1llf.partneribas.lv/resource/1252940800_16_RRLAB.doc · Web view1.1.5. Aktivitāšu apraksts, t.sk. pieredze LEADER pieejas īstenošanā 11 1.1.6. Vietējās attīstības stratēģijas

Vietējās rīcības grupasRīgas rajona Lauku attīstības biedrības

ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA

2009. -2013. gadam.

Allaži, 2008.

SATURA RĀDĪTĀJSSATURA RĀDĪTĀJS 11. Stratēģiskais plāns.......................................................................................................................4

Ievads 4Saistība ar stratēģiskajiem plānošanas dokumentiem 41.1. Vietējās rīcības grupas darbības raksturojums 8

1.1.1. Darbības mērķis 81.1.2.Uzdevumi 91.1.3. Darbības teritorija 91.1.4. Pārvaldes struktūra, t.sk. partnerības principa nodrošināšana (iesaistītās valsts vai pašvaldības iestādes un privātpersonas (ekonomiskie un sociālie partneri) 91.1.5. Aktivitāšu apraksts, t.sk. pieredze LEADER pieejas īstenošanā 111.1.6. Vietējās attīstības stratēģijas izstrādes gaitas apraksts, vietējās rīcības grupas teritorijas iedzīvotāju informēšana un iesaistīšana stratēģijas izstrādē (izmantotās metodes)

131.1.7. Vietējās rīcības grupas informācijas tīklu veidošanas apraksts un sadarbības nodrošināšana ar dažādām vietējās rīcības grupas darbības teritorijā esošajām organizācijām 15

1.2. Vietējās rīcības grupas teritorijas situācijas analīze, nosakot teritorijas attīstības galvenās problēmas (vajadzības), sekas un iespējamos stratēģiskos risinājumus: 16

1.2.1. Teritorijas vispārīgs raksturojums 161.2.2. demogrāfiskā situācija un apdzīvojuma struktūra 201.2.3. ekonomiskā situācija (ar vietējo attīstības stratēģiju saistīto nozaru/jomu raksturojums, nodarbinātības rādītāju analīze, inovatīvi risinājumi nodarbinātības veicināšanā un ienākumu iespēju palielināšanā) 221.2.4. Sociālā situācija 27

1.3. Vietējās attīstības stipro un vājo pušu, iespēju un draudu izvērtējums 371.4. Vietējās rīcības grupas līdzdalība teritorijas attīstībā 39

1.4.1. Vietējās attīstības stratēģijas nepieciešamības apraksts (nepieciešamības pamatojums, ieguldījums teritorijas attīstībā, ja stratēģija tiks īstenota) 391.4.2. vietējās rīcības grupas teritorijas attīstības vīzija 401.4.3. Vietējās rīcības grupas teritorijas attīstības galvenās prioritātes (pamatotas ar stipro un vājo pušu, iespēju un draudu izvērtējumu) un rīcība un tās raksturojums (pamatojums, mērķis, piedāvātie risinājumi) 41

2. RĪCĪBAS PLĀNS.....................................................................................................................452.1. Vietējās attīstības stratēģijas rīcības plāns Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam pasākuma "Vietējās attīstības stratēģijas" ietvaros 2009.–2013. gadam 7. tabula

453. To rīcību nošķiršanas apraksts, kurām atbalsts pieejams citu Eiropas Savienības fondu ietvaros 484.Vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas procedūras 494.1. Projektu konkursa izsludināšana un vērtēšana 49

4.1.1. Projektu konkursa izsludināšanas kārtība; 494.1.2. Projekta atbilstības kritēriji vietējai attīstības stratēģijai par katru rīcības plānā iekļauto rīcību 504.1.3. Projektu vērtēšanas kārtība vietējā rīcības grupā, t.sk., interešu konflikta novēršana514.1.4. Atzinuma veidlapa par projekta atbilstību vietējai attīstības stratēģijai. 54

4.2. Vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas uzraudzība un novērtēšana: 55

Rīgas rajona Lauku attīstības biedrības Attīstības stratēģija 2009.-2013. gadam. 1

4.2.1. Vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas uzraudzības procedūra, t.sk. kvantitatīvie rādītāji katrai rīcības plānā iekļautajai rīcībai 554.2.2. Vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas novērtēšanas procedūra, t.sk. rezultatīvie rādītāji katrai rīcības plānā iekļautajai rīcībai.

56IZMANTOTIE AVOTI. 57

TABULU UN ATTĒLU SARAKSTS.

Tekstā lietoto saīsinājumu un terminu skaidrojums. 1. tabula. 3

VRG RRLAB biedru saraksts (uz 20.10.2008.) 2. tabula. 10

VRG RRLAB darbības teritorija 1. attēls. 16

Iedzīvotāju skaits Partnerības teritorijā uz 01.01.2008 pēc CSP datiem. 3. -4. .tabula. 20 SVID analīze . 5. tabula. 37

Prioritātes, pasākumi, rīcības. 6. tabula. 42 Rīcības plāns 7. tabula. 47Projekta vērtēšanas kritēriji 8. tabula. 51


TEKSTĀ LIETOTO SAĪSINĀJUMU UN TERMINU SKAIDROJUMS. 1. tabula.

CSP Centrālā Statistikas Pārvalde

ELVGF Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds

ES Eiropas Savienība

EZF Eiropas Zivsaimniecības fonds

LAD Lauku atbalsta dienests

LAP Latvijas Lauku attīstības programma 2007.-2013.g.

LAP 4.ass pasākumi

Lauku attīstības programma 2007.-2013.gadam 4.ass „LEADER pieejas īstenošana” pasākumi

LEADER LEADER tulkojumā no franču valodas (Liaison Entre Actions pour le Développement de L'Economie Rurale) nozīmē “mērķtiecīgas un koordinētas rīcības lauku ekonomikas attīstībai”.

NVA Nodarbinātības Valsts Aģentūra

NVO Nevalstiska organizācija

Pakalpojumu pieejamība

Iespēja saņemt pakalpojumu - ir nodrošināts nepieciešamais pakalpojuma saturs, ir iespējams tam fiziski piekļūt

Partnerības teritorija

Rīgas rajona Lauku attīstības biedrības darbība teritorija

Rīcības programmas 4.prioritārā virziena pasākumi

Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.-2013.gadam 4.prioritātārā virziena „Zivsaimniecības reģiona ilgtspējīga attīstība” pasākumi

RRLAB Rīgas rajona Lauku attīstības biedrība

SIA Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

SVID Stiprās puses, vājās puses, iespējas, draudi (analīzes metode).

VRG Vietējā rīcības grupa jeb Partnerība ir juridiska persona. (biedrība vai nodibinājums) ģeogrāfiski vienotā teritorijā, kura nodrošina veiksmīgu darbību un spēju pārvaldīt sabiedrisko finansējumu. Tāda ir Rīgas rajona Lauku attīstības biedrība

Z/s Zemnieku saimniecība


1. Stratēģiskais plāns

IevadsVietējās rīcības grupas „Rīgas rajona Lauku attīstības biedrība” (RRLAB) attīstības

stratēģija ir izstrādāta balstoties uz vietējo iedzīvotāju vajadzībām un veikto esošās situācijas analīzi. Tās mērķis – ilgtspējīga attīstība VRG teritorijā, kas ietver dzīves kvalitātes uzlabošanu lauku apvidos ar tādu NVO, privātā, valsts un pašvaldību sektoru kopīgu projektu attīstību, kas vērsti uz pakalpojumu kvalitātes un sasniedzamības uzlabošanu un sabiedrisko aktivitāšu dažādošanu vietējiem iedzīvotājiem.

Izstrādājot VRG Stratēģiju tika ievēroti šādi principi:–

Ilgtspējīgas attīstības princips – kas paredz attīstīt kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu resursu izmantošanu un kultūras mantojuma saglabāšanu.

Interešu saskaņotības princips, kas nozīmē savu stratēģisko plānu sasaisti ar citu līmeņu attīstības plāniem šajā teritorijā un valsts, pašvaldību un privāto interešu saskaņotību.

Daudzveidības princips, kas ietver vides, kultūras, resursu un saimnieciskās darbības daudzveidības plānošanu.

Vienlīdzības princips – ievēro attīstības stratēģijas izstrādē sociālo un dzimumu vienlīdzību.

Atklātības princips - teritorijas attīstības stratēģijas izstrādē iesaistot sabiedrību un nodrošinot lēmumu pieņemšanas un informācijas atklātību.

Koncentrācijas princips – Partnerības attīstības atbalstam piešķirtais finansējums tiks novirzīts konkrētu prioritāšu un mērķu sasniegšanai.

Sadarbības princips, kas paredz sadarbību starp partnerības dalībniekiem, citām partnerībām, pašvaldībām, iestādēm, kopienām, uzņēmējiem un atsevišķiem indivīdiem.

Saistība ar stratēģiskajiem plānošanas dokumentiemStratēģija ir izstrādāta pamatojoties uz Latvijas Lauku attīstības programmas (LAP)

2007.-2013.gadam norādēm, kas paredz:

Vietējās attīstības stratēģiju īstenošanu, izmantojot LEADER pieejas iespējas, lai sekmētu lauku teritoriju attīstību ar vietējās rīcības grupas izstrādāto savām darbības teritorijām attiecīgo vietējās attīstības stratēģiju, atbilstoši tajā noteiktajām kritiskajām jomām, īsteno piemērotākos Latvijas Lauku attīstības programmā 2007.-2013.gadam plānotos 4.ass pasākumus;

413. Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā.

1) . inventāra, aprīkojuma iegāde un infrastruktūras izveide pakalpojumu pieejamībai, kvalitātei un sasniedzamībai vietējiem iedzīvotājiem

1) inventāra, aprīkojuma iegāde un infrastruktūras izveide sabiedrisko aktivitāšu (tajā skaitā apmācību un interešu klubu, kultūras, vides aizsardzības, sporta un cita brīvā laika pavadīšanas aktivitāšu) dažādošanai vietējiem iedzīvotājiem.

Šo pasākumu ieviešana sekmēs vietējās rīcības grupas darbības nodrošināšanu, prasmju apguvi, teritorijas aktivizēšanu un vietējās attīstības stratēģijas atjaunošanu, Tās paredz


aktivitātes, kas nepieciešamas vietējo līderu un vietējo rīcības grupu pārstāvju kapacitātes veicināšanai, attiecīgās teritorijas kvalitatīvai izpētei un informēšanai,

Starp teritoriālās un starpvalstu sadarbības aktivitātes, kas paredz sadarbības veicināšanu gan starp vietējām rīcības grupām Latvijas teritorijas robežās, gan plašākā mērogā veicinās vietējām rīcības grupām kvalitatīvu pieredzes nodošanu un iegūšanu, aktuālu problēmu risināšanā, kā arī jaunu un inovatīvu sadarbības ideju ieviešanu;

Nozīmīgs instruments VRG stratēģiju īstenošanai ir Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007. – 2013.gadam 4.prioritārais virziens „Zivsaimniecībai nozīmīgo teritoriju ilgtspējīga attīstība”.

No EZF tiek atbalstītas zivsaimniecībai nozīmīgās teritorijas Latvijā, kas saskaņā ar Zivsaimniecības nozares stratēģisko plānu 2007.-2013.gadam ir tie rajoni, kuros koncentrējušies vairāk kā 1 %:

1. no kopējā zivsaimniecības uzņēmumu skaita Latvijā

2. no zivsaimniecībā nodarbināto skaita Latvijā

Rīgas rajonā ir vairāk kā 20 % gan nodarbināto, gan no kopējā uzņēmumu skaita šajā nozarē, līdz ar to šī atbalsta programma ir nozīmīga kopējo stratēģijas mērķu sasniegšanai, ņemot vērā, ka arī biedrības sastāvā ir teritorijas, kas atbilst šiem kritērijiem. Minētā prioritārā virziena ietvaros iespējami šādi pasākumi :

1. Pasākums “Teritoriju attīstības stratēģiju īstenošana”, kurš ietver šādus pasākumus:

Pašvaldību, kurās veic zivsaimniecības darbības, atjaunošana un attīstība;

Ar zivsaimniecību un tūrismu saistītas infrastruktūras un pakalpojumu attīstība;

Ekonomiskās darbības restrukturēšana, pārorientācija un darbību dažādošana;

Dabas vai rūpnieciskajās katastrofās cietušā zivsaimniecības nozares ražošanas potenciāla atjaunošana.

2. pasākums “Starp teritoriālā un starpvalstu sadarbība”

Starp teritoriālā sadarbība starp ZVRG nacionālajā līmenī

Starpvalstu sadarbība starp ZVRG Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijās

3. pasākums “ZVRG darbības nodrošināšana, prasmju apguve, teritoriju aktivizēšana ”

attiecīgās teritorijas pētījumi;

Pasākumi, kas sniedz informāciju par attiecīgo teritoriju un vietējās attīstības stratēģiju;

Vietējās attīstības stratēģijas sagatavošanā un īstenošanā iesaistīto ZVRG personu mācības;

Publicitātes un pieredzes apmaiņas pasākumi, vietējo līderu mācības;

ZVRG darbības nodrošināšana, vietējo attīstības stratēģiju administratīvās izmaksas.


Rīgas reģiona attīstības programma 2005. – 2011. gadam.

Līdz ar nacionālā līmeņa plānošanas dokumentiem un pašvaldību plānošanas dokumentiem, Rīgas reģiona attīstības programma ir reģionālās attīstības plānošanas dokuments. Tās ievērošana nacionālā un vietējā līmenī sekmēs reģionālo attīstību valstī.

Reģiona tālākas nākotnes vīzijas īstenošanai Programmā ir nosprausti vairāki mērķi.

1.Mērķis – Augsta cilvēkresursu kvalitāte un attīstība

1.4.Rīcības virziens – Nodarbinātībai labvēlīgu priekšnosacījumu radīšana1.4.2. Uzdevums – Sekmēt mūžizglītības kvalitātes un pieejamības

nodrošināšanu.1.5. Rīcības virziens – Informācijas sabiedrības veidošana

1.5.1. Uzdevums – Sekmēt informācijas sabiedrības attīstību.1.6. Rīcības uzdevums – Pilsoniska sabiedrības veidošana

1.6.1. Uzdevums – Sekmēt iedzīvotāju sadarbību ar valsts un pašvaldību institūcijām.

16.2. Uzdevums – Sekmēt nevalstisko organizāciju darbību reģionā.

Šo uzdevumu sasniegšanai atbilst izvēlētās VRG stratēģijas rīcības.

4. .mērķis – Augstas kvalitātes dzīves vide

4.2. Rīcības virziens – Pilsētvides kvalitātes uzlabošana

4.2.1. Uzdevums – Atbalstīt mūsdienīgas publiskās telpas veidošanos

VRG stratēģijas rīcības plānotas šo uzdevumu sasniegšanai.

6. mērķis - Rīgas reģiona lomas un ietekmes pieaugums nacionālā un starptautiskā līmenī

Plānoto rīcību ieviešana VRG RRLAB dos ieguldījumu šī mērķa sasniegšanā kopumā.

Katra rīcības virziena ietvaros ir noteikti veicamie uzdevumi un rezultatīvie rādītāji, kas dod iespēju kontrolēt uzdevumu izpildi. Katra uzdevuma ietvaros ir identificēti iespējamie pasākumi un rīcības.

Programmā ietverto pasākumu un rīcību galvenie veicēji ir ne tikai plānošanas reģiona institūcijas (galvenokārt reģiona attīstības aģentūra), ne tikai pašvaldību sadarbības institūcijas, bet arī atsevišķas pašvaldības, nevalstiskais un privātais sektors, un valsts institūcijas.

Rīgas rajona teritorijas plānojumā definētajā nākotnes vīzijā rajona attīstības iespējas formulētas tās tieši saistot ar rajona izvietojumu ģeogrāfiskajā telpā Rīgas reģiona sastāvā.

Pierīga – ar Rīgu tieši saistītā telpa: Rīgas rajona pagastu teritorijas, kurām ir izteikta saistība ar Rīgu. Rīgas papildināšanas un atslogošanas funkcijas un vietējie attīstības uzdevumi. Brīvo telpu nodrošināšana un ilglaicīga uzturēšana (dabas resursu nodrošināšana dzīves kvalitātei);

Pierīgas attīstības centri – kuri ir nepieciešami, to funkciju uzņemšanai, kas prasa zināmu koncentrāciju VRG teritorijā ir Vangaži, Saulkrasti;

Pārējā reģiona attīstības telpa ar daudzfunkcionāliem reģiona attīstības centriem (decentralizētas koncentrācijas reģiona apakš centriem) vainagā ap Rīgu, nepārsniedzot 60-100 km attālumu VRG teritorijā ir Sigulda;

Vietējie attīstības centri – pagastu teritorijas plānojumos noteiktie: vietējās blīvi apdzīvotās vietas, vietējie apakš centri, citas apdzīvotas vietas (viensētu puduri, viensētas), kas attiecas uz pārējo VRG teritoriju.


Projekts saskan ar Nacionālā attīstības plāna 2007.-2013. prioritātēm:1. Prioritāte – Izglītots un radošs cilvēks

1.3. Pasākums – Mūžizglītība cilvēka radošā potenciāla un dzīves kvalitātes izaugsmei

6. Prioritāte – Cilvēka Labklājības kāpums6.3.4. Pasākums – Saprātīgi izmantota un saglabāta dabas vide.

Nacionālā programma “Kultūra 2000.-2100.”

Apakšprogramma Kultūras mantojums, kas nosaka, ka kultūras mantojums ir cilvēka garīgās darbības liecība materiālā vai nemateriālā formā. Kultūras mantojuma lielākā un vistiešāk uztveramā daļa ir kultūras pieminekļi, kultūrvēsturiskas ainavas, parki un cita veida kultūras objekti, kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, un starptautiskajām interesēm.

Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā savu ieguldījumu dos VRG stratēģijas īstenošana.

Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006-2015

Stratēģisko mērķu sasniegšanai izvirzītas vairākas prioritārās darbības jomas, tai skaitā:

Kultūras nozares cilvēkresursu attīstība;

Reģionālās kultūrpolitikas veidošana;

Kultūras ieguldījumu palielināšana bērnu un jauniešu attīstībā;

Ņemot vērā esošo situāciju, ko izraisījusi straujā sociāli ekonomiskā attīstība gan Latvijā, gan pasaulē, vadlīnijās ir formulēti vairāki kultūrpolitikas akcenti, tai skaitā:

Kultūras mantojums un kultūras daudzveidība ir viens no ilgtspējīgas un līdzsvarotas reģionu attīstības nosacījumiem. Katram indivīdam ir tiesības uz kvalitatīvu dzīves vidi (kultūrvidi) un pienākums rūpēties par tās ilgtspējas nodrošināšanu.

Šiem mērķiem atbilst VRG stratēģijas mērķi.

Jaunatnes politikas valsts programma 2005.-2009.gadam

Programmas mērķis ir radīt labvēlīgu vidi, kas palīdzētu jaunietim uzsākt patstāvīgu dzīvi kā atbildīgam sabiedrības loceklim. Vairāki programmas mērķi un apakš mērķi atbilst VRG stratēģijai:

Izveidot jauniešu interesēm un vajadzībām atbilstošu informācijas sistēmu;

Izveidot jaunatnes neformālās izglītības sistēmu, attīstīts jaunatnes brīvprātīgo darbu un paaugstināt jauniešu iespējas lietderīgi izmantot brīvo laiku;

Sekmēt jauniešu nodarbinātību;

Atbalstīt jauniešu līdzdalību pilsoniskas sabiedrības veidošanā;


Rīcības plāns koncepcijas “Valsts ģimenes politika” īstenošanai 2004.-2013. gadam.


Rīcības plāna mērķis: radīt ģimenei labvēlīgus apstākļus valstī, īstenojot 2002. gada 28. maijā Ministru kabinetā akceptēto koncepciju “Valsts ģimenes politika”.

Rīcības plāna uzdevumi, kas sasaucas ar VRG stratēģijas mērķiem:

Ģimenei draudzīgas vides veidošana.

Atbalsta nodrošināšana ģimenes locekļu izglītošanās procesā.

Pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērnu aprūpes sistēmas pilnveidošana.

Informatīvais atbalsts ģimenei.

Ģimenes veselības aprūpes pilnveidošana.

Atbalsta nodrošināšana ģimenei, kurā ir persona ar īpašām vajadzībām.

Vardarbības mazināšana ģimenē.


Valsts programma “Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana. 2005. – 2009. gads”

Rīcības virzieni sadarbības veicināšanai:

Aktivizēt pašvaldības un nevalstiskās organizācijas, lai radītu reālu iespēju iedzīvotāju sabiedriskajām aktivitātēm.

Veicināt labdarību, tai skaitā, brīvprātīgo darbu, indivīdu ziedošanu, uzņēmēju filantropiju un nodibinājumu veidošanos.

Aktivizēt pašvaldību, nevalstisko organizāciju un plašsaziņas līdzekļu darbību, lai popularizētu veiksmīgu pilsonisko sabiedrību un līdzdalību ar to saistītajos procesos, minot reālus piemērus.

Paplašināt skolas vecuma bērnu zināšanas un prasmes, sekmējot attieksmes veidošanos dzīvei pilsoniskā sabiedrībā.

Veicināt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju līdzdalību pilsoniskajā sabiedrībā.

Stratēģijas izstrādē ņemtas vērā arī RRLAB iesaistīto vietējo pašvaldību teritorijas attīstību programmas, tur nospraustie virzieni, kā arī uzdevumi un rīcības izvirzīto mērķu sasniegšanā.

1.1. Vietējās rīcības grupas darbības raksturojums 2006. gada 22.septembrī tika nodibināta un Uzņēmumu reģistrā 2006.gada 28.septembrī

reģistrēta biedrība „Rīgas rajona Lauku attīstības biedrība” (RRLAB). Tā aptver 8 Rīgas rajona lauku pašvaldību teritorijas Daugavas labajā krastā līdz Baltijas jūras līcim un ir izveidota ar nolūku līdzsvarot nevienmērīgo rajona teritorijas attīstību, lai palīdzētu lauku iedzīvotājiem pašiem uzlabot dzīves kvalitāti un labklājību savā teritorijā. Rīgas rajonā RRLAB ir pirmā vietējā rīcības grupa (VRG), kas izveidota Eiropas Savienības programmas LEADER ietvaros uz sabiedriskā un privātā sektora partnerattiecībām sociālekonomisko problēmu risināšanā.

1.1.1. Darbības mērķis

RRLAB mērķis ir uz sabiedriskā un privātā sektora partnerattiecībām balstīta darbība savas teritorijas plānošanā, sociālekonomisko problēmu risināšanā un ilgtspējīgas


ekonomiskās attīstības veicināšanā, izmantojot vietējos un piesaistītos ekonomiskos resursus un sadarbojoties ar citām Partnerībām.

1.1.2.Uzdevumi

RRLAB darbības galvenie uzdevumi:

sekmēt sabiedrības iniciatīvu - interešu grupu dibināšanos un attīstību;

veicināt sabiedrības interešu grupu savstarpējo informētību un izglītošanu, veidot vietējo rīcības grupu (VRG) sadarbības tīklu;

izstrādāt stratēģijas ilgtspējīgai lauku attīstībai un nodrošināt to realizēšanu, izmantojot sabiedrības līdzdalības principus;

meklēt jaunus risinājumus un pieejas esošo teritorijas problēmu risinājumiem un attīstības iespējām;

piesaistīt un koordinēt finanšu, materiālos un intelektuālos resursus partnerības mērķu sasniegšanai;

veidot interešu pārstāvniecību dažādos līmeņos un institūcijās;

attīstīt sadarbību ar valsts, pašvaldību un nevalstiskajām organizācijām, uzņēmumiem u.c. institūcijām vietējā, valsts un starptautiskā līmenī.

1.1.3. Darbības teritorija

Rīgas rajons atrodas Latvijas Republikas centrālajā daļā un aizņem 4,85% no Latvijas Republikas teritorijas kopplatības. VRG Rīgas reģiona Lauku attīstības biedrības (RRLAB) teritorija atrodas Rīgas rajona ZA daļā, Daugavas labajā krastā un aptver Allažu, Inčukalna, Krimuldas, Mālpils, Saulkrastu, Sējas, Siguldas un Vangažu pašvaldību teritorijas un robežojas ar Rīgas rajona Ropažu, Garkalnes, Carnikavas novadiem, Baltijas jūras līci, Limbažu, Cēsu un Ogres rajoniem.

Partnerības teritorija aizņem 1141,2 km2 un tajā dzīvo 42496 iedzīvotāji (uz 2008. gada 1. janvāri pēc CSP datiem).

1.1.4. Pārvaldes struktūra, t.sk. partnerības principa nodrošināšana (iesaistītās valsts vai pašvaldības iestādes un privātpersonas (ekonomiskie un sociālie partneri)

VRG - Rīgas rajona lauku attīstības biedrībā (RRLAB) ir 20 biedri, no kuriem 17 ir juridiskās personas, tai skaitā 7 pašvaldības (35% no biedru kopskaita) un 3 pašnodarbinātās privātpersonas.


VRG RRLAB BIEDRU SARAKSTS (uz 20.10.2008.) 2. tabula.N.p.k. Biedrs Statuss

(biedrība/nodibināju

ms/komersants/

pašvaldības

iestāde/fiziska

persona

Pilnvarotā persona

vārds/uzvārds

1 Allažu pagasta padome pašvaldība Verners Bērziņš

2 Inčukalna novada dome pašvaldība Arvīds Blaus

3 Mālpils pagasta padome pašvaldība Nellija Andrukele

4 KKS „Allažu saime” komersants Ēriks Čoders

5 Allažu attīstības biedrība biedrība Iveta Ābelīte

6 Biedrība „Mālpils tautskola” biedrība Ieva Pauloviča

7 Siguldas reģiona tūrisma biedrība biedrība Dace Vanaga

8 Inčukalna invalīdu biedrība biedrība Valda Pavloviča

9 z/s „Agatnieki” komersants Igors Šaboha

10 z/s „Priežklani” komersants Signe Seile

11 Māris Čīma (Mālpils Jauniešu apvienība) fiziska persona MārisČīma

12 Guntis Kviesītis (Mores pagasts) fiziska persona Guntis Kviesītis

13 Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju

dome

pašvaldība Kaspars Vingris

14 Siguldas novada dome un Mores pagasta

administrācija

pašvaldība Iveta Tillere,

Aivars Jakobsons,

15 Jūdažu ezera piekrastes attīstības biedrība

„Mežlauki”

biedrība Āris Ādlers

16 Sējas pagasta padome pašvaldība Maija Muižniece

17 Vangažu pilsētas dome pašvaldība Jānis Ratkevičs

18 Edijs Rudzis fiziska persona Edijs Rudzis

19 Vangažu pilsētas jaunatnes apvienība biedrība Jānis Ratkevičs

20 SIA „Kadiķi ARV” komersants Arnis Resnis

Vietējās rīcības grupas RRLAB augstākā lēmējinstitūcija ir KOPSAPULCE. Tajā piedalās visi VRG biedri.

Tās pārvaldes institūcija ir Padome, kas sastāv no 5 kopsapulces ievēlētiem biedriem:


1. Verners Bērziņš – Padomes priekšsēdētājs. Pārstāv Allažu pagasta padomi.

2. Valda Pavloviča pārstāv „Inčukalna invalīdu biedrību” Inčukalna novadā.

3. Aivars Jakobsons pārstāv Siguldas novada domi.

4. Signe Seile pārstāv z/s „Priežkalni” Sējas pagastā.

5. Igors Šaboha pārstāv z/s „Agatnieki” Mālpils pagastā.

Padome regulāri (vismaz reizi mēnesī) rīko sanāksmes, lai analizētu pašreizējo situāciju tās darbības teritorijā, apspriestu pieejamos pakalpojumus, definētu risināmos jautājumus un prioritātes, uz kurām jākoncentrē uzmanība tuvākajā laika posmā.

RRLAB ir noteikta administratīvā vadītāja Inese Pikaļova, no KKS „Allažu saime” – un finanšu vadītāja Indra Zvīgule, no biedrības "Mālpils tautskola".

Biedrības darbu revidē Vija Vāvere, Allažu dāmu klubs „Mežrozīte”.

1.1.5. Aktivitāšu apraksts, t.sk. pieredze LEADER pieejas īstenošanā

Biedrība no dibināšanas ir piedalījusies dažāda veida pasākumos un aktivitātēs :

Kursos, mācībās:

Mācības un metodiskais atbalsts LEADER programmas 4.6.1. aktivitātes - nacionālās programmas „Prasmju iegūšana” projekta „Prasmju iegūšanas nodrošināšana” ietvaros. Siguldā, 27.02.-25.09.2007. (visi biedri)

Prasmju ieguves nodrošinājums VRG kapacitātes stiprināšanai pasākuma "Vietējo rīcību attīstība (LEADER veida pasākums)" ietvaros - saskarsme ar klientu. Rīgā, 29.03.2007.

VRG kapacitātes stiprināšana - metodes konfliktu vadīšanā. Rīgā, 29.03.2007.

Semināros :

Informatīvs seminārs „Vietējās rīcības grupas - Leader veida pasākumu ieviesēji Latvijā”, Rīgā, 06.12.2006. (2 biedri)

o LEADER seminārs Joennsu, Somijā 04.-07.09.2007.

o VRG komunikāciju plāns programmas LEADER veida pasākuma kontekstā. Rīga, 10.09.-17.10.2007.

o Grāmatvedība un lietvedība ES struktūrfondu projektos, kurus īsteno vietējās iniciatīvas grupas. Rīga, 14.09. un 25.09.2007

o Informatīvajā seminārā Latvijas vietējām rīcības grupām ”Lauku attīstības programma un atbalsts 2007.-2013.gadam” Taurenē 09.07.2008

o Informatīvajā seminārā Latvijas vietējām rīcības grupām „Atbalsta piešķiršanas kārtība un nosacījumi kvalitatīvu vietējo attīstības stratēģiju izstrādei” Gulbenē 21.08.

Konferencēs :

o LEADER konference Gotlandē, Zviedrijā, 11.-12.07.2007.

o LEADER konference Lielvārdē, 02.11.2007

o Konference „Lauku skola – vietējās attīstības sirds”, Strazdē, 4.07.2007


http://www.llf.partneribas.lv/index.php?name=aktuali&menu_sub=aktual&id=77

http://www.llf.partneribas.lv/index.php?name=aktuali&menu_sub=aktual&id=77

o LLF kopsapulce Bauskā, 20.09.2007

o Baltijas valstu LEADER konference Kauņā, 19. -21. 09. 2008.

Studiju vizītēs:

VRG „Zied zeme” Ogrē, 15.05.2007.

Pērnavas rajona VRG Igaunijā 26.-27.02.2008.

Aizkraukles VRG 20.05.2008.

Madonas VRG 03.06.2008.

o Jonišķu VRG Lietuvā 19.08.2008.

o Daugavpils rajona Līksnas pagasta VRG 18.09.2008.

Biedrība ir LLF (Latvijas lauku foruma) biedre un tās pārstāvji piedalās foruma sapulcēs.

RRLAB ir 2 reizes organizējusi un vadījusi mazo projektu konkursus „Veidosim paši savu vidi” savā darbības teritorijā.

RRLAB organizētajā projektu konkursā „Veidosim paši savu pagastu” no 22.05. – 15.11.2007. tika saņemti 13 projektu pieteikumi no 4 iedzīvotāju grupām, 2 jauniešu grupām un 6 nevalstiskajām organizācijām. Konkursa komisijā trīs vērtētāji izskatīja projektus un atzina visus par atbalstāmiem.

Kopumā nelielie projekti (līdz Ls 300) tika īstenoti līdz 2007. gada 15.novembrim gandrīz visā RRLAB darbības teritorijā:

Allažu pagastā:

iekārtots pludmales volejbola laukums Allažu centrā,

veikti latvāņu apkarošanas darbi Tumšupes ielejā;

Sējas novadā:

labiekārtots sporta laukums Pabažos,

labiekārtots Sējas ainaviskais parks;

Mālpils pagastā:

jaunieši iesaistīja savā apvienībā vēl vairāk domubiedru, organizējot semināru, kurā apguva dažādas zināšanas un prasmes komandas darbā,

organizēts labdarības koncerts cilvēkiem ar īpašām vajadzībām,

izstrādātas skices un sagatavoti maketi papildinājumam represēto pieminekļiem Mālpilī un Sidgundā;

Inčukalna novadā:

labiekārtota mednieku kluba šautuve,

izremontētas integrācijas un mācību centra „Mūsmājas” telpas;

uzlabota vides pieejamība integrācijas un mācību centram „Mūsmājas”,

Siguldas novadā:

uzbūvēta nojume Mores muzeja atpūtas stūrītim,

Siguldas pagasta maznodrošinātiem pensionāriem ir iespēja uzlabot savu dzīves kvalitāti, rūpējoties par savu veselību un aktīvi vingrojot,


No 11.04. – 30.09. 2008. notika mazo projektu konkursa (līdz 300 Ls) „Veidosim savu pagastu” otrā kārta. Tika iesniegti 15 projekti. No tiem 2 projektiem pieprasīti labojumi, bet 1 projekts noraidīts. Projektu rezultātā

Mālpils pagastā

izveidota medījumu apstrādes telpa mednieku biedrības ”Mergupe” telpās

veikta kultūrvēsturiska izpēte par Mālpils pareizticīgās draudzes vēsturi

noorganizēts pašapziņas veicināšanas nodarbību cikls biedrībā „Notici sev”

ielaisti zivju mazuļi Mālpils centra ūdenskrātuvē

Siguldas novadā

izveidota laivu piestātne Jūdažu ezerā

izveidota atbalsta grupa vecākiem ar bērniem ar īpašām vajadzībām Siguldā

popularizēta kustību nepieciešamība pensionāriem, organizētas kustību nodarbības Siguldas pagastā

Allažu pagastā

izveidots pensionāru koris un nodziedātas 100 dziesmas, sagaidot Dziesmu svētkus

apmācīti aprūpes darbinieki un brīvprātīgie gulošu slimnieku kopšanā

labiekārtota Allažu centra teritorija un Kaļķugravas nogāze

Sējas novadā

izveidoti tūrisma informācijas stendi Lojā

izveidots bērnu rotaļu laukums KS „Klintslejas 4” teritorijā

Inčukalna novadā

notikušas apmācības zāļu drogu sagatavošanā un pielietošanā

labiekārtota un apzaļumota biedrības „Mūsmājas” teritorija

RRLAB plāno piedalīties vairākās atbalstāmajās aktivitātēs starptautiskā INTERREG C IV programmas projektā “i–RECORA”. Projekta ietvaros paredzēts veikt bioenerģētisku materiālu plūsmas analīzi RRLAB darbības teritorijā. Tiks analizēta atkritumu plūsma, lauksaimniecībā ražotās biomasas, koksnes u.c. resursu analīze, kā arī reģionā esošo enerģijas patērētāju uzskaite. Izpētes rezultātā paredzēts izstrādāt bioenerģētikas attīstības programmu reģionā. Projektā piedalās 12 valstu partneri no lauku apvidiem. Vadošais projekta partneris ir Tullna Austrijā, projekta ilgums 3 gadi.

Biedrība ir arī apzinājusi darbojošās nevalstiskās organizācijas attiecīgajās teritorijās ar kurām varētu veidot aktīvu sadarbību stratēģijas īstenošanā un izvirzīto mērķu realizēšanā.

1.1.6. Vietējās attīstības stratēģijas izstrādes gaitas apraksts, vietējās rīcības grupas teritorijas iedzīvotāju informēšana un iesaistīšana stratēģijas izstrādē (izmantotās metodes)

Lai noskaidrotu biedrības darbā iesaistīto pašvaldību iedzīvotāju viedokli, 2007.gada sākumā tika veikta pirmā aptauja, kurā mēģināja noskaidrot atbildes uz virkni jautājumu:


Kas mani visvairāk uztrauc mūsu pagastā?

Ar ko mēs savā pagastā lepojamies?

Par ko mūsu pagastā jākaunas ciemiņu priekšā?

Kuriem sava pagasta iedzīvotājiem es vēlētos palīdzēt?

Kādas ir problēmas, kā tās atrisināt ?

Kādos pasākumos es gribētu piedalīties ?

Ja man būtu 5000 latu......

Iesūtīto informāciju VRG padome apkopoja, izanalizēja un izmantoja stratēģijas izstrādāšanā.

Pēc pirmās VRG projektu konkursa izsludināšanas un realizēšanas kārtas vietējās rīcības grupās 2007. gada novembrī, iesniegto projektu tematika, kā arī ieviešanas process parādīja pilnīgāku ainu par situāciju teritorijā. Jauniegūtie dati atkal tika analizēti un izmantoti.

2008. gada martā- maijā tika veikta otrā „Aptauja par nepieciešamajām aktivitātēm mūsu pagastā”, kur iedzīvotāji atbildēja uz jautājumiem:

1. Vai esi apmierināts ar visu sev apkārt?

2. Kurās no aktivitātēm gribētu piedalīties:

kultūras joma, tūrisms, pasākumi jaunatnei, lauksaimnieciskā uzņēmējdarbība, mazo ciematu izveidošanas programma, starptautiskā sadarbība, sociālās atstumtības samazināšana, amatniecība, ģimenes vērtības, cits.

3. Kas trūkst, lai realizētu ieceres:

finanses, laiks, zināšanas, vēlēšanās ,cits.

4. RRLAB saredz nepieciešamību iniciēt projektus minētajās jomās, aicinām aprakstīt detalizēti idejas, kurās būtu nepieciešams realizēt projektus savā pagastā vai ciematā.

Dalībnieku atsaucība bija liela, aptaujā piedalījās dažādu iedzīvotāju sociālo slāņu un interešu grupu pārstāvji. Anketu apkopojums atspoguļoja svarīgākās problēmas un ļāva prognozēt nepieciešamo projektu tēmas un virzienus.

Vairāku iedzīvotāju interešu grupu pulcēšanās reizēs, piemēram, KKS „Allažu saime” kopsapulcē, dāmu klubu tikšanās reizē Murjāņos, pensionāru ikmēneša sanāksmē Stīveros, par LEADER programmu ieinteresēto iedzīvotāju sanāksmēs un individuālajās pārrunās Mālpilī, Saulkrastos, Inčukalnā, lauksaimnieku sanāksmēs Siguldas novada lauku teritorijās, dalībniekiem tika novadītas „prāta vētras”, kas ļāva pilnīgāk apzināt attiecīgās interešu kopas viedokli par stāvokli teritorijā un aktuālajām problēmām. Aptaujās iesaistījās arī vēl nereģistrētās interešu kopas. Iegūtie dati tika izmantoti stratēģijas izstrādāšanai un analizēti stratēģijas izstrādāšanas periodā notikušajās 6 VRG kopsapulcēs. Iknedēļas notiekošajās stratēģijas sagatavošanas darba grupas sanāksmēs tika novērtēta darba gaita un apspriesti nepieciešamie papildinājumi. Vietējās iniciatīvas grupas un pašvaldības sniedza ziņas par stāvokli teritorijā un statistikas datus. Apspriežot noteiktas rīcības iekļaušanu stratēģijā, tika apzināts potenciālo ieinteresēto loks, lai precīzāk varētu paredzēt līdzekļus katrai rīcībai aptuveni paredzot iespējamo projektu skaitu.


1.1.7. Vietējās rīcības grupas informācijas tīklu veidošanas apraksts un sadarbības nodrošināšana ar dažādām vietējās rīcības grupas darbības teritorijā esošajām organizācijām (piemēram, publicitātes un informēšanas pasākumi, informācijas aprite starp vietējās rīcības grupas darbības teritorijā esošām organizācijām, kas iesaistīsies vietējās attīstības stratēģijas īstenošanā)

Informācija par VRG veidošanu, tās mērķiem un aicinājumi līdzdarboties, kā arī informācija par turpmākajām aktivitātēm jau kopš 2006. gada rudens tiek izplatīta attiecīgo pašvaldību teritorijā caur RRLAB teritorijā ietilpstošo pašvaldību mājas lapām, izveidojot tajās attiecīgas sadaļas, arī vietējos informācijas izdevumos „Allažu Ziņas”, „Siguldas Elpa”, „Mālpils Vēstis”, „Inčukalna Laiks”, „Sējas Ziņas”, „Krimuldas pagasta Vēstis”, „Vangažu Vēstis” un rajona laikrakstā „Rīgas Apriņķa Avīze” un afišās, kas tika izliktas attiecīgajās teritorijās.

Katrā VRG ietilpstošajā pašvaldībā ir darbinieks, kurš pārzina pašvaldības teritorijā darbojošos VRG biedrus vai potenciālos biedrus un nodod tiem nepieciešamo informāciju.

Padomes un kopsapulču lēmumi, kā arī aktuālā informācija tiek izplatīta pa šiem pašiem kanāliem, kā arī nosūtīta elektroniski katram biedrības biedram individuāli.

Par informācijas apriti RRLAB atbild koordinatore Inese Pikaļova.


1.2. Vietējās rīcības grupas teritorijas situācijas analīze, nosakot teritorijas attīstības galvenās problēmas (vajadzības), sekas un iespējamos stratēģiskos risinājumus:

1.2.1. Teritorijas vispārīgs raksturojums

VRG RRLAB darbības teritorija 1. attēls.

Vispārīgs raksturojums.

VRG Rīgas rajona lauku attīstības biedrības (RRLAB) teritorija sākas pie Rīgas jūras līča, Viduslatvijas nolaidenuma R un ZR malā. Galveno reljefa formu te veido viļņots līdzenums, ko saposmo vairāku Gaujas baseina upju gultnes, osu grēdas. Priežu mežiem apaugušas senu kāpu un sausu smiltāju joslas mijas ar zemiem līdzenumiem, purviem un mitrām pļavām. Absolūtie augstumi nolaidenuma 30 – 80 m vjl., tikai uz A no Siguldas tie pārsniedz 100 m vjl.

Šajā teritorijā novērojamas vairāku mūsdienu eksodinamisko procesu izpausmes, t.sk. jūras krasta erozija, noslīdeņi un nogruvumi, upju ģeoloģiskā darbība, karsta bīstamās teritorijas, eolie procesi un


Mālpils

MĀLPILS PAGASTS

Allaži

ALLAŽU PAGASTS

More

Sigulda

SIGULDAS NOVADS

KRIMULDAS PAGASTSRagana

Loja

InčukalnsINČUKALNA NOVADS

Vangaži

SĒJAS NOVADS

SAULKRASTU PILSĒTA AR LAUKU TERITORIJU

Saulkrasti

pārpurvošanās. Tomēr visjutīgākie pret eroziju ir zemie smilšainie krasti ar kāpām Saulkrastu apkārtnē un Zvejniekciemā. Salīdzinot ar 2002. gadu, pludmalei sarūkot, jūras ūdenslīnija pavirzījusies iekšzemes virzienā par 10-20 m, bet pludmales virsa pazeminājusies par 0,5- 1,2 m. Nacionālas nozīmes noslīdeņu un nogruvuma teritorija ir Gaujas ielejas krasta posms Siguldā. Karsta parādība - ģipša dolomītu un kaļķakmeņu izšķīšana, kā rezultātā iežu masīvā veidojas tukšumi un rodas zemes virsējo slāņu iebrukums, plaši sastopama Allažu apkārtnē.

Klimats ir mēreni silts un mitrs, raksturīgas siltākas ziemas un vēsākas vasaras. Ziema raksturīga maiga, ar nestabilu sniega segu, Vidējā temperatūra janvārī - 5ºC - 6ºC , jūlijā + 17ºC. Vidējais nokrišņu daudzums gada 550 - 800 mm .Veģetācijas periods 180 – 190 dienu. Valdošie ir dienvidu (D) un dienvidrietumu vēji (DR).

59% teritorijas aizņem meži, kas veido Pierīgas zaļo jostu un tiek intensīvi izmantoti Rīgas iedzīvotāju rekreācijas vajadzībām. Visizplatītākie ir skujkoku meži (29,7%), jauktie meži aizņem 19%, platlapju meži – 4% un krūmāji - 7% no visam meža teritorijām. Dažāda veida aizsargājamās teritorijas un dažāda veida aizsargjoslas atrodas apmēram 1/3 daļa no Rīgas rajona mežiem. Rīgas rajona mežiem visnozīmīgākās ir rekreācijas, dabas aizsardzības un gaisa attīrīšanas funkcijas. Ap 49 % no tiem ir valsts meži, un pēdējos gados tajos izbūvētie meža ceļi meža masīvus saskalda ērti pieejamās kvartālu teritorijās, kas veicina intensīvu apmeklējumu un palielina ekoloģisko slodzi. Meži tiek arī intensīvi izcirsti un daļēji transformēti apbūvei.

Lauksaimniecībā apstrādājamā zeme aizņem 26% un atrodas galvenokārt teritorijās attālāk no radiālajām maģistrālēm Sējas, Allažu, Mālpils un Siguldas novada Siguldas un Mores pagastos. Tradicionāli tās ir lauksaimniecības teritorijas, kurās atrodas arī lielākās un spēcīgākās Pierīgas pienkopības saimniecības, tomēr ievērojamākā daļa no tām ir sīkās zemnieku saimniecības, kas pieaugošās un nevienlīdzīgās konkurences dēļ ar vecajām Eiropas dalībvalstīm nespēj attīstīties un iznīkst. Arī lauksaimniecības zemju apjoms pēdējos gados ir sarucis, dodot vietu pieaugošai apbūvei, bieži vien nekontrolētai blīvai ciematu izbūvei vietās, kur nav nekādas infrastruktūras. Tas savukārt rada ekoloģisko un sociālo spriedzi.

VRG teritorijā 4,7 % aizņem ūdeņi. Tā ir Gauja ar savām pietekām Loju, Lorupi, Egļupi, Straujupi un mazākām upītēm, Daugavas baseina pietekas Dūņupe, Mergupe, Lielā Jugla, Rīgas jūras līča piekrastes upītes Pēterupe, Ķīšupe u.c., ezeri, no kuriem lielākie ir Pabažu, Jērkules, Jūdažu, Matiņu ezeri, Mālpils ūdenskrātuve. Tomēr vērojama ezeru aizaugšana piesārņojuma dēļ. Pēdējos 3 gados ir strauji pieaudzis dīķsaimniecību skaits. Lielākie no tiem Žīburtu, Paegļu, Ķepiņu, Allažmuižas, Eikažu dīķi. Reģionā attīstās zivsaimniecība un rekreācijas objekti ūdens tuvumā. Saulkrastu teritorija robežojas ar Baltijas jūras līci un ir aktīva rekreācijas vieta. Visa jūras piekrastes zona VRG teritorijā atrodas Piejūras dabas parka teritorijā.

3,8 % no teritorijas aizņem purvi. Lielākie no tiem – Dzelves-Kroņa (1315 ha), Laugas (865 ha), Torfa Kaltēnu (479 ha), Jūdažu (408 ha), Rinkas (361 ha). Daļā no tiem - Laugas, Dzelves, Jūdažu purvos vēl notiek kūdras izstrāde, Rampas, Dzelves, Buļļu purvs un daļa no Pandu purva ietilpst aizsargājamās teritorijās. Notiek arī lauksaimniecības zemju pārpurvošanās meliorācijas sistēmas novecojuma dēļ.

Aizsargājamās teritorijas –Natura 2000 teritorijas, dabīgās pļavas, mikroliegumi un ainaviski vērtīgas teritorijas, kas rada kopīgo teritorijas pievilcību un tūrisma nozares attīstības priekšnosacījumus, ir katrā no VRG teritorijā esošajām pašvaldībām. Kopumā šajā teritorijā uzskaitīti 20 ģeomorfoloģiskie liegumi, 5 dendroloģiskie dabas pieminekļi, 17 mikroliegumi un 113 valsts nozīmes aizsargājamie kultūras pieminekļi.


Lielāko platību - 18779,7 ha četru VRG pašvaldību teritorijās aizņem Gaujas Nacionālais Parks. Natura 2000 teritorijas ir vairāki dabas liegumi - Mazie Kangari, Mežmuižas avoti, Piejūras Dabas parks, Inčukalna – Garkalnes meži.

Teritorijā atrodas 170 ha Inčukalna pazemes gāzes krātuves – šobrīd vienīgā Baltijā un trešā lielākā Eiropā dabiska gāzes krātuve.

Perspektīva ģipšakmens atradne ir Zvejnieku atradne uz Mālpils un Mores pagastu robežas. Bagātīgas saldūdens kaļķiežu un agrāk arī šūnakmens atradnes ir Egļupes – Lielbarģu un Jaunzemju – Pullēnu apkārtnē Allažu pagastā. Ievērojamas smilts – grants atradnes ir Lorupē un Morē. Pazemes ūdens krājumi teritorijā ir pietiekami, sliktāka ir gruntsūdeņu kvalitāte – tiem raksturīgs paaugstināts dzelzs un organisko vielu saturs. Mores pagastā atrodas Zušu sēravotu ieleja, kas ir perspektīva balneoloģiska kūrorta izveidošanai.

TransportsĢeogrāfiskais novietojums ir noteicis, ka Rīgas rajona pašvaldību

ekonomiski ģeogrāfiskā telpa ir cieši saistīta ar valsts galvaspilsētu – Rīgu.Aptvertā teritorija tieši nerobežojas ar Rīgas pilsētu, taču tas neizslēdz un nesamazina Rīgas tuvuma tiešo ietekmi.

Teritoriju šķērso radiālās maģistrāles:

• A1 Rīga (Baltezers) - Igaunijas robeža (Ainaži),

• A2 Rīga -Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene),

• A3 Inčukalns-Valmiera-Igaunijas robeža (Valka),

Radiālais ceļu tīkls ir noteicis apdzīvojuma attīstību un apdzīvoto vietu izvietojumu pie lielākajiem transporta koridoriem. Apdzīvotās vietas- lauku ciemi, vēsturiski ir veidojušies gar galvenajiem ceļiem vai to tuvumā. Būtisku lomu spēlē Rīgas pilsētas tuvums, kas nosaka plānojuma struktūru – visi galvenie ceļi ved uz Rīgu.

Kaut arī esošais ceļu tīkls ir pietiekami blīvs un nodrošina galveno apdzīvoto vietu sasaisti ar Rīgu, to radiālais izvietojums nav Rīgas rajona attīstībai optimālākais, jo netiek nodrošināta atbilstošas kvalitātes lokveida sasaiste starp apdzīvojuma centriem. Vairumā gadījumu pārvietošanās notiek caur Rīgu.

3 dzelzceļa līnijas šķērso VRG teritoriju. Visas dzelzceļa līnijas krustojas Rīgas pilsētas teritorijā, kas nodrošina galvaspilsētas radiālu sasaisti ar visu nozīmīgāko apdzīvojuma asu virzieniem, taču RRLAB teritorijā nav nevienas rajonu aptverošas lokveida sasaistes, tostarp Rīgas apvedceļa, kas ir īpaši svarīgs kravu pārvadājumiem.

RRLAB teritorijā - Saulkrastu pilsētas lauku teritorijā - atrodas viena no septiņām tā sauktajām „mazajām ostām” - Skultes osta Zvejniekciemā. Osta atrodas Baltijas jūras Rīgas līča Austrumu piekrastē aptuveni 50 km attālumā no Rīgas un ir izvietojusies Aģes upes grīvā.

ApdzīvotībaTeritorijā ir pārstāvēts visplašākais apdzīvoto vietu spektrs – pilsētas, pilsētas tipa lauku

ciemi, tipiski lauku ciemi, vasarnīcu un dārzkopības sabiedrību ciemi, lauku viensētas un ārpilsētas kotedžas. Tikpat daudzveidīga ir apdzīvoto vietu funkcionālā loma, apbūves veids un dzīves vides kvalitāte.

Kā viena no apdzīvoto vietu īpatnībām ir ļoti nevienmērīgs funkciju un pakalpojumu sadalījums, dažādas kvalitātes vides infrastruktūra. Ir vairākas apdzīvotas vietas ar līdzvērtīgu


iedzīvotāju skaitu, kur izvērstas daudzas funkcijas un pakalpojumi, gan arī tādas, kurās ir tikai viena ierobežota funkcija un minimāli pakalpojumi.

Tas pats attiecināms uz apbūves raksturu, kas variē no perimetrālas daudzstāvu tipveida apbūves kvartāliem pilsētās (Vangaži) un augstvērtīgas vēsturiskās apbūves (Siguldas pilsētas centrs) pilsētās un ciemos līdz izkaisītām viensētām lauku teritorijā. Tradicionālās lauku viensētas un to grupas pārsvarā organiski iekļautas ainavā pagastos un novados. Visas šīs apdzīvotās vietas savstarpēji saista hierarhiski organizētu fizisku un virtuālu saikņu tīkls, kurā dominē galvenais mezglpunkts – Rīga.

Rīgas rajonā ir ļoti augsts sezonas rakstura apdzīvoto vietu īpatsvars – tie ir vasarnīcu un dārzkopības sabiedrību ciemi, kas pārsvarā izvietoti no Rīgas pilsētas apmēram 20 līdz pat 40 km sasniedzamības rādiusā.

Galvenie faktori, kas pozitīvi ietekmē Rīgas reģiona uzņēmējdarbības vides konkurētspēju salīdzinājumā ar citiem Latvijas reģioniem, ir:

Reģiona izdevīgais ģeogrāfiskais izvietojums (valsts centrālā daļa), tā atrašanās pie jūras.

Daudzveidīga un salīdzinājumā ar pārējo Latvijas daļu vairāk attīstīta transporta infrastruktūra.

Plašāks un daudzveidīgāks pakalpojumu klāsts salīdzinājumā ar pārējo Latvijas daļu.

Izglītotāks darba spēks.

Attīstītāka IT un sakaru struktūra.

Attīstītāka, daudzveidīgāka sociālā infrastruktūra, kas pozitīvi ietekmē darbaspēka kvalitāti.

Labāks nodrošinājums ar energoresursiem.

Plašs, daudzveidīgs biznesa atbalsta pakalpojumu klāts un apjoms (bankas, apdrošināšana, konsultācijas u.c.).

Tai pašā laikā reģiona uzņēmējdarbības vides negatīvās iezīmes salīdzinājumā ar citiem reģioniem ir:

Salīdzinoši dārgāks darbaspēks.

Lielāka dzīves dārdzība.

Nepietiekams nodrošinājums ar pieprasījumam atbilstošiem mājokļiem.

Intensīvāk noslogota novecojusī infrastruktūra, īpaši ceļu tīkls un nepietiekoša tā sasaiste.

Teritorijas intensīvā noslodze rada ekoloģiskas problēmas.

Nevienmērīga teritorijas attīstība – noslogojums gar maģistrālēm un neattīstīta infrastruktūra starp tām un virzienā attālāk no Rīgas.

Rīgas pieaugošā ietekme svārstmigrācijas radīšanā.

„Guļamrajonu” veidošanās un to iedzīvotāju mazā interese par šo teritoriju attīstību.

Interešu pretrunas un nekoordinēta rīcība teritorijas attīstības plānošanā starp Rīgas pilsētu un Rīgas rajonu.


1.2.2. demogrāfiskā situācija un apdzīvojuma struktūra

Partnerības teritorijā dzīvo 42496 iedzīvotāji (pēc CSP datiem uz 01.01.2008.) Pilsētās dzīvo 46% iedzīvotāju, lauku teritorijās – 54%. Analizējot iedzīvotāju skaita izmaiņas vietējās pašvaldībās, pēdējos 4 gados iedzīvotāju skaits pašvaldībās kopumā ir palielinājies par~ 670 iedzīvotājiem. Tas palielinājies Inčukalna, Siguldas novados un Saulkrastos ar lauku teritoriju.

Teritorija 2005 2006uz 01.01.2008

Allažu pagasts 1967 1963 1951

Sējas novads 2460 2436 2456

Inčukalna novads 4085 4131 4321

Siguldas novads 14836 14935 15313

Krimuldas pagasts 4312 4321 4241

Mālpils pagasts 4259 4260 4155

Vangaži 4104 4105 4046

Saulkrasti ar lauku terit. 5805 5873 6013

Kopā 41828 42024 42496

Iedzīvotāju skaits Partnerības teritorijā uz 01.01.2008 pēc CSP datiem. 3.tabula. 4. tabula.

19512456

4321424341554046

33622651

123142999

0 5000 10000 15000

1

Siguldas lauku terit

Siguldas pils.

Saulkrastu lauku teritorija

Saulkrasti

Vangaži

Mālpils pagasts

Krimuldas pagasts

Inčukalna novads

Sējas novads

Allažu pagasts

Rīgas rajonā ir ļoti liels sezonas mājokļu īpatsvars un tajos pieaug pastāvīgo iedzīvotāju skaits. Sējas novadā – 2 teritorijas - ap 503 apbūves gabali, Saulkrastu lauku teritorijā - 5 teritorijas, ap 5400 apbūves gabali, Inčukalna novadā - 3 teritorijas, ap 1288 apbūves gabali, Allažu pagastā - ap 520 apbūves gabali. Sagaidāms, ka nākotnē daudzi vasarnīcu un


dārzkopības sabiedrību ciemati varētu tikt transformēti par savrupmāju apbūves teritorijām.

Kopš 2000. gadu sākuma ļoti strauji notiek tādu jaunu apdzīvotu vietu attīstība, kurās nav vajadzīgās infrastruktūras, nav pieejami sociālie un sadzīves pakalpojumi, nav darba vietu, un kas kalpo tikai kā dzīvojamie rajoni – „pļavu ciemati”.

Pēc CSP statistikas datiem iedz ī vot ā ju izvietojuma bl ī vums Partnerības teritorijā ir ļoti nevienmērīgs – viszemākais tas ir pašvaldībās, kas neatrodas pie lielajām maģistrālēm – Sējas novadā – 10,7 , Allažu pagastā 12,5 , bet Siguldas novadā 79,4 un Vangažos – 793,3 iedzīvotāji uz km2. Iedzīvotāju skaits kopumā Rīgas rajonā pieaug. Nacionālais sastāvs. 2008. gada sākumā 70.3 % no kopējā iedzīvotāju skaita bija latvieši, 20,0% - krievu tautības iedzīvotāji, no kuriem lielākais īpatsvars ir Vangažu pilsētā. Pārējās tautības -9,7% iedzīvotāju. Dzimumstrukt ū rā Rīgas rajona teritorijā dominē sievietes (52,6%). 2008. gada jūlijā partnerības teritorijā reģistrēti 16,06% iedzīvotāju līdz darbspējas vecumam, darbspējas vecumā (no 15 līdz 60 gadiem) ir 66,0% iedzīvotāju, no kuriem 29,4% nodarbināti sabiedriskajā sektorā, bet privātajā sektorā - 70,6 % .17,4% iedzīvotāju ir virs darbspējas vecuma.

VRG teritorijā, tāpat kā valstī kopumā, ir vērojama darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma kvantitatīvā neatbilstība, kas nozīmē atšķirību starp reģistrēto un faktisko bezdarbnieku skaitu, kā arī otrādāk – starp reģistrēto un faktisko strādājošo skaitu. Visvairāk nodarbināto netiek oficiāli reģistrēti celtniecības, tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas u.c. nozarēs.

Iedzīvotāju skaita pieaugumu Rīgas rajona teritorijā galvenokārt ietekmē iedzīvotāju migrācija no Rīgas pilsētas un citiem Latvijas reģioniem. Tam par iemeslu ir Latvijā esošā situācija darba tirgū - labāk atalgotāka un konkurētspējīgāka darba iespējas tiek piedāvātas Rīgas pilsētā un Rīgas reģionā. Iedzīvotāju mehāniskā kustība saistīta arī ar jaunu mājokļu būvniecību Pierīgā, īpaši Siguldas, Inčukalna, Saulkrastu apkārtnē.

Līdz ar teritorijas stratēģiski labvēlīgo atrašanās vietu attiecībā pret galvaspilsētu Rīgu, ir cēlies pieprasījums pēc zemes gabaliem visās RRLAB teritorijā ietilpstošajās pašvaldībās. Pēdējos 3 gados tika attīstīti jauni projekti daudzstāvu, individuālo māju, kā arī privātmāju ciematu celtniecībai, kas tomēr neatbilst reālajai iedzīvotāju maksātspējai, un pašreizējās ekonomiskās krīzes apstākļos process ir ievērojami palēninājies. Neskatoties uz to, tuvāko 2 – 3 gadu laikā iedzīvotāju skaits šajā teritorijā tomēr varētu pieaugt pat par vairākiem tūkstošiem. Tas nozīmē, ka radīsies nepieciešamība pēc jaunu skolu, bērnudārzu un kultūras objektu celtniecības un jauniem pakalpojumiem.

Visvairāk ir attīstīta svārstmigrācija. Visbūtiskāk teritoriju savstarpējo saistību raksturo iedzīvotāju ikdienas braucieni, ko var iedalīt divos galvenajos veidos pēc migrācijas mērķiem:

migrācija uz darba un mācību vietām un migrācija, kas saistīta ar pakalpojumu (t.sk. tirdzniecības pakalpojumu) izmantošanu.

Visaugstākais pakalpojumu līmenis (t.sk. pārvaldes institūcijas, augstākās mācību iestādes, u.c.) ir Rīgā, tādēļ lielākā iedzīvotāju plūsma saista Pierīgu ar to. Vērojama arī iedzīvotāju cikliskā migrācija uz darba vietām VRG teritorijas ietvaros - Inčukalnā un Mālpils


pagastā (galvenokārt, kokapstrādes uzņēmumos), uz sociālajām iestādēm Allažu pagastā, uz darba vietām Rīgā no Saulkrastiem, Vangažiem un Siguldas.

Reģionā aktuāli ir sociālie jautājumi – pastāv sociālā atstumtība un noslāņošanās, pieaug sociālie izdevumi, ir augsta kriminogēnā situācija ar tendenci pieaugt jauniešu vidū. Pieaug jauniešu skaits ar zemu izglītības līmeni. Notiek strukturālas izmaiņas darba tirgū. Bezdarbs ir augstāks starp sievietēm un vienkārša darba strādniekiem, bet samazinās starp jauniem cilvēkiem, izņemot tos, kam nav profesijas un darba pieredzes, un iedzīvotājiem ar augstāko izglītību.

1.2.3. ekonomiskā situācija (ar vietējo attīstības stratēģiju saistīto nozaru/jomu raksturojums, nodarbinātības rādītāju analīze, inovatīvi risinājumi nodarbinātības veicināšanā un ienākumu iespēju palielināšanā)

Rīgas rajons ir ekonomiski spēcīgākais Latvijā . Tā attīstību veicina galvaspilsētas Rīgas tuvums, jau vēsturiski attīstīta infrastruktūra, bagātais kultūrvēsturiskais un dabas mantojums, daudzveidīgie dabas resursi.

Rajonā ir otrs zemākais reģistrētā bezdarba līmenis starp Latvijas rajoniem - 5,7% , tomēr šī gada septembrī, salīdzinot ar 2007. gada septembri pēc NVA jaunākajiem datiem darba meklētāju skaits Rīgā un Rīgas rajonā strauji pieaudzis 6 reizes. Pēc Lursoft pētījuma arī maksātnespējīgo uzņēmumu skaits šī gada 9 mēnešos pieaudzis par 23%. Šā gada oktobrī par 370 strādnieku atlaišanu ziņoja kokapstrādes uzņēmums „Swedwood” Inčukalnā, darbaspēka optimizācija notiek SIA ‘Laiko” vēl vairākos uzņēmumos.

Raksturīga daļēji izmainījusies rajona tautsaimniecības struktūra - samazinājušies rūpniecības un lauksaimniecības ražošanas apjomi, bet palielinājies pakalpojumu īpatsvars. Pēdējā gada laikā notiek strauja ekonomiskās aktivitātes samazināšanās valstī, un NVA statistikas dati parāda tendences, bet pilnu ainu par notiekošajiem ekonomiskajiem procesiem varēs iegūt ar laika nobīdi.

Viss teiktais proporcionāli attiecināms arī uz VRG darbības teritoriju. Attīstītas tautsaimniecības nozares tās teritorijā :

o lauksaimniecība un mežsaimniecība;o pārtikas produktu ražošana;o koksnes pārstrāde un koka izstrādājumu ražošana;o būvmateriālu ražošana;o ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde;o būvniecība;o tirdzniecība un maksas pakalpojumi;o transporta un sakaru nozare, o tūrisms, iesk. sporta u.c. rekreācijas, viesnīcu pakalpojumus

RažotnesRažotņu izvietojums VRG teritorijā ir nevienmērīgs. Gar maģistrālēm vairāk izvietoti

rūpniecības uzņēmumi un pakalpojumu centri, iekšējās teritorijās starp tām – meži un Rīgas rajona Lauku attīstības biedrības Attīstības stratēģija 2009.-2013. gadam. 22

lauksaimniecības produkcijas ražotāji. Teritorijā darbojas liels skaits nozīmīgu uzņēmumu ne tikai vietējā mērogā, bet arī ar plašāku skanējumu. Te var minēt tādus kā SIA „Laiko” (kokapstrāde, liekti līmēto mēbeļu detaļu ražošana), SIA EMU (koksnes eksports celulozes ražošanai), SIA Mālpils Piensaimnieks (piena pārstrāde). Kokapstrādes, mēbeļu ražošanas uzņēmumi – SIA „Inčukalns Timber”, SIA „Merex”, SIA “Rettenmeier Baltic Timber, SIA „Gaujas koks”, būvmateriālu ražošana – SIA „Siguldas Bloks”, asfaltbetona ražošana – SIA „Binders”, ēku paneļu ražotne „Husvik”, vairāki būvniecības uzņēmumi – A/S „Siguldas būvmeistars”, SIA „Bloks M.J.”, SIA „Riko RF”, SIA „Vangažu betons” un citi. Vangažos izvietota apģērbu ražotne – SIA „Danteks”, metālapstrādes un izolēto cauruļu ražotājs SIA „Izoterms”, plastmasas izstrādājumu ražotne SIA „Vangažu industriālais parks”. Siguldas novada teritorijā atrodas viena no lielākajām kamīnmalkas ražotnēm Baltijā - dāņu “Nordstrom Industries” .Manāma tendence, kad lielie rūpnieciskie objekti un loģistikas teritorijas tiek izvietotas ārpus Rīgas pilsētas.

Pašreizējā ekonomiskā situācija radījusi ražošanas uzņēmumu, īpaši būvniecības attīstības tempu samazināšanos, līdzekļu optimizāciju. Daļa uzņēmēju meklē jaunas iespējas situācijas uzlabošanai un pārstrukturēšanai. Iespējams, krīze nesīs arī pozitīvas pārmaiņas, un kapitāls tiks ieguldīts ilgtermiņa attīstību veicinošās nozarēs - zinātņu ietilpīgās un eksportu orientētās.

Zivsaimniecība VRG teritorijā Zvejniekciemā atrodas Skultes osta. Tās teritorijas kopplatība ir 62,7 ha,

tajā skaitā zeme 59,2 ha un 3,5 ha liela ostas akvatorija ar iekšējiem un arējiem reidiem un kuģu ceļiem ostas pieejā, kas iekārtoti kuģu apkalpošanai, kravas transporta, zvejniecības un zivju apstrādes, kā arī citas saimnieciskās darbības veikšanai. Sākotnēji Skultes osta apkalpoja tikai zvejas kuģus, ar 90-to gadu beigām tika uzsākts arī kravu eksports (koksne, kamīna malka, zāģmateriāli, kurināmā šķelda), tomēr pilnīga pārorientēšanās iznīkstot zvejniecībai, vēl nav notikusi. Zivju pārstrāde un zivju konservu ražošana Saulkrastu apkārtnē praktiski ir iznīkusi, bankrotējuši divi lieli zivju pārstrādes un konservēšanas uzņēmumi SIA «Silar International» un a/s «Zvejnieks» Saulkrastu lauku teritorijā Zvejniekciemā. Zvejniecības nozares sašaurināšanās cēloņi ir zivju nozvejas daudzuma samazinājums Eiropas Savienības noteikto kvotu un zvejas flotes nolietojuma dēļ.

Sakarā ar zvejniecības panīkumu Saulkrastos, pēc provizoriskiem datiem spriežot, aptuveni 2/3 nodarbināto strādā ārpus Saulkrastiem.

Pēdējos 3 gados ir attīstījušās dīķu teritorijas - Mālpils teritorijā tie ir 11 dīķi - 163.2 ha, no kuriem lielākais ir Žīburtu zivju dīķis (49,7 ha.). Allažu pagastā reģistrēti 129.3 ha. dīķu teritoriju. Makšķerēšanas vietas ierīkotas Allažmuižas, Rumpju dīķos. Daļā no dīķiem attīstās zivkopība, daļa tiek plānota rekreācijas vajadzībām. Daļa īpašnieku vēl meklē dīķu apsaimniekošanas modeli. Ir nepietiekams informētības un zināšanu līmenis dīķsaimniecību apsaimniekošanā, trūkst dīķsaimniecības intereses pārstāvošas organizācijas VRG teritorijā. Pašlaik aktīvākās ir Mednieku un makšķernieku biedrības. Mālpils makšķernieku biedrība „Mālpils – zivīm” ir atjaunojusi zivju resursus Mālpils centra ūdenskrātuvē, plāno izveidot tur laivu piestātni, uzlabot peldvietu un izveidot makšķerēšanas vietas, uzsākt zivju audzēšanu vēl vairākos dīķos un Sudas upē un Mergupē. Plānots izveidot


publiskās peldvietas Allažmuižā, ir izveidota peldvieta Sējas pagastā, Siguldā un Siguldas pagastā. Vangažos nepieciešams sakārtot vietējo peldvietu.

Siguldas pagastā atrodas 87,2 ha ezeri (Ummuru ezers 18 ha), (Matiņu ezers 17,5 ha), (Roķēnu ūdenskrātuve 12.3 ha), (Jūdažu ezers 32 ha u.c, kas tiek izmantoti gan makšķerēšanai, gan rekreācijai. Aktīvi darbojas Jūdažu ezera piekrastes attīstības biedrība „Mežlauki”, kas izveidojusi laivu piestātni Jūdažu ezerā un labiekārtojusi tā apkārtni. Ir jāturpina Saulkrastu pludmales labiekārtošana.

Turpinās tendence apbūvēt ūdeņu piekrastes līdz ūdens līnijai, tādā veidā ierobežojot publisku pieejamību ūdeņiem un apgrūtinot brīvas pārvietošanās iespējas gar ūdens malām.

MežsaimniecībaMeži aizņem 59% no visas partnerības teritorijas, no tām 49% ir A/S

„Latvijas valsts meži”. Meža platību mežsaimnieciskās darbības aizliegums skar 10,9% valsts mežu un 3,3% privāto mežu. Vislielākos koksnes apjomus iegūst Sējas novadā un Allažu, Mālpils un Krimuldas pagastos, kur arī ir vislielākās meža zemju platības. Lielākie kokapstrādes uzņēmumi ir SIA „Inčukalns Timber”, SIA „Merex”, SIA “Rettenmeier Baltic Timber”, SIA „Gaujas koks”, SIA „Pata AB”, SIA „Latgranula”, Kokzāģētavas “Saulstari-2”, “Akords”, z/s “Birzītes” un “Ozoliņi”, z/s „Urgas” (galdniecības darbi). Siguldas novada teritorijā atrodas viena no lielākajām kamīnmalkas ražotnēm Baltijā - dāņu “Nordstrom Industries” un Allažos - kamīnmalkas ražotājs SIA „Perfis”. Lielākajos kokapstrādes uzņēmumos izmanto arī importētu koksni vietējo resursu nepietiekamības dēļ. Izmantojot nepilnības meža likumdošanā, meža platību samazināšanās Rīgas rajonā arvien straujāk notiek uz nelikumīgas meža zemju transformācijas par apbūves teritorijām rēķina, degradējot zaļo meža parku zonu ap Rīgas pilsētu kā vienotu dabas kompleksu un samazinot rekreācijas potenciālu. To veicina arī valsts mežos izbūvētais ceļu tīkls. VRG teritorijā mežizstrāde un kokapstrāde ir blakus nozare vairākām zemnieku saimniecībām un firmām. Turpinās dabas vides - mežu, ūdeņu piesārņošana ar atkritumiem.

LauksaimniecībaAr lauksaimniecību galvenokārt nodarbojas Sējas, Krimuldas, Allažu,

Mālpils, kā arī Siguldas novada lauku teritorijās – Siguldas un Mores pagastos. Lauksaimniecībā aizņemti 26% no Partnerības teritorijas, LIZ vērtības ir robežās no 24 līdz 46 ballēm. Tikai ap 10% no reģistrētajām saimniecības lielums ir 50 – 250 ha. Šīs saimniecības ir starp spēcīgākajām un aktīvākajām Latvijas mērogā. Starp tām varam minēt SIA Sidgunda (putnkopība, lopkopība, graudkopība), z/s Vanagi (piena lopkopība), z/s Apenieki (piena lopkopība), z/s Plakupi (piena lopkopība), z/s Ruķi (piena lopkopība), z/s Agatnieki (graudkopība) un z/s Veģi (graudkopība) Mālpils pagastā, z/s „Zemzarīši” (piena lopkopība) , z/s „Artavas” (piena lopkopība) Inčukalna novadā, z/s „Priežkalni” (augļkopība, lopkopība), z/s „Druškas” (lopkopība), z/s „Mežateteri” (kartupeļi, graudkopība), z/s „Veģi” (augļi un dārzeņi), z/s „Lejnieki” (augkopība) Sējas novadā, z/s “Jaunveltiņi” (piena lopkopība), z/s “Graudiņi” (piena lopkopība),, z/s “Bērziņi” (piena lopkopība), z/s “Upītes” (piena lopkopība),, z/s “Grunduļi” (piena lopkopība), z/s “Vecklintis” (piena lopkopība) Allažu pagastā, z/s „Saulītes” ,”Dainas”, „Druvas”, „Kārtūžu muiža” (piena lopkopība), z/s „Saulstari” (briežkopība) Mores pagastā, z./s. “Jauninnītes,“ (lopkopība), z/s „Bračas” (dārzeņkopība), z/s „Druvas” ( zirgkopība) , z/s. „Lielgrodes” (kazkopība) Allažu pagastā.


Tomēr lielais vairums ir sīkās mājsaimniecības ar līdz 10 ha zemes, kas ražo savam patēriņam un nav konkurētspējīgas. To skaits pašreizējās ekonomiskās situācijas apstākļos ļoti sarūk. Savu produkciju tās realizē kaimiņiem, vasarniekiem, tūristiem u.c. Šī iedzīvotāju grupa meklē pārstrukturēšanās iespējas, kas izpaužas kā sīko ražotņu modernizācija un pilnveidošana, gan jaunu ražotņu izveide, gan darbības izbeigšana un jaunas nodarbes meklējumi. Tāpat trūkst pārmantojamības lauksaimniecības nozarē – jaunieši nevēlas turpināt darbu vecāku lauku saimniecībās. Jauniešu piesaiste laukiem iespējama attīstot progresīvas saimniekošanas metodes un netradicionālus saimniekošanas veidus.

Lauksaimniecības kritumam galvenie iemesli ir nevienlīdzīgie konkurences nosacījumi salīdzinot ar citām ES valstīm, kā arī intensīvā apbūve Pierīgā un lielas platības ar mazvērtīgām zemēm. Ir grūtības ar pietiekami lielu lauku bloku izveidi kā vienu no intensīvās saimniekošanas priekšnosacījumiem. Notiek meliorācijas sistēmu pakāpeniska degradācija. Tās vairs netiek uzturētas un rekonstruētas, kas savukārt izsauc vērtīgo lauksaimniecības zemju pārpurvošanos un aizaugšanu.

Neskatoties uz kopējo lauksaimniecībā izmantojamas zemes platību samazināšanos, VRG teritorijā notiek saimniecību attīstība vai pārprofilēšanās, jaunu, alternatīvu ceļu meklējumi - attīstās bioloģiskā lauksaimniecība, kazkopība, biškopība, strausu audzēšana, staltbriežu audzēšana, truškopība, šitaki sēņu audzēšana, sporta zirgu audzēšana, ārstniecības augu, ziedu un dekoratīvo stādu audzēšana, zemeņu, aveņu audzēšana, aitu suņu audzēšana, zivkopība u.c. netradicionālas ražotnes. Ciematu, īpaši vasarnīcu ciematu iedzīvotāji labprāt iegādājas vietējos lauksaimnieku ražojumus, bet nav sakārtota šāda veida tirdzniecība.

Lai vietējā produkcija ieņemtu arvien lielāku vietu iedzīvotāju pārtikas grozā, nepieciešams tehniski pilnveidot tās ražošanas procesu, veicināt atpazīstamību, organizēt izplatīšanas tīklu. Lai novērstu pārtikas pārstrādātāju un tirgotāju iespējas izmantot monopolstāvokli, kā arī uzpirkt no pārtikas ražotājiem produkciju par neadekvāti zemu cenu, ir nepieciešams veicināt lauksaimniecības produkcijas ražotāju kooperāciju, lai veidotos zemniekiem piederošie pārtikas pārstrādes uzņēmumi un izplatīšanas tīkli.

Tūrisms.2000. gadā izstrādātajā Rīgas rajona tūrisma attīstības stratēģijā visa

rajona teritorija tika sadalīta piecās tūrisma attīstības zonās. Trīs no tām skar Partnerības teritoriju:• Piekrastes tūrisma attīstības zona, kur ietilpst Saulkrastu pilsēta ar lauku teritoriju, • Gaujas baseina attīstības zona - Siguldas pilsēta un novads, Krimuldas pagasts, Sējas novads, Inčukalna novads, Vangažu pilsēta,• Dabas tūrisma attīstības zona - Mālpils pagasts, Allažu pagasts, Mores pagasts.

Partnerības teritorijā 18779,7 ha aizņem Gaujas Nacionālais parks, kas iestiepjas Krimuldas pagasta un Sējas, Siguldas, Inčukalna novadu teritorijās. Kā aizsargājama dabas teritorija un kā tūrisma centrs tas ir nozīmīgs faktors teritorijas attīstībā. Gaujas senleja un tās


pieteku ieleju ainava atzīta par Eiropas nozīmes dabas veidojumu. GNP tradicionāli uzņem lielāko tūrisma plūsmu - 2007. gadā reģistrēti 25000 apmeklētāji GNP informācijas centros un ap 6,500 ūdens tūristu. Šāda apmeklētāju pieplūduma apkalpošanai strauji attīstās dažādi pakalpojumi, arī aktīvais tūrisms - laivu braucieni, ūdens sports, izjādes ar zirgiem, lidošana ar gaisa balonu, gumijlēkšana, teniss, golfs, ziemas slēpošana u.c. GNP tuvums iespaido arī blakus pagastu tūrisma infrastruktūras attīstību, kas ļauj daļu tūrisma plūsmas novirzīt uz jauniem objektiem un veicina šo teritoriju attīstību. Tiek veidoti kopīgi tūrisma produkti, kas apvieno vairāku pašvaldību teritorijas. Tāds ir velotūrisma loks pa Siguldu, Siguldas pagastu, Mores pagastu, Mālpils un Allažu pagastu teritorijām, jaunais Tūrisma biedrības kopējais produkts – elektroniskā karte „Siguldas Spieķis”.

Partnerības teritorijā ir arī ļoti labas lietišķā tūrisma attīstības iespējas, kas ir saistītas ar dažādu izstāžu un izbraukuma konferenču organizēšanu pēdējos gados attīstītajos viesu namos. Viesu nami savukārt vēlas piedāvāt saviem klientiem papildus rekreācijas iespējas un sadarbojas ar citiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem. Aktīvākie viesu nami ir „Brūveri”, „Ezeri”, „Santa”, „Nītaures dzirnavas”.

Tomēr piemērotu tūristu izmitināšanas vietu skaits teritorijā joprojām ir nepietiekams, tāpat kā ēdināšanas pakalpojumu pieejamība. To attīstībai traucē tūrisma plūsmas sezonalitāte. Teritorijā pārsvarā attīstīts vienas dienas tūrisms, un ir nepieciešams šo situāciju mainīt. Vienas dienas tūrismam intensīvi tiek izmantoti meži tiešā Rīgas pievārtē, līdzi nesot piesārņojumu un vides degradāciju. Rekreācijas infrastruktūras izveide un neorganizētās tūristu plūsmas regulēšana ļautu ierobežot kaitējumu dabai. Tas attiecas uz ceļu kvalitāti, informatīvo zīmju sistēmu, apmešanās vietu attīstību, atkritumu savākšanas iespējām. Papildus tam jānodrošina brīvā laika pavadīšanas iespējas un tūrismam pielāgota informācijas un apkalpošanas sistēma. Lauku tūrisms kopā ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu attīsta netradicionālas saimniekošanas metodes un veicina lauku saimniecību iesaistīšanos tūrisma pakalpojumu sniegšanā. Tā Siguldas, Mores, Mālpils un Allažu pagastos ir izstrādāts tūrisma produkts, kas piedāvā lauku saimniecību apskati ar vietējās lauksaimniecības produkcijas degustāciju.

Jāattīsta vietējie ražojumi un jāveido to izplatīšanas tīkls. Jāattīsta tūrisma produkti sezonas pagarināšanai, kas savukārt veicinās nepieciešamās apkalpojošās infrastruktūras attīstību. Jāizmanto GNP lielā tūristu plūsma, attīstot atbilstošu infrastruktūru blakus teritorijās, iesaistot vietējos mazos uzņēmējus un NVO jaunu tūrisma produktu izveidē. Tas veicinās nodarbinātības līmeņa paaugstināšanu un teritorijas attīstību kopumā. Jāveic pasākumi dabas resursu saglabāšanā un vides aizsardzībā intensīvas vienas dienas apmeklētāju plūsmas teritorijās.

Urbanizējot un apbūvējot piekrastes teritorijas, upju ielejas un mežus, tiek pārveidota raksturīgā kultūrainava, būtiski vājinot reģiona tūrisma potenciālu un samazinot pārējo iedzīvotāju rekreācijas iespējas.Pakalpojumi


Strauji attīstās maksas pakalpojumu sfēra. Ap 25% uzņēmumu nodarbojas ar komercpakalpojumiem, ar tirdzniecību - 24%. Tomēr šo pakalpojumu pieejamība ir ļoti nevienmērīga gan teritoriāli gan nepietiekamās maksātspējas dēļ. Pakalpojumi sakoncentrēti lielākajās apdzīvotajās vietās, bet iekšējās lauku teritorijās tie ir nepietiekami. Sabiedriskā transporta tīkls nenodrošina optimālu piekļūšanu pakalpojumiem, šajās teritorijās privātais transports ir izdzīvošanai nepieciešams.

Palielinās tirdzniecības platības, ienākot lielveikalu tīkliem (Maxima, Elvi, Iki u. c.). Ir paplašinājies būvmateriālu veikalu tīkls, pieaug kafejnīcu un restorānu skaits. Lielie tirgotāji izspiež mazos tirdzniecības uzņēmumus. Pirmās nepieciešamības preces var iegādāties katrā apdzīvotā vietā, bet plašāks preču un pakalpojumu klāsts jāmeklē Siguldā un Saulkrastos vai Rīgā. Publiskās ēdināšanas tīkls ir neattīstīts laukos mazā pieprasījuma dēļ, bet, piemēram, Siguldā - sezonalitātes dēļ. Viesu nami un viesnīcas galvenokārt orientējas uz maksātspējīgu klientu, bet vidusmēra tūristam apmešanās vietu skaits ir niecīgs.

Pie maksas pakalpojumiem pieskaitāmi: sadzīves tehnikas un individuālas lietošanas priekšmetu remonts; automobiļu tehniskā apkope un remonts, šūšanas darbnīca, veļas mazgāšana, ķīmiskā tīrīšana; frizētavu, kosmētisko salonu u. c. individuālie pakalpojumi. Attīstās maksas veselības aprūpes pakalpojumi, izglītības pakalpojumi, kultūras, atpūtas un sporta pakalpojumi, nedzīvojamo telpu īre un zemes noma; foto un reklāmas pakalpojumi, atkritumu apsaimniekošana u.c. Daļa pakalpojumu nav pieejami cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Minētie pakalpojumi nav pieejami vienmērīgi visā Partnerības teritorij, un ir nepieciešama to attīstība un kvalitātes paaugstināšana. Ir nepieciešamība pēc jauniem pakalpojumiem, kas saistīti ar tehnisko progresu, piemēram, IT un sakaru pakalpojumi, izbraukuma (ar piegādi) sadzīves pakalpojumi dzīves vietās lauku teritorijās, vietējo ražojumu izplatīšanas, sabiedriskā transporta pakalpojumi, kā arī bērnu pieskatīšana un brīvā laika pavadīšana, mūžizglītības dažādošana.

Kopumā teritorijai raksturīgi daudzi mazi ražotāji. Šis apstāklis vērtējams kā pozitīvs, jo dod iespēju iedzīvotājiem izvēlēties darba vietu, un mazina risku viena uzņēmuma problēmsituāciju dēļ. Tomēr pēdējā gada laikā augstās inflācijas dēļ daudzi mazie uzņēmēji vairs nespēj izturēt konkurenci un izbeidz darbību. Ekonomiskās grūtības īpaši skar būvniecību, kokapstrādi, lauksaimniecību un arī pakalpojumu sfēru. Daudzi pakalpojumi nav pieejami sociālā riska grupām gan to nevienmērīga izvietojuma dēļ, gan zemās maksātspējas dēļ, gan nepilnīgas informētības dēļ.

Jādažādo pakalpojumi un jāuzlabo to kvalitāte un pieejamība dažādām sociālām grupām un iedzīvotājiem kopumā. Ir jāattīsta brīvprātīgo kustība un jāpalielina NVO loma pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem.

1.2.4. Sociālā situācija


1.2.4.1. Ar vietējo attīstības stratēģiju saistīto publisko pakalpojumu sektora raksturojums (izglītība, veselības aprūpe, sports, kultūra)

Vispārīgs raksturojums

Publiskā infrastruktūra VRG teritorijā ir attīstīta nevienmērīgi.

Ceļu tīklam trūkst lokveida virzienu, ceļu tehnisko stāvokli varētu raksturot kā daļēji apmierinošu.

Elektroenerģiju nodrošina VAS Latvenergo. Apkurei tiek lietota gan koksne, gan gāze. Vangažos ir uzcelta koģenerācijas stacija. Atsevišķos ciemos ir problēmas ar centralizēto apkuri.

Elektroenerģijas cenu pieauguma dēļ aktuāla kļūst elektroenerģijas taupīšana un dzīvojamo māju siltināšana. Privātajā sektorā pieaug jaunu apkures veidu izmantošana – gaisa un zemes siltumsūkņi.

Dzeramais ūdens VRG teritorijā nodrošināts galvenokārt no artēziskajām akām. Ūdens sastāvs ir ar palielinātu dzelzs sastāvu un nepieciešama tā atdzelžošana. Problēmas ir tehniski novecojušie ūdensvadi un kanalizācijas sistēmas, un pašvaldībām trūkst līdzekļu to atjaunošanai.

Vairākās pašvaldībās -Sējas, Krimuldas, Mālpils pagastos un Vangažos ir nepieciešama attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija, jo tās ir morāli un fiziski novecojošas. Attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija ir veikta Allažu pagastā un Siguldas pilsētā. Pašvaldības apkalpo atkritumu poligons „Daibe” un „Getliņi”, bet atkritumus savāc vairākas firmas ( SIA „Jumis”, SIA „L&T”, SIA „ZAOO”) , kas konkurē savā starpā. Likvidēta un rekultivēta lielākā reģionālā atkritumu izgāztuve „Sigulda”, kas atradās GNP teritorijā Krimuldas pagastā. Ir vēl firmas un privātās mājsaimniecības, kas nav noslēgušas līgumus par atkritumu izvešanu. Notiek mežu piesārņošana, īpaši Siguldas apkārtnē. Teritorijā tiek uzsākta atkritumu šķirošana, nepieciešams liels iedzīvotāju izglītošanas darbs.

Neveiksmīgās valsts politikas rezultātā privatizācijas jomā, teritorijā ir problēmas ar daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsaimniekošanu. Gausi un neefektīvi darbojas māju apsaimniekošanas organizācijas. Slikta ir arī dzīvojamā fonda energoefektivitāte.

Teritorijā ir pieejami lielāko mobilo operatoru LMT un Tele2 sniegtie pakalpojumi. Internet sakaru pakalpojumus uzņēmējiem un privātajiem lietotājiem piedāvā gan LATNET, gan LATTELEKOM . Sakarā ar projekta „Trešais tēva dēls” ieviešanu Latvijas bibliotēkās, visās teritorijas publiskajās bibliotēkās pieejams bezmaksas internets, veikti bibliotēku remonti un pilnveidojušies bibliotēku pakalpojumi. Attīstās bezvadu Internet tīkls arī privātajā sektorā.

Banku pakalpojumi pieejami lielāko pašvaldību centros. Savus pakalpojumus piedāvā apdrošināšanas sabiedrības aģenti. Trūkst bankomātu nelielajās apdzīvotās vietās. Slēgta pasta nodaļa Sējas pagastā.

Partnerības teritorijā darbojas vietējā krājaizdevu sabiedrība ”Allažu saime”, kuras darbība paver reāli visizdevīgāko iespēju mazo uzņēmēju, privātpersonu un NVO kreditēšanai LEADER programmas ietvaros.

Veselības aprūpe

Primārā ambulatorā veselības aprūpe pieejama katrā pašvaldībā, bet iedzīvotāji nav apmierināti ar tās kvalitāti.


Skultē, Vangažos ir ambulances, Krimuldā, Siguldā, Vangažos, Pabažos atrodas doktorāti. Inčukalna “Gaujaslīčos” un Mālpilī atrodas veselības centri. Morē ir feldšeru vecmāšu punkts, Allažos – medpunkts. Lokālā daudzprofilu slimnīca SIA „Rīgas rajona slimnīca” atrodas Siguldā, specializētās slimnīcas ir SIA „Rehabilitācijas centrs „Krimulda” un SIA „Saulkrastu slimnīca”. Ātrās neatliekamā medicīniskās palīdzības brigādes ir pie Siguldas un Saulkrastu slimnīcām.

Visās pašvaldībās ir pieejami ģimenes ārsti un ārstu privātprakses. Ģimenes ārsti ir pārslogoti, pie speciālistiem jāgriežas Siguldā, Saulkrastos vai Rīgā. Maksas pakalpojumi vairākām sociālām grupām praktiski ir nesasniedzami zemās maksātspējas dēļ. Lai saņemtu nepieciešamo medicīnisko pakalpojumu bez maksas valsts programmā, jāgaida mēneši un pat gadi.

Samazinoties iedzīvotāju maksātspējai, pieaug sociālo pabalstu ņēmēju skaits pašvaldībās un līdz ar to sociālo pabalstu slogs pašvaldībām. Galvenās iedzīvotāju grupas ar zemiem ienākumiem ir ģimenes ar bērniem, pensionāri, jaunieši ar zemu izglītības līmeni, mazkvalificēta darba strādnieki, cilvēki ar īpašām vajadzībām. Šīs sociālās grupas ir arī stratēģijas mērķgrupas.

Sociālā aprūpe

Rīgas rajona teritorijā iedzīvotajiem tiek nodrošināti sociālie pakalpojumi, kas ietver sociālo aprūpi, sociālo rehabilitāciju un sociālo darbu, kā arī nodrošināšanu ar tehniskajiem palīglīdzekļiem. Galvenā loma minēto pakalpojumu nodrošināšanā ir pašvaldību sociālajiem dienestiem, kas gan apzina nepieciešamību pēc pakalpojuma, gan organizē pakalpojuma nodrošināšanu personai nepieciešamības gadījumā.

Sociālās aprūpes pakalpojumi ir vērsti uz to personu pamatvajadzību apmierināšanu, kuriem ir objektīvas grūtības aprūpēt sevi vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ, un ietver sevī pakalpojumus personas dzīvesvietā un ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā. Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojums pieaugušām personām Rīgas rajona teritorijā nodrošina Sociālā māja – dienas centrs “Gaismiņas” Allažu pagastā; Rīgas rajona padomes pašvaldības aģentūra “Sociālās aprūpes māja ”Gauja”” Inčukalna novadā, Mālpils sociālās aprūpes centrs un sociālā māja ar dzīvokļiem „Smiltnieki” Mālpilī, sociālās aprūpes māja Saulkrastos, Specializētais sociālās aprūpes centrs “Allaži” (personām ar garīga rakstura traucējumiem), Saulkrastu pilsētas domes sociālās aprūpes māja. Jūdažos ir uzcelts un drīz durvis vērs jauns Jūdažu sabiedriskais centrs, kura telpās atsevišķās dienās jūdažnieki varēs saņemt sociālā darbinieka vai medmāsas pakalpojumus.

Atbalsts nepieciešamības gadījumā sociālās aprūpes nodrošināšanā tiek sniegts Krimuldas pašvaldības veco laužu namā. Savukārt bērniem ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumu iespējams saņemt Bērnu sociālās aprūpes centrā “Inčukalns”. Krīzes situācijā sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu vardarbībā cietušām sievietēm un bērniem iespējams nodrošināt Allažu bērnu un ģimenes atbalsta centrā. Vardarbībā cietušiem bērniem pastāv iespēja saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus jeb psihologa konsultācijas dzīvesvietā. Visās pašvaldībās nepieciešamības gadījumā tiek nodrošināts pakalpojums “aprūpe mājās” personām, kas funkcionālu traucējumu dēļ nespēj pašas sevi aprūpēt. Ņemot


vērā iedzīvotāju zemo maksātspēju, ir nepieciešams attīstīt veselības apdrošināšanas sistēmu.

Liela loma sociālā atbalsta sniegšanā ir VRG teritorijā esošām nevalstiskāmorganizācijām, kuras veicina arī pilsonisko līdzatbildību un iesaistīšanos sabiedriskajā dzīvē, organizējot konkrētām mērķa grupām nepieciešamos sociālos pakalpojumus.

Tās ir Latvijas Sarkanā Krusta Rīgas rajona nodaļas pašvaldībās, Siguldas novada Bērnu invalīdu un ģimeņu sabiedriskā organizācija “Cerību spārni”, dienas centrs Siguldā, Mālpils invalīdu un viņu atbalstītāju biedrība „Notici sev”, Inčukalna invalīdu biedrība un pensionāru padome, Siguldas sabiedriskā organizācija „Aicinājums Tev”, Mores pagasta pensionāru organizācija „Ceriņi”, Allažu attīstības biedrība, Pansionāta „Allaži” atbalsta biedrība, Sociālās mājas „Gaismiņas „atbalsta biedrība, Bērnu un ģimenes atbalsta biedrība „Austrumi”, Allažu pensionāru biedrība, Rīgas rajona pensionāru biedrība u.c.

Neizveidotas infrastruktūras dēļ cilvēkiem ar kustību traucējumiem ir apgrūtināta piekļūšana dažādiem pakalpojumiem. Trūkst pulcēšanās vietu dažādu sociālo interešu atbalsta grupu aktivitātēm. Partnerības teritorijā ir vairākas sabiedriskas sociāla atbalsta grupas, kas varētu attīstīties par pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, mājas aprūpē paplašinot piedāvājamo pakalpojumu klāstu, popularizējot veselīgu dzīves veidu, darbojoties sociālajos Dienas centros u.c.

Izglītība. Partnerības teritorijā ir pieejamas 7 pirmsskolas iestādes, 9 pamatskolas, 7 vidusskolas

un ģimnāzijas, 2 profesionālās vidusskolas - Vangažu arodskola, kas piedāvā mācību programmas metinātāju, atslēdznieku, elektriķu, celtnieku specialitātēs un Mālpils profesionālā vidusskola, kas piedāvā apgūt siltuma, gāzes un ūdens tehnologa, ēdināšanas servisa speciālista un kokapstrādes tehnologa kvalifikācijas. Partnerības teritorijā kopš 2005. gada darbojas Latvijas Lauksaimniecības universitātes Siguldas filiāle, kas pašreiz piedāvā trīs nepilna laika (neklātienes) studiju programmas: profesionālo studiju programmu – „Lauksaimniecība - agronoms ar specializāciju zootehnikā”, bakalaura studiju programmu – „Organizāciju un sabiedrības pārvaldes socioloģija" un 1. līmeņa profesionālo augstāko izglītību komerczinībās.

Partnerības teritorijā darbojas 6 bērnu mūzikas un mākslas skolas, 3 specializētās sporta skolas - Latvijas bērnu un jaunatnes specializētā kamaniņu sporta skola Siguldā, Murjāņu sporta ģimnāzija un Siguldas sporta skola.Vispārizglītojošajās skolās tiek piedāvāts arī ārpusklases nodarbību spektrs, kura apjomu nosaka katras pašvaldības finansu iespējas. Bērnu un jauniešu izglītības centrs darbojas Siguldā un Vangažos.

Katrā pašvaldībā kopš 2007. gada Rīgas rajona padomes vadībā uzsāka darbu mūžizglītības koordinators, kurš organizē interešu izglītību savā pašvaldībā un koordinē arī Rīgas rajona padomes un pašvaldību finansētos mūžizglītības projektu konkursus. Sakarā ar paredzamo rajonu likvidāciju, ir neskaidrs turpmākais mūžizglītības statuss rajona teritorijā.


Mūžizglītības attīstībā paveras lielas iespējas nevalstiskām organizācijām un interešu grupām palīdzot attīstīt šo sistēmu valstī tā, lai būtu iespējams ātrāk un efektīvāk izvēlēties kursus profesionālās kompetences un personības pilnveidošanai.

Katras pagasts pats nosaka interešu izglītības tēmas savā teritorijā. Interešu izglītība neaptver daudzu interešu grupu vēlmes. Ir aktuāls pieprasījums pēc interešu izglītības dažādošanas, īpaši tehniskās un lietišķās jaunrades jomā. Trūkst finanšu, telpu un aprīkojuma. Aktīvi šinī jomā darbojas biedrība „Mālpils tautskola” un Mālpils izglītības iestādes, kas piesaistījušas Gruntvig, Socrates/Comenius un citu programmu līdzekļus vairāku desmitu izglītības projektu realizācijai.

Ar pieaugušo profesionālo mūžizglītību pamatā nodarbojas Nodarbinātības Valsts Aģentūra, lauksaimniekiem mācības organizē Lauksaimniecības konsultāciju centrs.

Problēma ir maksas izglītības, īpaši augstākās maksas izglītības lielais īpatsvars valstī, kas ierobežo daļai iedzīvotāju iespējas iegūt izvēlēto izglītību. Liela daļa studējošo vienlaicīgi strādā, kas ietekmē viņu spēju nodoties mācībām un līdz ar to arī rezultātus.

Problēma ir bērnu nokļūšana skolās no attālākām lauku sētām. Pašvaldības ir saskaņojušas sabiedriskā transportā maršrutus, lai tie varētu bērnus pārvadāt noteiktajos laikos. Daļu bērnu pārvadā privātais transports. Mores pagastā skolēniem ir nodrošināts transports (autobuss), un Vangažos mikroautobuss palīdz skolēnus nogādāt skolā. Sakarā ar sabiedriskā transporta tīkla samazināšanu, kas notiek ar 2008. gada septembri, situācija šajā jomā ir neskaidra. Līdz ar paredzamajām izmaiņām skolu finansēšanas modelī, pastāv bažas par mazo skolu likvidāciju lauku rajonos, kas nestu sev līdzi iedzīvotāju aizplūšanu.

Kultūra. VRG darbības teritorijā reģistrēti 113 valsts nozīmes aizsargājamie kultūras pieminekļi.

Te atrodas nozīmīgs pilsētbūvniecības piemineklis – Siguldas, Turaidas un Krimuldas vēsturisko centru komplekss. Valsts aizsargājamo arhitektūras pieminekļu sarakstā iekļauta Mālpils muižas apbūve, Turaidas muzejrezervāts, Krimuldas baznīca un mācītājmuiža u.c. arhitektūras, mākslas pieminekļi un kultūrvēsturiski objekti. Skaitliski liela ir arheoloģijas pieminekļu koncentrācija - Krimuldas pagastā- 18, Siguldas novadā - 11, Mālpils pagastā – 7, Inčukalna novadā – 6, Allažu pagastā – 5. Katrā pagastā ir savi vietējie kultūrvides objekti, kuru uzturēšana ir vietējās pašvaldības kompetence vai entuziastu pulciņa darbības lauciņš.

Partnerības teritorijā darbojas 9 kultūras nami un 3 estrādes. Kultūras nami gaida rekonstrukciju Siguldā, Zvejniekciemā, Mālpilī, Allažos, Pabažos un Vangažos. Rekonstruēts kultūras nams ir Krimuldā, bet Siguldā ir rekonstruēta brīvdabas estrāde. Jūdažos ir uzcelts un drīz durvis vērs jauns Jūdažu sabiedriskais centrs, kurš apvienos nozīmīgas pakalpojumu iestādes – bibliotēku, pasta nodaļu, interneta pieeju, telpu iedzīvotāju kopā sanākšanai, mācībām un kursiem. Mores kultūras nams apgādāts ar modernu aparatūru. Tomēr vairumam kultūras namu aprīkojums neatbilst mūsdienu pasākumu organizēšanas prasībām. Pašvaldībām trūkst līdzekļu kultūras infrastruktūras uzturēšanai un modernizācijai, bet biedrībām un interešu grupām trūkst savu telpu un aprīkojuma nelielu kultūras aktivitāšu realizēšanai un kultūras dzīves aktivizēšanai. Palielinājies ceļojošu mākslinieku kolektīvu piedāvājums laukos, bet reizēm to kvalitāte ir apšaubāma un lielāku kolektīvu, piemēram, teātru izrādes nevar realizēt vietējo kultūras namu novecojušās infrastruktūras dēļ. Pārsvarā kultūras namus izmanto vietējie pašdarbības kolektīvi.


Tradicionāli katra pašvaldība atbalsta savā teritorijā darbojošos pašdarbības kolektīvus - tautas deju kolektīvus, korus un ansambļus u.c. Pašdarbībai ir dziļas tradīcijas, kolektīvi ir ar augstu profesionālo līmeni un veido aktīvo iedzīvotāju kodolu pašvaldībās. To darbību veicina arī Dziesmu un Deju svētku tradīcija Latvijā. Sāpīgs trieciens tai ir kora dziedāšanas atcelšana skolu mācību programmās.

Mālpilī atrodas akreditēts Mālpils novadpētniecības muzejs. Šobrīd muzejs piedāvā ekspozīciju „Senā klase” un sadarbojas ar biedrību „Idoves mantojums” zinātnisko pētījumu jomā. Mālpils novadpētniecības muzejs darbojas kā koordinators Mālpils politiski represēto nodaļai – rīko piemiņas pasākumus, izbraukumus un ekskursijas. Mālpilī apskatāma māklsinieku Oto un Martas Skulmju memoriālā māja, kurā ir arī piemiņas istaba Valnetīnam Skulmem.

Saulkrastos atrodas privāta seno velosipēdu kolekcija. Mores pagastā biedrība „Mores muzejs” apkopojusi II. Pasaules kara vēstures liecības no kaujām, kas Mores pagastā risinājās 1944.gadā. Vangažos darbojas skolas muzejs.

Nepieciešama kultūras iestāžu infrastruktūras uzlabošana un aprīkojuma modernizēšana, atbalsts aktīvajām kultūras kopām to pulcēšanās vietu izveidošanā nelielajās apdzīvotajās vietās sabiedriskās dzīves aktivizēšanai un finansiāls atbalsta šo grupu darbībai.

Sports Tradicionāli ziemas sporta bāze ir Siguldā un tās apkārtnē. Tā izveidojusies par

ziemas sporta atbalsta centru ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas līmenī. Bobsleja – kamaniņu trase – ir nacionālā sporta bāze, kur notiek starptautiska līmeņa sacensības kamaniņu sportā, skeletonā, bobslejā. Siguldas Olimpiskais centrs piedāvā modernāko aprīkojumu kalnu slēpošanai, snovbordam. Siguldā, Krimuldas un Inčukalna pagastos darbojas ziemas slēpošanas trases, Vangažos ir hokeja laukums, bet pēdējo silto ziemu rezultātā tiek domāts par objektu pārstrukturēšanu vasaras sporta vajadzībām. Pēdējos gados uzcelti jauni specializēti sporta kompleksi Inčukalnā, Sējā, Saulkrastos, Allažos. Pašlaik tiek celts Sporta komplekss ar peldbaseinu pie Mālpils vidusskolas. Notiek darbs pie šo jauno objektu optimālas izmantošanas darba organizācijas. Galvenokārt tie paredzēti komandu sporta veidiem ar iespējām rīkot lielāka mēroga sporta pasākumus un komandu treniņiem. Kopumā Partnerības teritorijā pieaugusi sporta objektu kapacitāte, nepietiek tikai viesnīcu vai hosteļu sportistu un viesu izvietošanai. VRG darbības teritorijā atrodas Siguldas 2.pamatskolas dienesta viesnīca ar 52 vietām, SIA „Bobsleja un kamaniņu trases” viesnīca ar 21 vietu, Murjāņu sporta ģimnāzija ar 30 vietām, Sējas pagasta sporta centrs ar 24 vietām un, SIA „Saulkrastu tenisa klubs – 24 vietas, kas ir nepietiekami lielāku sporta pasākumu organizēšanai.

Partnerības teritorijā darbojas vairāki sporta klubi, kas rīko pasākumus savā teritorijā, bet iedzīvotāji vēlas sporta aktivitāšu dažādošanu – attīstīt specifiskus sporta veidus, kas nav masu sports – dažādus tehniskos sporta veidus, ierīkot nelielas trenažieru zāles, ieveidot atklātos sporta laukumus apdzīvotās vietās, ierīkot publiskās peldvietas un attīstīt citas aktīva brīvā laika pavadīšanas iespējas.

Nepieciešami labiekārtoti atklātie sporta un bērnu laukumi un labiekārtotas publiskās peldvietas, kā arī bāze tehnisko sporta veidu attīstībai sporta aktivitāšu dažādošanai.


1.2.4.2. Nevalstiskās organizācijas un to darbībaKatrā VRG pašvaldības teritorijā darbojas lielāks vai mazāks skaits NVO un interešu

grupu. Diemžēl liela daļa no tām brīvprātīgi darbojoties, neredz vajadzību reģistrēties oficiāli. Domājams, ka ar programmas Leader uzsākšanos šī situācija mainīsies, jo ir parādījusies reāla, un pieejama vietējo NVO atbalsta programma.

Vietējās interešu grupas katrā pašvaldībā tradicionāli pārstāv pašdarbības kolektīvus – dziedātājus, dejotājus, kā arī dažādas sociālas grupas – pensionārus, jauniešus, sievietes, cilvēkus ar īpašām vajadzībām, Aktīvi ir arī mednieku un makšķernieku kolektīvi, Sarkanā Krusta kopas, kā arī atsevišķi sporta kolektīvi.

Pēdējā laikā aktivizējušās arī dažādas interešu kopas vides aizsardzībā, tūrismā, sportā, īpašumu apsaimniekošanā u. c. uzņēmējdarbībā.

Rodas dažādas atbalsta grupas gan sociālajā jomā, gan skolu atbalstam, gan mūžizglītības veicināšanai, gan kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzībai un zinātniskai pētniecībai.

Pašvaldības arvien vairāk funkciju deleģē vietējām nevalstiskajām organizācijām un šādi iesaista tās teritorijas attīstībā. NVO pilda sociālās integrācijas funkcijas, iesaistot pasākumos dažādas sociālas grupas, izglītošanas funkciju – organizējot apmācības, sabiedrības saliedēšanas funkciju, organizējot vai piedaloties dažādos pasākumos, mežu apsaimniekošanas funkciju, organizējot vides aizsardzības pasākumus.

Tā Mālpilī biedrība „Idoves mantojums” veiksmīgi sadarbojas ar pašvaldības novadpētniecības muzeju, veicot zinātniskus pētījumus, kā arī ar Mālpils luterāņu draudzi, izstrādājot Mālpils baznīcas rekonstrukcijas programmu. Biedrības „Mālpils tautskola” paspārnē darbojas Mālpils pagasta izglītības konsultatīvā padome.

Siguldas novada domes sociālā pārvalde pērk no biedrības “Cerību spārni” sociālos pakalpojumus, bet Allažu Attīstības biedrības īpašumā ir sociālais Dienas centrs. Vangažu Sarkanā Krusta nodaļa organizē medicīnisko aprūpi vecāka gadagājuma cilvēkiem, bet Pensionāru biedrība ar pašvaldības atbalstu rīko kursus pensionāriem. Allažu Pensionāru kopa organizē ikmēneša informatīvus un atpūtas pasākumus senioriem, bet Sociālās mājas atbalsta biedrība aprūpē vecāka gadagājuma ļaudis viņu dzīves vietā.

Mednieku un makšķernieku kolektīvs „Allažnieks” ir realizējis vairākus projektus mednieku izglītošanā un vides sakopšanā. Inčukalna Mednieku un makšķernieku klubs „Raķelis” plāno labiekārtot pašu izveidotās šautuves, kur organizēt lielāka mēroga šaušanas apmācības un sacensības mednieku biedrībām.

Biedrība „Mālpils zivīm” ir pieņēmusi apsaimniekošanā pašvaldībai piederošās ūdenskrātuves un regulāri 2 – 3 reizes gadā rīko talkas krastu sakopšanā. Uz šo brīdi biedrībā iestājušies 59 biedri, no kuriem 11 ir apmācīti un darbojas kā sabiedriskie vides inspektori Mālpils pagasta teritorijā. Pašvaldība ir pilnvarojusi šos cilvēkus savā teritorijā veikt jebkuras darbības, kas saistītas ar vides aizsardzību, t.sk. sastādīt vietu apskates protokolus, izņemšanas aktus, administratīvo pārkāpumu protokolus. Septiņi no šiem aktīvistiem ir turpinājuši tālāko apmācību jau Valsts vides pārvaldes rīkotajos kursos un ir nokārtojuši eksāmenus vides inspektoru apliecību iegūšanai ar tiesībām rīkoties jau valsts teritorijā.

Allažu Tūrisma iniciatīvas fonds veic dabas taku apsaimniekošanu, bet Vangažu pilsētas jaunatnes apvienība rīko dabas sakopšanas talkas un novadpētniecības pārgājienus.

Inčukalna Invalīdu Biedrība no 2007.01.11-2008.30.11. NVO kapacitātes stiprināšanas programmas ietvaros realizē projektu "Inčukalna Invalīdu Biedrības mācību un integrācijas centra "Mūsmājas" izveidošana", kura laikā vecas pirts vietā tiek veidots mūsdienīgs, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām pieejams centrs. Nākamo 5 gadu laikā plānots attīstīt jaunus projektus, veicot telpu renovāciju, lai izveidotu "Veselās pēdas kabinetu" diabēta slimniekiem, ārstniecisko


pirti ar dabīgo laukakmeņu lāvu, masāžas kabinetu un sniegtu pakalpojumus ne tikai biedriem, bet arī citiem interesentiem un turpinātu veidot sadarbības tīklu ar citām NVO.

Biedrība „Saulkrastu mazpilsētas sievietes” pārņēmusi mūžizglītības organizēšanu sava teritorijā. Ar jauniešu ārpusskolas nodarbību organizēšanu nodarbojas Saulkrastu jauniešu iniciatīvu centrs. Sporta klubs „Vangaži” rīko sporta pasākumus pilsētas iedzīvotājiem. Aktīvi darbojas Mālpils Jauniešu apvienība MJA-U.

Mores pagastā pašvaldība sadarbojas ar biedrību „Mores muzejs” ar II. Pasaules karu saistīto piemiņas lietu apzināšanā, saglabāšanā un popularizēšanā un apsaimnieko pašvaldības īpašumu - muzeja eksponātus.

No minētajām aktīvajām NVO, lielākajai daļai nav savu telpu vai tām nepieciešams uzlabojums. Ilgstoši darbojoties bez atbalsta, cilvēki izdeg. Savu telpu izveide, aprīkojuma iegāde un pašvaldības, valsts un iedzīvotāju atbalsts veicinātu NVO aktivitāti, uzņemoties vairāk iniciatīvas savas teritorijas dzīves kvalitātes uzlabošanā un iesaistot vairāk iedzīvotāju šajās aktivitātēs.

Iesaistot NVO dažādu sociāli nozīmīgu pasākumu veikšanā, tām veidojas dziļāka izpratne par savas teritorijas attīstības problēmām un tendencēm, un tās kļūst aktīvas savas teritorijas attīstības stratēģijas veidotājas un realizētājas.

Nepieciešams stiprināt NVO kapacitāti gan labiekārtojot pulcēšanās vietas ar nepieciešamo aprīkojumu, gan atbalstot dalībnieku apmācības un veicinot informētību un pieredzes apguvi, gan atbalstot NVO realizējamo aktivitāšu ieviešanu.

Darbs ar jauniešiemBērnu un jauniešu kolektīvi darbojas pašvaldību izglītības iestādēs, un tos koordinē

ārpusklases darba organizatori.

Vangažos darbojas biedrība „Vangažu pilsētas jaunatnes apvienība”. Mālpilī un Siguldā darbojas jauniešu iniciatīvu centri. Siguldas jauniešu iniciatīvu centrs, kas darbojas Siguldas pilsētā, sadarbojas ar Siguldas pagasta, Mores pagasta un Krimuldas pagasta jauniešiem un ir nepieciešamība izveidot jauniešu iniciatīvu centrus Siguldas novadā, Morē un Krimuldā, radot jauniešiem iespēju pulcēties vienkopus, kopīgi plānot brīvā laika lietderīgu izmantošanu, gūt viņu vajadzībām un interesēm atbilstošas zināšanas un prasmes. Siguldas jauniešu klubs “Atspere” darbojas kā biedrības “Jaunie vanagi” struktūrvienība.

Jauniešu dome darbojas Siguldas novada pašvaldības ietvaros. Daļa Siguldas NVO darbojas Siguldas dienas centra paspārnē, kur ir piemērotas telpas un aprīkojums, bet Siguldas jauniešu iniciatīvu centrs pagaidām pulcējas Siguldas pagasta kultūras namā (kam nepieciešams remonts) un izjūt vajadzību pēc savām telpām. Biedrībai “Cerību spārni” ir pulcēšanās telpas, taču lai samazinātu siltumenerģijas patēriņu nepieciešams nomainīt logus, durvis. Aktīvākie no Allažu jauniešiem apvienojušies jauniešu deju kolektīvā, kas tiekas mēģinājumos nedēļas nogalēs, atgriežoties Allažos no mācību un studiju vietām, un viņi izjūt nepieciešamību pēc pastāvīgas pulcēšanās vietas. Šādos ciematos, no kuriem jaunieši aiziet studēt citur, ir ļoti nepieciešama kāda kopīga nodarbe vai ideja, kas liktu viņiem atgriezties un nepamest dzimto vietu pavisam, jo jaunatne ir teritorijas attīstības garants nākotnē. Bez šeit minētajām aktīvajām jauniešu interešu grupām, katrā apdzīvotā vietā ir daļa jauniešu, kas nekur nav piesaistīti, kam zūd vēlēšanās mācīties un kas nesaskata dzīvē perspektīvu. Viņi pulcējas veikalu priekšā un rada problēmas iedzīvotājiem.

Trūkst jauniešu un atsevišķu interešu grupu pulcēšanās vietu sabiedriskās dzīves aktivizēšanai un finansiāla atbalsta šo grupu darbībai. Nepietiekami attīstīts darbs ar jauniešiem, trūkst cilvēku darbam ar jauniešiem. Maz


organizētu jauniešu interešu grupu, kas pašas aktīvi veido savu sadzīvi. Jauniešu pulcēšanās vietu izveidošana un brīvā laika aktivitāšu dažādošana ļautu aktivizēt un iesaistīt jaunatni sabiedriskā apritē.

Darbojošās un potenciālās Vietējās iniciatīvas grupas VRG teritorijā

SIGULDAS NOVADS

1. Siguldas novada bērnu invalīdu un ģimeņu sabiedriskā organizācija „Cerību spārni”

2. Sabiedriskā organizācija „Aicinājums Tev”

3. Siguldas reģiona tūrisma biedrība

4. Mores pagasta pensionāru organizācija „Ceriņi”

5. Pensionāru biedrības „Sigulda” Siguldas pagasta nodaļa

6. Mores pagasta mednieku biedrība

7. Mednieku, makšķernieku klubs „Zēgevalde”

8. Politiski represēto klubs „Sigulda”

9. Daugavas Vanagi Latvijā Siguldas nodaļa

10. Siguldas novada informācijas, izglītības un garīgās veselības centrs „Ideja”

11. Latvijas Sarkanais Krusts, Rīgas rajona komiteja, Mores pagasta organizācija

12. Latvijas Sarkanais Krusts, Rīgas rajona komiteja, Siguldas pagasta organizācija

13. Eiropas senioru balles deju grupa „Preilenes”

14. Instrumentālā grupa „Vēja radītie”

15. Jauktais koris „Sigulda”

16. Tautas lietišķās mākslas studija „Vīgrieze”

17. Pūtēju orķestris „Sigulda”

18. Dambretes pulciņš

19. Piemājas saimniecība „Salmiņi” savvaļas dzīvnieku kolekcija

20. Briežu dārzs „Saulstari”

21. Biedrība „Mores muzejs”

ALLAŽU PAGASTS

1. Allažu Attīstības biedrība

2. Mednieku un makšķernieku klubs „Allaži”

3. Mednieku un makšķernieku klubs „Allažnieks”

4. Pansionāta atbalsta biedrība

5. Sociālās mājas atbalsta biedrība

6. Bērnu un ģimenes atbalsta biedrība

7. Dabas draugu biedrība

8. Dejotāju atbalsta biedrībaRīgas rajona Lauku attīstības biedrības Attīstības stratēģija 2009.-2013. gadam. 35

9. Allažu Pensionāru biedrība

10. Allažu pamatskolas iniciatīvas grupa

11. KKS vietējās iniciatīvas grupa

12. Tūrisma iniciatīvas fonds

13. Karsta parādību pētnieki

14. Allažu luterāņu draudze

15. Allažu Sarkanā Krusta kopa

16. Allažu sieviešu klubiņš „Mežrozīte”

17. Dejotāju kolektīvs „Ķimelītis”

18. Tradīciju ansamblis „Liepavots”

19. Allažu amatierteātris

MĀLPILS PAGASTS

1. Biedrība „Mālpils tautskola”

2. Mālpils jauniešu apvienība „MJA-U”

3. Mālpils pensionāru biedrība

4. Mālpils politiski represēto biedrība

5. Kultūrvēsturiskā biedrība „Idoves mantojums”

6. Invalīdu un viņu atbalstītāju biedrība „Notici sev”

7. Mednieku biedrība „Mālpils”

8. Mednieku biedrība „Sidgunda”

9. Mednieku biedrība „Mergupe”

10. Makšķernieku biedrība „Mālpils zivīm”

11. Mālpils novadpētniecības muzeja Draugu kopa

12. Mālpils vidusskolas Novadpētniecības pulciņš

13. Mālpils vidusskolas Vecāku padome

14. Mālpils vidusskolas Skolēnu padome

15. Sidgundas pamatskolas Tūrisma pulciņš

16. Vecmāmiņu klubs „Rezēdas”

17. Mālpils pagasta jauktais koris

18. Mālpils luterāņu baznīcas koris

19. Vokālais trio „Es nezinu”

20. Jauniešu deju kopa „Māra”

21. Deju kopa „Sidgunda”

22. Deju kopa „Kniediņš”

23. Ivettas estrādes deju skola

24. Estrādes deju grupa „Amulets”

25. Sporta deju klubs „Zīle”

26. Deju mūzikas grupa „Evija un puiši”Rīgas rajona Lauku attīstības biedrības Attīstības stratēģija 2009.-2013. gadam. 36

27. Tautas lietišķās mākslas studija „Urga”

28. Mālpils amatierteātris

29. Mālpils luterāņu draudze

SĒJAS PAGASTS

1. Pabažu dāmu klubs “Baltā”,2. Mednieku klubs „Vecmurjāņi”

3. “Punktiņu skola”.

INČUKALNA NOVADS

1. Inčukalna Invalīdu biedrība

2. Rīgas raj. Sarkanā Krusta Inčukalna nod.

3. Daugavas Vanagi Latvijā Inčukalna nod.

4. Mednieku un makšķernieku klubs „Raķelis”

5. Pensionāru padome

6. Dāmu klubiņš „Rudzupuķes”

7. Pensionēto skolotāju klubs „Silaziedi”

8. Interešu apvienība – Mākslinieku kopa

9. Galda hokeja komanda

10. Spēka vīra klubs

11. Jauktais koris „Mežābele”

12. Jauktais koris „Atblāzma”

13. Vidējās paaudzes deju kolektīvs „Ritumiņš”

14. Pūtēju orķestris

15. Dramatiskais kolektīvs

16. Bērnu sporta deju grupa

17. Līnijdeju grupa

18. Gaujas pensionāru ansamblis

VANGAŽI

1. Rīgas rajona pensionāru biedrības Vangažu nodaļa

2. Latvijas Sarkanā Krusta Vangažu nodaļa

3. Latvijas invalīdu biedrības Vangažu nodaļa

4. Māmiņu skola (Vangažu Sociālā dienesta struktūra)

5. Biedrība „Vangažu pilsētas jaunatnes apvienība”

6. Dāmu klubs „Sudrabegles”

7. Biedrība „Sporta klubs „Vangaži”


8. Ukraiņu biedrība „Jatraņ”

9. Teātra studija „Pigoriņi”

10. Mūzikas studija „Grieži”

11. Neatkarīga deju grupa „Ciprese”

12. Tautas deju studija

SAULKRASTI AR LAUKU TERITORIJU

1. Biedrība „Saulkrastu mazpilsētas sievietes”

2. Biedrība „Saulkrastu kultūras un sporta centrs”

3. Saulkrastu jauniešu iniciatīvas centrs

4. Jahtklubs


1.3. Vietējās attīstības stipro un vājo pušu, iespēju un draudu izvērtējumsLai veiksmīgāk izvērtētu un noteiktu lauku Partnerības teritorijas iedzīvotāju vajadzības

un attīstības stratēģijas prioritātes, tika veikta Partnerības teritorijas SVID analīze.

Katrā pašvaldībā, kas darbojas Partnerībā, 2007. un 2008. gadā tika organizētas iedzīvotāju aptaujas, kur tika dotas iespējas visām ieinteresētajām pusēm izteikt savu viedokli un priekšlikumus par konkrētās teritorijas galvenajām problēmām un vēlamajiem attīstības virzieniem. Savas problēmas definēja gan dažādas interešu grupas, gan sociālās grupas, gan jauktas iedzīvotāju kopas. Iedzīvotāju aptaujās tika noskaidrotas šo sociālo grupu galvenās vajadzības.Partnerības valde strādājot darba grupās izvērtēja iedzīvotāju aptaujās iegūtos rezultātus un veica kopējo teritorijas SVID analīzi.

SVID analīze . 5. tabula.

STIPRĀS PUSES VĀJĀS PUSES

Izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis

Salīdzinoši liels iedzīvotāju skaits, pozitīva iedzīvotāju skaita dinamika

Valsts mērogā kvalificēts un izglītots darbaspēks

Atsaucīgas pašvaldības (atbalsta iniciatīvu) un laba sadarbība ar kaimiņu pašvaldībām

Ir tradicionāli aktīvi cilvēki un liels skaits sabiedrisku organizāciju un interešu grupu

Rīgas ekonomiskā areāla ietekme uz nodarbinātību

Daudzveidīga uzņēmējdarbība

Ir brīvas nišas uzņēmējdarbībai

Stipras, stabilas, attīstītas zemnieku saimniecības

Daudzveidīgi dabas objekti, ievērojami rekreācijas resursi

Ir daudz dažādu dabisko un mākslīgo ūdenskrātuvju

Bagāts kultūrvēsturiskais mantojums

Attīstīta kultūras dzīve, spēcīgi pašdarbības kolektīvi

Augošas iespējas sporta attīstībai – jaunas sporta būves

Tradicionāli liela tūrisma plūsma GNP,

Nepietiekama transporta infrastruktūras kvalitāte, īpaši neattīstīta lokveida kustība, slikts ceļu stāvoklis

Nepietiekams sabiedriskā transporta tīkls, nav kompleksas sadarbības sistēmas

Nevienmērīga teritorijas attīstība un pakalpojumu pieejamība - pagastu nomales un teritorijas starp radiālajām maģistrālēm ir mazāk attīstītas

Iedzīvotāji, kuri strādā Rīgā, ir sabiedriski mazaktīvi

Ekonomiskā atkarība no Rīgas darba devējiem

Strauji pieaugošs bezdarba līmenis pēdējā pusgada laikā

Daudzas sabiedrības aktīvās grupas ir bez juridiska statusa un darbojas izolēti

Nepietiekams finansējums valsts un pašvaldības infrastruktūras, kultūras un dabas objektu sakārtošanai

Trūkst pulcēšanās vietu interešu grupām sociālās dzīves aktivizācijai nelielajās apdzīvotajās vietās

Nepietiekama nevalstisko organizāciju un iedzīvotāju interešu grupu kapacitāte, zināšanas par finanšu piesaisti, materiālā bāze un savstarpējā sadarbība

Iedzīvotāju izglītības, prasmju un profesiju piedāvājuma neatbilstība darba tirgus kvalitatīvām un strukturālām prasībām

Nav kadru pēctecības lauksaimniecības


iespējas attīstīt un uzlabot tūrisma pakalpojumus apkārtējās teritorijās

Partnerības teritorijā darbojas KKS „Allažu Saime” – reāls atbalsts mazajiem kredītņēmējiem.

Pozitīvs reģiona tēls

specialitātēs

Aktīvu uzņēmēju apvienību un organizāciju trūkums, zems iedzīvotāju vairuma aktivitātes līmenis

Mazajiem uzņēmējiem, zemniekiem un amatniekiem nav pieredzes un infrastruktūras pārstrukturizācijai

Laukos palikušo jauniešu daļas pieaugoša degradācija, nevēlēšanās izglītoties

Trūkst sabiedriski aktīvu cilvēku ar organizēšanas un vadīšanas prasmi, esošo pārslodze, īpaši darbā ar jauniešiem

Nepietiekoša materiālā bāze tradicionālajai kultūrai un interešu izglītībai

Nevienmērīgi un nepietiekami attīstīta tūrisma un rekreācijas infrastruktūra

Pārāk sarežģīta un birokrātiska projektu ieviešanas iespēja.

Vides degradācija urbanizācijas ietekmē

IESPĒJAS DRAUDI

Izmantot Eiropas Savienības fondu iespējas teritorijas attīstībai

Veicināt jaunu pakalpojumu izveidi, atbalstīt inovācijas, uzlabot publisko infrastruktūru, un paaugstināt nodarbinātības līmeni

Radīt jaunas darba vietas ienākot jauniem ražotājiem

Izmantot pieaugošo pieprasījumu pēc ekoloģiski tīriem produktiem un dažādiem lauksaimniecības produktiem atbalstot vietējos ražojumus

Pilnveidot izglītības, īpaši mūžizglītības kvalitāti - attīstīt cilvēkresursus

Iesaistīt vietējos iedzīvotājus savas teritorijas attīstībā, attīstīt iniciatīvu sabiedrībā

Pilnveidot kultūrvides resursu izmantošanu

Attīstīt esošos un radīt jaunus tūrisma, izglītības, sporta un atpūtas objektus un produktus

Stiprināt NVO kapacitāti izveidojot

Trūkst noteiktu prioritāro virzienu valsts attīstības politikā

Nepilnības uzņēmējdarbības institucionālā vidē un nepietiekoši attīstītā infrastruktūra samazina konkurētspēju

Mainīgās lauksaimniecības atbalsta politikas rezultātā traucēta lauksaimniecības ilgspējīga attīstība

Lielā slodze uz esošo novecojušo infrastruktūru, pie augstiem attīstības tempiem var būtiski palielināt izmaksas tās saglabāšanai un remontam, kas savukārt samazina investīciju efektivitāti reģionā

Ekonomiski nepamatotā administratīvi teritoriālā reforma

Neskaidra valsts un pašvaldību funkciju un līdzekļu pārdale, kas negatīvi ietekmē reģiona attīstību.

Bīstamo kravu tranzīts, kā arī pārrobežu piesārņojuma pārneses draudi ir ekoloģiskais un iedzīvotāju drošības drauds

Birokrātijas dēļ ieilgst projektu apstiprināšana, idejas noveco, izmaksas vairs neatbilst


pulcēšanās vietas un atbalstot jaunu NVO veidošanos

Veicināt vides saglabāšanu

plānotajām. Dažādus projektus atbalsta pēc partiju piederības

Lielo piena pārstrādes uzņēmēju maksātnespēja

Lielveikalu draudi mazajiem tirgotājiem un arī ražotājiem

Sabiedrībā neveidojas pietiekami liels vidusslānis, saglabājas liels nabadzīgo iedzīvotāju slānis

Ekoloģiskā pārslodze Rīgas zaļajā zonā

Nekontrolēta un nekontrolējama vides piesārņošana

Aktīvo cilvēku pārslodze un izdegšana

Iniciatīvas trūkums un apātija iedzīvotājos

Turpinās iedzīvotāju aizplūšana

Sabiedrības novecošanās

1.4. Vietējās rīcības grupas līdzdalība teritorijas attīstībā

1.4.1. Vietējās attīstības stratēģijas nepieciešamības apraksts (nepieciešamības pamatojums, ieguldījums teritorijas attīstībā, ja stratēģija tiks īstenota)

Latvijā gan vietējā, gan reģionālā līmenī darbojas daudzas organizācijas, kuru mērķis ir veicināt ekonomisko un sociālo attīstību. Sabiedriskajā sektorā attīstības jautājumus risina valsts un pašvaldību iestādes, bieži vien darbojoties pilnīgi neatkarīgi viena no otras. Tāpat savu ieguldījumu teritorijas ekonomiskajā un sociālajā attīstībā sniedz privātā sektora uzņēmumi, īstenojot savus komerciālos mērķus. Trešo lielo bloku veido nevalstiskās organizācijas, kuras pilsoniskās sabiedrības ietvaros realizē savus mērķus. Arī šīs organizācijas veicina ekonomisko un sociālo attīstību, rosinot iedzīvotāju aktivitāti.

Katra no nosauktajām pusēm savā veidā dod ieguldījumu teritorijas attīstībā, tomēr visiem nākot kopā, darbojoties saskaņoti un koordinēti, izvirzot kopīgus mērķus un politiku, teritorijas attīstība noritētu daudz straujāk.

Sakarā ar notiekošo teritoriālo reformu, veidojoties lielākiem novadiem, vara arvien vairāk attālinās no iedzīvotājiem un vājāk pārzina reālo situāciju uz vietām, tādēļ Partnerību veidošanās ir līdzeklis, kā mēģināt aktivizēt teritorijas attīstību „no apakšas uz augšu” risināt attīstības jautājumus lauku iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai. Cilvēki savā teritorijā vislabāk izjūt vajadzības un tiek rosināti uzņemties atbildību par savas vietējās teritorijas attīstību un strādāt Partnerībā situācijas uzlabošanai.

Mēs uzskatām, ka Partnerība ir jauns un efektīvs vietējās un reģionālās attīstības instruments, kura darbības loma ir virzīt dažādas mērķa grupas un sabiedrību kopumā uz savu problēmu apzināšanu un risināšanas iespēju saskatīšanu.

Partnerībai jādarbojas kā organizatoram un koordinatoram, kas vada diskusijas, noskaidro visu sabiedrības mērķa grupu intereses, analizē esošo situāciju, nosprauž attīstības mērķus, aktivizē un palīdz partnerības biedriem izstrādāt un realizēt projektus, veicina sadarbību to starpā.


Attīstības stratēģijas izstrādāšanai ir liela nozīme, jo resursi, ko varam ieguldīt attīstībā ir ierobežoti, bet iespējami labāka attīstības rezultāta sasniegšanai nepieciešama dažādu sektoru sadarbība un resursu apvienošana.

Galvenie etapi stratēģijas izstrādē:

o nepieciešams apzināt reālo situāciju un esošos resursus partnerības teritorijā;

o nepieciešams noskaidrot iedzīvotāju un uzņēmēju viedokli par situāciju un attīstības iespējam;

o nepieciešams noteikt labākos veidus un līdzekļus ar kādiem sekmēt teritorijas attīstību.

Attīstības stratēģija ir pamats investīciju piesaistei, dzīves apstākļu un vides apstākļu uzlabošanai.

Stratēģijas ieviešana veicinās dzimumu līdztiesības principa integrāciju vietējā sabiedrībā, nodrošinot vienādas iespējas lauku iedzīvotājiem visās darbības sfērās arī dažāda līmeņa lēmumu pieņemšanas jomās, piemēram, organizējot diskusijas, pieredzes apmaiņas pasākumus un citas vietējo iniciatīvu aktivitātes.

Stratēģijas ieviešanā plaši tiks izmantots partnerības princips – sadarbība starp pašvaldības iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, uzņēmējiem un citām ieinteresētajām sabiedrības grupām. Reģionālās politikas pamatnostādnes, kas apstiprinātas ar Ministru kabineta 2004.gada 2.aprīļa rīkojumu Nr. 198, nosaka Latvijas reģionālās politikas principus. Kā viens no principiem tiek minēts pašiniciatīvas princips, kas paredz vietējā līmeņa iniciatīvu rašanās veicināšanu un šo iniciatīvu atbalstu. Rīgas rajona lauku attīstības biedrības partnerības stratēģija ir tieši vērsta uz šī principa iedzīvināšanā un attīstībā Rīgas rajonā.

Nosakot attīstības prioritātes stratēģijā, tika ņemti vērā arī pārmaiņu procesa vadīšanas pamatprincipi, kuri sekmē sociālo izlīdzināšanos un veicina ekonomisko izaugsmi reģionā. Šie principi ir:

ekonomiskās darbības dažādošana, kas nodrošina papildus iespējas, kā arī rada tradicionālai ekonomiskai darbībai alternatīvus pasākumus, tādā veidā mazinot iedzīvotāju atkarību no viena ienākuma avota;

sociālā kapitāla veidošana, kas caur izglītības, informācijas un pieredzes apmaiņas pasākumiem un sabiedriskām aktivitātēm veido kapacitāti reģionā, tādējādi nodrošinot pilnvērtīgu cilvēkresursu bāzi vietējās attīstības vadīšanai;

ģeogrāfiskā / sociālā izplatība, kas nodrošina vienlīdzīgu pieeju resursiem, neatkarīgi no teritorijas (attālums līdz centriem) un piederības kādai sociālai grupai (īpaši grupas, kas ir sociāli atstumtas)

1.4.2. vietējās rīcības grupas teritorijas attīstības vīzija

Mūsu VRG darbības vīzija pēc 10 gadiem ir:

Mūsu teritorija

Iedzīvotāju skaits laukos pieaug, jo ir pilsētai līdzvērtīgs komforts,

Vienmērīgi un sabalansēti attīstīta visa veida infrastruktūra – prioritāte ceļi,

Visur uz vietām pieejami pamatpakalpojumi,

Vide (ne tikai dabas) ir sakoptāka – tā veido cilvēku – izglītots cilvēks veido vidi,


Gudrāki iedzīvotāji – augstāks iedzīvotāju vidējais izglītības līmenis, pieejamas daudzveidīgas mūžizglītības iespējas,

75% lauku zemes ražošanai, 25% bioloģiskajai daudzveidībai un netradicionāliem lauksaimniecības veidiem,

Daudzveidīgi attīstīta uzņēmējdarbība un pakalpojumi,

Cilvēki ir priecīgāki – viņi ir sociāli aizsargāti un droši par nākotni,

Cilvēki ir aktīvi un radoši – viņi apzinās savu nozīmi reģiona attīstībā,

Veselā miesā – vesels gars – visos pagastos ir sporta infrastruktūra un speciālisti,

Saglabāts tradicionālais kultūras, vēsturiskais, nemateriālais un dabas mantojums un cilvēki apzinās sevi kā tradīciju pārmantotāju un glabātāju.

Attīstīta reģiona kultūras un sabiedriskā dzīve, tajā iesaistītas visas sociālās grupas,

Enerģiju iegūstam ne tikai tradicionāli, bet arī alternatīvos - atjaunojamos veidos no vietējiem resursiem,

Reģions atpazīstams visas pasaules tūristiem, kuri vēlas saņemt kvalitatīvu un vispusīgu produktu (kultūrvēsturiskais, dabas, aktīvi -ekstrēmais - u.c.)

Rīgas rajona Lauku attīstības biedrība :

Darbojas visā Rīgas rajona Daugavas labā krasta lauku teritorijā;

Biedrības darbā iesaistītas visas vecuma grupas proporcionāli iedzīvotāju struktūrai;

Biedrības biedri pārstāv visas interešu grupas;

Biedrībai ir pārstāvniecība reģiona pašvaldībās u.c. iestādēs un sakari ar līdzīgām grupām reģionālā un starptautiskā mērogā

Biedrība piedalās teritorijas attīstības plānošanā un plānu realizēšanā, tās viedoklis tiek uzklausīts augstākās plānošanas instancēs.

1.4.3. Vietējās rīcības grupas teritorijas attīstības galvenās prioritātes (pamatotas ar stipro un vājo pušu, iespēju un draudu izvērtējumu) un rīcība un tās raksturojums (pamatojums, mērķis, piedāvātie risinājumi)

Pamatojoties uz veikto SVID analīzi, aptaujās, darba grupās un iedzīvotāju sapulcēs noskaidrotajiem viedokļiem, ir apkopoti iedzīvotāju viedokļi un definētas galvenās problēmas, kas negatīvi ietekmē situāciju laukos un bremzē to attīstību. Visas problēmas ir savstarpēji saistītas un viena otru ietekmē.

Nācās arī secināt, ka iedzīvotāji nejūtas pietiekami pārliecināti par savām spējām ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesus, kas saistīti ar vietējo sabiedrību un pašvaldību. Viņi tomēr atzīst, ka pašu aktivitāte lielā mērā ietekmē gan viņu dzīves uzlabošanos, gan kopējo attīstību, taču viņu iniciatīva nav pietiekami liela, lai to veicinātu.

Tādēļ prioritātes ir veicināt iedzīvotāju aktivitāti, lai viņi iesaistītos lēmumu pieņemšanā un šādi ietekmētu savas dzīves kvalitāti ilgtspējīgai teritorijas attīstībai.

1. Prioritāte. Dzīves vides kvalitātes uzlabošana un attīstība2. Prioritāte – Cilvēkresursu kvalitāte un sabiedriskās aktivitātes attīstība


Stratēģijas mērķi un prioritātes tiks īstenoti vietējo iniciatīvas grupu projektu veidā Lauku attīstības programmas 2007. – 2013. gadam 413. pasākuma „Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” 4. ass pasākumu ietvaros.

To īstenošanai tiks izmantoti ELFLA LEADER programmas līdzekļi, kā arī privāto un juridisko personu finanšu partnerības līdzfinansējums. Izvēlētajām prioritātēm tiek noteikti atbilstoši pasākumi un rīcības.

Prioritātes, pasākumi, rīcības. 6. tabula

Prioritāte Pasākums Rīcība

1. Dzīves vides kvalitātes uzlabošana un attīstība

1.1. Infrastruktūras izveidošana dzīves kvalitātes uzlabošanai vietējiem iedzīvotājiem

1.2. Inovāciju un publisko pakalpojumu kvalitātes attīstība vietējiem iedzīvotājiem

1.1.1. Iedzīvotāju pulcēšanās vietu un brīvā laika pavadīšanas vietu izveidošana un pilnveidošana

1.1.2. Publiskās infrastruktūras pilnveidošana pakalpojumu pieejamībai, dzīves kvalitātes uzlabošanai un vides resursu saglabāšanai vietējiem iedzīvotājiem

1.2.1. Jaunu sociālo un sadzīves pakalpojumu izveide un esošo pilnveidošana vietējiem iedzīvotājiem

2. Cilvēkresursu kvalitāte un sabiedriskās aktivitātes attīstība

2.1. Sabiedrības aktivizēšana un informēšana

2.2. Kultūrvides attīstība

2.3. Sporta un tehniskās jaunrades attīstība

2.1.1. Atbalsts iedzīvotāju sabiedrisko aktivitāšu realizēšanai

2.2.1. Atbalsts kultūrvides saglabāšanai un attīstībai vietējiem iedzīvotājiem

2.3.1. Sporta, tehniskās jaunrades un citu brīvā laika pavadīšanas veidu izveide un attīstība

1. Dzīves vides kvalitātes uzlabošana un attīstība1.1. Infrastruktūras izveidošana dzīves kvalitātes uzlabošanai vietējiem iedzīvotājiem


Finansējuma apjoms – 20 % no kopējā atbalsta apmēra VRG RRLAB attīstības stratēģijas īstenošanai.

Īstenošanas posms – no 2009. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 30. decembrimRīgas rajona Lauku attīstības biedrības Attīstības stratēģija 2009.-2013. gadam. 44

Rīcība ir paredzēta VRG RRLAB darbības teritorijā esošo NVO, iedzīvotāju interešu vai sociālo grupu kapacitātes stiprināšanai - pulcēšanās vietu sakārtošanai un jaunu pulcēšanās vietu izveidošanai (piemēram, jauno ģimeņu centri, jauniešu iniciatīvas centri, dāmu klubiņi, pensionāru centri, rotaļu un spēļu istabas, mednieku namiņi, darbnīcas, studijas u.c.)

1. Dzīves vides kvalitātes uzlabošana un attīstība1.1. Infrastruktūras izveidošana dzīves kvalitātes uzlabošanai vietējiem iedzīvotājiem

1.1.2. Publiskās infrastruktūras pilnveidošana pakalpojumu pieejamībai, dzīves kvalitātes uzlabošanai un vides resursu saglabāšanai vietējiem iedzīvotājiem

Finansējuma apjoms – 20% no kopējā atbalsta apmēra VRG RRLAB attīstības stratēģijas īstenošanai.

Īstenošanas posms – no 2009. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 30. decembrim

Rīcība ir paredzēta VRG RRLAB darbības teritorijā esošo publisko laukumu, pagalmu, bērnu rotaļu laukumu, pievadceļu, uzbrauktuvju, stāvlaukumu izveidošanai un uzlabošanai, apkārtnes apzaļumošanai un labiekārtošanai, kā arī lai saglabātu un aizsargātu esošos dabas resursus intensīvās publiskā apmeklējuma vietās, regulētu apmeklētāju plūsmu vides kaitējuma mazināšanai (piemēram, taku, trašu, skatu torņu, kāpņu, tiltiņu ierīkošana, atkritumu savākšanas organizēšana, tualešu izvietošana, objektu pieejamības nodrošināšana cilvēkiem ratiņ krēslos, u.c.) tādējādi veidojot patīkamu un sakārtotu vidi teritorijas iedzīvotājiem. Te netiks atbalstīta tūrisma pakalpojuma izveidošana, bet gan vides resursu saglabāšana.

1. Dzīves vides kvalitātes uzlabošana un attīstība1.2. Inovāciju un publisko pakalpojumu kvalitātes attīstība vietējiem iedzīvotājiem




Rīcība ir paredzēta, lai mazinātu nevienlīdzību sociālās atstumtības riska grupām sociālo un sadzīves pakalpojumu nodrošināšanā, pieejamību dzīvesvietā vai sociālās palīdzības centros, atbalstītu jaunu pakalpojumu izveidi un esošo pilnveidošanu (piemēram, veļas mazgātavas, pirtis, bērnu pieskatīšanas istabas, rehabilitācijas centru aprīkojums, palīglīdzekļu iegāde, veselības veicināšanas centri, mobilās sociālās brigādes u.c.), kā arī lai attīstītu jaunus sadzīves pakalpojumus, uzlabotu esošo pakalpojumu kvalitāti, ieviešot jauninājumus, progresīvāku aprīkojumu visām iedzīvotāju grupām.


2. Cilvēkresursu kvalitāte un sabiedriskās aktivitātes attīstība2.1. Sabiedrības aktivizēšana un informēšana




Rīcība paredzēta apmācību, sevis pilnveidošanas un citu brīvā laika pavadīšanas aktivitāšu nodrošināšanai ar to realizēšanai nepieciešamo infrastruktūru un aprīkojumu (piemēram, demonstrēšanas iekārtas, informācijas tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma iegāde un uzstādīšana un pasākumu telpu izveide un labiekārtošana)

2. Cilvēkresursu kvalitāte un sabiedriskās aktivitātes attīstība2.2. Kultūrvides attīstība




Rīcība paredzēta daudzveidīgu un kvalitatīvu kultūras pasākumu tehniskai nodrošināšanai, kultūras kopu aprīkojuma uzlabošanai, kā arī tradīciju saglabāšanas, novadpētniecības un kultūras mantojuma apzināšanas un saglabāšanas pasākumu nodrošināšanai, praktiskai kultūras pieminekļu sakopšanai u.c.(piemēram, tērpu iegāde, diktofonu, fotoaparātu, demonstrēšanas un atskaņošanas iekārtu, datu apstrādes programmu iegāde, krātuvju telpu izveide, dekorāciju, skatuves aprīkojuma iegāde, informācijas stendu izveide u.c.)

2. Cilvēkresursu kvalitāte un sabiedriskās aktivitātes attīstība2.3. Sporta un tehniskās jaunrades attīstība




Rīcība paredzēta sevis pilnveidošanas un brīvā laika pavadīšanas veidu dažādošanai, (piemēram, trenažieriem, modeļu sportam, golfam, kartingam, datortehnikas, žurnālistikas, foto, zīda un stikla apgleznošanas u.c. līdzīgu pulciņu izveidei un to darbības tehniskai nodrošināšanai).


2. RĪCĪBAS PLĀNS

2.1. Vietējās attīstības stratēģijas rīcības plāns Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam pasākuma "Vietējās attīstības stratēģijas" ietvaros 2009.–2013. gadam 7. tabula

Nr. p.k. Rīcība

Atbalsta apjoms (% pret kopējo atbalstu)

Atbalsta apjoms (Ls)*

Lauku attīstības programmas 2007. – 2013.gadam pasākums **

Maksimālā attiecināmo izmaksu summa vienam projektam (Ls)

Maksimālā atbalsta intensitāte (%)

Īstenošanas kārtas, norādot skaitu un termiņus

1 1.1.1 Iedzīvotāju pulcēšanās vietu un brīvā laika pavadīšanas vietu izveidošana un pilnveidošana

20 413. Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā 4. ass pasākumi 1) . inventāra, aprīkojuma iegāde un infrastruktūras izveide pakalpojumu pieejamībai, kvalitātei un sasniedzamībai vietējiem iedzīvotājiem

14000 līdz 90% biedrībām/ nodibinājumiem;līdz 75% pašvaldībām;

līdz 50% citām privātpersonām

4 kārtas

(1x gadā)

2 1.1.2. Publiskās infrastruktūras pilnveidošana pakalpojumu pieejamībai, dzīves kvalitātes uzlabošanai un vides resursu saglabāšanai vietējiem iedzīvotājiem

20 413. Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā 4. ass pasākumi 1) . inventāra, aprīkojuma iegāde un infrastruktūras izveide pakalpojumu pieejamībai, kvalitātei un sasniedzamībai vietējiem iedzīvotājiem

14000 līdz 90% biedrībām/ nodibinājumiem;līdz 75% pašvaldībām ;


4 kārtas

(1x gadā)

3 1.2.1. Jaunu sociālo un 20 413. Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju 14000 līdz 90%

biedrībām/ 4 kārtas


sadzīves pakalpojumu izveide un esošo pilnveidošana vietējiem iedzīvotājiem

īstenošanas teritorijā 4. ass pasākumi 1. inventāra, aprīkojuma iegāde un infrastruktūras izveide pakalpojumu pieejamībai, kvalitātei un sasniedzamībai vietējiem iedzīvotājiem

nodibinājumiem;līdz 75% pašvaldībām;


(1x gadā)

4 2.1.1 Atbalsts iedzīvotāju sabiedrisko aktivitāšu realizēšanai

15 413. Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā 4. ass pasākumi2) inventāra, aprīkojuma iegāde un infrastruktūras izveide sabiedrisko aktivitāšu (tajā skaitā apmācību un interešu klubu,) dažādošanai vietējiem iedzīvotājiem.



4 kārtas

(1x gadā)

5 2.2.1. Atbalsts kultūrvides saglabāšanai un attīstībai vietējiem iedzīvotājiem

10 413. Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā 4. ass pasākumi2) inventāra, aprīkojuma iegāde un infrastruktūras izveide sabiedrisko aktivitāšu (tajā skaitā kultūras, vides aizsardzības aktivitāšu) dažādošanai vietējiem iedzīvotājiem.



4 kārtas

(1x gadā)

6 2.3.1. Sporta, tehniskās jaunrades un citu brīvā laika pavadīšanas veidu izveide un attīstība

15 413. Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā 4. ass pasākumi2 inventāra, aprīkojuma iegāde un infrastruktūras izveide sabiedrisko aktivitāšu (tajā skaitā sporta un cita brīvā laika pavadīšanas aktivitāšu) dažādošanai vietējiem iedzīvotājiem.



4 kārtas

(1x gadā)

Piezīmes.

* Aizpilda pēc vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas līguma noslēgšanas ar Lauku atbalsta dienestu


** Norāda attiecīgo Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam 4.ass pasākumu un tā aktivitāti. Ja aktivitāte ir saistīta ar citas ass pasākumu, tad norāda arī attiecīgās ass un pasākuma nosaukumu.

2.2. Vietējās attīstības stratēģijas rīcības plāns Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.–2013.gadam pasākuma "Teritorijas attīstības stratēģiju īstenošana" ietvaros 2009.–2013.gadam

Nr. p.k. Rīcība

Atbalsta apjoms (% pret kopējo atbalstu)

Atbalsta apjoms (Ls)*

Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007. – 2013.gadam pasākuma "Teritorijas attīstības stratēģiju īstenošana" aktivitāte

Maksimālā attiecināmo izmaksu summa vienam projektam (Ls)

Maksimālā atbalsta intensitāte (%)

Īstenošanas kārtas, norādot skaitu un termiņus

Piezīme.

* Aizpilda pēc vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas līguma noslēgšanas ar Lauku atbalsta dienestu


3. To rīcību nošķiršanas apraksts, kurām atbalsts pieejams citu Eiropas Savienības fondu ietvaros (attiecas, ja atbalsts tiek piešķirts vai tiek pieprasīts gan Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam pasākuma "Vietējās attīstības stratēģijas" ietvaros, gan Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.–2013.gadam pasākuma "Teritorijas attīstības stratēģiju īstenošana" ietvaros, gan citu Eiropas Savienības fondu ietvaros).

VRG RRLAB stratēģijas mērķi un prioritātes tiks īstenoti vietējo iniciatīvas grupu projektu veidā Lauku attīstības programmas 2007. – 2013. gadam "Vietējās attīstības stratēģijas" 413. pasākuma „Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” 4. ass pasākumu ietvaros un Eiropas Zivsaimniecības Fonda 4. prioritārā virziena 1.pasākuma “Teritoriju attīstības stratēģiju īstenošana”, un 3. pasākuma „Starpteritoriālā un starpvalstu sadarbība” aktivitāšu ietvaros.

Neatkarīgi no VRG RRLAB stratēģijas ieviešanas, VRG ietilpstošās Allažu, Inčukalna, Mālpils, Sējas un Vangažu pašvaldības var pretendēt arī uz LAP "Vietējās attīstības stratēģijas" 413. pasākuma „Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” 3.ass pasākumu "Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem" atbalstu.

Ja šīs pašvaldības saņem atbalstu minētā 3. ass pasākuma atbalstāmajās aktivitātēs (ārpus šīs stratēģijas piedāvātajām iespējām) - vietējas nozīmes saietu namu, brīvā laika pavadīšanas, sporta un kultūras objektu būvniecība vai rekonstrukcija vai - publiski pieejamas teritorijas labiekārtošana, kas tiek veikta, lai nodrošinātu rekreācijas pamatpakalpojumus pašvaldību teritorijās, tad VRG RRLAB stratēģijas īstenošanas ietvaros tās nevarēs iesniegt projektus, kuros pretendē uz rekonstrukcijas un būvniecības darbiem, bet gan tikai uz aprīkojuma iegādi rīcībās 1.1.1 „Iedzīvotāju pulcēšanās vietu, interešu izglītības un brīvā laika pavadīšanas vietu izveidošana un pilnveidošana” un 1.1.2. „Publiskās infrastruktūras pilnveidošana pakalpojumu pieejamībai, dzīves kvalitātes uzlabošanai un vides resursu saglabāšanai”.

Fiziskās personas, komersanti un biedrības vai nodibinājumi rīcībā 1.1.2 „Publiskās infrastruktūras pilnveidošana pakalpojumu pieejamībai, dzīves kvalitātes uzlabošanai un vides resursu saglabāšanai” un rīcībā 1.2.1. Jaunu sociālo un sadzīves. pakalpojumu izveide un esošo pilnveidošana vietējiem iedzīvotājiem nevarēs veidot infrastruktūru tūrisma pakalpojumu nodrošināšanai un zivju resursu saglabāšanai, kā arī attīstīt šos pakalpojumus. Šim nolūkam jāiesniedz projekti EZF 4.prioritārā virziena 1.pasākuma “Teritoriju attīstības stratēģiju īstenošana”, 2.aktivitātē - Ar zivsaimniecību un tūrismu saistītas infrastruktūras un pakalpojumu attīstība.

4.Vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas procedūras

Pēc paziņojuma saņemšanas no Lauku atbalsta dienesta par attīstības stratēģijas iesnieguma apstiprināšanu, vietējā rīcības grupa RRLAB „Rīgas rajona Lauku attīstības biedrība” un Lauku atbalsta dienests slēdz līgumu un vietējā rīcības grupa RRLAB „Rīgas rajona Lauku attīstības biedrība” iegūst tiesības uzsākt attīstības stratēģijas īstenošanu.

50

Visas izmaiņas attīstības stratēģijā vietējā rīcības grupa RRLAB „Rīgas rajona Lauku attīstības biedrība” rakstiski saskaņo Lauku atbalsta dienestu.

Lai īstenotu vietējo attīstības stratēģiju, VRG:

- pēc saskaņošanas ar LAD laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, visu VRG darbības teritorijas pašvaldību laikrakstos un mājas lapās izsludina datumu, kad tiks uzsākta projektu pieņemšana atbilstoši vietējai attīstības stratēģijai;

- projektu pieņemšanas termiņš ir viens mēnesis pēc laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” izsludinātā datuma;

- vērtēšanas komisija izvērtē projektu atbilstību vietējai attīstības stratēģijai un VRG padome pieņem lēmumu un sagatavo atzinumu par katru projektu. Ja padome sniedz negatīvu atzinumu, tā norāda noraidīšanas iemeslus;

- projektu atzinumus kopā ar projektiem mēneša laikā pēc projektu pieņemšanas termiņa beigām iesniedz dienestā LAD;

- veic projektu īstenošanas saturisko uzraudzību.- periodiski novērtē vietējās attīstības stratēģijas īstenošanu;- nodrošina publicitāti un sniedz vietējās rīcības grupas darbības teritorijas iedzīvotājiem informāciju par vietējās attīstības stratēģijas īstenošanu.- divus gadus pēc vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas uzsākšanas vietējā rīcības grupa var veikt izmaiņas vietējā attīstības stratēģijā, saskaņojot to ar LAD vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas līgumā noteiktajā kārtībā.

4.1. Projektu konkursa izsludināšana un vērtēšana

4.1.1. Projektu konkursa izsludināšanas kārtība;

Vietējā rīcības grupa RRLAB izsludina un organizē projektu iesniegumu pieņemšanu:

a) atbilstoši vietējās attīstības stratēģijā noteiktajam rīcības plānam;

b) ievērojot atklātu projektu iesniegumu konkursu nosacījumus;

Pēc saskaņošanas ar LAD. laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un vietējos laikrakstos „Allažu Ziņas”, „Siguldas Elpa”, „Mālpils Vēstis”, „Inčukalna Laiks”, „Sējas Ziņas” , „Krimuldas pagasta Vēstis”, „Vangažu Vēstis” un „Rīgas Apriņķa Avīze” , kā arī pašvaldību mājas lapās www.allazi.lv , www.malpils.lv , www.sigulda.lv , www.incukalns.lv, www.vangazi.lv, www.seja.lv , www.krimulda.lv tiek izsludināts datums, kad sākas projektu pieņemšana atbilstoši vietējās attīstības stratēģijai. Līdz ar projektu konkursa nosacījumiem vietējā attīstības stratēģija pieejama RRLAB padomē, visās Partnerībā darbojošās pašvaldībās un to mājas lapās. Projektu pieņemšanas laiks – viens mēnesis.

51

http://www.krimulda.lv/

http://www.seja.lv/

http://www.vangazi.lv/

http://www.incukalns.lv/

http://www.sigulda.lv/

http://www.malpils.lv/

http://www.allazi.lv/

4.1.2. Projekta atbilstības kritēriji vietējai attīstības stratēģijai par katru rīcības plānā iekļauto rīcību

VRG vērtēšanas komisija 1 mēneša laikā pēc projektu iesniegumu pieņemšanas termiņa beigām izvērtē projekta atbilstību vietējai attīstības stratēģijai atbilstoši katram projektu vērtēšanas kritērijam, piešķir noteiktu punktu skaitu no 0 līdz 2,0:

0 = ”neatbilst”,0,5 = ”vāji”,1,0 = ”apmierinoši”,1,5 = ”labi”,2 = ”ļoti labi”.

Projekta vērtēšanas kritēriji 8. tabula.

Nr. p.k.

Vērtēšanas kritērijiMaksimālais

punktu skaits

1. Projekts ir izstrādāts, pamatojoties uz attīstības stratēģiju, tajā pamatota plānotā rīcība un nepieciešamība veikt pārmaiņas

2

2. Projekta rezultātā ieviesti jauninājumi teritorijā 2

3. Projekta īstenošana tiek virzīta uz iedzīvotāju (t.sk. mērķa grupu) vajadzību sasniegšanu

2

4. Projekta nozīmīgums izvēlēto mērķa grupu vajadzību risināšanā 2

5. Projektā ietverti objektīvi pārbaudāmi rezultāti 2

6. Projekta budžeta pārskatāmība, izmaksu atbilstība plānotajiem uzdevumiem, to samērojamība ar plānotajiem rezultātiem 2

7. Projekta ilgtspēja 2

8. Plānotas aktivitātes projekta publicitātei un informācijas izplatīšanai 2

9. Jaunu darba vietu radīšana un/vai jau esošo saglabāšana 2

Kopējais punktu skaits 18

Papildus iegūstami punkti

11. Teritorijā vēl nav īstenots neviens projekts attīstības stratēģijas ietvaros3

12. Projekts tiek īstenots lauku teritorijā 3

Maksimālais kopējais punktu skaits 24

Minimālais punktu skaits pozitīva atzinuma iegūšanai 9

Specifiski vērtēšanas kritēriji

52

Pie vienāda punktu skaita priekšroka tiek dota projektiem, kas tiek realizēti teritorijā, kurā nav šādu pakalpojumu vai aktivitāšu.

Gadījumā, ja vienā pašvaldības teritorijā vietējās iniciatīvas grupas iesniegušas lielāku skaitu projektu, (piemēram, 5 projektus) vērtēšanas komisija patur sev tiesības pie vienāda punktu skaita dot priekšroku citas teritorijas vietējās iniciatīvas grupas projektam, no kuras ir iesniegts mazāks projektu skaits, lai nodrošinātu vienmērīgu teritoriju attīstību.

4.1.3. Projektu vērtēšanas kārtība vietējā rīcības grupā, t.sk., interešu konflikta novēršana

Atbalsta pretendenti, ņemot vērā konkrētajā attīstības stratēģijā noteiktās prioritātes un rīcības, izstrādā projekta iesniegumu atbilstoši ZMNotp2_061108 „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai pasākumam „Konkurētspējas veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” un pasākumam „Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā”” 2.pielikumam un iesniedz to VRG RRLAB.

VRG vērtēšanas komisija 1 mēneša laikā pēc projektu iesniegumu pieņemšanas termiņa beigām izvērtē projekta atbilstību vietējai attīstības stratēģijai atbilstoši katram projektu vērtēšanas kritērijam, piešķir noteiktu punktu skaitu.

Pēc projektu iesniegumu izvērtēšanas RRLAB padome (VRG lēmējinstitūcija) apstiprina katru projektu, izveido projektu sarakstu, sarindojot projektu iesniegumus pēc iegūto punktu skaita, un sagatavo atzinumus, kurus paraksta vietējās rīcības grupas paraksttiesīga amatpersona. Ja vietējā rīcības grupa sniedz negatīvu atzinumu, tā norāda pamatotu noraidīšanas iemeslu. Projektu sarakstu un projektu atzinumus kopā ar projektu iesniegumiem un tiem pievienotajiem dokumentiem un 1 mēneša laikā pēc projektu iesniegumu pieņemšanas termiņa beigām iesniedz LAD.

VRG lēmējinstitūcija partneriem paziņo, kādas organizācijas vai citas intereses viņi pārstāv, kuras varētu ietekmēt viņu objektivitāti lēmumu pieņemšanā. Partneri par to sniedz informāciju partneru interešu reģistram. Reģistrs tiek atjaunots pirms katras finansējuma piešķiršanas sēdes, partneriem parakstot Interešu deklarāciju.

Ja interešu konflikts nepastāv, partneris paraksta apliecinājumu A, ja interešu konflikts pastāv, partneris par to informē, parakstot apliecinājumu B.

53

VIETĒJĀS RĪCĪBAS GRUPAS Rīgas rajona Lauku attīstības biedrība (RRLAB) padomes INTEREŠU DEKLARĀCIJAVārds, uzvārds

Organizācija, amats:

Projektu konkursa nosaukums

A

Apliecinu, ka man nav tādu apstākļu, kuru dēļ es, personīgu motīvu vadīts (-a), varētubūt ieinteresēts (-a) konkursa rezultātos par labu kādam pretendentam un kuri varētuietekmēt manu objektivitāti lēmumu pieņemšanā.

Datums: ____________________

Paraksts: ____________________

B

Informēju, ka man ir apstākļi, kuru dēļ es varētu nonākt interešu konfliktā un kurivarētu ietekmēt manu objektivitāti lēmumu pieņemšanā:

(papildus informācija par apstākļiem, kas veido interešu konfliktu, norāda attiecīgo projekta iesniedzēju)

Datums: _____________________

Paraksts: _____________________

54

VRG izvērtē projektus un pieņem lēmumu par projektu atbilstību vietējās attīstības stratēģijai, ievērojot:

a) projektu atbilstības pamatkritērijus, kas apstiprināti Ministru Kabinetā;

b) projektu atlases kritērijus, kas iekļauti VRG attīstības stratēģijā;

c) lēmumu pieņemšanas procedūru;

d) Lauku attīstības programmas noteiktos pasākumu īstenošanas nosacījumus;

e) attiecināmo izmaksu atbalsta intensitāti un atbalsta apjomu, kas nepārsniedz atbilstošajos pasākumos noteikto, tomēr VRG vietējās attīstības stratēģijā var samazināt atbalsta intensitāti un apjomu.

55

4.1.4. Atzinuma veidlapa par projekta atbilstību vietējai attīstības stratēģijai.

(Paraugs) Pielikums Nr.1

_______________ ______________Adrese Datums

Rīgas rajona Lauku attīstības biedrības (RRLAB) vērtēšanas komisijas

ATZINUMS

par projekta atbilstību VRG Rīgas rajona Lauku attīstības biedrības (RRLAB) attīstības stratēģijai

REKVIZĪTI :Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Atklāta projektu iesnieguma konkursa

Pasākumam ( Pasākuma nosaukums ) ;

Attiecināmā vietējās attīstības stratēģijas rīcība ( Rīcības nosaukums):

Atbalsta pretendents ( Pilns nosaukums )

Projekta iesnieguma Nr. ( VRG reģistra Nr. )

Projekta nosaukums ( Pilns nosaukums no iesnieguma )

ATZINUMS :

Saņemtais novērtējums : ( punkti )

Atzinums : ( pozitīvs / negatīvs )

PARAKSTI : ( visu Vērtēšanas komisijas locekļu paraksti un paraksta atšifrējums )

4.2. Vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas uzraudzība un novērtēšana:

4.2.1. Vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas uzraudzības procedūra, t.sk. kvantitatīvie rādītāji katrai rīcības plānā iekļautajai rīcībai

56

4.2.2. Vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas novērtēšanas procedūra, t.sk. rezultatīvie rādītāji katrai rīcības plānā iekļautajai rīcībai.

Mērķu sasniegšanai izstrādātajā rīcības plānā ir noteikti kvantitatīvi un kvalitatīvi indikatori, kas apliecina stratēģijas īstenošanas pamatotību.


Sakārtotu, uzlabotu pulcēšanās vietu skaits – vismaz 3

Jaunu pulcēšanās vietu skaits – vismaz 2

NVO skaits, kas uzlabojušas darbošanās apstākļus- vismaz 5

Pieaudzis sakārtotu, uzlabotu pulcēšanās vietu skaits

Radušās jaunas pulcēšanās vietas

Pieaugusi biedrību un nodibinājumu aktivitāte teritorijā kopumā

1.1.2 Publiskās infrastruktūras pilnveidošana pakalpojumu pieejamībai, dzīves kvalitātes uzlabošanai un vides resursu saglabāšanai vietējiem iedzīvotājiem

Labiekārtoto publisko objektu skaits- vismaz 2

Izveidoto publisko objektu skaits - vismaz 2

Uzlabojies teritorijas estētiskais izskats

Uzlabojusies vides pieejamība

Izveidoti jauni publiskie objekti iedzīvotājiem


Pakalpojumu sniegšanas organizēšanai piemēroto telpu skaits – vismaz 3

Pakalpojumu sniegšanas organizēšanai iegādāto iekārtu skaits – vismaz 6

Jaunradīto pakalpojumu skaits - vismaz 2

Saglabātu vai izveidoto darba vietu skaits vismaz 6

Uzlabojusies pakalpojumu kvalitāte

Dažādoti un radušies jauni inovatīvi pakalpojumi

Pakalpojumi pieejami dažādām sociālām grupām

Pieaugusi iedzīvotāju apmierinātība ar dzīves kvalitāti

Radušās vai saglabātas jaunas darba vietas


Iegādātā aprīkojuma un iekārtu skaits - vismaz 5

Jaunizveidotu vai piemērotu telpu skaits - vismaz 2

Uzlabojumu izmantošanā iesaistīto personu skaits - vismaz 200

Pieaugusi sabiedrisko pasākumu kvalitāte

Izveidojušās vai aktivizējušās jaunas interešu grupas

Pieaudzis iedzīvotāju zināšanu un prasmju apjoms

Pieaugusi iedzīvotāju informētība un ieinteresētība teritorijas attīstībā


57

Kolektīvu, grupu skaits, kas izmanto uzlabojumus - vismaz 5Objektu skaits, kuros iegādāts aprīkojums – vismaz 3Rekonstruēto kultūras objektu skaits - vismaz 2Izstrādāto kultūrvēsturisko materiālu pieaugums, izmantojot uzlabojumus - vismaz 2

Sakopto kultūras pieminekļu skaits - vismaz 2

Pieaudzis kultūras aktivitāšu skaits

Paaugstinājusies kultūras aktivitāšu tehniskā kvalitāte

Pieaugusi iedzīvotāju aktivitāte kultūras pasākumos.

Pieaudzis kultūras mantojuma apzināšanas materiālu apjoms

Pieaugusi sakopto kultūras pieminekļu estētiskā vērtība un sabiedriskā nozīmība


Tehnisko uzlabojumu skaits- vismaz 3

Jaunu brīvā laika pavadīšanas iespēju skaits - vismaz 3

Dalībnieku skaits, kas izmanto uzlabojumus - vismaz 50 cilvēki

Radušās jaunas brīvā laika pavadīšanas iespējas

Pieaugusi to tehniskā kapacitāte

Uzlabotas iespējas radoši izpausties dažādām interešu grupām

Samazinājies bezdarbības radīts kaitējums sabiedrībai

58

IZMANTOTIE AVOTI.

1. Latvijas Lauku attīstības programma (LAP) 2007.-2013. gadam

2. Rīcības programma Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007. – 2013. gadam

3. Rīgas reģiona attīstības programma 2005. – 2011. gadam

4. Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013. gadam

5. Nacionālā programma “Kultūra 2000.-2100 gadam

6. Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006-2015. gadam

7. Jaunatnes politikas valsts programma 2005.-2009. gadam

8. Rīcības plāns koncepcijas “Valsts ģimenes politika” īstenošanai 2004.-2013. gadam.

9. Valsts programma “Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana. 2005. – 2009. gads”

10. Rīgas rajona teritorijas plānojums 2008. -2020. gadam

11. Inčukalna novada teritorijas plānojums 2006-2018 gadam

12. Rīgas rajona Mālpils pagasta teritorijas plānojums (2008. – 2020.)

13. Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju pašvaldības teritorijas Attīstības programma, 2007. gadam.

14. Siguldas novada attīstības programma 2007-2019. gadam

15. Allažu pagasta teritorijas plānojums 2007. -2019. gadam

16. MK 07.07.2008. noteikumi nr. 515 „Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība vietējo attīstības stratēģiju īstenošanai”

17. MK 17.04.2007 noteikumi nr. 267 „Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fonda administrēšanas kārtība”

18. ZMNotp2_061108; Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai pasākumam „Konkurētspējas veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” un pasākumam „Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā”

19. Nr.298. ”Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā lauku un zivsaimniecības attīstībai”(21.04.2008.)

20. CSP statistikas datu bāze.

21. Rīgas rajona Lauku attīstības biedrības arhīva materiāli.

59

Documents

1llf.partneribas.lv/resource/1252940800_16_RRLAB.doc · Web view1.1.5. Aktivitāšu apraksts, t.sk. pieredze LEADER pieejas īstenošanā 11 1.1.6. Vietējās attīstības stratēģijas