ĢIMEŅU STIPRINĀŠANAS SOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS PAKALPOJUMU KONCEPCIJA

Ieguldījums Tavā nākotnē!

ES fonda projekts "Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas administratīvās kapacitātes

stiprināšana Ģimeņu stiprināšanas sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstībai"

Nr.1DP/1.5.2.2.2./12/APIA/SIF/206/86

ĢIMEŅU STIPRINĀŠANAS

SOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS

PAKALPOJUMU

KONCEPCIJA

Publiskās-privātās partnerības sadarbības koncepts ģimeņu sociālās rehabilitācijas

pakalpojuma sniegšanai

Autors:

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija

Rīga, 2013

2

@ Latvijas SOS Bērni ciematu asociācija

Materiāls izstrādāts ES fonda projekta "Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas administratīvās

kapacitātes stiprināšana Ģimeņu stiprināšanas sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstībai"

Nr.1DP/1.5.2.2.2./12/APIA/SIF/206/86 ietvaros.

Projekta mērķis ir panākt aktīvu un kvalitatīvu nevalstiskā sektora līdzdalību lēmumu

pieņemšanas procesā un publisko pakalpojumu sniegšanā ģimeņu pakalpojumu jomā, kā arī

Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto

projektu un pasākumu īstenošanā ģimeņu pakalpojumu jomā un projektu plānots ieviest visā

Latvijas teritorijā, laikā no 01.09.2012.-30.06.2013. par kopējo summu 24859.09LVL apmērā.

92,07% no projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību.

Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.

3

SATURA RĀDĪTĀJS

TERMINI un DEFINĪCIJAS: ................................................................................................................. 4

KONCEPCIJAS IZSTRĀDES NEPIECIEŠAMĪBAS PAMATOJUMS .......................................................... 5

ASOCIĀCIJAS PIEREDZES RAKSTUROJUMS ...................................................................................... 7

KONCEPCIJAS MĒRĶIS, UZDEVUMI UN SAGAIDĀMIE REZULTĀTI ................................................... 9

Mērķis: ......................................................................................................................................... 9

Uzdevumi: .................................................................................................................................... 9

Sagaidāmie rezultāti: ................................................................................................................. 10

ESOŠĀS SOCIĀLĀ RISKA ĢIMEŅU SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS .................................................... 11

Sociālā riska ģimenes ar bērniem .............................................................................................. 12

Preventīvais darbs ar sociālā riska ģimenēm ar bērniem .......................................................... 13

Galvenās problēmas patreizējā sociālā riska ģimeņu atbalsta sistēmā .................................... 13

SOCIĀLO PAKALPOJUMU DELEĢĒŠANAS PRIEKŠROCĪBAS ĢIMEŅU UN BĒRNU ATBALSTA JOMĀ ....................................................................................................................................................... 16

MĒRĶA GRUPAS ATLASES KRITĒRIJI UN PIESAISTES PRINCIPI ...................................................... 17

Galvenie riska faktori, kas nosaka ģimenes atbilstību mērķa grupai ........................................ 17

RISKA līmeņi ............................................................................................................................... 18

Mērķa grupas apzināšanas un piesaistes principi ..................................................................... 19

PAKALPOJUMA KONCEPTS ............................................................................................................ 21

Sadarbības veidi pakalpojuma sniegšanai ................................................................................. 21

Pakalpojuma modeļu apraksts: ................................................................................................. 24

Pakalpojumu satura, mērķa, sniegšanā izmantojamo resursu un metožu apraksts ................. 27

Starpprofesionāļu sadarbības stratēģija .................................................................................... 37

Pakalpojuma būtiskākie elementi un principi, pakalpojuma izmaksas ..................................... 41

Pakalpojuma kvalitātes kritēriji un to izvērtēšana .................................................................... 44

Koncepcijas ieviešanas stratēģija Asociācijā ............................................................................. 47

PIELIKUMI ...................................................................................................................................... 51

SVID analīze - Projekta ekspertu vērtējums par atbalsta sistēmu ģimenēm un bērniem ............ 51

Normatīvo aktu apkopojums: saturisks apraksts un ietekmes analīze; kontroljautājumi situācijas atbilstības izvērtēšanai .................................................................................................................. 54

Sociālo darbinieku un sociālā rehabilitētāja funkciju salīdzinājums dažādos sociālās rehabilitācijas pakalpojuma modeļos ............................................................................................ 61

Pieredzes apmaiņas vizīte Somijā .................................................................................................. 64

Indikatori sasniegto rezultātu analīzei - paraugs ........................................................................... 67

Pašnovērtējuma anketa pašvaldībai .............................................................................................. 71

4

TERMINI un DEFINĪCIJAS:

Sociālā riska ģimene / klients – ģimene ar bērniem, kurā netiek nodrošināta bērna attīstībai labvēlīga vide, tajā skaitā emocionālās vajadzības, kā arī netiek apmierinātas bērna pamatvajadzības un bērnam pastāv risks zaudēt savas bioloģiskās ģimenes aprūpi. Kā galvenie riski, kas apdraud bērna labklājību un attīstību ģimenē ir sociālo un bērna audzināšanas prasmju trūkums vecākiem, bērnu pamešana novārtā, vardarbība, vecāku vai bērnu atkarības problēmas, antisociāla uzvedība, problēmas bērna izglītības un veselības jomā, pastāvīgi stresori vecāka dzīvē (materiālo līdzekļu trūkums, bezdarbs, veselības problēmas, konflikti starp mājsaimniecībā dzīvojošajiem pieaugušajiem ģimenes locekļiem utml.);

krīzes situācijā nonākusi ģimene – ģimene nonākusi emocionālā un/vai sociālā krīzes situācijā, ģimenei nav pieejams vai trūkst paplašinātās ģimenes vai citu ģimenei tuvu cilvēku atbalsts. Piemēram, ģimenes locekļa nāve, laulības šķiršana, bezdarbs, veselības problēmas, cita traumatiska pieredze, kas strauji pasliktinājusi ģimenes sociālo funkcionēšanu.

pamatvajadzības — ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība;

bioloģiskā jeb izcelsmes ģimene - izcelsmes ģimene ir bērna bioloģiskā ģimene, tostarp ģimenes locekļi, ar kuriem bērnu saista bioloģiska radniecība. Šajā ģimenē noteicēji var būt bērna bioloģiskie vecāki, citi pieaugušie radinieki (piemēram, vecvecāki, tantes vai tēvoči) vai dažreiz pat brāļi vai māsas; sociālās rehabilitācijas pakalpojums — pasākumu kopums, kas vērsts uz sociālā riska vai krīzes situācijā nonākušas ģimenes sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu ģimenē augošo bērnu pamatvajadzības un attīstību un veicinātu ģimenes sociālā statusa un līdzsvarotas funkcionēšanas atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā. Pakalpojums var tikt sniegts klienta dzīvesvietā un/vai pakalpojuma sniedzēja institūcijā;

sociālā funkcionēšana - indivīda sociālās darbības un sociālo vajadzību realizācijas izpausme;

sociālais darbs — profesionāla darbība, lai palīdzētu personām, ģimenēm, personu grupām un sabiedrībai kopumā veicināt vai atjaunot savu spēju sociāli funkcionēt, kā arī radīt šai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus; psihosociālā palīdzība — sociālā darba virziens, kura nolūks ir palīdzēt indivīdam un ģimenei risināt starppersonu un sociālās vides problēmas, sniedzot psiholoģisku un sociālu atbalstu; vietējā kopiena - cilvēku grupa, kam raksturīga kopīga teritoriālā iezīme;

bērna aprūpētāji - vecāki vai personas, kuras pilda vecāku pienākumus (personas, kuru aprūpē uz laiku nodots bērns, aizbildņi, audžuģimenes, adoptētāji).

5

KONCEPCIJAS IZSTRĀDES NEPIECIEŠAMĪBAS PAMATOJUMS

Koncepcija izstrādāta ES fonda projekta "Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas administratīvās kapacitātes stiprināšana Ģimeņu stiprināšanas sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstībai" (turpmāk tekstā - Projekts) ietvaros. Tā kā viens no Projekta mērķiem ir panākt aktīvu un kvalitatīvu nevalstiskā sektora līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā un publisko pakalpojumu sniegšanā ģimeņu pakalpojumu jomā, ir nepieciešams dialogs ar politikas plānotājiem gan valsts, gan pašvaldību līmenī, lai attīstītu inovatīvus pakalpojumus ģimenēm ar bērniem un varētu ietekmēt valsts vai pašvaldību politiku. Tas veicinātu arī aktīvu visu interešu grupu līdzdalību un pārstāvniecību ģimeņu politikas veidošanas procesā un uzlabotu pieņemto politisko lēmumu kvalitāti.

Pašreizējā sociālā un ekonomiskā situācijā ģimenes nespēj vienas pašas tikt galā ar daudzajām problēmām, kas radušās straujo sabiedrības pārmaiņu rezultātā. Sociālā un ekonomiskā nestabilitāte, nedrošība par nākotni, būtiskās vērtību izmaiņas, jaunas iespējas un izaicinājumi – tā rezultātā ir būtiski samazinājušās ģimenes spējas pielāgoties jaunajiem apstākļiem, un tas izpaužas sabiedrībai nelabvēlīgu tendenču izplatībā. Demogrāfiskā krīze, nabadzības padziļināšanās, alkoholisma un narkomānijas izplatība, šķiršanās īpatsvara, nereģistrētā laulībā un ārpus laulības dzimušo bērnu skaita pieaugums, bez vecāku gādības palikušo un bērnu aprūpes institūcijās ievietoto bērnu skaita pieaugums u.c. - tās ir sekas nepietiekamajam atbalstam un mērķtiecības trūkumam ģimeņu problēmu risināšanā, cerot, ka šīs problēmas atrisināsies pašas no sevis vai ģimenes vienas pašas ar tām tiks galā. Reālā situācija rāda, ka paļaušanās tikai uz ģimeni nav bijusi pamatota.1

Ģimeņu politikā ir steidzami nepieciešami alternatīvi risinājumi ģimeņu stiprināšanai un situācijas uzlabošanai. Nevalstiskajām organizācijām, kas tieši vai pastarpināti darbojas ģimeņu politikas ieviešanā, šobrīd ir īpaši svarīgi savstarpēji sadarboties un attīstīt inovatīvu ģimeņu stiprināšanas pakalpojumu koncepciju un ir svarīgi ieviest koncepciju visefektīvākajā veidā, lai NVO viedoklis tiktu sadzirdēts un ģimeņu situācija reāli tiktu ietekmēta labvēlīgi. Šī nepieciešamība ir balstīta uz sabiedrības vajadzībām ilgtermiņā.

Ja problēmas netiks risinātas, sagaidāms, ka pieņemto ģimenes politikas lēmumu neefektivitāte var negatīvi ietekmēt ne tikai atsevišķas jomas, bet tautsaimniecības un ekonomikas attīstību kopumā. Ja netiks īstenoti ģimeņu stiprināšanas pakalpojumi, arvien biežākas kļūs krīzes situācijas un konflikti ģimenē, kas ietekmēs gan vecāku, gan bērnu garīgo veselību. Nenodrošinot atbalstu ģimenēm šo situāciju atrisināšanai, vēl vairāk pieaugs sabiedrībai nevēlamu parādību, piemēram, noziedzība, alkoholisms, narkomānija, vardarbība pret sevi un citiem, izplatība.

Projektā identificētās problēmas saskan ar Darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība”2 (1.DP) 1.5. prioritātes mērķi, kas ir uzlabot valsts, reģionālā un vietējā

1 Koncepcija par atbalstu ģimenēm ar bērniem. Apstiprināta Ministru kabinetā 2002. gada 28. maijā. 2 http://www.esfondi.lv/upload/04-kohezijas_politikas_nakotne/dp_aktivitates/1dp/FMProgr_1DP_30092011.pdf

6

līmeņa pārvaldes institūciju kapacitāti, (..) veicināt valsts, reģionālā un vietējā līmeņa pārvaldes, sociālo partneru un nevalstisko organizāciju savstarpējo sadarbību labākas, uz sabiedrības vajadzībām vērstas politikas veidošanā un ieviešanā, kā arī 1.DP 1.5.2. pasākuma mērķi, kas paredz visu rīcībpolitikas izstrādē un ieviešanā iesaistīto pušu administratīvās kapacitātes stiprināšanu, lai nodrošinātu aktīvu visu interešu grupu līdzdalību un pārstāvniecību politikas procesā un uzlabotu pieņemto politisko lēmumu kvalitāti un sniegs ieguldījumu un šo mērķu sasniegšanā.

Projekts sniedz ieguldījumu 2006.gada jūlijā pieņemtā ES Komisijas paziņojuma par ES stratēģiju par bērnu tiesībām (EU Strategy on the Rights of the Child) mērķa sasniegšanā, kurš paredz veicināt un nodrošināt bērnu tiesību ievērošanu, jo īpaši tiesību uz savu identitāti, tiesību uzaugt drošos apstākļos/tiesību uz gādību, tiesību uz ģimeni, tiesību uz rotaļām un būt mīlētam, tiesību uz veselību, izglītību, sociālo integrāciju un iespēju vienlīdzību un tiesību uz sportu un piemērotu un aizsargātu vidi ievērošanu, kā arī garantēt tiesības iegūt informāciju par savām tiesībām, lai nodrošinātu tādas sabiedrības izveidi, kura būtu labvēlīga bērniem un kurā bērni varētu justies aizsargāti un aktīvi iesaistīti.3

Projekts sniedz ieguldījumu arī Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2007.-2013.gadam (turpmāk - NAP) ilgtspējīgas sociālās drošības sistēmas rādītājos un risināmajos uzdevumos. Proti, saskaņā ar NAP, iespēja saņemt sociālos pakalpojumus, ir viens no rādītājiem, kas raksturo sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju dzīves kvalitāti un veicina reintegrāciju sabiedrībā. Turklāt, lai nodrošinātu sniegto pakalpojumu kvalitāti, paplašinātu pakalpojumu klāstu un pietuvinātu tos personas dzīvesvietai, nepieciešams nodrošināt pašvaldību institūcijām atbalstu alternatīvās aprūpes pakalpojumu attīstīšanai.4

Projekts ir tiešā saskaņā ar Koncepcijas par atbalstu ģimenēm ar bērniem 3.2.1.atbalsta virzienu „Izglītojošie un atbalstošie pasākumi vecāku pienākumu pildīšanai”, kas paredz sekmēt laulības/ģimenes konsultāciju sistēmas izveidošanu; atbalstīt izglītojošu un konsultatīvu pasākumu īstenošanu vecākiem, kas palīdzētu apgūt un papildināt trūkstošās vecāku prasmes un nepieciešamās zināšanas un atbalstīt sabiedrisko organizāciju darbību, veicinot ģimeņu pašpalīdzību konfliktu un problēmu situāciju risināšanā.5

Projekts sniedz ieguldījumu arī Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011. – 2017.gadam virsmērķa sasniegšanā, kas paredz veicināt ģimeņu nodibināšanu, stabilitāti, labklājību un sekmēt dzimstību, kā arī stiprināt laulības institūciju un tās vērtību sabiedrībā.6

3 http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=REPORT&reference=A6-2007-0520&language=LV 4 Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam. Pieņemts ar MK 04.07.2006. noteikumiem Nr.564. 5 Koncepcija par atbalstu ģimenēm ar bērniem. Apstiprināta Ministru kabinetā 2002. gada 28. maijā 6 Ministru kabineta 2011.gada 18. februāra rīkojums Nr. 65 „Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011. – 2017.gadam”, Iegūts 26.03.2012. interneta vietnē www.lm.gov.lv

7

ASOCIĀCIJAS PIEREDZES RAKSTUROJUMS

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija (turpmāk tekstā – Asociācija, SOS BCA) kā sociāla labdarības organizācija jau kopš 1997. gada nodrošina ilgtermiņa ģimenes modeļa aprūpi bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Asociācija ir starptautiskas organizācijas SOS Children’s Villages International (darbojas kopš 1949.gada, lai aizsargātu bērnu tiesības un intereses, nodrošinātu bērnu pamatvajadzības un savu misiju pilda 134 valstīs) dalīborganizācija.

Asociācijas uzmanības centrā ir bērns ar tā individuālajām vajadzībām un tiesībām. Augšana ģimeniskā vidē ir pati piemērotākā bērnam, tāpēc asociācija rūpējas par bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības, radot tiem mājas un ģimenes SOS bērnu ciematos. Šobrīd Īslīces un Valmieras SOS Bērnu ciematos un Jelgavas un Iecavas jauniešu mājās dzīvo vairāk nekā 150 bērni no visas Latvijas

Otrs Asociācijas darbības virziens ir ģimeņu stiprināšana un atbalsts – mēs sniedzam palīdzību ģimenēm, kas nonākušas krīzes situācijās, iesaistot tās SOS Ģimeņu stiprināšanas projektos. Šī darba mērķis ir palīdzēt vecākiem uzņemties atbildību un rūpes par saviem bērniem, lai bērni varētu augt tiem vispiemērotākajā vidē - savā

8

ģimenē. Ģimenes var saņemt psihosociālo palīdzību un iesaistīties dažādās aktivitātēs, tiek īstenots darbs ar bērniem, kas nāk no sociāli mazaizsargātām ģimenēm. Tiek attīstītas bērnu un vecāku prasmes (sniedzot atbalstu individuālās konsultācijās, veidojot sociālo prasmju attīstību veicinošas atbalsta grupas), iespējams saņemt materiālu atbalstu pamatvajadzību nodrošināšanai, u.c. SOS Ģimeņu stiprināšanas projekti darbojas Rīgā, Valmierā, Olaines novadā, Bauskā un Cēsīs. Kopumā SOS ģimeņu stiprināšanas projektu atbalstu vidēji gadā saņem vairāk nekā 600 bērnu no vairāk nekā 300 izcelsmes ģimenēm, kuras nonākušas grūtībās.

Asociācija aktīvi piedalās arī politikas plānošanas, ieviešanas un uzraudzības jomā, piem., 2011.gadā Latvijas SOS BCA kopā ar citām NVO iniciējusi LR Labklājības Ministrijas darba grupas izveidi ar mērķi uzlabot politiku un praksi alternatīvās aprūpes jomā; pēc Latvijas SOS BCA iniciatīvas Valsts Ģimenes politikas pamatnostādņu 2011. – 2017. gadam rīcības plānā 2011. – 2013. gadam, tika iekļauti „Quality4Children” standarti; īstenota kampaņa „I Matter”/ ”Patstāvīga dzīve”, noticis aktīvs darbs bērnu ārpusģimenes aprūpes sistēmas un kvalitātes uzlabošanai, Latvijas SOS BCA un Latvijas Audžuģimeņu biedrība iniciēja Alternatīvās bērnu aprūpes alianses (Alianse) http://alianseberniem.lv izveidi, apvienojot vietējās NVO, kuras darbojas bērnu alternatīvās aprūpes jomā.

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija darbojas, galvenokārt pateicoties ārvalstu un pašmāju ziedotāju atbalstam, kā arī, piesaistot publiskā finansējuma iespējas, pašvaldību līdzfinansējumu. Ilgtermiņa aprūpes nodrošināšanai aptuveni vienu trešo daļu no bērnu uzturēšanai un aprūpei nepieciešamajiem līdzekļiem Asociācija saņem dotāciju veidā no pašvaldībām, kurās bērni ir dzimuši.

SOS BCA ir ilgstoša un pozitīva pieredze darbā ar sociālās atstumtības riskam pakļautajiem bērniem, tai skaitā sekmējot iekļaujošās izglītības īstenošanu, nodrošinot bērnu iekļaušanos sabiedrībā.

Mūsu pieredze rāda, ka profesionāls un laikus sniegts atbalsts sociālā riska vai krīzes situācijās nonākušām ģimenēm ir ļoti nepieciešams, tam būtu jābūt pieejamam katrā pašvaldībā kā sociālā darba un rehabilitācijas pakalpojumam.

http://alianseberniem.lv/

9

KONCEPCIJAS MĒRĶIS, UZDEVUMI UN SAGAIDĀMIE REZULTĀTI

Mērķis: Koncepcijas mērķis ir izstrādāt sociālā pakalpojuma modeli sociālā riska ģimenēm ar bērniem, kas nodrošinātu:

izmaksu efektīvu,

kvalitatīvu,

pieejamu

uz rezultātu vērstu

pakalpojumu publiskās-privātās partnerības ietvaros mērķa grupas (ģimeņu ar bērniem) sociālās funkcionēšanas uzlabošanai.

Koncepcijas ietekmes līmeņi un paredzamie ieguvumi no ieviešanas praksē:

ģimenes savlaicīgi saņem visaptverošu, intensīvu un uz ģimenes locekļu individuālām vajadzībām vērstu atbalsta pakalpojumu savā dzīves vietā;

pašvaldības nodrošina efektīvu, pieejamu, starpdisciplināru, uz mērķi vērstu un kvalitatīvu atbalsta pakalpojumu sociālā riska ģimenēm, kas veicina ģimeņu paliekošu atveseļošanu un resursu attīstību, vienlaicīgi mazinot nepieciešamību pēc ārpusģimenes aprūpes bērniem un ar to saistītos izdevumus un sociālās sekas; Kā papildus ieguvums ir pašvaldību sociālo dienestu darbinieku kapacitātes celšana t.i. pieredzes apmaiņa un inovatīvu metožu apguve, ko nodrošina intensīva un cieša sadarbība ar sociālā darba u.c. pakalpojuma sniegšanā iesaistītajiem ekspertiem.

valsts un sabiedrība kopumā ieguldījums valsts ilgtspējā kā arī sabiedrības un indivīdu drošumspējā, veicinot sociālā atbalsta pakalpojuma prakses uzlabošanu un mainot palīdzības saņēmēja lomu no „pasīva saņēmēja” uz aktīvu, līdzatbildīgu un kopienā integrētu indivīdu.

Uzdevumi:

noskaidrot mērķa grupas vajadzības un tai pieejamo atbalsta un pakalpojuma veidus/ apjomu Latvijas pašvaldībās;

noskaidrot pašvaldību sociālo dienestu un citu atbildīgo institūciju un dienestu vajadzības un iespējas nodrošināt mērķa grupai nepieciešamo atbalstu;

definēt sociālo pakalpojuma saturu sociālās funkcionēšanas uzlabošanai;

definēt pakalpojuma sniegšanas principus (sociālā gadījuma vadīšanas process, supervīzija, komandas darbs);

definēt pakalpojuma sniegšanas procesu un posmus, piedāvājot dažādus NVO un pašvaldības sadarbības modeļus ģimeņu stiprināšanā;

veikt pakalpojuma izmaksu aprēķinu;

izstrādāt sadarbības dokumentu paraugus.

10

Sagaidāmie rezultāti:

Pašvaldības un klienta situācijai un vajadzībām elastīgi pielāgojams ģimeņu stiprināšanas un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma modelis, kas ietver 4 galvenos aspektus:

Sadarbības un pakalpojuma vadības principus, t.sk. atbildību sadalījums starp pašvaldības sociālo dienestu un NVO un vadības procesu aprakstu;

Sociālā gadījuma vadīšanas procesa aprakstu, kvalitātes standartus un indikatorus, kā arī galvenos kvantitatīvos rādītājus (gadījumu skaits, konsultāciju apjoma utml.) pakalpojuma izvērtēšanai;

Kritērijus mērķa grupas klientu atlasei;

Pakalpojumu veidus, to sniegšanai izmantojamo resursu un metožu, kā arī iedarbības jomu aprakstu;

Izveidojot un sniedzot kopienas un indivīdu vajadzībām atbilstošu ģimeņu stiprināšanas sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, kas ir savstarpēji saistīts sociālās rehabilitācijas pasākumu kopums, iespējams nodrošināt sociālās atstumtības riskam pakļauto ģimeņu ar bērniem sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā, lai mazinātu situācijas, kad bērni jāizņem no bioloģiskās ģimenes vai veicinātu bērnu atgriešanu bioloģiskajā ģimenē, ja bērns atrodas ārpusģimenes aprūpē, un sniegtu ieguldījumu ģimeņu politikas attīstībā Latvijā.

Nepieciešams: 1) rūpēties par to, lai bērniem būtu pieejami nozīmīgākie pamatpakalpojumi (nodrošinot tos tieši ģimeņu stiprināšanas sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros vai arī veidojot sadarbību ar citiem pakalpojumu sniedzējiem kopienā);

2) uzlabot ģimenes spēju pienācīgi rūpēties par bērniem (nodrošinot tiešu dažāda veida atbalstu vecākiem/bērna aprūpētājiem ģimeņu stiprināšanas sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros vai arī veidojot sadarbību ar citiem pakalpojumu sniedzējiem kopienā);

3) stiprināt vietējās kopienas un sabiedrību, lai tās spētu atbilstoši reaģēt uz īpaši neaizsargāto bērnu vajadzībām – veidojot partnerības ar citiem pakalpojumu sniedzējiem, izstrādājot un piedāvājot inovatīvas sociālā darba metodes un instrumentus, apmācību;

4) veidot aktīvu ieinteresēto personu un organizāciju tīklu, lai ikvienam bērnam būtu iespēja uzaugt gādīgā ģimenē - veicinot informācijas un zināšanu izplatīšanu par bērnu situāciju, vajadzībām, tiesību un interešu aizstāvību u.tml.

11

ESOŠĀS SOCIĀLĀ RISKA ĢIMEŅU SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS

Pašreizējā sociālā un ekonomiskā situācijā ģimenes nespēj vienas pašas tikt galā ar daudzajām problēmām, kas radušās straujo sabiedrības pārmaiņu rezultātā, ir būtiski samazinājušās ģimenes spējas pielāgoties jaunajiem apstākļiem, un tas izpaužas sabiedrībai nelabvēlīgu tendenču izplatībā. Valstī vērojams nepietiekams atbalsts un mērķtiecības trūkums ģimeņu problēmu risināšanā.

Situācijas analīzē ņemts vērā ekspertu viedoklis un veiktā SVID analīze. Lai labāk spētu analizēt sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situāciju Latvijā, Asociācija 2012.gada nogalē veikusi pētījumu „Sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situācijas analīze Latvijā”, piesaistot neatkarīgos pētniekus Jolantu Milleri un Marutu Pranku.

Pētījuma pilnā versija pieejama interneta vietnē

http://www.sosbernuciemati.lv/lv/par-mums/informativie-materiali/

Pētījuma uzdevumi bija:

noskaidrot sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situāciju reģionālajā kontekstā, kā arī identificēt desmit novadus (divus katrā reģionā), kuros ģimenes ir visvairāk pakļautas sociālajam riskam, kā arī atspoguļot vienu labās prakses piemēru;

izpētīt galvenās problēmas, ar kurām saskaras ģimenes novados, kuros tās ir visvairāk pakļautas sociālajam riskam un pašvaldību sociālo dienestu sniegto atbalstu šo problēmu risināšanas jomā;

noskaidrot pašvaldību sociālo dienestu iespējas sniegt ģimenēm nepieciešamo atbalstu, kā arī speciālistu darbu apgrūtinošos faktorus ģimeņu sociālā riska mazināšanas jomā;

noskaidrot pašvaldību sociālo dienestu speciālistu viedokli par ģimeņu sociālā riska mazināšanai nepieciešamo sociālo pakalpojumu piesaistīšanu no „ārpuses”.

Sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situācijas analīzes pamatā tika izmantoti publiski pieejamie statistikas dati, kā arī dati, kas iegūti sociālo dienestu aptaujas rezultātā. Publiski pieejamie informatīvie avoti tika izmantoti, lai gūtu informāciju par republikas nozīmes pilsētu un novadu demogrāfisko situāciju, nodarbinātības un ārpusģimenes aprūpes tendencēm, kā arī par bāriņtiesas darba specifiku republikas pilsētās un novados. Savukārt sociālo dienestu aptaujas rezultātā tika iegūta padziļināta informācija par sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situāciju republikas pilsētās un novados (aptaujas anketas tika izsūtītas visiem pašvaldību sociālo dienestu speciālistiem). Dati, kas iegūti aptaujājot pašvaldību sociālos dienestus, atspoguļo tendences, kas liecina par sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situāciju novados un republikas pilsētās. Tā kā republikas pilsētās un novados ir ļoti atšķirīgs iedzīvotāju skaits, datu salīdzināšanai starp pilsētām un novadiem tika aprēķināts nepieciešamā rādītāja īpatsvars uz 1000 pilsētas/novada bērniem vai iedzīvotājiem.

Pētījumā izmantotie indikatori, kas raksturo sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situāciju novados un pilsētās, ir sociālo darbinieku skaits, sociālā riska ģimeņu skaits, ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu skaits, trūcīgo un maznodrošināto ģimeņu skaits,

http://www.sosbernuciemati.lv/lv/par-mums/informativie-materiali/

12

nepilngadīgo likumpārkāpēju skaits, ziņojumu skaits par vardarbību ģimenē, kā arī bērnu skaits, kuru vecākiem atņemtas aprūpes tiesības u.c. raksturojošie rādītāji.

Lai īstenotu pētījuma otro, trešo un ceturto uzdevumu, tika veikta pirmajā pētījuma daļā identificēto pašvaldību (Vecumnieku, Neretas, Daugavpils, Balvu, Viļānu, Gulbenes, Salacgrīvas, Siguldas, Apes, Strenču, Ventspils un Skrundas novada) sociālo dienestu darbinieku un ģimeņu aptauja, kurā piedalījās sociālo dienestu vadītājas/-i un sociālie darbinieki darbam ar ģimenēm ar bērniem, kā arī ģimenes. Siguldas novads tika izvēlēts kā labās prakses piemērs. Izlasē tika iekļauti 24 pašvaldību sociālo dienestu darbinieki (12 izvēlēto pašvaldību sociālo dienestu vadītājas/-i un 12 sociālie darbinieki darbam ar ģimenēm ar bērniem), kā arī 20 sociālā riska ģimenes, kuras pārstāvēja 10 pašvaldības (ģimenes no Apes un Viļānu novada netika iekļautas izlasē). Pētījumam nepieciešamā informācija tika iegūta ar padziļināto interviju palīdzību. Eksperta skatījumam tika veikta intervija ar Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta direktori Ilzi Skrodeli-Dubrovsku.

Koncepcijas izstrādes laikā - 2012.gada nogalē – vēl nebija pieejami apkopotie dati par aktuālo gadu, tāpēc analīze veikta, par pamatu ņemot arī 2011.gada statistiku.

Analizējot bāriņtiesu sniegto statistikas datu apkopojumu par 2011.gadu, var secināt, ka, saglabājas 2010.gadā vērojamā tendence palielināties vecāku skaitam, kam ar bāriņtiesas lēmumu atņemtas aprūpes tiesības. 2011.gadā bērna aprūpes tiesības atņemtas 1961 vecākam, kas ir par 316 vecākiem vairāk kā 2010.gadā, tāpat arī salīdzinājumā ar 2010.gadu par 347 ir audzis bērnus skaits, kuru vecākiem 2011.gadā atņemtas aprūpes tiesības, sasniedzot 2300 bērnu.

Vienlaikus konstatējams, ka kopš 2009.gada ir tendence pieaugt to personu skaitam, kurām ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības, 2011.gadā tiesa atņēma aizgādības tiesības 830 vecākiem, kuri audzināja 1043 bērnus.

Sociālā riska ģimenes ar bērniem

Kopējais bērnu skaits valstī uz 2012.g. bija 374 336, no tiem vismaz 25 107 jeb 7 % no kopējā bērnu skaita pēc pašvaldību norādītājiem datiem aug sociālā riska ģimenēs. Jāpiebilst, ka faktiskais bērnu skaits, kas aug sociālā riskā ģimenēs, ir augstāks par statistiski norādīto, jo valstī neeksistē vienota definīcija un kritēriji tam, kādas ģimenes ir uzskatāmas par sociālā riska ģimenēm, tādējādi katra pašvaldība var brīvi interpretēt sociālā riska ģimenes statusu.

Šo apgalvojumu daļēji apstiprina arī fakts, ka uz 2012.gadu bērnu skaits, kuru ģimenēm tika piešķirts trūcīgas ģimenes statuss, bija 74 163, un lai arī starp trūcīgu un sociālā riska ģimeni nevar tikt likta vienlīdzības zīmi, šis skaitlis tomēr norāda, ka 20 % bērnu Latvijas valstī dzīvo trūkumā un ģimeņu iespējas nodrošināt bērnam pilnvērtīgu attīstību ir visai ierobežotas.

Kā norāda EUROCHILD ziņojums, nabadzība ļoti bieži ir iemesls bērna sociālai atstumtībai un nonākšanai alternatīvā aprūpē.

13

Preventīvais darbs ar sociālā riska ģimenēm ar bērniem Pašvaldību sociālo dienestu uzdevums ir nodrošināt noteiktu materiālo atbalstu, kā arī sniegt sociālos pakalpojumus ģimenēm ar bērniem, kas nonākušas krīzes situācijās, lai nodrošinātu bērna pamatvajadzības un tiesības un novērstu risku bērnu nonākšanai ārpus ģimenes aprūpes.

Atsaucoties uz EUROCHILD 2012.februārī publicēto ziņojumu par deinstitucionalizāciju un kvalitatīvu alternatīvo aprūpii, visbiežāk bērnu izņemšana no ģimenes iemesls nav kāds viens atsevišķs riska faktors, bet gan dažādu faktoru kombinācija, kā piemēram, nabadzība, nepiemērota dzīvesvieta, vecāku nepietiekamas sociālās un sadzīves prasmes, bezdarbs, bērna vai vecāku veselības problēmas, atkarības, vientuļie vecāki, kam nav sociālais atbalsts no tuviniekiem, u.tml. Ja šie riska faktori netiek laicīgi identificēti un ģimenei nesaņem nepieciešamo atbalstu, bērna situācija ģimenē pasliktinās, nonākot līdz vardarbībai un citiem rupjiem tiesību pārkāpumiem pret bērnu, kam seko bērna izņemšana no ģimenes un ievietošana alternatīvajā aprūpē.

Tādējādi, investējos ģimeņu preventīvajā atbalsta darbā un nodrošinot tām nepieciešamo atbalsta un rehabilitācijas pakalpojumu kompleksu, ar ievērojami mazākiem līdzekļiem tiek sasniegts efektīvs, noturīgs un pats galvenais - bērnam un sabiedrībai kopumā labvēlīgs rezultāts.

Galvenās problēmas patreizējā sociālā riska ģimeņu atbalsta sistēmā

Kā parāda normatīvo aktu un statistikas analīze, kā arī intervijas ar 10 dažādu Latvijas pašvaldību sociālo dienestu darbiniekiem, kā galvenās problēmas vai trūkumi patreizējā ģimeņu ar bērniem atbalsta sistēmā tiek minēti:

Makrolīmenī (valsts līmenī)

Valsts finansējuma trūkums valsts deleģējusi pašvaldībām pienākumus sniegt sociālos atbalsta pakalpojumus, nepiešķirot papildus finansējumu pašvaldībām ar zemiem ieņēmumiem;

Likumā par Sociālo palīdzību nav noteikts minimālais sociālā pakalpojuma apjoms un veidi pašvaldības vadās pēc savām iespējām un izpratnes, nodrošinot sociālā riska ģimenēm sociālos pakalpojumus;

Fragmentēta un formāla atbalsta sistēma ģimenēm ar bērniem atbalsta sistēma nav koordinēta valsts līmenī, tai nav pastāvīga finansējuma un mērķtiecīgas politiskās vadības. Piem., lai arī dažādi normatīvie akti paredz īpašu atbalstu daudzbērnu ģimenēm, atbalsta sistēma ir vienāda, neatkarīgi no bērnu skaita ģimenē.

Nepastāv vienota izpratne /definīcija par to, kas ir „sociālā riska ģimene”, katra pašvaldība to interpretē individuāli un par to, kuros gadījumos ģimenei ir jāveic risku izvērtēšana;

14

Mezolīmenī (pašvaldību līmenī)

Sociālo darbinieku pārslodze likumā noteikts, ka uz 1000 iedzīvotājiem ir jābūt 1 sociālajam darbiniekam, savukārt prakse liecina, ka vidēji Latvijā ir 1 sociālais darbinieks uz 2000 iedzīvotājiem un 5 novados nav pieejams neviens sociālais darbinieks. 27 no 119 jeb 24 % pašvaldībās nav sociālo darbinieku, kuri strādātu tikai ar ģimenēm un bērniem (lielākoties pieejams tikai lielos novados un pilsētās); pārāk liela slodze uz 1 sociālo darbinieku (pieredze rāda, ka 1 soc. darbinieks spēj nodrošināt kvalitatīvu rehabilitācijas un atbalsta darbu 20-30 ģimenēm vienlaicīgi)

Finansējuma trūkums nepieciešamo speciālistu un atbalsta pakalpojumu nodrošinājumam pašvaldībā (tuvu klientam) bieži pašvaldībai nav pieejami citi sociālā riska ģimenes atbalstam nepieciešamie speciālisti kā piem, rehabilitētājs vai ģimenes asistents, narkologs, psihologs, psihoterapeits, jurists, kā arī svarīgākie pakalpojumi kā dienas centrs, krīzes mājas, jauniešu mājas, utml.;

Starpinstitucionālās sadarbības un komandas darba trūkums trūkst sadarbība un regulāra informācijas apmaiņa un sadarbība ar skolām, pašvaldību policiju, bāriņtiesu kā arī trūkst komandas darba starp ģimeņu atbalstā un rehabilitācijā iesaistītajiem speciālistiem / institūcijām, piem. psihologu, krīzes centru, darba biržām utml., nereti darbs nav orientēts uz kopīga rezultāta sasniegšanu;

Sociālās palīdzības praksē dominē materiālais nevis preventīvais atbalsts un sociālais darbs ar klientu daudzas pašvaldības atzīst, ka sociālais darbinieks vairāk nodarbojas ar „pabalstu administrēšanu” nekā ar praktiska sociālā darba veikšanu un sociālo gadījumu vadīšanu, kas nodrošinātu regulāru un mērķtiecīgu sociālā darbinieka un klienta sadarbību un atbalstītu ģimenes sociālās rehabilitācijas un preventīvā darba procesu, trūkst resursu pilnvērtīgam darbam ar ģimenēm un bērniem;

Ļoti atšķirīgs sociālais budžets sociālajam darbam ar ģimenēm un pakalpojumiem dažādās pašvaldībās (% no kopējā pašvaldību budžeta) atkarīgs no politiķu izpratnes par sociālā darba nozīmi;

Sociālo dienestu atbalsta sistēma pārsvarā ir vērsta uz krīzes situāciju risināšanu, nevis to profilaksi;

Nepieciešams regulāri pilnveidot sociālo darbinieku prasmes sociālo gadījumu vadīšanā, problēmu risināšanā, risku identificēšanā un novērtēšanā.

Mikrolīmenī (klienta līmenis):

Nepietiekams pakalpojumu apjoms vai veidi kā norādīts gan ģimeņu, gan sociālo darbinieku intervijās, naudas pietiek tikai diagnosticēšanai, bet tālākai ģimeņu rehabilitācijai līdzekļi nav paredzēti;

Nav nodrošināta pakalpojumu pieejamība ģimenes nevar nokļūt līdz tām piedāvātajam speciālistam vai atbalsta nodarbībām bērniem, jo tām nav naudas

15

transportam un/vai tās dzīvo vietās, kur praktiski nav pieejams sabiedriskais transports;

Ierobežoti klienta resursi klientam bieži nav izpratnes par savu situāciju, motivācijas trūkums to mainīt / uzlabot un ierobežoti klienta resursi.

Problēmas iekļauties izglītības sistēmā dēļ mācību problēmām vai/un saskarsmes grūtībām ar vienaudžiem/pedagogiem;

Jaunieši pēc ārpusģimenes aprūpes ar zemām pamatprasmēm un bez nepieciešamā psihosociālais atbalsta patstāvīgas dzīves uzsākšanai;

ATT. nr 1: Ģimeņu problēmu cēloņi, kas raksturīgi visos aptaujātajos novados:

Situācijas analīze ļauj secināt, ka ģimenes ar augstu sociālo risku pašvaldībās nesaņem pietiekamus vai atbilstošus sociālos vai cita veida atbalsta pakalpojumus. Savukārt, tas, ka pieaug to vecāku skaits, kam ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības, apstiprina to, ka laikā pēc aprūpes tiesību atņemšanas lielā daļā gadījumu sociālais darbs ar vecākiem nav bijis rezultatīvs un bāriņtiesai gadu pēc aprūpes tiesību atņemšanas nācies pieņemt lēmumu par prasības iesniegšanu tiesā par aizgādības tiesību atņemšanu, jo nav novērsti aprūpes tiesību atņemšanas iemesli.

Tādēļ ir svarīgi katrā pašvaldībā nodrošināt klientu vajadzībām atbilstošus pakalpojumus - ar kompleksu, individuālu pieeju, izzinot un stiprinot klientu resursus, strādājot ar klientu prasmju uzlabošanu. Šos pakalpojumus izveidot un īstenot veiksmīgi var arī nevalstiskās organizācijas.

16

SOCIĀLO PAKALPOJUMU DELEĢĒŠANAS PRIEKŠROCĪBAS ĢIMEŅU UN BĒRNU ATBALSTA JOMĀ

Uzticot sociālo darba un rehabilitācijas pakalpojumu īstenošanu partneriem – nevalstiskajam sektoram, mūsuprāt, rodas šādas priekšrocības:

1. Valsts vai pašvaldības attiecīgās jomas atbildīgās institūcijas var koncentrēt savus resursus uz ģimeņu politikas veidošanu un stratēģisko aktivitāšu veikšanu, deleģējot operatīvo darbu pakalpojuma sniedzējam;

2. Pakalpojuma sniedzējs dod pakalpojumam pievienoto vērtību (piem., NVO piesaista papildus finansu līdzekļus sava darba veikšanai, kā arī materiālo atbalstu klientiem, tādējādi sociālais dienests ieekonomē līdzekļus);

3. Ārpakalpojuma sniedzējs ir elastīgāks savās iespējās apzināt klienta vajadzības un sniegt operatīvu atbalstu – gan materiālu, gan arī cita veida palīdzību, lai novērstu krīzes situāciju ģimenē.

4. Iespēja uzlabot sadarbību ar nemotivētu klientu: Gadījumos, kad klients jau ilgstoši ir sociālā dienesta palīdzības saņēmējs un sociālajam darbiniekam izveidojusies „attiecību rutīna”, ārpakalpojuma sniedzējs dod iespēju pārstrukturēt esošās attiecības ar klientu. Sadarbības pamatā starp klientu un ārpakalpojuma sniedzēju ir strukturēta, uz abpusēju vienošanos balstīta un uz konkrētu mērķi un rezultātu orientēta palīdzība. Tādējādi tiek mainīta klienta loma un atbildība pašā palīdzības sniegšanas procesā - no pasīva palīdzības saņēmēja uz līdzatbildīgu procesa dalībnieku.

5. Iespēja nodrošināt nepieciešamo pakalpojumu klāstu un tā pieejamību klientiem, nepalielinot darbinieku skaitu sociālajā dienestā un ar to saistītās personāla izmaksas, neuzņemoties ilgtermiņa saistības un izmaksas, kas saistītas ar personāla pieņemšanu darbā, tālākizglītošanu, vadīšanu un pārraudzību.

6. Pakalpojuma sniedzēja piesaiste veicina jaunu zināšanu un darba metožu ieviešanu sociālā dienesta sociālajā darbā un sociālā dienesta darbinieku kapacitātes celšanu;

7. Deleģējot pakalpojumu, pašvaldība var nodrošināt efektīvāku un objektīvāku sniegtā pakalpojuma kvalitātes izvērtējumu, nekā tad, ja pakalpojuma sniedzējs ir pašvaldības sociālais dienests. Pakalpojuma deleģēšana dod iespēju iesaistīt kvalitātes izvērtēšanā arī pašus pakalpojuma saņēmējus, veicinot objektīva viedokļa, kritikas un līdz ar to arī pakalpojuma uzlabošanas iespējas, nekā situācijā, kad sociālais dienests vienlaicīgi ir pakalpojuma sniedzējs, uzraudzītājs, un arī lēmumu pieņēmējs par atbalsta piešķiršanu klientam;

8. Pakalpojuma ietekmes un izmaksu efektivitātes izvērtēšanas iespējas: slēdzot ārpakalpojuma līgumu, tiek definēti pakalpojuma kvalitātes kritēriji, t.i., kvalitātes standarti un indikatori, kā arī par katru atsevišķo klientu tiek veikta rūpīga dokumentācija, kas ietver sākotnējo klienta situācijas izpēti, mērķa un rezultātu, kā arī tā sasniegšanai nepieciešamo resursu/ aktivitāšu definēšanu. Tādā veidā tiek nodrošināta uz rezultātu vērsta pakalpojuma sniegšana, kas ļauj izvērtēt procesa kvalitāti un sniegtā pakalpojuma efektivitāti.

17

MĒRĶA GRUPAS ATLASES KRITĒRIJI UN PIESAISTES PRINCIPI

Tā kā bērnu labklājība nav šķirama no ģimenes kopējās labklājības, ģimeņu stiprināšanas sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros notiek darbs ar ģimeni kopumā. Daži no pakalpojumiem tiek sniegti tieši bērniem, kamēr no citiem pakalpojumiem bērni labumu gūst netieši, ar aprūpētāju starpniecību, - tiek stiprināta ģimene kopumā.

Pakalpojuma koncepta mērķa grupa ir sociālās atstumtības riskam pakļautās ģimenes ar bērniem, kurās:

bērni jau ir izņemti no ģimenes un pamatojoties uz Bāriņtiesas lēmumu, un ir jāveic pasākumi bērnu un vecāku atkalapvienošanās nodrošināšanai, lai bērni varētu atgriezties izcelsmes ģimenēs, ja viņu aprūpētāji būs pierādījuši, ka spēj nodrošināt bērnam atbilstošu aprūpi un uzraudzību vai

bērni var zaudēt vecāku aprūpi, jo viņu materiālās, emocionālās, veselības un izglītības pamatvajadzības bioloģiskajā ģimenē netiek apmierinātas vai tiek pārkāptas bērnu tiesības; (augsts risks)

bērnu vajadzības netiek pilnvērtīgi apmierinātas (vidēji riski)

profilakse (zemi riski)

Pamatinstruments, lai noteiktu, vai un kādā mērā ģimene spēj nodrošināt bērna pamatvajadzības, ir risku izvērtējums.

Galvenie riska faktori, kas nosaka ģimenes atbilstību mērķa grupai

PSIHOSOCIĀLIE FAKTORI

Vecāku zināšanu un prasmju trūkums bērnu aprūpē (t.sk., ja bērna vecāki nepiln-

gadīgi), neatbilstošas audzināšanas metodes, izteikts nodoms atteikties no bērna.

Atkarību problēmas ģimenē (narkomānija, alkoholisms, azartspēles) un līdzatkarība

pieaugušajiem un bērniem.

Vardarbība ģimenē (tieši vai netieši vērsta pret bērnu).

Saskarsmes problēmas ģimenē, konfliktsituācijas starp vecākiem un bērniem.

Bērnu uzvedības, sociālās adaptācijas problēmas, klaiņošanas pieredze.

Šķiršanās process ģimenē, krīzes situācijā (apgādnieka zaudējums, vecāku vai bērna

smaga saslimšana).

Bērniem netiek nodrošinātas socializācijas iespējas.

Bērni jau tikuši izņemti no ģimenes.

Vecāki atrodas ārvalstīs.

VESELĪBAS FAKTORI

Garīgās un fiziskās attīstības traucējumi, hroniskas smagas saslimšanas bērniem

Fiziskie, garīgie vai emocionālie traucējumi vecākiem, kas ietekmē vecāku lomas

realizāciju

Bērnam netiek nodrošināta atbilstoša medicīniskā aprūpe

18

IZGLĪTĪBAS FAKTORI

Bērnam netiek nodrošināta vecumam un attīstībai atbilstoša izglītība

Bērnam ir problēmas iekļauties izglītības sistēmā

VIDES UN EKONOMISKIE FAKTORI

Pārtikas, apģērba, pajumtes, higiēnas vajadzību neatbilstošs nodrošinājums

Vecāku ilgstošs (ilgāk par 6 mēneši pēc kārtas vai nespēja iekārtoties pastāvīgā

darbā 1 gada laikā) bezdarbs;

Stihiskas nelaimes.

RISKA līmeņi

Riska līmenis norāda uz potenciālu apdraudējumu bērna pamatvajadzību nodrošinājumam un riskam tikt šķirtam no ģimenes. Riska līmeni ietekmē arī paša aprūpētāja aktivitāte palīdzības meklēšanā un vēlme pieņemt piedāvāto palīdzību un atbalstu.

Riska faktori tiek saistīti ar aprūpētāja spēju apzināties bērna vajadzības, pilnvērtīgi iesaistīties bērna aprūpē un audzināšanā, kā arī aprūpētāja praktiskajām iespējām un resursiem. Tomēr iepriekš nav iespējams paredzēt visus riskus un situācijas, tādēļ katras ģimenes situācija jāskata konkrētā sociālā gadījuma kontekstā.

Asociācija piedāvā izmantot šādu ģimenes riska līmeņu dalījumu:

Zems risks: bērna vajadzības netiek pilnvērtīgi apmierinātas, kas tūlīt vai nākotnē var radīt problēmas bērna attīstībā. Vecākiem ir nepieciešamās spējas un iespējas, taču ir viens vai vairāki riska faktori, vai arī grūtības rada pēkšņas izmaiņas ģimenes situācijā. Sociālā atbalsta tīkls - kopienas/paplašinātās ģimenes neformālais atbalsts - ir neliels. Vardarbības vai bērna atstāšanas novērtā risks ir neliels.

Vidēji augsts risks: bērna vajadzības netiek apmierinātas, kas rada problēmas bērna attīstībā. Vecāki izrāda vēlmi nodrošināt nepieciešamo bērna aprūpi, taču viņiem ir ierobežotas iespējas to veikt. Ir vairāki riska faktori, vai arī pēkšņas izmaiņas ģimenes situācijā rada nopietnas grūtības ģimenei. Kopienas/ paplašinātās ģimenes neformālais atbalsts ir ļoti ierobežots. Papildus, var būt bažas par iespējamu vardarbību pret bērnu vai bērna atstāšanu novārtā.

Augsts risks: bērna vajadzības netiek apmierinātas, kas rada nopietnas problēmas bērna attīstībā. Vecāki nespēj nodrošināt pienācīgu bērna aprūpi, jo viņiem trūkst iemaņu, spēju un motivācijas, lai rūpētos par bērnu. Ir daudzi riska faktori un ģimenei nav kopienas/paplašinātās ģimenes neformālā atbalsta. Iespējams, ka no ģimenes agrāk vai pašlaik bērns ir ticis ievietots alternatīvajā aprūpē vai uz laiku izņemts. Ir pamatotas aizdomas vai jau apstiprināti vardarbības pret bērnu vai bērna atstāšanas novārtā gadījumi.

19

Mērķa grupas apzināšanas un piesaistes principi

Pašvaldības sociālā dienesta un ārpakalpojuma sniedzēja sadarbības sākumā tiek slēgts līgums, kurā tiek definēta mērķa grupa, t.i., riska līmeņi, riska faktori, izceļot vai izslēdzot konkrētus riska faktorus (piem., izslēdzot atkarības vai izceļot nepilngadīgās māmiņas, ģimenes ar bērniem, kurās vecākiem trūkst sociālās un bērnu aprūpei nepieciešamās pamatprasmes utml.). Tāpat partneri vienojas par atbildību un pienākumu sadali, savstarpējo komunikāciju un lēmumu pieņemšanas procesu, kā arī citiem būtiskiem sadarbības aspektiem.

Mērķa grupas piesaiste, kā norādīts attēlā zemāk, var notikt dažādos veidos. Tas var būt klienta iesniegums, ar kuru viņš vēršas pēc atbalsta pie sociālā dienesta vai ārpakalpojuma sniedzēja, vai arī tā var būt kādas trešās puses, piem., bāriņtiesas, vai kādas citas juridiskas vai fiziskas personas sniegta informācija par nepietiekamu bērna vajadzību nodrošinājumu ģimenē.

Svarīgi ir konkrēti, skaidri noteikti mērķa grupas atbilstības kritēriji (atkarībā no noslēgtā sadarbības līguma ar pašvaldību), kā arī informācijas pieejamība par pakalpojumu:

iestādēm, organizācijām, iespējamiem sadarbības partneriem;

kopienai – t.sk. uz klientu vērsta, saprotama, nediskriminējoša.

Informācija par pakalpojumiem tiem izplatīta caur interneta mājaslapu, bukletiem, sociālajiem tīkliem, kā arī informējot attiecīgā reģiona medijus un organizējot vai piedaloties informatīvajos pasākumos.

ATT. nr 2: Mērķa grupas piesaistes procesi

PASŪTĪTĀJS / Pašvaldības

sociālais dienests / gadījuma vadītājs

KOPIENA, sabiedrība,

fiziskas personas

INDIVĪDS, kura ģimenei

nepieciešama palīdzība

PAKALPOJUMA SNIEDZĒJS sniedzējs

(NVO)

Izglītības iestādes; Medicīnas iestādes;

Tiesībsargājošās iestādes; citas NVO

Darba uzdevums: klienta pirmreizējā izvērtēšana

Vienošanās par pakalpojuma apjomu, termiņiem, mērķiem

Veikts profesionāls situācijas un risku izvērtējums

Personas iesniegums

20

Kā iespējamu mērķa grupas atlases instrumentu, piedāvājam šādu modeli:

Lai saņemtu pakalpojumu ģimenēm ar bērniem, ģimenei jāatbilst vienai no 1.grupas kategorijām vai divām no 2.grupas kategorijām.

1. grupa (pietiek ar atbilstību vienai no norādītajām mērķa grupām):

Atkarību problēmas ģimenē (narkomānija, alkoholisms, azartspēles) un līdzatkarība

pieaugušajiem un bērniem;

Vardarbība ģimenē (tieši vai netieši vērsta pret bērnu, t.sk. bērna pamešana

novārtā);

Ģimene, kurā ir pārtrauktas aizgādības (=atņemtas aprūpes) tiesības uz bērniem;

Ģimene, kurā ir atcelts aizgādības tiesību pārtraukums (bērni iepriekšējā gada laikā

atgriezti bioloģiskajā ģimenē);

Grūtniece vai vecāki, kuri izteikuši vēlmi atteikties no bērna.

2.grupa (ģimenei jāatbilst vismaz divām no minētajām mērķa grupām):

Vecāku zināšanu un prasmju trūkums bērnu aprūpē, neatbilstošas audzināšanas

metodes, saskarsmes problēmas ģimenē;

Viens vai abi vecāki – nepilngadīgi vai nepilngadīga grūtniece;

Bērni vai vecāki ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem, smagu hronisku

saslimšanu vai invaliditāti;

Ģimenē bērniem uzvedības un sociālās adaptācijas problēmas;

Ekonomiski ļoti nenodrošināta mājsaimniecība (pārtikas, apģērba, pajumtes,

higiēnas vajadzību neatbilstošs nodrošinājums);

Vecāku ilgstošs (ilgāk par 6 mēneši pēc kārtas vai nespēja iekārtoties pastāvīgā

darbā 1 gada laikā) bezdarbs;

Ģimene, kas pieder etniskai minoritātei;

Daudzbērnu ģimene;

Viena vecāka ģimene;

Ģimene ar bērnu konfliktējošā šķiršanās procesā;

Bērnu vecāki atrodas ārvalstīs.

21

PAKALPOJUMA KONCEPTS

Koncepcija ietver savstarpēji saistītu sociālās rehabilitācijas pasākumu kopumu, lai nodrošinātu sociālās atstumtības riskam pakļauto ģimeņu ar bērniem sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā, lai nepieļautu bērnu izņemšanu no bioloģiskās ģimenes vai veicinātu bērnu atgriešanu bioloģiskajā ģimenē. Tas ietver sevī visas pašvaldību sociālo dienestu uzdevumu jomas un ir elastīgi piemērojams pašvaldībām ar dažādām finansiālajām iespējām, vajadzībām, pieejamajiem resursiem, kā arī sniedz pašvaldībai iespēju izvēlēties sev piemērotāko sadarbības modeli.

Sadarbības veidi pakalpojuma sniegšanai

Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9. pantā noteikto, pašvaldības, kuras nav izveidojušas nepieciešamos sociālo pakalpojumu sniedzējus, slēdz līgumus ar citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem savā teritorijā vai ar citām pašvaldībām par minēto sociālo pakalpojumu sniegšanu un samaksu.

Galvenie pašvaldību sociālo dienestu darba uzdevumi attiecībā uz ģimeņu ar bērniem atbalstu ir sekojoši:

sociālais darba ar ģimenēm un tās atsevišķiem locekļiem;

sociālo pakalpojumus sniegšana vai organizēšana ģimenēm ar bērniem, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi;

klientu vajadzības un materiālo un personisko (motivācija, nepieciešamās zināšanas un prasmes, izglītība, profesija u.c.) resursu novērtēšana,

klienta iesaiste palīdzības pasākumu plāna izstrādē, vienojoties par mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem;

sniegt sociālo palīdzību;

Koncepts piedāvā 3 sadarbības modeļus, un katrs no tiem paredz atšķirīgu pašvaldības atbildības un pienākumu deleģējuma līmeni pakalpojuma sniedzējam, kā arī iespējas piesaistīt pakalpojuma sniedzēju tikai kādai atsevišķai vai visām sociālā gadījuma vadības 4 fāzēm.

ATT. nr 3: Pakalpojuma sniegšanas principi

22

Modelis A: Pilns sociālā atbalsta pakalpojums: pakalpojuma nodrošināšana + gadījumu vadība Izvēloties šo modeli, pašvaldība deleģē pakalpojuma sniedzējam tiesības uzņemties gadījumu vadību. Pakalpojuma sociālais darbinieks uzņemas galveno atbildību par klientu vajadzību apzināšanu, riska kritēriju izvērtēšanu, ģimenes attīstības plāna izstrādi un īstenošanu, ģimenes sasniegumu uzraudzību, ģimenes patstāvības novērtēšanu un lēmumiem par sadarbības izbeigšanu kā arī veic formālo komunikāciju ar dažādām sadarbības institūcijām (bāriņtiesu, izglītības iestādēm, nodarbinātības dienestu u.tml.), darbojoties ar sociālā dienesta pilnvarojumu un pārstāvot klienta intereses. Lai nodrošinātu ģimenes attīstības plānā paredzēto uzdevumu izpildi, pakalpojuma sniedzēja sociālais darbinieks palīdz ģimenēm saņemt valsts, pašvaldības vai kopienas palīdzību, kā arī koordinē citu dienestu sniegto pamatpakalpojumu saņemšanu.

Pakalpojuma sniedzēja sociālais darbinieks sniedz klienta ģimenei vispusīgu atbalstu, lai atrisinātu problemātiskās situācijas, un palīdz nostiprināt jaunas prasmes un uzvedības modeļus.

Modelis B: Pakalpojuma nodrošināšana + daļēja atbildība par gadījumu vadību Šajā gadījumā pašvaldības sociālais dienests deleģē pakalpojuma sniedzējam daļu pienākumu un atbildības, kas saistīti ar gadījumu vadību, savā pārziņā atstājot sākotnējo riska novērtēšanu un gadījuma pārraudzību. Pakalpojuma sniedzējs savukārt veic padziļinātu klientu (bērnu un aprūpētāju) novērtējumu, kā arī plāno, sniedz un koordinē pakalpojumus, monitorē mērķu un rezultātu sasniegumus un sniedz progresa atskaiti sociālajam dienestam. Pamatojoties uz šo novērtējumu, pašvaldības sociālais dienests lemj par to, vai turpināt sniegt pakalpojumus vai nosūtīt ģimeni pie cita pakalpojumu sniedzēja, vai arī pakalpojumu sniegšanu izbeigt. Šajā situācijā gadījuma vadības uzdevumam tiks piesaistīts arī pakalpojuma sniedzēja sociālais darbinieks.

Tas, kā visu lietā iesaistīto pakalpojumu sniedzēju starpā sadalīti pienākumi, ir atkarīgs no noslēgtā pakalpojuma līguma, kurā izskaidrota pienākumu sadale pakalpojumus sniedzošo partneru starpā. Ļoti būtiski ir, lai klientam tiktu izskaidrots, kā ir sadalīti pienākumi un atbildības jomas sociālā dienesta un pakalpojuma sniedzēja starpā.

Modelis C: Pakalpojuma sniedzējs nodrošina atsevišķus pakalpojumus Šajā gadījumā pašvaldības sociālais dienests atstāj savā pārziņā visus uzdevumus, kas saistīti ar gadījumu vadību, t.i. sākotnējo riska novērtēšanu un gadījuma pārraudzību un piesaista pakalpojuma sniedzēju atsevišķu, konkrētu pakalpojumu sniegšanai.

Pie kam pakalpojuma tiešais saņēmējs var būt gan sociālā dienesta klienti, saņemot konkrētu pakalpojumu, gan pats sociālais dienests un tā darbinieki, saņemot supervīzijas, apmācības vai atbalstu pakalpojuma izveidē vai organizēšanā (piem., ģimenes asistentu pakalpojuma izveide un organizēšana u.tml.)

23

ATT. nr 4: Sadarbības modeļi (PS – pakalpojuma sniedzējs; SD – sociālais dienests);

PAKALPOJUMA SATURS PS SD PS SD PS SD

Mērķa grupas apzināšana un

piesaistīšana

Sadarbība ar izglītības iestādēm, veselības

aprūpes iestādēm, Tiesībsargājošās

institūcijām, NVO utml;

Informācija izplatīšana vietējās kopienas /

reģiona ietvaros par pieejamajiem

pakalpojumiem (izmantojot sociālos medijus,

interneta mājas lapu, bukletus, piedaloties un

organizējot informatīvos pasākumus mērķa

grupai utml.)

Klienta uzņemšana, informācijas

ievākšana un izvērtēšana

Intervija ar klientu un ģimenes locekļiem,

Sociālā darbinieka novērojumi;

Citu partneru/ institūciju piesaiste papildus

Sākotnējo risku izvērtējums

Sadarbības uzsākšana ar klientu

Problēmas definēšana, darba uzdevuma

formulēšana un atbalsta īstenošana

Pilnīgs ģimenes izvērtējums

Risku analīze (pēc LR SD metodikas) un riska

līmeņa noteikšana;

Riska līmeņa noteikšana

Ģimenes Attīstības (intervences) plāna izveide

Ģimenes Attīstības (intervences) plāna

īstenošana t.i. speciālistu konsultācijas,

individuālais un grupu darbs & pakalpojumu

piesaiste

Formālās komunikācijas (piem. ar bāriņtiesu,

izglītības iestādēm u.c. institūcijām) veikšana

Starpinstitucionālās sadarbības

(interdisciplinārās speciālistu komandas)

koordinēšana

Darba rezultātu izvērtēšana

Tikšanās ar klientu, sasniegto rezultātu un

mērķu izvērtēšana;

Vidusposma atskaites sagatavošana;

Vienošanās par tālāko intervences plānu un

mērķiem

Atbalsta turpināšana, klienta lietas

izbeigšana

Ģimenes Attīstības (intervences) plāna

īstenošana t.i. speciālistu konsultācijas,

individuālais un grupu darbs & pakalpojumu

piesaiste;

Noslēguma izvērtējums;

Vienošanās ar klientu par sadarbības

pārtraukšanu;

A

Modelis

B

Modelis

C

Modelis

IV F

ĀZ

E

6– 1

2 m

ēn.

III

FĀ

ZE

Pēc

3 m

ēn

ned

.

II F

ĀZ

E

4 –

12 n

ed.

I F

ĀZ

E

1 –

3 n

ed.

24

Pakalpojuma modeļu apraksts:

Analizējot sociālā riska ģimeņu statistiku un veicot pašvaldību sociālo dienestu vajadzību izpēti pakalpojumu jomā, ir izveidota vispusīga, elastīgi pielāgojama pakalpojumu pakete sociālā riska ģimeņu rehabilitācijai un atbalstam.

Pakalpojuma modeļi atbilst 4 būtiskākajām riska faktoru grupām, kas tika identificētas analizējot Latvijas sociālā riska ģimeņu vajadzības un to mērķis ir veikt ilgtspējīgu ieguldījumu ģimeņu resursu un kompetenču attīstībā, lai nodrošinātu ģimenēs augošo bērnu pilnvērtīgu attīstību, aizsardzību un veiksmīgu integrāciju sabiedrībā.

Katrs no pakalpojumu modeļiem ietver dažādus atsevišķus atbalsta pakalpojumus, kas dod iespēju konkrētajai pašvaldībai izvēlēties tikai tos pakalpojumus, kas ir nepieciešami tās klientiem - sociālā riska ģimenēm un kas nav pieejami konkrētajā pašvaldībā, tādējādi izslēdzot pakalpojumu dublēšanos.

Pakalpojumi tiek sniegti saskaņā ar ģimenes attīstības (sociālās rehabilitācijas) plānu, kas ir veidots balstoties uz bērna un ģimenes individuālajām vajadzībām.

Daži pakalpojumi tiek sniegti tikai bērniem, daži – tikai vecākiem vai arī bērniem un vecākiem kopā. Uzlabojot vecāku dzīves un sociālās prasmes, pozitīvo ietekmi izjūt arī bērni, taču jebkurā gadījumā ieguvēja ir visa ģimene.

ATT. nr 5: Pilns ģimeņu stiprināšanas sociālās rehabilitācijas pakalpojums ietver:

1.Psihosociālais atbalsts ir komplekss, strukturēts atbalsta pasākumu kopums ar mērķi atjaunot vai attīstīt ģimenes kā sistēmas un tās atsevišķo indivīdu resursus, kas nepieciešami ģimenes pašpietiekamības un bērnu pilnvērtīgas attīstības un aprūpes nodrošināšanai.

Šis atbalsta kopums ietver sevī arī ģimenes un tajā augošo bērnu tiesību un interešu aizstāvību, veicinot kopienas izpratni par ģimeņu vajadzībām un pilnveidojot atbalsta sistēmu sociālā riska ģimenēm ar bērniem.

Atbalsts tiek sniegts:

1.Psihosociāls atbalsts

2.Atbalsts izglītības jomā

3.Atbalsts veselības jomā

4.Ekonomisks atbalsts

25

Bērniem gan individuālās konsultācijās, gan grupu nodarbībās. Atbalsta mērķis ir attīstīt bērna resursus, palīdzēt apgūt jaunus uzvedības un komunikāciju modeļus kā arī strādāt ar konkrētām problēmām socio-emocionālajā jomā.

Vecākiem bērnu aprūpes, audzināšanas un sadzīves jomā, lai uzlabotu aprūpētāju zināšanas un praktiskās iemaņas un viņi varētu labāk aprūpēt bērnus un nodrošināt bērnu fizisko, emocionālo, intelektuālo, sociālo un garīgo attīstību. Šo atbalstu parasti realizē sociālais rehabilitētājs, sniedzot savu pakalpojumu gan klienta dzīvesvietā, gan pakalpojuma organizētāja darbības vietā. Līdzās rehabilitācijai un individuālam atbalstam no dažādu speciālistu puses vecākiem tiek piedāvātas izglītojošas un atbalsta grupas, kas vienlaicīgi kalpo kā vecāku pašpalīdzības un socializācijas klubiņi, kas dod iespēju aprūpētājiem veidot savstarpējus kontaktus, apspriesties par sev būtiskiem jautājumiem un apmainīties ar pieredzi. Šāda veida grupas ir ļoti būtiskas ģimenēm, kurām trūkst savas „atbalsta grupas” draugu un radu lokā un kalpo kā paplašinātais atbalsta punkts.

Vecākiem un bērniem, veidojot kopīgas aktivitātes gan vienas ģimenes, gan vairāku ģimeņu ietvaros ar mērķi attīstīt savstarpējo sapratni un komunikāciju, parādīt ģimenes kā sociālas atbalsta sistēmas resursus un palīdzēt apgūt jaunus savstarpējo attiecību modeļus.

2. Atbalsts izglītības jomā tiek sniegts bērniem, kam nav pilnvērtīgi nodrošināta pieejamība un atbalsts formālās izglītības iegūšanai un pastāv sociālās atstumtības un bērna izkrišanas no formālās izglītības sistēmas risks. Šis atbalsts var būt informācijas apkopošana un sniegšana ģimenei par reģionā pieejamajiem formālās un neformālās izglītības pakalpojumiem līdz pat tiešam materiālam atbalstam mācību piederumu iegādei vai mācību maksas segšanai piem. bērna pulciņiem, privātstundām, konsultācijām utml.. Šī atbalsta aktivitāšu mērķis ir palīdzēt bērniem, kuriem ir iekavēta izglītības vielas apguve un atgriezt viņus izglītības sistēmā.

Pakalpojuma sniedzēja loma ir apzināt bērna vajadzības izglītības jomā un piesaistot nepieciešamos speciālistus (piem. psihologu mācību traucējumu diagnosticēšanai, speciālo pedagogu, attiecīgo priekšmetu pedagogus utml.) un izstrādāt bērna atbalsta plānu izglītības jomā. Bez tam pakalpojuma sniedzējs nodrošina sadarbību ar attiecīgās izglītības iestādes pedagogiem vai citiem speciālistiem un iesaista tos atbalsta procesā, lai maksimāli efektīvi palīdzētu bērnam iekļauties izglītības sistēmā.

3. Atbalsts veselības jomā bērnam un/vai aprūpētājam tiek sniegts gadījumos, kad nav pieejami valsts garantētās bezmaksas veselības aprūpes pakalpojumi un/vai pašvaldības finansiālais atbalsts vai arī nepieciešamais atbalsts nevar tikt sniegts pietiekami operatīvi un šī iemesla dēļ nevar tikt nodrošināta pilnvērtīga ģimenes rehabilitācija.

Šis atbalsts paredz ārstu speciālistu, piem. narkologa, psihiatra, ginekologa, fizioterapeita piesaisti un konsultāciju apmaksu, kas nepieciešama saslimšanu, t.sk. atkarību, diagnosticēšanai un nepieciešamā ārstēšanas plāna izveidei bērna un/vai aprūpētāju veselības stāvokļa uzlabošanai.

26

Pakalpojuma sniedzēja loma ir apzināt klientu vajadzības pēc atbalsta veselības jomā un piesaistīt nepieciešamos speciālistus, kā arī uzraudzīt rehabilitācijas procesu un koordinēt to ar pārējiem atbalsta pakalpojumiem, lai nodrošinātu efektīvu starpdisciplinārās komandas darbu un dažādo aktivitāšu sazobi. 4. Materiālais atbalsts ģimenēm ar mērķi novērst krīzes situācijas, kuru cēlonis ir ģimenes nepietiekamais ekonomiskais nodrošinājums. Šis palīdzības veids ir paredzēts tikai kā papildus atbalsts kopējā pakalpojuma groza ietvaros un tiek sniegts ar nosacījumu, ka nav vai nav pietiekamā apjomā pieejams valsts vai pašvaldību materiālais atbalsts konkrēto vajadzību apmierināšanai, lai nedublētu valsts vai pašvaldību sniegto sociālo palīdzību. Materiālais atbalsts no NVO puses var tikt piesaistīts papildus 10 vai 15 % apmērā no pašvaldību veiktā iepirkuma summas gadā.

Pakalpojuma sniedzēja loma ir apzināt klientu vajadzības pēc materiālā atbalsta, informatīvi un praktiski atbalstīt klientu palīdzības saņemšanai no valsts vai pašvaldību sociālās palīdzības līdzekļiem un/vai piesaistīt nepieciešamo atbalstu arī no Latvijā un attiecīgajā reģionā esošajām NVO, privātajiem vai korporatīvajiem ziedotājiem. Kā atsevišķas materiālā atbalsta apakšjomas var tikt minētas sekojošas:

Atbalsts ģimenes ekonomiskās pašpietiekamības veicināšanai var izpausties kā darba prasmju apmācība, arodmācību/pārkvalifikācijas kursu un darba meklēšanas un ienākumu gūšanas apmācības organizēšana un/vai attiecīgās mācību maksas nomaksa, ja tā netiek nodrošināta bez maksas valsts nodarbinātības veicināšanas ietvaros. Ģimeni var atbalstīt arī, iegādājoties darbarīkus, kas ļautu aprūpētājiem uzsākt savu uzņēmējdarbību un palīdzot iegūt uzņēmuma vadīšanai nepieciešamās zināšanas (piem.piesaistot uzņēmējdarbības mentoru, apmaksājot uzņēmuma vadības apmācības kursus utml.).

Atbalsts veselības uzlabošanai var tikt sniegts, apmaksājot bērnu un aprūpētāju veselības pārbaudes, medicīniskas manipulācijas, tehniskos palīglīdzekļus (piemēram, dzirdes aparātu, ratiņkrēslu utt.), medikamentus/vitamīnus vai piesaistot nepieciešamo atbalstu kā privātus vai korporatīvus ziedojumus. Atbalsts medikamentu vai tehnisko palīglīdzekļu iegādei tiek sniegts tikai konsultējoties ar ārstu un saņemot tā apstiprinājumu.

Atbalsts mājokļa/sadzīves apstākļu uzlabošanai var tikt sniegts, ja ģimenes sadzīves apstākļi apdraud bērnu veselību un drošību. Vajadzības pēc atbalsta var būt ļoti dažādas, sākot no higiēnas priekšmetu un pirmās nepieciešamības mēbeļu un sadzīves priekšmetu (piemēram, gultas, galda, krēslu, segu, spilvenu, matraču, virtuves piederumu) līdz pat sanitārtehnisko komunikāciju (nav apkures un tīra ūdens) trūkumam mājoklī.

Atbalsts uztura nodrošināšanai (pārtikas produktu paciņas/pārtikas taloni) var tikt sniegts, ja ģimenei bieži trūkst pilnvērtīga uztura (gan kvalitātes, gan kvantitātes ziņā).

Atbalsts apģērba nodrošināšanā var tikt sniegts, ja ģimene nevar nodrošināt

bērniem to vecumam un sezonai atbilstoša apģērbu un apavus. Šis atbalsts ir

būtisks visai ģimenei, jo palīdz ģimenes locekļiem ne tikai saglabāt veselību, bet

arī novērš bērnu izstumšanu no vienaudžu kopienas un veicina ģimenes

iekļaušanos vietējā kopienā.

Pakalpojumu satura, mērķa, sniegšanā izmantojamo resursu un metožu apraksts

Pakalpojums Mērķis Pakalpojuma saturs / metodes Piesaistītie resursi / speciālisti

1. PSIHOEMOCIONĀLAIS –

PSIHOSOCIĀLAIS ATBALSTS

Indikācijas pakalpojuma saņemšanai: - bērnu audzināšanas grūtības ģimenē; - vecāku zināšanu trūkums par bērna attīstību; - vecāku zināšanu trūkums par katra bērna individuālām vajadzībām un to realizēšanas veidiem; - resursu trūkums un nespēja/ neprasme tos piesaistīt ģimenes spēkiem; - sociālo prasmju (ikdienas prasmju; saskarsmes prasmju; pašaprūpes prasmju; plānošanas prasmju) trūkums vecākiem un bērniem; - atkarību vielu lietošana un citu atkarību izraisošu darbību veikšana, kas izraisa funkcionēšanas traucējumus bērniem un vecākiem; - ģimenei nav sadzīvē nepieciešamo priekšmetu, vide ir netīra; vide nav droša; savstarpējā komunikācijā un mijiedarbībā - ģimenē tiek pielietoti sociāli

Palīdzēt klientu ģimenēm tikt galā ar ikdienas dzīves sarežģījumiem un problēmām, attīstīt nepieciešamās praktiskās un sociālās iemaņas;

1. Sociālā gadījuma vadīšana; 2. Ģimenes risku izvērtēšana, mērķu un

uzdevumu noteikšana; 3. Ģimenes sociālās rehabilitācijas plāna

izstrāde un realizēšana; 4. Regulārs kontakts ar klientu, individuāla

konsultēšana, ģimeņu apsekošanu dzīvesvietā,

5. Organizēt klientu apmeklējumus pie speciālistiem, motivēt klientus sadarbībai un aktīvai iesaistei ģimenes rehabilitācijas plāna realizēšanā;

Sociālā darbinieka pielietojamās metodes

Novērošana, informācijas iegūšana,

novērtēšana, saruna, aktīvā klausīšanās,

atbalsta sniegšana, atspoguļošana;

intervences un sasniegto rezultātu

novērtēšana, informācijas dokumentēšana;

sociālo tīklojumu karte, ekokarte,

genogramma, riska faktoru novērtēšanas

veidlapas u. c. dokumentācija; gadījuma

analīze; dokumentu un likumu analīze;

Sociālais darbinieks (SD); Sociālais rehabilitētājs (SR) ;

28


nepieņemami komunikācijas veidi ( rupji izteicieni, agresīva uzvedība; savstarpēji nicinoša attieksme); - vecāki neprot plānot un ekonomiski pārvaldīt savus resursus un laiku. vecāki zaudējuši interesi par darba meklējumiem, neprot sevi prezentēt darba devējam, neprot izmantot pieejamos resursus darba meklēšanā.

Sociālā rehabilitētāja pielietojamās metodes

Saruna, motivējošā intervija, iedrošināšana,

kopīga darbība; lomu spēles, praktiski treniņi

prasmju nostiprināšanā; analīze, plānošana,

novērtēšana, sadarbība ar sociālo darbinieku

un citiem profesionāļiem komandā.

1.1. Klientu interešu aizstāvība Pārstāvēt klienta intereses attiecībās ar bāriņtiesu, izglītības iestādēm, veselības iestādēm u.tml.

Klientu pavadīšana pie speciālistiem / uz institūcijām, dokumentu analīze un atbalsts to sakārtošanā

SD; SR;

1.2. Vecāku prasmju pilnveidošana / attīstīšana

* Palīdzēt vecākiem apgūt mājsaimniecības prasmes, bērnu audzināšanas prasmes * Palīdzēt veikt uzlabojumus dzīvesvietā, piem,. kosmētiski remonti, mēbeļu sagāde u.tml. * Apmācīt ģimenes budžeta plānošanā;

SD; SR;

1.3. Atbalsts vecākiem nodarbinātības jomā

* Atbalsts izglītības iegūšanā, papildināšanā; * Atbalsts darba meklējumos;

SR

29


1.4. Bērna prasmju attīstība Izglītot bērnus personiskās higiēnas jautājumos, uzlabot saskarsmes prasmes u.tml.

SR

1.5. Sadarbība ar citām institūcijām

Iesaistīt ģimenes rehabilitācijā visas institūcijas, kuru rīcībā ir informācija par konkrēto ģimeni un kuras tieši vai netieši ietekmē ģimenes situāciju.

Informācijas apmaiņa (formāla un neformāla) un problēmu risināšana sadarbībā ar:

skolām, bērnudārzu, izglītības pārvaldi, bāriņtiesu;

Policiju, probācijas dienestu, ģimenes ārstiem, veselības iestādēm u.tml.

Dzīvokļu pārvaldi & darba devēju

SD; SR;

1.6. Izglītojošo un atbalsta grupu organizēšana

Dot iespēju dalībniekiem izprast savas un līdzcilvēku problēmas, pilnveidot sadzīves un sociālās prasmes, kā arī veidot savstarpējus kontaktus.

Balstoties uz ģimeņu vajadzību izvērtējumu, kā arī iespējamo interesentu skaitu, var tikt organizētas dažādas tematiskās grupas, piem. BEA emocionālās audzināšanas grupas, grupas pusaudžiem par atkarībām, seksuālo audzināšanu u.tml.

Psihologs

SD

1.7. Psihologa atbalsts

Indikācijas pakalpojuma saņemšanai:

- Pastiprināta trauksme bērniem vai vecākiem; - Krīzes situācijas ģimenē vai sabiedrībā; tai skaitā — nozīmīga cilvēka zaudējums, sēras; - Saskarsmes problēmas ģimenē, traucētas spējas veidot pozitīvu

Analizēt ģimeņu sociālpsiholoģisko problēmu cēloņus un izstrādāt priekšlikumus to risināšanai;

Sniedz psiholoģiskas konsultācijas, Vajadzības gadījumā veic psiholoģisku diagnostiku, analizē iegūto informāciju, sniedz atzinumu; Sniedz palīdzību psiholoģiska rakstura konfliktu risināšanā; Vada grupu nodarbības psiholoģiska rakstura problēmu prevencijai;

Psihologs

30


saskarsmi; - Saskarsmes grūtības bērniem skolā ar vienaudžiem; - Bērniem grūtības socializēties sabiedrībā; - Somatiska rakstura veselības traucējumi; - Vecākiem zināšanu trūkums par bērnu emocionālajām vajadzībām; - Nespēja izturēties konsekventi pret bērnu, - Paaugstināts stress darbā, attiecībās, ģimenē vai citās dzīves jomās; - Zināšanu trūkums par bērnu vecumposmu īpatnībām.

Psihologa pielietojamās metodes

Saruna; novērošana; atspoguļošana, atbalsta

sniegšana; emociju atreaģēšanas veicināšana;

vēdināšana, motivējošā intervija;

mediācijas metodes tehnikas; lomu spēles;

psiholoģiskie testi u.c.

1.8. Supervizors


- Grūtības individuālu sociālo gadījumu risināšanā, pozitīvas dinamikas sasniegšanā, sasniegumu novērtēšanā - Grūtības savstarpējā sadarbībā, vienotu mērķu izvirzīšanā, to izpildes konsekvencē - Profesionālās izdegšanas sindroma klātbūtne komandas darbā

Saliedēt sociālā atbalsta sniedzēju komandu, apmācīt un sniegt komandai atbalstu starpprofesionālo konfliktu risināšanai, palīdzēt komandai virzīties uz vienotu mērķi. Mazināt profesionālās

izdegšanas risku.

Supervizora pielietojamās metodes

Supervīzija, pārraudzība, sarunas, gadījumu

analīze, pašizpēte.

Supervizors

31


Iespējamie papildus atbalsta pakalpojumi

1.9. Psihoterapeita atbalsts


- Ilgstošu grūtību gadījumā, kas saistītas ar dziļākiem cilvēka dzīves un personības aspektiem - Emocionāli labvēlīgu attiecību trūkums ģimenē; - Ilgstoša vardarbība ģimenē; - Ieilguši neatrisināti psiholoģiski konflikti ģimenē; - Depresija vai depresīvs stāvoklis kādam no ģimenes locekļiem; - Motivācijas trūkums pozitīvām pārmaiņām ģimenē.

Palīdzēt vecākiemm veidot veselīgas attiecības savā starpā kā arī ar bērnu. Bērns caur simptomu parāda kādu savu neapmierinātu vajadzību. Palīdzēt vecākam "ieraudzīt" savu bērnu - ģimenes sistēmā, skolas sistēmā.

Analizē ģimenes sociālo un psiholoģisko problēmu cēloņus ģimenes attiecību kontekstā; konsultē ieilgušu krīžu sekas ģimenē, Veic ilgstošu motivējošu darbu atkarības

problēmu un attiecību problēmu risināšanai

stiprināt ģimenes ( pāra attiecību, vecāku -

bērnu attiecību) līdzsvarotu funkcionēšanu,

parādot tās resursus labvēlīgām pārmaiņām,

Darbs ar pāra attiecībām, vecāka - bērna

attiecībām, šķirtām ģimenēm, daudzbērnu

ģimenēm, sievietes, kas ir pārcietušas

emocionālu, fizisku, seksuālu vardarbību;

ģimenes, kas ir pārdzīvojušas krīzes situācijas.

Psihoterapeita pielietojamās metodes

Psihoterapijā izmantotās metodes atkarīgas no terapijas virziena, kādā katrs psihoterapeits strādā. Sociālās rehabilitācijas programmas ietvaros psihoterapeita metodes balstās uz ģimenes sistēmisko pieeju, smilšu terapiju, intelektuālajiem testiem utml.)

Psihoterapeits

32


1.10. Juridiskais atbalsts Indikācijas pakalpojuma saņemšanai: - Nenoteikta paternitāte bērnam; - Uzturlīdzekļu piedziņa; - Darba attiecību strīdi, kā rezultātā nav nodrošināti ieņēmumi; - Apdraudētas bērna vai vecāka mantojuma tiesības, kā rezultātā tiek skartas bērna intereses; - Grūtības iesniegumu, pieteikumu, prasību noformēšanā, kas saistās ar bērna interešu pārstāvniecību; - Vecāku un vecākā skolas vecuma bērnu zināšanu trūkums par bērnu tiesību un pienākumu realizēšanu.

Risināt dažāda rakstura juridiskus jautājumus, lai uzlabotu ģimenes materiālo stāvokli kā arī sniegt profesionālu palīdzību dažādu juridisko konfliktsituāciju risināšanai. * Sakārtot ar bērna paternitāti saistītos jautājumus * Uzlabot finansiālo situāciju ģimenē bērna vajadzību realizēšanai. * Sakārtot dokumentāciju bērna interesēm atbilstošu jautājumu kārtošanai tiesvedības instancēs. * Apmācīt vecākus par savām tiesībām pienākumiem un atbildību attiecībās ar darba devēju.

Jurista pielietojamās metodes

Saruna ar klientu; dokumentu analīze; informācijas ievākšana, apkopošana; dokumentu ( tai skaitā iesniegumu, pieteikumu u.c.) sastādīšana; likumu analīze, likumu skaidrošana mediācijas metodes tehniku pielietošana juridisku strīdus jautājumu risināšanā starp bērnu vecākiem

Jurists

2.ATBALSTS BĒRNA IZGLĪTĪBAS JOMĀ

Indikācijas pakalpojuma saņemšanai: - netiek pilnvērtīgi nodrošināta bērna vecumam un attīstībai atbilstošas izglītības iegūšana: nepieciešams atbalsts, lai bērns uzsāktu/turpinātu

Lai bērniem būtu nodrošināta pieejamība un atbalsts izglītības iegūšanā un ārpusskolas nodarbībās; vai aprūpē pirmsskolas vecuma bērniem. Lai tiktu novērsti sociālās atstumtības un bērna izkrišanas

1. Konsultācijas vecākiem, lai bērniem būtu nodrošināta pieejamība un atbalsts izglītības iegūšanā un ārpusskolas nodarbībās vai aprūpē pirmsskolas vecuma bērniem; 2. finansējuma piesaiste maksai par mācību

grāmatām un skolas piederumiem, 3. mācību maksas samaksai un samaksai par

Sociālais

darbinieks

33


mācības; bērnam ar īpašām vajadzībām/ mācību grūtībām netiek nodrošināts nepieciešamais papildus atbalsts

no formālās izglītības sistēmas riski, tiktu veicināta bērna vispusīga attīstība

skolas vecuma bērnu privātstundām un papildnodarbībām, finansējuma piesaiste ārpusskolas nodarbības bērniem, (t. i., privātstundas, konsultācijas utt.).

Papildus iespējamie pakalpojumi

2.1. Palīdzība mācību procesā

Indikācijas pakalpojuma saņemšanai: - Skaņu izrunas traucējumi bērniem. - Ierobežots vārdu krājums bērniem, kas traucē saskarsmes veidošanu. - Mācīšanās traucējumi jaunāko klašu bērniem, kas saistīti ar rakstīšanas vai lasīšanas traucējumiem.

Veicināt bērnu valodas attīstību - skaņu izrunu, vārdu krājuma pilnveidi; novērst lasīšanas vai rakstīšanas traucējumus; izglītot vecākus papildus atbalsta sniegšanai bērna valodas attīstībai

Konsultē bērnus, kuriem pastāv runas un valodas traucējumi; Diagnosticē runas traucējumu cēloņus un smaguma pakāpi; Veicina runas attīstību bērniem, kuriem pastāv valodas attīstības aizture; Nosaka mērķa grupas bērnam individuālu plānu traucējumu mazināšanai vai novēršanai; Konsultē un apmāca vecākus regulārai vingrinājumu veikšanai mājas apstākļos

Logopēda pielietojamās metodes

Logopēdiski vingrinājumi; logoritmika; fonemātiskās dzirdes attīstīšana; fonemātiskā ritmika; sīkās motorikas vingrinājumi;

Logopēds

2.2. Palīdzība mācību vielas apguvē

Indikācijas pakalpojuma saņemšanai: - Bērni, kam kādā no mācību

Sekmēt, lai bērns iegūst savam vecumam un attīstībai nepieciešamo izglītību, mazināt

Sniedz atbalstu bērniem mācību priekšmetu apguvē

Mācību

priekšmetu

34


priekšmetiem nepieciešams papildus atbalsts, lai saprastu vielu

skolas kavēšanu, konfliktus ar skolotājiem

skolotājs

2.3. Palīdzība bērniem ar attīstības traucējumiem Indikācijas pakalpojuma saņemšanai: - Bērni, kam ir attīstības traucējumi un nav nodrošināts nepieciešamais papildus atbalsts izglītības ieguvē

Sekmēt, lai bērns iegūst savam vecumam un attīstībai nepieciešamo izglītību

Veic diagnosticēšanu, sniedz atbalstu bērniem ar speciālām vajadzībām,

Speciālais

pedagogs

3.ATBALSTS VESELĪBAS APRŪPES JOMĀ

Indikācijas pakalpojuma saņemšanai: - veselības problēmas (t.sk. fiziskie, garīgie vai emocionāliem traucējumi) bērniem; - veselības problēmas (t.sk. fiziskie, garīgie vai emocionāliem traucējumi) vecākiem, kas ietekmē vecāku lomas īstenošanu; - vecāku zināšanu trūkums par bērna veselības jautājumiem, veselīga dzīvesveida nozīmi;

Nodrošināt pilnvērtīgu bērna veselības aprūpi, palīdzēt vecākiem atrisināt veselības problēmas, kas ietekmē vecāku lomas veikšanu

Apzināt klientu vajadzības pēc atbalsta veselības jomā; piesaistīt nepieciešamos speciālistus; veicināt klienta sadarbību ar veselības aprūpes speciālistiem, konsultāciju sniegšana veselības jomā, veikt profilaktisko skaidrojošo darbu par veselīga dzīvesveida nozīmi bērna attīstībai; nepieciešamības gadījumā - finansējuma piesaiste, lai apmaksātu bērnu un aprūpētāju veselības pārbaudes, medicīniskās manipulācijas, vakcinācijas u.c. (sadarbībā ar veselības aprūpes personālu)

Sociālais

darbinieks

Papildus iespējamie pakalpojumi

3.1. Atkarību profilakse un ārstēšana Novērst/mazināt atkarības Veic atkarības vielu lietošanas paradumu diagnosticēšanu klientiem; novērtē atkarību

Narkologs;

35


Indikācijas pakalpojuma saņemšanai: -Atkarību problēmas (narkomānija, alkoholisms, azartspēles) un līdzatkarība pieaugušajiem un bērniem

izraisošo vielu lietošanu,

līdzatkarības problēmas ģimenē.

izraisītos funkcionēšanas ierobežojumus ķermeņa, aktivitātes un dalības līmenī; Nosaka izraisītās atkarības intensitātes pakāpi klientam; pēta atkarības izcelsmes cēloņus; Motivē pārmaiņu procesam;

Psihoterapeits

3.2. Palīdzība fiziskās veselības jomā

Indikācijas pakalpojuma saņemšanai: - Funkcionālie traucējumi bērniem un/vai vecākiem

Uzlabot klienta fizisko funkcionēšanu.

Novērtē klientu funkcionālo traucējumu pakāpi; sniedz vecākiem zināšanas par speciālajām vajadzībām, kas saistās ar individuālu funkcionālu traucējumu klātbūtni; Sniedz konsultācijas vecākiem par bērna stājas vai skeleta īpatnībām un tā ietekmi uz bērna veselības kvalitāti; Konsultē klientus par darba un dzīvojamās vides pareizu iekārtošanu, par veselīga dzīves veida ievērošanu, sniedz ieteikumus par nepieciešamo fizisko vingrinājumu izpildi, sastāda individuālus vingrojumu kompleksus; konsultē klientu par sevis aprūpi un ikdienas uzdevumu realizēšanu .

Fizioterapeits

3.3. Atbalsts reproduktīvās veselības

jomā

Indikācijas pakalpojuma saņemšanai: - Ģimenei ir nepietiekošas zināšanas un trūkst prasmes ģimenes plānošanā; - Jaunieši, kuri atrodas riska grupā ar

Uzlabot zināšanas par reproduktīvo veselību un ģimenes plānošanu, veikt seksuāli transmisīvo slimību izplatības profilaksi.

Konsultē ģimeņu sievietes par jautājumiem, kas saistās ar reproduktīvās sistēmas veselību; Sniedz individuālas konsultācijas par ģimenes plānošanas jautājumiem, kontracepcijas iespējām; Vada grupu nodarbības vecākiem un

Ginekologs

36


iespēju pāragri iesaistīties seksuālās attiecībās; - Jaunieši, kam trūkst zināšanas par kontracepcijas iespējām, par seksuāli transmisīvām saslimšanām, to izplatīšanās cēloņiem;

jauniešiem par agrīnu seksuālo attiecību veidošanu jauniešu attiecībās un to profilaksi

4.EKONOMISKS ATBALSTS

Indikācijas pakalpojuma saņemšanai: -Pārtikas, apģērba, pajumtes, higiēnas vajadzību neatbilstošs nodrošinājums; -Vecāku bezdarbs, vecāki ar zemu izglītības un profesionālo prasmju līmeni.

Sekmēt bērna pamatvajadzību nodrošināšanu

Palīdzība ģimenes budžeta plānošanā; Palīdzība aprūpētājiem atrast un saglabāt stabilāku ienākumu avotu; Palīdzība, lai ģimene varētu iegādāties darbarīkus, kas ļautu aprūpētājiem atrast darbu/kļūt par pašnodarbinātajiem vai izveidot savu uzņēmumu; Atbalsts uztura jomā (pārtikas produktu paciņas), lai nodrošinātu piemērotu un pietiekamu uzturu, ja ģimenei bieži trūkst pilnvērtīga uztura (gan kvalitātes, gan kvantitātes ziņā). Atbalsts apģērba nodrošināšanā (jauns un lietots sezonai atbilstošs apģērbs), lai palīdzētu ģimenes locekļiem saglabāt veselību un veicinātu ģimenes locekļu sociālo iekļaušanos.

Sociālais

darbinieks;

Sociālais

rehabilitētājs

Starpprofesionāļu sadarbības stratēģija

Sniedzot sociālās rehabilitācijas pakalpojumu ģimenēm, tiek nodrošināta starpinstitucionālā sadarbība un tiek veidota starpprofesionāļu komanda, kas nodrošina pakalpojumus ģimenēm un bērniem atbilstoši viņu vajadzībām un plānam, kas tiek individuāli izstrādāts katrai ģimenei ar mērķi uzlabot ģimenes sociālo funkcionēšanu, nodrošinot atbilstošus apstākļus bērna veiksmīgai attīstībai savā bioloģiskajā ģimenē.

Starpinstitucionālā sadarbība ir nepieciešama, lai bērnu tiesību aizsardzības subjekti – bērna ģimene, izglītības, kultūras, veselības aprūpes, bērnu aprūpes iestādes, policija, valsts un pašvaldības institūcijas, sabiedriskas organizācijas un citas fiziskas un juridiskas personas, kuru darbība saistīta ar palīdzības sniegšanu bērniem, kā arī darba devēji veiksmīgi varētu īstenot normatīvajos aktos noteiktās prasības, nodrošinot bērnu tiesības (piemēram, bērna drošību, aizsardzību, tiesības uz izglītību, tiesības būt pasargātam no fiziskas, garīgas un seksuālas ekspluatācijas).

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 70.panta pirmajā daļā noteikts, ka visu bērna tiesību aizsardzības subjektu pienākums ir jebkurā gadījumā sniegt palīdzību bērnam, kuram tā nepieciešama.

Nevienai no bērna tiesību nodrošināšanā iesaistītajām institūcijām nav visu nepieciešamo zināšanu, prasmju vai līdzekļu, kas vajadzīgi problēmas atrisināšanai. Katra no iesaistītajām institūcijām ir kompetenta pieņemt lēmumu kādā noteiktā aspektā, piemēram, izglītības iestāde nodrošina mācību un audzināšanas procesu, kā arī sniedz bērnam atbalstu, sociālo pakalpojumu sniedzējs nodrošina psihosociālu atbalstu, bāriņtiesa lemj par nepieciešamību atņemt vecākiem aprūpes tiesības un lemj par bērna ārpusģimenes aprūpi, ārstniecības iestāde sniedz bērnam nepieciešamo medicīnisko palīdzību, policija veic izmeklēšanas darbības un nodrošina likumpārkāpumu profilakses darbu.

Starpinstitucionālā sadarbība balstās uz komandas darbu, kurā piedalās visu kompetento institūciju pārstāvji. Tā ir dažādu disciplīnu profesionāļu grupa, kurai ir kopējs mērķis kvalitatīva pakalpojuma sniegšanā klientam un pēc iespējas labāks problēmsituācijas risinājums. Ar starpinstitucionālās komandas sadarbību var piesaistīt nepieciešamos resursus ģimenes problēmas risināšanā.

Veiksmīgas starpinstitūciju sadarbības priekšrocības: Iespējams jau agrīnā stadijā identificēt potenciālos riskus un tos novērst;

Iespējams ātri, operatīvi un vispusīgi risināt problēmsituācijas;

Iespējams ekonomēt resursus – gan cilvēkresursus, gan finanšu līdzekļus;

Katrā konkrētā situācijā iespējams panākt vislabāko iespējamo rezultātu, ņemot

vērā katru individuālo gadījumu un vajadzības.

Gan starpinstitucionālās, gan starpprofesionālās komandas dalībnieki ir speciālisti savā

nozarē. Tiem jāspēj sadarboties – t.i. apmainīties ar informāciju, klausīties, diskutēt,

analizēt, vienoties un respektēt atsevišķus viedokļus, atšķirt vērtīgo informāciju no

mazsvarīgas. Katru komandas dalībnieku raksturo noteikta profesionālā kompetence,

38

kuras pamatā ir iegūtā izglītība, zināšanas, prasmes, vērtību orientācija, personības

attieksmes.

Komandas sadarbība izpaužas:

kā informēšana,

kā informācijas apmaiņa,

kā kopīgu lēmumu pieņemšana konkrētā lietā, kā starp-profesionāļu komandas

darbs,

kā atzinuma sniegšana,

kā vienošanās par būtiskiem sadarbības mehānismiem.

Vispārīgie priekšnosacījumi jebkuram veiksmīgam komandas darbam:

Saskaņots komandas darbs

Regulāra informācijas apmaiņa (telefoniski, rakstiski, tikšanās) Jāvienojas par to,

cik bieži komanda tiksies. Jāizvēlas laiks, kas būtu optimāls visiem komandas

dalībniekiem, jo tikšanās reizē jābūt visiem.

Komandai jābūt informētai par notikumiem, piemēram, par tiesu sēžu datumiem,

lēmumiem, par ģimenes apmeklējumiem, izpētes rezultātiem

Kopīgi izvirzīts vienots mērķis problēmas risinājumam

Pienākumu sadalīšana

Resursu meklēšana. Komandas darbu ļoti veiksmīgi var izmantot nepieciešamo

resursu identificēšanā un piesaistē, piemēram, prāta vētra, problēmas

identificēšanas un risinājumu meklēšanas metode

Kļūdu un neveiksmju analīze

Kontrole un plānošana

Termiņu noteikšana

Lai nodrošinātu kvalitatīvu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu ģimenēm ar bērniem

tiek izveidota starpprofesionāļu komanda, kurā piedalās visi speciālisti, kuri sniedz

sociālās rehabilitācijas pakalpojumu.

Starpprofesionāļu komandas darba pamatprincipi:

Komandas dalībnieki ir personiski ieinteresēti sasniegt kopējo mērķi;

Komandas darbam ir noteikts mērķis, mērķi formulē kopīgi visa komanda

(iepazīšanās komandā, atklātība; individuālo spēju, talantu, stirpo un vājo pušu,

problēmrisināšanas spēju un prasmju izpēte, analīze un integrācija)

39

ATT. nr 6: Komandas darba cikls

Komandas darba vērtēšanai iekļaujamie kritēriji:

Komandas vadītājs: kompetence, atbalsts, izturēšanās stils, spēja strādāt

komandā, vienlīdzīga komandas dalībnieku atbildība, komandas saskaņota rīcība,

lēmumpieņemšana komandā;

Regulāras komandas sanāksmes, kopīga īstermiņa mērķu formulēšana, mērķa

sasniegšanas plānošana, visu dalībnieku iesaistīšanās plānošanā, koordinācija,

regularitāte, sistēmiskums, skaidrs darbības virziens;

Komandas darbā tiek īstenotas komandas uzdevuma funkcijas: komandas

uzturēšanas funkcijas, komandas koncepcijas (misijas) un mērķu noteikšana,

problēmu izpēte un definēšana, darbības mērķu definēšana un darbības

plānošana, risinājumu alternatīvu izvirzīšana, to izpēte un veiksmīgākās

alternatīvas izvēle;

Darbam komandā nepieciešama motivācija: produktīvas savstarpējās attiecības,

vienots komandas klimats, individuālo devuma novērtēšana un atzīšana, virzīšana

un atbalsts, savstarpēja motivācijas stimulēšana, uzslavu izteikšana par paveikto;

Komandas darbība tiek attīstīta dalībnieku sadarbības rezultātā: tolerance,

komunikācija, izturēšanās stils, spēja strādāt komandā, sadarbība, kooperācija,

labvēlība;

Komandas darbā dalībnieki integrē savas zināšanas, prasmes un spējas kopīgā

mērķa sasniegšanas labā;

Komanda ir gatava pielāgoties apstākļiem, nezaudējot savu unikalitāti un kopību.

Komanda meklē jaunus risinājumus, integrē pieredzi un ir radoša risinājumu

meklējumos;

Darbības plāna izstrāde

Pienākumu sadale

Darbs ar ģimeni

Rezultātu izvērtējums

Problēma

40

Komanda ir atklāta un atvērta. Tās darbībai iespējams izsekot gan pagātnes

perspektīvā, gan tagadnē un nākotnē;

Komandas darbā tiek noteikti nepieciešamie resursi, un tie tiek piesaistīti. Ja

komandas dalībnieki paši nevar kompensēt nepieciešamos resursus, resursi tiek

piesaistīti no ārpuses (personisks atbalsts, supervīzija, izglītošanās).

Starpprofesionāļu komandas dalībnieki konkrēto sociālo gadījumu risināšanā

savstarpēji sadarbojas gan individuāli viens ar otru (piem., ciešāka sadarbība

noteikti izveidojas sociālā darbinieka-sociālā rehabilitētāja darbā), gan mazākās

grupās (piem. konkrētajā gadījumā iesaistītie speciālisti - psihologs, supervīzijas

dalībnieki), gan arī komandā kopā (kopējās sanāksmes, atsevišķi pasākumi).

Starpprofesionāļu komandas dalībnieki piedalās darba plānošanā, īstenošanā un

novērtēšanā.

Komandas darba uzraudzība un koordinēšana:

Komanda tiekas kopējās sanāksmēs un apspriedēs.

Komandai tiek nodrošinātas supervīzijas, kas notiek reizi mēnesī, kuru laikā tiek

apspriesta kvalitatīvu un efektīvu pakalpojuma sniegšana, komandas darbs,

pilnveidota speciālistu profesionalitāte darbā ar mērķa grupu.

Speciālisti ar klientiem strādā gan individuālās konsultācijās, gan, savu

kompetenču ietvaros, vadot grupu darbu vai dažādus atbalsta pasākumus.

Profesionālās darbības robežas darbā ar mērķa grupu:

ievērot toleranci un konfidencialitāti;

sadarboties ar pārējiem speciālistiem;

nepieciešamības un/vai informācijas trūkuma gadījumā, lai sekmīgi varētu veikt

savus pienākumus, vērsties sociālā gadījuma vadītāja;

strādāt komandā, ievērojot katra speciālista prasmes un kompetenci, kā arī

ievērojot darba līgumā definētos darba uzdevumus, pienākumus un tiesības;

speciālistiem apmeklēt supervīzijas (reizi mēnesī), lai novērstu profesionālo

izdegšanu, kas nodrošinās profesionālās darbības robežu ievērošanu.

41

Pakalpojuma būtiskākie elementi un principi, pakalpojuma izmaksas

Šī pakalpojuma galvenie elementi/resursi ir:

Multidisciplināra komanda, kurā ietilpst:

Sociālais darbinieks;

Sociālais rehabilitētājs;

Psihologs un psihoterapeits;

Ģimenes asistents;

Papildus speciālisti, kā piemēram:

Narkologs;

Jurists;

Pedagogs;

Logopēds;

Ginekologs;

Infrastruktūra / materiālā bāze;

Līdzekļu piesaistes kapacitāte papildus atbalsta sniegšanai;

Organizācijas stabilitāte un ilgtspēja.

Šī pakalpojuma galvenie principi/procesi ir:

pakalpojuma deleģēšanas līgums (A modelis) vai pakalpojuma iepirkuma līgums

(B un C modeļi);

skaidri definēti pakalpojuma mērķa grupas atlases kritēriji;

uz individuālām vajadzībām balstīts pakalpojumu komplekss visai ģimenei;

pakalpojuma pieejamība arī klienta dzīves vietā (mobilā brigāde);

starpinstitucionālā sadarbība;

nodrošināts pakalpojuma kvalitātes vadības process.

Pakalpojuma izmaksas katrā atsevišķā gadījumā ietekmēs:

Izvēlētais pakalpojuma modelis;

Speciālistu atbalsta apjoms, ko tas ietvers, ņemot vērā katras pašvaldības

vajadzības;

Nepieciešamais konkrēto pakalpojumu klāsts un intensitāte;

Mērķa grupas klientu skaits, kam pakalpojums būtu jānodrošina (minimālais un

maksimālais apjoms);

Attālumi līdz klientu dzīvesvietām pakalpojumu sniegšanai (mobilās brigādes

transporta izmaksas);

Infrastruktūras izmaksas un pieejamība;

Specifiskas pakalpojuma kvalitātes prasības, u.c. faktori.

42

Iespējas pakalpojuma izmaksu noteikšanai:

Fiksēta maksa par pakalpojumu ģimenei (t.i., noteiktas stundas izmaksas, mēneša

maksa vai visa pakalpojumu kompleksa maksa);

Mainīga maksa par pakalpojumu ģimenei atkarībā no tādiem faktoriem, kā piem.

ģimenes riska līmenis (darbs ar augsta riska ģimenēm prasa lielāku resursu

ieguldījumu un darba intensitāti) vai ģimenes locekļu skaits konkrētajā ģimenē (jo

vairāk gadījumā iesaistīto ģimenes locekļu, jo lielāks resursu ieguldījums).

ATT. nr 7: Pakalpojumu izmaksas kalkulācijas paraugs, ņemot vērā ģimenes riska līmeni

Attēlā redzams pakalpojumu izmaksas kalkulācijas paraugs, ņemot vērā ģimenes riska

līmeni, taču šis modelis var būt grūtāk īstenojams, jo iespējami dažāds pasūtītāja un

pakalpojumu sniedzēja viedoklis par to, kuram riska līmenim konkrētā ģimene atbilst, kā

arī riska līmenis var pēkšņi mainīties (piem., vecāks ar alkohola atkarību, kas ilgstoši

atturējies no alkohola lietošanas un kura ģimene atbilst vidēja riska statusam, var pēkšņi

atsākt alkohola lietošanu, pilnībā pametot bērna aprūpi novārtā un tā kļūstot par augsta

riska ģimeni). Tāpat arī tieši augsta riska ģimenes parasti ir vismazāk motivētas

sadarbībai, kā dēļ var netikt izmantoti pilnībā nepieciešamie papildus resursi.

Tādēļ izstrādātās koncepcijas ietvaros Asociācija piedāvā izmantot mainīgu pakalpojuma

apmaksas modeli, kurā kā minimālā pamatvienība tiek noteikta pakalpojuma maksa

mēnesī vienai ģimenei, kurā dotajā brīdī ir 1 ģimenes loceklis (piem. vecāks, kam

apturētas aizgādības tiesības, vai grūtniece) vai 2 ģimenes locekļi (vecāks un bērns).

To nosaka, aprēķinot pamatpakalpojuma (sociālā darbinieka, sociālā rehabilitētāja,

psihologa, ģimenes asistenta) izmaksas un papildus speciālistu izmaksas (piem.

psihoterapeits, speciālais pedagogs, narkologs u.c.) - tiešās izmaksas. Tiešajām izmaksām

tiek pieskaitīti administratīvie izdevumi (transports, telekomunikācijas, telpas u.c.) 15%

apmērā.

43

Tad, atkarībā no ģimenes locekļu skaita, tiek piemērots koeficients – ja ģimenē ir 3

cilvēki, pakalpojuma bāzes cena tiek reizināta ar koeficientu 1,20, ja četri – ar 1,40, ja 5 –

ar 1,55, ja ģimenē 6 un vairāk ģimenes locekļi – ar 1,70.

Svarīgi!: šajā apmaksas modelī kā papildus ģimenes locekļi netiek ieskaitīti bērni līdz 3

gadu vecumam.

Svarīgi!: šajā koncepcijā ietvertās izmaksu kalkulācijas var tikt izskatītas

tikai kā paraugs, konkrētās pakalpojuma izmaksas būs atkarīgas no katra

konkrētā pakalpojumu līguma/deleģējuma nosacījumiem!

ATT. nr 8: Pakalpojumu izmaksas kalkulācijas paraugs, ņemot vērā ģimenes locekļu skaitu

Jāņem vērā, ka pakalpojuma sniegšanai pakalpojuma sniedzējam nepieciešams

nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru, komandu, speciālistus, tāpēc pakalpojuma

līgumā kā būtisks punkts tiktu noteikts arī minimālais ģimeņu skaits mēnesī. Iespējams,

ka pakalpojums var tikt nodrošināts vienlaikus vairākām blakus esošām pašvaldībām,

kurās ir salīdzinoši neliels potenciālo pakalpojumu saņēmēju skaits, tā nodrošinot

pakalpojuma pieejamību un kvalitāti.

44

Pakalpojuma kvalitātes kritēriji un to izvērtēšana

Kā liecina daudzi pētījumi un arī Asociācijas līdzšinējā pieredze, sociālā pakalpojuma kvalitāti izvērtēt nav vienkārši. Pēc John Flint, Sheffield Hallam University, Evaluation of Rocddale Families Project „Measuring Impact and Developing Key Performance Indicators”, November, 2010:

Grūti nošķirt un uzskaitīt vienas specifiskas atbalsta iniciatīvas rezultātu kā tiešu cēloni kādam konkrētam sasniegumu kritērijam, jo sociālā darba pakalpojums ir ietverts ļoti kompleksā ģimeni ietekmējošu faktoru un mijattiecību tīklojumā.

Ģimenes progress ļoti reti ir lineārs, bieži ir klienta „neiesaistīšanās” periodi, remisijas, krīzes, kuras parasti neizraisa ar sniegto sociālo atbalstu saistītās darbības.

Sarežģīta intervences – rezultātu parādīšanās laika dimensija. Sniegtais atbalsts aizskar ilgstoši pastāvošas un ļoti dziļas problēmas. Klienta progress parasti ir apslēpts un var būt ilgstošs laika periods starp veiktajām atbalsta aktivitātēm un apkārtesošajiem cilvēkiem pamanāmiem un izmērāmiem rezultātiem.

Dažkārt paiet nozīmīgs laika periods, lai sociālā darba speciālisti gūtu ģimenes uzticību un būtu gatavi sadarbībai. Kamēr ģimenes uzticība nav iegūta, arī veiktais ģimenes izvērtējums, kas patiesi atklāj ģimenes vajadzības - būs nepilnīgs.

Lai sociālā darba pakalpojums varētu tikt uzskatīts par kvalitatīvu, svarīgs ir holistisks skatījums: visu ģimeni aptveroša pieeja, kas palīdz risināt ģimenes grūtībām pamatā esošās problēmas un kas spēj izveidot individuālu intervences plānu.

Gadījuma vadības process - kvalitatīvs un visaptverošs, kas ietver procesā atšķirīgas sociālā darba speciālistu lomas (kontakts, izvērtēšana, plāns, tā realizācija, kontrole, sadarbības izbeigšana). Mērķis – sasniegt ilgtspējīgas, ģimenes sistēmu transformējošas pārmaiņas. Uzdevums krīzes situācijā – samazināt kaitējuma apjomu un samazināt riska pieaugumu un problemātisko uzvedību.

ATT. nr 9: Pakalpojumu procesa apraksts

45

Pakalpojumam iespējams vērtēt gan procesu, gan rezultātus. Rezultātu izvērtējumam var būt gan KVANTITATĪVI indikatori (statistiskie dati), piem:

Klientu skaits;

Tiešā kontakta stundas;

Piesaistīto speciālistu konsultāciju stundas;

Pašpietiekamu ģimeņu skaits;

Ģimenēs atgriezto un izņemto bērnu skaits;

Darbinieku noslodze (gadījumu skaits uz 1 darbinieku);

Vidējais pakalpojuma sniegšanas ilgums uz 1 ģimeni; utml.

gan KVALITATĪVIE rādītāji (aptaujas/pētījumi), piem.:

Klienti veiksmīgi pielieto ikdienā rehabilitētāju iemācītās sadzīves un bērnu audzināšanas prasmes;

Mazinājušies savstarpējie konflikti ģimenē un ar apkārtējiem;

Ģimenei māk saimniekot ar saviem iztikas līdzekļiem un tai nav parādu; utml.

Savukārt pakalpojuma procesu raksturo tādi rādītāji kā:

• Sadarbība ar klientu

Pakalpojumu nodrošinājums (pieejamība, kvantitāte, iesaiste utml.)

• Sadarbība ar sociālo dienestu

Nosūtīto un akceptēto gadījumu skaits

• Sadarbība ar partneru organizācijām;

Nosūtīto klientu skaits no/ uz partneru organizācijām

• Pakalpojuma vadība / atskaites

Definēto darba uzdevumu un mērķu izpilde; finansu atskaites

• Darbinieki / resursi:

Apmācības/ treniņi darbiniekiem – kritērijs – satura atbilstība profesionālajai izaugsmei, nevis apjoms.

Svarīgi, ka tiek veikta sākotnējās situācijas analīze, nodrošināta regulāra pārraudzība un izvērtēšana.

46

Analizējot Projekta noslēguma semināra-apaļā galda diskusijas (26.06.2013) dalībnieku viedokli, kuri piedalījās darba grupā pakalpojumu kvalitātes indikatoru izskatīšanā (pārsvarā – sociālo dienestu vadītāji un sociālie darbinieki no gandrīz 20 pašvaldībām, arī citu NVO un Labklājības ministrijas pārstāvji), kā izmantojami kvantitatīvie indikatori tika nosaukti (ranžēts pēc diskusijas dalībnieku viedokļa):

1. Nepazeminās ģimenes sākotnēji izvērtētais riska līmenis

2. Samazinās nepieciešamība pēc sociālās palīdzības

3. Sociālā darba speciālista tiešā kontakta stundu skaits ar klientu

4. Darbinieku noslodze (sociālo gadījumu skaits uz vienu darbinieku)

5. Piesaistīto speciālistu konsultāciju stundu apjoms

6. Ģimenēs atgriezto un izņemto bērnu skaits

7. Vidējais pakalpojuma sniegšanas ilgums uz 1 ģimeni

Kā arī:

Klientam pieejamie resursi – pakalpojumi

Starpinstitucionālā sadarbība

Pakalpojuma izmaksas

Vienkārši, skaidri saprotami kritēriji

Pakalpojuma pieejamība klientam

Kvalitatīvu sociālo darbu raksturo:

sociālā darbinieka orientācija uz klientu;

sociālā darbinieka proaktīva sadarbība ar institūcijām;

klienta iekšējo procesu, resursu efektivizēšana.

Darba grupas diskusijā visvairāk tika uzsvērts, ka izvērtējuma kritērijiem jābūt vienkāršiem, skaidriem, saprotamiem un atbilstoši definētiem. Svarīgākie secinājumi:

1. BĒRNA drošībai un attīstībai jābūt kā pamatkritērijam pakalpojuma kvalitātes izvērtējumam!

2. Svarīgs ir PAKALPOJUMA SATURS, pakalpojuma ATBILSTĪBA klienta vajadzībām un pakalpojuma PIEEJAMĪBA!

3. Nepieciešams VALSTS noteikts PAKALPOJUMA STANDARTS SOCIĀLAJAM DARBAM ĢIMENĒM AR BĒRNIEM, tā izstrādei - PROFESIONĀLAS DARBA GRUPAS KVALITATĪVS DARBS, piedaloties gan valsts un pašvaldību, gan nevalstiskā sektora, gan mērķgrupas

pārstāvjiem.

47

Koncepcijas ieviešanas stratēģija Asociācijā

Koncepcija kalpos par pamatu Asociācijas stratēģijas maiņai, pārejot no

projektorientētas pieejas uz alternatīviem sociālā darba pakalpojumiem ģimenēm ar

bērniem ilgtermiņā.

ATT. nr 10: Asociācijas integrēto pakalpojumu koncepts

Ģimeņu stiprināšanas sociālās rehabilitācijas pakalpojumu koncepcijas ieviešanas

plāns

APSTIPRINĀJUSI Ilze Paleja, SOS Bērnu ciematu asociācijas direktore

ĪSTERMIŅA IEVIEŠANAS PLĀNS no 2013.gada marta līdz 2013.gada decembrim

# Darbība Mērķis Rezultāts Atbildīgais Termiņš

1 Nodrošināt 1 dienas (8 stundu) apmācības 10 SOS BCA speciālistiem par izstrādātās koncepcijas ieviešanu

Iepazīstināt SOS BCA speciālistus, kas piedalīsies koncepcijas prezentēšanā pašvaldībās, ar koncepcijas saturu un vienoties par tās

Izstrādāta koncepcijas prezentācija ppt.formātā

Veikta 10 SOS BCA speciālistu apmācība;

Sastādīts laika grafiks koncepcijas prezentēšanai pašvaldībās

SB, DE 03.2013

48


prezentē-šanas startēģi-ju pašvaldībās

2 Vizītes 10 pašvaldībās (piemēram, Valmieras, Bauskas, Rīgas, Vecumnieku, Iecavas, Olaines, Limbažu, Rīgas, Strenču, Jelgavas), tikšanās ar pašvaldību sociālo dienestu un/vai domes un/vai bāriņtiesu pārstāvjiem.

Iepazīstināt pašvaldību pārstāvjus ar izstrādāto pakalpojuma koncepciju un saņemt viņu atgriezenisko saiti par koncepcijas īstenošanas iespējām konkrētajā pašvaldībā

Realizētas 10 vizītes

Uzzināti 10 pašvaldību viedokļi un iebildumi koncepcijas ieviešanai vai tās uzlabošanai

GM, EP, KV, DE, AD, SD, ZG, IP, IK, IŽ

06.2013

3 Uzlabojumu ieteikumu, ja tādi saņemti no pašvaldību pārstāvjiem, integrēšana koncepcijas saturā

Apkopot pašvaldību sniegtos ieteikumus, iebildumus vai cita veida komentārus un integrēt tos izstrādātajā koncepcijā

Koncepcija pārskatīta un papildinājumi iekļauti koncepcijas saturā

DE, SB, KV, SD

06.2013

4 Informatīva materiāla izstrādāšana, kurš elektroniskā formā brīvi pieejams tiešsaistē interneta vietnē www.sosbernuciemati.lv, kas paredzēts nevalstisko organizāciju dalībniekiem un iedzīvotājiem, lai palielinātu to izpratni par ģimeņu politikas plānošanas procesu un publisko pakalpojumu sniegšanu ģimenēm ar bērniem

Palielināt izpratni par ģimeņu politikas plānošanas procesu un publisko pakalpojumu sniegšanu ģimenēm ar bērniem

Izstrādāts 1 informatīvais materiāls, kurš ievietots interneta vietnē www.sosbernuciemati.lv

DB 05.2013.

5 „Apaļā galda diskusijas” – semināra organizēšana pilotprojekta rezultātu izplatīšanai dažādu pašvaldību pārstāvjiem, valsts ģimeņu politikas veidotājiem un NVO

Prezentēt pilotprojekta rezultātus un diskutēt par ģimeņu politiku un publisko pa-kalpojumu attīstību ģimenēm ar bērniem; Lobēt koncepcijas ieviešanu pašvaldību pārstāvjiem un valsts

Novadīts seminārs „Apaļā galda diskusija” vismaz 30 dalībniekiem

Ja seminārā netiek nodrošināta Labklājības ministrijas pārstāvju piedalīšanās - semināra „Apaļā galda diskusija” rezultāti apkopoti un vēstules formātā iesniegti

IP, SB, KV, DE

06.2013

http://www.sosbernuciemati.lv/

49


pārstāvjiem.

ģimeņu politikas veidotājiem. Rosināt diskusijas par nevalstisko organizāciju iesaistes iespējām un priekšrocībām ģimeņu atbalsta pakalpojumu sniegšanā.

Labklājības ministrijai

Nodrošināta dalība valsts politikas plānotāju organizētā darba grupā

6 Noorganizēt preses konferenci par projekta rezultātiem

Iepazīstināt plašāku sabiedrību un medijus ar projekta rezultātiem, pievērst sabiedrības uzmanību sociālā riska ģimeņu situācijai Latvijā un tās sekām uz valsts ilgtspēju

Noorganizēta preses konference, informācija par projekta rezultātiem publicēta SOS BCA mājas lapā un pieejama masu medijos

SB, DE, KV, IP

06.2013.

7 Līguma / nodomu protokolu slēgšana ar 2 pašvaldībām

Konkretizēt sadarbību riska ģimeņu atbalsta jomā ar mērķi uzsākt pakalpojuma sniegšanu balstoties uz izstrādāto koncepciju 2 pašvaldībās 2014.gadā

Izstrādāti līgumam / nodomu protokolam nepieciešamie formālie dokumenti

Noslēgti 2 sadarbības līgumi un/vai nodomu protokoli ar pašvaldībām vai pašvaldību iestādēm par pakalpojuma sniegšanu;

SB, DE, IP 11.2013

VIDĒJA TERMIŅA IEVIEŠANAS PLĀNS no 2014. līdz 2016. gadam


1 Vizītes 10 pašvaldībās Iepazīstināt pašvaldību pārstāvjus ar izstrādāto pakalpojuma koncepciju

Noorganizētas 10 vizītes

DE 12.2016.

2 Novadīt apmācību seminārus 5 reģionu (Vidzemes, Latgales, Zemgales, Kurzemes un Rīgas /Pierīgas) pašvaldību sociālajiem darbiniekiem par ģimeņu stiprināšanas sociālās rehabilitācijas pakalpojuma īstenošanā

Sniegt informāciju par metodēm un principiem ģimeņu atbalsta pakalpojumu sniegšanā ceļot pašvaldību speciālistu kapacitāti. Lobēt koncepcijas ieviešanu

Novadīti 5 apmācību semināri dažādos Latvijas reģionos ar 10 dalībniekiem katrā seminārā

KV, DE, SB, AD, SD, ZG

12.2016

50


pielietotajām metodēm un principiem

2 Līguma slēgšana ar pašvaldībām par ģimeņu stiprināšanas pakalpojumu sniegšanu

Noslēgt pakalpojuma līgumu ar 8 pašvaldībām par 800 bērnu un to ģimeņu atbalstu

Noslēgti 2 sadarbības līgumi un/vai nodomu protokoli ar pašvaldībām vai pašvaldību iestādēm par pakalpojuma sniegšanu;

SB, DE, IP 12.2016

3 Izveidot reģionālos ģimeņu atbalsta centrus

Nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru ģimeņu atbalsta pakalpojumu sniegšanai reģionos

Izveidoti 2 reģionālie SOS BCA ģimeņu atbalsta centri Rīgā un Zemgalē

GM, EP, KV, DE, SB, AG, SD, DB, ZG,IP

12.2016

ILGTERMIŅA IEVIEŠANAS PLĀNS no 2017 līdz 2020. gadam


1 Līguma slēgšana ar pašvaldībām par ģimeņu stiprināšanas pakalpojumu sniegšanu

SOS BCA noslēdzis pakalpojuma līgumu ar 12 pašvaldībām par 1.200 bērnu un to ģimeņu atbalstu

Noslēgti 2 sadarbības līgumi un/vai nodomu protokoli ar pašvaldībām vai pašvaldību iestādēm par pakalpojuma sniegšanu

SB, DE, IP 12.2020

2 Izveidot reģionālos ģimeņu atbalsta centrus ģimeņu stiprināšanas pakalpojumu sniegšanai

Nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru ģimeņu atbalsta pakalpojumu sniegšanai reģionos

Izveidoti 4 reģionālie SOS BCA ģimeņu atbalsta centri Rīgā, Zemgalē, Vidzemē un Kurzemē

GM, EP, KV, DE, SB, AG, SD, DB, ZG,IP

12.2018

Saīsinājumi: KV Kristīne Veispale

DE Daiga Eiduka IP Ilze Paleja

EP Edijs Pētersons SB Sandra Braunere

GM Gatis Matulēvičš SD Solvita Degle

AD Agita Dreiblate ZG Zane Grīva

IK Irēna Kalniņa IŽ Ilze Žagare

51

PIELIKUMI

PIELIKUMS nr.1

SVID analīze - Projekta ekspertu vērtējums par atbalsta sistēmu ģimenēm un bērniem

Iegūtās informācijas apkopošanai tika izmantota SVID (S-stiprās; V-vājās puses; I-

iespējas; D- draudi) analīze mikro, mezo un makro līmeņos.

Stiprās puses Vājās puses

Mikro Motivācija sadarboties ar sociālajiem darbiniekiem, kad pastāv draudi bērna izņemšanai no ģimenes

Sociālā riska ģimenes lielākoties ir raksturojamas ar zemām sociālajām prasmēm, zemu izglītības līmeni, atkarību izraisošo vielu lietošanas pieredzi un zemu motivāciju.

Pārsvarā sistēmā dominē draudi par negatīvākām sekām vecāku rīcībai, nevis pozitīvām sekām vecāku rīcības uzlabošanās gadījumā.

Mazāk ir raksturīgi saskatīt pozitīvos stimulus vecāku prasmju uzlabošanas un vecāku pienākumu adekvātas pildīšanas gadījumā.

Mezo Lielākajā daļā novadu ir sociālie darbinieki darbam ar ģimenēm un bērniem

Ne visos novados ir nodrošināta pakalpojumu pieejamība atbilstoši vajadzībām, lai novērstu riskus.

Pakalpojumu pieejamību ietekmē transporta nodrošinājums.

Katrai pašvaldībai ir atšķirīgas finansiālās iespējas.

Atbalsta sistēma ir vērsta uz ģimenēm ar bērniem, kurām jau ir konstatētas ar bērna audzināšanu un uzturēšanu saistītas problēmas, maz uzmanības tiek veltīts problēmu profilaksei.

Ir pašvaldības, kurās nav sociālo darbinieku, kuri strādātu tikai ar ģimenēm un bērniem un būtu specializējušies.

Ir pašvaldības, kurās ir mazs sociālo pakalpojumu - pieejamo speciālistu (psihologs, psihiatrs, jurists, speciālais pedagogs, ergoterapeits u.c.) klāsts.

Analizējot bāriņtiesu sniegto statistikas datu apkopojumu par 2011.gadu, var secināt, ka, saglabājas 2010.gadā vērojamā tendence palielināties vecāku skaitam, kam ar bāriņtiesas

52


lēmumu atņemtas aprūpes tiesības. Vienlaikus konstatējams, ka kopš 2009.gada ir tendence pieaugt to personu skaitam, kurām ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības. Šie skaitļi ļauj spriest, ka ģimenes ar augstu sociālo risku pašvaldībās nesaņem pietiekamus vai atbilstošus sociālos vai cita veida atbalsta pakalpojumus. Savukārt, tas, ka pieaug to vecāku skaits, kam ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības, apstiprina to, ka laikā pēc aprūpes tiesību atņemšanas lielā daļā gadījumu sociālais darbs ar vecākiem nav bijis rezultatīvs un bāriņtiesai gadu pēc aprūpes tiesību atņemšanas nācies pieņemt lēmumu par prasības iesniegšanu tiesā par aizgādības tiesību atņemšanu, jo nav novērsti aprūpes tiesību atņemšanas iemesli.

2011.gadā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija organizēja seminārus pašvaldību sociālajiem darbiniekiem ģimenēm ar bērniem par darbu ar sociālā riska ģimenēm. Semināru novērtējuma anketās ievērojams skaits sociālo darbinieku norādīja, ka kopš krīzes iestāšanās lielākā daļa sociālā dienesta finansu un cilvēkresursu tiek piesaistīti sociālās palīdzības (t.i. materiālā atbalsta) jomai un trūkst resursu pilnvērtīgam darbam ar ģimenēm un bērniem

Vērojama nevienlīdzība starp pakalpojumu groza saturu un apjomu, kas pieejams dažādās pašvaldībās dzīvojošām ģimenēm ar bērniem. Prakse liecina, ka parasti lielo pilsētu sociālo dienestu rīcībā ir ievērojami vairāk resursu, ko piesaistīt ģimenes problēmsituācijas risināšanai - izglītojošās grupas vecākiem, atbalsta grupas dažādām klientu kategorijām, atkarību profilakses speciālisti, sociālie pedagogi izglītības iestādēs u.c

Situācijas, kad riska faktori netiek izvērtēti pēc vienotiem, visaptverošiem kritērijiem;

Nepietiekamā apjomā profesionālās pilnveides un tālākizglītības kursi sociālā darba speciālistiem

Makro Valsts līmenī ir izstrādāts pietiekams tiesiskais regulējums, kas nosaka pašvaldības, it īpaši sociālā dienesta un bāriņtiesas kompetenci darbā ar

Atbalsta sistēma ģimenēm ar bērniem (vispārīgi vērtējot) ir fragmentēta, nav koordinēta valsts līmenī, atbalsta sistēmai nav pastāvīga finansējuma un mērķtiecīgas politiskās vadības.

Atbalsts sociālā riska ģimenēm ir ļoti atšķirīgs atkarībā no pašvaldības iespējām un politiķu

53


sociālā riska ģimenēm.

Atbalsta sistēma sociālā riska ģimenēm ir pašvaldības kompetencē. Tas izriet gan no Bērnu tiesību aizsardzības likuma, gan likuma „Par pašvaldībām”, gan Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma un Bāriņtiesu likuma normām.

izpratnes

Valsts nenodrošina tiešu finansējumu pašvaldībām sociālā riska ģimeņu atbalstam.

Sociālā riska ģimenēs ļoti bieži var identificēt multiproblēmu situācijas, kad jārunā par dažādiem cēloņiem, kuru risināšanai nepieciešama starpprofesionāļu intervences pieeja. Bāriņtiesu darbinieki, sociālie darbinieki dažkārt ir vienīgie speciālisti lauku pašvaldībās, kam jāpieņem kompetents lēmums, lai nodrošinātu bērniem normālus dzīves apstākļus un audzināšanu. Lai arī katrs no starpprofesionāļu komandas savā jomā ir profesionālis un piesaista resursus problēmsituācijas risināšanai, ir nepieciešams nodrošināt koordinētu un plānveidīgu rīcību, proaktīvi veikt preventīvos pasākumus, kam šobrīd pietrūkst līdzekļu

Iespējas Draudi

Mikro Lai novērtētu situāciju mikrolīmenī, būtu nepieciešams veikt mērķa grupas aptauju par apmierinā-tību ar saņemtajiem pakalpojumiem

Ierobežots cilvēkresursu un finansiālo resursu nodrošinājums, lai varētu sniegt ģimenes individuālajām vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus

Mezo Izmantot dažādas pieejas ņemot vērā pašvaldībās pieejamos resursus un esošo pieredzi

Pakalpojumu nodrošināšanai sa-darbība ar nevalstis-kajām organizācijām

Ierobežots cilvēkresursu un finansiālo resursu nodrošinājums, lai varētu nodrošināt atbilstošus sociālos pakalpojumus

Makro Plānot valsts dotācijas pašvaldībām sociālā darba ar ģimenēm un bērniem nodrošināšanai

Netiek piešķirts papildus finansējums ne valsts ne pašvaldību līmenī, lai uzlabotu situāciju

PIELIKUMS nr.2

Normatīvo aktu apkopojums: saturisks apraksts un ietekmes analīze; kontroljautājumi situācijas atbilstības izvērtēšanai

Normatīvā akta, politikas plānošanas

dokumenta nosaukums Konspektīvs apraksts Ietekmes apraksts uz ģimeņu ar bērniem labklājību

ANO Konvencija par bērna tiesībām

Deklarē, ka ģimenei kā sabiedrības pamatšūniņai un bērnu izaugsmes dabiskajai videi jānodrošina nepieciešamā aizsardzība un atbalsts, lai tā varētu pilnīgi uzņemties pienākumus sabiedrības ietvaros, kā arī to, ka bērnam, lai viņš varētu pilnīgi un harmoniski attīstīties kā personība, jāaug ģimenē, kurā pastāv beznosacījuma mīlestības, uzticības, cieņas un izpratnes pilnas attiecības. Pirmās personas, kas nodrošina bērna un viņa tiesību aizsardzību, ir bērna vecāki vai aizbildņi.

Konvencijā paredzētas bērnu tiesības un dalībvalstu pienākumi bērnu tiesību aizsardzības jomā. Konvencijā bērnu tiesības izklāstītas ļoti plaši: dalībvalstis atzīst, ka ikvienam bērnam ir neatņemamas tiesības uz dzīvību, uz brīvību, uz domu, apziņas, uz likuma aizsardzību un īpašu gādību t.sk., bērna tiesības izmantot sociālās nodrošināšanas labumus. Pievienojoties un ratificējot ANO Konvenciju par bērna tiesībām, Latvijas valsts ir uzņēmusies nodrošināt ne tikai visas konvencijā noteiktās bērna tiesības, bet arī izveidot efektīvus nacionālos tiesību aizsardzības mehānismus (administratīvos, tiesu u.c.), kurus izmantojot, tiek nodrošināta bērnu tiesību aizsardzība. Jautājums: Vai novadā ir izstrādāta bērnu tiesību aizsardzības programma?

Latvijas Republikas Satversme

110.pants paredz, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.

Nosaka vispārējo cilvēktiesību ietvaru

55



Civillikuma Ģimenes tiesību daļa

Nosaka laulāto, vecāku un bērnu savstarpējos pienākumus un tiesības, tai skaitā 179.pants par vecāku pienākumu uzturēt bērnu, kas dot pamatu vērsties tiesā tiem no vēcākiem kurā apgādībā atrodas bērns un prasīt piedzīt uzturlīdzekļus bērna uzturam no otra vecāka. No Civillikuma 179.pantā minētā izriet uzturlīdzekļu došanas pienākums – vecāku pienākums ir samērā ar viņu mantas stāvokli uzturēt bērnu. Savukārt, ja vecāku nav vai viņi nespēj rūpēties par savu bērnu, tad šis pienākums līdzīgās daļās gulstas uz vecvecākiem.

Paredz taisnās līnijas radinieku savstarpēju materiālu atbildību par otra labklājību Aizsargājot un sniedzot atbalstu un tiesisko aizsardzību ģimenēm vai indivīdiem, nav pieļaujama nekāda diskriminācija pēc ģimenes modeļa. Jautājums: Vai vecākiem ir pieejama juridiskā palīdzība šķiršanās, uzturlīdzekļu piedziņas gadījumos u.c. situācijās?

Bērnu tiesību aizsardzības likums

Nosaka bērna tiesības un brīvības un to aizsardzību, likums regulē nosacījums, saskaņā ar kuriem kontrolējama bērna uzvedība un paredzēta viņa atbildība, nosaka bērna tiesību aizsardzības sistēmu un atbildību par bērnu tiesību nenodrošināšanu. Bērna tiesību aizsardzība īstenojama, sadarbojoties ar ģimeni, valsts un pašvaldību institūcijām, sabiedriskajām organizācijām un citām fiziskajām un juridiskajām personām. Bērna ārpusģimenes aprūpes laikā tiek veikti nepieciešamie pasākumi bērna un vecāku atkalapvienošanās nodrošināšanai. Valstij un pašvaldībām jāsniedz atbalsts bērnu un ģimenes izglītības, veselības aprūpes, kultūras, sporta un aktīvas atpūtas institūcijām un organizācijām, lai veicinātu bērna fizisko attīstību un radošās aktivitātes; un jāsniedz bērnam brīvā laika pavadīšanas iespējas un citi pakalpojumi, kas veicina pilnvērtīgu bērna attīstību, un palīdz bērna audzināšanas procesā. Bērnu tiesību aizsardzības likums nosaka, ka ģimene ir bērna attīstības un audzināšanas dabiskā vide, un katram bērnam ir neatņemamas tiesības augt ģimenē.

Ietekme uz ģimeņu ar bērniem labklājību – paredz iesaistīto pušu (vecāki, bērni, pašvaldība, valsts u.c.) pienākumus, tiesības un atbildību bērnu tiesību nodrošināšanā. Valstij un pašvaldībām ir jāatbalsta ģimene un jāsniedz tai palīdzība. Bērnam, kurš nesaņem pietiekamu vecāku aprūpi, ir tiesības uz valsts un pašvaldības sociālo palīdzību un sociālajiem pakalpojumiem. Jautājumi: Vai novadā ir izstrādāta bērnu tiesību aizsardzības programma? Vai novadā ir izstrādāts starpinstitucionālās sadarbības modelis? Vai laikā, kad bērns atrodas ārpusģimenes aprūpē tiek veikts darbs ar bērna ģimeni? Vai novadā tiek īstenoti mērķtiecīgi plānoti pasākumi vardarbības prevencijai? Vai novadā tiek plānoti un īstenoti preventīvie

56



pasākumi ģimenēm un bērniem (izglītojošas grupas vecākiem, speciālistiem, bērnu tiesību aizsardzības dienas pasākumi u.c.)? Kādi sociālie pakalpojumi ģimenēm ar bērniem ir pieejami? Kā tiek nodrošināta ārpusģimenes aprūpe? Kāds atbalsts pieejams jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes? Vai novadā ir dienas centrs bērniem? Vai novadā bērniem ir nodrošinātas daudzveidīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas?

Bāriņtiesu likums

Regulē Bāriņtiesu darbību. Bāriņtiesas aizstāv bērna personiskās un mantiskās intereses un tiesības, sniedz palīdzību bērnam, kurš pēc palīdzības vērsies bāriņtiesā, izšķir vecāku domstarpības bērna aprūpes un aizgādības jautājumos un veic citas darbības bērnu tiesību un interešu aizsardzībai. Informē pašvaldības sociālo dienestu vai citu atbildīgo institūciju par ģimenēm, kurās netiek pietiekami nodrošināta bērna attīstība un audzināšana un kurām nepieciešama palīdzība

Paredz atbildīgo iestādi un juridisko mehānismu bērnu tiesību aizsardzībai Jautājumi: Vai ir izstrādāts starpinstitucionālās sadarbības modelis? Vai novadā ir sociālais darbinieks darbam ar ģimenēm un bērniem? Vai bez individuālām sociālā darbinieka konsultācijām un dzīves apstākļu pārbaudēm tiek piedāvāti vēl kādi ambulatorie pakalpojumi? Vai pašvaldībā ir psihologs darbam ar ģimenēm un bērniem?

Likums „Par sociālo drošību”

Šis likums nosaka sociālās drošības sistēmas veidošanas un darbības principus, personu galvenās sociālās tiesības un pienākumus, to realizēšanas pamatnosacījumus, kā arī reglamentē sociālo pakalpojumu veidus, to skaitā sociālo un audzināšanas palīdzību, sekmējot sociālo taisnīgumu un sociālo drošību. Viens no likuma uzdevumiem cita starpā ir veicināt ģimenes aizsardzību, atbalstīšanu un attīstību, kā arī īpašu dzīves

Likums praksē tiek piemērots diezgan maz, tā reālā ietekme uz ģimeņu ar bērniem situāciju ir daudz mazāka nekā Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam un ar to saistītajiem Ministru kabineta noteikumiem. Kā būtisks trūkums, kas var negatīvi ietekmēt

http://www.bti.gov.lv/lat/arpusgimenes_aprupe/normativie_akti/?doc=1871&page=

57



grūtību pārvarēšanu vai mazināšanu, sniedzot palīdzību un radot pašpalīdzības iespējas. Likuma mērķis ir nodrošināt, lai sociālie pakalpojumi tiktu sniegti savlaicīgi un institūcijas, kas ir atbildīgas par pakalpojumu sniegšanu, būtu viegli pieejamas. Likumā noteikts personas līdzdarbības apjoms, konkrēti līdzdarbības pienākumi.

ģimeņu ar bērniem problēmu risināšanu jāmin tas, ka likumā noteiktie klienta līdzdarbības pienākumi ir vērsti uz veselības aprūpes un nodarbinātības jomu, taču neietver tādus pienākumus, kas varētu palīdzēt vecākiem apgūt trūkstošās sociālās prasmes bērnu aprūpes, tajā skaitā audzināšanas jomās.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums

Sociālais darbs – profesionāla darbība, lai palīdzētu personām, ģimenēm, personu grupām un sabiedrībai kopumā veicināt un atjaunot savu spēju sociāli funkcionēt, kā arī radīt šai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus. Sociālā darba mērķis - palīdzēt personai, ģimenei un personu grupai noteikt, atrisināt vai mazināt sociālās problēmas, attīstot pašas personas resursus un iesaistot atbalsta sistēmas. Likuma 11.pantā ir noteikti pašvaldības sociālā dienesta uzdevumi, kas vienlaikus definē mērķgrupu un sociālo pakalpojumu organizēšanu tai: 1) veikt sociālo darbu ar personām, ģimenēm un personu grupām; 2) sniegt sociālos pakalpojumus vai organizēt to sniegšanu ģimenēm ar bērniem, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, audžuģimenēm, aizbildņiem, personām, kuras aprūpē kādu no ģimenes locekļiem, invalīdiem, pensijas vecuma personām, personām ar garīga rakstura traucējumiem un citām personu grupām, kurām tas nepieciešams;. Pašvaldībai, kuras teritorijā persona deklarējusi savu dzīvesvietu, ir pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību. Tiesības saņemt pašvaldības sociālo palīdzību nav atkarīgas no tā, vai pilngadīgie ģimenes locekļi strādā algotu darbu, ir bezdarbnieki, vecuma vai invaliditātes pensijas saņēmēji. Ja ģimene vai persona ir atzīta par trūcīgu (atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumiem Nr.299 „Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu") un vidējie ienākumi

Normatīvajos aktos ir identificēti sociālie pakalpojumi, noteiktas sociālo dienestu, sociālo darbinieku un sociālā darba speciālistu profesionālas kompetences, pienākumi un uzdevumi darbam ar riska ģimenēm, tai skaitā, nosakot prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem, sociālajā darbā ar riska ģimenēm veikt izvērtēšanu un atbilstošu pakalpojumu piesaisti, lai uzlabotu ģimenes funkcionēšanu, kas kopumā uzlabo ģimeņu ar bērniem labklājību. Jautājumi Kāda ir sociālā darbinieka noslodze strādājot ar ģimenēm un bērniem? Vai sociālā riska ģimenes saņem atbilstošus pakalpojumus identificētajiem riskiem un to pakāpei, veicot novērtēšanu? Vai pašvaldībā ir krīzes centrs ģimenēm ar bērniem? Ja krīzes centrs nav, cik km attālumā ir tuvākais krīzes centrs? Vai ir iespējams nodrošināt rekomendāciju izpildi

58



katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā ir zemāki par Ministru kabineta vai pašvaldības noteikto garantēto minimālo ienākumu (GMI) līmeni, tad tā var pretendēt saņemt pabalstu GMI līmeņa nodrošināšanai. Sociālos pakalpojumus sniedz, pamatojoties uz sociālā darba speciālista veiktu personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu. Sociālos pakalpojumus nodrošina klienta dzīvesvietā vai iespējami tuvu tai, un tikai tad, ja šāds pakalpojumu apjoms nav pietiekams, tiek nodrošināta sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija ilgstošas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā. Sniedzot sociālos pakalpojumus, institūcijas nodrošina starpprofesionālu un starpinstitucionālu sadarbību. Bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem nodrošināma aprūpe ģimeniskā vidē — audžuģimenē, pie aizbildņa, un tikai tad, ja tas nav iespējams, aprūpe tiek nodrošināta ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā. Laikā, kamēr bārenis vai bez vecāku gādības palikušais bērns atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, pašvaldības sociālais dienests un bāriņtiesa sadarbībā ar institūcijas darbiniekiem veic pasākumus, lai sekmētu bērna atgriešanos ģimenē, uzturētu kontaktus starp bērnu un vecākiem vai, ja tas nav iespējams, meklētu iespēju nodrošināt bērna aprūpi citā ģimenē. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās darbs organizējams tā, lai institūcijas vidi tuvinātu ģimeniskai videi un nodrošinātu patstāvīgas dzīves iemaņu apgūšanu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem.

pēc rehabilitācijas krīzes centrā? Cik km attālumā ir tuvākais narkologs? Cik km attālumā ir tuvākais psihiatrs? Vai sociālajiem darbiniekiem tiek nodrošināta regulāra supervīzija?

Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem, /MK not. Nr.291 no 03.06.2003./

Pašvaldības sociālā dienesta darbinieki nodrošina, lai klients tiktu apkalpots un risinājumi rasti iespējami īsākā laikposmā, ievērojot šādu nosacījumu: (8.6.) riska novērtēšana ģimenēs, kurās bērna attīstībai ir nelabvēlīgi apstākļi aizpildot noteikumiem pievienotu tabulu, saskaņā ar pievienotajiem riska novērtēšanas kritērijiem.

Jautājumi: Vai pašvaldībā ir pieejami pakalpojumi, lai varētu sniegt ģimenei atbilstošu uz resursu un risku izvērtējumu balstītu palīdzību? Kādi pakalpojumi trūkst?

59



Valsts sociālo pabalstu likums

Nosaka valsts sniegto materiālo atbalstu ar bērna piedzimšanu, kopšanu un audzināšanu saistītajās situācijās, kā arī apgādnieka zaudējuma gadījumā, ja apgādnieks nebija sociāli apdrošināts.

Paredz nelielu, reizēm pat simbolisku atbalstu sakarā ar bērna piedzimšanu un audzināšanu.

Likums „Par valsts pensijām”

Nosaka bērna tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju, ja apgādnieks ir bijis sociāli apdrošināts.

Garantijas vecāka nāves gadījumā

Likums „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”

Nosaka ienākumu aizvietojumu pirms un pēc dzemdību periodā sociāli apdrošinātām personām.

Garantijas mātei (vai personai, kas pilda vecāka pienākumus pēc bērna piedzimšanas) bērnu gaidot un pēc bērna piedzimšanas.

Profesionāla sociālā darba attīstības programma 2005. – 2011. gadam, MK rīkojums Nr.413 28.06.2005.

Programmas mērķis: Veicināt profesionālu sociālā darba attīstību valstī, tādējādi nodrošinot iedzīvotājiem iespēju saņemt kvalitatīvus un viņu vajadzībām atbilstošus pakalpojumus. Divi no programmas apakšmērķiem ir vērsti uz darbu ar riska ģimenēm: - radīt priekšnoteikumus sociālā darba ar ģimenēm un bērniem attīstībai

pašvaldību sociālajos dienestos; - pilnveidot starpinstitucionālo sadarbību darbam ar riska un

nelabvēlīgajām ģimenēm;. Plānotie programmas politikas rezultāti, t.sk. darbam ar riska ģimenēm: - pašvaldībās ir attīstīts sociālais darbs ar ģimenēm un bērniem un

citām sociālas atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām; - pašvaldības ir motivētas sadarboties sociālā darba pakalpojuma

sniegšanai ģimenēm un bērniem;. Plānotie programmas darbības rezultāti, t.sk. darbam ar riska ģimenēm: - pašvaldības saņem valsts līdzfinasējumu sociālo darbinieku algošanai, kuri veic sociālo darbu ar ģimenēm un bērniem; - visās pašvaldībās ģimenēm un bērniem ir pieejami sociālā darbinieka

Kopumā profesionālās sociālā darba attīstības programmas pamatnostādnēs bija izvirzīti uzdevumi (ar finansējuma nodrošinājumu) kvalitatīva sociālā darba attīstībai, kas bija virzīts sociālajam darbam ar mērķgrupu (riska ģimenes) uz nelabvēlīgo ģimeņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu skaita samazinājumu. Normatīvajos aktos ir noteiktas kompetences attiecībā uz sociālo pakalpojumus sniegšanu. Jautājumi: Vai plānotie programmas darbības un rezultatīvie rezultāti, kas ietekmē darbu ar riska ģimenēm ir sasniegti? Vai ir pilnveidota starpinstitucionālā sadarbība darbam ar riska un nelabvēlīgajām ģimenēm? Vai pašvaldības ir motivētas sadarboties sociālā

60



sniegtie pakalpojumi; - samazinās bez vecāku gādības palikušo bērnu un nelabvēlīgo ģimeņu skaits. Rezultatīvie rādītāji programmas politikas rezultātu un darbības rezultātu sasniegšanai, kas saistīti ar darbu ar riska ģimenēm: - sociālie darbinieki ir nodrošināti ar metodiskajiem materiāliem darbam ar riska un nelabvēlīgajām ģimenēm; - pašvaldībās notiek sadarbība starp izglītības iestādi, sociālo dienestu un policiju, uzlabojot starpinstitucionālo sadarbību darbā ar riska un nelabvēlīgajām ģimenēm;

darba pakalpojuma sniegšanai ģimenēm un bērniem? Vai pašvaldības saņem valsts līdzfinasējumu sociālo darbinieku algošanai, kuri veic sociālo darbu ar ģimenēm un bērniem? Vai visās pašvaldībās ģimenēm un bērniem ir pieejami sociālā darbinieka sniegtie pakalpojumi? Vai samazinās bez vecāku gādības palikušo bērnu un nelabvēlīgo ģimeņu skaits? Vai sociālie darbinieki ir nodrošināti ar metodiskajiem materiāliem darbam ar riska un nelabvēlīgajām ģimenēm? Vai pašvaldībās notiek sadarbība starp izglītības iestādi, sociālo dienestu un policiju, uzlabojot starpinstitucionālo sadarbību darbā ar riska un nelabvēlīgajām ģimenēm?

61

PIELIKUMS nr.3

Sociālo darbinieku un sociālā rehabilitētāja funkciju salīdzinājums dažādos sociālās rehabilitācijas pakalpojuma modeļos

„A” MODELIS:

pilns sociālā darba pakalpojums tiek deleģēts

NVO Atbalsta centra (turpmāk – Centrs) komandai

„C” MODELIS: NVO Atbalsta centrs nodrošina sociālās rehabilitācijas un atbalsta

pakalpojumu, gadījuma vadīšanu veic pašvaldības Sociālā dienesta

(turpmāk – Dienests) sociālais darbinieks

Sociālais

darbinieks (SD)

Dienesta sociālais darbinieks: * informē klientu par pakalpojuma pieejamību Centrā;

* ja nepieciešams – nosūta klientu pakalpojuma saņemšanai Centrā, izsniedzot

nosūtījumu, kas ietver tiesību deleģējumu veikt sociālā gadījuma vadīšanu

darbā ar konkrēto ģimeni (t.sk. tiesības sadarboties ar citām institūcijām un

sniegt atzinumus Bāriņtiesai)

Centra sociālais darbinieks bērniem ir gadījuma vadītājs, kurš:

Strādā ar 20 ģimenēm, vidēji

160 stundas darba laika mēnesī un

8 stundas mēnesī ar vienu ģimeni

-------------------------------------------------------------------------------------

* veic nepieciešamo klientu uzskaiti un Centra dokumentāciju;

* veic vispusīgu gadījuma izvērtēšanu;

* veic risku izvērtēšanu katram ģimenes loceklim;

* sastāda ģimenes sociālās rehabilitācijas plānu, t.sk. izvirza mērķus citiem

speciālistiem un nosaka uzdevumus sociālajam rehabilitētājam;

Dienesta sociālais darbinieks ģimenēm ar bērniem ir gadījuma

vadītājs, kurš: * veic vispusīgu klienta izvērtēšanu;

* sadarbojoties ar Centra SD, sastāda starpprofesionāļu komandu

(Centra speciālisti) darbam ar konkrēto klientu;

* kopā ar Centra SR un klientu sastāda ģimenes sociālās

rehabilitācijas plānu, t.sk. izvirza mērķus citiem speciālistiem un

nosaka uzdevumus sociālajam rehabilitētājam, sociālās

rehabilitācijas plāna kopiju iesniedzot Centram;

* pārrauga Centra SR darbu;

* veic sociālo kontroli par ģimenes funkcionēšanu;

* veic sadarbību ar gadījuma risināšanā iesaistītajām institūcijām;

* organizē starpprofesionāļu komandas un starpinstitucionālās

sapulces par gadījuma risināšanas gaitu;

* saņem no Centra SD konkrētu speciālistu atskaites un sasniegto

rezultātu izvērtējumus;

* atbilstoši Dienesta noteiktajām prasībām veic sociālā gadījuma

dinamikas izvērtēšanu, veido pārskatus par darbu ar gadījumu;

Centra sociālais darbinieks:


40 stundas darba laika mēnesī un


-----------------------------------------------------------------------------------

* veic nepieciešamo klientu uzskaiti un Centra dokumentāciju;

* veic Centra speciālistu pakalpojumu koordinēšanu (piesaka

konsultācijas, plāno konsultāciju laikus, koordinē speciālistu

atskaišu nodošanu gadījuma vadītājam), atbilstoši katra gadījuma

ģimenes sociālās rehabilitācijas plānam;

62

„A” MODELIS:






* atbild par plānā izvirzīto uzdevumu izpildi;

* nepieciešamības gadījumā, atbilstoši veiktajam ģimenes situācijas

izvērtējumam, organizē materiālā atbalsta sniegšanu (Centra papildus

piesaistītie līdzekļi);


* vada iesaistīto Centra starpprofesionāļu komandas darbu, t.sk. pārrauga

Centra SR darbu un veic Centra speciālistu pakalpojumu koordinēšanu, veic

konsultāciju un līdzdalības uzskaiti katram ģimenes loceklim, organizē

supervīzijas;

* atbilstoši Dienesta deleģējumam, nodrošina starpinstitucionālo sadarbību ar

visām sociālā gadījuma risināšanā iesaistītajām institūcijām (piem. Bāriņtiesa,

Dienests, izglītības un tiesībsargājošās institūcijas, veselības aprūpes iestādes,

citas NVO, kas nodrošina sociālos pakalpojumus ģimenei, vai bērnu

ārpusģimenes aprūpē iesaistītās iestādes un personas, ja tas nepieciešams

konkrētā gadījuma risināšanai) – pieprasa papildus informāciju, pārstāv

klienta intereses vai nodarbojas ar sociālā gadījumā radušos situāciju

risināšanu;

* sniedz pārskatu sadarbības institūcijām par sadarbību ar klientu (pēc

rakstiskiem pieprasījumiem, ievērojot konfidencialitātes un datu aizsardzības

principus);

* sniedz operatīvu informāciju Bāriņtiesai par bērna tiesību pārkāpumiem un

ar to saistītām krīzes situācijām;

* izvērtē situāciju par bērna attīstībai atbilstošu apstākļu nodrošināšanu

ģimenē un nepieciešamības gadījumos sniedz informāciju Bāriņtiesai saistībā

ar nepieciešamību izņemt bērnu no ģimenes ārpusģimenes aprūpē vai

iespējamo atgriešanu bioloģiskajā ģimenē;

* veic periodisku sociālā gadījuma izvērtēšanu (ik pēc 3 mēnešiem) un

noslēguma izvērtēšanu, beidzot pakalpojuma sniegšanu klientam;

* veic noslēguma pārskata sagatavošanu par sociālā gadījuma gaitu un

nosūtīšanu Dienestam.

* veic konsultāciju un līdzdalības uzskaiti katram ģimenes loceklim;

* katru mēnesi sniedz apkopotu pakalpojumu pārskatu par katru

ģimeni Centra vadītājai, lai nodrošinātu pakalpojuma apjoma

uzraudzību un plānošanu.

Sociālais

rehabilitētājs

(SR)

Centra SR:


160 stundas mēnesī, un


------------------------------------------------------------------------------------

* strādā ar klientu atbilstoši Centra SD trīspusējā sadarbībā ar Centra SR un

klientu veidotajam plānam;

Centra SR:


160 stundas mēnesī, un


-----------------------------------------------------------------------------------

* strādā ar klientu atbilstoši Dienesta SD trīspusējā sadarbībā ar

Centra SR un klientu veidotajam plānam;

63

„A” MODELIS:







*novērtē klienta resursus, identificē grūtības, māca prasmes aprūpētājiem un

viņu bērniem, pārrauga vides atbilstību bērnu vajadzībām;

* atbilstoši Centra noteiktajām prasībām veic sava darba dokumentēšanu;

* regulāri sadarbojas ar Centra SD (gadījuma vadītāju);

* veic motivējošo darbu ģimenē;

* organizē preventīvo darbu ar ģimeni;

* piedalās starpprofesionāļu komandas sanāksmēs;

* piedalās supervīzijās;

* sniedz pārskatu par sociālās rehabilitācijas darbu un sasniegtajiem

rezultātiem darbā ar sociālo gadījumu Centra SD.

* informē par veicamajiem uzdevumiem Centra SD;

* novērtē klienta resursus, identificē grūtības, māca prasmes

aprūpētājiem un viņu bērniem, pārrauga vides atbilstību bērnu

vajadzībām;

* atbilstoši Dienesta noteiktajām prasībām veic sava darba

dokumentēšanu;

* regulāri sadarbojas ar Dienesta SD (gadījuma vadītāju);

* piedalās starpprofesionāļu komandas sanāksmēs;

* sniedz pārskatu par sociālās rehabilitācijas darbu un sasniegtajiem

rezultātiem darbā ar sociālo gadījumu Dienesta SD.

Pakalpojuma

administrēšana Centra vadītājs:

* vada un nodrošina Centra darbu un pakalpojuma sniegšanu kopumā (t.sk.,

pakalpojuma kvalitāti un atbilstību līguma nosacījumiem);

* nodrošina rēķinu, finansu atskaišu un atskaišu par pakalpojuma saņēmējiem

iesniegšanu;

* pārrauga starpprofesionāļu un starpinstitucionālo sadarbību;

* sniedz informāciju kopienā par iespēju mērķgrupas ģimenēm saņemt

pakalpojumu (NVO un pašvaldības mājaslapā, vietējos preses izdevumos, ar

informatīvām vēstulēm citām iestādēm un organizācijām u.c.)

Centra vadītājs:

* pārrauga SD, SR un speciālistu darbu, seko pakalpojuma apjoma

un kvalitātes izpildei, sadarbības procesa ievērošanai;

* nodrošina rēķinu, finansu atskaišu un atskaišu par pakalpojuma

saņēmējiem iesniegšanu;

* nepieciešamības gadījumos iesaistās situāciju risināšanā

starpprofesionāļu vai starpintitucionālajā līmenī;

* nodrošina Centra administratīvo darbību.

PIELIKUMS nr.4

Pieredzes apmaiņas vizīte Somijā projekta ietvaros

No 2012.g. 28.novembra līdz 2012.g. 1.decembrim, Tampere-Helsinki, Somija

Tikšanās ar Tamperes integrētā SOS Bērnu ciemata pārstāvjiem direktoru Jukka Kotkavuori,

direktora vietnieci Tiina Nummela, kā arī Anna-Riitta un Toni – SOS audžuvecākiem.

Tikšanās laikā tika prezentēta pieredze, veidojot integrēto audžuģimeņu pakalpojumu. Viesojāmies vienā

no audžuģimenēm.

1) Integrētās audžuģimenes ir jauns projekts, kuru īsteno SOS organizācija Somijā. Tie ir pāri, kuri

piesakās kļūt par audžuģimeni, iziet apmācību pēc PRIDE programmas un saņem dzīvokli, kurā

var dzīvot un audzināt ģimenē pieņemtos bērnus. Papildus audžuģimene saņem atbalstu no

sociālā darbinieka, ģimenes atbalsta personas un speciālistu konsultācijas, kuras pieejamas

atbilstoši bērnu vajadzībām pašvaldībā, piemēram psihoterapeita atbalsts. SOS ciematos viens

sociālais darbinieks strādā ar 20 bērnu individuālās attīstības plāniem un nodrošina sadarbību ar

bioloģisko ģimeni.

2) Kopumā Somijā ir 5 SOS Bērnu ciemati, ģimeņu stiprināšanas aktivitātes uz ciematu bāzes,

jauniešu atbalsta sistēma - viena jauniešu māja, kuru plānots reorganizēt par ģimeņu

rehabilitācijas centru. Ir arī pārejas dzīvokļi jauniešiem daļēji patstāvīgas dzīves laikā un īres

dzīvokļi patstāvīgai dzīvei par pazeminātu maksu jauniešiem līdz 25 gadu vecumam, pēc tam

jaunietis dzīvokli var īrēt par vidējo tirgus cenu. Jaunieši var palikt, ja vēlas ciematā līdz 18 gadu

vecumam, ir viens ciemats, kur dzīvoklis jauniešiem ir blakus un 1 -3 gadus tiek nodrošināts

pēcaprūpes atbalsts.

Tikšanās PKS – „Perhehoitokumppanit suomessa” (audžuģimeņu pakalpojumu aģentūra)

http://www.perhehoitokumppanit.fi/.Piedalās:Matti Virtanen, direktors;Tiia Perämaa, soc. darba vadītāja:

1) Organizācija, strādā ar audžuģimeņu atlasi, apmācību un atbalstu. Ar šīs organizācijas darbu

aprūpi ģimeniskā vidē saņem 85 bērni 59 audžuģimenēs, vienā audžuģimenē ievietota māte kopā

ar savu bērnu. Audžuģimeņu apmācībā tiek izmantota PRIDE programma.

2) Organizācijas pārraudzībā ir audžuģimenes, kuras pamatā uzņem;

bērnus no 7 gadu vecuma,

bērnus ar vairākiem brāļiem un māsām,

bērnus ar traumatisku pieredzi,

patvēruma meklētājus,

vecākus kopā ar bērniem,

bērnus no citām audžuģimenēm, kamēr viņas ir brīvdienās,

organizācija atbalsta un apmāca arī aizbildņus

3) Kopā organizācijā strādā 25 darbinieki ar izglītību sociālajā jomā, arī audžuvecāki ar pieredzi,

tiek nodrošināts šāds atbalsts katrai ģimenei:

1 tikšanās ar sociālo darbinieku vismaz 1 reizi mēnesī, vai vairāk, ja tas nepieciešams

Audžuģimenes iesniedz pārskatu par bērna attīstību, kura sagatavošanā atbalstu sniedz

sociālais darbinieks

Supervīzijas audžuģimenēm

Apmācības, tālākizglītība

Aktivitātes bērniem

21 diena brīvdienas audžuģimenei, kuru laikā bērniem tiek piemeklēta aprūpe citā

audžuģimenē, dalība nometnē vai ciemošanās pie bioloģiskajiem vecākiem, ja tas ir

iespējams

24h sociāls atbalsts caur dežūrējošo speciālistu pie telefona un izbraukumiem uz mājām

http://www.perhehoitokumppanit.fi/

65

Komandas audzināšana (vecākam atbalstu sniedz terapeits, kurš izskaidro, kā reaģēt uz

bērna uzvedības vai veselības problēmām)

4) Somijā ļoti reti notiek vietējā adopcija, jo vecākiem netiek atņemtas aizgādības tiesības un

bērniem ir tiesības uzturēt kontaktus ar bioloģisko ģimeni, šobrīd likumā ir grozījumi par atvērto

adopciju, kad bērnam ir iespēja saglabāt kontaktus ar bioloģisko ģimeni, lai veicinātu bērnu

adopciju. Adopcija uz ārvalstīm nenotiek.

5) Pēcaprūpes atbalsts tiek sniegts arī tad, ja bērns atgriežas bioloģiskajā ģimenē un šis atbalsts tiek

sniegts līdz pat bērns ir sasniedzis 21 gada vecumu, bet ne ilgāk kā 5 gadus.

6) Organizācijai ir izstrādāti savi kvalitātes standarti pēc kuriem tiek veikts darbs ar audžuģimenēm

un aizbildņiem.

7) Finansiālā atbalsta sistēma audžuvecākiem – tiek slēgts trīspusējs līgums ar pašvaldību par

atlīdzību no kuras tiek nomaksāti nodokļi, atlīdzības apmērs sākot no 1300 Eur, papildus par

katru bērnu vismaz 630 Eur mēnesī uzturnauda.

Tikšanās ar Sociālā dienesta pārstāvjiem no Tamperes pašvaldības Luotsi

http://www.tampere.fi/perhejasosiaalipalvelut/lastensuojelu/sijaishuolto/luotsi.html Piedalās LUOTSI

soc. darba speciālistes Heli Fogelman un Niina Nieminen, kā arī Johanna Angelis no Family Centre

Nopea.

1) Luotsi uzdevums ir piemeklēt labāko bērna ārpusģimenes aprūpes vietu, nodrošināt ārpusģimenes

aprūpes pakalpojumu pieejamību, tajā skaitā, audžuģimeņu atlasi, apmācību un uzraudzību,

pārraudzīt institucionālo aprūpi. Kopā strādā 9 sociālie darbinieki, vecākais sociālais darbinieks,

vadītājs un 2 sekretāres. Latvijā par bērna ievietošanu ārpusģimenes aprūpē ir atbildīga bāriņtiesa,

Somijā sociālā dienesta struktūrvienība, un jāņem vērā vecāku viedoklis, jo vecākiem ļoti reti tiek

atņemtas aizgādības tiesības. 2011.gadā ārpusģimenes aprūpē ievietoti 71 bērns, kopējais bērnu

skaits aprūpē 394.

Pastāv dažāda veida audžuģimenes: krīzes audžuģimenes, atvērtā tipa audžuģimenes, ilgtermiņa

audžuģimenes, profesionālās audžuģimenes, audžuģimenes, kuras var uzņemt vecāku kopā ar bērnu.

Audžuģimenēm tiek nodrošināts arī praktisks atbalsts, speciālistu konsultācijas, brīvdienas, mentorings,

supervīzijas.

Izvēloties ārpusģimenes aprūpes vietu tiek izvērtētas:

Bērna vajadzības;

Veselības stāvoklis (psihiatriskas saslimšanas u.c. faktori);

Izglītības vajadzības un pieejamība;

Sadarbības iespējas ar bērnu vecākiem;

Risku analīze – kas var apdraudēt situāciju.

Luotsi strādā ciešā sadarbībā ar sociālo darbinieku, kurš strādā ar bioloģisko ģimeni.

2) Family center Nopea - preventīvais darbs ar ģimenēm un bērniem tiek veikts atbalsta centrā, kurā

visbiežāk nonāk ziņojumi no izglītības iestādēm par grūtībām bērnu audzināšanas procesā. Ar

katru ģimeni stādā 2 darbinieki, intensīvs darbs notiek gan atbalsta centra telpās gan mājās 2 -3

mēnešu garumā. Pamatā darbs tiek veikts ar skolas vecuma bērniem. Otrs virziens ir sociālais

darbs ielās, lai piesaistītu klientus, kuri nevēlas vai baidās saņemt palīdzību, īpaši šādā veidā tiek

piesaistīti jaunieši, kuriem pēc tam ir iespēja saņemt konsultācijas centrā.

Tikšanās SOS Bērnu ciematu organizācijas Somijā nacionālajā birojā Helsinkos

http://www.sos-lapsikyla.fi/ Piedalās: direktors Jari Ketola, Bērnu interešu aizstāvības vadītāja Anna-

Liisa Koistinen-Auer, Personāldaļa Hannele Nikkanen , Komunikāciju nodaļa Aija Rikala, Finansu

piesaiste Kei Heikkilä.

http://www.tampere.fi/perhejasosiaalipalvelut/lastensuojelu/sijaishuolto/luotsi.html

http://www.sos-lapsikyla.fi/

66

SOS ciematu organizācijas pārstāvji sniedza informāciju par vispārējo situāciju Somijā un SOS Bērnu

ciematu sniegtajiem pakalpojumiem. Somijā ir 1,1 miljons bērnu, 17 000 atrodas ārpusģimenes aprūpē,

79 000 ģimenēs pastāv risks zaudēt vecāku aprūpi.

SOS Bērnu ciemati nodrošina ne tikai ārpusģimenes aprūpi un pēcaprūpi jauniešiem, bet arī veic darbu ar

ģimenēm, kurām pastāv risks zaudēt vecāku aprūpi, nodrošinot īstermiņa aprūpi, atbalsta ģimenes, bērnu

vasaras nometnes un ģimeņu rehabilitāciju.

Ģimeņu rehabilitācijas mērķis ir palīdzēt ģimenei uzlabota sociālās un dzīves prasmes, novērtēt vai bērns

var atgriezties ģimenē, ja iepriekš bijis aprūpē.

Ģimene tiek uzņemta krīzes mājā un sociālo darbinieku uzraudzībā notiek intensīvs, praktisks darbs, lai

pilnveidotu nepieciešamās prasmes.

Tikšanās ar LSKL - Central Union of Child Welfare in Finland (Somijas Bērnu labklājības

centrālo apvienību) Helsinkos http://www.lskl.fi/en/ Piedalās: galvenais speciālists Martti

Kemppainen, galvenā speciāliste Reetta Peltonen

LSKL apvieno 96 nevalstiskās organizācijas un 36 pašvaldības, kā arī lielos uzņēmumus, kuri ziedo

labdarībai. LSKL izveidojās jau 1937.gadā un tās mērķis ir sniegt priekšlikumus grozījumiem

normatīvajos aktos, politikas dokumentos, veicināt izpratni par bērnu labklājības jomu, organizējot

apmācības, konferences, tikšanās, sagatavot alternatīvo ziņojumu par ANO Bērnu tiesību konvencijas

ievērošanu, nodrošināt attīstības projektu Karēlijā. Lielākais finansējums sociālajai jomai - NVO nāk no

azartspēļu biznesa, jo tas ir noteikts likumā. Vienlaikus vairākas NVO ir apvienojušās un izveidojušas

atrakciju parku, no kura visi ieņēmumi tiek atdoti sabiedriskā labuma darbam.

Somijā bērnu labklājības jomā normatīvajos aktos tiek nodalīts preventīvais darbs, kas ir obligāti

jānodrošina (veselības, izglītības, psihosociālā atbalsta jomā vecākiem bērnu audzināšanas procesā) un

bērnu aizsardzība, kad notiek iejaukšanās, lai atrisinātu kādu problēmsituāciju. NVO veido ģimeņu

klubus, pakalpojumu centrus, darbu ar jauniešiem nodrošina gan pašvaldība gan NVO.

Darbam ar ģimenēm un bērniem tiek piesaistīts sociālais darbinieks un palīgs ģimenei. Jauniešiem ir

atsevišķs pakalpojumu centrs. Katrā skolā ir veselības aprūpes un sociālā atbalsta speciālisti.

Galvenā atziņa- vislētāk un efektīvāk ir ieguldīt līdzekļus preventīvajā darbā nevis intervencē.

http://www.lskl.fi/en/

67

PIELIKUMS nr.5

Indikatori sasniegto rezultātu analīzei - paraugs

Statistiskie dati: Klientu skaits; Tiešā kontakta stundas (t.sk. mājas vizītes); Piesaistīto speciālistu konsultāciju stundas; Darbinieku noslodze (gadījumu skaits uz 1 darbinieku); Vidējais pakalpojuma sniegšanas ilgums uz 1 ģimeni;

pašpietiekamu ģimeņu skaits; ģimenes, kas sasniegušas rehabilitācijas plānā paredzētos rezultātus ģimenēs atgriezto bērnu skaits; bērni, kuri laikā, kad ģimene izstājas no projekta, ir izņemti no ģimenes

BĒRNA/PIEAUGUŠĀ NOVĒRTĒJUMA KRITĒRIJI: sākotnējie - starpposma - noslēguma

BĒRNS

Apstiprināta vardarbība pret bērnu

Novārtā pamešana

Emocionāla vardarbība

Fiziska vardarbība

Seksuāla vardarbība

IZGLĪTĪBA Iesaistīšanās izglītībā

nekad nav uzsācis

izslēgts no skolas/pārtraucis mācības

mācās

skola pabeigta

nav attiecināms (zīdainis)

Izglītības sniegums/ rezultāti

1 Lielisks sniegums = bērns mācās ļoti labi, viņa progress atbilst tam, ko sagaida aprūpētāji, skolotāji.

2

Apmierinošs sniegums = bērns mācās labi, bet aprūpētājiem, skolotājiem vai citiem atbildīgajiem cilvēkiem ir nelielas bažas par progresu

3 Sniegums zem vidējā = bērns mācās un apgūst zināšanas slikti, atpaliek.

4 Slikts sniegums = bērnam ir nopietnas mācību problēmas

Izglītības iestādes apmeklējums

1

Bērns regulāri apmeklē skolu/bērnudārzu vai citu vecumam atbilstošu aktivitāti (piem., apgūst profesiju). Regulāri nozīmē, ka bērns skolu/dārziņu apmeklē katru dienu, izņemot slimības vai kādos īpašos gadījumos.

2

Bērns neregulāri apmeklē skolu/bērnudārzu vai citu vecumam atbilstošu aktivitāti (piem., apgūst profesiju). Neregulāri nozīmē, ka bērns skolā/dārziņā nav no ¼ līdz ½ laika.

3

Bērns reti apmeklē skolu/bērnudārzu vai citu vecumam atbilstošu aktivitāti. Reti nozīmē, ka bērns skolā/dārziņā nav ½ laika un vairāk.

4 Bērns neapmeklē skolu/bērnudārzu vai citu vecumam atbilstošu aktivitāti.

0 Nav attiecināms (zīdainis)

VESELĪBA Tiek nodrošināta atbilstoša medicīniskā aprūpe

Jā

Nē

Emocionālā veselība

1

Bērns šķiet laimīgs, apmierināts un cerību pilns. Bērns izsaka emocijas savam vecumam atbilstošā veidā. Bērns izrāda līdzjūtību citu jūtām. Bērns raud, kad tas ir atbilstoši (saistībā ar briesmu vai bažu līmeni) un reaģē uz pieaugušo mierinājumiem. Bērns demonstrē pozitīvu pašvērtējumu.

2 Bērns dažreiz šķiet nelaimīgs un bēdīgs, vai pauž emocijas neatbilstoši situācijai un savam

68

vecumam. Dažreiz bērns raud pārāk daudz un gandrīz nereaģē uz pieaugušo mierinājumu. Dažreiz bērns demonstrē pazeminātu pašvērtējumu. Zīdainis var būt raudošs, viegli aizkaitināms, vai daļu laika viņam ir gulēšanas traucējumi.

3 Bērns bieži ir nelaimīgs vai bēdīgs, vai grib, lai viņu liek mierā. Bērns bieži mostas naktīs un/vai viņam rādās murgi. Zīdainis bieži var būt neaktīvs, vienmēr pārāk daudz raud, vai arī vispār neraud.

4

Bērns šķiet bezcerīgs, bēdīgs, ierāvies sevī. Bērns izvairās no saskarsmes ar citiem. Zīdainis var atteikties ēst, slikti gulēt, daudz raudāt. Bērns cenšas sevi mierināt šūpojoties (veicot atkārtotas kustības). Bērns izrāda nemieru, zemu pašvērtējumu, ir pašnāvnieciskas domas.

Narkotiku/ alkohola lietošana

Nē

Jā

Bērna uzvedība

1

Vecumam atbilstoša uzvedība mājās un sabiedrībā. Bērns spēj veidot pozitīvas attiecības ar pieaugušajiem un vienaudžiem. Pozitīvas, dažādas un vecumam piemērotas spēles/intereses. Bērns atšķir labo no sliktā. Bērns labprāt sadarbojas, ir atbildīgs un pozitīvi reaģē uz uzvedības korekciju. Bērns spēj izrādīt nožēlu un atbilstošu vainas sajūtu, kad pārkāpj noteikumus. Bērns darbojas saskaņā ar savu iekšējo pasauli un apkārtējo vidi.

2

nelielas uzvedības problēmas mājās un/vai sabiedrībā. Dažreiz bērnam sagādā grūtības spēlēties ar pieaugušajiem un/vai vienaudžiem, vai veidot sociālas attiecības ar pieaugušajiem. Bērnam ir nelielas problēmas esot kopā ar citiem (piem., nepaklausība, negatīvisms, provokatīva uzvedība, impulsīvs, uzmanību pieprasošs utt.), strīdas, dažreiz sakaujas. Bērns izrāda pēkšņas uzvedības maiņas sakarā ar pēkšņu ģimenes krīzi (slims, mirstošs vecāks, šķiršanās u.c.)

3

Vidēji nopietnas uzvedības problēmas vai asociālas aktivitātes mājās un/vai sabiedrībā. Bērns bieži nesatiek ar vienaudžiem, aprūpētājiem vai citiem cilvēkiem mājās vai skolā. Bērns bieži pārkāpj noteikumus, izrāda nepaklausību, kaujas un apsmej citus. Bērns nepauž nožēlu un neizrāda vainu, kad tas būtu atbilstoši. Bērns izrāda asociālu uzvedību (mantu piesavināšanās, melošana, basto skolu, iet prom no mājām, rupjības utt.)

4

Nopietnas uzvedības problēmas vai kriminālas darbības mājās un/vai sabiedrībā. Bērns iesaistīts zagšanā, agrīna seksuālā aktivitāte vai novirzes seksuālajā uzvedībā, alkohola un narkotiku lietošana, provokatīvi agresīva uzvedība ar depresijas vai nemiera simptomiem, vai cita veida riskanta uzvedība. Bērns ir iesaistīts antisociālās darbībās. Bērns veic antidisciplināras, antisabiedriskas, nelegālas un autoagresijas (pašnāvība, paškaitējums) darbības. Ir nepilngadīgo noziedzības uzskaites sistēmā.

SOCIOEKO-NOMISKIE APSTĀKĻI Pārtika un attīstība

1

Bērnam tiek nodrošināta nepieciešamā atbilstošā ēdināšana, viņa augums un svars ir atbilstošs vecumam.

2

Lielākoties bērnam pietiek pārtikas, bet ne vienmēr (piemēram, ziemā ar pārtiku ir grūtāk), viņš izskatās mazliet tievs un ne tik enerģisks

3

Bērnam bieži nepietiek pārtikas, viņš sūdzas par izsalkumu, ir mazāks augumā un svarā kā viņa vienaudži

4

Bērnam netiek nodrošināta pietiekoša pārtika funkcionēšanai, viņš ir ievērojami īsāks un tievāks (izskatās pa-nīcis, novārdzis, izkāmējis) nekā citi viņa vecuma bērni

Apģērbs un personīgā higiēna

1

Apģērbs atbilst sezonai, bērna vecumam un dzimumam, konkrētiem apstākļiem. Ļoti laba personīgā higiēna. Atbilst vidējiem sabiedrībā pieņemtiem standartiem.

2

Kopumā apģērbs ir piemērots sezonai, bērna vecumam un dzimumam, konkrētiem apstākļiem, taču pilnībā neatbilst vidējiem sabiedrībā pieņemtiem standartiem. Laba personīgā higiēna

3

Apģērbs NAV piemērots sezonai, bērna vecumam un dzimumam, konkrētiem apstākļiem. Gan apģērbs, gan higiēnas prasību ievērošana neatbilst vidējiem sabiedrībā pieņemtiem standartiem.

4 Apģērbs nav piemērots. Trūkst gan apģērba, gan netiek ievērota personīgā higiēna.

Nonācis konfliktā ar likumu

Nē

Jā

69

APRŪPĒTĀJS

Motivācija sadarbībai

1 Nevēlas sadarboties

2 Nenoturīga motivācija

3 Veiksmīga sadarbība

Sociālā atbalsta tīkls

1

Ģimenei ir dažādi uzticama un lietderīga atbalsta veidi, ko var nodrošināt paplašinātā ģimene, draugi vai kaimiņi

2

Ģimenei reizēm ir daži uzticama un lietderīga atbalsta veidi, ko var nodrošināt paplašinātā ģimene, draugi vai kaimiņi, tie ir ierobežoti laikā

3

Ģimene reti saņem kādu atbalstu no paplašinātās ģimenes, draugiem vai kaimiņiem, uz to nevar paļauties, tam ir ierobežota lietderība.

4 Ģimenei nav atbalsta sistēmas

Vardarbība ģimenē

Nē

Jā

Dzīves apstākļi

1

Labi vai lieliski; nav pārapdzīvotības, pietiekami mēbelēts, atbilstoši sanitārie apstākļi, ir droši, silts, sauss, ir ūdens (varbūt limitēts, bet viegli pieejams) un elektrība

2

Pietiekoši; neliela pārapdzīvotība un/vai nelielas problēmas ar mēbe-lēm, iekārtām un sanitārajiem apstākļiem; nepieciešami kādi remonti un/vai dzīvesvieta ir samērā tīra, bet nav draudu 69rošībai vai veselībai

3

Nepietiekoši; pārapdzīvots un/vai nopietnas problēmas ar mēbelēm, iekārtām un sanitārajiem apstākļiem; daži veselības un drošības draudi bērniem; nepieciešami nopietni remonti un/vai vieta ir diezgan netīra (nav uzkopts ilgāku laiku); reizēm nav apkures, ūdens vai elektrības; bērni var dzīvot sliktākos apstākļos nekā citi mājsaimniecības locekļi

4

Ļoti nepietiekami dzīves apstākļi vai nav mājokļa; nopietni draudi veselībai un drošībai; ļoti pārapdzīvoti; neaizsargā no laika apstākļiem; nav apkures un/vai krāna ūdens, nav elektrības; grīdas, gultas, skapji klāti ar atkritumiem, ļoti netīrs

Dzīvesvietas nodrošinājuma stabilitāte

1 Dzīvesvieta stabila, nav riska to zaudēt

2

Dzīvesvieta šobrīd stabila, bet ir risks, ka nākotnē tā tiks zaudēta (piem., pašlaik dzīvo ar radiniekiem, draugiem)

3 Dzīvesvieta ir nestabila, draudoša tā zaudēšana, vai ģimene dzīvo dažādās vietās

4 Ģimene pašlaik ir bez pajumtes vai dzīvo patversmē

Nodarbinātība

1 nekad nav strādājis/nestrādā

2 mācās vai strādā NVA programmās/kursi

3 darbs bez darba līguma vai gadījuma darbi

4 darba ņēmējs/darba devējs/pašnodarbināts

Ienākumu pietiekamība un stabilitāte

1

Ģimenes ienākumi (ieskaitot visus pabalstus) ir stabili un pietiekami, lai nodrošinātu bērnu vajadzības. Finansu resursi tiek atbilstoši pārvaldīti (ģimene prot rīkoties ar savu budžetu)

2

Ģimenes ienākumi (ieskaitot visus pabalstus) ir stabili bet ierobežoti, lai nodrošinātu bērnu pamatvajadzības. Finansu resursi tiek atbilstoši pārvaldīti (ģimene prot rīkoties ar savu budžetu)

3

Ģimenes ienākumi (ieskaitot visus pabalstus) nav stabili, ir ierobežoti vai netiek atbilstoši pārvaldīti, kā dēļ bērnu pamatvajadzības reizēm netiek nodrošinātas.

4

Ģimenes ienākumi (ieskaitot visus pabalstus) nav stabili, ļoti ierobežoti vai netiek atbilstoši pārvaldīti, kā dēļ bērnu pamatvajadzības hroniski netiek nodrošinātas.

Bērna (bērnu) un ģimenes attiecības

1

Atbalstošas, audzinošas attiecības ģimenē. Abpusēja cieņa un tolerance starp bērniem un ģimenes locekļiem; konflikti ļoti reti. Stipras emocionālās saiknes starp ģimenes locekļiem

2 Galvenokārt pozitīvas attiecības ģimenē, ar nelieliem konfliktiem. Nav draudošu fiziski vai

70

emocionāli vardarbīgu attiecību. Starp ģimenes locekļiem ir emocionālās saites, ar nelieliem konfliktiem

3

Graujošas attiecības starp bērniem un ģimenes locekļiem, bet nav prasības bērnus izņemt no ģimenes. Neatbalstošas un negatīvas attiecības. Ir nopietni konflikti, fiziska vardarbība mājās. Vājas emocionālās saites starp ģimenes locekļiem, nopietni konflikti

4

Nopietni konflikti un neuzticība starp bērniem un ģimenes locekļiem, pastāv draudi bērna izņemšanai no ģimenes. Atkārtota un/vai smaga fiziskā vai emocionālā vardarbība. Nav emocionālo saišu starp ģimenes locekļiem, nopietni konflikti

Bērna aprūpe

1

Vecāks/aprūpētājs konsekventi nodrošina vecumam atbilstošu aprūpi, ir tolerants un sirsnīgs pret bērnu(-iem), vienmēr apzinās visu bērnu vajadzības un tās nodrošina. Viņam ir reālas un attīstībai atbilstošas gaidas attiecībā pret bērnu.

2

Vecāks/aprūpētājs parasti nodrošina vecumam atbilstošu aprūpi, ir diezgan tolerants un sirsnīgs pret bērnu, parasti apzinās un nodrošina bērna vajadzības, taču viņa iespējas ierobežo slimība, darbs vai citi bērni. Viņam ir reālas un attīstībai atbilstošas gaidas attiecībā pret bērnu, taču tās nav konsekventas.

3

Vecāks/aprūpētājs nodrošina tikai ierobežotu aprūpi (piem., bieži nedzīvo kopā ar bērnu), ir vienaldzīgs vai naidīgs pret bērnu un tikai reizēm nodrošina bērna vajadzības. Viņam ir nereālas un attīstībai neatbilstošas gaidas attiecībā pret bērnu.

4 Bērnu nekad neaprūpē pieaugušais un viņam pašam sevi jāaprūpē.

Alkohola lietošana pēdējo 6 mēnešu laikā

1

Nelieto alkoholu vai lieto nedaudz, nav seku vai problēmu, kas rastos nelielās alkohola lietošanas rezultātā

2

Vidēja biežuma alkohola lietošana, reizēm rodas problēmas, nav problēmu nedzert, kad cilvēks to vēlas; ģimene, draugi un mediķi neuzskata, ka alkohola lietošana būtu būtiska uzvedības problēma

3

Bieža alkohola lietošana, apzinās grūtības vai neiespējamību pārtraukt dzeršanu; bieži ģimene, draugi vai ārsts uzsver dzeršanas problēmu

4

Pārmērīga alkohola lietošana: cilvēks nepārtrauc dzert arī tad, kad sastopas ar dažādām sekām, nepilda pienākumus, acīmredzami nekontrolē dzeršanu, absolūti noliedz problēmas un piespiedu uzvedību

Saņem atbilstošu medicīnisko aprūpi

Jā

Nē

71

PIELIKUMS nr.6

Pašnovērtējuma anketa pašvaldībai

Vai novadā ir izstrādāta bērnu tiesību aizsardzības programma? Jā Nē

Vai novadā ir izstrādāts starpinstitucionālās sadarbības modelis? Jā Nē Daļēji

Vai novadā ir sociālais darbinieks darbam ar ģimenēm un bērniem? Jā Nē

Vai bez individuālām sociālā darbinieka konsultācijām un dzīves apstākļu pārbaudēm tiek

piedāvāti vēl kādi ambulatorie pakalpojumi? Jā Nē

Vai pašvaldībā ir psihologs darbam ar ģimenēm un bērniem? Jā Nē

Kāda ir sociālā darbinieka noslodze strādājot ar ģimenēm un bērniem?

_____________________________________________________________________________

_______________________________________________________________________

Vai pašvaldībā ir pieejami pakalpojumi, lai varētu sniegt ģimenei atbilstošu uz resursu un risku

izvērtējumu balstītu palīdzību? Jā Nē

Kādi pakalpojumi trūkst?

_____________________________________________________________________________

_____________________________________________________________________________

_____________________________________________________________________

Vai samazinās bez vecāku gādības palikušo bērnu un sociālā riska ģimeņu skaits? Jā Nē

Vai vecākiem ir pieejama juridiskā palīdzība šķiršanās, uzturlīdzekļu piedziņas gadījumos u.c.

situācijās? Jā Nē

Vai sociālie darbinieki ir nodrošināti ar metodiskajiem materiāliem darbam ar riska un

nelabvēlīgajām ģimenēm? Jā Nē Daļēji

Vai sociālajiem darbiniekiem tiek nodrošināta regulāra supervīzija? Jā Nē

Vai pašvaldībā ir krīzes centrs ģimenēm ar bērniem? Jā Nē

Ja krīzes centrs nav, cik km attālumā ir tuvākais krīzes centrs?_______

Vai ir iespējams nodrošināt rekomendāciju izpildi pēc rehabilitācijas krīzes centrā?

72

Cik km attālumā ir tuvākais narkologs?_____

Cik km attālumā ir tuvākais psihiatrs?______

Vai laikā, kad bērns atrodas ārpusģimenes aprūpē tiek veikts darbs ar bērna ģimeni? Jā Nē Daļēji

Vai novadā tiek īstenoti mērķtiecīgi plānoti pasākumi vardarbības prevencijai? Jā Nē Daļēji

Vai novadā tiek plānoti un īstenoti preventīvie pasākumi ģimenēm un bērniem (izglītojošas

grupas vecākiem, speciālistiem, bērnu tiesību aizsardzības dienas pasākumi u.c.)? Jā Nē Daļēji

Kādi sociālie pakalpojumi ģimenēm ar bērniem ir pieejami?

_____________________________________________________________________________

_____________________________________________________________________________

____________________________________________________________________

Kā tiek nodrošināta ārpusģimenes aprūpe?

_____________________________________________________________________________

_____________________________________________________________________________

____________________________________________________________________

Kāds atbalsts pieejams jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes?

_____________________________________________________________________________

_____________________________________________________________________________

_____________________________________________________________________

Vai novadā ir dienas centrs bērniem? Jā Nē

Vai novadā bērniem ir nodrošinātas daudzveidīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas? Jā Nē Daļēji

Devices & Hardware

ĢIMEŅU STIPRINĀŠANAS SOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS PAKALPOJUMU KONCEPCIJA