View
1.002
Download
105
Category
Preview:
Citation preview
oṃ tatsadbrahmaṇe namaḥ |
vāmakeśvaratantrāntargatanityāṣoḍaśikārṇavaḥ
śrībhāskararāyonnītasetubandhākhyavyākhyānasahitaḥ |
tatra prathamo viśrāmaḥ |
śrīgambhīravipaścitaḥ piturabhūdyaḥ konamāmbodare
vidyāṣṭādaśakasya marmabhi(vi)dabhūdyaḥ śrīnṛsiṃhād guroḥ |
yaśca śrīśivadattaśuklacaraṇaiḥ pūrṇābhiṣikto'bhavat
sa tretā tripurā trayīti manute tāmeva nāthatrayīm || 1 ||
vāmakeśvaratantrasthe nityāṣoḍaśikārṇave |
pūrvottaracatuḥśatyau vyācaṣṭe bhāskaraḥ sudhīḥ || 2 ||
nityāṣoḍaśikārṇavanāmani tantre śivaikaparatantre |
atigahane phaṇipaṭale spanditumapi kaḥ kṣamo manujaḥ || 3 ||
yadyapyevamathāpi tu pūrvācāryaiḥ pradarśitaṃ setum |
dṛḍhabandhairuddhartuṃ gurubhaktyaiva pravartito'smi balāt || 4 ||
nityāṣoḍaśikāmbhodheḥ paraṃ pāraṃ yiyāsavaḥ | viśrāmairaṣṭabhiryuktaṃ setubandhaṃ bhajantvimam || 5 ||
ā prācaḥ kāmarūpāddruhiṇasutanadaplāvitādā pratīco
gāndhārātsindhusārdrādrapuvaracari(raci)tādā ca setoravācaḥ |
ā kedārādudīcastuhinagahanataḥ santi vidvatsamājā
ye ye tāneṣa yatnaḥ sukhayatu samajānkaścamatkartumīṣṭe || 6 ||
iha khalu nikhilajanābhilaṣaṇīyaṃ sukhameva puruṣārthaṃ | tacca
kṛtrimamakṛtrimaṃ ceti dvividhaṃ krameṇa
kāmamokṣapadābhyāmabhilapyate | tadubhayasādhanatvāddharmo
dharmasādhanatvādartho'pi sarvābhilaṣita eveti parasparaṃ
taratamamāvāpannā api puruṣairarthyamānatvāviśeṣāccatvāro'pi p. 2)
puruṣārthā eva | yattu svavimarśaḥ puruṣārtha iti kalpasūtraṃ
tanmokṣasyaivākṛtrimasukhatvānmukhyatvābhiprāyeṇetyaviruddham
| te ca tādṛśajñānavijñānasādhyāḥ tāni ca
tādṛśatādṛśacittaikasādhyāni | citteṣu tādṛśatvaṃ tu
śuddhitāratamyāt | tataśca vividhakarmaparipākāyattavividhacittaśālino
janānanujighṛkṣuḥ paramakāruṇiko bhagavānparameśvaraḥ parasparavilakṣaṇā api sākṣātparamparayā vā
paramapuruṣārthaikaprayojanikā vidyāḥ pravartayāmāsa | tathā ca śrutiḥ īśānaḥ sarvavidyānām | yo brahmāṇaṃ vidadhāti pūrvaṃ yo vai
vedāṃśca prahiṇoti tasmai | atra cakārāditaravidyāsamuccayaḥ |
tasmai vedānpurāṇāni dattavānagrajanmane | ityupabṛṃhaṇadarśanāt |
smṛtirapi - aṣṭādaśānāmetāsāṃ vidyānāṃ bhinnavartmanām ||
ādikartā kaviḥ sākṣācchūlapāṇiriti śrutiḥ |
tataśca jagadāptaparamaśivapraṇītatvāviśeṣeṇa sarvāsāṃ
vidyānāmadhikāribhedena prāmāṇyameveti spaṣṭaṃ sūtasaṃhitādau |
adhikāraśca yathā nāstikānāmevā'rhatādidarśaneṣu traivarṇikādereva
vaidikamārgeṣviti puruṣabhedenaiva vyavasthitastathaikasyāpi puruṣasya
cittaśuddhitāratamyādapi kaścidvyavasthitaḥ | varṇabhedenevā'śramabhedenāpi dharmavyavasthādarśanāt | evaṃ ca
yāni tattadvidyāpraśaṃsakāni vacanāni tāni tattadadhikāriṇaṃ pratyeva
pravartakāni | yāni ca tannindakāni tāni tattadanadhikāriṇaṃ prati
nivartakāni | na punarnahi nindānyāyena vidheyastāvakāni |
atibālyadaśāyāṃ bālakrīḍanake pravartayatāmeva pitrādīnāṃ
tasyaivādhyayanādhikāre tādṛśakṛīḍāyāṃ tāḍanakartṛtvadarśanāt |
tadayaṃ mathito'rthaḥ jātamātrasya traivarṇikasya puruṣasya
krīḍādhikāre nivṛtte'kṣarābhyāsaḥ | tataśchandobhāṣājñānārthaṃ
kāvyādhyayane pravartakānyadoṣaṃ
guṇavatkāvyamityādīnyagnipurāṇavacanāni | vyutpannasya tu
kāvyālāpāṃśca varjayediti niṣedhaḥ | kāvyādhyayanajanyaprayojanasya
jātatvenottarabhūmikāyāmevādhikārāttāṃ vihāya
pūrvabhūmikāyāmevā'yuḥ kṣapayato'niṣṭaṃ bhavatīti tadarthaḥ | tato
dehādyatiriktatvenā'tmano jñānārthaṃ nyāyaśāstrādhyayane vidhiḥ śuṅgenā'tmānamanvicchetyādiḥ | śuṅgaṃ
!!p. 3) heturavayasamudāyātmakanyāya iti yāvat |
dehādibhinnatvenā'muṣmikayātāyātakṣamatayā'tmani jñāte tu
tādṛśaphalakakarmasvadhikārādānvīkṣikīṃ tarkavidyāmanurakto
nirarthikāmityādayo niṣedhāḥ pūrvabhūmikāṃ niṣedhanti |
dharmamevā'caretprājña ityādividhaya uttarabhūmikāyāṃ pravartayanti |
tadupayogitvena pūrvamīmāṃsāyā vede karmakāṇḍasya cādhyayanaṃ
tena dharmārthakāmeṣu sādhiteṣu caturthapuruṣārthalipsayā
pūrvabhūmikātyāgāya nāstyakṛtaḥ kṛteneti karmanindā | etāśca sarvā
ajñānabhūmikā ityucyate | etāḥ parasparāntarbhāvena saptaiveti
vasiṣṭhaḥ | etaduttarāstu jñānabhūmikāḥ | atha tadvijñānārthaṃ sa
gurumevābhigacchedātmā vā are draṣṭavya ityādayo brahmajñānavidhaya
uttarabhūmikāpravartakāḥ | uttarabhūmikāstu bahvya iti kecit |
vadanti bahubhedena jñānino yogabhūmikāḥ | iti vacanāt |
saptaiveti tu bhagavānvasiṣṭhaḥ | avabodhaṃ vidurjñānaṃ tadidaṃ
sāptabhūmikamityukteḥ | tannāmāni vividiṣā vicāraṇā tanumānasā
sattvāpatīrasaṃsaktiḥ padārthābhāvinī turyageti | tallakṣaṇāni tu
vāsiṣṭhe jñānaśāstre draṣṭavyāni [draṣṭavbāni] | tadupayogitayā ca
veda upaniṣatkāṇḍasyottaramīmāṃsāyāścādhyayanam |
brahmajñānaṃ ca dvividhaṃ śābdamaparokṣānubhavarūpaṃ ca |
śāstradṛṣṭirgurorvākyaṃ tṛtīyaḥ svātmaniścayaḥ | antargataṃ tamaśchettuṃ śābdo bodhonahi kṣamaḥ || ityādijñāpakāt |
tena śābdabhūmikālāmottaraṃ tatrā'yuṣkṣapaṇaniṣedhārthāḥ pāṇḍityānnirvidya bālyena tiṣṭhāsedityādayaḥ | saptabhūmikāntargatadvitīyatṛtīyayośca madhye bhaktirūpaikā mahatī
bhūmikā tadupayogitvena bhaktimīmāṃsādhyayanam | bhaktiśca
pañcamabhūmikāntamanuvartate |
tallāmottaramaparokṣānubhavarūpaṣaṣṭhabhūmikālābhaḥ | saiva ca
jīvanmuktiḥ | tadavyavahitottarameva ca videhakaivalyaṃ jñānādeva tu
kaivalyamityatra jñānapadasyānubhavaparatvāt | nyāyādiśāstreṣu
svasvabhūmikālābhamātreṇa mokṣaproptivarṇanaṃ
tūttarottarabhūmikānāmapahnavenaiva | puruṣārthaprāptau
vilambaśaṅkayā pravṛttyabhāvanirāsena tasyādoṣatvāt | yāni ca
karmaṇaiva hi saṃsiddhiḥ, yamevaiṣa
p. 4) vṛṇute tena labhya ityādīni vacanāni teṣvevakāraḥ svasvabhūmikāsādhya uttarabhūmikādhikārarūpaphale
sādhanāntaranirāsārtho na punaruttarabhūmikābhāvabodhakaḥ | jñānādeva tvityatra tvanubhavātparataḥ sādhanāntararūpāyā
bhūmikāyā abhāvāttadabhāvabodhaka eveti sarveṣāṃ
tattadvidyāpravartakānāmṛṣīṇāṃ na mitho virodhaḥ | etāsāṃ ca
bhūmikānāmekaikasyā avāntarabhūmikā api bhūyasya
eveyattayā'pariccheyā buddhimadbhiranubhavaikavedyāḥ santyeva |
taduktam - ityavasthā mayā proktāḥ saptājñānasya rāghava |
ekaikā śatasaṃkhyā'tra nānāvibhavarūpiṇī || iti |
evamanekāsu bhūmikāsvekaikā'pi bahubhirjanmabhireva sādhyate |
tadevamaparimitairjanmabhirmahatā prayatnena parabrahmaṇaḥ śābdatattvaniścayabhūmikāparyantaṃ krameṇa sanyagārūḍhasya
saṃsāre nātyantamāsaktirnāpi dṛḍho nirveda ityākārikā vilakṣaṇā cittaśuddhiḥ saṃpadyate | so'yaṃ bhaktimārge'dhikārī |
na nirviṃṇṇo nacā'sakto bhaktiyogo'sya siddhidaḥ |
iti vacanāt |
sā ca bhaktirdvividhā - gauṇī parā ceti | tatrā'dyā saguṇasya brahmaṇo
dhyānārcanajapanāmakīrtanādirupā saṃbhavatsamuccayikā |
parabhaktistvetajjanyānurāgaviśeṣarūpā | ādyāyā api
bahavo'vāntarabhūmikāḥ | tāsu prathamā yoṣāmagniṃ
dhyāyītetyādibhāvanāsiddhiḥ | dvitīyā mano
brahmetyupāsītetyādivihitopāstiḥ | tṛtīyā tvīśvaropāstiḥ | īśvarasyāpi
sūryagaṇeśaviṣṇurudraparaśivaśaktibhedena
bahuvidhatvāttattadupāstayo'pi bhinnā eva bhūmikāḥ | śaktirapi
cchāyāvallabhālakṣmyādibhedenānantavidhaiva | anena krameṇaitā
bhūmikā anantairjanmabhirārūḍhasya paścātripurasundaryāṃ
gauṇabhaktyudayastatra samyaṅnirūḍhasya tasyāṃ parabhaktyudayā iti
sthitiḥ |
śaivavaiṣṇavadaurgārkagāṇapatyādikaiḥ kramāt |
mantrairviśuddhacittasya kaulajñānaṃ prakāśate ||
p. 5) sarvebhyaścottamā vedā vedebhyo vaiṣṇavaṃ param |
vaiṣṇavāduttamaṃ śaivaṃ śaivāddakṣiṇamuttamam ||
dakṣiṇāduttamaṃ vāmaṃ vāmātsiddhāntamuttamam |
siddhāntāduttamaṃ kaulaṃ kaulātparataraṃ nahi || iti vacanāt ||
anyānyapīdṛśe bhūmikākrame mūlabhūtāni vacanāni bahūni
lekhyānyapi vistarabhayānna likhitāni | katicittu saubhāgyabhāskare
pradarśitānyasmābhiḥ | śrīmahātripurasundaryāśca gauṇīṃ bhaktiṃ
setikartavyatākāṃ nirūpayitumaidaṃparyeṇa sundarītāpanīpañcakaṃ
bhāvanopaniṣatkaulopaniṣadguhyopaniṣanmahopaniṣaccetyādayo
vedaśirobhāgāḥ pravṛttāḥ | vede ca pūrvakāṇḍasya
śeṣabhūtatayā'śvalāyanādikalpasūtrāṇāṃ manvādismṛtīnāṃ ca
pravṛttivadupaniṣatkāṇḍaśeṣatvena paraśurāmādikalpasūtrāṇāṃ
yāmalāditantrāṇāṃ ca pravṛttiḥ | purāṇānāṃ tu kāṇḍadvayaṃ
pratyapi śeṣatvena pravṛttiḥ | tataśca smṛtitantrapurāṇānāṃ
vedamūlakatvenaiva prāmāṇyam | ye ca
pratyakṣaśrutiviruddhāstattadekadeśāsteṣāṃ virodhādhikaraṇanyāyena
yāvanmūlaśnutidarśanamananuṣṭhānalakṣaṇamaprāmāṇyam | yāni tu
sarvāṃśenāpi vedaviruddhānyeva kānicitantrāṇi pāśupataviśeṣapāñcarātraviśeṣādīni tāni nedṛśīṃ
bhūmikāmārūḍhasya | api tu śrautasmārtakarmabhūmikādhikāriṇa eva
kenacitpāpena tataścyutau teṣvadhikāraḥ |
ata eva -pāñcarātraṃ bhāgavataṃ tathā vaikhānasābhidham ||
vedabhraṣṭānsamuddiśya kamalāpatiruktavān ||
ityādinā katipayānāmeva parigaṇanamupapadyate |
tena - śrutibhraṣṭaḥ śrutiproktaprāyaścitte bhayaṃ gataḥ | krameṇa śrutisiddhyarthaṃ manuṣyastantramāśrayet ||
ityatra tantrasāmānyapadaṃ tādṛśaviśeṣaparam |
patyurasāmañjasyādityadhikaraṇamapi tādṛśatantraparameva | yāni tu
rāmakṛṣṇanṛsiṃharudraparaśivasundaryādyupāsanābodhakānyagastyādi
tantrāṇi tanmūlabhūtānāṃ rāmatāpanyādyupaniṣadāṃ
pratyakṣatvādeva
p. 6) teṣāṃ nāprāmāṇyaśaṅkākalaṅkāvakāśaḥ | tatra
sundaryupāstistāvaddvividhā | bahiryāgāntaryāgabhedāt | antaryāgo'pi
trividhaḥ - sakalaḥ sakalaniṣkalo niṣkalaśceti | tenaitāścatasro bhūmikāḥ | pūrvapūrvabhūmikārūḍhasyaivottarottarabhūmikāyāmadhikāraḥ pūrvavat | ye tu bahiryāgasya bhedāḥ kevalo yāmalo
miśraścakrayugvīrasaṃkara iti pañcoktā abhigamanādayo
daurvodhyādayaśca pañca pañca tantrabhedenoktāstairbhedairviśiṣṭo
bahiryāgaḥ sarvopyekaiva bhūmikā deśakālaśaktyādibhedamātreṇaiva
teṣāṃ vyavasthā na punaścittaśuddhibhedena | bhūmikābhede
cittaśuddhitāratamyarayaiva niyāmakatvāt | evaṃ ca sundarītantreṣvapi
yāni kulārṇavajñānārṇavasvacchandaparānandabhairavīdakṣiṇāmūrti prabhṛtīni teṣu prāyeṇa vahniryāgasyaiva prapañco bhūyān | āntarasya
tvalpaḥ | vāmakeśvaratantre tu tadvaiparītyameveti
sarvatantrottamatvādāntaropāstiśīlasyaivopāsakamūrdhanyasyātrā-
dhikāraḥ | tadetaduktaṃ śrīmadācārya bhagavatpādaiḥ -
catuḥṣaṣṭyā tantraiḥ sakalamabhisaṃdhāya bhuvanaṃ
sthitastattatsiddhipasavaparatantraḥ paśupatiḥ | punastvannirbandhādakhilapuruṣārthaikaghaṭanā-
svatantraṃ te tantraṃ kṣititalamavātītaradidam || iti |
catuḥṣaṣṭitantrāṇi nāmanirdeśenānūdya
punardevīkṛtapraśnasyāsminneva tantre darśanālliṅgādidameva
tantramasmiñśloke pañcaṣaṣṭitamatvenābhipretamityunnīyate |
jñānārṇavaparaṃ svatantrapadamiti tu gaurīkāntaḥ | anye tu
tantrarājatantrameva pañcaṣaṣṭitamam | svatantraviśeṣaṇasyehoktasya
tatraiva darśanālliṅgāt |
tathā ca smaryate - teṣāmanyonyasāpekṣyājjāyate mativibhramaḥ | tasmāttu nirapekṣaṃ me tantraṃ tāsāṃ vada prabho ||
itītyāhuḥ | vastutastu mokṣasya bahiraṅgasādhane bahiryāge tasya
tantrāntaroktakarmānapekṣatve'pyantaraṅgasādhane'ntaryā-ge'syaiva
nairapekṣyam | tantrāntareṣvetāvato'ntaryāgaprapañcasyābhāvādeva |
pratyuta tantrarājasyāpyatetsāpekṣataiva dṛśyate |
p. 7) yaduktaṃ tatraiva - nityāhṛdayasaṃproktasphuṭopāyena bhāvayet | iti |
nityāhṛdayamityetattantrottarārdhasya yoginīhṛdayasya saṃjñā | atra
bahiryāgāṅgānāmalpānāṃ
kathane'pyantaraṅgopāstidārḍhyaśīlānāṃ tāvataiva paripūrtiḥ kalpayituṃ śakyate | na ca tantrarāje'nyeṣāṃ sāpekṣatāyāḥ kathanātsarvavedāntapratyayanyāyena
guṇopasaṃhārasyā'vaśyakatvācca kathaṃ tāvataiva pūrtiriti vācyam |
sarvatantropasaṃhārasyāśakyatvādeva tathā kalpanāt | ata eva
sarvatantropasaṃhārasyāsaṃbhavādeva -
vahvalpaṃ vā svagṛhyoktaṃ yasya yāvatprakīrtitam |
tasya tāvati śāstrārthe kṛte sarvaḥ kṛto bhavet ||
iti nyāyasiddhaṃ vacanamupapadyate | sāpekṣatvacanaṃ tu
tantrāntareṇa dīkṣitānāṃ yāvacchakyatantrāntaroktāṅgopasaṃhāre
phalabhūmā'sti, tantrarājoktadīkṣāvatāṃ tu tāvanmātreṇa
phalabhūmetyanyopasaṃhāro'narthaka ityetatparam |
yānyavaśyāpekṣyāṇyaṅgāni tāni kalpasūtrādeva grāhyāṇi | kalpasūtrāṇāṃ tattacchākhāpekṣitārtha samarpaṇārthatvenaiva
praṇayanasiddhāntāt | ata eva
mantradīkṣāpuraścaraṇādīnāmanayoścatuḥśatyorakathanāt-
tadarthamanyasāpekṣatve svātantryabhaṅga iti nirastam | vastutastu
dīkṣādayo'pyatraiva tantre dhvanitā iti tatra tatra vakṣyāmaḥ | nahi
nityāhṛdayoktapadārtha svīkārasya dhvananamātreṇa
tantrarājasvātantryavādināṃ tadbhaṅgaḥ | guṇopasaṃhāranyāyenānyadīyagrahaṇasyaiva sāpekṣyatārūpatvāt |
kaṇṭharaveṇa dhvanito'rtha stu kathitaprāya eveti tasyānyato grahaṇaṃ na
svātantryavighātakam | kalpasūtrasya tu
kaṇvādipañcadaśaśākhāsvekasya kātyāyanīyasyeva paraśurāmīyasya
nikhilasundarītantreṣvaṅgatvāttantrarājādiṣvapi taduktārthagrahaṇasya
niṣpratyūhatayā
samapradhānabhūtatantrāntarasāpekṣatvābhāvamātreṇānapekṣa-
tvasyāpyupapatteretattantre'pi taduktārthasya yāvadapekṣamaviruddhaṃ
grahaṇamanapodya (hya)m | anyathā padārthavyutpattisāpekṣatvenāpi
nairapekṣyabhaṅgāpatteḥ | tena saṃdhyāsnānādikaṃ
kalpasūtrādagrāhyameveti dik | tadidaṃ vāmakeśvaratantraṃ
pūrvottaracatuḥśatīyugalātmakameva manyante |
upakramopasaṃhārayostantrārambhasamāpticihnadarśanāt | paraṃ tu
tantrasāre
p. 8) cakrasaṃskāravidhirvāmakeśvaratantrokta ityuktam | stotrāṇi ca
kānicidetattantranāmnaivopalabhyante | saubhāgyaratnākare likhitā ṣaṭśatī
lalitārcanacandrikādau likhitavacanānyapyetattantranāmnaiva santi |
teṣāmaṣṭaśatyāmadarśanātkva niveśa iti cintyam | ata
evāsvarasādṛjuvimarśinyāmuktam -
śrīvāmakeśvaraṃ nāma śāstraṃ tantraṃ prakāśate |
madhye śāstrasya tasyāsti nityaṣoḍaśikārṇavaḥ || tatra ca dve catuḥśatyāviti |
manoramāyāṃ tu nityānāṃ ṣoḍaśānāṃ ca nava tantrāṇi kṛtsnaśaḥ | iti ślokavyākhyāvasare
nityāṣoḍaśikārṇavasundarīhṛdayavāmakeśvaratantrāṇi pṛthaggaṇitāni |
paraṃ tu tadyoginīhṛdaya eva
vāmakeśvaratantre'sminnajñātārthāstvanekaśa iti
nirdeśasvarasaviruddham | pūrvottaracatuḥśatyo rekavākyatā tvavivādā |
pūrvottarasamākhyābalāt | pūrvatantre kathitānāṃ
karaśuddhyādinyāsānāmuttaratantre'kathanena tatroddhṛtāyā mūrtividyāyāḥ pūrvatantre'nuddhārādinā ca jñāpakena
parasparasākāṅkṣatvācca | ubhe ca catuḥśatyau yadyapi
prācīnairbahubhirvyākhyāte eva paraṃ tu tāṣṭīkā asthāne vistṛtāḥ sthāne saṃkucitāḥ kvacinnyāyavirudhāḥ kvacitsaṃpradāyaviruddhāḥ kvacinmūlasvarasaviruddhāḥ kvacittyaktamūlaślokāḥ kvacittantrāntaraviruddhāḥ kvacitpakṣapātakaluṣitā iti tattadaṃśānparihṛtyātīva niṣkṛṣyetarāṃśeṣu tatpradarśitadiśaiva
saṃkṣipya vyākhyātumayamudyogaḥ saphala iti sahṛdayā vidāṃkurvantu |
ityanubandhacatuṣṭayanirūpaṇam |
athātropāsyāyāḥ parameśvaryāstrīṇi rūpāṇyupāstiyogyāni
sthūlaṃ sūkṣmaṃ paraṃ ceti | tatrā'dyaṃ karacaraṇādyavayavaśīlaṃ
[-śaliṃ] mantrasiddhimatāṃ cakṣurindriyapāṇīndriyayoryogyam |
tataḥ padmanibhāṃ devīṃ bālārkakiraṇāruṇām |
ityādinā vakṣyamāṇam | dvitīyaṃ mantrātmakaṃ puṇyavatāṃ
śravaṇendriyavāgindriyayoryogyam |
p. 9) śrīmadvāgbhavakūṭaikasvarūpamukhapaṅkajā | ityādinā
rahasyanāmasūktaṃ, sarva
mantramūlabhūtamātṛkāsarasvatyādyātmakaṃ ca |
ata eva - etasyāṃ sādhitāyāṃ tu siddhā syānmātṛkā yataḥ |
iti pañcamapaṭalānte vakṣyati | tṛtīyaṃ vāsanātmakaṃ
puṇyavatāṃ manaso yogyaṃ caitanyamātmano rūpamityādinā ṣaṣṭhe
vakṣyamāṇam | etatritayātītaṃ tu vāṅmanasātītaṃ
muktairahaṃtayā'nubhūyamānamakhaṇḍaṃ rūpam | tatra
nityāṣoḍaśikārṇavaṃ prāripsamānaḥ paramaśivastasya nirvighnaṃ
parisamāptyarthaṃ mukhyasyāpyakhaṇḍarūpasya vāgatītatvena
sākṣātstotumaśakyatvātsthūlārundhatīnyāyena sūkṣmarūpadvārā
tadārādhanarūpaṃ maṅgalamācarati gaṇeśagrahanakṣatretyārabhya
naumi śrītripurāmahamityantairdvādaśabhiḥ ślokaiḥ | asya
devyārādhanarūpasya stavasyāpyanekaślokasamudāyarūpatvena
tadavighnatāyai maṅgalāntaramāvaśyakamityāśayena prathamato
gaṇeśasmaraṇamācaritam | nacaivamanavasthāpatiḥ | gaṇeśapadasya
dvādaśaślokībahirbhāvābhāvena tadanavatārāt |
nityāṣoḍaśikārṇavāddvādaśaślokyā bahirbhāvastviṣṭa eva |
devyuvācetyādinaiva tadārambha ityasya suvacatvāt | nahyevaṃ
grahanakṣatretyādinaiva ślokārambha iti vaktuṃ śakyam | etena
mahāgaṇapatyupāstervighnanirāsadvārā vidyopāstyaṅgatvaṃ
kvalpasūtroktaṃ dhvanitam |
gaṇeśagrahanakṣatrayoginīrāśirūpiṇīm |
devīṃ mantramayīṃ naumi mātṛkāṃ pīṭharūpiṇīm || 1 ||
gaṇeśā vighneśvarādigaṇeśvarāntā
ekapañcāśadvināyakamūrtayaḥ | grahanakṣatrarāśayaḥ prasiddhāḥ | yoginyo ḍākinyādyāḥ sapta devatā | pīṭhāni
kāmarūpādicchāyāchatrāntānyekapañcāśat | evaṃ saptādhikaṃ
sārdhaśataṃ devatāḥ | etāsāmeva laghuṣoḍhānyāsākhyaḥ svadehe
prakṣepaḥ parameśvarabhāvāpādako'ṣṭame paṭale vakṣyate gaṇeśaiḥ prathamo nyāsa ityādinā sa eva parameśvara ityantena |
īdṛśadevatāsamūharūpiṇīm | devīṃ vyavahārarūpām | mantramayīṃ
mantrapracurāmiti mātṛkāviśeṣaṇāni |
p. 10) akārādikṣakārāntavaikharīrūpāyā mātṛkāsarasvatyā eva
saptakoṭimahāmantraghaṭakatvāt | laukikavaidikavyavahāraghaṭakatvācca |
evaṃ gaṇeśādyāḥ pīṭhādyāśca pratyekamekakākṣararūpāḥ | graheṣu
tu sūryaḥ ṣoḍaśasvararūpaḥ | maṅgalabudhaguruśukraśanaiścarāḥ kādivargapañcakarūpāḥ candrarāhū antasthoṣmarūpau kṣakāra ekaḥ
keturūpaḥ | lakārastu lakāreṇaiva gatārtha iti saṃpradāyaḥ |
nakṣatreṣu yathā yugmamekaṃ trayaṃ vedā ekamekaṃ dvayaṃ tataḥ || ekaṃ yugmaṃ yugmamekaṃ yugmaṃ yugmaṃ yugaṃ kramāt ||
ekaṃ yugmaṃ trayaṃ caikaṃ trayamekaikamekakam |
yugmamekaṃ yugaṃ trīṇi yugmaṃ binduvisargayuk || iti |
aśvinyādikrameṇākārādivarṇeṣu kramādyugmamekamityādi
yojyam | aṃ āṃ ityakṣaradvayātmikā'śvinī | ikārarūpā bharaṇī īṃ
uṃ ūṃ ityakṣaratrayarūpā kṛttiketyādirarthaḥ | paraṃ tu
binduvisargasvarau kṣakārānte yojanīyau | tena laṃ kṣaṃ aṃ aḥ ityakṣaracatuṣkarūpā revatī sidhyati | yoginyastu ḍaralakasahayādyākhyā
sapta | tāsāṃ svarūpaṃ tu svarāḥ ṣoḍaśa, kakārādyā dvādaśa,
ḍakārādyā daśa, vakārādyāḥ ṣaṭ, vakārādyāścatvāro
hakārakṣakārau samaṣṭiścetyevaṃrūpaṃ kramādbhavati | lakāraḥ pūrvavat |
rāśiṣu yathā catuṣkaṃ tritayaṃ trīṇi dvitayaṃ dvitayaṃ dvayam |
pañcakaṃ pañcakaṃ pañca pañcakaṃ pañcakaṃ tataḥ || catvāri merurmīne syuḥ kanyāyāṃ pañca śādayaḥ | iti |
meruḥ kṣakāro yakārādicatuṣkaṃ ceti mīnarāśiḥ | śakārādipañcakaṃ binduvisargau ca kanyārāśirityarthaḥ | spaṣṭamanyata
| atraikaikasyānekarūpātmakatve parasparaviruddhānāmapi
rūpāṇāmabhede ca na vipratipattavyam | devatāmahimno'pratarkyatvāt |
mantrāṇāmacintyaśaktiteti kalpasūtrāt |
uktaṃ ca bhārate'pi-
acintyāḥ khalu ye bhāvā na tāṃstarkeṇa yojayet | iti |
śrutirapi naiṣā takreṇa matirāpaneyeti |
tasmādīdṛśanikhilaprapañcātmakadevatāsamūhābhinnāṃ
p. 11) mātṛkāsarasvatīṃ staumīti ślokārthaḥ | atra mātṛkāyā eva
viśeṣyatve gaṇeśādidevatāsamūhaṣaṭkarūpatvaviśeṣaṇamapi liṅgaṃ
tasyāmevoktarītyā tatsaṃbhavāt | uttaraśloke mātṛkāyāḥ parameśvaratvaviśeṣaṇatvamapi liṅgaṃ laghuṣoḍhānyāsasya
parameśvarabhāvāpādakatvāt | yāstu devatāḥ prapañco bhuvanaṃ
mūrtimantradaivatamātṛkā ityukte mahāṣoḍhānyāse
kīrtyamānāstāsāmapi sarvāsāṃ mātṛkāvarṇarūpatvātprakṛtaśloke
devīmantramātṛkāpadaistadekadeśaparāmarśālliṅgādupalakṣaṇa-
vidhayā mahāṣoḍhoditāśeṣadevatāgaṇasevitamitivacanāntaroktatada-
bhedo'pyatrānusaṃdheyaḥ | yattu prāñcaḥ sahasrāṇi sahasraśo ye rudrā
iti śrutyoktāḥ śrīkaṇṭhādayo rudragaṇāḥ pañcāśadiha
gaṇeśapadenābhidhīyanta iti vyācakhyuḥ | pare tu indrajyeṣṭhā marudgaṇā iti śrutyuktā ekonapañcāśanmarudgaṇā gaṇeśapadena
gṛhyanta iti vyācakṣate | tadubhayamapi cintyaṃ, tayoḥ śrutyo
rudragaṇamarudgaṇasadbhāve prāmāṇye'pi prakṛtagaṇeśapadena
teṣāmeveha grahaṇe mānābhāvāt | na
cākārādimātṛkāsvarūpatvātteṣāmiha grahaṇam |
mātṛkāsvarūpatāyāḥ keśavādigaṇeṣu
kāminyāditripurāgaṇādiṣvapyaviśiṣṭatvena teṣāmapi gaṇeśapadena
parāmarśāpatteḥ | na ca rudravācakeśapadena gaṇapadasya karmadhāraye
śrīkaṇṭhādigaṇaparatvamevāsya sidhyati | vighneśvarādiparatve tu
ṣaṣṭhītatpuruṣāpattyā niṣādasthapatyadhikaraṇavirodha iti vācyam |
vighneśvarādiṣu gaṇeśapadasya rūḍhatvena rathakārādhikaraṇanyāyena
teṣāmeva parāmarśasyocitatvāt | niṣādasthapatipadasya pakṣadvaye'pi
yaugikatvena vaiṣamyāt | kiṃ ca grahādipadānāmapi gṛhṇanti gṛhyanta
ityādivyutpattyā viṣayendriyādiparatvamevā'padyeta na punaḥ sūryādiparatve teṣu sūryādiparatvamevāṅgīkurvadbhirapi
bhavadbhirākasmikatayā tatprāyapāṭhaṃ
laghuṣoḍhādevatāpratyabhijñāṃ cānādṛtya kathamarthāntaraṃ
varṇyata ityāścaryam | api ca
devyārādhanapratyūhanirāsakatvadyotanasvārasyabhaṅgaḥ | vighnanirāsakānāṃ bahūnāṃ sattve'pi gaṇeśārādhanenaiva
śrīvidyārādhanapratyūhaṃ nirasyediti niyamasya kratvarthatvena
dyotanasyā'vaśyakatvāt | ata eva kalpasūtre vacanam itthaṃ
sadgurorāhitadīkṣo mahāvidyārādhanapratyuhāpohāya gāṇanāyakīṃ
paddhatimāmṛśediti | evaṃ gaṇapatimiṣṭvā vidhūtasamastavighnavyatikaraḥ śakticakraikanāyikāyāḥ
p. 12) śrīlalitāyāḥ kramamārabheteti kalpasūtravacane tvāpratyayena
vājapeyeneṣṭvā bṛhaspatisavena yajetetyādāvivāṅgāṅgibhāvasya
spaṣṭaṃ bodhanāt | gaṇeśakramasya lalitākramopakārakatvakathanena
lalitākramasyaiva phalavattvoktyā ca viparītāṅgāṅgibhāvaśaṅkāyāḥ phalavadaphalanyāyena nirāsāt | etasyaiva revatīṣu
vāravantīyamagniṣṭomasāma kṛtvā paśukāmo hyetena yajetetivat |
iyāstvito viśeṣaḥ lalitopāsteryāvajjīvakartavyatvena
brāhmamuhūrtotthānādikarmasu paraspara
virodhenopāstyantarasyāsaṃbhavāllalitākramārambhātpūrvameva
katipayadivasairyathāśaktisaṃkhyākajaparūpā
mahāgaṇapaterupāstiranvārambhaṇīyāvatsakṛdeva kāryā | ata
evoktavacane kramamārabhetetyārambhasyaiva parataḥ kīrtanamupadyate |
nacaivaṃ sati śyāmākramavimṛṣṭiḥ sadā kāryetivacanāntareṇa
rājaśyāmalopāsterapi lalitākramaprakaraṇe vidhānena
tadaṅgatvāduktarītyā virodhātsamuccayasya kathamupapattiriti vācyam |
śyāmalāyāntarapakaraṇānta evaṃ nityasaparyāṃ kurvalaṃkṣaṃ
japtvetyādinā lakṣajapasyaiva vidhānenopakramasthasya sadetipadasya
tatparimitakālamātraparatvāvaśyaṃbhāve pāṭhakramabodhena
lalitopāsteḥ pūrvameva śyāmalopāsteḥ kartumucitatvāt | ata eva
pradhānadvārā rājaprasādanaṃ hi nyāyyamitivacane rājopāsteḥ pūrvaṃ pradhānopāstipradarśanamupapadyate | atra hi śabdena
lokaprasiddhimanusaratā bhagavatā paraśurāmeṇa
pradhānopasarpaṇamantereṇaiva rājānusaraṇasyāpi loke bahulaṃ
darśanāttadupāsteḥ kṛtākṛtatā'pi sūcitā | paraṃ tu
tadupāstipūrvakarājopāstau phalabhūmā laukikanyāyena
ṣoḍaśigrahaṇapakṣa iva vaidika nyāyenāpi sidhyati | evameva
saṃgītamātṛkāmiṣṭvā kolamukhīṃ vidhivadvariyasyediti vihitā
daṇḍanāthopāstirapi lakṣajapaparimitā śyāmalopāstyā
vaddhakramatvāttadvadeva vikalpiteti jñeyam | nahyevaṃ
gaṇeśopāstervikalpaḥ | tasyāḥ pradhānārambhaṃ prati nityāṅgatvāt |
tasmādīdṛśāvaśyakāṅgadhvanamavirodhādapi na gaṇeśapadasya
śrīkaṇṭhādiparatvavarṇanaṃ yuktamiti dik | yadvā, uttaratantre
pradhānadevatāyā mūlavidyāyāśca pratyekaṃ
p. 13) gaṇeśādipañcātmakatvaṃ mūla eva vakṣyate | prakṛtaśloke ca
laghuṣoḍhoktadevatāsamūhaṣaṭke prāthamikānāṃ pañcānāmeva
pīṭhadevatābhyo vimajya kīrtanālliṅgāddevī mityasya
mantramayīmityasya vā viśeṣyatvaṃ suvacam | tatra
devatāviśeṣakastavanapakṣe mantramayīṃ mantrapradhānāṃ mātṛkāṃ
jaganmātaramiti vyākhyeyam |
ekādaśādhikaśatadevatātmatayā punaḥ | gaṇeśatvaṃ mahādevyāḥ |
ityādibhiretai rāśisvarūpiṇīmityantaiḥ sārdhaiḥ saḍbhiḥ ślokervakṣyamāṇayā diśā gaṇeśādipañcātmikām | mantrasya
viśeṣyatāpakṣe devīṃ dyotamānām |
akathāditripaṅkyātmā tārtīyādikrameṇa ca |
sā gaṇeśo mahāvidyā |
ityādibhī rāśitvaṃ cāntyavarjitairityantaiḥ sārdhaistribhiḥ ślokairvakṣyamāṇayā diśā gaṇeśādipañcātmikāmityarthaḥ | nacānayoḥ pakṣayorgaṇeśādipadānāṃ
rūḍhyarthaparityāgasyā'vaśyakatve śrīkaṇṭhādiparatvavyākhyayā
kimaparāddhamiti vācyam | uktopabṛṃhaṇānurodhena
rūḍhityāgasyādoṣatvāt | śrīkaṇṭhādiparatvenopabṛṃhaṇasya
tairapyalekhanāt | pīṭharūpiṇīmityasya, ojāpūkākhyapīṭheṣu
svarūpamasyā iti devīpakṣe, mantrapakṣe tu lakṣaṇayā
kūṭarūpiṇīmityartho varṇanīyaḥ | pīṭhe śrīcakre rūpamasyā iti
vā'rthaḥ | evaṃ traya evārthāḥ prāmāṇikāḥ | yattu prāñcaḥ pīṭhaśabdaṃ jagadādhāraparatvena yoginīśabdaṃ brāhmyādiparatvena
gaṇeśaśabdaṃ śrīkaṇṭhādiparatvenetaradyathāprasiddhameva
vyākhyāyaiṣā sakīlakasaṃpradāyarītyaikā vyākhyetyuktvā
niṣkīlakasaṃpradāyarītyā tvanyā api pañcavidhā vyākhyā ucyanta iti
pratijñāya varṇamantrasaṃvicakradhāmaparatvenemaṃ ślokaṃ
pañcadhā vyācakṣate, tatsarvaṃ mūrkhapratāraṇamātram | tathāhi
īcchājñānākriyāśāntāścatasro
vāmājyeṣṭhāraudyāmbikāścatasrastatsamaṣṭī dve evaṃ dve pañcakaṃ
kramādakārahakārābhyāṃ jāte ityakārahakārayoḥ sāmarasyamekamityekādaśasaṃkhyā gaṇeśapadenocyo |
taduktam akāraḥ sarvavarṇāgryaḥ prakāśaḥ paramaḥ śivaḥ | hakāro'ntyaḥ kalārūpo vimarśākhyaḥ prakīrtitaḥ ||
p. 14) ityādirītyā varṇasaṃkhyāmātraṃ ślokārūḍhaṃ kṛtvā varṇoddhāraḥ | gaṇeśo hakāro grahaḥ sakāraḥ | nakṣatrapade kakāra eko
vipakṣito'nyaduccāraṇārtham | yoginī lakāraḥ | rāśirhakāraḥ | rūpiṇīmityatra repheṃkārāveva vivakṣitāvityādirītyā
hādividyoddhāraḥ | devīmityekameva vivakṣitam |
itaratsarvamuccāraṇārtham | dyotamānāmityarthaḥ | tena
suṣumṇāntarvartitejodaṇḍarūpāyāḥ saṃvida uddhāraḥ | devīpadenaiva
tejastritayamupalakṣitamiti dhāmatrayoddhāraḥ | pīṭhapadenaiva
cakroddhāra ityādiprakārāṇāṃ bhavaduktānāṃ sarvatra pradaryituṃ
śakyatvāt | gaṇeśādipadānāṃ hakārādiparatve kośābhāvena yasya
kasyāpi padasya yaḥ kaścideva svāmilaṣito'rthaḥ svānupayuktaḥ sarvopyuccāraṇamātrārthatvādavivakṣita iti kalpanāyā
atyantamaprāmāṇikatvāt | tatra saṃmatatvena yasya kasyacideva
vacanasyānanvitasya lekho'pi bālasaṃmohanamātram | ata eva
taddūṣaṇābhiniveśo'pi granthavistaramātraphalakatvādanucita
evetyuttaratra sarvatrāpi bahuśo dṛśyamānā api tādṛśo vyākhyā no
dṛśyante'smābhiḥ | lokavedādhikaraṇanyāyena
padapadārthavyutpattyanurodhenā'patata
evārthajñānasyābhyudayakāritvāt | vaiduṣyabalādunnītasya
sakalavidvaccamatkārakasyāpyarthasyātathātvāt | upadarśitasyo
pahasanīyasyārthasya tu kaimutikanyāyenāpekṣyetvāditi draṣṭavyam |
kāśmīrāstu gaṇeśaḥ kālarūpī vināyako yoginyo vaśinyādyā
ityāhuriti viśeṣaḥ | atra śloke devīstutiḥ pratijñātā | sā ca
guṇiniṣṭhaguṇābhidhānam | tantrasya sarvasyāpi
guṇābhidhānarūpatvāttantraṃ prastaumītyapyarthaḥ | tatra ca viṣayo
devīṃ mantramayīmiti padābhyāṃ darśitaḥ | devatāniṣkarṣo
mantraniṣkarṣaśceha viṣaya iti yāvat | uttaraślokeṣu prayojanāni
prapañcayiṣyante || 1 ||
praṇamāmi mahādevīṃ mātṛkāṃ parameśvarīm |
kālahallohalollolakalanāśamakāriṇīm || 2 ||
kālasya hallohalo vegastasyollolo lolatvamadharottarakaraṇaṃ tasya
kalanā tatkartṛko bandhaḥ | yadvā ullolakalanā
padapūrvottarasaṃbandhastasya śamaṃ nāśaṃ karotīti tatheti
sāṃpradāyikāḥ | vastutastu hataṃ karotīti hat | tatkaroti
p 15) tadācaṣṭa iti ṇyantāddhataśabdātkvip | sa cāsau lohalaśca, lohalaḥ syādasphuṭavāgityamaraḥ hallohalaścāsāvullolaśca | athormiṣu |
mahatsūllolakallolāvityamaraḥ | tena kalanā'kramaṇamityapi suvyākhyam |
sarvasyaiva jagataḥ kālena kavalīkārāttadaviṣayatvapradānaṃ
kālātītaśivabhāve paryavasyati | ata eva (śiva)
kartṛkakālakarmakakalanā'pi devīprabhāvādevetyuktamācāryaiḥ
karālaṃ yatkṣveḍaṃ kavalitavataḥ kālakalanā |
na śaṃbhostanmūla tava janani tāṭaṅkamahimā || iti |
samudre sthūlataraṅgasya vegenā'patataḥ parāvartanasyāsādhyatvātkālacapeṭāyā api
tādṛśatvadyotanāyollolapadena taduktiḥ | taraṅgākramaṇamātreṇa
taraṇanipuṇasyāniṣṭādarśanāddhataṃ karotīti viśeṣaṇam | hanturapi
sphuṭavaktṛtve pūrvasūcanayātannirāsopāyaḥ saṃbhāvyeteti
tadvyudāsāya lohaleti | atrāpi pūrvaślokavadviśeṣyatraividhyam | tena
mahādevīśabdo mahāvidyāparaḥ | vadedānīṃ mahādevyā
ekaikākṣarasādhanamiti caturthapaṭale prayogāt | mahādevyādipadatraya
ekasya viśeṣyatve, itaraddvayaṃ viśeṣaṇatvena yojyam || 2 ||
yadakṣaraikamātre'pi saṃsiddhe spardhate naraḥ | ravitārkṣyendukaṃdarpaśaṃkarānalaviṣṇubhiḥ || 3 ||
yasyā mātṛkāyā vidyāyā vaikamātrasyākṣarasyāpi
samyaksiddhau ravyādibhiḥ saptabhirnaraḥ spardhate
tanniṣṭhāsādhāraṇaguṇalābhāt | mātṛkāvivekādāvekaikākṣarasyāpi
pārthakyena sādhanaprakārāṇāmukteḥ | vidyāyāmapyekaikākṣarasādhanasya caturthe vakṣyamāṇatvāt |
ravestejaḥprakarṣadhyeyādhiṣṭhānatvakarmapravartakatvādayo guṇāḥ | tārkṣyasya viṣṇubhāravoḍhṛtvaviṣaharatvavegātiśayādayaḥ | indordevatātṛptikāritvanikhilauṣadhijīvakatvāhalādakattvādayaḥ | kaṃdarpasya manaḥkṣobhakatvāntarhitatvasaundaryādayaḥ | śaṃkarasyākhilāvidyādhipatvaviśvādhikatvaviśvasevyatvādayaḥ | analasya prāṇijaṭharāntasthitatvahavirvoḍhṛtvasarvasaṃhārakatvādayaḥ | viṣṇorviśvapālakatvalakṣmīrpatitvamāyitvādayaḥ | evamavayavaphalaiḥ kaimutikanyāyenāvayavinaḥ stutiḥ | nanvevaṃ sati
śivaviṣṇvorjagadvyāpāre niyuktayordharmasya jagadvyāpāralābha
p. 16) upāsakānāmayuktaḥ | jagadvyāpāravarjamitivaiyāsikasūtravirodhāditi cet | na |
daharādividyopāsakānāṃ jagadvyāpārālābhe'pi
tripurasundaryupāsakānāṃ tasyāpi sulabhatvāt | idaṃ ca tasmai śrīlalitā
devī svasāmrājyaṃ prayacchatītyetacchlokavyākhyāvasare
saubhāgyabhāskare sopapattikamupapāditamasmābhiḥ | manoramāyāṃ
tvekākṣaramātra ityasyārtho gurumukhādavagantavya ityuktam |
nāthacaraṇāstu trimūrtīśākṣaraṃ tathātvenopadiśanti | tasyaiva
devīrūpatayā pariṇāmasya tatraitallayasya ca vakṣyamāṇatvāt | devīpakṣe
yasyā devyā ekākṣaramātrasya vāgbhavādeḥ siddhāvityādirarthaḥ | mātrapadena bindvādirāhityena bījatvābhāve'pīti dhvanyam | ata eva
bhayādaikāramātramuccaritavataḥ satyavacaso vāksiddhiḥ | klībapadaśravaṇena vismayādādyākṣaramātramuccaritavataḥ sudarśanākhyasya devīprasāda iti kathayordevībhāgavate tṛtīyaskandhe
prasiddheḥ || 3 ||
yadakṣaraśaśijyotsnāmaṇḍitaṃ bhuvanatrayam |
vande sarveśvarīṃ devīṃ mahāśrīsiddhamātṛkām || 4 ||
yasyā mātṛkāyā akṣareṣu yaḥ śaśī, anusvāraḥ | candraparyāyāṇāṃ sarveṣāmanusvāre saṃketāt | binduriti yāvat | tasya
jyotsneva jyotsnā vistārastena trailokyaṃ maṇḍitaṃ | bindoḥ sakāśādeva
sakalajagadutpatteḥ kāmakalāvilāsādau kathanāt | bhuvanatrayaṃ
jñātṛjñānajñeyarūpam | tannānārūpaṃ grāhyagrāhakabhedāditi
śāktasūtre tathaiva vibhāgadarśanāt yadvā yasyā vidyāyā akṣareṣu ye
śaśino bindutrayaṃ tasya jyosnayā śaktyā bhuvanatrayaṃ maṇḍitaṃ
vyaktavācyatāmāpannaṃ rudreśvarasadeśākhyā ityādinottaratantre
bindutrayasya katipayattvabodhakatvakathanāt | yadvā yasyā devyā
akṣarasya
nityasya śaśino bhālasthasya jyosnayā
sarvordhvasthatvātsakalabhuvanatrayaprakāśa iti | akṣarāṇyeva śaśina iti tu
prāñcaḥ vidyāntargatasakārasya candrabījatvāttasyaiṣā stutirityapyanye |
tāṃ mahāśrīsiddhamātṛkāṃ śrīkaṇṭhādijananīṃ vā vande || 4 ||
yadakṣaramahāsūtraprotametajjagattrayam |
brahmāṇḍādikaṭāhāntaṃ tāṃ vande siddhamātṛkām || 5 ||
p. 17) yasyā mātṛkāyā akṣarairaikapañcāśatsaṃkhyairmahāsūtrairbrahmāṇḍādikaṭāha-
paryantaṃ sthūlatamādisūkṣmatamāntaṃ protaṃ syūtam | sarvasyāpi
jagato vācakāḥ śabdā mātṛkā saṃghaṭitā eveti bhāvaḥ | vidyāpakṣe
tadantargatāvakārahakārau grāhyau | tayormadhye sarvasya jagato
nirūḍhatāyā vakṣyamāṇatvāt | etadvai tadakṣaraṃ gārgi
sūryācandramasau vidhṛtau tiṣṭhata iti śrutau tathā
nirṇayādityuktamakṣaramambarāntadhṛterityadhikaraṇe | siddhamātṛkāmiti
siddhā ca sā mātṛkā ca siddhā mātṛkā yayeti vā | siddhānāṃ
mātaramiti vā'rthaḥ || 5 ||
yadekādaśamādhāraṃ bījaṃ koṇatrayodbhavam |
brahmāṇḍādikaṭāhāntaṃ jagadadyāpi dṛśyate || 6 ||
yasyā mātṛkāyā ekādaśamekārākṣaraṃ koṇatrayavadudbhavo
lekho yasya tat | nāgaralipyāṃ sāṃpradāyikairekārasya
trikoṇākāratayaiva lekhanāt | tadbrahmāṇḍādijagatprati ādhāro bījaṃ ca
sadadyāpi saṃdhiśāstrairdṛśyate | akāraḥ parama śivaḥ | tasya strī, ī |
puṃyogalakṣaṇo ṅīṣ | tayoḥ saṃyogenaikāraniṣpattiḥ | śivaśaktisamāyogasyaiva jagadvījatvāttadabhedena tāḍaśākṣarasyāpi
tadbījatvam | sundarītāpinyāṃ prathamopaniṣadi gāyatryantargatasya
saviturvareṇyamiti padadvayasya jagadutpādakottamārthakasya paryā
evaikāra iti śravaṇāt | ādhāramiti napuṃsakamārṣam |
ādhārabījamityekapadatvena keṣāṃcitpāṭhastu
ṭīkāntarāsaṃmatatvāttantrarājavisaṃvādācca nā'deyaḥ | yattu
triṃśikāśāstre vacanam-
anuttarānandacitiricchāśaktau niyojitā |
trikoṇamiti tatprāhurvisargāmodasundaram || iti,
tatrāpyanuttarecchāpadayorakārekāravevārthau sāṃpradāyikau |
evaṃ kādividyāyāmapi dvitīyākṣarasyaiṣā stutiḥ | etadvai
tadakṣaramityuktaśrutāvapyekārastaditi ca bhinne pade | tena
tatrāpyekārasyaiva sarvajagadādhāratvena stutiḥ | kecittu
yadekādaśamakṣaraṃ yonyākāraṃ tasminsarvaṃ jagadadyāpi
siddhairdṛśyata iti yojayanti | yonijanyatvāṃśe pratyakṣasiddhatvoktiriti tu
kāśmīrāḥ | atra
p. 18) mātṛkāvidyādevīnāṃ madhye yasyā viśiṣya yasmiñśloke
kathanaṃ na dṛśyate tasyāstaditarābhyāṃ sahābhedābhiprāyeṇa tasyā
api stavanamupakramāvirodhāya draṣṭavyam || 6 ||
akacādiṭatonaddhapayaśākṣaravargiṇīm |
jyeṣṭhāṅgabāhupādāgramadhyasvāntanivāsinīm || 7 ||
ādiśabdo'kārāditraye'nveti tenākārādayaḥ ṣoḍaśa
kakārādayaścakārādayaśca pañca pañca | evamunnaddhaśabdaḥ saṃnaddhavācaka ārambhaparaṣṭakāratakārayoranvetīti te'pi pañca
pañca | payaśākṣarātmakāśca te vargāśca |
phalaśabdasya yaścā'dirvargaśabdādireva ca |
bhakāro manuśabdādiḥ pavarga iti kathyate ||
ityādikālikāpurāṇavacanātpavargaḥ pādayaḥ pañca | yavargo
yādayaścatvāraḥ |śavargaḥ śādayaḥ ṣaḍityarthaḥ | īdṛśavargāṣṭakavatī vakṣyamāṇasthānāṣṭakavāsinītyuktyā
yathāsaṃkhyanyāyena jyeṣṭhāṅge śirasi svarā dakṣiṇabāhau kavarga
ityādi sidhyati | jyeṣṭhāṅgaṃ ca bāhū ca pādau cāgraṃ
cetyādirvigrahaḥ | jyeṣṭhaṃ prathamamaṅgaṃ
śīrṣādighaṇṭikāntabhāgaḥ | agraṃ caramamaṅgaṃ
hṛdayādisīvanyantabhāgaḥ | madhyaṃ kaṇṭhādistanāntabhāgaḥ | śarīrapadavācyaṃ hyetadbhāgatrayātmakaṃ prakāṇḍameva mukhyam |
keśā hastau pādau ceti krameṇa bhāgatrayasya śākhāḥ | ata eva
kāmakalānyāse kūṭatrayasya tattacchākhaviśiṣṭatattadbhāgeṣu triṣveva
krameṇa nyāsaḥ saṃgacchate | tenāgraṣadasya pārśvadvayapṛṣṭhabhāji
(nābhi) jaṭharātmakastṛtīyo bhāga evārtho yujyate | etaddyotanāyaiva
śīrṣasya prathamāṅgatvena nirdeśaḥ | tena bāhvagre pādāgre
cetyagrapadasya pratyekamanvayena prācāṃ vyākhyānamapavyākhyānam
| pratyuta bāhvoḥ pādayośca mūlādyagrāntaṃ
kavargādernyasanīyatvāttadviruddhaṃ ca | svāntaṃ hṛdayam | tantrarāje hi
jyeṣṭhāṅgabāhuhṛtpṛṣṭhakaṭipādanivāsinīmiti pāṭhaḥ | tatra hi
śīrṣādipādānto'vayavakrama āśrita iha tantre tu nyāsānurodhena
mātṛkākrama ādṛtaḥ | tena
mātṛkānyāsānuṣṭhānāntamāvaśyakatvena sūcitam |
bhūtaśuddhiprāṇapratiṣṭhayostena
p. 19) baddhakramatvāt | manoramāyāṃ tvetatstotravyākhyārambhe
cityāṣoḍaśikārṇave mahātmabhiḥ kāśmīrādibhirvyākhyātatvātsaiva
vyākhyā svena likhyata iti vadatā subhagānandanāthena pāṭhabhedo
nāstīti dhvanitam | atra śloke mātṛkādevatayoranyonyamabhedo varṇitaḥ || 7 ||
tāmīkārākṣaroddhārāṃ sārātsārāṃ parātparām |
praṇamāmi mahādevīṃ paramānandarūpiṇīm || 8 ||
īkārarūpairakṣaraiḥ prādhānyenoddhāro yasyāstāṃ
kādividyārūpāṃ mahādevīṃ mahāvidyāṃ praṇamāmi | tathā ca
bahvṛcairāmnāyate catvāra īṃ bibhrati kṣemayanto daśagarbhaṃ carase
dhāpayante | tridhātavaḥ paramā asya gāvo divaścaranti pari sadyo antāniti
| atra hi kādividyāyā īkāracatuṣṭayavattvaviśeṣaṇadvāroddhāraḥ kṛtaḥ | athavā, īkārākṣaramutkarṣeṇa dharatītyarthe karmaṇyaṇ | udupasṛṣṭāddhārayateḥ pacādyacyuddhārā, īkārākṣarasyoddhāreti vā
| atrekāravattvasya stutiprayojakaguṇatvena kīrtanātṛtīyaślokokto mahimā
smāritaḥ | vede'pi
tatprādhānyenoddhārastādṛśamahimātiśayadyotanābhiprāyagarbha iti
dhvanitam | abindukasya tasya kīrtanāttu kādividyaivātra tantre viṣaya ityapi
sūcitam | tasyā eva triśatīghaṭakatvenātyuttamatvāt | sundarītāpinyāṃ
prathamopanipadi kādividyākūṭānāmeva pratyekaṃ
gāyatrīsamānārthakatvaṃ pratipādya tatprakṛtitayaivetarāsāṃ
vidyānāmuddhārācca | tathā ca brahmāṇḍapurāṇe śrīvidyeva tu
mantrāṇāṃ tatra kādiryathā pareti | tadetadāha sārātsārāṃ
parātparamiti | mathito guṇapuñjaḥ sārastadvānapi sāraḥ | arśa
āditvādac | sāravanmantrānapekṣādhikasāravatīm |
utkṛṣṭāddhādividyāmantrādapyutkṛṣṭāṃ cetyarthaḥ pūrvoktabhūmikābhedāḥ pūrve'pi sārā utkṛṣṭāśca
tebhyo'pyādhikyoktyā tādṛśa evādhikārītyapi dhvanitam | evaṃ
prathamaśloke sūcitaṃ viṣayasāmānyamiha viśeṣaparatvenopasaṃhṛtam |
etena hādividyāyāmevāsmiṃstantre viṣayatāṃ varṇayanto nirastāḥ | vakṣyamāṇamantroddhāratadarthavarṇanaparāṇāṃ ślokānāṃ
kādividyānuguṇya eva svārasvācca | ṣaṣṭhaśloke taireva
vidyāntargatavarṇasyaiṣā stutirityukteśca | trikoṇākṣarasya
hādividyāyāmabhāvenaitadaviṣayībhūtavidyāntargatavarṇastuteranupayo
gāt |
p. 20) īkārākṣara uddhāro yasyā hṛllekhāyāstāmiti
bhuvaneśvarīparatvena vyākhyānamapi nātīva svarasam |
etattantraprayojanamāha parameti | parama ānando mokṣaḥ | etasyaivā'nandasyānyāni bhūtāni mātrāmupajīvantīti śruteḥ | taṃ
rūpayati prayacchatītyarthaḥ | ata evā'huḥ kāśmīrāḥ īkārasya
binduvisargātmanaḥ śivaśaktyoḥ sāmarasyarūpasya svātmatvena
bhāvanāyāṃ paramānandānubhava iti || 8 ||
adyāpi yasyā jānanti na manāgapi devatāḥ | keyaṃ kasmātkva keneti sarūpārūpabhāvanām || 9 ||
evaṃ mantrarūpaṃ niṣkṛṣya devatārūpaṃ viṣayaṃ niṣkṛṣyā'ha
adyāpīti | devatā api yasyāstripurasundaryāḥ sarūpārūpabhāvanāṃ
manāgīṣadapi adyāpi anādikālamārabhyādyāvadhyapi na jānanti |
manuṣyāḥ sāmastyenālpakālena na jānantīti kimu vaktavyamityarthaḥ | devatāpadamindriyaparamiti tu pāñcaḥ | devyā bhāvanā dvividhā
sarūpā'rūpā ceti | sthūlarūpānusaṃdhānātmikā prathamā |
pararūpānusaṃdhānātmikā caramā | yā tu
sūkṣmarūpānusaṃdhānātmikā madhyamā vidhā sā pārthakyena
pūrvaśloka evokteti nehoṭṭāṅkitā | tataśca catuḥśatadviye
bhāvanādvayaṃ krameṇa viṣaya iti dhvanitam | tādṛśaṃ
bhāvanādvayaṃ pratyekaṃ caturvidhamityāha keyamityādinā | iyaṃ
sthūlā devī kā kiṃ svarūpā | iyaṃ kasmādutpannā | iyaṃ kva tiṣṭhati |
iyaṃ kena saha tiṣṭhati | evaṃ parāyāmapi catvāraḥ prakārā yojyāḥ | keyamiti nāma | kasmātkāraṇātkena hetuneti catvāra eva prakārā iti kecit |
tatra hetukāraṇayorbhedaścintyaḥ | anye tu adyāpi darśanayogyakāle'pi na
jānanti | paraśivasāmarasyakāle tu kathaṃ tāṃ jānīyurityarthaṃ
varṇayanti tadarūpabhāvanayā punaruktam | paraśivasamarasatāyā
rūpāntareṇa sārvakālikatvādayuktaṃ ca || 9 ||
vande tāmahamakṣayyāmakārākṣararūpiṇīm |
devīṃ kulakalollolaprollasantīṃ parāṃ śivām || 10 ||
akāro vai sarvā vāgitiśrutyā'kṣarāṇāmakāro'smītyādismṛtyā ca sarvavarṇānāmakāra
p. 21) evākṣaramavināśisvarūpam | tadasyā eva rūpam |
vimarśasya prakāśābhedāt | ata evākṣayyāṃ kṣetumaśakyām | kullaṃ
suṣumṇāmārgaḥ | kalasya nādārṇavasyollolā mahātaraṅgāḥ | tatra teṣu
collasantī | kulāni ṣaṭtriṃśattattvāni | kalāścatuḥṣaṣṭhiriti vā | kulaṃ
śarīraṃ pṛthivyāṃ līyamānatvāt | kalaikadeśaḥ | ullolamūrdhvordhvaṃ
prollasanti vaikharyātmanetyartha iti tu kāśmīrāḥ | īdṛśīṃ tāmahaṃ
vanda ityarthaḥ | akṣayyakṣakārākṣararūpiṇīmiti kvacitpāṭhaḥ | tatpakṣe'kṣayyaśabdo'khaṇḍaparaḥ kṣakāraviśeṣaṇaṃ tasya
kakāraṣakārayogātmakatvasya tantrāntarasiddhasyā(sya) nirāsāyeti
vyākhyeyam || 10 ||
vargānukramayogeṇa yasyāṃ mātraṣṭakaṃ sthitam |
vande tāmaṣṭavargotthamahāsiddhyaṣṭakeśvarīm || 11 ||
vargāṇāṃ pūrvoktānāmanukramayogeṇa
kramānusārisaṃbandhena yasyāmekavacanādekasyāmapi
mātṛkāyāmaṣṭau mātaro brāhmyādayaḥ sthitāstādṛśāṣṭavargajanyāṇimādimahāsidhyaṣṭakasvāminīṃ tāṃ
devīṃ vande | mahāsiddhyaṣṭakaśabdena vāgdevatāṣṭakaṃ kecidāhuḥ |
sarve varṇātmakā mantrāste ca śaktyātmakāḥ priye |
śaktistu mātṛkā jñeyā sā ca jñeyā śivātmikā ||
iti vacanādvarṇābhedaḥ kāśmīrāstu mātṛkāyā aṣṭau
vargāstadadhiṣṭhā aṣṭamātarastāsāṃ
pratyekotthāṇimādyaṣṭasiddhayaśca saṃbhūya catuḥṣaṣṭistāsāṃ
vyaṣṭiśaktīnāṃ kāraṇabhūtā samaṣṭiśaktiḥ svātmatvena siddheti
vyācakṣate | anyo'pyasya prapañcaḥ prācāṃ ṭīkāsu draṣṭavyaḥ || 11 ||
kāmapūrṇajakārāḍhyaśrīpīṭhāntarnivāsinīm |
caturājñākośabhūtāṃ naumi śrītripurāmaham || 12 ||
sṛṣṭisthitilayakāriṇyo brahmādirūpāstisrantatsamaṣṭireketyevaṃ
catasraḥ śaktayo vāmājyeṣṭhāraudryambiketināmikāḥ santi |
tāsāmevādhiṣṭhānabhūtāścatvāraḥ pīṭhāḥ kāmarūpaṃ
pūrṇagirirjālaṃdharamuḍḍīyānaṃ ceti |
tatrā'dyayornāmaikadeśanyāyena nirdeśaḥ | jakāreṇā'ḍhyo yuktaḥ svaghaṭitapadavācyatvasaṃbandheneti tṛtīyaḥ |
p. 22) jakārākhyetipāṭha ākhyāśabdo nāmadheyaprathamākṣaraparaḥ | jakāra ākhyā yasyeti samānādhikaraṇa eva bahubrīhiḥ | jakāra
ākhyāyāṃ yasyeti vyadhikaraṇastu nā'dartavyaḥ | ākhyāpadasya
pūrvanipātāpatteḥ | jakārādyeti tu tantrarāje pāṭhaḥ | śrīpīṭhapadenoḍyānaṃ gṛhyate | pīṭhānāmanekatve'pi caturṇāmeva
prādhānyātpārthakyena nirdeśaḥ teṣvapyambikādhiṣṭhānatvena
pradhānatamatvānnirupapadenaiva pīṭhapadena caturthasya nirdeśaḥ | abhiyustrānāṃ nāma śrīpadapūrvaṃ prayuñjīta |
śrīśailaśrīcakraśrīvidyāśrīpurādikavaditiślokoktamaryādānuro-
dhāya śrīkāraḥ | catasra ājñāścatvāro vedāḥ | tathā ca kaurme
himavantaṃ prati devīvākyam
mamaivā'jñā parā śaktirvedasaṃjñā purātanī |
ṛgyajuḥsāmarūpeṇa sargādau saṃpravartate ||
ityādi | tāḥ kośabhūtāḥ khaḍgadhanāderivā'dhārabhūtāḥ pratipādikā iti tāvat | yasyāḥ seti bahubrīhiḥ | tena
tatsārabhūtamakhaṇḍaṃ brahmetyarthaḥ | caturājñānāṃ kośabhūteti
vā | vedajaniketyarthaḥ | etadubhayamapi parabrahmaṇo'sādhāraṇaṃ
liṅgamiti hi śāstrayonitvādhikaraṇe varṇakadvaye pratipāditam | athavā
caturājñāścatvāra āmnāyāḥ pūrvadakṣiṇapaścimottarākhyāsteṣāmevottamatvātprādhānyeneha
nirdeśaḥ | tena cāsya tantrasyā'mnāyasārapratipādakanvoktyā
tatsiddhāntānusārikalpasūtrasyaitadavirodhitvenāpekṣitāṃśe tasyaiva
grahaṇaṃ nānyasya tantrasyeti dhvanitam | tathā ca kalpasūtrārambhe
smaryate pañcabhirmukhaiḥ pañcā'mnāyānparamārthasārabhūtānpraṇināya tatrāyaṃ siddhānta
ityādi | r urdhvāmnāyasyāpi catuḥpadamupalakṣaṇam | tādṛśīṃ
tripurāmahaṃ naumītyarthaḥ | atra sarveṣāṃ vedāntānāmadvaite
brahmaṇi tātparyāttadanuyāyināmāmnāyānāmapyakhaṇḍa nandaṃ
brahmaiva prādhānyena viṣayaḥ | tadidamāmnāyasāratvoktyā sūcitam |
kośapadenāpi śleṣeṇa pañcakośāntaratvenā'nandamayakośātītatvena
tadevoktam | tripuretipadasyāpi sa evārthaḥ taduktamabhiyuktaiḥ-
trimūrtisargācca purābhavatvātrayīmayatvācca puraiva devyāḥ laye trilokyā api pūrakatvātprāyo'mbikāyāstripureti nāma || iti |
p. 23) tenāsminstotre saguṇadvārā nirguṇa brahmaiva stutamiti dhvanitam |
ata eva tantrarāje dvādaśaślokyuttaraṃ paṭhyate-
iti dvādaśabhiḥ ślokaiḥ stavanaṃ sarvasiddhikṛt | devyāstvakhaṇḍarūpāyāḥ stavanaṃ tava tadyataḥ || iti |
kiṃ bahunā sarvasminnasmiṃstantre saguṇādyupāstidvārā
muktopasṛpyaṃ brahmaivopāsyatvena prastūyata ityapi dhvanitam | tadidaṃ
prathamaśloke sūcitamihopasaṃhartuṃ namāmi tripura mityanuktvā naumi
śrītripurāmityuktam | ahaṃśabdaścāhaṃkāra vācakaḥ |
vaikārikastaijasaśca tāmasaścetyahaṃ tridhā |
iti prayogāt | sa cāhaṃkāro dvividhaḥ paro'paraśceti |
jīvairdehādāvabhilapyamāno'paraḥ | parasmiṃśca brahmaṇi ṣaṭtriṃśattattvātmakasya jagataḥ sṛṣṭyanukūleṣu jñānecchāyatneṣu
prāthamikasarvaviśvaviṣayaka udito'hamityabhimānaḥ paraḥ | jñānarūpasya brahmaṇa īdṛśaparāhaṃtāviṣayakatvamātreṇa
dharmadharmibhāvaṃ prakalpya tādṛśo dharmastripurasundarīpadena
tadabhinno dharmī kāmeśvarapadeneha vyavahriyat ityetadapi
tripurāpadasāmānādhikaraṇyenāhaṃpadanirdeśāddhvanitam | anyathā
prathamaśloka iva naumītyetāvataiva karturlābhādiha
tadarthakatve'haṃpade vaiyarthyāpatteḥ | nacaivamahaṃpadād
dvitīyāpattiḥ | svarāderākṛtigaṇatvenāvyayatvasvīkāreṇa tallopāt |
ahagipralayaṃ kurvannityādayaḥ prayogāstu
śabdārthayorabhedamabhipretya namāṃsi kurma ityādivacchabdaparā
ityavadheyam || 12 ||
evaṃ maṅgalācaraṇamukhenaiva śāstrasya viṣayaprayojanādikaṃ
nirvarṇya tadvijñānārthaṃ sa gurumevābhigacchedityādiśrutiṣvekāreṇa
dhvanitasya pustakādyupāyāntaraparisaṃkhyāpūrvakaṃ
gurvāvaśyakatvasya dyotanāya svayamadvitīyo'pi paramaśivo dvividhaṃ
vigrahaṃ prakāśavimarśabhedena viracya vimarśāṃśena praṣṭṭatvaṃ
prakāśāṃśena vaktṛtvaṃ ca svīkṛtya tantramavatārayitumārabhate-
śrīdevyuvāca | iti |
taduktaṃ svacchandatantre-
p. 24) guruśiṣyapade sthitvā svayameva sadāśivaḥ | praśnottaraparairvākyaistantraṃ samavatārayat || iti |
atrāḍāgamastvāgamaśāstrasyānityatvānna kṛtaḥ | kalpasūtre'pi
bhagavānparamaśivabhaṭṭārakaḥ śṛtyādyaṣṭādaśa vidyāḥ sarvāṇi darśanāni līlayā tattadavasthāpannaḥ praṇīya saṃvinmayyā bhagavatyā
bhairavyā svātmābhinnayā pṛṣṭaḥ pañcabhirmukhaiḥ pañcā'mnāyānpraṇināyeti | tena paramaśivaḥ svayameva
vimarśāṃśena svātmānaṃ pṛcchatītyarthaḥ | śrībhairava
uvācetyasyāpi svayameva prakāśāṃśena svātmānamuttara yatītyarthaḥ | prakṛte liṭā kathitaṃ bhūtatvaṃ tu vaktavyasya sadātanatvāt | ata eva
tantrarāja uttarapaṭaleṣu vakṣyamāṇo'pyarthaḥ pūrvapaṭaleṣu prokta iti
bhūtārthakapade naiva tatra tatra nirdiśyate | anadyatanatvaṃ
tvakālakalitatvāt | parokṣatvaṃ tvanindriyagocaratvādupapadyata iti
sāṃpradāyikāḥ | evaṃ sarvatrāpi yojyam |
atha trayodaśabhiḥ ślokairdevīpraśnaḥ-
bhagavansarvamantrāśca bhavatā me prakāśitāḥ | catuḥṣaṣṭiśca tantrāṇi mātṝṇāmuttamāni ca || 13 ||
sarvamantrāḥ saptakoṭisaṃkhyāḥ | mātṝṇāṃ śaktīnāma |
uttamāni nikhila puruṣārthapradatvāt || 13 ||
atha sārdhairaṣṭabhistantranāmānyuddiśati-
mahāmāyā śambaraṃ ca yoginī jālaśambaram |
tattvaśambarakaṃ caiva bhairavāṣṭakameva ca || 14 ||
atra ṛjuvimarśinyāṃ mahāmāyātantraṃ śambaratantraṃ ceti
tantradvayaparaṃ vyākhyātam | lakṣmaṇena tu
mahāmāyāśambarākhyamekaṃ tantramityuktam | artharatnāvalyāṃ tu
dvayamapi noktam | mahālakṣmīmataṃ devetyādi vakṣyamāṇaṃ
ślokadvayaṃ kaiścitparityaktam | anyaistu svīkṛtaṃ paraṃ tu sarveṣāmeva
mata catuḥṣaṣṭisaṃkhyāsaṃpattirdurupapādā | vastutastu
tatsaṃpattyarthamevāsmiñśloke pūrvārdhe catvāri tantrāṇi | tattvaśambarakamekaṃ bhairavāṣṭakaṃ caikamiti ṣaṭ tantrāṇi |
kecittu asitāṅgo ruruccaṇḍaḥ krodha unmatta eva ca |
kapālī bhīṣaṇaśceti saṃhāraścāṣṭa bharaivāḥ ||
[ṃissing page no. 25 se 40 taka]
p. 41) pa catuṣkoṇaṃ vāmārūpabhramitrayamiti ṣaṣṭhapaṭale
vakṣyamāṇaṃ tatsarvaṃ karṇikāvṛttadvayamelanenaiva
tritvābhiprāyakamiti bahavo vyācakṣate | vastutastu vakṣyamāṇe
prakārāntareṇa śrīcakralekhanāvasare -
bahiḥ padmadvayaṃ kuryādaṣṭaṣoḍaśakacchadam |
guṇavṛttaṃ tataḥ kuryāccaturasraṃ ca tadbahiḥ ||
iti vacane tataḥpadasvārasyena padmadvayādbahireva trīṇi vṛttānīti pratītestadanurodhenātratyasya pariveṣamityekavacanāntasyāpi padasya
grahaṃ saṃmārṣṭityādāvivāvivakṣitārthakataiva yuktā | tataśca
vāsanāpaṭale bhramitrayamityanena padmadvayopalakṣaṇārthaṃ
karṇikāvṛttamelanena yathoktāvapi yāmale padmadvayasya
pṛthaggaṇanadarśanādvṛttatrayapadena karṇikātiriktameva
tadvyākhyātuṃ yuktamiti pañcaiva vṛttāni | ata eva jñānārṇave-
etadvāhye maheśāni vṛttaṃ pūrṇendusaṃnibham |
tadyutaṃ kuru mīnākṣi vasupatraṃ manoharam ||
tathā ṣoḍaśapatraṃ tu vilikhetsuravandite ||
tadbāhye devadeveśi trivṛttaṃ mātṛkānvitam |
ityatra tadbāhya iti padena spaṣṭaṃ karṇikāvṛttayugalamantareṇaiva
vṛttatrayamuktam | tadvyākhyātārastu kecidāhuḥ tadbāhya itiślokārthaṃ
svapustaka uparilikhitatvādakṣaralekhanaprakārasya tantrāntarasiddhasyāpi
prakṛtatantre kasmiṃścidapi cakre'kathanādakasmādihaiva
mātṛkānvitatvokterasāṃgatyādbahuṣu pustakeṣvanupalabdheśca
prakṣiptamevetyadhyavasīyate | tena jñānārṇavamate'pi trīṇyevaṃ
vṛttāni na pañceti | tadayuktam | tasya prakṣiptatve
bahirvṛttabodhakavacanāntarābhāvena vṛttadvayasyaivā'patteḥ | na
cākṣaralekhanasyākathanāttatprakṣiptatvaniścayo yuktaḥ |
caturasraṃ mātṛkārṇairmaṇḍitaṃ siddhihetave |
ityuttaragranthe tatkathanadarśanāt | na ca tasya catuḥṣaṣṭiryataḥ koṭyo
yoginīnāṃ bhavetpriye |
p. 42) ityādyarthavādavākyaprāye
paṭhitavākyatvādaudumbarādhikaraṇanyāyenārdhavādatvamiti
tatsamarthanaṃ yuktamiti bhramitavyam | dīrghasome saṃdṛṣṭvā dhṛtyā itividhivākyāntargatasya prāyapāṭhasya vidhurasya
dhṛtipadamātrasyāpyarthavādatvadarśanāt | uttaratra
ṣaḍadhvātmakatvoktyavasare varṇalekhanasya kaṇṭharaveṇoktatvācca |
nanu
matpustaka uparilikhitatvātkalpitamiti cet | asmatpustake madhya eva
likhitatvādakalpitamevāstviti na kiṃcidetat | saṃhitāditantrāntare spaṣṭaṃ
vṛttatritayamevopalabhyate na tatpañcakamiti cedastu vikalpena so'pyekaḥ pakṣaḥ | ata eva viśuddheśvaratantre -
etadbāhye vṛttamekaṃ likhedaṣṭadalānvitam |
tadbāhye'pyekavṛttaṃ syāddalaṣoḍaśakānvitam ||
tadbāhye vṛttamekaṃ tu sīmārthaṃ sādhakaścaret |
pārthivaṃ maṇḍalaṃ kuryāttritayaṃ dvārasaṃyutam ||
dvāradvādaśakaṃ kuryāccaturdikṣu samāhitaḥ |
ityādikaṃ vacanamupapadyate |
kādimate tu - bahiraṣṭadalāmbhojaṃ tadbahirdviguṇacchadam |
vidhāya ṣaḍbhirvṛttaiśca'
ityādinā vṛttaṣaṭkamuktam | paraṃ tu tatra bhrameṇa vṛttaṃ niṣpādya
susame caturasraka ityādinā caturdaśārāntacakralekhanārthamekaṃ
vṛttaṃ yaduktaṃ tena saha ṣaḍvṛttānītyuktaṃ manoramāyām |
tadvibhāgaścettham - caturdaśārādvahirekaṃ maryādāvṛttaṃ
tato'ṣṭadalasya karṇikāvṛttamaṭadalādbahiḥ ṣoḍaśārakarṇikāvṛttaṃ
tadbahistrīṇi vṛttānīti | anye tu - caturdaśārādbahirmaryādāvṛttamekaṃ
tatsaṃlagnamaṣṭadalakarṇikāvṛttaṃ tato'ṣṭadaleṣu kesarārthaṃ
vṛttamaṣṭadalādbahiḥ ṣoḍaśadalakarṇikārthaṃ vṛttaṃ
ṣoḍaśadalodareṣu kesarārthaṃ vṛttaṃ ṣoḍaśadalopari maryādāvṛttaṃ
ceti varṇayanti | saubhāgyaratnākare tu
caturdaśāramaryādāvṛttātiriktānyeva ṣaḍvṛttānīti tantrarājārthamabhipretya sapta vṛttānyuktāni |
caturdaśārāvyavahitavṛtte'pi trayaḥ pakṣāḥ sarvakoṇasparśaḥ sarveṣāṃ koṇānāmasparśaḥ ṣaṇṇāmeva sparśa itareṣāmasparśaśceti
| evaṃrītyā vṛttalekhane pakṣabhede sati yathāsaṃpradāyaṃ vyavasthā |
p. 43) tantrāṇāṃ bahurūpatvātkartavyaṃ gurusaṃmatam | iti vacanāt |
atha bhūgṛhalekhane pakṣabhedāḥ - bhūgṛhaṃ nāma caturasram |
taccaikarekhātmakamekameva | mūle bhūpuramityekavacanāt | caturasre
caturdvāri yoginyaḥ siddhidāyakā iti jñānārṇavena
paścimādikrameṇaiva prakaṭāścaturasraka iti saṃhitayā ca saṃvādācca |
tenaikarekhātmakaṃ pratidiśamekaikadvārayutaṃ bhūbimbamityekaḥ pakṣaḥ | kādimate tu pratidiśaṃ dvirekhaṃ prākpratyakceti
dvāradvayayutaṃ dakṣiṇottarataḥ pratyekaṃ rekhātrayeṇa
sthānadvayatutaṃ koṇeṣu tiryak
tūtraiścaturbhīrdvidhākṛtacatuṣpadayuktamuktam | so'yaṃ dvitīyaḥ pakṣaḥ | pratidiśaṃ rekhātrayayuktaṃ dvārasāmānyābhāvavaditi
tṛtīyaḥ yāmalaṃ tantraṃ kalpasūtraṃ śiṅgabhūpālīyā paddhatiḥ prapañcasārasaṃgraho vidyāraṇyapaddhatiḥ saundaryalaharyuktiścāsminneva pakṣe'nukūlāḥ | teṣu
dvāralekhanānukteḥ | viśuddheśvaratantre tu pratyekaṃ caturbhirdvāraiḥ sahitāni trīṇi bhūgṛhāṇyuktānīti dvādaśadvāraṃ trirekhaṃ
bhūgṛhamiti caturthaḥ pakṣa ityāhuḥ | mūle tu sarve'pi pakṣāḥ sūcitāḥ | caturasramityekavacanādekarekhāpakṣaḥ, cakranyāse rekhātrayakīrtanāt
(trirekhāpakṣa iti ) dvau pakṣau sūcitau |
pūjāprakaraṇe'ṇimādibrāhmyādyoreva pūjanakathanādaṇimāṃ
paścimadvāra ityādinā brahmāṇīṃ paścimadvāra ityādinā ca
paścimapūrvayoreva dvārānuvādāttṛtīyarekhāsthamudrāpūjanasyā
kathanāddvirekhāpakṣo'pi sūcitaḥ | vastutastu tantrarājokto
dvidvārakapakṣa eko'tiriktaḥ | anyeṣāṃ trayāṇāṃ
parasparopasaṃhārādeka eva pakṣa iti dvikoṭikavikalpa eva yuktaḥ |
trirekhātmake'vayavini caturasratvabhūbimbatvādayo hi dharmā vyāsajjya
vṛttayaḥ tisro rekhāstvavayavā eva | ata eva caturaśrādyarekhāyai
caturaśramadhyarekhāyai caturannāntyarekhāyai nama iti cakranyāsastho
vyavahāra upapadyate | caturaśrādyarekhetyarthasya svarasto bhānāt |
karmadhārayāṅkīkāre prathamacaturaśrāyetyeva vyavahārāpatteḥ | pārthivaṃ maṇḍalaṃ kuryāt tritayaṃ dvārasaṃyutamiti
viśuddheśvaravacane maṇḍalamityekavacanena
tryavayavārthatritayapadaviśeṣaṇena cāvayavinyeva bhūgṛhatvasiddheśca |
tataśca caturaśre caturdvārītyādivacaneṣu dvāre catuṣṭvaviśeṣaṇāni
caturaśra ityādyekavacanāntāni padānyapyavayavyabhiprāyeṇopapadyante
| bahuvacanāntāni
p. 44) kvaciddṛśyamānāni cedavayavabahutvābhiprāyeṇa
pāśādhikaraṇanyāyenopapādayituṃ śakyanta eveti kvatyo virodhaḥ | etena
dvāradvādaśakavidhāyakaṃ viśuddheśvaravacanaṃ vyākhyātam | nahi
tasminneva tantre śrutasya pārthivaṃ maṇḍalamityekavacanasya
dvāradvādaśakatvasya ca
parasparavirodho'vayavāvayavibhāvāśrayaṇamantareṇa nirvoḍhuṃ
śakyate | anyathaikasyāmeva rekhāyāṃ dvādaśadvārāpatteḥ | naca
tatkeṣāmapīṣṭam | tasmādyatsundarīmahodaye śaṃkarānandasya
vijṛmbhaṇaṃ saṃhitā
jñānārṇavavāmakeśvarādivākyānāmekavacanaghaṭitānāṃ
bahuvacanaghaṭitena viśuddheśvarīyavākyeṇa
śākhāntaropasaṃhāranyāyenā'gneyaṃ caturvā
karotītivannopasaṃhāraḥ | teṣāṃ vākyānāmasaṃdigdhatvena
viśeṣānapekṣitatvāt |
sāmānyavidhiraspaṣṭaḥ saṃhriyeta viśeṣataḥ ||
spaṣṭasya tu vidhernānyairupasaṃhārasaṃbhavaḥ |
iti tantravārtikāt |
muṇḍanaṃ copavāsaśca sarvatīrtheṣvayaṃ vidhiḥ |
iti bahuvacanaghaṭitavidheḥ prayāge vapanaṃ
kuryādityekavacanaghaṭitavākyenopasaṃhārābhāvasya
dharmaśāstravidāmiṣṭatvācca |
caturdvāradvādaśadvārapadaghaṭitavākyayoḥ parasparaviruddhayorekavākyatāyā brahmaṇo'pyaśakyatvāceti,
tannā'dartavyam | uktarītyā
virodhābhāvenopasaṃhārasaṃbhave'ṣṭadoṣaduṣṭavikalpāyogāt |
sarvatīrtheṣviti prayāga iti vidhyostu naikavacanabahuvacanakṛto virodhaḥ, punaḥ saṃskāramācaret , saṃskārānācaretpunariti vidhyorekavākyatāyā
iṣṭatvāt | tatra sthitvā japellakṣamityasyaivaṃ lakṣatrayaṃ japtveti
vacanenopasaṃhārasya saubhāgyaratnākare'bhidhānācca |
lakṣamekamimaṃ japtveti
śrīkramasaṃhitāvacanasyāpyuktajñānārṇavavacanenopasaṃhāro-
kteśca | api tu sarvapadaprayāgapadopāttayāvadviśeṣaikaviśeṣakṛtaḥ | ata
eva na hiṃsyātsarvā bhūtānītyasya na brāhmaṇaṃ hanyādityanena
nopasaṃhāra iti prapañcitaṃ mīmāṃsāvādakautūhale'smābhiḥ | tasmānna
caturaśrapadaniṣṭhaikavacanabahuvacanayoścaturdvāradvādaśadvārakatva
viśeṣaṇayośca virodhaleśo'pi | dvārasāmānyābhāvapakṣastu
dvārapratiṣeḍhaparyudāsānyataramantareṇa yāmalakalpasūtrādau
dvārānuktimātreṇa
p. 45) kalpyamānaḥ sāhasamātraṃ,
caturaśrapadamātraghaṭitayāmalādividheḥ sadvāracaturaśravidhinā
soṣṇīṣavidherlohitoṣṇīṣavidhinevopasaṃhārasya nirābādhatvāditi
yuktamutpaśyāmaḥ |
evaṃ śrīcakralekhapamuta?diśya tasyāvāntarabhedena
navacakrātmakatvamupadiśati madhyaṃ tryasramityadhyuṣṭaślokaiḥ -
madhyaṃ tryasraṃ tathā'ṣṭāraṃ dve daśāre caturdaśa || 43 ||
tadbāhyato'ṣṭapatraṃ ca ṣoḍaśāraṃ mahīpuram |
sarvānandamayaṃ cā'dau sarvasiddhipradaṃ param || 44 ||
sarvarogaharaṃ cānyat sarvarakṣākaraṃ tathā |
sarvārthasādhakaṃ cakraṃ sarvasaubhāgyadāyakam || 45 ||
sarvasaṃkṣomaṇaṃ cānyat sarvāśāparipūrakam |
trailokyamohanaṃ ceti navadhā navabhirbhavet || 46 ||
madhyaṃ madhyasthānaṃ binduḥ | caturdaśa caturdaśāram |
trivṛttasya pratyekaṃ cakratvābhāvādagaṇanam |
sarvānandamayamityādīni bindvādīnāṃ navātāṃ cakrāṇāṃ krameṇa
namāni | tannirvacanāni tu vāsanāpaṭale vyaktī bhaviṣyanti |
ityevaṃprakāreṇaikaṃ cakraṃ navabhiravāntaracakrairnavavidhaṃ
bhavedityarthaḥ | ete'dhyuṣṭaślokāḥ kvaciṭṭīkāyāṃ na dṛśyante
pustakeṣu tūpalabhyante || 43 || 44 || 45 || 46 ||
athāsyaiva tryātmakatvamupadiśatyekena -
tataḥ sṛṣṭimahācakraṃ tṛtīyaṃ tu hutāśanaḥ | madhye sthitaṃ dvitīyaṃ tu saṃhāraḥ prathamaṃ ca yat || 47 ||
atra bindvādibhūgṛhāntānāṃ navānāṃ
prathamadvitīyatṛtīyaśabdaistredhā vibhajya nirdeśaḥ samaṃ
syādaśrutattvāditi nyāyena tritricakrāṇāmekīkaraṇenaiveti paryavasyati |
tathā tulyanyāyenaivaikasyāṃ tricakyāmapi tredhā vibhāgo'vāntaraḥ sidhyati | tena bindutrikoṇavasukoṇātmakaṃ cakratrayaṃ
saṃhāracakramityucyate | dve daśāre manvasraṃ ceti sthiticakram | dve
padme bhūgṛhaṃ ceti sṛṣṭicakram | tathā bhūgṛhaṃ suṣṭisṛṣṭiḥ | ṣoḍaśāraṃ sṛṣṭisthitiḥ | aṣṭāraṃ sṛṣṭisaṃhāraḥ |
p. 46) manvasraṃ sthitisṛṣṭiḥ | bahirdaśāraṃ sthitisthitiḥ | antardaśāraṃ
sthitisaṃhāraḥ | vasukoṇaṃ saṃhārasṛṣṭiḥ | tryasraṃ saṃhārasthitiḥ | binduḥ saṃhārasaṃhāra iti | tantrāntare tu bindvāditrayatrayasya
somasūryānalātmakatvaṃ krameṇoktam | tadapi svasaṃmatamiti
hutāśanapadena dhvanitam | etāsāṃ saṃjñānāṃ vāsanāvasare
saprayojanakatā'vaseyā || 47 ||
idānīṃ cakrarājārcanasya mahāntaṃ mahimānamupadiśati
evamityādibhiḥ saptadaśabhiḥ ślokaiḥ -
evametanmahācakraṃ mahāśrītripurāmayam |
kledanaṃ drāvaṇaṃ caiva kṣobhaṇaṃ mohanaṃ tathā || 48 ||
ākarṣaṇaṃ mahādevi jṛmbhaṇaṃ stambhanaṃ tathā |
vyādhidārdryaśamanaṃ sarvadurnītināśanam || 49 ||
śāntipuṣṭidhanārogyamantrasiddhikaraṃ param |
bhogadaṃ mokṣadaṃ caiva khecaratvapravartakam || 50 ||
sarvarakṣākaraṃ devi sarvānandakaraṃ tathā |
sarvakarmakaraṃ cāpi sarvakāryārthasādhakam || 51 ||
sarvāvaśakaraṃ devi sarvavedhakaraṃ param |
sarvatattvamayaṃ devi sarvajñānapradaṃ tathā || 52 ||
sarvasiddhipradaṃ caiva sarvaśreyaskaraṃ param |
sarvamantramayaṃ devi sarvayogīśvarīmayam || 53 ||
sarvapīṭhamayaṃ devi sarvajñānamayaṃ priye |
sarvadoṣaharaṃ devi sarvatīrthamayaṃ punaḥ || 54 ||
sarvavratamayaṃ caiva sarvāmṛtamayaṃ tathā |
sarvaduḥkhapraśamanaṃ sarvaśokanivāraṇam || 55 ||
sarvonmādakaraṃ devi sarvāhlādanakārakam |
sarvadaurbhāgyaśamanaṃ sarvavighnanivāraṇam || 56 ||
sarvasiddhipradaṃ cakraṃ sarvāśāparipūrakam |
p. 47) raudrābhicārakodaṇḍaṃ paramantraughabhakṣaṇam || 57 ||
parasiddhyākarṣaṇaṃ ca parājñākarṣaṇaṃ tathā |
parasainyastambhakaraṃ paravijñānamohanam || 58 ||
paracakrastambhakaraṃ śastrastambhakaraṃ tathā |
mahācamatkārakaraṃ mahābuddhipravartakam || 59 ||
mahāvāṇīkaraṃ devi mahāsaukhyapradāyakam |
mahāvaśyakaraṃ devi mahāsaubhāgyadāyakam || 60 ||
mahājvaraharaṃ devi mahāviṣaharaṃ tathā |
mahāmṛtyupraśamanaṃ mahābhayanivāraṇam || 61 ||
mahāvaśyakaraṃ devi mahāvedhakaraṃ puram |
mahāpurakṣobhakaraṃ mahāsukhaśubhapradam || 62 ||
mahālakṣmīmayaṃ devi mahāmāṅgalyadāyakam |
mahāprabhāvasaṃyuktaṃ mahāpātakanāśanam || 63 ||
evametasya cakrasya prabhāvo varṇito mayā |
na śakyate mahādevi kalpakoṭiśatairapi || 64 ||
mahācakramarcitamiti śeṣaḥ | maha pūjāyāmiti dhātoḥ pūjyaṃ
cakramityeva vā tadarthaḥ | cakrapūjanamiti tu paryavasito'rthaḥ | pūjanātmakakriyāyāḥ phalaprapañca uttaragranthaḥ | tripurāmayaṃ
devyā abhivyaktisthānam |
kledanamanārdrasvabhāvasyāpyārdratāsaṃpādakam | drāvaṇaṃ
ghanasvabhāvasyāpi ghṛtavaddravāpādakam |
kṣobhaṇamicchautkaṭyajanakam | mohanaṃ kṛtyākṛtyayorasphūrtikṛt | jṛmbhaṇamaṇormahattvā pādakam | stambhanaṃ niśceṣṭīkkaraṇam |
sarvāveśakaramāṇavāveśaśāktāveśaśāṃbhavāveśānāṃ janakam
| tallakṣaṇāni ca mādhi(li)nīvijayatantre -
uccārakaraṇadhyānavarṇasthānaprakalpanaiḥ | yo bhavetsa samāveśo budhairāṇava ucyate ||
uccārarahitaṃ vastu cetasaiva vicintayan |
yaṃ samāveśamāpnoti śāktaḥ so'trābhidhīyate ||
p. 48) akiṃciccintakasyaiva guruṇā pratibodhitaḥ | utpadyate ya āveśaḥ śāṃbhavo'sāvudīritaḥ || iti |
sarvavedhakaraṃ sarvāvayavāvacchedanarañjanaṃ vedhastatkaram |
sarvasiddhipradamaṇimādipradam | sarvāmṛtamayaṃ
pañcavidhamokṣāvahaṃ, mṛtamaniṣṭaṃ tannivārakamiti kecit |
sarvonmādakaraṃ bhūtādyāveśajanyacittavikārakāri | sarvasiddhipradaṃ
cakramiti tu trikoṇacakrasya nirdeśaḥ | cakrapadasāmānādhikaraṇyāt | sarvāśāparipūrakaprāyapāṭhācca | tatphalaṃ
tvavayavadvārā'vayavinaḥ stutiḥ | aṣṭākapālādibhiriva
dvādaśakapālasya | tena na pūrvoktaḥ? viśeṣaṇena
paunaruktyaśaṅkāvakāśaḥ | paracakrastambhakaraṃ
śatrukṛtayantrāṇāṃ moghatāpādakam | mahāvaśyakaraṃ mahacca
tadāvaśyakaṃ ca tadrātyādatta iti vigrahaḥ | tena na paunaruktyam |
mahāvedhakaramajarasyāpi mahācidrajarjarīkaraṇam |
mahāpurakṣobhakaraṃ vaikuṇṭhāderapi kṣobhakam | spaṣṭamanyat | atra
cakrarājārcanenemāni phalāni bhāvayediti vidhiḥ pariṇamati | naca
bhāvyānekatvakṛto vākyabhedaḥ sarvakāryārthasādhakamityekena padena
sakalaphalakathanena tadabhāvāt | kledanādipadāni tu
sarvapadasyārthavivaraṇarūpāṇīti na tadvaiyarthyam | sarvebhyaḥ kāmebhyo jyotiṣṭoma iti vākyasthasarvapadavivaraṇārthatāyā ekasmai vā
anye yajñakratavaḥ kāmāyā'hriyanta iti vākyaśeṣe'ṅgīkāreṇaivameva
vākyabhedasya tāntrikaiḥ parihṛtatvāt || 48 || 49 || 50 || 51 || 52 || 53 || 54 || 55
||
56 || 57 || 58 || 59 || 60 || 61 || 62 || 63 || 64 ||
idānīṃ prakārāntareṇa laghumārgeṇa śrīcakrasādhanamupadiśati
athāta ityādibhiḥ saptadaśabhiḥ ślokaiḥ -
athātaḥ saṃpravakṣyāmi tripurācakramanyathā |
tadarthaṃ devi kurvīta trihastaṃ maṇḍalottamam || 65 ||
asya kāryā tṛtīyena karṇikā cakralāñchitā |
padmadvayaṃ dvitīyena caturasraṃ ca śeṣataḥ || 66 ||
p. 49) athānantaram | ataḥ pūrvoktaprakārasya duravagāhatvāt | anyathā
pūrvoktaprakāravailakṣaṇyena | trihastamityatra
hastaśabdaścaturviṃśatyaṅgulavacanastāvatsaṃkhyākabhāga-
mātropalakṣaṇam tataśca samaparimāṇakadvisaptatibhāgātmakaṃ
maṇḍalottamaṃ caturasrākāraṃ samaṃ bhūbhāgaṃ
parigṛhṇīyādityarthaḥ | asya maṇḍalasya tṛtīyena bhāgena
caturadaśārāntacakracihnitā karṇikā kartavyā | madhyabhāge
karkāṭakāgraṃ saṃsthāpya tato dvādaśāṅgulavyavadhānena
rekhāmutpādya bhrāmayankarṇikāvṛttamutpādayet |
tenordhvabhāgādhobhāgayorekaikahastaparityāgena madhyabhāge
hastamātrā karṇikā bhavati | so'yaṃ tṛtīyo bhāgaḥ | tataśca karṇikāyā upari dvādaśāṅgulamadhaśca dvādaśāṅgulaṃ parigṛhya saṃbhūya
jātena hastenāṣṭadalaṣoḍaśadalapadmau kuryāt | tatra ca samaṃ
syādaśrutatvāditinyāyena karṇikordhvādhaḥ spṛṣṭāvyavahitaṣaṭṣaḍaṅgulabhūbhāge'ṣṭadalaṃ
tadubhayabhāgaspṛṣṭe tāvatyeva bhūbhāge ṣoḍaśadalaṃ bhavati |
so'yaṃ dvitīyo bhāgaḥ | śeṣato'vaśiṣṭena prathamena hastena caturasraṃ
kāryam | ṣoḍaśārordhvādhobhāgasaṃlagnadvādaśāṅgulabhūbhāge
bhūbimbaṃ bhavati | tatrāpi samaṃ syāditi
nyāyenābhitaścatuścaturaṅgule caturasrasya tṛtīyā rekhā, tadavyavahite
caturaṅgule dvitīyā rekhā, sarvabahirbhūte caturaṅgule bhūgṛhasya
prathamārekheti saṃhatyāvayavatrayātmakaṃ caturasraṃ yatra bhavati
so'yaṃ prathamo bhāgaḥ | atrā'dimena caturasrakamityanuktvā śeṣata
ityuktyā vṛttatrayasya prathamabhāgamadhya evānte lekhanaṃ na
dvitīyabhāgādāviti labdhaṃ guṇavṛttalekhottaraṃ yāvadavaśiṣyate
tatraiva caturaśratrayasya yathāvibhāgaṃ lekha iti tadarthasvarasāt | atra
bahirbhāgamārabhyāntarbhāgaparyantaṃ krameṇa
prathamadvitīyatṛtīyapadairvyavahārādbhūgṛhāvayavarekhāṇā- mapyanenaiva krameṇa cakranyāse nirdeśādāvaraṇapūjādāvayameva
kramo mukhya ityadadhvanat | tantrāntare tu maṇḍalasya
dvisaptatibhāgatve'pyavāntaravibhāgaḥ prakārāntareṇopalabhyate�
pañcacatvāriṃśadaṅgule bhūbhāge madhyakarṇikā | tadbahirūrdhvamadhaśca pṛthakpṛthaksārdhacatuṅgulamānena militvā
navāṅgule'ṣṭadalam | tadbahiścatuścaturaṅgule'ṣṭāṅgulaṃ(le)
ṣoḍaśāraṃ śeṣeṇa bhūgṛhamiti | prapañcasārasaṃgrahe tveṣa eva
prakāro'nusṛtaḥ || 65 || 66 ||
p. 50) atha karṇikāvṛtteṣṭau bhāgānāracayati sārdhaślokadvayena -
brahmasūtraṃ purā dattvā karṇikābhramamadhyataḥ | yāmyasaumyāyataṃ dadyāttatrasthaṃ sūtrasaptakam || 67 ||
vṛttamadhye prāgādipaścimāntamekaṃ sūtraṃ dattvā rekhāṃ
vilikhet | tadeva brahmasūtramityucyate | tatprayojanaṃ tu
śaktipaścimakoṇānāṃ vahnipūrvakoṇānāṃ ca
sthalanirṇayenā'nupūrvyasiddhiḥ | yāmyā dakṣiṇā dik | saumyodīcī |
tadvṛttamadhye tiryagrekhāsaptakaṃ likhediti phalitam | evaṃ sati
prathamarekhāyāḥ pūrvasyāṃ karṇikābhrabhāvadhika eko bhāgaḥ | saptamarekhāyāḥ paścimasyāṃ karṇikāmramaparyanto'nyo bhāgaḥ | saptarekhāsaṃdhibhūtāḥ ṣaḍbhāgā ityaṣṭau vīthyaḥ saṃpannāḥ | tāśca samaṃ syāditi nyāyena pratyekaṃ tritryaṅgulāḥ saṃpadyante |
tantrāntare tu karṇikāvṛttasya pañcacatvāriṃśadaṅgulatve'pi
tadavakāśasya punaraṣṭācatvāriṃ śadvibhāgānkṛtvā teṣu nava rekhā
likhedityuktam | devī stutomegaṅgāvallīstuteti pradarśyata iti |
kaṭapayavargamavairiha piṇḍāntyairakṣarairaṅkāḥ |
neñe śūnyaṃ jñeyaṃ tathā svare kevale kathite ||
iti prasiddhayā vararuciparibhāṣayā devītyādyakṣarāṇi | tena
devīpadenāṣṭācatvāriṃśadaṃśā ucyante | teṣu
navamistiryagrekhābhirjātānāṃ daśabhāgānāṃ parimāṇabodhakāni
stutoma ityādidaśākṣarāṇi | ṣaṭ ṣaṭ pañca trayastrayaścatvārastrayaḥ ṣaṭ ṣaṭ ṣaṭ ca prāgdikkrameṇa daśa vīthyaṃśā bhavantīti tadarthaḥ | etattantre'pi hastamātravṛttasyāṣṭācatvāriṃśaddhā vibhāge
satyekaikoṃ'śo'rdhāṅgulātmakaḥ saṃpadyate | tādṛśāḥ ṣaṭṣaḍaṃśāḥ prathamadvitīyayorvīthyoraṣṭamāditisṛṣu ca bhavantīti
tāvati viṣaye tantrāntarasaṃvādaḥ spaṣṭa eva | itarāṃśe'pi saṃvādo
mūlato vyaktī bhaviṣyati || 67 ||
tūryasūtraṃ tato lumpen madhyāṃśaḥ syāddvibhāgataḥ | tṛtīyapañcamau nāgabhūpāṃśau dvyaṃśavartitau || 68 ||
tena mānena saptaiva vathyastantreṣu madhyamam |
p. 51) caturthaṃ sūtraṃ lumpenmārjayet | tena saptaiva vīthyaḥ saṃpannāḥ | paraṃ tu tāsu caturthī vīthītaravīthyapekṣayā dviguṇaparimāṇā bhavatītyāha dvibhāgata iti | bhāgadvayātmaka eko madhyabhāga ityarthaḥ | ṣaḍaṅgulā turyavīthiti yāvat | idamupalakṣaṇaṃ
rekhāntarāṇāmaṃśato mārjanasya | tantrāntare
tṛtīyapañcamarekhayormadhyabhāgo
gaṅgāvallītyuktatrayodaśāṃśātmaka iha tu dvādaśāṃśātmako
bhavatītyatastadavirodhaṃ madhyabhāgābhivardhanenopadiśati
tṛtīyapañcamāviti | tṛtīyavīthyā nāgāṃ
śāṃstritriyavātmakānaṣṭāvaṃśānkṛtvā pañcamavīthyā
bhūpāṃśānsārdhasārdhayavātmakānṣoḍaśa
bhāgānkṛtvā'ṣṭasvekaḥ ṣoḍaśasu caika iti dvābhyāmaṃśābhyāṃ
varjitāvimau bhāgau kuryāt | tṛtīyavīthīṃ svāṣṭamāśena hrāsayet |
pañcamīṃ vīthīṃ svaṣoḍaśāṃśena hrāsayediti paryavasito'rthaḥ || 68
||
tṛtīyavīthyāḥ svāṣṭamāṃśanyūnīkaraṇaṃ dvedhā
saṃbhāvyate dvitīyasūtrasya [prāgapasāraṇāttṛtīyasūtrasya (?)]
pratyagapasāraṇācceti pañcamavīthyā nyūnīkaraṇamapi dvedhā |
tayordvitīya eva pakṣo'nusartavya ityāha tena māneneti | tṛtīyavīthyāṃ
niḥsāritaṃ[yavatra] yaṃ pañcamavathisthiḥ sārdhayavaśceti
sārdhayavacatuṣṭayarūpeṇa mānena ṣaḍaṅgulātmakaṃ madhyabhāgaṃ
punarapi vivardhayedityarthaḥ | tṛtīya pañcamarekhe eva
prākpratyagapasārayediti yāvat |
karṇikāvṛttasaṃbandhināmaṣṭācatvāriṃśadaṃśānāṃ madhye
trayodaśāṃśairmadhyabhāgastantrāntara iha
tvardhayavādhikaistrayodaśamirityalpataramantaraṃ bhavati |
tṛtīyavīthyāmevaikāṃśanyūnabhāvastantrāntare | atra tantre tu
tṛtīyapañcamavīthyormilitvā nyūnabhāva iti vailakṣaṇyaṃ tu
tantrabhedānna duṣyati | yattu tṛtīyavīthīsthāṃśāṣṭake
pañcamavīthīsthāṃśaṣoḍaśake ca dvā dvāvaṃśau pārthakyena
nyūnī kuryāditi vyākhyānaṃ tattantrāntareṇa
bhūyovisaṃvādāpatterupekṣitam | atredaṃ bodhyam
prathamasūtramaṣṭācatvāriṃśaddhā vibhajya tadubhayabhāge
pṛthakpṛthagaṃśatrayamiti militvā tasya ṣaḍbhāgānmārjayet | evaṃ
saptamarekhāyāmapi | dvitīyarekhāyā ubhayataḥ pañca pañcāṃśāniti
daśāṃśānmārjayet | ṣaṣṭharekhāyāṃ tyu (tū)
bhayataścaturaścaturāṃ'śānityaṣṭāvaṃśānmārjayet | taduktam-
ādye dvitīye ṣaṣṭhe ca saptame ca yathākramam |
mārjayedguṇabhogānte tripañca tu na mārjayet || iti ||
p. 52) so'yamartho madhyāṃśaḥ syāddvibhāgata iti caraṇenokta iti
suvyākhyam | karṇikāmadhyagatasūtrāntarāṃśo'pi
vibhāgatastantrāntaroktaguṇabhogākhyāvibhāgānusāreṇa lumpet |
syātpadamīṣadarthakaṃ niyamārthakaṃ vā'vyayamiti tadarthāt |
madhyāṃśe dvibhāgātmakatvasya tūryasūtralopādarthasiddhatvena
tatkathanasyānāvaśyakatvāditi draṣṭavyam |
tṛtīyasya dvitīyasya tvādyasūtrasya cāntayoḥ || 69 ||
prasārayedadhodhaḥsthaṃ tataḥ sūtradvayadvayam |
bhaume saptamake sūtre brahmasthāne ca saṃgatam || 70 ||
evaṃ saptānāṃ sūtrāṇāṃ madhye yattṛtīyaṃ sūtraṃ
tasyāntayoḥ karṇikāvṛttaspṛṣṭayoḥ prāntabhāgayorārabhya
paścimasyāṃ diśi bhaumaparyantaṃ sūtradvayaṃ prasārayet |
adhodhaḥsthaṃ śaktitrikoṇānuguṇaṃ yathā bhavati tathā | bhaumaṃ
nāma karṇikāvṛttam | tathā yaddvitīyaṃ
sūtramaspṛṣṭakarṇikamubhayatomārjitapañcapañcāṃśaṃ
tasyāntayorārabhya paścimasyāṃ diśi saptamasūtramadhyabhāgāvadhi
dve rekhe vilikhet | tato yadādyaṃ
sūtramaspṛṣṭakarṇikamubhayatomārjitatritribhāgaṃ tasyāntayorārabhya
pratyagdiśi mārjitaturyasūtrādadhaḥsthāne brahmasūtrasaṃgataṃ yathā
bhavati tathā rekhādvayaṃ likhet | ayaṃ ca koṇaḥ pañcamasūtramadhyabhāgātpūrvasyāṃ diśi kiṃcidadhikayavatrayopari
nipatatīti bodhyam | anye tu antaśabdastṛtīyasyetyanenānvayadaśāyāṃ
prāntaparaḥ | dvitīyādyābhyāmanvayadaśāyāṃ samīpapara
ityāhustadayuktam | pūrva(rvaṃ) prathamādirekhā (ṇā) maṃśatomārjanasya mūlārūḍhīkaraṇenāsmanmatarītyā sarvatra
prāntārthakatvenāvairūpyasya saṃbhavatastyāgāyogāt || 69 || 70 ||
evaṃ prācyena sūtratrayeṇa śaktitrayamutpādya pratīcyena tena
vahnitrayamutpādayati āpañcamāditi dvābhyām
āpañcamādadhaḥsthānāṃ trayāṇāṃ cāntato nayet |
bhaume prāthamike sūtre viśrāntaṃ ca tṛtīyake || 71 ||
sūtradvayaṃ cānya [tastu] tryasrāṇyevaṃ bhavanti ṣaṭ | caturdaśāraṃ deveśi daśāraṃ cātra sidhyati || 72 ||
p. 53) yathā prācyatiryagrekhātrayaprāntebhyaḥ pārśvarekhe dve dve adho
nīte evamanye api dve dve sūtre pañcamamārasyādhaḥsthānāṃ
trayāṇāṃ tiryaksūtrāṇāṃ prāntata ūrdhvaṃ nayet | tato yatṣaṣṭhaṃ
sūtramaspṛṣṭakarṇikamubhayatomārjitacatuścaturbhāgaṃ
tasyāntābhyāṃ pārśvarekhe ākṛṣya prācyāṃ
prāthamikatiryaksūtramadhyabhāge yojayet | tato yatsaptamaṃ
sūtramubhayatomārjitatritribhāgaṃ tadagrābhyāṃ dve rekhe ākṛṣya
pūrvasyāṃ diśi tṛtīyatiryaksūtrasya madhyabhāge melayet | evaṃ rītyā
pārśvarekhāyugalāni ṣaḍbhavanti | vastutastryasrāṇyevaṃ bhavanti
ṣaḍitya ṛjuvimarśinyukta eva pāṭhaḥ sādhuḥ | evaṃ prakāreṇa
śaktitrayavahnitrayābhyāṃ manvasrabahirdaśārākhye dve cakre saṃpanne
bhavataḥ || 71 || 72 ||
athāntardaśāraṃ dvābhyāmāha
sūtrāddvitīyakātṣaṣṭhādbrahmasūtrasya pārśvayoḥ |
sūtradvayadvayaṃ deyamadha ūrdhvakramātmakam || 73 ||
tatkoṭisaṃgataṃ paścātsūtrayugmaṃ prasārayet |
daśāraṃ devi saṃsiddhametaccakraṃ tṛtīyakam || 74 ||
dvitīyasūtrasya prāntābhyāmadho dve rekhe pūrvameva likhite iti
punastato rekhārambhāsaṃbhavānmadhyabhāga evā'kṣipyate | tena
dvitīyasūtrasya madhyabhāgādārabhyādhomukhyau
rakṣovāyukoṇābhimukhyena dve rekhe lekhye | tayoravadhimāha
brahmasūtrasyeti | prākpratyagāyataṃ yadbrahmasūtraṃ tasya pārśvayoḥ pārśvadvayavartirekhāvadhikatayetyarthaḥ | sāṃprataṃlikhitaśaktitraye
yā madhyaśaktistadīyapārśvarekhādvayāvadhīti yāvat | evaṃ
ṣaṣṭhasūtrasyāpi prāntābhyāṃ rekhādvayasyordhvakrameṇa
likhitatvāttanmadhyabhāgādārabhyaiveśāgnikoṇābhimukhyena dve rekhe
likhet | tayoravadhistu sāṃprataṃlikhitavahnitraye yo madhyamo
vahnistadīyapārśvayameva | tadidamavadhidvayaṃ tantreṇa bodhayituṃ
brahmasūtrasya pārśvayorityuktam | ṛgavastu dvitīya sūtrasya
ṣaṣṭhasūtrasya ca yo madhyabhāgastasya
brahmasūtraspṛṣṭatvāttatpārśvayorityanena tantreṇa
vahniyākkoṇaśaktipratyakkoṇayoreva sthānanirdeśa iti vyācakṣate | evaṃ
sūtradvayadvayaṃ dattvā paścādanantaraṃ sūtrayugme
tiryaksūtrayugalaṃ prasārayettiryaglikhet |
dvitīyasūtramadhyārabdhavahnipārśvadvayarekhākoṭispṛṣṭaṃ
p. 54) pañcamasūtrādupari yavatrayaparimitadeśavarti ca yathā bhavati
tathā tiryaksūtraṃ vilikhya vahniṃ sādhayet |
ṣaṣṭhasūtramadhyārabdhaśaktipārśvarekhādvayāgrasparśi
tṛtīyasūtrādadhoyavatrayaparimitadeśavarti ca yathā syāt tathā
tiryaksūtraṃ vilikhya śaktiṃ sādhayediti yāvat | evaṃ kṛte sati yadyapi
ṣaṭkoṇameva bhavati tathā'pi ṣaṭkoṇasya vidikcatuṣṭaye'pi catvāri
tryasrāṇi pūrvamardhasiddhāni ṣaṭkoṇapārśvarekhābhireva pūrṇāni
jātānītyāśayenāntardaśāraṃ manvasrāpekṣayā tṛtīyaṃ cakraṃ
samyaksiddhamityuktam || 73 || 74 ||
atha vasukoṇatrikoṇacakre dvābhyāmāha-
sūtrātpañcamakānmadhyādanyatsūtradvayaṃ nayet |
ūrdhvādhomukhamadhyasthatryasramarmadvayāvadhi || 75 ||
dadyāttṛtīyakaṃ sūtraṃ tayoranyonyasaṃgatam |
evaṃ caturthamaṣṭāraṃ madhyayoniśca pañcamī || 76 ||
pañcamasūtrasya madhyabhāgādārabhyaiśānāgneyābhimukhyena
dve sūtre likhet | vṛkṣātpatatyagrātpatatītyādāviva
kriyāvṛttyorapyapādānatvam | anāvṛttau vṛkṣapadasyeva tatsaṃbandhini
lakṣaṇā | tayoravadhimāha ūrdhveti | ūrdhvādhomukhaśabdābhyāṃ
sāṃprataṃlikhitaṣaṭkoṇamucyate | tanmadhyasthaṃ yattryasraṃ
prathamaśaktirūpaṃ tatpārśvarekhayoḥ prathamavahnipārśvarekhābhyāṃ saṃbandhātsaṃdhidvayaṃ tayoreva
dvitīyavahnipārśvarekhābhyāṃ yoge tṛtīyaśaktivācyarekhayā'pi
yogānmarmadvayaṃ cāsti | tādṛśamarmadvayādhaḥsamīpadeśo
lakṣaṇayā nirdiśyate | tadavadhi likhedityarthaḥ | vastutastu saṃdhireva
marmapadena lakṣyate | tasyaiva bhāvimarmatvāditi yuktam | tatastayoḥ pārśvarekhayoranyonyasaṃbaddhaṃ yayā syāttathā sūtraṃ
tiryaksūtraṃ dadyāt | tacca pārśvarekhādvayamapekṣya tṛtīyaṃ bhavatīti
| evaṃ sati caturdaśāramārabhya gaṇanāyāṃ caturthaṃ
vasukoṇātmakaṃ pañcamaṃ madhyayonyātmakaṃ ca cakraṃ
sidhyatītyasyāpakarṣeṇānvayaḥ || 75 || 76 ||
evaṃ sidhyati deveśi sarvacakraṃ manoharam |
tacchaktipañcakaṃ sṛṣṭyā layenāgnicatuṣṭayam || 77 ||
p. 55) pañcaśakticaturvahnisaṃyogāccakrasaṃbhavaḥ |
sarvaṃ karṇikāntargataṃ caturdaśārādibindvantam | bindoḥ karkāṭakena karṇikāvṛttanirmāṇadaśāyāmeva siddhatvāt |
athavā trikoṇe baindavaṃ śliṣṭamaṣṭāre'ṣṭadalāmbujam |
daśārayoḥ ṣoḍaśāraṃ bhūgṛhaṃ bhuvanāsrake ||
itibrahmāṇḍapurāṇoktarītyā caturṇāṃ cakrāṇāṃ pañcasu
cakreṣvantarbhāvābhiprāyeṇaitāvata eva sarvacakramiti vyapadeśaḥ | etena
bahirantardaśārayordvitīyatṛtīyāvaraṇatvābhyāṃ vyapadeśau mūle
kariṣyamāṇau saṃgacchete | sarvapadena nyūnamātravyavacchedo
nādhikasyeti tu kecit | ātmābhimukhatā sṛṣṭistādṛśāgraṃ
śaktipañcakaṃ, parāṅmukhatā lapastādṛśāgraṃ vahnicatuṣṭayam || 77
||
evaṃ navānāmuktarītyā samyagyogāccakrotpattiḥ |
tatraikamaṣṭakaṃ devi dve daśāre caturdaśa || 78 ||
caturdaśa daśadbaṃdvamaṣṭāvekaṃ maheśvari |
sṛṣṭisaṃhārayogeṇa śaktisthānānyanukramāt || 79 ||
sthitāni tripurācakre yadbodhādbhairavo bhavet |
ekamityādinā sṛṣṭikrameṇa tricatvāriṃśatastrikoṇānāṃ gaṇanam
| caturdaśetyādikaṃ tu saṃhārakrameṇa | śaktisthānāni trikoṇāni | yattu
saundaryalaharyāṃ
catuścatvāriṃśadvasudalakalāsratrivalayetyādigaṇanaṃ
tadbindusāhityābhiprāyeṇa | trayaścatvāriṃśadityeva vā tatra pāṭha
ityavirodhaḥ || 78 || 79 ||
yasya cakrasya bodhātsādhako'pi bhairavaḥ paramaśiva eva bhavati |
atra dvividhe'pi cakroddhāre bindoḥ kaṇṭharaveṇānuktistu yatra
kāmyaprayogaviśeṣeṣu pūrṇacakrasya navayonicakramātrasya vā
dvitīyapaṭale caturthapaṭale ca viniyogo vakṣyate tatra madhye
lekhanīyāṃśasya cintanīyāṃśasya vā vidhānasattve
bindurahitasyaivopasthityarthā, tadasattve tvarthādbinduprāptiḥ sarvaśūnyasyaiva bindurūpatvāditi |
bahiḥ padmadvayaṃ kuryādaṣṭaṣoḍaśakacchadam || 80 ||
p. 56) guṇavṛttaṃ tataḥ kuryāccaturasraṃ ca tadbahiḥ | caturdvārasamāyuktamevaṃ syāccakramuttamam || 81 ||
bahirmadhyamaṃ tṛtīyabhāgamabhito dvādaśadvādaśāṅgule
bhūbhāge | tato dvitīyabhāgaṃ hastātmakaṃ parito yathocitabhāge |
tadbahirvṛttatrayādbahiḥ kiṃcidvanā (dyavā)
dhikaikādaśāṅgulabhūbhāge | evaṃ sati śaktyā
śaktimityādipūrvoktaprakārāpekṣayottamaṃ sulabhalekhaṃ cakraṃ
bhavatītyarthaḥ | madhyasya karṇikāvṛttasya yāvatī kṣetraphalasaṃkhyā
yavayūkādiparamāṇvantānāṃ bhavati tasyāḥ sakāśāttricatvāriṃśattrikoṇānākrāntabhūmāgakṣetraphala-
saṃkhyāmapanīyāvaśiṣṭāyāstricatvāriṃśatā vibhajane yā
labdhasaṃkhyā bhavati tāvadbhiryavādibhiḥ pramitāyāḥ prathamaśakternirmāṇasya nipuṇataragaṇakāgraṇyekasādhyatvena
prathamaprakārasyetareṣāṃ dustaratvāditi bhāvaḥ | ete ca saptadaśa
ślokāḥ kasyāṃciṭṭikāyāṃ na dṛśyante | anyasyāṃ dṛśyante ca || 80 ||
81 ||
evaṃ cakroddhāramupadiśya vakṣyamāṇapūjopodghātatayā
mantroddhāramupadiśati saṃsthitā'tretyādinā catuścatvāriṃśatā
trailokyavaśakāriṇītyantena
saṃsthitā'tra mahācakre mahātripurasundarī |
śṛṇu devi yathā sā'tra pūjyate sādhakottamaiḥ || 82 ||
bāṇaliṅgādau hi sārvakālikaṃ śivatejaḥsāṃnidhyam |
pārthivaliṅgādau tu yāvadarcanakālameveti sthitiḥ | prakṛte
tūbhayathā'pītidyotanāyātreti vāradvayaṃ nirdeśaḥ | tena
svarṇādinirmite cakre sārvakālikaṃ devyāḥ sāṃnidhyaṃ bhuvi likhite tu
yāvadarcanakālamiti sidhyati | tataścā'likhetprathamaṃ cakramiti
vakṣyamāṇatve'pi na tatraiva pūjā'pi tu svarṇādinirmite'ṣīti dhvanitam |
svarṇādyādhārabhedena sāṃnidhye kālabhedāstantrāntare dṛśyamānā
apyanumatā eveti draṣṭavyam | etena mahācakrarājaṃ
sindūrakuṅkumalikhivaṃ
cāmīkarakaladhautapañcaloharatnasphaṭikādyutkīrṇaṃ vā niveśyeti
kalpasūtramupapadyate || 82 ||
tatra prathamaṃ vaśinyādivāgdevatāṣṭakamantrānuddharati-
vargānukramayogeṇa devatāṣṭakasaṃyutā |
avargaḥ prathamo devi vaśinī tatra devatā || 83 ||
p. 57) akacaṭatapayaśākhyavargāṇāmanukrameṇa
saṃbandhopalakṣitavaśinyādivāgdevatāṣṭakena yuktā seti pūrvānvayi |
avargaḥ ṣoḍaśasvarātmakaḥ pratyakṣaraṃ binduyuktaḥ | binduyogaṃ vinā
bījatvāyogāt | ata eva śuddhamātṛkānyāsa ekaikabinduyutaḥ | sabindukamātṛkānyāsastu dvidvibinduyuta iti gurumukhaikavedyaḥ saṃpradāyaḥ | evamuttaratra kavargādimātranirdeśe'pi sabindukatohanīyā
| ata eva vaśinyādi nyāsaprakaraṇe kalpasūtraṃ sarvatra vargāṇāṃ
binduyoga iti | kariṣyamāṇavāgbhavapāśacāpādibījoddhāre'pyevameva
binduyogo draṣṭavyaḥ || 83 ||
tatparastu kavargo'yaṃ tatra kāmeśvarī sthitā |
modinī tu cavargasthā ṭavarge vimalā smṛtā || 84 ||
aruṇā tu tavargasthā pavarge jayinī tathā |
sarveśvarī yavarge tu śavarge kaulinīti ca || 85 ||
etā vargāṣṭake samyagaṣṭāveva hi devatāḥ | arcitāḥ puruṣasyā'śu prakurvanti vaśaṃ jagat || 86 ||
kavargādayaḥ pañca pañcavarṇāḥ | yavargaścaturvarṇaḥ | śavargaḥ ṣaḍvarṇaḥ | ata eva yādicatuṣkaṃ śādiṣaṭkamiti
kalpasūtramupapadyate | yavargaṣavargayorapi
pañcapañcavarṇātmakataiveti tu kecit |
tadarṇavasaṃhitāditantrairmahodadhyādibahugranthaiśca
viruddhatvādupekṣyam | kolinīpañcamaṃ devītyuttaragranthavirodhastu
tatraiva pariharipyate || 84 || 85 || 86 ||
atha vaśinyādīnāmasādhāraṇāni bījāni krameṇoddharati-
uddharetprathamaṃ rephaṃ tadadhaḥ kuṭilāntakam |
tadapyavanibījasthaṣaṣṭhasvarasamanvitam || 87 ||
ūrdhvamardhendubindvāḍhyaṃ kārayetparameśvari |
etattu vaśinībījaṃ yoginīnāṃ mukhe sthitam || 88 ||
ādau rephastataḥ kuṭilāntakaḥ | kuṭilaḥ pavargadvitīyaḥ phakāra |
phaḥ śikhī kuṭilo dhūmrā vāmapārśvo janārdana iti mātṛkākośāt |
tasyānte
p. 58) vidyamāno vakāraḥ | svārthe kan |
yadyapyadhastānnirūpitamūrdhvaṃ vakṣyata
ityādāvūrdhvādhaḥśabdau parapūrvoccāryavācakatvena prasiddhau
tathā'pi prakṛte'dhaḥśabdo na pūrvoccāryaparaḥ | tantrāntaravirodhāt |
api tu prathamavarṇādho dvitīyavarṇalekhanasya
lipisaṃpradāyasiddhatvātparoccāryapara eva | tadapi rephabakārobhayamapi
avanibīje pṛthyvyakṣare tiṣṭhati | lamityasya samudāyasyaiva
pṛthvībījatve'pi prakṛte saṃpradāyāllakārarūpaṃ vyañjanameva
grāhyam | tatsthamityanena bakārādho lakāralekha uktaḥ | lo māṃsaṃ
pūtanā pṛthvī mādhavī śakranāmaka iti kośaḥ | tataḥ ṣaṣṭhasvara
ūkāraḥ | taduttaraṃ binduranusvāraḥ | tato'rdhacandro nādaḥ | ardhacandralakṣaṇaṃ ca ṣaṣṭhe paṭale vakṣyate | atra hi
nādabindusahitākṣaralekhe'kṣaraśirasyardhenduṃ vilikhya tadupari
bindurlikhyata iti lipisaṃpradāyaḥ | tadabhiprāyeṇa mūle
bindvardhedvorvyutkrameṇa nirdeśaḥ | ata evordhvaśabdaḥ paroccāryaparaḥ saṃbhavannapyakṣaraśirobhāgaparatvenaiva vyākhyeyaḥ | ata eva ca
spaṣṭaṃ modinībījoddhāre vakṣyati ardhendumastakākrāntaṃ
bindunoparibhūṣitamiti yadvā, ardhendūttarako binduriti madhyamapadalopī
samāsaḥ | vastutastu avanibījasthapadena
lakārākārabindunādātmakasamudāye vihite lakārottarāṃśasya
ṣaṣṭhasvaravidhinā'pavāde satyanena bindunādayoḥ pratiprasavamātraṃ
kriyata iti yathāprāptasyaiva punarvidhāvasya tātparyaṃ na
kramāṃśe'pītyadoṣaḥ | tena rephabakāralakārokārānusvāranādaiḥ krameṇa ghaṭitaṃ rblūmityākārakaṃ vaśinībījaṃ bhavati | tadidaṃ
yoginīnāṃ tadvācakavaśinīpadasya mukhe sthitamārambhe prayojyam |
idamupalakṣaṇaṃ kāmeśvaryādibījānāmapi tattadvācakapadārambhe
prayoktavyatāyāḥ | tadabhiprāyeṇaiva yoginīnāmapi bahuvacanam |
etadbalādeva ca tattadbījottaraṃ tattannāmāpi prayoktavyamiti sidhyati |
tacca
nāma vāgdevatāpadottarakam | kalpasūtrānusārāt | tenaikaiko varga
ekaikaṃ bījamekaikaṃ nāmeti vargabījanāmnāṃ krameṇoccāraṇaṃ
siddham | yoginīnāṃ vaśinyādibījāṣṭakasya mukhe sthitaṃ teṣu
prathamamityarthaṃ iti kecit | yoginībhirjaptamityartha ityanye | evaṃ
śivāgnibindavo devītyādinā hṛllekhāramātmakadvitārayogaḥ
p. 59) sarveṣu śaktiyogaḥ kārya iti vakṣyate | sa ca klaptakrameṣu vargādiṣu
madhyabhāge niveṣṭumaśakyatvādante ca vacanāntareṇa
saptākṣarīyogasya vidhānādādāveva kāryaḥ | ata eva
bahirdaśārasthadevatāpūjākathanāvasara ādyavidyayeti dvitāryā
nirdeśa upapadyate | ante tu pādukāṃ pūjayāmiti saptākṣaraḥ pādukāmantro yojyaḥ | taduktaṃ tantrarāje evaṃ saptākṣarī proktā
śaktitantreṣu siddhidetyārabhya
sarvāsāmapi śaktīnāṃ devatānāṃ ca nāmabhiḥ | yojayennāmapūrvā sā siddhyai sādhāraṇā'nyathā || iti |
yattu dakṣiṇāmūrtisaṃhitāyāṃ saptaviṃśe paṭale smaryate
atyupahvaramevedaṃ jñātvā cakraṃ samarcayet |
pādukāṃ pūjayāmīti namaskāro'thavā bhavet ||
svāhā home tarpaṇe tarpayāmīti saṃsmaret || iti,
tatra pādukāmantranamaḥśabdayorvikalpane'pi
kalpasūtrānusārānnyāse namaḥ śabdo'rcane saptākṣarīti
vyavasthitavikalpo jñeyaḥ | tathā ca sūtram namaḥ sthāne
pūjāmantrasaṃnāma iti |
kādimate tu śaktitantrādbahirbhūtatantre tu namasā sthitiḥ | iti vyavasthoktā |
tena hrīṃ śrīṃ aṃ āṃ iṃ īṃ uṃ ūṃ ṛṃ ṝṃ ḷṃ ḹṃ eṃ
aiṃ oṃ auṃ aṃ aḥ rblūṃ vaśinīvāgdevatāpādukāṃ
pūjayāmītyākārakastrayastriṃśadakṣaro vaśinīpūjāmantraḥ sidhyati |
etadante namaḥpadaprayogaḥ paddhatikārāṇāṃ tu samuccaye
mānābhāvātsaṃhitādyuktavikalpavirodhācca nā'deyaḥ | evamuttaratrāpi draṣṭavyam || 87 || 88 ||
dvitīyavargaprathamamindrārūḍhaṃ maheśvari |
adhastānnābhasaṃ bijamāgneyasthaṃ samuddharet || 89 ||
caturthasvarasaṃyuktaṃ bindukhaṇḍendvalaṃkṛtam |
etatkāmeśvarībījaṃ trailokyakṣobhakārakam || 90 ||
dvitīye kavarge prathamaḥ kakāraḥ | sāmānye napuṃsakam |
akṣarābhiprāyaṃ
p. 60) vā | uddharedityanenānvayādvitīyāntaṃ vā | sa kakāra indraṃ
lakāramāruḍhaḥ | lakārasyādhastātparato nābhasaṃ gaganasaṃbandhi
bījaṃ hamiti samudāyaḥ ||
haḥ śivo gaganaṃ haṃso nāgaloko'mbikāpatiḥ | iti kośāt |
tadbījamāgneyasthaṃ ramityagnibījastham |
ro rastraḥ krodhinī rephaḥ pāvakastaijaso mahaḥ || iti kośaḥ |
agnirdevatā'syā'gneyam | agnerḍhak | atrā'gneye tiṣṭhatītyanena
bījayoryogokteḥ sasvarayośca svatantrayostadasaṃbhavādakārabindunādā
ubhayostantramiti sidhyati | saviśeṣaṇe hi vidhiniṣedhau viśeṣye
bādhādviśeṣaṇamupasaṃkrāmata iti nyāyāt | nābhasabījāgneyaśabdā
vyañjanamātraparā ityapi kecit | samudāye hi dṛṣṭāḥ śabdā avayave'pi
dṛśyanta iti nyāyāditi tadāśayaḥ | evamuttaratrāpi nyāyo vyākhyābhedo
vā saṃcāraṇīyaḥ | atra prathamasvaramātramapavadaticaturtheti |
caturthasvara īkāraḥ | tena klhrīmiti kūṭātmakaṃ bījaṃ bhavati | tataśca
hrīṃ śrīṃ kaṃ khaṃ gaṃ ghaṃ ṅaṃ klhrīṃ
kāmeśvarīvāgdevatāpādukāṃ pūjayāmīti trayoviṃśatyarṇaḥ kāmeśvarīmantraḥ | atra vaśinyādimantrāṇāmaṅgatvaṃ
pañcadaśīvidyāyā eva prādhānyam |
ataḥ pradhānavidyeyaṃ tripurā parameśvarī |
iti caturthapaṭale vakṣyamāṇatvāt | tataścāṅgeṣu
phalaśrutirarthavādaḥ syāditinyāyena
trailokyakṣobhakārakamityāderarthavādatvameva yadyapi bhavati tathā.pi
vaśinyādimantramātropāsanāyāṃ teṣāmeva
prādhānyāttadabhiprāyeṇa phalaśrutiḥ svārtha tātparyikā'pi saṃbhavati
| ata evā'gamāntaram
ekatra tatparāṇāṃ ca mantrāṇāṃ śeṣaśeṣitā | yadyapi syāttathā'pyete mantrāḥ syuḥ sarvasiddhidāḥ || iti |
aṅkatvenopāsyamānānāmapi vidyānāṃ phalamastyeva aṅgeṣu
phalaśrutiriti nyāyasya śuṣkakarmaviṣayatvāt | tadapavādāyaiva
svāminaḥ phalaśruterityātreya ityuttaramīmāṃsādhikaraṇapravṛtteḥ | māsāgnihotrādīnāṃ kauṇḍapāyināmayanaṃ pratyaṅgatve'pi
svatantrānuṣṭhāne prādhānyasya nyāyasiddhasyāpavādāyaivaikatra
tatparāṇāmityuktavacanapravṛtteriti tu mantradevatāprakāśakārā āhuḥ || 89 || 90 ||
p. 61) aruṇāpañcamasyādho vāruṇaṃ viniyojayet |
tadadho'pīndrabījaṃ tu sarvordhvamiparaṃ priye || 91 ||
ardhendumastakākrāntaṃ bindunopari bhūṣitam |
etattanmodinībījaṃ sarvasattvavaśaṅkaram || 92 ||
aruṇāvargastavargaḥ | aruṇā tu tavargasthetyukteḥ | tatra pañcamo
nakāraḥ | vāruṇaṃ vakāraḥ | vo vāṇī vāruṇaṃ meda utkārīśo'niruddhakaḥ | itivacanāt |
indrabījaṃ lakāraḥ | sarvasmāduktākṣarasamudāyādūrdhvamanantaramiparamikārāt-paraṃ
caturthasvaram | tena nvlīmiti bījam | modinyādisarveśvaryantāḥ pañca
mantrāḥ pratyekaṃ dvāviṃśatyarṇā veditavyāḥ || 91 || 92 ||
vāyavyamindrabījasthaṃ ṣaṣṭhasvarasamanvitam |
ardhendumastakākrāntaṃ bindunopari bhūṣitam || 93 ||
etatte kathitaṃ devi vimalābījavigraham |
sarvapāpakṣayakaraṃ sarvopadravanāśanam || 94 ||
vāyurdevatā'sya vāyavyaṃ bījam | vāyvṛtupitruṣaso yat |
yo vāṇī vasudhā vāyurvikṛtiḥ puruṣottamaḥ | iti kośādyakāraḥ | ylūmiti bījam | vigrahamiti sāmānye napuṃsakaṃ bahuvrīhireva vā
|| 93 || 94 ||
jakāraṃ kālamārūḍhaṃ tadadho jvalanākṣaram |
caturthasvarasaṃyuktaṃ bindunādasamanvitam || 95 ||
etattadruṇābījamaruṇaṃ sarvamohanam |
kālo makāraḥ | maḥ kālī kleśitaḥ kālo mahākālo yamo'ntakaḥ | iti kośāt |
jvalanākṣaraṃ rephaḥ | tena jmrīmiti bījam | atra mantre
bījasyāruṇāpadena na saṃdhiḥ || 95 ||
śivabījaṃ tadādisthamadhastāccendravāruṇau || 96 ||
p. 62) vāyavyamuparodbhinnaṃ saṃyojya parameśvari |
jayinībījamevedaṃ kalābinduvibhūṣitam || 97 ||
śivabījaṃ hakāraḥ | tasya hakārasyā'diḥ sakārastatstham ||
hasayoradhastādindro lakārastadadho vāruṇo vakāraḥ | tato vāyavyaṃ
yakāraḥ | tadidamupareṇokāraṣaṣṭhasvareṇodbhinnaṃ, kalā nādastena
bindunā ca yuktaṃ jayinībījaṃ nāmādisaptākṣaryantaiḥ saṃyojya
vadediti śeṣaḥ | tena hslvyūmiti bījaṃ bhavati || 96 || 97 ||
uddharenmodinīvarge caturthaṃ parameśvari |
adhaḥ kālāgnivāyavyānkrameṇa viniyojayet || 98 ||
dīrghāyurbījasaṃyuktānyathānukramayogataḥ | uparīśvarabindvantānekatra viniyojayet || 99 ||
etatsarveśvarībījaṃ sarvatraivāparājitam |
modinīvargaścavargaḥ | modinī tu ca vargasthetyukteḥ | tatra
caturthaṃ
jhakāramuddhṛtya tadadhaḥ krameṇa
kālāgnivāyavyānmakārarephayakārānupari dīrghāyurbījena
ṣaṣṭhasvareṇa saṃyuktān, īśvaro nādo binduścānte yeṣāṃ tānekatra
yojayedekī kuryāt |
ū dīpikā ratiḥ śāntiḥ krodhano madhusūdanaḥ | ardhīśaḥ kāmacāraśca dīrghāyurvāmakarṇakaḥ || iti kośaḥ |
ardhamātreśvaro nādaḥ kalārdhenduḥ sadāśivaḥ | iti ca |
tadidaṃ sarveśvarībījaṃ yathānukramayogato
yavarganāmapādukāmantrādikramānatikramaṇenopalakṣitaṃ pūjāyāṃ
viniyojayedityarthaḥ | tena jhanyūmitibījaviśiṣṭo dvāviṃśatyarṇo mantro
bhavati || 98 || 99 ||
kaulinīpañcamaṃ devi kālabījoparisthitam || 100 ||
sarvādhastādapi tathā vahnibījaṃ niyojayet |
caturthasvarasaṃyuktaṃ nādendusamalaṅkṛtam || 101 ||
etadbījavare bhadre kaulinīrūpamāsthitam |
p. 63) kaulinīvargaḥ śakārādiṣaḍakṣarātmako vargastatra
lakārasyaiva pañcamatve'pi tasya lakāreṇābhedādbījaghaṭakatvena
svatantratayā lakāranirdeśasya tantreṣu prāyeṇānupalambhācca
tatparityāgena gaṇanāyāṃ kṣakārātmako merureva pañcamo bhavati |
athavā kaulinīti śakāranāmaikadeśaḥ | śakāranāmasu
kulakaulinīśabdasya pāṭhāt | tasmātpañcama iti vigrahe lyablope pañcamī
| śakāraṃ parityajya gaṇanāyāṃ yaḥ pañcama ityarthaḥ | tena saha
ṣaṣṭha iti yāvat | yadvā kaulinyādipañcamamityatrā'dipadasya
madhyamasya lopī samāsaḥ | kaulinyādipade tvatadguṇasaṃvijñāno
bahuvrīhiḥ | śakāra ādiryeṣāṃ ṣakārādīnāṃ te kaulinyādayaḥ ṣakārādayaḥ pañcetyarthaḥ | teṣu pañcamaḥ kṣakāra iti | yadvā kaulinīti
devīviśeṣaṇaṃ saṃbuddhiḥ | īpañcamamiti cchedaḥ | īkāraḥ pañcamo
yasmāditi vigrahaḥ | mātṛkācakre kṣakārottaraṃ
punarakārādigaṇanāyāmīkārasya kṣakārapañcamatvādiha kṣakāra
īpañcamapadena sugrahaḥ | yattu kaulinīvargaḥ ṣavarga iti
mūrdhanyādivargaparatvenārtharatnāvalīkṛtāṃ vyākhyānaṃ
tacchavarge kaulinīti cetipūrvagranthaviruddham | vastutastu - tantrarāje
sarveśvarīkaulinyoryakāraṣakārādipañcapañcākṣarayogasyāṅgi-
kārāttadrītyā kaulinīpañcamapadena kṣakārasya nirdeśamātram |
tanmantrayostu yādicatuṣkaśādiṣaṭkayoga eva kāryaḥ | anyathā
pūrvagrantha(sya) yogavidhānaikaphalakasya virodhāpatteḥ | asmādeva
nirdeśājjñāpakādvikalpena
tantrarājapakṣasyāpyanuṣṭhānamanumatamityapi suvacam | tena prathamaṃ
kṣakārastataḥ kālabījaṃ makārastato vahnibījaṃ rephaścaturthasvara
īkāraḥ | induranusvāraḥ |
binduḥ śūnyaṃ pañcadaśo'nusvāraścandranāmakaḥ | iti kośāt |
tathā ca kṣmrīmiti bījam | trayoviṃśatyarṇaḥ kaulinīmantraḥ | yatpakṣe dvāviṃśatyarṇastadā pūrvamantrastrayoviṃśatyarṇo jñeyaḥ || 100 || 101 ||
evaṃ vāgdevatāmantrāṣṭakopasaṃhārapūrvakaṃ
trailokyamohanādicakreśvarīmantrānpratijānīte -
evametāni bījāni kramādaṣṭau maheśvari || 102 ||
kathitāni mayedānīṃ śṛṇu vidyāṅgarūpiṇīḥ | karaśuddhikarī vidyā tathā'ṅganyāsarūpiṇī || 103 ||
p. 64) ātmāsanagatā cāpi tathā cakrāsanasthitā |
sarvamantrāsanagatā sādhyasiddhāsanasthitā || 104 ||
devyāvāhanavidyā'pi mūlavidyāṃ śṛṇu priye ||
vidyāyāḥ pañcadaśyāḥ pradhānadevatāmantrasyāṅgarūpiṇīraṣṭau vidyāḥ śṛṇu navamīṃ
mūlavidyāṃ pradhānavidyāṃ ca śṛṇviti saṃbandhaḥ | aṣṭāvitipadasya
kākākṣinyāyenānvayāt | evametadvidyāṣṭakaṃ
mahāmāyādevyaṅgabhūtamācakṣata iti śruteḥ | aṅgarūpiṇīrityanena
pradhānajapānte'ṅgamantrā api japtavyā iti dhvanitam |
karaśuddhikarītyādīni mantrāṇāṃ krameṇa nāmāni |
aṅganyāsarūpiṇītyanena mūlavidyāṣaḍaṅganyāse tasyā viniyoma iti
dhvanitam | etāsu navasu saptamī vidyā mūrtividyetyucyate | sā cehaiva
vaktavyā'pi svatantratvātprayojanāntaradhvananārthaṃ vottaratantre
vakṣyata iti nātra parigaṇitā nāpyuddhṛteti draṣṭavyam || 102 || 103 || 104 ||
vāgbhavaṃ prathamaṃ devi kāmarājaṃ dvitīyakam || 105 ||
śāntāntaṃ kādisaṃyuktamaikārāntāntayojitam |
eṣā vidyā maheśāni karaśuddhikarī smṛtā || 106 ||
atroddhariṣyamāṇā nava mantrāḥ pratyekaṃ tritribījāḥ | tatra
prathamānāṃ bījānāṃ vāgbhavamiti niyatā saṃjñā | dvitīyānāṃ
kāmarājamiti purāṇeṣu tantreṣu ca tathāvyavahāradarśanāt | tatra yathā
devībhāgavate caturthaskandhe-
vāgbhavaṃ kāmarājaṃ ca māyābījaṃ tṛtīyakam |
citte yasya bhavettaṃ tu na kaścidbādhituṃ kṣamaḥ || ityādi |
jñānārṇave'pi dvitīyapaṭale -
vāgbhavenendumahasā vāgīśatvapradāyinī |
kāmarājena bījena śakragopasphurattviṣā ||
trailokyaṃ mohayantīyaṃ śaktibījena suvrate | ityādi |
tṛtīyānāṃ tu māyā śaktirityādiraniyatā saṃjñā | tatra niyate dve
saṃjñe vidhātumāha vāgbhavamiti | prathamabījoddeśena
vāgbhavasaṃjñāvidhiḥ | evamuttaratra |
p. 65) vāk, bhavatyasmāditi vāgbhavaṃ, kāmo rājate yatra tatkāmarājaṃ,
tṛtīyabījasya saṃjñādvayaṃ tu mūlavidyoddhāradaśāyāṃ vyaktī
kariṣyati | athavā vāgbhavoddeśena mātṛkāprathamākṣaravidhiḥ | kāmarājamuddiśya mātṛkādvitīyākṣaravidhiḥ | te cākṣare
saṃpradāyātsabinduke | śuddhamātṛkāyā api
saṃpradāyātsabindukatayā tata eva tatsiddhyabhiprāyeṇa bindoranuktiḥ | saṃpradāyaikasiddhatvena svaśāstre sabindukāyā eva
śuddhamātṛkātvamiti kaṇṭharaveṇākathanāttadabhiprāyeṇa tatra tatra
bindoruktiśca | tena tādṛśasthale binduyutamātṛkānyāsa iva
bindudvayoccāraṇamiti tu na bhramitavyam | śaktipadamadhyāhṛtya
taduddeśena tṛtīyaṃ bījamuddharati śāntāntamiti | śakārasyāntaḥ ṣakārastadantaṃ sakārākṣaramaikārasyānta okārastadanta aukārastena
yojitaṃ tataḥ kādinā kakārātpūrveṇa visargeṇa yojitaṃ cetsauḥ, iti bhavati | trayāṇāṃ pāṭhakrameṇa kramaḥ | tena aṃ āṃ sauḥ, iti tryakṣarī vidyā prathamacakrādhiśatripurādevyā anena karaśuddhiṃ
kṛtvetitāpanīyānusāreṇa karaśuddhau viniyokṣyamāṇā saṃpadyate || 105
|| 106 ||
e-o-madhyagataṃ bījaṃ vāgvidhānāya kevalam |
rudrayāmalatantre tu nirdiṣṭaṃ paramākṣaram || 107 ||
mādanaṃ śakrasaṃyuktaṃ caturthasvarasaṃyutam |
ūrdhvamardhendubindvāḍhyaṃ kāmarājaṃ samuddhṛtam || 108 ||
śāntāntaṃ kādisaṃyuktamaikārāntāntayojitam |
eṣā vidyā mahāvidyā yoginīnāṃ mahodayā || 109 ||
kulavidyā maheśāni sarvakāryārthasādhinī |
anayā vidyayā gauri rakṣāmātmani kārayet || 110 ||
ekārasya, okārasya ca madhye paṭhyamānaṃ dvādaśasvarūpaṃ
bījaṃ sabindukamaimiti vāgbhavam | e-oṅitimāheśvarasūtra ivātrāpi
prakṛtibhāvaḥ | tadidaṃ kevalaṃ binduhīnamapi vācaḥ sārasvatasya
kavitvasya vidhānāya prāptaye bhavati kimuta sabindukamiti bhāvaḥ | tathā
ca devībhāgavate tṛtīyaskandhe navame'dhyāye -
p. 66) aspaṣṭamapi yannāma prasaṅgenāpi bhāṣitam |
dadāti vāñchitānarthāndurlabhānapi sarvathā ||
ai ai iti bhayārtena dṛṣṭvā vyāghrādikaṃ vane |
binduhīnamapi proktaṃ vāñchitaṃ pradadāti vai ||
anakṣaro mahāmūrkho nāmnā satyavrato dvijaḥ | śrutvā'kṣaraṃ kolamukhātsamuccārya svayaṃ tataḥ ||
binduhīnaṃ prasaṅgena jāto'sau vibudhottamaḥ | aikāroccāraṇādeva tuṣṭā bhagavatī tadā ||
cakāra kavirājaṃ taṃ dayārdrā parameśvarī |
trailokye viśrutaścā'sītkaviḥ satyavrato dvijaḥ ||
anārādhya mahākālīṃ śuṣkārdrābhyāṃ maheśvarīm | ityādi |
athavā kevalaṃ bījāntarāsahakṛtam | ata eva vāgbījamātrasyaiva
puraścaryādikaṃ rudrayāmalākhye tantre svenaiva nirdiṣṭam |
karaśuddhyādividyānāmekaikaṃ parameśvari |
rudrayāmalatantre tu karma proktaṃ mayā purā ||
iti caturthe paṭale vakṣyamāṇatvāt | mādanaṃ madanasaṃbandhi,
kakāraḥ | kakāro madano brahmā krodhīśaḥ kulapālinī | iti kośāt |
śakro lakārastena saṃyuktam | caturthasvara īkāraḥ | tadidaṃ
kāmarājākhyaṃ klīmiti bījam | kāmarājamityanena rājyapradatvamuktaṃ
bhavati | etadapi tatraiva saptadaśe'dhyāye -
ekasminsamaye tatra vidallaṃ samupāgatam |
klībeti muniputrastamājuhāva tadantike ||
sudarśanastu tacchrutvā dadhāraikākṣaraṃ sphuṭam |
anusvārayutaṃ tacca provāca sa punaḥ punaḥ ||
bījaṃ vai kāmarājākhyaṃ gṛhītaṃ manasā tadā |
jajāpa bālako'tyarthaṃ dhṛtvā cetasi sādaram ||
ṛṣicchandovihīnaṃ ca nyāsadhyānādivarjitam | ityādi |
p. 67) śāntāntamityādi pūrvavat | tena aiṃ klīṃ sauḥ, ityākārako
bālāmantraḥ siddhaḥ | kulavidyetyetasyā eva saṃjñāntaram | tathā ca
prayokṣyate -
tato rakṣāṃ prakurvīta pūrvoktakulavidyayā | iti |
etasyā viniyogaṃ vidhatte anayeti | ātmani
rakṣāmātmaviṣayakarakṣaṇam | vidyeyaṃ rakṣākarīti śruteḥ | uttaratra
vakṣyamāṇo vidhistu kramavidhānārtha iti nānyataravaiyarthyam || 107 ||
108 || 109 || 110 ||
etasyā eva vidyāyāḥ śivamāyāgnibindumat |
bījamādipade yuktaṃ tadā'tmāsanarūpiṇī || 111 ||
etasyāḥ kulavidyāyā evā'dipada ādyabījasya sthāne yadā śivo
hakāraḥ, māyekāraḥ, agnī rephaḥ, binduranusvāra etairyuktaṃ hrīmiti
hṛllekhā bījaṃ yojyate, itaradbījadvayamavikṛtameva tadā harīṃ klīṃ
sauḥ, iti vidyā tasyā devyā ātmāsanasvarūpā bhavati | atra
māyāgnyorvyatyayena yogaḥ | bindoravyavahitāpū(cpū)rvatāyāḥ svareṣvanyataḥsiddhatvāt | haḥ śivo gaganaṃ haṃsa iti, ī
trimūrtirmahāmāyeti ca kośaḥ || 111 ||
punarvidyādyamasyordhvamantaraṃ tu śivānvitam |
trailokyamohinīyaṃ sā vidyā cakrāsanasthitā || 112 ||
punarvidyāśabdena tṛtīyavidyaivocyate | dvitīyavidyāyā eva
punaruccaritatvāt | ekadeśavikṛtamananyavadbhavatīti nyāyāt | tena
punarvidyāyā ātmāsanavidyāyā yadādyaṃ pūrvapaṭhitaṃ
bālāvidyātmakaṃ tadevāsyā'tmāsanamantrasyordhvamuttaratra
paṭhanīyam | dvitīyavidyaiveṣadvailakṣaṇyena caturthavidyā
bhavatītyarthaḥ | antaram tu vailakṣaṇyaṃ tu śivānvitaṃ hakārayoga eva |
seyaṃ cakrāsanavidyā saṃpadyate | hakāra yogastu
vinigamanāvirahātpratibījaṃ kāryaḥ | tatrāpi svarānte
vyañjanayogāsaṃbhavāt kḹptakramāṇāṃ ca vyañjanānāṃ viśleṣe
pramāṇābhāvātpratibījamādau hakāro yojya iti phalati | tathā ca haiṃ
hklīṃ hsauḥ iti mantro bhavati | kecittu vidyāyā bālāyā ādyaṃ
bījamasyordhvaṃ dvitīyaṃ bījam | asyāntarametadvahirvidyāśabdena
bālaiva ca kathaṃ labdheti cintyam | anye tu
punarvidyādimasyordhvamantamantaṃ
p. 68) śivānvitamiti paṭhitvā vidyādimasya mūlavidyāyā ādibhūtasya
vāgbhavasyordhvamantaṃ sakāraṃ kuryāt | haṃsamantre
sakārasyāntyatvābhiprāyeṇeha tathā nirdeśaḥ | antaṃ tṛtīyabījaṃ tu
śivānvitaṃ kuryāditi vyācakhyuḥ | tatkliṣṭamakhilatantraviruddhaṃ yadvā
tadvā cetyupekṣyam || 112 ||
punarādyāṃ mahāvidyāṃ śivacandrasamanvitām |
kṛtvā kāmapradā vidyā sarvamantrāsanasthitā || 113 ||
pūrvaśloka ādyapadena yā vidyā nirdiṣṭā tāmeva bālākhyāṃ
mahāvidyāṃ punarapyasya caturthasyāpyūrdhvaṃ paṭhet |
asyordhvapadayoranuvṛttiḥ kriyāyā adhyāhāraśca | yadanayorantaraṃ
tadāha sivacandreti | śivo hakāraścandraḥ sakārastābhyāṃ pratibījaṃ
prathamabhāgo samanvitāṃ kṛtvetyarthaḥ | tena hsaiṃ hsklīṃ hsauḥ iti pañcamo mantraḥ sidhyati |
so haṃsaḥ sahajā viṣṇurbhṛgvīśaścandrasaṃjñakaḥ | iti nandanakośaḥ |
caramabīje sakārāntarayogo nāstīti saṃpradāyaḥ | matāntarayostvādyapadena bālaiva kathaṃ parāmṛśyata iti cintyam | seyaṃ
sarvamantrāsanavidyā bhavati || 113 ||
pūrvaśloka ādyapadena yā vidyā nirdiṣṭā tāmeva bālākhyāṃ
mahāvidyāṃ punarapyasya caturthasyāpyūrdhvaṃ paṭhet |
asyordhvapadayoranuvṛttiḥ kriyāyā adhyāhāraśca | yadanayorantaraṃ
tadāha śivacandreti | śivo hakāraścandraḥ sakārastābhyāṃ pratibījaṃ
prathamabhāgo samanvitāṃ kṛtvetyarthaḥ | tena hsaiṃ hsklīṃ hsauḥ iti pañcamo mantraḥ sidhyati |
so haṃsaḥ sahajā viṣṇurbhṛgvīśaścandrasaṃjñakaḥ | iti nandanakośaḥ |
caramabīje sakārāntarayogo nāstīti saṃpradāyaḥ |
matāntarayostvādyapadena vālaiva kathaṃ parāmṛśyata iti cintyam | seyaṃ
sarvamantrāsanavidyā bhavati || 113 ||
devyātmāsanavidyāyāḥ pūrvoktāyā yathākramam |
antadeśe toyabinduśakraśaktīranukramāt || 114 ||
saṃyojya parameśāni sākamardhendunādataḥ | kevalākṣarabhedena sādhyasiddhāsanasthitā || 115 ||
devīsaṃbandhinyā ātmāsanavidyāyāḥ pūrvaṃ tṛtīyasthāne
kathitāyā yathākramaṃ prathamadvitīyabījayoḥ kramamanatikramyāntadeśe tṛtīyabījasthāne toyaṃ vakāraḥ śakro
lakāraḥ śaktirekāro binduścetyetānardhacandreṇa nādena
rodhinyādisaptakena ca sākamanukramātprasiddhakramānusāreṇa saṃyojya
paṭhet | seyaṃ ṣaṣṭhī vidyā tṛtīyavidyātaḥ kevalākṣarabhedenaiva
bhinnā satī sādhyasiddhāsanasthitā bhavati | na
punardvitīyaturīyapañcamavidyānāmivāsvatantravyañjanamātrabhedakṛt o bheda iti bhāvaḥ | atra toyaśabdena jalabījaṃ dantoṣṭhasthānakaṃ na tu
vaśinyāmiva pavargatṛtīyam | vakārādhikāre -
p. 69) khaḍgīśo jvālinī cakraṃ kalaśo vārināmakaḥ | iti kośāt ||
ekāro vāgbhavaḥ śaktirjhiṇṭīśoṣṭhau
bhagaṃ marut || iti ca |
tena harīṃ klīṃ blemiti mantraḥ sidhyati || 114 || 115 ||
saptamyā vidyāyā uttaratantre vakṣyamāṇatvādaṣṭamīmevoddharati-
haṃsabījasamārūḍhāmādyāmagnyāsanasthitām |
sarvārthasādhikā vidyā devyāvāhanakarmaṇi || 116 ||
haṃso hakāraḥ | samasya sarvasya bījaṃ bījasamam |
rājadantāditvātparanipātaḥ | tasyā'kṛtigaṇatvāt | jagadbījamiti yāvat |
tacca sakāra eva | sakārādhikāre -
jagadbījaṃ śaktināmā so'haṃvegavatī bhṛguḥ | iti nandanokteḥ |
prāñcastu haṃsamantraghaṭakaṃ vyañjanadvayamityeva
haṃsapadārthaḥ | tena hakārasakārau dvāvapi sidhyata ityāhuḥ | ye tu
haṃseti svarūpameva na bījanāmeti vyācakṣate teṣāṃ mate guhā hasā
mātariśvā'bhramindra iti śrutāviva prakṛte'pi bindupāṭho na syāt |
vastutastu haṃsaśabdo'yaṃ nānārthaḥ | tathā ca kośaḥ haḥ śivo
gaganaṃ haṃsa iti | so haṃsaḥ sahajā viṣṇuriti ca | paraṃ tvetatpakṣa
ekapadopāttayordvayorbījayo krame saṃpradāya eva śaraṇam |
hakārasakārāvārūḍhau pratibījaṃ yasyāṃ tāmādyāṃ
bālāvidyāmagnirūpe rephātmaka āsane pratibījaṃ sthitāṃ kṛtvā paṭhet
| ayaṃ bhāvaḥ mantraghaṭakasvaratrayasyāṅgabhūtāni tebhyaḥ pūrvaṃ
paṭhyamānāni yāni vyañjanāni tebhyaḥ pūrvaṃ hakārasakārau kuryāt |
tebhyaḥ paraṃ rephaṃ kuryāditi | hakārasakārābhyāṃ parato
rephātpūrvaṃ pūrvasiddhavyañjanānāṃ niveśa iti yāvat | tena
vāgbhave
pūrvasiddhavyañjanasyaivābhāvāddhakārasakārarephāṇāmavyavadhān
am | kāmarāje tu hasayoḥ parataḥ kakāralakārau tatparato rephaḥ | tṛtīyabīje tu hasayoḥ parataḥ pūrvasiddhasakārastato repha iti kramaḥ sidhyati | ṛjavastu īdṛśaṃ kramaṃ mūlānuktaṃ manyamānāstadarthaṃ
saṃpradāyameva śaraṇī kurvanti | tena
p. 70) hsraiṃ hsklrīṃ hssrauḥ, ityaṣṭamo mantraḥ siddhaḥ | seyaṃ vidyā
pradhānadevyā āvāhanākhye karmaṇi viniyokṣyate |
vidyeyamāhvānakarmaṇi sarvato'dhiketi śruteḥ || 116 ||
uktopasaṃhārapūrvakaṃ pradhānavidyoddhāraṃ pratijānīte -
evametā mahāvidyā devi sarvārthasiddhidāḥ | mahātripurasundaryā mūlavidyāṃ śuṇu priye || 117 ||
spaṣṭo'rthaḥ || 117 ||
mādanaṃ tadadhaḥ śaktistadadho bindumālinī |
aindramākāśabījasthamadhastājjvalanākṣaram || 118 ||
māyābindvīśvarayutaṃ sarvopariniyojitam |
ayaṃ sa vāgbhavo devi vāgīśatvapravartakaḥ || 119 ||
yadyapi pradhānavidyā api tantrāntare śrutiṣu ca
manucandrādibhedena bahuvidhā upalabhyante | tāsu ca na
parasparamaṅgāṅgibhāvaḥ | mānābhāvāt | ata eva notkarṣāpakarṣau |
tayostāttvikabhedavyāpyatvena vidyānāṃ tādṛśabhedābhāvena
tadayogācca | tatra na tāvacchabdāntarādbhedaḥ | vididhātorekatvāt |
nāpyabhyāsāt | tattvamasītyasya navakṛtvo'bhyāse'pi brahmavidyāyā
ekatvāt | manvādyupāsitatvarūpaguṇāntaravidhānena
punaḥśrūteranyaparatvācca | apaḥ praṇayatītyasyārthavādabhedārthaṃ
ṣaḍvāraṃ śravaṇe'pi praṇayanabhedābhāvāt | nāpi saṃkhyayā |
dvādaśa mahāvidyā iti saṃkhyābodhakavākya
upāsakaniṣṭhasaṃkhyāyā eva svāśrayopāsyatvasaṃbandhe tatra
kīrtanopapattau vāstavika-saṃkhyāsadbhāve mānābhāvāt |
brahmavi.ṇumaheśvarāstraya iti saṃkhyāyāḥ sṛṣṭhyādikṛtyaniṣṭhasaṃkhyayaiva saṃkhyāvattvabodhakatayā teṣāṃ
vāstavikābhedavighaṭanābhāvāt | nāpi manucandrādisaṃjñābhiḥ | tāsāmapyupāsakaniṣṭhānāmeva tatra bhānāt | kvacittantre
hādividyāyāḥ pañcadaśyā lopāmudreti saṃjñā, tantrāntare
kādividyāyāḥ saptadaśyāḥ seti darśanena tāsāmavyavasthitatvācca |
ekasyā evāgastyalopāmudrāsaṃjñādvayadarśanena vyabhicaritatvācca |
nāpi guṇāt | parasparānanvayināṃ guṇānāmadarśanāt | ye tu
tantrabhedādaṅgabhedā
p. 71) na te bhedakāḥ | agnihotrādīnāṃ
śākhābhedenāṅgavailakṣaṇyadarśane'pi tadabhedasya
śākhāntarādhikaraṇasidhatvāt | yadāhuḥ sarvaśākhāpratyayamekaṃ
karmeti | uttaramīmāṃsāyāmapi sarvavedāntapratyayaṃ
codanādyaviśeṣādityadhikaraṇa upaniṣadbhedenoktānāṃ
daharādividyānāmaṅgavailakṣaṇye'pyabheda eva hi sādhitaḥ | ata eva
parasparaṃ guṇopasaṃhāro yujyate | na ca tāsāṃ vidyānāṃ
mānasakriyārūpāṇāṃ tadadhikaraṇanyāyenaikajātīyatvasaṃbhave'pi
prakṛte mantrātmakāvayavidravyarūpāṇāṃ vidyānāṃ
tadavayavākṣaravailakṣaṇyena bhedo durapahnava iti vācyam | sarvāsāṃ
vidyānāṃ merusamudbhavatvenāvayavabhedasyāpyabhāvāt |
bhūmiścandraḥ śivo māyā śaktiḥ kṛṣṇādhvamādanau |
ardhacandraśca binduśca navārṇo merurucyate ||
iti jñānārṇavoktyā sarvāsāṃ
navāvayavātiriktāvayavaghaṭitatvābhāvāt | kvacidīṣadavayava * *?na
parimāṇabhede'pi dravyabhede mānābhāvāt | yo'haṃ bālye
pitarāvanvabhūvaṃ so'haṃ sthāvire
praṇaptṝnanubhavāmītipratyabhijñādyanusāreṇa tathā siddhāntitatvāt |
śivaviṣṇvādiśarīrarūpadravyabhede'pi tayorabhedadarśanācca | yuñjanti
harī iṣirasyetyṛca ṛksāmayoḥ pāṭhabhede'pyaikyasya
nidānasūtrādyanusāreṇa vṛttacandrodaye'smābhiḥ samarthitatvācca | ata
eva na viruddhadharmādhikaraṇatvamapi tāttvikābhede viruddham |
vyāvahārikaṃ bhedamādāyaivendrārjunayorivopapatteḥ | etenaikavidyopāstāvanyāsāṃ trividyānāmaṅgapūjāsu
viniyogadarśanāttāratamyamityapāstam | ekasyā eva vidyāyāḥ sthānabhedena pūjāyā darśane'pyabhedānapalāpāt | ata eva kalpasūtram
kāmeśvaryādicaturthī nityānāṃ ṣoḍaśī yoginīcakradevīnāṃ navamī
binducakrasthā cetyekaiva na tatra mantradevatābhedaḥ kāryastanmahādevyā eva caturṣu sthaleṣu viśeṣārcanamāvartata iti | tena
hādividyā niṣkīlā kādividyā tu sakīletyādirītyā hādividyāyā
utkṛṣṭatvoktiḥ pakṣapātamātrameva | niṣkīlīkaraṇamantrasya
hādividyādhikāre pāṭhe'pi guṇopasaṃhāranyāyena
sarvāṅgatānapāyāt | śrīvidyeva tu mantrāṇāṃ tatra kādiryathā
paretyādivacanaṃ tu
rahasyanāmasāhasrotkīrtanavidhiśeṣarūpatvānnāmakīrtanaprāśa-
styaikatātparyakaṃ
p. 72) na svārthe'pi tātparyaśāli | viśvasmādindra uttara
ityāderanyatātparyakānmantrādindrasya sarvottamatvasiddherabhāvāt |
kādirevottamā na hādirityādivacanānāṃ tattatprakaraṇe
vidyamānānāmapi na hi nindānyāyena vidheyastāvakamātratvena tata
utkarṣāsiddheḥ | etena vidyādvayamidaṃ bhadre durlabhaṃ bhuvanatraya
iti
jñānārṇavādivacanātkādihādipañcadaśyāvevottame | tayorapi madhye
kāmarājopāsitatvātkādipañcadaśyevottamottametyādaya uktayo
bhaktipāravaśyanimittakā vijñeyāḥ | tathā'pi
tripuropaniṣadādāvitaravidyāprakṛtitvena kādividyāyā eva
prathamamuddhṛtatvādvidyādvayaikaparamahopaniṣadyapi kāmo yoniḥ kamaletyādiśrutyā tasyā eva prathamamuddhārāccatvāra īṃ bibhrati
kṣemayanta ityasyāmṛcyapi
kādereboddhārāttādṛśabahuśrutyānuguṇyāya
tāmīkārākṣaroddhārāmiti śloke tasyā evopakrāntatvācca tāmeva
vidyāmupapiśati mādanamityādinā |
kāmo yoniḥ kamalā vajrapāṇirguhā
hasā mātariśvā'bhramindraḥ | punarguhā sakalā māyayā ca purūcyeṣā viśvamātā'dividyā ||
ityātharvaṇe śaunakaśākhīyā śrutiḥ | tatratyakāmādipadacatuṣṭayaṃ mādanādipadaiḥ krameṇa vyācaṣṭe |
madanasaṃbandhi bījaṃ mādanaṃ kakāraḥ | sa cākārasvaraviśiṣṭa eva |
uktaśrutau hasāḥ sakalā
ityeṣāmakāraviśiṣṭānāmanuvādājjñāpakāddhṛllekhānantargatahasak
alānāmakārayogasyā'vaśyakatvasiddheḥ | asminneva tantre ṣaṭśatyāṃ
pañcakūṭapañcamīvidyoddhāre -
kāmo viṣṇuyutaḥ śaktirmāyā śakraśca pārvati |
paścāddevi mahāmāyābījaṃ cāntye niyojayet ||
iti vāgbhavakūṭaśloke kāmasya viṣṇuyutatvaviśeṣaṇācca |
asmādeva jñāpakācchrīvidyākūṭeṣu sarveṣu sasvarā eva varṇāḥ paṭhanīyā iti saubhāgyaratnākarokteśca | teṣu hasau dvau dvau
kalāstrayastraya iti daśasvakārayogaḥ | tathā ca saṃpradāyārthaprakaraṇe
vakṣyati -
p. 73) śrīkaṇṭhadaśakaṃ tadvadavyaktasya hi vācakam | iti |
śaktirekādaśasvaraḥ | bindumālinī caturthasvaraḥ | īkārādhikāre -
śivottamaḥ śivā tuṣṭiścaturthī bindumālinī | iti kośāt
kamaleti tasyā eva saṃjñā | rasasārasaṃgrahe tu -
mādanaṃ prāṇarūpaṃ tu vikāsaḥ śiva ucyata ityādyuktam |
haṃsapārameśvare'pi -
mā śaktistu samākhyātā danaṃ svīkārakṛcchivaḥ | saiva mādanamityuktyā hakāraḥ śivasaṃjñakaḥ || ityādyuktam |
ṛjuvimarśinyāmapi - mādayati harṣayatīti mādanaḥ prāṇo
hakāraḥ prāṇasyaiva vṛttyantare'pāne prāṇo vāgraso'pāno madana iti
śruteśca | tasya hakārasyādhaḥ śaktiḥ pūrvoccāryaṃ bījaṃ sakāraḥ | bindumālinīśabdena kakāra eva gṛhyate saṃpradāyāditi vyākhyātam |
tatsarvaṃ pramāṇapathātītaṃ rājājñākalpamiti
śiṣyadandhanāyaivālaṃ na punarnyāyavidāṃ prāmāṇikānāṃ
toṣāyetyupekṣyam | kaulikārthaprakaraṇe vyomabījatrayātpārthakyena
mādanatrayasya nirdekṣyamāṇatvāttadviruddhaṃ ca | tasmānmādanaḥ kakāra eva | ata eva saubhāgyaratnākareṇāsya granthasya kāmarājapakṣe
sphuṭo'rthaḥ | lopāmudrāpakṣe tvityādinoktavacanānyeva likhatā
pakṣāntaramasphuṭārthakamiti dhvanitam | nacottaratantre
vakṣyamāṇāyāḥ ṣaḍarthyā hādividyānuguṇatvena prakṛtaślokasya
kādividyāparasyāpyanyathā nayanamucitamiti vācyam |
tasyāmādyayorarthayoḥ kādividyānuguṇya eva svārasyasya
vakṣyamāṇatvāt |
asaṃdigdhārthakopakramānusāreṇaivopasaṃhārapaṭhitavākye'rthavarṇa
nasya nyāyasiddhatvācca | tasmānmahatāmapi vākyamidaṃ
svopāsyavidyāpakṣapātamūlakatayā
lobhamūlasmṛtivadapramāṇamevetyavadheyam | aindraṃ vajrapāṇilakāraḥ | ākāśabīje hakāraśirasi tiṣṭhati | adhastāt, hakārādho
jvalanasyāgnerakṣaraṃ rephaḥ | māyā, īkāraḥ | binduranusvāraḥ | īśvaro'rdhacandraḥ | tairyutaṃ, sarvopariśabdena rodhinyādisaptakaṃ tasya
sarvopari paṭhyamānatvāt | tairapi nitarāṃ yojitaṃ kṛtvoddharet |
p. 74) so'yaṃ vāgbhavo bhavati | vede guhāmāyāśabdau lajjābījaparau |
yadi hādividyāparatvenāpyeṣa grantho yojanīya
ityāgrahastadaivamucyatām mādanaṃ kakāra eva | tadadhaḥ, tadeva
mādanamevādho yasya tat | tadṛśamakṣaraṃ śaktiḥ sakāraḥ | jagadbījaṃ
śaktināmeti sakāraparyāye kośāt | tadadhaḥśabde punaḥ pūrvavadbahuvrīhiḥ | bindumālinī bindumālāvatī
bindudvaṃdvapriyetyarthaḥ | hakāra iti yāvat | tathā ca hakārādhikāre
kośaḥ -
bindudvaṃdvapriyā devī meghaśyāmeśvaraḥ pumān || iti |
tataśca kasahā vaiparītyena paṭhanīyā iti phalitārtha iti | asminnarthe
tātparyagrāhakaṃ tṛtīyakūṭasthaṃ prāguddhārakrameṇeti padaṃ
suvacamiti vakṣyate | paraṃ tvaṣṭame paṭale
japāṅgasuṣuptyavasthāvibhāvanakathanāvasare pūrvārṇānāṃ
vilomenetyanena prātilomyenoddhṛtapūrvatvaṃ
tṛtīyakūṭasyāsādhāraṇaviśeṣaṇatvenānūdyamānaṃ virudhyeta |
prathamakūṭasyāpi prātilomyenoddhāre satyasādhāraṇyabhaṅgāpatteḥ || 118 || 119 ||
evaṃ prathamakūṭamuddhṛtya dvitīyakūṭamuddharati -
śivabījaṃ tridhā kṛtvā sṛṣṭisthitilayakramāt |
dvayamādyena rahitamādyādho madanākṣaram || 120 ||
punaḥ sthitiśivādhastādindrabījaṃ niyojayet |
tathā layaśivādho'pi jvalanārṇaṃ maheśvari || 121 ||
caturthasvarasaṃyuktaṃ bindukhaṇḍendusaṃyutam |
evametanmahābījaṃ kāmarājaṃ mahodayam || 122 ||
śivabījaṃ hakāraṃ triṣu sthāneṣvadho'dho nikṣipet | teṣāṃ
prathamādikrameṇa sṛṣṭiḥ sthitirlayaśceti saṃjñā uttaratra
vyavahārārthaṃ prayojanāntarārthaṃ ca kṛtāḥ | ādyena
rahitamitipadadvayasya dvivāramanvayasteṣāṃ hakārāṇāṃ madhya
ādyena rahitaṃ dvayamādyena rahitaṃ kuryāditi | prathamahakāreṇa
bhinnaṃ hakāradvayaṃ dvitīyatṛtīyobhayamādyena hakārādyena
sakāreṇa rahitaṃ kuryādityarthaḥ | anena
dvitīyatṛtīyahakārayoraprasaktasya sakārasāhityasya niṣedhena taditarasya
prathamahakārasya sakārasāhityamāvaśyakamiti
p. 75) sidhyati | ekaṃ vṛṇīte dvau vṛṇīte trīnvṛṇīte na caturo vṛṇīte na
pañcātivṛṇīta ityatra catuḥṣaḍādyārṣeyavaraṇaniṣedhena
pañcārṣeyavaraṇaprāptidarśanāt | na tu kāṃsyasya
tāpanamitiśaṅkhasmṛtāvīdṛśaniṣedhādeva
kāṃsyetaratāpanaprāpteraparārkeṇa vyākhyātatvācca | tacca
sakārasāhityaṃ prathamahakārasya pūrvapradeśāvacchedena na bhavatyapi
tu paratraiveti tu tasya sṛṣṭisaṃjñābalalabhyaṃ sṛṣṭeḥ pūrvaṃ
kṛtyāntarasyābhāvāt | layātparatastirodhānānugrahayoḥ sattvāt | tena
layaśivātparato jvalanārṇaniveśānāñjasyaṃ nirastam | idameva hi
sṛṣṭyādisaṃjñānāṃ prayojanam | vyavahāramātrasya
prathamadvitīyādipadairapyupapatteḥ | sthitiśivo dvitīyo hakārastadadha
indrabījaṃ lakāraḥ | layaśivastṛtīyo hakārastadadho jvalanārṇaṃ
rephamīkārabindvardhacandrādiyuktaṃ niyojayet | taditaṃ
kāmarājakūṭaṃ bhavati || 120 || 121 || 122 ||
tṛtīyaṃ kūṭamuddharati -
māyābījaṃ maheśāni mādanaṃ śakrasaṃyutam |
candrabījaṃ kevalaṃ tu viniyojya varānane || 123 ||
tyaktvā sṛṣṭikramaṃ devi prāguddhārakrameṇa tu |
saṃhārakramayogeṇa śaktibījaṃ samuddharet || 124 ||
atra māyābījaśaktibījayoranyataroddeśenetarasaṃjñāvidhirityekaḥ pakṣaḥ | asminpakṣe maheśānīti na saṃbuddhiḥ kiṃtu
bījaviśeṣaṇatvānnapuṃsakaṃ saddhṛllekhāparam | athavā māyābījaṃ
hṛllekhā | uktaśrutyanusārāt | idamekamakṣaram | mādanaṃ
śakrasaṃyutaṃ lakārayuktaḥ kakāraḥ kala, iti dvitīyam | candrabījaṃ
sakāraḥ kevalaṃ mādanavadakṣarāntareṇa yuktaṃ na bhavati | idaṃ
tṛtīyam | ye tu śakrasaṃyutamiti māyābījaviśeṣaṇatvena vyācakṣate
teṣāmanusvārottaraṃ halantarayogasyāprasaktatvādeva pūrvaṃ yoga
ityasya susamarthatve'pi candrabīje kevalaviśeṣaṇasvārasyahāniḥ | asmanmate tu mādanacandrabījayormadhyapaṭhitasya
viśeṣaṇasyobhayatrāpi
pakṣato'nvayaprāptestannirāsāya
kevalamitiviśeṣaṇenārthātpūrvatraivānvaya iti sidhyati | kiṃca,
mādanapadena vyavahitasya viśeṣaṇasya dūrānvayo vyutpattiviruddhaḥ | na
ca mavatpakṣe
p. 76) mādanātpūrvamapi śakrayogāpattiriti vācyam | pāṭhakrameṇa
tannirāsasaṃbhavāt | kulavidyoddhāre mādanaṃ śakrasaṃyuktamityatra
sarvairapi pāṭhakramasyaiva śaraṇīkārāt | athavā śakrasaṃyutamiti
māyāmādanayorubhayorapi viśeṣaṇam | tena tayormadhye śakro lekhyaḥ | tathā satyevobhayatra tadyoganiṣpatteriti | etattritayaṃ vaiparītyena
paṭhedityāha tyaktveti | prāco'vyavahitapūrvasya
kāmarājakūṭasyoddhāre yaḥ krama ānulomyarūpo'valambitastaṃ
sṛṣṭikramaṃ tyaktvā saṃhārakramasya prātilomyarūpasya
yogenedamuddharedityarthaḥ | hādividyāpakṣe prācaḥ prathamakūṭasyoddhārakrameṇeti saṃhārakramayogeṇetyasya viśeṣaṇaṃ
suvacam || 123 || 124 ||
evameṣā mahāvidyā mahātripurasundarī |
saṃsmṛtaiva maheśāni trailokyavaśakāriṇī || 125 ||
mahātripurasundarīdevatyāyāḥ śrīvidyāyāstadabhedena nirdeśo
vācyavācakayorabhedavivakṣayā mantrasya
devatāsūkṣmarūpatvābhiprāyeṇa vā | seyaṃ vidyā saṃsmṛtaiva
japitaiva trailokyaṃ vaśayati | lokatrayavaśīkārasya
paraśivaikadharmatvātparaśivabhāvaphalako'yaṃ vidyājapa iti yāvat |
tathā ca sundarītāpinyāṃ śrūyate pañcadaśākṣaraṃ traipuraṃ
yo'dhīte sa sarvānkāmānāpnoti sa sarvānbhogānāpnoti sa
sarvāllo/kānsṛjati sa sarvā vāco jṛmbhayati sa rudratvaṃ prāpnoti sa
vaiṣṇavaṃ bhittvā parabrahma vyāpnoti ya evaṃ vedeti | itthaṃ ca
sarvebhyaḥ kāmebhyo darśapūrṇamāsāvityatra karaṇabhāvyayoḥ kīrtanena bhāvanāyā iva prakṛte'pi tadākṣepācchrīvidyājapena
paraśivabhāvādikaṃ bhāvayedityarthaḥ | tataśca phalasaṃyogājjapasya
prādhānye siddhe phalavadaphalanyāyena vaśinyādimantrāṇā śrīvidyāṅgatvaṃ sidhyati | tena ca tatra tatsaṃnidhipaṭhitānāmarcitāḥ puruṣasyā'śu prakurvanti vaśaṃ
jagadityādiphalabodhakavākyānāmāmanahomārthavādanyāyena
prāśastyamātrabodhakatvaṃ saṃpadyate na phalavidhitvam | naca
vinigamanāvirahaḥ |
śṛṇu devi mahānityāmādau tripurasundarīm |
yayā vijñātayā gauri jagatkṣobhaḥ prajāyate || ityupakramāt |
tvameva tāsāṃ rūpeṇa krīḍase viśvamohinī | iti tantrānta
upasaṃhārāt |
saṃsthitā'tra mahācakre mahātripurasundarī ||
p. 77) ityādinā madhye punaḥ punaḥ parāmarśāccāsya tantrasya
prādhānyena tripurasundaryupāsanāvidhāna eva tātparyāvagamāt | sā
copāsanā mānasakriyāviśeṣarūpā | jīvamukhyaprāṇaliṅgānneti
cennopāsātraividhyādāśritatvādiha tadyogāditibrahmasūtrādau
tathāvyākhyādarśanāt | devatāviṣayako'nurāga evopāsaneti kecit | tanna |
bhaktimānupāsītetyādividhau bhakterupāsanāto bhedena
nirdeśānupapatteḥ anurāgasyaiva bhaktipadavācyatvāt | athāto
bhaktijijñāsā, sā parā'nuraktirīśvare, iti śāṇḍilyasūtrāt |
tasmādanurāgavyāvṛttā kriyaivopāsanā | sā ca dvividhā
tanmantrajaparūpā tadyantrapūjārūpā ceti | japa mānase
cetidhātupāṭhasmṛtyā japasya mānasakriyārūpatvāvagamāt | pūjāyā
api dhyānādirūpāyāstathātvāt | upacārasamarpaṇarūpāyā api na
mametyākārakamānasasaṃkalpaikarūpatvāt | tataśca
tripurasundarīyantrapūjanasya saptadaśabhiḥ ślokaiḥ phalarāśeḥ pūrvaṃ
kathane jāgarūke sati kathaṃ phalavadaphalanyāyasya vinigamanāviraheṇa
parāhatiḥ | nacaivaṃ sati japasya pūjāṅgatvāpattiḥ |
japyenaiva tu saṃsidhyedbrāhmaṇo nātra saṃśayaḥ | kuryādanyaśra vā kuryānmaitro brāhmaṇa ucyate ||
itimanusmṛtyādau siddhikaraṇatāyā nirapekṣajapa eva
kathanāccakrarājārcanaṃ vidyājapo nāmnāṃ ca kīrtanamityādau
yajñānāṃ japayajño'smītyādau ca japācchrāntaḥ punardhāyeddhyānācchrāntaḥ punarjapedityādau ca pradhānaprāye
pāṭhāccopāṃśuyājāderiva japasya prādhānyasiddheḥ | tenottaratantre
cakrapūjāṃ vidhāyetthaṃ japaṃ kuryātsamāhita iti vacane kālārtha eva
saṃyogaḥ | darśasomayoriva dvayorapi kṛtārthatvāt | anyatra svatantrasyāpi
japasya pūjāyāṃ karaṇe tadaṅgatvameva vapanādivaditi tu
sāṃpradāyikāḥ | asminnevārthe jñāpakamuttarapaṭale spaṣṭī bhaviṣyati
|| 125 ||
evaṃ
sapādaśataślokaiścakroddhāramantroddhārāntamupadiśyedānīṃ
prathamapaṭalasamāptiparyantamekonāśītyā
ślokaiścakrapūjāmupadiśati etayaitasya cakrasyetyārabhya kṣamasveti
visarjayedityantena -
p. 78) etayaitasya cakrasya sādhako'rcanamārabhet ||
etayā kādividyayā hādividyayā vā, etasya pūrvoddhṛtasya cakrasya
śrīcakraṃ śivayorvapuriti vacanāccakrābhinnāyāstripurasundaryā
ityarthaḥ | tataśca mahādevyarcana evāsyā viniyogo nānyadevatārcana
ityarthaḥ |
atha pūjārambha āvaśyakāni sādhake katividviśeṣaṇāni vidhatte-
kuṅkumāruṇadehastu raktavastrādisaṃyutaḥ || 126 ||
tāmbūlapūritamukho naḥ naṃ ceditarādama |
karpūrakṣodadigdhāṅgo raktābharaṇamaṇḍitaḥ || 127 ||
raktapuṣpāvṛto yogī raktagandhānulepanaḥ | raktāstaropaviṣṭastu lākṣāruṇagṛhe sthitaḥ || 128 ||
sarvaśṛṅgāraveṣāḍhyastripurīkṛtavigrahaḥ | manaḥsaṃkalparakto vā sādhakaḥ sthiramānasaḥ || 129 ||
vastrādītyādipadena raktakusumasya strīveṣasya vā parigrahaḥ | yattu
raktapuṣpāvṛta ityuttaratra viśeṣaṇaṃ tasya
prātha(pāñca)mikakuṇḍagolotthaparatayā
sāṃpradāyikairvyākhyānānna paunaruktyam | atra
turīyacaraṇenā'tmapūjādhvaniḥ | sa ca caraṇo vyākulākṣaraḥ | tadvācanasaṃketastūttaratantra udghāṭayiṣyate'smābhiḥ | kṣodaścūrṇaḥ | tripurīkṛto nyāsādinā vigraho deho yena saḥ | īdṛśapadārthālābhe tvāha - manaḥsaṃkalparakta iti |
pūrvoktaviśeṣaṇānāṃ bhāvanāmātraṃ kuryādityarthaḥ | tataśca
kḷptākavyaḥ saṃkalpākalpo veti kalpasūtre vā śabdo
vyavasthitavikalpaparaḥ | sthiramānasa iti | bhūyāditi śeṣaḥ | punaḥ sādhakapadaṃ viśeṣaṇavidhiṣūddeśyasamarpaṇārtham || 126 || 127 || 128
|| 129 ||
bhūpradeśe same śuddhe gomayenopalepite |
puṣpaprakarasaṃkīrṇe dhūpāmodasugandhite || 130 ||
sindūrarajasā devi kuṅkumenāthavā punaḥ | ālikhetprathamaṃ cakraṃ samarekhaṃ manoharam || 131 ||
samatrikoṇaśaktyagraṃ samāsraṃ cātisundaram |
p. 79) same samīkṛte | tatkaraṇaprakārastu kuṇḍodyotādiṣu draṣṭavyaḥ | atra sama iti padena bhūprastāra evābhimato gamyate |
jñānārṇave'pyuktaṃ bhūpradeśe same śuddhe sindūrarajasā'pi vā |
kuṅkumasya rajobhirvā bhūmau cakraṃ samālikhet || iti |
atrāsama iti padacchedamāhurnavyāḥ | taduttaratantre nirasiṣyate | śuddhe
pipīlikādyaśucisaṃcārarahite |
aṅgāratuṣakeśāsthikṛmihīnā bhavecchuciḥ | bhūśuddhirmārjanāddāhātkālādgokramaṇādapi ||
ityādiprayogasārayājñavalkyādyukteḥ | gomayena na tu māhiṣeṇa |
puṣpaprakaraḥ puṣpāñjaliḥ | tena saṃkīrṇe yukte | kalpasūtroktamantreṇa
puṣpāñjaliṃ dattveti yāvat | uttaratantre gorocanādimelanaṃ vakṣyati |
tadalābhe sindūrakuṅkumayornirapekṣakaraṇatvam | prathamaṃ
pātrāsādanataḥ pūrvam |
ata eva vakṣyati -
śrīcakrasyā'tmanaścaiva madhye tvarghyaṃ pratiṣṭhayet | iti |
nyāsātpūrvamiti vā | kalpasūtrānuguṇyāt | pātrāsādanapūrvatāyāḥ pāṭhādeva lābhāt |
samānyṛjubrahmasūtrānatikrāntāni trikoṇānāṃ caturvahvīnāṃ
pañcaśaśaktīnāṃ cāgrāṇi yasmiṃstattathā |
samānyanyūnānadhikāni astrāṇi tricatvāriṃśatsaṃkhyāni yatra tat |
atisundaraṃ saṃdhimarmalakṣaṇairyathoktairlakṣitam || 130 || 131 ||
hemādipātre sādhāre sthāpayedarghyamambunā || 132 ||
rocanācandrakāśmīralaghukastūrikāyutam |
bhāvayedvahnisūryendubhūtāni parameśvari || 133 ||
japecca daśavāraṃ tattarpayettena yoginīḥ |
sāmānyārghyaṃ vidadhāti hemādīti | ādinā rūpyādiparigrahaḥ | tāni ca kulārṇave -
svarṇarūpyaśilākūrmakapālālābumṛnmayam |
nārikelaṃ śaṅkhamuktāśuktikācasamudbhavam ||
p. 80) puṇyavṛkṣakṛtaṃ ramyaṃ pātraṃ kuryādvicakṣaṇaḥ |
atisūkṣmamatisthūlaṃ bhinnaṃ chidraṃ vivarjayet ||
tāmrakāṃsyādibhirlohaiḥ pātraṃ naiva tu kārayet || iti |
atra kapālaṃ mahāśaṅkham |
mahāśaṅkhaṃ viśeṣeṇa bhuktimuktiphalapradam ||
iti saṃhitaikavākyatvāt |
muktāśuktiśabdena muktāphalājanakaśuktivyāvṛttiḥ | puṇyavṛkṣapadenāśvatthapalāśādikatipayavṛkṣetareṣāṃ
snuhīvibhītakādīnāṃ vyāvṛttiḥ | atisūkṣmapadena
caturaṅgulotsedhāttāvadvistārācca nyūnamucyate |
vasvaṅgulavihīnaṃ tu na pātraṃ kārayedbudhaḥ ||
iti tantrāntare niṣedhadarśanāt | utsedhavistārau
catuścaturaṅgulāvevaṃ vasvaṅgulateti sāṃpradāyikaistadvyākhyānāt |
cakre tarpaṇapūjanārthaṃ hastavyāpāro yāvatā pratibadhyate
tadatisthūlam | tadākārastu viśeṣārdhyātirikta aicchikaḥ | viśeṣe tu
bhagākārateti bhūtabhairavatantre dṛśyate |
yadyapi - suvarṇaraupyapātrāṇi sarvasiddhikarāṇi ca |
śāntike ca śilāpātra stambhane caiva mṛnmayam ||
nārikelaṃ tu vaśyādāvabhicāre tu kūrmajam |
śaṅkhaṃ jñānapradaṃ muktāśuktirvidyāpradāyinī ||
kapālālāvupātrāṇi yogasiddhikarāṇi ca |
puṇyavṛkṣajapātrāṇi sarvapāpaharāṇi ca ||
iti vacanairdvādaśavidhānāmapi pātrāṇāṃ kāmyatvaṃ pratīyate,
tathā'pi khādiravadubhayārthatvaṃ saṃyogapṛthaktvāviśeṣādvaktavyam
|
tathā ca smaryate ukteṣveteṣu deveśi pātramekaṃ prakalpayet | iti |
sādhāre, ādhāraṃ tripadaṃ prāhuḥ ṣaṭpadaṃ vā catuṣpadam |
athavā vartulākāraṃ kuryāddevi manoharam ||
ityuktalakṣaṇalakṣitādhārasahite | atra tripadādipakṣatraye krameṇa
triṣaṭcatuṣkoṇatā'vaśyakī | vartulapakṣe pādābhāva iti saṃpradāyaḥ | vartulapakṣe'pi
p. 81) tricatuḥṣaṭpadānāṃ vikalpa ityapyāhuḥ | taccā'dhāraṃ(?)suvarṇarupyatāmrādimayamiti jñānārṇave |
tatpramāṇaṃ tu yāvadviśeṣadarśanamaicchikameva | pātrapramāṇameva
tatpramāṇamityapi kecit | ambunā natu kāraṇena | tasyaiva
nirapekṣakaraṇatāpratīteḥ | yattvādimabindumiśraṇaṃ tantrāntare
smaryate tatsaṃskāragātraṃ maitrāvaruṇaṃ payasā śrīṇātītyādivat |
ato na nairapekṣyabhaṅgaḥ |
etena - śaṅkhaṃ tatra tu saṃsthāpya jalapūrṇaṃ sahetukam |
iti saṃhitāvacanaṃ vyākhyātam | rocanā gorocanam | candraḥ karpūram | kāśmīraṃ kesaram | labhuraguruḥ | rocanādipañcakaṃ
ghṛṣṭvā jale miśrayedityarthaḥ | vahnisūryendubhyo bhūtāni
tadutthānkiraṇāniti yāvat | dhūmrārcirādyā daśa vahnikalā ādhāre
tapinyādyā dvādaśa sūryakalāḥ pātre'mṛtādyāḥ ṣoḍaśa candrakalā
ambuni vibhāvayedityarthaḥ | manoramāyāṃ tu ādhārapātrajalāni
vahnisūryasomatvena rocanādipañcakaṃ
pṛthivyādipañcabhūtātmakatvena bhāvayediti vyākhyātam |
rocanādipītavarṇādyānuguṇyādidameva yuktam | tadityavyayaṃ
mūlavidyāṃ parāmṛśati | jalaṃ spṛṣṭvā tāṃ daśavāraṃ
japedityarthaḥ | vidyātṛtīyakhaṇḍamātraparaṃ tatpadamiti tu
manoramāyām | yoginīḥ, tripurasundaryāḥ ṣaḍaṅgadevatāḥ | tena
sāmānyārghyajalena tasminneva tarpayediti tu tatsaṃskāraḥ |
śuddhodakena saṃpūrya pūjayetkāraṇānvitam |
ṣaḍaṅgaṃ pūjayettatra sāmānyārghyamidaṃ priye ||
iti jñānārṇavāt |
yoginīpadaṃ ḍākinyādidhātudevatāparaṃ vā | uttaratantre tathaiva
vakṣyamaṇatvāt | devīparivārabhūtanikhilaśaktiparamiti tu manoramāyām
| evaṃ sāmānyārghye siddhe tadviniyogo'ṣṭame paṭale sāmānyārghyeṇa
deveśi mārtaṇḍaṃ paripūjayedityādirvakṣyate | yattu tatraiva
śrīcakrasyā'tmanaścaiva madhye tvarghyaṃ
pratiṣṭhayedityādinā'rghyasādhanamucyate tadviśeṣārghyasya, tasya
dravyaikakaraṇakatvāt | ata eva tatra vidhṛte tu punardravye ṣoḍaśendukalā
yajediti dravyadhāraṇasya siddhavatkṛtyānuvādaḥ
p. 82) saṃgacchate | yadapi tadante vacanaṃ tathaivārghyaṃ viśeṣeṇa
sādhayetsādhakottama iti tadātmapātragurupātrānyataravidhānaparam |
yathaiva sāmānyārghyaṃ tathaivedaṃ sādhayet | viśeṣeṇeti tu viśeṣa iti
tadarthāt | ata eva taduttarameva guru
pādālimāpūjyetyādinā'tmapūjāvidhānaṃ saṃgacchate | ata eva ca
jñānārṇave ātmānaṃ tu samabhyarcya bhūtānsaṃtrāsayettata iti
vacanenā'tmapūjāvidhānādevā'tmapātrāsādanasyā'kṣepaḥ | anyathā viśeṣārghyadravyeṇaivā'tmapūjane pradhānadevyai
nivedanātpūrvamucchiṣṭakaraṇadoṣāpatterityāhuḥ śaṃkarānandanāthādayaḥ | etena yadamṛtānandairvyākhyātaṃ
śrīcakrasyā'tmanaścaivetyādinā sāmānyārghyasyaiva vidhiḥ, vidhṛte tu
punardravya ityārabhya tathaivārghyaṃ viśeṣeṇetyabhivyāpya
viśeṣārghyasya vidhiriti tadanādeyam | sāmānyārghyetikartavyatāyāṃ
sūryakalāpūjottarāṃśasya lopāpattyā paramukhanirīkṣaṇāpatteḥ | arghyadvayamadhye pūrvasya
pūrvāṃśamātramuttarasyottarāṃśamātraṃ dvayamapi militvā
pūrṇetikartavyatā kīrtiteti varṇanasya granthasaṃdarbhaviruddhatvācca |
pūrvottaracatuḥśatyoraikatantryasya bhavatāmapi
saṃmatatvenaikasmiṃstantre dviḥsāmānyārghyavidhānasya
vaiyarthyāpatteśceti na kiṃcidetat | evaṃ
prakṛtacatuḥśatyāmambupadasyottaracatuḥśatyāṃ dravyapadasya ca
svārasyamavalambyāyaṃ grantho yojitaḥ | yadi punaritthamālocyate
saṃhitārṇavakalpasūtrādiṣu sāmānyārghye śaṅkhasyaiva
vidhānāddhemādivikalpasya viśeṣārghyādāveva
vidhānadarśanātprakṛtaśloke'pi tarpayettena yoginīrityanena
paradevatāditarpaṇakaraṇatvapratīteśca liṅgādayaṃ grantho'pi
viśeṣārghyapara eveti tadā'mbuneti sahārthe tṛtīyā | āṣṭamikagranthe
dravyeṇa viśeṣārghyavidhiḥ prakṛtagranthe tatraiva jalamiśraṇavidhiriti
vivekaḥ | tatparimāṇaṃ tu dakṣiṇāmūrtisaṃhitāyām bhāgatrayaṃ
viśeṣasya bhāgamātraṃ jalaṃ kṣipediti | sāmānyārghyasthāpanaṃ tu
mārtaṇḍapūjāyāṃ tasya karaṇatvena vidhānādevā'kṣipyata iti
draṣṭavyam | ambuna eva karaṇatvamiti tu manoramāśayaḥ | mukhyālābhe
pratinidhividhireṣa iti tu lalitārcanacandrikākāraḥ || 132 || 133 ||
dhyātvā puratrayaṃ devi bījatrayasamanvitam || 134 ||
sarvādyavidyayā devi karaśuddhiṃ tu kārayet ||
p. 83) puratrayaṃ sūryasomānalatrayarūpaṃ śrīcakraṃ
vidyābījatrayayuktaṃ dhyāyedityartha iti prāñcaḥ | puratrayamityasya
tripuramityartho bījatrayetyasya karaśuddhinyāse'nvayo'pi suvacaḥ | vastutastu tantrarāje pūrvoktaślokadvayottarametadardhasamānārthakaḥ ślokaḥ paṭhyate -
ādhāre hṛdaye randhre vidyākhaṇḍatrayaṃ smaret |
lohitaṃ tatprabhāvedhāllohitaṃ ca nijaṃ vapuḥ | iti ||
tasyārtho manoramāyāmuktaḥ - ādhārasthaprathamakūṭavahnitejasā khacitaṃ hṛdayagataṃ
taddvitīyakūṭasūryatejaḥprasaraṃ tenānuṣaktaṃ
brahmarandhragatatṛtīyakhaṇḍacandratejaḥprasaraṃ
cetyavibhaktākāramilitarūpamantarbahiśca tejastrayaṃ prāṇāyāmaṃ
kurvanbhāvayediti | ādyavidyāśabdena pūrvaṃ bālāvidyāyā eva
parāmarśaḥ kṛtaḥ so'tra mā prasāṅkṣītyata āha sarvādyeti | sarvāsu
pūrvoktāsvaṣṭavidhavidyāsvādibhūtayā karaśuddhikaryākhyayā
vidyayā karaśuddhiṃ kārayetkuryāt | etayā niṣādasthapatiṃ
yājayedityatrevā'cāryābhiprāyeṇa ṇijantakīrtanam | tatprakāraśca
kalpasūtre śrīkaṇṭhānantatārtīyamairdhyamāditalaparyantaṃ
kṛtakaraśuddhirityuktaḥ | bījatrayaṃ daṇḍakalitanyāyena dvirāvartya
madhyamābhyāṃ nama ityādi jātitrayottaramaṅguṣṭhādidvayaṃ
paṭhitvā tataḥ karatalakarapṛṣṭhābhyāṃ nama iti krameṇa pallavaṣaṭkaṃ
bījaṣaṭkānte saṃyojya karaśuddhiṃ kuryādityarthaḥ | so'yaṃ
karaśuddhinyāsa ityucyate | yattu paddhatikāraiḥ śikhādyastrāntamapyetaireva bījairnyāso likhyate tatra mūlaṃ ta eva
jānate | karaśuddhyādinyāsānāṃ kramaḥ kālaścottaratantre vakṣyate ||
134 ||
tata ātmāsanaṃ dadyāccakrāsanamatheśvari || 135 ||
sarvamantrāsanaṃ devi sādhyasiddhāsanaṃ tathā |
ātmāsanādipadāni tṛtīyādiṣaṣṭhāntavidyānāṃ nāmadheyāni |
tāsāṃ viniyogastu dvedhopalakṣyate | tatra kalpasūtre tāvaduktam
māyākāmaśaktīruccārya devyātmāsanāya nama iti svasyā'sanaṃ
dattvā śivayugbālāmuccārya śrīcakrāsanāya namaḥ śivabhṛguyugbālāmuccārya sarvamantrāsanāya namo bhuvanāmadanau
klemuccārya sādhyasiddhāsanāya nama iti cakramantradevatāsanaṃ
tribhirmantraiścakre kṛtveti |
p. 84) saṃhitāyāṃ tu - karaśuddhividhiṃ kṛtvā caturāsanadevatāḥ | pādayorjaṅghayorjānvormūlādhāre ca vinyaset | ityuktam ||
jñānārṇave cānayoḥ prakārayoḥ samuccayo dṛśyate | mūle
tvātmāsanasya dadātinā vidhānādavaśiṣṭāsanatrayasya ca tato rakṣāṃ
prakurvītetyuttaraślokasthakarotinā vidhānena ca
kalpasūtraikavākyatāyāmeva svārasikaṃ tātparyamunnīyate || 135 ||
tato rakṣāṃ prakurvīta pūrvoktakulavidyayā || 136 ||
ṣaḍaṅganyāsayogena namaskārādiyuktayā ||
tataścaturāsananyāsānantaraṃ pūrvoktayā kulavidyayā
bālāvidyayā tryakṣaryā ṣaḍaṅgānāṃ
hṛdayaśiraḥśikhākavacanetratrayāstrāṇāṃ nyāsayogena
nyāsadaśāyāṃ yādṛśo yogastena caturthyantahṛdayādipadāni bījānte
prayujyeti yāvat | tadante namaskāraḥ | namaḥśabda ādiryeṣāṃ
tairnamaḥsvāhāvaṣaṭ huṃvauṣaṭ śabdairjātipadavācyatvena
prasiddhairyuktayā tayā rakṣāṃ kurvītetyarthaḥ | ṣaḍaṅgayogenaiva
bījatrayasya dvirāvṛttirākṣipyate | tataśca - aiṃ hṛdayāya namaḥ | klīṃ
śirase svāhā | sauḥ śikhāyai vaṣaṭ | aiṃ kavacāya hum | klīṃ
netratrayāya vauṣaṭ | sauḥ, astrāya phaṭ | iti ṣaḍbhirmantrairhṛdayādiṣu
tattanmudrayā nyasediti phalitārthaḥ | tathā ca caturāsananyāsānte
kalpasūtram-bālādvirāvṛttyā tridvyekadaśatridvisaṃkhyāṅgulivinyāsaiḥ kḷptaṣaḍaṅga iti |
dakṣiṇāmūrtisaṃhitāyāmapi -
kaniṣṭhāṅguṣṭharahitaistribhistu hṛdi vinyaset |
madhyamānāmikābhyāṃ tu nyasecchirasi mantravit ||
śikhā'ṅguṣṭhena vinyasyā daśabhiḥ kavacaṃ nyaset |
hṛduktairnetravinyāsaṃ vinyasetparameśvari ||
tarjanīmadhyamābhyāṃ tu tato'straṃ vinyasetpriye |
ātmarakṣākarīṃ vidyāṃ dviruccārya nyasedbudhaḥ || iti |
etena kumāryā tripureśānyā ṣaḍaṅgāni ca pūrvavat |
iti jñānārṇave pūrvapadena yadyapi karanyāso
hṛdayādinyāsaśceti dvividho'pi
p. 85) ṣaḍaṅganyāsaḥ parāmraṣṭuṃ śakyate | bālāprakaraṇe
dvividhasyāpyāmnānāt | pañcakāmanyāsānte -
etānvinyasya deveśi karanyāsamataḥ param |
mūlavidyādvirāvṛttyā saryāṅgulitaleṣu ca ||
ṣaḍaṅgakramayogetyukteḥ | tathā navayoninyāsānte'pi -
ṣaḍaṅgamācareddevi dvirāvṛttyā krameṇa ca |
tridvyekadaśakatridvisaṃkhyayā śailasaṃbhave ||
aṅgulīnāmityukteśca | tathā'pi tantrāntarasaṃvādāya
hṛdayādiṣaḍaṅgānyeva parāmṛśyante | ata eva prakṛtatantre'pi
ṣaḍaṅgapadaṃ hṛdayādiparameva | namaskārādītyādipadasvārasyācca |
kecittu namaskāraniyuktayeti mūlaṃ paṭhantaḥ pratyaṅgamantraṃ
devatānāmasaṃbodhanānte namaḥpadaṃ prayojyamiti vyācakṣate | anye tu
namaskārādītyeva paṭhanto'pi |
sarvajñatā tṛptiranādibodhaḥ svatantratā nityamaluptaśaktiḥ | anantaśaktiśca vibhorvidhijñāḥ ṣaḍāhuraṅgāni maheśvarasya ||
iti vacanātsarvajñatāśaktidhāmne, ityādipadānyapi
yojanīyānītyāhuḥ | pare tu - bālāṃ saṃpūrṇāmuktvā
śrīmahātripurasundari māṃ rakṣa rakṣetyekameva mantraṃ jātiyuktaṃ
hṛdayādiṣu yojayanti | tadetattrayamapi tantrāntarasaṃvāda eva viśvasituṃ
yogyam | anyathā parasparavaimatyādeva parāhataṃ veditavyam | yattu
karaśuddhinyāsānte kalpasūtram kumārīmuccārya
mahātripurasundaripadamātmānaṃ rakṣa rakṣeti hṛdaye'ñjaliṃ kṛtveti,
na tatra ṣaḍaṅgacarcā'pīti pūrvokta eveha nyāso vivakṣita iti | atra
navyāḥ - jñānārṇavatantre hi bālāyāmeva nikhilāṅgopadeśātsaiva
prakṛtiḥ | tadanantarāmnātāstripurabhairavyādiśrīvidyāntāstadvikṛtayaḥ | tataśca codakena prātaḥkṛtyādinikhilāṅgavatṣaḍaṅganyāsasyāpi tata
eva prāptiḥ | prakṛtau ca bālābījānāṃ dvirāvṛttāvapi
vikṛtāvūhaprāpakanyāyaiḥ kūṭadvirāvṛttireva nāyyā | yattu prāñcaḥ nyāyena prāptasyohasya bādhanārthaṃ kumāryā tripureśānyā
ṣaḍaṅgāni ca pūrvavaditi vacanaṃ manyante, tanna | prakṛtitaḥ prākṛtanyāsakāṇḍamadhyasthatvena
p. 86) ṣaḍaṅganyāsaprāptāvapi
prākṛtanyāsottarabhāvivaikṛtanyāsāntargatacaturāsananyāsottaraṃ
tatprāptau pramāṇābhāvena tanmātraparatvena
vacanopapattāvūhabādhane'pi tasya vyāpāra iti kalpanāyogāditi vadanti |
tadasat | ṣaḍaṅgāni ca pūrvavadityaṃśenāpi bhavadabhīṣṭasiddhau
kumāryā tripureśānyā, ityaṃśasyohabādhakatvamantareṇa
sārthakyāyoga ityeva prācāmāśayāt | saṃhitāsūtrādivirodhasya
spaṣṭatvācca || 136 ||
vaśinyādinyāsamāha-
śirolalāṭabhrūmadhyakaṇṭhahṛnnābhigocare || 137 ||
ādhāre vyūhakaṃ yāvannyāsamaṣṭabhirācaret ||
atra gocaraśabdena svādhiṣṭhānaṃ cakramucyate |
prāṇyaṅgatvādekavadbhāvaḥ | ādhāre mūlādhāre | vyūhakaṃ
yāvadityasyā'dhārātpādāgrāntamityarthamāhuḥ sāṃpradāyikāḥ | aṣṭabhirvaśinyādivāgdevatāmantrairiti yāvat sūtre
rakṣāṣaḍaṅganyāsottaraṃ vaśinyādyaṣṭanyāsasyaiva
vidhānācchīrṣādisthānaikyadarśanācca prakṛtaśloke'pi sa eveti
niścīyate | uttaratantre tu dvivāraṃ karaśuddhyādinyāsacatuṣṭayaṃ
kartavyatvena vidhāya dvitīyavārakaraṇadaśāyāṃ
rakṣāṣaḍaṅgavāgdevatānyāsayormadhye śrīkaṇṭhādinyāsa āmnāyata
iti viśeṣaḥ | navyāstu gocarapadasya liṅgārthakatvaṃ prācīnairuktaṃ
pramāṇābhāvaparāhatamabhipretya mūlādhāre saptamīṃ
vāgdevatāmaṣṭamīṃ tu pādamūlādipādāgrāntaṃ nyasedityāhuḥ | tanna | gocaraśabdasya jalasaṃcārasthānaparatvenopasthaparatvasaṃbhavāt
|
maṇipūrottaramupasthitasya svādhiṣṭhānasya tyāgāyogācca |
saṃhitārṇavavāmakeśvaratantrādiṣvaikakaṇṭhyena paṭhitasya
gocarapadasya kalpasūtropabṛṃhaṇavaśena liṅgaparatayā sārthakye
saṃbhavati vaiyarthyāyogācca | tathā ca sūtram - yādicatuṣkaṃ
imnyū?muccārya sarveśvarīvāgdevatāyai nama iti liṅga iti | vyūhakaṃ
yāvaditi tu na sthānāntaraparam, api tu
śirolalāṭādyuktasthānasamūhaparameva | śīrṣādilalāṭāntaṃ
lalāṭādibhrūmadhyāntaṃ
bhrūmadhyādikaṇṭhāntamityādirītyā'dhārādiprapadāntamityevamuttar
ottarāṅgāvadhikatvabodhanārthamityapi suvyākhyam | sūtre tvetanna
dṛśyate | ayaṃ ca nyāso vaśinyādīnāṃ mānasapūjāṃ
p. 87) kṛtvā kārya iti navyāḥ | jñānārṇave nyāsaprakaraṇe
vaśinyādimantroddhāraślokeṣu -
vaśinīṃ pūjayedvācāṃ devatāṃ devi suvrate |
ityādeḥ smaraṇāditi tadākūtam | tadasat | teṣāṃ vacanānāṃ
mantroddhāra eva tātparyeṇa pūjāvidhāvapi tātparyakalpane
vākyabhedāt | mantrāṇāṃ pūjākaraṇatvasya
saptamāvaraṇārcanavidhāvuktasyānuvādamātratvena
pūjayedityāderupapatteḥ |
ṭavargānte vāyubījaṃ bhūmisaṃsthaṃ maheśvari |
vāmakarṇendubindvāḍhyaṃ vimalā vāgadhīśvarī ||
iti vimalāmantroddhāraśloke pūjānāmnānena tatpūjānāpatteśca
| tantrāntare kvāpi nyāsadaśāyāṃ tatpūjānukteśca | pūjāyā
mānasatvāṃśe sādhakānupanyāsācceti na kiṃcidetat || 137 ||
ita uttaramāvaśyakānāṃ ṣoḍhānyāsādīnāmuttarārdhe
vakṣyamāṇatvāttānapahāya tatrāvakṣyamāṇaṃ saguṇadhyānamāha -
tata ityādibhirdvāviṃśatyā | tatra śrutau sarvalakṣmīmayīmityāsyāgre
sarvalakṣaṇasaṃpannāmiti yadviśeṣaṇaṃ tadādau vivṛṇoti -
tataḥ padmanibhāṃ devīṃ bālārkakiraṇāruṇām || 138 ||
japākusumasaṃkāśāṃ dāḍimīkusumopamām |
padmarāgapratīkāśāṃ kuṅkumodakasaṃnibhām || 139 ||
sphuranmukuṭamāṇikyakiṅkiṇījālamaṇḍitām |
kālālikulasaṃkāśakuralālakasaṃkulām || 140 ||
pratyagrāruṇasaṃkāśavadanāmbhojamaṇḍalām |
kiṃcidardhendukuṭilalalāṭamṛdupaṭṭikām || 141 ||
pinākadhanurākārabhrūlatāṃ parameśvarīm |
ānandamuditollolalīlāndolitalocanām || 142 ||
sphuranmayūkhasaṃghātavilasaddhemakuṇḍalām |
sugaṇḍamaṇḍalābhogajitendvamṛtamaṇḍalām || 143 ||
viśvakarmādinirmāṇasūtravispaṣṭanāsikām |
tāmravidrumabimbābharaktoṣṭhīmamṛtopamām || 144 ||
p. 88) smitamādhuryavijitamādhuryarasasāgarām |
dāḍimībījavajrābhadantapaṅktivirājitām || 145 ||
ratnabījajagadbhāsijihvāmalasabhāṣiṇīm |
anaupamyaguṇopetacibukoddeśaśobhitām || 146 ||
kambugrīvāṃ mahādevīṃ mṛṇālalalitairbhujaiḥ | raktotpaladalākārasukumārakarāmbujām || 147 ||
karāmbujanakhajyotsnāvitānitanabhasthalām |
muktāhāralatopetasamunnatapayodharām || 148 ||
trivalīvalasaṃyuktamadhyadeśasuśobhitām |
lāvaṇyasaridāvartākāranābhivibhūṣitām || 149 ||
anarghyaratnaghaṭitakāñcīyuktanitambinīm |
nitambabimbadviradaromarājivarāṅkuśām || 150 ||
kadalīlalitastambhasukumārorumīśvaīm |
māṇikyamukuṭākārajānudvayavirājitām || 151 ||
lāvaṇyakadalītulyajaṅghāyugalamaṇḍitām |
gūḍhagulphapadadvaṃdvāṃ prapadājitakacchapām || 152 ||
tanudīrghāṅgulībhāsvannakhacandravirājitām |
śītāṃśuśatasaṃkāśakāntisaṃtānahāsinīm || 153 ||
lauhityajitasindūrajapādāḍimarāgiṇīm |
raktavastraparīdhānāṃ * pāśāṅkuśakarodyatām || 154 ||
raktapuṣpaniviṣṭāṃ tāṃ raktābharaṇabhūṣitām |
caturbhujāṃ trinayanāṃ pañcabāṇadhanurdharām || 155 ||
karpūraśakalonmiśratāmbūlāpūritānanām |
karaṇḍavāhinendreṇa dattatāmbūlapatrikām || 156 ||
mahāmṛgamadoddāmakuṅkumāruṇavigrahām |
sarvaśṛṅgāraveṣāḍhyāṃ sarvālaṃkārabhūṣitām || 157 ||
p. 89) brahmaviṣṇuśiroratnanighṛṣṭacaraṇāmbujām |
jagadāhlādajananīṃ jagadrañjanakāriṇīm || 158 ||
jagadākarṣaṇakarīṃ jagatkāraṇarūpiṇīm |
sarvamantramayīṃ devīṃ sarvasaubhāgyasundarīm || 159 ||
sarvalakṣmīmayīṃ nityāṃ paramānandananditām |
padmanibhāṃ saṃkocavikāsātmakarūpadvayavatīm |
bālārkakiraṇādyaiḥ pañcabhirupamānairetallabhyate -
yadvilakṣaṇaraktimābhinnaprakāśātmakasrigdhabahulalāvaṇyaṃ devyā
iti | kālairnīlairalikulatulyaiḥ kuralaiḥ saṃkucitāgrairalakaiḥ saṃkulāṃ
vyāptām | pratyagrāruṇa udyatsūryaḥ | kiṃcidardhenduraṣṭamīcandro na
tu dvitīyādisthaḥ | pinākākhyaṃ dhanuḥ śaivam | viśvakarmakṛta
ādinirmāṇe yatsūtraṃ tantustadvadvispaṣṭā, ṛjvī nāsā yasyāstām |
gṛhādinirmāṇe prathamata ṛjubrahmasūtranikṣepasya darśanāt | yadvā
viśvameva karma kāryaṃ tasyā'dinirmāṇe yāni sūtrāṇi
sūcakavākyāni vedāste śvāsarūpeṇa vispaṣṭā yasyāṃ tādṛśī nāsā yasyāstām | yasya niḥśvasitaṃ vedā iti śruteḥ | vedānādau nirmāya
tatastaireva sṛṣṭirutpāditetyapi siddhāntācca | tāmraṃ nepāladeśottham |
tasyaivottamatvāt | oṣṭhāvacchedenāmṛtopamām | smitamādhuryeṇa
mandahāsalakṣmīdhaureyeṇa | dāḍimībījameva yadi vajraṃ hīrakākhyaṃ
ratnaṃ syāttadā tattulyā dantāḥ syuḥ | yadvā vajraṃ kuliśaṃ
dārḍhyārthameṣopamā | api saṃcalitā dantā jāyante vajrasaṃnibhā iti
vaidyake prayogadarśanāt | bhujairlakṣitām | itthaṃbhūtalakṣaṇe tṛtīyā | vitānamullocākhyaṃ vastramasya saṃjātaṃ vitānitam | trivalīnāṃ
balenaiva samāyukto yo madhyadeśaḥ kaṭibhāgastena suśobhitām | etena
madhyasya saukṣmyaṃ trivalīnāṃ kanakapaṭṭikārūpatvaṃ ca dhvanyam |
āvarto'mbhasāṃ bhramaḥ | nitambasya bimbaṃ maṇḍalaneva
sthūlatvāddviradastasya romarājireva varo'ṅkuśo yasyāstām |
māṇikyamayaṃ mukuṭaṃ ṭopikā | prapadena pādāgreṇā'samantājjitaḥ kacchapaḥ kūrmo yayā | pāśāṅkuśābhyāṃ lasantau
karābūrdhvasthitau vāmadakṣau yasyāḥ | pañca bāṇāndhanuśca
dakṣavāmābhyāmadhaḥkarābhyāṃ dhārayatīti tathā |
p. 90) taduktaṃ saṃhitāyāṃ kamalākārasaṃpannāḥ pañca bāṇā manoharāḥ | yadhuliḍguṇasaṃpannamaikṣavaṃ hi śarāsanam ||
pravālavallīghaṭitaḥ pāśaḥ kṣaumaguṇānvitaḥ | candrarekhāsamaḥ svacchaḥ sṛṇirākarṣaṇakṣamaḥ ||
dakṣiṇādhaḥkare bāṇānvāmādhastu śarāsanam |
vāmordhve pāśamāraktaṃ dakṣordhve tu sṛṇiṃ param || iti |
pañca bāṇāstu kādimate -
kamalaṃ kairavaṃ raktaṃ kahlārendavire tathā |
sahakārakamityuktaṃ puṣpapañcakamīśvari || iti |
tena kamalānyevā'kārā iti saṃhitāvākye vigrahaḥ | aṅkuśastu
sauvarṇa iti gurumukhāgamaḥ | spaṣṭamanyat | īdṛśīṃ nityāṃ
mahānityāṃ tripurasundarīnāmnīṃ smṛtvetyuttareṇānvayaḥ || 138 || 139 ||
140 || 141 || 142 || 143 || 144 || 145 || 146 || 147 || 148 || 149 || 150 || 151 || 152
|| 153
|| 154 || 155 || 156 || 157 || 158 || 159 ||
mahātripuramudrāṃ tu smṛtvā'vāhanarūpayā || 160 ||
vidyayā'vāhya subhage namaskārādiyuktayā |
pūrvoktayā sādhakendro mahātripurasundarīm || 161 ||
cakramadhye tu saṃcintya tataḥ pūjāṃ samārabhet |
mahātripuramudrāṃ trikhaṇḍākhyāṃ mudrāṃ baddhveti śeṣaḥ | pūrvoktāvāhanavidyayā'nte namaskārādernama ihā'gacchā'gaccheti
vākyasya yojanaṃ kṛtvā cakrasya madhye bindusthāne devīmāvāhya
bindusthāṃ punarapi dhyātvā pūjāmārabheteti yathāśrutaṃ
kecidvyācakṣate | anye tu - mahātripuramudrāṃ
saṃkṣobhiṇyādiyonyantamudrānavakaṃ
mūlādhārādibrahmarandhrāntasthānanavake smṛtvā'vāhanavidyāyā
ante subhage nama iti pañcākṣarīṃ saṃyojya devīmāvāhya
pūjayedityartha ityāhuḥ | navyāstu -
āvāhya cakramadhye tu vidyayā hi trikhaṇḍayā |
p. 91) iti jñānārṇave cakramadhya iti padena
puṣpasaṃcayagarbhitāñjalinirmitatrikhaṇḍāmudrāmadhya-
khaṇḍātmakatrikoṇacakramadhyamucyate | tena puṣpeṣvāhūya tatra
mūrtiṃ prakalpya tāṃ pīṭhe puṣpāñjalidānena niviṣṭāṃ saṃcintya
pūjayediti vadanti | yuktaṃ caitat | āvāhanasya
paricchidyāvekṣaṇarūpatvena paricchedakamūrtisāpekṣatvāt |
mūrtikalpanasya ca mūrtividyākaraṇakatvasya
mūrtividyāmnānānyathānupapattyā'vaśyakatayā
hṛdantaḥsthitacaitanyamahaso bahirniḥsāraṇena mantreṇa mūrtiṃ
paricchinnatāmāpādya pīṭhe niveśanasyaivā'vāhanapadārthatvāt |
avadānādipradānāntasya bahvavayavakasyāpyekapadārthatvadarśanāt |
tataśca purvaiḥ purātanairgurubhiruktayā vakṣyamāṇamūrtividyayā
cakramadhye'ñjalimadhyasthatrikoṇacakre saṃcintya mūrtiṃ
prakalpyā'vāhanavidyayā bindāvāvāhya pūjayedityanvayaḥ | pāṭhakramasyārthakrameṇa bādhāditi vyākhyeyam | tena
kalpasūtraikavākyatā'pi saṃpadyate | vastutastu - sarvato vyāptāyā api
paraśivadīpteḥ svabuddhyanusāreṇaikadeśamātragrahaṇasyāpi
paricchinnatāpādanarūpatvenā'vāhanapadavācyatvasaṃbhavena na
mūrtikalpanamāvāhanapadārthasyāvayavaḥ | tataśca
trikhaṇḍāyāmāntaraṃ tejo namontayā'vāhanavidyayā'nīya
puṣpadvārā bindau nikṣipya tatra dhyānaślokoktarūpāṃ mūrtiṃ
saṃcintya pūjayedityevākliṣṭo'rthaḥ | mūrtividyāyāstvetattantrarītyā na
saṃcintanāṅgatvam | ata eva tasyāḥ pūrvamanuddhāraḥ saṃgacchate |
uttaratantre taduddhārastu nyāse viniyogārthaḥ | na cottaratantre
tāmuddhṛtya
|
mūrtividyā ca sā devi saptamī parikīrtitā |
iti saṃjñākaraṇaṃ mūrtikalpane viniyogajñāpanaikaphalakaṃ
vaktavyamiti vācyam | ādhāre vinyasenmūrtimityādipradeśeṣu
vyavahārārthatvena saṃjñāyāḥ sāphalyenānyathāsiddheḥ | tasmādartharatnāvalīkṛdukto namaskāreṇa yuktayeti pāṭha eva svīkāryaḥ | iha pūjāśabdena pañca vā daśa vā ṣoḍaśa vā
catuḥṣaṣṭirvopacārāḥ samuditā abhidhīyante | tena śaktibhedena
vyavasthito vikalpaḥ | dhyānāvāhanādikatipayapadārthāntarbhāvānantarbhāvābhyāṃ
tantrabhedena ṣoḍaśādisaṃkhyāyā bahurūpatve'pi
p. 92) saṃcintyā'vāhyetipadābhyāṃ dhyānāvahanayoḥ pūjātaḥ pṛthaṅnirdeśādeva jñāpakāttantrarājādiṣu gaṇitaḥ pādyārghyādikrama evehā'dartavyaḥ | jñāpakāntaraṃ ceha paṭalānte
vakṣyāmaḥ || 160 || 161 ||
śivāgnibindavo devi dinakṛdvahnibindavaḥ || 162 ||
yugapatkramarūpeṇa yojanīyā maheśvari |
māyārdhendukalāyuktaṃ bījayugmaṃ yadutthitam || 163 ||
māyālakṣmīmayaṃ tena yāvatpūjyāstu mātaraḥ ||
śivo hakāraḥ | agnirvahniśca rephaḥ | dinakṛcchabdena śakāraḥ | śakārādhikāre -
dinakṛcchayanaṃ śāstā subhagā visphuliṅginī |
iti kośāt | māyā turyasvaraḥ | sa śivāgnyordinakṛdvahnyośca parato
deyastato bindvardhendukalāḥ | īdṛśakrameṇotpannaṃ yadbījayugmaṃ
māyālakṣmīnāmakaṃ hrīṃ śrīmityākārakaṃ tena sarvā mātaraḥ pūjyāḥ | yāvaditi sākalyārthakamavyayam | idaṃ ca bījadvayaṃ
tāradvayamiti tāntrikairvyavahriyate | asyā dvitāryāḥ śaktipūjāmātre
viniyogātpuṃdevatāpūjāyāṃ strīdevatyanyāsādau vā na viniyogaḥ | śaktipūjāyāmapi yatra viśiṣya mantrāntaravidhiryathā vaśinyādīnāṃ
kāmeśvaryādīnāṃ ca pūjāyāṃ tatrāpi na tāradvayapravṛttiḥ | anākāṅkṣitatvādeva | viśeṣavihitena sāmānyasya bādhācca | ata eva
kāmākarṣiṇyādau svarāṇāṃ vidhānena tāradvayabādhe prāpte
punarvidhānaṃ samuccayārthamupapadyata iti tu nyāyasiddho'rthaḥ | tantrāntare paddhatikārāstu sarvatra dvitāraṃ viniyuñjate | kalpasūtre tu
sarveṣāṃ mantrāṇāmādau tritārīsaṃyogastritārī ca
vāṅmāyākamalā ityuktam | tatrāpi yāgamandirapraveśottaramevāsya
pāṭhastataḥ prākkṛtyamantreṣu na tadyoga āvaśyaka iti mantavyam || 162 ||
163 ||
pūjanīyā devatā mantraśeṣaṃ cā'ha -
tripurā tripureśī ca sundarī puravāsinī || 164 ||
śrīrmālinī ca siddhā'mbā mahātripurasundarī |
prakaṭāśca tathā guptāstathā guptatarāḥ parāḥ || 165 ||
p. 93) navadhā cakrayoginyo nāmabhistāḥ samarcayet |
tripurādīni nava padāni trailokyamohanādicakreśvarīṇāṃ
nāmadheyāni | tripureśītyatra tripureti bhinnaṃ padam | tadidamīśītyādiṣu
saptasu padeṣu viśeṣaṇatvenānvitaṃ samasyate | tena pūrvanipātaḥ puṃvadbhāvaśca | śrīpadena saha samāse tu na puṃvadbhāvaḥ | priyādigaṇe tasya pāṭhāṅgīkārāt | puravāsinīpade
viśeṣaṇatvenānvitamapi na samasyate | triśabdaḥ purā pūrvabhāge
yasyāḥ sā tripureti tadarthāt | tena tripuravāsinīti nāmadheyaṃ sidhyati |
tenāyamarthaḥ saṃpannaḥ - tripurā 1 tripureśī 2 tripurasundarī 3
tripuravāsinī 4 tripurāśrīḥ 5 tripuramālinī 6 tripurasiddhā 7 tripurāmbā 8
mahātripurasundarīti nava cakreśvarīṇāṃ nāmāni | prakaṭā ityādikaṃ
tu tattaccakrasthitāvaraṇadevatānāmaṇimāsiddhyādiyoginīnāṃ
samaṣṭirūpaṃ nāma | parā iti padena saṃpradāyāḥ kulakaulā nigarbhā
rahasyā atirahasyāḥ parāpararahasyā iti ṣaṇṇāṃ nāmnāṃ saṃgrahaḥ | tantrāntare'ṣṭamanavamāvaraṇadevatānāṃ parāpararahasyāḥ parāparātirahasyā iti nāmadayaṃ smaryate | tena vikalpaḥ | cakrayoginya
ityatra samūhavācakacakrapadenaitaddhvanitam
yoginīsamaṣṭivācakaprakaṭādipadottarameva yoginīpadasya prayogo
naikaikavyaktivācakāṇimādipadottaramiti |
tāścakreśvarīścakrayoginīśca | nāmabhiriti tripurādināmabhiḥ prakaṭādināmabhiraṇimādināmabhiścetyarthaḥ | tataścā'dau
tāradvayaṃ tatastattannāma tadante saptākṣarīti mantrakalpanāprakāraḥ | tripurādipadottaraṃ cakreśvarīpadaṃ prakaṭādipadottaraṃ
yoginīpadamaṇimādipadottaraṃ siddhipadaṃ kāmākarṣiṇyādipadottaraṃ
kalāpadaṃ ca prayoktavyamityādikaṃ tu saṃpradāyasiddhaṃ
jñāpakasiddhaṃ cetyapi tatra tatra vyaktī bhaviṣyati || 164 || 165 ||
atha prakaṭādiyoginīnāṃ viśiṣya nāmadheyāni
mantraghaṭanārthamuddiśannakhilopasaṃhāreṇa
svātmāvaśeṣavibhāvanāṃ pratyanuguṇatvātprathamaṃ cakraṃ
trailokyamohanaṃ
bhavatītyādiśrutigataprathamādipadānuguṇatvātsaṃhārakrameṇā'vara.
napūjāyā mukhyatvaṃ ca dhvanayannāha -
aṇimāṃ paścimadvāre laghimāmapi cottare || 166 ||
p. 94) pūrvadvāre tu mahimāmīśitvākhyāṃ tu dakṣiṇe |
vaśitvākhyāṃ tu vāyavye prākāmyāmīśadeśake || 167 ||
bhuktisiddhiṃ tathā'gneyyāmicchāsiddhiṃ tu nair-ṛte |
adhastātprāptisiddhiṃ tu sarvakāmāṃ tathordhvataḥ || 168 ||
evametā mahādevyo devi sarvārthasiddhidāḥ |
caturaśraprathamarekhāyāmaṇimādayo daśa siddhayaḥ pūjyāḥ | tāsvaṇimādicatuṣṭayamādyaṃ paścimādidakṣiṇāntadikṣu
vaśitvādikamantyaṃ catuṣṭayaṃ tu vāyvādinir-ṛtyantavidikṣu |
avaśiṣṭadvayamadharordhvayordiśoriti vivekaḥ | atra devatāntarapūjāyāṃ
siddhaṃ pūjyapūjakayormadhyaṃ prācīti niyamameva kḹptatvādihāpi
kecidādriyante | anye tu sokasiddhāmeva prācīmāśrayanto vadanti - yadā
paścimābhimukhaḥ pūjakastadā devīpṛṣṭhataḥ paścimaṃ tatpurataḥ pūrvam | yadā tu pūrvābhimukhastadā devīpurataḥ paścimaṃ
tatpṛṣṭhataḥ pūrvamitaradiṅmukhapakṣe pūrvābhimukhapūjāvadeva
digvyavasyeti gurumukhāmnāyaḥ | tataśca paścimābhimukhapūjāyāṃ
devyāḥ pṛṣṭhabhāge'ṇimāsiddhirdevyā vāmabhāge
laghimāsiddhirityādi | tayormadhyakoṇe vaśitvā |
laghimāmahimayormadhye pākāmyetyādirītyā
pūjanamitaradigabhimukhapūjāyāṃ tu devyāḥ purato'ṇimā dakṣiṇabhāge laghimā tayormadhye vaśitvetyādikrameṇa pūjanamiti |
tadubhayaṃ tantrāntarādarśanaprayuktasya nijadoṣasya
śrīdeśikacaraṇeṣvāropamātram | tathā ca jñānārṇave smaryate -
uttarāśāmukho devi yadā cakraṃ samuddharet |
uttarāśā tadā devi pūrvāśaiva nigadyate ||
īśānakoṇaṃ deveśi tadā'gneyaṃ na saṃśayaḥ | paścimābhimukho (makho) mantrī yadā cakraṃ samuddharet ||
paścimāśā tadā jñeyā purvāśaiva na saṃśayaḥ | vāyukoṇaṃ tadā'gneyamīśānaṃ rākṣasaṃ bhavet ||
dakṣiṇābhimukho mantrī yadā cakraṃ samuddharet |
pūrvāśaiva tadā dakṣā rakṣaḥkoṇaṃ tu vahnidik || iti |
kulārṇave'pi - yadāśābhimukho mantrī tripurāṃ paripūjayet ||
p. 95) devīpaścāttadā prācī pratīcī tripurāpuraḥ || iti |
tena nityakāmyobhayarūpapūrvābhimukhyena vā dvitīyapaṭale
vakṣyamāṇena kāmanābhedaprayuktadigantarābhimukhyena vā
kriyamāṇāyāṃ sarvasyāmapi tripurasundarīpūjāyāṃ
pūjyapūjakayormadhyaṃ pratīcīti niyamaḥ paryavasannaḥ | tataśca
devyāḥ purato'ṇimāsiddhiḥ | devī dakṣiṇabhāge laghimā |
anayormadhyakoṇe vaśitvetyādyākāraka ekarūpa eva niyamo jñeyaḥ | adhastāt, nir-ṛtivaruṇayormadhye | ūrdhvataḥ, īśānapūrvayormadhye |
taduktaṃ tattvavimarśinyām -
indreśānadiśormadhye sthānamūrdhvasya kīrtitam |
nir-ṛtyambupayormadhye sthānamanyasya kīrtitam || iti |
tataśca paścimanir-ṛtyormadhye prāptisiddhiṃ
saṃpūjyendreśānayormadhye sarvakāmāṃ siddhiṃ pūjayediti
paryavasyati | ye tu paddhatikārā anayoḥ siddhyoḥ sthānavyutkramamicchanti
teṣāṃ mūladevyādikanyāse mudrānyāsavidhāyakaṃ vākyaṃ
bhramamūlam |
puraḥ savye ca vaṃśe ca vāme caivāntarālake |
ūrdhvādho daśa mudrāśca | iti vidhāvūrdhvadiśaḥ prathamaṃ
kīrtanāt | pūrvadakṣapaścimottareṣvantarālacatuṣke cordhvamadhaśca
daśa mudrā nyasediti tadarthāt | nacaitāvatā vikalpa iti bhramitavyam |
vacanabalānmudrānyāsa eva tādṛśakramasyāṅgīkāre'pi pūjāyāṃ
tadāśrayaṇe mānābhāvāt | ūrdhvādhodiśoḥ kramavyutkramayorvyavasthitavikalpasya prapañcasārādau dṛṣṭatvācca |
tasmādiha tantre bhūgṛhatṛtīyarekhāyāṃ kaṇṭharaveṇa
pūjānāmnāne'pi nyāsajñāpitāyāṃ tatpūjāyāṃ siddhiṣu kḷpta eva
kramo yuktaḥ | astu vā dharmigrāhakamānenaiva diśoḥ kramasya
siddhatvānmudrāpūjāyāmapi nyāsakrama eva | siddhipūjāyāṃ
tvadhodiśyeva prāptisiddhiriti | atrāṇimādiśabdatrayaṃ ḍābantaṃ
nemannantam | siddhipadena saha samāse'pi na puṃvadbhāvaḥ saṃpradāyāt | īśitvāvaśitvāśabdāvapi
prākāmyāśabdaghaṭṭābantāvevetyapyāhuḥ | bhuktisiddhiṃ
tathā'gneyyāmityādijñāpakātsiddhyantā iti kalpasūtrācca siddhiśabdo
mantrāvayava eva || 166 || 167 || 168 ||
p. 96) caturaśradvitīyarekhāyāṃ pūjanīyā aṣṭau mātṝruddiśati-
brahmāṇīṃ paścimadvāre māheśīmapi cottare || 169 ||
pūrvadvāre tu kaumārīṃ dakṣiṇe vaiṣṇavīmapi |
vārāhīmapi vāyavye tathaindrīmaiśadeśake || 170 ||
cāmuṇḍāmapi cā'gneye mahālakṣmīṃ ca nair-ṛte |
mātṝraṣṭau maheśāni pūjayetsarvakāmadāḥ || 171 ||
pūrvavadeva digbhedena dve catuṣ.ke pūjye | ūrdhvādhodevate tu na staḥ | tathā ca mūladevyādinyāsaprakaraṇe vakṣyati ūrdhvādhovarjitaṃ punaḥ |
brahmāṇyādyaṣṭakaṃ dakṣajaṅghāyāṃ tāśca pūrvavat || iti |
atra pūjanaṃ nāma saṃpradāyātpuṣpāderbindośca prakṣepaḥ | tatra puṣpādeḥ sakṛtprakṣepastribhistribhirbindubhirekaikaṃ
tarpaṇamityeva
bahuvacanaṃ tridhā yajediti jñānārṇave bahuvacanatridhāśabdadvaye
tarpaṇāni mukhe devyāstrivāraṃ mūlavidyayeti
svatantratantravacanamapyupaṣṭambhakaṃ saṃbhavati |
so'yamubhayaprakṣepaḥ pūjanatarpaṇobhayātmaka iti tanmantre
dvayorapyullekhaḥ | hrīṃ śrīṃ brahmāṇīpādukāṃ pūjayāmi
tarpayāmītyādayo mantrā bhavanti | karmakārakavācakasya padasya
tantreṇa kriyādvayenānvayopapatteḥ | ata eva smārtakarmasu
gaurīmāvāhayāmi sthāpayāmi pūjayāmi nama
ityādīnmantrānkalpayanti śiṣṭāḥ | navyāstu brahmāṇīpādukāṃ
pūjayāmi brahmāṇīpādukāṃ tarpayāmīti prayogamāhuḥ | tatpakṣe
kimetau dvau mantrāvuta sarvo'yameko mantra iti vicāryam | ādye
mānābhāvaḥ | dvitāryāḥ pratyekaṃ yojanāpattiśca |
dakṣiṇahastasyānyatra vyāpṛtatādaśāyāmeva vāmahastasya
prāptatvādiha mantrabhedena pūjātarpaṇayoḥ kālabhede siddhe tarpaṇe'pi
dakṣiṇeta(ra)syā(prāptiḥ | naca tarpaṇe tattvamudrāyā) eva karaṇatvena
vidhānādvāmahastaprasaktiriti vācyam |
tarpaṇaṃ pūrvavaddadyāttrivāraṃ tattvamudrayā |
aṅguṣṭhānāmikābhyāṃ tu tattvamudreyamīritā ||
iti tantrāntare vacanadarśanena tadaprasakteḥ | nacāṅguṣṭhānāmikāyogādvāmahastasya pārvati |
tarpayetparameśānīmiti svatantratantravacanena tasyopasaṃhāra iti
p. 97) vācyam | asya pūjanatarpaṇayaugapadye nyāyaprāptasya
vāmahastasyānuvādakatvenopapatterupasaṃhārakatvāyogāt | ata eva
savyaiḥ pāṇibhistṛṇāni nirasyantīti cchandogānāṃ sūtre
bahi'pavamānīyaprasarpaṇe'dhvayarvādyanvārambhaṇe
dakṣiṇapāṇīnāṃ vyāpṛtatvādeva savyaprāpteḥ savyairityanuvādamātram | tena tātkālikapravṛttahomo'pi savyapāṇinaiveti
sāmavedikānāṃ siddhāntaḥ saṃgacchate | api ca
tarpayāmītyetadākāṅkṣayaiva kalpyamāno dvitīyāntapadasya prakṣepo hi
brahmāṇīmityākārakasyaivā'padyeta, na pādukāpadagarbhito
mānābhāvāt | pādukāṃ pūjayāmīti voccarediti saṃhitāvacanena
kriyāmātrasyaiva tarpaṇamantre lābhāt | antye
sakṛduccaritasyaivobhayākāṅkṣāpūrakatvena tadāvṛttau mānābhāvaḥ vastutastu uktasaṃhitāvākye
homasamabhivyāhārātpuraścaraṇāṅgatarpaṇa eva
tarpayāmītipadaprakṣepaḥ | asya tu tarpaṇasya pūjayatinaiva nirdeśasya
jātatvānna punastadvācakapadāpekṣā | ata eva pūjayedityeva
vidhivākyāni dṛśyante na punastarpayecceti | yattu navyāḥ puṣpaṃ
samarpayeddevi mudrayā jñānasaṃjñayeti vacanasyānayā puṣpapūjā
syāttathā tarpaṇapūjanamityanenopasaṃhārātpuṣpapūjāyāṃ
tarpaṇasāhityalābha ityāhustatra puṣpatarpaṇapūjanayordvayorapi
mūlavidyākaraṇakatvamātravidhānātkathamupasaṃhāra iti vicāryam |
astu saṃpradāyādeva sāhityaprāptistathā'pi
sāhityasyaikakālikatvarūpatayā samānakālikāṅgatvabodhane
tadvākyasya
paryavasānātpradhānabhūtapuṣpapūjābodhakapūjayāmipadasyaiva
prayogo na tarpayāmītyasya | ata eva navyaireva
kevalatarpaṇamadhikṛtyoktam
vidyamāne'pi puṣpākṣatasāhitye tarpaṇopasarjanatvena
tarpaṇaikaprayojanakatvena svatantrapūjātvābhāvānna tarpayāmīti
prayoge pūjayāmipadasāhityamiti | kiṃca tarpaṇamaryādayedaṃ
pūjāvayavatvātpūjayatinaiva nirdeṣṭuṃ śakyam | tathā ca kalpasūtraṃ
sarvacakradevatārcanāni
vāmakarāṅguṣṭhānāmikāsaṃdaṣṭadvitīyaśakalagṛhītaśrīpātrapratha
mabindusahapatitairdakṣiṇakarākṣatapuṣpakṣepaiḥ kuryāditi | nacāsya
śyāmāprakaraṇe pāṭhānna lalitāparatvam | etaduttaratra lalitājāpī
nekṣudaṇḍaṃ bhakṣayedityādinā lalitopāstyaṅgānāṃ katipayānāṃ
vidhāsyamānatayā lalitāprakaraṇasyottaratrāpyanuvṛtteḥ | naca
tathā'pyavāntaraprakaraṇena tadvādha iti vācyam |
asaṃkucitasarvapadaśrutyanugṛhītavākyena
p. 98) tasyāpi bādhasaṃbhavāt | kiṃca tathā
tarpaṇapūjanamityuktavākye'pi tarpaṇasyāpi pūjārūpatvena
kīrtanātpūjayāmipadaprayogeṇaivobhayalābho dhvanitaḥ | anyathā
puṣpaiḥ pūjayāmi bindubhistarpayāmīti bhavanmate prayoga āpadyeta |
tṛptikaraṇārthakatarpaṇapadasya binduparatvasaṃbhavāt |
mukhyadravyapratinidhyubhayasādhāraṇyena saṃskārādividhīnāṃ
sāmānavidhyasiddhyai kāraṇādipadaparityāgena tarpaṇapadaprayoga iti
suvacatvāt | ata eva tarpaṇaiḥ pūjayāmītyeva vā prayogaḥ syāditi
yatkiṃcidetat | tasmādvaidhapadānugrahāya brahmāṇīpādukāṃ
pūjayāmītyetāvanmātramevoktvā puṣpaṃ binduṃ ca
yathāsaṃpradāyaṃ prakṣipediti yuktam | yadi punaritthamālocyate
atyupahvaramevedaṃ jñātvā cakraṃ samarcayedityadhikṛtya svāhā homa
ityasya pāṭhādarcanāṅgahomasyāpi naivedyamadhye
vidhānāttatprāyapāṭho'pyarcanāṅgatarpaṇasyaivopasthāpaka iti tadā'pi
yatra tarpayettena yoginībhi(ri)tyādinā tarpayatidhātunaiva
tarpaṇavidhānaṃ tatraiva vā tarpaṇākhyasvatantropacāra eva vā'sya
vidheḥ prasaraḥ | naca saṃpradāyādihāpi tatprasaraḥ | pūjayateḥ puṣpaprakṣepamātravācakatvanirāsapūrvakaṃ
binduprakṣepasamuccayārthakatvabodhanenānyathāsiddhe'(ddha)sya
saṃpradāyasya tadaga(ṅga)mantra(ntre)padāntaraprakṣepabodhane'pi
vyāpārakalpane mānābhāvāt | ata eva kalpasūtre
prakṛtibhūtamahāgaṇapatyāvaraṇa etāvāneva mantra uddhṛtaḥ | yadāha
sarvatra devatānāmasu śrīpūrvaṃ pādukāmuccāryaṃ
pūjayāmītyaṣṭākṣaraṃ yojayediti | śrīpūrvapādukottaraṃ pūjayāmīti
yojane yadaṣṭākṣaraṃ vākyaṃ niṣpadyate taddevatānāmasu
yojayedityarthaḥ | etenoccāryetyantena caturakṣaryā vidhānāttaduttaraṃ
punarvidhīyamānamaṣṭākṣaraṃ tarpayāmipadasahitameva saṃpadyata iti
śaṅkā parāstā | ata eva kalpasūtre raśmimālākhaṇḍe
lalitāṅgapādukāmantroddhārasūtrāvayavaḥ svagurunāmato'ṣṭākṣarītyupapadyate | aṣṭākṣarapadasya pūjayāmi
tarpayāmītyākārakatveneha paribhāṣitatvapakṣe pādukāmantre
śrīpādukāṃ pūjayāmītyasya grahaṇānāpatteḥ | tena
nāmasvityasyoccāryetyanenānvaya ityuṣprekṣaṇamapi
pādukāmantravirodhādeva parāstamityalaṃ vistareṇa | paraṃ tu
brahmāṇyādipadottaraṃ mātṛpadasya prakṣepo yathāsaṃpradāyaṃ
nirṇeyaḥ | iti prathamāvaraṇam |
p. 99) tantrāntare mudrāṇāmihaiva pūjanasya kathane'pi prakṛtatantre tatra
tredhāvikalpasyāṣṭame paṭale vakṣyamāṇatvena tayā rītyā |
siddhimātṛgaṇābhyāmevā'varaṇasamāpteḥ suvacatvāt | etena śrutau
prathamaṃ cakraṃ prakṛtya sāṇimādyaṣṭakaṃ bhavati samātraṣṭakaṃ
bhavati saprakaṭaṃ bhavatīti gaṇadvayasyaiva kīrtanamupapadyate | nanu
rekhādvayātmakabhūpurapakṣa evaitatsamañjasam | ekarekhāpakṣe tu
siddhimātṛmudrāgaṇānāmekasyāmeva rekhāyāmananyagatikatvātpunaḥ punaḥ pūjanaṃ samañjasameva | rekhātrayagaṇatrayapakṣe
yathāsaṃkhyanyāyena nirṇayo yuktaḥ rekhātrayaṃ gaṇadvayamiti
bhavatpakṣe tu gaṇadvayapūjāyāḥ sthānanirṇayānāpattiḥ | yathāsaṃkhyanyāyābhāvāt | anyatamarekhādvayagrahaṇa ādimadhye
madhyāntya ādyantye vā rekhe grāhye ityatra vinigamanāvirahaḥ | cakranyāse nirṇītatvādādimadhyayorgrahaṇe
tūpasthitatvāviśeṣānmudrāgaṇasyāpi tṛtīyarekhāyāṃ pūjanāpattiriti
cet | na, rekhātrayamadhyavīthīdvaye siddhi (mātṛ)gaṇayoḥ pūjane
doṣābhāvāt | yathāsaṃkhyanyāyānuguṇyāt | ata evoktaṃ
saubhāgyaratnākare pūrṇābhiṣekaprakaraṇe
caturasrarekhātrayāntarālagatavīthīdvayastheṣu siddhidaśakasthāneṣu
brāhmyādyaṣṭakasthāneṣvityādi | nacaivaṃ sati
ṣoḍaśāṣṭadalapadmayordaladvayamadhyāvakāśānāmapi
ṣoḍasāṣṭasaṃkhyākatvāviśeṣādvakṣyamāṇadevatāpūjane
sthānasaṃdehāpattiriti vācyam | ata eva
jñāpakāddaladvayamadhye'vakāśo na kārya iti kalpanāt | etena
yo'sminyantre maheśāni kesarāṇi prakalpayet, ityādinā
bhūtabhairavatantrokto niṣedho'pyupapadyate | yadi punarmūle siddhigaṇe
mātṛgaṇe ca dvayordvayoreva dvārayoranuvādāttantrarājasaṃmataṃ
dvirekhameva bhūpuraṃ prakṛtatantrakṛtāmiṣṭamityevocyate tadā
tantrarājoktarītyaiva rekhādvaye gaṇadvayaṃ pūjayet | tayośca madhya
ekaiko gaṇa evaitattantrarītyā pratyekamāvaraṇamityapi vakṣyāma
ityavadheyam || 169 || 170 || 171 ||
atha ṣoḍaśadale pūjanīyā devatā uddiśati -
kāmākarṣaṇarūpāṃ ca buddhyākarṣaṇarūpiṇīm |
ahaṃkārākarṣṇīṃ ca śabdākarṣaṇarūpiṇīm || 172 ||
sparśākarṣaṇarūpāṃ ca rūpākarṣaṇarūpiṇīm |
rasākarṣaṇarūpāṃ ca gandhākarṣaṇarūpiṇīm || 173 ||
p. 100) cittākarṣaṇarūpāṃ ca dhairyākarṣaṇarūpiṇīm |
smṛtyākarṣaṇarūpāṃ ca nāmākarṣaṇarūpiṇīm || 174 ||
bījākarṣaṇarūpāṃ ca tathā'tmākarṣiṇīṃ parām |
amṛtākarṣiṇīṃ devīṃ śarīrākarṣṇīṃ tathā || 175 ||
ṣoḍaśāre mahādevi vāmāvartena pūjayet |
māyālakṣmīkalābhistu kalāṣoḍaśakaṃ tvidam || 176 ||
atra rūpā rūpiṇītyādayaḥ śabdāḥ ślokapūraṇārthā nāmno'narthakatvadyotanārthā vā na punarnāmāvayavāḥ | kāmākarṣiṇītyetāvanmātrameva nāmadheyam | vāmāvarteneti
aprādakṣiṇyenetyarthaḥ | devyagradalamārabhyeti tu
tantrāntarasiddho'rthaḥ | caturdaśāraprakaraṇe paścimādeveti
vakṣyamāṇamapyatra jñāpakam | ata eva pūrvadalamārabhyeti
vyākhyā'pyasādhvī | saṃpradāyādivirodhāt | vāmamārgeṇeti
kvacitpāṭhaḥ | tatpakṣe'pyayamevārthaḥ | ye tvartharatnāvalīkṛta
īdṛśāttatra tatrānuvādātsundarīpūjanaṃ vāmamārgeṇaiva praśastaṃ
na dakṣiṇamārgeṇetyāhuste mānābhāvādupekṣyāḥ | savyāpasavyamārgasthā
dakṣiṇādakṣiṇārādhyetilalitāsahasranāmavirodhācca | jāyamāno vai
brāhmaṇastribhir-ṛṇavā jāyata ityādiśrutyā nityasya ṛṇāpākaraṇasya
vāmamārge viraheṇa ninditatayā muktau vilambena ca śiṣṭānāṃ tatra
niṣkampapravṛttyayogācca | yadapi vīradravyakaraṇakaṃ pūjanameva vāmo
mārga iti vyavaharanti tadapi tantrānālokanajanitabhramavilasitaṃ
dakṣiṇamārgārcane'pi kāraṇādereva karaṇatvāt | brīhiyavayoriva
vaikalpikadravyāntaravidhānābhāvāt | guḍodādīnāṃ pratinidhitvena
mukhyālābha eva tatrādhikārāt | śaktaḥ prathamakalpasya nānukalpaṃ
samācarediti niṣedhabalena prathamādhikāriṇa itarānuṣṭhānāyogāt |
kastarhi vāmo mārga iti cet | saubhāgyabhāskare'smābhirnirṇīta eveti
gṛhāṇa | māyālakṣmīkalābhiriti | māyālakṣmyau pūrvoktaṃ
tāradvayam | tasya punaḥ kīrtanaṃ kalābhirmā bādhītyetadartham |
kalātaḥ pūrvoccāraṇalābhārthaṃ ca | kalāśabda iha
ṣoḍaśasaṃkhyākasvarapara iti vṛddhāḥ | kalāṣoḍaśakamiti |
kaletyetāsāṃ devīnāṃ nāma | tacca saṃpradāyānnityāpadapūrvakam
|ṣoḍaśapadaṃ yathāsaṃkhyanyāyenaikaikasyāṃ
devyāmekaikamakṣaraṃ krameṇa yojayeditidyotanārtham | tathā ca hrīṃ
śrīm, aṃ kāmākarṣṇīnityākalāpādukāṃ
p. 101) pūjayāmītyādyākārakā mantrā bhavanti | kecitu kalāpadottaraṃ
devīpadamapi yojayanti | tatrāmṛtākarṣiṇīṃ devīmiti mūlasthaṃ
devīpadaṃ jñāpakamityapi suvacam || 172 || 173 || 174 || 175 || 176 ||
athāṣṭadale pūjanīyā devatā upadiśati -
anaṅgakusumāṃpūrve dakṣiṇe'naṅgamekhalām |
paścime'naṅgamadanāmuttare madanāturām || 177 ||
anaṅgarekhāmāgneye nair-ṛte'naṅgaveginīm |
anaṅgāṅkuśāṃ vāyavya īśāne'naṅgamālinīm || 178 ||
aṣṭapatre mahāpadmaveṣṭite vai prapūjayet ||
mahāpadmaveṣṭite ṣoḍaśadalapadmāntargate'ṣṭapatre padme |
hrīṃ śrīmanaṅgakusumāpādukāṃ pūjayāmītyādayo mantrāḥ | iti tṛtīyāvaraṇam || 177 || 178 ||
atha caturdaśāracakre pūjanīyā devatā āha -
sarvasaṃkṣobhiṇīṃ śaktīṃ sarvavidrāviṇīṃ tathā || 179 ||
sarvākarṣaṇaśaktiṃ ca sarvāhlādanakāriṇīm |
sarvasaṃmohinīṃśaktiṃ sarvastambhanakāriṇīm || 180 ||
sarvajambhanaśaktiṃ ca tathā sarvavaśaṃkarīm |
sarvarañjanaśaktīṃ ca sarvonmādanarūpiṇīm || 181 ||
sarvārthasādhanīṃ śaktiṃ sarvasaṃpattipūriṇīm |
sarvamantramayīṃ śaktiṃ sarvadvaṃdvakṣayaṃkarīm || 182 ||
vāmāvartakrameṇaiva paścimādeva dakṣiṇam |
gṛhītvā pūjayedetā devīstribhuvaneśvarīḥ || 183 ||
paścimāddevyagramārabhya | lyablope pañcamī | dakṣiṇaṃ
gṛhītvā svadakṣiṇapūrvādikrameṇa, aprādakṣiṇyeneti tu
paryavasito'rthaḥ | ye tu paścimābhimukhapūjāyāṃ
devīpṛṣṭhādārabhya devīdakṣiṇaṃ gṛhītvā pūjayet |
pūrvābhimukhapūjāyāṃ devīpurata ārabhya dakṣiṇaṃ gṛhītvā pūjayediti vyācakṣate | teṣāṃ mahānpramādaḥ | iha
pūjyapūjakayormadhyaṃ
p. 102) pratīcīti niyamasya pūrvamuktatvena sarvatraikarūpyasaṃbhavāt ||
179 || 180 || 181 || 182 || 183 ||
atha bahirdaśāracakre pūjanīyā devatā upadiśati -
sarvasiddhipradā devī sarvasaṃpatpradā tathā |
sarvapriyaṃkarī cāpi sarvamaṅgalakāriṇī || 184 ||
sarvakāmapradā devī sarvasaubhāgyadāyinī |
sarvamṛtyupraśamanī sarvavighnanivāriṇī || 185 ||
sarvāṅgasundarī devī sarvaduḥkhavimocinī |
tathaiva devadeveśi punarevā'dyavidyayā || 186 ||
dvitīyāvaraṇe devi devīdaśakamarcayet |
atra sarvasiddhipradetyādibhiḥ prathamāntaiḥ padairgaṇayitvā,
ityākārakaṃ yaddevīdaśakaṃ tadarcayedityanvayaḥ | tathaiva
vāmāvartenaiva | ādyavidyayā mantrāntarāvayavatvenā'dibhāga eva
niviśamānayā dvitāryā na tu karaśuddhikaryā bālayā vetyartha iti
bhramitavyam | tatprakaraṇasya vicchinnatvena tadanupasthiteḥ | punarasyāḥ kathanaṃ tu tantrāntaroktairvāsanāvasare
jñāpayiṣyamāṇairṇakārādivarṇarūpairmantrairdvitārī mā
bādhītyetadartham | tenāsmādeva jñāpakātsarvatra
tantrāntaroktamātṛkāyoga āvaśyaka iti dhvanitam | dvitīyāvaraṇa iti |
evaṃ sidhyati deveśi sarvacakaṃ manoharamitipūrvoktaśloke
sarvacakrapadena manvasrādibindvantacakrasamūhasyaiva
parāmṛṣṭatvāttatra saṃhārakrameṇa bahirdaśārasyaiva
dvitīyatvādityamuktiḥ | etenottaracakrasyāntardaśārasya tṛtīyatvena
kariṣyamāṇo nirdeśo'pi vyākhyātaḥ | nanvanayā rītyā
bahirantardaśārayordvitīyatṛtīyacakratvopapattāvapi
dvitīyatṛtīyāvaraṇatvaṃ nopapadyata iti cet | atra maunatulyameva
vyācakṣete prāñcaḥ | vayaṃ tu brūmaḥ navāvaraṇamarcanamidamiti tu
tantreṣu ghaṇṭāghoṣaḥ | tāni cā'varaṇāni
purādibindvantacakrasthadevatārūpāṇīti bahavaḥ | tadanupapannam |
bindudevatāyāḥ pradhānatvena svasya svāvaraṇatvāyogāt | nacaivaṃ sati
tasyā navamayoginītvaṃ bindornavamacakratvaṃ ca kathamiti śaṅkyam,
yoginītvāvaraṇadevatātvacakrādhiṣṭhātṛtvānāṃ samaniyatatve
p. 103) mānābhāvāt | ata eva ṣaḍaṅgayuvatidevatā eva
prathamāvaraṇamiti jñānārṇavānuyāyino navyāḥ | etattantre tu bhūpure
rekhādvayadevatāgaṇayugalasya pārthakyena gaṇanayā
binducakrānantarbhāvenaiva navāvaraṇasaṃkhyopapadyate | vṛttatraye
keralasaṃpradāye kāsāṃciddevatānāṃ
pṛthakpūjanadarśanāttadabhiprāyeṇa navā'varaṇānītyapi kecit |
āyudhadevatānāṃ pārthakyenā'varaṇatvakalpanayā vā sūpapādam |
ṛjuvimarśinyāmāyudhāvaraṇapūjāmāhetyavatārikāvākye
prayogadarśanāt | anayā'pi rītyā'varaṇeṣu
prathamatvāderaniyatatvadyotanārthaṃ manvasrasyaiva prāthamye
bahirdaśārāderdvitīyatvādyūpapattirityāśayena dvitīyāvaraṇa ityuktiḥ | yadvā caturthapaṭalānte saṃkṣepārcana prakārasya
manvasrādibindvantārcanapakṣasyāpi kathanena tadabhiprāyeṇeyamuktiḥ | tenā'varaṇapūjāsamarpaṇamantre -
abhīṣṭasiddhiṃ me dehi śaraṇāgatavatsale |
bhaktyā samarpaye tubhyamamukāvaraṇārcanam ||
ityatrāmukapadasthāne tattadāvaraṇasaṃkhyāpadasya
prathamadvitīyādirūpasya niveśanīyatayā bhūpurādigaṇanayā
caturthasyāpi manvasrasya saṃkṣepārcane prathamatvātprathamādiśabdā
evohanīyatvena dhvanitā iti draṣṭavyam || 184 || 185 || 186 ||
athāntardaśāradevatā āha -
sarvajñā sarvaśaktiśca sarvaiśvaryapradā tathā || 187 ||
sarvajñānamayī devī sarvavyādhivināśinī |
sarvādhārasvarūpā ca sarvapāpaharā tathā || 188 ||
sarvānandamayī devī sarvarakṣāsvarūpiṇī | punareva maheśāni sarvepsitaphalapradā || 189 ||
daśaiva devatāḥ khyātāḥ svanāmasadṛśodayāḥ | evametā mahādevyo devi sarvārthasiddhidāḥ || 190 ||
pūrvoktena vidhānena tṛtīyāvaraṇe'rcayet |
svamātmīyaṃ yannāma tatsadṛśa udaya udyogo yāsāṃ tāḥ svanāmasadṛśodayāḥ | idaṃ ca pūrvottarāvaraṇadevatāsu sarvāsu
yathāyogyamanveti | nāmno yādṛśārthapratipādakatvaṃ
p. 104) tādṛśārthaviṣayakodyogaśālinya iti yāvat | pūrvoktena
vāmāvartadvitārīyogādirūpeṇa vidhānena prakāreṇa | tṛtīyāvaraṇe,
aṇimādito gaṇanayā vistṛtārcane saptame'pi
caturdaśārādisaṃkṣiptārcane tṛtīyātmake || 187 || 188 || 189 || 190 ||
athāṣṭāsradevatāpūjāmāha -
madhyacakre maheśāni śṛṇu pūjāṃ yathākramam || 191 ||
vaśinīmapi kāmeśīṃ modinīṃ vimalāmapi |
aruṇāṃ jayinīṃ cāpi sarveśīṃ kaulinīmapi || 192 ||
ekaikaṃ devatānāma proktabījasamanvitam |
adhastāddevadeveśi vāmāvartena pūjayet || 193 ||
yāvaddakṣiṇamārgaṃ tu raktapuṣpairmaheśvari |
cakroddhāradaśāyāṃ hi śaktyā śaktiṃ vinirbhidya bhūyo
vahnipureṇa te saṃpuṭīkṛtyetyanena navayonicakramādāvuddhṛtya
tatparitastattatparitaścānyāni cakrāṇyuddhṛtāni | ataḥ sarvamadhyasyatvādaṣṭakoṇameva madhyacakra ityanena kathyate | tatra
vaśinyādikāḥ śaktīḥ pūjayediti yattāṃ pūjāṃ śṛṇvityanvayaḥ | pratijñāntaraṃ ca tattanmantroddhārasya bahugranthāntaritatvena
tatsmāraṇāya sāvadhānīkartum | adhastātpūrvagranthe proktāni yāni
bījāni taiḥ samanvitamityarthaḥ | ekaikaṃ
devatānāmasvasvādhastādbhāge svasvabījasamanvitamiti
rītyehaivādhastātpadaṃ yojayanti kecit | pare tu paratraiva
yojayanto'dhastāddevīpurata ārabhya vāmāvartena dakṣiṇāntaṃ pūjayet
| atra pūrvādidikkalpanā nāstīti bhāva iti vyācakṣate | raktapuṣpairiti
tvanuvādamātramiti prācāmāśayaḥ | vāgdevatāpūjāyāṃ
raktapuṣpāvaśyakatādyotanāyeyamuktiriti tu yuktam || 191 || 192 || 193 ||
athāṣṭakoṇatrikoṇamadhyavīthyāṃ
caturdikṣvāyudhapūjāmupadiśati-
paścimottarapūrvāśādakṣiṇāśākrameṇa tu || 194 ||
cakramadhye catuṣke tu krameṇa paripūjayet |
kāmabāṇānmaheśāni dhanustatpāśameva ca || 195 ||
Page ṇo. 105-112 ṃissing
p. 113) sarvebhyaḥ kāmebhyo jyotiṣṭoma iti vākye sarvakāmapadena
sarvajñatvākāśagamanādiphalānāmanabhidhānasiddhāntāt | iyāṃstu
viśeṣaḥ tatra vākyaśeṣeṇa sarvakratuphalasāṃnidhyamatra tu pāṭhata
eveti | idaṃ tu karma puraścaraṇātmakameva | taduktaṃ saubhāgyaratnākare
etaduttaraṃ vakṣyamāṇānāṃ karmaṇāṃ
kāmyaprayogatvātkāmyaprayogasya
vidyāsiddherapekṣitatvādvidyāsiddheḥ puraścaraṇamūlakatvātpuraścaraṇamanuktvā
kāmyaprayogakathanānaucityādakṣamālābhedanirūpaṇādakṣa-
mālāyāḥ puraścaraṇaprakaraṇa eva
vaktavyatvādvighnabāhulyakathanādevaṃvidhavighnānāṃ
siddhipratibandhakatayā puraścaraṇakāla evāniṣṭatvātkāmyakarmasu
tūktavighnānāmeva phalatvenābhidhānādvratasthaḥ svasthamānasa iti
niyamanaḥsthairyayoḥ puraścaraṇakāla evātyantamāvaśyakatvenāvaiva
kathanasyaucityādityādi | sundarīmahodaye'pi - vratastha ityanena cāyaṃ
puraścaṇajapa iti sūcyate | anantaraṃ ca
tadaṅgabhūtadeśahomādyanabhidhāyaiva yatkāmyaprayogābhidhānaṃ
tatteṣāṃ puraścaraṇānantarameva kartavyatādyotanārthamityuktam |
tataścāsya karmaṇaḥ puraścaraṇarūpatvena
kāmyakarmaviniyogayogyatāpādakatvasāmarthyenaiva
phalākāṅkṣāyāḥ śānteḥ sakalaṃ vaśī kuryādityasya
sakalakāmyakarmakṣamo bhavatītyevārthaḥ paryavasyati | tataśca
kramapūjanena tādṛśayogyatāṃ bhāvayediti prāthamikavidherarthaḥ | evaṃ phalasaṃyogena kramapūjāyā eva prādhānyena
sāṃgrahaṇīvatprakaraṇitve siddhe tatprakaraṇapaṭhiteṣu -
samāśritya japedvidyāṃ lakṣamātraṃ sadā śuciḥ | yoṣito drāvayantyeva manastasya suniścitam |
ityādividhiṣu
phalāśravaṇātphalavadaphalanyāyenā'manahomānāmiva
lakṣatrayajapasyāṅgatvam | evaṃ ca pratyahaṃ cakrarājārcanapūrvakaṃ
kayācitsaṃkhyayā japaṃ kurvannirantaramaikarūpyeṇa
lakṣatrayasamāptiparyāptadivasānabhivyāpyārcanānuṣṭhānaṃ
cakrasādhanapadenocyata iti siddham | etaduttaraṃ coccāvacāni
kāmyapūjanāni kathayitvā tadante paṭalasamāptiparyantaṃ
prāyaścittātmakāni puṣpaviśeṣakaraṇakapūjanānyuktvā pañcadaśe
paṭale ratnanirmitapuṣpapūjāviśeṣānphalaviśeṣārthamuktvā ṣoḍaśe
paṭale kramaprāptaṃ tribījasādhanaṃ tatsādhyakāmyakarmāṇi coktvā
saptadaśe paṭale mantrasādhanamuktam | tatsvarūpaṃ cārcanāṅgako
navalakṣasaṃkhyāko vidyājapaḥ |
p. 114) cakraṃ samarcayeddevi sakalaṃ niyatavrataḥ | bāhyamadhyagataṃ vā'pi madhyaṃ vā cakramarcayet ||
upacāraiḥ samārādhya sahasraṃ prajapedbudhaḥ | tadagre saṃsthito mantrī tato'nantaphalaṃ labhet ||
dhyātvā'thavā cakrarājaṃ manaḥpūjāsamanvitaḥ | japārambhaṃ sudhīḥ kuryānmahāpātakahā bhavet ||
ityupakramya mānasopāṃśvādijapabhede phalabhedamuktvā
navalakṣajapaṃ vidhāya-
navalakṣapramāṇaṃ hi japettripurasundarīm |
rudramūrtiḥ svayaṃ kartā hartā sākṣānna saṃśayaḥ ||
sarvavandyaḥ sadā susthaḥ sarvasaubhāgyavānbhavet ||
ityuktvā deśahomāderabhidhānāt | atrārcanasya
japārambhamātrāṅgatvamevaṃ gaṇapatimiṣṭvā lalitopāstimārabheteti
kalpasūtravākya iva spaṣṭaṃ pratīyate | ata evālpārambhaḥ kṣemakara iti
nyāyena sahasraṃ prajapedityuktiḥ, navacakrāṇāṃ saṃhāracakrasyaiva
vā sthiticakrasyaiva vā bāhyapūjāyā mānasapūjāyāśca vikalpaḥ
saṃgacchate | tataśca prathamadivasa eva kṣetraparigrahādirūpaṃ pūrvaṃ
pūrvāṅgajātaṃ saṃpādya paścāduktānyatamarītyā
cakrārcanamavakāśānusāreṇā'racya sahasramātrāṃ vidyāṃ japtvā
dvitīyadinamārabhyā'madhyāhnaṃ tricaturādyanyatamaniyatasaṃkhyayā
navalakṣasamāptiparyantaṃ tatparyāptadivaseṣu pūjanaṃ vinaiva japaṃ
kṛtvā homādikaṃ kuryāt | tadidaṃ mantrasādhanamarcanāṅgake bhavati |
cakrasādhane tu japasya prādhānyābhāvādeva
tadaṅgahomādyabhāvāttatprakaraṇe tadakathanaṃ saṃgacchate |
mantrasādhane japārambha evārcanavidhānālliṅgādetadviparīte
cakrasādhane'rcanasya prātyahikatvaṃ labhyate | anena vidhinā
yastvitivacanena nityārcanasyaiva setikartavyatākasya
parāmarśānnityārcanasya ca prātyahikatvāttallābhaḥ | astu vā
mantrasādhane'pyarcanasya prātyahika tvam | paraṃ tu
madhyacakrādibhedena vikalpitatvam | cakrasādhane tu sakalacakrapūjaiva
kāryā na saṃkṣiptetyeva viśeṣaḥ | ata eva mūle
sakalacakrārcanamātramekamuktvā tadbhedānanabhidhāyaiva
cakrasādhanavarṇanam, arcanabhedānāṃ tu caturthapaṭalānte kathanaṃ
saṃgacchate |
tasmāccakrasādhanamantrasādhanayorarcanajapayoraṅgāṅgibhāva-
vaiparītyāddhomādisadasadbhāvācca
p. 115) vailakṣaṇyamiti jñānarṇavasvarasataḥ siddham |
prakṛtatantramapyasminnartha eva svarasamiti spaṣṭī bhaviṣyati | yadi
paraṃ
saṃhitāditantrāntareṣu lakṣatrayajapāṅgatvenāpi
homādividhānamastītyālocyate tadā vācanikaṃ homasyāṅgatpaṃ svī
kriyatām | mantrasādhane homasya sākṣātpradhānāṅgatve'pi
cakrasādhane tasyāṅgāṅgatvaṃ
vacanabalādvaimṛdhāṅgaprayājādīnāmiva bhaviṣyati | saṃhitāyāṃ
cakrasādhanaprakaraṇādbahirlakṣatrayajapavidhānātprakaraṇāntara-
nyāyena tasya karmāntaratvaṃ vā suvacamiti siddham | prācīnāstvitthaṃ
manyante cakrasādhanākhyaṃ karmaiva nāsti | puraścaraṇamiti saṃjñā tu
pariśeṣānmantrasādhanasyaiva | yattu jñānārṇave
cakrasādhanakathanapratijñānaṃ tatra cakrasādhanamitipadaṃ
lakṣatrayajapottaravakṣyamāṇakāmyapūjānāmeva vācakam |
pratijñāvyavahitottaraṃ kathyamāno japastu mantrasādhanameva | sa ca
saptadaśe paṭale vaktuṃ yukto'pi svatantratvādihaiva kathitaḥ | ata eva
saubhāgyaratnākare cakrasādhanaprakaraṇāllakṣatrayajapamutkṛṣya
navalakṣajapakathanaprakaraṇe saṃkhyāśe vikalpenāsya niveśaḥ kṛtaḥ | sundarīmahodayakṛtā tu tadutkarṣamasahamānena lakṣatrayajapasya
mantrasādhanatvamaṅgīkṛtyaiva kāmyapūjādhikārasiddhyarthamihaiva
kathanamityuktam | paraṃ tu tatpakṣe vaikalpikanavalakṣajapasyāpyatraiva
kathanāpattiriti codye kāmyapūjāsvetāvanmātreṇāpyadhikāra iti
dhvananāya tadakathanamityuttaramityādi | tadidaṃ
jñānārṇavavāmakeśvaratantrasvārasikārthaviruddhakalpanamiti
spaṣṭameva | nanvevaṃ sati bhavanmate
dakṣiṇāmūrtisaṃhitāsvarasavirodhaḥ | tatra hi ekonatriṃśe paṭale śṛṇu
devi pravakṣyāmi śrīvidyāmantrasādhanamiti pratijñāya
ratnapuṣpapūjāṃ, pūjayedratnakhacitaiścampakaiḥ svarṇajaiḥ priye,
ityādinā saṃkṣipyoktvā mantrasādhanāṅgadeśaṃ mālāścābhidhāya
lakṣatrayajapaṃ taddaśāṃśahomādikaṃ coktvā paścāt, athavā
navalakṣaṃ tu japedvidyāṃ samāhita ityādinā
navalakṣajapataddaśāṃśahomādividhiṃ vistareṇa
paṭalasamāptiparyantamuktvā taduttarapaṭale -
athātaḥ saṃpravakṣyāmi cakrarājasya sādhanam |
evaṃ saṃsiddhavidyāyā viniyogakramaṃ śṛṇu ||
iti pratijñāya kāmyapūjāḥ kathayitvā tadanta eva saṃkṣipya
tribījasādhanamuktvā paṭalaḥ samāpitaḥ | atra ca lakṣatrayajapasya
mantrasādhanatvaṃ kāmyapūjānāmeva
p. 116) cakrasādhanatvamiti spaṣṭaṃ pratīyata iti cet | satyama | tantrakartuḥ svatantrecchatvena paryanuyogānarhatvameveha samādhānaṃ
kathamanyathā ratnapūjāyā mantrasādhanaprakaraṇe kathanaṃ
kāmyapūjāprāye bījasādhanakathanaṃ
navalakṣatrilakṣajapayoraucchikavikalpāyogena śaktāśaktabhedena
vyavasthāyāmāvaśyakyāṃ satyāmādau navalakṣajapasya
paścāttrilakṣajapasya kathane yukte'pi vaiparītyena tatkathanaṃ ca
saṃdarbhaśuddhimurī kuryāt | īdṛśaikatantrāvalambanena
saṃdarbhaśuddhimatordvayoranyathā karaṇamayuktaṃ ca |
lakṣatrayajapaśca cakrasādhanātmakāttasmātkarmāntaramiti tūktameva |
yastu cakrājasādhanapratijñāślokastatra pūrvārdhottaraṃ
tatkathanaprakārastruṭitaḥ sarvajñatvānmanasaiva vopasthāpitaḥ | ata
evottarārdhe cakrasādhanakathanopasaṃhāracihnamevaṃ
saṃsiddhacakrasya viniyogakramaṃ śṛṇviti | saṃsiddhacakrasyeti vaktavye
vidyāyā ityuktistu vidyācakradevīnāmabhedābhiprāyeṇa bahuśo
vyavahāradarśanādaviruddhaiva | athavā
pūrvoktalakṣatrayamātrasyātratyaivaṃpadenotkṛṣya parāmarśa iti
tantrāntarāvirodhāya vyākhyeyam | yadvā mā'stu saṃhitātantrasyaivaṃ
vyākhyā | nahi sarveṣāṃ tantrāṇāma virodhenaikavākyatā kenāpi
sukarā | jñānārṇavavāmakeśvaratantrayostu pūrvavarṇito'rtho
yuktiyukta eveti | nanu trilakṣajapasya cakrasādhanāṅgatve
taduttarasādhyakāmyārcanānāmiva
navalakṣajaparūpamantrasādhanottaraṃ kāmyajapānāmāmnānaṃ
kutastantreṣu na dṛśyata iti cet | dṛśyata eva saubhāgyaratnākaramate
pañcacatvāriṃśallakṣajaparūpaṃ kāmyam | asmanmate tu jñānārṇave
saptadaśapaṭala eva hometikartavyatākathanottaraṃ nityahomaṃ purā kṛtvā kāmyahomamayā'caredityādinoccāpa ca
dravyakaraṇakahomānāmuccāvacaphalārthatayā
vidhānadarśanāttānyevaṃ mantrasādhanottarakriyamāṇakāmyakarmaṇi japarūpameva kāmyamapekṣitamiti nirbandhe mānābhāvāt |
navalakṣajapavidhānottaraṃ taduparyuktadeśānvidhāya yatpunaḥ smaryate
-
tatra sthitvā japellakṣaṃ sākṣāddevīsvarūpakaḥ | tato bhavati vidyeyaṃ trailokyavaśakāriṇī ||
iti tatkāmyajapavidhānaparamiti suvacatvādvā | yattu
saubhāgyaratnākareṇoktam
atratyalakṣaśabdaścakrasādhanaprakaraṇoktalakṣatrayasmārakaḥ, dakṣiṇāmūrtisaṃhitaikavākyatvāditi,
p. 117) tanna | avyavahitapūrvoktanavalakṣasmārakatvaṃ vihāyātidūrasya
smārakatvokteratisāhasatvāt |
saṃkhyānirdeśābhāvenaikavacanānyathābhāvasya
pakṣadvaye'pyaviśeṣāt | yadyapi tanmate pūrvagrantho na
navalakṣajapaparaḥ kiṃ tu pañcacatvāriṃśallakṣakāmyajapaparaḥ | sa ca
nātra parāmraṣṭuṃ śakyate | punaḥsmāraṇe prayojanābhāvāt |
dūrasthasmāraṇasya tvanupadavakṣyamāṇahomādisaṃbandhalābhaḥ prayojanamiti bhavati dakṣiṇāmūrtisaṃhitaikavākyatvamiti tathā'pi
śrīkramasaṃhitāyāṃ -
lakṣamekamimāṃ japtvā sarvapāpaharo bhavet |
ityādinaikalakṣajapasyaiva puraścaraṇatvamuktamiti bhavadbhireva
pūrvamabhihitatvāttadekavākyatvāccaikavacanabhaṅgamantareṇaivaikalakṣ ajapa evātra puraścaryātvenokta iti bhavanmatarītyā suvacamiti na
kiṃcidetat | sundarīmahodayamate tu pūrvagrantho navalakṣajapapara eva |
paraṃ tu na sa japo vidyāsiddhiphalakaḥ kiṃtu śivasārūpyaphalakaḥ | caturdaśapaṭaloktalakṣatrayajapa eveha punaḥ siṃhāvalokananyāyenocyate
|
tasya phalaṃ vidyāsiddhiḥ | ekalakṣajapapuraścaraṇasyaiva sato yoṣito
drāvayantyeva manastasya suniścalamityādinā vighne sati
dvitīyalakṣatātṛtīyalakṣatāparyantatvavidhānānna
lakṣamityekavacanāntatānupapattiḥ | agre ca kiṃśukairhavanaṃ
kuryāddaśāṃśena varānana ityādinā vidhīyamānā
niṣkāmasakāmahomāstu ubhayavidhapuraścaraṇāṅgabhūtā jñeyāḥ | evaṃ ca trilakṣaṃ vidyāsiddhyai puraścaraṇaṃ kṛtvā'nantaraṃ
navalakṣapuraścaraṇaṃ kāryamiti siddhaṃ puraścaraṇadvayam | evaṃ ca
dakṣiṇāmūrtisaṃhitaikavākyatā'pi labhyata iti, tadapi
śrīkramasaṃhitaikavākyatvāyaikalakṣajapasyaiva
vidhānasaṃbhavādayuktameva | yattu ekalakṣasyaiva sato vighne
satyuttaralakṣaparyantatvavidhānamiti, tanna | tathā sati vighnābhāve
satyekalakṣasyaiva dvilakṣasyaiva vā puraścaryātvāpatteḥ | tathāca
tvadabhilaṣitaikavākyatvabhaṅgastadavasthaḥ | kiṃca
navalakṣatrilakṣayorvikalpo hi dakṣiṇāmūrterabhimataḥ | tvayā ca
samuccayaḥ kathita iti kīdṛśamekavākyatvamiti vicārayatarāṃ
kāmyajapāntaraparatvena lakṣajapavidhivyākhyāne tu na ko'pi doṣaḥ | nacāsminpakṣe navalakṣajapāṅgahomādikathanottaramasya kathanāpattiriti
vācyam | tathātve taddaśāṃśahomādiprāptyarthaṃ
navalakṣavikṛtitvasvīkārāpattiḥ |
p. 118) iṣṭāpattau tu homāśritaguṇakāmānāmāṣṭamikanyāyena
prāptirna syāt | ato japadvayasya samānavidhyalābhāyehaiva
tatkathanasyā'vaśyakatvādityādikaṃ nyāyavidbhirūhyamityalaṃ
vistareṇa |
prathamapaṭale ca cakroddhārasya pūrvaṃ
varṇitatvāttatpūjāyāścāvyavahitapūrvamupasthitatvāccakrapūjā eva
katicitkāmyāḥ prathamaṃ vivakṣustadadhikārasiddhaye cakrasādhanaṃ
prathamamupadiśati saptabhiḥ ślokaiḥ -
śrībhairava uvāca -
śṛṇu devi pravakṣyāmi mantrayogaṃ yathāvidhi |
yatrānena vidhānena sādhakena prapūjyate || 1 ||
deśe vā nagare grāme tatra kṣobhaḥ prajāyate |
mantrayogaṃ cakrasaṃnāham |
mantracakrayorabhedābhiprāyeṇaivamuktiḥ | yogaḥ saṃnahanopāyadhyānasaṃgatiyuktiṣvityamaraḥ | cakrasādhanamiti yāvat |
anena pūrvoktena, vidhānena prakāreṇa, sādhakena cakrasiddhīcchunā |
yatra prapūjyate tatra kṣobho vighno jāyate | prapūjyata
ityanenā'pūjanameva cakrasādhanasvarūpamiti darśitam | idaṃ ca
mantrasādhanameveti prācīnapakṣe mantrayogaśabdo yathāsthitaḥ | prapūjyata ityasya prajapyata ityartho varṇanīyaḥ | pūjārambhamātreṇa
grāmīṇānāṃ strīṇāṃ manaḥkṣobhāttatkaṭākṣapātādibhiḥ sādhakasya cittavyāmohāddhetubhaṅgo bhavati | tato dhairyeṇa tadagaṇane
nāgarībhirvighnaḥ | tasyāpyavahelane
taddeśavartinībhirdūrasthābhiretatsamīpamāyātābhirvighno
bhavatītyarthaḥ | prāñcastu deśādigrahaṇena svecchayā yatra kutrāpi
puraścaraṇārthamavasthātavyamiti dhvanyate | tena ca paśuśāstroktāyāḥ parvatāgranadītīratīrthāyatanādyāvaśyakatāyā bādha iti vyācakṣate |
tanna | yatra vā kutraciddeśe liṅgaṃ vai
paścimāmukhanityādinā'sminneva tantre'nyatra ca
deśaniyamavidhānasya bahulamupalambhāt || 1 ||
kṣobhaprakāramevā'ha -
jvalatkāmāgnisaṃtāpapratāpottaptamānasāḥ || 2 ||
pipīlikāsthinyāyena dūrādāyānti yoṣitaḥ | mantrasaṃmūḍhahṛdayāḥ sphurajjaghanamaṇḍalāḥ || 3 ||
p. 119) taddarśanānmahādevi jāyante sarvayoṣitaḥ |
tvagasṛṅmāṃsamedosthimajjākhyā hi dhātavaḥ pūrvapūrvasyāntastiṣṭhanti | evamatiguptatayā'vasthito'pi mṛtaśarīrastho
majjadhātuḥ pipīlikābhirasthnāmantarākramya bhujyata eva | so'yaṃ
pipīlikāsthinyāyaḥ | anayā rītyā sādhako giriguhāntaravasthito'pi
yoṣidbhirākramya mohayitvā bhujyata ityarthaḥ | spaṣṭamanyat || 2 || 3 ||
japte lakṣaikamātre tu kṣubhyante bhūtalāṅganāḥ || 4 ||
yadi na kṣubhyatītthaṃ hi sādhakasya mano manāk |
saṃkṣubhyanti tataḥ sarvāḥ pātāle nāgakanyakāḥ || 5 ||
pūrvoktā hi pūjā nityaṃ kāryā | kaulācārasusaṃyuktairvīraistu
saha pūjayet | nityamityuttaratantre vacanāt | evaṃ ca
cakrasādhanākhyapūjāyāstadabhede tadvikṛtirūpakarmāntaratve vā
prātyahikatāyāstadaṅgajapasya ca tata eva prāptiḥ | tataścoktarītyā'rcane
kriyamāṇe yadyekalakṣavidyājapaparyāptakālaparyantamarcanamavighnaṃ
syāttadā bhūmaṇḍalavāsinyaḥ sarvā api yoṣitaḥ kṣobhayanti |
lakṣaikamātra ityatra pūrvakālaiketi samāse'pi bāhulakaḥ pūrvanipātābhāvaḥ | ekamātraśabdenaiva vā lakṣaśabdasya samāsaḥ | tathā'pi sādhaka īṣadapyakṣubdho yadi
dvitīyalakṣasamāptiparyantamarcayediti śeṣaḥ tadā nāgakanyā
bhuvamāgatya vighnamācaranti | atra japasyārcanāṅgatvena
prāptidyotanāyaiva japta iti siddhavannirdeśaḥ | dvitīyalakṣajapasya
kaṇṭharaveṇākathane'pyuttaratraivaṃ lakṣatrayaṃ
japtvetyupasaṃhārālliṅgāddvitīyatṛtīyalakṣapadāderadhyāhāraḥ |
spaṣṭaṃ ca jñānārṇave - tadā dvitīyalakṣaṃ tu prajapetsādhakottamaḥ | tṛtīyalakṣe saṃprāpte bhrāmayanti surāṅganāḥ | iyādi ||
etena lakṣaikamātra iti
mātrapadasvārasyāddvitīyatṛtīyalakṣayoranupādānāccaikalakṣātmakam
evedaṃ karma | tatraiva lokatrayāṅganākṛtā vighnāḥ krameṇa bhavanti |
evaṃ lakṣatrayamiti karmāntaramiti vyākhyā nopādeyā | ekā dīkṣā tisro
dīkṣā ekaṃ vṛṇīte dvau vṛṇīta ityādāviva saṃbhavatyekavākyatve
vākyabhedāyogāt |
p. 120) tatrāntaravisaṃvādācca | yadapi vyākhyānamimāni trīṇi karmāṇyekadvitrilakṣarūpāṇīti tadapyata eva nā'dartabyam | evaṃ sati
yatsaubhāgyaratnākareṇoktaṃ vāmakeśvaratantra ekalakṣātmakamapi
puraścaraṇamuktamattīti vadantīti, tadyadyetadvyākhyābhiprāyeṇa tadā
tadapi cintyameva | pañcamapaṭale vakṣyamāṇayuktyabhiprāyeṇa
cedyuktameva || 4 || 5 ||
tāsāmapi yadā nāsau kṣobhaṃ yāti manāgapi |
tataḥ svarganivāsinyo vidravanti surāṅganāḥ || 6 ||
evaṃ lakṣatrayaṃ japtvā vratasthaḥ sādhakottamaḥ | saṃkṣobhayati deveśi trailokyaṃ sacarācaram || 7 ||
tāsāmapi nāgakanyābhirapi | saṃbandhasāmānye ṣaṣṭhī | darśaneneti śeṣa ityanye | tatastṛtīyalakṣajapārambhottaram | evamuktarītyā
lakṣatrayaṃ japtvā lakṣatrayajapasamāptiparyantaṃ kramapūjāṃ kṛtvā | vratastho balavattaravighnasamūhe'pyaskhalitabrahmacaryaḥ | ata eva
sādhakottamaścakrasādhanakarmaṭhaṣvegragaṇyaḥ saṃkṣobhayati
svāyattī kurute | manoramāyāṃ tu
trailokyakṣobhaṇakṣamānitipadamaśeṣabhuvanaprathākarāniti
vyākhyātam || 6 || 7 ||
evaṃ siddhacakrasya
kāmyārcanādyātmakāṃstricatvāriṃśatprayogānāha likhitvetyādinā
paṭalasamāptiparyantam | tatra kāmanīyaphalaṣāḍvidhyāttatsādhanāni
karmāṇyapi ṣaḍbhavanti |
śāntivaśyastambhanavidbeṣaṇoccāṭanamāraṇabhedāt | tatra
śāntirupadravanivṛttiḥ | vaśyaṃ rājādīnāṃ svāyattīkaraṇam |
stambhanaṃ pravṛttinirodhaḥ | vidveṣaṇaṃ srehabhaṅgaḥ | uccāṭanaṃ
sthānāntaraprāpaṇam | prasiddhamanyat | pare tu
rakṣāśāntijayalābhanigrahanidhanabhedātṣāḍvidhyamāhuḥ | prasajjyamānopadravaprāgabhāvaparipālanaṃ rakṣā | prasaktopadravadhvaṃsaḥ śāntiḥ raṇadyūtādivijayo jayaḥ | vāṇijyādibhiriṣṭaprāptirlābhaḥ | vyādhyutpādanaṃ nigrahaḥ | śeṣaṃ
prasiddham | atra stambhanasya rakṣāyāṃ vaśyākarṣayorjaye
vidveṣoccāṭanayornigrahe'ntarbhāvamicchanti | yadyapi
kāmanānantyāttatsādhanānantyena ṣaṭsaṃkhyātikrame'pi na
tārkikāṇāmiva kvāpi hānistathā'pi ṣaṭsveva karmasu
prātisvikamaṅgaviśeṣāṇāṃ
p. 121) tatrāntare vidhānāttattatkarmāntarbhāve tattadaṅgaprāptiḥ phalam |
tāni cāṅgāni saubhāgyaratnākare trayoviṃśe taraṅge draṣṭavyāni |
tatra vaśyaprayogamāha dvābhyām -
likhitvā vipulaṃ cakraṃ tanmadhye pratimāṃ yadā |
nāmnā likhati saṃyuktāṃ jvalantīṃ cintayettataḥ || 8 ||
śatayojanamātrasthā tvadṛṣṭā'pi ca yā bhavet |
bhayalajjāvinirmuktā sā'pyāyāti vimohitā || 9 ||
bindusthāne vaśakarmabhūtāyāḥ pratikṛterlekhanāya
binduvirahitaṃ vipulaṃ śrīcakraṃ likhet | tatra
lekhanakaraṇadravyākāṅkṣāyāṃ vaśye sindūrādiraktadravyeṇa
lekhyamiti sāmānyavidhinā vā sindūrarajasā devi kuṅkumenāthavā
punariti prakṛtau vihitasya codakādvā kṛtvā sindūrarajasā cakraṃ tatra
vicintayeditidakṣiṇāmūrtisaṃhitāyāmasminneva karmaṇi sindūravidhānācchākhāntarādhiyaraṇanyāyena karmaikye sati
guṇopasaṃhārādvā sindūrādereva prāptiḥ saṃbhavatītyāśayena mūle
tadanuktiḥ | yattu gorocanādibhirdravyaiścakrarājaṃ samālikhediti
jñānārṇave'syaiva karmaṇaḥ prakaraṇe vacanaṃ tadyadyapi
stambhanakarmaṇa evānuguṇaṃ pītadravyatvāttathā'pi
vācanikatvāttadapi vaikalpikaṃ lekhanadravyam | ata eva
jñāpakādvaśyādiṣaṭkarmabhedena niyatānāmaṅgānāṃ tantrāntareṣu
prakaraṇāntare kathitānāmiha na pāptirityapi suvacam | etena
ṣaṭkarmabhūtakāmyacakrārcanaviśeṣāṇāṃ
cakrasādhanāntarādhikārakakāmyacakrārcanānāṃ ca
trayoviṃśadvātriṃśataraṅgayorbhedena lekhanaṃ saubhāgyaparatnākare
saṃgacchate | nāmnā saṃyuktāmiti pratimāviśeṣaṇam | nāmnaśca
kāmarājakūṭena vidarbhaṇamāvaśyakam | jvalantīṃ nāmasahitāṃ
mahābījavidarbhitāmiti tantrāntarāt | mahābījaśabdena
kāmarājabījamucyata iti śrīvidyānandanātho vyācakhyau |
vidarbhaprakārastu śāradātilake mantrārṇaṃdvadbamadhyasthaṃ
sādhyanāmākṣaraṃ likhet | vidarbha eṣa vijñeya iti | tadyathā
ṣaḍakṣarasya kūṭasya dvitīyatṛtīyākṣarayormadhye lakṣmīti sādhyanāmnaḥ prathamākṣaraṃ caturthapañcamākṣarayormadhye
sādhyadvitīyākṣaraṃ lekhyamiti | sādhyanāmākṣarādhikye tu
pratipradhānamiti nyāyena
p. 122) mantraṃ punaḥ punarāvartya sādhyanāmākṣarāṇi sarvāṇi
vidarbhayet | mantravidarbhaṇasya nāmasaṃskārarūpatvāt |
artharatnāvalīkārāstu - pratimāyā hṛddeśe mūlavidyāṃ likhitvā tasyā
hṛllekhāyā hakāramadhye sādhakanāma ṣaṣṭhyantaṃ vilikhya tadadho
rephahakārayormadhye sādhyanāma dvitīyāntamākarṣayeti kriyāpadaṃ ca
likhediti vyācakṣate | tatra mūlaṃ ta eva jānate |
mantrasāmānyavidhitastato'pyadhikānāṃ lekhanīyākṣarāṇāṃ lābhāt
|
taduktam - jīvaḥ prāṇo jīvamantrātmamantrau
śaktirnetre śrotrayugmaṃ ca jihvā |
sādhyaḥ kartā karma tattakriyā ca
dbe gāyatryau mantrayantraprabhedāt ||
prāṇakṣepo yantrahṛdbhūya(tsūrya)bījaṃ
rakṣāvarṇo mātṛkābhūtavarṇāḥ | ityaṅgānāṃ viṃśatirlekhanīyā
yantre yantre saṃpradāyānusārāt || iti |
anayoḥ ślokayorarthastu tṛcabhāskare savistaraṃ varṇito'smābhiḥ | etasyāpi yantratvādviṃśatilekhanasyeṣṭatve tu nityārcane'pi cakrarāje
tallekhanāpattirduruddharā ? tatrāpīṣṭāpattau saṃpradāya eva śaraṇamiti
dik | jvalantīṃ kāmāgninā dahyamānāṃ vicintayet |
mantrapāvakaśikhāvimohitāmityeke | sā ca śikhā tadyonyantarāloditā
cintyetyapi kecit | tatsarvaṃ tantrāntarasaṃvāda eva viśrambhaṇīyam |
śatayojaneti śāśabdo'nekaparaḥ | yojanānāṃ sahasraṃ ta iti tantrāntarāt
| spaṣṭamanyat | nacāsminprayoge cintayeditividhivaśāccintanamātrameva
phalasaṃbandhātpradhānaṃ nārcanamaśravaṇāditi vācyam |
cakralekhanoktyaiva tadarcanalābhāt | yathā tāvatsauryādivākyeṣu
nirvapatiśravaṇaṃ vāyavyādivākyeṣvālabhatiśravaṇaṃ ca
yajaterlakṣakaṃ darśadaikṣaprakṛtikatve liṅgaṃ ca tatheha
cakrapadamātreṇa tadarcanasya nityārcanaprakṛtikatvasya ca lābha iti
saṃpradāyāt | evamuttaratrāpi | ete ca sarve prayogāḥ saptadināvadhikā iti
kecit | sakṛdeva vā yāvatphalodayamāvṛttirveti tu yuktam | kvacitprayoge
saptāhāddāsavatkiṃkaro bhavedityuktamastīti cet | kiṃ tāvatā
ṣaṇmāsāndhyānayogenetyapyuktamastyeveti || 8 || 9 ||
p. 123) prayogāntaramāha dvābhyām -
tanmadhyago'thavā bhūtvā mantrī saṃcintayedyadā |
sarvamātmānamaruṇaṃ sādhyamapyaruṇīkṛtam || 10 ||
tataḥ saṃjāyate devi sarvasaubhāgyasundaraḥ | vallabhaḥ sarvalokasya sādhakaḥ parameśvari || 11 ||
atheti prayogāntarārambhe, veti vikalpe | tanmadhyagaḥ, cakramadhye
sthitaḥ | aruṇamudyatsūryasahasratulyam | sādhyaṃ
vaśakriyākamaibhūtam | aruṇīkṛtaṃ svatejaso vyāptyeti
cvipratyayalabhyo'rthaḥ |
tantrāntare'pi - udyatsūryasahasrābhamātmānamaruṇaprabham |
sādhyamapyaruṇībhūtaṃ cintayetparameśvari || iti |
artharatnāvalīkārāstu - svīyāṃ kuṇḍalinīṃ vahannāḍyā bahirānīya sādhyanāsikādvārā praveśya tatkuṇḍalinyaikīkṛtya tayā
kavalīkṛtaṃ sādhyajīvaṃ svāsana(bhinna)tāṃ nītvā
svabrahmarandhrendumaṇḍalādāraktāmeva sudhādhārāṃ niḥsārya tayā
sarvamātmānaṃ sādhyasahitamāplāvayediti varṇayanti |
tadarṇavasaṃhitayorna dṛśyate | sādhyavaśīkārāṃśe pūrvaprayogeṇa
sahāsya vikalpaḥ | saundaryādikamapyasya phalam || 10 || 11 ||
sarvaraktopacāraistu pūjayenmudrayā yutam |
yasya nāmnaiva saṃyuktaṃ sa bhaveddāsavadvaśī || 12 ||
mudrāśabdo yadyapi nānārthastathā'pi prakṛte
gurumukhaikavedyaṃ yadyonimudrābandhanākhyaṃ mantradoṣanirāsāya
yatsāṃpradāyikairanuṣṭhīyate tadeveha grāhyam |
mudrāsaṃnaddhavigraha iti tantrāntare svaśarīre mudrayā
saṃnāhavidhānālliṅgāt | vyākhyātaṃ ca tathaiva ṛjuvimarśinyāṃ
nāmnaiva saṃyuktaṃ vidarbhitaṃ yathā tathā | tatprakāraśca
pūrvamuktaḥ | yasya nāma vidarbhitamiti jñānārṇavādiyameva
vyākhyocitā | ye tu sādhyasādhakayornāmadvayaṃ vaśī kurviti
kriyāpadaṃ ca lekhyamiti vyācakṣate teṣāṃ mūlaṃ mṛgyam || 12 ||
prayogāntaramāha tribhiḥ -
p. 124) adṛṣṭāyāstu saṃyojya nāma cakrasya madhyagam |
viracya yonimudrāṃ ca tāmākarṣayati kṣaṇāt || 13 ||
yakṣiṇīṃ vā'tha gandharvīṃ kiṃnarīṃ vā sureśvarīm |
siddhakanyāṃ nāgakanyāṃ yakṣakanyāṃ ca khecarīm || 14 ||
vidyādharīmapsarasamṛṣikanyāmathorvaśīm |
madanodbhavavikṣobhasphurajjaghanamaṇḍalām || 15 ||
adṛṣṭāyā yakṣiṇyādyanyatamarūpāyā yannāma
vyavahārayogyaṃ taccakrasya madhyagaṃ yathā tathā saṃyojya
cakramadhye tadvācakaprātipadikamātraṃ vilikhya na tu mantreṇa saha
vidarbhātmaka iha saṃyogaḥ | adṛśyastrīnāmavarṇāścakramadhye
vilikhya tviti saṃhitokteḥ | etāvāneva ca pūrvaprayogādasya viśeṣaḥ | yonimudrāviracane tu tantrāntare viśeṣo na śrūyate | ye tu
mantradoṣanirāse kathitaṃ yonimudrābandhanamapi
proktasaṃkṣobhiṇyādidaśakāntargatameveti manyante te
tvasāṃpradāyikā ityuktaṃ śrīharṣadīkṣitaiḥ | tasmādiha saṃpradāya
eva yāvadviśeṣadarśanaṃ śaraṇam | yakṣiṇī yakṣato bhinnaiva jātiḥ | ato
na yakṣakanyāpadena paunaruktyam | apsarasamityanenaiva
siddhe'pyurvaśīgrahaṇaṃ gobalīvardanyāyena | idaṃ ca
yakṣiṇīmityādiślokadvayasthaṃ padajātaṃ tāmityekavacanāntasya
viśeṣaṇam | kecittu vakṣyamāṇaprayogasthasya sarvayoṣita ityasya
viśeṣaṇaṃ manyamānā imaṃ prayogaṃ bhānuṣīmātraviṣayaṃ
manyante tattantrāntaraviruddham || 13 || 14 || 15 ||
ślokārdhenaiva prayogāntaramāha -
mahākāmakalādhyānātkṣobhayetsarvayoṣitaḥ |
yadeva kāmakalādhyānaṃ kratvarthatvena pūrvaṃ vihitaṃ tadeva
kāmanoddeśena kriyamāṇaṃ kāmyamapi bhavati | tataśca
saṃyogapṛthaktvanyāyenobhayārthamidaṃ dhyānam | sarvayoṣito
lokatrayasthāṅganāḥ |
mahākāmakalādhyānayogāttu suravandite |
kṣobhayetsvargabhūrlokapātālatalayoṣitaḥ ||
iti jñānārṇavāt | atra tuśabdabalātprathamaprayogādetasya
bhinnatā sūcitā, tena prakṛtatantre'dhyuṣṭaślokaireka eva prayoga iti
bhramo galahastitaḥ |
p. 125) athārcanamantareṇaiva katicitprayogānvavaktumārabhate -
rocanākuṅkumābhyāṃ vā saptabhāgaṃ tu candanam || 16 ||
aṣṭottaraśataṃ japtvā tilakaṃ dhārayedbudhaḥ | tato yamīkṣate vakti spṛśate cintayecca yam || 17 ||
arthena ca śarīreṇa sa vaśaṃ yāti dāsavat |
rocanā gorocanaṃ kuṅkumaṃ kesaram | anayoranyonyaṃ
bhāgasāmyaṃ samaṃ syādaśrutatvāditi nyāyāt | candanaṃ tu
militābhyāmetābhyāṃ samabhāgam |
rocanābhāgamekaṃ tu bhāgamekaṃ tu kuṅkumam |
atha bhāgadvayaṃ devi candanaṃ mardayetsamam ||
iti tantrāntarāt |
ye tu rocanākuṅkumayorbhāgadvayaṃ candanabhāgamekameva
yojayediti vyācakṣate te nirmūlatvādupekṣyāḥ | artheneti sahārthe tṛtīyā || 16 || 17 ||
tathā puṣpaṃ phalaṃ gandhaṃ pānaṃ vastraṃ maheśvari || 18 ||
aṣṭottaraśataṃ japtvā yasyāḥ saṃpreṣyate striyāḥ | sadya ākṛṣyate sā tu vimūḍhahṛdayā satī || 19 ||
haṭhākṛṣṭiriyaṃ bhadre na kvacitpratihanyate |
puṣpamiti patrāderupalakṣaṇam | phalamannatāmbūlādeḥ | gandhaṃ
karpūrādeḥ | pānaṃ dadhidugdhādeḥ | vastraṃ bhūṣaṇādeḥ | yasyā
ityatra liṅgamavivakṣitam | evaṃ pūrvaprayoge'pi yamīkṣata ityatra |
haṭhākṛṣṭiriti | yadi sādhyena paramantrastambhanāḥ prayogā
anuṣṭhīyante tadā tatsiddhiprābalyātsādhakaprayogasya pratihatiḥ syādeva
| ayaṃ tu prayogo balavatā'pi na pratihanyata ityarthaḥ | bhadra iti
saṃbuddhiḥ saptamī vā || 18 || 19 ||
atha sārdhairekādaśabhiḥ ślokairekaṃ prayogamupadiśati -
likhedrocanayaikānte pratimāmavanītale || 20 ||
surūpāṃ cāruśṛṅgāraveṣābharaṇabhūṣitām |
tadbhālagalahṛnnābhijanmamaṇḍalayojitām || 21 ||
p. 126) janmanāmamahāvidyāmaṅkuśāntarvidarbhitām |
sarvāṅgasaṃdhisaṃlīnamālikhya madanākṣaram || 22 ||
tadāśābhimukho bhūtvā tripurīkṛtavigrahaḥ | baddhvā tu kṣobhiṇīmudrāṃ vidyāmaṣṭaśataṃ japet || 23 ||
niyojya dahanāgāre candrasūryakalālaye |
gomayena rahaḥsthāne bhūmimupalipya tatra gorocanena
sādhyastrīpratimāṃ śṛṅgārarasānuguṇairveṣeṇā'bharaṇaṃ yuktāṃ
samyagvilikhya tasyā bhālamārabhya yoniparyantaṃ
tadīyajanmanāmasahitāṃ śrīvidyāṃ kromityaṅkuśabījavidarbhitāṃ
kṛtvā likhet | aṅkuśabījaṃ janmanāmādyākṣaraṃ vidyākṣaradvayaṃ
punaraṅkuśaṃ janmanāmadvitīyākṣaraṃ vidyātṛtīyacaturthākṣare
ityādirītyā likhet | tatastatpratimāyā dehe yāvanti saṃdhisthānāni tāvatsu
sthaleṣu punaḥ punardvitīyakūṭameva vilikhya tadbījaṃ
dāḍimīpuṣpābhaṃ tattatsaṃdhiṣu līnaṃ vibhāvya sādhyastrī yasyāṃ
diśi tiṣṭhati tadābhimukhyena devatābhāvāpādakānnyāsānkṛtvā vakṣyamāṇalakṣaṇāṃ kṣobhiṇīmudrāṃ (baddhvā) tadbījaṃ
(candrasūryakalālaye dahanāgāre niyojya vidyāmaṣṭaśataṃ japediti sa)
mudāyārthaḥ | atra gomayalepaḥ saṃhitoktaḥ -
liptagomayabhūmau tu likhedrocanayā tataḥ || iti |
janmamaṇḍalaśabdo yoniparaḥ | kecittu
bhālapadamājñācakropalakṣakaṃ (janma) maṇḍalapadaṃ
mūlādhāraparamiti vadantaḥ ṣaṭcakreṣu vidyāṃ likhedityāhuḥ |
tadayathākṣaram | ye tvaṅkuśottaraṃ vidyākṣaradvayaṃ tato
janmanāmākṣaramiti vyācakṣate teṣāṃ pāṭhakrarmaparityāge mūlaṃ
cintyam | dāḍimīpuṣpaprabhatvaṃ tvarṇavoktam - līnaṃ
dāḍimapuṣpābhe cintayeddehasaṃdhiṣviti | madanākṣarapadasya
klīṃbījaparatvena vyākhyānamanādeyam |
sarvāṅgasaṃdhisaṃlīnaṃ kāmakūṭaṃ samālikhet |
itisaṃhitāvirodhāt |
evaṃ - kṣobhiṇībījamudrābhyāṃ vidyāmaṣṭaśataṃ japet |
yojayettāṃ kāmagehe candrasūryakalāvṛte ||
itivacanānmūlastho dahanāgāraśabdo madanamandiraparaḥ | tatra
yojanaṃ tu
p. 127) mudrāyā eva yogyatābalāt | kecittu - dahanāgāraśabdena
sādhakasya mūlādhāramucyate | tatra yojanaṃ sādhyāyā ityāhuḥ | pare
tu candrasūryakalāyuktāgnimaṇḍalaṃ śrīcakramevetyāhuḥ | tadubhayamapi saṃhitāviruddham || 20 || 21 || 22 || 23 ||
athā'kṛṣyamāṇāṃ sādhyāṃ varṇayati -
tato vicalitāpāṅgāmanaṅgaśarapīḍitām || 2 ||
dūrīkṛtasvacāritrabhayalajjānayāṅkuśām |
ākṛṣṭahṛdayāṃ naṣṭadhairyāmuḍḍanijīvitām || 25 ||
vapraprāsādanigaḍanadīyantrasurakṣitām |
proccalanmadakallolaprasphurajjaghanasthalīm || 26 ||
śakticakroccalacchaktivalanākavalīkṛtām |
navānurāgasaṃdhānavepamānahṛdambujām || 27 ||
manodhikamahāmantrapavanāpahṛtāṃśukām |
vimūḍhāmiva vikṣubdhāmiva śrāntāmiva drutām || 28 ||
likhitāmiva niḥsaṃjñāmiva pramathitāmiva |
galitāmiva saṃbhrāntāmivoḍḍāmaritāmiva || 29 ||
vihastāmiva saṃkīrṇāmivā'kulitamānasām |
nilīnāmiva niśceṣṭāmivānyatvaṃ gatāmiva || 30 ||
bhramanmahānilodbhūtayantrākārāṃ nabhasthale |
bhramantīmānayennārīṃ yojanānāṃ śatairapi || 31 ||
vicalitāvapāṅgau netrayorantau yasyāstām | sve, ātmīyā janāḥ | cāritramācāraḥ | nayo nītiḥ | dūrīkṛtā ātmīyādinayāntāḥ pañcāṅkuśā yayā tām | uḍḍīnaṃ jīvitaṃ dehabhānaṃ yasyāstām |
vapraḥ prākāraḥ | prāsādo bhūbhujāṃ gṛham | nigaḍaḥ śṛṅkhalādaṇḍo dbāranirodhakaḥ | nadīyantramantargatirtanadīkā parikhā
| etaiḥ surakṣitāmapi proccaladbhirmadamayaiḥ kallolairmahātaraṅgaiḥ prasphurantī jaghanasthalī yasyāstām |
śakticakrātsādhakopāsyadevīparivārāduccalantyāḥ śakteścakrāntargatānyatamāyā valanayā vyāptyā kavalīkṛtāṃ
svāyattīkṛtāṃ,
p. 128) śakticakraṃ tadīyamūlādhāraṃ tasmāduccalantyāḥ śakteḥ kuṇḍalinyā iti kecit | manaso'pyadhikavegena
mantravāyunā'pahṛtamākṛṣṭamaṃśukaṃ yasyāstām |
vimūḍhāmivetyādayaścaturdaśevakārāścaturdaśadhotprekṣārthāḥ |
manye śaṅke dhruvaṃ prāyo nūnamityevamādibhiḥ | utprekṣā vyajyate śabdairivaśabdo'pi tādṛśaḥ ||
ityālaṃkārikavacanena tasyotprekṣāvyañjakatvāt | uḍḍābharitāṃ
bhūtāviṣṭāṃ, vihastāṃ vyākulām | vihastavyākulau samāvityamaraḥ | anyatvaṃ gatāmiva, anyādṛśīmiva | spaṣṭamanyat || 24 || 25 || 26 || 27 || 28 ||
29 || 30 || 31 ||
atha dvau rakṣākaraprayogāvāha -
athavā mātṛkāṃ sarvāṃ likhitvā cakrabāhyataḥ | dhārayedbāhumūle yaḥ so'vadhyaḥ sarvajantuṣu || 32 ||
bhūrjādipatre cakraṃ vilikhya mātṛkābhirbahirāveṣṭya saṃpūjya
yo dhārayetsa vyāghrādiduṣṭajantuṣvavadhyo bhavati | uktaṃ ca
jñānārṇave -
mātṛkā vilikheccakrabāhyataḥ sakalāḥ priye |
bhūrjapatre svarṇapatre raupyapatre'tha tāmrake ||
so'vadhyaḥ sarvajantūnāṃ vyāghrādīnāṃ viśeṣata | iti ||
saṃhitāyāmapi - athavā mātṛkāścakrabāhye saṃveṣṭya mantravit |
taccakraṃ pūjayetsamyagityādi || 32 ||
atha nikāyinyāyena pūrvapūrvavikārānuttarottarānprayogānkaticidāha -
tathaiva hi maheśāni svasaṃjñākramayogataḥ | candanāgurukarpūrairajarāmaratāṃ vrajet || 33 ||
tathaiva pūrvaprayogavadeva | svanāmayojanaṃ candanādyaireva
lekhanamiti tu viśeṣaḥ | saṃhitāyāṃ tu kastūrīkesarayorapi melanamuktam
| atra nāmalekhanādītikartavyatāvistaro
granthavistaraikaprayojanako'rtharatnāvalyāṃ draṣṭavyaḥ || 33 ||
punarvaśyaprayogānevā'ha -
p. 129) evaṃ devi vidhānena rocanāgurukuṅkumaiḥ | likhitaṃ cakrayogena(ṇa) yasminkasminnapi sthitam || 34 ||
sādhyanāma svanāmnā tu cakrasyāntarvidarmitam |
karoti sakalā/llokānacirātpādavartinaḥ || 35 ||
pūrvoktarītyā mātṛkāveṣṭitaṃ cakraṃ rocanādyairvilikhya
tanmadhye svanāmnā vidarbhitaṃ sādhyanāma vilikhya pūjayet | sarve
janāḥ pādasamīpavartino bhavanti | cakrayogena(ṇa) lekhanopāyena
bhūrjādyādhāraniyamo dehe dhāraṇaṃ ca kṛtākṛtamityāha-yasminniti ||
34 || 35 ||
madhyaṃ gatena bījena mahākāmakalātmanā |
ekamekamavaṣṭabhya sādhyanāmākṣaraṃ priye || 36 ||
bahirapyakhilaireva veṣṭayenmātṛkākṣaraiḥ |
hemamadhyagataṃ kṛtvā dhārayedvāmake bhuje || 37 ||
śikhāyāmathavā vastre dhārayedyatra tatra vā |
karoti dāsabhūtaṃ hi trailokyaṃ sacarācaram || 38 ||
saṃmohayati rājānaṃ vājinaṃ duṣṭakuñjaram |
cauraṃ kesariṇaṃ sarvaṃ paracakraṃ mahāgraham || 39 ||
śatrūnvajrāśaniṃ śastraṃ vetālaṃ rākṣasaṃ tathā |
bhūtapretapiśācāṃśca dhāritā cakrarūpiṇī || 40 ||
mahākāmakalātmakaṃ bījaṃ caturthasvarastena madhyaṃgatena
trikoṇāntarlikhitena sādhyanāmākṣaramekamekamavaṣṭabhya
saṃpuṭīkṛtya
vahiścakrārdhānnavayonicakrādbahirmātṛkābhirveṣṭayediti tu
vimarśinyāṃ vyākhyātam | ratnāvalīkārastu-madhyaṃgatena
mūlavidyāmadhyasthena bījena kāmarājakūṭena sādhyanāmākṣarāṇi grathayitvā trikoṇāntarvilikhya bahiḥ kāmakūṭādbahistrikoṇamadhya eva
mātṛkābhiḥ sādhyanāmākṣaragrathanarītyaiva veṣṭayediti vyācakhyau |
vastutastu - mūle cakrasyetipadābhāve'pi nikāyinyāyena
pūrvayāgaprakṛtikatvāddhāritā cakrarūpiṇītyupasaṃhārācca cakrasye
tyasyopasthitau tasya madhyaṃ tasya bahirityevārthaḥ | yattu saṃhitāyāṃ
vacanam -
p. 130) kāmakūṭena deveśi saṃdarbhya pṛthagakṣaram |
sādhyanāmnāṃ trikoṇāntarveṣṭayenmātṛkābahiḥ || iti,
tatrāpi cakraṃ vilikhyetyasya pūrvaślokādanuvṛttestadavirodhenaiva
cakrādbahirityeva vyākhyeyam | tena prakṛtitaḥ prāptasya bādho na kṛto
bhavati | caturthasvarāvaṣṭambho mātṛkāvaṣṭambhaśca
mānābhāvātsaṃhitāvirodhācca nopādeya iti yuktam | atrā'dau
kāmakūṭaṃ tato devadattaprathamākṣaraṃ punaḥ kūṭaṃ vakāraḥ punaḥ kūṭaṃ dakāraḥ kūṭaṃ ttakāraḥ kūṭamiti grathanakramaḥ | saṃhitāyāṃ sādhyanāmnāmitibahuvacananirdeśādanekasādhyoddeśena
sakṛdevāyaṃ prayoga iti dhvanitam | tadanusāreṇa
sādhyanāmnāmakṣaramityeva prakṛte vigrahaḥ | sacarācaramityatra
tacchabdaścakraṃ parāmṛśatīti vimarśinyāmuktaṃ tadayuktamiti
spaṣṭam || 36 || 37 || 38 || 39 || 40 ||
tena krameṇa saṃdarbhya purāṇāṃ nāma sundari |
madhye catuṣpathe cāpi caturdikṣu nidhāpayet || 41 ||
mahānkolāhalastatra tato lokasya jāyate |
yoṣitāṃ ca viśeṣeṇa vidviṣṭānāmapīśvari || 42 ||
pūrvokta eva prayoge sādhyanāmākṣarāṇāṃ sthāne
srughnapāṭaliputrādinagaranāmākṣarāṇīti viśeṣaḥ | nanvevaṃ sati
nagarasyaiva sādhyatvātpūrveṇaiva siddhamityata āha-madhye ceti |
nagarasya madhyabhāge catuṣpathe pūrvādidikcatuṣṭaye ca nikhana
nārthaṃ ṣaṭcakrāṇi kāryāṇīti viśeṣānna gatārthateti bhāvaḥ | atra
saṃhitāyāṃ dikṣu pūrvādiṣu kramādityukteḥ prakṛte
cakāraśravaṇācca ṣaṇṇāṃ samuccaya eva na vikalpaḥ | sarvaṃ
nagarameva svavaśe tiṣṭhatīti tātparyārthaḥ || 41 || 42 ||
etanmadhyagatāṃ pṛthvīṃ saśailavanakānanām |
catuḥsamudraparyantāṃ jvalantīṃ cintayetpriye || 43 ||
ṣaṇmāsāndhyānayogena jāyate madano'paraḥ | dṛṣṭvaivā'karṣayellokāndṛṣṭvaiva kurute vaśe || 44 ||
dṛṣṭyā saṃkṣobhayennārīṃ dṛṣṭvaivāpaharedviṣam |
dṛṣṭyā karoti vāgīśaṃ dṛṣṭyā sarvaṃ vimohayet || 45 ||
p. 131) dṛṣṭyā karoti cā'veśaṃ dṛṣṭyā sarvaṃ vimocayet |
dṛṣṭyā cāturthikādīṃśca nāśayedviṣamajvarān || 46 ||
etasya cakrasya madhyagatāṃ sarvāṃ pṛthvīṃ cintayet |
ṣaṇmāsānityatyantasaṃyoge dvitīyā |
jvarapadamasādhyarogamātropalakṣaṇam || 43 || 44 || 45 || 46 ||
etatprapūjitaṃ rātrau cakraṃ sindūrarañjitam |
karoti mahadākarṣaṃ sudūrādapi yoṣitām || 47 ||
sindūreṇa rañjitaṃ likhitam | rātrau sindūralikhitaṃ
pūjayedekacittata itisaṃhitaikavākyatvāt | tena haridrādinā vilikhya
sindūraṃ pūrayediti vyākhyānamanādeyam | mahaditi cakraviśeṣaṇam |
mahatāmākarṣamiti vā mahamutsavaṃ dadātīti mahaḥ | sa cāsāvākarṣa
iti vā || 47 ||
sadā dikṣu vidikṣvevaṃ yadā devi prapūjyate |
diganukramayogena(ṇa) tadā sarvaṃ jagadvaśe || 48 ||
yāṃ diśaṃ sarvāṃ vaśayitumicchustāddigabhimukhaḥ sadā'khaṇḍaṃ pūjayet | evaṃ krameṇa sarvaṃ jagadvaśayati | atra
diṅnāmaiva sādhyanāmetyāhuḥ || 48 ||
bhūrjapatre vilikhyaitannave nirvivarodare |
rocanāgurukāśmīrairmadhye saṃdarbhayetpuram || 49 ||
vipulaṃ deśamathavā viṣayaṃ maṇḍalaṃ tathā |
svanāmasahitaṃ kṛtvā yadi bhūmau nidhāpayet || 50 ||
dhārayedathavā haste kaṇṭhe vā bāhumūlataḥ | śikhāyāmathavā vastre yatra tatra sthitaṃ ca vā || 51 ||
cakrametanmahābhāge purakṣobhaṇamuttamam |
nūtane nicchidre bhūrje cakraṃ vilikhya tanmadhye svanāmnā
vidarbhitaṃ nagaradeśamaṇḍalakhaṇḍānyatamaṃ kṛtvā vilikhya
saṃpūjya nikhananadhāraṇādyanyatamaṃ kuryādityarthaḥ || 49 || 50 || 51 ||
arkakṣīraṃ kuṅkumaṃ ca dhattūrakarasaṃ tathā || 52 ||
p. 132) rocanālaktakaṃ lākṣārasaṃ mṛgamadotkaṭam |
ekīkṛtvā cakrametallikhyate yasya saṃjñayā || 53 ||
tasya coragrahavyādhiripusiṃhāhivājijam |
yakṣarākṣasavetālabhūtapretapiśācajam || 54 ||
lūtāvṛścikakīṭānāṃ kāmalāśītikodbhavam |
bhayaṃ na vidyate tasya paramantrābhicārajam || 55 ||
nityaṃ saṃdhāraṇāddevi kālamṛtyuyamādayaḥ | na śaktā hiṃsituṃ samyagromaikamapi sarvathā || 56 ||
arkakṣīrādidravyasaptakaṃ melayitvā tena cakraṃ vilikhya yasya
nāma madhye likhyate tasya sarvopadravanivṛttiḥ | tena tasya nityaṃ
dhāraṇe
tu yāvaccharīrasaṃparkastāvatkālamṛtyurapi taṃ na bādhata ityarthaḥ | ihālaktakapadena barbūratvagādidravyayogajanyo rasaḥ | lākṣārasasya
pṛthagupādānāt | tayoḥ sāmānādhikaraṇyenānvayastu nopādeyaḥ |
unmattarasalākṣārkakṣīrakuṅkumarocanāḥ | kastūryalaktasahitā ekīkṛtya tu saṃlikhet ||
iti saṃhitāvirodhāt |
kāmalā jvarapatnī | śītikā śītajvaraḥ | akārapraśleṣeṇa ko
brahmātmānilārkeṣvitikośādvāyuvācakakakāreṇa cāśītisaṃkhyā
vātajanyā rogā vā gṛhyante || 52 || 53 || 54 || 55 || 56 ||
athavā madhyago devīṃ trikoṇobhayagāṃ tathā |
adhastānnāmasaṃyuktāṃ rocanākuṅkumāṅkitām || 57 ||
nidhāpayecca saptāhāddāsavatkiṃkaro bhavet |
trikoṇasya koṇatraye madhye ceti caturvāraṃ vidyā vilikhya
tadadhaḥ sthānacatuṣke sādhyanāmāpi punaḥ punarlikhediti vyācakṣate |
kāmakūṭaṃ caturvāraṃ likhedityapi kecit | pakṣadvaye'pi
mūlākṣarārūḍhatā cintyā | trikoṇodaragāmiti kvācitkaḥ pāṭhaḥ | tatpakṣe trayaḥ koṇā udaraṃ ceti samāsaḥ suvacaḥ | trikoṇobhayagāmityeva tu tantrāntarasaṃvādī pāṭhaḥ || 57 ||
p. 133) aṅkitāṃ likhitāṃ nityaṃ dhārayedujjighṛkṣatām || 58 ||
nāmnā sarvajñamūto'pi mūko bhavati tatkṣaṇāt |
ye tāvatsvena sahojjidhṛkṣanti udgrāhaṃ kartumichanti śāstrīye
laukike vyavahāre vā vivaditumicchanti tannāmasahitaṃ cakraṃ
pītadravyeṇa bhūrjādau vilikhya pūrvābhimukhaḥ pītaireva puṣpaiḥ pūjayitvā dhārayet | prativādimukhastambho bhavati | tadukta jñānārṇave
-
pītadravyaiḥ samālikhya pītapuṣpaiḥ samarcayet |
pūrvāśābhimukho bhūtvā stambhayetsarvavādinaḥ ||
sahasravadano devi mūko bhavati tatkṣaṇāt | nāmnā yasya sa vāgmī hi pāṣāṇa iva jāyate || iti |
kvacidindradiṅmukha iti mūlapāṭhaḥ || 58 ||
māraṇaprayogamāha -
mahānīlīrasenāpi nāma saṃyojya pūrvavat || 59 ||
dakṣiṇābhimukho vahnau dagdhvā mārayate kṣaṇāt |
nīlīrasena cakraṃ vilikhya brāhmaṇabhinnasyādhārmikasya
dveṣyasya nāma pūrvoktarītyā saṃyojya dakṣiṇābhimukho'bhyarcya
vahnau dahet ripurbhriyate || 59 ||
mahiṣāśvapurīṣābhyāṃ gomūtreṇāṅkitaṃ likhet || 60 ||
nāmnā'ranālamadhyasthaṃ vidviṣṭaḥ sarvajantuṣu |
mahiṣapurīṣāśvapurīṣayo rasaṃ gomūtreṇa saṃmelya tena cakraṃ
vilikhya tatra devadattayajñadattau vidveṣayetyādi vilikhyābhyarcya
taccakraṃ sauvīramadhye nikṣipet | atha kāñjike |
āravālakasauvīretyamaraḥ | yasya nāmnā'ṅkitaṃ sa sarvajantuṣu
vidviṣṭo bhavatītyanvayaḥ | mahiṣāśveti tu mithovairasya
govyāghrāderupalakṣaṇamityanye | purīṣadvayameva lekhanadravye |
gomūtreṇa tu cakrasya secanamātramityapi kecit | tadubhayamapi
saṃhitādiviruddham || 60 ||
yuktvā rocanayā nāma kākapakṣeṇa saṃlikhet || 61 ||
nīlakarpaṭake samyagnīlasūtreṇa veṣṭayet |
lambamānaṃ tadākāśe paramuccāṭanaṃ bhavet || 62 ||
p. 134) nīlavastre gorocanadravyeṇa kākapakṣotthalekhanyā cakraṃ
vilikhya
tatra sādhyanāma saṃyojya pūjayitvā tadvastraṃ nīlasūtreṇā'veṣṭya
yaṣṭau vaddhvā'kāśe lambayet | uccāṭanaṃ bhavati || 61 || 62 ||
dugdhalākṣārocanābhirmahānīlīrasena ca |
likhitvā dhārayeccakraṃ cāturvarṇyaṃ vaśaṃ bhavet || 63 ||
dugdhādidravyasyetaretarayogadvaṃdvavaśāccakārācca
parasparamiśritamekameva lekhanadravyam | taduktaṃ saṃhitāyām -
mahānīlīrasodbhinnārocanādugdhamiśritaiḥ | lākṣārasarlikheccakraṃ caturvarṇānvaśaṃ nayet || iti |
atrodbhinnā pañcamaṃ dravyaṃ yojanīyaṃ vidhīyate |
mahānīlīrocanābhyāṃ
dugdhalākṣārasādibhirityatrā'dipadenāpyetadeva dravyaṃ
jñānārṇave'pyabhipretaṃ dṛśyate | tadanurodhena mūle cakāro'pi
tatsamuccayārtha eva vyākhyeyaḥ | sureśvarakṛtaśabdapradīpākhye
bhiṣakkośe-audbhinnaṃ kṣārikāyāṃ syātkaḍāhalavaṇe'pi ceti | etena
catvāri dravyāṇi caturṇāṃ varṇānāṃ vaśīkaraṇe
yathāsaṃkhyamanviyantīti vimarśi nīkāroktirnirastā
śvetaraktapītanīlavarṇānāṃ mṛdādīnāṃ smṛtyādiṣu viprādibhedena
vyavasthādarśanaṃ teṣāṃ bhramamūlaṃ, tattu tantrāntare
viśeṣadarśanānnivartyam || 63 ||
etenaiva vidhānena jalamadhye vinikṣipet |
saubhāgyamatulaṃ tasya snānapānādinā bhavet || 64 ||
etenaiva dugdhādidravyapañcakakaraṇakalekhanādirūpeṇaiva |
ādipadena mukhaprakṣālanaṃ ye ye pibanti te te vaśagā bhavantīti tu
tantrāntarasiddho'rthaḥ | yattu vimarśinyāmuktaṃ dīkṣābhiṣekasamaye
kanakapaṭṭacakraṃ kumbhe nikṣepyam | abhiṣekottaraṃ ca taccakraṃ
gurave
deyamityayabhartho'nena labdha iti tattantrāntare na dṛṣṭam || 64 ||
etanmadhyagatāṃ devīṃ nāgarīṃ vā surāṅganām |
saptāhātkṣobhayetsatyaṃ jvalamānāṃ vicintya tām || 65 ||
devīṃ rājamahiṣīm | nāgarīṃ nagare bhavāṃ yāṃ kāṃcit | tāṃ
cakrāntarjvalitāṃ cintayedityādiruktacara evārthaḥ || 65 ||
p. 135) mahāpātakayuktātmā yadi devīṃ prapūjayet |
śamīdūrvāsahāśvatthapallavairatha vā'rkajaiḥ || 66 ||
māsena hanti kaluṣaṃ saptajanmakṛtaṃ naraḥ |
śamyādipallavacatuṣṭayaṃ militameva pūjāyāṃ karaṇam |
dvaṃdvāvagatasāhityasyopādeyaviśeṣaṇatvena vivakṣitatvāt | ata eva
mallikāmālatījātīkundaiśca
śatapatrakairitijñānārṇavaślokavyākhyāvasare mallikādīnāṃ
samuditānāṃ pūjāsādhanatvamityuktaṃ śaṃkarānandaiḥ | sahā
kumārī taraṇirityamaraḥ | arkajairiti tu tatpuṣpasyāpyupalakṣaṇamiti vadanti
|| 66 ||
atha sārdhaiḥ saptabhiḥ ślokaistrayodaśa prayogānāha-
likhitvā pītavarṇena cakrametadyadā'rcayet || 67 ||
pūrvāśābhimukho bhūtvā stambheyetsarvavādinaḥ | sindūreṇāpyullikhitaṃ pūjayeduttarāmukhaḥ || 68 ||
yadā tadā'sya vaśago loko bhavati sarvathā |
gairikeṇa tadālikhya pūjayetpaścimāmukhaḥ || 69 ||
so'pi sarvāṅganākarṣavaśyakṣobhakaro bhavet |
dakṣiṇābhimukho bhūtvā kṛṣṇaṃ cakre samarcayet || 70 ||
yasya nāmnā tasya nityaṃ mantrahānistu jāyate |
tadbaddigantarāleṣu pūjitaṃ parameśvari || 71 ||
stambhavidveṣaṇavyādhiśatrūccāṭanakārakam |
rocanālikhitaṃ devi dugdhamadhye vaśaṃkaram || 72 ||
kṣiptaṃ gomūtramadhye tu śatrūccāṭanakārakam |
tailamadhyagataṃ cakraṃ vidveṣaṇakaraṃ param || 73 ||
takramadhyagataṃ cāpi vidveṣaṇakaraṃ bhavet |
jvalajjvalanamadhyasthaṃ sarvaśatruṃvināśanam || 74 ||
atra pītapuṣpairevārcanaṃ, digantarāleṣu vidikṣu,
agnirākṣasavāyavyaśaṃbhukoṇeṣu pūjitamityarṇavavākyālloke
kḷptatvāccānenaiva krameṇa stambhanādiphalāni yojyāni | tena
pūrvottarāparadakṣiṇakramasya pūrvaṃ
kḷptatvādīśānādyāgneyāntaḥ
p. 136) krama iti kalpanā parāstā | īśānādivāyavyāntaḥ krama iti
ratnāvalīkārasya tu mahānpramādaḥ niryuktikatvāt | tadvadityanena
stambhanādikarmānuguṇaṃ pītadravyādikaṃ lekhane karaṇamuktam |
tadanirṇaye prakṛtitaḥ prāptaṃ rocanādikameva jñeyam || 67 || 68 || 69 || 70 ||
71 || 72 || 73 || 74 ||
athavā devadeveśi yadekānte catuṣpatham |
tatsamīpe likheccakraṃ sindūreṇa mahāprabham || 75 ||
sarvabāhyata ārabhya yāvanmadhyaṃ maheśvari |
akārādikṣakārāntāṃ mātṛkāṃ tatra vinyaset || 76 ||
pūjayedrātrisamaye kula cārakrameṇa yaḥ | tatkṣaṇātsa maheśāni sādhakaḥ khecaro bhavet || 77 ||
ekānte paśujanavarjite catuṣpathasamīpadeśe sindūrarajasā cakraṃ
vilikhya tatra mātṛkā api bāhyamārabhya madhyaparyantaṃ likhitvā
kulācārarītyā mapañcakasāhityena rātrau pūjanena
khecaratvasiddhirbhavati | mātṛkālekhastu - aṇimāyāḥ sthāne
svābhimukhāgraṃ koṇaṃ kṛtveśānāgneyābhimukhyena dve
vāmadakṣiṇarekhe vibhāvya madhyabindorupari yathā tiryagrekhā patati
tathā pūrvarekhāṃ vibhāvya tāsāṃ sthāne'kathādiṣoḍaśaṣoḍaśa
mātṛkā vilikhya koṇatraye halakṣā/llikhediti kecit |
aṇimādyakhiladevatānāmāsanasthāne pratyekaṃ vāgurākāreṇa
sarvamātṛkāḥ punaḥ punarlekhyā ityanye | vastutastu-caturasraṃ
mātṛkārṇairmaṇḍitaṃ siddhihetave vivṛttaṃ
mātṛkānvitamityādijñānārṇavādijñāpakātkeralasaṃpradāyasiddhaḥ śrīcakre mātṛkālekhaprakāro'sti, tasyāyaṃ vidhiriti yuktam | sa ca
prakāraḥ sundarīmahodaye draṣṭavyaḥ || 75 || 76 || 77 ||
pūjayitvā maheśāni tadvadekatarau girau |
ajarāmaratāṃ satyaṃ labhate nātra saṃśayaḥ || 78 ||
eka eva taruryasmiṃstādṛśe parvate prāguktarītyaiva
pūjanādajarāmaratvaṃ bhavati | ekatara iti pāṭhaṃ svīkṛtyāsahāya iti
vyākhyānamarṇavāditantrāntaraviruddham || 78 ||
p. 137) atha samastasiddhīnāṃ sādhakamekameva prayogamāha-
mahābhūtadine vā'pi śmaśāne yadi pūjayet |
pūrvavanniśi deveśi sādhakaḥ sthiramānasaḥ || 79 ||
pādukākhaḍgavetālasiddhadravyamanaḥśilāḥ | añjanaṃ vivaraṃ ceṭī yakṣī dūragatistathā || 80 ||
yatkiṃcitsiddhisaṃtānaṃ vidyate bhuvanatraye |
tatsarvameva sahasā sādhayetsādhakottamaḥ || 81 ||
iti śrīnityāṣoḍaśikārṇavasya dvitīyaḥ paṭalaḥ |
_______
mahābhūtadinaṃ caturdaśī | sā'pi kṛṣṇaiveti kecit | sā'pi
bhaumayuktaivetyapare | sthiramānaso nirbhayaḥ | pādukārūḍhasya
jaloparyapi gamanam | khaḍge svayameva prahṛtya punaḥ svāyattatā |
vetālavaśīkāraḥ | siddhānāṃ sahavāsaḥ | icchāmātreṇa
dravyāṇāmanardhyāṇāṃ nirmāṇam | manaso nigrahaḥ | śilā cintāmaṇilābhaḥ | añjanaṃ vyavahitadarśanadam | vivaraṃ
pātālabilādripraveśaḥ | ceṭīyakṣyordevatāviśeṣayoḥ svādhīnīkaraṇam
| dūradeśe kṣaṇena gamanam | anyadapi
yatsiddhisaṃtānamaṇimādirūpamanantavidhaṃ bhuvanatrayavarti
tatsarvamanenaiva prayogeṇa sādhayet | ata eva sa sādhakeṣūttamaḥ | saṃhitāyāṃ tvasminneva prayoge māsaṣaṭkaparyantamāvṛttiruktā |
tantrāntareṣvetaduttaraṃ bahujanmakṛtapāpakṣayaphalakāni
prāyaścittātmakāni pūjanānyuktāni tānyapyanenaiva prayogeṇa
sādhanīyānītyāśayena yatkiṃcidityuktam | anuktaṃ sarvamityarthaḥ |
yatkiṃcitprācīnamagnīṣomīyādityatra yatkiṃcitpadasya
tathārthavarṇanadarśanāditi sarvaṃ śivam || 79 || 80 || 81 ||
iti śrībhāskaronnīte nityāṣoḍaśikāmbudheḥ | vyākhyāne setubandhākhye viśrāmo'bhūddvitīyakaḥ || 2 ||
atha tṛtīyo viśrāmaḥ |
____
evamekāśītiślokātmakena dvitīyapaṭalena cakrasādhanaṃ
tatsādhyāṃstricatvāriṃśatprayogāṃśca nirvarṇya mudrāṇāmapi
phalasya cakrasādhanottarameva siddhiṃ didhvanayiṣurihaiva tāsāṃ
viracanaprakāraṃ didaśaṃyiṣuḥ paramaśivo vimarśāṃśena
praśnamavatārayati -
śrīdevyuvāca bhagavaṃstripurāmudrāḥ sūcitā na prakāśitāḥ |
kathaṃ viracanaṃ tāsāṃ kriyate vada śaṃkara || 1 ||
sūcitāḥ prathamapaṭale pūjāyāṃ kartavyatvena vihitāḥ || 1 ||
śrībhairava uvāca - śṛṇu devi pravakṣyāmi mudrāḥ sarvārthasiddhidāḥ |
yābhirviracitābhistu saṃmukhā tripurā bhavet || 2 ||
saṃmukhati svāṅgāccopasarjanādityanena pakṣe ṭāp || 2 ||
āvāhanasya pūjāyāṃ prathamamupasthitatvena tadupayoginīṃ
vakṣyamāṇanavamudrasamaṣṭirūpāṃ trikhaṇḍāmudrāṃ
prathamamāha-
parivartya karau spṛṣṭāvaṅguṣṭhau kārayetsamau |
anāmāntargate kṛtvā tarjanyau kuṭilākṛtī || 3 ||
kaniṣṭhike niyuñjīta nijasthāne maheśvari |
trikhaṇḍeyaṃ mahāmudrā tripurāhvānakarmaṇi || 4 ||
parasparāntaḥpraveśitāṅgulikau hastau mithaḥ samukhau kṛtvā dakṣatarjanyā vāmānāmikāgraṃ vāmatarjanyā dakṣānāmikāgraṃ ca
gṛhṇīyāt | tataḥ kaniṣṭhikāyugalaṃ madhyamāyugalamaṅguṣṭhayugalaṃ
ca parasparābhimukhyena saralaṃ kuryāt | seyaṃ
yugalātmakakhaṇḍatrayeṇa yuktā trikhaṇḍā tripurāyā āhvāne viniyuktā
| atra parasparāntaraṅgulīnāṃ praveśa eva parivartanapadenoktaḥ | spṛṣṭau
saṃyuktāvaṅguṣṭhau samau saralaprasarau | anāme antargate yayoste
tarjanyau kuṭilākṛtī ākuñcitāgre kṛtvā kaniṣṭhike dve niyuñjīta
parasparaṃ yojayet | atra nijasthānapadaṃ lakṣaṇayā
madhyasthānasthitamadhyamāṅguliparam | madhyame api niyuñjītetyarthaḥ | trikhaṇḍāpadasya yaugikatayā vā tallābhaḥ | ata evoktaṃ jñānārṇave -
p. 139) pāṇidvaye maheśāni parivartanayogataḥ | yojayitvā tarjanībhyāmanāme dhārayetpriye ||
madhyame yojayenmadhye kaniṣṭhe tadadhastataḥ | aṅguṣṭhāvapi saṃyojya tridhā yugmakrameṇa tu ||
trikhaṇḍā nāma mudreyaṃ tripurāhvānakarmaṇi | iti ||
naca prakṛtatantrarītya madhyamāyogasya
spaṣṭamakathanāddvikhaṇḍāyā eva vāmādikalātritayasvarūpatāyā
vakṣyamāṇatvāttrikhaṇḍeti nāmāstu | tantrabhedena
mantrayantramudrāderbhedasya bahuśo darśanāditi vācyam | avirodhe
saṃbhavati virodha vikalpayoranyāyyatvāt | ata evānāmāntargate ityatra
bahuvrīhiḥ | anāmābhyāmantargate ityapi kecit || 3 || 4 ||
madhyame madhyame kṛtvā kaniṣṭhāṅguṣṭharodhite |
tarjanyau daṇḍavatkṛtvā madhyamoparyanāmike || 5 ||
eṣā tu prathamā mudrā sarvasaṃkṣobhakāriṇī |
kaniṣṭhāṅguṣṭhayoragraparvaṇī parasparābhimukhyena saṃmelya
tadubhayaparvamadhyabhāge madhyamāgraparvāpi yojayet |
kaniṣṭhāmadhyamāṅguṣṭhānāmagraparvatrayaṃ parasparasaṃlagnaṃ
kuryāditi yāvat | tādṛśaṃ hastadvayaṃ saṃlagnaṃ kṛtvā dakṣānāmikāṃ vāmamadhyamāmadhyaparvopari vāmānāmikāṃ
dakṣamadhyamāmadhyaparvopari praveśayet | tarjanyau tu sarale eva
śūnya(bhūmya)bhimukhāgre kṛtvā saṃsthāpayet | idaṃ ca
madhyamoparītipadasvārasyāllabdham | seyaṃ mudrā
sarvasaṃkṣobhiṇyākhyā bhavati | eṣā tu prathametyanena yatra
mudrāṇāṃ pradarśanaṃ vidhīyate tatreta ārabhyaiva pradarśayenna
trikhaṇḍāmārabhyeti dhvanyate | idaṃ ca
mudrāviracanamakṣarasvārasyalabdhamuktam |
jñānārṇavo'pyasminnevārthe'nukūlaḥ -
vimukhau tu karau kṛtvā madhyame madhyage kuru |
aṅguṣṭhābhyāṃ kaniṣṭhābhyāṃ cā'pīḍya sarale tataḥ ||
tarjanyau daṇḍavatkuryānmadhyamasthe hyanāmike |
sarvasaṃkṣobhiṇī mudrā trailokyakṣobhakāriṇī || iti |
tantrarāje tvanyathoktam -
p. 140) kaniṣṭhānāmikāmadhyā nakhairanyonyasaṃgatāḥ | kṛtvā'ṅguṣṭhau kaniṣṭhāsthāvṛjū kuryācca tarjanī ||
sarvasaṃkṣobhiṇī mudrā trailokyakṣobhakāriṇī || iti |
prāñcastu madhyame madhyage eva na tu sthānāntaragate kuryāt |
nijasthāna eva te vasata iti yāvat | kaniṣṭhāṅguṣṭharodhite
ityanāmikāviśeṣaṇam | tarjanyau madhyamopari daṇḍavatkuryāditi
vyācakṣate | etatpakṣe dūrānvayaḥ katipayapadavaiyarthyaṃ
tantrāntaravisaṃvādaśceti spaṣṭam || 5 ||
etasyā eva mudrāyā madhyame sarale yadi || 6 ||
kriyate cenmaheśāni sarvavidraviṇī tadā |
etasyāḥ sarvasaṃkṣobhiṇyā madhyame api tarjanīvatsarale
bhavataścedityarthaḥ | na tu madhyame eva sarale iti |
madhyame tarjanīyukte sarale cetarā(ttadā) bhavet |
sarvavidrāviṇī mudrā drāvayettu carācaram ||
iti tantrāntarāt || 6 ||
madhyamātarjanībhyāṃ tu kaniṣṭhānāmike same || 7 ||
aṅkuśākārarūpābhyāṃ madhyame parameśvari |
iyamākarṣiṇī mudrā trailokyākarṣakāriṇī || 8 ||
sarvavidrāviṇyāmeva tarjanyormadhyamayoścā'kuñcitāgratve
sarvākarṣiṇī mudrā bhavati |
taduktam - madhyamātarjanīyugme vakre kuryātsulocane |
etasyā eva mudrāyāstadā'karṣaṇakāriṇī || iti |
atra madhyamātarjanībhyāmiti tṛtīyetthaṃbhūtalakṣaṇe |
vakrābhyāṃ tābhyāmupalakṣitā mudretyanvayaḥ | kaniṣṭhānābhike tu
same | pūrvamudrāsthābhyāṃ svābhyāmeva tulye | madhyama iti tu
parameśvaryā viśeṣaṇam | etāsāṃ mudrāṇāṃ madhye vāsanārūpeṇa
vāmādiśaktirūpatayā'vasthita ityarthaḥ | anye tu etasyā eva mudrāyā
ityanuvartya kaniṣṭhānāmike mudrāmadhyage madhyamātarjanībhyāṃ
sabhe ca kārye iti
p. 141) yojayanti | atra sāmyaṃ prameyatvādinaiva nirvāhyaṃ vakratvena
sāmye tu kaniṣṭhānāmike apyākuñcayediti vidhyarthaḥ syāt | tathā ca
tantrāntaravirodho'nuvṛttivirodhavaiyarthye ca || 7 || 8 ||
puṭākārau karau kṛtvā tarjanyāvaṅkuśākṛtī | parivartya krameṇaiva madhyame tadadhogate || 9 ||
krameṇa devi tenaiva kaniṣṭhānāmike api |
saṃyojya nibiḍāḥ sarvā aṅguṣṭhāvagradeśataḥ || 10 ||
mudreyaṃ parameśāni sarvāveśakarī smṛtā |
karayoḥ puṭākāratoktiḥ parasparaparāṅmukhatvasiddhyarthā |
anyathā'dṛṣṭārthatāpatteḥ | tena saṃpradāyādeva parāṅmukhatvalābha
ityuktamapāstam | evaṃ
parāṅmukhauparivartayetparasparāntaḥpraveśitāṅgulikau kuryāt |
tatastarjanyau parasparābhimukhyena kuñcitāgre kārye | tadadho madhyame
tadadho'nāmike tadadhaḥ kaniṣṭhike api tenaiva
krameṇāṅkuśākāratākrameṇa saṃyojya nibiḍāḥ sāndrā niravakāśā
aṅgulīḥ kṛtvā sarvordhvamaṅguṣṭhau nyubjau nidadhyāt |
kaniṣṭhānāmike ityatrālpāctaramiti kaniṣṭhāyāḥ pūrvanipātaḥ | seyaṃ
mudrā sarvāveśakarī sarvavaśaṃkarītyapyucyate || 9 || 10 ||
saṃmukhau tu karau kṛtvā madhyamāmadhyage'nuje || 11 ||
anāmike tu sarale tadbahistarjanīdvayam |
daṇḍākārau tato'ṅguṣṭhau madhyamānakhadeśagau || 12 ||
mudraiṣonmādinī nāma kledinī sarvayoṣitām |
dakṣakaniṣṭhāṃ vāmamadhyamayā vāmakaniṣṭhāṃ ca
dakṣamadhyamayā dṛḍhaṃ gṛhṇīyāt | tadgrahaṇaṃ ca dvedhā
saṃbhavati anāmikayoruttānakaniṣṭhikordhvamavasthāpanena
tadadho'sthāpanena ceti | tatra dvitīyapakṣānumatidyotanāya karau
saṃmukhau kṛtvetyuktam | anāmikayoḥ parasparābhimukhyena
saṃlagnatāya asminneva pakṣe saṃrakṣaṇāt | madhyage'nuje ityatra
saṃdhirārṣaḥ | anuje kaniṣṭhike | anujaśabdaḥ satīsaptamyekavacanānto
vā | tato'nāmādvayaṃ saralaṃ tadbahistatpārśvayordūretanīdvayamapi
saralam |
p. 142) madhyamayorākuñcitāgrayornakhopari nyubjau
daṇḍākārāvaṅguṣṭhau cedaṣā sarvonmādinī nāma mudrā bhavati || 11
|| 12 ||
asyāstvanāmikāyugmamadhaḥ kṛtvā'ṅkuśākṛti || 13 ||
tarjanyāvapi tenaiva krameṇa viniyojayet |
iyaṃ mahāṅkuśā mudrā sarvakāryārthasādhinī || 14 ||
asyā unmādinīmudrāyā anāmikāyugmamaṅkuśākāraṃ kṛtvā tarjanyāvapi tenaivāṅkuśākārarūpeṇaiva krameṇa yojayet | seyaṃ
mahāṅkuśā nāma mudrā bhavati || 13 || 14 ||
atha navabhiḥ khecarīmudrāmāha -
savyaṃ dakṣiṇahaste tu dakṣiṇaṃ savyahastataḥ | bāhū kṛtvā maheśāni hastau saṃparivartya ca || 15 ||
kaniṣṭhānāmike devi yuktvā tena krameṇa tu |
tarjanībhyāṃ samākrānte sarvordhvamapi madhyame || 16 ||
aṅguṣṭhau tu maheśāni kārayetsaralāvapi |
iyaṃ sā khecarī nāma mudrā sarvottamā priye || 17 ||
vāmabāhuṃ dakṣabhujopari dakṣaṃ hastapariveṣṭanakrameṇa
vāmahastoparyānīya mithaḥpraveśitāṅgulikau kṛtvā dakṣatarjanyā
vāme kaniṣṭhānāme vāmatarjanyā dakṣe kaniṣṭhānāme gṛhṇīyāt | madhyame tu sarvordhvaṃ sarale eva sthāpayet | seyaṃ khecarī nāma
mudrā
bhavati | taduktaṃ jñānārṇave -
vāmaṃ bhujaṃ dakṣabhuje dakṣiṇaṃ vāmadeśataḥ | niveśya yojayetpaścātparivartya krameṇa hi ||
kaniṣṭhānāmikāyugme tarjanībhyāṃ norodhayet |
madhyame sarale kṛtvā yonivatsaralau tataḥ ||
aṅguṣṭhau khecarīmudrā pārthivasthānayojitā | iti |
tantrarāje tu - savyadakṣakarau samyagvyatyasetkūrparau tataḥ ||
maṇibandhau ca badhnīyādañjaliṃ madhyapṛṣṭhayoḥ | vidhāya bhugne tarjanyāvaṅguṣṭhau kārayedadhaḥ ||
p. 143) kaniṣṭhānāmike kuryādvyatyaste karapṛṣṭhage |
iyaṃ sā khecarī mudrā lalitāprītikāriṇī || iti |
vāmabāhuṃ dakṣiṇabāhoradho
yojayedityartharatnāvalīvyākhyānaṃ tvarṇavavirodhādupekṣyam | yadapi
tarjanībhyāṃ madhyame samākrānte sarvordhve kuryāt | aṅguṣṭhau tu
saralau madhyamāṅgulībhyāṃ saṃspṛṣṭau daṇḍavatkuryāditi, tadapi
jñānārṇavaviruddhameva || 15 || 16 || 17 ||
mudrāmahimānaṃ varṇayati -
raciteyaṃ mahādevi sarvatejopahāriṇī | baddhayaivaitayā devi dṛśyate sādhakottamaḥ || 18 ||
yoginīsarvavṛndaistu jvalatpāvakasaṃnibhaḥ | ḍākinīrākiṇīvṛndairlākinīkākinīgaṇaiḥ || 19 ||
sākinīhākinībhistu dhyāteyaṃ parameśvari |
etayā jñātayā devi yoginīnāṃ bhavetpriyaḥ || 20 ||
yataḥ samayamudreyaṃ sarvāsāṃ parikīrtitā |
eṣa khecarīmudrābandho yataḥ sarvāsāṃ śaktīnāṃ
samayabandharūpastasmādetadbhavanena sarvatejopahārādikametajjñānena
devatāvallabhatvādikaṃ ca bhavatītyarthaḥ | samayaḥ saṅketaḥ | yo
yatsaṅketajñaḥ sa tatkūṭāntarbhāvīti vyaptiriti bhāvaḥ || 18 || 19 || 20 ||
athaitāmevā'śritya guṇaphalasaṃbandhamāha -
prayato'prayato vā'pi śucau deśe'thavā'śucau || 21 ||
utthito vopaviṣṭastu caṃkramanniścalo'pi vā |
ucchiṭo vā śucirbhūtvā bhuñjāno maithune rataḥ || 22 ||
mudrāyā madhyamāṅgulyau parivartya krameṇa tu |
pārthive sthānake yuktvā sadyaḥ khecaratāṃ vrajet || 23 ||
asyā eva mudrāyā madhyamayoḥ saralatāṃ nirasya parivartanaṃ
kṛtvā pārthivasthāne yojayet | tāvataiva khecaratvasiddhiḥ | atrādhikāritāvadekaprāyatyādi
p. 144) kamadhikaraṇatāvacchedakaṃ śucitvādikaṃ kālaniyamādayaśca
prayogāntara iva nā'vaśyakāṅgānītyarthaḥ | jñānārṇavamate tu
pārthivasthānayogaḥ khecarīśarīraghaṭakatvānnityo vāmakeśvaramate tu
kāmya iti viśeṣaḥ | pārthivasthānaṃ nāma
mūrdhasthitamahābindusthānamityāhuḥ | yattu prācāṃ ṭīkāsu
khecarītraividhyamiha varṇyate | tattadanusāreṇa mudrāyā iti śloko'pi
yojyate tatprakṛtānupayogānnoktamasmābhiḥ | khecarīśabdasya
nānārthatvena teṣvartheṣvekasya khecarītvasya saindhavatvāderivābhāvena
manonirodhaviśeṣādestadvibhājakadharmatvābhāvācca || 21 || 22 || 23 ||
parivartya karau spṛṣṭāvardhacandrākṛti priye |
tarjanyaṅguṣṭhayugulaṃ yugapatkārayettataḥ || 24 ||
adhaḥ kaniṣṭāvaṣṭabdhe madhyame viniyojayet |
tathaiva kuṭile yojye sarvādhastādanāmike || 25 ||
bījamudreyamacirātsarvasiddhipravartinī |
ādau mithaḥ spṛṣṭayoḥ karayoḥ parasparāntaḥpraveśitāṅgulikatvarūpaṃ parivartanaṃ kuryāt |
tatastarjanyaṅguṣṭhayugalamardhacandrākṛti kuryāt, galahastitavaditi yāvat |
yugapadityanena yugaladvayamapi tathā racayediti labhyate | tataḥ svādhobhāge kaniṣṭhikābhyāmavaṣṭabdhe kṛtvā madhyame
arthādagrabhāge yojayet | madhyamānāmikāsaṃdhidvaye
kaniṣṭhikāgradvayaṃ vinimayena praveśya madhyamayoḥ parasparanakhāgrasparśaṃ kārayediti yāvat | tataḥ sarvādhastādbhāge'nāmike vaktre kṛtvā yathā saukhyaṃ bhavati tathaiva
vyatyaste yojye | seyaṃ bījākhyā mudrā | asyāmeva
tarjanyoraṅkuśākāratā'ṅguṣṭhayornakhāgrayogaścoktastantrarāje -
madhyamāmadhyapārśvādhaḥ kaniṣṭhāgre viparyayāt |
anāmike'dho vyatyaste tarjanyāvaṅkuśākṛtī ||
itare tannakhāgrāgre bījamudreyamīritā || iti |
kecittu - kaniṣṭhikābhyāmavaṣṭabdhe madhyame adho viniyojayediti
vadantastarjanīmadhyamayoḥ saṃdhau kaniṣṭikāpraveśanaṃ manyante |
pare tu madhyamāvaṣṭabdhe kaniṣṭhike iti vyācakṣāṇāḥ kaniṣṭhāvaṣṭabdhapade bahuvrīhiṃ manyamānā madhyamādbaye
nā'kuñcitena kaniṣṭhikāyugalaṃ garbhī kuryāditi menire | tadubhayamapi
tantrāntaravisaṃvādādanādṛtyam |
p. 145) saṃbhavataḥ saṃvādasya tyāgāyogāt | jñānārṇave tu
bhūyovisaṃvādādbhinna eva prakāraḥ |
yathā-parivartyāñjaliṃ kṛtvā kaniṣṭhāgragate tataḥ | madhyame sthāpayeddevi kaniṣṭhe dhārayettataḥ ||
anāmikābhyāṃ sudṛḍhaṃ tarjanīmadhyamāyugam |
aṅguṣṭhābhyāṃ samāyojyamardhacandrākṛti priye ||
bījamudreyamākhyātā sarvānandakarī śive | iti || 24 || 25 ||
caramāṃ yonimudrāmāha -
madhyame kuṭilākāratarjanyuṣarisaṃsthite || 26 ||
anāmikāmadhyagate tathaiva hi kaniṣṭhike |
sarvā ekatra saṃyojyā aṅguṣṭhaparipīḍitāḥ || 27 ||
eṣā tu prathamā mudrā yonimudreti yā sthitā |
tarjanyau kuṭilākārāvaṅkuśāviva kṛtvā tādṛśatarjanyagrayorupari madhyame uttāne nikṣipet | tataḥ kaniṣṭhike
vyatyaste kṛtvā'nāmikābhyāṃ gṛhṇīyāt | evamanāmākaniṣṭhācatuṣṭhayamekīkṛtyāṅguṣṭhābhyāṃ nirundhyāt |
anāmikayornakhoparyaṅguṣṭhau nyubjau nidadhyāditi yāvat |
yadyapyakṣarasvārasyādīdṛśa evārtho labhyate, tantrabhedānmudrābhedo
na doṣāyetyapi suvacaṃ tathā'pi tantrāntarasaṃvādāyānāmike
madhyagate yayoste iti bahubrīhireva yuktaḥ | tataścānāmike vyatyaste
kṛtvā'ṅkuśākāratarjanyuttānamadhyamayormadhye praveśayet |
tayoradhaḥ kaniṣṭhike vyatyaste anāmikāpṛṣṭhasaṃlagne sthāpayet |
aṅguṣṭhapīḍanaṃ tu madhyamāmadhyaparvaṇoriti sidhyati | taduktaṃ
tantrarāje -
kaniṣṭhāṅguṣṭhasaṃśleṣānmahāyonistrikhaṇḍikā | iti |
seyaṃ yonimudrā bhavati | asyā navamyāḥ prathamatvena kīrtanaṃ
kathamityāśaṅkya bahudhā samādadhate - tatra prathamā
prathamakīrtanīyā | sarvottamatvādityartha iti kecit | pare tu bahiryāge
sarvasaṃkṣobhiṇomudrāyāḥ prāthamyamantaryāge tu yonimudrāyā eveti
vyavasthāpradarśanārthamityāhuḥ | tatra vinigamanāviraheṇa vaiparītyaṃ
p. 146) kuto neti vicāryam | yadvā - cakranirmāṇe bindoḥ prathamamutpannatvādbinducakre pradarśanīyatvādasyāḥ prāthamyam |
athavā - ekā caiṣā mahāmudrā yonimudrātvamāgatā |
tayā vibhaktaḥ svātmā tu saṃkṣobhādiprabhedataḥ ||
ityabhiyuktoktyā svetaramudrājanakatvātprāthamyamityapyāhuḥ | athavā-prathamapadena devyeva kathyate | ahamasmi prathamajā ṛtasyeti
śruteḥ | pūrvajā tripurāmbiketi smṛteśca | tatra jananāṃśe
gauṇatvātsarvakāraṇārthakaṃ prathamādipadameva tadvācakamiti
nirvivādam | tataścaiṣā mudrā prathamaiva devīsvarūpaivetyarthaḥ | yadvā-pūrvoktāsu daśasu mudrāsu trikhaṇḍāyā eva
prathamakīrtanātprathamaśabdena trikhaṇḍocyate | tataścaiṣā yonimudrā
trikhaṇḍaiva tataḥ kiṃcidvilakṣaṇetyarthaḥ | mahāyonistrikhaṇḍiketi
tantrarājokteḥ | itthamuktiścānāmikāmadhyagate iti pade bahuvrīhau
tātparyagrāhikā, tena tatpuruṣalaghīyastvanyāyasya nātra prasaraḥ athavā-
cakrapūjāyāḥ saṃhārakrama iva sṛṣṭikramo'pi tantrāntarasiddho'styeva
| nahi sṛṣṭikrameṇa pūjane'pi saṃkṣobhiṇyādikrameṇaiva mudrāḥ pradarśanīyā iti niyantuṃ yuktaṃ, navasu cakreṣu navamudrāṇāṃ
niyamitatvāt | ata eva madhyacakramātrapūjādisaṃkṣepapakṣe na
saṃkṣobhiṇyādikrameṇaiva mudrāpradarśanam | api tu
vaśyamudrādikrameṇaiva | tathā ca sṛṣṭikramābhiprāyeṇa prāthamyoktiḥ | tayā ca sṛṣṭikrameṇārcanadhvananamiti tattvam || 26 || 27 ||
mudrānirūpaṇamupasaṃharati -
etā mudrā maheśāni tripurāyā mayoditāḥ || 28 ||
pūjākāle prayoktavyā yathānukramayogataḥ |
iti nityāṣoḍaśikārṇavasya tṛtīyaḥ paṭalaḥ |
yathānukramapadena saṃhārakrame saṃkṣobhiṇyādikrameṇa
sṛṣṭikrame yonyādikrameṇa saṃkṣepātpuruṣārthatvamātre tā mā
bhūdityetadarthaḥ | tena
saṃyogapṛthaktvanyāyenā'sāmubhayārthatvasiddhiḥ | tatra
phalakāmaprayogastu siddhacakrasyaiva nānyasya
cakrasādhanottaramasyā'mnānāt |
p. 147) naca samidādiphalaśravaṇasyeva mudrāphalaśrutirarthavāda iti
mantavyam | prakaraṇapāṭhabahiḥpāṭhābhyāṃ vaiṣamyāt |
sundarītāpinyāmapi tṛtīyopaniṣadi svātantryeṇa mudrāṇāṃ kathanāditi
śivam || 28 ||
iti śrībhāskaronnīte nityāṣoḍaśikāmbudheḥ |
vyākhyāne setubandhākhye viśrāmo'bhūttṛtīyakaḥ || 3 ||
atha caturtho viśrāmaḥ |
----------
śrīgurupādukā vijayatetarām | evaṃ sārdhāṣṭāviṃśatyā
ślokairghaṭitena tṛtīyapaṭalena mudrāsvarūpaṃ nirvarṇya cakrasādhane
saparikare samāpte'vasaraprāptaṃ mantrasādhanaṃ vivakṣustasya
kūṭatrayātmakatayā tataḥ pūrvaṃ viśeṣaṇajñānavidhayopasthitānāṃ
kūṭānāṃ prātisvikaṃ sādhanaṃ vaktukāmasteṣāṃ sādhanaviṣaye
tatsvarūpanirūpaṇāyānyeṣvapi viṣayeṣu praśnamavatārayati dvābhyām
-
śrīdevyuvāca - bhagavansarvamākhyātaṃ mudrāṇāṃ
jñānamuttamam |
vadedānīṃ mahādevyā ekaikākṣarasādhanam || 1 ||
mahājñānaṃ prabhāvaṃ ca vyāptiṃ sthānaṃ bhavaṃ layam |
sthūlasūkṣmavibhedena śarīre parameśvara || 2 ||
jñānamiti karaṇe lyuṭ | mahādevyāḥ śrīmahāvidyāyāḥ | ekaikasyākṣarasya kūṭasya sādhanaṃ pratyekasiddhiprakāram | mahacc
tajjñānaṃ ca mahājñānam |
jñānajñeyayorabhedābhiprāyeṇetthamuktam | mahajjñānaṃ yasya tamiti
vā | jñāne mahattvaṃ ca svasiddhyuttaraṃ jñātavyāṃśānavaśeṣāt | yasminvijñāte sarvamidaṃ vijñātaṃ syāditi śruteḥ | prabhāvaṃ
jñānamāhātmyam | vyāptiṃ viśvātmanā pariṇāmam | sthānaṃ
jagataḥ sścitim | bhavaṃ janma | layaṃ saṃhāram |
bhavasthānayośchandonurodhena vaiparītyenoktiḥ | śarīre iti dvivacanam |
tenaita ekādaśa praśnāḥ | cakāro'nuktasamuccāyakaḥ | tena
karaśuddhyādividyānāṃ sādhanādikamāyudhamantrādikaṃ ca
kathayetyarthaḥ | atredaṃ bodhyam- dhauto'tiśvetaḥ susūkṣmatamo
mahārho mahāpaṭa iva nirguṇaḥ
p. 148) paraśivaḥ | tasyaivātiśvetenānnarasena sarvāṃśe lepena
ghanatāpādane sa eva ghaṭita ityucyate | tattulyaḥ śaktiyukta ucyate |
tatraivaṃ kariṣyamāṇacitrānuguṇyena sūkṣmākāreṇa
lāñchanāllāñchito bhavati | tattulyaḥ sūkṣmasṛṣṭiviśiṣṭaḥ paraśivaḥ sūtrātmetyucyate | tato vividharañjanena yogādrañjitaḥ paṭo virāṭpuruṣo
bhavati | atra paraśivākhyaṃ parabrahma svabhāvādanantaśaktikam |
taduktaṃ jñānavāsiṣṭe- sarvaśakti paraṃ brahma
nityamāpūrṇamavyayamityādi | tadgataśaktikadambasamaṣṭireva
tripurasundarī | devātmaśaktiṃ svaguṇairvigūḍhāmityādiśrutibhiḥ śaktiśaktimatorabhedācca na brahmaṇo nirdharmakatvabhaṅgaḥ | taduktaṃ
śrīpadmapādācāryaiḥ - ānando viṣayānubhavo nityatvaṃ ceti santi
dharmāḥ | apṛthaktve'pi caitanyātpṛthagivāvabhāsanta iti | ata eva
tādṛśaśaktiviśiṣṭhameva paraṃ brahmeti tāntrikasiddhāntaḥ | tena
śakterapi brahmakoṭāveva niveśaḥ | saṃkṣepaśārīrake'pi -
cicchaktiḥ parameśvarasya vimalā caitanyamevocyate | iti |
tataśca śuddhapaṭasyeva
lāñchanādyasaṃbhavātsāndratvāpādikāyā annarasasthānīyāyāḥ śaktereva sṛṣṭijanakatvam | paraśivasya sāṃnidhyamātreṇaiva
kāraṇatvaṃ yattu kāraṇatāvacchedakatāyāḥ paryāya eva | tataśca
śivaniṣṭhā śaktireva sṛṣṭyātmanā pariṇamate | yathā cāsminpakṣe
vivartavādibhirudbhāvitāni dūṣaṇānyalagnakāni syustathā
varivasyārahasyādau vistaraḥ | atrānnarasasya paṭe sarvāṃśena saṃbandho
janiṣyamāṇasṛṣṭidvayātmanā pariṇāmaśca vyāptiḥ | lāñchanaṃ
sūkṣmaṃ śarīram | rañjanaṃ sthūlam | dvayoḥ śarīrayorādyakṣaṇaṃ
saṃbandho bhavaḥ | tayoḥ kiṃcitkālamavasthānam |
sūkṣmaśarīramevotpattiḥ sthūlaśarīrameva sthitiriti vā | citrasya
kṣālanena punaḥ paṭasyānnarasagandhamātraviśiṣṭatvenāvasthānaṃ
layaḥ | evaṃprakāreṇa tattvānubhavo mahājñānam | tatphalarūpo
mokṣaḥ prabhāva iti vivekaḥ | kecittu mahājñānaṃ prakāśaḥ | prabhāvo
vimarśaḥ | vyāptistayoḥ sāmarasyam | sthānaṃ parā vāk | bhavaḥ paśyantī | layo madhyamā | sthūlaśarīraṃ vaikharīti vyācakṣate | tatra
mūlaṃ mṛgyam || 1 || 2 ||
śrībhairava uvāca - śṛṇu devi mahājñānaṃ sarvajñānottamaṃ
param |
yenānuṣṭhitamātreṇa bhavābdhau na nimajjati || 3 ||
p. 149) sarveṣāṃ pariṇāmānāṃ jñānānyapekṣyottamaṃ
pariṇāmiviṣayakaṃ mahājñānam | paraṃ paratattvaviṣayakaṃ śṛṇu |
yena jñānena | anuṣṭhitamātreṇa, uditamātreṇa | tādṛśajñānasya
sahakāryantarānapekṣaṇāditi bhāvaḥ || 3 ||
tripurā paramā śaktirādyā jñānāditaḥ priye |
sthūlasūkṣmavibhedena trailokyotpattimātṛkā || 4 ||
sarvasya jagataḥ pralayakālasyāvadhiparyantaṃ hi vinaṣṭaprāṇināṃ
karmāṇi sūkṣmarūpeṇāntarnigīryaikamevādvitīyaṃ brahma tiṣṭhati |
tatparipākavaicitryavaśādeva hi sisṛkṣādirūpā brahmaśaktiḥ pūrvamavyaktatayā sthitā'pi tadā vyaktī bhavati | seyameva tripurākhyā
paramā śaktiḥ sṛṣṭerādyā prathamā kāraṇabhūteti yāvat |
tato'pyādyaṃ yadyapi paraṃ brahmāsti tathā'pi
tatpralayaprathamakṣaṇamārabhya taccaramakṣaṇaparyantaṃ
vidyamānamapi na sṛṣṭikṣamamāsīt | iyaṃ tu sisṛkṣādirūpā śaktiḥ svayaṃ vyaktā satyuttarottaraṃ sṛṣṭiṃ vyadhādityāśayenāsyā
evā'dyatvena vyapadeśaḥ kṛtaḥ | iyaṃ śaktiricchārūpā'pi
nirviṣayakacinmātrabhavatvāttadrūpā'pi bhavati | iyameva hi
jñeyajñātrāditripuṭīkalpanakṣametyata uktaṃ jñānādita iti |
jñānajñātṛjñeyarūpatripuṭīta ityarthaḥ | ata eva tribhyaḥ puretivyutpattidhvananāya tripurāpadena viśeṣyanirdeśaḥ | jñāneti
bhinnaṃ padaṃ tripurāyā viśeṣaṇam | jñānarūpeti tadarthaḥ | ādita
ityasya sarvādibhūtād brahmaṇaḥ sakāśādityartha iti tu kecit |
jñānecchākriyātmakaśaktitritayasyā'dyā
tatsamaṣṭirūpaśāntātmiketyartha ityanye | seyaṃ śaktiḥ srakṣyamāṇasūkṣmatrailokyasthūlatrailokyayorutpattau mātṛkā mātā tajjaniketi yāvat | kecittu trailokyaṃ vidyākūṭatrayaṃ tadutpādikā
mātṛkā sthūlasūkṣmabhedena vaikharīmadhyamādibhedena dvividhā
jñānādito hakārarūpaśivājjātetyartha ityāhuḥ || 4 ||
nanu pralayakāle'nupalabhyamānayostrailokyayorutpattirna
saṃbhavati
| saṃbhave vā śaśaśṛṅgāderapi tathātvāviśeṣādutpattyāpattirityata
āha -
kavalīkṛtaniḥśeṣatattvagrāmasvarūpiṇī |
pralayakāle kavalīkṛtā nigīrṇā niḥśeṣāstattvagrāmāḥ ṣaṭtriṃśattatvasamūhā
p. 150) yena tādṛśasvarūpavatī | tataśca sūkṣmarūpeṇa
svāntaḥsthitameva viśvaṃ sṛṣṭikāle prakaṭayati nānyat | taduktaṃ
bhagavatā vasiṣṭhena -
yathā'ṇḍāntarjale ba(ma)hī sarvā'stīdaṃ tathā'tmani |
phalapatralatāpuṣpaśākhāviṭapamūlavān ||
vṛkṣabīje yathā vṛkṣastathedaṃ brahmaṇi sthitam | iti |
tathā ca phalavaśena śaśaśṛṅgādeḥ saṃskārarūpeṇāpyasattvakalpanayā na tadutpattiprasaṅga iti bhāvaḥ |
nanu nikhilaṃ viśvaṃ kavalayantyāḥ śakterapi sūkṣmākāreṇa
paraśiva eva nilīnatayā saśaktikajagatkāraṇatvenābhyupagantavyena
pareṇaivopapatteḥ kimantargaḍunā śaktikalpanena taddhetorevāstu
taddhetutvaṃ kiṃ tenetinyāyaviruddhenetyata āha-
tasyāṃ pariṇatāyāṃ tu na kaścitpara iṣyate || 5 ||
tuśabdaḥ pūrvapakṣavyāvartaka āvaśyakatvavyañjakaśca |
śaktipariṇāmakalpanasyā'vaśyakatvena tata evopapatteḥ pratyuta
paraśivakalpanameva vyarthatvānneṣyata ityarthaḥ | ayaṃ bhāvaḥ -
aupaniṣadānāṃ pakṣastu parasya cidrūpasya brahmaṇaḥ śaktirmāyākhyā | sā ca jaḍaiva | saiva ca jagataḥ pariṇāmyupādānam |
paraṃ brahma tu vivartopādānam | ata eva jagato'pi māyikatvājjaḍatvaṃ
mithyātvaṃ ca | advaitaśrutayastu pāramārthikavyaktirekaivetyevaṃparāḥ | sarvaṃ brahmetisāmānādhikaraṇyaṃ tu bādhāyāmityādiḥ | tāntrikāṇāṃ pakṣastu-paracinniṣṭhā yā cicchaktiraupaniṣadānāmapi
saṃmatā saivānantarūpatvānmāyetyucyate | parā'sya śaktirvividhaiva
śrūyate | māyā cāvidyā ca svayameva bhavatītyādiśruteḥ | tatpariṇāma
eva prapañcaḥ | ata eva ca cidrūpaḥ | cidbilāsaḥ prapañco'yamiti
jñānavāsiṣṭhāt | ata eva ca satyo'pi | sarvaṃ
brahmetisāmānādhikaraṇyasyātyantābheda eva svārasyāt |
nacādvaitaśrutivirodhaḥ | virodhāpādakasyaikasya bhedasyaiva
pithyātvāṅgīkārādityādiḥ | prakṛtiśca pratijñādṛṣṭāntānuparodhāt |
ātmakṛteḥ pariṇāmāt | tadananyatvamārambhaṇaśabdādibhya
ityādivaiyāsikasūtrāṇāmapyasminnevārthe svarasa iti spaṣṭameva |
p. 151) evaṃ ca pakṣadvaye'pi prapañcakāraṇatayā śakterāvaśyakatve
paraśiva evāntargaḍutvānnaupaniṣadaiḥ kalpyaḥ | nahi ghaṭaṃ prati
pariṇāmimṛttikāpekṣayā vivartarūpaṃ
kiṃcitkāraṇāntaramupalabhāmahe | ata evaikavijñānena sarvavijñānaṃ
pratijñāya yathā saumyaikena mṛtpiṇḍena
vijñātenetyādidṛṣṭāntapradarśanaṃ śrutiṣūpapadyata iti || 5 ||
nanu dāhakatvādiśaktervahnyādiniṣṭhatāyā darśanena
dharmiṇamantareṇa dharmarūpāyāḥ śakteravasthānāyogena
śaktitvanirvāhāyaiva dharmī paraśivaḥ kalpanīya ityata āha-
paro hi śaktirahitaḥ śaktaḥ kartuṃ na kiṃcana |
śaktastu parameśāni śaktyā yukto yadā bhavet || 6 ||
ayaṃ bhāvaḥ - na vayaṃ śaktivyasanitayā kalpayāmaḥ | api tu
kṣityādiprapañcasya kāryatvena kāraṇamantareṇa tadayogāt | tārkikā api
kṣityādeḥ sakartṛkatvaṃ kāryatayaivānumimate |
aupanipadānāmapyayamevārthaḥ saṃmataḥ | yadāhurbhūtapañcakaviveke vidyāraṇyaśrīpādāḥ -
nistattvā kāryagamyā'sya śaktirmāyā'gniśaktivat |
nahi śaktiṃ kvacitkaścidbudhyate kāryataḥ purā | iti ||
tataśca kāryatvānyathānupapattyā kalpyamānaḥ paraśivo
nirdharmakaścedanupapatteraparikṣayāttatraikā śaktirapi tatparikṣayāya
kalpanīyaiva | uktaṃ ca devībhāgavate -
śaktiḥ karoti brahmāṇḍaṃ sā vai pālayate'khilam |
icchayā saṃharatyeṣā jagadetaccarācaram ||
na viṣṇurna haraḥ śakro na brahmā na ca pāvakaḥ | na sūryo varuṇaḥ śaktāḥ sve sve kārye kathaṃcana ||
tayā yuktā hi kurvanti svāni kāryāṇi te surāḥ | kāraṇaṃ saiva kāryeṣu pratyakṣeṇāvagamyate || ityādi |
citiḥ svatantrā viśvasiddhiheturiti śaktisūtraṃ ca | naivaṃ
śaktikāraṇatāvādināmasmākaṃ paraśivasyākalpane
kāryatvānupapatteraparikṣayo'sti | dharmatvānupapattistvekasyaiva vastuno
dharmadharmyubhayātmakatvakalpanayā'pi supariharā |
śaktiśaktimatorabhedasyaupaniṣadairapyaṅgīkārāditi | paraḥ śaktirahitaścenna kāryaṃ kartuṃ
p. 152) śakto bhavati | upādānagocarāparokṣacikīrṣākṛtimattvasyaiva
kartṛtvarūpatayā tasyecchājñānākriyātmakaśaktitrayaghaṭitatvāt |
tādṛśaśaktisahitaścetkāryakṣamo bhavati | naivaṃ śakteḥ śivasāhitye'nvayavyatirekau saṃbhavataḥ | ato na
parasyā'vaśyakatetyarthaḥ || 6 ||
nanu jagatkartṛtvasyānyathopapattāvapi karmaṭhānāṃ
karmaphaladānārthaṃ jñānināṃ
mokṣārthamupāsakānāmupāstyarthaṃ ca paraśivaḥ kalpyaḥ | karmaṇāṃ jaḍatvena phaladātṛtvāyogāt, nirguṇasyaiva muktopasṛpyatvāt,
upāsyamantareṇopāsanāyogādityāśaṅkya nirasyati -
śaktyā vinā śive sūkṣme nāma dhāma na vidyate |
jñātenāpi mahādevi śarma karma na kiṃcana || 7 ||
dhyānāvaṣṭambhakāle tu na ratirna manaḥsthitiḥ |
upāsanā hi nāmakīrtanādirūpā nirdharmakasya na saṃgacchate |
śakyatāvacchedakalakṣyatāvacchedakayordharmarūpatvena tadabhāvavati
nāmnāmapravṛtteḥ | pade bodhakatvaśakterivārthe bodhyatvasyāpi
śaktiviśeṣarūpatayā tadaṅgīkāreṇaiva tannirvāhe
lāghavācchaktyaivoktarītyopapattau kṛtaṃ paraśivena | śaktyā
śakyatāvacchedakādirūpeṇa dharmeṇa | sūkṣme
pravṛttinimittaśūnyatvāddurjñeye, nāma vācakalakṣakaśabdajātam |
dhāma prakāśaḥ padajanyaṃ jñānam | na vidyate na saṃbhavatītyarthaḥ | etena cakrarājamadhye yo bindurlikhyate sa kāmeśvarasya svarūpamiti
rahasyaṃ dhvanitam | tadaṅke devyā yantraṇaṃ
gurumukhaikavedyamantareṇa kevalasya kāmeśvarasya na pṛthakpūjanam |
kāmeśvarasya sūkṣmatvena nāmadhāmobhayābhāvādeva | neti
netītiśrutyā sarvaniṣedhaśeṣatvenaiva tasya jñeyatayā saguṇatvābhāvāt
| ata eva kāmeśvarāyudhānāṃ gatyantarābhāvena devyāyudhaiḥ sahaiva
pūjanamaṣṭamapaṭale vakṣyati |
trikoṇarūpā yonistu bindunā baindavaṃ bhavet |
kāmeśvarasvarūpaṃ tadviśvādhārasvarūpakam |
ityādīni tantrāntaravacanānyamumevārthaṃ
pratipādayantītyanyadetat | nanu kalpitadharmasāhityena śabdānāṃ
pravṛttistajjanyajñānaviṣayatā ca saṃbhavatyeva | dharmeṣu
p. 153) dharmisamānasattākatvasyānāvaśyakatvādityata āha
jñātenāpīti | pareṇeti śeṣaḥ | yathākathaṃcitparaśivasya
jñānopapādane'pi tādṛśajñāne mokṣajanakatāyāḥ karmopayogasya
cāyogaḥ | tādṛśajñānasya sārvadikatvenātisulabhatvāt | tameva
bhāntamanubhāti sarvamitiśruteriti bhāvaḥ | tathā jñātena pareṇa śarma
sukhaṃ mokṣaḥ karma ca kimapi na bhavatītyarthaḥ |
ata eva - śivo'pi śavatāṃ yāti kuṇḍalinyā vivarjitaḥ | śaktihīno hi yaḥ kaścidasamarthaḥ smṛto budhaiḥ ||
iti devībhāgavatamupapadyate | nanu ghaṭamahaṃ
jānāmītyādijñāneṣu brahmaṇo bhāne'pi savikalpakajñānasya
puruṣārthasādhanatāṃ (na)brūmaḥ | kiṃ tu
sakaladharmaśūnyaikaviṣayakanirvikalpakasyetyata āha-dhyāneti |
śubhāśubhadharmahīnasyāsundaratvena tatra manaso raterayogānna
dhyānaṃ saṃbhavati | balātkārādvinā tatra manasaḥ pravartane'pi
katipayakṣaṇasthāyitvameva syānna cirakālasthitistena na
dhyānasyāvaṣṭambharūpaṃ sthairyaṃ nirvikalpasamādhyaparaparyāyaṃ
syāt | tadabhāve tu na puruṣārthasiddhiriti bhāvaḥ | saktestu
dharmadharmyubhayātmakatvena nāma dhāma śarma karma ratiḥ sthitiśceti
sarvamapyupapadyata ityarthāduktaṃ bhavati | ata eva bhāgavate -
evaṃ sarvagatā śaktiḥ sā brahmeti vivicyate |
saguṇā nirguṇā ceti dvividhoktā manīṣibhiḥ ||
saguṇā rāgibhiḥ sevyā nirguṇā tu virāgibhiḥ | dharmārthakāmamokṣāṇāṃ svāminī sā nirākulā ||
dadāti vāñchitānarthānarcitā vidhipūrvakam || iti || 7 ||
evaṃ paraśivamantareṇa parā śaktirnāstyeveti pratyavasthātāraṃ
jalpakathayā nirasyedānīṃ vādakathāmanusṛtya
vyāptibhavaśarīradvayapraśnānsamādhatte -
praviśya paramārgāntaḥ sūkṣmākārasvarūpiṇī || 8 ||
kavalīkṛtaniḥśeṣabījāṅkuratayā sthitā ||
vāmā śivetipadadvayamuttaraślokasthamihaivānveti | paraḥ paraśiva
eva mārgaḥ |
p. 154) svavyāptyādhāratvāt | parasya mārga iti vā | paraśivasya
yāvānmārgo vyāptisthānaṃ tāvataḥ sarvasyāpyantaḥ praveśena
śūnyākāramapi paraśivendumucchūnatāpādanena viddhataramiva kṛtvā sūkṣmābhyāmākārasvarūpābhyāṃ yuktā satī kavalīkṛtānāṃ
niḥśeṣāṇāṃ ṣaṭtriṃśatastattvānāṃ yāni bījāni
sūkṣmaśarīrarūpāṇi yāni ca sthūlaśarīrāṇi tattadaṅkurāṇi tattadrūpatayā sthitā satīyaṃ śivā vāmetyucyate | vāmā viśvasya
vamanāditi vyutpattiḥ | atrā'kāro'vayavasaṃsthānam | yathā vṛkṣasya
patrapuṣpaphalaśākhādimattā | svarūpaṃ vṛkṣatvamityanayorbhedaḥ | paṭe gandhātmanā'vasthito'nnaraso ghanatayā sarvaṃ pataṃ vyāpya
paścādutpatsyamānacitrabindubhāvena tatpaścāllāñchanarūpeṇa ca
pariṇata iveti bhāvaḥ || 8 ||
evaṃ vyāptiṃ bhavaṃ sūkṣmasthūle śarīre ca kathayitvā
sthānalayapraśnau samādhatte -
vāmā śivā tathā jyeṣṭhā śṛṅgāṭākāratāṃ gatā || 9 ||
raudrī tu parameśāni jagadgrasanarūpiṇī ||
aṅkurādiphalāntāvayavakaṃ yadrūpaṃ ṣaḍbhāvavikāreṣu
vipariṇāmāntametadātmanā pariṇāma eva sthitiḥ | idaṃ ca rūpaṃ
pradhānatvādvā śikharavatsarvāntyatvādvā daladvayarūpāṅkurasya
viṣāṇasāmyādvā śṛṅgapadena vyapadiśyate | īdṛśe rūpe'ṭatīti
śṛṅgāṭā devī | yattu śṛṅgāṭapadena trikoṇaṃ vyapadiśyate
tatrāpyeṣaiva vyutpattiḥ | viṣāṇākārarekhādvaye tiryagrekhāyā aṭanāt |
caturṇāṃ pathāṃ melane
jalodbhavaphalaviśeṣe'pyevamākāravattvādeva
nirūḍhalakṣaṇetyanyadetat | īdṛśadaśāpravṛttinimittavatī devī
jyeṣṭhetyucyate | evaṃ prapañcasthitikāle samāpte jagato grāsena yā
saṃhāraṃ kurute sā tādṛśapravṛttinimittakatvādraudrīpadena tripuraiva
vyavahriyata ityarthaḥ | dīpakācāryāstu -
svāgramāramyeśānāgneyāntaṃ prasṛpte rekhe vāmājyeṣṭhe | bindoḥ pūrvasyāṃ tiryagrekhā raudrī | etattritayasamaṣṭirambikā
śṛṅgāṭākāratāṃ trikoṇākāratāṃ yāteti vyācakṣate || 9 ||
nanu prapañcotpatteḥ pūrvameva tripuṭītaḥ pūrvatvādasyā yuktaṃ
tripurātvaṃ na sphityādidaśāyāmityāśaṅkya sarvadaiva
mahādevyāstripurātvamanapanodyamityāha dbābhyām -
p. 155) eṣā sā paramā śaktirekaiva parameśvarī || 10 ||
tripurā trividhā devi brahmaviṣṇvīśarūpiṇī || jñānaśaktiḥ kriyāśaktiricchāśaktyātmikā priye || 11 ||
trailokyaṃ saṃsṛjatyeṣā tripurā parikīrtyate ||
vāmājyeṣṭhāraudrya eva puṃveṣeṇā'viṣṭā brahmaviṣṇurudrā
bhavanti | tacchaktibhūtā bhāratīpṛthivīrudrāṇya eva jñānecchākriyā
ityucyante | kartṛtvaśarīraghaṭikā apyetā eva tisraḥ |
taduktam - yā sā śaktirjagaddhātuḥ kathitā brahmaṇaḥ parā |
icchātvaṃ tasya sā devī sisṛkṣoḥ pratipadyate ||
evametaditi jñeyaṃ nānyatheti suniścitam |
jñāpayantī jhaṭityantajñānaśaktirnigadyate ||
evaṃbhūtamidaṃ vastu bhavatviti yathā punaḥ | jñātā tadeva tadvastu kurvatyatra kriyocyate ||
iti mālinīvijayatantre | svābhāvikī jñānabalakriyā ceti śrutirapi |
atra balamiccheti tadvyākhyātāraḥ | etāstisro'pi brahmaṇaḥ svabhāva eva
na tato bhinnā ityarthaḥ | tataśca sṛṣṭisamaye
jñānāditrayarūpatvāditarakāleṣvapi
vāmādibrahmāditrayarūpatvāttripurātvamasyā na vyāhanyata iti bhāvaḥ | puraśabdaḥ śarīrārthaḥ | trīṇi purāṇi yasyāḥ seti vigrahaḥ || 10 || 11 ||
layakāle'pyeṣā tripuraiveti dyotayalla/yaprakāramāha
sārdhaiścaturbhiḥ -
yadollasati śṛṅgāṭapīṭhātkuṭilarūpiṇī || 12 ||
śivārkamaṇḍalaṃ bhittvā drāvayantīndumaṇḍalam |
tadudbhavāmṛtasyandaparamānandananditā || 13 ||
kulayoṣitkulaṃ tyaktvā paraṃ puruṣameti sā |
nirlakṣaṇaṃ nirguṇaṃ ca kularūpavivarjitam || 14 ||
tataḥ svacchandarūpā tu paribhrāmya jagatpunaḥ | tenā'cāreṇa saṃtuṣṭā punarekākinī satī || 15 ||
p. 156) ramate svayamavyaktā tripurākhyātimāgatā |
tattvatrayavinirdiṣṭā varṇaśaktitrayātmikā || 16 ||
yadā sthitikālāvadheḥ samāptistadā kṣityādiprapañcasya
sthūlarūpatayā prathanarūpācchṛṅgāṭapīṭhātkuṭilarūpiṇī parāvartamānatayā pratyaṅmukhatvādvakrarūpiṇī satī śivā devī
śivarūpaṃ cārkamaṇḍalamucchūnabindukāmākhyaṃ ravimapi bhittvā
tadrūpaṃ parihṛtya tato'pi prāktanaṃ śūnyākāraṃ
bindumamṛtamayatvādindumaṇḍalamapi vidrāvya tatra vidyamāno yaḥ pīyūṣasrāvanibhaḥ paramānandastena nanditā
tatsamarasabhāvamāpadyate | etāvāhni prapañcasya layaprakāraḥ | kāmakalāsvarūpe hi yo mukhatvena pariṇamamāno binduḥ sa sūryarūpaḥ | tato'pi sūkṣmasturīyabindustu candrarūpa iti tāntrikāṇāṃ
samayarahasyam | imamevārthaṃ samāloktyalaṃkāreṇa svairiṇīvṛttāntaṃ
smārayanpunarvarṇayati - kulayoṣiditi | kulaṃ sajātīyasamūhaḥ | sājātyaṃ caikajñānaviṣayatvena tripuṭyāḥ | tatsaṃbandhinī yoṣit | sthūlaprapañcātmanā pariṇateti yāvat | pakṣe kulīnā strī, kulaṃ
prapañcaṃ tyaktvā, pakṣe svakīyaṃ sadvaṃśamavigaṇayya, paraṃ
puruṣaṃ paraśivam | pakṣe jāram | nirlakṣaṇamasādhāraṇadharmahīnaṃ,
pakṣe sāmudrikoktasulakṣaṇahīnam | nirguṇaṃ sattvādiguṇatrayātītaṃ,
pakṣe cāturyādiguṇarahitam | kulaṃ mātṛmeyādi tatprayuktaṃ rūpaṃ
saviṣagratvaṃ tena vivarjitaṃ nirviṣayacidrūpamiti yāvat | pakṣe
duṣṭavaṃśotpannamasundaraṃ ca | eti abhedena prāpnoti | pakṣe tena saha
ramate | sṛṣṭipralayayormuhurmuhurāvartanamāha - tata iti | tataḥ śivaśaktyoḥ samarasabhāvarūpānandaikaniketanasya pralayasyānantaram |
punarapi svacchandarūpā svairavṛttiśīlā, svecchayā svamittau
viśvamunmīlayatīti śaktisūtrāt | atra svapadaṃ cicchaktiparam | citiḥ svatantrā viśvasiddhiheturiti pūrvasūtre tasyā evopakrāntatvāt |
jagatparibhrāmya prapañcātmanā'nekadhā pariṇatā | punastenā'cāreṇa
svairiṇyācāreṇa saṃtuṣṭā svayamekākinī tyaktānekarūpā | pakṣe
tyaktadāsyādijanā | avyaktā vāṅmanasayoragamyā, pakṣe
janairanālokitā satī ramate sṛṣṭyādikrīḍāḥ kurute | avyaktatvameva
sphuṭayati - tattveti | ṣaṭtriṃśattattvāni vyaktāni | tāni
tattvatrayarūpeṇā'tmavidyāśivanāmakena pravilāpayati |
p. 157) taduktam - māyāntamātmatattvaṃ vidyātattvaṃ sadāśivāntaṃ
syāt |
śaktiśivau śivatattvaṃ turīyatattvaṃ samaṣṭireteṣām || iti |
tathā śabdasṛṣṭimekapañcāśanmātṛkārūpāṃ
svābhinnavidyākūṭatraye pravilāpayati | kūṭānāṃ
krameṇākathādihalakṣarūpatvāt | tathā cakrasṛṣṭiṃ
śaktivṛndarūpāmicchājñānakriyārūpasūkṣmaśaktitraye pravilāpayati
| evaṃ vyaktatāparihāradaśāyāmapi tritrirūpatvāttripuretikhyātimāgatā
| iha granthe mūlādhārapīṭhasthatrikoṇagā kulakuṇḍalinī
sūkṣmarūpeṇa suṣumṇāmārgāntaḥ praviśyānāhatamaṇḍalasthaṃ
raviṃ bhittvā sahasrārasthendumaṇḍalaṃ vidrāvyākulakuṇḍalinyā
saṃgatā tadutthāmṛtadhārābhirāpyāyitā parāvṛtya
svasthānamāyātītyapyartha uttaratantre vakṣyamāṇaḥ śleṣeṇoktaḥ || 12 ||
13 || 14 || 15 || 16 ||
īdṛśyā tripurayā sahābhedaṃ prakṛtavidyāyā upadiśati -
vāgīśvarī jñānaśaktirvāgbhave mokṣarūpiṇī | kāmarāje kāmakalā kāmarūpā kriyātmikā || 17 ||
śaktibīje parā śaktiricchaiva śivarūpiṇī | evaṃ devī tryakṣarī tu mahātripurasundarī || 18 ||
vāgbhavakāmarājaśaktibījeṣu triṣu jñānaśaktyātmikā
vāgīśvarī mokṣapradā, kriyāśaktyātmikā kāmakalā kāmapradā,
icchāśaktyātmikā parā śaktirdharmapradā krameṇa tiṣṭhati |
śivarūpiṇī dharmapradā | evaṃprakāreṇa śrīmahātripurasundaryeva
śrīvidyārūpetyarthaḥ || 17 || 18 ||
idānīṃ mahājñānaprabhāvapraśnau samādhatte -
pāramparyeṇa vijñātā bhavabandhavimocanī |
saṃsmṛtā pāpaharaṇī japtā mṛtyuvināśinī || 19 ||
pūjitā duḥkhadaurbhāgyavyādhidāridryaghātinī |
hutā vighnaughaśamanī dhyātā sarvārthasādhikā || 20 ||
īdṛśaṃ devītattvaviṣayakaṃ mahājñānaṃ
paramaśivādisvaguruparyantāvicchinnapāramparyopadeśakrameṇa labdhaṃ
cedeva bhavabandhaṃ mocayati | pustakāvalokanādinopāyāntareṇa labdhaṃ
tu na phalati | pratyutānarthāyaiva |
p. 158) pāramparyavihīnā ye jñānamātreṇa garvitāḥ | teṣāṃ samayalopena vikurvanti marīcayaḥ ||
ityuttaratantre vakṣyamāṇatvāt | pāramparyeṇetyuktyāḥ vidyāyā
gurumukhātsaptavidhānyatamadīkṣāpuraḥsaramevopadeśo grāhya iti
dhvanitam | evaṃ gurumukhādvijñāya tataḥ saṃsmṛtā punaḥ punaścintitā pāpaṃ harati |
japapūjāhomadhyānairmṛtyunāśādiphalapradā bhavatītyarthaḥ | jñānārṇave'pyuktam -
eṣā vidyā varārohe pāramparyakramāgatā |
bhavabandhaṃ nāśayati smṛtā pāpāpahāriṇī ||
japtā mṛtyuṃjayeśāni dhyātā sarvārthasādhinī |
duḥkhadaurbhāgyadāridryabhayaghnā pūjitā bhavet ||
mahāvighnaughaśamanī havanānnātra saṃśayaḥ || iti |
atra vidhīyamānā japahomādayaḥ svatantrā eva | pratyekaṃ
phalānvayāt | puraścaryāhomādayastu japāṅgamiti siddhāntaḥ | tatrāpi
samapradhānatvaṃ svīkṛtya
rājasūyādivatparasparasāhityamātramaṅgamityapi suvacam | atra
prāñcaṣṭīkākārāviṃśateḥ ślokānāṃ vyākhyāmatīva vistṛtya
yathecchameva svātantryeṇa varṇayanto'tratyapāramparyapadena
lopāmudrāsaṃtānakāmarājasaṃtānadivyasiddhamānavaughatadbhedādi
kaṃ bahu vistṛtya likhantaḥ svotprekṣitārtha īdṛśaparamparāyāta iti
vadanti | tatsarvaṃ
prāmāṇikamapyakṣarasvārasyānākrāntatvānmūlānupayuktatvādgranth
agauravabhayāccopekṣitamasmābhiḥ || 19 || 20 ||
evamaṣṭau praśnānsamādhāyāvaśiṣṭapraśnatrayaṃ samādhitsuḥ śiṣyāvadhānāyā'ha -
etasyāḥ śuṇu deveśi bījatritayasādhanam |
spaṣṭo'rthaḥ |
tatrā'dau vāgbhavabījasādhanaṃ puraścaraṇamāha -
dhavalāmbarasaṃvīto dhavalāvāsamadhyagaḥ || 21 ||
pūjayeddhavalaiḥ pūṣpairbrahmacaryarato naraḥ | dhavalaireva naivedyairdadhikṣīraudanādibhiḥ ||| 22 ||
p. 159) saṃkalpadhavalairvā'pi yathākāmaphalapradām |
saṃpūjya parameśāni dhyāyedbāgīśvarīṃ parām || 23 ||
dhavalāvāsaḥ saudhagṛham | idamupalakṣaṇaṃ śuklākalpādeḥ | ata
evoktaṃ tantrāntare -
śuklāmbaraparīdhāno gandhakastūrikāyutaḥ | muktāphalasphuraddhārabhūṣaṇaḥ śuklamālyadhṛt || iti |
brahmacaryarataḥ, aṣṭavidhamaithunatyāgī |
kṣīraudanādibhirityādipadena ghṛtagolakanārikelopakādiparigrahaḥ | dhavalapadārthasaṃgrahāsamarthasya tvāha - saṃkalpeti |
yathopapannāneva padārthāndhavalatvena vibhāvayedityarthaḥ | dhyāyediti |
dhyāyañjapedityarthaḥ | atra prāñcaḥ - dvibhujā śvetavarṇā bālārūpā pustakākṣamālādhāriṇī dhyeyetyāhuḥ | tadidaṃ
svakapolakalpitaṃ tantrāntarānavalokanakṛtamityupekṣyam | tathāca
jñānārṇave -
vāgbhavākhyāṃ japedvidyāṃ vāgīśīṃ saṃsmaranbudhaḥ | karpūradhavalāṃ śubhrapuṣpābharaṇabhūṣitām ||
atyantaśubhravasanāṃ vajramauktikabhūṣaṇām |
muktāphalāmalamaṇijapamālālasatkarām ||
pustakaṃ varadānaṃ ca dadhatīmabhayapradām |
evaṃ dhyāyenmaheśāni sarvavidyādhipo bhavet || iti |
japasaṃkhyā tu viśeṣādarśanādakṣaralakṣanyāyenaikalakṣarūpā
yāvadviśeṣadarśanaṃ nirṇeyā || 21 || 22 || 23 ||
evaṃ siddhamantrasyakāmyaprayogamāha -
bījarūpāmullasantīṃ tato'naṅgapadāvadhi |
brahmagranthiṃ vinirbhidya jihvāgre dīparūpiṇīm || 24 ||
tato mantrasiddhyuttaraṃ vāgbhavabījābhinnāṃ kuṇḍalinīrūpāṃ
vāgīśvarīṃ brahmagranthiṃ mūlādhāracakropari vidyamānaṃ granthiṃ
vinirbhidya, anaṅgo'śarīraḥ kāmeśātmā paraśivastasya padaṃ
brahmarandhraṃ tadavadhyullasantīmūrdhvaṃ yāntīṃ tato'mṛtaṃ
saṃsrāvya
p. 160) jihvāgre jyotīrūpatayā sthitāṃ cintayedityuttaraślokasthenānvayaḥ | yadyapi jñānārṇave -
mūlādibrahmaradhrāntaṃ sravatpīyūṣavarṣiṇīm |
tasmājjyotirmayīṃ dhyāyejjihvāgre'mṛtadhāriṇīm ||
pāṣāṇena samo vā'pi mūrkho jīvasamo bhavet |
ityatra prakṛtatantre vā kuṇḍalinī na śrūyate tathā'pi mūle
brahmagranthivibhedanālliṅgāttantrāntare'mṛtasrāvoktyā ca
sā'numīyate | brahmagranthipadaṃ brahmarandhraparamiti tu kecit |
prāñcastu puraścaraṇakāmyaprayogayorasaṃsargāgrahādidaṃ
sarvamekaprayogatvena vyācakṣate | tattantrāntarānākalanādupekṣyam || 24
||
atha navabhiḥ ślokairasya prayogasya phalaṃ varṇayati -
cintayennaṣṭahṛdayo grāmyo mūrkho'tipātakī |
śaṭho'pi yaḥ padaṃ spaṣṭamakṣaraṃ vaktumakṣamaḥ || 25 ||
jaḍo mūko'tidurmedhā gataprajño vinaṣṭadhīḥ | so'pi saṃjāyate vāggmī vācaspatirivāparaḥ || 26 ||
naṣṭaṃ kaluṣitaṃ hṛdayaṃ cittaṃ yasya saḥ | tyaktadhairya ityanye |
grāmyo nāgarikacāturyahīnaḥ | atipātakī pātakakṛtapratibandhavān |
jaḍaḥ, alasaḥ | atidurmedhā duḥsādharadhāraṇaḥ | gataprajñaḥ pratimāśūnyaḥ | vinaṣṭadhīrbhrāntabuddhirapyaṃparo vācaspatiriva
vāggmī samyagjāyate || 25 || 26 ||
satpaṇḍitaghaṭāṭopajetā'pratihataprabhaḥ | sattarkapadavākyārthaśabdālaṃkārasāravit || 27 ||
vātāhatasamudrormimālātulyairupanyaset |
sukumāratarasphāravṛttālaṃkārapūrvakam || 28 ||
padagumphairmahākāvyakartā deveśi jāyate |
satpaṇḍitānāṃ paṇḍitottamadiggajānāṃ ghaṭā samūhastasyā'ṭopo garvastasya jetā hartā |
svayamapratihatā'kuṇṭhitā'mlānā vā prabhā pratibhā mukhaśrīrvā
yasya saḥ | śāstraṃ caturvidhaṃ padaśāstraṃ padārthaśāstraṃ
vākyaśāstraṃ vākyārthaśāstraṃ ceti |
p. 161) anyeṣāṃ śāstrāṇāmihaivāntarbhāva iti tu vṛttacandrodayādau
vivecitamasmābhiḥ | teṣāmiha padavākyārthapadena grahaṇam | teṣāṃ
sattarkatvaṃ viśeṣaṇam | vedāviruddhā bādhitayuktimantīti tadarthaḥ | athavā padavākyapadenaiva teṣāṃ parāmarśaḥ | arthaśabda
uttaratrānvayī, arthālaṃkāraśabdālaṃkārāviti | eteṣāṃ sāraṃ
niṣkarṣaṃ vettīti tathā | satpadaṃ tarkādiṣaṭke kecidanviyanti | tatpakṣe
padavākyātirekeṇa śabdaḥ kīdṛśa iti praśne dhvanyātmakagītarūpa
ityuttaraṃ vācyam | vāteti |
caṇḍavātanirdhūtodadhitaraṅgasamūhatulyaiḥ śabdairupanyaset |
śāstranirmāṇamuktvā kāvyanirmāṇamapyāha sukumāreti |
saukumāryaṃ śabdagato guṇaviśeṣaḥ | vṛttaṃ
gurulaghvānupūrvīviśeṣaḥ | asaṃkārā yamakopamādayaḥ | padānāṃ
gumphairgrathanaviśeṣaiḥ | mahākāvyamiti daśānāṃ
rūpakāṇāmaṣṭādaśānāmuparūpakāṇāṃ
saṃkīrṇādīnāmapyupalakṣaṇam || 27 || 28 ||
vedavedāṅgavedāntasiddhāntajñānapāragaḥ || 29 ||
jyotiḥśāstretihāsādimīmāṃsāsmṛtivākyavit |
purāṇarasavādādigāruḍānekamantravit || 30 ||
pātālaśāstravijñānabhūtatantrārthatattvavit |
vicitracitrakamādiśilpānekavicakṣaṇaḥ || 31 ||
mahāvyākaraṇodāraśabdasaṃskṛtasarvagīḥ | sarvabhāṣārutajñānī samastalipikarmakṛt || 32 ||
nānāśāstrārthaśikṣādivettā bhuvanaviśrutaḥ | sarvavāṅmayavettā ca sarvajño devi jāyate || 33 ||
vedā ṛgvedādayaḥ karmakāṇḍāḥ | vedāṅgāni
cchandaḥkalpaniruktāni trīṇi | anyeṣāṃ pṛthaggrahaṇāt | vedāntā
upaniṣadaḥ | siddhāntaḥ pañcāmnāyātmakaṃ śāstram | jyotiḥśāstraṃ
gargādyaṣṭādaśasiddhāntarūpam | itihāso bhāratādiḥ | ādinā
rāmāyaṇavāsiṣṭhādikāvyāni | mīmāṃsāḥ pūrvottarabhaktibhedena
tisraḥ | smṛtayo manvādipraṇītāḥ | vākyaṃ vararucikṛtaṃ laukikaṃ vā |
purāṇāni ṣaṭtriṃśat | rasavādaḥ pāradādiviṣayakaḥ | ādinā
carakasuśrutādi |
p. 162) gāruḍamaindrajālam | pātālaśāstraṃ biladvārapraveśaviṣayakam
| citrakarma citralekhaḥ | ādinā gṛhanirmāṇādiviṣayakaṃ
viśvakarmaśāstram |śilpāneketyatra viśeṣaṇasya bāhulakaḥ paranipātaḥ | mahāvyākaraṇaṃ mahābhāṣyādi | sarvabhāṣā mahārāṣṭrādyā
māgadhyādyāśca | rutāni paśupakṣibhāṣāḥ | samastalipayo
yavanānyādayo'ṣṭādaśa lipayaḥ | nānāśāstrāṇi jainabauddhacārvākādīni | tadarthaṃ śikṣādiḥ, adhyāpanodgrāhaṇādiḥ pāṇinyādiśikṣāprātiśākhyādirvā | sarvavāṅmayāni yāvanādīni |
sarvajñastrikālajñaḥ || 29 || 30 || 31 || 32 || 33 ||
vāgbhavasādhanopasaṃhārapūrvakaṃ kāmarājasādhanaṃ
pratijānīte -
evametanmahādevi vāgbhavasya tu sādhanam |
tatastu śṛṇu vakṣyāmi kāmarājasya sādhanam || 34 ||
spaṣṭam || 34 ||
tathā kāmakalārūpā madanāṅkuragocare |
udyadādityabimbābhā samujjvalavapuḥ priye || 35 ||
sphuraddīpaśikhākārā bindudhārāpravarṣiṇīm |
atra prāñcaḥ sārdhaiḥ saptabhiḥ ślokairekaṃ prayogamāhuḥ | anye
tu tathetyekena padenaiva vāgbhavasādhanadharmātideśaṃ
vadantastāvataiva kāmarājasādhanamuktaprāyaṃ manyamānā
itarāṃśasarvamekakāmyaprayogaparatvena yojayanti | vastutastu-ādau
sārdhaślokena puraścaraṇaṃ tataḥ ṣaḍbhiḥ ślokaiḥ kāmyaprayogau dvau
varṇyete iti yuktam | jñānārṇavaikavākyatvalābhāt |
tadyathā - atha kāmakalāsaktaḥ sādhakaḥ parameśvari |
raktālaṃkārasubhago raktagandhānulepanaḥ ||
raktavastrāvṛtaḥ samyaṅmadhyakāmakalātmanā |
raktapuṣpaiśca vividhaiḥ kuṅkumādibhirarcayet ||
mūlādibrahmarandhrāntaṃ sphuraddīpasvarūpiṇīm |
bandhūkakusumākārakāntibhūṣaṇabhūṣitām ||
ikṣukodaṇḍapuṣpeṣuvaradābhayasatkarām |
p. 163) iti jñānārṇavoktaḥ puraścaryāprakāraḥ | sa evehocyate |
madanāṅkuro gocaro yatra tanmadanāṅkuragocaraṃ kāmabījam | athavā
madanāṅkuraḥ kāmabījam | bījasyāṅkurarūpatvāt | tadviṣaye
kāmakalā'pi tathā vāgīśvarīvatsādhanīyā | sā yathā
svavarṇasamānavasanābharaṇagandhapuṣpanaivedyādibhiḥ sādhitā
tatheyamapi svavarṇānuguṇaireva sādhyeti yāvat |
madanamandirāntarvartimāṃsaviśeṣo madanāṅkura iti prācāṃ
vyākhyānamamūlakatvādanādṛtyam | puraścaraṇe vanitāmūlādhāre
raktadhārāvarṣaṇavibhāvanāyā aprastutatvācca | tantrāntare
prakṛtabījaviṣayakakāmyaprayoge'pi tadanukteśca | prakṛtadevyāśca ko
varṇa ityākāṅkṣāyāmāha - udyadādityeti | bimbaṃ pakvatuṇḍīphalam |
tābhyāṃ sadṛśī | sādṛśyaṃ tu raktimnaiva bimbapadasamabhivyāhārāt
| tenodyadādityabimbamityekamevopamānaṃ manyamānānāṃ
prācāmādityadīpaśikhayoḥ parasparaviruddhatvādubhayatulyatā
kathamityākṣipya tatsamādhānārthaṃ vyavasthādikalpanamapāstam |
sphurantyā mūlādibrahmarandhraparyantaṃ vyāptāyā dīpakalikāyā
ivā'kāro yasyāḥ | antaryāge vibhāvyamānatejastantuvaditi yāvat |
bindoramṛtasya dhārāṃ pravarṣatīti tathā | anayā bhaṅgyā
tantrāntaroktamihaiva sūcitamiti draṣṭavyam || 35 ||
evaṃ siddhamantrasya kāmye viniyogamāha -
samastabhuvanābhogakavalīkṛtajīvitā || 36 ||
mahāsvamahimākrāntisvasthāhaṃkṛtibhūmikā |
krameṇa tu tato'naṅgaparyantaṃ prollasantyapi || 37 ||
śarīrānaṅgaparyantamekaivamubhayātmikā |
samastabhuvaneṣu trailokya ābhogo vistāraḥ svakīyāraktakāntibharitatā | tādṛśadhyānamiti yāvat | tena kavalīkṛtāni
svavaśe kṛtāni jīvitāni samastaprāṇināṃ yayā sā | tatropapattimāha -
maheti | mahatyā svamahimākrāntyā svīyamahattvavyāptyā svasthāyā
yathāsthānasthitāyā acañcalāyā vā'haṃkṛteḥ parāhaṃtāyā
bhūmikā'dhāraḥ | ayaṃ bhāvaḥ - puraścaraṇadaśāyāṃ
mūlādibrahmaradhrāntaṃ yo dhyātaḥ sāvayavo raktatejastantustanmahasā
sarvaṃ jagadaruṇīkṛtaṃ bhāvayet |
p. 164) tena trailokyaṃ vaśaṃ bhavati | kutaḥ | svavibhutvasya
sarvatrā'krāntyā sarvasyāpi svaśarīratvena
sarvatrāhaṃtābuddherudayena svaśarīrasyeva sarvaśarīrāṇāṃ
svavaśaṃvadatvāvaśyaṃbhāvāt | dhvastāhaṃkṛtīti pāṭhe'haṃkṛtiśabdena tattatprāṇināmahaṃkārā grāhyā na
parāhaṃtā | ahaṃ svatantro nānyādhīna
ityabhimānasyāgalitatvādityarthaḥ | ayaṃ trailokyavaśīkāraphalaka ekaḥ prayogaḥ | tathāca jñānārṇave -
tadīyakāntisindūrabharitaṃ bhuvanatrayam |
cintayetparameśāni trailokyaṃ mohayetkṣaṇāt ||
rājāno vaśamāyānti pannagā rākṣasāḥ surāḥ | kandarpa iva deveśi yoṣitāṃ mānahārakaḥ ||
manasā cintayedyoṣiddāsīva vaśagā bhavet | iti |
atra tadīyetyasya
pūrvopakrāntatejastanturūpadevīsaṃbandhītyarthaḥ | rājāna iti
bhūlokasya pannagā rākṣasā iti pātālasya surā iti svargasyopalakṣaṇaṃ
sattrailokyapadavivaraṇam | kandarpa ityādi cintayedityantena
prayogāntaram |
tasya phalaṃ yoṣidityādinoktam | tatra cintanīyārthasya spaṣṭamakathane'pi
prakṛtatantre tatkathayati - krameṇeti | tuśabdaḥ pūrvaprayogavyāvṛttyarthaḥ | tato
mūlādhāramārabhyānaṅgaparyantamaśarīrakāmeśvaraśivaparyantaṃ
krameṇa svādhiṣṭānādicakrakrameṇa prollasantyapi prakarṣeṇordhvaṃ
gacchantī punarapi brahmarandhrāccharīrānaṅgaparyantamāyāntī
cintanīyeti | svābhilaṣitāyāḥ striyāḥ śarīre mūlādbrahmarandhrāntaṃ
tasmātpunarmūlāntamevaṃ punaḥ punaryātāyātaṃ kurvatī
kāmakalādevī cintanīyeti yāvat | atra śarīrānaṅgapadena madanaśarīraṃ
śarīravānmadana iti vā pratipādyate | tacca
yonimaṇḍalamevetyetadbalādidaṃ cintanaṃ strīśarīra eveti labhyate |
evaṃprakāreṇaikaiva devī, ubhayātmikā prayogabhedena dvividhā,
cintanīyeti śeṣaḥ | prāñcastu - puraścaraṇaṃ prayogadvayaṃ ca
vivicyājānānā imāñślokānprakārāntareṇa vyācakṣate |
tadvistarabhayādanupayogācca na pradarśitam | asmadukto'rthaḥ kliṣṭo'pi
tantrāntarasaṃvādādādartavya iti || 36 || 37 ||
atha dvitīyaprayogasya phalamāha -
p. 165) tato bhavati deveśi sarvaśṛṅgāramāninām || 38 ||
rāgiṇāṃ sādhako devi bādhako madanādhikaḥ | taddṛṣṭipathagā nārī surī vā'pyathavā'surī || 39 ||
vidyādharī kiṃnarī vā yakṣī nāgāṅganā'thavā |
pracaṇḍatarabhūpālakanyakā siddhakanyakā || 40 ||
jvalanmadanaduḥprekṣyadahanottaptamānasā |
klinnā pracalitāpāṅgā vimūḍhā madavihvalā || 41 ||
niveditātmasarvasvā vaśagā devi jāyate |
kāmabījasya sādhako rāgiṇāṃ saundaryādyabhimānavatāṃ
bādhako bhavati | yato'yaṃ madanādapyadhikaḥ saundaryādiguṇaviśiṣṭaḥ, ata eva surāsurādikanyakāḥ sarvā api
sādhakadhyānopanītamadanajvālāduḥsahadahanātitaptamānasāḥ satyaḥ skhalanena klinnavastrā vimūḍhahṛdayā madavyākulāḥ satyaḥ sarvasvamātmānaṃ ca sādhakāya samarpya dāsībhūya vaśe
tiṣṭhantītyarthaḥ || 38 || 39 || 40 || 41 ||
prayogāntaramāha -
calajjalendusadṛśī bālārkakiraṇāruṇā || 42 ||
cintitā yoṣitāṃ yonau saṃkṣobhayati tatkṣaṇāt |
cañcalodakāntaḥpratibimbitāraktacandramaṇḍalavadeṣaiva devī
sādhyāyā yonau cintyetyarthaḥ || 42 ||
prayogāntaramāha -
saiva sindūravarṇābhā hṛdaye cintitā satī || 43 ||
saṃmohonmādanāviṣṭacittākarṣakarī smṛtā |
yoṣitāmityanuvartate | (tacca) hṛdaya ityanenānvīyate |
saṃmohonmādanāviṣṭaṃ cittaṃ yasyāstādṛśīṃ kṛtvā tadākarṣiketyarthaḥ || 43 ||
prayogāntaramāha -
niyojitā'thavā mūrdhni varṣantī raktabindubhiḥ || 44 ||
yoṣitāṃ mūrdhni śoṇitabindūnvarṣantī sthiteva
cintitā'pyākarṣaṇakarī bhavati || 44 ||
p. 166) dhāraṇāsaṃprayogeṇa karoti vaśagaṃ jagat |
uktarūpāyā devyā dṛḍhadhyānābhyāsamātreṇāpi
viśvavaśīkāra ityapi prayogāntaram | prāñcastu anenārdhadvayenaikaṃ
prayogaṃ vyācakṣāṇāḥ svamūrdhanyeva sthitāṃ raktabinduvarṣiṇīṃ
dṛḍhaṃ dhyāyedityāhuḥ | tattasyā mūrdhni
smaredvījamitijñānārṇavavirodhādupekṣyam |
atha rahasyataraṃ prayogaṃ vaktuṃ pratijānīte -
athānyaṃ śṛṇu vakṣyāmi prayogaṃ bhuvi durlabham || 45 ||
yena vijñātamātreṇa sādhako madanāyate |
jñātamātreṇa kimutānuṣṭhitenetyarthaḥ || 45 ||
sundarītāpinyāṃ tṛtīyopaniṣadyuktaṃ kāmakalācakramupadiśati -
kāmasthaṃ kāmamadhyasthaṃ kāmodarapuṭīkṛtam || 46 ||
kāmena kāmayetkāmaṃ kāmaṃ kāmeṣu nikṣipet |
kāmena kāmitaṃ kṛtvā kāmasthaṃ kṣobhayeddhruvam || 47 ||
pañcakāmeśvarīmantre yāni pañca bījāni hṛllekhā kāmabījaṃ
vāgbhavaṃ caturthabāṇaḥ strībījaṃ ceti | teṣāṃ krameṇa saṃjñā
jñānārṇave bālānyāsaprakaraṇe kathitāḥ kāmo manmathaḥ kaṃdarpo
makaradhvajo mīnaketuśceti | dakṣiṇāmūrtisaṃhitāyāṃ tu mīnaketuriti
makaradhvajasyaiva saṃjñāntaram | strībījasya tu mahākāma iti saṃjñā |
asyaiva tantrāntare mohana iti saṃjñā | evaṃ sthite
kāmarājabījasādhanaprakaraṇe paṭhitasya
kāmaṃ manmathamadhyasthaṃ kuryātkaṃdarpaveśmagam |
tatpuṭasthaṃ mīnaketuṃ mahākāme samastakam ||
itisaṃhitāślokasyāyamarthaḥ - pūrvapūrvabījamuttarottarabījenā'veṣṭayediti | idameva ca spaṣṭamuktaṃ
tantrāntare -
kāmaṃ prāṇaṃ prakurvīta manmathaṃ kārayettanum |
kaṃdarpaṃ mandiraṃ kṛtvā dvidhābhūtaṃ ca pārvati ||
makaradhvajaṃ nyaseddevi ṣaṭsthāneṣvasya suvrate |
mohanābhyantare kṛtvā'veṣṭayettasya māyayā || iti ||
p. 167) asyārthaḥ - ādau kāmaṃ hṛllekhābījaṃ vilikhya tadabhito
manmathaṃ klīṃkāraṃ likhet | tathā sati
kāmo'ntaḥsthitatvātprāṇasthānīyo manmathastu
bahiṣṭhatvāccharīrasthānīyo bhavati tatparito dvidhābhūtaṃ
kaṃdarpame(maiṃ)kāraṃ likhet | aiṃkārasya trikoṇākāratvena
taddvaiguṇye ṣaṭkoṇatā phalati | tataśca manmathaṃ garbhe saṃsthāpya
ṣaṭkoṇaṃ likhediti sidhyati | tadidaṃ prāṇino mandirasthānīyaṃ bhavati |
tato'sya ṣaṭkoṇeṣu makaradhvajaṃ brūṃ(blūṃ)bījaṃ ṣaḍvāraṃ likhet
| tacca vacanāntarātkoṇānāṃ garbha eva lekhyaṃ na bahirbhāge | tadidaṃ
sarvaṃ mohanasya strīmitibījasyābhyantare kuryāt |
strībījābhyantare'pīkārīyarekhādvayamadhya eva lekhyamityata uktaṃ
tasya māyayā'veṣṭayediti | kecittu - etadbahirmāyayā'dhyuṣṭavāraṃ
veṣṭayediti vyākhyan | tatra pramāṇaṃ mṛgyam |
saubhāgyaratnākarakārāstu - atra pañcamakūṭākṣaralekhane
tadakṣaravahnisthānagaṃ sakalayantraṃ yathā bhavati tathā
gurumukhādvijñāya samālekhyamiti tu saṃpradāyarahasyamityāhuḥ | tenaiteṣāṃ pakṣe takārarephamadhyāvakāśa eva makaradhvajāntaṃ
samastayantraṃ lekhyaṃ bhavati | jñānārṇave tu viśeṣaḥ kāmarājakūṭasādhanaṃ prastutya
etatkāmakalādhyānātpañca kāmā varānane |
mohayanti jagatsarvaṃ prayogaṃ śṛṇu pārvati ||
pūrvoktāḥ kāmā deveśi jñātavyāḥ pañcasaṃjñakāḥ | vidarbhyā'dyena kāmena manmathāntargataṃ kuru ||
kaṃdarpasaṃpuṭaṃ kṛtvā koṇagarbhagataṃ tataḥ | makaradhvajasaṃjñārṇaṃ sarvametadvarānane ||
mīnaketugataṃ kuryānmohayejjagatīmimām |
trailokyamohano nāma prayogo'yaṃ prakīrtitaḥ || iti |
atra prathamikakāmabījena yo vidarbha uktaḥ sa yadyadi vidarbho
dvyantaraḥ prokta itilakṣaṇalakṣito dvitīyapaṭale kathitastathā'pi prakṛte
mamāmukaṃ vaśaṃ kurvitivākyasyaiva bhuvaneśvarīgarbhe lekhanamiti
saṃpradāya iti dhvanitaṃ ratnākare | tallekhane tu yadyapi catvāraḥ pakṣāḥ puraścaraṇakaustubhe paramagurucaraṇaiḥ prapañcitā stathā'pi
p. 168) pakṣadvaya eva te paryavasyantīti nirūpitaṃ tṛcabhāskare'smābhiḥ | evaṃ ca bahutantrasaṃmataitadyantraparatvenaiva mūlastho
granthasaṃdarbho yojanīyaḥ | yathā, kāmena kāmanayopalakṣitaḥ sādhako
yaṃ kāmaṃ kāmanīyaṃ devadattādikaṃ kāmayedvaśīkartumicchettaṃ
kāmaṃ sādhyaṃ kāmasthaṃ kuryāt | pañcasu kāmeṣu
pramamopasthitahṛllekhāgarbha uktānyatararītyā likhet | tatastaṃ
hṛllekhārṇaṃ dvitīyasya kāmasya manmathabījasya madhyasthaṃ kuryāt |
atha taṃ manmathārṇaṃ tṛtīyakāmayoḥ kaṃdarpayoḥ
ṣaṭkoṇatāmāpannayorudare garbhe puṭīkṛtaṃ saṃpuṭitaṃ kuryāt |
tatastasya kaṃdarpasya kāmeṣu madanamandireṣu ṣaṭsu yoniṣu caturthaṃ
kāmaṃ makaradhvajaṃ nikṣipet | tatastaṃ ṣaṭkoṇaṃ kāmena mīnaketunā
pañcamabījena kāmitaṃ veṣṭitaṃ kuryāt | srakcandanādīnāṃ hi
kāmanāgarbhe'vasthānamevecchāviṣayatvamataḥ kāmitapadasya
veṣṭitamityartho yujyate | evaṃ kṛtvā sādhakaḥ kāmasthaṃ
prathamaikāmāntarlikhitaṃ sādhyaṃ dhruvaṃ niścalamapi
kṣobhayedvaśayediti | atra pañcānāmapi kāmānāṃ
viśeṣasaṃjñāntarasattve'pi yaḥ sāmānyasaṃjñayaiva durbodho
vyavahāraḥ sa punarasya yantrasya ka idaṃ kasmā
adāditiśrutigamyatādhvananena tasyā arthavivaraṇārthaḥ| idaṃ
sādhyatvenābhimataṃ vastu kaḥ kasmā adāditi praśnaḥ | kāmaḥ kāmāya, prathamakāmo dvitīyakāmāyādādityuttaram | hrīṃbīje sthitaṃ
sādhyaṃ klīṃbīje sthitaṃ bhavatīti yāvat | kāmo dātā, ayaṃ kāmaḥ svayamapyasmai dattavān | kāmaḥ pratigrahītā, taddattamidaṃ
tṛtīyakāmastrikoṇarūpaḥ svayameva svasya pratikūlo bhūtvā gṛhītavān |
pratyagagrasya prāgagratvameva prātikūlyam | eko'pyaiṃkāro dvidhā
bhūtvā prātikūlyaṃ cāvalambya ṣaṭkoṇo bhūtvā svagarbhe
sarvamasthāpayaditi yāvat | kāmaṃ samudramāviśa |
bahukoṇatvāttṛtīyakāma eva samudraḥ | tadantaḥ praviśeti caturthaṃ
kāmaṃ prati vakṣyamāṇasaṃbodhanapūrvakamuktiḥ | kāmena tvā
pratigṛhṇāmi kāmaitatte | he kāma blūṃkāra, etatte kṛtyam |
yatsamudramāviśyātvamapi bahurūpaḥ samudra evājāyathāḥ | naiva hi
kāmasyānto'sti na samudrasyeti śrutyantarāt | ataḥ samudre maryādāyā
āvaśyakatvāttvāmahaṃ kāmena strīṃbījena pratibadhnāmi | eṣā te
kāma dakṣiṇā, he kāma kāmuka sādhaka, eṣā, etadyantreṇa sādhitā
strīvyaktirvā tava dakṣiṇā'nu
p. 169) kūlā'stvitiśrutyarthāt | kecittu kāmaṃ sādhyaṃ kāmasthaṃ
mūlādhārasthaṃ vibhāvya tataḥ kāmamadhyasthaṃ svādhiṣṭhānasthaṃ
vibhāvya paścātkāmodareṇa maṇipūrodareṇa puṭitaṃ vicintya tadanu
kāmenānāhatena veṣṭitaṃ kāmayeccintayet | tataḥ kāmeṣu
kaṇṭhavadanabhrūmadhyalalāṭabrahmarandhreṣu kāmaṃ yathecchaṃ
sādhyaṃ krameṇa nikṣiptaṃ vibhāvayet | iti navasu sthaleṣu
sādhyavibhāvanamekaḥ prayogaḥ | prayogāntaramāha-kāmena kāmitamiti
| kāmena svecchayoktanavakānyatamasthale kāmitaṃ cintitaṃ kṛtvā kāmasthaṃ svecchāviṣayaṃ kṣobhayedityartha ityāhuḥ | pare tu kāmaṃ
hsīṃkāraṃ mūlādhāre brahmarandhre ca saṃcintyādhasthena
jvālābhirdahyamānaṃ sādhyamuparisthenāmṛtadhārābhiḥ plāvyamānaṃ cintayet | evameva manmathakaṃdarpābhyāṃ pratyekaṃ
dahyamānaṃ plāvyamānaṃ ca cintayet | so'yaṃ
kāmasthamityādipadatrayasyārthaḥ | kāmena kāmayetkāmam |
pūrvoktabījatrayeṇa sādhyamuktarītyā vaśayet | kāmaṃ kāmeṣu
vikṣipet | makaradhvajaṃ ṣaḍādhāreṣvapi nikṣipya dahanāplāvane kuryāt
| mīnaketunā'nāhata eva sādhyaṃ veṣṭitaṃ kṛtvā kāmasthamiṣayaṃ
kṣobhayedityartha iti vadanti | tadubhayaṃ śiṣyapratāraṇamātramiti
manīṣiṇa eva jānantu | anye tu - kāmarājakūṭasādhanaprakaraṇe
pāṭhālliṅgādanyatra kāmapadaiḥ prakṛtavidyādvitīyakūṭameva
grāhyamityāhuḥ | tatpūrvopadarśitaspaṣṭatarajñānārṇavavacanavirodhādanādeyam |
śrutivirodho'pi yathā - athātaḥ kāmakalācakraṃ vyākhyāsyāmo hrīṃ
klīṃ aiṃ blūṃ strīṃ ete pañca kāmāḥ sarvacakraṃ vyāpya vartante
madhyamaṃ kāmaṃ sarvāvasāne saṃpuṭīkṛtya blūṃkāreṇa vyāptaṃ
saṃpuṭaṣaṭcakraṃ kṛtvā'dimadvayena madhyavartinaṃ sādhyaṃ
baddhvā bhūrje yajati taccakraṃ yo vetti sa sakalalokaṃ karṣati sa
sarvaviṣaṃ stambhayati nīlīyutaṃ ca śatrūnmārayati gatiṃ stambhayati
lākṣāyutaṃ kṛtvā sakalalokaṃ vaśī karotīti | tataśca mūle kṣobhayediti
padamākarṣaṇādiphalopalakṣaṇaṃ vyākhyeyam || 46 || 47 ||
kāmarājabījasādhanopasaṃhārapūrvakaṃ śaktibījasādhanaṃ
pratijānīte -
etaddhi devadeveśi kāmarājasya sādhanam |
pravakṣyāmi samāsena śaktibījasya sādhanam || 48 ||
spaṣṭam || 48 ||
p. 170) vāgbhavādisādhana iva śaktisādhane
rūpādikṛtaviśeṣābhāvānmantrasādhanasāmānyaprakāra evāsyāḥ sādhane prakāra ityabhipretya puraścaraṇe dhyeyadevyā icchāśakteḥ svarūpaniṣkarṣamātramāha -
śaktibījasvarūpā tu sṛṣṭvā saṃharate yadā |
tripurasundari sarvaṃ jagatsṛṣṭvā paripālya saṃhāronmukhī yadā
bhavati tadā tādṛśasaṃjihīrṣāṃ pravṛttinimittīkṛtya
śaktibījapadavācyatāṃ saiva pratipadyata ityarthaḥ | puraścaraṇakāle'syā dhyānamuktaṃ jñānārṇave -
sṛṣṭisaṃhāraparyantaṃ śarīre cintayetparām |
sravatpīyuṣadhārābhirvarṣantīṃ viṣahāriṇīm ||
hemaprabhābhāsamānāṃ vidyunnikarasuprabhām |
sphuraccandrakalāpūrṇaṃ kalaśaṃ varadābhaye ||
jñānamudrāṃ ca dadhatīṃ sākṣādamṛtarūpiṇīm | iti |
atra tantre kūṭatraye'pi dhyānānuktiruktadhyānamātreṇa nirvāhaṃ
dhvanayati |
evaṃ puraścaraṇamuktvā siddhamantrasya kāmyaprayogamāha -
sṛṣṭisaṃhāraparyantaṃ śarīre paricintayet || 49 ||
kulapadmādakulapadmaparyantaṃ kuṇḍalinyāḥ prayāṇaṃ sṛṣṭiḥ | akulapadmātkulapadmaparyantaṃ parāvartanaṃ saṃhāraḥ | tayoravadhiṃ
svaśarīre cintayet || 49 ||
etasya phalamāha tribhiḥ -
tato bhavati deveśi vainateya ivāparaḥ | nāgānāṃ darśanādeva jaḍīkaraṇakārakaḥ || 50 ||
dehināmamṛtāsāradhīradhārādharopamaḥ | sthirakṛtrimaśaṅkādiviṣopaviṣanāśanaḥ || 51 ||
duṣṭavyādhigrahānīkaḍākinīrūpikāgaṇaiḥ | bhūtapretapiśācādyaistrinetra iva dṛśyate || 52 ||
jaṅgamaviṣavatsthāvarādīnyapi haratītyāha - sthireti | sthiraṃ
kākolādi,
p. 171) kṛtrimaṃ dravyayogodbhavaṃ, śaṅkā mayedaṃ bhakṣitamiti
bhramaḥ | tasyāpyupadravakāritvādviṣatvam | nāgādiviṣāṇi
mahāviṣāṇi, kṛmyantarabhavānyupaviṣāṇi | trinetra iveti tu
parikarāṅkurālaṃkāreṇa pralayakālāgnisāhityābhiprāyagarbhaṃ
sattannāṃśakatvaṃ dhvanayati | sugamamanyat || 50 || 51 || 52 ||
atha kūṭatrayasādhyaṃ prayogamāha -
athavā yena vidyeyaṃ paripūrṇā vicintyate |
janmamaṇḍalahṛtpadmamukhamaṇḍalamadhyagā || 53 ||
kevalaiva maheśāni padmarāgasamaprabhā |
tasyāṣṭaguṇamaiśvaryamacirātsaṃpravartate || 54 ||
kūṭatrayasya prātisvikasādhanottaraṃ kriyamāṇāḥ pūrvoktāḥ prayogā ekaikakūṭenaiva bhavanti | ayaṃ tu prayogastrayāṇāṃ
kūṭānāṃ melanena bhavati | ata eva caikaikakūṭasyoktarītyā pratyekaṃ
kṛtapuraścaraṇatrayasyaivātrādhikāraḥ | na punaḥ saṃpūrṇavidyāpuraścaraṇottaramevātrādhikāra iti bhramitavyam |
tathātva uttarapaṭala eva tatpuraścaraṇasya kathanīyatāpatteḥ | ata
evātrāthavetyuktiḥ kevalaivetyuktiśca saṃgacchate | paripūrṇā vidyetyuktistu kūṭatrayasamuccaye satyarthātparipūrṇaiva
bhavatītyāśayeneti jñeyam | ata evārṇave'tha trikūṭā saṃpūrṇetyatra
trikūṭeti viśeṣaṇamuktārthadyotakaṃ satsārthakam | etena pañcamapaṭale
vaktuṃ yogyo'pi prasaṅgātsvatantratvāccehaiva paraśivenokta iti
samādhānamapāstam | athaveti | pratyekaṃ kūṭatrayaṃ sādhitavatā
pratyekaṃ voktarītyā kūṭāni kāmanāyāṃ viniyojanīyāni
vakṣyamāṇarītyā samuccityaiva vā viniyojyānītyarthaḥ | paripūrṇā parasparasamuccitakūṭatrayā | janmamaṇḍalaṃ mūlādhārapadmam |
hṛtpadmamanāhatapadmam | mukhamaṇḍalamadhyamājñāpadmam | etāni
trīṇi sthānāni gachatīti tathā | triṣu sthaleṣu krameṇa trīṇi kūṭāni
padmarāgaprabhāṇyeva cintanīyānītyarthaḥ | paraṃ tu
pūrvakūṭasādhanānantaraṃ sma(sva)sthanā(lā)vadhi spaṣṭaṃ
cintanīyam | tṛtīyaṃ tu brahmarandhrāvadhi |
p. 172) ata eva jñānārṇave
pratyekakūṭamuttarottarakūṭasādhanānantaraṃ smaryate -
atha trikūṭā saṃpūrṇā mahātripurasundarī |
cintitā sādhakasyā'śu trailokyavaśakāriṇī ||
krameṇa nābhihṛdvaktramaṇḍalasthā'ruṇaprabhā |
padmarāgamaṇisvacchā cintanātsuravandite ||
tasyāṣṭaguṇamaiśvaryaṃ saubhāgyaṃ ca prajāyate || iti |
atha nābhimaṇḍale vāgbhavacintanoktiruktarītyā
mūlādhāracintanoktyā na virudhyate | idaṃ ca
ṛjuvimarśinyanusāreṇoktam | artharatnāvalyāṃ tu mūle'pi
nābhimaṇḍaletyeva pāṭha ādṛtaḥ | kevalaiveti pūrṇavidyāpuraścaraṇaṃ
vakṣyamāṇaṃ vinaivetyarthaḥ | aṣṭaguṇamaṇimādivaśitvāntam | ye tu
kūṭatrayasya cintane rūpabhedamāhuste tantrāntarāvirodhe'pi
prakṛtaprayoge tathātve mānābhāvādupekṣyāḥ || 53 || 54 ||
atha trikūṭābījāni pratyekaṃ sādhitavatāmatisulabhasādhyāni
katicitphalāni pañcabhirāha-
manasā saṃsmaratyasyā yadi nāmāpi sādhakaḥ | tadaiva mātṛkācakre vidito bhavati priye || 55 ||
yadaiva japate vidyāṃ mahātripurasundarīm |
tadaiva mātṛcakrājñā saṃkrāmatyasya vigrahe || 56 ||
sarvāsāṃ sarvasaṃsthānāṃ yoginīnāṃ bhavetpriyaḥ | putravatparameśāni dhyānādeva hi sādhakaḥ || 57 ||
yadā tu parameśāni paripūrṇāṃ prapūjayet |
prayacchanti tadaivāsya khecarīṃ siddhimuttamām || 58 ||
catuḥṣaṣṭiryataḥ koṭyo yoginīnāṃ mahaujasām |
cakrametatsamāśritya saṃsthitā vīravandite || 59 ||
etannāmno mānasasmaraṇamātreṇa
mātṛkācakrasārasvatasamūhaviṣaye vidito
p. 173) jñānavān | atha vā mātṝṇāṃ maṇḍale prasiddha ityarthaḥ | asyā
japamātreṇa mātṝṇāmājñā sādhake saṃkrāmati | ājñā kaleti kecit |
mantrasiddhirityanye | mātṝṇāmājñā yathā lokeṣvapratihatā
tatha'syāpītyapare | vastutastu - jñānārṇave dīkṣāprakaraṇe -
dṛṣṭyā'valokayettaṃ tu dṛṣṭyā dṛṣṭiṃ pramelayet |
ājñāsaṃkramaṇaṃ kuryādyāvanniścalatā bhavet ||
ityatroktamājñāsaṃkramaṇanāmakaṃ yadguroḥ kṛtyaṃ tanmātara
eva svayaṃ kurvantītyarthaḥ | śrīguruḥ śiṣyadṛṣṭyantaḥ svadṛṣṭyā paśyanyogamahimnā svatanoḥ sakāśātsvacaitanyaṃ svanetradvārā
bahirniṣkāśya śiṣyanetradvārā taccaitanyarūpaḥ svayaṃ śiṣyasya mano
vedhayet | tadidamājñāsaṃkramaṇaṃ gurumukhaikavedyaṃ rahasyam |
asyā dhyānamātrātsarvāsāṃ yoginīnāmasminputravātsalyaṃ bhavati |
sarvasaṃsthānāṃ bhūjalākāśapātālādinivāsinīnām |
asyāścakrapūjanamātreṇa khecarīsiddhiḥ | paripūrṇāṃ
prapūjayedityanena tatpratimāyāḥ pūjā mā prasāṅkṣīdata āha-
catuḥṣaṣṭiriti | ekaikamiti śeṣaḥ | trailokyamohanādisarvānandamayāntacakranavake praticakraṃ catuḥṣaṣṭiḥ koṭyo yoginyaḥ santītyarthasya tantrarāje spaṣṭatvāt || 55 || 56 || 57 || 58 || 59
||
īdṛśasyaiva prayogāntaramāha -
ādau saṃbandhini pade madhye bījāṣṭakaṃ bahiḥ | kalāṃ dhyātvā'ṅganāraṅge jāyate'naṅgavatpriyaḥ || 60 ||
atra yadyapyādimadhyānteṣu vyavasthayā kiṃcidbidhīyata iti
vākyacchāyayā bhāsate tathā'pi vṛddhairanyathā vyākhyātam | ādau
saṃbandhini pade prathamaniṣpanne cakre navayonicakra iti yāvat |
śrīcakralekhanāvasare tāvata evā'dau niṣpannatvāt | madhye bindusthāne |
kalāṃ kāmakalām | bahiraṣṭayoniṣu bījāṣṭakaṃ
vaśinyādibījāṣṭakaṃ cetyevamaṅganāyā raṅge yonimadhye vicintya
svayaṃ tasyā anaṅgavatpriyo bhavatītyarthaḥ | jñānārṇave tvatraiva
śloke kāmarāja ivāpara iti caturthaścaraṇaḥ paṭhyata ityeva viśeṣaḥ | atra
binducintanaṃ nāsti | kāmakalayā tasyāpoditatvāt || 60 ||
p. 174) evaṃ kaṇṭharaveṇoktānekādaśa praśnānsamādhāya cakāreṇa
kroḍīkṛtānanyānpraśnānsamādhatte -
karaśuddhyādividyānāmekaikaṃ parameśvari |
rudrayāmalatantre tu karma proktaṃ mayā purā || 61 ||
pūrvamasminneva tantra uddhṛtānāmapi karaśuddhyādividyānāṃ
puraścaraṇaṃ kāmyakarmāṇi ca nātra kathanīyāni | asya tantrasya
pradhānavidyārthameva pravṛtteḥ | anyāsāmuddhāramātraṃ
tvāvaśyakaṃ tāsāmihāṅgatvena viniyogāt | rudrayāmalatantrasya tu
bahudevatāviṣayakatvāttatraivaitāsāṃ vidyānāṃ sādhanādikaṃ karma
mayā pratyekaṃ puraiva kathitaṃ tāvanmātropāsakaistadeva tantraṃ
draṣṭavyamiti bhāvaḥ | ekaikapadaṃ pratyekārthakam |
rudrayāmaloktastāsāṃ sādhanaprakāraḥ sundaryupāstāvanupayuktatvādvistṛtatvāccātmābhirapi neha pradarśitaḥ || 61 ||
atha śivaśaktyorāyudhabījānyuddidhīrṣustatprabhāvaṃ varṇayati -
mādanairmadano bhūtvā pāśāṅkuśadhanuḥśaraiḥ | kṣobhayetsvargabhūrlokapātālatalayoṣitaḥ || 62 ||
tathaiva śāktairdeveśi tripurīkṛtavigrahaḥ | sādhayetsiddhagandharvadevavidyādharānapi || 63 ||
madanaḥ śivakāmeśvaraḥ | tatsaṃbandhibhirmādanaiḥ | śaktistripurasundarī tatsaṃbandhibhiḥ śāktaiḥ | śaivāyudhamantrasādhanātstriyo vaśyā bhavanti |
śāktāyudhamantrasādhanātpuruṣā iti bhāvaḥ || 62 || 63 ||
tatra śāktā mahāvajraprastāre janitāḥ śarāḥ | mādanāstvādiparataḥ sarvādhastānniyojitāḥ || 64 ||
mahāvajraprastāranāmā tantraviśeṣaḥ | tasmiṃstantre,
sarvādhastātsarvamantroddhārānte, ādiparataḥ śāktā mādanāśca
śarā janitāḥ | ādau śaktibāṇabījānyuddhṛtya
paścācchivabāṇabījānyuddhṛtānītyartha iti prāñco vyācakṣate |
vastutastu-prakṛtatantra ādicatuḥśatītaḥ parā yā catuḥśatī tasyāṃ
sarvānte śāktāḥ śarā uddhṛtā ityarthaḥ | uttaratantrānta uddhariṣyanta iti
yāvat |
p. 175) mādanāstu tantrāntara uddhṛtāstatraiva draṣṭavyā iti vyākhyātuṃ
yuktam | uttaratantrānte śaktibāṇabījānāmuddhāradarśanāt | tantrāntare
taduddhāro yathā -
thāntadvayaṃ samālikhya vahnisaṃsthaṃ krameṇa tu |
mukhavṛttena netreṇa bindunoparibhūṣitam ||
bāṇadvayamidaṃ proktaṃ mādanaṃ bhūmisaṃsthitam |
caturthasvarabindvāḍhyaṃ nādarūpaṃ varānane |
phāntaṃ śakreṇa saṃyuktaṃ vāmakarṇavibhūṣitam ||
bindunādasamāyuktaṃ sargavāṃścandramāḥ priye |
pañca bāṇānimānviddhi nāmāni śṛṇu pārvati ||
kṣobhaṇo drāvaṇo devi tathā'karṣaṇasaṃjñakaḥ | vaśyonmādau krameṇaiva nāmāni parameśvari || iti |
asyārthaḥ - thānto dakārastaddvayaṃ vahnisaṃsthaṃ
rephārūḍhaṃ kṛtvā tayorādyaṃ mukhavṛttenā'kāreṇa dvitīyaṃ tu
netreṇa vāmanetreṇa dīrghekāreṇa yojayitvā sabindukau kuryāt | drāṃ
drīmiti siddhaṃ bījadvayam | mādanaṃ kakāro bhūmisaṃsthitaṃ
lakārārūḍhaṃ turyasvarabindunādairyutaṃ klīm | phāntaṃ bakāraḥ | śakreṇa lakāreṇa vāmakarṇena ṣaṣṭhasvareṇa bindunādābhyāṃ ca
yuktaṃ blūm | candramāḥ sakāraḥ sargavānvisargasahitaḥ saḥ | evaṃ
pañca bījāni || 64 ||
śivaśaktyoḥ pāśabīje uddharati -
ādyantago mahāpāśaḥ pauruṣeyaḥ prakīrtitaḥ | rudraśaktiḥ kuṇḍalākhyā māyā strīpāśa ucyate || 65 ||
ādirmātṛkāprathamo'kārastasyāntaga ākāraḥ pauruṣeyaḥ puruṣasaṃbandhī mahāpāśaḥ | binduyogaprāptistu pūrvamevoktā na
vismartavyā | rudraḥ śiva eva śaktiḥ sāmarthyaṃ yasya sa hakāra iti kecit |
rudre śaktiryasya varṇasya sa rudravācako hakāra iti yuktam |
kuṇḍalavānkuṇḍalaḥ | matvarthīyo'cpratyayaḥ | tena kuṇḍalī sarpa
ityarthaḥ | tasyākhyā yasya tādṛśo bhujaṃgeśo bhujaṃgeśo rephaḥ | śrīkaṇṭhādinyāse hi rephasthāne bhujaṃgeśo nyasyate | tena
kuṇḍalākhyaśabdena
p. 176) repho gṛhyate | māyā, īkāraḥ | tena bhuvaneśvarībījameva
strīpāśa ityartha iti prāñcaḥ | vastutastu - māyāpadenaiva
saṃpūrṇabījasya lābhasaṃbhavānneyaṃ kusṛṣṭhiryuktā |
kuṇḍalākhyetistrīliṅgānupaṣattiśca syāt | ato rudrasyaivāparā śaktiḥ kuṇḍalinītyucyata | tadabhinneti māyāyāḥ stutiḥ | athavā kuṇḍalaṃ
dūrīkaraṇam | saṃhāra iti yāvat | viṣamā kuṇḍalanāmivāpitā | tadā
vidhiḥ kuṇḍalanāṃ vidhorapīti prayogāt | tena śivaniṣṭhā saṃhārākhyā śaktirityarthaḥ hṛñharaṇa iti dhātoreva
hrīṃbījaniṣpatteriti || 65 ||
cāpāṅkuśāvuddharati -
turīyamaruṇāvarge dvitīyamapi pārvati |
puṃstrīkodaṇḍayugalaṃ kāmo'gnirvyāpako'ṅkuśaḥ || 66 ||
vaśinyādyaṣṭake'ruṇāvargastavargaḥ | tatra caturthamakṣaraṃ
dhaṃ śivadhanuḥ | dvitīyaṃ thaṃ śaktidhanuḥ | kāmaḥ kakāraḥ | agnī
rephaḥ | vyāpakastrayodaśasvaraḥ saṃpradāyādbinduścetyartha iti
prāñcaḥ | atra vyāpakaśabdasya trayodaśasvarabodhakatve kośo mṛgyaḥ | vastutastu - praṇavādhikāre sarvabījotpādakaṃ ceti
nandanīyamātṛkākośadarśanātpraṇava eveha
sarvotpādakatvādvyāpakaśabdena parāmṛśyate | tena bindvarthaṃ
saṃpradāyo'pi na prārthanīya iti | ekameva cedamaṅkuśabījaṃ
strīpuṃsayorubhayorapi viśeṣānukteriti prāmāṇikāḥ | tena
ṣaṣṭhasvaratrayodaśasvarabhedenātrāpi dvaividhyaṃ
vadanvidyānandanāthaḥ kiṃmūlaka iti vicāryam || 66 ||
athā'yudhabījavanmudrāṇāmapi bījāni kuto
noddhṛtānītyāśaṅkyā'ha -
mudrā yāstripurāyāstu devi siddhyaṣṭakānvitāḥ | tā eva sarvacakreṣu pūjākāle pradarśayet || 67 ||
tripurāsaṃbandhinyo yā mudrāstāḥ svarūpeṇaiva
siddhyaṣṭakapradā na punarmantrasādhanādisāpekṣatayā | ataḥ pūjākāle praticakraṃ tā eva pradarśayet | evakāreṇa
mantrānāvaśyakatvadhvananādamantrakameva pradarśayedityarthaḥ | kecittu-mudrāpradarśanavidhimātrametaditi vyācakṣāṇā mantrarāhityasāhityayorudāsīna evāyaṃ śloka iti manyante | pare tu
siddhayo'ṇimādidaśakam | aṣṭakaṃ brāhmyādyaṣṭakam |
ābhyāmanvitā ityanena tatpūjanottarakāla ucyate | prapūjayedityeva tu
pāṭhaḥ |
p. 177) tena kālaviśiṣṭamudrāpūjāvidhirevāyamityāhuḥ | paraṃ tu
prakṛtapaṭale mantrasādhanakathanaprakaraṇe
mudrādarśanapūjanavidhyorasaṃgatatvasya kaḥ parihāra iti vicāryam |
siddhyaṣṭakānvitā ityanena kālabodhanaṃ kliṣṭaṃ ca | prathamapaṭalānte
mudrāpradarśanasyāṣṭamapaṭalānte tatpūjanasya ca kathanātpunaruktaṃ
ca || 67 ||
nanu karaśuddhyādividyānāṃ sādhanādiprakārastantrāntara
ivehāpi kuto na varṇyata ityata āha -
ataḥ pradhānavidheyaṃ tripurā parameśvarī |
naitasyāḥ sadṛśī kācidvidyā deveśi vidyate || 68 ||
ata iti nirdhāraṇaṣaṣṭhyāstasiḥ | etattantra uddhṛtānāmāsāṃ
vidyānāṃ madhya iyaṃ tripurā pradhānavidyā | anyā aṅgabhūtāḥ | tena
pradhānavidyopāstiprakaraṇe'ṅgavidyopāstikathanasyāsaṃgatatvāpattest
ā iha na varṇitā iti bhāvaḥ | na kevalamiyamāsveva pradhānā, api tu
sarvamantreṣvapītyāha - naitasyā iti || 68 ||
ata eva harismarayoretadupāstikṛtameva
mohinīrūpadhāraṇakartṛtvādirūpaṃ māhātmyaṃ
brahmāṇḍapurāṇakālikāpurāṇayoḥ krameṇa smaryata ityāha -
etāmeva purā'rādhya vidyāṃ trailokyamohinīm |
trailokyamohanaṃ rūpamakārṣīdbhagavānhariḥ || 69 ||
kāmadevo'pi deveśi mahātripurasundarīm |
samārādhyābhavalloke sarvasaubhāgyasundaraḥ || 70 ||
etacchralokadvayavivaraṇapara eva bhagavatpādaiḥ saundaryalaharyāṃ
haristvāmārādhya praṇatajanasaubhāgyajananīmiti śloka uktaḥ | uktaṃ ca
jñānārṇave -
etāmārādhya deveśi kāmaḥ saubhāgyasundaraḥ | hariśca parameśāni tripurārādhanātpriye |
trailokyamohano bhūtvā sthitikartā'bhavatsadā |
etatsamārādhanāttu brahmā sṛṣṭikaro'bhavat ||
candrasūryau varārohe sṛṣṭisaṃhārakārakau || iti || 69 || 70 ||
p. 178) etasyā vidyāyā atyuttamatvādevātyuttamo'pyahamasyā
upāsako'smītyāha -
mayā'pyetadvratasthena kriyate'dyāpi suvrate |
japyaṃ trisaṃdhyametasyāstadetatpadasiddhaye || 71 ||
trisaṃdhyaṃ saṃdhyāvandanākhyakarmatrayakāle | etadvratasthena
pratyakṣaparidṛśyamānasnānādiniyamayuktena mayā'pi
karmapāśavinirmuktenāpi lokasaṃgrahārthaṃ japyaṃ kriyate'to'nyena
karmapāśabaddhena lokenedṛśavratagrahaṇapūrvakaṃ
saṃdhyāvandanādikarmāṇi japaviśiṣṭāni yāvajjīvaṃ kartavyāni |
tadbrahmarūpaṃ yadetatpadaṃ madabhinnaṃ sthānaṃ tasya siddhaye
prāptyartham | asmiṃstantre'yameva snānasaṃdhyādikarmavidhiḥ | taditikartavyatā tu kalpasūtrādgrāhyetyuktaṃ prāk || 71 ||
idānīṃ cakrarājasyārcanabhedānphalasahitānāha -
madhyaprapūjanāddevi vākpatirjāyate naraḥ | tathaivāparakaṃdarpo bāhyamadhyāntapūjanāt || 72 ||
sarveṇa sarvadā sarvadevīyuktena pārvati |
sādhayetkhecarīṃ siddhimaṇimādiguṇānvitām || 73 ||
iti śrīnityāṣoḍaśikārṇavasya caturthaḥ paṭalaḥ |
tantrarāje hi pūjābhedaḥ pañcavidha uktaḥ -
pūjāviśeṣāndeveśi śṛṇu nityakramoditān |
aśaktānāṃ tu vistāre tathā'patsu ca śasyate ||
anyathā'narthakādi syātsaṃkocārcanamīśvari |
hetibhirmadhyamādyaṃ syāddvitīyaṃ navayoniṣu ||
caturdaśārānmadhyāntā caturthaṃ proktarūpataḥ | pañcamaṃ sarvaduḥkhārtināśanaṃ vāñchitapradam |
tatprakāraṃ tu deveśi kurukullārcane śṛṇu ||
iti pañcaprakārā'rcā proktā sarvārthasiddhidā || iti |
p. 179) āyudhādibindvantā 1 vaśinyādibindvantā 2
caturdaśārādibindvantā 3 bhūgṛhādibindvantā ceti caturvidhā pūjā |
pañcamī pūjā tu kurukullāpaṭale vakṣyate | sā ca
bhūgṛhāṣṭadalanavayonipūjārūpā | āsvekā saṃpūrṇaiva |
anyāścatasraḥ saṃkṣiptāḥ | vistṛtapūjāsamarthasya saṃkṣiptārcanena na
phalaṃ pratyutānarthāyeti samudāyārthaḥ | evaṃ sati mūle vidhīyamāne
madhyacakrārcanabāhyamadhyārcanasarvārcanabhedena traividhye
madhyārcanapadenā'yudhārcanaṃ navayonyarcanaṃ vā pratipādyata iti
vyākhyātuṃ yuktam | tena yadṛjuvimarśinyāmuktaṃ
trikoṇabindugatadevatācatuṣṭayamātrapūjanameva madhyapadenocyata iti
tanmānābhāvādanādeyam | vastutastu ṣaṣṭhe paṭale -
navayonyātmakamidaṃ cidānandaghanaṃ mahat |
cakraṃ navātmakamidaṃ navadhābhinnamantrakam ||
iti vacanena navayonicakramātrasyaiva
trailokyamohanādisarvānandamayāntacakrātmakatāyā
vakṣyamāṇatvādihatyamadhyapadena navayonyātmakaṃ cakrameva
grāhyam | evaṃ bāhyamadhyārcanapadena manvasrādibindvantapūjā
vivakṣitā | madhyapadenaṃ navayonirūpasaṃhāracakrasya bāhyapadena
tadbahiḥsthitasthiticakrasya copādātuṃ yuktatvāt |
trikoṇe baindavaṃ śliṣṭamaṣṭāre'ṣṭadalāmbujam |
daśārayoḥ ṣoḍaśāraṃ bhūgṛhaṃ bhuvanāsrake ||
iti vacanānuguṇyenāsyaiva sarvacakratvena pūrvaṃ vyavahṛtatvācca
| tena yatsundarīmahodayakāreṇoktaṃ bāhyamadhyagatapadena
sthiticakramātramucyata iti, yadapi ratnāvalyāmuktaṃ
ṣoḍaśārādyantardaśārāntavihitaṃ cakraṃ madhyapadenocyate
ṣoḍaśadalāṣṭadalapadmamātravinirmuktaṃ tu
bāhyamadhyagatapadenocyata iti, tadubhayamapi parāstam | ṣaṣṭhe paṭale
vakṣyamāṇasya cakratraividhyasyājñānenaivedṛśokteḥ | tasya padasya
tāvanmātre rūḍhau svenāpi pramāṇāntarasyālekhanācca |
prathamapakṣe pradhānadevatāpūjānāpatteśca |
madhyāntetyatrāntapadamavadhyarthakam |
bāhyānmadhyaparyantamityarthaḥ | sarvadevīyuktena, aṇimādiśaktiyuktena
| spaṣṭamanyat | jñānārṇave'pi traividhyamevoktam -
cakraṃ samarcayeddevi sakalaṃ niyatavrataḥ | bāhyamadhyagataṃ vā'pi madhyaṃ vā cakramarcayet || iti |
p. 180) atrā'dau navā'varaṇāni | tadabhāve manvasrādiṣaḍāvaraṇāni |
tadayoge trīṇyāvaraṇāni pūjayedityarthaḥ | idaṃ ca
saṃkṣiptārcanadvayaṃ prathamapaṭalānta eva saṃgatamapi noktam |
tatroktau hi cakrasādhanādiṣvapi taduttaraṃ kathyamānatvādarcana
āvaraṇavikalpaḥ prāpyate | ato mukhyapakṣa eva cakrasādhanādiṣu yathā
syādityevamarthaṃ tāvanmātrasyaiva tatroktau mukhyārcanasāpekṣeṣu
karmasāmānyeṣu gauṇārcanakathanasyāvasara
ityāśayenātraivārcanavibhāgaḥ kṛta iti sarvaṃ śivam || 72 || 73 ||
iti śrībhāskaronnīte nityāṣoḍaśikāmbudheḥ | vyākhyāne setubandhākhye viśrāmo'bhūccaturthakaḥ || 4 ||
śrīgurucaraṇārabindamilindo'ham || śrīḥ ||
atha pañcamo viśrāmaḥ |
evaṃ trisaptatyā ślokaiścaturthapaṭalena
bījasādhanādirahasyajātaṃ pratipādyāvasaraprāptaṃ
mantrasādhanādikaṃ vivakṣurvṛttakathanapūrvakaṃ
bartiṣyamāṇapraśnamavatārayati -
śrīdevyuvāca - sarvametattvayā proktaṃ tripurājñānamuttamam |
kāmatattvavidhijñānaṃ mokṣatattvapadāvadhi || 1 ||
idānīṃ japahomānāṃ vidhānaṃ vada śaṃkara |
yenānuṣṭhitamātreṇa mandabhāgyo'pi sidhyati || 2 ||
kāmaḥ paraśivastasya tattvaṃ vāstavasvarūpaṃ tasya vidhiḥ prakāraḥ sopapattikamiti yāvat | mokṣātmakaṃ tattvaṃ bhāvo
brahmabhāvaḥ | sa eva padaṃ tadavadhi | athavā kāma iti
trivargopalakṣaṇam | caturvidhapuruṣārthasadhanajñānamuktam |
sāṃprataṃ japahomādiprakāraṃ vada | yena puraścaraṇena
daivahīnasyāpi mantrasiddhirbhavati kimutānyeṣāṃ vaktavyam || 1 || 2 ||
p. 181) śrībhairava uvāca -
śṛṇu devi pravakṣyāmi tripurāmantrasādhanam |
japahomavidhānaṃ ca samīhitaphalapradam || 3 ||
mantrasādhane hi dvāvupāyau yāvajjīvaṃ niyato japaḥ puraścaraṇarūpaśca | aihike kāmyaprayoge tu puraścaraṇaṃ vinā
nādhikāraḥ | āmuṣmikamātrārthe puraścaraṇaṃ vinā'pi
nityajapamātreṇa nirvāha iti sthitiḥ || 3 ||
tatrā'dyamāha -
cakramabhyarcya sakalaṃ vidhivatparameśvari |
madhyaṃ vā kevalaṃ devi bāhyamadhyagataṃ ca vā || 4 ||
tadagrasaṃsthito mantrī sahasraṃ yadi vā japet |
vratasthaḥ parameśāni tato'nantaphalaṃ bhavet || 5 ||
trividhacakrārcaneṣu pūrvokteṣu śaktyanusāreṇaikaṃ kṛtvā pratyahaṃ sahasraṃ niyamaviśiṣṭo japedityarthaḥ | atra śloke yadi
vetyuktisvārasyāditthaṃ vyākhyātam | yadi tu vratastha itipadasyottaraśloka
ārabhetetipadasya ca svārasyamavalokyate tadā
jñānārṇavaikavākyatvāya puraścaraṇajapārambhamātraparamiti tu
dvitīyapaṭaloktamāstheyam | kecittu yonimudrāmābadhya yo japo
mantradoṣanirāsārthatvena sakṛtsahasrasaṃkhyākastantreṣu vihito dṛśyate
sa tāvanmātra eveha puraścaraṇatvena vidhīyata ityāhuḥ | tadbahūnāmasaṃmataṃ nirmānatvāt || 4 || 5 ||
madhyacakramātrapūjane'pyasamarthasyā'ha -
dhyātvā vā hṛdgataṃ cakraṃ tatrasthāṃ parameśvarīm |
pūrvoktadhyānayogena saṃcintya japamārabhet || 6 ||
pūrvaṃ prathamapaṭala uktaṃ tataḥ padmanibhāmityādinā'bhihitam || 6 ||
svarabhedena japabhedānāha -
nigadenopāṃśunā vā mānasenāpi suvrate |
pūrvoktanyāsasaṃyukto mudrāsaṃnaddhavigrahaḥ || 7 ||
nitarāṃ gadyata iti nigadaḥ | uccairnigadenetiśrutivihitoccāraṇenetyarthaḥ | upāṃśunā
svakarṇamātragocareṇa, mānasena manasaivoccāritairakṣaraiḥ | taduktaṃ
jñānārṇave -
p. 182) nigadaḥ parameśāni spaṣṭavācā nigadyate |
avyaktastu sphuradvakttra upāṃśuḥ parikīrtitaḥ ||
mānasastu varārohe cittāntargatarūpavān || iti |
eteṣu triṣūttarottaramadhikaphalam | uktaṃ ca -
vidhiyajñājjapo yajño viśiṣṭo daśabhirguṇaiḥ | upāṃśuḥ syācchataguṇaḥ sahasro mānasaḥ smṛtaḥ || iti |
japa mānasa itidhātvarthānuguṇyādantyo mukhyo'nyau tu gauṇāviti
draṣṭavyam | pūrvoktā nyāsā vaśinyādayaḥ | mudrā yonimudrā
gurumukhaikavedyā || 7 ||
japopayoginīṃ mālāmāha -
muktāphalāmalamaṇisphītavaidūryasaṃbhavām |
putrajīvakapadmākṣarudrākṣaskaṭikodbhavām || 8 ||
pravālapadmarāgādiraktacandananirmitām |
kuṅkumāgurukarpūramṛganābhivibhāvitām || 9 ||
akṣamālāṃ samāhṛtya tripurīkṛtavigrahaḥ |
padmarāgādītyādipadena māṇikyaharikādiparigrahaḥ | kuṅkumādinā vibhāvanaṃ tu mālāsaṃskāropalakṣaṇam | akṣamālāṃ
prapūjyātha candanena vilepayediti jñānārṇavāt | eteṣāṃ
maṇibhedānāṃ phalabhedasyā'gamāntareṣu kathane'pi
saṃyogapṛthaktvārthatvaṃ jñeyam | tathā ca jñānārṇave -
atha muktāphalamayī sāmrājyaphaladāyinī |
tathā muktāphalamayī tathā sphaṭikanirmitā ||
rudrākṣamālikā mokṣe bhavetsarvasamṛddhidā |
pravālamālikā vaśye sarvakāryārthasādhikā ||
māṇikyamālā vimalā sāmrājyaphaladāyinī |
putrajīvakamālā tu lakṣmīvidyāpradāyinī ||
padmākṣamālayā lakṣmīrjāyate ca mahadyaśaḥ | raktacandanamālā tu bhogadā vaśyadā bhavet || ityādi |
p. 183) akṣamālāpadenākārādikṣakārāntamātṛkāmālocyate |
akṣamālāṃ samāśritya mātṛkāvarṇarūpiṇīmiti jñānārṇavāt | etena
mālāmaṇisaṃkhyāyāṃ vikalpastatsaṃskārādijātaṃ ca
tantrāntarādgrāhyamityuktaṃ bhavati || 8 || 9 ||
idānīṃ navalakṣajapātmakaṃ puraścaraṇamāha sārdhaiḥ saptabhiḥ -
lakṣamekaṃ japeddevi mahāpāpaiḥ pramucyate || 10 ||
lakṣadvayena pāpāni saptajanmakṛtānyapi |
nāśayettripurā devī sādhakasya na saṃśayaḥ || 11 ||
japtvā lakṣatrayaṃ mantrī yantrito mantravigrahaḥ | pātakaṃ nāśayedāśu yadi janmasahasragam || 12 ||
japtvā vidyāṃ caturlakṣaṃ mahāvāgīśvaro bhavet |
pañcalakṣāddaridro'pi sājñādbaiśravaṇo bhavet || 13 ||
japtvā ṣaḍlakṣametasyā mahāvidyādhareśvaraḥ | japtvaiva sapta lakṣāṇi khecarīmelako bhavet || 14 ||
aṣṭalakṣapramāṇaṃ ca japtvā vidyāṃ maheśvari |
aṇimādyaṣṭasiddhīśo jāyate devapūjitaḥ || 15 ||
navalakṣapramāṇaṃ tu japtvā tripurasundarīm |
vidhivajjāyate mantrī rudramūrtirivāparaḥ || 16 ||
kartā hartā svayaṃ gauri loke'pratihataprabhaḥ | prasanno mudito dhīraḥ svacchandagatirīśvaraḥ || 17 ||
yantrito yantrātmakaśarīravān | ata eva jñānārṇave tato
lakṣatrayaṃ japtvā mantrayantrakalevara ityuktam | khecarīṇāṃ
yoginīnāṃ melaka ekīkaraṇasamarthaḥ | navalakṣajapaṃ kṛtvā rudratvaṃ
prāpnotīti śrutiṃ vyācaṣṭe-rudramūrtiriti |
svacchandagatirnikhilabrahmāṇḍeṣvapratihatagatiḥ || 10 || 11 || 12 || 13 || 14
||
15 || 16 || 17 ||
atha nigadādiṣu phalatāratamyamāha -
p. 184) nigadena tu yajjaptaṃ lakṣaṃ copāṃśunā samam |
mānasena maheśāni koṭijāpyaphalaṃ bhavet || 18 ||
eka upāṃśujapo nigadalakṣajapena samaḥ | eko mānasajapa
upāṃśukoṭijapena tulya ityarthaḥ | mānasajapetikartavyatā tvaṣṭamapaṭale
mūla evopadekṣyate || 18 ||
kṣetraviśeṣe japamāha -
yatra vā kutraciddeśe liṅgaṃ vai paścimāmukham |
svayaṃbhu bāṇaliṅgaṃ vā itaradvā'pi suvrate || 19 ||
tatra sthitvā japellakṣaṃ tripurīkṛtavigrahaḥ | tato bhavati deveśi trailokyakṣobhakārakaḥ || 20 ||
brahmāṇḍa iva piṇḍāṇḍe'pi svayaṃbhvādiliṅgānyuttarapaṭale
vakṣyante | tatparatvenaitadgranthavyākhyānaṃ ratnāvalīkārasya vyāmoha
eva | tatra sthitvetyaṃśasvārasyahāneḥ | ito'pyadhikānāṃ
sthalānāmāgamāntare'sminneva prakaraṇe kathanasyānupapatteśca |
taduktaparṇave -
yatra vā kutracidbhāge liṅgaṃ vai paścimāmukham |
svayaṃbhu bāṇaliṅgaṃ vā vṛṣaśūnyaṃ jale sthitam ||
paścimāyatanaṃ vā'tra itaradvā'pi suvrate |
śaktikṣetreṣu gaṅgāyāṃ nadyāṃ parvatamastake ||
pavitre susthale devi japedvidyāṃ prasannadhīḥ | tatra sthitvā japellakṣaṃ sākṣāddevīsvarūpakaḥ ||
tato bhavati vidyeyaṃ trailokyavaśakāriṇī | iti || 19 || 20 ||
japavidhimupasaṃhṛtya homaṃ vidhatte -
evaṃ japaṃ yathāśakti kṛtvā'dau sādhakottamaḥ | homaṃ kuryāddaśāṃśena kusumairbrahmavṛkṣajaiḥ || 21 ||
atra kṛtvetitvāpratyayena homasya japāṅgatvaṃ bodhyate |
vājapeyeneṣṭvā bṛhaspatisavena yajetetyatra vājapeyāṅgatāyā
bṛhaspatisave bodhanāt | naca homasyāpi
vighnanāśādiphalārthatvānnāṅgatvamiti vācyam | phalaśravaṇasya
bṛhaspatisave'pi
p. 185) tulyatvāt | naca
paurohityaphalakabṛhaspatisavo'ṅgabhūtāttasmādbhinna eveti vācyam |
prakṛte'pi tathākalpanopapatteḥ | prakaraṇāntaranyāyalabhyabhedasya
māsāgnihotrādāvuttaramīmāṃsakairnirastatvācca | ata evāṅgamantreṣu
phalaśravaṇamapi nārthavāda iti pakṣaḥ kāmeśvarībījoddhāre
prākpratipāditaḥ | homasyāpi prādhānyameva | sāhityamātraṃ
tvaṅgamityapi pakṣa ukta eva | pañcāṅgaṃ
puraścaraṇamityādivacanānyapyatraiva sādhakāni |
japahomatarpaṇamārjanabrāhmaṇabhojanarūpapañcāvayavakamiti
tadarthāt | hṛdayamupāṃśuyāja
ityavayavaprāyapāṭhādupāṃśuyājasya prādhānyamiti siddhāntāt |
yathāśakti sāmarthyamanatikramya | ādau japaḥ paścāddhomaḥ | sa ca
brahmavṛkṣajaiḥ kusumaiḥ palāśapuṣpairjapadaśāṃśaḥ kārya ityarthaḥ | atredaṃ vicāryaṃ puraścaraṇajapasya kiyatī saṃkhyā yaddaśāṃśo
homa ucyate, kiṃ prathamaṃ vihitaḥ sahasrajapo madhye vihita
ekādinavalakṣāntajapo'nte vihito lakṣajapaśceti trayamapi militvaikaṃ
puraścaraṇamuta trīṇyapi pratyekaṃ puraścaraṇāni athavaiteṣāṃ
madhye'nyatamamekameva dvayameva vā puraścaraṇamutaitebhyo'nyadeva
puraścaraṇamiti | tatra caramaḥ pakṣaḥ saubhāgyaratnākareṇāvalambitaḥ | tanmate lakṣatrayasya puraścaryātvāt | madhye vihitastu
ekādinavalakṣāntaḥ | saṃbhūya pañcacatvāriṃśallakṣaparimitaḥ kāmyajapa ityāhuḥ | navyāstu - ekādilakṣāṇāṃ pratyekaṃ
phalavattvakīrtanaṃ tvavayavadvārā'vayavino navalakṣajapasya
stutyarthaṃ, dvādaśakapālapuroḍāśavidherarthavādatvena
yadaṣṭākapālo bhavatītyādervaiśvānarādhikaraṇa upapādanāt |
navalakṣaprajaptā'pi tasya vidyā na
sidhyatītyāditattatstotravidhivākyaśeṣe navalakṣajapasya
mantrasiddhiphalakatvānuvādadarśanāt | ato navalakṣajapa eva
puraścaraṇamityāhuḥ | taccintyaṃ vaiśvānaraṃ dvādaśakapālaṃ
nirvapetputre jāta ityupakramya yadaṣṭākapālo
bhavatītyādibhiraṣṭādidvāpaśakapālānāṃ pṛthakpṛthakpañca
phalānyuktvā yasmiñjāta etāmiṣṭiṃ nirvapatītyupasaṃhāravākye
pañcāpi phalāni
vaiśvānareṣṭerbhavantītyuktyopakramopasaṃhārābhyāmekavākyatāprati
itestannirvāhā(yopakramopasaṃhā)-rayoradarśanena sarveṣāṃ
bhinnavākyatvopapatteḥ tataścaikalakṣadvilakṣādijapāḥ sarve'pi
p. 186) bhinnāni karmāṇi bhavantu | eteṣu caramasya navalakṣajapasya
sarvavyāpakatvena tato'piprakṛtastotrābhāve siddhyabhāvaḥ kimu tatra
nyūnajapaiḥ karmabhirityevaṃparatayā'pyuktavākyaśeṣopapatteḥ | kiṃca
bhinnakarmanavakapakṣa uttaratraivaṃ japaṃ yathāśakti kṛtvā'dau
sādhakottama iti yathāśaktivacanamupapadyate | sarvasyaikakarmatve tu na
tatsamañjasaṃ paraṃ tu pañcacatvāriṃśallakṣātmakamekaṃ karmeti
vadatāmekavākyatvasyāvaśyamaṅgīkāryatvādvaiśvānaranyāyavirodho
navyairudbhāvayituṃ yujyata eva | karmabhedapakṣe tu na tadvirodhaḥ | vastutastu - karmanavakapakṣe'nte punarlakṣajapavidhānaṃ
prathamakarmaṇā punaruktaṃ syāt | ante lakṣatrayasya vidhānamiti
ratnākarādivyākhyāne'pi tṛtīyakarmaṇā punaruktiḥ | ato madhye
navalakṣajapātmakamekameva puraścaraṇarūpam | ante
sthalaniyamaviśiṣṭamekalakṣajapātmakameva puraścaraṇatvena vidhīyata iti
yuktam | asminnapi pakṣe yathāśaktivacanasyopapatte
e(re)tadanupapattyaivā'dimadhyāntavidhibhirekaṃ karmetyutprekṣaṇaṃ
parāstam | trīṇyapi bhinnāni puraścaraṇānīti ratnāvalīpakṣastu sahasrasya
puraścaraṇatāyā nirastatvādeva nirastaḥ | antyo vidhirlakṣatrayasyeti
svīkārastu śaṃkarānandanāthādermahatsāhasamityuktam | ekalakṣajapaḥ kāmya iti pakṣe'pi yathāśaktivacanānupapattiḥ | etena śrīkramasaṃhitaika
vākyatvamapi labhyata ityādikaṃ tu dvitīyapaṭalārambha evoktaṃ,
dakṣiṇāmūrtisaṃhitāyāṃ lakṣatrayajapa ukta iti cet | tantrarāja
ekaviṃśatilakṣajapo'pyukta eveti kiṃ tena | prakṛtatantrarītyā tu dvividhaṃ
puraścaraṇamanābādhameveti | jñānārṇavo'pyasmaduktārtha eva
svarasa iti tūktameva || 21 ||
palāśakusumālābhe tvāha -
kusumbhakusumairvā'pi trimadhvaktairyathāvidhi |
tato bhavati vidyeyaṃ mahāvighnaughaghātikā || 22 ||
sarvakāmapradā devi bhuktimuktiphalapradā |
trimadhupadena kṣīramadhvājyamucyate śarkarāmadhvājyaṃ vā |
idaṃ ca palāśapuṣpapakṣe'pyanveti | tathāvidhītyanena
hometikartavyatā'nyato grāhyeti dhvanitam | bahudinasādhyajapeṣu
vighnānāmāvaśyakatvāttatparihārāya kayācitsaṃkhyayā japaṃ
p. 187) saṃsthāpya tāvaddaśāṃśahomādikaṃ samāpya
punaravaśiṣṭajapaṃ samāpayediti śiṣṭasaṃmato'rthaḥ | so'yaṃ
mahāvighnaughaghātiketyanena sūcitaḥ || 22 ||
atha homopayuktāni kuṇḍāni teṣāṃ saṃyogapṛthaktvanyāyena
ṛtvarthapuruṣārthobhayarūpatāṃ ca darśayati -
yonikuṇḍe bhagākāre vartule vā'rdhacandrake || 23 ||
navatrikoṇakuṇḍe vā caturaśre'ṣṭapatrake |
yonikuṇḍe bhavedvāggmī bhage cā'kṛṣṭiruttamā || 24 ||
vartule tu bhavellakṣmīrardhacandre trayaṃ bhavet |
navatrikoṇakuṇḍe tu khecaratvaṃ prajāyate || 25 ||
caturaśre bhavecchāntirlakṣmīḥ puṣṭirarogatā |
padmābhe sarvasaṃpattiracirādeva jāyate || 26 ||
aṣṭakoṇe tu subhage samīhitaphalaṃ bhavet |
khātanābhibhujakoṭimekhalāyonyādibhiḥ salakṣaṇairyutaṃ
kuṇḍamityucyate | taccāṣṭavidham | yonikuṇḍādibhedāt |
bhagākāramaśvatthapatrākāraṃ yonikuṇḍaṃ trikoṇamiti tayorbhedaḥ | aṣṭapatrakapade kakāraḥ koṇanāmaikadeśaḥ | tenāṣṭapatramaṣṭakoṇaṃ
ceti kuṇḍadvayaparam | uttaratra dvayoḥ pārthakyena phalavidhidarśanāt |
granthāntare tu pañcaṣaṭsaptāstrāṇi kuṇḍānyapyupalabhyante | trikoṇe
meghāvī bhavatīti śrutimanusṛtyā'ha - vāggmīti | ākṛṣṭirākarṣaṇam |
śrutau tu bhagāṅkaṃ kuṇḍaṃ kṛtvā'gnimādhāya hutvā vaśī
karotītyuktam | tena bhage cā'kṛṣṭiriti smṛtiḥ śrutyantaramūlikā'vaseyā
| vartule hutvā śriyamatulāṃ prāpnotīti śrutiṃ vyācaṣṭe - vartule tviti |
ardhacandre trayaṃ vāggmitvamākarṣaṇaṃ lakṣmīśca | padmābhaṃ
catuṣpatramaṣṭapatraṃ ceti dbividhaṃ granthāntare |
etannirmāṇaprakārasteṣāmāhutisaṃkhyābhedena parimāṇabhedaḥ khātanābhyādilakṣaṇāni ca jñānārṇave śāradātilakādau ca
draṣṭavyāni || 23 || 24 || 25 || 26 ||
idānīṃ puraścaraṇāṅgahomamāśrityaiva guṇakāmānāha -
mallikāmālatījātipuṣpairājyamadhuplutaiḥ || 27 ||
p. 188) hutairbhavati vāgīśo mūko'pi parameśvari |
atra puṣpāṇi hutvā vijayī bhavatīti śrutau puṣpapadaṃ
mallikāditrayaparam | vijayapadaṃ paravādijayaparamityarthaḥ |
mallikādikusumatrayasya dvaṃdvāvagataṃ
sāhityamupādeyaviśeṣatvādvivakṣitam | tataścaikaiko
homastritripuṣpakaraṇakaḥ | homasaṃkhyā tu
puraścaraṇajapadaśāṃśarūpaiva | nikhilakāmyadravyavidhānānte
yathāśakti japaṃ kṛtvā taddaśāṃśena homayeditijñānārṇavavacanāt |
tena nityadravyasya kiṃśukakausumbhānyatarasya bādhaḥ | godohaneneva
camasasya kāmyaṃ nityasya bādhakamitinyāyāt | yattu nityahomaṃ purā
kṛtvā kāmyahomaṃ samācaredityarṇavavacanaṃ tattu
naivedyāntargatahomottarakālavidhānaparaṃ na
punarnityadravyakaraṇakahomasamuccāyakam | ājyamadhuplutairiti tu
kṣīraśarkarayorbādhanāya | evaṃ sati yāvadapekṣitasya kāmyadravyasya
yadyalābhastadā kāmye pratinidheryathāśaktyupabandhasya ca
ṣāṣṭhanyāyaviruddhatvādaprāptau vācaniko'pavādaḥ | tathāca
kāmyahomaprakaraṇānte jñānārṇavavacanaṃ -
nānādravyaiḥ pṛthagbhūtairmiśritairvā varānane |
yathāśaktyā tu militairhomaṃ kuryādvicakṣaṇaḥ || iti |
evaṃ ca mallikāmālatībhiśca trimadhvaktairvacaḥpatiriti
saṃhitāyāṃ dravyadvayasyaiva grahaṇamalābhābhiprāyeṇeti jñeyam |
evamuttaratrāpyunneyam || 27 ||
karavīrajapāpuṣpāṇyājyayuktāni pārvati || 28 ||
hutvā'karṣayate mantrī svarbhūpātālayoṣitaḥ | candraṃ kastūrikāmiśraṃ hutvā kuṅkumamīśvari || 29 ||
tataḥ kaṃdarpasaubhāgyollāsasāmarthyavānbhavet |
atrāpi japākaravīrayoruktanyāyena samuccitya karaṇatvam |
dvaṃdvasamāsabalāt | jñānārṇave japāpuṣpairājyayuktaiḥ karavīraistathāvidhairityatra dvaṃdvābhāve'pi
prakṛtatantravacanenopasaṃhārātsāhityavivakṣā | atra jñāpakaṃ kṣīraṃ
madhu ca dadhyājyaṃ pṛthagghutvā varānana iti vacane pṛthakpade | tatrāpi
dvaṃdvābhāvenaiva pārthakye siddhe punaḥ pṛthagityukteḥ kaṇṭharaveṇa
pārthakyānuktau miśraṇānumitijñāpanārthatvāt | tena saṃhitāyāṃ
karavīrajapāpuṣpairājyāktairbhuvanatraya ityupapannam | etena
jñānārṇavīyavacane
p. 189) dvaṃdvābhāve sarvatrāviśeṣeṇa pṛthaksādhanatvamiti tu
śaṃkarānandanāthasya bhrama eva | tantrāntarādivirodhāt | candraṃ
karpūraṃ kuṅkumaṃ kesaram | etadubhayameva kāmyadravyam | kastūrikā
tu saṃskārikā | kaṃdarpasya yāni saubhāgyollāsasāmarthyāni tadvāniti
vigrahaḥ | uktaṃ ca jñānārṇave -
karpūraṃ kuṅkumaṃ devi miśraṃ mṛgamadena hi |
havanānmadano devi mantriṇā vijito bhavet ||
saubhāgyena vilāsena sāmarthyenāpi suvrate || iti || 28 || 29 ||
campakaṃ pāṭalādīni hutvā vai śriyamāpnuyāt || 30 ||
pāṭalādītyādipadena saṃhitoktānāṃ cāmpeyakusumānāṃ
pāṭalādiphalānāṃ ca parigrahaḥ | cāmpeyasya campakādbhinnatvāt |
jñānārṇave tu jagatīstambhanamapi phalamuktam | sundaramihodaye tu
campakaiḥ śrīḥ pāṭalaiḥ stambha iti vyākhyātaṃ
tadetattantravirodhādanādeyam || 30 ||
śrīkhaṇḍamaguruṃ cāpi karpūraṃ purasaṃyutam |
hutvā'marapuraṃdhrīṇāṃ devi kṣobhakaro bhavet || 31 ||
puro gugguluḥ | sa ca saṃskāraḥ śrīkhaṇḍāditrayasya |
jñānārṇave tu tasya pārthakyena dravyatvamuktam | eteṣāmapi
pārthakyena vā militānāṃ vā sādhanatvam | nānādravyairityuktavacanāt
| ekaphalārthatvenānekadravyāṇāmekena vidhinā vidhānasthale sarvatra
tasya pravṛtteḥ | dvaṃdvāvagatasāhityāpavādakamātraṃ taditi
sundarīmahodayakārāśayastu
tantrāntarānavalokanātsvakīyatantrasthapṛthakpadasvārasyādarśanāccety
uktam || 31 ||
dāso'pi labhate sadyo lakṣāmbhoruhahomataḥ | durbhagaḥ subhago bhūyāllakṣakahlārahomataḥ || 32 ||
ambhoruhaṃ kamalaṃ sakaṇṭakanālam | kahlāraṃ
niṣkaṇṭakanālamiti bhedaḥ | anayā lakṣasaṃkhyayā daśāṃśasaṃkhyā
nyūnā'dhikā vā bādhyate || 32 ||
hutvā palaṃ trimadhvaktaṃ kṛtvā smṛtvā maheśvarīm |
khecaro jāyate devi gatvā rātrau catuṣpathe || 33 ||
p. 190) rātrau catuṣpathe gatvā palaṃ māṃsaṃ
tantrāntaravaśācchāgasaṃbandhi trimadhvaktaṃ kṛtvā mantreṇa
maheśvarīṃ smṛtvā hutvā khecaro jāyata ityanvayaḥ || 33 ||
tathā dadhimadhukṣīramiśrāllā/jānmaheśvari |
hutvā na bādhyate rogaiḥ kālamṛtyuyamādibhiḥ || 34 ||
atra lājā homakaraṇadravyam | dadhyāditrayaṃ dravyasaṃskāraḥ | tenā'jyasya vaikalpikaśarkarāyāśca bādhaḥ | jñānārṇave tu
homo dadhimadhukṣīralājābhirvīravandite |
rogahantā kālahantā mṛtyuhantā na saṃśayaḥ ||
ityuktatvāccaturṇāmapi dravyatvamevetyuktaṃ sundarīmahodaye |
vastutastatrāpi dadhimadhukṣīrairlājā iti tṛtīyātatpuruṣa eva na catuṣpado
dvaṃdvaḥ | bhakṣyeṇa miśrīkaraṇamiti sūtreṇa samāsaḥ | prakṛtatantrāvirodhāya tathaiva vyākhyātuṃ yuktatvāt | etena
madhusarpirdadhikṣīralājairhomādarogateti dakṣiṇāmūrtisaṃhitāyāmapi
samāso vyākhyātaḥ | etatpakṣe tu na ghṛtabādha ityeva viśeṣaḥ | yamādibhirityādipadena parakṛtyādigrahaṇam | vyādhigrahaṇamiti
prācāṃ vyākhyāne rogavyādhyābherdeścintyaḥ | kālamṛtyuyamāstu
devatāviśeṣarūpatvādbhinnā eva || 34 ||
evaṃ mumukṣujanādhikārake granthe
kāmyakarmavistarasyānucitatvaṃ
manyamānastantrāntareṣūktānito'pyanavadhikānprayogānsaṃkṣipyā'h
a -
samastamantrakalpoktairdhyānahomajapādibhiḥ | prayogāḥ kathitā devi sidhyantyeva na saṃśayaḥ || 35 ||
samastānāṃ saptakoṭyādisaṃkhyānāṃ mantrāṇāṃ ye ye
kalpāstantrāṇi teṣūktā ya ye dhyānaikasādhyā homaikasādhyā
japaikasādhyā ādipadādarcanādisādhyāśca kāmyaprayogāste
sarve'pyanena sidhyantītyatra kriyatprātisvikaṃ vaktavyamatra ca na
saṃśayaḥ kārya ityarthaḥ || 35 ||
anyamantrakaraṇakāḥ prayogā anayā vidyayā kathaṃ
sidhyantītyāśaṅkyā'ha -
tattanmantrākṣarasthāne vidyāmetāṃ tu vinyaset |
etasyāṃ sādhitāyāṃ tu siddhā syānmātṛkā yataḥ || 36 ||
p. 191) tantrāntarokteṣvanyamantrakaraṇakaprayogeṣu yatra mantrāntarasya
viniyogastatra sarvatremāmeva pañcadaśīṃ vidyāṃ vinyaset | taṃ
mantraṃ niṣkāsyemaṃ mantraṃ tatsthāne prayuñjīta | athavā
mantrāntaraireva te prayogā anuṣṭhīyantām | na tanniṣkāsanenāyaṃ
mantrastatsthāne nidhīyatām | naca mantrāntarāṇāṃ puraścaryābhāvena
kathaṃ tadīyakāmyaprayogeṣvetadupāsakasyādhikāra iti vācyam |
sarveṣāṃ mantrāṇāṃ mātṛkāsarasvatīprakṛtikatvena
prakṛtibhūtanikhilākṣarasiddhau vikṛtisiddherāvaśyakatvāt |
śrīvidyāyāśca mātṛkayā sahābhedenaitatsiddhau tasyā api
siddhatvādityāha etasyāmiti | tataścaitatsiddhyaiva sarvamantrāṇāṃ
siddhatvātsarve'pi prayogā vidyopāsakānāṃ phaladā eveti viśiṣya
tattatkathanaṃ vyarthameveti bhāvaḥ || 36 ||
yadyanayā vidyayaiva te prayogāḥ sādhanīyā ityāgrahastadā
mantrāntarāṇāṃ sthāneṣveṣā vidyā na kevalā nidheyā'pi tu
mātṛkāpuṭitaiva prayojyetyāha -
gurupadiṣṭamārgeṇa mātṛkāntaritāṃ nyaset |
kartavyaṃ parameśāni sarvasiddhipradāyakam || 37 ||
mātṛkābhiḥ saṃpuṭīkaraṇamānulomyenaiva
vā'nulomapratilomatayā vetyetatsvagurumukhādvijñāya tadājñayā
sarvaṃ kartavyaṃ siddhiravaśyaṃ bhavatyevetyarthaḥ || 37 ||
nanu devatābhedena dhyānajapahomānāṃ parasparavilakṣaṇānāṃ
vyavasthitatvenaikenānyasya sādhane sarvasāṃkaryāpattyā
vyavasthāpakaśāstrāṇāmānarthakyāpattyā bahu vyākulī
syādityāśaṅkya sthūladhyānajapahomādipravīṇaiḥ sthūladṛgvyavasthāmantareṇaiva prayoktuṃ yujyate sūkṣmadṛśā
sarvasyaikarūpatvāditi samādhātukāmo gūḍhābhisaṃdhiḥ sūkṣmāṇi dhyānādīnyāha -
na dhyānaṃ mukhamudrādikalānāṃ parikalpanam |
dhyānaṃ śaktisamāveśātsumahatsāmarasyakam || 38 ||
mukhādīnāṃ varābhayamudrādīnāṃ raktādivarṇānāṃ ca
kalānāmavayavānāṃ parikalpanaṃ na dhyānaṃ, na
tāttvikamityavivakṣitaṃ vācyam | manasā parikalpitatvena kṛtrimatvādeveti
bhāvaḥ | idaṃ ca nahi nindānyāyena vāstavastutyartham | brahmasvarūpaṃ
yacchuddhacaitanyaṃ
tadevā'ṇavakārmaṇamāyīyākhyamalatrayarūpāvidyakabandhena
p. 192) yuktaṃ jīva ityucyate | tena jīve'pi brahmaṇi vidyamānā nikhilāḥ śaktayaḥ santyeva, paraṃ tu tāstirohitāḥ | tirodhānāpākaraṇe copāyā
āṇavaśāṃbhavaśāktabhedena trividhāḥ śivasūtre varṇitāḥ | tadanyatamopāyena svaniṣṭhānāṃ śaktīnāṃ sarvāsāmullāse sati
brahmaiva bhavati | tadidaṃ svaśaktipracayo viśvam |
śakticakrānusaṃdhānādviśvasaṃhāraḥ | mahāhradānusaṃdhānānmantravīryānubhavaḥ | śivatulyo jāyate |
bhūyaḥ syātproktamilanamityādisūtreṣu kṣemarājādibhiḥ savistaraṃ
nirūpitam | tadidamāha - dhyānamiti | śaktisamāveśāt,
svaśakticakrollāsāt | sumahato mahato mahīyaso brahmaṇaḥ sāmarasyamekībhāvaḥ | ajñāte kapratyayaḥ | tadeva
dhyānamakṛtrimamityarthaḥ || 38 ||
atha sūkṣmajapamāha -
saṃyatendriyasaṃcāraṃ proccarennādamāntaram |
eṣa eva japaḥ prokto naca bāhyajapo japaḥ || 39 ||
saṃyato niruddha indriyāṇāṃ jñānakarmendriyāṇāṃ saṃcāraḥ svasvaviṣayābhimukhī pravṛttiryasminkarmaṇi tadyayā bhavati
tathā'ntaramantarakṛtrimatayā prasarantaṃ nādamanāhataṃ proccaret | eṣa
eva japaḥ sarvavarṇaprakṛtibhūtanādābhyāsena sarvamantrāṇāṃ
yugapadeva siddhijanakatvāt | bāhyo
vaikharīrūpavarṇānupūrvīviśeṣoccāraṇarūpo japo na japo
nākhilamantrasiddhidāyakaḥ | tattadānupūrvīmātrasiddhijanakatvāditi
bhāvaḥ || 39 ||
atha sūkṣmahomamāha -
tāvadagnau na hotavyaṃ tattattantroditaṃ yathā |
yāvadātmamahāvahnau manaḥpūrṇāhutiṃ hunet || 40 ||
saṃkalpavikalpātmakasya manasa eva sarvajagatkalpakatāyā
jñānavāsiṣṭhādau savistaraṃ pratipādanānmana eva viśvarūpaṃ haviḥ | ātmaiva sarvabhakṣakatvādagniḥ | ata eva śaktisūtraṃ
cidvahniravarohapade channo'pi cinmātrayā meyendhanaṃ pruṣyatīti |
tataśca yāvadātmāgnau viśvasya pūrṇāhutirnahutā
tāvattattattantroktamagnau hotavyaṃ yattaddhotavyaṃ na bhavati |
haviṣo'prakṣaṇitvāt | manasyātmani hute tu bāhyahomo'pi homa
evetyarthaḥ | taduktam -
p. 193) antarnirantaramanindhanamedhamāne
homāndhakāraparipanthini saṃvidagnau |
kasmiṃścidadbhutamarīcivikāsabhūmau
viśvaṃ juhomi vasudhādiśivāvasānam || iti |
pūrṇāhutipadena viśvaviṣayakā manovikalpā vṛttirūpā yāvantastāvatāṃ sarveṣāṃ vilāpanamucyate |
homo viśvavikalpānāmātmanyastamayo mataḥ |
iti tantrarājokteḥ | āntarahomasyānyo'pi prakāro jñānārṇave
draṣṭavyaḥ || 40 ||
nanvīdṛśātmopāsakānāṃ sarvaprayogasāṃkaryasya yuktatve
tripuropāsakānāṃ kimāyātamityaha āha -
svasaṃvittripurā devī lauhityaṃ tadvimarśanam |
pāśāṅkuśau tadīyau tu rāgadveṣātmakau smṛtau || 41 ||
śabdasparśādayo bāṇā manastasyābhavaddhanuḥ | viśvapratītijanikāḥ śaktayaśca krameṇa yāḥ || 42 ||
svasaṃvitsvātmaivaṃ tripurā devī | tripuṭītaḥ pūrvakālīnatvāddyotamānatvācca | tasya svātmano
vimarśanamitarāviṣayakatve sati tadekaviṣayakamanusaṃdhānam | tacca
svātmanyanurāgarūpameveti lauhityamucyate | uktaṃ ca tantrarāje -
svātmaiva devatā proktā lalitā viśvavigrahā |
lauhityaṃ tadvimarśaḥ syādupāstiriti bhāvanā || iti |
ṣaṭtriṃśattattveṣu rāgātmakaṃ tattvaṃ pāśasya sūkṣmaṃ
rūpam | bandhakatvāviśeṣāt | aṅkuśasya vāsanātmakaṃ rūpaṃ dveṣaḥ krodhaḥ | dveṣyādvārakatvāt | yattūttarapaṭale'ṅkuśasya
jñānarūpatvaṃ vakṣyate tadvirodhastatraiva parihariṣyate |
śabdasparśādaya ityādipadena rūparasagandhāḥ | ete pañca tattvātmakā
viṣayā bāṇāḥ puṣpasāyakātmakāḥ | mukhe surūpatve sati pariṇāme
puruṣatvāt | tasya svātmano dhanurikṣukodaṇḍaṃ tu manastattvaṃ,
viṣayaparamārthasvarūpāṇāmindriyāṇāṃ tattadviṣayeṣu prerakatvāt |
yathācoktaṃ rahasyanāmasāhasre -
p. 194) rāgasvarūpapāśāḍhyā krodhākārāṅkuśojjvalā |
manorūpekṣukodaṇḍā pañcatanmātrasāyakā || iti |
viśvaviṣayakasphūrtijanikā yā manovṛttayastā eva krameṇa
caturasrādibinducakrāntakrameṇa vidyamānāḥ śaktayo jñeyāḥ | taduktaṃ vāsanāpaṭale -
anyāstu śaktayaścakragāminyo yāḥ samantataḥ | tāstu viśvavikalpānāṃ hetavaḥ samudīritāḥ || iti |
pañcābjāni saptārbudāni ṣaṭkoṭayaśca guptanāmikāḥ śaktayaścakranavake vidyamānatvena mantravaibhavapaṭale pratipāditāḥ | tā eva manovṛttirūpā ityarthaḥ |
lalitācakranavake pratyekaṃ śaktayaḥ priye |
catuḥṣaṣṭirmatāḥ koṭyastāḥ saṃbhūya puroditāḥ || iti |
natvetā vṛttayo'ṇimādyāvaraṇaśaktaya iti bhramitavyam || 41 || 42 ||
pūrvapaścimakau dvārau prāṇāpānātmakau smṛtau |
kālo dhāmāni bhūtāni nava cakrāṇyanukramāt || 43 ||
cakroddhārāvasare bhūgṛhe dvāracatuṣṭayakathane'pi
pūjāprakaraṇe'ṇimāṃ paścimadvāra ityādinā pūrvapaścimadiśoreva
dvārānuvādāddvidvārakapakṣābhiprāyeṇa bāsaneyam | prāṇavāyuḥ pūrvadvāramapānavāyuḥ paścimadvāramiti | kāla eko
jāgratsvapnasuṣuptyākhyaṃ dhāmatrayaṃ pañca bhūtāni ceti krameṇa
nava cakrāṇi | athavā dhāmāni turyāvasthayā saha catvāri |
kālaśabdenāṇimādiṣaṇṇavatiśaktivāsanoktā | ekaviṃśatiḥ sahasrāṇi ṣaṭśatānītyetāvatsaṃkhyākaśvāsasamaṣṭirūpasyāhorātrātmakakālas
ya sapādaśatadvayaśvāsarūpāḥ kālakhaṇḍāḥ ṣaṇṇavatirbhavanti | te
krameṇāṇimādiśaktirūpā iti rahasyaṃ saptaviṃśe paṭale
manoramāyāṃ spaṣṭam | tantrarāje kālādinavātmakatvasya
cakrāṇāmanuktāvapi tadvyākhyātṛbhiḥ pañcatriṃśe paṭale yantrāṇi mantrāḥ sarvatretiślokavyākhyāvasare cakranavakavāsanāmetāmeva
kathayitvā tatsaṃmatyarthaṃ nityāṣoḍaśikārṇave proktamiti granthena
kālo dhāmāni bhūtānītyardhameva likhitam | evaṃ sati
yatprācīnairvimarśinyādiṭīkākāraiḥ sarvairaikakaṇṭhyena
mūlasthapañcamapaṭalasya catuḥstriṃśatā ślokaireva samāptiṃ
manyamānairuttaratra paṭhyamānāndaśa
ślokānpustakeṣūpalabhyamānānsaṃgatānapekṣitānapi parityajadbhiḥ
p. 195) kimabhipretamiti ta eva dra(pra)ṣṭavyāḥ | yadi punaḥ sārdhatriṃśadadhikacatuḥśataślokaghaṭitāyā asyāḥ pañcapaṭalyāḥ pūrvacatuḥśatītisamākhyāsamarthanārthamidaṃ sāhasam |
prathamavakroddhārānte sārdhatrayāṇāṃ
dvitīyacakroddhārarūpāṇāṃ saptadaśānāmatratyānāṃ daśānāṃ ca
ślokānāṃ tyāga ityāśayaḥ syāt | tadā'pyayuktameva |
atiprācīnairmanoramākārairetattantrīyatvena
likhitaślokālliṅgātpustakeṣūpalambhācca katipayānāmaprakṣiptatve
niścite sati samākhyāyā evālpanyūnādhikabhāvāvivakṣayā gauṇatvena
nirvoḍhuṃ yuktatvāt | śāradātilakaprathamaśloke
pañcāśadarṇairitipadasya saṃkhyāyā naikaṭyādekapañcāśatparateti
śrīharṣadīkṣitairvyākhyātatvadarśanāt |
sūtasaṃhitāsthadvātriṃśacchabdasya
ekadhā ca dvidhā caiva tathā ṣoḍaśadhā sthitā |
dvātriṃśadbhedabhinnā vā yā tāṃ vande parātparām ||
ityatratyasya pañcatriṃśadvyañjanaparatvena vyākhyānācca |
ṣaḍaṣṭacaraṇādyātmakagāthāślokatvasyāpi katipayeṣu saṃbhavācca |
pratipaṭalaṃ śatameva ślokā itiniyamarakṣaṇāyedṛśanyāyasyaiva
manoramāyāmāśritatvācca | asmābhistu tanniṣkarṣo
nirarthakatvādupekṣitaḥ || 43 ||
atha devīpūjanavāsanāmāha -
karaṇendriyacakrasthāṃ devīṃ saṃvitsvarūpiṇīm |
viśvāhaṃkṛtipuṣpaistu pūjayetsarvasiddhaye || 44 ||
iti nityāṣoḍaśikārṇavasya pañcamaḥ paṭalaḥ |
--------
karaṇānāmāntarāṇāmindriyāṇāṃ
jñānakarmabhedabhinnānāṃ cakraṃ samūha eva śleṣācchakticakraṃ
tanmadhyasthāṃ devīṃ tripurasundarīṃ saṃvitsvarūpiṇīṃ
nirviṣayajñānaikarūpāṃ sarvasiddhaye sarvātmatvalābhāya taddvārā
samastatantroktaihikaprayogasiddhyarthaṃ pūjayet |
puṣpairityupacāramātropalakṣaṇam | te copacārā viśvāhaṃkṛtirūpāḥ | viśvasminṣaṭtriṃśattattvātmake sarvatrāhaṃbhāvo
brahmaivāhamityākārikā sārvadikī parāhaṃtābhāvaneti yāvat |
taduktaṃ tantrarāje -
p. 196) upacārāścalatve'pi tanmayatvāpramattatā || iti |
ananusaṃdhānāvaśyaṃbhāvasamaye svapnādāvapi
brahmamayatvabhāvanāviṣaye pramādābhāva eka eva sarve'pyupacārāḥ kimuta jāgraddaśāyāmiti tadarthaḥ | anyadapyuktaṃ tatraiva -
jñātā svātmā bhavejjñānamarghyaṃ jñeyaṃ bahiḥsthitam |
śrīcakraṃ pūjanaṃ teṣāmekīkaraṇamīritam || iti |
atra
kāmākarṣiṇyādikatipayanityākalāvāsanārūpakaraṇendriyamātrasyāva
yutyānuvādabalāttantrarāje gururādyā bhavecchaktirityārabhyeti
proktāstu vāsanā ityantairekaviṃśatyā ślokairuktānāṃ vāsanānāṃ
grahaṇamiti dhvanitam | tatprakāraśca tatraiva draṣṭavyo vistarabhayānneha
prapañcyate'smābhiḥ | evaṃ catuścatvāriṃśatā
ślokairmantrasādhanasyaiva prakāro bāhya āntaraśca saṃkṣipyoktaḥ | ita
uttaro granthasaṃdarbhantu prāyeṇā'ntaraikaviṣayako bhaviṣyatīti sarvaṃ
śivam || 44 ||
iti śrībhāskaronnīte nityāṣoḍaśikāmbudheḥ | vyākhyāne setubandhākhye viśrāmaḥ pañcamo'bhavat || 5 ||
atha ṣaṣṭho viśrāmaḥ
evaṃ sārdhatriṃśadadhikacatuḥśataiḥślokairbāhyameva yāgaṃ
prapañcyāntaryāgaṃ prapañcenopadeṣṭukāmaḥ paraśivastadviṣayakaṃ
devīpraśnamavatārayati -
śrīdevyuvāca -
devadeva mahādeva paripūrṇaprathāmaya |
vāmakeśvaratantre'sminnajñātārthāstvanekaśaḥ || 1 ||
tāṃstānarthānaśeṣeṇa vaktumarhasi bhairava |
dyotata iti devaḥ prakāśaikasvabhāva iti yāvat | tattvaṃ ca
jīvamātreṣvaviśiṣṭamatasteṣvapi devetyuktam | teṣvanusyūtatayā
krīḍamāna ityarthaḥ | eko devaḥ sarvabhūteṣu gūḍha ityādiśruteḥ | ata
eva mahādevo mahāprakāśarūpaḥ | eka eva
p. 197) mahānātmā devateti niruktāt : ānmahata ityātvam |
mahāprakāśatvādeva paripūrṇaprathāmayaḥ paritaḥ sarvaviṣayāvacchedena pūrṇā vyāptā prathā vistāra jñaptistanmaya
tadrūpa | brahmamayaṃ jagadityādāvabhede'pi mayaṭaḥ prayogāt |
jñānaikaśarīratve sati sarvaviṣayakatvasya
rahasyajātaviṣayakatvavyāpyatvātprakaṭārthānāmiva
rahasyārthānāmapyupadeśe tavaivādhikāra iti
tribhirviśeṣaṇairdhvanyo'rtha iti parikarālaṃkāraḥ | vāmāḥ sundarā
arthāsta evājñātā vāmakāsteṣu īśvaraṃ tadviṣayajñāpane samarthaṃ
yattantraṃ pūrvottaracatuḥśatīdvitayātmakaṃ tatra | ajñāte kapratyayaḥ | asminnitipadenottaracatuḥśatyā api vāmakeśvarāntargatatvadvārā
pūrvottarabhāgayoraikaśāstryamiti dhvanitam | tena
prakaṭarahasyārtharūpāvāntaraviṣayabhede'pi
tripurasundaryupāstirūpeṇa viṣayaikyānna śāstrabheda iti bhāvaḥ | ata eva
karmakāṇḍabrahmakāṇḍārthapratipādakayorapi
pūrvottaramīmāṃsayorvedārthaviṣayakatvāviśeṣādaikaśāstryamiti
dhvanitameka ātmanaḥ śarīre bhāvādityadhikaraṇe
śaṃkarabhagavatpādaiḥ | sundarā arthā bahiryāgāntaryāgabhedena
dvividhā apyajñātā eva sthitāḥ | teṣveka vidhā yadyapi
jñāpitāstathā'pyanekaśo'dyāpyajñātārthāḥ santīti tuśabdena
dhvanitam | anekaśa itiśaspratyayena rahasyārthasya
bāhulyamucitamityapyuktaṃ bhavati | bahvalpārthācchaskārakāditi sūtre
vārtikakṛtaucityārtha eva śaso niyamitatvāt | ye tu pūrvapaṭalānte katipaye
rahasyārthā uktāste tvalpa ityapyanekaśa ityanenaiva vyañjitam |
evamadhunā'pi ye ye
tāvadajñātārthāstāṃstānarthānniḥśeṣānvaktuṃ yogyo'si |
ajñātārthāstrividhāḥ | cakrasaṃketamantrasaṃketapūjāsaṃketabhedāt |
teṣvekaiko'pi punaravāntaraviṣayabhedādvaikalpikapakṣabāhulyācca
bahuvidhaḥ | tatra tāṃstānitivīpsayā trividhā arthā api vaktavyā iti
kathitam | aśeṣeṇetipadenāvāntaraviṣayasākalyamuktam | tena sarve'pi
sāṃketikārthāḥ pratyekaṃ sarvāṃśena vaktavyā ityarthaḥ | bhairavaḥ sarvaśaktibharitaḥ | tathāca śivasūtra udyamo bhairava iti | vārtikamapi -
udyamo'ntaḥparispandaḥ pūrṇāhaṃbhāvanāmakaḥ | sa eva sarvaśaktīnāṃ sāmarasyādaśeṣataḥ ||
p.198) viśvatobharitatvena vikalpānāṃ vibhedinām |
alaṃ kavalanenāṣītyanvarthādeva bhairavaḥ || iti |
yadvā bhairavo bhayaṃkaraḥ sarvaniyantocyate | bhīṣā'smādvātaḥ pavata iti śruteḥ | mahadbhayaṃ vajramudyatamityādiśrutāvupāttasya
bhayaṃkaratvasya parabrahmaliṅgatāyāḥ kampanādhikaraṇe varṇanāt |
bhairavatvādeva vidhyādyarthakaṃ vadetiloṭaṃ vihāya
vaktumarhasītyevoktam | brūyācchiṣyāya bhaktāya rahasyamapi deśika iti
vacanena yogyagurūṇāṃ yogyaśiṣyāyopadeśasyā'vaśyakatvādvadeti
dhvanyaḥ || 1 ||
śrībhairava uvāca -
śṛṇu devi mahāguhyaṃ yoginīhṛdayaṃ param || 2 ||
tvatprītyā kathayāmyadya gopitavyaṃ viśeṣataḥ |
guhāyāṃ bhavaṃ guhyaṃ jīvātmaparamātmanoraikyam | ṛtaṃ
pibantau sukṛtasya loke guhāṃ praviṣṭau parame parārdhye | yo veda
nihitaṃ
guhāyāṃ parame vyomannityādiśruteḥ | tatphalakatvādupāsanamapi
guhyam | tacca bāhyābhyantarabhedena dvividhamapi rahasyameva |
tayormadhye'pyatīva rahasyatvānmahāguhyam | ata eva paraṃ catuḥśatītaḥ paratra kathanīyam | bahiryāgānuṣṭhānaparamparayā
śuddhacittasyaivātrādhikārāt | ata eva vede'pyupaniṣada
upāsanākāṇḍasya vedāntasaṃjñā |
tadarthapratipādakaśāstrasyottaramīmāṃseti ca | yoginīhṛdayanāmakaṃ
yoginyāstripurasundaryā hṛccittaṃ pratyayate gacchati prāpnoti
devīmanogatamiti yāvat | devyupadeśamantareṇa jñātumaśakyamiti tu
dhvaniḥ | atirahasyatvādevādyāvadhi na kasyāpi kathitam | adyaiva tu
tvatprītyā tvayi snehavaśena madicchāśaktirūpāyāstavā'jñāyā
anatikramaṇīyatayā vā |
evaṃ tvayā'hamājñapto madicchārūpayā prabho |
iti tantrānte vakṣyamāṇatvāt | ahaṃ kathayāmi tvaṃ śṛṇu
viṣayāntaravyāpṛtaṃ mano mā kṛthāḥ | tādṛśānāṃ
duravagāhatvāditi dhvaniḥ | akathanīyasyāpyasya kathane hetvantaramāha -
gopitavyamiti | viśeṣebhyo gopanīyam | aviśeṣeṇa sarvebhyo na
vaktumarhaṃ katipayebhya eva tu vaktuṃ yogyamityarthaḥ | tava
sacchiṣyatvena
p. 199) tvayyagopanīyatvāt | brūyācchiṣyāya bhaktāya rahasyamapi deśika
iti vacanāditi bhāvaḥ | prāñcastu yato rahasyaṃ kathayāmyatastvayā'pi
viśeṣato gopanīyamiti hetuhetumadbhāvavaiparītyena vyācakṣate || 2 ||
idānīmetattantraṃ yogyebhyaḥ pracārayitumājñāpayati -
karṇātkarṇopadeśena saṃprāptamavanītalam || 3 ||
karṇākarṇikayaivedaṃ tantramavanītalaṃ prati samyakprāptaṃ
kurviti śeṣaḥ | saṃprāptaṃ yathā syāttathā gopitavyaṃ tvayeti
pūrveṇānvayo vā | avanī ca talaṃ ca tayoḥ samāhāro'vanītalam | avanī
madhyabhuvanam | talaṃ tadadhobhuvanam | ūrdhvabhuvane sthitvaiva
tviyamuktiḥ | ata eva svacchandatantre praśnottaraparairvākyaistantraṃ
samavatārayaditi prayogaḥ | ūrdhvadeśāpādānakādhodeśaprāpterevāvatārapadārthatvāt | tena
bhuvanatraye'pyetasya pracāraṃ kurvityarthaḥ | karṇāditi lyapo lope
pañcamī | tvatkarṇaṃ prāpya tvanmukhānniḥsṛtaṃ tvacchiṣyakarṇaṃ
prāpnotu | evamuttaratra | tena pustakādyupāyāntareṇa grahaṇaniṣedho
dhvanitaḥ | kurvityasyādhyāhārādimantareṇaiva pūrvameva
saṃprāptamastīti vyākhyānaṃ tvadyetipadasvārasikārthaviruddham || 3 ||
te ke ke viśeṣajanā yebhyo na deyaṃ yebhyaśca deyaṃ
tānasādhāraṇairdharmairviśinaṣṭi -
na deyaṃ paraśiṣyebhyo nāstikānāṃ na ceśvari |
na śuśrūṣālasānāṃ ca naivānarthapradāyinām || 4 ||
atra deyamityasyottaratra triṣvapi caraṇeṣu pratyekamanvayaḥ | nañaścaturvāraṃ prayogadarśanāt | tenaite catvāro niṣedhāḥ | tataśca
paraśiṣyatvanāstikatvāśuśrūṣutvānarthapradātṛtvākhyāścatvāro
dharmāḥ pratyekamanupadeśyatāvacchedakā iti sidhyati | anyathā
dharmacatuṣka ekadvyādinyunatāyāmapi tasyopadeśagrahaṇe'dhikāraḥ syāt | etena vidyā ha vai brāhmaṇamājagāma | gopāya mā
śevadhiṣṭe'hamasmi | asūyakāyānṛjave'yatāya na mā brūyā vīryavatī
tathā syāmitiyāskalikhitaśrutau nakārasya pratyekamanvayaḥ kārya
ityupabṛṃhitaṃ bhavati | vidyā śrīvidyā brāhmaṇaṃ brahmādhīte
brahma veda vā brāhmaṇastaṃ pratyājagāma | āgatyovāca |
brahmaśabdāttadadhīte tadvedetyaṇ |
p. 200) na śilpādijñānayukte vidvacchabdaḥ prayujyate |
mokṣaikahetuvidyā ca śrīvidyā nātra saṃśayaḥ ||
iti brahmāṇḍapurāṇādvidyāpadena prakṛtavidyaiva mukhyatayocyate
| etatpratipādakatvādvedādividyā gauṇya ucyante | sā vidyā kimuvācetyata
āha - gopeti | māṃ gopāya tvaṃ tava nidhirasmyaham | madgopanamātreṇa
tubhyaṃ sakalapuruṣārthāndāsyāmītyarthaḥ | gopanaṃ nāma kīdṛśaṃ
tadāha-asūyeti | śāstraguptaśca yo'bhyasūyati| asti nāsti diṣṭaṃ matiriti
ṭhak (?) | anṛju śuśrūṣāyāṃ vakraḥ | ayataḥ, asaṃyatāriṣaḍvargaḥ krodhalobhādyadhīna iti yāvat | īdṛśebhyo māṃ na brūyāḥ | tānpratyanuktau kiṃ syādata āha-vīryeti | tathā cedvīryavatī
yathoktaphaladānasamarthā syāṃ tadabhāve na syāmityarthaḥ | upabṛṃhitaṃ cedamātmapurāṇe -
brahmavidyā'tisaṃkhinnā brahmiṣṭhaṃ brāhmaṇaṃ yayau |
vārāṅganāsamāṃ mā hi mā kṛthāḥ sarvasevitām ||
gopāya māṃ sahaiva tvaṃ kulajāmiva yoṣitam |
śevadhistvakṣayaste'hamiha loke paratra ca ||
ityārabhya -
nindā guṇavatāṃ tadvatsarvadā'rjavaśūnyatā |
indriyādhīnatā nityaṃ strīsaṅgaścāvinītatā ||
karmaṇā manasā vācā gurau bhaktivivarjanam |
evamādyā yeṣu doṣāstebhyo varjaya māṃ sadā ||
evaṃ hi kurvato nityaṃ kāmadhenurivāsmi te |
vandhyā'nyathā bhaviṣyāmi lateva phalavarjitā || ityantena |
evaṃ ca nāstikādisaṃbandhamātreṇa gurorapi vidyānaiṣphalye
nāstikādīnāṃ tu vidyāprāptāvapi sutarāṃ phalābhāva uktaḥ | tataśca
nāstikāderupadeśe phalābhāva eva dūṣakatābījamiti yāvat | ata eva
teṣāmanadhikāravyavahāraḥ saṃgacchate |
phalabhoktṛtvasyaivādhikārapadavācyatvāt | kādimate'pi
sacchiṣyalakṣaṇānta evaṃvidho bhavecchiṣya itaro duḥkhakṛdgurorityuktvā
guruduḥkhapadatvaṃ dūṣakatābījamuktam |
p. 201) kulārṇave'pi - duṣṭānvavāyajaṃ duṣṭamityādinā
tyājyaśiṣyānuktvopasaṃhṛtam -
tasmādevaṃvidhaṃ śiṣyaṃ na gṛhṇīyātkathaṃcana |
yadi gṛhṇāti mohena tatpāpairvyāpyate guruḥ || iti |
tena śiṣyapāpaprāptidūṣakatābījamuktaṃ bhavati | itthaṃ ca sati
yaḥ paraśiṣyo'pi sannanyasminsadgurāvapi bhaktiyuktaḥ śuśrūṣayā
vatsarādhikamuṣita āstikatvādiguṇaviśiṣṭaśca tasya parityāge kiṃ
dūṣakatābījaṃ kathaṃ vā tasyānadhikāraḥ | nacoktaśrutismṛtibalādeveti vācyam |
anasūyatvācchuśrūṣutvādapāpatvācca |
kiṃca - madhulubdho yathā bhṛṅgaḥ puṣpātpuṣpāntaraṃ brajet |
jñānalubdhastathā śiṣyo gurorgurvantaraṃ śrayet ||
itivacanavirodhaḥ | paraśiṣyatvasyaivānadhikāritāvacchedakatve
gurvantarāśrayaṇavidhyasaṃbhavāt | naca bhavanmate'pi -
labdhvā kulaguruṃ samyaṅna gurvantaramāśrayet |
itivacanavirodha iti vācyam | tasya kauladharmalābhe
vaiṣṇavādidharmopadeṣṭāraṃ
nā'śrayediṃtyevaṃparatvenāpyupapatteḥ | athavā
kauladharmāṇāmatigahanatvena teṣāṃ sarveṣāmekasmādeva
gurorlābhasaṃbhave'pi tataḥkiṃcidanyasmātkiṃcidevaṃ
bahugurūpāstirna kāryetyarthaḥ | ekasmādgurosteṣāṃ
sarvāṃśenālābhe tu gūrvantarādapi jñānaṃ saṃpādyameva
madhulubdha iti vacanāt | ata eva śaktirahasye - kaulike guravo'nantā iti |
ekagurūpāstiriti kalpasūtramapi jñānapūrṇagurulābhaparameva | naca
vaiṣṇavādimatāntarapravīṇaguroḥ śiṣyaḥ paraśiṣyapadenocyata iti
vācyam | devatāntarabhakteḥ patyuta sundarībhaktyādhāyakatvena
sundarībhaktyudaye tasyāpi grahītuṃ yuktatvāt | vastutastu
sundarīdīkṣāvato bahiryāgapravīṇasyāntaryāgādhikāravicāre kathaṃ
devatāntarabhaktaḥ paraśiṣyapadena grahītuṃ yuktaḥ | naca kulārṇave
paraśiṣyaṃ ca pākhaṇḍaṃ dhūrtaṃ paṇḍitamāninamityādinā
parityāgaṃ vidhāya tasmingurau saśiṣye tu devatāśāpa āpatediti vipakṣe
daṇḍavidhānādeva tattyāga iti vācyaṃ, dūṣakatābījābhāve
p. 202) śāpasyāpi vaktumayuktatvāt | madhulubdha iti
vacanasyānavakāśāpatteruktatvācceti | cet | maivam | iha paraśiṣyapadena
parasminneva gurau yasya dṛḍhatarā bhaktirna svasmiṃstasya grahaṇāt | naca
tasya gurubhaktyabhāvādevānadhikāraḥ | pūrvagurau bhaktisattvena
gurubhaktisāmānyābhāvābhāvāt | athavā parasya
gurorabhimānadārḍhyādgurvantarāśrayaṇe yadi pūrvagurościttakṣobhaḥ syāttādṛśaśiṣyasyeha paraśiṣyapadena grahaṇam |
harau ruṣṭe gurustrātā gurau ruṣṭe na kaścana |
iti vacanena gurukopātmakapratibandhe sati prakṛtajñānenāpi
phalānudayasya suvacatvāt | tataśca pūrvaguroryadyanumatistadā
tādṛśaparaśiṣyāyāpi saguṇāya vaktavyameva | ata eva kulārṇave -
mantrāgamādyamanyatra śrutaṃ nāthe nivedayet |
gurvājñayā tadgṛhṇīyāttadaniṣṭaṃ vivarjayet ||
iti vacanaṃ saṃgacchate | naca yadā pūrvagururalpajñaḥ paragurusevāṃ ca śiṣyasya sarvathā nānumanyate tādṛśaśiṣyasya kā
gatiriti vācyam | tadā gurudvayajñānatāratamyaniścaye sati
pūrvagurorutpathapratipannatve tatparityāgasyaivārimantratyāgasyeva
kartuṃ yuktatvāt |
gurorapyavaliptasya kāryākāryamajānataḥ | utpathapratipannasya parityāgo vidhīyate || iti vacanāt |
tāratamyaniścaye svayamasamarthaścediha janmani mama
jñānādṛṣṭaṃ nāstīti niścitya pūrvagurumevopāsīnastiṣṭhet | tadayaṃ
mathito'rthaḥ - yadi paraśiṣyaḥ sakalaguṇasaṃpannaḥ svamupāste tadā
tadgurāvajīvati niḥśaṅkaṃ taṃ parigṛhṇīyāt | jīvati tu
tasminnutpathapratipanne sati tadanumatiṃ vinā'pi parigṛhṇīyāt | utpathamapratipanne tu tadanumatyaiva gṛhṇīyāditi | iyaṃ ca vyavasthā
mūla eva paraśiṣyebhya iti saṃpradānacaturthyā'nyatra ṣaṣṭhyā ca
sūcitā | parasvatvotpādana eva caturthī | tadabhāve ṣaṣṭhīti brāhmaṇāya
vāso dadāti rajakasya vāso dadātīti prayogayoḥ siddhatvāt | svatvasya
svāmitvanirūpitatvena svāmitvasya tajjanyaphalabhoktṛtvarūpatvena
p. 203) ca saṃpradānatvatadabhāvayoradhikārānadhikārasvarūpa eva
paryavasānāt | tataśca paraśiṣyāṇāṃ
svadīyamānajñānajanyaphalabhoktṛtvamastyanyeṣāṃ nāstīti
vibhaktidvayena sūcite sati na deyamitiniṣedho'tra
gurvanumatirahitaparaśiṣyaviśeṣaparo'nyatra sarvapara iti sidhyati |
prāñcastu - ye vidyāntareṣu
pāramparyeṇādhigatāśeṣarahasyaparamārthāḥ prāptapūrṇābhiṣekāśca te paraśiṣyā iha vivakṣitā ityāhuḥ | tatra
vidyāntarapadena kāmarājalopāmudrādividyāvibhedā vivakṣitā uta
bagalāśyāmalādividyāḥ | nā'dyaḥ | tāsāmabhedasya
vidyoddhārāvasara evopapāditatvena
tadīyapāramārthikarahasyasyāpyabhedena tadadhigame
hātavyārthābhāvena gurvantarāṣekṣāyā evābhāvāt | nāntyaḥ | bagalādiśaktyupāsteḥ sundaryupāstipūrvabhūmikārūpatvena
tadupāstyā sundarībhaktyudaye sati tasyāpi grāhyatvāt | asyāmeva
vidyāyāṃ pūrṇābhiṣekasadasadbhāvābhyāṃ vyavasthā tu
mānābhāvaparāhatā | yattu pūrṇābhiṣekakartā yo gurustasyaiva
pāduketi vacanaṃ tatpādukāmantrānte gurunāmayojanavidhau
bahugurukasya vikalpaprāptau niyāmakaṃ sanna
bhavadabhimatavyavasthāpanāyālam | yadapi nāstikānāṃ na deyamityarthe
gītāvacanaṃ likhyate na buddhibhedaṃ janayedajñānāṃ
karmasaṅginamiti tadapi cintyam | nāstikakarmaṭhayoratyantaṃ bhedāt |
guruśuśrūṣā śrotumicchā nirūḍhalakṣaṇayā gurusevocyate | tasyāḥ prāyeṇa gurvājñāvākyaśuśrūṣāpūrvakatvāt | tadviṣaye'lasānāṃ
vimukhānām | anartho'niṣṭaṃ tatpradāyināṃ ripūṇām | ata evendreṇa
pratardanāya brahmavidyopadeśe saṃdehaḥ kṛtaḥ | yadyapyasminguṇāḥ santi tathā'pyeṣa ripurhi na ityuktamātmapurāṇe | yadvā, artho dhanam |
tatpradāyibhinnā anarthapradāyinasteṣām | guruśuśrūṣayā vidyā
puṣkalena dhanena veti vacanāt || 4 ||
parīkṣitāya dātavyaṃ vatsarordhvoṣitāya ca |
etajjñātvā varārohe sadyaḥ khecaratāṃ vrajet || 5 ||
vatsarordhveti parīkṣāyogyakālopalakṣaṇam | śīlaṃ saṃvasatā
jñeyaṃ tacca kālena bhūyasetivacanāntarānuguṇyāt | tena tantrāntare
vatsaratrayaparīkṣoktirvyākhyātā | etadvakṣyamāṇaṃ saṃketatrayam | khe
parame vyomni caratīti khecarī devī
p. 204) tasyā bhāvaḥ khecaratā | tvatalorguṇavacanasyeti puṃvadbhāvaḥ | tathā ca śivasūtraṃ vidyāsamutthāne svābhāvike khecarīmudrā
śivāvastheti | idaṃ ca vyākhyātaṃ vārtikakāraiḥ -
vidyāyāḥ prāksamākhyātarūpāyāḥ śaṃkarecchayā |
svābhāvike samutthāne samullāse svabhāvaje ||
avasthā yā śivasyāntaravasthāturabhedinī |
sphurattāmeva saṃpūrṇasvānandocchalanātmikām ||
mudaṃ rātītyato mudrā khecarī cinnabhaścari |
vyajyate sādhakasyāsyā viśvottīrṇasvarūpiṇaḥ || iti |
yo veda nihitaṃ guhāyāṃ parame vyomannitiśrutiśca | tataśca ya eva
tanmahāguhyaṃ veda sa mahāguhyameva bhavatītyarthaḥ | brahma veda
brahmaiva bhavatīti śruteḥ || 5 ||
śāstrottarārdhamārabhate -
cakrasaṃketako mantrapūjāsaṃketakau tathā |
trividhastripurādevyaḥ saṃketaḥ parameśvari || 6 ||
yāvadetanna jānāti saṃketatrayamuttamam |
na tāvattripurācakre paramājñādharo bhavet || 7 ||
cakraṃ śaktisamūhastasya saṃketo rahasyaṃ rūpam |
mantrapūjayoḥ saṃketakau mantrasaṃketakaḥ pūjāsaṃketakaścetyarthaḥ | dvaṃdvānte śrūyamāṇaṃ padaṃ pratyekamabhisaṃbadhyate | triṣu
kapratyayastvajñātārthakaḥ | saṃketatrayajñāne brahma
bhavatītyanvayamuktvā vyatirekamāha-yāvaditi | tripurācakre
traipuraśaktisamūhamadhye | paramā ca sā'jñā ca paramājñā
vedāntargatavidhiniṣedhātmakaliṅādivācyā yāṃ śabdabhāvaneti
bhīmāṃsakā manyante | sā hi tripurasugdaryājñārūpaiveti samarthitaṃ
mīmāṃsāvādakautūhale'smābhiḥ | uktaṃ ca kūrmapurāṇe
himavantaṃ prati bhagavatyā -
mamaivā'jñā parā śaktirvedasaṃjñā purātanī |
ṛgyajuḥsāmarūpeṇa sargādau saṃpravartate || iti |
p. 205) tasyā dhara āśrayo devyeva | etadajñāne devīsvarūpo na
bhavedityarthaḥ | nijasaṃviddevatācakreśvaratvaprāptiriti śaktisūtre |
śuddhavidyodayāccakreśatvasiddhiriti śivasūtre'pyayamevārthaḥ pratipāditaḥ || 6 || 7 ||
tatrā'dau cakravāsanāṃ vaktuṃ pūrvavarṇitaṃ cakramanūdya
śiṣyāvadhānāya pratijānīte -
tacchaktipañcakaṃ sṛṣṭyā layenāgnicatuṣṭayam |
pañcaśakticaturvahnisaṃyogāccakrasaṃbhavaḥ || 8 ||
etaccakrāvatāraṃ tu kathayāmi tavānaghe |
śaktitrikoṇaiḥ pañcabhirvahnitrikoṇaiścaturbhiśca
militairmadhyacakramātramutpannaṃ tāsāṃ navayonīnāṃ
saṃveṣṭanarūpātsaṃyogādarthātpadmadvayabhūgṛhaiḥ | tena
pūrṇacakrasya navāvayavakasya yasya saṃbhavastadetaccakrāvatāraṃ
rekhārūpacakrasya mūlabhūtaṃ tāttvikaṃ rūpaṃ tava
kathayāmītyarthaḥ | śaktisṛṣṭilayavahniśabdānāmarthāḥ pūrvamevoktāḥ | prāñcastu śaktivahnīnāmeva
parasparasaṃśleṣaparatvena saṃyogapadaṃ vyācakṣate | tanmate
madhyacakramātrasya saṃbhava ityeva paryavasānāduttaratra
bāhyacakrasyāpi vāsanānāṃ varṇanīyatayā saṃdarbhavirodhāpattiḥ | naca tathā'pi binduvāsanānāmapi
varṇayiṣyamāṇatvāttatsaṃbhavasyehānuktau
saṃdarbhavirodhatāvasthyamiti vācyam | bindoḥ kāmeśvarābhinnasya
nirguṇaparaśivarūpatayāḥ pūrvamuktatvena tasyotpattyabhāvāt |
cakroddhāradaśāyāmeva karkāṭakena vṛttalekhanadaśāyāmardhato
bindusiddhyabhiprāyeṇa tadanuktervā || 8 ||
idānīṃ bindvādibhūgṛhāntacakrasamaṣṭisaṃbhavaṃ
sāmānyenā'ha -
yadā sā paramā śaktiḥ svecchayā viśvarūpiṇī || 9 ||
sphurattāmātmanaḥ paśyettadā cakrasya saṃbhavaḥ ||
pūrvatantre hi sṛṣṭikramaḥ kathitaḥ | tatra tripurā paramā
śaktirādyā jñānāditaḥ priye, ityanena jñānecchākriyātaḥ pūrvaṃ
sṛṣṭiprāgabhāvasya vinaśyadavasthatārūpā daśā'pi
kācittripurānāmnī parā śaktiḥ kathitaiva tāṃ smārayituṃ yadā sā
paramā śaktiriti siddhavatkṛtyeha nirdeśaḥ kṛtaḥ | sā devī svecchayā
svaniṣṭhāṃ
p. 206) sphurattāṃ yadā paśyati tadā cakrasya viśvābhinnasya
trikoṇādicakrasya saṃbhava utpattirbhavatītyarthaḥ | ayaṃ bhāvaḥ - mantrārthavādetihāsapurāṇādiprāmāṇyājjagataḥ sṛṣṭipralayau vartete
evetyavivādaḥ | tayośca vyaktibhedena parasparānantaryaṃ
ghaṭīyantrasthaghaṭānāmiva
punaḥpunarāvṛttiranādisiddhetyapyavivādameva | tataśca sṛṣṭiṃ
varṇayatā yaṃ kaṃcitpralayamārabhyaiva varṇanīyā | tatra pralayo
nāmānantaśaktikasya brahmaṇaḥ svarūpamātreṇa
kaṃcitkālamavasthānaṃ suṣuptikāle jīvasyeva pūrvasṛṣṭidaśāyāṃ ye
tāvañjñānānudayānna muktimāpannā jīvarāśayaste tattadadṛṣṭāni ca
pañca mahābhūtāni sthūlasūkṣmāṇi ca kārpāsabīje paṭā ivasūkṣmarūpeṇa pralayakālīnabrahmaṇi tiṣṭhanti | yathā'ḍāntajale
barhī(mahī)tyādipūrvalikhitavacanāt | ata eva cidbahniravarohapade
channo'pi cinmātrayā meyendhanaṃ pruṣyatītiśaktisūte bhāṣyaṃ
mātrāpadasyedamākūtaṃ yatkavalayannapi na sārvātmyena
grasate'pitvaṃśena saṃskārātmanā tatsthāpayatīti | tataśca suptasya
jīvasya svata evotthāne tadīyaṃ karmaiva yathā kāraṇaṃ
suṣuptikāle sakale vilīne tamobhibhūtaḥ sukharūpameti |
punaśca janmāntarakarmayogātsa eva jīvaḥ svapiti prabuddhaḥ ||
ityādiśrutisiddhaṃ tathā
pūrvasṛṣṭikālaprāṇyadṛṣṭavaśādevatā(?)saśaktike brahmaṇi prāthamikavṛttyudgama iti na tatra kāraṇāntaraṃ mṛgyam |
nacādṛṣṭasyaiva prathamavṛttiṃ prati kāraṇatve
pralayārambhamadhyakālayorapi tadāpattiriti vācyam | asya paryanuyogasya
suṣuptāvapi tulyatvāt | abhidhātādeḥ kālāntare vedanājanakatvasyāpi
darśanena kāraṇavaicitryādevopapatteśca | sā ca vṛttiricchārūpā
svaniṣṭhasphurattā darśanaviṣayiṇī svecchayā'tmanaḥ sphurattāṃ
paśyeditimūlasvarasāt | yadi punarātmanaḥ sphurattāmahaṃ
paśyeyamityākārakecchāṃ prati sphurattājñānasya kāraṇatvādichātaḥ pūrvaṃ jñānasyā'vaśyakatvānnecchāvṛtteḥ prāthamyamityucyate
tadā pāṭhakramādarthakramasya balavattyādātmanaḥ sphurattāṃ
dṛṣṭvecchediti vaiparītyena vyākhyeyam | uktaśrutau svapiti prabuddha
ityasya suptaḥ prabudhyatīti yākhyānavat | vastutastu tadaikṣata bahu syāṃ
prajāyetetiśratāvīkṣaṇasya bahu
p. 207) syāmityākārakatāpradarśanātprāthamikī
vṛttiricchājñānobhayarūpā | so'kāmayata bahu
syāmitivākyāntaraikavākyatvācca | kiṃ bahunā
tattamo'kurutetyādiśrutyantaraparyālocanayā saiva ca kṛtirūpā'pi |
icchātvajñānatvakṛtitvānāṃ sāṃkaryasyāpi śrutibalādaṅgīkāre
bādhakābhāvāt | sāṃkaryabhiyā teṣāmajātitvādvā sāṃkaryasya
jātyabādhakatvādvetyanyadetat | etena svābhāvikī jñānabalakriyā ceti
śrutirapyupapadyate | tatra balaśabdasyecchāparatvena
prācīnairvyākhyānāt | icchājñānakṛtīnāṃ dharmiṇā sahābhede
tatrotpadyamānāyā vṛtterapi trirūpatvasya nyāyasiddhatvāt | ekavacanena
karmadhārayadhvananādanyonyābhedasiddheśca | svecchayetyabhede tṛtīyā | icchābhinnekṣaṇavatītyarthaḥ | tasyāṃ vṛttau viṣayaṃ pradarśayati -
sphurattāmātmana iti | ātmaniṣṭhāṃ sphurattāmityarthaḥ | sā ca sṛṣṭireva
| tathāhi prakāśasya hyeṣa svabhāvo viṣayavyāptyaiva svasphurtiriti |
dīpaprabhātapacandrikāṇāṃ gṛhāṅgaṇādisaṃbandha ivāntarikṣe'pi
tṛṇaparṇapakṣādivyāptimantareṇaiva sphūrtyabhāvāt | naca dīpasya
viṣayasaṃbandhamantareṇāpi sphurtidarśanena tatroktaniyamavyabhicāra
iti
vācyam | dīpasya prabhāpaṭalāśrayaratnasyeva prakāśādbhinnatvāt |
naca tasya tadbhinnatve tejasyantarbhāvānāpattiḥ | ratnavadeva
tasyāpīṣṭatvāt | naca ratne gurutvadhanatvayordarśanena tasya
pārthivatve'pi dīpe tayorabhāvena pārthivatvānupapattiriti vācyam |
dhūmapaṭale tayoradarśanena tayoḥ pārthivatvavyāpyatvābhāvāt |
pañcīkaraṇaprakriyāyāḥ sarvatrāviśeṣe'pi pārthivāṃśādhikyenaiva
pārthivatvavyavahārasya nirvoḍhatayā dīpe ghanatāviśeṣadarśanena
prabhāpekṣayā pārthivāṃśādhikyasya svīkartuṃ yuktatvācca |
taijasatvavyavahārasya kāṃsyādāviva prakāśāśrayatvenopapatteśca |
etena candrasūryāvapi vyākhyātau | tataśca prakāśamātrasya
viṣayādhīnasphurtikatvādbiṣayasyāpi prakāśasaṃbandhenaiva
sphura(ṇātsphura)ṇajñānasyāpi prakāśasvarūpatvāttasya viṣayaiḥ saha
yaḥ saṃbandho viṣayaviṣayibhāvākhyastattvameva sphuraṇalakṣaṇam |
tadvattvaṃ ca pratiyogitvānuyogitvatādātmyānyatamasaṃbandhena | tena
jñānaṃ sphurati ghaṭaḥ sphurati tayoḥ saṃbandhaḥ sphuratītitrividhavyavahārasyāpyupapattiḥ | evaṃ brahmaṇo'pi
prakāśaikarūpatvena tanniṣṭhasphurattāyā viṣayitāsaṃbandhena
sṛṣṭirūpaviṣayatvaikasvarūpatvātsphurattāpadasya
p. 208) sṛṣṭirityartho yujyata eva | viṣayatatsaṃsarganiṣṭhayoḥ sphurattayornirāsāyā'tmana iti padam | seyaṃ sphurattārūpā sṛṣṭireva
kriyā | kṛtiḥ kriyā yatnaḥ sṛṣṭirityeteṣāṃ padānāmanarthāntaratvāt |
yatnatadviṣayayorabhedopacārādvā | ata eva vyāsena kṛte'pi purāṇādau
vyāsasya kṛtiriti vyavahāraḥ | tenecchayā sphurattāṃ
paśyedivipadatrayeṇecchākṛtijñānānāmaikyadhvananānicchāditrayasam
aṣṭirūpaśāntādevīsvarūpamīkṣaṇamityuktaṃ bhavati | tadayaṃ
niṣkarṣaḥ sṛṣṭimahaṃ vitanuyāmityākārikī prāthamikī
vṛttiricchājñānakriyātmikā śāntānāmnī yadā jātā tadā tatkāla eva
cakrasya saṃbhavaḥ | icchāmātraṃ prabhoḥ sṛṣṭiritivacanena
vilambābhāvāt | vṛtterapi sṛṣṭyantargatatvena tadātanatvasyā virodhācceti
|| 9 ||
athedṛśī śāntātmikā prathamā vṛttireva binducakrasya vāsaneti
pratipādayati-
śūnyākārādvisargāntādbindupraspandasaṃvidaḥ || 10 ||
prakāśaparamārthatvātsphurattālaharīyutāt |
prasṛtaṃ viśvalaharīsthānaṃ mātṛtrayātmakam || 11 ||
śūnyākāratvādibhiḥ pañcabhirviśeṣaṇairākṣiptaṃ parabrahma
viśeṣyam | tādṛśaviśeṣaṇapañcakaviśiṣṭabrahmaṇaḥ sakāśātprasṛtaṃ cakraṃ baindavaṃ
bhavatītyuttaraślokasyapadadvayākarṣaṇenānvayaḥ | prāñcastu
bindorjātaṃ baindavaṃ tatra jāta ityaṇū | bindusaṃbhūtaṃ
trikoṇacakramityartha ityāhuḥ | etatpakṣe trikoṇacakramiti vaktavye
baindavamityuktistu kvacidvāsanāyāṃ
bindutrikoṇayorabhedadhvananārtheti vaktavyam | trikoṇe baindavaṃ
śliṣṭamiti brahmāṇḍapurāṇāt | tatprayojanaṃ ca manvasre vyaktī
bhaviṣyati | cakrasya svarūpamāha - mātṛtrayātmakamiti | mātaro
viśvajananya icchājñānākriyānāmikā
devyastattritayasamaṣṭirevā'tmā svarūpaṃ yasya tat | uktāyāḥ prāthamikavṛttericchāditrayarūpatvāt |
mātṛpadenaivecchādiparāmarśastu vāmāditrayasamaṣṭirūpatāyāḥ
śleṣeṇa paśyantyādimātṛkātrayasamaṣṭirūpatāyāśca dhvananārtham |
mātṛrūpatvādeva viśvalaharīsthānaṃ ca viśvaṃ
ṣaṭtriṃśattatvātmakameva laharyastaraṅgāsteṣāṃ sthānamādhāraḥ | viśvasya laharītvoktyā tādṛśavṛtteḥ samudratulyatā
p. 209) dhvanitā | tādṛśavṛttyudgamottarameva krameṇa sarvasṛṣṭīnāṃ
jāyamānatvādviśvajanakamityarthaḥ | baindavapadasya trikoṇaparatvapakṣe
trikoṇasya baindavatvavidhānaṃ tvetatkāraṇaṃ parabrahmaiva
bindorvāsaneti dhvanīyatum | tena parabrahmaiva bindustasyekṣaṇātmā vṛttireva trkoṇamiti prācāṃ matasthitiḥ | vastutastu
prathamopasthitatvādbaindavapadasvārasyācchrutyānuguṇyāccāyaṃ
grantho binducakravāsanāpratipadanapara eva yuktaḥ |
nacaivaṃ satyuttaragranthe trikoṇavāsanāyā akathanena saṃdarbhavirodhaḥ | trikoṇavasukoṇayormelanena navayonicakrasyaikavāsanāvarṇanena
tadabhāvāt | trikoṇamātravāsanāyā ativistṛtatvena
brahmāṇḍapiṇḍāṇḍayoraikyabhāvanāsiddhyuttarakālaikavibhāvanīyata
yottamādhikārikatvenā'tmanaḥ sphuraṇaṃ paśyedityādinā
pārthakyenāgre vakṣyamāṇatvācca | tasmādicchā jñānā kriyeti
tryātmakamīkṣaṇameva binducakrasya vāsanā | tasminpūjanīyaṃ
yattadeva paraṃ brahma | tathācā'tharvaṇāḥ śaunakaśākhīyā
āmananti-aṣṭācakrā navadvārā | devānāṃ pūrayodhyā | tasyāṃ
hiraṇmayaḥ kośaḥ | svargo loko jyotiṣā'vṛtaḥ tasminhiraṇmaye kośe
tryare tripratiṣṭhite | tasminyadvyakṣamātmanvattadvai brahma |
taittirīyaśākhāyāṃ tu prathamāntamiti viśeṣaḥ | trailokyamohanādisarvasiddhipradāntacakrāṣṭakayuktaṃ
navayonighaṭitamanyeṣāmasādhyaṃ devatāvāsabhūtaṃ
śrīcakranagaraṃ yattatrāpyuttamaḥ kośo jyotirmayaḥ svargatulyastrikoṇanāmako'sti tasminkoṇe tridhā pratiṣṭhitaṃ
trisamaṣṭisvarūpaṃ binducakramasti | tasminbinducakre svātmanīva
yadyakṣaṃ mahābhūtaṃ pūjanīyaṃ tadbrahmaiveti vāsanāmajñā
jānanti | bhrājanādiviśeṣaṇaviśiṣṭāmaparājitākhyāṃ nagarīṃ prati
brahmaiva yasmādā viveśeti samudāyārthaḥ | brahmopāsakānāṃ
gantavyā punarāvṛttivarjitā'parājitākhyā nagarī kācidasti |
yasyāmaranāmakoṇyanāmakaśceti dvau hradau sudhāmayau vartete
ityādikaṃ tu śrīśaṃkarabhagavatpādaiḥ sūtrabhāṣyānte varṇitam |
tannagarābhinnamidaṃ śrīcakram | atra tripratiṣṭhita iti śabdo na tryarasya
viśeṣaṇaṃ tathātve tasminnitipadadvayasya vaiyarthyāpatteḥ | ato bindupara
eva | tena binducakrasya tryātmakatvavāsanā siddhā bhavatīti draṣṭavyam |
binducakrasya mūlabhūtamīkṣitṛ paraṃ brahma viśinaṣṭi śūnyākārādityādinā | śūnyā avidyamānā ākārā
ākṛtayo'vayavasaṃsthānaviśeṣā
p. 210) yasmiṃstacchūnyākāraṃ tasmānnirākārāditi yāvat | vividhaḥ sargo visargo nānāvidhā sṛṣṭistasyānto layo yasmiṃstadvisargāntam |
tasmātpralayakālīnāditi yāvat | spadi kiṃciccalana iti
dhātoralpacalanārthakaḥ spandaśabdaḥ | sa ca prakṛṣṭaḥ praspandaḥ, atyalpataracalanam | bindūnāṃ praspandā bindūpraspandāstādṛśāḥ saṃvido jñānasvarūpā jīvarāśayo
yasmiṃstasmādbindupraspandasaṃvidaḥ | yasya cidambhodherbindutulyā
aṃśā īśadbhinnā jīvā ityarthaḥ |
mamaivāṃśo jīvaloke jīvabhūtaḥ sanātanaḥ | itivacanāt |
bhedasyātyalpatvoktyā tasya bhānamātraṃ natu tattvataḥ so'stīti
dhvanitam | syandū prasravaṇa itidhātuto niṣpannaprasyandapadapāṭhe'pi
binduprasrāvā jīvā ityatho'pi na virudhyate | paramārthasya satyasya
bhāvaḥ paramārthatvaṃ pāramārthikaṃ rūpamiti yāvat | prakāśa eva
paramārthatvaṃ yasya tasmātprakāśaparamārthatvāt |
prakāśaikasvarūpādityarthaḥ | sphurattāḥ sṛṣṭaya eva laharya
ūrmayastābhiryutātsphurattālaharīyutāt | sṛṣṭestaraṅgasthānīyatvoktyā
cidambhodhestasyāścātyantābhedo bhāsamāno bhedastu kalpita iti sūcitam
| ata eva nānārūpaṃ brahma mā prasāṅkṣīdataḥ prakāśaikarūpatvamuktam | tenetareṣāṃ rūpāṇāṃ
viśvasaṃbandhitoktā |
asti bhāti priyaṃ rūpaṃ nāma cetyaṃśapañcake |
ādyaṃ trayaṃ brahmarūpaṃ jagadrūpaṃ tato dvayam ||
ityabhiyuktokteriti | atha rahasyārtho yathā -
arthasṛṣṭiśabdasṛṣṭyoryugapadevāṅkuratacchāyayoriva
parasparasaṃpṛktayorutpattiḥ | padārthamātrasya śabdānuvidhatvāt |
vāgarthāviva saṃpṛktāvityabhiyuktokteḥ | tataśca sṛṣṭikāraṇe brahmaṇi śivaśaktirūpe'rthatvavacchabdatvamapyastīti vaktavyam | tatra cākāraḥ śivasya rūpaṃ hakāraḥ śaktirūpam | taduktaṃ saṃketapaddhatyām -
akāraḥ sarvavarṇāgryaḥ prakāśaḥ paramaḥ śivaḥ | hakāro'ntyaḥ kalārūpo vimarśākhyaḥ prakīrtitaḥ || iti |
tau cākārahakārau na vaikharīrūpāvivātispaṣṭasvarūpau | kiṃ tu
sūkṣmatamasvarūpau | vaikharīto'pi
sūkṣmasūkṣmatarasūkṣmatamānāṃ
madhyamāpaśyantīparārūpāṇāṃ
p. 211) trividhavarṇānāṃ sattvāt | guhā trīṇi nihitā neṅgayanti turīyaṃ
vāco manuṣyā vadantīti śruteḥ | anyo'pyasya rahasyataraḥ prapañco
varivasyārahasyavyākhyāne sphuṭīkṛto'smābhiḥ | tadidaṃ dyotayitu
māha-śūnyākārāditi | śūnyaścāsāvakāraśceti karmadhārayaḥ | visargo hakāra evāntaścaramāvayavo vā bandhako vā yasya sa
visargāntaḥ | ati adi bandhana itidhātupāṭhādantapadasya bandhakārthakatā
| hakārānubaddho'kāraḥ śaktirūpadharmānubaddhaḥ śivarūpo
dharmītyarthaḥ | visargāntapadenaiva vā ṣoḍaśaḥ svara ucyate | sa
cākārahakārobhayarūpa eva | tasya śūnyākārāditi viśeṣaṇam |
nirākārādityeva pūrvavadarthaḥ | prathamapakṣe śūnyapadasyākāra
evānvitatvena hakāre śūnyatvaṃ na māyādasminpakṣe tu dvayorapi
śūnyarūpatā labhyata iti viśeṣaḥ | kiṃca, visargānto
hyekamakhaṇḍamakārahakārobhayarūpasyāpyakhaṇḍatāpratītyā
tādṛśasya nirguṇabrahmarūpatā pratīyate | prathamapakṣe tu
svabhinnavarṇāntaravaiśiṣṭyena śabalabrahmatāpratītiḥ syāditi ca
viśeṣaḥ | tena prathamapakṣādaraḥ prācāṃ nā'dartavyaḥ | nirākārādityanuktvā śūnyākārādityuktyā'kārasyaikabindvākāratā
visargarūpahakārasya bindudvayākāratā ca dhvanitā | visargapadenaiva
ṣoḍaśasya svarasya lābhe'pyantapadaṃ vimarśānubaddhaḥ prakāśa
ityarthalābhāya | tenāyamartho dhvanitaḥ - yathā loke strīpuṃsayoḥ sāmarasyadaśāyāṃ yadā brahmarandhrasthitaḥ śuklabinduḥ kāmamandiraṃ praviṣṭaḥ śoṇabindunaikī bhavati tadaiva
bāhyāntaramānabihīnamānandamātrāvaśeṣabrahmaiva bhāsata
ityanubhavasiddham | śrutirapi - yathā priyayā saṃpariṣvakto na bāhyaṃ
kiṃcana veda na'ntaramiti | suṣuptidaśāyāmajñānavṛttirasti sāmarasye tu
na sā'pi tiṣṭhati | evaṃ sati tādṛśasāmarasyaniṣṭhasyā'nandātmakatve
sati garbhotpādakatvarūpasādhāraṇadharmasya
sṛṣṭhiprākkālīnaśivaśaktisāmarasye'pi
darśanāllaukikaprakriyayaivālaukikaprakriyā'pyūhyā | tatra yo
brahmarandhrasthito binduḥ sa niḥśeṣeṇa na kāmālayaṃ praviśati
kiṃtvaṃśena | anyathā punaḥsāmarasyānāpatteḥ | tataśca vidhibilasthito
bindusturīyabinduranāmā | tadaṃśo mandirasthitastu kāmākhyo binduryaḥ kāmeśvara ityupāsakaiścintyate | ata eva kāmamandiranāmadheyādīni
saṃbhavanti | na tataḥ pūrvam |
p. 212) śaktyā vinā śive sūkṣme nāma dhāma na vidyate | iti
pūrvamuktatvāt | kāmabindoḥ śoṇabindunā saha parasparānupraviṣṭatve
sati vispaṣṭatve bindudvayaṃ visargo hakāro vimarśa ityādisaṃjñā,
kevalaśivasyeva kevalaśakterapi sṛṣṭyādijanakatvāyogāt | anyathā
paraśivāṅgīkārasyaiva vaiyarthyāpatteḥ | pūrvaṃ kṛtaḥ paraśivanirāsastu śaktinirāsavādino jalpakathayā
mukhamudraṇamātrārtho natu vādakathayetyuktam | iyaṃ hakārarūpā
śaktireva ca kaletyucyate | hakāro'ntyaḥ kalārūpa iti
saṃketapaddhatyādivacanāt | seyaṃ kāmakalā bhavati | kāmaviśiṣṭā kaleti madhyamapadalopī samāsaḥ | kāmaścāsau kalā ceti karmadhārayo
vā nirdharmake'pi brahmaṇi tadabhinnaśakteraṅgīkārācchaktyantarbhūtasvarūpamātraṃ niṣkṛṣya
kevale turīyabindutā | tasyaiva śaktisaṃbandhamātraṃ
śakyatāvacchedakīkṛtya vivakṣāyāṃ kāmabindupadavācyatā | tasyaiva
saṃbandhasyābhedātmakasāmarasyatvena vivakṣāyāṃ
visargādipadavācyatā | tasyaiva sāmarasyasyā'nandāntarbhāvena
vivakṣāyāṃ kalāpadavācyatā |
īdṛśasamaṣṭirūpakāmakalāyāmīkārasya śaktiḥ | īkārasya
kāmakaletyapyata eva nāma | yastu vṛddhānāmīkāralekhane
kāmavisargakalānāmavayavabhāvena pradarśanopadeśaḥ sa
mandaprajñānāṃ budhdyārohāya kalpito na vāstavikaḥ |
upāyāḥ śikṣamāṇānāṃ bālānāmupalālanāḥ | asatye vartmani sthitvā tataḥ satyaṃ samīhate | iti bhartṛhariṇokteḥ |
ata eva kāmakalālekhanasya kālavakrādau yatra vidhistatrā'dau
bindustadadhastiryagbindudvayaṃ tadadho haṃsapadamiti likhanti
sāṃpradāyikāḥ | ānandasya
lekhanāsaṃbhavāttatkalābhivyaktisthānatvātkāmālayasya dyotako
haṃsapadākāralekhaḥ | idameva ca bhagavatpādaiḥ -
mukhaṃ binduṃ kṛtvā kucayugamadhastasya tadadho
harārdhaṃ dhyāyedyo haramahiṣi te manmathakalām |
ityatroktam |
tatra mukhabinduḥ kāmabinduḥ kucayugaṃ vimarśabindudvayam |
harasyārdhanārīśvarūpasyārdhamuttarārdhaṃ yoniriti tadarthaḥ | hakārārdhamityādāvapi hakārasya vimarśasyārdhaṃ
p. 213) śaktisaṃbandhyarthamiti tadarthaḥ | saparārdhamityasyāpi sa eva |
sakārātparo hakāra iti tadarthāt | tena hakāralekhanatatpradarśanamapi
gurūṇāṃ mandaprajñānugrahārthameva | tadidaṃ sarvaṃ dyotayituṃ
vimarśānubaddhaprakāśādityuktam | bandhanasyoktasāmarasyarūpatvāt |
īdṛśamantapadena dhvanitamevārthaṃ spaṣṭamāha-binduprasyandasaṃvida
iti | bindvoḥ sitaśoṇayoḥ prasyandaḥ svasthānāccalanaṃ prasrāvo vā
saṃvidrahasyarūpabhūtaṃ sāraṃ yasya tasmādityarthaḥ | tatratyaprakriyātulyaprakriyāpākāditi yāvat | mānuṣādiśarīreṣu
pāṣāṇādibhyo viśeṣabhūtaṃ rahasyaṃ sāraṃ saṃvideva | ataḥ saṃvitpadaṃ rahasyasāre gauṇam | itthaṃ ca
yasmādbindostrikoṇamutpannaṃ sa kāmakalārūpa iti dhvanyo'rthaḥ | ata
evopasaṃhāre vakṣyati -
cakraṃ kāmakalārūpaṃ prasāraparamārthataḥ || iti |
bindupraspandātmakamapyetanna bāhyadṛṣṭāntamanusṛtya jaḍaṃ
mantavyamityāha -
prakāśeti | prakāśaikasvabhāvatve vividhasvabhāvā sṛṣṭiḥ kasmādutpannetyata āha-sphurateti | samudralaharīṇāṃ
jalaikarūpatvavadbiśvamapi prakāśaikarūpameva |
cidvilāsaḥ prapañco'yaṃ sakhe te duḥkhadaḥ katham |
kimindravāruṇī rāma sitayā kaṭukī kṛtā || iti vāsiṣṭhāt |
sitayā kṛtendravāruṇī kaṭukī kimityanvayaḥ | tataśca
prakāśaikasvabhāvātiriktaṃ bhāsamānaṃ sarvaṃ bhrama eveti bhāvaḥ | so'yamatirahasyarūpo'rthaḥ śiṣyānujighṛkṣayā bhagavatīpreraṇayā
ceha likhitaḥ | yastu kāmakalāvilāsacidvallīkārādibhiḥ kāmakalāsvarūpaniṣkarṣaprakāro likhyate so'pi phalato'traiva paryavasyati
| upapādane paraṃ visaṃvādaḥ | so'pyupeyapratipattyarthā upāyā
avyavasthitā iti bhāṇānnātīva duṣyatīti mantavyam | prāñcastu -
visargasahitācchūnyādakārātkāmabindurutpannastasmātpraspando
bindudvayamutpannam | tasmātsaṃvit, hārdhakalotpannā |
prakāśaparamārthatvāt, prakāśasaṃparkeṇa vimarśe srāvasya jātatvāt |
sphurattālaharīyutāt, sphurattā vimarśaśaktistasyā laharī
bindudvayāntarālānniḥsṛtā hārdhakalā
tadyuktātkāmakalākṣarānmātṛtrayātmakaṃ
paśyantīmadhyamāvaikharīrūpaṃ baindavaṃ
sadāśivākhyaturīyabindorutpannaṃ madhyatrikoṇacakraṃ prasṛtamiti
vyācakṣate |
p. 214) tadidaṃ nirarthakameva
lakṣaṇādhyāhāravyavāyavipariṇāmavyavadhāraṇādinikhiladoṣaduṣṭa.
m sṛṣṭikramānanuguṇaṃ siddhāntaviruddhaṃ cetyupekṣyam || 10 || 11 ||
idānīṃ kramaprāptāmapi
trikoṇacakravāsanāmuttamādhikārikatvadyotanāyottaratraiva
vakṣyamāṇatvātparityajya prakṛtavibhāvanādhikārimātropayogitayā
vasukoṇacakrasaṃmelanenaiva trikoṇacakrabhāvanāvaśyakatvadhvananāya
dve api cakre saṃmelya navayonicakrasya vāsanāmāha -
baindavaṃ cakametasya trirūpatvaṃ punarbhavet |
dharmādharmau tathā'tmāno mātṛmeyau tathā pramā || 12 ||
navayonyātmakamidaṃ cidānandaghanaṃ mahat |
cakraṃ navātmakamidaṃ navadhābhinnamantrakam || 13 ||
vaindavāsanasaṃrūḍhasaṃvartānalacitkalam |
ambikārūpamevedamaṣṭārasthaṃ svarāvṛtam || 14 ||
etasya trirūpasya binducakrasyaiva vunaḥ punastrirūpatvam,
ekaikarūpasya tritrirūpatvaṃ bhavedityarthaḥ | navarūpatvamiti yāvat |
kecittu - ekameva trikoṇaṃ punarapi sṛṣṭilayabhedena śaktivahnitrikoṇatāṃ
prāpya tridhā'bhavadityartha ityāhuḥ | trirūpatvamityanena
bindostrikoṇotpattirukteti bhramo mā prasāṅkṣīdityata āha - dharmeti |
dharmādharmau puṇyapāpe | ātmānaścatvāra ātmā'ntarātmā
paramātmā jñānātmeti bhedāt | ete ca pīṭhanyāse
parasparabhinnadevatātvena prasiddhāḥ | teṣu trayāṇāṃ lakṣaṇāni
tāvadātmopaniṣadyātharvaṇairāmnātāni | dehe brahmā'tmā
bhoktā'ntarātmā sūkṣmo jīvaḥ paramātmeti tanniṣkarṣaḥ | jñānātmā tu brahmaiva jīvābhinnamiti bodhyam | yadyapi jīvātmāna ityevaṃ
vyākhyātuṃ yuktam | navayonicakrasya vāsanāyā api
navātmakatvamevā'vaśyakamitiniyamābhāvāt |
vakṣyamāṇaṣoḍaśadalāṣṭadalabhūgṛhavāsanāsu vyabhicārāttathā'pi
saṃbhavataḥ saṃkhyaikyasya sthūladṛśāṃ camatkārādhāyakatayā
bhaktyatiśayotpādakatvena tyāgāyoga iti nyāyena prācīnairityeva
vyākhyātam | navātmakamiti
viśeṣaṇamapyasyārthasyātmate(?)jñāpakam | mātṛmeyapramāstripuṭī, ajñāyi, jñātṝṇāṃ jīvānāmānantye'pi mātṛtvenaikyam |
p. 215) evaṃ meyapramayorapi | uktaprāthamikavṛttau dharmādharmau
kriyāṃśenā'tmāno mātāraścecchāṃśena meyaprame
jñānāṃśeneti vivekaḥ | evaṃ vasukoṇeṣu vaśinyādikrameṇa
dharmādayo madhyatrikoṇa prameti vivekaḥ | ekaikasminkoṇe tisrastisro
devatā iti vā tathetipadadvayena (dve) ṣaḍeketyevaṃ koṇatrayadevatā iti vā
bhramastathā'pi syādevetyataḥ kaṇṭharaveṇa nāmnā nirdiśati-
navayonyātmakamiti | idaṃ navayonyātmakaṃ cakraṃ navātmakaṃ
vāsanayā'pi navarūpam | navadhābhinnamantrakaṃ
vaśinyādimantrāṣṭakaṃ mūlavidyā cetimantranavakayuktam |
trikoṇasthadevatātraye'pyekasya mūlasyaiva tredhā vibhajya viniyogānna
navatvahāniḥ | taistairmantraiḥ saha tattadutpattidhvananāyaivamuktiḥ | bindureva baindavaṃ svārthiko'ṇ | tadevā'sanamīkṣaṇātmakavṛttirūpaṃ
tasminnārūḍhe saṃvartānalaḥ | pralayakālīnāgniḥ sarvajagadbhakṣakaḥ kālāgnirudraścitkalā tripurasundarī ca yasminnavayonicakre
tiṣṭhatastattathā | prāñcastu baindavaṃ
sadāśivātmakaturīyaṃbindurūpam | atraiva vakṣyati sadāśivāsanaṃ devi
mahābindumayaṃ paramiti kṣityādisadāśivāntatattvoparyeva
śivaśaktyoḥ sthitatvādityāhuḥ | asminpakṣa idaṃ ca viśeṣaṇaṃ
navayonicakragrahaṇe bindusahitasya grahaṇaṃ yathā
syādityevamarthamiti
vaktavyam |vāmājyeṣṭhāraudrīsamaṣṭirambikāśaktiḥ | idamupalakṣaṇamicchājñānākriyāsamaṣṭeḥ śāntāyāḥ paśyantīmadhyamāvaikharīsamaṣṭeḥ parāyā api | sā
cekṣaṇātmakavṛttirūpā | tajjanyatvānnavayonyātmakacakramapyambikāśāntāparārūpam | nava
yonayaḥ kāḥ kā ityata āha-aṣṭeti | aṣṭārasthaṃ vasukoṇeṣu sthitaṃ
satsvarāvṛtaṃ madhyatrikoṇam | taddhyakārādibindvantaiḥ pañcadaśabhiḥ svaraistridhā vibhaktairākalitatrirekhaṃ
visargasvarākrāntamadhyabhāgaṃ ca | evametāni nava yonaya ityarthaḥ | trikoṇamiti vihāya svarāvṛtayityuktistrikoṇacakreṇa sahaiva
svarāṇāmutpattiriti sphoraṇāya | vastutastu
trikoṇasahitamidamaṣṭāramambikārūpameva bindūtpannameva natu
bindutastrikoṇaṃ tasmādaṣṭāramiti krameṇeti trikoṇapārthakyasya
nirāsārtho'yaṃ granthaḥ | prāñcastu cakraṃ navātmakamityardhaṃ
trailokyamohanādisarvānandamayāntacakranavakaparatvena
karaśuddhyādicakreśvarīmantranavakaparatvena ca vyākhyāya
baindavāsanetiślokaṃ trikoṇamātraparatvena vyācakṣate |
p. 216) tannavayonicakraprakaraṇāsaṃgatatvādanādeyam | astu vā
prakaraṇasāṃgatyāyaṃ navayonyātmakacakrasyaiva
bhūgṛhādinavacakrātmakatvena stutiḥ | upapadyate ca |
trikoṇe baindavaṃ śliṣṭamaṣṭāre'ṣṭadalāmbujam |
daśārayoḥ ṣoḍaśāraṃ bhūgṛhaṃ bhuvanāsrake ||
itibrahmāṇḍapurāṇācchaktyanalātmakanavayonicakre eva navacakrī
| sā ca navayonitvāviśeṣātmakatavā navayonicakre'pyastītyarthaḥ | ata eva
cakrī prati nidhitvena bāhyamadhyagataṃ tadasaṃbhave madhyagatameva
vā
cakraṃ pūjayedityuktaṃ prāk || 12 || 13 || 14 ||
athāntardaśārasya vāsanāmāha -
navatrikoṇasphuritaprabhārūpadaśārakam |
śaktyādinavaparyantadaśārṇasphūrtikārakam || 15 ||
navasaṃkhyāni trikoṇāni yasmiṃstannavatrikoṇamiti bahuvrīhiḥ | dvigupakṣe ṅībāpatteḥ | tena bindutrikoṇavasukoṇātmakaṃ
saṃhāracakramarthaḥ | navayonyātmakacakragrahaṇe
bindusāhityasyānupadameva jñāpitatvāt | anye tu navapadenaiva nava
yonayastrikoṇapadena lakṣaṇayā bindustayośca padayordvaṃdva iti
manyante | tadidamihatyatrikoṇapadasya binduparatvena
pūrvatanabaindavapadasya ca trikoṇaparatvena vyākhyānamapūrvam |
vastutastu navāvayavakāni trikoṇānīti madhyamapadalopī samāsaḥ nacaivaṃ navānāṃ daśaprabhākathanamasaṃmatamiti vācyam |
vāsanāviṣaye saṃkhyāsāmyasyāprayojakatvokteḥ | prayojakatve vā
ṣaṭtriṃśadakṣarāṇāṃ hādividyāyāṃ samaṣṭipārthakyakalpanayā
prācāṃ mate saptatriṃśattāyāḥ kāmakalāvilāsakārasaṃmatāyā iva
prakṛte navānāṃ samaṣṭyā saha daśasaṃkhyākatvamityasya
suvacatvādvā | yuktaṃ caitat | bindoḥ sūryatvena tacchāyāyā asaṃbhavāt
| evaṃ ca navatrikoṇānyekā samaṣṭirityevaṃ daśānāṃ sphuritā yāḥ prabhāstadrūpaṃ daśārakaṃ prathamadaśāracakraṃ
śaktyādivarṇadaśakasphūrtikārakaṃ bhavatītyarthaḥ | prakāśāṃśega
tatprabhārūpaṃ vimarśāṃśena makārādyakṣarasvarūpaṃ ca
vibhāvayediti yāvat | prapūrvaślokasthaṃ cakrapadameva viśeṣyatvena
sudūramanuvartate | śaktirmakāraḥ | pañcāmbā nava
nāthāśceticaraṇādinyāsakrame
p. 217) paṭhitānāṃ navānāṃ hasakṣamalavaraya-
ūmitinavākṣarasvarūpāṇāmunmanyākāśānandanāthādīnāṃ
madhye caturthasthāne paṭhitasya śaktyākāśānandanāthasya
makārasvarūpatvāt | sa ādiryeṣāṃ te nava makārādihakārāntāḥ, paryanto mātṛkāntyaḥ kṣakāra eka evaṃ daśārṇānāṃ
sphorakamityarthaḥ | lakārasya lakāreṇa
sahābhedābhiprāyeṇāntarmātṛkānyagrahanyāsādiṣu bahuṣu
nirāsadarśanāt, madhyatrikoṇe svarasphūrteruktatvena dvitīyadaśāre
kakārādidaśakasya manvasre ṭakārādicaturdaśānāṃ ca
sphurtervakṣyamāṇatvena taduttaropasthitamakārāderasmiṃścakre
sphuraṇasya vaktuṃ yuktatvācca | subhagārcāpārijātādiṣu
sarvajñādidevatāsu makārādiyogasya lekhanācca | etena kvacittantre
ramāśaktibījoddhāre candraḥ śaktirmahāśaktirbrahmāṇī kāmikādikamiti śloke rephe śaktipadaprayogadarśanādiha śaktipadena
repho gṛhyate tasyā'diryakārastadādyā nava teṣāṃ paryantaḥ kṣakāra
eka iti prācāṃ vyākhyānaṃ parāstam | śaktyādiśabdemaiva
yakāragrahaṇe prabhṛtivācakādipadāntarasyābhāvācca | kiṃca
yakārādinavakasya daśamasya ca pārthakyena nirdeśasvārasyaṃ
virudhyeta yakārādidaśakasyaiva nirdeṣṭuṃ yuktatvāt | asmatpakṣe tu
lakāraparityāgāya tathoktereva yuktatvādityavadheyam || 15 ||
atha bahirdaśārasya vāsanāmāha -
bhūtatanmātradaśakaprakāśālambanatvataḥ | dvidaśārasphuradrūpaṃ krodhīśādidaśārṇakam || 16 ||
vyomādibhūtapañcakaṃ śabdāditanmātrapañcakaṃ caivaṃ
yaddaśakaṃ tatprakāśastadabhivyaktistadālambanatvarūpadharmeṇa
tatsādhanatvenopalakṣitam | krodhīśaḥ kakāraḥ, śrīkaṇṭhādinyāse
krodhīśakakārayorekasthānakatvāt | tatprabhṛtidaśavarṇayuktaṃ cakraṃ
dvitīyadaśāraṃ sphuradrūpaṃ prakaṭitarūpamāsīdityarthaḥ | kecittu
yathā sūryasyā'tapo'ṅgaṇe, ātapasya prakāśo gṛhāntaḥ sphuratīti
tatsūryasyaiva cchāyādvayaṃ tathā saṃhāracakracchāyādvayaṃ
daśāradvayamiti mūlasthadvidaśārapadasvārasyamanusaranto manyante |
taduktaṃ kāmakalāvilāse-
p. 218) navakoṇaṃ madhyaṃ cetyasmiṃściddīpadīpite daśake |
tacchāyādvitayamidaṃ daśāracakradvayātmanā dṛṣṭam || iti |
tadanuyāninastu-bhūtatanmātretyardhaṃ prathamadaśāraparatvena
yojayanto dvitīyadaśāre
sphūradrūpapadenendriyadaśakaviṣayānvacanādiśabdādirūpāngṛhṇant
aḥ prathamadaśārasthaśabdādibhiḥ paunaruktyamāśaṅkya
śabdādipañcakasya sūkṣmasthūlabhedena
dvaividhyamāśrityāntardaśāre tanmātraśabdena sūkṣmaśabdādīnāṃ
bahirdaśāre sthūlaśabdānīnāṃ grahaṇena samādadhire | tadidaṃ
prathamapakṣavyākhyānavyājena pratyākhyānameva dhvanayati
mūlalāpanakleśasya taireva pradarśanāt || 16 ||
atha caturdaśāracakravāsanāmāha -
catuścakraprabhārūpasaṃyuktapariṇāmataḥ | caturdaśārarūpeṇa saṃvittikaraṇātmanā || 17 ||
khecaryādijayāntārṇaparamārthaprathāmayam |
caturavayavakāni cakrāṇi catuścakrāṇi | triguṇasacivastryakṣaramaya ityādāviva madhyamapadalopī samāsaḥ | ato
na
dvigoriti ṅīp | tāni cāvyavahitāni trikoṇādibahirdaśārāntānyeva |
bindustu sūryasthānīya evepti na tasya grahaṇam | nahi vṛkṣādhaḥ
śākhāphalapatrāṇāmiva sūryasyāpi cchāyā patati | eteṣu cakreṣu
saṃhatya yadyapi ekonatriṃśattrikoṇāni tathā'pi trikoṇasya
bindvabhedavivakṣāyā jñāpitatvādaṣṭāviṃśatireva bhavanti | vastutastu
trikoṇacakrasya pārthakyeneha vāsanāyā
akathanāttatpārthakyābhāvasyāmbikārūpamevedamityatra
kaṇṭharaveṇoktatvācca |
tadukteraṣṭāviṃśatiyonyātmakatāpādanasyai(va)prayojanatvācca |
prathamadaśārotpattau navatrikoṇetipadena kaṇṭharaveṇa
madhyatrikoṇasyodṛṅkanena tatra grahaṇe'pi prakṛte tadagrahaṇaṃ ca |
catuścakretyuktirapi binduraṣṭāraṃ daśāradvayamityetatparaiva | trikoṇasya
pūrvamakathanāt | īdṛśacatuścakrapadasvārasyavirodhādapi
baindavapadasya trikoṇaparatvena vyākhyānaṃ prāguktaṃ nā'dartavyam |
tataścāṣṭāviṃśatiyonīnāṃ yāḥ prabhāśchāyāstāsāṃ rūpaṃ
yatsaṃyuktaṃ parasparasaṃyuktaṃ svarūpamityarthaḥ | viśeṣaṇaṃ
viśeṣyeṇa bahulamiti bāhulako viśeṣyasya pūrvanipātaḥ dvayordvayostrikoṇacchāyayorekaikaḥ
p. 219) saṃyogaḥ iti yāvat | saṃyogasya dviniṣṭhatvena dvayoreva
melanasya
saṃyuktapadasvarasalabdhatvāt | vṛkṣādhaśchāyānāṃ melanasya
bahuśo darśanāt | tādṛśasvarūpātmako yaḥ pariṇāmaḥ kāryaṃ teneti
tṛtīyārthe tasiḥ | prabhārūpāṇāṃ saṃyukto yaḥ pariṇāmasteneti vā |
saṃvittirjñānaṃ karaṇaphalamiti yāvat | tena karmendriyaphalānāmapi
saṃgrahaḥ | teṣāṃ phalānāṃ yāni karaṇānīndriyāṇi tāni ca
jñānendriyapañcakaṃ karmendriyapañcakamantaḥkaraṇacatuṣkaṃ ceti
caturdaśa | tadātmanā tadabhinnena caturdaśārasvarūpeṇopalakṣitaṃ
cakraṃ khecaryādicaturdaśavarṇānāṃ pāramārthikī yā prathā
vistārastanmayaṃ tadvikārarūpamāsīdityarthaḥ | taṣṭaṃkāraḥ kapālī ca
somavāḥ khecarī dhvaniriti kośāt | ṭakārādivarṇāvikāra evedaṃ
cakramiti yāvat | yadyapi śrīkaṇṭhādiśaktiṣu ṭakārasthāne khecaryā
makārasthāne jayāyāśca nyāsena pañcadaśākṣarāṇyuktānīti
pratīyate tathā'pi makārotpatteḥ pūrvamuktatvāccaturdaśārasaṃkhbhādhikyāpātājjayā'nte
yeṣāmityatadguṇasaṃjñāno bahuvrīhirupeyaḥ | athavā jayā'nte yasya
jayānto makāraḥ | khecaryādayastrayodaśa jayānta ekaśceti dvaṃdvaḥ | jayāśabdenaiva bhakāra iti prācāṃ vyākhyāne tu mūlaṃ mṛgyam |
kālabhadro jayā vedhā itinandanādibahukośavirodhāt | kecittu
bindvādyantardaśārāntāni cakrāṇi catvāri bahirdaśārasthatrikoṇāni
daśetyevaṃ caturdaśānāmeṣā chāyā |
catuścakraprabhārūpaiścaturbhiḥ saṃyuktāni bahirdaśārasthatrikoṇāni
teṣāṃ pariṇāmata iti mūlārthaḥ | teṣāṃ
dūrasthatvādekaikacakrasyaikaikā chāyā bahirdaśārasya
saṃnihitatvādavayavaśaśchāyā patitetyupapattirityāhuḥ || 17 ||
atha bindvādicakrāṇāṃ vyaṣṭiveṣeṇoktāṃ
vāsanāmupasaṃharaṃstatsamuccitaṃ samaṣṭivāsanāntaramāha -
evaṃ śaktyanalākārasphuradraudrīprabhāmayam || 18 ||
pañcaśakticaturvahnyākāratayā sphuraccakramevaṃrūpaṃ
pūrvoktanānārūpaṃ sadapi raudrīprabhāmayaṃ samaṣṭiveṣeṇa
raudryāḥ śakte rūpāntaraṃ bhavati | evamitipadena
pūrvavāsanāvaiśiṣṭyenoddiśya
vāsanāntaravidhānāḍhuddeśyatāvacchedakasya
vidheyavyāpyatvaniyamādvyaṣṭisamaṣṭivāsanayoranuṣṭhāne samuccayaḥ sūcitaḥ || 18 ||
p. 220) athāvaśiṣṭacakratrayasya vāsanāmāha -
jyeṣṭhārūpaṃ catuṣkoṇaṃ vāmārūpaṃ bhramitrayam |
atra bhramitrayamityanena
vṛttatrayagarbhīkṛtamaṣṭadalaṣoḍaśadalapadmadvayaṃ lakṣyate | tacca
vāmāśaktirūpaṃ, bhūgṛhaṃ tu jyeṣṭhārūpam | raudrīśaktyanantaraṃ
jyeṣṭhāyā upasthitatvādādau bhūgṛhasyaiva vāsanoktā mūle |
naitāvatā vibhāvanadaśāyāṃ sa eva krama ādartavya iti mantavyam |
idānīmīdṛśyāṃ vistṛtabhāvanāyāmaśaktaṃ prati saṃkṣiptaṃ
vāsanāntaramāha -
cidaṃśo'ntastrikoṇaṃ ca śāntyatītā'ṣṭakoṇakam || 19 ||
śāntyaṃśā dvidaśāraṃ ca tathaiva bhumanārakam |
vidyākalāprabhārūpadalāṣṭakasamāvṛtam || 20 ||
pratiṣṭhāvapuṣā spaṣṭasphuradvyaṣṭadalāmbujam |
nivṛttyākāravilasaccatuṣkoṇavirājitam || 21 ||
ākāśādvāyurityādikrameṇa
vāyvādyoṣadhyantajanakatāvacchedakatāvacchedakaśaktiviśeṣā gaganādibhūtapañcakasthāḥ śāntyatītā śāntirvidyā pratiṣṭhā nivṛttiścetyaitannāmikāḥ kalāḥ santīti tu gurumukhāgamaḥ | antaḥśabdena bindurityucyate | sa ca trikoṇaṃ cetyetaddvayaṃ cidrūpam |
bindutrikoṇayorabhedasya pūrvaṃ jñāpitatvāt | antaḥsthitaṃ
yattrikoṇamiti vyākhyāne tu binduvāsanāyā alābhādanuvṛttirādaraṇīyā syāt | trayodaśaślokasthasya cakramityasyaitāvatparyantamadhikāraḥ | spaṣṭamanyat || 19 || 20 || 21 ||
asyā api vāsanāyāḥ kvacidekaikaṃ kvaciddvayaṃ
kvacittrayamityākārakaviṣamasaṃkhyāka cakraviṣayakatvena
gahanatvādihāśaktasyātisulabhaṃ vāsanāntaramāha -
trailokyamohanādye tu nava cakre sureśvari |
nādo binduḥ kalā jyeṣṭhā raudrī vāmā tathā punaḥ || 22 ||
viṣaghnī dūtarī caiva sarvānandā kramātsthitāḥ |
p. 221) bhṛgṛhamārabhyaiva pūjanasya pūrvamuktatvāttadanurodhenaiva
jhaṭityupasthitaye vāsanā uktāḥ | naveti bhinnaṃ padam | nādādayo nava
devatāviśeṣāścakre kramānsthitā ityanvayaḥ | navacakra ityekaṃ padaṃ
svīkṛtya jātāvekavacanamiti prāñcaḥ | tanna |
subupāttaikatvasaṃkhyānvayāya prātipadikasyaikajātiparatve
viśeṣaṇopāttanavatvasaṃkhyāyā jātāvanvayāyogāt || 22 ||
idānīṃ lāghavādetadvāsanādevatānāmabhireva
cakrāṇyanūdyeto'pi sulakṣaṃ vāsanāntaramāha -
niraṃśau nādabindū ca kalā cecchāsvarūpakam || 23 ||
jyeṣṭhā jñānaṃ kriyā śeṣamityevaṃ tritayātmakam |
niraṃśo'vayavavivakṣāśūnyaḥ samaṣṭirūpaḥ | sa cātra
pūrvoktekṣaṇātmakaḥ | tadrūpau nādabindū bhūgṛhaṣoḍaśārapadmau
bhāvanīyau | kalā'ṣṭadalapadmamicchārūpaṃ, jyeṣṭhā caturdaśāraṃ
jñānaśaktirūpam | śeṣaṃ raudrādisarvānandāntaṃ
bahirdaśārādibinducakrāntaṃ kriyāśaktirūpaṃ bhāvayet | etāsu
catasṛṣu vāsanāsu śiṣyāya yathādhikāramekaikāṃ vāsanāmupadiśet |
sa ca tathaiva bhāvayet, natu vāsanāntarasāṃkaryaṃ kuryāt | ato
vyavasthito vikalpaḥ | anyathā kasyā api vāsanāyā
dṛḍhābhyāsābhāvena cittajayarūpaphalānudayāpatteḥ | yogavāsiṣṭhādāvekatattvadṛḍhābhyāsasyaiva tadupāyatvakathanāt |
upāstīnāṃ cittajayadvāraiva puruṣārthatvāt |
aṅgāvabaddhānāmudgīthādyupāsanānāmapi kalpasūtrakāraiḥ kratuprayogamadhye'ṅgāntaravadanibandhanenānārabhyādhītaparṇatāder
iva na kratvarthatvamityasyaupaniṣadaiḥ siddhāntitatvāt | ata eva
tāsāmupāstīnāṃ kratuprakaraṇādbahiratharvavede vedaśirobhāge ca
pāṭhaḥ | kratvarthatve hi vrīhiyavapadaicchiko vikalpaḥ syāt |
tasmādadhikārānusāreṇa yāṃ
kāṃcidekāmebopāsanāmavalambyā'janmābhyasedityupāsanākāṇḍavi
dāṃ siddhāntaḥ | sa ca nyāyaḥ sarvo'pyatra saṃcāraṇīyaḥ | kalpasūtrakārairanibandhanasya pūrvacatuḥśatyāṃ pūjāprakaraṇe
vidhānābhāvasya tacchirobhāge pāṭhasya ca tulyatvāt | iyāṃstu viśeṣaḥ prātaranuvākādikāle'dhvayvāṃdibhiḥ kriyamāṇā upāstayaḥ kratumadhya eva na sārvakālikyaḥ | mano brahmetyupāsītetyādayastu
kratubahirbhūtāḥ
p. 222) sārvakālikyaḥ | atratyā upāstayastu pūjāmadhye tadbahiśca
bhavanti, pūjāyāḥ kāṇḍabhedena dviḥkathanālliṅgāt | taddhi
prakaraṇabahirbhāvāntarbhāvobhayasiddhyartham | ata evātra
pūjāsaṃketasya sarvānte nibandhanam | sarvādau nibandhane hītarayoḥ saṃketayostatprakaraṇe pāṭhāpattyopāstīnāṃ kratumadhya eva prayogaḥ sidhyet | nacātra vakṣyamāṇā pūjā māsāgnihotranyāyena
pūrvacatuḥśatīvihitapūjātaḥ karmāntaramiti vaktuṃ śakyam |
anupādeyaguṇasācivyābhāvena prakaraṇāntaralakṣaṇābhāvāt | kiṃca
karmabhede hi prakṛtivikṛtibhāvo nāmātideśādibhiḥ kalpanīyaḥ | sa na
cātra saṃbhavati |
ardhyasthāpanādyekaikapadārtharūpāṇāmapyaṅgānāmavayavaśo
vibhajyobhayatra kathanālliṅgāt | ekatra sarvāṅgopadeśo yatra tatraiva
prakṛtitvena prakṛte tadabhāvāt | ata eva ca
grahamedhīyasomavadanyatarasyāpūrvatvam | etena
cakrasaṃketamantrasaṃketavihitopāstīnāmeva
prakaraṇitvakalpanayottaratra
vihitapūjāyā etadaṅgatvamastvityapāstam | pūrvaṃ vihitāyāḥ pūjāyāḥ pradhānabhūtāyā eveha
vibhajyāṅgakathanapratyabhijñādibhiraikyasiddherbhāvyāntarākāṅkṣā bhāve'nyāṅgatvakalpanānudayāt | atratyopāstīnāṃ
phalaśravaṇābhāvena prakaraṇitvāyogācca | sadyaḥ khecaratāṃ
vrajeditiphalaśrutestu saṃketatrayoddeśena kathitatayā'tratyopāstimātrasya
pradhānatvanirṇāyakatvābhāvāt | tasmātpūrvottarakāṇḍabhedena
vibhajya kathitaṃ cakrārcanamekameva karma | tasya ca dvau prayogau -
upāstirahita ekastatsahito'nyaḥ | vede'pi trayyāṃ vihitānāmeva
karmaṇāmatharvaṇavede gopathabrāhmaṇe'thāto devayajanānyātmā
devayajanaṃ śraddhā
devayajanamityādinā'dhānādiviśvasṛjāmayanāntakarmaṇāṃ
pratyaṅgaṃ prāyeṇa vāsanānāṃ bhūyasīnāṃ kathane'pi teṣāṃ
kalpasūtrakārairanupasaṃhāreṇa tadrāhityasāhityābhyānekaikasya
karmaṇo dvau dvau prayogāviṣṭāveva | tau cādhikāribhedena vyavasthitau |
adhikārastu cittaśuddhitāratamyaprayukto bhinno bhinna iti tu
granthārambha
evoktam | tayorādyasya tu dvitīyo'śakya eva | dvitīyasya tvādyaḥ prayogaḥ suśakatvādaicchiko natūttarāśramiṇāṃ pūrvāśramadharma iva
niṣiddhaḥ | tataśca yadi dvitīyādhikāravānprathamaṃ dvitīyaṃ vā
prayogaṃ cikīrṣati tadā'tra kathitairalpairevāṅgaiḥ karmapūrtiḥ | ata
evāsya tantrasya tādṛśādhikāritvāttaṃ prati
pañcapañcikādipūjāvistārasyānapekṣitatvādihākathanaṃ,
p. 223) prathamādhikārikatantreṣveva tadāvaśyakatvadhvananāya
tatkathanam | asya tantrasya svatantratvamapi tādṛśādhikāridhāreyaṃ
pratyeva nopāsakasāmānyaṃ prati | tantrarājaṃ tvādyādhikāriṇaṃ
pratyeva svatantraṃ, dvitīyādhikāriṇaṃ prati tvetattantrāpekṣameva |
dvitīyādhikāriṇāmapi śaktitāratamyenānekavidhatvādvāsanāvikalpāḥ kathyamānā nānupapannāḥ | tasmādyo yo yādṛśopāstāvadhikārī sa
tādṛśīmeva gurumukhādvijñāyā' supterā mṛterdṛḍhataramabhyasyediti
siddham | adhikaṃ pūrvottaramīmāṃsānyāyavidbhirūhanīyāmiti dik || 23
||
idānīmuktāsu catusṛṣvapi vāsanāsvāvaśyakamaṃśaṃ
pūrayitumāha -
cakraṃ kāmakalārūpaṃ prasāraparamārthataḥ || 24 ||
uktarītyā kāmakalāyāḥ sakāśātsaṃpūrṇasya
cakrasyotpannatvātsarvaṃ cakraṃ kāmakalārūpameva, yo yatprasaraḥ sa
tadīyaparamārthikasvarūpaḥ | yathā ghaṭo mṛtprasarastasya
pāramārthikaṃ svarūpaṃ mṛdeva | vācārambhaṇaṃ vikāro
nāmadheyaṃ mṛttiketyeva satyamiti śruteḥ | ayameva
cārthastṛtīyakūṭe'pi kathita iti pradarśitaṃ varivasyārahasye |
tasmātsarvaṃ kāmakalātvena vibhāvayedityarthaḥ || 24 ||
evaṃ bahiścakrapūjādhikārikā vāsanāḥ kathayitvā
tato'pyuttamādhikāriṇo
brahmāṇḍapiṇḍāṇḍayoraikyabhāvanādārḍhyaśīlānprati taddeha eva
trividhāmāntaracakrabhāvanāmāha -
akule viṣusaṃjñe ca śākte vahnau tathā punaḥ | nābhāvanāhate śuddhau lambikāgre bhruvo'ntare || 25 ||
indau tadardhe rodhinyāṃ nāde nādānta eva ca |
śaktau punarvyāpikāyāṃ samanonmanagocare || 26 ||
mahābindau punaścaivaṃ tridhā cakraṃ tu bhāvayet ||
atrākulādīni mahābindvantānyekonaviṃśatiḥ sthānānyuktāni |
samanonmanagocara ityasya samanagocara unmanagocare cetyarthāt |
uttaratra
mūla eva tayoḥ svarūpabhedasya vakṣyamāṇatvāt | liṅgaśarīre hi
suṣumnānāḍīmāśritya dvātriṃśatpadmāni
p. 224) teṣvādyantayoḥ sahasrāre padme dve ūrdhvādhomukhe vartete |
sarvādhaḥsthitasahasradalakamaloparyaṣṭadalaṃ tadupari ṣaḍdalaṃ
tadupari
mūlādhārādīni cakrāṇīti sthitiḥ | tatra mūlādhārādhaḥ sthitaṃ
ṣaḍdalameva kulapadmaṃ, tadadhaḥsthite aṣṭadalasahasradale akule
kulapadmādbhinnatvāt | evaṃ cākulapadena dbayorapi grahaṇe
prasakte'ṣṭadalavyāvartanāya viṣusaṃjña ityakulasya viśeṣaṇam | viṣḷ vyāptāviti dhātorvyāpaka ityarthaḥ | vyāpakatvaṃ sarvādhaḥsthitatvamiti
yāvat | tenākulaviṣupadābhyāmekamevādhaḥsthitasahasrārapadmākhyaṃ
sthānamucyata iti prāñcaḥ | taccintyam
bhavallikhitasvacchandasaṃgrahavacana evādhaḥsahasrārasya
kulapadmatvokteḥ | adhaścordhvaṃ suṣumnāyāḥ sahasradalasaṃyutamiti
prakṛtya
śaktirūpaṃ mahādevi kulākulamayaṃ śubham |
paṅkajadvayamīśāni sthitaṃ śāśvatamavyayam ||
tayormadhye suṣumnāntastridaśā'dhārapadmakāḥ |
itivacanāt |
adhasthaṃ paṅkajaṃ kulamayamuparisthamakulamayamiti
yathākramamanvayasya spaṣṭatvāt | kiṃca, tatraivādhaḥpadmaṃ
sahasrāraṃ karṇikākesarānvitamiti prakṛtya karṇikāmadhyato devi
kuladevī ca saṃsthitetyuktirapi tasya kulapadmatvameva gamayati |
yadapyaṣṭadalapadmamakulamityuktam | tadapi na | tatraiva
tatpadmordhvaṃ
suṣumnāyā madhye tvekāṅgulopari | padmamaṣṭadalairyuktamiti prakṛtya
tanmadhye kaulaśaktyā tu saṃcitaṃ ca smarettata ityādyukteḥ | ekāṅgulapramāṇordhvaṃ ṣaḍdalaṃ kulapaṅkajamiti
vacanātṣaḍdalasyāpi kularūpatvam | ata eva
kulayoṣitkulaṃ tyaktvā paraṃ puruṣameti sā |
nirlakṣaṇaṃ nirguṇaṃ ca kularūpavivarjitam ||
iti pūrvacatuḥśatyāmadhaḥsthitapadmāni sarvāṇi tyaktvā
brahmarandhrasthitasahasrārapadmametītyeva pūrvācāryāṇāṃ
vyākhyopapadyate | tasmādevaṃ vyākhyeyaṃ kulabhinnamakulamiti na
tatpuruṣaḥ | api tu na vidyate kulaṃ yasmāditi bahuvrīhiḥ | yadapekṣayā
sthūlamadho vā kulapadmāntaraṃ nāsti sarvādhaḥsthitaṃ sarvādhikaṃ
ca kulapadmamityarthaḥ | tādṛśaṃ ca kulapadmamadhaḥsthitaṃ
sahasrārameva | anyeṣāṃ taduparyeva
p. 225) sthitatvādalpadalatvācca | evaṃ cākulapadenaivetaravyāvṛttau
viṣusaṃjña iti na tasya viśeṣaṇaṃ, viṣupadasya
sarvādhārārthakatvābhāvācca, saṃjñāpadasyālagnakatvācca |
tenāṣṭadalaṣaḍdalayoranyatarasya viṣuriti saṃjñaiva tantrāntare
syādityanumīyate | taduparisthamūlādhārādīnāṃ pārthakyena
nirdeśātsahasrāramūlādhāramadhyasthitavācakatvāvasāyāt |
prasiddhapadasamabhivyāhārasyāpi śaktigrāhakatvāt |
anyatarayorekataraniścayastu viśeṣadarśibhiḥ kāryaḥ | etenākule
viṣusaṃjñe ceti cakāro'pyupapadyate | nacaivaṃ satyājñācakra indau ceti
dbirbinduvibhāvanāpattiḥ | akulādimahābindvantasthānakaikavibhāvanapakṣe
tadāpattāvapibhāvanābhedavādināmasmākaṃ
tadanāpattervakṣyamāṇatvāt | kiṃca, caramapaṭale japaprakaraṇa
ekaikakūṭasya tritricakrābhedena vibhāvanamuktvā
kūṭāntyakāmakalāvayavasaparārdhakalātrayasyā'dhārahṛdājñāsthita
kuṇḍalinītrayasya cābhedana vibhāvanaṃ vidhīyata iti bhavadbhireva
vyākhyāsyate | tadidamasmatpakṣe kūṭāntyasvaratrayasya
kuṇḍalinītrayasya caikasthānanipātitatvādupapadyate | kulaviṣvorekatve tu
svādhiṣṭhānaviśuddhilalāṭamadhyasthāneṣvena
kūṭatrayāntyasvarapātāvaśyaṃbhāvāttattadadhaścakrasthitavahnyādiku
ṇḍalinītrayasya vaiyadhikaraṇyādabhedavibhāvanamasamañjasaṃ syāt |
kiṃ ca, mūlādhārādutthitasya nādasya mantraviṣuvādibhāvanaghaṭakatā
vakṣyate | sā cā'dyakūṭasyā'dhāre samāptāveva tadīyanādasya tata
utthānamupapadyate | svādhiṣṭhānāntamapakarṣe tu na tatsamañjasamiti |
śākte mūlādhārasthacaturdale, śaktirūpāyāḥ kuṇḍalinyāḥ sthānatvāt | vahnau svādhiṣṭhānasthaṣaḍdale, tava vahnervidyamānatvāt |
taduktamācāryabhagavatpādaiḥ -
mahīṃ mūlādhāre kamapi maṇipūre hutavahaṃ
sthitaṃ svādhiṣṭhāne hṛdi marutamākāśamupari || iti |
yattu prāñcaḥ - svacchandatantre mūlādhāre karṇikāyāṃ
vahnibimbasya kathanātsvādhiṣṭhānakarṇikāyāṃ
hṛllekhārūpaśakteravasthānakathanāccaite eva krameṇa
vahniśaktipadavācye | tena mūle vahnau śākta iti vyatyayena
paṭhitavyamityāhuḥ | tadatīva sāhasam | vyatyayamantareṇāpyupapādanāt |
nāmau maṇipūrākhye daśadale anāhate hṛdayasye dvādaśadale | śuddhau
kaṇṭhasthaṣoḍaśadale viśuddhināmake |
p. 226) lambikāgre | antareṇa tāluke ya eṣa stana ivāvalambata
itiśrutiprasiddhendrayonipadavācye sūkṣmajihvāsthānīyāṣṭadalapadme |
bhruvo'ntare bhruvormadhyasthe dvidala ājñānāmake | atra sarvatra
pramāṇabhūtāni vacanāni prācāṃ ṭīkāsu draṣṭavyāni | indau bindau,
tadardhe'rdhacandre | bindvādīnāṃ sthānādīni mūla evānupadaṃ
vakṣyati | ete ca bindbādyunmanyantā bhāgā dehe mantre ca sādhāraṇāḥ | cakre'pi sādhāraṇā eveti prāñcaḥ | mātrārdhamātrākālavidhānādājñācakrordhvaṃ sthalavidhānācca
mantradehāvayavatve'pi cakrāvayavatve kiṃ mānam | kiṃ ca
bindvādyunmanyantasthale bhāvanīyāni kiṃ trailokyamohanādicakrāṇyeva
kiṃ vā tato bhinnāni | ādye tānyeva ṣunargaṇitānīti kīdṛśaṃ
cakrasādhāraṇyam | antye navātmakatvanavamantrakatvavirodhaḥ | bindrādyunmanyantāvayavakamekamevacakramiti | kalpanā'pi
pramāṇadārḍhya eva viśrambhaṇīyā | bindumapekṣya kalitaḥ sthānataśca bhinnānāmardhacandrādīnāṃ
bindāvantarbhāvasyāyuktatvācca | ardhacandrādyaṣṭakasya tu
nādanāmaikākṣarābayavatvaṃ
hṛllekhātrayasaṃbhūtaistithisaṃkhyaistathā'kṣarairityādijñāpakāt |
akṣarāṣṭakatvamapi saṃbhavatīti tu varivasyārahasyavyākhyāyāṃ
vistaraḥ | mahābindustu deha eva na mantre | evameteṣvekonabiṃśatau
sthāneṣu śrīcakraṃ triprakāraṃ punaśca bhāvayetpūrvasthānanavake
bhāvitānyeva cakrāṇyuttarasthānanavake tenaiva krameṇa punaścintayet |
punarapi tānyevaikonaviṃśe sthāne mahābindau cintayedityarthaḥ || 25 || 26
||
atha tisṛṇāṃ cakravibhāvanānāmadhikāribhedena sthānabhedaṃ
vyavasthāpayati -
ājñāntaṃ sakalaṃ proktaṃ tataḥ sakalaniṣkalam || 27 ||
unmanyante pare sthāne niṣkalaṃ ca tridhā sthitam |
akulādyājñāntasthānanavake
trailokyamohanādibindvantacakranavakaṃ krameṇa bhāvayet | ata eva
grahanyāse bhrūmadhyasya bindusthāne sudhāsūtimiti nirdeśaḥ kariṣyamāṇaḥ saṃgacchate | tadidaṃ vibhāvanaṃ sakalapadavācyam | ata
evātra sakalanāmakā aśuddhā upāsakā adhikāriṇaḥ | tata
ājñācakrānantaram | indumārabhyetyarthaḥ | indvādyunmanyantanavake
trailokyamohanādibindbantacakranavakasya
p. 227) krameṇa vibhāvanaṃ sakalaniṣkalamityucyate | tatra na kevalaṃ
śuddhā nāpi kevalamaśuddhā etādṛśamiśrāḥ pralayākalanāmakā
uṣāsakā adhikāriṇaḥ | pare sthāne mahābindau | tatroktacakranavakasya
parasparabhedamantareṇa
nirviṣayakasaṃvinmātrātmakakāmakalaikāvaśeṣeṇa vibhāvanaṃ
niṣkalamucyate | tatra śuddhā vijñānakevalanāmakā upāsakā
adhikāriṇaḥ | trividhopāsakānāṃ lakṣaṇādīni tu saubhāgyabhāskare
paśupāśavimocanītināmavyākhyānāvasare prapaścitānyasmābhiḥ | iyaṃ ca vyavasthā sakalādisaṃjñākaraṇenaiva mūlakṛtā sūcitā |
anyathā tāsāṃ vaiyarthyāpatteḥ | uttaratra vyavahāra upayogadarśanāt |
kalayāṃ'śenāṃśāṃśibhāvaghaṭakabhedamānena sthūlamālinyena
sahitaṃ sakalamityādivyutpattibhiraśuddhamiśraśuddhādhikārikatvasya
yaugikavṛttyā'pi sphoraṇācca | sakalādipadānyeva vā
sakalādhikārikamityādyarthaparāṇi na saṃjñāparāṇīni mantavyam |
tridhā sthitaṃ pūrvaṃ yattraividhyamuktaṃ tadanayā rītyā
vyavasthitamityarthaḥ | ayaṃ ca śrīmukhāgamalabdho'rtho
mūlārūḍhīkaraṇena viśadīkṛtaḥ | yeṣāṃ tu mate
viṣusaṃjñatvamakulaviśeṣaṇaṃ, tadanuyāyinastāvadindau
sarvānandamayacakrasya sakalabhāvanaṃ trailokyamohanacakrasya
miśrabhāvanaṃ cetyubhayorekameva sthānamāhuḥ | anyathā teṣāṃ
niṣkalabhāvanāyā anavakāśāpatteḥ | paraṃ tvājñāntaṃ
sakalamitimūlavirodhaḥ kathaṃ parihāryaḥ | idaṃ tu taiḥ suvacam -
ājñāyā anta ājñānta induḥ | ājñāntapadātpūrvamāṅaḥ praśleṣaḥ | sa cābhividhyarthakaḥ | indumabhivyāpyeti paryaṃvasito'rthaḥ | tata iti
padamapi nā'nantaryārthakamapi tu indumārabhyetyarthakam | lyablope
pañcamī | tatpadamājñāntaparāmarśītisvīkārasaṃbhavāditi |
prāñcastu
trailokyamohanādyunmanyantānsthūlasūkṣmasūkṣmatarāṃścakrabhāga
anakulādyunmanyanteṣu sthūlasūkṣmasūkṣmatareṣu bhāgeṣu
mahābindau ca bhāvayet | tatrākulaviṣumārabhyā'jñāntaṃ
caturasrāditrikoṇāntasthūlacakrāṣṭakabhāvanaṃ sakalam |
vindvādyunmanyantasthāneṣu binducakrasya
sūkṣmasūkṣmatarabhāgāṇāṃ vibhāvanaṃ sakalaniṣkalam |
mahābindau śūnyasaṃvido bhāvanaṃ niṣkalamiti vadanti | eteṣāṃ
mate'ṣṭāśasthānakamekaṃ vibhāvanaṃ tadavayavānāmeva tu
sakalādisaṃjñātrayamityabhisaṃdhiḥ | sa ca mahābindau punaścaivamiti
punaḥpadasya sakalādisaṃjñākarasya
p. 228) ca svarasaviruddhaḥ | etadbhramamūlikaiva tvakule
viṣusaṃjñakatvasya viśeṣaṇatayā yojanāya pravṛttiriti tadākūtarahasyam
|| 27 ||
idānīṃ bindvādyunmanyantānāṃ prātisvikaṃ
sthānākṛtirūpakālānāha -
dīpākāro'rdhamātraśca lalāṭe vṛtta iṣyate || 28 ||
dīpasyaivā'kāraḥ kāntiryasya sa dīpākāraḥ | ardhā mātrā yasya
sā'rdhamātraḥ | mātrā nāma hrasvasyoccāraṇakālaḥ | sa ca
ṣaṭpañcāśaduttaraśatadvayalavairbhavati | lavo nāma kālaparamāṇuḥ |
nalinīpatrasaṃhatyāḥ sūkṣmasūcyabhivedhane |
dale dale tu yaḥ kālaḥ sa kālo lavasaṃjñitaḥ ||
ataḥ sūkṣmatamaḥ kālo nopalabhyo bhṛgūdvaha | iti vacanāt |
ata evoktaṃ vṛttacandrodaye - lavānāṃ kālapīlūnāṃ
ṣaṭpañcāśacchatadbayam mātraiketi | tenāṣṭaviṃśatyuttarāḥ śataṃ
lavā bindoranusvārasya kālaḥ | vyañjanaṃ ttrardhamātrākamiti vacanāt |
lalāṭe lalāṭamadhye vṛtto vartulākṛtiḥ | induriti śeṣaḥ || 28 ||
ardhacandrastathākāraḥ pādamātrastadūrdhvataḥ | jyotsnākārā tathā'ṣṭāṃśā rodhinī asravigrahā || 29 ||
tathā svanāmasamānāvevā'kāsai kāntyākṛtī yasya saḥ | kāntyā
kṛtyā nāmnā'pyardhaccandra ityarthaḥ | tathā dīpavadākāro yasyeti tu
kecit | pādamātraścatuḥṣaṣṭilavakāloccāryaḥ | tadūrdhvato bindorupari |
idaṃ ca padamunmanānte śabdo vikāranyāyenānuvartante (?) |
jyotsrākārā candrikākāntiḥ | aṣṭāṃśā dvātriṃśallavakālā |
saṃpradāyacchaktirūpo'srastrikoṇo vigraho deho yasyāḥ | aśriśabdavadasraśabdo'pi rudhirāśruṇoriva koṇe'pi nirūḍhaḥ | tena
suprātasuśvetyādisūtre caturasrapadanyevāsrapadasya
nipātanābhāve'pyadoṣaḥ | rodhinīnāmanirvacanaṃ tantrāntare -
brahmādiparameśānāṃ paraprāptinirodhanāt | nirodhinīti sā prokteti || 29
||
bindudvayāntare daṇḍaḥ śevarūpo maṇiprabhaḥ | kalāṃśo dviguṇāṃśaśca nādānto vidyudujjvalaḥ || 30 ||
p. 229) daṇḍavadūrdhvādhovitatā rekhā, taddakṣiṇottarapārśvayoḥ saṃlagnau dvau bindū | sa ca daṇḍaḥ śevarūpaḥ | śevo nāma
godhūmaṣiṣṭavikāraḥ keśākāraḥ pāyasādisādhanatayā prasiddhaḥ | tadvatsūkṣmo mṛduścetyarthaḥ | vṛṣaṇadvayamadhyavartinī śirā śeva
ityanye | maṇipramaḥ saṃpradāyātpradmarāgamaṇikāntiḥ |
padmakiñjalkasaṃkāśaḥ sūryakoṭisamaprabhaḥ | iti tu tantrāntare |
kalāṃśo mātrāyāḥ ṣoḍaśāṃśaḥ | aṃśaśabda eva vehatyo
lavaparaḥ | tena ṣoḍaśalavakāla ityarthaḥ nāda iti viśeṣyasyādhyāhāraḥ | kalāṃśapadasyaivā'vṛttyā kalaścāsāvaṃśaśceti vigraheṇa
viśeṣyalābhaḥ | dhvanau tu madhurāsphuṭe | kala ityamaraṃ iti kecti |
nādāntastu dviguṇāṃśaḥ kalādviguṇamātrāṃśāṃśo
dvātriṃśo'ṣṭalavātmakakāloccārya iti yāvat || 30 ||
halākārastu savyasthabinduyukto virājate |
śaktirvāmasthabindūdyacchirākārā tathā punaḥ || 31 ||
(?) bindunā yuktaśca | savyaṃ dakṣiṇavāmayoḥ | uttarārdhe
vāmapadena vyavahāradarśanenehatyasavyaśabdo dakṣiṇaparaḥ | urdhvādhaḥprasṛta īṣādaṇḍaḥ svabhālavāmabhāge'dhomukhāgralāṅgalaśuṇḍaḥ svabhāladakṣiṇabhāga īṣādaṇḍamadhyapradeśe bindurīdṛśākāro
nādānta iti tu nāthamukhāvagato'rthaḥ| bindudvayamadhye
dakṣiṇabhāgasthabindusahita iti prācāṃ vākyasyā'śayaścintyaḥ |
nādasyānto layo yatra sa nādāntaḥ |
nāḍyāṃ brahmavile līnastvavyaktadhvanilakṣaṇaḥ | ityāditantrāntarāt |
etaduttaraṃ - bindurvṛttātmako devi sargo bindudvayātmakaḥ |
ityardhaṃ kvacitpustakeṣūpalabhyate | tasyāyamarthaḥ - bindvādinavakaśarīraghaṭakā yāvanto bindava ekaika ucyante te sarve
kāmākhyamukhahṛdabindurūpā yāvanti bindudvayā ucyante tāni sarvāṇi sitaśoṇavisargarūpāṇīti vāsanā jñeyeti | dakṣiṇottarayorbindudvayam |
tatra vāmabindoḥ śirasyūrdhvarekhā | īdṛśaḥ śaktyākāraḥ | vāmasthabindvityanena dakṣiṇabindvantarasyā'kṣepaḥ | vāmasthabindoḥ
sakāśādudyantyā ūrdhvaṃ gacchantyāḥ śirāyā ivā'kāro yasyā iti
vigrahaḥ | ita ārabhya rūpakālānuttaratra vakṣyati || 31 ||
p. 230) vyāpikā binduvilasattrikoṇākāratāṃ gatā |
bindudvayāntarālastha-ṛjurekhāmayī punaḥ || 32 ||
śaktitrikoṇasya svābhimukhakoṇe bindulekhanena vyāpikāyā
ākāro bhavatīti saṃpradāyaḥ | ūrdhvādadhaḥprasṛtā rekhā
tacchiromūlabhāgayoḥ saṃlagnau bindū, īdṛśī samanetyuttaraślokasthenānvayaḥ | antarālastha-ṛjurekhetyatra ṛtyaka iti
prakṛtivadbhāvaḥ || 32 ||
samanā binduvilasadṛjurekhā tathonmanā |
śaktyādīnāṃ vapuḥ sphūrjaddvādaśādityasaṃnibham || 33 ||
bindoḥ śirasyūrdhvarekhā lekhyā | so'yamunmanāyā ākāraḥ | samanāyāḥ śirasthitabindorapanaye samanā bhavatīti yāvat | ata eva
samanāto'tisūkṣmatvādutkrāntamanaskā | yogināmapi manasā
saṃkaṭena gamyeti bhāvaḥ | samanādayaḥ śabdāḥ pṛṣodarāditvādeva
sādhavaḥ | śaktyādīnāmunmanāntānāṃ catasṛṇāṃ
dvādaśasūryasamuccitakāntimanti vapūṃṣi || 33 ||
catuḥṣaṣṭistadūrdhvaṃ tu dviguṇaṃ dviguṇaṃ tataḥ | śaktyādīnāṃ tu mātrāṃśo manonmanyāstathonmanī || 34 ||
nādāntaparyantaṃ kālaḥ pūrvamuktaḥ | tadūrdhvaṃ
nādāntordhvaṃ śaktyādīnāṃ madhye prathamasyetyarthaḥ | catuḥṣaṣṭiścatuḥṣaṣṭitamo mātrāṃśaḥ, caturlavātmakaḥ śakteḥ kāla
ityarthaḥ | tataśara(?)nantarāṇāṃ tu dviguṇaṃ dviguṇamiti vīpsayā
pūrvapūrvadviguṇāṃśo mātrākāla ityarthaḥ | tataśca vyāpikāyāṃ
dvau lavau samānāyā eko lavaḥ | unmanāyāstu lavārdhātmakaḥ kālaḥ prasaktastamapavadati-manonmanyā iti | manonmanīti samanāyā eva
saṃjñāntaram | yathā samanāyāḥ kālastathaivonmanīkāla ityarthaḥ | ekalavātmaka eva kāla iti yāvat | samanāto'syā rūpakālakalāprānamiti
tattu samanāta ākṛtyā sūkṣmatvādbidyamāno'pi kālo durlakṣya
ityevaṃparam | ata eva mūle deśakālānavacchinnaṃ tadūrdhvaṃ
paramaṃ mahadityanenaitadūrdhvameva kālānavaccheda uktaḥ saṃgacchate
| prāñcastu dbiguṇaṃ dviguṇamiti na vīpsā kiṃtu śakterūrdhvaṃ
vyāpikāyāṃ dviguṇaṃ tato vyāpikānantaraṃ samanāyāṃ dviguṇamiti
pratyekamanvitaṃ
p. 231) padadvayaṃ, manonmanyā ityasya samanāparyantānāmityarthaḥ | tacca śaktyādīnāmityasya viśeṣaṇaṃ tataśconmanāyā iha
kālavidhirnāstyeva | tathonmanī | yathedānīgiyamakathitaviśeṣaṇā tathaiva
nirākārā niruccārā ceti yāvadityāhuḥ | tadidaṃ
manonmanyāstathonmanīti caraṇasya vaiyarthyena kliṣṭalāpanena ca
kaluṣitamuparitanaślokasvārasyaviruddhaṃ cetyupekṣitam | kiṃca,
uttarapaṭale vidyāyāṃ pañcadaśasvarānpratipādya svaravyañjanabhedena
saptatriṃśatprabhedinītyuktvā nādatrayeṇa saha saptatriṃśattā
vivecayiṣyate, tena jñāpakena nādasya pañcadaśasvarabahirbhūtasya
vyañjanatve siddhe vyañjanaṃ tvardhamātrikamiti
vacanādaṣṭāviṃśatyadhikaśatalavātmaka tā'pi jñāpitaiva |
nādāvayavasyonmanāyāḥ kālābhāve tvekalavanyūnatāpattyā
tadvirodha iti samanonmanayoḥ samānaḥ kāla ityeva vyākhyā yukteti
mantavyam | kiṃca, unmanyāṃ nādalayaḥ kālaviṣuvamiti vakṣyate tasyāḥ kālābhāve tatsaṃjñāsvārasyavirodhaḥ | tasya padasya
kālavyāptimadarthakatvāt || 34 ||
deśakālānavacchinnaṃ tadūrdhvaṃ paramaṃ mahat |
nisargasundaraṃ tattu parānandavighūrṇitam || 35 ||
tadūrdhvamunmanāyā ūrdhvadeśopalakṣitaṃ
mahābindusthānamiti yāvat | taddeśakālābhyāmanavacchinnaṃ
tatkṛtāvacchittirahitam | ata eva tadūrdhvamiti deśakathanaṃ
deśasyopalakṣaṇaparatayā vyākhyeyam | nisargasundaraṃ svabhāvata eva
cāru | parānandena śivaśaktisāmarasyātmakena vighūrṇitaṃ vyāptam |
prāñcastu - mahābindoḥ sthānasvarūpādikamiha tantre noktameva, tasya
viśvottīrṇatvena vāṅmanasāgocaratvāt | tena tadūrdhvaṃ padaṃ
hādividyāsthahakārādimahābindvantākṣarasthānasamūhordhvamityartha
kam | trividhabhāvanāsthalebhyo'pyūrdhvasthānasyaivamuktiriti
vyācakṣate | tatsaṃdarbhaviruddhaṃ viśvottīrṇādapi yatparatastatra
vāṅmanasayoḥ kathaṃ pravṛttiriti vicāryaṃ ca |
atrendvādimahābindvantasthānanisṭhadevatānāṃ tattallokānāṃ
tattatkalānāṃ ca vistāraḥ prācāṃ ṭīkāto'vaseyaḥ || 35 ||
athedānīṃ prāthamikavistṛtavāsanāvasare'nuktatvenāvaśeṣitāṃ
brahmāṇḍapiṇdāṇḍayoraikyabhāvanādārḍhyasiddhimaduttamādhikārik
atvadhvananāya sakalādibhāvanātrayottarameva
p. 232) varṇayituṃ saṃgatāṃ madhyatrikoṇavāsanāṃ vistareṇopadiśati
ātmanaḥ sphuraṇamityādibhirviṃśatyā ślaukaiḥ -
ātmanaḥ sphuraṇaṃ paśyedyadā sā paramā kalā |
ambikārūpamāpannā parā vāksamudīritā || 36 ||
pūrvaṃ yadā sā paramā śaktiriti śloke yā vṛttirīkṣaṇātmikā
śāntānāmnī viśvakāraṇatvena varṇitā tayā hi
śabdārthasṛṣṭidvayamutpādyate, tatrārthasṛṣṭerbrahmaviṣṇurudrāḥ kāraṇāni | ta eva śaktiṃ vinā kāryākṣamatvācchaktiviśiṣṭatayā
vibhāvyamānā vāmājyeṣṭhāraudrya ityucyante | tacchaktayastu
bhāratīpṛthivīrudrāṇītvena prasiddhā icchā jñānā kriyā ityucyante |
śabdasṛṣṭeḥ kāraṇāni paśyantīmadhyamāvaikharyaḥ | kāraṇānāmapi
kāraṇamīkṣaṇaṃ tataścekṣaṇa
icchāditrayasamaṣṭitvavadvāmāditrayasamaṣṭitvaṃ
paśyantyāditrayasamaṣṭhitvaṃ ca vaktavyameva,
kāraṇatvasamaṣṭitvayoranatibhedāt |
patrapuṣpaphalaśākhādisūkṣmarūpasamaṣṭereva vaṭabījatvāt |
tataścaikasyāmevekṣaṇavṛttāvicchāditrayajanakatvaṃ pravṛttinimitīkṛtya
yathā śāntāpadapravṛttistathā saiva
vṛttirvāmāditrayajanakatvādambikāpadavācyatvamapyāpannā,
paśyantyāditrayajanakatvaṃ śakyatāvacchedakīkṛtya
parāpadenāpyudīritā | tādṛśavṛttyāśrayabhūtā devyapi vṛttiṃ prati
pariṇāmyupādānatvātpariṇāmapariṇāminorabhedācchāntādipadairvyav
ahriyata ityarthaḥ | atra parametipadaṃ śāntāparamiti kecit || 36 ||
bījabhāvasthitaṃ viśvaṃ sphuṭīkartuṃ yadonmukhī |
vāmā viśvasya vamanādaṅkuśākāratāṃ gatā || 37 ||
icchāśaktistadā seyaṃ paśyantī vapuṣā sthitā |
bījabhāvo bījatvaṃ taddharmāvacchinnatayā sthitaṃ
svagarbhāntarbhūtaṃ bījāvadhānamiti śivasūtre sphurattātmā
parāśaktirbījaṃ viśvasya kāraṇamiti ṭīkākāroktaṃ rūpaṃ viśvaṃ
sphuṭīkartuṃ kāryatvāvacchinnatayā sthāpayituṃ bahirniḥsārayituṃ
yadonmukhyudyuktā viśvaṃ niḥsāritavatīti yāvat | tadā saiva
śaktirviśvavamanakartṛtvādvā'ṅkuśavadvakrarūpatvādvā
vāmetyucyate | vamanakriyādaśāyāṃ hi
tatkartṛkarmakārakayoryogādaṅkuśākāratā
233) bhavati | tataśca vāmāpadasyeṣṭasṛṣṭijanakatvaṃ
tādṛśasṛṣṭivyāpyavakratvaviśeṣo vā śakyatāvacchedaka ityarthaḥ | vastutastvaṅkuśākāratvakathanaṃ trikoṇasya vāmarekhopalakṣakaṃ,
tataśca vāmādidevīrūpatayā vāmarekhyā(khāṃ) bhāvayediti bhāvaḥ | evaṃ sṛṣṭijanakatvaṃ vā janakatāsaṃbandhena sṛṣṭireva veti
vinigamanāvirahādubhayasyāpi śakyatāvacchedakatve siddhe sṛṣṭiṃ
pravṛttinimittīkṛtya vāmāpadasya brahmāparaparyāyasya pravṛttiḥ | janakatvarūpasāmarthyātmikāṃ śaktiṃ pravṛttinimittīkṛtya tu
pitāmahaśaktibhāratīparyāyecchāpadasya pravṛttiḥ | śabdasṛṣṭijanakatvāttu paśyantīpadasyāpītyarthaḥ || 37 ||
jñānaśaktistathā jyeṣṭhā madhyamā vāgudīritā || 38 ||
ṛjurekhāmayī viśvasthitau prathitavigrahā |
sthitāviti nimittasaptamī carmaṇi dvīpinaṃ hantītivat | utpannasya
viśvasya sthitiṃ pravṛttinimittīkṛtya viṣṇuparyāyajyeṣṭhāpadasya
tacchaktipṛthivīparyāyajñānaśaktipadasya śabdasthitiṃ nimittīkṛtya
madhyamāpadasya ca pūrvavatpravṛttiḥ | kāryasya
kāraṇādbahiḥprasaraṇākriye iva hi cakre prasṛtastāpasaraṇāvadhi
kaṃcitkālamavasthānaṃ tvṛju | ato jyeṣṭhājñānāmadhyamāstrikoṇasya
ṛjurekhāmayyo bhāvanīyāḥ | sthitau nimitte prathitā
jñānādiśabdavācyatāmāpannā vigrahā
vibhinnatattaddharmāvacchinnaśarīrāṇi yasyāḥ setyarthaḥ || 38 ||
tatsaṃhṛtidaśāyāṃ tu baindavaṃ rūpamāsthitā || 39 ||
pratyāvṛttikrameṇaiva śṛṅgāṭavapurujjvalā |
kriyāśaktistu raudrīyaṃ vaikharī viśvavigrahā || 40 ||
saiva śaktirbindvātmakarūpātsṛṣṭyātmanā nirgatya sthityātmanā
kaṃcinkālaṃ sthitvā punarbaindavaṃ rūpamāsthātumudyuktā yadā
parāvartate tadā viśvasaṃhāradaśāṃ nimittīkṛtya pūrvavadraudrī kriyā
vaikharīti padāni tasyāṃ pravartante | tādṛśapadavācyadevītvena
sṛṣṭirekhotpattisthānābhimukhyena parāvṛttadakṣiṇarekhāṃ bhāvayet |
tenaikeva devī nānādharmavaiśiṣṭyena bhinnā satī
rekhātrayātmakaśṛṅgāṭavapuṣā trikoṇadehena śrīcakre śobhata
ityarthaḥ | yathā hi lipisaṃketitarekhābhiḥ kakārādivarṇānāṃ
p. 234) taiśca tadarthānāṃ smaraṇaṃ tathā trikoṇarekhābhiḥ sṛṣṭyādikṛtyānāṃ tatkartṛdevīnāṃ ca smaraṇaṃ yathā bhavati tathā
dṛḍhamabhyasya pūjayediti tu paryavasito'rthaḥ || 39 || 40 ||
evaṃ trikoṇasya vāmapūrvadakṣarekhāstisro bindureka ityevaṃ
caturṇāṃ krameṇecchājñānākriyāśāntā
vāmājyeṣṭhāraudryambikāḥ paśyantīmadhyabhāvaikharīparāścatasraścatasro devatā ityevaṃ
vāsanātrayaṃ tantreṇa saṃkalitamuktam | idānīmanenaiva krameṇa
vāsanāntarāṇi pārthakyenā'ha -
vāsanādviśvarūpasya svarūpe bāhyato'pi ca |
etāścatasraḥ śaktyastu kā pū jā o iti kramāt || 41 ||
pīṭhāḥ kande pade rūpe rūpātīte kramātsthitāḥ |
yādṛśī sṛṣṭirbrahmāṇḍātmikā tādṛśyeva ca svadeharūpā'pi |
brahmāṇḍasyāpi virāṭsaṃjñakajīvaviśeṣaśarīratvāt |
ato'smadādiśarīrasya taccharīrasya caikaiva prakriyā |
alpatvamahattvamātrakṛta eva tu bhedaḥ | ata evāsmaccharīrasyāpi
caturdaśalokātmakatvaṃ mahāṣoḍhāntargate bhuvananyāse prasiddham |
tataścaitābhiścatasṛbhireva śaktibhirviśvasya saṃpūrṇasya
sṛṣṭyādikṛtyatrayaviṣayatvena prakaṭanādetā eva bāhyasṛṣṭau
svarūpasṛṣṭau ca vartante | tatra bāhyasṛṣṭau kāmarūpaṃ
pūrṇagirirjālandhramoḍyānamiti pīṭhā etaddevīrūpā
lauhityanadāditaṭeṣu vidyamānāḥ kālikāpurāṇādiṣu varṇitāḥ prasiddhā eva | śarīre tvāha - kanda iti | kandaḥ suṣumṇāmūlaṃ tena
mūlādhāraṃ lakṣyate | padaṃ haṃsastena hṛdayaṃ, rūpaṃ bindustena
bhrūmadhyaṃ, rūpātītaṃ niṣkalaṃ tena brahmarandhram | taduktaṃ
svacchandasaṃgrahe -
kandaḥ kuṇḍalinīśaktiḥ padaṃ haṃsaḥ prakīrtitaḥ | rūpaṃ binduriti khyātaṃ rūpātītaṃ tu niṣkalam | iti |
tattatsthāneṣu kāmarūpādayaścatvāraḥ pīṭhā ityarthaḥ | kā pū jā o ityekaikamakṣaramekaikapīṭhanāmaikadeśaḥ | tasya sphuṭatvena
jñānāya saṃdhyabhāvaḥ | śaktaya ityatra madhyākāralopo
vṛttānurapiyacchandovyākaraṇayorvirodhe chando balīya iti paribhāṣāyāḥ so'ci lope cediti sūtre pāṇininā, iyādipūraṇa iti sūtre
p. 235) piṅgalena ca jñāpitatvāditi tu cchandaḥkaustubhe
varṇitamasmābhiḥ | kartari ktici kṛdikārāditi ṅīṣvā vidheyaḥ || 41 ||
eta eva pīṭhāḥ krameṇa kṣitipavanajalāgnimaṇḍalarūpā iti
dhvanayannāha -
caturasraṃ tathā binduṣaṭkayuktaṃ ca vṛttakam || 42 ||
ardhacandraṃ trikoṇaṃ ca rūpāṇyeṣāṃ kramāttviti |
pīto dhūmrastathā śveto rakto rūpaṃ ca kīrtitam || 43 ||
bhūtatvaṃ caturasraṃ pītavarṇaṃ kāmarūpaṃ pīṭhātmakaṃ,
vāyutattvaṃ tvabhitaḥṣaḍbindulāñchitaṃ vartulaṃ dhūmravarṇaṃ
pūrṇagiripīṭhābhinnaṃ, jalatattvamardhacandrākāraṃ śvetaṃ
jālandhrapīṭhātmakam | agnitattvaṃ trikoṇaṃ
raktamoḍyānapīṭharūpamityarthaḥ || 42 || 43 ||
atha tattatpīṭhasthitāni liṅgāni saviśeṣaṇānyāha -
svayaṃbhu bāṇaliṅgaṃ ca itaraṃ ca paraṃ punaḥ | pīṭheṣvetāni liṅgāni saṃsthitāni varānane || 44 ||
hemabandhūkakusumaśaraccandranibhāni tu |
svarāvṛtaṃ trikūṭaṃ ca mahāliṅgaṃ svayaṃbhukam || 45 ||
kāditāntākṣaravṛtaṃ bāṇaliṅgaṃ trikoṇakam |
kadambagolakākāraṃ thādisāntākṣarāvṛtam || 46 ||
sūkṣmarūpaṃ samastārṇavṛtaṃ paramaliṅgakam |
bindurūpaṃ parānandakandaṃ nityapadoditam || 47 ||
atra liṅgānītipadena līnamarthaṃ gamayatīti vyutpattyā
manobuddhyahaṃkāracittāni citsphuraṇādhāratvāducyante |
trikoṇasyāgradakṣavāmakoṇeṣu madhye caitāni catvāri liṅgāni
bhāvanīyānīti vṛddhāḥ | hemavarṇaṃ pītaṃ yandhujīvapuṣpavarṇaṃ
raktam | svarāvṛtaṃ ṣoḍaśasvarayuktam | trikūṭaṃ śikharatrayavat |
bindutrayātmakakūṭavadityanye | spaṣṭamanyat | evaṃ
liṅgatrayasvarūpamuktvā paraliṅgasvarūpamāha - sūkṣmeti |
sūkṣmarūpamuktaliṅgatrayasamaṣṭirūpaṃ, bindurūpaṃ
baindavacakravāsanātmakam | parānandakandaṃ parāyā mātṛkāyāḥ sārabhūtaṃ, padoditaṃ padāntamumukṣucittāduditamiti
p. 236) tu prāñcaḥ | vastutastu rūpātītasthānīyasyāpi paraliṅgasya
svayaṃbhvādisamaṣṭirūpatādyotanāya tattalliṅgasādhāraṇādhāreṣu
kandapadabinduṣvapyasādhyodayo'stīti kathayituṃ
bindurūpādiviśeṣaṇatrayamiti vyākhyeyam || 44 || 45 || 46 || 47 ||
bījatritayayuktasya sakalasya manoḥ punaḥ | etāni vācyarūpāṇi kulakaulamayāni tu || 48 ||
jāgratsvapnasuṣuptyākhyaturyarūpāṇyamūni tu |
etāni catvāri liṅgāni bījatritayena kūṭatrayeṇa yuktasya sakalasya
trayodaśākṣarasya turyasya manorvācyarūpāṇi vācyavācakayorabhedāttadabhinnānīti prāñcaḥ | vastutaḥ sakalaśabdena
pañcadaśākṣaryeva vaktuṃ yuktā | pūrvatantre
pratyekabījasādhanānyuktvā saṃpūrṇamantrasādhanakathanapare
granthe'syā eva grahaṇācca | turyavidyāyā anuddhāreṇāprakṛtatvācca |
bījatritayayuktasyetiviśeṣaṇasvārasyācca | tena pratyekasādhanānāṃ
prātisvikaṃ tisro vāsanāḥ pañcadaśīsādhakasya tu tritayasamaṣṭitvena
caturthī vāsaneti dhyeyam | kulaṃ sajātīyasamūhaḥ | sajātīyaiḥ kulaṃ
yūthamityamaraḥ | sājātyaṃ caikajñānaviṣayatvena | tena
mātṛmānameyānītyarthaḥ | kaulaṃ tatsamaṣṭiḥ | tanmayāni tadabhinnāni
| evaṃ jāgradādyavasthārūpāṇi | avasthālakṣaṇāni tu śivasūtrādiṣu
draṣṭavyāni || 48 ||
evaṃ saṃpūrṇacakravāsanāmuktvā tadadhiṣṭhitāyā devyā
vāsanāmāha -
atītaṃ tu paraṃ tejaḥ svasaṃvidudayātmakam || 49 ||
svecchāviśvamayollekhakhacitaṃ viśvarūpakam |
caitanyamātmano rūpaṃ nisargānandasundaram || 50 ||
atītaṃ taṃ bindurmatikramya sthitam | paraṃ tejastejasāṃ
prakāśakānāmapi sūryādīnāṃ manontānāṃ prakāśakaṃ jyotiṣāṃ
jyotiriti śruteḥ | svasaṃvitsvetarāviṣayakaṃ jñānam |
udayātmakamudayaikasvarūpaṃ ṣaḍbhāvavikārarahitam |
svecchayaivekṣaṇavṛttimātreṇaiva sāmagryantaramanapekṣyaiveti yāvat |
viśvamayollekho jagadātmakaṃ citraṃ tena khacitam |
taduktamabhiyuktaiḥ -
p. 237) nirupādānasaṃbhāramabhittāveva tanvate |
jagaccitraṃ namastasmai kalāślādhyāya śūline || iti |
viśvarūpakaṃ sarvātmakaṃ caitanyamātmano rūpaṃ
caitanyamātmeti śivasūtre prasiddhaṃ rūpaṃ nisargānandaḥ svābhāvikānando natu viṣayasaṃparkoditaḥ | tena sundaraṃ ramaṇīyam ||
49 || 50 ||
meyamātṛpramāmānaprasaraiḥ saṃkucatprabham |
śṛṅgāṭarūpamāpannamicchājñānakriyātmakam || 51 ||
meyādicatuṣṭayātmanā pariṇatatvena
vyayitatvādīṣatsaṃkucitatejaskam | tathāca śrutiḥ - pādo'sya viśvā
bhūtāni tripādasyāmṛtaṃ divi iti | śṛṅgāṭaṃ trikoṇarekhātrayaṃ
taddevatāsamūhaśca | etenaiva labdhatvādicchājñānakriyetyanena
tatsamaṣṭirūpo bindurucyate | tena yāni vāmādicatuṣṭayāni
pūrvamuktāni tāni sarvāṇyasyā eva rūpāṇītyuktaṃ bhavati || 51 ||
viśvākāraprathādhāranijarūpaśivāśrayam |
kāmeśvarāṅkaparyaṅkaniviṣṭamatisundaram || 52 ||
viśvātmanā prathā pariṇāmastasyā'dhāraḥ
pariṇāmyupādānaṃ nijaṃ svīyameva pariṇāmitāvacchedakaṃ rūpaṃ
tadātmako yaḥ śivaḥ sa evā'śrayo yasya tat | śivaviśiṣṭaśaktereva
jagatkāraṇatvācchivasya kāraṇatāvacchedakatvamiti bhāvaḥ | sa śiva eva
kāmakalāntargataḥ kāmākhyo binduritidyotanadvārā
śaktestadāśritatvasvarūpaniṣkarṣabhānāya tadeva punaḥ padāntareṇā'ha-kāmeti | aṅkasya
paryaṅkatvoktirapyānandaśayanādhāratvadhvananadvārā
kāmāṅkayantraṇaviśeṣaṃ dhvanayati | ata evātisundaramityuktamiti
rahasyam || 52 ||
icchāśaktimayaṃ pāśamaṅkuśaṃ jñānarūpiṇam |
kriyāśaktimaye bāṇadhanuṣī dadhadujjvalam || 53 ||
icchāyā evā'śātṛṣṇārāgādiparyāyatvena
bandhasādhanatvātpāśarūpatā | taduktamabhiyuktaiḥ -
āśā nāma nṛṇāṃ kācidāścaryamayaśṛṅkhalā |
yayā baddhāḥ pradhāvanti muktāstiṣṭhanti paṅguvat || iti |
p. 238) jñānaṃ viṣayāccittasya nivārakatvādaṅkuśastannivāraṇaṃ ca
viṣayavairāgyaṃ vinā na saṃbhavati | tacca dveṣa eva | viraktirviṣayadveṣa
iti vacanāt | tena yatpūrvapaṭalānte |
pāśāṅkuśau tadīyau tu rāgadveṣātmakau smṛtau |
śabdasparśādayo bāṇā manastasyābhavaddhanu |
ityuktaṃ tadaviruddham | bāṇadhanuṣoḥ saṃyojanakriyāyāḥ śabdādiviṣayamanoyogarūpakriyāyāścaikarūpatvānna
pūrvottaroktavāsanayorvirodhaḥ || 53 ||
āśrayāśrayibhedena aṣṭadhābhinnahetimat |
aṣṭāracakrasaṃrūḍhaṃ navacakrāsanasthitam || 54 ||
āśrayaḥ kāmeśvarastasya na pārthakyena pūjā tadāyudhānāṃ tu
devyāyudhaiḥ saha saṃmelanena pūjeti dhvanitam |
kāmeśvarāyudhavaiśiṣṭyenāpi tripurasundaryā eva nirdeśāt | tasyā eva
śṛṅgārarūpatoktestadrītyā'ṣṭāracakre saṃrūḍhatvaṃ
binducakrātītatvena tu rūpeṇa navacakrīrūpa āsane sthitatvam || 54 ||
evaṃ prakāreṇa saṃpūrṇasya cakrasya devyāścoktāṃ
vāsanāmupasaṃharannāvaraṇadevatānāṃ vāsanāmupadiśati -
evaṃrūpaṃ paraṃ tejaḥ śrīcakravapuṣā sthitam |
tadīyaśaktinikarasphuradūrmisamāvṛtam || 55 ||
evamuktaprakāreṇa paraṃ teja eva cakraśarīrakamabhūt |
tadīyānāṃ cakrasaṃbandhinīnāṃ śaktīnāmaṇimādīnāṃ
nikarātmanā sphurantībhirūrmibhirata eva
kāmeśvarīsarasvatyabhinnābhiḥ samāvṛtaṃ, bhāvayediti śeṣaḥ | atra
vāsanāsubhagodayādigrantheṣu tantrarājāditantrāntareṣūpaniṣatsu ca
bahuvidhā vāsanā upalabhyante tāḥ sarvā yadyapi
sarvavedāntapratyayādhikaraṇanyāyena brahmavidyāyā
bhedābhāvādupasaṃhartuṃ prācāṃ ṭīkākārāṇāṃ (vyākhyānaṃ
tathā'pi) granthavistaraikaphalakamityupekṣitamasmābhiḥ || 55 ||
athedānīṃ pratyāvaraṇaṃ bhedena pūjanīyānāṃ
daśamudrāṇāṃ vāsanā upadidikṣurmudrāpadaṃ nirvakti -
p. 239) cidātmabhittau viśvasya prakāśāmarśane yadā |
karoti svecchayā pūrṇavicikīrṣāsamanvitā || 56 ||
kriyāśaktistu viśvasya modanāddrāvaṇāttadā |
yadā tāvaccicchaktiḥ svātmābhinnāyāṃ bhittāvadhikaraṇe
svecchayā pūrvoktekṣaṇānantaraṃ vikārānpūrṇānicchantī
viśvamayollekhasya prakāśāmarśane karoti | tathā ca śaktisūtram
svecchayā svabhittau viśvamunmīlayatīti | atra
svecchayetipadamupādānādinairapekṣyaparatvena tadbhāṣye vyākhyātam |
taccekṣaṇamātreṇetyatraiva paryavasitam | tadā saiva kriyāśaktirbhūtvā
viśvasya modanadrāvaṇarūpadharmadvayaviśiṣṭā satī mudrākhyā
bhavatītyuttarārdhasthitapadadvayāpakarṣeṇānvayaḥ | ayaṃ bhāvaḥ - viśvasya hi ṣaḍbhāvavikārā yāskādibhiḥ parigaṇitā asti jāyate vardhate
vipariṇamate'pakṣīyate naśyatīti | teṣu prathamaḥ sattārūpo bhāvavikāro
viśvasya sārvakālikaḥ | pralayakāle'pi bījabhāvena viśvasya sattvāt |
tataścānye pañcaiva vikārāścikīrṣitāḥ | teṣu dvitīyo vikārā(sā)tmako
mi(vi)kāraḥ prakāśa ityucyate | asphuṭasphuṭīkāra iti tallakṣaṇāt | tṛtīyo
vikāra evā'marśanam | idaṃtayā dṛdayaṃgamībhāva
itivṛddhoktatallakṣaṇasyāvayavaśaḥ sākalyenedamitthamityākārakārakajñānaviṣayatāvacchedakadharme
paryavasitāyāṃ kulābhivṛddhāveva sāmañjasyāt | tathā ca
tripurasundaryāḥ svāntaḥsthitasṛṣṭisattāparyālocanottaraṃ viśvasya
dvitīyādivikāraviṣayiṇīcchotpadyate | seyaṃ vicikīrṣā | naca
vikārecchayorbhinnakartṛkatvena sanpratyayānāpattiḥ | sanprakṛtervyupasṛṣṭakaroterantarbhāvitaṇyarthatvāt | viśvātmanā svasyā
eva pariṇāma itisiddhāntānusāreṇa samānakartṛkatvasyāpyupapattervā |
tato viśvasyotpattyabhivṛddhī krameṇa karoti | te ete eva prakāśāmarśane
anumodate tato viśvaṃ drāvayati ca | anumodanaṃ nāma
svetarakriyamāṇakriyānukūlyaṃ, drāvaṇaṃ nāma ghanasya saṃkucitasya
praśithilāvayavatāprasāraḥ | so'yamekarasībhūtasya viśvasya
ṣaṭtriṃśaddhākaraṇātmakaḥ tadaikarasyaṃ
drāvaṇamitivṛddhoktalakṣaṇasyāpyatraiva paryavasāyayituṃ yuktatvāt |
itthaṃ
cedṛśamodanadrāvaṇātmakadharmadvayaviśiṣṭoktarūpakriyāśaktyabhin
nā tripurasundaryeva mudrāpadavācyeti || 56 ||
p. 240) atha mudrāsu sarvasaṃkṣobhiṇyā eva
prathamāvaraṇadarśanīyatvena prāthamye'pi
sarvavyāpakatvādyabhiprāyeṇa trikhaṇḍāmudrāyā eva tṛtīyapaṭale
pūrvaṃ varṇitatvena pūrvakḷptakramānusāreṇaiva vāsanā
upadidikṣustrikhaṇḍāyā vāsanāṃ prathamamāha -
mudrākhyā sā yadā saṃvidambikā trikalāmayī || 57 ||
trikhaṇḍārūpamāpannā tadā saṃnidhikāriṇī | sarvasya cakrarājasya vyāpikā parikīrtitā || 58 ||
tādṛśakriyāśaktyabhinnā saṃvidambikā cicchaktirūpā mātā
yadā trikalāmayī kalātrayapracurā jātā, īkṣaṇaviśiṣṭā jāteti yāvat |
tadā trikhaṇḍārūpamāpannā | mudrātvasāmānyadharma eva
sāmānādhikaraṇyenekṣaṇasyāpi melanena tādṛśadharmaviśiṣṭā devī
trikhaṇḍetyucyata ityarthaḥ | saṃnidhirdevatātejaḥsāṃnidhyaṃ,
sarvāvaraṇaśaktimarīcikāyā mahādevyā āhvāne viniyuktatvādeva
sarvacakravyāpikā bhavati | atrekṣaṇasya
vāmāditrayasamaṣṭirūpatvāttāḥ prakāśāṃśā dakṣiṇāṅgulayaḥ |
icchāditrayasamaṣṭirūpatvāttā vimarśāṃśā vāmāṅgulayaḥ | tāsāmekatra saṃyojanādīkṣaṇasya tādṛśatritayayugalaikyarūpatā ceti
vāsanā dhvanitetyāhuḥ | vastutastu
tantrabhedenāṅgulivinyāsavailakṣaṇyasya
bahulamupalambhātsarvānugamakadṛṣṭopapatterasaṃbhavātkvacirtsabhava
n
tyā api tasyā
mūlakṛtā'nullikhitatvenāprayojakatvādaṅgulivinyāsamārādupakāraka.
m kurvanmūloktāṃ vāsanāṃ saṃsmaredityevaṃ tu tattvam |
itaranmandajanaviśvāsāyaiveti dhyeyam || 57 || 58 ||
sarvasaṃkṣobhiṇīmudrāvāsanāmāha -
yoniprācuryataḥ saiṣā sarvasaṃkṣobhikā punaḥ | vāmāśaktipradhāneyaṃ dvāracakre sthitā bhavet || 59 ||
sā kriyāśaktyabhinnaiṣā'mbikāśaktireva yadā yoniprācuryataḥ pracurapadārthaniṣṭhatattaddharmāvacchinnakāryatānirūpitakāraṇatāvac
chedakadharmabāhulyenāvalokyate tadā sarvasaṃkṣobhikā bhavati |
sarvajaniketi yāvat | ata eva vāmāśaktipradhānā vā'valokyate tadā
sarvasaṃkṣobhikā bhavati | vāmāyāḥ sarjanābhimānitvāt |
ekaikasminnaṅguṣṭhe
kaniṣṭhikāmadhyamānāmāgrayojanenaikaikasmihnaste yonitrayamiti
p. 241) ṣaḍbhiryonibhiḥ kāraṇatāprācuryaṃ smartavyamiti bhāvaḥ | madhyamayoranāmayoḥ kaniṣṭhayośca yogādyonitrayameveti
prācāmuktistu pūrvacatuḥśaktyuktamudroddhāravirodhādanādaraṇīyā || 59 ||
sarvavidrāviṇīmudrāvāsanāmāha -
kṣubdhaviśvasthitikarī jyeṣṭhāprācuryamāsthitā |
sthūlanādakalārūpā sarvānugrahakāriṇī || 60 ||
sarvāśāpūrakākhye tu saiṣā sphuritavigrahā |
kṣubdhasyotpannasya viśvasya sthitikartrī | ata eva
sthityabhimānijyeṣṭhāprācuryamāsthitavatī | aṅgulīcatuṣṭayasya ṛjutvāt |
trikoṇa ṛjubhūtāyāḥ pūrvarekhāyāḥ sthitirūpatvāt | śabdasya
sūkṣmaṃ rūpaṃ nādaḥ, sthūlaṃ rūpamakṣaraṃ, tena sthūlanādau,
akārādyāḥ svarāste kalāsaṃkhyāḥ ṣoḍaśa |
akārādiṣoḍaśākṣararūpeti yāvat | saiṣetipadena
mudrāśarīraghaṭakasāmānyadharmavattvamucyate |
īdṛśaviśeṣasāmānyadharmayoryogena sarvānugrahakāriṇītyucyate |
anugraho nāma vidrāvaṇam || 60 ||
sarvākarṣiṇīmudrāvāsanāmāha -
jyeṣṭhāvāmāsamatvena sṛṣṭeḥ prādhānyamāśritā || 61 ||
ākarṣiṇī tu mudreyaṃ sarvasaṃkṣobhiṇi smṛtā |
saṃkṣobhadrāvaṇamudrāpadaśakyatāvacchedakakoṭipraviṣṭayordh
armayorubhayorapi sarvākarṣaṇamudrāpadaśakyatāvacchaidakakoṭau
praveśaḥ | paraṃ tu na tayoḥ samaprādhānyam | nāpi
viśeṣaṇaviśeṣyabhāve vinigamanāvirahaḥ | api tu
jyeṣṭhāviśiṣṭavāmāvattvameva niveśyam | tena sṛṣṭerviśeṣyatvena
niveśyatvā dvāmācihnasyāṅgulicatuṣṭayavakratvasya sarvopari
pradarśanamupapadyate | seyamākarṣiṇīti prasiddhā mudrā
sarvasaṃkṣobhiṇi sarvasaṃkṣobhaṇākhyacakre smṛtā sthitā || 61 ||
sarvāveśakarīmudrāvāsanāmāha -
vyomadvayāntarālasthabindurūpā maheśvari || 62 ||
śivaśaktyātmasaṃśleṣāddivyāveśakarī smṛtā | caturdaśāracakrasthā saṃvidānandavigrahā || 63 ||
p. 242) yāvānvā ayamākāśastāvāneṣo'ntarhṛdaya ākāśa iti śrutau
prasiddhā bindurūpeṇa vidyamānā
parasparagāḍhāśliṣṭaśivaśatyubhayātmikā mudrā'ta
evā'nandavigrahā saṃviddivyāveśakarītyucyate | prāñcastu
ṣaṭcakrāntarālasthavyomapañcake dvayordvayormadhya ekaiko bindurasti
tadrūpetyartha ityāhuḥ || 62 || 63 ||
sarvonmādanamudrāvāsanāmāha -
bindvantarālavilasatsūkṣmarūpaśikhāmayī |
jyeṣṭhāśaktipradhānā tu sarvonmādanakāriṇī || 64 ||
daśāracakramāsthāya saṃsthitā vīravandite |
uktabindormadhye vilasantī sūkṣmarūpā śikhā tasya madhye
vahniśikhā nīvāraśūkavattanvītiśrutau prasiddhā | tanmayī
jyeṣṭhāśaktipradhānā | ata
evānāmātarjanīyugābhyāmṛjubhyāmupalakṣitā devyeva
sarvonmādanamudrā bahirdaśāre sthitā || 64 ||
iyameva vāmāśaktipradhānā
cedanāmātarjanībhirvakrābhirupalakṣitā mahāṅkuśetyucyata
ityevānayorbheda ityabhipretyā'ha-
vāmāśaktipradhānā tu mahāṅkuśamayī punaḥ || 6 ||
tadvadviśvaṃ vamantī sā dvitīye tu daśārake |
saṃsthitā modanaparā mudrārūpatvamāśritā || 66 ||
bindvantarālabilasatsūkṣmarūpaśikhāmayī |
atra modanaparetyavayutyānuvādo mudrāpadapravṛttinimittasya
sāmānyadharmasya viśeṣadharmaiḥ saha sāmānādhikaraṇyena
vācyatāvacchedakakoṭau praveśa ityasya smāraṇārthaḥ | sugamamanyat |
atra bindvantarāletyardhaṃ kvacitpustake na dṛśyate | prāñcastu
mūlādhārabrahmarandhrasthapadmakarṇikayormadhyagatau
svayaṃbhūliṅgaparaliṅgarūpau dvau bindū |
tadantarvilasantyāvambikāśāntārūpe amṛtakuṇḍalinyāveva śikhe
tanmayītyartha ityāhuḥ || 65 || 66 ||
khecarīmudrāvāsanāmāha -
dharmādharmasya saṃghaṭṭādutthitā vittirūpiṇī || 67 ||
p. 243) vikalpotthakriyāloparūpadoṣavighātinī |
vikalparūparogāṇāṃ hāriṇī khecarī parā || 68 ||
sarvarogaharākhye tu cakre saṃvinmayī sthitā |
dharmādharmau puṇyapāpādṛṣṭajanakakriye tayoḥ samāhāro
dharmādharmaṃ tasya saṃghaṭṭa
ekajñānīyaikadharmāvacchinnaviśeṣyatānirūpitaprakāritā |
tādṛśaprakāritākādayaṃ dharmo vā'dharmo veti saṃśayāditi yāvat |
utthitā tādṛśasaṃśayottaraṃ jātā, vittirūpiṇī viśeṣadarśanātmakapramārūpā
dharmatvavyāpyavihitatvavānayamityākārikā, ayaṃ dharma
evetyākārakaniścayarūpā vā | sā ca
gurudayālakṣyatantrādhyayanajanyā | vikalpo'sadviṣayakaṃ jñānam |
śabdamātrānupātī vastuśūnyo vikalpa iti yogasūtrāt |
pūrvoktasaṃśaye'dharmakoṭirityarthaḥ | adharmatvaviśiṣṭopāsteḥ khapuṣpatvāt | tadutthastajjanyo yaḥ kriyālopo
vikalpaprayuktāśraddhayā'nādareṇānyathākaraṇam | tena rūpyante
janyante ye doṣāḥ pāpādṛṣṭānyāmuṣmikaduḥkhapradāni teṣāṃ
vighātinī vikalpajanyarogāṇāmaihikaduḥkhapradānāmādhivyādhīnāṃ
ca hāriṇī tādṛśasaṃśaye'dharmakoṭyaṃśena janyāni yāni pāpāni ye
ca rogāsteṣāṃ sarveṣāṃ nāśaṃ kurvatī yā viśeṣadarśanātmikā
pramā tadabhinnā saṃvinmayī nirviṣayajñānaparākriyāśaktyabhinnā
tripurasundaryeva khecarīmudrā bhūtvā sarvarogahare cakre sthitetyarthaḥ | prāñcastu dharmaḥ śivaniṣṭhatvācchaktiḥ | adharmo
nirdharmakatvācchivaḥ | tatsaṃghaṭṭaḥ sāmarasyaṃ, vikalpaḥ saṃśayastadutthāḥ kriyā nityanaimittikakāmyarūpāstāsāṃ lope
yatpāpaṃ tadvighātinītyarthamāhuḥ | tena
bāhudvayaparivartanarūpasaṃghaṭṭaśivaśaktisāmarasyasyoktasaṃśayasy
a vā smārakaḥ saṃstadīyāṅgulisaṃyogasaciva uktamarthaṃ sākalyena
yathā smārayati tathā'bhyasya mudrāṃ pradarśayediti bhāvaḥ || 67 || 68 ||
bījamudrāvāsanāmāha -
śivaśaktisamāśleṣasphuradvyomāntare punaḥ || 69 ||
prakāśayantī viśvaṃ sā sūkṣmarūpasthitaṃ sadā |
bījarūpā mahāmudrā sarvasiddhimaye sthitā || 70 ||
p. 244) vaṭabījasyāntare'pi kiṃcidvyomāstyeva | tasya vibhutvāt |
tasminsūkṣmatame'vakāśe vṛkṣaḥ sarvo'pi sūkṣmasthastiṣṭhatīti
sthitiḥ | taddṛṣṭāntānuguṇyābhiprāyeṇa jagadbījasya
parasparābhinnāśleṣaśālinaḥ śivaśaktiyugulasyāntaḥ sphuradvyomāntara ityuktam | vastuto vyomno'pi sṛṣṭyantargatatvena
bījadaśāyāṃ tadutpatterabhāvena śivaśaktyorgarbha ityeva vivakṣitam |
viśvasya prāthamiko yaḥ sattātmako
bhāvavikārastadabhimānavaiśiṣṭyena devyeva bījamudretyucyata ityarthaḥ || 69 || 70 ||
yonimudrāvāsanāmāha -
saṃpūrṇasya prakāśasya lābhabhūmiriyaṃ punaḥ | yonimudrā kalārūpā sarvānandamaye sthitā || 71 ||
kāmakalāsvarūpavarṇanāvasare kalāpadavācyatvena yā
pradarśitā tadrūpeyaṃ yonimudrā | ata eva saṃpūrṇasya prakāśasya
paraśivasya lābhabhūmiḥ prāptikāraṇam | ata eva ca sarvānandamayacakre
sthitā || 71 ||
asyā eva yonidevatāyā mudrārūpatve hetumāha -
kriyācaitanyarūpatvādevaṃ cakramayaṃ sthitam |
icchārūpaṃ paraṃ tejaḥ sarvadā bhāvayedbudhaḥ || 72 ||
pūrvoktā yā kriyāśaktirmodanadrāvaṇaviśiṣṭā tadrūpaṃ
yaccaitanyaṃ tattve sati kalārūpatvasyaiva
yonimudrāpadavācyatvādityarthaḥ | mudrātvasāmānyasya
sarvamudrāśarīre niviṣṭatvāditi bhāvaḥ | atredaṃ bodhyam - vāsanā
nāma sūkṣmaṃ rūpāntaraṃ yathā'ṅkuśasya dveṣo jñānaṃ vā |
taccāsyaitādṛśameva rūpāntaramityarthe
laukikapramāṇānāmaprasarādalaukikārṣavacanapramāṇakamevā'stheya
m | tādṛśapramāṇadvayopalambhe tu dvayorapi prāmāṇyāviśeṣādeva
dve api vāsane eva | yattu vṛddhaistatra tatra sthūlarūpavāsanayoḥ sādhāraṇo dharmo hetutvena likhyate | yathā'ṅkuśasya jñānātmakatve
manomayagajanivārakatvādiḥ | so'pi hetūtprekṣāmātraṃ
hetvadhikaraṇanyāyena svārthatātparyahīna eva natu vāstavikaḥ | evaṃ sati
-
trirācāmati tadgṛhṇātyastibhātipriyatrayam |
yatpunaḥ parimārṣṭi dvirnāmarūpe jahāti tat ||
p. 245) ityādirītyā smṛtyuktanikhilāhnikakarmasu
līlāviśvaṃbharabodhasārādigrantheṣu kavibhiḥ svakapolakalpanayā
likhyamānā vāsanāḥ svarūpotprekṣāmātratvenālaṃkārāntaravaccamatkārādhāyikā api
yathā nānuṣṭhānopayoginyastathā prakṛte'pi mūle tantrāntare
cādṛṣṭāḥ prācīnairlikhyamānā api vāsanā
bhūyasyo'smābhirupekṣitā iti na tatra śraddhājāḍyena bhramitavyam |
idānīṃ yadā sā paramā śaktirityupakrāntāṃ
cakravāsanāmupasaṃharati-evamiti | parajyotiṣo devyā icchayaiva
sarvasyāsya cakrasyotpannatvādicchāviśiṣṭā devyeva sarvacakrarūpeti
sarvadā'supterā mṛteśca budho bhāvayedityarthaḥ || 72 ||
pūrvacatuḥśatyāṃ sakalaṃ bāhyagataṃ ceti trividhaṃ cakraṃ
pūrvapūrvāśaktasyottarottaraṃ pūjanīyatvena kathitam | tadidaṃ
savāsanaṃ pūjayiturapi tulyamitidhvananāya tattraividhyaṃ
tatprasaṅgānnavadhātvaṃ copadiśati -
tridhā ca nabadhā caiva cakrasaṃketakaḥ punaḥ |
trikoṇe baindavaṃ śliṣṭamitibrahmāṇḍapurāṇīyoktavacanarītyā
sakalacakraṃ manvasrādicakre bāhyamadhyagatapadavācye'ntarbhūtam |
bāhyamadhyagatasyāpi
śaktyanalātmakayoninavakatvāviśeṣānnavayonyātmakacakra
evāntarbhāvaḥ |
īdṛśārthaṃ manasi nidhāyāsaṃdehāya saṃkṣepavistarābhyāṃ
traividhyaṃ dvivāraṃ varṇayati -
vahninaikena śaktibhyāṃ dvābhyāṃ caikaḥ paraḥ punaḥ || 73 ||
taiśca vahnitrayeṇāpi śaktīnāṃ tritayena ca |
padmadvayena cānyaḥ syādbhūgṛhatritayena ca || 74 ||
pañcaśakticaturvahnipadmadvayamahītrayam |
iti pūrṇaṃ mahācakraṃ tatprakāraḥ pradarśyate || 75 ||
tatrā'dyaṃ navayoni syattena dvidaśasaṃyutam |
manuyoni paraṃ vidyāttṛtīyaṃ tadanantaram || 76 ||
aṣṭadvyaṣṭadalopetaṃ caturasratrayānvitam |
cakrasya triprakāratvaṃ kathitaṃ parameśvari || 77 ||
p. 246) vahnireko dve śaktī cetyekaḥ | parastvetaistribhiranyaiḥ ṣaḍbhiśceti
militvā navabhirbhavati | anyastvetairnavabhiḥ padmadvayabhūtrayābhyāṃ
ca militaḥ | asyaiva vivaraṇaṃ pañcaśaktīti | tena navayoninā
dvidaśārābhyāṃ ca saṃyutaṃ manuyoni dvitīyam | sugamamanyat |
binduyogastvanuktatvāviśeṣāccakratraye'pyanveti || 73 || 74 || 75 || 76 || 77 ||
asmiṃścakre prathamaṃ bindau pradhānadevatāṃ
pūjayitvā'varaṇadevatāsu pūjanīyāsu dvau kramau | tatra
navayonyādibhūgṛhāntapūjane sṛṣṭikramaḥ | sṛṣṭeranenaiva krameṇa
varṇitatvāt | tadvīparītastu saṃhārakramaḥ | ubhayavidhā'pi pūjā
yuktaivetidyotanāya kramadvaividhyamupapādayati -
sṛṣṭiḥ syānnavayonyādipṛthvyantaṃ saṃhṛtiḥ punaḥ | pṛthvyādinavayonyantamiti śāstrasya niścayaḥ || 78 ||
etatsamaṣṭirūpaṃ tu tripurācakramucyate |
yasya vijñānamātreṇa tripurājñānavānbhavet || 79 ||
|| 78 || 79 ||
idānīṃ kramaprāptaṃ navavidhatṣaṃ tannāmāni copadiśati -
cakrasya navadhātvaṃ ca kathayāmi tava priye |
ādimaṃ bhūtrayeṇa syāddvitīyaṃ ṣoḍaśacchadam || 80 ||
anyadaṣṭadalaṃ proktaṃ manukoṇamanantaram |
pañcamaṃ daśakoṇaṃ syātṣaṣṭhaṃ cāpi daśārakam || 81 ||
saptamaṃ vasukoṇaṃ syānmadhyatryasramathāṣṭamam |
navamaṃ tryasramadhyaṃ syātteṣāṃ nāmānyataḥ śṛṇu || 82 ||
trailokyamohanaṃ cakraṃ sarvāśāparipūrakam |
sarvakṣobhakaraṃ devi sarvasaubhāgyadāyakam || 83 ||
sarvārthasādhakaṃ cakraṃ sarvarakṣākaraṃ tathā |
sarvarogaharaṃ gauri sarvasiddhimayaṃ tathā || 84 ||
sarvānandamayaṃ cāpi navamaṃ śṛṇu sundari |
atra pūjyā mahādevī mahātripurasundarī || 85 ||
p. 247) paripūrṇaṃ mahācakramajarāmarakārakam |
atra trailokyamohanādayaḥ saṃjñā
yogarūḍhāstādṛśārthaviśiṣṭatvena bhāvanīyānītyetaddhvananārthaṃ
vakṣyamāṇanyāsopayogārthaṃ coktāḥ | nigadavyākhyātametat || 80 || 81 ||
82 || 83 || 84 || 85 ||
cakrasaṃketamupasaṃharati -
evameṣa mahācakrasaṃketaḥ parameśvari || 86 ||
kathitastripurādevyā jīvanmuktipravartakaḥ | iti śrīnityāṣoḍaśikārṇavasya ṣaṣṭhaḥ paṭalaḥ |
-----
svasya tripurādevyabhedābhiprāyeṇa svakathito'pyarthastayaiva
kathita ityuktam | tripurādevyā iti ṣaṣṭhī vā | etatsaṃketajñānaphalaṃ
jīvanmuktiriti sarvaṃ śivam || 86 ||
iti śrībhāskaronnīte nityāṣoḍaśikāmbudheḥ |
vyākhyāne setubandhākhye viśrāmaḥ ṣaṣṭha īritaḥ || 6 ||
atha saptamo viśrāmaḥ
evaṃ sārthaṣaḍaśītyā ślokaiścakrasaṃketamupadiśya
kramaprāptaṃ mantrasaṃketamupadidikṣuḥ śiṣyāvadhānāya pratijānīte
-
śrībhairava uvāca -
mantrasaṃketakaṃ divyamadhunā kathayāmi te |
yadvettā tripurākāro vīracakreśvaro bhavet || 1 ||
saṃketakamityajñātārthe kapratyayaḥ | adyāvadhi kenāpyajñātaṃ
te tvadīyaṃ mantrasaṃketaṃ te kathayāmi | vīrā upāsakāḥ | te ca
sakalādibhedena trividhāḥ |
p. 248) teṣu śuddhā uttamāḥ | ata eva te vīrasamūhasyeśvarāḥ | tādṛśo
mantrasaṃketajñānena bhavati | ata eva ca sa
tripurākārastripurāsārūpyamuktimān | upalakṣaṇametatsāyujyāderapi || 1
||
eka eva mantro navacakreśvarīrūpopādhibhedānnavadhā jātaḥ | te
ca mantrāḥ prathamapaṭala evoddhṛtāstānnāmamātreṇoddiśati -
karaśuddhikarī tvādyā dvitīyā cā'tmarakṣikā | ātmāsanagatā devī tṛtīyā tadanantaram || 2 ||
cakrāsanagatā paścātsarvamantrāsanasthitā |
sādhyasiddhāsanā ṣaṣṭhī māyālakṣmīparāmayī || 3 ||
mūrtividyā ca sā devi saptamī parikīrtitā |
aṣṭamyāvāhanī vidyā navamī bhairavī parā || 4 ||
mūlavidyā tathā'khyātā trailokyavaśakāriṇī |
āsu saptamī mūrtividyānāmnī tatra noddhṛtā | ekasyā
evānuddhāre bījaṃ tu tatraivā'vāhanaprakaraṇe varṇitamasmābhiḥ | tāmihoddharati - māyeti | māyā hṛllekhā | lakṣmīḥ śrībījam | parā
bālātṛtīyabījam | evamakṣaratrayātmikā mūrtividyā | bhairavī
bhairavasya paraśivasya patnī tripurasundarīrūpetyarthaḥ || 2 || 3 || 4 ||
etāsāṃ vidyānāṃ nyāsayorviniyogamāha -
evaṃ navaprakārāstu pūjākāle prayatnataḥ || 5 ||
etāḥ krameṇa nyastavyāḥ sādhakena kuleśvari |
pādāgrajaṅghājānūrugudaliṅgāgrakeṣu ca || 6 ||
ādhāre vinyasenmūrtiṃ tasyāmāvāhanīṃ nyaset |
mūlena vyāpakanyāsaḥ kartavyaḥ parameśvari || 7 ||
atra pūjākāla ityanena pūjāmadhyastho japakāla ucyate | uttarapaṭale
hi kālabhedena caturvidho nyāso vakṣyate | tatra japakāle
caturthaścaturdaśāvayavakaḥ karaśuddhyādiko nyāso vidhāsyate |
parānyāsottaraṃ cakreśvarīnyāsau kāryau |
p. 249) ante tu bādarāyaṇa iti nyāyāt |
kḹptakrame'vakḹptakramo'bhinava āpatannante niveśya iti tadarthāt | ata
eva caturṇāmapi nyāsānāṃ pūjākāla eva vidhiritipakṣāntare'pi
karaśuddhyādinyāsānta eva niveśaḥ | pūjākālaśabdo yathāśrutaṃ
evāstu na japakālopalakṣaka ityāgrahe
tvaṇimādinyāsottaramevaitayorniveśa iti mantavyam | evaṃ
pādāgrayorjaṅghayorjānunorūrvorgude liṅgāgre cetikrameṇa ṣaḍvidyā
nyasya mūlādhāre saptamīṃ vidyāṃ vinyasya saptamyā uparyaṣṭamīṃ
vidyāṃ vinyasya navamyā mūlavidyayā sarvāṅge vyāpakanyāsaḥ kartavya ityarthaḥ || 5 || 6 || 7 ||
nyāsāntaramāha -
akulādiṣu pūrvoktasthāneṣu paricintayet |
cakreśvarīsamāyuktaṃ navacakraṃ puroditam || 8 ||
akulaṃ viṣurādhāraṃ svādhiṣṭhānaṃ maṇipūramanāhataṃ
viśuddhirindrayonirājñā ceti navasthāneṣvapi krameṇa tattadvidyānte
tattaccakreśvarītattaccakranāmanī ullikhya nyaset | am, āṃ, sauḥ, tripurāsahitāya trailokyamohanacakrāya nama ityādayo mantrā ūhyāḥ | bāhyāṅgeṣu tattanmantrānte'nāmikāṅguṣṭhābhyāṃ sparśarūpo
nyāsaḥ | āntarāṅgeṣu tu sparśāsaṃbhavāccintanarūpa evetyāśayena
paricintayedityuktam | uktaṃ ca dakṣiṇāmūrtisaṃhitāyām -
puṣpairvā'nāmayā vā'pi manasā vā nyasedaṇum | iti |
atra ca devatāśarīre nyāsadaśāyāṃ puṣpaiḥ, svasya, bahiḥśarīre
nyāsadaśāyāmanāmayā, svasyaivāntaḥśarīre nyāsadaśāyāṃ
manasetivyavasthitavikalpārtho vāśabda iti saṃpradāyaḥ | anāmāyāmaṅguṣṭhayogo vacanāntaropasaṃhārasiddhaḥ | navāvayavakaṃ cakramiti madhyamapadalopī samāsaḥ | śrīcakramityarthaḥ | tenaikavacanopapattiḥ | ekavacananirdeśaprayojanaṃ tu
bindvardhacandrādiṣu dvitīyavāraṃ navacakreśvarīmantrāṇāṃ nyāso
mā prasāṅkṣīditi | anyathā teṣāmapi
trailokyamohanādincakravibhāvanasthalatvāviśeṣādakulādiṣvityādipadagr
āhyatvāviśeṣācca punarnyāsāntaraprasakteḥ | prāñcastvāhuḥ - navacakramityekavacanamārṣamiti || 8 ||
p. 250) tāsāṃ cakreśvarīṇāṃ krameṇa nāmānyāha -
āsāṃ nāmāni vakṣyāmi yathānukramayogataḥ | tatrā'dyā tripurā devī dvitīyā tripureśvarī || 9 ||
tṛtīyā ca tathā proktā devī tripurasundarī |
caturthī ca mahādevī devi tripuravāsinī || 10 ||
pañcamī tripurāśrīḥ syātṣaṣṭhī tripuramālinī |
saptamī tripurāsiddhiraṣṭamī tripurāmbikā || 11 ||
navamī tu mahādevī mahātripurasundarī |
tṛtīyayā sahaikyabhramo mā prasañjīti navamyāṃ mahatpadaṃ
viśeṣaṇam || 9 || 10 || 11 ||
etāsāṃ cakreśvarīṇāṃ śrīcakre krameṇa pūjāmupadiśati -
pūjayecca kramādetā nava cakre purodite || 12 ||
naveti bhinnaṃ padam | purodite pūrvatantre pūjanīyatayā kathite
śrīcakre trailokyamohanādicakrakramādetā nava cakreśvarīḥ pūjayedityarthaḥ | puroditapadenākulādinavakaṃ parāmṛśyata iti
prāñcaḥ | tanna | atideśenaiva prāpsyato'rthasya punarupadeśavaiyarthyāt |
pratyutāpūrvatādyaniṣṭāpatteśca || 12 ||
evaṃ navaprakārā'dyā pūjākāle tu pārvati |
ekākārā hyādyaśaktirajarāmarakāriṇī || 13 ||
ādyasya śivasya śaktirapyādyā pūjākāle navaprakārā'pi vastuta
ekākāraiva | evaṃ jñātā satyajarāmaratvaṃ datte | ajarāmareti
bhāvapradhānau nirdeśau || 13 ||
mantrasaṃketakastasyā nānākāro vyavasthitaḥ | nānāmantrakrameṇaiva pāramparyeṇa labhyate || 14 ||
tasyā ādiśaktermantrasaṃketako nānākāraḥ | tadīyavidyāyāḥ sāṃketikārthaḥ ṣaṭprakāraḥ | paraṃ tu tasyā mantro'pi naikaḥ | yenaikasyaiva mantrasya ṣaḍarthāḥ syaḥ | kiṃ tu nānāvidho mantro
lopāmudrākāmarājādibhedāt | tataśca kecidarthāḥ
p. 251) kādividyāyā eva | kecittu hādividyāyā eva |
kecittūbhayasādhāraṇāḥ | saṃhatya ṣaḍavidhaḥ saṃketaḥ | tatra kasyā
vidyāyāḥ ko'rtha iti tu pāramparyakrameṇaiva vyavasthā labhyata ityarthaḥ | prāñcastu hādividyāyā eva ṣaḍarthā ityabhimanyamānā ihatyaṃ
nānāmantrapadaṃ cakreśvarīmantraparatvena vyācakṣate | tadayuktam |
cakreśvarīmantrāṇāmuttaratrārthavarṇanābhāvāt,
saṃpradāyārthāderhādividyāyāmalagnakatāyāḥ pradarśayiṣyamāṇatvācca | pūrvatantre kādividyāyā evoddhṛtatvena
hādividyāyā eva ṣaḍarthītyabhimānasyopakramavirodhena tyājyatayā
vaiparītyābhimānasyaivā'patteśca | pūrvatantragranthasyāpi
hādiparatvena lāpane kliṣṭatāyāstatraiva pradarśitatvācca |
tasmādasmaduktavyavasthaiva niṣpakṣapāteti mantavyam || 14 ||
vakṣyamāṇārthanikarasya durgamatvātsāvadhānīkaraṇāya punaḥ pratijānīte -
ṣaḍvidhaṃ taṃ tu deveśi kathayāmi tavānaghe |
taṃ mantrārtham |
arthaṃ vibhajate -
bhāvārthaḥ saṃpradāyāryo nigarbhārthaśca kaulikaḥ || 15 ||
tathā sarvarahasyārtho mahātattvārtha eva ca ||
|| 15 ||
tatra prathamoddiṣṭaṃ bhāvārtha viśadayitukāmo bhāvārthapadaṃ
nirvakti |
akṣarārtho hi bhāvārthaḥ kevalaḥ parameśvari || 15 ||
akṣarāṇāṃ hi tāvadarthapratipādakatvaṃ svabhāvaḥ | tataśca yaḥ kevalastāryādinā'navagato'kṣarāṇāṃ vṛttyaiva
labhyo'kṣarārtho'kṣarasvabhāvalabhyatvātsa bhāvārtha ityucyata
ityarthaḥ || 16 ||
atha tamevārthaṃ pratipādayati navabhiḥ ślokaiḥ -
yoginībhistathā vīrairvīrendraiḥ sarvadā priye |
śivaśaktisamāyogājjanito mantrarājakaḥ || 17 ||
yoginyo vimarśāṃśabhūtecchājñānakriyātmikāḥ | sarasvatīpṛthivīrudrāṇyastisraḥ | bahuvacanasya kapiñjalanyāyena
trisaṃkhyāparatvāt | vīrā upāsakā
p. 252) aśuddhamiśraśuddhabhedena trayaḥ | vīrendrāḥ prakāśāṃśabhūtavāmājyeṣṭhāraudryābhinnā
brahmaviṣṇurudrāstrayaḥ | tritayabhoktā vīreśa iti śivasūtre
jāgarādidhāmatraye'pyapracyutasvātmānusaṃdhāno vīreśa
itilakṣaṇakathanāt | upacārāścalatve'pi
tanmayatvāpramattetitantrarāje'pyayamevārtha uktaḥ | tena
tādṛśavāsanādārḍhyaśīlā vīrendrāḥ | tādṛśavāsanāśaithilyāttāratamyena trividhā vīrā ucyanta ityuktaṃ
bhavati | śivaśaktyoḥ samāyogaḥ sāmarasyaṃ caikam | evaṃ daśa |
etairayaṃ mantrarājo janitaḥ | etadvācakākṣaradaśakaghaṭita ityarthaḥ | ayaṃ bhāvaḥ - asyāṃ hi vidyāyāṃ prañcadaśākṣarāṇi teṣu
hṛllekhākṣaratrayaṃ devyā vācakattrena prasiddhārthakameva |
hrīṃkāravācyā hrīṃkāravedyeti nāmatriśatyāṃ kathanāt |
tatparatvopapādanaṃ ca tantrarāje -
vyomnā prakāśamānatvaṃ grasamānatvamagninā |
tayorvimarśa īkāro bindunā tanniphālanam || iti |
dvitīyatṛtīyakūṭayorekaikamakṣaraṃ hakārasakārarūpaṃ tvagre
mūla eva vyākhyāsyate | ato'vaśiṣṭānyakṣarāṇi daśaivetyāśayena
daśabhireva mantraghaṭanamuktam | evaṃ caikaikasminkūṭe
yāvantyakṣarāṇi teṣāṃ yoginyādayo yathāyathamuktā ye'rthāsteṣāṃ
hṛllekhopasthitadevyā saha sāmānādhikaraṇyavaśādabheda
ekaikakūṭārthaḥ | sāmānādhikaraṇyaṃ ceha
viruddhavibhaktimattvābhāvarūpaṃ dadhimadhvityādāviva | tatra
kakāratrayaṃ brahmādiparam | lakāratrayaṃ pṛthivyādiparaṃ,
hakārasākārāvīkāraśca vīraparāḥ | ekākṣarakośādinā lakṣaṇayā
vā tattatparatāyā vidvadbhiḥ sūpapādatvāt | ekāraḥ sāmasyaparaḥ | śivaśaktivācakayorakārayoryogena janitatvāt | athavā'syāṃ vidyāyāṃ
saptatriṃśadakṣarāṇītyuttaratra vakṣyate | teṣu ca punaruktaparihāreṇa
gaṇanāyāṃ daśaiva śiṣyante - akāro lakāraḥ sakāro hakāra īkāra
ekāro rephaḥ kakāro nādo binduśceti kiṃ bahunā sarvavidhāsu
śrīvidyāsvapyetāvanta eva varṇāḥ |
taduktaṃ jñānarṇave bhūmiścandraḥ śivo māyā śaktiḥ kṛṣṇādhvamādanau |
ardhacandraśca binduśca navārṇo merurucyate ||
p. 253) mahātripurasundaryā mantrā merusamudbhavāḥ | iti |
eṣvakāra eko vyañjanaiḥ saha pārthakyābhāvābhiprāyeṇa na
pṛthaggaṇitaḥ | lakārādayastu bhūmyādipadaiḥ krameṇa gaṇitā eva | ato
na daśasaṃkhyāvirodhaḥ | tataścaite daśa varṇā yathāyathaṃ
yoginyādivācakatvena vyākhyeyāḥ | varṇapunaruktiśca
vyaktibahutvābhiprāyeṇopapādyā | teṣvekārasya
caramanirdeśādviśeṣyabodhakatvaṃ svīkṛtya yoginyādyabhinnaṃ
śivaśaktisāmarasyātmakaṃ brahmeti vākyārthaḥ | anayośca
pakṣayoruttaro'ṣṭaślokyātmako granthasaṃdarbhaḥ sarvo'pi prācāṃ
pakṣa iva vidyāyāḥ stutyartha eva | vastutastu - akṣarārtho hi bhāvārtha
ityādāvupakramyānte bhāvārtha iti manvata ityupasaṃhārānmadhye
dvitīyatṛtīyakūṭayo parāmarśācca liṅgādayaṃ granthasaṃdarbhaḥ
sarvo'pi pratikūṭamakṣaraśo'rthapratipādanapara eva nātra
stutimātraparatvāvakāśa iti spaṣṭaṃ pratīyate | tathā cāyaṃ ślokaḥ prathamakūṭamātrasyārthapratipādanaparaḥ | tataścaikaikaḥ kakārādivarṇo vīrendrādiparaḥ | kakārāditrayaṃ pratyekaṃ
bahuvacanāntamitidyotanāya yoginīrityādīni bahuvacanāntāni trīṇi padāni | ekārastvekavacanānta evetidyotanāya samāyogādityekavacanam |
hṛllekhayā viśeṣyalābhaḥ | tena yoginīsvarūpā vīrasvarūpā
vīrendrasvarūpā śivaśaktisāmarasyasvarūpā tripurasundarīti
prathamakūṭārthaṃ ityuktaṃ bhavati | kāśca, eśca yaśca lāśceti
dvaṃdvottaraṃ hrīṃkāreṇa karmadhārayaḥ | halṅyādinā sulopaḥ | samāse'pi saṃdhyabhāva ārṣaḥ | kakārādīnāṃ
bhinnapadatvasvīkāre'pyekāralakārayoḥ sulopa ārṣaḥ || 17 ||
etadevopapādayaṃstṛtīyakūṭaṃ vyācaṣṭe -
tanmayīṃ paramānandananditāṃ spandarūpiṇīm ||
nisargasundarīṃ devīṃ jñātvā svairamupāsate || 18 ||
tanmayīṃ yoginyādicatuṣṭayābhinnām |
adhamamadhyamavīrābhedādduḥkhasaṃparko mā prasāṅkṣīdata āha
parameti | paramatvaṃ duḥkhāsaṃpṛktatvaṃ tādṛśānandena nanditāṃ
hṛṣṭāṃ yuktāmabhinnāmiti yāvat | spandaḥ ṣaṭtriṃśattattvātmakaṃ
viśvam | tadrūpiṇīṃ tada bhinnām | asundareṇāpi
padārthenābhedādasundaratvaṃ syādata āha-nisargasundarīṃ
svabhāvamadhurām |
p. 254) ayaṃ tṛtīyakūṭalabhyo'rthaḥ | uttaratra tṛtīye piṇḍake
punarityupakramya kathitā viśvarūpiṇītyantenāsyārthasya
vivaraṇāliṅgāt | hṛllekhayā devīmanūdya sakalapadena sarvasyābhedo
vidhīyate | sarvaṃ khalvidaṃ brahmetyarthaḥ | sakalapade vibhaktilopa
ārṣaḥ | samāsāṅgīkāre tvekaprasaratābhaṅgaḥ | uddeśyavidheya
bhāvānaṅgīkāre'pyadoṣo vā | hṛllekhālabhyamarthamāha - devīmiti |
īdṛśīṃ devīṃ mantrato jñātvā jānantaḥ śābdabodhaviṣayīṃkurvantaḥ sādhakāḥ svairācāraṃ yathā tathopāsate
bhāvayanti | mukhaṃ vyādāya svīpatītivatsamānakāle ktvā || 18 ||
madhyamakūṭasyārthamāha -
śivaśaktyātmasaṃghaṭṭarūpe brahmaṇi śāśvate |
tatprathāprasarāśleṣabhuvi tvaindropalakṣite || 19 ||
jñāturjñānamayākārakaraṇānmantrarūpiṇīm |
śivaśaktyātmako yaḥ saṃghaṭṭaḥ sāmarasyaṃ tadrūpe brahmaṇi viṣaye jñāturjñānamayākāraścinmayatvaṃ
tatkaraṇāddhetormantrarūpiṇīṃ mantāraṃ trāyata
ityetadarthakamantrarūpāṃ, devīmiti pūrveṇānvayaḥ | etena cittaṃ mantra
iti śivasūtraṃ citireva cetanapadāvarūḍhā caityasaṃkocinī cittamiti
śaktisūtraṃ copapadyate | brahmaviṣayakajñānaṃ tu na
savikalpakamitidhvananāya tatprathetyādi | tasya brahmaṇaḥ prathāprasaro
vistṛtatvaṃ viśvamiti yāvat | tadāśleṣabhuvi
tatsaṃbandhādhāre'pyaindreṇedṛśaiśvaryeṇopalakṣite natu viśiṣṭa iti
tadarthaḥ | viśvajanakatvādidharmaviśiṣṭaviṣayakatvasyopalakṣitapadena
nirāsāddharmimātraviṣayakatvarūpākhaṇḍatvaṃ jñānasya sidhyati |
akhaṇḍatvaṃ ca savikalpakaprajñāvilakṣaṇaviṣayitāśālitvam |
evamuktvā ca madhyakūṭasya cchāyāvyākhyā sūcitā | hakāraḥ śivaḥ | sakāraḥ śaktiḥ |
katrayaṃ hadvayaṃ caiva śaivo bhāga prakīrtitaḥ | śaktyakṣarāṇi śeṣāṇi hrīṃkāra ubhayātmakaḥ ||
itibrahmāṇḍapurāṇāt |
ātmapadena
sāmarasyasyobhayābhedātmakatvasūcanādanayorakṣarayoḥ karmadhārayo
p. 255) dhvanitaḥ | haṃ ca tatsaṃ ca hasaṃ
parasparasamarasāpannaśivaśaktirūpam | grahmaṇīti tu kakārasyārthaḥ | kaṃ brahyeti śruteḥ | tupadena hasasya kakāreṇa saha karmadhāraya uktaḥ | hasaṃ ca tatkaṃ ca hasakaṃ samarasaśivaśaktyātmakaṃ brahma |
tatprathetyādinā hasakapadasya lakṣaṇayā dharmimātraparatvaṃ natu
śakyatāvacchedakaviśiṣṭaparatvamuktam | hasakaṃ hantīti hasakahā
tādṛśabrahmaviṣayakajñānavān | hantergatyerthatayā ye gatyarthāste
jñānārthā ityanuśāsanena ca tathopapatteḥ | so'yaṃ samāso
brahmaṇītiviṣayasaptamyoktaḥ | hanterjñānārthakatvaṃ jñāturiti padena
jñāpitam | hasakahanaṃ lāti ādatte svābhinnaṃ karotīti hasakahalā |
tadidaṃ jñānamayākārakaraṇādityanena dhvanitam | tasya hṛllekhayā
samāse puṃvadbhāvi rūpasiddhiḥ | so'yamavayavaśa ukta evārthaḥ saṃkṣipya mantrarūpiṇīmityanenoktaḥ | itthaṃ ca -
śivaśaktyabhidārūpā brahmaviṣṇuharātmikā |
vāṇyaparṇāramārūpā trividhopāsakātmikā ||
mithaḥsamarasāpannaśivaśaktyubhayātmanaḥ | brahmaṇo nirvikalpajñamādadānā nijātmanā ||
sarvatattvātmikā devī mahātripurasundarī | iti bhāvārthaḥ ||
|| 19 ||
tadidamāha -
teṣāṃ samaṣṭirūpeṇa parāśaktistu mātṛkā || 20 ||
teṣāmekaikakūṭārthatvena varṇitānāṃ viśeṣaṇānāṃ
samaṣṭirūpeṇaikīkṛtya yojanena parāśaktirmātā mantrārtho
bhavatītyarthaḥ || 20 ||
idānīṃ devyāṃ mantrābhinnatvaviśvābhinnatvayoruktyā
mantraviśvayoḥ prasaktaṃ
mṛdabhinnaghaṭaśarāvayorivābhedamekopādānopādeyatvenopapādayand
arśayitumāha
madhyabinduvisargāntaḥsamāsthānamaye pare |
kuṭilārūpake tasyāḥ pratirūpaṃ viyatkale || 21 ||
madhyaprāṇaprathārūpaspandavyomni sthitā punaḥ |
p. 256) madhyame mantrapiṇḍe tu tṛtīye piṇḍake punaḥ || 22 ||
rāhukūṭādvayasphūrjat |
kāmakalāyāṃ hyādau turīyabindustadadhaḥ kāmākhyo
bindustadadho visargākhyaṃ bindudvayaṃ tadadho hārdhakaleti sthitiḥ | tatra
turyavisargayormadhye yo binduḥ kāmākhyaḥ sa ca visargaśca
tayorantaścaitanyātmanā samyagāsthānaṃ yayostanmaye ye dve akṣare
kāmāntargato'kāro visargāntargato hakāraśca paraṃ tu te dve api na
vaikharīrūpe api tu pare parāmātṛkārūpe śūnyākāre iti yāvat |
mātṛkādyantage ityartha iti kecit | te ete kuṭilārūpake vakrārūpe
vāmārūpe sṛṣṭijanake iti yāvat | akulakulakuṇḍalinīrūpe iti kecit | tasyā
devyāḥ pratirūpaṃ rūpāntare arthaśabdātmake parabrahmaṇo dve rūpe |
tatraite akṣare śivaśaktyoḥ śabdātmakarūpe kulakuṇḍalinyā rūpāntare
iti kecit | tatkuṭilārūpake ityanena punaruktam |
īdṛśabahuviśaṣaṇairnirdiṣṭe akṣare nāmnā'pi nirdiśati viyatkale iti |
viyat, hakāraḥ | kalā prakāśo'kāraḥ | akārādhikāre prakāśaḥ paramaḥ śiva iti kośāt | viyacchabdenākāraḥ kalā hārdhakalā hakāra iti kecit |
taccintyam | īdṛśaṃ parārūpamakṣaradvayaṃ mantre'nyastīti
pradarśayati - madhyaprāṇeti | madhyame mantrapiṇḍe dvitīyakūṭe yo
madhyo hakāratraye madhyo dvitīyahakāraḥ sa eva ca prāṇaprathārūpaḥ prāṇo visargāntargataḥ parārūpo hakārastasya prathā prathanaṃ
sthūlatā vaikharyātmakatā tadrūpo yaḥ spandavyomā hakāraḥ, spandata
utpadyata iti spandaṃ, spandaṃ vyoma yasmātsa spandavyomā |
hakārādvyoma saṃbhūtamiti vakṣyamāṇatvāt | prathārūpo yaḥ spandastadātmakaṃ yadvyometi vā | tatra punaḥ sthitā hakārātmikā parā
mātṛkā | kecittu - madhyama iti padaṃ vāradvayaṃ yojayanto
madhyamakuṭe yo madhyamahakārastatreti vyācakṣāṇā madhyaprāṇapadaṃ visargamadhyacaitanyaparatvena vyākhyan | idaṃ ca
saṃpradāyamanurudhya vyākhyātam | anyathā prathamopasthitanyāyena
prathamahakāra eva sthiteti vyākhyātuṃ yuktatvāt | nanu
dvitīyakūṭamadhyamahakārastho'kārastṛtīyakūṭahṛllekhāsthahakāraśc
etidvayaparatvenaivāyaṃ saṃdarbhaḥ svarasaḥ | upakrama ādāvakārasya
paścāddhakārasya
nirdeśāttādṛśakramānurodhāyopasaṃhāragranthasyāpi
p. 257) varṇayituṃ yuktatvāt | vyomnīti saptamyāḥ para ityarthasyeṣṭatvāt |
tathaiva rāhukūṭādbayeti saptamyāḥ sukalpatvāt | ataḥ kathaṃ
saṃpradāyalabdhatvamarthasyeti cetsatyam | upakrama
upasthitasyākārahakārayoḥ kramasya
pratirūpamityekavacanāntaviśeṣaṇena vicchedāt | viyatkale ityanena
hakārottaramakāranirdeśena viparītakramasya vyavahriyamāṇatvena tenaiva
krameṇottaratra vyaktinirdeśasya nirābādhāt | ata eva saṃ te prāṇo
vāyunā gacchatābhityekavacanāntakriyāpadasya saṃ
yajatrairaṅgānītibahuvacanāntānvayāyogyatayaiva vicchede saṃ
yajñapatirāśiṣetyanenānvetuṃ yogyasyāpi nānuṣaṅgo'pi tu
padāntaramadhyāhartavyamiti siddhāntitaṃ bhedalakṣaṇe | viyatkale iti
padamapyupakrāntakramānusāreṇa vyācakṣāṇānāṃ prācāṃ tu mate
saṃpradāyarakṣaṇāya saṃpradāyāntaraṃ vyākhyātāṃśe'pi
śaraṇīkaraṇīyamiti dik | saṃpradāyasiddho'rthastu
madhyamatṛtīyakūṭayoḥ pratiniyatanirdeśājjñāpitaḥ | śrūyamāṇe
ṣoḍhānyāsīye grahanyāse śaṣasahā rāhukūṭamiti vakṣyate - vaktre
śādicaturvarṇaiḥ sahitaṃ rāhumeva ceti | tatrādvayau
prāthamikadvayādbhinnau sakārahakārau tayormadhye'pi yogyatayā
sakāra eva tṛtīyakūṭe hakārasyākārayogābhāvāt | ubhayatrāpi
punaḥśabdaḥ śrūyamāṇo dvitīyavāramityarthako
vaikharībhinnaparāmātṛkārūpatāṃ draḍhayati | akṣaramātre
dhvanyaṃśavarṇāśau vartete eva | tārkikamate suvarṇe
parasparasaṃsṛṣṭapārthivataijasāṃśavat | ata ea
tāratvamityādidhvanidharmāṇāṃ varṇeṣvanubhavaḥ | sa varṇe dhvaniḥ sarvavarṇajanako nāda eva | nāda eva hi prathamaṃ parārūpo
mūlādhārādutthito maṇipūrānāhatayorāgatya prāṇamanobhyāṃ
saṃyogātpaśyantīmadhyamātmanā pariṇataḥ kaṇṭhe
vaikharīrūpavarṇātmakatāmāpadyata iti siddhāntāt | tasmiṃśca nāde
sarvavarṇakāraṇībhūte sarve varṇāḥ sūkṣmarūpeṇa vartanta eva | bīje
phalapuṣpādivat | yathā bījarūpe saṃpuṭa ekasminnapi
pūrvārdhaparārdhātmanā dvidhā bhinne vividhāvayavakaḥ sarvo'pi
vṛkṣo'ntarasti tathā'kārahakārarūpeṇa dvidhā bhinne nādabrahmaṇi sarvo'pi varṇātmako laukikavaidikaprapañco'sti | ata
evākārahakārayormadhya eva sarvavarṇapāṭhaḥ | lakārasya
lakāreṇābhedāt | kṣakārasya kakāraṣakārayogarūpatvenāpārthakyāt |
p. 258) brahmaṇo'kārahakārasamāhārarūpatvādeva
śrutiṣbahaṃrūpataiva tasya pradarśyate | brahma vā idamagra
āsīttadātmānamevāvedahamiti bṛhadāraṇyake | tatrāhamahamityaitareye |
kastvamityahamiti hovācetyādyapi | virūpākṣapañcāśikāyāmapi -
svaparāvabhāsanakṣama ātmā viśvasya yaḥ prakāśo'sau |
ahamiti sa eva ukto'haṃtāsthitirīdṛśī tasya || iti |
brahmaṇo'haṃrūpatvādeva hi
tadupāsanā'pyahaṃgrahādirūpaivopadiśyate -ahamityeva
vibhāvayedbhavānīmityapi | kāraṇasyāhaṃrūpatvādeva hi sarvasminnapi
prapañce tadanugatirmṛda iva ghaṭaśarāvādiṣu | ata evāsmacchabdasya
sarvanāmatā | tapanīyaśrutirapi - ekamevedaṃ sarvaṃ tasmādahamiti
sarvābhidhānamiti | ata eva cedṛśārthasyātirahasyatvābhiprāyeṇa
tantrarāje-ādimāntyaṃ tu vedayediti saṃketenoktam | ādimo'kāraḥ, antyo
hakārastayoḥ samāhāro'hamiti tadarthāt |
mālinīśāstrasiddhāntatantrayorapi -
ādimāntyavihīnāstu mantrāḥ syuḥ śaradabhravat |
gurorlakṣaṇametāvadādimāntyaṃ nivedayet || iti |
mātṛkācakrasaṃbodha iti śivasūtre varadarājenāpyuktam -
ato'kārahakārābhyāmahamityapṛthaktayā |
prapañcaṃ śivaśaktibhyāṃ kroḍīkṛtya prakāśate || iti |
anyo'pyasminnarthe rahasyaniṣkarṣo
varivasyārahasyavyākhyāne'smābhiḥ prakaṭīkṛtaḥ | anayā ca rītyā
sarvasyāpyakārahakārasāmarasyātmakatvena mantrasyāpi
tathātvānmantre tādṛśavarṇadvayamastītyavivādam | yathā hi vaṭavṛkṣe
janakabījasamānākāraṃ bījānantye'pi
sphuṭitajanakabījāṃśadvayamapi kvacidastyeva paraṃ tu taddurjñānaṃ
tathā prakṛte'pi
brahmasvarūpayornikhilaśabdaprapañcābhinnamātṛkāsarasvatyabhinnaśri
ividyājanakayornādātmakaparārūpayorakārahakārayoḥ kvāpyavasthiterāvaśyakatayā tayoranyairdurjñānatvena
bhaktānujighṛkṣayā sarvajñena karuṇāghanena jagadguruṇaiva
bahusaṃketena tau pradarśitau || 21 || 22 ||
p. 259) tatpradarśanasya prakṛtabhāvārthavarṇanaprakaraṇe
sāṃgatyamapyāha -
calattāsaṃsthitasya tu |
dharmādharmasya vācyasya viṣāmṛtamayasya ca || 23 ||
vācakākṣarasaṃyukteḥ kathitā viśvarūpiṇī |
calato bhāvaścalattā naśvaratā'nityateti yāvat |
dharmipradhāno'yaṃ nirdeśaḥ | asaṃsthito'samāpto nityaḥ | nityānityasyeti paryavasito'rthaḥ | prapañcarūpeṇānityasya brahmarūpeṇa
nityasyeti yāvat | ata eva tatpravṛttāvapyanirāsaḥ svasaṃvettṛbhāvāditi
śivasūtre kṛṣṇadāsenoktam -
avasthāyugalaṃ cātra kāryakartṛtvaśabditam |
kāryatā kṣayiṇī tatra kartṛtvaṃ punarakṣayam ||
kāryonmukhaḥ prayatno yaḥ kevalaṃ so'tra lupyate | ityādi |
dharmo brahmadharmatvācchaktiḥ | adharmo nirdharmakaḥ paraśivaḥ |
viṣaṃ saṃsāraḥ | amṛtaṃ mokṣaḥ | anityasaṃsārātmanā
pariṇataśaktervācyāyā vācakamakṣaraṃ hakāraḥ | nityamokṣātmakaparaśivasya vācyasya vācakamakṣaramakāraḥ | etadubhayasaṃyogānmantraḥ śivaśaktirūpaḥ | viśvamapi
śivaśaktijanyatvāttadrūpameva
ekopādānopādeyatvānmantraviśvayorabheda iti
tṛtīyakūṭoditārthasyopapattiruktā || 23 ||
evaṃ kūṭatrayasyāvāntaravākyatrayarūpasya trividhamarthaṃ
sopapattikaṃ nirvarṇya trayāṇāmekavākyatayā mahāvākyarūpasya
mantrasyārthaṃ pūrvamuktamupasaṃharannāha -
teṣāṃ samaṣṭirūpeṇa parāśaktiṃ tu bhātṛkām || 24 ||
kūṭatrayātmikāṃ devīṃ samaṣṭivyaṣṭirūpiṇīm |
ādyāṃ śaktiṃ bhāvayanto bhāvārtha iti manvate || 25 ||
teṣāmavāntaravākyatrayārthānāṃ samaṣṭhirūpeṇa
parasparākāṅkṣayā punarapi vākyaikavākyatākalpanena parāśaktiṃ
mātṛkāṃ mātṛkāsarasvatyabhinnāmādyāṃ śaktiṃ bhāvayanto
mantrajanyabodhaviṣayīkurvanta upāsakadhaureyāḥ svabhāvanīyamarthaṃ
mantrasya bhāvārtha iti manvate | kūṭatrayātmikāmiti tu
mantradevyorabhedābhiprāyeṇa |
tatrāṣyekaikakūṭamātropāsakānāmavāntaravākyārtha ekaika eva
bhāvanīyastrikūṭopāsakānāṃ
p. 260) tu mahāvākyārtho bhāvanīya iti dyotayituṃ
samaṣṭivyaṣṭirūpiṇīmityuktam | tenāvāntaravākyārtheṣu
viśeṣyalābhāya hṛllekhātrayāvaśyakatetyapi dhvanitam | evaṃ triprakāro
bhāvārtho varṇitaḥ | so'yaṃ kādipakṣa eva svarasaḥ śivaśaktisamāyogapadasyaikāra eva svārasyāt | hādipakṣe'pi
yoginīśivaśaktisamāyogapadānyatareṇa
hakārasakārānyataradakṣaramucyata iti yathākathaicidyojanīyām |
prāñcastu sarvo'pyayaṃ grantho hādividyāpara eveti manyamānāḥ prakārāntareṇa vyācakṣate | tathā hi-hṛllekhāsthairhakārarephekāraiḥ saha prathamakūṭe saptākṣarāṇi | yoginyo bhāratyādyā vīrā
brahmādyā iti trīṇi mithunāni | hakāro brahmā sakāro (bhāratī kakāro)
viṣṇurlakāraḥ pṛthivī hakāro rudro repho rudrāṇītyevaṃ
mithunatrayaparāṇi ṣaḍakṣarāṇi, samaṣṭirūpaṃ śāntāmbikātmakaṃ
mithunamīṃkāreṇaikenaiva vācyam | mūlasthaṃ vīrendrairiti padaṃ
bahuvacanāntaṃ kevalaṃ puṃliṅgamapi samaṣṭimithunasyaiva vācakam |
dvitīyakūṭe madhyamahakārastṛtīyakūṭārambhe paṭhanīyo'pi tṛtīyasya
śaktikūṭatvena śaktyakṣarārabdhatvalipsayā dvitīyasya
sthitikūṭatvadhvananalipsayā ca dvitīyakūṭa eva paṭhitaḥ | so'yamatra
paṭhito'pi tatratya eveti trīṇyapi kūṭāni saptasaptākṣarāṇi samānarūpāṇyeva saṃpadyante | tena
prathamakūṭavadevetarakūṭayorapyarthaḥ | iyāṃstu viśeṣaḥ- dvitīyakūṭasya sthitirūpatādhvananenaiva prathamacaramakūṭayoḥ sṛṣṭisaṃhṛtirūpatādhvananādekaikasminkūṭe punarapi
sṛṣṭādyavāntarabhedena traividhyādādyakūṭasthasya mithunatrayasya
krameṇa sṛṣṭisṛṣṭiḥ sṛṣṭisthitiḥ sṛṣṭisaṃhṛtirityetattrayābhimānitā |
dvitīyakūṭasthasya sthitisṛṣṭiḥ sthitisthitiḥ sthitisaṃhṛtirityetattrayābhimānitvam | tṛtīyakūṭasthasya tu
saṃhārasṛṣṭiḥ saṃhārasthitiḥ saṃhārasaṃhāra
ityetattrayābhimānitvam | ato na punaruktiḥ | vāgbhavakāmarājaśaktikūṭānāṃ krameṇa
pūrvāmnāyadakṣiṇāmnāyapaścimāmnāyarūpatvādīdṛśamithunanav
akasya nādanavakarūpatvācca na paunaruktyam |
tataścaitairvidyākṣarābhidheyamithunacatuṣṭayaiḥ śivaśaktisaṃparkaṃ
mithunīkṛtyāyaṃ mantrarājako hādividyārūpo janito bhāvita iti mūle
prathamaślokārthaḥ | athottarānmāyātmakaturīyakūṭasyārthamāha-
p. 261) tanmayīmiti |
bhāratyādibrahmādicaturmithunavācakabījatrayasamaṣṭirūpavācyāmityar
thaḥ | mantraśabdaṃ nirvakti - śivaśaktyātmeti |
mananatrāṇakartṛtvātturīyakūṭe mantratvamupapadyata iti bhāvaḥ | nanu sa
turīyamantraḥ kiṃlakṣaṇa ityata āha - teṣāmiti | trīṇi kūṭāni
paśyantīmadhyamāvaikharīrūpāṇi | iyaṃ tu parāmātṛkārūpetyarthaḥ | nanu turīyakūṭavācyā śaktirakārahakārobhayarūpā tau ca mantre kva
vasata ityata āha - madhyabindbiti | mantre'nayorvidyamānatvādeva
turīyavidyāyā viśvamayatvamityāha - calatteti | turīyāyā
viśvātmakatvādeva tāṃ parāmātṛkātvena vyaṣṭikūṭatrayaṃ
paśyantyādirūpatvena bhāvayanto yogino bhāvārthaṃ manvata iti |
tadidaṃ vyākhyānaṃ svarūpākhyānamevāsya pratyākhyānaṃ
prakīrtitamitinyāyodāharaṇākhyānam | etadanusāriṇāvanyāvapi dvau
pakṣau varivasyārahasye'smābhiḥ prapañcitau | evaṃ ṣaṭsu pakṣeṣu ya
eva viduṣāmupāsakānāṃ hṛdayaṃgama sa eva paraśivāśayo bhāvārtha
iti dik || 24 || 25 ||
atha kramaprāptaṃ saṃpradāyārthaṃ nirūpayati
sārdhadvāviṃśatyā ślokaiḥ -
saṃpradāyo mahābodharūpo gurumukhe sthitaḥ | viśvākāraprathāyāstu mahattvaṃ ca yadāśrayam || 26 ||
śivaśaktyādyayā mūlavidyayā parameśvari |
jagatkṛtsnaṃ yathā vyāptaṃ śṛṇuṣvāvahitā priye || 27 ||
pañcabhūtamayaṃ viśvaṃ tanmayī sā sanātanī |
tanmayī mūlavidyā ca tathā ca kathayāmi te || 28 ||
pūrvaṃ hi devyāṃ mantramayatvaviśvamayatve eva
prādhānyenokte mantratvaviśvatvayoḥ parasparābhāvavyāpyatve devyāṃ
tadubhayasāmānādhikaraṇyaṃ na
saṃgacchetetyatastadupapādānārthatvena
śivaśaktivācakākṣarajanyatvena mantraviśvayorabhedaḥ sādhito na
prādhānyena | idānīṃ tvekodumbarabījopādeyānāmapi
phalapatrakṛmikāṣṭhādīnāmatyantabhedadarśanāduktopapattimadṛḍhāṃ
manvānena bhagavatā mantrasya viśvātmanā
pariṇatatvādupādānopādeyabhāvenaiva mantraviśvayorabhedaḥ
p. 262) prādhānyena vivakṣitaḥ | athavā pūrvaṃ devyā mantreṇābhedo
mananatrāṇadvārā devīmantrayorabheda eveha prādhānyena vivakṣitaḥ | viśvaṃ ca ṣaṭtriṃśattattvamayam | tataśca pañcabhūtamayamityatra
bhūtapadaṃ tattvāntarāṇāmupalakṣaṇaṃ ṣaṭtriṃśato'pi pañcadhā
vibhāgasya vakṣyamāṇatvāttadabhiprāyakaṃ vā | viśvaṃ sā sanātanī
devī mūlavidyā ceti trayamapi ṣaṭtriṃśattattvamayamiti sthitiḥ | tatra
viśvasminprasiddhaṃ devyāmapi
viśvapariṇāmitvāttanmayatvamasaṃdigdhameva | mūlavidyāyāstu jagata
iva śivaśaktivācakākārahakārajanyatvāvirodhe'pi
kṛmikāṣṭhayorivātyantaṃ bhedasyaivāvaśyaṃbhāvāttayā
kṛtsnajagadākāratayā kathaṃ pariṇatam | yena tadabhedaḥ syāt | īdṛśyā durdharatvena saṃdigdhāyā mantrasya viśvākāraprathāyāmahattvaṃ
sarvottamatvamasaṃdigdhatvaṃ yadāśrayaṃ yena mahatā niścayātmakena
bodho bhāvyaṃ tasya mahābodhasya viṣayaḥ saṃpradāyārthapadenocyamānaḥ samīcīno nirdiṣṭaḥ prakṛṣṭaḥ sarvātiśāyī dāyo guruparamagurvādivaṃśaparamparāyāto'thā
dhanamiva sthito'to gurumukha eva sthito gurudayayaiva labhyo yathā
yādṛśastathā te kathayāmi parameśvari priye tvamavahitā śṛṇuṣveti
yojanā | mahato deśakālānavacchinnasya prakāśasya bodha iti prācāṃ
mahābodhapadavyākhyānaṃ tvānmahata itisūtravirodhādanādeyam |
śitraśaktyādyayeti hetugarbhaṃ viśeṣaṇam || 26 || 27 || 28 ||
hādividyāyāṃ prathamopasthitavarṇamārabhyaiva
pratijñātamarthamāha -
hakārādvyoma saṃbhūtaṃ kakārāttu prabhañjanaḥ | rephādagniḥ sakārācca jalatattvasya saṃbhavaḥ || 29 ||
lakārātpṛthivī jātā tasmādviśvamayī ca sā |
hakārādyātmanā pariṇatāyā vimarśaśakteḥ sakāśādākāśādi
utpannam | naca śabdādarthotpattivarṇanamidapūrvamiti vismayitavyam |
śabda iti cennātaḥ prabhavātpratyakṣānumānābhyāmiti
vaiyāsikasūtre'pi śabdādarthaprabhavaḥ śrutismṛtibhyāṃ sādhita
ityukteḥ | tadupapādanaṃ ca tadbhāṣye draṣṭavyam | kakārāttviti |
kāmakalākṣarādīkārātyarthaḥ |
kāmakaletipadasaṃbandhiprathamākṣaravācakasya
p. 263) kakārapadasya kāmakalāpadavācya īkāre nirūḍhalakṣaṇā | tasyābhivyañjakāḥ pañca makārā iti sūtra īdṛśalakṣaṇayaiva
makārapadena mudrākāraṇaśuddhyādergrahaṇadarśanāt |
kāmapūrṇajakārākhyetitantrārambhastave jakāreṇa jālaṃdharapīṭhasya
grahaṇācca | kāmakālākṣarasya rahasyataratve kaṇṭharaveṇa
taduccāraṇasyānucitatvena pārokṣyeṇa sāṃketikanirdeśasyaiva tatra
yuktatvācca | prāñcastu mantragataistribhiḥ kakārairvāyurutpanna iti
yathāśrutameva vyācakṣate | tadasat |
mahāmāyātrayeṇāpītyuttaragranthavirodhāt | tatra hīkārāṇāṃ
caturṇāmeva sparśacatuṣṭayabodhakatokteḥ | tattadbhūtajanakavarṇānāmeva tattadguṇalakṣakatvasya bhavedguṇavato
bījaṃ guṇānāmapi vācakamityanena spaṣṭaṃ vakṣyamāṇatvācca |
kakāracatuṣṭayasya vidyāyāmabhāvena
sparśacatuṣṭayalakṣakatvāsaṃbhavācca | krodhīśatritayenāsyetyanena
kakāratrayasya trividhopāsakabodhakatāyā eva vakṣyamāṇatvācca |
kakārasya vāyubījatvābhāvācca | naca yakārasyaiva vāyubījatvena
kāgakalāparatvena bhavadvyākhyāne'pi tadabhāvastulya iti vācyam |
brīhisadṛśanīvāravadīkāre yakārasādṛśyāt | ata
evaikasthānotpannatvaṃ parasparādeśasthānikatvaṃ ca sādṛśyena
śravaṇānubhavaśca saṃgacchate | kiṃ bahunā yavanānyā
lipisaṃketaikyamapi prasiddham | tatparasparasadṛśatvamūlakameva |
laukikānubhavanirṇaye tasyāpi pramāṇatvāt | kathamanyathā
pikanemādhikaraṇe mlecchaprasiddhimūlaka eva siddhāntaḥ saṃgacchatām
| yadyapi sarve'pyete hetava ukāre jalabījavakārasādṛśye tulyāstathā'pi
vidyāyāṃ vakārasyevokārasyāpyabhāvātsusadṛśālābhe
mandasadṛśānāṃ pūtakānāmiva dantyatvena vakārasadṛśasya
sakārasya jalatattvajanakatvoktirnyāyyaiva | ata evāsminpakṣe prasakte
bhavedguṇavatāṃ bījamitiniyamavirodhe mūlakṛtaivā'śaṅkā parihariṣyate | īdṛśaṃ hakārādibhyo vailakṣaṇyaṃ dyotayitumeva
kakārāttviti tuśabdastadarthaka eva sakārācceti cakāro'pi |
tasmātpañcabhūtajanakatvātsā vidyā viśvamayī viśvābhinnā bhavati ||
29 ||
nanvevaṃ sati vidyāyāṃ hakārādikaṃ vyañjakamekaikamevālaṃ
kiṃ teṣāṃ bāhulyenetyata āha -
p. 264) guṇāḥ pañcadaśā'khyātā bhūtānāṃ tanmayī śivā || 30 ||
apañcīkṛteṣu pañcasu bhūteṣvekaikaṃ bhūtamardhadvayātmakaṃ
kṛtvā tayorekamardhaṃ punaścaturdhā vibhajya
tānbhāgānsvasvetarabhūtacatuṣṭaye saṃmelyaikaika evāsādhāraṇo'pi
śabdasparśādiritareṣvapyupalabhyate | tatrāpyātmana ākāśaḥ saṃbhūta
ākāśādvāyurvāyoragniragnerāpo'bhdyaḥ pṛthivīti krameṇaiva
bhūtānāmutpatterjanakaniṣṭhaguṇānāmeva
janyaparamparāyāmanuvṛttirna janyaniṣṭhaguṇānāṃ
janakaparamparāyāṃ, kāraṇaguṇāḥ kāryaguṇānārabhanta ityeva
nyāyāt | itthaṃ cā'kāśaguṇasya
śabdasyā'kāśādikṣityantamanuvṛtteḥ pāñcavidhyaṃ vāyuguṇasya
sparśasya caturṣvevānuvṛtteścāturvidhyam | evaṃ rūpasya traividhyaṃ
rasasya dvaividhyaṃ gandhasyaikavidhyaṃ ceti saṃhatya bhūtānāṃ
guṇāḥ pañcadaśa bhavanti | teṣu guhādiṣu yaḥ śabdānukārī
pratiśabdaḥ śrūyate sa ākāśaśabdaḥ | vāyvādiśabdāḥ sparśādayaśca prasiddhā eva | evaṃprakāreṇa bhūtānāṃ guṇāḥ | pañcadaśasaṃkhyākā yasmātprasiddhāstasmācchivā vidyā'pi tanmayī
pañcadaśasaṃkhyākahakārādyakṣaramayītyarthaḥ | uktakrameṇaiva
hakārāḥ pañca, īkārāścatvāro rephāstrayaḥ sakārau dvau lakāra
ekaśca vidyāyāṃ vartanta iti bhāvaḥ | nanvevaṃ sati
lakāradvayamadhikaṃ kimiti paṭhyata iti cet |
bhuvanatrayasaṃbandhāttridhātvaṃ tu maheśvarīti tadgranthe
mūlakārairevāsyāḥ śaṅkāyāḥ samādhāsyamānatvāt | yadyapi
prathamadvitīyakūṭayorduspṛṣṭasaṃjño lakāra eva, mohārṇapadena
kvacittantre tayoruddhāradarśanāt | ata eva brahma sūtrīye devīpare bhāṣya
īḍa stutāvitidhātuto niṣpannamīlapadamityuktam | tataśca tṛtīyakūṭa eka
eva lakāra iti noktaśaṅkodayastathā'pi la (ḍa)
kāralakāralakārayoraikyābhiprāyeṇa prakṛtatantre
kūṭatraye'pīndrabījapadenaiva
hṛllekhāpūrvākṣaroddhāradarśanādāśaṅkāprasaktau prakārāntareṇa
samādhāsyata iti draṣṭavyaṣū || 30 ||
nanu tathā'pyuktarītyā
saptadaśavarṇānāmāvaśyakatve'pyadhikākṣarāṇāmakārakakārādīn
āṃ vaiyarthyamityata āha -
p. 265) yasya yasya padārthasya yā yā śaktirudīritā |
sā tu sarveśvarī devī sa ca sarvo maheśvaraḥ || 31 ||
nahi bījaprayojanābhyāṃ vinā kimapi vastu samasti
prayojanamanuddiśya na mando'pi pravartata iti nyāyāt | kimuta sarvatra
īśvara iti tadarthaḥ | tataśca vastumātre
svasvaprayojanajanakatvasāmarthyarūpā śaktirastyeva | sā
vimarśastadādhāraḥ prakāśa ityarthaḥ | uktaṃ ca laiṅge -
strīliṅgamakhilaṃ gaurī puṃliṅgaṃ nīlalohitaḥ || iti |
ayaṃ bhāvaḥ - nahi pañcadaśaguṇātmakameva viśvam | tasya
ṣaṭtriṃśattattvātmakatvenāto'dhikānāmapi padārthānāṃ sattvāt | te ca
sarve'pi śivaśaktyātmakatripurasundaryā vyāptā eva | vidyāyāśca
tadavyāpakatve vidyādevyorabhedaḥ kathaṃ sidhyet, śivaśaktyoriva
sarvaviśvavyāptyabhāvāt | ato'khilaviśvātmanā
prathanabodhanārthamakārakakārādyakṣarāṇyāvaśyakānīti |
prāñcastu - nanu pañcadaśākṣaryāṃ hakarasaleti
pañcaivākṣarāṇyalamanyāni daśa kimarthānītyata āha - guṇā iti | tanmayī pañcadaśasaṃkhyākasavyañjanasvaramayī pañcadaśākṣarāṇi pañcadaśaguṇatvena bhāvanīyānītyarthaḥ | nanu vidyāyāḥ pañcadaśātmakatvavāsanā vaktumaśakyā'saṃbhavādityata āha yasya
yasyeti | samastasya viśvasyaiva śivaśaktibhyāṃ vyāpyatvena
śivaśaktyātmakaviśvasya viśvaikadeśavyāptau kathamasaṃbhavitatā
kaimutikanyāyenaiva tatsiddheriti bhāva iti vyācakṣate | tadasat | uttaratra
hakārādivyañjanānāmeva bhūtaguṇātmakatvavāsanāyā
vivriyamāṇatvena tadvirodhāt | svarasahitavyañjanānāṃ
vyomādijanakatvasya pūrvamanuktatvācca | hakārādityatra
śrūyamāṇo'kārastu na kārapratyayaprakṛtiḥ | akāro vyaveto
vyañjanānāmiti taittirīyaprātiśākhyasūtreṇa prakṛtipratyayayormadhya
uccāraṇīyamātratvena vidhānām | hayavaraḍādisūtreṣvakārapāṭhasya
varṇātkāra ityatrākāraviśiṣṭasyaiva grahaṇamityetajjñāpanārthatvāt |
ata eva rādipha ityevoktaṃ na tvepha iti | yadyapi -
rakārādīni nāmāni rāmāttrastasya rāvaṇa |
ratnāni caiva rāmācca saṃtrāsaṃ janayanti me ||
p. 266) ityatra yathā'kāraviśiṣṭarephātmakavarṇasamudāya eva
kārapratyayaprakṛtiḥ, samudāyāttatprāptistu vaṣaṭkāra itijñāpakāt |
ekasya rephasyaiva prakṛtitve rādipha ityapavādavirodhena
kārapratyayānāpatteḥ | tadvadiha hakārādityādāvakāraviśiṣṭahakāra
eva prakṛtirityucyate tathā'pi
vidyāyāmakāraviśiṣṭarephābhāvādrephādagniriti
mūle'kāravaiśiṣṭyenānuvādānāpattiḥ | athavā tāvanmātre'kārasya
na prakṛtikoṭau niveśaḥ | tarhi tatprāyapāṭhāttadvaddhakārādāvapi
tathaivāstviti dik || 31 ||
nanu tathā'pi vidyāyāṃ pañcadaśākṣarāṇīti tantreṣu purāṇeṣu
ca śrūyamāṇo ghaṇṭāghoṣo virudhyate | ato nādhikākṣarasadbhāvo
yuktaḥ | yena nikhilaviśvavyāptistaddvāropapādyeta | tatsadbhāve vā
pañcadaśākṣarīsamākhyāvirodhaḥ | seyamubhayataḥpāśā rajjurityāśaṅkya vyavasthābhedādubhayamapi yujyata iti samādhatte -
vyāptā pañcadaśārṇaiḥ sā vidyābhūtaguṇātmikā |
pañcabhiśca tathā ṣaḍbhiścaturbhirapi cākṣaraiḥ || 32 ||
svaravyañjanabhedena saptatriṃśatprabhedinī |
saptatriṃśatprabhedena ṣaṭtriṃśattattvarūpiṇī || 33 ||
tattvātītasvabhāvā ca vidyaiṣā bhāvyate sadā |
uttaratra svaravyañjanabhedenetyuktyeha
svaravyañjanaikyenetyetadākṣiptam | aikyaṃ cāṅgaviśiṣṭasyāṅgina
ekatvābhiprāyeṇa | tataśca dvitīyatṛtīyau kevalasvarau niraṅgakāveva |
lakārīyākārā īkārāścobhaya ekaikāṅgaviśiṣṭāḥ ṣaṭ, saṃyogādimākṣarasyānusvārasya ca yājuṣaprātiśākhye
pūrvāṅgatvavidhānāt | itare sapta svarāḥ svapūrvāṅgaviśiṣṭāḥ | hṛllekhādyākṣarasya bahvṛcādiprātiśākhyarītyottarāṅgatvamapi
saṃbhavatītyanyadetat | nādatrayasya tu prātiśākhyādau
pārthakyenāṅgatvāvarṇane'pi
bindusaṃniyogaśiṣṭatvādbinduvadaṅgatvameva | evaṃ
dvāviṃśatervyañjanānāṃ svarāṅgatvena teṣāṃ ca
pañdaśatvāduktasamākhyopapattiḥ | eṣa vai saptadaśaḥ prajāpatirityetadupapādanaparāyāmāśrāvayeti caturakṣaramityādiśrutau
caturaśchayatāvādyakṣaralopaśceti
p. 267) smṛtāvanyatrāpyanayaiva rītyā'kṣaragaṇanasya prasiddhatvāt |
vidyā ca bhūtāni ca guṇāśceti dvaṃdvaḥ | vidyeti
tatvāntarāṇāmupalakṣaṇam | tena praṭtriṃśattatvātmikā sā
mūlavidyetyarthaḥ | cicchāyābhūtā vidyātmatāmāpannā ye guṇāḥ sattvādayastrayastadātmiketi vā | ātmavidyāśivatattvarūpeti tu phalitam |
bhūtaguṇavācakavyañjanaghaṭitā vidyetyeva vā tadarthaḥ | tena nātra
pañcadaśasvarāṇāṃ pañcadaśaguṇātmakatvaṃ kīrtitamiti
prācīnairiva mantavyam | hakārādivyañjanānāmeva guṇātmakatāyā
uttaratra kathanāt | ata eva saptatriṃśadakṣarāṇāṃ krameṇa
ṣaṭtriṃśattattvāni tattvātītamekamityevaṃrūpatottaraśloke kathyata iti
prācāṃ vyākhyā'pi na sādhīyasī | tasya granthasya taduttaratra
vivicyamānānāṃ saptatriṃśadakṣarārthānāṃ
saṃkṣepeṇoddeśyamātrārthatvāt | nahi saṃpradāyo mahābodharūpa
ityupakrameṇa saṃpradāyārtha īrita ityupasaṃhāreṇa ca
saṃpradāyābhidhaikārthamātrabodhakatvena madhyagranthasya
sarvasyaikavākyatāsiddhau
saṃpradāyārthātiriktabhavaduktavāsanayormadhye'vasaro'sti
vākyabhedāpatteḥ | ata rava vaiśvānareṣṭivākye putre jāta
ityupakramādyasmiñjāta
ityupasaṃhārāccaikavākyatāsiddhāvaṣṭākapālādivākyānāṃ madhye
paṭhitānāmapi dvādaśakapālaphalopapādakatvena taccheṣatvameva na
pārthakyena havirantaravidhāyakatvamiti svīkṛtaṃ pramāṇalakṣaṇe |
evamanayorvāsanayorvakṣyamāṇārthasya
saṃkṣipyopakramamātrārthatvena taccheṣatopapattau na
svātantryakalpanamupapattimaditi mantavyam | pañcadaśākṣarāṇi nyūnādhikasaṃkhyāvyavacchedāya kūṭabhedena vibhajate -
pañcabhiśceti | svareti | svayaṃ rājante svarāstairvyaṅgyāni vyañjanāni |
teṣu svarāḥ svatantratvāttairvyaṅgyaṃ vyañjanaṃ bhavet |
iti tantrarājokteḥ | evaṃ nirvacanavalenaiva
vyañjanānāmāpatadakṣarasaṃkhyāparipūraṇasāmarthyamapavadati -
bhedeneti | sarveṣāṃ bhinnapadatvakalpanayetyarthaḥ | nacaivaṃ sati
kakāratraye jaśtvāpattiḥ ekākṣarapade vyapadeśivadbhāvenā'patataḥ padāntatvasya suppitau ṭakitāvityādijñāpakairanityatvena tadabhāvāt |
saptatriṃśatsaṃkhyāḥ prabhedā avayavā asyāṃ santīti tathā |
saptatriṃśatprabhedaśabdādau matvarthīya
p. 268) inirdvitīye'rśa-ādyac | tena prabhedenetyatra na bahuvacanāpatiḥ |
iyaṃ vidyā saptatriṃśadavayavavatā samūhena ṣaṭtriṃśasattattvāni
nirūpayati bodhayati | tathā tattvātītaḥ svīyo'bhiprāyo vedyo'rtho
yasyāstādṛśī ceti yogibhiḥ kālatraye'pi bhāvyate cintyata ityarthaḥ | sadetyatra mayetyapi kvacitpāṭhaḥ | ekādaśasvara ekaścandrabīje dve
rephabhūbījakrodhīśabindunādāstrayastrayaḥ kāmakalāścatasro
vyomabījāni pañca śrīkaṇṭhā daśetyevaṃ
saptatriṃśatā'kṣaraistattvāni tadatītaṃ ca pratipādyate | so'yaṃ
saṃpradāyārthasaṃkṣepa ityarthaḥ | hādividyāyāṃ tvatratyaikā
kāmakalā, ekādaśasvara eka iti dvayamūnaṃ, candrabījamekaṃ
vyomabījamekaṃ dvau śrīkaṇṭhau ceti catvāryadhikāni |
tenaikonacatvāriṃśatsaṃpadyante | teṣu dvitīyakūṭamadhyamahakārasya
tṛtīyakūṭaprathamākārasya ca bhāvārthaprakaraṇe
kāraṇatvavarṇanāttadubhayaparityāgena saptatriṃśattā varṇanīyā |
yattūktaṃ kāmakalāvilāse -
ajvyañjanabindutrayasamaṣṭibhaidairvibhāvitākārā |
ṣaṭtriṃśattattvātmā tattvātītā ca kevalā vidyā || iti, ||
tatkatamatantrasthagaṇanamiti na jānīmaḥ | ye ca
prāñcastadanusāreṇa prakṛtatantrameva yojayanti te praṣṭavyā
nādatrayatyāge samaṣṭigrahaṇe'tra kiṃ mūlamiti | nanu
triṣaṣṭiścatuḥṣaṣṭirvā varṇāḥ śaṃbhumate matā ityādinā
pāṇiniśikṣāyāṃ varṇagaṇanāvasare nādasya gaṇanābhāvāttasya
dhvanimātrarūpatvena varṇatvābhāvātsvaratvavyañjanatvayośca
varṇatvavyāpyatayā tadabhāve tayorabhāvāvaśyaṃbhāvānmūle ca
svaravyañjanabhedenaiva saptatriṃśattokterna nādānāṃ teṣu gaṇanā
yujyate | tataśca ṣaṭtriṃśatprabheditāyā eva siddheḥ | saptatriṃśattānyathānupapattyā tattvātītapratipādakatvoktyā ca
samaṣṭilābhaḥ | tasya turīyatattvātmakatvāt |
māyāntamātmatattvaṃ vidyātattvaṃ sadāśivāntaṃ syāt |
śaktiśivau śivatattvaṃ turīyatattvaṃ samaṣṭireteṣām ||
ityabhiyuktavacanāt | naca samaṣṭitattvasya śodhyatvena
nityapariśuddhasya tattvātītasya kathaṃ tadātmakateti vācyam |
mahākāraṇadeharūpasya turīyasya sthūlasūkṣmakāraṇadeharūpāṇi ṣaṭtriṃśattattvānyatītasyāpyānandamayakośarūpatvena
p. 269) tasyānnamayaprāṇamayamanomayavijñānamayānandamayā me
śudhyantāṃ jyotirahaṃ virajā vipāpmā bhūyāsamiti mantre
śodhyeṣveva parigaṇanāt | ata eva na tasya brahmarūpatetyāśayena
tathātvaṃ manyamānānāmupavarṣādīnāṃ mataṃ
nirasyānyathaivā'nandamayādhikaraṇaṃ
varṇitamācāryabhagavatpādairiti cet | maivam | anusvāro vyañjanaṃ vā
svaro vetiśaunakasūtrabhāṣye bindorubhayānātmakatvoktyā
bindutrayasyāpi svaravyañjanabahirbhūtatvena prakṛte tadagaṇanāpatteḥ | naca yājuṣamātiśākhye śeṣo vyañjanānītisūtreṇa
svarabhinnavarṇatvasyaiva vyañjanalakṣaṇatoktyā bindorapi
vyañjanasyā'vaśyakatvaṃ śaunakasūtrasthavāśabdasya
nañarthakatvena vyākhyānamevānucitamiti vācyam | svarabhinnatvasya
nāde vikalpitatvena vyañjanatvasiddheḥ | naca nādasya dhvanyātmakatvena
varṇatvābhāva iti vācyam | ghaṭe mṛttvasyeva varṇeṣvapi
dhvanitvasyeṣṭatvena tasya varṇatvābhāvāvyāpyatvāt | naca tasya varṇatve
śikṣādau kathaṃ na varṇeṣu parigaṇanamiti vācyam | tadaparigaṇitasyāpi
dīrghaḹkārasyāsmanmate varṇatāyā iṣṭatvena
tairaparigaṇanasyāprayojakatvāt | nanu dīrghaḹkārasya
pārthakyenaikapañcāśanmātṛkāsu pāṭhādvarṇatvam ? tathā sati
kevalabindorupadhmānīyādeśca varṇatvānāpatteḥ | naca nādasya
varṇatve vyañjaneṣveva gaṇanāpattyā vyañjanaṃ svarāṅgamiti sūtreṇa
svarayogāpattiḥ | anusvāre svaratvasyāpi sattveneṣṭāpatteḥ | navārṇamerumantre kakārīyākārottaramapi pāṭhadarśanācca | nādasya
prācāṃ pakṣa ekalavanyūnārdhamātrākālatvena
vyañjanatvābhāvācca | tasmāttattacchāstrapravartakācāryaiḥ svaśāstramātropayuktakatipayavarṇagaṇane'pi nānyatra prasiddheṣu
varṇeṣu varṇatvaparisaṃkhyetyeva tu tattvam | atha bījabindudhvanīnāṃ ca
trikūṭeṣu grahātmiketi prakṛtatantra eva tasya dhvanitvena vyavahāro
dṛśyata iti cet |
hṛllekhātrayasaṃbhūtaistithisaṃkhyaistathā'kṣa(rairityādāvakṣaratvavya
vahā)ro'pyastīti kiṃ tena, dhvanitvasya sarvānusyūtatvācca | kiṃca |
nādasya kevaladhvanirūpatve tantreṣvarthavarṇanaṃ
tadavayavānāmaṣṭānāṃ vibhajya kālavarṇanaṃ ca na syāt | naca
rathaghoṣavatpadārthasmārakatvopapattiḥ | māhendrastotropākaraṇena saha
tasyaikakālatvavidhānena tatraiva tasya smārakatve'pi rathaghoṣāntare
tadabhāvāt | prakṛte ca nādasyārthaviśeṣe śaktividhānena sarvatra
p. 270) tathātvena vaiṣamyāt | kiṃ ca | śaunakādisūtroktasya
bindorvyañjanatvābhāvasya kāmakalāvilāsakṛtā'pi vyañjanebhyo
bindutrayaṃ pṛthaggaṇayatā'numatvena mūlasthavyañjanapadena
bindūnāmanupasthitāvapyuttaratra vivaraṇadaśāyāṃ
bindubhistribhirucyante rudreśvarasadāśivā ityarthavarṇanadarśanādeva
liṅgādatratyavyañjanapadena bindavo'pi vivakṣitā ityakāmenāpi bhavatā
vyākhyeyam | tadidaṃ nādatraye'pi tulyaṃ, śāntiḥ śaktiśca śaṃbhuśca
nādatritayabodhanā ityuttaratrārthavarṇanasya
vyañjanāntaravadardhamātrākālasya cāviśeṣāt | tasmānna kathaṃcana
nādatrayatyāge bījamākalayāmaḥ | tataśca tenaiva kādividyāyāḥ
saptatriṃśadavayavatve siddhe
tadanyathānupapatterabhāvātsamaṣṭigrahaṇamapyasamañjasameva |
tattvātītavācakasyāpyakṣarasya lābhāt |
vastutastattvātītapadasyā'nandamayakośaparatve mānābhāvāttasya
dehatrayātītatve'pi turīyatattvarūpatayā tattvātītatvāsaṃbhavācca
parabrahmaparatāyā eva vaktavyatayā na samaṣṭisaṃgrahāvaśyakatā |
pratyuta hādividyāyāṃ catvāriṃśatprabhedāpādakaṃ ca | samaṣṭeḥ svaravyañjanobhayābhinnatvena svaravyañjanabhedena
saptatriṃśatprabhedinītimūlavirodhaśca | tasmāddhādividyāyāṃ
prakṛtatantrānurodhena nādatrayasamaṣṭihānopādānābhyāṃ
saptatriṃśatprabheditāvarṇanaṃ gīrtrāṇagurūṇāmapi duḥśakamiti
mantavyam | etena kādividyāyāṃ hādividyāvatsaptatriṃśattā kathaṃ
syāditi cintayā saṃtapantī kādividyāyā eva pratyuta śūnyateti
bhrāmyantī tatparijihīrṣayā saptatriṃśattvamupapādayantī dvitīyasya
saṃdhyakṣaratvena tṛtīyasya dīrghatvena dvidvivarṇātmakatvena gaṇanaṃ
saṃpradāyasiddhamiti śiṣyebhya upadiśantī tattadguruparamparā
cidvallyādigranthaparamparā
cāmṛtānandanāthīyabhramavyāpāramūlakatvādandhenaiva nīyamānā
yathā'ndhā itinyāyānukāritvādeva nirastā veditavyā |
avaśiṣṭakāmakalātrayasyāpi
dīrghatvāviśeṣeṇākṣarādhikyāpādakatvācca | tasmātkāryākṣarāṇi saptatriṃśadityeva tatsamarthanaṃ yuktaṃ, vākyārthavarṇanaṃ tu
kāraṇavarṇayormelanenaiva padadvayaṃ parityajya
vākyārthavarṇanasyānucitatvādityalaṃ pallavitena || 32 | 33 ||
etāvatā prabandhena vidyāyā
bhūtaguṇāditattvātītāntapadārthajātasvarūpatvaṃ
saṃmugdhākāreṇoktaṃ tadevedānīṃ tattallakṣaṇakathanapūrvakaṃ
viśadīkṛtyopadiśati -
p. 271) pṛthivyādiṣu bhūteṣu vyāpakaṃ cottarottaram || 34 ||
bhūtaṃ tvadhastanaṃ vyāpyaṃ tadguṇā vyāpakāśrayāḥ | vyāpyeṣvavasthitā devi sthūlasūkṣmavibhedataḥ || 35 ||
pṛthivyādītyādipadenāptejovāyvākāśaparigrahaḥ | eteṣūttarottaraṃ vyāpakaṃ janakaṃ prayojakaṃ ca | mṛttikāyāḥ svajanye
ghaṭe vyāptidarśanādvyāpakapadenopādānakāraṇamucyate |
tadvanniṣṭhātyantābhāvāpratiyogitvarūpaṃ vyāpakatvamapyakṣatameva |
paraṃ tu tadvattvamabhedasaṃbandhena | abhāvastu
pariṇāmitvasaṃbandhāvacchinnapratiyogitāka iti viśeṣaḥ | adhastanaṃ
pūrvapūrvavyāpyaṃ janyaprayojyaṃ, prayojyaṃ ca
pariṇāmyabhāvavadavṛttitvarūpaṃ ca | abhāvavṛttitve
pūrvoktasaṃbandhābhyāmavacchinnameva |
tattasmātkāraṇādvyāpakāśrayā janakaprayojakasamavetā guṇā vyāpyeṣu janyaprayojyeṣvapyavasthitā bhavanti | te ca kāraṇe sthitā
guṇāḥ sthūlā ityucyante | ta eva kāryeṣu sthitāḥ sūkṣmā ityucyanta
ityarthaḥ || 34 || 35 ||
tāvatā prakṛte kimāyātamityāśaṅkya
ṣaṭtriṃśattattvavācakānyakṣarāṇi pradarśayati -
tasmādvyomaguṇaḥ śabdo vāyvādīnvyāpya saṃsthitaḥ | vyomabījaistu vidyāsthairlakṣayecchabdapañcakam || 36 ||
teṣāṃ kāraṇarūpeṇa sthitaṃ dhvanimayaṃ param ||
bhavedguṇavatāṃ bījaṃ guṇānāmapi vācakam || 37 ||
kāryakāraṇabhāvena tayoraikyavivakṣayā |
yasmādvyāpakaguṇā vyāpyeṣu tiṣṭhanti tasmādvyomno
vyāpakasya guṇaḥ śabdo vāyvādīnvāyutejojalapṛthivīrvyāpya tiṣṭhatīti
pañcavidhaḥ śabdo bhavati | ato vidyāsthaiḥ pañcabhirvyomabījairhakāraiḥ śabdapañcakaṃ lakṣayet | upāsaka iti
śeṣaḥ | śakyādaśakyopasthitirlakṣaṇeti prācāṃ pakṣa
upasthityāśrayaḥ sādhaka eva kartā | śakyasaṃbandharūpalakṣaṇāyā vṛttirūpatvāt | padaniṣṭhatvapakṣe'pi vivakṣātaḥ kārakavibhaktayo
bhavantītisiddhāntātpadasya karaṇatvavivakṣāyāmupāsakasya
prayojakakartṛtvam | nanu madhyamahakārasya vimarśavācakatvaṃ
bhāvārthaprakaraṇe
p. 272) kathitaṃ | tasyāpi śabdalakṣakatve yugapadvṛttidvayavirodha ityata
āha - teṣāmiti | teṣāṃ pañcānāṃ hakārāṇāṃ madhye
kāraṇarūpeṇa śrīcakrātmakajagatkāraṇakāmakalāśarīraghaṭakatvena
vā sthitaṃ visargarūpaṃ hakārākṣaraṃ tattu dhvanimayaṃ
nādaikamayam | ata eva paraṃ sūkṣmādapi sūkṣmaṃ
vāsanāmayaśarīramiti yāvat | sthūlatamasya vaikharīrūpahakārasyaiva
śabdalakṣakatvaṃ parārūpasya hakārasya vimarśaśaktivācakatvamiti
padavyaktibhedenārthadvayabodhakatvasyokterna vṛttidvayavirodha iti
bhāvaḥ | hādividyāpakṣe tvetadardhaṃ ṣaṣṭhahakāraprayojanavarṇanaparatvena
yojayanti paraṃ ṣaṣṭhaṃ hakārākṣaraṃ pañcānāṃ hakārāṇāṃ
kāraṇabhūto yo nādastadbodhakamiti | ṣaṭtriṃśatastattvānāmapi
yatkāraṇaṃ tattvātītaṃ nāda brahma tatparaḥ kāmarājamadhyamahakāra
ityapi tadarthaḥ suvacaḥ | bhāvārthaprakaraṇe kathitenārthena saha
saṃvādasaṃbhavāt | tasyārthasya tadvākyārthe'nanvitatvenehaiva
tadupayogasyā'vaśyakatvācca | nanvākāśavācakasya hakārasya
vāyvādiśabde lakṣaṇā kathaṃ śakyasaṃbandhābhāvādityata āha
bhavediti | yadguṇavadvācakaṃ yadakṣaraṃ
tattatsamavetaguṇalakṣakamitisāmānyaniyamānusāreṇa
vyomavācakahakārasya śabde lakṣaṇāsiddhau tasyaiva śabdasya
tattvāntarasaṃbandhe'pi pūrvakḷptā lakṣaṇā na vihanyate | nahi
yaṣṭiśabdena lakṣitānāṃ yaṣṭidharāṇāṃ deśāntaragamane
lakṣaṇāyāḥ kācana hāniḥ | naca teṣāṃ deśāntaragamane'pi
yaṣṭisaṃbandhānapāyāllakṣaṇā yukteti vācyam | śabdasya
vāyvāditiṣṭhatve'pi kārye kāraṇānuvṛtterāvaśyakatayā
vāyvādicatuṣṭaye'pyākāśānuvṛtteḥ sattvena
vyomasaṃbandhānapāyasya prakṛte'pi tulyatvāditi bhāvaḥ | ata eva
pradhānaṃ tejaso rūpaṃ tadbījena hi janyata iti (tejokṣarārthani) rūpaṇe
vakṣyati | svabodhyābhinnatvasya vācaka iva lakṣake'pi
sadbhāvapradarśanāya gauṇyā lakṣakaṃ nirdiśati-vācakamiti |
vācyavācakayoriva lakṣyalakṣakayorapyabheda iti bhāvaḥ | yadvā
guṇavatāṃ vācakaṃ bījaṃ guṇānāmapi vācakaṃ bhavatītyanvayaḥ | tena hakārasya śabdavatyeva śaktatvācchakyatāvacchedake śabde'pi
śakteranapāyācchabdasyāpi hakāro vācaka ityarthaḥ | tena
lakṣayedityupakramasthamapi padamupāsakakartṛkatvājjānīyādityarthakam
| kāryeti | vāyvākāśayoḥ kāryakāraṇabhāvenā'kāśasya
vāyvādāvanuvṛttivivakṣayā
p. 273) tadīyaśabde lakṣaṇā yujyate | yadvā, ākāśaṃ
śabdatanmātrājjātaṃ śabdaguṇaṃ
vidhiritisvacchandasaṃgrahoktarītyā'kāśācchabda iti naiyāyikarītyā vā
śabdākāśayoḥ kāryakāraṇabhāvena tayorabhedavivakṣayā
hakārasyā'kāśa iva śabde'pi śaktirlakṣaṇā vā yujyata ityarthaḥ | vastutastu guṇavatāṃ vācakaṃ sadeva bījaṃ guṇānāṃ vācakamapi
bhavatītyarthaḥ | viśiṣṭavācakamiti yāvat | mantre
bhūtavācakenākṣarāntarāṇāmanirdeśāt | śabdādīnāṃ
tanmātrapadaparityāgena guṇapadenaiva nirdeśātsattvarajastamaḥsvapi
vakṣyamāṇeṣvayameva nyāya iti dhvanitaṃ teṣāṃ guṇatvāviśeṣāt | nanu vyomādibodhakahakārādijanye bodhe śabdādiḥ kiṃ viśeṣyaḥ prakāro vā | nā'dyaḥ | sakṛduccaritanyāyāvirodhāya
hakārāderāvṛttyāpatteḥ | anekārthapadādanekaviśeṣya(pra)kāropasthityorāvṛttimantareṇāyogāt |
nāntyo vācyatāvacchedakatvena paryavasitairguṇaiḥ saha
vācakasyābhedāyogena vivakṣitārthāsiddheḥ | nahi
śabdavarṇākṣarādipadānāṃ vācyābhede'pi śabdādijātyā'bhedaḥ samastītyata āha-kāryeti | vācyavācyatāvacchedakayoḥ kāryakāraṇabhāvābhāve vivakṣitāsiddhāvapi prakṛte
vācyatāvacchedakasya vācyajanyatvena prakāratayā tasya bodhasvīkāre'pi
vācakābhedo'nāvṛttiścākṣarāṇāṃ yujyata iti bhāvaḥ || 36 || 37 ||
evaṃ vyomākṣarāṇi nirdiśya kramaprāptatvādvāyvakṣarāṇi vyācaṣṭe -
mahāmāyātrayeṇāpi kāraṇena ca bindunā || 38 ||
vāyvagnijalabhūmīnāṃ sparśānāṃ ca catuṣṭayam |
utpannaṃ bhāvayeddevi sthūlasūkṣmavibhedataḥ || 39 ||
mahāmāyātrayaṃ hṛllekhāghaṭakamīkāratrayaṃ kāraṇabinduḥ kāmakalā | īstrimūrtirmahāmāyetyadhikṛtya śivottamaḥ śivā tuṣṭiścaturthī bindumālinīti kośāt | śrīcakrasthabinduvyāvartanāya
kāraṇeneti | kāmakalātmakabindoścakrabinduṃ prati kāraṇatāyāḥ
pūrvamuktatvāt | tena cakrabindvabhinnasya kaulikārthe
vakṣyamāṇasyākṣarasya vyudāsaḥ | nirbinduka īkāraścaturtha iti yāvat |
sthūlo vāyugata ekaḥ |
p. 274) sūkṣmā agnyādigatāstraya ityevaṃ
sparśacatuṣṭayamīkāracatuṣṭayena jātaṃ vibhāvayedityarthaḥ | hādipakṣe tu tṛtīyakūṭasthaprathamākṣarastho'kāraḥ kāraṇabindupadenopādeyaḥ | tasya sarvakāraṇasya sparśakāraṇatāyāḥ kaimutikanyāyasiddhatvadhvananāya kāraṇeti viśeṣaṇam | binduḥ śūnyamakāraḥ | ata evākārādhikāre kāmeśīvāsinī viyaditi
viyatpadaṃ kośe bindupadenākāranirdeśo'kārāntaravyāvartanāya |
sarvakāraṇarūpākārasyaiva śūnyākāratvāt | prāñcastu
kāmakalāśarīraghaṭakena kāmākhyena binduneti vyācakṣate | tanna |
mahāmāyātrayātiriktarūpasya tasya hādividyāyāmadarśanāt |
trayaghaṭakasya tu sakṛdgaṇitasya punargaṇanāyogāt | anāpattyā
punargaṇane vinigamanāvirahāttrayāṇāmapi gaṇanāpattiḥ | iṣṭāpattau
saptatriṃśadādhikyaṃ, dvayostyāgena tatsamādhāne tvasmaduktarītyāṃ
kaḥ pradveṣaḥ | (yadyapi) pradveṣo dvayostyāgasya tulyatvāttathā'pi
bhavanmate samaṣṭigrahaṇena nādatrayasya dustyajatvena ca
saṃkhyāvirodhatādavasthyācca | ekākṣarāvayavānāṃ pārthakyena
vākyārthānvayitāyāḥ sakaladarśanakārāṇāmasaṃmatatvācceti na
kiṃcidetat || 38 || 39 ||
atha tejokṣarāṇi vyācaṣṭe -
rūpāṇāṃ tritayaṃ taduttribhī rephairvibhāvitam |
pradhānaṃ tejaso rūpaṃ tadbījena hi janyate || 40 ||
tritayaṃ tejojalakṣitigatam | nanu jalakṣitigatayo rūpayostejobījena
kathaṃ lakṣaṇetyata āha pradhānamiti | vyākhyātametat || 40 ||
atha jalākṣarāṇi vyācaṣṭe -
vidyāsthaiścandrabījaistu sthūlaḥ sūkṣmo rasaḥ smṛtaḥ | saṃbandho vidito loke rasasyāpyamṛtasya ca || 41 ||
(candrabījaiḥ sakāraiḥ | so haṃsaḥ) sahajā viṣṇubhṛgvīśaścandrasaṃjñakaḥ | iti kośāt |
(sthūlo vyāpako jalagataḥ | sūkṣmo vvāpyo bhūgataḥ | vidyāsthaiścandrabījairitibahuvacanābhyāmapi dvitvasaṃkhyaiva kathyate |)
vācyasya rasasya sthūlaḥ
p. 275) sūkṣma iti pratyekaikatvena dvitvasyaiva kathanāt |
tṛtīyarasasyābhāvācca | akṣīṇi me darśanīyāni pādā me sukumārā
ityādiprayogavaśena dvitve'pi bahuvacanasya sādhutāyā mahābhāṣye
varṇanāt | kukṣīśavāyukoṇeṣviti cakranyāsaprakaraṇasthasya
koṇadvayaparatāṃ vīrendrairiti bhāvārthaprakaraṇasthapadasya ca
śāntāmbikobhayamātraparatāṃ varṇayatāṃ prācāmapyasyārthasya
saṃmatatvācca | prakṛte'pi tanmata uttarārdhasyaiva
tṛtīyasakāravyākhyārūpatayā'tratyabahuvacanasya
dvitvasaṃkhyābodhakatvāvaśyaṃbhāvācca | etenātra
bahuvacanavaśātsaṃpradāyārthagranthaḥ sarvo'pi hādividyāpara eveti
manyamānānāṃ tatpakṣapātināṃ toṣa āpātaramaṇīyatvānnirastaḥ | padamapyadhikābhāvasmārakānnātiricyata ityāśayenā'ha-smṛta iti |
dvābhyāṃ sābhyāṃ dvau rasau smaredityarthaḥ | nanu
candrasūryāgnīnāṃ tejastvāviśeṣeṇāgnibījasya rephasyeva
candrabījasya sakārasyāpi rūpalakṣakatvameva yukta na rasalakṣakatvaṃ
śakyasaṃbandhābhāvādityata āha - saṃbandha iti | rasāmṛtayoḥ saṃbandhaḥ prasiddha evetyarthaḥ | amṛtapadaṃ sudhāparaṃ jalaparaṃ ca
|
ayaṃ bhāvaḥ - na tāvaccandramaṇḍalaṃ tejorūpam | api tu jalarūpam |
jalamaṇḍale saurakiraṇānāṃ saṃnikarṣaviprakarṣatāratamyenāṃśataḥ saṃbandhe sati tatra pratiphalanena tataḥ parāvṛttāsta eva saurakiraṇā upādhivaśādanuṣṇatāmāpanā darpaṇāntaḥpratiphalitasaurakiraṇā iva
bhuvi prasarantaścandrikāpadavācyā bhavanti | tadidaṃ
jyotiḥśāstravedināṃ spaṣṭam | tanmaṇḍalajalaṃ tu amṛtarūpaṃ kevalaṃ
vetyanyadetat | tataśca vakāro yathā jalasāmānyasya vācakaṃ bījaṃ
tathā sakārabījaṃ jalaviśeṣasya vācakamityeva viśeṣaḥ | natvetāvatā |
vakārasakārayostatsamavetarasalakṣaṇāyāṃ kaścitsaṃdeho nadyāṃ
ghoṣo gaṅgāyāṃ ghoṣa itivākyasthapadayoriva tīralakṣaṇāyāmiti |
yadyapi yakārālābhe tatsusadṛśamāyāyā iva vakārālābhe
tatsusadṛśasyāpyalābhe mandasadṛśasakārasya grahaṇamiti
ṣāṣṭhanyāyenāpyetatsusamarthaṃ tathā'pi
mandasadṛśagrahaṇasyāgatitvena tato'pi mukhyameva samādhānaṃ
mūlakārairuktamiti draṣṭavyam hādividyāpakṣe tu dvayoranyataro rasaḥ
sakāradvayena lakṣaṇīyaḥ | lakṣake bahutvasya lakṣyayordvitvasya
coktibalena tathaiva siddheḥ | ekasya jīvasya bodhanāya
daśānāmakārāṇāṃ vakṣyamāṇānāṃ
p. 276) dṛṣṭatvācca | prāñcastu - tṛtīyasakāraḥ kimarthamityata āha
saṃbandha iti | amṛtasya samudrādutpatteḥ prasiddhatvena tasyāpi
jalarūpatvāttadgatarasalakṣakastṛtīyaḥ sakāra ityartha iti vyācakṣate | tatra
rasapadasya samudre lakṣaṇetyādiḥ kleśaḥ soḍhavyaḥ || 41 ||
atha bhūmyakṣarāṇi vyācaṣṭe -
vasuṃdharāguṇo gandhastallipirgandhavācikā |
bhuvanatrayasaṃbandhāttridhātvaṃ tu maheśvari || 42 ||
tasyā vasuṃdharāyā gandhavatyā lipirvācakaṃ bījaṃ lakāraḥ | laḥ śakraḥ pūtanā pṛthvītikośāt | sā gandhavācikā
śakyatāvacchedake'pi śakteḥ sattvāt | gandhasya
śakyatāvacchedakatvadhvananāyaiva gandhe na guṇatvānuvādaḥ | tasya ca
gandhasya sthūlasūkṣmabhedābhāvenaikalakāreṇaiva cāritārthye'pi
bhuvanatrayasya gandhatrayābhiprāyeṇa lakāratrayamityarthaḥ | bhuvanatrayaṃ tūrdhvamadhyādhobhedāt | vastutastu pṛthivyā oṣadhayaḥ, oṃṣadhibhyo'nnam, annātpuruṣa itiśrutyānuguṇyāya
pṛthivyoṣadhyannarūpaṃ bhuvanatrayaṃ vivakṣitam | ata evottaratra
puruṣavarṇane saṃdarbhaśuddhirbhavati | athavā pañcāgnividyāyāṃ
śvetaketupravāhaṇasaṃvāde pañcamyāmāhutāvāpaḥ puruṣavacaso
bhavantītiśrutau gārhapatyādau hūyamānasya dugdhādihaviṣo
dyuparjanyapṛthvīpuruṣayoṣitkuṇḍeṣu pariṇāmaviśeṣavidhānātteṣu
prathamatvena pṛthivyā eveha vasuṃdharāpadena
nirdeśādavaśiṣṭayordvayoruttarayornirdeśāya punarapi dvau lakārau |
śrutau haviṣa āpa ityanena nirdeśe'pyannarūpameva
tadbhavatītidhvananāya bhuvanatrayetyuktaṃ, jalatrayeti tadarthaḥ | ekaiva
kṣitiroṣadhyannaretorūpā bhūtvā puruṣo bhavati |
tadidaṃkathanātpañcabhūtajanyānāṃ jñānendriyāṇāṃ
karmendriyāṇāmapi hakārādaya eva vācakā iti dhvanitam || 42 ||
atha kakārānvyācaṣṭe -
aśuddhaśuddhamiśrāṇāṃ pramātṝṇāṃ paraṃ vapuḥ |
krodhīśatritayenāsya vidyāsthena prakāśyate || 43 ||
śaivadīkṣādīkṣitā api mālinyatāratamyena trividhāḥ pramātāro'pyupāsakāḥ
p. 277) sandhi | teṣāṃ ca dīkṣārūpaṃ janmāntaraṃ prāptānāṃ
yatparaṃ vapurutkṛṣṭaśarīraṃ tatkakāratrayeṇocyate | krodhīśaḥ kakāraḥ | kaḥ krodhīśo mahākālī kāmadevaḥ prakāśaka iti kośāt |
atredaṃ bodhyat - aṇuḥ karma māyā ceti trayaḥ pāśāḥ | tatrāṇurnāmājñānaṃ tacca dvividhaṃ caitanyasvarūpa ātmani
ātmatvena jñānābhāvaḥ | dehādāvanātmanyātmajñānaṃ ceti bhedāt
| idaṃ dvividhamapi saṃbhūyā'ṇavaṃ malamucyate |
aparicchinnasyā'tmanaḥ paicchedakatvāt |
ātmano'ṇutvahetutvādaṇurmālinyato malamiti saurasaṃhitokteḥ | vihitaniṣiddhakriyājanyaśarīradānakṣamamadṛṣṭaṃ karma, tadapi
puṇyapāpabhedena dvividhamapi saṃbhūya kārmaṇaṃ malamucyate |
ekasyaivā'tmano nānātvaṃ māyā | sā cānekavidhā'pi saṃbhūya
māyīyaṃ malamucyate | eteṣu triṣūttarottaraṃ pūrvapūrvavyāpyam |
tadidaṃ jñānaṃ bandhaḥ, yonivargaḥ kalā śarīramiti
śaivasūtrayorbhāṣye pratyabhijñāyāmapi spaṣṭam | eteṣu tribhirapi
pāśairbaddhaḥ paśuraśuddhaḥ | aṇukarmabhyāmeva baddho miśraḥ | aṇumātreṇa baddhaḥ śuddhaḥ | eteṣāmeva ca krameṇa sakalaḥ pralayākalo vijñānakevala iti tantrāntare saṃjñāḥ | etāḥ saṃjñāḥ parityajyāśuddhādipadairvyavahārastu tattallakṣaṇadhvananārthaḥ | tatra
śuddhatvaṃ yadyapi malasāmānyābhāvastathā'pi tasya
brahmātirikteṣvasaṃbhavātkiṃcinmalavattve satītaramalābhāva eva
jīveṣu śuddhatvaṃ vācyam | tacca kiṃcidekaṃ malaṃ tvāṇavam |
kārmaṇamāyīyayoḥ pūrvapūrvavyāpyatvenaikaikasyāvasthānāyogāt |
evamaśuddhatvaṃ vinigamanāvirahātsarvamalavattvaṃ miśratvaṃ
śūddhāśuddhalakṣaṇayoḥ sāṃkaryaṃ
śuddhalakṣaṇasyā'ṇavasyāśuddhalakṣaṇasya kārmaṇasya ca yoga iti
yāvat | māyīyasya pūrvadvyavyāpyatvena
tadyogenāśuddhatvasyaivā'patteḥ | ata evāśuddhamiśraśuddhānāmiti
yukto'pi kramo nā'dṛtaḥ | śuddhatājñānottarameva tadyogena
miśrajñānāt | etenānabhyarhitasyānalpācyarasyāśuddhapadasya kathaṃ
pūrvanipāta iti śaṅkā nirastā | ajādyadantamityasya pareṇālpāctareṇa
bādhāt | eteṣvādyau malapākāpākābhyāṃ pratyekaṃ dvividhau |
antyastu kaluṣasamāptyasamāptibhyāṃ dvividhaḥ | teṣvaśuddhāḥ
pakvamalatrayāḥ krodhabhaddārakādayo'ṣṭādaśottaraśatamupāsakāḥ santi | anyānapyācāryarūpeṇa śiva evānugṛhṇāti | apakvamalatrayāṃstu
bhogena malapākāya nānāyoniṣu viniyuṅkte | so'pi cānugraha eva |
p. 278) malādīnāmapāke tu sāmānyānugraho bhavet |
nānāyoniṣu pākāya niyuṅkte'nujighṛkṣayā ||
itivacanāt |
miśrāḥ pakvamaladvayāstu lokapālādaya ādhikārikāḥ puruṣāḥ | apakvaṃmaladvayā miśrāstu karmavaśāduttamayoniṣveva jāyamānāḥ puruṣāḥ | śuddhāḥ samāptakaluṣāstu vidyeśvarā navanāthādayaḥ | asamāptakaluṣāḥ śuddhāstu saptakoṭimahāmantrāḥ | naca teṣāṃ
jaḍatvamiti śaṅkyam | śabdaśarīrasya jaḍatve'pi śarīriṇāmasmākamiva
cetanatvopapatteḥ | ata evāpakvāṇavamalavajjīvatvābhiprāyeṇa
mantrāṇāmaṇusaṃjñā | uktaṃ ca mṛgendrasaṃhitāyāṃ
vidyeśvarajanmanirūpaṇāvasare -
athānādimalāpetaḥ sarvakṛtsarvadṛkśivaḥ | pūrvaṃ vyatyāsitasyāṇoḥ pāśajālamapohati || iti |
ādhikārikajanma nirasya mantrajanma prāpitasyeti
vyatyāsitapadasyārthaḥ | ito'pyanyo vistaraḥ śaivaśāstre dbaṣṭavyaḥ | īdṛśā dvidvirūpāstrayaḥ pramātāraḥ kakāratrayabodhyā ityarthaḥ || 43
||
atha ye tāvadapakvamalatrayā aśuddhā jīvāste'pi dvividhā
vīrakarmaṭhāstadbhinnāśca | teṣu prathame kakāreṇoktāḥ | teṣu
dīkṣitānāmeva grahaṇāt | pṛthivīnirūpaṇottaraṃ śrautakrameṇa
sarvajīvopasthitāvapi teṣvabhyarhitānāmeva prathamaṃ nirūpaṇīyatvācca
| anabhyarhitāścarame tvanantāḥ | ata eva tānbahubhirakārairnirdiśati -
śrīkaṇṭhadaśakaṃ tadvadavyaktasya hi vācakam |
śrīkaṇṭho'kāraḥ |
aḥ śrīkaṇṭhaḥ sureśaśca lalāṭaścaikamātṛkaḥ | iti kośāt | te ca
daśaiva vidyāyāṃ vartante'ta āha - daśakamiti | yadyapi
tṛtīyakūṭasthaprathamākāraḥ prakāśavācakatvena bhāvārthaprakaraṇe
nirṇīta iti tatparityāge navakamityeva vaktavyaṃ tathā'pi tatrokto'rthaḥ parārūpasyaivākārasya natu vaikharīrūpasyeti tadantarbhāvena
daśakamityuktam | ime ca śaṅkāsamādhāne hakārārthanirūpaṇāvasare
yugapadvṛttidvayavirodhaparihārāya
p. 279) tatraiva mūlakāraiḥ pradarśite iti nātra punaruṭṭaṅūkite |
tadvattathā kiṃcetyarthaḥ | paramaśivavadityartha iti kecit | akāro yathā
śivasya vācakastathā jīvasyāpīti | ete daśāpyavyaktasya
vīrakarmaṭhetarasakalajīvānāṃ vācakāḥ | parihṛtya viśeṣaviṣayaṃ
sāmānyaviṣayaḥ prasajjatīti nyāyena
jīvasāmānyavācakasyāvyaktapadasya viśeṣe paryavasānāt | idaṃ ca
prācāṃ matamanusṛtyoktam | vastutastu
kṣityādiśivāntaṣaṭtriṃśattattvāni tallakṣaṇāni tadakṣarāṇi ca
varṇayituṃ pravṛttena bhagavatā pañcabhūtamātrāṃśe
śrutyuktasṛṣṭikramamanusṛtya tāni nirvarṇya tadabhedādeva
tajjanyaguṇāstajjanyānyeva jñānakarmendriyāṇi ca
kāryakāraṇaikyoktyā saṃmugdhākāreṇa varṇitānyeva | teṣāṃ
sarveṣāṃ pāñcabhautikavikāramātrarūpatvena tato'dhikasya
varṇanīyāṃśasyābhāvāt | hakārādijanyatvabodhyatve ukte eva | evaṃ
kṣityādipañcakaṃ gandhādipañcakamupasthādipañcakaṃ
prāṇādipañcakaṃ ceti viṃśatau tattveṣu nirūpiteṣu kramaprāptamapi
manobuddhyahaṃkāraprakṛticatuṣṭayamullaṅghya pañcaviṃśasyāpi
puruṣasya pṛthivyanantaraṃ śrutau kathanamanusṛtya tasyaikaviṃśasthāne
nirūpaṇe'pi puruṣanirūpaṇottaraṃ taccatuṣṭayatyāge
mānābhāvāttannirūpaṇaparameva śrīkaṇṭhapadam | ata eva
pūrvatrāśuddhapadena malatrayabaddhatvāviśeṣātsakalā api sakalā uktā
eva na vīrakarmaṭhā eva mānābhāvācca | tataśca jīvanirūpaṇe samāpte
punariha tannirūpaṇoktirayuktaiva | kiṃca, avyaktapadaṃ prakṛtāveva na
jīva iti yathācoktaṃ pañcaśikhācāryaiḥ -
anādimadhyaṃ mahataḥ paraṃ dhruvaṃ pradhānamavyaktamuśanti
sūrayaḥ | iti |
sāṃkhyasaptatyāmapi -
sūkṣmamaliṅgamacetanamanādinidhanaṃ tathā prasavadharmi |
niravayavamekameva hi sādhāraṇametadavyaktam || iti |
ata evaikavacanamapi | jīvapakṣe hyavyaktānāṃ hi vācakamityeva brūyāt |
sā ca prakṛtirguṇatrayasamaṣṭistanturūpā | sattvādīnāmataddharmatvaṃ
tadrūpatvāditisāṃkhyapravacanasūtre tathā nirṇayāt | tadidaṃ lakṣaṇaṃ
bodhayituṃ tadvadityaktaṃ guṇatrayavadityarthaḥ | bhavatpakṣe
tasyānatiprayojanakatvāpatteḥ | guṇavacca tadavyaktaṃ
p. 280) ceti samāsaḥ | evamuktiśca bhavedguṇavatāṃ
bījamityuktanyāyasmāraṇārthā | tataśca guṇavatpradhānasya vācakā
akārā guṇānāṃ vācakā api bhavantītyarthaḥ | ahaṃkārabuddhimanorūpatattvatrayasyāpi vācakā iti yāvat | teṣāṃ
krameṇa rajaḥsattvatamorūpaikaikaguṇātmakatāyāḥ siddhāntasiddhatvāt |
sarvanāmnāṃ pūrvopasthitavācakatvena pūrvānupāttaguṇavācakatvaṃ
tacchabdasma kathamiti cet | paraśivo vā pūrvaṃ kvopāttaḥ | sa sarvo
maheśvara ityatreti cet | tato'pi saṃnikṛṣṭe bhavedguṇavatāṃ bījamityatra
guṇā apyupāttā eva | śrīkaṇṭhapadenaiva śivasyāpyupādānamiti cet |
asmākamapi tulyam | śrīrviṣaṃ, kaṃ jalaṃ gaṅgāyāḥ, ṭhaścandramaṇḍalam |
bṛhaddhvanau ca ṭhaḥ proktastathā candrasya maṇḍale |
ityanekārthadhvanimañjarī | etattrayaṃ vyutkrameṇa
sattvarajastamasāmupalakṣaṇam | tathāca śivastutāvuktamasmābhiḥ -
indujvalanakṣveḍaṃ sitaśoṇaśyāmalaṃ kramāddadhatā |
sattvarajastamasāṃ kimu taratamabhāvastvayā ca diṣṭo naḥ || iti |
prakṛte'pi gaṅgāyāḥ pārvatyā saha
mātsaryādidarśanādrājasatvam |
nanvetattrayamakāravācakaśrīkaṇṭhapadātpadārthamaryādayā
nopasthitamiti cet | tulyaṃ bhavato'pi |
nālīkāsanamīśvaraḥ śikhariṇāṃ tatkarṣaṇotthāyino
gandharvāḥ puratastadadhvacaritau cakre taduddhārakaḥ | patrī tatprabhuvairiṇāṃ parivṛḍho jīvā ca yasyābhavat |
tasyāntevasatāṃ ripukṣayavidhau devāya tasmai namaḥ ||
ityatra pūrvaṃ padādvakyārthānvayitvenānupasthitasyāpi
yathākathaṃcidupasthitimātreṇottarottaravākyagatasarvanāmabhiḥ parāmarśadarśanācā | nālīkāsanaṃ śarāsanaṃ kamalāsanaśca |
gandharvā aśvā devaviśeṣāśca | cakre rathacakre sudarśanaṃ ca | patrī
bāṇaḥ pakṣī ca | jīvā maurvī bṛhaspatiśca | eteṣu prathame'rthāḥ pūrvavākyārthānvayinaḥ | carame tūttaravākyasthasarvanāmabhiḥ
p. 281) parāmṛśyanta iti sthitiḥ | tasmāddaśabhirakārairmanobuddhyahaṃkāraviśiṣṭā prakṛtirbodhyata
ityarthaḥ |
tadavyaktamāha hītyadhikaraṇe parabrahmaṇo'pyavyaktapadena
nirdeśasya sādhitatvādiha prakṛtyarthamupāttenāpyavyaktapadena
tattvātītasya paramaśivasyopasthiterihaiva tabdodhakaṃ padamekāraṃ
vyācaṣṭe -
prāṇabhūtaḥ sthito devi tadvadekādaśaḥ paraḥ || 44 ||
ekaḥ sanneva puruṣo bahudhā jāyate hi saḥ |
ekādaśa ekāraḥ | ekārādhikāre -
saṃdhirekādaśo bhadrā padmanābhaḥ kulācalaḥ | iti kośāt |
mātṛkākrame tasyaikādaśatvācca | yadekādaśamādhāraṃ bījaṃ
koṇatrayātmakamiti prayogācca | sa prakṛtestattvānāṃ tattvātītasya vā
prāṇabhūtaḥ, prāṇo yathā śarīrāntaḥ sthitaḥ sañśarīraṃ ceṣṭayati
tādṛśaḥ sannayaṃ sthita ityarthaḥ | śaktereva sarvajanakatve'pi śivasya
niṣkriyasyāpi saṃnidhimātreṇa kāraṇatvamiti siddhāntātparaṃ
brahmaiveha tattvātītaṃ prāṇapadenocyate | ata eva prāṇādhikaraṇe
prāṇapadasya parabrahmaparatā nirṇītā | ata eva
cetarākṣarāṇāmivaikāreṇa prāṇo janyata iti vā, ekārastadvācaka iti vā
noktaṃ, nityasya nirdharmakasya tadubhayāyogāt |
śabdārthayorabhedābhiprāyeṇa varṇa eva prāṇabhūta ityetāvadevoktam |
athavā pañcaviṃśatestattvānāṃ pūrvaṃ
nirūpaṇādavaśiṣṭeṣvekādaśaḥ śiva eva | tasyāpi tattvāntargatatvena
tadatītatvadyotanāya para iti viśeṣaṇam | anayā
rītyekādaśapadamevā'vṛttaṃ sacchabdamarthaṃ ca bodhayati |
tadvaditipadaṃ tu pūrvavatkiṃcetyarthakam | anantaśaktimadityarthakaṃ
napuṃsakaṃ tadbrahmaparaṃ vā | etasyeva lakṣaṇamāhaṃ - eka iti |
sanpuruṣaḥ | ṛtaṃ satyaṃ paraṃ brahma puruṣaṃ kṛṣṇapiṅgalaṃ, puruṣo
vai rudra ityādiśrutiṣu prasiddheḥ | paraśiva eka eva
sannanantaśaktimattvābdahuprakāro yasmādbhavati tasmāttasya
prāṇarūpatāśakterityartheḥ | hādividyāyāṃ tu yadyapi dvādaśa
śrīkaṇṭhāstathā'pi teṣveko vāyugatasparśapara iti pūrvamuktaḥ | ata
ekādaśaivāvaśiṣṭāsteṣu daśāvyaktādiparā
ekādaśo'kārastattvātītpapara iti
p. 282) vyākhyeyam | prāñcastu - dvādaśānāṃ madhye daśa
jīvavācakāḥ | ekādaśo jīvādhārasya prāṇavāyorvācakaḥ | paro
dvādaśastu puruṣaḥ paramaśivavācakaḥ | nanu tribhirakaurareva
vivakṣitasiddhau navānāṃ kiṃ prayojanamityata āha - eka iti | indro
māyābhiḥ pururūpa īyatte, eka eva hi bhūtātmā bhūte bhūte vyavasthita
ityādiśrutisiddhamartha dyotayituṃ tabdāhulyamiti bhāva ityāhuḥ | idaṃ ca
tattvāntaḥ pañcaviṃśatvena gaṇitaḥ puruṣo vai rudra itiśrutiprasiddho jīva
itipakṣamāśrityoktam | yadā tu virāṭpuruṣa eva sa gaṇito
jīvastvahaṃkārādirūpa eva |
indriyāṇyāntarāṇyatra viṣayebhyo hi dehinām |
āntaraṃ mana etebhyo buddhistasmādihā'ntarā ||
buddherapyāntaro jīvo gato'haṃtāmiti sthitiḥ | asmātparaṃ sadā jñeyamavyaktaṃ kāraṇaṃ hi yat ||
ityātmapurāṇavacanādityālocyate, tadā tu pramātṛtvasya
vastuto'ntaḥ - kāraṇaniṣṭhatvāttasya ca manobuddhyahaṃkārabhedena
tridhā tattveṣu gaṇitatvātta evāśuddhādayaḥ pramātāraḥ | ata
evāśuddhaśuddhamiśrāṇāmiti kramo'pyupapadyate | teṣāṃ
tamaḥsattvarajorūpatvāt | yadyapi pramātṛpadena jīvā evocyante tathā'pi
teṣāṃ brahmābhedātpramātṛtvaṃ paraṃ niṣkṛṣṭhaṃ vapuḥ śarīraṃ
mana-ādirūpameveti ta evākāratrayavācyāḥ | tataḥ kramaprāptamavyaktaṃ nirūpya taduttaramekādaśenākṣareṇa
virāṭpuruṣa evocyate | sa ca jīvasamaṣṭirūpatvātprāṇabhūta eva | ekaḥ sannevetyapi tatreva sāmañjasyenopapadyate | evaṃ sati tattvānāṃ
prasiddhaḥ kramo na lopito bhavati | tattvātītaṃ tu sarvānte śāntipadena
vakṣyate || 44 ||
idānīmavaśiṣṭānāmekādaśatattvānāṃ vācakāni
bindvakṣarāṇi nādākṣarāṇi ca vyācaṣṭe -
rudreśvarasadeśākhyā devatā mitavigrahāḥ || 45 ||
bindutrayeṇa kathitā amitāmitavigrahāḥ | śāntiḥ śaktiśca śaṃbhuśca nādatritayavodhanāḥ || 46 ||
p. 283) niyatiḥ kālo rāgo vidyā kalā māyā śuddhavidyeśvaraḥ sadāśivaḥ śaktiḥ śivaścetyekādaśa | (tatra jagadahaṃtayā paśyan)
sadāśivaḥ | tadeva jagadidaṃtayā paśyannīśvaraḥ | ahaṃtedaṃtayorabhedabuddhiḥ śuddhavidyā | tayorevabhedabuddhirmāyā |
tataśca yāḥ parabrahmaṇi vidyamānāḥ sarvakartṛtvasarvajñatvanityatṛptatvanityatvasvatantratvākhyāḥ pañca
śaktayo niravagrahadevatāḥ sthitāstā eva sāvagrahāḥ satyaḥ saṃkucitāḥ krameṇa kalādisaṃjñāpañcakaṃ bhajante |
tādṛśasaṃkucacchaktyādhāraḥ puruṣa evaikārekoktaḥ | tadidaṃ
saubhāgyasudhodaye pratipāditamamṛtānandaiḥ | atra yathā
saratattvātītaṃ brahma deśakālādibhiranavacchinnaṃ tathaiva śivaśaktī
apyanavacchinne eva | ahaṃtedaṃtābuddhyośca sūkṣmatamarītyā
bhedakalitatvādanavacchinnatātaḥ kiṃcidūnatvaṃ paricchinnatātaḥ kiṃcidādhikyaṃ ceti sadāśiveśvaraśuddhavidyā
anuṣṇāśītasparśavanmadhyavidhāḥ | māyādayastu
devatābhedaikaghaṭitatvātparicchinnā eveti sthitiḥ | kiṃcaiteṣu
ṣaṭtriṃśattattveṣu kṣityādiśrotrāntaṃ tataḥ prakṛtyantaṃ tato
māyāntaṃ tataḥ sadāśivāntaṃ tataḥ śivāntamevaṃ krameṇa
pṛthivyāditattvapañcakatā | tadidaṃ pañcabhūtamayaṃ
viśvamityanenaivoktam | tathā kṣityādimāyāntaṃ sadrūpaṃ prakaṭaṃ
cidānandāṃśāvāvṛtau | tādṛśatvādevaiṣāmātmatattvarūpatā |
śuddhavidyāditraye saccidaṃśāvanāvṛtāvānandāṃśastvāvṛtaḥ | tādṛśatvā deva teṣāṃ vidyātattvarūpatā | śaktiśivayostu na
ko'pyaṃśa āvṛto'taḥ śivatattvarūpatā | atra sarvatra mūlabhūtāni
vacanāni prācāṃ ṭīkāsu draṣṭavyāni | evaṃ sthite prakṛte
rudraśabdastejovacanaḥ | rudro vā eṣa yadagniriti śruteḥ | tena
tejastattvapadavācyānāṃ puruṣādimāyāntānāṃ saptānāmupasthitiḥ | teṣu puruṣasya varṇitatvena rudraśabdena ṣaḍeva devatā gṛhyante | īśvaraḥ prasiddhaḥ | sadeśaḥ sadāśivaḥ | etāsāṃ lakṣaṇamāha - miteti |
paricchinnasvarūpā ityarthaḥ | ete trayo bindutrayeṇa pratipādyante |
śuddhavidyā tvīśvarasadāśivau pratyeva
guṇabhūtatvādbhavedguṇavatāṃ bījamityuktanyāyena sā'pi bindunaiva
pratipādyate | yattu prāñco'pi rudrapadaṃ tejastattvasaptakaparatvenaiva
vyācakṣate, tadayuktaṃ prasiddhārthaparityāgāpatteḥ | bhavanmate hi
pañcadaśaguṇaparatvavāsanāsaptatriṃśattattvavāsanādvayādbhinaiveṣa
aṃ vāsanā |
p. 284) asyāṃ sarvatattvānāṃ niravaśeṣagaṇanasyānāvaśyakatvāt |
kṣityādipañcakasyendriyadaśakasya ca vācyatvena bhavadbhiravarṇitatvāt |
tattvāntargatānāṃ katipayānāṃ tyāgasyeva tattvānantargatānāmapi
saṃgrahe bādhakābhāvāt | śāntestattvānantargatāyā bhavadbhiriha
varṇanācca | naca tattvātītaparaṃ tat | tasyāpyanāvaśyakatvāt |
dvādaśasya śrīkaṇṭhasya tadarthatvena
saptatriṃśatpadārthabodhakatvavidherupakramasthasya
tātparyagrāhakatvānurodhenedṛśaḥ kliṣṭo'pyartho na doṣāvaha iti
jñeyam | nādānvyācaṣṭe - amitāmiteti |
vīpsayautpattikānavacchinnatvamucyate
teneṣadavacchinnayorīśvarasadāśivayornirāsaḥ | tatra śaktiśivau śakti
śaṃbhupadābhyāmuktau | śāntipadena tattvātītaṃ brahmaiva | brahma
śāntiriti śruteḥ | tayā ha śāntyā mahyaṃ dvi (pade) catuṣpade ca
śāntiṃ karomīti mantraiḥ śānteḥ sarvaśāntirūpatvaviśeṣaṇena
tattvātītasvarūpatāyāḥ spaṣṭīkaraṇācca | naca brahma śāntirityatra
brahmaśabdo vedapara iti mantavyam | brāhmaṇaḥ śāntirityetatsamabhivyāhāreṇa tasya (brahma) paratvaniścayāt |
brahmā'yuṣmattadbrāhmaṇairāyusmaditiśrutau mūlaṃ kṛṣṇo brahma ca
brāhmaṇāśceti smṛtau ca brāhmaṇapadasamabhivyāhārasya
tādṛśanirṇāyakatāyā dīkṣitādibhiruktatvāt | pṛthivī śāntirityādayastu
brahmaṇaḥ sarvātmatvaparāḥ satyo na virudhyante | brahmavidyādyantayoḥ śāntiḥ śāntiḥ śāntiritimantrapāṭho'pi śāntipadasya brahmaparatva eva
liṅgam | jagadādyantayorbrahmaṇa evāvaśeṣāt | yadyapyevaṃ sati śaktiḥ śaṃbhuśca śāntiścetyeva vaktumucitam | upakrāntakramānuguṇyāt | tathā'pi tattvātītajñānasya taddhiṣṭhatve nekṣaṇātmakaśaktijñāne
kāraṇatvāttādṛśaśaktyupalakṣitatvena śivajñāne śaktijñānasyāpi
kāraṇatvādīdṛśalakṣaṇadhvananāya śaktiśivayo pūrvaṃ
śāntirniveśitā bhagavateti | prāñcastu nādo'khilaṃ jagat |
adhaḥśaktyā vinirbhidya ūrdhvaśaktyavasānakam |
nāḍyā brahmabile līnastvavyaktadhvanilakṣaṇaḥ |
itivacanādityāhuḥ | paraṃ tu tādṛśasya līnanādasya śāntiriti
saṃjñāyāṃ kiṃ pramāṇaṃ tairupanyastamiti vicāryam || 45 || 46 ||
p. 285) athāsya mantrasya sarvamantrottamatvamuktaṃ
saṃpradāyārthalabdhaṃ varṇayannupasaṃharati -
vāgurāmūlavalaye sūtrādyāḥ kavalīkṛtāḥ || tathā mantrāḥ samastāśca vidyāyāmatra saṃsthitāḥ || 47 ||
gurukrameṇa saṃprāptaḥ saṃpradāyārtha īritaḥ ||
vāgurā matsyabandhanajālaṃ tasya mūlasthāna eko valayastatra
protāni sūtrāṇi teṣāmanteṣvayoghuṭikāḥ | teṣāṃ sarveṣāṃ valaya eva
yathā'dhārastathā sarveṣāṃ mantrāṇāmiyaṃ śrīvidyaivā'dhāraḥ | teṣāmantaḥkaluṣaśuddhapramātṛrūpatvena buddhitattve'ntarbhāvasya
pūrvaṃ varṇitatvāt | prāñcastu - sarvamantramayatvavāsanaiṣā caturthī
svatantraivopadiśyata ityāhuḥ | anayā rītyā yaḥ saṃpradāyārthaḥ sa
mayā gurukrameṇaiva prāptastvayā'pi gurupāramparyakrameṇaiva
yogyebhya upadeṣṭavya ityarthaḥ | ādau nirguṇādbrahmaṇo
dhvanirūponmanātmanā sūkṣmarūpā vāgutpannā | sā
svacchandabhairavo nirguṇabrahmaśiṣyo buddhvā saṃkṣeparūpeṇa
tantrāṇi praṇīyānāśriteśvarāyoktavān | sa tāni vistṛtya
śāntyatītādevyai kathayāmāsa | sā sadāśivāyākathayat | sa
pañcāmnāyādibhedenāsaṃkhyamaprameyaṃ
bahuvistaramapāramacīkarat | tata īśvaro vidyeśvaraḥ śrīkaṇṭhādayo
rudrā ityādikrameṇātīva prathitamabhūdityeṣā guruparamparā
vṛddhairuktā | atra sarvatra mūlabhūtāni vacanāni prācāṃ ṭīkāsu
draṣṭavyāni | atra tattvātītaviśeṣyakaḥ sakalatattvaprakārako'bhedasaṃsargako bodhaḥ saptatriṃśataḥ padānāṃ
sāmānādhikaraṇyalabdhaḥ | paraṃ tu
tattadarṇajanyatvasthāpyasminprakaraṇe kathanāttasyāpi śābdabodhe
viṣayatvamāvaśyakaṃ tadabhāve vidyāviśvayorabhedabhānāsaṃbhavāt
|
grāhyatvaṃ grāhakatvaṃ ca dve śaktī tejaso yathā |
tathaiva sarvaśabdānāmete (pṛthagavasthite ||
ityuktyā vyo) ma tadguṇaḥ śabdastadīyamindrimaṃ cetyetāvānartho
hakārasya | yatra cākṣarajanyatāyā bādhastatra tadakṣarābhedamātraṃ
tadarthaviśeṣaṇaṃ tataśca yathāyogyaṃ tattadakṣarajanyatvena
tattadakṣarabhinnatvena ca tattadvācyalakṣyārthānuddiśya teṣu
vādābhinnatattvātītābhedavidhirūpo'rthaḥ śābdaḥ | evaṃ
viśvajanakatvāddevīvidyayorabhedabodho mānasaḥ pāścātya iti
draṣṭavyam || 47 ||
p. 286) evaṃ saṃpradāyārthaṃ nirūpya kramaprāptaṃ
nigarbhārthamupadiśati -
nigarbhārtho mahādevi śivagurvātmagocaraḥ || 48 ||
nitarāṃ garbha iva nigarbho rahasyatama ityarthaḥ | śivagurvātmāno
yasminnabhedena gocarā viṣayāstādṛśabodhaviṣayo'rtho nigarbhārtha iti
yāvat || 48 ||
evaṃ tatsvarūpamuktvā tadupadeśaṃ pratijānīte -
tatprakāraṃ ca deveśi diṅmātreṇa vadāmi te ||
śivagurvātmanāmaikyānusaṃdhānāttadātmakam || 49 ||
śivo guruḥ svayaṃ ceti trayāṇāmaikyasya
parasparapratiyogikābhedasyānusaṃdhānāttadātmakāhāryāddṛḍhābhya
stānmantrajñānajanyajñābdabodhāttadātmakamaikyātmakaṃ
tatprakāraṃ śivādiviśeṣyakabodhaviśeṣaṇaṃ saṃkṣepeṇa te
vadāmītyarthaḥ || 49 ||
tadevā'ha -
niṣkalatvaṃ śive buddhvā tadrūpatvaṃ gurorapi |
tannirīkṣaṇasāmarthyādātmanaśca śivātmatām || 50 ||
bhāvayedbhaktinamraḥ sañśaṅkonmeṣākalaṅkitaḥ |
śive paramaśive niṣkalatvaṃ nirguṇanāṃ buddhvā
prathamopasthitavāgbhavakūṭajanyabodhaviṣayīkṛtya svagurorapi
tadrūpatvaṃ niṣkalatvaṃ kramaprāptadvitīyakūṭapratipāditaṃ
niṣkalābhedānusaṃdhānadārḍhyalabdhaṃ buddhvā
tatkṛpākarambitakaṭākṣanirīksaṇasāmarthyaikalabdhamātmano'pi
niṣkalaśivātmakatvaṃ tṛtīyakūṭapratipāditaṃ bhāvayet |
hādividyāyāṃ hi hasaśabdo hrasvaparaḥ | rephavakārayorlopaśchāndasaḥ | hrasvāḥ sthūlarūpojjhitāḥ saṃskārātmanaiva sthitāḥ kalā guṇādayo
yasminsa hasakalaḥ | sa cāsau hṛllekhāvācyaḥ paraśivaśceti
karmadhārayaḥ | bhāvārthaprakaraṇoktarītyā
dvitīyakūṭasthaprāthamikākṣaratrayaṃ niṣkalabrahmaparameva |
taddhalatyākarṣayati abhedenānusaṃdhatte so'yaṃ hasakahalo guruḥ | so'pi
hṛllekhāvācya eva |
manuṣyacarmaṇā naddhaḥ śiva eva gururmataḥ || ityukteḥ |
tṛtīyakūṭe sakalapadamupāsakaviśeṣaparaṃ satsvātmaparaṃ, so'pi
hṛllekhārtho niṣkala iti yojanā | nanu sakalasyaiva kathaṃ
niṣkalatvamityāśaṅkāyāmāha -
p. 287) bhaktinamra iti | kalānāmaupādhikatvena tadabhāvasya
naisargikatvena sphaṭikalauhityatadabhāvayorivāvirodha iti rītyā
śaṅkākalaṅkāpagamo gurudevatābhaktimato bhavatīti bhāvaḥ |
yasya deve parā bhaktiryathā deve tathā gurau |
tasyaite kathitā hyarthāḥ prakāśante mahātmanaḥ ||
iti śrutaḥ || 50 ||
kaulikārthamupadiśati sārdhaiḥ saptadaśabhiḥ -
kaulikaṃ kathayiṣyāmi cakradevatayorapi || 51 ||
vidyāgurvātmanāmaikyaṃ tatprakāraḥ pradarśyate |
śrīcakraṃ śrīmātā śrīvidyā śrīgururātmā ceti
pañcānāmaikyaṃ kaulikārtha ityucyate | kulaṃ sajātīyasamūhaḥ | sajātīyaiḥ kulaṃ yūthamityamaraḥ | sājātyaṃ
caikadharmāvacchinnatvaṃ gaṇeśādiṣaḍātmakatvaṃ ca | śāstrārambhe
maṅgalācaraṇaśloke yaddevīniṣṭhatvena kathitaṃ sa eva pañcasvanugata
eko dharmaḥ | tadvanti kulāni tatsaṃbandhinaṃ kaulikamarthaṃ
mantrapratipādyaṃ pañcānāmabhedaṃ kathayiṣyāmi | teṣāṃ
pañcānāṃ yaḥ prakāra ekadharmāvacchinnatvarūpaṃ viśeṣaṇaṃ sa
prakarṣeṇa darśyata upapādyata ityarthaḥ || 51 ||
lakāraiścaturasrāṇi vṛttatritayasaṃyutam || 52 ||
saroruhadvayaṃ śāktairagnīṣomātmakaṃ priye |
tribhirlakāraistrīṇi caturasrāṇi jātāni vācyāni vā | ubhayathā'pi
teṣāṃ parasparamabhedaḥ | kāryakāraṇayorvācyavācakayoścaikyāt |
caturasraṃ bhūmaṇḍalaṃ prati janakatā vācakatā vā bhūbīje lakāre
yuktatvāt | ata eva padmadvayalāñchitaṃ vṛttaṃ jalamaṇḍalaṃ prati
janakatā vācakatā vā jalaviśeṣātmakacandramaṇḍalabījānāṃ
trayāṇāṃ sakārāṇāṃ yuktetyāśayenā'ha-vṛtteti | ṣoḍaśadalaṃ
padmaṃ somātmakam | aṣṭadalaṃ tvagnyātmakam | vṛttatrayamekameveti
trīṇi tribhiḥ śāktaiḥ sakārairjātāni vācyāni vā | jalamaṇḍalasya
tantrāntare'rdhacandrākāratvoktāvapi svacchandatantre
pūrṇacandrākāratokteḥ - jalabimbaṃ suvṛttaṃ ca jñeyaṃ vai
padmalāñchitamiti |
p. 288) sakārādhikāre jagadbījaṃ śaktināmā haṃso vegavatī bhṛguriti
nandanaḥ || 52 ||
hṛllekhātrayasaṃbhūtairakṣarairnavasaṃkhyakaiḥ || 53 ||
bindutrayayutairjātaṃ navayonyātmakaṃ priye ||
maṇḍalatrayayuktaṃ tu cakraṃ śaktyanalātmakam || 54 ||
hṛllekhāsu yāni trayāṇi vyomāgnikāmakalākṣarāṇi trīṇi taduttarāṇi saṃbhūtāni samudāyātmakāni yāni
tairnavasaṃkhyakairbindvādyunmanyantairakṣaraiḥ | trayottarāṇi saṃbhūtānīti madhyamapadalopī samāsaḥ | kāmakalāyā avayavaśo
vibhajya gaṇanamityāha-bindutrayeti | tataśca pratihṛllekhaṃ hakāro rephaḥ kāmākhyabindurvisargākhyabindudvayamanusvāro'rdhacandro rodhinī
nādo nādāntaḥ śaktirvyāpikā samanonmaneti caturdaśabhiḥ saṃbhūya
dvicatvāriṃśatā'kṣaraiḥ śaktyanalātmakaṃ pañca śaktayaścatvāro
vahnaya ityevaṃ yonyātmakaṃ cakraṃ dvicatvāriṃśattrikoṇātmakaṃ
jātam | tadidaṃ maṇḍalatrayayuktaṃ sūryasomānalātmakam |
pūrvacatuḥśatyāṃ tṛtīyaṃ tu hutāśana iti caraṇenāsyārthasya
jñāpitatvāt | navayonyātmakacakrasyaiva sarvacakrasvarūpatāyā api
tatraivopapāditatvanaitāvanmātra eva maṇḍalatrayayogokterupapatteśca |
athavā, bindutrayeti nādatrayasyāpyupalakṣaṇam | tadyutairiti tu
bindunādaviśiṣṭasturyasvara eka eva gaṇanīya iti dyotayitum | tataśca
hakāratrayarephatrayeṃkāratrayairnavabhirnavayonicakraṃ jātamityarthaḥ | nanu prathamavyākhyāpakṣe trikoṇānāṃ
tricatvāriṃśatsaṃkhyākatvenātra kathamekasya tyāgaḥ | na ca tasya
pārthakyena bindunā saha vāsanā'gre kathayiṣyata iti vācyam | tathā
satyaṣṭayonyātmakatvoktirvirudhyeteti cet | na | cakroddhārāvasare
prathamaśakterdvitīyaśaktyabhedena vidhānena
prathamaśaktīśānāgneyakoṇayorvasukoṇaghaṭakatvena tadīyapratīcaḥ koṇamātrasya pṛthakkaraṇe'pyavaśiṣṭasya navayonyātmakatvānapāyāt ||
53 || 54 ||
evaṃ bhūgṛhaṃ padmadvayaṃ navayonicakraṃ coktvā
kramaprāptayormadhyatrikoṇabindvorvāsanāmāha -
vyomabījatrayeṇaiva pramātṛtritayānvitam |
p. 289) icchājñānakriyārūpamādanatravasaṃyutam || 55 ||
sadāśivāsanaṃ devi mahābindumayaṃ param |
itthaṃ mantramayaṃ cakraṃ devatāyā paraṃ vapuḥ || 56 ||
icchājñānakriyāpadena madhyatrikoṇamucyate | tasya
tadvāsanāktatvasya pūrvamuktatvāt | tadrūpaṃ yanmādanatrayaṃ
kakāratrayaṃ tena saṃyutam | ata eva pramātṛtritayena
saṃpradāyārthaprakaraṇoktasakalādisādhakatrayeṇānvitam | sadāśiva
evā'sanaṃ yasyaitādṛśaṃ mahābindumayaṃ cakraṃ vyomabījānāṃ
hakārāṇāṃ trayeṇa jātaṃ vācyaṃ vetyarthaḥ | kakāratrayeṇa
koṇatrayaṃ hakāratrayeṇa binduriti yāvat | devatāśarīrāntarabhūtamidaṃ
cakraṃ viśvamanena prakāreṇa mantramayaṃ mantrābhinnamiti |
prāñcastu hṛllekhāsthākṣaranavakena trikoṇavasukoṇobhayarūpaṃ
navayonicakramutpannaṃ | taduparitanaṃ yaccakraṃ
śaktitrayānalatrayātmakaṃ daśāradvayacaturdaśārarūpaṃ tadidaṃ
hakāratrayeṇotpannam | bindustu kakāratrayeṇotpannaḥ | maṇḍalatrayapadaṃ śaktyanalatrayaparameva | evarītyā paraṃ
vapurityantena granthena cakramantradevīnāmabheda ukta iti vyācakṣate |
taccintyam | maṇḍalapadasyaikaikaśaktyanalamithunavācakatve
mānābhāvāt | padmadvayakathanottaramutplutya vasukoṇānudhāvane
bījābhāvācca | na ca daśārādibhyaḥ pūrvaṃ navayonicakrasyotpatteḥ pūrvaṃ tatkathanamiti samādhātuṃ śakyam |
bindvādibhūgṛhāntarūpasya lekhane kḷptasya
sṛṣṭikramasyehānanusṛtatvāt | pūjāyāṃ kḷptasya
saṃhārakramasyaivehā'dṛtatvena tadvirodhācca | idaṃ tvihāvadheyaṃ
cakraṃ devatā vidyā guruḥ sādhakaśceti pañcānāṃ madhya ekaikasya
svasvetaracatuścatuḥpratiyogikābhedāścatvāra iti saṃbhūya
viṃśatirabhedāḥ | teṣu ya eva cakrapratiyogiko devatānuyogiko'bhedaḥ sa
eva devatāpratiyogikaścakrānuyogikaśca bhavatītyanayā rītyā
punaruktānāṃ daśānāmapanaye daśaivābhedā avaviṣyante | atha
cakrasya devatādibhiścaturbhiḥ sahābhedāścatvāro devatāyā
vidyādibhistribhiḥ saha trayo vidyāyā guruśiṣyābhyāṃ saha dvau guroḥ śiṣyeṇa sahaika iti | ete daśāpyabhedā gaṇeśādiṣaḍātmakatvasya
cakrādipañcaka upapādane varṇitā
p. 290) bhavanti | tādṛśaikadharmāvacchinnatvenaiva sājātyādasya
kaulikārthatvamapi | īdṛśaikārthapratipādakatvādevāsya
granthasyaikavākyatā'pi | sā ca kaulikaṃ
kathayiṣyāmītyupakramādityevaṃ kaulikārthastu kathito vīravandita
ityupasaṃhārāccā'vaśyakī | dvādaśakapālavākyatulyanyāyāt |
tataśca vidyācakrayorabhinnopādānopādeyatvābhedaḥ, devīcakrayostvekātmādhiṣṭhitatvādyoginirmitakāyavyūhasyevābhedaḥ, devīvidyāgurusādhakānāṃ tu gaṇeśādiṣaḍātmakatvasya
vakṣyamāṇatvādabheda iti varṇane tu prameyavailakṣaṇyādvākyabhedaḥ | cakragurvoścakrasādhakayoścetyabhedadvayasyākathanānnyūnatā
cā'padyate | naca tadubhayaṃ yuktam | tasmāccakre
gaṇeśādiṣaḍātmakatvakathanapara eva pūrvo granthasaṃdarbhaḥ | uttarastu devyādīnāṃ caturṇāṃ tatkathanaparaḥ spaṣṭa eva | evaṃ sati
pañcānāmapyekadharmāvacchinnatvādekaikasya caturbhiścaturbhiḥ sadābheda ukto bhavatīti na nyūnatvaṃ na ca vākyabhedaḥ | mantrākṣaraiścakrāvayavānāmutpattikathanaṃ tu
janyajanakayorabhedadvārā vācyavācakabhāve
paryavasānātpañcānāmabhedasya mantrapratipādyatvasphoraṇāya |
tadvinā kaulikasya mantrārthatvānupapatteḥ | tatprakāraścetthaṃ
lakāratrayaṃ sakāratrayaṃ cetyetaiḥ ṣaḍbhiḥ padairḍākinyādiyoginya
aikaikaśyena pratipādyante | ḍākinyekā rākiṇyeketyādirītyā pārthakyena
tu prātipadikābhyāmapekṣābuddhyātmakeṣu ṣaṭsu bodheṣu jāteṣu
ekasamudāyaghaṭakatvarūpaḥ parasparasaṃsargo vākyārthamaryādayā
budhyate | tataḥ ṣaḍyoginya ityākārako bodhaḥ | tataśca
yoginīṣaṭkātmakatvasya cakrādipañcake'pi sattvāttatpañcakaṃ
parāsparābhimnamiti bodhaḥ | ayaṃ ca padaṣaṭkaghaṭitavākyasya
lakṣaṇayā jātatvācchābdo mānasa eva vetyanyadetat | gaṇeśādiṣaṭkaṃ
ca gaṇeśā grahā nakṣatrāṇi yoginyo rāśayaḥ pīṭhāśceti | teṣu
gaṇeśapīṭhayorekasaṃkhyākatvādanyataroktyaivetaraccaritārthamityāśay
ena pañcātmakataiveha varṇyate | tatra ca yadyapi gaṇeśādirūpaka eva
ṣoḍhānyāse kramaḥ kḷpta iti tenaiva krameṇa devatādīnāmitra
cakrasyāpi vaktuṃ yuktaṃ tathā'pi kḷptakramaparityāge bījasya
vakṣyamāṇatayā kramāntara
p. 291) āśrayaṇīye cakrapūjānuguṇyāya tatra kḷptena
saṃhārakrameṇaiva pañcātmakatvamupapādayitumādau cakrasya
yoginyātmakatvamupadiśati - lakārairiti | yoginyātmakatvaṃ hi
ḍākinyādiṣaḍākatvaṃ vaśinyādyaṣṭātmakatvaṃ ceti dvividhaṃ
vakṣyate | prakṛte ca vṛttatrayasyaikyena gaṇanayā caturasrāṇi trīṇi dve
saroruhe ceti ṣaṭvibhajya gaṇanayā'ṣṭāviti cakraṃ tadavacchedena
yoginyātmakamiti bhāvaḥ | grahātmakatvamāha-hṛllekheti |
rāśyātmakatvamāha - bindviti | bindunādayorīkāraiḥ saha gaṇanayā tu
navayonicakraṃ navagrahātmakam | bindunādayoraikyenekārādbhedena
gaṇanayā navayonicakrābdahiḥ sthitavṛttatrayasya
bindunādatrayajanyatvāddvādaśabhirakṣarairdvādaśāvayavānāṃ
cakrasaṃbandhināṃ janyatvābhiprāyeṇa dvādaśarāśirūpaṃ,
tadidamāha-maṇḍalatrayeti | vṛttatrayetyarthaḥ | tantrarāje vṛttaṣaṭkapakṣa
ukta iti tu pūrvamevāsmābhiḥ pradarśitam | pūrvoktāvayavānāṃ
melanena cakrasya nakṣatrātmakatvamāha - vyometi | atra bindunādayoḥ pārthakyena gaṇanā | tataśca
lakārasakārahakārakakārabindunādāstrayastraya ityaṣṭādaśa
hṛllekhāsthākṣaranavakaṃ ceti
saptaviṃśatyā'kṣarairjanyāścakrāvayavāścaturasratrayaṃ
saroruhadvayaṃ vṛttaṣaṭkaṃ navayonicakraṃ madhyatrikoṇasya
koṇatrayaṃ
rekhātrayaṃ bindureka iti saptaviṃśatiriti nakṣatrarūpatetyarthaḥ | pramātṛtritayasyecchājñānakriyārūpasya ca pṛthagupādānamahimnā
madhyatrikoṇasya rekhāṇāṃ koṇānāṃ ca pārthakyena gaṇanam |
vakṣyamāṇaśleṣasphoraṇāya cakrasyaḥ devīsvarūpatāmāha -
devatāyā iti || 55 || 56 ||
cakrasya gaṇeśātmakatvamāha -
ekādaśādhikaśatadevatātmatayā punaḥ | gaṇeśatvaṃ mahādevyāḥ |
aṇimādyā daśa, brāhmyādyā aṣṭau devatā mudrā daśeti
bhūgṛhe'ṣṭāviṃśatiḥ | ṣoḍaśadalādyaṣṭārānteṣu ṣaṭsu cakreṣu
pratyaramekaikā devatā | saṃbhūya ṣaṭṣaṣṭiḥ | tata āyudhadevatā aṣṭo
trikoṇe tisraḥ, bindau ṣaḍaṅgayuvatayaḥ ṣaḍiti saptadaśa militā
ekādaśādhikaśataṃ devatā bhavanti | etāsāṃ
pūjāsthānarūpāvayavānāṃ vibhajya gaṇanayā cakrarājasya
gaṇeśātmatvaṃ
p. 292) pīṭhātmatvaṃ ca | gaṇeśānāṃ pīṭhānāṃ ca
prātisvikamekapañcāśadrūpatve'pi saṃmugdhākāreṇa
bahusaṃkhyābodhakagaṇapadasvārasyena
pūrvanirdiṣṭādhikasaṃkhyātprā
(vyā)pakasaṃkhyāntaramātraparatayā'parimitādhikaraṇanyāyenāpatatīt
yāśayena saptaviṃśatyadhikasaṃkhyāparatvamātreṇa
gaṇeśātmakatvamuktam | mahādevīśabdaścakraparaḥ | etaddhvananāyaiva
devatāyāḥ paraṃ vapurityanupadamuktatvāt | yattu prāñcaḥ - rāśitvaṃ
cāntyavarjitairityuttaragranthe vidyāyāṃ rāśitvaṃ yojyam |
cakārāccakre'pi gaṇeśāditvaṃ yojyamiti vyākhyāya svecchayaiva
tadyojanāprakāramupapādayanti
akathādimayamadhyatrikoṇarekhābhirgaṇeśatvaṃ
navabhiścakrairgraharūpatvaṃ
vṛttatrayamanvasrabahirdaśārairnakṣatratvam,
aṣṭakoṇairbrāhmyādiyoginītvaṃ,
pañcaśakticaturvahnipadmadvayabhūgṛhai rāśitvamiti | tadidaṃ
mūlānārūḍhatvādvinigamanāvirahaparāhatatvādanādṛtam | evaṃ
cakrarāje gaṇeśādyatmakatvamuktvā kramaprāptadevatāyāṃ
tadātmakatvamanenaiva granthena śleṣeṇā'ha - ekādaśeti | etā devatā hi
tripurasundarīmayūkharūpāḥ | ato mahādevyāḥ śrīmāturgaṇeśatvam |
īdṛśaśleṣeṇa granthalāghavalipsayaiva hi cakrarāje gaṇeśādikramaḥ parityaktaḥ |
atha devyāḥ kramaprāptaṃ grahātmatvamāha -
sasomaravipāvakaiḥ || 57 ||
icchājñānakriyābhiśca guṇatrayayutaiḥ punaḥ | graharūpā tu sā devī |
saṃketapaddhatau - icchā śiraḥpradeśaśca jñānā ca tadadhogatā ||
kriyā padagatā hyasyāḥ śāntā hārdhārdhamadhyagā ||
ityuktatvādicchādipadaistattadavayavā gṛhyante guṇatrayaṃ
sattvarajastamāṃsi tatsahitaiḥ | somādisahitairnetraiśca saṃbhūya
graharūpetyarthaḥ || 57 ||
devyā nakṣatrātmakatvamāha -
jñānakarmendriyairapi || 58 ||
tadarthaireva deveśi karaṇairāntaraiḥ punaḥ | prakṛtyā ca guṇenāpi puṃstvabandhena cā'tmanā || 59 ||
nakṣatravigrahā jātā |
p. 293) śivādikṣityanteṣu ṣaṭtriṃśattattveṣu niyateḥ parāṇi pañcaviṃśatiḥ | teṣu puṃstvabandho nāma puruṣatattvaṃ
prakṛtirguṇatrayasāmyaṃ taddvividhaṃ vyaktamavyaktaṃ ceti |
tatrāvyaktaṃ prakṛtipadenaivocyate vyaktaṃ tu guṇapadena |
svacchandatantre
tathā nirṇayāt | tadvacanāni tu prācāṃ ṭīkāsu draṣṭavyāni | tena
prakṛtitattvaṃ vibhajya dvidhā gaṇanīyam | āntarakaraṇāni
ahaṃkārabuddhimanāṃsi trīṇi | vittasya pārthakyena teṣvagaṇanāt |
jñānakarmendriyāṇi daśa prasiddhāni | tadarthāstadviṣayāḥ śabdādayo
vacanādayaśca | eteṣu vacanaṃ tejaḥ | gamanaṃ bhūḥ | ādānaṃ vāri |
visargo vāyuḥ | ākāśa ānandaḥ | evaṃ ṣaḍviṃśatiḥ | saptaviṃśa
ātmetyevaṃ nakṣatraśarīrā jātetyarthaḥ | prāñcastu cittena
sahā'ntakaraṇāni caturdhā gaṇayanta ātmapadaṃ puṃstvabandhasya
viśeṣaṇatvena vyācakṣate || 58 || 59 ||
devyā yoginīrūpatāmāha -
yoginīnāmathocyate |
tvagādidhātunāthābhirḍākinyādibhirapyasau || 60 ||
vargāṣṭakarniviṣṭābhiryoginībhiśca saṃyutā |
yoginīrūpamāsthāya rājate viśvavigrahā || 61 ||
athaśabdo vikalpaparaḥ | avyayānāmanekārthatvāt | athavetyarthaḥ |
tasyāṃ hatāyāṃ duṣṭāyāṃ siṃhe ca vinipātite |
śīghramāgamyatāṃ baddhvā gṛhītvā tāmarthāmbikām ||
iti saptaśatīkāśloke tathāvyākhyānadarśanāt |
jonlāvathāmbudherviśloka iti vṛttaratnākare'pi prayogācca |
tvagasṛṅmāṃsamedosthimajjanāthā
ḍākinīrākiṇīlākinīkākinīsākinīhākinyaḥ ṣaṭ | etadātmakatvādvā
devī yoginīmayī | vargāṣṭakamakacaṭatapayaśarūpaṃ tanniviṣṭā vaśinyādayo'ṣṭau tadātmakatayā vā yoginīrūpeti vibhāvayedityarthaḥ | ata eva gaṇeśagrahanakṣatrayoginīrāśirūpiṇīmiti śloke yoginīpadasya
vaśinyādiparatvena kāśmīrāṇāṃ manoramākārasya ca
vyākhyānamupapadyate | ye tu śukrādhipatyā yākinyā saha sapta yoginya |
p. 294) tā eva vargāṣṭakaniviṣṭā mūlādhārādisahasrārāntasaptacakreṣu tāsāmeva
pratidalamekaikākṣarasāhityenāvasthānadarśanāditi vyācakṣate,
teṣāmuttaratra vidyāyāṃ yoginīrūpatvavarṇanāvasare pūrvaṃ cakre
taduktyavasare'pi saptātmakatāyā akathanāttadvirodhaḥ | yākinyā
ḍākinyādiṣaṭsamaṣṭirūpatvena pṛthagvarṇanāyogaśca |
ḍākinyādīnāṃ yathāyathaṃ mātṛkāyoge'pi
vargātmakatābhāvādvargāṣṭakapadasvārasyavirodhaśca |
uktakāśmīrādiprācīnavyākhyāvirodhaśca | apiśabdacaśabdābhyāṃ
parasparavilakṣaṇayoḥ svarasataḥ samuccayabodhanena tadbhaṅgaśca |
nacaivaṃ bhavadukto vikalpo virudhyeteti vācyam | devyā
arthamayaśabdamayaśarīradvayasamuccayaśīlatvenāpyanyataravibhāgamā
treṇaivopāstyupakārasya kalpayituṃ śakyatvāt || 60 || 61 ||
devyāṃ rāśisvarūpatvamāha -
prāṇāpānau samānaścodānavyānau tathā punaḥ |
nāgaḥ kūrmo'tha kṛkaro devadatto dhanaṃjayaḥ || 62 ||
jīvātmā paramātmā cetyetai rāśisvarūpiṇī |
prāṇādipañcakaṃ nāgādipañcakaṃ ca śarīrādhiṣṭhitā
vāyuviśeṣā vaidyakatantre prasiddhāḥ | jīvātmā paśuḥ sakalādirūpatvenoktaḥ | paramātmā tu nikhilāntaryā
bhitvenāntaryāmibrāhmaṇe pratipāditaḥ | evaṃ
dvādaśātmakatvādrāśimayī || 62 ||
atha kramaprāptāyāṃ vidyāyāṃ, gaṇeśādirūpatāmāha -
akathāditripaṅktyātmā tārtīyādikrameṇa ca || 63 ||
gaṇeśo'bhūnmahāvidyā parāvāgādivāṅmayī ||
akārādayaḥ kakārādayasthakārādayaśca ṣoḍaśa ṣoḍaśa varṇā hakāralakārakṣakārāṇāmupalakṣaṇam | tena
tṛtīyakūṭamakārādisvararūpaṃ hakārarūpaṃ ca | dvitīyakūṭaṃ tu
kakārādirūpaṃ lakārarūpaṃ ca | prathamakūṭaṃ tu thakārādirūpaṃ
kṣakārarūpaṃ ca | evamekapañcāśatsaṃkhyākatvādvidyāyā
gaṇeśatvam | paṅktiśabdo daśasaṃkhyāyāṃ prasiddhe'pi prakṛte
ṣoḍaśaparaḥ | pakāra ekastakāraḥ ṣaḍiti paribhāṣāyā api prasiddhatvāt |
tayoraṅkayoḥ kramaṇaiva lekhe ṣoḍaśa bhavanti | paṅktiśabdo gaṇapara iti
tu prāñcaḥ | tripaṅktyātmetyatra mana iti ṅībniṣedhaḥ | vaikalpiko ḍāp |
p. 295) parāvāgādītyādinā paśyantīmadhyamāvaikharyo gṛhyante |
īdṛśavākcatuṣṭayamayatvādapi gaṇeśatvamiti
tvaparimitādhikaraṇavirodhādayuktam | ataḥ svarūpakathanamātraparamidam | tadrūpatvaṃ ca
trikoṇavāsanāyāmuktameva || 63 ||
vidyāyā graharūpatvamāha -
bījabindudhvanīnāṃ ca trikūṭeṣu grahātmikā || 64 ||
bījamīkārāntamekaṃ bindureko dhvanireka iti trayāṇāṃ
kūṭamekam | evaṃ triṣu kūṭeṣu navatvamāpannā vidyā grahātmikā
bhavati | dhvanīnāmiti saṃbandhasāmānye ṣaṣṭhī | tṛtīyārthe
chāndasītyuktireva tu cchāndasī || 64 ||
vidyāyāṃ nakṣatrarūpatāmāha -
hṛllekhātrayasaṃbhūtaistithisaṃkhyaistathā'kṣaraiḥ || anyairdvādaśabhirvarṇaireṣā nakṣatrarūpiṇī || 65 ||
hakārarephekārabindunādāḥ pratihṛllekhaṃ pañceti tithisaṃkhyaiḥ pañcadaśasaṃkhyaiḥ | anyaiḥ savyañjanarūpairvarṇairdvādaśabhirmilitvā saptaviṃśatyā
nakṣatrarūpaiṣā vidyā || 65 ||
yoginīrūpatāṃ rāśirūpatāṃ cā'ha -
vidyāntarbhūtaśaktyādyaiḥ śāktaiḥ ṣaḍbhirathākṣaraiḥ | yoginītvaṃ ca vidyāyā rāśitvaṃ cāntyavarjitaiḥ || 66 ||
vidyāntarbhūtā śaktirhṛllekhāntya īkāraḥ | tasmādādyaṃ
rephāntaṃ kūṭamekam | śākta īkāra eka iti pratikūṭaṃ dvau dvāviti
ṣaḍabhirakṣarairyoginītvam | athavā śakterhṛllekhāyā ādyā
lakārāstrayaḥ śāktāḥ sakārāstraya iti ṣaṭ | prathamapakṣe
saṃpūrṇāyā vidyāyā yoginītvamasminpakṣe tvekadeśasyeti
viśeṣasattve'pi cakrarājasaṃbandhiyoginīnāṃ pūrvoktānāṃ
lakārasakāratrayābhyāmevotpatteḥ kathanena kāryakāraṇaikyasya
saṃbhavatastyāgāyogādeṣavai vyākhyā yuktā | tena hṛllekhātrayaṃ ceti
ṣaṭkaṃ prācoktamupekṣyaṃ śāktapadasya sakāraparatvena pūrvaṃ
bhavadbhireva vyākhyātatveneha tasya hṛllekhāparatvena vyākhyāyāḥ pratyabhijñavirodhenāyogācca | antyāni lajjābījāni trīṇi tairvarjitaiḥ pūrvākṣare melanena gaṇitairakṣarairdvādaśabhī rāśitvam |
p. 296) hṛllekhānāṃ pārthakyenaiva hi pañcadaśītvam | tataśca
pārthakyaviśiṣṭahṛlekhānāmabhāva eveha varjanapadārthaḥ | sa ca
viśeṣaṇābhāvaprayukta eva | viśeṣyābhāvaprayukta eveti tu prāñcaḥ | tatpakṣe vidyaikadeśasyaiva rāśitvaṃ na pūrṇāyā iti dhyeyam || 66 ||
evaṃ
cakradevatāvidyānāmekadharmāvacchinnatvenābhedamupasaṃharanguruśi
ṣyayordevyuktaprakāramatidiśya kaulikārthamupasaṃharati -
evaṃ viśvaprathākārā cakrarūpā maheśvarī |
devyā deho yathā prokto gurudehastathaiva ca || 67 ||
tatprasādācca śiṣyo'pi tadrūpaḥ sanprakāśate |
ityevaṃ kaulikārthastu kathito vīravandite || 68 ||
viśvaprathākārā vidyā cakrarūpā vyaktirmaheśvarī devatā
cetyetattrayamevamuktarītyā pañcātmakatvādabhinnam | idamardhaṃ
kvacitpustake na dṛśyate | spaṣṭamanyat || 67 || 68 ||
kramaprāptaṃ sarvarahasyārthamāha caturbhiḥ -
tathā sarvarahasyārthaṃ kathayāmi tavānaghe |
mūlādhāre taḍidrūpe vāgbhavākāratāgate || 69 ||
aṣṭātriṃśatkalāyuktapañcāśadvarṇavigrahā |
vidyā kuṇḍalinīrūpā maṇḍalatrayabhedinī || 70 ||
taḍitkoṭinibhaprakhyā visatantunibhākṛtiḥ | vyomendumaṇḍalāsaktā sudhāsrotaḥsvarūpiṇī || 71 ||
sadā vyāptaṃ jagatkṛtsnaṃ sadānandasvarūpiṇī | eṣā svātmeti buddhistu rahasyārtho maheśvari || 72 ||
mūlādhārapadme vidyunnibhe vāgbhava
ekārastasyā'kārastrikoṇākṛtiryasya saḥ | tasya bhāvastattā | tāṃ gate
prāpte trikoṇa iti yāvat |
ekāro vāgbhavā śaktijhiṇṭīśoṣṭhau trikoṇakaḥ | iti kośaḥ |
eva draviḍaprāṇāyāmanyāyena nirdeśastu tasya
vāgbhavakūṭasyaikāravācyatvadyotanārthaḥ |
p. 297) tatra sthitā kuṇḍalinīrūpā tadabhinnā vidyā śrīvidyaiva | sā ca
mantre caturthasvareṇa nirdiṣṭā | īkārādhikāre vaiṣṇavī baindavī jihmeti
kośājjihmapadasya kuṇḍalinīparatvāt | athavā, īkārastrikoṇapara ekāraḥ
kuṇḍalinīparaḥ | vāgbhavākāratāgatā, ī, iti cchedaḥ | ekārādhikāre
yoṣidādhāraśaktiśca jyotsnā kuṇḍalinī bhaga iti kośaḥ | vāgbhiḥ parāpaśyantyādibhirbhavatīti vāgbhavaṃ trikoṇam | ātmanaḥ sphuraṇaṃ
paśyedityatra tathokteriti tu prāñcaḥ | kuṇḍalinīṃ viśinaṣṭi - aṣṭeti |
vahnerdaśa kalā yakārādidaśavarṇavatyaḥ | sūryasya dvādaśa kalāḥ kakārādicaturviṃśativarṇavatyaḥ | somasya ṣoḍaśa kalāḥ ṣoḍaśasvaravatyaḥ | evamaṣṭātriṃśatkalāḥ | (tadyuktāḥ) pañcāśadvarṇā vigraho yasyāḥ sā | so'yamartho hṛllekhayoktaḥ | hakārasyaikākṣaranighaṇṭurītyā candramātre śaktasyāpi lakṣaṇayā
candrasūryobhayabodhakatvam | vyomacaratvarūpaśakyasaṃbandhāt |
lakāra eva vā locanavācako'pi sūryaparaḥ | repho'gniparaḥ | īkāreṇa
teṣāṃ kalā lakṣyante | kalā turīyā bheruṇḍeti kośāt |
lakārastritvasaṃkhyāyā hakāro'ṣṭatvasaṃkhyāyā bodhakaḥ | tayoḥ krameṇa vinyāse'ṣṭātriṃśadbhavantītyapi vā suvacam | evaṃ sthite
pariśeṣapramāṇena kakāro mūlādhāravācako'vaseyaḥ | lopāmudrāvidyāpakṣe prakāreṇa sūryāgnī sakāreṇa candra ucyate |
teṣāṃ kalā yasyāṃ sā hṛllekhā kuṇḍalinītyarthaḥ | dvitīyakūṭaṃ
vyācaṣṭe - maṇḍaletyādinā | mūlādhāre vahnimaṇḍalamanāhate
sūryamaṇḍalamājñācakre candramaṇḍalaṃ ceti trayaṃ nirbhidya vyomni
cidgate dvādaśāntordhvabhāge yadindumaṇḍalaṃ tasminnāsaktā |
tadāsaṅgojātaṃ yatsuvāsroto'mṛtalaharī tatsvarūpā | haḥ sūryaḥ saścandraḥ ko'gnistānhanti bhinattīti hasakaha (ghnī) | sā ca sā laharī ceti
tathā | durvāsovidyāyāṃ hakārarephayorvibhajyāpi pāṭhāt | taḍitkoṭīti tu svarūpakathanamātram | ihāpekṣitānuśāsanānāṃ katipaye
bhāsamānā virodhā varivasyārahasyavyākhyāne'smābhiḥ parihṛtāḥ |
tathā - dhātorvahvarthatvābdahulagrahaṇātpṛṣodarāditvāt |
ākṛtigaṇapaṭhita svecchānuguṇāduṇādikalpanataḥ |
p. 298) chandasi sarvavidhīnāṃ vaikalpikatāvaśādamuṣya manoḥ | siddhaiḥ kathita'rthe'sminvaiyākaraṇānuśāsanānumatiḥ || iti |
tṛtīyakūṭaṃ vyācaṣṭe - sadeti | yayeti śeṣaḥ | yayā sadā
sadrūpeṇa kṛtsnaṃ jagadvyāptaṃ saiṣā kuṇḍalinī svātmā svābhinneti
buddhiḥ śābdabodhaviṣayo rahasyārtha ityucyate vyomnā
prakāśamānatvamityādisvatantratantroktarītyā tṛtīyahṛllekhayā
jagadvyāptiruktā | sakalapadena copāsaka ucyate | sāmānādhikaraṇyena
cābhedo bodhyata ityarthaḥ || 69 || 70 || 71 || 72 ||
kramaprāptaṃ mahātattvārthamupadiśati -
mahātattvārtha iti yattacca devi vadāmi te |
niṣkale parame sūkṣme nirlakṣye bhāvavartite || 73 ||
vyomātīte pare tattve prakāśānandavigrahe |
viśvottīrṇe viśvamaye tattve svātmaniyojanam || 74 ||
niṣkale niravayave'khaṇḍa iti yāvat | parame mahato mahīyasi
sūkṣme'ṇoraṇīyasi | nirlakṣya indriyāgocare | bhāvavartite
bhāvanaikagocare | vyomātīta ākāśasyāpi janake | pare tattve
pāramārthikasadrūpe | prakāśānandavigrahe cidānandasvarūpe
viśvottīrṇe ṣaṭtriṃśattattvātīto viśvamaye tattve ṣaṭtriṃśattattvābhinne
svasya jīvātmana ātmano manasaśca niyojanaṃ jīvaśivayorabhedena
manasā vibhāvanam | bhūyaḥ syātproktamilanamitiśivasūtroktarītyā
jīvaśivayoraikyasiddhiriti yāvat | īdṛśārthasyākhaṇḍatvena
tajjñānasyāpi nirvikalpakīyavilakṣaṇaviṣayatāśālitvena tajjanakasya
mantrasyāpi tattvamasyādivanmahāvākyatve'pi
tasmātpadapadārthavibhāgena jāyamānasya jñānasya
sakhaṇḍatvāvaśyaṃbhāve'pyupakramādipramāṇaṣaṭka
nirṇītatātparyānusāreṇa sarvapadalakṣaṇayā
pāścātyākhaṇḍārthabodhakalpanamapekṣyaḥ paraśivoktyā
tātparyagraheṇa tādṛśe'khaṇḍe'rthe'khaṇḍasya mantrasyaiva śaktiriti
kalpayituṃ yuktatvādasya mantrārthatvamupapadyate | idaṃ ca
bhāvārthasyākṣarārthatvakathanenetareṣāmarthānāmakṣarārūḍhatvān
āvaśyakatvaṃ paraśivenaiva dhvanitam | nacaivaṃ sati
saṃpradāyārthādīnāmakṣarārūḍhatākalanaprayāso vyartha iti
śaṅkyam | teṣāmarthānāmakhaṇḍatvābhāvena
p. 299) tadāvaśyakatvāt | yadyapi bahupadārthaviśiṣṭaḥ sakhaṇḍo'nyartho vyāptyupādhyādipadaiḥ prakṛtipratyayādivibhāgamantareṇaiva pratipādyamāno dṛṣṭastena
nyāyena nigarbhārthādāvakhaṇḍasya mantrasya śaktiriti suvacam |
śaktigrahaśca paraśivavacanādeva | īśvarecchāyā eva śaktitvasya
tārkikāṇāmaṅgīkārāt | tena kāmarājalopāmudrāvidyayoḥ kiṃ
bahunā manucandrādibhedabhinnānāmekaikaṃ pañcāśato'pi
mantrāṇāmekārthatvaṃ tattadupāsakānāmaṅgalopābhāvaśca
saṃgacchate | tathā'pi
saṃbhavatyakṣarārthatve'khaṇḍaśaktikalpanasyānyāyyatvāttathoktam |
na caivaṃ bhāvārthasyaivākṣarārthatvamiti mūloktirvirudhyeteti vācyam |
akṣarārtho hi bhāvārthaḥ kevalaḥ parameśvarītyatra kevalapadena
bhāvārthastu kevalamakṣarāṇāṃ bṛttyaiba lamyo'nye tu
śabdārthāpattyarthārthāpattibhyāṃ vyañjanayā mānasā apyarthā
yathāyatha saṃbhavatīti dhvananāt | kathamanyathā mūla eva saṃprasare
(ro) nānāmantrakrameṇaiveti vadadbhirmūlakāraireva sūcitaḥ | etena yaḥ prācīnānāṃ lopāmudrāvidyāparā evaite ṣaḍarthā ityāgraheṇa
tattatprakaraṇe tasyā eva punaḥ punarullekhaḥ sa kevalaṃ
pakṣapātamātramūlaka eveti na viśrambhaṇīyaḥ | mūlavirodhatyāpi tatra
tatra pradarśitatvācca || 73 || 74 ||
idānīṃ paraśivasya viśvābhinnatvaṃ samarthayate -
tadā prakāśamānatvaṃ tamasāṃ tejasāmapi |
avinābhāvarūpatvaṃ tasmādviśvasya sarvataḥ || 75 ||
prakāśate mahātattvaṃ divyakrīḍārasojjvale |
tamasāṃ jaḍasvabhāvānāṃ ghaṭādīnāṃ tejasāṃ
jaḍaprakāśānāṃ vṛttirūpajñānānāṃ ca prakāśamānatvaṃ
tattatsvabhāvāvacchinnacaitanyaniṣṭhāvaraṇabhaṅgaḥ | sa ca tadaiva, yadā
brahmaṇaḥ prakāśa iti śeṣaḥ | ghaṭamahaṃ jānāmīti jñāne hi ghaṭo
jīvātmā ca vṛttirūpajñāne viṣayaḥ sā vṛttistu brahmaikabhāsyā brahma
tu svaprakāśamiti sthitiḥ | tameva bhāntamanubhāti sarvamiti śruteḥ | ata
eva jānāmīti tameva bhāntamanubhātyetatsamastaṃ
jagadityācāryabhagavatpādāḥ | tārkikaistvayaṃ ghaṭa ityeva
ghaṭajñānākāraḥ | niruktaṃ tu jñānajñānamanuvyavasāyātmakaṃ
bhinnameveti svīkriyate |
p. 300) aupaniṣadaistu anuvyavasāye'pi
vyavasāyaviṣayaviṣayakatvasyā'vaśyakatve
kimantargatānubhavaviruddhavyavasāyeneti
manvānaistadīyamanuvyavasāyameva vyavasāyasthānīyaṃ svīkṛtya
jñānabhāsanaṃ tu brahmaṇaiveti
nānuvyavasāyāntarāpekṣā'navasthākaluṣitetyāsthīyate | uktaṃ ca
tantrarāje -
yajjñānamidamo jñānaṃ yajjñānamahamastathā |
dvayorapi ca yajjñānaṃ tajjñānaṃ viddhi me vapuḥ iti |
evaṃ sati pratijñānaṃ brahma prakāśata eva | tataśca yadā yadā
brahmaprakāśastadā tadaiva viśvaprakāśa iti niyamādbrahma
viśvābhinnamityarthaḥ | nacaitāvatā brahmaviśvajñānayoḥ kālikavyāptireva sidhyanna viṣayayorabheda iti vācyam | brahma
ghaṭābhinnaṃ ghaṭajñānaviṣayatvādityanumānena tasyāpi
siddherityanyatra vistaraḥ | avinābhāvo'pṛthaktvamabheda iti yāvat | sarvato
brahmaṇā saha, saśayorabhedāccharvata iti vā | śivena saha
viśvasyābhedarūpaṃ mahātattvaṃ divyakrīḍārasojjvale sādhake'pi
prakāśata ityarthaḥ | divyā sarvottamā yā krīḍopāstistasyā rasenojjvale
nirmalacitta iti tadārthāt | prāñcastu svayaṃprakāśe kiṃ
pramāṇāntaragaveṣaṇenetyāha - prakāśata iti | divyakrīḍetyādi
devīsaṃbuddhirityāhuḥ || 75 ||
nirastasarvasaṃkalpavikalpasthitipūrvakaḥ || 76 ||
rahasyārtho mahāguptaḥ sadyaḥpratyayakārakaḥ | mahājñānārṇave dṛṣṭaḥ śaṅkā tatra na pārvati || 77 ||
vidyāpīṭhanibandheṣu saṃsthito divyasiddhidaḥ |
saṃkalpaḥ karma mānasam | viparītaniścaya iti yāvat | vikalpaḥ saṃśayo'sadviṣayakaḥ śābdo vā teṣāṃ sthitiṃ sarvāṃ nirasya
paścātsadyaścamatkāramādhatte | etādṛśo'yaṃ rahasyārtho'ta evādya
yāvadguptaḥ | mahājñāṇārṇave tantre, vidyāpīṭheṣu
kāśīkāśmīrādiṣu, nibandheṣu brahmasūtrādigrantheṣu ca
dṛṣṭo'styataḥ sakalāryasaṃmatatvādiha śaṅkā na kāryetyarthaḥ | prāñcastu - mahājñānārṇavaḥ samādhiḥ | vidyāpīṭhāni
vāgbhavādikūṭāni tannibandhā bindvardhacandrādyunmanāntāḥ | unmanyāḥ parataḥ samādhidaśāyāṃ mayaivāyamartho
dṛṣṭo'styatastvayā viśvasanīya ityartha ityāhuḥ || 76 || 77 ||
p. 301) kaulācāraparairdevi pādukābhāvanāparaiḥ || 78 ||
yoginīmelanodyuktaiḥ prāptadivyābhiṣecanaiḥ ||
śaṅkākalaṅkanirmuktaiḥ sadāmuditamānasaiḥ || 79 ||
pāramparyeṇa vijñātarahasyārthaviśāradaiḥ | labhyate nānyathā devi tvāṃ śape kulasundari || 80 ||
kaulācārāḥ pādukācārāśceti dvividhā ācārāḥ kulārṇavādiṣu prasiddhāḥ saubhāgyaratnākarakāraiḥ saṃgṛhya
likhitāḥ | bhavanāścakramantrapūjāvāsanāḥ | etattritayaparaiḥ | yoginīnāṃ melanaṃ, ṣoḍaśādidvātriṃśadabdāntā suvāsinī
yoginītyucyate | tāsāṃ tisṛbhyo'nyūnānāmekasya
cordhvāmnāyavetturekīkaraṇena śrīcakrapūjanam | cakralakṣaṇasya
kulārṇave tādṛśasyaiva kathanāt ||
yathā - yatraivā'mnāyatattvajñaḥ kulācāryaḥ kuleśvari |
kaulikāstricatuḥpañca śaktayaśca tathā priye ||
pṛthagvā pūjitā devi mithunākārato'pi vā |
gandhapuṣpākṣatādyaistu deveśi samalaṃkṛtāḥ ||
bhakṣyabhojyādipiśitapadārthaiḥ ṣaḍrasānvitaiḥ | prauḍhāntollāsasahitāṃ muditā nivasanti ca ||
tacchrīcakramiti proktaṃ vṛndaṃ vā'pi taducyate |
iti daśamollāse | dīkṣābhiṣekaḥ pūrṇābhiṣekaśceti dvividhau
divyābhiṣekau prāptau yaiḥ | arcanasādhaneṣu havyeṣu
paśuśāstrīyasaṃskāreṇādharmatvaśaṅkā, etatphale jīvabrahmābhede
dvaitaśāstrīyasaṃbhāvitatvaśaṅkaiva kalaṃkastasmānnirmuktaiḥ | apatāpoḍhamuktapatitāpatrastairalpaśa iti samāsaḥ | nacāpetyupasargātiriktasyopasargasya yoge na samāsa iti vācyam |
apetāpoḍhāpatrasteti vāratrayaṃ tatpāṭhena teṣveva tadatiriktayoge
samāsābhāvakalpanāt | sūtre cālpaśa ityuktyā śaṅkāyā alpatvaṃ
samāsabalāllabhyaṃ tenālpīyasyā'pi śaṅkyā vihīnairityarthaḥ | sadā
sarvakālaṃ muditaṃ sāṃsārikacintāvinirmuktaṃ mānasaṃ yeṣāṃ taiḥ | nityānusaṃdhanaparairiti yāvat | nityasaṃtoṣasya
mokṣadvāradauvārikatāyā yogavāsiṣṭhe varṇanāt |
paramaśivādisvaguruparyantapāramparyeṇaiva
p. 302) vijñāto rahasyārtho yaisteṣvapi viśāradaiḥ pravīṇaiḥ | īdṛśaviśeṣaṇaviśiṣṭaireva sādhakairayamarthā labhyate |
anyathā'tratyasyaikasyāpi viśeṣaṇasyābhāve na labhyate | asminnarthe
tavaiva śapatha ityarthaḥ || 78 || 79 || 80 ||
atra pāramparyeṇetyuktaviśeṣaṇasyābhāve na kevalaṃ
phalābhāvaḥ pratyutānarthaparamparaivetikathanena
tasyetaraviśeṣaṇebhyo'tyantamāvaśyakatvaṃ dhvanayati -
paramparyavihīnā ye jñānamātreṇa garvitāḥ | teṣāṃ samayalopena vikurvanti marīcayaḥ || 81 ||
vikurvanti vikāramācaranti rogādikaṃ bhayaṃ paralokanāśaṃ ca
kurvantītyarthaḥ || 81 ||
yastu divyarasāsvādamodamānavimarśanaḥ | devatātithinakṣatre vāre'pi ca vivasvataḥ || 82 ||
marīcīnprīṇayatyeva taḥ maghūdirṇirādam |
sarvadā sa viśeṣeṇa labhate pūrṇabodhanam || 83 ||
divyarasaḥ śivaśaktisāmarasyaṃ tadāsvādena tadanusaṃdhānena
modamānaṃ vimarśanaṃ manovṛttiryasya sa tathā |
devatātithayaścaturdaśyādayaḥ | nakṣatraṃ
puṣyanakṣatrajanmanakṣatrādi | vivasvataḥ sūryasya varaḥ | eteṣu divaseṣu
marīcīnaṇimādidevatāḥ prīṇayatyeva niyamena cakrapūjaṃ kuruta
ityarthaḥ | ita uttaraścaraṇo vyakulākṣaraḥ | kāraṇānandapūrṇa iti
tadarthaḥ | tadvācanakramo yathā -
devatārathagomūka iti yo vetti na kramam |
sa vyākulākṣare mūko devatārathago'pi san || iti |
evṃ viśeṣataḥ sārvakālikānusaṃdhānaśīlaḥ pūrṇasyākhaṇḍasya bodhanaṃ labhate || 82 || 83 ||
evaṃbhāvastu deveśi deśikendraprasādataḥ | mahājñānamayo devi sadyaḥ saṃprāpyate naraiḥ || 84 ||
evaṃ prakāro mahājñanamayo bhāvaścittavṛttipravāho'pi
śrīgurucaraṇaprasādaikalabhyo na śāstrajñānamātreṇa || 84 ||
p. 303) mantrasaṃketamupasaṃharati -
evametatparaṃ jñānaṃ vidyārṇāgamagocaram |
devi guhyaṃ priyeṇaiva vyākhyātaṃ durgaṣaḍvidham || 85 ||
sadyo yasya prabodhena vīracakreśvaro bhavet |
iti śrīnityāṣoḍaśikārṇavasya saptamaḥ paṭalaḥ |
------------
durgā duravagāhāḥ ṣaṭsaṃkhyākā vidhāḥ prakārā yasmiṃstat |
vidyāyāḥ śrīvidyāyā arṇāḥ pañcadaśākṣarāṇi saptatriṃśadakṣarāṇi ca ta evā'gamā apauruṣeyatve sati
hitārthabodhakatvādvedāstadgocarastadviṣayaḥ | trayī na
śrutigocaretivatpuṃliṅgābhāvaḥ | īdṛśaṃ guhyaṃ guhāyāmiva sthitaṃ
paramutkṛṣṭaṃ jñāyate'neneti jñānam | viṣayasya svānubhavaṃ prati
kāraṇatvāt | priyeṇaiva tvatkṛtaśuśrūṣādijanyapremṇaiva vyākhyātam |
yasyārthasya prakṛṣṭabodhena sadya eva vīrāṇāmupāsakānāṃ cakrasya
samūhasyeśvaraḥ tritayabhoktā vīreśaḥ ' itiśivasūtrapratipāditalakṣaṇako bhavatīti sarvaṃ śivam || 85 ||
iti śrībhāskaronnīte nityāṣoḍaśikāmbudheḥ |
vyākhyāne setubandhākhye viśrāmaḥ saptamo'bhavat || 7 ||
athāṣṭamo viśrāmaḥ |
evaṃ sārdhaiḥ pañcāśītyā ślokairmantrasaṃketamupadiśya
kramaprāptaṃ pūjāsaṃketamupadeṣṭuṃ śiṣyāvadhānāya pratijānīte -
śrībhairava uvāca -
pūjāsaṃketamadhunā kathayāmi tavānaghe |
yasya prabodhamātreṇa jīvanmuktaḥ pramodate || 1 ||
saṃketajñānamātreṇa jīvanmuktaścettādṛśavibhāvanapūrvakaṃ
cakrapūjanena tathātvaṃ kaimutikanyāyenaiva sidhyatīti bhāvaḥ || 1 ||
p. 304) pūjāṃ vibhajate -
tava nityoditā pūjā tribhirbhedairvyavasthitā |
parā cāpyaparā gauri tṛtīyā ca parāparā || 2 ||
pūrvacatuḥśatyāṃ yā nityā pūjā tava kathitā sā trividhā natu
kāmyā naimittikī vetyarthaḥ || 2 ||
tāḥ krameṇa lakṣayati -
prathamā'dvaitabhāvasthā sarvapracaragocarā |
dvitī'yā cakrapūjā ca sadā niṣpādyate mayā || 3 ||
evaṃ jñānamaye devi tṛtīyā svaprathāmayī |
uttamā sā parā jñeyā vidhānaṃ śṛṇu sāṃpratam || 4 ||
dvaitabhānasāmānyābhāve parā | advaitabhānasāmānyābhāve
tvaparā | dvaitavilayābhyāsadaśāyāṃ parāpareti pūjātrayalakṣaṇāni |
na vidyate dvaitaṃ yasminnetādṛśo bhāvo'ntaḥkaraṇavṛttiviśeṣastatra
tiṣṭhati viṣayī bhavati | prakarṣeṇa caranti viṣayābhimukhī bhavantīti
pracarāṇīndriyāṇi | teṣāṃ gocaro viṣayaḥ | sarvendriyajanyeṣu jñāneṣu
ye viṣayāsteṣu saccidānandāṃśasyānugatasya bhānaṃ
natvanugatayornāmarūpayoḥ | tadidamṛtaṃbharā tatra
prajñetiyogasūtraprasiddhaṃ jñānam | sā prathamā pūjā parānāmnī |
yatra yatra mano yāti bāhye vā'bhyantare priye |
tatra tatrākṣamārgeṇa caitanyaṃ vyajyate prabhoḥ ||
ityabhiyuktiṣu prasiddhā | yā pūrvatantre bhūgṛhādibindvantapūjā
varṇitā yā mayā pratyahaṃ kriyate sā dvitīyā | seyaṃ
parapūjādhikāriṇā'pi kāryetidyotanāyetthamuktam | jñānamaye
cidekasvabhāve brahmaṇi svasyā'tmanaḥ prathā'bhedena
prasphuraṇamubhayābhedābhyāsa iti yāvat |
sā tṛtīyā -
prakāśaikavane dhāmni vikalpānprasavādikān |
nikṣipāmyarcanadvārā vahnāviva ghṛtāhutīḥ ||
p. 305) ityādinā'bhiyuktairuktā | etāsu paraivottamā jñeyā | parāparā tu
madhyamā | aparā tvadhametyarthāduktaṃ bhavati | etāsāṃ
vidhānamitikartavyatāṃ ca saṃprati krameṇa śṛṇvityarthaḥ || 3 || 4 ||
tatra prathamopasthitāṃ parāṃ pūjāmāha tribhiḥ -
mahāpadmavanāntasthe vāgbhave gurupādukām |
āpyāyitajagadrūpāṃ paramāmṛtavarṣiṇīm || 5 ||
saṃcintya paramādvaitabhāvanāmadaghūrṇitaḥ | daharāntarasaṃsarpannādālokanatatparaḥ || 6 ||
vikalparūpasaṃjalpavimukho'ntarmukhaḥ sadā |
citkalollāsadalitasaṃkocastvatisundaraḥ || 7 ||
vyāpikāsanayormadhyabhāge sahasradalakamalameva
bahudalāvṛtatvānmahāpadmavanam | tadantasthaṃ
tatkarṇikāmadhyabhāgasthaṃ vāgbhavamekārastrikoṇamiti yāvt | tatra
gurupādukāṃ gurupādukāmantrapratipādyāṃ paraśivābhinnāṃ
svanāthātmikāmakulāmṛtakuṇḍalinīm | āpyāyitajagadrūpāṃ
śiśiranijaraśmiprasareṇā'pyāyitacarācarāṃ paramāmṛtavarṣiṇīṃ
nirantaranibiḍacidrasāsāravarṣiṇīṃ saṃcintya svābhinnāṃ vibhāvya
tādṛśyāḥ paramādvaitabhāvanāyā madenā'nandena ghūrṇitaḥ samo
bhūyāt | so'yaṃ gurupūjottaraṃ tatprasādasvīkārarūpaḥ | taduktamabhiyuktaiḥ -
svaprakāśaśivamūrtirekikā
tadvimarśatanurekikā tayoḥ | sāmarasyavapuriṣyate parā
pādukā paraśivātmano guroḥ ||
svaprakāśavapuṣā guruḥ śivo
yaḥ prasīdati padārthamastake |
tatprasādamiha tattvaśodhanaṃ
prāpya modamupayāti bhāvukaḥ | iti ||
prasādaṃ svīkṛtyā'ntaraṃ japaṃ kuryādityāha - dahareti |
daharaṃ hṛdayākaśaṃ
p. 306) tasyāntare madhye saṃsarpato nādasya
sarvamantraprakṛtibhūtasyānāhatadhvanerālokane śravaṇānusaṃdhāne
tatpara āsaktaḥ | ata eva vikalparūpo bahukoṭiko dvaitakavalito yaḥ saṃjalpo
vācikamānasānyataroccāraṇarūpo japastatra vimukhastasmātparāvṛttaḥ | sadā'ntarmukho'bahiḥprasṛtamanaskaḥ | uktaṃ ca pañcame paṭale -
saṃyatendriyasaṃcāraṃ proccarennādamāntaram |
eṣa eva japaḥ prokto natu bāhyajapo japaḥ || iti |
citkalāyā adyayāvatsaṃkucitatvena bhātāyā ullāsena
sarvataḥprasṛmaratvarūpāparicchinnatvavibhāvanena dalitaḥ saṃkocaḥ paricchidya bhānaṃ yasya saḥ | ata evātisundaraḥ paraṣūjājanyasundarībhāvātmakaphalānubhavitā sannityarthaḥ || 5 || 6 || 7
||
nādevo devamarcayet | śivo bhūtvā śivaṃ yajedityādivacanaiḥ parasyāḥ pūjāyā aparapūjāparāparapūje pratyaṅgatvaṃ manyamānaḥ parapūjāmanupasaṃharannevāparāṃ pūjāṃ parāṃ ca pūjāṃ
tantreṇā'ha -
indriyaprīṇanairdravyairvihitasvātmapūjanaḥ | nyāsānnirvartayeddehe ṣoḍhānyāsapuraḥsaram || 8 ||
indriyāṇāṃ prītijanakāni gandhādīni dravyāṇi tairātmarūpāyā
devatāyāḥ pūjanaṃ vidadhyāt | taduktamāmnāyarahasye -
indriyadvārasaṃgrāhyairgandhādyairātmadevatā |
svabhāvena samārādhyā jñātuḥ so'yaṃ mahāmakhaḥ || iti |
īdṛśātmapūjottaraṃ nyāsāndevatāsaṃghasya
svaśarīre'vasthāpanarūpāṃścatuścatvāriṃśatsaṃkhyānnirvartayedār
abhet | ātmapūjānyāsajālayoḥ pāṭhataḥ prāptasya paurvāparyasya
vakṣyamāṇakatipayapadārthānāṃ śrautakramānurodhenottarakālamātra
eva paryavasānaṃ na punaravyavahitottaratve | idaṃ ca prācāmanurodhena
vyākhyātam | vastutastu
sarvapracaragocaretyupakramasyaivendriyapraṇinairityupasaṃhārapūrvaka
ma
parapūjāṅgatvavidhānaṃ, tena gandhādibhiḥ pūjanamiti
parapūjāśarīrameva natvātmapūjā | tasyā
nyāsajālottarabhāvipātrāsādanottarakālikatvāt |
p. 307) tataśca śirasthitagurordaharasthanādavidyāyāḥ sarvāvasāyicitkalārūpadevyātmanaścādvaitabhānasamakālaṃ
sakalendriyairviṣayānbhuñjāna
stajjanyānandadhārāmātraviṣayakanirvikalpakajñānaikasāratayetaranikhil
aviṣayapramoṣeṇa kaṃcitkālamavasthānaṃ parā
pūjetyetāvadarthaparo'yaṃ granthasaṃdarbho yojyaḥ | tenedṛśaparapūjanāvyavadhānenaiva nyāsāḥ kartavyā iti dhyeyam || 8 ||
ṣoḍhānyāsaṃ lakṣayati -
gaṇeśaiḥ prathamo nyāso dvitīyastu grahairmataḥ | nakṣatraistu tṛtīyaḥ syādyoginībhiścaturthakaḥ || 9 ||
rāśibhiḥ pañcamo jñeyaḥ ṣaṣṭhaḥ pīṭhairnigadyate |
ṣoḍhānyāsastvayaṃ proktaḥ sarvatraivāparājitaḥ || 10 ||
gaṇeśa(śādi)nāmaghaṭita(nyāsāvānta)rāpūrvāṇi ṇāṃ)ṣaṭkam | tajjanyaṃ paramāpūrvam |
tādṛśaparamāpūrvajanakatvaṃ śakyatāvacchedakīkṛtya pravṛttaḥ ṣoḍhānyāsastatprakhyanyāyena karmanāmadheyam || 9 || 10 ||
ṣoḍhānyāsasya mahimānamāviṣkaroti -
evaṃ yo nyastagātrastu sa pūjyaḥ sarvayogibhiḥ | nāstyasya pūjyo lokeṣu pitṛmātṛmukho janaḥ || 11 ||
sa eva pūjyaḥ sarveṣāṃ sa svayaṃ parameśvaraḥ | ṣoḍhānyāsavihīnaṃ yaṃ praṇamedeṣa pārvati || 12 ||
so'cirānmṛtyumāpnoti narakaṃ ca prapadyate |
yaṃ praṇamedityasya krodhena praṇamedityartha iti
saubhāgyaratnākare sthitam | yuktaṃ caitat |
khaṃ ṣāyumagniṃ salilaṃ mahīṃ ca jyotīṃṣi sattvāni diśo drumādīn |
saritsamudrāṃśca hareḥ śarīraṃ yatkiṃca bhūtaṃ praṇamedananyaḥ ||
itiviṣṇubhāgavatoktarītyā devyananyasya sarvatra devībhāvanāyā
āvaśyakatvena sarvasyāpi namaskāryatvāt |
pratyutānamaskāryatvāvacchedikāyāḥ svāpekṣayā'pakṛṣṭatāyā
bhedavyāpyāyāḥ punaḥ punarvibhāvanenādvaitopāstivirodhāpatteḥ | vijātīyapratyayatiraskārābhāvāt |
p. 308) naca svāpekṣayotkṛṣṭatāyā namaskāryatāvacchedikāyā api
bhedavyāpyatvena sa doṣastulya eveti vācyam |
mithastulyānāmapyanyonyaguravo viprā ityādivacanaiḥ parasparaṃ
vidhānenānyāpakṛṣṭatāyā eva(vā)-namaskāryatāvacchedakatvāt | naca
svanamaskāranirāsāya svabhinnatvasyāpi tatra viśeṣaṇīyatvena
taddoṣatādavasthyaṃ śaṅkyam | svasminnapi brahmabhāvanayā tasmai
mahyaṃ namo nama ityādyabhiyuktavacanāccasvanamasyeṣṭatvāt | ananya
iti padena bhāgavate'pyasyārthasya jñāpitatvāt |
tasmādīdṛśopāsakakartṛkasakrodhapraṇāmamātreṇāpi dveṣṭuraniṣṭaṃ
bhavati kimutaśāpābhicārādinetyarthaḥ | tena
sarvapūjyatvasamarthane'sya tātparyam | evameva
śaktinyāsakartṛnamanīyāsphoṭanāvedakavākye'pyunneyam |
sugamamanyat || 11 || 12 ||
ṣoḍhānyāsaprakāraṃ ca kathayāmi tavānaghe || 13 ||
vighneśo vighnarājaśca vināyakaśivottamau |
vighnakṛdvighnahartā ca vighnarāḍgaṇanāyakaḥ || 14 ||
ekadanto dvidantaśca gajavaktro nirañjanaḥ | kapardabhṛddīrghamukhaḥ śaṅkukarṇo vṛṣadhvajaḥ || 15 ||
gaṇanātho gajendraśca śūrpakarṇastrilocanaḥ | lambodaro mahānādaścaturmūrtiḥ sadāśivaḥ || 16 ||
āmodo durmadaścaiva sumukhaśca pramodanaḥ | ekapādo dvijihvaśca śūro vīraśca ṣaṇmukhaḥ || 17 ||
varado vāmadevaśca vakratuṇḍo dvituṇḍakaḥ | senānīrgrāmaṇīrmatto vimatto mattavāhanaḥ || 18 ||
jaṭī muṇḍī tathā khaḍgī vareṇyo vṛṣaketanaḥ | bhakṣyapriyo gaṇeśaśca meghanādo gaṇeśvaraḥ || 19 ||
atra vighneśādīnyekapañcāśannāmāni | eteṣu tantrabhedena
kvacitkvacinnāmabhedā nāmaikadeśabhedāśca dṛśyante | yathā
trilocanasthāne'gninetra iti, dīrghamukhasthāne dīrghavaktra iti,
kapardabhṛtsthāne kapardavānityādi || 13 || 14 || 15 || 16 || 17 || 18 || 19 ||
p. 309) eteṣāṃ dhyānamāha -
taruṇāruṇasaṃkāśāngajavaktrāṃstrilocanān |
pāśāṅkuśavarābhītikarāñśaktisamanvitān || 20 ||
etāṃstu vinyaseddevi mātṛkāsthānavatpriye |
taruṇāruṇo madhyāhnādityaḥ | vāmordhvakaramārabhya
vāmādhaḥkaraparyantamāyudhāni | śaktisamanvitān | puṣṭyādibhiḥ śrūyādibhirvā tantrabhedena ṣaḍvidhalakṣaṇatayoktābhiḥ śaktibhiḥ sahitān | tatsāhityaṃ ca na dhyānamātreṇa, api tu tannāmnāṃ mantre'pi
yogaḥ | tatra kecidvighneśvarāya śriyai nama ityādivyastaprayogaṃ likhanti
|
pare tu vighneśvaraśrībhyāṃ nama iti dvaṃdvasamāsamāhuḥ | navyāstu
- bhavānīśaṃkarābhyāṃ lakṣmīnārāyaṇābhyāmityevaṃ
śaktināmnaḥ prāthamyenaiva bahuśaḥ prayogadarśanācchrīvighneśvarābhyāmityeva prayogo yukta ityāhuḥ | idaṃ tvatra vaktavyam, astu śaktināmnaḥ prāthamyam | vighneśvaraḥ śriyā yukto vighnarājastathā hriyetyādijñānārṇavavākye
gaṇeśatacchaktyoḥ pāṭhakramasyāvivakṣitatvāt | śāntyā yuktaḥ
śivottama ityasya viparītakramasyāpi darśanāt | paraṃ tu
sahayukte'pradhāna itisūtrānusāreṇa
śaktivācakapadottaratṛtīyābhistāsāmaprādhānyāvagamācchāntyā
yukta ityādāvapi viśeṣaṇaviśeṣyabhāvena gaṇeśasyaiva
prādhānyāvagamādgaṇeśaiḥ prathamo nyāsa iti prakṛtatantre'pi
gaṇeśānāmeva tṛtīyayā nirapekṣakaraṇatvokterubhayoḥ samaprādhānye
ca vighneśvarādipadottaramiva śrutyādipadottaramapi prathamāvibhaktereva
yuktatayā tṛtīyāvibhaktīnāṃ yuktasahitādipadānāṃ
cāvivakṣitārthakatvakalpanāpattyā dvayoḥ samaprādhānyāvedakadvaṃdvasamāso mānābhāvaparāhataḥ | yugmasya
tantreṇa nyāsavidhāne tu parasparasāhityabodhakadvaṃdvo yogyaḥ syāt |
yugmasyāpi krameṇa nyāse tu parasparasāhityaviśeṣaṇena bhinna eva
prayogaḥ | ata eva rudrayāmale mahāgaṇapatitarpaṇaprakaraṇe -
siddhyāmodādiyugmāni tarpayetkāmatastataḥ |
iti vidhāya mantroddhāraḥ sahitapadayukta eva kṛtaḥ -
praṇavaṃ pūrvamuccārya tato lakṣmīṃ samuccaret |
tato gaṇeśabījaṃ ca siddhyā ca sahitaṃ tataḥ ||
p. 310) āmodaṃ tarpayāmīti caturvāraṃ tathaiva tu |
āmodasahitāṃ siddhiṃ tarpayāmi kramāccatuḥ || ityādi |
prakṛte tu yugmasya tantreṇa krameṇa vā
devatātvābhāvācchrīsahitasyaiva gaṇeśasya
devatātvācchrīsahitavighneśāya nama ityādireva prayogo yukta iti dhyeyam
| mātṛkāsthānavat, yathāsaṃkhyamekaikamātṛkākṣaravattatsthānavacceti
nyāsakriyāviśeṣaṇam | tena matubayaṃ na vatiḥ | tataśca - aṃ
śrīyuktāya vighneśāya nama ityuktvā śirasi nyasedityādiḥ prayoga
ūhyaḥ || 20 ||
grahāṇāṃ nyāsamāha -
svaraistu sahitaṃ sūryaṃ hṛdayādhaḥ pravinyaset || 21 ||
bindusthāne sudhāsūtiṃ yādivarṇacatuṣṭayaiḥ | bhūputraṃ locanadvaṃdve kavargādhipatiṃ priye || 22 ||
hṛdayopari vinyaseccavargādhipatiṃ budham |
bṛhaspatiṃ kaṇṭhadeśe ṭavargādhipatiṃ priye || 23 ||
hṛdaye vinyasecchukraṃ tavargādhipatiṃ punaḥ | nābhau śanaiścaraṃ caiva pavargeśaṃ sureśvari || 24 ||
vaktre śādicaturvarṇaiḥ sahitaṃ rāhumeva ca |
kṣakārasahitaṃ ketuṃ pāyau deveśi vinyaset || 25 ||
svarairakārādyaiḥ ṣoḍaśabhiḥ | hṛdayādho hṛjjaṭharasaṃdhau |
hṛdaya eveti tantrāntare | bindusthāne | jñānārṇavānuguṇyāya
bhrūmadhya iti tadarthaḥ | lalāṭamadhya iti kecit | tanna |
tatrā'dhāraṃ ca hṛdbindusthānaṃ ca parikīrtitam |
itisvacchandatantroktavacane bindusthānapadasya
bhrūmadhyaparatvena
taireva vyākhyātatvāt | sudhāsūtiṃ candram | yādivarṇacatuṣṭayaiḥ, yaralavaiḥ sahitam | saṃkhyāyā avayave tayap | avayavābhiprāyeṇaiva
bahuvacanam | bhūputraṃ maṅgalam | kavargādhipatimiti tu
kavargasāhityadhvananāya | evamagre hṛdayopari kaṇṭhakūpādhaḥ | hṛdayādho budha iti tu tantrāntare | śādicaturvarṇaiḥ śaṣasahaiḥ | kṣakārasahitamiti,
p. 311) pāyau gude | tantrāntare tu lakārakṣakārābhyāṃ yoga uktaḥ | yadi
punastantrāntarānuguṇyāya prakṛtatantrasthaḥ kṣakāro
lakārasyāpyupalakṣaṇaparatvena vyākhyāyate tadā nakṣatranyāse
kṣakāreṇa tato binduvisargābhyāṃ ca revatītijñānārṇavavacane'pi
tulyanyāyena tantrāntarānuguṇyāya kṣakārasya
lakāropalakṣaṇaparatvāvaśyakatayā laṃ kṣaṃ aṃ aḥ revatyai nama iti
paddhatikārāṇāṃ lekho nirmūla iti sundarīmahodayoktiranādartavyā |
atra, aṃ śrāṃ0 sūryāya namaḥ, hṛdayādha ityādirītyā
prayogavidhirūhanīyaḥ || 21 || 22 || 23 || 24 || 25 ||
jñānārṇave sūryādīnāṃ rūpāṇi dhyeyatvenoktāni | tatra
sūryamaṅgalau raktau | candraśukrau śvetau | budhaḥ śyāmaḥ | guruḥ pītaḥ | śaniḥ kṛṣṇaḥ | rāhuketū dhūmravarṇāviti | evaṃ
vāmorunyastavāmakarā varapradakṣiṇakarā iti ca | tantrāntare tu
reṇukā'mṛtā dhātrī śaṅkhinī śāṃkarī jñānā śaktiḥ kṛṣṇā dhūmrā ceti śaktibhirvarābhayakarābhiḥ sāhityamuktam |
jñānārṇave'pi kvaciddṛśyate | tadyathā ? -
raktaṃ śvetaṃ tathā raktaṃ śyāmaṃ pītaṃ ca pāṇḍuram |
kṛṣṇaṃ dhūmraṃ dhūmradhūmraṃ bhāvayedravipūrvakān || 26 ||
kāmarūpadharāndevi divyāmbaravibhūṣaṇān |
vāmorunyastahastāṃśca dakṣahastavarapradān || 27 ||
dhūmradhūmramatiśayena dhūmramityarthaḥ | spaṣṭamanyat || 26 || 27 ||
nakṣatranyāsamāha -
lalāṭe dakṣanetre ca vāme karṇadvaye punaḥ | puṭayornāsikāyāśca kaṇṭhe skandhadvaye punaḥ || 28 ||
paścātkūrparayugme ca maṇibandhadvaye tathā |
hastayornābhideśe ca kaṭibandhe tataḥ param || 29 ||
ūruyugme tathā jānvorjaṅghayośca padadvaye |
netrayorityanuktvā dakṣanetre vāma iti vibhajyoktiḥ kramaniyamārthā
| tena karṇadvayādipadadvayānteṣu prathamaṃ dakṣaḥ paścādvāmaḥ iti jñeyam | paścāditi pṛṣṭha ityarthaḥ | kaṭibandha iti yathaikasya hastasyaika
eva maṇibandho na tasya dakṣavāmabhedena
p. 312) dvaividhyaṃ tathā kaṭibandho'pyeka evetyāśayenaikavacanam |
prāñcastvekatvamavivakṣitaṃ kaṭibandhadvaya ityevārthaḥ | anyathā
saptaviṃśatisaṃkhyānupapattirityarthaḥ | taccintyam | pratyuta
kaṭidvaividhye'ṣṭāviṃśatisaṃkhyāpatteḥ | naca paścātkūrparayugma
ityatra kūrparapaścādbhāvayorityarthasya tadabhipretatvasvīkāreṇa na
saṃkhyāvirodha iti vācyam | hastamadhyasthapurobhāgaḥ saṃdhipadavācyaḥ | paścādbhāga eva hi kūrparapadavācya iti prasiddhyā
paścātpadasya vyāvartyābhāvāt | ata eva bahirmātṛkānyāse
doḥsaṃdhiṣvityeva vyavahāraḥ | vakṣyamāṇaṣoḍaśāracakranyāse ca
kūrparamityeva vyavahāro na tatra viśeṣaṇāntarāpekṣā |
tantrāntarāvirodhāyedṛśyeva kliṣṭā vyākhyā'śrayaṇīyeti cet | astu || 28
|| 29 ||
athātrākṣarāṇāṃ vibhajya yojanāmāha -
yugmamekaṃ trayaṃ vedā ekamekaṃ dvayaṃ tataḥ || 30 ||
ekaṃ yugmaṃ yugmamekaṃ yugmaṃ yugmaṃ yugaṃ kramāt |
ekaṃ yugmaṃ trayaṃ caikaṃ trayamekaikamekakam || 31 ||
yugmamekaṃ yugaṃ trīṇi yugmaṃ binduvisargayuk |
nakṣatrāṇāṃ kramādvarṇanirṇayaḥ kathitaḥ priye || 32 ||
mātṛkākramātsvarānte vidyamānāvapi binduvisargau tata unmūlya
kṣakārānte saṃyojya teṣāṃ prāthamikaṃ yugmam aṃ āṃ, ityaśvinyā
ādau paṭhanīyaṃ tata ekam iṃ bharaṇyāḥ, trayam īṃ uṃ ūṃ kṛttikāyā ityādi yojanīyam | yugmabinduvisargairlaṃ kṣaṃ aṃ aḥ, iti caturbhiryuktā
revatītyarthaḥ | ekādaśasvekaikākṣarasya yoga | daśasu
dgayordvayorakṣarayoḥ | caturṣu trayāṇāṃ trayāṇāmakṣarāṇāṃ
nakṣatradvaye catuścaturṇāmiti vivekaḥ | jñānārṇave tu
bharaṇīkṛttikayordve dve akṣare ukte iti viśeṣaḥ | revatyāṃ
kṣakāroktirlakāropalakṣaṇamiti tūktameva | idaṃ ca sārdhaṃ
ślokadvayaṃ kvacitpustakeṣu na dṛśyate || 30 || 31 || 32 ||
atha nakṣatrāṇāṃ dhyānamāha -
jvalatkālānalaprakhyā varadābhayapāṇayaḥ | natipāṇyo'śvinīpūrvāḥ sarvābharaṇabhūṣitāḥ || 33 ||
p. 313) etāstu vinyaseddevi sthāneṣveṣu surarcite |
varābhayanatipāṇya ityanena caturbhujatoktā | kṛdikāradaktina iti
ṅīṣ aṃ āṃ aśvinyai nama ityādiḥ prayogaḥ || 33 ||
atha yoginīnyāsamāha -
viśuddhau hṛdaye nābhau svādhiṣṭhāne ca mūlake || 34 ||
ājñāyāṃ dhātunāthāśca nyastavyā ḍādidevatāḥ | amṛtādiyutāḥ samyagdhyātavyāśca sureśvari || 35 ||
viśuddhau kaṇṭhe | mūlaṃ ca kaṃ ca tayoḥ samāhāro mūlakam |
prāṇyaṅgatvādekavadbhāvaḥ | mūladhāre brahmarandhre cetyarthaḥ | ājñāyāṃ bhrūmadhye | dhātūnāṃ
tvagasṛṅmāṃsamedosthimajjaśukrāṇāṃ nāthāḥ svāminyaḥ | ḍādidevatā ḍākinīrākiṇīlākinīkākinīsākinīhākinīyākinyaḥ sapta |
amṛtādītyādipadenā'karṣiṇyādiparigrahaḥ | tābhiryutā nyastavyāḥ pradhānadevatāṃ ḍākinyādikāṃ madhye karṇikaṃ vinyasya
taddaleṣvamṛtādīrnyasedityarthaḥ | dhyātavyāḥ | tanttrāntaroktarītyeti
śeṣaḥ | yadyapi prakṛtatantre rudrayāmalatantre tu karma proktamiti pūrvatra
kathanāda sminnarthe'pi tatratyaiva rītiranusartuṃ yuktā tathā'pi
kāmyacakrārcanakāmyahomādiṣu bahuṣu jñānārṇavasaṃvādasyaiva
darśanānmahājñānārṇave dṛṣṭaḥ śaṅkā tatra na pārvatītyādau
tatsaṃmaterapi nirdeśāttaduktarītyaiva yoginīrvinyasya tatrānuktā
apyamṛtādikā viśiṣyeha kathitatvādvinyasediti bhāvaḥ | tatra
ḍākinīmantroddhāro yathā jñānārṇave -
ḍāṃḍīṃbījadvayaṃ coktvā ḍamalā varayāḥ priye |
vāmakarṇendunādāḍhyā ḍākinyai nama ityapi ||
hrīṃ śrīṃ svarānte vaktavyaṃ mānte rakṣapadadvayam |
tvagātmane kaṇṭhadeśe viśuddhau vinyasetpriye || iti |
asyārthaḥ - ḍamalavarayā iti kūṭam | vāmakarṇaḥ ṣaṣṭhaḥ svaraḥ | induranusvāraḥ | svarānte ṣoḍaśa svarānudvacārya mā,
ityasmacchabdadvitīyaikavacanam |
p. 314) tadante rakṣetipadaṃ dviruccaret | tvagātmane, iticaturthībalānnama
itipadaṃ sarvanyāsasādhāraṇamākṣipyate | tathā ca
ḍāṃḍīḍamalavarayūṃ ḍākinyai namo nhīṃ śrīṃ aṃ āṃ māṃ
rakṣa rakṣa tvagātmane nama iti mantraḥ sidhyati | anena mantreṇa
kaṇṭhasthaṣoḍaśadalakarṇikāyāṃ ḍākinīṃ vinyasya
taddaleṣvantarmātṛkānyāsavadamṛtādiṣoḍaśadevatā ekaikasvarayutā
nyaset | tasyā dhyānaṃ yathā sahṛsranāmasu-
viśuddhicakranilayā raktavarṇā trilocanā |
khaṭvāṅgādipraharaṇā vadanaikasamanvitā |
pāyasānnapriyā tvaksthā paśulokabhayaṃkarī ||
amṛtādimahāśaktisaṃvṛtā ḍākinīśrarī |
amṛtā, ākarṣiṇī, indrāṇī, īśānī, umā, ūrdhvakeśī, ṛddhidā,
ṛkārā, ḷkārā, ḹkārā, ekapadā, aiśvaryātmikā, oṃkārī, auṣadhī,
ambikā, akṣarā | etā amṛtādyāḥ | kecittu svarāntaṃ yathāpūrvaṃ
paṭhitvā tvagātmānaṃ māṃ rakṣa rakṣa nama iti mantraṃ paṭhantastatra
pramāṇaṃ svagurusaṃketa evetyāhuḥ | atraiva mantra ādimaḍakāratraye
ḍākinīḍakāre ceti rephacatuṣṭayaṃ svarasthāne kakārādiṭhakārāntā
varṇāḥ, tvakpadasthāne'sṛkpadaṃ cedrākiṇīmantraḥ | lakāracatuṣṭayaṃ
ḍādiphāntā māṃsapadaṃ cellākinyāḥ | kacatuṣkaṃ bādilāntā medaḥ padaṃ cetkākinyāḥ sacatuṣkaṃ vaṣaśasā asthipadaṃ cetsākinyāḥ | etā
anāhatamāṇipūrasvādhiṣṭānamūlādhāreṣu nyastavyāḥ | hacatuṣṭayaṃ hakṣau majjapadaṃ ceddhākinyāḥ | iyaṃ ca bhrūmadhye
yakāracatuṣkaṃ pañcāśadvarṇāḥ śukrapadaṃ cedyākinyāḥ | eṣā brahmarandhre nyastavyā | āsāṃ dhātunāthānāṃ tatra
tatraivāvasthānāt | ata eva mūle mūlaka iti va kramo na vivakṣitaḥ | kālarātryādidevatāḥ svachandāditantroktāḥ prācāṃ ṭīkāto grāhyāḥ | rākiṇyādīnāṃ dhyānāni sahasranāmasu vidyamānāni
tadbhāṣye'smābhirvṛtāni | yattu navyā majjadevatā hākinī brahmarandhre
nyastavyā na bhrūmadhye | śukradevatāyā yākinyā nyāse pramāṇameva
nāsti | ata eva subhagārcāratnādiṣu tadanuktirityāhuḥ | taccintyam |
makṛtatantra ājñāyāmiti - padasya nirviṣayatvāpatteḥ | yattu
jñānārṇave vacanam -
p. 315) hakṣavarṇasthitāṃ tadgaddhākinīṃ vinyasetkramāt |
brahmarandhre maheśāni nyāso'yaṃ yoginīyutaḥ ||
iti, tatra hākinīmantrakalpanāyā iva sthānakalpanāyā api
tadvaditipadenaiva lābhāt | tathā ḍākinyādipañcakasya
svasvamantraghaṭakākṣarādhāracakreṣu nyāsastadvadeva
hākinīmantraghaṭakahakārakṣakārādhāradvidalacakre nyāsa iti tadarthāt |
tantrāntare smṛtasyā'jñāyāmityetatpadasyānurodhena tathaiva
kalpanāyā yuktatvāt | naca brahmarandhrapadasyaiva
tantrāntaravaśādājñācakraparatvena vyākhyā'stviti vācyam |
sāmānyasyaiva viśeṣeṇopasaṃhārādviśeṣasya viśeṣāntaraparatve
vinigamanāviraheṇa vaiparītyasyāpyāpatteḥ | tataśca brahmarandhra
itipadasyānanvayāpattyā tadākāṅkṣayā
tadvatkramādvinyaseditipadatrayānuvṛttyā yākinīṃ pūrvoktavarṇānāṃ
samastānāṃ krameṇa yuktāṃ tadvadeva mantrasahitāṃ brahmarandhre
vinyasedityartho varṇanīyaḥ | atra ca sarvato viśuddhicakranilayetyādīni
yākinyambāsvarūpiṇītyantāni lalitānāmānyeva tātparyagrāhakāṇi | nanveteṣu nāmasu saptānāṃ yoginīnāṃ sākṣarasthānāvaraṇānāṃ
kathanamātreṇa nyāsavidherabhāvātkathaṃ tadanurodhena
nyāsavidheranyathānayanamiti cet | tulyo'yaṃ paryanuyogastavāpi |
vakṣyamāṇaikapañcāśatpīṭhanyāse prāṇeśvarī prāṇadātrī
pañcāśatpīṭharūpiṇīti lalitānāmasu pāṭhabalādekasya pīṭhasya
lopitatvāt | śiro vā etadyajñasya yadāgneyo hṛdayamupāṃśuyājaḥ pādāvagnīṣomīya itya(tra)vidhivākyasya
pradhānatrayapāṭhamātreṇopāṃśuyājasya prādhānyanirṇayadarśanena
svasvādhiṣṭhitacakranyasanīyaḍākinyādiprāyapāṭhabalādeva hākinyā
bhrūmadhye nyāso yākinyā brahmarandhra iti nirṇetuṃ yuktatvācca |
yatprāye paṭhitaṃ yacca tattādṛgavagamyate || iti nyāyāt |
ata eva prakṛtatantre mūlaka ityatra kakāro brahmarandhraparatvena
vyākhyeyo na prācīnairiva svārthakapratyayābhiprāyeṇa | naceyaṃ
vyākhyā kliṣṭeti mantavyam | uttaratra rāśinyāse bāhumūlaka itipada
īdṛśyā eva vyākhyāyāḥ sarvasaṃmatatvena kḷptatayā
nātha(bādha)kābhāvāt | mahāṣoḍhānyāsāntargatabhuvananyāse
p. 316) ḍākinyādīnāṃ saptānāṃ nyāsasya kḷptatayā prakṛte
ḍādidevatā ityādipadena sarvāsāṃ tāsāmupasthityanusāreṇā'patataḥ kleśasya soḍhavyatvācca | nacaivaṃ sati kaulikārthaprakaraṇe
tvagādidhātunāthābhirḍākinyādibhirapyasāvityatrāpi saptānāmeva |
grahaṇāpattiriti vācyam | śāktaiḥ ṣaḍbhirathākṣarairityādijñāpakena
tatra tathātve'pi prakṛte tantrāntaroktasaptayoginīnyāsānurodhenaivameva
vyākhyātuṃ yuktatvāt | etena bahūnāṃ paddhatikārāṇāmekavākyatā
saṃpadyata iti tadvirodhātsubhagārcāratnoktireva nā'dartavyeti dik || 34 || 35
||
atha rāśinyāsamāha -
pāde liṅge ca kukṣau ca hṛdaye bāhumūlake |
dakṣiṇaṃ pādamārabhya vāmapādāvasānakam || 36 ||
meṣādirāśayo varṇairnyastavyāḥ saha pārvati |
bāhumūlaṃ kaṃ ca tayoḥ samāhārastasminkakṣe mūrdhni
cetyarthaḥ | imānyeva pādādimūrdhāntāni ṣaṭsthānāni vaiparītyenāpi
yojyānītyāha-dakṣiṇamiti | meṣādītyādipadena vṛṣabhādiparigrahaḥ | varṇairiti rūpaviśeṣairupalakṣitā ityarthaḥ | raktaśvetaharitpāṇḍucitrakṛṣṇapiśaṅgapiṅgalavabhrukirmīrakṛṣṇadhū
mranibhānkrameṇa dhyātveti yāvat | akṣaraiḥ sahitā ityartha iti kecit || 36 ||
atha tatra yojanīyāni mātṛkākṣarāṇi krameṇā'ha -
catuṣkaṃ tritayaṃ trīṇi dvitayaṃ dvitayaṃ dvayam || 37 ||
pañcakaṃ pañcakaṃ pañca pañcakaṃ pañcakaṃ tataḥ | catvāri merurbhīne syuḥ kanyāyā pañca śādayaḥ || 38 ||
karkasiṃhayordve dve akṣare | vṛṣabhamithunayostrīṇi trīṇyakṣarāṇi | meṣe catvāri | anyeṣu saptasu tu rāśiṣu pañca pañca |
teṣveva kanyāyā tu dvayamadhikaṃ binduvisargau śādayaścetyarthaḥ | meruḥ kṣakāraḥ | kṣakārādhikāre varṇānto merureva ceti kośāt |
jñānārṇave tu vṛṣabhe dve akṣare mithune catvāri kanyāyāṃ lakāro
nāstīti viśeṣaḥ | aṃ āṃ iṃ īṃ meṣāya nama ityādiḥ prayogaḥ | ayaṃ
sārdhaśloko nakṣatrīyaṃ sārdhaślokadvayaṃ ca
śāstrārambhaślokavyākhyāvasara eva vyākhyātamasmābhiḥ || 37 || 38 ||
p. 317) athāṣṭabhiḥ ślokaiḥ pīṭhanyāsamāha -
pīṭhāṃstu vinyaseddevi mātṛkāsthānake priye |
teṣāṃ nāmāni kathyante śṛṇuṣvāvahitā priye || 39 ||
kāmarūpaṃ vārāṇasī nepālaṃ pauṇḍravardhanaḥ | purasthiraṃ kānyakubjaṃ pūrṇaśailaṃ tathā'rbudam || 40 ||
āmrātakeśvaraikāmraṃ trisrotaḥ kāmakoṭakam |
kailāsaṃ bhṛgunagaraṃ kedāraṃ candrapuṣkaram || 41 ||
śrīpīṭhamoṃkārapīṭhaṃ jālandhraṃ mālavaṃ tathā |
kulāntakaṃ devikoṭaṃ gokarṇaṃ māruteśvaram || 42 ||
aṭṭahāsaṃ ca virajaṃ rājagehaṃ mahāpatham |
kolāpuramelāpuraṃ kāleśaśca jayantikā || 43 ||
ujjayinyapi citrā ca kṣīrakaṃ hastināpuram |
uḍḍīśaśca prayāgākhyaḥ ṣaṣṭhī māyāpurī tathā || 44 ||
jaleśo malayaḥ śailo merurgirivarastathā |
mahendro vāmanaścaiva hiraṇyapurameva ca || 45 ||
mahālakṣmīpuroḍyānaṃ chāyāchatramataḥ param |
ete pīṭhāḥ samuddiṣṭā mātṛkārūpakāḥ sthitā || 46 ||
mātṛkāsthānaka ityupakrameṇa mātṛkārūpakā ityupasaṃhāreṇa
ca pīṭhānāmekapañcāśatsaṃkhyatā sūcitā ||
bahirmātṛkānyāsasthānānāṃ tāvatsaṃkhyatvāt | ata eva
spaṣṭataramuktaṃ brahmāṇḍapurāṇe tataḥ pañcāśadekaṃ ca
pīṭhānāṃ vinyasetkramādityārabhya lipikramasamāyuktālli/pisthāneṣu
vinyasedityantam | tatprakāraścetyam - āmrātakeśvaraikāmramityatra
samāhāradvaṃdvasvīkārātpīṭhadvayam eva
mahālakṣmīpuroḍyānamityatrāpi | malayaḥ śailo merurgirivara ityatra
śailagirivaraśabdau na malayameruviśeṣaṇam | api tu prārthakyena
pīṭhadvayapratipādakau | tatra nirupapadaśailanāmakaḥ pīṭho
dakṣiṇāpathe śrīśaila iti prasiddhaḥ | girivaranāmakastu pratīcyāṃ
saurāṣṭradeśe girinātha iti prasiddhaḥ | yattu jñānārṇave
pañcāśatpīṭhasaṃcayānityupakrame
p. 318) pañcāśatpīṭhavinyāsaṃ mātṛkāyāḥ sthale
nyasedityupasaṃhāre ca vacanaṃ tatra
pañcāśacchabdo'pyekapañcāśatparaḥ | sāmīpyasaṃbandhena
lakṣaṇāsaṃbhavāt | bahirmātṛkānyāsadhyānaśloke
pañcāśadvarṇarūpāḍhyāmitijñānārṇavīye
pañcāśallipibhirvibhaktamukhadorityādau
pañcāśadvarṇabhedairvihitavadanadorityādau ca tathā lakṣaṇāyā dṛṣṭatvāt | ata eva nityānandavapurnirantaragalatpañcāśadvarṇaiḥ kramāditiśāradātilakaprathamaśloke
pañcāśatpadamekapañcāśatparaṃ saṃkhyāyā naikaṭyāditi ṭīkākṛto
vyācakṣate | tataśca malayaśca mahāpīṭhaḥ śrīśailo meruko
giriritijñānārṇavavacane'pi meruparvata ityanuktisvārasyādgiripadasyaiva
prayogānuguṇyāya kapratyayaprayogācca giririti bhinnameva vyākhyeyam |
subhagārcāratnādipaddhatiṣu tathaiva | laṃbherugiripīṭhāyeti prayogaṃ
vadanto navyāḥ sāhase pravṛttā vā bhrāntā veditavyāḥ | kecittu
kāleśvaraṃ mahāpīṭhaṃ praṇavaṃ ca jayāntiketi jñānārṇavaṃ
paṭhantaḥ praṇavākhyapīṭhena sahaikapañcāśattvamāhuḥ | anye tu
praṇavapadaṃ parityajya mahāpīṭhapadameva dviruccārayanti | etena
pañcāśadeva pīṭhā iti niścitya (kṣakārasya) lakārasyaiva vā parityāga
iti paratanaṃ (sparaṃ) vivadamānā api parāstā veditavyāḥ | ye tu navyā
jñānārṇave mātṛkāyāḥ sthale
nyasedityevoktergrahanyāsakāmaratinyāsayormātṛkārṇairnyaseddevītivadv
arṇasāhityasyākathanādvarṇayogo'pi yāvadvacanadarśanaṃ lupyata
itipakṣāntaramāhuste lipikramasamāyuktānitibrahmāṇḍapurāṇīyaṃ
vacanaṃ svayaṃ vilikhyāpi kathaṃ vyāsmārṣurityāścaryamiti dik | aṃ
kāmarūpāya nama ityādiḥ payogaḥ | kāmarūpapīṭhāyeti
pīṭhapadaśiraskānyeva nāmāni bahava aikakaṇṭhyena likhanti
te'śvinīnakṣatrāya meṣarāśaya ityādi kuto nollikhantīti vaiṣamye bījaṃ
praṣṭavyāḥ || 39 || 40 || 41 || 42 || 43 || 44 || 45 || 46 ||
ṣoḍhānyāsopasaṃhāpūrvakaṃ cakranyāsaṃ vidhatte -
evaṃ ṣoḍhāṃ purā kṛtvā śrīcakranyāsamācaret |
ṣoḍhāśabdastatprakhyanyāyena karmanāmadheyamityuktam | ata eva
ṣaṭprakārārthakatvābhāvenāvyayasaṃjñāviraheṇa
ṣoḍhāmitidvitīyaikavacanasya lopābhāvaḥ |
p. 319) ārṣo vā saḥ | pāṭhenaiva paurvāparyasya siddhāvapi
kṛtvetitvāśrutistu pūjākāle
vihitayoścakreśvarīnyāsayoravyavadhāyakatvalābhārthā |
anyathā'ṇimādinyāsasyāpi pūjākāla eva vidhāsyamānatayā
pauvāparye vinigamanāviraheṇa pākṣikasya
cakreśvarīnyāsadvayānantaryasyāpyāpatteḥ | cakranyāsaśabdo'pi
vakṣyamāṇāvāntaranyāsanavakasamūhavācakaḥ | sa ca yadyapi
aṇimādinyāsamūladevyādinyāsabhedena saṃhṛtisṛṣṭirūpo dviprakāro
vakṣyate tathā'pi pūjākramānuguṇyāccakranyāsaṃ śṛṇviti
pratijñāyāṇimādereva kathanādi(dā)dya eka eva cakranyāsaḥ | anyastvasyaivā'vṛttiravāntaranyāsanavakasya vyutkramarūpaguṇaviśiṣṭā | nacaivaṃ sati guṇādubhayoḥ karmaṇorbhedāpattiḥ | cakranyāsavidhābubhayorapi
karmaṇoranāmnānenānyatarasyāṣyutpattiśiṣṭatvābhāvāt | nāpi
saṃjñayā bhedaḥ | mūladevyādikāṇimādikapadayordārbhāyaṇapadavadyaugikatvāt |
nāpyevaṃ caturvidho nyāsaḥ kartavyo vīravandita iti
vakṣyamāṇavacanopāttasaṃkhyayā bhedaḥ | tasyā
utpadyamānakarmasāmānādhikaraṇyābhāvenaikādaśa
prayājānityādāviva bhedakatvābhāvāt |
śabdāntarābhyāsaprakaraṇāntarāṇi tvanāśaṅkyānyeva | ata eva
mūladevyādikaṃ nyāsamaṇimāntaṃ punarnyasediti
dvitīyavāranyāsārambhe punaḥśabda upapadyate | tasya svarasata
āvṛttibodhakatvāt | evaṃ tantrāntare vidhīyamānaḥ sthiticakranyāso'pi na
karmāntaram | ata eva ṣoḍhācakre nyasyānyasya veti kalpasūtre
dvivacanamupapadyate | karmāntaratve bahuvacanāpatteḥ | tasmādeka eva
cakranyāso dvirāvartata ityāśayena prakṛtavidhāvekavacanamupāttam |
mahātripurasundaryāścakranyāsaṃ śṛṇu priye || 47 ||
yanna kasyacidākhyātaṃ tamuśuddhikaraṃ param |
anyasyākathitamapi priyatvāttubhyaṃ kathayāmīti dhvanayituṃ priya
iti saṃbuddhiḥ parikarāṅkurālaṃkārārthā || 47 ||
tatra trailokyamohanacakranyāsasya trīnavayavānkrameṇā'ha -
caturasrādyarephāyai nama ityādito nyaset || 48 ||
dakṣāṃsapṛṣṭhapāṇyagrasphikkapādāṅgulīṣvatha |
vāmāṅghnyaṅguliṣu sphikke pāṇyagre cāṃsapṛṣṭhake || 49 ||
p. 320) sacūlīmūlapṛṣṭheṣu vyāpakatvena sundari |
aṃsasya bhujamūlasya pṛṣṭhaṃ paścādbhāga ekaṃ sthānam |
prāṇeragrāṇyaṅgulyaḥ | sphikkamurusaṃdhiḥ | eteṣāṃ
samāhāradvaṃdvastatsahitāḥ pādāṅgulya iti madhyamapadalopī
samāsastato dakṣapadena karmadhārayaḥ | tenemāni catvāri
dakṣiṇasthānāni | etānyeva vyutkrameṇa catvāri vāmasthānānyāha -
vāmeti | vāmapadasya samastasyāpyanyeṣvārthiko'nvayaḥ | cūlīmūlaṃ
śikhotpattisthānam | pṛṣṭhaṃ śarīrapaścādbhāgaḥ | śīrṣasyaiva
purobhāgapaścādbhāgāvityartha iti kecit | tābhyāṃ sahiteṣu
pūrvasthāneṣu vyāpakaṃ yathā bhavati tathā'ñjalinā nyasedityanvayaḥ | evaṃ vakṣyamāṇāścakranyāsayorvyāpakanyāsāḥ sarve'pi
tatsthānavyāptimanta eva kartavyāḥ || 48 || 49 ||
atraiva sthānadaśakeṣvaṇimādyā daśa nyaset || 50 ||
siddhīstadantaśca tanuvyāpakatvena sundari |
caturasramadhyarekhāyai nama ityapi vallabhe || 51 ||
vinyasya tasyāḥ sthāneṣu brahmāṇyādyāstathā'ṣṭasu |
pādāṅguṣṭhadvaye pārśve mūrdhanyapārśvake || 52 ||
vāmadakṣiṇajānvośca bahiraṃsadvaye tathā |
daśakeṣviti svārthe kaḥ | aṇimādyā ityādyapadena
laghimādinavakasya pūrvacatuḥśatyāmuktasya parigrahaḥ | tadantaḥ, dakṣāṃsapṛṣṭhādibhya īṣatpūrvabhāgeṣu madhyarekhāmantreṇa
vyāpakanyāsaṃ vidhāya tasyā madhyarekhāyā aṣṭasusthāneṣu
brāhmyādyā aṣṭau nyastavyāḥ | tatra pādāṅguṣṭhadvayaṃ militvaikaṃ
sthānam | aṃsadvaya iti tu dve sthāne saṃpradāyāt |
dikcatuṣṭayavidikcatuṣṭayayorānuguṇyācca | pādāṅguṣṭhadvaye caiva
dakṣapārśve ca mastaka ityārabhya dakṣajānuni dakṣāṃse vāmāṃse ca
nyasetkramāmādityantāttantrāntarācca | anyapārśvake vāmapārśve |
jānvorityārṣaṃ puṃliṅgam | bahiriti tu
kākākṣinyāyenobhayatrāpyanvetavyam | nyastavyā
ityuttaraślokasthasyāpakarṣaḥ | caturasramadhyarekhāyā
ityatraikasyākṣarasyā'dhikye'pi na cchandobhaṅga iti vṛttacandrodaye
pratipāditamasmābhiḥ || 50 || 51 || 52 ||
nyastavyāścatusrāntyarekhāyai nama ityapi || 53 ||
p. 321) vinyasedvyāpakatvena pūrvoktāntaśca vigrahe |
tasyāḥ sthāneṣu daśasu mudrāṇāṃ daśakaṃ nyaset || 54 ||
brahmāṇyādyaṣṭasthānāntastāsāmaṣṭau nyasedatha |
śiṣṭe dve dvādaśānte ca pādāṅguṣṭhe ca vinyaset || 55 ||
vigrahe dehe | pūrvoktānāṃ
pādāṅguṣṭhadvayādīnāmantaravacchedenāntyarekhāyā mantreṇa
vyāpakaṃ vinyaset | atha tasyā rekhāyā daśasu sthāneṣu daśamudrā
nyaset | aṣṭasūktasthāneṣu daśānāṃ nyāsaḥ kathamityāśaṅkya
samādhatte - brahmāṇyādīti | aṣṭasu sthāneṣvaṣṭau nyaset |
avaśiṣṭadvayaṃ dvādaśānte pādāṅguṣṭhadvaye ca nyasedī
vākyacatuṣṭaye nyaseditikriyāpadacatuṣṭayasyānvayaḥ | nyastavyā iti
kriyā tu pūrvatrāpakraṣṭavyetyuktam | prāñcastu -
madhyarekhānyāsabidhisthaṃ brahmāṇyādyā itipadaṃ dvitīyāntamiti
śrāmyantastatratyena vinyasyetipadenaivānvayaṃ prāpayyātratyanyastavyā
iti padaṃ nyāsayogyārthakatvena nyāsārhadevatā vyāpakatvena vinyasediti
vyācakṣate | tanna | māntravarṇikyā rekhāyā eva rekhānyāse devatātvena
bahuvacanavirodhāpatteḥ | aṅgulavistṛtasya lalāṭasyordhvapradeśo
dvādaśāntapadenocyate | tatra dvādaśakalātmakasūryabimbasya sattvāt |
ṣoḍaśāntamiti khyātaṃ sahasrārendumaṇḍalam |
tadadhaḥsthānake sūryabimbaṃ dvādaśaśaktikam ||
dvādaśāntaṃ smṛtaṃ bindorūrdhvaṃ sārdhāṅgulātmakam ||
ityukteḥ |
pādāṅguṣṭhapadaṃ
vinigamanāvirahātpūrvopasthitatvāccāṅguṣṭhadvayaparam || 53 || 54 || 55 ||
evaṃ trailokyamohanacakranyāsamuktvā
sarvāśāparipūrakacakranyāsamāha -
tadantaḥ ṣoḍaśadalapadmāya nama ityapi |
vinyasya taddale kāmākarṣiṇyādyāśca vinyaset || 6 ||
dalāni dakṣiṇaśrotrapṛṣṭhamaṃsaṃ ca kūrparam |
karapṛṣṭhaṃ corujānugulphapādatalaṃ tathā || 57 ||
p. 322) vāmapādatalādyevametadapyaṣṭakaṃ matam |
tasyāścaturasrāntyarekhāyā antarmadhye | taddale ṣoḍaśadaleṣu |
jātāvekavacanam | kāmākarṣiṇyādyā anaṅgakusumādyā
vakṣyamāṇā api devatāḥ prathamapaṭaloktāḥ | dakṣiṇapadaṃ śrotrasya
pṛṣṭhamārabhya pādatalānteṣvaṣṭasvanveti | vāmapādatalādītyādinā
vāmagulphādivābhaśrotrapṛṣṭhāntānāṃ vyutkrameṇa parigrahaḥ || 56 ||
57 ||
sarvasaṃkṣobhaṇacakranyāsamāha -
tadantare cāṣṭadalapadmāya nama ityapi || 58 ||
vinyasya taddaleṣveṣu dakṣaśaṅkhe ca jatruṇi | ūrvantargulphagulphorujatruśaṅkhe ca vāmataḥ || 59 ||
anaṅgakusumādyāstu śaktīraṣṭau pravinyaset |
śaṅkho lalāṭāsthi | jatru bāhumūlasaṃdhiḥ | gulphaḥ pādagranthiḥ | sugamamanyat || 58 | 59 ||
sarvasaubhāgyadāyakacakranyāsamāha -
tadantaścaturdaśāracakrāya nama ityapi || 60 ||
vinyasya tasya koṇeṣu nyasecchaktīścaturdaśa |
sarvasaṃkṣobhikādyāsu tasya koṇāni vacmyaham || 61 ||
lalāṭe dakṣabhāge ca dakṣagaṇḍāṃsamadhyataḥ | pārśvāntarūrujaṅghāntarvāmajaṅghādi pārvati || 62 ||
vāmorvantarvāmapārśve vāmāṃse vāmagaṇḍake |
lalāṭavāmabhāge ca tathā vai pṛṣṭha ityapi || 63 ||
lalāṭaṃ bhālamadhyabhāgaḥ | idaṃ ca bhinnaṃ sthānam |
asamastatvena nirdeśāt | tato dakṣabhāgastasyaiva prakṛtatvāt | idaṃ ca
dvitīyaṃ sthānam | tato dakṣa gaṇḍāṃsapārśvorujaṅghāpañcakasya
madhyabhāgāḥ pañceti sapta sthānāni | imānyeva vāmāni | vyutkrameṇa
pañceti dvādaśa | lalāṭavāmabhāga ityekaṃ trayodaśaṃ sthānam |
samastatvena nirdeśāt | pṛṣṭhaḥ śiraḥpṛṣṭhaṃ nimnādūrdhvaṃ
caturdaśam | idaṃ ca
nijānandanāthakṛtakramottamapaddhatilikhitatantrāntarīyavacanānuguṇaṃ
p. 323) vyākhyātam | paretu āsu prathamāṃ dakṣaśīrṣe caramāṃ
vāmaśīrṣe nyasediti vadanti | anye tu āsu saptamyaṣṭamyau
dakṣavāmayornyasediti manyante | kecittu lalāṭadakṣabhāga
itisāmānādhikaraṇyenaikameva sthānaṃ manyamānāḥ pṛṣṭhapadena
vāmadakṣiṇakumbhasthaladvayaṃ grāhyamityāhustadayuktam || 60 || 61 ||
62
|| 63 ||
sarvārthasādhakacakranyāsamāha -
tato daśāracakrāya nama ityapi pārvati |
tasya koṇāni dakṣākṣināsāmūlānyanetrake || 64 ||
kukṣīśavāyukoṇeṣu jānudvayagudeṣu ca |
kukṣinair-ṛtavahnyākhyakoṇayośca nyasetpunaḥ || 65 ||
sarvasiddhipradādyānāṃ śaktīnāṃ daśakaṃ priye |
tato manvasrāntaravacchedena | koṇāni vacmyahamityanuvartate |
bhāvanīyānīti śeṣa iti kecit | dakṣanetraṃ nāsāmūlamiti dve sthāne |
anyanetrakaṃ vāmanetram | kukṣīśakoṇe vāmabāhumūle |
vāmanetrāvyavadhānena tatsaṃnihitasyaivopasthitatvāt | kukṣivāyukoṇe
vāmorumūle | akṣīṇi me darśanīyāni(?)iti bahuvacanaṃ ca cchāndasam |
prāṇyaṅgatvādekavadbhāvaprasakteḥ | atra vāmajānu tato gudaṃ tato
dakṣajānviti kramaḥ | pāṭhakramādarthakramasya balavattvāt |
pramāṇabalātprameyabalābalasya jyāyastvādvā | kukṣinair-ṛtakoṇaṃ
dakṣiṇorumūlam | kukṣyagnikoṇaṃ dakṣiṇabāhumūlam |
atratyavidigvibhāgavaśādeva digvibhāgo'pi
vakṣyamāṇāyudhanyāsādāvunneyaḥ || 64 || 65 ||
sarvarakṣākaracakranyāsamāha -
tadantaśca daśārādicakrāya nama ityapi || 66 ||
vinyasya tasya koṇeṣu sarvajñādyā daśa nyaset |
dakṣanāsā sṛkkiṇī ca stanaṃ vṛṣaṇameva ca || 67 ||
sīvanī vāmamuṣkaṃ ca stanasṛkkiṇināsikam |
nāsāgraṃ caiva vijñeyaṃ koṇānāṃ daśakaṃ tathā || 68 ||
p. 324) tadantaḥ, bahirdaśāramadhye | daśārapadamādau yasya
taddaśārādi | īdṛśaṃ cakrāyetipadaṃ, daśāracakrāya nama iti
pūrvamantreṇaiveti yāvat | ubhayorapi daśārapadamātravācyatvāt |
bahirantaḥpadaniveśena vyavahārastvasāṃkaryasaukaryāya vṛddhaiḥ kalpita iti na tayoḥ padayormantrāvayavatvam | madhyaṃ tryasraṃ
tathā'ṣṭāraṃ dve daśāre caturdaśetyādereva pūrvatantre, pañcamaṃ tu
daśāraṃ syātṣaṣṭhaṃ cāpi daśārakamityāderevottaratantre'nyatrāpi
vyavahārāt | mantrasyaikatve'pi tena mantrārthasmaraṇadaśāyāṃ paraṃ
tasya tasya vyavasthayā smaraṇaṃ bhaviṣyati | tena paddhatiṣu
bahirantaḥpadayormantraśarīraghaṭakatvena lekhastantrāntarasaṃvāda eva
viśrambhaṇīyaḥ | etena taditipadamevāvyayatvāttanmadhyārthakam |
antaśca daśāretyādi ceti vyākhyāyā antardaśāretyādireva mantra
ihāntaḥpadoktireva pūrvatra vahiṣpadaniveśe jñāpiketi
kleśenaitattantrārūḍhatā sukarā'pi saṃvāda evā'dartavyā | prāñcastu
- pūrvaṃ daśāracakrāyeti vilikhyehāntardaśāracakrāyeti mantraṃ
likhanti | sṛkkiṇī, oṣṭhaprāntaḥ | stanavṛṣaṇamuṣkaśabdāḥ puṃliṅgā api guṇatrayasāmyavivakṣāyāṃ napuṃsakāḥ | bandhuni bahuvrīhāvitivat
| dvitīyasṛkkiṇiśabde hrasvastu ṅyāpoḥ saṃjñāchandasorbahulamiti
bāhulakaḥ | yathāvṛttānurodhena balavatā chandolakṣaṇena vyākaraṇasya
bādho veti vṛttacandrodaye spaṣṭam | sīvanī, aṇḍadvayamadhyavartinī śirā
|| 66 || 67 || 68 ||
sarvarogaharakranyāsamāha-
tadantaścāṣṭakoṇādicakrāya nama ityapi |
vinyasya tasya koṇeṣu vaśinyādyaṣṭakaṃ nyaset || 69 ||
cibukaṃ kaṇṭhahṛdayanābhīnāṃ caiva dakṣiṇam |
jñeyaṃ pārśvacatuṣkaṃ ca maṇipūrādi vāmakam || 70 ||
catuṣṭayaṃ ca pārśvānāmetatkoṇāṣṭakaṃ punaḥ |
tasyāntardaśārasyāntarmadhyabhāge | aṣṭakoṇapadamādau yasya
tādṛśaṃ cakrāyapadam | namaḥpadena yuktena tena mantreṇa vyāpakaṃ
vinyaset | prāñcastu -aṣṭakoṇacakrasyā'ditvaṃ trikoṇāditaracakrebhyaḥ prathamamutpannatvādityādipadaṃ vyācakṣāṇāstasya
p. 325) mantrāvayavatvaṃ menire | tadasat | ṇantardaśāre'pyādipadasya
mantrāvayavatvāpatteḥ | tasyāpi sajātīyayormadhye pūrvamutpannatvāt |
mūla āmnātatvācca | kiṃca
ṣoḍaśadalaprabhṛticakraprāyapāṭhavirodhastantrāntaravisaṃvādaśca
gatyantarasaṃbhave kimityaṅgīkārya iti na kiṃcidetat |
kaṇṭhahṛdayanābhīnāmityatra
prāṇyaṅgatve'pyekavadbhāvābhāvaścchāndasaḥ | maṇipūrādi
nābhyādi | śeṣaṃ sugamam || 69 || 70 ||
āyudhanyāsādikamāha -
hṛdayasthatrikoṇasya caturdikṣu bahirnyaset || 71 ||
śaracāpau pāśasṛṇī trikoṇāya namastathā |
vinyasya tasya koṇeṣu agradakṣottareṣu ca || 72 ||
kāmeśvaryādidevīśca madhye devīṃ ca vinyaset |
hṛdayasya madhye yannimnaṃ trikoṇākāramadhograṃ tiṣṭhati tasya
bahirbhāge caturdikṣu bahirdaśāracakranyāsakathanāvasare
jñāpitabhāgāsu śivaśaktibhedena pañca pañca śarāndvau dvau cāpau
pāśāvaṅkuśau ceti nyaset | diśāṃ kramastu pūrvatantra evoktaḥ paścimottarapūrvāśādakṣiṇāśākrameṇa tviti |
hṛdayasyāgnīśāsuravāyukoṇeṣviti tu kramottama(paddhati)kārastatra
mūlaṃ cintyam | śarapāśaśabdayoravibhaktiko nirdeśaśchāndasaḥ | pratyekaṃ jātyekatvavivakṣayā vā dvivacanāntadvaṃdvau | uttaranyāse
bāṇānnetre bhruvoścāpāvityatra cāpādidvayakathanālliṅgāt | sarvasiddhipradacakranyāsamāha - koṇeṣviti | trikoṇacakrāyetyeva tu
paddhatikārāṇāṃ lekhaḥ | sarvānandamayacakranyāsamāha - madhya iti |
bindāvityarthaḥ | devīṃ tripurasundarīm | devatābāhulyasthala eva
vyāpakanyāsakathanādiha devataikyāttadabhāvaḥ | sāṃpradāyikāstu
binducakrāya nama iti mantreṇa vyāpakanyāsaṃ kurvanti | atra jñāpakaṃ
ca vakṣyate | atrāṇimādinyāseṣu mantrakalpanā pūrvatantre
pūjāprakaraṇe yādṛśyuktā tādṛśyāmeva saptākṣarīsthāne
namaḥpadaprayogo dvitārayogābhāvaśceti viśeṣastatraiva
varṇito'smābhiḥ || 71 || 72 ||
cakranyāsamupasaṃharati -
p. 326) evaṃ mayodito devi nyāso guhyatamakramaḥ || 73 ||
etadguptataraṃ kāryaṃ tvayā vai vīravandite ||
samayasthāya dātavyaṃ nāśiṣyāya kadācana || 74 ||
guptādguptataraṃ caitattavādya prakaṭīkṛtam |
guhyatamaḥ kramaḥ prakāro yasya saḥ | guptataraṃ kāryaviśeṣeṇa
sarvebhyo nopadeṣṭavyam | sāmayikāḥ śiṣyāśiṣyabhedena dvividhāḥ | asāmayikā api tathā | eteṣāṃ caturṇā madhye sāmayikāḥ śiṣyā evādhikāriṇo netare traya ityāhasamayasthāyeti | samayaḥ kaulikasaṃketo
rudrayāmale daśabhiḥ paṭalairanyatra ca pratipāditaḥ | tatra tiṣṭhati taṃ (na)
bhinattītyarthaḥ | atra vidhyaṃśena dvayorniṣedhāṃśena caikasyeti
trayāṇāṃ nirāsaḥ | taveti | sāmayikatvācchiṣyatvācceti bhāvaḥ || 73 || 74
||
evaṃ saṃhārakrameṇa cakranyāsamupadiśya tameva
sṛṣṭikrameṇā'vartayedityāha -
mūladevyādikaṃ nyāsamaṇimāntaṃ punarnyaset || 75 ||
nyāsaṃ cakranyāsanāmadheyaṃ karma punarnyaset | nyāsapadasya
tatprakhyanyāyena
nāmadheyatvātprayājānyajatītikauṣītakribrāhmaṇasthavākyavannyāsaṃ
nyasediti na punaruktam | ata eva ye bhajanti tu māṃ bhaktyeti gītāvākye'pi
bhaktipadaṃ karmanāmadheyamiti jaiminirācāryo manyata ityuktaṃ
nāmneti jaiminiḥ saṃbhavāditi śāṇḍilyasūtre |
mūladevyādikamaṇimāntamiti tu kriyāyā nāmno vā viśeṣaṇe | atra
mūladevyaṇimāśabdau
sarvānandamayacakranyāsatrailokyamohanacakranyāsaparau |
avadānādipradānāntasyevaikaikāvāntaracakranyāsasyaikaikapadārthatvā
t | tena navānāṃ cakranyāsānāmeva
natvekaikanyāsāntargatadevatānyāsānāmapi mūladevyaṇimāpadayoḥ svārasyādityāpātato (na) bhramitavyam | kāmeśvaryādikaṃ
nyasetsarvasiddhyādikaṃ kaṇṭha ityādervakṣyamāṇanirdeśājjñāpakāt |
kramasya padārthāśritatvena padārthāvayaveṣvapravṛtteśca | ata eva
muṣṭikapālāvadānāñjanābhyañjanavapanapāvaneṣu
caikenetyadhikaraṇa ekaikamuṣṭyanusamayo nirastaḥ | nacaivaṃ sati
trailokyamohanacakranyāsāvayavānāṃ rekhānyāsānāṃ trayāṇāṃ
vaiparītyānāpattiḥ | tannirvāhāyāvayavaśo
p. 327) vyutkrama ityuktau tu devatānāmapi vyutkramāpattiḥ kāmeśvaryādikamityādijñāpakebhyastatra tatra tadaprasaktāvapi
nyasedvāgdevatāṣṭakamityādividhivihiteṣu tadā patterdurvāratvāt |
sāmānyāpekṣajñāpakatvakalpanetaitaduddhāre tu rekhānyāsānāṃ
vaiparītyaṃ na syāt | seyamubhayataḥ pāśā rajjuriti vācyam |
nyāyatastathaiva prasaktasya mūlādhāre
nyasenmudrādaśakamityādivacanairapavādāt | adhvaryurgṛhapatiṃ
dīkṣayitvā brahmāṇaṃ dīkṣayatītivākyasyeva teṣu vacaneṣu
mudrādaśakādipadānāṃ kramavidhāyakatvenaiva sārthakyasya
vaktavyatvāt | nanu mūlādhāradakṣajaṅghāvāmajaṅghāsu
mudrāmātṛsiddhayo nyastavyatvena teṣu vacaneṣu kīrtyante | teṣu
mudrāsiddhipadābhāve tayoradhikaraṇavaiparītyasya
padārthavyutkramavidhitaḥ prasaktiḥ | ato mudrā mūlādhāra
evetyādirītyā'dhikaraṇaniyamārthāste vidhayaḥ sārthakā eva |
nacādhikaraṇaniyamavidhibhirvyutkramavidherapavādaḥ saṃbhavati |
ubhayorbhinnaviṣayatvāt, virodhābhāvācca | svādhiṣṭhāne
sarvāśāparipūrakacakranyāsottaraṃ vāmajaṅghādimūlādhārānteṣu
siddhimātṛmudrāṇāṃ nyastuṃ śakyatvāt | naca svādhiṣṭhānottaraṃ
mūlādhārasyaivopasthitirarthakramānusārādbhaviṣyatīti vācyam |
svādhiṣṭhānamūlādhārayorjanyajanakabhāvenārthakramāyogāt | tasya
kramasya śrautakramāddurbalatvācca | ata eva niyamavidhīnāṃ pāṭhato'pi
kramo nirastaḥ | tasya ato'pi durbalatvāditi cet | maivam |
arthakramapāṭhakramayoravirodhenāpi śrautakramasyopapatteḥ | trailokyamohanacakranyāse navamasthānīyatvasya śrauakramarūpatvena
tadavayavānāṃ vyutkrame'pi tadahāneḥ | vastuto rekhānyāsānāṃ
trayāṇāṃ bhinnabhinnapadārthatvamaṅgīkṛtyāṇimāpadasya
prathamarekhānyāsaparatvasvīkāre tu na ko'pi doṣaleśaḥ | atra
jñāpakramekaikacakrasya vyāpakanyāsavadekaikarekhāyāḥ pārthakyena
vyāpakanyāsasya kathanam | ata eva padmapurāṇīye
pāṇḍuraṅgamāhātmye kṣetrasya śrīcakrākāratāṃ pratipādya bindau
viṭṭhalasya sthitimuktvā tena sahaikādaśā.varaṇāni kathitāni |
tenaikādaśapadārtha ghaṭitasya cakranyāsasya vyutkramavidhānena
padārthānāmeva kramavaiparītyaṃ na tadavayavadevatānyāsānām |
ācārānarodhenoktajñāpakānāṃ sāmānyāpekṣanyasvīkārāt | tena
nobhayataḥpāśā rajjuriti dik || 75 ||
p. 328) trikoṇasthe mahābindau mahātripurasundarīm |
śirastrikoṇe pūrvādi kāmeśvaryādikā nyaset || 76 ||
śirasi bālye dṛśyamānaṃ nimnaṃ trikoṇamiha gṛhyate |
tanmadhyasthe mahābindau mūlena devīṃ vinyasya tattrikoṇe
pūrvadakṣottarakoṇeṣu kāmesvarīvajreśvarībhajamālinīrnyasedityarthaḥ | atra mūladevyādikamityanenaiva bindau nyāso dhvanita iti vadatāṃ
prācāmetachūlokasya pūrvārdhaṃ svapustake nāstītyabhipretam || 76 ||
bāṇānnetre bhruboścāpau karṇe pāśadvayaṃ punaḥ | sṛṇidvayaṃ tu nāsāgre dakṣiṇādyaṃ tu vinyaset || 77 ||
netrakarṇayoriva nāsāgrasyāpi dakṣavāmapārśvabhedena
dvaividhyamunneyam | dakṣiṇādyamiti jñāpakāt | iha dakṣiṇe
kāmeśvarasya vāme kāmeśvaryā āyudhāni pṛthakpṛthagvinyaset, natu
prahamacakranyāsa iva militāni, saṃpratipannadevatākatve'pi deśabhedena
tantrābhāvāditi viśeṣaḥ || 77 ||
muṇḍamālākrameṇaiva nyasedvāgdevatāṣṭakam |
baindavādīni cakrāṇi nyastavyāni varānane || 78 ||
muṇḍe dīyamānā rudrākṣādimālā
yānyāñśiraḥpradeśānspṛśati teṣu sthāneṣu pūrvādidigaṣṭake
vaśinyādyaṣṭakaṃ nyaset | pūrvādidakṣiṇādyapadayoranuvṛttyā prādakṣiṇyeneti labhyate | idānīṃ pūrvacakranyāsasya
caramāvayavabinducakramuttaracakranyāsasya nava cakrāṇītyeteṣu sarveṣu
vyāpakanyāsānprasaṅgādatraivā'ha - baindavādīnīti | atra cakrapadaṃ
bindvādiṣoḍaśadalapadmāntacakrāṇāṃ
bhūgṛhacakrāvayavarekhāṇāṃ ca sṛṣṭinyāyena lakṣaṇayā bodhakam |
tena binducakrāya nama ityārabhya caturasraprathamarekhāyai nama
ityantairekādaśamantraistattaccakrīyadevatānyāsārambhe
vyāpakanyāsānkuryādityarthaḥ | anyathā dvitīyacakranyāse
devatānyāsamātrakathanādvyāpakanyāsārisaṃkhyā prasajyeta | idameva
ca prathamacakranyāse binducakranyāsasya vidhāyakaṃ jñāpakaṃ vā |
yattu (ye tu) prāñcaḥ - vaśinyādyāvaraṇanyāsaḥ kimiti nokta ityata āha -
baindavādīnīti | bindvādinavacakrāṇi nyastavyānyeva sthūlatvāt |
ardhacandrādyunmanyantāni tu bhāvanīyāni | ataḥ sthūla nyāsaprasaṅge
sthūlānāmeva
p. 329) nyāso vidyata iti bhāva iti vyācakṣate | teṣāṃ yadyevamāśayaḥ - atratyacakrapadasya cakrasthadevatāparatvāddevatānyāsasya ca viśiṣyaṃ
viśiṣyaiva kathanena sāmānyena punarayaṃ vidhirvyarthaḥ | atastasya
dvayaṃ prayojanam - anuktavāgdevatānyāsaprāptirvibhāvanaparisaṃkhyā
ceti | tarhīdamayuktam | cakrapadasya tatratyadevatāparatvābhāvāt | evaṃ
prayojanamapi na yujyate | aprasaktasya vibhāvanasya parisaṃkhyāyogāt |
vāgdevatānyāsasya kaṇṭharaveṇoktatvācca | atha tatpustake
muṇḍamāletyardhaṃ na syāt | ata eva tadvyākhyā'pi tatra na dṛśyata
ityucyate tarhi tadīyottaragranthavirodhaḥ | etaduttaragranthe
sarvajñādidevīnāmakathanātkathaṃ tā eva grāhyā iti nirṇaya
ityāśaṅkya pūrvaṃ vaśinyādīnāmuttaratra sarvasiddhipradādīnāṃ ca
viśiṣya kathanena tayormadhye pāriśeṣyātsarvajñādyā eva gṛhyanta iti
parihṛtatvāt || 78 ||
sarvajñādinyāsamāha -
netramūle tvapāṅga ca karṇapūrvottare punaḥ | cūḍādike ca nimnārdhe śeṣārdhe karṇapṛṣṭhake || 79 ||
karṇapūrve tvapāṅge ca tasya mūle ca vinyaset |
dakṣiṇādyamityanuvartanīyam | tena dakṣiṇaṃ netramūlaṃ
nāsānetrasaṃdhiḥ | apāṅgo netrāntaḥ | karṇasya pūrvabhāga
uttarabhāgaśceti dve sthāne | cūḍā śīrṣasthāḥ keśāḥ | tasyā
ādibhūtaṃ nimnamaparagale vidyamānam | tata eva
keśānāmārambhāttasya cūḍāditvam | purvagalādinimnanirāsāya
cūḍādika iti viśeṣaṇāt | tādṛśanimnasya dakṣiṇārthamuttarārdhaṃ ceti
dve sthāne | tadidamāha - śeṣārdha iti | tataḥ karṇapṛṣṭhapūrvabhāgau
dvitīyanetrasya mūlāpāṅgau ceti daśasu sarvajñādyā vinyasedityarthaḥ |
prāñcastu śiraḥkeśādibhāgasya lalāṭarūpatāṃ matvā vyācakṣate -
caturthī devatāṃ karṇapṛṣṭhe vinyasetpañcamīṃ lalāṭe nyasediti
saṃpradāyaḥ | ṣaṣṭhīṃ paścānnimne | tadidaṃ netramūlamārabhya
vṛttākāranyāsasya prathamamardham | evamavaśiṣṭārdhe'pi nyasedityāha
- śeṣārdha iti | śeṣārdhe'pi netramūlamārabhya nyāso mā
prasāṅkṣīdata āha -karṇapṛṣṭhaka ityādīti tadidaṃ
svakīyabhramāpahnavārthaṃ śiṣyadandhanamātramityupekṣyam || 79 ||
p. 330) sarvasiddhyādikaṃ kaṇṭhe prādakṣiṇyena vinyaset || 80 ||
hṛdaye manukoṇasthāḥ śaktayo'pi ca pūrvavat |
aprādakṣiṇyeneti na padacchedaḥ | (anyathā vāmā) vartenetyeva
brūyāt | ataśca pūrvavaditipadasyāpi prādakṣiṇyenetyevārthaḥ | pūrvoktanikhilacakrasāūpyā | manukoṇasthāścaturdaśārasthāḥ śaktaya
iti dvitīyārthe prathamā | supāṃ supo bhavantīti vidhānāt | nyastavyā iti
śeṣo vā || 80 ||
nābhau tvaṣṭadalaṃ tatra vaṃśe vāme ca pārśvake || 81 ||
udare savyapārśve ca nyasedādicatuṣṭayam |
vaṃśavāmāntarālādi nyasedanyaccatuṣṭayam || 82 ||
nābhāvantaraṣṭadalaṃ padmaṃ vicintya tatra pṛṣṭavaṃśo
vāmapārśvamudaraṃ dakṣapārśvaṃ ceti paścimādidikcatuṣṭaye
yaddalacatuṣṭayaṃ tatra krameṇānaṅgakusumādicatuṣṭayaṃ nyaset |
vaṃśavāmapārśvayorantarālaṃ vāyavyakoṇamārabhya nair-
ṛtyakoṇaparyantaṃ tvidigdalacatuṣṭaye'naṅarekhādicatuṣṭayaṃ vinyaset |
savyaṃ dakṣiṇavāmayoriti kośāddakṣaparo'yaṃ śabdaḥ | vāmaparatve
tvasavyeti cchedaḥ || 81 || 82 ||
svādhiṣṭhāne nyasetsvasya pūrvāddakṣāvasānakam |
svādhiṣṭhāne ṣoḍaśadalaṃ vicintya taddaleṣu pūrvadalamārabhya
kāmākarṣiṇyādinityā nyaset | etāvatparyantaṃ prāptaṃ
prādakṣiṇyamapavadati - dakṣāvasānakamiti | ihaivāprādakṣiṇyena
nyastavyā ityarthaḥ | prāñcastu - pratidiśaṃ catasraścatasraḥ śaktayo
nyastavyā ityāhuḥ | tanna | sarveṣu nyāseṣu
tattaccakracintanasyā'vaśyakatvena cintiteṣu daleṣveva
yathāsaṃkhyanyāyena pūjanasyeva nyāsasyāpi yuktatvāt | tattaccintanasya
nābhau tvaṣṭadalamityanenaikadeśakīrtanana jñāpitatvāt |
mūlādhāre nyasenmudrādaśakaṃ sādhakottamaḥ || 83 ||
puraḥ savye ca vaṃśa ca vāme caivāntarālake |
ūrdhvādho daśa mudrāśca ūrdhvādhovarjitaṃ punaḥ || 84 ||
brahmāṇyādyaṣ'kaṃ dakṣajaṅghāyāṃ tāśca pūrvavat |
p. 331) vāmajaṅghāṃ samārabhya vāmādikramato'pi ca || 85 ||
siddhyaṣṭakaṃ nyasetteṣu dvayaṃ pādatale nyaset |
puraḥ pūrvasyāṃ diśi, savye dakṣiṇasyāṃ, vaṃśe pratīcyāṃ,
vāma udīcyām | antarālaka āgneyādīśānāntavidikcatuṣṭaye | aṣṭadale
prathamadigantarālādevā'rambhadarśanāt |
teneśādivāyavyantakramaśaṅkā nirastā | ekatra nirṇīta iti nyāyāt |
ūrdhvādhaḥ, mūlādhārasya(stha)karṇikātva(kordhvādhaḥ)pradeśayoḥ | evaṃ daśasthāneṣu mudrādaśakaṃ nyaset | madhyarekhānyāsamāha -
ūrdhvādhovarjitamiti | pūrvavaprāgādidikṣvāgneyādividikṣu ca
prādakṣiṇyena catasraścatasra ityaṣṭau devatā nyaset |
navamadaśamadevatayorabhāvādeva prāptaṃ
varjanamūrdhvādhovarjitapadenānūditam | prāñcastu -
ūrdhvādhovarjitaṃ punariti pādastṛtīyarekhāvākya evānvitaḥ | puraḥ savye cetyatrāpi punarityeva pāṭho na tāvadrepha iti bhrāmyanto vyācakṣate
| nanu mūlādhāre mudrādaśakadhyānena nyastavyaṃ
kimityāśaṅkāyāmāha-punariti | punaḥ śabdānnābhau
tvaṣṭadalamityaproktāni sthānāni punarihāpi grāhyāṇyucyante | vaṃśe
pṛṣṭhavaṃśe, savye vāmapārśve |
cakārādudaradakṣapārśvayorgrahaṇam |
vaṃśasavyapadayorvyutkrameṇānvayaḥ | vāme'ntarāle vāyavyakoṇe |
cakārādīśānāgninir-ṛtikoṇaparigrahaḥ | pratīcyādyudagantadikcatuṣṭaye
vāyavyādinir-ṛtyantavidikcatuṣṭayadharmātideśa eva tātparyagrāhakaḥ | nanūrdhvādha iti kimāntaraṃ sthānadvayaṃ netyāha -
ūrdhvādhovarṇitamiti | indreśānayormadhya ūrdhvasthāne, varuṇanir-
ṛtyormadhye'dhaḥsthānamityartha iti | tadidamatīva prāmādikaṃ,
svarūpākhyānamevāsya pratyākhyānaṃ prakīrtitamiti dik |
prathamarekhānyāsamāha vāmajaṅghāmiti | vāmajaṅghāyāḥ pūrvabhāgamārabhya dakṣajaṅghāyāṃ yadyadavayaveṣu yena krameṇa
devatāṣṭakanyāsastadvadeva vāmajaṅghāyāmapi nyāse
satyarthāttadvaiparītyamevaṃ phalatītyāśayenā'ha - vāmādikramata iti |
u(prāgu)tarapaścimadakṣiṇadikṣu īśānā'gneyāntavidikṣu ceti
krameṇetyarthaḥ | pādatale pādataladvaye |
adyāpyupasthitatvādvāmādikramata ityuktatvādādau vāmaṃ tato
dakṣamiti kramaḥ | prāñcastu dakṣajaṅghāyāṃ pūrvavadityanena
paścimadidikṣu vāyavyādyantarāleṣu ceti vyākhyāya
vāmajaṅghāmityatrāpi pūrvavaditipadānuvṛttimabhivetva
p. 332) paścimabhāgamārabhyeti vyākhyāya vāmādikramata iti padaṃ
vāmāntarālādikramārthakaṃ svīkṛtya śiṣṭadvayamekasminneva
pādatale nyasediti vyācakhyuḥ | tatsarvaṃ prāmādikameveti spaṣṭam || 83 ||
84 || 85 ||
cakranyāsopasaṃhārapūrvakaṃ tadīyavāsanāṃ vidhatte -
kāraṇātprasṛtaṃ nyāsaṃ dīpāddīpamivoditam || 86 ||
evaṃ vinyasya deveśi svātmābhedena cintayet |
kāraṇaṃ sarvajagatkāraṇaṃ śivaśaktisāmarasyāpannaṃ brahma
tasmātprasṛtamidaṃ cakranyāsanāmakaṃ karma | ata eva
prasāraparamārthanyāyena tadrūpameveti dṛṣṭāntena draḍhayati-dīpāditi
|| 86 ||
tadevamuktarītyā svadehe vinyasya svasya(śca,) ātmā ca
tayorabhedena kāraṇanyāsau yathākramaṃ cintayet | svaśabdo
jīvātmaparaḥ | ātmaśabdo dehaparaḥ | svo jñātāvātmanītyamaraḥ |
ātmā dehe dhṛtau jīva iti viśvaḥ | tripurasundaryabhinnamātmānaṃ
tadāvaraṇadevatāsamūhābhinnaṃ svadehaṃ ca vibhāvayediti bhāvaḥ |
tataśca karaśuddhyādinyāsaṃ kuryātsamāhitaḥ || 87 ||
sṛṣṭicakranyāsottaraṃ karaśuddhinyāsaścaturāsananyāso
rakṣāṣaḍaṅganyāso vāgdevatānyāsa iti purvatantroktaṃ
nyāsacatuṣṭayaṃ kuryāt || 87 ||
atha navayoninyāsamāha -
śrotrayościbuke caiva śaṅkhāsyeṣu dṛśornasi |
aṃsadvaye ca hṛdaye nyasetkūrparakukṣiṣu || 88 ||
jānvandhupādaguhyeṣu pārśvahṛtsu stanadvaye |
sakaṇṭhe navayonyākhyaṃ nyasedbījatrayātmakam || 89 ||
idaṃ ca ślokadvayaṃ prācāṃ ṭīkāsvadhṛtamapi
pustakeṣūpalabhyamānatvādvyākhyāyate | atra saptaviṃśatāvavayaveṣu
tribhistribhiravayavairekaikā yonistāsāṃ koṇatrayeṣu punaḥ punarbījatrayaṃ nyasedityarthaḥ | atra bījatrayapadaṃ bālābījatrayaparamiti
saubhāgyaratnākarakāraḥ | pañcadaśīkūṭatrayaparamiti tu
subhagārcāratnākaraḥ | yattu bālayā tripureśānyā navayonyaṅkitaṃ
nyasediti jñānārṇave vacanaṃ
p. 333) tatra bālāto'tideśaprāptaṃ yadbālayā navayonyāṅkitaṃ
nyasedityanūdya (te) tattripureśānyetyanena pañcadaśyāḥ karaṇatvavidhānaparam | navyāstu-tripureśānyā iti ṣaṣṭhyantaṃ tena
yatpañcadaśīsaṃbandhinavayoninyāsaṃ kuryāttadvālayetivacanavyaktyā
bālāyā eva karaṇatvavidhiḥ ata evottaravāntarnavayoninyāse punarbālāṃ
samuccāryetyatra punaḥśabda upapadyata ityāhuḥ | tanna | tathātve prakṛtita
eva tallābhe punarvidhivaiyarthyāpatteḥ | naca prakṛtitaḥ prāpte'pi nyāse
tatkaraṇe bījānāṃ kūṭa trayeṇa vāve prāpte pratiprasavatvena
tatsārthakyamiti vācyam | kūṭatrayasya karaṇatvena vidheradarśanena
kūṭairbījabādhāyogāt | punaḥpadaṃ tu navayoninyāsāvṛttibodhakaṃ
satsārthakaṃ bhaviṣyati | astu vā tasmiṃstantre bālayaiva nyāsavidhiḥ | prakṛte tu kūṭairevetyapi jñeyam | atra trikoṇanyāse
pūrvavāgrādiprādakṣiṇyenetilekhanātsa eva vā | śrotrayościbuka
itipāṭhakramānusāreṇā'dau śrotrayostataścibuka iti vā | tatrāpi
śrotranetrādau dakṣiṇādyatvasya tatra tatroktatvāttathaivehāpi |
ācārānuguṇyāttpādau vāmaśrotre nyāso yuktaḥ | vāmādikamata iti
padasya saṃnihitatvenānuvṛttisaṃbhavāt | ayaṃ ca navayoninyāso dvividho
bahirantarbhedāt | bāhyastu sāṃpratamuktaḥ | āntarastu
mūlādhārādibrahmarandhrānteṣu navasu sthāneṣu caturasrāvṛttāḥ (tāḥ) svābhimukhāgrā nava yonīrvicintya tāsu kārya iti bahavaḥ | tatra
pramāṇaṃ mṛgyam | yattu jñānārṇave vacanam -
punarbālāṃ samuccārya caturasraṃ ca cintayet |
golakaṃ nyāsayogena śrīcakraṃ paricintayet ||
ṣaṭcakreṣu lalāṭe ca sīmante ca śirobile |
nava sthānāni saṃkalpya nyaseddevi tataḥ param ||
śrīvidyāṃ brahmarandhre tu pṛṣṭhato guravaḥ kramāt |
tithinityāstato devi mātṛkāsvarasaṃyutāḥ ||
mātṛkāvannyaseddevi vaktre saubhāgyadāyinīḥ | p. 334) prakaṭādyā nyasetpaścādādhārādiṣu mantravit | ityantaṃ,
tasmāyamarthaḥ - bahirnavayoninyāsānantaraṃ
punarbālāmuccārya caturasrādigolakāntaṃ śrīcakraṃ
mūlādhārādibrahmarandhrānteṣu navasu sthāneṣu nyāsopāyatvena
vicintya teṣu nyaset | arthācchrīcakradevatā ityarthaḥ | caturasraśabdo
bhūgṛhaparaḥ | golakaśabdo binduparaḥ | nyasedityanenā'kṣiptā devatā
ekādaśādhikaśatasaṃkhyā eva sidhyerannata āha - śrīvidyāmiti | bindau
devīṃ tatpṛṣṭha oghatrayaṃ tadanantare trikoṇe trithinityāśca nyasediti
viśeṣa ityarthaḥ | evaṃ sṛṣṭicakranyāsaṃ saṃpūrṇaṃ vidhāya vaktre
nityāmaṇḍalanyāsaṃ kuryāt | tata ādhārādiṣu navasu
prakaṭādiyoginīnyāsaṃ kuryāditi | kecittu bālayā
caturasravṛttayościntanaṃ tato nityāmaṇḍalanyāsastataḥ prakaṭādiyoginīstrailokyamohanacakraviśiṣṭā nyasedityartha ityāhuḥ | tanna | śrīcakraṃ cintayedityasya dūrasthena prakaṭādivākyena
sahānvayasyāyuktatvāt | śrīvidyāṃ brahmarandhra iti
vākyasyālagnakatvāpaeśca | navyāstu - śrīcakrapūjāprakaraṇe
mūladevīpūjotaraṃ
tithiniyāpūjanātyāggurumaṇḍalapūjanasyākathanena
tādṛśakramaviruddho nyāso'tra na yuktaḥ | kiṃca, nityāmaṇḍalasya
trikoṇa eva nyasanīyatvena mukhe svarasthāneṣu
tannyāsakathanamasamañjasa navayoninyāsottaraṃ caturasravṛttacintanaṃ
ca vyartham | tasmānnātra sṛṣṭicakranyāsasya carcā'pi | śrīvidyāṃ
brahmarandhre tvityardhaṃ tu tantrāntarīyaṃ kenacidbhrāntena prakṣiptam
|
ata eva tantrasāre tadardhaṃ na dṛśyate | dṛśyate | aprakṣiptatve vā
svātantryeṇa śrīvidyānyāsagurunyāsayoḥ pratipādakatvena vyākhyeyam |
tasmāccaturasrāvṛttāḥ (tāḥ) svābhimukhāgrā nava yonīrādhārādiṣu
vicintya svagrādiprādakṣiṇyenāntarnavayoninyāsavidhānārtha evaiṣa
saṃdarbhaḥ | golakanyāsayogenetyasyārthastu cintyo
gurumukhādvagantavyo
veti vyācakṣate | tadatīva sāhasam |
pūjākramanyāsakramayorvirodhasyāprayojakatvāt |
yathāvacanamanuṣṭhātuṃ yuktatvāt ata eva nityānāṃ mukhe nyāso'pi
yujyate | athāpi tithinityāstata ityanena trikoṇe nyāsavidhiḥ | mātṛkāvannyasediti tu śrīcakranyāsānte vidhīyamāno nyāso bhinna eveti
vyākhyātatvādapyadoṣaḥ | vacanena vidhīyamānasya
p. 335) caturasravṛttacintanasya vaiyarthoktistvatīva camatkṛtā | tvatpakṣe
śrīvidyāgurunyāsayorvaiyarthyoktau vā kimuttaram | prakṣiptatvoktistu
sāhasameva | grathāntare tadadarśanasyāprayojakatvāt |
cakranyāsacarcāyā apyabhāve śrīcakraṃ paricintayeditivākyasya
bhavapakṣe kā gatiḥ | navayonicintanādivācakapadagandhābhāve'pi
tadaṅgīkāraḥ śrīcakrādipadakadambasattve'pi na taccaryetyuktistu
pakṣapāto vyāmoho vā | golakapadasyārtho nāthamukhādvedya ityuktistu
śiṣyadandhanamātram |
tasmātpaddhatikārairvilikhyamāne'ntarnavayoninyāse tantrāntaraṃ
mūlamantreṣyamiti dik || 88 || 89 ||
śrīvidyānyāsamāha -
mūrdhni guhye ca hṛdaye netratritaya eva ca |
śrotrayoryugule devi mukhe ca bhujayoḥ punaḥ || 90 ||
pṛṣṭhe jānuni nābhau ca vidyānyāsaṃ samācaret |
guhye mūlādhāre | jānunīti jātāvekavacanaṃ, tena pañcadaśa
sthānāni, teṣu yathākramaṃ pañcadaśākṣarāṇi nyaset | prāñcastu -
ekaikasya kūṭasyaiva nyāsaṃ vadanto vidyāyāḥ pañcavāramāvṛttiṃ
menire | tatra mānaṃ ta eva jānate | pratyuta
mūlavidyāpañcadaśārṇānmūrdhni mūla ityādikalpasūtravirodhaḥ spaṣṭaḥ || 90 ||
karaśuddhiṃ punaścaiva āsanāni ṣaḍaṅgakam || 91 ||
śrīkaṇṭhādīṃśca vāgdevīrādhāre hṛdaye punaḥ | śikhāyāṃ baindavasthāne agnicakrādikā nyaset || 92 ||
vidyānyāsottaraṃ punarapi
karaśuddhicaturāsanarakṣāṣaḍaṅganyāsānvidhāya
śrīkaṇṭhādinyāsaṃ kṛtvā punarvāgdevatā vinyaset |
mūlādhārādisthānacatuṣṭaye'gnicakrādimantracatuṣṭayena
kāmeśvaryādidevatācatuṣṭayaṃ nyasedityarthaḥ | prāñcastu -
karaśuddhyādīnāṃ nāmānyāhetyamuṃ granthamavatārayanto
nyāsacatuṣṭayasyānāvṛttiṃ menire | tatpunaḥśabdaviruddhaṃ tataśca
karaśuddhyādinyāsaṃ kuryātsamāhita ityasya vaiyarthyāpādakaṃ ca |
vidhyorabhyāse'pyarthasya sakṛdanuṣṭhāne pāṭhena
kramanirṇayānāpattiśca |
p. 336) śrīkaṇṭhādinyāso yathā mantramahodadhāvekaviṃśe taraṅge
muniḥ syāddakṣiṇāmūrtirityādibhirūnaviṃśatyā ślokaiḥ kathitastatraiva draṣṭavyaḥ | agnicakrādinyāsastu
varivasyāprakāśe'smābhirlikhitaḥ || 91 || 92 ||
tattvatrayaṃ samastaṃ ca vidyābījatrayānvitam |
pādādinābhiparyantamāgalaṃ śirasastathā || 93 ||
vyāpakaṃ ceti vinyasya svātmīkṛtya paraṃ punaḥ | saṃtarpayetpunardevīṃ saumyāgneyāmṛtadravaiḥ || 94 ||
ātmatattvaṃ vidyātattvaṃ śivatattvamiti tattvatrayaṃ
tatsamaṣṭisturīayatattvaṃ samastam | eteṣāṃ svarūpāṇi pūrvameva
varṇitāni | vidyā pañcadaśī ca bījatrayaṃ ceti dvaṃdvaḥ | etaccatuṣṭayenānvitaṃ tattvacatuṣṭayaṃ kuryāt | tatra tattvatraye
bījatrayayogaḥ pañdaśyāsturīyatattve yoga iti tantrāntarasiddhaḥ kramaḥ | tathā ca - ātmatattvāya nama ityādayo mantrā bhavani | prāñcastu -
vidyāyā bījatrayamiti tatpuruṣamaṅgīkurvantasturīyatattve tu
turīyavidyāṃ trayodaśākṣarīṃ yojayanti | tadayathākṣaram |
nyāsasthānāni mantrakrameṇā'ha - pādādīti | āgalaṃ
nābhyādikaṇṭhāntam | ā śirasaḥ kaṇṭhādiśirontam |
tathetyasmātparatrā'ṅaḥ praśleṣaḥ | vyāpakaṃ sarvāṅga ityarthaḥ | paraṃ brahma punaḥ svātmīkṛtya svābhedena vibhāvya | parānyāsamāha
- saṃtarpayediti | somasyedaṃ saumyaṃ brāhmaṇāderākṛtigaṇatvātṣyañ
| agneridamāgneyaṃ sarvatrāgnikalibhyāṃ ḍhagvaktavyaḥ | candrāgnyoramṛtadravaiḥ svātmābhinnāṃ devīṃ saṃtarpayet |
brahmarandhrasthacandramaṇḍale'mṛtakuṇḍalinī liṅgarūpā,
mūladhārāgnikuṇḍalinī yonirūpā tayoradhaścordhvaṃ ca prasṛtayoḥ sāmarasyānnirgaladbhiḥ kramātsaumyāgneyapadavācyāmṛtadhārāsārairānandamanubhavediti
bhāvaḥ || 93 || 94 ||
nyāsakāṇḍamupasaṃharati -
evaṃ caturvidho nyāsaḥ kartavyo vīravandite |
ṣoḍhānyāso'ṇimādyaśca mūladevyādikaḥ priye || 95 ||
karaśuddhyādikaścaiva sādhakena susiddhaye |
ṣoḍhānyāsaḥ ṣaḍavayavakaḥ | aṇimādikamūladevyādikau
pratyekamekadaśāvayavakau |
p. 337) karaśuddhyādika ṣoḍaśāvayavakaḥ | tatra
karaśuddhiścaturāsanaṃ ṣaḍaṅgakaṃ vāgdevateti catuṣkaṃ dviḥ | navayonirvidyānyāsaḥ śrīkaṇṭhādiragnicakrādistattvanyāsaḥ parānyāsaśceti ṣaṭ | saptamapaṭalārambhe kathitau cakreśvarīnyāsau
dvāviti bhedāt | anayoraṇimādinyāsottarānuṣṭhānapakṣe
caturdaśāvayavaka eva | evaṃ catuścatvāriṃśatā
nyāsairghaṭitāścatvāro gaṇanyāsā ityarthaḥ || 95 ||
eteṣāṃ caturṇāṃ nyāsagaṇānāṃ kālabhedena vyavasthāmāha -
prātaḥkāle'thavā pūjākāle vā homakarmṇi || 96 ||
japakāle'thavā teṣāṃ viniyogaḥ pṛthakpṛthak |
pūjākāle samastaṃ vā kuryātsādhakapuṃgavaḥ || 97 ||
prātaḥkāle saṃdhyādimātṛkānyāsāntakarmottarakāle,
pūjākāle pātrāsādanātpūrvaṃ, homakarmaṇi naivedyakālīnahomārambhe japakāle kuladīpanivedanottaram | vyavasthayā
kartumaśaktau tvāha - pūjākāle samastaṃ veti | samastaṃ caturvidham |
kramastu pāṭhakramaśrautakramābhyāmukta eveti bhāvaḥ | tadayaṃ
mathito'rthaḥ - parapūjānantaraṃ ṣoḍhānyāsastato'nimādyā ekādaśa
tato bāhyāntarau cakreśvarīnyāsau tato mūladevyādikā ekādaśa tataḥ karaśuddhiścaturāsanaṃ rakṣāṣaḍaṅgaṃ vāgdevya iti catuṣkaṃ
navayoni (vidyā) nyāsau dvau punaḥ karaśuddhyāditrayaṃ
śrīkaṇṭhādirekaḥ punarvāgdevyastato'gnicakrādistattvanyāsaḥ parānyāsaśceti trayaṃ saṃhṛtya
catuścatvāriṃśannyāsāstato'parapūjāparāparapūjānyatarāṅgaṃ
pātrāsādanādīti krameṇānuṣṭhānamiti sidhyati || 96 || 97 ||
ṣaṭtriṃśattattvaparyantamāsanaṃ parikalpya ca |
guptādiyoginīnāṃ ca mantreṇātha baliṃ dadet || 98 ||
kṣityādiśivāntānāṃ ṣaṭtriṃśatastattvānāṃ madhye
pūrvapūrvasyoparyuttarottarasya vibhāvanapūrvakaṃ
kṣityaptejovāyvityādisadāśivaśaktiśivāntamuccārya
tattvātmakayogapīṭhāya nama iti mantreṇa tadupari brahmarūpaḥ svayamupaviṣṭa eva vibhāvayet | tathāca kalpasūtraṃ pīṭhamanunā'sane
samupaviṣṭa iti | īdṛśasyā'sanasya paritaḥ kalpanaṃ nāma
tattvādhikaraṇakopaveśanavibhāvanādicakrālaṃkārāntāvayavaka ekaḥ
p. 338) padārthaḥ | teṣāmavayavānāmāsanadārḍhyārthatvenā'sanabhavatetikartavyatārūpa
tvāt | tataścā'sanaṃ parikalpya samastaṃ kuryāditi
pūrveṇānvayāccakrālaṃkārottaraṃ nyāsajālaṃ vidadhītetyarthaḥ siddhaḥ | parikalpyetyasya dadedityanenānvaye'thetipadasya
vaiyarthyāpattyā
purvaślokoktakriyayaivānvayasya vaktavyatathā'sananyā-athā (sā)
parapūjānyāsayoḥ pāṭhaprāptakrāsyāpyanayaiva śrutyā bādho'stviti
tu na śaṅkyaṃ, vihitastvātmapūjana itiktapratyayasyāpi śrutitvena
śrutipāṭhobhayena kevalaśrutereva saṃkocanīyatvāt |
athā'sanopaveśanasyāvayavāneva vivṛṇoti -guptetyādibhiḥ | guptāyā
ādirguptādiriti ṣaṣṭhītatpuruṣa ekā prakaṭetyarthaḥ | guptādiśca
guptādayaśceti ekavacanabahuvacanāntayordvaṃdvāpavādakaikaśeṣeṇa
guptādaya iti rūpaṃ prakaṭādyā navetyarthaḥ | tāsāṃ yoginīnāṃ
mantreṇa samaṣṭimantra iti prasiddhena samastaprakaṭetyādirūpeṇa
balimannodakādirūpaṃ dadet, dadyāt | māntravarṇikya eva balidevatāḥ | athetiśabda upaveśanavibhāvanarūpaprathamāvayavānantaryaṃ bodhayati |
dadadāna ityātmanepaditvena
prasiddhāddhātvantarādanudāttatvalakṣaṇasyā'tmanepadasyānityatvātpa
rasmaipade sati dadediti rūpam | idaṃ
balidānamapyāsaparyāsamāptyāsanīyavighnanirāsārthatvādavāntarapra
karaṇāccā'sanasyaivāṅgam | prāñcastu - āsanaśabdaḥ śrīcakraparaḥ | guptādītyetatprāksamastaprakaṭetyasyādhyāhāraḥ | baliśabdaḥ puṣpāñjaliparaḥ | tena nyāsajālānantaraṃ svātmānaṃ śrīcakratvena
vibhāvya samaṣṭimantreṇa svaśirasi puṣpāñjaliṃ nikṣipedityartha iti
vyācakhyuḥ | tadidaṃ na vidhau paraśabdārtha itinyāyaviruddhaṃ
kalpasūtrādikramaviruddhaṃ cetyupekṣitam || 98 ||
piṇḍarūpapadagranthibhedanādvighnabhedanam |
guhyahṛnmukhamūrdhasu vidyānyāsena sundari || 99 ||
piṇḍaḥ kuṇḍalinī śaktirityādisvacchandasaṃgrahoktarītyā
piṇḍaśabdena mūlādhāramucyate | padaśabden sāmīpyānmaṇipūraṃ,
rūpaśabdenāpyājñācakram | eteṣu triṣu krameṇa
brahmaviṣṇurudragranthayaḥ santi | evaṃ guhyaśabdena li"gaṃ,
mukhaśabdena lalāṭaṃ, guhyādicatuṣṭaye vāgbhavādikūṭatrayaṃ
mūlavidyā ceti catuṣṭayasya nyāsena granthitrayasya bhedanaṃ bhavati |
tena
cā'ntaravighnā bhidyanta ityarthaḥ | kecittu
p. 339) granthipadena brahmarandhramucyate | tatra turīyabījasya nyāsaḥ kārya iti vyācakṣate || 99 ||
evamāntaraṃ vighnanirāsamuktvā bhaumanābhasadivyabhedena
trividhānāṃ bāhyavighnānāṃ nirasanopāyamāha -
yāgamandiragāṃścaiva vighnānutsārya mantravit |
apasarpantu te bhūtā ye bhūtā bhūmisaṃsthitāḥ || 100 ||
ye bhūtā vighnakartaraste naśyantu śivajñayā |
pārṣṇighātena bhāumāṃśca tālena ca nabhogatān || 101 ||
astramantreṇa dṛṣṭyā ca divyānvighnānvyapohayet |
dikṣūrdhvādhaṃstato vahniprākāraṃ paribhāvayet || 102 ||
apasarpantvitiślokātmakaṃ mantramuccaranvāmaparṣṇi bhūmāvamihanyāt | tena bhaumavighnanirāsaḥ | mantrārthastu spaṣṭaḥ | vāmakaratale dakṣamadhyamātrjanībhyāmabhighātarūpeṇa
tālenantarikṣagatānvighnāhnanyāt | atrāpi pūrvamantrasyaiva karṇatvaṃ
ye bhūtā vighnakartār iti mantraliṅgasyāviśeṣeṇa
prayogasamavetārthaprakāśakatvāt | ata eva vighnānutsāryetyatra
bhaumanabhogate dve eva vighnaviśeṣaṇe | mantraviditi kathanaṃ
tayornirāsa
eva mantrasya karaṇatvamitidyotanāyeti saṃgacchate | paraṃ tu
pratipradhānanyāyena mantro na dvirāvartanīyaḥ | dvitīyāvṛttau
bhūmisaṃsthitā ityaṃśasyāsamavetārthaprakāśakatvapatteḥ | ataḥ sakṛdeva mantramuccaranpārṣṇighātatālau yaugapadyena
kurvanvighnadvayanirāsaṃ kuryāditi niṣkarṣaḥ | anenaiva nyāyena
divyavighnanirāse'pi karaṇatvena prāptamimaṃ mantramapavadti astreti |
pañcadaśyā hṛdayādiṣaḍaṅganyāse mantro yastenetyarthaḥ | astrāya
phaṭ, iti jātimātreṇetyanye | phaṭpadamātreṇetyapi kecit | dṛṣṭyā krūradṛṣṭyā'valokanena | tato daśadikṣu vahnibhayaṃ prākāraṃ parito
bhāvayet || 100 || 101 || 102 ||
sāmānyārghyeṇa deveśi mārtaṇḍaṃ paripūjayet |
prakāśaśaktisahitamaruṇākalpamujjvalam || 103 ||
grahādiparivāraṃ ca viśvatejovabhāsakam |
p. 340) pātrāsādanavidhau hi paddhatikārāḥ kalaśaḥ sāmānyārghyaṃ
viśeṣārghyamātmapātraṃ gurupātraṃ śaktibaṭukabhogādipātrāṇi ceti
yathāyathaṃ likhanti | teṣu sāmānyārghyavidhānena tatpātramāsādya
tatratyajalena prakāśaśaktisametaṃ mārtaṇḍaṃ pūjayet | aruṇā ākalpā
bhūṣaṇāni yasya tam | grahāḥ somādayo'ṣṭau | ādiśabdena māṭharaḥ piṅgalo daṇḍaścaṇḍāṃśoḥ pāripārśvakā gṛhyante | ṣaḍaṅgāni
gṛhyanta ityanye || 103 ||
saumyāgneyayutairdevi rocanāgurukuṅkumaiḥ || 104 ||
mūlamuccārayansamyagālikheccakrarājakam |
yoginīmūlamantreṇa kṣipetpuṣpāñjaliṃ tataḥ || 105 ||
maṇimuktāpravālairvā vilomaṃ mūlavidyayā |
aśūnyaṃ sarvathā kuryācchūnye vighnā anekaśaḥ || 106 ||
gorocanāditrayaṃ saumāgneyadravābhyāṃ marditaṃ cakralekhane
kāraṇaṃ, lekhanī t lekhanyā haimatārayeti jñānārṇave kathitā |
saumyāgneyapade parānyāsaprakaraṇe'nupadameva vyākhyāte |
kuṇḍagolo drave iti yāvat | taduktaṃ kumārīkalpe cakrarājaṃ prakṛtya -
etattu vilikhettamre kuṇḍagolavilepite |
svayaṃbhukusumairyukte kuṅkumāgurusevite || iti |
svatantre'pi - itthaṃ vinyastadehastu cakrarājaṃ likhetsudhīḥ | svarṇe vā rajate tāmre pāṣāṇe vā'ṣṭadhātuṣu ||
svayaṃbhukusumaṃ kuṇḍagolotthaṃ rocanā'guruḥ | kāśmīramṛganābhī ca madyaṃ ca malayodbhavam ||
eṣa gandhaḥ samākhyātaḥ sarvadā caṇḍikāpriyaḥ | etena gandhayogena yonicakraṃ samālikhet || iti |
prāñcastu - saumyaṃ karpūram | ghanasāraścandrasaṃjña iti
kośāt | āgneyaṃ kāśmīra | kāśmīrajanmāgniśikhapiti kośāt |
etatpañcakaṃ kāraṇena marditaṃ satkāraṇamiti vyākhyam | iti
parānyāsaprakaraṇe mūlakṛtā sūcitaṃ saumyāgneyapadayorarthaṃ
p. 341) svayamupapādyāpi kathamiha vyasmārṣuḥ | yattu pūrvatantre
sindūrādernirapekṣakāraṇatvamuktaṃ
tadīdṛśadravyālābhe'nukalpatvena jñeyam | navyāstu - yadā bhūmau
bhūprastāro likhyate tadā kuṅkumarajobhiḥ pūraṇaṃ
meruprastāraścetsindūrarajobhistāmrādipaṭṭe cedrocanādipaṅkena
lekhanamiti vyavasthāmāhuḥ | tatra pramāṇaṃ bhṛgyam | bhavadabhimate
jñānārṇavatantre -
bhūpradeśe same śuddhe sindūrarajasā'pi vā |
kuṅkumasya rajobhirvā bhūmau cakraṃ samālikhet ||
iti śloke pratyuta sama iti padena bhūprastārasyaiabhimatighvananena
meruprastārasya bhavattantrānabhimatatvāt | yattu śrīcakramapi deveśi
merurūpaṃ na saṃśaya ityarṇavavacanaṃ tadetaccakraṃ
merurūpaśrīvidyārṇaiḥ samuddhṛtamitivacanāntare merurūpamiti
sabindukapāṭhamapalapya śrīvidyārṇapadena samastatāmaṅgīkṛtya
navārṇamerunāmakamantrāntarasyanikhilaśrīvidyāmantraghaṭakatvāttād.
rśākṣaraireva cakrotpatterlakāraḥ pṛthivībījaṃ tena bhūbimbamucyata
ityādi tatraiva kathanācca sarvānugatatvarūpadharmavattvamātreṇa
sādṛśyābhiprāyamiti bhavadbhireva vyākhyātattvena virodhācca | yadapi
bhūpradeśe bhūmāvitipadadvayayavaiyarthyāpātādasamai iti cchittvā
bhūmāveva mervānuguṇyena viṣame pradeśe likhediti vyākhyeyamiti |
tadapi na | likheditikriyāyā apakarṣeṇa dvayorapi bhinnavākyatvena
tadghaṭakapadadvayasya vaiyarthyābhāvāt | etattantre'pi bhūpradeśe same
śuddha ityetatsamānacchāyena vākyena bhūprastārasyaiva dhvanitatayā
tatsaṃvādāyaivameva vyākhyātumucitatvācca | astu vā
tantrarājagaurīyāmalādisaṃmatasya meruprastārasyeha dhvananamātraṃ
tathā'pi rocanākuṅkumābhyāṃ ceti vidhau sindūrarajaseti vidho ca
tṛtīyāvibhakteraviśeṣe'pi kvacicchuṣkacūrṇapūraṇaṃ kvacitpaṅkena
lekhanamiti pūrvoktā vyavasthā veti dvayamapyapramāṇakameveti dik |
uccārayanniti tu svārthe ṇic, karaśuddhiṃ tu kārayenniṣādasthapatiṃ
yājayedityādivadācārthasya prayojakakartṛtvamabhipretya vā | prāñcastu
uccāraya/llekhayet, uccarannālikheditipadadvayayādhyāhāreṇa svayaṃ
likhetparahastālekhayedveti vyācakṣate | etatpakṣe yasya hastāccakraṃ
lekhanīyaṃ sa mūloccāraṇādikāryupāsaka evāpekṣita
p. 342) iti nirbandho niṣpramāṇaka āpadyate | lekhanābhyāsaśīlastu
likhedyantrāṇi nāpara iti
vacanānusāryanupāsakaśilpihastāllekhanaśiṣṭācāro'pi virudhyate |
yoginīmūlamantreṇa tatastasmiṃścakre kṣipet |
cakramaśūnyakaraṇenālaṃkuryāt | puṣpālābhe tvāha maṇīti | etatpakṣe
samaṣṭimantramapavadati - vilomamiti | prātilomyaṃ ca kūṭānāṃ natu
pañcadaśākṣarāṇāmiti mantavyam | vighnāḥ saparyāsamāptiparyantamupaveśanarūpasyā'sanasyāntarayā
bhaumādayaḥ | etenedṛśacakrālaṃkārasya
vighnanirāsārthatvadhvananadvārā'sanapadārthasyāyaṃ caramāvayava
iti dhvanitam | tenā'sanaṃ parikalpyetilyapā cakraṃ vilikhyālaṃkṛtya
nyāsajālaṃ vidadhītetikalpasūtre sphuṭīkṛtaḥ kramaḥ sūcito bhavati |
yastvāsanāvayavānāṃ vyutkramaḥ kalpasūtre dṛśyate sa
tantrāntaramūlaka iti draṣṭavyam || 104 || 105 || 106 ||
sāmānyārghyasyāvāntaraprakaraṇena
prāptamāsanapadāthāṅgatvamapavaditumāha -
śrīcakrasyā'tmanaścaiva madhye tvarghyaṃ pratiṣṭhayet |
āgamaśāstrasyānityatvātpratiṣṭhayedityatra na pugāgamaḥ | yadyapi madhyaśabdvo'tra deśaviśeṣavacano na kevalavacanastathā'pi
cakrātmamadhyadeśanirṇayasya
cakralekhanātpūrvamasaṃbhavāccakralekhanottaramevārghyasthāpanaṃ
kuryādityarthaḥ sāmarthyarūpālliṅgāllabhyate, laiṅgikatvādeva
vā'sananyāsayoḥ śrutyā vihitaḥ kramo nānaina bādhyate |
tenāsanopaveśanādivahniprākāravibhāvanāntaṃ kṛtvā cakraṃ vilikhya
puṣpāñjaliṃ dattvā pūrvoktāṃ parāṃ pūjāṃ vidhāya
pātrāsādanaṃ kuryāditi kramaḥ sidhyati | kalpasūtre'pyevam | yadyapi
sāmānyārghyetikartavyatāyāścaturasrāntarālasthetyādigranthenottaratra
kathanādapyayaṃ kramaḥ sidhyatveveti na
pāṭhakramamātreṇā'sanapadārthāvayavasaṃdarśena
sāmānyārghyasyānuṣṭhānaṃ prasṛjyate | nāpi mārtaṇḍapūjāyāḥ |
tasyāḥ sāmānyārghyakaraṇakatvenārthakrameṇa pāṭhakramabādhāt |
tathā'pyuttaragranthasya viśeṣārghyetikaraṇakatvenāpyatra
kartavyatāvidhāyakatvapakṣa idaṃ prayojanamasyopapadyate |
atrā'tmaśabdaḥ svāsanasthānaparaḥ | śrīcakraśabdastu
bindutthānaparaḥ | tathaiva saṃpradāyāt |
ābhyāmavavibhūtābhyāmardhamantarvedi minotītyādāviva deśaviśeṣo
lakṣyate | tasya (madhya) bhāge pātrāsādanaṃ vidhīyate |
p. 343) sa ca madhyabhāgo lakṣitadeśasya
tredhāvibhāgamantareṇānupapadyamānastamākṣipati | sa ca vibhāgaḥ samaṃ syādaśrutatva ditinyāyātsama eva | tataśca likhitasya sthāpitasya
vā cakrasya bindusthānātsvāsanasthānaparyanto yāvāndeśastaṃ deśaṃ
tredhā samaṃ vibhajya pūrvāparabhāgayorekaikaṃ bhāgaṃ parityajya
madhya) bhāge pātrāṇyāsādayediti sidhyati | sa caikaiko bhāgo
dvādaśadvādaśāṅgula iti tu tantrāntaralabhyo'rthaḥ | pātrāsādanaṃ
prakramya -
sādhyasādhakayormadhye ṣaṭtriṃśadaṅgulaṃ bhavet |
dvādaśāṅgulamūrdhvaṃ ca adhobhāge tathāṅgulam |
dvādaśāṅgulaṃ madhyasthaṃ tatra saṃsthāpayedbudhaḥ |
iti vacanāt |
tathāṅgulaṃ dvādaśāṅgulamityarthaḥ | etenātha purato vihāya
nijaviṣṭarādaratnimavanimiti prapañcasārasaṃgrahe cakralekhanaṃ
svāsanādaratniṃ parityajya parato hastamātrābhūmau tadādhārapīṭhe
svanābhisamasūtrocce kāryamiti saṃpradāya ityuktaṃ
śaṃkarānandanāthena |
atha sāmānyārghyasthāpanamāha pañcabhiḥ |
caturaśrāntarālasthakoṇaṣaṭke sureśvari || 107 ||
ṣaḍāsanāni saṃpūjya trikoṇasyāntare punaḥ | pīṭhāṃśca caturo devi kāpūjā o iti kramāt || 108 ||
arcayitvā'rghyapāde tu vahnerdaśa kalā yajet |
tatra pātraṃ pratiṣṭhāpya tatra sūryakalā yajet || 109 ||
pātre sūryakalāścaiva kabhādidādaśārcayet |
vidhṛte tu punardravye ṣoḍaśendukalā yajet || 110 ||
amṛteśīṃ ca tanmadhye bhāvayecca navātmanā |
navātmanā tato gauri tarpayeddhātudevatāḥ || 111 ||
ānandabhairavaṃ caiva vaṣaḍantena tarpayet |
atra yo vai saṃvatsaramukhyaṃ bhṛtvā'gniṃ cinuyāditi
vaiśvānarādihavisrayakramavidhāyake
p. 344) vākya uddeśyakoṭau niveśādeva
saṃvatsarākhyadhāraṇābhāvapakṣasya kaṇṭharaveṇa
vacanāntareṇāvihitasyāpi vidheyatākṣepo'ṅgī kriyate tatheha
yantralekhanādikatipadārthānāmekavākya uddeśyakoṭau niveśādeva
vidhirunneyaḥ | tenāyaṃ samuditārtha -
trikoṇavṛttaṣaṭkoṇacaturasrātmakaṃ maṇḍalaṃ devyāḥ svasya ca
madhyasthe svavāmabhāge gandhādinā kuryāt | vidhāya vāmabhāge tu
caturasraṃ hi maṇḍalamiti jñānārṇave vāmapadena devīvāmāpekṣayā
svavāmasya puraḥsphūrtikatvenopasthitatvāt | devīvāmabhāga eva
maṇḍalakaraṇena sāmānyārghyeṇa pūjāsamarpaṇakriyāyāṃ
prayogasaukaryalābhātsvadakṣiṇabhāga eva sāmānyārghyasthāpanam |
ata eva parivāradevatātarpaṇaikaprayojanakalaśasthāpanāvidhivākye
maṇḍalaṃ vāmataḥ kṛtvetyatra svavāmabhāgasyaiva grahaṇamiti tu
navyāḥ | taccintyam | svavāmabhāgasya puraḥsphūrtikatvāviśeṣe'pi
prayogasaukaryamātrāvalambena vyākhyāvaiṣanyasyāyuktatvāt | tataḥ svāgrādiprādakṣiṇyena ṣaṭsu koṇeṣu sudhārṇavāsanādīni
ṣaḍāsanāni tripurādicakreśvarīmantraṣaṭkena kramātpūjayet |
tatastrikoṇasya madhye bindusthāne mūlavidyayā
kāmarūpapīṭhamabhyarcya svāgrādiprādakṣiṇyena tribhiḥ kūṭaiḥ pūrṇagirijālaṃdharauḍyānapīṭhānkoṇāntarbhāge pūjayet |
antaraśabdenaiva pūjanīyacatuṣkasahitena caturṇāṃ
sthānānāmupasthiteḥ saṃbhavāt | tato'rghyapāda ādhāre,
aimagnimaṇḍalāya daśakalātmane'rghyapātrādhārāya nama iti
mantreṇārcayitvā sthāpite yaṃ dhūmrārciṣe nama
ityādibhirdaśabhirmantrairvahnikalādaśakaṃ svāgrādiprādakṣiṇyenaiva
vartulākāraṃ pūjayet | tasminnādhāre hemādinirmitaṃ pātraṃ
śaṅkhaṃ vā klīṃ sūryamaṇḍalāya dvādaśakalātmane'rghyapātrāya
nama ityarcayitvā pratiṣṭhāpya tasminsūryakalāstapinyādīrdvādaśa
vṛttākāraṃ pūjayet | tāśca sūryakalāḥ kādidvādaśa bhādidvādaśa
saṃyojya jātairmantraiḥ pūjayet | atra bhādītyādiśabdena prātilomyena
bakārādiḍakārāntā gṛhyante | saṃpradāyāt | na tu saṃbhavanto'pi
makārādayaḥ | tena kaṃ bhaṃ tapinyai namaḥ, khaṃ baṃ tāpinyai nama
ityādayo mantrā bhavanti | tatra sauḥ somamaṇḍalāya
ṣoḍaśakalātmane'rghyāmṛtāya nama iti mantreṇa śuddhajalamāpūrya
kāraṇādvindumātrarūpaṃ dravyaṃ dattvā, aṃ amṛtāyai nama
ityādibhirmantraiḥ somakalāṣoḍaśakaṃ pūjayet | tato
p. 345) navāks'rātmakakūṭamantreṇāmṛteśīṃ kāraṇādhidevatāṃ
śuddhajale vibhāvanāpūrvakamarcayitvā
punarnavākṣarātmakakūṭāntaramanreṇa ḍākinyādiṣaṭkaṃ saptakaṃ
vā namontena pūjayet | tenaivā'nandabhairavaṃ vaṣaḍantena
śuddhajalamadhya eva tarpayet | navākṣarātmakakūṭadvayoddhāro
jñānārṇave yathā -
śivacandrau mātṛkāntaṃ kālaśakrāmbuvahnayaḥ | vāyuśca vāmakarṇena yojito bindunādinā ||
bījametatsamuccārya tathā cā'nandabhairavam |
ṅentaṃ śikhāmantrayuktaṃ punarbījaṃ samālikhet ||
candraṃ hitvā'dimaṃ kuryātkarṇe vāmākṣi yojayet |
sudhādevyai tato vauṣaḍayamānandabhairavaḥ || iti |
śivo haḥ | candraḥ saḥ | mātṛkāntaḥ kṣaḥ | kālo maḥ | śakro laḥ | ambu vaḥ | vahnī raḥ | vāyryaḥ | vāmakarṇa ūkāraḥ | sa ca
bindunādābhyāṃ yuktaḥ | etadbījānta ānandabhairavāya vaṣaḍityeko
mantraḥ | punastasminneva śivacandrayorvyatyāsenokārasthāna
īkārayogeṇa ca kūṭāntaraṃ kṛtvā tadante sudhādevyai vauṣaḍityaparo
mantraḥ | etaddvayamapi militvaika eva mantra ityapi kecit | atra
dvitīyamantro'mṛteśyāḥ | prathamamantrakūṭānte ḍākinyai nama
ityādiyojanena ṣaṭsapta vā mantrāḥ kāryā iti vivekaḥ | atroktānāṃ
kalādimantrāṇāṃ tantrabhedena
bhūyovailakṣaṇyadarśanādihaidaṃparyeṇaikasyāpyanuddhārādvikalpaḥ || 107 || 108 || 109 || 110 || 111 ||
evaṃ sāmānyārghyetikartavyatāṃ savistaraṃ vidhāya
tadatideśapūrvakaṃ viśeṣārghyamardhaślokenopadiśati -
tathaivārghyaṃ viśeṣeṇa sādhayetsādhakottamaḥ || 112 ||
yathā sāmānyārghyaḥ sādhitastathaivārghyāntaraṃ sādhayet | sa
tvambusāmānyenāyaṃ tu viśeṣajaleneti viśeṣaḥ | ata eva
(pūrvacatuḥśatyāmambukaraṇakasāmānyārghyavidhirukto hemādipātre
sādhāre sthāpayedarghyamambune | tiślokadvayena | tatra catvāraḥ pakṣāḥ pūrvasmābhiḥ pradarśitāḥ | teṣu yadi sāmānyārghyavidhiparatvapakṣa-
p. 346) stadā'tratyetikartavyatāyāstatratyetikartavyatayā saha samuccayaḥ | viśeṣārghyavidhiriti manoramākārapakṣe tu tatraiva samuccayaḥ | viśeṣārghye'mbuno melanavidhiriti pakṣe'pyevam | viśeṣālābhe
pratinidhiriti candrikāpakṣe pūtīkeṣviva somadharmā ambunyapi
viśeṣadharmā bhavanti | vastutastu - tatra vidhiriti pakṣe taddharmāṇāṃ
vibhajyakathanasvārasyabhaṅgāpatteḥ sāmānyārghyavidhipara eva sa
grantho yuktaḥ | ambunetipadasvārasyāt | upapadavibhaktyapekṣayā
kārakavibhakterbalīyastvācca | tatrotpannasya sāmānyārghyasya
tarpayettena yoginīritivanmārtaṇḍaṃ paripūjayedityapi viniyogavidhiḥ |
śrīcakrasyā'nmanaścaiveti tu tasyaiva deśakālavidhiḥ | taduttaraiḥ sārdhaiḥ pañcabhiḥ ślokairviśeṣārghyasya vidhiḥ | tatra caramārdha
utpattividhiḥ | pūrvaśokapañcake taditikartavyatāvidhiriti vivekah |
utpattividheruttaratraivetikartavyatā varṇanīyeti nirbandhe mānābhāvāt |
anyathā vidhṛte tu punardravya ityuktisvārasyavirodhāpatteḥ | dravyapadasya
jale tāntrikāṇāṃ svārasikaprayogābhāvāt | binduprakṣepasya
maitrāvaruṇaṃ payasā śrīṇātītyādivatsaṃskāramātrasya
pātrādhikaraṇakadravyavidhāraṇarūpatvābhāvena
tathānirdeśāyogācca | kalpasūtrajñānārṇavādiṣu kalāpūjāyā
ādhāramaṇḍalasthāmṛteśyādipūjanasya ca viśeṣārghya eva
vidhidarśanena bahuvisaṃvādāpatteśca | sāmānyārghyasthāpana
īdṛśavistārasya tantrāntare'nupalambhācca | naca hemādipātraṃ
sāmānyārghye tantrāntare na dṛśyate, śaṅkha eva tu prāyeṇa vidhīyata
iti vācayam | tatrāpi hemādītyādipadena śaṅkhasyāpi
grahaṇasaṃbhavena bhūyovisaṃvādābhāvāt | etena yatprācāṃ
vyākhyānaṃ pañcabhiḥ ślokaiḥ sāmānyārghyavidhistanmadhya eva
vidhṛte tu punardravya ityādinā viśe.ārghyavidhi stathaivārghyamityanena
sāmānyārghyadharmātideśa iti | tatpūrvāparavirodhānnā'dartavyam |
naceha pañcabhireva ślokairviśeṣārghyavidhirastviti vācyam |
tayorarghyapadavyavahārasya kvāpyabhāvāt | nacaivaṃ satyuttaragranthe
gurubhya ātmane ca dravyaviniyogo vidhīyamāno
dravyābhāvādvirudhyeteti vācyam | viśeṣārghyasyaiva tatrāpi karaṇatvāt
| ata eva kalpasūtram - viśeṣārghyaṃ vidhāya tadbindubhistriḥ śirasi
gurupādukāmiṣṭvā'rdraṃ jvalati svāheti tadbindumātmanaḥ kuṇḍalinyāṃ juhuyādetadarghyaśodhanamiti
p. 347) śivamiti | prakṛtatantre'pi viśeṣārghyavidhyavyavahitottarameva
gurvādipūjākathanena mṛdasti pātraṃ kurvitivākyayoriva
pūrvavākyoditasyottaravākyopātte karaṇatabhānāt | yattu navyaistathā sati
devīviniyogātpūrvaṃ svasvai viniyogāducchiṣṭadoṣaḥ syādityatastayoḥ pātrayorākṣepa ityuktam | tanna | pātrāntareṇa
viśeṣāghyātkiṃcijjalamuddhṛtya gurvādipūjane
nocchiṣṭadoṣaprasaktistāvanmātrasyaivā'kṣepāt | bhairavāya
nivedanottarameva svasmai viniyogācca | rāgataḥprāptabhakṣaṇa eva
doṣaprasaktyā vaidhe niṣedhasyāpravṛtteśca | anyathā
pāśukahaviḥśeṣabhakṣaṇādāvapi
namāṃsamaśnīyāditiniṣedhātikramadoṣaprasaktyāpatyā bahu vyākulī
syāt | etenāsaṃskṛtadravyeṇaivā'tmapūjanaṃ kāryamiti
keṣāṃcitsāhasamapāstam | tasmādetattantrānusāreṇa dvayoreva
pātrayoḥ sthāpanamiṣṭam | yattu kalaśasthāpanaṃ paddhatikārairlikhyate
tadapi dakṣiṇāmūrtisaṃhitājñānārṇavakalpasūtrādiṣu na dṛśyati | ata
eva kevalasāmayikapūjāyāmeva tatsthāpanīmatyupadiśanti vṛddhāḥ | navyāstu -
anena candraṃ saṃpūjya pūjārhaḥ sakalo bhavet |
evaṃ saṃpūjya sakalaṃ śrīvidyāṃ parito yajet ||
cakramabhyarcya sakalaṃ vidhivatparameśvari |
ityādijñānārṇavaślokeṣu sarvatra sakalapāṭhaṃ
prāmādikatvenādhikṣipya kalaśapadasyaiva
prāmāṇikatvātkalaśasthāpanaṃ tattantrakārasyaṣṭemiti kleśena
samarthayante || 112 ||
anenaiva viśeṣārghyodakena gurūnpūjayedityāha -
gurupādālimāpūjya bhairavāya dadetpunaḥ | tadājñāpreritaṃ tattu gurupaṅktau nivedayet || 113 ||
tatpātrasthaṃ jalaṃ pātrāntareṇa gṛhītvā svaśirasi svaśirasi
vibhāvitāṃ paraśivādisvaguruparyantaparamparāṃ pādukāmantreṇa
pānnāntaroddhṛtārghyodakākṣatairabhyarcya svahṛdayasthitāya
kāmeśvarāya kāmeśvarīsahitāya tajjalaṃ dattvā'jñāṃ g'
divyasiddhamānavaughākhyagurupaṅktitrayaṃ punaḥ svaśirasi
pūjayedityarthaḥ | prāñcastu-viśe-
p. 348) ṣārghyapātramevā'lalāṭamuddhṛtya tajjalena svaśirasi
paraśivādiparamparāmoghatrayaṃ ca saṃtarpya punabhairavātmakāya
svagurave śiasyeva samarpya tasya gurorājñayā pratyakṣagurupaṅktau
nivedayediti vyācakṣate | tadayuktam |
yāvatpūjāsamāptyarghyapātracālanaṃ na kāryamiti
tantrasāroktaniṣedhavirodhāt | pratyakṣagurupaṅkteḥ kādācitkatvena
nityavacchravaṇavirodhācca | bhairavapadasya guruparatvena vyākhyāne
mānābhāvācca || 113 ||
tadīyaṃ śeṣamādāya śivāgnau viśvatastviṣi | pādukāṃ mūlavidyāṃ ca japanhomaṃ samācaret || 114 ||
mahāprakāśe viśvasya saṃhāravamanodyate |
marīcivṛttirjuhuyānmanasā kuṇḍalīmukhe || 115 ||
ahaṃtedaṃtayoraikyamunmanyāṃ sruci kalpitam |
mathanodrekasaṃbhūtaṃ vasturūpaṃ mahāhaviḥ || 116 ||
hutvā hutvā svayaṃ caiva sahajānandavigrahaḥ | svaprathāprasarākāraṃ śrīcakraṃ pūjayetsudhīḥ || 117 ||
gurusaṃbandhinaṃ haviḥśeṣaṃ gṛhītvā gurupādukāmantraṃ
mūlavidyāṃ ca japanviśvatastviṣi sarataḥprasṛmaratejaske śivāgnau
svātmābhinne vahnau juhuyāt | kāmāgnāviti pāṭhe'pi svasaṃvidrūpaḥ kāmeśvara evāgniriti vyākhyeyam | svātmānaṃ vahnitvena viśvaṃ
svamarīcitvena vibhāvya juhuyādityarthaḥ | atra japannitiśatṛpratyayena
mantrayorhomasamānakālikatvoktyākriyamāṇānuvāditaiva yuktā yuvā
suvāsā itivannatu paravīrasītivatkaraṇamantratvamiti sūcitam | tena
mantrasamāptiṃ yāvatpunaḥ punarhaviḥśeṣaṃ niḥśeṣakaraṇena
juhuyāditi dhvanitam | ata eva ca hutvā hutvā svayaṃ caiveti
vīpsopapadyate |
tena pratihomaṃ pratipradhānanyāyena mantrayorāmanahomamantrasyeva
nā.vṛttirapi tu vediprokṣaṇamantrasyeva sakṛdeva mantrayoḥ prayogaḥ | homasaṃkhyā tu haviḥśeṣasya niḥśeṣapratipratīparyantatvādaniyataiva |
vastutastu ślokatrayeṇa vidhitrayam | tenābhyāsātkarmabhedaḥ | tataśca
samuccitamantradvayasya trirāvṛttisamakālaṃ homatrayameveti jñeyam |
pātrahavirādīnāṃ vāsanāpūrvakaṃ dvitīyahomamāha -
p. 349) mahāprakāśa iti | prakāśaḥ svātmābhinno'gnireva | tasya
mahattvaṃ tu sarvavyāpakatvāt | nirindhanadīptatvādanirvāṇatvācca |
tathāca tantrātare mantraliṅgam -
antarnirantaramanindhanamedhamāne
mohāndhakāraparipanthini saṃvidagnau |
kasmiṃścidadbhūtamarīcivikāsabhūmau
viśvaṃ juhomi vasudhādiśivāvasānam || iti |
saṃhāro nāśo vamanaṃ sṛṣṭiḥ | tayoḥ kṛtyayostadicchāsādhyatvādeva prakāśasya tadudyatatvam | svecchayaiva
jagatsarvaṃ nigiratyudriratyapītivacanāt | tamagniṃ kuṇḍalinyā mukhe
vibhāvya pātraṃ manastvena bhāvayitvā tadīyamarīcirūpā vṛttaya eva
haviriti vibhāvya juhuyāt | bahirmukhatayā prasrantīrvṛttirantarmukhīkṛtya
svātmani yojayediti bhāvaḥ | tathāca mantraliṅgaṃ -
dharmādharmahavirdīpta ātmāgnau manasā srucā |
suṣumṇāvartmanā nityamakṣavṛttirjuhomyaham || iti |
manaseti tṛtīyā tu sahārtha iti prāñcaḥ | tatpakṣe
śuddhermanastvena vāsanā kāryā | palena manasā sārdhamiti
vṛddhānāmukteriti samarthanam | prakārāntareṇa vāsanāpūrvakaṃ
tṛtīyāṃ pūrṇāhutimāha - ahaṃtā svātmaniṣṭhā | idaṃtā
viśvaniṣṭhā | tayoraikyamastva(mekā)dhikaraṇavṛttitvamiti
mathanakriyāviśeṣaṇam | tayoḥ sāmānādhikaraṇyamanāhāryaṃ yathā
bhāseta tathā mathanasya vibhāvanasyodrekreṇā'vartanena saṃbhūtaṃ
samyagdhanaṃ(gudabhūtaṃ)vasturūpaṃ vāstavika tattvaṃ rūpyate viṣayī
kriyate yasmiṃstādṛśamātmanirvikalpakavijñānameva
mahāhavirunmanyāṃ pūrvoktalakṣaṇāyāṃ srucikalpitaṃ bhāvitaṃ
śivāgnau juhuyādityanuṣaṅgeṇa tādṛśe jñānamapi svātmanyeva līnaṃ
kuryādityarthaḥ | śrūyate ca brahmabindūpaniṣadi
ghṛtamiva payasi nigūḍha bhūte bhūte ca vasati vijñānam |
satataṃ manthavitavyaṃ manasā manthānabhūtena || iti |
īdṛśabhāvanāniṣkarṣaśca sūtagītāyāmuktaḥ -
p. 350) śāstrācāryopadeśena tarkaiḥ śāstrānusāribhiḥ ||
sarvasākṣitayā'tmānaṃ samyaṅniścitya susthiraḥ | svātmano'nyatayā bhātaṃ samastamaviśeṣataḥ ||
svātmamātratayā buddhvā punaḥ svātmānamadvayam |
śuddhaṃ brahmeti niścitya svayaṃ svānubhavena ca ||
niścayaṃ ca svacinmātre vilāpyāvikriye'dvaye |
vilāpanaṃ ca cidrūpaṃ buddhvā kevalarūpataḥ ||
svayaṃ tiṣṭhedaya sākṣādbrahmavitpravaro muniḥ | īdṛśīyaṃ parā niṣṭhā śrautī svānubhavātmikā || iti |
prāñcastu - ahaṃtā pramā | idaṃtā prameyam | tayoraikyaṃ
pramāṇam | tattritayasāmarasyarūpaṃ vastviti vyākhyan |
tadakṣarānanuguṇatvāccintyam | evaṃbhāvanāpūrvakāhutitrayottaraṃ
sahajo'kṛtrima ānanda eva vigrahaḥ śarīraṃ yasya tādṛśaḥ san,
śūnyākārādvisargāntādityatra varṇitasvarūpaḥ sudhīḥ samāhitācittaḥ sanneva svaprathāprasarākāraṃ svīyasphurattālaharīprasāratvena tatraiva
varṇitaṃ śrīcakraṃ pūjayet | svaprathāprasarākāramiti viśeṣaṇena
parāparapūjālakṣaṇaṃ smāritam | tena ca pūrva tantroktāṃ
kevalāmaparāṃ pūjāmapekṣya madhyamapūjaiva sarvadā kartumuciteti
dhvanitam |
advaitapānagandhavidhurāpāstadabhyāsasahitapūjāto'tyantamapakṛṣṭatv
āt || 114 || 115 || 116 || 117 ||
gaṇeśaṃ dūtarīṃ caiva kṣetreśaṃ dūtikāṃ tathā |
bāhyadvāre yajeddevi devīśca svastikādikāḥ || 118 ||
gaṇeśakṣetrapālayordūtarīdūtyau krameṇa śaktī |
etanmithunadvayaṃ dvāraśākhayorabhyarcya
svastikāsarasvatīśrīdurgāpadakālyādikā devyo bāhyadvāre yaṣṭavyāḥ || 118 ||
tataścātastrikoṇe'pi gurupaṅktiṃ tridhā sthitām |
tadantaśca mahādevīṃ tāmāvāhya yajepunaḥ || 119 ||
trikoṇe'pyantarbindoḥ paścādbhāge paṅktitrayeṇopaviṣṭāṃ
divyasiddhamānavaughātmikāṃ
p. 351) munivedanāgasaṃkhyāṃ gurupaṅktiṃ yathāsaṃpradāyamiṣṭvā tadantarbinducakre tāṃ prasiddhaṃ mahādevīmāvāhya
punarupacāraistāmeva yajet || 119 ||
tāmeva viśeṣayannupacārāṇāṃ vāsanāmāha -
mahāpadmavanāntasthāṃ kāraṇānandavigrahām |
madaṅkopāśrayāṃ devīmicchākāmaphalapradām || 120 ||
bhavatīṃ tvanmayaireva naivedyādibhirarcayet |
mahāpadmavanaṃ sahasrārakamalaṃ tadantasthām | kāraṇabhūto
ya ānando viṣayānandabindusaṃdohamūlabhūto brahmānandaḥ | etasyaivā'nandasyānyāni bhūtāni mātrāmupajīvantīti śruteḥ | athavā
kāraṇe hetau jātaḥ kāraṇaḥ | tatra jāta ityaṇ | sa cāsāvānandaśca sa eva
vigrahaḥ svarūpaṃ yasyā mahādevyāstām | mahatyai vā etaddevatāyai
rūpam | yanmadhviti śruteḥ madaṅkopāśrayāṃ
paramaśivaparyaṅkanilayāṃ tvāṃ tvanmayairevopacārairarcayet |
brahmārpaṇaṃ brahma havirbrahmāgnau brahmaṇā hutamiti
bhagavadvacanāt |
arpayetsaha gandhena pṛthivīṃ kusumena kham |
dhūpena vāyuṃ dīpena tejo'nnena rasaṃ sudhīḥ ||
ityādivacanairupacārrāṇāṃ pañcabhūtātmakatvena
saṃpradāyārthaprakaraṇe -
pañcabhūtamayaṃ viśvaṃ tanmayī tvaṃ sadā'naghe |
ityuktatvena copacārāṇāṃ devīmayatvamiti tu prāñcaḥ | icchākāma icchāviṣayaḥ | upacāreṣu pādyasya prāthamye'pi
naivedyasyaivā'dyatvena grahaṇaṃ tu viśuddhe śvaratantre -
ukteṣveṣūpacāreṣuyatkiṃcida(nna)labhaya(bhedya)di |
tatkalpanīyaṃ manasā mūlabījatrayopari |
pādukāṃ pūjayāmīti tridhā puṣpaṃ vinikṣipet ||
iti vacanena pratyakṣopacārāsaṃbhave mānasikasya vidhānaṃ
naivedyātiriktaviṣayamitiviśeṣadyotanārtham | ata evā'huvyāḥ - bālāto'tideśātprāptasyāpi naivedyaṃ ṣaḍrasopetamityādinā
punarvidhistu manaḥkalpitarūpaṃ vā tripurāyai nivedayediti
p. 352) paddhatau vihitasya vikalpasya nirāsāthamiti | athavā
ṣaṣṭhītatpuruṣabahuvrīhyornaivedyādipadayoḥ śabdataḥ sārūpyādekaśeṣaḥ | vastutastu naivedyāntairarcayedityevārthaḥ |
vyutkrame tasyaivā'ditvāt | devatāntaropāstau
puṣpāntapūjottaramevā'varaṇapūjāyā vihitāyā
ihāpavādārthamitthamuktiḥ | tena kalpasūtraikavākyatā saṃgacchate | tatra
naivedyāntānāmeva catuḥṣaṣṭherupacārāṇāmāvaraṇārcanātpūrvaṃ
vidhānāt | naivadyamādayaśceti dvaṃdvasamāsa eva vā'ṅgīkaraṇīyaḥ || 120 ||
trikoṇe tatsphurattāyāḥ pratibimbākṛtīḥ punaḥ || 121 ||
tattattithimayīrnityāḥ kāmyakarmānurūpiṇīḥ ||
atrārcayedityanuṣaṅgaḥ | trikoṇe madhyatryasre tattattithyabhinnā
nityāḥ pūjayet | jñānārṇave tu tryasrabindormadhye mahātrikoṇāntaraṃ
vibhāvya tatra pūjayedityuktamiti navyāḥ | paraṃ tu vibhāvya ca
mahātryasramityarṇavavākye
tantrāntarakalpasūtrayorānuguṇyāyaikasyaiva trikoṇasya mahattvena
vibhāvanamātramucyata iti vyākhyātuṃ yuktatvānnātīva navyoktāveva
viśvasanīyam | tantrarāje tu bindāveva pūjanamuktam | caturasāntarāle vā
tatpūjeti tvāvaraṇānte vakṣyate | etāsāṃ nāmāni tu śāstrārambhe
mūla evoktāni | tanmantroddhārastu kalpasūtre tantrarāje caikarūpaḥ | jñānārṇavādau tu vilakṣaṇaḥ | tasyā devyā yā sphurattāṃ tadātmikā
devīprītibimbarūpā jñānena devīsamānaveṣatayā dhyātavyā ityuktaṃ
bhavati | uktaṃ ca svatantratantre -
navāvaraṇaśaktīnāṃ dhyānaṃ devyāḥ samaṃ bhavet |
kāmāṅkayantrādanyatra bhūṣāvarṇāyudhādikam ||
tatsamaṃ parameśāni cakrasthānāmaśeṣataḥ || iti |
saṃhitāyāmapi -
athavā raśmayaḥ sarvā devīrūpeṇa cintayet | iti |
tattattithimayīriti tattatpadabahuvacanābhyāmidamuktaṃ bhavati -
ādau tattattithinityāṃ saṃpūjya paścātsarvāstithinityāḥ pūjayediti |
tatprakāraścokto jñānārṇave -
p. 353) etasminsamaye devi tithinityāṃ prapūjayet |
kāmeśvaryādikā nityā vicitrāntā maheśvari ||
pratipatpaurṇamāsyantāstithirūpāḥ prapūjayet |
vibhāvya ca mahātryasramagradakṣottarakramāt ||
ityādinā rekhātraye pañca pañca madhye ṣoḍaśīṃ ca saṃkīrtya
pratipattithimārabhya paurṇamāsyantamadrije ||
ekaikāṃ pūjayennityāṃ mahāsaubhāgyamāpnuyāt |
kṛṣṇapakṣe maheśāni pūjayettithimaṇḍalam ||
vicitrādyā varārohe yāvatkāmeśvarī bhavet |
pūjanīyā vilomena anyatra parameśvari ||
kalāḥ ṣoḍaśa deveśi yastu candrakalāḥ kramāt |
sa saubhāgyaṃ mahādevi prāpnoti guruśāsanāt ||
kāmeśvaryādikā nityāḥ pūjayitvā kramāttataḥ | tithinityāṃ tridhā devi pūjayedbhāgyahetave ||
punaḥ śrītripurāṃ nityāṃ yajetsaubhāgyahetave || iti |
atraitasminsamaya ityardhena tithinityārcanasyāpūrvo vidhiḥ | samaya
iti tu pāṭhaprāptakramānuvādaḥ | tithinityāmityekatvasyopādeyagatatvena
vivakṣitatvādupasthitatvācca tattattithinityāyā ekasyāḥ pūjanaṃ
kuryādityarthaḥ | tataḥ kāmeśvaryādikā itiślokena pañcadaśānāmapi
nityānāṃ pūjanāntaraṃ vibhāvya cetyādinā tadapekṣitetikartavyatāṃ
ca vidhāya visarge ṣoḍaśīṃ yajedityanena tripurasundaryā eva
mahānityāyāḥ pūjanāntaraṃ vihitam | tato'syaiva pūjanatrayasya
vivaraṇāyottaro granthaḥ | tatra
pratipattithimārabhyetyanenaikaikanityāpūjāyāḥ śuklakṛṣṇapakṣamedena
vyavasthitakramavidhānam | mantroddhāranityānyāsādiṣu
kāmeśvaryādikramasyaiva kḷptatvena tādṛśakrame citro(trā) (yā i)va
tāsāṃ vyutkrame'pi tripurasundaryāścitrātaḥ prāgavyavasthānenaiva
pūjanaṃ tadapūjanameva vā mā prasāṅkṣīdataḥ kalāḥ ṣoḍaśetyanena
punastatkīrtanena kāmeśvaryuttaraṃ tatpūjāprāpaṇena dṛḍhīkaraṇam |
evaṃ guruśāsanādityantena
p. 354) granthena tithinityāpūjanaprakāro yo'yamūktaḥ sa nityaḥ | pañcadaśa nityāḥ prathamatryasrarekhāsthitapañcadaśasvareṣu pūjā
(jyā) visṛpyai(sarge) ṣoḍaśīṃ mūlavidyayā'bhyarcya madhya iti,
kalpasūtre tu prāthamikyekaikanityāpūjā kṛṣṇapakṣe vyutkramaśceti
dvayameva nāstīti viśeṣaḥ | tataḥ kāmeśvaryādikā iti granthena tu
pūjanatrayottaraṃ punarapyekaikanityāpūjanaṃ
tritvasaṃkhyāviśiṣṭamekaviṃśatimanubrūyādityādivatkāmyaṃ
vidhīyate | paraṃ tu na tannityasya bādhakaṃ punaḥśabdena
kākākṣinyāyena pūrvottarayoranvitena samuccayasya vācanikatvāt | evaṃ
ca lakṣmīkāmaścetpūrvoktaṃ pūjanatrayaṃ kṛtvā tattattithinityāṃ triḥ saṃpūjya tripurasundarīṃ pūjayedityarthaḥ | tadidaṃ dyotayitumuktaṃ
mūle kāmyakarmānurūpiṇīriti | svasvakāmanāsadasadbhāvānuguṇyenaṃ pūjayediti tadarthaḥ | kecittu -
tridhāpūjanādikamapi nityamevetyāhuḥ | etatpakṣābhiprāyeṇa
prāñco'pi kāmyakarmapadaṃ nityacakrārcanaparameva |
bahuphalakapadatvena sarveṣāmupāsakānāmicchāviṣayatvāditi
vyācakṣate | pare tu - tṛtīyapūjanottaraṃ ta(tta)ttithinityāṃ sakṛdeva
pūjayet | prathamapūjāyāṃ dvitīyapūjāyāṃ ca dviḥpūjitatvena tena
saha traividhyoktiranuvāda iti manyante | anye tu - kāmeśvaryādikā nityā
vicitrāntā ityādikaṃ śuklapratipadabhiprāyeṇaivoktam |
tadidamupalakṣaṇaṃ
tattattithinityāprāthamyatatpūrvatithinityācāramyayoḥ | tataśca śukle
dvitīyāyāṃ bhagamālinyādikāmeśvaryantāḥ pūjyāḥ tṛtīyāyāṃ
nityaklinnādibhagamālinyantā ityādikaḥ kramaḥ | evaṃ kṛṣṇapakṣe
vicitrādyā ityāderapyupalakṣaṇatvāccitrādikāmeśvaryantā
jvālāmālinyādicitrāntāḥ sarvamaṅgalādijvālāmālinyantā ityādiḥ kṛṣṇapratipadādiṣu krama ityāhuḥ navyā apyetadanumanyante |
tādṛśavyākhyāyāṃ mūlaṃ ta ubhaya eva jānate | samūlakatve
yathāsaṃpradāyaṃ vyavastheti draṣṭavyam || 121 ||
atha trailokyamohanādicakreṣu praticakraṃ yoginyaścakre cakreśvarī
siddhirmudrā ceti pañcānāṃ padārthānāṃ
pūrvatantroktapūjākrameṇa vāsanā upadiśati -
tatra prakaṭayoginyaścakre trailokyamohane || 122 ||
mātṛkāsthūlarūpatvāttvagādivyāpakatvataḥ |
yoginyaḥ prakaṭā jñeyāḥ sthūlaviśvaprathātmani || 123 ||
p. 355) tatra navāvaraṇadevīnāṃ madhye, nityāpūjanottaradeśe vā |
trailokyamohanacakrasya jyeṣṭhāśaktinivṛttiśaktyādirūpā vāsanāḥ pūrvamuktāstatra pūjanīyā devatāḥ prakaṭayoginya ityucyante |
(tā)svaṇimādyaṣṭakaṃ(ke) (prakaṭatvaṃ) parāpaśyantyādicaturvidhā
mātṛkā (tatra yā) sthūlā vaikharīnāmikā, akacaṭatapaya (śavargarūpā
tadrūpatvādityarthaḥ | tathācoktaṃ) śāstrārambha eva
dvādaśaślokyāṃ vande tāmaṣṭavargotthamahāsiddhyaṣṭakeśvarīmiti |
brāhmyādyaṣṭakasya prakaṭarūpatāmāha tvagādīti |
tvagasṛṅmāṃsamedosthimajjaśukrāṇi dhātava iti sapta dhātavo vaidyake
prasiddhāḥ | ojonāmako dhāturaṣṭama iti tu vedabhāṣye | eteṣāṃ
cābhimāninyo devatā brāhmyādyāḥ kramādaṣṭau | tāsāṃ ca śarīre
sthitirbhrūmadhyanitambanāmihṛdayakaṇṭhāsyanāsālalāṭādisthānāvac
chedeneti prācāṃ grantheṣu prasiddham | tataśca liṅgaśarīrādyapekṣayā
tvagādighaṭitaśarīrasya sthūlatvāttadīyadevatānāmapi prakaṭatvam |
nanvevaṃ sati prāptisiddhisarvakāmasiddhyostantrāntare
pūjanīyatvenokasya mudrādaśakasya ca kathaṃ prakaṭatvamityāśaṅkya
sarvānugataṃ nirvakti - sthūleti | sthitatvācceti śeṣaḥ | viśvasya
ṣaṭtriṃśattattyātmakasya yā prathā sthūlā kṣitirūpā tadātmani cakre
bhūgṛhe sthitatvādapi prakaṭatvamityarthaḥ | etena yatsundarītāpinyāṃ
śrūyate sāṇimādyaṣṭakaṃ bhavati samānnaṣṭakaṃ bhavati saprakaṭaṃ
bhavatīti tatprāptisiddhyāderupalakṣaṇaparatvena vyākhyeyamiti dhvanitam
||
122 || 123 ||
aṇimādīnāṃ dhyānānyāha daśabhiḥ -
aṇimādyā mahādevi siddhayo'ṣṭau vyavasthitāḥ | tāstu raktatarā varṇairvarābhayakarāstathā || 124 ||
dhṛtacintāmahāratnā manīṣitaphalapradāḥ |
vargāṣṭakābhedābhiprāyeṇa
śrutāvaṣṭatvoktiritidyotanāyāṣṭāvityuktam | varābhayeti |
pāśāṅkuśau vāmadakṣayordadhatīriti tu mantramahodadhau |
cintāmahāratnaṃ cintāmaṇināmakaṃ ratnam | tacchirasā dadhatī || 124 ||
brāhmyādyā api tatraiva yaṣṭavyāḥ kramaśaḥ priye || 125 ||
brahmāṇī pītavarṇā ca caturbhiḥ śobhitā mukhaiḥ |
p. 356) varadābhayahastā ca kuṇḍikākṣalasatkarā || 126 ||
tatraiva dvitīyavīthyāṃ dvitīyarekhāyāṃ vā | kuṇḍikā kamaṇḍaluḥ | akṣo'kṣamālā || 125 || 126 ||
māheśvarī śvetavarṇā trinetrā śūladhāriṇī | kapālameṇaṃ paraśuṃ dadhānā pāṇibhiḥ priye || 127 ||
eṇaṃ hariṇam || 127 ||
kaumārī pītavarṇā ca śaktitomaradhāriṇī | varadābhayahastā ca dhyātavyā tvasureśvari || 128 ||
śaktiḥ saintīti mahārāṣṭrabhāṣayā prasiddhamāyudham | tomaro
loḍa iti prasiddhaḥ khalūrikāyāṃ vidyamānaḥ || 128 ||
vaiṣṇavī śyāmavarṇā ca śaṅkhacakragadābjakān |
hastapadmaiśca bibhrāṇā bhūṣitā divyabhūṣaṇaiḥ || 129 ||
cakraṃ sudarśanākhyaṃ sahasrāram | gadā bhāṣayā gudā, iti
prasiddhā | abjakaḥ padmaḥ | vā puṃsi padmaṃ nalinamityādikośe vā
puṃsītyasya puṣkarāmbhoruhāṇi cetyantamanvayātpuṃliṅgatā || 129 ||
vārāhī śyāmalacchāyā potrivaktrasamujjvalā |
halaṃ ca musalaṃ khaḍgaṃ kheṭakaṃ dadhatī bhujaiḥ || 130 ||
potrī varāhaḥ | varāhaḥ sūkaro ghṛṣṭiḥ kolaḥ potrī kiriḥ kiṭirityamaraḥ | halaṃ lāṅgalam | kheṭakaṃ carma || 130 ||
aindrī tu śyāmalacchāyā vajrotpalalasatkarā |
indrāṇī śyāmālendranīlamaṇivarṇā yā kāntiryasyāḥ sā ||
cāmuṇḍā kṛṣṇavarṇā ca śūlaṃ ḍamarukaṃ tathā || 131 ||
khaḍgaṃ vetālakaṃ caiva dadhānā dakṣiṇairbhujaiḥ | nāgakheṭakaghaṇṭāśca dadhānā'nyaiḥ kapālakam || 132 ||
vetālo bhūtapiśācādhipatirdevatāviśeṣaḥ | nāgaḥ sarpaḥ anyairvāmaiḥ || 131 || 132 ||
p. 357) mahālakṣmīstu pītābhā padme darpaṇameva ca |
mātuluṅgaphalaṃ caiva dadhānā parameśvari || 133 ||
padme kamaladvayam | mātuluṅgo bījapūraḥ || 133 ||
evaṃ dhyātvā yajedetāścakreśīṃ tripurāṃ tataḥ | karmendriyāṇāṃ vaimalyātkaraśuddhikarī smṛtā || 134 ||
karaśuddhibhavā siddhiraṇimā cātra saṃsthitā |
etā aṇimādimahālakṣmyantāḥ | tripurākhyā
trailokyamohanacakreśvarī tasyāstadvidyāyāśca karaśuddhikarīti nāma
nirvakti - karmendriyāṇāmiti | karayoḥ karmendriyaviśeṣarūpatvātkarapadaṃ karmendriyasāmānyopalakṣakam |
teṣāṃ vaimalyaṃ nāma tatkṛtaduritakṣālanaṃ tatkartṛtvaṃ
pravṛttinimittikṛtya tatpadaṃ pravartata ityarthaḥ | praticakramekaikā
siddhistattaccakreśyabhedena vibhāvyaiva pūjanīyetyāha -
karaśuddhibhaveti | navamacakre yonimudrā pūjanīyeti mūlakṛtaivāgre
vakṣyate | tena jñāpakenātra cakārātsarvasaṃkṣobhiṇīmudrā'pi
pūjyetyartho varṇanīyaḥ || 134 ||
atha dvitīyāvaraṇavāsanāmāha -
ṣoḍaśaspandasaṃdohacamatkṛtimayīḥ kalāḥ || 135 ||
prāṇādiṣoḍaśānāṃ ca prāṇānāṃ prāṇanātmikāḥ | bījabhūtasvarātmatvākalanādbījarūpagāḥ || 136 ||
antaraṅgatayā guptayoginyaḥ saṃsthitā matāḥ | kāmākarṣaṇarūpādyāḥ sṛṣṭiprādhānyataḥ priye || 137 ||
sarvāśāpūrakākhye tu cakre vāmena pūjayet |
pāśāṅkuśadharā etā raktā raktāmbarāvṛtāḥ || 138 ||
prāṇaśuddhimayī siddhirlaghimā bhokturātmanaḥ | tripureśī ca cakreśī pūjyā sarvopacārakaiḥ || 139 ||
ṣoḍaśasaṃkhyā ye spandāḥ spandanaśīlāḥ prāṇāḥ prāṇāpānādayaḥ pañcaikādaśendriyāṇītyevaṃ ṣoḍaśa | eteṣāṃ
madhye vāyucalanameva spandanam | indriyeṣu
svasvaviṣayābhimukhyameva
spandanam | ete sarve'pi prāṇapadavācyatvātspandāḥ prāṇamanūtkrāmantaṃ
p. 358) sarve prāṇā anūtkrāmantīti śrutau prathamaprāṇapadasya
prāṇādivṛttipañcakaparatvena
dvitīyaprāṇapadasyaikādaśendriyaparatvena ca
bhagavatpādabhāṣyakārairvyākhyātatvāt | sapta
gaterviśeṣitatvāccetyuttaramīmāṃsādvaitīyādhikaraṇe tathā nirṇayācca
| eteṣāṃ ṣoḍaśaprāṇānāṃ saṃdoha ekīkaraṇameva camatkṛtiḥ | anavarataspandanasvabhāvānāmekatra stambhanasthāsādhyatvena
camatkārādhāyakatvāt | samyagdohaḥ prapūraṇamiti vyutpattyā
svātmaikatānatārūpā paripūrtireva camatkārastadādhāyikā
stadabhinnā vā tanmayīḥ | amumevārthaṃ vivṛṇotiprāṇādīti | ṣoḍaśaprāṇānāṃ prāṇanaṃ jīvanaṃ tadātmikāḥ | teṣāṃ
svātmaikatānatāparityāgena viṣayāntarasaṃcārasyaiva maraṇarūpatvāt |
uktaṃ ca kramodaye -
sthairyameva camatkāro vinā viṣayasaṃgatim | iti ||
prāñcastu pañca bhūtāni daśendriyāṇi manaśceti ṣoḍaśa
spandāstattvāni saṃdohaḥ samūha iti pūrvārdhaṃ vyākhyāya
prāṇādayo nāgakūrmādayaśceti daśa vāyavo'nye
ṣaḍdhayavastvāgamāntare mṛgyā evaṃ ṣoḍaśa prāṇā ityuttarārdhaṃ
vyācakṣate | bījabhūtā anusvāraiḥ sahitāḥ | tatsāhityamantareṇa
varṇānāṃ bījatvābhāvāt | tādṛśasvarātmatāyā ākalanena
bījarūpaṃ sṛṣṭibījatvaṃ gacchantīti tathā
tvagādidhātvapekṣayā'ntaraṅgatvādmuptatayā saṃsthitā guptayoginya
iti matāḥ kāmākarṣiṇyādyāḥ kalāḥ sarvāśāpurakacakre pūjayet | iti
śabdādyāhāre yoginīśabde na dvitīyāpekṣā | dvitīyārthe
prathamāvibhaktiriti tu prāñcaḥ | etāḥ sṛṣṭibījabhāvapannatvena
vāmāśaktipradhānatvādvāmena svāgrādyaprādakṣiṇyenaiva pūjayet |
vāmamārgeṇeti vyākhyānaṃ tvāgrahamātram | etāsāṃ dhyānamāha -
māśeti | ātmendriyamanoyuktaṃ bhoktetyāhurmanīṣiṇa
itiśrutyuktalakṣaṇasya saṃghātātmakasya bhokturātmano ye ṣoḍaśa
prāṇāstacchuddhyabhinnā laghimā siddhistripureśī,
cakārātsarvavidrāviṇīmudrā ca pūjyetyarthaḥ || 135 || 136 || 137 || 138 || 139
||
tṛtīyāvaraṇavāsanāmāha -
prakṛtyaṣṭakarūpasthāḥ kavargādyaṣṭavargagāḥ |
p. 359) anaṅgakusumādyāśca sarvasaṃkṣobhakārake || 140 ||
cakre cātyantaraṅgatvādetā guptatarā matāḥ | pāśāṅkuśadhanurbāṇakarā raktāḥ samarcayet || 141 ||
tattadākārabuddhyātmabhogyabhokturmahīśituḥ | piṇḍādipadaviśrāntisaundaryaguṇasaṃyutā || 142 ||
cakreśvarī buddhiśuddhirūpā ca parameśvarī |
mahimāsiddhirūpā ca pūjyā sarvopacārakaiḥ || 143 ||
sāṃkhyatantre hi pañcaviṃśatistattvāni gaṇitāni -
prakṛtirmahānahaṃkāraḥ pañca tanmātrāṇi pañca bhūtāni
daśendriyāṇi manaḥ puruṣaśceti | teṣāmādyā sarveṣāṃ prakṛtirna
kasyāpi vikāraḥ | dvitīyādyāḥ sapta tu svapūrvapūrveṣāṃ vikārāḥ svottarottareṣāṃ prakṛtayaśca | navamādyāḥ ṣoḍaśa tu svapūrvavikārā
eva | na kasyāpi prakṛtayaḥ | pañcaviṃśastu na kasyāpi vikāo na kasyāpi
prakṛtiśceti vastusthitiḥ | tadetaduktamāryakṛṣṇena sāṃkhyasaptatyām -
mūlaprakṛtiravikṛtirmahadādyāḥ prakṛtivikṛtayaḥ sapta |
ṣoḍaśakastu vikāro na prakṛtirna vikṛtiḥ puruṣaḥ || iti |
eteṣu prāthamikaṃ tattvāṣṭakaṃ
prakṛtirūpatvātprakṛtyaṣṭakapadeneha gṛhyate | spaṣṭamanyat |
tripurasundaryākhyacakreśvarīvāsanāmāha - tattaditi |
ghaṭapaṭādyākārabuddhirūpaṃ yadbhogyaṃ tasya bhoktā'ta eva
mahīśitā bhūpatiriva tasya piṇḍādipadeṣu
mūlādhārānāhatājñāsahasrākhyeṣu caturṣu sthāneṣu yā pratyekaṃ
viśrāntiḥ saṃsārakadadhvāṭanajanyaśramanivṛttipūrvakasahajānandāvāptiḥ | saiva saundaryākhyo guṇastena saṃyutā tatpradātrī | taduktaṃ ca -
piṇḍe muktā pade muktā rūpe muktāḥ ṣaḍānana |
rūpātīte tu ye muktāste muktā nātra saṃśayaḥ || iti |
īdṛśī yā buddhiśuddhir-ṛtaṃbharā tatra
prajñetiyogasūtroktasatyagrāhitvalakṣaṇā tadrūpā parameśvarī
tripurasundarīnāmnī cakreśvarī tadrūpaiva
mahimāsiddhiścakārātsarvākarṣiṇīmudrā ca pūjyetyarthaḥ || 140 || 141 ||
142 || 143 ||
p. 360) caturthāvaraṇavāsanāmāha
dvādaśagranthibhedena samullasitasaṃvidaḥ | visargāntadaśāveśācchāktānubhavapūrvakam || 144 ||
unmeṣaśaktiprasarairicchāśaktipradhānakaiḥ | tathaivākulasaṃghaṭṭarūpairvarṇacatuṣṭayaiḥ || 145 ||
vedyoṣmarūpasādyarṇairmiśrecchābhāvitairapi |
kulaśaktisamāvaśarūpavarṇadvayānvitaiḥ || 146 ||
śakteḥ sāramayatvena prasṛtatvānmaheśvari |
saṃpradāyakramāyātāścakre saubhāgyadāyake || 147 ||
vyākaraṇatantre caturdaśākṣaro'yaṃ
paraṇakāreṇāṇpratyāhāraḥ | sa eva mantratantre bhūtalipimantra ityucyate
| tathāca taduddhāraḥ -
pañca hrasvāḥ saṃdhivarṇā vyomavāyvagnikaṃdharāḥ | iti |
kaṃ ca dharā ceti vigrahaḥ | ete ca varṇā vaikharīrūpatvena
bhāsamānā api madhyamārūpā eveti saṃpradāyaḥ |
caturdaśāracakrasthāścaturdaśa devatāstu
bhūtalipivarṇābhimāniśaktikadambataḥ prasṛtāḥ | varṇāstu
mūlādhārasthakulakuṇḍalinyāḥ ṣaṭcakrabhedenākulaliṅgena
yogānnirganya(ccha)damṛtānubhavadaśāyāmeva sarve'pi
prāyeṇotpannāḥ | tatrākulālliṅgādakāraḥ | icchāśakterikāraḥ | tadunmeṣaśakterukāraḥ | icchonmeṣamiśritāyāḥ kuṇḍalinyā
ṛkāraḷkārau | akulasya tādṛśakuṇḍalinyāḥ saṃghaṭṭanādekāra
okāraśca | tābhyāmakulasya punaḥ saṃghaṭṭādaikāra aukāraśca |
evamanyeṣāṃ varṇānāmutpattiḥ parāpañcāśikāsaubhāgyasudhādeyādiṣu varṇitā'nusaṃdheyā |
tadidamāha dvādaśeti | praticakramadha ūrdhvaṃ ceti dvau dvau granthī |
teṣāṃ bhedanenordhvaṃ lasitāyāḥ saṃvidaḥ kuṇḍalinyāḥ, visargaḥ ṣoḍaśasvarastadantasya ṣoḍaśāntasya brahmarandhrasya daśāyāṃ ya
āveśastasmājjāyamāno yaḥ śāktānāṃ
kaulikānāmanubhavastatpūrvakaṃ yathā bhavati
tathotpannaiścaturdaśabhirvarṇairupalakṣitāyāḥ śakteḥ śaktisamaṣṭirūpakuṇḍalinyāḥ sāramayatvena niṣkarṣarūpeṇa
prasṛtatvādetā devatāḥ saṃpradāyayoginya ityucyante | īdṛśārthasya
saṃpradāyakramāyātatvāditi
p. 361) yojanā | tānvarṇānāha unmeṣeti dvābhyām | eteṣāṃ
tṛtīyābahuvacanāntānāṃ padānāṃ caturdaśabhiriti
viśeṣyamadhyāhāryam | vedyoṣmarūpasādyarṇairityava vā viśeṣyam |
unmeṣaśaktitaḥ prasaro yasyokārasya tadvadbhiḥ | aśaṃ-ādyac |
icchāśaktiḥ pradhānopajīvyā yasyekārasya tadvadbhiḥ | akulasyārthātpūrvoktābhyāṃ bhāvibhyāṃ ca yaḥ saṃghaṭṭastadrūpaṃ varṇānāṃ catuṣṭayemetadrūpaṃ yeṣu taiḥ | tadrūpairityasya yogyatayā saṃdhyakṣareṣvevā'rthikī viśeṣaṇatā |
prāñcastu - akulena saṃghaṭṭa iti vyākhyāya varṇacatuṣṭaye tasya
viśeṣaṇatvaṃ manyamānā apyakulepadenākāramapi
svātantryeṇoddharanti | taddurghaṭam | viśeṣaṇatvenānvitasya
svātantryāyogāt | tathātve catuṣṭayairityasya virodhāt | tasya caturbhirityeva
bhavatāṃ vyākhyānāt | vedyāyāḥ saṃvidrūpāyā vahnikuṇḍalinyā
ūṣmarūpa uṣṇasparśarūpo yo varṇo rephaḥ | rephādhikāre śrīkaṇṭha
ūṣmā hṛdayamiti nāndanātkośāt | tasyoṣmaṇaḥ sādiriti viśeṣaṇam |
viśeṣyaviśeṣaṇabhāve kāmacārānna pūrvanipātaḥ | svasyā'dinā
yakāreṇa sahita ityarthaḥ | vedyoṣmarūpaḥ sādirarṇo yeṣu taiḥ | yakārasahitarephavadbhiriti yāvat | athavā vedyoṣmaṇo rūpaṃ svarūpaṃ
yeṣu taiḥ | ādisahitaiśca tairarṇaiśceti vigrahaḥ | pāñcastu - vedyasya
ṣaṭtriṃśasattvātmanaḥ saṃkalparūpā ūṣmāṇaḥ śaṣasahāstadanyatamarūpo yaḥ sādiḥ sakāra ādiryasya sa hakāraḥ sa
punarādiryayostau ykārarephau, vyomādibhūtapañcakavarṇeṣu
tayorhakārātparatvāt | tena hayaraistribhirvarṇairityarthaḥ | dvitīyasyā'diśabdasyādhyāhāra iti vyācakhyuḥ | tanmandam |
adhyāhṛtenā'diśabdena saha śrutasya sādiśabdasya samāsāyogāt |
samāse satyapyanyapadārthayoryakārarephayoreva kriyānvayitvena
samasyamānasādipadārthasya hakārasya kriyānvayālābhācca |
miśrarūpayecchayā bhāvitāvṛkāraḷkārau tadvadbhiḥ | kuletyakulasyāpyupalakṣaṇam | samāveśetyadhikaraṇe ghañantam |
kulaśaktiśca samāveśau ca tatsvarūpe ye varṇadvaye |
akārahakārarūpavarṇayugalavakāralakārarūpavarṇayugale tābhyāṃ
yugalābhyāmanviteḥ akulakuṇḍali nyakārarūpā, tatsamāveśasthānaṃ
sahasrārasyendumaṇḍalamamṛtamayaṃ vakārarūpam | kulakuṇḍalinī
hakararūpā, tatsamāveśasthānaṃ mūlādhāraṃ pārthivamaṇḍalaṃ
lakārarūpam |
p. 362) evaṃ caturbhiranvitairiti yāvat | prāñcastu - kulaśaktyoḥ samāveśāviti tatpuruṣamaṅgīkṛtya vakāralakāradvayamātramuddharanti |
tanna | akārahakārayoralābhena nyūnatvāpatteḥ | tvaduktoddhārayorasaṃbhavasyoktatvāt || 144 || 145 || 146 || 147 ||
nirantaraprathārūpasaubhāgyabalayogataḥ | anvarthasaṃjñake devi aṇimāsadṛśīḥ śubhāḥ || 148 ||
sarvasaṃkṣobhiṇīpūrvā dehākṣādiviśuddhidāḥ | īśitvasiddhirapi ca proktarūpapuratraye || 149 ||
yogādikleśabhedena siddhā tripuravāsinī |
etāḥ saṃpūjayeddevi sarvāḥ sarvopacārakaiḥ || 150 ||
nirantaraprathā bhedāviṣayakajñānaṃ tadrūpameva saubhāgyaṃ
tadeva balaṃ tadviṣayako yogo'vayavaśaktistasyāḥ sattvādanvarthake
yogarūḍhapadavācye saubhāgyadāyakākhye cakre sthitāḥ sarvasaṃkṣobhiṇyādyā devatāḥ | tāsāṃ dhyānamāha aṇimeti |
varābhayakarāścintāmaṇidharā ityarthaḥ | darpaṇapāśavāmakarāḥ pānapātrāṅkuśadakṣakarā iti tu bṛhattantre | tā dehasyendriyāṇāṃ
tvagādidhātūnāṃ ca viśodhikāstadrūpaiveśitvasiddhiḥ | cakārātsarvavaśaṃkarīmudrā tripuravāsinyākhyā cakreśvarī cetyetāḥ pūjayet | tripuravāsinīpadaṃ nirvākte - prokteti | tatra tatroktaṃ
yatpuratrayaṃ pramātṛpramāṇaprameyarūpaṃ tripuṭītvena prasiddhaṃ
tadviṣayako yogaḥ saṃbandhaḥ | sa ca pramātrādibhedena vyavasthitaḥ | ādipadena bhedamānam | tena yaḥ kleśaḥ | bhedajñānasya
bhayajanakatāyā ya etasminnudaramantaraṃ kurute'tha tasya bhayaṃ
bhavati
dvitīyādvai bhayaṃ bhavatītyādiśrutisiddhatvāt | yoga evā'dikleśaḥ prathamaduḥkhamiti kecti | tasya bhedena nāśena siddhā vyutpannanāmā |
tena vāsinīśabdaḥ kāṣṭhatakṣaṇasādhanavāsīśabdāvacchedanārthaka
ityuktam || 148 || 149 || 150 ||
pañcamāvaraṇavāsanāmāha -
sanātanānāṃ nādānāṃ navarandhrasthitātmanām |
mahāsāmānyarūpeṇa vyāvṛttadhvanirūpiṇā || 151 ||
p. 363) asthirasthiravedyānāṃ chāyārūpairdaśārṇakaiḥ | kulakaulikayoginyaḥ sarvasiddhipradāyakāḥ || 152 ||
śvetā varābhayakarāḥ śvetābharaṇabhūṣitāḥ | svaprathāmananatrāṇayogādanvarthasaṃjñake || 153 ||
sarvasiddhipradādyāstu cakre sarvārthadāyake |
lokatrayasamṛddhīnāṃ hetutvāccakranāyikā || 154 ||
tripurāśrīrmaheśāni mantraśuddhibhavā punaḥ | vaśitvasiddhirākhyātā etāḥ sarvāḥ samarcayet || 155 ||
adha ārabhyordhvaṃ prasṛtāyāṃ suṣumṇāyāṃ daśa parvāṇi teṣāṃ madhye navāvakāśāsta eva randhrapadenocyante |
tādṛśadaśasthātānyabhivyāpya yābaccharīrapātaṃ jāyamāno
nādānusaṃdhānābhyāsapāṭavena śrūyamāṇo nādomadhyamā
vāgityucyate | sa eko'pi nādastattatsthānāvacchinnaḥ sandaśamirnāmabhirabhilapyate - avikṛtaḥ śūnyaḥ sparśo nādo
dhvanirbinduḥ śaktirbījamakṣaramārabdhaśceti | evaṃ daśadhā vibhakto
yo dhvanistadrūpiṇā mahāsāmānyarūpeṇa
vibhājakopāvidaśakavyāpakena sarvānugamamadhyamātvena
dharmeṇopalakṣitā ityarthaḥ | madhyamāsvarūpā iti yāvat | vedyā
viṣayāḥ pañca bhūtāni tāni kāryakāraṇabhedena dvividhāni | teṣu
kāryāṇyasthirāṇi mithyātvāt | karaṇāni sthirāṇi satvatvāt |
vācārambhaṇaṃ vikāro nāmadheyaṃ mṛttiketyeva satyamiti śruteḥ | tāni
ca kāryāṇi sthūlabhūtāni vyomādīni kāraṇāni bhūtasūkṣmāṇi śabdādīni pañca pañca teṣāṃ chāyārūpaiḥ prakāśarūpairdaśārṇakaiḥ kavargacavargobhayātmakairdaśabhirvarṇairupalakṣitāḥ | tadidamuktaṃ
cakrasaṃketa eva -
bhūtatanmātradaśakaprakāśālambanatvataḥ | dvidaśārasphuradrūpaṃ krodhīśādidaśārṇakam || iti |
etenaitatprācāṃ vyākhyānam (?) asthiravedyāni karmendriyagocarā
vacanādīni, sthiravedyāni jñānendriyagocarāḥ śabdādīni,
tatpratibimbarūpaiṣṭavargatavargobhayayoge sarveṣāṃ varṇānāṃ
sthitirūpatā tadabhāve tadabhāva ityartha (?)
mātṛkānyāsatraividhyavidāṃ
p. 364) spaṣṭatvāt | kulaṃ tripuṭī kaulikaścidrūpātmā | tayorabheda eva
yogastadvatyaḥ | kulamindriyāṇi kaulikā viṣayā yogaḥ kāryakāraṇabhāva
iti tu prāñcaḥ | āsāṃ dhyānamāha - śvetā iti | svasyaiva prathā
sarvātmatvena prasaraḥ | tasya mananaṃ yuktibhiranucintanaṃ (ta) deva
trāṇaṃ(ṇa)rūpatvātsarvapuruṣārthātmaka (ka.)
taddātṛtvarūpādyogādavayavaśakteḥ sattvādanvarthasaṃjñake
sarvārthadāyakacakre sthitāḥ sarvasiddhipradādyā daśa devatāḥ | tripurāśrīpadamapi tribhuvanasamṛddhikāraṇavācakatvādanvarthanityāha-
lokatrayeti | lokatrayaśabdo'pi tripuṭīpara evetyanye |
vaśitvasiddhervāsanāmāha - mantraśuddhiti |
uktamananatrāṇarūpaśuddhijanyetyarthaḥ | upalakṣaṇametadunmādinīmudrāyāḥ || 151 || 152 || 153 || 154 || 155 ||
ṣaṣṭhāvaraṇavāsanāmāha -
ūrdhvādhomukhayā daivi kuṇḍalinyā prakāśitāḥ | kulecchayā bahirbhāvātkādivarṇaprathāmayīḥ || 156 ||
nigarbhayoninīvācyāḥ svarūpāveśarūpake |
sarvarakṣākare cakre sarvāveśakare parāḥ || 157 ||
sarvajñādyāḥ sthitāścaitā hastapustākṣamālikāḥ | mātṛmānaprameyāṇāṃ purāṇāṃ paripoṣiṇī || 158 ||
tripurāmālinī khyātā cakreśī sarvamohinī |
vidyāśaktiviśuddhiṃ ca siddhṃ prākāmyasaṃjñitām || 159 ||
etāḥ sarvopacāreṇa pūjayeddevatāḥ kramāt |
kuṇḍalinyā ūrdhvayo(rdhvādho)pātāyātadaśāyāmutpannāḥ sarvajñādidevyaḥ | ata eva nigarbhapadavācyāḥ | nitarāṃ garbhe sthitatvāt
| nanvidṛśarahasyasthale samutpannāḥ kathaṃ pakaṭā jātā ityata āha-
kulecchayeti | kulasya tripuṭyā nirmāṇecchayā tāḥ śaktayo bahirāgatāḥ | ata eva vaikhaīrūpakādivarṇamayyo jātāḥ | atra kādiśabdo yathāśrutaḥ kavargacavargarūpavarṇadaśakapara iti prāñcaḥ | cakrasaṃketāvirodhāya
makārādidaśakapara ityapi kliṣṭaṃ yākhyātuṃ yuktam | kādiḥ
p. 365) kālīti śaktista iti tantrarāje matadvayakartṛtvena śaktidvayasya
prasidhatvādiha kādiśabdaḥ śaktiparo matakartṛtvalakṣaṇayā kālīparo
vā | śaktiśabdastu pra(ma) kāraparatvena śaktyādinavaparyanteti śloke
vyākhyāta eva | maḥ kālī kleśitaḥ kālo mahākālo yamo raviriti
kośātkālīśabdo'pi makāra eva, kakāra eva vā kālyādiśabdaikadeśaḥ kakārāttu prabhañjana ityatra kāmakalāśabdaikadeśavat | naca manvasre
cakrasaṃkete ṭakārādaya uktāḥ | pūjāsaṃkete tvaṇpatyāhārī(ra)
gāścaturdaśa vaṇā uktā iti parasparavirodhaḥ kathaṃ na parihṛta iti
vācyam | tatra parihārasyāsaṃbhavena vikalpasyaiva nyāyyatvāt |
saṃbhavatyavirodhe'ṣṭadoṣaduṣṭavikalpasyāyuktatvāt | svaṃ nijaṃ
rūpaṃ brahma tasyā'veśo'nāvṛtatvena bhānam |
bhūto'hamityākārakabhāna eva bhūtāveśa itivyavahāradarśa(?)karam |
ata eva sarvarakṣākaranāmakaṃ cakram |
sarvātmatvaviṣayakāvaraṇamaṅgasyaiva rakṣāpadārthatvāt | hastayoḥ pustakamakṣamālā ca yāsāṃ tā iti tu sarvajñādīnāṃ dhyānamuktam |
saptamīviśeṣaṇe bahuvrīhāviti hastapadasya pūrvanipātaḥ | tripuramālinīpade mala malla dhāraṇa iti dhātuto niṣpanno'pi
mālinīśabdaḥ poṣaṇārthakaḥ | dhātūnāmanekārthatvādityāśayena
nirvakti māviti(?) | tripuāpade dīrghastu cchandovyākaraṇayorvirodhe
chando
balīya itiparibhāṣānusārāt | vidyāpti(tmi)kāmāḥ (yāḥ) śakteḥ pañcadaśyā viśeṣeṇa śuddhistadīya(?)vatphaladānasāmarthyādhānam |
tadātmikā pākāmyasiddhiḥ | prākāmyapadaṃ ca vyākhyātaṃ vṛddhaiḥ -
dravaḥ saṃghātakaṭhinaḥ sthūlaḥ sūkṣmo laghurguruḥ | vyakto'vyaktataraścāpi prākāmyaṃ te vibhūtiṣu || iti |
cakārānmahāṅkuśāmudrāṃ ca pūjayet || 156 || 157 || 158 || 159 ||
saptamāvaraṇavāsanāmāha -
niruddhavāyusaṃghaṭṭasphuritagranthimūlataḥ || 160 ||
hṛdayāntarasaṃvittiśūnyapuryaṣṭakātmanā |
bījarūpasvarakalāspṛṣṭavargānusārataḥ || 161 ||
p. 366) rahasyayoginīrdevi saṃsāradalanojjvale |
sarvarogahare cakre saṃsthitā vīravandite || 162 ||
vaśinyādyā raktavarṇā varadābhayamudritāḥ | pustakaṃ japamālāṃ ca dadhānāḥ siddhayoginīḥ || 163 ||
śuddhavidyāviśuddhiṃ ca bhuktisiddhiṃ maheśvari |
īśvarīṃ tripurāsiddhiṃ pūjayedbindutarpaṇaiḥ || 164 ||
prāṇāpānayornirodhenānyatarasminnanyatarasya saṃghaṭṭo'pāne
juhvati prāṇaṃ prāṇe'pānaṃ tathā para iti gītāvacane prasiddheḥ | tena
sphuritau kāryonmukhatayocchūnau granthī
ūrdhvādhaḥsthitagranthidvayaṃ yasya
tādṛśānmūlādhāracakrādutpannā iti śeṣaḥ | hṛdayāntare
saṃvittirjñānaṃ yasya tat | manasaiva jñeyaṃ na tu
cakṣrurādibāhyendriyagamyamiti yāvat | ata eva śūnyamiva
sūkṣmatamabhityarthaḥ | īdṛśaṃ puryaṣṭakaṃ
karmendriyāṇi khalu pañca tathā parāṇi
buddhīndriyāṇi mana-ādicatuṣṭayaṃ ca |
prāṇādipañcakamatho viyadādikaṃ ca
kāmaśca karma ca tamaḥ punaraṣṭa mīyuḥ ||
itiśloke parigaṇitasthūlapuryaṣṭakasamānajātīyam | tadātmanā
svarūpeṇopalakṣitāḥ | bījarūpā | binduviśiṣṭāḥ svarakalā
akārādisvaraṣoḍaśakam | (tābhiḥ) spṛṣṭāśca te vargāśca
kacaṭatapayaśākhyāḥ evamaṣṭānāṃ sabindukānāṃ
vargāṇāmanusāratasta(da)nantaroccāritāḥ | sūkṣmatvādeva
rahasyayoginīpadavācyā vaśinyādyāḥ saṃsārātmakarogahārake cakre
saṃsthitāḥ | īśvarīṃ rogaharaṇasamarthī cakreśvarīm |
ahaṃtedaṃtayoraikyabuddhiḥ śuddhavidyā tasyā api viśuddhiścinmātre
vilāpanarūpā yayā tāṃ bhuktisiddhiṃ cakārātkhecarīmudrāṃ ca
pūjayet | vīravandita iti saptamī vā saṃbuddhirvā | spaṣṭamanyat || 160 ||
161 || 162 || 163 || 164 ||
aṣṭamāvaraṇavāsanāmāha -
śaktitrayātmikā devi ciddhāmaprasarāḥ śivāḥ | p. 367) saṃvartāgnikalārūpāḥ paramātirahasyakāḥ || 165 ||
pūrṇapūrṇasvarūpāyāḥ siddherhetuḥ sureśvari |
sarvasiddhimayā(pradā)khye tu cakre tvāyudhabhūṣite || 166 ||
sthitāḥ kāmeśvarīpūrvāścatasraḥ pīṭhadevatāḥ | āyudhā api raktābhāḥ sā(svā)yudhojjvalamastakāḥ || 167 ||
varadābhayahastāśca pūjyā dhyātṛphalapradāḥ | tvadīyāśca madīyāśca puṃstrīvaśyavidhāyinaḥ || 168 ||
tvagasṛṅmāṃsamedosthimajjārṇāntāḥ sureśvari |
dvitīyasvarasaṃyuktā ete bāṇāstvadīyakāḥ || 169 ||
vāmādīnāṃ purāṇāṃ tu jananī tripurāmbikā |
parasvātantryarūpatvādicchāsiddhirmaheśvari || 170 ||
etāḥ sarvopacāreṇa pūjayettu varānane |
trikoṇavāsanāvasare tisrastisraḥ śaktayo yā varṇitāstadātmikāḥ kāmeśvaryādayastisro devatāścaitanyamarīciprasārūpatvādeva paramā
utkṛṣṭāśca tā atirahasyarūpāśca, saṃvartaḥ pralayaḥ kalpastatkālikāgnijvālātulayā dhyātavyāḥ | pūrṇapūrṇetivīpsayā'tyantapūrṇatocyate | tādṛśī siddhirjīvanmuktistāṃ prati tisraḥ samuditā hetuḥ | ata eva
tadādhāracakrasya sarvasiddhipradasaṃjñā | āyudhānāṃ
pārthakyenā'varaṇāntaratvaśaṅkāmapākurvannāha - āyudheti | pīṭheti
| kāmarūpapūrṇagirijālaṃdharapīṭhādyadhiṣṭhātrya ityarthaḥ | aṣṭācakrā navadvāreti śrutau binducakrasya trikoṇacakra
evāntarbhāvamabhipretya cakrāṣṭakatvakathanamiti dhvananāya
pradhānadevatayā saha catasra ityuktam | | tisra ityeva tu tadartha iti tu
prāñcaḥ | āyudhā apītyatra vā catasra ityasyānvayaḥ | āyudhaśaktayaścatasre'pi svasvāyudhaṃ hastābhyāṃ śirasi dhṛtvā sthitāḥ | āyudhaśabdādācārārthe klivantāda
pratyayāditisūtreṇākāraḥ pratyayastataṣṭāp | puṃliṅgaścāndhaso'yaṃ
śabda iti tu prāñcaḥ | vastutastu aṣṭamāvaraṇe'pi
oḍyānapiṭhādhiṣṭhātrī pradhānadevatā'pi pūjanīyetidyotanāya
catasraḥ pīṭhadevatā ityuktam | tathāca kalpasūtram - trikoṇe
vākkāmaśaktisamastapūrvāḥ
p. 368) kāmeśvarīvajreśvarībhagamālinīmahādevyo bindau caturthī
tisṛṇāmāsāmabhedāya mūladevyāḥ pūjā kāmeśvaryādicaturthī
nityānāṃ ṣoḍaśī yoginīcakradevīnāṃ navamī binducakrasthā
cetyekaiva na tatra mantradevatābhedaḥ kāyastanmahādevyā eva caturṣu
sthāneṣu viśeṣārcanamāvartata iti | tvadīyāḥ puṃvaśyaṃ madīyāḥ strīvaśyaṃ vidadhate | strīśabdasya pūrvamaprayogādeva na
samāsāntapratyayaḥ | devībāṇabījānyuddharati - tvagiti | tvagyakāraḥ | yakārādhikāre tvagvālī vyāpako vāyuriti kośāt | asṛk, rephaḥ | ro raktaḥ krodhano repha iti kośāt | māṃsaṃ lakāraḥ | tadadhikāe pinākī
māṃsasaṃjñaka iti kośāt | medo vakāraḥ | vo medo varuṇaḥ sūkṣma iti
kośāt | asthimajjārṇavorantaścaramaḥ śukravarṇaḥ sakāra pañcama
ityarthaḥ | śaṣasādhikāreṣu saukhyanāmā kumāro'sthi, suśrīrūṣmā vṛṣo majjā, dakṣapādo bhṛguḥ śukramiti kośebhyaḥ | dvitīyasvarastripurācakreśvarīmantre dvitīyo varṇaḥ | mātṛkākrame
cedvindusaṃyuktā iti śeṣaḥ | āyudhāntarabījoddhārastu caturthapaṭala eva
kṛtaḥ vāmājyeṣṭhāraudrya eva puratrayaṃ tadambikā cakreśvarī |
atyantaṃ svātantryamevecchāsiddhiḥ | tuśabdādbījamudrā'pi || 165 || 166 ||
167 || 168 || 169 || 170 ||
navamāvaraṇavāsanāmāha -
sarvānandamaye devi parabrahmātmake pare || 171 ||
cake saṃvittirūpā ca mahātripurasundarī |
svairācāreṇa saṃpūjghā tvahaṃtedaṃtayoḥ samā || 172 ||
mahākāmakalārūpā pīṭhavidyādisiddhidā |
mahāmudrāmayī devī pūjyā pañcadaśātmikā || 173 ||
tattattithimayī nityā navamī bhairavī parā |
praticakraṃ tu mudrāstu cakrasaṃketacoditāḥ || 174 ||
sarvānandamayanāmakaṃ binducakraṃ parabrahmarūpameva | tatra
sā parāpararahasyayoginyapi saṃvittirūpaiva | paraṃ tu na
vṛttyātmakajñānarūpā | kiṃ tu sarvavṛttiṣvanugatā
vṛttarvṛttiprāgabhāvasya vṛttirdhvasasya ca sākṣiṇī vṛttyoḥ saṃdhau
cānubhūyamāneti
p. 369) dhvanayannāha ahaṃteti | vedakaviṣayiṇī vṛttirahaṃtā |
vedyaviṣayiṇī tvidaṃtā |
yajjñānamahamo jñānaṃ yajjñānamidamastathā |
tayorapi ca yajjñānaṃ (tajjñānaṃ) viddhi me vapuḥ | itiparaśivokteḥ |
svarācāreṇa karmakāṇḍoktanirbandhanirmuktenā'cāreṇa,
paraśivaniṣṭhamahāsvātantryānubhavena cetyarthaḥ | agaṇanaṃ kasyāpīti
kalpasūtrāt | mahākāmakalārūpatvaṃ tu prāguktam |
pīṭhavidyādisiddhiḥ prāptisiddhiḥ | kāmarūpādipīṭhādhipatyavāgbhavādividyādira (vipa)
tyakāmeśvaryādidevatātmakatvaprāptirūpatvāt | mahāmudrā yonimudrā
| kulārṇave parāprāsādaprakaraṇasthe vanamālāṃ namomudrāṃ
mahāmudrāmanukramāditivacane
mahāmudāpadastyāntaḥpraveśitāṅguṣṭhasaṃhatāñjaliparatvena
sāṃpradāyikairvyākhyāne'pyatra prācīnairyonimudrāpātvena
vyākhyānāt | pañcadaśātmikā, akṣarapañcadaśātmikā
kāmeśvaryāditithinityārūpā vā | jāyate vardhata
ityādikāgāmidaśāpañcakarūpā vā | astītidaśāyāḥ svābhāvikatvādanuktiḥ | tattattithimayī pratipadāditithisvarūpā | nityā
sādanāmakākalārūpā | anavamīti cchedena sarvottamā | navamīti
cchedena navacakreśvarīṇāṃ madhye caramā | bhairavī sarveṣāmapi
bhayaṃkarī | bhīṣā'smādvātaḥ pavata ityādiśruteḥ | parā
paśyantyāditrayātītā | pūjyetyanvayaḥ | navasu cakreṣu
pūjanīyatvenoktānāṃ mudrādevīnāṃ vāsanāstu cakrasaṃketa eva
kathitā ityarthaḥ || 171 || 172 || 173 || 174 ||
nityaklinnādikāścaiva kāmyakarmānusārataḥ | caturasrāntarāle vā trikoṇe vā yajetsudhīḥ || 175 ||
nityaklinnā tṛtīyā tithinityā | ādinā meruṇḍādiparigrahaḥ | cakrārātkāmeśvarī bhagamālinīvajreśvarīṇām | tāsāmeva trikoṇe
pūjāprakaraṇe nirdiṣṭatvāt | tataśca yā tithinityāpūjā pūrvamuktā
tasyā yathā pradhānadevatāyāḥ prāthamikapūjottaramavasarantathā
dvitīyavārapūjottaraṃ kālo'pi vaikalpika iti dyotanāyeha punastatkīrtanam
| karaśuddhiṃ punaścaivetyādāviva punarādiśabdābhāvāttu na dviḥ
p. 370) pūjanaṃ nityānāṃ tattaddviḥpāṭhasya
kramadvaividhyārthakatvenopakṣīṇatvādananyaparapunaḥśravaṇarūpāny
āsasyābhāvānna karmabhedaḥ | prāñcastu kāmeśvarībhagamālinyoḥ pūrvaṃ pūjitatvādavaśiṣṭānāṃ tayodaśanityānāmevedaṃ
pārthakyena pūjāntaramityāhuḥ | tanna | vajreśvaryā api pūjitatvena
dvādaśānāmeva pūjāpatteḥ | kāmeśvayāditayasya nāmaikye'pi
mantrabhedena devatābhedasyāvaśyaṃbhāvācca |
tṛtīyacakreśvaryāstripurasundarīnāmadheyakatve'pi mantravailakṣaṇyena
mūladevatāyā bhedasyaiva siddhāntasiddhatvāt | ata eva kalpasūtre
tanmahādevyā eva caturṣu sthāneṣu viśeṣārcanamāvartata ityuktaṃ na
pañcasviti | na ca tithinityātmaka kāmeśvaryādīnāṃ tantabhedena
mantrabhedadaśane'pi kathaṃ na bheda iti vācyam |
avaikalpikamantrabhedasyaiva devatābhedavyāpyatvāt | tayormantrayoḥ śākhāntaranyāyena vikalpitavāt | etena kāmeśvaryāditayasya tithinityāto
dhyānabhedo'pi saṃgacchate | kāmyakarmānusārata iti tu pūrvameva
vyākhyātam | pāñcastu tatatyaṃ kāmyakamapadaṃ nityakarmaparatvena
vyācakṣāṇā ihatyaṃ tu
vaśyādikāmanānūupavarṇadhyānapuṣpādimiriti vyācakṣate | tatra
vaiṣamyaṃ ta eva jānate | catuasāntarāle
caturasrarekhādvayamadhyavīthyāṃ, sāṇimādyaṣṭakaṃ samātraṣṭakaṃ
bhavatīti śrutau prathamapaṭale pūjākaraṇe caramapaṭale vāsanāprakaraṇe
ca rekhādvayapakṣasyaivā'śritatvena vīthyantarābhāvena
vinigamanavirahasyānāśaṅkyatvāt |
ekarekhāpakṣarekhātrayapakṣayorapyekatra
kḷptanyāyenaikapuroḍāśāyāṃ bahupuroḍāśāyāmiva
cāntarālanirṇayasya saṃbhavāt |
bhūgṛhaṣoḍaśārayormadhyaparatvenāntarālapadaṃ prāñco vyākhyan |
tanmandam | ṣoḍaśārasyānupāttatvāt | vastutastu -
cakralekhanārthaparigṛhītavihastabhūmau
binduprabhṛtivṛttatrayāntalekhanottaramamitaḥ kiṃcidūnādhikaikādaśāṅgulātmako bhūbhāgo'vaśiṣyate |
tasminnekarekhātmakabhūpurapakṣe sā rekhā paigṛhītabhūmerantabhāge
lekhyā | anyathā tāvataḥ parigrahasya vaiyarthyāpatteḥ | tataścānekarekhāpakṣe rekhe tattadantareva lekhye saṃpadyete na bahiḥ | ata
eva paryantarekhādikrameṇaiva prathamadvitīyādivyavahāraścakranyāse
saṃgacchate | tathāca prakṛte'ntarālapadena
prathamopasthitatvādādyarekhāntarbhāge parāmṛṣṭe
satyekarekhātmakabhūgṛhābhiprāyeṇa prācāṃ vyākhyā'pi
sādhvyeveti dhyeyam || 175 ||
p. 371) dhaipitairliganāśi-a dhūpairārādhya devatāḥ | cakrapūjāṃ vidhāyetthaṃ kuladīpaṃ nivedayet || 176 ||
antarbahirbhāsamānaṃ svaprakāśojjvalaṃ priye |
puṣpāñjaliṃ tataḥ kṛtvā japaṃ kuryātsamāhitaḥ || 177 ||
ṣaṭsaptatitamaślokasya prathamaścaraṇo vyākulākṣaraḥ | tatrāliḥ prathamaḥ | spaṣṭamanyat | śuddhyāṃ hetuṃ gṛhītvā prathamapaṭale'smaduktarītyā tarpayedityarthaḥ | a(tra)gandhapadasya
bahuvacanāntatvāddravyaviśeṣaparatā | sa copacāre
karaṇatvāttṛtīyāntatvena nirdiṣṭaḥ | te (na) ca tatkaraṇopacārasyaiva
nirūḍhalakṣaṇayopasthityā tadādyutkarṣavidhiḥ | nacaivaṃ sati
naivedyādibhirarcayedityāvaraṇaprākkālikavidhīrnai (dhau nai)
vedyāntapadasya vaiyarthyāpattiḥ | tālavṛttāntai (?) rityeva
vaktumucitatvaditi vācyam | vaiyarthyāpattyaiva
gandhādyupacārāṇāmāvaraṇārcanātpūrva parabhedena
dviḥsamarpaṇasya kalpanāt | ata eva jñānārṇava āvaraṇebhyaḥ pūrvaṃ
smaryate -
upacāraiḥ ṣoḍaśabhiḥ saṃpūjya paradevatām || iti |
āvaraṇānantaramapi punaḥ smaryate -
upacāraiḥ samabhyarcya gandhapuṣpākṣatādibhiḥ || iti |
dhūpairiti tu pūrvavadeva dhūpādyupacārāṇāṃ
samuccitotkarṣabodhanārtham | tenā'varaṇottare gandhādikānvā punaḥ samarpayeddhūpādikāneva vetyarthaḥ | tathā cā'varaṇānte kalpasūtraṃ
pūrvavaddhūpadīpamudrātarpaṇanaivedyādi dattveti atrā'dipadena
tāmbūlādeścatuḥṣaṣṭibahirbhūtasya parigrahaḥ | cakrapūjāpadavācyametāvadeveti dhvanayaṃstaduttarāṅgaṃ vidhatte -
cakreti | prajvālitakuladravyātmako dīpaḥ kuladīpaḥ | kuladravyamātrakaraṇakatvasya samāsāvagatanairapekṣyasya
rathaṃtarasāmeti vede (?) udakāśanā iti loke'pi kḷptatvāt | tadvāsanāṃ
vidhatte - antarbahiriti | tathāca mantraliṅgam -
antastejo bahisteja ekīkṛtyāmitaprabho |
(?) tridhā dīpaṃ nivedayet || iti |
p. 372) itthamitipadena cakrapūjāprakaraṇasamāptidhvananājjapasya
tatprakaraṇe pāṭhābhāvajñāpanena puṣpāñjaliṃ tataḥ kṛtveti tu
kevalaṃ kālārtha eva saṃyogo nāṅgāṅgi bhāva iti dhvananadvārā
japasya prādhānyamityapi sūcitam | ata eva japetikartavyatāsamāptau
phalasaṃyogo'pi smaryate -
evaṃ cintayamānasya japakāle tu pārvati |
siddhayaḥ sakalāstūrṇaṃ sidhyanti tvatprasādataḥ || iti |
yattu tadanantaraṃ punarapi pūjāṅgānāṃ parāmarśo na japasya
(tat) saṃdaṃśāntaḥpātena tadaṅgatvamapyastītidyotanaikaphalakam |
tenārcanābhāve svatantrasyāpi japasyārcanakaraṇe tadaṅgatvamiti
phalito'rthaḥ | tena
bahirantasthamubhayamaveṣṭisavavaditiśāṇḍilyasūtroktanyāyena japasya
dvividhaḥ prayoga iti siddham || 176 || 177 ||
nigadādibhedena japatraividhyaṃ pañcame paṭale pratipāditam | teṣu
nigadopāṃśujapāvapekṣya mānasasyaivottamatāyāstatraiva
pratipādanāttaditikartavyatāmeva vistareṇopadiśati -
kūṭatraye mahādevi kuṇḍalītritaye'pi ca |
cakrāṇāṃ purvapūrveṣāṃ nādarūpeṇa yojanam || 178 ||
teṣu prāṇāgnimāyārṇakalābindvardhacandrakāḥ | rodhinīnādanādāntāḥ śaktirvyāpikayā'nvitā || 179 ||
samanā conmanā ceti dvādaśānte sthitāḥ priye |
mūlakuṇḍalinīrūpe madhyame ca tataḥ punaḥ || 180 ||
sṛṣṭyunmukhe ca viśvasya sthitirūpe maheśvari |
kevalaṃ nādarūpeṇa uttarottarayojanam || 181 ||
śabalākārake devi tṛtīye dvādaśī kalā |
ādyaṃ sahasrāraṃ viṣunāmakaṃ mūlādhāraṃ svādhiṣṭhānaṃ
maṇipūramanāhataṃ viśuddhi lambikāgraṃ bhrūmadhyaṃ ceti navasu
sthāneṣu trailokyamohanādisarvāna damayāntāni nava cakrāṇi krameṇa
vartanta iti tu cakrasaṃkete sakalabhāvanākathanāvasare pratipāditam |
p. 373) teṣu trīṇi trīṇi cakrāṇyekaikaṃ kūṭamityevaṃrītyā
navacakāṇāṃ kūṭatrayasya cābhedāttattatsthāneṣveva tattatkūṭaṃ
vibhāvanīyam | tataścākulacakrasya mūlamārabhya
mūlamādhārasyāgraparyantamūrdhvordhvaṃ kakārādyakṣarapañcakaṃ
bhūpuraṣoḍaśadalāṣṭadalairyathābhāgamabhinnaṃ vahnisapānavarṇaṃ
vibhāvyam | tadagre hi yā vahnikuṇḍalinī tiṣṭhati tasyāśca
vāgbhavayihṛllekhāntyakāmakalāyāścābhedaścintyaḥ | tayorekasthānapātitvāt | etadīyabindvardhacandrādisūkṣmākṣaranavakaṃ
tu kevalanādarūpatvātkāmarājakūṭāntargatākṣara-
ṣaṭkaśarīraghaṭakanādena sahābhinnaṃ vibhāvayet | kāmarājākṣarāṇi tu svādhiṣṭhānamūlamārabhyānāhatāgraparyantamūrdhvordhvaṃ
caturdaśārabahirdaśārāntardaśārairyathābhāgamabhinnāni
sūryasamānavargāni prathamakūṭīyavahnivarṇanādaśabalitāni
vibhāvanīyāni | hṛdayāgre hi yā sūryakuṇḍalinī tiṣṭhati tasyāśca
kāmarājakūṭīyahṛllatvāsthakāmakalāyāścābhedaṃ cintayet |
tayorapyekasthānapātitvāt | tadīyabindvādinavakaṃ tu
pūrvavaduttarakūṭaśarīraghaṭakanādena sahābhinnaṃ cintanīyam | tataḥ śaktikūṭākṣarāṇi catvāri śaśisamānavarṇāni
pūrvapūrvatarakūṭīyasūryavahnivarṇanādābhyāṃ śabalitatarāṇi viśuddhimūlamārabhya
bhrūmadhyāgrāntamūrdhvordhvamaṣṭakoṇatrikoṇabinducakrairyathā-
bhāgamabhinnāni cintanīyāni | ājñāgre hi yā somakuṇḍalinī tiṣthati
tasyāśca
śaktikūṭīyahṛllekhāsthakāmakalāyāścaikasthānanipātitvādabhedaman
usaṃdadhyāt | etadīyabindvādinavakaṃ tu pārhakyena
lalāṭamadhyapradeśamārabhyoparyupari navasu sthāneṣu
sakalaniṣkalabhāvanoktaprakāreṇa samāhitatayā'nusaṃdadhīteti
samudāyārthaḥ | prathamadvitīyakūṭayoḥ | sṛṣṭisthitirūpatvena |
tatrottarottarasaṃhārarūpasya bindvādinavakasyāpahnavastṛtīyakūṭasya
saṃhārarūpatvena tatra tasya spaṣṭaṃ vibhāvanamiti rahasyam | akṣarārtho
yahā-kūṭatraye vāgbhavādibījatraye, kuṇḍalītritaye tattaccaramekāre |
īkārādhikāre vaiṣṇavī baindavī jihmeti kośāt | atra jihmapadasya
kuṇḍalinīparyāyamātropalakṣaṇatvāt |
tattadīkāravaṭakahārdhakalāparaṃ kuṇḍalīpadamiti tu prañcaḥ | cakrāṇāṃ trailokyamohanādīnāṃ pūrvapūrveṣām |
sṛṣṭisthitilayānākhyāntvi(khyānāṃ tvi)ti śeṣaḥ | nādarūpeṇa yojanaṃ
tattatkūṭīyanādatādātmyaṃ tricakragatam | prāthamikacakratrayaṃ
sṛṣṭicakranāmakaṃ vāgbhavakūṭasaṃbandhinādābhinnamityādirarthaḥ |
p. 374) cakrapadameva cā'vṛttyā mūlādhārahṛdayājñāsthiti
(ta)kuṇḍalinīvācakam | bahuvacanātkapiñjalanyāyena tritvalābhaḥ | etāśca kuṇḍalinya ādhārādiṣveva santīti svacchandatantre -
tatrā'dhāraṃ ca hṛdbindusthānaṃ ca parikīrtitam | iti |
atra bindusthānapadaṃ bhrūmadhyaparamiti tu prācīnaireva
vyākhyātam | yadyapi grahanyāsaprakaraṇe bindusthāne
sudhāsatimitiślokasthabindusthānapadasya lalāṭamadhyaparatvena taireva
vyākhyātatvādihāpi tathaiva vyākhyātuṃ yuktam | pratyuta lalāṭamadhya
eva somakuṇḍalinyā aṅgīkāre tṛtīyakūṭāntyasaparārdhakalāyā api
tanmate tatraiva vibhāvyatvena
sāmānādhikaraṇyādabhedavibhāvanānuguṇyāt | tathā'pi
prathamadvitīyakūṭāntyasaparārdhakalayostanmate
svādhiṣṭhānaviśuddhyorāpatantyorādhārahṛdayasthābhyāṃ
kuṇḍalinībhyāṃ saha vaiyadhikaraṇyasyāvaśyaṃbhāvādekāṃśena
sāmānādhikaraṇyalābho'pyaprayojaka iti teṣāmāśayaḥ | tataśca
cakrāṇāṃ kuṇḍalinīnāṃ kuṇḍalītritaye yojanamityanvayaḥ | kuṇḍalītritaya ityekenaiva padena hārdhakalānāṃ kuṇḍalinīnāṃ ca
parāmarśādabhedavibhāvanalābha iti prāñcaḥ |
naca-dīpākāro'rdhamātraśca lalāṭe vṛtta iṣyate |
itivacanāllalāṭasyaiva bindusthānatvaṃ yuktamiti vācyam |
bhrūmadhyasyoktarītyā binducakrasthānatvena kucandanena śāktānāṃ
bhrūmadhye binduriṣyata iti tilakavidhinā ca tasyāpi bindusthānatvāt | teṣu
kūṭānāṃ madhye prāṇo hakāraḥ | hakārādhikāre (na) kulīśo niśā
prāṇa iti kośāt | agnī rephaḥ | māyārṇakalā hṛllekhākṣarastha īkāraḥ | kalā turīyā bheruṇḍetīkārādhikāre kośāt | māyārṇapadenaivekāraḥ | sa eva kaleti tu prāñcaḥ | bindvādyunmanāntānāṃ navānāṃ
svarūpāṇi cakrasaṃketa eva vyākhyātāni | unmanā ceti | vartete iti śeṣaḥ | teṣu prāṇādyunmanyanteṣu | etāva (?) dvādaśānte sthitā
lalāṭamadhyādūrdhvabhāge sthitatvena varṇitāḥ | bindvādinavakamiti
yāvat | teṣāṃ viśvasya sṛṣṭyunmukhe
sṛṣṭicakrātmakabhūgṛhādicakratrayāgre mūlakuṇḍalinīrūpe
mūlādhārasthakuṇḍalinyabhinnavāgbhavāntyasvaropari sthitānāṃ
viśvasya sthitirūpe
p. 375) madhyame ca sthiticakrātmakamanvasrādicakratrayānte
madhyamasūryakuṇḍalinyabhinnamadhyamakūṭāntyasvaropari ca punaḥ śrutānāṃ kevalaṃ tattadākārādivibhāvanamantareṇottarottarābhyāṃ
dvitīyatṛtīyakūṭābhyāṃ krameṇa yojanamabhedaṃ ca | śabalākārake
vahnisūryasomavarṇānāṃ mela(ne) na citritasvarūpe tṛtīye kūṭe |
dvādaśīkalonmanonmanyantanavakam | etāni ceti śeṣaḥ | evaṃ
trayāṇāṃ karmaṇāṃ bhāvayannityuttaraślokasthena śatrantenānvayaḥ | prāñcastu dvādaśānta ityatra dvādaśeti cchitvā hakārādayo dvādaśa
pratikūṭamante sthitā iti vyācakṣate | tanna | yato
bindvādinavakamātravācakapadāntarabhāvena dvādaśānāmapi
nādarūpeṇottarottarayojanāpattyā turīyakūja(ṭa) japa eva paryavasānaṃ
syāt | naca tadbhavatāmapīṣṭam || 178 || 179 || 180 || 181 ||
śūnyaṣaṭkaṃ sureśāni avasthāpañcakaṃ punaḥ || 182 ||
viṣuvatsaptarūpaṃ ca bhāvayanmanasā japet |
mayūrapicchasthacandrakatulyāni pañca śūnyāni nirākāramekaṃ
śūnyamityevaṃ saṃpradāyalabdhāni ṣaṭśūnyāni |
jāgratsvapnasuṣuptituryaturyātītākhyāḥ pañcāvasthāḥ | prāṇo mantro
nāḍī praśāntaṃ śaktiḥ kālastattvaṃ ceti vakṣyamāṇalakṣaṇāni sapta
viṣuvanti | cakārānnava cakrāṇi pūrvoktāni, manasā
bhāvayaṃstaccintanasamakālaṃ japet, uktarītyā manasā'kṣarāṇi vibhāvayedityarthaḥ || 182 ||
krameṇa śūnyādyaṣṭādaśakaṃ vivṛṇoti -
agnyādidvādaśānteṣu trīṃstrīṃstyaktvā varānane || 183 ||
śūnyatrayaṃ vijānīyādekaikāntaritaṃ priye |
śūnyatrayātpare sthāne mahāśūnyaṃ vibhāvayet || 184 ||
tṛtīyahṛllekhāsthahakāramārabhyonmanyantākṣarāṇi mahābindureka iti trayodaśānāṃ sthānānāṃ madhye hakāra
īkāro'rdhacandraḥ śaktirmahābindustadūrdhvaṃ ceti ṣaṭsu sthāneṣu ṣaṭ śūnyāni cintayedityakṣarasvārasyalabdhaḥ samuditārthaḥ | yathā -
hakārādīni pūrvoktasthānānyanuvartanenānūdya
teṣvekaikāntaritamitipadena hakāramārabhya viṣamasthāneṣu
samasthānaparityāge ma(hā)śūnyasthānavidhiḥ |
p. 376) anena vidhinā saptamādiviṣameṣvapi tatprāptāvagnyādītyādinā
tadapavādaḥ | agnī rephaḥ | tamārabhya gaṇanāyāṃ dvādaśo
mahābinduḥ | eteṣu sthāneṣu trayaṃ trayaṃ parityajyaikakaṃ śūnyaṃ
jānīyāt | ardhacandraśaktimahābinduṣu trīṇi śūnyānividyādityarthaḥ | asya vidheḥ prāptyā(ptā)prāptavivekena śaktirma(mahābindo(ndvo) reva
paryavasānam | ekaikāntaritavidheraiva vā hakārekārayoreva paryavasānam
| śūnyatrayātpare mahābinduto'pyūrdhvaṃ mahāśūnyaṃ
nirākāramityarthaḥ | vastutastu -asminpakṣe
rodhinyādyaṣṭamānteṣvityevoktvā śūnyadvayaṃ vijānīyāditi kuto
noktamiti codyamavatarati tasmādanyathā vyākhyeyam | śūnyatrayaṃ
pūrvavat | ekaikāntaritamityapyagnyādisthānāddeśenaiva na punaḥ prāṇādyaddeśena | tadanuvṛttau mānābhāvāt | mahāśūnyasya
ṣaṣṭhasya pārthakyena nirdeśabalādeva vidhi śūnyadvayapara eva |
ekaikāntārataṃ dvayamitipāṭhopalambhe tu na so'pi vivādaḥ | tataśca
rephabindvardha candraśaktimahābindutadūrdhvasthāneṣu ṣaṭ śūnyāni
bhavanti | athavottaratra vahniṃ māyāṃ ca kālaṃ ca
cetanāmadhacandrakamityanena turyasvarabindvormadhye kālasya sthānaṃ
pṛthageva gaṇayiṣyate tata unmanyeva dvādaśī | etatpakṣe mahābindāveva
mahāśūnyaṃ yuktamupapadyate | tena
rephakālabindunādāntonmanāmahābinduṣu ṣaṭśūnyānīti siddham |
prāñcastu - rephamārabhyā'dvādaśāntādrepho bindū rodhino na dānto
vyāpikonmaneti trīnpunastrīnevaṃ ṣaṭ tyaktvā śūnyatrayaṃ
śūnyaṣaṭkaṃ jānīyāt | taccaikaikāntaritamekakaiścaśceti dvayaṃ
dvayordvayormadhyasthamityarthaḥ | tena hakārekārayormadhya
ephastatsthāna ekaṃ śūnyamityādikrameṇa rephabindvādisdhānaṣaṭke
śūnyāni bhavanti | śūnyatrayācchūnyaṣaṭkasya madhye pare carama
unmanāsthāne ṣaṣṭhaṃ mahāśūnyaṃ gaganātmakaṃ bhāvayet |
tenārthādanyeṣāṃ candrakatulyatā | taduktaṃ
vijñānabhairavabhaṭṭārakaiḥ -
śikhipakṣacitrarūpairmaṇḍalaiḥ śūnyapañcakam |
dhyāyato'nattare śūnyaṃ paraṃ vyomatanurbhavet ||
itīti vyācakṣate | tadidamatīvāsandaram | agnita ārambha unmanāyā
dvādaśatvābhāvātsaptabhyā dvitīyārthe lakṣaṇāyā anuśāsanaviruddhatvācca | ekaiketivīpsāprāye
p. 377) paṭhita ya trīṃstrīnityasya bhinnapadatvāyogācca | ṣasmyaṃsāgaṃ
(ṇṇāṃ sthānaṃ) vidhāya punasteṣveva ṣaṭsu śūnyasthānavidhānasya
saṃdarbhaviruddhatvācca | pṛthivyādiṣu navasu vibhūnparityajya
mūrtatvaṃ jñeyamityukte vibhuṣveva mūrtatvamityabhānāt | na girā gireti
brūyādairaṃ kṛtvodgeyamitivacchūnyānāmagnyādisthānāpattirityuktau
girāpadānuccāraṇavadrephādyavibhāvanāpatteḥ | agnyādidvādaśānteṣviti saptamyā teṣāmeva
śūnyādhikaraṇatvamityuktau tu trīṃstrīnityetatsāmānādhikaraṇyena
tadīyavyākhyāyā virodhaḥ | trīṃstrīnityetasya viśeṣyatvena
hakārādīnityetasyādhyāhārāpattiśca | tritrityāgakīrtanavaiyarthyaṃ ca |
kiṃca, trayapadasya ṣaṭkaparatve'tyantāprasiddhalakṣaṇāpattiḥ | śūnyatrayapadasyā'vṛttau tu sa eva dvivāradoṣaḥ | ekaścaikaśceti
vyākhyāne sarūpāṇāmityekaśeṣāpattiḥ | ekaikavyavadhānārthakatvena
sāmañjasye'ntarapadasya madhyārthakatvamāśritya tathāvyākhyānasya
sutarāmayogaḥ | prāthamikeṣu pañcasu dvidvimadhyasthatve'pi
ṣaṣṭhasyākṣaradvayamadhyasthatvāyogaśca | tadarthaṃ dvādaśapadasya
mahābinduparatvoktau tu rephādimahābindvanteṣu dvayordvayormadhya
ekaikaṃ śūnyamiti paryavasānādīkārabindvādikrameṇa mahābindāveva
ṣaṣṭhaśūnyaniveśāpattyā taddoṣatādavasthyam | rephamārabhya niveśe
prathamaśūnyasya
parigaṇitadvādaśānyatamadvayasaṃpuṭīkaraṇābhāvatādavasthyam |
tadarthamagnerādirhakāra iti vyākhyāyāṃ
prabhṛtyarthakādipadāntarābhāvaḥ | mahābindostadā trayodaśatvena
dvādaśapadavirodhaśca | dvādaśasyānta iti vyākhyāne
caramāvadhivācakāntapadāntarābhāvaḥ | hakāramahābindvorevopādāne bahuvacanavirodhaśca | evaṃ
śūnyatrayāditi digyogalakṣaṇapañcamyā
nirdhāraṇaṣaṣṭhyarthakatvamapyanuśāsanaviruddhamevetyāstāṃ tāvat ||
183 || 184 ||
athāvasthāpañcakasya lakṣaṇairvācakākṣaraistaisthā(statsthā)
naiśca saha bhāvanāmāha -
prabodhakaraṇasyātha jāgaratvena bhāvanam |
vahnau devi mahājāgradavasthā tvindriyadvayaiḥ || 185 ||
āntaraiḥ karaṇaireva svapno māyāvabodhanaḥ | p. 378) galadeśe suṣuptistu līnapūrvasvavedanam || 186 ||
antaḥkaraṇavṛttīnāṃ layato viṣayasya tu |
pūrvārṇānāṃ vilomena bhrūmadhye bindusaṃsthitā || 187 ||
caitanyavyaktihetostu nādarūpasya vadanam |
turyarūpaṃ tasya cātra vṛttārdhādestu saṃgrahaḥ || 188 ||
turyātītaṃ sukhasthānaṃ nādāntādisthitaṃ priye |
atraiva japakāle tu pañcāvasthāḥ smaredbudhaḥ || 189 ||
atha śūnyaṣaṭkavibhāvanakathanānantaramavasthāvibhāvanaṃ
kathyata iti bhāvaḥ | na punaranena vibhāvanayorānantaryamucyate |
tayostattadakṣaravibhāvanasamakālaṃ vyavasthitakramatvena
kramāntarānapekṣaṇāt | indriyadvayairjñānendriyakarmendriyayorekaikayoryugulāni pañca
tairdaśabhiriti yāvat | etairyatprabodhakaraṇaṃ prabodho
jñānendriyāṇāṃ vyāpāraḥ karaṇaṃ karma tacca karmendriyāṇāṃ
vyāpāraḥ | ubhayeṣāṃ svasvaviṣayābhimukhyamiti yāvat | tasya
jāgaratvena jāgarapadavācyatvena bhāvanaṃ paṇḍitapāmarasādhāraṇo
vyavahāro'stīti śeṣaḥ | prakṛte tu saiva jāgradavasthā mahatī cintanīyā
sarvakālanidrākṣayarūpā vahnau prakṛtatvāttārtīyarephe tadbodhyā
tatsthāna eva ca vibhāvyetyarthaḥ | prāñcatu - daśabhirindriyaiḥ pramāturvyavahāra eva prabodhaḥ | sa eva jāgarastasya karaṇaṃ
hetubhūtaḥ prakāśastasya jāgaratvena vibhāvanaṃ rephe kāryamiti
vyācakṣate | āntaraiḥ karaṇairantaḥkaraṇacatuṣkeṇa | evakāreṇa
pūrvoktabahirindriyanivṛttiḥ prabodhakaraṇasyetyanuvartate |
antaḥkaraṇasya
jñānakarmendriyobhayarūpatvāt | tena manomātrajanyaprabodhakarmaṇoḥ svapna iti bhāvanamasti | sa ca māyāvabodhanastārtīyekārabodhyaḥ | athāpi galadeśa eva sā svapnāvasthā cintanīyā | antaḥkaraṇavṛttīnāṃ
yāvānviṣayastasya sarvasyāpi layo hi suṣuptikāle sakale vilīna
ityādiśrutiṣu siddhaḥ | ata eva vṛttīnāmapi svaviṣayatvādeva layaḥ | vṛttilaye sati sūkṣmarūpeṇa vidyamānamapyantaḥkaraṇaṃ līnaprāyameva
| tasminviśeṣaṇe līne sati tadviśiṣṭa ātmā'pi tathaiva | tataścātra
līnapūrvaṃ ityatra pūrvapadena viśeṣaṇībhūtamantaḥ(karaṇaṃ)
pūrvatvopacārāt | tathā ca līnapūrvo
p. 379) galitāntaḥkaraṇo yaḥ sva ātmā tasya
vedanamāvidyakavṛttiviṣayatā saiva suṣuptirityucyata ityarthaḥ | suṣuptau hi
sukhamajñānamahaṃ cetyetattritayamātraviṣayikāstisro'vidyāvṛttayaḥ santīti vārtikakārairuktatvāt | tāsāṃ ca
parasparamavacchedyāvacchedakabhāvanāṅgīkārādahamajño'haṃ
sukhīti pratyayasya na suṣuptikāla āpattiriti tadāśayavidaḥ | sā ca
suṣuptyavasthā bindau svaniṣṭhavācyatānirūpitavācakatāsaṃbandhena
saṃsthitā'pi bhrūmadhya eva cintanīyā | bhrūmadhye bindau ca saṃsthiteti
vā yojanā | sa ca bindustṛtīyakūṭastha evetidyotanāyā'ha -
pūrvārṇānāṃ vilomeneti | pūrvamukha(ddhṛ)tā arṇāḥ pūrvārṇā iti madhyamapadalopī samāsaḥ nirdhāraṇe ṣaṣṭhī | pūrvacatuḥśatyāṃ hi
kādividyātṛtīyakūṭamātraṃ prātilomyenoddhṛtam | tataśca vilomena
pūrvoddhṛtavarṇānāṃ madhye yo bindustatra saṃsthitetyarthaḥ | prāñcastu - viṣayaśabdena viśvavyāptivācinā
tādṛśavyāptimattṛtīyakūṭamucyate | tasya yo bindustataḥ pūrve ye
varṇāścatvārasteṣāṃ vilomenā'nulomyeneti yāvat |
vilomenaivoddhṛtānāṃ punarvilomatvakathanenā'nulomya eva
paryavasānāt | īdṛśānulomyakrameṇa tṛtīyakūṭasya yaddehe sthānaṃ
lambikāgramakṣaratrayasya bhrūmadhyaṃ ca
hṛllekhāyāstatratyāyāstasyā ūrdhvo yo bindurlalāṭasthānīyastatra
bhāvanīyā suṣuptiriti lāpayanti | tatkliṣṭaṃ bahutarādhyāhārakalitaṃ
bhrūmadhyapadavaiyarthyāpādakaṃ ca | viṣayaśabdo hi viṣḷ vyāptāviti
dhātorniṣpanna iti tu bhramamātram | ṣiñbandhana iti dhātoḥ ṣacādyaci
vyupasṛṣṭatve parinivibhyaḥ sevasitasayetyādinā ṣatve tanniṣpatteḥ | turyāvasthā nāma caitanyābhivyaktiheturyo
nādastasyānusaṃdhānātmikā daśā | sā bindvardhacandrarodhinīnādeṣu
bhāvanīyā | vṛtaṃ cārdhaṃ cā'diryasya catuṣkasya tadvattārdhādi tasya
turyasya ca saṃgrahaḥ saṃbandho vācyavācakabhāva
ādhārādheyabhāvaścetyarthaḥ | nādāntāderuttaratra
parāmarśānusārādiha catuṣkalābhiḥ | prāñcastu -
vṛttasyārdhamardhacandraḥ | tadāditriṣveva turyā bhāvanīyetyāhuḥ | tanna
| ardhacandrasya vṛttāpekṣayā kāla(ta) ākārataśca
samāṃśārdharūpatayā'rdhapadasya pūrvanipātāpatteḥ | bindoḥ pūrvatraivānvaya iti pakṣe tvādau tadardhe
rodhinyāmityādāvivānanyagatikatvātsvīkāryam |
nādānusaṃdhānamantareṇaiva ke(va)lasukharūpatayā
p. 380) sthānaṃ turyātītadaśā | sā nādāntādipañcake vācyatvādinā
sthitā bhāvanīyā | evaṃrītyā'traiva tṛtīyakūṭa eva
pañcāvasthāścintayedityarthaḥ || 185 || 186 || 187 || 188 || 189 ||
atha viṣuvasaptakaṃ lakṣaṇamāha -
yogaḥ prāṇātmamanasāṃ viṣuvaṃ prāṇasaṃjñakam |
ādhārotthitanāde tu līnaṃ buddhvā'tmarūpaka || 190 ||
saṃyogena viyogena mantrārṇānāṃ maheśvari |
anāhatādyādhārāntaṃ nādātmatvavicintanam || 191 ||
viṣuvannādasaṃsparśānnādīviṣuvamucyate |
dvādaśanthibhedena varṇānnāḍyantare priye || 192 ||
viṣuvaśabdastakārānto'kārāntaśca,
matvarthīyādhikāre'nyebhyo'pi dṛśyata iti sūtraṇa
viṣuśabdādvapratyayamatuporvikalpena vidhānāt | saptarātriṃdive kāle
viṣuvadviṣuvaṃ ca tadityāgnipurāṇācca | samābhyāmubhābhyāṃ
tṛtīyasya vyāptirhi viṣuśabdasya pravṛttinimittam | ata eva gavāmayane'pi
pūrvottarapakṣābhyāmaśītyuttaraśatāhasvarūpābhyāṃ
saṃdaṣṭasyāhno viṣuvatsaṃjñā saṃgacchate | sāmyānādareṇa
vyāptimanmātrārthakaṃ vā viṣuvapadam | prakṛte'pi
tādṛśadharmavattvādeva parasparasamaparimāṇasya saṃbandhaḥ prāṇaviṣuvam | trayāṇāmapi hṛdayameva sthānaṃ prasiddhatvānnoktam |
tatraiva viṣuvaprakaraṇe'pi śiṣyāmānaṃ vicintayediti | tadubhayatra
śiṣyapadaṃ sādhakamātraparaṃ, svātmetyeva tu tadarthaḥ | kecittu
bhāvanāsthānasya mūlānuktatvena nyūnatāṃ manyamānāḥ prāṇaśabdaḥ kakārātmakavāyupara iti vyācakṣate | tanna | kakārasyaṃ
traividhyena bhāvanāsthale trikoṭikavikalpāpatteḥ | tasya
vāyvātmakatvābhāvācca | naca kakārāttu prabhañjana iti
vacanāttathātvamiti mantavyam | tatratyakakārasya
kāmakalākṣaraparatāyāḥ pūrvaṃ pratipādanāt | naca kāmakalayaiva
sarā(?)bhedaścityatāmiti vācyam | tasyāścatuṣṭvena
ścatuṣkoṭikavikalpāpattteḥ | ātmano
hṛdayasthatvāttatsāmānādhikaraṇyāya
dvitīyakūṭasthakāmakalayaivābhedavibhāvanamiti cet | tarhi
dyadva(?)kūṭyāmeva prabhātaṃ saṃpannamiti kṛtaṃ prāṇapadasya
p. 381) nirarthikayā lakṣaṇayā | śiṣyātmaprāṇamanasāmityatra
śiṣyapadasya triṣvapyanvayasya bhāsana(?)tatsvārasyaviruddhaṃ ca |
vastutastu mūlādhāre brahmetiprasiddhasya ravasya
vāyukuṇḍalīsaṃyogāttadvyutpattiḥ | sa eva ravo nābhiparyantamāgatya
pavanena manasā ca yujyate | sa eva ca hṛdayamāgataḥ pavanena buddhyā
ca
saṃyujyate | ataḥ sa eva sthānatraye parā paśyantī madhyameti nāmatrayaṃ
krameṇa bhajata iti tu saubhāgyabhāskare varṇitamasmābhiḥ idameva ca
prāṇaviṣuvapadavācyamiti sthānatraye militvaikā bhāvaneti jñeyam |
tenā'tmaśabdo'tra buddhiparo draṣṭavyaḥ | mūlādhārādutthito nādaḥ ṣaṭcakrāṇāmubhayato vidyamānaṃ granthidvayadvayaṃ
mindansuṣumṇānāḍīmadhyamārgeṇa brahmarandhraparyantaṃ yātīti
sthitiḥ | sa ca nādo vāgbhavakūṭīyo dvitīyatṛtīyakūṭākṣareṣu
praviśaṃstadabhinna eveti | akṣaradvayasaṃdhau tu tebhyo bhinno'pi
bhavati |
yathā'ntaḥkaraṇavṛttiparamparāyāmanupaviṣṭā cittattadrūpaiva bhāsate
| vṛttidvayasaṃdhau tu tābhyo bhinnaiva bhāsata iti brahmavidāmanubhavaḥ |
yathā vā maṇimālāntaḥpaviṣṭaṃ sūtraṃ maṇigarbheṣu bhinnaṃ na
bhāsate | maṇidvayasaṃdhiṣu tu pṛthagbhāsate | iyāṃstu viśeṣaḥ sūtrasya maṇibhyo'tyantaṃ bhedāttadgarbhe'pi bhedenaivāvasthitiḥ | nādasya tvakṣaragarbhe tadabhedena | akṣarāṇāmapi
nādapariṇāmarūpatvāt | tadidaṃ mantrārṇānāṃ saṃyogena
viyogenetyanena pratipāditam | atra mantrapadena yogyatayā
dvitīyatṛtīyakūṭhe eva parāmṛtyete na prathamam | prāñcastu -
saṃyogapadaṃ kūṭatrayasamaṣṭirūpaturyabījaparaṃ, viyogapadaṃ ca
vyaṣṭirūpabījatrayaparamiti vyācakhyuḥ | tadayuktamiti spaṣṭam |
tādṛśaṃ nādaṃ vāgbhavāntyasthānamārabhya hṛdayasthaṃ
kāmarājakūṭāntyākṣaraparyantamudgataṃ vibhāvya
tasminsvajīvātmano layaṃ vicintya tatāṃ kavalitarjavātmanāṃ
nādamūrdhvamudgamayya brahmarandhrāntaṃ pāptaṃ vicintayet | tadidaṃ
mantaviṣuvamucyate | atrānāhatādyādhārāntamityavā'dhārāṇāṃ
mūlādhārādyāśāntānāmantaṃ caramaṃ brahmarandhraṃ
tadabhivyāpyetyamivighyarthakasyā'ṅḥ (?) praśleṣeṇa vyākhyeyam |
hṛdayādbrahmarandhrāntaṃ
viṣuvanmantrasaṃjñakamititantrāntarānusārāt | ādhārāntāntamiti
vaktavye'ntapadamekameva tantreṇa prayuktaṃ dviranvayitavyamiti
prāyāmuktistu nā'daṃrtavyā | viṣuvannādetyavādantastakārānto vā
padacchedaḥ | athedṛśasya
p. 382) nādasya dvādaśagranthibhedanapūrvakaṃ yo'yaṃ
suṣumṇānāḍīpraveśaḥ sa evaḥ nāḍīviṣuvamityucyate | atra varṇāditi
padaṃ bījatrayaśikharavartikāmakalākṣarārthakatvena
prācīnairvyākhyātam | vāgbhavāntimādīkārādityeva tu yuktam | lyablope
pañcamī | īkāramārabhyetyarthaḥ || 190 || 191 || 192 ||
nādayogaḥ praśāntastatpraśāntendriyagocaram |
vahniṃ māyāṃ ca kālaṃ ca cetanāmardhacandrakam || 193 ||
rodhinīnādanādāntāñśaktau līnānvibhāvayet |
viṣuvaṃ śaktisaṃjñaṃ tu tadūrdhvaṃ nādacintanam || 194 ||
tadūrdhvaṃ kālaviṣuvamunmanāntaṃ maheśvari |
municandrāṣṭadaśabhistruṭibhirnādavedanam || 195 ||
caitanyavyaktihetuśca viṣuvaṃ tattvasaṃjñakam |
paraṃ sthānaṃ mahādevi nisargānandasundaram || 196 ||
nādayogo nāḍīsaṃbaddho nādo yasmātkāraṇācchaktau praśānto
līno bhavati tattasmātkāraṇādidaṃ praśāntaviṣuvamityucyate | śaktau
nādasya layakathanādeva tatpūrvatatsvarṇa(?) natikramya
tāvatparyantamalīno bhāvanīya
ityarthalabdheevārthaṃ(?)turyasvarabindvormadhye sthalāntaraṃ
cintanīyamitidyotanāya tatsāhityena tāni sthānāni gaṇayati-vahnimiti |
vahnī rephaḥ, māyekāraḥ kālo lapuprapalataro(?) makāraḥ | mahākālo
yamo'ntaka itikośasattve'pi mahāpadatyāgena
kālapadamātraprayogānmakāraśrutimātramiha gṛhyata iti mantavyam |
kālaśabdaḥ kalāpara iti tu prāñcaḥ | etatpakṣe kalāśabdātsvārthe
taddhito vācyaḥ | paraṃ tu sa svācchandatantraviruddhaḥ | makāraṃ
bindumeva cetyukteḥ | cetanā'nusvāraḥ | akrūraścetanā nāda iti kośāt |
ardhacandrādayo vyākhyātacarāḥ | etā(na) nukramyeti śeṣaḥ | tadidaṃ
praśāntaviṣuvaṃ praśāntendriyāṇāṃ niyamitendriyāṇāṃ gocaro
viṣayaḥ | taralakaraṇānāmasulabha iti bhāvaḥ | gocarapade
klībatvamārṣam | atha līyamānasya dīpādeḥ sūkṣmībhūya
punaḥsthūlībhāvadarśanāttadanusāreṇa śaktau līnasya nādasya
punarujjīvanena vyāpikāmutkramya samanāyāṃ layacintanaṃ
śaktiviṣuvam | tataḥ punarujjīvyonmanyāṃ layaḥ kālaviṣuvam |
p. 383) śaktimadhyagato nādaḥ samanāntaṃ prasarpati |
tacchaktiviṣuvaṃ proktamunmanyāṃ kālasaṃjñitam | iti
svairatantrāt | athāyameva nādo yadyavicchinnatayā
sārdhanimeṣatrayottaraṃ
saptadaśādhikaśatatrayatruṭiparimitakālaparyantamuccaritaścettadante
caitanyābhivyaktirbhavati | tadidaṃ tattvaviṣuvam | tattvavyāptikāritvāt |
munayaḥ sapta | candra eka | tena daśa sahasrāṇyaṣṭau śatāni saptadaśa ca
truṭayo bhavanti | truṭīnāṃ sahasratrayameko nimeṣaḥ |
taduktam - svasthe nare samāsīne yāvatspandati locanam |
tasya triṃśattamo bhāgastatparaḥ parikīrtitaḥ ||
tatparasya śatāṃśastu truṭirityabhidhīyate | iti |
evaṃ nava cakrāṇi ṣaṭśūnyāni pañcāvasthāḥ sapta
viṣuvantītyetatsapaviṃśatiṣū (kṛ) takolāhalātītaṃ tu paraṃ sthānaṃ
svābhāvikānandasundaramityarthaḥ || 193 || 194 || 195 || 196 ||
etaccintanasya kratvarthatve'pi puruṣārthatāmapyāha -
evaṃ cintayamānasya japakāle tu pārvati |
siddhayaḥ sakalāstūrṇaṃ sidhyanti tvatprasādataḥ || 197 ||
spaṣṭam || 197 ||
japavidhimupasaṃharankaticidguṇavidhīnāha -
evaṃ kṛtvā japaṃ devyā vāmahaste nivedayet |
anāmāṅguṣṭhayogena tarpayeccakradevatāḥ || 198 ||
tsyaṃ saṃ thā dyaṃ ma māṃ ta ma devyai tu vinivedayet |
kaulācārasusaṃyuktairvīraistu saha pūjayet || 199 ||
guhyātiguhyagoptrī tvamitimantrārthānusaṃdhānapūrvakaṃ
jalaprakṣepo japanivedanam | taduddiśyādhikaraṇavidhiḥ | tarpaṇoddeśena
tattvamudrāvidhiḥ | nivedanoddeśena vyākulākṣarapādena
prathamāditrayavidhiritaro lakṣaṇam |
pādukācārasamayācārobhayaparavīrasāhityavidhinā
kaulācāraparibhraṣṭasāhityaparisaṃkhyā || 198 || 199 ||
evaṃ nityapūjāṃ vidhāya naimittikārcanānyāha -
p. 384) nityaṃ puṣyadine vāre saure ca parameśvari ||
gurordine svanakṣatre caturdaśyaṣṭamīṣu ca || 200 ||
cakrapūjāṃ viśeṣeṇa yoginīnāṃ samācaret |
catuḥṣaṣṭiryataḥ koṭyo yoginīnāṃ mahaujasām || 201 ||
cakrametatsamāśritya saṃsthitā vīravandite |
aṣṭāṣṭakaṃ tu kartavyaṃ vittaśāṭhyavivarjitam || 202 ||
tvameva tāsāṃ rūpeṇa krīḍase viśvamohinī |
kulārṇave naimittikārcanāni yadyapi bhūyāṃsi vihitāni santi
tathā'pi teṣvatyantamāvaśyakānyetāvanti | gurordine nāthasya janmadine
vyāptidine ca | svasya janmanakṣatre |
caturdaśyaṣṭamīṣvitibahuvacanātpakṣadvaye'pi | viśeṣeṇa
nityapūjāmapekṣya yoginīvīrādhikyabhakṣyabhojyādyādhikyādinā
viśeṣadravyeṇa vetyarthaḥ tena nityapūjāyāṃ viśeṣadravyālābhe'pi
pratinidhinā nirvāhaḥ sūcitaḥ | uktaṃ ca kalpasūtre mapañcakālābhe'pi
nityakramapratyavamṛṣṭiriti | catuḥṣaṣṭiriti | navānāṃ cakrāṇāṃ madhye
praticakramityarthaḥ | saṃbhūya pañcārbudāni ṣaṭkoṭyaḥ ṣaṣṭirlakṣā yoginīnāṃ bhavanti aṣṭāṣṭakaṃ nāma mithunabhojanātmakaḥ karmaviśeṣaḥ | asitāṅgabhairavādayo maṅgalanāthādayaścetyapyaṣṭau |
anayorekasminnaṣṭaka ekaikasmānmithunādaṣṭāvaṣṭau kanyā utpannāḥ | anyasmiṃstu pumāṃsaḥ | tāsāṃ teṣāṃ ca parasparavivādaru (hā)
dekaikamithunayugalāṃśabhūtānyaṣṭāvaṣṭau mithunāni saṃpannāni |
saṃbhūya catuḥṣaṣṭi | teṣāṃ nāmāni sahasrākṣarīmantre
tadīyanyāsādiṣu ca tantre prasiddhāni | tāni ca mithunāni
śivaśaktirūpāṇyeva mahācatuḥṣaṣṭikoṭiyoginīgaṇasamaṣṭirūpāṇyapi
| ata etadbhojanamātraṃ yathāvibhavamavaśyaṃ kāraṇīyaṃ,
tadbhojanetikartavyatā kulārṇave naimittikapaṭale draṣṭavyā | tuśabdena
tatraivoktānāṃ
śrīkaṇṭhādyekapa`ncāśanmithunabhojanādīnāmicchāditriśaktibhojanā
ntānāṃ
brahmāṇḍapurāṇādyuktasahasrabhojanatriśatabhojanādikarmaṇāṃ
cānāvaśyaktā dhvanitā | madhyamabhūgṛhe catuḥṣaṣṭimithunānāṃ
pūjanamaṣṭāṣṭakamucyata iti tu prācāṃ bhrama eva |
vittaśāṭhyavivarjitamitisvārasyaviruddhaṃ ca || 200 || 201 || 202 ||
p. 385) śāstropasaṃhāraṃ nāntarīyakatayā dhvanayannanadhīyānaṃ
daṇḍayati -
ajñātvā tu kulācāramayaṣṭvā gurupādukām || 203 ||
yo'smiñśāstre pravarteta taṃ tvaṃ pīḍayase dhruvam |
evaṃ jñātvā varārohe kaulācāraparaḥ sadā || 204 ||
āvayoḥ śabalākāraṃ ye cca ve dyaṃ da ta ni ma |
tvatprathāprasarākārāstvayyeva paribhāvayet || 205 ||
tvāmicchāvigrahāṃ devīṃ gururūpāṃ vibhāvayet ||
śeṣaṃ gurornivedyāpi paścādātmani yojayet || 206 ||
kalpasūtre vyavahāradeśasātmyetyārabhya pare ca śāstrānuśiṣṭā ityantena granthenokta ācāraḥ kulācāraḥ | gurupādukāmayaṣṭvetyatra
saṃjñāpūrvakavidheranityatvānna saṃprasāraṇam |
guruprasādamantareṇaiva cauryādinā vijñāyetyarthaḥ | prāsaṅgikaṃ
samāpya pūjākṭyaśeṣamupadiśati - āvayoḥ śabalākāraṃ
śivaśaktisāmarasyarūpam | atraikaḥ pādo vyākulākṣaraḥ | śabalapadenaiva śuddhirlābhaḥ | dvitīyasyaiva śivarūpā(pa) (tāyā)stantre
kathanāt | tvatprathāprasara evā'kāro yāsāṃ tā
aṇimādidevatāstvayyeva paribhāvayet | tāstejorūpamātravigrahā
vibhāvya śrīmūladevyāḥ śarīre praviṣṭāścintayet | tatastvāṃ
svecchayā gṛhītavapuṣaṃ mūladevīṃ svagururūpāṃ
brahmarandhrasthitanātharūpeṇa pariṇatāṃ cintayet | tato
viśeṣārghyapātre'vaśiṣṭaṃ dravyaṃ pratyakṣāya
brahmarandhrasthitāya vā gurave nivedya taducchiṣṭaṃ svātmani juhuyāt ||
203 || 204 || 205 || 206 ||
yoginīnāṃ mahādevi vaṭukāyā'tmarūpiṇe |
kṣetrāṇāṃ pataye mahyaṃ baliṃ kurvīta hetunā || 207 ||
tantrāntare gaṇapatyādikurukullādibalaya uktāsteṣvāvaśyakā
yoginībaṭukakṣetrapālabalaya ityarthaḥ | kalpasūtre tu sarvabhūtabalireka
evoktaḥ | hetunetyanena balipātrāsādanamākṣipyate, viśeṣārghyasya
niḥśeṣīkaraṇāt | vastutastu pāṭhakramabādhenārthakramādādau
balidānaṃ tato haviḥśeṣapratipattiḥ | tena kalpasūtraikavākyatā'pi
saṃpadyate || 207 ||
p. 386) dandyaṃ ma va nkhā nma va pi svecchācāraparaḥ svayam |
ahaṃtedaṃtayoraikyaṃ bhāvayanviharetsukham || 208 ||
vyākulākṣaro'tra prathamaścaraṇaḥ | pūjābahiḥkāle'pyanavarataṃ svasya jagataścābhedaṃ vibhāvayanneva
laukikavaidikavyavahāreṣu saṃsaret | tena
bāhyasaṃtāpānākramaṇātsukhaikarūpa evāvatiṣṭhate || 208 ||
śāstrottarārdhamupasaṃhārapūrvakaṃ gopayati -
etatte kathitaṃ divyaṃ saṃketatrayamuttamam |
gopanīyaṃ prayatnena svaguhyamiva suvrate || 209 ||
cumbake jñānalubdhe ca na prakāśyaṃ tvayā'naghe |
anyāyena na dātavyaṃ nāstikānāṃ maheśvari || 210 ||
evaṃ tvayā'hamājñapto madicchārūpayā prabho |
gopanīyaṃ paraśiṣyebhya iti śeṣaḥ | parapuruṣebhya eva gopanīyena
guhyenopamitatvāt | svaśiṣyeṣvapi katicitparisaṃcaṣṭe - cumbaka iti |
śrīvidyāmūlamātrajapaparastadīyakarmatālatānarahasyajñānjālayorana
asaktaścumbakastadanuṣṭhānaratihīnaḥ | śāstāntarajñānasādhāraṇyenaitacchāstrīyapāṇḍityamātrecchurjñānl
ubdhastayoḥ pradarśanīyamapi na kumuta na deyamiti vaktavyam |
nacaivaṃ
sati jñānalubdhastathā śiṣyo gurorgurvantaraṃ śrayediti
vidherananuṣṭhānalakṣaṇamaprāmāṇyamāpadyeteti vācyam | kurukṣetre
pratigrahaniṣedhasya tatra dānavidheśca parasparopamadakatve'pi
niṣedhamatikramya pravṛttaṃ brāhmaṇaṃ gṛhītvā dānavidhīnāṃ
pāmāṇyopapādanavadihāpi tatsaṃbhavāt | tatratyajñānalubdhapadasya
sānuṣṭhānajñānalubdhapātvādvā | yastvanutiṣṭhāsati jijñāsati ca
tasmai sacchiṣyāyāpyanyāyena
gurūpasadanadīkṣātiyamasvādhyāyādhyayanaparipālanādikramollaṅgha
nena na deyaṃ, nāsti paraloka iti buddhimatāṃ tu sutarāṃ na
deyamityarthaḥ || 209 || 210 ||
evaṃ śāstramupadiśyānte nyūnātiriktadoṣaparijihīrṣayā
svaguruṃ smarati - evaṃ tvayeti | prabho svāmini madicchārūpaṃ
dhṛtavatyā tvayā madācāryayā'haṃ tvacchiṣya ājñapto'smi |
prabhupada(metadeva dyotayati) |
p. 387) saṃketaṃ yo'bhijānāti yoginīnāṃ bhavetpriyaḥ || 211 ||
sarvepsitaphalaprāptiḥ sarvakāmyaphalāśrayaḥ | yato'pi dṛśyate devi kathaṃcinna vicintayet || 212 ||
saṃketatrayajñānamārgeṇa yoginīnāṃ dayāpātraṃ bhavati |
sarvepsitaphalānāṃ prāptiryasya sa eva (vaṃ) tādṛśaśca bhavati |
śāstrasamāptidyotanāyaitadeva viśeṣaṇamāvartayannāha -
sarvakāmyaphalāśraya iti | etacchāstrapāmarahasyasāraṃ nirūpya
bhūyaḥ syātproktamilanamitiśaivaśāstrāntimasūtrārthamardhena
saṃkṣipyā'ha yato'pīti | (yataḥ) sarvatra svayameva dṛśyate'taḥ svāpekṣayā bhinnaṃ kimapi na cintayedityetadupāsanāsāramiti sarvaṃ
śivam || 211 || 212 ||
iti śrībhāskaronnīte nityāṣoḍaśikāmbudheḥ | vyākhyāne setubandhākhye viśrāmo'bhavadaṣṭamaḥ ||
evaṃ dvādaśottaraśatadvayaślokairaṣṭamaḥ paṭalaḥ | saṃhṛtya
saptadaśonottaraca(tuḥśatī | ubhayośca) tuḥśatyoryogena śāstrasyāṣṭau
śatāni sārdhatrayodaśādhikāni ślokānāṃ bhavanti | teṣu
gaṇeśagrahanakṣatretyādikā dvādaśaślokī maṅgalācāṇarūpā
tantrādbahirbhūtaiveti tatraivoktam | yato'pītyantimamadhaṃ ca
bahirbhūtamityaṣṭaśatīsamākhyopapannā |
ekaślokādhikyasyālpāntātvāt | pañcāśallipibhiritivyavahāradarśanāt |
tacchaktipañcake sṛṣṭyetiślokasya pūrvottaratantrayorvāradvayaṃ
pāṭhāttayoranyatarasya parigaṇanābhāvābhiprāyeṇa vā
tadupapattirityavadheyam |
śrīviśvāmitravaṃśyaḥ śivabhajanaparo bhāratī somapīthī
kāśyāṃ gambhīrarājo budhamaṇirabhavadbhāskarastasya sūnuḥ | kṣetre śrīsaptakoṭīśvarapuri śivarātrau śake śarmacāpe
nityāṣoḍaśyudanvatparataṭagataye setumetaṃ nyabadhnāt || 1 ||
jyeṣṭhāsa(tsa)tīrthyātsarahasyameta-
tsasaṃpradāyaṃ samadhītya tantram |
tantrāṇi cānyāni vicārya ṭīkā- mekāmakārṣīdbhuvi bhāskarāryaḥ || 2 ||
p. 388) śrutismṛtinyāyapurāṇatantra-
sutrāgamaśrīgurusaṃpradāyān |
nirmathya niścitya kṛtā'pi ṭīkā śodhyaiva sadbhirmayi hārdavadbhiḥ || 3 ||
pramādo me'vaśyaṃ bhavati ma(ti)māndyādalasataḥ padārthanyāyānāmapi duravagāhatvaniyamāt |
paraṃ tvantaḥ santaḥ sadayahṛdayā nāthacaraṇā- vudārau tasmānme na khalu khalapāpobhayabhayam || 4 ||
adyāpyasti vipaścitāmapi mahatsaṃdehakoṭidvayaṃ
yaḥ śrutyā jagadīśvaro nigaditaḥ saptaḥ kimapto'tha saḥ | tatreśaḥ prathamaiva koṭiriti kiṃ niścāyanāya sphuṭaṃ
nāmnaiva prathito'bhavatparaśivaḥ śrīsaptakoṭīśvaraḥ || 5 ||
ptā ityekākṣaraṃ jaṭāvācakaṃ ptābhiḥ sahitaḥ saptaḥ śivo'pto
harirityarthaḥ |
iti śrīmatpadavākyapramāṇapārāvārapārīṇadhurīṇanikhilata-
ntrasvatantraśrīmadgambhīrarājabhāratīdikṣitasūnunā
bhāsurānandanāthadīkṣābhidhānena bhāskara
rāyeṇa praṇīto nityāṣoḍaśikā- rṇavavyākhyānātmā setubandhaḥ saṃpūrṇaḥ ||
Recommended