Essays in English

I love these days, when it is raining. Ground after rain has a pleasent smell. Somewhere there is a little thunderstorm and everything seems wonderful. I love water of these kinds, maybe because I’m a… Do you know how feels swimming in a lake in early summer morning? The atmosphere is fantastic! Mild water caresses you and fog adds to this moment a bit of mistery. This is a freedom what I long for all winter. Above the lake clouds are changing colour and it starts to rain. With both feet you are walking on grass and the feelings are amazing. I always wona pick up water diamonds of all flowers and grass. And always everything is so quiet. I love drinks when lot of ice goes into a glass but the favourite kind of water for me is tea. And then I know - it is winter. Although the weather is cold, however snow makes me go out of the house. Is anything more beautiful than a landscape in winter when it is snowing very much? Whatever season there is I can wonder about the enviroment for many hours. I am sitting at the river or lake and thinking about all or nothing. I can be.. with water in me.

Elīna Rakstiņa (form 12)

Agrs pavasara rītsEs lūkojos uz norasojošo pļavuSaule mijas ar mākoņiemLīst, līst lietusTas aizskalo visus dzīves putekļusVisas drūmās domasTā, it kā attīrot pasauliZeme uzņem šo ūdeniūdeni, kurš nes tik daudzTas uzglabā visukas ir uz šīs zemesTas aizskalo visuArī manas domasUn tā es vēl joprojām sēžuSēžu un skatos pa loguRedzu kā līst lietusUn attīra visu pasauli

Līga Resne, form 12

Poems in Latvian

Negaiss

Debesis plīstLietus līst!Paslēpjas zaķiNobīstas kaķiZibens bija tik īssJo šāva sekundes trīsLietiņ, tu daudz ko spējiDažreiz stiprāki ir vējiVējam ir ko darīt-Negaisā piedalīties arīPērkons rājasKad lietus stājasNegaiss beidzasVisi ārā steidzas!

Līga Resne, form 12

Water in Latvia

We in Latvia have very beautiful places at water. At lakes, rivers, ponds and at the beach, the Baltic sea.

We have ~12400 rivers and 777 are longer than 100 km. And 4 longest rivers are Gauja, Daugava, Venta, Ogre. We have many lakes, too. And the biggest are Lubāns, Rāznas, Engures, Burtnieku. The biggest ports in Latvia are in Riga, Ventspils and Liepāja.

I like swimming in summer very much, but just then, when it is warm. We in our village have a normal river- Iča and the lake- Svētiņš but they are far from the center of the village. Also, we have a pond, where we can swim but the water is dirty and stinky. It’s awful. I think I can’t live without water, because we need water to wash hands, body and we need it to drink.

We need ponds, lakes and rivers to swim and relax in hot summer. So we need water and water in our lives means very much.

Alise Zelča (form 7)

Poems in English

Water

What is life?It’s my questionWhy I’m not flying?It isn’t answer for a fusion.

I want to be like a lakeI want to be so cleanAnd don’tWant to be a fake

Just like a snowflakeWhen it’s falling downI want to call youAnd touch the ground

I want to be like a riverI always want to be so fastJust little bit and sureI don’t want to be the last

It’s my lifeMy power is waterPlease don’t ask meWhat’s the mater

Armands Svelpe (form11)

Nenotveramā rīta burvība

Rīts. Savas rokas maigi paver zāles stiebriņi un apskauj mazās, trauslās rasas pērlītes, kuras nesen dzimušas. Ieaijā, apmīļo. Bet kā rit laiks, tā arī mazajām rasas pērlītēm saules staros nākas piepildīt trauslos zāles stiebriņus. Zaļais kļūst vēl zaļāks un stiebriņu galotnēs atmirdz maigo pērlīšu mirdzums. Nu mazās būtnes ir jau pašapzinīgākas kļuvušas, iemiesojot stiebriņus. Atkal rīts. Jaundzimušas rasas pērlītes. Un atkal zaļie stiebriņi un puķu jaunie dzinumi apskauj un uzņem sevī šis mirdzošās būtnes. Pasaule piepildās ar šo šarmanto būtņu mirdzumu. Dienas vidus. Ak, nē! Debesis raud. Simtiem pērlīšu neapturami traucas lejup. Un ietērpj zemi, puķu dzinumiņus un zāles stiebriņus maigā, blāzmainā mirdzumā. Ak! Kāds spīdums rotā pasauli. Pērlēm tīta, zeme līksmo un uzņem mazās būtnes savā patvērumā. Arī es pastiepju roku pretim šim mirdzumam, bet, ak vai, tas nedodas man. Pasmeltas plaukstā, mazās rasas pērlītes laužas ārā no plaukstas un dodas atpakaļ pie zemes un zāles stiebriņiem. Ejat. Es neesmu tā, kas var krāt šo pērļu mirdzumu. Zāles stiebriņi blāzmo daudz skaistāk. Tiem šīs būtnes ir daudz lielāki sabiedrotie. Un tā.. atkal rīts, atkal jaunas, tikko dzimušas pērlītes ietinas zāles skavās un mirdz vēl spožāk kā nekad! Mirdz!

Elīna Rižā, form 12

Brīnums, ko nenovērtē.

Vai tu esi kādreiz sajutis auksto rasas pilienu pieskārienus agrā vasaras rītā, brienot pa zāli? Tie liekas tik neparasti un brīnumaini, un pazūd tikpat ātri, cik uzradušies. Vai tev nešķiet, ka ūdens ir pati burvīgākā un nozīmīgākā viela uz pasaules? Ja nu tomēr tu par to vēl šaubies, tad atceries tās jaukās sajūtas, ko spēj sniegt ūdens. Tu izkāp no gultas, aizčāpo līdz vannas istabai un miljoniem ūdens pilieniņu mēģina tevi atmodināt. Vēlāk tu attopies pie silta, smaržīga kafijas un ūdens maisījuma, kas liek justies lieliski. Vai arī svelmīgā vasaras dienā tu beidzot tiec pie ūdens glāzes, un tā tev tajā brīdī šķiet vērtīgākā lieta uz pasaules. Tomēr kas gan uz pasaules var būt vērtīgāks kā cilvēks? Gan pa maza, gan liela cilvēka pirkstiem, vaigiem un daudzām citām vietām skraida mikroskopiskās ūdens daļiņas. Kaut gan tās ir mazas, šīs daļiņas ir mūsu dzīvība. Ikreiz, kad dzeram ūdeni, mums vajadzētu to atcerēties. Ja mēs nelietotu ūdeni, tad mēs izžūtu kā plūmes un ar klusu, bet smagu kritienu ietriektos zemē. Es dažkārt apskaužu tauriņa kūniņu. Kad tā izšķiļas, tad tai ir vienreizēja iespēja redzēt šo brīnumaino pasauli un to, cik skaista tā ir. Droši vien neviens cilvēks nav atvēris acis, guļot uz mīkstas, zaļas lapas, kurai visapkārt mirdz tūkstošiem smalku ūdens dimantiņu, un sajusties kā princis savā pirmajā dzimšanas dienā. Un brīdī, kad spāre savicina savus spīdīgos spārnus, lai laistos pāri dīķim neprātīgā lidojumā, tu vēlētos būt spāre, bet tad tu atceries to, ka spāre nevar to, ko vari tu. Tu vari priecāties par skaistumu, ko sniedz ūdens, un tu spēj dzīvot, jo ir ūdens. Tu vari to un vēl daudz ko citu, bet vai vari iedomāties savu dzīvi bez ūdens?

Elīna Rakstiņa, form 12

Water

Water is so blueJust like the skyWater is so warmLike the sun in a spring dayWater makes people smileAnd cry at the same timeIt makes clean my skinAnd my heart at the same time

Liene Circene (form 9)

Water

Clear and crystalNeedful and beautifulIt’s everywhere.In the see and the oceanIn the ice and the airLove and happiness Make it pretty and fabulousIt’s like a mirrorWe can’t live whithout it.We drink it, we swim in it.

Ilze Barkāne (form 9)

Have you ever seen, How beautiful is see?Have you ever watchedHow rain drops beat against the window?Have you ever lookedHow fish swim in water?If you’ve seen that,Then what do you do,Too see it again

*********

What would world do whithout me?What would flowers do without me?And rivers, lakes and oceans?How could they exist withoud me?Everybody needs me.Noone can live without me.Because I am water.

*********

In every rain drop is my soul.I live in evey tearI can’t feel the pain.But it hurts, When I see,How polluted are my rivers.

Sintija Prole (form 11)

„Nekas nav pasaulē tik mīksts un maigs kā ūdens. Un tieši tas visvairāk spējīgs cieto graut.” /Laodzi/

Zem šī mīkstā zāles slāņa, zem akmeņiem un smiltīm, plūst mazs ūdens kapilārs. Tas ir tik niecīgs, ka nespēj pat izspraukties cauri zemei, kur nu vēl iešūpot kuģi. Tomēr varbūt mēs kļūdāmies, uzskatīdami to par mazu un nevarīgu? Sīciņa ūdens pile noglāsta tavu pieri. Tā ir tik maiga, ka tu to gandrīz vai nejūti. Daudzas no tām mēdz „sadoties rokās” un ar milzum lielu spēku brāzties lejā no kraujas un akmens, kurš gulējis zem ūdenskrituma, vairs nav. To sadragājis ūdens spēks un varenība. Varens un biedējošs mēdz būt arī vilnis jūrā. Šī ūdens molekulu grēda spēj izgāzt priedes ar visām saknēm, iesviest laivas kāpās un sēkļos iedzīt kuģus. Koki pārvēršas zaros, kuģi – dēļos. Cilvēks, kurš, krastā stāvot, skatās vilnim acīs, pārtop par niecību. Toties persona, kas viļņa priekšā jau nostājas kā niecība, manuprāt, uzkrāj visu viļņa spēku un kļūst par pašpārliecinātu personību. Viļņa spēks sagrauj iekšējās šaubas un liek domāt par to, ka nekas nav neiespējams. Diemžēl ne vienmēr ūdens spēku ir iespējams apturēt. Ir brīži, kad caurspīdīgā ūdens masa „aiznes” māju tik viegli kā lapu rudens vējā. To visu redzot, ūdens grauj ne tikai mājas sienas, bet arī cilvēku sirdis, kuras kļūst „mīkstas” un līdzjūtīgas. Un šādā brīdī atliek vienīgi nodomāt – kaut būtu Noasa šķirsts, kas spētu izglābt šos cilvēkus… Vai varat iedomāties, ar kādu spēku okeāni virza kontinentus, ar kādu maigumu ūdens plūst pa zāles stiebru? Tas spēj sagraut visu un izglābt visus. Un siltā vasaras vakarā, kad ūdens glāsta tev pēdas, gribas nodomāt: „Nekas nav pasaulē tik mīksts un maigs kā ūdens”.

Elīna Rakstiņa, form 12

Essays in Latvian

Ūdens? Ūdens!

Rīts. Pieceļos un dzirdu kā lietus lāses stikla rūtī. Melodiska skaņa. Ūdens spēj radīt tik dažādus ritmus – plūstot, tekot vai arī atsitoties pret kādu priekšmetu. Tas ir tik daudzveidīgs un savā ziņā talantīgs. Rasas pilieni zālē vizuļo kā dārgakmeņi. Ziemā sals spēlējas ar ūdeni un rada savus mākslas darbus – sniegpārslas. Cilvēka acīm šos ģeometriskos veidojumus nesaskatīt. Tos var tikai sajust, kad, piezemējoties uz ādas, tie izkūst un atstāj slapju vietu. Ūdens, kas sasalis uz stikla rūts, rada leduspuķes, kuras gribas pagaršot, pieskarties ar mēli tām. Garšu nav iespējams raksturot, bet caurspīdīgais šķidrums ir visa dzīvības sākums. To varētu dēvēt par zemes asinīm. Upes uz zemeslodes ir kā vēnas cilvēka ķermenī. Tās plūst, mainās un palīdz izdzīvot katram ziedam to krastos, dzīvniekam, kurš mēģina veldzēt savas slāpes, un zemei, kura nedrīkst izžūt. Ūdens sniedz mājvietu sīkām un lielām radībām, tas nešķiro tos pēc statusa. Vēsajā un slapjajā miteklī vietu atrod gan hidras un aļģes, gan zivis, delfīni, vaļi u.c. Tie jūtas pasargāti no ārpasaules. Tāpēc, manuprāt, cilvēkiem ir jāiemācās novērtēt tik ļoti naudā nenovērtējamo, kas saudzē. Tikai mēs spēsim glābt un pasargāt vienu no galvenajām vērtībām, kas ļauj eksistēt visam.

Laura Mičule, form 12

Water

It’s a beautiful drinkIt’s the worst thingIf on the world there isn’t this drinkThen people can’t exist

This drink is waterIt’s the biggest workerEveryone knows that it can’t be madeIt can only be taken

Water is as my sonWhen it look in the sunWhen I look in the seaThe water I can see.

The rivers are very longAbout them I write a songI drink water in morningI swim in it in evening

Water is very fastIt never is the worst and the lastFaster can’t be even horseIf he runs he will be the worst

Ritvars Svelpe (form 9)

Water

Sea is dangerousDon’t ask whyMeet a sharkAnd say hi

Shark won’t answerDon’t ask whyShark needs foodAnd you smell good

Shark is hungryDon’t be afraidBetter pray to be aliveSea is dangerousDon’t ask why.

Armīns Apšenieks (form 10)

Water you make my life so clear,When I’m in the sea and close my eyes I feelEvery wave you bring to meEvery thought you give to meEvery gull’s scream you make me hearEvery raindrop you make me feelYou make me feel like I am freeLike a bird in the sky so easy and free

Iluta Ākule (form 9)

Ielas kā tumši ūdeņi šķietČukst un nerimstas runātAcis tā nedaudz ieplestas, tomēr veras ciet

*******

Bija mūsu sapņiAiz okeānaLēni tie šūpojās un sitāsTe tie arī palikaEzera tuvumāZem mūsu sapņiemEzers dzīvojaRau mazas lāses Sapņos palika

Dace Stepiņa, form 7

Mācies no laikaApstājies, kad beidzas spēksNesāc skriet, ja nav mērķaAtceries, kas ir svarīgāksUznes sevi virsotnēsPeldi pa straumiEsi cīnītājsIespējams tas ir vislabākaisČau un atāAtbilde: tā nav dzīve, bez galvenās daļas.

Anna Lauskiniece, form 12

Asaras manas pazuda lietŪTās man neviens vairs neatdoDMaza, neizturama sāpEManā sirdī no jauna duNUn asaras no jauna atkal radīsieS

Elīna Rižā, form 12

Water

Who are you?So clear, light blue, like invisibleBut we see you, touch and feel.

What do you do?Top up all rivers, oceans and seasYou span all world and continents

You are so important to usTo all people, nature, animalsYou are water- our life.

**********

I like the rainI like it muchWhen rain drops fall around us

I like the seaBig waves on meWhen swim I there in the sea

I like a dew dropIn morning sunWhen shines it like a star

I like you waterVery muchIn all your possible ways

Gunita Ākule (form 11

Acrostics in Latvian

An acrostic is a poem in which every line starts with one letter of some word. These are acrostics about Latvia’s rivers and lakes Daugava, Gauja, Lielupe, Iča, Aiviekste, Abava, Lubāns and the Baltic Sea.

Bet vai tu ziniAr kādu spēku upe plūst?Lai aiznest varētuTavas, manas, mūsu skumjas...Iznest cauri visām upes malāmJoņojot kā neapseglots kumeļšAr zibenīgu ātrumu un neapdomībuSadragājot mierpilnos krastus

Jaukdama krastus tāŪdenī atstāj iekaltasRūpes, skumjas un bēdasAizplūstot...

Ineta Ikstena, form 10

***Daudzi gadi pagājuši kopš redzēju teviAtgriezties tavos krastos vēlos vēl un vēlUzmanīgi vērot tavus viļņusGribētos pašai par tādu pārvērsties,Apskaužama burvība!Vakaros saulrietus vērot,Apsēsties un apbrīnot tevi!

***Izsapņot tavu tecējumu vēlos esČukstus dzirdēt, mutuļojošo ūdeniAustrumu pusē mītot tev!

Karīna Zuša, form 8

Lielos un plašos skāvienosUzplaukst skaistais apkārtBez pārliekas nopietnībasĀrpus noteiktām robežāmNoteikumiemSaproti, ka jāizbauda ik sīkums dzīvē

Anna Lauskiniece, form 12

***Ventas Rumba,Es jūtu tavu spēku,No rīta ceļoties,To ūdens Atspulgā redzu.

Edijs Kokorevičs, form 10

***GraudusAuzasUpes malāJau reiz bijuAudzējis

Edijs Kokorevičs, form 10

***Augstu gaisāBiezi mākoņi plīvoArī lietus mākoņi blīviVai šodien līs?Augstu debesīs mākoņi plīvo.

Armīns Apšenieks, form 10

***

ŪdensDevaEnerģiju NaudasSainim

Raivis Gasperts, form 7

***Marta pirmā nedēļaAr plūdiem sākas.Nevar, bet vēlas upeAr viļņu palīdzību, ārā no

Uzspiestajiem rāmjiem tikt.Pārsteidzoši graciozas unElegantas kustības tā rada.

Iebiedētās ūdens zāles, upes dzelmēČukst par viļņu Agresiju, kas rada postījumus apkārt.

Laura Mičule, form 12