View
8
Download
0
Category
Preview:
Citation preview
Pētījums "Profesionālā izglītība"
Transporta un loģistikas nozare
2
Saturs
Saīsinājumi un apzīmējumi .......................................................................................................... 3
Ievads .............................................................................................................................................. 4
1. Nozares vizītkarte .................................................................................................................. 6
2. Darba devēju pieprasījums pēc nozares profesijām .......................................................... 9
2.1. Esošās profesijas darba tirgū un to daudzums .................................................................. 9
2.2. Novērojumi par profesiju nosaukumu atšķirībām........................................................... 13
2.3. Trūkstošie speciālisti (vakances) un bezdarbs ................................................................ 15
2.4. Atalgojums profesijās ..................................................................................................... 17
2.5. Darba vietas un atalgojums Latvijas reģionos ................................................................ 19
3. Izglītības piedāvājums un tā kvantitatīvā atbilstība nozares prasībām ......................... 23
3.1. Profesionālās izglītības programmas .............................................................................. 23
3.2. Izglītojamo un absolventu skaits ..................................................................................... 27
3.3. Darba tirgus un izglītības piedāvājuma saistība reģionos ............................................... 28
4. Darba tirgus nākotnes pieprasījums un piedāvājums ..................................................... 31
5. Nodarbināto iegūto prasmju novērtējums un nodarbinātība pēc kvalifikācijas
iegūšanas ....................................................................................................................................... 33
5.1. Prasmju novērtējums darba devēju skatījumā ................................................................ 33
5.2. Prasmju novērtējums darba ņēmēju skatījumā ............................................................... 34
5.3. Uzņēmumu darbinieku profesionālā pilnveide ............................................................... 35
5.4. Profesionālā mobilitāte un darba iegūšana kvalifikācijā ................................................ 36
6. Sadarbība starp darba devējiem un izglītotājiem ............................................................ 38
6.1. Personu ar īpašām vajadzībām apmācīšana un nodarbinātība ........................................ 38
6.2. Nozares tehnoloģiju izmantošana apmācību procesā ..................................................... 39
6.3. Sadarbības formas starp darba devējiem un izglītības iestādēm ..................................... 40
Literatūras saraksts ..................................................................................................................... 45
Pielikumi ....................................................................................................................................... 47
3
Saīsinājumi un apzīmējumi
Apzīmējums/
saīsinājums Skaidrojums
CSP Centrālā statistikas pārvalde
EM Ekonomikas ministrija
EKI/LKI Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra / Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūra
IKVD Izglītības kvalitātes valsts dienests
IZM Izglītības un zinātnes ministrija
m.g. Mācību gads
n.d. Nav datu
NACE Saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija
NEP Nozaru ekspertu padome
NKS Nozaru kvalifikācijas sistēma
NVA Nodarbinātības valsts aģentūra
Pētījums Pētījums "Profesionālā izglītība"
PIKC Profesionālās izglītības kompetences centrs
Profesiju karte Transporta un loģistikas nozares saistīto profesiju karte
tūkst. Tūkstotis
VAS Valsts akciju sabiedrība
VID Valsts ieņēmumu dienests
4
Ievads
Valsts izglītības attīstības aģentūra kopā ar četriem sadarbības partneriem – Latvijas Darba devēju
konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Valsts izglītības satura centru un Izglītības
kvalitātes valsts dienestu īsteno Eiropas Sociālā fonda projektu "Nozaru kvalifikācijas sistēmas
izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana" (vienošanās Nr.
2010/0274/1DP/1.2.1.1.1/10/IPIA/VIAA/001).
Projekta mērķis ir profesionālās izglītības kvalitātes un efektivitātes uzlabošana atbilstoši
tautsaimniecības nozaru attīstības vajadzībām, veicot profesionālās izglītības pārstrukturizāciju,
izveidojot nozaru kvalifikāciju sistēmu, veicot tautsaimniecības nozaru izpēti, izstrādājot vai
pilnveidojot pamatprofesiju standartus un specializāciju kvalifikācijas prasības un attīstot ārpus
formālās izglītības iegūto prasmju atzīšanu.
Projekta ietvaros 2015.gada 3.jūlijā tika noslēgts iepirkuma līgums ar SIA "Ernst & Young
Baltic" (turpmāk – EY) un EY piesaistīto apakšuzņēmēju SIA "AC Konsultācijas" par Nozaru
kvalifikāciju sistēmas pilnveidi atbilstoši Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūrai.
Nozaru kvalifikāciju sistēmas pilnveides rezultāts sastāv no divām daļām – pilnveidotās
profesionālo kvalifikāciju struktūras un pētījuma "Profesionālā izglītība" katrā no 14 projekta
ietvaros pētītajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm.
Primārais izpētes rezultāts ir pilnveidotā nozares kvalifikāciju struktūra, t.sk. tajā ietvertie
nozares kvalifikācijas līmeņu apraksti. Nozares kvalifikāciju līmeņu aprakstu sagatavošanas
mērķis ir nodrošināt Latvijas tautsaimniecības nozaru kvalifikāciju pārskatāmību, salīdzināmību
un pārnesamību starptautiski atzīstamai kvalifikācijas līmeņu salīdzināšanai citu Eiropas valstu
kvalifikāciju sistēmās. Nozares kvalifikācijas līmeņu aprakstu sagatavošanas procesa ietvaros
apzināti un sagatavoti profesionālās darbības galveno pamatuzdevumu veikšanas un atbildības
nosacījumi katrā nozarē, pielāgojot Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūras (turpmāk – EKI) un
Latvijas kvalifikācijas ietvarstruktūras (turpmāk – LKI) definētos kvalifikāciju līmeņu aprakstus
konkrēto nozaru vajadzībām.
Ņemot vērā izstrādātos nozaru kvalifikāciju līmeņu aprakstus, veikta kvalifikāciju pielīdzināšana
astoņiem LKI/ EKI līmeņiem, ņemot vērā katras kvalifikācijas sasniedzamo rezultātu (zināšanu,
prasmju, kompetenču) specifiku. Tāpat kvalifikāciju struktūras pilnveides ietvaros definētas
katras nozares profesijas, tās grupējot pamatprofesijās, specializācijās un saistītajās profesijās
atbilstoši nozares vajadzībām un specifikai un pamatprofesiju, specializāciju un saistīto profesiju
definīcijām.
Darba izpildes ietvaros katrai nozares profesijai aktualizēts esošais profesijas raksturojums,
pielāgojot to aktuālajām izmaiņām nozarē un nozares kvalifikāciju līmeņu aprakstiem. Nozaru
kvalifikāciju struktūru pilnveides ietvaros veiktas izmaiņas arī nozaru saistīto profesiju kartē,
sniedzot ieteikumus arī par nākotnē veicamām izmaiņām un nepieciešamām diskusijām, tās
iekļaujot pie pamatprofesiju aprakstiem, kā arī kvalifikāciju struktūru noslēgumā.
Ar pētījumu "Profesionālā izglītība" ir iegūta apkopojoša nozares profesionālās izglītības
pieprasījumu un piedāvājumu raksturojoša informācija, kas pamato izmaiņas nozares
profesionālo kvalifikāciju struktūrā un sniedz citus secinājumus izmaiņām profesionālās izglītības
jomās.
Izpētes pamatā izmantotas vairākas datu ieguves metodes. Pirmkārt, veikta dokumentu un
statistikas analīze, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta,
5
Izglītības un zinātnes ministrijas, Nodarbinātības valsts aģentūras un citu iestāžu uzkrātos
statistikas datus, analizējot iepriekš veiktos pētījumus un informatīvos ziņojumus par
makroekonomiskajām prognozēm, darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma prognozēm.
Otrkārt, veikta darba devēju, darba ņēmēju un izglītības iestāžu aptauja. Darba devēju aptauja
veikta visās 14 izpētes nozarēs, kopā aptverot ap 1500 uzņēmumu viedokli. Darba ņēmēju aptaujā
kopā piedalījušies aptuveni 830 respondenti, un izglītības iestāžu aptaujā iegūta informācija par
178 izglītības programmu grupām.
Treškārt, izpētes ietvaros organizētas strukturētas ekspertu diskusijas, kā arī veiktas intervijas ar
nozaru darba devējiem, lai gūtu padziļinātu izpratni par pētāmo nozari un pamatotu izmaiņas
nozaru kvalifikāciju ietvarstruktūrās.
6
1. Nozares vizītkarte
Transporta un loģistikas profesijas var iedalīt sešos sektoros: (1) Autotransports un cauruļvadu
transports, (2) Dzelzceļa transports, (3) Ūdens transports, (4) Gaisa transports, (5) Uzglabāšanas
un transporta palīgdarbības un (6) Pasta un kurjeru darbība (nozarē ietilpstošos NACE kodus
skatīt tabulā Nr.1).
Tabula Nr.1 Transporta un loģistikas nozares robežas pēc NACE 2.redakcijas (Avots: Transporta un loģistikas nozares
apraksts,2012)
Nozare ietver plaša spektra transporta un loģistikas pakalpojumus (pasažieru un kravu
pārvadājumi, uzglabāšanas pakalpojumi, pasta pakalpojumi), kā arī nozare aptver sauszemes,
ūdens un gaisa pārvadājumus.
Tomēr nozare neietver šādus NACE 2.red. nodaļas/grupas, kas cieši saistīti ar nozares
pamatprocesu nodrošināšanu: transportlīdzekļu, izņemot automobiļus, kapitālremonts vai pārbūve
(33.1), ceļu, dzelzceļu, ostu, lidlauku būvniecība, apkope un remonts (42.), automobiļu apkope un
remonts (45.20) un transportlīdzekļu iznomāšana bez vadītāja vai operatora (77.1, 77.3).
Papildus jāatzīmē, ka saskaņā ar Lursoft datiem VAS "ATVIJAS DZELZCEĻŠ" un SIA "LDZ
CARGO" pamatdarbības veids atbilst Transporta un loģistikas nozarei, lai arī VAS "LATVIJAS
DZELZCEĻŠ" viens no darbības veidiem atbilstoši NACE 2.red. ir arī inženierbūves (42).
Atsevišķu VAS "LATVIJAS DZELZCEĻŠ" meitasuzņēmumu pamatdarbības veids neietilpst
Transporta un loģistikas nozarē. Pēc NACE 2.red. SIA "LDZ INFRASTRUKTŪRA" viens no
pamatdarbības veidiem ir ceļu un dzelzceļu būvniecība (42.1), pilsētsaimniecības infrastruktūras
objektu būvniecība (42.2), metāla izstrādājumu, mehānismu un iekārtu remonts (33.1) un
specializētie būvdarbi (43), savukārt SIA "LDZ RITOŠĀ SASTĀVA SERVISS" pamatdarbības
veidos tiek iekļautas šādas nozares: metāla izstrādājumu, mehānismu un iekārtu remonts (33.1),
Nozares sektors NACE kods Nozarē ietilpstošās NACE nodaļas un grupas
Autotransports un
cauruļvadu
transports
49 Sauszemes transports un cauruļvadu transports
49.3 Pārējais pasažieru sauszemes transports
49.4 Kravu pārvadājumi pa autoceļiem
49.5 Cauruļvadu transports
Dzelzceļa transports
49 Sauszemes transports un cauruļvadu transports
49.1 Pasažieru dzelzceļa transports
49.2 Kravu dzelzceļa transports
Ūdens transports
50 Ūdens transports
50.1 Pasažieru jūras un piekrastes ūdens transports
50.2 Kravu jūras un piekrastes ūdens transports
50.3 Pasažieru pārvadājumi iekšzemes ūdeņos
50.4 Kravu pārvadājumi iekšzemes ūdeņos
Gaisa transports
51 Gaisa transports
51.1 Pasažieru aviopārvadājumi
51.2 Kravu aviopārvadājumi un kosmiskais transports
Uzglabāšanas un
transporta
palīgdarbības
52 Uzglabāšanas un transporta palīgdarbības
52.1 Uzglabāšana un noliktavu saimniecība
52.2 Transporta palīgdarbības
Pasta un kurjeru
darbība
53 Pasta un kurjeru darbība
53.1 Pasta darbība saskaņā ar vispārējā pakalpojuma pienākumu
53.2 Citas pasta un kurjeru darbības
7
dzelzceļa lokomotīvju un ritošā sastāva ražošana (30.2 ), metāla konstrukciju ražošana (25.1) un
metāla cisternu, rezervuāru un tilpņu ražošana (25.2). Līdz ar to atsevišķu profesiju pārstāvju, kas
ir tieši saistīti ar dzelzceļa infrastruktūras nodrošināšanu un dzelzceļa pakalpojumiem, skaits citās
nozarēs ir būtiski lielāks nekā Transporta un loģistikas nozarē strādājošo skaits1. Tabulā Nr.2
apkopotas nozīmīgākās nozares attīstību raksturojošās tendences.
Tabula Nr.2 Nozari raksturojošie lielumi (Avots: CSP, 2013)
Rādītājs Vienības, 2013.gads Izmaiņas, kopš 2010.gada,
%
Aizņemtās darba vietas vidēji gadā 74891 skaits 11%
Komersantu apgrozījums 4823,4 milj. EUR 38%
Pievienotā vērtība (faktiskajās cenās) 1408,3 milj. EUR +25%
Nefinanšu investīcijas 698,43 milj. EUR +96%
Uzņēmumu struktūra2
Mikro 84 %
Mazie 14 %
Vidējie 2 %
Lielie 0,5 %
Uzņēmumu struktūra pa reģioniem3
Kurzemes reģions 11 %
Latgales reģions 9 %
Pierīgas reģions 17 %
Rīgas reģions 49 %
Vidzemes reģions 6 %
Zemgales reģions 7 %
Nozares tendences
Transporta un loģistikas nozarei ir būtiska loma Latvijas ekonomikā – Transporta un
loģistikas nozares iekšzemes kopprodukts faktiskajās cenās 2014.gadā veidoja 8,3% no
kopējā Latvijas iekšzemes kopprodukta. Minētais rādītājs pēdējo gadu laikā saglabājās
nemainīgi augsts – 8-9% robežās. Novērojama stabila nozares attīstība, līdz ar to
nepieciešama profesionālās izglītības programmu attīstība un to atbilstība darba tirgus
prasībām.
2014.gadā Transporta un loģistikas nozare Latvijā veidoja 10,2% no kopējās
pievienotās vērtības. Pēdējo piecu gadu laikā īpatsvars saglabājas nemainīgi augsts
(10%-10,5%).
Transporta un loģistikas nozarē kopējo kravu apjomu veido kravu pārvadājumi ar
autotransportu (52,17%) un kravu pārvadājumi pa dzelzceļu (47,81%). 2014.gadā
kravu pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu bija 57,039 miljoni tonnu kravu, kas ir par
2,2% vairāk nekā 2013.gadā. 98% no kopējā apjoma bija starptautiskie pārvadājumi.
Savukārt kravu pārvadājumu apjoms ar autotransportu bija 62,239 miljoni tonnu kravu.
Salīdzinot kravu apjomu ar 2013.gadu, pieaugums bija 2,7%.
2014.gadā kravu apgrozība Latvijas ostās bija 74,176 miljoni tonnu kravu, kas ir par
1Lursoft. Dati par uzņēmumu darbības veidiem [skatīts 2015.gada 15.oktobrī]. Pieejams: http://nace.lursoft.lv/
2 Laikā no 2010. līdz 2013.gada mikro uzņēmumu skaits palielinājies par 17%, mazo uzņēmumu par 13%, savukārt
pārējo uzņēmumu skaits samazinājies – vidējo par 1%, bet lielo – par 14% 3 Laikā no 2010. līdz 2013.gadam uzņēmumu skaits Zemgales reģionā ir samazinājies par 9%, savukārt visvairāk
palielinājies Rīgas reģionā, vismazāk Vidzemes reģionā.
!
8
5,2% vairāk nekā 2013.gadā. Pēdējo 10 gadu periodā ostu kravu apgrozībā ir vērojams
pieaugums – aprēķinātais vidējais ikgadējais pieaugums par 10 gadu periodu (2004.-
2014.gads) ir 2,6%.
2015.gada 1.pusgadā Transporta un loģistikas nozares rādītāji, salīdzinot ar pagājušā
gada attiecīgo periodu, ir pasliktinājušies – 2015.gada 1.ceturksnī sniegto pakalpojumu
apjomi ir samazinājušies par 1,6%, savukārt 2.ceturksnī – par 4,6%, salīdzinot ar
2014.gada atbilstošo periodu. Apjomu samazinājums ir novērojams gan ostās, gan
dzelzceļā, gan autotransporta kravu pārvadājumos. Kopumā tiek prognozēta lēna
nozares izaugsme, paredzot, ka 2015. un 2016.gadā nozares attīstību lielā mērā
ietekmēs ģeopolitiskā situācija.4
Transporta un loģistikas nozares attīstību tuvākajā perspektīvā turpinās ietekmēt
Krievijas un Ukrainas konfliktsituācija, kā arī Krievijas ekonomiskā attīstība. Jāatzīmē,
ka, neskatoties uz sarežģīto ģeopolitisko un ekonomisko situāciju, 2014.gadā caur
Latviju vesto Krievijas kravu apjoms pieauga par 6,7%. Lai arī 2015.gada 1.ceturkšņa
rādītāji atpaliek no 2014.gada rādītājiem Transporta un loģistikas nozarē, netiek
prognozēts straujš kravu apjomu samazinājums 2015.gadā.5
2013.gadā visvairāk ekonomiski aktīvo uzņēmumu Transporta un loģistikas nozarē bija
sauszemes transporta un cauruļvadu transportā (NACE kods 49) un uzglabāšanas un
transporta palīgdarbībās (NACE kods 52), kuri kopā veido vairāk kā 90% no kopējā
ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaita Transporta un loģistikas nozarē.
Tuvākajā nākotnē viens no Transporta un loģistikas nozares uzdevumiem ir paaugstināt
kravu diversifikāciju un piesaistīt jaunu kravu plūsmu virzienus.6
4 Ekonomikas ministrija. Informatīvais ziņojums par makroekonomisko situāciju valstī [skatīts 2015.gada
22.oktobrī]. Pieejams: https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/makromk/MK_zin_30_2015_okt.pdf 5 Latvijas Banka. Makroekonomisko norišu pārskats 2015.gada jūnijs [skatīts 2015.gada 15.oktobrī]. Pieejams:
https://www.makroekonomika.lv/sites/default/files/mnp_2015_junijs_lat.pdf 6 Satiksmes ministrija. Tranzīts. Jomas raksturojums [skatīts 2015.gada 15.oktobrī]. Pieejams:
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=112
9
2. Darba devēju pieprasījums pēc nozares profesijām
Nodaļā veikta analīze par reģistrēto darba vietu skaitu nozarē, vakancēm un bezdarba rādītājiem
profesijās, raksturotas nozares profesiju nosaukumu un atalgojuma atšķirības.
2.1. Esošās profesijas darba tirgū un to daudzums
Transporta un loģistikas nozares profesiju analīze darba tirgū tiek veikta, pamatojoties uz VID
datiem par reģistrēto darba vietu skaitu 2014.gadā. Analīze tika veikta šādās dimensijās:
1. Darba vietu skaits Transporta un loģistikas nozares profesijās un kodos pēc NACE, to
īpatsvars.
2. Biežāk pārstāvētās Transporta un loģistikas nozares profesijas tautsaimniecībā, Transporta
un loģistikas nozarē un citās nozarēs.
3. Retāk sastopamās Transporta un loģistikas nozares profesijas.
Transporta un loģistikas nozares nodarbinātības analīze tiek veikta pēc nozares uzņēmumu
pamatdarbības veida NACE grupās.
Pētījuma ietvaros ir definētas Transporta un loģistikas nozarē ietilpstošās profesijas. Šajā
gadījumā ar nozares profesijām saprotamas tās profesijas, kas tiešā veidā saistītas ar nozares
pamatprocesu īstenošanu – sauszemes transportu un cauruļvadu transportu, ūdens transportu,
gaisa transportu, uzglabāšanas un transporta palīgdarbībām, pasta un kurjeru darbībām.
Ar nozari saistītās citu nozaru profesijas netiek iekļautas nozares profesiju analīzē. Pie šādām
profesijām pieder mehāniķi, mehāniķu palīgi, inženiermehānikas speciālisti, mehānikas inženieri,
muitas brokeri un muitas deklaranti un citi. Tāpat netiek ņemtas vērā tās profesijas, kas saistītas
ar uzņēmējdarbības vadību, administrēšanu un komercdarbību.
Pēc VID datiem par 2014.gadu nozares profesijās kopā reģistrētas 95,3 tūkst. darba vietas
(informāciju par reģistrēto darba vietu skaitu skatīt pielikumā Nr.1), kas ir 13% no reģistrētajām
darba vietām valstī. No 95,3 tūkst. nozares darba vietām Transporta un loģistikas nozarē (pēc
NACE) reģistrētas 39,1 tūkst. darba vietas (41% no nozares profesijās nodarbināto skaita),
savukārt citās tautsaimniecības nozarēs ir reģistrētas 56,2 tūkst. darba vietas (59% no nozares
profesijās nodarbināto skaita) (skatīt attēlu Nr.1).
10
Attēls Nr. 1 Darba vietu īpatsvars Transporta un loģistikas nozares profesijās (Avots: VID, 2014)
Vislielākais darba vietu īpatsvars iekš Transporta un loģistikas nozares ir sauszemes transportā –
tajā reģistrētas 26,5 tūkst. darba vietas jeb 28% no tautsaimniecībā nodarbinātajiem nozares
profesiju pārstāvjiem. Uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās ir 6,9 tūkst. darba vietas (7%) un
pasta un kurjeru darbībās – 4,2 tūkst. darba vietas (4%). Savukārt ūdens un gaisa transporta jomās
reģistrēto darba vietu īpatsvars nepārsniedz 1% no tautsaimniecībā nodarbinātajiem nozares
pārstāvjiem.
Pēc VID datiem7 tautsaimniecībā visbiežāk pārstāvētās profesijas ir kravas automobiļa vadītājs,
automobiļa vadītājs, noliktavas pārzinis un autobusa vadītājs (skatīt tabulu Nr.3).
Tabula Nr. 3 Biežāk pārstāvētās nozares profesijas pēc darba vietu kopskaita visās nozarēs (Avots: VID, 2014)
Profesija
Darba vietu skaits vidēji mēnesī gada periodā Nodarbināto
īpatsvars
Transporta un
loģistikas nozarē
(%)
Darba vietu
skaits visās
nozarēs
..no tām:
Transporta un
loģistikas
nozarē
..no tām:
citās nozarēs
833203 Kravas automobiļa
vadītājs8* 13788 9426 4363 68%
832201 Automobiļa vadītājs9* 6020 1575 4446 26%
432103 Noliktavas pārzinis10** 3990 374 3617 9%
833101 Autobusa vadītājs11 3834 3099 735 81%
833205 Vilcējautomobiļa
vadītājs12 3277 2798 479 85%
7 Datu konfidencialitātes apsvērumu dēļ, gadījumos, ja vidējais darba vietu skaits nozarē ir mazāks par desmit,
precīzs skaits netiek norādīts un darba vietu skaits visās nozarēs kopā tiek norādīts bez šī darba vietu skaita. 8 Profesiju klasifikatorā ir iekļautas vairākas profesijas, kas varētu tikt pielīdzinātas kravas automobiļa vadītājam,
piemēram, mazietilpīga kravas automobiļa vadītājs, kravas automobiļa vadītājs, bīstamo kravu pārvadāšanas
transportlīdzekļa vadītājs, mehāniskā transportlīdzekļa vadītājs. 9 Ietver gan pasažieru, gan kravu pārvadājumus. 10 Pēc būtības profesija atbilst loģistikas darbiniekam, kas ir iekļauts profesiju kartē. 11 Profesiju kartē profesijas nosaukums ir pasažieru autobusa vadītājs. 12 Profesiju kartē profesijai ir piešķirts cits nosaukums: kravu pārvadāšanas transporta līdzekļa vadītājs un bīstamu
kravu pārvadāšanas transportlīdzekļa vadītājs.
11
Profesija
Darba vietu skaits vidēji mēnesī gada periodā Nodarbināto
īpatsvars
Transporta un
loģistikas nozarē
(%)
Darba vietu
skaits visās
nozarēs
..no tām:
Transporta un
loģistikas
nozarē
..no tām:
citās nozarēs
723104 Autoatslēdznieks** 2975 549 2426 18%
933301 Krāvējs (roku darba) 2597 387 2210 15%
432108 Noliktavas darbinieks 2496 478 2018 19%
441203 Pastnieks 1833 1833 >10 100%
723102 Automehāniķis** 1759 232 1528 13%
*Profesija ir iekļauta Transporta un loģistikas nozares profesiju kartē ar citu nosaukumu.
**Profesija nav iekļauta Transporta un loģistikas nozares profesiju kartē.
Biežāk pārstāvētās nozares profesijas pēc reģistrēto darba vietu skaita Transporta un loģistikas
nozarē ir kravas automobiļa vadītājs, autobusa vadītājs un vilcējautomobiļa vadītājs (skatīt tabulu
Nr.4).
Tabula Nr. 4 Biežāk pārstāvētās nozares profesijas pēc darba vietu skaita Transporta un loģistikas nozarē (Avots: VID, 2014)
Profesija
Darba vietu skaits vidēji mēnesī gada periodā Nodarbināto
īpatsvars
transporta un
loģistikas nozarē
(%)
Darba vietu
skaits visās
nozarēs
..no tām:
Transporta
un loģistikas
nozarē
..no tām:
citās nozarēs
833203 Kravas automobiļa
vadītājs13* 13788 9426 4363 68%
833101 Autobusa vadītājs14 3834 3099 735 81%
833205 Vilcējautomobiļa vadītājs15* 3277 2798 479 85%
441203 Pastnieks 1833 1833 >10 100%
832201 Automobiļa vadītājs16 6020 1575 4446 26%
832205 Taksometra vadītājs** 1105 951 154 86%
834314 Dokers 897 897 >10 100%
421111 Pasta operators** 808 808 >10 100%
432301 Transporta dispečers17 931 624 308 67%
831110 Dīzeļlokomotīves vadītājs
(mašīnists) 661 622 39 94%
*Profesija ir iekļauta Transporta un loģistikas nozares profesiju kartē ar citu nosaukumu.
**Profesija nav iekļauta Transporta un loģistikas nozares profesiju kartē.
Biežāk sastopamās nozares profesijas pēc darba vietu skaita citās nozarēs ir automobiļa vadītājs,
kravas automobiļa vadītājs, noliktavas pārzinis un autoatslēdznieks (skatīt tabulu Nr.5).
13 Profesiju klasifikatorā ir iekļautas vairākas profesijas, kas varētu tikt pielīdzinātas kravas automobiļa vadītājam,
piemēram, mazietilpīga kravas automobiļa vadītājs, kravas automobiļa vadītājs, bīstamo kravu pārvadāšanas
transportlīdzekļa vadītājs, mehāniskā transportlīdzekļa vadītājs. 14 Profesiju kartē ir profesijas nosaukums ir pasažieru autobusa vadītājs. 15 Profesiju kartē profesijai ir piešķirts cits nosaukums: kravu pārvadāšanas transporta līdzekļa vadītājs un bīstamu
kravu pārvadāšanas transportlīdzekļa vadītājs. 16 Ietver gan pasažieru, gan kravu pārvadājumus . 17 Profesiju kartē dispečeri ir sadalīti pa nozares sektoriem.
12
Tabula Nr. 5 Biežāk pārstāvētās nozares profesijas pēc darba vietu skaita citās nozarēs (Avots: VID, 2014)
Profesija
Darba vietu skaits vidēji mēnesī gada periodā
Nodarbināto
īpatsvars
Transporta un
loģistikas nozarē
(%)
Darba vietu
skaits visās
nozarēs
..no tām:
Transporta un
loģistikas nozarē
..no tām:
citās nozarēs
832201 Automobiļa vadītājs18* 6020 1575 4446 26%
833203 Kravas automobiļa
vadītājs19* 13788 9426 4363 68%
432103 Noliktavas pārzinis** 3990 374 3617 9%
723104 Autoatslēdznieks** 2975 549 2426 18%
933301 Krāvējs (roku darba) 2597 387 2210 15%
432108 Noliktavas darbinieks 2496 478 2018 19%
723102 Automehāniķis** 1759 232 1528 13%
332301 Iepirkumu speciālists** 1249 34 1215 3%
933306 Noliktavas strādnieks 1444 278 1166 19%
834402 Autokrāvēja vadītājs* 1331 237 1094 18%
*Profesija ir iekļauta Transporta un loģistikas nozares profesiju kartē ar citu nosaukumu.
** Profesija nav iekļauta Transporta un loģistikas nozares profesiju kartē.
Tautsaimniecībā 134 transporta un loģistikas nozares profesijās reģistrēto darba vietu skaits kopā
nepārsniedz desmit darba vietas. Kā piemērus var minēt tādas profesijas kā taras pārzinis,
automašīnu logu mazgātājs, ostas mehānismu/mehānikas inženieris, pasta nosūtītājs, kuģu būves
inženieris, vilciena priekšnieks, satiksmes plānotājs.
Retāk pārstāvētās Transporta un loģistikas nozares profesijas, kas iekļautas profesiju kartē,
ir dzelzceļa elektrosistēmu inženieris, dzelzceļa transporta automātikas, telemehānikas un sakaru
tehniķis, lokomotīvju saimniecības tehniķis, transporta vagonu tehniķis, gaisa kuģa komercpilots,
vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīgs, tvaika lokomotīves vadītājs (mašīnists) (skatīt tabulu
Nr.6).
Tabula Nr.6 Retāk pārstāvētās (mazāk par piecām darba vietām) Transporta un loģistikas nozares profesiju kartē iekļautās
profesijas kopumā un Transporta un loģistikas nozarē (Avots: VID, 2014)
Retāk pārstāvētās Transporta un loģistikas nozares
profesijas
Retāk pārstāvētās Transporta un loģistikas nozares
profesiju kartē iekļautās profesijas20
315308 Gaisa kuģa komercpilots 311533 Sliežu ceļu saimniecības tehniķis
311413 Dzelzceļa transporta automātikas,
telemehānikas un sakaru tehniķis 311540 Transporta vagonu tehniķis
215120 Dzelzceļa elektrosistēmu inženieris 315106 Otrais mehāniķis uz kuģiem ar galveno dzinēju
jaudu, mazāku par 3000 kW
311540 Transporta vagonu tehniķis 311539 Lokomotīvju saimniecības tehniķis
18 Ietver gan pasažieru, gan kravu pārvadājumus. 19 Profesiju klasifikatorā ir iekļautas vairākas profesijas, kas varētu tikt pielīdzinātas kravas automobiļa vadītājam,
piemēram, mazietilpīga kravas automobiļa vadītājs, kravas automobiļa vadītājs, bīstamo kravu pārvadāšanas
transportlīdzekļa vadītājs, mehāniskā transportlīdzekļa vadītājs. 20 Profesiju kartē ir iekļautas 18 profesijas vai profesiju specializācijas, kuras nav pārstāvētas tieši Transporta un
loģistikas nozarē, kuras nav uzskaitītas tabulā Nr.6.
13
Retāk pārstāvētās Transporta un loģistikas nozares
profesijas
Retāk pārstāvētās Transporta un loģistikas nozares
profesiju kartē iekļautās profesijas20
831106 Vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīgs 741203 Dzelzceļa elektromontieris
831118 Dzelzceļa nepašgājējas mašīnas un to sastāvu
operatora (mašīnista) palīgs 831207 Vagonu apskatītājs (remontētājs)
831122 Tvaika lokomotīves vadītājs (mašīnists) 931202 Dzelzceļa strādnieks
311539 Lokomotīvju saimniecības tehniķis 311545 Gaisa kuģu tehniskās ekspluatācijas avionikas
tehniķis
Analizējot pēc NACE 2.red., tādas profesijas kā sliežu ceļa brigadieris, sliežu ceļa montieris,
vilciena sargs, vagona apskatītājs (remontētājs), sanitāra automobiļa vadītājs, atkritumu vedēja
vadītājs un dzelzceļa strādnieks tikpat kā nav nodarbināti Transporta un loģistikas nozarē, bet ir
pārstāvētas tādās NACE 2.red. nodaļās kā inženierbūvniecība (42), iekārtu un ierīču remonts un
uzstādīšana (33), specializētie būvdarbi (43), apsardzes pakalpojumi un izmeklēšana (80),
veselības aizsardzība (86), atkritumu savākšana, apstrāde un izvietošana; materiālu pārstrāde
(38). Jūras spēku pārstāvētās profesijas ietilpst valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās
apdrošināšanas nodaļā (84).
Transporta un loģistikas nozarē ir vairākas nozares profesijas, kuras nav pārstāvētas, piemēram,
gaisa kuģa komercpilots, iekšējo ūdeņu un piekrastes zvejnieks, kapteinis uz zvejas kuģiem,
satiksmes plānotājs, dzelzceļa signalizētājs, dzelzceļa celtņa vadītājs, kuģu atslēdznieks, līnijas
dzelzceļa stacijas dežurants. Bet tās tautsaimniecībā pēc NACE 2.red. pārstāv šādas nodaļās:
inženierbūves (42), zivsaimniecība (03), vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus
(46), citu transportlīdzekļu ražošana (30), iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana (33), valsts
pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana (84).
2.2. Novērojumi par profesiju nosaukumu atšķirībām
Profesiju kartes profesijās ir reģistrētas 25,9 tūkst. darba vietas, kas veido 27% no nozares
profesiju pārstāvjiem tautsaimniecībā. Nozares izpētes laikā tika identificēts, ka profesiju kartē
esošo profesiju nosaukumi (skatīt NKS) vairākos gadījumos nesakrīt ar Profesiju klasifikatorā
lietotiem nosaukumiem vai nav piemēroti, jo ir novecojuši vai neatspoguļo profesijas specifiku.
Tabulā Nr.7 apkopota informācija par tām profesionālajām kvalifikācijām, kurām profesijas
nosaukums ir mainīts, un par profesijām, kuras ir iespējams apvienot zem vienas profesionālās
kvalifikācijas, kas minēta profesiju kartē.
Tabula Nr. 7 Novērojumi par profesiju nosaukumu atšķirībām
Profesiju nosaukums
atbilstoši Profesiju
klasifikatoram
Profesijas nosaukums
nozares saistīto
profesiju kartē
Atšķirību skaidrojums/pamatojums
Profesionālās kvalifikācijas, kuru nosaukums ir mainīts un / vai pielāgots profesijas būtībai
741203 Dzelzceļa
elektromontieris
Dzelzceļa
signalizācijas montieris
Pamatojoties uz dzelzceļa transporta sistēmas eksperta
viedokli, dzelzceļa signalizācijas montiera profesijai
piemērotākā profesija no Profesiju klasifikatora tika
noteikta 741203 Dzelzceļa elektromontieris.
833203 Kravas automobiļa
vadītājs
Kravu pārvadāšanas
transporta līdzekļa
vadītājs
Profesijai mainīts nosaukums, lai ietvertu visas
sauszemes (izņemot dzelzceļa) kravu pārvadāšanas
transportlīdzekļu vadītāju profesijas.
311413 Dzelzceļa transporta
automātikas, telemehānikas
Dzelzceļa transporta
automātikas,
Dzelzceļa eksperta labojumi, Ministru kabineta
2011.gada 30.augusta noteikumos Nr.664
14
Profesiju nosaukums
atbilstoši Profesiju
klasifikatoram
Profesijas nosaukums
nozares saistīto
profesiju kartē
Atšķirību skaidrojums/pamatojums
Profesionālās kvalifikācijas, kuru nosaukums ir mainīts un / vai pielāgots profesijas būtībai
un sakaru tehniķis telemehānikas un
komunikāciju tehniķis
"Profesionālo kvalifikāciju saraksts, kuras iegūstot
kārtojami centralizētie profesionālās kvalifikācijas
eksāmeni" minēta profesionālā kvalifikācija "Dzelzceļa
transporta automātikas, telemehānikas un komunikāciju
tehniķis"
432301 Transporta dispečers Dispečers
autotransportā
Transporta dispečeru funkcijas un kompetences ir
atšķirīgas dažādos transporta segmentos
315221 Kuģu satiksmes
operators
Kuģu satiksmes
vadības operators
(VTS)
Precizējums atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada
19.decembra noteikumi emNr.1031 "Noteikumi par
kuģu satiksmes vadības operatoru apmācību,
sertifikāciju un kvalifikācijas pārbaudēm"
Nozīmīgākās Profesiju klasifikatora profesijas, kurās iespējams strādāt ar konkrētu profesionālo
kvalifikāciju
834301 Celtņa operators
834304 Kuģa /celtņa
operators
834308 Pacēlāja mašīnists
834309 Iekraušanas iekārtas
apkalpotājs
834310 Hidrokrāvēja
mašīnists
834312 Dzelzceļa celtņa
vadītājs
834313 Dzelzceļa celtņa
vadītāja palīgs
Krāvējs (mehanizēta
darba)
Ar profesiju "Krāvējs (mehanizēta darba)" aizstāta
profesiju grupa "Autoceltņu un citu iekraušanas iekārtu
operatori", kas pēc būtības nav profesija, bet gan
tiesības vadīt iekraušanas iekārtas, ar kuru palīdzību
tiek pildīti profesijas pienākumi. Piemēram, "Dokera"
pienākumu izpildei nepieciešamas iekraušanas iekārtu
un traktortehnikas vadīšanas tiesības. Specializācijas
pamatprofesijai veidotas pēc transporta nozares sektoru
principa.
Pēc darba devēju aptaujas rezultātiem uzņēmumi ikdienā atsevišķas Transporta un loģistikas
nozares profesijas sauc atšķirīgi:
Dzelzceļa transporta sektorā uzņēmumi izmanto šādus profesiju nosaukumus: dzelzceļa
inženieris (nevis dzelzceļa transporta inženieris), sliežu ceļu montieris (nevis sliežu ceļu
montētājs), dzelzceļa ekspluatācijas inženieris.
Gaisa transporta sektorā uzņēmumi izmanto šādus profesiju nosaukumus: gaisa kuģa
kapteinis un gaisa kuģa 2.pilots (nevis komercpilots), gaisa kravu koordinators (nevis
gaisa satiksmes vadības dispečers)21.
Uzglabāšanas un transporta palīgdarbību, kā arī autotransporta sektorā izmanto šādus
profesiju nosaukumus: komplektētājs un izstrādājumu marķētājs (nevis noliktavas
darbinieks), autobusa vadītājs, sabiedriskā transporta vadītājs, muitošanas speciālists,
muitas kravu deklarants, dispečers (nevis ekspeditors), šoferis (nevis komerctransporta
vadītājs), kravu koordinators (nevis dispečers), šoferis un traktorists (nevis iekraušanas
darbu operators), loģistikas analītiķis (nevis loģistikas darbinieks)22, noliktavas pārzinis
(nevis noliktavas darbinieks), autobāzes transportlīdzekļu vadītājs23 (nevis autoceltņu un
citu iekraušanas iekārtu operators).
21 Gaisa kravu koordinatora un gaisa satiksmes vadības dispečera darba pienākumi atšķiras. 22 Darba devēju sniegtā informācija. Pēc būtības loģistikas analītiķa un loģistikas darbinieka pienākumi atšķiras, līdz
ar to profesijas nevar tikt pielīdzinātas. 23 Autobāzes transportlīdzekļu vadītājs varētu būt dažāda veida transportlīdzekļu vadītājs.
15
Uzņēmuma ietvaros dispečeri var iedalīties vairākās kategorijās: galastacijas dispečers,
centrāldispečers, vecākais centrāldispečers, transporta sarakstu dispečers un atbildīgais dispečers.
Atšķirības profesijas nosaukumos varētu tikt izskaidrotas ar profesiju sadrumstalotību Profesiju
klasifikatorā un iespēju konkrētā darba izpildītāju reģistrēt ar dažādiem Profesiju klasifikatora
kodiem. Darba devēji mēdz vadīties pēc konkrētā uzņēmuma specifikas, praksē nav vienotas
izpratnes par profesiju atšķirībām.
2.3. Trūkstošie speciālisti (vakances) un bezdarbs
Pētījuma ietvaros tika veikta arī Transporta un loģistikas nozarē brīvo darba vietu un bezdarba
analīze, kurā tiek apskatīti šādi rādītāji:
1. Bezdarbnieku skaits, kuri norādījuši savu pēdējo darba vietu kādā no Transporta un
loģistikas nozares profesijām (pilni dati pieejami pielikumā Nr.2).
2. Brīvo darba vietu (vakanču) skaits Transporta un loģistikas nozares profesijās (pilni dati
pieejami pielikumā Nr.3).
Analīze ir balstīta uz NVA datiem par brīvajām darba vietām un bezdarbnieku skaitu profesijās24.
Saskaņā ar NVA datiem uz 2015.gada 31.jūliju Transporta un loģistikas nozares profesijās ir
reģistrēti 6043 bezdarbnieki (skatīt 2.pielikumu). Visvairāk reģistrēto bezdarbnieku ir tādās
profesijās kā automobiļa vadītājs (724), kravas automobiļa vadītājs (632), krāvējs (roku darbs)
(425), noliktavas pārzinis (333), noliktavas darbinieks (281) un pastnieks (215).Visvairāk
reģistrēto bezdarbnieku ir profesijās, kurās ir arī lielākais darbavietu skaits, kā arī tās pārstāv
vidējās un zemākās kvalifikācijas profesijas. Salīdzinot datus par visvairāk reģistrēto
bezdarbnieku skaitu uz 2012.gada 31.decembri, augstākais bezdarbnieku skaits bija reģistrēts
šajās pašās profesijās (skatīt attēlu Nr.2).
Attēls Nr. 2 Reģistrēto bezdarbnieku izmaiņas Transporta un loģistikas nozarē25 (Avots: NVA, 2015)
24 NVA dati reģistrēti pamatojoties uz uzskaitē esošo iedzīvotāju sniegto informāciju, tāpēc atsevišķu profesiju
nosaukumi var atšķirties no Profesiju klasifikatorā vai izstrādātajos profesiju standartos lietotajiem profesiju
nosaukumiem.
16
Lielākais reģistrēto bezdarbnieku skaits Transporta un loģistikas nozarē ir šādās profesijās:
krāvējs (roku darbs), noliktavas darbinieks, ekspeditors, noliktavas strādnieks un loģistikas
speciālists.
Uz 2015.gada 31.jūliju brīvo reģistrēto darbavietu skaits Transporta un loģistikas nozares
profesijās bija 847 darbavietas 56 profesijās (skatīt 3.pielikumu). Pēc NVA datiem uz 2015.gada
31.jūliju augstākais brīvo darbavietu skaits bija Transporta un loģistikas nozares profesijās: kuģu
remontatslēdznieks (178), noliktavas darbinieks (92), transportlīdzekļu krāsotājs (85),
vilcējautomobiļa vadītājs (82), kuģu cauruļu atslēdznieks (56) un taksometra vadītājs (51) (skatīt
tabulu Nr.8). Būtiski atzīmēt, ka NVA rīcībā nav informācija par visām reģistrētajām brīvajām
darbavietām, jo uzņēmumi biežāk darba sludinājumus izvieto darba sludinājumu portālos
internetā, piemēram, CVonline, SS.lv un citos portālos.
Tabula Nr. 8 Transporta un loģistikas nozare profesijas ar lielāko brīvo vakanču skaitu perioda beigās (Avots: NVA, 2015)
Profesija Brīvās vakances
31.12.2012. Brīvās vakances 31.07.2015.
721403 Kuģu remontatslēdznieks** 94 178
432108 Noliktavas darbinieks 5 92
713201 Transportlīdzekļu krāsotājs** 23 85
833205 Vilcējautomobiļa vadītājs26* 44 82
721407 Kuģu cauruļu atslēdznieks** 10 56
832205 Taksometra vadītājs** 9 51
933301 Krāvējs (roku darba) 8 47
932103 Komplektētājs** 2 31
721402 Kuģubūves atslēdzieks** 83 22
912202 Automobiļa mazgātājs** 1 19
*Profesija ir iekļauta Transporta un loģistikas nozares profesiju kartē ar citu nosaukumu
** Profesija nav iekļauta Transporta un loģistikas nozares profesiju kartē.
Savukārt lielākais brīvo vakanču skaits Transporta un loģistikas nozares profesiju kartes
profesijās ir noliktavas darbiniekiem un krāvējiem. Jāatzīmē, ka krāvēji ir 1.profesionālās
kvalifikācijas līmeņa profesija, kas neprasa īpašu sagatavotību no izglītības viedokļa. Pārējās
profesijās (piemēram, loģistikas speciālists, gaisa kuģa pilots, ekspeditors, kuģa matrozis,
noliktavas strādnieks) brīvo vakanču skaits ir mazāks par desmit uz 2015.gada 31.jūliju.
Pētījuma ietvaros tika veikta arī darba devēju aptauja, kurā darba devējiem tika lūgts sniegt
atbildi uz jautājumu, cik viegli/grūti ir atrast noteiktas profesijas darbiniekus. Pēc darba devēju
aptaujas rezultātiem grūti atrast ar nepieciešamajām prasmēm un kompetencēm atbilstošus
speciālistus tieši uzglabāšanas un transporta palīgdarbību sektorā. Visgrūtāk darba tirgū ar
profesijai atbilstošām prasmēm un kompetencēm ir atrast komerctransporta vadītāju, loģistikas
speciālistu un loģistikas struktūrvienības vadītāju, lai arī atsevišķi uzņēmumi minēto profesiju
gadījumā ir norādījuši, ka šo speciālistus atrast ir viegli vai drīzāk viegli (skatīt attēlu Nr.3).
25 Nodarbinātības valsts aģentūras sniegtie dati tiek norādīti uz gada pēdējo mēnesi. Tā kā pētījumam nepieciešamie
dati tika pieprasīti 2015.gada augustā, par 2015.gadu dati apkopoti uz 31. jūliju 26 Profesiju kartē profesijai ir piešķirts cits nosaukums: kravu pārvadāšanas transporta līdzekļa vadītājs un bīstamu
kravu pārvadāšanas transportlīdzekļa vadītājs.
17
Ūdens transporta sektorā kā visgrūtāk atrodamo profesiju pārstāvji tiek minēti kuģu aģenti,
aukstuma iekārtu mehāniķi, dokeri, dzelzceļa transporta sektorā – vilces līdzekļa vadītājs
(mašīnists) – instruktors, vilces līdzekļa vadītājs, vilces līdzekļa vadītāja palīgs un sliežu ceļa
montētājs. Gaisa transporta sektorā ir norādīts, ka grūti atrast satiksmes plānotājus, kā arī
atsevišķi izceltas tādas profesijas kā lidojumu nodrošināšanas vadītājs (aptaujā norādītais
speciālists "Flight Operations Manager"), drošības speciālists (aptaujā norādītais speciālists
"Security Officer") un apkalpes apmācību vadītājs (aptaujā norādītais speciālists "Crew Training
Manager").
Attēls Nr. 3 Darba devēju aptaujas rezultāti par nepieciešamo darbinieku atrašanu (Avots: Darba devēju aptauja, 2015)
2.4. Atalgojums profesijās
Pētījuma ietvaros tika apkopota informācija par atalgojuma atšķirībām nozares profesijās.
Pēc VID datiem 2014.gadā vidējā stundas tarifa likme Transporta un loģistikas nozares
profesijām ir 5,03 EUR stundā jeb aptuveni 831 EUR bruto mēnesī, kas ir augstāks rādītājs kā
vidēji Latvijā (765 EUR). Pielikumā Nr.4 apkopota informācija par darba samaksu nozares
profesijās vidēji mēnesī 2014.gadā. Būtiski atzīmēt, ka aprēķinos nav iekļauta informācija (dati
par ienākumiem un nostrādātajām stundām) par tām darba vietām, kurās darba vietu skaits
profesijā ir mazāks par 4, lai tiktu ievērota datu konfidencialitāte.
Tabulā Nr.9 ir apkopoti dati par vidējām stundas tarifa likmēm Transporta un loģistikas nozares
profesijās 2014.gadā.
Tabula Nr. 9 Vidējās stundas likme Transporta un loģistikas nozares profesijās 2014.gadā (Avots: VID, 2014)
Rādītājs Vidējā stundas tarifa likme,
EUR/h Profesija
Vidējā stundas tarifa likme Latvijā 4,63 visas
Vidējās stundas tarifa likme visās transporta
un loģistikas nozares profesijās
5,03 visas
18
Rādītājs Vidējā stundas tarifa likme,
EUR/h Profesija
Augstākā vidējā stundas tarifa likme starp
visām transporta un loģistikas nozares
profesijām
36,92 315301 Gaisa kuģa kapteinis
Zemākā vidējā stundas tarifa likme starp
visām transporta un loģistikas nozares
profesijām
2,18 315104 Otrais mehāniķis uz zvejas
kuģiem ar galveno dzinēju jaudu
3000 kW un lielāku
Augstākā vidējā stundas tarifa likme starp
visām Transporta un loģistikas nozares
kartes profesijām
18,69 315403 Gaisa satiksmes vadības
dispečers
Zemākā vidējā stundas tarifa likme starp
visām transporta un loģistikas nozares
kartes profesijām
2,82 441203 Pastnieks
Transporta un loģistikas nozares profesijās tautsaimniecībā visaugstāk atalgotās profesijas pēc
VID datiem ir gaisa kuģa kapteinis, ostas kapteinis, gaisa satiksmes vadības dispečers un
kuģošanas drošības inspektors (skatīt tabulu Nr.10).
Tabula Nr. 10 Vislabāk atalgotās Transporta un loģistikas nozares profesijas 2014.gadā (Avots: VID, 2014)
Profesija
Vidējās nostrādāto
stundu skaits vienai
darba vietai mēnesī
Vidējā stundas tarifa
likme, EUR/h
315301 Gaisa kuģa kapteinis* 147 36,92
132432 Ostas kapteinis* 154 22,57
315403 Gaisa satiksmes vadības dispečers 155 18,69
311556 Kuģošanas drošības inspektors* 142 17,90
132433 Pamatdarbības struktūrvienības vadītājs
/priekšnieks (dzelzceļā)*
148 17,52
315214 Tāljūras locis* 201 17,42
315516 Aeronavigācijas datu apstrādes sistēmu
inženieris**
145 17,03
315304 Gaisa kuģa pilots* 148 16,89
132434 Pamatdarbības struktūrvienības vadītāja
vietnieks /priekšnieka vietnieks (dzelzceļā)*
146 16,68
315507 Radiolokācijas inženieris** 140 16,45
*Profesija ir iekļauta Transporta un loģistikas nozares profesiju kartē ar citu nosaukumu
** Profesija nav iekļauta Transporta un loģistikas nozares profesiju kartē.
Vislabāk atalgotās profesijas, kuras ir iekļautas Transporta un loģistikas nozares profesiju kartē,
ir gaisa satiksmes vadības dispečers, gaisa kuģa pilots, loģistikas struktūrvienības vadītājs,
kapteinis uz kuģiem (mazākiem par 500BT), gaisa kuģu tehniskās apkopes mehānikas inženieris
(skatīt tabulu Nr.11).
Tabula Nr. 11 Vislabāk atalgotās Transporta un loģistikas nozares profesijas kartes profesijas 2014.gadā (Avots: VID, 2014)
Profesija
Vidējais nostrādāto stundu
skaits vienai darba vietai
mēnesī
Vidējā stundas
tarifa likme,
EUR/h
315403 Gaisa satiksmes vadības dispečers 155 18,69
315304 Gaisa kuģa pilots* 148 16,89
311544 Gaisa kuģu tehniskās ekspluatācijas mehānikas 151 13,74
19
Profesija
Vidējais nostrādāto stundu
skaits vienai darba vietai
mēnesī
Vidējā stundas
tarifa likme,
EUR/h
tehniķis
132439 Loģistikas struktūrvienības vadītājs 141 12,25
214444 Gaisa kuģu tehniskās apkopes mehānikas
inženieris* 148 11,75
216402 Satiksmes plānotājs 157 11,05
831112 Elektrovilciena vadītājs (mašīnists) 148 10,35
831111 Dīzeļvilciena vadītājs (mašīnists) 148 10,29
834314 Dokers 126 9,61
834304 Kuģa /celtņa operators* 140 8,70
*Profesija ir iekļauta Transporta un loģistikas nozares profesiju kartē ar citu nosaukumu.
Viszemākās stundas likmes ir šādās Transporta un loģistikas nozares profesijās: otrais mehāniķis
uz zvejas kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 3000 kW un lielāku, kuģa stjuarts un taksometra
vadītājs (skatīt tabulu Nr.12).
Tabula Nr. 12 Viszemāk atalgotās Transporta un loģistikas nozares profesijas 2014.gadā (Avots: VID, 2014)
Profesija Vidējais nostrādāto
stundu skaits vienai
darba vietai mēnesī
Vidējā stundas tarifa
likme, EUR
315104 Otrais mehāniķis uz zvejas kuģiem ar galveno
dzinēju jaudu 3000 kW un lielāku27*
200 2,18
511105 Kuģa stjuarts** 174 2,37
832205 Taksometra vadītājs** 46 2,37
912202 Automobiļu mazgātājs** 102 2,55
723108 Automehāniķa palīgs** 120 2,66
721501 Takelētājs** 115 2,73
512003 Kuģa pavārs** 173 2,75
835002 Kuģa bocmanis (iekšlietu jomā)28* 188 2,81
441203 Pastnieks 101 2,82
441206 Pasta darbinieks** 32 2,86
*Profesija ir iekļauta Transporta un loģistikas nozares profesiju kartē ar citu nosaukumu.
** Profesija nav iekļauta Transporta un loģistikas nozares profesiju kartē.
Viszemāk atalgotās profesijas, kuras ir iekļautas Transporta un loģistikas nozares profesiju kartē,
ir pastnieks, iekšējo ūdeņu un piekrastes zvejnieks, kurjers, krāvējs (roku darbs), kuģa motorists,
dzelzceļa strādnieks.
2.5. Darba vietas un atalgojums Latvijas reģionos
Pētījumā veikts salīdzinājums starp darba vietu īpatsvaru un darba samaksas atšķirībām starp
dažādiem reģioniem.
27 Profesiju kartē ir iekļauts kā kuģa mehāniķis. 28 Bocmanis ir iekļauts kuģa matroža profesiju standartā.
20
Pēc EM Informatīvā ziņojuma par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm statistikas dati par
aizņemto darba vietu skaitu Latvijā 2014.gadā liecina, ka visvairāk – divas trešdaļas – aizņemto darba
vietu ir Pierīgas reģionā, bet vismazākais aizņemto darba vietu skaits bija Vidzemes reģionā. Kopumā
pārējos reģionos aizņemto darba vietu īpatsvars ir 7,5-8,8% robežās. Līdzīga struktūra novērojama
arī Transporta un loģistikas nozarē, kur Pierīgas reģionā ir reģistrētas 75% darbavietas, savukārt
mazākais reģistrētais darbavietu skaits ir Zemgales reģionā (5%) un Vidzemes reģionā (4%)
(skatīt attēlu Nr.4).
Attēls Nr. 4 Darba vietu īpatsvars Transporta un loģistikas nozares profesijās reģionos, % (Avots: VID, 2014)
Salīdzinājumam Latvijā pēc CSP datiem strādājošo vidējā mēneša bruto darba samaksa
2014.gadā bijusi 765 eiro, kopš pēckrīzes perioda atalgojumam ir tendence pieaugt. Salīdzinot
vidējo darba samaksu reģionos, virs vidējās bruto mēnešalgas Latvijā darba samaksa ir Rīgā, tuvu
vidējai – Pierīgas reģionā, savukārt zemākais atalgojums ir Latgales (522 EUR) un Vidzemes
reģionā (598 EUR). Transporta un loģistikas nozarē darba samaksa ir augstāka kā vidēji
tautsaimniecībā. Arī darba samaksa pa reģioniem atspoguļo tendenci valstī, proti, augstākā
samaksa ir Rīgā un Rīgas reģionā, savukārt zemākā samaksa – Latgales un Vidzemes reģionā.
Analizējot vidējās stundas likmes pa reģioniem Transporta un loģistikas nozarē, augstākā stundas
tarifa likme ir Rīgā un Pierīgas reģionā, savukārt zemākā ir Latgales un Zemgales reģionā (skatīt
attēlu Nr.5).
21
Attēls Nr. 5 Vidējā stundas likme (EUR/h) Transporta un loģistikas nozares profesijās reģionos 2014.gadā (Avots: VID, 2014)
Salīdzinājumam var minēt, ka 2014.gadā Latvijā minimālā stundas tarifa likme bija noteikta 1,93
EUR/h29. Tuvu minimālajai stundas tarifa likmei atalgojums ir šādās profesijās: Kurzemes
reģionā – pasta kurjers, autobusa, trolejbusa un tramvaja vadītājs (manevrētājs), Latgales reģionā
– kravas noformētājs, Pierīgas reģionā – taksometra vadītājs, Vidzemes reģionā - autoskolas
praktiskās braukšanas instruktors, Zemgales reģionā – produkcijas (preces) pieņēmējs, dzelzceļa
strādnieks, kuģa remonta atslēdznieks, automehāniķa palīgs.
Līdzīgi kā tas ir tautsaimniecībā kopumā, arī Transporta un loģistikas nozarē zemākās
kvalifikācijas profesijās darba samaksa ir mazāka nekā augstākas kvalifikācijas speciālistiem.
Zemākās kvalifikācijas profesijās darba samaksa ir aptuveni 2 reizes mazāka nekā augstākās
kvalifikācijas profesiju grupās un 1,5 reizes mazāka nekā vidējās kvalifikācijas profesiju grupās.
Secinājumi
1. Transporta un loģistikas nozarē ietilpst vairāk nekā 400 profesiju atbilstoši Profesiju
klasifikatoram. Pēc VID datiem Transporta un loģistikas nozares (pēc NACE) profesijās
kopumā ir nodarbināti 95,35 tūkst. darbinieki, kas kopumā veido 12,8% no visām
reģistrētajām darba vietām valstī.
2. Profesiju kartē ir iekļautas 76 profesijas jeb 18% no nozares profesijām. Transporta un
loģistikas nozares profesiju kartes profesijās ir reģistrētas 25,9 tūkst. darba vietas, kas
veido 27% no kopējā Transporta un loģistikas nozarē reģistrēto darbavietu skaita.
3. Transporta un loģistikas nozares profesijas ir pārstāvētas praktiski visos ražošanas un
tirdzniecības uzņēmumos, tāpēc tās ir plaši pārstāvētas arī citās nozarēs: inženierbūves
(42), specializētie būvdarbi (43), zivsaimniecība (03), vairumtirdzniecība, izņemot
automobiļus un motociklus (46), citu transportlīdzekļu ražošana (30), iekārtu un ierīču
remonts un uzstādīšana (33), valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā
29 Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumi Nr.655 "Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un
minimālo stundas tarifa likmi".
22
apdrošināšana (84).
4. Aptuveni trešdaļai Transporta un loģistikas nozares profesijās reģistrēto darba vietu skaits
nepārsniedz desmit darba vietas. Kā iespējamos iemeslus var minēt lielo profesiju
sadrumstalotību Profesiju klasifikatorā, kā rezultātā uzņēmumi profesijas var reģistrēt ar
dažādiem kodiem, lai arī šo profesiju pienākumi, iespējams, ir vienādi vai ļoti līdzīgi.
5. Profesiju klasifikatorā ir liels skaits transporta līdzekļu vadītāju profesijas. To nosaukumi
ir vai nu ļoti vispārīgi, piemēram Kravas automobiļa vadītājs (8332 03) un Automobiļa
vadītājs (8322 01), kas ļauj darba devējam ar šādiem kodiem reģistrēt visdažādāko
transporta līdzekļa vadītājus, vai arī ļoti konkrēti, piemēram, Atkritumvedēja vadītājs
(8332 01). Līdz ar to Profesiju klasifikatorā nepieciešams veikt 83.apakšgrupas profesiju
"Pašgājēju mašīnu un iekārtu vadītāji un celšanas iekārtu un mašīnu operatori" padziļinātu
funkcionālo analīzi sasaistē ar transporta līdzekļu profesionālo vadītāju kvalifikācijām,
apvienojot ļoti līdzīgās profesijas un definējot tās, kuru prasmes un kompetences ir
atšķirīgas un kuras tādēļ būtu definējamas kā pamatprofesijas vai specializācijas.
6. Profesiju kartē ir iekļautas vairākas profesijas, kuru pārstāvji lielākoties ir pārstāvēti citās
nozarēs (nozarē strādājošo īpatsvars ir mazāks par 20%) – vagona apskatītājs, dzelzceļa
strādnieks, sliežu ceļa montieris, krāvējs (roku darbs), noliktavas darbinieks un noliktavas
strādnieks. Tas ir tādēļ, ka ar dzelzceļa transportu saistīto profesiju pārstāvji lielākoties
nodarbināti NACE nodaļā "Inženierbūves" (NACE kods 42), savukārt krāvēji, noliktavas
darbinieki un strādnieki ir pārstāvēti dažādās nozarēs, lielākais īpatsvars ir NACE
nodaļās: vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus (NACE kods 46) un
mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus (NACE kods 47).
7. Profesiju kartē ir iekļautas arī 18 pamatprofesijas un specializācijas, kas nav pārstāvētas
tieši Transporta un loģistikas nozarē, piemēram, satiksmes plānotājs, jūras, tāljūras
zvejnieks, traļmeistars, sliežu mototransporta vadītājs.
8. Aviācijas nozarē no profesiju kartes rekomendējams izslēgt lidotāja stūrmaņa, lidotāja
inženiera un lidotāja radiotelefona operatora profesijas, jo atbilstoši gaisa transporta
eksperta viedoklim profesijas ir zaudējušas aktualitāti. Arī pēc VID datiem nozarē ir tikai
daži šo profesiju pārstāvji.
9. Nozares pamatprocesu nodrošināšanai nepieciešama pastnieka profesija (1833 darba
vietas), jo profesijā reģistrēto darba vietu skaits ir liels un profesija ir perspektīva arī
ilgtermiņā. Profesijā nepieciešama arī apmācība, tādēļ tā ir ietverama profesiju kartē.
Taču nepieciešams izvērtēt, vai šī apmācība ir nepieciešama arī formālajā izglītībā. Tāpat
nākotnē nepieciešams izvērtēt pastnieka profesijas funkcijas, lai attiecīgi pielāgotu
profesijas būtību darba tirgus prasībām.
10. Neskatoties uz lielo darba vietu skaitu pasta šķirošanas profesijā, no profesiju kartes
rekomendējams izslēgt pasta piegādes un šķirošanas darbinieka profesiju, jo pēc ekspertu
viedokļa šādus darbiniekus no izglītības viedokļa nav nepieciešams gatavot (pēc būtības
profesija līdzīga noliktavas strādnieka profesijai).
23
3. Izglītības piedāvājums un tā kvantitatīvā atbilstība nozares
prasībām
Nodaļā veikta analīze par izglītības programmu piedāvājumu Transporta un loģistikas nozarē,
analizēts izglītojamo skaits nozares izglītības programmās un sniegts salīdzinājums par izglītības
un darba tirgus piedāvājuma saistību reģionos.
3.1. Profesionālās izglītības programmas
Apakšnodaļā sniegta informācija par profesionālās izglītības programmām Transporta un
loģistikas nozarē, norādot programmu skaitu un piešķiramās kvalifikācijas. Analīze veikta par:
1. Akreditētām pamatizglītības 2.posma un vidējās izglītības pakāpes profesionālās izglītības
programmu kopām, balstoties uz IKVD datiem uz 2014.gada 30.decembri;
2. Akreditētām augstākās izglītības pakāpes profesionālās izglītības programmām, balstoties
uz IZM datiem par 2014./15.m.g.
Profesionālo izglītību pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē nozarē pēc 2014.gada
30.decembra IKVD datiem var iegūt 22 akreditētās profesionālās izglītības iestādēs, kuras
nodrošina 58 akreditēto izglītības programmu ar piešķiramo kvalifikāciju īstenošanu (skatīt
tabulu Nr.13). Visvairāk programmu ir profesionālā vidējā izglītībā, kas īstenojama pēc
pamatizglītības ieguves (mācību ilgums 4 gadi; kods 33). Šajās programmās ir iegūstama
kvalifikācija, kas saistīta ar dzelzceļa un jūras transportu, kā arī loģistiku.
Tabula Nr. 13 Akreditētas pamatizglītības 2.posma un vidējās izglītības pakāpes profesionālās izglītības programmas30 (Avots:
IKVD, 2014)
Izglītības
pakāpes un
programmas
veida kods
Izglītības
programmas veids
Izglītības
programmu kopas
Piešķiramā
kvalifikācija
Akreditēto programmu
skaits ar piešķiramo
kvalifikāciju
Pamatizglītības 2. posms
20T
Profesionālā
tālākizglītība (2.
līmeņa profesionālā
kvalifikācija),
īstenojama pēc
pilnīgas vai daļējas
pamatizglītības
programmas apguves.
Mācību ilgums 480,
640 vai vairāk stundu
Jūras transports Kuģa motorists 2
Matrozis 4
Kuģa mehānika Kuģa motorists 1
Dzelzceļa transports
Vilces līdzekļa
vadītāja (mašīnista)
palīgs
1
Komerczinības Noliktavas
ekspeditors 1
Kopā: 9
30 Pilnu informāciju par akreditēto izglītības programmu skaitu skatīt pētījuma 5. pielikumā
24
Izglītības
pakāpes un
programmas
veida kods
Izglītības
programmas veids
Izglītības
programmu kopas
Piešķiramā
kvalifikācija
Akreditēto programmu
skaits ar piešķiramo
kvalifikāciju
Vidējās izglītības pakāpe
30T
Profesionālā
tālākizglītība (2. vai
3. līmeņa
profesionālā
kvalifikācija),
īstenojama pēc
vispārējās vai
profesionālās vidējās
izglītības ieguves.
Mācību ilgums 640,
960 vai vairāk stundu
Jūras transports
Kuģa vadītājs uz
kuģiem līdz 500BT
piekrastes kuģošanā
1
Kuģa mehāniķis uz
kuģiem ar dzinēja
jaudu līdz 750 kW
1
Komerczinības Noliktavas pārzinis 6
Telemehānika un
loģistika
Loģistikas
darbinieks 5
Kopā: 13
33
Profesionālā vidējā
izglītība (3. līmeņa
profesionālā
kvalifikācija),
īstenojama pēc
pamatizglītības
ieguves. Mācību
ilgums 4 gadi
Dzelzceļa
pakalpojumi
Dzelzceļa transporta
pārvadājumu
organizācijas un
kustības drošības
tehniķis
2
Dzelzceļa transporta
automātikas,
telemehānikas un
sakaru tehniķis
2
Dzelzceļa transporta
automātikas,
telemehānikas un
komunikāciju
tehniķis31
2
Dzelzceļa transports
Sliežu ceļu
saimniecības
tehniķis
2
Lokomotīvju
saimniecības
tehniķis
2
Transporta vagonu
tehniķis 1
Jūras transports
Kuģa tehniķis 1
Kuģa vadītājs uz
kuģiem, mazākiem
par 500BT
piekrastes kuģošanā
3
Mehāniķis uz
kuģiem ar galveno
dzinēja jaudu,
mazāku par 750 kW
2
Telemehānika un
loģistika
Loģistikas
darbinieks 5
Kopā: 22
31 Aizvieto programmu "Dzelzceļa transporta automātikas, telemehānikas un sakaru tehniķis"
25
Izglītības
pakāpes un
programmas
veida kods
Izglītības
programmas veids
Izglītības
programmu kopas
Piešķiramā
kvalifikācija
Akreditēto programmu
skaits ar piešķiramo
kvalifikāciju
35b
Profesionālā vidējā
izglītība (3. līmeņa
profesionālā
kvalifikācija),
īstenojama pēc
vispārējās vidējās
izglītības ieguves.
Mācību ilgums 1,5–3
gadi
Dzelzceļa
pakalpojumi
Dzelzceļa transporta
automātikas,
telemehānikas un
sakaru tehniķis32
1
Dzelzceļa transporta
pārvadājumu
organizācijas un
kustības drošības
tehniķis
4
Vilces līdzekļa
vadītājs (mašīnists) 1
Dzelzceļa transports
Lokomotīvju
saimniecības
tehniķis
2
Sliežu ceļu
saimniecības
tehniķis
2
Transporta vagonu
tehniķis 1
Telemehānika un
loģistika
Loģistikas
darbinieks 3
Kopā: 14
Informācija apkopota uz 2014.gada 30.decembri, tādēļ jāņem vērā, ka uz šī pētījuma publicēšanas
brīdi informācija var būt mainījusies – var būt licencētas jaunas programmas vai esošajās
patraukta izglītojamo uzņemšana.
Profesionālo augstāko izglītību nozarē pēc 2014./15.m.g. IZM datiem var iegūt piecās
akreditētās profesionālās izglītības iestādēs un 66 akreditētās profesionālās izglītības programmās
(skatīt tabulu Nr.14). Pētījuma pielikumā Nr.6 ir apkopotas akreditētās profesionālās augstākās
izglītības programmas un izglītojamo skaits tajās.
Augstākās izglītības programmas aptver visus Transporta un loģistikas nozares sektorus, no
kuriem liels īpatsvars ir ūdens transporta un gaisa transporta sektoros, kā arī programmas
uzglabāšanas un transporta palīgdarbību sektorā.
Tabula Nr. 14 Profesionālās augstākās izglītības programmas (Avots: IZM, 2014./15.m.g.)
Izglītības
pakāpes un
programmas
veida kods
Izglītības programmas veids Izglītības programma
Izglītības
programmu
skaits
Augstākās izglītības pakāpe (profesionālā)
41 1. līmeņa profesionālā augstākā Aviācijas transports 1
32 Precīzāks nosaukums ir Dzelzceļa transporta automātikas, telemehānikas un komunikāciju tehniķis
26
Izglītības
pakāpes un
programmas
veida kods
Izglītības programmas veids Izglītības programma
Izglītības
programmu
skaits
(koledžas) izglītība (4. līmeņa
profesionālā kvalifikācija),
īstenojama pēc vispārējās vai
profesionālās vidējās izglītības
ieguves. Studiju ilgums pilna laika
studijās 2–3 gadi
Aviācijas transporta tehniskā
ekspluatācija
1
Jūras transports-kuģa
mehāniķis/mehānika
5
Kuģa vadītājs/ kuģa vadīšana 5
Muitas nodokļu administrēšana33 2
Starptautisko pārvadājumu organizācija 2
Kopā: 16
42 2. līmeņa profesionālā augstākā
izglītība (5. līmeņa profesionālā
kvalifikācija un profesionālā
bakalaura grāds) vai 2. līmeņa
profesionālā augstākā izglītība (5.
līmeņa profesionālā kvalifikācija),
īstenojama pēc vispārējās vai
profesionālās vidējās izglītības
ieguves. Studiju ilgums pilna laika
studijās 4 gadi
Automobiļu transports 2
Aviācijas transports 2
Dzelzceļa elektrosistēmas 2
Dzelzceļa transports 2
Gaisa kuģu tehniskā ekspluatācija 1
Gaisa transporta kustības vadība/
vadīšana
4
Jūras transports-kuģa elektroautomātika 2
Jūras transports-kuģa mehānika 2
Jūras transports-kuģa vadīšana 2
Muitas un nodokļu administrēšana34 2
Ostas un kuģniecības vadība 2
Starptautisko pārvadājumu organizācija 2
Starptautisko pārvadājumu vadība 2
Transporta elektronika un telemātika 2
Transporta sistēmu inženierija 2
Transports un biznesa loģistika 2
Kopā: 33
44 2. līmeņa profesionālā augstākā
izglītība (5. līmeņa profesionālā
kvalifikācija), turpinājums izglītības
programmai ar kodu 41. Studiju
ilgums pilna laika studijās vismaz
1–2 gadi. Kopējais pilna laika
studiju ilgums vismaz 4 gadi
Kuģa mehānika 1
Kuģa vadīšana 1
Kopā: 2
47 2. līmeņa profesionālā augstākā
izglītība (profesionālā maģistra
grāds vai 5. līmeņa profesionālā
kvalifikācija un profesionālā
maģistra grāds), īstenojama pēc
bakalaura, profesionālā bakalaura
grāda vai 5. līmeņa profesionālās
kvalifikācijas ieguves. Studiju
ilgums pilna laika studijās vismaz 1
gads. Kopējais pilna laika studiju
ilgums 5 gadi
Automobiļu transports 1
Aviācijas transports 1
Dzelzceļa elektrosistēmas 2
Dzelzceļa transports 2
Gaisa transportsistēmu vadīšana 1
Jūras transports 2
Muitas un nodokļu administrēšana35 2
Starptautisko pārvadājumu uzņēmu
vadība
1
Transporta elektronika un telemehānika 1
33 Programmā piešķiramās kvalifikācijas atbilst ar nozari saistītajām citu nozaru profesijām 34 Programmā piešķiramās kvalifikācijas atbilst ar nozari saistītajām citu nozaru profesijām 35 Programmā piešķiramās kvalifikācijas atbilst ar nozari saistītajām citu nozaru profesijām
27
Izglītības
pakāpes un
programmas
veida kods
Izglītības programmas veids Izglītības programma
Izglītības
programmu
skaits
Transporta sistēmu inženierija 2
Kopā: 15
3.2. Izglītojamo un absolventu skaits
Apakšnodaļā sniegta informācija par profesionālās izglītības programmu izglītojamo skaitu
Transporta un loģistikas nozarē. Analīze veikta par vidējās izglītības pakāpes profesionālās
izglītības programmu kopām (bez tālākizglītības) un augstākās izglītības pakāpes profesionālās
izglītības programmām (skatīt tabulu Nr.15 un Nr.16). Pētījuma pielikumā Nr.6. un 7 ir apkopota
pilna informācija par izglītojamo skaitu izglītības programmu kopās un programmās).
Tabula Nr. 15 Izglītojamo un absolventu skaits vidējās izglītības pakāpes profesionālās izglītības programmu kopās (Avots: IZM,
2014./15.m.g.)
Izglītības programmu
kopa
Izglītības
pakāpes un
programmas
veida kods
2014./15. m.g. 2013./14.
m.g.
2010./11.
m.g.
Izglītojamo skaita
izmaiņas, salīdzinot ar
2010./11.m.g.
Pa
vis
am
mā
cās
Uzņ
emti
e
Ab
solv
ēju
šie
Pa
vis
am
mā
cās
Dzelzceļa pakalpojumi 33/35b 409 146 103 324 26%
Dzelzceļa transports 33/35b 530 179 170 579 -8%
Jūras transports 33 555 166 88 536 4%
Telemehānika un loģistika 33/35b 258 100 42 n.d n.d
Kopā: 1752 591 403 1439* 4%*
*Kopskaits un kopējās izmaiņas norādītas, neieskaitot izglītojamo skaitu izglītības programmās, kurām nav datu par
2010./11.m.g.
Tabula Nr. 16 Izglītojamo un absolventu skaits augstākās izglītības pakāpes profesionālās izglītības programmās (Avots: IZM,
2014./15.m.g.)
Izglītības programma
Izglītības
pakāpes un
programmas
veida kods
2014./15. m.g. 2013./1
4.m.g.
2010./11.
m.g
Izglītojamo skaita
izmaiņas no
2010./11.m.g. līdz
2014./15.m.g.
Pa
vis
am
mā
cās
Uzņ
emti
e
Ab
solv
ēju
šie
Pa
vis
am
mā
cās
Pa
vis
am
mā
cās
Automobiļu transports 42/47 392 140 40 447 299 31%
Aviācijas transporta
tehniskā ekspluatācija 41 21 7 8 33 n.d. n.d.
Aviācijas transports 41/42/47 262 113 59 281 273 -4%
Dzelzceļa elektrosistēmas 42/47 88 42 6 74 156 -44%
28
Izglītības programma
Izglītības
pakāpes un
programmas
veida kods
2014./15. m.g. 2013./1
4.m.g.
2010./11.
m.g
Izglītojamo skaita
izmaiņas no
2010./11.m.g. līdz
2014./15.m.g.
Pa
vis
am
mā
cās
Uzņ
emti
e
Ab
solv
ēju
šie
Pa
vis
am
mā
cās
Pa
vis
am
mā
cās
Dzelzceļa transports 42/47 320 140 38 322 137 134%
Gaisa kuģu tehniskā
ekspluatācija 42 41 1 38 37 18 128%
Gaisa transporta kustības
vadība/vadīšana 42/47 50 24 5 49 5 900%
Gaisa transportsistēmu
vadīšana 42/47 39 15 29 38 10 290%
Jūras transports 42/46/47 56 23 11 48 32. n.d.
Jūras transports-kuģa
elektroautomātika 42 70 32 13 82
n.d. n.d.
Jūras transports-kuģa
mehānika/mehāniķis 41/42/44 518 158 93 640 204 154%
Jūras transports-kuģa
vadīšana/ vadītājs 41/42/44 936 250 164 1019 396 9%
Muitas un nodokļu
administrēšana 41/42/47 801 230 133 818 418 92%
Ostu un kuģniecības
vadība 42 120 41 50 118 134 -10%
Ostu vadīšana 42 n.d. n.d. n.d. n.d. 8 -100%
Starptautisko pārvadājumu
organizācija 41/42 157 26 27 233 394 -60%
Starptautisko pārvadājumu
uzņēmumu vadība 42/47 255 48 40 252 430 -41%
Transporta elektronika un
telemātika 42/47 87 45 18 143 30 190%
Transporta sistēmu
inženierija 42/47 217 88 55 250 79 175%
Transporta un biznesa
loģistika 42 961 209 108 515 1218 -21%
Kopā 5391* 1632 935 5399 4350* 28%*
*Kopskaits un kopējās izmaiņas norādītas, neieskaitot izglītojamo skaitu izglītības programmās, kurām nav datu par
2010./11.m.g.
3.3. Darba tirgus un izglītības piedāvājuma saistība reģionos
Darba vietu un izglītojamo skaits Transporta un loģistikas nozarē ir atspoguļots attēlā Nr.6, kurā
ir iekļauta informācija par darba vietu skaitu36, izglītības iestāžu izvietojumu un izglītojamo
skaitu vidējās un augstākās izglītības pakāpē esošajās profesionālās izglītības programmās (bez
tālākizglītības) reģionālajā griezumā.
36 Darba vietu skaita summa reģionos ir nedaudz atšķirīga no nozares kopējā darba vietu skaita, jo datu
konfidencialitātes dēļ reģionālā griezumā nav pieejami dati par profesijām, kurās darba vietu skaits ir mazāks par
desmit
29
Attēls Nr. 6 Darba vietu un izglītojamo skaits Transporta un loģistikas nozarē (Avots: IZM, 2014./15.m.g.; VID, 2014)
30
Secinājumi
1. Pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē esošās profesionālās izglītības programmas
nodrošina profesionālās kvalifikācijas apguvi jūras, dzelzceļa un loģistikas jomās.
Izņemot dzelzceļa profesijas, kvalifikāciju iespējams iegūt gan sākotnējās profesionālās
izglītības, gan tālākizglītības ceļā. Augstākās izglītības programmās papildus
minētajām jomām izglītību iespējams iegūt arī aviācijas specialitātēs.
2. Transporta un loģistikas nozarē ir daudz reglamentēto profesiju, un profesionālās
kvalifikācijas process reglamentētajās profesijās ir labi pārraudzīts, un tas nodrošina
augstu profesionālo standartu ievērošanu un atbilstību darba tirgus prasībām. Tomēr
vairākas reglamentētās profesijas līdz šim netika piesaistītas konkrētam profesionālās
izglītības līmenim.
3. Latvijā formālajā izglītībā nav iespējams apgūt profesiju pastnieks un kurjers. Pēc
nozares speciālistu viedokļa, speciāli apmācīt šīs profesijas pārstāvjus izglītības
procesā nav nepieciešams, jo apmācības var veikt uzņēmumā. Savukārt profesionālajā
augstākajā izglītībā 2013./2014.mācību gadā bija iespējams apgūt programmu "Pasta
pakalpojumi" (5 EKI/LKI līmenis), kur atbilstošu kvalifikāciju ieguva astoņi
izglītojamie, taču 2014./15.mācību gadā šāda programma vairs netiek piedāvāta.
4. 2014./15.m.g. visvairāk izglītojamo vidējās izglītības pakāpē ir programmu kopā "Jūras
transports", savukārt augstākajā izglītībā – transporta un biznesa loģistikas programmā.
5. Salīdzinot izglītojamo skaitu 2010./11. un 2014./15.m.g., izglītojamo skaits vidējās
izglītības pakāpē (bez tālākizglītības) kopumā ir nedaudz pieaudzis (par 4%),
izņēmums ir izglītības programmu kopā "Dzelzceļa transports", kur novērojams
izglītojamo skaita samazinājums. Profesionālajā augstākajā izglītībā arī novērojams
izglītojamo skaita pieaugums (par 28%). Šajā izglītības līmenī izglītojamo skaits ir
samazinājies vairākās programmās. Lielākais skaita samazinājums ir tādās programmās
kā "Starptautisko pārvadājumu organizācija", "Dzelzceļa elektrosistēmas", "Transporta
un biznesa loģistika".
6. Transporta un loģistikas nozarē lielākais reģistrēto darba vietu skaits ir Rīgā un
Pierīgas reģionā, savukārt zemākais reģistrēto darba vietu skaits ir Zemgales un
Vidzemes reģionā. Salīdzinot ar izglītības iestāžu izvietojumu un izglītojamo skaitu,
darba vietu un izglītības piedāvājuma izvietojums reģionos kopumā ir vērtējams kā
loģisks un atbilstošs teritoriālajām vajadzībām.
7. Latgales reģionā jaunos Transporta un loģistikas nozares speciālistus piesaista
Daugavpils un Rēzeknes pilsētas, kuru transporta infrastruktūra ir krustpunkts ne tikai
kravu, bet arī pasažieru pārvadājumiem vietējā un starptautiskā mērogā. Papildus
ietekmi uz Transporta un loģistikas nozares speciālistu nepieciešamību rada Rēzeknes
speciālā ekonomiskā zona.
8. Zemgales reģionā nav tik izteiktas aktivitātes transporta un uzglabāšanas sektorā, līdz
ar to Transporta un loģistikas nozares speciālisti netiek sagatavoti šajā reģionā.
Zemgales reģiona piedāvājumu ietekmē arī Rīgas tuvums.
9. Ņemot vērā, ka Transporta un loģistikas nozares ir plaši pārstāvētās dažādās
tautsaimniecības nozarēs, ir jāpievērš uzmanība izglītības programmu saturam,
pielāgojot to dažādu nozaru specifikai.
31
4. Darba tirgus nākotnes pieprasījums un piedāvājums
Pētījuma ietvaros tika veikta analīze par darba tirgus nākotnes pieprasījumu un piedāvājumu
Transporta un loģistikas nozarē, kurā tika apskatītas:
1. Kopējās Latvijas darba tirgus tendences.
2. Vidēja un ilgtermiņa prognozes par pieprasījumu pēc darbaspēka Transporta un loģistikas
nozarē.
3. Darba devēju prognozes par Transporta un loģistikas nozares profesijās nodarbināto
personu pieprasījumu.
4. Profesionālo izglītības iestāžu prognozētās audzēkņu skaita izmaiņas.
Analīze tiek veikta, izmantojot EM izstrādātās darba tirgus vidējās un ilgtermiņa prognozes, kā
arī tiek apkopota informācija no darba devēju un izglītības iestāžu aptaujām.
Pēc EM informatīvā ziņojuma par darba tirgus prognozēm, pakāpeniska ekonomisko aktivitāšu
palielināšanās pozitīvi ietekmē situāciju darba tirgū – pieaug nodarbinātība, samazinās krīzes
izraisītais augstais bezdarbs. Tajā pašā laikā atsevišķas iedzīvotāju grupas, īpaši personas ar zemu
izglītības līmeni un kvalifikāciju, gados vecāki cilvēki, kā arī jaunieši, situācijas uzlabošanos izjūt
vājāk. 2014.gadā situācija darba tirgū turpināja uzlaboties, bet lēnākos tempos nekā iepriekšējos
gados. Turpināja sarukt bezdarbs.
Aizņemto darba vietu skaits pēdējo divu gadu laikā līdz 2014.gadam pieaudzis visos reģionos,
izņemot Kurzemi. Straujākais aizņemto darba vietu pieaugums bija Rīgas reģionā, gandrīz tik pat
straujš pieaugums novērots arī Zemgales reģionā, Vidzemes reģionā aizņemto darba vietu
saglabājās 2012.gada līmenī, bet Kurzemes reģionā samazinājās.
Pēckrīzes periodā bija vērojams aizņemto darba vietu pieaugums uz ārējo tirgu vērstajās nozarēs,
tai skaitā arī transporta un loģistikas nozarē. Taču pēdējos gados darbavietu skaits pieauga arī ar
iekšējo tirgu saistītajās nozarēs. Transporta un loģistikas nozarē 2014.gadā, salīdzinot ar
2012.gadu, aizņemto darba vietu skaits pieauga aptuveni par 4%.
Atbilstoši EM darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm transporta un loģistikas nozarē
pieprasījums pēc darbaspēka 2020.gadā par 2,7% pārsniegs 2014.gada līmeni. Vērtējot
darbaspēka pieprasījumu absolūtos skaitļos, 2014.gadā darba spēka pieprasījums transporta un
loģistikas nozarē bija 85 tūkstoši, 2020.gadā prognozes liecina, ka pieprasījums varētu sasniegt
87 tūkstošus, bet 2030.gadā - 91 tūkstoti.
Saskaņā ar EM prognozēm vidējā termiņā augs pieprasījums pēc augsti kvalificētiem un vidējas
kvalifikācijas speciālistiem, taču būtisks samazinājums līdz 2030.gadam ir prognozēts tieši
mazkvalificētajam darbaspēkam. Arī Transporta un loģistikas nozarē ir prognozēts, ka līdz
2030.gadam pieaugs pieprasījums pēc augstas kvalifikācijas profesijas speciālistiem,
pieprasījumam pēc vidējas kvalifikācijas speciālistiem būtisks pieaugums nebūs, taču
samazināsies pieprasījums pēc zemas kvalifikācijas profesijām.
Darba devēju aptaujas rezultāti liecina, ka profesijās, kas tieši saistītas ar dzelzceļa transporta
infrastruktūru un pakalpojumiem, pieprasījums pēc speciālistiem saglabāsies līdzšinējā līmenī.
Līdzīga situācija ir novērojama ūdens un gaisa transporta sektorā. Jāpiemin, ka gaisa transporta
sektorā atsevišķi uzņēmumi ir norādījuši pieprasījuma pieaugumu pēc komercpilota, lidotāja-
inženiera, gaisa kuģa tehniskās apkopes speciālista un gaisa kuģu tehniskās apkopes mehānikas
inženiera. Savukārt būtiskākas darbaspēka pieprasījuma izmaiņas skars uzglabāšanas un
transporta palīgdarbību, un autotransporta sektoru. Darba devēji ir norādījuši, ka tuvāko piecu
gadu laikā uzņēmumā ir plānots palielināt darbinieku skaitu šādās profesijās (ne tikai):
32
ekspeditors, loģistikas speciālists, noliktavas darbinieks, komerctransporta vadītājs, krāvēji,
loģistikas darbinieks, mehāniskā transportlīdzekļa vadītājs, dispečers autotransportā.
Attiecībā uz darbaspēka piedāvājuma izmaiņām, prognozēts, ka ekonomiski aktīvo iedzīvotāju
skaits vidējā termiņā samazināsies. Gan vidējā termiņā, gan ilgtermiņā ir sagaidāms, ka
palielināsies ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ar augstāko izglītību, taču samazināsies
darbaspēka piedāvājums ar vidējo izglītību. Vidējās profesionālās kvalifikācijas darbaspēkam
vidējā termiņā būs iztrūkums, disproporcijai starp pieprasījumu un piedāvājumu būtiski
palielinoties arī ilgtermiņā, ko noteiks piedāvājuma samazināšanās.
Vidējās izglītības iestādes, kas īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas transporta un
loģistikas nozarē un ir piedalījušās izglītības iestāžu aptaujā37, prognozē, ka, salīdzinot audzēkņu
skaitu 2014./2015.mācību gadā ar 2015./2016.mācību gadu, būtiskas izmaiņas audzēkņu skaitā
nebūs, savukārt prognozes attiecībā uz 2019./2020.gadu ir piesardzīgākas – atsevišķas izglītības
iestādes norāda, ka audzēkņu skaits varētu palikt nemainīgs, taču lielākā daļa atturas prognozēt
iespējamās izmaiņas.
Secinājumi
1. Gan vidējā, gan ilgtermiņā tiek prognozēts darbaspēka pieprasījuma pieaugums
Transporta un loģistikas nozarē, taču pieprasījuma temps būs mērens.
2. Pēc EM prognozēm transporta un loģistikas nozarē līdz 2030.gadam pieaugs pieprasījums
pēc augstas kvalifikācijas profesijas speciālistiem, savukārt pieprasījumam pēc vidējas
kvalifikācijas darbaspēka būtiska pieauguma nebūs. Pieprasījums pēc zemas kvalifikācijas
darbaspēka samazināsies.
3. Darba devēji vidējā termiņā neprognozē būtiskas izmaiņas darbaspēka pieprasījumā
dzelzceļa, ūdens un gaisa transporta sektoros, taču pieaugums ir prognozējams
uzglabāšanas, transporta palīgdarbību un autotransporta sektorā.
37 PIKC "Daugavpils Tehnikums", Liepājas Jūrniecības koledža, PIKC "Rīgas Valsts tehnikums", Latvijas Jūras
akadēmija, Transporta un sakaru institūts
33
5. Nodarbināto iegūto prasmju novērtējums un nodarbinātība
pēc kvalifikācijas iegūšanas
Nodaļā veikts darba ņēmēju prasmju novērtējums, balstoties uz darba devēju un darba ņēmēju
sniegto informāciju, raksturota uzņēmumu darbinieku profesionālā pilnveide un darba ņēmēju
profesionālā mobilitāte.
5.1. Prasmju novērtējums darba devēju skatījumā
Pētījumā sniegts darba devēju novērtējums par darba ņēmēju profesionālajām zināšanām,
prasmēm un kompetencēm pēc kvalifikācijas iegūšanas, tai skaitā to atbilstību darba devēja
prasībām.
Visbiežāk darba devēja skatījumā profesionālās izglītības programmu absolventu profesionālās
zināšanas, prasmes un kompetences uzņēmuma vajadzībām atbilst tikai daļēji, tomēr jāatzīmē, ka
daļa uzņēmēju ir norādījuši, ka absolventu profesionālās zināšanas, prasmes un kompetences
atbilst darba devēja vajadzībām lielā mērā (skatīt attēlu Nr.7). Vismazāk darba tirgus prasībām
atbilst pamatizglītības programmu absolventu prasmes un kompetences, tomēr vairāki uzņēmumi
ir norādījuši, ka profesionālās augstākās izglītības programmu absolventu kompetences neatbilst
uzņēmuma vajadzībām.
Attēls Nr. 7 Atbildes uz jautājumu "Lūdzu, novērtējiet, cik lielā mērā profesionālās izglītības programmu absolventu
profesionālās zināšanas, prasmes un kompetences atbilst jūsu uzņēmuma vajadzībām?" (Avots: Darba devēju aptauja, 2015)
No profesionālo pamatizglītību ieguvušajiem darba devēji galvenokārt sagaida atbildību par
savu pienākumu kvalitatīvu izpildi, precizitāti, labas komunikāciju prasmes, datorzināšanas,
latviešu un krievu valodu zināšanas, kā arī autovadītāja apliecību un arī pamatiemaņas
autotransporta vadīšanā. Darba devēji tāpat norāda, ka svarīgas ir angļu valodas zināšanas, kā arī
novērtētu, ja absolventam būtu izpratne par kravu plūsmu organizēšanu un pieredze darbā ar
kravas pārvadājuma dokumentiem.
Attiecībā uz profesionālo vidējo izglītību ieguvušo kompetencēm darba devēji sagaida spēju
patstāvīgi pieņemt lēmumus, ātri reaģēt un komunicēt, uzņemties atbildību par savu darbu,
prasmi veidot attiecības gan ar klientiem, gan ar partneriem, svešvalodu zināšanas, datorprasmes,
komunikācijas spējas, izpratni par loģistikas pamatiem, normatīvo aktu zināšanas un to
34
pielietošana praksē. Tā, piemēram, ekspeditoriem darba devēji ir izcēluši tādas īpašības kā
punktualitāte, precizitāte, datorzināšanas, svešvalodu zināšanas, savukārt no šoferiem sagaida
autovadītāja tiesības un iemaņas autovadīšanā (tai skaitā uzņēmums ir norādījis uz E kategorijas
autovadītāja apliecības nepieciešamību), kvalitatīvu savu darba pienākumu izpildi. Augti tiek
vērtētas absolventu profesionālās zināšanas un praktiskās iemaņas, kuras absolventi ieguvuši
prakses vietās, kurās pildījuši izvēlētajai profesijai atbilstošus darbā.
No profesionālās augstākās izglītības programmu absolventiem tiek sagaidītas jau plašākas
zināšanas un augstākas prasmes – profesionālās zināšanas un iemaņas, prasme pielietot izglītības
iestādē iegūtās zināšanas uzņēmuma mērķa auditorijai skaidri saprotama ieguvuma
nodrošināšanai, komunikācijas, sadarbības kompetences, trīs svešvalodu zināšanas, attiecīgajai
jomai atbilstošas informāciju tehnoloģijas zināšanas, iniciatīvu un līderības spēju,
uzņēmējdarbības zināšanas, prasme komunicēt un strādāt ar padotajiem, klientiem un partneriem,
prasme plānot uzņēmuma/struktūrvienības darbu, likumdošanas zināšanas un to pielietojums.
Svarīgi, ka darba devēji sagaida no absolventiem izpratni un pieredzi darbā ar kravu plūsmu
organizēšanu, zināšanas par multimodālo pārvadājumu biznesa procesiem.
Mūžizglītība
Pēc darba devēju aptaujas datiem visvairāk darba devēji no nozares profesijās strādājošajiem
sagaida latviešu un krievu valodas zināšanas, kā arī profesionālās ētikas prasmes. Liels skaits
uzņēmumu ir norādījuši uz to, ka būtiskas ir arī angļu valodas zināšanas, informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju prasmes, sociālās/komunikāciju prasmes. Valodu zināšanas ir
atzīmētas kā nozīmīgas prasmes visos izglītības līmeņos. Zemākās izglītības līmenī kā svarīgas
papildu prasmes ir norādītās arī sociālās/komunikāciju prasmes, augstākā izglītības līmenī tiek
sagaidītas arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmes, iniciatīvas un uzņēmējdarbības
spējas.
Vairāki uzņēmumi ir norādījuši uz papildu valodu zināšanām bez latviešu, angļu un krievu
valodas prasmēm. No Transporta un loģistikas nozares profesijās strādājošajiem sagaida arī vācu
valodas zināšanas. Papildu ir atzīmētas arī skandināvu, poļu un franču valodu zināšanas.
Atsevišķi uzņēmumi ir norādījuši arī specifiskākas zināšanas, piemēram, ģeogrāfijas zināšanas,
aviācijas nozares pārzināšana.
Norādīto citu prasmju un zināšanu nepieciešamība varētu būt saistīta ar to, ka Transporta un
loģistikas nozares uzņēmumi strādā ne tikai vietējā tirgū, bet arī starptautiskajā tirgū, kā rezultātā
minētās prasmes speciālistam ir būtiskas, lai nodrošinātu uzņēmuma darbību gan vietējā, gan
starptautiskajā mērogā.
5.2. Prasmju novērtējums darba ņēmēju skatījumā
Apakšnodaļā raksturots izglītības procesā iegūto prasmju novērtējums no darba ņēmēju
perspektīvas, kas analizēts, balstoties uz darba ņēmēju aptaujas datiem38.
Apgūtās izglītības programmas saturu un kvalitāti kopumā darba ņēmēji vērtē kā drīzāk pozitīvu
un pozitīvu. Visaugstāk darba ņēmēji novērtē teorētiskās zināšanas un komunikācijas un
saskarsmes prasmes (vairāk kā 80% darba ņēmēju tās novērtējuši kā labas un drīzāk labas).
Profesionālās pamatprasmes konkrētajā profesijā aptuveni puse aptaujāto darba ņēmēju
38 Analizēts vidējais viedoklis starp dažādu nozaru, tai skaitā Transporta un loģistikas nozares darba ņēmēju aptaujas
dalībniekiem.
35
novērtējuši kā drīzāk labas. Viszemāk darba ņēmēji vērtē profesionālās svešvalodas prasmes
(tikai nedaudz vairāk par pusi aptaujāto tās vērtē kā labas un drīzāk labas).
Kopumā darba ņēmēji kā visnoderīgāko izglītības programmas aspektu norāda iegūto zināšanu un
prasmju pielietojumu, strādājot profesijā (vairāk kā divas trešdaļas to vērtē kā ļoti un drīzāk
noderīgu), kā arī darba tirgus prasībām atbilstošas mācību literatūras un informācijas pieejamību.
Nedaudz zemāk novērtēta darba tirgus vajadzībām atbilstošu darba instrumentu, tehnikas
pieejamība, savukārt darba devēju iesaisti mācību procesā (lekcijas, ekskursijas,
paraugdemonstrējumi u.c.) tikai aptuveni puse darba ņēmēju vērtē kā ļoti un drīzāk noderīgu
izglītības programmas aspektu.
Darba ņēmēji Transporta un loģistikas nozarē apgūtās izglītības programmas saturu un kvalitāti
kopumā vērtē kā drīzāk pozitīvu un pozitīvu. Vispozitīvāk darba ņēmēji novērtē profesionālās
pamatprasmes konkrētajā profesijā, teorētiskās zināšanas, komunikācijas un saskarsmes prasmes.
Novērtējums iegūtajām profesionālajām svešvalodas prasmēm ir nedaudz zemāks.
Kā būtiskos programmas apguves aspektus darba ņēmēji Transporta un loģistikas nozarē ir
norādījuši iegūto zināšanu un prasmju pielietojumu profesijā, darba devēju iesaisti mācību
procesā, tai skaitā lekciju, ekskursiju, paraugdemonstrējumu veidā. Papildus tiek norādīts uz
tādiem aspektiem kā motivācija un atbildības veidošana. Kā noderīgākās prasmes un zināšanas,
kas iegūtas mācību/studiju laikā, darba ņēmēji uzskaita prasmi lasīt un sastādīt rasējumus –
elektriskās shēmas, apkalpot bloķēšanas ierīces, plānot dažādus maršrutus, izvietot un pārvietot
kravas, veikt finanšu aprēķinus, ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības
noteikumus. Turpretī kā zināšanas un prasmes, kuras pietrūka mācību/studiju laikā, bet
profesionālajā darbībā ir nepieciešamas, tiek uzskaitītas prasmes aizpildīt tehnisko
dokumentāciju, veikt iekārtu tehnisko apkopi, apkalpot elektriskās ierīces stacijas. Darba ņēmēji
ir norādījuši tieši uz praktisko prasmju trūkumu. Papildus darba ņēmēji norāda uz pieredzes
trūkumu, kas ir iegūstama, tikai strādājot izvēlētajā jomā.
Darba ņēmēji Transporta un loģistikas nozarē ir arī norādījuši uz vairākiem priekšlikumiem, kas
būtu jāņem vērā, lai tiktu iegūtas pilnvērtīgākas zināšanas un prasmes un kas veicinātu
konkurētspēju. Darba ņēmēju ieskatā būtiski ir piesaistīt skolotājus/pasniedzējus, kuriem ir darba
pieredze attiecīgajā sfērā, pasniedzējiem ir jābūt motivētiem, kā arī profesionālās izglītības
iestādei ir nepieciešams nodrošināt atbilstošu mācību vidi, tai skaitā aprīkojumu praktiskajām
nodarbībām un informāciju tehnoloģijas. Ne mazāk svarīgi aspekti ir informācijas pieejamība
(piemēram, nodrošinājums ar mācību literatūru, pieeja dažādām datubāzēm) un personīgo
kvalitāšu attīstīšana (piemērām, disciplīna, līderisms, atbildības sajūta).
5.3. Uzņēmumu darbinieku profesionālā pilnveide
Apakšnodaļā raksturota uzņēmumu darbinieku profesionālā pilnveide, sniedzot informāciju par
darba devēju piedāvātajām profesionālās pilnveides un izaugsmes iespējām.
Transporta un loģistikas nozarē 70% no aptaujātajiem uzņēmumiem piedāvā saviem
darbiniekiem profesionālās pilnveides pasākumus. Profesionālo pilnveidi darbiniekiem darba
devējs galvenokārt nodrošina, finansējot profesionālo pilnveidi mācību centrā vai organizējot
apmācības savā uzņēmumā (skatīt attēlu Nr.8). Papildus ir atzīmēts, ka uzņēmums izmanto
apmācību kompāniju pakalpojumus, kā arī izmanto iespēju doties pieredzes apmaiņā citos
nozares uzņēmumos. Tikai 13% no darba devējiem nodrošina trīs un vairāk dažādas formas
aktivitātes darbinieku profesionālajai pilnveidei.
36
No tiem uzņēmumiem, kuri piedāvā profesionālās pilnveides pasākumus darbiniekiem, vidēji
44% darbinieku tiek nodrošināta šī iespēja.
Attēls Nr. 8 Atbildes uz jautājumu "Kādā veidā Jūsu uzņēmums piedāvā darbiniekiem profesionālo pilnveidi?" (Avots: Darba
devēju aptauja, 2015)
74% uzņēmumu, kas nenodrošina darbiniekiem profesionālās pilnveides pasākumus, darbinieku
skaits ir kategorijā no 1-9 darbiniekiem. Arī uzņēmuma apgrozījums 2014.gadā galvenokārt ir
bijis līdz 200 tūkstošiem EUR. Tomēr jāatzīmē, ka pēc aptaujas datiem arī uzņēmumi, kas
nodrošina profesionālās pilnveides pasākumus, galvenokārt ir ar 1-9 darbiniekiem, jo 56% no
aptaujātajiem uzņēmumiem darbinieku skaits ir mazāks par 9 darbiniekiem un 23% uzņēmumu –
10-49 darbinieki.
5.4. Profesionālā mobilitāte un darba iegūšana kvalifikācijā
Profesionālā mobilitāte analizēta, apkopojot viedokli par darba iespējām un absolventu
nodarbinātību pēc studiju beigām.
Pēc profesionālās izglītības iestāžu apkopotās39 provizoriskās informācijas par absolventiem, kas
ieguvuši kvalifikāciju, kas saistīta ar dzelzceļa transportu:
~ 18% kvalifikāciju ieguvušie turpina iegūt izglītību ar profesionālo kvalifikāciju saistītā
jomā;
~53% no kvalifikāciju ieguvušajiem sākuši strādāt algotu darbu Latvijā atbilstoši iegūtai
profesionālajai kvalifikācijai.
Atbilstoši izglītības iestāžu provizoriskajiem datiem ~96% audzēkņi, kas ieguvuši kvalifikāciju
saistītu ar jūrniecību (piemēram, "Kuģa vadītājs", "Kuģa mehāniķis"), ir sākuši strādāt algotu
darbu Latvijā atbilstoši iegūtajai profesionālajai kvalifikācijai. Pasaules mērogā jūrniecībā
pieprasījums pēc speciālistiem ir augsts, līdz ar to tie audzēkņi, kas ir nolēmuši saistīt savu
39 PIKC "Daugavpils Tehnikums", Liepājas Jūrniecības koledža, PIKC "Rīgas Valsts tehnikums", Latvijas Jūras
akadēmija, Transporta un sakaru institūts
37
profesionālo darbību ar jūrniecību un kuri ir ieguvuši profesionālā izglītību, sāk strādāt algotu
darbu savā profesionālajā kvalifikācijā. Jāatzīmē, ka ar jūrniecību saistītajās izglītības
programmās absolventu skaits ir būtiski mazāks nekā uzņemto audzēkņu skaits.
Pēc darba ņēmēju aptaujas datiem būtiskākie iemesli, kādēļ personas nestrādā atbilstoši
profesionālajai kvalifikācijai, ir grūtības atrast darbu atbilstoši iegūtajai profesionālajai
kvalifikācijai, darbs ir slikti atalgots, kā arī nav karjeras vai profesionālās izaugsmes iespēju.
Respondentu atbildes par karjeras izaugsmes iespējām iegūtajā profesionālajā kvalifikācijā nav
viennozīmīgas – daļa uzskata, ka izaugsmes iespējas ir drīzāk sliktas, taču daļa tās vērtē kā ļoti
labas.
Secinājumi:
1. Visbiežāk darba devēju skatījumā profesionālās izglītības programmu absolventu
profesionālās zināšanas, prasmes un kompetences darba tirgus vajadzībām atbilst daļēji.
Vismazāk darba tirgus prasībām atbilst pamatizglītības programmu absolventu prasmes
un kompetences.
2. Transporta un loģistikas nozarē darba devējs novērtē ne tikai latviešu, krievu un angļu
valodas zināšanas, bet kā vēlamas uzskata arī citu valodu zināšanas, piemēram, vācu un
skandināvu valodas zināšanas, kas norāda uz uzņēmumu darbību arī starptautiskajā tirgū.
3. Transporta un loģistikas nozarē 70% no aptaujātajiem uzņēmumiem piedāvā saviem
darbiniekiem profesionālās pilnveides pasākumus, visbiežāk nodrošinot mācības mācību
centrā vai savā uzņēmumā.
4. Pēc darba ņēmēju sniegtās informācijas būtiskākie iemesli, kādēļ absolventi nestrādā
atbilstoši profesionālajai kvalifikācijai, ir darba piedāvājumu neatbilstība profesionālajai
kvalifikācijai un piedāvātais atalgojuma līmenis.
38
6. Sadarbība starp darba devējiem un izglītotājiem
Nodaļas ietvaros analizēta sadarbība starp darba devējiem un izglītības iestādēm, aplūkojot
sadarbību personu ar īpašām vajadzībām apmācīšanā un nodarbināšanā, veikts izglītības iestāžu
materiāltehniskās bāzes stāvokļa novērtējums un raksturotas sadarbības formas starp nozares
uzņēmumiem un izglītības iestādēm. Analīzē izmantoti rezultāti no darba devēju, darba ņēmēju
un izglītības iestāžu aptaujām, kā arī NVA informācija.
6.1. Personu ar īpašām vajadzībām apmācīšana un nodarbinātība
Pētījumā aplūkota personu ar īpašām vajadzībām apmācīšana un nodarbinātība, iekļaujot
informāciju par personu ar īpašām vajadzībām īpatsvaru no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita
un darba devēja sniegto viedokli par personu ar īpašām vajadzībām nodarbināšanu.
Aktuāls jautājums darba tirgū ir arī personu ar invaliditāti nodarbinātība. 2014.gadā Latvijā
invaliditāte tika noteikta vairāk kā 160 tūkstošiem personu, kas ir aptuveni 8% no Latvijas
iedzīvotāju skaita40. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra veselības aprūpes
statistikas datiem41 arī to pieaugušo42 personu skaits, kuriem pirmreizēji tiek noteikta invaliditāte,
periodā no 2007. līdz 2014.gadam ir palielinājies, lai gan pēdējo gadu laikā pieauguma temps ir
samazinājies.
Uz 2015.gada 31.jūliju Transporta un loģistikas nozares profesijās no reģistrētajiem
bezdarbniekiem 11,27% ir bezdarbnieki ar invaliditāti. Salīdzinot ar datiem par bezdarbnieku
skaitu uz 2012.gada 31.decembrim, bezdarbnieku ar invaliditāti skaits ir saglabājās tādā pašā
līmenī (uz 2012.gada 31.decembri – 10,78%). Lielākais reģistrēto bezdarbnieku ar invaliditāti
skaits ir tādās profesijās kā automobiļa vadītājs, kravas automobiļa vadītājs, krāvējs, noliktavas
pārzinis, pastnieks. Minētajās profesijās arī uz 2012.gada 31.decembris bija lielākais reģistrēto
bezdarbnieku ar invaliditāti skaits.
Pēc darba devēju aptaujas datiem personas ar īpašām vajadzībām (tai skaitā invaliditāte) tiek
nodarbinātas 23% no aptaujātajiem uzņēmumiem (skatīt attēlu Nr.9).
40 Apeirons. Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā pieaudzis personu ar invaliditāti skaits [skatīts 2015.gada 15.oktobrī].
Pieejams: http://www.apeirons.lv/new/index.php?page=1&sub=25&id_cont=2652&sub_sub= 41 Slimību profilakses un kontroles centrs. Statistikas dati par 2014.gadu jūnijs [skatīts 2015.gada 15.oktobrī].
Pieejams: http://www.spkc.gov.lv/veselibas-aprupes-statistika/ 42 Pieaugušie: līdz 2010.gadam 16 gadi un vecāki; sākot no 2011.gada 18 gadi un vecāki
39
Attēls Nr. 9 Atbildes uz jautājumu "Vai Jūsu uzņēmumā strādā cilvēki ar īpašām vajadzībām (t.sk. invaliditāte)?" (Avots: Darba
devēju aptauja, 2015)
Profesijas, kurās tiek nodarbinātas personas ar īpašām vajadzībām aptaujātajos uzņēmumos, tiek
minētas: dispečers, atslēdznieks, autovadītājs, biroja vadītājs, muitas jautājumu eksperts,
aukstumiekārtu inženieris, loģistikas speciālists, klientu apkalpošanas speciālisti.
Kā galvenos iemeslus, kādēļ uzņēmumā netiek nodarbinātas personas ar īpašām vajadzībām,
darba devēji ir norādījuši, ka personas ar īpašām vajadzībām nav pieteikušās uz konkrēto amatu,
darba specifika neļauj veikt pienākumus personām ar īpašām vajadzībām, uzņēmumā nav
apstākļi, kas ļautu strādāt šādām personām, kā arī uzņēmuma/ražošanas specifika to nepieļauj.
2015.gada pirmajos septiņos mēnešos bezdarbnieku ar invaliditāti skaits, kuri pabeiguši
profesionālo apmācību, pārkvalifikāciju vai kvalifikācijas paaugstināšanu ir 9, no tiem 33% jeb 3
ir iekārtojušies darbā pirmo sešu mēnešu laikā pēc mācību pabeigšanas.
Saskaņā ar NVA datiem par 2015.gadu, izglītības iestādes, kurās bezdarbnieki ar invaliditāti ir
apguvuši profesionālās apmācības, ir FIBRA SIA, PROFESIJUSKOLA.LV, profesionālās
izglītības iestāde, Latgales mācību centrs SIA, BUTS SIA, PIKC "Rīgas Tehniskā koledža".
Savukārt izglītības programmas, kurās šie cilvēki izgājuši apmācības, ir "Loģistikas darbinieks",
"Noliktavas pārzinis" un "Pasta operators".
Attiecībā uz cilvēku ar īpašām vajadzībām apmācīšanu aptaujātajām izglītības iestādēm nevienai
nav pieredze sadarbībā ar uzņēmumiem cilvēku ar īpašām vajadzībām apmācīšanā.
6.2. Nozares tehnoloģiju izmantošana apmācību procesā
Pētījumā analizēts izglītības iestāžu, kas īsteno ar Transporta un loģistikas nozari saistītās
izglītības programmas, materiāltehniskās bāzes stāvoklis, apskatot izglītības iestāžu vērtējumu
par to rīcībā esošo materiāltehnisko nodrošinājumu un tā uzlabojumiem.
Veiktās izglītības iestāžu aptaujas laikā mācību iestādēm tika lūgts novērtēt tās rīcībā esošās
materiāltehniskās bāzes, tai skaitā tehnoloģisko iekārtu un darba mašīnu un materiālu un
instrumentu, apjoma pietiekamību ar nozari saistīto izglītības programmu grupu īstenošanai, un
40
sniegt informāciju par plānotajiem materiāltehniskās bāzes uzlabojumiem un to iespējamo
apjomu tuvāko 1-3 gadu laikā, kas saistīti ar nozares izglītības programmu īstenošanu.
Kopumā aptaujas rezultāti liecina, ka lielākā daļa mācību iestāžu, kas īsteno ar Transporta un
loģistikas nozari saistītās izglītības programmas, savu materiāltehnisko bāzi vērtē kā "drīzāk
pietiekamu" (skatīt attēlu Nr.10). 90% aptaujāto izglītības iestāžu ir novērtējušas, ka to rīcībā
esošās tehnoloģiskās iekārtas un darba mašīnas un materiāli un instrumenti ir "drīzāk pietiekami".
Aptaujas rezultāti arī liecina, ka visas aptaujātās izglītības iestādes plāno savā rīcībā esošo
materiāltehnisko bāzi uzlabot tuvāko 1-3 gadu laikā, tomēr 62% no aptaujātajām izglītības
iestādēm plānoto uzlabojumu apjomu vērtē kā "nelielu" (skatīt attēlu Nr.11).
Attēls Nr. 10 Izglītības iestāžu aptaujas atbildes uz jautājumu "Lūdzu, novērtējiet, kāda šobrīd ir izglītības programmas grupas
īstenošanai nepieciešamā materiāltehniskā bāze!" (Avots: Izglītības iestāžu aptauja, 2015)
Attēls Nr. 11 Izglītības iestāžu aptaujas atbildes uz jautājumu "Vai tuvāko 1-3 gadu laikā ir plānoti materiāltehniskās bāzes
uzlabojumi šajā izglītības programmu grupā?" (Avots: Izglītības iestāžu aptauja, 2015)
6.3. Sadarbības formas starp darba devējiem un izglītības
iestādēm
Pētījumā analizētas sadarbības formas starp Transporta un loģistikas nozares uzņēmumiem un
izglītības iestādēm, iekļaujot gan darba devēju, gan izglītības iestāžu novērtējumu par sadarbību
un informāciju par īstenotajām un iespējamajām sadarbības formām.
Vidēji pusei uzņēmumu pēdējo gadu laikā nav bijusi sadarbības pieredze ar izglītības iestādēm
pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē, savukārt ar profesionālās augstākās izglītības
iestādēm sadarbība nav bijusi aptuveni trešdaļai no darba devējiem.
41
Darba devēji, kuriem ir bijusi pieredze ar profesionālās izglītības iestādēm, ir norādījuši, ka
visbiežāk izmantojamā sadarbības forma ir profesionālās kvalifikācijas prakses, prakses mācību
laikā un lekcijas, mācību ekskursijas uzņēmumā (skatīt attēlu Nr.12). Jāatzīmē, ka visaugstākais
sadarbības līmenis ir ar profesionālās augstākās izglītības iestādēm, bet zemākais – ar
profesionālās pamatizglītības iestādēm.
Attēls Nr. 12 Atbildes uz jautājumu "Vai Jūsu uzņēmums ir sadarbojies ar profesionālās izglītības iestādi (-ēm) attiecīgajā
profesionālās izglītības līmenī?" (Avots: Darba devēju aptauja, 2015)
Kā papildus sadarbības forma starp darba devēju un profesionālās izglītības iestādi ir norādīta
dalība Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fonda projektā "Pierādi sevi vasarā", kā arī
tālākizglītības programmā "Vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīgs". Viens no uzņēmumiem ir
norādījis, ka ir tikusi piedāvāta kāda no sadarbības formām, taču neviens no studentiem nav
pieteicies.
Vispozitīvāk uzņēmumi novērtē sadarbības pieredzi profesionālās kvalifikācijas prakses un
prakses (praktiskās nodarbības) mācību laikā (skatīt attēlu Nr.13). Profesionālās kvalifikācijas
eksāmena īstenošanas laikā kāds no uzņēmumiem ir saskāries ar negatīvu pieredzi, tomēr
vairākumam ir pozitīva attieksme par sadarbību ar profesionālās izglītības iestādēm.
42
Attēls Nr. 13 Atbildes uz jautājumu "Kā Jūs vērtējat Jūsu sadarbības pieredzi ar profesionālās izglītības iestādēm?" (Avots: Darba
devēju aptauja, 2015)
Profesionālās vidējās izglītības iestādes43 sniegušas izvērstāku skaidrojumu par sadarbības
pieredzi ar uzņēmumiem. Tabulā Nr.17 ir apkopota izglītības iestāžu sniegtā informācija par
sadarbības formām ar uzņēmējiem. Visbiežākā sadarbības forma ir mācību ekskursijas
uzņēmumos un uzņēmumu pārstāvju vieslekcijas izglītības iestādē, retāk tiek nodrošinātas
praktiskās nodarbības uzņēmumā mācību laikā un uzņēmumu darbinieku profesionālā pilnveide.
Izglītības iestāžu vērtējumā sadarbība ar darba devējiem ir vērtējama kā veiksmīga, taču izglītības
iestādes uzsver, ka sagaidītu lielāku iniciatīvu no darba devējiem dažādu sadarbības formu
īstenošanā, kā arī noteiktus pasākumus vēlētos īstenot ar lielāku regularitāti.
Tabula Nr. 17 Izglītības iestāžu sadarbības forma ar uzņēmumu (Avots: Izglītības iestāžu aptauja, 2015)
Sadarbības forma
Izglītības
iestāžu
īpatsvars, kam
ir bijusi
sadarbība
Cik intensīva
bijusi
sadarbība
Sadarbības
novērtējums
Ieteikumi sadarbības
uzlabošanai
Praktiskās nodarbības
uzņēmumā mācību
laikā
1/2 Vidēji reizi 4-6
mēnešos Veiksmīga
Paplašināt darba vidē balstītu
pieeju programmu īstenošanā
Mācību ekskursiju
organizēšana
uzņēmumos visiem
Vidēji reizi 2- 3
mēnešos
Lielākoties
veiksmīga un
drīzāk
veiksmīga
Labāk organizēt augstskolas
ekskursiju plānošanas procesu,
lielāku iniciatīvu no uzņēmumu
puses
Uzņēmuma pārstāvju
vieslekcijas izglītības
iestādē visiem
Vidēji reizi 6 -
10 mēnešos
Lielākoties
veiksmīga un
drīzāk
veiksmīga
Vairāk iniciatīvas no uzņēmumu
puses, informēt par aktualitātēm
nozarē
Uzņēmumu
darbinieku
profesionālā pilnveide
5/7 Reizi gadā Lielākoties
veiksmīga
Ieviest zināmu regularitāti
profesionālo kursu organizēšanā
un norisē
Uzņēmumu līdzdalība
izglītības iestādes
padomē / domē
1/2 Katru gadu Veiksmīga
Ne tikai informatīvo, bet arī
finansiālo atbalstu augstskolas
attīstībā
43 Aptaujā piedalījušās šādas izglītības iestādes: PIKC "Daugavpils Tehnikums", Liepājas Jūrniecības koledža, PIKC
"Rīgas Valsts tehnikums", Latvijas Jūras akadēmija, Transporta un sakaru institūts
43
Atsevišķas izglītības iestādes ir norādījušas arī uz citiem sadarbības veidiem: profesionālās
meistarības konkursa organizēšana un dalība diplomdarba aizstāvēšanas procesā. Minētās
aktivitātes ir noritējušas divas reizes gadā, un sadarbība ir bijusi veiksmīga. Darba devēju
iesaistīšanās diplomdarbu aizstāvēšanas procesā varētu būt jauna sadarbības forma, kura vēl gan
ir jāattīsta.
Lai arī no aptaujātajiem uzņēmumiem 42% ir norādījuši, ka būtu gatavi vai drīzāk būtu gatavi
piedalīties profesionālās izglītības programmu īstenošanā, tomēr salīdzinoši augsts īpatsvars ir arī
to uzņēmumu, kas drīzāk nebūtu gatavi iesaistīties (35%), kā arī 23% no aptaujātajiem
viennozīmīgi nav varējuši sniegt vērtējumu, vai būtu gatavi iesaistīties profesionālās izglītības
programmu īstenošanā (skatīt attēlu Nr.14).
Attēls Nr. 14 Atbildes uz jautājumu "Vai Jūsu uzņēmums piedalītos profesionālās izglītības programmu īstenošanā, ja būtu tāda
iespēja?" (Avots: Darba devēju aptauja, 2015)
Visbiežāk uzņēmumi būtu gatavi nodrošināt profesionālās kvalifikācijas un mācību (praktisko
nodarbību) prakses vietas studentiem/audzēkņiem, kā arī organizēt tikšanās ar
studentiem/audzēkņiem, lai informētu par karjeras iespējām uzņēmumā, un mācību ekskursijas
(skatīt attēlu Nr.15). Papildus ir norādīts, ka uzņēmumi būtu gatavi nodrošināt Eiropas Savienības
vai valsts budžeta finansētas profesionālās kvalifikācijas prakses vietas.
44
Attēls Nr. 15 Atbildes uz jautājumu "Kādos tieši veidos Jūsu uzņēmums piedalītos profesionālās izglītības programmu
īstenošanā?" (Avots: Darba devēju aptauja, 2015)
Secinājumi
1. Visbiežāk sadarbība ar izglītības iestādēm uzņēmumiem ir bijusi profesionālās augstākās
izglītības līmenī. Visbiežāk izmantotā sadarbības forma ir profesionālās kvalifikācijas
prakses, prakses mācību laikā un lekcijas, mācību ekskursijas uzņēmumā.
2. Ar Transporta un loģistikas nozari saistīto izglītības programmu klāsts valsts un privātajās
izglītības iestādēs ir ļoti plašs - ietver gan arodizglītības, gan profesionālās vidējās
izglītības, gan augstākās izglītības programmas, kā arī izglītību iespējams iegūt
tālākizglītības ceļā. Izglītības programmu piedāvājums ir galvenokārt saistīts ar nozares
sektoru specifiku. Taču arī viena sektora ietvaros strādājošo uzņēmumu funkcijas ir
atšķirīgas un līdz ar to atšķirīgs pieprasījums kvalificētam darbaspēkam, līdz ar to liela
nozīme ir darba vidē balstītas izglītības attīstībai.
3. Profesionālās izglītības iestādes sagaida no darba devējiem lielāku iniciatīvu dažādu
sadarbības formu ieviešanā un īstenošanā, kā arī vēlētos lielāku regularitāti dažādu
pasākumu īstenošanā. Lai arī darba devēji un profesionālās izglītības iestāde norāda uz
veiksmīgu sadarbību, pietiekoši augsts uzņēmumu skaits nav gatavs iesaistīties
profesionālās izglītības programmu īstenošanā, ja viņiem tiktu dota šāda iespēja.
4. Kā būtiskākie iemesli, kādēļ personas ar invaliditāti netiek nodarbinātas Transporta un
loģistikas nozarē, ir amata un nozares specifika, kā rezultātā darba pienākumi nevar tikt
veikt pilnvērtīgi, kā arī personas ar invaliditāti nav izrādījušas iniciatīvu strādāt
Transporta un loģistikas nozarē.
45
Izmantoto avotu saraksts
1. Apeirons. Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā pieaudzis personu ar invaliditāti skaits [skatīts
2015.gada 15.oktobrī]. Pieejams:
http://www.apeirons.lv/new/index.php?page=1&sub=25&id_cont=2652&sub_sub=
2. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes [2015.gada 15.oktrobrī]. Pieejams:
http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/?rxid=073f5e9f-0c35-49b3-8288-f030e2e1580a
3. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes. Nepublicēts materiāls, sagatavots pēc
pieprasījuma.
4. Ekonomikas Ministrija. Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa
prognozēm. 2015.gada jūnijs [skatīts 2015.gada 15.oktobrī]. Pieejams:
https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/EMZino_150615_full.pdf
5. Ekonomikas Ministrija. Informatīvais ziņojums par makroekonomisko situāciju valstī.
2015.gada oktobris [skatīts 2015.gada 22.oktobrī]. Pieejams:
https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/makromk/MK_zin_30_2015_okt.p
df
6. Ekonomikas Ministrija. Latvijas tautsaimniecība: makroekonomiskais apskats. #64 |
2015-3 [skatīts 2015.gada 15.oktobrī]. Pieejams:
https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/makro/makro_64_lv.pdf
7. Ekonomikas Ministrija. Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. 2015.gada jūnijs
[skatīts 2015.gada 15.oktobrī]. Pieejams:
https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/zin/2015_jun_lv.pdf
8. Izglītības kvalitātes valsts dienesta datubāze. Nepublicēts materiāls, sagatavots pēc
pieprasījuma.
9. Izglītības un zinātnes ministrija. Augstākās izglītības iestādes [skatīts 2015.gada
15.oktobrī]. Pieejams: http://www.izm.gov.lv/lv/izglitiba/augstaka-izglitiba/augstakas-
izglitibas-iestades
10. Izglītības un zinātnes ministrija. Statistika par augstāko izglītību [skatīts 2015.gada
15.oktobrī]. Pieejams: http://www.izm.gov.lv/lv/publikacijas-un-statistika/statistika-par-
augstako-izglitibu
11. Izglītības un zinātnes ministrija. Uz 01.09.2015. IZM padotības 23 profesionālās izglītības
iestādes [skatīts 2015.gada 15.oktobrī]. Pieejams:
http://www.izm.gov.lv/images/izglitiba_prof/izm_prof_izgl_iestades.pdf
12. Izglītības un zinātnes ministrijas datubāze. Nepublicēts materiāls, sagatavots pēc
pieprasījuma.
13. Latvijas Banka. Makroekonomisko norišu pārskats 2015.gada jūnijs [skatīts 2015.gada
15.oktobrī]. Pieejams:
https://www.makroekonomika.lv/sites/default/files/mnp_2015_junijs_lat.pdf
14. Lursoft. Dati par uzņēmumu darbības veidiem [skatīts 2015.gada 15.oktobrī]. Pieejams:
http://nace.lursoft.lv/
46
15. Nodarbinātības valsts aģentūras datubāze. Nepublicēts materiāls, sagatavots pēc
pieprasījuma.
16. Nozaru ekspertu padomes. Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. daļa: Transporta
un loģistikas nozare [skatīts 2015. gada 15.oktobrī]. Pieejams:
http://www.nozaruekspertupadomes.lv/allfiles/files/nozaru_izpete_profesionalai_izgltibai
_transports_25%2004%202012.pdf
17. Profesionālo izglītības iestāžu absolventu aptauja pētījuma "Profesionālā izglītība"
ietvaros. 2015.gada augusts-oktobris. Nepublicēts materiāls
18. Profesionālo izglītības iestāžu aptauja pētījuma "Profesionālā izglītība" ietvaros.
2015.gada augusts-oktobris. Nepublicēts materiāls
19. Satiksmes ministrija. Tranzīts. Jomas raksturojums [skatīts 2015.gada 15.oktobrī].
Pieejams: http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=112
20. Slimību profilakses un kontroles centrs. Statistikas dati par 2014.gadu jūnijs [skatīts
2015.gada 15.oktobrī]. Pieejams: http://www.spkc.gov.lv/veselibas-aprupes-statistika/
21. Transporta un loģistikas nozares darba devēju aptauja pētījuma "Profesionālā izglītība"
ietvaros. 2015.gada augusts-oktobris.
22. Valsts ieņēmumu dienesta datubāze. Nepublicēts materiāls, sagatavots pēc pieprasījuma.
47
Pielikumi
1.pielikums. Darba vietu skaits Transporta un loģistikas nozarē vidēji mēnesī 2014.gadā (Avots:
VID, 2014)
2.pielikums. Reģistrēto bezdarbnieku skaits Transporta un loģistikas nozarē 2012.gada
31.decembrī un 2015.gada 31.jūlijā (Avots: NVA, 2015)
3.pielikums. Brīvo darba vietu skaits Transporta un loģistikas nozarē 2012.gada 31.decembrī un
2015.gada 31.jūlijā (Avots: NVA, 2015)
4.pielikums. Vidējā stundas tarifa likme Transporta un loģistikas nozarē vidēji mēnesī 2014.gadā,
EUR (Avots: VID, 2014)
5.pielikums. Akreditētās pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpes profesionālās izglītības
programmu kopas uz 2014.gada 30.decembri (Avots: IKVD, 2014)
6.pielikums. Akreditētās augstākās izglītības pakāpes profesionālās izglītības programmas un
izglītojamo skaits 2014./15.m.g. (Avots: IZM, 2014./15.m.g.)
7.pielikums. Izglītojamo skaits pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpes profesionālās
izglītības programmu kopās (bez tālākizglītības) 2014./15.m.g. uz 1.oktobri (Avots: IZM,
2014./15.m.g.)
Recommended