Statistiskās informacijas nozīme uzņēmumu vērtēšanāpetijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/file/VK_Prognoz_uznem_vert... · Web viewEkonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits

PROGNOZĒTĀS UZŅĒMUMA VĒRTĪBAS ANALĪZE, IZMANTOJOT EKONOMETRIJAS MODEĻUS

IMPLEMENTATION OF ECONOMIC MODELS IN ANALYSES OF THE ESTIMATED VALUE OF A COMPANY

Daina Šķiltere, Dr.oec.Latvijas Universitāte

Aspazijas bulv. 5, Rīgā, LV-1050E-pasts: [email protected]

Jeļena Averina, Mg.oec.SIA „Pareto Centrs”

Jūrmalas gatve 101-89, Rīgā, LV-1029E-pasts: [email protected]

Kopsavilkums

Jebkura ilgtermiņa investīciju lēmuma pamatā, uzņēmumu pirkšanas, pārdošanas, un apvienošanas gadījumā jāveic uzņēmuma novērtēšana, kas atspoguļo tā ražošanas un finanšu iespējas, stāvokli tirgū un attīstības perspektīvas. Uzņēmuma vērtības noteikšana ir aktuāla tā pirkšanas, pārdošanas, pārveidošanas vai apvienošanās procesā. Izstrādātais prognozētās uzņēmuma vērtības analīzes metožu komplekss dod iespēju iegūt precīzāku uzņēmuma vērtību mainīgas ekonomiskās situācijas apstākļos. To nodrošina ekonometrisko modeļu un ekspertmetožu pielietojums uzņēmuma vērtību ietekmējošo faktoru analīzē. Finanšu prognožu precizitātes paaugstināšana un uzņēmuma darbības ietekmējošo faktoru analīze var palīdzēt ne tikai uzlabot uzņēmuma vērtējuma kvalitāti, bet arī izstrādāt pasākumu plānu uzņēmuma vērtības paaugstināšanai. Darbā galvenā uzmanība veltīta ekonometrisko modeļu izveidei un to izmantošanas iespējām pasākumu plāna izstrādāšanai uzņēmuma vērtības paaugstināšanai.

Atslēgvārdi: uzņēmuma vērtība, ieņēmumu diskontēšanas metode, finanšu prognozes, ekonometriskais modelis.

Ievads

Atkarībā no uzņēmuma vērtēšanas mērķa un vērtējuma lietotāja interesēm, pielieto dažādas vērtēšanas pieejas un to ietvaros dažādas vērtēšanas metodes: pieeja, kas balstās uz aktīvu vērtību (tīro aktīvu bilanču vērtības metode; tīro aktīvu tirgus vērtības metode; likvidācijas vērtības novērtēšanas metode); pieeja, kas balstās uz tirgus datu salīdzināšanu (kapitāla tirgus metode; darījumu metode; nozares koeficientu metode); pieeja, kas balstās uz nākamo periodu ieņēmumiem (kapitalizācijas metode; ieņēmumu diskontēšanas metode).

Viena no visizplatītākajām uzņēmuma vērtēšanas metodēm ir ieņēmumu diskontēšanas metode, kuras pamatā ir vērtētāja izstrādātas finanšu prognozes, tad to kvalitāte nosaka uzņēmuma vērtējuma objektivitāti. Ieņēmumu diskontēšanas metode ir sarežģīta, darbietilpīga un iteratīva uzņēmuma novērtēšanas metode. Tomēr pasaulē tā ir atzīta kā teorētiski vispamatotākā funkcionējošā uzņēmuma tirgus vērtības novērtēšanas metode, jo uzņēmuma vērtība lielākā mērā ir atkarīga no tā attīstības perspektīvām. Pēc A. Damodarana domām tieši ieņēmumu diskontēšanas metode ir citu metožu pamats un, lai „saņemtu korektu relatīvu novērtēšanu jāsaprot šīs metodes

188

pamatidejas, bet jebkurš, kas saprot šos pamatus, ir spējīgs izanalizēt citas pieejas” (Damodaran 2002: 15)

Raksta mērķis ir parādīt ekonometrisko modeļu pielietojumu prognozētās uzņēmuma vērtības kvalitātes analīzē. Pētījuma metodes – ekonometriskā analīze, uzņēmuma vērtēšanas metodes (ieņēmumu diskontēšanas metode), finanšu prognožu izstrādāšanas metodes.

Prognozētās uzņēmuma vērtības analīzes metožu komplekss

Nosakot uzņēmuma vērtību ar ieņēmumu diskontēšanas metodi, jāizstrādā finanšu prognozes nākotnes periodam. Lai novērtētu prognozētās uzņēmuma vērtības kvalitāti, ir nepieciešams veikt finanšu prognožu ticamības pārbaudi. Finanšu prognozes tiek pārbaudītas atkarībā no izvēlētās prognozēšanas metodes: prognožu statistisko nozīmīgumu raksturojošie rādītāji, jutīguma analīze, scenāriju analīze, ekspertmetodes, kā arī pieņēmumu novērtējums iekšējās un ārējās vides kontekstā.

Ja vērtējuma rezultāts tiek izmantots uzņēmuma vērtības paaugstināšanas nolūkā, tad uzņēmuma vadībai ir iespēja salīdzināt faktiski sasniegtos rezultātus ar prognozēto rādītāju vērtībām, šādi analizējot vērtējuma kvalitāti un ārējās un iekšējās vides faktoru ietekmi.

Tātad, analizējot prognozētās uzņēmuma vērtības kvalitāti, balstoties uz jau faktiski sasniegtiem rezultātiem, ir veicami šādi uzdevumi:

- jāsalīdzina faktiskie darbības rezultāti ar prognozētajiem rādītājiem, nosakot novirzes;- jāidentificē noviržu cēloņi, kuri var rasties iekšējās un ārējās vides ietekmes rezultātā vai

finanšu prognožu kļūdu rezultātā;- jāveic ekspertaptaujas anketas izstrādāšana ekspertu viedokļu apkopojumam par faktisko

darbības rezultātu un noviržu ietekmējošiem faktoriem;- jārealizē ekspertu aptauja un jānosaka svarīgākie saimnieciskās darbības rezultāti un

novirzes no plāna ietekmējošie faktori;- jānovērtē, vai noteiktie faktori ir statistiski aprakstāmi;- jāizstrādā ekonometriskos modeļus, par rezultatīvo pazīmi izvēloties saimnieciskās darbības

rezultātus, kas ietekmē uzņēmuma vērtību, piemēram, apgrozījumu, izmaksas, dažādus peļņas veidus u.c.;

- balstoties uz ekonometriskajiem modeļiem, jāizdara secinājumi par faktoru ietekmi uz uzņēmuma darbības rezultātiem un, attiecīgi, uz tā vērtību. Iegūtos rezultātus var izmantot jaunu finanšu prognožu izstrādāšanai nākotnes periodam ar

mērķi noteikt precizētu uzņēmuma vērtību. Tāpat ekonometriskie modeļi var kalpot par instrumentu vērtības paaugstināšanai, ja tajā iekļautie faktori ir vadāmi. 1. attēlā shematiski ir atspoguļots prognozētās uzņēmuma vērtības kvalitātes analīzes metožu komplekss ar ekonometrisko modeļu pielietojumu. Uzskaitītie uzdevumi detalizēti tiek apskatīti zemāk.

189

1. attēls. Prognozētās uzņēmuma vērtības kvalitātes analīzes metožu komplekss Avots: autoru veidota shēma

Uzņēmuma vērtības sākotnējā noteikšana

Finanšu prognožu izstrādāšana

Faktisko rezultātu izvērtējums

Noviržu konstatēšana

Faktoru ietekmes izvērtējums

Faktoru identifikācija un grupēšana

Iekšējo un ārējo faktoru ekspertvērtējumu iegūšana

Faktoru ietekmes sadalījums

Iekšējo un ārējo faktoru nozīmības koeficientu noteikšana

Faktisko darbības rezultātu/noviržu sadalījums atkarībā no faktoru ietekmes

Ārējo faktoru ekonometriskā analīze grupas ietvaros, kur finanšu rezultāts/novirze ir

rezultatīvā pazīme

Iekšējo faktoru ekonometriskā analīze grupas ietvaros, kur finanšu rezultāts/novirze ir

rezultatīvā pazīme

Secinājumi par faktoru ietekmi, vadības lēmumu pieņemšana

Uzņēmuma vērtības palielināšana

Finanšu prognožu kvalitātes

uzlabošana Statistiskās informācijas apkopojums

190

Finanšu prognožu izstrādāšana

Uzņēmuma ieņēmumu diskontēšanas metodes pamatā ir pieņēmums, ka uzņēmuma vērtību rada visu nākotnes ieņēmumu naudas plūsmas pašreizējā vērtība. Par naudas plūsmas pašreizējo vērtību PV ar procentu likmi k sauc nākotnes naudas plūsmu ar doto likmi diskontētu naudas daudzumu algebrisku summu sākotnējā laika periodā. Vērtības aprēķināšanas ar ieņēmumu diskontēšanas metodi (Pratt, Kelly, Schweins 1998: 237) galvenā sastāvdaļa ir ieņēmumu prognozes, kuras izstrādājot, ņem vērā pašreizējo situāciju valstī:

kur PV- naudas plūsmas pašreizējā vērtība;Ei – prognozētie ieņēmumi i - laika periodā (tie ir nosakāmi, izvēloties vērtēšanas mērķim un

apstākļiem vispiemērotāko rādītāju, piemēram, neto naudas plūsma, brīvā naudas plūsma);n- periodu skaits; k – diskonta likme.

Atbilstoši ieņēmumu diskontēšanas metodei, uzņēmuma vērtēšanas vajadzībām ir nepieciešams izstrādāt finanšu prognozes. Uzņēmuma finanšu prognožu izstrāde tiek uzsākta ar operatīvo plānu izstrādi (ieņēmumu un izmaksu prognozes, investīciju plāna un finansēšanas prognoze). Apkopojot uzņēmuma operatīvos plānus, vērtētājs iegūst trīs galvenos finanšu pārskatus vērtēšanas vajadzībām - naudas plūsmas prognozi, peļņas vai zaudējumu aprēķina prognozi un bilances prognozi. 2. attēlā sniegta finanšu prognožu izstrādāšanas shēma.

2. attēls. Finanšu prognožu izstrādāšanas secība Avots: autoru veidota shēma

Finanšu prognozes var izstrādāt un pamatot, izmantojot dažādas metodes, populārākās no tām ir statistiskās prognozēšanas metodes, ekspertmetodes, pārskatu rādītāju likumsakarību analīzes metodes. 1. tabulā ir apkopota informācija par visbiežāk lietotajām metodēm operatīvo prognožu izstrādāšanai.

Ieņēmumu prognoze

Kredīt-saistības

Ilgtermiņa investīcijas

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Bilance Naudas plūsmas pārskats

Citas ražošanas izmaksasDarba algaIzejvielu

izmaksas

Ražošanas izmaksas

Administrācijas izmaksas

Citas izmaksas

191

,

1. tabula. Operatīvo prognožu izstrādāšanas metodes

PrognozesStatistiskās

prognozēšanas metodes

EkspertmetodesPārskatu rādītāju

likumsakarību analīzes metodes

Ieņēmumu prognoze + + -Izmaksu prognoze + + +Investīciju prognoze - +Finansēšanas prognoze - +

Avots: autoru veidota tabula

Atkarībā no izvēlētās metodes prognožu izstrādāšanai, ir nepieciešams izvēlēties prognožu kvalitātes novērtējumu paņēmienu. Piemēram, pielietojot tādas statistiskās prognozēšanas metodes kā trenda modeļus, regresijas modeļus, autoregresijas modeļus, ir iespējams aprēķināt dažādus statistisko nozīmīgumu raksturojošos rādītājus, piemēram, standartnovirzi, determinācijas koeficientu, korelācijas koeficientu.. Savukārt, pielietojot tādas statistiskās prognozēšanas metodes kā normatīvo vai analoģijas metodes, par kvalitātes novērtējumu varētu kalpot scenāriju analīze, jutīguma analīze, ekspertu vērtējums. Uzņēmuma vērtības noteikšanā, izmantojot ekspertmetodes un pārskatu rādītāju likumsakarību analīzes metodes, par izstrādāto finanšu prognožu kvalitāti var pārliecināties, izmantojot scenāriju un jutīguma analīzi.

Tomēr arī pēc augstākminēto pārbaužu metožu pielietošanas finanšu pieņēmumos ir iespējamas kļūdas, no tām visbiežāk sastopamās ir apkopotas 2. tabulā.

2. tabula. Biežāk sastopamās kļūdas finanšu pieņēmumos

Operatīvas prognozes

Iespējamās kļūdas finanšu pieņēmumos

Ieņēmumu prognoze - ieņēmumu prognoze neatbilst ražošanas jaudām, uzņēmuma ražotne nespēj nodrošināt prognozēto produkcijas pārdošanas apjomu;

- ieņēmumu prognoze neatbilst pieprasījumam;- ieņēmumu prognoze neatbilst uzņēmuma resursiem (darbinieku skaitam,

pieejamajam finansējumam apgrozāmā kapitāla cikla uzturēšanai u.c.).Izmaksu prognoze:ražošanas izmaksas

- prognozētā bruto peļņa būtiski atšķiras no pagātnes perioda darbības rezultātiem, ja ražošanas process un tehnoloģijas nav nomainītas;

- prognozētā bruto peļņa būtiski atšķiras no nozares vidējiem rādītājiem;- netiek ņemta vērā inflācija.

Izmaksu prognoze:pārdošanas izmaksas

- pārdošanas izmaksu prognoze neatbilst mārketinga aktivitāšu plānam;- pārdošanas izmaksu prognoze neatbilst ieņēmumu prognozei (piem. preču

piegādes transporta izmaksas);- netiek ņemta vērā inflācija.

Administrācijas izmaksas

- izmaksas neatbilst plānotajam darbinieku skaitam, citu resursu daudzumam;

- netiek ņemta vērā inflācija.Investīciju prognoze - nav atbilstošs uzņēmuma investīciju politikai, tirgus vajadzībām, nozares

standartiem;- neatbilst uzņēmuma ieņēmumu prognozei;- nolietojuma izmaksas ir lielākās par kapitāla izmaksām investīciju plānā;- nepareizi noteikts pamatlīdzekļu kalpošanas laiks.

Finansēšanas prognoze

- nav paredzēta aizdevumu atmaksa; - aizdevumu kustības prognoze neatbilst aizdevuma līgumu nosacījumiem;- nepareizi piemērota procentu likme.


Operatīvo prognožu kvalitāte ietekmē trīs galveno finanšu pārskatu kvalitāti, šādi nosakot prognozētās uzņēmuma vērtības kvalitāti.

192

Faktisko rezultātu izvērtējums

Ja uzņēmuma vērtējuma rezultāts tiek izmantots uzņēmuma vērtības paaugstināšanas nolūkā, tad par vērtējuma kvalitāti var kalpot saimnieciskās darbības faktisko rezultātu salīdzināšana ar prognozēto rādītāju vērtībām. Salīdzinot faktiskos un prognozētos datus, var tikt konstatētas novirzes.

Novirzes darbības rezultātos no prognozētājām vērtībām var rasties ārējo vai iekšējo faktoru ietekmes rezultātā, kā arī nepamatoto finanšu prognožu izstrādes rezultātā. Ja prognožu izstrādes etapā bija veikta detalizēta uzņēmuma darbības izpēte, tā ārējās un iekšējās vides novērtējums, prognožu statistiskais novērtējums, tad noviržu varbūtība, kas var rasties nepamatotu pieņēmumu rezultātā, samazinās.

Pieņemot, ka finanšu prognozes izstrādātas kvalitatīvi vai arī veicot finanšu prognožu korekcijas saskaņā ar konstatēto kļūdu sarakstu (skat. 2. tab.), ir iespējams pāriet pie nākamā soļa prognozētās uzņēmuma vērtības kvalitātes analīzē – faktoru ietekmes izvērtējuma.

Faktoru ietekmes izvērtējums

Faktoru ietekmes izvērtējuma process ir jāsāk ar finanšu rezultātu ietekmējošo faktoru identifikāciju un to sadalīšanu grupās – ārējos un iekšējos faktoros. Ārējie faktori veidojas ārējās vides ietekmē un tie nav tieši atkarīgi no uzņēmuma, kā rezultātā tie ir uzskatāmi par nevadāmiem faktoriem, savukārt, iekšējie faktori ir saistīti ar uzņēmuma iekšējiem procesiem un vadības lēmumiem, tādēļ ir pamats tos uzskatīt par vadāmiem faktoriem.

Svarīgāko faktoru grupu uzskaitījums ir atspoguļots 3. attēlā.

3. attēls. Finanšu rezultātus ietekmējošo faktoru grupas Avots: autoru veidota shēma

Tas, ka vairāki ārējās un iekšējās vides faktori ir statistiski aprakstāmi, dod iespēju pētīt saimnieciskās darbības rezultātu un to ietekmējošo faktoru likumsakarības, veidojot ekonometriskos modeļus. Faktorus, par kuriem nav statistiskās informācijas, paredzēts novērtēt izmantojot ekspertmetodes. 3. tabulā ir apkopoti ārējās un iekšējās vides faktori un pieejamie rādītāji dinamikā.

Uzņēmuma vērtība, finanšu

rezultāti

Ekonomiskā vide

Politiskā vide

Sociālā vide

Tehnoloģiskā vide

Ekoloģiskā vide

Personāls

Mārketings

Izejvielu piegāde

Produkcija, inovācijas

Ražošana, tehnoloģijas, investīcijas

Ārējo faktoru grupas

Iekšējo faktoru grupas

193

3. tabula. Faktoru statistiskais apraksts

Faktoru grupa Svarīgākie faktoriStatistiskās

informācijas pieejamība

Pieejamie rādītāji dinamikā

Ekonomiskā vide (vispārējie ekonomiskie faktori)

Iekšzemes kopprodukta pieauguma tempa izmaiņasCenu izmaiņas

Valūtas tirgus nestabilitāteIedzīvotāju maksātspējas izmaiņas

Kredītu resursu maksas izmaiņasNestabila nodokļu sistēma

Jā

Jā

JāJā

JāJā

Iekšzemes kopprodukts (pa darbības veidiem, pa rajoniem)Patēriņu cenu indeksi, ražotāju cenu indeksiValūtas kursiIedzīvotāju ienākumu izmaiņas, darba samaksas sadalījums atkarībā no darbības veida, mājsaimniecības ienākumiResursu cenaNodokļu likmes

Ekonomiskā vide (nozare)

Konkurentu cīņaValsts atbalsts vietējiem preču ražotājiemAtkarība no piegādātājiem

Tirgus konjuktūras izmaiņas

JāJā

Jā

Jā

Tirgus daļaLīdzfinansējums, nodokļi

Piegādātāju īpatsvars preču apjomā, izmaksasTirgus ietilpība

Politiskā vide BirokrātijaPolitiskā nestabilitāteMunicipālo institūciju nespēja pildīt savas saistībasNestabila likumdošanas sistēma

NēNēNē

Nē

---

-

Sociālā vide Demogrāfiskās tendences

Bezdarbs

Kultūras atšķirības

Jā

Jā

Nē

Iedzīvotāju skaita izmaiņas, sadalījums pa rajoniem, dalījums pēc dzimuma, vecuma grupāmNodarbinātības līmenis, iedzīvotāju dalījums pēc ekonomiskās aktivitātes, dalījums pa rajoniem

-Tehnoloģiskā vide

Nozares inovācijasLikumdošanas prasību izmaiņas attiecībā uz tehnoloģijām

Jā

Nē

Investīcijas pētnieciskajā darbībā

-Ekoloģiskā vide Likumdošanas izmaiņas vides

jautājumosVides aizsardzības pasākumi

Nē

Nē

-

-Personāls Kadru mainība

Personāla kompetence

Iekšējā komunikācija

JāJā

Nē

Kadru mainības koeficientiPētījumi par personāla kompetenci-

Mārketings Mārketinga pasākumiDarbs ar klientiem

JāJā

Aktivitāšu apjoms, investīcijasKlientu skaita izmaiņas, reklamāciju apjoms

Izejvielu piegāde Izejvielu kvalitāte

Piegādes kvalitāte

Jā

Jā

Kvalitātes pārbaudes akti, reklamācijasPārbaudes akti, reklamācijas

Produkcija, inovācijas

Inovācijas

Produkcijas kvalitāte

Jā

Jā

Investīcijas pētnieciskajā darbā, inovāciju skaitsKvalitātes mērījumi, reklamācijas

194

Produkcijas konkurētspēja Jā Produkcijas konkurētspējas pētījumi

Ražošana, tehnoloģijas, investīcijas

JaudasTehnoloģiskais processInvestīcijas

JāNēJā

Iekārtu novērtējums-Investīciju apjoms, investīciju atdeve.


Tātad, nosakot, vai svarīgākie faktori, kuri ietekmē darbības rezultātus, ir statistiski būtiski, ir iespējams veidot ekonometriskos modeļus noteiktās uzņēmuma vērtības kvalitātes pārbaudei un faktoru ietekmes pakāpes noteikšanai. Piemēram, analīzes ietvaros ir iespējams izvēlēties dažādus daudzfaktoru regresijas modeļu veidus, tai skaitā (Šķiltere 2001: 53):

;

Piemēram, viens no svarīgākajiem rādītājiem, kas raksturo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma vērtību, ir apgrozījums. Analizējot prognozētās un faktiski sasniegtās šī rādītāja vērtības, konstatēts, ka uzņēmuma apgrozījuma prognoze tika izstrādāta, balstoties uz kļūdainiem pieņēmumiem. Ekspertu aptaujas rezultāti parādīja, ka uzņēmuma apgrozījuma izmaiņas būvgružu izvešanas pakalpojumu jomā analīzes periodā, galvenokārt, noteica nozares kopējā attīstība (iekšzemes kopprodukts nozarē) un valsts sociālā vide (piemēram, to var raksturot ar bezdarba līmeni). Savukārt, papildus 10% apgrozījuma izmaiņas nodrošināja uzņēmuma rīkotās mārketinga aktivitātes. Ņemot vērā ekspertu atzinumu, iespējams izstrādāt ekonometrisko modeli uzņēmuma apgrozījuma noteikšanai nākotnē, kas palīdzēs uzlabot prognozes kvalitāti.

4. tabula. Uzņēmuma apgrozījuma noteikšana

PeriodsApgrozījums, tūkst. LVL(yt)

Darba meklētāju īpatsvars

ekonomiski aktīvo iedzīvotāju

kopskaitā, % (x1)

IKP nozarē „Pārējie

komunālie, sociālie un individuālie pakalpojumi,

tūkst. LVL (x2)Apgrozījums, tūkst. LVL(ỹt)

2006(I) 120 7.8 91 237 1162006(II) 98 7.2 92 584 1182006(III) 135 6.2 103 898 1292006(IV) 120 6.1 106 717 1312007(I) 145 6.9 108 207 1312007(II) 154 6 125 653 1452007(III) 154 5.9 140 563 1572007(IV) 164 5.3 161 195 1742008(I) 195 6.5 159 810 1712008(II) 179 6.3 170 098 1792008(III) 175 7.2 186 439 1902008(IV) 179 9.9 177 273 178

2009(I) Pieņēmums 10 171 955 1742009(II) Pieņēmums 12 166 796 1672009(III) Pieņēmums 12 161 792 1632009(IV) Pieņēmums 12.5 156 939 1582010(I) Pieņēmums 13 156 939 1582010(II) Pieņēmums 13 158 508 1592010(III) Pieņēmums 13 160 093 1602010(IV) Pieņēmums 13 161 694 161

Avots: autoru veikti aprēķini4. tabulā ir apkopoti uzņēmuma apgrozījuma dati par periodu 2006.-2008.g., kā arī Centrālās

statistiskās pārvaldes dati par darba meklētāju īpatsvaru ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā un

195

iekšzemes kopproduktu nozarē attiecīgajos periodos. Minēto faktoru ietekmi vislabāk apraksta lineārs regresijas modelis: ỹt = 60.0818 – 1.6414 ∙ x1 + 0.0008 ∙ x2 (r = 0.9). Modeļa rezultāti jāsalīdzina ar sākotnējiem pieņēmumiem, lai novērtētu prognozētās vērtības kvalitāti. Nepieciešamības gadījumā sākotnējās prognozes nākotnes periodiem jākoriģē, šādi panākot vērtības noteikšanas kvalitātes paaugstināšanu.

Iegūtos rezultātus var izmantot arī nākotnes faktisko rezultātu kontrolei un analīzei. Piemēram, nākamajā gadā uzņēmums atkal nebūs sasniedzis plānoto ieņēmumu apjomu, bet arī noteikto faktoru rādītāju vērtības atšķirsies no plānotājiem. Šādā gadījumā izstrādātajā modelī ir iespējams veikt citu faktoru vērtību imitāciju, iegūstot jaunu apgrozījuma prognozi. 5.tabulā veikta faktoru vērtību imitācija. 6. tabulā ir apkopotas novirzes ieņēmumu prognozē pēc imitācijas salīdzinājumā ar sākotnējo scenāriju.

5. tabula. Uzņēmuma apgrozījuma noteikšana, imitācija

PeriodsApgrozījums, tūkst. LVL(yt)

Darba meklētāju īpatsvars

ekonomiski aktīvo iedzīvotāju

kopskaitā, % (x1)

IKP nozarē „Pārējie

komunālie, sociālie un individuālie pakalpojumi,

tūkst. LVL (x2)Apgrozījums, tūkst. LVL(ỹt)

2006(I) 120 7.8 91 237 1162006(II) 98 7.2 92 584 1182006(III) 135 6.2 103 898 1292006(IV) 120 6.1 106 717 1312007(I) 145 6.9 108 207 1312007(II) 154 6 125 653 1452007(III) 154 5.9 140 563 1572007(IV) 164 5.3 161 195 1742008(I) 195 6.5 159 810 1712008(II) 179 6.3 170 098 1792008(III) 175 7.2 186 439 1902008(IV) 179 9.9 177 273 178

2009(I) Pieņēmums 11 163 091 1662009(II) Pieņēmums 15 154 937 1532009(III) Pieņēmums 15 147 190 1472009(IV) Pieņēmums 15 145 718 146

Avots: autoru veikti aprēķini

6. tabula. Uzņēmuma apgrozījuma noteikšana, scenāriju salīdzinājums

Periods

Apgrozījums, tūkst. LVL(ỹt)

sākotnējais scenārijs

Apgrozījums, tūkst. LVL(ỹt)scenārijs pēc

imitācijasNovirze,

tūkst. LVL Novirze, %2009(I)

Pieņēmums 174 166 8 5%2009(II) Pieņēmums 167 153 14 8%2009(III) Pieņēmums 163 147 16 10%2009(IV) Pieņēmums 158 146 13 8%


Analizējot iegūtos rezultātus, iespējams izdarīt secinājumus par atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma ieņēmumu atkarību no izvēlētajiem faktoriem. Gadījumā, ja prognozētajā periodā pie noteiktajām faktoru rādītāju vērtībām novirzes būs lielākas par aprēķinātajām, tad noviržu cēloņi ir meklējami citās darbības sfērās, piemēram, mārketinga aktivitāšu organizācijā, inovācijās u.c.

196

Tādējādi, šis instruments vienlaicīgi kalpo ne tikai kā finanšu prognožu kvalitātes indikators un kvalitātes paaugstināšanas instruments, bet arī kā rīks darbam ar personālu, jo ļauj novērtēt personāla ieguldījumu apgrozījuma sasniegšanā.

Secinājumi

Ar ieņēmumu diskontēšanas metodi iegūto uzņēmuma vērtējuma rezultātu būtiski ietekmē finanšu prognožu kvalitāte, ko savukārt var noteikt, izmantojot statistisko nozīmīgumu raksturojošos rādītājus, jutīguma un scenāriju analīzi, ekspertmetodes, kā arī novērtējot pieņēmumus iekšējās un ārējās vides kontekstā. Analizējot iegūtos rezultātus, uzņēmuma vadībai ir iespēja novērtēt prognozētās vērtības kvalitāti, salīdzinot faktiski sasniegtos rezultātus ar plānotājiem. Novirzes starp faktu un prognozi var rasties kļūdaini izstrādāto finanšu prognožu rezultātā, kā arī ārējo un iekšējo faktoru ietekmes rezultātā. Ekonometrisko modeļu pielietojums dod iespēju izvērtēt prognožu kvalitāti, kā arī izstrādāt jaunas prognozes pie nosacījuma, ka noteiktie faktori ir statistiski nozīmīgi. Ekonometriskās analīzes rezultātus var izmantot arī pasākuma plāna izstrādei uzņēmuma vērtības paaugstināšanai.

Literatūra

Aswath Damodaran Investment valuation. Tool and techniques for determining the value of any assets. - New York: John Wiley & Sons, Inc, 2002.- 1339 p.

Shannon P. Pratt: with Robert F. Kelly and Robert P. Schweins (1998). Valuing small businesses and professional practices – 3 rd ed., McGraw-Hill, 887 p.

Šķiltere D. Pieprasījuma prognozēšana. - R.: LU, 2001.- 34 p. Варн Хорн Дж. К. Основы управления финансами. - М.: Финансы и статистика, 1996.-

800с. Коупленд Т., Коллер Т., Муррин Д. Стоимость компаний: оценка и управление. Пер. с

англ. ред. Мушников М. Н. - М.: ЗАО Олимп-Бизнес, 1999.- 576 с. Interneta resurss: www.csb.gov.lv

Summary

The methodology of discounted income method is based on financial prognoses, thus their quality determines the objectivity of the company’s assessment result. Financial prognoses are analysed according to methods by means of which their were elaborated, using indices characterizing statistical significance, sensitivity and scenario analysis, expert methods, as well as evaluating assumptions in the context of internal and external environment. In case assessment of a company is utilized for the purpose of value management, within the framework of its quality analysis, it is possible to compare actual and estimated results of economic activity, and also consider influencing factors. Once definite factors are statistically describable, some econometric models could be developed, in order to be used in elaboration of a plan of measures for increasing the company’s value, in case the factors incorporated in those models are controllable, or for enhancing of the quality of new prognoses, in case the factors are uncontrollable.

197

LATVIJAS UN CITU ES VALSTU INFLĀCIJAS SALĪDZINĀJUMS DINAMIKĀ

COMPARISION OF INFLATION DYNAMICS IN LATVIA AND OTHER EU STATES

Daina Šķiltere, Dr. oec.Latvijas Universitāte

Aspazijas bulv. 5, Rīga, LV-1050,E-mail: [email protected]

Anžela Jotkute, Mg. soc. sc.Latvijas Universitāte

Aspazijas bulv. 5, Rīga, LV-1050,E-mail: [email protected]

Kopsavilkums

Inflācijas līmeņa izmaiņas raksturo tautsaimniecībā un sociālajā sfērā notiekošos procesus, to stabilitāti. Šajā rakstā tiek analizēta inflācija Latvijā laika periodā no 1997. gada janvāra līdz 2008. gada decembrim, salīdzinot to ar inflāciju citās Eiropas Savienības valstīs un Eiropas Savienību kopumā, bet it īpaši salīdzinājumā ar Baltijas valstīm. Inflācijas līmeņa izmaiņas šajā periodā var iedalīt trijos posmos: periodu pirms iestāšanās Eiropas Savienībā, tātad līdz sagatavošanās procesa uzsākšanas laikam 2000. gadā, sagatavošanās procesa periodā no 2000. gada līdz 2004. gada maijam un periodā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Analīzei tiek izmantoti EUROSTAT piedāvātie dati. Inflācijas līmeņa raksturošanai izmantots saskaņotais patēriņa cenu indekss kopumā, kā arī tā apakšgrupās. Salīdzināšanas pamatā ir atvasināto dinamikas rindu analīze un korelācijas analīze.

Atslēgvārdi: inflācija, svērtais patēriņa cenu indekss, inflācijas līmeņa izmaiņas Latvijā, inflācijas līmeņa izmaiņas Eiropas Savienības valstīs.

Inflācija ir viens no svarīgākajiem tautsaimniecību, ekonomisko stabilitāti, iedzīvotāju dzīves līmeni raksturojošiem rādītājiem. „Lai gan inflācija nav vērtējama kā pozitīva parādība ekonomikā, tomēr tautas attīstībā brīvos tirgus apstākļos to varētu vērtēt pozitīvi no tā aspekta, ka inflācija parāda tautas gatavību maksāt vairāk. Tomēr šai gatavībai maksāt jābūt nosegtai ar preci, un tā nedrīkstētu nekādā ziņā pārsniegt saražoto galaproduktu vērtību - IKP, jo augsts labklājības līmenis ar zemiem izaugsmes tempiem var veicināt inflāciju, kas vienlaikus var sagraut gan valsts ekonomiku, gan tautas attīstību” (Tautas attīstība, 2002: 90).

198

Inflācijas līmenis un tā prognozētās izmaiņas ir jāņem vērā lēmumu pieņemšanā visos līmeņos – sākot no uzņēmuma, līdz pat tautsaimniecības līmenim. Inflācijas prognozes nepieciešamas jebkura cita sociāli ekonomiska rādītāja prognozēšanā vērtības izteiksmē. Inflācijas problemātikai pēdējā laikā Latvijā veltīti tikai daži pētījumi (Freimane, Revina 2002.; Sproģe 2007.; Šnīdere, 2007.) – tas ir nepietiekami. Latvijas zinātnieku izstrādes inflācijas modelēšanā (Freimane, Revina 2002.; Počs, Ozoliņa, 2007: 73) arī ir nepietiekamas. Nepieciešama inflācijas modelēšanas un prognozēšanas metodoloģija, kuras izstrādei un aprobācijai nepieciešama statistiskā informācija un ekspertu informācija. Tāpēc šajā rakstā parādīti sākotnējā zinātniskās izstrādes etapa rezultāti - analizētas Latvijas inflācijas līmeņa izmaiņas un tās salīdzinātas ar citu valstu inflācijas līmeņa izmaiņām. Rakstā ir plānots novērtēt vispārēju inflācijas situāciju Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kā arī salīdzināt to ar situāciju citās Eiropas Savienības valstīs. Šeit aplūkotais periods ir garāks, nekā tas ir, piemēram, regulārajā LR Ekonomikas ministrijas ziņojumā par Latvijas tautsaimniecības attīstību. Tiek aplūkots laika periods no 1997. gada janvāra līdz 2008. gada decembrim. Galvenokārt tiek izmantoti Eiropas Savienības (ES) portāla EUROSTAT piedāvātie dati. Šiem datiem ir tā priekšrocība, ka tie ir saskaņotāki nekā dati, ņemti no katras valsts vietējām iestādēm.

Inflācijas līmeņa noteikšanas pamatā ir patēriņa cenu indekss. Saskaņotais patēriņa cenu indekss (SPCI) ietver sevī visu patēriņa spektru, ar kura palīdzību noteikts izteikt inflācijas attīstību. Šis lielums tiek aprēķināts balstoties uz ES likumiem kopš 1995. gada. Blakus kopindeksam, tiek izšķirti vēl 12 kopindeksi, atsevišķi speciāli indeksi un apmēram 100 specializēti SPCI. Indekss nebalstās uz kādu ES kopējo, vienoto iepirkumu grozu, bet gan uz katras valsts individuālu grozu. Katrai valstij ir savādāks svaru sadalījums patēriņa grozā, kuru tā pārbauda katru gadu. Saskaņā ar ES likumiem, indekss tiek aprēķināts ar Laspeiresa formulu. Indeksa references aktuālais laiks ir 2005. gads. Atsevišķu preču cenu strauja celšanās netiek uztverta kā inflācija. Tikai vispārēja preču cenu celšanās tiek uzskatīta par inflāciju. Tādēļ arī pārāk straujas inflācijas laikos politika pievērš īpašu uzmanību inflācijas mazināšanai. PCI pārmaiņas procentos sauc par inflāciju. Šajā darbā tiek pielietots SPCI un tā gada pārmaiņas pa mēnešiem.

-4

0

4

8

12

16

20

97 98 99 00 01 02 03 04 05 06 07 08

Igaunija Lietuva Latvija

1. attēls. Saskaņotā patēriņa cenu indeksa izmaiņas (12 mēnešu inflācija, procentos)Datu avots: Eiropas Savienības interneta resurss: www.eurostat.eu

199

0

2

4

6

8

10

12

97 98 99 00 01 02 03 04 05 06 07 08

Igaunija

-4

0

4

8

12

16

97 98 99 00 01 02 03 04 05 06 07 08

Lietuva

0

4

8

12

16

20

97 98 99 00 01 02 03 04 05 06 07 08

Latvija

2.attēls. Saskaņotā patēriņa cenu indeksa izmaiņas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā(12 mēnešu inflācija, procentos)

Datu avots: Eiropas Savienības interneta resurss: www.eurostat.eu

Patēriņa cenu pārmaiņas kopš 1997. gada attīstījušās šķietami neparasti. Kā zināms, gandrīz katras valsts mērķis ir uzturēt zemu bezdarba līmeni un inflāciju, un augstu ekonomikas izaugsmi. Makroekonomika analizē augstāk minētos lielumus, pētot uzņēmumu un mājsaimniecību rīcību, un veido tādus politiski ekonomiskus modeļus, kuri veicinātu sasniegt šos valsts mērķus. Taču aplūkojot 1. un 2. attēlu, redzams, ka pēc iestāšanās Eiropas Savienībā visu triju Baltijas valstu inflācija strauji pieaugusi (Ziņojums par ...2008: 52). Jāpievērš uzmanība, ka (skat. 2. att.) inflācijas skalējums katrai valstij ir savādāks.

Visās trīs valstīs ir novērojama strauja cenu paaugstināšanās tieši pēc iestāšanās ES. Pirms iestāšanās, kopš 1999. gada, patēriņa cenu izmaiņas bijušas salīdzinoši nelielas un zemā līmenī. Jo sevišķi zemas un stabilas kopējās cenas ir bijušas Lietuvai. Divdesmit septiņu ES valstu (ES27) vidējais (skat. 3. att.), lai arī stabils, tomēr ietekmējas no spilgtiem inflācijas kāpumiem vairākās ES valstīs.

-4

0

4

8

12

16

97 98 99 00 01 02 03 04 05 06 07 08

SPCI IgaunijaSPCI Latvija

SPCI LietuvaSPCI ES27

3. attēls. Kopējā SPCI gada vidējās izmaiņasDatu avots: Eiropas Savienības interneta resurss: www.eurostat.eu

Interesanti, ka ne visās ES valstīs, kuras arī 2004. gadā iestājās Eiropas Savienībā, 2007. gadā ir novērojamas tik krasi pieaugošas patēriņa cenu pārmaiņas (skat. 4. att.). Pēdējie divi burti ir

200

katras valsts internacionālais saīsinājums, turklāt, katrs grafiks ir ar savu skalējumu. Līdzīgs patērētāju cenu kāpums ir novērojams arī Slovēnijā, Maltā, Čehijā un Kiprā. Ievērojams, kaut gan daudz mazāks, cenu kāpums, šai pašā laika periodā, ir novērojams Ungārijā. Salīdzinājuma labad šeit ir iekļauts arī Īrijas saskaņotais patēriņa cenu rādītājs procentos, kurš rāda stabilu attīstību kopš 2004. gada.

Kopējais Eiropas patērētāju cenu rādītājs rāda gan 1997. gadā augstu inflācijas līmeni, gan arī 2007. gada kāpumu. Šis kopējais rādītājs, protams, ietekmējas no valstīm, kurās 1997. un 1998. gadā bija novērots straujš cenu kāpums, kā, piemēram, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Bulgārijā, kur tas bija 1998. gada sākumā 344,1%, Rumānijā 1997. gada jūnijā 177,7%, Polijā, Čehijā, Ungārijā un Slovēnijā, praktiski visās Austrumeiropas valstīs, ieskaitot Krieviju un Ukrainu, bet izņemot Maltu, Slovākiju un Kipru. Kā krīzes periodu vajadzētu to vai nu izņemt no analīzes, vai arī analizēt atsevišķi.

Turpretī 2007. gada cenu paaugstinātais kāpums, lielā mērā, radies tieši naftas cenu pieauguma rezultātā. Tomēr ne visās aplūkotajās valstīs cenu kāpums ir bijis vienāds. Sākot ar šo gadu visaugstākā inflācija ir izveidojusies tieši Baltijas valstīs.

4. attēls. Patēriņa cenu izmaiņas ES valstīs (12 mēnešu inflācija, procentos), pēdējie divi burti norāda valsti: PL - Polija, SI - Slovēnija, SK -

Slovākija, HU - Ungārija, CH - Čehija, MT - Malta, IE - Īrija, CY - Kipra un EU27 - ES27Datu avots: Eiropas Savienības interneta resurss: www.eurostat.eu

201

-5

0

5

10

15

20

25

30

00 01 02 03 04 05 06 07 08

Estonia

-5

0

5

10

15

20

25

30

35

00 01 02 03 04 05 06 07 08

Latvia

-5

0

5

10

15

20

25

30

00 01 02 03 04 05 06 07 08

Lithuania

0

2

4

6

8

10

12

14

00 01 02 03 04 05 06 07 08

CP111REU27

-4

0

4

8

12

16

20

24

00 01 02 03 04 05 06 07 08

CP111RPL

-4

0

4

8

12

16

20

24

00 01 02 03 04 05 06 07 08

CP111RSI

-5

0

5

10

15

20

25

00 01 02 03 04 05 06 07 08

CP111RSK

-5

0

5

10

15

20

25

30

00 01 02 03 04 05 06 07 08

CP111RHU

-5

0

5

10

15

20

25

00 01 02 03 04 05 06 07 08

CP111RCZ

Latvijā, laikā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, priekšplānā bija citi politiski ekonomiskie mērķi, proti, ar likumdošanas palīdzību sasniegt cenu pielāgošanos Eiropas Savienības cenām nozarēs, kā elektrības, siltuma apgādes, dzīvokļu un dzīvokļu komunālo pakalpojumu, gāzes un citas cenas (Ziņojums par ...2008: 52). Ņemot vērā, ka vajadzēja pielāgot cenas tik plašam tautsaimniecības laukam, to nevar uzskatīt kā atsevišķu preču cenu strauju paaugstinājumu. Kā zināms, gan elektrību, gan gāzi, un degvielu izmanto ne tikai privātajām vajadzībām, bet arī ražošanā, tad acīmredzami, šo produktu cenu mērķtiecīga paaugstināšana novedīs arī pie vispārējas cenu paaugstināšanās, kas tiek savukārt uzskatīta par inflāciju.

Nepārprotami, līdzīgi politiski ekonomiskie mērķi ir bijuši arī Lietuvas un Igaunijas Republikām. Neparasti straujš cenu paaugstinājums novērojams visām trim valstīm 2007. gadā. LR Ekonomikas ministrija kā iemeslus šim kāpumam nosauc inflācijas inerci (augstie hipotekārās kreditēšanas apjomi un strauja algu paaugstināšanās), strauju pārtikas cenu kāpumu (tendences starptautiskajos tirgos, kā arī vietējo ražojumu ražotāju cenu pieaugums), administratīvi regulējamo cenu pieaugumu (piem., ūdens piegāde par 29,3%, kanalizācija par 28,9%, siltumenerģija par 27,4%, īres maksājumi par 21,5%) un naftas pasaules cenu kāpumu (degvielas iekšzemes cenu pieaugums par 21,6%)(Ziņojums par ...2008: 52-53).

Aplūkojot Latvijas datus par kopējo saskaņoto patēriņa cenu indeksu un patēriņa cenu indeksu maizei un graudaugiem, redzams, ka šo izstrādājumu patēriņa cenas ir virs kopējā indeksa (skat. 5. att.). Izvēlēta šī produktu apakšgrupa, jo tā ir iedzīvotājiem viena no nepieciešamākajām. Šī ir arī viena no produktu apakšgrupām, kura spilgti atspoguļo inflāciju personām ar viszemākajiem ienākumiem. Zināms arī, ka Latvija, pielietojot nepieciešamos politiski ekonomiskos instrumentus, kā arī izejot no pagātnes datiem (Ziņojums par ...2008: 52-53), varētu pilnībā, vai arī lielā mērā, būt neatkarīga no globālajām šo produktu cenu svārstībām.

60

80

100

120

140

160

180

96 97 98 99 00 01 02 03 04 05 06 07 08

Kop.SPCI Maize un grauda.

5. attēls. Kopējais SPCI un SPCI apakšgrupā - maize un graudaugu izstrādājumi Latvijā (mēneša dati, 2005 = 100)


Salīdzinot visu triju Baltijas valstu patērētāju cenu izmaiņas maizes un graudaugu apakšgrupā novērojama līdzīga tendence. Turklāt ievērojams cenu kāpums Latvijā un Lietuvā sācies jau 2004. gada vasarā, Lietuvā cenas pēc tam atkal kritušās. Visām trim valstīm tās atkal 2006. gadā sākušas strauji pieaugt. Iekļaujot salīdzinājumā vēl citas ES jaunpienākušās valstis (skat. 6. att.) redzams, ka visās valstīs, kā arī ES kopā vēlākais kopš 2007. gada līdz 2008. gada pēdējam kvartālam cenas par maizi un graudaugu izstrādājumiem ievērojami pieaugušas. Visaugstākais cenu kāpums šajā produktu apakšgrupa novērojams Latvijā. Nedaudz zemāks, apmēram 25% pieaugums pret iepriekšējā gada to pašu mēnesi, ir Lietuvā, Igaunijā, Ungārijā un Čehijā. Slovākijā un

202

Slovēnijā šīs cenas cēlušās par apmēram 20 %, bet Polijā par 16%. ES vidējais saskaņotais patēriņa cenu pieaugums šajā produktu apakšgrupā pret iepriekšējo gadu sasniedzis 2008. gada pirmajā pusē 12 %.

-5

0

5

10

15

20

25

30

00 01 02 03 04 05 06 07 08

Estonia

-5

0

5

10

15

20

25

30

35

00 01 02 03 04 05 06 07 08

Latvia

-5

0

5

10

15

20

25

30

00 01 02 03 04 05 06 07 08

Lithuania

0

2

4

6

8

10

12

14

00 01 02 03 04 05 06 07 08

CP111REU27

-4

0

4

8

12

16

20

24

00 01 02 03 04 05 06 07 08

CP111RPL

-4

0

4

8

12

16

20

24

00 01 02 03 04 05 06 07 08

CP111RSI

-5

0

5

10

15

20

25

00 01 02 03 04 05 06 07 08

CP111RSK

-5

0

5

10

15

20

25

30

00 01 02 03 04 05 06 07 08

CP111RHU

-5

0

5

10

15

20

25

00 01 02 03 04 05 06 07 08

CP111RCZ

6. attēls. SPCI gada pieaugums apakšgrupā - maize un graudaugu izstrādājumi laika per. 2000.01-2008.12, pēdējie divi burti norāda valsti, PL - Polija, SI - Slovēnija,

SK - Slovākija, HU - Ungārija, CH - Čehija un EU27 - ES27Datu avots: Eiropas Savienības interneta resurss: www.eurostat.eu

Aplūkojot korelāciju (skat. 1. tab.), redzams, ka starp Latviju un Lietuvu r = 0,821 un starp Lietuvu un Igauniju r = 0,8897 visā laika periodā novērojama stipra pozitīva korelatīva sakarība, starp Igauniju un Latviju r = 0,66898, Lietuvu un ES r = 0,6079 un Igauniju un ES r = 0,67166 vidēji cieša pozitīva korelācija, bet starp Latviju un ES korelācijas praktiski nav. Acīmredzot, aplūkojot šo laika periodu, Latvijas SPCI pārmaiņas atšķiras no 27 ES valsīm, kuru skaitā ir arī Latvija. Salīdzināt ES27 SPCI ar pārējām ES SPCI var tikai nosacīti, jo jāņem vērā, ka ES27 SPCI ir iekļauti visu 27 valstu lielumi. Tā kā lielumi nav neatkarīgi, neliela korelācija būs vienmēr.

1. tabula. Korelācijas matrica kopējām SPCI (gada pārmaiņām), mēneša dati laika periodā no 1997.01 līdz 2008.12 (n = 144),

starp Igauniju, Latviju, Lietuvu un EU27Latvija Lietuva ES27

Lietuva 0.821002 ES27 0.188796 0.607915

Igaunija 0.668981 0.889666 0.671657Visi lielumi ar varbūtību p = 0,95 statistiski nozīmīgi

203


Sadalot laika rindas un vadoties pēc politiskās attīstības gaitas, periodā pirms kļūstot par ES iestāšanās kandidātu, laikā no 1997. gada janvāra līdz 1999. gada decembrim, novērojama vidēji cieša korelācija Igaunijai ar Latviju, Lietuvu un ES 27 valstīm un Lietuvai un Latvijai ar ES27, cieša pozitīva korelācija r = 0,9598 Latvijai ar Lietuvu (skat. 2. tab.). Visas korelācijas sakarības ir ar varbūtību p = 0,99 statistiski nozīmīgas. Šā perioda grafiskais attēls (skat. 7. att.) arī liecina par ciešu korelāciju.


starp Igauniju, Latviju, Lietuvu un ES27

Igaunija Latvija Lietuva

Latvija 0.734543 Lietuva 0.786001 0.959797 ES27 0.766772 0.804339 0.789861

Visi lielumi ar varbūtību p = 0,99 statistiski nozīmīgiAvots: autoru veikti aprēķini

0

4

8

12

16

97M01 97M07 98M01 98M07 99M01 99M07

Estonia Lithuania Latvia

7. attēls. Saskaņotā patēriņa cenu indeksa izmaiņas (12 mēnešu inflācija, procentos) 1997.01-1999.12


Laika periodā, kad Baltijas valstis iestājās Eiropas Savienības kandidātos, apmēram no 2000. gada janvāra līdz 2004. gada aprīlim, korelācijas koeficients starp Igauniju un ES27, Lietuvu un Igauniju un Lietuvu un ES ir pozitīvs un ciešs, bet starp Igauniju un Latviju tas ir nav būtisks un negatīvs (skat. 3. tab.). Korelācijas sakarība starp Latviju un Lietuvu un Latviju un ES27 nav statistiski nozīmīga. Tātad, Latvijas inflācija šajā periodā var būt uzskatīta par savdabīgu Baltijas reģionā.

204


starp Igauniju, Latviju, Lietuvu un ES27


Latvija -0.381094** Lietuva 0.745829** 0.122366ES27 0.807045** -0.165200 0.741380**

**lielumi ar varbūtību p = 0,99 statistiski nozīmīgiDatu avots: autoru veikti aprēķini

-2

-1

0

1

2

3

4

5

6

7

2000 2001 2002 2003


8. attēls. Patēriņa cenu izmaiņas (12 mēnešu inflācija, procentos) 2000.01-2004.04Datu avots: Eiropas Savienības interneta resurss: www.eurostat.eu

Visizteiktākā pozitīva korelācijas sakarība starp Baltijas valstīm novērojama periodā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (skat. 4. tab.). Visciešākā sakarība pastāv starp Latviju un Igauniju r = 0,979080, Igauniju un Lietuvu r = 0,975180 un Latviju un Igauniju r = 0,956442. Arī ES27 kopējais indekss ar visām trim Baltijas Republikām ir būtisks. Turklāt, visi korelācijas lielumi norāda uz pozitīvu sakarību un ir statistiski nozīmīgi ar varbūtību p = 0,99.

4. tabula. Korelācijas matrica kopējām SPCI (gada pārmaiņām), mēneša dati laika periodā no 2004.04 līdz 2008.12 (n = 57), starp Igauniju, Latviju un Lietuvu un ES27


Latvija 0.979080** Lietuva 0.975180** 0.956442**ES27 0.859439** 0.869459** 0.839830**

**lielumi ar varbūtību p = 0,99 statistiski nozīmīgiDatu avots: autoru veikti aprēķini

205

0

4

8

12

16

20

2004 2005 2006 2007 2008


9. attēls. Patēriņa cenu izmaiņas (12 mēnešu inflācija, procentos) 2004.05-2008.12Avots: Eiropas Savienības interneta resurss: www.eurostat.eu

Jāatzīmē, ka izteiktas sezonālas periodiskas svārstības nav novērojamas nevienā no attēlotajām laika rindām. Baltijas valstīs, kā arī ES27 valstu caurmēra rādītāju periodā no 2000. gada līdz iestāšanās ES laika momentam, nevar izšķirt sezonalitāti. Aplūkojot tuvāk Lietuvas patēriņa cenu pārmaiņas, redzams, ka 2001. gada pirmajos mēnešos ir novērojams cenu kāpums, bet no septembra neliels kritums, turpretī, 2002. gadā novērojams visa gada garumā, izņemot jūliju, oktobri un novembri, patēriņa cenu kritums, bet 2003. gada pirmajā pusē atkal neliels patēriņa cenu kāpums. Šajā periodā nav pat iespējams viennozīmīgi novērot decembra svētku cenu kāpumu. Tāpat arī vasaras mēnešos cenas vienu gadu ir augstas, bet citā gadā tās tieši krītas. Varbūt tas ir saistīts ar citu faktoru ietekmi, bet ne ar sezonalitāti. Arī gada sākumā vērojams gan cenu pieaugums, gan kritums.

Latvijā vidējais 2008. gada patēriņa cenu indekss bija visaugstākais, proti, 135,21, vidējais ES bija 108,43. Analizējot SPCI gada izmaiņas divpadsmit galvenajās patēriņa preču un pakalpojumu apakšgrupās 2008. gadā (ES interneta resurss: www.eurostat.eu), redzams, ka Latvijā visstraujāk cenas cēlušās apakšgrupās - dzīvoklis, ūdens, elektrība, gāze un citi kurināmie 31,6 % (Igaunijā – 18,1 %; Lietuvā – 23,2 %), apakšgrupā - alkoholiskie dzērieni un tabaka, par 27,6 % (Igaunijā – 26,5 %; Lietuvā – 15,3 %) un apakšgrupā audzināšana un izglītība par 22,7% (Igaunijā – 10 %; Lietuvā – 10 %). Kopumā novērojams, ka apakšgrupā - dzīvoklis, ūdens, elektrība, gāze un citi kurināmie, un apakšgrupā - alkoholiskie dzērieni un tabaka Baltijas republikas ieņem 12 ES jauno valstu starpā 2008. gada decembrī visas pirmās trīs vietas. Apakšgrupā par cenu kāpumu audzināšanai un izglītībai Baltijas valstis ierindojas pirmajā pieciniekā. Latvijā un Lietuvā ir arī lielākais cenu kāpums apakšgrupā - veselības aprūpe (izņēmums ir Čehijas Republika -31,3%) un apakšgrupā - restorānu un viesnīcu pakalpojumi.

Kā zināms, ne visām precēm un pakalpojumiem vienā laika periodā vienādi ceļas un krītas cenas. Tādēļ arī galvenajās patēriņa grupās ir grupas, kuru cenas, vidēji attiecībā pret iepriekšējo gadu, ir kritušās 2008. gada decembrī. Tā piemēram, visās trijās Baltijas Republikās cenas apakšgrupā - apģērbs un apavi ir kritušās. Jo sevišķi Lietuvā par 6,4 %. Arī apakšgrupās - mēdiji un transports, cenas ir kritušās. Cenas par transportu ir kritušās visās jaunpienākušajās ES valstīs, izņemot vienīgi Maltu un Bulgāriju. Čehijas Republikā tās kritušās par 9 %. Arī par masu mēdijiem vairumā jaunajās ES valstīs cenas vidēji 2008. gadā ir kritušās.

206

Noslēgumā var secināt, ka Latvijas, Igaunijas un Lietuvas SPCI pārmaiņas ir salīdzināmas, uz ES jaunpienākušo valstu fona, tas veido līdzīgu attīstību. Visu triju valstu inflācijas rādītāji ir arī signifikanti pozitīvi saistīti. Šo valstu inflācija, šķietami, veidojusies līdzīgu apstākļu ietekmē.

Secinājumi

Darbā atspoguļoti zinātniskās izstrādes (inflācijas modelēšanas un prognozēšanas) sākotnējā etapa rezultāti - analizētas inflācijas līmeņa izmaiņas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un citās Eiropas Savienības valstīs. Veiktā inflācijas līmeņa dinamikas rindu analīze un korelācijas analīze ļauj secināt, ka inflācijas līmenis Latvijā un citās valstīs ir mainījies līdzīgi, bet Latvijā tas ir bijis visaugstākais. Tāpēc nepieciešams pētījumu turpināt, noskaidrojot kādu daļu no Latvijas inflācijas līmeņa un tā izmaiņām veido objektīvie apstākļi, un kādu Latvijas valsts institūciju pieņemtie lēmumi vai gluži otrādi savlaicīgi nepieņemtie inflācijas samazināšanas plāni.

Literatūra

Eiropas Savienības interneta resurss: www.eurostat.eu (skatīts 02. 2009.)

Freimane R., Revina I. Inflācijas modelēšanas iespējas Latvijā. // Ekonomikas un vadības zinību attīstības problēmas, IV.LU Zin. raksti. 647. sēj. R.: LU, 2002.- 908 lpp.; 225 lpp.

Počs R., Ozoliņa V. Makroekonomisko procesu modelēšana. R.: RTU, 2007.- 73 lpp.

Šnīdere I. Inflācijas ietekme uz tautsaimniecību un valdības politika inflācijas korekcijai. // LU raksti. 718. sēj. Ekonomika, VI. R.: LU, 2007.- 493 lpp.; 429 – 439 lpp.

Sproģe I. Inflāciju raksturojošie rādītāji Latvijā un Eiropas Savienībā. // LU raksti. 718. sēj. Ekonomika, VI. R.: LU, 2007.- 493 lpp.; 440 – 453 lpp.

Tautas attīstība. R.: Jumava, 2002.- 267 lpp.

Ziņojums par Latvijas Tautsaimniecības attīstību. R.: LR EM, 2008. gada jūnijs.

Ziņojums par patēriņa cenu inflācijas attīstību un samazināšanas priekšlikumiem. Pieejams: http://www.mk.gov.lv

Summary

Inflation changes indicate the development of social and economical processes, their stability. This paper analyses inflation in Latvia from 1997 to December of 2008 in comparison with inflation in all European Union member states and especially the Baltic states. The changes of inflation during this period can be split in three stages: before the accession to the European Union, until the preparatory period in 2000, during the preparatory period from 2000 till May 2004 and after the accession to the European Union. Eurostat data is used in the analysis. Inflation is calculated with the Harmonized Consumer Price Index in total and in subgroups. Comparison is based on analysis of derived time series and correlation analysis

207

DARBASPĒKA PIEDĀVĀJUMA ATTĪSTĪBAS TENDENCES LATVIJĀ 2007. – 2008. GADĀ

DEVELOPMENT TENDENCIES IN THE SUPPLY OF LATVIA’S LABOUR FORCE IN 2007 – 2008

Einārs Ulnicāns, Mg. oec.Rēzeknes Augstskola

Atbrīvošanas aleja 90, Rēzekne, LV–4601E-pasts: [email protected]

Kopsavilkums

2007.gadā Latvijā bija vērojamas ekonomiskās lejupslīdes pirmās pazīmes ar inflācijas kāpumu līdz 10%. Darbaspēkam turpinās labvēlīga attīstība, nodarbināto īpatsvaram ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū pieaugot līdz 94%. 2008. gadā inflācija pārsniedz 15%, Iekšzemes kopprodukts samazinās un valstī iestājas ekonomiskā krīze. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ir palielinājies līdz 1215 tūkst. cilvēku, taču galvenokārt uz darba meklētāju pieauguma rēķina. Mainās arī darbaspēka piedāvājuma sezonālās tendences, ekonomiskā aktivitāte gada otrajā pusē nepieaug un samazinās nodarbināto skaits. Saasinās slēptā bezdarba problēma, jo starpība starp kopējo uzskaitīto darba meklētāju skaitu un reģistrēto bezdarbnieku skaitu 2008. gada laikā ir būtiski pieaugusi līdz 60%.

Atslēgvārdi: ekonomiski aktīvie iedzīvotāji, nodarbinātie iedzīvotāji, darba meklētāji, reģistrētie bezdarbnieki, ekonomiskā krīze.

Ekonomiskās attīstības galvenās tendences Latvijā

Ekonomisko attīstību Latvijā pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas nosacīti var iedalīt vairākos posmos:

1) Tirgus ekonomikas veidošanās un pakāpeniska attīstība 20.gs. 90.gadu sākumā – otrajā pusē;

2) Pirmais ekonomiskās attīstības tempu samazinājums Krievijas ekonomiskās krīzes rezultātā 1998.gadā un pakāpeniska ekonomikas atkopšanās un augšupejas atsākšanās 21.gs. sākumā;

3) Būtisks ekonomiskās attīstības tempu kāpinājums pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā(ES) laika posmā no 2004. līdz 2008. gadam;

4) Otrais ekonomiskās attīstības tempu kritums 2008.gadā, šoreiz pasaules finanšu krīzes un ar straujo ekonomisko attīstību saistīto iekšējo procesu rezultātā. Lejupslīde turpinās arī 2009. gada pirmajā ceturksnī.

Vēl 2007.gadā ekonomikas izaugsme Latvijā tika raksturota kā vērienīga un straujākā ES. Iekšzemes kopprodukts (IKP) laika posmā no 2005. līdz 2007.gadam ik gadu vidēji pieauga par 11% (EM ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību - http://www.em.gov.lv/em..). Ekonomiskās attīstības vērienu šajā laika posmā raksturoja tādas tendences kā finanšu sistēmas nostabilizēšanās valstī, ES kā galvenā Latvijas tirdzniecības partnera izvirzīšanās, iedzīvotāju ienākumu un patēriņa kāpums, iedzīvotāju teritoriālās mobilitātes iespēju uzlabošanās, kredītiespēju paplašināšanās, investīciju pieaugums kā uzņēmējdarbībā, tā privātajā sektorā u.c. Šādas tendences savukārt noveda pie a) stabilas iekšzemes pieprasījuma pieauguma dinamikas; b) pakalpojumu un

208

būvniecības nozaru straujas attīstības, vienlaikus palēninoties rūpniecības un lauksaimniecības attīstībai; c) vispārējās valdības budžeta bilances uzlabošanās; d) iedzīvotāju labklājības būtiskas uzlabošanās, vienlaikus pieaugot darbaspēka izmaksām.

Tajā pašā 2007.gadā parādījās arī pirmie ekonomiskās attīstības riski, kuri nepārprotami seko straujai ekonomiskajai attīstībai – augsta inflācija un liels tekošā konta deficīts. Patēriņa cenu indeksa izmaiņas pret iepriekšējo gadu laika posmā no 1999. līdz 2003.gadam nepārsniedza 2,9%. Pirmajos gados pēc Latvijas iestāšanās ES (2004. – 2006.) minētā indeksa izmaiņas bija jau 6,2 – 6,7% robežās. 2007.gada rādītājs jau liecināja par iespējamu ekonomikas „atdzišanu” tuvākajā nākotnē – 10,1% (Patēriņa cenu indeksi un pārmaiņas grupās un apakšgrupās - http://data.csb.gov.lv/DATABASE..). Tekošā konta deficīts 2007.gadā bija 22,9% apjomā no IKP, kas vērtējams kā augsts(Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. 2008.gada jūnijs; 10.). Rezultātā Ekonomikas ministrija 2007.gada beigās prognozēja IKP pieauguma tempu samazināšanos – līdz 7,0% 2008.gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, un patēriņa cenu pieaugumu tajā pašā laika posmā līdz 13,0% (Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. 2007.gada decembris; 9.). 2008.gada vidū prognozes palika vēl piesardzīgākas – attiecīgi IKP pieaugums tikai par 2,2%, un patēriņa cenu kāpums – 16,5% (Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. 2008.gada jūnijs; 10.).

Faktiskie rādītāji par 2008. gadu ir izrādījušies vēl sliktāki – gada vidējā inflācija gan bija 15,4% (Patēriņa cenu indeksi un pārmaiņas grupās un apakšgrupās - http://data.csb.gov.lv/DATABASE..), taču IKP ir pat samazinājies - par 4,6% (aprēķināts pēc Iekšzemes kopprodukts - http://data.csb.gov.lv/DATABASE..). Tāda ekonomisko pamatrādītāju pasliktināšanās Latvijā nav novērota kopš 90.gadu vidus, un runa ir par visaptverošu saimniecisko krīzi. Krīzes rezultātā pasliktinās arī virkne citu ekonomisko rādītāju, kuriem ir vistiešākais sakars gan ar visu veidu tirgu attīstību, gan ar iedzīvotāju labklājību. No vienas puses to ietekmē pasaules ekonomikas izaugsmes tempu pasliktināšanās, no otras – krīze ir arī pārmērīgi straujas iekšējās ekonomiskās attīstības rezultāts.

1.tabula. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju gada vidējais skaits un struktūra 15 – 74 g.v. laika posmā no 2000. līdz 2008.gadam

Gads Ekonomiski aktīvie

iedzīvotāji, tūkst.

Nodarbinātie iedzīvotāji Darba meklētājiPavisam,

tūkst.Procentos no ekonomiski aktīvo iedz.

skaita

Pavisam, tūkst.

Procentos no ekonomiski aktīvo iedz.

skaita

2000. 1097 939 85,6 158 14,42001. 1105 960 86,9 145 13,12002. 1124 989 88,0 135 12,02003. 1126 1007 89,4 119 10,62004. 1136 1018 89,6 119 10,42005. 1135 1036 91,3 99 8,72006. 1168 1088 93,2 80 6,82007. 1191 1119 93,9 72 6,12008. 1215 1124 92,5 91 7,5

Datu avoti: Iedzīvotāji pēc ekonomiskās aktivitātes un dzimuma - http://data.csb.gov.lv/DATABASE..; Iedzīvotāji pēc dzimuma un ekonomiskās aktivitātes pa ceturkšņiem - http://data.csb.gov.lv/DATABASE.. un aprēķini uz šo datu pamataPiezīme. 2008.gada rādītāji ir autora aprēķins, izmantojot CSP apkopotos rādītājus pa ceturkšņiem. Uz raksta sagatavošanas datumu oficiālie kopsavilkuma rādītāji par 2008.gadu vēl nebija pieejami.

209

Darbaspēka piedāvājuma galvenās attīstības tendences

Ekonomiskās situācijas izmaiņas valstī nenoliedzami ietekmē arī darba tirgus attīstību, tai skaitā galvenos darbaspēka piedāvājuma statistiskos rādītājus – ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu un struktūru. Lai labāk izprastu darba tirgus attīstību 2007. un 2008. gadā, jāaplūko tā tendences plašākā dinamikā. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits 15 – 74 gadu vecumā Latvijā kopš 2000. gada ir pastāvīgi pieaudzis un nelielo tā samazinājumu 2005.gadā var izskaidrot drīzāk ar darba meklētāju skaita būtisku samazinājumu, nekā nelabvēlīgām ekonomiskās situācijas izmaiņām(1.tabula).2000. gads izvēlēts par bāzes gadu tāpēc, ka tajā gadā valsts jau praktiski bija pārvarējusi Krievijas ekonomiskās krīzes nelabvēlīgo ietekmi. Ekonomika atkal sāka pakāpenisku augšupeju un tai skaitā – arī darba tirgus rādītāji. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita augšupeja turpinās arī 2007. un 2008. gadā. Tāpat turpina pieaugt arī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita galvenā grupa – nodarbināto skaits. Šo divu rādītāju tendences sadalījumā pa gadiem vēl it kā neliecina par ekonomiskās situācijas pasliktināšanos valstī. Uz to norāda divu citu rādītāju tendenču izmaiņas 2008.gadā. Pirmkārt, palielinājies darba meklētāju skaits. Tas ir noticis pirmo reizi kopš 1996.gada, resp., pirmo reizi visā laika posmā, kopš Centrālā statistikas pārvalde (CSP) darbaspēka pētījumus veic pēc starptautiski salīdzināmas un gandrīz nemainīgas metodikas. Otrkārt, pieaudzis darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū un arī tas ir noticis pirmo reizi kopš 1996.gada. Tirgus ekonomikas apstākļos darba meklētāju īpatsvars nemēdz būt nulle, taču pakāpeniska tā samazināšanās ir viena no tendencēm, kura raksturo darba tirgus stabilitāti valstī un netieši – arī iedzīvotāju labklājību. Kā liecina tabulā aplūkojamie CSP dati, zemāko robežu darba meklētāju īpatsvars sasniedza 2007. gadā – 6,1%.

1.attēls. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits laika posmā no 2004. līdz 2008.gadam,pa ceturkšņiem, tūkst.

Datu avots: Iedzīvotāji pēc dzimuma un ekonomiskās aktivitātes pa ceturkšņiem - http://data.csb.gov.lv/DATABASE.. un trenda aprēķins uz šo datu pamata

Ekonomiskās krīzes pazīmes ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita izmaiņu tendencēs var novērot, analizējot tās pa ceturkšņiem (1.attēls). Šajā un nākošajā attēlā par bāzi izvēlēts 2004.gads (I ceturksnis) kā gads, kad Latvija iestājās ES un tas ietekmēja arī darba tirgus attīstību. Laika posmā no 2004. līdz 2007. gadam ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits katra gada laikā pakāpeniski pieauga, sasniedzot maksimumu III ceturksnī (2007.gadā – IV ceturksnī) un saglabājot salīdzinoši

210

augstu līmeni arī IV ceturksnī. Praktiski vienmēr tika pārsniegts arī attiecīgā ceturkšņa rādītājs iepriekšējā gadā, kā rezultātā pakāpeniski pieauga arī gada vidējais rādītājs. Tas nozīmē, ka darba tirgus skaitliskajai attīstībai raksturīgi gan sezonalitāte, gan augošs trends. 2008. gadā trends vēl saglabājas. Taču sezonalitāte praktiski vairs ne - ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits laika posmā no I līdz III ceturksnim pieaug minimāli. IV ceturksnī tas krītas, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā sasniedzot zemāko līmeni gada laikā un tāpat pirmo reizi nesasniedzot attiecīgā perioda iepriekšējā gada līmeni. Darba tirgus izaugsme ir apstājusies.

Vēl uzskatāmāk ekonomiskās lejupslīdes pazīmes valstī var novērot, analizējot ekonomisko aktivitāti pa ceturkšņiem sadalījumā pa divām galvenajām ekonomiskās aktivitātes strukturālajām grupām (2.attēls). Laika posmā no 2004. līdz 2007. gadam divas galvenās strukturālo grupu izmaiņas bija – nodarbināto skaita pieaugums pārsvarā III un IV ceturksnī un pakāpenisks pieaugums gadā kopumā un analoģiskas darba meklētāju skaita samazināšanās tendences. 2008.gadā nodarbināto skaits III un IV ceturksnī, gluži pretēji, samazinās, salīdzinājumā ar gada pirmajiem ceturkšņiem. IV ceturksnī turklāt vairs nav sasniegts ne tikai 2007., bet arī 2006.gada attiecīgā perioda līmenis. Darba meklētāju skaits, arī pilnīgi pretēji, gada otrajā pusē pieaug. Sevišķi jau IV ceturksnī, atgriežoties 2004. gada līmenī.

2.attēls. Nodarbināto un darba meklētāju skaits laika posmā no2004. līdz 2008.gadam,pa ceturkšņiem, tūkst.

Datu avots: Iedzīvotāji pēc dzimuma un ekonomiskās aktivitātes pa ceturkšņiem - http://data.csb.gov.lv/DATABASE..

211

3.attēls. CSP uzskaitīto darba meklētāju un NVA reģistrēto bezdarbnieku vidējais skaits laika posmā no 1996. līdz 2008.gadam, tūkst. un šo rādītāju starpība, procentos

Datu avoti: Iedzīvotāji pēc ekonomiskās aktivitātes un dzimuma - http://data.csb.gov.lv/DATABASE..; Iedzīvotāji pēc dzimuma un ekonomiskās aktivitātes pa ceturkšņiem - http://data.csb.gov.lv/DATABASE..; Bezdarba rādītāji un NVA aktivitātes 2008.gadā - http://www.nva.gov.lv/index..; Reģistrēto bezdarbnieku skaits gada beigās - http://data.csb.gov.lv/DATABASE.. un aprēķini uz šo datu pamata.

Piezīme. 2008.gada rādītāji ir autora aprēķins, izmantojot CSP apkopotos rādītājus pa ceturkšņiem un NVA apkopotos rādītājus pa mēnešiem. Uz raksta sagatavošanas datumu oficiālie kopsavilkuma rādītāji par 2008.gadu vēl nebija pieejami.

Šādas tendences viennozīmīgi norāda uz ekonomiskās situācijas pasliktināšanos 2008. gadā, sevišķi gada otrajā pusē. Pieejamie CSP un Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) operatīvie dati par 2009.gada pirmajiem mēnešiem rāda, ka 2009.gada pirmajā pusē situācija tikai turpina pasliktināties un darba tirgus rādītāju izmaiņas būs daudz dramatiskākas, nekā Krievijas ekonomiskās krīzes laikā.

Sākot ar 2007. gadu, atkal ir palielinājusies starpība starp CSP uzskaitītajiem darba meklētājiem(tie var būt gan reģistrēti, gan nereģistrēti) un NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem(3.attēls;līkne). Bāzes gads šeit ir 1996.gads, jo, sākot ar šo gadu, darba meklētāji CSP tiek uzskaitīti pēc nemainīgas metodikas(ar dažām nebūtiskām vai pārrēķinātām izmaiņām) un dati līdz ar to ir salīdzināmi dinamikā. 2008. gadā minētā starpība atgriezusies 20.gs.90.gadu līmenī. Var novērot, ka CSP uzskaitīto darba meklētāju skaits līdz 2007. gadam pastāvīgi samazinās, 2008.gadā tendence mainās. NVA reģistrēto bezdarbnieku skaits tajā pašā laikā ir vairāk pakļauts ekonomiskās situācijas izmaiņām valstī jeb cikliskām svārstībām – arī tādos periodos, kad nav runa par vispārēju ekonomikas lejupslīdi. 2008. gadā vidējais reģistrēto bezdarbnieku skaits ir pat vismazākais visā analizējamā laika periodā. Tā kā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits valstī ir palielinājies, tad attiecīgi reģistrētā bezdarba līmenis pēdējo gadu laikā ir samazinājies – piemēram, 2007. gada IV ceturksnī un 2008. gada I. ceturksnī tas svārstījās vairs tikai 4,8 -5,1% robežās no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita(Bezdarba rādītāji un NVA aktivitātes 2008.gadā -

212

http://www.nva.gov.lv/index). Taču jāņem vērā, ka gan bezdarbnieku skaits, gan bezdarba līmenis ir sācis strauji palielināties 2008.gada IV ceturksnī un NVA dati liecina, ka abi rādītāji turpina pieaugt arī 2009. gada pirmajos mēnešos. Ja vien netiks ātri veikti operatīvi pasākumi ekonomiskās situācijas uzlabošanai, vidējais bezdarbnieku skaits un bezdarba līmenis 2009. gadā piedzīvos pamatīgu kāpumu. Var novērot arī to, ka starpība starp CSP uzskaitītajiem darba meklētājiem un NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem samazinās, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un palielinās pretējā gadījumā. No statistiskā viedokļa starpības pieaugums noteikti ir negatīva parādība, jo tādā gadījumā neviens no rādītājiem – ne CSP, ne NVA – nav pietiekoši reprezentatīvs, lai raksturotu neapmierinātā darba piedāvājuma apjomus valstī. Savukārt no darba ekonomikas viedokļa minētās starpības pieaugums nozīmē, ka nestabila ekonomiskā situācija nes sev līdzi ne tikai oficiālā bezdarba līmeņa pieaugumu, bet arī tādu negāciju, kā slēptā jeb nereģistrētā bezdarba pieaugumu. Slēptais bezdarbs var izpausties kā darba meklēšana, nereģistrējoties NVA vai arī bez iespējas tur reģistrēties, nepilns darba laiks vai nepietiekošs darba apjoms, ilgstošs bezalgas atvaļinājums u.tml. CSP uzskaitītā rādītāja pieaugums 2008.gadā liecina par to, ka šī problēma Latvijā atkal saasinās.

Kopējie secinājumi

1) 2007. gads pagaidām ir pēdējais vērienīgas un dinamiskas ekonomiskās attīstības gads Latvijā. Šajā gadā parādās pirmie ekonomiskās lejupslīdes signāli – jauns inflācijas tempu kāpums un augsts tekošā konta deficīts. Darbaspēka piedāvājumā turpinās izaugsmes tempi – tiek sasniegts augstākais nodarbināto īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū visā atjaunotās Latvijas Republikas vēsturē un zemākais Centrālās statistikas pārvaldes uzskaitīto darba meklētāju skaits un īpatsvars.

2) Ekonomiskās attīstības galvenie rādītāji 2008. gadā pārspēj vispesimistiskākās ekspertu prognozes – inflācijas līmenis ir augstākais kopš 20.gs. 90.gadu vidus un iekšzemes kopprodukts pirmo reizi atjaunotās Latvijas Republikas vēsturē ir samazinājies, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Valstī ir sākusies vispārēja ekonomiskā krīze. Pasliktinās situācija arī darba tirgū – lai arī ekonomiski aktīvo un nodarbināto iedzīvotāju skaits vidēji gadā joprojām palielinās, pirmo reizi kopš 1996.gada ir pieaudzis arī darba meklētāju skaits un īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū.

3) Ekonomiskā lejupslīde valstī ir sevišķi izteikta, sākot ar 2008. gada III ceturksni. To parāda arī darbaspēka piedāvājuma rādītāji pa šī gada ceturkšņiem, kuri iegūst līdz šim pilnīgi neraksturīgas tendences. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits III ceturksnī praktiski nepalielinās, salīdzinājumā ar gada pirmo pusi, bet IV ceturksnī samazinās līdz zemākajam līmenim gada laikā. Nodarbināto skaits III un IV ceturksnī sāk samazināties, nesasniedzot arī divu iepriekšējo gadu līmeņus. Darba meklētāju skaits šajos pašos periodos nepārtraukti pieaug, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2004.gada. Operatīvie statistikas dati par pirmajiem 2009. gada mēnešiem liecina, ka situācija turpina pasliktināties.

4) Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, pieaug starpība starp Centrālās statistikas pārvaldes uzskaitīto darba meklētāju un Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto bezdarbnieku skaitu. Šāda tendence novērojama gan 2007., gan – īpaši – 2008.gadā. Tas ir negatīvi gan no statistiskā, gan no darba ekonomikas viedokļa. Pirmajā gadījumā lielas starpības dēļ neviens no rādītājiem nav pietiekoši reprezentatīvs, lai precīzi raksturotu bezdarba situāciju valstī. No darba ekonomikas viedokļa minētās starpības pieaugums liecina par slēptā bezdarba problēmas saasināšanos.

213

Literatūra

Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. 2007.gada decembris – R., Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija, 2007 – 154 lpp

Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. 2008.gada jūnijs – R., Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija, 2008 – 146 lpp

Bezdarba rādītāji un NVA aktivitātes 2008.gadā. Nodarbinātības Valsts aģentūras statistika - http://www.nva.gov.lv/index.php?cid=6&mid=241

EM ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas mājas lapa - http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=137

Iedzīvotāji pēc dzimuma un ekonomiskās aktivitātes pa ceturkšņiem. Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzes - http://data.csb.gov.lv/DATABASE/Iedzsoc/Īstermiņa%20statistikas%20dati/Nodarbinātība%20un%20bezdarbs/Nodarbinātība%20un%20bezdarbs.asp

Iedzīvotāji pēc ekonomiskās aktivitātes un dzimuma. Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzes -http://data.csb.gov.lv/DATABASE/Iedzsoc/Ikgadējie%20statistikas%20dati/Nodarbinātība/Nodarbinātība.asp

Iekšzemes kopprodukts. Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzes - http://data.csb.gov.lv/DATABASE/ekfin/Ikgadējie%20statistikas%20dati/Iekšzemes%20kopprodukts/Iekšzemes%20kopprodukts.asp

Patēriņa cenu indeksi un pārmaiņas grupās un apakšgrupās. Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzes -http://data.csb.gov.lv/DATABASE/ekfin/Ikgadējie%20statistikas%20dati/Cenas%20un%20patēriņš/Cenas%20un%20patēriņš.asp

Reģistrēto bezdarbnieku skaits gada beigās. Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzes - http://data.csb.gov.lv/DATABASE/Iedzsoc/Ikgadējie%20statistikas%20dati/Nodarbinātība/Nodarbinātība.asp

Summary

The first signs of economic decrease with inflation growth until 10 per cent were observed in Latvia in 2007. Well-disposed development for labour force continues and density of employed in economically active population increases until 94 per cent. In 2008 inflation exceeds 15 per cent, Gross domestic product diminishes and economic crisis enters the country. Number of economically active population has increased until 1215 thsd people, though mainly because of increasing number of unemployed. Seasonal tendencies of labour force supply also changes, economic activity in the second half of the year doesn’t grow and number of employed decreases. Problem of disguised unemployment becomes strained, because difference between general number of unemployed and number of registered unemployed has substantially increased until 60 per cent in 2008.

RISK MANAGEMENT ANALYSIS IN THE CONTEXT OF PROJECT MANAGEMENT

214

RISKU VADĪBAS ANALĪZE PROJEKTU VADĪBAS KONTEKSTĀ

Juris Uzulans, Mg.soc.sc.University of Latvia,

Aspazijas blvd. 5, Riga, LV–1050, E-mail: [email protected]

Summary

The article deals with the study on the use of the term “risk” in the documents on project management. 8 documents have been selected for the purposes of the article. The aim of the study is to find out if and how it is possible to compare various project management descriptions when it is impossible to state which of the documents is accurate or more accurate.

Keywords: project management, risk definition, event, project management documents.

Aim of the study

The aim of the study is to find out if and how it is possible to compare various project management descriptions when it is impossible to state which of the documents is accurate or more accurate because there is no:

1. Unanimously authoritative description of project management;2. Unanimously authoritative framework of the project management description.It can be added that the authoritative Wideman’s dictionary 3.1. (www.maxwideman.com)

provides 21 definitions of the term “Project” and 12 definitions of the term “Project Management”. The term “Risk” has 8 definitions. The dictionary does not supply definitions from the project management of particular branches, in that case the number of the term definitions would be still bigger.

The project management descriptions do not contain terms “veritable” or “truth”. Possibly in the assessment of the descriptions of project management and the risk management descriptions in project management descriptions the terms appropriate, adequate; complete or consistent could be used.

The author assumes that it is possible to assess the accuracy of the risk management in the case of project management description if:

1. The terms have been defined that play an important role in the risk management de-scription;

2. The terms are used in compliance with their definitions; the enlargement or contrac-tion of the notion contents does not take place and the notions are not substituted;

3. Risk management description is comprehensive, e.g. all the mentioned constituents of risk management process are described.

The article will deal with a part of the study that analyzed the definition of the term “risk”.

The study has the following limitations:1. The study used the information sources available free of charge in the Internet on

project management;2. In the study the author used the freeware or demo versions of applications.

215

The author attempted to find out the approximate number of project management descriptions. As project management descriptions of various kinds were used in the study the text hereinafter will refer to all project management descriptions as project management documents.

Description of the research

To assess and select the project management documents a gradual search on the Internet was carried out (see tables 1 and 2).

Table 1. Statistics on the mention of the terms on the Internet

Term Google Yahoo MSN

Project 766 000 000 3 880 000 000 849 000 000

Management 890 000 000 5 240 000 000 501 000 000

Project Management 47 100 000 201 000 000 477 000 000

Project +(Policy OR Guidebook OR Guide OR Guidelines OR Methodology)

136 000 000 1 830 000 000 284 000 000

Project +(Policy OR Guidebook OR Guide OR Guidelines OR Methodology) filetype:pdf

11 600 000 126 000 000 The request is not possible

allintitle: Project +(Policy OR Guidebook OR Guide OR Guidelines OR Methodology) filetype:pdf

13 300 The request is not possible

The request is not possible

Table designed by the author.

Besides a more detailed analysis of the results found was made by requesting “allintitle: Project +(Policy OR Guidebook OR Guide OR Guidelines OR Methodology) filetype:pdf” (see table 2).

The author selected a part of the documents available in domains gov, edu and org. The selection was made according to the principles implying that in the project management there are several of the following elements:

1. The terms have been defined that are significant in the risk management description;2. The terms are applied according to their definitions; there is no enlargement or con-

traction of the notion contents and the notions are not substituted.

Table 2. The division of the request “allintitle: Project +(Policy OR Guidebook OR Guide OR Guidelines OR Methodology) filetype:pdf” by specific domains, www.google.lv

Domain Number

216

gov 757

edu 2180

org 2970

com 1920

eu 45Table designed by the author.

Altogether eight different documents will be selected. At the beginning the definitions of the term “risk” were analyzed that were included in the appendices of project management documents – glossaries. Two of the documents did not contain glossaries. The term definitions have been summarized in table 3.

Table 3. Definitions of the term “risk” in the project management documents

Source Definition

A Guide to the Project Management Body of Knowledge

An uncertain event or condition that, if it occurs, has a positive or negative effect on a project’s objectives.

A Guidebook of Project & Program Management for Enterprise Innovation, Volume II

Risk refers to an uncertain event that affects the objective of a project that is about to start and includes results and extent of influence it may cause.

Tasmanian Government Project Management Guidelines Version 6.0

Any factor (or threat) that may adversely affect the successful completion of the project.

State of Michigan. Project Management Methodology. December 2004


North Dakota Project Management Guidebook

There is no glossary, the term not defined, in generally term mean – „negatively impact your project” un “The Project Manager and Project Team members evaluate each risk in terms of the likelihood of its occurrence and the magnitude of its impact”.

City of Los Angeles Information Technology Agency Project Management Methodology

A risk is any factor or event that may potentially interfere with successful completion of the project.

JISC Project Management Guidelines, April 2007

There is no glossary, the term is defined in chapter “Risk Analysis” – Even in the best-planned projects there are uncertainties, and unexpected events can occur.

Project Management Guide Appendices, Version 2.0. Department of Veterans Affairs


217


The table makes us conclude that the definitions of the term “risk” are similar in various project management documents. Risk is defined as an event of a certain type (uncertain event) characterized by two qualities – uncertainty and influence on the project. The influence can be of two kinds – positive and negative.

Table 4. The term “event”1 in the project management documents

Source Number NotesA Guide to the Project Management Body of Knowledge

11 4 – event is not connected with risk4 – “risk event”4 – “uncertain event”


33 23 – event is not connected with risk8 – “risk event”1 – “uncertain event”1 – event connected with risk


39 9 – event is not connected with risk21 – “risk event”2 – “uncertain event”7 – event connected with risk


19 5 – event is not connected with risk7 – “risk event”7 – event connected with risk


8 6 – event is not connected with risk2 – event connected with risk


47 7 – event is not connected with risk30 –“risk event”3 – “uncertain event”7 – event connected with risk


In the definition of the term “risk” the term “event” plays an important role and therefore it is useful to analyze the use of the term in project management documents. 5 sources were selected where in the definitions of the term “risk” the term “event” is used (see table 4).

Analysis of the data summed up in table 4 leads to the conclusion that two different terms “risk event” and “uncertain event” are used in relation to the term “event” in project management documents. The use of two different terms to denote one phenomenon is not an acceptable practice. To review the situation with 2 different terms more precisely the selection of those project management documents was made where the terms “risk event” and “uncertain event” are used and the documents were analyzed (see table 5).

Table 5. The terms “risk event” and “uncertain event” in the project management documents

Source Terms Commentaries

1 The term “event” was search, however its linguistic forms, e.g., plural and case forms were not.218


risk event All cases of using the term are different, there is no definition of the ter in the glossary

uncertain event All uses are connected with the definition of the term “risk” and the term “uncertain event” is used similarly


risk event All cases of using the term are similar

uncertain event The term is used in the definition of the term “risk”


risk event The term is used in compliance with its definition and represents the definition of the term in the glossary

uncertain event The term is used in the definition of the term “risk”


risk event All cases of using the term are similar

uncertain event There is no such term


risk event The term is used in compliance with the definition and represents the definition of the term in the glossary

uncertain event All cases of using the term are similar


Thus 3 approaches have been found – “risk event” is not defined and is used in different ways (“A Guide to the Project Management Body of Knowledge”), the term is not defined, however is used similarly (“A Guidebook of Project & Program Management for Enterprise Innovation, Volume II” and “City of Los Angeles Information Technology Agency Project Management Methodology”) and the term is defined and is used similarly (“State of Michigan. Project Management Methodology. December 2004” and “Project Management Guide Appendices, Version 2.0. Department of Veterans Affairs”).

In “A Guide to the Project Management Body of Knowledge” the term “risk event” is expanded with two new terms “negative risk event” and “adverse risk event”. An opposite case is represented by “State of Michigan. Project Management Methodology. December 2004” where two terms are not used and the used term has a definition. Both documents are comparable both according to their purpose – “The primary purpose of the PMBOK® Guide is to identify that subset of the Project Management Body of Knowledge that is generally recognized as good practice” (..) and “The objective of this State of Michigan PMM is to provide standard methods and guidelines to ensure that projects are conducted in a disciplined, well-managed, and consistent manner”(..), as well as in terms of volume (402 pages and 361pages). However, ”State of Michigan. Project Management Methodology. December 2004” contains several references to “A Guide to the Project Management Body of Knowledge”. The contents of both documents differ. The contents of “A Guide to the Project Management Body of Knowledge” is structured according to the project processes (knowledge areas), however that of “State of Michigan. Project Management Methodology. December 2004” is arranged according to the project phases.

Table 6. The comparison of the term “risk” in the documents “A Guide to the Project Management Body of Knowledge” and “City of Los Angeles Information Technology Agency

Project Management Methodology” 219

SourceNumber/frequency

Total In the chapter on risk amangement

Outside the chapter on risk management


740/0.6 456/4.4 443


765/0.7 4462/5.4 319


It can be concluded that formally both documents are similar, the volume of their chapters is comparable: 32 pages in “A Guide to the Project Management Body of Knowledge” and 23 pages in “State of Michigan. Project Management Methodology. December 2004”, there is also the similarity of contents. “State of Michigan. Project Management Methodology. December 2004” compares the risk management process in both documents – in “A Guide to the Project Management Body of Knowledge” there are 6 processes (Risk Management Planning, Risk Identification, Qualitative Risk Analysis, Quantitative Risk Analysis, Risk Response Planning, Risk Monitoring and Control), however “State of Michigan. Project Management Methodology. December 2004” has 5 processes (Risk Management Strategy Development, Risk Identification, Quantitative and Qualitative Risk Analysis, Risk Response Planning, Risk Monitoring and Control).

Both documents contain a similar definition of the term “risk”. Table 7 provides the application of the use of the core terms of the definitions in the chapters of both documents on risk management.

Table 7 leads to the conclusion that the terms used in the definition of the term “risk” are not widely employed in the chapters on risk management. Thus the term “uncertain condition” is not used at all. In “A Guide to the Project Management Body of Knowledge” new terms, such as the “red condition”, “yellow condition” and “green condition”, as well as “risk conditions” and “trigger conditions” are used.

2 “State of Michigan. Project Management Methodology. December 2004” 2 separate chapters on risk management in the project planning and control phases. For the purposes of the analysis both chapters were combined in one document.

220

Table 7. Comparison of the core terms of the definition of “risk”

SourceNumber/frequency

risk uncertain event

uncertain condition

occur effect


456/4.4% 1/0.01% no 8/0.08 8/0.08%


446/5.4% 18/0.22% no 18/0.22 4/0.05%


The term “occur” is used for denoting the setting in of a risk (5 times, incl. “specific risk occur” in “A Guide to the Project Management Body of Knowledge” and 10 times in “State of Michigan. Project Management Methodology. December 2004”), as well as for denoting the setting in of an event (once in “A Guide to the Project Management Body of Knowledge” and 3 times in “State of Michigan. Project Management Methodology. December 2004”). In “State of Michigan. Project Management Methodology. December 2004” it is also used in the case “risk event occur”, 2 cases.

The term “effect” is also used in different ways. In “A Guide to the Project Management Body of Knowledge” it is used as the effect of risk events as well as to denote the time to react, it is also used in new terms – “negative effect” and “positive effect”. In “State of Michigan. Project Management Methodology. December 2004” the term “effect” is used in compliance with the definition of the term “risk” in 3 cases of “effect on project objectives” and one case of “the effect of the risk event”.

Conclusions

1. Internet provides information that is sufficient to carry out research on project manage-ment and risk management in particular;

2. The use of the options of Internet search engines provides for adequate selection of in-formation;

3. Majority of the selected sources contain the term definitions either in appendices or chapters on risk management;

4. In definitions of the term “risk” similar terms are used which provides for the opportun-ity of mutually comparing various information sources on project management;

5. The use of terms in the definition of the term “risk” cannot be considered consistent as the introduction of new terms takes place as well as the expansion of the term contents. In the chapter on risk management the terms used in the definition of “risk” are not used or they are replaced with other terms that have not been used in the definition;

6. The analysis of the term application could be one of the quality assessment criteria of project management documents as the documents intended as a standard in a certain area of knowledge must not fail to comply with certain key principles. One of such key prin-ciples is the definition of the core terms, not using undefined terms, using terms accord-ing to their definitions and not expanding the term contents.

221

References

A Guide to the Project Management Body of Knowledge: PMBOK® guide. – 3rd ed., Project Management Institute, 2004, ISBN 1-930699-45-X

A Guidebook of Project & Program Management for Enterprise Innovation, Project Management Association of Japan (PMAJ), 2005, Volume II, Revision 1. October 2005

City of Los Angeles Information Technology Agency Project Management Methodology, ITA Project Management Support Office, Release 1.0, 1999


North Dakota Project Management Guidebook, Version 1.0, 2004



Tasmanian Government Project Management Guidelines Version 6.0 – March 2005, Inter Agency Policy and Projects Unit, 2005, ISBN 0 7246 5564 6

Kopsavilkums

Pētījuma mērķis ir noskaidrot vai ir iespējams salīdzināt un kā ir iespējams salīdzināt dažādus projektu vadības aprakstus, kad nav iespējams atbildēt uz jautājumu, kurš no avotiem ir patiess vai patiesāks, jo nav:

1. Viennozīmīgi autoritatīva projektu vadības apraksta;2. Viennozīmīgi autoritatīva projektu vadības apraksta ietvara.

Projektu vadības aprakstos nelieto terminus “patiess” (veritable) vai “patiesība” (truth). Iespējams, ka vērtējot projektu vadības aprakstus un risku vadības aprakstus projektu vadības aprakstos varētu izmantot terminus “atbilstošs” (appropriate, adequate), “pilnīgs” (complete) vai “loģisks”, “nepretrunīgs” (consistent).

Autors izsaka pieņēmumu, ka ir iespējams novērtēt risku vadības apraksta pareizību projektu vadības aprakstos gadījumā, kad:

1. Ir nodefinēti termini, kuri ir nozīmīgi risku vadības aprakstā;2. Termini tiek pielietoti atbilstoši definīcijām, vai nenotiek jēdziena satura

paplašināšana vai sašaurināšana, vai netiek aizstāti jēdzieni;3. Risku vadības apraksts ir pilnīgs, piemēram, vai tiek aprakstītas visas nosauktās

risku vadības procesa sastāvdaļas.Rakstā tiks aprakstīta daļa no pētījuma, kurā tika veikta termina „risk” definīcijas analīze.

222

IZCILĪBA PUBLISKAJĀ PĀRVALDĒ

EXCELLENCE IN PUBLIC MANAGEMENT

Edvīns Vanags, Dr.habil.oec.LR Centrālā statistikas pārvaldeLāčplēša iela 1, Rīgā, LV-1301

Tālr.67286876, e-pasts: [email protected]

Kopsavilkums

Zinātniskajā rakstā autors ir mēģinājis identificēt principus, virzienus un rādītājus, kas raksturo izcilību publiskajā pārvaldē un ir sadalījis tos šādās četrās grupās: orientācija uz rezultātu; publiskās pārvaldes organizācijas pilnveidošana; publiskās pārvaldes vērtības; publiskās pārvaldes sadarbības tīklu veidošana.

Publiskās pārvaldes principu, virzienu un rādītāju izmantošanu vēlams veikt kompleksi.

Atslēgvārdi: izcilība, publiskā pārvalde, principi, vērtības, attīstība.

Katra organizācija (institūcija) tiecas uz izcilību savā darbības jomā. Ļoti vienkāršs izcilības formulējums dots amerikāņu vārdnīcā: „Esošs ļoti labā kvalitātē, sevišķi labs” (Funk & Wagnalds 1991: 268). Morton R.Davis (2003) uzsver, ka izcilība atspoguļo sabiedrības dominējušās vērtības, esošās prioritātes publiskajā pārvaldē. Viņš atzīmē, ka nevar būt vienota pārmaiņu pakete, kuru varētu eksportēt no vienas valsts uz citu valsti un garantēt izcilības sasniegšanu. Iepriekšminētais nenozīmē, ka nevajadzētu izmantot citu Eiropas un visas pasaules valstu pieredzi.

Šī raksta mērķis ir parādīt kā izcilība izpaužas un var tikt īstenota publiskajā pārvaldē. Raksta mērķa sasniegšanai autors stādīja uzdevumu maksimāli formalizēt raksta saturu, galveno informāciju izklāstot tabulās, kurās atspoguļoti publiskās pārvaldes izcilības principi, virzieni un rādītāji.

1.tabulā parādīti principi, virzieni un rādītāji, kas ir būtiski, ja institūcija vai programma savu darbību īsteno pēc principa „orientācija uz rezultātu (rezultatīviem rādītājiem)”.

1.tabula. Orientācija uz rezultātu

Principi, virzieni Rādītāji Misija Vīzija Mērķi Pakalpojumu kvalitātes uzlabošana Klientu aptauja Pilsoņu aptauja Institūciju pašvērtējums E-pakalpojumi Vienas pieturas aģentūras Publisko pakalpojumu izpildes mērīšana

Resursu rādītāji Darbības rezultātu rādītāji Politikas rezultātu rādītāji Ietekmes rādītāji Ekonomiskā efektivitāte Funkcionālā efektivitāte Dzīves kvalitāte Klientu apmierinātības līmenis Pilsoņu apmierinātības līmenis

Datu avots: Polits, Bukerts 2000, raksta autora modifikācija

223

Izmantojot 1.tabulā atspoguļotos principus un rādītājus, var sastādīt publiskās pārvaldes resursu-rezultātu modeli (Polits, Bukerts 2000).

Modeļa īstenošana notiek šādā secībā:1. Analizējot sociāli ekonomiskās problēmas, nosaka prioritārās vajadzības (needs).2. Tālāk nosaka organizācijas vai programmas, kas īsteno šo vajadzību apmierināšanu.3. Katrai organizācijai vai programmai nosaka to misiju (mission) (virsmērķi).4. Nosaka organizācijas (programmas) mērķus (objectives).5. Mērķi kalpo par bāzi nepieciešamo resursu - cilvēku, finanšu, materiāli tehnisko, dabas un

informācijas - noteikšanai.6. Izmantojot resursus, iegūst produktus un pakalpojumus, kuru apjomu izmēra ar darbības

rezultātu (output) rādītājiem.7. Tālāk, mijiedarbojoties ar klientiem, lietotājiem dabū politikas rezultātu rādītājus (outcomes).

Tie raksturo mērķu sasniegšanas pakāpi, tai skaitā klientu apmierinātības līmeni.8. Tālāk nosaka ietekmes (impact) rādītājus. Tie parāda, kā organizācija vai programma ietekmē

ārējo vidi, mērķa auditoriju, kādu citu programmu, organizāciju vai sabiedrību kopumā.9. Nosaka ekonomisko efektivitāti (efficiency). Tā parāda attiecības starp izmantotajiem resursiem

un darbības rezultātu rādītājiem. To mēra kā izmaksas uz vienu rādītāja vienību.10. Savukārt funkcionālā efektivitāte (effectiveness) parāda, kādā mērā sasniegti plānotie politikas

rezultāti un mērķi (Polits, Bukerts 2000).2.tabulā parādīta publiskās pārvaldes pilnveidošana no menedžmenta viedokļa

2.tabula. Publiskās pārvaldes organizācijas pilnveidošana

Principi, virzieni Rādītāji

Privātā sektora vadības principu un metožu izmantošana publiskajā pārvaldē

Spēcīgs līderis Darbinieku iedrošināšana Grupu darbs Stratēģiskā pieeja Tālāka decentralizācija un dekoncentrācija Tālāka lēmējvaras un izpildvaras

nodalīšana Elastība personāla komplektēšanā un

izvirzīšanā Konkurences veicināšana starp

pakalpojumu sniedzējiem Ārpakalpojumu izmantošana Administratīvās kultūras attīstība Ierēdņu un citu darbinieku skaita

samazināšana Birokrātijas (papīra plūdu) samazināšana Deregulācija E-inovācija Uzņēmējdarbības veicināšana

Vietējo un reģionālo pašvaldību budžeta izdevumu īpatsvars valsts konsolidētajā budžetā

Ierēdņu un citu publiskās pārvaldes darbinieku mainības koeficients

Nevajadzīgo normatīvo dokumentu skaita samazināšana

Datu avots: raksta autora apkopojums

Pēdējās dekādēs vērojama publiskā un privātā sektora tuvināšanās. Privātā sektora vadības principi un metodes arvien plašāk tiek izmantoti publiskajā pārvaldē. Mūsuprāt, kopš divdesmitā gadsimta astoņdesmito gadu sākuma visā pasaulē un it sevišķi Apvienotajā Karalistē, Austrālijā,

224

Jaunzēlandē, Nīderlandē un Skandināvijas valstīs vispopulārākās ir publiskās pārvaldes reformas ar nosaukumu „Jaunā publiskā pārvalde” (New Public Management – NPM). Tā raksturojas ar plašu privātā sektora vadības metožu izmantošanu un vadās no principiem, kas atspoguļoti 2.tabulā.

Otrs populārākais reformu virziens ir Valdības jaunizveide (Reinventing Government). Tā radās ASV pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā. Arī Valdības jaunizveides pamatā ir privāto uzņēmumu vadības metožu plaša pielietošana.

Valdības jaunizveides 10 principi ir šādi:1. Katalītiska valdība – atdalīt stūrēšanu no airēšanas. Valdība ir stūrmanis, pieņemot politiskus

lēmumus, bet pakalpojumus sniedz aģentūras vai privātais sektors.2. Sabiedrībai piederoša valdība – ne tikai sniegt pakalpojumus, bet arī iesaistīt pilsoņus pārvaldes

procesos.3. Konkurējoša valdība – sacensību garu pakalpojumu sniegšanā.4. Mērķu vadīta valdība – vairāk vadīties pēc uzdevumiem, nevis pēc instrukcijām.5. Uz rezultātu orientēta valdība – finansēt rezultātus, nevis sākotnējos rādītājus.6. Uz klientu orientēta valdība – vadīties pēc klienta, nevis ierēdņa vajadzībām, piedāvājot

klientam izvēli.7. Valdība kā uzņēmums – koncentrēties uz pelnīšanu, nevis tikai uz tērēšanu.8. Valdība-pareģe – censties paredzēt problēmas un atrisināt tās, pirms tās rodas, ieguldīt pirmkārt

profilaksē, nevis labošanā.9. Decentralizētā valdība – no hierarhiskās pakļautības uz līdzdalību un komandu darbu,

decentralizējot varu.10. Tirgus orientēta valdība – dot priekšroku tirgus mehānismam nevis birokrātiskām programmām

(Osborne, Gaebler 1992).Publiskās pārvaldes vērtības, kas veicina izcilību, atspoguļotas 3.tabulā.

3.tabula. Publiskās pārvaldes vērtības


Pilsoņu informēšana Pilsoņu iesaistīšana Profesionālisms Produktivitāte Likumība (tiesiskums) Atbildība Atskaitīšanās Radošums Godīgums Atklātība Solidaritāte Uzticēšanās Pašvērtējums Pašmācība Vienādu iespēju princips Informācijas sabiedrības īstenošana Pilsoniskās sabiedrības veidošana

Pilsoņu piedalīšanās līmenis centrālajās un vietējās vēlēšanās

Pilsoņu uzticēšanās līmenis centrālajai valdībai, reģionālajām un vietējām pašvaldībām

Iedzīvotāju, kas piedalās pašvaldību aktivitātēs, īpatsvars

Pašvaldību konfidences rādītājs kopā valstī un pa reģioniem

Vietu, kurās iedzīvotāji var iesniegt priekšlikumus, skaits

Iedzīvotāju iesniegto priekšlikumu skaits Īstenoto priekšlikumu īpatsvars

Datu avots: raksta autora apkopojums

Pilsoniskās sabiedrības veidošana nav iedomājama bez iedzīvotāju plašas iesaistīšanas publiskajā pārvaldē un lēmumu pieņemšanā. Grūti sagaidīt augstu iedzīvotāju aktivitāti bez viņu pietiekamas informēšanas, atklātības un uzticēšanās principu īstenošanas.

Iedzīvotāju līdzdalība publiskajā pārvaldē Latvijā ir visai zema un tai nav tendence palielināties.

225

Sadarbības tīklu esamība dod labas iesējas pašvaldību, valsts pārvaldes institūciju un citu organizāciju sadarbībai. Labs solidaritātes princips ir pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma. Tā, vadoties no objektīviem statistikas rādītājiem, daļēji izlīdzina budžeta līdzekļus, pārdalot tos no finansiālā ziņā spēcīgākajām pašvaldībām vājākām pašvaldībām.

Īpaši gribas atzīmēt pašvaldību pašvērtējumu. Latvija aiz Zviedrijas ir otrā valsts kas veic šādu pašvērtējumu. Pirmais pašvērtējums tika veikts 2005.gadā, otrais – 2007.gadā, trešais – 2008.gadā, ceturtais notiek 2009.gadā.

Pašvaldību pašvērtējumu organizē Centrālās statistikas pārvaldes Statistikas pētījumu departamenta Konjunktūras un teritoriālās statistikas daļa.

Pašvērtējuma pamatā ir kvalitatīvs pētījums, kurā tiek prasītas vārdiskas, bet ne skaitliskas atbildes. Apsekojuma anketē, kuru aizpilda pašvaldības vadītājs, izdalītas vairākas nodaļas: nodarbinātība, finanses un ekonomika, pašvaldību darbības kvalitāte, iedzīvotāju aktivitāte, pašvaldību reforma, atklātie jautājumi u.c. Pavisam anketa satur 32 jautājumus, speciālas apstrādes rezultātā iegūst rezultātu rādītājus pa pašvaldību darbības jomām un plānošanas un statistikas reģioniem.

Lielākā daļa rādītāju anketā ir nemainīgi. Tas dod iespēju veidot laika rindas. Katru gadu tiek izdalīta viena joma (nozare), kurai pievērš speciālu uzmanību. 2005.gadā tāda bija e-pašvaldība, 2007.gadā – kultūra, 2008.gadā – pašvaldību sadarbība, 2009.gadā – izglītība. Uzdevums nākotnē ir integrēt kvalitatīvos rādītājus ar tradicionālajiem kvantitatīvajiem statistikas rādītājiem.

Arvien populārāka kļūst sadarbības tīklu veidošana (4.tabula). To būtība ir, ka gan centrālajai valdībai, gan reģionālajām un vietējām pašvaldībām nevajadzētu darboties autonomi, bet gan ciešā sadarbībā ar citām institūcijām, uzņēmumiem, nevalstiskajām organizācijām (NVO), iedzīvotājiem, akadēmisko personālu.

4.tabula. Publiskās pārvaldes sadarbības tīklu veidošana


Sadarbības pastiprināšana Mācīšanās no labās prakses piemēriem Mācīšanās no citu kļūdām Korporatīvā sociālā atbildība Publiskā privātā partnerība Hierarhiskās pakļautības samazināšana Horizontālās kooperācijas palielināšana Akadēmiskā personāla iesaistīšana NVO un iedzīvotāju iesaistīšana Vienkāršības princips Dažādības respektēšana Ārpakalpojumu īstenošana Sinerģiskais efekts

Sadarbības tīklā iesaistīto valsts institūciju skaits

Reģionālo un vietējo pašvaldību, kas iesaistītas sadarbības tīklā, skaits

Privātā sektora uzņēmumu un organizāciju, kam ir līgums ar pašvaldībām, skaits un īpatsvars

Sadarbības tīklā iesaistīto NVO skaits un īpatsvars

Akadēmiskā personāla, kas iesaistīts sadarbības tīklā, skaits

Sadarbības tīklā iesaistīto iedzīvotāju skaits

Avots: raksta autora apkopojums

Dalībnieku iestāšanās sadarbības tīklā ir brīvprātīga. Sadarbības tīklos parasti samazinās hierarhiskā pakļautība un palielinās horizontālā kooperācija.

Nozīmīgs ir princips „Dažādības respektēšana”, jo sadarbības tīkla dalībnieki ir visai atšķirīgi pēc veicamajām funkcijām, organizatoriskām struktūrām, administratīvās spējas utt.

226

Sadarbības tīklos paveras labas iespējas mācīties no citu sadarbības dalībnieku veiksmes stāstiem (labās prakses piemēriem), kā arī mācīties no citu kļūdām.

Literatūra

Code of Ethics. American Society for Public Administration. Public Administration Review. Volume 68, No1, January-February 2008, 201.

Eiropas labās administratīvās prakses kodekss. – Luksemburga: Eiropas Kopienu oficiālo publikāciju birojs, 2005.

Funk & Wagnalds Standard Dictionary, USA: Harper Paperbacks, 1991.

Morton R.Davies. Seeking Excellence in Public Management: Persuading Reluctant Public Managers. Leadership and Social Transformation in the Public Sector: Moving from Chal-lenges to Solutions. United Nations Publication 2003, 114-125.

On the Accreditation of Higher Regulations of the Cabinet of Ministers of the Republic of Latvia No.370, passed on November 28, 1995.

Osborne D, Gaebler T. Reinventing Government: How the Entrepreneurial Spirit is trans-forming the Public sector. New-York: Addison – Wesley Publishing Co. 1992.

Polits K., Bukerts G. Sabiedrības vadības reforma: Salīdzinošā analīze. Rīga: 2000.

The Order and Criteria of Awarding of Doctoral Scientific Degree (Promotion). Regulations of Cabinet of Ministers of the Republic of Latvia No.1003, passed on December 27, 2005.

Summary

The author tries in this article to identify the principles, directions and indicators of excellence in public administration and divides them into four groups: orientation to results; the development of organization of public administration; the values of public administration; creation of collaborative networks in public administration.

227

PAŠVALDĪBU DARBĪBAS KOPVĒRTĒJUMS - KONFIDENCES RĀDĪTĀJS UN TĀ SASTĀVDAĻAS

COMPOSITE (CONFIDENCE) INDICATOR OF PERFORMANCE OF LOCAL GOVERNMENTS AND ITS COMPONENTS

Edvīns Vanags, Dr.habil.oec.Eno Valodiņš,

LR Centrālā statistikas pārvaldeLāčplēša ielā 1, Rīgā, LV-1301

Tālr. 67098120, e-pasts: [email protected]

Kopsavilkums

Rakstam izmantoti trīs vietējo pašvaldību pašvērtējuma aptauju dati. Pašvaldību darbības kopvērtējuma jeb konfidences rādītājs veidots no pieciem konjunktūras tipa atbilžu saldo - trīs tagadnes līmeņa rādītājiem, viena pagātnes un viena nākotnes tendences rādītāja. Analizēti šo rādītāju izmaiņu cēloņi un parādīta to ietekme uz konfidenci dažādos plānošanas reģionos un valstī. Konfidences sastāvdaļu lielumu izmaiņas sakrīt ar ekonomiskā stāvokļa pārmaiņām Latvijā, un tas pamato šī kopvērtējuma rādītāja izmantošanu pašvaldību attīstības pētījumiem.

Atslēgvārdi: pašvaldību attīstība, pašvaldību pašvērtējuma aptaujas, pašvaldību darbības kopvērtējuma rādītājs, konfidences rādītāja sastāvdaļas, atbilžu saldo rādītāji.

Pēdējā laikā pieaug vajadzība pēc vispārējiem, apkopojošiem rādītājiem gandrīz visās statistikas jomās. Teritoriju attīstības vērtēšanā aktuāli ir vismaz divi tāda veida rādītāji - jau plašu popularitāti un praktisku pielietojumu ieguvušais teritorijas attīstības indekss un retāk izmantotais pašvaldību darbības konfidences rādītājs. Pirmais tiek apskatīts citā šī krājuma rakstā (Krastiņš, Locāne :88.-97.), bet šī raksta objekts ir otrais rādītājs.

Vietējo pašvaldību darbības konfidences rādītājs tiek uzskatīts par pašvaldību darbības kopvērtējumu vienā skaitlī. Tā iegūšanai izmanto pašvaldību vadītāju pašvērtējumus jeb stāvokļa un attīstības tendenču vērtējumus speciālās pašvērtējuma aptaujās. Tos apkopojot, iegūst atbilžu īpatsvarus procentos un atbilžu saldo rādītājus procentu punktos visās pašvaldību darbības pamatjomās (nodarbinātības, finanšu un ekonomikas, u.c.). Savukārt šie saldo ir izveidojušies kā starpība starp pozitīvo un negatīvo atbilžu īpatsvariem.

Konfidenci atrod kā vidējo lielumu no piecu būtiskāko atbilžu saldo rādītājiem, kurus mērķtiecīgi izvēlējušies eksperti jau pirmās aptaujas laikā (Pašvaldību pirmais 2006: 67.) un arī izsaka procentu punktos (turpmāk saīsināti „proc. pp.”).

Konfidences rādītāja aprēķināšanai lietojam: trīs tagadnes līmeņa rādītājus: – „Darbinieku skaita pietiekamība”, esošais „Pašvaldības

finansiālais stāvoklis” un „Pašvaldības iestāžu un tās komercsabiedrību darbības kvalitāte” (stāvoklis aptaujas momentā);

vienu pagātnes tendences rādītāju – „Izmaiņas iedzīvotāju līdzdalībā pašvaldības darbībā iepriekšējā gada laikā” (gadā pirms aptaujas, salīdzinājumā ar gadu pirms tam);

vienu nākotnes tendences rādītāju – „Gaidāmās investīciju izmaiņas tuvākā gada laikā” (pēc aptaujas).

Katram rādītājam jeb vērtējuma veidam ir savas raksturojamā laika robežas; tās nedaudz mainās dažādos aptauju gados, tomēr tas nemazina iegūto rādītāju salīdzināmību.

228

Interesanti ir izpētīt, kāda ir katra rādītāja ietekme uz konfidenci, gan valstī kopumā, gan dažādos valsts reģionos. Tāpēc, pirms mēs apskatam iegūtos konfidences lielumus visās aptaujās, raksturosim īsumā katru konfidenci veidojošo sastāvdaļu, izmantojot 1.tabulas datus.

1. tabula. Atbilžu saldo lielumi piecos svarīgākajos jautājumos unpašvaldību darbības konfidences rādītājs Latvijas plānošanas reģionos

2005.-2008.gada pašvaldību aptaujās(procentu punktos)

Pašvaldības vērtējuma veidi un aptaujas jautājumi -

konfidences rādītāja sastāvdaļas Aptaujas

gadsLATVIJAkopumā

Rīga ar

PierīguVidzeme Zemgale Kurzeme Latgale

A.Esošais stāvoklis jeb tagadnes līmenis:

1. Darbinieku skaita pietiekamība:2005.g. vidū 2005 -8,9 -14,3 -5,9 -10,5 -8,0 -7,52007.g. sākumā 2007 -16,5 -25,3 -20,5 -16,8 -11,3 -11,32008.g. sākumā 2008 -10,3 -16,0 -11,5 -12,6 -10,1 -5,2

2. Pašvaldības finansiālais stāvoklis:2005.g. vidū 2005 -4,3 +7,1 0,0 -3,0 -6,3 -9,42006./2007.g. mijā 2007 +9,45 + 21,9 +6,5 +15,2 +6,2 +3,02007./2008.g. mijā 2008 +15,6 +27,3 +14,7 +20,0 +13,65 +8,2

3. Pašvaldības iestāžu un tās komercsabiedrību darbības kvalitāte:

2005.gadā (aptaujas gadā) 2005 +27,7 +39,3 +27,9 +28,6 +25,3 +24,72006. gadā (gadā pirms 2007.g. aptaujas) 2007 +27,2 +24,0 +29,5 +31,1 +23,2 +27,12007. gadā (gadā pirms 2008.g. aptaujas) 2008 +33,0 +34,7 +34,8 +34,2 +31,8 +30,2

B. Līdzšinējā jeb pagātnes tendence:4. Izmaiņas iedzīvotāju līdzdalībā pašvaldības darbībā :2005.(aptaujas) gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu 2005 +25,1 +17,9 +25,0 +25,5 +23,0 +28,0

2006. gadā, salīdzinot ar 2005. gadu 2007 +18,8 +28,0 +16,4 +17,9 +22,7 +15,32007. gadā, salīdzinot ar 2006. gadu 2008 +15,0 +22,7 +16,4 +11,6 +10,1 +15,7

C. Nākotnes tendence:5. Gaidāmās investīciju izmaiņas tuvākā gada laikā pēc aptaujas:

2006. gadā, salīdzinot ar aptaujas gadu 2005 +33,8 +46,4 +41,2 +39,1 +25,3 +27,42007. gadā, salīdzinot ar 2006.gadu 2007 +49,2 +61,3 +52,5 +51,6 +51,5 +36,12008. gadā, salīdzinot ar 2007.gadu 2008 +43,0 +49,3 +44,3 +43,2 +43,4 +38,1

KONFIDENCES RĀDĪTĀJS :(piecu atbilžu saldo summas dalījums ar 5)

2005 +14,7 +19,3 +17,6 +15,9 +11,9 +12,62007 +17,6 +22,0 +16,9 +19,8 +18,5 +14,02008 +19,3 +23,6 +19,75 +19,3 +17,8 +17,4

Izmaiņas konfidences lielumā:2005.-2007.g. +2,9 +2,7 --0,7 +3,9 +6,6 +1,42007.-2008.g. +1,7 +1,6 +2,85 --0,5 --0,7 +3,42005.-2008.g. +4,6 +4,3 +2,15 +3,4 +5,9 +10,7

Datu avoti: 2005.gada aptaujas rādītāji – „Pašvaldību pirmais pašvērtējums” (2006: 69.; 2.28.tab.); 2007.gada aptaujas rādītāji – „Mainoties saglabājies, dažādā Latvija” (2008: 173.; 2.10.tab.);2008.gada aptaujas rādītāji publicēti pirmoreiz (sīkāk skat. „Latvijas dažādība skaitļos un vīzijās”, 2009; 2.8.tab.).

229

1.attēlā - diagrammā uzskatāmi redzama katra rādītāja loma apkopojošā rādītāja veidošanā Latvijā kopumā (skat. aiz 1.tab.).

Konfidences sastāvdaļu raksturojums

1.tabulā parādīti visi pieci konfidences aprēķinā izmantotie saldo rādītāji katrā reģionā un Latvijā kopumā. Šajā tabulā redzams, ka četrām no piecām konfidences sastāvdaļām atbilžu saldo ir pozitīvs jeb ar „+” zīmi, turklāt pastāvīgi vismaz pēdējo divu aptauju gados un pilnīgi visos reģionos, taču vienam no izmantotajiem rādītājiem - „Darbinieku skaita pietiekamība” - atbilžu saldo ir nemainīgi negatīvs jeb ar mīnus zīmi, turklāt visās aptaujās un visos reģionos (attiecīgi, arī Latvijā kopumā). Redzams arī tas, ka izvēlēto rādītāju izmaiņu raksturs ir visai atšķirīgs – pirmie trīs nosauktie rādītāji pēc to lieluma ir pieaugoši, pārējiem diviem vērtība samazinājusies. Nākas atzīmēt, ka teritoriālā sadalījumā visu izvēlēto konfidences sastāvdaļu proporcijas apstiprina jau sen konstatēto vispārīgo ainu - Rīgas reģions lielākā daļā jautājumu ir līderis pozitīvo izmaiņu vai stāvokļa ziņā, bet Latgale paliek pēdējā praktiski visos jautājumos un aspektos. Taču pēdējos gados radušies arī daži izņēmumi.

Tā kā visiem pieciem atbilžu saldo rādītājiem, kurus izmanto konfidences rādītāja noteikšanā, ir vienāds nozīmības svars, tad varam apgalvot, ka atbilžu saldo rādītāju ietekme uz konfidences rādītāja lielumu ir tieši proporcionāla šo rādītāju lielumiem, protams, ņemot vērā arī saldo aritmētisko zīmi („+”).

Tādējādi, no četriem pozitīvajiem konfidenci veidojošiem saldo lielumiem visvairāk to ietekmē rādītājs „Gaidāmās investīciju izmaiņas tuvākā gada laikā”, vismazāk – rādītājs „Pašvaldības finansiālais stāvoklis”. Savukārt, jau pieminētais negatīvais darbinieku skaita pietiekamības rādītājs ir relatīvi neliels - pēc sava absolūtā lieluma tas 2008.gadā tas bija drusku mazāks par finanšu rādītāja lielumu. Viss te minētais attiecas gan uz Latviju kopumā, gan uz visiem pieciem plānošanas reģioniem (1.tabula).

Vislielākajam atbilžu saldo rādītājam par gaidāmajām investīciju izmaiņām ir divas savdabīgas iezīmes. Pirmkārt, tas pastāvīgi ir bijis visaugstākais visu triju aptauju reizēs un visos reģionos, ar savu tradicionālo maksimumu Rīgas un atbilstošo minimumu Latgales reģionā, un ar nelielu tendenci paaugstināties, neraugoties uz svārstībām dažādos gados un jūtama samazinājuma pēc pacēluma līdz 2007.gadam visos reģionos (skat. turpat). Tā, 2007.gadā investīciju jautājumā pozitīvais atbilžu saldo bija vidēji +49 proc.pp. liels, svārstoties starp 36 un 61, atkarībā no reģiona, bet 2008.gadā, kopumā ņemot, tas kļuva mazāks par 11 proc.pp., paliekot robežās starp 38 un 49 proc.pp.. Turklāt relatīvi lielākais samazinājums notika tieši ekonomiski labvēlīgākajā Rīgas reģionā. Pretēji visiem citiem reģioniem Latgales reģionā pozitīvo atbilžu pārsvars investīciju jautājumā ir pakāpeniski audzis visos trīs aptauju gados (turpat). Otrkārt, investīciju atbilžu saldo rādītāja lielumi gadu no gada dažādās teritorijās arvien vairāk tuvinās viens otram, izlīdzinās, un tāpēc 2008.gadā jau četros reģionos, atskaitot Latgales reģionu, ir visai līdzīgi (turpat).

Viens no iespējamiem abu minēto procesu skaidrojumiem varētu būt tāds, ka 2003.-2008.gados - ekonomiskās augšupejas gados - praktiski visas pašvaldības veica lielas investīcijas, intensīvi tās izmantojot pašvaldības objektu būvniecībai un renovācijai. Rezultātā vajadzība pēc jaunām investīcijām sāka mazināties, un to pieaugumu pašvaldību vadītāji sāka prognozēt arvien retāk. Piebildīsim, ka līdzīgu gaidāmo investīciju samazināšanos (pozitīvo atbilžu īpatsvara kritumu un atbilžu saldo samazināšanos) droši vien var sagaidīt arī nākamajā – 2009.gada pašvaldību aptaujā, taču tam cēlonis jau būs pavisam cits - vispārējā ekonomiskā lejupslīde valstī un neatmaksāto aizņēmumu - parādu nasta.

Otru lielāko ieguldījumu konfidences rādītāja veidošanā dod rādītājs „Pašvaldību iestāžu un tās komercdarbību darbības kvalitāte”. Latvijā kopumā 2008.gadā šis rādītājs bija 33 proc.pp. (turpat). Taču atšķirības starp reģioniem ir nelielas. Tās svārstās visai maz - no 30 proc.pp. Latgales reģionā līdz 35 proc.pp. Rīgas plānošanas reģionā. Jau lielākas atšķirības atrodamas, salīdzinot izmaiņas pa gadiem. Visaugstākais atbilžu saldo rādītājs par pašvaldības darbības kvalitāti bija

230

Rīgas plānošanas reģionā 2005.gadā (39 proc.pp.), viszemākais – Kurzemes reģionā 2007.gadā (23 proc.pp.). Lielākajā daļā pašvaldību šie rādītāji 2008.gadā ir nedaudz pieauguši (vidēji Latvijā par 4 proc.pp.). Nepārtraukti pieaudzis šis rādītājs ir Vidzemes, Zemgales un pat Latgales reģionā, bet bija samazinājies 2007.gadā Kurzemes un Rīgas reģionā. Īpatnējā kārtā aktīvākajā un ekonomiski labvēlīgākajā Rīgas reģionā pašvaldību darbības kvalitātes vērtējums 2008.gadā bija pat sliktāks, nekā 2005.gadā, kaut arī pēc krituma 2007.gadā no jauna bija paaugstinājies.

Reizē ar to nākas pievērst uzmanību tam, ka pieminētās mazās rādītāju atšķirības pa teritorijām ir raksturīgas visām trijām aptaujām, un arī izmaiņas pa gadiem bija lēnas. Tas liek domāt, ka notiek kvalitātes vērtējumu nivelēšanās. To varētu skaidrot divējādi.

Pirmkārt, attiecīgais aptaujas jautājums bija zināmā mērā provokatīvs. No vienas puses, tas lika pašvaldību vadītājiem ļoti paškritiski vērtēt savas veiksmes un neveiksmes darbībā, no otras puses – varēja provocēt viņus uz stāvokļa izskaistināšanu un pašslavēšanu. Šajā ziņā, laikam, var teikt: - „viņi arī ir tikai cilvēki”, kas nevēlas nopelt savu iestādi, un šādos gadījumos vadītāju pašvērtējuma fiksēšana aptaujas ceļā neliekas labākais informācijas iegūšanas veids... Otrkārt, kvalitātes vērtējumu masveidīgu izlīdzināšanos varēja izraisīt arī administratīvi organizatorisko apstākļu tipveida sakārtošana un (rezultātā) izlīdzināšanās vairumā pašvaldību pēdējos 5 gados, daļēji - pat daudz kritizētā birokratizācijas paplašināšanās. Savukārt, kvalitātes vērtējuma svārstības 2005.-2008.gadā atsevišķi Rīgas reģionā varētu būt sekas straujajai novadu veidošanai, kas zināmā mērā izjauca agrāko saimniecisko infrastruktūru daudzās pašvaldībās.

Vidējas pakāpes ietekme uz konfidenci visās aptaujās ir bijusi rādītājam „Iedzīvotāju līdzdalība pašvaldības darbībā iepriekšējā gada laikā” (t.i., gadā pirms aptaujas, salīdzinājumā ar gadu pirms tam). Reģionālās atšķirības dotajā jautājumā ir izteiktas, kas kontrastē ar pirmās aptaujas laiku, kad šim rādītājam bija visvienmērīgākais sadalījums pa reģioniem. Agrākie mūsu pētījumi parādīja, ka vadītāju atbildes uz apskatāmo jautājumu par iedzīvotāju līdzdalību netieši liecina arī par pašvaldību darbības kvalitāti, vismaz pēc Eiropas standartiem. Diemžēl, iedzīvotāju aktivitāte šai virzienā kļūst arvien vājāka vairumā pašvaldību, spriežot pēc atbilžu saldo samazinājuma no +25 līdz +15 proc.pp. 2005.-2008.gada laikā, jeb par 7 proc.pp. katrā jaunā aptaujas reizē. Vienīgi Rīgas reģionā pozitīvo atbilžu pārsvars 2008.gadā bija lielāks kā 2005.gadā, kamēr pārējos četros reģionos pozitīvo atbilžu saldo laikā kopš pirmās aptaujas gada ir būtiski samazinājies, it īpaši Kurzemes un Zemgales reģionā. Turklāt arī relatīvi „pozitīvākajā” Rīgas reģionā iedzīvotāju iesaistīšanās pašvaldību lietās pēc 2007.gada aptaujas ir mazinājusies. Rezultātā apskatāmā konfidences sastāvdaļa kopumā pa Latviju pēc sava absolūtā lieluma - 2008. gadā +15 proc.pp.- ir pielīdzinājusies tradicionāli mazākajai pozitīvajai konfidences sastāvdaļai – finansiālā stāvokļa rādītājam (skat. zemāk).

Nākas konstatēt, ka šīs negatīvās izmaiņas ir zināmā pretrunā ar augstāk atzīmēto pašvaldības darbības kvalitātes vērtējumu uzlabošanos (lai arī tā bija neliela), taču no šiem abiem rādītājiem informatīvi ticamāks liekas otrais – iedzīvotāju aktivitātes vērtējums, jo tas vairāk vērsts uz ārējo apstākļu novērtējumu un mazāk saistīts ar pašvaldības darbības pašvērtējumu. Cēlonis minētajam iedzīvotāju aktivitātes kritumam varētu būt divējāds - gan aktīvākās iedzīvotāju daļas ekonomiskās labklājības pieaugums un viņu pragmātisms („nav laika” līdzdarboties pašvaldību plānos), gan daudzu iedzīvotāju zemais dzīves līmenis. Jo abos gadījumos iedzīvotāji reāli attālinās no piedalīšanās pašvaldību darbībā.

Rādītājam „Pašvaldības finansiālais stāvoklis” pirms 2008.gada aptaujas bija pati mazākā pozitīvā ietekme uz konfidenci, neraugoties uz pastāvīgu rādītāja vērtības pieaugumu visos aptauju gados (skat. turpat). Taču 2008.gadā šī rādītāja atbilžu saldo Latvijā kopumā izauga līdz 16 proc.pp., kas par 1 punktu pat pārsniedza tradicionāli vidējo konfidences sastāvdaļu („Iedzīvotāju līdzdalība pašvaldības darbībā”; skat. augstāk). Reģionālās atšķirības šajā jautājumā ir analogas kā daudziem citiem rādītājiem - Latgale paliek atpalicējos (8 proc.pp. 2008.gadā), tāpat kā Rīgas reģions – ir pirmais pēc saldo lieluma (27 proc.pp.). Visu trīs aptauju laikā vismazākais saldo bija Latgales reģionā 2005.gadā (mīnus 9 proc.pp.), bet vislielākais saldo bija Rīgas plānošanas reģionā

231

- plus 27 proc.pp. 2008.gadā. Pēc šādām izmaiņām finanšu saldo rādītājs vairs nevar tikt uzskatīts par mazāko starp pārējām pozitīvi vērstām konfidences sastāvdaļām.

Taču interesanti pavērot šī rādītāja dinamiku no aptaujas uz aptauju. Pirmajā aptaujā 2005.gadā Kurzemes, Zemgales un Latgales reģionā un arī Latvijā kopumā finansu atbilžu saldo bija pat mīnusa zīme, resp., šajā jautājumā bija vidēja lieluma negatīvo atbilžu pārsvars – no mīnus 9 līdz mīnus 3 proc.pp. Vienīgi Rīgas reģionā toreiz bija neliels pozitīvo atbilžu pārsvars – plus 7 proc.pp. (Vidzemes reģionā saldo bija nulle; skat. turpat). Taču pēc tam arvien biežāk pašvaldības sāka atzīmēt finanšu stāvokļa uzlabošanos. Tāpēc jau 2007.gadā izveidojās pozitīvais atbilžu saldo jeb pozitīvo atbilžu pārsvars visās Latvijas pašvaldībās, turklāt atbilžu saldo, atkarībā no reģiona, pieauga pat 1,5-3 reizes (ņemot vērā absolūto lielumu amplitūdu), un arī Latvijā kopumā - vairāk kā divkārt. Arī līdz 2008.gadam minētais pozitīvais saldo bija palielinājies vēl 1,5 reizes vai divkārt, atkarībā no reģiona.

Jāatzīst, ka finanšu rādītāja pozitīvais atbilžu saldo un tā nepārtrauktā palielināšanās izraisa zināmu izbrīnu, zinot, ka parasti uz finansiālās tematikas jautājumiem visās aptaujās lielā pārsvarā tiek saņemtas neitrālas un negatīvas atbildes, un vēl samērā bieži tos mēdz atstāt bez jebkādas atbildes. Salīdzināšanai piebildīsim, ka uz citu analogas dabas jautājumu - „Vai pašvaldībai ir pietiekami finanšu līdzekļi visu autonomo funkciju veikšanai?”- visās trīs veiktajās aptaujās ar apstiprinošu „Jā” atbildēja tikai 17-25% respondentu, un negatīvo atbilžu pārsvars ir iespaidīgs – mīnus 65-49 proc.pp. (dati par 2005. un 2007.gadu - no grāmatas Mainoties saglabājies, 2008; 182.lpp). Tiesa gan, arī šo atbilžu dinamika nenoliedzami liecina par pašvaldību finansiālo apstākļu uzlabošanos laikā starp 2005. un 2008.gadu. Kopā ņemot, apskatītās atbildes finanšu jomā atbilst vispārējam ekonomiskajam pacēlumam valstī pirms 2008./2009.gada krīzes. Metodoloģiskā ziņā tas nozīmē, ka pašvaldības esošā finansiālā stāvokļa rādītājs ir veiksmīgi izvēlēta konfidences sastāvdaļa, neraugoties uz respondentu savdabīgo reakciju uz finansiālas dabas jautājumiem un relatīvi nelielajiem atbilžu saldo rādītājiem. Tas ļauj ar pārliecību prognozēt finanšu atbilžu saldo krasu samazināšanos nākošajā pašvaldību aptaujā vai pat negatīvo atbilžu pārsvaru (saldo ar mīnusu) pašreizējās saimnieciskās krīzes iespaidā.

„Darbinieku skaita pietiekamība” ir vienīgais rādītājs ar pastāvīgi negatīvu ietekmi uz konfidenci visos reģionos (1.tabula un 1.attēls). Pēc sava skaitliskā lieluma (procentu punktu skaita) tas ir relatīvi neliels tagadnes līmeņa rādītājs, taču kā konfidences sastāvdaļa - visai nozīmīgs, ņemot vērā, ka tas jau ilgu laiku būtiski samazina konfidences rezultatīvo lielumu.

Te liekas nepieciešamas dažas precizējošas atrunas. Šajā jautājumā kā pozitīva tika uzskatīta tipveida atbilde ” (skaits ir) par lielu”, kā negatīva

– „par mazu”, bet par neitrālo kalpoja atbilde „pietiekams”, kas citos aptauju jautājumos var tikt uzskatīta kā pozitīvs vērtējums. Detālajās statistiskajās izstrādnēs (skat. Mainoties saglabājies 2008: 152., un Latvijas dažādība 2009: 2.4.tab.) redzams, ka šajā jautājumā visās aptaujās bija ļoti lieli neitrālo atbilžu īpatsvari visās pašvaldību darbības nozarēs – pārsvarā starp 65 un 85%, un, pretēji tam, pozitīvo un negatīvo atbilžu kopējais īpatsvars pārsvarā bija relatīvi neliels (10-25%). Savukārt, pēdējo divu vidū atbilžu ”par lielu” īpatsvari ir niecīgi (0,2-2,5 %), ar ko tad arī izskaidrojams negatīvo vērtējumu („par mazu”) jūtamais pārsvars pār pozitīvajiem. No otras puses, negatīvais atbilžu saldo šajā jautājumā ir pastāvīgi bijis visās pašvaldību darbības nozarēs (skat. turpat), un tieši tas pārliecina par nepārtrauktu darbaspēka trūkumu pašvaldību iestādēs un komercsabiedrībās. Vislielākais tas pastāvīgi ir sociālajā aprūpē un palīdzībā un komunālajā saimniecībā (turpat). Jāpiebilst, ka vietējo pašvaldību kontekstā atbilde „darbinieku skaits ir par mazu” jāsaprot nevis kopskaita nozīmē, bet gan kā „ir par maz darbinieku ar pietiekamu kvalifikāciju”. No citiem pētījumiem zināms, ka pašvaldībās trūkst ne tikai augstas kvalifikācijas speciālistu (ar ko visbiežāk nākas un var samierināties ierobežotā budžeta dēļ), bet trūkst arī mazāk kvalificētu darbinieku ar lielu pieredzi noteiktās nozarēs.

Stāvoklis krasi pasliktinājās 2007.gada sākumā, kad atbilžu negatīvais saldo par darbaspēka pietiekamību krasi palielinājās visos reģionos, bet īpaši daudz Rīgas, Vidzemes un Zemgales reģionā (par 6-15 proc.pp.; skat. 1.tabulu). Tāpēc iepriecina šī rādītāja samazināšanās pēc 2007.gada, turklāt tas notika visos reģionos un Latvijā kopumā. Un tomēr nedrīkst neievērot arī to,

232

ka lielākajā daļā pašvaldību, izņemot Latgali, un arī valstī kopumā saldo rādītājs 2008.gadā bija pat sliktāks, nekā 2005.gadā.

Savdabīgi, ka visos šajos gados vissliktākā situācija bija izveidojusies Rīgas plānošanas reģionā, kur atbilžu saldo apskatāmajā jautājumā svārstījās no mīnus 14 līdz mīnus 25 proc.pp.. Pretēji tam, vismazāk darbinieku trūkums bija jūtams Latgales reģionā – atbilžu saldo tikai mīnus 5 proc.pp., turklāt stāvoklis 2008.gadā tur kļuva pat labāks kā 2005.gadā. Domājams, šo abu reģionu netradicionālo pretstatu radīja teritoriālās reformas krasi atšķirīgā norise. Piemēram, Rīgas reģionā novadu veidošanās sākās agrāk un noritēja visai strauji, bet tas prasīja arī mainīt („restrukturizēt”) darbinieku sastāvu. Latgales pašvaldībām, lielos vilcienos ņemot (izņemot reti dinamiskās Preiļu rajona pašvaldības!), bija raksturīga izteikta vilcināšanās reformas īstenošanā, kā dēļ vairums rajonu saglabāja praktiski visus pagastus vismaz līdz pat 2008.gada vidum, neraugoties uz valsts subsīdijām reformu veicināšanai.

Diemžēl, neskatoties uz nelielām pozitīvām izmaiņām, situācija varētu palikt neapmierinoša arī turpmākos gados. Uz jautājumu par gaidāmām izmaiņām tuvākā gada laikā pēc 2008.gada aptaujas, 82% respondentu atbildēja, ka darbinieku skaits pašvaldībā kopumā „varētu palikt apmēram tāds pats”, bet konkrētās pašvaldību darbības jomās to pašu atzīmēja 60-80% vadītāju. Tikai 8% prognozēja darbinieku skaita palielināšanos pašvaldībā kopumā un 4-17% - atsevišķās darbības jomās. Tiesa gan, darbinieku iespējamo skaita samazināšanos atzīmēja ievērojami mazāk respondentu (2% kopumā un 1-4% konkrētās nozarēs), kā dēļ atbilžu saldo pozitīvs, taču jāņem vērā, ka prognozes parasti ir optimistiskākas par stāvokļa vērtējumiem gandrīz visos jautājumos, tāpēc attīstības novērtēšanai tās izmantojamas uzmanīgi.

Visu teikto par izvēlētajām pašvaldību darbības konfidences sastāvdaļām varam rezumēt šādi. Visas tās ir savdabīgas un tāpēc pietiekoši daudzpusīgi, kompleksi raksturo gan stāvokli pašvaldībās, gan to attīstību. Vēl vairāk - konfidences sastāvdaļu lielumu izmaiņas galvenos vilcienos sakrīt ar ekonomiskās labklājības gadiem Latvijā līdz saimnieciskajai krīzei valstī (kas jūtami sāka izpausties tikai 2008.gada otrajā pusē). Tātad konfidences sastāvdaļu izvēle meto-doloģiskā ziņā ir bijusi veiksmīga.

Pašvaldību darbības konfidences rādītājs

Visu nosaukto piecu rādītāju atbilžu saldo summu, dalot ar pieci, dabū pašvaldību darbības kopvērtējuma jeb konfidences rādītāju. Latvijas pašvaldībās kopumā tas tuvojas 20 proc.pp., ko var atzīt par visai augstu līmeni (1.tabula un 2.attēls). Atbilstoši augstāk teiktajam, varam izteikt pārliecību, ka iegūtais konfidences rādītājs ir pietiekami ticams pašvaldību kopvērtējuma rādītājs.

Diagrammā uzskatāmi saskatāmas trīs galvenās iegūtā rādītāja izmaiņu tendences. Pirmkārt, visu trīs veikto aptauju gados un visos piecos plānošanas reģionos Latvijā konfidences rādītājs bija pozitīvs un samērā liels pat relatīvi sliktākajos gados. Vislielākais konfidences rādītājs trīs pašvaldību aptauju laikā bija Rīgas plānošanas reģionā (24 proc.pp. 2008.gadā), vismazākie rādītāji bija Kurzemes un Latgales reģionā (12-13 proc.pp. 2005.gadā). Toties Kurzemes reģionā bija visstraujākais konfidences rādītāja kāpums: - starp pirmajām divām aptaujām tas pieauga no 12 līdz 19 proc.pp., tātad par 7 punktiem (2.attēls). Nedaudz mazāk, bet arī jūtami – par 5 proc.pp.– konfidences lielums pieauga Rīgas reģionā, ja vērtē trīs aptaujas kopumā.

Otrkārt, Latvijā kopumā konfidences rādītājs palielinājās pakāpeniski no aptaujas uz aptauju (2005., 2007., 2008.g.). Īpatnēji, ka šāda veida izmaiņas noteica tikai divu tradicionāli pretēju plānošanas reģionu attīstība - Rīgas un Latgales, kur koprādītājs pieauga tieši tādā veidā, kamēr pārējos reģionos tā lielums svārstījās. Zemgales – Kurzemes zonā konfidence pēdējā aptaujas gadā kļuva pat nedaudz sliktāka. Un tomēr visos reģionos konfidence trešās aptaujas gadā ir labāka kā pirmās aptaujas gadā.

Ja atzīstam aprēķinātos konfidences skaitļus par pietiekoši ticamiem kopvērtējuma rādītājiem, tad varam secināt, ka vietējās pašvaldības Latvijā kopumā ir attīstījušās veiksmīgi („pozitīvā virzienā”), vismaz līdz saimnieciskajai krīzei valstī.

233

Savukārt, metodoloģiskā ziņā minētās sakarības ir labs pamats konfidences jeb kopvērtējuma rādītāja izmantošanai turpmākiem pašvaldību attīstības pētījumiem.

1.attēls. Latvijas pašvaldību darbības konfidenci veidojošie saldo rādītāji 2005.-2008.g. (procentu punktos)

2.attēls. Konfidences rādītājs Latvijas plānošanas reģionos 2005.-2008.g. (procentu punktos)

Datu avoti 1.un 2.att.: Pašvaldību pirmais pašvērtējums, 2006; Mainoties saglabājies, dažādā Latvija, 2008; pašvaldību pašvērtējumu aptauju nepublicētie darba materiāli

234

Literatūra

Dažādā Latvija: pagasti, novadi, pilsētas, rajoni, reģioni. Vērtējumi, perspektīvas, vīzijas. – R.: LSI, VRAA, 2005. – 586 lpp.

E.Vanags, I.Vanags, O.Krastiņš. Pašvaldību pirmais pašvērtējums. – Rīga: Latvijas Statistikas institūts, 2006, 140 lpp.

Mainoties saglabājies, dažādā Latvija. – Rīga: CSP, 2008. – 318 lpp. Latvijas dažādība skaitļos un vīzijās. R.: CSP, 2009.

Summary

The data of three self-evaluations surveys of local governments are used for writing the article. The composite (confidence) indicator of performance of local governments is formed from five conjuncture type balances (saldo) of answers - three present level indicators, one past tendency and one future tendency indicator. The causes of changes of these indicators are analysed and their influence to confidence indicator in various planning regions and country is shown. The changes of value of components of confidence indicator correspond with changes of economical situation in Latvia, and that is the background for use of confidence indicator to investigate the development of local governments.

235

VADĪBAS LOMA TEHNOLOĢIJU BAGĀTINĀTAS MĀCĪŠANĀS SEKMĒŠANĀ

LEADERSHIP ROLE IN THE PROMOTING THE TECHNOLOGY ENHANCED LEARNING

Anna Vintere, Mg.MathLatvijas Lauksainiecības universitāte

Lielā iela 2, Jelgava, LV 3001,E-pasts: [email protected]

Kopsavilkums

Tehnoloģijām ir potenciāli liela, bet bieži vien neizmantota, loma mācīšanas un mācīšanās jomā. Attiecībā uz augstākās izglītības iestādēm pētnieki ir saskatījuši problēmas, kas rodas, būtiskām kultūras un organizatoriskām atšķirībām iespaidojot mūsdienu augstākās izglītības vadības vidi, kas uzsākušas tehnoloģiju integrāciju.

Balstoties uz zinātniskās literatūras analīzi un izvērtēšana, lai raksturotu pārmaiņas augstākās izglītības iestādēs, kur tehnoloģiju integrācija tiek uzskatīta par veidu, kas palīdz organizēt efektīvu mācību procesu, šis pētījums sniedz analīzi par vadības lomu tehnoloģiju bagātinātas mācīšanās sekmēšanā.

Atslēgvārdi: informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, infrastruktūra, izglītības iestādes kultūra, mācību vide, pārmaiņas, vadība.

Ievads

Jautājums par datoriem izglītībā sāka kļūt populārs izglītības politikas veidošanā 1980.gadu sākumā, kad relatīvi lēti mikrodatori kļuva pieejami patērētāju tirgū. Vēlāk 1980.gadu beigās terminu datori aizstāja ar IT (informācijas tehnoloģija), izsakot akcenta pārnešanu no skaitļošanas tehnoloģijas uz iespēju uzkrāt un atgūt informāciju. Tam sekoja termina IKT (informācijas un komunikāciju tehnoloģija) ieviešana ap 1992.gadu, kad globālais tīmeklis un e-pasts kļuva pieejams vispārējai publikai. Atšķirībā no situācijas 1980.gados, kad tehnoloģija tika ieviesta galvenokārt izglītībā kā jauns priekšmets, ar kuru studenti varēja mācīties par tehnoloģiju, nākamais etaps iezīmējas ar mācīšanos ar IKT, kura attiecas uz IKT izmantošanu, ieskaitot multividi, internetu vai arī kā aizstāvēju citiem mēdijiem, nemainot pieejas mācīšanas un mācīšanās metodēm. Šobrīd aktuāls jautājums ir par mācīšanos caur IKT. Tas attiecas uz IKT integrāciju izglītībā kā būtisku instrumentu, bez kura mācīšanās vairs nav iespējama (Pelgrum, Low, 2003). Izglītībai jārada iespējas, lai studenti varētu apgūt jaunas prasmes (saistītas ar autonomu mācīšanos, komunikācijas prasmēm, autentisku problēmu risināšanu, sadarbību komandās caur dažādu sinhronu un asinhronu komunikācijas tehnoloģiju u.t.t.). Tātad, jauninājumiem izglītībā vajadzētu fokusēties uz izglītojamo – centrētām pedagoģiskām pieejām un vairāk uz studentu vērstām, ko atvieglo IKT. Bez tam, jaunās mācīšanās metodes pieprasa, lai docētāji būtu lietpratēji ne tikai IKT jomā, bet arī jaunākajās pedagoģiskajās pieejās, kā rezultātā docētājiem bieži vien jaunas metodoloģijas jāattīsta gandrīz no tukšas vietas.

236

Dede (2000) ir aprakstījis IKT iespējas, kuras var uzlabot izglītības procesu un mainīt mācību programmas, plānus. IKT un multimediji var radīt izglītojamiem problēmsituācijas, kas tuvas reālajai dzīvei; internets dod iespēju piedalīties virtuālā kopdarbībā, komunikācijā, lietot rīkus, kas līdzīgi tiem, ko lieto augsto tehnoloģiju darbavietās; ir iespējams mācību procesā realizēt paplašinātus projektus, kuros izglītojamie rada kompleksus darbus un apgūst sarežģītus jēdzienus un prasmes; modelēšanas un vizualizēšanas programmatūra lieliski kalpo abstrakcijas spēju attīstīšanai; sadarbības rīki ievada skolēnus konstruēšanas pamatos, skatot objektu no dažādiem viedokļiem un daloties savā pieredzē ar citiem (Dede, 2000).

Visnozīmīgākais labums no IKT integrēšanas izglītībā, ir cerības, ka tiks uzlaboti mācīšanās rezultāti, kas nodrošinātu nepieciešamo kvalificēto darbaspēku sabiedrībai, tai pašā laikā paaugstinot izmaksu/labuma proporciju. Ne mazāk svarīga ir cerība paātrināt mācīšanās procesu, kā arī vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana visiem. Ar IKT izmantošanu, pats mācīšanās process varētu būt daudz vieglāks un patīkamāks (Pale, 2005).

Iepriekš minētais liecina par to, ka nepieciešams pārveidot esošo klasisko mācību modeli, bagātinot studiju programmas ar IKT. IKT vietu izglītība var skatīt no diviem aspektiem – tehnoloģiju izglītība un izglītojošās tehnoloģijas. Ar tehnoloģiju izglītību parasti tiek saprastas tehnoloģijas pašas par sevi kā mācību priekšmetu, kura mērķis ir paaugstināt tehnoloģiju izmantošanas spējas, IKT lomu sabiedrībā un kā tās izmantojamas. Savukārt izglītojošās tehnoloģijas pēc būtības ir pasniedzēja darba rīki, kuru mērķis ir sniegt palīdzību mācīšanas un mācīšanās procesā, tādējādi uzlabojot to. Daudzi izglītības eksperti uzskata, ka, integrējot tehnoloģijas mācību iestādēs, tiek radīta jauna izglītības paradigma (Von Holzen, 2000).

Jaunās informācijas un komunikāciju tehnoloģijas pieprasa jaunas vadības metodes, kas ir aktuālas ne tikai biznesa, bet arī izglītības iestādēm. Izglītības iestādes dod atbildes reakciju uz ārējiem apstākļiem, kas pieprasa ieviest jauninājumus. Ieviešot jauninājumus, ir jāatbrīvojas no iepriekšējās darbības prakses, vienalga, kur tā būti notikusi, un izglītības piegādātājiem ir jābūt pārliecinātiem, ka viņi tiešām vēlas atbrīvoties no vecajām tradīcijām, pirms tiek veiktas pārmaiņas. Pārmaiņu plānošana izglītības sfērā prasa dziļu un vispusīgu mācīšanas un mācīšanās procesa, iespēju un mērķu izpratni.

Tomēr arī augstākās izglītības iestādēs, kā jau visās mācību iestādēs, jauninājumi tiek ieviesti ar grūtībām. Par spīti lielajām cerībām, ievērojamiem pūliņiem un vēl ievērojamākiem ieguldījumiem un izdevumiem, IKT izmantošana labāku rezultātu iegūšanā ir joprojām problemātisks jautājums.

Pirmkārt, neraugoties uz IKT milzīgajām iespējām bagātināt mācību procesu visos līmeņos, daudzās disciplīnas jaunās metodes tiek ieviestas visai gausi un vecās metodes turpināt būt vadošas. Daudzās universitātēs vēl arvien vadošā nodarbību forma ir lekcija, īpaši gados vecākajiem docētājiem. Otrkārt, katrs docētājs pēc savas iniciatīvas drīkst ieviest jauninājumus savā darbībā, ar noteikumu, ka, vai nu netiek pārkāpti sistēmas noteikumi vai arī - ja tie ir pārkāpti, vadība par tiem neko nezina. Taču neviens docētājs un darbs auditorijā nepastāv izolēti. Tehnoloģiju ieviešana ir visas izglītības iestādes darīšana. Gudmans (Goodman) atzīst, cik sarežģītas un grūtas ir pārmaiņas augstākās izglītības iestādēs, kurās nav pietiekami labu mehānismu, lai izprastu un pielāgotos mainīgajai videi (Goodman, 2001). Tāpēc, pirmkārt, lai sekmīgi īstenotu pārmaiņas, izglītības vadītājiem jābūt zinošiem pārmaiņu vadības jautājumos un jābūt informētiem par iespējamām organizatoriskām problēmām, kas var rasties. Otrkārt, vadītājiem visos līmeņos jāsaprot, kā viņi var vislabāk pārvaldīt situāciju katrai izglītības procesā iesaistītajai grupai. Tāpēc noteikt vadītāja lomu tehnoloģiju bagātinātas mācīšanās sekmēšanā ir viens no vērā ņemamiem aspektiem, kas arī ir šī pētījuma galvenais mērķis.

Ņemot vērā iepriekš minēto, arī Latvijas situācija ir saistīta ar nepieciešamību ātri un efektīvi atlasīt ievērības vērto un izmantojamo gan no zinātniskās literatūras, gan jaunajām metodēm, piemērojot tās Latvijas situācijai un vajadzībām. Dažādos avotos un formās pieejamās informācijas apjomi ir milzīgi. Tālab, lai sekmīgi plānotu IKT integrēšanu izglītībā Latvijā, šī pētījuma mērķis, balstoties uz zinātniskās literatūras analīzi, ir apzināt vadības lomu un galvenos aspektus IKT bagātinātas mācīšanās sekmēšanā.

237

1.Izglītības iestādes kultūras un vadības mijiedarbība

Zinātniskajā literatūrā ir skaidri pamatots IKT nozīmīgums sabiedrībai un nākotnes perspektīvām. Taču jāatzīmē, ka notiek relatīvi mazs pētnieciskais darbs, kurš aplūkotu IKT aspektus un izglītības iestādes vadīšanu. Ir izstrādātas vairākas teorijas par organizāciju: dažas no tām ir vērstas uz iestādes kultūru (Schein, 1999), citas pievēršas efektīvai vadīšanas sistēmai (Torrington, Weightman, Johns, 1989), dažas no teorijām ir balstītas uz izglītību; dažas pēta mijiedarbību starp mācību iestādes kultūru un izmaiņām (Sarason, 1971), kā arī teorijas, kas pēta izglītības iestādes organizācijas mikropolitiku (Blase, Kirby, 2000).

Reformas, kuras ir fokusētas uz IKT, nav realizējamas viegli. Lai panāktu būtiskas izmaiņas mācīšanas un mācīšanās procesos, bieži ir jāiziet caur visai lielu izglītības vadītāju radītu jucekli (Cuban, 2001.). Attiecībā uz izglītības iestādēm pētnieki ir saskatījuši problēmas, kas rodas, būtiskām kultūras un organizatoriskām atšķirībām iespaidojot mūsdienu izglītības vadības vidi, kas uzsākušas tehnoloģiju integrāciju. Brazdeika (2007) IKT ieviešanai izglītībā izdala četras stadijas, no kurā ceturto nosauc par transformēšanās stadiju, kura raksturojas ar pedagoģiskās sistēmas paradigmas maiņu, IKT sistēmisku integrēšanu izglītības iestādē, kas veicina izglītības iestādes kā organizācijas kultūras maiņu. Šajā stadijā datori kļūst par neatraujamu mācību procesa sastāvdaļu un IKT maina metodes un domāšanas veidu (Brazdeikis, 2007). Pētījumi ir pierādījuši, ka visām veiksmīgām organizācijām, kas sekmīgi īsteni pārmaiņas, ir izteiktas organizācijas kultūras, kuras visvairāk atbilst organizācijas mērķiem un vērtībām, kas krasi atdala vienu organizāciju no citām.

Jēdziens par kultūru izglītībā ienāca no korporatīvajām darba vietām, kur valdīja uzskats, ka tā spēs nodrošināt efektīvāku un stabilāku mācību vidi (Deal, Peterson, 1990). Šveicers (Schweitzer, 2000) secina, ka izšķirošais faktors ir tas, ka vadītājs ir primārais iestādes kultūras nesējs. Balstoties uz zinātniskās literatūras analīzi, galvenie izpētes jautājumi ir izglītības iestādes kultūra un vadība un to mijiedarbība. Sen jau novērots, jebkuras mācību procesu organizējošās iestādes panākumus var attiecināt uz tās kultūru (Yu, Leithwood, Jantzi, 2002). Ir pierādīts, ka veselīga un spēcīga mācību iestādes kultūra palielina studējošo motivāciju un panākumus un docētāju darba produktivitāti un gandarījumu par to. Šeins (Schein) apgalvo, ka vadības izšķirošais faktors ir tāds, ja tā nespēs apzināt un kontrolēt kultūras vidi, kurā tā atrodas, šī kultūras vide sāks kontrolēt to. Viņš apgalvo, ka vadītāji jeb līderi rada un pārveido kultūras vidi. Vadības prasmi veido spēja radīt kultūru, to attīstīt un pārvaldīt. Vadītāju uzdevums ir pārvaldīt kultūras sagraušanu un nostiprināt pareizās kultūras vidi (Schein, 1999).

Iestādes kultūra parādās kā ierašas, tradīcijas, ceremonijas, rituāli, normas, varoņi, kas raksturo katru mācību iestādi. Kultūra ir konstruēta realitāte un kā tāda no vadītāja pieprasa vērā ņemamu apdomu, prasmes, integritāti un konsekvenci, lai tas būtu spējīgs izveidot un uzturēt tā, lai viss mācību iestādes kolektīvs ir vienots veselums (Dimmock, 2000). Izcili vadītāji ir kā izcili izrādes organizētāji, sapņotāji, meistarīgi simbolu izmantotāji un cilvēki, kas prot pierunāt (Peters, Austin, 1985). Tātad, ja grib uzlabot izglītības iestādes un mācību procesu, jāmaina to kultūras un struktūras ar vadības zināmu veidu izpausmi. Kad tiek runāts par to, ka izglītības iestādēs gribam labāku vai citādāku organizatorisko kultūru, tiek prasīts, lai cilvēki, kas iesaistīti šajā izglītības procesā, kaut kādi attīsta jauno vērtību.

2.Tehnoloģiju bagātinātas mācīšanās veicinošās dimensijas

Balstoties uz zinātniskās literatūras un citu informācijas avotu analīzi, autore izdala četras tehnoloģiju bagātinātas mācīšanās veicinošas dimensijas:

a) izglītības iestādes IKT iespējas (infrastruktūra, tehniskais atbalsts u.c.), b) iestādes vide (vadīšana, plānošana, atbildība, mācību procesa organizācija un atbalsts), c) docētāju IKT atribūti (iztēle, ieguldījums, integrācija, lietošana, spējas un izjūtas),d) studentu raksturojums.

238

Lai runātu par sekmīgu ar tehnoloģijām bagātinātu mācīšanos, vadībai jānodrošina stabila un pienācīga IKT infrastruktūra, kas ietver aparatūru, programmatūru un tīkla savienojamību. Tādējādi, vadībai jārod atbilde uz jautājumiem: „Kāda veida iekārtas ir vajadzīgas un cik daudz?” vai „Kāda iekārtojuma kvalitāte būtu uzskatāma par pietiekošu?” Ir jāapzinās, ka IKT infrastruktūrā ir jāiegulda. Nevar aprobežoties tikai ar programmatūrām, bet arī jāievieš mācību sistēmas. Dalība projektos ir jāizvirza kā prioritāte, lai nodibinātu sadarbības attiecības ar citām izglītības iestādēm un iegūtu finansējumu jauninājumu ieviešanai. Saprotams, ka trūcīgs tehniskais atbalsts ierobežo efektīvu infrastruktūras izmantošanu. Lai tehniskās kļūmes neaizkavētu ne studnetus, ne docētājus lietot tehnoloģijas, vadībai jānodrošina tehniskais atbalsts un uzturēšana, ko nodrošina vai nu personāls, vai tehniskā atbalsts līgums. Izglītības iestādes IKT iespējas ietver arī plānotu pieeju digitālo materiālu resursiem, to pārvaldīšanai, koordinēšanai un izmantošanai visās mācību jomās, atbilstoši mācību programmai.

Valdība var sniegt lielu atbalstu IKT attīstībai izglītības iestādēs, nodrošinot tās ar resursiem un pārvaldību. Tomēr izglītības iestāžu pārziņā ir izstrādāt atbilstošo IKT izmantojuma vīziju, kas atbilst to vajadzībām un centieniem. Izstrādāt vīziju nozīmē atrast atbildes uz šādiem jautājumiem:” Kāda izglītības iestāde mēs vēlamies būt? Un kā mūsu vīzijā tiek iekļautas IKT?”

Izstrādājot izglītības iestādes vīziju par IKT izmantojumu, vairāk vajadzētu ņemt vērā potenciālu, ar ko iespējams uzlabot mācīšanas un mācīšanās darbu un sasniegumus, nevis tehnoloģijas kā tādas. Nevajadzētu uzdot jautājumu:” Kādi resursi mums ir pieejami?”, bet gan formulēt to šādi: „Cik efektīvi mēs izmantojam savus resursus, lai uzlabotu piedāvātās izglītības iespējas?”

Lai izglītības iestādēs ieviestu IKT, vadībai ir jāizstrādā ne tikai vīzija par IKT izmantojumu, kā arī jāformulē stratēģija, kā šo vīziju sasniegt. Tām ir nepieciešams formulēt skaidrus stratēģiskos mērķus, kā arī plānot un organizēt IKT lietošanu. Izvēlētie mērķi ir rezultāti, ko izglītojamajam vēlams sasniegt, ieviešot IKT izglītībā. IKT nodrošina gan formālo, gan neformālo mācīšanos, lai ikviens var dalīties ne tikai ar mācīšanās pieredzi, bet arī ar individuālo mācīšanos. Tāpēc galvenais akcents parasti tiek likts uz studentu un kādu labumu viņš/viņa var gūt, izmantojot IKT mācību procesā: zināšanu palielināšana, apgūto prasmju izmantošana, komunikācijas prasmju apguve, motivācija mācīties u.c.

Pievēršot uzmanību studenta mācību procesam, netiešā veidā tiek iespaidotas arī pārējās izglītības procesā iesaistītās puses: vecāki, sabiedrība un valdība. Tādējādi, izvēlētie mērķi ir IKT lietošanas rezultāts, kuru vēlas sasniegt visas ieinteresētās puses – students, docētājs un netiešā veidā vecāki, sabiedrība un valdība. Tāpēc izvēlētie mērķi var tikt formulēti kā atbildes uz vēlamajiem rezultātiem, ko dažādas ieinteresētās puses grib sasniegt. Vecāki, vēlas redzēt savu bērnu gatavību turpmākajā izglītībā vai darbā. Sabiedrība un valdība vēlas, lai jaunieši spēj funkcionēt savā nākotnes darbā. Savukārt docētāji vēlas redzēt savas apmācības efektivitāti un studentu apmierinātību, kā arī sava darba novērtējumu no vadības puses.

Tvainings (2001), ziņojot par IKT un vadības aspektiem, atzīmē īpašas tehnikas izmantošanu kā līdzekli satuvināt vīziju un īstenošanas vajadzību ciešāk kopā. Viņš pierāda, ka vīzija ir svarīga, bet ka īstenošana prasa tehniku pielietošanu, kuras piedāvās docētājiem vairāk iespēju plānot izglītības praksi (Twining, 2001). Kā liecina vairāki gadījuma pētījumi vairākās valstīs, IKT īstenošanas vīzija un mērķi var būt ļoti atšķirīgi (Pelgrum, Low, 2003).

Vadīšanai izglītības iestādēs jāfokusējas uz mācīšanās vides uzlabošanu, veicinot atbalstošu vidi, lai iedrošinātu gan docētājus, gan studentus izmantot IKT. Plašāk izglītības iestādes vides dimensija raksturota 1.tabulā.

239

1.tabula. Izglītības iestādes vides dimensija

Izglītības iestādes vides dimensijas raksturojumsVadīšana un plānošana

•Nodrošinātas vadīšanas un plānošanas struktūras, balstītas uz skaidriem mērķiem, kas iedrošina un atbalsta studentus un docētājus IKT izmantošanā programmas prasībām. •Ir plašs ilgtermiņa plāns IKT izmantošanai izglītības iestādē.

Māc.procesa organizācija

•Māc. Programma un tās īstenošana ir organizēta IKT izmantošanai veicinošā veidā.•Iedrošina studentus pievērsties jautājumiem, kas sniedzas ārpus programmas.•Vērtēšanas procesi nekavē IKT lietošanu.

Māc.procesa atbalsts

•Docētāji ir nodrošināti ar atbilstošu atbalstu, lai izvēlētos pienācīgu IKT lietojumu.•Ir personāls ar pieredzi IKT integrācijā.• Docētājiem ir nodrošināta piekļuve nepieciešamajiem digitālajiem materiāliem.

Kopienas sakari • Apzinās vietējās un globālās kopienas kā kritiskus partnerus un finansētājus mācīšanās un mācīšanas procesā.•Ar tehnoloģijām saistītās struktūras iesaista personālu, vecākus, sabiedrību un studentus dažādās akcijās un partnerībās, kas veicina IKT izmantošanu.

Atbildība •Ir atbilstošas sistēmas un kritērijus, lai nodrošinātu atbildību IKT lietošanā.•Lai izsekotu progresam IKT lietošanā, tiek krāti un analizēti dažādi dati.•Lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz datu analīzi.

(Autores izveidota tabula)

Datoru un prezentāciju aprīkojuma iegāde negarantē efektīvu tehnoloģiju integrēšanu pasniegšanas un mācību darbā. Vadībai ir nozīmīga loma, motivējot un apvienojot docētājus, jo IKT infrastruktūras pieejamība, protams, ir priekšnosacījums, bet tas automātiski negarantē to, ka docētāji to perfekti spēs izmantot mācību darbā.. Pirms jauno tehnoloģiju ieviešanas darbā, docētājiem ir jāspēj attaisnot to ieguldījums (Young, 1999). Tehnoloģiju loma mācīšanas un mācīšanās jomā ir atkarīga no tā, kas decētājam ir pieejams, cik laika ir veltīts pašizglītībai un ko viņš uzskata par piemērotu izmatošanai. Čengs (Cheng) atklāja, ka izglītības iestādes ir savstarpēji saistītas ar decētāju attieksmi pret savu darbu, tādējādi spēcīgākās izglītības iestādēs strādāja augsti motivēti docētāji (Cheng, 1993).

Labākie docētāji spēj integrēt visus intelektuālos, emocionālos un garīgos mācīšanas aspektus, lai radītu spēcīgu mācību vidi (Palmer, 1998). Tādējādi docētāji var strādāt ar lielāku gandarījumu par savu darbu un augstu produktivitāti, ja mācību vidē valda izteikta struktūras ideoloģija, kopēja līdzdalība, atraktīva vadība un labas savstarpējās attiecības. Piedaloties iestādes procesos, organizējot savu darbu un radot citu pašapziņu, docētājiem ir jābūt prasmīgiem, lai veicinātu uzticēšanos un veidotu labas attiecības ar kolēģiem un administrāciju. Iestādes locekļi saprot, ka viņi ir savstarpēji saistītas sistēmas daļa, kas strādā kopā, lai nodrošinātu iestādes vajadzības. Darbinieki izprot, kā katrs individuāli dod ieguldījumu, lai sasniegtu kopējo iestādes vīziju. Docētāju IKT dimensija apskatīta 2.tabulā.

Augstākās izglītības videi ir jābūt draudzīgai studentam, jāatbalsta studējošo sabiedrība, kā arī jārūpējas un jāciena katrs studējošais. Šādā vidē iespējams palielināt studējošo izaugsmi un akadēmisko potenciālu, kas stimulē studējošo izaugsmi (Sergiovanni, 2001). Augstākās izglītības iestāde, kas spēs veiksmīgi sasniegt akadēmisko izcilību, ir tā, kas rada tādu mācību vidi un studējošo sabiedrību, kur katrs tās loceklis ir nodrošināts ar atbalstu pastāvīgam mācību procesam. Ja nepieciešams, šādas mācību iestādes spēs uzņemties risku un radīt pilnīgi jaunas metodes, lai pieņemtu nepieciešamās izmaiņas. Efektīvu mācīšanu, varētu raksturot šādi: tā respektē dažādību, motivē visus studentus, rada drošu, visaptverošu mācību vidi, izstrādā mācību metodes, veicina taisnīgumu un vienlīdzību sabiedrībā (Wlodkowski, Ginsberg, 1995).

240

2.tabula. Docētāju IKT profesionālās iespējas

Docētāju IKT dimensijas raksturojumsVīzija un

ieguldījums•Izpratne un reālistisks skatījums uz IKT lietojumu, lai nodrošinātu iespējas demonstrēt mācīšanās iznākumus.•Mērķis ir studentiem lietot IKT, lai atbalstītu viņu mācīšanos un veidotu viņu pašu zināšanas.•Ieguldījums izglītības iestādes IKT ieviešanas un izmantošanas plānošanā.•Apjoms, kurā notiek profesionālā mācīšanās.

Integrācija un lietošana

•Iespēju nodrošināšana docētājiem attīstīt IKT profesionālās spējas tā, lai viņi varētu pārliecinoši plānot un īstenot IKT lietošanu.•Apjoms, kādā IKT izmantošana ir integrēta mācīšanās vidē.•Apjoms, kurā IKT izmantošana ir kritiskais faktors, lai sasniegtu mācīšanas un mācīšanās mērķus.•Darbības nosaka studentu vajadzības, lai radītu mācīšanās iznākumu.•IKT izmanto gan individuālam, gan grupu darbam, lai modelētu reālās dzīves situācijas.•Prot pielietot dažādas IKT īstenošanas stratēģijas.

Spējas un jūtas •Docētāja paļāvība uz IKT lietojumu.•Docētāja IKT zināšanas un prasmes un iespējas tās regulāri atjaunināt.•Apjoms, līdz kuram docētājs jūtas spējīgs atbalstīt IKT lietošanu un tiecas to darīt. •Prasme rast stratēģiju, kas palīdzēs strādāt ar studentu, kurš uzskata, ka viņš/viņa jau ir prasmīgs IKT lietotājs.•Rast lietotāja vajadzībām svarīgu mācību procesu, kurā iekļautas lietotājam zināmas tehnoloģijas.•Radīt aktīvās mācīšanās iespējas, lai students vienmēr būtu nodarbināts ar uzdevumiem.•Izvērtēt, kādu iespaidu programmas atstāj uz studenta patstāvīgās mācīšanās rezultātu.

(Autores izveidota tabula)

Runājot par vadības lomas tehnoloģiju bagātinātas mācīšanās sekmēšanas ceturto dimensi-ju – studentu raksturojumu, pētījumi rāda, ka izvērtējamas studentu IKT prasmes. Daudz var paveikt arī ar minimālām prasmēm, pakāpeniski šīs prasmes palielinot. Studiju procesā attīstāmas gan tehnoloģiju, gan informācijas prasmes. Jārada apstākļi, lai studentu darbotos neatkarīgi no docētāja un lai palīdzētu cits citam. Jāsekmē personīgā atbildība, disciplīna, atbildība u.c. Jāņem vērā, ka katrs students, ienākot universitātes vidē, ienes tajā savu talantu un perspektīvas, izaicinājumus un vajadzības. Šī dažādība bagātina izglītības vidi.

3.Vadības loma mācīšanās kopā sekmēšanā

Ikvienam iestādes darbiniekam ir nepārtraukti jāmācās, lai spētu izsekot modernizācijas procesiem mainīgajā vidē. Iestāde, kas spēj mācīties, dod ieguldījumu darba ražīgumam nākotnē, tāpēc, ka tās locekļi spēj pastāvīgi pievērst uzmanību zināšanu papildināšanai un ražīguma paaugstināšanai, kā arī nepārtraukti uzlabot sava darba kvalitāti. Mūsdienās vadītājiem ir jāprot radīt mācīšanās sabiedrību viņu vadītajās izglītības iestādēs, jāprot iesaistīt plašāku mācību organizēšanas sabiedrību, lai radītu un sasniegtu izglītības iestādes vīziju (Pennington, 2003).

Lamberts (Lambert) uzskata, ka vadība ir saistīta ar mācīšanos kopā, kā arī jēgas un zināšanu veidošanu kolektīvā veidā, balstoties uz sadarbību. Tas paver jaunas iespējas un koordinē izpratnes, vērtību, uzskatu, informācijas un pieņēmumu apmaiņu caur ilgstošām savstarpējām sarunām. Bez tam, tas ietver arī jaunu ideju meklēšanu ģenerēšanu, jaunus meklējumus, lai kopīgu

241

uzskatu un jaunas informācijas gaismā pārdomātu savu darbu un piešķirtu tam jaunu nozīmi; no šīs jaunās izpratnes tiek radīti jauni darbības veidi. Tādai ir jābūt vadības būtībai (Lambert, 1998).

Mācīšanās tiek arī veicināta, ja cilvēki dzīvo ar pārliecību par integritāti, atvērtību, saistībām un kolektīvo inteliģenci (Senge, 1999). Iestādes kultūra mācību iestādē ir balstīta uz kopēju atbildību, tādējādi vairojot locekļu spēju izprast savstarpējo atkarību citam no cita. Augstākās izglītības iestādē, kur darbinieki jūtas brīvi uzdot jautājumus, lai vairotu savu izpratni, pētīt esošās darbības un struktūras, tiek sekmēta darbinieku spēja izprast savstarpējo atkarību citam no cita darbības.

Fulans (Fullan, 2001) aicina pievērst uzmanību mācīšanās nozīmīgumam: „Mācīšanās vidē, kur jūs strādājat, vai mācīšanās kontekstā, ir mācīšanās ar vislielāko rezultātu, jo tā ir specifiska (pielāgota situācijai) un tāpēc, ka tā ir sabiedriska ( iesaista grupu). Mācīšanās kontekstā attīsta vadīšanu un uzlabo organizāciju. Šāda mācīšanās izmaina indivīdu un kontekstu vienlaicīgi.” Savukārt Elmors (Elmore) apgalvo, ka vadītājam jārada vidi, kurā indivīdi sagaida, ka viņu personīgās idejas un prakses būs pakļautas kolēģu izvērtēšanai, un kurā grupas sagaida, ka viņu dalītās prakses koncepcijas būs pakļautas indivīdu izvērtēšanai. Viņš apgalvo, ka prakses privātums rada izolāciju, bet izolācija ir uzlabojumu ienaidniece. Pētnieks raksta, ka uzlabojumi lielā mērā ir organizācijas raksturīga īpašība, ne indivīdu, kuri strādā tajās, pirms tam piemītošās iezīmes. Organizācijas, kas uzlabojas, dara tā, jo tās rada un vairo savstarpēju saskaņu par to, ko ir vērts sasniegt, un tās iekustina iekšējos procesus, ar kuriem cilvēki progresīvi mācās kā darīt to, kas viņiem jādara, lai sasniegtu, kas ir noderīgs. Uzlabojums rodas caur organizētu, sabiedrisku mācīšanos (Elmore, 2000).

Visnozīmīgākais un parastākais faktors, lai tehnoloģijas veiksmīgi strādātu un palīdzētu uzlabot mācīšanās un zināšanu attīstību ir radošu cilvēku esamība un viņu idejas, kuras virzītu procesu uz priekšu. Tam ir nepieciešama sabiedrība, kurai ir nepieciešama ātra pieeja idejām un zināšanām, kā arī, kurai ir labi noformulētas idejas, kuras varētu tik ieguldītas izpildāmā attīstībā darbā ar esošajām tehnoloģijām. Vairāki pētījumi rāda, ka viens no svarīgākajiem mācīšanās organizāciju pamatprincipiem ir organizēt darbu tā, lai rodas cilvēciska attīstība. Citiem vārdiem runājot – ir jāveido tādi darba apstākļi, kuros cilvēki ir motivēti pašiem domāt un, lai caur savu ikdienas pieredzi attīstītu jaunas kompetences, sapratni un ieskatus. Tātad, cilvēki mācās no sava darba, tādējādi viņi mācās strādājot. Tas nozīmē veidot organizācijas, kurās cilvēkiem ir, ja tā varētu definēt „attīstošie darba uzdevumi”. Tie ir izaicinoši uzdevumi, kuri piespiež cilvēkiem izstiept savu potenciālu un liek sameklēt visas iespējas, lai izpildītu prasīgu situāciju uzdevumus. Izpildot „attīstošos darba uzdevumus” cilvēki „attīstās paši” un tādā veidā ir iesaistīti „attīstošajā mācīšanās procesā”. Izaicinājums ir integrēt IKT tādā veidā, ka tiek atbalstīti attīstošie darba uzdevumi.

Noslēgums

Izglītības pētījumi rāda, ka IKT integrācija izglītībā saistās ar pārmaiņām izglītības iestādes kultūrā, organizatoriskajā vadībā un mācīšanās praksē (Pelgrum, Low, 2003). Nav šaubu par IKT nozīmību izglītībā un vadības lomu to integrēšanai mācību procesā. Pētījumi rāda, ka ļoti nozīmīga ir vadības vīzija par IKT lietojumu mācīšanās sekmēšanā. Skaidra vīzija detalizēti apraksta noteiktas vērtības un uzskatus, pēc kurām tiks vadīta augstākās izglītības politika un darbs. Vadība, kas spēj mainīties, veicina vīzijas pielāgošanu jauniem izaicinājumiem. Vadītāji veicina izpratni, saista jaunās zināšanas ar tehnoloģijām, nodrošina docētājus ar nepieciešamajiem resursiem, izkopj kopīgus uzskatus, izmanto savas prasmes, lai radītu jaunu mācību vidi u.c. Taču pētījumos ir arī noskaidrots, ka ar vadību ne tikai viena izglītības iestādes vadītāja (direktora, rektora u.t.t.), bet komandas darbs. Veids, kā panākt labu akadēmisku darbu, ir strukturēta un demokrātiska vadība ar plašu biedru skaitu, kas to pārstāv. Pētījumi rāda, ka šādā izpratnē vadība ir efektīva.

Senžs (Senge, 1999) uzskata, lai veiktu radikālas vadības izmaiņas, „heroiskā līdera” mīts ir aizvietojams ar konceptu par vadības kopienām. Pēc viņa uzskatiem, šādas kopienas veicina vadības darbaspēju veidošanos visas organizācijas līmenī, kas savukārt veicina organizācijas spēju nemitīgi

242

pielāgoties un atjaunoties. Jo vairāk darbinieku ir iesaistīti lēmumu pieņemšanā, jo labāki lēmumi tiek pieņemti, jo sistēmā strādājošie cilvēki pārredz, kā tā strādā un ka izmaiņu veikšana to būtiski uzlabo. Docētāju vadība var izpausties dažādos veidos: 1) atbalsts vīzijai par personāla attīstību; 2) dalība mācību procesa organizēšanā un nodaļu/iecirkņu darba uzlabošanas grupas, kas palīdz noteikt mērķus un stratēģijas; 3) auditorijas darba vadīšana un izpēte par visas iestādes darbu, lai noteiktu, cik lielā mērā izmaiņas ir uzlabojušas studējošo mācīšanās procesu; 4) pasniedzēju-praktikantu apmācība, kolēģu darba vērojumi ar mērķi atbalstīt un palīdzēt jaunajiem un gados vecākajiem pasniedzējiem; 5) pēc īpaša rīkojuma strādājot par apmācību treneri vai instruktoru, lai nodrošinātu nepārtrauktu kolēģu apmācību.

Efektīvi vadītāji gādā par visu iestādes darbinieku panākumiem, kā arī prot iesaistīt visus tā, lai visi saprastu, kā dažādas iestādes daļas savstarpēji sadarbojas un kāpēc ikviena darbs ir būtiska daļa ceļā uz panākumiem. Visi iestādes locekļi un grupas mācās saprast, ka jebkurš lēmums, ko viņi pieņem, ietekmē visu iestādi, tāpēc mācās rēķināties ar pārējo darbinieku interesēm. Jo vairāk darbinieku ir iesaistīti lēmumu pieņemšanā, jo labāki lēmumi tiek pieņemti, jo sistēmā strādājošie cilvēki pārredz, kā tā strādā un ka izmaiņu veikšana to būtiski uzlabo (Cartwright, 1999).

Literatūra

Blase, J., and Kirby, P. (2000) Bringing out the best in teachers: What effective principals do (2nd Ed). Thousand Oaks, CA: Corwin.

Brazdeikis, V. (2007) The educators’ competence of applying the information and commu-nication technologies and its evaluation strategies. Summary of dissertation. Kaunas.

Cartwright, J. (1999) Cultural transformation: Nine factors for continuous business improvement. London, Financial Times Prentice hall.

Cheng, Y.C. (1993) Profiles of organisational culture and effective schools. School Effectiveness and School Improvement, vol. 4, no. 2, pp. 85-110.

Cuban L. Teaching with computers. The Economist. Oct 24th 2002. – http://www.econom-ist.com.

Deal, T. E. and Peterson, K. (1990) The principal’s role in shaping school culture. Technical Report ED-325-914. Office of Educational Research and Improvement, Washington, D.C.

Dede C. (2000) Emerging Influences of Information Technology on School Curriculum. Journal of Curriculum studies, 32(2), p.281-303.

Dimmock, C. (2000) Designing the Learning-Centered School: A Cross-Cultural Perspective. London, Falmer Press.

Elmore, R. (2000). Building s New Structure for school Leadership. Washington, D.C.: Al-bert Shanker Institute.

Fullan, M. (2001) Leading in a Culture of Change, San Francisco, Jossey-Bass. Goodman, P. S. (2001) Technology enhanced learning: Opportunities for Change. Mahwah,

New Jersey, Erlbaum. Lambert, J. (1998) Building Leadership capacity in schools. Alexandria, VA: ASCD. Pale P. (2005) Objectives of ICT in Education. University of Zagreb. Palmer, D. (1998) Measuring contextual error in the diagnosis of alternative conceptions in

science. Educational Research, vol. 8, no. 1, pp. 65-76. Pelgrum, W.J., Law, N. (2003), ICT in education around the world: trends, problems and

prospects, ENESCO: International Institute for Education Planning, Paris. Pennington, P. (2003) The Relationship of Leadership Practices to Culture. Journal of

Leadership Education, Vol 2., no. 1, pp. 55-73. Peters, T.J., Austin, N.K. (1985) Apassion for Excellence: The Leardership Difference.

New-York: Random House. Sarason, S. (1971) The Culture of the School and the Problem of Change. Boston, Mass.,

Allyn and Bacon.

243

Schein, E.H. (1999) The corporate culture survival guide: sense and nonsense about culture. San Francisco: Jossey-Bass.

Schweitzer, C. (2000) Creating a dot-com compatible culture. Association management, Vol. 52, no. 13, pp. 28-35.

Senge, P. (1999), The dance of change: the challenges to sustaining momentum in learning Organizations. New York, Doubleday.

Sergiovanni, T. J. (2001) Leadership: What’s in it for schools? London, Routledge Falmer. Torrington D., Weightman J. and Johns K. (1989) Effective Management: People and

Organisation. Prentice-Hall. Twining, P. (2001) Planning to Use ICT in School. Education 3-13, 29(1). Von Holzen, R.( 2000) A Look at the Future of Higher Education. Syllabus, vol. 14, no. 4,

pp. 54-57. Wlodkowski, R.J., Ginsberg, M.B. (1995) A framework for culturally responsive teaching.

Educational Leadership, vol. 53, no. 1, pp. 17-21. Young, M. (1999), Knowledge, learning and the curriculum of the future, British

Educational Research Journal, vol. 25, pp. 463-477. Yu, H., Leithwood, K., and Jantzi, D. (2002) The effects of transformational leadership on

teachers' commitment to change in Hong Kong. Journal of Educational Administration.

Summary

Technology has a potentially rich, but largely unrealised, role in teaching and learning. Researchers perceive problems arising from the significant cultural and organisational differences affecting the management and leadership environment of the modern higher education institutions integrating technology in relation to higher education institutions.

Based on scientific analysis and assessment in order to characterise the changes in higher education institutions where integration of technologies is considered to be a way that helps to organise efficient process of learning this present study describes and analyzes the leadership role in the promoting the technology enhanced learning.

244

Documents

Statistiskās informacijas nozīme uzņēmumu vērtēšanāpetijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/file/VK_Prognoz_uznem_vert... · Web viewEkonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits