Zinātniskos datos balstīta ezeru apsaimniekošana Matīss Žagars Vides risinājumu institūts

Zinātniskos datos balstīta ezeru apsaimniekošana

Matīss Žagars

Vides risinājumu institūts

Kāpēc tas ir aktuāli?• Pēdējos gadu desmitos ezeri ir tikuši pakļauti būtiskām

cilvēka ietekmēm:

– Piesārņojums sateces baseinā• Neattīrīta kanalizācija• Lauksaimniecības mēslojums• Nocirsti meži

– Pārmērīga zvejas, makšķerēšanas slodze

– Pārmērīga vai neadekvāta krastu izmantošana

– Invazīvas zivju sugas

Kāpēc tas ir aktuāli?• Rezultāts:– Ezeri aizaug ar aļģēm un ūdensaugiem

– Ezeru krasti aizaug ar ūdensaugiem un krūmiem

– Ezers aizpildās ar nogulumiem

– Ezeros samazinās vērtīgo zivju apjoms

– Patērētājiem zūd interese

Kāpēc tas ir aktuāli?

• Līdz ar to šobrīd ir ļoti maz patiešām dabisku ezeru

• Nevar cerēt uz to, ka ezers “pats sevi sakārtos”

• Tas neizbēgami noved pie vajadzības pēc plānveida rīcības

Saprast ezeru un identificēt problēmas

• Sarežģīta, atvērta bioloģiska sistēma, kurā viss ir saistīts

• Sarežģīta socioekonomiska sistēma

Apsaimniekošanas stratēģijas izstrāde• Pašvaldībām, sabiedrībai, pētniekiem kopīgi

jāidentificē problēma un darbības mērķi

• Uz esošām un jauniegūtām zināšanām balstīta– Ko zinām jau tagad?

– Situācijas novērtējums

– Izrietošs pasākumu plāns

Zināšanu papildināšana• Izpilda zinātnieki, izmantojot vietējo ekspertīzi– Fizikālo īpašību novērtēšana

– Pirmprodukcijas novērtēšana

– Aizauguma novērtēšana

– Faunas novērtēšana

– Ihtioloģiska ekspertīze

Priekšlikumu izstrāde• Balstīti datos un to kopsakarībās

• Risina identificētās problēmas

• Praktiskas, reālas darbības– Piesārņojuma novēršana– Biomanipulācija– Sabiedrības izglītošana– Niedru pļaušana

Burtnieka piemērs

Ezerā vasarā ir zaļš ūdens (zied aļģes) un ezera krasti aizaug

Ezers un tā piekraste strauji zaudē pievilcību patērētāju acīs, zūd tā rekreācijas vērtība

Burtnieka piemērs• Pārmērīgas eitrofikācijas cēloņi:– Ietekošās upes, palu ūdeņu un lietus pienes barības

vielas no ezera baseina

– Lielās ūdens līmeņa svārstības ieskalo ezerā papildus barības vielas

– Izmainītais zivju sabiedrības sastāvs

Burtnieka piemērs

0.0

1.0

2.0

3.0

4.0

5.0

6.0

7.0

8.0

9.0

10.0

11.0

12.0

13.0

3.06. 11.07. 30.07. 10.09. 3.06. 11.07. 30.07. 10.09. 3.06. 11.07. 30.07. 10.09.

1. stacija 3. stacija 6. stacija

Fito

plan

kton

a bi

omas

a, m

g/l

OTHERSEUGLENOPHYCEAECYANOPHYCEAEDINOPHYCEAECHLOROPHYCEAECRYPTOPHYCEAEDIATOMOPHYCEAE

Average (Pavasaris) Average (Vasara) Average (rudens)0.00

500.00

1000.00

1500.00

2000.00

2500.00

3000.00

3500.00

1147.43

321.74

1015.27

150.90

1428.81

3082.82

92.84

425.17

113.72

Copepoda Cladocera Rotatoria

mg/

1m3

Series10%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

PlēsīgāsKarpveidīgās

1971 1988 2006 20130

50

100

150

200

250

300

350

Plaudis (6) Rauda (4)

Garu

ms (

mm

)

VEIKSMES STĀSTI

Neliels mērogs

VEIKSMES STĀSTI

• Vašingtonas ezera attīrīšana

• Atlantijas laša introdukcija Lielajos ezeros

• Palijas introdukcija Kāla ezerā