Ko vēl var pateikt par

strukturālajām reformām?

Pēteris Strautiņš

DnB NORD Banka2010.gada 3.decembris

2|

Struktūru un stimulu reformas

• Sabiedriskajā sektorā stimuli ir svarīgāki par struktūrām– Latvijas Mūzikas akadēmija ir maza, bet tā ir starptautiski konkurētspējīgākā Latvijas augstskola– Privātajā sektorā lielākā daļa apvienošanos un pārņemšanu cieš neveiksmi– Vairāk jāmaksā par rezultātu, nevis procesu– Iespēju robežās jārada konkurence sabiedriskā sektora institūciju vidū– Nedrīkst sabojāt to, kas ir labs – Pasākumu ideoloģiskajai “nokrāsai” jābūt otršķirīgai nozīmei

• Nav pasaulē valsts, kurā cilvēkiem būtu iespējas brīvi sasniegt savus mērķus un kas nebūtu kļuvusi bagāta

– Pašreizējā sabiedriskā sektora efektivitātes pakāpe ir savienojama ar samērā strauju attīstību nākamajā desmitgadē, taču Latvija nevar atļauties palaist garām jebkādas iespējas, jo tā ES ietvaros kā pievilcīga dzīvesvieta var konkurēt tikai ar ļoti strauju (teiksim, >5% gadā) attīstību

– Lai arī SR jēdziens ir pārekspluatēts, tas ir jāuztver nopietni– Arguments, ka it kā nav veiktas strukturālas reformas ir bieži izmantots, lai bēgtu no realitātes –

jebkurā gadījumā neizbēgamas izdevumu samazināšanas un/vai nodokļu celšanas

• Izglītības lomu ir iespējams pārspīlēt, bet mēs parasti no nedarām, vismaz ne darbos

– Brabantia rūpnīcā cilvēki bez speciālas izglītības rada PV, kas ir augstāka par vidējo rūpniecībā ES– Tomēr tā nebūs vienmēr un visur, nevar privātajam sektoram pilnībā uzkraut darbinieku apmācību– Tuvākajā nākotnē svarīgākā vidēji profesionālā izglītība

3|

Budžets 2012

• Budžets 2012.gadam jāsāk veidot šobrīd. Galvenie virzieni:– Atlikušās iespējas celt efektivitāti – piemēram, IT sistēmu un reģistru apvienošana– Ēnu ekonomika. Tās īpatsvars visdrīzāk samazināsies jebkurā gadījumā, taču ir

iespēju robežās šis process jāpaātrina– Vienīgā nozīmīgā palikusī iespēja nodokļu pusē – nekustamais īpašums

• Svarīga ne tikai budžeta bilance un funkciju izpildes efektivitāte, bet arī izdevumu struktūra. – Runājot par investīcijām, ko finansē ES fondi, šobrīd vides aizsardzībai tiek tērēts

pārāk daudz, transporta infrastruktūrai – pārāk maz – Sociālie izdevumi šobrīd valstij ir nepanesams slogs, tikai lūdzu nejautājiet man,

kas ir jāsamazina• Ir teorētiski jābūt gatavam sliktākajam variantam– t.i., ka būs

jākonsolidē ap 300 m LVL, taču ir pamats cerēt, ka tas nenotiks– Ja parādu krīze Eiropā izies ārpus kontroles, tad mēs runāsim par pavisam citu

makro scenāriju un budžetu. Šis scenārijs ir maz ticams, taču ne neiespējams.

Paldies!

Pēteris StrautiņšDnB NORD Banka

2010.gada 3.decembris