Trapenes bibliotēka

Jaunumi grāmatu pasaulē

23.03.2015.

1.-2.klasei

Kārlis Skalbe ‘’Kaķīša dzirnavas’’

Viena no populārākajām Kārļa Skalbes pasakām, sarakstīta 1913. gadā.

Rakstnieks tajā uzsver garīgā spēka lomu pasaules pārveidošanā, noliedz

naidu un vardarbību. Plaši pazīstama un daudzreiz citēta ir pasakas galvenā

varoņa kaķīša atbilde ķēniņam: “Kāpēc vairot sāpes? Lai vairojas labāk

prieks.”

Ilustrējuši Džemma Skulme un Ojārs Ābols.

Grāmata sagatavota pēc Latvijas Valsts izdevniecības 1960. gada izdevuma.

 Latvijas iedzīvotāju mīļākā grāmata.

Interneta balsojumā ‘’Lielā lasīšana’’ uzvarētāja!

Māris Rungulis. ‘’Māja, kas dūc’’

Kad īstajā laikā un vietā sastopas īsti talanti, rodas šedevrs. Mīklupantu grāmata “Māja, kas dūc”  dzimusi tieši tā – sastopoties autoram Mārim Rungulim un māksliniecei Agijai Stakai. Dzejnieks ietērpis mīklas asprātīgās un rotaļīgās dzejas rindās, savukārt sulīgi krāšņo tēlu un attēlu radītājas uzdevums ir pačukstēt priekšā atminējumu – krāsu valodā. Minēšanā jāiesaista gan redzes un dzirdes, gan garšas, taustes un ožas atmiņa (Krēslas mīkla, Dūcoša mīkla, Klaboša mīkla, Salda mīkla, Aszobu mīkla, Niezoša mīkla, Upeņkrūma mīkla utt.), un visjautrāk to, protams, darīt visai ģimenei kopā. 

Robs Skotons ‘’Runcis Puncis iemīlējies’’

Izdevniecība “White Book” papildina sirsnīgo grāmatu sēriju, kuras galvenais varonis Latvijā jau ir iemīļots. Tuvojoties mīlestības svētkiem, klajā nāk Roba Skotona grāmata “Runcis Puncis iemīlējies”. Tas ir jau

ceturtais latviski izdotais stāsts par kaķu puiku Runci Punci, viņa dzīves likstām un laimes mirkļiem.

Runčukam vēderā viss griežas uz otrādi tikai no domas vien, ka sarkanā aploksnīte drīz vien būs jāatdot Mincītes rokās – kaķenīte viņam patīk un

Runcis Puncis gatavojas to viņai atklāt. Tomēr Punci māc bažas, jo viņam īsi nav skaidrs vai Mincīte pret viņu jūt to pašu, bez tam runčukam ir konkurents –

bravūrīgais Kašķis, kurš arī vēlas iekarot brīnišķīgās kaķenītes sirdi.Stāstu sērija par Runci Punci jo īpaši patīk mazajiem, kas apmeklē bērnudārzu vai pirmos gadus apmeklē skolu. Jaukais grāmatas varonis ir ieguvis fanus visā pasaulē. Katrā grāmatas lapaspusē ir atrodami jautri un aizraujoši zīmējumi, kas rada vēlēšanos to šķirstīt atkal un atkal. Puncis interesantā veidā māca bērnus būt draudzīgiem un mīlēt pasauli tādu kāda tā ir – ar visiem trūkumiem un

dīvainībām.Pirmā sērijas grāmata “Runcis Puncis” 2014. gadā kļuva par vienu no Bērnu

žūrijas iecienītākajām grāmatām

Miks Inkpens ‘’Kipers’’

Šī ir pirmā latviski izdotā grāmata par kucēnu Kiperu. Kucēns bēdājās, ka viņa groziņš ir vecs un noplucis, bet sedziņa nepatīkami ož. Vai Kipers atradīs labāku guļvietu?Kipers ir tik jauks, ka neatstāj vienaldzīgus ne bērnus, ne vecākus. Viņš ir vislabākais kucēns, ar kuru kopā uzaugt...

Grāmatas autors Miks Inkpens saka:“Katrs autors vēlas, lai viņa grāmatas ir tik mīļas lasītājiem, ka tām būtu noļukušas “ausis”. Man ir īpaši paveicies, jo mani mazie lasītāji noļukušas “ausis” grāmatām spēj piešķirt ātri vien! Iespējams, no visām manām grāmatām visvairāk noļukušās “ausis” ir tieši stāstiņiem par kucēnu Kiperu. Un tas, manuprāt, ir pilnīgi saprotami.”

Ruta Svaža’’Burtu pasakas’’

Krāšņa, augstvērtīgu zīmējumu un pasaku ābece, kas ir interesanta gan bērniem, gan pieaugušajiem. Tajā viens grāmatas atvērums veltīts viena burta iepazīšanai

– katrs mākslinieka Gusta Linkeviča smalkais un precīzais zīmējums rosina iztēli, ļauj atpazīt un mācīties vārdus, savukārt Rutas Svažas pasakas dod iemeslu

fantāzijai.Ābece paredzēta alfabēta un burtu apgūšanai. Tās saturu veido 33 zīmējumi –

33 latviešu alfabēta burti – un 33 pasakas, kas papildina katru no tiem. Izdevniecība “White Book” cer, ka tā kļūs par labu palīgu burtu mācīšanā gan

ģimenēs, gan bērnudārzos.“Es lādēju kuģi ar... – tā sākas spēle, kurā katrs dalībnieks pēc kārtas sauc vārdus, kas

sākas ar vienu un to pašu burtu. Ar briedi! Buti! Bambusu! Blusu! Biksēm! Burvi! Burtiem! Burti brīnumaini apvieno dažādas būtnes, lietas un parādības, un šī spēle ir

aizraujoša. Arī daudziem grāmatu rakstītājiem un zīmētājiem gribas paspēlēties līdzīgā veidā. Kurš saskaitīs, cik pasaulē grāmatu, kam pamatā šāda rotaļa? Tās ir vienlaikus

līdzīgas un atšķirīgas. Katrā atrodams kaut kas cits, negaidīts. Arī šajā, kuras autoriem tā ir pirmā. Jābūt veiklam, lai grāmatā un pat uz tās vāka spētu uzskatāmi parādīt visu

alfabētu. Tā, lai citiem būtu prieks to iepazīt un apgūt...”Māra Cielēna, grāmatas redaktore

Astrīda Lindgrēne’’Protams, Lota māk braukt!’’

• Lota no Strīdnieku ielas šausmīgi sadusmojas, jo neviens netic, ka viņa prot braukt ar velosipēdu. Bet kā lai iemācās braukt, ja viņai ir tikai nožēlojams trīsritenis? Un arī savā piektajā dzimšanas dienā viņai neuzdāvina velosipēdu. Tad viņa nočiepj Bergu tantes divriteni... 

No zviedru valodas tulkojusi Mudīte Treimane. 

3.-4.klasei

Ieva Samauska ‘’Oliņš Boliņš’’

Oliņš Boliņš, Čimpiņa Rimpiņa, Kājiņš Vējiņš un Bums. Ko jums atgādina šie vārdi? Protams, kurš gan nezina šo skaitāmpantiņu, kas palīdz izlozēt meklētāju paslēpju spēlē vai ķērēju “sunīšos”. Tomēr Ievas dzejoļos tie nav nez kādi vārdi bez īpaša satura. Tā ir viena varen jautra ģimene, kuru dzīves galvenais uzdevums ir visiem kopā neaizmirstami pavadīt, nē, izbaudīt laiku. Viss, ko viņi dara, ir pilns nebeidzamas rosības (pat ja tā ir gulēšana!), visām viņu idejām un iecerēm ir noteikts mērķis un jēga. Šī priekpilnā ģimenīte kopā veic rīta rosmi, spēlē spēles, atrod uz taciņas dažādus priekšmetus, kam citi paietu garām (gandrīz kā Pepija!), svin dzimšanas dienu, meklē zelta dālderi, sajūsminās par jūru, nebaidās no negaisa, brauc uz tirgu, pirms miega stāsta spoku stāstus, kļūst par cirka zvaigznēm, iet uz satikšanos ar miglu, bet satiek ķīnieti... Viņi aizrautīgi izdzīvo visus gadalaikus, izgaršo katru diennakts brīdi un ir tik nepārspējami īsti un dzīvi – grāmatas lappusēs pat šķietami saklausāms, kā rej suņuks Bums.

“Oliņš Boliņš sēž uz soliņa” ir dzejoļu krājums, kurš savā rotaļīgumā šķiet kā vienā elpas vilcienā norunāts, nevis rakstīts. Vārdi lejas kā saldais krējums, tēli saistās kā ogas ķekarā, ik dzejolis ir vesels, pabeigts, izveidojies, atnācis pats, nevis sūrās pūlēs sacerēts vai konstruēts. Gluži kā Oliņam Boliņam piestāv katliņš, ko viņš kādā dzejolī lepni pielaiko, tā visai grāmatai lieliski piedien Veronikas Frolovas (1988) ilustrācijas, kurās māksliniece bērnišķīgā aizrautībā spēlējusies ar visdažādākajiem toņiem, arī bildēs uzburot to vieglumu un caurspīdīgumu, kas raksturīgs Ievas Samauskas tekstiem.

"Krāsaini, interesanti, skanīgi. Jaukākais ir tas, ka mijas mīļums, humors, asumiņš, tēli ir redzami, dzirdami, taustāmi, pat saožami un sagaršojami." (Māra Cielēna)

Uldis Auseklis ’’Bante un tante’’

īsi panti gari pantisanākuši kopāsadūkušitā kā bites stropā

Jaunākajā dzejoļu krājumā “Bante un tante” dzejnieks rāda cilvēkbērnu, kas ienāk raibajā pasaulē, iepazīdams un izjuzdams ģimenes gariņus – vecomammu, vecotēti, mammu, tēti, mīļo krusttēvu, putnus, taureņus, kaķēnus, skudras un visas citas dzīvībiņas. Kopā ar viņiem izdzīvo mainīgo gadalaiku ritumu, kopā izmirdz savu valodiņu gan skaitāmpantos un vārdu spēlēs, gan kādā ģimeniski tuvā vārdiņā un kopā satiek mirkļus, kad bērniem sirdis vaļā un viņi ar sveču gaismiņām zīmē Latviju.

5.-7.klasei

Ieva Samauska ‘’Govs uz bagāžnieka’’

Jauna gr mata pusaudžiem - Ieva Samauska "Govs uz bag žnieka"ā ā

Pilsētiņas iedzīvotāji ir pārliecināti: viņiem spokojas. Jo nevar būt tā, ka velosipēdam uz bagāžnieka pēkšņi uzsēžas… govs. Bet ja nu govs tomēr ir īsta? Ja nu tā prot runāt? Kā pret šādu dzīvnieku izturēties?

Un kas ir galvenais draudzībā? Ko dar t, ja tikko iepaz tais draugs p kš i paz d? Kas ir galvenais ī ī ē ņ ū

draudz b ? M l t draugu no sirds un nekad nenodot - ir p rliecin ta ī ā ī ē ā āUkulele, Roze,Aksels un citi gr matas varo i.Ar tad, kad j c n s ar ā ņ ī ā ī āvareniem un sp c giem pretiniekiem - pe as k ro Hi koku, rupjo ē ī ļņ ā čGorillo, vilt go un v zdegun go Saniju.Ar tad, kad j samierin s ar ī ī ī ī ā ācilv ku neizpratni un bail m no..... neparast - no br numa.ē ē ā īIlustr ciju autore - El na Brasli a ā ī ņM sa un Br lis, it ru Sp l joša GOVS,policisti, m rketinga ā ā Ģ ā ē ē āprofesion i lielveikal ,band ti un sirsn gi klaido i- visi vienuviet stu āļ ā ī ī ņ īnosl pumu gr mat par stu draudz bu.(Ieva Pl me)ē ā ā ī ī ū

Kristīne Olsena ‘’Stikla bērni’’

Billija stāvēja pavisam klusu un klausījās. Skaņa turpinājās, bet šoreiz tā nāca no kādas citas istabas.Un tad meitene ieraudzīja ko tādu, kas lika viņai aizmirst par troksni, – dzīvojamās istabas griestu lampa kustējās. Pavisam lēnām tā šūpojās no vienas puses uz otru kā veca pulksteņa pendelis.

Divpadsmitgadīgās Billijas un viņas mammas jaunajā mājā risinās mistiski notikumi. Nesaprotami un šausmīgi notikumi, kurus Billija nespēj izskaidrot. Šķiet, ka māja vēlas no viņām atbrīvoties. Tā dara visu iespējamo, lai viņas aizbiedētu.Kopā ar draugu Aladinu Billija sāk izmeklēt mājas tumšajiem noslēpumiem apvīto vēsturi. Un, jo vairāk viņa uzzina, jo vairāk pārliecinās, ka viņai ar mammu jātiek no mājas projām, cik drīz vien iespējams… Pirms notiek kas šausmīgs. Pirms būs par vēlu.

Zviedru rakstniece Kristīna Olsone (1979) ir diplomēta politoloģe, taču patlaban pilnībā pievērsusies rakstniecībai. Viņa rada darbus gan bērniem, gan pieaugušajiem, un tiem raksturīgi noslēpumu un spriedzes pilni notikumi. "Stikla bērni" ir pirmā grāmata sērijā par divpadsmitgadīgo meiteni Billiju un viņas draugu Aladinu. Tā ieguvusi Zviedrijas Radio balvu par labāko bērnu romānu.

7.-9.klasei

Arno Jundze ‘’Kristofers un ēnu ordenis’’

• Populārais kultūras žurnālists un literatūrzinātnieks Arno Jundze jau sarakstījis divas bērnu grāmatas. Tagad ceļu pie lasītāja sāk fantastikas romāns pusaudžiem “Kristofers un Ēnu ordenis”.

• Kristoferam ir četrpadsmit gadu, un viņš dzīvo Rīgā mazā pagrabstāva dzīvoklītī kopā ar veco radinieku Freimaņonkuli. Neviens zēnu neuzskata par kaut ko īpašu – arī viņš pats ne. Taču gluži parasta mācību gada pēdējā skolas dienā sāk risināties dīvaini notikumi. Vispirms zēnu autobusā uzrunā savāds tips ar šujmašīnai līdzīgu priekšmetu. “Lai kas arī notiktu, saglabā mieru. Ordenis par tevi parūpēsies,” viņš apgalvo. Kas ir šis mistiskais Ordenis, un ko tas vēlas no Kristofera?

• Jau visai drīz izrādās, ka Kristofers tiešām tiek iesaistīts neparastos notikumos, kuri risinās gan Rīgā, gan Romā un Parīzē un kuros sava loma irnoslēpumainām nākotnes tehnoloģijām,ceļošanai laikā,Sv. Jura baznīcai Vecrīgā,Eifeļa tornim,kristāla galvaskausam,Kristofera neciešamajai klasesbiedrenei Katei.

• Un tas vēl nav viss... Piedzīvojumi tikai sākas!

Par cilvēkiem, kas dara Latviju lielāku

• “Latvijas leģendu” 2. grāmata stāsta par personībām, kas veidojušas Latvijas vēsturi, veidojušas mūsu valsti tādu, kāda tā ir tagad. Personību, notikumu un parādību buķete ir ļoti spilgta –Namejs, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Valters Caps, Aleksandrs Čaks, Mihails Tāls, Zilākalna Marta, Elijahu Ripss, Emīls Dēliņš, “Čikāgas piecīši”, Bauskas miliči, Imants un Gido Kokari, Māris Štrombergs. Tikpat lielas personības ir arī paši rakstītāji – Ilona Bērziņa, Baiba Šāberte, Arvīds Deģis, Andžils Remess, Valdis Rūmnieks, Andris Ozoliņš, Pauls Bankovskis, Janīna Kursīte, Dzintars Tilaks, Laima Kota (Muktupāvela), Ingmārs Jurisons.

Par cilvēkiem, kas dara Latviju lielāku

• Latvijas Republikas 100. dzimšanas dienas gaidot, apgāds “Jumava” izdodjau trešo grāmatu “Latvijas leģendas” par izcilām personībām un notikumiem, kas veidojuši Latviju lielāku.

• Grāmata “Latvijas leģendas III” pauž iedvesmas bagātus dzīvesstāstus par tādiem tautas varoņiem kā Bīskaps Alberts, Žanis Lipke, Hercs Franks, Emīlija Benjamiņa, Ita Kozakeviča, Pauls Valdens, Imants Ziedonis, Mārtiņš Freimanis.

• Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš par grāmatu “Latvijas leģendas III”sacījis: “Grāmata “Latvijas leģendas” ir par cilvēkiem, kuriem varam pateikties, ka Latvija veidojusies tieši tāda, kādu mēs to mīlam un ar kuru lepojamies.”

• Grāmatā apkopoti Ilonas Bērziņas, Andra Buiķa, Kārļa Būmeistara, Kristīnes Čakstes, Jura Lorenca, Kristīnes Matīsas, Armanda Melnaksņa, Annas Rancānes, Pāvila Raudoņa, Andžila Remesa, Laimdotas Sēles, Mudītes Šneideres, Pētera Trapenciera, Māras Upmanes-Holšteines un Vika stāsti.

Par cilvēkiem, kas dara Latviju lielāku

• Populārajā grāmatu sērijā Latvijas leģendas iznākusi jau ceturtā grāmata. To ievada trīs Pāvila Raudoņa leģendas – par Durbes kauju, par Latvijas karogu un Turaidas Rozi. Tāpat krājumā aplūkots «trako baronu Bēru mantojums», Studentu rotas veikums, padomju laika Latvijas disidentu gaitas lēģeros, sportistu olimpiešu panākumi. Noteikti izlasiet kolēģes Elitas Veidemanes rakstu Roka, kuru ilgi jūt uz pleca, kas veltīta leģendārajam līvam – Aivaram Brīzem.