Album amicorum

Piemiņas albūms Kurzemē un Latvijā

(16.-20.gs.)

Vēstures, filoloģijas, mākslas krustpunktos

Aija Taimiņa LU AB 2010.3.12

Johann Nicolaus v. Devenne. Album amicorum 1628-1639144 p. Christie’s L 3840

Heraldika

Christopher von Sacken auf Dubenalken, Amt Zirau (ap 1552?- ?)Albums 1577-1618

• Ano 1584• WWWL• WWWL• Wulffrath Van Raden

• A • A M H K• Jurgen Wessel

Kurzemes bīskapija un Piltene

• Livonijas kara laikā (1558—1582) pēdējais katoļu bīskaps Jānis V fon Minhauzens (Johannes V von Münchhausen) savu bīskapiju pārdeva Dānijaskaralim Frederikam II (1560), kura jaunākais brālis Magnuss (MagnusHerzog von Holstein, vēlākais Livonijas karalis) tika ievēlēts par bīskapu.

• 1560. gada maijā Dānijas karalis no Ulriha Bēra atpirka arī Kurzemes bīskapa tiesības par labu savam jaunākajam brālim Magnusam.

• Teritoriju apvienošanas nolūkā Dānija iemainīja Polijai-Lietuvai bīskapijas kontinentālo daļu pret to Sāmsalas daļu, kas agrāk piederēja Livonijas ordenim, tādējādi visa Sāmsala un Kurzemes bīskapija kļuva par Dānijas īpašumu.

• Magnuss 1578. gadā apmetās Piltenē kā pēdējais luterticīgais Kurzemes bīskaps.

• 1579. gadā Magnuss padevās Polijas-Lietuvas virskundzībai.• Zakena albumā ir hercoga Magnusa ieraksts ( 1580), un tā 5 brāļu veltījumi

Fromholda fon Tīzenhauzena (Fromholdt von Tiesenhausen von Bhesall) veltījuma ieraksts un ģerbonis no J.H. Rēršeida albūmā. Tinte, guaša. LVVA

[Rīga], 1600. gada 21. maijā. Ģerboni zīmējis profesionāls Rīgas mākslinieks

Ģerboņu grāmata jeb heraldisks piemiņas albūms. Rīdzinieka Paula Damita (Damith) veltījuma ieraksts un ģerbonis no J.H. Rēršeida albūma. Rīga, 1600. gada 9. jūnijā.

Tinte, guaša. Ģerboni zīmējis profesionāls Rīgas mākslinieks. LVVA

Kurzemes un Zemgales hercoga Vilhelma (1564-1640) ģerbonis no J.H. Rēršeida albūma. [Rīga], 1596.Tinte, guaša.

Ģerboni zīmējis profesionāls Rīgas mākslinieks. LVVA

Ieraksti

• Sabinus Georgius. Liber elegiarum. [Ca 1563]. Ieraksta autors - Padujas universitātes students Johans Georgs Triglers no Zālfeldes Vācijā (Joannes Georgius Trigler de Salfelden).

• Paduja, 1563. gada 16. decembrī. Viens no visvecākajiem piemiņas albūmu fragmentiem LA UB kolekcijā.

• Rīdzinieka Johana Kēlera (Cölerus 1566 - 1639) ieraksts R. Hemsinga albūmā. Anklama, (Tanglymum), 1627.gada 15.martā (marta īdās). Vācu, latīņu val.

• Rīgā dzimušais teologs Kēlers vēlāk kļuvis par Mēklenburgas superintendentu, lauksainniecības grāmatu autoru.

• Reliģiski celsmīga satura veltījuma ieraksts ar memento mori motīvu :• In hoc vincit homo Christianus […] In vita sibi quotidie moriens, in morte

Deo vivens.• Fürchte Gott Eltern Obigkeit für alle, ihrer Wortt, Zücht Straffe laß dir

wolgefallen.• Die Priesters Frauenbilde Altens ehre, dein lob kunst gutt mit Gott

vermehre.• Daneben nüchtern keüsch wahrhafftig sey, Auch frölich freündlich

diensthafftig darbey.• Undt glaube rede richte nicht balde, so wirstü in dich bey Gott bey den

Menschen Friede erhalten

Rozes, neaizmirstulītes atraitnītes …

Draudzības pieminekļi un altāri

• Rīgas tirgotāja meitas un sievas Marijas Agnesas Nestoras dzim. fon Galanderes albūma t.s. titullapas attēls. Guaša. Rīga, 1794. Domājams, īpašnieces zīmējums.

• Jaunava stilizētā ampīra modes tērpā raksta draudzības pieminekļa plāksnē vārdus „Gedenke meiner” - piemini mani. Draudzības pieminekli vainago tirdzniecības dieva Merkura atribūti – zizlis un cepure. Fonā romantisks sentimentālisma laikmeta parks ar upi (kas simbolizē laika plūdumu), pilsdrupām. Idealizējot attēlota arī Galanderu ģimenes ārpilsētas muižiņa Rīgas tuvumā.

• Akv. No Rīgas vīntirgotāja meitas Annas Katarīnas Frejas dzim. Zēvekes (Frey geb. Sevecke ap 1770 - ?) albūma.

• Draudzības un mīlestības piemineklis parkā ar rožu krūmu un 2 baložiem – maigas un uzticīgas mīlestības simboliem, uz plāksnes autora – albūma īpašnieces dēla Teodora Freja un adresātes iniciāļi.

• Akvarelim par paraugu kalpojis slavenā filosofa Ž. Ž. Ruso kapa pieminekļa uz salas Ermenonvilā (Francija) atveidojums, kas dažādās variācijās bija redzams tā laika gravīrās. Ruso piemiņas vietas iekārtojums tika uzskatīts par romantiskas piemiņas un cēlu pārdomu vietas etalonu. Pēc šāda parauga arī Latvijas muižu parkos tika iekārtotas mākslīgas salas ar saviem „Ruso pieminekļiem”.

Urnas

• Urna – draudzības simbols, drapēta ar audumu sarkanajā – mīlas un svētku krāsā. Fonā ozols – ilglaicīguma un pastāvības simbols.Ernsta Gotharda Brahmaņa no Kandavas ieraksts M.A. Nestoras dzim. fon Galanderes (1774 – 1848) albūmā. Rīgā, 1795. 25.februārī. Vēlējums baudīt dzīves augstāko laimi un nepiedzīvot rūpes rakstīts neilgi pēc albūma īpašnieces kāzām (1795.1. II).

Alegorijas simboli

Ap 1600. Guaša. 18 x 15 cm. LVVA

Pirmavots: Hendrika Golcija (Hendrick Goltzius, ) gravīra “Karognesējs”1587.

moto: H[er]r vnnd ein guter Mann mit Gott / Bleibt ewig vnd lebt nach dem Todt. Kungs un goda vīrs ar Dievu paliek mūžam [kopā] un dzīvo pēc nāves.

• Hendrick Goltzius • (1558-1617) Holande• De vaandrig (karognesējs)

• Hendrika Golcija gravīra • ( 286 x 199 cm) atrodas

Amsterdamā, Rijksmuseum. Web Gallery of Art.

• Goltzius H. Standard- bearer. 1584.

Johans Vilhelms Krauze. Ieraksts un akv. J.J. Fosa (Voss) albūmā. Mālpils.1793.

LNMM

Portreti

J.Kr. Broce. Akv. No J.J. Fosa albūma. LNMM

Žanra ainas

Virgo Churlandica. Kurzemes meitene. Damita zīmējums no J.H. Rēršeida albūma.

Ap 1600. LVVA

Dancigas sievietes pastaigas tērpos. Kokgr. Kolor., fragm.:. No: Möller Anton. Der Dantziger Frawen und Jungfrawen gebreuchliche Zierheit und Tracht. Danzig: bei

Jacob Rhodo, 1601.

• Kāzu aina Rīgā (Sponsa Rigae Livonorum). Ap 1600. Guaša. 15 x 18, 5 cm. Attēls no H.J. Rēršeida albūmā. LVVA

• Tērpi liecina, ka kāzinieki pieder augstākajai kārtai - pēc Rīgas 1598. gada greznības nolikuma tikai rātes locekļi un Lielās ģildes vadība drīkst nēsāt apmetņus ar samta atlokiem, caunādu apdari un zelta izšuvumiem, tikai Lielās ģildes līgava drīkst likt zelta vainagu ar pērlēm.

• Domājams, ka attēls ir pārzīmēts no kāda emblemātiska satura izdevuma un neatveido Rīgas sadzīves reālijas un interjeru.

• Moto: • Ein alt Sprichwort redt / man vertraut / Wers Glücks hat führet /

heims die Braut.

• (Sens sakāmvārds teic, tam uzticies;, Kam laimējas, tas slepus līgavu sev ved;

Ideālainavas

Ainavas

Matu rotājumi

Gravīras albūmos

Dancigas sievietes pastaigas tērpos. Kokgr. Kolor., fragm. No: Möller Anton.

Der Dantziger Frawen und Jungfrawen gebreuchliche Zierheit und Tracht. Danzig: bei Jacob Rhodo, 1601.

Rīdzinieka Vincenta Rigemana ieraksts H.J.Rēršeida albūmā. Rakstīts Rīgā, 1603. 8.VII p. v. st. LVVA

Ofortu sērija R. Hemsinga albūmā no emblemātisko gravīru izdevuma:

• Meisner, Daniel. Thesaurus philo – politicus: Das ist: Politisches

Schatzkästlein . • Franckfurt am Main: bey Eberhard Kiesser, 1625. Bd.1, Th. 1.

• Iesējumi

SiluetiSchattenriss

Johann Eleazar Zeissig gen. Schenau (1737-1806 Dresden)Die Enstehung der Malerei. Paris, um 1770

L’Origine de la Peinture: Une familie dessinant des ombres chinoises

Siluetportreti

• Ar šo sevi no vislabākās puses publikai iesaka siluetētājs Šturma kungs, kas še ieradies no Kēnigsbergas. Viņš pēc vēlēšanās siluetē personas visā augumā un arī līdz krūtīm, vēl viņš attēlo uz stikla ģimenes, trīs līdz divpadsimt personas. Tāpat viņš izgatavo siluetus medaljoniem un gredzeniem. Viņa dzīvoklis ir Pasta ielā, pie tirgotāja Pola Vecākā kunga. Jelgavā, 1796. gada 22. augustā

• Mitauische politische Zeitung, 1796. St.71. Freytag, den 22. August, S.[7].

» Atkārtots vēl 3x

Johann Caspar Lavater. Physiogmische Fragmente. Bd.1-3. Leipzig, 1776.

Johann Caspar Lavater. Physiogmische Fragmente. Bd.1-3. Leipzig, 1776

Pantogrāfs jeb stārķa knābis(Encyclopedie … Recueil de planches. Livr.2, partie 2.

Paris, 1763. Planche III: Dessein. Pantographe

Liborius Begmann Brotze Monumente 4, 85.

Balthasar Anton Duncker (1746-1807). Schriften von. 1-2. Bern: Walthard u. Gaudard,

1782, 1785. Liepājas ZB. retums. (ir BSB, bet Volfenbitelē tikai mikrofilma)

Dunkers. Albumu ierakstu mednieks no Hamburgas un mākslinieks

Silueti Johana Kristofa Broces manuskriptā Monumente LU ABBroces siluets. 18.gs. 80.g.

Oto Hermaņa fon Fītinghofa ģimene . 1781. Rīga.Brotze Monumente 2, 96

Ar siluetēšanu tagad ir jau tik tālu, ka arī Rīgas pilsēta ir tikusi siluetēta. 1782.

Brotze Monumente 2, 103

Aleksandrs Beklešovs, Vidzemes ģenerālgubernatorsBrotze Monumente 3, 201

Doroteja, Kurzemes hercogiene, dzim. fon MēdemaPēteris, Vidzemes, Kurzemes un Zemgales hercogs

Brotze Monumente 2, 208

Sofija Švarca dzim. Bekere (1735 – 1789)Brotze Monumente 5, 198

Elīze fon der Reke dzim fon Mēdema Brotze Monumente 6, 153

Elīzes fon der Rekes un Sofijas Švarcas – Bekeresveltījuma ieraksti H. fon Ofenberga albumā. 1785. 1786.

Elisa von der Recke. Epistel an Sophien. S.185

• Sofijas Švarcas-Bekeres • literārā dienasgrāmata• [1784 -1785].

• Briefe einer Curländerinn auf einer Reise nach Deutschland

• • Berlin: Vieweg, 1791.

• Pēc nāves izdevis viņas vīrs

Kristofs Frīdrihs Neanders (1724-1802) Grenču mācītājsBrotze Monumente 4, 10

Johans Andreass Grunts, Liepājas latviešu draudzes virsmācītājs

Brotze Monumente 5, 184Johans Gotfrīds Stenders Brotze Monumente 4, 218

Vecauces prāvests Vērts Brotze Monumente 4, 225

L.A. Mellīns Kristofs Harders Popes mācītājs

Māc. K.A.L. DingelštetsCesvaines māc. Mītela kundze

Schmidt, Kriegssekretaer.

In Sophiens Stammbuch. 1785.Elisens und Sophiens Gedichte S. 178

Göcking An Sophien, Ellrich, den 8ten März 1785.

Göcking

Auf einen faulen Bibliothekar.

•Man geb’ ihm Landescassen; dafür ist er der Mann!Was man ihm anvertrauet, rührt er gewiß nicht an.

• Gedichte. Dritter Theil, Frankfurt am Main 1782, S. 278

Sophia Scwarz geb. Becker1. An mein Vaterland. S. 238

2.Antwort an .. Schmidt. 1785. S. 180.