- 1. Radot brniem un jaunieiem labvlgu vidi. Fokus: Prevencija un
atkarbas.
2. Nepilngadg, brna un jauniea tiesisko statusu Latvij nosaka
trs tiesbu akti: 1) Latvijas Civillikums nosaka, ka nepilngadba abu
dzimumu personm turpins tik ilgi, ldz ts sasnieguas astopadsmit
gadu vecumu. Likums paredz, ka izmuma gadjumos, nepilngadgu brnu
var izsludint par pilngadgu ar pirms astopadsmit gadu vecuma
sasnieganas, ja vien brns ir sasniedzis pilnus sepadsmit gadus.
Civillikuma 219.pants; 2) Brna tiesbu aizsardzbas likuma izpratn
brns ir persona, kura nav sasniegusi 18 gadu vecumu, izemot ts
personas, kuras saska ar likumu izsludintas par pilngadgm vai stjus
laulb pirms 18 gadu vecuma sasnieganas, saska ar Civillikumu
(3.pants). 3. Nepilngadg, brna un jauniea tiesisko statusu Latvij
nosaka trs tiesbu akti: 3) Jaunatnes likuma ietvaros noteikts, ka
jaunietis ir persona vecum no 13 ldz 25 gadiem. Jaunatnes likuma
mris ir uzlabot jaunieu dzves kvalitti, veicinot viu iniciatvas,
darba tikumu un patriotismu, ldzdalbu lmumu pieeman un sabiedriskaj
dzv, k ar atbalstot darbu ar jaunatni kopum. 4. Mra grupa
prevencijai: Brni no 0 ldz 18 gadiem Brni un jauniei no 13 ldz 18
gadiem Brni un jauniei no 13 ldz 25 gadiem 5. Pavaldba var
preventvi strdt ar jebkura vecuma brnu un via imeni: a) kur veic
darbbas, kas var novest pie prettiesiskas rcbas attiecb uz citiem
cilvkiem; b) kura paa uzvedba var veicint to, ka brns var kt par
cietuo. Brna tiesbu aizsardzbas likums, IX nodaa, tai skait
58.pants. 6. Viena no galvenajm brnu labkljbas komponentm ir
veselbas aprpe MK noteikumi Nr.279 no 2002.gada 2.jlija Krtba, kd
nodroinma izgltojamo profilaktisk veselbas aprpe un pirms paldzbas
pieejamba izgltbas iestds nosaka, ka: Ikvien izgltbas iestd
pirmsskolas izgltbas iestd, skumskol un cits izgltbas iestds tiek
nodrointa medicnas msas regulra kltbtne, kura ir atbildga par
sanitri higinisko normu ievroanas kontroli, traumatisma clou
novranu skol, veselga uztura kontroli, k ar metodisku paldzbu
pedagogiem veselga dzvesveida un veselbu veicinou paskumu
popularizan. 7. Lai brniem veiktu agrno veselbas risku novrtanu,
izgltbas iestdes medicniskais personls veic brnu profilaktisks
apskates: redzes un dzirdes prbaudi, stjas traucjumu, arteril
asinsspiediena un pulsa kontroli; paskumus infekcijas slimbu
novranai; reizi gad mcbu iestde organiz brniem zobu profilaktisko
apskati; smanas, alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu
atkarbas, k ar seksuli transmisvo slimbu profilaksi; vecku
konsultanu par brnu veselbas uzlaboanas jautjumiem. 8. Brnu un
jaunieu tiesbu aizsardzbas un prevencijas jom obrd Latvij darbojas
5 btiski politikas attstbas dokumenti: imenes valsts politikas
pamatnostdnes 2011. 2017.gadam, kas nosaka pamatprincipus imenes
valsts politikas veidoan imenes valsts politikas pamatnostdnes
2011.2017.gadam; Jaunatnes politikas pamatnostdnes 2009.
2018.gadam; Cilvku tirdzniecbas novranas pamatnostdns 2014.
2020.gadam uzsvrts, ka vairums cilvktirdzniecbas upuru ir jaunas
sievietes, kuras individuli pircji, suteneri un cilvku tirgotji
verv, transport, prdod un izmanto seksulas ekspluatcijas, piespiedu
darba un fiktvo laulbu slganas nolkos; 9. Sabiedrbas veselbas
pamatnostdns 2011.-2017.gadam konstattas btiskks problmas
sabiedrbas veselbas jom, tai skait brnu veselbas aprp. Pamatnostdns
uzsvrts, ka brna veselbu un attstbu ldz dzimanai un pirmaj dzves
gad galvenokrt nosaka mtes un tva veselba, vecku zinanas par sevi
un gaidmo brnu, k ar viu spjas rpties par brnu. Tomr jauno vecku
zinanas ajs joms nav pietiekamas; Brnu noziedzbas novranas un brnu
aizsardzbas pret noziedzgu nodarjumu pamatnostdnes 2013.2019.gadam
(turpmk pamatnostdnes) nosaka Latvijas valsts politiku brnu un
jaunieu likumprkpumu prevencijas, k ar viktimizcijas novranas jom
seu gadu garum. Brnu noziedzbas novranas un brnu aizsardzbas pret
noziedzgu nodarjumu pamatnostdnes 2013. 2019.gadam. 10. No Valsts
policijas prskata par nepilngadgo noziedzbas stvokli, noziedzgos
nodarjumos cietuajiem brniem un noziedzbas novranas problmm
2013.gad: Nepilngadgo noziedzbu veicina dadi cloi un apstki. Starp
tiem visbiek tiek minti tdi faktori k imenes socili ekonomiskais
stvoklis, vardarbba imen, izpratnes trkums par gargajm, socilajm
vrtbm un normm, atkarbas vielu lietoana, zems brna panovrtjums, k
ar nelietderga brv laika pavadana. Tau iem iemesliem pdjos gados ir
tendence samainties vietm! 11. Brnu aizsardzba pret likuma
prkpumiem: Ko tas nozm? Pankt, ka: a) Pret brniem netiek izdarti
likuma prkpumi, tai skait noziedzgi nodarjumi; b) Brns pats
neizdara noziedzgus nodarjumus; c) Brns ar savu uzvedbu nenodara
kaitjumu pats sev. 12. Likuma prkpumi: Tuvkajos piecos gados
prevencijas politika tiks attstta ar mri ne tikai samazint brnu
izdartos noziedzgos nodarjumus un citu normatvo aktu prkpumus, bet
ar veikt noteikta veida preventvas darbbas, lai novrstu delinkventu
uzvedbu veicinoos faktorus, vienlaikus uzlabojot brnu drobu un
gdjot par brniem labvlgu vidi. os mrus ir plnots sasniegt, attstot
prevenciju starpinstitucionl vid darbam ar riska grupu brniem un
viu veckiem. Analizjot likuma prkpumu dinamiku, ir iespjams secint,
ka Latvij reistrto brnu izdarto likuma prkpumu skaits samazins.
Tomr is fakts ir tiei saistms ar brnu skaita kopjo samazinjumu
valst. 13. Atkarbas: Alkohola lietoana tiek minta k viens no
btiskkajiem faktoriem, kuru d brni un jauniei prkpj likumu, gst
traumas, ir pakauti panvbu izdaranas riskiem un vardarbbai. Lai gan
pdjos desmit gados brnu saslimstba ar narkotisko, psihotropo vielu
aktu intoksikciju, alkohola atkarbu un prmrgu t lietoanu Latvij
bija samazinjusies, pdjos divos gados ir scis augt tdu brnu skaits,
kuri no atkarbu izraisou vielu lietoanas rezulttiem rstjas slimncs
. Brnu saslimstba ar narkotisko, psihotropo un toksisko vielu aktu
intoksikciju un kaitjoi prmrgu lietoanu 2012. gad bija visaugstk
pdjo septiu gadu laik. Specilisti atzst, ka arvien biek Latvij
stacionros nonk brni ar psihiskas uzvedbas traucjumiem, kuri ir
lietojui psihoaktvas vielas. Turpat, 11. lpp. Prskats par brnu
stvokli Latvij 2012.gad,
http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/bernu_tiesibas/akti/lmzino_060114.pdf
(skatts 23.05.2014). 14. 2012.gad Latvij izraisjs asas un
pretrungas specilistu diskusijas par brnu ar traucjou uzvedbu
izslganu no skolas, un prevencijas jautjumi nonca nacionlo mediju
virsrakstos. T k Latvij nav attsttas un uz vienotiem principiem
balsttas brnu un jaunieu likumprkpumu prevencijas sistmas, plai
tika apspriestas reaktvu metou pielietoanas iespjas vai nu pret
veckiem, vai brniem. Tikai ptot ldzgu pieredzi cits valsts, tika
konstatts, ka sodi nebs tie, kas mudins veckus skt domt par savu
atbildbu pret brniem. Ir acmredzams, ka msu sistm iztrkst
individuls prevencijas posms, kur notiek sadarbba un atbalsta
sniegana veckiem pastv tikai sods. Tai pat laik prevenciju izprotam
tikai k kampau, bet individul prevencija nav nedz definta, nedz
ietverta tiesbu aktos. Tau sods nevar iemct bt par labiem veckiem,
k vien bt par sodtiem cilvkiem. Soda rezultts var bt pat pretjs t
ar neizprotot vecku lomu, sodtie vecki dusms var vrsties ar
vardarbbu pret paa brniem, domjot, ka brni ir vaingi vecku nediens.
15. Lai noskaidrotu, k tiesbu aizsardzbas iestu un brnu lietu
specilisti, k ar citi sabiedrbas prstvji, attiecas pret dadiem
jaunieu likumprkpumu prevencijas aspektiem, no 2014.gada 14.apra
ldz 28.aprlim tika veikts Latvijas brnu un jaunieu likumprkpumu
prevencijas sistmas novrtjums. Kopum aptauj brvprtgi piedaljs 133
cilvki, no kuriem 45 prokurori, 17 pavaldbu socili darbinieki, 5
skolotji, 6 psihologi, 2 tiesnei, 6 Valsts probcijas dienesta
darbinieki, 5 valsts un pavaldbas policijas darbinieki, 6 juristi,
viens uzmjs un 37 citu profesiju un nodarboanos prstvji rsti,
valsts prvaldes institciju ierdi un citi. 16. Latvijas brnu un
jaunieu likumprkpumu prevencijas sistmas novrtjums 48% (62 cilvki)
no aptaujtajiem nordja, ka viu dzves viet preventvais darbs ar
riska grupu jaunieiem un jaunieiem riska situcijs tiek veikts
viduvji, 30% (39 cilvki) no aptaujtajiem o darbu vrtja k oti
sliktu, bet 10% (13 cilvki) k pilnb nesekmgu. Turklt tikai 12% (16
cilvki) pauda viedokli, ka esoais preventvais darbs ar brnu un
jaunieu riska grupm viu dzves viet ir labs, neviens no aptaujtajiem
nenordja, ka tas btu teicams. Fakts, ka 88% no aptaujtajiem
preventv darba organizcijai ir devui viduvju vai zemu vrtjumu,
saskan ar iepriek analiztajos ptjumos un politikas dokumentos
iekauto informciju. 17. Latvijas brnu un jaunieu likumprkpumu
prevencijas sistmas novrtjums Vai ir pietiekamas jaunieiem pieejams
brv laika lietdergas pavadanas iespjas? 45% (58 cilvki) nordja, k
ts ir viduvjas; 8% (10 cilvki) nordja, ka brv laika pavadanas
iespjas jaunieiem pastv, bet ts ir grti pieejamas, 7% (9 cilvki)
uzskatja, ka viu dzves viet jaunieiem nav praktiski nekdu lietdergu
brv laika pavadanas iespju. 37% (48 cilvki) atbildot uz o jautjumu
nordja, ka brvo laiku jaunieiem ir iespjams pavadt lietdergi, ja
vien vii pai grib iesaistties, bet tikai 4% (5 cilvki) das iespjas
uzskatja par teicamm. 18. Brnu un jaunieu lietderga laika plnoana
un pavadana ir viena no metodm, k nepieaut antisocilas uzvedbas
risku raanos, tomr tradicionli Latvijas sabiedrb ilgu laiku
dominjis uzskats, ka metode var atrisint visus prevencijas
uzdevumus. Vai lietdergu brv laika pavadanas iespju pastvana vispr
ir prieknoteikums tam, ka brns neiesaistsies antisocils darbbs? 78%
(101 cilvks) nordja, ka visdrzk lietdergas brv laika pavadanas
iespjas izmaina brna pieredzi un izpratni par iespjm kopum. 16% (21
cilvks) nordja, ka lietdergas brv laika pavadanas iespjas visdrzk
nevar pasargt brnu no antisocilas uzvedbas riskiem, jo iesaistans
vai neiesaistans antisocils darbbs ir atkarga no brna dzvesveida un
imenes vairk, nek no brv laika pavadanas iespjm. 5% (6 cilvki)
uzskatja, ka brv laika lietdergas pavadanas iespjas ir svargas, jo
tas auj paturt brnu pieauguo redzeslok. Tikai 2% no aptaujtajiem
uzskatja, ka lietdergas brv laika pavadanas nodroinana nevar
pasargt brnu no antisocilas uzvedbas riskiem, jo socils problmas ir
tik dzias, ka brniem nav izstrdjus iemaas iesaistties jebkds
nodarbbs, pulcios vai brv laika pavadanas paskumos. 19. Konstattie
riski un riska situcijas brniem Konfliktjoas attiecbas gan mjs, gan
skolas vid Dada veida vardarbba imen Skolas kavjumi Ilgstoa
nesekmba Klaioana, prmrgs lderisms Vardarbba pret vienaudiem vai
vardarbba no vienaudu puses Visvairk konstatts riska situcijas -
vecku irans process, kura rezultt pieaugui karo sav starp,
iesaistot brnus. Vardarbga emocionl attieksme pret brnu imen
Pameana novrt Nepietiekama uzraudzba Sajta, ka neesi nevienam
vajadzgs un nekur neesi piedergs Brnam uzliek par daudz pienkumu,
atbildbu (vecki, skolotji) neatbilstoi via vecumam Mcans grtbas
Atkarbu izraisou vielu lietoana 20. Konstattie riski veckiem,
imenei Audzinanas prasmju un iemau trkums Konfliktjoas attiecbas
imen Alkohola atkarbas Bezdarbs Garga veselbas problmas Nabadzba
Brnu audzina viens no veckiem vai vecvecki, jo vecki ir aizbraukui
strdt uz rzemm Vardarbba imen Antisocila uzvedba Nepiemrota
dzvesvieta Veckiem brna mjs nav vietas jeb brnam imen nav vrtbas,
jo vecki ir premti ar savm problmm Prmrgs lderisms jeb nepamatotas
prasbas pret apkrtjiem cilvkiem Aptiskas attiecbas imen Iesaistans
dada veida grupjumos jeb nepareizie draugi 21. Skka informcija par
o tmu: Ptjums: Mekljot labko Eiropas praksi jaunieu noziedzba
(2014) Publikciju apkopojums: Brnu socila iekauana k antisocilas
uzvedbas n (2014) 22. PALDIES PAR UZMANBU! @providuslv
facebook.com/providuslv [email protected]
[email protected] +37167039251 PROVIDUS.LV cietusajiem.lv
socialauznemejdarbiba.lv democracyoneday.com dzivotlatvija.lv
korupcijas-c.wikidot.com
