Par valsts budžeta veidošanas procesu

Par valsts budžeta veidošanas procesu

Finanšu ministrija

2011.gada 25.oktobrī

1

Budžeta procesa likumdošanas ietvars

• Satversme• Saeimas Kārtības rullis• Likums par budžetu un finanšu vadību• Par pašvaldību budžetiem• Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu• Gadskārtējais valsts budžeta likums

Budžets ir līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm. Budžets ir valdības finansiālās darbības un vadības pamatā (LBFV.1.p.).

2

Latvijas Republikas budžeta sistēma

Valsts konsolidētais kopbudžets

Valsts budžets

Valsts pamatbudžets

Valsts speciālais budžets

Pašvaldību budžeti

Pašvaldību pamatbudžets

Pašvaldību speciālie budžeti

No valsts budžeta daļēji finansētu

atvasinātu publisku personu

budžeti

Budžeta nefinansētu

iestāžu budžeti

3

2011.Gada budžets (sākotnējais), milj.Ls

Valsts konsolidētais kopbudžets

Valsts pamatbudžets

Valsts speciālais budžets

No valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātu publisko personu un budžeta nefinansētu iestāžu budžeti

Pašvaldību budžeti

0 2000 4000 6000

4999.8

2971.6

1197.6

218.7

1254.6

5587.5

3308

1434.9

214.1

1273.1

Izdevumi Ieņēmumi

4

Budžeta klasifikācijas un sadalījumi

• Administratīvas sadalījums• Funkcionālais sadalījums• Ekonomiskās klasifikācijas sadalījums• Izdevumiem valsts pamatfunkciju īstenošanai - izdevumi ES

politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai

• Pamatbudžets un speciālais budžets• Ministru kabineta pārraudzībā esošu iestāžu budžeti –

neatkarīgo iestāžu budžeti

5

2011.Gada valsts konsolidētā budžeta izdevumi administratīvajā sadalījumā, milj.Ls

0400,000,000800,000,000

1,200,000,0001,600,000,000

2,2

93

,73

2.0

11

,46

9,4

02

.0

4,7

24

,23

8.0

2,3

66

,77

1.0

581

,149

.0

2,3

38

,79

8.0

147

,649

,57

1.0

29,4

01,2

90

.0

11

0,6

40

,12

8.0

460

,507

,90

7.0

153

,239

,89

2.0

292

,382

,24

8.0

384

,180

,41

6.0

360

,719

,42

0.0 1,6

22

,65

2,9

55.0

100

,681

,44

6.0

164

,806

,55

3.0

94,5

77,9

61

.0

2,6

87

,63

7.0

2,9

62

,30

9.0

487

,206

,63

0.0

711

,214

.0

14,4

24,0

78

.0

255

,276

.0

71,2

65.0

11

,18

1,6

78

.0

215

,499

,26

5.0

15,4

91,3

71

.0

59,0

90,0

02

.0

6* Finanšu ministrijas budžets ietver arī valsts parāda apkalpošanas izdevumus un iemaksas ES budžetā

2011.Gada valsts konsolidētā budžeta izdevumi funkcionālā sadalījumā (COFOG), milj.Ls

500,000,000

1,000,000,000

1,500,000,000

2,000,000,000

57

1,4

87

,35

9

14

1,2

92

,46

3

24

8,8

29

,74

1

97

8,5

45

,83

6

13

0,5

69

,98

1

3,5

15

,63

4

47

1,6

15

,24

9

92

,65

4,6

46

52

2,1

51

,37

4 1,5

94

,13

2,3

19

7* Ietver valsts parāda apkalpošanas izdevumus, iemaksas ES budžetā

2011.Gada valsts konsolidētā budžeta izdevumi ekonomiskās klasifikācijas sadalījumā, milj.Ls

Uzturēšanas izdevumi

Atlīdzība

Procentu izdevumi

Subsīdijas un dotācijas

Kārtējie maksājumi EK budžetā un starpt. Sad.

Starptautiskā sadarbība

Valsts budžeta mērķdotācijas uzturēšanas izdevumiem pašvaldībām

Kapitālie izdevumi

Transferti un mērķdotācijas kapitālajiem izdevumiem

Valsts budžeta mērķdotācija kapitālajiem izdevumiem pašvaldībām

0 5,000,000,000

4,363,406,570886,276,146

491,132,084395,144,062

223,750,0132,584,825,251

1,038,406,3341,546,418,917

154,079,034131,228,930

22,850,104514,476,126

277,834,543236,641,583

424,896,310323,390,992

101,505,31843,359,34858,145,970

8

2011.gada valsts pamatbudžeta izdevumi, milj. latu

2007

izpi

lde

2008

izpi

lde

2009

izpi

lde

2010

izpi

lde

2011

liku

ma g

rozīj

umi

0

1,000

2,000

3,000

4,000

2,789 3,1302,299 2,011 2,004

5577

198233 217

532690

816 955 1,126

Izdevumi ES politiku in-strumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai

Procentu izdevumi valsts parāda apkalpošanai (pamatfunkcijas)

Pārējie izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai

9

2011.Gada valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta izdevumi, milj. latu

2007 izpilde 2008 izpilde 2009 izpilde 2010 izpilde 2011 likuma grozījumi

0

500

1,000

1,500

2,000

2,500

3,000

3,500

4,000

4,500

3,3

59 3

,88

0

3,2

96

3,1

82

3,3

31

91

2 1,2

14

1,4

61

1,5

08

1,4

23

Valsts pamat-budžets (neto)

Valsts speciālais budžets (neto)

10

Neatkarīgo iestāžu 2011.gada budžeta izdevumi, milj.Ls

Kopā 79,8 mil.Ls

0

5,000,000

10,000,000

15,000,000

20,000,000

25,000,000

30,000,000

2,2

93

,73

2.0

11

,46

9,4

02

.0

58

1,1

49

.0

2,6

87

,63

7.0

2,9

62

,30

9.0

71

1,2

14

.0 14

,42

4,0

78

.0

4,8

99

,50

0.0

71

,26

5.0 1

1,1

81

,67

8.0 2

8,4

95

,61

2.0

11

Valsts konsolidētais kopbudžets,milj. latu

2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 plāns (ar grozījumiem)

-1,000.0

0.0

1,000.0

2,000.0

3,000.0

4,000.0

5,000.0

6,000.0

2,5

22

3,2

00

4,0

16

5,3

50 5,7

27

4,7

28

4,6

07 5

,12

4

2,6

00

3,2

98

4,0

71

5,2

55

6,2

67

5,6

26

5,4

10

5,6

72

-77

-98

-55

95

-53

9

-89

8

-80

3 -54

8

Ieņēmumi Izdevumi Bilance 12

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumu

0.0

1,500.0

3,000.0

4,500.0 4,3

63

26

6

22

8

46

2

4,7

37

29

7

23

7

43

1

3,5

10

42

4

24

9

52

8

3,4

03

38

3

21

3

60

0

3,7

14

30

1

21

1 89

9

2007.g. 2008.g. 2009.g 2010.g. 2011.g. (plāns)

13

Budžeta bilance pēc naudas plūsmas un pēc Eiropas Kontu sistēmas (EKS 95)

14

Eiropas Kontu sistēma 95

• EKS 95 metodoloģija tiek pielietota, lai sagatavotu Valsts budžeta deficīta un valsts parāda notifikāciju, kas ir dokuments, uz kura pamata Eiropas Komisija vērtē, vai dalībvalsts ievēro deficīta un parāda Māstrihtas kritērijus;

• EKS 95 metodoloģija ir apstiprināta ar Padomes Regulu (2223/96) 1996.gada 25.jūnijā.

Budžeta struktūra

Ieņēmumi• Nodokļu ieņēmumi

• Nenodokļu ieņēmumi• Maksas pakalpojumi

• Ārvalstu finanšu palīdzība

Izdevumi • Uzturēšanas izdevumi• Kapitālie izdevumi

Finansiālā bilance = Ieņēmumi - Izdevumi

Nefinanšu daļa

Bilances finansēšana

• Aizņēmumi• Aizdevumi• Naudas līdzekļu atlikumi• Ilgtermiņa stabilizācijas

rezerve

Finanšu daļa

Pāreja no valsts budžeta bilances uz bilanci pēc EKS’95 (1)- Visi izdevumi valdības funkciju realizēšanai ietekmē bilanci pēc EKS’95

17

1. Sektora atšķirības

2. Uzskaites atšķirības

Naudas plūsmas metode Uzkrājumu metode

3. Citas atšķirības• Ārvalstu finanšu palīdzības apgūšanas ietekmes izslēgšana; • Ieguldījumi komersantu, tai skaitā banku kapitālā uzskaitīšana;• Privatizācijas darījumu un citu „ārpusbudžeta fondu” uzskaitīšana;• Atsevišķu darījumu riska izvērtēšana un pārklasifikācija atbilstoši vērtējumam (piemēram, Dienvidu tilta

būvniecības izdevumu attiecināšana uz valsts parādu) u.c.

Vispārējā valdības sektors(1264 institūcijas)

Valsts konsolidētajā kopbudžetā iekļautās institūcijas (1124

institūcijas)

Valsts un pašvaldību kontrolēti un finansēti komersanti (140

institūcijas)

Pāreja no valsts budžeta bilances uz bilanci pēc EKS’95 (2)

• Vispārējās valdības sektors saskaņā ar Eiropas kontu sistēmu (EKS’95) ietver valsts un pašvaldību budžeta iestādes, sociālās apdrošināšanas fondu, valsts un pašvaldību kontrolētos un finansētos komersantus, ko atlasa atbilstoši EKS’95 valdības sektora veidošanas kritērijiem:– Vai institūcija ir institucionāla vienība?– Vai institūcija ir privāta (t.i. to nekontrolē vispārējā valdība) vai arī tā ir

publiska (t.i. to kontrolē vispārējā valdība)?– Vai publiskā institūcija ir tirgus vai ārpus tirgus institūcija?

• Valsts kapitālsabiedrību kapitāldaļu realizācijas un atsavināšanas ieņēmumi un Valsts parādzīmju emisija:• Neietekmē bilanci, ja izmanto deficīta finansēšanai vai esošā parāda

dzēšanai• Palielina deficītu, ja no šiem ieņēmumiem tiek finansēti valsts budžeta

izdevumi

Budžeta bilanču vērtību atšķirības atkarībā no metodoloģijas- Vidēji bilance ir pasliktinājusies par 1,3% no IKP atkarībā no aprēķina metodoloģijas

2007 2008 2009 2010 2011-12%

-10%

-8%

-6%

-4%

-2%

0%

2%0.6%

-3.3%

-6.9% -6.3%

-4.1%

-0.3%

-4.2%

-9.7%-8.3%

-4.5%

Bilance pēc naudas plūsmas Bilance pēc EKS'95

% no IKP

19

20

Budžeta izstrāde un apstiprināšana

Kompetenču sadale (1)

LR Satversme:

66. Saeima ik gadus pirms saimnieciskā gada sākšanās lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu, kura projektu tai iesniedz ministru kabinets.

Ja Saeima pieņem lēmumu, kurš saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus.

Pēc budžeta gada notecēšanas ministru kabinetam jāiesniedz Saeimai apstiprināšanai norēķini par budžeta izpildīšanu.

73. Tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu un likumus par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļu tarifiem, kara klausību, kara pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm.

21


Satversmes tiesas Spriedums Latvijas Republikas vārdā Rīgā 2010. gada 25. Novembrī lietā Nr. 2010-06-01

…… Līdz ar to valsts budžeta projekta izstrādāšana ir vienīgi Ministru kabineta kompetencē, savukārt Saeima budžetu izvērtē un apstiprina.(12.)

22


Likums par budžetu un finanšu vadību

16.pants. Atbildība par valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumprojektu paketes) sagatavošanu

Finanšu ministrs ir atbildīgs par gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumprojektu paketes), tam pievienojamo paskaidrojumu un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara izstrādāšanu.

28.1 pants. Sadarbība ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju

Finanšu ministrs informē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta vai tā grozījumu izstrādes procesa laikā par valsts budžeta plānošanas gaitu, kā arī ne retāk kā reizi ceturksnī — par valsts budžeta izpildes gaitu.

23

Budžeta sagatavošana (1)

Ministru kabinets apstiprina saimnieciskā gada valsts budžeta likuma projekta izstrādes un iesniegšanas grafika projektu.

Ja tiek prognozēti līdzekļi jauno politikas iniciatīvu finansēšanai, Ministru kabinets apstiprina normatīvo aktu par vidēja termiņa budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem

Finanšu ministrija aprēķina un Ministru kabinets apstiprina bāzes izdevumus

Finanšu ministrs sadarbībā ar ekonomikas ministru un konsultējoties ar Latvijas Banku katru gadu aktualizē vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenāriju.

Tiek apkopoti ministriju un citu centrālo iestāžu priekšlikumi par jauno politikas iniciatīvu finansēšanu.

Ministru kabinets apstiprina vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru, tajā skaitā katra resora maksimāli ieļaujamo izdevumu apjomu.

24

Budžeta sagatavošana (2)

Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes izstrādā valsts budžeta pieprasījumus maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu apjoma ietvaros

Ministrijas sagatavo un Ministru kabinets izskata ar budžetu saistīto likumprojektu paketi

Finanšu ministrija sagatavo budžeta likumprojektu

Ministru kabinets lemj par valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumprojektu paketes) iesniegšanu Saeimā.

Finanšu ministrs Saeimā iesniedz budžeta likumprojektu paketi

25

Pasākums Izpildītāji Termiņš

1. Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara 2012.–2014.gadam un fiskālās konsolidācijas apjoma apstiprināšana, diskusijas par valsts budžetā īstenojamās fiskālās konsolidācijas pasākumiem

Ministru kabinets

2011.gada 1.novembris

2. Sarunas ar Latvijas Pašvaldību savienību Finanšu ministrija

2011.gada novembris

3. Lēmuma pieņemšana par valsts budžetā īstenojamo fiskālo konsolidāciju

Ministru kabinets


4. 2012.–2014.gadā ministrijām maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma aprēķināšana un iesniegšana Finanšu ministrijā

Finanšu ministrija

sadarbībā ar ministrijām


26

Ministru kabinetā apstiprinātais 2012.gada valsts budžeta projekta un vidēja termiņa

makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara 2012.–2014.gadam sagatavošanas grafiks (1)


5. 2012.–2014.gadā ministrijām maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma apstiprināšana

Ministru kabinets


6. Budžetu pavadošo likumprojektu (budžeta likumprojektu paketes) sagatavošana un iesniegšana Ministru kabinetā

Ministrijas 2011.gada 21.novembris

7. Budžetu pavadošo likumprojektu (budžeta likumprojektu paketes) izskatīšana

Ministru kabinets

2011.gada 22. un

29.novembris8. Ministriju valsts budžeta pieprasījumu 2012.–2014.gadam

sagatavošana un iesniegšana Finanšu ministrijāMinistrijas 2011.gada

23.novembris9. Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības

domstarpību un vienošanās protokola projekta 2012.gadam izskatīšana Ministru kabineta paplašinātajā komitejas sēdē

Ministru kabinets


27




10. Likumprojekta "Par valsts budžetu 2012.gadam" un Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara 2012.–2014.gadam sagatavošana un iesniegšana Ministru kabinetā

Finanšu ministrija

2011.gada 5.decembris

11. Likumprojekta "Par valsts budžetu 2012.gadam" un Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara 2012.–2014.gadam apstiprināšana

Ministru kabinets


(ārkārtas sēde)

12. Likumprojekta "Par valsts budžetu 2012.gadam" (budžeta likumprojektu paketes) un Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara 2012.–2014.gadam iesniegšana Saeimā

Ministru kabinets


28



29

Saeimas deleģētās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas īpašās

tiesības

Apropriāciju palielināšana – informējot Saeimu

Finanšu ministram ir tiesības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, informējot par to Saeimu, veikt šādas apropriāciju pārdales:

1) ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas ietvaros starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām. Gadskārtējais valsts budžeta likums ietver nosacījumus, ko finanšu ministrs ievēro, lemjot par apropriācijas pārdali;

2) no atsevišķā budžeta programmā plānotās apropriācijas nesadalītajam finansējumam ES politiku instrumentiem un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai, uz ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm, kā arī apropriācijas no ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm Es politiku instrumentu un citu ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai uz atsevišķo budžeta programmu, kurā tiek plānotas apropriācijas nesadalītam finansējumam ES politiku instrumentiem un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai.

30

Apropriāciju palielināšana ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas piekrišanu

Finanšu ministram ir tiesības palielināt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir izskatījusi to un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu, tikai šādiem mērķiem:

1) valsts budžeta iestāžu ieņēmumu par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citu pašu ieņēmumu, ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu, gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā veikto transfertu, kā arī ieņēmumu atlikumu saimnieciskā gada sākumā izmantošanai;

2) Eiropas Kopienas pašu resursu palielināšanai un norēķiniem ar Eiropas Savienību;

3) starptautisko tiesu un Satversmes tiesas spriedumu izpildei;

4) valsts parāda saistību dzēšanai;

5) ES politiku instrumentu un citas ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai;

6) normatīvajos aktos noteikto sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumu segšanai;

7) likumā noteikto garantēto atlīdzību izmaksai Noguldījumu garantiju fondā trūkstošo līdzekļu nodrošināšanai.

31

Apropriāciju pārdale ar Saeimas piekrišanu

• Finanšu ministram ir tiesības veikt apropriācijas pārdali starp ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm, tai skaitā funkciju pārdales vai strukturālo reformu gadījumos, ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums un Saeima ar atsevišķu lēmumu piekritusi šādai pārdalei.

• Saeimas lēmuma projektu sagatavo Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

32

2011.gada valsts budžeta likumā noteiktā apropriāciju palielināšana un pārdale ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas piekrišanu (1)

Finanšu ministrs var palielināt apropriācijas, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi neiebilst šādiem pasākumiem:

1. Apropriācijas palielināšana programmā “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Apropriācijas palielinājums nedrīkst pārsniegt 0,2 procentus iekšzemes kopprodukta prognozes apjoma, palielinājumā neieskaitot sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumiem nepieciešamo finansējumu (30.pants).

2. Ja 2011.gadā faktiskie ieņēmumi no ES politiku instrumentiem un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības pārsniedz šajā likumā plānoto apjomu, tad par attiecīgo apjomu tiek palielināta apropriācija programmā “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” (31.pants).

3. Īpašos gadījumos apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros (45.pants).

33

2011.gada valsts budžeta likumā noteiktā apropriāciju palielināšana un pārdale ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas piekrišanu (2)

Finanšu ministrs var palielināt apropriācijas, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi neiebilst šādiem pasākumiem:

4. Ja 2011.gada sešu un deviņu mēnešu laikā Valsts ieņēmumu dienesta administrējošo darbību rezultātā būtiski tiek uzlabota nodokļu iekasēšana, īstenojot pasākumu plānu ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences veicināšanai, un tiek prognozēti ievērojami uzlabojumi arī līdz gada beigām palielināt apropriāciju izdevumiem, tajā skaitā atlīdzībai programmā “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana”(52.pants)

5. Palielināt apropriāciju Iekšlietu ministrijai, kā arī palielināt ar šo likumu apstiprinātos valsts budžeta ieņēmumus no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem. (53.pants)

34

Rīcība ieņēmumu nepildīšanās un strauja deficīta pieauguma gadījumā (1)

• Ja nepildās ieņēmumi, vai strauji pieaug deficīts, Finanšu ministram ir tiesības dot rīkojumu Valsts kasei noteiktam periodam (līdz 3 mēnešiem) aizkavēt vai samazināt asignējumus, ja šāda darbība nav pretrunā ar Satversmi, likumiem un Ministru kabineta noteikumiem. Finanšu ministrs informē Ministru kabinetu un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju septiņu darba dienu laikā par minēto rīkojumu.

• Ja nepieciešams asignējumu aizkavēšanu vai samazināšanu noteikt ilgāk par trim mēnešiem, Ministru kabinets mēneša laikā iesniedz grozījumus gadskārtējā valsts budžeta likumā un likumprojektus, kuri nosaka vai groza valsts budžetu.

• Aizkavēt vai samazināt asignējumu Saeimai Ministru kabinets ir tiesīgs tikai pēc tam, kad saņemta Saeimas Prezidija piekrišana. (25.p.).

35

Rīcība ieņēmumu nepildīšanās un strauja deficīta pieauguma gadījumā (2)

Ministru kabinetam ir tiesības noteikt valsts un pašvaldību budžeta plānošanas un izpildes papildu nosacījumus, lai nodrošinātu makroekonomisko procesu izraisīto paaugstināto fiskālo, ekonomisko un sociālo risku ietekmes mazināšanas un novēršanas pasākumus un nodrošinātu starptautiskajās saistībās noteikto fiskālo kritēriju izpildi. Šīs tiesības Ministru kabinets drīkst izmantot ar nosacījumu, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija triju darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas brīža nav iebildusi pret papildu nosacījumu noteikšanu (25.p.)

36

Īpašie gadījumi aizņēmumiem, aizdevumiem un valsts garantijām

Finanšu ministrs, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vienas darba dienas laikā no attiecīgās finanšu ministra sniegtās informācijas saņemšanas brīža nav iebildusi pret to, ir tiesīgs nepiemērot ikgadējā valsts budžetā noteikto attiecībā uz:

• Aizņēmumiem, ja pieprasāmo naudas līdzekļu kopējais apjoms saimnieciskā gada laikā nepārsniedz 20% no IKP (35.p.);

• Aizdevumiem, ja to kopējais apjoms saimnieciskā gada laikā nepārsniedz 10% no IKP (36.p.);

• Galvojumiem, ja to kopējais apjoms saimnieciskā gada laikā nepārsniedz 10% no IKP (37.p.),

Šīs normas ir spēkā līdz 2011.gada 31.decembrim.

37

Pašvaldību aizņēmumu vai galvojumu kopējo palielinājums

Pašvaldībām ir tiesības ņemt aizņēmumus un sniegt galvojumus tikai gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētajos kopējo pieļaujamo palielinājumu apjomos. Ja noteiktais pašvaldību aizņēmumu vai galvojumu kopējais palielinājums ir nepietiekams, lai pašvaldības nodrošinātu finansējumu ES līdzfinansēto projektu un investīciju projektu īstenošanai, finanšu ministrs par radušos situāciju nekavējoties informē Ministru kabinetu un Saeimu. Finanšu ministrs ir tiesīgs palielināt pašvaldību aizņēmumu vai galvojumu kopējo palielinājumu, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu dienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas Saeimā nav iebildusi pret to. (41.p.)

38

Paldies par uzmanību

Documents

Par valsts budžeta veidošanas procesu