Dabaszinātņu bakalaura ķīmijā (4444301),

dabaszinātņu maģistra ķīmijā (4644301) un

dabaszinātņu doktora ķīmijā studiju programmas

Pašnovērtējuma ziņojums

2000

1. Akadēmisko dabaszinātņu bakalaura un maģistra ķīmijā

studiju programmu mērķi un uzdevumi

Akadēmisko dabaszinātņu bakalaura, maģistra un doktora ķīmijā studiju programmu mērķi un uzdevumi ir cieši savstarpēji saistīti, un tādēļ tos ir lietderīgi apskatīt kopā.

Ķīmija kā zinātne, kas pētī vielas, to pārvērtības un parādības, kuras saistītas ar šīm pārvērtībām, ir viena no svarīgākām dabaszinātņu nozarēm. Kopš 17. gadsimta vidus, kad sāka veidoties ķīmijas zinātniskie priekšstati, ir būtiski mainījies tās saturs, mērķi un uzdevumi. Šodien ar ķīmijas atziņām saistās jaunu medicīnisko preparātu, lauksaimniecībā un tehnikā nepieciešamo jauno materiālu iegūšana, ražošana un pielietošana, kā arī dzīvības un citu dabā norisošu procesu izpēte. Pēc pētījamā objekta un pētījumu mērķa, ķīmijas zinātni iedala vairākās apakšnozarēs, no kurām lielākās un nozīmīgākās ir neorganiskā ķīmija, analītiskā ķīmija, organiskā ķīmija un fizikālā ķīmija. Ķīmijai ir cieša saistība ar citām zinātnēm, tādām kā fizika, bioloģija, ģeoloģija u.c.

Ķīmijas izglītība ir neatņemama vispārējās izglītības sastāvdaļa, kura cilvēkiem palīdz veidot pareizu priekšstatu par dzīvās un nedzīvās dabas uzbūvi, vidē notiekošajiem procesiem un cilvēku un dabas savstarpējo mijiedarbību. Ķīmijas izglītības saturs mainās atkarībā no sabiedrības attīstības līmeņa un ražošanas prasībām, bet tās uzdevumi un apjoms ir atkarīgi no speciālistu profila (piemēram, ķīmija un ķīmijas tehnoloģija).

Latvijā augstāko izglītību ķīmijā varēja iegūt, sākot ar 1863. gadu Rīgas Politehnikuma Ķīmijas nodaļā, no 1896 gada Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas nodaļā, bet no 1919. gada līdz 1958. gadam Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē. Kopš 1958. gada akadēmiski izglītotus ķīmijas speciālistus sāka gatavot LU Bioloģijas fakultātes Ķīmijas katedra, bet sākot ar 1964. gadu jaundibinātā LU Ķīmijas fakultāte. Savukārt ķīmijas tehnoloģijas speciālistus sagatavo Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas fakultāte, vēlāk Rīgas Tehniskās universitātes Ķīmijas tehnoloģijas fakultāte, kas nesen pārdēvēta par Materiālzinību un lietišķās ķīmijas fakultāti. LU izveidotā piecgadīgā ķīmijas augstākās izglītības programma deva iespēju iegūt specialitāti “ķīmiķis, ķīmijas un informātikas pasniedzējs”. 1989./90. studiju gadā šī programma tika pārveidota par Eiropas universitātēm atbilstošām divpakāpju ķīmijas bakalaura (pirmā augstākā akadēmiskā ķīmijas izglītības līmeņa) un ķīmijas maģistra (otrā augstākā akadēmiskā ķīmijas izglītības līmeņa) studiju programmām. 1999. gadā tām tika pievienota vēl trešā programma dabaszinātņu doktora grāda iegūšanai ķīmijā.

Ķīmijas bakalauri, maģistri un doktori, kas tiek gatavoti šo programmu ietvaros, ir akadēmiski izglītoti speciālisti ķīmijā, kuri nepieciešami un spēj strādāt dažādās mūsu valsts darbības nozarēs, tādās kā pārtikas ķīmija, vides zinātne, pedagoģija, ārstniecības vielu izstrāde un ražošana u.c.

Akadēmisko dabaszinātņu bakalaura ķīmijā studiju mērķis ir sniegt pamatzināšanas un praktiskā darba iemaņas ķīmijas pamatdisciplīnās neorganiskajā, analītiskajā, organiskajā un fizikālajā ķīmijā, kā arī citās zinātņu nozarēs, kas ir cieši saistītas ar ķīmiju, proti, augstākajā matemātikā, fizikā, datorzinātnēs u.c. Studijas paaugstina vispārējo izglītības līmeni dabas un humanitārajās zinātnēs, dod praktiskas iemaņas pētnieciskajā darbā. Bez tam, pirmajā studiju gadā studentiem ir nepieciešams padziļināt zināšanas kādā no svešvalodām.

Pēc sekmīgas ķīmijas bakalaura studiju programmas izpildes studenti iegūst dabaszinātņu bakalaura grādu ķīmijā. Tas dod iespēju:

turpināt profesionālās studijas. Patlaban LU Ķīmijas fakultātē viengadīgās profesionālās studijās iespējams iegūt vides aizsardzības un eksperta, pārtikas produktu ķīmiķa un eksperta, vidusskolas ķīmijas skolotāja un pamatskolas ķīmijas skolotāja specialitātes.

turpināt studijas maģistratūrā. LU Ķīmijas fakultātē uzņem studentus studijām divgadīgā dabaszinātņu maģistra ķīmijā studiju programmā.

piedalīties darba tirgū, kurā nepieciešami kvalificēti speciālisti ar akadēmisko dabaszinātņu bakalaura izglītību ķīmijā.

Daudzi ķīmijas bakalauri pirms iestāšanās maģistratūrā jau strādā pētnieciskajās iestādēs, piemēram, Latvijas Organiskās sintēzes institūtā, valsts iestādēs, piemēram, Muitas laboratorijā u.c.

Dabaszinātņu maģistra ķīmijā kā augstākās akadēmiskās ķīmijas izglītības otrā līmeņa studiju programmas pamatprincipi tika izstrādāti 1989./90. studiju gadā, vienlaicīgi ar ķīmijas bakalaura studiju programmas izveidi. Tā pamatojas uz iepriekšējo gadu augstākās ķīmijas izglītības pieredzi un tradīcijām, ķīmijas zinātnes attīstības līmeni valstī, kā arī uz akadēmisko ķīmijas studiju programmām Eiropas un ASV universitātēs. Gadu gaitā tā ir pilnveidota, lai tās saturs atbilstu zināšanu prasībām, kādas jāiegūst ķīmijas maģistriem, lai to zināšanu līmenis nodrošinātu tiem iespēju turpināt akadēmiskās studijas doktorantūrā vai kā augsti kvalificētiem, akadēmiski izglītotiem ķīmijas speciālistiem sekmīgi piedalīties darba tirgū. Latvijas Universitāte ir galvenā Latvijas augstskola, kurā iespējams iegūt akadēmisko ķīmijas maģistra grādu.

Akadēmisko ķīmijas maģistra studiju mērķis ir sniegt studentiem padziļinātas teorētiskas zināšanas ķīmijas galvenajās apakšnozarēs, proti, neorganiskajā, analītiskajā, organiskajā un fizikālajā ķīmijā, kā arī eksperimentālā darba prasmi un iemaņas kādā no izvēlētajiem ķīmijas apakšvirzieniem. Pēc maģistra studiju pabeigšanas un maģistra darba aizstāvēšanas studenti iegūst dabaszinātņu maģistra grādu ķīmijā, kas nodrošina tiem iespēju: turpināt akadēmiskās studijas doktorantūrā; kā akadēmiski izglītotiem ķīmijas speciālistiem piedalīties darba tirgū.

Ķīmijas studiju programmas

Dabaszinātņu bakalaura ķīmijā grāda iegūšanai paredzēto studiju ilgums ir 4 studiju gadi (8 semestri), kuros nepieciešams iegūt 160 kredītpunktus. Studiju programma sastāv no ķīmijas apakšnozaru obligātajiem (A daļas) kursiem (55%), ar ķīmijas zinātni saistītiem obligātās izvēles (B daļas) kursiem (35%) un citu zinātņu nozaru brīvas izvēles (C daļas) kursiem (10%).

A daļas kursi ietver: studijas vispārīgajā ķīmijā; studijas neorganiskajā ķīmijā; studijas analītiskajā ķīmijā; studijas fizikālajā ķīmijā; studijas augstākajā matemātikā; svešvalodu padziļinātu apguvi; ķīmijas bakalaura darba izstrādi.

B daļas kursi ietver: studijas citās eksakto zinātņu nozarēs, kas nepieciešamas ķīmijas labākai

izpratnei un apguvei, tādās kā fizika, datorzinātnes, kvantu ķīmija u.c. studijas kādā no ķīmijas šaurākām apakšnozarēm, kas saistītas ar studentu

individuālajām interesēm un izvēlētā nākotnes darba vajadzībām.

C daļas kursi paredz: iespēju izvēlēties studijas vispārīgai intelektuālajai attīstībai citās zinātņu

nozarēs (galvenokārt humanitārajās un sociālajās zinātnēs).Ķīmijas maģistra studiju ilgums ir 2 studiju gadi (4 semestri), kuros

nepieciešams iegūt 80 kredītpunktus. Studiju programmas obligātā (A) daļa sastāv no ķīmijas apakšnozaru obligātajiem kursiem, kursu darbu un maģistra darba izstrādes (50%) un izvēles (B) daļas kursiem, kuri dod iespēju maģistrantiem specializēties kādā no ķīmijas apakšnozarēm (50%).

A daļas ķīmijas apakšnozares paredz: studijas analītiskajā ķīmijā ar padziļinātu mikroanalīžu metožu apguvi; studijas neorganiskajā ķīmijā ar padziļinātu koordinācijas ķīmijas apguvi; studijas fizikālajā ķīmijā ar padziļinātu fizikāli ķīmisko procesu

parametrizācijas apguvi; studijas organiskajā ķīmijā ar padziļinātu dabasvielu ķīmijas apguvi; divu kursa darbu izstrādi un aizstāvēšanu; ķīmijas maģistra darba izstrādi un aizstāvēšanu.

B daļas kursus iespējams izvēlēties tādējādi, lai būtu nodrošināta ķīmijas maģistru specializācija vienā no šādām ķīmijas zinātņu apakšnozarēm:

neorganiskā ķīmija; analītiskā ķīmija; organiskā ķīmija; fizikālā ķīmija; ķīmijas didaktika; pārtikas ķīmija; vides ķīmija; polimēru ķīmija.

Dabaszinātņu doktora ķīmijā studiju programma ir trešā, paša augstākā līmeņa ķīmijas izglītības programma. Tā izstrādāta 1996.-1999. gados, pamatojoties uz Eiropas un Amerikas augstskolu studiju programmu satura izpēti un Latvijas iepriekšējo gadu doktoru studiju tradīcijām un pieredzi. Doktora studiju programma studējošiem paredz apgūt zināšanas un pilnveidot praktiskās iemaņas pašās svarīgākajās četrās ķīmijas zinātnes apakšnozarēs: neorganiskajā, organiskajā, analītiskajā un fizikālajā ķīmijā. Programmas sekmīgas izpildes rezultātā studējošais iegūst dabaszinātņu doktora grādu ķīmijā, proti, sasniedz augstāko iespējamo ķīmijas izglītības līmeni.

Doktora studiju programmas mērķis ir tālāk padziļināt studējošā teorētiskās zināšanas un pilnveidot praktiskās iemaņas vienā no augstāk minētajām ķīmijas zinātnes apakšnozarēm, un programmā vislielākais uzsvars ir likts uz pētnieciskā darba iemaņu apgūšanu un attīstīšanu.

Ķīmijas doktora studiju ilgums ir 3 gadi (6 semestri), un to laikā studējošais iegūst 144 kredītpunktus. 80 no pēdējiem veltīti individuālā pētnieciskā darba noteikta apjoma izpildei, pārējie zinātniskās literatūras izpētei (20 kredītpunkti), savas apakšnozares vadošo ķīmijas kursu apguvei (20 kredītpunkti), pētījuma tēmai atbilstošo specializēto kursu apguvei (10 kredītpunkti), pedagoģisko iemaņu izstrādei (4 kredītpunkti) u.tml.

Studiju laikā veikto pētījumu rezultātus studējošais kopā ar savu zinātnisko vadītāju publicē starptautiski atzītos ķīmijas zinātnes žurnālos. Parasti pētījuma apjoms ir 5 ķīmijas žurnālos publicēti raksti. Ar pētījumu rezultātiem nepieciešams iepazīstināt ķīmiķu kopienu, par tiem ziņojot vismaz viena savas ķīmijas apakšnozares konferencē vai simpozijā.

Studijas noslēdzas ar disertācijas uzrakstīšanu un publisku aizstāvēšanu.

2. Studentu imatrikulācijas noteikumi

Tiesības reģistrēties studijām dabaszinātņu bakalaura ķīmijā studiju programmā par valsts līdzekļiem ir personām, kuras izturējušas konkursu, saskaņā ar LU Imatrikulācijas noteikumiem. Konkursā jākārto tests latviešu valodā (sastāda 25% jautājumu) un tests ķīmijā (sastāda 75% jautājumu). Vienādā vērtējuma gadījumā augstāku vietu konkursā ieņem reflektants, kuram:

augstāks vērtējums ķīmijas testā; augstāka atzīme ķīmijā, fizikā un matemātikā vidējās izglītības dokumentā

(atestātā).Ārpus konkursa var reģistrēties reflektanti starptautisko, Latvijas valsts un rajonu ķīmijas olimpiāžu pirmo triju vietu ieguvēji.

Imatrikulācija dabaszinātņu maģistra ķīmijā studiju programmā notiek atbilstoši LU kopējiem imatrikulācijas noteikumiem uz diplomu konkursa pamata. Maģistra programmā atļauts reģistrēties arī bioloģijas, farmācijas, pārtikas tehnoloģijas, ģeoloģijas un vides zinātņu bakalauriem. Šiem citu zinātņu bakalauriem jākārto iestājeksāmens ķīmijā dabaszinātņu bakalaura ķīmijā programmas apjomā.

Imatrikulācijai dabaszinātņu doktora ķīmijā studiju programmā nepieciešams maģistra grāds ķīmijā (M.ķīm.) vai citā radniecīgā dabaszinātņu nozarē: bioloģijā (M.biol.), fizikā (M.fiz.), ģeoloģijā (M.ģeol.), medicīnā M.med.), farmācijā (M.farm.), lauksaimniecībā (M.lauks.) vai pedagoģijā (M.ped.), vai arī minētajiem grādiem atbilstošie piecgadīgās augstākās izglītības diplomi. Ķīmijas nozares Doktorantūras studiju padome iepazīstas ar pretendentiem, novērtē viņu zināšanas un pieredzi ķīmijā un konkursa kārtībā ieteic pretendentus ieskaitīt doktorantūrā uz valsts budžeta finansētajām vietām. Pretendenti kārto iestājeksāmenu doktora studiju programmā divos priekšmetos ķīmijā dabaszinātņu maģistra studiju programmas līmenī un svešvalodā.

Ķīmijas bakalaura un ķīmijas maģistra studiju programmās par valsts budžeta līdzekļiem pēdējos studiju gados imatrikulēto studentu skaits

Studiju programma 1995./96. 1996./97. 1997./98. 1998./99. 1999./2000.

Ķīmijas bakalaura 60 60 60 60 60

Ķīmijas maģistra 30 30 30 30 30

Ķīmijas doktora 2 2 2 2 2

Kopā 92 92 92 92 92

3. Studiju programmu īstenošanas līdzekļi

Materiāli tehniskā bāze, kāda nepieciešama ķīmijas bakalaura un maģistra studiju programmas apguvei, atrodas LU Ķīmijas fakultātē un to veido:

auditorijas, lekciju un semināru nodarbību nodrošināšanai; laboratorijas, vispārējās, neorganiskās, analītiskās, organiskās, fizikālās ķīmijas

un citu ķīmijas apakšnozaru laboratorijas praktisko darbu veikšanai; laboratorijas kursu un bakalaura darbu izstrādāšanai, kā arī zinātniskā darba

veikšanai;

datorklase, datorzinātnes apguvei (10 datori ar Interneta pieslēgumu); bibliotēka (LU Bibliotēkas filiāle).Studiju programmas finansējumu veido valsts budžeta līdzekļi un studiju maksa.Valsts piešķirtais finansējums dabaszinātņu bakalaura un maģistra ķīmijā studiju

programmu īstenošanai šobrīd ir nepietiekams, jo: nenodrošina visu nepieciešamo ķīmijas laboratorijas trauku un aparatūras iegādi; nenodrošina studijām nepieciešamās ķīmijas literatūras iegādi un mācību

metodisko līdzekļu izdošanu; nenodrošina darba apmaksu tiem stundu pasniedzējiem, kuri būtu nepieciešami

maģistra studiju programmā paredzēto specializāciju īstenošanā kādā no paredzētajiem ķīmijas virzieniem.

Tas daļēji izskaidrojams ar faktu, ka dabaszinātņu studiju programmu izmaksas visur pasaulē ir lielākas nekā, piemēram, humanitāro zinātņu studiju programmu izmaksas. To varētu novērst, ja, sadalot piešķirto valsts budžeta finansējumu pa studiju programmām, ievērotu attiecīgos koeficientus.

Dabaszinātņu bakalaura un maģistra ķīmijā studiju norisi nodrošina docētāji, kuru intereses un praktiskā pētnieciskā darbība saistīta ar dažādām ķīmijas zinātnes apakšnozarēm un citām zinātņu nozarēm.

Programmu realizēšanā piedalās šādi ķīmijas zinātņu štata docētāji Nr. Docētāja vārds, uzvārds Zinātniskais grāds, akadēmiskā

kvalifikācijaĶīmijas apakšnozare

1. Miķelis V.Veidis Dr.h.ķīm., prof. neorganiskā ķīmija2. Andris Zicmanis Dr.h.ķīm., prof. analītiskā ķīmija3. Jānis Drēģeris Dr.h.ķīm., prof. organiskā ķīmija4. Juris Tīliks Dr.h.fiz., prof. fizikālā ķīmija5. Valdis Kaļķis Dr.h.ķīm., doc. neorganiskā ķīmija6. Pēteris Mekšs Dr.ķīm., doc. fizikālā ķīmija7. Sigurds Takeris Dr.ķīm., doc. fizikālā ķīmija8. Jānis Švirksts Dr.ķīm., doc. neorganiskā ķīmija9. Jāzeps Logins Dr.ķīm., doc. organiskā ķīmija10. Silvija Bērziņa Dr.ķīm., doc. analītiskā ķīmija11. Artūrs Vīksna Dr.ķīm., doc. analītiskā ķīmija12. Silvija Pastare Dr.ķīm., doc. analītiskā ķīmija13. Andris Spricis Dr.ķīm., doc. neorganiskā ķīmija14. Andris Actiņš Dr.ķīm., doc. fizikālā ķīmija15. Jānis Čakste Dr.ķīm., doc. fizikālā ķīmija16. Anda Prikšāne Dr.ķīm., doc. organiskā ķīmija17. Ida Jākobsone Dr.ķīm., doc. organiskā ķīmija18. Dagnija Cēdere Dr.ķīm., doc. organiskā ķīmija19. Arnis Apsītis Dr.ķīm., doc. neorganiskā ķīmija20. Gunta Ķizāne Dr.ķīm. fizikālā ķīmija21. Broņislavs Leščinskis Dr.ķīm. fizikālā ķīmija22. Velta Legzdiņa lektore neorganiskā ķīmija23. Valdis Drinks lektors neorganiskā ķīmija24. Andris Siliņš Dr.hab.fiz. fizika25. Kārlis Šteiners Dr.mat. augstākā matemātika26. Jānis Āboliņš kvantu ķīmija

Savukārt ķīmijas laboratorijās darbu veikšanu palīdz nodrošināt izglītības metodiķi dabaszinātņu maģistri ķīmijā Laila Kļaviņa, Daina Sprice, Zenta Balcerbule, Silvija Nulle, Zaiga Kaļķe, Skaidrīte Pakule, Dace Silarāja, Anita Kalniņa, Inese Sloka un Sarmīte Kalēja, kā arī Dr,ķīm. Juris Katkēvičs, Aldis Zekunde un Inese Majore.4. Studiju programmu salīdzinājums ar citām Eiropas Savienības valstu augstskolu studiju programmām

un to izvērtējums no Latvijas valsts interešu viedokļa

Dabaszinātņu bakalaura, maģistra un doktora akadēmiskās studiju programmas ķīmijā veidotas, pamatojoties uz iepriekšējo gadu augstākās ķīmijas izglītības pieredzi un tradīcijām, ķīmijas zinātnes attīstības līmeni valstī, kā arī vadoties no akadēmisko ķīmiju studiju programmām Eiropas un ASV universitātēs. Analizētas un kritiski novērtētas Stretklaidas Universitātes, Mančestras Universitātes (Lielbritānija), Pjēra un Marijas Kirī Parīzes 6. Universitātes, Kloda Bernāra Lionas 1. Universitātes (Francija) un Basku zemes Universitātes (Spānija) ķīmijas studiju programmas. Jāsecina, ka katrā universitātē ķīmijas priekšmetiem atvēlēto kontaktstundu skaits, kā arī attiecība starp lekcijām, laboratorijas darbiem un praktiskajām nodarbībām paredzēto stundu skaitu, ir ļoti atšķirīgi. Bez tam, dažādās universitātēs, atkarībā no veicamā pētnieciskā darba rakstura, novērojama zināma specializācija. Tā, piemēram, dažās universitātēs pastiprināti apgūst bioorganisko ķīmiju un bioķīmiju, citās fizikālo ķīmiju utt. Sastādot šo dabaszinātņu bakalaura programmu ķīmijā, ņemtas vērā iepriekšminēto universitāšu ķīmijas studiju programmu veidošanas tendences, bet A daļas ķīmijas pamatkursu kursu aprakstu un programmu sastādīšanai izmantotas Eiropas Ķīmijas tematiskajā tīklā (European Chemistry Thematic Network Core Chemistry Group. National Reports. 1997. Physical and Organic Chemistry. 1998. Analytical and Inorganic Chemistry) un pēdējos gados ārzemēs izdotās ķīmijas studijām paredzētās grāmatas. Tādējādi programmā iekļauto ķīmijas pamatkursu saturs atbilst Eiropas universitāšu ķīmijas programmu saturam. Nedaudz palielinātais kontaktstundu skaits, salīdzinot ar Eiropas universitātēm, izskaidrojams ar to, ka LU bibliotēka vēl nav pietiekamā daudzumā apgādāta ar ķīmijas studijām nepieciešamo literatūru.

Ķīmijas bakalaura studiju programma izveidota arī Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinību un lietišķās ķīmijas fakultātē. Šīs studiju programmas standartizētajā daļā, kuras kopējais apjoms ir 70 kredītpunkti, ietilpst daudz inženiertehnisko priekšmetu, un ķīmijas pamatkursi sastāda tikai 43% (LU fakultātes dabaszinātņu bakalaura ķīmijā studiju programmā ~ 83%). Savukārt Daugavpils pedagoģiskās universitātes ķīmijas bakalaura studiju programma galvenokārt izveidota pedagogu izglītošanai, un studentus tajā uzņem neregulāri. Tādējādi Latvijas Universitāte ir vadošā Latvijas augstskola, kurā iespējams iegūt visplašāko bakalaura un maģistra līmeņa akadēmisko izglītību ķīmijā.

Bakalaura studiju programmā piedāvātie B daļas izvēles kursi dod iespēju studentiem sākt specializēties kādā no ķīmijas apakšnozarēm (neorganiskā, analītiskā, organiskā vai fizikālā ķīmija). Savukārt maģistra studiju programmas B daļas izvēles kursi nodrošina tālākas specializācijas iespējas ķīmijas didaktikā, pārtikas ķīmijā, vides zinātnēs utt. Bakalaura un maģistra darbi bieži vien tiek izstrādāti jauno speciālistu nākamajās darba vietās (skolās, pārtikas uzņēmumos, vides aizsardzības iestādēs, zinātniskajās iestādēs utt.). Sakarā ar to, izvēlēto bakalaura un maģistra darbu tematika nereti ir saistīta ar studentu turpmāko darbu, un šo darbu izstrādāšanas laikā studentiem ir iespēja nostiprināt tās zināšanas un darba iemaņas, kādas būs nepieciešamas turpmākajā darbā. Darbu aizstāvēšanā parasti piedalās arī nākamo darba

devēju pārstāvji, kas nodrošina izstrādāto darbu objektīvāku novērtēšanu. Sakarā ar to akadēmisko ķīmijas izglītību ieguvušie speciālisti ir konkurētspējīgi dažādās mūsu valsts ar ķīmiju saistītās tautsaimniecības nozarēs.

Par dabaszinātņu bakalaura, maģistra un doktora ķīmijā studiju programmas atbilstību ārvalstu augstskolu ķīmijas studiju programmām liecina arī fakts, ka studenti, kuri pie mums ieguvuši bakalaura grādu ķīmijā, spēj sekmīgi turpināt studijas ne tikai LU maģistratūrā un tālāk doktorantūrā, bet arī Zviedrijas, Dānijas, Francijas, ASV u.c. ārvalstu augstskolās maģistratūrā, doktorantūrā vai pēcdoktora stažēšanās statusā.

Ķīmijas studiju programmās liela vērība tiek veltīta praktiskā darba iemaņu apgūšanai laboratorijas darbos, bez kurām nav iespējama pilnvērtīga ķīmijas speciālista sagatavošana. Lai tālāk pilnveidotu un uzlabotu studiju darba kvalitāti šajā jomā, nepieciešami līdzekļi aparatūras atjaunošanai un pašu laboratoriju modernizācijai.

Veidojot dabaszinātņu maģistra studiju programmu ķīmijā, ir ņemts vērā arī apstāklis, ka Latvijai kā jebkurai attīstītai valstij nepieciešami akadēmiski izglītoti ķīmiķi plašā ķīmijas apakšnozaru diapazonā, bet nelielā skaitā. Sakarā ar to izstrādātajai ķīmijas maģistra studiju programmai jānodrošina akadēmiskā ķīmijas izglītība ar iespēju nākotnē viegli specializēties šaurākā virzienā, atbilstoši darba tirgus prasībām. Programmā tas ir panākts, izveidojot plašu izvēles (B daļas) kursu klāstu ap 70 izvēles kursu. Ķīmijas fakultātē aktīvi strādājošie docētāji dažādos zinātniski pētnieciskajos virzienos spēj nodrošināt šo izvēles kursu pasniegšanu, kā arī maģistra un doktora darbu izstrādi augstā līmenī. Šeit jāatzīmē, ka maģistra un doktora darbu izstrādāšanai materiāli tehnisko bāzi dažkārt nodrošina arī mūsu valsts zinātniski pētnieciskie centri, piemēram, Latvijas Organiskās sintēzes institūts u.c. Bez tam, plašais izvēles kursu klāsts ļauj nodrošināt studentiem studiju izvēli virzienos, kādi nepieciešami gan mūsu valstī esošajos pētnieciskajos centros, gan dažādās tautsaimniecības nozarēs (piemēram, ķīmijas didaktika, vides ķīmija, pārtikas ķīmija u.c.).

Izstrādātā ķīmijas maģistra studiju programma ir vispārīgāka un universālāka salīdzinājumā ar ārzemju augstskolu programmām. Tas saistīts ar pašreizējo ķīmijas attīstības līmeni Latvijā un tā attīstības perspektīvām, kā arī faktu, ka Latvijā nav vairāku ķīmijas augstskolu, lai katra no tām spētu specializēties savā virzienā, kā tas iespējams lielvalstīs.

Kopumā, izstrādātajai ķīmijas maģistru studiju programmai ir sekojošas pozitīvas iezīmes:1) optimāls A un B daļas sadalījums, nepieciešamais ķīmijas

pamatzināšanu nodrošinājums A daļas 4 kursos;2) plaši izvērsta izvēles kursu kopa (B daļa), kas dod iespēju kombinēt ieteicamos

kursus ne vien 8 norādītajos apakšvirzienos, bet arī plašāk;3) atspoguļoti pašreizējie aktīvie fakultātes zinātniskie virzieni, kas garantē gan

augstvērtīgu bakalauru un maģistru darbu izstrādi, gan esošā zinātniskā potenciāla izmantošanu mācību praksē;

4) programma paredzēta speciālistu gatavošanai tādos ķīmijas virzienos, kurus Latvijā negatavo neviena cita ķīmijas profila augstskola.

Salīdzinot dabaszinātņu bakalaura ķīmijā studiju programmu ar Eiropas Savienības universitāšu studiju programmām ķīmijā, jāatzīmē, ka ķīmijas pamatkursiem (neorganiskajai, analītiskajai, organiskajai un fizikālajai ķīmijai), matemātikai un fizikai atvēlēto stundu skaits un saturs visumā atbilst Eiropas Savienības universitāšu studiju programmām. Tabulā parādīts atvēlēto akadēmisko stundu skaits ķīmijas pamatkursiem, kā arī matemātikai un fizikai LU studiju programmā, Austrijas universitāšu (ietver Vīnes tehnisko universitāti, Vīnes universitāti, Gracas tehnisko universitāti, Gracas

universitāti, Insbrukas universitāti, Lincas universitāti) un Stretklaidas universitātes (Lielbritānija) studiju programmās. Jāpiezīmē, ka LU studiju programmā ķīmijas pamatkursu lielākās nodaļas izdalītas atsevišķu kursu veidā. Programmu salīdzināšanai tabulā uzdots kursu apjoms akadēmiskajās stundas.

Bez tam LU dabaszinātņu bakalaura ķīmijā studiju programmā paredzēti 14 ķīmijas vispārizglītojošie kursi un svešvaloda (studiju programmas B daļa, skat. pielikumā studiju programmas saturu).

Studiju programmu salīdzināšanai materiāli iegūti no Eiropas ķīmijas tematiskā tīkla un Stretklaidas universitātes studiju programmas.

Dabaszinātņu maģistra ķīmijā studiju programmas saturu ar citu Eiropas Savienību universitāšu studiju programmām neizdevās salīdzināt, jo Eiropas Savienības universitātēm maģistru studiju programmu kursi netiek atsevišķi izdalīti.

LU maģistru studiju programmā apgūstamie kursi veidoti tā, lai tie atbilstu jauno speciālistu turpmākajam darbam.

LU studiju programmu un ES universitāšu studiju programmu salīdzinājums (akadēmiskajās stundās)

Kursa nosaukums LU atbilstošie kursi Austrijas universitātes

Stretklaidas universitāteNosaukums Stundas

VISPĀRĪGĀ ĶĪMIJA

Vispārīgā ķīmijaDabasresursu un lietišķā ķīmijaKvantu ķīmija

160

9664

320 135 206

NEORGANISKĀĶĪMIJA

Neorganiskā ķīmijaKoordinācijas ķīmijas pamatiNeorganiskā sintēzeKristālķīmija

320

329647

496 270 368

ANALĪTISKĀ ĶĪMIJA

Analītiskā ķīmijaAnalītiskās ķīmijas attīstībaŪdens analīzeHromatogrāfijas pamati

288

3296

80

496 540 45

ORGANISKĀ ĶĪMIJA

Organiskā ķīmijaOrganisko savienoj. pētīšanas metodesOrganisko savienoj. spektroskopijaOrganiskās ķīmijas aktualitātesOrganisko vielu iegūšanas metodesHeterocikliskie savienojumi

288

32

64

32

96

160

672 630 480

FIZIKĀLĀ ĶĪMIJA

Fizikālā ķīmijaMetālu korozijaInstrumentālās pētīšanas metodes

32032

84

532 405 323

Elektroķīmiskie procesi 64

AUGSTĀKĀ MATEMĀTIKA

272 203 234

FIZIKA 112 158 176

LU ķīmijas zinātņu doktora programmai ir daudz kopēja ar Eiropas un Amerikas atbilstošajām programmām, kamēr atšķirības ir mazsvarīgas un formālas.

Nozīmīgākā kopējā iezīme ir doktora darba kvalitātes prasības. LU programmā disertācijas apjoms paredzēts vismaz 5 publikāciju lielumā prestižos ķīmijas žurnālos. Apmēram 5 publikācijas prasa arī Lielbritānijas un Francijas universitāšu atbilstošās programmas, 4 Zviedrijas universitāšu programmas. Atšķirībā no Francijas un daļēji Lielbritānijas, kur disertācijā ietvertos rezultātus atļauts publicēt pēc aizstāvēšanas, LU programma paredz, ka disertācijā iekļaujami tikai publicēti vai publicēšanai pieņemtie rezultāti, tādējādi pastiprinot doktoranta pētījumu kvalitātes ekspertīzi ar žurnālu redkolēģiju uzticības personu viedokli.Doktorantūras ilgums 3 gadi ir līdzīgs kā Lielbritānijā, ASV vai Francijā, bet īsāks kā Zviedrijā un Vācijā. Tomēr jāievēro, ka Zviedrijā un Lielbritānijā doktorantūrā atļauts stāties pēc četrgadīgām bakalaura programmas studijām. Tā kā LU doktorantūrā pretendenti stājas pēc maģistra studiju programmas apgūšanas, viņi ir studējuši ķīmiju 6 gadus, par vienu gadu ilgāk kā attiecīgie ārzemju kolēģi.

Objektīvāks LU doktorantūras studiju programmas raksturojošais rādītājs ir 144 kredītpunkti, kuri doktorandam jāizpilda 3 gadu laikā. 44 no tiem veltīti teorētiska rakstura studijām, tai skaitā pedagoģisko iemaņu izstrādāšanai un svešvalodas zināšanu papildināšanai, bet 100 paša zinātniskā pētījuma veikšanai, izvērtēšanai un aprakstīšanai. Apmēram līdzīgs kredītpunktu sadalījums vērojams arī ārvalstu doktoru studiju programmās, kurās doktorantūrā uzņem vismaz 5 gadus ķīmiju studējošos reflektantus. Lielāks teorētisko zināšanu apgūšanai veltīto kredītpunktu skaits (un ilgāks studiju laiks) sastopams tajās programmās, kurās uzņem reflektantus ar ķīmijas bakalaura grādu, piemēram, ASV vai Zviedrijā. Tomēr jāatzīmē, ka arī LU programma pieļauj doktorantūras studiju ilguma pagarināšanu līdz pat 5 gadiem, ja tas objektīvu iemeslu dēļ ir nepieciešams.

5. Studiju programmu vērtējums no studentu un darba devēju viedokļa

Aptaujā piedalījušies 36 bakalaura un maģistra studiju programmu studenti, kā arī saņemtas atsauksmes no Latvijas Organiskās sintēzes institūta un Rīgas pašvaldības uzņēmuma “Rīgas ūdens” kā darba devējiem.

No studentu aptaujas rezultātiem secināms, ka dabaszinātņu bakalaura ķīmijā un dabaszinātņu maģistra ķīmijā sastādīto programmu saturs apmierina studentu intereses.

Piezīmes izteiktas par laboratoriju novecojušo un neapmierinošo materiāli tehnisko bāzi, kā arī par bibliotēkas nepietiekamo nodrošinājumu ar studijām nepieciešamo literatūru.

Aizrādījumi izteikti arī par atsevišķiem kursiem, tomēr tie ir pretrunīgi un vairumā gadījumu atkarīgi no studentu iepriekšējās sagatavotības līmeņa un patstāvīgā darba ieguldījuma priekšmetu apgūšanā.

Darba devēji visumā pozitīvi vērtē jauno speciālistu sagatavotību, tomēr norāda, ka lielāka vērība būtu jāvelta laboratorijas praktisko iemaņu apgūšanai, kā arī eksperimentālā darba rezultātu noformēšanas jautājumiem.

6. Studiju programmu perspektīvais vērtējums

Akadēmisko studiju programmu turpmākās attīstības galvenie nosacījumi izklāstīti Ķīmijas fakultātes Domes sēdē apstiprinātajā attīstības koncepcijā (skat. lpp.). Sagaidāms, ka arī turpmāk mūsu valstī ķīmiķi ar augstāko akadēmisko izglītību (maģistri) visvairāk būs nepieciešami vidusskolās un ģimnāzijās kā ķīmijas skolotāji un speciālisti vides aizsardzības institūcijās, pārtikas rūpniecības uzņēmumos, silikātu un keramikas rūpniecības uzņēmumos, Latvijas Organiskās sintēzes institūtā, A/S “Olainfarm”, A/S “Grindeks” u.c. Sakarā ar to lielākais pieprasījums sagaidāms pēc ķīmijas didaktikas, organiskās ķīmijas, analītiskās ķīmijas, pārtikas ķīmijas un vides ķīmijas virziena speciālistiem. Lai pilnveidotu šo ķīmijas novirzienu speciālistu sagatavošanu, nepieciešams izvēles (B daļas) kursu programmas regulāri pārskatīt un atjaunot atbilstoši darba devēju prasībām.

7. Programmās iesaistīto docētāju zinātnisko un praktisko darbu virzieni. Starptautiskā sadarbība

Ķīmijas bakalaura, maģistra un doktora studiju programmās iesaistītie docētāji veic nopietnu zinātnisko darbu ķīmijas zinātņu apakšnozarēm atbilstošos virzienos.

1) Latvijas Zinātnes padomes finansēto zinātnisko darbu virzieni:1991-2000 Vides piesārņojuma kontrole;1991-1999 1,4-Naftohinonu atvasinājumu sintēze, iekšmolekulārā

donorakceptor-sadarbība un antioksidantu aktivitāte;1991-2000 Ārējo enerģētisko lauku ietekme uz reakciju kinētiku cietās vielās;1991-2000 Ķīmiski aktīvo daļiņu loma heterogēnos ķīmiskos procesos;1991-2000 Polimēru radiācijas modificēšana; 1994-2000 Vides ķīmiskā ietekme uz kultūrvēsturisko pieminekļu akmens

materiālu un to pretkorozijas aizsardzību2) Eiropas Savienības finansētie pētījumi:

1997-2001 Polimerizēties spējīgās virsmaktīvās vielas Eiropas Savienības projekts “Polysurf”

3) Tirgus orientētie pētījumi:Materiālu radiācijas apstrādes tehnoloģijas izstrādāšana.Biomateriālu radiācijas sterilizācija.

Pētījumu rezultāti tiek sistemātiski publicēti vadošos pasaules ķīmijas profila žurnālos un par tiem tiek ziņots dažādās starptautiskās konferencēs.

Starptautiskā sadarbība ar ārzemju universitātēm un zinātņu centriem sekmē docētāju kvalifikācijas paaugstināšanu, veicina studiju kursu pilnveidošanu, dod būtisku ieguldījumu doktorandu sagatavošanā, kā arī palīdz celt zinātnisko darbu līmeni.1. Sadarbībā ar Gēteborgas universitātes Jūras un analītiskās ķīmijas katedru apgūta

stripinga potenciometrijas metode, ar kuras palīdzību iespējams noteikt svina, vara,

kadmija un citu elementu mikrodaudzumus serumā un asinīs. Bez tam stripings potenciometrijas iekārtu izmanto vides piesārņojuma pakāpes kontrolē. Sākusies arī studentu apmaiņa ar Gēteborgas universitātes Vides fizikas katedru.

2. Sekmīgi noris sadarbība ar Čalmera tehniskās augstskolas Fizikas fakultātes Vides fizikas katedru par analītisko metožu lietošanu mazu mikroelementu daudzumu noteikšanu serumā un asinīs.

3. Sekmīgi noris sadarbība ar Starptautisko Baltijas Universitāti ar centru Uppsalas Universitātē, Zviedrijā, kuras ietvaros tiek apgūti vairāki studiju kursi: Baltijas jūras reģiona līdzsvarota attīstība, Baltijas jūras reģiona vide, Hidroķīmija un ūdens saimniecība

4. Pirms dažiem gadiem uzsākta sadarbība ar Somijas mežu pētniecības institūtu Vantā par priedes mazo barības saknīšu analīzes metožu izveidi.

5. Kopš 1993. gada izveidojusies sadarbība ar Lundas universitāti, Stokholmas universitāti un Zviedrijas lauksaimniecības universitāti par apkārtējās vides kvalitātes kontroli, tajā nokļuvušo kaitīgo vielu un to metabolītu kvalitatīvo un kvantitatīvo analīzi.

6. Izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Francijas Nacionālā pētījumu centra Lionas Polimēru ķīmijas un polimerizācijas procesu laboratoriju un Kloda Bernāra Lionas pirmo universitāti par modernu, uzlabotas kvalitātes lateksu iegūšanu, izpēti un izmantošanu tehnikā un medicīnā.

7. Ķīmijas fakultātes docētāji stažējušies Brunela universitātē Austridžā, Lielbritānijā, par toksisku organisko savienojumu sadalīšanu fotoķīmisko reakciju rezultātā un Gentes universitātē Beļģijā par aromātisko ogļūdeņražu noteikšanu gaisā un priežu skujās ar gāzu hromatogrāfijas metodi.

8. Sinsinati Universitātes (ASV) profesors un LU goda doktors J.Kreišmanis regulāri lasa lekciju kursus LU Ķīmijas fakultātē bioķīmijā un par kodolmagnētiskās rezonanses izmantošanas iespējām organisko savienojumu struktūras noskaidrošanā. Tiek organizēta ķīmijas studiju programmu studentu tālākapmācību Sinsinati universitātes Ķīmijas departamentā.

9. Ar Tokijas universitātes kvantu inženierijas departamentu sekmīgi noris sadarbība termokodolenerģētiskas materiālu radiācijas izturības pētījumu jomā.

10. Sadarbība pastāv ar Vācijas Karlsrūes kodolpētniecības centra kodolfizikas institūtu. Veikti kopēji zinātniskie pētījumi un notikusi darbinieku stažēšanās

11. Ar Maskavas Valsts universitātes Ķīmijas fakultātes prof. L.Bugajenko laboratoriju veikti kopēji zinātniskie pētījumi cietu vielu radiācijas ķīmijas jomā, regulāri notiek metodiku un pieredzes apmaiņa.

12. Nolūkā pilnveidot ķīmijas didaktikas studijas ķīmijas maģistra studiju programmas ietvaros un uzlabot ķīmijas izglītības sistēmu Latvijas skolās, izveidojusies sadarbība ar Oldenburgas universitātes Ķīmijas didaktikas nodaļu un ar J.V.Gētes universitātes Ķīmijas didaktikas institūtu Frankfurtē pie Mainas.

8. Studiju programmas vadība un tās kvalitātes nodrošinājums

Ķīmijas bakalaura, maģistra un doktora studiju programma izstrādāta atbilstoši LR Izglītības likumam, Augstskolu likumam, LU Satversmei un LU Senātā apstiprināto studiju procesu reglamentējošo dokumentu prasībām. Studiju programmu satura pārskatīšana ķīmijas nozares studiju programmas padomes sēdēs notiek regulāri reizi

34 gados (nepieciešamības gadījumā biežāk). Programmas satura izmaiņas pamatojas uz:

jaunākajām ķīmijas mācīšanas atziņām pasaulē un Eiropā, t.sk. 1998. gadā izveidotā Eiropas Ķīmijas tematiskā tīkla (kura locekle kopš 1999. gada ir arī LU Ķīmijas fakultāte) ieteikumiem;

programmas direktora viedokli; studentu aptaujas rezultātiem; programmas priekšmetu docētāju ierosinājumiem; studiju procesa kontroles un analīzes rezultātiem; jauno speciālistu konkurētspēju darba tirgū.Programmu satura izmaiņas pieņem Ķīmijas nozares studiju programmas padome un

tās apstiprina Ķīmijas fakultātes Dome.Dabaszinātņu bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas ķīmijā vada

direktori, vadoties pēc ķīmijas nozares studiju programmu padomes un Ķīmijas fakultātes Domes norādījumiem un citiem LU reglamentējošiem dokumentiem.

9. Prasības studiju vērtēšanai un vērtēšanas kārtība

Studiju darba formas: lekcijas, semināri (praktiskie darbi), laboratorijas darbi, kursa darbi, konsultācijas, studentu patstāvīgais darbs.

Katram studiju kursam ir sagatavotas un regulāri tiek atjaunotas un papildinātas kursa programmas, kurās norādītas kursā apskatāmās tēmas, pamata un papildliteratūra, kā arī kursa apguves kontroles forma.

Studiju rezultātu kontroles formas ir pārbaudījumi, ieskaites (ar atzīmi) par laboratorijas un praktiskajiem darbiem, kā arī kursa darbu publiska aizstāvēšana. Laboratorijas darbi ķīmijas pamatkursos (neorganiskajā, organiskajā, analītiskajā un fizikālajā ķīmijā) bakalaura studiju programmā noslēdzas ar kursa darba izstrādāšanu un aizstāvēšanu attiecīgās katedras sēdēs. Darba vērtējums ir ieskaite ar atzīmi.

Pārbaudījumus, beidzot studiju kursu vai tā daļu, var kārtot mutiski vai rakstiski, ko nosaka attiecīgā kursa docētājs. Ķīmijas bakalaura vai maģistra studiju noslēgumā studenti vienā no izvēlētajiem ķīmijas virzieniem izstrādā un aizstāv bakalaura vai maģistra darbu. Doktora studiju programmas noslēgumā studējošais aizstāv doktora disertāciju.

Pēc sekmīgu studiju programmu izpildes studenti iegūst attiecīgi dabaszinātņu bakalaura, maģistra vai doktora ķīmijā grādus.

10. Akadēmisko ķīmijas studiju programmu attīstības koncepcija

1999. gada 22. februārī LU Senāta sēdē un 1998. gada 9. decembrī Ķīmijas fakultātes Domes sēdē apstiprinātā akadēmisko ķīmijas studiju attīstības koncepcija balstās uz šādiem principiem: Ķīmijas zinātne ir neatņemama dabaszinātņu sastāvdaļa, kuras visplašākās

akadēmiskās studijas nodrošina galvenokārt Latvijas Universitāte. Ar akadēmisko ķīmijas studiju attīstību saistīta augsti kvalificētu akadēmiski izglītotu ķīmijas speciālistu sagatavošana Latvijas valsts zinātnei, izglītībai un tautsaimniecībai. Ķīmijas zinātnes attīstības līmenis valstī būtiski ietekmē arī citu radniecīgo zinātņu nozaru attīstību.

Augstākās akadēmiskās ķīmijas studijas ir lietderīgi organizēt trīs līmeņos: pirmā līmeņa akadēmiskajās studijās (4 gadi), kurās students iegūst akadēmiskās

izglītības dabaszinātņu bakalaura grādu ķīmijā; otrā līmeņa akadēmiskajās studijās (2 gadi), kurās students iegūst akadēmiskās

izglītības dabaszinātņu maģistra grādu ķīmijā; trešā līmeņa akadēmiskajās studijās (3 gadi), kurās doktorandi, sekmīgi

izstrādājot un aizstāvot disertāciju, iegūst ķīmijas zinātņu doktora grādu. Akadēmisko dabaszinātņu bakalaura un maģistra ķīmijā studiju programmas

nepieciešams regulāri (reizi 3-4 gados) pārskatīt un pilnveidot, lai to saturu maksimāli tuvinātu Eiropas valstu universitāšu akadēmisko ķīmijas studiju programmām un valsts attīstības prioritātēm ķīmijas jomā.

Studiju programmu ietvaros nepieciešams organizēt regulāras studentu un docētāju apmaiņas ar citu valstu universitātēm. Vēlams tālāk attīstīt zinātnisko sadarbību ar ārvalstu universitātēm un zinātņu centriem, paredzot arī iespēju veidot kopējas maģistru un doktorandu studiju programmas; sekmēt vieslektoru piedalīšanos studiju programmu nodrošinājumā.

Ķīmijas apakšnozarēs pētnieciskā darba virzienus nosaka un studentu piedalīšanos tajos atbilstoši ķīmijas studiju programmām organizē atbilstošu ķīmijas zinātnes apakšnozaru profesori.

Veicināt studentu patstāvīgā darba ieguldījuma palielināšanos studiju programmu īstenošanā.

Maksimālu uzmanību veltīt modernu laboratoriju un auditoriju izveidei, mūsdienu ķīmijas attīstības līmenim atbilstošas aparatūras iegādei, laboratorijas trauku un reaģentu nodrošinājumam.

Rast iespēju Latvijas Universitātes ķīmijas nozares bibliotēkas krājumus regulāri papildināt ar jaunākajām grāmatām un periodiskajiem izdevumiem ķīmijā, bet docētājiem izdot studiju programmām nepieciešamo tulkoto vai oriģinālliteratūru latviešu valodā.

Sekmīgai akadēmisko ķīmijas studiju programmu realizēšanai ir nepieciešams plašāks akadēmiskā personāla nodrošinājums ar datoriem un iespēja strādāt datoru tīklā Internet, bet studentus nodrošināt ar modernas datorklases izmantošanas iespēju.

Akadēmiskajam personālam plašāk iesaistīties gan Ziemeļvalstu, gan Eiropas Savienības pētniecisko projektu izpildē, šajā darbā plaši iesaistot arī doktora un maģistra programmu studentus.

Saturs

1. Akadēmisko dabaszinātņu bakalaura un maģistra ķīmijā studiju programmu mērķi un uzdevumi 2

2. Studentu imatrikulācijas noteikumi 5

3. Studiju programmu īstenošanas līdzekļi 5

4. Studiju programmu salīdzinājums ar citām Eiropas Savienības valstu augstskolustudiju programmām un to izvērtējums no Latvijas valsts interešu viedokļa 7

5. Studiju programmu vērtējums no studentu un darba devēju viedokļa10

6. Studiju programmu perspektīvais vērtējums10

7. Programmās iesaistīto docētāju zinātnisko un praktisko darbu virzieni.Starptautiskā sadarbība

118. Studiju programmas vadība un tās kvalitātes nodrošinājums

129. Prasības studiju vērtēšanas kārtība

1310. Akadēmisko ķīmijas studiju programmu attīstības koncepcija

13

1. pielikums. DABASZINĀTŅU BAKALAURA ĶĪMIJĀ STUDIJU PROGRAMMAI. Programmas anotācija

3II. Vispārējs raksturojums

3III. Imatrikulācijas noteikumi

8V. Prasības studiju vērtēšanai un vērtēšanas kārtība

8VII. Studiju programmas īstenošanas līdzekļi

8IV. Studiju programmas saturs

9VI. Studiju programmas plāns13Kursu apraksti 16-

57Izmaksu aprēķins58

2. pielikums. DABASZINĀTŅU MAĢISTRA ĶĪMIJĀ STUDIJU PROGRAMMAI. Programmas anotācija

3II. Vispārējs raksturojums

3

III. Imatrikulācijas noteikumi 7

V. Prasības studiju vērtēšanai un vērtēšanas kārtība 7

VII. Studiju programmas īstenošanas līdzekļi 8

IV. Studiju programmas saturs 9

VI. Studiju programmas plāns14Kursu apraksti 17-

86Izmaksu aprēķins87

3. pielikums. STUDIJU PROGRAMMA DOKTORA GRĀDA IEGŪŠANAI ĶĪMIJĀĶīmijas doktora studiju programmas anotācija

3Ķīmijas doktora studiju programmas saturs14Docētāju Curriculum vitae27

4. pielikums. STUDIJU PROGRAMMU DOCĒTĀJU SARAKSTS UN CVDabaszinātņu bakalaura ķīmijā studiju programmas docētāji 1-

25Dabaszinātņu maģistra ķīmijā studiju programmas docētāji 26-

595. pielikums. Ķīmijas studiju programmu pašnovērtēšanas apakškomitejas

un vadības komitejas sēžu protokoli6. pielikums. Latvijas Organiskās sintēzes institūta atsauksme7. pielikums. Cincinnati universitātes ķīmijas departamenta atsauksmes8. pielikums. Rīgas p/u “Rīgas ūdens” atsauksme9. pielikums. Dabaszinātņu maģistra ķīmijā studiju programmas studentu vērtējums10. pielikums. Dabaszinātņu bakalaura ķīmijā studiju programmas studentu vērtējums11. pielikums. Stretklaidas universitātes ķīmijas bakalaura un ķīmijas maģistra studiju

programma12. pielikums. Austrijas Universitāšu ķīmijas studiju programmas

Ķīmijas bakalaura studiju programmas B daļas kursu sadalījums atbilstoši ķīmijas apakšnozarēm

(iekavās norādīts kursu apjoms kredītpunktos):

NEORGANISKĀ ĶĪMIJA [14]1. Kristālķīmija [3]

2. Metālu korozija [2]3. Koordinācijas ķīmijas pamati [2]4. Dabasresursu un lietišķā ķīmija [4]5. Analītiskās ķīmijas attīstība [2]6. Fizikālās pētīšanas metodes [2]7. Ūdens analīze [4]8. Lielmolekulārie savienojumi [6]9. Hromatogrāfijas pamati [4]10. Katalītiskās reakcijas [4]11. Energoietilpīgā ķīmija [2]12. Neorganiskā sintēze [4]

ANALĪTISKĀ ĶĪMIJA [14]1. Analītiskās ķīmijas attīstība [2]2. Ūdens analīze [4]3. Hromatogrāfijas pamati [4]4. Organisko savienojumu spektroskopija [4]5. Katalītiskās reakcijas [4]6. Organisko savienojumu pētīšanas metodes [2]7. Fizikālās pētīšanas metodes [2]8. Koordinācijas ķīmijas pamati [2]9. Statistikas metodes ķīmijā [3]10. Instrumentālās pētīšanas metodes [3]11. Ķīmisko eksperimetnu automatizācija [2]

ORGANISKĀ ĶĪMIJA [14]1. Organisko savienojumu pētīšanas metodes [2]2. Organisko savienojumu spektroskopija [4]3. Organisko vielu iegūšanas metodes [6]4. Organiskās ķīmijas aktualitātes [2]5. Dabasresursu un lietišķā ķīmija [4]6. Hromatogrāfijas pamati [4]7. Katalītiskās reakcijas [4]8. Vispārīgā pārtikas ķīmija [4]9. Lielmolekulārie savienojumi [6]10. Koksnes ķīmija [2]11. Heterocikliskie savienojumi [4]12. Vides bioķīmija un toksikoloģija [4]13. Instrumentālās pētīšanas metodes [3]

FIZIKĀLĀ ĶĪMIJA [14]1. Metālu korozija [2]2. Ātrās ķīmiskās reakcijas [3]3. Fizikālās pētīšanas metodes [2]4. Energoietilpīgā ķīmija [2]5. Katalītiskās reakcijas [4]6. Organisko savienojumu spektroskopija [4]7. Elektroķīmiskie procesi [3]8. Ķīmisko eksperimentu automatizācija [2]9. Statistikas metodes ķīmijā [3]10. Neorganiskā sintēze [4]11. Lielmolekulārie savienojumi [6]

ĶĪMIJAS APAKŠNOZARU KOPĪGIE KURSI1. Svešvaloda ķmiķiem [4]2. Datoru lietošana ķīmijā [4]3. Darba drošība un vides aizsardzība [4]4. Ķīmijas informācija [2]5. Ķīmijas vēsture [2]6. Sadzīves ķīmija [2]7. Kvantu ķīmija [4]8. Fizika [7]

Izvēles B daļas kursi sagrupēti atbilstoši četrām ķīmijas apakšnozarēm, proti, neorganiskajai, analītiskajai, organiskajai un fizikālajai ķīmijai. Tādējādi studentiem, izvēloties B daļas kursus atbilstoši šim grupējumam, iespējams iegūt padziļinātas zināšanas atbilstošajā apakšnozarē. B daļas kursu izvēle atbilstoši šim iedalījumam nav obligāta, tos drīkst izvēlēties arī no daýādām grupējumu daļām, atbilstoši izpildāmā bakalaura darba rakstura vai studenta individuālajām interesēm. Nepieciešams nosacījums ir katrā semestrī nokārtot visus paredzētos A daļas kursus un savākt nepieciešamo kredītpunktu daudzumu B daļas kursiem, kāds katram semestrim norādīts sestajā sadaļā “Studiju plāns”. Ķīmijas apakšnozaru kopīgie kursi dod papildu zināšanas, kādas varētu būt noderīgas visu ķīmijas apakšnozaru speciālistiem.

VISPĀRĪGĀ ĶĪMIJA

Kursa autors: Dr.ķīm., doc. P.Mekšs

Kursa kods: Kredītpunkti: 7Kurss iekļauts: ķīmijas bakalaura studiju programmas A daļāKursa anotācija:

Kursa mērķis ir sniegt studentiem pamatzināšanas vielas uzbūvē, izmantojot viļņu mehānikas principus, iemācīties lietot termoķīmijas, ķīmiskās kinētikas un elektroķīmijas likumības ķīmisko pārvērtību raksturošanai kā arī apgūt organisko savienojumu nomenklatūru, uzbūves principus un funkcionālo grupu īpašības. Kursa uzdevums ir iemācīt studentus izvērtēt reakciju norises vispārīgās likumības un veikt nepieciešamos aprēķinus, izmantojot rokasgrāmatu datus.Kursa saturs:1. Atoma uzbūve.2. Periodiskais likums.3. Ķīmiskā saite.4. Šķīdumi, to sastāva izteiksmes veidi.5. Skābju un bāzu līdzsvars.6. Gāzes.7. Termodinamika.8. Ķīmiskā kinētika.9. Elektroķīmija.10. Ogļūdeņraži.11. Spirti un fenoli.12. Aldehīdi un ketoni.13. Amīni.14. Karbonskābes.15. Aminoskābes, lipīdi, saharīdi, nukleotīdi un nukleīnskābes.Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 96 st., lab.d. 64 st.Kursa pārbaudes forma: eksāmens mutiskiKursa apguves nosacījumi: ķīmijas un fizikas zināšanas vidusskolas pamatkursu līmenīLiteratūra:A. Rauhvargers. Vispārīgā ķīmija, Rīga, Zinātne, 1996.1. U. Alksnis ar līdzaut. Fizikālā ķīmija. Rīga, Zinātne, 1990.2. D. Cēdere ,J.Logins. Organiskā ķīmija vidusskolām. Rīga, Zinātne, 1995.3. O. Neilands. Organiskā ķīmija, Rīga, Zinātne, 1980.4. L.Pauling. General Chemistry. 1970.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot.Nr.1.

ANALĪTISKĀ ĶĪMIJA

Autori: doc., Dr.chem. S. Bērziņa, prof. Dr.habil.chem. A.Zicmanis

Kursa kods: Kredītpunkti: 14 (lekcijas – 4; laboratorijas darbi – 10)Kurss iekļauts: Ķīmijas bakalaura studiju programmas A daļa.Kursa anotācija:

Kursa mērķis ir sniegt studentiem zināšanas analītiskajā ķīmijā, izskaidrot jautājumus par līdzsvariem šķīdumos, kompleksviedošanās un redokslīdzsvariem, ekstrakcijas līdzsvariem. Tiek apskatīti hromatogrāfijas, emisijas spektrālās analīzes un luminiscences analīzes pamatprincipi. Tiek apskatītas gravimetriskās, titrimetriskās (protolitometrija, redoksimetrija, kompleksonometrija un argentometrija) un dažādas fizikāli-ķīmiskās analīzes metodes (fotometrija, atomabsorbciometrija, potencio-metrija, elektrogravimetrija, kulonometrija, voltamperometrija). Studenti patstāvīgi risina 11 datoruzdevumus par dažādiem ķīmiskajiem līdzsvariem un to izmantošanu analītiskajā ķīmijā, kā arī pēta titrēšanas līkņu atkarību no dažādiem faktoriem, izdarot analītiskajai ķīmijai noderīgus secinājumus. 1. pusgadā tiek apskatīti analītiskās ķīmijas kvalitatīvās analīzes (Analītiskā ķīmija I), bet 2. pusgadā kvantitatīvās analīzes jautājumi (Analītiskā ķīmija II). Kursa saturs: 1. Analītiskās ķīmijas pamatjautājumi.2. Termodinamika un līdzsvari šķīdumos.3. Protolītiskie līdzsvari. Kompleksveidošanās līdzsvari. Redokslīdzsvari.4. Cietviela līdzsvarā ar savu šķīdumu. Ekstrakcijas līdzsvari.5. Atdalīšanas metodes.6. Emisijas spektrālā analīze un luminiscentā analīze.7. Jonu ķīmiski analītiskais raksturojums.8. Kļūdas kvantitatīvā analīzē.9. Gravimetrija.10. Titrimetrija.11. Protolitometrija.12. Redoksimetrija.13. Kompleksometrija un kompleksonometrija.14. Argentometrija.15. Fotometrija.16. Atomabsorbciometrija.17. Potenciometrija.18. Elektrogravimetrija.19. Kulonometrija.20. Voltamperometrija.21. Hromatogrāfijas pamati.22. Organisko vielu analīze. Organisko vielu funkcionālā analīze.Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 64 stundas, laboratorijas darbi

analītiskās ķīmijas jautājumu risināšana ar datoriem, kursa darbsKursa pārbaudes forma: divi pārbaudījumi rakstveidā un ieskaites ar atzīmiKursa apguves priekšnosacījumi: vispārīgā ķīmija, neorganiskā ķīmijaLiteratūra: 1. Jansons E. Analītiskās ķīmijas teorētiskie pamati. Rīga, “Zinātne”, 1993., 350lpp.

2. SKOOG D.A., West D.V., HOLLER F.J. Fundamentals Sounders College Publishers. Sixth Ed.: USA, 1992.-893pp.

Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1

ORGANISKĀ ĶĪMIJA

Autori: Dr.hab.ķīm., prof. J.DrēģerisKursa kods:Kredītpunkti: 14Kurss iekļauts: ķīmijas bakalaura studiju programmas A daļāKursa anotācija:

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar galvenajām organisko savienojumu klasēm, to svarīgākajiem pārstāvjiem, organisko savienojumu pamatreakcijām un to norises mehānismiem. Tiek doti priekšstati par organisko savienojumu nomenklatūras principiem un organiskās ķīmijas teorētiskajām problēmām. Studenti apgūst arī laboratorijas darbu tehniku un organisko savienojumu sintēzes iemaņas.

Kurss iedalās: Organiskā ķīmija I, 6 kredītpunktiOrganiskā ķīmija II, 4 kredītpunktiOrganiskās ķīmijas laboratorijas darbi un kursa darbs 4

kredītpunktiKursa saturs1. Organiskās ķīmijas teorētisko problēmu raksturojums2. Alkāni un cikloalkāni3. Alkēni, alkadiēni un alkīni4. Arēni, policikliskie arēni ar izolētiem un kondensētiem cikliem5. Halogēnalkāni un halogēnarēni6. Elementorganiskie savienojumi7. Alkānu hidroksilatvasinājumi. Ēteri. Spirtu un ēteru sēra analogi8. Fenoli9. Amīni un to atvasinājumi10. Aldehīdi un ketoni. Enoli un enoni kā ,-nepiesātinātie spirti,

aldehīdi un ketoni11. Karbonskābes un karbonskābju atvasinājumi12. Savienojumi ar divām funkcionālām grupām13. Ogļhidrāti14. Heterocikliskie savienojumi15. Aminoskābes, peptīdi un proteīniPrasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 96 st., semināri 64 st., organiskās ķīmijas laboratorijas darbi un kursa darbs organiskajā ķīmijā 128 st.Kursa pārbaudes forma: 2 pārbaudījumi rakstveidā par teorētisko daļu un 2 ieskaites par organiskās ķīmijas laboratorijas darbiem un kursa darba aizstāvēšanuKursa apguves priekšnosacījumi: vispārīgā ķīmija, neorganiskā ķīmija I un neorganiskā ķīmija IILiteratūra1. K.Peter, C.Vollhardt. Organische Chemie, VCH Verlagsgesellschaft

mbh, 1990, S. 1400.2. T.W.Graham Solomons. Organic Chemistry. John Wiley & Sons,

1992, P. 1250.

3. Robert Thorton Morrison, Robert Neilson Boyd. Organic Chemistry. Prentice Hall, Englwod Cliffs, New Jersey, 1992, P. 1320.

4. О.Я.Нейланд. Органическая химия. Москва,: Высшая школа, 1990, 752 с.5. Paula Yurkanis Bruice. Organic Chemistry. PrenticeHall

International, INC, 1998, P. 1256. 6. Andrew Streitwieser, Jr.Clayton, H.Heathcock. Introduction to

Organic Chemistry. Macmillan Publishing Company, New York, London, 1992, P. 1190.

7. Органикум. Практикум по органической химии. Изд. Мир, 1979, ч.1 – 453 с., ч.2 – 442 с.

8. А.Е.Агрономов, Ю.С.Шабаров. Лабораторные работы в органическом практикуме. М.: Химия, 1974, 375 с.

9. J.Drēģeris. Organiskā ķīmija. Lekciju konspekts, I daļa, 1995., 176 lpp.

10. J.Drēģeris. Organiskā ķīmija. Lekciju konspekts, II daļa, 1997., 206 lpp.

11. J.Drēģeris. Organiskā ķīmija. Lekciju konspekts, III daļa, 1998., 167 lpp.

Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

FIZIKĀLĀ ĶĪMIJA

Autori: Dr.ķīm. doc. U.Alksnis, Dr.ķīm., doc. J.Čakste, Dr.ķīm., doc. A.ActiņšKursa kods: Kredītpunkti: 14Kurss iekļauts: ķīmijas bakalaura studiju programmas A daļāKursa anotācija:

Kursa mērķis ir sniegt studentiem pamatzināšanas fizikālajā ķīmijā, kas ļauj izprast un izmantot ķīmiskajos procesos novērojamās fizikālās parādības, kā arī attīstīt ķīmisko domāšanu. Kursa uzdevums ir apgūt ķīmiskās termodinamikas, šķīdumu teorijas, kinētikas, katalīzes, elektroķīmijas un disperso sistēmu ķīmijas svarīgākos teorētiskos jautājumus, kā arī iemācīties veikt svarīgākos fizikāli ķīmiskos mērījumus un pareizi apstrādāt un novērtēt mērījumu rezultātus. Noslēgumā studenti uz kursā apgūto zināšanu un iemaņu bāzes veic nelielu patstāvīgu zinātnisko pētījumu un aizstāv to kā kursa darbu. Kursā iegūtās zināšanas ļauj turpmāk apgūt jebkuru fizikālās ķīmijas apakšdisciplīnu un kalpo par pamatu citu teorētiskās ķīmijas disciplīnu un moderno ķīmisko tehnoloģiju apgūšanai. Kursa saturs:

Fizikālā ķīmija I (7 kredītpunkti)Ķīmiskā termodinamika un kinētika

1. Fizikālās ķīmijas priekšmets un tā nozīme.2. Pirmais termodinamikas likums un tā izmantošana ķīmijā. Hesa likums. Ķīmisko

reakciju siltumefektu aprēķināšana.3. Otrais termodinamikas likums. Raksturojošās funkcijas. Ķīmiskās reakcijas

līdzsvara konstantes aprēķins. 4. Fāžu līdzsvari. Vienkomponentu, divkomponentu un trīskomponentu sistēmas. 5. Šķīdumi, to raksturojumi. Šķīdumu koligatīvās īpašības.6. Ķīmiskās reakcijas ātrums. Kinētikas pamatpostulāts.7. Ķīmisko reakciju klasifikācija pēc molekularitātes un pakāpes. Reakcijas ātruma

konstantes un to noteikšanas metodes.8. Saliktas reakcijas.9. Temperatūras ietekme uz reakcijas ātrumu. 10. Ķīmiskās kinētikas teorija.11. Fotoķīmiskās reakcijas. Fotografēšana.12. Ķēdes reakcijas.13. Homogenā un heterogenā katalīze.14. Sorbcija, adsorbcija, tās teorijas un eksperimentālās pētīšanas metodes.15. Gāzu hromatogrāfijas principi.

Fizikālā ķīmija II ( 7 kredītpunkti)Elektroķīmija un disperso sistēmu ķīmija

1. Elektroķīmijas priekšmets. Elektroķīmijas pētījumu virzieni.2. Areniusa elektroķīmiskās disociācijas teorija.3. Jonu mijiedarbības. Debaja-Hikeļa teorija.4. Pārneses procesi elektrolītu šķīdumos. 5. Elektroķīmisko ķēžu termodinamika.6. Elektroķīmisko elementu klasifikācija.7. Elektriskais dubultslānis un tā pētīšanas metodes.8. Elektroķīmiskā kinētika. Masas un lādiņa pārneses stadijas.9. Elektroķīmiskās pētīšanas metodes.10. Pārskats par praktiskās elektroķīmijas svarīgākajām nozarēm.

11. Disperso sistēmu klasifikācija. Koloīdo sistēmu īpatnības.12. Disperso sistēmu molekulāri-kinētiskās īpašības.13. Disperso sistēmu optiskās īpašības.14. Virsmas parādības. Kapilaritātes teorija.15. Disperso sistēmu elektriskās īpašības.16. Koloīdo sistēmu iegūšana un attīrīšana.17. Disperso sistēmu stabilitāte un koagulācija.18. Strukturētās dispersās sistēmas.19. Rupji dispersās sistēmas: aerosoli,suspensijas, emulsijas, putas.20. Liofīlās koloīdās sistēmas.Prasības kredītpunktu iegūšanai: fizikālā ķīmija I lekcijas 64 st., laboratorijas darbi 96 st.; fizikālā kīmija II lekcijas 64 st., laboratorijas darbi 96 st., t.sk. 1 kursa darbsKursa pārbaudes forma: 2 eksāmeni, 2 ieskaitesKursa apguves nosacījumi: augstākā matemātika, analītiskā ķīmijaLiteratūra: 1. Atkins P.W. Physikalische Chemie.- Weinheim: VCH, 1987.2. Schwenz R.W., Moore R.J. Physical Chemistry.- Washington: American Chemical

Society, 1993.3. Багоцкий В.С. Основы электрохимии. М. «Химия»,1988.- 400с.4. Alksnis U. u.c. Fizikālā un koloidālā ķīmija.- R.: Zvaigzne, 1990.5. Щукин и др. Коллоидная химия.- М.: МГУ, 1982.6. Ross S., Morrison I.D. Colloidal Systems and Interfaces.- New York: J.Willey and

Sons., 1988.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot.Nr.1.

AUGSTĀKĀ MATEMĀTIKA

Autors: Dr.mat., doc. K.ŠteinersKursa kods: Mate-1006, Mate-2007Kredītpunkti: 13Kurss iekļauts: ķīmijas bakalaura studiju programmas A daļāKursa anotācija:

Kurss sastāv no vairāku matemātikas disciplīnu nodaļām. Aplūkojamos jautājumus nosaka galvenokārt citu studiju priekšmetu vajadzības, kā arī to matemātikas zināšanu minimums, kāds ir nepieciešams, lai varētu patstāvīgi lasīt specialitātes zinātniski tehnisko literatūru. Tāpēc kurss ir orientēts uz matemātikas praktiskiem lietojumiem, vispārīgas matemātiskās kultūras un eksaktās domāšanas attīstīšanu.Kursa saturs:1. Algebras elementi.2. Vektoru algebra.3. Analītiskā ģeometrija.4. Funkcijas jēdziens un robežteorijas pamati.5. Funkcijas atvasinājums.6. Funkcijas atvasinājuma lietojumi.7. Integrālrēķini.8. Diferenciālvienādojumi.9. Vairākargumentu funkciju integrāļi.10. Lauka teorijas elementi.11. Rindas.Prasības kredītpunktu iegūšanai: 272 st. Mājas darbu izpilde, 5 patstāvīgo darbu izpilde, 4 kontroldarbi, divas ieskaites.Pārbaudījuma veids: divi eksāmeniKursa apguves nosacījumi: Literatūra:1. K.Šteiners, B.Siliņa. Augstākā matemātika I daļa. R.: Zvaigzne ABC,

1997.2. K.Šteiners, B.Siliņa. Augstākā matemātika II daļa. R.: Zvaigzne

ABC, 1998.3. K.Šteiners. Funkcija, R.: LVU, 1986.4. K.Šteiners. Robeva. R.: LVU, 1987.5. K.Šteiners. Atvasinājums. R.: LVU, 1988. 6. K.Šteiners. Vairākargumentu funkciju integrāļi. R.: LVU, 1989.7. K.Šteiners. Rindas. R.: LVU, 1984.8. E.Kronbergs, Dz. Bove, P.Rivva. Augstākā matemātika I daļa. R.:

Zvaigzne, 1986.9. Dz.Bove u.c. Uzdevumu krājums augstākajā matemātikā. R.:

Zvaigzne ABC, 1996.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

ANGĻU VALODA

Autors: asistente, angļu filoloģijas maģistre V.Bērtiņa

Kursa kods: Kredītpunkti: 2Kurss iekļauts: Ķīmijas bakalaura studiju programmas A daļāKursa anotācija:

Kursa mērķis ir pilnveidot studentu profesionālo izaugsmi ar kursa “Angļu valoda profesijā” palīdzību. Apgūstot profesionālo svešvalodu, studentiem jāspēj izmantot valodu pētnieciskajam darbam, jāspēj sekot vieslektoru semināriem, lekcijām, jāprot sastādīt dokumenti, veikt saraksti.Kursa saturs1. Darbs ar mācību grāmatu.2. Darbs ar tekstiem specialitātē prasme runāt, klausīties, uztvert,

rakstīt, lasīt. Prasme diskutēt par iegūto informāciju. Darbs saistīts ar prasmi gatavot anotācijas, kopsavilkumus, sniegt īsus ziņojumus par lasīto, tādējādi apgūstot vārdu krājumu un formas, kas tiek lietotas zinātniskajā literatūrā.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: 32 st., nodarbību apmeklējums un regulāra atskaite par paveikto darbu. Patstāvīgā darba ikmēneša pārbaude atestācijā.Kursa pārbaudes forma: ieskaite (I sem.), eksāmens (II sem.)Kursa apguves priekšnosacījumi: Literatūra1. Raymond Chang. Chemistry. Fourth edition.2. Raymond Murphy. English Grammar in Use. Cambridge University

Press.3. Periodiskie izdevumi: “Chemistry in Britain”, “Chemical Education”

u.c.Kursa programma apstiprināta: LU Ķīm. fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

VĀCU VALODA

Autors: M.phil., lektore Velta Balode

Kursa kods: Kredītpunkti: 2Kurss iekļauts: ķīmijas bakalaura studiju programmas A daļāKursa anotācija:

Kursa mērķis ir pilnveidot studentu intelektuālās spējas un veicināt viņu profesionālo izaugsmi ar studiju kursa “Vācu valoda profesijā” palīdzību. Apguvušiem profesionālo svešvalodu (Fachsprache), studentiem jāspēj darboties profesionālā vidē, t.i., izmantot angļu valodu vieslektoru semināros un lekcijās, lietišķo dokumentu sastādīšanā, informācijas apmaiņā. Kursa saturs1. Darbs ar mācību grāmatu atbilstoši grupas sākotnējam līmenim, ko

noskaidro ar testu pirmajā nodarbībā. Mācību viela paredzēta valodas zināšanu (leksikas un struktūru) un prasmju un iemaņu (runāt, klausīties, uztvert, rakstīt un lasīt) nostiprināšanai un pilnveidošanai.

2. Darbs ar tekstiem specialitātē (ķīmiķis, ķīmijas pedagogs), kā arī tekstiem, kas atbilst mācību grāmatas piedāvātajām tēmām, pilnveidojot studentu prasmes runāt, diskutēt, iegūt informāciju profesionālā vidē. Daļu kontaktstundu izmanto padziļinātam darbam ar studiju virzieniem atbilstošiem tekstiem lasītprasmju pilnveidošanai. Tā ir saistīta ar pārējām prasmēm (rakstīšanu, runāšanu, klausīšanos), gatavojot anotācijas, īsus kopsavilkumus, īsus ziņojumus par izlasīto, tādējādi apgūstot vārdu krājumu un formas, kas tiek lietoti zinātniskajā literatūrā.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: praktisko nodarbību regulārs apmeklējums un regulāra atskaite par patstāvīgo darbu, sekmīga pārbaudes darbu par apgūto vielu izpilde ikmēneša atestācija (32 stundas)Kursa pārbaudes forma: 1. semestra beigās ieskaite, 2. semestra beigās eksāmensKursa apguves priekšnosacījumi: vācu valodas zināšanas, prasme un iemaņas vidusskolas kursa apjomāLiteratūra:1. Themen neu 2. Kursbuch 2, Arbeitsbuch 2. Max Hueber Verlag,

1998.2. Themen neu 3. Kursbuch 3, Arbeitsbuch 3. Max Hueber Verlag,

1998.3. M.Reimann. GrundstufenGrammatik für Deutsch als

Fremdsprache. Max Heuber Verlag, 1996.4. M.Klindvāne. Deutsch für Chemiker.5. Fachtexte: Deutsch für Chemiker.Kursa programma apstiprināta: LU Ķīm. fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

NEORGANISKĀ ĶĪMIJA

Autori: Dr. ķīm., doc. J. Švirksts, Dr.habil.chem., prof. M.V.Veidis

Kursa kods:Kredītpunkti: 14Kurss iekļauts: Ķīmijas bakalaura studiju programmas A daļāKursa anotācija:

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar ķīmisko elementu un to savienojumu īpašībām, balstoties uz periodisko likumu un izmantojot atziņas par vielas uzbūvi kā arī citus teorētiskās ķīmijas pamatjēdzienus. Tiek doti priekšstati par ķīmisko elementu un to savienojumu izplatību un sadalījumu Zemes garozā, kā arī neorganisko vielu iegūšanas pamatprocesiem. Studenti apgūst laboratorijas darbu tehniku, neorganisko savienojumu sintēzes pamatiemaņas un pēta neorganisko savienojumu īpašības.

Kurss iedalās: Neorganiskā ķīmija I, 4 kredītpunkti Neorganiskā ķīmija II, 4 kredītpunkti Laboratorijas darbi neorganiskajā ķīmijā, 6 kredītpunkti

Kursa saturs1. Neorganiskās ķīmijas teorētisko problēmu raksturojums

1.1.Atomu struktūra1.2.Ķīmiskā saite1.3.Molekulu struktūra1.4.Molekulu ģeometrija un molekulu simetrija1.5.Metāli un jonu tipa cietvielas1.6.Šķīdinātāji, šķīdumi, skābes un bāzes1.7.Koordinācijas savienojumi1.8.Oksidēšanās un reducēšanās1.9.Periodiskā sistēma un elementu īpašību saistība ar atrašanās vietu tajā

2. Elementi2.1.s-elementi un to savienojumi2.2.p-elementi un to savienojumi2.3.d-elementi un to savienojumi2.4.f-elementi un to savienojumi

Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 128 st., laboratorijas darbi 192 st.Kursa pārbaudes forma: 2 pārbaudījumi rakstveidā par teorētisko daļu, 2 ieskaites ar atzīmi par neorganiskās ķīmijas laboratorijas darbiem Kursa apguves nosacījumi: vispārīgā ķīmijaLiteratūra1. Cotton F. A., Wilkinson.G. Basic Inorganic Chemistry, 2nd ed., New York etc.:

Wiley, 1987.2. Cotton F. A., Wilkinson.G. Advanced Inorganic Chemistry. 5. ed., New York etc.:

Wiley, 1988. ISBN 3-540-93704-8.3. Holleman-Wiberg. Lehrbuch der anorganischen Chemie, Berlin, W. de Cruyter,

1985.4. Riedel E. Anorganische Chemie, Berlin, Walter de Cruyter & Co, 1990.5. Greenwood N. N., Earnshaw A. Chemistry of the Elements, Oxford, Pergamon

Press, 1984.6. Shriver D.F., Atkins P.W., Langford C.H. Inorganic Chemistry, New York,

W.H.Freeman & Co, 1990, ISBN 0-7167-2079-55.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

ŪDENS ANALĪZE

Autors: doc. Dr.ķīm., doc. A. Vīksna

Kursa kods:Kredītpunkti: 4Kurss iekļauts: Ķīmijas bakalaura studiju programmas B daļāKursa anotācija:

Kursa mērķis ir sniegt studentiem zināšanas par ūdens paraugu ievākšanas tehniku dažādu ķīmisko analīžu veikšanai, paraugu sagatavošanu analīzei un to uzglabāšanu. Piesārņojuma pakāpes noteikšana un izvērtēšana dažādiem ūdeņiem lietojot dažādas analīzes metodes.Kursa saturs: 1. Ūdeņi - vides piesārņojuma indikators, ūdeņu piesārņojuma pakāpes noteikšana pēc

dažādiem ūdens ķīmiskajiem parametriem.2. Ūdens mērījumu organizēšana: paraugu ņemšanas un tās tehnika, paraugu

konservācija, transportēšana un uzglabāšana3. Ūdens paraugu sagatavošana analīzēm. Sertificētās analīzes metodes. Maksimāli

pieļaujamā koncentrācija dažādos ūdeņos atbilstoši LR un EK normatīviem dokumentiem.

4. Nepilnā, pilnā un speciālā ūdens ķīmiskā analīze.5. Ūdens pH un tā noteikšana, pH metru graduēšana.6. Ūdens sārmainības noteikšana dažādos ūdeņos.7. Fotometrisko metožu lietošanas iespējas ūdeņu analīzē. Fosfātjonu noteikšana ūdenī.8. Atomu absorbcijas un emisijas lietošanas iespējas ūdeņu analīzē. Nātrija un kālija

jonu noteikšana ūdenī ar liesmas fotometru.9. Sulfātjonu turbidimetriska noteikšana ūdenī.10. Gāzu noteikšana ūdenī. Skābekļa masas koncentrācijas noteikšana ūdenī ar Vinklera

metodi.11. Titrimetriska hlorīdjonu noteikšana ūdenī ar difenilkarbazonu.12. Jonselektīvo elektrodu lietošanas iespējas. Jonometriska hlorīdjonu noteikšana

ūdenī.13. Reducējošo vielu noteikšana ūdenī ar Kubeļa metodi (kālija permanganātu).14. Organisko savienojumi ūdeņos un to analīzes metodes.15. Nafta un tās produkti, pesticīdu un virsmas aktīvo vielu noteikšana ūdenī.Prasības kredītpunktu iegūšanai: Lekcijas 32 stundas un praktiskie darbi 64 stundas.Kursa pārbaudes forma: Eksāmens.Kursa apguves priekšnosacījums: Analītiskā ķīmijaLiteratūra:1. G. Mežaraups. Ūdeņi un to ķīmiskā kontrole, - R., Mācību grāmata, 1995.

2. S. Bidēns, A-M. Larsone, M. Ulsons. Ūdens kvalitātes noteikšana, - Gēteborga-Rīga, Gēteborgas Universitāte un LU Vides zinātnes un pārvaldes studiju centrs, 1997.

3. W. Fresenius, K.E. Quentin, W. Schneider. Water analysis. - Berlin, 1988.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1

ANALĪTISKĀS ĶĪMIJAS ATTĪSTĪBA

Autors: prof., Dr. habil. chem E.Jansons

Kursa kods: Kurss iekļauts: Ķīmijas bakalaura studiju programmas B daļāKredītpunkti: 2Kursa anotācija:

Kursa mērķis ir sniegt studentiem ziņas par analītiskās ķīmijas attīstības galvenajiem etapiem un par mūsdienās lietojamajām nozīmīgākajām analīzes metodēm. Kursa saturs:I daļa. Analītiskās ķīmijas vēsturiskā attīstība:1. Analītiskās zināšanas antīkajā pasaulē un alķīmijas periodā. 2. Jatroķīmijas un flogistona periods. Lodcaurules lietošana analīzēm. 3. Vielas saglabāšanās atklāšana un tās nozīme analītiskajā ķīmijā,4. Stehiometrijas un ekvivalentu rašanās. Ekvivalenti mūsdienās.5. Savienojumu konstantā sastāva noskaidrošana un tā nozīme analītiskajā ķīmijā.6. Atomsvari un to noteikšana, veicot neskaitāmu daudzumu analīžu. 7. Kvalitatīvās analīzes rašanās un attīstība. 8. Svara analīzes izveidošanās un tās attīstība. Tilpuma analīzes attīstība.

10. Mikroanalīze un mikrosvari. 11. Indikatoru ieviešana titrimetrijā. 12. Organisko vielu elementanalīzes izveidošana. 13. Elektroķīmisko analīzes metožu izveidošana. 14. Optiskās analīzes metodes un to nozīme elementa jaunas koncepcijas izveidošanā. 15. Analītiskās ķīmijas teorijas izveidošanās. II daļa. Nozīmīgākās analītisko noteikšanu metodes mūsdienās:

1. Ķīmiskās analīzes metodes (gravimetrija, titrimetrija, gāzu volumetrija, kinētiskā analīze, kalorimetrija, termoanalīze).

2. Elektroķīmiskās analīzes metodes (potenciometrija, voltamperometrija, hronopotenciometrija, kulonometrija, elektrogravimetrija, konduktometrija, augstfrekventā titrēšana).

3. Spektroskopiskās metodes (Mikroskopija, difraktometrija, refraktometrija, polarimetrija, mikroviļņu spektroskopija, infrasarkanā spektroskopija, ultravioletās un redzamās daļas izmantošana, magnētiskās rezonanses spektroskopija, masspektroskopija, atomspektroskopija).

4. Radioķīmiskās metodes (aktivācijas analīze, autoradiogrāfija, radioaktīvie indikatori).

Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 32 st.Kursa pārbaudes forma: eksāmens rakstveidāKursa apguves priekšnosacījumi: Analītiskās ķīmijas kurss. Literatūra:

1. K.Danzer, E.Than, D.Molch, Analytik, Akademische Verlagsgesellschaft Geest und Portig, Leipzig, 1976, 316 S. Ir arī tulkojums krievu valodā.

2. Szabadvary, A. Robinson, The History of Analytical Chemistry, (Comprehensive Analytical Chemistry, Volume X), Elsevier Scientific Publishing Company, Amsterdam, Oxford, New York, 1980, pp. 302. Ir arī tulkojums krievu valodā.

3. ABC Geschichte der Chemie, VEB Deutscher Verlag für Grundtoffindustrie, Leipzig, 1989, 496 S.

4. K.A.Rubinson, Chemical Analysis, Little, Brown and Company, Boston, Toronto, 1987, 924 p.

Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1ELEKTROĶĪMISKIE PROCESI

Autors: Dr. ķīm., doc. A.ActiņšKursa kods : Kredītpunkti : 3Kurss iekļauts: ķīmijas bakalaura studiju programmas B daļāKursa anotācija:

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar elektroķīmisko reakciju norises īpatnībām un to praktiskās izmantošanas unikālajām iespējām. Īpaša vērība tiek veltīta masas pārneses procesa aprakstam, lādiņu pārneses mehānismam, voltampērlīkņu raksturam, kā arī elektriskā dubultslāņa uzbūves lomai elektroķīmiskajās reakcijās. Teorētiskās zināšanas tiek pasniegtas ciešā saistībā ar praktiskās izmantošanas piemēru analīzi. Tiek apskatīti elektroķīmiskie procesi ķīmiskajos strāvas avotos, vielu elektroķīmiskajā sintēzē u.c. Iegūtās zināšanas papildina kursu “Fizikālā ķīmija II” un sagatavo klausītājus kursiem “Elektroķīmiskās pētīšanas metodes”, “Heterogēnā katalīze” u.c.Kursa saturs:1. Elektroķīmisko procesu pamatraksturlielumi. Polarizācija,

virsspriegums. Priekšstats par daudzstadiju heterogēnajām reakcijām. Limitējošā stadija.

2. Masas pārnese šķīdumos. Difūzijas kinētikas pamatvienādojumi. Sākuma un robēznosacījumi un to saistība ar eksperimenta apstākļiem. Stacionārā difūzija, tās eksperimentālās realizēšanas iespējas. Voltampērraksturlīknes stacionārās limitējošās difūzijas gadījumā. Nestacionārie procesi. Konvektīvā difūzija.

3. Lādiņa pārnese elektroķīmiskajās reakcijās. Priekšstats par aktivācijas barjeru. Elektrona pārejas nosacījumi. Potenciāla sadalījums dubultslānī un tā ieguldījums aktivācijas enerģijā. Tāfela vienādojums. Apmaiņas strāva. Lādiņa pārneses procesa apgriezeniskums.

4. Elektroķīmisko rekaciju norise ar jaukto kontroli. Procesa analītiskā apraksta iespējas. Atsevišķu stadiju ieguldījuma izmainīšanas iespējas un to zinātniskā un praktiskā nozīme.

5. Sajūgtās elektroķīmiskās reakcijas. Stacionārais potenciāls. Voltampēr-raksturlīknes. Saliktās ķīmiskās un elektroķīmiskās vairākstadiju reakcijas.

6. Praktiski izmantojamās elektroķīmiskās reakcijas. Ūdeņraža izdalīšana un tā glabāšanas problēmas. Skābekļa izdalīšana un reducēšana. Ķīmiskie strāvas avoti. Galvanostēģija. Neorganisko un organisko vielu preparatīvā un rūpnieciskā sintēze. Elektroķīmisko procesu izmantošana zinātniskos pētījumos citās nozarēs.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 32 st., lab. darbi 32 st. Kursa pārbaudes forma: eksāmens

Kursa apguves nosacījumi: fizikālā ķīmija, augstākā matemātika, fizika Literatūra1. В.С.Багоцкий, Основы электрохимии. М.: Химия, 1988. – 400 с.2. Л.И.Антропов. Теоретическая электрохимия. М.: Высшая школа, 1984, 519 с.3. Б.Б.Дамаскин, О.А.Петрий. Введение в электрохимическую кинетику. М.:

Высшая школа, 1983, 400 с.4. Б.Б.Дамаскин, О.А.Петрий. Электрохимия. М.: Высшая школа, 1987, 295 с.

Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

INSTRUMENTĀLĀS PĒTĪŠANAS METODES

Autors: Dr.habil.phys., prof. J.TīliksKursa kods: Kredītpunkti: 3Kurss iekļauts: Ķīmijas bakalaura studiju programmas B daļāKursa anotācija:

Kursa pamatā ir praktiskie un laboratorijas darbi, kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar galveno fizikālo pētīšanas metožu praktisko realizāciju paraugu sagatavošanu, aparatūras pārbaudi un testēšanu, mērījumu norisi, rezultātu apstrādi un interpretāciju. Kursā paredzēts veikt laboratorijas darbus optiskās absorbcijas, radiospektroskopijas (EPR), luminiscences, akustisko, termogrāfijas, kodolpētīšanas u.c. metožu jomās.

Individuāli katram studentam paredzēts veikt eksperimentus ar 8-10 metodēm, kā arī iepazīsies ar 6-8 unikālām fizikālām pētīšanas metodēm demonstrāciju veidā dažādās Latvijas zinātniskajās organizācijās. Kursa saturs1. Ultravioletās un redzamās gaismas diapazona spektroskopija,

difūzās atstarošanas un infrasarkanā diapazona spektroskopija.2. Termostimulētā un fotostimulētā luminiscence, hemoluminiscence, lioluminiscence.3. Gamma spektroskopijas un neitronu aktivācijas analīzes metodes.4. Rentgenstarojuma izmantošanas metodes: starojuma absorbcija,

rentgenfluorescence, rentgendifūzijas metodes.5. Radiospektroskopiskās metodes elektroparamagnētiskās

rezonanses un oprotonu rezonanses metodes.6. Dielektriskās metodes, vielu dielektrisko parametru noteikšana, to

izmantošana savienojumu dipolmomentu analīzē. 7. Akustiskās metodes ultraskaņas ātruma un jaudas izmaiņu

izmantošana, tilpuma un virsmas viļņu izmantošana.8. Vielu magnētisko īpašību noteikšanas metodes.9. Termogrāfijas metodes vielu sastāva un struktūras noteikšanai.10. Lāzerspektroskopijas metodes, ultraīsu impulsu izmantošana.11. Masspektroskopijas metodes.12. Elektronmikroskopijas, tuneļmikroskopijas metodes.Prasības kredītpunktu iegūšanai: semināri 16 st., laboratorijas darbi 64 st.Kursa pārbaudes forma: ieskaiteKursa apguves priekšnosacījumi: fizikālās pētīšanas metodesLiteratūra1. G.W.Ewing. Instrumental Methods of Chemical Analysis. Mc-Graw

Hill Co., N.Y., 1989, p. 608.2. И.М.Жарский, Г.И.Новиков. Физические методы исследования в

неорганической химии. М.: Высшая школа, 1988, с. 270.3. ПюЭткинс. Физическая химия I.

Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

DARBA DROŠĪBA UN VIDES AIZSARDZĪBA

Autori: Dr. habil. chem. doc. V. Kaļķis

Kursa kods:Kredītpunkti: 4Kurss iekļauts: ķīmijas bakalaura programmas B daļāKursa anotācija:

Kursa mērķis ir veidot studentiem pareizu attieksmi pret apkārtējo vidi un sniegt pamatzināšanas par dabas aizsardzības metodēm un darba aizsardzības organizāciju. Kursa uzdevumi ir iepazīties ar darba vides ķīmiskajiem, fizikālajiem, bioloģiskajiem, mehāniskajiem, ergonomiskajiem un psihosociālajiem riska faktoriem un apgūt elektrodrošības, ugunsdrošības, sprādziendrošības un radiācijas drošības noteikumus, kā arī drošas darba metodes ķīmijas, fizikas un citu tehnisko zinātņu laboratorijās.

Kursa saturs:1. Vides aizsardzības struktūra un juridiskie pamati.

2. Ekoloģiskie līdzsvari dabā.3. Klimatiskie faktori.

4. Ūdens un gaisa aizsardzība.5. Bioģeoķīmiskie cikli. Augsne un tās aizsardzība.

6. Globālā produkcija un tās sabrukšana.7. Cieto, šķidro un toksisko atkritumu problēmas Latvijā.

8. Cilvēku demogrāfija.9. LR likumdošana par darba aizsardzību. Darba aizsardzības organizācija. 10. Ķīmiskie, bioloģiskie, fizikālie un mehāniskie darba vides riska faktori.

11. Ergonomiskie, psihosociālie un organizatoriskie faktori darba vidē.12. Darba drošības tehniskie līdzekļi. Personālie aizsardzības līdzekļi.

13. Priekšstats par vielu degšanu. Sprādzienbīstamie maisījumi. Ugunsdrošības un sprādziendrošības noteikumi.

14. Droša darba organizācija tehnisko zinātņu laboratorijās. Bīstamo ķīmisko vielu neitralizēšana un iznīcināšana laboratorijas apstākļos.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 56 st., labor. d. 8 st. Kursa pārbaudes forma: eksāmens rakstveidā

Kursa apguves priekšnosacījumi: vidusskolas dabaszinātņu priekšmeti Literatūra:

1. Kay Berner E., Berner R.A. Global Environment, New Jersey, 1996, 376 p.2. Liepa I., Mauriņš A., Vimba J. Ekoloģija un dabas aizsradzība. Rīga, Zvaigzne,

1991.3. Mallanbry K. Air Pollution, Acid Rain and Environment. London, Elsviev, 1988.4. Henrey I.G., Heinke G.W. Environmental Science and Engineering. New Jersey,

Englewood Cliffs, 1989.5. V.Kaļķis, Ž.Roja. Darba vides riska faktori un arodveselība. Pirmā palīdzība aroda

negadījumos, Rīga, LU, 1997, 40.6. Fundamentals of Industrial Hygiene, National Safety Council, Illinois, 1996, p.

1011.7. Encyclopaedia of Occupational Health and Safety, International Labour Office,

Geneva, 1991, 2 vol., p. 3287.8. Practical First Aid, Dorlington Kindersley Ltd, London, 1994, p. 96.9. Prudent Practices for Handling Hazardous Chemicals in Laboratories, Nation. Acad.

Press, Washington, 1981, p.289.

10. G. Lunn, E. B. Sansone. Destruction of Hazardous Chemicals in the Laboratory, J. Willey & Son, N.Y, 1994, p.500.

Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.LIELMOLEKULĀRIE SAVIENOJUMI

Autors: Dr.habil.chem. doc. V. Kaļķis

Kursa kods-Kredītpunkti: 6Kurss iekļauts ķīmijas bakalaura programma B daļāKursa anotācija: Kursa mērķis ir sniegt pamatzināšanas par lielmolekulāro savienojumu, t.sk. ar neorganisko ķēžu molekulām, ķīmiju, fiziku un mehāniku, kā arī par polimēru materiālu izmantošanu tehnikā un sadzīve. Kursa uzdevumi ir apgūt priekšstatus par makromolekulāro sistēmu uzbūvi, amorfo un kristālisko polimēru īpašībām, polimēru sintēzes, ķīmiskās pārvēršanas un pārstrādes metodēm, heterogēniem polimērkompozītu materiāliem, polimēru īpašību modificēšanas un ilgizturības nodrošināšanas paņēmieniem. Kursa saturs:1. Lielmolekulāro savienojumu klasifikācija. Makromolekulu uzbūve, virkņu lokanība,

konfigurācijas un konformācijas. Virsmolekulārās struktūras.2. Amorfo un kristālisko polimēru agregātstāvokļi, fāzu stāvokļi, fizikālie

(deformatīvie) stāvokļi. Polimēru kristalizācija. Polimēru orientācija.3. Polimēru fizikas un mehānikas pamati. Relaksācijas procesi polimēros. 4. Polimēru reoloģijas pamati. Polimēru šķīdumi. Polimēru elektrolīti. Šķidro kristālu

polimēri.5. Polimēru mijiedarbība ar gāzēm, tvaikiem, šķidrām mazmolekulārām vielām. 6. Polimerizācija, piepotētā polimerizācija, kopolimerizācija. Radikāļu, jonu un jonu-

koordinatīvās polimerizācijas kinētika. Polimerizācijas procesu tehnoloģiskie risinājumi. Galvenie polimerizācijas procesā iegūto polimēru pārstāvji un to īpašības.

7. Polikondensācija. Polikondensācijas procesa tehnoloģiskie risinājumi. Galvenie polikondensācijas procesā iegūto polimēru pārstāvji un to īpašības.

8. Polimēru ķīmiskās pārvērtības. Makromolekulārās reakcijas. Polimēranaloģiskās pārvērtības. Polimēru novecošana un stabilizācija.

9. Polimēru materiāli (plastmasas, elastomēri, krāsas, lakas, līmes, šķiedras u.c.), to raksturojums, pielietošana tehnikā un sadzīvē.

10. Polimēru pārstrādes metodes (liešana zem spiediena, ekstrūzija, kalandrēšana, pneimatiskā un vakuumformēšana, karstā presēšana u.c.).

11. Neorganiskie polimēri, to struktūra un ķīmiskais sastāvs, īpašības. Neorganisko polimēru sintēze: hidrolītiskā polikondensācija, heterofunkcionālā polikondensācija, elementorganisko monomēru polikondensācija ar oligomēriem. Neorganisko polimēru termiskā, termooksidatīvā un hidrolītiskā stabilitāte. Polielement-organosiloksāni, poliorganoelementoksāni.

12. Polimēru radiācijas ķīmijas pamati.Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 32 st., labor. d. 64 st. Kursa pārbaudes forma: ieskaite, eksāmensKursa apguves priekšnosacījumi: organiskā ķīmija, fizikālā ķīmijaLiteratūra:1. M. Kalniņš, Ē. Neimanis, V. Kaļķis. Lielmolekulārie savienojumi, Rīga, Zvaigzne,

1981, 339 lpp.

2. M. Kalniņš. Polimēru fizikālā ķīmija, Rīga, Zvaigzne, 1988, 239 lpp.3. R.J. Young, P.A. Lovell. Introductions to Polymers, New York, Chapman & Hall,

1991, p. 443. 4. G.S. Misra. Introductory Polymer Chemistry, New York, J. Wiley & Sons, 1993, p.

253.5. E.W. Fisher, R.C. Sculcz, H. Sillescu. Chemistry and Physics of Macromolecules,

Weinheim, Verlagsgeslschaft mbH, 1991, p.558.6. И.И. Тугов, Г.И. Кострыкина. Химия и физика полимеров, М., Химия, 1989, с.

431.7. В. Ф. Куренков. Практикум по химии и физике полимеров, М., Химия, 1990, с.

299.8. В.С. Иванов. Радиационная химия полимеров, Л., Химия, 1988, с. 320.9. К. А. Андрианова. Полимеры с неорганическими главными цепями молекул.

М., Наука,1963.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

SADZĪVES ĶĪMIJA

Autors: Dr.habil.chem. doc. V. Kaļķis

Kursa kods-Kredītpunkti: 2Kurss iekļauts ķīmijas bakalaura programma B daļāKursa anotācija:

Kursa mērķis ir sniegt pamatzināšanas par sadzīvē plašāk lietojamām ķīmiskajām vielām un materiāliem. Kursa uzdevumi ir apgūt priekšstatus par polimēru materiāliem, celtniecības materiāliem, plastmasām, krāsām, lakām, līmēm, mazgājamiem un tīrīšanas līdzekļiem, naftas ķīmijas produktiem, lauksaimniecībā izmantojamām ķimikālijām, kosmētikā lietojamām ķīmiskām vielām u.c. izstrādājumiem.Kursa saturs: 1. Sadzīvē visplašāk lietojamie polimēru materiāli: polietilēns, polipropilēns,

polistirols, polivinilhlorīds, polivinilspirts, polivinilacetāts, poliakrilnitrils, polimetilmetakrilāts, flouroplasti, fenoplasti, poliuretāni, poliizocianāti, poliamīdi (kaprons, neilons), poliesteri u.c. Armētās plastmasas. Adhezīvi aktīvie polimēru materiāli. Elastomēri (gumijas u.c. elastoplasti). Dinamiskie termoelastoplasti.

2. Polimēru kompozīciju materiāli. Plastmasas ar sīkdispersām neorganiskām pildvielām, t.sk. ar metāliem, grafītu un oglekļa šķiedrām pildītie polimēri. Plastmasas no heterogēniem polimēru maisījumiem. Slāņainie polimēru materiāli. Termonosēdošie polimēru materiāli. Polimērbetons. Polimēru materiāli, kas satur dabas pildvielas. Gāzpildītie polimēru materiāli. Polimēru materiāli, kas pakļaujas bioloģiskajai destrukcijai. Polimēru šķiedras. Polimēru līmes un hermetizējošie materiāli.

3. Laku un krāsu pārklājumi. Laku, emalju un krāsu izgatavošanā izmantojamie sintētiski polimēri, dabas vielu polimēri, cietinātāji, šķīdinātāji, sikatīvi, organiskie un neorganiskie krāsvielu pigmenti.

4. Sadzīvē lietojamie mazgājamie un tīrīšanas līdzekļi. Ziepes, sintētiskie mazgājamie līdzekļi. Tirdzniecībā esošo mazgājamo un tīrīšanas līdzekļu raksturojums, pielietošana.

5. Ķīmija virtuvē: tauku, eļļu u.c. pārtikas produktu ķīmiskais sastāvs, to pārvērtības pārstrādes un uzglabāšanas laikā.

6. Kosmētiskā ķīmija. Kosmētiskajā ķīmijā pielietojamās dabas un sintētiskās vielas (smaržas, krēmi, pūderi u.c.) Smaržvielu u.c. kosmētisko izstrādājumu praktiskās iegūšanas metodes.

7. Fotogrāfijas un reprodukcijas vielas un materiāli.8. Lauksaimniecībā izmantojamās ķimikālijas, herbicīdi, insekticīdi, fungicīdi,

defolianti u.c. 9. Naftas un naftas produktu izstrādājumi, to īpašību raksturojumi: eļlas, smērvielas,

benzīni, dīzeļdegvielas u.c. Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 32 st. Kursa pārbaudes forma: referāts, eksāmens rakstveidā.Kursa apguves priekšnosacījumi: vispārīgā ķīmija. Literatūra:1. M. Kalniņš, Ē. Neimanis, V. Kaļķis. Lielmolekulārie savienojumi, Rīga, Zvaigzne,

1981, 339 lpp.2. G.S. Misra. Introductory Polymer Chemistry, New York, J. Wiley & Sons, 1993, p.

253.

3. Б.А. Догадкин, А.А. Донцов. Химия эластомеров, М., Химия, 1981, с. 373.4. B. Selinger. Chemistry in the Marketplace (Fourth Edition). HBJ Publishers:

Sydney, London, Orlando, San Diego, Toronto, 1991, p.674.5. P. Grandou, P. Pastour. Peintures et vernis. Hermann: Paris, 1995, p.390.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

HROMATOGRĀFIJAS PAMATI

Kursa autors: Dr. ķīm.,doc. P.Mekšs

Kursa kods: Kredītpunkti: 4Kurss iekļauts: ķīmijas bakalaura studiju programmas B daļāKursa anotācija:

Kursa mērķis ir sniegt zināšanas par hromatogrāfisko metožu darbības principiem un to lietošanu dažādu savienojumu kvalitatīvai un kvantitatīvai noteikšanai, apgūt pamatiemaņas praktiskai rezultātu iegūšanai, datu apstrādei un izvērtēšanai. Kursa uzdevums ir iemācīties izvēlēties optimālos analīzes apstākļus, balstoties uz analizējamo vielu struktūru un fizikāli ķīmiskajām īpašībām, iepazīties ar hromatogrāfiskajām vielu

preparatīvās izdalīšanas metodēm. Kursa saturs:1. Hromatogrāfijas pamatprincipi un metožu klasifikācija.2. Sorbcijas procesa termodinamiskais raksturojums.3. Stacionārās un kustīgās fāzes.4. Detektori un to optimāla izvēle.5. Kvalitatīvā analīze –identifikācija, izmantojot standartvielas, pēc tabulu datiem un

ar korelāciju metodi.6. Kvantitatīvā analīze – absolūtās kalibrācijas, normalizācijas un iekšējā standarta

metodes.7. Augstefektīvā šķidrumu hromatogrāfija, tās apgrieztās fāzes, adsorbcijas, jonu pāra

un jonu apmaiņas varianti, aprīkojuma īpatnības un izmantošana organisko vielu noteikšanā.

8. Afīnā hromatogrāfija.9. Plānslāņa un papīra hromatogrāfija.Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 36 st., semināri 8 st., lab. darbi 16 st, ekskursijas 4 st.Kursa pārbaudes forma: pārbaudījums rakstveidāKursa apguves nosacījumi: analītiskā ķīmija, organiskā ķīmija, fizikālā ķīmija Literatūra:1. Chromatography. Fundamentals and Techniques, ed. by E.Heftmann. Elsvier Sci.

publ. Comp., New York, 1983.2. Snyder L.R., J.J.Kirkland. Introduction to Modern Liquid Chromatography. J.Willey,

New York, 1979.Kursa programma apstiprināta: LU Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot.Nr.1.

DATORU LIETOŠANA ĶĪMIJĀAutors: Dr. ķīm., docents Sigurds Takeris

Kursa kods:Kredītpunkti: 4Kurss iekļauts: ķīmijas bakalaura studiju programmas B daļāKursa anotācija:

Kursa uzdevums ir iepazīstināt klausītājus ar dažādu datortehniku, aparatūru un izplatītāko programmatūru, kā arī darbu datortīklā un Vispasaules tīmeklī.Kursa saturs:1. Diska operāciju sistēma DOS, Windows 95, Widows NT, MacOS,

palīgprogrammas.2. Datnes un to katalogu organizācija. Operāciju sistēmas ielāde, sistēmas

konfigurācijas datnes un komandu paketes.3. Vienkārša teksta redaktora izmantošana. Teksta ievadīšana, rediģēšana, saglabāšana

datnē un izdruka. Datņu atvēršana, mainīšana un aizvēršana. Darbības ar teksta blokiem, informācijas meklēšana tekstā. Darbs ar teksta apstrādes redaktoru. Galvenie noteikumi, strādājot ar tekstu.

4. Īpaši teksta apstrādes gadījumi: formulas un zīmējumi tekstā. Tabulas.5. Tabulu procesora (formulu tabulas) izmantošana. Formulu un datu bloku kopēšana

un pārvietošana. Rezultātu apstrāde un attēlošana tabulu un grafiku veidā. Teksts, skaitlis un formula.

6. Klasiskās datu bāzes. Darbs ar tabulās sakārtotiem datu masīviem (datu šķirošana, meklēšana, filtrēšana.). Datu bāzes vadības sistēmas galvenās funkcijas. Datu bāzes veidošana, aizpilde, ierakstu rediģēšana. Datu bāzes modificēšana. Relāciju datu bāzes jēdziens. Indeksu datnes un to izmantošana.

7. Iepazīšanās ar Vispasaules tīmekļa iespējām informācijas meklēšanai.8. HTML formāts, tekstu veidošana HTML formātā. Automatizēto sistēmu

nepiemērotība, strādājot ar tekstiem latviešu valodā.9. Rezultātu apstrāde un attēlošana tabulās un grafiskā veidā. Atskaites noformēšana.Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 32 st., praktiskie darbi 32 st.Kursa pārbaudes forma: ieskaite.

Ieskaites darbi par ķīmisko procesu modelēšanu. Studentiem iespējams arī izstrādāt pašu izvēlētu darbu (pēc vienošanās ar pasniedzēju).

Ieskaitei students noformē atskaiti, kurā ietilpst izvēlētā uzdevuma analīze, teorija, ziņas par izmantoto aparatūru un programmatūru, programmas teksts (ja darba uzdevums ir programmas izveidošana) ar programmas blokshēmu, programmas darbības piemērs (obligāts aprēķinu uzdevumos), secinājumi par darba rezultātiem un izmantotās literatūras saraksts. Programmai jābūt saglabātai uz disketes vai arī datora datnē.Kursa apguves nosacījumi: vidusskolas matemātikas kurss, rezultātu apstrādes pamatiLiteratūra:1. S. Takeris. Skaitļotāji un informātika ķīmiķiem. Mācību palīglīdzeklis. R., 1987, 73

lpp.2. S. Takeris. Skaitļojamās mašīnas un programmēšana. Eksperimentālo rezultātu

matemātiskā apstrāde. R.,1989, 54 lpp.3. Šlihta G.,Šlihta V. Pamati darbam ar personālo datoru. Mācību grāmata, R., 1994,

160 lpp.4. V. Vēzis. Excel 5.0 ikvienam. Mācību līdzeklis. R, 1994, 208 lpp.

5. S.Skrastiņš. Lietišķā informātika. I daļa, R., “Pētergailis”, 1998, 104 lpp.6. D. Pogue. Macs for Dummies. IDG Books, 1997, 352 lpp.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot.Nr.1.VISPĀRĪGĀ PĀRTIKAS ĶĪMIJA

Autors: Dr.chem., doc. I.JākobsoneKursa kods: Kredītpunkti: 4Kurss iekļauts: ķīmijas bakalaura studiju programmas B daļāKursa anotācija

Kursa mērķis ir sniegt studentiem pamatzināšanas, lai orientētos pārtikas produktu sastāvdaļās, to ķīmiskajās, mikrobioloģiskajās, fermentatīvajās un radioaktīvajās pārvērtībās produktu uzglabāšanas un pārstrādes procesos; lai orientētos analīzes metodēs, kuras dod iespēju noteikt to, kas labs un kas veselībai kaitīgs ietilpst produktu sastāvā, lai radītu priekšstatu par kvalitātes nodrošināšanas nacionālās programmas apakšprogrammu “Pārtikas kvalitātes nodrošināšanas sistēma”.Kursa saturs1. Mūsu pārtikas sastāvdaļas.2. Pārtikas produktu uzturvērtība.3. Tauki. Tauku ķīmiskās un fermentatīvās pārvērtības un bojāšanās.4. Ogļhidrāti. To iegūšana, pārvērtības pārtikas pārstrādes procesos

un pielietojums pārtikas produktu ražošanā.5. Olbaltumvielas. Olbaltumvielām bagātas pārtikas iegūšana.

Olbaltumvielu pārvērtības pārtikas pārstrādes procesos un pārtikas uzglabāšanas laikā.

6. Pārtikas piedevas: konservējošās vielas, antioksidanti, emulgatori, iebiezinātāji, stabilizatori, mitruma saglabātāji, garšvielas, pārtikas krāsvielas u.c.

7. Dažādu vielu atlikumi pārtikā. Pesticīdi. Veterinārie preparāti. Apkārtējās vides izraisītais pārtikas piesārņojums.

8. Veselībai kaitīgās vielas dabiskajā pārtikā.9. Eiropas Savienības prasības pārtikas kvalitātes nodrošināšanā.10. Latvijas likumdošana pārtikas jomā.11. Pārtikas produktu pārstrāde un uzglabāšana.12. Pārtikas kvalitātes novērtēšanas metodes. Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas, 32 st., praktiskās nodarbības 32 st.Kursa pārbaudes forma: pārbaudījums rakstveidāKursa apguves priekšnosacījumi: organiskā ķīmijaLiteratūra1. V.Baltess. Pārtikas ķīmija, Rīga, LU izdevniecība, 1998, 474 lpp.2. R.Matiseks u.c. Pārtikas analītiskā ķīmija, Rīga, LU izdevniecība,

1998, 456 lpp.3. Belitz, Grosch. Lebensmittelchemie, Springer Verlag, 1992, 754 S.4. Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi par pārtikas

jautājumiem.

Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

ĶĪMIJAS INFORMĀCIJA

Autors: Dr.chem., doc. J.LoginsKursa kods: Kredītpunkti: 2Kurss iekļauts: ķīmijas bakalaura studiju programmas B daļāKursa anotācija

Kursa mērķis ir sniegt studentiem zināšanas par ķīmijas zinātniskās informācijas veidiem, vākšanas iespējām. Studenti iepazīstas ar nozīmīgākajām centrālajām bibliotēkām, iemācās strādāt ar katalogiem, iegūst pirmās iemaņas zinātniskās informācijas vākšanā ar elektroniskajiem katalogiem un izmantot modernās tehnoloģijas. Kursā tiek aplūkoti arī pētnieciskā darba plānošanas, veikšanas un darba atskaites noformēšanas jautājumi.Kursa saturs1. Zinātne un zinātnieki.2. Zinātnisko darbu tēmas izvēle, darba plānošana un veikšana.3. Zinātnisko darbu atskaites noformēšana.4. Ķīmijas informācija un darbs Rīgas centrālajās bibliotēkās.5. Darbs ar katalogiem, uzziņu literatūru, referatīvajiem žurnāliem,

oriģinālliteraūru.6. Ķīmijas informācijas iegūšanas iespējas ar mūsdienu tehnoloģijām.Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 16 st., prakt. darbi 16 stundasKursa pārbaudes forma: pārbaudījums rakstveidāKursa apguves priekšnosacījumi: vispārīgā ķīmijaLiteratūra1. J.Logins. Pētnieciskā darba veikšana un noformēšana. Metodiskais

materiāls, 1998. (sagatavots publicēšanai).2. W.H.Peterssen. Wissenschaftlische Arbeiten. Eine Einfuerung fuer

Schueler und Studenten. Ehrenwirth Muenchen, 1991.3. M.Thiesen. ABC fuer wissenschaftlischen Arbeit. Verlag an der

Lottbek, 1993.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

VIDES BIOĶĪMIJA UN TOKSIKOLOĢIJA

Autors: Dr.chem., doc. A.PrikšāneKursa kods: Kredītpunktu skaits: 4Kurss iekļauts: ķīmijas bakalaura studiju programmas B daļāKursa anotācija Lekciju kursā apskatīti galvenie bioķīmijas pamatjēdzieni un barības vielu metabolisko procesu likumsakarības. Sīkāk aplūkots svešdabīgo vielu metabolisms dažādos dzīvajos organismos, vielu uzkrāšanās pamatnosacījumi, kā arī izplatītāko un bīstamāko vidi piesārņojošo vielu toksiskās iedarbības mehānismi. Kursa mērķis ir sniegt studentiem pamatzināšanas par bioķīmiskajiem procesiem un izmaiņām dzīvajos organismos, kas rodas toksisko vielu iedarbības rezultātā. Kursa uzdevums ir apgūt vielu uzbūves un toksiskās iedarbības vispārējās likumsakarības, kā arī toksiskās iedarbības seku samazināšanas un novēršanas iespējas.Kursa saturs1. Barības vielu metabolisms.2. Fermentatīvo reakciju raksturojums. Fermentu inhibitori. Kofaktori.3. Vielu uzņemšanas veidi, transports organismā un izvadīšana.4. Svešdabīgo vielu metabolisms. Oksidēšanas un konjugācijas reakcijas.5. Mikroorganismu darbības principi svešdabīgo vielu pārveidošanā un noārdīšanā.6. Svešdabīgo organisko vielu metabolisma īpatnības augos.7. Bioakumulācija un biokoncentrēšanās barības ķēdēs.8. Vielu toksiskās iedarbības novērtēšana. Toksikoloģisko testu pamatprincipi.9. Vielu toksiskumu ietekmējošie faktori. Sinerģisms un antagonisms.10. Vielu toksiskās iedarbības mehānismi.11. Neirotoksīnu iedarbības pamatprincipi.12. Mutagēna, kancerogēna un teratogēna vielu iedarbība.13. Alergēni apkārtējā vidē.14. Organisko savienojumu izplatība vidē un toksiskā iedarbība.15. Metālisko elementu un to savienojumu toksiskā iedarbība.Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas un semināri 64st.Kursa pārbaudes forma: pārbaudījums rakstveidāKursa apguves priekšnosacījumi: neorganiskā ķīmija, organiskā ķīmijaLiteratūra1. M.Kļaviņš, A.Prikšāne, Ekotoksikoloģija, Rīga, 1995.

2. Timbrell J.A., Introduction to toxicology, 2-nd ed., Taylor & Francis, 1997.3. Casarett and Doull‘s Toxicology, 4-th edition,1991, Pergamon

Press.4. E.J.Wood, Introducing Biochemistry, 1984, ELBS / John Murry

(Publ.) Ltd.5. F.A. Bettelheim, J.March, Introduction to General, Organic and

Biochemistry, sec. ed., 1988, Sounders College Publ.6. C.K.Mathews, K.VanHolde. Biochemistry, 1996, The Benjamin /

Cummings Publishing Company, Inc.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

ORGANISKO SAVIENOJUMU PĒTĪŠANAS METODES

Autors: Dr.chem., doc. A.PrikšāneKursa kods: Kredītpunkti: 2Kurss iekļauts: ķīmijas bakalaura studiju programmas B daļāKursa anotācija Lekciju kursā apskata organisko savienojumu izdalīšanas, attīrīšanas un identificēšanas metodes. Sīkāk raksturotas hromatogrāfiskās analīzes metodes, ko plaši izmanto organisko vielu attīrīšanai, kvalitātes novērtēšanai un bioloģiski aktīvo vielu izdalīšanai. Kursa mērķis ir sniegt pamatzināšanas par organisko savienojumu attīrīšanas paņēmieniem, fizikāli - ķīmisko raksturlielumu noteikšanu un hromatogrāfisko metožu būtību. Kursa uzdevums apgūt organisko savienojumu attīrīšanas metožu izvēles un realizācijas pamatprincipus un hromatogrāfisko metožu pielietošanas iespējas.Kursa saturs1. Organisko savienojumu kristalizācija.2. Organiskie šķīdinātāji, to loma vielu attīrīšanas procesos.3. Destilācijas metodes. Izvēles nosacījumi.4. Ekstrakcija sistēmās: cieta viela - šķidrums, šķidrums - šķidrums.5. Mazu vielu daudzumu attīrīšanas īpatnības.6. Organisko savienojumu fizikāli ķīmisko raksturlielumu noteikšana7. Elementu analīze.8. Ķīmiskās reakcijas funkcionālo grupu identificēšanai9. Atvasinājumu sintēze savienojumu struktūras pilnīgai noskaidrošanai10. Sintēzes produktu izdalīšana ar adsorbcijas kolonnu hromatogrāfiju11. Plānslāņa hromatogrāfija organisko vielu analīzē12. Augsti efektīvās šķidruma hromatogrāfijas un gāzu- šķidruma hromatogrāfijas

pielietošanas iespējas13. Stereoizomēru izdalīšana un analīze14. Bioloģiski aktīvo savienojumu specifiskās attīrīšanas metodesPrasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas un praktiskie darbi, 32 st.Kursa pārbaudes forma: pārbaudījums rakstveidāKursa apguves priekšnosacījumi: Ieteicams apgūt paralēli ar kursu Organiskā ķīmija IILiteratūra1. Гинзбург О.Ф. и др. Практикум по органической химии. Синтез и

идентификация органических соединений. М.: Высшая школа, 1989.2. В.Д.Шатц, О.В.Сахарова. Высокоэффективная жидкостная хроматография.

Рига, Зинатне, 1988.3. D.C.Eaton. Organic Chemistry, 1989, R.R.Donnelley & Sons.4. D.L.Pavia, G.M.Lampman, G.S.Kriz, R. G. Engel, Organic Laboratory

Techniques, 1990, Saunders College Publishing.5. C.F.Poole, S.K.Poole, Chromatography Today, 1991, Elsevier

Science Publishers.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

ORGANISKĀS ĶĪMIJAS AKTUALITĀTES

Autors: Dr.hab.ķīm., prof. J.DrēģerisKursa kods: Kredītpunkti: 2Kurss iekļauts: ķīmijas bakalaura studiju programmas B daļāKursa anotācija:

Kursā iztirzāta homolītisko reakciju norise bioloģiskās sistēmās, raksturots antioksidantu darbības mehānisms. Parādīta hinona klases savienojumu loma dzīvības procesu norisē. Apskatīti hinona klases savienojumi ar iekšmolekulāro donorakceptorsadarbību, raksturota šīs sadarbības ietekme uz savienojumu reaģētspēju un bioķīmisko reakciju norisi. Kursa saturs1. Homolītisko reakciju norise bioloģiskajās sistēmās.2. Antioksidanti, to darbības mehānisms un nozīme dažādās sistēmās.3. Hinona klases savienojumu izplatība dabā, to nozīme bioķīmisko

reakciju norisē.4. Hinona klases savienojumi ar iekšmolekulāro

donorakceptorsadarību.5. Jaunu hinona klases savienojumu sintēzes perspektīvas:

donorakceptorsadarbības ietekmes novērtējums uz savienojumu resģētspēju, fizioloģiskās aktivitātes un savienojumu struktūras sakarību pētījumi.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas un semināru nodarbības 32 st.Kursa pārbaudes forma: pārbaudījums rakstveidāKursa apguves priekšnosacījumi: organiskā ķīmija I un organiskā ķīmija IILiteratūra1. Paula Yurkanis Bruice. Organic Chemistry. PrenticeHall

International, INC, 1998, P. 1256. 2. K.Peter C.Vollhardt, Neil E.Schore. Organic Chemistry.

W.H.Freeman and Company, New York, 1994, ISBN 0-7167-2010-8.1. Ю.А.Овчинников. Биоорганическая химия. М.: Просвещение, 1987.2. A.Drulle, J.Logins, J.Drēģeris. Antioxidant properties of nitrogen

containing 1,4-naphthoquinone derivatives. Latvijas Ķīmijas Vurnāls, 1993, N 4, 387-400.

Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

KVANTU ĶĪMIJA

Autors: Dr.phys., doc. J.ĀboliņšKursa kods: Kredītpunkti: 4Kurss iekļauts: ķīmijas bakalaura studiju programmas B daļāKursa anotācija:

Kurss iepazīstina klausītājus ar Šredingera kvantu mehānikas un kvantu ķīmijas pamatprincipiem un pamatmetodēm, ķīmiskās saites un valences kvantu mehānisko interpretāciju. Kursu veido lekcijas un studentu patstāvīgie vingrinājumi (uzdevumu risināšana).Kursa saturs:1. Mikrodaļiņu kustības īpatnības. Kvantu mehānikas matemātiskais

aparāts un postulāti.2. Visvienkāršākie kvantu mehānikas uzdevumi: viendimensionāla

potenciāla bedre, harmonisks kvantu oscilators, kvantu rotators, elektrons centrāli simetriskā Kulona spēka laukā.

3. Daudzelektronu sistēmu kvantu mehānika daļiņu neatšķiramības un Pauli principi.

4. Perturbāciju tuvinājums un variāciju metodes AOLK tuvinājums divatomu sistēmām.

5. Valences spina teorija.6. Hibridizācijas metode. Ķīmisko saišu konjugācija. Molekulāro

orbitāļu metode.7. AOLK Hikeļa tuvinājums homogēnām konjugētām sistēmām.

Molekulu enerģētiskie un struktūras indeksi. APLK tuvinājums sistēmām ar heteroatomu.

8. Jēdziens par pašsaskaņoto lauku, Hartrī Foka metodi un tās AOLK tuvinājumiem.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: 64 st. lekcijasKursa pārbaudes forma: eksāmens Kursa apguves priekšnosacījumi: vispārīgā ķīmija, mehānika (fizika), augstākā matemātikaLiteratūra:1. J.Āboliņš, E.Šilters. Vielas uzbūve. R.: Zvaigzne, 1970.2. Michael J.S.Dewar. The Molecular Orbital Theory of Organic

Chemistry. McGraw-Hill, 1969.3. C.A.Coulson. Valence. Oxford University Press, 1961.4. Bernard Pullman and Albert Pullman. Quantum Biochemistry.

Interscience Publishers, 1963.5. L.Pauling, E.Bright Wilson. Introduction to Quantum Mechanics with

Applications to Chemistry. Dover Publications, 1981.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98.,prot.Nr.1.

FIZIKA

Autors: Dr.h.phys., prof. A.SiliņšKursa kods: Kredītpunkti: 7Kurss iekļauts: ķīmijas bakalaura studiju programmas B daļāKursa anotācija:

Kursā iekļautas divas ķīmijas bakalaura studiju programmas studentiem nepieciešamas nodaļas: elektromagnētisms un optika. Kursa saturs

Elektromagnētisms1. Lādēti ķermeņi un to mijiedarbība (vakuumā un vielā). Lādētas

daļiņas un to pamatīpašības. Kulona likums. Dielektriskā caurlaidība. Elektromagnētiskā mijiedarbība salīdzinājumā ar gravitācijas mijiedarbību. Elektrona stāvoklis atomā. Kvantu stāvoklis. Pauli princips. Elektrona stāvoklis kristālā. Enerģijas līmeņu zonas.

2. Elektriskais lauks. Elektriskā lauka intensitāte un indukcija. Intensitātes vektora plūsma. Gausa teorēma. Darbs elektriskajā laukā. Potenciāls, potenciālu starpība. Sakarība starp intensitāti un potenciālu.

3. Elektrizēti vadītāji. Elektriskā kapacitāte. Kondensatori un to slēgumi. Elektriskā lauka enerģija.

4. Dielektriķi elektriskajā laukā. Elektriskais dipols, lādiņa sadalījums molekulā (divatomu). Polarizācijas vektors. Elektriskais lauks dielektriķī. Elektronu, jonu un dipolu polarizācija. Jēdziens par pjezoelektriķiem un segnetoelektriķiem.

5. Līdzstrāva. Elektriskā strāva. Strāvas blīvums. Oma likums., DvoulaLenca likums. Strāvas avoti. Elektrodzinējspēks. Sazarotas elektriskās ķēdes. Kirhofa likumi.

6. Metālu un pusvadītāju elektrovadītspēja. Klasiskās metālu elektronu teorijas pamati. Elektronu enerģētiskie līmeņi cietos ķermeņos, zonu teorijas pamati. Metāli, pusvadītāji un dielektriķi. Pusvadītāju pastāvīgā un piejaukuma vadītspēja. P-n pāreja. Supravadīšana.

7. Kontaktparādības. Elektronu izejas darbs. Kontaktpotenicālu starpība.

8. Elektronu emisija. Elektronu termoemisija un tās likumsakarības.9. Elektriskā strāva gāzēs. Gāzu jonizācija. Elektriskā izlāde gāzēs.

Izlādes veidi. Plazma un tās pamatīpašības.10. Magnētiskais lauks. Strāvas magnētiskais lauks. Strāvas

magnētiskais moments. Lādētas daļiņas magnētiskais lauks. Strāvas elementu mijiedarbība. Ampēra likums. Strāvas kontūrs ārējā magnētiskā laukā.

11. Lādētu daļiņu kustība elektriskajā un magnētiskajā laukā. Lorenca spēks. Holla efekts. Masu spektrometra uzbūve un darbības princips. Svarīgākās elektronu un jonu ierīces.

12. Elektromagnētiskā indukcija. Faradeja likums. Lenca likums. Elektriskais virpuļlauks. Pašindukcija. Magnētiskā lauka enerģija. Savstarpējā indukcija. Transformators.

13. Vielas magnētiskās īpašības. Elektrona magnētiskās īpašības. Atoma magnētiskais moments. Vielas magnetizācija. Magnetizācijas vektors. Vielas magnētiskā caurlaidība. Dia-, para un ferromagnētisms.

14. Elektriskās svārstības. Maiņstrāva. Maiņstrāvas elektriskās ķēdes ar R, L un C. Mainīga EDS vektoru diagrammas. Darbs un jauda maiņstrāvas ķēdē. Rezonanses parādības maiņstrāvas ķēdēs. Trīsfāzu strāva. Elektriskās svārstības slēgtā kontūrā. Tomsona formula. Rimstošas elektriskās svārstības.

15. Elektromagnētiskais lauks un elektromagnētiskie viļņi. Nobīdes strāva. Maksvela vienādojumi (integrālā formā). Elektromagnētiskie viļņi, to rašanās un izplatīšanās. Viļņu vienādojums. Elektromagnētisko viļņu pamatīpašības, ātrums, enerģijas plūsma, spiediens, impulss. Radiolokācijas un radiotehnikas principi.

Optika1. Optikas priekšmets un saturs. Optikas attīstības vēsture.2. Staru optikas pamatjēdzieni. Fermā princips. Gaismas staru

atstarošanās un laušana. Abes invariants. Lagranva-Helmholca invariants. Plāna lēca, bieza lēca. Divu lēcu optiskās sistēmas. Aberācijas.

3. Maksvela vienādojumi. Plakans un sfērisks elektromagnētisks vilnis. Gaismas ātrums. Harmoniska un dziestoša oscilatora spektrs. Gaismas interference un koherence. Optisko detaļu dzidrināšana. Difrakcija. Heigensa-Freneļa princips. Freneļa zonu teorija. Freneļa un Fraunhofera difrakcija. Difrakcijas režģis. Dispersija, absorbcija. Gaismas polarizācija.

4. Lēca kā Furjē transformācijas realizētāja. Objekta telpas frekvenču spektrs. Telpas frekvenču filtrēšana. Matemātisko operāciju optiskās metodes. Attēlo veidošanās difrakcijas teorija.

5. Lupas, tālskata, binokļa un mikroskopa darbības principi un izšķirtspēja. Acs uzbūve un darbības princips. Telpiskā un krāsu redze. Krāsaini attēlu iegūšanas fotogrāfiskās un elektroniskās metodes.

6. Termiskā starojuma likumi. Starojuma radiometriskie un fotometriskie lielumi. Gaismas kvantu daba. Fotoefekts. Atomu un molekulu enerģijas līmeņi, to spektri. Gāzizlādes gaismas avoti. Spektrāllīniju paplašināšanās. Lāzeru darbības principi. Lāzerstarojuma īpašības.

7. Gaismas enerģijas uztveršanas, pārraidīšanas un reģistrēšanas principi. Fotogrāfiskie materiāli. Hologrāfijas fizikālie pamati. Fotoelektriskie un termoelektriskie uztvērēji. Gaismas vadi. Optiskās atmiņas iekārtas. Gaismas modulatori.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas un fizikālo procesu demonstrējumi 112 st.Kursa pārbaudes forma: eksāmensKursa apguves priekšnosacījumi: Literatūra1. J.Platacis. Elektrība, R., 1974.2. E.Šilters. Rokasgrāmat fizikā. R., 1988.3. R.Grabovskis. Fizika. R., 1983.

4. O.Students. Optika, R., Zvaigzne, 1971.5. Landsbergs. Optika. M., Nauka, 1976 (krievu val).6. V.Rēvalds. Interferences parādības optikā. R., LU, 1993.7. Hologrāfijas fizikālie pamati. V.Rēvalda red., R., LU, 1993.8. Grimsehl. Lehrbuch, Bd. 3., Leipzig, 1955.9. Zeilik M., Smith E.P. Introductory Astronomy and Astrophysics.

USA, 1987.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

KRISTĀLĶĪMIJA

Autors: Dr. chem., doc. J. Švirksts

Kursa kods:Kredītpunkti: 3Kurss iekļauts: Ķīmijas bakalaura studiju programmas B daļāKursa anotācija:

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar kristālu uzbūves vispārējiem principiem un kristālisko struktūru klasifikāciju, ar sakarībām starp kristālu struktūru un atomu ķīmiskās mijiedarbības dabu tajos, ar saikni starp vielas kristālisko struktūru un tās fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām. Kursa saturs:1. Kristālķīmijas problēmu raksturojums2. Ģeometriskā kristalogrāfija

2.1.Simetrijas elementi un to kombinācijas2.2.Kristālu klases, singonijas un kategorijas2.3.Vienkāršās formas un to kombinācijas2.4.Kristālu koordinātu sistēmas2.5.Kristālu stereogrāfiskās projekcijas

3. Kristālu iekšējā uzbūve3.1.Telpiskais režģis un elementārā šūniņa3.2.Bezgalīgu figūru simetrijas elementi. Bravē režģi3.3.Telpiskās grupas3.4.Plakņu indeksi kristāliskajā telpā3.5.Kristālisku daudzskaldņu skaldņu simboli

4. Kristālu rentgenstruktūranalīzes pamati5. Kristālu struktūras pamatjēdzieni

5.1.Telpiskais režģis un kristāla struktūra5.2.Koordinācijas skaitlis un koordinācijas daudzskaldņi5.3.Struktūru tipi, izomorfisms, polimorfisms, alotropija, morfotropija5.4.Lodīšu blīvākie pakojumi5.5.Kristālisko struktūru pamattipi. Struktūru defekti

6. Ķīmiskās saites kristālos6.1.Kovalentās, jonu, metāliskās un van der Valsa saites6.2.Specifiskie van der Valsa saites gadījumi6.3.Homodesmiskas un heterodesmiskas struktūras6.4.Kristāliskā režģa enerģija

7. Kristālu fizikālās īpašībasPrasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 32 st., semināri un prakt. darbi 16 st.Kursa pārbaudes forma: pārbaudījums rakstveidā Kursa apguves nosacījumi: vispārīgā ķīmijaLiteratūra1. Егоров-Тисменко Ю.К. и др. Кристаллография, М, МГУ, 1992.2. Вайнштейн Б. - К. и др. Современная кристаллография, т.1 - 4.

Москва, Наука, 1979 - 1981.3. Kručāns J. Kristālu struktūranalīzes pamati. R., Zvaigzne, 1977.4. Бокий Г.Б. Кристаллохимия. М., Наука, 1971.5. Шаскольская М.П. Кристаллография. М., Высшая школа, 1976.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.

KOORDINĀCIJAS ĶĪMIJAS PAMATI

Autori: Dr.habil. chem. prof. Miķelis V.Veidis, Dr. chem. doc. Jānis Švirksts

Kursa kods: Kredītpunkti:2Kurss iekļauts: ķīmijas bakalaura studiju programmas B daļā.Kursa anotācija: Kursā tiks apskatīti temati par d un f elementu ķīmiju, pievēršot uzmanību saišu teorijām, d un f orbitāļu ietekmei uz molekulu uzbūvi un īpašībām.Kursa saturs:1. d un f elementu elektroniskā uzbūve.2 d. un f orbitāļu izvietojums telpā.3. d un f elementu komplekso savienojumu struktūras un simetrijas elementi.4. Kristāliskā lauka un ligandu lauka teorijas.5. Saišu teorijas pielietošana d un f elementos.6. d un f elementu elektroniskie spektri.7. d un f elementu komplekso savienojumu spektri.8. Simetrija.9. Ligandu aizvietošanas reakcijas.10. Aizvietošanas reakciju piemēri oktaedriskās un planārkvadrātiskās molekulās.11. Oks-red reakciju mehānismi.12. Reakcijas un katalīze.13. Karbonila saites elementi.14. Klāsteri.15. Bioneorganiskā ķīmija Prasības kredītpunktu iegūšanai: Lekcijas un semināri, 32 stundas.Kursa pārbaudes forma: eksāmens rakstveidāKursa apguves nosacījumi: Neorganiskā ķīmija I un IILiteratūra: 1. Cotton F. A., Wilkinson.G. Advanced Inorganic Chemistry. 5. ed., New York etc.: Wiley, 1988. ISBN 3-540-93704-8.2. Cotton F. A., Wilkinson.G. Basic Inorganic Chemistry, 2nd ed., New York etc.: Wiley, 1987.3. Shriver, P.W.Atkins, and C.H.Langford. INORGANIC CHEMISTRY W.H.Freeman and Company, New York, 1990. Šī grāmata iznākusi arī vācu valodā.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

NEORGANISKĀ SINTĒZE

Autors: Dr.habil.chem., prof. M.V.Veidis, Dr.chem., doc. J.Švirksts

Kursa kods: Kredītpunkti: 4Kurs iekļauts: Ķīmijas bakalaura studiju programmas B daļā.Kursa anotācija:

Kursa mērķis ir nostiprināt studenta eksperimentālās iemaņas, sintezējot neorganiskas vielas, kā arī kompleksos savienojumus. Izmantojot literatūras studijas, izkopt studenta prasmi racionālas sintēzes metodikas izvēlē. Iepazīstināt studentus ar modernām neorganisko savienojumu sintēzes metodēm.Kursa saturs:1. Neorganiskās sintēzes teorētiskie jautājumi ūdens, neūdens vidē, augstās

temperatūrās, zemtemperatūras plazmas apstākļos, kā arī negatīvās temperatūrās, paaugstinātā vai pazeminātā spiedienā.1.1. Ķīmiskās termodinamikas izmantošana. Reakcijas virziena kritēriji. Ķīmiskās

reakcijas brīvās enerģijas aprēķins.1.2. Līdzsvara konstantes aprēķināšana. Heterogēno reakciju kinētika.

2. Sintezēto vielu attīrīšana. Pārkristalizācija. Hromatogrāfijas izmantošana vielu attīrīšanā.

3. Iegūto vielu identificēšana. Elementanalīze. Svarīgāko fizikālo īpašību noteikšana. 4. Neorganisko savienojumu sintēze.

4.1. Ūdeņraža izmantošana metālu un nemetālu iegūšanā no oksīdiem, zemākas oksidēšanas pakāpes elementu savienojumu sintēzē.

4.2. Halogēnu izmantošana vienkāršu savienojumu sintēzē.4.3. Karbīdu, nitrīdu sintēze.4.4. Halogenīdu un citu skābju sāļu kristālhidrātu atūdeņošana.4.5. Izplatītāko A un B grupu elementu vienkāršu savienojumu sintēze.4.6. Dažu B grupu elementu komplekso savienojumu ar organiskiem ligandiem

sintēze.4.7. Viena savienojuma sintēzes literatūras apskats un studenta izvēlētas sintēzes

metodikas apraksts.Prasības kredītpunktu iegūšanai: Lekcijas 32 st., laboratorijas darbi 64 st. Kursa pārbaudes forma: Sintezēto vielu metožu apraksti, vielu nodošana. Eksāmens. Kursa apguves nosacījumi: Neorganiskā ķīmija I un II, Analītiskā ķīmija I un II.

Fizikālā ķīmija I un II.Literatūra: 1. F.A.Cotton, G.Wilkinson. Advanced Inorganic Chemistry, 1988.2. E.Fluck, C.Mahr. Anorganishes Grundpraktikum, 1985.3. Г.Браиер. Руководство по неорганическому синтезу. М., т. 1-6, 1986.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

SVEŠVALODA ĶĪMIĶIEM

Autors: Dr. h.ķīm., prof. Miķelis V.Veidis

Kursa kods: Kredītpunkti: 4Kurss iekļauts: ķīmijas bakalaura studiju programmas B daļāKursa anotācija:

Kursa mērķis ir pilnveidot studentu zināšanas svešvalodā, īpašu uzmanību pievēršot ķīmijas tekstu lasīšanai. Nodarbību laikā paredzētas diskusijas par dažādām ķīmijas nozaru tēmām.Kursa saturs:1. Tekstu “Chemical and Engineering News” lasīšana2. Tekstu “Chemistry in Britain” lasīšana 3. Tekstu no ķīmijas mācību grāmatām lasīšanaPrasības kredītpunktu iegūšanai: 64 st. lekcijas, mutiska uzstāšanas katrā lekcijā, rakstisks testsKursa pārbaudes forma: eksāmensKursa apguves priekšnosacījumi: SvešvalodaLiteratūra:

1. Tehniskās vārdnīcasKursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98.,prot.Nr.1.

DABASRESURSU UN LIETIŠĶĀ ĶĪMIJA

Autors: Dr. chem., doc. A.SpricisKursa kods: Kredītpunkti: 4Kurss iekļauts: Ķīmijas bakalaura studiju programmas B daļāKursa anotācija: Kursa mērķis ir sniegt studentiem pamatzināšanas par dabas resursu un lietišķo ķīmiju. Kursa uzdevumi ir apgūt dabas resursu un lietišķās ķīmijas teorētiskos un praktiskos aspektus, radīt spēju studentiem pastāvīgi spriest par dabas resursu racionālu izmantošanu un izvērtēt dažādās lietišķās ķīmijas nozares, to ietekmi uz apkārtējo vidi.Kursa saturs: 1. Ķīmisko elementu izplatība, dabas resursi.2. Izejvielu raksturojums, to ieguves un izvēles problēmas.3. Ūdens resursu raksturojums un to izmantošana. Dzeramā ūdens

sagatavošana un standarti. Notekūdeņu attīrīšana. Katlakmens rašanās un novēršana.

4. Dabas resursi enerģētikai. Enerģijas avoti un enerģijas ieguves principi.

5. Ražošanas tehniski ekonomiskie rādītāji un bilances.6. Lietišķās ķīmijas makroprocesi, to modelēšana un realizācijas

principi.7. Pamata neorganiskā sintēze, skābju, amonjaka, sāļu un

minerālmēslojuma ražošana.8. Rūpnieciskie elektroķīmiskie procesi, ūdeņraža, hlora, nātrija

hidroksīda un alumīnija ražošana.9. Metalurģija.10. Silikātu lietišķā ķīmija, stiklu, keramikas un ķieģeļu ražošana.11. Gaisā cietējošo un hidraulisko javu saistvielu ieguve, to

sacietēšanas procesi. Cementu veidi, betons, dzelzsbetons, gāzbetons. Betona korozijas mehānisms un aizsardzības paņēmieni.

12. Kurināmo materiālu raksturojums. Akmeņogļu koksēšana. Cietā kurināmā gazifikācija. Naftas ieguve, rektifikācija, krekings un riformings. Benzīnu raksturojums, oktāna skaitlis.

13. Koksnes pārstrāde, celulozes un papīra ražošana.14. Dabas gāzes ieguve un pārstrāde, acetilēna ražošana.15. Etilspirta, metilspirta, formaldehīda, acetaldehīda un etiķskābes

ražošana.16. Polimēro materiālu pārstrādes principi.17. Modernā iepakojuma materiāli un veidi.18. Perspektīvās metodes lietišķajā ķīmijā, lāzeru un kosmisko

tehnoloģiju pielietošana.Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 32st., laborat. darbi 64 st.Kursa pārbaudes forma: pārbaudījums rakstveidāKursa apguves priekšnosacījumi: Ķīmijas bakalaura programmas pamatkursi (A daļa)Literatūra:

Pamatliteratūra: 1. Austin G.T. Shreves Chemical Process Industries. Fifth edition. -

New York. Mc Graw - Hill Book Company, 1994.- 833p.2. Manahan S.E. Environmental Chemistry. - California. Brooks / Cole

Publishing Company, 1994.- 612p. 3. Burman R. Manufacturing Management Principles and Systems. -

London. Mc Graw - Hill Book Company, 1995.- 407p.4. Higgins R. Engineering Metallurgy.- London. Edward Arnold, 1993.-

541p.5. Osipovs L. Ķimijas tehnologijas pamatprocesi un aparāti.- Rīga.

Zvaigzne, 1991.- 680 lpp. Papildliteratūra: 1. Ošis F., Vītols P. Ķimijas tehnoloģija.- Riga. Zvaigzne, 1980.-

566lpp. 2. Hammer M.J. Water and Wastewater Technology.- New York. John

Willey & Sons, 1986.- 543p. 3. Kalpakjan S. Manufacturing Engineering and Technology. - New York. Addision Wesley Publishing Company, 1989. 4. Sarkar S. Fuels and Combustion. - London,Bombey. Brushfield Str. 1990.- 334p. 6. Chomiak J. Combustion. - New York. Abacus Press, 1992, - 451p. 7Кафаров В. Методы кибернетики в химии. М.: Химия, 1985, 448 с.8. Reimers N.F. Nature management.- Moscow. Mysl,1990.-637p. 8. Kreituss I., Spricis A. Izdales materiāls. I.Vispārējā ķimijas tehnoloģija. - Riga LVU 1988.- 115 lpp. 9. Kreituss I., Spricis A. Izdales materiāls. II. Ķīmiskā rūpniecība. - Rīga LVU 1988.- 119 lpp.Kursa programma apstiprināta: LU ĶF Domes sēdē, 26.08..98., prot. Nr.1

ORGANISKO SAVIENOJUMU SPEKTROSKOPIJA

Autors: Dr.habil.chem., prof. A.Zicmanis

Kursa kods:Kredītpunkti: 4Kurss iekļauts: ķīmijas bakalaura studiju programmas B daļā.Kursa anotācija:

Kursa mērķis ir teorētiski un praktiski iepazīstināt studentus ar tām spektroskopijas metodēm, kuras visvairāk izmanto organisko vielu analīzē un struktūras pētījumos, proti, kodolu magnētiskās rezonanses spektroskopiju 1H-KMR spektroskopijas piemērā, infrasarkano spektroskopiju, elektronu spektroskopiju un masspektrometriju.Kursa saturs: 1. Elektromagnētiskā starojuma un vielas mijiedarbība.2. Kodolu magnētiskās rezonanses efekts, tā piemēri, KMR spektroskopijā lietotā

aparatūra.3. Protonu magnētiskās rezonanses spektroskopija (1H-KMR). Ķīmiskā nobīde.

Integrālā intensitāte. Spina-spina sadarbības konstante. 4. 1H-KMR informācijas un organisko savienojumu struktūras sakarības.5. Infrasarkanā spektroskopija (ISS). Metodes būtība. Aparatūra. ISS parametri. ISS

informācijas un organisko savienojumu struktūras sakarības.6. Elektronu spektroskopija. Metodes būtība. Aparatūra. Absorbcijas joslu atrašanās

vietas spektrā, to intensitātes un organisko savienojumu struktūras sakarības.7. Masspektrometrija. Metodes būtība. Aparatūra. Masspektrometrijas sniegtās

informācijas un organisko savienojumu struktūras sakarības.8. Organisko savienojumu pētījumi, kopā analizējot pētāmās vielas 1H-KMR, ISS,

elektronu spektrus un masspektrus.Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 32 stundas, semināri 32 stundas.Kursa pārbaudes forma: eksāmensKursa apguves priekšnosacījumi: ķīmijas bakalaura programmas organiskās ķīmijas I kurssLiteratūra:1. L.M.Harwood, T.D.W.Claridge. Introduction to organic spectroscopy. Oxford

University Press: Oxford, 1997. - 92 pp.2. D.W.Brown, A.J.Floyd, M.Sainsbury. Organic Spectroscopy. John Wiley & Sons:

Chichester, New York, Brisbane, Toronto, Singapore, 1988. -250 pp.3. R.Valters. Kodolu magnētiskās rezonanses spektroskopijas izmantošana organiskajā

ķīmijā. - Rīgas Tehniskā universitāte: Rīga, 1991. - 111 lpp.4. R.Valters. Infrasarkanās spektroskopijas izmantošana organisko savienojumu

struktūranalīzē. - Rīgas Tehniskā universitāte: Rīga, 1990. - 83 lpp.5. R.Valters. Elektronu spektroskopijas izmantošana organiskajā ķīmijā. - Rīgas

Tehniskā universitāte: Rīga, 1992. - 83 lpp.6. R.Valters. Masspektrometrijas izmantošana organiskajā ķīmijā. - Rīgas Tehniskā

universitāte: Rīga, 1993. - 107 lpp.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

ORGANISKO VIELU IEGŪŠANAS METODES

Autors: Dr.habil.chem., prof. A.Zicmanis.

Kursa kods:Kredītpunkti: 7Kurss iekļauts: ķīmijas bakalaura studiju programmas B daļā.Kursa anotācija:

Kursā aplūkotas visbiežāk lietotās vienkāršākās organisko vielu iegūšanas un savstarpējo pārvērtību metodes, un tas papildina organiskās ķīmijas pamatkursā iegūtās zināšanas.Kursa saturs: 1. Organisko savienojumu funkcionalizēšana un funkcionālo grupu tālāka pārvēršana

citās.2. Oglekļa-oglekļa saites veidošana.3. Metālorganiskie savienojumi organiskajā sintēzē.4. Stabilizēto karbanjonu izmantošana sintēzēs.5. Oglekļa-heteroatoma saites veidošana.6. Ķīmiskā un katalītiskā reducēšana.7. Ķīmiskā un katalītiskā oksidēšana.Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 32 st., semināri 32 st., laboratorijas darbi 96 st.Kursa pārbaudes forma: eksāmens.Kursa apguves priekšnosacījumi: bakalaura programmas organiskās ķīmijas pilns kurss.Literatūra:1. R.K.Mackie, D.M.Smith, R.A.Aitken. Guidebook to organic synthesis. (Second

Edition). Longman Scientific & Technical: Harlow, 1990. -387 pp.2. Р.Маки, Д.Смит. Путеводитель по органическому синтезу. М.: Мир, 1985, 352

с.3. E. Gudriniece, A.Kārkliņa, I.Strakova. Organisko savienojumu sintēzes metodes.

“Zvaigzne”: Rīga, 1976. - 432 lpp.4. J.March. Advanced organic chemistry. (Third Edition). John Wiley & Sons: New

York, Chichester, Brisbane, Toronto, Singapore, 1985. - 1346 pp.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

HETEROCIKLISKIE SAVIENOJUMI

Autors: Dr.habil.chem., prof. A.Zicmanis, Dr.chem., doc. J.Logins.

Kursa kods:Kredītpunkti: 7Kurss iekļauts: ķīmijas bakalaura studiju programmas B daļā.Kursa anotācija:

Kursā aplūkoti visbiežāk sastopamie un visplašāk izmantotie heterocikliskie savienojumi. Sniegtas ziņas par to iegūšanas metodēm, fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām, kā arī praktisko izmantošanu.Kursa saturs: 1. Aromātiskie heterocikliskie savienojumi.2. Nearomātiskie heterocikliskie savienojumi.3. Ciklizācijas un ciklopievienošanas reakcijas.4. Sešlocekļu heterocikli ar vienu heteroatomu.5. Pieclocekļu heterocikli ar vienu heteroatomu.6. Sešlocekļu heterocikli ar diviem un vairākiem heteroatomiem.7. Pieclocekļu heterocikli ar diviem un vairākiem heteroatomiem.8. Trīs- un četrlocekļu heterocikliskie savienojumi.Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 32 st., semināri 32 st., laboratorijas darbi 96 st.Kursa pārbaudes forma: eksāmens.Kursa apguves priekšnosacījumi: ķīmijas bakalaura programmas organiskās ķīmijas kurss.Literatūra:1. T.L.Gilchrist. Heterocyclic chemistry. (Third Edition). Longman: Singapore, 1997. -

414 pp.2. J.March. Advanced organic chemistry. (Third Edition). John Wiley & Sons: New

York, Chichester, Brisbane, Toronto, Singapore, 1985. - 1346 pp.3. R.Valters. Heterociklisko savienojumu ķīmija. Rīgas Tehniskā universitāte: Rīga,

1995. – 103 lpp.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

RŪPNIECISKĀ ORGANISKĀ ĶĪMIJA

Autors: Dr.habil.chem, prof. A.Zicmanis, Dr.chem., doc. J.Logins

Kursa kods:Kredītpunkti: 2Kurss iekļauts: ķīmijas bakalaura studiju programmas B daļā.Kursa anotācija:

Kursā aplūkotas mūsdienu lieltonnāžas ķīmiskajā un radniecīgajās rūpniecības visplašāk izmantotās izejvielas, to pārvērtības un liela apjoma ražošanā lietoto ķīmisko procesu norises apstākļi.Kursa saturs: 1. Ķīmiskās rūpniecības procesu izejvielu un enerģijas lietošanas ekonomiskie un

tehniskie aspekti.2. Rūpniecisko sintēžu galvenās izejvielas: sintēzes gāze, akmeņogles, nafta u.c.3. Alkēni, acetilēns, diēni.4. Oglekļa monoksīds un dioksīds rūpnieciskajā sintēzē.5. Etēna oksidēšanas produkti.6. Spirti.7. Vinilhalogenīdi, vinilēteri un vinilesteri.8. Poliamīdu ieguves komponenti.9. Aromātisko savienojumu pārvērtības.Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 24 st., semināri 8 st.Kursa pārbaudes forma: eksāmensKursa apguves priekšnosacījumi: ķīmijas bakalaura programmaLiteratūra:1. 1.K.Weissermel, H.-J.Arpe. Industrial organic chemistry. (2nd Edition). VCH

Publishers: Weinheim, New york, Basel, Cambridge, Tokyo, 1996. - 457 pp.2. J.March. Advanced organic chemistry. (3rd Edition). John Wiley & Sons: New

York, Chichester, Brisbane, Toronto, Singapore, 1985. - 1346 pp.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

ENERGOIETILPĪGĀ ĶĪMIJA

Kursa autors: Dr. habil. phys., prof. J.TīliksKursa kods:Kurss iekļauts: ķīmijas bakalaura studiju programmas B daļāKredītpunkti: 2Kursa anotācija:

Kursa mērķis ir sniegt studentiem pamatzināšanas par energoietilpīgo ķīmiju, kas ir jauna fizikālās ķīmijas nozare un aptver fotoķīmiju, plazmas ķīmiju, radiācijas ķīmiju. Šajā virzienā tiek pētīta lielas enerģijas faktoru (gaismas, radiācijas un augstas temperatūras) ietekme uz reakciju kinētiku, vielu sastāvu un struktūru. Kursa uzdevums ir apgūt šīs nozares teorētiskos pamatus, augstenerģētisko procesu praktisko izmantošanu jaunu savienojumu sintēzē, materiālu īpašību uzlabošanā (modifikācija, sterilizācija) un ekoloģisko problēmu risināšanā.Kursa saturs:1. Energoietilpīgās ķīmijas pamatprincipi un īpatnības.2. Enerģijas avotu veidi.3. Enerģijas nodošanas procesi vielām, primāro procesu topogrāfija un kinētika.4. Ķīmiski aktīvās daļiņas (ierosinātie stāvokļi, brīvie radikāli, joni u. c.), to īpašības.5. Fotoķīmiskie un fotofiziskie procesi.6. Lāzerķīmiskie procesi.7. Reakciju kinētika augstās temperatūrās, plazmas ķīmiskie procesi.8. Radiācijas ķīmiskie procesi gāzēs, atmosfēras fotoķīmija un radiācijas ķīmija.9. Radiolīzes procesi ūdenī un ūdens šķīdumos, biosistēmās.10. Organisko vielu radiolīze, tās īpatnības funkcionālos organiskos savienojumos.11. Monomēru radiācijas ķīmija, radiācijas polimerizācija.12. Polimēru radiācijas ķīmija, polimēru modificēšana.13. Radiācijas procesi cietās neorganiskās un organiskās vielās, materiālu radiācijas

izturība.Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 32 st.Kursa pārbaudes forma: pārbaudījums rakstveidāKursa apguves nosacījumi: fizika, augstākā matemātika, neorganiskā ķīmijaLiteratūra:1. J. W. Spinks, R. J. Woods. An introduction to radiation chemistry. N. Y., 1992, 504

p.2. A. Henglein, W. Schabel, J. Wendonburg. Einfürung in die Strahlenchemie. Berlin,

1990, 400 s.3. N. Turro. Molecular photochemistry. Col. Univ., N. Y., 1989, 328 p.4. J. Ready. Effects of high-power laser radiation. Acad. Press, N. Y., 1994, 467 p.5. Л. Т. Бугаенко., М. Г. Кузьмин, Л. С. Полак. Химия высоких энергий. М.,

Химия, 1988, 364 с.6. Плазмохимические реакции и процессы. Под ред. С. Полака. М., Наука, 1977,

316 с.7. Л. Е. Бугаенко, С. А. Кабакчи. Метод стационарных концентраций в

радиационной химии. М., 1971, 101 с.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot.Nr.1.

ĶĪMIJAS VĒSTURE

Autors: Dr.ķīm., doc. U.Alksnis

Kursa kods:Kredītpunkti: 2

Kurss iekļauts: ķīmijas bakalaura studiju programmas B daļāKursa anotācija:

Kursa mērķis ir sniegt studentiem pamatzināšanas ķīmijas vēsturē, iepazīstināt tos ar ķīmijas attīstību. Kursa uzdevumi ir iepazīstināt studentus ar ķīmijas attīstības periodiem, izcilākajiem ķīmiķiem un vadošajām idejām ķīmijas attīstības gaitā. Kursa saturs:1. Ķīmijas vēstures avoti un nozīme.2. Pirmsalķīmijas periods, jēdzienu elements un atoms veidošanās.3. Alķīmijas periods: grieķu-ēģiptiešu, arābu un Rietumeiropas alķīmija. Alķīmijas

nozīme. 4. Ķīmijas zinātnes veidošanās periods: jatroķīmija, flogistona teorija, pneimatiskā

ķīmija. Lavuazjē un mūsdienu ķīmijas pamatu izveidošanās. 5. Kvantitatīvo likumu periods: kvantitatīvie likumi, Daltona atomisms, Lībiga darbi

un minerālmēslu ražošanas sākumi, atomu-molekulārā hipotēze, analītiskās ķīmijas izveidošanās.

6. Mūsdienu periods: periodiskās sistēmas izveidošana, elektrolītiskās disociācijas teorija, mācības par vielu uzbūvi attīstība, organiskās ķīmijas panākumi, fizikālās ķīmijas attīstība, mūsdienu ķīmijas īpatnības.

7. Latvijas ķīmijas vēsture: ķīmijas pirmsākumi Latvijā, Rīgas Politehnikuma Ķīmijas nodaļas izveidošanās. V.Ostvalds, K.Bišofs, M.Glāzenaps, P.Valdens. Ķīmija Latvijas Universitātē: V.Fišers, M.Centneršvērs, M.Straumanis, B.Jirgensons.

8. Ķīmija Latvijā pēc Otrā Pasaules kara: A.Ķešāns, A.Ieviņš, G.Vanags, L.Liepiņa, S.Hillers, J.Stradiņš. ZA institūtu un otrās Ķīmijas fakultātes izveidošanās. Ķīmijas perspektīvas Latvijā.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 32 st.Kursa pārbaudes forma: pārbaudījums rakstveidāKursa apguves nosacījumi: vispārīgā ķīmijaLiteratūra:1. Alksnis U. Ķīmijas vēstures stāsti. R.: IM., I-III d., 1992.-1994.2. Штрубе В. Пути развития химии.- М.Мир, 1984.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

METĀLU KOROZIJAAutors: Dr.chem., doc. U.AlksnisKursa kods: Kredītpunkti: 2Kurss iekļauts: ķīmijas bakalaura studiju programmas B daļāKursa anotācija:

Kursa mērķis ir sniegt studentiem pamatzināšanas metālu korozijas teorijā un metālu aizsardzībā. Kursa uzdevumi ir iepazīties ar metālu izturību dažādos apstākļos un to sabrukšanas veidiem, ar aizsardzības pret koroziju metodēm, kā arī iemācīties veikt vienkāršus aprēķinus, saistītus ar metālu koroziju.Kursa saturs:1. Jēdziens par metālu koroziju, korozijas procesu klasifikācija un korozijas ātruma

mērīšana.2. Ķīmiskā korozija, tās iespējamība, likumības un aizsardzība pret ķīmisko koroziju.3. Elektroķīmiskā korozija, tās iespējamība. Purbē diagrammas, elektroķīmiskās

korozijas mehānisms un likumības.4. Elektroķīmiskā korozija dažādās vidēs.5. Metālu pasivitāte, tās mehānisms un izmantošana.6. Aizsardzība pret elektroķīmisko koroziju: aizsargslāņi, vides apstrāde,

elektroķīmiskās aizsardzības metodes, kombinētās aizsardzības metodes.Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 32 st.Kursa pārbaudes forma: pārbaudījums rakstveidāKursa apguves priekšnosacījumi: vispārīgā ķīmijaLiteratūra:1. Маттссон Э. Электрохимическая коррозия.- М.: Металлургия, 1991.2. Kaesche H. Die Korrosion der Metalle.- Berlin-Barcelona: Springer Verlag, 1990.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot.Nr.1.

STATISTIKAS METODES ĶĪMIJĀ

Autors: Dr. ķīm., doc. A.ActiņšKursa kods : Kredītpunkti : 3Kurss iekļauts: ķīmijas bakalaura studiju programmas B daļāKursa anotācija:

Kursa mērķis ir sagatavot studentus plašai statistikas metožu lietošanai ķīmijā. Studenti apgūst darbības ar gadījuma lielumu sadalījuma funkcijām un to lietošanu dabas objektu īpašību sadalījumu aprakstā, t.sk., kļūdu teorijā, spektroskopijā. Īpaša vērība tiek pievērsta konvolūcijas un dekonvolūcijas paņēmienu apgūšanai (spektroskopijā, rentgendifraktometrijā).Kursa saturs:1. Kombinatorika. Varbūtību teorijas pamatjēdzieni un teorēmas. 2. Sadalījuma funkcijas.3. Mainīgā maiņa gadījuma lielumu sadalījuma funkcijās.4. Gadījuma lielumu summas sadalījuma funkciju konvolūcija. X2

sadalījums.5. Matemātiskais apraksts. Integrālpārveidojumi Laplasa un Furjē

transformācijas. Kompozīcijas teorēma.6. Dažādas gadījuma lielumu funkcionālās sakarības7. Sadalījuma blīvuma funkciju simulēšana.8. Gadījuma lielumu funkcionālās sakarības rezultātu statistiskajā

apstrādē.9. Spektrālo funkciju pārveidojumi.10. Sadalījuma blīvuma funkciju pārveidojumu realizācija ar datoru. Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 24 st., praktiskie darbi 24 st.Kursa pārbaudes forma: eksāmens un 6 uzdevumi patstāvīgai risināšanaiKursa apguves nosacījumi: augstākā matemātika, fizika (molekulārfizika), koloīdķīmija, mērījumu rezultātu matemātiskā apstrāde, fizikālās pētīšanas metodesLiteratūra1. Партасарати К. Введение в теорию вероятностей и теорию меры. Пер. с англ.

под ред. В.В.Сазонова. – М.: Мир, 1983, 336 с.2. Д.Худсон. Статистика для физиков. М.: Мир, 1970, 298 с.3. Е.И.Гурский.. Теория вероятностей с элементами математической статистики.

М.: Высшая школа, 1971, 324 с.4. R.E.Walpole, R.H.Myers, S.L. Myers. Probability and Statistics. 6th

edition Prentice Hall. 1998. 740 p.5. Scheldon M.Ross. Introduction to Probability Methods. 6th edition.

Academic Press. 1997. 670 p.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

FIZIKĀLĀS PĒTĪŠANAS METODES

Kursa autors: Dr. habil. phys., prof. J.TīliksKursa kods:Kurss iekļauts: ķīmijas bakalaura studiju programmas B daļā.Kredītpunkti: 2Kursa anotācija:

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar galvenajām fizikālām paraugus nesagraujošām vielu un materiālu sastāva un struktūras kontroles metodēm: optiskām, radiospektroskopiskām, masspektometrijas, elektriskām, magnētiskām un akustiskām. Kursa uzdevums ir apgūt dažādu enerģētisko faktoru (spēka lauki un elektromagnetiskais starojums) un vielas mijiedarbības teorētiskos pamatus, konkrētu pētīšanas metožu praktisko realizāciju, iegūto rezultātu apstrādi, lai noteiktu pētāmā objekta sastāva un struktūras parametrus. Praktiskajās nodarbībās paredzēts iepazīties ar vismaz 10 plašāk pielietojamām fizikālās pētīšanas metodēm, apgūt paraugu sagatavošanu, aparatūras uzbūvi, mērījumu un rezultātu apstrādes tehniku. Iegūtās zināšanas būs noderīgas, risinot jebkuru ķīmijas, bioloģijas, materiālu kontroles un citas problēmas. Kursa saturs:1. Fizikālo metožu raksturojums, iedalījums, izmantošanas apgabali.2. Pētāmo objektu raksturojums, vielas sastāva un struktūras elementi.3. Ārējo enerģētisko faktoru raksturojums, iedarbība ar vielu.4. Pētāmo objektu parametru noteikšana pēc enerģētisko faktoru un vielas elementu

mijiedarbības efektiem, noteikšanas precizitāte.5. Elektriskā lauka izmantošana, dielektriskās pētīšanas metodes.6. Magnētiskā lauka izmantošana fizikālajās pētīšanas metodēs.7. Elektromagnētiskais starojums: tā īpašības, izmantošana fizikālajās pētīšanas

metodēs.8. Jonizējošā starojuma izmantošana vielu pētīšanā (aktivācijas analīze, Mesbauera

spektroskopija, rentgenfluorescence, rentgendifrakcija u. t. t.).9. Ultravioletās un redzamās gaismas spektroskopijas metodes (absorbcijas,

luminiscences, gaismas polarizācijas un citas metodes).10. Infrasarkanā starojuma izmantošana.11. Elektronu paramagnētiskās rezonanses un kodolspektroskopijas metodes.12. Lādētu daļiņu izmantošana fizikālajās pētīšanas metodēs (elektronogrāfija, jonu

spektroskopija un Ože spektroskopija).13. Masspektroskopija.14. Akustiskās vielu un materiālu pētīšanas metodes.15. Termogrāfijas metodes.Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 32 st.Kursa pārbaudes forma: pārbaudījums rakstveidāKursa apguves nosacījumi: fizika, augstākā matemātika, neorganiskā ķīmijaLiteratūra:1. Trace analysis. Spectroscopic methods for elements. Ed. J. D. Waindorf. N-Y, 1995,

494 p.2. Valters R. Elektronu spektroskopijas izmantošana organiskajā ķīmijā. R., RTU,

1992, 81 lpp.3. Valters R. Masspektrometrijas izmantošana organiskajā ķīmijā. R., RTU, 1993, 105

lpp.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot.Nr.1.

ĀTRĀS ĶĪMISKĀS REAKCIJAS

Kursa autors: Dr. habil. phys., prof. J.TīliksKursa kods:Kurss iekļauts: ķīmijas bakalaura studiju programmas B daļāKredītpunkti: 3Kursa anotācija:

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar ātro fizikāli ķīmisko procesu īpatnībām dažādās vidēs (šķidrumi, gāzes, cietās vielas), kuras ieņem aizvien lielāku lomu zinātnē un praksē. Paredzēts apskatīt ātru un superātru procesu kinētiku, termodinamiku, šo procesu parametru eksperimentālās noteikšanas metodes. Praktiskajās nodarbībās paredzēts iepazīties ar lāzerspektroskopiju, impulsa foto- un radiolīzes metodēm, stacionāro koncentrāciju metodi, plūsmas metodēm u.c.Kursa saturs:1. Ātro fizikāli ķīmisko procesu kinētiskās un termodinamiskās atšķirības, parametri,

iedalījums. 2. Vienkāršākās metodes ātro reakciju parametru noteikšanai.3. Plūsmas metodes.4. Procesa relaksācijas metodes ātro reakciju pētīšanā.5. Fotostacionārās metodes ātro reakciju pētīšanā.6. Impulsa fotolīzes metodes, lāzerspektroskopija.7. Impulsa radiolīzes metodes, superātru reakciju parametru noteikšana,

stroboskopiskās impulsa metodes.8. Radiospektroskopiskās metodes.9. Ātro reakciju norise nelīdzsvara stāvokļos (plazmas ķīmiskās reakcijas, reakcijas

daļiņu trekos u.c.).10. Ātras ķīmiskās reakcijas (degšanas, sprādziena u.c.).11. Ātro reakciju pētīšanas metožu eksperimentālā tehnika, datu apstrāde.12. Ātro reakciju nozīme zinātnē un tautsaimniecībā.Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas un semināri 32 st.; laboratorijas darbi 32 st.Kursa pārbaudes forma: eksāmens rakstveidāKursa apguves nosacījumi: neorganiskā ķīmija, fizika, fizikālā ķīmijaLiteratūra:1. H.Hammes. Investigation of rates and mechanisms of reaction. N.Y., 1993, 716 p.2. Е.Кольгин. Быстрие реакции в растворе. Мир, М., 1966, 365 стр.3. D.Young. Decomposition of solids. Pergamon Press, 1986, 263 p.4. F.Bouden, A.Yoffe. Fast reactions in solids. Butterw.Publ., London, 1986, 292 p.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot.Nr.1.

KATALĪTISKĀS REAKCIJAS

Kursa autors: Dr. ķīm., doc. P.MekšsKursa kods:Kurss iekļauts: ķīmijas bakalaura studiju programmas B daļāKredītpunkti: 4Kursa anotācija:

Kursa mērķis ir sniegt zināšanas par katalītisko reakciju norises apstākļiem, mehānismiem un pielietojumu organisko vielu iegūšanā, iepazīstināt ar katalītisko sintēzes iekārtu sastāvdaļām un darbības principiem. Kursa uzdevums ir iemācīt izvēlēties optimālu katalītisko sistēmu oksidēšanas, hidrogenēšanas, hidratācijas, aminēšanas, ciklizācijas reakcijām, novērtēt virsmas aktīvo centru lomu kontaktu aktivitātē un selektivitātē, apgūt izplatītākās katalizatoru iegūšanas metodes. Kursa saturs:1. Elementārreeakciju galvenie tipi.2. Katalizatoru selektivitāte un funkcionalitāte.3. Katalītisko reakciju kinētiskie modeļi.4. Katalizatoru pagatavošana, fizikālais raksturojums un testēšana.5. Uznestie katalizatori un to virsmas īpašības.6. Katalizatoru virsmas pētīšanas metodes.7. Heterociklisko sistēmu katalītiska oksidēšana.8. Fermentatīvā katalīze, Mihaelisa-Mentenas mehānisms.9. Starpfāzu katalīze.Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 48 st.; semināri 10 st., ekskursija 6 st.Kursa pārbaudes forma: pārbaudījums rakstveidāKursa apguves nosacījumi: fizikālā un organiskā ķīmijaLiteratūra:1. Charles N. Satterfield. Heterogenous Catalysis in Industrial Practice. McGraw-Hill,

Inc. New York, 1991.2. P.W.Atkins. Physical Chemistry. Oxford Acad Press, 1994.3. Gates B.C., Katcer J.R., Schuit G.C.A. Chemistry of Catalytic Processes. McGraw-

Hill, New York, 1979.4. Ванадиевые катализаторы окисления гетероциклических соединений. Под ред.

М.В.Шиманской. Rīga, Zinātne, 1990. Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot.Nr.1.

ĶĪMISKO EKSPERIMENTU AUTOMATIZĀCIJA

Kursa autors: Dr. ķīm., docents Sigurds TakerisKursa kods: ķīmijaKurss iekļauts: Ķīmijas bakalauru studiju programmas B daļā.Kredītpunkti: 2Kursa anotācija:

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar ķīmisko eksperimentu automatizācijas vispārējiem principiem un dot iemaņas datoru izmantošanai ķīmisko procesu zinātniskajos pētījumos.Kursa saturs:1. Ķīmisko eksperimentu automatizācijas metodoloģija, datu matemātiskās analīzes

algoritmi, atgriezeniskās saites princips.2. Vienkāršāko ķīmisko procesu automatizācijas metodes, automātiskā destilācija.3. Datoru izmantošanas iespējas ķīmisko eksperimentu automatizācijā, visplašāk

izmantojamās programmatūras un interfeisi, datorizēto eksperimentālo novērojumu aparatūra (sensori, mērkartes, mērpaneļi, aktivatori).

4. Ciparu voltmetri kā vienkāršākie analogu-ciparu pārveidotāji. Programmējamās multiportu kartes un to darbības pamatprincipi. Citi analogu-ciparu un ciparu-analogu pārveidotāju veidi.

5. Eksperimentu automatizācija analītiskajā ķīmijā. Automātiskie paraugu noņēmēji (sempleri) spektrofotometrijā un hromatogrāfiskā analīzē, automātiskā titrēšana izmantojot jonselektīvo un konduktometrisko reģistrāciju.

6. Programmatūras Coach 4.2 izmantošana ķīmisko eksperimentu automatizēšanai.7. Ķīmiskās kinētikas automatizētie pētījumi, programmējamo termostatu izmantošana

aktivācijas enerģijas noteikšanai. 8. Termo- un fotoluminiscences spektroskopijas izmantošana ķīmiskajos eksperimentos,

luminiscences spektru reģistrēšanas automatizācija.9. Brīvo radikāļu elektronu paramagnētiskās rezonanses spektru automātiskā

reģistrēšana un apstrāde.Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 16 st., semināri 10 st., praktiskās nodarbības 6

st. Kursa pārbaudes forma: pārbaudījums rakstveidā.Kursa apguves priekšnosacījumi: Datormodelēšana ķīmijāLiteratūra:1. Niedrīte L. Microsoft Excel 5.0 lietpratējiem. Rīga : Computerland, 1995, 174 lpp.2. Austerlitz H. Data Acquisition Techniques Using Personal Computers. New-York:

AcademicPress, 1991, 316 pp.3. Tompkins W., Webster J. Interfacing Sensors to the IBM PC. Prentice Hall, 1988,

447 pp.4. Takeris S. Skaitļojamās mašīnas un programmēšana. Eksperimentālo rezultātu

matemātiskā apstrāde. R.: LU. 1989, 54 lpp.5. Hoeschele D. Analog-to-Digital and Digital-to-Analog Conversion Techniques.

New-York: Willey, 1994, 397 pp.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot.Nr.1.

LATVIJAS UNIVERSITĀTE

Akadēmisko studiju programmaDabaszinātņu maģistra ķīmijā

akadēmiskā grāda iegūšanai

Studiju programmas kods 464421 01

Programmas direktors JĀNIS DRĒĢERIS Dr.h.ķīm., profesors

Apstiprināta ApstiprinātaĶīmijas nozares studiju programmas Ķīmijas fakultātes DomesPadomes sēdē ________ prot. Nr. ____ sēdē _________ prot. Nr. ____

________________________________ ____________________________ prof. A.Zicmanis doc. S.Bērziņa

Apstiprināta ApstiprinātaLU Studiju padomes sēdē LU Senāta sēdē___________lēmuma Nr. ______ ____________ lēmuma Nr. _____

Mācību prorektors Senāta priekšsēdētājs

___________________________ ___________________________

prof. J.Krūmiņš prof. M. AuziņšI PROGRAMMAS ANOTĀCIJA

Studijas dabaszinātņu maģistra ķīmijā (turpmāk ķīmijas maģistra) studiju programmas ietvaros dod iespēju studentiem iegūt padziļinātas teorētiskās un praktiskās zināšanas ķīmijā un vienā no tās apakšnozarēm, attīsta studentu prasmi patstāvīgi veikt pētniecisko darbu kādā no ķīmijas virzieniem. Pēc maģistra studiju pabeigšanas un maģistra darba aizstāvēšanas studenti iegūst ķīmijas maģistra grādu, kas nodrošina tiem iespēju turpināt akadēmiskās studijas doktorantūrā vai arī kā akadēmiski izglītotiem ķīmijas speciālistiem piedalīties darba tirgū.

Ķīmijas maģistra kā augstākās akadēmiskās ķīmijas izglītības otra līmeņa studiju programmas pamatprincipi tika izstrādāti 1989./90. studiju gadā, vienlaicīgi ar ķīmijas bakalaura studiju programmas izveidi. Tā pamatojas uz iepriekšējo gadu augstākās ķīmijas izglītības pieredzi un tradīcijām, ķīmijas zinātnes attīstības līmeni valstī, kā arī uz akadēmisko ķīmijas studiju programmām Eiropas un ASV universitātēs. Gadu gaitā tā ir pilnveidota, lai tās saturs atbilstu zināšanu prasībām, kādas jāiegūst ķīmijas maģistriem, lai to zināšanu līmenis nodrošinātu tiem iespēju turpināt akadēmiskās studijas doktorantūrā vai kā augsti kvalificētiem, akadēmiski izglītotiem ķīmijas speciālistiem sekmīgi piedalīties darba tirgū. Latvijas Universitāte ir galvenā Latvijas augstskola, kurā iespējams iegūt akadēmisko ķīmijas maģistra grādu.

II. VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS

Akadēmisko ķīmijas studiju attīstības koncepcija

1998. gada 9. decembrī Ķīmijas fakultātes Domes sēdē apstiprinātā akadēmisko ķīmijas studiju attīstības koncepcija balstās uz šādiem principiem: Ķīmijas zinātne ir neatņemama dabaszinātņu sastāvdaļa, kuras visplašākās

akadēmiskās studijas nodrošina galvenokārt Latvijas Universitāte. Ar akadēmisko ķīmijas studiju attīstību saistīta augsti kvalificētu akadēmiski izglītotu ķīmijas speciālistu sagatavošana Latvijas valsts zinātnei, izglītībai un tautsaimniecībai. Ķīmijas zinātnes attīstības līmenis valstī būtiski ietekmē arī citu radniecīgo zinātņu nozaru attīstību.

Augstākās akadēmiskās ķīmijas studijas lietderīgi organizēt trīs līmeņos: pirmā līmeņa akadēmiskajās studijās (4 gadi), kurās students iegūst akadēmiskās

izglītības ķīmijas bakalaura grādu; otrā līmeņa akadēmiskajās studijās (2 gadi), kurās students iegūst akadēmiskās

izglītības ķīmijas maģistra grādu; trešā līmeņa akadēmiskajās studijās (2 gadi), kurās doktorandi, sekmīgi aizstāvot

disertāciju, iegūst ķīmijas zinātņu doktora grādu. Akadēmisko ķīmijas bakalaura un maģistra studiju programmas nepieciešams

regulāri (reizi 3-4 gados) pārskatīt un pilnveidot, lai to saturu maksimāli tuvinātu Eiropas valstu universitāšu akadēmisko ķīmijas studiju programmām un valsts attīstības prioritātēm ķīmijas jomā.

Studiju programmu ietvaros organizēt regulāras studentu un docētāju apmaiņas ar citu valstu universitātēm. Attīstīt zinātnisko sadarbību ar ārvalstu universitātēm un zinātņu centriem, paredzot iespēju veidot kopējas doktorantūras studiju programmas. Sekmēt vieslektoru piedalīšanos studiju programmu nodrošinājumā.

Ķīmijas apakšnozarēs pētnieciskā darba virzienus nosaka un studentu piedalīšanos tajos atbilstoši ķīmijas studiju programmām organizē ķīmijas zinātnes apakšnozaru profesori.

Veicināt studentu patstāvīgā darba ieguldījuma palielināšanu studiju programmu īstenošanā.

Maksimālu uzmanību veltīt modernu laboratoriju un auditoriju izveidei, mūsdienu ķīmijas attīstības līmenim atbilstošas aparatūras iegādei, laboratorijas trauku un reaģentu nodrošinājumam.

Rast iespēju Latvijas Universitātes ķīmijas nozares bibliotēkas krājumus regulāri papildināt ar jaunākajām grāmatām un periodiskajiem izdevumiem ķīmijā, bet docētājiem izdot studiju programmām nepieciešamo oriģinālliteratūru.

Sekmīgai akadēmisko ķīmijas studiju programmu realizēšanai ir nepieciešams akadēmiskā personāla nodrošinājums ar datoriem un iespēju strādāt datoru tīklā Internet, bet studentu ar modernas datorklases izmantošanas iespēju.

Studiju programmas īstenošanas mērķis un uzdevumi

Akadēmisko ķīmijas maģistra studiju mērķis ir sniegt studentiem padziļinātas teorētiskas zināšanas ķīmijas galvenajās apakšnozarēs, proti, neorganiskajā, analītiskajā, organiskajā un fizikālajā ķīmijā, kā arī praktiskā darba iemaņas kādā no izvēlētajiem ķīmijas virzieniem. Ķīmijas maģistra studiju ilgums ir 2 studiju gadi (4 semestri), kuros nepieciešams savākt 80 kredītpunktus. Studiju programmas obligātā A daļa sastāv no ķīmijas apakšnozaru obligātajiem kursiem, kursu darbu un maģistra darba izstrādes (50%) un izvēles B daļas kursiem, kuri dod iespēju maģistrantiem specializēties kādā no ķīmijas virzieniem (50%).

A daļas kursi paredz: studijas analītiskajā ķīmijā ar padziļinātu mikroanalīžu metožu apguvi; studijas neorganiskajā ķīmijā ar padziļinātu koordinācijas ķīmijas apguvi; studijas fizikālajā ķīmijā ar padziļinātu fizikāli ķīmisko procesu

parametrizācijas apguvi; studijas organiskajā ķīmijā ar padziļinātu dabasvielu ķīmijas apguvi; divu kursa darbu izstrādi un aizstāvēšanu; ķīmijas maģistra darba izstrādi un aizstāvēšanu.

B daļas kursus iespējams izvēlēties tādējādi, lai būtu nodrošināta ķīmijas maģistru specializācija vienā no šādiem ķīmijas virzieniem:

neorganiskā ķīmija; analītiskā ķīmija; organiskā ķīmija; fizikālā ķīmija; ķīmijas didaktika; pārtikas ķīmija; vides ķīmija; polimēru ķīmija.

Studiju programmas izvērtējums no Latvijas valsts un

LU interešu viedokļa

Latvijai kā jebkurai attīstītai valstij nepieciešami akadēmiski izglītoti ķīmiķi plašā ķīmijas nozaru diapazonā, bet nelielā skaitā. Sakarā ar to izstrādātajai ķīmijas maģistra studiju programmai jānodrošina akadēmiskā ķīmijas izglītība ar iespēju nākotnē viegli specializēties šaurākā virzienā, atbilstoši darba tirgus prasībām. Programmā tas ir panākts, izveidojot plašu B daļas kursu klāstu ap 75 izvēles kursu. Ķīmijas fakultātē aktīvi strādājošie docētāji dažādos zinātniski pētnieciskajos virzienos spēj nodrošināt šo izvēles kursu pasniegšanu un maģistra darbu izstrādi augstā līmenī. Šeit jāatzīmē, ka bez tam maģistra darba izstrādāšanai dažkārt materiāli tehnisko bāzi nodrošina arī mūsu valsts zinātniski pētnieciskie centri, piemēram, Latvijas Organiskās sintēzes institūts u.c. Salīdzinot ar Rīgas Tehniskās universitātes Ķīmijas tehnoloģijas fakultātes maģistra studiju programmu, daudzi izvēles kursi ir oriģinālāki, tie saistīti ar LU Ķīmijas fakultātē esošo materiāli tehnisko bāzi un pastāvošajiem zinātniskajiem virzieniem. Bez tam plašais izvēles kursu klāsts ļauj nodrošināt studentiem studiju izvēli virzienos, kādi nepieciešami mūsu valstī esošajos pētnieciskajos centros un dažādās tautsaimniecības nozarēs (piemēram, ķīmijas didaktika, vides ķīmija utt.).

Izstrādātā ķīmijas maģistra studiju programma salīdzinājumā ar ārzemju augstskolu programmām ir vispārīgāka un universālāka. Tas saistīts ar pašreizējo ķīmijas attīstības līmeni Latvijā un tā attīstības perspektīvām.

Kopumā, izstrādātajai ķīmijas maģistru studiju programmai ir sekojošas pozitīvas iezīmes:5) optimāls A un B daļas sadalījums, nepieciešamais ķīmijas

pamatzināšanu nodrošinājums A daļas 4 kursos;6) plaši izvērsta izvēles kursu B daļa, kas dod iespēju kombinēt ieteicamos kursus ne

vien 8 norādītajos apakšvirzienos, bet arī plašāk;7) atspoguļoti pašreizējie aktīvie fakultātes zinātniskie virzieni, kas garantē gan

maģistru darbu izstrādi, gan esošā zinātniskā potenciāla izmantošanu mācību praksē;

8) dotā programma paredzēta speciālistu gatavošanai tādos ķīmijas virzienos, kurus Latvijā negatavo neviena cita ķīmijas profila augstskola. Lai sekmētu tālāku ķīmijas maģistru studiju programmas attīstību,

nepieciešama modernas aparatūras iegāde un ķīmijas laboratoriju modernizācija, kā arī bibliotēkas nodrošinājums ar studijām nepieciešamo literatūru. Bez tam būtu vēlama vēl plašāka sadarbība ar ārzemju augstskolām.

Starptautiskā sadarbība

Starptautiskā sadarbība ar ārzemju universitātēm un zinātņu centriem sekmē docētāju kvalifikācijas paaugstināšanu, veicina studiju kursu pilnveidošanu, dod būtisku ieguldījumu doktorandu sagatavošanā, kā arī palīdz celt zinātnisko darbu līmeni.1. Sadarbībā ar Gēteborgas universitātes Jūras un analītiskās ķīmijas katedru (prof.

Daniels Jogners) apgūta stripinga potenciometrijas metode, ar kuras palīdzību iespējams noteikt svina, vara, kadmija un citu mikroelementu mikrodaudzumus serumā un asinīs. Bez tam stripings potenciometrijas iekārtu izmanto vides piesārņojuma pakāpes kontrolē (doc. A.Vīksna). Sākusies arī studentu apmaiņa ar Gēteborgas universitātes Vides fizikas katedru.

2. Sekmīgi noris sadarbība ar Čalmera tehniskās augstskolas Fizikas fakultātes Vides fizikas katedru (prof. Eva Selin Lindgren) par analītisko metožu lietošanu mazu

mikroelementu daudzumu noteikšanu serumā un asinīs. Sadarbības rezultātā doc. A.Vīksna aizstāvējis filozofijas licenciāta grādu vides zinātnē.

3. Pirms dažiem gadiem uzsākta sadarbība ar Somijas mežu pētniecības institūtu Vantā (Dr. Helja-Sisko Helmisadri) par priedes mazo barības saknīšu analīzes metožu izveidi.

4. Kopš 1993. gada izveidojusies sadarbība ar Lundas universitāti, Stokholmas universitāti (prof. J.Odhems) un Zviedrijas lauksaimniecības universitāti (doc. P.Sundins) par apkārtējās vides kvalitātes kontroli, tajā nokļuvušo kaitīgo vielu un to metabolītu kvalitatīvo un kvantitatīvo analīzi. Prof. J.Odhems Ķīmijas fakultātei vielu analīzēm sagādājis dārgu modernu aparātu masspektrometru kopā ar gāzu-šķidruma hromatogrāfu, kā arī piedalījies tā uzstādīšanā, tehniskajā apkopē un apkalpojošā personāla sagatavošanā. Bez tam ar viņa līdzdalību (kopā ar prof. A.Zicmani) tiek izstrādātas doktora disertācijas. Prof. J.Odhems un doc. P.Sundins piedalās studiju darbā ar īsu lekciju kursu par moderno masspektrometriju un tās iespējām vielu maisījumu analīzēs.

5. Izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Francijas Nacionālā pētījumu centra Lionas Polimēru ķīmijas un polimerizācijas procesa laboratorijas un Kloda Bernāra Lionas pirmo universitāti (prof. A.Gijo) par moderno, uzlabotas kvalitātes lateksu iegūšanu, izpēti un izmantošanu tehnikā un medicīnā. Vairāki Ķīmijas fakultātes darbinieki (prof. A.Zicmanis, maģ. S.Ābele, I.Ūzuliņa) stažējušies Francijā šinī laboratorijā un veikuši ievērojamu pētniecisku darbu. Izstrādāta un sekmīgi aizstāvēta pirmā kopējā disertācija (S.Ābele).

6. Ķīmijas fakultātes docētāji stažējušies Brunel universitātē Austridžā, Lielbritānijā, par toksisku organisko savienojumu sadalīšanu fotoķīmisko reakciju rezultātā un Gentes universitātē Beļģijā par aromātisko ogļūdeņražu noteikšanu gaisā un priežu skujās ar gāzu hromatogrāfijas metodi (doc. A.Prikšāne).

7. Sinsinati Universitātes (ASV) profesors un LU goda doktors J.Kreišamnis regulāri lasa lekciju kursus bioķīmijā un par kodolmagnētiskās rezonanses izmantošanas iespējām organisko savienojumu struktūras noskaidrošanā. Tiek organizēta ķīmijas studiju programmu studentu tālākapmācību Sinsinati universitātes Ķīmijas departamentā.

8. Ar Tokijas universitātes kvantu inženierijas departamentu sekmīgi noris sadarbība termokodolenerģētiskas materiālu radiācijas izturības pētījumu jomā. Sadarbības ietvaros veikti kopēji zinātniskie pētījumi un aizstāvēta doktora disertācija (V.Grišmanovs), kā arī notikusi docētāju stažēšanās (prof. J.Tīliks).

9. Sadarbība pastāv ar Vācijas Karlsrūes kodolpētniecības centra kodolfizikas institūtu (prof. H.Verle). Veikti kopēji zinātniskie pētījumi un notikusi darbinieku stažēšanās (A.Abramenkovs u.c.).

10. Kopēji zinātniskie pētījumi veikti ar Gēteborgas universitātes (Zviedrija) prof. A.Čalmera laboratoriju virsmas fizikas un ķīmijas jomā (D.Erls, G.Ķizāne).

11. Ar Maskavas Valsts universitātes Ķīmijas fakultātes prof. L.Bugajenko laboratoriju veikti kopēji zinātniskie pētījumi cietvielu radiācijas ķīmijas jomā, regulāri notiek metodiku un pieredzes apmaiņa (prof. J.Tīliks).

12. Nolūkā pilnveidot ķīmijas didaktikas studijas ķīmijas maģistra studiju programmas ietvaros un uzlabot ķīmijas izglītības sistēmu Latvijas skolās, izveidojusies sadarbība (doc. D.Cēdere) ar Oldenburgas universitātes Ķīmijas didaktikas nodaļu (prof. V.Jansens, prof. P.Haupts) un ar J.V.Gētes universitātes Ķīmijas didaktikas institūtu Frankfurtē pie Mainas (prof. J.H.Baders).

Zinātnisko un praktisko darbu līmenisZinātniskie un praktiskie darbi, kādus veic ķīmijas bakalaura studiju programmā

iesaistītie docētāji, parādīti nodaļā par starptautisko sadarbību studiju programmas īstenošanā un mācībspēku sarakstā nodaļā “Studiju programmas īstenošanas līdzekļi”. Daļa studentu savus maģistra darbus izstrādā kādā no mūsu valsts zinātņu centriem, piemēram, Latvijas Organiskās sintēzes institūtā u.c. Savukārt citi studenti maģistra darbu izstrādi veic Eiropas un ASV universitātēs.

Studiju programmas vadība un tās kvalitātes nodrošinājums

Ķīmijas maģistra studiju programma izstrādāta atbilstoši LR Izglītības likumam, Augstskolu likumam, LU Satversmē un LU Senātā apstiprināto studiju procesu reglamentējošo dokumentu prasībām. Studiju programmas satura pārskatīšana ķīmijas nozares studiju programmas padomes sēdē notiek regulāri reizi 34 gados (nepieciešamības gadījumā biežāk). Programmas satura izmaiņas pamatojas uz:

programmas direktora viedokli; studentu aptaujas rezultātiem; programmas priekšmetu docētāju ierosinājumiem; studiju procesa kontroles un analīzes rezultātiem; jauno speciālistu konkurētspēju darba tirgū.Programmas satura izmaiņas pieņem Ķīmijas nozares studiju programmas padome

un tās apstiprina Ķīmijas fakultātes Dome.Ķīmijas maģistra studiju programmu vada direktors, atbilstoši ķīmijas nozares

studiju programmu padomes un Ķīmijas fakultātes Domes norādījumiem.

III. IMATRIKULĀCIJAS NOTEIKUMIImatrikulācija ķīmijas maģistra programmā notiek atbilstoši LU kopējiem

imatrikulācijas noteikumiem uz diplomu konkursa pamata. Citu zinātņu bakalauriem jākārto eksāmens ķīmijā.

1999. gadā ķīmijas maģistra programmas 1. kursā par valsts budžeta līdzekļiem paredzēts imatrikulēt 30 studentus.

V. PRASĪBAS STUDIJU VĒRTĒŠANAI UN VĒRTĒŠANAS KĀRTĪBA

Studiju darba formas ir lekcijas, semināri (praktiskie darbi), laboratorijas darbi, kursa darbi, konsultācijas, studentu patstāvīgais darbs.

Katram studiju kursam ir sagatavotas un regulāri tiek atjaunotas un papildinātas kursu programmas, kurās norādītas kursā apskatāmās tēmas, pamata un papildliteratūra, kā arī tā apjoms un kursa apguves kontroles forma.

Studiju rezultātu kontroles formas ir ieskaites ar atzīmi par laboratorijas un praktiskajiem darbiem un kursa darbu aizstāvēšana attiecīgās katedras sēdēs (vērtējums ieskaite ar atzīmi).

Pārbaudījumus, beidzot studiju kursu, var kārtot mutiski vai rakstiski, ko nosaka attiecīgā kursa docētājs. Ķīmijas maģistra studiju noslēgumā studenti vienā no izvēlētajiem ķīmijas virzieniem izstrādā un aizstāv maģistra darbu.

Pēc sekmīgas ķīmijas maģistra studiju programmas izpildes studenti iegūst ķīmijas maģistra grādu, kas nodrošina:

akadēmisko studiju turpināšanu doktorantūrā; kā kvalificētiem, akadēmiski izglītotiem ķīmijas speciālistiem piedalīties darba

tirgū.

VII. STUDIJU PROGRAMMAS ĪSTENOŠANAS LĪDZEKĻI

Materiāli tehniskā bāze

Materiāli tehniskā bāze, kāda nepieciešama ķīmijas bakalaura studiju programmas apguvei atrodas LU Ķīmijas fakultātē un to veido:

auditorijas, lekciju un semināru nodarbību nodrošināšanai; laboratorijas, vispārējās, neorganiskās, analītiskās, organiskās, fizikālās ķīmijas,

koloīdķīmijas un bioķīmijas darbu veikšanai; laboratorija kursu un maģistra darbu izstrādāšanai, kā arī zinātniskā darba

veikšanai; datorklase; bibliotēka.Studiju programmas finansējumu veido valsts budžeta līdzekļi un studiju maksa.

Studiju izmaksu kalkulācija pievienota.

AKADĒMISKAIS PERSONĀLSĶīmijas maģistra studiju norisi nodrošina docētāji, kuru intereses un praktiskā

pētnieciskā darbība saistīta ar dažādām ķīmijas apakšnozarēm un citām zinātņu nozarēm. Programmas realizēšanā piedalās:

1. Andris Actiņš, doc., Dr.ķīm.2. Uldis Alksnis, doc., Dr.ķīm.3. Arnis Apsītis, doc., Dr.ķīm.4. Silvija Bērziņa, doc., Dr.ķīm.5. Dagnija Cēdere, doc., Dr.ķīm.6. Jānis Drēģeris, prof., Dr.h.ķīm.7. Valdis Drinks, lektors, M.chem.8. Jānis Ģībietis, Dr.ķīm.9. Edgars Jansons, prof., Dr.h.ķīm.10. Ida Jākobsone, doc., Dr.ķīm.11. Valdis Kaļķis, doc., Dr.h.ķīm.12. Tatjana Koķe, doc., Dr.paed.13. Inta Kraukle, doc., Dr.psych.14. Juris Kreišmanis, prof., Dr.h.ķīm.15. Jānis Kristapsons, doc.16. Ināra Krūmiņa, doc. Dr.paed.17. Gunta Ķizāne, vad.pētn., Dr.ķīm.18. Broņislavs Leščinskis, vad.pētn., Dr.ķīm.19. Jāzeps Logins, doc., Dr.ķīm.20. Pēteris Mekšs, doc., Dr.ķīm.21. Anda Prikšāne, doc., Dr.ķīm.22. Andris Spricis, doc., Dr.ķīm.23. Arnis Supe, vad.pētn., Dr.h.ķīm.24. Ausma Špona, prof., Dr.h.paed.25. Jānis Švirksts, doc., Dr.ķīm.26. Sigurds Takeris, doc., Dr.ķīm.27. Juris Tīliks, prof., Dr.h.ķīm.28. Miķelis Veidis, prof., Dr.h.ķīm.29. Uldis Viesturs, prof., Dr.h.eng.30. Artūrs Vīksna, doc., Dr.ķīm.31. Ingrīda Vītiņa, prof., Dr.h.ķīm.32. Andris Zicmanis, prof., Dr.h.ķīm.

DABASZINĀTŅU MAĢISTRA ĶĪMIJĀ STUDIJU PROGRAMMAS SATURS

Nr. Kurss Kredīti Pārbau-dījums

1. gada 1. semestris A daļa (4 kredīti)

1. Mikroanalīzes metodes 4 eksāmens

B daļa (16 kredīti)

1. Modernā informācijas tehnoloģija 4 ieskaite ar atzīmi

2. Zinātniskās informācijas meklēšana un apstrāde 2 eksāmens

3. Organiskie analītiskie reaģenti 2 eksāmens

4. Ģeoķīmija 2 eksāmens

5. Pārtikas ķīmija I 2 eksāmens

6. Pārtikas iepakojums 2 eksāmens

7. Ūdeņu un pārtikas produktu analīze 4 eksāmens

8. Lielo enerģiju ķīmija 4 eksāmens

9. Teorētiskā elektroķīmija 4 eksāmens

10. Cieto materiālu fizikālā ķīmija 2 eksāmens

11. Vides piesārņojums un tā ierobežošana 3 eksāmens

12. Baltijas jūras reģiona ilgtspēja 3 eksāmens

13. Ķīmijas didaktika 4 eksāmens

14. Psiholoģijas un fizioloģijas integrācija 2 eksāmens

15. Elektroķīmiskās analīzes metodes 4 eksāmens

16. Pārtikas mikrobioloģija 4 eksāmens

17. Bioķīmija I 2 eksāmens

18. Kodolmagnētiskā rezonanse 2 eksāmens

19. Organiskā sintēze 7 eksāmens

20. Organisko vielu analīze I 2 eksāmens

21. Heterogēnie polimēru maisījumi 2 eksāmens

22. Rentgenmetodes ķīmijā 2 eksāmens

1. gada 2. semestrisA daļa (6 kredīti)

1. Fizikāli ķīmisko procesu parametrizācija 4 eksāmens

2. Kursa darbs 2 aizstāvēšana

B daļa (14 kredīti)

1. Optiskās analīzes metodes 4 eksāmens

2. Kļūdas kvatitatīvās noteikšanās 2 eksāmens

3. Gaisa un augsnes analīze 2 eksāmens

4. Ķīmijas attīstība 2 eksāmens

5. Kristālstruktūru analīze 2 eksāmens

6. Organisko vielu analīze II 4 eksāmens

7. Neorganisko vielu analīze 4 eksāmens

8. Materiālu korozija 3 eksāmens

9. Starptautiskās prasības pārtikas kvalitātei 4 eksāmens

10. Ķīmijas izglītības saturs un tā modelēšana 6 eksāmens

11. Neorganiskās ķīmijas eksperimentu teorija 2 eksāmens

12. Pedagoģisko pētījumu metodoloģija un metodika 2 eksāmens

13. Izglītības filosofija 2 eksāmens

15. Personības un grupas attīstības diagnostika 2 eksāmens

16. Fizikāli ķīmisko procesu datormodelēšana 2 eksāmens

17. Virsmas pārklājumi, īpašības un lietošana 3 eksāmens

18. Ķīmiski aktīvās daļiņas 2 eksāmens

19. Aktivācijas analīze 2 eksāmens

20. Pieminekļu konservācijas un restaurācijas ķīmija 2 eksāmens

21. Vides procesu modelēšana 2 eksāmens

22. Hidroķīmija un ūdens saimniecība 4 eksāmens

23. Pārtikas ķīmija II 4 eksāmens

24. Polimēru pārstrāde 2 eksāmens

25. Polimēru radiācijas ķīmijas pamati 2 eksāmens

26. Makromolekulāro sistēmu pētīšanas metodes 2 eksāmens

27. Fizikāli organiskā ķīmija 4 eksāmens

28. Tiesu ķīmija 2 eksāmens

29. Attīstības psiholoģija 2 eksāmens

30. Nepārejas elementu ķīmija 4 eksāmens

2. gada 3. semestrisA daļa (10 kredīti)

1. Koordinācijas ķīmija 4 eksāmens

2. Dabasvielu ķīmija 4 eksāmens

3. Kursa darbs 2 aizstāvēšana

B daļa (10 kredīti)

1. Organisko savienojumu spektroskopija 4 eksāmens

2. Ekotoksikoloģija 2 eksāmens

3. Bioķīmija II 2 eksāmens

4. Stereoķīmija un organiskās ķīmijas teorētiskās problēmas

4 eksāmens

5. Materiālu kontrole un testēšana 2 eksāmens

6. Modernās pārtikas analīzes metodes 5 eksāmens

7. Pārtikas tehnoloģija un biotehnoloģija 4 eksāmens

8. Kvalitātes nodrošināšanas Nacionālās programmas koncepcija

4 eksāmens

9. Organiskās ķīmijas eksperimentu teorija 2 eksāmens

10. Modernās informācijas tehnoloģijas ķīmijā skolā 4 eksāmens

11. Vides ķīmija 2 eksāmens

12. Baltijas jūras reģiona vide 2 eksāmens

13. Radioekoloģija 4 eksāmens

14. Augstenerģētiskā tehnoloģija 4 eksāmens

15. Magnetoķīmja 2 eksāmens

16. Hromatogrāfija 4 eksāmens

17. Luminiscentās vielu pētīšanas metodes 2 eksāmens

2. gada 4. semestrisA daļa (20 kredīti)

1. Maģistra darbs 20

IV. DABASZINĀTŅU MAĢISTRA ĶĪMIJĀ STUDIJU PROGRAMMAS SATURS

Kredītpunktu skaitsNr. Kursa nosaukums Daļa Kursa Docētājs Stundu 1. gads

kods skaits 1.s.1. Mikroanalīzes metodes A S.Bērziņa

A.VīksnaA.Zicmanis

64 4

2. Modernā informācijas tehnoloģija B S.Takeris 64 4

3. Zinātniskās informācijas meklēšana un apstrāde

B J.Kristapsons 32 2

4. Organiskie analītiskie reaģenti B J.Ģībietis 32 2

5. Ģeoķīmija B J.Švirksts 32 2

6. Pārtikas ķīmija I B I.Jākobsone 32 2

7. Pārtikas iepakojums B A.Spricis 32 2

8. Ūdeņu un pārtikas produktu analīze B S.BērziņaA.Vīksna

64 4

9. Lielo enerģiju ķīmija B J.Tīliks 64 4

10. Teorētiskā elektroķīmija B A.Actiņš 64 4

11. Cieto materiālu fizikālā ķīmija B J.Tīliks 32 2

12. Vides piesārņojums un tā ierobežošana B A.Spricis 48 3

13. Baltijas jūras reģiona ilgtspēja B A.Spricis 48 3

14. Ķīmijas didaktika B D.Cēdere 64 4

15. Psiholoģijas un fizioloģijas integrācija B I.Kraukle 32 2

16. Elektroķīmiskās analīzes metodes B A.Vīksna 64 4

17. Pārtikas mikrobioloģija B U.Viesturs 64 4

18. Bioķīmija I B J.Kreišmanis 32 2

19. Kodolmagnētiskā rezonanse B J.Kreišmanis 32 2

20. Organiskā sintēze B A.Zicmanis 64 / 96 7

21. Organisko vielu analīze I B A.ZicmanisA.Prikšāne

32 2

22. Heterogēnie polimēru maisījumi B V.Kaļkis 32 2

23. Rentgenmetodes ķīmijā B A.Actiņš 32 2

24. Fizikāli ķīmisko procesu parametrizācija

A J.Tīliks 64

25. Kursa darbs A 32

26. Optiskās analīzes metodes B S.Bērziņa 64

27. Kļūdas kvantitatīvās noteikšanās B E.Jansons 32

28. Gaisa un augsnes analīze B A.Vīksna 32

29. Ķīmijas attīstība B U.Alksnis 32

30. Kristālstruktūru analīze B M.Veidis 32

31. Organisko vielu analīze II B A.ZicmanisA.Prikšāne

32 / 64

32. Neorganisko vielu analīze B A.Apsītis 64

33. Materiālu korozija B U.Alksnis 48

34. Starptautiskās prasības pārtikas kvalitātei

B I.Jākobsone 64

35. Ķīmijas izglītības saturs un tā modelēšana

B D.CēdereA.Prikšāne

96

36. Neorganiskās ķīmijas eksperimentu teorija

B V.Drinks 32

37. Pedagoģisko pētījumu metodoloģija un metodika

B A.Špona 32

38. Izglītības filozofija B T.Koķe 32

39. Personības un grupas attīstības diagnostika

B I.Krūmiņa 32

40. Fizikāli ķīmisko procesu datormodelēšana

B A.Supe 32

41. Virsmas pārklājumi, īpašības un lietošana

B I.Vītiņa 48

42. Ķīmiski aktīvās daļiņas B A.Supe 32

43. Aktivācijas analīze B G.Ķizāne 32

44. Pieminekļu konservācijas un restaurācijas ķīmija

B A.Actiņš 32

45. Vides procesu modelēšana B S.Takeris 32

46. Hidroķīmija un ūdens saimniecība B A.Spricis 64

47. Pārtikas ķīmija II B I.Jākobsone 64

88

48. Polimēru pārstrāde B V.KaļķisR.Ozoliņš

32

49. Polimēru radiācijas ķīmijas pamati B V.Kaļķis 32

50. Makromolekulāro sistēmu pētīšanas metodes

B V.Kaļķis 32

51. Fizikāli organiskā ķīmija B P.Mekšs 64

52. Tiesu ķīmija B A.Actiņš 32

53. Attīstības psiholoģija B I.Kraukle 32

54. Nepārejas elementu ķīmija B J.ŠvirskstsM.Veidis

64

55. Koordinācijas ķīmija A M.Veidis 64

56. Dabasvielu ķīmija A J.DrēģerisA.Prikšāne

64

57. Kursa darbs A 32

58. Organisko savienojumu spektroskopija B A.Zicmanis 64

59. Ekotoksikoloģija B A.Prikšāne 32

60. Bioķīmija II B J.Kreišmanis 32

61. Stereoķīmija un organiskās ķīmijas teorētiskās problēmas

B A.Prikšāne 64

62. Materiālu kontrole un testēšana B I.Vītiņa 32

63. Modernās pārtikas analīzes metodes B I.Jākobsone 80

64. Pārtikas tehnoloģija un biotehnoloģija B I.Jākobsone 64

65. Kvalitātes nodrošināšanas Nacionālās programmas koncepcija

B I.Jākobsone 64

66. Organiskās ķīmijas eksperimentu teorija

B D.Cēdere 32

67. Modernās informācijas tehnoloģijas skolā

B J.LoginsS.Takeris

64

68. Vides ķīmija B A.Spricis 32

69. Baltijas jūras reģiona vide B A.Spricis 48

70. Radioekoloģija B J.Tīliks 64

71. Augstenerģētiskā tehnoloģija B J.Tīliks 64

72. Magnetoķīmija B J.Tīliks 32

73. Hromatogrāfija B P.Mekšs 64

89

74. Luminiscentās vielu pētīšanas metodes B B.Leščinskis 32

75. Maģistra darbs A

MIKROANALĪZES METODES

Autori: prof., Dr.hab.ķīm. A. Zicmanis, doc. Dr.ķīm. S. Bērziņa,doc. Dr.ķīm. A. Vīksna

Kursa kods:Kredītpunkti: 4Kurss iekļauts: Ķīmijas maģistra studiju programmas A daļāKursa anotācija:

Kursa mērķis ir sniegt zināšanas par mūsdienās izmantojamām mikroanalīzes metodēm, apskatot šo metožu teorētiskos pamatus un praktiskās izmantošanas iespējas. Kurss sastāv no trīs daļām un ietver elektroķīmiskās un optiskās analīzes metodes un hromatogrāfiju.Kursa saturs: 1. Elektroķīmisko metožu iedalījums.2. Jonselektīvie elektrodi.3. Potenciometriskā titrēšana.4. Voltamperometrija.5. Stripinga metodes.6. Polarogrāfija.7. Kulonometrija un kulonometriskā titrēšana.8. Spektrofotometriskās titrēšanas metodes.9. Diferenciālā spektrofotometrija. Ekstrakcijas - spektrofotometriskā analīze.10. Atomabsorbciometrija.11. Luminiscences analīze.12. Atomfluorescences metode.13. Infrasarkanā spektrofotometrija.14. Gāzu hromatogrāfija. Gāzu šķidrumu hromatogrāfija. 15. Šķidruma šķidruma hromatogrāfija. Jonu apmaiņas hromatogrāfija.16. Plānslāņa hromatogrāfija.17. Afīnā un koordinācijas hromatogrāfija.18. Jonu hromatogrāfija. Gēlfiltrācija.

90

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Lekcijas un semināri 64 stundas.Kursa pārbaudes forma: Eksāmens.Kursa apguves priekšnosacījums: Ķīmijas bakalaura studiju programma vai tās ekvivalents.Literatūra:1. F.A. Settle. Handbook of Instrumental Techniques for Analytical Chemistry. - Simon and

Schuster Company: New Jersey, 1997. - 995 pp.2. D.A. Skoog, D.M. West, F.J. Holler. Fundamentals of Analytical Chemistry.- Sounders

College Publishers. Sixth Ed.: USA, 1992. - 893 pp.3. D.A. Skoog. Fundamentals of Instrumental Analysis.- Sounders College Publishers. Third

Ed.: USA, 1989. - 879 pp.4. J. Wang. Analytical Electrochemistry. - VCH Publishers, USA, 1996 - 198 pp.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1

91

DABASVIELU ĶĪMIJA

Autori: Dr.hab.ķīm., prof. J.Drēģeris, Dr.ķīm., doc. A.Prikšāne, Dr.ķīm., doc. J.Logins

Kursa kods: Kredītpunkti: 4Kurss iekļauts: ķīmijas maģistra studiju programmas A daļāKursa anotācija:

Kursa studiju mērķis ir sniegt maģistrantiem pamatzināšanas par galvenajām dabā sastopamo organisko savienojumu klasēm (tanī skaitā biopolimēriem), ar kuru līdzdalību noris dzīvo organismu vairošanās un attīstība, kā arī iepazīstināt maģistrantus ar plašāk izplatītāko organisko savienojumu toksiskās darbības pamatprincipiem.Kursa saturs1. Ogļhidrāti

1.1. Ogļhidrātu un ogļhidrātus saturošo biopolimēru uzbūve un īpašības1.2. Ogļhidrātu un ogļhidrātu polimēru sintēze un modificēšanaю 1.3. Aminocukuri un glikokonjugāti

2. Peptīdi un preoteīni2.1. Peptīdu un proteīnu uzbūve2.2. Peptīdu un proteīnu ķīmiskā sintēze un modificēšana2.3. Peptīdu un proteīnu bioloģiskā nozīme un izmantošana2.4. Nukleīnskābes un to loma proteīnu biosintēzē

3. Lipīdi 3.1. Lipīdu iedalījums, uzbūve. Fosfolipīdi un sfingolopīdi3.2. Lipīdu nozīme un izmantošana3.3. Terpēni, steroīdi, prostaglandīni, tromboksāni un leikotriēni

4. Dabā izplatītie heterocikliskie savienojumi5. Neiromediatori. Alkaloīdi. Narkotiskās vielas6. Vitamīni

6.1. Metabolisma pamatprincipi. Bioloģisko reakciju katalīze6.2. Kofermentu organisko reakciju mehānismi

7. Augu izcelsmes fenoliPrasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 48 st., semināru nodarbības 16 st.Kursa pārbaudes forma: pārbaudījums rakstveidāKursa apguves priekšnosacījumi: organiskā ķīmija Literatūra1. Robert Thornton Morrison, Robert Neilson Boyd. Organic Chemistry. Prentice Hall,

Englwood Cliffs, New Jersey, 1992. P. 1250.2. Reginald H.Garret, Charles M.Grisham. Biochemistry, Sounders College Publishing,

Harcourt Brace College Publishers, 1995. P. 1100.3. Г.Дюга. Биоорганическая химия. М.: Мир, 1983, 512 с.4. Ю.А.Овчинников. Биоорганическая химия. М.: Просвещение, 1987, 815 с.5. Hermann Dugas. Bioorganic Chemistry. A Chemical Approach to Enzyme Action.

Springer, 1996, P 700.6. P. Y. Bruice. Organic Chemistry. Prentice Hall International, INC, 1998, P. 1256.7. R.Valters. Ogļhidrātu ķīmija. RTU, 1994, 80 lpp.8. J.Logins, J.Drēģeris. Bioorganiskā ķīmija I. LU, 1993, 72 lpp.9. S.M.Manahan. Toxicological Chemistry, 1992, LEWIS, Publ. inc.10. Casarett and Doull’s. Toxicology, 4-th edition, 1991, Perg. press.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

92

KOORDINĀCIJAS ĶĪMIJA

Autori: Dr. chem. doc. Jānis Švirksts un Dr.habil. chem. prof. Miķelis V.Veidis.

Kursa kods:Kredītpunkti: 4Kurss iekļauts: Ķīmijas maģistra studiju programmas A daļāKursa anotācija: Kursā tiks apskatīti sekojošie temati un to saistība ar neorganisko ķīmiju un koordinācijas ķīmiju :a/ ķīmiskās saites, spektri un magnētisms;b/ struktūras;c/ reakcijas, to kinētika un mehānismi;d/ metālorganisko savienojumu ķīmija.Kursa saturs:1. Koordinācijas savienojumu saites2. Valenču saites teorija3. Kristāliskā lauka teorija4. Molekulāro orbitāļu teorija5. Atomu pamatstāvokļu jēdziens un Rusela-Saundersa sajūgšanās6. Elektronu spektri un magnētiskās īpašības7. Simetrija8. Koordinācijas skaitļi 1 līdz 8 un augstāk9. Vispārinājumi par koordinācijas skaitļiem10. Izomēri11. Helātu efekts12. Aizvietošanas reakcijas planāri-kvadrātiskos kompleksos13. Termodinamiskā un kinētiskā stabilitāte14. Kinētika oktaedrā aizvietošanā15. Red-oks reakciju mehānismi16. Astoņpadsmit elektronu princips17. Karbonilu kompleksi18. Nitrozilu kompleksi19. Slāpekļa kompleksi20. Metālu alkili, karbēni, karbīni, nitrīdi, hidrīdi, un karbīdi21. Piesātināto alkēnu un alkīnu kompleksi22. Metalocēni23. Metālorganisko komplekso savienojumu reakcijas24. Metālorganisko kompleksu savienojumi kā katalīzatori25. Stereoķīmiski nestabilās molekulas Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas un semināri 64 st.Kursa pārbaudes forma: eksāmens rakstveidāKursa apguves nosacījumi: neorganiskā ķīmija, organiskā ķīmijaLiteratūra: 1. James E.Huheey, Ellen A.Keiter, Richard L.Keiter. Inorganic Chemistry, Harper Collins

College Publishers, New York, 1993.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

FIZIKĀLI ĶĪMISKO PROCESU PARAMETRIZĀCIJA

Kursa autors: Dr. habil. phys. J. Tīliks, Dr. habil. chem. A. Supe

93

Kursa kods:Kurss iekļauts: ķīmijas maģistra studiju programmas A daļāKredītpunkti: 4Kursa anotācija:

Kursa mērķis ir sniegt studentiem zināšanas dažādu fizikāli ķīmisko procesu (tādu kā ķīmiskās reakcijas, katalīze, sorbcija un fāzu pārejas procesi) sastāva, struktūras, kinētisko, termodinamisko un citu parametru noteikšanā. Kursa uzdevums ir iepazīties ar galvenajām šo parametru noteikšanas un aprēķinu metodēm, iemācīties prognozēt procesu norisi, atkarībā no to realizācijas apstākļiem.Kursa saturs:1. Fizikāli ķīmisko procesu vispārējs raksturojums, iedalījums. Procesa sastāva, struktūras,

termodinamiskie, kinētiskie parametri, to fizikālā būtība, mērvienības.2. Vielu sastāva un struktūras parametru galvenās noteikšanas metodes, šo parametru nozīme

fizikāli ķīmiskā procesa realizācijā, jēdziens par procesa līdzsvara stāvokli.3. Fizikāli ķīmisko procesu termodinamika, procesu gaita, galvenie termodiamiskie

parametri, to izmantošana procesa gaitas prognozēšanai. Jēdziens par aktivācijas enerģiju, atklāto un slēgto ķīmisko sistēmu termodinamika.

4. Metastabilie sistēmas stāvokļi fizikāli ķīmiskajos procesos (pārejas komplekss, īsi dzīvojošie savienojumi, ierosinātie stāvokļi). To dzīves laiks, enerģētiskais sadalījums, ietekme uz procesa virzienu un pētīšanas metodes.

5. Ārējo enerģētisko lauku ietekme uz fizikāli ķīmisko procesu norisi (termiskā, elektriskā, magnētiskā, radiācijas).

6. Fizikāli ķīmisko procesu kinētika, tās parametri, galvenās kinētikas pētīšanas metodes. Ātro procesu īpatnības, to pētīšanas metodes.

7. Ķīmiski aktīvo daļiņu (ierosināto molekulu, jonu, brīvo radikālu) veidošanās un īpašības fizikāli ķīmiskajos procesos. Galvenās aktīvo daļiņu pētīšanas metodes.

8. Jēdziens par aktīvo daļiņu stacionāro koncentrāciju fizikāli ķīmiskos procesos, konkurējošo akceptoru metode.

9. Fizikāli ķīmiskie procesi gāzēs (sorbcija, ķīmiskās reakcijas). Atmosfēras ķīmiskie procesi.

10. Fizikāli ķīmisko īpatnības cietās vielās: termo-, radiācijas, fotoķīmiskie procesi.11. Bioķīmisko un fermentatīvo procesu īpatnības.12. Katalītiskie procesi, to norise, parametri, nozīme.13. Ķīmisko reakciju norise polāros šķīdinātājos, jonu spēka ietekme, solvatācijas efekti. Fāzu

pārejas procesu parametri, to galvenās noteikšanas metodes.14. Sarežģītu organisku molekulu ķīmiskās reakcijas, stēriskā faktora nozīme procesu

kinētikā.Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 32 st., semināri 32 st.Kursa pārbaudes forma: pārbaudījums rakstveidāKursa apguves nosacījumi: ķīmijas bakalaura vai tai pielīdzināta programmaLiteratūra:1. Levine I.N. Physical Chemistry. 3-nd ed. N.Y.: McGraw-Hille. 1988-XVII, 920 p.2. Atkins P.W. Physical Chemistry. WH, Freeman, New-York, 1986.3. Stierstadt K. Physik der Materie. VCH, Weinheim, 1989.4. Schwenz R. W., Moore R. J. Physical Chemistry. ACS, Washington, 1993.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot.Nr.1.

94

ELEKTROĶĪMISKĀS ANALĪZES METODES

Autors: Dr.ķīm., doc. A. Vīksna

Kursa kods:Kredītpunkti: 4Kurss iekļauts: ķīmijas maģistra studiju programmas B daļā Kursa anotācija:

Kursa mērķis ir sniegt zināšanas par mūsdienās izmantojamām elektroķīmiskajām analīzes metodēm, apskatot šo metožu teorētiskos pamatus un praktiskās izmantošanas iespējas.Kursa saturs: 1. Elektroķīmisko metožu klasifikācija. Līdzsvara elektroķīmiskās metodes. Līdzsvara

potenciāli: elektrodpotenciāli, redokspotenciāli un membrānu potenciāli.2. Jonselektīvie elektrodi, to klasifikācija, uzbūve un pagatavošanas principi. PVC

membrānas elektrodu pagatavošana laboratorijā un tā sagatavošana darbam. Jonselektīvo elektrodu lietošanas iespējas.

3. Jonometriska cinka noteikšana ūdens šķīdumos lietojot dažādas standartpiedevu metodes.4. Potenciometrisko selektivitātes koeficientu noteikšana dažādiem membrānas elektrodiem.5. Potenciometriska fosforskābes jonizācijas konstantu noteikšana.6. Biamperometriska hroma un mangāna noteikšana ūdens šķīdumos.7. Kulonometriska dzelzs jonu noteikšana.8. Potenciometriska dzelzs jonu titrēšana lietojot polarizētus elektrodus.9. Polarogrāfiska niķeļa, cinka un kobalta noteikšana vienā šķīdumā.10. Sērskābes un borskābes maisījuma titrēšana automātiskā režīmā.11. Konduktometriska sārmu (nātrija hidroksīda) standartizēšana.12. Elektrodi un elektroķīmisko šūnu konstrukcijas veidi stripinga metodēs. Intermetālisko

savienojumu traucējošā ietekme stripinga potenciometrijā un to novēršanas iespējas. Elektrolīzes potenciāls potenciāls un tā izvēle stripinga potenciometrijas metožu izveidē.

13. Svina, kadmija un vara noteikšana vienā šķīdumā ar stripinga potenciometrijas metodi.14. Adsorbcijas stripinga potenciometrija. Niķeļa un kobalta noteikšana vienā šķīdumā.

Stripinga kulonometrija.Prasības kredītpunktu iegūšanai: Lekcijas, semināri un praktiskie darbi 64 stundas.Kursa pārbaudes forma: eksāmensKursa apguves priekšnosacījums: “Mikroanalīzes metodes”Literatūra:1. F.A. Settle. Handbook of Instrumental Techniques for Analytical Chemistry. - Simon and

Schuster Company: New Jersey, 1997. - 995 pp.2. D.A. Skoog, D.M. West, F.J. Holler. Fundamentals of Analytical Chemistry.- Sounders

College Publishers. Sixth Ed.: USA, 1992. - 893 pp.3. D.A. Skoog. Fundamentals of Instrumental Analysis.- Sounders College Publishers. Third

Ed.: USA, 1989. - 879 pp.4. J. Wang. Analytical Electrochemistry. - VCH Publishers, USA, 1996 - 198 pp.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

95

GAISA UN AUGSNES ANALĪZE

Autors: doc. Dr.ķīm. A. Vīksna.

Kursa kods:Kredītpunkti: 2Kurss iekļauts: Ķīmijas maģistra studiju programmas B daļāKursa anotācija: Kursa mērķis ir sniegt studentiem zināšanas par augsnes un gaisa paraugu ievākšanas plānošanu, ievākšanu un sagatavošanu analīzei, augsnes un gaisa piesārņojuma pakāpes noteikšanu un izvērtēšanu lietojot dažādas analītiskās noteikšanas metodes.Kursa saturs: 1. Augsne kā viens no vides piesārņojuma indikatoriem un tās ķīmiskais sastāvs.2. Augsnes paraugu noņemšana (plānošana, sagatavošanās paraugu noņemšanai, paraugu

noņemšana, paraugu uzglabāšana.3. Augsnes šķīdums un tā iegūšanas metodes. Augsnes paraugu sagatavošana analīzei

(žāvēšana, homogenizēšana), augsnes izvilkumu sagatavošana metāla jonu frakcionētai ekstrakcijai (apmaiņas, karbonātu, oksīdu, organiskā un atlikuma vai kopējā frakcija).

4. Gaisa mērījumu principi. Mērījumu plānošana, mērījumu vietas, mērīšanas programmas ilgums, mērīšanas laiki. Paraugu ņemšanas tehnika: paraugu ņemšanas metodes un savākšanas iekārtas.

5. Fotoķīmiskās reakcijas atmosfērā. Ozona veidošanās un sadalīšanās stratosfērā un troposfērā. Oglekļa dioksīds kā viens no galvenajiem siltumnīcas efekta avotiem, tā veidošanās un sadalīšanās cikls.

6. Gaisa un augsnes monitoringa nozīme. Piesārņotības pakāpes noteikšana un izvērtēšana.7. Augsnes pH noteikšana destilēta ūdens, kālija hlorīda un kalcija hlorīda izvilkumos.8. Fotometriska fosfātjonu noteikšana augsnē.9. Polarogrāfiska svina noteikšana augsnē.10. Svina, kadmija vara un cinka noteikšana augsnē ar stripinga potenciometriju sālsskābes

izvilkumos.11. Mangāna noteikšana augsnē ar stripinga potenciometriju slāpekļskābes izvilkumos.12. Jonometriska nitrātjonu noteikšana augsnē.13. Fenola noteikšana gaisā. Sēra dioksīda noteikšana gaisā.Prasības kredītpunktu iegūšanai: Lekcijas un praktiskie darbi 32 stundas.Kursa pārbaudes forma: Eksāmens.Kursa apguves priekšnosacījums: kurss Mikroanalīzes metodesLiteratūra:1. M. Stoeppler. Sampling and sample preparation. Practical guide for analytical chemists, -

Berlin, Springer, 1998.2. G. Rudzītis. Gaisa piesārņojuma noteikšanas fotometriskās metodes, - R., LU, 1993.3. T.E. Graedel, P.J. Crutzen. Atmospheric change, - N.Y., W.H. Freeman and company,

1993.4. E. Jungreis. Spot test analysis, - USA, Interscience publication, J. Wiley & sons, 1985.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1

96

ŪDEŅU UN PĀRTIKAS PRODUKTU ANALĪZE

Autori: doc. Dr.ķīm. S. Bērziņa, doc. Dr.ķīm. A. Vīksna

Kursa kods:Kredītpunkti: 4Kurss iekļauts: Ķīmijas maģistra studiju programmā B daļāKursa anotācija:

Kursa mērķis ir sniegt studentiem zināšanas par ūdens un pārtikas produktu sagatavošanu analīzei, ūdens un pārtikas piesārņojuma pakāpes noteikšanu un arī par pārtikas piedevu noteikšanu ar izolēšanas metodēm.Kursa saturs: 1. Piesārņojumi pārtikas produktos un to avoti.2. Pārtikas piedevas.3. Pārtikas paraugu sagatavošana analīzei.4. Nitrātjonu noteikšana augkopības produkcijā.5. Hlorīdjonu noteikšana maizes izstrādājumos.6. Amonjaka, ūdeņraža peroksīda un sodas noteikšana.7. Fosfātjonu noteikšana augļu sulās.8. Reducējošo ogļhidrātu noteikšana sulās ar Luffa-Šarla metodi.9. Vispārējs dabas ūdeņu raksturojums (virszemes ūdeņi, gruntsūdens, ledāji, lietus ūdens

u.c.) un tā cirkulācijas procesi dabā.10. Ūdeņi - vides piesārņojuma indikators, ūdeņu piesārņojuma pakāpes noteikšana11. Ūdens mērījumu organizēšana: paraugu ņemšanas un tās tehnika, paraugu konservācija,

transportēšana un uzglabāšana12. Ūdens paraugu analīzes organizēšana (paraugu sagatavošana, standartizētās analīzes

metodes, ekspresmetodes)13. Spektrofotometriska dzelzs noteikšana ūdenī.14. Nātrija un kālija jonu noteikšana ūdenī ar liesmas fotometru.15. Sulfātjonu turbidimetriska noteikšana ūdenī.16. Skābekļa masas koncentrācijas noteikšana ūdenī ar Vinklera metodi.17. Titrimetriska hlorīdjonu noteikšana ūdenī ar difenilkarbazonu.18. Jonometriska hlorīdjonu noteikšana ūdenī.19. Reducējošo vielu noteikšana ūdenī ar Kubeļa metodi (kālija permanganātu).20. Kadmija, svina un vara noteikšana ūdenī ar stripinga potenciometriju.Prasības kredītpunktu iegūšanai: Lekcijas un praktiskie darbi 64 stundas.Kursa pārbaudes forma: Eksāmens.Kursa apguves priekšnosacījums: Ķīmijas bakalauru studiju programma un maģistratūras

“A” daļas kurss “Mikroanalīzes metodes”.Literatūra:1. Baltess. Pārtikas ķīmija. LU izdevniecība, Rīga 1998. - 500 lpp.2. Matiseks u.c. Pārtikas analītiskā ķīmija. LU izdevniecība, Rīga 1998. - 456 lpp.3. Mežaraups. Ūdeņi un to ķīmiskā kontrole, - R., Mācību grāmata, 1995.4. Bidēns, A-M. Larsone, M. Ulsons. Ūdens kvalitātes noteikšana, - Gēteborga-Rīga,

Gēteborgas Universitāte un LU Vides zinātnes un pārvaldes studiju centrs, 1997.5. Stoeppler. Sampling and sample preparation. Practical guide for analytical chemists, -

Berlin, Springer, 1998.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1

97

OPTISKĀS ANALĪZES METODES

Autore: doc., Dr.ķīm. S. Bērziņa

Kursa kods: ķīmija.Kredītpunkti: 4.Kurss iekļauts: Ķīmijas maģistra studiju programmas B daļā.Kursa anotācija:

Kursa mērķis ir sniegt studentiem zināšanas par optiskām analīzes metodēm (spektrofotometriju, luminiscences analīzi, atomabsorbciometriju, atomemisijas analīzi u.c.), iztirzājot metožu pamatprincipus un praktiskās izmantošanas iespējas.Kursa saturs: 1. Fotometriska divkrāsu indikatora protolīzes konstantes noteikšana.2. Fotometriska bismuta jonu noteikšana ar tiourīnvielu.3. Diferenciāli fotometriska niķeļa jonu noteikšana.4. Hroma(III) un mangāna(II) jonu fotometriska noteikšana vienā šķīdumā.5. Hroma(III) un mangāna(II) jonu spektrofotometriska noteikšana vienā šķīdumā.6. Magnija jonu fotometriska titrēšana ar kompleksonu III.7. Fotometriska dzelzs(III) jonu noteikšana pēc piedevu metodes.8. Vara jonu ekstrakcijas fotometriska noteikšana ar piridīnu un rodanīdu.9. Fosfora fotometriska noteikšana reducējot tā molibdēnheteropoliskābi.10. Silicija fotometriska noteikšana reducējot tā molibdēnheteropoliskābi.11. Kalcija jonu noteikšana ar standartpiedevu metodi, izmantojot liesmas fotometru.Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas un praktiskie darbi 64 stundas.Kursa pārbaudes forma: eksāmens.Kursa apguves priekšnosacījumi: ķīmijas bakalaura studiju programma un “A” daļas kurss “Mikroanalīzes metodes”.Literatūra: 1. Практикум по физико-химическим методам анализа. Под ред. О.М.Петрухина. М.:

Химия, 1987.2. Физико-химические методы анализа. Под ред. В.Б.Флексковского. Л.: Химия, 1988.3. D.G. Peters, J.M. Hayes, G.M. Hieftje. Chemical Seperation and Measurements. W.B.

Saunder Company.- 749 pp. PHILADELPHIA, London, TORONTO.4. Accreditation and quality assurance in analytical chemistry. Edited by

H. Gunzler. Berlin, Springer. 1996.5. F.A. Settle. Handbook of Instrumental Techniques for Analytical Chemistry.-Simon and

Schuster Company. New Yerscy, 1997. – pp.6. Periodiskie izdevumi. Anal. Chem., An. Chem. Acta, Zeitcsh. Für An. Chemi u.c.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1

98

KĻŪDAS KVANTITATĪVĀS NOTEIKŠANĀS

Autors: prof., Dr. habil. chem E.Jansons

Kursa kods: Kurss iekļauts: Ķīmijas maģistru studiju programmas B daļāKredītpunkti: 2Kursa anotācija:

Kursā studentus iepazīstina ar kļūdām, kādas rodas kvantitatīvās noteikšanās, un to novēršanas paņēmieniem. Tiek apskatītas sistemātiskās kļūdas un nejaušās novirzes analīžu veikšanā, masas un tilpuma mērīšanai lietojamo mēriekārtu ienestās kļūdas. Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar kļūdu novēršanas paņēmieniem un nejaušo noviržu matemātisko apstrādi. Kursa saturs:1. Analīzes etapi un kļūdas. Analītiskais signāls un rezultāta aprēķināšana. 2. Kļūdu klasifikācijas dažādi veidi. 3. Relatīvās kļūdas. Aritmētiskais vidējais un novirzes no tā. 4. Sistemātiskās kļūdas un nejaušās novirzes, to saistība ar rezultāta pareizību un precizitāti. 5. Rupjās kļūdas, to novērtēšana. Diksona kritērijs. 6. Sistemātisko kļūdu dažādie cēloņi. Šo kļūdu novērtēšana un novēršana. Tukšais

eksperiments. Korektūra uz svēršanu vakuumā. Reaģentu tīrības nozīme. 7. Nejaušie lielumi. Ģenerālā kopa. Izlases kopa. Standartnovirze. Dispersija. 8. Nejaušo noviržu sadalījumi ģenerālajā kopā. Gausa sadalījums. Puasona sadalījums.

Noviržu parādīšanās biežuma funkcijas integrāļi. 9. Normālais (Gausa) sadalījums. Standartnovirzes ietekme uz Gausa līknes veidu. Līknes

normalizēšana. Drošības intervāls. 10. Izlases kopa. Stjūdenta sadalījums. Parametri, no kuriem ir atkarīga Stjūdenta koeficienta

vērtība. Standartnovirze un dispersija izlases kopā. Datorprogrammu sastādīšana šo lielumu aprēķināšanai. Racionāla skaitlisko datu noapaļošana šajās programmās. Operāciju sistēmas Windows skaitļotāja Calculator izmantošana aritmētiskā vidējā un standartnovirzes aprēķināšanai.

11. Divu rezultātu kopu salīdzināšana. Vai aritmētisko vidējo lielumu atšķirības ir nejaušas vai sistemātiskas dabas. Ko sauc par atšķirību nozīmīgumu? Stjūdenta koeficienta izmantošana aritmētisko vidējo salīdzināšanai. F kritērijs un tā lietošana. Laboratoriju datu salīdzināšana (interkalibrācija).

12. Mazāko kvadrātu metode. Jautājuma būtība. Graduēšanas jeb kalibrēšanas taisnes (līknes). Graduēšanas taisne gadījumos, kad standartizēšanas rezultātiem ir nejaušas novirzes. Mazāko kvadrātu metodes būtība. Lielumu A un B novērtējumu pareizības varbūtība. A un B izmantošana noteikšanas rezultātu aprēķināšanai. Datorprogrammas sastādīšana mazāko kvadrātu metodes lietošanai.

13. Puasona sadalījums. Gadījumi, kad ir novērojams Puasona sadalījums. Šī sadalījuma matemātiskā funkcija. Puasona sadalījuma sakarība ar Gausa sadalījumu, kad tā ir novērojama.

14. Mērījumu kļūdu ietekme uz analīzes gala rezultātu. Vispārējās sakarības sistemātisko kļūdu un nejaušo noviržu gadījumos. Šīs sakarības vienkāršākajām aprēķina formulām (saskaitīšana, atņemšana, reizināšana, dalīšana, celšana pakāpē, logaritmēšana).

15. Ticamie un zīmīgie cipari. Ticamo ciparu kritērijs. Zīmīgie cipari, tai skaitā zīmīgās nulles. Noapaļošana, tās veikšana datorprogrammās. Zīmīgo ciparu skaits pēc saskaitīšanas vai atņemšanas. Zīmīgo ciparu skaits pēc reizināšanas vai dalīšanas.

99

16. Analītiskie svari. Vienkausa un divkausu svari. Svēršana uz šiem svariem. Svaru jutība. Rezultātu pareizība un precizitāte.

17. Mērtrauki. Biretes. Pipetes. Mērkolbas. Graduēšana uz ieliešanu un uz izliešanu. Mērtrau-ku tilpuma pārbaude. Lielums A+B+C un 1000(A+B+C), to lietošana tilpuma pārbaudēs.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 32 st.Kursa pārbaudes forma: eksāmens rakstveidāKursa apguves priekšnosacījumi: Analītiskā ķīmija, augstākā matemātika, vienas

programmēšanas valodas prašana. Literatūra:

1. Recommendations for the presentation of the results of chemical analysis (General terms, reliability of results, expession of results, symbols, methods for computation), International Union of Pure and Apllied Chemistry, Commision on analytical nomenclature.

2. Jansons E. Kļūdas kvantitatīvajā analīzē, Latvijas valsts universitāte, 1984.3. Jansons E. Analītiskās ķīmijas teorētiskie pamati, Rīga, “Zvaigzne”, 1993, 10. nodaļa. 4. Rubinson K.A. Chemical Analysis, Little, Brown and Company, Boston, Toronto, 1987,

Chapter 4. Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1

100

TEORĒTISKĀ ELEKTROĶĪMIJA

Autors: Dr. ķīm., doc. A.Actiņš

Kursa kods : Kredītpunkti : 4Kurss iekļauts: ķīmijas maģistra studiju programmas B daļāKursa anotācija:Kursa mērķis ir sagatavot studentus patstāvīgu pētījumu veikšanai elektroķīmijā. Kursa ietvaros studenti padziļināti apgūst atsevišķas teorētiskās elektroķīmijas nozares masas pārneses procesus šķīdumos, elektriskā dubultslāņa uzbūvi un tās ietekmi uz elektroķīmisko reakciju ātrumu, elementārā akta teoriju. Studenti apgūst elektroķīmisko pētīšanas praktiskās iemaņas un tiek sagatavoti pētīšanas metožu padziļinātai izpratnei un to teorētisko pamatu tālākai attīstīšanai. Iegūtās zināšanas sekmē arī citu neelektroķīmisko heterogēno procesu izpratni.Kursa saturs:1. Termodinamiskais līdzsvars sistēmās ar lādētām daļiņām. Elektrostatiskais potenciāls un

elektroķīmiskais potenciāls. 2. Elektrodu procesu vispārīgs raksturojums, tā stadijas. Divu un trīselektrodu sistēma.3. Laplasa un Furjē metode masas pārneses parciālo diferenciālvienādojumu risināšanā.4. Ūdeņrava difūzija metālos. 5. Hronoamperometrija, hronopotenciometrija, hronovoltamperometrija. Cikliskā

hronovoltamperometrija, inversā hronopotenciometrija.6. Stacionārā difūzija. Konvektīvā difūzija. Rotējošais diska elektrods.7. Elektriskā dubultslāņa pētīšanas metodes.8. Maiņstrāvas metode. Difūzijas kompleksā pretestība.9. Elektroķīmisko reakciju lādiņa pārneses stadijas specifika. Brensteda-Poljani-Semjonova

princips.10. Polarizācijas līknes lēnās lādiņa pārneses stadijai.11. Elektriskā dubultslāņa ietekme uz lādiņa pārneses ātrumu.12. Jauktā kontrole.13. Saliktu elektroķīmisko procesu pētīšanas metodes. 14. Lāzerelektroķīmija. Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 32 st., prakt. darbi 16 st., lab. darbi 16 st. Kursa pārbaudes forma: eksāmens Kursa apguves nosacījumi: fizikālā ķīmija, augstākā matemātika, fizika Literatūra1. В.С.Багоцкий. Основы электрохимии. М.: Химия, 1988. – 400 с.2. Л.И.Антропов. Теоретическая электрохимия. М.: Высшая школа, 1984, 519 с.3. Б.Б.Дамаскин, О.А.Петрий. Введение в электрохимическую кинетику. М.: Высшая

школаб 1983, 400 с.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

101

PIEMINEKĻU KONSERVĀCIJAS UN RESTAURĀCIJAS ĶĪMIJA

Autors: Dr. ķīm., doc. A.Actiņš

Kursa kods : Kredītpunkti : 2Kurss iekļauts: ķīmijas maģistra studiju programmas B daļāKursa anotācija:

Kursa mērķis ir sniegt zināšanas par kultūrvēsturisko pieminekļu un vides mijiedarbību un šā procesa vadīšanu. Liela uzmanība tiek veltīta dabīgo akmens materiālu izcelsmei, struktūrai, īpašībām un šo materiālu korozijai un aizsardzībai pret to. Iegūtās zināšanas par pieminekļu saglabāšanas organizāciju un tehniku var tikt izmantotas ķīmiķu darbā restaurācijas uzņēmumos, pieminekļu aizsardzības inspekcijās, vides inspekcijās, būvju projektēšanas organizācijās.Kursa saturs:1. Pieminekļu aizsardzības organizācija.2. Dabīgie akmens materiāli: izcelsme, sastāvs, izturība agresīvā vidē.3. Pārskats par akmens materiālu pētīšanas metodēm.4. Akmens materiālu bojāšanās apkārtējā vidē. Korozijas veidi.5. Korozijas pakāpes novērtēšanas paņēmieni.6. Pieminekļu stāvokļa dokumentēšana.7. Akmens materiālu atjaunošanas un aizsardzības paņēmienu vispārīgs raksturojums.8. ķīmisko nostiprināšanas un konservācijas paņēmienu apskats.9. Neakmens materiālu korozija apkārtējā vidē un aizsardzība pret to. 10. Fizikālās un ķīmiskās metodes sevišķi vērtīgu kultūrvēsturisko pieminekļu izpētē un

restaurācijā.Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 24 st., prakt. darbi 8 st.Kursa pārbaudes forma: eksāmens Kursa apguves nosacījumi: neorganiskā ķīmija, kristālķīmija, fizikālā ķīmija, fizikālās pētīšanas metodesLiteratūra:

pieejama LU Ķīmijas fakultātes Akmens konservācijas centra bibliotēkā, 16 telpā.1. Wihr R. Restaurierung von Steindenkmälern. München: Verlag Callwey, 1980, 232 lpp.2. Ashurst J., Ashurst N. Practical Building Conservation. Vol. 1. Stone Masonry. English

Heritage Technical Handbook. England: Gower Technical Press, 1988, 100 p.3. Ashurst J., Ashurst N. Practical Building Conservation. Vol. 3. Mortars, Plasters and

Readers. English Heritage Technical Handbook. England: Gower Technical Press, 1989, 85 p.

4. Torraca G. Porous Building Materials. Third Edit.Rome: ICCROM, 1988, 149 p.5. Teutonica J.M. A Laboratory Manual for Architectural Conservators. ARC. Rome:

ICCROM, 1988, 168 p.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

102

VIRSMU PĀRKLĀJUMI, ĪPAŠĪBAS UN LIETOŠANA

Autors: Dr.hab.chem., prof. I.Vītiņa

Kursa kods:Kredītpunkti: 3Kurss iekļauts: ķīmijas maģistra studiju programmas B daļāKursa anotācija:

Kursa mērķis ir dot pamatzināšanas fizikālās ķīmijas nozares speciālistiem par materiālu virsmu fizikālo ķīmiju, materiālu virsmu (to skaitā jauno, netradicionālo) īpašību nodrošināšanu ar plānu metālu, kompozīto metāla un neorganiskā savienojuma pārklājumu elektroķīmisko un ķīmisko uznešanu, virsmu pārklājumu īpašībām un to pētīšanas metodēm.

Šis mācību programmas kurss ir nepieciešams fizikālās ķīmijas speciālistiem, aparātbūves, metālapstrādes speciālistiem, iekārtu uzraudzības dienestiem, muitas darbiniekiem, kā arī menedžeriem.

Visā pasaulē ir aktuāla metālu ekonomija un līdz ar to jaunu, netradicionālu sakausējumu izstrādāšana un pētījumi par to pretkorozijas izturību, augsttemperatūras, zemtemperatūras ekspluatācijas īpašībām, to virsmu modificēšanas iespējām ar citu metālu un kompozīto pārklājumu uznešanu, dažādu nemetālisku materiālu, t.sk., keramiku, polimēru pielietošana un to virsmu modificēšana ar metālu pārklājumiem.Kursa saturs:1. Elektroizgulsnēto pārklājumu nozīmīgums metālu un materiālu virsmu modificēšanā.

Metālu pārklājumu iedalījums pēc to fizikāli ķīmiskajām īpašībām.2. Pārskats par metālu pārklājumiem un to izmantošanu.3. Metālu elektroizgulsnēšanas elektrokristalizācijas katodprocesa mehānisms.4. Metālu elektroizgulsnēšanas elektrolītu sastāva ietekme uz pārklājuma struktūru.5. Organisko savienojumu un katodprocesā izdalītā ūdeņraža ietekme uz pārklājumu

struktūru un īpašībām.6. Elektroizgulsnētu pārklājumu ķīmiskā sastāva un struktūras ietekme uz pārklājuma

stabilitāti, fizikāli ķīmiskajām un mehāniskajām īpašībām. Intermetalīdu veidošanās.7. Vieglo metālu sakausējumu (uz alumīnija, magnija bāzes) virsmu fizikāli ķīmiskas un

struktūru īpašības, kas nosaka metālu pārklājumu elektroizgulsnēšanas iespējas.8. Cietkausējumu metālu virsmu fizikāli ķīmiskās īpašības un struktūras raksturojums, kas

nosaka metālu pārklājumu elektroizgulsnēšanas iespējas.9. Keramisko materiālu virsmu modificēšana ar vakuumā uzputinātu un elektroizgulsnētu

metālu slānīšiem. Vakuumā uzputināto metālu virsmu struktūras raksturojums, to aktivācija, metālu pārklājumu elektrokristalizācija, to izmantošana un īpašības.

10. Materiālu virsmu modificēšana ar metālu ķīmiskās reducēšanas metodi, metodes teorētiskie pamati un iegūto metālu pārklājumu īpašības un izmantošana. Ķīmisko savienojumu veidošana uz metālu virsmām.

11. Kompozīto pārklājumu metāls neorganiskais savienojums kā nākošās paaudzes pārklājumu izmantošana virsmu modificēšanai. Šo pārklājumu elektroizgulsnēšana, katodprocesa mehānisms, īpašības.

12. Polimēru virsmu metalizācija. Virsmu aktivācija un pārklājumu ķīmiskā un elektroķīmiskā uznešana.

13. Metāli pasaules tirgū. Metālu ekonomijas iespējas.14. Ekoloģijas prasības metālu virsmu ķīmiskajā un elektroķīmiskajā apstrādē. Ūdens

attīrīšana.15. Pārskats par metālu pārklājumu izmantošanu Latvijā.Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 40 st., praktiskās nodarbības un diskusijas 8 st.Kursa pārbaudes forma: pārbaudījums rakstveidā

103

Kursa apguves priekšnosacījumi: neorganiskā ķīmija, fizikālā ķīmijaLiteratūra:1. Юокштейн Б.С. Структура и свойства внутренних поверхностей раздела в металлах.

М.: Наука, 1988, 270 с.2. Гальванотехника (справочник под ред. Гринберга А.М. и др.), М.: Металлургия,

1987, 735 с.3. Стилз К.Дж, Металлы. М.:Металлургия, 1980, 445 с.4. Палатник Л.С. и др. Материаловедение в микроэлектротехнике. М.: Энергия, 277 с.5. Сайфулин Р.С. Неорганические композиционные материалы. М.: Химия, 1983, 299

с.6. Schuman H. Metallographie. VEB Deutscher Verlag, Leipzig, S. 628.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

104

MATERIĀLU KONTROLE UN TESTĒŠANA

Autors: Dr.hab.chem., prof. I.Vītiņa

Kursa kods:Kredītpunkti: 2Kurss iekļauts: ķīmijas maģistra studiju programmas B daļāKursa anotācija:

Kursa mērķis ir dot pamatzināšanas un praktiskās iemaņas fizikālās ķīmijas nozares speciālistiem par materiālu ķīmiskā sastāva, materiālu virsmu, elektroizgulsnētu, termiski uznestu, uzputinātu metālu slāņu un to pārklājumu, kā arī elektrolītu kvalitātes rādītāju noteikšanu ar fizikāli ķīmiskām, ķīmiskām un fizikālām pētīšanas un testēšanas metodēm. Šīs mācību programmas kursa zināšanas ir nepieciešamas aparātbūves, mikroelektronikas un metālapstrādes, iekārtu uzraudzības dienestu, muitas speciālistiem, kā arī menedžeriem produkcijas izvērtēšanai dažādām nozarēm un vides aizsardzības speciālistiem un ir aktuāla sakarā ar jaunu materiālu virsmu modificēšanas tehnoloģiju izstrādi, ko Eiropā koordinē 1989.g. dibinātā Eiropas virsmas pētījumu un tehnoloģiju akadēmija “European Academy of Surface Technology”, un kurā kā dalībvalstis ieiet visas Eiropas valstis.Kursa saturs:1. Metālu un materiālu struktūras pētīšana ar šķersšlifu, metalogrāfiskās un optiskās

mikroskopijas metodēm.2. Pārklājumu (elektroizgulsnētu, ķīmiski reducētu, termiski uznestu un vakuumā

uzputinātu) biezuma, tā nevienmērīguma, korozijas bojājumu šķērsstruktūras pētīšana un noteikšana ar šķersšlifu metalogrāfiakās un optiskās mikroskopijas un gravimetriskām pāetīšanas metodēm.

3. Metālu, materiālu un uz tiem uznestu metālu pārklājumu virsmas struktūras raksturojuma, porainības un defektu pētīšana un noteikšana ar fotografēšanas paņēmienu, lietojot rastra elektronmikroskopiju, caurejošo elektronmikroskopiju, optisko mikroskopiju un ķīmiskās metodes.

4. Elektroizgulsnētu, termiski uznestu pārklājumu adhēzijas noteikšana uz dažādiem pamatmetāliem, keramiku un polimēru virsmām.

5. Metālu pārklājumu un pamatmetālu ķīmiskais sastāvs. Oglekļa, sēra, fosfora, mangāna un silīcija daudzuma noteikšanas metodes. Metālu markas noteikšana.

6. Metālu pārklājumu elektroizgulsnēšanas elektrolīti: pārklājumu kvalitātes, elektrolītu izkliedes spējas, elektroizgulsnēšanas ātruma, metālu iekšējo spriegumu; elektrolītu raksturojošo kvalitātes rādītāju noteikšana specializētās šūnās: aprēķini un analīze.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 18 st., praktiskās nodarbības un diskusijas 14 st.Kursa pārbaudes forma: pārbaudījums mutiski ar mikroskopijas uzņēmumu, līkņu un reālo paraugu analīziKursa apguves priekšnosacījumi: virsmu pārklājumi, īpašības, pielietošanaLiteratūra:1. Schuman H. Metallographie. VEB Deutscher Verlag, Leipzig, S. 628.2. Практическая растровая электронная микроскопия. Под ред. Гоулдстейна Дж. М.:

Мир, 1978, 655 с.3. Богеншютц А.Ф. Электролитическое покрытие сплавами. Методы анализа. М.:

Металлургия, 1980, 188 с.4. DIN: 50602; 50950; 50955; 50957; 50988.5. ГОСТ: 9.302-88; 9.302-86; 10243-75; 12344-78; 12345-80; 225536.3-88; 12346-78;

12348-78.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

105

POLIMĒRU RADIĀCIJAS ĶĪMIJAS PAMATI

Autori: doc. Dr.habil.chem. V. Kaļķis

Kursa kods-Kredītpunkti- 2Kurss iekļauts: ķīmijas maģistra programma B daļāKursa anotācija: Kursa mērķis ir sniegt pamatzināšanas par polimēru radiācijas modificēšanu.

Kursa uzdevumi ir apgūt polimēru radiācijas ķīmijas pamatus, radiācijas polimerizācijas kinētiku, radiācijas piepotēšanu, kā arī praksē izmantojamo augstenerģētisko procesu

tehnoloģiju.Kursa saturs:

1. Radiācijas ķīmijas tehnoloģiskajos procesos izmantojamie jonizējošā starojuma avoti.2. Polimēru radiācijas ķīmijas procesu fizikāli ķīmiskie pamati.. Šķērssaistīšanas un

destrukcijas procesu kvantitatīvais raksturs.3. Radiācijas polimerizācija.4. Poliolefīnu un to kompozītu radiācijas ķīmiskā modificēšana. Polimēru

termonosēdmateriālu izveide. Termoizturīgu materiālu izveide.5. Kaučuku un gumijas izstrādājumu radiācijas vulkanizācija.6. Monomēru piesaistīšana pie šķiedrām un audumiem.7. Laku pārklājumu cietināšana. Koksnes radiācijas ķīmiskā modificēšana.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 32 st.Kursa pārbaudes forma: pārbaudījums rakstveidā

Kursa apguves priekšnosacījumi: ķīmijas bakalaura programmaLiteratūra:

1. M. Kalniņš, Ē. Neimanis, V. Kaļķis. Lielmolekulārie savienojumi. Rīga, Zvaigzne, 1981.2. Е. А. Брацыхин. Технология пластических масс. М., Химия, 1974.3. М. Доул. Радиационная химия макромолекул. Перев. с англ. М., Атомиздат, 1978.

Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

106

MAKROMOLEKULĀRO SISTĒMU PĒTĪŠANAS METODES

Autors: doc. Dr.habil.chem. V. Kaļķis

Kursa kods-Kredītpunkti- 2Kurss iekļauts: ķīmijas maģistra programma B daļā

Kursa anotācija: Kursa mērķis ir sniegt pamatzināšanas par polimēru materiālu fizikāli ķīmiskām un mehāniskām pētīšanas metodēm. Kursa uzdevumi ir apgūt IS spektrometrijas,

fluorescentās spektrometrijas, dilatometrijas, DTA, DSK, rentgendifraktometrijas, ultraskaņas, elektronu mikroskopijas u.c. metožu pielietošanas iespējas polimēru struktūras un

īpašību pētīšanā.Kursa saturs:

1. Polimēru infrasarkanā spektrometrija. Paraugu sagatavošana. Ūdeņraža frekvences identifikācija. Maisīto svārstību noteikšana. Biopolimēru spektri ūdens šķīdumos.

2. Polimēru fluorescentā spektrometrija. Teorija. Metodes un rezultātu apstrāde.3. Polimēru rentgendifraktometrija. Paraugu sagatavošanas metodes. Difraktogrammu

interpretācija. Metodes pielietošana polimēru struktūras pētīšanā.4. Kodolmagnētiskās rezonanses metodes pielietošana polimēru struktūras pētīšanā.

Spektrālo līniju intensitātes analīze. Polimēru ķēdes konfigurācija un struktūra. Atsevišķu polimēru (polimetilmetakrilāts, polietilēns, polistirols, polivinilhlorīds, kopolimēri u.c.) pētīšanas metodes.

5. Polimēru diferenciālā termiskā analīze. Fāzes pāreju raksturojums. Kristalizācija. Stiklošanās. Pārejas tipi kristāls-kristāls. Polimerizācijas un termiskās destrukcijas pētīšana. DTA analīzes pielietošana mehānisko deformāciju pētīšanā.

6. Polimēru frakcionēšana un molekulmasas noteikšanas metodes,7. Monomolekulāro polimēru slāņu pētīšanas metodes. Teorija.. Stāvokļa diagrammas.

Aparatūra. Elektronu un optiskā mikroskopijas izmantošana polimēru morfoloģijas pētījumos.

8. Akustiskās (ultraskaņas, rezonanses u.c.) polimēru pētīšanas metodes. Metodes pielietošana pildvielu satura, orientācijas pakāpes, termonosēdspriegumu u.c. parametru noteikšanai.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 32 st.Kursa pārbaudes forma: pārbaudījums rakstveidā

Kursa apguves priekšnosacījumi: ķīmijas bakalaura programmaLiteratūra:

1. Б. Кии. Новейшие методы исследования полимеров. Перевод из англ., М., Мир, 1966.

2. И. И. Перепечко. Акустические методы исследования полмеровю М., Химия,1973.

Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

107

HETEROGĒNIE POLIMĒRU MAISĪJUMI

Autors: doc. Dr.habil.chem. V. Kaļķis

Kursa kods: Kredītpunkti: 2Kurss iekļauts: ķīmijas maģistra programmas B daļāKursa anotācija: Kursa mērķis ir sniegt pamatzināšanas par heterogēniem polimērkompozītu

materiāliem, kurus iegūst samaisot un sakausējot dažādus polimērus. Kursa uzdevumi ir apgūt priekšstatus par polimēru termodinamisko un tehnoloģisko savietojamību, starpfāzu enerģijas

un spriegumu raksturu, kompozīciju ķīmiskām, fizikālām un mehāniskām īpašībām. Kursa saturs:

1. Polimēru sistēmu savietojamība. Maisījumu statiskā termodinamika. Florī teorija. Savietojamības plānošana un iespējamība.

2. Polimēru sistēmu sadalīšanās fāzēs. Samaisīšanās kritiskās temperatūras. Fāzu un relaksācijas pārejas cietās polimēru sistēmās. Stiklošanās temperatūras noteikšana polimēru maisījumiem.

3. Starpfāzu enerģija. Starpfāzu spriegumi. Polimēru maisījumu virsmas struktūra. Adhēzija starp polimēriem. Plastifikatori.

4. Polimēru kausējumu un suspensiju reoloģija. Viskozi-elastisko šķidrumu tecēšanas teorija. Divu viskozi-elastisko šķidrumu kopīga tecēšana. Daudzfāzu polimēru sistēmu reoloģija.

5. Daudzfāzu heterogēnu polimēru sistēmu mehāniskās īpašības. Komopozīciju elastības moduļa atkarība no temperatūras. Temperatūras-laika superpozicijas principi. Polimēru sistēmu sagraušana.

6. Pārejas procesi polimēru maisījumos. Tvaiku un šķidrumu adsorbcija daudzfāzu polimēru sistēmās. Membrānas no polimēru maisījumiem.

7. Polimēru maisījumi ar termoelastoplastu īpašībām. Dinamiskie termoelastoplasti. Temoplastu izmantošana gumijas izstrādājumos.

8. Polimēru maisījumu radiācijas un ķīmiskā modificēšana. Termonosēdmateriālu ieguve. Heterogēno polimēru materiālu pielietošana sadzīvē un tehnikā.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 32 st.Kursa pārbaudes forma: pārbaudījums rakstveidā.

Kursa apguves priekšnosacījumi: ķīmijas bakalaura programmaLiteratūra:

1. Д. Пол, С. Нюмен. Полимерные смеси, т.1 и 2. Перев. с англ., М., Мир, 1981.2. W. Fisher. Chemistry and physics of macromolecules, VCH, New York,1992

Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

108

POLIMĒRU PĀRSTRĀDE

Autori: doc. Dr.habil.chem. V. Kaļķis, Dr.chem. R. Ozoliņš

Kursa kods: Kredītpunkti: 2Kurss iekļauts: ķīmijas maģistra programmas B daļā

Kursa anotācija: Kursa mērķis ir sniegt zināšanas par polimēru pārstrādes galvenajām metodēm. Kursa uzdevumi ir padziļināti apgūt polimerizācijas un polikondensācijas procesā iegūto polimēru maisīšanu, liešanu, ekstrūziju, izpūšanu, stiepšanu, metināšanu u.c. metodes.

Kursa saturs:1. Polimerizācija. Ķēdes polimerizācija. Pakāpjveida polimerizācija. Polimerizācijas

kinētika. Polimerizācijas tehnoloģiskās metodes. Kopolimerizācija. 2. Polikondensācija. Polikondensācijas tehnoloģiskās metodes. Specifiskās polimēru sintēzes

metodes. 3. Polimēru maisīšana.4. Ekstrūzija. Ekstrūzija ar izpūšanu.5. Lieņana zem spiediena.6. Presēšana. Kalandrēšana.7. Pneimoveidošana un vakuumveidošana.8. Speciālās polimēru pārstrādes metodes

Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 32 st.Kursa pārbaudes forma: pārbaudījums rakstveidā

Kursa apguves priekšnosacījumi: ķīmijas bakalaura programmaLiteratūra:

1. Е. А. Брацыхин. Технология пластических масс. М., Химия, 1974.2. M. Kalniņš, Ē. Neimanis, V. Kaļķis. Lielmolekulārie savienojumi. Rīga, Zvaigzne, 1981.

Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

109

MODERNĀS INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS ĶĪMIJĀ SKOLĀ

Autori: Dr.chem., doc. J.Logins, Dr.chem., doc. S.Takeris

Kursa kods: Kredītpunkti: 4Kurss iekļauts: ķīmijas maģistra studiju programmas B daļāKursa anotācija

Kursa mērķis ir iepazīstināt ar dtudentus armodernajām informācijas tehnoloģijām, ko var izmantot skolās, īpaši uzsverot to nozīmi ķīmijas priekšmeta apgūšanā. Aplūkoti galvenie aparatūras un programmatūru veidi, to izmantošanas iespējas, datorprogrammu daudzveidīgās pielietošanas iespējas ķīmijā. Paredzēts arī apgūt prasmi atrast nepieciešamo informāciju bibliotēkās, internetā.Kursa saturs1. Moderno informācijas tehnoloģiju izmantošanas iespēju vispārīgs raksturojums.2. Informācijas tehnoloģiju aparatūras raksturojums, galvenie programmatūru raksturojošie

rādītāji.3. Darbs ar dažādām operāciju sistēmām (DOS, Windows, MacOS).4. Darbs ar MS Office paketi: Word, Excel, PowerPoint, Exchange.5. INTERNET pamati.6. Vienkārši paņēmieni materiālu sagatavošanai HTML formātā.7. Bibliotēku katalogu veidošanas principi un datorizēta literatūras meklēšana.8. Mācību datorprogrammas ķīmijā.9. Simulāciju datorprogrammas ķīmijā.10. Datorizēts eksperiments. Programmatūra un perifērija.11. Datu bāzes ķīmijā12. Datorizētas pārbaudes. Testu rezultātu apkopošana.13. Laboratorijas iekārtu un ķīmijas formulu redaktori. 14. Molekulu modeļu veidošanas programmas. Multimēdiji ķīmijās stundās.15. Informācijas tehnoloģiju izmantošana pedagoģiskajā darbā.Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas, 32 st., praktiskie darbi 32 st.Kursa pārbaudes forma: pārbaudījums rakstveidāKursa apguves priekšnosacījumi: ķīmijas didaktikaLiteratūra1. J.Logins. Pētnieciskā darba veikšana un noformēšana. Metodiskais materiāls, 2000.

(sagatavots publicēšanai).2. W.H.Peterssen. Wissenschaftlische Arbeiten. Eine Einfuerung fuer Schueler und

Studenten. Ehrenwirth Muenchen, 1991.3. M.Thiesen. ABC fuer wissenschaftlischen Arbeit. Verlag an der Lottbek, 1993.4. MS Office apraksti internetā un programmas palīdzības sistēmā.5. LU Programmu un algoritmu fonda materiāli6. MACINTOSH for Dummies, 1977, 350 lpp.7. YAMAHA UN MACINTOSH operāciju sistēmu apraksti.8. Angļu latviešu skaidrojošā Datoru vārdnīca. “Jumava”, R., 1998, 399 lpp.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

110

PĀRTIKAS ĶĪMIJA I

Autors: Dr.chem., doc. I.Jākobsone

Kursa kods: Kredītpunkti: 2Kurss iekļauts: ķīmijas maģistra studiju programmas B daļāKursa anotācija

Kursa mērķis ir sniegt maģistrantiem zināšanas par pārtikas produktu sastāvdaļām (olbaltumvielām, taukiem, ogļhidrātiem, fermentiem, vitamīniem, minerālvielām u.c.), par ķīmiskām fermentatīvām un mikrobioloģiskām pārvērtībām produktu uzglabāšanas un pārstrādes procesos, kā arī par alkoholu un alkaloīdus saturošām baudvielām, par dārzeņiem un augļiem, par pārtikas piedevām un veselībai kaitīgajām vielām dabiskajā pārtikā.Kursa saturs1. Pārtikas produktu pamatsastāvdaļas un to uzturvērtība2. Tauki. Tauku ķīmiskās pārvērtības produktu uzglabāšanas un pārstrādes procesos.3. Olbaltumvielas. Olbaltumvielu pārvērtības produktu uzglabāšanas un pārstrādes procesos.4. Ogļhidrāti. To modificēšanas iespējas un pārvērtības uzglabāšanas un pārstrādes procesos.5. Pārtikas piedevas, veselībai kaitīgās vielas pārtikā, to vieta pārtikas likumdošanā.6. Dārzeņi un augļi.7. Alkaloīdus un alkoholu saturošas baudvielas.8. Likumdošana pārtikas jomā. Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas, 32 st.Kursa pārbaudes forma: pārbaudījums rakstveidāKursa apguves priekšnosacījumi: organiskā ķīmijaLiteratūra1. 1.V.Baltess. Pārtikas ķīmija, Rīga, LU izdevniecība, 1998.2. R.Matiseks u.c. Pārtikas analītiskā ķīmija, Rīga, LU izdevniecība, 1998.3. Eiropas Padomes direktīvas: 93/43/EEC; 93/99/EEC; 89/397/EEC.4. Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr. 130, 131 (1998.g. 14.04.); Nr. 170

(1997.g. 6.05.).Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

111

PĀRTIKAS ĶĪMIJA II

Autors: Dr.chem., doc. I.Jākobsone

Kursa kods: Kredītpunkti: 4Kurss iekļauts: ķīmijas maģistra studiju programmas B daļāKursa anotācija

Kursa mērķis ir sniegt maģistrantiem padziļinātas zināšanas par pārtikas produktiem, kas bagāti ar olbaltumvielām, taukiem un ogļhidrātiem, par to sastāvdaļu pārvērtībām tehnoloģiskajos pārstrādes procesos, par starptautiski atzītām analīvu metodēm pārtikas produktu kvalitātes izvērtēšanā.Kursa saturs1. Pārtikas produktu pamatsastāvdaļas.2. Tauki. Taukiem līdzīgās vielas. Pārtikas tauki, to iegūšanas tehnoloģija.3. Olbaltumvielas. Olbaltumvielas saturoši pārtikas produkti, to iegūšanas tehnoloģijas.4. Ogļhidrāti. Ogļhidrātus saturoši pārtikas produkti, to iegūšanas tehnoloģijas.5. Pārtikas produktu kvalitātes izvērtēšana, atbilstoši starptautiskajām prasībām.Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas, 32 st., praktiskās nodarbības 32 st.Kursa pārbaudes forma: pārbaudījums rakstveidāKursa apguves priekšnosacījumi: pārtikas ķīmija ILiteratūra1. 1.V.Baltess. Pārtikas ķīmija, Rīga, LU izdevniecība, 1998.2. R.Matiseks u.c. Pārtikas analītiskā ķīmija, Rīga, LU izdevniecība, 1998, 474 lpp.3. Belitz, Grosch. Lebensmittelchemie, Springer Verlag 4. Official Methods of Analysis, 16th ed., 1995.5. Amtliche Samlungen, § 35, Vācija 1995.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

112

STARPTAUTISKĀS PRASĪBAS PĀRTIKAS KVALITĀTEI

Autori: Dr.chem., doc. I.Jākobsone, Latvijas Pārtikas padomes, Latvijas Pārtikas centra speciālisti

Kursa kods : Kredītpunkti : 4Kurss iekļauts: ķīmijas maģistru studiju programmas B daļāKursa anotācija

Kurss sniedz pamatinformāciju par Eiropas Savienības pieņemtajiem noteikumiem patērētāju aizsardzības nodrošināšanā. Studenti tiek iepazīstināti ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas 9000 standartu sēriju, kas nosaka kvalitātes sistēmu prasības, kā arī ar Eiropas Padomes pieņemto pārtikas produktu higiēnas un kontroles direktīvām un pārtikas kontroles sistēmu kritisko kontroles punktu (HACCP) sistēmu. Kursa saturs

1. Produktu kvalitāte, kvalitātes vadība un plānošana, kvalitātes nodrošināšana un pārvaldīšana. Kvalitātes vadības sistēmas. Starptautiskās standartizācijas organizācijas (ISO) 9000 standartu sērija; kvalitātes sistēmu prasības. Visaptveroša kvalitātes pārvaldība.

2. Kritisko vadības punktu (HAACP) sistēma kā kontroles sistēma pārtikas produktu nekaitīguma un kvalitātes nodrošināšanā. Kritisko vadības punktu sistēmas principi un pētījuma etapi.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 32 st., praktiskās nodarbības 32 st.Kursa pārbaudes forma: pārbaudījums rakstveidā, ieskaite, eksāmensKursa apguves nosacījumi: Pārtikas tehnoloģijaLiteratūra1. CAMPDEN Pārtikas un dzērienu izpētes asociācijas HACCP darba grupas Tehniskā

rokasgrāmata N 38, Anglija, 1992, 64.2. PHARE programmu materiāli par ISO standartiem.3. LVS EN ISO 9001 standarts. Kvalitātes sistēmas modelis kvalitātes nodrošināšanai

projektēšanā, attīstībā, ražošanā, montāžā un apkalpošanā, 1994, 24. Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

113

KVALITĀTES NODROŠINĀŠANAS NACIONĀLĀS PROGRAMMAS KONCEPCIJA

Autori: Dr.chem., doc. I.Jākobsone

Kursa kods :Kredītpunkti : 4Kurss iekļauts: ķīmijas maģistra studiju programmas B daļāKursa anotācija

Kursa mērķis ir dot studentiem izpratni par Kvalitātes nodrošināšanas nacionālās programmas koncepciju, kuras mērķis ir veicināt konkurētspēju Latvijas uzņēmēju ražotajai produkcijai un pakalpojumiem gan iekšējā tirgū, gan eksportā, novērst tirdzniecības tehniskās barjeras un vienlaicīgi aizsargāt cilvēku dzīvību, veselību un vidi no nedrošu preču ietekmes.Kursa saturs

1. Kvalitātes nodrošināšanas nacionālās programmas koncepcija.2. Kvalitātes nodrošināšanas programmas galvenie darbības virzieni: likumdošanas

saskaņošana ar ES prasībām brīvas preču kustības jomā standartizācija, Eiropas un starptautisko standartu adaptācija, likumdošanas jautājumi, metroloģija, testēšana un sertifikācija, akreditācija, tirgus uzraudzība, akadēmiskā izglītība kvalitātes nodrošināšanas jautājumos, informācija kvalitātes nodrošināšanā, kvalitātes izglītošana rūpniecības uzņēmumu darbiniekiem.

3. Kvalitātes nodrošināšanas nacionālās programmas pilnveidošana un praktiska īstenošana dzīvē.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 64 st.Kursa pārbaudes forma: pārbaudījums rakstveidā, eksāmensKursa apguves nosacījumi: EN 45000 sērijas standartu izpratneLiteratūra1. Adaptēti Eiropas Savienības standarti, kas aptver testēšanu, sertifikāciju un akreditāciju

(EN 45000 sērijas standarti).2. Adaptēti Starptautiskie standarti, kuri piedāvā piegādātājiem kvalitātes sistēmu prasību

formas (ISO 9000 sērijas standarti).3. Latvijas Republikas likumi un Ministru kabineta noteikumi pārtikas jomā (Pārtikas aprites

uzraudzības likums, LR likums “Par atbilstības novērtēšanu” u.c.).4. Eiropas Savienības direktīvas pārtikas jomā (93/43/EEC par pārtikas produktu higiēnu;

93/99/EEC par pārtikas produktu oficiālo kontroli u.c.).5. Preču un pakalpojumu kvalitātes informācijas konsultāciju un apmācības centra un KIF

“Biznesa komplekss” sagatavotie materiāli par kvalitātes nodrošināšanas nacionālo programmu.

6. PHARE programmu materiāli.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

114

ĶĪMIJAS IZGLĪTĪBAS SATURS UN TĀ MODELĒŠANA

Autori: Dr.chem., doc. D.Cēdere, Dr.chem., doc. A.Prikšāne

Kursa kods: Kredītpunkti: 6Kurss iekļauts: Ķīmijas maģistra studiju programmas B daļāKursa anotācija:

Kurss sniedz zināšanas par ķīmijas izglītības satura tuvināšanu mūsdienu sabiedrības interesēm un vajadzībām ar mērķi veidot skolēnos izpratni un attieksmi pret sadzīvē un apkārtējā vidē sastopamajām ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem procesiem. Kursā iekļautas ar ikdienu un vidi saistītās tēmas, atbilstošā ķīmijas mācību satura atlases kritēriji un mūsdienu prasībām atbilstošu ķīmijas izglītības modeļu veidošanas pamatprincipi. Kursā iekļautas semināru nodarbības, veltītas mācību procesa pilnveides meklējumiem, paraugstundu demonstrējumiem un analīzei.Kursa saturs:1. Dabaszinātņu metodoloģija.2. Ķīmijas izglītības satura modeļi Latvijā un citur pasaulē.3. Ķīmijas mācību satura un mācību metožu izvēle.4. Vides problēmu integrācija.5. Grupu darbs vides ķīmijā. Projekti.6. Ikdienas ķīmijas integrācija.7. Enerģijas koncepcija ķīmijā, bioloģijā un fizikā. Starppriekšmetu saikne.8. Projektu un projektorientēto stundu izstrāde sadzīves ķīmijā. Problēmsituāciju variants.9. Ārstniecības veilas un narkotikas. Attieksmju veidošana, interaktīvo metžo izvēle.10. Problēmisku ķīmijas mācību stundu veidošana, paraugstundu demonstrējumi un to

analīze.Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 64 st., semināri 32 st.Kursa pārbaudes forma: eksāmens rakstveidāKursa apguves priekšnosacījumi: Ķīmijas didaktikaLiteratūra: 1. ChemCom (Chemistry in the Community). Kendall/Hunt Publishing Company, 1998.2. Химия и общество. Изд. Мир, Москва, 1995.3. J.W.Hill. Chemistry for Changing Times. Macmillan Publishing Company, New York,

1992. 4. P.Haupt (Hausg.). Naturwissenschaften im Unterricht Chemie (NiUChemie) (periodische

Zeitschr.).5. M.Kļaviņš. Vides ķīmija. Rīga, LU, 1996.6. Latvijas un citu valstu Ķīmijas izglītības standarti un vadlīnijas. Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

115

ĶĪMIJAS DIDAKTIKA

Autors: Dr.chem., doc. D. Cēdere

Kursa kods: Kredītpunkti: 4Kurss iekļauts: ķīmijas maģistra studiju programmas B daļāKursa anotācija:

Kursa mērķis ir iepazīstināt ar galvenajiem ķīmijas izglītības līdzekļiem, par pamatu ņemot mūsdienu vispārīgās didaktikas galvenās atziņas un ķīmijas izglītības mērķus un uzdevumus. Kursā tiek aplūkoti davādi pedagoģiskie paņēmieni ķīmijas mācīšanai pamatskolā un vidusskolā. Kursa saturs: 1. Didaktikas jēdziens, uzdevumi, pamatkategorjas. Didaktiskie modeļi.2. Skolēna izziņas ceļš ķīmijas stundās.3. Ķīmijas izglītības mērķi un uzdevumi, reglamentējošie dokumenti.4. Mācību sasniegumu novērtēšana, vērtēšanas kritēriji. Pārbaudes darbu veidošana.5. Mācību koncepcijas.6. Problēmiskā metode.7. Interaktīvās mācību metodes.8. Projektu metode un projektorientētā metode.9. Mācību satura atlases un secības kritēriji.10. Elementarizēšanas princips. Modeļi un modelēšana ķīmijā.11. Uzskate. Ķīmiskie eksperimenti. Moderno tehnoloģiju izmantošana.12. Uzdevumi un vingrinājumi. Testi.13. Ķīmijas pamatu mācīšanas problēmas. Izziņas interešu veidošana.Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 32 st., semināri 32 st.Kursa pārbaudes forma: eksāmens rakstveidāKursa apguves priekšnosacījumi: vispārīgā pedagoģija, vispārīgā psiholoģijaLiteratūra: 1. P. Pfeifer, K. Haeusler, B. Lutz. Konkrete Fachdidaktik Chemie. Oldenbourg Verlag,

Muenchen, 1996.2. G. Burton et al. Salters Advanced Chemistry. Heinemann Educ. Publishers, 1996.3. M. Jaeckel (Herausg.). Chemie heute - Sekundarbereich I, II. Schroedel Schulbuchverlag,

1997.4. L. Lapiņa, V. Rudiņa. Interaktīvās mācīšanas metodes. Zvaigzne ABC, 1997.5. L. Grigules un I. Silovas red. Mācīsimies sadarbojoties. "Mācību grāmata", Rīga, 1998.6. G. Černobeļskaja. Ķīmijas mācīšanas metodikas pamati. M., "Prosveščeņije", 1987 (krievu

val.).7. Latvijas un citu valstu ķīmijas izglītības standarti un vadlīnijas.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

116

ORGANISKĀS ĶĪMIJAS EKSPERIMENTU TEORIJA

Autors: Dr.chem., doc. D. Cēdere

Kursa kods: Kredītpunkti: 2Kurss iekļauts: ķīmijas maģistra studiju programmas B daļāKursa anotācija:

Kursa mērķis ir iepazīstināt ar organiskās ķīmijas eksperimentu specifiku un ar to saistītajām teorētiskajām atziņām. Apskatīta organisko savienojumu toksicitāte un darba drošība. Tiek iztirzāti eksperimentu veida un didaktiskā nodrošinājuma atlases kritēriji. Analizēti satura izvēles un skolēnu laboratorijas darbu un demonstrējumu izstrādes principi. Tiek uzsvērta skolēnu izziņas intereses, praktiskā darba iemaņu un radošo spēju veidošana. Kursa saturs: 1. Eksperimentu izveides teorētiskie pamati.2. Organiskās ķīmijas eksperimentu iedalījums, darba metodes, darba drošība.3. Pusmikro un mikrometode. Kvalitatīvie un kvantitatīvie eksperimenti.4. Uzskate un demonstrējumi. Kodoskopa izmantošana. Videomateriāli.5. Ogļūdeņraži. Eksperimenti ar gāzveida vielām.

6. Skābekli saturošie organiskie savienojumi (spirti, aldehīdi, ketoni, karbonskābes, esteri, ziepes).

7. Difunkcionālie organiskie savienojumi (ogļhidrāti, amionoskābes).8. Sintētiskie polimēri, sintētiskie mazgāšanas līdzekļi.

9. Organisko vielu funkcionālā analīze.10. Dažu indīgu organisko savienojumu kvalitatīva noteikšana.

11. Plānslāņa un kolonnu hromatogrāfija. 12. Eksperimentālie projekti.Prasības kredītpunktu iegūšanai: Lekcijas 16 st., laboratorijas darbi 16 st.Kursa pārbaudes forma: eksāmens rakstveidāKursa apguves priekšnosacījumi: ķīmijas didaktikaLiteratūra:1. V.M. Drinks. 456 eksperimenti ķīmijā. Zvaigzne ABC, 1995.2. Chemische Schulexperimente. Bd. 1-4, Verlag Harri Deutsch-Thun-Frankfurt/M, 1987.3. M. Jaeckel (Herausg.). Chemie heute - Sekundarbereich I, II. Schroedel Schulbuchverlag,

1997.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

117

STEREOĶĪMIJA UN ORGANISKĀS ĶĪMIJAS TEORĒTISKĀS PROBLĒMAS

Autors: Dr.chem., doc. A.Prikšāne

Kursa kods: Kredītpunkti: 4Kurss iekļauts: Ķīmijas maģistra studiju programmas B daļāKursa anotācija

Lekciju kursā raksturoti davādu klašu organisko aliciklisko un ciklisko savienojumu izomēri, konformēri, diastereomēri, enantiomēri to veidošanās un ietekme uz ķīmisko reakciju norisi. Apskatīta arī fizikoķīmisko metovu izmantošana vielu telpiskās uzbūves pētījumos, kā arī stereoselektīvās sintēzes pamatprincipi. Kursa mērķis ir sniegt pamatzināšanas par vielu telpisko uzbūvi, un tās saistību ar vielu ķīmiskajām un fizikālajām īpašībām, kā arī ietekmi uz davādu reakciju gaitu. Kursa uzdevums ir apgūt organiskās ķīmijas reakcijas tipu (pārgrupēšanās, aizvietošanās, pievienošanās u.c.) stereoķīmijas pamatprincipus un specifisku reakciju mehānismus.Kursa saturs1. Molekulu ģeometrija. Simetrijas elementi.2. Stereoizomērija. Kāna - Ingolda - Preloga nomenklatūra un Fišera formulas3. Enantiomēri un diastereomēri. Ciklostereomērija.4. Aciklisko savienojumu konfigurācijas un konformācijas, vairāki hirālie centri. 5. Homo-, enantio- un diastereotopas grupas. Rotācija ap vienkāršo saiti.6. Ciklisko savienojumu konformācijas, to veidošanās un stabilitāte. Konfigurācijas

inversija. Ciklostereoizomērija.7. Racemizācija un epimerizācija. Racemātu sadalīšanas pamatprincipi.8. Nukleofīlā aizvietošanās: SN1, SN2, SNi reakciju stereoķīmiskie pamatprincipi.9. Eliminēšanās reakciju stereoķīmija.10. Pārgrupēšanās reakcijas pie elektrondeficītiem atomiem.11. Nukleofīlās pievienošanās reakcijas (C=C dubultsaite, karbonilsavienojumi).12. Elektrofīlās aizvietošanās reakcijas. Izoracemizācija un izoinversija.13. Sinhronās reakcijas. Elektro cikliskās reakcijas, kon- un disrotatorie procesi.14. Redoksreakciju stereoķīmija. Ogļūdeņravu stuktūras ietekme uz epoksīdu uzbūvi.15. Stereoselektīvās reakcijas: oksidēšana, reducēšana, aldolā kondensācija, asimetriskā

Dīlsa-Aldersa reakcija u.c.Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas un semināri, 64st.Kursa pārbaudes forma: pārbaudījums rakstveidāKursa apguves priekšnosacījumi: organiskā ķīmijaLiteratūra1. В.М.Потапов. Стереохимия, М.: Химия, 1988.2. E.L.Eliel, S.H.Wilen, L.N.Mander, Stereochemistry of Organic Compounds, JOHN

WILEY &SONS,INC, 1994.3. R.T.Morrison, R.N.Boyd. Organic Chemistry, 5th ed., 1987, Allyn and Bacon, Inc.4. T.W.G.Solomons. Organic Chemistry. 6th ed. John Wiley & Sons, N.Y. 1995. Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

118

EKOTOKSIKOLOĢIJA

Autors: Dr.chem., doc. A.Prikšāne

Kursa kods: Kredītpunkti: 2Kurss iekļauts: ķīmijas maģistru studiju programmas B daļāKursa anotācija Lekciju kursā raksturoti galvenie toksisko vielu emisijas avoti un vielu izplatības ceļi apkārtējā vidē. Apskatītas arī profesionālās saslimšanas , to galvenie cēloņi, un to loma vielu toksiskās iedarbības riska novērtēšanā un novēršanā. Kursa mērķis ir sniegt studentiem pamatzināšanas par apkārtējā vidē sastopamo vielu toksisko iedarbību, tās novērtēšanas kritērijiem un nevēlamās iedarbības iespējamajiem novēršanas ceļiem. Kursa uzdevums ir apgūt toksisko vielu rašanās cēloņus, īpašības un postošo ietekmi uz globālajiem procesiem, ekosistēmām un uz cilvēku.Kursa saturs1. Toksisko vielu emisija un izplatība apkārtējā vidē.2. Mazmolekulārie bioregulatori. Dabīgās izcelsmes toksiskās vielas.3. Dabiskais un antropogēnais piesārņojums, ietekme uz dzīvajiem organismiem.4. Vielu biotransformācijas pamatprincipi apkārtējās vides apstākļos.5. Vielu subletālo koncentrāciju iedarbības sekas.6. Vielu uzbūves un toksiskās iedarbības savstarpējās sakarības.7. Kanceroģenēze.8. Toksiskās vielas un organismu reproduktīvā sistēma.9. Toksiskās vielas atmosfērā.10. Ūdens vides piesārņojums un tā toksiskā iedarbība.11. Augsnes mikroorganismu loma piesārņojuma detoksificēšanā.12. Augu aizsardzības metodes, agroķīmiskās, bioloģiskās un ķīmiskās. 13. Radioaktīvais piesārņojums.14. Pārtikas produktu piesārņojums, tā novērtējums un toksiskā iedarbība.15. Profesionālās saslimšanas, to cēloņi un novēršanas iespējas.16. Vides piesārņojuma riska novērtēšana.Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas, 32 st.Kursa pārbaudes forma: pārbaudījums rakstveidāKursa apguves priekšnosacījumi: organiskā ķīmija, dabasvielu ķīmijaLiteratūra1. M.Kļaviņš, A.Prikšāne, Ekotoksikoloģija, Rīga, 1995.2. M.Kļaviņš, Vides ķīmija, Rīga, 1996.3. I.Liepa, A. Mauriņš, E.Vimba, Ekoloģija un dabas aizsardzība,Rīga, Zvaigzne, 1991.4. S.E.Manahan, Environmental Chemistry, 1991, LEWIS Publ. INC.5. S.F.Zakrzewski, Principles of Environmental Toxicology, 1991, ACS, Washington.6. Environmental Epidemiology, ed.W.M.Draper, 1994, ACS, Washington.7. LatvijasValsts Hidrometeoroloģijas pārvaldes gada pārskati.8. Raksti periodiskos izdevumos.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

119

ORGANISKO SAVIENOJUMU SPEKTROSKOPIJA

Kursa autors: Dr.habil.chem, prof. G.Kreišmanis, Dr.habil.chem, prof. A.Zicmanis

Kursa kods:Kredītpunktu skaits: 4Kurss iekļauts: ķīmijas maģistra studiju programmas B daļā.Kursa anotācija:

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar svarīgākajām spektroskopijas metodēm, kuras visvairāk izmanto organisko vielu analīzē un struktūras pētījumos: kodolu magnētiskās rezonanses spektroskopiju (1H-KMR, 13C-KMR), infrasarkano spektroskopiju, elektronu spektroskopiju un masspektrometriju.Kursa saturs: 1. Elektromagnētiskā starojuma un vielas mijiedarbība.Spektroskopiskās organisko vielu

analīzes metodes, to teorētiskie pamati.2. 2.Kodolu magnētiskās rezonanses spektroskopijas būtība, tajā lietotā aparatūra, spektru

uzņemšanas un interpretācijas pamati.3. Protonu magnētiskās rezonanses spektroskopija (1H-KMR). Ķīmiskā nobīde. Integrālā

intensitāte. Spina-spina sadarbības konstante. 1H- KMR spektru izmantošana organisko savienojumu struktūras noskaidrošanai un ķīmisko līdzsvaru noteikšanai.

4. 13C izotopa īpatnības.13C-KMR spektru uzņemšana un interpretācija. 13C kodolu sadarbība ar protoniem, šīs sadarbības novēršanas iespējas un nozīme. Overhauzera efekts, tā lietošana. Relaksācija 13C-KMR spektros, dubultrezonanses metodes izmantošana. 13C-KMR spektru un organisko savienojumu struktūras sakarības.

5. Infrasarkanā spektroskopija (ISS). Metodes būtība, aparatūra, ISS interpretācija. ISS izmantošana organisko savienojumu kvalitatīvajā un kvantitatīvajā analīzē.

6. Elektronu spektroskopija. Metodes būtība, aparatūra. Elektronu pārejas, to novērošanas iespējas. Absorbcijas joslas elektronu spektros, to intensitātes un organisko savienojumu struktūras sakarības.Elektronu spektru izmantošana organisko savienojumu kvalitatīvajā un kvantitatīvajā analīzē.

7. Masspektrometrija. Metodes būtība, lietotā aparatūra. Masspektru interpretācija. Masspektrometrijas izmantošana organisko savienojumu struktūras noskaidrošanā un organisko vielu identifikācijā.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: 64 st. (semināri 48 stundas)Kursa pārbaudes forma: eksāmensLiteratūra:1. D.L.Pavia, G.M.Lapman, G.S.Kriz. Introduction to spectroscopy. Second edition. -

Harcourt Brace College Publishers: New York et al., 1996. - 511 pp.2. L.M.Harwood, T.D.W.Claridge. Introduction to organic spectroscopy. Oxford University

Press: Oxford, 1997. - 92 pp.3. D.W.Brown, A.J.Floyd, M.Sainsbury. Organic Spectroscopy. John Wiley & Sons:

Chichester, New York, Brisbane, Toronto, Singapore, 1988. -250 pp.4. R.Valters. Kodolu magnētiskās rezonanses spektroskopijas izmantošana organiskajā

ķīmijā. - Rīgas Tehniskā universitāte: Rīga, 1991. - 111 lpp.5. R.Valters. Infrasarkanās spektroskopijas izmantošana organisko savienojumu

struktūranalīzē. - Rīgas Tehniskā universitāte: Rīga, 1990. - 83 lpp.6. R.Valters. Elektronu spektroskopijas izmantošana organiskajā ķīmijā. - RTU: Rīga, 1992.7. R.Valters. Masspektrometrijas izmantošana organiskajā ķīmijā. - RTU: Rīga, 1993. 8. J.R.Chapman. Practical organic mass spectrometry. (Second Edition).- John Wiley &

Sons: Chichester, New York, Brisbane, Toronto, Singapore, 1997. -338 pp.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98.,prot.Nr.1.

120

ĢEOĶĪMIJA

Autori: Dr. chem., doc. J.Švirksts

Kursa kods:Kredītpunkti: 2Kurss iekļauts: ķīmijas maģistra studiju programmas B daļāKursa anotācija: Kursa mērķis ir sniegt studentiem pamatzināšanas par ķīmisko elementu un to savienojumu atrašanās formām uz Zemes, kā arī to pārvietošanās formām.Kursa saturs:1. Ģeoķīmijas problēmu raksturojums2. Elementu kosmiskā izplatība un kodolsintēze3. Meteorīti4. Planētas un to pavadoņi5. Magmatiskās un metamorfās sistēmas6. Elementu izplatība7. Elementu izplatības strukturālie aspekti8. Elementu izplatības termodinamiskie aspekti9. Elementu izplatības ķīmiskie aspekti10. Izotopu sadalījums geoķīmijā11. Ūdens sistēmasPrasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 24 st., semināri 8 st.Kursa pārbaudes forma: pārbaudījums rakstveidāKursa apguves nosacījumi: bakalaura grāds kādā no dabaszinātnēmLiteratūra:1. P. Henderson. Inorganic Geochemistry. Pergamon Press, Oxford, New York,Toronto,

Sydney, Paris, Frankfurt, 1982.2. J. Silk. The Big Bang: The Creation and Evolution of the Universe. W.Freeman, San

Francisco, 1980.3. M. W. McElhinney, ed. The Earth: Its Origin, Structure and Evolution.Academic Press,

1979.4. A. E. Ringwood. Origin of the Earth and Moon. Springer-Verlag, New York, Heidelberg,

Berlin, 1979.5. Перельман А. И. Геохимия. Москва., Высшая школа, 1976.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

121

NEPĀREJAS ELEMENTU ĶĪMIJA

Autori: Dr. chem. doc. Jānis Švirksts un Dr. habil. chem. prof. Miķelis V.Veidis

Kursa kods:Kredītpunkti: 4 Kurs iekļauts ķīmijas maģistra studiju programmas B daļāKursa anotācija: Kursā tiks apskatīti elementi kuri atrodas periodiskās sistēmas pirmās trijās rindās un šo elementu grupas.Kursa saturs:1. Saišu teorijas2. Ūdeņradis, tā binārie savienojumi, ūdeņraža saite3. s-elementi un to ķīmija4. Molekulu uzbūve: hibridizācija, valenču elektronu mijiedarbība (Džilespī viedoklis),

telpiskie parametri un molekulu struktūras 5. p-elementu ķīmija6. Paplašinātā valence - d-orbitāles un to izmantošana nepārejas elementos7. Nepārejas elementu koordinācija8. Cēlgāzes 9. Neorganiskās sintēzesPrasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas un semināri 64 stundasPārbaudījumu forma: rakstiskaLiteratūra: 1. Cotton, F.A. un Wilkinson, G. “Advanced Inorganic Chemistry”, John Wiley and Sons,

1988.2. Shriver, D.E., Atkins, P.W., Langford, C.H. “Inorganic Chemistry”, Oxford University

Press, 1990. Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

122

NEORGANISKO VIELU ANALĪZE

Autors: Dr.chem. doc. A.Apsītis.

Kursa kods: Kredītpunkti: 4Kurs iekļauts: Ķīmijas maģistra studiju programmas B daļā.Kursa anotācija:

Kursa mērķis ir iepazīstināt ar jaunākiem pētījumu rezultātiem rūdu, minerālu, dažādu metālu sakausējumu analīzi. Reto metālu un cēlmetālu analīzi, izmantojot ķīmiskās un instrumentālās analīzes metodes.Analizējamā parauga atlase, glabāšana un transportēšana. Parauga sagatavošana analīzei, izmantojot mikroviļņu starojuma (MS) krāsni un MS mufeli.Kursa saturs:1. Analīzes stadijas.1.1 Parauga sagatavošana analīzei.1.2 Mērījumu rezultātu izvērtējums.1.3 Interpretācija.1.4 Kļūdas un to apstrāde.2. Ķīmiskās analīzes metodes.2.1 Reakcijas heterogēnās sistēmās.2.2 Nogulsnēšana un šķīdināšana.2.3 Ekstrakcija.2.4 Hromatogrāfija.3. Metodes un to izmantošana.3.1 Elektroķīmiskā analīze.3.2 Kolorimetija.3.3 Diferenciālā termiskā analīze un termogravimetrija.4. Fizikālās analīzes metodes.4.1 Optiskās emisijas spektroskopija.4.2 Atoma absorbcijas spektroskopija.4.3 Rentgena fluorescentā analīze.4.4 Jonu selektīvie elektrodi.Prasības kredītpunktu iegūšanai: Lekcijas 26 st., laboratorijas darbi 32 st., literatūras analīzes referāta sagatavošana un aizstāvēšana 6 st.Kursa pārbaudes forma: Laboratorijas darbu protokoli un referāta publiska aizstāvēšana.Kursa apguves nosacījumi: Bakalaura grāds ķīmijā, vai ekvivalents.Literatūra: 1. John Stephen, ractical Guide to Chemometrics, Haswell, 1992.2. Udo Kunze, Grundlage der quantitativen Analyse, 1986Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

123

RENTGENMETODES ĶĪMIJĀ

Autori: Dr. chem. doc. Andris Actiņš

Kursa kods: Kredītpunkti: 2Kurss iekļauts: Ķīmijas maģistra studiju programmas B daļāKursa anotācija: Kursa mērķis ir sagatavot studentus patstāvīgu pētījumu veikšanai ar metodēm, kas balstās uz rentgenstarojuma izmantošanu. Studenti tiek iepazīstināti ar rentgenstarojuma absorbciju, rentgenfluorescenci un ar rentgenstarojuma izkliedes parādībām kristāliskās vielās.

Īpaša uzmanība tiek pievērsta rentgenspektroskopijai un pulverdifrakrometrijai. Iegūtās zināšanas ir nepieciešamas zinātniskajā darbā cietvielu ķīmijā un fizikā, ģeoķīmijā, kā arī praktiskajā darbā kriminālistikā, medicīnas preparātu un pārtikas ražošanā un ekspertīzē, vides ekspertīzē, metalurģijā un metālapstrādē, celtniecības materiālu ražošanā, dabasresursu izpētē, rentgendefektoskopijā un citur. Kursa saturs:1. Augstas enerģijas nesēju mijiedarbība ar vielu. Rentgenstarojuma veidošanās. Darba

drošība.2. Rentgenfluorescentā analīze. Rentgenspektru veidošanās, starojuma reģistrēšanas principi.

Latvijā ražotie rentgenspektrometri. 3. Rentgendifraktometrijas pamatprincipi.4. Kvalitatīvā un kvantitatīvā rentgenfāžu analīze, saliktu maisījumu analīzes paņēmieni.5. Difrakcijas refleksu profila apraksts.6. Saliktas difrakcijas ainas sadalīšana komponentēs.7. Režģa parametru precīza noteikšana: optimizējamo parametru izvēle, sistemātisko kļūdu

avoti un to izslēgšanas iespējas. Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas, laboratorijas un semināri 32 st.Kursa pārbaudes forma: Rakstveida eksāmens. Kursa apguves priekšnosacījumi: Neorganiskā ķīmija, augstākā matemātika, fizika Literatūra: 1. J.Kručāns. Kristālu struktūranalīzes pamati. Rīga, Zvaigzne, 1997, 220 lpp.2. D.L.Bish, J.E.Post. Modern Powder Difraction. Reviews in Mineralogy, vol. 20, 1989,

pp. 1-369.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

124

KRISTĀLSTRUKTŪRU ANALĪZE

Autori: Dr. habil. chem., prof. Miķelis V.Veidis

Kursa kods: Kredītpunkti: 2Kurss iekļauts: Ķīmijas maģistra studiju programmas B daļāKursa anotācija:

Kursa mērķis ir sagatavot studentus patstāvīgu pētījumu veikšanai kristālķīmijā. Kursa ietvaros studenti apgūst kristālisko vielu struktūras noteikšanas un pētīšanas metodes, kas balstās uz monokristālu rentgendifraktometriju. Iegūtās zināšanas ir nepieciešamas zinātniskajā darbā cietvielu ķīmijā un fizikā. Kursa saturs:1. Punktu simetrija un simetrijas operācijas, telpas simetriju grupas2. Režģa inducētā rentgenstaru izkliede un simetriju noteiktās staru dzēšanas 3. normas, lai noteiktu telpas simetrijas grupu4. Difrakciju intensitātes iegūšanas metodes: Veisenberga kamera un difraktometri5. Struktūramplitūdas aprēķināšanas teorija un prakse, lai atšifrētu molekulas struktūru.

Furje sintēze, Patersona sintēze, smago atomu metode, statistiskā metode6. Atomu vibrācijas un daļēji okupētās atomu pozīcijas [koordinātes]7. Iegūtās informācijas kritiska izvērtēšanaPrasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas, laboratorijas un semināri 32 st.Kursa pārbaudes forma: Rakstveida eksāmens. Kursa dalībniekiem jāizvērtē literatūrā publicētās struktūras.Kursa apguves priekšnosacījumi: Ir nepieciešamas priekšzināšanas organiskajā ķīmijā, neorganiskajā ķīmijā, matemātikā un angļu valodā.Literatūra: 1. George H.Stout un Lyle H.Jensen, X-Ray Structure Determination, The Macmillan Co.

New York, 1968, vai jaunāks izdevums.2. J.Kručāns. Kristālu struktūranalīzes pamati. Rīga, Zvaigzne, 1997, 220 lpp.3. D.L.Bish, J.E.Post. Modern Powder Difraction. Reviews in Mineralogy, vol. 20, 1989,

pp. 1-369.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

125

NEORGANISKĀS ĶĪMIJAS EKSPERIMENTU TEORIJA

Autors: lektors, ķīm.maģ. V.M. Drinks

Kursa kods: Kredītpunkti: 2Kurss iekļauts: ķīmijas maģistru studiju programmas B daļāKursa anotācija:

Kursa mērķis ir sniegt pamatzināšanas ķīmisko eksperimentu veikšanā. Kursa uzdevums ir iepazīstināt ar ķīmijas eksperimentu organizēšanu, iepazīstināt ar drošām darba metodēm ķīmijas eksperimenta veikšanai, iepazīstināt ar ķīmisko eksperimentu vairantiem, vērst klausītāju uzmanību uz iespējamām neveiksmēm, izdarot eksperimentu.Kursa saturs:1. Dispersās sistēmas.2. Ķīmisko reakciju ātrums. Katalizatori, Ķīmiskais līdzsvars.3. I un II grupas (A,B) elementi.4. III, IV (A,B) grupas elementi.5. V (A,B) grupas elementi.6. VI (A,B) grupas elementi.7. VII un VIII (A,B) grupas elementi.8. Eksperimenti organiskajā ķīmijā.Prasības kredītpunktu iegūšanai: 32 st. lekcijasKursa pārbaudes forma: eksāmens Kursa apguves priekšnosacījumi: ķīmijas bakalaura programmaLiteratūra:1. Gļinka M. Vispārīgā ķīmija, Rīga, Zvaigzne, 1981.2. Jansons E. Analītiskā ķīmija, Rīga, Zvaigzne, 1993.3. Drinks V. 456 eksperimenti ķīmijā, Rīga, Zvaigzne ABC, 1995.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98.,prot.Nr.1.

126

PEDAGOĢISKO PĒTĪJUMU METODOLOĢIJA UN METODIKA

Autors: Dr.habil.paed., prof. A.Špona

Kursa kods:Kredītpunkti: 2Kurss iekļauts: ķīmijas maģistra studiju programmas B daļāKursa anotācija:

Kursa mērķis ir apgūt zināšanas par pētnieciskā procesa būtību un prasmes organizēt to, balstoties uz personības darbības, sistēmisko un strukturāli procesuālo pieeju pedagoģijā.Kursa saturs:1. Pedagoģija zinātne par audzināšanu. Pedagoģijas rašanās un attīstība.2. Pedagoģisko pētījumu metodes. Jēdziens “metodoloģija” pedagoģijas zinātnē.

Tradicionāli pedagoģiskās metodes. Pedagoģiskais eksperiments. Pedagoģiskā testēšana. Kolektīvo parādību studēšanas metodes (anketēšana, grupu diferenciācijas pētīšanas metode).

3. Attīstības vispārējās likumsakarības. Personas attīstības process. Pārmantotība un attīstība. Vides ietekme uz personības attīstību.

4. Pētnieciskās problēmas būtība pedagoģijā. Problēmas teorijā un praksē, rašanās cēloņi: teorija apsteidz praksi, prakse apsteidz teoriju. Teorētiskās pamatidejas pedagoģiskai pētniecībai. Pretrunas un konflikti pedagoģiskajā procesā.

5. Pētnieciskā darba problēma, tās aktualitāte un temata definēšana. Pētījumu priekšmets. Darba mērķis kā sasniedzamais ideālais rezultāts. Hipotēzes izvirzīšana: pedagoģisko līdzekļu, apstākļu izmaiņu paredzēšana. Pētījumu uzdevumi kā procesu posmu pēctecības, darba apjoma un sagaidāmās produktivitātes rādītāji. Pētīšanas teorētiskās metodes. Pētījumu teorētisko pamatmodeļu izveide.

6. Empīrisko pētīšanas metožu izvēle. Metožu validitāte, kompleksums, atbilstība pētījuma priekšmetam. Eksperimenta būtība un programmas veidošana. Pētījuma rezultātu apkopošana un analīze.

7. Zinātniskā pētījuma sagatavošana publicēšanai. Zinātniskie pētījumi pedagoģijas teorijā un pedagoģiskā prakse, to sakarības un mijiedarbība.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: 32 st. (lekcijas un semināri), izveidots maģistra darba ievadsKursa pārbaudes forma: eksāmensKursa apguves priekšnosacījumi: vispārīgā pedagoģija, vispārīgā psiholoģijaLiteratūra:1. Березин Ф.Б. и др. Методика многостороннего исследования личности. М.:Фомум,

1994.2. Schwarzer Ch. Einführung in die Pädagogische Diagnostik. München: Kosel, 1979.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

127

PSIHOLOĢIJAS UN FIZIOLOĢIJAS INTEGRĀCIJA

Autors: Dr.biol., mag.paed. doc.I. Kraukle

Kursa kods:Kredītpunkti: 2Kurss iekļauts: ķīmijas maģistra studiju programmas B daļāKursa anotācija:

Kursa mērķis ir iepazīstināt ar cilvēka psihiskās un neirālās darbības pamatiem, ar psihiskās un neirālās pašregulācijas mehānismiem un to izmantošanu pedagoģiskajā procesā. Ar "Politestu" maģistri iepazīst psiholoģijas un fizioloģijas integrācijas teorētiskos pamatus un to praktisko izmantošanu pedagoģiskā procesā.

Kursa uzdevumi: Teorētiski apgūt psihiskās darbības psiholoģisko un neirofizioloģisko komponentu integrācijas principus, mehānismus un to izmantošanu pedagoģiskā procesa analīzes korekcijā. Apgūto teorētisko principu un mehānismu izmantošana emocionālā stresa optimizācijā un garīgo darba spēju kāpināšanā. Apgūt eksperimentālās psiholoģijas metodes un to interpretāciju, balstoties uz psiholoģijas un fizioloģijas integrācijas principiem un likumsakarībām.Kursa saturs:1. Psiholoģijas un fizioloģijas integrācijas galvenie virzieni.2. Psihiskās darbības neirālā un humorālā regulācija un pašregulācija.3. Smadzeņu funkcionālās asimetrijas loma personības attīstībā. Kreilība. Bērnu kreiļu

adaptācija sākumskolā.4. Sensoro sistēmu optimālās darbības nosacījumi un psihofizioloģiskās likumsakarības.5. Problēmu un konfliktu rašanās pedagoģiskajā procesā. To veidi. Adekvātas metodes un

pedagoģiskie paņēmieni optimālai problēmu un konfliktu risināšanai.6. Emocionālā stresa būtība. Stresa teorijas: bioloģiskā, emocionālā, psiholoģiskā un

psihofizioloģiskā stresa optimizācijas paņēmieni.7. Eksperimentālās psiholoģijas metodes psiholoģijas un fizioloģijas integrācijas

pamatošanai: tepingtests, reakcijas laiks uz gaismas un skaņas signāliem, tremors, kustību koordinācija, uzmanības un atmiņas noteikšana.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 12 st., semināri 12 st., prakt. nod. 8 st.Prasme iegūtās teorētiskās atziņas izmantot dažādu pedagoģisko situāciju analīzē un izvērtēšanā. Prasme teorētiski un praktiski pamatot galvenos psiholoģijas un fizioloģijas integrācijas virzienus. Prasme izvērtēt praktiskajos darbos iegūtos rezultātus.Kursa pārbaudes forma: eksāmensKursa apguves nosacījumi: vispārīgā pedagoģija, vispārīgā psiholoģijaLiteratūra:1. Kraukle I. Problēmu un konfliktu situācijas. - R.: LVU, 1976. - 26 lpp.2. Krauklis A. Emocionālais stress un tā optimizācija. - R.: Zvaigzne, 1981. - 186 lpp.3. Kraukle I., Krauklis A. Smadzeņu labās un kreisās puslodes kopdarbība problēmsituācijās.

Skola un Ģimene, 1997., Nr.7-8, 36.-38.lpp.4. Balsons M. Kā izprast klases uzvedību. - Lielvārde: Lielvārds, 1995. - 208 lpp.5. Širjajevs D. Simetrisko smadzeņu asimetrija. - R.: Zinātne, 1982. - 51 lpp.6. Selye H. Stress without distress. - New York, 1994. - 171 p.7. Hanson P.G. Stress for Success. - Toronto, 1989. - 301 p.8. Greif S. Psychischer Stress am Arbeitsplatz. - Toronto, Zurich, 1991. - 2845 S.9. Myers D. Psychology. - INK, 1987. - pp. 60-125

128

10. Weiten W., Lloyd M. Psychology Applied to Modern Life. Adjustment in the 90. - California, 1991. - 542 p.

Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

129

BALTIJAS JŪRAS REĢIONA ILGTSPĒJA

Autors: Dr.chem., doc.A.Spricis

Kursa kods: Kredītpunkti: 3Kurss iekļauts: Ķīmijas maģistru studiju programmas B daļāKursa anotācija:

Starptautiskās Baltijas Universitātes kursa mērķis ir sniegt studentiem pamatzināšanas par līdzsvarotu Baltijas reģiona attīstību (ilgtspēju). Kursa uzdevumi ir apgūt vides aizsardzībā aktuālos līdzsvarotas attīstības principu teorētiskos jautājumus, kā arī radīt spēju studentiem pastāvīgi spriest par dažādo tautsaimniecības nozaru saistību ar vides aizsardzību, par līdzsvarotas attīstības praktiskās realizācijas iespējām. Kursa apguvē plaši pielieto videomateriālus.Kursa saturs:1. Līdzsvarotas attīstības (ilgtspējas) vēsturiskie aspekti un teorētiskie principi.2. Enerģētikas attīstības perspektīvas un vide.3. Tradicionālie un perspektīvie enerģijas avoti, enerģijas taupīšana.4. Cilvēks un materiālu plūsmas. Reciklēšanas principi.5. Līdzsvarota attīstība un lauksaimniecība.6. Ilgtspējīga rūpnieciskā ražošana. Atkritumu minimizēšana.7. Līdzsvarota, ilgtspējīga transporta sistēma.8. Līdzsvarota attīstība, mājokļi un reģionālā infrastruktūra.9. Līdzsvarotas attīstības saistība ar ekonomiku, ētiku, likumdošanu un politiku.Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 24 st., semināri 24 st.Kursa pārbaudījuma forma: pārbaudījums rakstveidā Kursa apguves priekšnosacījumi: Dabaszinātņu bakalaura programmaLiteratūra:1. S.Sorlin. The road towards sustainability. Uppsala, Uppsala University,1997.2. J.Salay.Energy.From fossil fuels to sustainable energy resources. Uppsala. Uppsala

University,1997.3. S.Karlsson. Man and material flows. Towards sustainable materials management.

Uppsala, Uppsala University,1997.4. B.Bodin, S.Ebbersten. Food and fibres.Sustainable agriculture, forestry and fishery.

Uppsala, Uppsala University, 1997.5. J.Strahl. Sustainable industrial production. Waste minimization, cleaner technology and

industrial ecology. Uppsala, Uppsala University, 1997.6. E.Tengstrom,M.Thynell. Towards sustainable mobility.Transporting people and goods in

the Baltic region. Uppsala, Uppsala University,1997.7. H.Andersson.P.G.Berg,L.Ryden.Community development.Approaches to sustainable

habitation. Uppsala, Uppsala University,1997.8. L.Ryden.Foundations of sustainable development.Ethics, law culture and physical limits.

Uppsala,Uppsala University,1997.9. M.Andesson.From intention to action.Implementing sustainable development. Uppsala,

Uppsala University,1997.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot.Nr.1.

130

BALTIJAS JŪRAS REĢIONA VIDE

Autors: Dr. chem., doc. A.Spricis

Kursa kods: Kredītpunkti: 3Kurss iekļauts: Ķīmijas maģistru studiju programmas B daļāKursa anotācija: Starptautiskās Baltijas Universitātes studiju kursa mērķis ir sniegt studentiem starpdisciplināras pamatzināšanas par Baltijas jūras reģiona apkārtējo vidi.Kursa uzdevumi ir apgūt Baltijas jūras reģiona vides aizsardzības teorētiskos un praktiskos aspektus, radīt spēju studentiem pastāvīgi spriest par šā reģiona vidē notiekošajiem procesiem.Kursa apguvē plaši pielieto videomateriālus.Kursa saturs:1. Baltijas jūras reģiona vispārējs raksturojums.2. Baltijas jūras īpatnības.3. Biogēno elementu efekti Baltijas jūras reģionā.4. Skābekļa saturs un sedimenti Baltijas jūrā.5. Industriālās emisijas.6. Upju notece un lauksaimnieciskā ietekme.7. Piesārņojošās vielas Baltijas jūras reģionā.8. Vides piesārņojuma ietekmes.9. Ūdens saimniecība Baltijas jūras reģionā.10. Starptautiskā sadarbība vides aizsardzībā Baltijas jūras reģionā.Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 48 st., semināri 48st.Kursa pārbaudes forma: pārbaudījums rakstveidāKursa apguves priekšnosacījumi: Dabaszinātņu bakalaura programmaLiteratūra:1. L.Hakanson.Physical Geography of the Baltic.Uppsala,UppsalaUniversity,1991.-31p.2. L.Kautsky. Life in the Baltis Sea. Uppsala, Uppsala University, 1991. - 37p.3. C.Forsberg.Eutrophication of the Baltic Sea. Uppsala, Uppsala University,1991,-32p.4. J.E.Kihlstrom. Toxicology - The Environmental Impact of Pollution. Uppsala, Uppsala

University, 1991. - 30p.5. B.Hultman.Water and Wastewater Management in the Baltic Region. Uppsala, Uppsala

University, 1991, - 37p.6. I.M.Andreasson, G.Michanek, J.Ebbesson. Economy and Law - Environmental Protection

in the Baltic Region. Uppsala, Uppsala University, 1991. - 39p.7. G.W.Bergstrom. Environmental Policy and Cooperation in the Baltic Region. Uppsala,

Uppsala University, 1991, - 36p. Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98. prot. Nr.1

131

HIDROĶĪMIJA UN ŪDENS SAIMNIECĪBA

Autors: Dr. chem., doc. A.Spricis

Kursa kods: Kredītpunkti: 4Kurss iekļauts: Ķīmijas maģistra studiju programmas B daļāKursa anotācija: Kursa mērķis ir sniegt pamatzināšanas par hidroķīmiju un ūdens saimniecību. Kursa uzdevumi ir apgūt hidroķīmijas teorētiskos un praktiskos aspektus, radīt spēju studentiem pastāvīgi spriest par dabas ūdeņos notiekošajiem procesiem un izvērtēt dažādos ūdens saimniecības aspektus. Kursa apguvē plaši pielieto Starptautiskās Baltijas Universitātes videomateriālus.Kursa saturs:1. Hidroloģiskais cikls.2. Karbonātu sistēma dabas ūdeņos.3. Mālvielas un jonu apmaiņa.4. Organiskie savienojumi dabas ūdeņos.5. Redokslīdzsvari dabas ūdeņos.6. Smagie metāli dabas ūdeņos.7. Silikātu līdzsvari dabas ūdeņos.8. Minerālu dēdēšana un ķīmiskie procesi dabas ūdeņos.9. Skābie dabas ūdeņi.10. Izotopi dabas ūdeņos.11. Iztvaikošana un sāļie dabas ūdeņi.12. Līdzsvarota ūdens saimniecība.13. Baltijas juras reģiona ūdens resursi.14. Sateces baseina hidroloģija.15. Pazemes ūdeņi.16. Lauksaimniecības ietekme uz ūdens kvalitāti.17. Ūdens rūpnieciskā izmantošana un apstrāde.18. Notekūdeņi, to attīrīšana.19. Dzeramā ūdens problēmas.20. Līdzsvarota ūdens saimniecība upju sateces baseinos.Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 64st., semināri 64st.Kursa pārbaudes forma: pārbaudījums rakstveidāKursa apguves priekšnosacījumi: Ķīmijas, bioloģijas un tām pielīdzināma bakalaura programmaLiteratūra:1. J.I.Drever. The Geochemistry of Natural Waters. Third Edition. USA New Jersey,Prentice

Hall. 1997. - 436p.2. M.Kļaviņš, A.Zicmanis. Ūdeņu ķīmija. Rīga, LU,1998. - 191lpp.3. R.A.Corbit. Standard Handbook of Environmental Engineering. New York, McGRAW-

HILL.INC.,1990. 4. B.Sarma. Hidrometrija, hidroloģija un noteces regulēšana. R.: Zvaigzne, 1990.-189l Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98.,prot.Nr.1.

132

PĀRTIKAS IEPAKOJUMS

Autors: Dr.chem., doc. A.Spricis

Kursa kods: Kredītpunkti: 2Kurss iekļauts: Ķīmijas maģistra studiju programmas B daļāKursa anotācija: Kursa mērķis ir sniegt studentiem pamatzināšanas par moderno pārtikas iepakojumu. Kursa uzdevumi ir apgūt pārtikas iepakojuma problēmu teorētiskos un praktiskos aspektus, radīt spēju studentiem pastāvīgi spriest par pārtikas iepakojuma īpašībām, kā arī izvērtēt dažādo iepakojuma veidu praktiskās pielietošanas iespējas un izlietotā iepakojuma ietekmi uz apkārtējo vidi.Kursa saturs:1. Iepakojuma nozīme un iepakojuma attīstības vēsture 2. Iepakojuma veidi, termini, definīcijas.3. Iepakojuma cikls.4. Iepakojuma ķēdes dalībnieki.5. Iepakojuma izvēli ietekmējošie faktori.6. Iepakojuma funkcijas.7. Iepakojuma dizains.8. Iepakojuma apdrukāšana.9. Iepakojuma materiāli:1. papīrs, gofrētais kartons, polimēri, stikls, keramika, metāli, dabīgie materiāli 2. un to izstrādājumi.

10. Iepakojuma izgatavošanas un fasēšanas iekārtas.11. Iepakojuma kvalitātes pārbaude.12. Iepakojuma standarti.13. Iepakojuma marķēšana, svītrkodi.14. Izlietotā iepakojuma problēmas.15. Iepakojums un apkārtējā vide.16. Starptautiskā sadarbība iepakojuma jomā.17. Iepakojums un likumdošana.Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 16 st., semināri 16 st.Kursa pārbaudes forma: pārbaudījums rakstveidāKursa apguves priekšnosacījumi: Ķīmijas, bioloģijas un tiem pielīdzināmu specialitāšu bakalaurs Literatūra:1. F.A.Paine, H.Y.Paine. A Handbook of Food Packaging. Second edition. London. Blackie

Academic & Professional, 1992. - 497p.2. P.Fellows,B.Axtell. Appropriate Food Packaging. Amsterdam, TOOL Publications, 1993.

-136p.3. F.A.Paine. The Packaging Users Handbook. New York,Blackie, !991. -596p.4. H.Markstrom. Testing methods and Instruments for Corrugated Board. Stockholm,

Ljunglofs Offset, 1992, -77p.Kursa programma apstiprināta: LU ĶF Domes sēdē 26.08.98., prot.Nr.1.

133

VIDES ĶĪMIJA

Autors : Dr.chem., doc. A.Spricis

Kursa kods: ĶīmijaKredītpunkti: 2Kurss iekļauts: Ķīmijas maģistru studiju programmas B daļāKursa anotācija: Kursa mērķis ir sniegt studentiem pamatzināšanas par vides ķīmiju - zinātni par ķīmiskajām parādībām apkārtējā vidē un to ietekmējošiem faktoriem. Kursa uzdevums ir apgūt vides ķīmijas teorētiskos un praktiskos aspektus, radīt spēju studentiem izvērtēt davādo ķīmisko procesu norisi apkārtējā vidē.Kursa saturs:1. Ķīmiskie elementi Visumā un uz Zemes.2. Fizikāli ķīmiskie procesi atmosfērā.3. Atmosfēras ķīmiskais sastāvs, uzbūve, spiediens, starojumi, globālā cirkulācija.4. Siltumnīcas efekts. Ūdens atmosfērā.5 Gaisa dabiskie komponenti un to avoti. Vielu noplūdes atmosfērā.6. Globālie oglekļa, slāpekļa, sēra cikli.7. Gāzu ķīmisko reakciju norise atmosfērā.8. Aerosoli. Mākoņu un lietus pilienu sastāvs, procesi tajos.9. Fotoķīmiskais smogs. Skābo lietu problēma.11.Ozons atmosfērā.12.Fizikāli ķīmiskie procesi hidrosfērā. Ūdens resursi Pasaulē un Latvijā.14. Dabas ūdeņu raksturojums, to sastāvs, klasifikācija.15.Karbonātu sistēma, līdzsvari, kompleksie savienojumi dabas ūdeņos.16.Virszemes un pazemes dabas ūdeņu ķīmiskā specifika.17.Sedimenta veidošanās dabas ūdeņos.18.Ķīmiskie procesi litosfērā.19.Minerālo ievu veidi, to īpašības. Magmātiskie metamorfiskie, noguluma ieži. 20.Augšņu fizikāli ķīmiskās īpašības. Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 16 st., laboratorijas darbi un semināri 16st.Kursa pārbaudes forma: pārbaudījums rakstveidāKursa apguves priekšnosacījumi: Ķīmijas, bioloģijas un tiem pielīdzināma bakalaura programmaLiteratūra:1. S.E.Manahan. Environmental Chemistry. California.Brooks/Cile Publishing Company,

1994.-612p.2. P.O’Neil. Environmental chemistry.London.Chapman&Hall,1993.-257p.3. P.Brimblecombe. Air composition and chemistry.Cambridge.Cambridge University Press,

1986.4. O.Hutzinger. Handbook of Environmental Chemistry.Vol.1-24 Berlin.Springer Verlag.

1980-19945. M.Kļaviņš. Vides ķīmija.Riga,LU,1996.-208lpp.6. M.Kļaviņš, A.Zicmanis. Ūdeņu ķīmija. Rīga, LU, 1998.-192 lpp.Kursa programma apstiprināta: Ķīmija fakultātes Domes sēdē 26.08.98.,prot.Nr.1

134

VIDES PIESĀRŅOJUMS UN TĀ IEROBEŽOŠANA

Autors: Dr.chem.,doc. A.Spricis

Kursa kods: Kredītpunkti: 3Kurss iekļauts: Ķīmijas maģistru studiju programmas B daļā.Kursa anotācija: Kursa mērķis ir sniegt zināšanas par apkārtējās vides- atmosfēras, hidrosfēras un litosfēras piesārņojumu, par atkritumvielu problēmām. Kursa uzdevumi ir apgūt vides piesārņojuma veidošanās pamatnosacījumus, apgūt vides piesārņojuma novēršanas metožu principus, kā arī radīt spēju studentiem pastāvīgi spriest par vides piesārņojuma problēmām un izvērtēt dažādās vides piesārņojuma situācijas.Kursa saturs:1. Atmosfēras piesārņojums, tā avoti un ietekmes.2. Piesārņojuma lokālā un reģionālā izkliede.3. Pilsētu gaisa kvalitātes problēmas. Gaisa piesārņojums iekštelpās.4. Atmosfēras globālais piesārņojums, oglekļa IV oksīda satura atmosfērā izmaiņas

tendences.5. Latvijas vides piesārņojuma problēmas.6. Gāzu attīrīšanas metožu fizikāli ķīmiskie principi. 7. Dabas ūdeņu piesārņojums, piesārņojošo vielu cikli.8. Ūdens kvalitātes raksturlielumi, standarti. Ūdens attīrīšanas metodes.9. Litosfēras aizsardzība, augšņu piesārņojums.10. Atkritumvielu problēmas, to risinājuma principi.11. Sadzīves atkritumi un iepakojuma materiāli.12. Toksiskie atkritummateriāli. 13. Atkritumu deponēšana, dedzināšana, ķīmiskā pārstrāde.14. Mazatlikumu tehnoloģiju izmantošana.15. Aizsardzība pret troksni, infraskaņu, vibrācijām, elektromagnētisko un jonizējošo

starojumu.Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 24st., semināri un praktiskās nodarbības 24st.Kursa pārbaudes forma: pārbaudījums rakstveidāKursa apguves priekšnosacījumi: ķīmijas, bioloģijas un tām pielīdzināma bakalaura programmaLiteratūra:1. Kay Berner, R.A.Berner. Global Environment. USA.New Jersey, Prentice Hall, 1996. -

376p.2. S.E.Hasan. Geology and Hazardous Waste Management. USA.New Jersey, Prentice Hall,

1996. - 387p.3. R.A.Corbit. Standard Handbook of Environmental Engineering. New York, McGRAW-

HILL.INC, 1990.4. M.Kļaviņš.Vides ķīmija.Rīga,LU, 1996. - 208lpp.5. J.G.Henry, G.W.Heinke. Environmental science and engineering. New Jersey, Englewood

Cliffs, 1989. - 729pKursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98.,prot.Nr.1.

135

ORGANISKĀ SINTĒZE

Autors: Dr.habil.chem, prof. A.Zicmanis.

Kursa kods:Kredītpunkti: 7Kurss iekļauts: ķīmijas maģistra studiju programmas B daļā.Kursa anotācija:

Kursā aplūkotas visbiežāk lietotās vienkāršākās organisko vielu iegūšanas un savstarpējo pārvērtību metodes, un tas papildina organiskās ķīmijas pamatkursā iegūtās zināšanas.Kursa saturs: 1. Šķīdinātāji un to loma organisko reakciju norisē.2. Fāzu pārneses katalizatori organiskajā sintēzē.3. Ultraskaņas izmantošana organiskajās reakcijās.4. Aizsarggrupas un to izmantošana polifunkcionālo vielu ieguvei.5. Ciklizāciju un ciklu atvēršanas reakciju lietošana.6. Fosfora organisko savienojumu izmantošanas iespējas.7. Silicija organiskie savienojumi specifisko pārvērtību izpildei.8. Bora organiskie savienojumi un to lietošanas iespējas. Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 32 stundas, semināri 32 stundas, laboratorijas darbi 96 st.Kursa pārbaudes forma: eksāmens.Kursa apguves priekšnosacījumi: dabas zinību bakalaura pilns kurss.Literatūra:1. R.K.Mackie, D.M.Smith, R.A.Aitken. Guidebook to organic synthesis. (Second Edition).

Longman Scientific & Technical: Harlow, 1990. -387 pp.2. Р.Маки, Д.Смит. Путеводитель по органическому синтезу. М.: Мир, 1985, 352 с.3. E. Gudriniece, A.Kārkliņa, I.Strakova. Organisko savienojumu sintēzes metodes.

“Zvaigzne”: Rīga, 1976. - 432 lpp.4. J.March. Advanced organic chemistry. (Third Edition). John Wiley & Sons: New York,

Chichester, Brisbane, Toronto, Singapore, 1985. - 1346 pp.5. C.Reichardt. Solvents and solvent effects in organic chemistry. (Second, revised and

enlarged edition). VCH Publishers: ...6. A.Loupy, A.Haudrechy. Effets de milieu en synthese organique. Masson: Paris, 1996. -

334 pp.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

136

ORGANISKO VIELU ANALĪZE I

Autori: Dr.habil.chem, prof. A.Zicmanis, Dr.chem.,doc. A.Prikšāne.

Kursa kods:Kredītpunkti: 2Kurss iekļauts: ķīmijas maģistra studiju programmas B daļā.Kursa anotācija:

Kursa mērķis ir sniegt vispārējo priekšstatu par modernajām organisko vielu kvalitatīvās un kvantitatīvās analīzes metodēm, to iespējām un analīžu veikšanai nepieciešamo aparatūru.Kursa saturs: 1. Ievads organisko vielu hromatogrāfiskā izdalīšanā un attīrīšanā, tās iespējas un metožu

daudzveidība.2. Ievads organisko vielu spektroskopijā. Kodolu magnētiskās rezonanses spektroskopija,

infrasarkanā spektroskopija, elektronu spektroskopija un masspektrometrija organisko vielu kvalitatīvajā un kvantitatīvajā analīzē.

3. Ievads organisko savienojumu funkcionālo grupu analīzē. Svarīgāko funkcionālo grupu kvalitatīvās un kvantitatīvās noteikšanas metodes ar ķīmisko pārvērtību starpniecību.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 32 st. Kursa pārbaudes forma: eksāmens.Kursa apguves priekšnosacījumi: dabas zinību bakalaura pilns kurss.Literatūra:1. D.W.Brown, A.J.Floyd, M.Sainsbury. Organic Spectroscopy. John Wiley & Sons:

Chichester, New York, Brisbane, Toronto, Singapore, 1988. -250 pp.2. F.A.Settle. Handbook of Instrumental Techniques for Analytical Chemistry. - Prentice

Hall PTR: NJ, USA, 1997. - 995 pp.3. Reagent Chemicals. 9th Ed. Oxford University Press: New York, Oxford, 2000. – 752 pp.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

137

ORGANISKO VIELU ANALĪZE II

Autori: Dr.habil.chem., prof. A.Zicmanis, Dr.chem., doc. A.Prikšāne.

Kursa kods:Kredītpunkti: 4Kurss iekļauts: ķīmijas maģistra studiju programmas B daļā.Kursa anotācija:

Kursa mērķis ir sniegt izvērstu priekšstatu par modernajām dabā sastopamo un sintētiski iegūto organisko vielu un produktu kvalitatīvās un kvantitatīvās analīzes metodēm, to iespējām un analīžu veikšanai nepieciešamo aparatūru.Kursa saturs: 1. Organiskās analīzes pamatreakcijas.2. Ogļūdeņražu un halogēnogļūdeņražu analīze.3. Hidroksilsavienojumu un ēteru noteikšana.4. Aldehīdu, ketonu un hinonu analīzes metodes.5. Organisko skābju un to atvasinājumu analīze.6. Nitrosavienojumu, slāpekļskābes un slāpekļpaskābes esteru noteikšana.7. Amīnu un amonija sāļu analīze.8. Slāpekli saturošo heterociklisko savienojumu un alkaloīdu analīzes metodes un iespējas.9. Sēra organisko savienojumu noteikšana. 10. Hormonu un steroīdu analīzes metodes.11. Antibiotiķu un vitamīnu analīze.12. Farmācijā lietoto palīgvielu un ārstniecisko formu analīze.13. Dabas vielu un biopolimēru analīzes īpatnības.14. Sintētisko organisko polimēru analīze.Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 32 st., laboratorijas darbi 64 st.Kursa pārbaudes forma: eksāmens.Kursa apguves priekšnosacījumi: dabas zinību bakalaura pilns kurss.Literatūra:1. F.A.Settle. Handbook of Instrumental Techniques for Analytical Chemistry. - Prentice

Hall PTR: NJ, USA, 1997. - 995 pp.2. Reagent Chemicals. 9th Ed. Oxford University Press: New York, Oxford, 2000. – 752 pp.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

138

AKTIVĀCIJAS ANALĪZE

Kursa autors: Dr. ķīm., vad. pētn. G. ĶizāneKursa kods:Kurss iekļauts: ķīmijas maģistra studiju programmas B daļāKredītpunkti: 2Kursa anotācija:

Kursa mērķis ir dot pamatzināšanas par aktivācijas analīzi kā par augstjūtīgu, paraugus nesagraujošu ekspresmetodi. Studenti apgūst aktivācijas analīzē izmantojamo starojumu avotu ekspluatāciju un radioaktivitātes reģistrēšanas metodes, iepazīstas ar aktivācijas analīzes praktisko izmantošanu ķīmija, ģeoloģijā, medicīnā, bioloģijā un it īpaši virsmas pētījumos, metāla pārklājumu kvalitātes noteikšanā, u. c. Kursā apgūtās zināšanas un iemaņas var labi izmantot arī citu metožu, kas balstās uz kodolpārvērtībām, starojuma iedarbību uz vielu, apgūšanā, piem., dabiskās un mākslīgās radioaktivitātes kontrolē, gamma, alfa, beta starojuma spektrometrijā, izotopu atšķaidīšanas metodē, radiometriskajā titrēšanā u. c.Kursa saturs:1. Aktivācijas analīzes pamatprincipi un parametri.2. Radioaktīvo izotopu veidošanās, uzkrāšanās un sabrukšanas kinētika.3. Aktivācijas analīzē izmantojamās kodolreakcijas. Interferējošās reakcijas un to novēršana.4. Aktivācijas metodes.5. Starojuma avoti: ampulveida, ģeneratori, daļiņu paātrinātāji, konvertori, reaktori, to

darbības pamatprincipi, parametri un izmantošanas iespējas aktivācijas analīzē.6. Aktivācijas analīzes realizācijas veidi.7. Starojuma iedarbība ar vielu un radioaktivitātes reģistrēšanas metodes.8. Gamma, beta un alfa starojuma spektrometrija.9. Aktivācijas analīzes praktiskā pielietošana.10. Eksperimentālā un darba drošības tehnika aktivācijas analīzē.Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 8 st., semināri 8 st., praktiskie darbi 16 st.Kursa pārbaudes forma: pārbaudījums rakstveidāKursa apguves nosacījumi: fizika, fizikālā ķīmija, analītiskā ķīmijaLiteratūra:1. Zeev B. Alfasi Activation analysis. C. R. S. Press Inc., 1990, 496 pp.2. Activation Spectrometry in Chemical Analysis. Elsvier Sience, 1992, 236 pp.3. Боуэн Г., Гиббонс Д. Радиоактивационный анализ. Москва, Атомиздат., 1968, 360 с.4. Вандекастеле К. Активационный анализ с использованием заряженных частиц.

Москва, Мир, 1991, 208 с.5. Тельдеши Ю. Радиоаналитическая химия. Москва, Энергоатомиздат, 1987, 184с. 6. Кузнецов Р. А. Активационный анаализ. Атомиздат. Москва, 1967, 324 с.7. Меднис И. В. Гамма излучение радионуклидов, применяемых в нейтронно-

активационном анализе. Рига. Зинатне, 1987, 212 с.Kursa programa apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot.Nr.1.

139

CIETO MATERIĀLU FIZIKĀLĀ ĶĪMIJA

Kursa autors: Dr. habil. fiz., prof. J.TīliksKursa kods:Kurss iekļauts: ķīmijas maģistra studiju programmas B daļāKredītpunkti: 2Kursa anotācija:

Kursa mērķis ir iepazīstināt ar cieto vielu uzbūvi, fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām, kā arī to pārvērtību mehānismiem fotoķīmiskajos, termoķīmiskajos mehanoķīmiskajos un radiācijas ķīmiskajos procesos.Kursa saturs:1. Cietvielu uzbūve un īpašības. Ķīmiskā saite cietajās vielās, starpatomu spēki. Jonu

kristāliskā režģa enerģija. Kristālu struktūra, atomu rādiusi un pakojums, polimorfisms un izomorfisms, cietie šķīdumi. Kristālu struktūras pētīšanas eksperimentālās metodes. Amorfas cietvielas: stikli un polimēri.

2. Cietvielu uzbūves kvantu mehānikas modeļi, zonu teorija. Elektronu sadalījums pa enerģētiskajiem līmeņiem, enerģētiskās zonas, aizliegtā zona. Cietvielu iedalījums dielektriķos, pusvadītājos un metālos. Ligandu lauka teorija.

3. Cietvielu defekti. Elektroni un caurumi. Punktveida defekti, piemaisījumu atomi, lādiņa kompensācija, nestehiometriskums un vakanču veidošanās ievadot piemaisījumus. Citi defektu veidi, dislokācijas un nobīdes.

4. Defektu ietekme uz cietvielu fizikāli ķīmiskajām īpašībām. Elektrovadāmības veidi un mehānismi. Optiskās īpašības, gaismas absorbcija, fotovadāmība, luminiscence. Cietvielu magnētiskās, termoķīmiskās un mehāniskās īpašības.

5. Defektu līdzsvars. Elektrons kā ķīmiska daļiņa. Defektu jonizācija. Defektu rašanās enerģija un ķīmiskās īpašības. Defektu līdzsvars ar apkārtējo vidi.

6. Atomu kustīgums. Difūzijas teorija un mehānismi, Kirkendāla efekts. Jonu strāva un jonu elektrovadāmība. Difūzijas kontrolētās ķīmiskās reakcijas.

7. Defektu mijiedarbība. Netiešās mijiedarbības veidi, piemaisījumu sadalījums vielā, defektu koncentrācija. Defektu asociācija, jonu pāru veidošanās, tiešā mijiedarbība.

8. Cietvielu struktūras pārvērtības, to kinētika un klasifikācija, termodinamiskais raksturojums un fāzu diagrammas. Rekristalizācija un jaunas fāzes rašanās.

9. Ķīmiskās reakcijas cietajā fāzē. Fotogrāfiskie procesi, sadalīšanās reakcijas, plēvju veidošanās. Faktori, kas ietekmē reakciju kinētiku, piemaisījumu un struktūras efekti. Cietvielu radiolīze un termolīze. Polihromās un tunelēšanās reakcijas.

10. Virsma un tās enerģija. Absorbcija uz virsmas, tās veidi un izotermas. Katalīze un katalizatoru īpašības. Fāzu robežvirsma un elektrodu reakcijas.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 20 st., praktiskās nodarbības 12 st. Kursa pārbaudes forma: pārbaudījums rakstveidāKursa apguves nosacījumi: neorganiskā, fizikālā un organiskā ķīmijaLiteratūra:1. Рябых C.M. Химия твердого тела. Кемерово: Изд.Кем.ГУ, 1980, 90 с.2. Defects in insulating crystals. /Ed. V.M.Turkevic, K.K.Shvarts. Riga: Zinatne, 1981, p.

392 .3. Модели процессов в широкощелевых твердых телах с дефектами./Под ред.

Ю.Р.Закиса, Э.А.Силиньша, В.П.Тамужа, К.К.Шварца. Рига: Зинатне, 1991, 383 с.4. Замараев К.И., Хайрутдинов Р.Ф., Жданов В.П. Тунелированние элелктрона в

химии. Новосибирск.: Наука, 1985, 320 c.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot.Nr.1.

140

FIZIKĀLI ORGANISKĀ ĶĪMIJA

Kursa autors: Dr. ķīm., doc. P.Mekšs

Kursa kods:Kredītpunkti: 4Kurss iekļauts: ķīmijas maģistra studiju programmas B daļāKursa anotācija:

Kursa mērķis ir sniegt ieskatu ķīmisko reakciju mehānismu aprakstā ar kvantitatīvām metodēm, kā arī vielu struktūras saistībā ar reakcijas spēju, iepazīstināt ar pārejas stāvokļa teoriju un tā virzību uz reakcijas produktu pusi katalītiskā procesa gadījumā. Kursa uzdevums ir iemācīties izmantot Hameta un Tafta vienādojumus reakcijas spējas novērtēšanā, izmantojot aizvietotāju konstantes.Kursa saturs:1. Kinētisko rezultātu interpretācija.2. Pārejas stāvokļa teorija.3. Brensteda katalītiskais vienādojums.4. Teorija par elektronu nobīdēm.5. Brīvo enerģiju lineārās atkarības princips.6. Hameta vienādojums, telpiskie efekti.7. Telpisko efektu aditivitāte.8. Hetlera korelācija.9. Indukcijas un rezonanses efekti, Tafta vienādojums.Prasības kredītpunktu iegūšanai: 56 st. lekcijas, 8 st. semināriKursa pārbaudes forma: pārbaudījums rakstveidāKursa apguves nosacījumi: fizikālā ķīmija, organiskā ķīmijaLiteratūra:1. L.P.Hammet. “Physical Organic Chemistry”. New York, Mc.Graw-hill book company,

1980.2. В.А.Пальм. Основы количественной теории органических соединений. Химия,

Л.,1967.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot.Nr.1.

141

FIZIKĀLI ĶĪMISKO PROCESU DATORMODELĒŠANA

Kursa autors: Dr. habil. ķīm., vad. pētn. A. SupeKursa kods:Kurss iekļauts: ķīmijas maģistra studiju programmas B daļāKredītpunkti: 2Kursa anotācija:

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar datormodelēšanas vispārējiem principiem un dot iemaņas datoru izmantošanai fizikāli ķīmisko procesu zinātniskajos pētījumos: ķīmisko reakciju kinētikas un radioaktīvo izotopu sabrukšanas modelēšanai, dažādu vielu elektronabsorbcijas (UV un redzamās gaismas apgabalā), molekulāro svārstību (infrasarkanā starojuma apgabalā), elektronu paramagnētiskās rezonanses un protonu magnētiskās rezonanses spektru modelēšanai un apstrādei.Kursa saturs:1. Fizikāli ķīmisko procesu datormodelēšanas stratēģija un taktika, eksperimentālajiem

rezultātiem atbilstoša modeļa izvēle un matemātiskā algoritma sastādīšana.2. Praktiski piemēri ķīmisko reakciju kinētikas, elektronu paramagnētiskās rezonanses

(EPR), kodolmagnētiskās rezonanses un gaismas absorbcijas spektru modelēšanā.3. Datormodelēšanas tehniskā bāze, visplašāk izmantojamie hardware un software,

datorizēto eksperimentālo novērojumu aparatūra (sensori, mērkartes, mērpaneļi, aktivatori).

4. Vienkāršākās datormodelēšanas programmas Basic valodā (Sigma.bas u.c.), programmatūras Coach 4.2 izmantošana mērījumu rezultātu apstrādei un modelēšanai.

5. Windows vides programmu (Microsoft Excel un Origin) izmantošanas iespējas.6. Pirmās un otrās pakāpes ķīmisko reakciju kinētikas datormodelēšana, polihromo reakciju

kinētiku analīze un modelēšana.7. Radioaktīvo izotopu sabrukšanas analīze un modelēšana, radiācijas defektu uzkrāšanās

dozu līkņu datormodelēšana.8. Cieto vielu šķīšanas gaitā notiekošo heterogēno procesu modelēšana un matemātiskā

analīze.9. Dažādu vielu elektronabsorbcijas (UV un redzamās gaismas apgabalā) analīze un

modelēšana.10. Organisku vielu un to maisījumu molekulāro svārstību (infrasarkanā starojuma apgabalā)

datormodelēšana.11. Brīvo radikāļu elektronu paramagnētiskās rezonanses spektru apstrāde un modelēšana,

protonu magnētiskās rezonanses spektru datormodelēšana.Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 8 st., semināri 18 st., praktiskie darbi 6 st. Kursa pārbaudes forma: pārbaudījums rakstveidāKursa apguves nosacījumi: fizikālā ķīmija, fizikālās pētīšanas metodesLiteratūra:1. Putilov V.A. et al. The synthesis of models for computer experiment. St.Peterburg:

Khimiya, 1992, 231 p. (In Russian).2. Niedrīte L. Microsoft Excel 5.0 lietpratējiem. Rīga : Computerland, 1995, 174 lpp.3. Bring J. Variable importance and regresion modelling. Upsala: Univ. Upsal., 1994.4. Moskilde E., Mouristen O.G. Modelling of dynamics of biological systems: Nonlinear

phenomena pattern formation. Berlin: Springer, 1995, 294 pp.5. Путилов В.А. и др. Модели и системы организации комплексных

экспериментальных исследований. М.: Наука, 1991, 215 с.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

142

HROMATOGRĀFIJA

Kursa autors: Dr. ķīm., doc.P.Mekšs

Kursa kods: Kredītpunkti: 4Kurss iekļauts: ķīmijas maģistra studiju programmas B daļāKursa anotācija:

Kursa mērķis ir sniegt zināšanas par hromatogrāfisko metožu darbības principiem un to lietošanu dažādu savienojumu kvalitatīvai un kvantitatīvai noteikšanai, apgūt pamatiemaņas praktiskai rezultātu iegūšanai, datu apstrādei un izvērtēšanai. Kursa uzdevums ir iemācīties

izvēlēties optimālos analīzes apstākļus, balstoties uz analizējamo vielu struktūru un fizikoķīmiskajām īpašībām, iepazīties ar hromatogrāfiskajām vielu preparatīvās izdalīšanas

metodēm. Kursa saturs:10. Hromatogrāfijas pamatprincipi un to īsa attīstības vēsture.11. Sorbcijas procesu termodinamiskais raksturojums.12. Stacionārās un kustīgās fāzes.13. Detektori un to optimāla izvēle.14. Kvalitatīvā analīze – standarta un bezetalona metodes, identifikācija pēc tabulu datiem un

izmantojot korelāciju metodi.15. Kvantitatīvā analīze – absolūtās kalibrācijas, normalizācijas un iekšējā standarta metodes.16. Augstefektīvā šķidrumu hromatogrāfija, tās apgrieztās fāzes, adsorbcijas, jonu pāra un

jonu apmaiņas varianti, aprīkojuma īpatnības un izmantošana organisko vielu noteikšanā.17. Afīnā hromatogrāfija.18. Plānslāņa un papīra hromatogrāfija.Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 32 st., semināri 8 st., lab. darbi 16 st, ekskursijas 8 st.Kursa pārbaudes forma: pārbaudījums rakstveidāKursa apguves nosacījumi: analītiskā ķīmija, organiskā ķīmija, fizikālā ķīmija Literatūra:1. J.S. Snyder, J.J.Kirkland. Introduction to Modern Liquid Chromatography. J.Willey&S,

New York, 19792. A.T. James, A.J.P.Martin. Gas-liquid partitition chromatography. J. Biochem.,1952,v.50,

N5, p.679.3. K. Golbert, M. Vigdergauz. Kurs gazovoj hromatografii. Himija, M., 1974.4. А.Андерсон. Газовая хроматография аминосоединений. Rīga, Zinātne, 1982.Kursa programma apstiprināta: LU Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot.Nr.1.

143

ZINĀTNISKĀS INFORMĀCIJAS MEKLĒŠANA UN APSTRĀDE

Kursa autors: LZA kor.loc., Dr.phys. J.KristapsonsKursa kods:Kredītpunkti: 2Kurss iekļauts : ķīmijas maģistra studiju programmas B daļāKursa anotācija:

Kursa mērķis ir iepazīstināt maģistrantus ar mūsdienu zinātniskās un tehniskās informācijas meklēšanas un apstrādes galvenajiem paņēmieniem, kā arī ar saistītiem jautājumiem (zinātnes vispārīgā organizācija, rezultātu noformēšanas veida izvēle u.tml.). Kursa uzdevums ir apgūt dažādu zinātniskās un tehniskās informācijas sistēmu izveides principus un to izmantošanas īpatnības. Praktiskajās nodarbības paredzēts iepazīties ar galvenajām pasaules zinātniskās un tehniskās informācijas sistēmām un strādāt ar tām, lai iegūtu sev vajadzīgo informāciju. Semināros katrs maģistrants pamato savu izvēli tās vai citas personīgās informācijas sistēmas izveidē.Kursa saturs:1. Fundamentālā un lietišķā zinātne, atbilstošā zinātniskā un tehniskā informācija.2. Mūsdienu zinātniskās un tehniskās informācijas sistēmu organizācijas pamatprincipi.3. Zinātniskās un patentu informācijas izplatīšanas metodes: papīra, kompaktdiski, "on-line",

Internets, elektroniskais pasts utt. Interneta izmantošanas informācijas ieguvei īpatnības.4. Zinātniskās pētniecības politikas pamatjēdzieni. 5. Starptautiskā zinātniskā sadarbība. Latvijas zinātnes iekļaušanās Eiropas un pasaules

zinātnes sistēmās. Eiropas Savienības mērķprogrammas.6. Zinātniskā atskaite un publikācija, un to sastāvdaļas no informācijas viedokļa. 7. Zinātniskās informācijas sistēmas. Institute for Scientific Information (ASV) izveidotā

sistēma. 8. Zinātniskās informācijas sistēmas. Chemical Abstracts Service (ASV) izveidotā sistēma.

Kalifornijas universitāšu sistēma.9. Dažādas patentu iegūšanas un spēkā uzturēšanas sistēmas. Patentu klasifikācijas. Patenta

apraksts un tā sastāvdaļas no informācijas viedokļa. 10. Patentu informācijas sistēmas. ASV Patentu biroja un Eiropas patentu Patentu un licenču

politika. "Know-how". organizāciju izveidotās sistēmas.11. Zinātniskās darbības efektivitātes izvērtēšana. Ievērojamāko zinātnisko žurnālu jēdziens.

Prestiža patenta jēdziens. Līdzdalība zinātniskajās konferencēs un to atspoguļojums zinātniskajā informācijā.

12. Personīgās informācijas sistēmas izveide, balstoties uz bibliotēku, datora, Interneta un elektroniskā pasta izmantošanu.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 16 st., semināri 4 st., praktiskie darbi 12 st.Kursa pārbaudes forma: pārbaudījums rakstveidāKursa apguves nosacījumi: datorzinībasLiteratūra:1. J.Kristapsons. Zinātniskās pētniecības darbu organizācija (Ievads informātikā). R., LVU,

1978, 96 lpp.2. В.М.Потапов, Э.К.Кочетова. Химическая информация (Что, где и как искать

химику в литературе). М., Химия, 1978, 304с. 3. Uģis Sarkans. Vispasaules tīmekļa (World Wide Web) tehnoloģijas izmantošana kultūras

apritē. Apmācības materiāli (http://ai1.mii.lu.lv/KF/start.htm). 4. Judrups J., Sermone L., Strode M., Tenis U. Internet iespējas PC tipa datoru lietotājiem -

Rīga: LU, 1996. - 100 lpp. (http://www.lanet.lv/books/ipc/g/i.html). 5. AltaVista Search: Main Page (http://www.altavista.digital.com/).

144

6. WebCrawler Searching (http://www.webcrawler.com/). 7. About CAS (Chemical Abstracts Service) (http://info.cas.org/about.html).

8. Welcome to CARLweb (http://www.carl.org:1080/).9. Institute for Scientific Information (ISI) Home Page. (http://www.isinet.com/)

10. Welcome to the European Patent Office; patent information products, patent information products on CD-ROMs, databases, databases, CD-ROMs, CD-ROM collections of patent documents; European patents (http://www.epo.co.at/index.htm).

11. EPIDOS-INPADOC on line databases (http://www.epo.co.at/epo/epidos/sfamint.htm). 12. USPTO/CNIDR U.S. Patent Bibliographic Database Search Site

(http://patents.cnidr.org/patbib_index.html) 13. Kopiju pasūtīšanas forma Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā

(http://www.acadlib.lv/COPY_REQ.HTM). 14. Latvijas zinātne Internetā: Priekšmetu rādītājs (http://www.lza.lv/subjind.htm). Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot.Nr.1.

145

ĶĪMIJAS ATTĪSTĪBA

Autors:Dr.ķīm. doc. U.Alksnis

Kursa kods:Kredītpunkti: 2

Kurss iekļauts: ķīmijas maģistra studiju programmas B daļāKursa anotācija:

Kursā apskatītas galveno attīstības virzienu idejas, kas izvirzījušās ķīmijas attīstības gaitā, un to nozīme kultūras attīstībā.Kursa saturs:1. Ķīmijas pirmsākumi: uguns izmantošana, tās nozīme.2. Idejas par elementiem un atomiem, šo ideju attīstība līdz mūsu dienām un apvienošana.3. Alķīmija un tās nozīme.4. Jatroķīmiķu ideju attīstība.5. Lavuazjē un mūsdienu ķīmijas izveidošanās.6. Priekšstatu par organisko vielu uzbūvi veidošanās.7. Elementu periodiskās sistēmas attīstība.8. Ķīmijas literatūras izaugsme.9. Ķīmijas diferenciācija un intergrācijas nepieciešamība mūsdienās, tās mijiedarbība ar

citiem zinātnes virzieniem.Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 32 st., referāts par ķīmijas attīstības tēmuKursa pārbaudes forma: eksāmensKursa apguves nosacījumi: ķīmijas zināšanas ķīmijas bakalaura kursa apjomāLiteratūra:1. W.H.Brock. The Fontana History of Chemistry. – London: Fontana Press, 1992.2. Всеобщая история химии. Ч.1-4. Москва: Наука, 1980-1992.3. В.И.Кузнецов. Диалектика развития химии.- Москва, Наука,1973.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot.Nr.1.

146

LIELO ENERĢIJU ĶĪMIJA

Kursa autors: Dr. habil. phys., prof. J.TīliksKursa kods:Kurss iekļauts: ķīmijas maģistra studiju programmas B daļāKredītpunkti: 4Kursa anotācija:

Kursa mērķis ir sniegt studentiem pamatzināšanas par jaunu fizikālās ķīmijas nozari - lielo enerģiju ķīmiju, kas aptver fotoķīmiju, plazmas ķīmiju un radiācijas ķīmiju. Šajā virzienā tiek pētīta lielas enerģijas faktoru (gaismas, radiācijas un augstas temperatūras) ietekme uz reakciju kinētiku, vielu sastāvu un struktūru. Kursa uzdevums ir apgūt šīs nozares teorētiskos pamatus, augstenerģētisko procesu praktisko izmantošanu jaunu savienojumu sintēzē, materiālu īpašību uzlabošanā (modifikācija, sterilizācija), ekoloģisko problēmu risināšanā u. c. Praktiskajos darbos studenti iemācās rīkoties ar enerģijas avotiem (fotoķīmiskām iekārtām, lāzeriem, plazmotroniem, elektronu paātrinātājiem u. c.), realizēt augstenerģētiskos eksperimentus dinamiskā un statiskā režīmā, apstrādāt mērījumu rezultātus, dot ieskatu par šo procesu praktisku realizāciju Latvijas tautsaimniecībā.Kursa saturs:1. Lielo enerģiju ķīmijas pamatprincipi, iedalījums, īpatnības.2. Enerģijas veidi lielo enerģiju ķīmijā, to īpašības, iegūšana.3. Enerģijas nodošanas procesi vielām, primāro procesu topogrāfija un kinētika.4. Ķīmiski aktīvās daļiņas (ierosinātie stāvokļi, brīvie radikāli un joni), to īpašības.5. Fotoķīmiskie un fotofiziskie procesi.6. Lāzerķīmiskie procesi.7. Reakciju kinētika augstās temperatūrās, plazmas ķīmiskie procesi.8. Radiācijas ķīmiskie procesi gāzēs, atmosfēras fotoķīmija un radiācijas ķīmija.9. Radiolīzes procesi ūdenī un ūdens šķīdumos, biosistēmās.10. Organisko vielu radiolīze, tās īpatnības funkcionālos organiskos savienojumos.11. Monomēru radiācijas ķīmija, radiācijas polimerizācija.12. Polimēru radiācijas ķīmija, polimēru modificēšana.13. Radiācijas procesi cietās neorganiskās un organiskās vielās, materiālu radiācijas izturība.Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 32 st., semināri 16 st., praktiskie darbi 24 st.Kursa pārbaudes forma: pārbaudījums rakstveidā.Kursa apguves nosacījumi: fizika, fizikālā ķīmijaLiteratūra:1. Spinks J.W., Woods R.J. An introduction to radiation chemistry. N.Y., 1992, 504 p.2. Henglein A., Schabel W., Wendonburg J. Einfürung in die Strahlenchemie. Berlin, 1990,

400 s.3. Turro N. Molecular photochemistry. Col. Univ., N. Y., 1989, 328 p.4. Ready J. Effects of high-power laser radiation. Acad. Press, N. Y., 1994, 467 p.5. Бугаенко Л.Е., Кузьмин М.Г., Полак Л.С. Химия высоких энергий. М.:Химия, 1988,

364 с.6. Пикаев А.К. Современная радиационная химия. т. 1, М.: Наука, 1985, 373 с.7. Пикаев А.К. Современная радиационная химия. т. 2, М.: Наука, 1986, 440 с.8. Пикаев А.К. Современная радиационная химия. т. 3, М.: Наука, 1987, 448 с.9. Джагацапян Р.В., Косоротов В.И., Филиппов М.Т. Введение в радиационно-

химическую технологию. М.: Атомиздат, 1979, 285 с.Kursa prgramma apstiprināta Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot.Nr.1.

147

LUMINISCENTĀS VIELU PĒTĪŠANAS METODES

Kursa autors: Dr. ķīm., vad.pētn. B.LeščinskisKursa kods:Kurss iekļauts: ķīmijas maģistra studiju programmas B daļāKredītpunkti: 2Kursa anotācija:

Kursa mērķis ir iepazīstināt ar luminiscentām vielu pētīšanas metodēm, kā arī ar fotoķīmisko, fotosensibilizēto procesu mehānismiem organiskās un neorganiskās sistēmās.Kursa saturs:1. Gaismas kvantu absorbcija. Interkombnacionālā konversija. Singletie un tripletie

ierosinātie stāvokļi.2. Ierosināto stāvokļu dezaktivācijas veidi. Mikromolekulārās reakcijas. Fluorescece un

fosforescence. Enerģētiskais un kvantu iznākums.3. Bimolekulārās reakcijas. Enerģijas nodošanas mehānismi. Stoksa nobīde. Radikāļu

reakcijas. Šterna–Folmera reakcijas.4. Lioluminiscence, tās mehānisms. Luminoforu ietekme. Caurumu un elektronu centru

akceptoru ietekme uz lioluminiscences procesu. Cietās vielas šķīšanas ātruma ietekme uz lioluminiscenci. Pielietojumi: dozimetrija, spektrometrija, reakciju mehānismu pētīšana.

5. Fotostimulētā luminiscence, tās mehānismi. Luminiscences dzēšana, dzēšanas laiki. Šterna–Folmera vienādojums.

6. Termostimulētā luminiscence, tās mehānisms. Cieto vielu defektu stabilitāte dažādās temperatūrās. Termoluminiscentā dozimetrija.

7. Hemiluminiscence, bioluminiscence un radioluminiscence, to mehānismi. Oscilāciju reakciju mehānisms un termodinamika.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 32 st.Kursa pārbaudes forma: pārbaudījums rakstveidāKursa apguves nosacījumi: fizika, augstākā matemātika, neorganiskā ķīmijaLiteratūra:1. Дж. Макович. Основы флуоресцентной спектроскопии. М., Мир, 1986, 496 с.2. Паркер С. Фотолюминесцениция растворов. М., Мир, 1972, 358 с.3. Казаков А. Л., Шарипов Г. Л. Радиолюминесценция водных растворов. М., Наука,

1986, 136 с.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

148

MAGNETOĶĪMIJA

Kursa autors: Dr. habil. phys., profesors J. TīliksKursa kods:Kurss iekļauts: ķīmijas maģistra studiju programmas B daļāKredītpunkti: 2Kursa anotācija:

Kurss veltīts jaunam zinātnes virzienam fizikālajā ķīmijā – ārējā magnētiskā lauka ietekmei uz fizikāliem un ķīmiskiem procesiem. Šī parādība atklāta pēdējos gadu desmitos un tiek intensīvi pētīta visā pasaulē, arī Latvijas Universitātē. Praktiskajā jomā magnētiskā lauka ietekmi izmanto medicīnā, bioloģijā, ķīmisko reakciju un lādētu daļiņu pārneses procesa vadīšanā un polimēru strukturēšanā. Šā kursa mērķis ir dot studentiem pamatzināšanas par magnētiskā lauka īpašībām, ietekmi uz vielām un procesiem, apgūt iemaņas eksperimentu veikšanai spēcīgos magnētiskajos laukos.Kursa saturs:11. Magnētiskā lauka veidošanās, īpašības un parametri.12. Spēcīgu magnētisko lauku iegūšana, pastāvīgie un modulētie lauki.13. Diamagnētiskie, paramagnētiskie un feromagnētiskie materiāli un savienojumi, to īpašības

un tajos notiekošie fizikāli-ķīmiskie procesi.14. Magnētiskie un spinu efekti ķīmisko reakciju kinētikā.15. Kodolu ķīmiskās polarizācijas efekti.16. Elektronu ķīmiskā polarizācija.17. Magētiskā lauka ietekme uz masas pārneses un sistēmu strukturēšanas procesiem.18. Magnētiskā lauka ietekme uz bioķīmiskiem procesiem un dzīviem organismiem.19. Eksperimentālā tehnika magnetoķīmijā.Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 16 st., praktiskie darbi 16 st.Kursa pārbaudes forma: pārbaudījums rakstveidāKursa apguves nosacījumi: fizika, fizikālā ķīmija, lielo enerģiju ķīmijaLiteratūra:1. Strong and ultrastrong magnetic fields and their applications. Ed. F. Herlach, Springer

Verl., Berlin, 1985, 456 pp.2. Carlin R.L. Magnetochemistry. Springer Verl., Berlin, 1989, 399 pp.3. М. Сельвуд. Магнетохимия. ИИЛ. М., 1988, 457 с.4. Бугаенко Л.Т., Сагдеев Р.З., Салихов К.М. Магнитные и спиновые эффекты в

химических реакциях. Наука, Новосибирск. 1978, 293 с.5. Мокроусов Г.М. Физико-химические процесы в магнитном поле. Энергоиздат, М.,

1986, 260 с.Kursa programa apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98.,prot.Nr.1.

149

MATERIĀLU KOROZIJA

Autors: Dr.ķīm. doc. U.Alksnis

Kursa kods:Kredītpunkti: 3Kurss iekļauts: Ķīmijas maģistra studiju programmas B daļāKursa anotācija:Kursa uzdevums ir iepazīstināt klausītāju ar materiālu izturību dažādās vidēs, ar iespējām tos

aizsargāt pret koroziju un ar svarīgākajām korozijas pētīšanas metodēm.Kursa saturs:1. Korozija, termina izmantošanas īpatnības, korozijas procesu nozīme.2. Korozijas ātruma novērtēšana (korozijas rādītāji). 3. Metālu korozija.4. Ķīmiskā korozija, tās likumības. Aizsardzība pret ķīmisko koroziju.5. Elektroķīmiskā korozija, tās iespējamība, likumības.6. Evansa diagrammas.7. Daudzelektrodu sistēmas.8. Metālu pasivitāte.9. Aizsardzība pret elektroķīmisko koroziju.10. Dažādu metālu korozija: Fe, Al, Cu. 11. Nemetālisko materiālu korozija: kalnu iežu, keramisko materiālu, betonu un to armatūras.

Betona konstrukciju aizsardzība.12. Organiskomateriālu korozija: koksnes, bituma, plastmasu.13. Korozijas pētīšanas metodes: laboratorijas, stendu un ekspluatācijas. 14. Korozija, termina izmantošanas īpatnības, korozijas procesu nozīme.15. Korozijas ātruma novērtēšana (korozijas rādītāji).Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 32 st., semināri 16 st.Kursa pārbaudes forma: eksāmensKursa apguves nosacījumi: Cietvielu fizikālā ķīmija. Elektroķīmiskās pētīšanas metodes.Literatūra:1. M.G.Fontana. Corrosion Engineering. Mc.Graw-Hill International Editions, 1986. 2. H.Kaesche. Die Korrosion der Metalle. Springer Verlag, 1990. 3. Р.Юхневич и др. Техника борьбы с коррозией.- М.-Л.: Химия, 1978 I и II ч.4. Э.Маттсон. Электрохимическая коррозия. Москва: Металлургия,1991.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot.Nr.1.

150

RADIOEKOLOĢIJA

Kursa autors: Dr. habil. phys., prof. J.TīliksKursa kods: Kurss iekļauts: ķīmijas maģistra studiju programmas B daļāKredītpunkti: 4Kursa anotācija:

Kursa mērķis ir sniegt studentiem pamatzināšanas par apkārtējās vides radioaktīvo piesārņojumu, tā veidošanos, īpašībām, atklāšanu, iespējamo likvidēšanu. Kursa uzdevums ir apgūt teorētiskās un praktiskās iemaņas vides radioaktīvā piesārņojuma prognozēšanai, kontrolei un iespējamo kaitīgo seku novēršanai gan avāriju, gan dabīgā (radons) piesārņojuma gadījumā, iepazīties ar Latvijas likumdošanu radiācijas drošības jomā. Kursā studenti iepazīstas arī ar radiācijas un radioaktīvo avotu izmantošanas iespējām dažādās zinātnes un tautsaimniecības nozarēs.Kursa saturs:1. Radioaktivitāte, tās īpašības, parametri.2. Radioaktīvā piesārņojuma veidošanās, tehnogēnais, avārijas, dabīgais radioaktīvais vides

piesārņojums.3. Radioaktivitātes mērīšanas metodes, praktiskā radiometrija.4. Jonizējošā starojuma iedarbības ar vielu, bioloģiskām sistēmām, radiācijas ķīmijas pamati.5. Jonizējošā starojuma doza, dozimetrijas pamati, dozas noteikšanas metodes.6. Jonizējošā starojuma bioloģiskā iedarbība, radioaktīvā piesārņojuma sanitāri-medicīniskie

aspekti.7. Radioaktīvā piesārņojuma migrācija dabā, migrācijas un uzkrāšanās parametri, to

noteikšana un prognozēšana.8. Augsnes, augu, dzīvo organismu radioaktīvais piesārņojums, lokalizācijas formas.9. Praktiskās radioaktīvā piesārņojuma kontroles metodes.10. Starptautiskā un Latvijas likumdošanas radiācijas drošības jomā, piesārņojuma normas.11. Radiācijas drošības kontroles organizatoriskā struktūra Latvijā.12. Radioaktīvā piesārņojuma dezaktivācija.13. Radiācijas un radioaktivitātes lietderīgā izmantošana, tās virzieni, pozitīvais efekts un

organizācija Latvijā.Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 32 st.; semināri 8 st., praktiskie darbi 24 st.Kursa pārbaudes forma: pārbaudījums rakstveidā pēc 6 praktisko darbu izstrādesKursa apguves nosacījumi: fizika, fizikālā ķīmijaLiteratūra:1. Millers A., Rūse I. Vispārējā radiobioloģija un praktiskā radioekoloģija. LU, Rīga, 1995,

313 lpp.2. Enivromental radiations measuremans. NCRP report, N. Y. 1992, 254 pp.3. Gavars V., Millers A.. Radiācija. LR Vides aizsardz. komit., 1991, 67 lpp.4. Clavensjo B., Akerbom G. The radon book. Riga, 1997, 67 p.5. Newell J. Radiation protection and internal emitter. N. Y. 1990, 324 p.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot.Nr.1.

151

VIDES PROCESU MODELĒŠANA

Autors: Dr. ķīm., docents Sigurds Takeris

Kursa kods:Kredītpunkti: 2Kurss iekļauts: ķīmijas maģistra studiju programmas B daļāKursa anotācija:

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar jautājumiem par datoru izmantošanu vides procesu modelēšanā un plānošanā. Kurss ir izveidots netradicionālā veidā. Pirmajā kursa daļā studenti apgūst Boksa-Vilsona metodi eksperimentu plānošanā un iepazīstas ar pamatjēdzieniem, lietojot apmācību sistēmu RĪGA (mini ESM CM-1). Otrajā daļā studenti īsi tiek iepazīstināti ar Macintosh datoru iespējām, apstrādājot ķīmiķiem nepieciešamo informāciju, informācijas meklēšanu Internetā. Trešajā kursa daļā notiek iepazīšanās ar programmu FLUENT, kas dod iespēju aprēķināt dažādus ķīmiskās reakcijas parametrus, lietojot Silicon Graphics firmas datorus.

Vides procesu modelēšanai lietojamās skaitliskās metodes. Vienādojumu sakņu atrašana – dihotomija, Ņūtona un Rafsona metode, iterāciju metode. Skaitliskā integrēšana – trapeču un Simpsona metode. Darbības ar matricām lineāru vienādojumu sistēmu atrisināšanai. Regresijas analīze. Korelācijas koeficients. Diferenciālvienādojumu risināšana.Kursa saturs:1. Eksperimentu plānošanas pamatjēdzieni.2. Daudzfaktoru eksperiments.3. Pilnais faktoru eksperiments.4. Daļveida replikas.5. Virzīšanās pa gradientu. Iegūto rezultātu analīze.6. Iepazīšanās ar moderno skaitļošanas tehniku un sarežģītām modelēšanas programmām.7. Grafiskais lietotāja interfeiss, lietojot Macintosh datorus.8. Nepieciešamās informācijas meklēšana Internetā.9. Modernās reakciju modelēšanas iespējas, lietojot Silicon Graphics datorus.10. Reakciju modelēšana, lietojot programmu FLUENT.Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 16 st., praktiskie darbi 16 st.Kursa pārbaudes forma: eksāmensKursa apguves nosacījumi: datoru lietošana ķīmijā, ķīmisko eksperimentu datu apstrādeLiteratūra: 1. Programmas FLUENT dokumentācija.2. S.Takera un I.Tāles sagatavotais mācību materiāls eksperimentu plānošanā sistēmā RĪGA

skaitļotājam CM-1.3. L.Buligina sastādītie ieskaites uzdevumi, lietojot programmu FLUENT. Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

152

AUGSTENERĢĒTISKĀ TEHNOLOĢIJA

Kursa autors: Dr. habil. fiz., prof. J.TīliksKursa kods:Kurss iekļauts: ķīmijas maģistra studiju programmas B daļāKredītpunkti: 4Kursa anotācija:

Kursa mērķis ir iepazīstināt ar pasaules attīstītākajās valstīs plaši pielietotajām progresīvajām augstenerģētisko procesu tehnoloģijām un dot pamatzināšanas fizikālās ķīmijas specializācijas maģistriem par šo tehnoloģiju izmantošanas iespējām Latvijā, bāzējoties uz pieejamajiem starojuma avotiem (galvenokārt uz lineāro elektronu paātrinātāju, lāzeriem un plazmotroniem).Kursa saturs:1. Augstenerģētisko procesu būtība, atšķirība no klasiskās ķīmiskās tehnoloģijas procesiem.2. Augstenerģētisko procesu fizikāli ķīmiskais pamatojums, ķīmiski aktīvo daļiņu

ģenerēšana, to īpašības, transformācijas reakcijas un gala produkti.3. Enerģijas avoti, jēdziens par enerģētisko iznākumu, tā mērvienības. Starojuma avotu

drošība un darba aizsardzība.4. Jonizējošā starojuma avoti, to uzbūve, parametri, tehnoloģiskā izmantošana, absorbētās

enerģijas novērtēšana. Radiācijas ķīmiskās sintēzes, galvenie produkti un realizācjias īpatnības.

5. Plazmas tehnoloģiskās iekārtas, plazmotronu uzbūve un darbība, izmantošanas iespējas unikālu materiālu sintēzei un specifisku pārklājumu iegūšanai.

6. Fotoķīmiskās iekārtas un lāzeri, to uzbūve, darbības princips, un izmantošana. Jēdziens par aktinometriju. Fotoķīmisko procesu mehānisms, fotoķīmiskā sintēze, vielu fotoķīmiskā modificēšana.

7. Augstenerģētisko tehnoloģisko procesu ekonomiskais novērtējums. Produkcijas iznākuma atkarība no iekārtu parametriem. Izmaksu salīdzinājums ar analoģiskām tradicionālām tehnoloģijām.

8. Polimēru radiācijas modificēšana. Virsmas pārklājumu foto- un radiācijas cietināšana.9. Radiācijas procesu izmantošana ekoloģisko problēmu risināšanai. Rūpniecisko izmešu

gāzu attīrīšana.10. Dažādu neorganisko materiālu radiācijas modificēšana (pusvadītāji, ferīti, kristāli, stikli,

dārgakmeņi, u.c.).11. Radiācijas tehnoloģiskie eksperimenti ar šķidrām sistēmām dinamiskā un statiskā režīmā:

metodika, drošības tehnika, absorbētās dozas aprēķināšana.Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 32 st., semināri 16 st., laboratorijas darbi 16 st. Kursa pārbaudes forma: pārbaudījums rakstveidāKursa apguves nosacījumi: neorganiskā, fizikālā un lielo enerģiju ķīmijaLiteratūra:1. Пикаев А.К. Современная радиационная химия. Твердое тело и полимеры.

Прикладные аспекты. М.: Наука, 1987, 448 с.2. Clegg D.W., Collyer A.A. Irradiation Effects on Polymers. London: Elsevier, 1991.3. Бугаенко Л., Кузьмин М., Поллак С. Химия высоких энергий. М.: Химия, 1988, 364

с.4. Woods R.J., Pikaev A.K. Applied Radiation Chemistry. Radiation Processing. NewYork:

Willey, 1994.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

153

ĶĪMISKI AKTĪVĀS DAĻIŅAS

Kursa autors: Dr. habil. ķīm., vad. pētn. A. SupeKursa kods:Kurss iekļauts: ķīmijas maģistra studiju programmas B daļāKredītpunkti: 2Kursa anotācija:Kursa mērķis ir iepazīstināt ar ierosināto molekulu, jonu un atomu, anomālas vērtības jonu un

brīvo radikālu uzbūvi, fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām, kā arī lomu organiskās sintēzes procesos, fotoķīmijā, radiācijas ķīmijā un ķīmiskajā tehnoloģijā.

Kursa saturs:1. Ierosināto atomu, jonu un molekulu iegūšanas metodes, to spektrālie raksturlielumi un

relaksācijas mehānismi. Singleto un tripleto ierosinājumu kinētiskie parametri.2. Anomālās vērtības jonu rašanās procesi un transformēšanās reakcijas, to spektrālie

parametri. Lādiņa un nesapārotā elektrona telpiskās atdalīšanās reakciju mehānisms.3. Brīvo radikālu uzbūve un fizikālās īpašības, to elektronu paramagnētiskās rezonanses

(EPR) un optiskās absorbcijas spektri.4. Nesapārotā elektrona delokalizācija, Jana-Teilora princips. Nesapārotā elektrona blīvuma

novērtēšana uz atoma no hipersmalkās mijiedarbības konstantes.5. Hipersmalkās mijiedarbības konstantes un g-faktora anizotropija. Nesapārotā elektrona

orbitāles hibridizācija un radikālu orientācija kristāliskajā režģī.6. EPR spektru piesātināšanās izmantošana brīvo radikālu relaksācijas laiku un brīvo

radikālu reakciju ātruma konstanšu noteikšanā.7. Dubultās (spinu-spinu un spinu-kodolu) magnētiskās rezonanses spektroskopija. Spinu

atbalss izmantoša brīvo radikālu relaksācijas laiku noteikšanai. 8. Spintrepinga (“spinu slazdu”) metodes izmantošana anomālās vērtības jonu un brīvo

radikālu identificēšanai. Optiski detektējamās EPR izmantošana ierosinātu jonu un molekulu pētīšanā.

9. Anomālās vērtības jonu un brīvo radikālu svarīgākās ķīmiskās īpašības, to pārvērtības monomolekulārajās un bimolekulārajās reakcijās, transformēšanās un rekombinācija.

10. Ķīmiski aktīvo daļiņu pārgrupēšanās un disociācija, valences nodošanas un oksidēšanās-reducēšanās reakcijas, to rekombinācija un disproporcionēšanās.

11. Ārējo un iekšējo faktoru ietekme (temperatūras, kristāliskā režģa brīvā tilpuma, radikālu struktūras) uz ķīmiski aktīvo daļiņu reakciju kinētiku.

12. Anomālās vērtības joni un brīvie radikāli organiskās sintēzes procesos. Homolītiskās reakcijas, alkanu halogenēšana, brīvo alkilradikāļu stabilitāte.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 16 st., semināri 10 st., praktiskie darbi 6 st. Kursa pārbaudes forma: pārbaudījums rakstveidāKursa apguves nosacījumi: neorganiskā, fizikālā un organiskā ķīmijaLiteratūra:1. Freeman G.R . The study of fast processes and transient species by electron pulse

radiolysis. Dortrecht: Riedel, 1982, p. 19-34.2. Time domain electron spin resonance. Ed. by L.Kevan, R.N.Schwartz, New York: Willey-

Interscience, 1979.3. Зубарев В.Е., Белевский В.Н., Бугаенко Л.Т. Использование спиновых ловушек для

изучения механизма радикальных процессов.- Успехи Химии, 1979, т. 48, вып 8, с. 1361 -1392.

4. Нонхибел Д ., Уолтон Дж . Химия свободных радикалов. М: Мир, 1977, 606 с.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

154

MODERNĀ INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJA

Autors: Dr. ķīm., docents Sigurds Takeris

Kursa kods:Kredītpunkti: 4 Kurss iekļauts: Ķīmijas maģistra studiju programma, B daļāKursa anotācija: Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar jautājumiem par datoru izman-tošanu izstrādājot maģistra darbu un pētnieciskajā darbā. Datoru var lietot kā ļoti ērtu darbarīku apstrādājot un noformējot rezultātus, veicot informācijas meklēšanu vispasaules tīmeklī. Attīstoties informātikas tehnoloģijai arvien vairāk informāciju var sameklēt datortīklos. Datorus jāprot izmantot zinātniskā darba rezultātu apstrādei un noformēšanai. Bet ir ļoti svarīgi arī prast atrast nepieciešamo informāciju internetā un lietot dašādas trenējošās un apmācošās programmas. Studenti tiek iepazīstināti arī ar vairākām apmācošām programmām.Kursa saturs:1. Darbs ar dažādām operāciju sistēmām (DOS, Windows, MacOS)2. Darbs ar biroja programmu (Office) paketēm (Word, Excel, PowerPoint, Exchange)3. Teksta apstrādes programmas (Claris Works, Word, Word Perfect)

3.1. Lappuses iekārtošana, virsraksts, paraksts, zemsvītras piezīmes 3.2. Darbs ar tekstu. Rindkopas, rediģēšana, meklēšana, nomaiņa, automātiskie režīmi 3.3. Darbs ar tabulām un tabulatoriem. Teksta sagatavošana pārnesei uz aprēķinu tabulām, rāmji tekstua un attēju ievietošanai. 3.4. Priekšstats par veidlapām. Dažādi objekti: formulas, zīmējumi, teksta efekti. 3.5. Pareizrakstības pārbaude. Makrokomandas

4. Aprēķinu tabulas 4.1. Adresāciju veidi, relatīvās un absolūtās adreses. Šūnu un apgabalu vārdi. 4.2 Datu virknes, to veidošana un lietošana. Logi, ŗūtis, darbs ar lielām tabulām. 4.3. Datu apstrāde, datu bāzes, šķirošana, meklēšana, datu filtri, starpsummas 4.4. Konsolidācija. datu saistīšana dažādās loksnēs, veidlapas, datu un datņu aizsardzība. 4.5. Datu apstrāde. Scenāriji, izejas datu piemeklēšana, vairāku datu vienlaikus piemeklēšana (Solver). Rindu un sleju grupas. Šķērsgriezumu (Pivot) tabulas. 4.6. Makrokomandas, to veidošana automātiskajā režīmā. 4.7. Rezultātu grafiskās attēlošanas iespējas. Formulu piemeklēšana.

5. Testa uzdevumu atbildēšana, lietojot datorus. 6. Apmācošās ķīmijas programmas7. Speciālie ķīmijas formulu redaktori 8. INTERNET pamati. Meklēšanas serveri (AltaVista, Yahoo)9. Vienkāršākie paņēmieni, gatavojot materiālus HTML formātāKursa apguves nosacījumi: Prasme strādāt ar dažādu sistēmu datoriem pamata līmenī. Labi pārvaldīt ķīmisko rezultātu matemātisko apstrādi.Kursa pārbaudes forma: ieskaiteLiteratūra: 1. Claris Office programmu apraksts.2. MS Office apraksti internetā un programmas palīdzības sistēmā.3. LU Programmu un algoritmu fonda materiāli4. Angļu latviešu skaidrojošā Datoruvārdnīca, Apgāds “Jumava” R., 1998., 399 lpp.5. MACINTOSH for Dummies, 1997, 350 lpp.6. YAMAHA un MACINTOSH operāciju sistēmu aprakstiKursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

155

ORGANISKIE ANALĪTISKIE REAĢENTI

Kursa autors: Dr. chem. Jānis Ģībietis

Kursa kods:Kurss iekļauts: Ķīmijas maģistra studiju programmā, B daļā.Kursa kredītpunktu skaits: 2Kursa anotācija:

Kursa mērķis ir sniegt studentiem zināšanas par svarīgāko organisko reaģentu ķīmisko sastāvu, uzbūvi un lietošanas pamatprincipiem analītiskajā ķīmijā. Kursa uzdevumi ir: noskaidrot organisko reaģentu izmantošanas principus dažādās analītiskās ķīmijas metodēs, iepazīties ar svarīgākajām organisko reaģentu grupām un to darbības mehānismiem, laboratorijas nodarbībās praktiski apgūt attiecīgās analītiskās ķīmijas metodes, radīt studentiem prasmi patstāvīgi izvēlēties organiskos reaģentus un tos izmantot konkrētu analītiskās ķīmijas problēmu risināšanā.

Kursa saturs:1. Organisko reaģentu lietošana analītiskās ķīmijas metodēs. 2. Organisko reaģentu svarīgākās grupas un to darbības mehānismi.3. Sāļradošie organiskie reaģenti.4. Kompleksus veidojošie organiskie reaģenti.5. Indikatori.6. Katalizatori un katalītiskās metodes analītiskajā ķīmijā.7. Polimērie reaģenti un katalizatori. Fermenti.8. Reaģentu izvēle un eksperimenta metodika.

Prasības kursa kredītpunktu iegūšanai: lekcijas un semināri, 32 st.Kursa pārbaudes forma: rakstisks eksāmens.Kursa literatūra:1. Д.Перрин. Органические аналитические реагенты. М.: Мир, 1967.2. Э.Бишоп (ред.). Индикаторы, т. 1,2. М.: Мир, 1976.3. Reagent Chemicals. A CS Specifications. New York, 1993.4. К.Салдадзе, В.Копылова-Валова. Комплексообразующие иониты. М.: Мир, 1980.5. А.Кулис. Аналитические системы на основе иммобилизированных ферментов.

Вильнюс, 1981.6. Raksti periodikā 1990-1999.

156

IZGLĪTĪBAS FILOZOFIJA

Autors: Dr.paed.,doc. Tatjana Koķe

Kursa kods:Kredītpunkti: 2Kurss iekļauts: ķīmijas maģistra studiju programmas B daļāKursa anotācija:

Kursa mērķis ir, analizējot dažādu filozofijas virzienu nozīmi izglītībā, sekmēt skolotāju intelektuālo procesu un vērtību sistēmas pilnveidi.

Izglītības filozofijas un pedagoģijas galvenie jautājumi. Izglītības mērķa, satura un līdzekļu traktējums dažādos filozofijas virzienos. Dažādo personības teoriju (Z.Freids, K. Jungs, A.Adlers, K.Horni, E.Eriksons, B.Skinners, E.Šprangers, G.Olports, K.Rodžers) atziņu nozīme mūsdienu izglītībā un audzināšanā.

Izziņas procesu aktualizācija mūsdienu skolā. Dabas, sociālās un humanitārās izglītības balanss un kopsaistība.

Brīvas personības audzināšana. Brīvība un atbildība. Mūsdienu komunikācijas teorijas. Integrācija un atsvešinātība skolas un ģimenes vidēs.Kursa saturs:1. Izglītības filozofijas un pedagoģijas galvenie jautājumi. Izglītības mērķis, saturs, līdzekļi.2. Dažādu filozofijas virzienu nozīme izglītībā: ideālisms, reālisms, pragmatisms,

eksistenciālisms, humānisms.3. Izglītības filozofijas un pedagoģijas teorijas un prakses savstarpējā saistība. Izglītības

filozofijas galvenie jautājumi. Pedagoģija kā zinātne. Pedagoģija kā prakse.4. Dažādo personības teoriju saistība ar izglītību un audzināšanu. Z.Freids. Personības

attīstība dzīves gaitā, pedagoģiskie secinājumi. 5. K. Jungs, dzīves mērķi, to nozīme personības veidošanās procesā. Personības

psiholoģiskie tipi. 6. Cilvēka dabiskā stāvokļa un kultūras savstarpējo attiecību interpretācija mūsdienu

personības teorijās.7. Sociāl-kultūras pieeja personībai. A.Adlera personības teorijas nozīme audzināšanas

darbā.8. Kultūrvides un personības neirotisko izpausmju saistība K.Horni teorijā 9. E.Eriksons. Personības un saiedrības savstarpējo attiecību raksturojums.10. B.Skinners. Biheviorisms, nozīmīgākās iezīmes. 11. K.Rodžers. Eksistenciāli humānistiskā pieeja.12. Iezīmju koncepcija. E.Šprangers. G.Olports.13. Humānisma ideju vēsturiskā attīstība un to pedagoģiskā vērtība.14. Izziņas procesu aktualizācija mūsdienu skolā. Dabas, sociālās un humanitārās izglītības

balanss un kopsaistība.15. Brīvā audzināšana. Brīvība kā mērķis un kā izglītības nosacījums. Brīvība un atbildība.

Autoritāte. Autonomija. Integrācija un atsvešinātība skolas un ģimenes vidēs.16. Pašaktualizācijas iespējas dažādās personības teorijās un iespējamība mūsdienās.Prasības kredītpunktu iegūšanai: 32 stundas (lekcijas, semināri). Līdzdalības vērtējums kursa apguvē (60%), eseja (40%). Eseja par sabiedrības aktuālu izglītības jautājumu drukātā izpildījumā. Aktivitāte lekcijās un semināros. Literatūras studēšana.

157

Kursa pārbaudes forma: eksāmensKursa apguves nosacījumi: Filozofija, Vispārīgā pedagoģija, Vispārīgā psiholoģijaLiteratūra:1. Adlers A. Psiholoģija un dzīve - R.: IDEA, 1992.- 178 lpp.2. Bēme G. Pedagoģiskā apziņa, domāšana un rīcība.// IAI mēnešraksts.Rīga, janv.-

marts,1993., 3.-8.lpp.3. Djui Dž. Skola un sabiedrība., R., 1925.-53.lpp.4. Drabanskis J. Audzināšana un tagadnes problēmas.- R.:Valters un Rapa, 19355. Freids Z. Psihoanalīzes nozīme un vēsture - Lielvārde, 1994.-197 lpp.6. Freids Z. Totēms un Tabu - R.: Minerva, 1995. - 206.lpp.7. Z.Freids - gara zinātņu krīze// Raudive K. Laikmetu ārdītājs. - Grāmatu draugs, 1974 -

118.-129.lpp.8. Gorders J. Sofijas pasaule.- R.:Zvaigzne ABC, 1996.- 511.lpp.9. Hessens S. Paidagoģijas pamati: Ievads lietojamā filozofijā.,R.,1929.-287.lpp.10. Horni K. Žurnālā "Alter Ego" 1994.g. nr.6, 1995.g.nr.111. Jungs K. Psiholoģiskie tipi - R.: Zvaigzne, 199312. Jungs K. Dvēseles pasaule - R.: Spektrs, 1994.- 216 lpp.13. Karpova A., Plotnieks I. Personība un saskarsme, R.: LVU, 1984.- 94. lpp.14. Kenfīlds Dž.,Hensens M.V. Kā cāļa zupa dvēselei.-R.,Juventa,1996.-223.lpp15. Koķe T. Audzināšanas filozofijas aktuālie aspekti.// Skolotāju pieredze. N10,1996.16. Kūle M.,Kūlis R.Filosofija.-Apg.Burtnieks,1996.-342.-451.lpp.17. Pizs A. Ķermeņa valoda, R.: Jumava, 199518. Šuvajevs I. Z.Freids //Liesma 1993.g.Nr.6-12, 1994g. Nr. 1-2.19. Rēpers V., Smite L. Ievads ideju vēsturē. R.:Zvaigzne ABC, 1997. - 205. lpp.20. Rudītis A. Brīvības doma audzināšanā .- Fišbacha, 1948.- 146.lpp21. Юсуппв З.О. Псзхплпгзя вєизопппнзоинзя.- Києинь, 199122. Зейгарник Б.В. Теории личности в зарубежной психологии- М., 198223. Encyclopedia Britanica, Philosophy of Education, p.725 - p.72924. Hergenhanm B.R.An Introduction to Theories of Personality,-Prentice HallKursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

158

PERSONĪBAS UN GRUPAS ATTĪSTĪBAS DIAGNOSTIKA

Autors: Dr.psych., doc. I.Krūmiņa

Kursa kods: Kredītpunkti: 2Kurss iekļauts: ķīmijas maģistra studiju programmas B daļāKursa anotācija:

Kursa mērķis ir rosināt studentus apgūt vienkāršas personības un grupas attīstības metodikas, stimulēt to lietošanu praktiskajā darbā. Kursa uzdevumi ir iepazīstināt klausītājus ar personības un grupas attīstības ekspresmetodēm, rosināt studentus analizēt un interpretēt iegūtos rezultātus, sekmēt zināšanu lietošanu praktiskajā darbā. Kursa saturs:1. Cilvēka psihes struktūra, tās izpētes iespējas.2. Personības individuālās iezīmes: temperaments, raksturs, spējas, iztēle u.c.3. Savstarpējās attieksmes un saskarsme grupās: neverbālā un verbālā, konflikti, to veidi un

risināšanas iespējas.4. Iegūto rezultātu interpretācija un attīstības prognozēšana.Prasības kredītpunktu iegūšanai: 32 stundas (lekcijas, semināri). Aktīva piedalīšanās nodarbībās. Prasme apkopot un interpretēt rezultātus. Prasme aizstāvēt savu pētījumu un prognozēt attīstību. Kursa pārbaudes forma: eksāmensKursa apguves nosacījumi: Vispārīgā psiholoģijaLiteratūra:1. A.Vengers, O.Cukermane. Jaunākā skolas vecuma bērnu individuālās apsekošanas shēma.

Rīga, 1994.2. A.Vorobjovs. Psiholoģijas pamati. Rīga, 1996.3. Е.И.Рогов. Настольная книга практического психолога в образовании. М., 1995.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

159

ATTĪSTĪBAS PSIHOLOĢIJA

Autors: Dr.biol., mag.paed. doc. I. Kraukle

Kursa kods:Kredītpunkti: 2Kurss iekļauts: ķīmijas maģistra studiju programmas B daļāKursa anotācija:

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar psihiskās attīstības likumsakarībām dažādos attīstības periodos no olšūnas apaugļošanās līdz cilvēka nāveiKursa uzdevumi:1. Sniegt studentiem teorētiskās zināšanas par psihiskās attīstības likumsakarībām.2. Atklāt teorētisko atziņu praktiskās izmantošanas iespējas audzināšanas un izglītošanas

darbā dažādos attīstības periodos.3. Sniegt informāciju par psihiskās attīstības traucējumu profilakses iespējām.Kursa saturs:1. Indivīda attīstība (ontoģenēze)2. Attīstības periodizācija, tās kritēriji, dažādu autoru pieejas periodizācija3. Attīstības likumsakarības un īpatnības dažādos ontoģenēzes periodos4. Zīdaiņa periods5. Agrās bērnības periods6. Pirmsskolas periods7. Jaunākā skolas vecuma periods8. Pusaudžu perioda raksturojums. Rakstura akcentuācija pusaudžu periodā9. Jauniešu periods10. Pieaugušo periods. Agrīnais pieaugušo posms11. Vidējais un vēlīnais pieaugušo posms12. Vecu cilvēku un ilgdzīvotāju posms13. Problēmu un konflikta situācijas dažādos attīstības posmos14. Konfliktu risināšanas veidi15. Neatrisinātas konflikta situācijas - emocionālā stresa avots16. Stresa optimizācijas ceļi dažādos attīstības periodos Prasības kredītpunktu iegūšanai: 32 st. (9 lekcijas, 3 semināri un 4 prakt. nod.)Prasme iegūtās teorētiskās zināšanas izmantot dažādu praktisku situāciju analīzē un novērtēšanā. Referāta izstrāde un aizstāvēšana par kādu no kursa tēmām pēc paša izvēles.Kursa pārbaudes forma: eksāmens, rakstveida un mutisks ar virzību uz vērtējuma un pašvērtējuma tuvināšanos.Kursa apguves priekšnosacījumi: vispārīgā pedagoģija, vispārīgā psiholoģijaLiteratūra:1. Kraukle I. Attīstības psiholoģija. Darba programma. - Latvijas universitāte, 1996. - 16 lpp.2. Kraukle I. Rakstu cikls "Izglītībā un Kultūrā". Psiholoģija. Palīgs skolotājiem.

(17.03.1994., 02.06.1994.; 07.07.1994.; 15.12.1994.; 07.12.1995.; 03.08.1996.)3. Božoviča L. Personības veidošanās skolas gados. - R.: Zvaigzne, 1975. - 302 lpp.4. Kempbels R. Kā patiesi mīlēt pusaudzi. - R.: 1991. - 113 lpp.5. Ļubļinska A. Bērnu psiholoģija. - R.: Zvaigzne, 1979. - 383 lpp.6. Students J. Bērnu, pusaudžu un jauniešu psiholoģija. - R.: Autora izd., 1935. - 735 lpp.7. Šprangers E. Jaunatnes psiholoģija. - R.: 1929. - 275 lpp.8. Štāls M. Audzināšana un mācīšana agrā bērnībā. - R.: a/s Valters un Rapa, 1927. - 351

lpp.9. Maier Sch. Entwicklungspsychophsiology. Belzt, 1994. - 259 S.

160

10. Mussen P., Kogan I. Lehrbuch der Kinderpsychology. - Stuttgart, Klett Cotta, 1993. - 514 S.

11. Montada O. Entwicklungspsychology. - München, 1982. - 918 S.12. Newman B, Newman P. Development through life. - Chicago, 1987. - 629 p.13. Кле Мишель. Психология подростка. М.: Педагогика, 1991., 171 с.

Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

161

MODERNĀS PĀRTIKAS ANALĪZES METODES

Autori: Dr.chem., doc. I.Jākobsone

Kursa kods : Kredītpunkti : 5Kurss iekļauts: ķīmijas maģistra studiju programmas B daļaKursa anotācija

Kurss sniedz pamatinformāciju par svarīgākām pārtikas analīzes metodēm. Tiek aplūkotas hromatogrāfiskās, optiskās, spektroskopiskās, elektroķīmiskās un fermentatīvās metodes. Kursa mērķis ir sniegt maģistrantam zināšanas, kas dos iespēju vieglāk saprast un pielietot pārtikas produktu kvalitātes izvērtēšanā starptautiski atzītās oficiālās analīzes metodes un analītiskās aparatūras.Kursa saturs

1. Hromatogrāfijas metodes (plānslāņa hromatogrāfija, gāzu hromatogrāfija, augstefektīvā šķidruma hromatogrāfija)

2. Optiskās un spektroskopiskās metodes. Ultravioletā un redzamās gaismas spektroskopija, fotometrija, infrasarkanā spektroskopija, atomabsorbciometrija, liesmas fotometrija, polarimetrija, refraktometrija).

3. Polarogrāfija.4. Fermentatīvā analīze.5. Pārtikas pamatsastāvdaļu (tauku, ūdens, olbaltumvielu, ogīhidrātu) un pārtikas piedevu

(sorbīnskābes, benzoskābes u.c.), un dažādu toksisko vielu atlikumu kvalitatīva un kvantitatīva noteikšana pārtikas produktos.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:lekcijas 32 st., praktiskās nodarbības 48 st.Kursa pārbaudes forma: pārbaudījums rakstveidāKursa apguves nosacījumi: Pārtikas ķīmija I un II Literatūra1. R.Matiseks u.c. Pārtikas analītiskā ķīmija, Rīga, LU izdevniecība, 1998, 456 lpp.2. Official Methods of Analysis, 16th ed., 1995.3. Amtliche Sammlungen, § 35, Vācija, 1995.4. Food Additives. Analytical Manual, 1993, vol. 1.,2.5. Modern Practice of Gas Chromatography, Ed. by R.L.Grob. I.Willey & Sons, New York,

London, 1977.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

162

PĀRTIKAS TEHNOLOĢIJA UN BIOTEHNOLOĢIJA

Autori: Dr.chem., doc. I.Jākobsone

Kursa kods : Kredītpunkti : 4Kurss iekļauts: ķīmijas maģistra studiju programmas B daļaKursa anotācija

Pārtikas tehnoloģijas sadaļā: kursa mērķis ir dot maģistrantiem pamatzināšanas un izpratni par Latvijā ražoto pārtikas produktu un baudvielu iegūšanas tehnoloģiskajiem procesiem.

Biotehnoloģijas sadaļā: kursa mērķis ir dot maģistrantiem izpratni par pārtikas biotehnoloģiju, par pārtikas biotehnoloģijā izmantojamām vielām, par ražošanas struktūru biotehnoloģijas uzņēmumos.Kursa saturs

1. Piena un piena produktu, gaļas izstrādājumu, zivju pārstrādes un maizes un konditorejas izstrādājumu tehnoloģiskie pamati.

2. Maizes rašoānas biotehnoloģijas aspekti.3. Alus rūpniecības biotehnoloģijas pamatprincipi.4. Spirta rūpniecības biotehnoloģijas pamatprincipi.5. Augļu-ogu vīnu ieguves biotehnoloģija.6. Organisko skābju ieguve, pārtikā izmantojamo fermentu ieguve un izmantošana.7. Blakusproduktu utilizācija.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 32 st., praktiskās nodarbības 32 st.Kursa pārbaudes forma: eksāmens rakstveidā, ieskaiteKursa apguves nosacījumi: pārtikas ķīmija, organiskā ķīmijaLiteratūra1. V.Baltess. Pārtikas ķīmija, Rīga, LU izdevniecība, 1998, 474 lpp.

Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

163

PĀRTIKAS MIKROBIOLOĢIJA

Autors: Dr.habil.eng., prof. U.Viesturs

Kursa kods:Kredītpunkti: 4Kurss iekļauts: ķīmijas maģistra studiju programmas B daļaKursa anotācija:

Kursa mērķis ir sniegt zināšanas par patogēnajiem mikroorganismiem un to toksīniem, kas spēj izraisīt pārtikas saindēšanos un dot ieskatu laboratoriskās diagnostikas metodēs.Kursa saturs:1. Priekšstats par mikroorganismiem, to toksīniem, vīrusiem un to lomu cilvēku pārtikas

toksikoinfekciju un toksikožu izcelsmē.2. Piena produkti to mikroflora.3. Gaļas produkti, to mikroflora.4. Dārzeņi, to mikroflora.5. Konservētie produkti, to mikrofloras īpatnības.6. Konditorejas preču mikroflora. Bērnu pārtika, prasības bērnu pārtikai.Prasības kredītpunktu iegūšanai: 64 st. (32 st. lekcijas, 16. st. semināri, 16 st. lab. darbi)Pārbaudījuma veids: eksāmensKursa apguves nosacījumi: vispārīgā pārtikas ķīmijaLiteratūra:1. Elmer W. Konemam et. al. Diagnostic Microbiology, 5th ed., 1997, Lippincott, New York,

1395 p.2. B.J.Howard. Clincal and Pathogenic microbiology. Mosby, 1994, 894 p.Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

164

BIOĶĪMIJA

Autors: Dr.ķīm., prof. Juris P.Kreišmanis

Kursa kods:Kredītpunkti: 4Kurss iekļauts: ķīmijas maģistra studiju programmas B daļaKursa anotācija:

Kursa mērķis ir dot studentiem iespēju iepazīties ar bioķīmijas pamatprincipiem, olbaltumvielu struktūrām un funkcijām un fundamentālām metaboliskām shēmām.Kursa saturs:1. Vispārējas bioķīmijas molekulu struktūras.2. Starpvielu mijiedarbība.3. Termodinamiskie principi bioķīmijā.4. Olbaltumvielu struktūras.5. Enzīmu funkcija.6. Hemoglobīni un kooperativitāte.7. Metabolisma pārskats.8. Glikolīze.9. Taukskābju oksidēšana.10. Krebsa cikls.11. Oksidatīvā fosforilācija.Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas un semināri 64 st. Pārbaudījuma veids: eksāmensKursa apguves nosacījumi: organiskā ķīmijaLiteratūra:1. Metthew and van Holde. Biochemistry, jaunākais izdevums.

Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

165

KODOLMAGNĒTISKĀ REZONANSE

Autors: Dr.ķīm., prof. Juris P.Kreišmanis

Kursa kods:Kredītpunkti: 2Kurss iekļauts: ķīmijas maģistra studiju programmas B daļaKursa anotācija:

Kursa mērķis ir dot studentiem iespēju iepazīties ar kodolmagnētiskās rezonanses pamata teoriju un metodes pielietošanu organisko vielu struktūru izprašanā.Kursa saturs:1. Kodolu īpašības.2. Kodolu magnētiskā teorija, bloku vienādojums.3. Ķīmiskā nobīde.4. Spinu-spinu mijiedarbība.5. Ķīmiskā izmaiņa.6. Furjē transformu spektroskopija.7. Organisko vielu struktūru pētīšana.8. KMR pielietošana bioķīmisku vielu pētījumos.9. Divdimensiālā spektroskopija.Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas un semināri 32 st. Pārbaudījuma veids: eksāmensKursa apguves nosacījumi: organiskā ķīmijaLiteratūra:1. R.S.Macomber. A Complete Introduction to Modern NMR Spectroscopy, John Wiley &

Sons, New York, 1998.

Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

166

TIESU ĶĪMIJA

Autors: Dr.ķīm., doc. A.Actiņš

Kursa kods:Kredītpunkti: 2Kurss iekļauts: ķīmijas maģistra studiju programmas B daļaKursa anotācija:

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar tiesu ķīmijas ekspertu daudzveidīgo darbību. Kursā tiek apskatīti tiesu ķīmijas ekspertīžu raksturīgākie pētījumu objekti un plašāk lietotās pētīšanas metodes, īpašu vērību veltot nesagraujošajām pētīšanas un analīzes metodēm.Kursa saturs:1. Ekspertīzes nozīmēšana. Eksperta kvalifikācija, tiesības un pienākumi.2. Identificējošā un salīdzinošā ekspertīze. Trasoloģija. Vispārīgās un speciālās pazīmes.3. Eksperta atzinuma formas un atzinuma noformēšana.4. Pētīšanas metodes, to raksturojums, iespējas, pielietojuma piemēri (vizuālais novērtējums,

mikroskopija, elektronmikroskopija, aromemisijas spektroskopija, rentgenspektroskopija, neitronu un protonu aktivācijas analīze, rentgendifraktometrija, hromatogrāfija, IS spektroskopija).

5. Raksturīgākie tiesu ķīmijas pētījumu objekti (lakas un krāsa, šķiedras, plastmasas, augsnes, papīri un dokumenti, šaujamieroči un munīcija, stipras iedarbības vielas, nezināmas vielas).

Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas un semināri 32st. Pārbaudījuma veids: eksāmensKursa apguves nosacījumi: neorganiskā ķīmija, analītiskā ķīmija, fizikālā ķīmija, polimēru ķīmija, fizikālās pētīšanas metodesLiteratūra:1. P.R.De Forest, R.E.Gaensslen, H.C.Lee. Forensic Science: An Introduction to

Criminaslistics. 463 p.2. Robertson, Vignaux. Interpretions Evidence. Willey & Sons, NY, 1995.3. B.Lane. The Encyclopedia of Forensic Science. Headline, 1992, 642 p.4. В.С.Митришев. Криминалистическая экспертиза материалов, веществ и изделий.

Саратов.-Изд. Саратовского университета, 1980, 112 с.

Kursa programma apstiprināta: Ķīmijas fakultātes Domes sēdē 26.08.98., prot. Nr.1.

167

JĀZEPA LOGINA dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1963.Personas kods : 160263-10605Izglītība:

1981-1986 Latvijas Valsts universitāte, students1986-1989 aspirants LVU Ķīmijas fakultātē

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 1992 ķīmijas zinātņu maģistrs1993 ķīmijas zinātņu doktors

Nodarbošanās: 1984-1986 laborants Latvijas Valsts universitātes Ķīmijas fakultātēkopš 1989 lektors Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātēkopš 1996 docents 0,5 slodzē LU Ķīmijas fakultātēkopš 1995 JDDC “Rīgas Dabaszinību skola” direktors

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:1. D.Cēdere, J.Logins “Organiskā ķīmija ar ievirzi bioķīmijā”. Rīga,

Zvaigzne, 1996, 350 lpp.Raksti zinātniskajos žurnālos un rakstu krājumos 21Metodiskie izdevumi 10

Zinātniski pētnieciskā darbība: Slāpekli saturošo naftohinonu un hinolīnhinonu sintēze un īpašību

pētījumi. Piedalās Ķīmijas didaktikas novirziena ķīmijas maģistru studiju nodrošināšanā, skolēnu ķīmijas olimpiāžu organizēšanā. Kā viens no Izglītības un Zinātnes ministrijas konkursa līderiem izstrādā programmu, laboratorijas darbu metodiku, mācību grāmatu, pamatkursa un padziļinātā kursa koncepcijas dabasvielu ķīmijā vidusskolām. Akadēmiskie kursi :

1988-1991 Bioorganiskā ķīmijakopš 1993 Mazmolekulārie bioregulatorikopš 1994 Vispārīgā ķīmijakopš 1995 Biotehnoloģijas pamatikopš 1995 Ķīmijas informācijakopš 1995 Bioorganiskās ķīmijas izvēlētas nodaļas

Papildus ziņas par profesionālo darbību:Stažēšanās ārzemēs1993 Carl V.Ossietzky Oldenburgas universitāte, Ķīmijas Didaktikas

nodaļa (Vācija)1993 J.V.Gētes Universitātes Ķīmijas Didaktikas institūts Frankfurtē pie

Mainas (Vācija)1994 Carl V.Ossietzky Oldenburgas universitāte, Ķīmijas Didaktikas

nodaļa (Vācija)

01.09.1998.

168

JĀNIS DRĒĢERISdzīves un darba gājums

Dzimšanas gads: 1934Personas kods: 100834-10717Izglītība: 1954 - 1958 Latvijas Valsts Universitāte, Ķīmijas fakultāte, students

1958 - 1959 Rīgas Politehniskais institūts, studentsAkadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1965 Ķīmijas zinātņu kandidāts1973 Vecākais zinātniskais līdzstrādnieks1982 Ķīmijas zinātņu doktors1989 Organiskās ķīmijas katedras profesors1992 Dr.habil.chem.1992 Profesora akadēmiskais nosaukums

Nodarbošanās:1959 - 1965 Latvijas PSR ZA Organiskās Sintēzes institūta zinātniskais

līdzstrādnieks1966 - 1968 Latvijas PSR ZA Ķīmijas un bioloģijas zinātņu nodaļas

zinātniskais sekretārs

1968 - 1981 Latvijas PSR ZA OSI vecākais zinātniskais līdzstrādnieks1981 - 1982 Latvijas Valsts universitātes Organiskās ķīmijas katedras

docents1982 - 1984 Latvijas Valsts universitātes Organiskās ķīmijas katedras

profesors1982 - 1994 Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes dekānskopš 1984 LU profesors, Organiskās ķīmijas katedras vadītājs 1992 - 1997 Ķīmijas zinātnes nozares Habilitācijas un promocijas

Padomes priekšsēdētājs1997 Ķīmijas zinātņu nozares paplašinātās habilitācijas Padomes

loceklisEksperta tiesības organiskajā un fizikālajā ķīmijā

1984 -1991 LU Ķīmijas fakultātes Padomes priekšsēdētājs1991 - 1994 LU Ķīmijas fakultātes Domes priekšsēdētājskopš 1994 LU Ķīmijas fakultātes Domes locekliskopš 1992 ķīmijas bakalaura un ķīmijas maģistra studiju programmu

direktors1984 - 1991 LU Padomes loceklis1991 - 1998 Latvijas Universitātes Senāta loceklis

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:1. A.Drulle, J.Logins, J.Drēģeris. Antioxidant properties of nitrogen

containing 1,4-naphthoquinones derivatives. Latvijas Ķīmijas Žurnāls, 1993, N 4, 387-400. lpp.

2. B.Turovska, J.Stradiņš, J.Logins, I.Strazdiņš, J.Drēģeris. Electrochemical study of intramolecular charge transfer complexes derived from 1,4-naphthoquinone. Part I. Electroreduction. J. of Electroanalytical Chemistry, 1995, N 394, pp. 229-238.

169

3. J.Logins, I.Strazdiņš, D.Cipruss, P.Dipāns, J.Drēģeris. Synthesis and spectroscopic characteristics of autocomplexes of 2-methyl- and 2,3-bis-(arylaminomethyl)-1,4-naphthoquinones. Latvijas Ķīmijas Žurnāls, 1995, N 5/6, pp. 85-93.

4. J.Logins, J.Drēģeris. Bioorganiskā ķīmija. Mazmolekulārie bioregulatori. Mācību līdzeklis, Rīga, LU, 1993, 69 lpp.

5. J.Drēģeris. Organiskā ķīmija. 1. Ogļūdeņraži. lekciju konspekts, LU, 1995, 176 lpp.

6. J.Drēģeris. Organiskā ķīmija. 2. Ogļūdeņražu funkcionālie atvasinājumi. Lekciju konspekts, LU, 1997, 206 lpp.

Raksti zinātniskajos žurnālos un rakstu krājumos 90Autorpaliecības 6Konferenču tēzes 49

Publicētā mācību literatūraMetodiskie raksti 6Akadēmisko kursu programmas 4Izdoti lekciju konspekti 3Citas publikācijas 12

Zinātniski pētnieciskā darbība:Jaunu slāpekli saturošu 1,4-naftohinona rindas atvasinājumu sintēze un

īpašību pētījumi. Atrastas sakarības starp sintezēto savienojumu struktūru un antioksidantu aktivitāti. Noskaidrots, ka vairākiem savienojumiem piemīt izteikta fizioloģiskā aktivitāte, tādēļ šie savienojumi ir perspektīvi medicīnisko preparātu pētījumu jomā. Sintezētajos savienojumos pētīta iekšmolekulārā donorakceptora sadarbība un tās ietekme uz šo savienojumu īpašībām. Bez tam tiek veikti pētījumi, lai izstrādātu zinātniski pamatotas rekomendācijas par antioksidantu un barības šķiedrvielu izmantošanu enterālās barošanas produktos galvas un kakla vēža slimnieku ārstēšanā (sadarbībā ar Valsts Onkoloģijas centru). Sakarā ar to tiek pētītas fermentu antioksidantu aktivitātes izmaiņas galvas un kakla vēža slimniekiem pirms un pēc staru terapijas pielietošanas.

1975.g. saņemta Latvijas PSR ZA otrā Prezidija prēmija par darba ciklu Iekšmolekulāro lādiņu pārneses kompleksu sintēze un ķīmiskās īpašības.

1993.-1994.g. TEMPUS programmas Ķīmiskie un biotehnoloģiskie procesi un modelēšana pārtikas tehnoloģijā koordinators LU Ķīmijas fakultātes Organiskās ķīmijas katedrā.

Granta tēmas Enterālās barošanas un antioksidantu daudzuma izmaiņu ietekme uz galvas un kakla vēža slimnieku slimības norisi vadītājs (sadarbībā ar Valsts Onkoloģijas centru).Akadēmiskie kursi:

1982 - 1991 Organiskā ķīmija 96 st.1985 - 1988 Bioorganiskā ķīmija 64 st.1987 - 1988 Bioķīmijas kvantitatīvās problēmas 32 st.1992 - 1997 Organiskās ķīmijas pamatkurss 64 st.1992 - 1997 Dabasvielu un to sintētisko analogu ķīmija 32 st.1996 Pārtikas piedevas 16 st.kopš 1997 Organiskā ķīmija 96 st.kopš 1999 Dabasvielu ķīmija 32 st.

Papildus ziņas par profesionālo darbību:1. Latvijas ķīmiķu biedrība

170

2. Certificate. Attended a scientific training of Parenteral Nutrition on 16 April 1997 in Riga. The Symposium covered the following subjects: 1) Basics of Parenteral Nutrition and 2) Fot Metabolism. 01.03.2000.

171

MIĶELIS VALDIS VEIDISdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)Dzimšanas gads: 1939Personas kods: Izglītība: 1959 - 1963 Kvīnslendas universitāte, Austrālija, zinātņu bakalaura studijas

1963 - 1967 Kvīnslendas universitāte, Austrālija, zinātņu maģistra studijas

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:1969 Filosofijas doktors (ķīmija), Vaterlo universitāte, Kanāda1986 Vadības un administrācijas studiju sertifikāts, Harvarda

universitāte, Kembridža, ASV

1997 Habilitētais ķīmijas doktors, Latvijas UniversitāteNodarbošanās:1963 - 1967 Kvīnslendas valdības veselības ministrijas analītiskā

laboratorija, ķīmiķis, Austrālija

1967 - 1969 Vaterlo universitātes analītiskās ķīmijas laboratorija, asistents, Kanāda

1969 - 1971 Harvarda universitātē Čerčila laboratorija, ASV zinātn. līdzstrādnieks

1971 - 1985 Firmas Wakefield Corporation metalurgs, ASV1985 - 1991 Firmas Unitrode Corporation analītiskās ķīmijas laboratorijas

vadītājs, ASV1991 - 1992 Firmas Conam Inspection laboratorijas vadītājs, ASV1992 - 1993 Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte, pasniedzējs1993 - 1994 ASV militārā laboratorija, konsultants1994 - 1996 Firma LETA, tulks1996 - 1997 Latvijas Republikas muita, muitnieks tulkskopš 1997 Latvijas Universitāte, Ķīmijas fakultāte, profesors,

Neorganiskās ķīmijas katedras vadītājsNozīmīgākās zinātniskās publikācijasun mācību literatūra:1. M.V.Veidis, G.H.Schreiber, T.E.Gough and G.L.Palenik, “Jahn-Teller

Distortions in Octahedral Copper(II) Complexes”, J.Amer.Chem.Soc., 1969, vol. 91, p. 1859.

2. M.V.Veidis, G.J.Palenik, R.Schaffrin and J.Trotter. “The Crystal Structure of Histamine Diphosphate Monohydrate”. J.Chem.Soc., 1969, p. 2659.

3. G.Davies, A.El-Toukhy, K.D.Onan and M.Veidis. “Synthesis, Structure and Properties of the Isomeric Dinuclear Complex and the Kinetics of their Reactions with DENS in Methylene Chloride. Inorg. Chim.Acta, 1985, vol. 98, p. 85.Raksti zinātniskajos žurnālos un rakstu krājumos 38, konferenču tēzes

5Zinātniski pētnieciskā darbība:

Koordinācijas savienojumu struktūras noskaidrošana, lietojot rentgenstruktūranalīzi, aminoskābju metālu kompleksu struktūras noskaidrošana, pētījumi pulvermetalurģijā, neorganisko vielu analīze.

172

Akadēmiskie kursi:1997 Rentgenstruktūranalīze, maģistra studiju programmai1997 Koordinācijas savienojumu ķīmija, maģistra studiju programmai1998 Neorganiskā un analītiskā ķīmija medicīnas bakalaura studiju

programmai1998 Nepārejas elementu ķīmija ķīmijas maģistra studiju programmai1998 Koordinācijas ķīmijas pamati ķīmijas bakalaura studiju

programmaiPapildus ziņas par profesionālo darbību: Sadarbība ar Kvīnslendas universitātes profesoru C.H.L. Kennardu borātu kristālstruktūranalīzē.

DAGNIJAS CĒDERES dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1947Personas kods: 010247-10918Izglītība: 1965-1970 Latvijas Valsts universitāte, studenteAkadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1992 ķīmijas zinātņu maģistre1993 ķīmijas zinātņu doktore (dr.chem.)

Nodarbošanās:1970-1994 asistente Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātēkopš 1994 lektore LU Ķīmijas fakultātēkopš 1995 docente LU Ķīmijas fakultātē

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:1. E.Jansons, D.Cēdere, K.Pūķe. Use of Isatin oximates in membrane

Electrodes. Latvijas Ķīmijas Žurnāls, 1992, N 6, 680-683. lpp.2. P.H.Haupts, D.Cēdere. Problēmorientētā mācību metode ķīmijā.

“Skolotājs”, 1998, N 5.3. D.Cēdere, J.Logins. Organiskā ķīmija ar ievirzi bioķīmijā. Rīga, Zvaigzne,

1996, 350 lpp.4. D.Cēdere. Laboratorijas darbi organiskajā ķīmijā optometrijas bakalaura

studijām, Rīga, LU, 1998.Raksti zinātniskajos žurnālos un tēzes 21Metodiskie materiāli 7

Zinātniski pētnieciskā darbība:līdz 1993.g. Izatīna un tā atvasinājumu sintēze un bioloģiskās

aktivitātes pētījumi.kopš 1993.g. Ķīmijas mācību saturs un tā modelēšana; maģistra darbu

vadīšana ķīmijas didaktikā; Akadēmiskie kursi:kopš 1971 Organiskā ķīmija - ķīmijas, bioloģijas un optometrijas bakalauru studijāmkopš 1993 Ķīmijas didaktika - ķīmijas maģistru studiju programmā kopš 1993 Organiskās ķīmijas metodika, Didaktikas semināri, Sadzīves ķīmija skolākopš 1998 Ķīmijas izglītības saturs un tā modelēšana, Organiskās ķīmijas

eksperimenti, Interaktīvās metodes ķīmijāPapildus ziņas par profesionālo darbību:

173

Stažēšanās ārzemēs:1993 Carl V.Ossietzky Oldenburgas universitāte, Ķīmijas Didaktikas

nodaļa (Vācija)1993 J.V.Gētes Universitātes Ķīmijas Didaktikas institūts Frankfurtē pie Mainas (Vācija)1994 Pedagoģijas un dabaszinātņu institūts K.Albrehta universitātē Ķīlē (Vācija)

1994 Mācību datorprogrammu firma “Orfeus” Arhus (Dānijā)1995 Diseldorfas Universitātes Ķīmijas didaktikas nodaļa (Vācija)

Citas aktivitāteskopš 1993 g. LU Ķīmijas Didaktikas centra vadītājakopš 1997.g. IZM ISEC ķīmijas nozares konsultatīvās padomes locekle

174

ANDA PRIKŠĀNEdzīves un darba gājums

Dzimšanas gads: 1955Personas kods: 160755-10109Izglītība:

1973. - 1978. Latvijas Valsts universitāte, Ķīmijas fakultāte, studente1982. - 1985. Latvijas Valsts universitāte, Ķīmijas fakultāte, aspirante

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:1991. ķīmijas zinātņu kandidāts1992. Dr.ķīm.1993. LU Ķīmijas fakultātes docents

Nodarbošanās:1978. -1983. Latvijas Valsts universitātes inženiere un jaunākā

zinātniskā līdzstrādniece1983. - 1992. zinātniskā līdzstrādniece (t.s. līgumdarbi Olaines

“Biolar”) un daļslodzes pasniedzējakopš 1992. Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes docente

Zinātniski pētnieciskā darbība:Galvenie zinātniskās darbības virzieni saistīti ar organisko vielu sintēzi

un organisko analīzi. Organiskās analīzes jomā tā ir hromatogrāfisko metožu izmantošana organisko vielu analīzē. Sintētiskais darbs saistīts ar hinonu rindas savienojumu sintēzi, reakciju kinētikas pētījumiem un jaunu antioksidantu izpēti. Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:1. R.Keymeulen, H.V.Langenhove, A.Priksane, S.Koster, Biomonitoring

monocyclic aromatic hydrocarbons using Pinus sylvestris L needles. Atmospheric Environment,(in press).

M.Kļaviņš, A.Prikšāne. Ekotoksikoloģija. Rīga, 1995. 125 lpp.Akadēmiskie kursi:1993. - 1995. Organiskā ķīmija (vakara nod. stud.) 64 akad.st.1993. - 1995. Dabas vielu ķīmija (vakara nod. stud.) 64 akad.st.1996. - 1997. Organiskā ķīmija (Bioloģijas fak. stud.) 32 akad.st.kopš 1995.Organisko vielu pētīšanas metodes (bakal.) 32 akad. st.kopš 1995.Organisko savienojumu analīzes metodes (maģ.) 128 akad.st.kopš 1994.Vides bioķīmija un toksikoloģija (bakal.) 64 akad.st.kopš 1994.Ekotoksikoloģija (maģ.) 48 akad.st.kopš 1996.Vides ķīmija skolā (profesionālā sag.) 16 akad.st.kopš 1998.Organiskā ķīmija (Medicīnas fak. stud. angļu valodā) 32 akad. st.Kopš 1983. gada vada laboratorijas darbus organiskajā ķīmijā Bioloģijas, Ķīmijas un Medicīnas fakultātes studentiem. Papildus ziņas par profesionālo darbību: Stažēšanās ārzemēs:

1995.g. augusts Beļģija, Gentes universitāte (gaisa piesārņojuma monitorings)

175

1994.g. marts Beļģija, Gentes universitāte (gaisa piesārņojuma monitorings)

1993.g. oktobris decembris, Lielbritānija, Rietumlondonas universitāte (organisko vielu fotoķīmiska likvidēšana notekūdeņos)

1993.g. marts Dānija, Roskildes universitāte (ekotoksikoloģija)1991./92. g. 5 mēneši, Lielbritānijā, Rietumlondonas universitāte

(organisko vielu fotoķīmiska likvidēšana notekūdeņos)IDAS JĀKOBSONES

dzīves un darba gājums(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1946Personas kods: 281246-11829Izglītība: 1966.- 1971. LVU Ķīmijas fakultāte, studenteAkadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1990. ķīmijas zinātņu kandidāts1992. Dr.ķīm.

Nodarbošanās:1971 - 1980 ķīmijas mācību laborante, LU Ķīmijas fakultāte1980 - 1987 zinātniskā līdzstrādniece, LU Ķīmijas fakultāte1987 - 1992 lektore, LU Ķīmijas fakultātekopš 1992.g. docente, LU Ķīmijas fakultātekopš 1995. g. LU Pārtikas ķīmijas centra vadītāja kopš 1998.g. augstākās profesionālās izglītības studiju

programmas “Pārtikas ķīmiķis un eksperts” direktore

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un nozīmīgākā mācību literatūra:1. I.Jākobsone, L.Volkova u.c. Latvijā audzēto kviešu šķirņu graudu

kvalitātes izvērtēšana. LLU Pārtikas Tehnoloģijas fakultātes zinātnisko rakstu krājumā, Jelgava, 1998, 46-52.

2. I.Jākobsone, V.Bartkevičs u.c. Smago metālisko elementu noteikšana Latvijas zivju produkcijā. LLU Pārtikas Tehnoloģijas fakultātes zinātnisko rakstu krājumā, Jelgava, 1998, 86-92.Iztulkotas no vācu valodas un izdotas divas pārtikas ķīmijas mācību

grāmatas: 1. R.Matiseks u.c. “Pārtikas analītiskā ķīmija”, LU izdevniecība, 1998, 456

lpp. 2. V.Baltess “Pārtikas ķīmija”, LU izdevniecība, 1998, 474 lpp.

Zinātniskie raksti un koferenču tēzes 11Zinātniski pētnieciskā darbība:

Līdz 1992. gadam darbs par tēmu “Polimēri saistītu piridīnu iegūšana un īpašīnas (spēja saistīt smago metālisko elementu jonus ūdens šķīdumos). Kopš 1993. gada strādā pie problēmu risināšanas pārtikas produktu ķīmijas jomā, kas saistītas ar Latvijas tautsaimniecības pārstrukturēšanos brīvā tirgus apstākļos, ar kvalitātes nodrošināšanas nacionālās programmas izstrādi un īstenošanu dzīvē. Akadēmiskie kursi:

Pārtikas ķīmija I 32 st.Pārtikas ķīmija II 64 st.Vispārīgā pārtikas ķīmija 64 st.

176

Pārtikas tehnoloģija un biotehnoloģija 64 st.Pārtikas piedevas un dažādu vielu

atlikumi pārtikā 16 st. Starptautiskās prasības pārtikas

kvalitātes nodrošināšanā 64 st. Kvalitātes nodrošināšanas nacionālā

programma 64 st. Goda nosaukumi un prēmijas:

Latvijas PSR Izglītības ministrijas atzinības raksti par aktīvu darbu Republikāniskajās ķīmijas olimpiādēs (1985., 1986., 1987., 1988., 1989.g).

Latvijas PSR Izglītības ministrijas goda raksts par panākumiem skolēnu zinātnisko darbu vadīšanā (1988.g.).

Ata Kronvalda prēmija un piemiņas medaļa par ilggadīgu skolēnu sagatavošanu valsts un starptautiskajām skolēnu ķīmijas olimpiādēm (1993 g.).Papildus ziņas par profesionālo darbību:

Kopš 1993. gada nodarbojos ar ķīmijas apakšnozares pārtikas ķīmijas studiju kursu un programmu un maģistrantu sagatavošanu ķīmijas maģistra grāda iegūšanai ķīmijas programmas pārtikas ķīmijas apakšprogrammā; ar 1998. gadu uzsākta arī speciālistu sagatavošana augstākās profesionālās izglītības studiju programmā “Pārtikas ķīmiķis un eksperts” kvalifikācijas “Pārtikas ķīmiķis” iegūšanai.Tālākizglītošanās:1. Sertifikāts par piedalīšanos Campden Chorleywood Food Research

Association seminārā “HACCP and Quality Management” (09.02.96.).2. Apliecība Nr. 07-96, 06.11.96 par to, ka noklausījusies un beigusi

mācību kursu kvalitātes nodrošināšanā, RTU Kvalitātes institūtā.3. Eiropas Politikas institūta (Bonna) Latvijas Valsts administrācijas skolas,

Karla Dūesberga sabiedrības diploms “Pasniedzējs ES lietās” 1998.g. 7. maijā.

02.02.1999.

177

SILVIJA BĒRZIŅA dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1942Personas kods: 090142-11804Izglītība:

1960-1965 Latvijas Valsts universitāte, studente1966-1969 Latvijas Valsts universitāte, Ķīmijas fakultāte, aspirante

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 1977 ķīmijas zinātņu kandidāts1982 Ķīmijas fakultātes Analītiskās ķīmijas katedras docente1992 nostrificēts ķīmijas doktora zinātniskais grāds1997 Analītiskās ķīmijas katedras vadītāja

Nodarbošanās: 1969 Latvijas Valsts universitātes Ķīmijas fakultātes asistente1978 LVU Ķīmijas fakultātes vecākā pasniedzējakopš 1979 Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes docente

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:1. E.Jansons, G.Mežaraups, S.Bērziņa, Z.Balcerbule, R.Gigele, V.Spolīte.

Ekstrakcijas fotometriska svina noteikšana apkārtējās vides objektos un pārtikas produktos ar tetraetilamonija benzolditiokarboksilātu. Latvijas Ķīmijas Žurnāls, 1993, N 5, 586-589. lpp.

2. E.Jansons, G.Mežaraups, S.Bērziņa, Z.Balcerbule, I.Vilniņš. Determination of lead(II) and cadmium(II) in the sludge of wastewater treatment plant of Riga. Latvijas Ķīmijas žurnāls, 1994, N 6, 705-708. lpp.Raksti zinātniskajos žurnālos un rakstu krājumos 20Konferenču tēzes 17

Publicētā mācību literatūraMācību līdzekļi 22Akadēmisko kursu programmas 6

Zinātniski pētnieciskā darbība: Dažādu smago metālu jonu spektrofotometriska un elektroķīmiska

noteikšana vides objektos (ūdenī, augsnē, pārtikas produktos u.c.) Kopš 1998.g. polivalentā joda polimēro savienojumu pētījumiAkadēmiskie kursi:

1978-1987 Analītiskā ķīmija Bioloģijas fakultātes studentiem 32 st. 1989-1992 Analītiskā ķīmija Finansu un tirdzniecības fakultātes dienas,

vakara un neklātienes nodaļas studentiem 32 st.no 1978 Izvēlētas optiskās analīzes metodes apkārtējās vides

objektu analīzē 32 st.1995 - 1998 Analītiskā ķīmija vispārīgās ķīmijas kursā 24 st.no 1997 Analītiskā ķīmija (pamatkurss) 64 st.no 1998 Mikroanalīzes metodes (maģistratūra, A daļa) 20 st.no 1998 Pārtikas produktu analīzes metodes 32 st.

01.09.1998.

178

INĀRAS KRŪMIŅASdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1942Personas kods: 141042-10510Izglītība:

1969.g. Ļeņingradas VU, studenteAkadēmiskie nosaukumi un zinātniskie nosaukumi:

1977.g. psiholoģijas zinātņu kandidāteNodarbošanās:

1983. g. LU Pedagoģijas katedras docente 1997. g. LU PPI docente

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un nozīmīgākā mācību literatūra:1. Galvenie skolēnu psihiskās attīstības posmi. LVU, 1973.2. Uzmanība un tās attīstība. Mācību metodiskais kabinets, 1987.3. Manuskripts krājumam “Pašsajūta kā psiholoģiski pedagoģiska problēma”.

Pavisam publicēti 24 darbiZinātniski pētnieciskā darbība:

Jaunatnes identitātes attīstība mūsdienu Latvijā (1996.-1999.g. granta temats). Kopš 1997.g. skolu jaunatnes identitātes krīzes problēmas. Piedalās zinātniskajā projektā

“Skolu un studējošās jaunatnes identitātes attīstība mūsdienu Latvijā”.Vadījusi 9 doktora disertācijas, no tiem divi aizstāvēti, vadījusi 60 maģistra darbus (no

1995.g. līdz šim laikam). Akadēmiskie kursi:

Vispārīgā psiholoģija Personības un grupas attīstības diagnosticēšana un prognozēšanaLietišķā psiholoģijaSociālā un vadības psiholoģijaIzziņas procesu psiholoģija

Papildus ziņas par profesionālo darbību:1986. gadā beigusi KC kursus MVU un Informātikas kursus LU1993./94. ak. gadā beigusi starptautiskos kursus “Inovācijas augstskolu didaktikā” 1994. g. beigusi starptautiskus kursus “Saskarsme un psiholoģija”1995. gadā stažējusies Dānijā (Bornholmā), Šveicē (audzināšanas iestādē Šlosli Ins un Bernes universitātē)1996. un 1997. g. skolēnu grupas vasaras atpūtas organizēšana un psihologa darbs

Zviedrijā, Sandbijā.1997. g. kvalifikācijas celšana Agderas augstskolā Norvēģijā.

Latvijas Profesionālo psihologu asociācijas locekle Latvijas Skolu psihologu asociācijas locekleProfesionālo psihologu sertifikācijas komisijas locekleLU PPI zinātniskā sekretāre

179

AUSMAS ŠPONASdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)Dzimšanas gads: 1934Personas kods: 031234-10928Izglītība:

1949.-1954. Cēsu skolotāju institūts, studente1955.-1958. Rīgas Pedagoģiskais institūts un LVU Bioloģijas

un ķīmijas fakultāte, neklātienes studente1962.-1965. LVU aspirante1976.-1978. LVU vecākā zinātniskā līdzstrādniece

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:1967. Pedagoģijas zinātņu kandidāte1971. Pedagoģijas un psiholoģijas katedras docente1983. Pedagoģijas zinātņu doktore1983. Pedagoģijas un psiholoģijas katedras profesore1993. Dr. habil. paed.

Nodarbošanās:1965.-1971. LU Pedagoģijas un psiholoģijas katedras

pasniedzēja un vecākā pasniedzēja1971.-1983. LU Pedagoģijas un psiholoģijas katedras docente1983.-1996. LU Pedagoģijas un psiholoģijas katedras vadītāja, profesore1996. līdz LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūta direktore, profesorešim laikam

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un nozīmīgākā mācību literatūra:1. A.Špona Tautas izglītības pārkārtošana. Latvijas aktuālās problēmas. - Universitas (ASV),

1990. , 65. nr. , 31. - 32. lpp. 2. Drewelow H., Ņpona A.Begabungsentwicklung bei Schulern in Riga und Rostock -

grām. ,,Talent for the future,, - The Hague, 1991. 3. Skolas pedagoģiskais process. R. 1991., 76. lpp. 4. Josef Held, Hans Horn, Athanasios Marvakis, Ausma Spona, Barbara Zeppenfeld.

Internationales Lernen im Jugendaustausch. Deutschland - Lettland. - Port Lauderdale, 1993., 108. lpp.

5. A.Špona. Attieksmes un to veidošanās. - Skola un ģimene . - 1993. 3. m. 6. A.Servuta, A.Špona Studentu pašvērtējums. R. Leptons Media, 1995, 43 lpp. 7. A.Špona, V.Tomsons. Vērtē studenti. - Rīga, 1996., 22 lpp. 8. A.Špona Pedagoģiskās vērtības skolā - Skola un ģimene. 1996. 1. nr. 9. A. Špona und Ilse Plaude. Nationalismus und Jugendliche in Lettland.-in Buch -Rudolf

Lieprecht, “In Grenzen verstricht”-1995. Aussburg, S. 231-242.10. A. Špona, Pedagoģiskā prakse-studijas-zinātne. Skolotājs Nr. 5 1997. 4.-7. lpp.11. Шпона А. П. Педагогическое исследование своей деятельности как показатель

творчества учителя. Творческая личность учителя: проблемы теории и практики: - Сб. Научных трудов. - Киев: Украинский держ. пед. унив., 1997., 92.-94. стр.

Monogrāfijas 2 Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos 39Konferenču tēzes 30 Publicētā mācību literatūra: Mācību līdzekļi 9 Metodiskie raksti 22 Akadēmisko kursu programmas 5 Citas publikācijas 42

180

Zinātniski pētnieciskā darbība:Pētīts pusaudžu darbības process, tā īpatnības, ietekme uz personības veidošanos.Atklātas atšķirīgas pieaugušo pozīcijas audzināšanas darbā un uz šī pamata izstrādāta

mijiedarbības būtība, sadarbības procesa organizācijas metodika. Izveidota attieksmju teorija un to veidošanās metodika audzināšanas darbībā.

No 1990.-1999.g. līdzdalība un grupas vadīšana starptautiskā pētījumā par jaunatnes dzīves situāciju kopā ar Tībingenas Universitātes (Vācija), Zagrebas (Horvātija), Amsterdamas (Holande) mācībspēkiem.

Līdzdalība un grupas vadība izglītības pārkārtošanas koncepcijas izstrādē Latvijā.Kopā ar Viļņas un Tartu universitāšu Pedagoģijas katedrām veidotas skolotāju

sagatavošanas programmas universitātēm (Latvijas Universitāte. Skolotāju profesionālās sagatavošanas programma. Akreditēta 1994. 19. 10.). Vada (grantu) pētniecisko darbu ''Innovācijas augstskolu didaktikā'' - 1997.-2000. g.Akadēmiskie kursi:

Pedagoģijas pamati; Pētnieciskā darba process pedagoģijā un tā organizēšana; Audzināšanas teorija un metodika.Papildus ziņas par profesionālo darbību:

Piedalīšanās kongresos un konferencēs: 1. Pasaules kongresā ,,Talantus nākotnei,, - Hāgā (Holande) , 1991. (ar referātu) 2. Starptautiskā konference ,,Internationales Lernen,, - Freudenstadt (Vācija) 1991.(ar

referātu). 3. 3.Vispasaules latviešu zinātnieku kongress Rīga, 1991. (ar referātu). 4. Starptautiskā konference ,, Internationales Lernen ,, - Amsterdama (Nīderlande), 1993.(ar

referātu). 5. Starptautiskais seminārs ,,Baltijas izglītības problēmas,, - Lineburgā (Vācija) 1994. (ar

referātu). 6. Starptautiskā konference ,,Internationales Lernen ,, - Zagreba (Horvātija) - 1996. g. (ar

referātu).7. Starptautiskās konferences vadīšana “Jaunatnes integrācija un izolācija sabiedrībā” - Rīga

1997. 22.-28.09.Kvalifikācijas celšana: 1. Starptautiskais seminārs. ,,Innovācijas augstskolu didaktikā,, - Hamburgas Bundesvēra

Universitāte (Vācija) , 1993. -( ir sertifikāts). 2. Darbs Frankfurtes pie Mainas universitātē 1993. 1.10. - 31. 12. profesora štata vietā. 3. Lekcija ,,Sadarbība Latvijā - Vācijā pedagoģiskajā pētniecībā,, - Lineburgā (Vācija) 1994.

g. 4. Lekcija ,,Pedagoģijas loma Latvijas sabiedriskajā pārkārtošanā,, Universitātē - Frankfurte

pie Mainas - 1996. 5. Līdzdalība un lekcija starptautiskā seminārā ,,Starptautiskā pētījuma ,,Internationales

Lernen,, organizēšana un rezultāti,, - Lineburga - Ost Akademie (Vācija) - 1996. - (ir sertifikāts).

01.09.1998.

181

EDGARA JANSONAdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads un vieta: 1929. gads, ValkaPersonas kods: 170229-10525Izglītība:

19451949 Rīgas industriālais politehnikums, Ķīmijas nodaļa, audzēknis.19491954 Latvijas valsts universitāte, Ķīmijas fakultāte, students.19541957 Latvijas valsts universitāte, Ķīmijas fakultāte, aspirants.19731975 Latvijas valsts universitāte, Ķīmijas fakultāte, vecākais

zinātniskais līdzstrādnieks doktora disertācijas nobeigšanai.Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1961 Ķīmijas zinātņu kandidāts1965 Ķīmijas katedras docents1986 Analītiskās ķīmijas katedras profesors1992 Latvijas Republikas habilitētais ķīmijas doktors 1993 Latvijas universitātes profesors

Nodarbošanās:19571958 Latvijas universitāte, Ķīmijas fakultāte, asistents.19581963 Rīgas politehniskais institūts, Ķīmijas fakultāte, asistents, tad

vecākais pasniedzējs.1963 Latvijas valsts universitāte, Bioloģijas fakultāte, Ķīmijas nodaļa,

vecākais pasniedzējs.19641973 Latvijas valsts universitāte, Zinātņu daļas prorektors.19751977 Latvijas valsts universitāte, Ķīmijas fakultāte, docents.19771984 Latvijas valsts universitāte, Ķīmijas fakultāte, dekāns.19841987 Latvijas valsts universitāte, Ķīmijas fakultāte, profesors.19871997 Latvijas universitāte, Ķīmijas fakultāte, profesors, Analītiskās

ķīmijas katedras vadītājs.kopš 1996 Latvijas universitātes emeritētais profesorskopš 1997 Latvijas Republikas emeritētais zinātnieks

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas:1. E.Jansons. Analītiskās ķīmijas teorētiskie pamati. Zvaigzne, Rīga, 1993, 350 lpp.Zinātniskās publikācijas (skaits): 233Publicētā mācību literatūra (skaits): 85Populārzinātniskas un citas publikācijas (skaits): 26Zinātniski pētnieciskā darbība:

19541962 Tetrafenilborāti un to lietošana analītiskajā ķīmijā.19631990 Ditiokarboksilskābes, ditiokarboksilāti un to lietošana

analītiskajā ķīmijā.kopš 1991 Vides ķīmiski analītiskā kontrole.

Akadēmiskie kursi:19591963 Ķīmija elektrotehnikas specialitātes studentiem.19651975 Komplekso savienojumu pētīšana šķīdumos.19651970 Elementu analīzes metodes.1994 Vides ķīmiskās kontroles metodes.19641996 Analītiskā ķīmijakopš 1996 Analīžu rezultātu pareizība un precizitāte

182

kopš 1998 Analītiskās ķīmijas izvēlētas nodaļasGoda nosaukumi un prēmijas:

1989 Latvijas PSR Nopelniem bagātais tautas izglītības darbinieks.1989 Latvijas PSR valsts prēmijas laureāts par augstskolu mācību

grāmatu “Analītiskās ķīmijas teorētiskie pamati”.1995 Latvijas universitātes emeritētais profesors1996 Latvijas republikas emeritētais zinātnieks

1998.g. 1. septembrī

183

VALDA KAĻĶA dzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1937Personas kods: 281137-10338Izglītība: 1955-1957 Latvijas Valsts universitāte, Ķīmijas fakultāte, students

1958-1961 Rīgas Politehniskais institūts, Ķīmijas fakultāte, studentsAkadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1973 Ķīmijas zinātņu kandidāts 1979 Vecākais zinātniskais līdzstrādnieks1980 Ķīmijas tehnoloģijas katedras docents1992 Ķīmijas zinātņu doktors1998 Ķīmijas zinātņu habil. doktors

Nodarbošanās:1952-1955 Rīgas 5.vsk. laborants1961-1967 Latvijas PSR ZA Fizikas institūta atomreaktora inženieris,

radioķīmijas dienesta vecākais inženieris1968-1973 Latvijas PSR ZA Koksnes ķīmijas institūta SKB grupas

vadītājs, vecākais zinātniskais līdzstrādnieks 1974-1989 Latvijas Valsts universitātes Ķīmijas fakultātes neorganiskās

ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas katedras docents kopš 1989 Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes Neorganiskās

ķīmijas katedras vadītājs, docents.Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un nozīmīgākā mācību literatūra:1. V.Kalkis, M.Kalnins, J.Zicans. Application of Ultrasonic Method for the control of

Thermosetting Polymer Materials. Mechanics of Composite Materials. Vol.33, No. 3,15 , 1997.

2. V.Kalkis, A.Viksne, J.Zicans, A.K.Bledzki. Heat shrincable Film on the base of Polyolefin Wastes. Die Angew. Makromol. Chemie. 249, Nr. 4351, 151 (1997).

3. V.Kaļķis, M.Kalniņš, J.Zicāns. Metode jonizējošā starojuma absorbēto dozu noteikšanai polimēros, kuri spēj sašūties. LR patents Nr. 11570 , 1996.

4. V.Kalkis, J.Zicans, M.Kalnins, T.Bocoka, A.Bledzki. Studies o Morphological, Rheological, Mechanical and Thermorelaxation Properties of Chemically and Radiationally modified Polyethylene / Ethylene-Propylene-Diene Copolymer Blends, J. Macromol. Sci, A 35(&8), 1988, 1217-1237.

5. M. Kalniņš, Ē. Neimanis, V. Kaļķis. Lielmolekulārie savienojumi, Rīga, Zvaigzne, 1981, 339 lpp.

Zinātniski pētnieciskā darbība:Zinātniskā darba virziens polimēru radiācijas ķīmija. Izstrādātas jaunas poliolefīnu un

to kompozīciju radiācijas ķīmiskās modificēšanas metodes, kas devušas iespēju radīt polimēru termonosēdmateriālus (TNM).

Radīta koncepcija par iekšējo spriegumu, termorelaksācijas spriegumu un paliekošo termonosēdspēku veidošanās mehānismu radiācijas vulkanizētās un orientētās heterogēnās polimēru sistēmās (1980.-1985.g). Izstrādātas jaunas adestruktīvās (ultraskaņas) pētīšanas metodes, kas apliecinātas kā izgudrojumi, un ļauj noteikt polimēros jonizējošā starojuma absorbēto dozu, kompozītu sastāvu, termonosēdspēkus un orientācijas parametrus (1980-1998.g). Izstrādāti principi, kas nodrošina augstenerģētisko procesu tehnoloģiju polimēru materiālu modificēšanai, lietojot atomreaktora šķidro metālu sakausējuma (In-Ga-Sn) radiācijas kontūra (lieljaudas -starojuma avota) cilindriskos vai plaknes veida apstarotājus

184

(1972-1980.g.) vai elektronu paātrinātāju. Patreizējais darbs saistīts ar jauna veida adhezīvi aktīvu un termiski izturīgu polimēru TNM izveidi no ekonomiski izdevīgām un Republikā pieejamām, t.sk., reciklētām, izejvielām uz radiācijas modificēto dinamisko termoelastoplastu un šķidro kristālu polimēru bāzes, to deformatīvo un ekspluatācijas īpašību izpēti, saistot to ar augstenerģētisko procesu tehnoloģijas izveidi, pielietojot šim nolūkam elektronu paātrinātāju.

Zinātnisko publikāciju skaits 160.Akadēmiskie kursi:kopš 1980 Lielmolekulāro savienojumu ķīmija 64 akad.stkopš 1990 Sadzīves ķīmija 32 akad.stkopš 1974 Darba drošība 32 akad.st.kopš 1992 Darba vides aizsardzība 32 akad.st.1974-1980 Nepārtikas preču prečzinība 64 akad st.Papildus ziņas:

Sabiedriskā darbība: kopš 1996.g. Latvijas Zinātņu Padomes tehnoloģijas zinātnisko pamatu ķīmijas apakšnozares Ekspertu Padomes loceklis, kopš 1998.g. RTU Ķīmijas tehnoloģijas fakultātes un LU Polimēru mehānikas institūta Habilitācijas Padomes loceklis Piedalīšanās konferencēs, simpozijos, apspriedēs (skaits) 25Zinātnisko tēmu (līgumdarbu, grantu) vadīšana (skaits) 27Stažēšanās ārzemēs: Dānija, Dānijas Tehniskā Universitāte, 1994.g. Zviedrija, Brunsvikas Augstskola, 1997.g.

1998. gada 1. septembrī………………………………….

185

JĀŅA ŠVIRKSTAdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1958Personas kods: 180658-11812Izglītība:

1976. - 1982. Latvijas Valsts Universitāte, Ķīmijas fakultāte, students1988. - 1990. Latvijas Valsts Universitāte, Ķīmijas fakultāte,

aspirantsAkadēmiskie nosaukumi un zinātniskie nosaukumi:

1992. ķīmijas zinātņu maģistrs1995. ķīmijas zinātņu doktors1995. docents

Nodarbošanās:1976. - 1983. vecākais laborants LU Ķīmijas fakultātē1983. - 1984. vecākais inženieris LU Ķīmijas fakultātē1984. - 1984. asistents LU Ķīmijas fakultātē1984. - 1988. vecākais inženieris LU Ķīmijas fakultātē1988. - 1990. jaun. zin. līdzstr. LU Ķīmijas fakultātē1991. - 1992. vecākais inženieris LU Ķīmijas fakultātē1992. - 1995. lektors LU Ķīmijas fakultātēkopš 1995. docents LU Ķīmijas fakultātē

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas :1. Годе Г. К., Швиркст Я. Я. Условия образования дибората бария BaO•B2O3•5H2O (Ba

115) по реакции обмена и некотрые его свойства. - Изв. АН Латв.ССР Сер.хим.- 1985, т.5, с.548-552.

2. Годе Г. К., Швиркст Я. Я. Дибарий гексаборат 2BaO•3B2O3•7H2O (Ba 237). - Изв. АН Латв.ССР Сер.хим.- 1985, т.1, с.14-17.

3. Молчанов С. В., Анферов В. П., Швиркст Я. Я., Годе Г. К. Исследование диборатов бария методом двойного ЯКР-ЯМР резонанса. - Изв. АН Латв.ССР Сер.хим.- 1990, т.2, с.192-195.

4. Симонов М. А., Карпов О. Г., Швиркст Я. Я., Годе Г. К. Локализация атомов водорода в кристаллической структуре Ba[B(OH)4]2•H2O. - Кристаллография.- 1989, т. 34, вып. 5, с. 1292-1294.

Zinātniski pētnieciskā darbība:Kristālisku pirmās - ceturtās grupas ķīmisko elementu bora - skābekļa

savienojumu sintēze un to fizikālo un ķīmisko īpašību pētījumi.Akadēmiskie kursi:

1994-1997. Vispārīgā ķīmija 24 st.kopš 1994. Neorganiskā ķīmija 128 st.kopš 1994. Kristālķīmija 32 st.kopš 1994. Neorganiskās ķīmijas izvēlētas nodaļas 32 st.kopš 1998. Ģeoķīmija 32 st.

1998. gada 1. septembrī

186

ARTURA VĪKSNAS dzīves un darba gājums.

(curriculum vitae )

Dzimšanas gads : 1955. Personības kods: 080455 - 11805Izglītība :

1973. - 1978. g. studijas LU Ķīmijas fakultātē 1981. - 1984. g. aspirantūra LU Ķīmijas fakultātes Analītiskās ķīmijas

katedrā.Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1993. g. ķīmijas maģistrs.1993. g. Dr. chem. (ķīmijas doktors) (Ditiokarboksilāti jonselektīvajās

membrānās).1996. g. Fil. lic. (Analytical methods for trace element determination

applied to human serum and whole blood).

Nodarbošanās : 1978. g. vec. inž. LU Organiskās ķīm. katedrā. 1979. - 1981. g. j.z.l. LU Organiskās ķīm. katedrā. 1984. - 1986. g. j.z.l. LU Analītiskās ķīm. katedrā. 1986. - 1988. g. lab. vad. LU Analītiskās ķīm. katedrā. 1988. - 1990. g. inž. LU Analītiskās ķīm. katedrā. 1990. - 1993. g. asist. LU Analītiskās ķīm. katedrā. 1993. - 1997. g. lektors LU Analītiskās ķīmijas katedrā.1997. - docents LU Analītiskās ķīmijas katedrā

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:1. Viksna A., Mwiruki G., Jagner D., Selin E. Intercomparison between

energy-dispersive X-ray fluorescence and stripping potentiometry for the determination of copper levels in human serum, X-Ray Spectrometry, 1995, vol. 24, pp. 76-80.

2. Viksna A., Selin E. Intercomparison between energy dispersive and total reflection X-ray fluorescence in whole blood analysis, J. Trace

and Microprobe Techniques, 1996,14(4), 763-774.3. Viksna A., Selin Lindgren E. Determination of lead and cadmium in whole blood of mothers and their babies, Anal. Chim. Acta, 1997 vol. 353, pp. 307-311.4. Viksna A., Standzenieks P., Selin Lindgren E. Scanning EDXRF for

dynamic studies of some elements of importance in tree metabolism. Proceedings of European Conference on Energy Dispersive E-Ray spectrometry. Bologns, Italy, 1998, 5 pp.

Raksti zinātn. žurnālos un rakstu krājumos 16Autorapliecības 2Konferenču tēzes 33Zinātniski pētnieciskā darbība:

1978. - 1981. g. Aminosulfoskābju neūdens potenciometriskā titrēšana.1981. - 1991. g. Helāta tipa savienojumu izmantošana jonselektīvo

membrānu

187

pagatavošanai, šo membrānu pētīšana un lietošana analītiskiem mērķiem.

1991. g. - Inversās hronopotenciometrijas metožu izstrādne smago metālu

noteikšanai apkārtējās vides objektos, kā arī medicīniskajos paraugos.

1992. g. - Rentgenfluorescento un atomabsorbciometrijas metožu izstrādne

apkārtējās vides objektu analīzē.Pētījumi tiek veikti sadarbībā ar Čalmera Tehniskās Universitātes

Apkārtējās vides fizikas departamentu Gēteborgā.Akadēmiskie kursi :

1991. g. - Elektroķīmiskās analīzes metodes (64 st.).1995. g. - Ūdens analīzes metodes (32 st.).1997. g. - Augsnes un gaisa analīzes metodes (32 st.).1998. g. - Mikroanalīzes metodes (64 st.).

1998. g. 1. septembrī

188

ARNIS APSĪTISdzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1929Izglītība: 1949-1954 Latvijas valsts universitātes ķīmijas fakultātes students. 1954-1957 Latvijas valsts universitātes ķīmijas fakultātes aspirants.

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 1958 Ķīmijas zinātņu kandidāts. 1962 Ķīmijas katedras docents. 1992 Ķīmijas doktors.

Nodarbošanās: 1957-1959 Latvijas valsts universitātes ķīmijas fakultātes asistents.

1959- 1960 Rīgas politehniskā institūta ķīmijas fakultātes asistents.1960 - Latvijas universitātes ķīmijas fakultātes docents.

Publicētā mācību literatūra: 34 metodiskie darbi neorganiskā ķīmijā. 74 zinātniski darbi.

Zinātniski pētnieciskā darbība: 2-acil-1,3-indandionu atvasinājumu helātu ekstrakcijas

spektrofotometrijas pētījumi.

Akadēmiskie kursi: Neorganiskā un analītiskā ķīmija. Neorganisko vielu analīze Neorganiskā ķīmija.

189

ANDRA ZICMAŅA dzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1941.Personas kods: 210441-10416.Izglītība: 1959-1964 RPI Ķīmijas fakultātes students;

1964-1969 RPI Ķīmijas fakultātes aspirants.Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1969- ķīmijas zinātņu kandidāts, Rīgas Politehniskais institūts, 1979- organiskās ķīmijas katedras docents,1989- ķīmijas zinātņu doktors, Maskavas Smalkās ķīmijas tehnoloģijas

institūts,1990- profesors Latvijas Universitātē,1992- habilitētais ķīmijas doktors, Latvijas Zinātņu akadēmija.1998 Latvijas Zinātņu Akadēmijas korespondētājloceklis

Nodarbošanās:1969-1975 Olaines Ķīmisko reaktīvu rūpnīcas laboratorijas vadītājs,1975-1979, LVU Ķīmijas fakultātes docents,1979-1985, ZRA “Biolar” laboratorijas vadītājs, 1985-1990, ZRA “Biolar” ģenerāldirektora vietnieks zinātniskajā darbā,1995- LU Ķīmijas fakultātes dekāns, profesors

Publikācijas 189 (kopā), no tām nozīmīgākās:1. A.Zicmanis, T.Hamaide, C.Graillat, C.Monnet, S.Abele, A.Guyot.

Synthesis of new alkyl maleates ammonium derivatives and their uses in emulsion polymerization. - Colloid Polym. Sci., 1997, vol. 275, N 1, pp. 1-8.

2. S.Ābele, M.Sjoberg, T.Hamaide, A.Zicmanis, A.Guyot. Reactive surf-actants in heterophase polymerization. 10. Characterization of surface activity of new polymerizable surfactants derived from maleic anhydride. - Langmuir, 1997, vol. 13, N 2, pp.176-181.

3. I.Uzulina, S.Abele, A.Zicmanis, A.Guyot. Methacrylic maleic bifunctional stabilizer in emulsion polymerization. - Macromol. Rapid Commun., 1998, vol. 19, pp. 397-402.

4. S.Abele, A.Zicmanis, C.Graillat, C.Monnet, A.Guyot. Cationic and zwitterionic polymerizable surfactants: quaternary ammonium dialkyl maleates. 1. Synthesis and characterization. - Langmuir, 1999, vol. 15, N 4, pp. 1033-1044.

Zinātniski pētnieciskā darbība:Pie polimēriem piesaistīto katalizatoru un reaģentu iegūšana, analīze,

raksturošana, kā arī lietošana organiskajā sintēzē. Jaunu modernu organiskās sintēzes un analīzes metožu izstrāde.Akadēmiskie kursi:

1990- Organiskā ķīmija1990- Organisko savienojumu spektroskopija 1990- Organiskā sintēze 1991- Organisko vielu iegūšanas metodes1992- Rūpnieciskā organiskā ķīmija 1995- Organisko vielu analīze1999- Heterocikliskie savienojumi

190

Profesionālā līdzdalība: Latvijas Ķīmiķu biedrība, Amerikas Ķīmiķu biedrība

191

INGRĪDAS VĪTIŅASdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)Dzimšanas gads: 1934Personas kods: 131234-10142Izglītība: 1953-1960 Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas fakultāte, studente

1965-1968 LZA Neorganiskās ķīmijas institūta aspiranteAkadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1968 ķīmijas zinātņu kandidāte1968 vecākā zinātniskā līdzstrānieka nosaukums1991 ķīmijas doktora grāds (Dr. chem., nostrificēts)1994 Dr.habil.chem.1995 profesore LZA Neorganiskās ķīmijas institūtā

Nodarbošanās:1960-1962 Vecākā inženiere Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcas

Centrālajā ķīmijas laboratorijā

1962-1965 Vecākā inženiere LZA Neorganiskās ķīmijas insitūtā1968-1986 Vecākā zinātniskā līdzstrādniece LZA Neorganiskās ķīmijas

institūta elektroķīmijas laboratorijā1986-1987 Vadošā pētniece LZA Neorganiskās ķīmijas institūta

elektroķīmijas laboratorijā

kopš 1987 LZA Neorganiskās ķīmijas institūta Metālu elektroizgulsnēšanas

laboratorijas vadītāja. Laboratorija akreditēta kā testēšanas laboratorija un iekļauta Kanādā iekļautā katalogā “Survey of Corrosion Research Laboratories”

Nozīmīgākās publikācijas:Kopējais skaits 129, tai skaitā 9 ārvalstu (Vācija, Anglija, Francija,

Ungārija, Austrija, Čehoslovakija) patenti, 13 autorapliecības, tēzes 10 ārvalstu konferencēs.Zinātniski pētnieciskā darbība:

Teorētiskā elektroķīmija, metālu elektroizgulsnēšanas mehānisms un struktūras veidošanās mehānisms, cieto slāņu elementu savstarpējā difūzija, intermetalīdu veidošanās, kompozītu metās neorganiskais savienojums elektroizgulsnēšana.

1974-1991 kopīga zinātniski pētnieciska projekta ar Krievijas ZA Kinētikas un sdegšanas institūtu vadīšana par supravadošo kārtiņu Nb3Sn un Sn-PbMo6S8 izstrādi.

1991-1999 zinātniski pētniecisku projektu vadīšana par metālu elektroizgulsnēšanas mehānismu uz dažādu metālu un materiālu pamatnēm

1996-1999 5. programmas 1. apakšprogrammas “Funkcionālo metālu, metāls - neorganiskais savienojums plāno slāņu elektroķīmiskā iegūšana, izpēte un materiālu virsmu elektroķīmiskā modificēšana” vadīšanaAkadēmiskie kursi:

1994-1995 Metālu virsmu fizikālā ķīmija un struktūra 48 st.

192

1996-1997 Materiālu virsmu modificēšana un testēšana 48 st.Goda nosaukumi un prēmijas:

1987 Latvijas Valsts prēmijano 1997 Ņujorkas Zinātņu akadēmijas aktīvais biedrs

Papildus ziņas par profesionālo darbību:1991-1999 Latvijas Zinātnes Padomes ķīmijas nozares eksperteLatvijas Kvalitātes asociācijas valdes locekle

01.09.1998.

193

ANDRA ACTIŅAdzīves un darba gājums

Dzimšanas gads: 1945Personas kods: 040545-12959Izglītība: 1962-1970 Latvijas Valsts universitāte, Ķīmijas fak. students

1971-1974 Latvijas Valsts universitāte, aspirantsAkadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1992 Ķīmijas maģistrs1998 Ķīmijas doktors

Nodarbošanās: 1974-1989 LVU Ķīmijas fakultāte, inženieris, zinātniskais līdzstrādnieks

1989-1990 Latvijas ZA Neorganisko materiālu SKTB nodaļas vadītājs

1990-1998 Ķīmijas fakultāte, pasniedzējs, lektorskopš 1998 Ķīmijas fakultātes docents, Fizikālās ķīmijas

katedras vadītāja vietas izpildītājs

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra: Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos 10Autorapliecība 1Konferenču tēzes 19Citas zinātniskās publikācijas neakadēmiskos izdevumos 10

Publicētā mācību literatūraMācību līdzekļi 4

Zinātniski pētnieciskā darbība:1970-1989 Praktiskie un teorētiskie pētījumi par ķīmiskajiem

strāvas avotiem

kopš 1990 Pieminekļu akmens materiālu korozijas, konservācijas un restaurācijas ķīmija. Tiesu ķīmija (kriminālistiskā ekspertīze)Akadēmiskie kursi:

1976-1986 speckurss “Elektrodu procesu kinētika” 32 st.1990-1991 Fizikālā un koloīdķīmija (biologiem) 32 st.kopš 1992 Rentgenmetodes ķīmijā 32 st.1994-1998 Vispārīgā ķīmija (sadaļa “Fizikālā ķīmija”) 24 st.kopš 1995 Pieminekļu restaurācijas un konservācijas ķīmija 32

st.kopš 1996 Vide un akmens materiāli 16 st.kopš 1998 Fizikālā ķīmija II (Elektroķīmija) 32 st.

Papildus ziņas par profesionālo darbību:1995. gadā piešķirta restauratora-meistara kvalifikācija akmens

izpētes specialitātē, apliecība Nr. 65.

Kopš 1992. gada vielu, materiālu un izstrādājumu eksperts Tieslietu

ministrijas Tiesu ekspertīžu zinātniskās pētniecības laboratorijā.

194

29.11.1999.

195

VELTAS LEGZDIŅASdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1942Personas kods: 210342-10157Izglītība:

1962-1967 LVU Ķīmijas fakultāte, studente1969 MVU Kvalifikācijas fakultāte, specialitāte fizikālā ķīmija1973. Pedagoģiskās meistarības universitāte, augstskolu

pedagoģijas un psiholoģijas problēmas

1986 LVU Kvalifikācijas celšanas kursi informātikas un skaitļošanas tehnikas

pamatos1993-1994 LU Pedagoģijas maģistratūra1994 Baltijas valstu augstskolu kvalifikācijas celšanas seminārs

“Inovācijas augstskolu didaktikā”

1997 Kvalifikācijas celšanas seminārs “Latvijas Universitātes inovāciju

projekti izglītības politikā 1996/97” (Jēnasplāna pedagoģija, Freinet

pedagoģija un Valdorfpedagoģija)Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1992 ķīmijas maģistrs1994 pedagoģijas maģistrs

Nodarbošanās:1960-1962 Bērzpils vidusskola, laborante1968-1969 LVU Ķīmijas fakultāte, vecākā laborante, radiācijas ķīmijas

laboratorijas vadītāja1969-1978 LVU Ķīmijas fakultāte, asistente1978-1992 LVU Ķīmijas fakultāte, vecākā pasniedzējakopš1992 LU Ķīmijas fakultāte, lektore, ķīmijas skolotāju profesionālo

studiju programmas direktore

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:1. Ķīmijas ieskaišu jautājumi un uzdevumi vidusskolai. R.: Zvaigzne,

1994.2. Publikācijas žurnālā “Skolotāja Pieredze”, 1996, Nr. 11 (3 raksti).3. Publikācijas žurnālā “Skolotājs”, 1997, Nr 2., 3.

Raksti žurnālos un rakstu krājumos 4Konferenču tēzes 6Metodiskie līdzekļi 4Metodiskie raksti 9Akadēmisko kursu programmas 8Citas publikācijas 3

Zinātniski pētnieciskā darbībaĶīmijas didaktika un metodika

196

Akadēmiskie kursiVispārīgā pedagoģija 32 st.Ķīmijas mācību metodika 64 st.Ķīmijas uzdevumu risināšanas metodika 32 st.Profesionālās orientācijas darba metodika ķīmijā 32 st.

01.09.1998.ULDA VIESTURA

dzīves un darba gājums(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1936Personas kods: 140636-11800Izglītība:

1960 beidzis LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātiAkadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1975 tehnisko zinātņu doktors1992 nostrificēts Dr.hab.inž.1984 profesors1996 LU profesors

Nodarbošanās:1960-1964 Pārtikas rūpniecības nozarē dažādi amati1964-1985 ZA Mikrobioloģijas institūts, laboratorijas vadītājs1985-1985 Koksnes ķīmijas institūts, direktors1995-1997 Koksnes ķīmijas institūts, vadošais pētnieks, Zin.Pad.

priekšsēdētājskopš 1997 LU MBI direktors, LU profesors

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas (ISC saraksts) un mācību literatūra:1. M.A.Priede, J.J.Vanags, U.E.Viesturs, K.G.Tucker, W.Bujalski,

C.R.Thomas. Hydridinamic physiological and morpgilogical cherecteristics of Fusarium moniliforse in geometrically dissimilar stirred bioreactors. Biotechnology and Bioengineering, 1995, vol. 48, Nr. 3, pp. 266-277.

2. M.Ruklisha, U.Viesturs, L.Labane. Growth control and ppGpp synthesis in Brevibacterium flavum cells at various medium mixing rates and aeration intensities. Acta Biotechnologica, 1995, vol. 15, Nr 1, pp. 41-48.

3. M.Leite, T.Eremeeva, A.Treimanis, V.Egle, T.Bykova, L.Purina, U.Viesturs. The effect of Xylanase Type Enzymes on the Different layers of Birch Wood ORGANOSOLV Pulp Fibre walls. Acta Biotechnologica, 1995, vol. 15, Nr. 2, pp. 199-210.

4. J.J.Vanags, M.A.Priede, U.E.Viesturs. Studies of the mixing character and flow distribution in mycelial fermentation broth. Accta Biotechnologica, 1995, vol. 15, Nr. 4, pp. 355-366.

5. M.Ruklisha, U.Viesturs. Some biochemical responses of Brevibacterium flavum upon substrate concentration and medium mixing intensity. Chem. Biochem. Eng 2, 1996, vol. 10, Nr. 1, pp. 1-7.

6. U.Viesturs, M.Leite, A.Treimanis, T.Eremeeva, A.Apsite, M.Eismonte, P.Jansons. Production of cellulases and xylanases in Trichoderma

197

viridae and biological processing of lignocellulose and Biochemistry and Biology. USA: Spring, 1996, vol. 57/58, pp. 349-360.

7. G.Dobele, N.Bogdanovich, G.Telisheva, U.Viesturs. Application of sorbent obtained by pyrolysis of sewage sludge for biological treatment of waste water. 17th Symposium on Biotechnology for Fuels and Chemicals. Applied Biochemistry and Biology. USA: Spring, 1996, vol. 57/558, pp. 857-867.

8. M.A.Priede, L.M.Krasnopolskaya, U.Viesturs. Control of the production of individual fusicoccins at different dissolved oxygen concentrations. World Journal of Microbiology & Biotechnology, 1997, 13, pp. 665-670.

9. A.Apsīte, U.Viesturs, V.Steinberga, M.Toma. Morphology and antifungal action of the genus Trichoderma cultivated in geometrically dissimilar bioreactors. World Jornal of Microbiology & Biotechnology, 14, 1998, pp. 23-29.

10. Viesturs U.E., Kuznetsov A.M., Savenkov V.V. Fermentation Systems. Tīga: Zinātne, 1986, 368 p. (in Russian).

11. V.Dubrovskis, U.Viesturs. Anaerobic Diggestion of Agricultural Wastes. Rīga: Zinatne, 1988, 204 p. (in Russian).

12. U.E.Viesturs, A.M/Kuzniecov, W.W.Sawiennkow. Biorektory: Zasady obliczen i doboru. Warszawa: Wydawnictwa Naukowo-Technoczne, 1990, 350 p. (in Polish).

13. U.Viesturs, I.Smite, A.Zilevica. Biotechnologie: Aagenti Biotehnologici, Tehnology Aparatura. Bucuresti: Editura Ceres, 1991, 288 p. (in Rpmanian).

14. Ruklisha M., Shvinka J., Viesturs U. Biotechnology of Bacterial Synthesis. Rīga: Zinatne, 1992, 367 p. (in Russian).

15. J.K.Staniskis, D.Levisauskas, R.Stimutis, U.E.Viesturs, M.Kristapsons. Automation of biotechnological processes: Measurements, Optimisation and Control. Riga, Zinatne, 1992, 350 p. (in Russian).

16. A.Zilevica, D.Rinkuza, U.Viesturs. Microorganisms and Viruses: Morphological, Physiological and Antigenic Properties. Rīga; Zinatne, 1992, 272 p. (in Russian).

Zinātniski pētnieciskā darbībaMikroorganismu augšanas un metabolītu biosintēzes regulēšanas

pētījumi. Ķīmiskā inženierija un bioinženierija. Fotosintezētās biomasas konversija atjaunojamās enerģijas (bioetanols, pirolīzes produkti utt.) ražošanai, celulozes balināšana. Bioreaktoru uzbūve, procesu regulēšana, samaisīšana bioreaktoros, masas pārnese sistēmās gāze šķidrums cietā fāze, klasiskās biotehnoloģijas pamatiekārtas. Atkritumu anaerobā pārstrāde, iegūstot biogāzi.Akadēmiskie kursi

1978-1985 Biotehnoloģija, LU BF 20 st.1996-1998 Biotehnoloģija un bioinženierija 32 st.no 1997 Bioinženierijas metodes un iekārtas 28 st. no 1998 Pārtikas biotehnoloģija 128 st.

Goda nosaukumi un prēmijas:LZA, Academica Scientiarum et Artium Europea, LLMZA loceklis.LPSR Nopelniem bagātais izgudrotājs, divas LPSR Valsts prēmijas

Papildus ziņas par profesionālo darbību:FEMIRC, LATVIA konsultants

198

KĶI zinātniskās padomes priekšsēdētāja vietnieksLU MBI Domes loceklisKĶI 96.0578 un LU MBI, KĶI 96.0577 grantu vadītājs un līdzizpildītājsLZA mantzinis, Valdes priekšsēdētāja vietnieks, Senāta loceklisLZP 7. ekspertu komisijas priekšsēdētājs un eksperts.LLMZA Pārtikas nodaļas vadītājsŽurnāla “LZA Vēstis” redkolēģijas loceklisLZA ĶBN loceklisVairāku Promocijas un habilitācijas padomju (LLU, LU) loceklisLZP programmas “Koksnes un augu valsts izejvielu materiāli”, kuru

realizē LLU, RTU, LU, MBI, KĶI, vadītājsEF Biotechnology un EF Chemical engoineering darba grupu loceklis

01.09.1998.

199

KĀRĻA ŠTEINERAdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1938Personas kods: 051038-10501Izglītība:

1956-1961 LVU Fizikas un matemātikas fakultāte, matemātikas nodaļa, studentsAkadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1978 tehnisko zinātņu kandidāts1982 Vispārīgās matemātikas katedras docents1992 LR matemātikas doktora zinātniskais grāds1992 docenta akadēmiskais nosaukums

Nodarbošanās:1961-1964 Vidusskolas matemātikas skolotājs Smiltenē un Rīgā1964-1965 Vecākais inženieris LPSR ZA Koksnes ķīmijas institūtā1965-1967 Asistents LVU Vispārīgās matemātikas katedrā1967-1978 Vecākais pasniedzējs LVU Vispārīgās matemātikas katedrā1978-1984 LVU Fizikas un matemātikas fakultātes dekāna vietnieks,

docents1985-1986 Vispārīgās matemātikas katedras docentskopš 1986 LU Vispārīgās matemātikas katedras vadītājs, docents

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:Raksti žurnālos un rakstu krājumos 12Autorpaliecības 2Konferenču tēzes 7Mācību grāmatas 4Mācību līdzekļi 15Akadēmisko kursu programmas 3

Zinātniski pētnieciskā darbībaSlāņainu kompozītmateriālu deformatīvo īpašību pētījumi; matemātikas

disciplīnu mācīšanas metodika un didaktika; tehnisko mācību līdzekļu metodiskā nodrošinājuma izstrāde; LR Izglītības un zinātnes ministrijas lietišķo pētījumu projekti; piedalīšanās Izglītības informatizācijas projekta izpildē (1997).Akadēmiskie kursi

Augstākā matemātikaMatemātiskā analīzeDiferenciālvienādojumiElementārās matemātiskās analīzes didaktika

Goda nosaukumi un prēmijas:Dažādos laika posmos Latvijas Augstākā Izglītības ministrijas un LVU

diplomi un goda rakstu par rezultātiem tehnisko mācību līdzekļu metodiskā nodrošinājuma konkursos un citām mācību metodiskā darba aktivitātēmPapildus ziņas par profesionālo darbību:

LR Izglītības un zinātnes ministrijas konsultatīvās padomes loceklis matemātikā; Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Matemātikas bakalauru un

200

kvalifikācijas eksāmenu komisijas priekšsēdētājs (kopš 1992. gada); publicējamas mācību literatūras recenzēšana.

01.09.1998.

201

ANDRA SPRIČAdzīves un darba gājums

(curriculum vitae )Dzimšanas gads: 1948Personas kods: 040748 - 10929Izglītība: 1966 - 1971 Latvijas Valsts Universitāte, Ķīmijas fakultāte, students 1976 - 1979 Latvijas Valsts Universitāte, Ķīmijas fakultāte, aspirants 1994 ASV Vides Aizsardzības Aģentūras Starptautiskā pasniedzēju sagatavošanas programma: *Ietekmes uz vidi novērtējums* 1994 Starptautiskā Zalcburgas Semināra Austrijā programma:

*Vides aizsardzība un diplomātija * 1997 ASV Vides Aizsardzības Aģentūras programma: * Ūdens kvalitātes modelēšana*Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 1982 Ķīmijas zinātņu kandidāts 1986 Neorganiskās ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas katedras docents 1992 Ķīmijas doktors (Dr.chem.)Nodarbošanās: 1971 LVU Ķīmijas fakultātes mācību meistars 1973 LVU Ķīmijas fakultātes vecākais inženieris 1976 LVU Ķīmijas fakultātes jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks 1979 LVU Ķīmijas fakultātes stundu pasniedzējs 1982 LVU Ķīmijas fakultātes vecākais zinātniskais līdzstrādnieks 1985 LVU Ķīmijas fakultātes Neorganiskās ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas katedras vecākais pasniedzējs 1986 LVU Ķīmijas fakultātes Neorganiskās ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas katedras docents 1991 Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes Vides studiju centra

vadītājs 1998 Latvijas Universitātes Baltijas studiju centra direktors Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:Vairāk kā 90 publikāciju (zin. raksti, tēzes, mācību metodiskā literatūra, patenti) autors.Zinātniski pētnieciskā darbība: 1971 - 1992 Darbs pie tēmas * Jaunu ķīmisko strāvas avotu izstrāde * 1985 - 1990 Darbs pie tēmas * Borātu īpašību pētījumi * No 1991 g. Darbs pie tēmām: * Vides faktoru ietekme uz ūdens kvalitāti * un * Degšanas procesu energoefektivitāte un ietekme uz vidi*

202

No 1993.g. Latvijas Zinātņu Padomes zinātniskā granta: *Vides ķīmiskā ietekme uz Latvijas kultūrvēsturisko pieminekļu akmens materiāliem un to pretkorozijas aizsardzība* vadītājs.

Akadēmiskie kursi: Neorganiskā ķīmija (ķīmiķiem un biologiem ) Vispārējā ķīmija Ķīmijas tehnoloģija Fizikālā ķīmija Polimēru ķīmija Rūpnieciskā ķīmija Dabas resursu un lietišķā ķīmija Vides ķīmija Vides piesārņojums un tā novēršana Pārtikas iepakojums Baltijas reģiona vide Baltijas reģiona ilgtspējaGoda nosaukumi un prēmijas: Saņemtas dekāna un rektora pateicības. 1989.g. iegūta 1.vieta Latvijas augstskolu mācību metodisko materiālu konkursā.Papildus ziņas par profesionālo darbību:

1990 - 1994. Izstrādāta un vadīta Latvijā pirmā studiju programma specialitātē * Vides zinātne *.No 1992.g. Vides Studiju atklātās universitātes vadītājs.No 1994.g. Magistratūras specialitātē * Vides ķīmija * vadītājs.

Stāžējies vairākās ārvalstīs: Lielbritānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Vācijā, Francijā, Krievijā, Polijā, Dānijā, Holandē, Austrijā. Vairākās ārvalstu universitēs nolasītas vieslekcijas.

1998.gada 21. maijā

VALDA MĀRTIŅA DRINKAdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1937Personas kods: 030237-11563Izglītība:

1958-1962/1970-1973 LVU Bioloģijas fakultāte, neklātienes nodaļas studentsAkadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1992 ķīmijas zinātņu maģistrsNodarbošanās:

1954-1955 dežurants Rīgas Vēstures muzejā

203

1955-1956 Latvijas ZA Ģeoloģijas institūts, inženieris1957-1960 Latvijas ZA Koksnes ķīmijas un mežsaimniecības institūts,

vecākais tehniķis1960-1967 LVU Ķīmijas fakultāte, inženieris1967-1988 LVU Ķīmijas fakultāte, vecākais inženieris1988-1993 LU Ķīmijas fakultāte, vecākais pasniedzējskopš 1993 LU Ķīmijas fakultāte, lektors

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:1. Drinks V. 360 eksperimenti ķīmija. Rīga: Zvaigzne, 1979, 256 lpp.2. Gode H., Drinks V. Laboratorijas darbi un kolokviju jautājumi. Rīga: LVU,

1984, 34 lpp.3. Gode H., Drinks V. Laboratorijas darbi un kolokviju jautājumi. Rīga: LVU,

1988, 48 lpp.4. Drinks V. 456 eksperimenti ķīmijā. Rīga: Zvaigzne ABS, 1995, 333 lpp.5. Drinks V.M., Alksnis U. Profesoram Haraldam Godem jubileja. Latvijas Ķīmijas

Žurnāls, 1998, N 4, 102-103. lpp. Akadēmiskie kursi:

1987 Bioloģijas pamati 32 st.1988 Ķīmisko eksperimentu demonstrējumu

tehnika un metodika 32 st.1989 Ķīmija ar ievadu ģeoķīmijā 32 st.1990 Ķīmisko eksperimentu demonstrējumi 32 st.1990 Ķīmisko eksperimentu demonstrējumi skolai 32 st.

20.11.1999.

RIHARDA KALVĀNAdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1935Izglītība:

1983 beidzis J.Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Kultūras un mākslas zinātņu

fakultāti (masu uzvedumu režisors)1992 beidzis Imantas Skolotāju institūtu1955-1962 LVU Bioloģijas fakultātes 4 kursi1971-1973 TKU Dabas un pieminekļu aizsardzības fakultāte1977-1978 LPSR TuRK kursi radiožurnālistikas teorija un prakse1992 LU Teoloģijas fakultātes Reliģijas mācības un ētikas skolotāju kursi

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: navNodarbošanās:

Latvijas Nacionālā Aizsardzības akadēmijaLELB Lutera akadēmija

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:

204

Publikācijas un intervijas Latvijas Radio, Latvijas TV, laikrakstos “Rīgas Balss”, “Literatūra un Māksla”, “Izglītība” par valodas un runas kultūras problēmām.

1991.g. piedalījies pasaules latviešu izglītības darbinieku konferencē “Minstere Rīga 91”.Akadēmiskie kursi:

ĒtikaOratora mākslaRunas un rakstu kultūraOratora mākslas ētiskie aspekti pedagoga darbāRunātprasmes noslēpumiSaskarsmes kultūra

01.09.1998.

JĀŅA ĀBOLIŅAdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)Dzimšanas gads: 1932Personas kods: 16.0432-10419Izglītība:

1958 Ļeņingradas universitātes fizikas un fakultāte, students1962 Ļeņingradas Valsts universitāte, aspirants

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:1963 Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts 1992 Fizikas doktora zinātniskais grāds1995 Docents

Nodarbošanās:kopš 1995 docents LU

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:1. J.Āboliņš. Vielas uzbūve, Rīga, 1970.

1976-1984 4 zinātniskās publikācijasZinātniskā darbība:Darbs projekta “Fizika un tehnoloģijas līdzsvarotai attīstībai”1997-2000. izpildē. Akadēmiskie kursi:

Vielas uzbūveKvantu ķīmijaFizikālās vielu pētīšanas metodesMolekulu simetrijaMolekulu spektroskopijaEnerģijas patēriņa ekoloģiskie un sociālie aspektistarpdisciplinārā metodes

Papildus ziņas par profesionālo darbību:

205

1997 stažēšanās Bāsas universitāte (UK) srapdisciplinārās pētniecības metodes,

1995 Kalifornijas universitāte (ASV) ekoloģija,1994 Roskildes universitāte (Dānijā) vides izglītība.

01.09.1998

VELTAS BĒRTIŅASdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1951Personas kods: 061151-12756

Izglītība:1977 LVU Svešvalodu fakultāte1979/80. mācības Pedagoģiskās meistarības universitātes

Pedagoģijas psiholoģijas fakultātē

Nodarbošanās:1977-1983 LVU Svešvalodu fakultāte, stundu pasniedzēja1977-1994 LVU Svešvalodu fakultāte, vecākā laborantekopš 1994 LU Valodu centrs, asistente

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:A.Actiņa disertācijas “Physico-chemical processes on phase interfaces

of a changeable composition” tulkojums angļu valodā, 1998, 12 lpp.

Akadēmiskie kursi:1. Praktiskā angļu valoda (analītiskā lasīšana, praktiskā gramatika,

praktiskie rakstu darbi Svešvalodu fakultātē no 1977. līdz 1983.g.).2. Praktiskā angļu valoda specialitātē Ķīmijas un Bioloģijas fakultāšu

studentiem no 1994. gada.

VELTAS BALODESdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1943Personas kods: 041143-10903Izglītība:

1962-1967 LVU Svešvalodu fakultātes studente1969-1971 LVU, Svešvalodu pasniedzēju augstākie kursi1970 Kvalifikācijas kurss Rostokas universitātē

206

1983 Vācu valodas pasniedzēju kursi Karlmarksštates Tehniskajā augstskolā (Hemnica)

1993 Ģeemānistu kvalifikācijas kursi Leipcigas universitātē1995 Gētes institūta kursi pieaugušo apmācības metodikā1996 Vasaras kursi Zonnenbergā Novadzinību specialitātē

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:Vācu filoloģijas maģistre

Nodarbošanās:1967-1972 LVU Svešvalodu katedras pasniedzēja1972-1991 LU Svešvalodu katedras vecākā pasniedzēja1991-1993 LU Svešvalodu katedras lektore1993-1998 LU Valodu centra Dabaszinātņu fakultāšu Svešvalodu

katedras lektore

Papildus ziņas par profesionālo darbību:LU Valodu centra Domes locekle

01.09.1998.

INTAS KRAUKLES dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)Dzimšanas gads: 1937Personas kods: 281037-10430Izglītība:1952 - 1956 Jelgavas pedagoģiskā skola 1956 - 1961 Latvijas Universitāte. Bioloģijas fakultāte, studente

1962 -1965 LPSR ZA Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūts, aspirante

1976 - 1978 Latvijas Valsts universitāte, doktorandeAkadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1968 Bioloģijas zinātņu kandidāts1973 Cilvēku un dzīvnieku fizioloģijas katedras docente1992 Republikas bioloģijas zinātņu doktore1996 Latvijas universitātes pedagoģijas maģistre

Nodarbošanās:1966 - 1968 LVU Bioloģijas fakultātes cilvēku un dzīvnieku fizioloģijas

katedras asistente1969 - 1972 LVU Bioloģijas fakultātes vecākā pasniedzēja1973 - 1979 LVU Bioloģijas fakultātes cilvēku un dzīvnieku fizioloģijas

katedras docente1980 - 1987 LVU Vēstures-filozofijas fakultātes lietišķās socioloģijas

katedras docente1988 - 1996 Latvijas Valsts universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas

katedras docente1996 - Latvijas universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas institūta

207

docenteNozīmīgākās zinātniskās publikācijas un nozīmīgākā mācību literatūra1. Latviskās ģimenes loma garīgi un fiziski veselu nākošo paaudžu veidošanā. //

Ievads latviešu ģimenes sociālpsiholoģisko, psihofizioloģisko un pedagoģisko īpatnību pētījumā. R., LU, 1992, 19-30 lpp.

2. Darba programma “Attīstības psiholoģija”, LU 1996. 16 lpp.3. Smadzeņu labās un kreisās puslodes kopdarbība problēmsituācijās. // Skola un

Ģimene, 1997, Nr. 7, 8., 36-38. lpp.Zinātniskās publikācijas raksti zinātniskos žurnālos 62un rakstu krājumos ...................................... 23konferenču tēzes ......................................... 13citas publikācijas ......................................... 16mācību līdzekļi ............................................ 8akadēmisko kursu programmas .................. 4

Zinātniski pētnieciskā darbība:Latviskās ģimenes sociālpsiholoģiskā portreta izpēte saistībā ar latviešu nācijas izdzīvošanas iespējām.Akadēmiskie kursi:

1966 - 1979 Augstākās nervu darbības fizioloģija. Darba fizioloģija un higiēna

kopš 1972 Psihofizioloģijas pamatiAttīstības psiholoģija un pedagoģija 32 st.

kopš 1988 Ģimenes psiholoģija un higiēna 32 st.kopš 1990 Psiholoģijas un fizioloģijas integrācija 32 st.

Papildus ziņas par profesionālo darbību: ārzemju sadarbība:1994 Rīgā, K.Adenauera Fonda starptautiskais seminārs "Inovācijas

augstskolu didaktikā" (februāris-decembris)1995 Šveicē, semināri Bernes universitātē un Pedagoģijas iestādē

Schlössli Ins.(maijā)1996 Vācijā Lineburgā Ost-Akademi maģistru seminārā (novembrī)1997 Austrijā Altenburgas klosterī un Kremsas pedagoģiskajā

augstskolā (janvārī)1997 Norvēģijā seminārā Agderas pedagoģiskajā augstskolā

Kristiansandā (maijs)

IRINAS MASLOdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)Dzimšanas gads:1951Personas kods: Izglītība:

1968.-1973. Latvijas universitāte, svešvalodu fakultāteAkadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1992. Pedagoģijas doktora zinātniskais grāds (nostrificēts) 1995. Pedagoģijas habilitētā doktora zinātniskais grāds

Nodarbošanās:

208

1973.-1975. Ķeguma 8-gadīgās skolas vācu valodas skolotāja1975.-1992. Rīgas 12.vidusskolas vācu valodas skolotāja, ārpusklases darba

organizatore1987.-1990. LU Pedagoģijas fakultātes pasniedzēja, vecākā pasniedzēja1990.-1992. IAI valodas katedras vadītāja, docente1992.-1995. IAI Svešvalodu centra vadītāja1995.-1997. PIAC Svešvalodu sektora vadītāja, daļas vadītāja1993.- Privātkoledžas "Evrika" vācu valodas skolotāja1994.- RPIVA pedagoģijas laboratorijas vadītāja, pedagoģijas un psiholoģijas

katedras profesores vietas izpildītāja

1995.- LU Pedagoģijas un psiholoģijas katedras, Pedagoģijas un psiholoģijas institūta

stundu pasniedzējaNozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:Zinātniskās publikācijas: 24

Monogrāfijas 1Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos 15Konferences tēzes 8

Mācību literatūra: 13Mācību grāmatas 1Mācību līdzekļi 4Metodiskie raksti 1Akadēmisko kursu programmas (izdotas) 1

Disertācijas 2Citas publikācijas 4Zinātniski pētnieciskā darbība:

1. Svešvalodu didaktika un metodika2. Pamatskolas didaktika3. Skolotāju izglītība un tālākizglītība4. Bilingvālā izglītība

3 doktora disertāciju vadītājaAkadēmiskie kursi:

1990.- Svešvalodu metodika1996.- Didaktika un metodika

Papildus ziņas par profesionālo darbību:Darbība zinātniskās un profesionālās organizācijās:1. Eksperta darbība curriculum jautājumos EP programmās2. Ekspertes darbība Gētes Institūta (Minhenē) zinātnes un izglītības daļā: sākumskolas

svešvalodu mācības koncepcijas izstrāde (16 valstis, 5 gadi)3. Latvijas IZM Vācu valodas konsultatīvās padomes locekle4. Rīgas Gētes institūta Konsultatīvās padomes locekleAtzinība ārzemēs un Latvijā:

1. Iekļauta EP ekspertu datu bāzē2. Iekļauta IZM multiplikatoru datu bāzē3. Iekļauta Gētes institūta svešvalodu ekspertu datu bāzē

Piedalīšanās starptautiskās konferencēs, simpozijos un kongresos ārzemēs:Igaunijā, Lietuvā, Vācijā, Nīderlandē, Austrijā, Somijā

Stažēšanās:Vācijā, Lielbritānijā

209

Organizatoriskā darbība:1. IZM EP MLT programmas koordinatore2. Starptautiskā semināra "Baltijas valstu curriculum svešvalodu mācībām"

līdzorganizatore3. IZM PIAC starptautisko tālākizglītības projektu koordinatore

01.09.1998.

TATJANAS KOĶESdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 09.05.1955Personas kods: 090555-Izglītība:

1978.g. beigusi LU Svešvalodu fakultāti, angļu val.un lit.specialitātiAkadēmiskie nosaukumi un zinātniskie nosaukumi:

1986.g. pedagoģijas zinātņu kandidāts1993.g. pedagoģijas doktora grāds

Nodarbošanās:1996 - līdz šim laikam - LU pedagoģijas un psiholoģijas institūta docente, direktora vietniece1995 - 1996 - LU pedagoģijas un psiholoģijas katedras docente1994 - 1995 - LU pirmshabilitācijas doktorantūra1989 - 1994 - LU pedagoģijas un psiholoģijas katedras docente1986 - 1989 - LVU pedagoģijas un psiholoģijas katedras vec.pasniedzēja1983 - 1986 - LVU pedagoģijas un psiholoģijas katedras aspirante

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un nozīmīgākā mācību literatūra:Kopumā ir 24 zinātniskas un mācību metodiska satura publikācijas

Zinātniski pētnieciskā darbībaKopš 1987.gada tiek strādāts pie zinātniskās tēmas "Izglītības sistēmas demokratizācija

Latvijā: salīdzinošais aspekts".Akadēmiskie kursi: Vispārīgā pedagoģija Pedagoģiskā doma ASV un Lielbritānijā Personības teoriju pedagoģiskais aspekts Izglītības filozofijaPapildus ziņas par profesionālo darbību

1994. gada jūnijā Bokumas universitātç (Vācija) nolasīju lekciju kursu pedagoģijas maģistriem par pieaugušo izglītības jautājumiem Latvijā.

1994.gadā sekmīgi pabeidzu LU un Konrāda Adenauera fonda kvalifikācijas celšanas semināru "Innovācijas augstskolu didaktikā".

1995. gada februārī stažējos Utrehtas universitātes Pieaugušo izglītības institutā.1995. gada augustā Londonas universitātes Izglītības institūtā strādāju pie literatūras un

praktiskās pieredzes apguves par skolotāju sagatavošanas jautājumiem.

210

1996.gada septembra līdz 1997.gada maijam Ļjēžas universitātes Eksperimentālās pedagoģijas institutā veicu pētījumu par tēmu "Augstākās izglītības salīdzināmības kritēriji Eiropas kontekstā".

Kopš 1992.gada Latvijas nacionālā koordinatore sadarbībai ar Eiropas Padomi pedagoģisko pētījumu dokumentācijas un informācijas (EUDISED) jomā.

TEMPUS programmas ietvaros sadarbojos ar NESA (Network Educational Science Amsterdam). 1993.gada oktobrī referāts NESA 3. konferencē Budapeštā, 1996.gada jūnijā referāts NESA 4. konferencē.

Apvienoto Nāciju Attīstības Programmas ietvaros ņēmu dalību Pārskata par Tautas attīstību 1996.g., veidojot sadaļu par skolotāju izglītību un tālākizglītības iespējām.

Kopš 1998. gada "Soros fonda Latvija" Izglītības komisijas priekšsēdētāja.Notiek pastāvīga sadarbība metodiskā jomā ar Pieaugušo izglītības apvienību, kā arī

Izglītības un zinātnes ministrijas atbilstīgām struktūrvienībām.Paralēli veiktajam pētījumam, tiek vadīta piecu doktora disertāciju un vairāku maģistru

darbu izstrāde. 01.09.1998.

211