Upload
community-development-centre
View
75
Download
2
Embed Size (px)
DESCRIPTION
საბჭოთა წარსულის კვლევის ლაბორატორიისა და სათემო განვითარების ცენტრის ერთობლივი პროექტი. მასალა მომზადებულია საბჭოთა წარსულის კვლევის ლაბორატორიის მიერ, პროგრამის "ტერორის ტოპოგრაფია" ფარგლებში, საარქივო დოკუმენტებისა და ზეპირი ისტორიების საფუძველზე.
Citation preview
7/17/2019 წითელი ტერორის ტოპოგრაფია - თელავი
http://slidepdf.com/reader/full/-563db8ec550346aa9a9841f2 1/2
aniSko vasil vasilis Ze
daibada 1897 w. vladimirovskSi –
yubanis mxareSi. mcxovrebi – marqsis
quCa 31. yofili „kulaki“. ruseTis
samoqalaqo omis dros msaxurob-
da anton denikinis armiaSi (e.w. „Te-
Tri armia“) rigiTad. 1920 w. Cavarda
tyved. 1930 w. gaakulakes da gadaas-
axles uralSi, saidanac gaiqca da
Camovida saqarTveloSi, sadac xelax-
la daapatimres da ramdenime weli
cixeSi gaatara. 1937 w. saqarTvelos
ssr SinsaxkomTan arsebulma gansa-
kuTrebulma sameulma (e.w. „troi-
ka“) 10 wliT gadasaxleba miusaja
„Sroma-gasworebis“ banakSi.
buiSvili lavrenti
zurabis Ze
dabadebuli 1904 w. mcxovrebi – 1905
w. quCis me-2 Sesaxvevi 9. axalgaz-
rda marqsistTa (saqarTvelos so-
cial-demokratiuli muSaTa parti-
is axalgazrduli organizacia)
organizaciis wevrobis gamo, 1925 w.
6 wliT gadaasaxles mariis avtono-
miur olqSi, qalaq ioSqar-olaSi.
1933 w. gadasaxlebidan dabrunda.
1937 w. xelaxla daapatimres, kon-
trrevoluciuri agitaciisada so-
cial-demokratiuli „menSevikuri“
ideologiis mimdevrobis braldebiT.
lavrenti buiSvilma braldebaSi nawi-
lobriv cno Tavi damnaSaved. sameul-
ma e.w. „troikam“ 10 wliT gadasaxleba
miusaja „Sroma-gasworebis“ banakSi.
kimoTiZe arCil lukas Ze
dabadebuli 1902 w. mcxovrebi – plex-
anovis Sesaxvevi 7. kolmeurneoba „ko-
minternis“ moangariSe. axalgazrda
marqsistTa organizaciis yofili
wevri. politikuri sababiT dapatim-
rebuli iyo orjer: 1922 w. moswav-
leebis saprotesto demonstraciaSi
monawileobis gamo, da 1932 w. koop-
erativSi gaflangvis braldebiT (am
periodSi samsaxurebrivi danaSaulis
Sesabamisi muxlebiT braldebis way-
eneba xSirad gamoiyeneboda poli-
tikuri devnisaTvis). 1937 w. kvlav
daapatimres kontrrevoluciuri
roinaSvili giorgi
isakis Ze
dabadebuli 1889 w. xaragaulis raio-
nis sofel xumlakSi. mcxovrebi –
Sromis quCa 1. gaflangvis braldebis
gamo, 1932 w. miusajes 10 wliT gadasax-
leba. gadasaxlebidan dabrunebis Sem-
deg kvlav daapatimres ZarcvisTvis.
1937 w. daapatimres kontrrevoluci-
uri agitaciis braldebiT. sameulma
e.w. „troikam“ daxvreta miusaja. dax-
vrites TbilisSi.
m a s a l a m o m z a d e b u l i a s a b W o T a w a r s u l i s k v l e v i s l a b o r a t o r i i s m i e r , p r o g r a m i s ` w i T e l i t e r o r i s t o p o g r a f i a “ f a r g l e b S i ;
s a m u S a o j g u f i : i r a k l i x v a d a g i a n i , T e n g i z s i m a S v i l i , T e m u r v a x t a n g i S v i l i
m a s a l a m o m z a d e b u l i a s a a r q i v o d o k u m e n t e b i s a d a z e p i r i i s t o r i e b i s s a f u Z v e l z e .
f o t o : z u r a n a m g a l a Z e , i r a k l i x v a d a g i a n i , s a b W o T a w a r s u l i s k v l e v i s l a b o r a t o r i i s s a z o g a d o e b r i v i a r q i v i .
q . T e l a v i s r u k i s m o w o d e b i s a T v i s
m a d l o b a s v u x d i T f o n d s „ T R A M “
m e g z u r i g a m o c e m u l i a s a T e m o g a n v i T a r e b i s c e n t r i s m i e r , p r o e q t i s „ s a T e m o i n i c i a t i v e b i s g a n v i T a r e b i s x e l S e w y o b a k a x e T i s r e g i o n S i “ f a r g l e b S i , o r g a n i z a c i a „ p u r i m s o f l i o s “ ( B f d W )
f i n a n s u r i m x a r d a W e r i T .
p r o e q t i s g u n d i : a n a m a r g v e l a S v i l i , q e T e v a n g o g o b e r i S v i l i .
d i z a i n i : m a r T a T a b u k a S v i l i
istoriuli turi
wiTeli teroristopografia - Telavi
m e g z u r i
1
2 4
agitaciis braldebiT; Tavi ar cno
damnaSaved. sameulma e.w. „troi-
kam“ 10 wliT gadasaxleba miusaja
„Sroma-gasworebis“ banakSi.
5
cincaZe grigol parmenis Ze
dabadebuli 1905 w. lanCxuTSi. mcx-
ovrebi – marqsis quCa 16. muSaobda
kolmeurneobaSi. Ziebis informaci-
iT 1926 wlidan „cnobili trockis-
tis“ – parmen cincaZis Svili da Tav-
adac aqtiuri „trockisti“ iyo. 1937
w. daapatimres – kolmeurneobaSi
„mavneblobis” braldebiT. sameul-
ma e.w. „troikam“ daxvreta miusaja.
daxvrites TbilisSi. 1937 w. ssrk
umaRlesi sasamarTlos samxedro ko-
legiis gamsvleli sesiis gadawyve-
tilebiT daxvrites misi Zma apolon
cincaZec.
giorgelaSvili firum
giorgis Ze
dabadebuli 1875 w. sofel kurdRe-
laurSi. mcxovrebi – marqsis quCa 58.
yofili oficeri; saqarTvelos so-
cial-demokratiuli muSaTa partiis
yofili wevri. saqarTvelos demokra-
tiuli respublikis sabWoTa ruseTis
mier okupirebis Semdeg Sevida saka-
vSiro komunistur partiaSi. 1924 w.
sistematuri loTobis braldebiT
garicxes partiidan. 1938 w. daapatim-
res. Ziebis mtkicebiT giorgelaSvili
dakavSirebuli iyo vano (ivane) qitas
Ze alixanaSvilTan (Zveli revoluci-
oneri; 1905 w. revoluciis dros iyo
wiTeli razmebis organizatori kax-
eTSi; rsdmp „menSevikuri“ fraqciswevri; saqarTvelos demokratiuli
respublikis dros – saxalxo gvardis
borjomis Stabis wevri. 1921 w. saqa-
rTvelos okupirebis Semdeg, wavida
emigraciaSi, saidanac 1925 w. sabWoTa
xelisuflebas mxardaWera gamoucxa-
da da saqarTveloSi dabrunda, sad-
ac muSaobda sxva da sxva sameurneo
Tanamdebobebze. 1938 w. daapatimres
„kontrrevoluciis da jaSuSobis“
braldebiT da daxvrites), romelmac
Seiyvana „kontrrevoluciur organi-
zaciaSi“. 1938 w. sameulma e.w. „troi-
kam“ daxvreta miusaja. daxvrites
TbilisSi.
3
6
45
7
11
16
18
24
12
28
20
1527
2619
21
25
2317
9
10
14
13
22
2
3
1
8
6
7/17/2019 წითელი ტერორის ტოპოგრაფია - თელავი
http://slidepdf.com/reader/full/-563db8ec550346aa9a9841f2 2/2
27
Samanauri mixeil Sios Ze
dabadebuli 1901 w. sofel veliscixe-
Si. mcxovrebi – juRaSvilis meore
Sesaxvevi, vaxvaxiSvilebis yofili
koSki. umaRlesi ganaTlebiT – iuris-
ti. muSaobda Telavis saxalxo sa-
samarTloSi – damcvelad. 1915-1918
ww. iyo saqarTvelos social-fed-
eralistTa sarevolucio partiis
wevri. 1918-1921 ww. ki saqarTveloserovnul-demokratiuli partiis we-
vri. 1922 wels dapatimrebuli iyo
politikuri sababiT. monawileobda
1924 w. antisabWoTa ajanyebaSi. 1937
w. daapatimres anti sakolmeurneo
agitaciis braldebiT. sameulma e.w.
„troikam“ daxvreta miusaja. dax-
vrites TbilisSi.
zurabovi arSak malxazis Ze
dabadebuli 1881 w. sofel Sil-
daSi. mcxovrebi – jafariZis quCa
32. mosamsaxure; saqarTvelos so-
cial-demokratiuli muSaTa partiisa
da sakavSiro komunisturi partiis
yofili wevri. 1927 wels, uflebamo-
silebis gadaWarbebisa da partiuli
movaleobebis ignorirebis braldeb-
urTmeliZe roman
nikolozis Ze
dabadebuli 1886 w. mcxovrebi – va-
Ja-fSavelas quCa 1. 1917-1922 ww. iyo
saqarTvelos social-demokratiuli
muSaTa partiis wevri, 1922 wlidanki sakavSiro komunisturi partiisa.
kompartia datova sakuTari nebiT.
1938 w. daapatimres, 1932 wlidan vano
alixanaSvilTan kavSiris braldebiT.
sameulma e.w. „troikam“ 10 wliT ga-
dasaxleba miusaja „Sroma-gaswore-
bis“ banakSi.
wverikmazaSvili simon
(siko) ilias Ze
dabadebuli 1898 w. gurjaanis raio-
nis sofel uriaTubanSi. mcxovrebi
TelavSi juRaSvilis quCa 21. Tela-
vis raionis yofili saxalxo mosamar-
Tle. sakavSiro komunisturi partiis
wevri 1918 wlidan. 1937 w. daapatim-
res. dapatimrebis Semdeg partiidan
garicxes. Ziebis mtkicebiT, 1926 wl-
idan igi iyo „aqtiuri trockisti“,
„kontrrevoluciuri, mavnebluri
organizaciis“ wevri da ibirebda am
organizaciaSi iusticiis organoebis
TanamSromlebs. 1938 w., simon wverik-
mazaSvils sameulma e.w. „troikam“
daxvreta miusaja. daxvrites Tbilis-
Si.
jangulaSvili ivane
abramis Ze
dabadebuli 1910 w. siRnaRis raionis
sofel WotorSi. mcxovrebi – maxaraZ-
is quCa 59. muSaobda vardisubnis saso-
flo sabWoSi. sakavSiro komunisturi
partiis wevri; dapatimrebis Semdeg
partiidan garicxes. 1938 w. daapatim-
res; Ziebis mtkicebiT, jangulaSvili
iyo „kontrrevoluciuri organiza-
ciis” wevri, sadac CaiTria Telavis
raikomis mdivanma sergo karsaniZem,romelic 1937 w. daxvrites. bralad
edeboda „mavnebloba”. sameulma e.w.
„troikam“ daxvreta miusaja.
arseniSvili ivane
giorgis Ze
dabadebuli 1902 w. Telavis raionis
sofel ruispirSi. mcxovrebi – Tel-
avi, juRaSvilis quCa 26. umaRlesi
ganaTlebiT. muSaobda Telavis
raionis aRmasrulebeli komitetis
saaRricxvo nawilis instruqtorad.
daapatimres 1938 w. – „mavneblobis,
nacionalisturi kontrrevoluciur
memarjveneTa organizaciis“ wevrobi-
sa da am organizaciaSi wevrebis gad-
abirebis braldebiT. 1938 w. sameulma
e.w. „troikam“ daxvreta miusaja. dax-
vrites TbilisSi.
koxtaSvili qristefore
aleqsandres Ze
dabadebuli 1897 w. Telavis raionis
sofel awyurSi. mcxovrebi – juRaS-
vilis quCa 7. dawyebiTi ganaTlebiT.
1921 wlidan saqarTvelos ssr ko-
munisturi partiis wevri. muSaob-
da Telavis raionis aRmasrulebe-
li komitetis miwis ganyofilebis
gamged. 1937 w. daapatimres braldeb-
iT, rogorc „kontrrevoluciuri,
aralegaluri, mavnebluri, memar-
jveneTa organizaciis“ wevri, sadac
gadaibira Telavis aRmaskomis Tavm-
jdomarem sergo karsaniZem, eweoda
„mavneblur da ZirgamomTxrel“ saqmi-
anobas soflis meurneobaSi; ibirebda
axal wevrebs aralegalur organi-
zaciaSi. Ziebisas, zewolis Sedegad,
koxtaSvilma Tavi damnaSaved cno.
1938 w. sameulma e.w. „troikam“ dax-
vreta miusaja. daxvrites TbilisSi.
TandilaSvili isak
ivanes Ze
dabadebuli 1888 w. Telavis raio-
nis sofel ruispirSi. mcxovrebi
– Telavi, kamos quCa 38. sakavSiro
komunisturi partiis wevrobis kan-
didati. muSaobda yvarlis raionis
sofel Sildis kolmeurneobis Tavm-
jdomared. daapatimres 1937 w. – „kon-
trrevoluciuri memarjveneTa orga-
nizaciis“ wevrobis braldebiT. 1937
w. ssrk uzenaesi sasamarTlos samxe-dro kolegiis gamsvlelma sesiam dax-
vreta miusaja. daxvrites TbilisSi.
biZinaSvili akaki
fidos (spiridonis) Zedabadebuli 1921 w. 9 marts, TelavSi.
mcxovrebi – maxaraZis quCa 35. fron-
tze gaiwvies 1942 w. 27 ianvars. 1943
w. 13 oqtombers tyved Cavarda qalaq
mozdokTan. ukrainis tyveTa sakon-
centracio banakidan gadaiyvanes noi-
hamerSi da Semdeg kruSinaSi (polo-
neTi), sadac Sevida germanuli armiis
qarTul SenaerT „bergmanSi“, romel-
Sic 1944 w., italiaSi, qalaq strez-
Si gadasrolis da meore msoflio
omSi germaniis damarcxebis safrTx-
is gamokveTis Semdeg, dezertiro-
ba daiwyo – jariskacebma italieli
partizanebis razmebSi gaqceva daiw-
yes. akaki biZinaSvili 1944 w. seqtem-
berSi gaiqca da SeuerTda CrdiloeT
italiaSi moqmed partizanul razms
jafariZe ivane saCinos Ze
dabadebuli 1881 w. mcxovrebi – juR-
aSvilis quCa, vaxvaxiSvilebis yofili
koSki. upartio. dapatimrebuli iyo
1924 w. winaaRmdegobis moZraobaSi
monawileobis eWviT. ivane jafariZe
awames da daxvrites 1924 w. 28 agvis-
tos, antisabWoTa ajanyebis dawyebis
Semdeg, sxva politpatimrebTan da
moqalaqeebTan erTad TelavSi.
razmaZe nikoloz
kiriles Ze
dabadebuli 1871 w. mcxovrebi qa-
laq TelavSi. umaRlesi ganaTlebiT;
iuristi. saqarTvelos demokratiul
respublikaSi iyo momrigebel mo-
saqarTvelos ssr komunis-
turi partiis Telavis samazro
komiteti
1920-1930-ian ww. ganTavsebuli iyo
marqsis quCa 8-Si, e.w. „wiTel saxl-
Si“. amave saxlSi cxovrobda Salva
spiridonis Ze maTikaSvili – samazro
komitetis mdivani da aRmaskomis Tav-
mjdomare, romelic, 1924 w. agvistos
antisabWoTa ajanyebis CaxSobis dros,
Telavis mazris „sagangebo sameulis“
wevri iyo da masobriv represiebs xe-
lmZRvanelobda. Salva maTikaSvili1937-38 ww. masobrivi teroris dros
daxvrites TbilisSi.
„revkomi“
1921 wlis 26 Tebervals, TelavSi
sabWoTa ruseTis saokupacio wiTe-
li armiis nawilebis Sesvlis Sem-
deg, Telavis mazris „revoluciuri
komiteti“ – bolSevikuri saokupacio
xelisuflebis faqtiuri warmomad-
genloba, misi arsebobis ganmavloba-
Si, 1922 wlamde, ganTavsebuli iyo
samefo galavanSi – mefe erekles yo-
fil sasaxleSi.
„Ceka-enkavede“
abanos quCa 6. Telavis yofil savaWro
saxlSi, saqarTvelos demokratiuli
respublikis sabWoTa ruseTis mier
okupirebis Semdeg, ganTavsebuli iyo
saqarTvelos ssr sagangebo komisi-
is (e.w. Ceka) raionuli ganyofile-
ba – Telavis samazro politbiuro.
Semdgom saqarTvelos ssr saxelm-
wifo politikuri sammarTvelos (e.w.gepeu) da saqarTvelos ssr Sinagan
saqmeTa saxalxo komisariatis Tel-
avis raionuli ganyofilebebi. sax-
lis ori sarTuli dakavebuli hqonda
administracias da TanamSromelTa
kabinetebs, xolo naxevarsarda-
fi da sardafis nawili – saerTo da
calkeul sapatimrosa da sikvdilm-
isjilTa kamerebs, aseve miwisqve-
Sa nawili warmoadgenda patimarTa
wamebis adgils. 1924 w. agvistos, an-
tisabWoTa ajanyebis gamo, sabWoTa
reJimis warmomadgenlebma mZevlebsa
da eWvmitanil moqalaqeebze maso-
brivi angariSsworeba wamoiwyes; Tel-
avis samazro sameuli (aRmaskomis,
partiis samazro komitetisa da po-
litbiuros Tavmjdomare) am Seno-
Sinsaxkomis da uSiSroebis
komitetis Telavis raionuli
ganyofileba; Telavis milicia
Sinsaxkomis raionuli ganyofilebis
Zveli Senobidan, „Zalovani organoe-
bi“ 1940-ian ww. axal SenobaSi, juRaS-
vilis quCaze aSenebul axal kapital-
ur SenobaSi gadavidnen (amJamindeli
nadikvris quCa 19), sadac muSaobdnen
sabWoTa reJimis arsebobis bolomde.
aleqsandre (alioSa)
kvaSali
juRaSvilis quCa 7. saqarTvelos ssr
Sinsaxkomis Telavis raionuli gany-
ofilebis ufrosi, 1930-1940-ian ww.
Tanamedroveebis gadmocemiT, ga-
moirCeoda rogorc sisastikiT, aseve
organizatoruli niWiT da aqtiurad
monawileobda kaxeTis mxareSi meore
msoflio omis dros germanuli armi-
is medesante jgufebis, adgilobrivi
SeiaraRebuli antisabWoTa razmebisa
da dezertirebis winaaRmdeg ganxor-
cielebul operaciebSi.
Telavis cixe
1920-iani wlebidan, 1960-ian wlebam-
de Telavis mazris (raionis) mTavari
sapatimro dawesebuleba, „Telavis
saraionTaSoriso Sroma-gaswore-
bis saxli“ ganTavsebuli iyo samefo
galavanSi – CrdiloeTis karibWis
marjvniv mdgom korpusSi. 1924 w.
agvistos, antisabWoTa ajanyebis
gamo, sabWoTa reJimis mier mZevlebsa
da misTvis politikurad miuRebel
moqalaqeebze masobrivi angariSs-
worebisas, Telavis cixis Senobidan
qalaqgareT, „gigos goraze “ramden-
ime aseuli moqalqe gaiyvanes dasax-
vretad.
„Cekistebis ezo“
juRaSvilis quCa 4. saqarTvelos ssr
sagangebo komisiis (e.w. Ceka) raio-
nuli ganyofilebis, Telavis mazris
„polit-biuros“, SemdgomSi saqarT-
velos ssr Sinagan saqmeTa saxalxo
komisariatis Telavis raionuli gan-
yofilebis TanamSromlebis saerTo
sacxovrebeli. 1937-38 ww. didi ter-
oris dros, uSiSroebis samsaxurisTanamSromelTa nawilic – „kontr-
revoluciuri organizaciis wevro-
bis, jaSuSobis da mavneblobis“ bral-
debiT daapatimres da daxvrites
an „Sroma-gasworebis koloniebSi“
gadaasaxles.
„gigos gora“
pirobiTi dasaxeleba adgilisa, ro-
melsac 1921 wlidan 1940-iani wlebis
bolomde sabWoTa represiuli reJi-
mis Zalovani organoebi iyenebdnen
dasaxvretad. es adgili warmoadgens
mcire gorakis mimdebare teritorias,
romelic warsulSi Telaveli Tav-
adis – gigo vaxvaxiSvilis sakuTreba
iyo, da gorakis Ziras vaxvaxiSvilebis
sagvareulo mcire taZari idga. 1920-
1930-ian ww. masobrivi daxvretis
procesis da adgilis maqsimaluri
gasaidumloebis gamo, Tanamedrovee-
bis cnobebi pirobiTia, ramdenadac
TviTmxilvelebi mxolod sikvdilm-
isjilTa transportirebis Semswre
iyvnen, gvian RamiT juRaSvilis – am-
Jamindeli nadikvris quCiT. meore
msoflio omis dros, „gigos goris“
Ziras, amJamindeli stadionis kuTxe-
Si xSirad awyobdnen dezertirebis
da germanuli armiis qarTveli mede-
santeebis sajarod sikvdiliT dasjas
da iqve asaflavebdnen, ris gamoc Ta-
namedroveebis mexsierebaSi 1920-iani
ww. masobrivi daxvretebis adgili am
ukanasknelTan gaigivda.
da maTTan erTad monawileobda sa-
brZolo operaciebSi – soflebisa da
qalaqebis gaTavisuflebaSi. omis das-
rulebam mouswro SveicariaSi, sadac
samkurnalod iyo gagzavnili; sabWo-
Ta samxedro misiis warmomadgenlebma
sxva TanamebrZolebTan erTad 1945
w. maisSi daakaves da germaniis qalaq
grosenhaimis safiltracio banakidan
gadagzavnes sabWoTa kavSirSi – kem-
erovoSi Sroma-gasworebis banakSi,
saidanac 1946 w. ivlisSi gaTavisufl-
da da dabrunda sakuTar saxlSi, Tel-
avSi. 1951 w. 25 dekembers, meuRles-
Tan – qsenia biZinaSvilTan erTad
gadaasaxles Sua aziaSi – yazaxeTis
ssr-Si, saidanac gaaTavisufles 1953
w. stalinis gardacvalebis da amnis-
tiis gamocxadebis Semdeg. SemdgomwlebSi muSaobda TelavSi sxvadasxva
sameurneo dawesebulebebSi da pio-
nerTa saxlis samxatvro saxelosno-
Si. gardaicvala 1960 w. 30 ivniss.
baSi amtkicebda Telavis cixesa da
politbiuros sardafSi myof dasax-
vret patimrTa siebs. savaraudod,
4 seqtembris RamiT, komkavSirelTa
patrulis wevrma aleqsandre (saSa)
jorjaZem, rodesac dasaxvretTa sia-
Si sakuTari mamisa da maswavleblis –
giorgi cicqiSvilis gvari aRmoaCina,
ramdenjerme sTxova politbiuros
Tavmjdomares – nikoloz (kolia)
jafariZes, maTi daxvreta gadaedo,
razec uari da uxeSi pasuxi miiRo;
jorjaZem sasikvdilod daWra ja-
fariZe, rasac panika da patimrebze
daundobeli angariSsworeba mohyva.
jorjaZe adgilzeve mokles; Cekas
razmma daxoca politbiuros da cix-
is win rigSi mdgomi da politbiuros
Senobis SigniT dasaxvretad gamza-debuli xelfexSekruli patimrebi.
uwesrigobis da xocva-Jletis gamo,
razmma da politbiuros TanamSrom-
lebma dilamde ver SeZles gvamebis
gatana da kvalis waSla, ris gamoc
patimarTa Semdegi jgufi dasaxvre-
tad ar gauyvaniaT, momdevno dRes ki
daxvretebis SeCerebis brZaneba gaica
Tbilisidan.
imnaZe nikoloz simonis Ze
dabadebuli 1888 w. lanCxuTSi. mcx-
ovrebi – marqsis quCa 40. iyo saqarT-
velos social-demokratiuli muSaTa
partiis wevri 1906-1921 ww. monawil-
eobda 1924 w. antisabWoTa ajanye-
baSi. Semdgom periodSi samjer iyo
dapatimrebuli politikuri sababiT.
1937 w. kidev erTxel daapatimres
braldebiT, rom igi iyo „menSeviku-
ri centris“ (saqarTvelos ssr uSiS-
roebis samsaxuris – Sinsaxkomis mier
Seqmnili „legenda“, romlis Tanax-
mad 1930-ian wlebSi sabWoTa reJimis
mowinaaRmdege partiebma, maT Soris
social-demokratiulma partiam Se-
qmnes aralegaluri centrebi sabWo-
Ta wyobis dasamxobad) rwmunebuli
Telavisa da yvarlis raionSi, ewe-
oda kontrrevoluciur agitacias
da avrcelebda anti sabWoTa lite-
raturas. nikoloz imnaZem Tavi ar
cno damnaSaved. sameulma e.w. „troi-
kam“ daxvreta miusaja. daxvrites
TbilisSi.
8
7
iT garicxes partiidan. daapatimres
1938 wels. Ziebis mtkicebiT igi daka-
vSirebuli iyo vano alixanaSvilTan,
eweoda kontrrevoluciur agita-
cias, iyo ra Sinsaxkomis uSiSroebis
sammarTvelos Telavis raionuli
ganyofilebis informatori, eweoda
ormag TamaSs – „gaiSifra“ Tavi; iyo
SeTqmulTa antisabWoTa organizaci-
is wevri. arSak zurabovs 1938 wels
sameulma e.w. „troikam“ daxvreta
miusaja. daxvrites TbilisSi.
sayvareliZe ilia levanis Ze
dabadebuli 1887 w. mcxovrebi –
rusTavelis quCa 27. xelosani.
1917 wlidan iyo saqarTvelos so-
cial-demokratiuli muSaTa parti-
is wevri; saxalxo gvardiis Stabis
samxedro-savele sasamarTlos wevri
lagodexSi, sadac monawileobda 11
komunistis daxvretaSi (jaris naw-
ilebSi bolSevikuri ajanyebis or-
ganizebis gamo). 1921 w. dapatimrebu-
li iyo 2 wliT, Semdgom wlebSi kidev
orjer politikuri sababiT. 1937 w.
kvlav daapatimres antisabWoTa ag-
itaciis braldebiT. Tavi n awilobriv
cno damnaSaved. saqarTvelos ssr
SinsaxkomTan arsebulma gansakuTre-
bulma sameulma (e.w. „troika“) dax-vreta miusaja. daxvrites TbilisSi.
9
10
11
13
17
16
22
15
14
18
12
19
21
25
24
23
26
28
samarTleTa yrilobis Tavmjdomare.
sabWoTa ruseTis mier saqarTvelos
okupirebis Semdeg ramdenime Tvis
ganmavlobaSi dapatimrebuli iyo.
gaTavisuflebis Semdeg muSaobda sa-
mazro prokurorad, Tumca maleve
gaaTavisufles da damcvelTa kole-
giaSi gadavida. politikuri Sexed-
ulebebiT daaxloebuli iyo saqar-
Tvelos erovnul-demokratiul
partiasTan. 1924 w. isev daapatim-
res. 1924 w. 28 agvistos antisabWoTa
ajanyebis dawyebis Semdeg, patimrobi-
sas cemis da wamebis Sedegad ugonod
myofi nikoloz razmaZe sakaciT ga-
dahyavdaT qalaqgareT – gigos gora-
ze dasaxvretad. juRaSvilis (amJa-
mindeli) nadikvris quCaze badrags
acnobes, rom politbiuros SenobaSialeqsandre jorjaZem p olitbiuros
Tavmjdomare nikoloz jafariZe
sasikvdilod daWra da sakace iyo saW-
iro; badragma razmaZe adgilze dax-
vrita da ukan dabrunda.
28. „germaneli tyveebis“
sasaflao
meore msoflio omis dros datyvevebu-
li germaneli da sxva mokavSire saxelm-
wifos jariskacebis (romlebic Telav-
Si asrulebdnen sxvadasxva sameurneo
samuSaos) saZmo sasaflao. umravle-
sobis gardacvalebis mizezi samuSaos
mZime pirobebi da antisanitaria iyo.
20