Par Finanšu ministrijas 2015.gada pārskatu

Par Finanšu ministrijas

2015.gada pārskatu

Rīga 2016

2

P A R F I N A N Š U M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U

Revīzijas ziņojums

Par Finanšu ministrijas 2015.gada pārskatu

2016.gada 29.aprīlī

Finanšu revīzija “Par Finanšu ministrijas 2015.gada pārskata sagatavošanas pareizību”

Revīzija veikta, pamatojoties uz Valsts kontroles Ceturtā revīzijas departamenta 2015.gada 1.septembra

revīzijas uzdevumu Nr.2.4.1-30/2015.

Revīzijas ziņojums apstiprināts ar Valsts kontroles Ceturtā revīzijas departamenta 2016.gada 29.aprīļa

lēmumu Nr.2.4.1-30/2015.

Vāka noformējumā izmantota fotogrāfija no tīmekļa vietnes http://depositphotos.com/ -

ginasanders/Depositphotos.

3


Saturs

Kopsavilkums ................................................................................................................ 4

1.daļa – Gada pārskata sagatavošana ............................................................................ 6

2.daļa – Atbilstības jautājumi ........................................................................................ 6

2.1. Ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu realizācija Valsts ieņēmumu dienestā ................................ 6

2.2. Valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” projekts “Korupcijas novēršanas un

apkarošanas biroja izvietošana tam piemērotās telpās” ........................................................................... 21

2.3. Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšanas izdevumi ................................. 23

Revīzijas raksturojums ................................................................................................ 25

Revīzijas mērķis ....................................................................................................................................... 25

Revidējamās vienības un revidentu atbildība ........................................................................................... 25

Revīzijas pamatojums, apjoms un kritēriji ............................................................................................... 26

Termini un skaidrojumi ............................................................................................... 29

1.pielikums. Valsts ieņēmumu dienesta 2015.gadā veiktās iegādes, kas plānotas no

jaunās politikas iniciatīvas “Radikāla rīcība ēnu ekonomikas apkarošanai nodokļu

administrēšanas un muitas lietu jomā” finansējuma ................................................... 30

2.pielikums. Finanšu ministrijas darbinieku pienākumi Prezidentūras sagatavošanā un

norisē, par kuru veikšanu ir izmaksātas prēmijas un naudas balvas ........................... 33

3.pielikums. Revīzijas apjomā iekļautās iestādes un izlases veidā pārbaudītās Finanšu

ministrijas un tās padotības iestāžu pārskatu daļas ..................................................... 37

Atsauces ....................................................................................................................... 40


4

Kopsavilkums

Gada pārskata sagatavošana

Finanšu ministrijas 2015.gada pārskats visos būtiskos aspektos sniedz

skaidru un patiesu priekšstatu par Finanšu ministrijas finansiālo

stāvokli, tā izmaiņām un Finanšu ministrijas darbības rezultātiem gadā,

kas noslēdzās 2015.gada 31.decembrī, un tas ir sagatavots atbilstoši

Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

Atbilstības jautājumi

Valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” īstenotais

projekts „Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izvietošana

tam piemērotās telpās”, Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības

Padomē nodrošināšana 2015.gadā

Revīzijā netika konstatēti tādi tiesību aktu pārkāpumi vai neatbilstības,

kas būtiski ietekmētu revidentu viedokli par līdzekļu izlietojuma

Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšanai

2015.gadā un valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi”

īstenotā projekta „Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja

izvietošana tam piemērotās telpās” atbilstību tiesību aktiem, plānošanas

dokumentiem un valstiski (vai starptautiski) atzītai praksei, kas uz tiem

attiecas.

Jaunās politikas iniciatīvas ēnu ekonomikas apkarošanai pasākumu

realizēšana Valsts ieņēmumu dienestā

Revīzijā tika konstatēti būtiski un visaptveroši pārkāpumi un

neatbilstības:

ne 2014.gadā, ne 2015.gadā valstī nav spēkā esoša attīstības

plānošanas dokumenta, kurā būtu izvirzīti mērķi un noteikti

sasniedzamie rezultāti ēnu ekonomikas apkarošanas jomā,

tādējādi pastāv risks, ka valsts budžeta līdzekļi tiks izlietoti bez

ilgtspējīga redzējuma ēnu ekonomikas apkarošanā;

Valsts ieņēmumu dienestā plānotajā apmērā tiek apgūts

finansējums tikai atlīdzības izdevumiem, savukārt finansējuma,

kas nodrošinātu muitas kontroles punktu efektīvāku darbību,

apguve tiek kavēta, kas norāda, ka būtiskākie pasākumi ēnu

ekonomikas apkarošanai netiek efektīvi īstenoti;

Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku atlīdzībai piešķirtais

finansējums, lai veiktu ēnu ekonomikas apkarošanas

Gada pārskats sniedz

skaidru un patiesu

priekšstatu un ir sagatavots

atbilstoši prasībām


5

pasākumus, vismaz 17% apmērā nav izlietots atbilstoši Ministru

kabinetā atbalstītajam mērķim;

lai arī nav nosakāma, kāda daļa no nodokļu ieņēmumu

pieauguma ir attiecināma uz ēnu ekonomikas apkarošanas

pasākumiem, kā pasākumu vienīgie rezultatīvie rādītāji ir

noteikti prognozētie ieņēmumi valsts budžetā, līdz ar to nav

iespējams novērtēt ieguldītā finansējuma atdevi ēnu ekonomikas

apkarošanā.

Ņemot vērā iepriekšējā punktā minēto pārkāpumu un neatbilstību

ietekmi, uzskatām, ka Valsts ieņēmumu dienestā ēnu ekonomikas

apkarošanas pasākumu realizācija netiek organizēta plānveidīgi un

efektīvi.

Ieteikumi

Attiecībā uz atbilstības jautājumiem revīzijas rezultātā tika sniegti četri

ieteikumi, kurus ieviešot:

tiks noteikts Valsts ieņēmumu dienesta muitas kontroles punktu

specifikai atbilstošs nepieciešamā muitas tehniskā aprīkojuma

saraksts;

tiks veikti pasākumi, lai Valsts ieņēmumu dienestam atlīdzības

izdevumiem papildu piešķirtā finansējuma izlietojums atbilstu

Ministru kabinetā atbalstītajam finansējuma mērķim;

tiks pārskatīti Valsts ieņēmumu dienesta īstenoto ēnu

ekonomikas apkarošanas pasākumu rezultatīvie rādītāji;

tiks veiktas darbības, lai novērstu nepamatotu izmaksu rašanās

risku projekta “Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja

izvietošana tam piemērotās telpās” īstenošanas laikā.

Revīzijas rezultātā kopumā

sniegti četri ieteikumi


6

1.daļa – Gada pārskata sagatavošana

Finanšu ministrijas 2015.gada pārskats visos būtiskos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu

par Finanšu ministrijas finansiālo stāvokli, tā izmaiņām un Finanšu ministrijas darbības rezultātiem

gadā, kas noslēdzās 2015.gada 31.decembrī, un tas ir sagatavots atbilstoši Latvijas Republikā spēkā

esošo normatīvo aktu prasībām.

2.daļa – Atbilstības jautājumi

Augsta prioritāte

Pārkāpumi un neatbilstības ir būtiskas finanšu pārskatam pakārtotā darījumā, jo konstatētās kļūdas un

neatbilstības liecina uz trūkumiem finansējuma plānošanā, izlietojumā atlīdzībai un pasākumu

rezultātu novērtēšanā.

2.1. Ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu realizācija Valsts ieņēmumu dienestā

Finanšu ministrija, Valsts ieņēmumu dienests

Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes papildus valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta

bāzes izdevumiem var pieprasīt finansējumu jaunās politikas iniciatīvai (turpmāk – JPI), pamatojoties

uz nacionālajā attīstības plānā un valsts aizsardzības koncepcijā noteiktajām prioritātēm un mērķiem1.

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk –VID) Finanšu ministrijā ir iesniedzis divus JPI pieteikumus, kuru

mērķis ir saistīts ar ēnu ekonomikas apkarošanu:

2013.gadā - “Radikāla rīcība ēnu ekonomikas apkarošanai nodokļu administrēšanas un

muitas lietu jomā”2;

2014.gadā - “Ēnu ekonomikas apkarošanas sekmēšana, nodrošinot atbilstoši

konkurētspējīgu un motivējošu VID atlīdzības sistēmu”3.

Ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem laikā no 2014.gada līdz 2017.gadam VID kopējais

piešķirtais finansējums ir 49 615 678 euro (skatīt 1.tabulu).


7

1.tabula

Laikā no 2014.gada līdz 2017.gadam VID piešķirtais finansējums ēnu ekonomikas

apkarošanas pasākumiem (euro)

Pasākumi: 2014. 2015. 2016. 2017. Kopā:

Radikāla rīcība ēnu ekonomikas apkarošanai

nodokļu administrēšanas un muitas lietu jomā4 3 584 471 5 997 753 15 108 923 5 460 387 30 151 534

Ēnu ekonomikas apkarošanas sekmēšana,

nodrošinot atbilstoši konkurētspējīgu un motivējošu VID atlīdzības sistēmu5

- 6 488 048 6 488 048 6 488 048 19 464 144

3 584 471 12 485 801 21 596 971 11 948 435 49 615 678

2.1.1. Radikāla rīcība ēnu ekonomikas apkarošanai nodokļu administrēšanas un

muitas lietu jomā

Radikāla rīcība ēnu ekonomikas apkarošanā ir būtiska gan no uzņēmējdarbības vides

uzlabošanas viedokļa, gan no valsts budžeta viedokļa. Ēnu ekonomikas apkarošana kā

svarīgs uzdevums ir minēts Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014. – 2020.gadam.

Ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta funkcijas un kompetenci, laikā no 2014.gada līdz

2017.gadam šiem mērķiem valsts budžetā ir plānoti būtiski līdzekļi.

Vienlaikus secināms, ka valstī ne 2014.gadā, ne 2015.gadā nebija spēkā esoša attīstības

plānošanas dokumenta, kas noteiktu konkrētus mērķus, uzdevumus un sasniedzamos

rezultātus ēnu ekonomikas apkarošanas jomā kopumā, līdz ar to pastāv risks, ka valsts

budžeta līdzekļi JPI īstenošanai tiks izlietoti bez ilgtspējīga redzējuma ēnu ekonomikas

apkarošanā.

Nav iespējams novērtēt no JPI “Radikāla rīcība ēnu ekonomikas apkarošanai nodokļu

administrēšanas un muitas lietu jomā” finansējuma plānoto muitas tehniskā aprīkojuma

iegāžu nepieciešamību, jo, plānojot JPI pasākumus, nebija noteikts (dokumentēts)

nepieciešamais muitas kontroles punktu aprīkojums.

Revīzijā secināts, ka 2014.gadā un 2015.gadā JPI plānoto pasākumu realizācijā (tai skaitā,

muitas kontroles punktu nodrošināšana ar nepieciešamo aprīkojumu) nav sasniegts būtisks

progress.


8

2014.gadā un 2015.gadā no muitas kontroles punktu aprīkošanai piešķirtajiem līdzekļiem

ir izlietoti tikai 57%, neizlietoto finansējumu pārdalot nākamajiem gadiem, kā rezultātā

netiek nodrošināta augstāka muitas kontroles punktu darbības kvalitāte.

Politikas plānošanas dokumenti, kas pamato JPI nepieciešamību

JPI “Radikāla rīcība ēnu ekonomikas apkarošanai nodokļu administrēšanas un muitas lietu jomā”

mērķis ir samazināt ēnu ekonomikas apmērus uzņēmējdarbībā, paaugstinot VID kontrolējošo funkciju

darbības efektivitāti saskaņā ar nodokļu un muitas saistību izpildes riska vadību un kapacitātes

stiprināšanu6.


pieteikumā pasākumu īstenošanai laika posmam no 2014.gada līdz 2016.gadam tika plānots

finansējums 38 095 229 euro apmērā, taču 2013.gadā VID tika piešķirts finansējums

33 625 726 euro7. JPI kopējais finansējums, salīdzinot ar pieteikumā norādīto, ir samazināts par

4 469 503 euro.


pieteikumā norādītie pasākumi un to realizēšanai paredzētais finansējums apkopots 2.tabulā.

Savukārt 2014. un 2015.gadā, ņemot vērā aizkavēšanos pasākumu realizācijā, tika veikta līdzekļu

pārplānošana pa gadiem. Tāpat ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt MKP “Vientuļi” darbību,

finansējums tika pārdalīts Zemkopības un Iekšlietu ministrijai. Savukārt 2016.gadā 691 143 euro VID

novirzīja optimizācijas pasākumiem.

Līdz ar to kopējais JPI “Radikāla rīcība ēnu ekonomikas apkarošanai nodokļu administrēšanas un

muitas lietu jomā” piešķirtais finansējums laikā no 2014.gada līdz 2017.gada beigām, saskaņā ar VID

norādīto8 uz Valsts kontroles informācijas pieprasījumu9 ir 30 151 534 euro (skatīt 2.tabulu).

2.tabula

JPI “Radikāla rīcība ēnu ekonomikas apkarošanai nodokļu administrēšanas un muitas lietu

jomā” pieprasītais un piešķirtais finansējums

JPI pasākums

Finansējums JPI

pieteikumā10,

EUR

Piešķirtais

finansējums

JPI11, EUR

Piešķirtais

finansējums

2015.gada

beigās12, EUR

Mini vienas pieturas punkta aģentūras sistēmas (M1SS) un Automātiskās informācijas apmaiņas sistēmas (AEOI) izstrāde un uzturēšana

645 381 645 381 645 380

Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmas (EMCS) 3.1. un

3.2.fāzes izstrāde un uzturēšana 418 324 418 324 418 324

Jauna datorizētās nodokļu maksātāju riska novērtēšanas sistēma 2 255 252 2 255 252 2 255 252

Muitas kontroles punkta “Vientuļi” tehniskais aprīkojums un uzturēšana,

tajā skaitā Transporta līdzekļu un konteineru automātiskā identificēšanas

sistēma (TLKAIS)

5 042 000 4 919 442 3 412 659


9

Muitas tehniskais aprīkojums citos muitas kontroles punktos, tajā skaitā

TLKAIS 21 584 254 21 584 254 21 345 426

Novecojušu dienesta suņu nomaiņa 135 173 135 173 135 173

Jaunu amata vietu iekārtošana un uzturēšana 8 014 845 3 667 900 1 939 320

Kopā: 38 095 229 33 625 726 30 151 534


piešķirtā finansējuma sadalījums pa gadiem ir norādīts 3.tabulā.

3.tabula


jomā” pasākumu īstenošanai piešķirtais finansējums uz 31.12.2015.

Gads

Sākotnēji

piešķirtais

finansējums13,

euro

VID dati14, euro

2014. 3 584 471 3 584 471

2015. 20 026 023 5 997 753

2016. 10 015 232 15 108 923

2017. - 5 460 387

Kopā: 33 625 726 30 151 534

Revīzijas laikā VID Finanšu pārvalde iesniedza precizētu informāciju par piešķirtā finansējuma

apmēru 2015.gada beigās – 32 443 600 euro15, kas atšķiras par 2 292 066 euro no VID norādītā

finansējuma apmēra16, atbildot uz Valsts kontroles informācijas pieprasījumu17.


nepieciešamība tiek pamatota ar 4.tabulā apkopotajiem politikas plānošanas dokumentu uzdevumiem.


10

4.tabula

Politikas plānošanas dokumenti un to uzdevumi, kas pamato JPI “Radikāla rīcība ēnu

ekonomikas apkarošanai nodokļu administrēšanas un muitas lietu jomā” nepieciešamību

Politikas plānošanas dokuments Apstiprināšanas

datums Politikas plānošanas dokumenta uzdevums

Latvijas Stratēģiskais attīstības plāns 2010.-2013.gadam18

09.04.2010.

Samazināt ēnu ekonomiku un nedeklarēto nodarbinātību. Nepieciešams

pilnveidot kontrolējošo iestāžu darbu un administratīvo sodu piemērošanu - ieviests Pasākumu plānu ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences

nodrošināšanai 2010.–2013.gadam.

Pasākumu plāns ēnu ekonomikas

apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.–2013.gadam19

26.08.2010. Konceptuāli risinājumi, kas vērsti uz ēnu ekonomiku veicinošo faktoru (cēloņu)

ierobežošanu un nodokļu maksātāju uzvedības sistēmisku korekciju.

Valdības rīcības plāns Deklarācijas par

Valda Dombrovska vadītā Ministru

kabineta iecerēto darbību īstenošanai20

16.02.2012.

Paaugstināt VID muitas struktūrvienību kontroles operācijas rezultativitāti ar

mērķi atklāt un novērst noziedzīgus nodarījumus muitas jomā.

Nākamo triju gadu laikā pakāpeniski paaugstināt nodokļu kontroles kapacitāti ar mērķi panākt ievērojamu uzlabojumu ēnu ekonomikas mazināšanā, atklājot un

novēršot ienākumu un darījumu nedeklarēšanu, kā arī krāpšanu saistībā ar

pievienotās vērtības nodokli.

Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam21

20.12.2012.

Radikāla rīcība ēnu ekonomikas apkarošanā – kontrolējošo iestāžu sadarbības uzlabošana, tostarp publisko iepirkumu jomā, kapacitātes stiprināšana un

operatīva rīcība jaunu ēnu ekonomikas risku identificēšanā un novēršanā,

sabiedrības izpratnes palielināšana par ēnu ekonomikas ietekmi uz dzīves kvalitāti.

Latvijas Republikas valsts robežas

integrētas pārvaldības koncepcija

2013. – 2018.gadam22

18.12.2013.

Robežšķērsošanas vietu infrastruktūras modernizācija un uzturēšana, darbinieku

skaita palielināšana:

robežšķērsošanas vietas “Vientuļi” infrastruktūras modernizācija un uzturēšana, darbinieku skaita palielināšana;

pārējo robežšķērsošanas vietu infrastruktūras modernizācija un uzturēšana, darbinieku skaita palielināšana.

Aizsargāt ES ārējo ekonomisko robežu un sekmēt krāpšanas apkarošanas

preventīvos pasākumus, nodrošinot TLKAIS sasaisti ar ass svariem muitas kontroles punktos, nodrošinot Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu pieslēgumus

TLKAIS, īstenojot TLKAIS sasaisti ar analogām sistēmām Lietuvā un Igaunijā.

Veicot plānošanas dokumentu analīzi, revīzijā tika konstatēts, ka tikai Latvijas Republikas valsts

robežas integrētas pārvaldības koncepcijā 2013. – 2018.gadam ir iekļauti atsevišķi pasākumi, kas

saistīti ar JPI “Radikāla rīcība ēnu ekonomikas apkarošanai nodokļu administrēšanas un muitas lietu jomā” plānotajām darbībām:

robežšķērsošanas vietu būvniecība – “Vientuļi”, “Grebņeva”, “Terehova”, “Pāternieki”,

“Silene”;

robežšķērsošanas vietu infrastruktūras modernizācija un uzturēšana, darbinieku skaita

palielināšana;

Transporta līdzekļu un konteineru automātisko identificēšanas sistēma (TLKAIS) sasaiste ar

ass svariem muitas kontroles punktos, nodrošinot Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu

pieslēgumus TLKAIS, īstenojot TLKAIS sasaisti ar analogām sistēmām Lietuvā un Igaunijā.


11

Plānojot JPI pasākumus, Latvijas Republikas valsts robežas integrētas pārvaldības koncepcija 2013. –

2018.gadam vēl nebija spēkā, jo koncepcija tika atbalstīta 2013.gada decembrī – pēc JPI finansējuma

piešķiršanas VID23.

Revīzijā tika konstatēts, ka sagatavojot JPI pieteikumu nebija spēkā esoša attīstības plānošanas

dokumenta, kurā būtu izvirzīti mērķi un noteikti sasniedzamie rezultāti, kas faktiski tiek realizēti,

izmantojot JPI “Radikāla rīcība ēnu ekonomikas apkarošanai nodokļu administrēšanas un muitas lietu jomā” finansējumu.

Līdz ar to finanšu revīzijas ietvaros VID veiktās darbības, īstenojot JPI “Radikāla rīcība ēnu

ekonomikas apkarošanai nodokļu administrēšanas un muitas lietu jomā”, tika vērtētas, izmantojot JPI

pieteikumā norādīto informāciju.

Muitas kontroles punktu tehniskais aprīkojums

Viens no pasākumiem, kas ir jāīsteno JPI “Radikāla rīcība ēnu ekonomikas apkarošanai nodokļu

administrēšanas un muitas lietu jomā” ietvaros ir - modernizēt atsevišķus muitas kontroles punktus,

tos aprīkot ar muitas tehnisko aprīkojumu un nodrošināt muitas tehniskā aprīkojuma uzturēšanas

izdevumus. Muitas tehniskā aprīkojuma iegādei piešķirtais finansējums laika posmā no 2014.gada līdz

2017.gadam ir 24 382 468 euro24.

Plānojot JPI “Radikāla rīcība ēnu ekonomikas apkarošanai nodokļu administrēšanas un muitas lietu

jomā” pieteikumu, spēkā bija 2010.gadā VID apstiprināti Eiropas Savienības ārējās robežas un

iekšzemes muitas kontroles punktu muitas tehniskā aprīkojuma standarta saraksti25, kuros bija iekļauts

faktiskais muitas kontroles punktu tehniskais aprīkojums26, bet nav nepieciešamais muitas tehniskais

aprīkojums.

Lai arī VID revīzijas laikā norādīja, “ka situācija muitas kontroles punktu nepieciešamā tehniskā

aprīkojuma nodrošinājuma ziņā tiek regulāri apzināta, izvērtēta un pēc nepieciešamības sagatavots

pieprasījums tā iegādei”27, revidentiem netika iesniegts dokuments, pamatojoties uz kuru, tika

sagatavots JPI pieprasījums, kurā norādīts aprīkojuma saraksts, kuru muitas kontroles punktos

nepieciešams modernizēt vai iegādāties.

Pēc JPI finansējuma piešķiršanas VID 2014.gadā apstiprināja jaunu muitas tehniskā aprīkojuma

standarta sarakstu28. Atbilstoši VID norādītajam29 muitas tehniskā aprīkojuma standarta sarakstā

iekļauts būtiskākais tehniskais aprīkojums, nevis nepieciešamais muitas tehniskais aprīkojums.

Līdz ar to, lai arī muitas tehniskā aprīkojuma standarts30 no jauna ir apstiprināts pēc JPI finansējuma

piešķiršanas, no JPI līdzekļiem joprojām ir plānots iegādāties muitas tehnisko aprīkojumu

359 943 euro apmērā, kas nav iekļauts muitas tehniskā aprīkojuma standartā un atbilstoši VID

skaidrojumam netiek uzskatīts par būtiskāko muitas tehnisko aprīkojumu attiecīgajā muitas kontroles

punktā.

Lai arī 2013.gadā ir noteikts, ka MKP “Vientuļi” tiks nodrošināta robežšķērsošana arī kravas

transportlīdzekļiem31, muitas tehniskā aprīkojuma standartā32 attiecībā uz MKP “Vientuļi” netiek

ietverts tāds muitas tehniskais aprīkojums kā autotransporta ass svari un autotransporta platformas

svari.

Sākotnēji 2014.gadam un 2015.gadam muitas tehniskā aprīkojuma iegādei tika piešķirts finansējums

10 490 199 euro33, no kura izlietoti 5 998 901 euro jeb 57%. Neizlietotais finansējums tiek pārcelts uz

nākamajiem gadiem, jo netika veiktas plānotās iegādes, piemēram:


12

Iegāde un uzstādīšana 2015.gads

Daelzceļa kravas rentgena kontroles iekārta

Skenera iegāde 2016.gadā

! Elektrotīklu sistēmā nav pietiekamas jaudas skenera pieslēgšanai

kravu kontroles rentgena iekārta MKP “Kārsava” 2 840 066 euro apmērā;

bagāžu rentgena iekārtas muitas kontroles punktos 505 120 euro apmērā;

TLKAIS 1 145 413 euro apmērā.

Nozīmīgākās muitas kontroles punktu tehniskā aprīkojuma iegādes ir pārceltas uz 2016. un 2017.gadu.

Vienlaikus jānorāda, ka muitas kontroles punktu modernizācijas pasākumu īstenošanas gaitā ir

radušies iepriekš, savlaicīgi nekonstatēti apstākļi, kas kavē darbu izpildi. Piemēram, MKP “Kārsava”

konstatēts, ka elektrotīklu sistēmā nav pietiekamas jaudas skenera pieslēgšanai, līdz ar to skenera

iegāde tika pārcelta uz 2016.gadu (skatīt attēlu).

Attēls. Dzelzceļa kravas rentgena kontroles iekārtas iegāde un uzstādīšana MKP “Kārsava”

VID norāda34: “Izstrādājot Iepirkuma tehnisko specifikāciju, prasības attiecībā uz elektropieslēguma

izbūvi saņēma no VAS “Latvijas dzelzceļš” speciālistiem. Elektropieslēguma izbūves vieta tika mainīta

projekta izstrādes laikā, pamatojoties uz VAS "Latvijas dzelzceļš" 20.08.2015. izsniegtajiem

tehniskajiem noteikumiem Nr.TD-6.5.1/691-2015.”

Kontrole pār JPI finansējuma izlietošanu atbilstoši mērķim

Ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi tiek finansēta no diviem finansējuma avotiem:

valsts pamatbudžeta, t.sk. JPI finansējums;

Eiropas Komisijas un tabakas ražotāju nolīgumu ietvaros piešķirtā finansējuma.

Revīzijā konstatēts, ka no 2015.gada vidus VID grāmatvedības uzskaitē tiek nošķirti JPI “Radikāla

rīcība ēnu ekonomikas apkarošanai nodokļu administrēšanas un muitas lietu jomā” ietvaros veiktie

izdevumi, uz darījumu apliecinošiem dokumentiem norādot attiecīgu kodu.

VID revīzijas laikā sniedza informāciju, ka faktiskais finansējuma izlietojums JPI ietvaros:

2014.gadā bija 3 584 471 euro35, kas atbilst piešķirtajam finansējuma apmēram;

2015.gadā bija 5 902 765 euro36, kas ir 55% no VID 2015.gadā sākotnēji piešķirtā37 JPI

finansējuma apmēra.

2015.gadā no JPI finansējuma plānotās iegādes revidenti ir identificējuši grāmatvedības uzskaites

datos un Muitas tehniskā aprīkojuma attīstības plāna 2014.-2016.gadam izpildē (skatīt 1.pielikumu).


13

Izdevumi atlīdzībai


ietvaros 2014.gadā un 2015.gadā tika plānots izveidot 70 jaunas amata vietas, bet, ņemot vērā JPI

finansējuma samazinājumu, 2014. un 2015.gadā tika izveidotas 45 amata vietas. (skatīt 5.tabulu).

5.tabula

Jaunu amata vietu iekārtošana un uzturēšana no JPI “Radikāla rīcība ēnu ekonomikas

apkarošanai nodokļu administrēšanas un muitas lietu jomā”

JPI pieprasījums38 VID sniegtā informācija

2014.

41 vecāko muitas uzraugu amata vietu izveidošana un uzturēšana MKP “Vientuļi”;

1 kinologa amata vietas izveidošana un uzturēšana.

Izveidota 1 kinologa –instruktora amata vieta VID

Muitas pārvaldē39.

2015.

28 vecāko muitas uzraugu amata vietu izveidošana un uzturēšana;

41 vecāko muitas uzraugu amata vietu uzturēšana MKP “Vientuļi”;

1 kinologa amata vietas uzturēšana.

28 amata vietas MKP “Terehova” un MKP

“Kārsava” darbam ar skeneriem;

16 amata vietas MKP “Vientuļi” no

01.10.2015. darbam ar skeneri40.

Saskaņā ar VID sniegto informāciju41 jaunās 44 amata vietas tika izveidotas darbam ar skeneriem

muitas kontroles punktos “Terehova”, “Kārsava” un “Vientuļi”.

Taču līdz 31.12.2015. šajos MKP darbs ar skeneriem nav uzsākts, jo ne MKP “Kārsava”, ne MKP

“Terehova” un MKP “Vientuļi” skeneri nav iegādāti.

Lai arī līdz 31.12.2015. kravu skeneri MKP nav uzstādīti, darbinieku atlīdzībai, kuri tika pieņemti

darbam ar kravu skeneriem, ir izlietoti 162 918 euro.

Ieteikums

Lai nodrošinātu, ka muitas kontroles punktu modernizācijai paredzētais finansējums tiek izlietots

efektīvi, VID noteikt muitas kontroles punktu specifikai atbilstošu nepieciešamā muitas tehniskā

aprīkojuma sarakstu.

2.1.2. Ēnu ekonomikas apkarošanas sekmēšana, nodrošinot atbilstoši

konkurētspējīgu un motivējošu VID atlīdzības sistēmu

VID darbinieku atlīdzībai piešķirtais finansējums, lai veiktu ēnu ekonomikas apkarošanas

pasākumus, neatbilst VID atlīdzības politikas izvirzītajām prioritātēm VID darbinieku

atalgojuma problēmu risināšanai, tādējādi netiek veicināta mērķtiecīga, iepriekš

identificētu problēmu risināšana.


14

No 2015.gadā piešķirtā finansējuma 6 488 048 euro Ēnu ekonomikas apkarošanas

sekmēšanai, nodrošinot atbilstoši konkurētspējīgu un motivējošu VID atlīdzības sistēmu

vismaz 17% Valsts ieņēmumu dienests nav izlietojis atbilstoši Ministru kabinetā

atbalstītajam finansējuma izlietojuma mērķim – atlīdzības mainīgai daļai42,

jo:

(1) 1 057 288 euro ir izlietoti mēnešalgu izlīdzināšanai;

(2) un vismaz 65 523 euro ir izmaksāti piemaksām darbiniekiem, kuru amata pienākumi

nav tieši saistīti ar ēnu ekonomikas apkarošanu.

VID 2014.gadā iesniedza Finanšu ministrijā izvērtēšanai JPI “Ēnu ekonomikas apkarošanas

sekmēšana, nodrošinot atbilstoši konkurētspējīgu un motivējošu VID atlīdzības sistēmu”

pieteikumu43. JPI mērķis bija nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu VID darbiniekiem un

nokomplektēt vakantās amata vietas ar atbilstoša līmeņa darbiniekiem, tādējādi samazinot personāla

mainību un ilgstoši neaizpildītas amata vietas44, sekmējot ēnu ekonomikas apkarošanu. Laika posmā

no 2015. līdz 2017.gadam JPI īstenošanai tika plānots finansējums 41,18 miljoni euro45.

2015.gada valsts budžeta sagatavošanas procesā Finanšu ministrija Ministru kabineta uzdevumā -

iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu ar priekšlikumiem normatīvo aktu

grozījumiem, kas, uzlabojot nodokļu administrēšanu, veicinātu fiskālās telpas palielināšanu46 - ir

izstrādājusi informatīvo ziņojumu “Par iespējām palielināt ieņēmumus”47.

Informatīvajā ziņojumā48 ir iekļauta sadaļa “Par nodokļu iekasēšanas uzlabošanu”, norādot, ka, lai

nodrošinātu produktivitātes celšanai atbilstošu VID kapacitāti, papildu atlīdzības mainīgajai daļai -

piemaksai par darbu paaugstināta riska apstākļos un piemaksai par personisko darba ieguldījumu un

darba kvalitāti, nepieciešams finansējums 2015.gadā un turpmāk ik gadu 6 488 048 euro49.

2014.gada novembrī Ministru kabinetā50 tika atbalstīts Finanšu ministrijas priekšlikums no 2015.gada

ik gadu palielināt VID izdevumus atlīdzībai par 6 488 048 euro, lai nodrošinātu ēnu ekonomikas

apkarošanas pasākumu īstenošanu un nodokļu iekasēšanas uzlabošanu51. Tas nozīmē, ka VID

atlīdzības izdevumi laika posmā no 2015. līdz 2017.gadam kopumā tiek palielināti par

19 464 144 euro.

Piešķirot finansējumu, par 21,72 miljoniem euro ir samazināts sākotnēji JPI pieteikumā prasītais

finansējuma apmērs laika posmam no 2015. līdz 2017.gadam un ir mainīts piešķirtā finansējuma

izlietojuma veids (skatīt 6.tabulu).


15

6.tabula

VID atlīdzības izdevumiem ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu īstenošanai plānotais un

piešķirtais finansējums, tā izlietojums un atbilstība VID atlīdzības politikai

VID

iek

šēja

is

no

rm

atī

va

is a

kts

Valsts ieņēmumu dienesta atlīdzības politika 2014.-2017.gadam (apstiprināts ar 01.08.2014. rīkojumu Nr.1330)

VID papildus piešķirtais finansējums, ņemot vērā VID prioritāros uzdevumus, tiks izmantots atlīdzības pakāpeniskai palielināšanai, 2015.gadā prioritāri nodrošinot:

mēnešalgas izlīdzināšanu - Finanšu policijas pārvaldes, Muitas policijas pārvalde, Nodokļu kontroles pārvaldes un Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes darbiniekiem;

piemaksu par darbu, kas saistīts ar īpašu risku.

Plā

no

ts

18. 07.2014. JPI “Ēnu ekonomikas apkarošanas sekmēšana, nodrošinot atbilstoši konkurētspējīgu un motivējošu VID

atlīdzības sistēmu” pieteikums

41 180 963 euro laika posmam no 2015. līdz 2017.gadam

Nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu VID darbiniekiem un nokomplektēt vakantās amata vietas ar atbilstoša līmeņa

darbiniekiem, tādējādi samazinot personāla mainību un ilgstoši neaizpildītas amata vietas:

mēnešalgas;

piemaksa par darbu, kas saistīts ar īpašu risku;

prēmija par ikgadējo darbības un tās rezultātu novērtējumu;

veselības apdrošināšana;

darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Pie

šķir

ts

MK 10.11.2014. sēdes protokola Nr.61 29.§ “Informatīvais ziņojums “Par iespējām palielināt ieņēmumus””

19 464 144 euro laika posmam no 2015. līdz 2017.gadam

Lai nodrošinātu produktivitātes celšanai atbilstošu VID kapacitāti, pilnveidot VID darbinieku motivēšanas pasākumus:

piemaksu noteikšanai par darbu paaugstināta riska apstākļos;

piemaksu noteikšanai par augstiem darba rezultātiem, par darba kvalitāti,

− apmēram 2000 darbiniekiem, kuru amata pienākumi ir saistīti ar ēnu ekonomikas apkarošanu un nodokļu ieņēmumu atgūšanu

valsts budžetā.

Izli

eto

ts

VID budžeta vadības komitejas 11.12.2014. sēdes protokols Nr.12 par VID atlīdzības budžetu 2015.gadam

1591 amata vietai izlīdzināt mēnešalgas;

noteikt piemaksu par darbu, kas saistīts ar īpašu risku;

noteikt piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti kompetentākajiem 420 darbiniekiem.

Lai arī Informatīvajā ziņojumā52 ir norādīts, ka problēmas jaunu darbinieku piesaistē VID ir saistītas ar

mēnešalgas, tas ir, darba samaksas pastāvīgās daļas apmēriem, finansējums ir piešķirts VID darbinieku

atlīdzības mainīgās daļas pilnveidošanai53. Savukārt VID atlīdzības politika54 paredz, ka atlīdzība

pakāpeniski tiek palielināta, prioritāri sākot ar konkrētu struktūrvienību mēnešalgu izlīdzināšanu.

2014.gada decembrī VID budžeta vadības komiteja nolēma par šādu piešķirtā finansējuma

sadalījumu55:

1591 amata vietai izlīdzināt mēnešalgas - 1.kategorijai 100%, 2.kategorijai 95%, 3.kategorijai

85% apmērā no VID apstiprinātās mēnešalgu skalas maksimuma;

noteikt piemaksu par darbu, kas saistīts ar īpašu risku 2496 darbiniekiem, atbilstoši normatīvā

akta56 pamatnosacījumiem 5%, 10% un 12% apmērā no mēnešalgas;


16

noteikt piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti no 01.01.2015. līdz

31.12.2015. kompetentākajiem 420 darbiniekiem (“atslēgas” darbinieki), kuru novērtējums par

2014.gadu ir “teicami” vai “ļoti labi”.

Pretēji informatīvajā ziņojumā57 noteiktajam mērķim, ka finansējums tiek piešķirts VID darbinieku

piemaksu noteikšanai par darbu paaugstināta riska apstākļos un par personisko darba ieguldījumu un

darba kvalitāti, VID budžeta vadības komiteja58 ir noteikusi, ka finansējums tiek izlietots arī

mēnešalgu izlīdzināšanai. Pēc revidentu aprēķiniem VID mēnešalgu izlīdzināšanai no 01.01.2015. ir

izlietojis 1 057 288 euro.

Analizējot VID mēnešalgas izlīdzināšanu 1591 amata vietai, konstatēts, ka 52% darbinieku mēnešalga

palielināta intervālā no 1 līdz 49 euro, 34% - no 50 līdz 99 euro un 14% darbinieku mēnešalgas

pieaugums ir lielāks par 100 euro. Vairāk nekā pusei darbinieku mēnešalgas palielinājums ir bijis līdz

50 euro.

Izvērtējot VID pieņemto lēmumu par piešķirtā finansējuma sadali, ir secināms, ka finansējums

piešķirts arī tiem darbiniekiem, kuru amata pienākumi nav tieši saistīti ar ēnu ekonomikas apkarošanu

un nodokļu ieņēmumu atgūšanu valsts budžetā59, jo:

darbiniekiem izlīdzinot mēnešalgas, to paaugstināšana nav vērsta uz konkrētiem amatiem;

2015.gadā piemaksas par personisko darba ieguldījumu un kvalitāti 65 523 euro apmērā ir

piešķirtas Finanšu pārvaldes, Nodrošinājuma pārvaldes un Personālvadības pārvaldes

darbiniekiem, kuri tieši neveic ēnu ekonomikas apkarošanas un nodokļu atgūšanas pasākumus,

piemēram, Transporta daļas galvenais speciālists, Arhīva pārvaldības daļas galvenais

speciālists.

Ieteikums

Lai nodrošinātu atlīdzībai piešķirtā finansējuma izlietojuma atbilstību Ministru kabinetā atbalstītajam

finansējuma izlietojuma mērķim - ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu īstenošana un nodokļu

iekasēšanas uzlabošana60, VID pārvērtēt piešķiramo piemaksu par personisko darba ieguldījumu un

kvalitāti pamatotību.

2.1.3. Ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu realizācijas rezultatīvie rādītāji

Valsts kontrole revīzijā “Par Latvijas Republikas 2013.gada pārskata par valsts budžeta

izpildi un par pašvaldību budžetiem” jau ir norādījusi, ka nav iespējams noteikt, kāda daļa

no nodokļu ieņēmumu pieauguma ir attiecināma uz VID administrējošo darbību rezultātu

uzlabošanas, kāda – uz ekonomiskās situācijas stabilizēšanos, kāda - uz izmaiņām

saistošajos normatīvajos aktos61

.

Lai pamatotu JPI īstenošanai nepieciešamo finansējuma apmēru, VID un Finanšu

ministrija kā rezultatīvos rādītājus ir norādījuši papildu nodokļu un nenodokļu (soda


17

naudas) ieņēmumus valsts budžetā, taču nesniedzot informāciju par to, kas pamato šos

prognozētos papildu ieņēmumus.

Finanšu ministrija veic VID veikto pasākumu ietekmes izvērtēšanu, nenodrošinot plānotā

un faktiski sasniegtā rezultāta salīdzināšanu. Turklāt Finanšu ministrijas aprēķini būs

pieejami būtisku laika periodu pēc tam, kad VID ir realizējis pasākumus. Tādējādi

nepastāv iespējas savlaicīgai VID vēl veicamo darbību korekcijai, ja izvērtēšanas procesā

tiktu secināts, ka plānotie pasākumi nav efektīvi.

Tāpat secināms, ka noteiktie rezultatīvie rādītāji netiek sasaistīti ar politikas plānošanas

dokumentos noteiktajiem.

Tiek prognozēts, ka ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu (nodokļu administrēšanas un muitas lietu

jomā un VID darbinieku atlīdzībai) īstenošanai piešķirtie līdzekļi 49,6 miljonu euro apmērā valsts

budžetā no 2014. līdz 2017.gadam sniegs ieņēmumus 93 miljoni euro.

Radikāla rīcība ēnu ekonomikas apkarošanai nodokļu administrēšanas un muitas lietu jomā

JPI mērķis ir samazināt ēnu ekonomikas apmērus uzņēmējdarbībā, paaugstinot VID kontrolējošo

funkciju darbības efektivitāti saskaņā ar nodokļu un muitas saistību izpildes riska vadību un

kapacitātes stiprināšanu62. JPI pieteikumā kā pasākuma vienīgie rezultatīvie rādītāji ir noteikti

prognozētie ieņēmumi valsts budžetā no pasākumu īstenošanas laika posmam no 2014.gada līdz

2016.gadam (skatīt 7.tabulu).

7.tabula


jomā” prognozētie ieņēmumi un rezultatīvie rādītāji

Finanšu rādītājs, EUR 2014. 2015. 2016.

Prognozētie ieņēmumi no JPI īstenošanas 11 312 258 16 768 402 15 689 581

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 307 340 676 319 622 933

Uzņēmumu ienākuma nodoklis 384 175 845 470 778 738

Pievienotās vērtības nodoklis 7 311 996 10 264 825 9 654 612

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas 76 835 169 151 155 804

Akcīzes nodoklis 2 068 144 2 495 333 2 340 482

Muitas nodoklis 226 379 254 353 236 908

Citi (soda nauda) 937 388 2 062 951 1 900 103

Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam63 JPI tiek piešķirts par 4 469 503 euro mazāks finansējums,

nekā minēts iesniegtajā JPI pieteikumā, taču JPI rezultatīvie rādītāji nav pārskatīti.

2015.gada sākumā Finanšu ministrija lūdza VID iesniegt informāciju, kas apliecinātu un pamatotu, ka

JPI īstenošanā izlietotie finanšu līdzekļi 2014.gadā ir nodrošinājuši valsts budžeta ieņēmumus

11 312 258 euro apmērā64, kas atbilst JPI pieteikumā norādītajam.


18

VID attiecībā uz plānoto valsts budžeta ieņēmumu pieaugumu 2014.gadā norāda65: “JPI īstenošanai

izlietoti līdzekļi ir nodrošinājuši akcīzes nodokļa ieņēmumus 956 662 euro apmērā, kas saistīts ar

Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmas (EMCS) 3.1.fāzes ieviešanu, kā rezultātā pieauga

kontrolējošo pasākumu efektivitāte. Pārējo prognozēto ieņēmumu nodrošināšanai paredzētie pasākumi

2014.gadā dažādu iemeslu dēļ netika īstenoti pilnībā un līdz ar to nevarēja nodrošināt prognozētos

papildu ieņēmumus 2014.gadā”.

Pārskatot JPI rezultatīvos rādītājus, būtu jāņem vērā arī spēkā esošajos politikas plānošanas

dokumentos noteiktie sasniedzamie rezultāti un rezultatīvie rādītāji (skatīt 8.tabulu).

8.tabula

Latvijas Republikas valsts robežas integrētas pārvaldības koncepcijas 2013. – 2018.gadam

pasākumi, sasniedzamie rezultāti un rezultatīvie rādītāji66

Pasākums Rezultāts/ rezultatīvais

rādītājs

Robežšķērsošanas vietu būvniecība:

Vientuļi – Ļudonka I, II, III kārta,

Grebņeva – Ubiļanka II kārta,

Terehova – Burački,

Pāternieki – Grigorovšina,

Silene – Urbāni.

Laika periodā

2014.gadam – 2016.gadam izmaiņas

budžeta ieņēmumos

netiek paredzētas.

Netiek norādīts, ka

fiskālā ietekme uz valsts

budžetu būtu noteikta kādā citā politikas

plānošanas dokumentā.

Robežšķērsošanas vietu infrastruktūras modernizācija un uzturēšana, darbinieku skaita palielināšana:

Robežšķērsošanas vietas “Vientuļi” infrastruktūras modernizācija un uzturēšana, darbinieku skaita palielināšana;

Pārējo robežšķērsošanas vietu infrastruktūras modernizācija un uzturēšana, darbinieku skaita palielināšana.

Aizsargāt ES ārējo ekonomisko robežu un sekmēt krāpšanas apkarošanas preventīvos pasākumus, nodrošinot

TLKAIS sasaisti ar ass svariem muitas kontroles punktos, nodrošinot Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu pieslēgumus TLKAIS, īstenojot TLKAIS sasaisti ar analogām sistēmām Lietuvā un Igaunijā.

Analizējot JPI “Radikāla rīcība ēnu ekonomikas apkarošanai nodokļu administrēšanas un muitas lietu

jomā” ietvaros veicamos pasākumus, secināms, ka trijos no septiņiem pasākumiem, iespējams, būtu

prognozējama ietekme uz valsts budžeta ieņēmumu izmaiņām:

Mini vienas pieturas punkta aģentūras sistēmas (M1SS) un Automātiskās informācijas

apmaiņas sistēmas (AEOI) izstrāde un uzturēšana;

Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmas (EMCS) 3.1. un 3.2.fāzes izstrāde un

uzturēšana;

Jauna datorizētās nodokļu maksātāju riska novērtēšanas sistēma.

Tomēr pārējie pasākumi - muitas tehniskā aprīkojuma iegāde, dienesta suņu iegāde un amata vietu

izveide - vairāk ir vērsti uz VID struktūrvienību kapacitātes stiprināšanu muitas jomā, līdz ar to šiem

pasākumiem nav tiešas ietekmes uz valsts budžeta ieņēmumiem. Šie pasākumi uzlabo VID kontroles

funkcijas, palielina atklāto pārkāpumu skaitu, tie ietekmē VID struktūrvienību darbības rezultātus, un

to ietekme uz valsts budžeta ieņēmumu izmaiņām būtu vērtējama ilgākā laika periodā. Tādēļ šo

pasākumu rezultatīvajiem rādītājiem jābūt VID struktūrvienību darbības rezultātu raksturojošiem, lai

būtu nosakāma īstenoto pasākumu ietekme uz VID uzdevumu izpildi ēnu ekonomikas apkarošanā.


19

Lai nodrošinātu aktuālas informācijas par VID darbības rezultātiem uzkrāšanu, VID ir apstiprināta

darbības rezultātu apkopošanas matrica67, kuru VID struktūrvienības izmanto, lai reizi ceturksnī

sniegtu informāciju par darbības rezultātiem. Piemēram, attiecībā uz muitas kontroli ir noteikti šādi

rezultatīvie rādītāji:

muitas fizisko kontroļu rezultativitāte (%);

muitas kontroles rezultātā atklātie pārkāpumi (skaits);

atkāto kontrafakto preču (preču viltojumu) kravu/sūtījumu skaits u.c.

Ēnu ekonomikas apkarošanas sekmēšana, nodrošinot atbilstoši konkurētspējīgu un motivējošu VID

atlīdzības sistēmu

Informatīvajā ziņojumā68 ir norādīts, ka, piešķirot papildu līdzekļus VID darbinieku atlīdzības

mainīgās daļas pilnveidošanai, valsts budžetā 2015.gadā tiek prognozēti papildu ieņēmumi

16,41 miljons euro (skatīt 9.tabulu).

9.tabula

Papildu ieņēmumu valsts budžetā sadalījums no VID darbinieku atlīdzības mainīgās daļas

pilnveidošanas (miljons euro)

2015. 2016. 2017.

Prognozētie ieņēmumi no JPI īstenošanas 16,4 16,4 16,4

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 1,7 1,7 1,7

Pievienotās vērtības nodoklis 7,6 7,6 7,6

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas 1,8 1,8 1,8

Akcīzes nodoklis 0,6 0,6 0,6

Nenodokļu ieņēmumi 4,7 4,7 4,7

Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka papildu ieņēmumus nodrošinās (1) jaunu, efektīvāku metožu

ieviešana, (2) darbības efektivitātes un produktivitātes paaugstināšana, kā arī (3) darba organizācijas

reformu īstenošana, bet netiek sniegta informācija, kādas metodes tiks ieviestas, kā tiks paaugstināta

darba produktivitāte un kāda konkrēti darba organizācijas reforma tiks veikta, lai palielinātu šos

ieņēmumus.

Finanšu ministrija, sagatavojot informatīvo ziņojumu, nav pieprasījusi no VID informāciju par

darbiniekiem, kuriem tiek plānots palielināt atalgojuma mainīgo daļu69. Finanšu ministrija norāda:

“Katra iestāde ir atbildīga par atbilstošu pieteikumu par papildus finanšu līdzekļu sagatavošanu un to

atbilstību dažādu normatīvo aktu prasībām, t.sk. par tajā iekļautās informācijas un aprēķinu

pamatotību un patiesumu”. Taču informatīvā ziņojuma iesniedzēja Ministru kabinetā par papildu

finanšu līdzekļu piešķiršanu VID bija pati Finanšu ministrija.

Finanšu ministrija ir sniegusi informāciju70, ka viens no galvenajiem VID darba efektivitātes

rādītājiem ir nodokļu plaisas apmērs, kas tiek izmantots, lai novērtētu kopējās tendences nodokļu

maksātāju brīvprātīgas pakļaušanās līmeņa attīstībā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas mērogu.

Ņemot vērā rādītāja aprēķinā izmantoto datu pieejamību, nodokļu plaisas rādītāja novērtējums par

2015.gadu Finanšu ministrijas rīcībā būs tikai 2016.gada rudenī. Tas nozīmē, ka VID īstenoto darbību


20

efektivitāti Finanšu ministrijai būs iespējams novērtēt pēc pasākumu īstenošanas gandrīz divu gadu

garumā.

Attiecībā uz faktisko budžeta ieņēmumu palielinājumu Finanšu ministrijas rīcībā ir operatīvais

novērtējums ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumu atdevei - aprēķinātais potenciālais ieguvums

nodokļu veidā no ēnu ekonomikas apjoma samazināšanas ir 75 miljoni euro. Tā kā VID ir būtiska

loma nodokļu iekasēšanā, Finanšu ministrijas ieskatā efektīvāku metožu ieviešana, darbības

efektivitātes un produktivitātes paaugstināšana, kā arī darba organizācijas reformu īstenošana ir sevi

attaisnojusi71.

Taču nav iespējams izvērtēt, kādu šo budžeta ieņēmumu palielinājuma daļu veido izmaiņas VID

darbinieku atlīdzībā, jo nav zināms, kādas jaunas metodes VID ir ieviestas, kā darba produktivitāti ir

paaugstinājušas izmaiņas atlīdzības apmērā un kādas darba organizācijas reformas ir veiktas, lai

apkarotu ēnu ekonomiku un uzlabotu nodokļu iekasēšanu, kā arī paralēli tiek īstenota JPI “Radikāla

rīcība ēnu ekonomikas apkarošanai nodokļu administrēšanas un muitas lietu jomā“, kuras īstenošanas

rezultātā arī paredzēti papildu nodokļu ieņēmumi.

Finanšu ministrijas sniegtais viedoklis72

:

“Lai pilnveidotu budžeta sistēmu, kas balstīta uz attīstības plānošanas dokumentu mērķu sasniegšanu,

Finanšu ministrija plāno pakāpeniski ieviest budžeta plānošanas sistēmu, kas būtu balstīta uz attīstības

plānošanas dokumentos noteikto mērķu sasniegšanu un ļautu pārskatāmi izsekot šo mērķu sasniegšanas

pakāpei, kā arī lai izveidotu un ieviestu valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas sistēmu likuma73

izpratnē.

Finanšu ministrija sadarbībā ar VID, sagatavojot Finanšu ministrijas Valdības rīcības plānā iekļaujamos

pasākumus, ir norādījusi pasākumus, kas saistīti ar VID darbības efektivitāti”.

Ieteikums

Finanšu ministrijai sadarbībā ar VID, ņemot vērā veiktās izmaiņas JPI finansējuma apmērā,

īstenošanas termiņā un veicamo pasākumu specifiku, izvērtēt iespēju pārskatīt izvirzītos rezultatīvos

rādītājus.


21

Vidēja prioritāte

Revīzijas apjomā ietvertajos atbilstības jautājumos ir konstatēti pārkāpumi un neatbilstības, kas rada

risku projekta izpildei plānotajā termiņā un nepamatotu izmaksu rašanās risku, līdz ar to tas var

ietekmēt nākamā gada atzinumu.

2.2. Valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” projekts “Korupcijas

novēršanas un apkarošanas biroja izvietošana tam piemērotās telpās”

Valsts akciju sabiedrības (turpmāk – VAS) “Valsts nekustamie īpašumi” projekta “Korupcijas

novēršanas un apkarošanas biroja izvietošana tam piemērotās telpās” īstenošana tika vērtēta jau

revīzijā “Par Finanšu ministrijas 2014.gada pārskata sagatavošanu”74.

Revīzijā75 tika secināts, ka lēmumu pieņemšanas process par Korupcijas novēršanas un apkarošanas

biroja (turpmāk – KNAB) izvietošanu tam piemērotās telpās nav bijis efektīvs, jo nav sasniegts

izvirzītais mērķis: KNAB izvietošana tam piemērotās telpās ar valstij ekonomiski visizdevīgāko

risinājumu. Pēdējo desmit gadu laikā vajadzība izvietot KNAB tam piemērotās telpās nav mainījusies,

bet ir mainījušies risinājumu piedāvājumi, kas ir realizēti daļēji, nesasniedzot izvirzīto mērķi un valstij

kopumā radot izdevumus 476 303 euro apmērā.

Finanšu ministrijai tika sniegts ieteikums nodrošināt ekonomiski pamatotu turpmāko lēmumu

pieņemšanas procesu par KNAB izvietošanu tam piemērotās telpās ar konkrētu atbildības sadalījumu

kontekstā ar spēkā esošo Ministru kabineta rīkojumu76, nepieļaujot gadījumus, ka:

īstenojot projektu iestādēm ar īpašām drošības un slepenības prasībām, nav saņemts, vai tādu

nav saņēmusi attiecīgā iestāde, dokumentēts valsts drošības iestāžu pozitīvs viedoklis par

attiecīgo telpu/ēkas iespējamu piemērotību pielāgošanai ar īpašām drošības un slepenības

prasībām, kā arī pirms telpu/ēkas pielāgojamo darbu veikšanas nav saņemts viedoklis par

izstrādātā būvprojekta atbilstību lietotāja izvirzītajām prasībām drošības jomā;

tiek veikti kļūdaini provizoriskie izmaksu aprēķini, kas būtiski atšķiras no tehniskā projekta;

netiek ierobežots laiks jaunu risinājumu piedāvājumu izvērtēšanai.

Finanšu ministrija

Gada laikā VAS “Valsts nekustamie īpašumi” ir veikusi darbības, lai nodrošinātu, ka

dokumentēts valsts drošības iestādes viedoklis par telpu Citadeles ielā 1, Rīgā, piemērotību

pielāgošanai ar īpašām drošības un slepenības prasībām tiek saņemts.

Tā kā objekta Citadeles ielā 1, Rīgā, būvniecības iepirkuma uzsākšana tika kavēta, pastāv

risks telpu pielāgošanas darbu pabeigšanai noteiktajā termiņā.


22

Arī revīzijā “Par Finanšu ministrijas 2015.gada pārskata sagatavošanas pareizību” kā viens no

atbilstības jautājumiem ir vērtēta VAS “Valsts nekustamie īpašumi” īstenotā projekta “KNAB

izvietošana tam piemērotās telpās” turpmākā īstenošana.

2015.gada jūnijā Ministru kabinets atbalstīja KNAB izvietošanu Citadeles ielā 1, Rīgā77

. Finanšu

ministrijai (VAS “Valsts nekustamie īpašumi”) tika uzdots78

(1) līdz 30.09.2016. pielāgot telpas

KNAB vajadzībām un (2) KNAB nomas līguma termiņu nosakot ar 01.10.2016.

Veiktās darbības 2015.gada laikā:

Maijs VAS “Valsts nekustamie īpašumi” nosūta Satversmes aizsardzības birojam

vēstuli ar lūgumu sniegt rakstisku apstiprinājumu par telpu piemērotību

KNAB vajadzībām pirms telpu pielāgošanas darbu uzsākšanas79.

Jūnijs VAS “Valsts nekustamie īpašumi” veic iepirkuma procedūru par

projektēšanas darbiem Citadeles ielā 1, Rīgā.

Ministru kabinets pieņem lēmumu par KNAB izvietošanu Citadeles ielā 1,

Rīgā80

.

Jūlijs KNAB un VAS “Valsts nekustamie īpašumi” noslēdz Priekšlīgumu par

nekustamā īpašuma Citadeles ielā 1, Rīgā, nomas līguma noslēgšanu.

Oktobris VAS “Valsts nekustamie īpašumi” atkārtoti lūdz Satversmes aizsardzības

birojam sniegt rakstisku apstiprinājumu par telpu piemērotību KNAB

vajadzībām81

.

Saskaņā ar VAS “Valsts nekustamie īpašumi” sniegto informāciju82 revīzijā “Par Finanšu ministrijas

2014.gada pārskata sagatavošanu”, Satversmes aizsardzības biroja pārstāvis apstiprinājis, ka biroja

telpas Citadeles ielā 1, Rīgā ir piemērotas elektroniskai Valsts noslēpuma apstrādei ar kvalifikācijas

pakāpi līdz “Konfidenciāli” un “Slepeni”, lai gan rakstisks apstiprinājums no Satversmes aizsardzības

biroja nav saņemts.

Atbilstoši VAS “Valsts nekustamie īpašumi” sniegtajai informācijai83 objekta Citadeles ielā 1, Rīgā,

būvniecības iepirkumu bija plānots izsludināt 2016.gada marta pēdējā nedēļā, plānotais līguma

noslēgšanas datums – 2016.gada jūnija beigas. Tomēr būvniecības iepirkumu VAS “Valsts nekustamie

īpašumi”, ir izsludinājusi 21.04.2016., kas ir gandrīz mēnesi vēlāk, nekā bija plānots, līdz ar to pastāv

risks telpu pielāgošanas darbu pabeigšanai Ministru kabineta noteiktajā termiņā84, līdz 30.09.2016.

Ieteikums

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” sadarbībā ar KNAB veikt visas nepieciešamās darbības, lai

nodrošinātu KNAB izvietošanu tā darbībai atbilstošās telpās, vienlaikus novēršot papildu izmaksu

rašanās risku.


23

2.3. Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšanas izdevumi

Gatavošanās Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē (turpmāk – Prezidentūrai) tika uzsākta

jau 2009.gada decembrī, kad Ministru kabinetā tika apstiprināts85 rīcības plāns, kurā noteikti veicamie

uzdevumi, atbildīgās iestādes un izpildes termiņi. Lai nodrošinātu ar Prezidentūru saistīto pasākumu

organizēšanu, Prezidentūras izdevumu plānošanu un veikšanu noteica gan tiesību akti86, gan arī

Prezidentūras budžeta veidošanas principi un vadlīnijas87.

Prezidentūras nodrošināšanai Finanšu ministrijas un tās padotības iestāžu faktiskie izdevumi no

2013.gada ir 3 638 372 euro, tajā skaitā 2015.gada izdevumi – 1 938 889 euro.

Revīzijā par 2014.gada pārskatu konstatējām, ka Finanšu ministrijas padotības iestāde VID, izlietojot

finansējumu 800 euro no budžeta programmas 96.00.00 “Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības

Padomē nodrošināšana 2015.gadā” savas pamatdarbības nodrošināšanas atbalstam, nevis darbavietas

iekārtošanai, kura tika izveidota Prezidentūras nodrošināšanai, nav rīkojies atbilstoši vadlīnijās88

noteiktajam.

Finanšu ministrija

Pastāv risks, ka Finanšu ministrija Prezidentūrā iesaistītajām amatpersonām un

darbiniekiem (turpmāk – darbiniekiem) ir veikusi izmaksas vismaz 29 101 euro apmērā,

neievērojot Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā

noteiktās prasības89

- piešķirot prēmiju par to pašu pienākumu veikšanu, par ko piešķirta

naudas balva.

Publiskām personām jārīkojas ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, tas ir, rīcībai jābūt tādai, lai

mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu90.

Likumā91 paredzēts, ka darbiniekam, kurš iesaistīts Prezidentūras sagatavošanā un norisē, var noteikt

vienreizēju prēmiju, kas nepārsniedz darbinieka divu mēnešalgu apmēru, par ieguldījumu

Prezidentūras sagatavošanā un norisē.

Likumā92 arī noteikts, ka darbiniekam, kuram ir piešķirta minētā prēmija, par to pašu pienākumu

veikšanu nevar piešķirt naudas balvu sakarā ar darbiniekam vai valsts vai pašvaldības institūcijai

svarīgu sasniegumu (notikumu), ņemot vērā darbinieka ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu

sasniegšanā.

Revidentu vērtējumā vismaz 12 Finanšu ministrijas darbiniekiem, kuri iesaistīti Prezidentūras

sagatavošanā un norisē, par pienākumiem, par kuru veikšanu ir izmaksāta prēmija93, ir piešķirta arī

naudas balva94. Atbilstoši revidentu aprēķiniem, pastāv risks, ka ir veiktas izmaksas vismaz

29 101 euro apmērā, neievērojot likumā noteiktās prasības95.

Revīzijas laikā Finanšu ministrija Valsts kontrolei nav iesniegusi dokumentus, kas sniegtu detalizētu

informāciju par prēmijas un naudas balvas piešķiršanas pamatojumu, bet sniegusi skaidrojumu96 par

konkrēto darbinieku sasniegumiem, par ko piešķirta prēmija un naudas balva (skatīt revīzijas ziņojuma

2.pielikumu).


24

Finanšu ministrija norāda97: izlases veidā salīdzinātajiem prezidentūrā iesaistītajiem darbinieku

pienākumiem, par kuriem piešķirta prēmija un izmaksāta naudas balva, skaidrojam, ka, izvērtējot

darba grupas sanāksmēs paveikto, izskatīto tiesību aktu, lēmuma projektu vai politikas attīstības

dokumentu nozīmīgumu un sasniegto rezultātu, atsevišķi uzdevumi iekļaujas, jo nav nodalāmi no

darbinieka kopējā ieguldījuma konkrētā jomā visas prezidentūras sagatavošanas un norises laikā un

naudas balvas izmaksāšanas brīdī bija īpaši nozīmīgi.


25

Revīzijas raksturojums

Revīzijas mērķis

Revīzijas mērķis ir pārbaudīt:

vai 2015.gada pārskats visos būtiskos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Finanšu

ministrijas finansiālo stāvokli, tā izmaiņām un Finanšu ministrijas darbības rezultātiem un vai tas

ir sagatavots atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām;

vai būtiski finanšu pārskatam pakārtoti darījumi (tekstā arī – atbilstības jautājumi) – (1) ēnu

ekonomikas apkarošanas pasākumu realizācija VID, (2) VAS “Valsts nekustamie īpašumi”

īstenotais projekts “KNAB izvietošana tam piemērotās telpās” un (3) Prezidentūrai piešķirtā

finansējuma izlietojums – atbilst tiesību aktiem, plānošanas dokumentiem un valstiski (vai

starptautiski) atzītai praksei, kas uz tiem attiecas.

Revidējamās vienības un revidentu atbildība

Finanšu ministrijas vadība ir atbildīga:

par gada pārskata sagatavošanu atbilstoši Ministru kabineta 15.10.2013. noteikumiem Nr.1115

“Gada pārskata sagatavošanas kārtība” un tajā sniegtās informācijas patiesu uzrādīšanu saskaņā ar

normatīvo aktu prasībām. Šī atbildība paredz izveidot, ieviest un uzturēt tādu iekšējās kontroles

sistēmu, kura nodrošina gada pārskata sagatavošanu bez krāpšanas un kļūdu izraisītām

neatbilstībām, kā arī izvēlēties un lietot piemērotu grāmatvedības politiku;

par to, lai nodrošinātu, ka finanšu pārskatam pakārtotie darījumi atbilst tiesību aktiem, plānošanas

dokumentiem un valstiski (vai starptautiski) atzītai praksei, kas uz tiem attiecas.

Valsts kontroles revidenti ir atbildīgi par revīzijas ziņojuma sniegšanu, kas pamatojas uz revīzijas laikā

gūtiem atbilstošiem, pietiekamiem un ticamiem revīzijas pierādījumiem. Mēs savu revīziju esam

veikuši saskaņā ar Starptautiskajiem revīzijas standartiem, kā arī saskaņā ar Starptautiskajiem

standartiem augstākajām revīzijas iestādēm 1000 – 1720 un 4200.

Saskaņā ar šiem standartiem mēs ievērojam ētikas prasības un revīziju:

par gada pārskata sagatavošanu plānojām un veicām, lai iegūtu pietiekamu pārliecību, ka finanšu

pārskatos nav būtisku kļūdu un neatbilstību;

par finanšu pārskatam pakārtotiem darījumiem plānojām un veicām, lai iegūtu ierobežotu

pārliecību, ka finanšu pārskatam pakārtotie darījumi atbilst tiesību aktiem, plānošanas

dokumentiem un valstiski (vai starptautiski) atzītai praksei, kas uz tiem attiecas.


26

Revīzijas pamatojums, apjoms un kritēriji

Finanšu revīzija “Par Finanšu ministrijas 2015.gada pārskata sagatavošanas pareizību” ir veikta,

pamatojoties uz Valsts kontroles likuma 3. panta 2. punktu un Valsts kontroles Ceturtā revīzijas

departamenta 01.09.2015. revīzijas uzdevumu Nr.2.4.1-30/2015.

Revīzijas gaitā Valsts kontrole veica pārbaudes procedūras par pārskata sagatavošanas un darījumu

atbilstību Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, kā arī izmantoto grāmatvedības

principu izvērtējumu, kuru mērķis ir iegūt revīzijas pierādījumus attiecībā uz konsolidētajā finanšu

pārskatā uzrādītajām summām un skaidrojumiem.

Procedūras izvēlētas, pamatojoties uz profesionālu vērtējumu, tajā skaitā – izvērtējot krāpšanas vai

kļūdu izraisītu būtisku neatbilstību riskus finanšu pārskatā. Izvērtējot šādus riskus, novērtēta iekšējās

kontroles sistēma, kas izveidota, lai nodrošinātu finanšu pārskata sagatavošanu un tajā ietvertās

informācijas patiesu uzrādīšanu, un šāda novērtējuma mērķis ir izstrādāt apstākļiem atbilstīgas

revīzijas procedūras, nevis sniegt atzinumu par iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti. Revīzijas gaitā

novērtēta arī izmantoto grāmatvedības pamatprincipu atbilstība un vadības izstrādāto grāmatvedības

aplēšu pamatotība, kā arī novērtēts vispārējais finanšu pārskata izklāsts.

Revīzijas laikā izlases veidā pārbaudītās Finanšu ministrijas un tās padotības iestāžu pārskatu daļas

uzrādītas 3.pielikumā.

Revīzijas laikā tika pārbaudīta arī būtisku finanšu pārskatam pakārtotu darījumu atbilstība tiesību

aktiem, plānošanas dokumentiem un valstiski (vai starptautiski) atzītai praksei, kas uz tiem attiecas.

Revīzijas laikā pārbaudītie būtiskie finanšu pārskatam pakārtotie darījumi uzrādīti 10.tabulā.

10.tabula

Būtiski finanšu pārskatam pakārtoti darījumi un to novērtēšanai izvirzītie kritēriji

Finansējums, EUR Galvenais pārbaudāmais jautājums un būtiskākie atbilstības kritēriji

1. Ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu realizācija VID.

10 193 736 (pārskata gadā)

49 584 109 (kopējais no 2014. līdz

2017.gadam)

Galvenais pārbaudāmais jautājums – Vai VID papildu piešķirtais finansējums ēnu ekonomikas

apkarošanas pasākumu realizācijai tiek izlietoti atbilstoši paredzētajam mērķim un plānotajiem pasākumiem?

Būtiskākie atbilstības kritēriji:

finansējums tiek izlietots plānotajam mērķim;

noteiktie rezultatīvie rādītāji ir pasākuma mērķi raksturojoši;

īstenojot pasākumu, tiek vērtēta pasākuma ietekme attiecībā uz gaidāmo rezultātu;

ir izstrādāti kritēriji/pieeja atlīdzības palielināšanai VID darbiniekiem;

plānotie pasākumi nepārklājas savā starpā;

muitas kontrolpunktu modernizācija tiek veikta balstoties uz pilnīgas informācijas analīzi un sasniedzamiem rezultātiem (prasības nepieciešamajam aprīkojumam, apzinātas

vajadzības, izstrādāts pasākuma realizācijas laika grafiks);

tiek noteikta un regulāri uzraudzīta pasākumu ietekme uz ēnu ekonomikas apkarošanu.

2. VAS “Valsts nekustamie īpašumi” projekts “KNAB izvietošana tam piemērotās telpās”.

Izdevumi nekustamā īpašuma

Citadeles 1 pielāgošanai KNAB

prasībām tiks segti no VAS “Valsts

nekustamie īpašumi” līdzekļiem, un

Galvenais pārbaudāmais jautājums – Vai īstenojot projektu “KNAB izvietošanu tam

piemērotās telpās” tiek nodrošinātas visas nepieciešamās darbības, lai izvairītos no neplānotu izmaksu rašanās projekta īstenošanas laikā un nodrošinātu projekta realizāciju paredzētajā

termiņā?


27

pēc objekta nodošanas ekspluatācijā

tie iekļaujami KNAB nomas maksā.


izstrādājot būvprojektu, tajā tiek iekļautas prasības slepenības režīma nodrošināšanai, lai pēc būvdarbu pabeigšanas tiktu saņemts Satversmes aizsardzības biroja atzinums par

piemērotību drošības prasībām;

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” kapitālieguldījumu aplēses ir pamatotas un caurskatāms;

nomas maksa ir noteikta atbilstoši normatīvajam aktam98.

3. Prezidentūras nodrošināšanas izdevumi.

1 971 015 (pārskata gadā)

Galvenais pārbaudāmais jautājums – vai Prezidentūrai piešķirtais finansējums ir izlietots

paredzētajiem mērķiem un tiesību aktos noteiktajā kārtībā?


likums “Par valsts budžetu 2015.gadam”;

MK 12.07.2012. rīkojums Nr.334 “Par papildu finansējumu, lai sagatavotu un nodrošinātu

Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā”, MK 29.08.2012. rīkojums

Nr.413 “Par papildu finansējumu, lai sagatavotu un nodrošinātu Latvijas prezidentūru

Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā”;

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums un MK

13.08.2013. noteikumi Nr.589 “Noteikumi par papildu atlīdzības noteikšanu

amatpersonām (darbiniekiem), kuras ir iesaistītas Latvijas prezidentūras Eiropas

Savienības Padomē 2015.gadā sagatavošanā un norisē”;

Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē budžeta veidošanas principi un

vadlīnijas, Latvijas prezidentūras ES Padomē personāla piesaistes un motivēšanas vadlīnijas, Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē pasākumu Latvijā

sagatavošanas un norises nodrošināšanas vadlīnijas.

Būtisku finanšu pārskatam pakārtoto darījumu atbilstības tiesību aktiem izvērtējums tika plānots un

veikts tā, lai iegūtu ierobežotu pārliecību. Šo revīzijas procedūru veids, laiks un apjoms ir ierobežots

salīdzinājumā ar to, kas veikts par finanšu pārskata sagatavošanu.

Papildus revīzijas laikā tika izvērtēti šādi pēc rakstura būtiski jautājumi:

Finanšu ministrijai papildus piešķirtie līdzekļi no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem

gadījumiem”, lai noskaidrotu, vai gadskārtējā valsts budžetā ir bijuši paredzēti pietiekami līdzekļi

iepriekš prognozējamām, gadskārtējā valsts budžeta likumā plānojamām vajadzībām, un

pārliecinātos, ka šie līdzekļi izlietoti likumīgi un ekonomiski;

2015.gada decembrī veiktie nodokļu maksājumi, lai noskaidrotu, vai ministrija/iestāde ir veikusi

nodokļu avansa maksājumus pretēji normatīvajiem aktiem;

2015.gada pēdējā ceturksnī veiktie avansa maksājumi, lai noskaidrotu, vai ministrija/iestāde ir

veikusi līgumos sākotnēji neparedzētus avansa maksājumus;

vai 2015.gadā netika finansēti tādi pasākumi, kuru sākotnējais maksājumu grafiks paredzēja

maksājumu veikšanu nākamajos periodos.

Iepriekš minētie jautājumi tiek izvērtēti visās finanšu revīzijās par ministriju un centrālo valsts iestāžu

2015.gada pārskatu sagatavošanas pareizību, un informācija par tiem apkopotā veidā tiks izmantota

finanšu revīzijas “Par Latvijas Republikas 2015.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par

pašvaldību budžetiem” ietvaros.

Revīzija nodrošināja pietiekamu pamatu revīzijas ziņojuma sagatavošanai.


28

Revīzijas grupas vadītāja

vecākā valsts revidente A.Apsīte

Revīzijas grupa:

vecākā valsts revidente Z.Rulle

valsts revidente J.Rozentale

valsts revidente E.Melzoba

valsts revidenta palīdze L.Aizpuriete


29

Termini un skaidrojumi

Saīsinājums/ termins Skaidrojums

ES Eiropas Savienība

JPI Jaunā politikas iniciatīva

KNAB Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs

MKP Muitas kontroles punkts

Prezidentūra Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšana

TLKAIS Transporta līdzekļu un konteineru automātisko identificēšanas sistēma

VAS Valsts akciju sabiedrība

VID Valsts ieņēmumu dienests


30

1.pielikums. Valsts ieņēmumu dienesta 2015.gadā veiktās iegādes, kas

plānotas no jaunās politikas iniciatīvas “Radikāla rīcība ēnu ekonomikas

apkarošanai nodokļu administrēšanas un muitas lietu jomā” finansējuma

VID Muitas pārvaldes precizētais plāns 2015.gadam, EUR 5 997 75399

2015.gadā

veiktās

darbības100 Uzturēšanas izdevumi: 925 422

1. M1SS un AEOI sistēmu uzturēšana (uzturēšanas izmaksas 2015. un 2016.gadā ir 7% no

kapitālizdevumiem) 39 628 x

2. EMCS 3.1.fāze 42 686 x

3. VIENTUĻU MKP tehniskais aprīkojums un uzturēšana: 65 307

3.1. MUITAS TEHNISKAIS APRĪKOJUMS 2 185

Jaunu leņķa slīpmašīnu, griezējdisku un slīpēšanas disku iegāde 2 gab.*142 284 x

Mērlenšu iegāde 4 gab.*142 568 x

Ultravioleto staru lampu iegāde 2 gab.*71 142 x

Lukturu iegāde 30 gab.*29 870 x

Kāpņu iegāde 3 gab.*107 321 x

3.2. BIROJA APRĪKOJUMS 12 946

Koka dokumentu skapju iegāde 37 gab.*156 5 772 x

Drēbju skapju iegāde 2015.gadā 3 gab.*128

1 326 x

Krēslu iegāde klientiem 10 gab.*63 630 x

Krēslu iegāde apspriežu zālē 30 gab.*78 2 340

Ēdamgaldu iegāde 4 gab.*171 684 x

Krēslu iegāde ēdamtelpai 8 gab.*78 624

Galdu iegāde apspriežu zālei 10 gab.*157 1 570 x

3.3. UZTURĒŠANA 24 184

TLKAIS uzturēšana (IP) 4 gab.*3912 15 648 x

TLKAIS uzturēšana (AP) 4 gab.*2134 8 536

3.4. PĀRĒJAIS MUITAS TEHNISKAIS APRĪKOJUMS 13 035

Darbavietu radiācijas stāvokļa apsekošana un elektrodrošības mērījumu

nodrošināšana 2 gab.*427 854 x

Gāzu detektoru apkope un remonts 86 x

Muitas tehnisko līdzekļu metroloģiskā pārbaude 2 134

Muitas tehnisko līdzekļu verificēšana un kalibrēšana 1 423 x

Blīvuma mērītāju remonts 1 423 x

Endoskopu remonts 7 115 x

3.5. IT APRĪKOJUMS 12 957

Svītru kodu lasītāji 3 gab.*172 516 x

VID Korporatīvā tīkla pieslēguma nodrošināšana 666 x

VID Korporatīvā tīkla pieslēguma abonēšanas izmaksas 11 775 x

4. Novecojušu darba suņu nomaiņa (viena suņa iegādes vidējās izmaksas ir 7114 euro) 42 686 x


31

5. Jaunu amata vietu iekārtošana un uzturēšana 735 115 x

Kapitālie izdevumi 5 072 331

1. Jauna datorizēta nodokļu maksātāju riska novērtēšanas sistēma 435 399 x

2. EMCS 3.2. fāzes izstrāde 170 745 x

3. VIENTUĻU MKP tehniskais aprīkojums un uzturēšana 713 582

3.1. SVARI 236 000

Ass svaru iegāde un uzstādīšana 3 gab.*79681 165 000 x

Platformas svaru iegāde un uzstādīšana 1 gab. 71 000 x

3.2. RENTGENA IEKĀRTAS, SKENERI

Ceļotāju bagāžas rentgena iekārtas iegāde un uzstādīšana 1 gab. 0

3.3. TLKAIS 145 816

Transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēmas (TLKAIS) iegāde un uzstādīšana

4 gab.*74701 145 816 x

3.4. PĀRĒJAIS MUITAS TEHNISKAIS APRĪKOJUMS 242 703

Narkotisko vielu identificēšanas testu iegāde 2 gab.*576 1 152 x

Ultrasonisko mērlenšu (lāzertālmēru) iegāde 2 gab.*214 428 x

Naftas produktu kvalitātes kontroles ierīču iegāde 4 gab.*8253 33 012 x

Elektronisko svaru iegāde, svēršanai līdz 500 kg 1 gab. 712 x

Rāciju (parasto) iegāde 6 gab.*427 2 562 x

Sprādziendrošu rāciju (piederumu, aksesuāru) iegāde 2 gab.*854 1 708 x

Riepu montētāja (stacionāra) iegāde vieglajiem automobiļiem 1 gab. 4 980 x

Vieglo automašīnu pacēlāja iegāde 1 gab. 4 269 x

Autobusa iegāde Muitas pārvaldes vajadzībām, lai nodrošinātu ierēdņu

pārvadāšanu uz muitas kontroles punktu 71 144 x

Riepu montētāja (stacionāra) iegāde kravas automobiļiem 1 gab. 7 114 x

Palešu ratiņu iegāde 2 gab.* 285 570 x

Elektrokāra (kravas automašīnu izkraušanai ) iegāde 2 gab.* 21344

42 688 x

Urbjmašīnas un urbju iegāde 4 gab.* 356 1 424 x

Blīvuma mērītāju iegāde 2 gab.* 9961 19 922 x

Endoskopu iegāde 2 gab.* 6972 13 944 x

Digitālā tālmēra iegāde 1 gab. 427

Gāzu analizatoru iegāde 2 gab.* 2135 4 270 x

Instrumentu komplekta (atslēgu komplekti, metāla šķēres, lauznis) iegāde 4 gab.* 1 423 5 692 x

Metāla detektoru iegāde 2 gab.* 7115 14 230 x

Mikročipu lasītāju iegāde 1 gab. 356

Naudas skaitāmo mašīnu un valūtas detektoru iegāde 1 gab. 2 135

Radiācijas peidžeru un mērītāju iegāde 4 gab.*2135 8 540

Spriegotāju un spriegošanas piederumu iegāde 2 gab.* 712 1 424

3.5. BIROJA APRĪKOJUMS 39 323

Darba galdu iegāde 16 gab.* 342 5 472 x


32

Kopētāju iegāde 2 gab.* 3558 7 116 x

Krēslu iegāde muitas amatpersonām darba vietās 24 gab.* 236 5 664 x

Plauktu iegāde tehniskajam aprīkojumam 5 gab.* 261 1 305 x

Četru sekciju virtuves iekārtas iegāde 1 gab. 498 x

Ledusskapju iegāde (2 padziļinātās kontroles ēka - ēdamtelpā, 2 ledusskapji un 1 saldējamā kamera aizturēto pārtikas produktu uzglabāšanai)

5 gab.* 214 1 070 x

Elektriskās plīts iegāde 1 gab. 256 x

Televizora iegāde 1 gab. 498

Dīvāna iegāde atpūtas telpai 2 gab.* 480 960 x

Klientu dīvāna iegāde klientu zālei 4 gab.* 569 2 276 x

Drēbju skapīšu iegāde muitnieku ģērbtuvē 60 gab.* 214 12 840 x

Iebūvētu darba galdu 3 datorizētām darbavietām iegāde kontroles paviljonos 4 gab.* 342 1 368

3.6. IT APRĪKOJUMS 49 740

Interaktīvā tāfele ar video projektoru 1 gab. 2 846 x

Centrālais UPS visam postenim – līdzīgi kā citos MKP 1 gab. 43 042 x

Programmnodrošinājums Bosch BVMS v4.5 Workstation Expansion piekļuvei

VRS videonovērošanas sistēmai 6 gab.*400 2 400

Tīkla iekārta savienošanai ar VRS videonovērošanas arhīvu 1 gab. 1 452

4. MUITAS TEHNISKAIS APRĪKOJUMS CITOS MKP 3 725 997

Kravas skeneris, dzelzceļa, Kārsavas MKP 574 127 x

Kravas skeneris, dzelzceļa, Indras MKP 854 256 x

Svari platformas, Silenes MKP 0 x

Svari platformas, Pāternieku MKP 0 x

Svari platformas (2 gab.) Terehovas MKP 0 x

Svari platformas, Grebņevas MKP 0 x

Svari platformas, Rīgas brīvostas MKP 79 681

Svari platformas, Liepājas ostas MKP 79 681

Svari platformas, Ventspils ostas MKP 79 681

Svari platformas, Daugavpils MKP 79 681

Svari dzelzceļa, Zilupes MKP 487 049

Svari dzelzceļa, Kārsavas MKP 487 049

Radiācijas peidžeris 60 gab. 105 862 x

Blīvuma mērītājs 15 gab. 149 402 x

Endoskops 15 gab. 0 x

Ass svari un TLKAIS Rīgas brīvostas MKP 1 gab. 39 828

Kravu skenera iegāde / laukuma izbūve Pāternieku MKP 0 x

Dzelzceļa svaru pārcelšana uz Šķirotavas MKP un Indras MKP 283 702 x

Ass svari (6 gab.) Pāternieku MKP, Terehovas MKP, Silenes MKP 425 998 x

5. Jaunu amata vietu iekārtošana un uzturēšana 26 608 x


33

2.pielikums. Finanšu ministrijas darbinieku pienākumi Prezidentūras sagatavošanā un norisē, par kuru veikšanu

ir izmaksātas prēmijas un naudas balvas

Nr.

FM rīkojumā norādītais

pamatojums prēmijas

piešķiršanai par ieguldījumu

prezidentūras sagatavošanā

un norisē

FM rīkojumā norādītais

pamatojums naudas balvu

piešķiršanai

FM Valsts kontrolei sniegtais skaidrojums prēmijas un naudas balvas piešķiršanai

1.

Par pašaizliedzīgu darbu un

personīgo ieguldījumu ES

tiesiskā regulējuma

pilnveidošanā tiešo nodokļu

jomā, nodrošinot BEPS Ceļa

kartes izstrādi un panākto

progresu tiesību aktu un

politikas dokumentu izstrādē un

virzībā.

Par kvalitatīvu darba ieguldījumu

neformālā ECOFIN nodokļu

politikas jautājumu (BEPS)

sagatavošanā.

Prēmijas pamatojums:

Par ES politikas plānošanas dokumenta operatīvu sagatavošanu, darba uzsākšanu EP darba

grupās atbilstoši dokumentā noteiktajām prioritātēm (par ES BEPS (Bāzes erozijas un peļņas

pārneses) ceļa kartes izstrādi. BEPS ceļa karte ir visas ES politikas plānošanas dokuments, tās

sagatavošana tika uzsākta vēl pirms Latvijas Prezidentūras sākuma, Tiešo nodokļu darba

grupas sanāksmē tika saskaņota ES BEPS ceļa karte, nodalot jautājumus, kas steidzami

risināmi īstermiņā – seši pasākumi (LV PRE laikā), vidējā termiņā – četri pasākumi un

ilgtermiņā – trīs pasākumi. Kopā LV PRE izstrādātajā BEPS ceļa kartē tika iekļauti un

sagrupēti pēc prioritātēm kopumā 12 pasākumi).

Naudas balva:

Piešķirta par neformālās ECOFIN padomes sagatavošanu, nodrošinot divu konkrētu BEPS

ceļa kartē iekļauto prioritāro jautājumu sagatavošanu diskusijai neformālajā ECOFIN padomē

Rīgā (par divu konkrētu prioritāru BEPS ceļa kartes īstermiņa jautājumu sagatavošanu

detalizētai ministru diskusijai 2015.gada aprīļa neformālajā ECOFIN padomē Rīgā).

2.

Par sekmīgu darbu, lai

nodrošinātu vispārējās pieejas

panākšanu par Etalonu regulas

priekšlikumu.

Par Etalonu regulas 3 kompromisa

tekstu sagatavošanu un vispārējās

vienošanās panākšanu Eiropas

Padomes darba grupā un

COREPER.

Prēmijas pamatojums: Par nozīmīgu ieguldījumu sekmīgā Latvijas Prezidentūras sagatavošanā un norisē, ņemot vērā

to, ka tika nodrošināta gan sekmīga darba grupas sēžu norise, gan ES tiesību aktu projektu

priekšlikumu un skaidrojošo materiālu gatavošana, trialogu starp ES Padomi, Parlamentu un

Eiropas Komisiju nodrošināšana.

Naudas balva:

Piešķirta par sarežģītu, daudzpusēju sarunu procesā gūtu ministrijai un Latvijas Prezidentūrai

nozīmīgu sasniegumu – politiskās vienošanās panākšanu par ES tiesību aktu projektu, kura


34

panākšanai nepieciešams iegūt gan dalībvalstu, gan Eiropas Komisijas, gan Eiropas

Parlamenta piekrišanu.

3.

Par sekmīgu finanšu

pakalpojumu jomas vadīšanu,

politikas vienošanās panākšanu

par Regulas priekšlikumu par

ziņošanu par vērtspapīru

finansēšanas darījumiem un to

pārredzamību un ES Padomes

vispārējās pieejas panākšanu par

banku strukturālās regulas

priekšlikumu.

Par personīgo ieguldījumu, vadot

darba grupu par banku strukturālo

reformu ieviešanu ES.





Naudas balva:





4. Par neformālās ECOFIN

sanāksmes Rīgā saturisko

koordinēšanu.

Par personīgo ieguldījumu,

nodrošinot neformālās ECOFIN

saturiskās daļas sagatavošanu.

Prēmijas pamatojums: Par koordinācijas pasākumiem, par veiksmīgu darbu ar pieaicinātajiem dalībniekiem (OECD

un BRUEGEL) viedokļu saskaņošanu ar Latvijas prezidentūras redzējumu, kas bija liels

izaicinājums

Naudas balva:

Piešķirta par ļoti augstā kvalitātē sagatavotajām runām, tēzēm un Latvijas Prezidentūras

viedokļa formulējumiem (t.sk. Presidency Issues paper), kurus pauda ministrs sanāksmes

laikā.

5.


gatavošanās procesa Latvijas

prezidentūrai Eiropas

Savienības Padomē

koordināciju un neformālās

ECOFIN sanāksmes veiksmīgu

organizēšanu Rīgā.

Par sekmīgu koordinācijas darbu

nodrošināšanu Finanšu ministrijas

ietvaros un sadarbībā ar citām

iestādēm, nodrošinot neformālā

ECOFIN sagatavošanu un

novadīšanu.

Prēmijas pamatojums: Par veiksmīgu Latvijas Prezidentūras kā arī neformālās ECOFIN sanāksmes sagatavošanās

posma koordinēšanu (līdz sanāksmei) un intensīvo darbu visas prezidentūras laikā attiecīgo

ekspertu iesaistes un praktiskās sagatavošanās nodrošināšanas Latvijas Prezidentūras

neformālajām sanāksmēm Rīgā, kā arī formālajām sanāksmēm Briselē.

Naudas balva:

Piešķirta par veiksmīgu, īpaši intensīvu darbu neformālās ECOFIN sanāksmes laikā, kad tika

nodrošināta sanāksmes laika rāmja, loģistikas un iesaistīto pušu koordinācija, veiksmīgai

sanāksmes norisei ātri atrisinot sarežģītus loģistikas problēmjautājumus.


35

6.


gatavošanās procesa Latvijas

prezidentūrai Eiropas

Savienības Padomē

koordināciju un neformālās

ECOFIN sanāksmes veiksmīgu

organizēšanu Rīgā.

Par sekmīgu koordinācijas darbu

nodrošināšanu Finanšu ministrijas

ietvaros un sadarbībā ar citām

iestādēm, nodrošinot neformālā

ECOFIN sagatavošanu un

novadīšanu.

Prēmijas pamatojums: Par veiksmīgo Latvijas Prezidentūras, kā arī neformālās ECOFIN sanāksmes sagatavošanās

posma koordinēšanu (līdz sanāksmei) un intensīvo darbu visas prezidentūras laikā attiecīgo

ekspertu iesaistes un praktiskās sagatavošanās nodrošināšanas Latvijas Prezidentūras

neformālajām sanāksmēm Rīgā, kā arī formālajām sanāksmēm Briselē.

Naudas balva:

Piešķirta par veiksmīgu, īpaši intensīvu darbu neformālās ECOFIN sanāksmes laikā, kad tika

nodrošināta sanāksmes laika rāmja, loģistikas un iesaistīto pušu koordinācija, veiksmīgai

sanāksmes norisei ātri atrisinot sarežģītus loģistikas problēmjautājumus.

7. Par personīgo ieguldījumu un

pašaizliedzīgu darbu tiešo

nodokļu jomā.

Par ieguldījumu neformālā

ECOFIN diskusijā par nodokļu

bāzes eroziju un peļņas novirzīšanu

uz zemu nodokļu valstīm materiālu

sagatavošanu.

Prēmijas pamatojums: Par nozares padomnieka ieguldījumu Latvijas Prezidentūras mērķu sasniegšanā dažādos

Latvijas Prezidentūras formātos.

Naudas balva:

Piešķirta par augstā kvalitātē un īsos termiņos sagatavotu Latvijas Prezidentūras viedokli

neformālajai ECOFIN sanāksmei, sagatavojot ministru vadīt kvalitatīvas diskusijas par

konkrēto jautājumu.

8.

Par pašaizliedzīgu darbu,

panākot politisko vienošanos

par Maksājumu pakalpojumu

direktīvu un aktīvi iesaistoties

citu finanšu pakalpojumu

jautājumu virzīšanā.

Par politiskās vienošanās

panākšanu par Maksājumu

pakalpojumu direktīvu.

Prēmijas pamatojums: Par sasniegtajiem rezultātiem visos Latvijas Prezidentūras formātos un jomās, ņemot vērā

nozares padomnieka plašo iesaisti ļoti daudzu sarežģītu jautājumu risināšanā.

Naudas balva:

Piešķirta par ļoti ambicioza mērķa sasniegšanu, kas bija intensīva darba rezultāts konkrētā

darba grupā.

9. Par pašaizliedzīgu darbu un

personīgo ieguldījumu ES

budžeta jautājumu jomā.

Par būtisku ieguldījumu un

vienošanās nodrošināšanu Budžeta

komitejas darbā un atbalstu

ECOFIN Ministru Padomes norises

plānošanā un nodrošināšanu.

Prēmijas pamatojums: Par nozares padomnieka ieguldījumu Latvijas Prezidentūras mērķu sasniegšanā dažādos

Latvijas Prezidentūras formātos.

Naudas balva:

Piešķirta par augstā kvalitātē un īsos termiņos sagatavotu Latvijas Prezidentūras viedokli

ECOFIN sanāksmei un intensīvo darbu Budžeta komitejā.

10.

Par ieguldījumu, nodrošinot

atbalstu Eiropas Savienības

Padomes Ekonomikas politikas

komitejas Latvijas pārstāvim,

organizējot Makroekonomikas

dialoga ar sociālajiem

partneriem tehniskā līmeņa

Par tehniskā un politiskā līmeņa

makroekonomiskā dialoga

sanāksmes sagatavošanu.

Prēmijas pamatojums:

Par ieguldījumu Latvijas Prezidentūras sagatavošanas, kā arī Prezidentūras vadīšanas ietvaros.

Par atbalstu Eiropas Savienības Padomes Ekonomikas politikas komitejas Latvijas pārstāvim,

par Latvijas interešu virzību EPC Lisabonas metodoloģijas darba grupā, kā arī par iniciatīvas

izrādīšanu un papildu pienākumu uzņemšanos Latvijas nacionālo interešu pārstāvēšanā

Eiropas Semestra efektivitātes veicināšanas un uzlabošanas darba grupā.

Tehniskā un politiskā līmeņa makroekonomiskā dialoga sanāksmes sagatavošanas ietvaros


36

sanāksmi un, nodrošinot

Latvijas interešu virzību EPC

Lisabonas metodoloģijas darba

grupā un "like-minded" darba

grupā.

nepieciešamo tēžu, ministru runu rakstīšana un rediģēšana, Labklājības un Finanšu ministriju

nostāju horizontālā saskaņošana.

Naudas balva:

Piešķirta par organizatoriska tehniskā un politiskā līmeņa makroekonomiskā dialoga

sanāksmes sagatavošanu, sadarbību ar Eiropas Komisijas sekretariātu, dialoga tēmu un norises

saskaņošanu, sadarbību organizatoriskajos jautājumos ar Labklājības ministriju. Labklājības

ministrijas kolēģu, tostarp labklājības ministra, informēšanas sanāksmes organizēšana.

11.

Par sekmīgu darbu, nodrošinot

politiskās vienošanās panākšanu

par Vērtspapīru darījumu

caurskatāmības regulas

priekšlikumu un vispārējās

pieejas apstiprināšanas par

banku strukturālās regulas

priekšlikumu.

Par personīgo ieguldījumu,

strādājot pie banku strukturālās

reformas ieviešanas ES.





Naudas balva:





12.

Par sekmīgu darbu, lai

nodrošinātu vispārējās pieejas

panākšanu par Etalonu regulas

priekšlikumu.

Par Etalonu regulas 3 kompromisa

tekstu sagatavošanu un vispārējās

vienošanās panākšanu Eiropas

Padomes darba grupā un

COREPER.





Naudas balva:






37

3.pielikums. Revīzijas apjomā iekļautās iestādes un izlases veidā pārbaudītās

Finanšu ministrijas un tās padotības iestāžu pārskatu daļas

Iestāde Pārskata daļas

Finanšu ministrija Darījumu posteņi:

atlīdzība (EKK 1000);

mācību, darba un dienesta komandējumi, dienesta, darba braucieni

(EKK 2100);

pakalpojumi (EKK 2200);

pamatkapitāla veidošana (EKK 5000);

kārtējie maksājumi Eiropas Savienības budžetā (EKK 7600).

Bilances posteņi:

turējumā nodotie valsts un pašvaldību nekustamie īpašumi (konts

1250);

ilgtermiņa finanšu ieguldījumi (konts 1300);

pārējie nākamo periodu izdevumi (konts 2429);

pārējās uzkrātās saistības (konts 5429);

pārskata gada budžeta izpildes rezultāts (konts 3520).

Gada pārskata sakarību pārbaude.

Konsolidācijas un sakarību pārbaudes:

konsolidācijas pārbaude;

gada pārskata sakarību pārbaude (Finanšu ministrijas gada pārskatam).

Valsts kase Darījumu posteņi:

ieņēmumi par pārējiem budžeta iestāžu sniegtajiem maksas

pakalpojumiem (EKK 21390);




akcijas un cita līdzdalība komersantu pašu kapitālā (F50 01 00 00).

Bilances posteņi:

ilgtermiņa finanšu ieguldījumi (konts 1350);

uzkrātie ieņēmumi par maksas pakalpojumiem (konts 2364);

naudas līdzekļi (konts 2600);


38


pārskata gada budžeta izpildes rezultāts (konts 3520);

pārējās iepriekš neklasificētās ilgtermiņa saistības (konts 5190);

pārējo ilgtermiņa saistību pret finanšu institūcijām īstermiņa daļa (konts

5817).


Centrālā finanšu un

līgumu aģentūra

Darījumu posteņi:



subsīdijas un dotācijas komersantiem, biedrībām un nodibinājumiem

(EKK 3200);


uzturēšanas izdevumu transferti (EKK 7000);

kapitālo izdevumu transferti (EKK 9000).

Bilances posteņi:

pārējie nākamo periodu izdevumi ārvalstu finanšu palīdzības un ES

politikas instrumentu finansētajiem projektiem un pasākumiem (konts

2419);

transferti ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības

finansētajiem projektiem (konts 2431);



Valsts ieņēmumu

dienests

Darījumu posteņi:



pamatkapitāla veidošana (EKK 5000).

Bilances posteņi:

naudas līdzekļi (konts 2600);



Iepirkumu

uzraudzības birojs

Darījumu posteņi:



pamatkapitāla veidošana (EKK 5000).


39


Bilances posteņi:



Fiskālās disciplīnas

padome


Izložu un azartspēļu

uzraudzības

inspekcija



40

Atsauces

1 Likuma par budžetu un finanšu vadību 16.

1 panta 3.punkts.

2 18.06.2013. JPI “Radikāla rīcība ēnu ekonomikas apkarošanai nodokļu administrēšanas un muitas lietu jomā”

pieteikums.

3 18.07.2014. JPI “Ēnu ekonomikas apkarošanas sekmēšana, nodrošinot atbilstoši konkurētspējīgu un motivējošu VID

atlīdzības sistēmu” pieteikums.

4 Finansējuma apmērā iekļauti uzturēšanas un atlīdzības izdevumi, kas tiek iekļauti VID bāzes izdevumos no 2015.gada.

5 Finansējums 2016.gadā un 2017.gadā tiek iekļauts VID bāzes izdevumos.


pieteikums.

7 MK 30.07.2013. sēdes protokola Nr.41 114.§ Informatīvais ziņojums “Par ministriju iesniegtajiem jauno politikas

iniciatīvu pasākumiem 2014., 2015. un 2016.gadam” 10.punkts.

8 VID Muitas pārvaldes 23.03.2016. elektroniskā vēstule Nr.27.5.3-2/4599 “Par informācijas sniegšanu revīzijas lietā

Nr.2.4.1-30/2015”.

9 Valsts kontroles 09.03.2015. vēstule Nr.10-2.3.1/327 “Par informācijas pieprasījumu revīzijas lietā Nr.2.4.1-30/2015”.


pieteikums.




Nr.2.4.1-30/2015”.

13 MK 30.07.2013. sēdes protokola Nr.41 114.§, MK 08.08.2013. sēdes protokola Nr.43 11.§.

14 VID Muitas pārvaldes 23.03.2016. elektroniskā vēstule Nr.27.5.3-24599 “Par informācijas sniegšanu revīzijas lietā

Nr.2.4.1-30/2015”.

15 VID Finanšu pārvaldes 01.04.2016. elektroniskā vēstule Nr.5-5/933 “Par JPI”.


Nr.2.4.1-30/2015”.

17 Valsts kontroles 09.03.2015. vēstule Nr.10-2.3.1/327 “Par informācijas pieprasījumu revīzijas lietā Nr.2.4.1-

30/2015”.

18 MK 09.04.2010. rīkojums Nr.203 “Par Latvijas Stratēģiskās attīstības plānu 2010.–2013.gadam”.

19 MK 26.08.2010. rīkojums Nr.513 “Par Pasākumu plānu ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences

nodrošināšanai 2010.-2013.gadam”.

20 MK 16.02.2012. rīkojums Nr.84 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru

kabineta iecerēto darbību īstenošanai”.

21 Saeimas 20.12.2012. paziņojums “Par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020.gadam”.

22 MK 18.12.2013. rīkojums Nr.667 “Par Latvijas Republikas valsts robežas integrētas pārvaldības koncepciju 2013.–

2018.gadam”.




Nr.2.4.1-30/2015”.


41

25

VID 14.05.2010. rīkojums Nr.217 “Par muitas tehniskā aprīkojuma standarta sarakstu apstiprināšanu”.

26VID Muitas pārvaldes 23.03.2016. elektroniskā vēstule Nr.27.5.3-2/4599 “Par informācijas sniegšanu revīzijas lietā

Nr.2.4.1-30/2015”.


Nr.2.4.1-30/2015”.

28 VID 26.03.2014. rīkojums Nr.537 “Par muitas tehniskā aprīkojuma standarta saraksta un muitas tehniskā aprīkojuma

attīstības plānu 2014.-2016.gadam apstiprināšanu”.


Nr.2.4.1-30/2015”.



31 21.11.2013. Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgums par Latvijas - Krievijas valsts

robežšķērsošanas vietām, MK 29.07.2014. sēdes protokola Nr.41 22.§.



33 Likuma “Par valsts budžetu 2014.gadam” paskaidrojumi, likuma “Par valsts budžetu 2015.gadam” paskaidrojumi.

34 FM 27.04.2016. vēstules Nr.15-2-03.1/2273 “Par revīzijas ziņojuma projektu revīzijas lietā Nr.2.4.1 - 30/2015”

1.pielikums.

35 VID 09.11.2015. Finanšu pārvaldes elektroniskā vēstule Nr.5-4/406 “Informācija revīzijas ietvaros”.

36 VID Finanšu pārvaldes 14.04.2016. elektroniskā vēstule Nr. 5-5/1027 “JPI radikāla rīcība ēnu ek.apkarošanai izpilde

2015.gadā”.

37 Likuma “Par valsts budžetu 2015.gadam” paskaidrojumi.


pieteikums.

39 VID 09.11.2015. Finanšu pārvaldes elektroniskā vēstule Nr.5-4/406 “Informācija revīzijas ietvaros”.

40 VID 17.02.2015. elektroniskā vēstule “Par 2015.gada papildus amata vietām un finansējumu atalgojuma

palielināšanai”.

41 VID 17.02.2015. elektroniskā vēstule “Par 2015.gada papildus amata vietām un finansējumu atalgojuma

palielināšanai”.

42 FM Informatīvais ziņojums “Par iespējām palielināt ieņēmumus” (MK 10.11.2014. sēdes protokola Nr.61 29.§).







46 MK 14.10.2014. sēdes protokola Nr.55 63.§ 2.punkts.





51 MK 10.11.2014. sēdes protokola Nr.61 29.§ “Informatīvais ziņojums ”Par iespējām palielināt ieņēmumus”” 5.punkts.


42

52

FM Informatīvais ziņojums “Par iespējām palielināt ieņēmumus” (MK 10.11.2014. sēdes protokola Nr.61 29.§).


54 VID 01.08.2014. rīkojums Nr.1330 “Par Valsts ieņēmumu dienesta atlīdzības politiku 2014.-2017.gadam”.

55 VID budžeta vadības komitejas 11.12.2014. sēdes protokols Nr.12.

56 MK 29.01.2013. noteikumu Nr.66 “Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba

samaksu un tās noteikšanas kārtību” 9.pielikums.


58 VID budžeta vadības komitejas 11.12.2014. sēdes protokols Nr.12.



61 Valsts kontrole 15.09.2014. revīzijas ziņojums “Par Latvijas Republikas 2013.gada pārskata par valsts budžeta izpildi

un par pašvaldību budžetiem”.


pieteikums.



64 FM 23.01.2015.vēstule Nr.8-1-03/418 “Par valsts budžeta ieņēmumu pieaugumu”.

65 VID SVLSAP 05.02.2015. elektroniskā vēstule Nr.7.2.-11/101 “Dokuments 23.01.2015. Nr.8-1-03/418”.

66 MK 18.12.2013. rīkojums Nr.667 “Par Latvijas Republikas valsts robežas integrētas pārvaldības koncepciju 2013.–

2018.gadam”.

67 VID 15.06.2015. rīkojums Nr.932 “Par VID darbības rezultātiem”.


69 FM 11.03.2016. vēstule Nr.15-2-03.1/1438 “Par informācijas sniegšanu”.



72 FM 27.04.2016. vēstules Nr.15-2-03.1/2273 “Par revīzijas ziņojuma projektu revīzijas lietā Nr.2.4.1 - 30/2015”

1.pielikums.

73 Likuma par budžetu un finanšu vadību 16

3. pants.

74 LR Valsts kontroles 30.04.2015. revīzijas ziņojums Nr.2.4.1-33/2014 “Par Finanšu ministrijas 2014.gada pārskata

sagatavošanas pareizību”.

75 LR Valsts kontroles 30.04.2015. revīzijas ziņojums Nr.2.4.1-33/2014 “Par Finanšu ministrijas 2014.gada pārskata

sagatavošanas pareizību”.

76 Ministru kabineta 24.08.2012. rīkojums Nr.410 “Par finansējuma piešķiršanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas

biroja ēku Aristīda Briāna ielā 13, Rīgā, būvniecības projekta izdevumu segšanai”.

77 MK 16.06.2015. sēdes protokola Nr.29 50.§.

78 MK 29.06.2015. rīkojums Nr.334 “Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izvietošanu valsts nekustamajā

īpašumā Citadeles ielā 1, Rīgā”.

79 VAS “VNĪ” 27.05.2015. vēstule Nr.2/2-1/8854 “Par nekustamo īpašumu Citadeles ielā 1, Rīgā”.

80 MK 16.06.2015. sēdes protokola Nr.29 50.§.

81 VAS “VNĪ” 01.10.2015. vēstule Nr.2/2-1/15083 “Par nekustamo īpašumu Citadeles ielā 1, Rīgā”.


43

82

VAS „VNĪ” 27.04.2015. vēstule “Par Valsts kontroles revīzijas ziņojuma projekta 6.punktu”.

83 VAS “VNĪ” 24.03.2016. vēstule Nr.6/4990 “Par pieprasītās informācijas nosūtīšanu”.

84MK 29.06.2015. rīkojuma Nr.334 “Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izvietošanu valsts nekustamajā

īpašumā Citadeles ielā 1, Rīgā” 2.2.apakšpunkts.

85 MK 15.12.2009. sēdes protokola Nr.88 121.§, MK 12.06.2012. sēdes protokola Nr.33 37.§.

86 Likums “Par valsts budžetu 2013.gadam”, likums “Par valsts budžetu 2014.gadam”, likums “Par valsts budžetu

2015.gadam”, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, MK 12.07.2012. rīkojums

Nr.334 “Par papildu finansējumu, lai sagatavotu un nodrošinātu Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē

2015.gadā”, MK 29.08.2012. rīkojums Nr.413 “Par papildu finansējumu, lai sagatavotu un nodrošinātu Latvijas

prezidentūru Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā”, MK 13.08.2013. noteikumi Nr.589 “Noteikumi par papildu

atlīdzības noteikšanu amatpersonām (darbiniekiem), kuras ir iesaistītas Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības

Padomē 2015.gadā sagatavošanā un norisē”.

87 Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē budžeta veidošanas principi un vadlīnijas, pieņemtas zināšanai MK

13.05.2014. sēdē (sēdes protokols Nr.28, 32.§), Latvijas prezidentūras ES Padomē personāla piesaistes un motivēšanas

vadlīnijas, pieņemtas zināšanai MK 24.04.2012. sēdē (sēdes protokols Nr.22, 53.§), Latvijas prezidentūras Eiropas

Savienības Padomē pasākumu Latvijā sagatavošanas un norises nodrošināšanas vadlīnijas pieņemtas zināšanai MK

19.08.2014. sēdē (sēdes protokols Nr.44, 58.§).

88 Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē budžeta veidošanas principi un vadlīnijas, pieņemtas zināšanai

MK 13.05.2014. sēdē (protokols Nr.28, 32.§).

89 Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma Pārejas noteikumu

8.12

, 8.13

punkts.

90 Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.panta 1.punkts.


8.12

punkts.

92 Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma Pārejas noteikumu 8.

13punkts.


8.12

punkts.

94 Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma Pārejas noteikumu 8.

13 punkts.


8.12

, 8.13

punkts.

96 FM 24.03.2016. elektroniskā pasta vēstule “Par 2015.gada pārskata revīziju”, reģistrēta 29.03.2016. Valsts kontroles

lietvedībā Nr.2.3.1/343.

97 FM 24.03.2016. elektroniskā pasta vēstule “Par 2015.gada pārskata revīziju”, reģistrēta 29.03.2016. Valsts kontroles

lietvedībā Nr.2.3.1/343.

98 MK 08.06.2010. noteikumi Nr.515 “Noteikumi par valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas kārtību, nomas maksas

noteikšanas metodiku un nomas līguma tipveida nosacījumiem”.

99 VID Muitas pārvaldes 23.03.2016. elektroniskā vēstule Nr.27.5.3-24599 “Par informācijas sniegšanu revīzijas lietā

Nr.2.4.1-30/2015”.

100 VID grāmatvedības uzskaites dati par 2015.gadu, Muitas tehniskā aprīkojuma attīstības plāna 2014.-2016.gadam

izpilde uz 18.02.2016.

Documents

Par Finanšu ministrijas 2015.gada pārskatu