Izaugsme eiro zonā atjaunojas, bet tā joprojām ir trausla

2

-1.5

-1.0

-0.5

0.0

0.5

1.0

1.5

2.0

2.5

3.0

20

10

Q1

20

10

Q2

20

10

Q3

20

10

Q4

20

11

Q1

20

11

Q2

20

11

Q3

20

11

Q4

20

12

Q1

20

12

Q2

20

12

Q3

20

12

Q4

20

13

Q1

20

13

Q2

20

13

Q3

20

13

Q4

20

14

Q1

Ceturkšņa pārmaiņas (%) Gada pārmaiņas (%)

Eiro zonas reālā IKP pārmaiņas

Avots: Eurostat

Eiro zonā ilgstoši saglabājas zema inflācija

3

0

0.5

1

1.5

2

2.5

3

3.5

20

10

Jan

20

10

Mar

20

10

May

20

10

Jul

20

10

Sep

20

10

No

v

20

11

Jan

20

11

Mar

20

11

May

20

11

Jul

20

11

Sep

20

11

No

v

20

12

Jan

20

12

Mar

20

12

May

20

12

Jul

20

12

Sep

20

12

No

v

20

13

Jan

20

13

Mar

20

13

May

20

13

Jul

20

13

Sep

20

13

No

v

20

14

Jan

20

14

Mar

20

14

May

Eiro zonas inflācija (SPCI), %

Avots: Eurostat

Eiro zonas problēmvalstīm aizdod par aizvien zemākām likmēm

4 Avots: Eurostat

0.00

5.00

10.00

15.00

20.00

25.00

30.00

20

11

M0

1

20

11

M0

4

20

11

M0

7

20

11

M1

0

20

12

M0

1

20

12

M0

4

20

12

M0

7

20

12

M1

0

20

13

M0

1

20

13

M0

4

20

13

M0

7

20

13

M1

0

20

14

M0

1

20

14

M0

4

Budžeta bilance kopš krīzes uzlabojas (neskaitot parāda apkalpošanu)

5

-10.0

-8.0

-6.0

-4.0

-2.0

0.0

2.0

Īrija

Port

ugā

le

Kip

ra

Fran

cija

Mal

ta

Slo

vēn

ija

Spān

ija

Beļ

ģija

Slo

vāki

ja

Nīd

erla

nd

e

Au

stri

ja

Latv

ija

Itāl

ija

Som

ija

Igau

nija

Vāc

ija

Luks

emb

urg

a

Gri

eķija

2010

2013

Strukturālā budžeta bilance. Avots: EK

Bažas rada atsevišķu eiro zonas valstu parāda pieaugums

38.1

0

20

40

60

80

100

120

140

160

Gri

eķija

Itāl

ija

Be

ļģija

Port

ugā

le

Vāc

ija

Fran

cija

Mal

ta

Au

stri

ja

Kip

ra

Nīd

erla

nd

e

Spān

ija

Som

ija

Slo

vāki

ja

Īrija

Slo

vēn

ija

Latv

ija

Luks

em

bu

rga

Igau

nija

2007 2013 Avots: Eurostat

Stabilitātes un izaugsmes pakta robeža = 60%

6

Eirosistēmas zemo likmju politika eiro zonas valstīs nedarbojas stimulējoši

7

3.13

0

1

2

3

4

5

6

7

Kip

ra

Gri

eķija

Mal

ta

Port

ugā

le

Slo

vēn

ija

Itāl

ija

Slo

vāki

ja

Spān

ija

Vāc

ija

Latv

ija

Īrija

Nīd

erla

n…

Be

ļģija

Igau

nija

Fran

cija

Au

stri

ja

Luks

em

…

Som

ija

Banku izsniegto kredītu procentu likmes nefinanšu uzņēmumiem eiro zonas valstīs 2014. g. martā (%)

Avots: ECB

ECB bāzes likme 0.25%

ECB padome 05.06.2014. samazināja centrālās bankas procentu likmes

0.00% -0.10%

* šādā līmenī kopš VII 2012

Noguldījumu iespēju likme

0.25% 0.15%

Galvenā refinansēšanas operāciju likme

0.75% 0.40% Aizdevumu iespēju likme * šādā līmenī kopš XI 2013

* šādā līmenī kopš XI 2013

ECB Padome apstiprināja virkni citu monetāro instrumentu

o Jaunas mērķētas ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas (TLTRO):

- tautsaimniecības kreditēšanai

- pievilcīgas procentu likmes

- aptuveni 400 miljardu eiro

- sākot ar 2014.gada septembri

o Lēmums pagarināt fiksētas procentu likmes izsoles ar pilna laika apjoma piešķīrumu vismaz līdz 2016. gada decembrim

o Lēmums izbeigt termiņnoguldījumu izsoles, kuras tika ieviestas, lai neitralizētu ar "Vērtspapīru tirgu programmu" saistīto naudas apjoma pieaugumu.

o Lēmums turpināt sagatavošanās darbus pie iniciatīvas par aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (ABS) uzpirkšanas, ja šāda rīcība nākotnē būtu nepieciešama.

o Gatavība lietot netradicionālus monetārās politikas instrumentus, ja tas būs nepieciešams.

o Mainīta nākotnes perspektīvas norāde (forward guidance) – ECB Padome apliecina, ka ilgākā laika periodā procentu likmes saglabāsies pašreizējā līmenī

9

IKP kāpuma tempam mazinoties, Latvija joprojām ir straujāk augošā eiro zonas ekonomika

10

2.4

-4.5 -4.0 -3.5 -3.0 -2.5 -2.0 -1.5 -1.0 -0.5 0.0 0.5 1.0 1.5 2.0 2.5

Latv

ija

Vāc

ija

Slo

vāki

ja

Beļ

ģija

Port

ugā

le

Au

stri

ja

Fran

cija

Spān

ija

Itāl

ija

Nīd

erla

nd

e

Som

ija

Gri

eķija

Igau

nija

Kip

ra

IKP pieaugums 2014. gada 1. ceturksnī, %, sezonāli izlīdzināti dati; avots: Eurostat

Eksports kopumā kāpj, taču uz Krieviju – samazinās

-20.0

-15.0

-10.0

-5.0

0.0

5.0

10.0

15.0

20.0

25.0

Latvijas preču eksporta gada pārmaiņas (%)

Eksports kopā (%) Eksports uz Krieviju (%)

-1.8%

+6.1%

11

Preču eksporta uz Krieviju īpatsvars Latvijas kopējā eksportā

11.5%

* 2013.gada dati

Avots: CSB

Latvijas Bankas IKP prognoze 2014. gadam

12 Avots: LB

Iepriekšējā prognoze

Aktuālā prognoze*

4.0% 3.3%

* koriģēta 2014. gada vidū

Inflācijas līmenis atspoguļo mērenu izaugsmi, piedāvājuma puses faktoru negatīvais devums mazinās

13

-1.0

-0.5

0.0

0.5

1.0

1.5

2.0

2.5

3.0

3.5

4.0

I 2

01

2

II

III

IV

V

VI

VII

VII

I

IX

X

XI

XII

I 2

01

3

II

III

IV

V

VI

VII

VII

I

IX

X

XI

XII

I 2

01

4

II

III

IV

Pārtikas cenu devums inflācijas gada pārmaiņās

Enerģijas cenu devums inflācijas gada pārmaiņās

Inflācija kopā (%)

Pamatinflācija (%)

Avots: CSP, LB aprēķins

Enerģijas un pārtikas cenu devums gada inflācijā (pp), pamatinflācija (%)

nacionālais patēriņa cenu indekss

Latvijas Bankas inflācijas prognoze 2014. gadam

14 Avots: LB

Iepriekšējā prognoze

Aktuālā prognoze*

1.7% 1.1%

* SPCI; prognoze koriģēta 2014. gada vidū

LB un FM budžeta deficīta prognozes 2014.gadam (% no IKP)

15

-1.0 -1.0

-0.3

-0.2

-1.6

-1.4

-1.2

-1.0

-0.8

-0.6

-0.4

-0.2

0.0

% n

o IK

P

-1.5%

Avots: Latvijas Stabilitātes programma 2014.-2017.; LB aplēses

Finanšu ministrijas

plānotais budžeta deficīts

Pašreizējā LB budžeta

deficīta prognoze FM plānotais budžeta

deficīts

Budžeta pasliktinājums

zemākas ekonomiskās

izaugsmes un izdevumu

pieauguma dēļ

Budžeta pasliktinājums

EKS korekcijas dēļ

Budžeta deficīts kopš krīzes ik gadu mazināts. Nedrīkstam atkārtot trekno gadu kļūdas!

16

-4.4

-9.2

-8.2

-3.5

-1.3 -1

-1.5

-10

-9

-8

-7

-6

-5

-4

-3

-2

-1

0

2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014

% n

o IK

P

Avots: Eurostat; 2014. gads LB aplēses

Vispārējās valdības budžeta bilance

(Prognoze)