Miopijas kontrole

Myopia management in pediatric contact lens practice – the role of contact lenses. Prof. Christina Grupcheva MD, PhD, Dsc,

FEBO, FICO, Bulgaria.

Ko mēs zinam par miopiju?

• Miopija ir pazīstama 2000 gadus un pirmo reizi tika aprakstīta ar seniem grieķiem.

• Miopijas izplatība ir 20-80% no visām refraktīvām kļūdām jaunībā.

• Miopija tipiski sākās bērnībā vai pusaudžu vecumā un parasti progresē acīm turpinot attīstīties.

• Miopija nelabvēlīgi ietekmē dzīves kvalitāti.

Ko mēs zinam par miopijas progresēšanu?Pēc definīcijas, tuvredzības progresēšana ir acs ābola aksiāla garuma palielināšanās.

Pēdējie zinātniskie fakti ļoti pārliecinoši pierada to, ka galvenais faktors acs ābola pagarināšanās ir perifērais defokuss.

Kad korekcija tiek veikta ar monofokālu lēcu, fokuss tiek pārnests uz mugurējo polu, bet attēla perifērija tiek fokusēta aiz tīklenes. Tas izsauc centrālo emetropiju un perifēro hiperopiju. Šī neregulāra hiperopiska pārvirze kalpo par stimulu acs pagarināšanai.

Kāda ir akomodācijas role?

• Ir hipotēze, ka pārlieku akomodācija ir miopijas progresēšanas un aksiāla acs garuma palielināšanas iemesls.

Vai mēs varam ietekmēt miopijas progresiju?

Patreiz ir zināmas vairākas miopijas aprūpes opcijas:

dažādi briļļu nēsāšanas režīmibriļļu lēcas ar aditīvukontaktlēcasortokeratoloģijamiopijas kontroles lēcasakomodāciju bloķējošie medikamentiacu hipotenzīvie līdzekļiķirurģijaredzes terapijaķirurģiskā ārstēšana

Iedarbība uz akomodāciju• Dažos pētījumos tika pielietots atropīns, tropikamīds vai pirenzepīns ar ideju,

ka tie nomāks akomodāciju.– Diemžēl atropīns lielās devās ir toksisks un izsauc nozīmīgus lokālus un sistēmiskus

efektus. Ilgtermiņa atropīna efekti nav pilnībā zināmi un ir iespējams risks no ilgtermiņa UV izsauktā tīklenes bojājuma un kataraktas veidošanās hroniskās zīlītes dilatācijas rezultātā.

– Uz putnu un zīdītāju modeļiem tika demostrēta pirenzepīna spēja bloķēt acs aksiālo pagarināšanos. Randomizēti pētījumi ar pirenzepīnu pašlaik ir procesā un dati par efektivitāti nav pieejami.

– Tropikamīda iedarbība uz akomodāciju ir īslaicīga, līdz ar to ir nepieciešama biežāka lietošana, kas nav ļoti ērti.

• Turpinot šo domāšanas veidu, atsevišķi izmeklētāji novērtē bi- vai multi-fokālu lēcu efektu kā veidu pārlieku akomodācijas samazināšanai. Neskatoties uz to, ka šie pētījumi sākās 1940 gados, joprojām nav pārliecinošas atradnes, ka bi- vai multi-fokālai korekcijai gados jauniem pacientiem ar miopiju ir labvēlīgs efekts uz slimības progresiju.

Citas opcijas• Acs hipotenzīvo līdzekļu pielietošana tiek pamatota ar to, ka miopijas iemesls ir pasīva

sklēras stiepšanās. Pārlieku akomodācija un konverģence var paaugstināt intraokulāro spiedienu.

• Redzes terapijas opcija tuvredzības aprūpes gadījumā balstās uz Beitsa pieņēmumu par to, ka acs ārējo muskuļu parāk stipra darbība var novest pie izmaiņām akomodācijā. Patreiz nav pārliecinošu pierādījumu, ka redzes terapija ir efektīva miopijas aizturēšanā.

• Acs refraktīva ķirurģija ir piemērota bērniem ar smagu anizometropiju vai augsto abpusējo miopijas pakāpi, kas nepadodas tradicionālai terapijai.

• Pagatnē daudzi redzes aprūpes speciālisti izmantojuši cietās PMMA kontaktlēcas kā tuvredzības aizturēšanas opciju. Bet izrādījās, ka tās var tikai sekmēt centrālās radzenes daļas saplacināšanos un tām nav efekta uz acs augšanu. Pasaules pētījumos netika novērota atšķirība briļļu, mīksto kontaktlēcu vai cieto gāzes caurlaidīgo kontaktlēcu efektos uz acs aksiāla garuma palielināšanos.

• Ortokeratoloģija uzrādījusi sevi kā daudzsološa opcija. Pasaules pētījumi par ortokeratoloģiju uzrāda līdzīgus rezultātus – aizturētu acs ābola augšanu jauniem pacientiem. Skaidrojums ir perifērā miopizācijā hipermetropizācijas vietā ortokeratoloģijas lēcu dizaina dēļ, kas ir saistīta ar progresējošas augšanas aizturēšanu.

Tradicionālas kontaktlēcas vs ortokeratoloģijas kontaktlēcas.

Miopijas korekcija ar tradicionālo kontaktlēcu rāda hiperopisko defokusu tīklenes perifērijā, kas stimulē acs aksiālā garuma palielināšanos.

Miopijas korekcija ar ortokeratoloģijas kontaktlēcām rāda miopisko defokusu tīklenes perifērijā, kas var palēnināt miopijas progresēšanu (tiek rādīta centrālā emetropija unperifērā miopija).

Vai mēs varam lietot šos atklājumus klīniskajā praksē?

• Acīmredzams, ortokeratoloģijas lēcas nebūtu labākais risinājums katra pacienta gadījumā vairāku iemeslu dēļ (Mikrobu keratīts – gulēšana kontaktlēcās).

• Savukārt, lai adaptētu attēlu uz tīklenes perifēriju, optiskai korekcijai ir jābūt koncentriskai, novietotai tuvu acij un stabilai, līdz ar to, kontaktlēcas ir labākais risinājums.

• Lai risinātu šo jautājumu tiek izstrādātas vairākas speciālas defokusu koriģējošās kontaktlēcas miopijas kontrolei. Daudzi pētījumi joprojām notiek, bet sākotnējie paziņojumi ir daudzsološi.

Speciālas miopijas kontroles mīkstās kontaktlēcas...

Pareizi sabalansētas vairāku optisko zonu kontaktlēcas var būt efektīvs ārstēšanas veids, lai noverstu miopijas attīstību.

Miopijas progresēšana un acs pagarināšanās bija nozīmīgi samazinātas acīs, kas tika koriģētas ar bifokālām kontaktlēcām ar centru tālumam salīdzinājumā ar monofokālām kontaktlēcām.

Vai mēs esam sagaidījuši miopijas kontroles ēru?

• Diemžēl miopijai ir daudzveidīga izcelsme, kas iekļauj ģenētikas kombināciju ar apkārtējas vides faktoriem.

• Miopijas progresijas aizturēšana nav tas pats, kas miopijas kontrole.

• Miopijas aizturēšana ar perifērā defokusa korekcijas palīdzību un akomodācijas samazināšanos prasa vairāk klīnisko pētījumu un tehnoloģiju attīstību.– Kā un kāpēc perifērā tīklene nosaka optiskus signalus, kas var

kontrolēt acs aksiālā garuma palielināšanos?• Mums ir jāpielieto labāko no mūsu patreizējām zināšanām

bērnu miopijas aprūpē.