Pārgaujas novada pašvaldības informatīvais izdevums

Nr. 622014. gada

25. septembrī

Līga HofmaneSabiedrisko attiecību speciāliste

13. septembra pēcpusdienā Pārgaujas novada pašdarbnieku kolektīvi tikās, lai parādītu sevi, paskatītos uz citiem un piesaistītu jaunus dalībniekus sa viem kolektīviem. Kā atzina pasākuma iniciatore, Rais-kuma kora dalībniece Olga Las-mane, ideja šim pasākumam ir pavisam vienkārša – kolek tīvu saliedēšanās. Visi paš darb ­nieki ierasti uzstājas no vada iedzīvotājiem un citiem skatītā-jiem, taču šoreiz gan priekšne-sumi, gan citas aktivi tātes bija paredzētas tikai pašu pašdarb-nieku priekam.

Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents vēlēja kolektīviem, lai šāds

Pašdarbnieku nerātnībaspasākums kļūtu par ikgadēju tradīciju. Viņš pašdarbniekiem novēlēja izdošanos gan pasā­kuma dienā, gan visā sezonā, sevis pilnveidošanu – jaunas dziesmas, dejas un lugas, lai skatītājiem radītu prieku.

Pasākums sākās ar paš­darbnieku kolektīvu vizītkaršu demonstrēšanu vienas minūtes garumā. Senioru deju kolek-tīvs “Munsturis” demonstrēja, kā viņi valsē gan mēģinājumos, gan ballēs, Raiskuma pagasta jauniešu teātris “Cālīši Brālīši” pierādīja savu nosaukumu, puišiem dejojot dzeltenos cāļu svārciņos un visam kolektīvam ar dzeltenu ziņojumu aicinot piebiedroties sev jaunus dalīb­niekus. Straupes teātris “Sap­ņojums” un Raiskuma teāt ris “Punkts uz i” bija sagata vojuši

Aicinām piedalīties Pārgaujas novada kalendāru

tapšanā!Nākamajam, 2015. gadam, Pārgaujas novada pašvaldība veidos

divus kalendārus – galda un sienas. • Galda kalendāra tematika ir Pārgaujas novada mājražotāji, tāpēc

līdz 3. oktobrim aicinām pieteikties vietējos māj ra žo tājus, kuri vēlas iekļūt ka len dā rā, lai vienotos par fotografēšanu.

• Sienas kalendāra tematika ir Pārgaujas novada iedzīvotāju fotografētie attēli ar novada aina vām, ēkām un citiem skais tiem skatiem dažādos gada laikos. Mudinām visus, kuru vaļasprieks ir fotografēšana, līdz 10. oktobrim iesūtīt uzņemtos fotoattēlus (maksimums 7), lai kopīgi veidotu mūsu novada ka len dāru!

Informācija pa tālr. 26368154. Fotoattēlus lūdzam sūtīt uz e­pastu: liga.hofmane@pargaujasnovads.lv

Pārgaujas novads pievienojies “Kinopunkta” izrādīšanas vie­tām, tas nozīmē, ka turpmāk arī mūsu novadā būs iespēja redzēt jaunākās, aktuālākās mākslas un dokumentālās filmas, kas tapušas Latvijā un citās valstīs. „Kinopunkta” galvenais uzde­vums ir nodrošināt reģionu iedzīvotājiem iespēju apmeklēt kino un atdzīvināt publiskās ki no skatīšanās tradīcijas. Pateico­ties gan valsts, gan privātajiem at balstītājiem, “Kinopunkta” seansi tiek daļēji subsidēti, līdz

ar to skatītājiem ir iespēja kino apmek lēt par samazinātu ieejas maksu vai bez ieejas maksas.

Šajā sezonā „Kinopunkts” piedāvā demonstrēt spēlfilmas „Izlaiduma Gads” un „Modris”; animācijas filmu programmu bēr niem; Signes Baumanes ani­mācijas filmu pieaugušajiem „Akmeņi manās kabatās”, mu zikāli dokumentālo filmu „Ceļs uz mājām” un citas.

Oktobrī novadā demonstrē­sim Dz. Dreiberga dokumentālo ilmu “Nāc ar mani padejot!” –

Kino arī Pārgaujas novadā!filma ir tapusi „X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku” laikā, kad filmēšanas grupa septiņas dienas un naktis sekoja līdzi deju kolektīva vecāko klašu grupai – mēģinājumos, kon cer tos, Rīgā pavadītajā svēt ku ikdienā un ballītēs. Filma ir par jaunību, jauniešu dienām un nedienām, kas izspēlētas uz deju svētku lielās skatuves. Filmas garums – 45 minūtes.

Par seansiem infor mā cija būs uz afišās, mājas lapā un Twitter kontā: @pargaujasnovads.

nelielus skečus. Sieviešu vokā­lais ansamblis “Pārgaujas lak-stīgalas” muzi kālā priekšne-sumā aicināja dzie dātgribētājas pievie noties ansamblim uz pir mo mēģinā jumu 8. oktobrī plkst. 18.00. Arī Raiskuma koris ar dziesmu “Vive la compag-nie” mudināja savam pulkam pievienoties jaunus kompan-jonus. Jauniešu amatier teātris “Rozbeķēni” sevi pieteica ar kri minālziņām, proti, 6 teātra dalībnieki esot pazuduši un tiek meklēti gan viņi, gan viņu iespē-jamie aizstājēji – jaunie dalīb-nieki. Deju kopa “Papardīte” sevi parādīja kā ļoti atraktīvu kolek-tīvu, dejojot Laura Reinika dzies-mas “Es skrienu” pavadījumā. Kā pēdējie sevi prezentēja jauniešu deju kolektīvs “Idumeja”, dodot nelielu ieskatu vienā no viņu mēģinājumiem, kā arī aicinot uz

pirmo mēģinājumu 1. oktobrī plkst. 19.00.

Pēc sevis atrādīšanas sākās pašdarbnieku sacensības – visi dalībnieki piecās jauktās koman-dās pildīja katra kolektīva sagat-avotos uzdevumus, kopā izejot 10 kontrolpunktus. Kolektīvi bija rūpīgi pacentušies un visām komandām nācās sevi pierādīt krasi atšķirīgās disciplīnās – tau-tasdziesmu pa rādīšanā, dziesmu dziedāšanā, dzērienu minēšanā, koka atjautības spēļu atšifrē­šanā, orientēšanās spējās ar glāžu brillēm uz acīm, komandas zīmēšanā un citās. Vienā no kon-trolpunktiem pierādījās, ka Pār-gaujas lakstīgalas prot arī repot, kamēr citā disciplīnā, dungo-jot dziesmas, varēja secināt, ka visvieglāk ir atpazīt dziesmu piedziedājumus.

Turpinājums 5. lpp.

2

2014. gada 21. augustā

• Apstiprināti saistošie no ­tei kumi Nr. 13 „Kārtība, kādā Pār gau jas novada pašvaldība sniedz palīdzību privāto ceļu sniega tīrīšanā trūcīgiem vien­tuļiem pensionāriem, trūcīgām vientuļām personām ar II gru­pas invaliditāti, personām ar I grupas invaliditāti un daudz­bērnu ģimenēm”.

• Nolemts par līdzdalību ne kustamā īpašuma meža zemes atmežošanā.

• Apstiprināta ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika.

• Nolemts izstrādāt pro-jektu „Kvadracikla iegāde zivju re sursu aizsardzībai pašvaldī-bas teri torijā esošajās ūden-stilpēs” un iesniegt Zivju fonda izslu dinātā atklāto projektu iesnie gumu atlases konkur-sam valsts atbalsta saņemšanai ziv saim nie cības attīstībai no Zivju fon da finanšu līdzekļiem apakš pa sākumā „Zivju resursu aizsardzības pasākumi” un piešķirt projekta īstenošanai nepie cie šamo līdz finansējumu.

• Nolemts izstrādāt projektu „Termokameras iegāde zivju resursu aizsardzībai pašvaldības teritorijā esošajās ūdenstilpēs”

izstrādi un iesniegšanu un iesniegt Zivju fonda izslu di­nātā atklāto projektu iesnie­gumu atlases konkursam valsts atbalsta saņemšanai ziv saim ­nie cības attīstībai no Zivju fonda finanšu līdzekļiem apakšpasā ­ku mā „Zivju resursu aizsardzī­bas pasākumi” un piešķirt projekta īstenošanai nepiecieša­ mo līdzfinansējumu.

• Apstiprināti Saistošie no ­tei kumi Nr.14 “Par grozī jumiem Saistošajos noteikumos Nr.1 “Pārgaujas novada paš valdības budžets 2014.gadam””.

• Nolemts piešķirt adresi di ­vām nekustamā īpašuma ze mes vienībām un ar tām funkcionāli saistītajām ēkām.

• Apstiprināti vairāki zemes ierīcības projekti nekustamajiem īpašumiem.

• Atļauts izstrādāt vairākus zemes ierīcības projektus nekus­tamajiem īpašu miem, sadalot tos vairākos zemesgabalos.

• Nolemts veikt precizē ju­mus Pārgaujas novada do mes 2014. gada 19. jūnija Saisto­šajos noteikumos Nr. 11 “Par sa biedrisko kārtību Pārgaujas novada pašvaldības admi nistra­tīvajā teritorijā’’.

• Nolemts par Pārgaujas novada domes 22.03.2012. lē­

12. Saeimas vēlēšanas, notiks 4. oktobrī. Vēlēšanu iecirkņi Latvijā būs atvērti no pulksten 7.00 līdz 20.00.

Iecirkņa komisijas darba laiks:

• pirmdien, 29. septembrī no plkst.17.00 līdz 20.00, • otrdien, 30. septembrī no plkst.8.00 līdz 11.00, • trešdien, 1. oktobrī no plkst. 17.00 līdz 20.00, • ceturtdien, 2. oktobrī no plkst. 9.00 līdz 12.00, • piektdien, 3. oktobrī no plkst. 10.00 līdz 16.00.Balsošanas dokuments

12. Saei mas vēlēšanās ir pase. Ja perso nai ir tikai identifikācijas

Informācija par 12. Saeimas vēlēšanām

karte, tad ir jāizņem vēlētāja apliecība (vēlētāju apliecību var izņemt no 22. septembra līdz 3. oktobrim Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes no daļā, kur izsniegta personas aplie cība. Vēlētāju apliecību izsniegs bez maksas).

No 29. septembra vēlēšanu iecirkņos varēs iepazīties ar kan­didātu sarakstiem, ziņām par kandidātiem un priekšvēlēšanu programmām.

No 29. septembra vēlēšanu iecirkņos varēs pieteikt balso­šanu atrašanās vietā tiem vēlē­tājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs nobalsot vēlēšanu iecirknī.

Pārgaujas novadā vēlēšanu iecirkņi atrodas šādās adresēs:Iecirkņa numurs Iecirkņa nosaukums Iecirkņa adrese

381. RAISKUMA PAGASTA PĀRVALDE

“Pagastmāja”, Raiskums, Raiskuma pag., Pārgaujas nov.

384. PĀRGAUJAS NOVADA PAŠVALDĪBA

“Iktes”, Stalbe, Stalbes pag., Pārgaujas nov.

385. STRAUPES PAGASTA PĀRVALDE

“Tautas Nams”, Plācis, Straupes pag., Pārgaujas nov.

Neskaidru jautājumu gadījumā zvaniet Pārgaujas novada vēlē­šanu komisijas priekšsēdētājam Ilgonim Vimbam t. 29363644

Domes sēdes apskats Nr. 9muma atcelšanu un nedzī vo jamo telpu „Auciemmuižā”, Aucie mā, Raiskuma pagastā, Pār gaujas novadā, nodošanu bezatlī dzības lietošanā.

• Nolemts apstiprināt Pār­gau jas novada pašvaldības Stal­bes vidusskolas nolikumu.

• Nolemts piešķirt vien rei­zēju materiālo pabalstu uguns­grēka seku likvidēšanai.

• Nolemts nepiekrist LR Vi des aizsardzības un reģio­nālās attīstības ministrijas 2014 gada 8. jūlija atzinumam „Par saistošajiem noteikumiem” un atstāt negrozītu Pārgaujas novada domes 2014. gada 19. jū ­nija saistošo noteikumu Nr. 10 „Grozījumi Pārgaujas novada domes 2013. gada 27. jūnija Sais tošajos noteikumos Nr.14 „Pārgaujas novada pašvaldības nolikums”” 1. punktā ietverto 1.8.4. apakšpunktu.

• Piešķirts līdzfinansējums pro jektam „Āra tualetes lab­iekār tošana Braslas ūdenstū­ris ma maršrutā”.

• Nolemts piešķirt brīvpus­dienas, neizvērtējot ģimenes materiālo stāvokli, 2014./2015. mācību gadam visiem Pārgaujas novada pašvaldības izglītības iestāžu 1.–6. klašu skolēniem, kuri nav valsts apgādībā.

Lai lauksaimniekiem snieg tu atbalstu jauno zaļināšanas pra­sību ievērošanai, LAD ir sa ­ga tavojis īpašu Zaļināšanas kalkulatoru.

Kalkulatorā, ievadot infor­māciju par savu saimniecību, lauksaimnieks varēs uzzināt un aprēķināt, vai plānotās zaļi­nāšanas prasības viņa saim­niecībā ir ievērotas vai arī vēl ir jāveic papildus pasākumi. Kalkulatorā ir iespējams ievadīt informāciju par izvēlētajām kultū rām, kuras lauksaimnieks plāno audzēt, norādīt arī kon­krētas platības, ievadīt ekolo­ģiski nozīmīgās platības un citu informāciju. Kalkulators automātiski aprēķina, vai ir ievērota prasība par kultūraugu dažādošanu un vai ekoloģiski nozīmīgās platības atstātas pie­tiekamā apjomā.

Kalkulators ir pieejamsLAD mājaslapā un LAD Elektro niskajā pieteikšanās sistēmā. Lai to izmantotu, nav nepieciešams būt LAD Elek-troniskās pieteikšanās sistēmas (EPS) klientam.

LAD atgādina, ka, lai 2015. ga dā saņemtu platību maksā jumus pilnā apjomā, būs jāievēro zaļināšanas prasības. Pamatā platību mak sā jumi 2015. gadā sastā vēs no divām galvenajām daļām – Vie notā

platību maksā juma un maksā­juma par kli matam un videi labvēlīgas lauk saimniecības praksi jeb zaļinā šanu. Saimnie­cībām, kuru aram zemes platība būs 10 ha un vairāk, zaļināšanas pra sības būs jāievēro obligāti. Plašāka informācija par visām zaļinā šanas prasībām un izņēmumiem ir publicēta LAD mājaslapā izvēlnē „Zaļināšana”.

LAD aicina visus lauksaim­niekus savlaicīgi reģistrēties EPS, jo 2015. gadā, lai pieteiktos platību maksājumu saņemšanai, lauksaimniekiem, kuru aram­ze mes platība būs 10 ha un vairāk, reģistrēties EPS vajadzēs obligāti.

Jautājumu un neskaidrību gadījumos var vērsties pēc kon­sultācijas jebkurā LAD klientu apkalpošanas centrā, rakstot e­pastu: klienti@lad. gov.lv, zva not uz informatīvo tālruni 67095000 vai Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā, vai pie Pārgaujas novada lauk­saim nieku konsultantes Daigas Kūriņas pa tel. 64134456 vai rakstot uz e­pastu: daiga.kurina@pargaujasnovads.lv.

LAD ir sagatavojis atbalsta rīku lauksaimniekiem – zaļināšanas kalkulatoru

Līga Hofmane,Sabiedrisko attiecību speciāliste

27. augusta pēcpusdienā mednieku apmācību un atpūtas bāzē „Mārkulīči” norisinājās trešie Vidzemnieku dārza svētki. Tajos, kā jau katru gadu, tiek sumināti cilvēki, kuri ar savu entuziasmu un darba mīlestību īsteno labas lietas Vidzemē – Vidzemes Veiksmes stāsti.

Šogad veiksmes stāstu pulkam pievienojušies 26 jauni stāsti, katrs no sava novada. Tā kā šobrīd noslēdzas struktūrfondu

īstenošanas periods, šajos dārza svētkos uzsvars likts uz iniciatīvām, kas īstenotas ar struk tūrfondu atbalstu.

Starp 2014. gada veiksmes stāstiem ir Pārgaujas novada pašvaldības Straupes pagasta loka šāvēju biedrība “Free Wind Archers”, kuras dibinātājs Armands Vilisters ir ne tikai titulēts loku šāvējs, bet arī Latvijā vienīgais profesionālo loku izgatavotājs.

Biedrības „Free Wind Archers” mērķis ir popularizēt loku šau­šanu Latvijā, īpaši Pārgaujas

Vidzemes veiksmes stāstu vidū arī Pārgaujas novada loku šaušanas biedrība “Free Wind Archers”

novadā. Vietējā medību un sporta atpūtas bāzē „Mārkulīči” biedrība regulāri organizē loku šaušanas sacensības, tai skaitā arī starptautiskas, kurās panā­kumus guvuši vairāki „Free Wind Archers” biedri. Ar ELFLA atbalstu biedrība ir iegādājusies papildu loku šaušanas inven­tāru, kas tiek izmantots gan sacensībās, gan bērnu un citu interesentu apmācīšanai.

Pārgaujas novads var lepoties ar aktīviem, sportiskiem un veiksmīgiem cilvēkiem!

Apbalvošanas brīdis. No kreisās: Kristīne Šilkina, Ketija Āboliņa un Vidzemes plānošanas reģiona vadība – Hardijs Vents un Guna Kalniņa-Priede.

3

Paskaidrojuma raksts saistošajiem noteikumiem „Kārtība, kādā Pārgaujas novada pašvaldība sniedz palīdzību privāto ceļu sniega tīrīšanā trūcīgiem vientuļiem pensionāriem, trūcīgām vientuļām personām ar II grupas invaliditāti, personām ar I grupas invaliditāti un daudzbērnu ģimenēm”

Paskaidrojuma raksta sadaļas Norādāmā informācija

1. Projekta nepieciešamības pamatojums

Šie saistošie noteikumi izstrādāti, lai varētu nodrošināt ar palīdzību privāto ceļu sniega tīrīšanā trūcīgiem vientuļiem pensionāriem, trūcīgām vientuļām personām ar II grupas invaliditāti, personām ar I grupas invaliditāti un daudzbērnu ģimenēm.

2. Īss projekta satura izklāsts

Šie saistošie noteikumi nosaka kārtību, kādā Pārgaujas novada pašvaldība sniedz palīdzību privāto ceļu sniega tīrīšanā trūcīgiem vientuļiem pensionāriem, trūcīgām vientuļām personām ar II grupas invaliditāti, personām ar I grupas invaliditāti un daudzbērnu ģimenēm.

3.Informācija par plānoto projekta ietekmi uz pašvaldības budžetu

Nepieciešamo līdzekļu kopējais izlietojums ir tieši saistīts ar Sociālā dienesta gada budžetu.Saistošo noteikumu izpildei nav nepieciešams veidot jaunas institūcijas vai paplašināt esošo institūciju kompetenci vai veidot jaunas štatu vietas.

4. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz sabiedrību (mērķgrupām) un uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā

Sabiedrības mērķgrupas, uz kurām attiecināms saistošo noteikumu tiesiskais regulējums, ir novada administratīvajā teritorijā deklarētās iedzīvotāju grupas: ­ trūcīgās vientuļās personas, kurām noteikta II grupas invaliditāte;­ personas, kurām noteikta I grupas invaliditāte;­ trūcīgie vientuļie pensionāri;­ daudzbērnu ģimenes.Uzņēmējdarbības vidi tiešā veidā neietekmē.

5. Informācija par administratīvajām procedūrām

Saistošo noteikumu projekta piemērošanas jautājumos iedzīvotāji var vērsties Pārgaujas novada Sociālajā dienestā.

6. Informācija par konsultācijām ar privātpersonām

Konsultācijas ar privātpersonām saistošo noteikumu izstrādē nav veiktas.

Saistošie noteikumi Nr. 13„Kārtība, kādā Pārgaujas novada pašvaldība sniedz palīdzību privāto ceļu sniega tīrīšanā trūcīgiem vientuļiem pensionāriem, trūcīgām vientuļām personām ar II grupas invaliditāti, personām ar I grupas invaliditāti un daudzbērnu ģimenēm”

Apstiprināti ar Pārgaujas novada domes 21.08.2014. lēmumu (protokols Nr. 9, 2. §).

Izdoti saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 15. panta pirmās daļas 7. punktu, 43. panta trešo daļu.

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā Pārgaujas novada pašvaldība sniedz palīdzību (turpmāk – Palīdzība) ziemas periodā privāto ceļu sniega tīrīšanā trūcīgiem vientuļiem pensionāriem, trūcīgām vien ­tuļām personām ar II grupas inva liditāti, personām ar I gru­pas invaliditāti un daudzbērnu ģimenēm.

2. Palīdzība tiek sniegta seko­jošām Pārgaujas novadā dekla­rētajām iedzīvotāju grupām:

2.1. trūcīgām vientuļām per­sonām, kurām noteikta II grupas invaliditāte;

2.2. personām, kurām no teik ta I grupas invaliditāte;

2.3. trūcīgiem vientuļiem pen sionāriem;

2.4. daudzbērnu ģimenēm. 3. Vientuļa persona šo

no tei kumu izpratnē ir persona, kurai nav Civillikumā 84., 179. un 188.pantā noteiktu likumīgu

ap gādnieku (bērni, vēcāki, lau­lātie, vecvecāki) un kura dzīvo viena.

4. Trūcīgās personas sta­tuss tiek noteikts saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumiem Nr.299 „Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” un Pār­gaujas novada domes 2010. ga da 20. maija saistošajiem noteiku­miem Nr. 9 „Par nevēr tējamo nekustamo īpašumu, no sakot trūcīgas ģimenes (personas) statusu”.

5. Daudzbērnu ģimene šo noteikumu izpratnē ir ģimene, kura aprūpē trīs vai vairāk bērnus, tai skaitā audžuģimenē ievietotus un aizbildnībā esošus bērnus. Savukārt bērns šo noteikumu izpratnē ir persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu, izņemot tās personas, kuras saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu izsludinātas par pilngadīgām vai stājušās laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas.

6. Lai saņemtu Palīdzī bu, at tiecīgā persona vai tā liku­mīgais pārstāvis (turpmāk – persona), vēršas Pārgaujas

novada Sociālajā dienestā (turpmāk – Sociālais dienests) ar rakstveida vai mut vārdu iesniegumu. Mutvārdu iesnie­gumu tūlīt pēc tā saņemšanas Sociālā dienesta speciālists noformē rakstveidā un persona to paraksta. Iesniegumā no ­rādāms mājīpašuma, kurā dzīvo, adrese, pievedceļa uz māj­īpašumu garums km.

7. Ceļa attīrīšana no snie ga tiek veikta vienlaicīgi, kad tiek veikti ceļa tīrīšanas darbi konkrētajā Pašvaldībai piede­rošo autoceļu maršrutā.

8. Palīdzībā neietilpst pri­vātīpašuma pagalmu un īpašuma iekšējo ceļu attīrīšana.

9. Palīdzības sniegšana tiek pārtraukta, ja tiek konsta­tēts vismaz viens no šādiem apstākļiem:

9.1. persona rakstiski lū gusi Palīdzības sniegšanas pārtrauk­šanu;

9.2. palīdzības saņēmējs ne at bilst šo noteikumu 2. un 5. punk tā noteiktiem nosacī­jumiem.

10. Lēmumu par Palīdzības sniegšanu pieņem Sociālais dienests.

Domes priekšsēdētājs Hardijs VENTS

Rudīte Vasiletūrisma organizatore

28. augustā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Novadu dienā ar mūsu novada ļaužu līdzdalību plašākai publikai tika atklāts unikāls projekts. Tas saistīts ar Braslas upes Virtakas iezi un tajā atrastajām senajām zīmēm.

Klinšu iegrebumus 1986. ga­ dā bija sācis pētīt Guntis Eniņš, vēlāk darbā iesaistījušies paelo­grāfs Konstantīns Karulis, arheo logs Juris Urtāns un jau­nais zinātnieks Sandis Laime. Pētnieki pamazām nākuši uz domām, ka Virtakas klinšu rak-sti varētu būt radušies vēlīnajos viduslaikos un ir senākie lat-viešu darinātie raksti, kas sagla-bājušies līdz mūsdienām. Lai zīmes iemūžinātu un parādītu plašākam pētnieku lokam, radu­sies ideja tās atveidot jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā, vestibilā pie seno rokrakstu nodaļas.

Par uzsākto projektu ne jauši uzzinājis straupietis, Virta kas ieža tuvējo māju saimnieks Gun­tis Āboltiņš­Āboliņš. Pār lieci nāts

par rakstu nozī mī gumu, Guntis uzmērījumu veik šanai un datu apstrādei pie sais tījis pasaules līmeņa ekspertus. Ar Gunta pa mudi nājumu un atbalstu 2014. gada vasarā tika sarīkota jauna, 3D lāzer skenēšanas eks pedīcija, un zīmju uzmērījums kļuva piln vērtīgāks, mūsdienīgāks. Ta ču, kā atklā šanas brīdī atzina Guntis, līdz precīzai digitālai

Mūspuses Virtakas iezim atklāta sava vieta Gaismas pilī

Atklāšanas brīdī uzrunu saka straupietis Guntis Āboltiņš-Āboliņš, Virtakas ieža tuvējo māju saimnieks.

Attīrīsim zivju nārsta vietas Braslā!

27. un 28. septembrī bied-rī ba „Braslas draugi” rīko talku, lai no koku un atkritumu sanesumiem attīrītu taimiņu, strauta foreļu, alatu un nēģu zivju nārsta vietas.

Talka sāksies sestdien plkst. 10 Straupē pie pašvaldī bas at tīrī šanas iekārtām pretim deg ­vielas uzpildes stacijai. Izzā ģē ša­nas un tīrīšanas darbus sestdien plānots veikt līdz Vēji ņiem, kur kempinga saim nieki sa gaidīs talciniekus ar siltu maltīti.

Svētdien plkst. 10 pie Vēji­ņiem paredzēts sākums talkas otrajai dienai, kad lielāko ties tiks vākti zari un atkritumi.

Uz talku aicināti visi, kam rūp Brasla un tās reputācija kā izcilai lašveidīgo zivju upei!

Vēlams iepriekš pieteikties pie biedrības valdes priekš sēdētāja Gata Turlaja (tālr. 28343321), lai saskaņotu darā mos darbus.

Talkošana notiek ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu aktivitātes „Praktiski pasākumi īpaši aizsargājamo ES vai Latvijas nozīmes tekošu saldūdeņu biotopu aizsardzībai un apsaimniekošanai”.

klinšu rakstu kopijas izveidei darba vēl daudz. „Es ceru, ka ar nākotnes tehnoloģiju palīdzību mēs varēsim šeit pārnest ieža veidolu tik reālu, cik vien tas iespējams. Pašlaik mēs zinām divus veidus, kā to nevar izdarīt, bet ideju mums ir daudz un mēs ticam, ka nākamajā gadā to izdosies paveikt”.

Atklājot bibliotēkā vietu, kur

ar laiku atradīsies Virtakas klints digitālā kopija, LNB atbalsta biedrības valdes priekšsēdētāja Undīne Būde teica lielu paldies Guntim Āboltiņam­Āboliņam un viņa ģimenei, kā arī AS „Latvijas valsts meži” par atbalstu uz ­mērījumu veikšanā. Patei cības vārdi izskanēja arī opera to ram Zigurdam Vidiņam, kura veidotā video filma “Klinšu raksti. Virtaka” turpmāk būs ska tāma ikvienam bibliotēkas apmek­lētājam.

Video filmas un ar laiku arī Virtakas klinšu rakstu demonstrācijas vieta būs Lat­vijas Nacionālās bibliotēkas Mezonīna stāvs (1,5. stāvs). Kā teica Guntis Eniņš, šeit būs iemūžināts ne tikai dabas un vēstures piemineklis. Tas būs arī uzaicinājums pasaules zināt­niekiem rast atbildi uz līdz šim neizdibinātu jautājumu – par ko gan liecina senie raksti klintīs. Vai tiem ir saistība ar Idumejas robežu, un senās zīmes var pielīdzināt ģerboņiem? Vai arī Braslas upēs krastā notikuši kādi rituāli – ziedošanās, iniciācijas? Vai varbūt tas ir stāsts par mīlestību...

4

Līga Hofmane,Sabiedrisko attiecību speciāliste

Jau trīs mēnešus Pārgaujas novada pašvaldībā darbojas jaunizveidotā Attīstības plāno­šanas nodaļa. Nodaļas vadītāja Baiba Zvejniece intervijā iz skaidro, kā darbojas nodaļa, kas līdz šim paveikts un kādi darbi ieplānoti turpmākai Pārgaujas novada attīstībai.

Ko nozīmē būt attīstības plānošanas nodaļas vadītājai? Un ko dara jaunā nodaļa?

Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja pienākumi ir atkarīgi no nodaļas struktūras – no tā, kas nodaļā ietilpst. Gandrīz katrā pašvaldībā attīstības nodaļas ir atšķirīgas – pielāgotas konkrētai pašvaldībai un tās vajadzībām vai iespējām. Pārgaujas novada Attīstības plānošanas nodaļa ietver vairākus dažādu nozaru speciālistus – teritorijas plā­notāju, zemes lietu speciālis tu, speciālistu zemes nomas jau­tājumos, tūrisma organiza to ru un sabiedrisko attiecību speci­ālistu. Nodaļas vadītājs ir tas cilvēks, kurš atbild par efektī vu nodaļas darbību – vada un koordinē to.

Mūsu gadījumā, protams, bez nodaļas vadīšanas, no daļas vadītājam ir arī savas kom peten­ces, kas, galvenokārt, sais tītas ar finansējuma piesais tes jau­tājumiem caur dažādiem pro­jek tiem un pieeja miem finan šu ins tru mentiem, izvēr tē jot paš­valdības iespējas līdzdarboties noteiktās aktivitātēs, lai veici­nā tu izaugsmi un attīstību dažā­dās nozarēs. Nodaļā strādājam pie pašvaldības projektu pietei ­kumu sagatavošanas finan sē­juma piesaistei.

Būtiski norādīt, ka Attīstības un plānošanas nodaļa ir tā paš­valdības nodaļa, kura strādā ar plānošanas dokumentiem un to ieviešanas koordinācijas – seko līdzi tam, kā pašvaldībā tiek īstenoti attīstības stratēģijā uzstādītie mērķi, un, cik tie ir saskanīgi ar valsts līmenī noteiktajiem plānošanas doku­mentiem gan reģionālā, gan na cionālā līmenī, kā, piemēram, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju (Latvija 2030), Nacionā lās attīstības plānu 2014.–2020 u.c. Līdz ar to no daļas vadītājam un nodaļas dar bi nie kiem ir jābūt lietas kursā par šiem plānošanas doku men tiem un veiktajām iz ­mai ņām tajos.

Mūsu nodaļa pēc būtības ir komplicēta – tā īsteno savu darbību, sākot no sabiedrisko attiecību jautājumiem un bei­dzot ar zemes lietām, ietverot arī tūrisma procesu organi­zēšanu un teritorijas plānošanu. Lai arī nodaļā ietvertās nozares ir atšķirīgas un katra ar savu specifiku, ir kādi noteikti

attīstības posmi, kur tas viss tomēr saplūst – piemēram, attīs tības procesos svarīga ir novada tēla izveide, pie kā savā ziņā strādā visi Attīstības plāno­šanas nodaļas darbinieki, taču katrs ar savu atšķirīgo darba kompetenci. Nodaļas vadītājam ir svarīgi redzēt šādas kopainas – kā katra paveiktais var ietekmēt noteiktas lietas.

Jāatzīst, ka Attīstības plā­nošanas nodaļa ir svarīga mūs dienīgai pašvaldības dar ­bī bai – bez šādas nodaļas paš ­valdība zaudē to pašvaldību vidū, kuras jau ir soli priekšā attīs tības jautājumos, kurās nodaļa ir izveidota. Pašvaldību vidienē Latvijā arvien vairāk tiek saprasts un domāts par attīstības jautājumiem, un par nepieciešamību pēc speciālis­tiem, kuri strādā pie tā – prieks, ka arī nelielās pašvaldībās šiem aspektiem tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība. Lai piesaistītu investīcijas ir vajadzīgi cilvēki, kas pie tā strādā, lai vēl efektī­vāk piesaistītu finansējumu paš valdības attīstībai, kā arī, lai efektīvāk strādātu pie pašvaldībā uzstādītajiem stratēģiskajiem un ilgtermiņa mērķiem.

Ko līdz šim jau esi paveikusi?Jāatzīst, ka pirmie darba

mēneši ir pagājuši diezgan intensīvi. Kā būtiskākais no paveiktajiem darbiem ir tas, ka nodaļai tika izveidots nolikums, kas nosaka nodaļas darbības principus un norāda virzienu, kādā mums strādāt turpmāk, jo līdz šim pašvaldībā šāda no daļa nav bijusi. Šajā laikā iepa zīta pašvaldības vidiene, analizēts, kas ir nepieciešams novada attīstībai, balstoties uz novada attīstības programmu, uzsākta arī sadraudzība ar Lim bažu novada pašvaldības pārstāvjiem no Attīstības nodaļas, veidoti projektu iesniegu mi dažā dās ak ti vitātēs, lai saņemtu finan­sējumu, apmeklētas konfe­ren ces, kā arī esam pieteikuši paš valdību pilotpašvaldības statu sam projektā “Lietpratīga pārval dība un Latvijas pašval­dību veiktspējas uzlabo šana”

ar mērķi rast risinājumus, kā uzlabot pašvaldības dar­bību, gūstot pieredzi no citām pašvaldībām. Projekts norisi­nāsies līdz 2016. gadam.

Lieliska iespēja iepazīt no ­vadu bija pašvaldības pasā­kuma “Sakopta un videi drau­dzī ga sēta” ietvaros. Tiku izvir zīta kā komisijas vadītāja vienai no trijām komisijām. Pēc pasākuma norises iesaistītās puses arī pārrunāja jautājumus par to, kā pilnveidot un uzlabot šo pasākumu, un joprojām domā jam, kā lietas varētu darīt labāk. Varu tikai piekrist tam, ka pasākums ir novada pagastus vienojošs. Saliedētības un vienotības veidošana ir ļoti būtiska, kas, manuprāt, arī mūsu novadā ir viens no tiem aspektiem, pie kuriem paš­valdībai vēl būtu jāstrādā.

Šajā īsajā laikā esmu cen­tusies arī vairāk izprast tieši mūsu nodaļas specifiku, mek­lējusi un domājusi veidus, kā mums nodaļas iekšienē efek­tīvāk sadarboties, jo svarīga ir komandas sajūta – svarīgi, ka daudzas lietas varam veikt kopā.

Pastāsti par sevi – no ku rienes esi, kādu izglītību un darba pieredzi esi ieguvusi!

Pati esmu uzaugusi Pārgaujas novadā – pirmajās klasēs esmu mācījusies Stalbes vidusskolā, taču no 6.klases mācījos Cēsīs – Cēsu Valsts ģimnāzijā. Esmu beigusi Vidzemes Augstskolas Sociālo zinātņu fakultātes Po li­toloģijas programmu, iegūs tot profesionālo bakalaura grādu Politikas zinātnē un kvalifikāciju politologs. Bakalaura studiju laikā politikas zinātni esmu stu­dējusi arī Zviedrijā Linnaeus universitātē (Vaxjo), studiju ietvaros arī vairākkārtīgi ir bijusi prakse Kultūras ministrijā Stratēģijas un reģionālās kultūr­politikas nodaļā, esmu guvusi arī pieredzi nevalstisko organizāciju sektorā.

Pašreiz esmu finiša taisnē savās maģistrantūras stu di jās – Publiskajā pārvaldē un komu­nikācijā. Pagājušā gada ietvaros strādāju Briselē organizācijā,

kas darbojas kā tīkls, ap tverot dažādas specifiskas orga ni­zācijas no visas pasaules. Tā bija lieliska pieredze, strādājot pasaules līmeņa organizācijā, kā arī saprotot Eiropas Savie­nības institūciju darbību, un finansējuma piesaistes un sadar­bības iespējas jau globālākā mērogā.

Pēdējos gados mani ir sais­tījuši attīstības jautājumi un projektu realizācija. Esmu ap guvusi projektu vadību pie Ineses Suijas­Markovas (Vides risinājumu institūts), ar kuru arī plānota sadarbība, strādājot pašvaldībā.

Pēdējā laika aizraušanās ir fran ču valodas apguve – jau pirms diviem gadiem, pirms do šanās uz Briseli, sāku apgūt franču valodu un mans perso­nīgais mērķis ir to iemācīties tikpat labi, cik angļu valodu, kuru pārvaldu brīvi, jo tas paver lieliskas iespējas turpmākai komu nikācijai arī ar to pasaules daļu, kur franču valoda ir do minējošā. Esmu mācījusies arī zviedru un vācu valodas, pro­tams, arī krievu.

Brīvajā laikā man patīk fotografēt, jau kopš bērnības aizrauj māksla – tādēļ glez­nošana ir viens no maniem vaļas­priekiem, kam gribētos veltīt daudz vairāk laika. Ļoti interesē arī mūzika, dizains… Reizi pusgadā patīk kaut kur aizceļot. Dzīvo šanas pieredze ārpus Latvijas – Zviedrijā un Beļģijā – ir devusi ļoti lielu izpratni par citu tautību kultūrām, kā arī paplašinājusi manu redzesloku uz dažādām lietām.

Kādas attīstības iespējas Tu saskati Pārgaujas novadam un ko vēlies īstenot tuvākajā laikā?

Uzsākot darbu pašvaldībā, esmu domājusi vairākkārtīgi par novada attīstības iespējām.

Novada attīstības virzieni var būt dažādi, taču jāatrod labākais. Manuprāt, svarīgi ir saprast mūsu resursus – saprast, kas ir tās lietas, ar kurām varam konkurēt citu pašvaldību vidū. Attīstības procesos ir jāmāk būt arī oriģinālam un radošam, jo bieži redzam, ka cilvēkus uzrunā kas jauns un nebijis.

Mūsu novada galvenie re sursi ir iedzīvotāji – tai skai tā uzņēmēji un biedrības, kā arī lieliskā vide – gan dabas resursi, gan kul tūrvēsturiskais mantojums. Novada ģeogrā­fiskais novietojums ir ļoti patei­cīgs, lai piesaistītu gan jaunus iedzīvotājus, gan tūristus. Pie šiem jautājumiem ir jāstrādā, lai redzētu, kā lietas būtu realizējamas, ja vēlamies attīs­tīties noteiktā virzienā.

Tuvākajā laikā plānoju ap zināt un iepazīt mūsu novada uzņē mējus un biedrības, lai va ­ram uzsākt sadarbību. Mek­lē jot finansējuma piesaistes iespē jas pašvaldībai, nākas atrast arī finan sējuma iespējas, kas pa re dzētas biedrībām vai noteiktām uzņēmējdarbības for mām, kuras varētu būt node rīgas arī mūsu novada attīstības jautāju mos. Otra lieta, kam vēlos pievērst daudz lielā ku uzmanību ir starptau­tiskās sadarbības veicināšana – domāt arī par to, lai mūsu novads sāk iezīmēt noteiktas aprises arī starptautiskajā vidē. Starptautiskā sadarbība ir devums ilgtermiņa attīstībai – tādā veidā varam atrast part­nerus no kuriem mācīties, kā arī, kuriem varbūt varam dot savu pieredzi. Mums pašiem vairāk jānotic sev – arī mēs varam paveikt daudz, ja vien rūpīgi izvērtējam savas stiprās puses!

Vēlam Baibai daudz jaunu ideju un izdošanos novada attīstības veicināšanā!

“Arī mēs varam paveikt daudz, ja vien rūpīgi izvērtējam savas stiprās puses!”

SOCIĀLĀ DIENESTA darbinieki šajā dienā sveic visus novada pensionārus

un novēl labu veselību, prieku par dzīvi,

mīlestību no tuviniekiem!

1. oktobris – starptautiskā veco ļaužu diena

Pieskaries zilajam debesu jumam ar domām, ar dvēseli tā, lai to jūti. Lai katru dienu, nodzīvot nebūtu ne viegli,ne grūti - Lai katrs mirklis gaismas piepildīts, mīlestībā ieskauts Un sasildīts!

5

Māra BušaStalbes vidusskolas skolotāja, arodbiedrības priekšsēdētāja

Stalbes vidusskolas darbi niekiem ir tradīcija – doties skolotāju dienas ekskursijā. Diemžēl skolotāju diena ir oktobra sākumā, laika apstākļi neprognozējami, tāpēc nolēmām, ka ekskursijai jābūt augusta beigās, pirms uzsākas jaunais mācību gads. Šogad vēlējāmies iepazīt Sēliju. Pienāca 28. augusts, un ārā reizēm lija lietus, Stalbes vidusskolas un struktūrvienības skolotāji un darbinieki devās ceļā. Pirmais mūsu ceļa mērķis bija Jaunjelgava un Sēlijas ziepnīca. Šeit mūs sagaidīja ziepju meistars Andris Romanovskis. Viņš, kā pats saka, ir vienīgais ziepnieks Latvijā. Klausījāmies un vērojām, kā notiek ziepju vārīšanas process. Tradicionālās ziepes top no sviesta, eļļas, taukiem un sārma. Šeit vāra sāls ziepes, kas, pēc meistara stāstītā, palīdz saglabāt ādas elastību, tāpēc ir gluži vai jaunības eliksīra cienīgas. Speciāla grupa ir Sēlijas ziepes, pie kurām pieder bērnu ziepes (bez smaržvielām), darvas ziepes, dārznieku un veļas ziepes. Trešā grupa ir sviesta ziepes, kas tiek vārītas no 100% sviesta ar ēteriskajām eļļām, ļoti smaržīgas. Protams, visu procesu mēs nevarējam noskatīties, jo tas rit 3 stundas. Noslēgumā iegādājāmies meistara ražojumus.

No Jaunjelgavas devāmies uz rakst­nieka, „Baltās grāmatas” autora J. Jaun­sudrabiņa muzeju Neretas „Riekstiņos”. Mūs sagaidīja Jaunsudrabiņu dzimtas pārstāve – muzeja vadītāja Ilze Līduma. „Baltā grāmata” 2014. gadā svin savu

Pašdarbnieku nerātnības

Komandu dalībnieki savu radošumu izrādīja, izvēloties ko­mandu nosaukumus. Pēc ilgām pārdomām sacensībās startēja šādas komandas: “Pirmie”, “Zi ­lais valis”, “3 tankisti un je nots”, “Roz marīns” un “Čili pi pars”.

Pēc šo disciplīnu veikšanas dalībnieki iesildījās un sāka spēlēt netradicionālo futbolu, kurā ierasto futbola bumbu aiz-stāja lielā vingrošanas bumba. Diez cik veikli negāja, tomēr jautrība garantēta, un ar tik mīk-stu bumbu arī nopietnas trau-mas nevar iegūt. Futbolā pārāki par citiem pašdarbniekiem bija komanda “Pirmie”.

Kad sāka krēslot, bija laiks doties uz Auciema ezeru, lai kopā uzdziedātu dziesmas un palaistu ezerā laternas. Tad visi pašdarbnieki pie Auciemmuižas iestiprinājās ar gardu zupu un devās uz apbalvošanu.

Pašdarbnieku draudzīgajās sacensībās viena uzvarētāja nav, tāpēc godalgotās vietas aiz-stāj nominācijas. Visas piecas komandas saņēma aktivitātei atbilstošas nominācijas – “Lielis­kākie”, “Skanīgākie”, “Perso­nības”, “Saliedētākie” un “Indivi­duālākie”.

Atelpa pirms jaunā mācību gada

simtgadi. Iepazināmies ar piemiņas ekspo zīciju, klausījāmies interesanto, atrak tīvo stāstījumu. Uzzinājām, ka „Baltā grāmata” ir piedzīvojusi ap mēram 60 dažādu izdevumu, tai skai tā arī tul ko­jumus. Noslēgumā mūs uzru nāja J. Jaun­sudrabiņa balss ieraksts. „Riekstiņos”ir ne tikai piemiņas vieta J. Jaun sudrabiņam, bet šeit var redzēt un iegādāties arī Sēlijas rokdarbnieču darbus, apskatīt senos darba rīkus. Dodoties prom no muzeja, katrs no mums saņēma dā vanu – kādu no J. Jaunsudrabiņa „Baltās grāmatas” stāstiem atsevišķā burtnīciņā.

Ekskursija bija pusē, un tālākais ceļš veda uz Saukas dabas parku, kur viesu namā „Bincāni” mūs gaidīja siltas

Turpinājums no 1. lpp. Pašdarbnieku saliedēšanās beidzās vien agri rītā, par iztu­rīgākajiem no visiem Pārgaujas novada pašdarb niekiem kļūs-tot Rozulas “Rozbeķēniem” un Au cie ma “Cālīšiem brālīšiem”.

Īpašs paldies visiem paš­darbnieku kolektīviem, kuri

uz dro šinājās parādīt sevi un salie dēties ar citu kolektīvu dalīb niekiem, paldies idejas au torei Olgai Lasmanei sadar­bībā ar Raiskuma jaukto kori un biedrību RIKA par jaunas tradīcijas uzsākšanu!

pusdienas. Paredzēts bija ēdiens, kas gatavots uz ugunskura, bet laika apstākļi to neļāva. Mūs sagaidīja Saukas dabas parka biedrības vadītāja Gita Kļaviņa. Viņa mūs iepazīstināja ar Saukas dabas parku un tā biedrību. Dodoties prom biedrības vadītāja uzdāvināja skolai grāmatu par dabas objektiem Zemgalē.

Ceļš lēnām sāka virzīties mājup, nākamā pietura bija Viesīte un tās muzejs. Šī Sēlijas mazpilsēta ir slavena ar daudziem ievērojamiem cilvēkiem – veco Stenderu, P. Strazdiņu, A. Brodeli. No Viesītes nāk jaunā operdziedātāja E. Šimkus. Un viesītieši ir ļoti lepni par saviem novadniekiem. Bet populārākais objekts ir Viesītes muzejs ar bānīša

kompleksu – šaursliežu dzelzceļa sagla­bātie objekti: lokomotīves ar vagoniem, depo, palīgtelpas, dzelzceļa sliežu frag­ments. Mazais bānītis tika uzbūvēts 1915. gadā un 1972. gada 31. augustā bija pēdējais reiss. Ar lepnumu par bānīša darbu, dažādiem interesantiem atgadījumiem, par Viesīti un tās ļaudīm stāstīja muzeja vadītājs Gunārs Spīdainis.

Pēdējā pietura mūsu ceļojumā bija Krustpils pils, kas gan vairs neskaitās Sēlijā, jo jāpārbrauc Daugava. Krustpils pils jeb Krusta pils ir viduslaiku pils Daugavas labajā krastā Jēkabpilī. 13. gad­simtā tā bija vienīgā Rīgas arhibīskapam piederošā mūra pils tagadējās Latgales teritorijā. Mūs sagai dīja gids, un devāmies izjust to seno pils elpu, kad tur dzīvoja fon Korfu dzimta. Visādi laiki “gājuši pāri”– pēc īpašnieku došanāss uz Vāczemi, 1918. gadā, šeit saimniekoja vācu karaspēks, tad lieli nieki, 2. pasaules kara laikā – Sarkanās armijas daļas, tad vācu armija, tad ierīkots padomju armijas hospitālis. Pēc kara šis komplekss piederēja padomju armijai. Saimniecības ēkās bija noliktavas, bet pils ēkā ­ oficieru klubs un armijas štāba darba kabineti. Ieejot bijušajās štāba telpās, varējām atpazīt kādreiz tik sla venos “jaunās pasaules cēlājus” – Ļeņinu, Marksu un Engelsu­ un padomju laika atribūtiku. Pašlaik pils kompleksā ir muzejs. Notiek restaurācijas darbi. Uzkāp jot pils tornī, var apskatīt Jēkabpili no ”putna lidojuma”.

Diena noslēgusies… Vēl tikai „Liep­kalnu” maiznīca, un tad mājup uz Stalbi, lai ar jauniem spēkiem sāktu jauno mācī bu gadu.

6

Adrija Fusa,Skolas dārznieceun floristikas pulciņa vadītāja

No 1. līdz 3. septembrim Stalbes vidusskolas pagalmu rotāja dažādi interesanti vides dekori: vigvams, ziedu paklāji, bērzu dāma, papagaiļu ģimene, gliemeža un cilvēka mājas logs, rudens klusās dabas ainava un rudens ziedu palete – šogad kopā astoņas kompozīcijas.

2 dienu garumā notika ska­tītāju balsojums par simpātis­kākajiem darbiem. Šobrīd bal­sojums ir noslēdzies un balsu skaitīšanas komisija (dārzniece Adrija Fusa, vizuālās mākslas skolotāja Aija Atvare, skolas de žurantes Melita un Anita) ir apkopojusi rezultātus.

Šī gada Ziedu svētkos kopā piedalījušies aptuveni 30 dalīb­nieku kopā ar saviem galve­najiem palīgiem – vecākiem, vec vecākiem, brāļiem, māsām un floristikas skolotāju.

Ziedu svētku dalībnieku darbu un komandu nosaukumi:

1) “Saules zaķīši” – Stalbes bērnudārza komanda, māksli­niece Anita. Ļoti smaidīga sau­līte, kuras staru galos ir zaķīši ar gurķu ausīm un tomātu actiņām.

2) “Ceļš uz gaismu” – rudens ziedu paklājs, ko vēlā svētdienas vakarā, spītējot lietum un priecājoties par dubulto vara­

“Ziedu svētki” Stalbē

vīksni, 3 stundu garumā veidoja biedrības “Dzīvotprieks” ener­ģis kās dāmas – Grieta, Aija, Ināra un Daina un skolniece Elva.

3) “Mana māja vislabākā” – veidojusi Kristīne Leitāne, floristikas pulciņa dalībniece. Dekors no sūnām un siena. Gliemezis lūkojas cilvēku mājas logā un secina, ka paša māja tomēr ir mīļāka.

4) “Ceļā uz rudeni” – mei­teņu Madaras Dakšas, Amandas Svikles un Santas Adrijas Kursītes pašrocīgi pītās bērzu zaru vāzes ar rudens dārza veltēm un ziediem jauki iekļā­vušās beku bariņā.

5) “Skolas vēstneši” – Līga Dakša, Samanta Vilciņa. Koša papagaiļu ģimenīte atlidojusi pie

Elita Pakalne, skolotāja

1. septembra rītā Straupes pamatskola mūs sagaidīja, ieti­nusies dzeltenos aizsarg tīklos. Drīz vien visi Straupes iedzīvo­tā ji un viesi varēs sajūsmināties par Mazstraupes PILS cienīgu ārējo izskatu, un kādu laiku esam gatavi pieciest neērtības.

Zinību dienas rīts sākās ar jocīgo alfabētu un sveicienu 12 pirmklasniekiem un viņu audzinātājai Ingunai Vīnei.

Pārsteigumu sagādāja Mazā raganiņa, kas, izrādās, ielūgumu uz šīgada pasākumu bija saņē­musi jau pirms 16 gadiem. Neviens gan īsti neatcerējās ko tādu rakstījis, bet viešņu jau prom neraidīsi.

Pēc direktores apsveikuma pašiem mazākajiem raganiņa uz būra Rīgas Pantomīmas māks­li nie kus. Visu acu priekšā no gara jiem baloniem tapa puķes, sirsniņas, sunīši. Katrs bērnam tika pa dāvaniņai.

Raganiņas prasmes burt pārsteidza visus. Burtnīcu vietā tika uzburts Ziemassvētku ve cītis, grāmatu vietā – mašīna, skolas somu vietā – Niknie putni utt. Nelīdzēja ne buramvārdu mur mināšana, ne vēja zvanu skaņas, ne slotas bakstīšana debesīs. Kad raganiņai lūdzām mazliet saņemties, kaut kas arī izdevās godam. 5. klasei viņa uzbūra audzinātāju Eviju Tiltiņu, no jauno pirmklasnieku

vidus izdevās pat princesi ar dziesmu uzburt. 9. klase tika pie Zelta zivtiņas, ko varēs izmantot pavasarī – eksāmenu laikā. Darbaprieku skolēniem, skolotājiem un vecākiem izdejoja 5. un 6. klases skolēni. Un atkal Rīgas Pantomīmas mīms ar tik izteiksmīgiem žestiem, mīmiku, kas bez vārdiem lika zālei sastingt klusumā, skanēt aplausos, pāršalkt smieklos. Tam sekoja fotografēšanās seanss mīmiem ar 1. klases skolēniem. To visu varēja vērot skatītāji zālē. Skolas somas svars ir kaut kas īpašs visiem, kas katru dienu nāk uz skolu. Kā ar to tika galā

„Apaļš ābols bumbierim cep čības...”

mīms, varējām sajūsmināties smieklos caur asarām.

Apsveikuma vārdi arī no Pārgaujas novada pašvaldības. Tos mums šogad vēstīja izpilddirektore Maruta Drubiņa. Viņai kā „simtklasniecei” raga­niņa uzbūra mezglā sasietu zīmuli. Vienā solā sēdēt ar pirm­klasniekiem un mācīties gan raganiņa nebija ar mieru, bet tūlīt uzburt vislabāko liecību – to jā.

Kad visi cāļi saskaitīti un aizvadīti uz klasēm, mīmi devās līdzi pirmklasniekiem, un uz viņu vaigiem tapa uzkrā­sotas bučas kā mīļuma un

bērniem uz 1. septembri.6) “Zaļā mājiņa” – Anete

Dzene ar savu komandu. Vig­vams no lazdu klūgām un sieta karkasa, kas noklāts ar dažādiem dabas materiāliem.

7) “Bērzu zaru dāma ar lie­tus sargu” – Santa Emse, Arta Jonāse un Anete Dzene. Pašu ro kām no bērnu zariem pīts dā mas siluets ar bērzu zaru lietussargu.

8) “Nāk rudens apgleznot Latviju” – Danute Bērziņa. No saplākšņa izgriezta krāsu palete, kur ar rudens krāsu toņiem spēlējas ziedi.

Skatītāju balsojuma rezultāti:1.vieta – 75 balsis. Anetes

Dzenes un viņas komandas “Zaļā mājiņa”.

2.vieta – 34 balsis. Biedrības “Dzīvotprieks” kompozīcija “Ceļš uz gaismu”.

3.vieta – 32 balsis. Danutes Bērziņas darbs “Nāk rudens apgleznot Latviju”.

Nomināciju balvas:“Rudens košums” – “Skolas

vēstneši”;“Paldies par prieku!” –

“Saules zaķīši”;“Dziļā doma” – “Mana māja

vislabākā”;“Rudens mozaīka” – “Ceļā uz

rudeni”;“Satīties – sapīties”- “Bērzu

dāma ar lietussargu”.Dalībnieku apbalvošana

notiks skolas līnijā!Jāatzīst, ka jebkuru svētku

vai pasākuma organizēšana ir komandas darbs. Tā arī Ziedu svētku stāsts ir par daudzu cilvēku darbu pat visas vasaras

garumā.Paldies skolas saimniekam

Valdim par palīdzību koku un krūmu vainagu veidošanā agrā pavasarī un zemes darbu veikšanu, kas skolai ir ļoti aktuāli sakarā ar jaunu teritoriju apgūšanu.

Paldies Stalbes komunālās komandas zāles pļāvēja šoferītim Arnoldam, kurš sestdienā un svētdienā pļāva zālienus, lai mūsu dekori labi izskatītos.

Un ko gan mēs iesāktu bez Stalbes vidusskolas skolotāju Antras, Ilzes P., Ilzes R., Ine­ses L., Intas R. un pensionēto skolotāju Līgas un Helēnas dāsni dāvātajiem rudens ziediem.

Paldies visiem skatītājiem, kas atbalstīja māksliniekus ar savu balsojumu!

Uz tikšanos nākamgad!

sirsnīguma apliecinājums, sākot skolas gaitas. Un kur nu vēl fotografēšanās pie vēsturiska notikuma liecinieka – skolas krāsas maiņas procesa.

Par jautru noskaņu PALDIES Gunai Eglītei un viņas draugiem no Rīgas Pantomīmas! Pasākuma vadītājas: Evija Tiltiņa (Mazā raganiņa) un Elita Pakalne.

2. septembris mūsu skolā tradicionāls – visas klases devās pārgājienos, šogad arī ekskur­sijās uz Gaismas pili (4. un 5. klase), uz Valmieras Sajūtu parku (9. klase). Pārgājienos iepazīta Straupe, Brasla, Lielstraupe, Vējiņu pazemes ezeri, Sāruma

ezera apkārtne. Lielstraupes mežā 6. klases skolēni varēja būt liecinieki procesam, kā me žā tiek meklētas senas lietas. Atra dām 1860. gada kapeikas. Paldies satiktajiem cilvēkiem un viņu mums veltītajam laikam! Īpašs 1. klases skolēnu PALDIES Astrīdei Rozītei par savas sētas izrādīšanu un jauko stāstījumu par dažādajiem augiem.

3. septembrī visi skolēni aktīvi piedalījās sporta dienā, bet ceturtdien un piektdien strā dāja mājās pie projektu ne dē ļas tēmas: EKO skola – nākot nes skola. Ūdenī, uzturā, veselīgā dzīvesveidā, atkritu­mos, transportā, enerģijā, skolas vidē un apkārtnē, mežā, kli mata pārmaiņās divu dienu laikā centās ieskatīties skolēni. Katrai klasei, protams, bija tikai viena tēma ar konkrētiem uzde­vumiem. Viena klase skaitīja mašīnas centrā un ārpus tā, citi brauca uz mežu, vēl kādi mēģināja aprēķināt ģimenē iztērēto ūdeni, 6. klase centās izprast, ko un cik veselīgi mēs ēdam ikdienā, noskaidrojot arī produktu enerģētisko, uztur­vērtību, ietekmi uz vidi un tok sisko iedarbību atbilstoši dzimumam, vecumam, savam svaram. Iesākto turpināsim atlikušajās projektu dienās februārī.

Darbīga, radoša, aizraujoša nedēļa lai būtu stiprinājums mācību gadam!

7

SIA ZAAO (ZAAO) arī šajā mācību gadā aicina skolas un pirmskolas izglītības iestādes iesaistīties radošos, izglītojošos un praktiskos konkursos par vides tēmu. Tāpat reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas centrā „Daibe” turpināsies mā ­cību programmas īstenošana, padziļināti nodrošinot zināšanas par dabas sistēmām un pro­cesiem, kā arī cilvēka un vides mijiedarbību.

Projektam ”Cilvēks vidē” šis būs jau četrpadsmitais norises gads. Skolu audzēkņiem ir iespē ja darboties piecos aizraujošos un interesantos konkursos: „ZAAO pastkarte”; „ZAAO mēneša jautājums”, otrreizējo mate­riālu vākšanas akcija, „Vides spēles” un jaunums ­ skeču kon kurss vidusskolām ””Es iesaistos „Bez atkritumiem” kustībā””. Vidusskolas klasēm projektu nedēļā piedāvāsim tēmas pētnieciskajiem darbiem. Pirmsskolas izglītības iestāžu bērni aicināti iesaistīties kon­kur sos: „ZAAO pastkarte”, otrreizējo materiālu vākšanas akcija un radošajā konkursā „ZAAO glezna”.

Jaunieši aicināti piedalīties arī individuālos konkursos un aptaujās sociālajā tīklā draugiem.lv profilā „ZAAO EKO burziņš”. Konkursu uzvarētā jiem tiek piešķirtas balvas.

Papildus SIA ZAAO (ZAAO) sadarbībā ar Latvijas Zaļo punktu aicina ZAAO darbības reģiona skolas un pirmskolas

izglītības iestādes iesaistīties otrreizējai pārstrādei derīgu materiālu nodošanas konkursā „Dabai labu darīt!”

Konkurss tiek rīkots jau četrpadsmito gadu, šogad iegūstot jaunu skanējumu tā nosau kumā. Konkursa rīkotāji vēlas, lai bērni aizdomātos, ka viss liekais nav jāizmet, vairākas lietas ir iespējams nodot otr­reizējai pārstrādei jaunu lietu radīšanai, tādejādi saudzējot dabas resursus.

Ikvienai skolai un pirmskolas izglītības iestādei, piedaloties konkursā, būs iespēja tikt pie

ZAAO aicina skolēnus piedalīties konkursos un domāt zaļi!

Līga Hofmane,sabiedrisko attiecību speciāliste

Skolotāju konferencē 26. augustā piedalījās teju trīs simti pedagogu no Amatas, Jaun­pie balgas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas un Vecpie­balgas novadiem. Šoreiz par norises vietu tika izraudzīts Vecpie balgas novads.

Ar aktualitātēm izglītības jomā klātesošos iepazīstināja Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete. Viņa pauda pār­liecību, ka prioritārā secībā pa kā peniski un pēc būtības tiks sakārtoti pamatjautājumi izglītībā, kā arī atbildēja uz skolotājus un pašvaldību vadī­tājus interesējošiem jautāju­miem. Lektore Mārīte Seile mudi nāja skolotājus būt LIELIEM skolotājiem, lai viņu audzēkņi mācītos būt līderi un veiksminieki. Izglītības pār val­des vadītāja Dina Dombrovska analizēja, ko nozīmē būt labam pedagogam, kā arī mudināja skolotājus nepazust sīkās

ne veiksmēs, vienmēr ticēt savām un savu audzēkņu spējām.

Daudzu skolotāju ieguldījums tika novērtēts ar Izglītības un

Pedagogi saņēmuši atzinības skolotāju konferencēpriekšsēdētāja E. Frīdvalde­An der sone atzina, ka bez laba skolo tāja nav iedomājama skola, kā arī novēlēja, lai visi skolotāji sagaidītu brīdi, kad nauda seko ne tikai skolēnam, bet arī skolotājam. Jo tikai laimīgiem, nevis ikdienas rūpju nomāktiem, skolotājiem būs laimīgi audzēkņi.

No Pārgaujas novada IZM Atzinības rakstu saņēma Rais­kuma internātpamatskolas ­ reha bilitācijas centra pedagoģes Vene randa Driļevska un Inta Mazure. Izglītības pārvaldes Patei cības saņēma Raiskuma inter nātpamatskolas ­ rehabi­litā cijas centra pedagoģes Inese Kal niņa un Lidija Palavinska.

Noslēgumā skolotāji saņēma uzmundrinošus sveicienus no Nacionālā teātra dziedošajiem aktieriem, kas klātesošos saviļ ņoja un uzmundrināja jau na jam darba cēlienam – 2014./2015. mācību gadam. Lai veiks me, izdošanās un daudz lielis ku iespēju visiem!

zinātnes ministrijas, Izglītības pārvaldes atzinības rakstiem, pateicības vārdiem, skaistiem ziediem, laba vēlējumiem no

kolēģiem un vadītājiem, jo šajā pasā kumā kopā ar sko lo tājiem bija arī pašvaldību vadī tāji un deputāti. Vecpiebalgas no vada

vērtīgām balvām ­ par katru savākto tonnu papīra vai katriem 10 m3 PET pudeļu tiks piešķirta dāvanu karte 7 EUR vērtībā, kuru varēs izmantot kancelejas preču iegādei. Papildus tam, katras skolas un pirmskolas izglītības iestādes aktīvākais individuālais konkursa dalībnieks saņems pārsteiguma balvu un viena visaktīvākā skola un pirmsskolas izglītības iestāde saņems lielo pārsteiguma balvu.

Papildus informācija par ZAAO vides izglītības projekta „Cilvēks vidē” konkursu noliku­miem un pieteikšanos, kā arī

Šosestdien, 27. septembrī uz Straupes pagasta "Mārkulīčiem" aicināti visi bijušā Cēsu rajona mednieku kolektīvu mednieki, lai piedalītos tradicionālajās Pārgaujas novada medību šauša­nas sacensībās.

Sacensību programmā tiks piedāvāti septiņi šaušanas veidi, no kuriem divos varēs startēt arī līdzjutēji, šaujot ar pneimatisko ieroci un metot šautriņas.

Sporta klubs "Mārkulīči" kā rīkotāji ņēmuši vērā iepriekšējā gadā izteiktās ierosmes. Līdz ar to īpaša pretimnākšana sacen­sību nolikumā paredzēta med­niekiem vecuma grupā 60+ un sievietēm.

Komandās dalībnieku skaits ir neierobežots. Vērtējumā ieskai tīs trīs labākos rezultātus, tā pēc uz mačiem droši var doties viss kolektīvs!

Sacensības ir laba reize, lai mednieks pārbaudītu savu ieroci, šaušanas prasmi, trenētos pārvarēt satraukumu. Kā arī šī ir reize, kad tikties ar kolēģiem un pārrunāt jaunumus medību saimniecībā. Šogad izmaiņu ir daudz, tāpēc citu viedokļi un pieredze var lieti noderēt.

Kolektīvu vadītājiem lūgums aptuveno dalībnieku skaitu paziņot Vilnim Jaunzemam (tālr. 29363936) līdz piektdienai, 26. septembrim pl. 12, lai saim­niecēm var pieteikt pusdienotāju skaitu.

Sacensības notiek ar sporta kluba "Pārgauja" atbalstu.

Mednieki šosestdien tiksies Mārkulīčos

mācību programmas tēmu pie dāvājums atrodams ZAAO mājas lapā www.zaao.lv, sadaļā „Sabiedrības izglītošana”.

ZAAO vides izglītība ir vērsta uz bērnu un jauniešu līdzdalību vides kvalitātes uzlabošanā. Izmantojot saistošas izglītošanas formas tiek piesaistīta bērnu, jauniešu un viņu vecāku uzmanība aktualitātēm atkri­tumu jomā, veidota izpratne par videi draudzīgu atkritumu apsaimniekošanu un lietota iepakojuma nodošanu otrrei­zējai pārstrādei, saudzējot dabas resursus.

Apbalvotās Raiskuma inter nātpamatskolas - rehabi litā cijas centra pedagoģes kopā kolēģēm un Pārgaujas novada domes priekšsēdētāju Hardiju Ventu.

8

Haralds Bruņinieks, sacensību galvenais tiesnesis

13. septembrī sporta klubs „Ziemeļvidzemes atlē tu savie­nība” (ZAS) kopīgi ar Latvijas Tautas Sporta asociāciju rīkoja sacensības Vispārējā fiziskā sagatavotībā. Tās notika Lim­bažu novada Skultes pagastā. Sacensības pulcēja vairāk nekā 40 dalībniekus no Valmieras, Jelgavas pilsētām un Limbažu, Saulkrastu, Priekuļu un Pār­gaujas novadiem, kā arī valsts Policijas pārstāvis. Sacensību dalībniekiem bija jānoskrien 20 metru ātruma distance, jāaizlec tālums no vietas, jāizpilda vēder preses vingrinājums uz laiku, jāpievelkās pie stieņa un jāuzspiež svara stienis uz 12 atkārtojumiem ar izvēlēto svaru (izņemot bērnus un pusaudžus). Kā pēdējā disciplīna bija kro­sa skrējiens. Jaunieši, vīrieši,

sie vietes un seniori skrēja 3000 metru, bērni veica 500 metrus un seniores 1000 metru skrējienu. Daudzcīņas rezultāti tika summēti pēc iegūto punktu skaita.

Mūsu novada sportisti guva

Elita Pakalne,skolotāja

Nopietnās mācību nedēļas noslēgumā kalendārā ieraksts „Tēva diena”.

Straupes pamatskolā tēvi tika aicināti uz skolu gan blēņoties, gan spēkoties pavārmākslā, spor tot, teātri spēlēt, gan dalīties karjeras veidošanās pieredzē.

Tēvu dienas pasākuma sportiskās aktivitātes pirms­skolas grupām „Sprīdīši” un „Timeriņi” notika 12. septembra pēcpusdienā.

Vispirms pie sporta halles bērni kopā ar vecākiem izstaigāja „Labirintu”, meklējot kontrolpunktus. Tad sekoja dažādas stacijas sporta hallē, kā „Ķegļi”, „Atrodi īsto”, „Apkārt sporta zālei”, kur gāja ar staiguļiem, pārvarēja šķēršļus, gāja uz tēvu pēdām, brauca ar Jugo (ķerru). Aizraujošas bija „Auto rallija” sacensības, kurās bērni ar vecākiem sacentās par to, kura auto ātrāk šķērsos finiša līniju. Noslēgumā stafete „Kad mamma nav mājās”. Aizraujošas bija sarunas pie ugunskura.

Paldies visiem, kas palīdzēja noorganizēt pasākumu, un paldies vecākiem par aktīvu dalību, atsaucību saka skolotāja Daiga Kreituze.

Pie 1. klases skolēniem ciemos bija atnācis Terēzes tētis Gatis Turlajs. Viņš interesanti pastāstīja par darbu galdniecībā. Īpaši patika „planšetē” rādītās bildes, kurās varēja redzēt saražotās mēbeles.

2. klases skolēni sagaidīja Undīnes tēti Danu Kuprēviču. Undīnes tētis pastāstīja par

Noslēgušās „VFS-2014” sacensības Skultes pagastā

savu darbu AS „Latvijas Gāze” un uzsvēra, ka jāmācās daudz, jo jāspēj pielāgoties. Skolēni un audzinātāja saka paldies par noderīgajām dāvanām.

9. septembrī 3. klase sapulcināja savus tēvus “Tēva dienas” pasākumam. Skolotāja pasākumā iejutās Karlsona lomā un kopā ar tēviem noskaidroja, kas jāprot labākajam tētim pasaulē. Visi kopā plēsa, grieza, līmēja un aktīvi izkustējās. Pasākuma gaitā tapa gardi, tēvu gatavoti keksi. Tēvu rādīts teātris un šūpuļdziesma patīkami pārsteidza bērnus. Daži no bērniem pat atklāja, ka tētim ir aktiera dotības. Prieks un

sajūsma nepameta bērnu sejas visas dienas garumā. 3. klase ļoti lepojas ar saviem tēviem!

4. klases skolēnus apciemoja Tomasa tētis Mairis Turlajs. Viņš stāstīja par galdnieka profesiju, kādas rakstura īpašības nepie­ciešamas galdniekam, kur mā cīties, lai par tādu kļūtu. Visi kopā datorā apskatīja dažādas Maira gatavotās mēbelēs. Skolēni pārliecinājās, ka arī šajā darbā noder modernās tehnoloģijas, vizuāli pārplānojot savas klases telpu.

5. klasē ar torti ieradās Renāra tētis Māris Šķesteris. Saldajā stundā skanēja stāsti par skolas gaitām, olimpiādēm,

Tēti, gaidām tevi skolā!

uzņēmēja darbu. Māris skolēniem atgādināja, ja dara palaidnības, tad lai tās būtu ar laimīgām beigām.

6. klasē nopietnu savas karjeras stundu vadīja Kārļa Roberta tētis Raivo Rudzītis. Viņš strādā Valsts meža dienestā, kas esot līdzīgs policijas darbam – uzraudzīt, lai cilvēki ievēro noteikumus. Pakāpienu pa pakāpienam skolēni sekoja līdzi ceļam no Straupes pamatskolas līdz Latvijas Lauksaimniecības universitātei. Galvenā atziņa: slinkošanu var pārtraukt jebkurā mirklī. Vēl skolēni varēja mācīties drosmi ļauties izaicinājumam, kad esi viens

un tev piedāvā darbu, kuru īsti neproti. Bet visu var iemācīties. 6. klases skolēni teica paldies arī Jāņa tētim Jānim Maksimo­vam par klases uzņemšanu ar cienastu un interesantiem eksponātiem piepildīto muzeju Lielstraupē.

7. klases skolēnus savā darba vietā 15. septembrī sagaidīja Arta tētis Arnis Lūsiņš. Savu talantu Arta tētis ir izkopis laika gaitā. Ļoti skaisti viņam padodas veidot uz akmeņiem ainavas un portretus. Tas ir ļoti darbietilpīgs un sarežģīts process. Arta tētis parādīja, kā parasts akmens pārtop par burvīgu mākslas darbu.

8. klases skolēni tikās ar klasesbiedrenes Annas tēti Andri Brokānu. Viņš pastāstīja par savu skolas laiku, par hobijiem un profesijām. Annas tētis ir strādājis arī par hokeja treneri komandai, kurā savulaik sportista gaitas ir sācis Mārtiņš Cipulis. No sarunas skolēni saprata, ka, lai sasniegtu mēr­ķus, ir jāievēro disciplīna, jā rūda raksturs un jāpārvar sevi, sasto­poties ar grūtībām.

9. klasi apciemoja Lienes tētis Jānis Pļaviņš, kurš pastāstīja par saviem skolas un jaunības gadiem un piedzīvojumiem tajos. Jānis lika aizdomāties par to, cik svarīgi ir iegūt atbilstošu izglītību, lai kvalitatīvi varētu pildīt sev uzticētos pienākumus. Lienes tētis uzņēmumā „EKJU” ir darba aizsardzības speciālists un uzrauga darba galdus.

Paldies bērnu tētiem, kas gan no rīta, gan dienas vidū un pēcpusdienā, gan pusi dienas varēja pavadīt skolā vai uzņemt bērnus savā darba vietā!

labus panākumos, iegūstot 1. vietu četrās vecuma grupās, 2. vietu divās vecuma grupās un vienu godalgoto, trešo vietu. Lūk, mūsu novada spēcīgākie sportisti vispārējā fiziskajā sagatavotībā:

Jauniešu grupā:2. vieta Egīlam Lobuzovam,5. vieta Klāvam Krastiņam.

Junioru grupā:3. vieta Ērikam Lobuzovam.

Senioru otrajā grupā no 50 gadiem:1. vieta Ivaram Oraševskim.

Juniorēm:1. vieta Gitai Hofmanei.

Seniorēm 1. grupā:1. vieta Daigai Hofmanei,2. vieta Olgai Oraševskai.

Seniorēm 2. grupā:1. vieta Ivandai Lācei.

Gandrīz visi dalībnieki spēja izpildīt plānotās disciplīnas un pārliecināties par savām spējām, ko var izdarīt atbilstoši vecuma grupai. Šīs sacensības ļāva vērtēt gan spēku, gan ātru mu, gan izturību. Daudzi iedzī votāji šodien pie vērš uz ma­nību veselīgam dzīves veidam, sportojot fitnesa cent ros, kā arī izmantojot citas spor tis­

kās aktivitātes, tomēr retāk mēs pārbaudām savas spējas sacensību rakstura atmos fērā. Sacensības ļauj sevi mobilizēt un pie pareizi organizē tiem tre­niņiem šāds sacensību „drudzis” ļauj ierau dzīt maksimālās re ­zer ves, kas bieži vien kalpo par jaunu izaugsmes un savas vese ­lības nostiprināšanās atskaites punktu.

Liels paldies par atbalstu pasākuma organizēšanā LTSA ģenerālsekretārei Gaļinai Gor­ba tenkovai, Limbažu novada paš valdībai un Skultes pagasta pārvaldes vadītājam Artim Ārga lim. Paldies sacensību gal­ve najam sekretāram Vilnim Straz dam, tiesnešiem Jurim Vaido, Evijai Čepjolkinai, Andrim Šalgū nam. Firma “SPL” sīvākās kon kurences un pla­šāk pārstāvēto kategoriju dalīb niekiem dāvāja papildu speciālas balvas.

9

Grieta Grosberga

Laikā, kad dzērves vēl nav devušās prom un dārzos sakurti dāliju ugunskuri, rudens koku lapotnēs jau iemetas pa kādai dzeltenai šķipsnai. Novada seniori agrā rītā, pirms saullēkta, sabrauca no malu malām, lai sēstos pašu īrētā 50­vietīgā autobusā un dotos raudzīt, kā dzīve rit Kurzemes pusē. Priecīgi, smaidīgi, labu rītu vēlēdami, sēdāmies Jāņa un Gunta vadītajā, ērtajā autobusā un uzsākām ceļojumu. Pirmā mūsu pieturvieta – Pūres šokolādes muzejs. Tur pagalmā mūs sagaidīja smaidīgas muzeja darbinieces.

Par piedzīvoto Pūres šoko­lādes muzejā stāsta ceļojuma dalībniece Helēna Lūsiņa:

“Uzņēmums “Pure Chocolate” izveidots 2007. gadā, bet šokolādes muzejs darbojas tikai otro gadu. Tā veidotāji domājuši par katru apmeklētāju, bet īpaši par bērniem. Tas aizņem 7 jaunas telpas. Pirmajā telpā mūs sagaidīja Brazīlijas mūža meži ar kakao kokiem, monstērām un putnu dziesmām. Kakao koka augļi ir dažādās krāsās, no to sēklām pēc īpašas sagatavošanas iegūst kakao pulveri un šokolādes sviestu. Šī koka gardums Eiropā nokļuvis 16. gs. Uzņēmums pašu galveno izejvielu šokolādi saņem no Beļģijas. Izmantojot dažādas piedevas, riekstus, ogas, īpaši gatavotus krēmus, top Pūres gardumi. Iepazinām šokolādes tapšanas vēsturi, paši praktiski izbaudījām šokolādes konfekšu gatavošanas procesu. Katrai grupai bija savs uzdevums. Formītēs lējās karsto šokolādi, pēc atdzesēšanas pildījām krēmu, uzdevums bija arī pagatavot šokolādes vāciņu. Tad sagatavotās konfektes nostiprinājām uz kociņa. Visbeidzot visi baudījām kopīgā darba augļus. Daudz laika mums prasīja iepirkšanās, jo nebija viegli no tik daudzveidīga produkcijas klāsta izvēlēties garšīgāko. Gardumi skaistā iesaiņojumā ceļo uz 17 dažādām valstīm. Pats jaunākais šokolādes dzēriens, kuru gatavo bumbiņu veidā, ar 4 garšu pildījumu. Tas ir gards šokolādes lietošanas veids, kā arī iespēja jaunam piena baudīšanas veidam. No Pūres aizbraucām ar domu, ka katram varam ieteikt apmeklēt šo muzeju ar tā daudzveidīgo gardumu klāstu.”

Saņēmuši enerģijas devu šokolādes muzejā, ceļojumu turpinām uz Sabili. Savos iespaidos dalās Ilga Pētersone:

“Vēsturiskajos avotos Sabile pirmo reizi minēta 1253. gadā, bet agrāk šeit atradusies nocietināta Kuršu pils un senpilsēta. Sabile izvietojusies gleznainās Abavas senlejas

nogāzēs, ko sadala dziļas sāngravas un upīšu gultnes. Pret dienvidiem vērstajā nogāzē ierīkots 1,5ha brīvdabas dārzs – Vīna dārzs. Tā atdzimšanā aktīvi piedalījies Latvijas valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Uz studentu entuziasma pamata to sāka atjaunot 1989.gadā. Dārzā aug 650 vīnogulāju no 15 dažādām šķirnēm. Pārsvarā Pētera Sukatnieka izveidotas. Šķirne “Zilgme” aizņem lielāko dārza daļu.

Sabilē mūs sagaidīja gids Māris Lācis, gatavs tūlīt iekarot Vīna kalnu, bet mums ir viņam svarīgs jautājums – kura ir dziedātāja Dzintara Čīčas māja? Māja neesot tuvumā, bet esot kādā sētā, pats dziedātājs tagad dzīvojot Sanktpēterburgā. Vīna kalns ir iespaidīgs, tā augstums ir 33,7 metri un atrodas 115m virs jūras līmeņa. Kalnā ceļš ved serpentīnveidīgi, grūti kāpt, bet spēku iedod pāris zilo vīnogu “Zilgme”.

Kas tad ir vīnoga? Tā ir vīna oga, izejviela vīna ražošanai. Stādījumi labi kopti, dažiem stādiem piestiprinātas plāks­nītes ar stādītāju vārdiem. Katrā rindā ir norāde par šķirni. Lēnām virzoties augšup, ceram, ka drīz ieraudzīsim virsotni. Beidzot! Bet kas tad tas? Kalna galā liels galds, uz tā saulē mirdz vīna glāzes, kas tiek pildītas ar Sabilē ražoto vīnu. Manī rodas spēks, ievelku elpu un esmu augšā! Brīnišķīgs skats paveras no virsotnes!

Lejā Sabiles namu jumti, pāri Abavai Pedvāles pļavas, un mums priekšā dzirkstoša vīna glāze. Dāmas kļūst možas, runātīgas un sapņainas. Te varētu uzkavēties vēl kādu stundu, bet vīns jau izdzerts. Vīna dārzs pieder pašvaldībai, bet tā vīnu netirgo, tas domāts prezentācijām. Mūs visus realitātē atgriež Grietas

sauciens: “Autobuss gaida, ripojam lejā!” Esam lepni – mēs pabijām vietā, kas reģistrēta Ginesa rekordu grāmatā kā vistālāk uz Ziemeļiem esošais vīnogulāju dārzs.

Kalna pakājē, kādā sētā aplūkojām salmu lelles. Tās ir no 1 līdz 1,8 m augstas lelles, ietērptas drēbēs. Tur redzami bērnudārza bērni ar audzinātāju, ģimenīte pastaigā, kur tēvs stumj bērnu ratiņus, lepni stāv vecais auto un motocikls. Bērni brauc ar divriteņiem un trīsriteņiem. Kāda kundze raksta uz rakstāmmašīnas. Īsta idille!

Laikā, kad visapkārt dzird frāzes par naudas trūkumu, apbrīnojama cilvēku izdoma, kā radīt prieku no nekā. Gribētos te uzkavēties ilgāk, bet laiks doties tālāk. ”

Atsveicinājušies no atraktīvā gida Māra Lāča, turpinājām ceļojumu uz Pedvāli. Tuvojoties jau iztālēm bija redzama norāde ar uzrakstu – Pedvāles brīvdabas muzejs. Lēni izlaipojuši ar garo autobusu pa šauru koku aleju, nokļuvām brīnišķīgā mākslas darbu valstībā. Mūs sagaidīja iesirms vīrs cienījamos gados, pats mākslinieks Feldberga kungs. Tā kā gids bija saslimis, mums paveicās, jo kurš gan labāk var pastāstīt un atbildēt uz jautājumiem, kā pats mākslinieks. Darbi veidoti no akmens, sakausēti kopā ar čugunu. Kā saka pats Feldberga kungs: “Lejam čugunu!” Visvairāk darbus atstā juši amerikāņi. Šovasar Pedvālē dzīvojuši vācieši, turpat teritorijā viesnīca un kafejnīca. Mākslinieki strādā mēnešiem, katram māksliniekam savs rokraksts. Mūsu uzmanību piesaistīja Saules ceļš, Kad saule aust, Pusdienlaiks un Saulriets. Arī Meksikāņu koks ar viņu

tautiskajiem ornamentiem. Citviet divi soliņi iepretim divvientulības baudīšanai, bet diezin cik ilgi var justies omulīgi, sēžot uz aukstā akmens soliņa..

Akmens bluķī iekalta Velna gulta. No metāla mucām izveidots milzīgs krēsls, uzkāpt neizdevās, vien putni labprāt caurumos vij ligzdas. Pēc krietnas pastaigas pa pļavām, klāt laiks kopīgām pusdienām muzeja kafejnīcā. Iestiprinājušies ar sātīgo zupu, pateicībā atsveicinājāmies no Brīvdabas muzeja saimniekiem un turpinājām ceļu uz Kuldīgu.

Par redzēto Kuldīgā savos iespaidos dalās ceļojuma dalībniece Aleksandra Leimane:

“Kuldīgas Pilsētas laukumā mūs sagaidīja gide Inga, kuras pavadībā jūsmojām un vēro jām vecpilsētās arhitektūru. Trīs­simt gadu seni nami saglabāti autentiski, ar sarkaniem daktiņu jumtiem un kokgriezuma rotājumiem durvīs. Pārsteidza Kuldīgai raksturīgie pagalmi ar divstāvīgiem malkas šķūnīsiem, noliktavām un puķu dobēm pie namu logiem.

Apskatījām vecpilsētas Rā ­tes laukumu ar strūklakām un di viem Rātes namiem. Cauri Kul dīgai tek Alekšupīte, to šķērso 9 tilti. Mēs pārgājām pāri 3 no tiem. Katru gadu pilsētas svētku laikā notiek Alekšupītes ūdens karnevāls un skrējiens pa upīti. Tāda skrējiena pa upi citur pasaulē nav.

Kuldīgas pilsētas dārzā atrodas garākā ziedu upe Latvijā, tās garums sasniedz 100 metrus un platums ir 3 metri. Kopējā platība aizņem 300m2. Vakaros te iedegas apgaismojums, kas izgaismo puķu upi, tiltu, parku un strūklaku. Parkā ir izveidots kas tāds, kā nav nekur citur Latvijā – Brīvdabas kino, kur vakaros nedēļas nogalēs filmas

Novada seniori ceļojumā pa Kurzemi

Ekskursijas dalībnieki pie tekstilmākslinieces Baibas Rīteres mājas Saldus pusē.

var skatīties bez maksas.Pabijām arī pie Ventas

rumbas, platākā ūdenskrituma Eiropā – 244 m.“

Atceļā uz mājām apciemojām tekstilmākslinieci Baibu Rīteri Saldus pusē. Par redzēto stāsta Maiga Grīnberga:

“… Pedvāles plašumos daudz­veidīgā, robustā māksla, Kuldīgas senatnīgie, ziedošie pagalmiņi, romantiskā Alekšupīte – viss šis skaistums apreibina un arī nogurdina mūs. Šķiet, nekas vairs nevar pārsteigt. Taču… Mājup braucot, ciemojāmies pie tekstil mākslinieces Baibas Rīteres “Austrumos”, kur mūs sagaida kā mīļus ciemiņus pati māksli niece. Kāds skaistums ap māju – bērzu birztaliņa, zālājs, puķes, acis priecē ainava līdz pat horizontam. Ieejot mākslinieces darbnīcā, šķiet, ka pati Latvijas daba ieaudusies gobelēnos.. Saules pielijusi meža stiga, sarmas skartie bērzi, ausmas un rieti, rozes ziedi. Gobelēns “Sniegs” Japānā ieguvis prestižu godalgu un izmantots dzejas grāmatas vāka ilustrēšanai. Šajā talanta un mīlestības svētnīcā radītie darbi – gan iespaidīga lieluma, gan miniatūri, aiznesuši Latvijas vārdu tālu pasaulē. Atvadāmies no mākslinieces ar gaišu prieku un lepnumu par talantu, kurš uzplaucis, kopts, ar milzīgu darbu pilnveidots, silda mūsu dvēseles. Paldies Baibai Rīterei un, lai gaišs viņai miķelīšu laiks!

Šī ekskursija ilgi paliks atmiņā, paldies Grietas kundzei par brīnišķīgo maršrutu un garīgo baudījumu, ko saņēmām!”

Šis ceļojums ilga 18 stundas, tika pieveikti aptuveni 550 km. Paldies ceļojuma dalībniekiem par moža garu uzturēšanu visas dienas garumā! Izbraucām pirms saullēkta, atgriezāmies mājās pēc saulrieta. Šī bija septītā pašu organizētā ekskursija 3 gadu laikā. Pārsteidza lielais braukt gribētāju skaits – 49! Patīkami, ka piedalījās trešdaļa dalībnieku, kuri brauca pirmo reizi, arī no attālākām novada vietām – Kūduma, Lenčiem, Ķiguļiem, Daibes un citām vien­sētām. Paldies par man sagādāto pārsteigumu un arī no sirds dziedāto kopdziesmu – Cilvēkam cilvēku jāsatiek, agri vai vēlu, bet jāsatiek…

Būsiet mīļi gaidīti 4. oktobrī plkst.13.00 Stalbes tautas namā Starptautiskās senioru dienas pasākumā!

Lūgums, ja, gatavojot krājumus ziemai, ir izdevies sameistarot kādu interesantu dārzeņu vai salātu recepti, tad lūgums neturēt sveci zem pūra un padalīties, paņemot līdzi ievārīto burciņu kopīgai baudīšanai.

10

Līga Hofmane,Sabiedrisko attiecību speciāliste

23. augustā norisinājās pir­mie Pārgaujas novada vienotie sporta svētki, kuri šogad notika Raiskumā.

Tā kā šoreiz sporta svētki nenotika katrā novadā atsevišķi, gan dalībnieku un skatītāju pulks, gan disciplīnu skaits bija ievērojams. Kopā vienotajos Pār gaujas novada svētkos pie­dalījušies aptuveni 300 cilvēku, no tiem reģistrējušies bija vairāk nekā 200 pieaugušo.

Kā jau katru gadu, Sporta svētki Raiskumā sākās ar tradi­cionālo riteņbraucēju došanos apkārt Raiskuma ezeram. Kopā startēja 67 riteņbraucēji.

Uz goda pjedestāla kāpa ātrākie no braucējiem – Santa Petaka, Iveta Adamsone, Svet­lana Zaļaiskalna, Adriana Klavi­niusa, Samanta Gulbe, Laura Laiviņa, Edgars Leitens, Krista Grabe, Rodžers Petaks, Mikus Villerušs, Edijs Liepiņš un citi.

Pēc riteņbraucēju apbalvo­šanas novada domes priekš­sēdētājs Hardijs Vents uzrunāja Pārgaujas novada svētku dalīb­niekus un skatītājus un vēlēja notikumiem bagātu dienu.

Visas dienas garumā notika dažnedažādas aktivitātes gan lieliem, gan maziem, gan indivi­duālās, gan komandu disciplī nās. Mazākie sporta svētku dalīb­nieki izmantoja iespēju apzīmēt sejiņas, kļūstot par kaķiem, taureņiem, supervaroņiem un citiem sev mīļiem tēliem, kā arī piedalījās bērnu disciplīnā.

Individuāli startēt varēja zolītē, šautriņu mešanā, soda me tienos un Mollky ķegļos. Jāpiemin, ka pagājušajā gadā aizsāktajā Mollky ķegļu discip­līnā šogad startēja 80 dalībnieku. Visprecīzākie bija Gvido Lauga, Jurģis Eihenbaums un Mārtiņš Cekuls.

Šautriņu mešanā vispre cī­zākie jauniešu vidū bija Daniels Ķīkulis, Jānis Brūveris, Elvis Adamovs, no jaunietēm Arta Ziemane, Agnese Anna Pastare un Samanta Gulbe, savukārt vīriešu grupā precīzākie bija Toms Reinhards, Ingars Feders, Ivo Aizgalis, un no sievietēm 1. vietu ieguva Zane Pokkere, 2. vietu Sigita Kazerovska un

3. vietu Liene Graudiņa.Dienas vidū sporta svētku ap ­

meklētājus ar informatīvi iz glī­tojošiem un atraktīviem pa raug-demonstrējumiem no dro šināja Valsts Ugunsdzē sības un glāb ­ša nas dienests (VUGD). Glābēji demonstrēja, kā no mašīnas tiek glābti cilvēki, sagriežot auto. Visi interesenti varēja izmēģināt, kā darbojas ugunsdzēsēju šļū-tene, vislielāko sajūsmu izrādīja mazākie bērni, kuri ar grūtībām spēja noturēt smago šļūteni un nenogāzties no ūdens radītā spiediena.

Aizraujoša un nebijusi akti­vitāte bija vizināšanās ar elekto­divriteņiem, kurus nodrošināja uzņēmums “Blue Shock Bike”. Daudzi sajūsmināti riņķoja pa Raiskuma internātskolas pa ­gal mu un nemaz negribēja kāpt nost. Citus uzreiz interesēja elektro divriteņa cena, kas, atbilstoši luksusa līmenim, ir gana augsta – aptuveni tūkstotis eiro.

Visas dienas garumā par aktualitātēm un notiekošajām spēlēm visus informēja, kā arī ar jokiem un dažādām replikām uzmundrināja Evija Leitlande un Arvīds Grāvelis.

Raiskumā jauniešu biedrība “Vari un dari” tradicionāli parū­pējās par velo­foto orientēšanos, kurā visātrāk un visprecīzāk uzdevumus izpildīja komanda “Nu labi”, 2. vietā atstājot “Ķemerus” un 3. vietā – “Jenotus”.

Zolītes spēlē starp vīriem kāršu meistarībā spēkojās arī pāris dāmas, taču vīrieši izrā­dījās pārāki. 1. vietu ieguva Sandijs Miezis, 2. vietu Nauris Palavinskis un 3. vietu Ivo Aizgalis.

Soda metienos visprecīzākās jauniešu grupā bija Kitija Roze­nova, Agnese Anna Pastare un Junita Palavinska, jauniešu grupā Daniels Ķīkulis, Edgars Puriņš un Elvis Bobrovs. Sie­viešu konkurences grupā 1. vie­ta Kitijai Vāpai, 2. vieta Gitai Hofmanei un 3. vieta Sandrai Ozolai, savukārt vīriešu grupā

pārāks par citiem bija Ilmārs Urbāns, pēc viņa – Artūrs Jekimovs un Mārtiņš Kīns.

Jaunums šī gada Sporta svētku programmā bija pāru discip līna, kurā gana stipriem bija jābūt abiem pāriniekiem. Vispirms puisis nesa kalnā savu dāmu, bet pēc tam dāma stūma savu vīrieti ķerrā pa kalnu uz leju. Šī disciplīna sagādāja lielu jautrību skatītājiem, jo traus­lākās dāmas bieži ne spēja novaldīt braucamos ar sma ga­jiem kungiem tajos. Vislabāk pāri disciplīnā startēja Ieva Lāce un Mikus Pundurs, 2. vietu ieguva Steinārs Brūvers un Samanta Gulbe, bet 3. vietu ieguva Pēteris Kalniņš un Līna Krasta.

Pirmie Pārgaujas novada sporta svētkiJautrības stafeti pirmie

izmēģināt steidza bērni, tomēr pieaugušie izrādījās ātrāki. 1. vieta komandai “Auciems”, 2. vieta – “Radiniekiem” un 3. vieta “Kaktiņiem”.

Futbolā piedalījās gan Pārgaujas, gan citu novadu pār­stāvji. Sīvā konkurencē 1. vie­tu ieguva komanda “Vitālijs”, 2.vietā atstājot komandu “Lode” un 3. vietā komandu “Impar”.

Kad tika atbrīvots futbola laukums, sākas virves vilkšana. Visspēcīgākā izrādījās komanda “Kūdums”, pēc viņiem komanda “Auciems” un “Kaktiņi”. Pierā­dījās, ka ne vienmēr godalgoto vietu virves vilkšanā var iegūt ar spēcīgu vīriešu komandu, jo komandā “Kaktiņi” startēja 2 sievietes.

Kā jau ierasts, visilgāk ievilkās volejbola komandu sacensības, jo tajā bija vislielākais komandu skaits. Spraigā cīņā finālā uzvarēja komanda “Saulstariņi”, 2. vietā atstājot komandu “Pastarīši” un 3. vietā – “Straupe 3”.

Vakarā, pēc svinīgās apbal­vošanas, par kārtīgu izdejošanos gādāja grupa “Vēja radītie”.

Pārgaujas novada sporta klubs saka paldies Pārgaujas novada jauniešu biedrībai “Vari un dari”; z/s Ezersētas un Aleksim Rasmusenam! Paldies par aktivitātēm Jurim Leima nim, bērnu sejiņu krāsotājām, VUGD un “Blue Shock Bike”! Paldies Mudītei Rutkai, kā arī firmai “Krimulda” par sportistu un viņu atbalstītāju ēdināšanu!

11

Līga HofmaneSabiedrisko attiecību speciāliste

No 30. līdz 31. augustam mednieku un atpūtas bāzē “Mārkulīči” norisinājās starp­tautiskas loka šaušanas sacen­sības “Braslas kauss 2014”. Tajās piedalījās 57 dalībnieki no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Vairāki vietējā loka šaušanas kluba biedri un audzēkņi ieguva godalgotās vietas.

Biedrības “Free wind Archers” biedre Kristīne Šilkina stāsta, ka sacensības esot biju­šas ļoti interesantas un sprai­

Līga Hofmane,Sabiedrisko attiecību speciāliste

Tikko sākusies jaunā flor­bola sezona, kura Pārgaujas florbola komandas sagaidīja ar pamatīgām pārmaiņām, proti, trenera maiņu. Par izvirzītajiem mērķiem, savu darba stilu un SK “Pārgauja” nākotni intervijā stāsta jaunais treneris Mārtiņš Jarohovičs.

No kurienes Tu esi? Ko iepriekš esi darījis?

Esmu dzimis un audzis Cēsīs, vidējo izglītību ieguvu tā laika Cēsu Pilsētas ģimnāzijā, pēc tam sāku mācīties Rīgā, paralēli spēlēju florbolu.. Vienā brīdī sāku tiesāt florbolu, bet ilgi to nedarīju. Esmu ieguvis pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību – florbola treneris. Tad sāku trenēt florbola komandas. Pats esmu precējies, ģimenē aug divi bērni. Esmu atgriezies dzimtajā pusē un šobrīd dzīvoju netālu no Cēsīm.

Cik ilgi Tu jau nodarbojies ar florbolu?

Virslīgā sāku spēlēt 1998. ga dā – 15 gadu vecumā. Un pagā jušais gads bija pirmais, kad es beidzot vairs pats nespēlēju. Tas nozīmē, ka esmu Virslīgā nospēlējis 16 gadus – pusi dzīves. Ceturto sezonu esmu Virs līgas komandas treneris, iepriekšējos gados trenēju Ķeka vu un FK Rīga.

Kā patīk Pārgaujas florbolisti? Kādi ir sportisti?

Pēc salīdzinoši veiksmīgas pagājušās sezonas, florbola ko ­mandas vadība uzrunāja mani un uzreiz vēlējās vienoties par trenēšanu šajā sezonā, taču es nedaudz kavējos ar atbildes sniegšanu, jo bija piedāvājumi arī no citām komandām. Bei­gās, izvērtējot visus plusus un mīnusus, piekritu trenēt Pārgau­jas komandu. Pašā sākumā, izvēr tējot spēlētājus, centos sa prast, ko no viņiem var “iz spiest” un sasniegt. Darba mate riāls ir! Atliek tikai strādāt. Sāku vi ņus trenēt šī gada jūlijā.

Tātad Tavā vadībā Pārgauja ieguva “Latvian Open 2014” kausu?

Tas bija labs starts. To cilvēki negaidīja, un šī informācija ātri aizplūda uz ārpusi un cilvēki grib dzirdēt par Pārgaujas akti­vitātēm. Uzvaru “Latvian Open” es varu salīdzināt ar uzņēmuma vadības maiņu, kad darbinieki cenšas sevi pierādīt, lai saglabātu darba vietas. Čaļi sevi labi pierādīja! Šobrīd gatavojamies Latvijas čempionātam. Tas sāksies jau šomēnes, pirmā spēle ir 21.septembrī. Tas būs sākums, lai pēc divu apļu regulārā čempionāta redzētu, cik tālu mēs tiksim. Kvalitātes mērķis ir iekļūšana izslēgšanas spēlēs, tas ir, starp 13 Virslīgas komandām iekļūt 8 spēcīgāko vidū.

Kādus jauninājumus Tu kā treneris grasies ienest?

Trenera darbā, manuprāt, starp treneriem būtisku atšķi­rību nav. Svarīgākās ir detaļas un pieredze, kā arī attieksme. Es kā spēlētājs esmu piedalījies gan Pasaules U­19 čempionātā, gan trijos Pasaules čempionātos. Pirms pusotra gada piedalījos kā U­19 izlases trenera asistents. Pasaules skatījums ir, tas atšķiras no visa iepriekšējā darba, ko Ilvars ir ieguldījis, tas viss ir atzīstams un nenovērtējams. Man ir jauns un svaigs skatījums uz visām lietām.

Nākotnes perspektīvā es sa skatu iespēju, ka kāds no komandas varētu spēlēt U­19 izlasē vai pieaugušo izlasē. Bet visvairāk es saskatu iespēju mas­veidā piesaistīt cilvēkus, lai viņi savā brīvajā laikā nodarbojas ar florbolu. Jo vairāk jaunieši spēlēs florbolu, jo labāk! Svarīgi ir bērni. Vispārēju viņu attīstība un sagatavotība dzīvei.

Kāpēc izvēlēties tieši florbolu? Kādas iemaņas tas attīsta?

Florbols ir komandas sporta veids. Līdz šim florbolu ir bijis ļoti grūti pārdot, tāpēc tas nav Olimpiskajās spēlēs. Bet šis ir ļoti labs sporta veids tieši jauniešiem, jo florbolu var spē­

lēt gan īsāks, gan garāks, gan tievāks, gan mazliet apaļāks. Bērniem ļoti patīk, ka var gūt vārtus, jo tas ir liels prieks un var ar gandarījumu doties mājās, un lepoties ar saviem panākumiem. Protams, ir arī fiziskās īpašības, kuras mēs attīstām, – ātrums, izturība, spēks, koordinācija. Papildus tam arī psiholoģiskās lietas, – par to, cik mēs esam atbildīgi, kā pieņemt lēmumus. Jo man pašam kā trenerim ļoti nepatīk atbilde varbūt un nezinu. Es no čaļiem prasu konkrētas atbildes, lai viņi pieņemtu lēmu­mus, jo labāk ir pieņemt lēmumu un kļūdīties, nekā palikt uz vietas, raustīt plecus un neko neizdarīt.

Tu trenē visas vecuma grupas vai kādu konkrētu?

Sākumā vienošanās bija tikai par Virslīgas komandu, bet bei­gās vienojāmies, ka manā virs­vadībā būs arī visas bērnu un jauniešu komandas. Šobrīd tas ir pietiekams apjoms.

Pastāsti, kāds Tu esi kā treneris!

Vēsturiski Padomju laikos bija treneri, kas bija bargie un visus strostēja. Otra galējība ir demo­krātija, kas dažkārt redzama Rietumeiropā. Es esmu pa vidu. Ir jāmāk vienkārši paskaidrot, lai

Ketija Āboliņa. Sieviešu grupā 2.vietu izcīnīja Kristīne Šilkina, bet 3.vietu Agate Zālīte. Vīriešu grupā 1. vietu ieguva Valdis Gas­persons, 2.vietu Rihards Brin­gins, bet 4. vietu Ainārs Logins.

Sacensību laikā “Mārkulīčos” notika loku šaušanas iesācēju nometne “Vanagacs”, kuras dalīb nieki startēja “Braslas kausā 2014” un sasniedza labus rezul tātus. Nometnes dalībnieks Zigmunds Eglītis ieguva godal­goto 4.vietu jauniešu grupā.

Lepojamies ar mūsu novada sportistiem un vēlam labus panākumus turpmāk!

“Darba materiāls ir. Atliek tikai strādāt!”

cilvēki saprastu, bet ir arī reizes, kad, lai sasniegtu augstāku rezultātu, nākas pateikt arī kādu skarbāku vārdu. Es uzskatu, ka no trenera īpašībām mana stiprā puse ir psiholoģiskās lietas, man padodas taktikas iz strāde, arī fiziskā ziņā esmu spēcīgs. Bet tieši psiholoģija palīdz izšķirošajās spēlēs, tajā brīdī, kad savācas daudz dažādu aspektu, jāprot tos izanalizēt un pieņemt precīzāko lēmumu, lai sasniegtu augstāku rezultātu. Ar Virslīgas komandu strādājam kopā jau 2 mēnešus, čaļiem cenšos stāstīt, ka viņu galvās notiek ļoti daudzas lietas. Jūs varat skriet ātri vai ātri vadīt bumbu, vai stipri mest, bet, ja jums nebūs mentālā spēka un jūs nedomāsiet līdzi, kas notiek jūsu galvās, tad lielas uzvaras jūs dzīvē nesasniegsiet. Ar labu fizisko sagatavotību ir par maz, lai spētu darboties komandu sporta veidā.

Tu minēji, ka Tev ir bērni. Jau dodas uz treniņiem?

Bērnu lieta man ir ļoti tuva un mīļa. Meitai ir 5 gadi un dēlam divi gadi. Abi Cēsīs iet bērnu­dār zā un vienmēr ir bijuši iesais­tīti dažādās aktivitātēs, kas ir ārpus bērnudārza – gan pagalmā, kas ir skriešana un braukšana ar

riteni, gan arī uz sporta zāli ir atnākuši paskatīties spēles. Es cenšos bērniem parādīt plašāku klāstu no veselīgām aktivitātēm, jo ir jāmāk daudz dažādu lietu. Ja skatās tieši bērnu sportu, tad specializācijai ir jānotiek 16 gadu vecumā, jo līdz tam bērnam ir jāmāk viss – lekt, skriet, mest un arī krist. Un svarīgi tam visam notikt labvēlīgā gaisotnē. Vēl svarīgs faktors ir uzticēšanās, tai ir jābūt abpusējai.

Tu esot izteicis ideju, ka jaunākie sportisti jāiesaista arī spēļu organizēšanā..

Jā, to līdz šim darīja Ilvars. Daudzas lietas viņš spēja izdarīt vienpersoniski, taču, lai to panāktu kvalitatīvāk, visi darbi ir jādala. Vienam cilvēkam ir vairāk jānodarbojas ar mārke­tingu, citam jāatbild par saim­nieciskajām lietām. Tiem jau niešiem, kas ir jaunākajās ko ­man dās, jāmāca organizēt pa šas spēles, lai viņi justos vai rāk piederīgi savam sporta klubam.

Kā gāja pirmajā tikšanās reizē ar bērniem, jauniešiem un viņu vecākiem?

Bija ieradušies aptuveni 10 vecāki un 20 bērni. Izstāstījām vadlīnijas, pēc kurām darbo­simies. Pats personīgi esmu mo tivēts sarunām gan ar bēr­niem, gan ar viņu vecākiem – uzklausīt, kas ir labās lietas un ko viņi gribētu pamainīt. Jo, uzklausot, runājot, komunicējot un nevienam neapvainojoties par kaut kādām lietām,– tikai tā mēs varam kļūt labāki un spēcīgāki! Vēl ir prieks par Straupes sporta zāli, kura tiks atjaunota un atbildīs stan­dartiem, tāpēc beidzot Pārgaujas novadā varēs notikt ne tikai regulāro čempionātu spēles, bet arī izslēgšanas spēles. Pārgaujas florbola klubs jau sen bija pelnījis lielāku sporta zāli!

Apsveicam jauno treneri Mārtiņu un Pārgaujas komandu ar uzvarētu pirmo regulārā čempionāta spēli, ar 9:7 pār­spējot komandu “Ulbroka/ FS Masters”! Vēlam lieliskus panā kumus un iekļūšanu izslēg­šanas spēļu turnīrā!

gas, jo notikušas turnīru veidā. Turnīros dalībnieki ar sliktā­kajiem rezultātiem tika izslēgti, līdz finālam nonākot vien četriem dalībniekiem katrā gru­pā. Neparasti, ka turnīros arī 4.vieta ir godalgota, jo iekļūšana turnīra finālā tiek ļoti augsti novērtēta.

Straupes loku šāvēji ieguva vai rākas godalgotās vietas, to starp zelta medaļas. Bērnu grupā 1.vietu zēniem ieguva Mārtiņš Kūlītis, 3.vietu Martins Ulmis. Bērnu grupā no meitenēm pirmo vietu ieguva Viva Medne. Jauniešu grupā 1. vietu ieguva

Straupes loku šāvējiem augsti panākumi sacensībās “Braslas kauss 2014”

(No kreisās) Straupietes Viva Medne un Ketija Āboliņa ar diplomiem

12

Svecīšu vakari4. oktobrī:Plkst. 15:00 – Strīķlu kaposPlkst. 16:00 – Lenču kaposPlkst. 17:00 – Unguru kaposPlkst. 18:00 – Raiskuma kapos

11. oktobrī:Plkst. 17:00 – Daibes kapos

Trenerīte IVETA aicina uz vingrošanas nodarbībām: •Rozulastautasnamā– pirmdienāsuntrešdienās,plkst19.30; •Auciemmuižā–otrdienāsunceturtdienās,plkst.19.30. Aroktobrinodarbībasnotiks2reizesnedēļā.Sīkākainformācijapatālr.29196350.

5.un19.oktobrīnopl.11.00–15.00

Plācī,Piensaimniekukooperatīvāssabiedrības„Straupe”pagalmā.

Tirgotājus lūdzam iepriekš pieteikties pa tālr. 29464946 (Rudīte).

Straupes lauku labumu tirdziņš

Pārgaujas novada pašvaldības informatīvais izdevums “Pārgaujas Novada Vēstis”

Atsauce: tālr. 64107233 e-pasts: pargauja.novads@inbox.lv

Iznāk reizi mēnesī. Metiens 1700 eksemplāri Izdevējs: Pārgaujas novada pašvaldība

Izplatītājs: Pārgaujas novada pašvaldība Paldies visiem, kuri palīdzēja materiālu

un avīzes tapšanā!

Augustānovadā dzimuši

Rudens vakari ir īstais laiks, lai saturīgi piepildītu tos ar hobijiem, interesēm vai vienkārši lietām un darbiem, kas rada prieku. Un prieku var sniegt arī dejošana, dziedāšana, teātra mēģinājumi.

Tāpēc, ja vēl neesi atradis savu aizraušanos, iespējams to radīsi, piedaloties pašdarbībā. Ja rodas jautājumi, sazvani kolektīva vadītāju, un izrunājiet neskaidros jautājumus vai arī nāc klātienē uz mēģinājumiem.

Raiskuma pagastā:• Senioru vokālais ansamblis “Laika ritmi”, mēģinājumi

pirmdienās 19:00. Vadītāja Ina Aizgale – 26343043• Raiskuma jauktais koris – mēģinājumi pirmdienās 19:00.

vadītājs Ēriks Derums – 26465266• Amatierteātris “Punkts uz I” ­ īpaši piemērots vecākās

paaudzes māksliniekiem,mēģinājumi trešdienās 19:00. Vadītāja Inese Kalniņa – 26117938

• Amatierteātris “Cālīši brālīši” ­ pirmais mēģinājums, 12. ok tobrī, plkst. 14:00, turpmāk var būt arī citās dienās. Vadītāja Inese Mangule – 29126874

Stalbes pagastā:• Vokālais ansamblis “Pārgaujas lakstīgalas”, mēģinājumi

treš dienās 18:00. Vadītāja Elita Tomsone – 29221265• Senioru vokālais ansamblis “Dzīvotprieks”, mēģinājumi

trešdie nās 15:00. Vadītāja Ieva Lapšāne ­ 27746196• Senioru deju kopa “Papardīte”, mēģinājumi piektdienās 10:00.

Vadītāja Ginta Berķe – 29155909• Rozbeķēnu teātra studija uz pirmo mēģinājumu sanāk

7. ok tobrī, plkst.18:00, urpmāk var būt arī citās dienās. Vadītāja Inese Mangule – 29126874

Straupes pagastā: • Deju kolektīvs “Idumeja”, mēģinājumi trešdienās 19:00 un

katru otro sestdienu 10:00. Vadītāja Ginta Berķe – 29155909• Straupes jauktais koris, mēģinājumi otrdienās 18:00. Vadītāja

Arta Zunde – 26586974• Vidējās paaudzes deju kolektīvs “Straupe”, mēģinājumi

piektdienās 20:00. Vadītāja Rudīte Jurciņa – 29166516• Senioru deju kolektīvs “Munsturis”, mēģinājumi jāsaskaņo ar

vadītāju Inetu Indriksoni – 26543318• Amatierteātris “Sapņojums”, mēģinājumi ceturtdienās 20:00.

Vadītāja Ināra Baltgalve ­ 29353779

Inese Mangule, režisore

Pirms gada Rozulas amatierteātra “Rozbeķēni” jaunieši uzaicināja mani savā pulkā. Esmu viņiem par to ļoti pateicīga, jo manā dzīvē ienāca daudzi mīļi, radoši un talantīgi cilvēki. Un, ja apkārt ir tik jauki, tad arī darbi labi sokas. Skatītāji vēl joprojām atceras, kā izgāja meitām derībās, kā pārmācīja krustmāmiņu Raganu, kā atrada super olu, kā meklēja labākas mājas. Man kā režisorei ir liels prieks, ka visos šajos pasākumos iesaistījās arī gados jauni aktieri. Pašai mazākajai aktrisei Elzai bija tikai viens gads un astoņi mēneši. Mazajiem aktieriem ir jābūt ļoti pacietīgiem un

izturīgiem. Aktieri piedalās izrādēs pat ar paaugstinātu temperatūru. Kāpēc? Atbilde ir vienkārša. Kā saka mazā aktrise Elva: “Man ļoti patīk spēlēt teātri!” Šiem vārdiem pievienojas arī daudzi citi.

“Rozbeķēnu” jaunā sezona arī būs raibu raibā. Ideju ir daudz, bet, lai tās piepildītu, mums vajag palīgus. Gaidām pulkā IKVIENU, kas vēlas sev un citiem sagādāt svētkus. Īpaši gaidām skolas vecuma bērnus. Atnāc, ja patīk dziedāt, dejot, tēlot! Atnāc un kļūsti par rozbeķēnu!

Mūsu pirmā kopā sanākšana ir 7. oktobrī plkst. 18:00 Rozulas tautas namā.

Ja netiec, bet gribi būt kopā ar mums, pazvani ­ tel. 29126874 režisore INESE

Pašdarbības kolektīvi aicina savā pulkā jaunus dalībniekus

Sveicamseptembrajubilārus!

ROZBEĶĒNU režisore aicina savā

pulkā skolēnus

24.10. plkst. 22.00 Stalbes tautas namā

Skolotāju dienas balle (pedagogiem un skolu

darbiniekiem –bez maksas)Spēlē „Zeļļi”. Ieeja 3 eiro.

••••••••••••••• 25.10. plkst. 17 Plācī

Straupes pagasta amatierteātris “Sapņojums”

izrādīs Danckovītes sadzīvisko komēdiju

2 cēlienos “Antons un Anna”Ieeja par ziedojumiem.

••••••••••••••• 31.10. plkst. 19

Rozulas tautas namā Vitas Baļčunaites

un Andra Daņiļenko koncertsIeeja 3 eiro

•••••••••••••••

Kultūraspasākumi

oktobrī

Rudensklāt–nācunsācvingrot!

Mūžībāaizgājuši

Grieta Grosberga

4. oktobrī plkst. 13.00 Stalbes tautas namā jau piekto reizi notiks Starptautiskās Senioru dienas pasākums.

Pasākuma programma:13:00 ­ Senioru deju kopa

"Papardīte" kolektīva 5 gadu ju bi lejā izdejos divas savas mīļā­kās dejas.

13:30 ­ Straupes pagasta ama­tier teātris "Sapņojums" parā dīs Danckovītes sadzīvisko komē­diju 2 cēlienos "Antons un Anna".

15:30 ­ Vilnis Daņiļēvičs prie­cēs ar savām dziesmām.

Noslēgumā Starptautiskās se nioru dienas 5 gadu jubilejas cie nasts.

Paldies labvēļiem: Ievai Grabei, Gunitai Magonei, Skaid­rītei Savčenko, Mārtiņam Bēr­ziņam, Jurim Leimanim, Valte­ram Dambem un Jurim Svīķim.

Visi mīļi aicināti uz Senioru dienu! Ieeja bez maksas.

Stalbes tautas nama mazajā zālītē būs apskatāma mākslinieces Initas Jurgenbergas (Vaidava) darbu izstāde.

Raiskuma pagastāAmēlija UpīteElīna Valtere

Stalbes pagastāJānis Arvīds Mieriņš

Straupes pagastāAleksandrs Sidorenko 52 g.v.

Raiskuma pagastāAndris Rūniks 65 g.v.

Stalbes pagastā Aina Pokkere 86 g.v.

No citas pašvaldībasAstrīda Balode 77 g.v.

Stalbes pagastā:Artūrs Cīrulis ­ 86 gadiImants Rudzītis – 82 gadi

Raiskuma pagastā:Austra Matule – 88 gadiRūta Dzidra Zvirgzdiņa – 84 gadiIlga Plūce – 82 gadi

Straupes pagastā:Jakovļeva Agra – 83 gadiMedne Nellija – 81 gads

Nodarbību norises vieta atkarīga no interesentu vairuma.

StarptautiskāsseniorudienaspasākumsStalbē