta saturu centas atdarinat arI ar mImikuun iestiem. Sads dziesmas un kustIbas apvienojums spkigakietekmeja skatItajus. Pakapeniski izrades kluva arvien komplice-takas. Griel}i tajas saka atspogulot ne vien DionIsa, bet arI cituvaroI;lu ciesanas. Sos varoI;lus parasti parI;lema no Homera epo-siem «Iliada» un «Odiseja».

Talakajii attIstIbas gaita tragediju tekstus saka rakstIt atse-viSl}i autorL Tragedija sasniedza savu uzplaukumu 5. gs. pirmsmusu eras. lzcili griel}u tragedij as autori ir Eshils «<SaistItaisPrometejs»), Sofokls «<Antigone», «l}:eniQ.s Edips»), EiripIds«<Medeja»). ViI}.utragediju darbIbas centra ir varoI;li, kas nonakasa konflikta ar likteni, tapec sIs tragedijas medz saukt par I i k-t e Q.t rag e d i jam. Seno griel}u tragedijas, kaut arI tas uzbuves

154

-

I

ziQ.a ir samera vienkarsas, veidotas pec noteiktiem likumiem. Tas~~sa?alIta~ dal.a~ (~elienos). Para~ti tarn ir pi~ci celieni. Tragedi-Jas tIek stmgn leverots vtetas, latka un darbtbas vienibas prin-cips. Tas nozIme, ka tragedija atspogulots viens centralais kon-flikts (sadursme), darbIba norisinas viena vieta un samera Isalaika sprIdI (parasti ne ilgak par diennakti).

Pec sengriel}u tragedijas ilgu laiku neparadIjasdarbi, kas bututik nozImIgi, kadas bija Eshila, Sofokla un EiripIda tragedijas.

Sekspira tragedijas. Jauns tragedijas uzplaukums verojams16. gs. beigas un 17. gs. sakuma. Sai laika V. Sekspirs rada savaslieliskas tragedijas. SekspIrs dzIvoja laikmeta, kad saira feodaHiiekarta un saka veidoties kapitalisms. Lielas vesturiskas parmai-Q.asradija sarezgitus sl}iru cII;lasprocesus. Var teikt, ka pats laik-mets deva pateicIgu materialu, lai varetu rasties tragedijas. Ja.-Q.emvera arI tas, ka anglu dramaturgija jau pirms SekspIra bijasamera labi izveidotas nacionalas teatra tradlcijas.

V. SekspIrs pacel tragediju kvalitatIvi jauna pakape. ViQ.alugas darbojas pilnasinIgi, specigi raksturi (Hamlets, karalis LIrs,Otello, Makbets), kuru tragisms izaug no sava laika sabiedrlbairaksturIgiem konfliktiem. Tapec SekspIra tragedijas (atSl}irIba noantIkajam likteQ.tragedijam) sauc par r a k s t u rut rag ed i jam.Lai atveidotu daudzsl}autQ.ainus, dzili pretrunIgus, lielu kaislIbuparQ.emtus raksturus, SekspIrs liek saviem varoQ.iem darbotiesdazados apstaklos. ViI;la lugas ir siietiski spraigas, parbagatas arnotikumiem. Tacu pat vistragiskakos notikumus Seksplrs protattelot ar lielu patiesibas izjutu, tapec tie nezaude ticamIbu.

V. SekspIrs savas tragedijas vairs pilnIgi neievero vietas, laikaun darbIbas vienIbas principu. ViI;la tragedijiis darbojas loti lielspersonu skaits. Darblba norisinas vairakas vietas un ilgaka laikaposma. Izcilais dramaturgs domas specIgakai atklasmei veiksmigiizlieto kontrastus. ViI;lSbieii meistariski apvieno tragisko un ko-misko gan viena cilveka rakstura, gan vairaku paraleli darbojososcilveku rIcIba (kapracu jautras sarunas kapsetii un Hamleta dru-mas pardomas).

V. SekspIra lugas nav zaudejusas nozImi arI miisdienas. Tasir visu pasaules lielako teatru repertuara.

Klasiska tragedija Francija. 17. gadsimta Francija izveidojasklasiska tragedija. Klasiskiis tragedijas autori P. Kornejs «<Sids»)un Z. Rasins «<Fedra») saviem darbiem par paraugu I;lemaantikasliteratiiras spilgtakiis lugas. Stingri tiek ieverots vietas, laika undarbIbas vienIbas princips. Tacu sajos klasiska forma veidotajosdarbos tiek izteikts jauns, laikmetam atbilstoss saturs. Klasiskajastragedijas specIgi izskan naids pret feodiilismu, baznlcas kundzIbuun kartu aizspriedumiem. Tomer pat visspilgUikajiim klasiskajamtragedijam triikst V. SekspIra lugu darbIbas plasuma un raksturuattelojuma pilnIbas.

155

Tragedijas attistIba Krievija. Krievu IiteratUra tragedija rodas18. gs. vidu pec francu klasisko tragediju parauga. Zinama vestu-riska nozIme krievu tragedijas attIstIba ir A. Sumarokova darbiem,tomer tie neiegust pasaules nozImi. Krievu klasiskas tragedijasuzplaukuma laiks ir 19. gs. sakums, kad rodas izcilas A. Puskinatragedijas. Puskina tragedijas, tap at ka SekspIra tragedijas, gal-venas IpatnIbas ir darbIbas plasums un raksturu attelojuma pil-nIba. Macoties no SekspIra formas meistarIbu, Puskins aiziet talakpar vit;lU tragisma izpratne. Tas seviS~i spilgti redzams izcilakrievu dzejnieka tragedija «Boriss Godunovs». Puskins spejisluga darbojosos personu domas un rIcIbu saistIt ar socialajamcIl}am, kas noris attelotaja laikmeta. Tragedijas galvena varol}alikteni vil}s rada attiecIbas ar tautu un tautas centieniem, uzska-tiem un domam. LIdz ar to tragedijas darbIba iegust noteiktu so-cialu raksturu un to apmirdz ta cildena tautas atbrIvosanas doma,ko nebija paudis pat SekspIrs. SekspIrs un Puskins ar savam tra-gedijam ierakstIjusi spilgtakas lappuses sa literatUras paveidaattIstIbas vesture.

Izcilakie tragediju rakstnieki latviesu pirmspadomju literatura.ArI latviesu izcilakie tragediju rakstnieki Rainis un A. UpItsrisina problemu par indivIda un tautas masu attiecIbam un lomuvesture. Par galveno vestures virzItaju speku vil}i savas trage-dijas rada tautu, tas cIl}u par brIvIbu dazados laikmetos. NozImI-gakas Rail}a tragedij as ir «lndulis un Arija» (1911), «Jazeps unvil}a bra!i» (1914); A. UpIts sarakstIjis vesturiskas tragedijas«Mirabo» (1920) un «2anna d'Arka» (1930).

Tragedija padomju literatiira. Padomju literatUra ir raksturIgata saucama optimistiska tragedija. Varonis, cInIdamies par savastautas laimi, iet boja, bet tauta turpina cIl}u par kritusa varol}aidealu piepildISanu. Tadejadi sa varol}a personiskajai tragedijaiir optimistiska izskal}a. Tadas tragedijas, piemeram, ir V. Visl}ev-ska «Optimistiska tragedija», A. Korneicuka «Eskadras boja eja»,A. UpISa «Spartaks». A. UpIts rada, ka tragedijas galvenais varo-nis iet boja, tacu lugas izskal}a nay bezcerIga - diza varot;la brI-vIbas idejas dzIvos tauta.

Padomju literatUra tragedijas rodas galvenokart par vesturis-kiem tematiem.

KOMEDIJA

Par komediju sauc dramatisku darbu, kura centra izvirziti ko-miski raksturi, kas darbojas komiskas situacijas.

Tragedijas centra ir specIga personIba, kuras boja eja radaskatItaja dzi}u pardzIvojumu. Komedija turpretI, gluzi otradi,biezi vien paradIti aprobezoti, atpaIikusi !audis, kas, nonakot ko-

156

~

miskas situacijas, izraisa skatItajos vai nu smieklus, vai izsmieklu.Tiesi smieklos ir komedijas speks. «No vienkarsa izsmiekla baidaspat tas, kas nebaidas vairs ne no ka pasaule.» (N. Gogolis.)

Smejoties par kadu netikumu, laudis izsaka savu negatIvo2ttieksmi pret to. Komedija pozitIvo idealu apliecina ar satIriskunostaju pret negatIvajam paradIbam. Tadas ir nemirstIgas D. Fon-vIzina, A. Gribojedova, N. Gogo!a komedijas. Gogo!a «Revidenta»nay neviena pozitIva varot;la un tomer cauri atmaskojosiem smiek-liem jutam, ka rakstnieks apliecina dzIves pozitIvo idealu.

Komedijas raksturigakas pazimes ir k 0 m i s k ass i t u a c i-j a s un hum a r i s t i s k a vai sat i r i s k a p I a k s ne a t v e i-d a t i g a I v e n i e v a r a 1Ji.

Komedija sevis~i liela nozIme ir spilgti izveidotiem, hiperboli-zetiem raksturiem. Par hiperbalizetiem sauc tetus, kuru raksturuipasibas atklfitas parspileta, saasinata veida. Hiperbolizetie rak-sturi nedrIkst zaudet ticamIbu. Meistariski hiperbolizets rakstursir H!estakova tels N. Gogola satIriskaja komedija «Revidents».

AtkarIba no autora attieksmes pret komedijas varol}iem izs~irsatIriskas komedijas, liriskas komedijas un satIriskas komedijas-pamfletus. Par sat i r is k u k a med i j u sauc dramatisku darbu,kura raksturi tiek atmaskati ar satiras palidzibu. No maksliniecis-kas formas viedok!a satIriska komedija raksturIga ar neparastu2sumu konfliktu un sizeta veidojuma, darbojosos personu valoda.Daudz satIrisku komediju radies krievu klasiskaja IiteratUra.Tas atmasko ekspluatatoriskas iekartas netikumus un nelietIbas.Krievu autoru lugas radItas daudzas jo daudzas spilgti satIriskasdarbojosas personas, kas velak ieguvusas sugas varda nozImi. Ta,piemeram, arI tagad vieglpratIbu un tuksvardIbu sauc par h!esta-kovismu utt.

L i r is k a j ask 0 m ed i j as, tap at ka satIriskajas komedijas,aUelatas negativas paradibas, atveidoti negativi tipi, tacu patidarbiba piesatinata ar priecigu, lirisku noska1Jojumu:Iirika te mi-jas ar komismu, poezija - ar satIru, smaids - ar skanIgiem,jautriem smiekliem. RaksturIgs Iiriskas komedijas paraugs lat-viesu literatUra ir E. zames luga «Vards sievietem».

Sat i r is k a j a k 0 m ed i j a-p a m f let a valda satira, kas irniknuma un naida pilna. Saja komedija sevis~i plasi tiek izman-tota hiperbola un groteska - visasakie, visspecIgakie komedijaslIdzek!i. Par komedijam-pamfletiem uzlUkojamas V. Majakovskakomedijas «Pirts», «Blakts», A. UpiSa «Ziedosais tuksnesis».

Ipass komedijas veids ir vodevita. Par v 0 d e v i Ju sauc jokulugu, kura dazadas komiskas situacijas saistas ar kuplejam undejam. Viena no popularakajam padomju vodevi!amir C. Solodaralug a «Ceril}u darza». Vodevi}as iezImes ir arI R. Blaumal}a jokuluga «Skroderdienas Silmacos».

Vodevijam radniecIga luga ir farss. Par far si em sauc isasaini1Jasar komisku nokrasu. 17. un 18. gadsimta farsus iestarpi-

4

157

naja lugas starp eelieniem skatItaju izklaidesanai. BurzuaziskajateatrI par farsiem saka saukt arI vairakeelienu komedijas arbanalu nokrasu.

Vel minami skecs un bufoniide. S k e cs ir lsa humoristiskavai satlriska aina. Tas pamats - komiska situacija. SkeCi parastiir estrades, bet jo sevisl}i cirka repertuara. Skecus latviesu pa-domju literatUra raksta J. Anerauds. Udzlgas skeciem ir b u f o-n ii des. Arl to pamatii ir komiska situiicija. Bufonades rakstI-jusi L. Laicens, L. Paegle. Japiebilst, ka starp pedejiem diviemkomedijas zanriem atSl}irIbas verojamas tikai vesturiska aspekta.

Komedijas senaja Griel}ija un Roma. VisnozImIgakie komedijas.paraugi radIti dazados laikmetos. Komedijas pirmsakumi mekle-jami senaja Griel}ija svetkos par godu DionIsam. Pee svinIgas.eeremonijas savu makslu eentas radIt pIasas tautas masas. Trau-dis, staigajot pa ielam, izpildIja jautras dziesmas un dejas, sari-koja dazadas speles. Ta bija svetku neoficiala daIa, tapee arldziesmam un spelem bija sadzIves raksturs. Tika dziedatas komis-kas dziesmas, kuras izsmeja dazadus netikumus - slinkumu, pIa-pIgumu utt. Dziesmam pamazam pievienojas arI zesti un kustIbas.Ta radas sakotneja komedija, ko izradIja bez Ipasas gatavosanas.Pee so komediju parauga griel}u rakstnieki velak saeereja tekstus.komedijam, ko izradIja uz skatuves.

Ieverojams grie~u komedijas autors ir Aristofans (446.-385. g. pirms musu eras).

Aristofans risina komedijas aktualus sociali politiskus jauta-jumus. Viena no villa lugu idejiskajam pamatlInijam ir cIQa parmieru. Aristofana dzIves laika notika Peloponesas kars, kas at-nesa tautai milzIgu postu, tapee savas nozImIgakajas komedijas«Miers», «LIsistrate» un citas viQs asi versas pret karu.

Aristofana komedijas likusas pamatu sa dramaturgijas pa-veida talakajai attIstIbai. Ne velti F. Engelss, Eshilu devedamspar tragedijas tevu, Aristofanu nosaucis par komedijas tevu.

Komedija attIstas arI senaja Roma. Tur izcilakais komedijurakstnieks ir Plauts.

Moljera komedijas. 17. gadsimta ieverojamus panakumus gustfrancu dramaturgs Z. Moljers. Par komedijas galveno uzdevumuviQs uzskata cilveku netikumu labosanu ar smieklu palIdzIbu.Moljera komedijas ir ierocis eIQa pret veeas iekartas paliekam.ViQs atmasko francu aristokratijas un garIdzniecIbas svetulIbu unliekulIbu. Tomer Moljera komedijas raksturu veidojuma verojamsarI zinams shematisms. Moljera varoQi salIdzinajuma ar SekspIralugu varoQiem ir samera vienpusIgi; katra no tiem akeenteta tikaikada viena galvena rakstura iezIme.

Moljers komedijas uzbuve daudz macIjies no seno grie~u unromiesu dramaturgijas. ViQa komedijam ir spraigs un interesants.sizets, piemeram, komedijai. «Tartifs», kura atmaskotas tadas ne-

158

t

t

-gatIvas cilveka rakstura iezImes ka viltIgums un divkosIba. Mol-jers eensas ieverot vietas, laika un darbIbas vienIbas principu.

Krievu klasiska komedija. Krievu literatura par komedijas ra-<lItaju uzskatams D. FonvIzins. ViQa nozImIgakie darbi ir lugas«Brigadieris» un «Pusaudzis». So lugu komiskie negatIvie tipiizsaka apsudzIbu, kas versta pret pastavoso iekartu.

Krievu realistiskas komedijas uzplaukums sakas ar A. Gribo-jedova un N. Gogola darbiem. Abi autori komedijas dod plasusava laikmeta dzIves ainu. N. Gogolis komedijas «<Revidents»,«PreeIbas») parasti attelo negatIvas personas. Tajos apstaklosKrievija nebija iespejams atrisinat konfliktus ar pozitIvo personupalIdzIbu. Tomer izsmejamas dzIves paradIbas N. Gogola komedi-jas atklatas ar tadu asumu (gogoliskie smiekli eaur asaram!),ka tas mudina tiekties pee pozitIviem idealiem. Velakaja laikakrievu dramaturgija attIstIjas talak un turpinaja N. Gogola tra-dIcijas.

Krievu klasiskas komedijas - tadas ka A. Gribojedova «Gudracilveka nelaime», A. Ostrovska «IenesIga vieta» - centra lie teliveidoti ka dramatiski teli (Caekis un Zadovs), tomer pee savaspamatnoskaQas un komiskajam situacijam tas uzlt1kojamas parkomedijam. Tajas komiskas situacijas ir piesatinatas ar drama-tismu. Dramas iezImes it Ipasi piemIt A. Cehova komedijam«I}.irsu darzs» un «Kaija».

Viens no talantIgakajiem komediju rakstniekiem ir A. Os-trovskis.

Komedijas attIstIba latviesu pirmspadomju literatiira. Latviesukomedijas iedIg}i meklejami jau senajas ierasas: ~ekatu un kazutradIcijas, kur maskejusies dalIbnieki skatItaju prieksa teloja 10-mas un improvizeja dialogus. Tomer sie pirmie komedijas iedIglisakara ar gadsimtiem ilgo tautas verdzIbu vaeu juga talak neat-tIstIjas lIdz pat 18. gadsimtam, kad vaciesi meginaja dot «Iatviesubauriem» izrades ar vienu merki - lai zemniekus iemaeItu dzIvotkungiem pa pratam. Ar sadu nolt1ku Jaunais Stenders lokalizeja<laQu rakstnieka lugu «Lustes spele no zemnieka, kas par muiz-nieku tape parversts» (1790. g.). Velak SI luga pazIstama ar no-saukumu «Zupu Bertulis».

Latviesu nacionala komedija sak attIstIties 19. gs. 60. gadubeigas un 70. gadu sakuma, kad A. Alunans saraksta vairakaskomedijas «<Pasu audzinats» - 1868. g., «Priekos un bedas» -1871. g., «Mueenieks un mueenieee» - 1872.g. u. c.). Sajas kome.<lijas nedaudz ieskanas kritizetaja tenden'ee, ir arI satIras ele-menti, kas versti pret pastavosas iekartas varasvIru tumsonIbu,tomer negatIvo paradIbu socialo sakni A. Alunans nespej atklat.

Pee A. Alunana ieverojamakais komediju autors ir R. Blau-manis ar savam joku lugam «2agIi» (1891. g.), «TrInes greki»(1896. g.), «No saldenas pudeles» (1901. g.), «Skroderdienas Sil-

159

macos» (1902. g.). R. Blaumal}a komedijas makslinieciskas meis-tarlbas zil}a ir jauns solis uz prieksu sa dramaturgijas paveidaattIstIba. Blaumal}a komedijam raksturIga spraiga darbiba, intere-santas, komiskas situacijas, zImIgi iecereti raksturi, tomer ide-jiska satura zil}a to nozlme ir samera maza. Idejiski asas kome-dijas burzuaziskas Latvijas laika sarakstIjis A. UpIts. NozlmIga-lds no tarn ir «Peldetaja Zuzanna» (1922. g.), «Apburtais loks»(1929. g.), «Ziedosais tuksnesis» (1930. g.), «Zil}gu Jeskas uz-vara» (1933. g.). Savas satIriskajaskomedijas A. UpIts ar dze-Hgu satIru kritize ekspluatatoru s~iras dzlves veidu un uzskatus.Vil}a komediju tipiskajos telos atklata bUrZuazijas degeneracija,kapitalistiskas iekartas trudesanas process.

Padomju komedija. Komedija padomju literatiira iel}em ieve-rojamu vietu. Izaugusi uz klasiskas literatiiras labako tradicijupamata, fa ar asu izsmieklu versas pret musu dzlves kaitIgajamparadlbam, dedzIgi apliecinot jauno. Padomju komedijas vairakneka pirmspadomju laika komedijas tiek atteloti pozitIvi varol}i -aspratIgi, gudri cilveki.

Padomju literatiira visvairak izplatIta ir tada komedija, kurattelotas asas pozitIvo un negatIvo personazu sadursmes, atmas-koti netikumIgi cilveki, kas darbojas krietnu padomju lauzu kolek-tIva. Tada pretstata vel asak atklajas cilveku netikumi. PazIsta-makie komediju autori padomju literatiira ir V. Majakovskis, kasar komediju «Pirts» liek pamatus padomju satIriskajai komedijai,L. freonovs «<Vienkarsais cilveks»), K. Krapiva «<Kas smejaspedejais?»), V. Minko «<Nenosaucot uzvardus»), A. Korneicuksi «Irbenaju birztala», «Ukrainas stepes»), A. Sofronovs «<Maska-vas raksturs»).

Latviesu padomju dramaturgija nozlmIgakos darbus devusiE. zame, A. Grigulis, G. Priede, H. Gulbis, P. Putnil}s. No jau-najiem dramaturgiem sekmIgi sai literatiiras novada darbojasL. Stumbre un J. Jurkans.

DRAMA SAURAKAJA NOZIME

Par dramu (jedziena sauriikajii nozime) sauc lugu, kurii atte-loti dramatiski konflikti cilveku dzive.

Dramas attistIba vacu literatiira. Drama Rietumu literatiira iz-veidojas 18. gs. reize ar bUrZuazijas nostiprinasanos un cIl}u pretfeodalismu. Literatiira seviS~i asi izvirzas prasIba delllokratizetvarol}us. Rodas ta saucama «sIkpilsol}u drama», kura tiek atte-Iota videjo un zemako lauzu slal}u dzlve (galvenokart tiesi sadzI-yes plaksne). Driimu autori apziniiti atsakiis no izcilu cilveku unlielu kaislibu attelosanas. Ta ir dramas butiska atSkirlba no tra-gedijas. No komedijas drama atS~iras ar to, ka driimas pamatii irdrilms, pat t rag is k s k 0 n f li k t s.

160 -

SeviS~i spilgti drama uzplaukst Vacija. Galvenie dramas par-stavji vacu literatiira 18. gs. ir G. Lesings «<Natans Gudrais»),J. V. Gete «<Ifigenija», «Torkvato Taso»), F. Sillers «<LaupItaji»,«Vilhelms Tells»), G. Hauptmanis «<Audeji»).

Dramaturgs G. Lesings sarakstIjis arI daudzus ieverojamusteoretiskus rakstus par dramas Ipatnlbam. Vil}s izteicis vairakus.teoretiski nozlmIgus atzinumus par tragedijas, komedijas un dra-mas specifiku, cInljies par vacu nacionala teatra attIstIbu, asi ver-sies pret arzemju lugu verdziskajiem dievinatajiem.

20. gs. pasaulslavenas klust vacu dramaturga B. Brehta dra-mas «<Lielkungs Puntila un vil}a kalps Mati», «Krietnais cilveksno Secuanas», «TrIsgrasu opera», «Galilej a dzlve»). Vil}a lugam'raksturIgs ass socials saturs, spilgta, savdabIga makslinieciskaforma. Pec Brehta domam, jarada tadas lugas, kas maksimali sti-muletu skatItaja aktivitati, liktu domat un secinat, reize ar to vei-dojot noteiktu parliecIbu un pasaules uzskatu.

Krievu realistiska drama sak veidoties 19. gs. vidu. Tas gal-venie varol}i ir cilveki ar cildeniem brlvlbas idealiem. NozlmIgakie-dramu autori ir A. Ostrovskis «<Negaiss», «Talanti un pieliidzeji>.\«LIgava bez pura»), fr. Tolstojs «<Dzlvais mironis», «Izgmlbasaug}i», «Tumsas vara»). So autoru dramas raksturo konfliktuasums un sabiedriska nozlmlba, darblbas patiesais dramatisms,darbojosos personu tipizacijas dzilums un individualizacijas-prasme. SIm lugam stravo cauri dedzIga ticIba tautai, tas nakot-nei, ka arI ass naids pret apspiedejiem. Bezbaillgi atmaskojotca-risko Krieviju - «tumslbas valsti» -, tas kJuva par HdzcInItajamtaut as atbrlvosanas kustIba.

So dramaturgu darbi sagatavo augsni socialistiska realisma.pamatliceja M. Gorkija dramam, kam ir asi izteikts politisks rak-sturs. M. Gorkijs dramas «<SIkpilsol}i», «Dibena», «Vasarnieki».u. c.) atspogulo asus konfliktus starp bUrZuaziju un darbalaudlm.Vil}s rada inteligences likteni pagajusa gadsimta beigu posma.atklaj «padibel}u» laudis, bet pretstata tiem iezlme spilgtu prole-tariata parstavi. Ta drama «SIkpilsol}i» (1902. g.) Gorkijs attelojis'maslnistu Nilu - krievu revolucionaras stradnieku sl}iras par-stavi. Nils ir speka un optimisma parpilns. SaskatIdams pasta-vosas iekartas netaisnlbas, vil}s uzsak pret to cIl}u. Sads varonispirmo reizi nostajas skatItaja prieksa un drosi pasludinaja, kavil}s ir dzlves saimnieks.

Latviesu pirmspadomju drama. Latviesu dramas pamatlicejs ir-A. Alunans «<Kas tie tadi, kas dziedaja», «Lielpils pagasta ve-cakie», <Nisi mani radi raud»). Labakas Alunana dramas versaspret reakcionaram paradlbam, tapec tarn ir progreslva nozlme. Lu-gas «Lielpils pagasta vecakie» un «Visi mani radi raud» atmasko.lauku burzuaziju. Tomer A. Alunans savas dramas s~iriskas pret-run as nay spejis dzilak atspogulot un aprobezojas ar moralize-

11- 12.89 J6l1

sanu. ViQa dramas konflikti ir samaksloti, pozitIvie teli izskaisti-nati, biezi vien salkani, to valoda nay individualizeta.

J auna pakape latviesu dramu pace} R. Blaumanis «<I,-aunaisgars», «Pazudusais dels», «Indrani», «UgunI»). Labakajas dramas«Indrani» un «UgunI» guti ieveroj ami sasniegumi realistiskas.dramas veidojuma. R. BlaumaQa dramas raksturo specIgi, no dzI-yes Qemti konflikti, psihologiski dzi}i veidoti teli, laba, krasainavaloda. Vi!)a dramam ir pozitIva nozIme latviesu realistiska teatraattIstIba, jo tas liek aktierim dzi}i ielUkoties telu raksturos, atklattos vienkarsi, bez aris1$:Ibam.Tomer Blauma!)a lugas verojamazinama idejiska saurIba, kas izaug no rakstnieka nespejas saistI-ties ar tautas atbrIvosanas cInam.

Latviesu pirmspadomju dramas virsotnes iezIme Rai!)a sav--dabIga, revolucionara romantisma piesatinata, alegoriski veidotadrama «Uguns un nakts» un realistiska A. UpISa drama «Balssun atbalss». Sajas lugas spilgta makslinieciska forma novatoriskiTisinatas taut as revolucionaras cIQas attIstIbas problemas.

Latviesu pirmspadomju literatUra dramai pieversusies tadirakstnieki ka Aspazija «<Zaudetas tiesIbas», «Sidraba s1$:idrauts»),J. Palevics «<Purva»), Zeiboltu Jekabs «<Majas naids»), J. Lin-dulis «<DiZiidru Male»).

Dramas attIstiba padomju Iiteratiira. No krievu realistiskasdramas labakajam tradIcijam izaug padomju drama. Padomju.dramaturgija spilgti uzplaukst varoQdrama, kas atspogu}o taut asvaronIgo cI!)u. AtzImejamas tadas izcilas padomju rakstnieku dra-mas ka K. TreQova «I,-ubova Jarovaja», B. Lavre!)ova «Luzums»,K. Simonova «Krievu }audis», N. Pogodina «Cilveks ar sauteni»,«Krem}a kuranti», «Tresa patetiska», 1. I,-eonova «lebrukums,>.Sajas dramas cilveku personiska dzIve radIta lielu locialu kon-fliktu perioda, kad izs1$:irastaut as liktenis (I9l7. gada revolUcija,Pilso!)u kars, Lielais Tevijas kars).

Jauna cilveka telu psihologiska aspekta savas dramas attelo-jusi A. Afinogenovs «<Mase!)ka», «Savu bernu mate»), A. Kornei-cuks «<Platons Krecets»), A. Arbuzovs «<Ta!)a», «Klejojumugadi», «Irkutskas stasts»). Sajas lugas atklata padomju cilvekajutu bagatIba, paradIta cilveku savstarpejo attiecIbu veidosanassocialistiskaja sabiedrIba, risinatas jauna cilveka - komunisma~abiedrIbas celaja morales problemas.

Latviesu padomju dramas izcilakie parstavji ir A. Grigulis,G. Priede, H. Gulbis, P. PutniQs.

LIRIKA

Lirikas specifika. Lirikas galvenais saturs ats~iribii no citiemdaijliteratiiras veidiem ir dzejiskos telos, sintaktiski izteiksmigiiun ritmiskii valodii paustiis autora piirdomas un izjiitas, vif}a sub-

162

IJ

jektivii attieksme pret dzives pariidibiim. Epi1$:isun dramaturgsatveido raksturus to savstarpejas attiecIbas, atklaj dzIves procesusarpus sevis, turpretI liri1$:isdzIves procesus tiesi neatveido, betviQa uzmanIbas centra ir pardzIvojums konkreta situacija. Ar par-dzIvojumu te jasaprot viss cilveka apziQas stavoklis, kura ietverasgan doma, gan jutas, gan griba.

Lirika, kuras butiska pazIme ir r i t m s, saistas ar muziku.SI saistIba it Ipasi ciesa bijusi senatne, kad liriskus sacerejumusdziedaja vai skandeja muzikas instrument a pavadIjuma. SenajaGrie1$:ijatads muzikas instruments bija lira. No liras varda celieslirikas nosaukums. Lirikas un muzikas saskare nay zudusi arIjaunakajos laikos. Daudzu dzejoju tekstus muzi1$:i izmantojusisavam kompozIcijam, piemeram, E. Darzipa «Vel tu rozes plUc»(R. Blauma!)a vardi), E. Melngai}a «ZeltItas lapas» (RaiQa vardi),J. Ozoli!)a «TrIs draugi» (F. Rokpej!)a vardi), A. Zilinska «MuZI-gais strauts» (A. Vejana vardi).

Liriskais varonis un liriskie telL Pec atzi!)am un pardzIvojuma,ko atspogujo kada dzejnieka liriska daijrade, rodas prieksstatspar pasu autoru. Ta, piemeram, RaiQa dzejoju krajumu «Talas no-ska!)as zila vakara», «Vetras seja», «Klusa gramata» analIze at-klajas autora pasaules uzskats. Dialektiskais materialisms jauj vi-!)am saskatIt un pareizi novertet dzIves attIstIbas likumsakarIbas.Iedzi}inadamies RaiQa dzeja, gustam prieksstatu par vi!)a huma-nismu, kas izskan dzi}a mIla uz darba tautu un atklajas aktIvanostaja revolUcijas puse. LasItajam kjust tuvs dzejnieka estetiskaisideals, kas nay s1$:iramsno proletariata revolucionaras cI!)as.

Tacu arI lirikas butiska iezIme ir tipiskums. Dzejniekatels, tapat ka citi teli, ir tipisks raksturs tipiskos apstakjos,jo dzejnieks, savii daijrade izteikdams individuiilus uzskatus unpiirdzivojumus, atspogujo vesturiskam laikmetam, noteiktai sa-biedribai tipiskas atzif}as un izjiitas. Ta, piemeram, Rainis sava1905. gada dzeja pauz revolucionarajiem cInItajiem raksturIgoparliecIbu un noska!)as. ProgresIvs dzejnieks, ja vi!)s ir Ists mak-slinieks, arvien ir spilgts laikmeta socialo attieksmju izteicejs.

Vispiiriniito telu - autora un vif}a laikabiedru atzif}u, piirlie-cibas un piirdzivojumu paudeju - sauc par l i r i k a s v a r 0 n i.Ta, piemeram, J. Sudrabkalna Liela Tevijas kara laika dzeja sadsvaronis ir padomju patriots, kas braju saime aktIvi piedalas so-cialistiskas Dzimtenes atbrIvosana no fasistu juga. I. Ziedonis,O. Vacietis, J. Peters un citi latviesu padomju dzejnieki savos dze-joju krajumos atspogujo padomju cilvekiem raksturIgas iezImes,kas veidojusas attiecIgaja laika posma.

L i r i k a s v a r 0 n is nav identificejams ar cilveku teliem,kiidus biezi sastopam dzejojos. Sie teli dzejniekam var bUt gantuvi un mIji (piemeram, Rainim - fabrikas meitene, pazudusaisdels,1. Laicenam - Ho-Tal, J. Sudrabkalnam - Klodija, M. ~em-pei - Raimonda Djena, Kristino Garsija), gan arI svesi, nIstamiun apkarojami (piemeram, Rainim - «labdaris», «godIgs pilso-

11* 163

nis», V. Luksam -- «savmllis», «esonis», O. Vacietim - mietpiI-sonis, «tarakans»). Dzejnieka ieksejai pasaulei radniecIgie teli varietvert lirikas varonim tipiskas iezlmes, tacu tie palaikam kOll-kretizeti, un dzejnieks izpauz savu subjektlvo attieksmi pret Hem.

No lirikas specifikas izriet tas Ipatnejie makslinieciska veido-juma paI}emieni, kas atS~iras no paf,lemieniem dramaturgija, epikaun liroepika. Autors loti biezi savas domas un izjutas izsakaiiesi - vienskaitta pirmajii personii. To, piemeram, rada sadi dze-jolu fragmenti:

No pat mazotnes, lidz kapii snauzu,Visu savu slav' un savu goduDabiiju es dziesmiis, ko es auzu.

(I. Aluniins.)

Aizveru griimatu. Priecigi paguru,Laizdamies lejup ar kugi pa Amiiru,Zeme un dzive man lieliika kluva,Laimiga niikotne gaisa un tuva.

(I. Sudrabkalns.)

Ta veidoti liriskie ieksejie monologi.Jo biezi dzejnieki runa daudzskaitta pirmajii personii.Sads izteiksmes veids noder vif,liem domu un pardzlvojumu

iipizesanai un palidz izcelt ne tikai savas, bet arI domubiedruatziJ;1as un noskaf,las. Tadejadi autori apliecina savu piederlbu:sabiedrlbai. Tas, piemeram, atklajas sados dzejolu fragmentos:

Mes vienu miicijiimies sinis briesmiis:Ka miizam miisu speks nav piirvarams.

(Rainis.)

Laikmets miis celtnieku uzvalkos iegerbj,Gadu mums tagad taisni tik,Ka savu domu un sviedru lJiegelusDzive mes siikam pa istam likt.

(0. Viicietis.)

ArI uzrunadami ar vienskaitla otro personu sev lIdzIgubiedru, dzejnieki panak atziI}u un izjiitu visparinajumu:

Tu savu sajiismu devi:Niiks laiks un miles tevi;Un, ja tavas acis to neredzes,.Ia miizam ar tevis nemiles,

domu-

164.

Tu darbii savu laimi nesi.

Tu tomer to darijis esi,(Rainis.)

I

I

I

f

Citeta dzejola saturs attiecinams ne tikai uz uzrunato per-sonu, bet arI uz pasu dzejnieku un daudziem ciHem 1905. gadarevolucionariem.

Lirika Ipatneji veidoti arI cilveku teli. Taja nay izveidotu videsun portretu telojumu. Dazreiz izceltas atseviS~as aprakstosas de-talas, piemeram, Raif,la dzejoli «Pazudusais dels»:

List lieti, veji pus, un vakars vels,Vi~s vieniis skrandiis gerbts un basiim kiijiim.

Galvenais liriskaja tela ir ieksejais cilveks - vi~a atzi~as unizjutas un dzejnieka - lirikas varo~a emocioniilii attieksme pretnoteloto personu.

Daudzos dzejolos autori tiesi raksturo telus un tiesi izsaka savuattieksmi pret tiem, piemeram, Rainis dzejoli «GodIgs pilsonis».

Daudzkart dzejnieki liriskajam telam liek runat vienskaitlapirmaja persona un iekseja monologa atklaj domas un jiitas, pie-mer am, Rainis dzejoli «Masif,las dziesma».

So izteiksmes veidu dzejnieki izmanto, notelodami arI negatl-vas personas, piemeram, V. Lukss dzejoli «Esonis» un O. Vacietisdzejoli «Tarakana monologs». Negatlvo telu parslavinajuma zem-teksta slepjas dzejnieka ironija.

DaZreiz pardomu lirika tiek izmantoti d i a log i, piemeram,J. Sudrabkalna dzejoli «Saruna Kolonnu zale». Ar dialoga pali-dzlbu atklati divu telu - Jauna un Veca uzskati par makslasnozlmi cIf,lapret fasismu.

Savu tieso attieksmi pret dzejoli noteloto personu dzejnieki iz-saka ar u z run a s for m u, kas izteiksmei pies~ir intimitati, pie-meram, L. Laicens uzruna iemIloto Ho-Tal dzejoli «Tevi mekleju»:

Es tevi mekleju, Ho-Tai,Mans draugs, tai pilsetii, kur bijiim vakar.

Dzejnieku Ipatnejie telu makslinieciska veidojuma paf,lemieniir IoU daudzveidIgi, tapec nay iespejams tos visus pieminet. Laiizprastu un izjustu katra autora individualo stilu, tie skatamivienota glezna kopsakara ar citiem izteiksmes lidzekliem.

Pasaules literatUras attIstIbas gaita izveidojusies vairaki1i r i k asp a v e i d i. Lirikas sacerejumus medz klasificet peckopIgam iezlmem: 1) pec tematikas, 2) pec daifdarbii dominejosiipiirdzivojuma un specifiskajiim, tam atbilstosajiim stila iezimem.

Lirikas iedalIjums pec tematikas. Pec tematikas lirikas sace-rejumus iedala 1) sabiedriski politiskajii lirikii, 2) filozofiskajiilirikii,3) dabas lirikii, 4) intimajii lirikii.

165

S a b i ed ri ski P 0 li t i s k a j ii 1i r i k ii izteiktas autora do-mas un jutas sakarii ar sabiedriski politiskiem notikumiem.

Sabiedriski politiskas lirikas paraugi ir E. Veidenbauma «Kagulbji balti padebesi iet», «Mosties, mosties reiz, svabadais gars!».Rai1].a «Caura muca», «BalsstiesIba», L. Paegles «Pret ko mesesam», J. Sudrabkalna «Miera valsts», «Par miera parakstiem».A. BaloZa «Miers uzva1'es karu», V. Luksa «tIles retas», I. Zie-dO1].a «Par Vjetnamu, pastkastIti un savas setas vartiem» u. c.

F i 10 z 0 f is k ii 1i r i k a pauz dzejnieka filozofiskiis piirdomas,atspogulo vil}a pasaules uzskatu.

Daudz filozofisku pardomu, piemeram, ir Rai1].a dzejo!u kra-jumos «Gals un sakums», «Cusku vardi», kuros dzejnieks novertepasauli dialektiski materialistisko atzi1].u gaisma «<Daba un dve-sele», «NenIcIba», «Lielie loki», «Ir dzIve kustIba...»). Filozo-fisks skanejums ir daudziem dzejo!iem M. ~empes krajumos.«Gaisma akmenI», «Cilveka ce!s», o. Vaciesa krajumos «Visadagaruma stundas», «Gamma», I. Ziedo1].a krajumos «Es ieeju sevI».«Caurvejs».

Dzejnieka dabas izjutas notelotas dab a s 1i r i k ii.Pie dabas lirikas pieder PlUdo1].a «Ode1].i runa», Aspazijas.

«Ziedonis», R. Blauma1].a «Ziema», Rai1].a «Dargumu trauks».A. Vejana «Manas dzimtenes sniegs», O. Vaciesa «Rudens 1'Ita»,A.. Elksnes «Pec lietus» u. c.

In t i m a j ii 1i r i k ii dzejnieks izsaka piirdzivojumus, kas ra-dusies sakarii ar vil}a personisko dzivi.

Sas lirikas motIvi ir mIla, draudzIba, prieks, laime, bedas,skumjas un citi intImi pardzIvojumi. Pie intImas lirikas pieskai-tami tadi dzejo!i ka Aspazijas «Savu mIlu», R. Blauma1].a «Kazagsus», Rai1].a«SI dzIve bij tuksa», «SIkie pirksti1].i», L. Paegles«Manai meitenei», L. Laicena «Tevi mekleju», J. Sudrabkalna«Klodijai», O. Vaciesa «Dels izaudzis», I. Ziedo1].a«Tad apstajas.laiks», A..Elksnes «Musu pasaulei pa vidu».

Lirikas iedalIjums pec tematikas dazreiz nay visai izdevIgs.jo palaikam viena dzejolI skarti vairaki motIvi. Ta dzejniekaintImie pardzIvojumi !oti biezi saistIti ar sabiedriskajiem motI-viem, piemeram, tados dzejo!os ka A. Grigu!a «Ceri1].u zars».M. ~empes «S~eres», R. Eidema1].a «Matei». ArI dab as lirika bieziizskan sabiedriski, intImi un filozofiski motIvi, piemeram, sajazi1].a raksturIgi dzejo!i ir J. Sudrabkalna «K!avziedu rindas»,J. Alunana «Pavasara atnaciens», Rai1].a «Jil, riet», «Es ritu»,O. Vaciesa «Kad jasmIni staiga» u. c.

Tematiskais nozImIgums lirika atkarIgs ne tikai no objekta,kam pieversas dzejnieks, bet arI no liriska varo1].aestetiska idea la.ArI dabas un intIma lirika var but sabiedriski nozImIga, ja tajaskarto problemu risinajuma atbalsojas laikabiedram butiskas sa-biedriskas paradIbas.

Lirikas iedalIjums pec daildarba dominejosa pardzIvojuma.Pasaules literatura lirikas attIstIbas gaita izveidojusies vairaki

166

tradicionali paveidi, kuru stilu nos aka daiJdarba dominejosais par-dzIvojums. Dzejnieka stils atkarIba no vi1].aattieksmes pret arpa-sauli var but svinigs, izsmiekla pilns, maigi lirisks, idillisks. PecpardzIvojuma rakstura izs~ir odas, himnas, satiras, epigrammas,€legijas, idilles, liriskus dzejolus.

Par odam sauc svinigas dziesmas, kuriis ar patosu apdzie-diiti izcili notikumi un izteikta liriskii varol}aattieksme pret tiem,dldiniita varoniba, paustas eelas jutas, atainotas lieliskas dabaspariidibas.

Odas sacerejusi jau senie grie~i un romiesi. Tas izkopa arIklasicisma literatUras parstavji 17. un 18. gadsimta. Ieverojamasodas 18. gadsimta sarakstIjis krievu dzejnieks M. Lomonosovs.

Latviesu priekspadomju literatUra odas sacerejis R. Blaumanis,piemeram, «Oda», «Renatus» u. c. .

Odas sastopamas arI padomju literatUra. Tajas ar lielu savil-f,lOjumu izskan padomju cilveka patriotisms. Tas, piemeram, iz-pauzas tadas odas ka V. Majakovska «Padomju pase», «OdarevolUcijai», J. Sudrabkalna «Dzimtene», A. Baloza «Mana Dzim-tene», M. ~empes «Heroisks rekviems», V. Luksa «I,-e1].insmaca»,I. Auzi1].a«Slavas dziesma Memelei» u. c.

Odu ar sabiedriski politiskas dziesmasraksturu sauepar himnu(Komunistiskas partijas himna «Internacionale», PSRS valstshimna u. c.). P alaikam dzejo!us ar odas raksturu pasi autori saucpar himnam, piemeram, J. Sudrabkalna «Koku rudens himna»,M. ~empes «Himna pavasarim».

Jedzienu satira Uetoplasiikii un sauriikii nozime.P 1a s ii k a j iino z i m e par sat i r u saue literiiri sabiedrisku izsmieklu, sadanozIme satIra sastopama dazadu literatUras veidu un paveidudarbos, piemeram, bra!u KaudzISu romana «Mernieku laiki».

Sa u r ii k a j ii no z i m e par sat i r u saue dzejoU, kurii iz-smietas negativas pariidibas sabiedriskajii vai personiskajii dzive.

La t vie sup i r m spa do m j u 1i t era t ur a pret feoda-lismu verstas satIras rakstIjusi J. Alunans «<Junkurs un zem-nieks»), Auseklis «<Bizma1].u draugu dziesma»), A. Pumpurs«<Gaismas izplatItajiem»). E. Veidenbaums savas satIras asi iz-smejis darba tautas izsucejus - muizniekus un kapitalistus, kaarI tas mul~otajus macItajus «<Virs zemes nay taisnIbas»). Rai1].asati:ras verstas pret carisma, feodalisma, kapitalisma radItajampretrunam «<Filistr(i)s», «Miera lIdzeji»).

ArI pad 0 m j u 1it era t u r a satIras ir aktualas. Padomjudzejnieki tas izmanto cl1].apret arzemju imperialistiem un vi1].uideologiju (J. Sudrabkalna «Par vabolem», V. Luksa «Un ta vi1].isaka», O. Vaciesa «La Paradis»). SatIra palIdz audzinat cilvekus,kas padomju iekarta vel nay parvarejusi burzuaziskas ideologijaspaliekas apzi1].aun paradumus sadzIve (V. Majakovska «Aizsase-dejusies», V. Luksa «SavmIlis», «VienaldzIbas lasts», O. Vaciesa«Nekrologs», «TribIne» u. c.).

167

Pie satiriskas lirikas pieder ari e pig r a m m a. E pig r a m m air iss, aspratigs dzejolitis, kura izsmieta kada persona vai ipasiba,piemeram, A. Puskina «Voroncovam», Ausekla «Svetnieka poli-tika», RaiJ}a «Labdaris», «VidusvIrs». Epigrammas ir arI V. Ma-jakovska uzraksti «ROSTA satIras logos». Ar siem uzrakstiemdzejnieks PilsoJ}u kara gados izsmeja baltgvardus, ka arI arzemjukontrrevoliicijas vadoJ}us.

Epigrammas atrodam arI latviesu padomju literatUra, pieme-ram, J. OsmaJ}a dzejolu krajuma «Vilkuvale». Dzejnieks tajasizsmej padomju dzIve nevelamus, kaitIgus paradumus un IpasIbas«<MaJ}ticIgais», «Cenradis», «Mietpilsonis», «AizJ}emts cilveks»).

Par elegiju sauc dzejoli ar skumju noskatJu. .

Agrakaja literatura elegijas bija Ipasi iemIlojusi sentimentalistiun individualie romanti~i. To dzeja (N. Karamzina, V. Zukovska,J. Esenberga, J. Poruka, F. Bardas dzejolos) paustas skumjaspardomas par cilveka un viJ}a dzIves niecIbu. TurpretI progresIvodzejnieku elegijas atbalsojas neapmierinatIba ar sabiedriskasiekartas pretrunam, skumjas par dzIves apstakju nomakta cilvekavientulIbu (M. Irermontova «Tik skumji un gruti»), sapes parrevolucionaraja cIJ}a kritusajiem biedriem (RaiJ}a «Elegija»).

Padomju dzejnieki daudzas elegijas veltIjusi kritusajiem varo-J}iem, mirusajiem domubiedriem un tuviniekiem. Sajas atmiJ}as irgan smeldze, tacu nay pesimisma, jo aizgajusie cilveki ar savudevumu sabiedrIbai dzIvo tautas piemiJ}a, viJ}ucIJ}uun darbu tur-pina citi, liriskais varonis ir viJ}u centienu mantinieks un talaknesejs (V. Luksa «Bralim», M. I}:empes«Muzam tuvie», 1. liedoJ}a«NIcas dziedatajas Pirtnieku mates piemiJ}ai», A. Elksnes «Mir-dzai I}:empei»).

NoskaJ}a elegijai pretejs lirikas zanrs ir idille.Idille ir dzejolis, kura apdzejota miermiliga, bezrupiga, lai-miga dzive.

Latviesu dab as dzeja, it Ipasi individuala romantisma darbos,idille sastopama biezi. Idilles sacerejusi K. Skalbe «<liedoJ}aidille»), Aspazija «<Meness dziesmas»), F. Barda «<Veca pir-tiJ}a», «Pans aprm»), Pliidonis «<PusplaukusI lapiJ}a», «liedoJ}aidille») u. c.

Padomju dzejai idille mazak raksturIga. Tas liriskais varonisir dialekti~is, problemu risinatajs, cInItajs ar pretrunam sevI undzIve. Idillisks miers tarn palaikam ir svesaks. Tacu arI padomjudzejniekiem ir tuvs lIdzsvarots prieks par dabas daili. Idilles iezI-mes atrodamas rotajIga stila sarakstHajos dzejojos, tadi, pieme-ram, ir O. Vaciesa «Rudens smiekliJ}s», «Lucavsala», J. Sirmbarza«liemas rIta dziesmiJ}a», A. Elksnes «Pec lietus», V. Irudena«Plava» u. c.

'Liriskas dzejas sadalIjums odas, satIras, elegijas un idilles.protams neaptver visas dzejas darbos paustas cilveku pardzIvo-jumu nianses. Tadejadi literatUras teorija ir izvirzIts Ipass liri-kas paveids - Iiriskais dzejoIis. Tas ir neliels dzejas valoda sa-168

cerets dai!darbs, kas atklaj dzejnieka jutu noskat;ws. Tematika,forma un stila liriskie dzejofi ir !oti daudzveidigi. Tos iespejams.-diferencet pec temata un tajos izteikta pardzIvojuma, apvienojotabus iedalIjuma principus. Ta, piemeram, dabas dzejoji var buthimniski (PliidoJ}a «0 deJ}iruna»), elegiski (RaiJ}a «Vels vakars»),idilliski (J. Poruka «Kad pavasara vesmas pus»).

Ipasi lirikas paveidi ir veltijums un dziesma. Par veltijumusauc dzejoli, kas sacerets par godu izcilai personai vai kadamieverojamam notikumam sabiedribas dzive.

Veltijumus latviesu liriskaja dzeja atrodam kops nacionalas1iteraturas sakumiem (J. Alunana «Hugenbergerim»). Revolucio-narie dzejnieki savus darbus velti}usi kritusajiem biedriem (RaiJ}a«Adolfam Hertelim par piemiJ}u»), ka arI izciliem revolucionariemnotikumiem (RaiJ}a «liemelblazma» - veltHs 1905.gada revolii-djai, L. Paegles «Uzvaras svetki» - veltHs Lielajai Oktobrasocialistiskajai revoliicijai).

Veltijumus sacer arI padomju dzejnieki, atsaukdamies uz ak-tualiem notikumiem musu dzive un pieminedami ieverojamus cil-vekus. Tadi veltijumi ir J. Sudrabkalna «Tautas rakstniekamAndrejam UpHim», M. I}:empes «Tautas rakstniekam ErnestamBirzniekam-UpHim», A. Elksnes «Veltijums A. Cakam», 1. liedoJ}a«Mezkopim Mi~elim KlaviJ}am», A. Baloza «SeptiJ}padsmitaisjunijs», A. Griguja «RIgai», V. Luksa «Partijas kongresu svei-dno!».

Daudziem varsmota valoda saceretiem dzejas darbiem ir pie-skatJota atbilstosa melodija. Parasti tos nelasa, bet dzied. Sadusdzejas darbus sauc par dziesmam.

Dziesmas ietvertas tautas masu izjUtas un noskaJ}as. Palaikamdziesmas sastopam piedziedajumus, kas izcej satura pamatno-skaJ}u un saliede dziedatajus. Muzikalais ieterps palIdz dzejniekusaceretajiem tekstiem folklorizeties.

Sena dziesmas forma ir tau t a s d z i e s m as. Tas dziedaj a,darbu darot (kUleju, maleju, ganu dziesmas), godos (kazu, kris-tibu, beru dziesmas) un svetkos (gadskartu dziesmas).

Proletariata revolucionaro cifJUlaika izveidojas ipass dziesmuzanrs - rev 0 I u c ion a r ass t r a d n i e k u d z i e s m a s «<Arkaujas saucieniem uz liipam» - J. Akuratera teksts, «Mes -stradnieki», «Darba armija»).

Daudz dziesmu radas Liela Tevijas kara laika. Iroti popularabija J. OzoliJ}a «Strelnieku dziesma» (F. RokpejJ}a vardi). Dzies-mas vienoja padomju karavIrus cIJ}apret fasismu.

ArI jaunakajos laikos masu dziesmam ir joti liela nozIme: tassaliede padomju cilvekus cIJ}a par komunismu un mieru, audzinajaunatni socialistiska patriotisma un internacionalas solidaritatesgara (A. Novikova «Vispasaules demokratiskas jaunatnes himna»<ir L. OsaJ}ina vardiem, S. Tujikova «Padomju jaunatnes marss»<ir J. Dolmatovska vardiem, J. OzoliJ}a «Saule un veji» ar A. Bro-deles vardiem u. c.).

169

LIROEPIKA Pasaules literatUra slavenas r 0 m ant i s k asp 0 e m a s sa-'Cerejusi Dz. Bairons «<Cailds Harolds»), M. I.-ermontovs «<Mciri»,«Demons»), A. Puskins «<Cigani»). Sajas poemas paustas dzej-nieku brlvlbas alkas, noteloti izcili, savdabIgi varOl;1ineparastos,biezi vien arkartejos dzlves apstaklos.

Latviesu literatUra romantiskas poemas ar revolucionaru sa-1uru radas 1905. gada revolUcijas ietekme, piemeram, PlftdOl;1a-«Uz saulaino tali», Rair,la «Ave, so!!».

Klasiskaja pasaules literatUra izveidojas arI rea lis t i s k apo e ma. Taja noteloti raksturi realistiski konkretos dzlves ap--staklos. Realistiskas poemas spilgti paraugi ir A. Puskina «Varajatnieks» un «Poltava», N. ~ekrasova «Kam labi dzlvot Kriev-:zeme», PlUdot;la «Atraitnes dels», K. Strala «Kauja pie GlemuLiepas».

Padomju literatUra plasi izplatIta her 0 i s k a po e m a. Pa-domju dzejnieki emocionala paceluma apdzied gan pagatnes revo-lucionaro cIt;lu un Liela Tevijas kara varot;lus, gan laikabiedrus,"kas cInas par socialistiskas Dzimtenes augsupeju. Krievu padomjuliteratUra sadas poemas ir V. Majakovska «Labi!», «Vladimirs11jics I.-et;lins»,A. Tvardovska «Vasilijs Tjorkins», «Aiz tales -tale» u. C., latviesu padomju literatUra - V. Luksa «Slava»,M. RudzISa «Naves vilciens», M. Cakla «Piemit;las diena», «Liepa-jas aizstavesana» u. c.

Jaunakaja padomju literatUra Ipasi sakuplojusi pub I i c i s-1 i s k a un f i I 0 z 0 f i s k a r a k s t u rap 0 em a, kura liriskaisvaronis dzlvi atsaucas uz biltiskam paradlbam gan socialistiskajaDzimtene, gan visa pasaule, risina nozlmIgas problemas, kas-saistItas ar dzlves jegas meklejumiem.

Ieveroj amus darbus publicistiskas poemas zanra devis O. Va-.cietis, piemeram, «Pari pasaulei - saule», «Partijas piederlba»,«Nicinasanas pamatojums» u. c.

Filozofiska rakstura poemas ir O. Vaciesa «Einsteiniana»,I. Auzit;la «Varavlksne par mezu», «Pie zilas priedes», «Cela pie-dziesmam», M. Cakla «Dolce Maria» u. c.

Par baladi itiilieSu, spiiniesu un francu literaturii viduslaikossauca noteiktii formii saceretu jautru dejas dziesmu.

Skotijii tautas legendu ietekme baliide kluvusi par size-iisku dzejas darbu a r fan t a s t i s k u, b a i g u un nos le p u-.ma i n usa t u r u. Sada veida balade plasi izplatIjas pasaulesliteratUra, piemeram, V. Skota, F. Sillera, V. Getes, V. Zukovska,A. Puskina daijrade.

Latviesu literatUra balades sacerejusi Ausek1is «<Beverlnas,dziedonis»), A. Pumpurs «<Imanta»), R. Blaumanis «<Talavastauretajs»), PlUdonis «<Tlrela noslepums», «Salgales Mada10ms»), Rainis «<Karalmeita», «Velu laiva») u. c.

Balades sacer arI padomju dzejnieki. Tajas joprojam daudziantastikas, noslepumainlbas, neparastuma un dlvainlbu. Tadas,;piemeram, ir J. Petera «Balade par laga vecIti», «Vecpiebalgas

Liroepika iezimejas lirikas un epikas ipatnibas. $ajii dzejasveidii ieklaujas viirsmotii valodii sacereti daildarbi, kuros vesti-jums par varOf;.iemun notikumiem ciesi saistiis ar autora subjek-tiviem piirdzivojumiem un atziT;.iim.Liroepiskos darbos palaikamdaudz spraigas darblbas un dialogu, kas tos tuvina dramatuq';ijai,piemeram, ainas pie PIju dI~a un Vistu kilts PlUdot;la poema «Uz.saulaino tali», V. I.-ildena poema «Roma», O. Vaciesa poema «Bal-sij bez pavadljuma», J. Petera dzejojuma «Skroderstunda». Dra-matiskais elements pielauj izkartot tekstu ka luga - ar dialogiem,monologiem un remarkam. Sados gadljumos medz runat par I i r o-d r a m at i k u. .

Galvenie liroepikas paveidi ir poema, baliide, romance, fabula.Poema ir liroepikas sacerejums, kas viirsmotii valodii apdziea

svarigus, izs~irosus brizus atsevis~a cilveka, kiida sociiila sliifJ(];vai veselas tautas dzive un atspogulo butiskus procesus, kas nori-siniis sabiedribii un cilveka psihe, piemeram, PlUdot;la «AtraitnesMIs», V. Majakovska «Vladimirs Ijjics I.-et;lins».

Galvena klasiskas poemas iezlme ir lirikai un epikai raksturIgo-Ipatnlbu saliedej'ums. Taja ir vairak vai mazak izversts sizets, kaarI iezlmeti vairak vai mazak izveidoti raksturi. Bet, vestIdamspar notikumiem un notelodams varot;lu izjiltas, poemas autors tiesiizsaka arI savas pardomas un savus pardzlvojumus. Tadejadiblakus personam, kas piedalas atainotajos notikumos, atklajas arliliriskais varonis - dzejnieka noskat;lu un ideju paudejs.

Poema laika gait a parveidojusies - taja pieaudzis liriskais ele-ments. Poema neveidojas spilgts sizets, nay izverstu raksturu, betgalvenais varonis ir liriskais «es», kas pauz savu pardzlvojumu,izsaka attieksmi pret arpasauli, mekle dzlves jegu (I. Auzit;lapoema «Varavlksne par mezu», M. Cakla «Piemit;las diena» u. c.).

. Poema ir sens liroepikas zanrs. Senaja Grie~ija tautas dzies-minieki plasas episkas dziesmas apdziedaja ieverojamus notiku-mus tautas dzlve, dievu un varot;lu dzlvi un cIt;las. Ta, pieme-ram, visa pasaule plasi pazIstamas ir sengrie~u poemas «Iliada»un «Odiseja», par kuru autoru uzlUko aklo dziesminieku Homem..

ArI citam tautam ir slavenas varot;ldziesmas. Ta, piemeram,indiesiem ir eposs «Mahabharata», ko pamatoti uzskata par senas-Indijas dzlves enciklopediju.

$iidas plasas episkas dziesmas sauc par tautas eposiem. Tau-tas eposos domine episkais telojuma veids.

Uz tauta izplatIto varot;ldziesmu un teiksmu pamata dazi va-rot;leposi uzrakstIti daudz velakos laikos, piemeram, krievu «Teikapar Igora karagaitu», francu «Dziesma par Rolandu», V?Cu«Nlbe-lungu dziesma», gruzlnu «Brut;linieks tIgera ada», igaut;lu «Kalevi-poegs», somu «Kalevala», latviesu «Lacplesis».

19. gadsimta un 20. gs. sakuma seviS~i izplatIta bija roman-tiska poema un realistiska poema.

170 171

nakts baHide», «BaHide par tuksu zarku», O. Vaciesa «Baladepar zirgskabeni», «Balade par zilo valzivi», M. Cakla «47. gadaKurzemes balade».

Padomju literatUra daudz balazu, kuras apdziedata izcila va-ronlba, piemeram, N. Tihonova «Balade par naglam», J. Vanaga«Liepnas kauja», V. Luksa «SeptiQ.padsmit vlri». M. I}empes «Ba-lade par geriljero». Sai gadljuma varam runat par Ipasu baladesianru - par heroisko baliidi.

Yards romance celies no spaniesu valodas. 14. un 15. gadsimtaSpanija ta sauca tauta izplatltas liroepiskas dziesmas par seniemvaroQ.iem. Romances ianriskas Ipatnlbas laika ritejuma biezi par-veidojusas, un vel tagad tas ir visai nenoteiktas.

Par romanci sauc nelielu sizetisku dzejas darbu, kurii ar lielusavi/IJojumu apdziediiti spilgti notikumi (PlUdoQ.a «Sarkana ma-gone»), mtlas piirdzlvojumi (A. Pumpura «Stasti manim, Dauga-viQ.a!»), teiksmaina varonlba (Rail)a «Teiku laudis»). Kaut gansa liroepikas paveida darbos palaikam ir daudz dramatisma, tietomer nepauz tik driimu, baigu un noslepumainu noskaQ.u kabalade. Romancem daireiz ir rotallgi dekains saturs, piemeram,tautas romancei «Sesi mazi bundzinieki», E. Adamsona «Zeltotaromance», «Caunes romance», «2agatas romance», «Sienazaromance» u. c.

Romance loti biezi saistas ar kadu melodiju, piemeram, tautasromance «L1go laiva uz iideQ.a».Autoru saceretas romances dau-dzi komponisti izvelejusies vokalajam kompozlcijam par tekstiem,piemeram, E. DarziQ.s dziesmai «Spaniesu romance» (A. Puskinavardi). Arl latviesu padomju dzejnieka J. Petera romances veidadzejolus komponists R.Pauls izraudzljies par savu dziesmu tek-stiem, piemeram, «Dava man lakatu sarkanu», «Mana balss».

Par fabulu sauc viirsmotii, retiik prozas valodii saceretu alego-risku vestljumu ar satlrisku vai pamiicosu saturu.

Ta ka fabulas palaikam saceretas arl prozas valoda un tajasparsvara ir epikai raksturlgas iezlmes - vestljums ar dialo-giem, tad so literatUras paveidu medz pieskaitlt arl e{}ikai.

Cilveku negatlvas rakstura iezlmes, nosodama rldba un kri-tizejamas attiedbas fabulas parasti atveidotas dZlvnieku, 8UgU,prieksmetu telos. Fabulas sakuma vai beigas biezi ietverta gal-vena pamadba jeb morale. Tacu ir iespejamas arl fabulas bezmorales. Ta izriet no pasa telojuma.

Fabula pieder pie vecakajiem dailliteratUras paveidiem. Ta bijaplasi pazlstama senaja Indija, Grie~ija, Roma. Izcils krievu fabu-lists 19. gs. sakuma bija 1. Krilovs. I,-oti popularas ir viQ.afabulas«Sisenis un Skudra», «Vilks un Jers», «Vilks pie SUQ.iem»,«L1-daka» u. c. Latviesu pirmspadomju, literatUra izcilako fabulu autoruvidii minams Persietis ar krajumu «Pazil)as» un A. UpHs ar kra-jumu «Fabulas bez morales». AtseviS~as fabulas sacerejis Rainis«<Miera Hdzeji»), E. Adamsons «<Fabula par lieHbu») u. c.

SATURS

Literatiiras teorijas prieksmets un uzdevumi B. Zvaigzne

Daijliteratiira - viens no makslas veidiemDailIiferatiiras prieksmets un telainibaDailliteratiira un sabiedriska dziveDailliteratiiras s~iriskumsDailliteratiiras partijiskumsDailliteratiiras tautiskumsDailliteratiiras sabiedriskas funkcijasSatura un formas vieniba. Galvenie daildarba v€rtejuma kriteriji

Dai!darbs un ta elementi

if489

10-121316,

M. Gaile (20.-31. Ipp.), E. Zimule (31.-55. Ipp.), I. Preidenfelds.:(56.-73. Ipp.), V. Labrence (73.-101. Ipp.), H. Grase (101.-125.lpp.)

Daildarba temats .Dai!darba idejaDai!darba teli un to veidojums

HIu individualizacija un tipizacijaTipizacijas veidiHlu veidosanas paf,lemieni

Daijdarba kompozicija .Jedziens par kompozlciju .Kompozicijas elementiGalvenie jeb primarie kompozlcijas elementi

HliSizets

Kompozicijas paligelementiKompozicijas paf,lemieni

StilsDaildarba valoda .

Daijdarba valodas visparIgi jautajumi .Daildarba valodas ipatnlbas .

Daijdarba valodas telainiba un spilgtumsDaildarba valodas izteiksmigumsDaijdarba valodas labskaf,la .Daijdarba valodas vienkarsums un nemakslotiba

20'2124252627313136.363637454751565656566163.64

173;

Autora valoda un daijdarba darbojosos personu valoda .Stilizacija un parodesana .IYaijdarba leksika un frazes .

Daildarba valodas specialie te1ainas izteiksmes Hdzekli .EpitetsSaHdzinajums un paralelisms

Trapi" -Metafora .YersonifIRacija.~g~;ija .-Simbols .M~tonlmija un sinekdoha .

. clronii~_JML~arkasmsHiperbola .Perifraze .Zemteksts .

Daildarba valodas sintakse, stilistiskas figurasAtkartojuma figiiras

L./ Divkarsojums .T -Anafora . .I "'Epifora--: .

Gredzens jeb aploce .r Pakare

---JMe...-Sintaktiskais paralelisms

Retoriskas figiirasRetoriskais jautajumsRetoriska uzruna .Retoriskais izsauciens

Dzejas varsmojumsRitms - dzejas valodas biitiska iezlme

Dzejas valodas specifika .Ritma jedziens

Varsma - ritma pamatvienlbaVarsmojuma sistemas un to Ipatnlbas

Metriska jeb antIka varsmojuma sistemaSillabiska jeb zilbiska varsmojuma sistemaSillabotoniska varsmojuma sistemaToniska varsmojuma sistemaBrlvais varsmojums

Latviesu dzejas varsmojuma pamatiLatviesu sillabotoniska dzejaMetriska varsmojuma iezlmes latviesu dzejaToniskais varsmojums latviesu dzejaBrlva dzeja

Dzejas ritma palIgelementiPedu skaits varsma .Dazadu pedu mail}a varsma

174

DailliteratUras process

G. BLbers (126.-141. Ipp.; 151.-162. Ipp.), M. Gaile (141.-151. Ipp.).H. Grase (162.-173. Ipp.).

Dailrades metode un virziens . 126Mitologiskais realisms 127Renesanses laikmeta realisms 128Klasicisms 129Apgaismlbas laikmeta reiilisms s. 131Sentimentalisms 132Romantisms 13::>Impresionisms . 134Ekspresionisms . 134Kritizetajs realisms . 135.

Nerealistiski virzieni literatura un maksla 19. gs. beigas un20. gadsimta

NaturalismsModernismsSimbolismsAbstrakcionisms

Socialistiskais realismsDailliteratUras veidi un paveidi

Epika .Pasaka

i 'Teika .--'-RomansStasts.NoveleApraksts .Telojums .Miniatiira .Skice .Eseja .

-+Fejetons, humoreska, pamfletsAnekdote. . .

Drama,l1S' paveioi un zanriTragedija .

Sengrie~u tragedija .Seksplra tragedijaKlasiska tragedija Francija .Tragedijas attIstIba Krievija .Izciliikie tragediju rakstnieki latviesu pirmspadomju lite-

tura .

666870

. j!fAI~'v

83 V~

..,§L .85-86 .

~ J./,

~II888989909192 v'

93 ,,-

94 .95 V

95 'v-=-96 '96969797

101101101102102103103103104104105107107111113114115115116

Pauze

ParnesumsKlauzulaAtskal}asPants.

116

117117118120

13&13&137137138-138141142143144 V

~14514&147148149150150150150-151 ..151153154155155156

156.

175

Tragedija padomju literatura .I<omedija. .

I<omedija senaja Grie~ija un Roma .Moljera komedijasI<rievu klasiska komedij a .I<omedijas attIstIba latviesu pirmspadomju literatura .Padomju komedija

Drama saurakaja nozlme .Dramas attIstIba vacu literaturaI<rievu realistiska drama.Latviesu pirmspadomju dramaDramas attIstIba padomju literatura

156156158158159159160160160161161162162162163165

LirikaLirikas specifika .Lirikas varonis un liriskie teli .Lirikas iedalIjums pec tematikas .Lirikas iedalIjums pec daijdarba dominejosajuma

LiroepikaPoemaBaladeRomance.Fabula

pardzlvo-166170170171172172