Izlīgums ar cietušo -

nozīme, būtība un aktivitātes

Gunta Tetere

Izlīguma, izvērtēšanas ziņojumu,

piespiedu un sabiedriskā darba departamenta

Izlīguma nodaļas vecākā referente

gunta.tetere@vpd.gov.lv

Tel. +371 6701143, mob. tel. +371 26340776

Rīga, 2014.gada 3.aprīlī

Prezentācija sagatavota projekta «Uzlabojot cietušo tiesību aizsardzību: pieeja juridiskai palīdzība»

ietvaros. Projekts finansēts ar Eiropas Savienības atbalstu Krimināltiesību programmas ietvaros.

Izlīgums Valsts probācijas dienestā

Brīvprātīgs sarunu process starp cietušo un likumpārkāpēju, kuru vada

neitrāla persona – starpnieks,

palīdzot iesaistītajām pusēm vienoties par savstarpēji pieņemamu un

taisnīgu risinājumu.

Izlīguma procesa pamatā –

Taisnīguma atjaunošanas

pamatprincipi

Taisnīguma atjaunošana ir process, kurā puses, kas iesaistītas konkrētā

nodarījumā, kopā izlemj, kā novērst nodarījuma sekas, un pārrunā

nodarījuma ietekmi uz nākotni.

(Tony Marshall ”Restorative Justice: an overview” 1999)

Taisnīguma atjaunošana izlīguma procesā Formāls process

Uzsvars uz zaudējumu atlīdzināšanu bez

iespējas iesaistīties dialogā Likumpārkāpējs un cietušais netiek

pienācīgi sagatavoti

Cietušajam netiek sniegta iespēja izvēlēties izlīguma vietu un atbalsta personas

Cietušajam nosūtīts tikai rakstisks uzaicinājums ierasties uz izlīguma sēdi

Starpnieks izlīgumā uzņemas iniciatīvu, neļauj pusēm izteikties

Tiešs dialogs starp likumpārkāpēju un cietušo – minimāls

Zema iecietība pret klusuma brīžiem un jūtu izpausmēm

Cietušā piedalīšanās – brīvprātīga,

likumpārkāpēja – obligāta

Process vērsts uz vienošanās panākšanu un ļoti īss (10 – 15 min.)

Taisnīgumu atjaunojošs process

Galvenais uzsvars uz cietušā – likumpārkāpēja dialogu

Zaudējumu atlīdzināšana – svarīga, taču sekundāra pret iespēju runāt par nodarījuma ietekmi uz pusēm

Cietušajam iespēja izvēlēties savus atbalstītājus un tikšanās vietu

Pirms izlīguma individuālas/atsevišķas tikšanās ar cietušo un likumpārkāpēju

Starpnieks neuzņemas aktīvu lomu sarunā Augsta iecietība pret jūtu izpausmēm un

nodarījuma ietekmi Brīvprātīgs process Procesu vada apmācītie iestādes darbinieki -

starpnieki kopā ar brīvprātīgajiem starpniekiem

Process ir vērsts uz dialogu ar nepieciešamo laika limitu (vismaz 1 h vai ilgāk)

Kas ir nepieciešams, lai mazinātu kaitējumu

Cietušā vajadzības

Laiks nomierināties

Laiks padomāt

Būt uzklausītam

Iespēja uzdot jautājumus

Kāpēc es?

Ko es izdarīju, ka tas notika ar mani?

Vēlme, lai pāridarītājs saprot

savas uzvedības ietekmi un cietušā

emocijas

Patiesa un brīvprātīga

atvainošanās

Iespēja visu vērst par labu

Pārliecība, ka nodarījums

neatkārtosies

Likumpārkāpēja vajadzības

Laiks padomāt

Būt uzklausītam

Iespēja apzināties un izskaidrot

savas rīcības iemeslus

Iespēja atvainoties

Iespēja atlīdzināt nodarīto

Pārliecība, ka nodarījuma sekas ir

mazinātas vai novērstas

Cerība, ka nav nekāda paliekoša

aizvainojuma

Pārliecība, ka dzīve turpinās

Kad sākas izlīguma organizēšana

Valsts probācijas dienestā

Kad saņemts pieprasījums no:

Policijas

Prokuratūras

Tiesas

Kad saņemts ierosinājums no tiesneša (Likums “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem“)

Kad saņemts iesniegums no:

Cietušā

Personas, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu

Likumiskā pārstāvja (ja izlīgumā piedalās nepilngadīgais vai rīcībnespējīga persona)

Izlīguma starpnieks

konfliktu risināšanā apmācīts un sertificēts brīvprātīgais probācijas

darbinieks vai Valsts probācijas dienesta amatpersona

palīdz uzturēt miermīlīgas, konstruktīvas sarunas starp cietušo un

likumpārkāpēju

neiesaka risinājumus

nemoralizē

ievēro:

• konfidencialitāti

• neitralitāti

25 brīvprātīgie starpnieki

70 amatpersonas

Pamatprincipi:

Personīga un brīvprātīga dalība

Cietušais nepilngadīgais var nepiedalīties, ja tas viņam var kaitēt

Likumpārkāpējs atzīst, ka ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu

Nav domstarpību par nodarījuma faktiem

Iespēja jebkurā brīdī atteikties no dalības procesā

Piedalās likumiskais pārstāvis, ja iesaistās nepilngadīgais

Procesu vada apmācīts starpnieks

Starpnieks – procesa vadītājs nevis tiesnesis, psihoterapeits vai juriskonsults

Konfidencialitāte

Starpnieks ievēro ētikas principus

Izlīgums var notikt visās kriminālprocesa stadijās

Izlīgumu var organizēt par jebkuru noziedzīgu nodarījumu

Metodes - izlīgums un izlīguma sanāksme

Izlīgums

Piedalās cietušais un likumpārkāpējs

Vecāki, ja iesaistīts nepilngadīgais

Atbalsta personas

Izlīguma sanāksme (“conferencing”)

Saruna norit pēc speciāla scenārija (pamatojoties uz sagatavotajiem jautājumiem noteiktā kārtībā )

Piedalās visas puses, kuras ietekmēja nodarījums

Tiek iesaistīti profesionāļi

Ieguvumi no izlīguma procesa Cietušais

Ātrāk kā tiesāšanās ceļā var saņemt atlīdzību par nodarīto kaitējumu

Var paust likumpārkāpējam savu viedokli un izjūtas par notikušo

Var saņemt atbildes uz sev svarīgiem jautājumiem par notikušo

Gūst liekāku drošības sajūtu nākotnē

Likumpārkāpējs

Uzņemas atbildību par nodarīto cietušajam un atlīdzina tam nodarītos zaudējumus

Atkarībā no nodarījuma smaguma, izlīgums var būt par pamatu atbrīvošanai no

kriminālatbildības vai citos gadījumos to var ņemt vērā, nosakot sodu

Saņem iespēju izskaidrot savas rīcības iemeslus

Atgūst cieņu, izdarot secinājumus un domājot, kādā veidā varētu mainīt savu dzīvi

Sabiedrība

Tiek atslogota tiesu sistēma

Samazinās to cilvēku skaits, kas nonāk ieslodzījuma vietās

Tiek taupīti nodokļu maksātāju līdzekļi

Likumpārkāpējam, izprotot nodarījuma sekas, samazinās jaunas nodarījuma

izdarīšanas iespējas, kas veicina sabiedrības drošību

Neliels ieskats statistikā

Pieprasīto izlīgumu dinamika pa gadiem (absolūtie skaitļi)

Izlīguma ierosinātāju dinamika

2008 2009 2010 2011 2012 2013

Pieaugums/

samazinājums

2013.g.

Policija 187 79 83 185 166 244 78

Prokuratūra 83 64 69 53 71 76 5

Tiesa 68 7 0 22 22

Abas iesaistītās puses 28 41 9 11 4 17 13

Persona, kura izdarījusi

noziedzīgu nodarījumu 743 539 239 433 445 688 243

Cietušais 31 15 36 11 13 39 26

Tiesneša ierosinājums 4 3 7 4 -3

Kopā 1140 745 440 696 706 1090 384

Ierosināto izlīgumu skaits pa reģioniem 2013.gadā

Izlīgumu sadalījums pēc noziedzīgā nodarījuma

veidiem (%)

2008 2009 2010 2011 2012 2013 2012 2013

ko

pā

ko

pā

ko

pā

ko

pā

ko

pā

ko

pā

Piln

g.

Nep

ilng

.

Piln

g.

Nep

ilng

.

Kriminālpārkāpums 22% 20% 25% 32% 36% 16% 36% 37% 15% 19%

Mazāk smags

noziegums 31% 33% 47% 40% 37% 53% 39% 19% 54% 51%

Smags noziegums 42% 39% 25% 25% 25% 29% 23% 40% 29% 27%

Sevišķi smags

noziegums 5% 8% 3% 3% 2% 2% 2% 2% 2% 2%

ARPL gadījumā 2% 1%

Izlīgumu sadalījums pēc noziedzīgā nodarījuma

kvalifikācijas 2013.gadā

Noziedzīgais nodarījums un Krimināllikuma pants Skaits

Par zādzību, krāpšanu vai piesavināšanos nelielā apmērā (180/1) 239

Par zādzību, ja tā izdarīta, iekļūstot dzīvoklī vai citā telpā, vai ja tā izdarīta no glabātavas

(175/3) 154

Par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu (185/1) 133

Par viegla miesas bojājuma tīšu nodarīšanu (130/2) 73

Par huligānismu, ja to izdarījusi personu grupa vai ja tas saistīts ar miesas bojājumu

nodarīšanu (231/2) 62

Par svešas kustamas mantas slepenu vai atklātu nolaupīšanu (175/1) 40

Par tāda miesas bojājuma tīšu nodarīšanu, kas nav bīstams dzīvībai (126/1) 34

Par zādzību, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās (175/2) 32

Un citi (109/1, 125/1, 143/1, 176/2, 193/2, 260/1, 260/2 ) līdz 20

Organizēto izlīgumu rezultāti

2008 2009 2010 2011 2012 2013 2013

(N=1090)

Izlīga bez nosacījumiem 15% 13% 19% 18% 14% 15% 168

Izlīga ar nosacījumiem 36% 30% 30% 37% 37% 33% 363

Nepanāca vienošanos 7% 4% 6% 7% 4% 6% 65

Izlīgums tika pārtraukts 36% 51% 33% 29% 35% 36% 390

Aktīvās izlīguma sadaļas no

iepriekšējā perioda 6% 2% 12% 9% 10% 10% 104

Probācijas klientu sadalījums

nepilngadīgie; 253;

23%

pilngadīgie; 837;

77%

Izlīguma procesa novērtēšanas anketa izlīguma

dalībnieku aptaujai

Izlīguma procesa dalībnieku aptaujas rezultāti un to

analīze

Kopā par 2013.gadu tika analizētas 484 aptaujas anketas

Tika aptaujāti 208 likumpārkāpēji, 178 cietušie un 100 likumpārkāpēju un cietušo likumiskie pārstāvji un atbalstītāji

No respondentiem 153 bija sievietes un 312 - vīrieši

Likumpārkāpēji lielākoties bija vecumā no 14 līdz 40 gadiem, bet cietušie no 25 līdz 60 gadiem

Vai bija noderīgi satikt otru pusi izlīguma procesā

Ļoti noderīgi; 371;

78%

Nebija noderīgi; 47;

10%

Daļēji noderīgi; 33;

7%

Nav atbildes; 23;

5%

Vai Jūs ieteiktu citiem iesaistīties izlīguma procesā

Jā; 369; 77%

Nav atbildes; 3; 1%Nezinu; 68; 14%

Nē; 38; 8%

Svarīgi izlīguma procesā

185

241

186

158

228

73

191

7

0 50 100 150 200 250 300

SAGATAVOTA DROŠA UN KOMFORTABLA VIDE

LABI APMĀCĪTS UN PROFESIONĀLS STARPNIEKS

LABA IZLĪGUMA BŪTĪBAS, SEKU UN PUŠU TIESĪBU

IZSKAIDROŠANA

IESPĒJA UZDOT JAUTĀJUMUS UN SAŅEMT ATBILDES NO

IESAISTĪTĀS PUSES

IESPĒJA RAST ĀTRĀKU RISINĀJUMU NEKĀ TIESĀŠANĀS

CEĻĀ

IESPĒJA GŪT LIELĀKU DROŠĪBAS SAJŪTU NĀKOTNĒ

IEJŪTĪGS UN SAPROTOŠS STARPNIEKS

CITA ATBILDE (teksta komentārs)

Aktualitātes normatīvo aktu izstrādē

izlīguma jomā

No Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2012/29/ES

Tiesības uz aizsardzību atjaunojošās justīcijas pakalpojumu kontekstā:

atjaunojošās justīcijas pakalpojumus izmanto tad, ja tie ir cietušā interesēs, ņemot vērā visus drošības apsvērumus, un tie balstās uz cietušā brīvu un apzinātu piekrišanu, ko var atsaukt jebkurā laikā

pirms piekrišanas piedalīties atjaunojošās justīcijas procesā cietušajam sniedz pilnīgu un objektīvu informāciju par procesu un iespējamiem tā iznākumiem, kā arī informāciju par procedūrām, kas paredzētas, lai uzraudzītu jebkuras vienošanās izpildi

likumpārkāpējs ir atzinis lietas galvenos apstākļus

visas vienošanās panāk brīvprātīgi, un tās var ņemt vērā turpmākā kriminālprocesā

pārrunas atjaunojošās justīcijas procesos, ja tās nav veiktas publiski, ir konfidenciālas, un tās pēc tam neizpauž, izņemot, ja puses ir piekritušas vai ja to pieprasa valsts tiesību akti saistībā ar sevišķām sabiedrības interesēm

Krimināllikuma 58.panta otrajā daļa

Personu, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, izņemot noziedzīgus nodarījumus, kuru rezultātā iestājusies cilvēka nāve, var atbrīvot no kriminālatbildības, ja:

1)ir izlīgums ar cietušo vai viņa pārstāvi

2)persona pēdējā gada laikā nav tikusi atbrīvota no kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, noslēdzot izlīgumu

3)persona pilnīgi novērsusi ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu vai atlīdzinājusi nodarīto zaudējumu.

Kriminālprocesa likuma 381.panta otrā daļa

Izlīguma īstenošana

(2)Procesa virzītājs, konstatējot, ka kriminālprocesā ir iespējams izlīgums

un ir lietderīgi iesaistīt starpnieku, par to var informēt Valsts probācijas

dienestu, bet, ja noziedzīgu nodarījumu izdarījis nepilngadīgais, tad

Valsts probācijas dienestu informē visos gadījumos, izņemot

gadījumu, kad izlīgums jau noslēgts.

Saeimā iesniegtie grozījumi :

(uz trešo lasījumu)

Kriminālprocesa likums

121.pants. Kriminālprocesuāli aizsargātie profesionālie noslēpumi

“(6) Valsts probācijas dienesta starpniekam ir tiesības neliecināt par

izlīguma procesu, kā arī iesaistīto pušu un trešo personu uzvedību

izlīguma sēdes laikā, izņemot gadījumus, kad izlīguma procesā atklājas

informācija par citu noziedzīgu nodarījumu.”

Krimināllikums

58.1 pants. Nosacīta atbrīvošana no kriminālatbildības

“(4) 6) izpildīt izlīguma nosacījumus.”

Paldies par uzmanību!