1. Krūts barošana – pamatiemaņas.centrsdardedze.lv/data/kampanas/Palidzi_man_izaugt.pdf · 2014. 2. 1. · Uzslavējiet mazuli jau par to, ka viņš vēlas apsēsties uz podiņa

F i n a n s ē Š v e i c e s K o n f e d e r ā c i j a u n L a t v i j a s R e p u b l i k a n o L a t v i j a s u n Š v e i c e ss a d a r b ī b a s p r o g r a m m a s l ī d z e k ļ i e m p a p l a š i n ā t a j a i E i r o p a s S a v i e n ī b a i

www.swiss-contribution.lv

1. Krūts barošana – pamatiemaņas.

Turiet zīdaini tā, lai viņa galviņa būtu augstāk par ķermeni.

Zīdot bērniņu, arī no otras krūts var izdalīties piens. Pielieciet pie krūts ieliktnīti vai salocītu marlīti.

Zīdainim pēc ēšanas jāļauj atgrūst gaisu – paceliet bērniņu un atbalstiet pret plecu, paglāstiet mazuļa muguriņu. iet uz pleca tīru marlīti vai autiņu, jo bērniņš var atgrūst arī nedaudz piena.

Areola ir lielais tumšais aplis ap krūts galiņu. Pareizi zīžot, mazuļa mutīte aptver areolu, ne tikai krūts galiņu.

Pirmajos mēnešos vislabāk atļaut pašam bērnam noteikt, cik ilgi un bieži viņš zīdīs. Zīšanas sākumā bērns saņem pienu, kas remdē slāpes, bet pēc tam barojošāku pienu.

Jāļauj lai bērns izēd vienu krūti, pirms viņu liek pie otras. Daži bērni grib katrā reizē ēst no abām krūtīm, citi paēd jau no vienas. Nākamajā ēdienreizē dodiet bērnam to krūti, kuru iepriekšējā devāt pēdējo.

1

3

5

2

4

6



1

3

5

2

4

6

2. Krūts barošana – iespējamās problēmas.

Pirmajās nedēļās, laikā starp barošanas reizēm, no krūtīm var izdalīties piens. Ielieciet krūšturī ieliktnīšus. Mainiet tos, lai krūšu gali būtu sausi. No mitruma tie var iekaist.

Ciets, apsārtis sacietējums krūtīs var rasties no pienvadu aizsprostošanās. Sasildiet krūti siltā dušā, viegli pamasējiet un tad pielieciet pie krūts mazuli. Ja sacietējums nemazinās vienas dienas laikā, griezieties pie ārsta.

Dažreiz piena ir daudz, bet ar laiku piens veidosies tik cik bērnam nepieciešams. Nevajag noslaukt pārpalikumu, jo citādi Jūsu organisms turpinās ražot lielāku piena daudzumu.

Ja krūtsgali ir sāpīgi vai saplaisājuši: noteikti nosusiniet tos pēc barošanas, valkājiet ērtu kokvilnas krūšturi, lai āda labāk elpo. Kad mazulis paēdis, neļaujiet viņam ilgi zīst krūti „pa tukšo”. Konsultējieties ar ārstu – iespējams ārsts ieteiks kādu krēmu vai ziedi.

Ja Jums ir paaugstināta temperatūra un nepatīkama karstuma sajūta krūtīs, nekavējoties griezieties pie ārsta. Turpiniet barot mazuli ar abām krūtīm.

Ātrāk vai vēlāk var pienākt brīdis, kad piena ir mazāk. Bērns aug un arī piena veidošanās tam pielāgosies. Bērns jāliek pie krūts bieži, lai piens veidotos vairāk. Nevajag šajā laikā izmantot māneklīti. Jāizmanto katra iespēja atpūsties, pagulēt, kad guļ bērniņš.



3. Krūts barošana lielākam mazulim. Krūts barošanas pārtraukšana.

1

3

5

2

4

6

Jums nav jāpārtrauc krūts barošana, kad bērniņš sāk ēst biezāku ēdienu. Pārejai uz biezāku ēdienu jābūt pakāpeniskai – sākumā tikai nedaudz piebarojuma vienā ēdienreizē, pēc krūts barošanas.

Ja vispirms dosiet bērnam biezāku ēdienu, un tad liksiet pie krūts, tas samazinās bērna izsalkumu un arī piena veidošanās samazināsies.

Visbiežāk pēdējā krūts barošanas reize ir pirms nakts miega. Lai to pārtrauktu, atrodiet citu veidu kā sniegt īpašu uzmanību bērniņam – klusu padziediet, parunājiet, iedodiet padzerties.

Nepārtrauciet barot mazuli ar krūti tāpēc, ka viņš kož. Stāstiet mazulim, ka Jums sāp.

Krūts barošanu pārtrauciet pakāpeniski. Sākumā izlaidiet vienu krūts barošanas reizi dienā. Netaslauciet pienu, ja gribat samazināt piena daudzumu.

Palīdzēt aizmigt bez krūts barošanas var arī tas, ka mazuļa midzināšanā vai mierināšanā naktī iesaistās tētis.



4. Zīdaiņa barošana no pudelītes.

1

3

5

2

4

Ēdinot mazuli no pudelītes, pārbaudi kā piens tek caur pupiņu. Vienā sekundē būtu jāizpil diviem vai trim pilieniem.

Turi pudelīti tā, lai piens pilnībā piepilda pupiņu.

Mammas uzmanība un mīlestība mazulim ir tikpat nepieciešama kā maisījums. Vienmēr paņem bērniņu rokās, kad ēdini viņu no pudelītes.

Pārbaudi vai piens nav par karstu. Uzpilini pienu no pudelītes sev uz rokas locītavas, ja ir par karstu, tad arī mazulim piens būs pārāk karsts.

Ēdinot mazuli turi viņu slīpi, lai galviņa būtu augstāk par kājām.



5. Pozitīvas piesaistes veicināšana (zīdaiņiem).

1

3

5

2

4

6

Katram bērniņam ir svarīgas tuvas attiecības ar vecākiem, ko sauc par piesaisti. Ir vairākas īpašības, kas palīdz, lai šādas attiecības veiksmīgi veidotos.

Vienmēr mierini savu mazuli, kad viņš ir satraukts un raud. Paņem viņu rokās.

Izrādi prieku un sajūsmu par bērniņu. Bērniņš jūt, ja mamma priecājas par viņu.

Mēģini izprast ko bērniņš vēlas. Dažreiz bērniņš grib ēst vai gulēt, dažreiz ir jānomaina autiņbikses, bet dažreiz bērniņš grib, lai ar viņu paspēlējas, parāda kādu mantiņu.

Ņem vērā mazuļa vajadzības. Kamēr bērniņš ir tik mazs, savi plāni būs jāpieskaņo mazuļa dzīves ritmam.

Esi pieejama savam bērniņam, kad esi viņam vajadzīga. Arī mājas darbi var pagaidīt.



6. Pozitīvas piesaistes veicināšana (mazuļi).

1

3

5

2

4

6

Katram bērniņam ir svarīgas tuvas attiecības ar vecākiem, ko sauc par piesaisti. Ir vairākas īpašības, kas palīdz, lai šādas attiecības veiksmīgi veidotos.

Vienmēr mierini bērnu, kad viņam kaut kas atgadījies, kaut kas sāp vai bērns ir nobijies vai sabēdājies.

Priecājies par savu bērnu un izrādi savu prieku un lepnumu.

Mēģini saprast sava bērna uzvedības iemeslus. Dažreiz viņam vajag palīdzēt, dažreiz bērns ir vienkārši noguris un jādodas atpūsties.

Bērns aug un jāļauj viņam izmēģināt jaunas lietas, darbības. Dažreiz tas mammai sagādā papildu neērtības, bet bērnam vajadzīga iespēja mēģināt.

Darbojies kopā ar savu bērnu, dariet to regulāri.



7. Mazuļa piebarošana.

1

3

5

2

4

6

Sākot no 6 mēnešu vecuma, papildus mātes pienam, jāsāk dot arī dārzeņu un augļu biezeni, kā arī putru. Ēdienam jābūt pusšķidram, lai mazulis to vieglāk var norīt. Sākumā dod vienu tējkaroti biezeņa vai putras. Nedēļas laikā ēdiena daudzumu palielina līdz 5 - 6 tējkarotēm. Nedēļas laikā nedod vairāk par vienu jaunu ēdiena veidu. Mazuļa ēdienam nav jāpievieno sāls vai cukurs.

Sākot no 9 mēnešu vecuma mazulim dod pilngraudu maizes šķēli – vienu riku dienā. Maizi var viegli apziest ar sviestu un dot bērnam pašam rokā.

Sākot no gada vecuma bērnam var sākt dot nevārītus, svaigus dārzeņus. Tos bērnam var dot sagrieztus gabaliņos.

Sākot no 8 mēnešu vecuma mazuļa ēdienkartē iekļauj arī gaļu un pākšaugus. Tos bērnam piedāvā biezeņa veidā, parasti kopā ar dārzeņu biezeni.

Sākot ar gada vecumu bērnam var sākt dot govs pienu, jogurtu, sieru, biezpienu, olas dzeltenumu un zivis. Kopējam piena daudzumam dienā nevajadzētu pārsniegt 600ml.

Pie biezāka un rupjāk sasmalcināta ēdiena ir jāpieradina pakāpeniski. Sākumā tas ir tikai nedaudz biezāks par mātes pienu. Kad bērns iemācījies norīt šķidrāku biezeni, pēc laika viņam piedāvā putras biezuma ēdienu. Kad iemācījies to bez rīstīšanās norīt, viņam var piedāvāt mīkstus ēdiena gabaliņus.



8. Zobu nākšana.

1

3

5

2

4

6

Pirmie zobi bērnam var izšķilties jebkurā laikā pirmajā dzīves gadā. Lielākoties gan pirmo zobiņu bērna mutē vecāki ierauga aptuveni piektajā vai sestajā mazuļa dzīves mēnesī.

Dažkārt mazulim šai laikā var būt nedaudz šķidra vēdera izeja, kā arī paaugstināta temperatūra.

Lielākoties mazuļa zobiņi mutē parādās noteiktā secībā. Pirmie divi jāgaida mutes apakšdaļā pa vidu. Tad nāk divi vidējie augšējie, kam drīz augšžoklī pievienojas vēl divi gar malām. Tieši tāpat vēl divi pievienojas apakšējiem zobiem. Nākamais pāris parādīsies augšējā zobu rindā, bet šoreiz vienu vietiņu katrā pusē izlaižot. Un atkal, simetriski jāparādās arī apakšžoklī pretējiem zobiem. Tad piepildās tukšās vietas, un izšķiļas paši pēdējie zobiņi.

Par to, ka zobiņš drīz nāks, jau kādu laiku iepriekš liecina dažādas pazīmes. Mazais var kļūt raudulīgāks, viņa smaganiņa var nedaudz piepampt.

Daži bērni zobu šķilšanās laikā ir ļoti nemierīgi un visu laiku cenšas kaut ko iebāzt mutē. To vecāki var mēģināt atvieglot ar atvēsinātām, speciāli zobu masāžai paredzētām rotaļlietām. Uz niezošās smaganiņas var uzklāt arī īpašas želejas, kas atvēsina un nomierina. Par piemērotāko līdzekli gan ieteicams konsultēties ar bērna ārstu.

Piena zobus jāsāk kopt tiklīdz tie izšķīlušies. Sākumā zobus var tīrīt ar ap pirkstu aptītu marles gabaliņu, samitrinātu tīrā dzeramajā ūdenī. Kad vienā rindā parādījušies vismaz četri zobi, ērtāk tīrīt ar mīkstu zobu suku un speciālu bērnu zobu pastu.



9. Kā nomierināt raudošu mazuli.

1

3

5

2

4

6

Nomainiet mazulim autiņbiksītes, ja tās ir mitras. Mazulim var patikt arī kādu brīdi padzīvoties bez autiņbiksītēm.

Piedāvājiet mazulim ēst. Pirmajos mēnešos mazulis vēlas ēst diezgan bieži. Vēlāk pamazām veidojas noteiktāks ēšanas ritms.

Iedodiet mazulim māneklīti. Zīšana ļoti nomierina mazuli. Dažreiz zīdaiņi mēdz sūkāt arī savu dūrīti.

Pašūpojiet mazuli. Paņemiet bērniņu rokās un pastaigājiet pa istabu. Ļoti nomierinoši uz mazuli iedarbojas kustība no augšas uz leju, t.i., ja taisat vieglus ietupienus uz leju, vai šūpojaties uz lielas bumbas, turot bērnu rokās.

Paglāstiet mazuli. Jūsu pieskārieni var palīdzēt mazulim nomierināties. Glāstot vēderiņu un muguriņu var palīdzēt arī atgrūst gaisu, kas rada nepatīkamas izjūtas. Var maigi pamasēt arī mazuļa pirkstiņus, plaukstiņas, pēdiņas. To darot mierīgi runājieties ar bērniņu – arī Jūsu balss bērniņu var nomierināt.

Pievērsiet mazuļa uzmanību kam citam. Parunājiet ar mazuli, parādiet kādu mazāk redzētu mantiņu. Dažreiz bērniem ļoti patīk, ja viņus rokās pienes pie loga vai pastaigā pa istabu, apskatot visu redzamo.



10. Bērna midzināšana.

1

3

5

2

4

6

Aptuveni no sešu mēnešu vecuma mazulis labāk iemigs vakarā, ja gatavošanās miegam notiks vienā noteiktā laikā katru vakaru.

Varat pirms gulētiešanas mazuli ielikt vannā. Ūdens bieži iedarbojas nomierinoši un mazulim būs vieglāk aizmigt.

Šūpošana nomierina. Vislabāk nomierina kustība no augšas uz leju. Šūpošanai nevajadzētu būt ļoti straujai. Varat viegli ietupties ceļos, staigājot pa istabu vai šūpoties sēžot uz lielas bumbas.

Izveidojiet gulētiešanas rituālu. Noteiktas, nomierinošas darbības pirms miega sagatavos mazuli miegam. Arī paši laikā pirms bērna gulētiešanas izturieties mierīgi – vislabāk izslēdziet televizoru vai mūzikas centru, nekutiniet bērnu, neveiciniet dauzīšanos un skaļu jokošanu.

Padziediet bērnam šūpuļdziesmu. Jau no seniem laikiem bērni ir midzināti dziedot viņiem šūpuļdziesmas. Mazulim nav nepieciešams perfekts dziesmas izpildījums. Pilnīgi pietiek, ka bērns dzird mammas vai tēta balsi un dziesmas melodija ir mierīga.

Mazuli nomierina zīšana. Bieži vien bērniņš jau aizmieg zīžot krūti vai pudelīti. Ja lietojat māneklīti, varat arī to izmantot mazuļa iemidzināšanai.



11. Podiņmācība dienā.

1

3

5

2

4

6

Svarīgi, lai mazulis ir tam gatavs. Lielākā daļa bērnu ir gatavi mācīties lietot podiņu divu vai divu ar pusi gadu vecumā. Bērniņam būtu arī jāsaprot, ka biksītes ir slapjas un jāsaka vai jānorāda uz to. Vēl viena pazīme – jūsu bērniņa biksītes vai autiņbiksītes pēc diendusas bieži ir sausas.

Vislabāk sākt podiņapmācību laikā, kad Jums ir daudz brīva laika un nav ieplānoti dažādi pasākumi un braucieni. Ļoti labi, ja to var ieplānot vasarā.

Palīdziet bērnam apsēsties uz podiņa un ierosiniet pasēdēt uz tā kādu brīdi (apmēram piecas minūtes). Var novērst mazuļa uzmanību ar kādu rotaļlietu. Ja mazulis tomēr nevēlas sēdēt uz podiņa, ļaujiet viņam celties. Uzslavējiet mazuli jau par to, ka viņš vēlas apsēsties uz podiņa.

Iepazīstiniet mazuli ar podiņu. Parādiet bērnam podiņu un pastāstiet kam tas domāts. Lai podiņš sākumā vienkārši dažas dienas pastāv istabā vai vannas istabā, lai bērns var pie tā pierast. Ļaujiet arī bērnam izmēģināt uz tā apsēsties.

Velciet bērniņam auduma biksītes vai autiņbiksītes, kuras uzsūc nedaudz mitruma. Nolieciet podiņu redzamā vietā un aiciniet bērnu apsēsties uz tā, kad bērns padzeras, pēc ēdienreizes, pēc diendusas vai arī tad kad bērns pats to vēlas.

Kad bērns nokārtojas podiņā, vienmēr uzslavējiet viņu! Neizrādiet nepatiku pret podiņa saturu. Ja mazulim sanāk saslapināt biksītes, nerājiet viņu – vajadzīgs laiks un Jūsu atbalsts lai mazulis iemācītos lietot podiņu. Ja divu nedēļu laikā, mazulis neizrāda interesi un sapratni par podiņa lietošanu, tad, iespējams, vēl ir par agru un podiņmācība ir jāatliek uz kādu laiku.



12. Bez autiņbiksītēm pastaigas laikā, diendusas laikā un naktī.

1

3

5

2

4

6

Kad dienas laikā mazulis jau lieto podiņu un viņa autiņbiksītes pēc diendusas ir sausas aptuveni nedēļu, varat nelikt autiņbiksītes diendusas laikā. Lieciet mazuli uz podiņa pirms un pēc diendusas.

Kad mazulis jau kādu laiku lieto podiņu, ierosiniet viņu pamēģināt lietot tualetes podu. Iespējams, bērns var justies drošāk, ja uz tualetes poda ir uzlikts bērnu poda sēdeklis, jo tad poda caurums kļūst mazāks un bērns jūtas drošāk.

Kad sākat likt mazuli pa nakti gulēt bez autiņbiksītēm, sākumā varat nevilkt viņam biksītes vai pidžammas bikses. Pirms gulētiešanas aiciniet bērnu iet uz tualeti. Gultiņā varat ieklāt mitrumu aizturošu paladziņu. Uzslavējiet bērnu, kad gultiņa no rīta ir sausa.

Sākumā, ejot pastaigā, lieciet mazulim autiņbiksītes. Pirms iziešanas no mājas rosiniet mazuli pasēdēt uz podiņa. Kad sākat doties pastaigā bez autiņbikītēm, ņemiet līdzi rezerves drēbes un salvetes. Ja iespējams, dodoties tālāk no mājām, ņemiet līdzi podiņu.

Kad mazulis jau vismaz nedēļu no rīta pamostas sauss, tad var sākt nelikt autiņbiksītes uz nakti.

Nerājiet un nesodiet bērnu, ja viņš ir pieslapinājis gultu. Ja tas atkārtojas vairākas naktis pēc kārtas, iespējams, ir jāatgriežas pie autiņbiksīšu lietošanas naktī. Ja bērns vairākas nedēļas vai mēnešus no rīta ir pamodies sauss un pēkšņi atsāk slapināt gultā, iespējams, viņa dzīvē ir noticis kas satraucošs.



13. Mazuļa vannošana.

1

3

5

2

4

6

Pirmajos mēnešos ērtāk mazuli vannot mazajā vanniņā, bet sākot no trešā vai ceturtā mēneša var sākt vannot lielajā vannā.

Mazuļa galvas ādā mēdz būt dzeltenīgas kreveles, ko mēdz saukt par piena krevelēm. Lai tās notīrītu, vairākas stundas pirms vannošanas iesmērējiet mazuļa galviņu ar eļļu, pirms mazgāšanas maigi izķemmējiet un izmazgājiet matus.

Izceļot mazuli no vannas, ņemiet vērā, ka mazuļa ķermenis būs slidens. Nekad neatstājiet mazuli vannā bez uzraudzības, pat tad, kad viņš jau stabili stāv.

Sagatavojiet visu mazgāšanai nepieciešamo. Pārliecinieties lai telpa būtu pietiekami silta. Pārbaudiet vai ūdens nav par aukstu vai par karstu. To var izdarīt iemērcot ūdenī elkoni.

Notupieties, lai ērti varat turēt mazuli. Turiet bērnu tā, lai Jūsu roka balstītu mazuļa galviņu un plecus. Ar otru roku ieziepējiet un noskalojiet mazuli. Mazgājot bērnu, runājieties ar viņu.

Kad mazulis jau stabili sēž, vannojoties varat rotaļāties ar ūdeni, peldošām rotaļlietām, liet ūdeni ar plastmasas trauciņiem.



14. Bērna attīstība viena mēneša vecumā.

1

3

5

2

4

6

Pirmajā mēnesī bērna poza ir līdzīga tai kāda tā bija grūtniecības laikā, t.i., saliektā veidā. Rociņas un kājiņas ir saliektas, plaukstiņas dūrītēs.

Bērns no dzimšanas zīž mātes krūti.

Paceļot bērnu uz īsu brīdi vertikāli un ļaujot kājiņām viegli pieskarties pie cieta pamata, mazais izdara dažas soļošanas kustības.

Bērns īsu brīdi fiksē skatienu uz priekšmetiem 30 – 40 cm attālumā. Bērns parasti griež galvu gaismas virzienā.

Ja ar pirkstu pieskaras bērna plaukstai, viņš satver pirkstu dūrītē.

Bērns vēro mammas seju, kad tā pie viņa noliecas.

Ņemiet vērā, ka attīstība katram bērnam notiek individuālā tempā un tāpēc iespējamas atšķirības.



15. Bērna attīstība 3 – 4 mēnešu vecumā.

1

3

5

2

4

6

Bērna plaukstiņas bieži ir atvērtas. Bērns pēta savas rociņas, bāž tās mutē.

Bērns spēj satvert mantiņu, kuru viņam iedod, spēj to vicināt un grabināt. Spēj sekot mantiņai ar acīm, ja pieaugušais to pārvieto.

Guļot uz muguras, bērns var pagriezties uz vieniem un otriem sāniem.

Šajā vecumā bērns sāk smieties.

Guļot uz vēdera bērns balstās uz apakšdelmiem, labi tur galviņu.

Bērns veido dažādas vienkāršas skaņas. Ieklausās pieaugušā balsī, atšķir dažādas intonācijas.




16. Bērna attīstība 6 mēnešu vecumā.

1

3

5

2

4

6

Bērns guļot uz muguras cenšas pagriezties uz vēdera.

Bērns bieži lalina, kaut ko „stāsta” veidojot zilbes un tās atkārtojot.

Smaida un vēro savas grimases spogulī.

Bērns māk satvert priekšmetus ar abām rociņām. Sīkākas mantas ņem ar diviem pirkstiem – rādītājpirkstu un īkšķi.

Patīk spēlēt paslēpes – mamma slēpjas aiz lakata un pēc tam saka „ku-kū!”

Ceļ rociņas pret pieaugušo, ja grib lai paņem rokās.




17. Bērna attīstība 1 gada vecumā.

1

3

5

2

4

6

Bērns pats var apsēsties vai nomesties četrāpus. Ir bērni, kas jau sāk staigāt, turoties pie rokas vai patstāvīgi.

Bērns mēģina ēst ar karotīti, bet vēl tas veikli neizdodas. Var ar pirkstiem paņemt un ielikt mutē sagrieztus ēdiena gabaliņus.

Ļoti patīk spēlēties kopā ar pieaugušo. Mazu laiciņu var darboties pats.

Bērns dzied līdzi un dejo, ja skan viņam patīkama mūzika.

Dažreiz šajā vecumā bērns pasaka pirmos vārdus. Saprātīgi lieto zilbes, nosaucot priekšmetus savā „valodā” (piemēram, kū – krūze, ma – maize) Saprot vairākus biežāk lietotos vārdus, ko saka vecāki.

Bērns lepojās, ja viņu uzslavē un atkārto uzslavēto darbību.




18. Bērna attīstība 2 gadu vecumā.

1

3

5

2

4

6

Divu gadu vecumā bērns bieži saka „nē”, bērnam bieži var būt dusmu lēkmes. Šajā vecumā bērns spēj ievērot tikai 45 % no pieaugušo prasībām.

Bērns bieži izmanto mīļlietiņu, lai justos labāk. Tā var būt gan mīkstā mantiņa, gan sedziņa vai kāda lupatiņa. To izvēlas pats bērns un viņam ir ļoti svarīgi, lai tā vienmēr būtu pieejama.

2 gadu vecumā bērns var jau izveidot teikumu no 2 - 3 vārdiem. Bērns atbild uz vienkāršiem jautājumiem. Klausās pasaku vai stāstu. Bērnam pasaku vieglāk uztvert, ja tā tiek papildus rādīta ar kādu lelli vai izteiksmīgi stāstīta, nevis lasīta no grāmatas.

Šajā vecumā bērns jau spēj skriet, kāpt pa kāpnēm, pietupties, mest un ķert bumbu, uzvērt uz aukliņas sīkus priekšmetus, celt torni no klucīšiem.

Bērns var apzināties vajadzību „iet uz podiņu”. Divu vai divu ar pusi gadu vecumā var mēģināt sākt radināties lietot podiņu.

Divu gadu vecumā bērniem patīk spēlēties blakus, tomēr dalīties ar rotaļlietām un sadarboties vēl ir grūti. Pieaugušo vadībā var sadarboties, piemēram, ripinot viens otram bumbu.




19. Bērna attīstība 3 gadu vecumā.

1

3

5

2

4

6

Aptuveni trīs gadu vecumā bērns sāk spēlēt dažādas lomu spēles – piemēram, veikalos, ārstos, mammās un bērnos.

Nozīmīgi ir attīstījusies bērna valoda – bērns veido 5 vārdu teikumus, zin savu vārdu un uzvārdu, lieto vietniekvārdus (viņš, viņa), nosauc krāsas, saprot vārdus „lielāks”, „mazāks”.

Bērns var apģērbties un noģērbties ar nelielu pieaugušā palīdzību.

Bērns māk lekt uz vienas kājas, staigāt uz pirkstgaliem, kāpelē rotaļu laukumā, loka papīru, krāso ar otu u.c.

Bērns atdarina pieaugušo. Ļoti grib darīt visu tāpat kā mamma vai tētis.

Bērns ir apguvis poda lietošanu, bet atsevišķās situācijās var rasties „negadījumi”.




20. Bērns kož vai sit.

1

3

5

2

4

6

Aptuveni pusotra gada vecumā, daži bērni izrāda dusmas vai citas emocijas kožot vai sitot. Tādā veidā bērns arī pievērš sev uzmanību un pārbauda kā reaģēs pieaugušais.

Palīdzam bērnam atrast citu – pieņemamu veidu kā izrādīt emocijas. Piemēram, sist kāju pie zemes, sist pa dīvānu. Svarīgi arī nosaukt vārdā to kā bērns jūtās – „es redzu, ka Tu jūties dusmīgs”. Par pieņemamu dusmu izlādēšanu var uzskatīt visu, kas nekaitē pašam vai kādam citam.

Vecāki ir paraugs bērnam. Ja bērns redz, ka vecāki sit bērnam vai viens otram, tad ir ļoti liela iespēja, ka viņš darīs tāpat. Un otrādi – ja vecāks izlādējas pieņemami, piemēram, metot dīvānā spilvenus un arī pasaka : „es tagad jūtos dusmīga”, tas būs labs paraugs bērnam.

Bērnu noteikti jāaptur, ja redzam, ka viņš mēģina kost. Bērnu jāpietur un mierīgā bet noteiktā balsī jāpasaka, ka kost vai sist nevar, ka viņš mums ir mīļs un mēs saprotam, ka viņš jūtās dusmīgs (vai nosaucam citu emociju, kuru saskatam), bet tā darīt nevar.

Ļoti svarīgi regulāri spēlēties kopā ar bērnu, darīt kaut ko kopā, veltot viņam nedalītu uzmanību. Tas samazinās iespēju, ka bērns centīsies pievērst sev uzmanību sitot vai kožot.

Jāsaprot un jāsaka arī bērnam, ka justies dusmīgam nav nekas slikts, katrs tā kādreiz jūtās, bet svarīgi ir nedarīt pāri sev un citiem. Vecākiem jāpalīdz bērnam tikt galā ar dusmām.



21. Atvadīšanās, kā palīdzēt bērnam.

1

3

5

2

4

6

Agrāk vai vēlāk bērns un vecāki uz laiku atvadās, lai dotos uz darbu vai bērns uz bērnudārzu. Bērnam ir vieglāk, ja atvadīsieties vienmēr vienā veidā – izveidosiet savu atvadīšanās rituālu. Piemēram – buča un apskāviens, jauks vēlējums dienai un pamāšana pie loga. Nevajadzētu, lai atvadīšanās ieilgtu.

Gan ar auklīti, gan ar bērnudārzu bērnu jāiepazīstina pakāpeniski. Sākumā tiekoties uz neilgu laiku un pamazām šo laiku paildzinot.

Auklīte vai bērnudārza audzinātāja dienas laikā var iedrošināt bērnu, runājot par to, kur ir vecāki, ka viņi domā par bērnu, par to kā viņam iet, par to, ka bērns varēs pastāstīt vecākiem kā gāja.

Bērnam var palīdzēt justies labāk dienā plānoto aktivitāšu pārrunāšana pirms atvadīšanās. Vienkārši pastāstiet – vispirms tu ēdīsi brokastis, tad Tu būs zīmēsi, pēc tam Tu iesi ārā utt.

Mīļmantiņa var sniegt bērnam mierinājumu, kad vecāki nav klāt. Ļoti svarīgi, lai šī mīļmantiņa, lupatiņa vai sedziņa būtu bērnam pieejama, kad viņš paliek ar auklīti vai uzsāk bērnudārza gaitas.

Svarīgi bērnam pateikt, kad būsiet atpakaļ. Tas nekas, ka bērns vēl nepazīst pulksteni, viņam var pateikt, ka būsiet atpakaļ, piemēram, kad viņš pagulēs diendusu un paēdīs launagu. Svarīgi, protams, arī bērnam teiktajā laikā tiešām atnākt.



22. Spēlēšanās pirmajos sešos mēnešos.

1

3

5

2

4

6

Pirmajos mēnešos bērns vislabrātāk skatās uz mammas seju, kura ir smaidot un runājoties noliekusies pār viņu.

Bērna kustību apzināšanos var veicināt arī skanošas zeķītes vai aprocītes ar zvārgulīšiem. Noteikti jāņem vērā, ka bērns ne vienmēr gribēs, lai ir uzvilktas skanošās zeķītes. Jāļauj bērnam arī atpūsties!

Bērns pēta arī savu ķermeni, sākumā nejauši, tad apzināti iepazīstot rociņas un kājiņas. Parasti gan roku, gan kāju pirkstiņus bērns mēģina arī iebāzt mutē.

Aptuveni 3 mēnešu vecumā bērnam varētu patikt spēlēt paslēpes ar lakatu. Pārsedziet bērna vai savai sejai plānu lakatu un tad velciet to nost un sauciet „Ku - kū!”

Bērnam patiks vērot arī piekarinātas rotaļlietas, kurām pieskaroties tās skan. Piekariet tās 25 – 40 cm attālumā. Izvēlieties mantiņas ar dažādām krāsām un skaņām.

Spēlējiet dažādas kustību spēles, skaitot kustībām līdzi pantiņu. Piemēram, plaukšķiniet bērna rociņas, skaitot: „Cepu, cepu kukulīti, citu lielu, citu mazu!” u.c.



23. Spēlēšanās ap gada vecumu.

1

3

5

2

4

6

Bērnam patīk ar rokām izpētīt vecāku seju. Parasti tā izveidojas kā spēle – bērns pieskaras degunam un vecāks saka „deguns”, bērns pieskaras mutei un vecāks saka „mute” utt.

Bērnam ļoti patīk izpētīt apkārtni un darboties ar sadzīves priekšmetiem. Tie var kļūt par daudz aizraujošākām rotaļļietām nekā īstās rotaļlietas. Sekojiet, lai bērns nepiekļūtu pie asām, pārāk sīkām vai citādi bīstamām lietām.

Pasaku var stāstīt arī ar roku lelles palīdzību. Bērnam tas ļoti patiks!

Bērnam patīk arī pētīt sevi spogulī kopā ar mammu vai tēti.

Jauka nodarbošanās ir bilžu grāmatu skatīšanās. Izvēlieties grāmatas ar vienkāršiem, skaidriem zīmējumiem un skatoties stāstiet bērnam par attēlos redzamo.

Priekš spēlēšanās labi noder arī dažāda lieluma plastmasas trauciņi, bļodas, piramīdas un klucīši no kuriem var celt torni. Sākumā nav nemaz tik viegli uzlikt klucīti vienu uz otra. Sākumā bērns ar prieku sajauks Jūsu uzcelto torni un aicinās celt jaunu.



24. Spēlēšanās divu, trīs gadu vecumā.

1

3

5

2

4

6

Aptuveni no diviem gadiem bērns var sākt spēlē aizstāt vienu priekšmetu ar otru. Piemēram, klucītis ir saldējums, kociņš ir karote u.c.) Spēlējoties kopā ar bērnu vecāks var atbalstīt bērna spēju iztēloties, pieņemot bērna idejas.

Bērnam patīk arī krāsot ar krāsām uz papīra, darboties ar plastilīnu. Sākumā bērns apgūst pašu procesu, izbauda darbošanos un mazāk domā par rezultātu. Tas ir normāli!

Bērniem patīk radīt mūziku vai muzicēt līdzi skanošai mūzikai. Šim mērķim var izmantot sadzīves priekšmetus – bļodu, karoti, plastmasas pudeli, kurā ieber zirņus.

Bērns sāk spēlēt lomu spēles – „pa jokam” iet uz veikalu, ārstē lelli, bieži spēlē ģimeni. Ļaujiet bērnam izvēlēties spēles tēmu un spēlējieties kopā.

Ļoti vērtīgas ir rotaļas ar nelielu priekšmetu pārlikšanu no viena trauciņa otrā, šķirošanu vai uzvēršanu uz auklas. Šādas rotaļas attīsta pirkstu sīko muskulatūru, kas ir saistīta ar valodas attīstību.

Bērnam patiks arī likt vienkāršas puzles no dažiem gabaliņiem vai ievietot figūras atbilstošas formas vietās.



25. Rotaļu laukumā.

1

3

5

2

4

6

Pastaigājoties ar bērnu, lieliska iespēja darboties un kustēties svaigā gaisā ir apmeklējot rotaļu laukumu. Rotaļu laukumā bērns arī var iepazīties ar citiem bērniem.

Smilšu kastē bērns apgūst arī pirmo dalīšanās pieredzi. Māciet bērnu iedot kādu mantiņu otram bērnam un skaidrojiet, ka otrs bērns nedaudz paspēlēsies un atdos. Māciet bērnu pajautāt otram bērnam: vai drīkst paspēlēties ar Tavu mantiņu?

Palīdziet bērnam uzsākt sarunu, iepazīties ar citiem bērniem. Pasakiet bērnam ko viņš varētu teikt, piemēram: „Mani sauc Edgars. Kā Tevi sauc? Celsim kopā smilšu māju?”

Rotaļu laukumā bērns apgūst arī noteikumus, piemēram, ka pie slidkalniņa ir jāpagaida rindā, var šļūkt kad iepriekšējais bērns ir pagājis malā un pēc nošļūkšanas uzreiz jāceļas un jāiet malā. Sākumā Jums bērnam būs pacietīgi jāatgādina šie noteikumi.

Bērnam iespējams ir kāda ļoti mīļa mantiņa, kuru viņš nevēlas nevienam dot. Tas ir pilnīgi normāli. Māciet bērnu, ka viņš drīkst nedot šo mantu citiem.

Bērni ne vienmēr paši var atrisināt domstarpības. Palīdziet viņiem – nomieriniet, samīļojiet, izskaidrojiet situāciju, piedāvājiet pieņemamus risinājumus, piemēram, ka vienu smilšu kravu ar automašīnu aizvedīs Dāvis, bet otru Ģirts.

Documents

1. Krūts barošana – pamatiemaņas.centrsdardedze.lv/data/kampanas/Palidzi_man_izaugt.pdf · 2014. 2. 1. · Uzslavējiet mazuli jau par to, ka viņš vēlas apsēsties uz podiņa