TNS Latvijas mediju petijumu gadagramata 2012 / 2013...TNS Latvijas mediju pētījumu gadagrāmata 2012 / 2013 TNS 2013 Uz sākumu 3 Par TNS TNS ir pilna servisa tirgus, sociālo un

TNSLatvijas mediju petijumugadagramata2012 / 2013

© TNS 2013

2TNS Latvijas mediju pētījumu gadagrāmata 2012 / 2013 © TNS 2013

Saturs

TNS Latvijas mediju pētījumu gadagrāmata 2012 / 2013

Par TNS

Preses auditorijas pētījumsPētījumu veidi

Interneta patēriņa paradumu pētījumsTNS biznesa risinājumu reģistrētās metodes

Patēriņa pētījums TNS AtlasReklāmu reģistrs. Adex

TV auditorijas pētījums

Radio auditorijas pētījums

Biežāk lietotie termini

Klikšķinot uz sadaļām saturā, jūs nonāksiet attiecīgajā sadaļā

3

264

338

389

13

21

43

2

3

1

7

8

94

5

6

10

3TNS Latvijas mediju pētījumu gadagrāmata 2012 / 2013 © TNS 2013 Uz sākumu

Par TNS

TNS ir pilna servisa tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūra. Kopš uzņēmuma dibināšanas Latvijā 1991. gadā arvien vairāk esam pilnveidojuši un, papildinājuši pētījumu pakalpojumu, klāstu ar mērķi nodrošināt mūsu klientiem un sadarbības partneriem tirgus pētījumus, analīzi un padziļinātu skatījumu aktuālajās tirgus norisēs.

Balstoties uz ilgtermiņa pieredzi un pētījumu tirgus vadošajiem risinājumiem, TNS konsultē uzņēmumus par izaugsmes stratēģijām jaunu tirgu iekarošanā, inovāciju veidošanā, zīmolu maiņā un uzņēmumā iesaistīto pušu pārvaldībā. Atrodoties vairāk nekā 80 valstīs, TNS sarunājas ar patērētājiem visā pasaulē vairāk nekā jebkura cita kompānija un tādēļ izprot cilvēku rīcību un attieksmi visos pasaules kultūras, ekonomikas un politiskajos reģionos.

2008. gada oktobrī starptautiskais pētījumu un tirgus informācijas koncerns TNS pievienojās Kantar Group un tagad strādā WPP informācijas, izpratnes un konsultāciju divīzijas ietvaros.

Jau gandrīz 20 gadus Latvijā TNS veic mediju pētījumus, aptverot visus mediju veidus – televīziju, radio, presi un internetu, nodrošinot mediju un reklāmas industriju ar ikdienā

nepieciešamo darba instrumentu – reitingiem. TNS starptautiskais mērogs nodrošina vienotas izpētes metodes un iespēju iegūt salīdzināmus datus ne tikai par Baltiju, bet arī Eiropu un citām pasaules valstīm.

1999. gadā TNS uzsāka TV auditorijas pētījumus, izmantojot speciālu tehnisko aprīkojumu – TV metrus.

TNS strādā ap 65 biroja darbinieki un vairāk nekā 160 intervētāju. 2012. gadā pētījumu projektos tika veiktas vairāk nekā 198 706 intervijas (CATI, CAPI, PAPI un CAWI), kā arī 43 fokusa grupas un 1 724 Noslēpumainā klienta vizītes. 2012. gadā TNS klientu vārdā noskaidroja vairāk nekā 190 000 Latvijas iedzīvotāju viedokli.

Šajā izdevumā apkopoti mediju un reklāmas tirgus pētījumu rezultāti par laika posmu no 2002. gada līdz pat 2012. gadam – Reklāmu reģistra dati, TV auditorijas pētījums, preses, radio un interneta auditorijas pētījums (Nacionālais Mediju pētījums), TNS Latvia Digital un patēriņa pētījums TNS Atlas.

Plašāku informāciju par pētījumiem un metodēm, aktuālākajiem datiem un pētījumu rezultātu arhīvu Jūs varat iegūt, apmeklējot mūsu interneta lapu: www.tns.lv


Petijumu veidi

Finanšu sektora pētījumi

Pēc nesenajiem satricinājumiem pasaules un Latvijas ekonomikā, patērētāji sāk pamazām atgūt uzticēšanos finanšu institūcijām un izrāda gatavību aktīvāk rīkoties ar saviem finanšu līdzekļiem. Tomēr Latvijas patērētāju vidū, īpaši biznesa pārstāvju segmentā, joprojām dominē ļoti piesardzīga attieksme pret dažām no Latvijas komercbankām. Tāpēc bankām un arī apdrošinātājiem pašreiz galvenais izaicinājums ir izprast patērētāju vajadzības, noskaidrot iespēju viņus piesaistīt saviem zīmoliem un pēc tam izstrādāt klientiem atbilstošāko un vienlaikus uzņēmumiem efektīvāko klientu noturēšanas stratēģiju. Lai uzzinātu vairāk par finanšu sektora pētījumiem, lūdzam sazināties: Ilva Pudule, lielo klientu direktore, e-pasts: [email protected]

Tehnoloģiju sektora pētījumi

Mūsdienu tehnoloģijām ir raksturīga t.s. sinerģija, kad dažādi tehnoloģiju veidi, piemēram, mobilais telefons un dators, sāk saplūst vienā ierīcē. Vienlaikus arī tehnoloģiju kompānijas sāk sapludināt dažādus pakalpojumus vienā piedāvājumu pakā, piemēram, mobilo sakaru operatori piedāvā gan fiksētos, gan mobilos telefonsakarus komplektā ar internetu mājās. Savukārt augošā interneta lietošanas izplatība Latvijas patērētāju vidū liek tehnoloģiju pakalpojumu sniedzējiem vēl vairāk iedziļināties to patērētāju vajadzībās, kas vēl nav „pievērsti” mūsdienu tehnoloģijām, jo tirgū jau vairākus gadus valda salīdzinoši liels piesātinājums. Tāpēc, pirms tirgū ieviest kādu jaunu ierīci vai pakalpojumu, tehnoloģiju kompānijas rūpīga pēta savu klientu apmierinātību ar esošajiem pakalpojumiem, kā arī to, kā stimulēt potenciālajos

klientos vajadzību pēc jaunām ierīcēm un pakalpojumiem. Lai uzzinātu vairāk par tehnoloģiju pētījumiem, lūdzam sazināties: Ilva Pudule, lielo klientu direktore, e-pasts: [email protected]

Specializētie mediju pētījumi

Atšķirībā no tradicionālajiem mediju pētījumiem, kad tiek mērīti mediju kanālu reitingi un auditorijas lielumi, specializētie mediju pētījumi sniedz mums atbildi uz tādiem jautājumiem kā: Kāpēc auditorija ir tik maza/liela? Kāda ir iedzīvotāju attieksme pret konkrēto mediju? Cik liela daļa no medija auditorijas ir piesaistīta konkrētam medijam, cik konkurējošam medijam? Kas piesaista auditoriju konkrētam medijam? Cik lielu auditoriju ir iespējams piesaistīt no konkurējošiem medijiem? Kāds ir medija attīstības potenciāls? Ko darīt, lai medija auditorija būtu lielāka?

Atbildes uz šiem un citiem svarīgiem jautājumiem sniedz specializētie mediju pētījumi, kas tiek veidoti individuāli, atbilstoši katra klienta vēlmēm un vajadzībām.

Lai uzzinātu vairāk par specializētajiem mediju pētījumiem, lūdzam sazināties: Mārtiņš Traubergs, mediju pētījumu lielo klientu direktors, e-pasts: [email protected]

Auto tirgus pētījumi

TNS katru gadu veic specializētus klientu apmierinātības pētījumus, zīmolu tēla pētījumus un Noslēpumainā klienta (Mystery Shopping) pētījumus un pētījumus, kas skar jautājumus par auto tirgu.


Pēdējo gadu laikā viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas tiek apspriests auto dīleru vidū, ir jauno automašīnu iegādes samazinājums. Piedzīvotās ekonomiskās pārmaiņas vairāk liek domāt ilgtermiņā. Tas atspoguļojas arī uz jaunu automašīnu iegādi, par ko liecina fakts, ka gandrīz ceturtā daļa autobraucēju automašīnas ekonomiskumu nosauc kā pirmo svarīgāko kritēriju runājot par jaunas automašīnas izvēli. Savukārt 18% autobraucēju jaunu automašīnu izvēlētos pēc tās kvalitātes un uzticamības. Cena, kā svarīgākais aspekts, ierindojas tikai trešajā vietā.

Izmantojot jau ierastos, kā arī attīstot jaunus pētījumu veidus, turpināsim atklāt, kā auto tirgus attīstīsies nākotnē.

Lai uzzinātu vairāk par auto tirgus pētījumiem, lūdzam sazināties: Ilva Pudule, lielo klientu direktore, e-pasts: [email protected]

Mazumtirdzniecības sektora pētījumi

Mazumtirdzniecības sektors nepārtraukti attīstās, mainot arī patērētāju ieradumus, uzskatus un attieksmi pret piedāvājumu. Spēja pielāgoties videi, jaunu pieeju meklēšana un uzkrātās pieredzes izvērtēšana ļaus sasniegt izvirzītos mērķus. Mazumtirgotājiem nepārtraukti jāmeklē veidi kā paaugstināt sadarbību starp mazumtirgotāju un patērētāju, starp vairumtirgotāju un mazumtirgotāju, starp tirdzniecību centru vadību un tā nomniekiem.

Skaidrs zīmola pozicionējums, izpratne par patērētāja emocionālajām un funkcionālajām vajadzībām, zināšanas par dzīvesveidu un uzskatiem, optimāls preču sortiments un izkārtojums, augsts klientu apkalpošanas līmenis

un veiksmīga sadarbība sadarbības partneru - piegādātāju, nomnieku, starpnieku u.c. - vidū ir svarīgi priekšnoteikumi uzņēmuma izvirzīto mērķu sasniegšanai.

Lai uzzinātu vairāk par mazumtirdzniecības sektora pētījumiem, lūdzam sazināties: Signe Kaņējeva, lielo klientu direktore, e-pasts: [email protected]

Klientu apkalpošanas kvalitātes pētījumi

Laikā, kad patērētāji dažādās nozarēs arvien rūpīgāk pieņem lēmumus par to, kur un kādas preces vai pakalpojumus iegādāties, klientu apkalpošanas līmenis bieži vien būtiski ietekmē izvēli par labu vienam vai otram uzņēmumam. Smaids, personiska attieksme un patiesa interese par klientu un viņa vajadzībām ir tikai daži no klientu servisa aspektiem, kuriem patērētāji pievērš uzmanību un uzskata par svarīgiem komunikācijā ar uzņēmumiem. Var gadīties, ka klienti pat izdara pirkumus, nedzirdot no darbinieka nevienu vārdu, un darbinieki domā, ka klients ir apmierināts, jo izdarījis pirkumu.

Tāpēc ir svarīgi iegūt objektīvu situācijas novērtējumu, un tādu sniedz Mystery Shopping (Noslēpumainā Klienta) pētījumi, jo tos veic cilvēki, kas ir mācījušies novērot apkalpošanas detaļas un sniegt ziņas par tām tādā veidā, lai būtu skaidrs, kas ir jāuzlabo.

Bez tam, tikai salīdzinot sevi ar savas nozares konkurentiem un uzņēmumiem citās nozarēs, ir iespējams mācīties nevis no savām kļūdām, bet no citu uzņēmumu pozitīvajiem piemēriem. Tādēļ TNS veic salīdzinošus starpnozaru klientu apkalpošanas pētījumus, kas sniedz informāciju par klientu


apkalpošanas procesa galvenajām sastāvdaļām Latvijas uzņēmumos.

Lai uzzinātu vairāk par klientu apkalpošanas pētījumiem, lūdzam sazināties: Revita Logina, klientu vadītāja, e-pasts: [email protected]

Intars Āboms, klientu vadītājs, e-pasts: [email protected]

Darbinieku pētījumi

Uzņēmumā strādājošie darbinieki, viņu „sirds degsme”, lielā mērā ir uzņēmuma panākumu garants, tāpēc sekošanai līdzi darbinieku piesaistības rādītājiem ir būtiska nozīme. Palielinot darbinieku piesaistību uzņēmumā, tiek celta darba efektivitāte, palielināta darba produktivitāte, veicināta klientu apmierinātība, kas sekojoši noved pie uzņēmuma vispārīgo darbības rādītāju (apgrozījuma un peļņas) paaugstināšanās.Darbinieku piesaistība ir kas vairāk nekā tikai darbinieku apmierinātība vien. Patiesi piesaistīts darbinieks ir motivēts, strādā ar pilnu atdevi, identificējas ar uzņēmuma korporatīvo kultūru un mērķiem, un ir sava uzņēmuma reklamētājs, aizstāvis un labais ziņnesis.Izmantojot uzņēmumā iesaistīto pušu attiecību novērtēšanas metodi TRI*MTM, TNS veic darbinieku piesaistības pētījumus. Pētījumos tiek noskaidrota darbinieku piesaistība uzņēmumam, kā arī uzņēmuma vājās (uzlabojamās) un stiprās (uzturamās) puses attiecībās ar darbiniekiem. Pētījuma rezultātā tiek sniegti ieteikumi personāla vadīšanai, noteiktas prioritātes darbinieku motivēšanā un noturēšanā. Liela nozīme jaunu darbinieku piesaistē ir uzņēmuma tēlam potenciālo darbinieku vidū.

Uzņēmuma tēlu veido gan uzņēmumā strādājošie, gan darba devēja aktivitātes ārpus uzņēmuma – uzņēmuma vadītāju publiskais tēls, sniegtie pakalpojumi un produkti, saskarsme ar klientiem, informācija masu medijos, reklāma, finanšu panākumi un citi faktori.Izmantojot TRI*M metodoloģiju, TNS reizi divos gados veic pētījumu par Latvijā strādājošo piesaistību savai darba vietai, tas ir, par līdzdalību uzņēmuma darbā un lojalitāti pret to. Pētījuma rezultātā tiek iegūts vispārējs pārskats par Latvijas uzņēmumos un tajos strādājošo attiecībām. Reizi gadā TNS veic darba devēju tēla pētījumu, nosakot pievilcīgākos darba devējus Latvijā, ietverot jautājumus par to, ko darbinieki gaida no sava darba devēja, kādi ir darba devēju izvēles kritēriji, kā arī darba devēju tēls.

Lai uzzinātu vairāk par darbinieku pētījumiem, lūdzam sazināties: Signe Kaņējeva, lielo klientu direktore, personāla pētījumu eksperte, e-pasts: [email protected]

Sociālie pētījumi

Paralēli mārketinga pētījumiem, TNS veic arī dažādus sociālpolitiskus un sociālekonomiskus pētījumus, kuros tiek noskaidrots dažādu mērķa grupu (Latvijas iedzīvotāji, uzņēmēji u.c.) viedoklis par dažādām aktuālām tēmām.TNS kopš 2004. gada veic dažādu Eiropas Savienības fondu un institūciju (Pasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds u.c.) pasūtītus pētījumus, kas notiek visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī citās valstīs. Kopš 2004. gada TNS veic sabiedriskās domas


pētījumu Eurobarometer. Divas reizes gadā tiek organizēti Standard Eurobarometer pētījumi, kuru mērķis ir novērtēt pilsoņu attieksmi pret ES un tās institūcijām, kā arī ekonomisko situāciju Latvijā. Piecas - sešas reizes gadā tiek veikti Special Eurobarometer pētījumi, kuros ietverti jautājumi par aktuālām tēmām Latvijā un Eiropā: Eiropas Konstitūciju, ES lauksaimniecības politiku, sabiedrības drošību un tieslietu sistēmu, apkārtējās vides aizsardzību, informāciju un komunikāciju tehnoloģijām, finanšu pakalpojumiem, zinātni un tehnoloģijām, inovācijām, sabiedriskajiem pakalpojumiem, situāciju darbaspēka tirgū, sportu u. tml.

Tāpat vairākas reizes gadā tiek veikti Eurobarometer kvalitatīvie pētījumi fokusgrupu diskusiju vai padziļināto interviju veidā, lai izprastu dažādas Eiropas Savienībā aktuālas tēmas, piemēram, dzimumu nevienlīdzības jautājumi, migrācijas jautājumi u.c. Un kopš 2011.gada TNS veic arī Flash Eurobarometer pētījumus par dažādām aktualitātēm Eiropas Savienībā, kas tiek veikti telefoninterviju veidā. Aptaujas tiek veiktas gan Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu vidū, gan arī dažādās specifiskās mērķa grupās, kā piemēram, biznesa pārstāvju, jauniešu u.c. vidū. Bez Eurobarometer pētījuma Latvijas iedzīvotāju vidū tiek veikti arī dažādi starptautiski pētījumi,

kas identificē aktuālās problēmas noteiktās dzīves sfērās. Piemēram, pētījumi par Latvijas iedzīvotāju labklājību, veselību, dzīves kvalitāti, darba drošību, darba un dzīves līdzsvaru. Kopš 2005. gada TNS regulāri veic pētījumu par galvenajiem uzņēmējdarbības šķēršļiem (BEEPS). Pētījums apkopo datus par aktuālajiem jautājumiem ražošanas un pakalpojumu sektoros, aptverot vairāk nekā 25 valstis. Tāpat jau trešo gadu uzņēmēju vidū tiek veikts apjomīgs pētījums par darba apstākļiem un darba vidi (ESWT), kas vienlaicīgi notiek 30 Eiropas valstīs. Uzņēmēju vidū tiek veikts arī starptautisks pētījums par psihosociālajiem riskiem darbā (ESENER). Laika posmā no 2006. - 2012.gadam TNS ir veikusi virkni vietējo ministriju un ministriju pakļautībā esošo iestāžu pasūtītu un ESF līdzfinansētu projektu, kas saistīti ar nodarbinātību. Pētīto tēmu loks ir plašs: darba apstākļi un riski Latvijā, Latvijas un tās reģionu darba tirgus specifiskās problēmas, komercdarbības un pašnodarbinātības uzsākšana Latvijā, bezdarbnieku darbiekārtošanās, ieteikumi nodarbinātības veicināšanai no ieslodzījuma vietām atbrīvotām personām.

Lai uzzinātu vairāk par sociālajiem pētījumiem, lūdzam sazināties: Signe Kaņējeva, lielo klientu direktore, e-pasts: [email protected]


AdEval

Sniedz atbildi, vai Jūsu izvēlētā reklāmas stratēģija, sākot ar pamatstratēģiju, koncepciju, reklāmas vēstījuma aprakstu un beidzot ar reklāmas izveides procesa kopvērtējumu ir veiksmīga un efektīva.

FutureView

Pētījuma metode, kas dod ieskatu nākotnē – tā nodrošina iespēju apzināt un saprast jaunos patērētājus, kuru viedoklis veidos zīmola nākotni tirgū, vēlmes un intereses. Ar šo metodi var nomērīt esošo un jauno produktu, pakalpojumu un zīmolu nākotnes potenciālu.

NeedScope

Atklāj patiesu ainu par patērētāju vajadzībām Jūsu tirgū un novērtē, cik veiksmīgi zīmoli spēj apmierināt šīs vajadzības, dod iespēju Jūsu produktiem veidot tuvas patērētāja un zīmola attiecības.

Conversion Model

Cilvēku uzvedības psiholoģisks izpētes instruments, ar kuru pēta patērētāju vai klientu piesaistību noteiktam zīmolam, uzņēmumam, produktam vai pakalpojumam. Tā ir starptautiski atzīta metode, kas ļauj dziļi ielūkoties patērētāju prātos.

TRIM

Piegādā uzņēmumiem nepieciešamo informāciju dažādu izņēmumā iesaistīto pušu attiecību novērtēšanai, pārvaldīšanai un monitoringam, kā arī pārskatu par uzņēmuma klientu noturības līmeni, uzņēmuma iekšējo biznesa procesu vadības kvalitāti, darbinieku motivāciju, kā arī uzņēmuma korporatīvo reputāciju.

BPO

Nodrošina zīmola snieguma uzlabošanas izpēti. Tas ir zīmola un reklāmas izpētes komplekss mārketinga aktivitāšu efektivitātes novērtējumam. Metode integrēti aplūko zīmolu no tā patērētāju vajadzību un piesaistības, kā arī komunikācijas saskaņotības ar zīmola būtību skatu punktiem.

TNS biznesa risinajumu registretas metodes


Reklamu registrs. ADEX

Avots: TNS*, 2003 - 2012*Līdz 2004. gadam un 2006.-2012. gadā Latvijas mediju reklāmas tirgus avots: TNS un LRA.

Avots: TNS*, 2003 - 2012*Līdz 2004. gadam un 2006.-2012. gadā Latvijas mediju reklāmas tirgus avots: TNS un LRA.

Baltijas mediju reklāmas tirgus 2003. - 2012. gads

25%

15%

5%

-5%

-15%

-25%

-35%

-45%

2003

2004

2005

2006

2007

2008

2009

2010

2011

2012

450,0400,0350,0300,0250,0200,0150,0100,0

50,00,0

Gads

200,8233,5

263,7

319,5

392,5 406,3

6%

16% 13%21% 23%

milj. EUR %

4%

-41%

-7%

6%1%

225,3239,8242,7

kopā izaugsme

241,6

Kopš 1994. gada TNS veic regulāru Latvijas reklāmas tirgus izpēti. Pētījuma mērķis ir iegūt informāciju par reklāmas tirgu kopumā un atsevišķu nozaru un reklāmdevēju aktivitāti.

2012. gadā TNS Reklāmu reģistra izlasē bija iekļauti 17 TV kanāli, 21 interneta lapa, 16 radio stacijas, 30 avīzes un to pielikumi, 76 žurnāli un 8 vides mediji.

Baltijas mediju reklāmas tirgus

Baltijas reklāmas tirgus, salīdzinot ar 2011. gadu, ir pieaudzis par 1,2 procentiem. Līdz ar to kopējais Baltijas 2012. gada mediju reklāmas tirgus apjoms bija 242,7 miljoni EUR.

Igaunijā reklāmas tirgus apjoms 2012. gadā bija 72,5 miljoni EUR, savukārt Lietuvā – 99,4 miljoni EUR. Latvijā mediju reklāmas tirgus sasniedza 70,9 miljonus EUR jeb 49,8 miljonus latu.

Baltijas mediju reklāmas tirgus dinamika

2012. gadā Baltijas reklāmas tirgus piedzīvojis izaugsmi visās mediju grupās, izņemot avīzes un vidi. Ierasti reklāma televīzijā veido lielāko daļu no kopējā reklāmas tirgus apjoma. TV reklāmai pēc tirgus daļas apjoma seko avīžu, interneta, radio, žurnālu, vides un kino reklāma.

2003

2004

2005

2006

2007

2008

2009

2010

2011

2012

450

400

350

300

250

200

150

100

50

0

Gads

milj. EUR

kino vide žurnāli radio

internets avīzes TV

Baltijas reklāmas tirgus apjoms dažādos medijos 2003. - 2012. gads


Avots: TNS un LRA, 2012

Avots: TNS un LRA, 2012

Latvijas reklāmas apjoma sadalījums pa medijiem2012. gadā

Latvijas mediju reklāmas tirgus apjoms un pieaugums mediju grupās 2011. un 2012. gadā

Medijs 2011.gads 2012.gads2012.g. pret 2011.g.

Avīzes 5,129,000 4,479,000 -13%

Žurnāli 4,677,000 4,901,000 5%

TV 21,823,000 22,480,000 3%

Radio 5,121,000 5,285,000 3%

Vide 4,518,000 4,758,000 5%

Internets 6,890,000 7,655,000 11%

Kino 232,000 240,200 4%

Kopā 48,390,000 49,798,200 3%

Latvijas reklāmas tirgus 2012. gadā

Salīdzinot 2012. un 2011. gadu, Latvijas mediju reklāmas tirgus pieaugums bijis 3%, sasniedzot 49,8 miljonu latu apgrozījumu.

Lielākais pieaugums bijis interneta reklāmā: +11%, tam seko žurnāli un vide ar +5% un kino ar +4%, TV un radio ar +3% pieaugumu. Avīžu reklāmas apjoms Latvijā samazinājies par 13%.TV reklāmas tirgus daļa ir 45% no Latvijas mediju reklāmas tirgus apjoma, internetam – 15%, radio - 11%, žurnāliem un videi pa 10%, avīzēm – 9% bet kino reklāmas tirgus daļa ir 1%.

Latvijas mediju reklāmas apjoms kvadrātcentimetros un minūtēs 2012. gadā

Kā liecina TNS apkopotā informācija, tad 2012. gadā TV reklāmas kopējais garums palielinājies līdz 681 696 minūtēm, kas ir par 29% vairāk nekā 2011. gadā. Radio reklāmu kopējais garums 2012. gadā bija 277 085 minūtes, kas ir par 15% vairāk nekā 2011. gadā. Žurnālos reklāmas apjoms sasniedza 8,5 miljonu cm2, kas ir par 4% vairāk nekā 2011. gadā. Avīžu reklāmas apjoms samazinājās par 17%, sasniedzot 5,2 miljonus cm2. Vidē 2012. gadā kopējais izvietoto reklāmu laukums sasniedza 6,8 miljonus m2, par 8% vairāk nekā 2011. gadā.

Kino 0%

Avīzes9%

Žurnāli10%

TV45%

Radio11%

Vide10%

Internets15%


*Sarindojums pēc reklāmas apjoma latos, netoAvots: TNS un LRA, 2011-2012

Vieta 2012. gadā

TOP 10 reklāmdevēji*Vieta 2011. gadā

1 TELE2 12 PROCTER & GAMBLE 23 MAXIMA 54 HENKEL 75 LMT 36 RIMI 67 BITE 48 UNILEVER 99 L'OREAL 810 SMSCREDIT.LV 55

Vieta 2012. gadā

TOP 10 zīmoli*Vieta 2011. gadā

1 MAXIMA 22 TELE2 13 ZELTA ZIVTIŅA 54 BITE 35 RIMI 46 PRISMA 157 LMT 68 IKI 89 TALLINK 1210 AMIGO 14

Vieta 2012. gadā

TOP 10 nozares*Vieta 2011. gadā

1 MAZUMTIRDZNIECĪBA 22 MOBILIE SAKARI 13 ZĀLES 34 FINANŠU INSTITŪCIJAS,

PAKALPOJUMI 4

5 SALDUMI, KONDITOREJA 76 MĀJSAIMNIECĪBAS

HIGIĒNA 8

7 AUTOMAŠĪNAS 108 CITI PĀRTIKAS

PRODUKTI 6

9 TELEKOMUNIKĀCIJAS 510 ALKOHOLISKIE DZĒRIENI 9

Reklāmdevēji, zīmoli un produktu grupas

Lielākie reklāmdevēji Latvijā 2012. gadā bija TELE2, PROCTER & GAMBLE, MAXIMA, HENKEL, LMT, RIMI, BITE, UNILEVER, L’OREAL, SMSCREDIT.LV. TELE2 un PROCTER & GAMBLE ir saglabājuši savas pozīcijas, bet straujāko kāpumu veicis SMSCREDIT.LV, kas 2011. gadā ieņēma 55. pozīciju.

Reklamētākie zīmoli bija MAXIMA, TELE2, ZELTA ZIVTIŅA, BITE, RIMI, PRISMA, LMT, IKI, TALLINK, AMIGO. MAXIMA apsteidz TELE2 pakāpjoties par vienu pozīciju, bet kopumā straujāko pieaugumu veica PISMA, kas 2011. gadā ierindojās 15. vietā.

Reklamētākās nozares 2012. gadā Latvijas medijos bija MAZUMTIRDZNIECĪBA, MOBILIE SAKARI, ZĀLES, FINANŠU INSTITŪCIJAS, PAKALPOJUMI, SALDUMI, KONDITOREJA, SOCIĀLĀ REKLĀMA, MĀJSAIMNIECĪBAS HIGIĒNA, AUTOMAŠĪNAS, CITI PĀRTIKAS PRODUKTI, TELEKOMUNIKĀCIJAS. MAZUMTIRDZNIECĪBAS NOZARE apsteigusi MOBILO SAKARU nozari, bet visaugstāk salīdzinājumā ar 2011. gadu nokļuvušas AUTOMAŠĪNAS, no 10. uz 7. vietu.


2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012

14 000

12 000

10 000

8 000

6 000

4 000

2 000

0

TV k

lipu

skai

ts

Gadsjauni unikāli klipi pieejamie klipu paraugi

Avots: TNS, 2001 - 2012

TV reklāmas klipu un pieejamo paraugu skaits Reklāmu reģistra arhīvā 2001. - 2012. gads

TV klipu daudzveidība

2012. gadā televīzijas kanālos demonstrēto jauno unikālo reklāmas klipu skaits, salīdzinot ar 2011. gadu, pieaudzis par 6%. 2012. gadā TV raidītas 13 226 dažādas reklāmas, no kurām 87% ir pieejami klipu paraugi. 2012. gadā TV reklāmu paraugu

arhīvs tika papildināts ar 11 557 jauniem klipu paraugiem, un kopumā TNS Reklāmu reģistra klipu arhīvā ir pieejami vairāk nekā 66 tūkstoši TV reklāmu paraugu.

Lai uzzinātu vairāk par TNS Reklāmu reģistru, lūdzam rakstīt uz e-pasta adresi: [email protected]


TNS ir vienīgā kompānija Latvijā, kura 1999. gadā ir sākusi un turpina televīziju auditorijas mērījumus, izmantojot speciālu tehnisko aprīkojumu – TV Metrus. Pētījums tiek veikts regulāri visu gadu. Tā mērķis ir iegūt informāciju par televīzijas kanālu skatītāju auditoriju un to raksturojošām pazīmēm, par televīzijas kanālu skatīšanos dažādās mērķa grupās, kā arī par reklāmas kampaņu sasniegto auditoriju. Pētījuma rezultātus kā oficiālu norēķina vienību izmanto Latvijas reklāmas industrija.

Pētījuma izlase ir Latvijas iedzīvotāju kopumam reprezentatīvs ģimeņu panelis. TV auditorijas pētījuma dalībnieki ir Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, kas vecāki par 4 gadiem, kuru mājsaimniecībās ir vismaz viens strādājošs televizors ar iespēju skatīties kādu no TV kanāliem. 2012. gadā TV auditorijas pētījumā ik dienu piedalījās vidēji 1021 respondents 396 ģimenēs visā Latvijā.

Pētījumā tiek izmantoti trīs veidu TV mērītāji – Eurometer, Mitronmeter un iMeter. Digitālā TV signāla mērīšanai tiek izmantota Frame Grabber iekārta.

TV kanālu auditorija

TNS apkopotā informācija liecina, ka salīdzinot ar 2011. gadu, 2012. gadā nav būtisku izmaiņu pēc vidēji dienā sasniegtās TV auditorijas. 2011.gadā tā bija 68,5%, savukārt 2012. gadā tā sasniedza 68,9%.

TV auditorijas petijums

Avots: TNS / TAM, 2008 - 2012

1 - CTC Baltija no 01/12/20112 - FOX no 01/10/20113 - Fox Life no 01/10/20114 - Kanāls 2 no 01/11/20115 - National Gegraphic Channel no 01/10/20116 - NTV Mir Latvija no 01/01/20117 - RTR Planeta Baltija no 01/10/2008

TV kopumā sasniegtā auditorija vidēji dienā % (Daily Reach %) 2008. - 2012.gadā

Kanāls 2008 2009 2010 2011 2012

1BM 5.2 5.6 5.0 5.4 5.73+ 16.9 17.3 19.0 20.9 20.1CTC Baltija 1 3.0FOX 2 2.3Fox Life 3 1.3Kanāls 2 4 7.8LNT 41.0 40.2 36.0 34.7 32.6LTV1 30.8 30.3 28.1 28.3 28.6LTV7 24.5 24.6 23.0 22.6 22.5National Geographic

Channel 56.2

NTV Mir Latvija 6

18.0 20.2

PBK 24.0 25.6 23.8 27.1 26.5REN Baltija 14.2 15.8 15.5 18.5 19.8RTR Planeta Baltija 7

15.5 17.9 18.8 11.1

TV3 36.7 38.2 35.9 34.7 34.6TV5 18.9 20.9 22.2 19.2 20.1TV6 7.3 7.1 11.8 13.7 15.2Video/DVD 4.6 3.8 4.2 4.3 4.5Citi kanāli 41.4 43.4 49.7 46.9 45.3TV 71.4 71.6 69.4 68.5 68.9MTV Latvija 3.1OE 2.1


Vidējās dienas auditorijas pieaugums, salīdzinot ar 2011. gadu, bijis kanāliem 1BM, LTV1, NTV Mir Latvija, REN Baltija, TV5, TV6.

Avots: TNS / TAM, 2008 - 2012

TV kanālu sasniegtā auditorija vidēji dienā %(Daily Reach %) 2008. - 2012.gadā

0,0 20,0 40,0 60,0 80,0%

TV

Citi kanāli

Video/DVD

TV6

TV5

TV3

REN Baltija

PBK

LTV7

LTV1

LNT

Kanāls 2 4

Fox Life 3

FOX 2

CTC Baltija 1

3+

1BM

RTR Planeta Baltija 7

NTV Mir Latvija 6

National Geographic

Channel 5

2012 2011 2010 2009 2008


Vidējā skatīšanās laika daļa

Pēc skatīšanās laika daļas 2012. gadā pirmajā vietā ierindojies kanāls TV3 ar 13,8%. Otrajā vietā pēc skatīšanās laika daļas bijis kanāls LNT ar 11,1%, bet trešajā – kanāls PBK ar 10,3%. Salīdzinot ar 2011. gadu, skatīšanās laika daļa palielinājusies kanāliem LTV1, NTV Mir Latvija, REN Baltija, TV3, TV5 un TV6. Nedaudz palielinājies arī dažādu video ierīču skatīšanai veltītais laiks.

Avots: TNS / TAM, 2008 - 2012

1 - CTC Baltija no 01/12/20112 - FOX no 01/10/20113 - Fox Life no 01/10/20114 - Kanāls 2 no 01/11/20115 - National Gegraphic Channel no 01/10/20116 - NTV Mir Latvija no 01/01/20117 - RTR Planeta Baltija no 01/10/2008 līdz 29/12/2010 un no 11/02/2011

Vidējā skatīšanās laika daļa procentos (Share %) 2008. - 2012.gadā

TV kanāls 2008 2009 2010 2011 2012

1BM 0.4 0.5 0.5 0.7 0.73+ 4.0 3.4 3.6 4.3 3.9CTC Baltija 1 ---- ---- ---- ---- 0.3FOX 2 ---- ---- ---- ---- 0.5Fox Life 3 ---- ---- ---- ---- 0.2Kanāls 2 4 ---- ---- ---- ---- 1.1LNT 19.3 16.8 14.0 12.7 11.1LTV1 10.7 10.1 8.8 8.8 9.2LTV7 4.6 4.5 4.8 4.1 4.1National Geographic

Channel 5 ---- ---- ---- ---- 0.6

NTV Mir Latvija 6

---- ---- ---- 5.1 6.2

PBK 10.7 11.2 10.1 11.3 10.3REN Baltija 2.5 2.5 2.4 3.2 4.2RTR Planeta Baltija 7

---- 3.3 4.7 4.5 2.8

TV3 15.4 15.4 13.5 13.6 13.8TV5 3.3 3.9 4.4 3.9 4.6TV6 1.3 0.9 2.0 2.5 2.9Video/DVD 2.5 2.1 2.6 2.4 2.7Citi kanāli 25.3 25.3 28.5 22.9 20.9


305 310309311298

2008 2009 2010 2011 2012

Vidējais TV skatīšanās ilgums dienā minūtēs uz vienu TV skatītāju2008. - 2012. gads

Avots: TNS / TAM, 2008 - 2012

1 - CTC Baltija no 01/12/20112 - FOX no 01/10/20113 - Fox Life no 01/10/20114 - Kanāls 2 no 01/11/20115 - National Gegraphic Channel no 01/10/20116 - NTV Mir Latvija no 01/01/20117 - RTR Planeta Baltija no 01/10/2008 -29/12/2010 un no 11/02/2011

Avots: TNS / TAM, 2008 - 2012

2008 2009 2010 2011 2012

Citi kanāliVideo/DVDTV6TV5TV3RTR Planeta Baltija7

REN BaltijaPBKNTV Mir Latvija6

National Geographic Channel5

LTV7LTV1LNTKanāls 24

Fox Life3

FOX2

CTC Baltija1

3+1BM

3 24

58

997

33 3429

22

105

76

25

1010

19

30

22

37

8 1 8 1 9 1

23

23

41

8 1

10

5

5 5 56

54 56 61 48

28

97

24

118

18

26

45

66

69

22

13

20

24

19

29

10

2

2 0.4118

Vidējais TV skatīšanās ilgums dienā minūtēs uz vienu iedzīvotāju2008. - 2012.gads

Vidējais skatīšanās ilgums dienā

TNS apkopotā informācija par 2012.gadu liecina, ka vidējais TV skatīšanās laiks dienā uz vienu Latvijas iedzīvotāju bija 213 minūtes. Salīdzinot ar 2011.gadu, tas palielinājies par 4 minūtēm.

Savukārt vidējais skatīšanās laiks dienā uz vienu TV skatītāju 2012.gadā bija 310 minūtes, tas bija par 5 minūtēm vairāk nekā 2011.gadā.


Skatītākie TV raidījumi

2012. gada skatītāko TV programmu topa pirmajā vietā ierindojies raidījums „Latvijas Lepnums 2012” kanālā TV3, kuru vērojuši vidēji 15,4 % Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem.

Otrs skatītākais raidījums 2012. gadā bija „Svētku uguņošana” kanālā LNT, savukārt trešais skatītākais TV raidījums – „57.Starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa 1.pusfināls” kanālā LTV1.

Kanāls Programma Žanrs Reitings %

Reitings ‘000

Share %

TV3 Latvijas Lepnums 2012 Balvu pasniegšana 15.4 311.6 33.9

LNT Svētku uguņošana Izklaide 14.7 297.2 32.0

LTV1 57.Starptautiskais Eirovīzijas dziesmu konkurss. 1.pusfin. Mūzika 14.6 297.1 49.6

LTV1 57.Starptautiskais Eirovīzijas dziesmu konkurss. Fināls Mūzika 14.0 284.3 51.8

LNT Latvijas Valsts prezidenta A.Bērziņa apsveikums Jaunajā gadā Politika 13.8 279.8 30.3

TV3 Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija - Čehija Sports 13.6 276.6 40.5

TV3 Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija - Krievija Sports 13.1 266.2 45.0

LTV1 57.Starpt. Eirovīzijas dziesmu konk.Nac.atlases superfināls Mūzika 13.1 265.7 29.1

LNT Latvijas zelta talanti 2012 Šovs 13.0 263.8 31.2

TV3 Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija - Vācija Sports 12.9 261.6 31.9

LNT Ministru prezidenta Valda Dombrovska uzruna gadu mijā Politika 12.5 252.6 27.9

TV3 Viens pats mājās 2 Mākslas filma 11.9 240.8 30.2

TV3 Viens pats mājās 3 Mākslas filma 11.5 233.4 27.6

TV3 Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Slovākija - Krievija Sports 11.3 229.9 31.0

TV3 UgunsGrēks 7 Seriāls 10.9 221.5 25.5

LNT Rīgas mēra N.Ušakova apsveikums Jaunajā gadā Politika 10.9 220.3 24.3

PBK Latvijas Valsts prezidenta A.Bērziņa apsveikums Jaunajā gadā Politika 10.8 219.5 23.8

TV3 Lauris Reinix Ziemassvētkos Mūzika 10.8 218.3 27.0

LTV1 Dziesmu sirdij rodi Ventspilī! Mūzika 10.7 217.4 38.4

TV3 UgunsGrēks 8 Seriāls 10.6 213.8 23.4

2012. gada skatītāko programmu TOP 20

Avots: TNS / TAM, 2012


Visas 2012. gada TOP10 skatītākās filmas pārraidījis kanāls TV3. Pirmajā vietā ierindojusies filmas „Viens pats mājās” otrā daļa. Topa otrajā, trešajā un ceturtajā vietā ierindojušās šīs filmas citas daļas. Arī 2011. un 2010. gadā filmas „Viens pats mājās” visas četras daļas iekļuva starp desmit skatītākajām filmām.

Skatītāko seriālu pirmajās divās vietās bija „UgunsGrēka” septītās un astotās sezonas sērijas kanālā TV3. Arī 2010. gada un 2011.gada seriālu topa augšgalā bija „UgunsGrēks”. Savukārt 2012.gada seriālu topa trešajā vietā – „Ēnu spēles” kanālā TV3.

2012. gada skatītāko filmu TOP 10

2012. gada skatītāko seriālu TOP 10

Kanāls Programma Reitings %

Reitings ‘000 Share %

TV3 Viens pats mājās 2 11.9 240.8 30.2

TV3 Viens pats mājās 3 11.5 233.4 27.6TV3 Viens pats mājās 10.5 213.1 24.1TV3 Viens pats mājās 4 8.9 179.6 21.6TV3 Garfilds 2 8.0 163.3 18.0TV3 Avatars 7.8 158.6 20.7TV3 Mamma Mia! 7.8 157.3 20.1TV3 Mistera Bīna brīvdienas 7.7 156.9 21.8TV3 Krokodils Dandijs 7.5 152.2 16.9TV3 Bildinājums 7.3 147.2 20.7



TV3 UgunsGrēks 7 10.9 221.5 25.5

TV3 UgunsGrēks 8 10.6 213.8 23.4TV3 Ēnu spēles 9.0 183.1 19.3PBK Mantojuma laulības. Sandras atgriešanās 8.5 173.7 20.1TV3 Kobra 16 6.4 130.3 17.6TV3 Īpašo uzdevumu vienība Hawaii 5-0 2 6.4 130.2 14.4PBK Ceļš tukšumā 5.9 119.5 16.3PBK Atspulgs (seriāls) 5.8 116.8 17.1TV3 Nozieguma skelets 6 5.6 114.5 13.0TV3 C.S.I. Lasvegasa 12 5.6 112.8 14.9




Izklaides, šovu un balvu pasniegšanas topa pirmajā vietā ierindojies „Latvijas Lepnums 2012”, kas ir arī visa 2012. gada skatītākā programma. Otrajā vietā – „Svētku uguņošana” kanālā LNT, savukārt trešajā vietā – „Latvijas zelta talanti 2012” kanālā LNT.

Skatītākā sporta pārraide 2012. gadā bija „Pasaules meistarsacīkstes hokejā / Latvija – Čehija” kanālā TV3. Starp skatītākajām sporta pārraidēm ierindojušās vēl septiņas citas šo meistarsacīkšu spēles. Sporta raidījumu topa desmitniekā ierindojušās arī divas Kontinentālās hokeja līgas spēles, kuras tika pārraidītas kanālā LTV7.

2012. gada skatītāko izklaides, šovu un balvu pasniegšanas raidījumu TOP 10

2012. gada skatītāko sporta pārraižu TOP 10



TV3 Latvijas Lepnums 2012 15.4 311.6 33.9

LNT Svētku uguņošana 14.7 297.2 32.0LNT Latvijas zelta talanti 2012 13.0 263.8 31.2LNT Dvīņi dzied! 10.3 208.6 26.9TV3 Saimnieks meklē sievu 10.1 204.4 23.4LNT Dziedošās ģimenes 4 9.9 200.8 28.0LNT Zelta ķepa 9.8 198.4 22.8LNT Raidījuma "Degpunktā" gada varonis 2011 9.8 198.3 22.5LTV1 Laimīgu Jauno gadu! 9.3 187.6 20.1LTV1 Latviešu teātra zelta dziesmas 9.2 188.5 19.3



TV3 Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija - Čehija 13.6 276.6 40.5

TV3 Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija - Krievija 13.1 266.2 45.0TV3 Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija - Vācija 12.9 261.6 31.9TV3 Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Slovākija - Krievija 11.3 229.9 31.0TV3 Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija - Itālija 10.2 207.3 40.7TV3 Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija - Dānija 9.7 195.9 39.2TV3 Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija - Zviedrija 9.5 192.2 28.2LTV7 Kontinentālā hokeja līga. Dinamo Riga - Atlant Mitishchi 7.8 158.7 19.2TV3 Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija - Norvēģija 7.8 157.9 42.2LTV7 Kontinentālā hokeja līga. Dinamo Riga - Sibir Novosibirsk 7.7 155.8 16.8




2012. gada skatītāko ziņu un analītisko raidījumu TOP 10



TV3 TV3 ziņas 9.2 187.7 25.9

LTV1 Panorāma. Gada notikumi 9.0 182.5 20.2TV3 Nekā personīga 8.9 181.2 21.7LTV1 Izvēlies nākotni! Tautas nobalsošana 8.9 180.4 32.8LNT LNT ziņu "Top 10". Speciālizlaidums, LNT ziņas 8.5 172.3 18.5LTV1 Panorāma (Sestdienā) 8.4 171.2 22.0LTV1 de facto 8.2 165.8 18.2LNT LNT ziņas (Svētdienā) 8.0 162.3 20.0TV3 ES un mēs 7.9 159.6 18.5LNT LNT ziņu "Top 10" 7.6 154.0 18.6


Dibināšanas pētījums

TNS ik gadu veic Dibināšanas pētījumu, lai noskaidrotu informāciju par ģimeņu TV tehnisko aprīkojumu Latvijā. 2012. gadā tika aptaujāti respondenti vecumā no 15 līdz 74 gadiem 6485 mājsaimniecībās visā Latvijā.

2012. gada pētījuma rezultāti liecina, ka 96,5 % mājsaimniecību ir vismaz viens

strādājošs televizors; 95,3 % mājsaimniecību ir vismaz viens

strādājošs televizors ar iespēju skatīties kādu TV kanālu;

68,2 % no šīm mājsaimniecībām ir viens televizors;

31,8 % no šīm mājsaimniecībām ir divi un vairāk televizori;

50,4 % no šīm mājsaimniecību ir videomagnetofons vai DVD atskaņotājs;

57,8 % no šīm mājsaimniecībām TV kanālu uztveršanai izmanto digitālo signālu;

25,8 % no šīm mājsaimniecībām izmanto virszemes TV signālu;

64,0 % no šīm mājsaimniecībām saņem signālu caur kabeli (analogais, digitālais un IPTV);

14,7 % no šīm mājsaimniecībām izmanto satelīttelevīzijas uztvērēju;

Avots: TNS / Dibināšanas pētījums, 2012. gads

Lai uzzinātu vairāk par TV auditorijas pētījumiem, lūdzam rakstīt uz e-pasta adresi: [email protected]

Ziņu un analītisko raidījumu vidū pirmajā vietā ierindojušās „TV3 ziņas”. Savukārt otrajā vietā – „Panorāma. Gada notikumi kanālā LTV1”, bet

trešajā vietā – raidījums „Nekā personīga” kanālā TV3.


TNS kopš 1994. gada veic radio auditorijas pētījumu ar mērķi iegūt informāciju par Latvijas radio staciju klausītāju auditoriju, to raksturojošām pazīmēm, kā arī dažādu radio staciju klausīšanos konkrētās mērķa grupās. Pētījuma izlasi gadā veido vairāk nekā 8000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem.

Pētījums notiek regulāri visu gadu un tiek veikts, izmantojot dienasgrāmatu metodi. Pētījuma rezultāti tiek apkopoti reizi ceturksnī.

2012. gadā TNS Nacionālā Mediju Pētījuma: Radio ietvaros papildus jau esošajām radio stacijām uzsāka mērīt jaunās Rīgā raidošās radio stacijas SPIN FM auditoriju. 2012. gads radio tirgū ir bijis bagāts ar vairāku radio staciju programmas formāta un nosaukumu maiņu. Pie šādām stacijām var minēt radio staciju Super FM, kuru iepriekš pazinām kā Latviešu radio, RETRO FM - iepriekš Just FM- vai, piemēram, Autoziņas.FM, kas pārtapa par radio staciju Rīga Radio. Tāpat arī virkne radio staciju ir paplašinājušas apraides apmērus. Piemēram, Rīgā uzsāka raidīt iepriekš tikai atsevišķos Latvijas reģionos raidošā radio stacija Radio Valmiera, tādējādi pētījumā tā tika ierindota Rīgā raidošo radio staciju kategorijā. Savukārt savu darbību 2012. gadā pārtrauca radio stacija Radio Valka.

Klausīšanās ilgums

2012. gada vasaras/ rudens periodā veiktā radio auditorijas pētījuma rezultāti liecina, ka viens radio klausītājs vidēji dienā radio ir klausījies 271 minūti jeb 4 stundas un 31 minūti, kas ir tikai par 5 minūtēm mazāk nekā 2011. gada attiecīgajā periodā. Vislielākais radio klausīšanās ilgums vidēji dienā 2012. gadā pēc TNS Nacionālā Mediju Pētījuma: Radio datiem ir bijis vasaras periodā – vidēji 274 minūtes jeb 4 stundas un 34 minūtes.

Radio auditorijas petijums

Avots: TNS / Nacionālais Mediju Pētījums: Radio, Vasara/ Rudens 2010 - 2012

Avots: TNS / Nacionālais Mediju Pētījums: Radio, Ziema 2012 - Rudens 2012

Klausīšanās ilgums dienā (TSL Dly, min)2010. - 2012. gads

Klausīšanās ilgums dienā (TSL Dly, min)2012. gadā pa ceturkšņiem

Vasara/Rudens2010

Vasara/Rudens2011

Vasara/Rudens2012

282 271282 276

Ziema2012

Pavasaris2012

Vasara2012

Rudens2012

274 269273267


Radio klausītāju skaits

Radio klausītāju skaits 2012. gada vasaras/ rudens periodā, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir nedaudz samazinājies. Ja 2011. gadā vasaras/ rudens periodā vidēji dienā radio klausījās 63% jeb 1 148 000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem, tad 2012. gada atbilstošajā periodā tie bija 59% jeb 1 061 000 minētās mērķa grupas pārstāvju.

Analizējot radio auditorijas pētījuma rezultātus par vidējo dienas radio klausītāju skaitu 2012. gadā, redzams, ka Latvijas iedzīvotāji vecumā no 12 līdz 74 gadiem visaktīvāk radio klausījušies ziemā, kad vidēji dienā radio klausījušies 63% jeb 1 136 000 iepriekš minētās vecuma grupas pārstāvju.

TNS / Nacionālais Mediju Pētījums: Radio, Vasara / Rudens 2010 - 2012


Kopējais radio klausītāju skaits dienā (Reach Dly 000, %)2010. - 2012. gads

Kopējais radio klausītāju skaits dienā (Reach Dly 000, %)2012. gadā pa ceturkšņiem

1750

1500

1250

1000

750

500

250

0

100

75

50

25

0

Vasara/Rudens2010

Vasara/Rudens2011

(000)%

Vasara/Rudens2012

1142 1148

62 63

1061

59

1750

1500

1250

1000

750

500

250

0

100

75

50

25

0

Ziema2012

Pavasaris2012

Vasara2012

Rudens2012

(000)%

1136 1124 1071 1052

63 63 60 59


Aplūkojot pētījuma rezultātus par 2012. gadu, redzams, ka vidēji nedēļā visvairāk radio klausītāju Latvijas iedzīvotāju vidū vecumā no 12 līdz 74 gadiem ir bijis ziemā, kad vismaz reizi nedēļā radio bija klausījušies 83% jeb 1 485 000 iepriekš minētās mērķa grupas pārstāvju.

1750

1500

1250

1000

750

500

250

0

100

75

50

25

0

Ziema2012

Pavasaris2012

Vasara2012

Rudens2012

(000)%

1485

83 82 80 78

1467 1435 1390


Kopējais radio klausītāju skaits nedēļā (Reach 000, %)2012. gadā pa ceturkšņiem

2012. gada vasaras/ rudens pētījuma rezultāti liecina, ka vidējais radio klausītāju skaits nedēļā pēdējā gada laikā ir nedaudz samazinājies. Ja 2011. gada vasaras/rudens periodā vidēji nedēļā radio klausījušies 83% jeb 1 509 000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem, tad 2012. gadā tie ir 79% jeb 1 412 000 iepriekš minētās mērķa grupas pārstāvju.

Avots: TNS / Nacionālais Mediju Pētījums: Radio, Vasara/ Rudens 2010 - 2012

Kopējais radio klausītāju skaits nedēļā (Reach 000, %)2010. - 2012. gads

1750

1500

1250

1000

750

500

250

0

100

75

50

25

0

Vasara/Rudens2010

Vasara/Rudens2011

(000)%

Vasara/Rudens2012

1507 1509

82 83

1412

79


Saskaņā ar TNS veiktā Nacionālā Mediju Pētījuma: Radio 2012.gada vasaras/ rudens perioda rezultātiem pēc kopējā radio klausītāju skaita nedēļā Latvijā kopumā pirmajā vietā līdzīgi kā iepriekš atrodas Latvijas Radio 2. To 2012. gada vasarā un rudenī vismaz reizi nedēļā klausījušies 24% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem. Ar būtiski mazāku vidējo radio klausītāju skaitu nedēļā otro un trešo vietu ieņem attiecīgi Radio Skonto (15%) un Latvijas Radio 1 (12%).

Savukārt, Rīgas iedzīvotāju vidū vecumā no 12 līdz 74 gadiem visvairāk klausītāju vidēji nedēļā ir bijis radio stacijām Krievijas Hiti (Russkoe Radio) (18%), Radio Skonto (15%) un Latvijas Radio 2 (14%).

Avots: TNS / Nacionālais Mediju Pētījums: Radio, Vasara/ Rudens 2012


Kopējais radio klausītāju skaits nedēļā (Reach %)nacionālajām un Rīgas radio stacijām LATVIJĀ KOPUMĀ periodā Vasara/Rudens 2012

Kopējais radio klausītāju skaits nedēļā (Reach %)nacionālajām un Rīgas radio stacijām RĪGĀperiodā Vasara/Rudens 2012

Latvijas Radio 2Radio Skonto

Latvijas Radio 1Radio SWH

Krievijas Hiti (Russkoe Radio)European Hit Radio

Star FMLatvijas Radio 4

AUTORADIOSWH+

TOP RadioRETRO FMSuper FM

EUROPA PLUS 99.5 FMJumor FM 88.6

Radio 101Radio MIX FM 102.7

Latvijas Kristīgais radioSWH Rock

Latvijas Radio 3Radio PIK 100 FM

Radio BaltkomCapital FM

Radio ValmieraSPIN FM

Riga RadioRadio Merkurs

BBC World ServiceCitas radio stacijas

24 15

12 11 11 11

10

12

8

6 6

6 5

4 4 4

3 3 3 3

2 2 2

1 1 1 1 1 1

Krievijas Hiti (Russkoe Radio)Radio Skonto

Latvijas Radio 2European Hit Radio

RETRO FMRadio SWH

Latvijas Radio 4Latvijas Radio 1

Star FMSWH +

AUTORADIOJumor FM 88.6

EUROPA PLUS 99.5 FMRadio MIX FM 102.7

SWH RockSuper FM

Radio BaltkomTOP Radio

Radio PIK 100 FMRadio 101

Latvijas Radio 3Latvijas Kristīgais radio

Capital FMSPIN FM

Riga RadioRadio Valmiera

BBC World ServiceRadio Merkurs

Radio NABACitas radio stacijas

18

14 13 13

10 10 10

9 9

9 8 8

7 6 6

5 4 4 4 4

3 2 2 2

1 1 1 1

4

15


Klausītākās radio stacijas

2012. gada vasaras/ rudens periodā Latvijā kopumā klausītāko radio staciju topā pēc klausīšanās laika sadalījuma pirmajā vietā līdzīgi kā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā ir ierindojusies radio stacija Latvijas Radio 2, kuras klausīšanai veltīti 22% no visa kopējā radio klausīšanās laika. Otrajā vietā ierindojusies radio stacija Radio Skonto (10%), bet trešajā vietā – Latvijas Radio 1 (9%).

Rīgā pēc klausīšanās laika sadalījuma klausītākā radio stacija 2012. gada vasaras/rudens periodā ir radio stacija Radio Skonto (10%). Otra klausītākā radio stacija galvaspilsētā ir RETRO FM (9%), bet trešā – Krievijas Hiti (Russkoe Radio) (9%).

*Citas Rīgā un tās apkārtnē raidošās radiostacijas, kurām AQH Share rādītājs Latvijā kopumā < 1%, un reģionālās

radiostacijas.


*Citas Rīgā un tās apkārtnē raidošās radiostacijas, kurām AQH Share rādītājs Rīgas iedzīvotāju vidū < 1%, un

reģionālās radiostacijas.


Klausīšanās laika sadalījums Latvijā kopumā (AQH share, %) Vasara/Rudens 2012

Klausīšanās laika sadalījums Rīgā (AQH share, %) Vasara/Rudens 2012

Latvijas Radio 222%

Radio Skonto10%

Latvijas Radio 1

9%

Radio SWH7%Krievijas Hiti

(Russkoe Radio)6%

Latvijas Radio 4 6%European Hit Radio 5%

Star FM 4%RETRO FM 4%

AUTORADIO 3%TOP Radio 3%

SWH+ 3%Radio 101 2%Super FM 2%

EUROPA PLUS 1%

Latvijas Kristīgais radio 1%

Radio Baltkom 1%Jumor FM 88.6 1%

SWH Rock 1%Radio MIX FM 102.7 1%

Radio Valmiera 1%

Radio PIK 100 FM 1%Capital FM 1%

Latvijas Radio 3 1%Citas

radiostacijas* 8%

Krievijas Hiti

(Russkoe Radio)9%

Latvijas Radio 1

7%

Latvijas Radio 210%

Radio Skonto10%

Latvijas Radio 46%

RETRO FM 8%

Radio SWH 6%European Hit Radio 6%

SWH + 5%AUTORADIO 4%

Radio Baltkom 2%Star FM 4%

EUROPA PLUS FM 2%Jumor FM 88.6 2%

Radio 101 2%Super FM 2%

Radio MIX FM 2%

SWH Rock 2%TOP Radio 2%

Radio PIK 100 FM 1%Latvijas Radio 3 1%

Latvijas Kristīgais radio 1%Capital FM 1%

SPIN FM 1%

Citas radiostacijas* 4%


Radio klausīšanās dažādu mērķa grupu pārstāvju vidū

Analizējot TNS Nacionālā Mediju Pētījuma: Radio 2012.gada vasaras/ rudens periodu rezultātus, redzams, ka kopējais radio klausītāju skaits nedēļā dažādās sociāli demogrāfiskās mērķa grupās ir atšķirīgs. Lielāks radio klausītāju īpatsvars ir novērojams Latvijas iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 44 gadiem (82% atbilstošā vecuma iedzīvotāju), latviešu (84%), kā arī Vidzemes (82%) un Kurzemes (82%) iedzīvotāju vidū.

Lai uzzinātu vairāk par radio auditorijas pētījumiem, lūdzam rakstīt uz e-pasta adresi: [email protected]


Radio klausītāju īpatsvars dažādās mērķa grupās (Reach %)Vasara/Rudens 2012

Visi

Vec

um

sD

zim

um

sReģions

Tautība

12-1718-2425-3435-4445-5455-6465-74

vīrietissieviete

latviešucita

RīgaPierīga

VidzemeKurzemeZemgaleLatgale

79

65 80 82

82 80

76

76

79

79

81 82

73 76

84 71

82

79


Preses auditorijas petijums

Preses auditorijas pētījums

TNS preses auditorijas pētījumu Nacionālais Mediju Pētījums: Prese regulāri veic jau vairāk nekā 20 gadus. Pētījuma mērķis ir iegūt nacionāli reprezentatīvus datus par Latvijas drukāto izdevumu auditorijām. Dati par izdevumu auditorijām tiek apkopoti katru ceturksni. Viena numura vidējā lasītāju skaita noteikšanai izmanto pēdējo sešu numuru lasīšanas metodi, kas neatkarīgi no izdevuma iznākšanas biežuma dod iespēju iegūt salīdzināmus preses auditorijas rādītājus. Šādu lasītāju skaita noteikšanas metodi izmanto arī mūsu kaimiņvalstīs, tāpēc rezultātus ir iespējams salīdzināt Baltijas valstu mērogā.

Preses auditorijas pētījuma rezultātus iegūst, izmantojot datorizētās tiešās intervijas CAPI (Computer Assisted Personal Interview). Gada

laikā preses auditorijas pētījuma ietvaros TNS intervētāji aptaujā vairāk nekā 12 000 respondentu vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Intervijas norisinās iedzīvotāju dzīvesvietās visā Latvijas teritorijā proporcionāli iedzīvotāju ģeogrāfiskajam sadalījumam. Pētījuma izlase ir reprezentatīva visiem Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kā rezultātā iegūtos datus var attiecināt gan uz visiem Latvijas iedzīvotājiem, gan uz konkrētas mērķa grupas pārstāvjiem šajā vecuma grupā.

2012. gadā (laika periodā no 31.10.2011 līdz 28.10.2012) preses auditorijas pētījuma ietvaros vidēji ceturksnī tika mērītas 223 drukāto preses izdevumu auditorijas, kas ir par 13 izdevumiem mazāk nekā 2011. gadā

Kategorija Ziema 2012 Pavasaris 2012 Vasara 2012 Rudens 2012 2012. gads

Dienas laikraksti 10 10 10 10 10Nedēļas izdevumi* 48 50 45 45 45Divnedēļu žurnāli 13 13 13 11 11Mēneša izdevumi** 71 72 69 72 70Ceturkšņa žurnāli 22 25 25 26 23Reģionālā prese 58 58 58 58 58Visa prese 222 228 220 222 217

*Nedēļas laikraksti, nedēļas žurnāli, laikrakstu pielikumi, reklāmas laikraksti** Mēneša laikraksti, mēneša žurnāliAvots: TNS / Nacionālais Mediju Pētījums: Prese, 2012

Nacionālajā Mediju pētījumā iekļauto preses izdevumu skaits atsevišķajās kategorijās, 2012. gads


Preses izdevumu lasīšana pēdējā gada laikā

TNS pētījuma rezultāti liecina, ka lielākā daļa jeb 66% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem pēdējo 7 dienu laikā ir lasījuši vai caurskatījuši vismaz 1 Latvijā izdotu drukāto preses izdevumu. Vismaz vienu Latvijā izdotu laikrakstu ir lasījuši vai caurskatījuši vidēji 58%, bet vismaz vienu žurnālu ir lasījuši vai caurskatījuši vidēji 37% Latvijas iedzīvotāju aptaujātajā vecumā. Pēdējo 3 gadu pētījuma rezultāti liecina, ka iedzīvotāju īpatsvars, kas ir lasījuši laikrakstus vai žurnālus pēdējo 7 dienu laikā samazinās. Straujāk samazinās regulāro laikrakstu lasītāju īpatsvars. Avots: TNS / Nacionālais Mediju Pētījums: Prese, 2010 -

2012

Preses lasīšana pēdējo 7 dienu laikā

Visa prese Laikraksti Žurnāli

2010 2011 2012

7974

47

7265

40

6658

37


Preses izdevumu grupu vidējā un kopējā auditorija

Analizējot drukātās preses patēriņu atbilstoši izdevumu iznākšanas biežumam, var secināt, ka visvairāk patērētā preses izdevumu grupa ir laikraksti un žurnāli, kas iznāk 1 reizi nedēļā. 2012. gadā vidēji vienu drukāto nedēļas preses izdevumu nedēļā ir lasījuši vai caurskatījuši 60% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Otrajā vietā pēc patēriņa ierindojas mēneša izdevumi, bet trešo vietu ieņem reģionālā prese. Vidēji vienu drukāto mēneša izdevumu mēneša laikā ir lasījuši vai caurskatījuši 41%, bet vidēji vienu reģionālo preses izdevumu nedēļas laikā ir lasījuši vai caurskatījuši vidēji 37% Latvijas iedzīvotāju aptaujātajā mērķa grupā. Jāatzīmē, ka reģionālo preses izdevumu patēriņš 2012. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, ir samazinājies par 6 procentpunktiem. Turpina samazināties dienas laikrakstu patēriņš, kas pēdējo 2 gadu laikā ir samazinājies par 10 procentpunktiem. Ja 2011. gadā vidēji vienu dienas laikrakstu dienā lasīja vai caurskatīja 30% Latvijas iedzīvotāji aptaujātajā mērķa grupā, tad 2012. gadā to darīja tikai katrs piektais, jeb 20 % aptaujātās mērķa grupas pārstāvju. Salīdzinoši stabilas tendences ir vērojamas mēneša izdevumu un divnedēļu žurnālu lasīšanā, bet ceturkšņa žurnāli 2012. gadā salīdzinājumā ar diviem iepriekšējiem gadiem ir patērēti vairāk.

Nedēļas un mēneša izdevumi, kā arī reģionālā prese ir lasītākās drukātās preses izdevumu kategorijas arī atbilstoši kopējai auditorijai – iedzīvotāju skaitam, kas lasījis vai caurskatījis vismaz vienu no pēdējiem 6 izdevuma numuriem. Statistiski nozīmīgs samazinājums turpina saglabāties dienas laikrakstu kategorijā. 2012. gadā tikai 33% Latvijas iedzīvotāju aptaujātajā vecumā bija lasījuši vai caurskatījuši vismaz viena pētījumā ietvertā dienas laikraksta kādu no pēdējiem 6 numuriem.

Avots: TNS / Nacionālais Mediju Pētījums: Prese, 2010 - 2012

Avots: TNS / Nacionālais Mediju Pētījums: Prese, 2010 - 2012

Preses izdevumu grupu vidējā auditorija (Cover %) 2010. - 2012. gads

Preses izdevumu grupu kopējā auditorija (Cover Max %) 2010. - 2012. gads

Nedēļas izdevumi

Mēneša izdevumi

Reģionālā prese

Dienas laikraksti

Divnedēļu žurnāli

Ceturkšņa žurnāli

2012. gads 2011. gads 2010. gads

6260

67

4241

41

4137

43

2420

30

191919

1177

Nedēļas izdevumi

Mēneša izdevumi

Reģionālā prese

Dienas laikraksti

Divnedēļu žurnāli

Ceturkšņa žurnāli

7675

5657

53

5250

55

3733

45

2828

27

1319

12

80

2012. gads 2011. gads 2010. gads


Laikrakstu un žurnālu lasītāju auditorija dažādās mērķgrupās

2012. gadā vidēji 81% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir lasījuši vai caurskatījuši vismaz viena pētījumā iekļautā laikraksta kādu no pēdējiem sešiem numuriem, kas ir par 3 procentpunktiem mazāk nekā 2011. gadā. Lai arī laikrakstu lasīšana Latvijas iedzīvotāju vidū turpina samazināties, tomēr laikrakstu lasītāju īpatsvars joprojām ir vērtējams kā augsts. Straujāk laikrakstu lasītāju īpatsvars samazinās gados jaunu cilvēku vidū (vecumā no 15 līdz 29 gadiem, skolēnu, studentu vidū) Visaktīvākie laikrakstu lasītāji joprojām ir gados vecāki Latvijas iedzīvotāji - vecumā no 60 līdz 74 gadiem.

Avots: TNS / Nacionālais Mediju Pētījums: Prese, 2011, 2012

Laikrakstu lasīšana dažādās mērķgrupās(Cover Max %)2011.-2012. gads

15-19

20-29

30-39

40-49

50-59

60-74

vīrietis

sieviete

latvietis

cita

Rīga

cita pilsēta

lauki

strādā

nestrādā

skolēns, students

Visi

Vec

um

sD

zim

um

sTa

utī

ba

Ap

dzī

votā

s vi

etas

Sta

tuss

2012. gads 2011. gads

81 84

72

72

76

78

79 82

83 86

86 88

89 90

79 82 83 86

80 83

83 86

76 79

84 88

83 86

81 84

84 86

72 78


2012. gadā vismaz vienu pētījumā iekļautā žurnāla kādu no pēdējiem sešiem numuriem ir lasījuši vai caurskatījuši vidēji 67% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir tikpat, cik 2011. gadā. Žurnālu lasīšanas tendences ir vērtējamas kā stabilas. Joprojām visaktīvākie Latvijā izdoto žurnālu lasītāji ir Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 39 gadiem, sievietes, latviešu tautības iedzīvotāji, lauku teritorijās dzīvojošie, kā arī skolēni, studenti un strādājošie Latvijas iedzīvotāji. Salīdzinoši mazāk aktīvi žurnālu lasītāji ir cilvēki vecumā virs 50 gadiem, vīrieši, cittautieši un nestrādājošie Latvijas iedzīvotāji.

15-19

20-29

30-39

40-49

50-59

60-74

vīrietis

sieviete

latvietis

cita

Rīga

cita pilsēta

lauki

strādā

nestrādā

skolēns, students

Visi

Vec

um

sD

zim

um

sTa

utī

ba

Ap

dzī

votā

s vi

etas

Sta

tuss

2012. gads 2011. gads

67 67

77 77

73

73

74

71

66 68

64 64

56 56

59 59

75 75

82 83

46 45

62 64

64 63

76 77

76 77

72 74

58 57

Avots: TNS / Nacionālais Mediju Pētījums: Prese, 2011, 2012

Žurnālu lasīšana dažādās mērķgrupās(Cover Max %)2010.-2011. gads


Lasītāko preses izdevumu TOP 10

2012. gadā vislasītākais preses izdevums Latvijā ir nedēļas žurnāls „Ieva”, kura vienu numuru vidēji ir lasījuši vai caurskatījuši 13% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Otrajā vietā starp lasītākajiem preses izdevumiem ierindojas nedēļas žurnāls „Privātā Dzīve”, bet trešo vietu ieņem krievu valodā iznākošais nedēļas laikraksts MK Latvija (rus).

Latviešu vidū 2012. gadā lasītāko preses izdevumu TOP5, salīdzinot ar 2010. un 2011. gadu, ir saglabājies nemainīgs. Trīs lasītākie preses izdevumi ir iknedēļas žurnāli Ieva, Privātā Dzīve un Kas Jauns, kam seko reizi divās nedēļās iznākošais žurnāls Ievas Stāsti un mēneša žurnāls Ilustrētā Zinātne.

Mērķa grupā „cita tautība” 2012. gadā lasītāko izdevumu TOP10 pirmajā vietā ierindojas krievu valodā rakstošais nedēļas laikraksts „MK Latvija” (rus), kas 2011. gadā ieņēma 2. vietu. Otrajā vietā ierindojas krievu valodā iznākošā televīzijas programma TV-Programma (rus), bet trešo vietu ieņem Rīgā iznākošā reklāmas avīze „Rīgas Santīms”.

Lai uzzinātu vairāk par preses auditorijas pētījumiem, lūdzam rakstīt uz e-pasta adresi: [email protected]

Avots: TNS / Nacionālais Mediju Pētījums: Prese, 2012

Lasītāko preses izdevumu TOP 10 pēc viena numura vidējās auditorijas (Cover %)2012. gads

Lasītāko preses izdevumu TOP 10 pēc viena numura vidējās auditorijas (Cover %) mērķgrupā “latvieši”2012. gads

Lasītāko preses izdevumu TOP 10 pēc viena numura vidējās auditorijas (Cover %) mērķgrupā “cita tautība”2012. gads

Ieva

Privātā Dzīve

Kas Jauns

Ievas Stāsti

Ilustrētā Zinātne

Ievas Virtuve

Ievas Māja

Ilustrētā Pasaules Vēsture

Ievas Veselība

Latvijas Avīze

20.1

17.9

14.4

12.8

11.4

9.9

8.8

8.7

8.1

7.9

MK Latvija (rus)

TV-Programma (rus)

Rīgas Santīms

Vesti (rus)

Teleprogramma s dadei Mišei (rus)

Vesti Segodņa (rus)

Subbota (rus)

7 sekretov (rus)

Televizor (rus)

Ļubļu (rus)

20.5

17.2

12.9

10.8

10.3

10.2

10.1

8.6

7.7

6.6

Ieva

Privātā Dzīve

MK Latvija (rus)

Kas Jauns

TV-Programma (rus)

Rīgas Santīms

Ievas Stāsti


Ievas Virtuve

Ievas Māja

13.0

11.5

10.3

9.0

8.3

8.2

8.0

7.3

6.2

5.7


MK Latvija (rus)

TV-Programma (rus)

Rīgas Santīms

Diena

Vesti (rus)


Latvijas Avīze


Subbota (rus)

7 sekretov (rus)

10.3

8.3

8.2

5.4

5.4

5.1

5.1

5.0

5.0

4.4

Ieva

Privātā Dzīve

Kas Jauns

Ievas Stāsti


Ievas Virtuve

Ievas Māja


Ievas Veselība

Santa

20.1

17.9

14.4

12.8

11.4

9.9

8.8

8.7

8.1

6.8

Lasītāko laikrakstu TOP 10 (ieskaitot pielikumus un reģionālo presi) pēc viena numura vidējās auditorijas (Cover %)2012. gads

Lasītāko žurnālu TOP 10 pēc viena numura vidējās auditorijas (Cover %)2012. gads

Lasītāko laikrakstu TOP 10 (ieskaitot pielikumus un reģionālo presi) pēc viena numura vidējās auditorijas (Cover %) mērķgrupā “latvieši”2012. gads

Lasītāko žurnālu TOP 10 pēc viena numura vidējās auditorijas (Cover %) mērķgrupā “latvieši”2012. gads

Lasītāko žurnālu TOP 10 pēc viena numura vidējās auditorijas (Cover %) mērķgrupā “cita tautība”2012. gads

Lasītāko laikrakstu TOP 10 (ieskaitot pielikumus un reģionālo presi) pēc viena numura vidējās auditorijas (Cover %) mērķgrupā “cita tautība”2012. gads

Avots: TNS / Nacionālais Mediju Pētījums: Prese, 2012

Latvijas Avīze

Diena

Rīgas Viļņi Laimīgā Programma

Televīzijas Programma

Rīgas Santīms

Neatkarīgā Rīta Avīze

TVDiena

Tava Programma

MK Latvija (rus)

Jelgavas Vēstnesis

7.9

7.8

6.3

5.4

4.9

4.2

3.7

3.4

3.1

3.0

MK Latvija (rus)

TV-Programma (rus)

Rīgas Santīms

Vesti (rus)



Subbota (rus)

7 sekretov (rus)

Televizor (rus)

Čas (rus)

20.5

17.2

12.9

10.8

10.3

10.2

10.1

8.6

7.7

6.6

Ieva

Privātā Dzīve

Kas Jauns

Ievas Stāsti


Ievas Virtuve

Ievas Māja


Ievas Veselība

Santa

13.0

11.5

9.0

8.0

7.3

6.2

5.7

5.6

5.2

4.6

Ļubļu (rus)

Lilit (rus)

Otkrito (rus)

Ieva

Patron (rus)

Privātā Dzīve

Semero s ložkoj (rus)

Cosmopolitan

B&B Zdorovje (rus)

Santa

6.6

6.5

4.5

2.9

2.7

2.5

2.1

1.6

1.6

1.4


Interneta paterina paradumu petijumsTNS Latvia Digital

Kopš 1997. gada TNS veic pētījumu par interneta mediju lietošanu, iegūstot informāciju par interneta lietošanas paradumiem Latvijas iedzīvotāju vidū vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Sākot ar 2011. gadu, pētījums tika pārveidots un veikts jauns interneta patēriņa paradumu pētījums TNS Latvia Digital, kura mērķis ir padziļināti izzināt Latvijas iedzīvotāju paradumus digitālajā vidē, lai iegūtās zināšanas pielietotu efektīvas digitālās mārketinga stratēģijas izstrādē. Pētījuma TNS Latvia Digital rezultāti analizējami kopā ar Nacionālā mediju pētījuma: Prese un patēriņa pētījuma TNS Atlas rezultātiem, tādējādi nodrošinot iespēju analizēt dažādu zīmolu esošo un potenciālo lietotāju interneta lietošanas paradumus.

TNS Latvia Digital pētījuma rezultātus iegūst, pielietojot datorizētās tiešās intervijas CAPI (Computer Assisted Personal Interview). Gada laikā pētījuma ietvaros tiek aptaujāti vairāk nekā 3 500 respondentu vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Pētījuma izlase ir reprezentatīva visiem Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kā rezultātā iegūtos datus var attiecināt gan uz visiem Latvijas iedzīvotājiem šajā vecuma grupā. Pētījums tiek veikts 2 reizes gadā – pavasarī, kad tiek veikts pilns pētījums, un rudenī, kad pētījumā iekļauti tikai galvenie interneta lietošanas ieradumus izzinoši jautājumi.

Pētījuma ietvaros 2012. gadā tika iegūta informācija par: interneta lietošanas paradumiem kopumā

(lietošanas biežums, patērētais laiks, interneta lietošanas vieta u.c.); dažādu internetā veiktu aktivitāšu regularitāti

(piemēram, sociālo tīklu un saziņas aktivitātes, e-pastu sūtīšana un saņemšana, plānošanas un organizēšanas aktivitātes u.c.); mobilā telefona lietošanas paradumiem

(parastie mobilie telefoni, viedtālruņi, to operētājsistēmas, lietošanas mērķi, aplikāciju lejupielāde u.c.) e-komercijas izplatību un attīstības potenciālu; sociālo tīklu lietošanas paradumiem; dažādu vietējo un starptautisko (piemēram,

facebook.com, twitter.com, odnoklassniki.ru, vk.com u.c.) interneta lapu lietošanu; interneta lietotāju segmentiem, kas veidoti,

balstoties uz iedzīvotāju ieradumiem un vērtībām digitālajā vidē.

Pētījums Nacionālais Mediju Pētījums: Internets, Rudens 2011 tika veikts laikā no 2011. gada 22. augusta līdz 30. oktobrim, un tā ietvaros tika aptaujāti 1 519 respondenti vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Pētījums sniedz informāciju par interneta lietošanu un datorizācijas izplatību Latvijā kopumā, interneta izmantošanas mērķiem un citiem interneta lietotāju paradumiem.


Interneta lietotāju skaits aizvien pieaug

2012. gadā, salīdzinot ar 2011. gadu, Latvijā joprojām novērojams interneta lietotāju skaita pieaugums. 2012. gada rudenī vidēji 70% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija izmantojuši internetu pēdējo 6 mēnešu

laikā. Salīdzinot ar 2011. gada rudeni, kopējais interneta lietotāju īpatsvars ir palielinājies par 3 procentpunktiem. Regulārāk – pēdējo 7 dienu laikā – internetu 2012. gada rudenī izmantoja vidēji 68% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Pava

saris

2001

Vasa

ra 2

001

Rud

ens

2001

Zie

ma

2002

Pava

saris

2002

Vasa

ra 2

002

Rud

ens

2002

Zie

ma

2003

Pava

saris

2003

Vasa

ra 2

003

Rud

ens

2003

Zie

ma

2004

Pava

saris

2004

Vasa

ra 2

004

Rud

ens

2004

Zie

ma

2005

Pava

saris

2005

Vasa

ra 2

005

Rud

ens

2005

Zie

ma

2006

Pava

saris

2006

Vasa

ra 2

006

Rud

ens

2006

Zie

ma

2007

Pava

saris

2007

Vasa

ra 2

007

Rud

ens

2007

Zie

ma

2008

Pava

saris

2008

Vasa

ra 2

008

Rud

ens

2008

Zie

ma

2009

Pava

saris

2009

Vasa

ra 2

009

Rud

ens

2009

Zie

ma

2010

Pava

saris

2010

Vasa

ra 2

010

Rud

ens

2010

Zie

ma

2011

Pava

saris

2011

Vasa

ra 2

011

Rud

ens

2011

Pava

saris

2012

Rud

ens

2012

17 16 16

11 12 1113

15 1518 18

19 21 21

26 27

27252424 2323

222127

3235

37 38

38

323229

33 3439

43 43

49

494748

444444

40

50

4751 51

51

54 55

555553

57

57

5760 59

61 6163 64

6770

6768

7066

646564636060 62

4145

28

17

pēdējo 6 mēnešu laikā

pēdējo 7 dienu laikā

Interneta lietošana (%)2002. - 2012. gads

Avots: / Nacionālais Mediju Pētījums: Internets, Pavasaris 2002 - Ziema 2011; TNS Latvia Digital, Pavasaris 2011 - Rudens 2012


Dators un internets Latvijas iedzīvotāju mājsaimniecībās

Pētījuma rezultāti liecina, ka 2012. gada rudenī vidēji 70% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem mājsaimniecībās bija datori, savukārt internets bija pieejams 67% iedzīvotāju iepriekš minētajā mērķa grupā.

Internetu joprojām visbiežāk lieto mājās

Jau vairāku gadu garumā Latvijas iedzīvotāju iecienītāko interneta izmantošanas vietu TOP3 ir saglabājies nemainīgs. Populārākā interneta izmantošanas vieta ir mājas, kur 2012. gada rudenī pēdējā mēneša laikā internetu ir izmantojuši vidēji 64% Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 4 procentpunktiem vairāk nekā 2011. gada rudenī. Otra izplatītākā interneta izmantošanas vieta 2012. gada rudenī Latvijas iedzīvotāju vidū ir darbavieta, kur pēdējā mēneša laikā internetu ir izmantojuši vidēji 24% aptaujāto respondentu. Trešā populārākā interneta izmantošanas vieta ir pie radiem, draugiem, paziņām, kur internetu 2012. gada rudenī ir izmantojuši 12% Latvijas iedzīvotāju. Jāatzīmē, ka līdz ar dažādu mobilo ierīču arvien lielāku pieejamību interneta lietošana pieaug arī ārpus telpām. 2012. gada rudenī internetu ārpus telpām bija izmantojuši 5% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kamēr 2011. gada rudenī tādi bija 2%.

Dators, internets mājās (%)2010. - 2012. gads

Interneta lietošanas vieta (%)2011. - 2012. gads

Avots: TNS / Nacionālais Mediju Pētījums: Internets, Rudens 2010; TNS Latvia Digital, Rudens 2011 - 2012

* Līdz 2012. gadam rezultāti attiecināti uz visām Latvijas mājasaimniecībām. Sākot ar 2012. gadu dati attiecināti uz visiem Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Avots: TNS / TNS Latvia Digital, Rudens 2011 - 2012

1

64 60

24 21

12 12

6

5 2

3 3

3 1

1 1

0.1

7

Rudens 2012 Rudens 2011

mājās

darbā

mācību iestādē

bibliotēkā

interneta kafejnīcā

citur

kafejnīcā, bārā,picērijā

ārpus telpām,piemēram, parkā

pie radiem,draugiem, paziņām

Rudens2010

Rudens2011

Rudens2012*

6065 66

69 67 70

interneta pieslēgums mājās dators mājās


Interneta patēriņš dažādās iedzīvotāju grupās

Analizējot interneta izmantošanas dinamiku dažādās sociāli demogrāfiskās mērķa grupās, jāatzīmē, ka 2012. gada rudenī, salīdzinot ar 2011. gada rudeni, visvairāk interneta lietotāju īpatsvars pieauga vecuma grupās no 40 līdz 49 gadiem un no 50 līdz 59 gadiem. Ja 2012. gada rudenī internetu pēdējo 7 dienu laikā izmantoja vidēji 73% iedzīvotāju vecumā no 40 līdz 49 gadiem un 59% iedzīvotāju vecumā no 50 līdz 59 gadiem, tad 2011. gada rudenī attiecīgi – tikai 62% un 48%. Aplūkojot citas sociāli demogrāfiskās grupas, redzams, ka interneta izmantošana pēdējo 7 dienu laikā salīdzinoši straujāk ir pieaugusi sieviešu, latviešu un lauku teritorijās dzīvojošo iedzīvotāju vidū.

Visi

15-19

20-29

30-39

40-49

50-59

60-74

vīrietis

sieviete

latvietis

cita

Rīga

cita pilsēta

lauki

strādā

nestrādā

Vec

um

sD

zim

um

sTa

utī

ba

Ap

dzī

votā

s vi

etas

Sta

tuss

skolēns,students

68 64

61

98 97 95

96 94

85

84 82

75

73 62

65

59 48 47

18 18 17

68 65

63

68 62

59

74 68

63

60 57 59

74 70 69

67 63

60

63 57

55

83 79

75

38 35 35

99 98

95

Rudens 2012 Rudens 2011 Rudens 2010

Interneta lietošana pēdējo 7 dienu laikā dažādās mērķa grupās (%)2010. - 2012. gads

Avots: TNS / Nacionālais Mediju Pētījums: Internets, Rudens 2010; TNS Latvia Digital, Rudens 2011 - 2012


pārlūko sociālos tīklus jeb "draudzēšanās" portālus(Draugiem.lv, Facebook.com, Odnoklassniki.ru,

Twitter.com u.c.)

skatās laika ziņu prognozes

lasa ziņas interneta portālos (Delfi, TV NET, Apollo u.c.)

lieto meklēšanas lapas (Google, Yahoo, Wikipedia u.c.) intelektuālās informācijas iegūšanai, zināšanu papildināšanai

sūta/ saņem e-pastu (e-mail)

pārlūko bildes publiski pieejamās interneta lapās (piem., Draugiem.lv, Picasaweb.com, Fotki.com u.c.)

čato, izmantojot Skype, sociālos tīkluspiem., Draugiem u.c.

pārlūko sludinājumu portālus (SS.lv., Reklama.lv, u.c.)

mācās, izglītojas, papildina zināšanas

skatās video/ klausās mūziku publiski pieejamāsinterneta lapās (piem., Youtube.com, Draugiem.lv u.c.)

53 50

52 50

51 46

47 47

43 40

39 34

36 35

36 34

34 36

34 36

Pavasaris 2012 Pavasaris 2011

Interneta izmantošanas mērķi

Kā liecina pētījuma TNS Latvia Digital 2012. gada pavasara rezultāti gada laikā nedaudz mainījusies Latvijas iedzīvotāju izvēle attiecībā uz internetā veiktajām aktivitātēm. Par visbiežāk internetā veikto aktivitāti 2012. gada pavasarī ir kļuvusi meklēšanas lapu (piemēram, Google, Yahoo, Wikipedia u. c.) caurlūkošana ar mērķi iegūt intelektuālo informāciju vai papildināt zināšanas un to vismaz reizi nedēļā ir veikuši 53% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Otrā populārākā aktivitāte internetā Latvijas iedzīvotāju vidū ir ziņu lasīšana interneta portālos (piemēram, Delfi, TV NET, Apollo u.c.). No ceturtās vietas 2011. gada pavasarī uz trešo vietu 2012. gada pavasarī pakāpusies sociālo tīklu jeb “draudzēšanās” portālu (piemēram, Draugiem.lv, Facebook.com, Odnoklassniki.ru, Twitter.com u.c.) pārlūkošana un to vismaz reizi nedēļā veikuši 51% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Interneta izmantošanas mērķu TOP 102011. - 2012. gads

Avots: TNS / TNS Latvia Digital, Pavasaris 2011 - 2012


Interneta izmantošanai patērētais laiks vidēji darba dienās un brīvdienās

Analizējot pētījuma TNS Latvia Digital rezultātus par interneta izmantošanai patērēto laiku, redzams, ka 2012. gadā, līdzīgi kā 2011. gadā, atšķiras laiks, ko Latvijas iedzīvotāji velta interneta lietošanai darba dienās un brīvdienās. Lai arī 2012. gada pavasarī, salīdzinot ar 2011. gada pavasari, nedaudz ir samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kas brīvdienās internetu lieto līdz 1 stundai dienā, tomēr brīvdienās salīdzinājumā ar darba dienām 2012. gada pavasarī joprojām ir vairāk tādi iedzīvotāji, kas internetu lieto līdz 1 stundai dienā. Ja darba dienās tikai 1% regulāro interneta lietotāju (lietojuši internetu pēdējo 7 dienu laikā) interneta lietošanai velta līdz 1 stundai dienā, tad brīvdienās tādi ir 8% regulāro interneta lietotāju. Jāatzīmē, ka gan darba dienās, gan brīvdienās nedaudz palielinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kas interneta lietošanai vidēji dienā patērē 1-2 stundas. 2012. gada pavasarī darba dienās jau vairāk kā puse jeb 51% Latvijas iedzīvotāju, kuri internetu ir lietojuši pēdējo 7 dienu laikā, interneta lietošanai vidēji dienā patērē 1- 2 stundas, savukārt brīvdienās tādi ir 44%.

Lai uzzinātu vairāk par interneta auditorijas pētījumiem, lūdzam rakstīt uz e-pasta adresi: [email protected]

Interneta izmantošanai patērētais laiks (%)*2011. - 2012. gads

* Interneta izmantošanai patērētais laiks vidēji darba dienās un brīvdienās (%) mērķa grupā Latvijas iedzīvotāji, kuri lietojuši internetu pēdējo 7 dienu laikāAvots: TNS / TNS Latvia Digital, Pavasaris 2011 - 2012

Dar

ba d

iena

s

Pavasaris2012Pavasaris2011

Pavasaris2012Pavasaris2011B

rīvd

iena

slīdz 1 stundai

vairāk kā 5 stundas nelieto internetu/ grūti pateikt

1-2 stundas 3-5 stundas

1

8

10

44

41 33 15

32 15

2 48 34 17 0.2

0.3

51 32 16


Paterina petijums TNS ATLAS

Kopš 2007. gada tiek veikts Latvijas iedzīvotāju patēriņa pētījums TNS Atlas, kad tas aizstāja iepriekš veikto patēriņa pētījumu Mērķa Grupu Indekss. 2007. un 2008. gadā iedzīvotāju ieradumu un patēriņa pētījums TNS Atlas tika veikts divas reizes gadā, bet, sākot ar 2009. gadu, šis pētījums tiek veikts vienu reizi gadā - pavasarī.

Pētījuma mērķis ir iegūt informāciju par Latvijas iedzīvotāju ieradumiem, plaša patēriņa ikdienā nepieciešamo preču, kā arī ilgstošas lietošanas preču un pakalpojumu patēriņu Latvijā un pārējās Baltijas valstīs. Patēriņa pētījums TNS Atlas metodoloģiski veidots tā, lai iegūtos pētījuma rezultātus varētu analizēt kopā ar Nacionālo Mediju pētījumu: Prese un interneta patēriņa paradumu pētījumu TNS Latvia Digital. TNS Atlas ietver jautājumus arī par TV kanālu skatīšanos un radio staciju klausīšanos, tādējādi sniedzot iespēju analizēt zīmolu, patērētāju un dažādu mediju savstarpējo mijiedarbību.

Pētījuma ietvaros 2012. gadā tika iegūta plaša informācija par: 86 pārtikas produktu un dzērienu lietošanas

biežumu, kā arī 656 pārtikas produktu un dzērienu zīmola atpazīstamību un attieksmi pret tiem; 66 kosmētikas, higiēnas, sadzīves produktu

un medikamentu lietošanas biežumu, kā arī 500 kosmētikas, higiēnas, sadzīves preču un medikamentu zīmolu atpazīstamību un attieksmi pret tiem; 155 veikala, veikalu ķēžu un tirdzniecības

centru atpazīstamību un apmeklētību; 202 ilgstošas lietošanas preču un pakalpojumu

zīmoliem – atpazīstamību, attieksmi, gatavību iegādāties konkrētu zīmolu nākotnē; aptuveni 70 citiem jautājumiem par personīgo

un ģimenes patēriņu un tā ieradumiem, kas saistīti ar reklāmu, telekomunikācijām, apdrošināšanu,

bankām, sadzīves tehniku, personiskajām interesēm, finansiālo stāvokli u. c.

2012. gadā atbildes uz TNS veidotās anketas jautājumiem sniedza 1748 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Pētījuma TNS Atlas ietvaros iespējams iegūt informāciju gan par dažādiem Latvijas iedzīvotāju patēriņa ieradumiem, gan interesēm un dzīves uztveri kopumā, kā arī analizēt tendences vairāku gadu garumā. Šoreiz aplūkosim piemēru par to, kā ir mainījušās Latvijas iedzīvotāju aktivitātes tirdzniecības centros darbdienās un brīvdienās pēdējo 3 gadu laikā.

21% - irlietojušizīmolu

40% - zina zīmolu 60% - nezina zīmolu

2% - atraidītāji

19% - nav lietojušizīmolu

13% - vienaldzīgie

7% - iecienījušizīmolu

Plaša patēriņa preču tirgus karte (market map)


Saskaņā ar pētījuma TNS Atlas 2012.gada pavasara perioda rezultātiem uz jautājumu „Ko Jūs mēdzat darīt tirdzniecības centros darbdienās (no pirmdienas līdz piektdienai)?” liekākā daļa (80%) aptaujāto atzina, ka tirdzniecības centros pērk pārtiku. 43% iedzīvotāju darbdienās tirdzniecības centros pērk saimniecības preces, 40% izmanto akcijas un atlaides, 22% pērk apģērbus un apavus, bet 20% pērk dāvanas. Salīdzinājumā ar 2010. un 2011. gadā veikto pētījumu var secināt, ka iedzīvotāji ir sākuši apmeklēt tirdzniecības centrus vairāk, kas liecina par pirktspējas pieaugumu.

Ko Jūs mēdzat darīt tirdzniecības centros darbdienās (no pirmdienas līdz piektdienai)?

Avots: TNS / patēriņa pētījums TNS Atlas: Pavasaris 2010 - 2012

80 74 76

43

40

38

33 33

22

20 18 18

13 10

13

11 7

10

10 10

10 10

9

9

8

8 8 8 8

6

7 2 2 1

12

10

19 20

38

%

Pavasaris 2012 Pavasaris 2011 Pavasaris 2010

Pērku pārtiku

Pērku saimniecības preces

Izmantoju akcijas un atlaides

Pērku apģērbus, apavus

Pērku dāvanas

Pērku sadzīves tehniku

Atstāju bērnu rotaļu istabā

Apmeklēju sabiedriskāsēdināšanas vietas, kafejnīcas

Vienkārši pavadu brīvo laikukopā ar ģimeni

Vienkārši pavadu brīvo laikukopā ar draugiem

Aplūkoju jaunākās modes tendences (apģērbs, mobilie

telefoni u.c.)

Izmantoju sadzīves pakalpojumus (apģērbu, apavu labošana,

ķīmiskā tīrītava u.c.)

Izmantoju skaistumkopšanaspakalpojumus (frizētava,

solārijs u.c.)


2012. gada pētījuma rezultāti liecina, ka brīvdienās 55% iedzīvotāju tirdzniecības centros pērk pārtiku, kas ir par 8 procentpunktiem vairāk nekā 2011. gadā. 36% aptaujāto respondentu atzina, ka brīvdienās tirdzniecības centros pērk apģērbu, apavus ( + 3 procentpunkti salīdzinājumā ar 2011. gadu), 34% pērk saimniecības preces (+6 procentpunkti salīdzinājumā ar 2011. gadu), 32% izmanto akcijas un atlaides (+7 procentpunkti salīdzinājumā ar 2011. gadu). Salīdzinot tirdzniecības centru apmeklējuma iemeslus, darbdienās un brīvdienās var secināt, ka brīvdienās iedzīvotāji izmanto plašāku tirdzniecības centru pakalpojumu klāstu vai vienkārši tur pavada laiku ar ģimeni vai draugiem. ¼ daļa jeb 24% aptaujāto respondentu tirdzniecības centros brīvdienās vienkārši pavada brīvo laiku kopā ar ģimeni.

Ko Jūs mēdzat darīt tirdzniecības centros brīvdienās (sestdienās, svētdienās)?

Avots: TNS / patēriņa pētījums TNS Atlas: Pavasaris 2010 - 2012

55 47 48

36

34

33

28 28

32

30 24 24

24 20

21

18 16

17

14 18

15 15

15

11

13

8 9 10

7

12

6 5

3 4

14

20

25 25

31

%

Pavasaris 2012 Pavasaris 2011 Pavasaris 2010

Pērku pārtiku

Pērku apģērbus, apavus

Pērku saimniecības preces

Izmantoju akcijas un atlaides

Pērku dāvanas

Pērku sadzīves tehniku

Atstāju bērnu rotaļu istabā

Apmeklēju sabiedriskāsēdināšanas vietas, kafejnīcas

Vienkārši pavadu brīvo laikukopā ar ģimeni

Vienkārši pavadu brīvo laikukopā ar draugiem

Aplūkoju jaunākās modes tendences (apģērbs, mobilie

telefoni u.c.)

Izmantoju sadzīves pakalpojumus (apģērbu, apavu labošana,

ķīmiskā tīrītava u.c.)

Izmantoju skaistumkopšanaspakalpojumus (frizētava,

solārijs u.c.)


Tālāk aplūkosim, cik bieži iedzīvotāji, kuri izmanto akcijas un atlaides tirdzniecības centros darbadienās, pievērš uzmanību dažādām reklāmām un informācijas avotiem. Pētījuma rezultāti liecina, tie iedzīvotāji, kuri izmanto akcijas un atlaides tirdzniecības centros darbadienās kopumā pievērš lielāku uzmanību dažādām reklāmām un informācijas avotiem. 39% šīs mērķa grupas pārstāvju bieži vai dažkārt pievērš uzmanību draugu un paziņu ieteikumiem, bet 37% bieži vai dažkārt pievērš uzmanību reklāmai, tiešā pasta sūtījumiem pastkastītē, kas ir par 7 procentpunktiem vairāk nekā mērķa grupā „visi”. Trešajā vietā ierindojas reklāma televīzijā, kurai bieži vai dažkārt uzmanību pievērš 31% iedzīvotāju, kuri izmanto akcijas un atlaides tirdzniecības centros darbadienās. 60% to iedzīvotāju, kuri izmanto akcijas un atlaides tirdzniecības centros darbadienās uz jautājumu „Vai pēdējo 6 mēnešu laikā Jums reklāma jebkādā veidā ir bijusi noderīga? Piemēram, pateicoties reklāmai Jūs kaut ko esat nopircis/-kusi vai ieguvis/-usi noderīgu informāciju?” atbildēja apstiprinoši. Visu iedzīvotāju vidū, tādi, kam reklāma ir bijusi noderīga pēdējo 6 mēnešu laikā, ir salīdzinoši mazāk – 51%. Jāatzīmē, ka iedzīvotāji, kuri izmanto akcijas un atlaides tirdzniecības centros darbadienās biežāk ir vecumā no 20 līdz 29 gadiem, sievietes, Rīgas iedzīvotāji, citas tautības pārstāvji, iedzīvotāji ar augstāko izglītību, mājsaimnieces, iedzīvotāji ar 1 bērnu ģimenē.

Cik bieži Jūs pievēršat uzmanību dažādām reklāmām un informācijas avotiem? (bieži vai dažkārt)

Avots: TNS / patēriņa pētījums TNS Atlas: Pavasaris 2012

39 34

37

31

17

15

14

14

12

12

11

11

11

11 9

9

118

118

8

10

10

10

8

8

8 7

7 5

10

17 13

12

26

30

%

Iedzīvotāji, kuri izmanto akcijas un atlaidestirdzniecības centros darbdienās

Visi

Draugu un paziņu ieteikumi

Reklāma televīzijā

Reklāma avīzēs

Reklāma radio

Reklāma uz plakātiem, stendiem ielās

SMS reklāma (īsziņu veidā)

Reklāmas monitori tirdzniecības vietās

Reklāma žurnālos

Reklāma kino

Reklāma sabiedriskā transportā

Reklāmas stendi, plakāti un citivizuālie materiāli tirdzniecības vietās

Reklāma sabiedriskā transportapieturas vietās

Reklāma, tiešā pasta sūtījumipaskastītē

Reklāma uz sabiedriskātransporta līdzekļiem

Reklāma Internetā (baneri ziņuportālos, mājas lapās u.c.)

Reklāma sociālajos tīklos (draugiem,facebook, odnoklassniki u.c.)Reklāma e-pastos (rekāmas

ziņojumi elektroniskajā paskastītē)

Informācija internetā par produktu vai pakalpojumu lietotāju pieredzi(forumi, domu biedru grupas u.c.)


Biežak lietotie termini

TELEVĪZIJA

Reitings % (TVR, RTG, Rating) – vidējā auditorija procentos.Vidējais televīzijas kanāla, programmas, klipa skatītāju skaits no mērķa grupas noteiktajā laika intervālā (izteikts procentos no mērķa grupas lieluma)– cik % iedzīvotāju no mērķa grupas vidēji skatās analizējamo kanālu, programmu vai klipu izvēlētajā laika posmā.

Reitings ‘000 (Audience) – vidējā auditorija tūkstošos.Vidējais televīzijas kanāla, programmas, klipa skatītāju skaits mērķa grupā noteiktajā laika intervālā (izteikts tūkstošos mērķa grupā) – cik tūkstoši iedzīvotāju no mērķa grupas vidēji skatās analizējamo kanālu, programmu vai klipu izvēlētajā laika posmā.

Share % – auditorijas daļa procentos.Televīzijas kanāla skatītāju skaita un visas televīzijas skatītāju skaita procentuālā attiecība konkrētajā laika intervālā.

Reach % – kopējā auditorija procentos.Kopējais televīzijas kanāla, programmas, klipa skatītāju skaits no mērķa grupas noteiktajā laika intervālā (izteikts procentos no mērķa grupas lieluma)– cik % iedzīvotāju no mērķa grupas kaut vienu minūti ir skatījušies analizējamo kanālu, programmu vai klipu izvēlētajā laika posmā.

AVT min (Average viewing time, Aver. time view.) – vidējais skatīšanās laiks minūtēs uz vienu iedzīvotāju.Vidējais televīzijas kanāla, programmas, klipa skatīšanās laiks noteiktajā laika posmā vienam pārstāvim mērķa grupas ietvaros (izteikts minūtēs)-cik ilgu laika posmu viens iedzīvotājs mērķa grupā ir vidēji skatījies analizējamo kanālu, programmu vai klipu izvēlētajā laika posmā.

RADIO

TSL (Time Spent Listening) – klausīšanās ilgums.Vidējais radiostacijas klausīšanās ilgums noteiktā laika posmā (izteikts minūtēs no raidīšanas ilguma) vienam radiostacijas klausītājam mērķa grupā – cik minūtes vidēji viens radio klausītājs klausās radiostaciju (izteikts minūtēs).

Reach % - kopējā auditorija. Kopējais radiostacijas klausītāju skaits mērķa grupā noteiktā laika posmā (izteikts procentos) – cik cilvēku kopā klausās radiostaciju konkrētajā laika intervālā – 15 minūtēs, stundā, dienā, nedēļā (izteikts procentos).

Reach - kopējā auditorija.Kopējais radiostacijas klausītāju skaits mērķa grupā noteiktā laika posmā (izteikts tūkstošos) – cik cilvēku kopā klausās radiostaciju konkrētajā laika intervālā – 15 minūtēs, stundā, dienā, nedēļā (izteikts tūkstošos).

AQH Share (Average Quarter Hour Share, SHR) - auditorijas sadalījums.Radiostacijas klausītāju skaita un visa radio klausītāju skaita procentuālā attiecība konkrētajā laika intervālā - klausīšanās laika sadalījums pa radiostacijām, kas norāda katras radiostacijas tirgus daļas lielumu (izteikts procentos).

PRESE

Cover % - vidējā auditorija.Vidējais lasītāju skaits mērķa grupā vienam preses izdevuma numuram procentos – cik cilvēku vidēji izlasa vai caurskata vienu avīzes / žurnāla numuru (procentos).

Cover max % - kopējā auditorija.Kopējais lasītāju skaits mērķa grupā, kas lasījuši kaut vienu no pēdējiem sešiem preses izdevuma numuriem procentos – cik cilvēku kopā ir lasījuši vai caurskatījuši kaut vienu no avīzes / žurnāla pēdējiem 6 numuriem (procentos).


TNSKronvalda bulvāris 3–2Rīga, LV-1010Latvija

Tālr.: +371 67 096 300Fakss: +371 67 096 314E-pasts: [email protected]

Documents

TNS Latvijas mediju petijumu gadagramata 2012 / 2013...TNS Latvijas mediju pētījumu gadagrāmata 2012 / 2013 TNS 2013 Uz sākumu 3 Par TNS TNS ir pilna servisa tirgus, sociālo un