Nr. 9 (285) OTRDIENA, 2007. GADA 24. APRÈLIS BEZMAKSAS

Cik labi sajust brîdi ßo Jo laiks, kas åtri pagåjis,Un neaizmirst no tå neko, Ir tik daudz laba atståjis.

Ogres novada dome sirsnîgi sveic

98 gadu jubilejå

Elzu Dzirkali

94 gadu jubilejå

Aleksandru PacéviçuMirdzu GalviñuVeltu Mariju Ozoliñu

93 gadu jubilejå

Aumeisteru Eriku

92 gadu jubilejå

Melåniju Mi˚eliMildu Puriñu-Purîti

91 gada jubilejå

Veru Siliñu

90 gadu jubilejå

Elzu Potapovu

Laika posmå no 26. marta lîdz 20. aprîlim Ogres novadå re©istréti18 jaundzimußie - 9 meitenes un 9 zéni.

Ogres novada dome sirsnîgi sveic jaundzimußo bérniñu vecåkus!

85 gadu jubilejå

Jåni JubeluMarijuViniçenkoMariju MorjakovuVladimiru DañilovuHelénu MadΩuliElzu Ítelvahu

80 gadu jubilejå

Veroniku OnckuliLücijuVekmaniSkaidrîti RutkuZentu Mariju LeciValiju MelngailiValdu Skaidrîti OzoluZentu Puriñu

Helénu KukariOlgu ParîsuRozu Çika¬evuVilmu DomkovuLidiju PisarevuPéteri Pupiñu

Drîkst izstrådåt tehnisko projektu

Deputåti apstiprinåja pårtikas veikala ar biroja telpåm Ogré, Daugavpils ielå23 ieceres skiçu publiskås apsprießanas rezultåtu apkopojumu un at¬åva izstrådåtbüves tehnisko projektu.

Apstiprinåti Ogres pilsétas zîmes konkursa noteikumi

Izskatot domes galvenå måkslinieka Krißa Skrastiña izstrådåto noteikumu pro-jektu, deputåti noléma apstiprinåt Noteikumus atklåtam ideju metu konkursamOgres pilsétas zîmes izveidei. Konkursu rîko Ogres novada dome kopå ar OgresRotari klubu (skat. 2. lpp.).

Nosaka maksu par pakalpojumiem Ogres kapos

Atkårtoti izskatot novada paßvaldîbas SIA “Ogres Svéte” iesniegtos mate-riålus, dome noléma atcelt Ogres novada domes 25.11.2005. lémuma “Par mak-sas pakalpojumiem Ogres pilsétas kapos” 2. punktu un noteica maksu parpakalpojumiem Ogres pilsétas kapos (izcenojumi tiks publicéti nåkamajånumurå).

Izmaiñas autobusu kustîbas sarakstos

Izskatot SIA “Ogres autobuss” iesniegumu par autobusu kustîbu pilsétasmarßrutos vasaras periodå, dome noléma saskañot autobusu kustîbas grafikusßajos marßrutos, kå arî neiebilst pret izmaiñåm autobusu kustîbas grafikosmarßrutos årpus pilsétas teritorijas (skat. 3. lpp).

INFORM‰ AÌENTËRA “MÅLKALNE”

Paßvaldîbas a©entüra “Målkalne” informé siltumener©ijas patérétåjus

par kaltlumåju apturéßanu sakarå ar to sagatavoßanu 2007./2008. gada

apkures sezonai.

Siltumneséja piegåde patérétåjiem, kas izmanto attiecîgo katlumåju pakalpo-jumus, tiks pårtraukta ßådos datumos:•Upes pr. 19 23.- 27. jülijs; 18.-19. septembris.•Skolas iela 20 12.-14.jünijs; 11.-12. septembris.•Brîvîbas iela 116a 9-13.jülijs; 25.-26. septembris.•Akmeñu iela 43 14.-16. augusts; 27.-28. septembris.•Doles iela 2a 19.-21. jünijs. •Celtnieku iela 2a 14.-18. maijs.•Indrånu iela 21.-25. maijs. •Liepas 5 7.-9. augusts.

OGRES PENSIONÅRU BIEDRÈBÅ

• Ogres pensionåru biedrîba 6. maijå pulksten 13 Ogres Kultüras centrå rîkoatpütas pécpusdienu “Pretî pavasarim” ar jubilåru sveikßanu, koncertu un dejåm.Pieteikßanås 26. un 27. aprîlî no pl.10 lîdz 14 Kultüras centra 175. istabå.• Pirmå ekskursija – 16. maijå (Straupe – Rubene – Augstroze – Lådezers)Pieteikßanås 10. maijå no pl.10 lîdz 14 Kultüras centra 175. istabå.• 20. aprîlî Ogres Kultüras centrå, 175. istabå Ogres pensionåru biedrîba atklå-ja rokdarbu izstådi. Izstådé iesniegto darbu izpårdoßana notiks 27. aprîlî. Aicinåm aktîvi piedalîties! Valde

Pårbaudîs üdens kvalitåti peldvietås

Sabiedrîbas veselîbas a©entüras Rîgas filiåle informé, ka Rîgas re©iona peldü-dens monitoringa programmå 2007. gadam ir iek¬autas ßådas peldvietas: Ogresupes vecå gultne un pie dambja Nr. 2, Daugavas upe pie J. Alunåna ielas, kå arîIkß˚iles novadå esoßå, bet ogrénießu iecienîtå peldvieta Jaunogres ezers(MeΩezers). Peldsezonas laikå paraugus ñems reizi divås nedé¬ås. Testéßanasrezultåti tiks paziñoti.

Pagåjußajå gadå lielu atsaucîbuguva Ogres novada domes unNîderlandes fonda KNHM projektukonkurss, ßogad atsaucîba ir vél lielå-ka.

Ståsta projekta vadîtåja SandaPavelkopa: “Íå gada såkumå tika iz-sludinåts jau otrais Ogres novadadomes un Nîderlandes fonda KNHMprojektu konkurss “Iedzîvotåji veidosavu vidi”. Konkurss deva iespéjuiedzîvotåju grupåm pieteikt projektus,kas saistîti ar dzîves kvalitåtesuzlaboßanu un sniegtu labumu péciespéjas lielåkai da¬ai sabiedrîbas,turklåt - tos viñi paßi spéj îstenot, pre-tendéjot uz KNHM fonda un Ogresnovada domes finanséjumu lîdz 1000eiro apmérå.”

Íajå gadå tika sañemti 43 projektupieteikumi daΩådås ar dzîves kva-litåtes uzlaboßanu saistîtås sférås.Ûürija, iepazîstoties ar tiem untiekoties ar kritérijiem atbilstoßus pro-jektus sagatavojußajåm iedzîvotåjugrupåm, izvértéja un 11. aprîlîapstiprinåja 25 labåkos projektusKNHM fonda un Ogres novadadomes finanséjuma sañemßanai.Finanséjumu sañem ßådi projekti:• “Gaismas sensoru uzstådîßanakåpñu telpås” (projekta pieteicéjs–iedzîvotåju grupa “Målkalnes 19”,pieß˚irtais finanséjums – Ls 701,97),

• “Eirologs-2” (“SK7-Juniors”, Ls702,80),• “Sakopta vide – prieks paßiem uncitiem” (“Sünu 3”, Ls 639),• “Kåpñu telpu labiekårtoßana unapgaismojuma ierîkoßana” (“Liepas –A” vidéjå paaudze müsu måjai(“Vidéjie”), Ls 699,99),• “Kåpnes” (“Savießi Kaléjkalnam”,Ls 702,80),• “Daudzdzîvok¬u nama “Liepas 2”kåpñu telpu remonts” (“Liepas 2”, Ls699,67),• “Bez putek¬iem un dub¬iem”(“GÈKS “Målkalne” pilnvarotås per-sonas”, Ls 702,80),• “Topi, gaisma!” (“Gaismas neséji”,Ls 702,80),• “Gaismas svétki manå pagalmå”(“Gaismas saucéji”, Ls 702,80),• “Logu maiña kåpñu telpå MeΩaprospekta 4a, 1. sekcijå” (“Skaistumstaupa siltumu”, 702,80),• “Soli pa solim – uz måjas labiekår-toßanu” (“Siltas måjas – mierîgspråts”, Ls 702,80),• “Jauni logi – siltums måjås”(“Auseklîßi”, Ls 700),• “Siltinåsim måju un müsu sirdis”(“Nepaliksim vienaldzîgi”, Ls702,80),• “Sporta laukuma atjaunoßana”(“Savéjie”, Ls 701,60),• “Jaunais gadsimts – jauni logi – 1”

(“Optimisti – 1”, Ls 702),• “Jauni logi – jaunas acis uz pasauli”(“Sünu ciema zéni”, Ls 700),• “Sapñu sala” (biedrîba “Lazdukalni2000”, Ls 702,80),• “Apkårtnes labiekårtoßana”(“Pagasta aktîvisti”, Ls 700),• “Turkalnes ielas 3. nama logu no-maiña – 1” (“Turkalnes ielas 3.nams”, Ls 700)• “Turkalnes ielas 3. nama logunomaiña – 2” (“Turkalnes ielas 3.nams”, Ls 700),• “Silta, jauka istabiña” (“Domubiedru grupa”, Ls702,75),• “Bérzu aleja 4 veido savu vidi”(“Bérzu alejas 4 iedzîvotåji”, Ls702,80),• “Gårßas ielas posma izbüve” (“Går-ßas ielas iedzîvotåji”, Ls 702,80),• “Iedzîvotåju apmåcîba pirmås pa-lîdzîbas sniegßanå negadîjumos uzüdens un pludmales sakopßana pieOgres vecupes ezera” (“Ziemaspeldétåji “Ogres roñi””, Ls 700,81),• “Bérnu rota¬u laukums “Laimîgåbérnîba”” (domubiedru grupa“Radoßie Turkalnießi”, Ls 702). S. Pavelkopa informé, ka tuvåkajå

laikå tiks slégti finanßu lîgumi arattiecîgajåm iedzîvotåju grupåm, laimaijå varétu uzsåkt apstiprinåto pro-jektu realizåciju.

Baiba Trumekalne

Zinåmi projektu konkursa

“Iedzîvotåji veido savu vidi” rezultåti

Pa zemi spoΩi vizina saulîte, kasspogu¬ojas namu logos un raida saulesza˚us uz tikko za¬ot såkußo zemîti.Krümåji tinußies za¬brünostîmek¬os… Lepni balto bérzi, kasseviß˚i spilgti izce¬as uz tumßo prieΩuun eg¬u fona. Visus spirdzina bérzusulas.

Tådå jaukå aprî¬a pécpusdienå esdevos uz zemnieku saimniecîbu“Kalnakrauças”, lai tiktos ar tås gal-veno personu Anitu Kuß˚i.

Viñas kabinetå uz galda baltiemziediem dzirkstîja Lieldienu kaktuss.“Atvainojiet, vél pédéjais zvans, tadvarésim runåt,” atvainojas Anita.“Tas man vårda dienå no darbi-niekiem,” viña vélåk paskaidro parskaistajiem ziediem.

“Ar ko såksim?” péc telefonasarunas viña jautå. “Paståstiet, lüdzu,par ko bija saruna ar arhitektu,”iesåku, jo iepriekß, kad gribéjunorunåt tikßanos, Anita teica, ka tagadnevar, jo viñai tülît büßot tikßanås ararhitektu.

Anita atbild: “Doma ir tåda –nedaudz paplaßinåt gan veikalu, gannoliktavu. Jåuzlabo darba apståk¬i unatpütas iespéjas strådåjoßajiem,paredzot dußas telpas un jaunastualetes. Veikala telpas k¬uvußas parßauru.”

Vaicåju par mazo ceptuvju pa-ståvéßanas iespéjåm. Par to Anitai irviedoklis: “Jebkurå nozaré ir tå – jolielåka konkurence, jo mazåka iespéjalielai pe¬ñai. Nekådu spiedienu noaugßas neesmu izjutusi, vienîgi ßailielajå konkurences tirgü par sevijåprot paståvét. Galvenais – raΩotkvalitatîvu produkciju un ieviest kådujaunu maizes ß˚irni. Mazo ceptuvjupaståvéßana lielå mérå atkarîga no tå,cik augstu îpaßnieks uzstådîjis pe¬ñaslatiñu. Maize gan ikdienå ir ¬otinepiecießams produkts, bet tå nav

lielas pe¬ñas avots. Ne vienmér mazåsceptuves likvidé, tås arî apvienojasvai pårprofiléjas. “Imantas” maizespieprasîjums tagad pat nedaudzpieaudzis,” atklåj Anita un paståsta,ka maizîti piegådå Ogres rajonaveikaliem, nedaudz arî Rîgas,Daugavpils, Jékabpils un Aizkrauklestirdzniecîbas vietåm.

“Òoti pieprasîta ir Ciemupes kondi-torejas produkcija. Tas noråda vien uzto, ka darbi jåturpina,” pårliecinåtisaka A. Kuß˚e.

Anita “Imantas” maizes ceptuvésaimnieko no 2005. gada 1. oktobra.Tagad tå ir z/s “Kalnakrauças” cep-tuve. Anita lepojas, ka viñas darbinie-ki ir ar lielu pienåkuma un atbildîbassajütu - prasmîgi un atsaucîgi, kasmüsdienås ir samérå reti sastopams.Anita priecåjas, ka arî kafejnîcuiecienîjußi gan garåm braucéji, gansavéjie, sakot: “Kåpéc gan nepabarotsavéjos?”

Pajautåju, kå tad ir ar zemniekusaimniecîbu. “Tå arî såkåm – ar zem-nieku saimniecîbu. Saimniecisko dar-

bîbu såkåm TînüΩos, apstrådåjotvecmåmiñas zemi – audzéjåm dår-zeñus, kartupe¬us, déstus un labîbu.Esmu agronome, vîrs – mehåni˚is.Pamats bija. Saimniekojåm.”

Jåpiebilst, ka Anita Kuß˚e ir tå patiAnita, kurai Ogré pieder kafejnîca“Ilze”. “Kå es pie kafejnîcas tiku? Tånebüt nebija mana ideja! Darbojåmieslaukos, bet gribéjås arî ko jaunu. VecoOgres tautas namu tad vadîja Lija,viña pat ¬oti uzståjîgi prasîja, lai méstur atveram kafejnîcu. Es såkumå pre-tojos. Viñas uzståjîba un neatlaidîbabija tik liela, ka beigu beigås espiekritu,” atceras Anita.

Viña ir pateicîga visiem tiem, kaspalîdzéja realizét ßo ideju. “Tautasnamu pårdeva, mums bija jåaiziet.Bijåm iegådåjußies måju Ogré unlikumsakarîgi iesåkto turpinåjåm.Darbojoties kafejnîcå, man ¬otigribéjås arî savu konditoreju. Un tadnåca Stases Rudzîtes piedåvåjumsiegådåties ßo uzñémumu – såkumå kå

Bez sapña jau nevar

Turpinåjums 2. lpp.

Ogres novada domes sédé 19. aprîlî

Ståståm paruzñéméjiem

Anita Kuß˚e

OgrénietisOGRES NOVADA DOMES IZDEVUMS

2 «OGR‰NIETIS» Otrdiena, 2007. gada 24. aprîlis

Apstiprinåti ar Ogres novada domes19.04.2007. lémumu (protokols Nr.10; 3. §)

Konkursa objekts

Konkursa objekts ir vides dizainaobjekts - Ogres pilsétas zîme pirmsOgres pilsétas robeΩåm pie autoce¬aA6.

Konkursa rîkotåjs

Konkursu rîko Ogres novada domesadarbîbå ar Ogres Rotari klubu.

Konkursa organizators

Konkursu organizé Ogres novadadomes büvvalde (tålåk tekstå -ORGANIZATORS).

Konkursa mér˚is

Konkursa mér˚is ir iegüt projektapriekßlikumus - metus vides objektaOgres pilsétas zîme realizåcijai.

Konkursa veids un dalîbnieki

Konkurss ir atklåts, tajå varpiedalîties jebkurß profesionåli izglî-tots måkslinieks vai arhitekts, autorukolektîvi kå arî citi interesenti.

Konkurss notiek vienå kårtå, konoslédz labåkå idejas meta izvér-téßana un påréjo konkursa laureåtunoteikßana.

Projektéjamais objekts

un teritorija

OGRES PILS‰TAS ZÈMES kåvides objekta bütiskåkå funkcija irOgres pilséta atpazîstamîbas vei-cinåßana, kå arî simbolisku pilsétasvårtu veidoßana. Pilsétas zîmes izvei-de iezîmés arî pilsétas apa¬o 80 gadujubileju, kas büs 2008. gada 25.februårî.

OGRES PILS‰TAS ZÈMEI ar savuvéstîjumu jåparåda Ogrei raksturîgåsîpaßîbas, jåprezenté to un vienlaicîgijåbüt müsdienîgai. Zîme pildîs arîmüsdienu liecinieka funkcijas.Liecinot par pilsétas attîstîbu, par cil-vékiem, kas tajå dzîvo un ßîs dienasvértîbåm. Zîmei ar savu véstîjumujårada lepnums par savu pilsétu tåsiedzîvotåjiem. Zîmes izveidé plånotsiesaistît arî pilsétas iedzîvotåjus arsaviem ziedojumiem.

OGRES PILS‰TAS ZÈMES priekß-likumu- metu izveidé jåiek¬auj ßådipunkti: •uzraksts Ogre; •Ogres pilsé-tas ©erbonis; •jåparedz zîmes izgais-mojums.

OGRES PILS‰TAS ZÈMES izvei-dei nav paredzéti materiåluierobeΩojumi, bet jåparedz, lai tå bütuviegli kopjama, iespéjami droßa pretvandålisma aktiem, tai jåkalpo nepår-traukti visu gadu un ilglaicîgi.

Paredzéts realizét divas OGRESPILS‰TAS ZÈMES. Abas paredzétsizvietot pie Rîga – Daugavpils A6ßosejas abos virzienos - viena pirmsiebraukßanas pilsétas teritorijå noIkß˚iles puses, otra - no Ciemupespuses.

OGRES PILS‰TAS ZÈMES priekß-likumu - metu izveidé bütu jåiek¬aujpiegu¬oßås teritorijas labiekårtoßanaskoncepcija.

Izejmateriåli projektéßanai

Konkursa rîkotåjs nodroßina pre-tendentus ar projektéßanai nepiecießa-majiem materiåliem gan digitålå, gananalogå formåtå: 1.situåcijas plåni ar novietnes robeΩunorådi;2.fotomateriåli, kuros fikséta esoßåsituåcija;3.Ogres pilsétas simbolika.

Konkursam iesniedzamie materiåli

1.Vides objekta novietnes plånsM 1:100 – 250.2.Objekta plåns, skati, nepiecießamiegriezumi M1:10 – 20.3.Divi perspektîvie skati vai fotomon-tåΩas cilvéka acu augstumå, kaspietiekami uzskatåmi raksturopiedåvåto ideju esoßås pilsétvideskontekstå.4.Paskaidrojuma raksts, kurå norådîti: piedåvåtås koncepcijas - idejas aprak-sts un pamatojums;galveno funkcionålo, kompozicionålo

un konstruktîvo ideju un pielietotomateriålu raksturojums.5.Cita grafiskå un/vai tekstuålåpapildinformåcija – péc autoruieskatiem – konceptuåli bütiski kons-truktîvie, apdares, vides dizaina,makets vai citi risinåjumi.

Konkursa materiåli sañemami

Ogres novada domes büvvaldé,Brîvîbas ielå 48, Ogré (tålrunis/

fakss 5071175) lîdz 2007. gada 17.

maijam.Papildu paskaidrojumus var

pieprasît un sañemt Ogres novadadomes büvvaldé. Informåciju variegüt arî pa e-pastu: buvvalde@oic.lv

Konkursa darbu noforméßana

1. Konkursa grafiskie materiåliizpildåmi brîvå tehnikå uz A3 vailielåka formåta planßetém.2. Paskaidrojuma raksts pievieno-jams.3. Konkursa materiålu teksta da¬ujånoformé latvießu valodå.4. Lai nodroßinåtu konkursa dalîb-nieku anonimitåti, visi konkursam ie-sniegtie materiåli (katra planßete)apzîméjami ar devîzi (burtu vai ciparukombinåcija lîdz 10 simbolu garumå)un iesniedzami kopå ar aizlîmétuaploksni, kas apzîméta ar to paßudevîzi un kurå ievietota informåcijapar projekta skices autoriem:4.1. autoru profesija, vårds, uzvårds,personas kods, adrese, tålrunis, 4.2. ja projekta metu izstrådåjusiautoru grupa, uzrådåma katra autoralîdzdalîbas pakåpe, un iespéjamåsprémijas sadalîjums starp autoriem(procentos), kas apstiprinåts arattiecîgås personas parakstu;4.3. personas vai firmas bankas re-kvizîtus un kontu, uz kuru veikt iespé-jamås prémijas naudas pårskaitîjumu.5. Konkursa materiåli un aploksne arziñåm par autoriem jåievieto kopéjåaploksné (iesaiñojumå) ar norådi“Konkursam: OGRES PILS‰TASZÈME”. Íî aploksne arî mar˚éjama ardevîzi.

Materiålu iesniegßanas termiñi un

kårtîba

Konkursa materiålu iesniegßanastermiñß – 2007. gada 21. maijs pl.10.00.

Konkursa materiåli iesniedzamidarba dienås no pl. 9 lîdz 17 Ogresnovada domes büvvaldé Brîvîbas ielå48, Ogré, LV 5001, (tåtrunis/fakss5071175).

Konkurss ir atklåts, tajå var

piedalîties jebkurß profesionåli

izglîtots måkslinieks vai arhitekts,

autoru kolektîvi kå arî citi intere-

senti.

Konkurss notiek vienå kårtå, konoslédz labåkå idejas metaizvértéßana un påréjo konkursa lau-reåtu noteikßana.

Konkursa prémijas, uzvarétåji un

apbalvojumi

Konkursa prémiju fonds ir Ls 1000,t.sk.•konkursa uzvarétåjam Ls 500,•konkursa 2. vietas ieguvéjam Ls 250,•konkursa 3. vietas ieguvéjam Ls 150,•2 veicinåßanas prémijas Ls 50 katra.

Ûürijas komisijai, atkarîbå nokonkursam iesniegto darbu skaita unkvalitåtes, pamatojot savu lémumu, irtiesîbas nepieß˚irt kådu no prémijåmvai mainît prémiju sadalîjuma propor-cijas, nepårsniedzot prémiju fondaapmérus, vai lemt par jauna konkursarîkoßanu. Prémétie darbi pårietkonkursa Rîkotåja îpaßumå. KonkursaRîkotåjam (ar darba autorapiekrißanu) ir tiesîbas atpirkt citusneprémétos darbus. Prémijas izmaksåkonkursa Organizators méneßa laikåno galîgå lémuma pieñemßanas die-nas. Juridiskåm personåm prémijatiek pårskaitîta uz norådîto kontu untås paßas ir atbildîgas par prémijas

summas tålåko sadalîjumu unnodok¬u nomaksu.

Fiziskåm personåm prémiju izmak-så (vai ieskaita laureåta norådîtajåkontå) konkursa Organizators, noprémijas summas apré˚inot, ieturot unnomaksåjot likumå paredzétosnodok¬us. Nepréméto konkursa darbuautori savus darbus var sañemt atpa-ka¬ viena méneßa laikå no konkursarezultåtu publicéßanas brîΩa. Pécminétå termiña beigåm konkursaOrganizétåjs par darbu uzglabåßanunav atbildîgs.

Konkursa rîkotåjiem ir tiesîbaskonkursa materiålus publicét.

Konkursa komisija

Komisijas priekßsédétåjs: EdvînsBartkeviçs - Ogres novada domespriekßsédétåjs, komisijas locek¬i:Maija Rinka - Ogres novada domesbüvvaldes vadîtåja, Péteris Zilberts -Ogres pilsétas arhitekts, KrißsSkrastiñß - Ogres novada galvenaismåkslinieks, Kristaps Drone - OgresRotari kluba pårståvis, ModrisSkujiñß - Ogres Rotari klubapårståvis, Péteris Aulmanis - Ogresmåkslas skolas direktors, SigneKraukle - Ogres måkslas skolas direk-tora vietniece, Anita Ausjuka - Ogresnovada kultüras darba koordinatore,Edgars Bérziñß – arhitekts, VeltaHolcmane – arhitekte, Kårlis Èle - tél-nieks. Atbildîgais sekretårs: DaceÍ˚éle - Ogres novada domes büv-valdes speciålistu palîgs.

Lémumu pieñemßana un rezultåtu

paziñoßana

Konkursa komisija såk darbu 2007.gada 22. maijå Ogres novada domestelpås, Brîvîbas ielå 48, Ogré. Ûürijair lemttiesîga, ja sédé piedalås nemazåk kå astoñi komisijas locek¬i. Jadarbu atvérßanas brîdî ir klåt mazåksskaits komisijas locek¬u, klåtesoßiere©istré iesniegtos darbus un vienojaspar to izskatîßanu péc bütîbas citålaikå, nosakot nåkoßo sédi ne vélåk kåpéc nedé¬as.

Ja konkursam iesniegti tikai trîs vaimazåk darbi, konkursa Rîkotåjs,motivéjot savu lémumu, ir tiesîgsizlemt, vai vértét iesniegtos darbus,vai rîkot jaunu konkursu ar tiempaßiem vai citiem noteikumiem.

Komisija pårbauda iesniegto darbuatbilstîbu konkursa noteikumiem unprogrammas prasîbåm un vérté metuprofesionålo - arhitektonisko un måk-sliniecisko risinåjumu un objekta sim-bolisko, emocionålo un skulpturålivizuålo izteiksmîbu un iederîbu pil-sétvidé.

Pieñemtos un par atbilstoßiem atzî-tos darbus nodod sabiedriskai skateiuz vienu nedé¬u.

Galîgo lémumu komisija pieñemdivu dienu laikå un tas kalpo parpamatu lîguma slégßanai par tålåkuprojekta izstrådi objekta realizéßanasgadîjumå. Komisija ir tiesîga izvirzîtautoram prasîbas kori©ét iesniegtometu.

Komisijas locek¬i vértéjot izvirzapriekßlikumus par darbu préméßanu,uzrådot motîvus, kådé¬ izraudzîtskonkrétais pretendents.

Komisija pieñem lémumu arvienkårßu balsu vairåkumu. Ja lému-mus pieñemot, balsis sadalås vienådi,izß˚iroßå ir priekßsédétaja balss.

Komisija saglabå tiesîbas nevienuno iesniegtajiem darbiem nevirzîttålåkai realizåcijai. Tådå gadîjumåtiek lemts par jauna konkursa izslu-dinåßanu.

Par konkursa rezultåtiem tå dalîb-niekiem individuåli rakstiski paziñokonkursa komisijas atbildîgaissekretårs trîs dienu laikå péc komisi-jas galîgå lémuma pieñemßanas (pro-tokola parakstîßanas).

Domes priekßsédétåjs E. Bartkeviçs

NOTEIKUMI ATKLÅTAM IDEJU METU KONKURSAM OGRES

PILS‰TAS ZÈMES IZVEIDEI

Tagad, kad liela da¬a Latvijasiedzîvotåju neslépj savu vilßanos parieståßanos Eiropas Savienîbå, OgresProfesionålå vidusskola izmantoradußås iespéjas, lai risinåtu skolasgalveno uzdevumu – sagatavot müsutautsaimniecîbai zinoßus un profe-sionåli labi apmåcîtus speciålistus.Gribu uzsvért – pati par seviieståßanås ES nedod nekådus taustå-mus rezultåtus, tå ir radîjusi iespéjas,kuras nepiecießams prasmîgi izman-tot.

Lai piesaistîtu ES finanséjumu,Ogres PV piedalås atklåtos konkur-sos. Pagaidåm ir trîs galvenie darbîbasvirzieni:• veicinåt audzékñu un pasniedzéjumobilitåti, t.i., nodroßinåt viñiemprakses iespéjas un pieredzesapmaiñu kådas no ES dalîbvalstslîdzîga profila izglîtîbas iestådés unuzñémumos;• uzlabot måcîbu vidi skolå unuzlabot profesionålo priekßmetu satu-ru tå, lai pati aroda apguve balstîtos uzmodernu tehnolo©iju izmantoßanu;• sadarbîbå ar Nodarbinåtîbas valstsa©entüru turpinås sadarbîba müΩ-izglîtîbas nodroßinåßanå.

Viss ßo pasåkumu komplekss irreåls pamats, lai skolas absolventispétu izturét konkurenci darba tirgüun spétu integréties uz modernåmtehnolo©ijåm balstîtos raΩoßanasuzñémumos.

Tagad par paveikto katrå no ßiemvirzieniem sîkåk.

Audzékñu prakses un pedagogupieredzes apmaiña ES dalîbvalstîsnotiek Leonardo da Vinçi program-mas ietvaros. Audzékñu un pedagoguaktîva iesaistîßana tajå dod, manupråt,vél vienu spécîgu instrumentu tålåkaiskolas izaugsmei – motivåciju.Strådåt tå, kå to dara partnerîbasskolås, strådåt vél labåk.

Èstenojot 2006. gada mobilitåtesprojektus, divi topoßie galdnieki -Toms Bondars un Ìirts Lapsa - çetrasnedé¬as praktizéjås TampereskoledΩå, vélåk privåtå uzñémumåSomijå. Tur puißi par savåm apgüta-jåm amata prasmém atståjußi vis-labåkos iespaidus, jo ne velti sañé-mußi pavisam nopietnu priekßlikumupéc skolas absolvéßanas uzsåkt darbutajå pat uzñémumå, kurå praktizéjås.Viñi sañems somu strådniekiemlîdzvértîgu atalgojumu, nevisdiskriminéjoßu, kå patlaban Latvijasviesstrådnieki Èrijå. 12. aprîlî uz çetrunedé¬u praksi Somijå devås çetrastopoßås biroja sekretåres, bet pårisdienas vélåk çetri topoßie datorsisté-mu tehni˚i un çetras gråmatvedes izli-doja uz Londonu, lai izietu praksißajå tik daudzu latvießu - darba mek-létåju Mekå. Íis projekts noslégsies arçetru topoßo elektronikas tehni˚upraksi Somijå ßoruden.

OGRES PROFESIONÅLÅ VIDUSSKOLAUpes prospekts 16, Ogre, LV-500. Tålruñi: 5024479, 5035914. Fakss: 5035909E-pasts: ag1@ogre.apollo.lv. Internets: www.opv.lv.

2007./2008. måcîbu gadå uzñem ar pamatizglîtîbu ßådås profesionålås

vidéjås izglîtîbas programmås:

•datorsistémas; •elektronika; •gråmatvedîba;•sekretariåta un biroja darbs; •kokizstrådåjumu izgatavoßana.

Måcîbu ilgums 4 gadi.Skolai ir dienesta viesnîca un kafejnîca.Dokumentu pieñemßana no 11. jünija lîdz 16. jülijam darba dienås no plkst. 9

lîdz 15.Informatîvås dienas:

• individuålie pieteikumi darba dienås pa tålruni 5024479;

• 2007. gada 12. maijå no plkst. 10 lîdz 15.

Tajå paßå laikå ir uzrakstîti un ie-sniegti projekta konkursam divipieteikumi par pieredzes apmaiñuseßiem pedagogiem un divpadsmitaudzékñiem. Kas büs braucéji – toparådîs atklåta pretendentu sacensîbadalîbai vizîté, jo tiesîbas uz braucienuiegüst tikai labåkie. Ir vél viensiemesls måcîties un apgüt arodanoslépumus labåk.

Íobrîd skolå ir realizéti divi ESFprojekti, kas pilnîbå atbilda fondaizveides mér˚im - izskaust visa veidadiskriminåciju un nevienlîdzîbu darbatirgü, kå arî attîstît cilvékresursus,sekmét informåcijas sabiedrîbasizveidi.

Paßlaik skola realizé divus ESFprojektus. No 2006. gada septembratiek îstenots projekts “Izglîtîbas pro-grammu “Gråmatvedis”, “Datorsis-témas” un “Kokizstrådåjumu izgata-voßana” aktualizåcija”. Tauståmusieguvumus no tå jüt vai ikkatrs skolasaudzéknis, jo projekta ietvaros iriznomåta ar licenzétåm programmåmaprîkota jaudîga datortehnika un mo-dernas darbmaßînas galdniecîbai.Profesionålo priekßmetu skolotåjiaktualizé måcîbu programmas unizstrådå metodiskos materiålus, kurijütami uzlabos måcîbu kvalitåti.Varbüt dai¬runîgåk par ßo projekturunåt naudas izteiksmé – tiek apgüti123 000 latu, no kuriem ES lîdzfinan-séjums ir 75%.

No 2007. gada 1. janvåra tiek real-izéts vél viens ESF projekts:“Izglîtîbas programmu “Gråmatve-dîba” un “Elektronika” audzékñukvalifikåcijas prakses norisespaaugstinåßana”. Realizéjot ßo pro-jektu, skola meklé cießåkas sadarbîbasar uzñémumiem, kuros audzékñivarés iziet prakses vietas. Projektsparedz, ka par skolas sadarbîbas part-neriem k¬uvußajos uzñémumos poten-ciålajiem prakßu vadîtåjiem tiks orga-nizéti kursi, kuros paredzéta iespéjaapgüt pedago©ijas pamatus, bet parkatru apmåcåmo praktikantu tiekpapildu samaksa. Skolas vadîbai irdroßa pårliecîba, ka projektå aizsåktåsadarbîba ar uzñémumiem påraugsbiklos tuvinåßanås so¬us un k¬üs parsvarîgu nåkamo speciålistu praktiskåsapmåcîbas meistarîbas kalvi.

Slikts tas kareivis, kurß nevélas k¬ütpar ©eneråli. Nezinu, vai tå patießåmir, bet pirmås veiksmes ES struktür-fondu apguvé ir iedroßinåjußas skolasvadîbu uzdrîkstéties vairåk. Paßlaiktiek veikti zinåmi priekßdarbi, laiskola varétu startét ERAF fonduapguvé, tåpéc, cienîjamais lasîtåj,novéliet, lai Ogres Profesionålajaividusskolas darbinieku saimei izdo-das ieceréto pårvérst îstenîbå.

Måris Siliñß, OPV direktores vietnieks, projektu vadîtåjs

Ogres Profesionålås vidusskolas

pieredze ES fondu apguvé

3«OGR‰NIETIS»Otrdiena, 2007. gada 24. aprîlis

4. MARÍRUTS

SIA “Ogres Autobuss” – autoosta –

Målkalnes pr. – Ogres meΩrüpniecîbaDarba dienås

SIA “Ogres Autobuss” 3.15 4.00Autoosta 3.23 3.50Upes pr. (tunelis) 3.48Kalna pr. 3.28Jaunogres vsk. 3.45Müzikas skola 3.42Poliklînika 3.29 3.41MRS 3.35 3.35

PILS‰TAS AUTOBUSU KUSTÈBAS

SARAKSTS (ar 2007. gada 1. maiju)

Darba dienås BrîvdienåsSIA "Ogres stadions- a/s "Ogre"- SIA "Ogres stadions-

Autobuss" -SIA "Ogres -SIA "Ogres Autobuss" -SIA "Ogres

-stadions Autobuss" Autobuss" -stadions Autobuss"

5.10 5.25 5.30 5.455.40* 6.10 6.05 6.00 6.206.00* 6.30 6.25 6.40 7.006.25* 7.00 6.55 7.20 7.406.45* 7.10 7.05 8.00 8.207.20 7.40 8.05 8.40 9.007.25*# 8.10 14.05 9.20 9.408.00 8.30 14.25 10.00 10.208.30 9.10 15.00 10.40 11.008.50 9.50 16.40 11.20 11.409.30 10.20 17.05 12.00 12.2010.10 11.00 17.30 12.40 13.0010.40 11.40 13.20 13.4011.20 12.20 14.00 14.2012.00 13.00 14.40 15.0012.40 13.20 15.20 15.4013.20 13.40 16.00 16.2013.40* 14.10 16.40 17.00

2. MARÍRUTS

SIA "Ogres Autobuss" - Daugavpils iela - tirgus - a/s "Ogre"

14.00*14.30*14.5015.2516.0016.40*+17.05*17.3017.5518.1018.3519.1519.5520.4021.2522.25

14.3015.0515.4016.2016.4517.1017.3517.5018.1518.3018.5519.3520.2021.1021.4022.40

17.2018.0018.4019.3020.1020.5021.2522.25

17.4018.2019.0019.5020.3021.1021.4022.40

* kursé lîdza/s "Ogre"

Novada domes büvvalde laikå no 3. lîdz 16.aprîlim izskatîjusi 28 büvniecîbas iesniegumuspar projektu izstrådåßanu.

Seßi iesniegumi saistîti ar dzîvojamo måjubüvniecîbas projekta izstrådåßanu, dårza måjasprojektu vélas izstrådåt 4, bet vasarnîcas pro-jektu - 1 persona. Pa vienam iesniegumam büv-valde sañémusi par izmaiñåm dårza måjas pro-jektå, dårza måjas rekonstrukciju, kanalizåcijasprojekta izstrådåßanu, ce¬a projektaizstrådåßanu, saimniecîbas ékas projektéßanu,izmaiñåm dzîvojamås måjas un saimniecîbasékas projektå.

Dzîvojamås måjas gåzes apgådes projektaizstrådåßanai izskatîti 2 iesniegumi; tikpatdaudz arî par dzîvok¬u rekonstrukciju unsaimniecîbas éku projektéßanu. Büvvalde irizskatîjusi iesniegumu par Ogres ©imnåzijas unpamatskolas ékas renovåcijas projektaizstrådåßanu un 4 novada domes iesniegumuspar bérnu rota¬u un atpütas laukumu projek-téßanu (3 laukumi paredzéti Ogré un 1 –Ogresgalå).

Akceptéti 10 büvprojekti, t.sk. viens dårzamåjas projekts, izmaiñas dårza måjas unsaimniecîbas ékas projektå, Zinîbu un Kalnaprospekta gåzes vadu sacilpoßanas projekts, 3dzîvojamo måju projekti, dzîvojamås måjas

rekonstrukcijas projekts, saimniecîbas ékasrenovåcijas projekts, saimniecîbas ékas unpagraba projekts, kå arî izmaiñas biroju ékasrekonstrukcijas projektå. Büvvalde irizskatîjusi 2 iesniegumus par atteikumu nobüvétåja tiesîbåm un büvat¬aujas anuléßanu, 1– par plånoßanas un arhitektüras uzdevumagrozîßanu un 1 – par detålo plånojumu zemesgabalam. Ir pieñemti 11 lémumi par jaunuadreßu noteikßanu, akceptétas 2 apliecinåjumakartes vienkårßotai dzîvok¬u renovåcijai.

Eksplutåcijå pieñemti 10 objekti, t.sk. SIA“LMT” kabe¬u trase, 7 dzîvojamo måju gåzesapgådes un gazifikåcijas projekti, dzîvojamåsmåjas lietus üdens kanalizåcijas projekts, biro-ja éka.

Büvvalde izsniegusi 37 büvat¬aujas: dzîvo-jamås måjas büvniecîbai – 9, gåzes apgådeiun gazifikåcijai – 8; dzîvojamo måju rekons-trukcijai – 6, dårza måjas büvniecîbai – 3;dårza måjas rekonstrukcijai – 3; saimniecîbasékas, pirts, siltumnîcas, garåΩas büvniecîbai –3; saimniecîbas ékas rekonstrukcijai – 1; dzî-vok¬a pårbüvei – 1; ce¬a ierîkoßanai – 2; biro-ja ékas büvniecîbai – 1; biroja ékaspårre©istråcijai – viena büvniecîbas at¬auja.

Nikolajs SapoΩñikovs

joks, kas pårvértås realitåté,” sirsnîgi smejot,ståsta Anita.

Tad jautåju, vai Anita ir sapñotåja. “Bet bezsapñiem jau nevar,” viña pårliecinoßi atbild,“gan måjås, gan darbå sapñi ir vajadzîgi!”

Par sevi Anita saka: “Es esmu pozitîvinoskañots cilvéks. Strådåjot ar cilvékiem,nedrîkst staigåt nîgrs un saîdzis, visu laikububinot. Tad pozitîvu rezultåtu nebüs. Katrå cil-vékå cenßos atrast vispirms to labo. Labs vårdsvairåk rosina uz labu darbu. Katrs més esam cil-véks – kaut ko aizmirstam, neizdaråm lîdzgalam, k¬üdåmies,” viña domîgi nobeidz.

Anitas uzraudzîbå strådå 40 cilvéku. “Reizigadå rîkojam kopîgu balli, tikai mums grütiizbrîvét laiku tå, lai visi varétu uz to tikt!Vienmér gadås tå, ka kådam uz balli jånåk tießino darba un kådam otrå dienå uz darbu jåbraucno svinîbåm!”

Ar prieku Anita ståsta, cik ¬oti viñu atbalsta©imene – vîrs un abi déli: “Arî viñi ir apmåcîtigalda klåßanå. Ja galdu jåklåj årpus kafejnîcastelpåm, viñu palîdzîba ir neaizståjama. Íådosgadîjumos nepiecießami cilvéki, kuriem variuzticéties. Viñi ir neatsverami palîgi! Pati arîsavå laikå esmu mizojusi kartupe¬us, ståvéjusipie plîts, klåjusi galdus. Zinu, kå to var un vajagpaveikt, jo pati to esmu izbaudîjusi. Vienîgi

maizes cepßanas knifi man nav tik zinåmi, bettagad firmas ir ¬oti atsaucîgas! Ja vajadzîgapalîdzîba, firmas tehnologi ir klåt. Negributeikt, ka ßodien strådåt ir grüti, bet darbs iratbildîgs. Un atbildîba jåprasa no strådniekiem.Íeit nav tå - ja savårîsi putru, kåds tavå vietå toizstrebs. Te ir tå – ja savårîji, pats arî pilnåmkarotém streb årå,” pasmejas Anita un turpina:“Cilvéki te ir jauki. Man vajadzîgs darbs, uzkuru varu iet ar prieku. Lai bütu sajüta, ka esilidojumå! Un tåds man tagad ir!”

Vai ir kas padomå, kad lidojums tuvosiesbeigåm? “Savas ieceres, savi sapñi ir! Bet partiem runåsim tad, kad ßis lidojums beigsies,”viña atbild.

Tåda Anita ir – mazliet sapñotåja, mazlietreåliste, mazliet romanti˚e… visnota¬ jauks cil-véks, kas dzîvé vélas ko mainît, jo îpaßi tad,kad rodas rutîna.

Í˚iet, viña dzîvo péc gleznotåjas LîgasPurmales teiktå: “Centies izdarît to, ko vari. Jotas vienkårßi ir cilvéka cienîgi – nodzîvotjédzîgu dzîvi, nenometot to kå sañurcîtu lupatu.Ar visåm savåm våjîbåm, k¬üdåm, neveik-lîbåm, bet jédzîgu. Un paturi pråtå, ka gan cil-véces gaitå, gan Visumå tevi var arî nepa-manît…”

Måra Saleniece

Turpinåjums no 1. lpp.

Bez sapña jau nevar

OGRES NOVADA DOMES BËVVALD‰

15. MARÍRUTS

Ogres kapi - Målkalnes pr. - d/s “Laßupes”Sestdienås, svétdienås

Ogres kapi 10.30Målkalnes pr. 10.40Upes pr. (tunelis) 10.43Autoosta 10.45D/s “Laßupes” 10.56

14. MARÍRUTS

Pårogres gatve - Karjera iela - Daugavpils iela - Upes pr. - Målkalnes pr. -

TînüΩu ielå - Ogres kapi (katru dienu)

No Pårogres gatves No Målkalnes pr. No autoostaslîdz Målkalnes pr. lîdz Pårogres gatvei lîdz Pårogres gatvei

9.30 9.359.50 15.45 15.25 15.3017.25 17.05 17.1020.05 19.45 19.50

Lîdz Ogres kapiem No Ogres kapiem

Pie "Zelta liepas" Målkalnes pr. Müzikas skola9.03 9.05 9.1010.05 10.10 10.15 9.20 (no Ogres

kapiem lîdz Pårogres gatvei)

10. MARÍRUTS

Stadions - Daugavpils iela - Dårza iela -

d/s "Laßupes"

stadions - d/s "Laßupes" d/s "Laßupes"- stadions

Darba dienås

7.00 7.20 Katru dienu

8.15 8.359.10 9.3010.40 11.00 11.40 12.0012.40 13.0014.40 15.0015.40 16.00 16.45 17.0517.55 18.15 19.10 19.35 20.35 20.55

5238. MARÍRUTS Ogre - Ciemupe - Ogre

Darba dienås Katru dienu

Autoosta 7.00 8.00 9.45 13.00 16.35 17.15 20.15Ciemupe 7.08 8.08 9.53 13.08 16.43 17.23 20.23Pionieru iela 7.17 8.17 10.02 13.17 16.52 17.32 20.32Ciemupe 7.20 8.20 10.05 13.20 16.55 17.35 20.35Autoosta 7.28 8.28 10.13 13.28 17.03 17.43 20.43

OGRES AUTOOSTAOgré, Brîvîbas ielå 12a.

T. 5024492.

Marßrutos nr. 1 un nr. 8 autobusu kustîbas sarakstos izmaiñu nav.

Kå iegüt Latvijas pilsonîbu

Naturalizåcijas pårvalde ir tå valsts institücija,kura risina jautåjumus, kas saistîti ar Latvijas pil-sonîbas iegüßanu. Jelgavas re©ionålajå noda¬å irapkopoti bießåk uzdotie jautåjumi, tåpéc informå-ciju sniegsim jautåjumu un atbilßu formå.Kådi ir Latvijas pilsonîbas iegüßanas veidi

müsu valstî?

Müsu valstî pamatå ir trîs veidi, kå iegütLatvijas pilsonîbu. 1.Naturalizåcijas kårtîbå to var iegüt visiLatvijas nepilsoñi vai citas valsts pilsoñi, japédéjos piecus gadus paståvîgi dzîvo Latvijå. 2. Re©istrét Latvijas pilsoña statusu varvairåkos gadîjumos. Pirmkårt, tie, kuri ir bijußiLatvijas pilsoñi 1940. gada 17. jünijå un viñu péc-nåcéji, ja viñi nav pieñémusi citas valsts pil-sonîbu. Otrkårt, Latvijå paståvîgi dzîvojoßielatvießi vai lîvi. Treßkårt, tie, kuri ir apguvußi vis-påréjås izglîtîbas pilnu kursu latvießu måcîbva-lodå.3. Péc 1991. gada 21. augusta Latvijå dzimußanepilsoñu bérna atzîßana par Latvijas pilsoninotiek, ja vecåki izsaka savu vélmi. Kas jådara, lai iesniegtu iesniegumu?

Vispirms pretendentam Naturalizåcijas pår-valdes noda¬å vai filiålé jånoskaidro, kådå no vei-diem viñß var iegüt Latvijas pilsonîbu un kådi irnoteikumi un iesniedzamie dokumenti. Patståvîgiiesniegumu var iesniegt, sasniedzot 15 gaduvecumu. Par nepilngadîgajiem bérniem lîdz 15

gadu vecumam izvéli izdara bérna vecåki.Katram pilsonîbas iegüßanas veidam ir jåies-niedz atß˚irîgi dokumenti. Kur var iesniegt iesniegumu un dokumen-

tus?

Iesniegumu un dokumentus Latvijas pil-sonîbas iegüßanai var iesniegt jebkuråNaturalizåcijas pårvaldes re©ionålajå noda¬åun filiålé.Kådi dokumenti jåiesniedz?

Naturalizåcijå tå ir pase, izziña par legåluiztikas avotu, kvîts par valsts nodevas samaksuun 3 fotogråfijas (3x4 cm).

Re©istréjot Latvijas pilsoña statusu tå irpase un vél dokumenti katram konkrétam pil-sonîbas re©itråcijas veidam. Tie, kas ieguvußivispåréjo izglîtîbu latvießu måcîbvalodå ie-sniedz izziñas no skolas. Latvießi uzråda pasiar tautîbas ierakstu. Pierådot savu piederîbuLatvijas pilsoñu kopai 1940. gada 17. jünijå,iesniedz arhîva izziñu un radniecîbu pierå-doßus dokumentus.

Péc 1991. gada 21. augusta Latvijådzimußa nepilsoñu bérna atzîßanå par Latvijaspilsoni, bérna dzimßanas apliecîba un vecåkupases.Vai, iegüstot pilsonîbu, ir jåkårto zinåßanu

pårbaudes?

Iegüstot pilsonîbu naturalizåcijas kårtîbå,visiem no 15 gadu vecuma, ir jåkårto pårbaude

INFORM‰ NATURALIZÅCIJAS

PÅRVALDE

Turpinåjums 4. lpp.

SAKOPSIM VIDI, KURÅ DZÈVOJAM!28. aprîlî dårzkopîbas kooperatîvajå sabiedrîbå “Laßupes” notiks atkritumu un metållüΩñu

savåkßanas talka.Autotransports såks kursét no pl. 8.30. Lügums iepriekß neizvietot atkritumus koplietoßanas un

saviem zemes gabaliem piegu¬oßajås teritorijås, bet minétajå datumå paßiem dårzu îpaßniekiemnodroßinåt atkritumu iekraußanu autotransportå.

Cerîbå, ka dzîvosim tîrå un sakoptå vidé,DKS “Laßupes” valdes priekßsédétåjs Ivars Ka¬˚is

4 «OGR‰NIETIS» Otrdiena, 2007. gada 24. aprîlis

REÌ. APLIECÈBAS Nr. 0785. TIRÅÛA 11000 eks. REDAKTORS N. SAPOÛˆIKOVS. Tålr./fakss 5071164, tålr. 5071100,e-pasts: domeinfo@oic.lv PASËTÈJUMS Nr. 181. Iespiests SIA “Tipogråfija Ogré”, LV - 5001, Ogré, Brîvîbas ielå 31.Nåkamais laikraksta numurs iznåks maija otrajå nedé¬å.

OGRES KULTËRAS

CENTRÅOgré, Brîvîbas ielå 15.

T.: diennakts deΩurants 5024680,

bi¬eßu kase 5047740,

vadîtåja 5035959.

26. aprîlî pl. 19

12. Starptautiskå baleta festivåla viesu

Giordano Jazz Dance (ASV)koncerts.

Bi¬eßu cena Ls 3, 4, 5--------------------------------------------------

28. aprîlî GADATIRGUS DÅRZKOPJIEM.

Tirgotåjiem pieteikßanås no 17.-26. aprîlim--------------------------------------------------

28. aprîlî pl. 14

Deju grupas “Astras” 5 gadu jubilejas sadancis “Vizbu¬u putenî”. Ieejas maksa Ls 1, pensionåriem Ls 0,50.--------------------------------------------------

29. aprîlî pl. 18

Jauktå kora “Ogre” un Dobeles raj. skolotåju kora “Sidrabe” draudzîbaskoncerts. Bi¬eßu cena Ls 1.

--------------------------------------------------30. aprîlî pl. 18

Helsinku Universitåtes kora un Ogres skolotåju kamerkora draudzîbas kon-certs “Pavasara dziesma”. Bi¬eßu cena Ls 1.

--------------------------------------------------1. maijå pl. 14

Popdziesmu un deju festivåls “Tusiñß trîs priedés”. Bi¬eßu cena Ls 1.--------------------------------------------------

4. maijå pl. 21

Atpütas vakars DEJU LAIKS. Spélé “Lauku muzikanti”. Bi¬eßu cena ie-priekßpårdoßanå, lai rezervétu vietas pie galdiñiem Ls 3, pasåkuma dienå Ls 5.

--------------------------------------------------5. maijå pl. 16

Senioru kora “Atvasara” un draugu koncerts “Dziesmu laivas”. Ieeja Ls 1.--------------------------------------------------

12. maijå pl. 19

Deju grupas “Çilli” pavasara ßovs “Ar vînu koju top, ar ütru koju top...”.Bi¬eßu cena iepriekßpårdoßanå, lai rezervétu vietas pie galdiñiem Ls 3, pasåku-

ma dienå Ls 5.--------------------------------------------------

16. maijå pl. 19

Vienas aktrises teåtris - lomå Anna Íteina. Sigits Paru¬skis “Alu sieviete”.Par cilvéku attiecîbåm sievietes skatîjumå.

AIZSAUL‰

AIZGÅJUÍI(26.03. – 20.04.2007)

Uldis Aleksis

dz.10.06.1959.Eduards A¬ßçuks

dz. 10.03.1922.Serafims Bespaiks

dz. 21.02.1961.Antons Bojårs

dz.11.10.1929.Aleksandra Bumbere

dz.10.08.1926.Dainis Bérziñß

dz. 10.10.1933.Marija Dzindzuka

dz. 24.11.1926.Olga Frolova

dz. 24.07.1915.Daniels Frolovs

dz. 18.06. 2002.Ausma Gulbe

dz. 29.06.1940.Eduards Ivanovs

dz. 27.12.1953.Ivans Karpovs

dz. 01.03.1941.Aivars KaupuΩs

dz. 29. 05. 1971.Vitålijs Koro¬ovs

dz. 22. 07. 1946.Antoñina Korßunova

dz. 08.02.1931.Dace Låce

dz. 05.06.1957.Igors Odegovs

dz.19.11.1954.Elmårs Ozoliñß

dz. 01.02.1925.Péteris Paegle

dz. 15.02.1940.Jevstafijs Potapovs

dz. 13.05.1941.Laimonis Prusakovs

dz. 10.04.1930.Arvîds Saulîtis

dz. 26.10.1928.Parfirijs Semçonoks

dz. 25.01. 1948.Voldemårs Silaraups

dz. 20.02. 1917.Ilze Strazdiña

dz. 02.06.1944.Viktorija Suharevska

dz.15.03.1927.Florija Trandafirs

dz. 01.03.1972.Raja Zuboviça

dz.15.03.1955.Viktors Íiherins

dz. 26.01.1949.Ogres novada dome izsaka

lîdzjütîbu aizgåjéju tuviniekiem.

KARTINGA SKOLA PIEDÅVÅRopaΩu pagastå ir atklåta Latvijå pirmå un vienîgå tehnisko sporta veidu skola

skoléniem. No 2007. gada 30. aprî¬a sporta komplekså 333 ir apstiprinåts projekts par

“Kartinga skolu”. Kurså iek¬autas 15 teorétiskås un 25 prakstiskås nodarbîbas,kas ir lieliska iespéja apgüt pirmås iemañas tehniskajå sporta veidå un transportalîdzek¬a vadîßanå nåkotné.

“Kartinga skolas” pamatuzdevums ir 5. – 12. klaßu skolniekiem radît iespéjubrîvajå laikå apgüt teorétiskås pamatzinåßanas par tehniskajiem sporta veidiemun iespéjåm; apgüt pamatzinåßanas par tehniku; skoléniem dot iespéju prakstis-ki sagatavot tehniku un pårbaudît tås tehnisko ståvokli; apgüt braukßanas pama-tus un profesionålåka lîmeña braukßanu; iemåcîties rea©ét un neapjukt daΩådåssituåcijås, kå arî piedalîties sacensîbås.

Tå jaunießiem büs iespéja lietderîgi pavadît savu brîvo laiku, apgüstot ßosporta veidu gan teorétiski, gan praktiski.

Teorétisko nodarbîbu vidéjås izmaksas vienam skolénam ir Ls 2.50 par stun-du, praktiskås braukßanas apmåcîba – Ls 6 stundå.

Vispusîgs apmåcîbas kurss maksås Ls 75 ménesî, bet padzi¬inåts kurss – Ls150 ménesî.Sîkåka informåcija par “Kartinga skolu” pieejama måjas lapå: www.333.lvTålr. 7113330 (no pulksten 12 lîdz 15) vai 29493334.

14. un 15. aprîlî notika lieli pilsétassakopßanas darbi. Kopumå sestdientika savåkti apméram 28 kubikmetriatkritumu, bet svétdien – vél vismaz 8kubikmetri, no kuriem lielåkå da¬a –sadzîves atkritumi.

Ogres novada domes komunålåsnoda¬as vadîtåja ValentînaJahimoviça ir pateicîga visiem tiem,kuri izrådîja interesi par rîkoto talkuun pieteicås palîdzét sakopt pilsétasteritoriju. “Domes komunålås un per-spektîvås attîstîbas noda¬as darbiniekikopå ar paßvaldîbas policijaspårståvjiem, 10 cilvéki, kopa teritorijuRüpnieku ielas galå – meΩu,” ståstaV. Jahimoviça, “dambi gar Daugavukopa büvvalde, arî apméram desmitcilvéku, bet Krasta ielu pie Ogresupes – domes vadîba, – domespriekßsédétåjs Edvîns Bartkeviçs,viña vietniece Vita Pü˚e, prießsédétå-ja padomnieks Raimonds Javoißs unfinanßu ekonomikas noda¬as vadîtåjaSilvija Velberga.”

TînüΩu ielas iedzîvotåji sakopasavas måjas piegu¬oßo teritoriju, kå arîZa˚u un Kranciema ielas stüri,pirmsskolas izglîtîbas iestådes“Sprîdîtis” darbinieki kopa sava bér-nudårza teritoriju un apkårtni.

Talkas notika arî Ogresgalå unCiemupé. Ogres novada domes izpild-direktora vietnieks Péteris P¬avnieksir gandarîts par paveikto Ogres nova-da lauku teritorijå. “Ogresgalapamatskolas 136 skoléni, 10 skolotåjiun 3 skolas darbinieki sestdien strådå-ja sabiedriskå sektora teritorijå - kopaskolas, Ogresgala tautas nama, atpü-tas zonas un stadiona teritoriju.Individuåli Ogresgalå strådåja deviñicilvéki divås grupås, kopjot savu måjuapkårtni,” ståsta P. P¬avnieks, “betsakopt Ciemupes paßvaldîbas teritori-ju bija pieteikußies 13 cilvéki, kuristrådåja tautas nama, autobusupieturas, sporta laukuma teritorijå.”19 cilvéku liels pulciñß strådåjisCiemupes kapu teritorijå. “Konteineripildîjås neticamå åtrumå,” atceras P.P¬avnieks, “més jau pédéjos desmitgadus cînåmies ar ßo problému, laicilvéki péc sevis atståtu tîrîbu.Jåatzîst, ka vairums atkritumu urnupilsétå neståv tukßas, bet bieΩi vieniedzîvotåjiem tomér ir slinkums savusatkritumus tajås iemest. Domåju, ka ßîprobléma rodas tåpéc, ka vairsnenotiek sabiedriskå audzinåßana,kaut gan situåcija dzîvojamajå sektorånenoliedzami ir uzlabojusies!"

Svétdien notika talkas Eg¬u ielå unOgresgala “Dårziños”.

Kå informé domes komunålåsnoda¬as vides speciålists AivarsBigaçs, teritorijas sakopßana Zilajoskalnos ßajås brîvdienås nevaréjanotikt: “Brîvdienås Zilajos kalnosnotika sanitårå cirte - tika izcirsti miz-grauΩu sagrauztie koki, kå rezultåtåtur atrasties bütu bîstami.”

V. Jahimoviça ir nesapratné par to,kåpéc iedzîvotåji neslédz lîgumus ar

firmåm, kas veic atkritumu izveßanu.“Kopjot Rüpnieku ielu, redzéjåm – turatståtås sadzîves atkritumu kaudzespieder apkårtéjiem iedzîvotåjiem!Esam lügußi iedzîvotåjus slégt lîgu-mus, turklåt tådus, kas paredz atkritu-mus izvest bieΩåk nekå divas reizesgadå, bet iedzîvotåji uzskata, kaviñiem nav nekådu atkritumu, kasbütu jåizved. Ûél, ka talkas brîdîneviens iedzîvotåjs, kurß dzîvo piemüsu koptås teritorijas Rüpnieku ielå,neizrådîja atsaucîbu un nepievie-nojås talcinieku pulkam,” saka V.Jahimoviça.

Ogres novada domes finanßuekonomikas noda¬as vadîtåja S.Velberga piedalîjås Ogres upes krastasakopßanas talkå. “Kopjot teritoriju,atpütas vietås bija atrodamas visaiplaßa dzérienu sortimenta pudeles, kasßeit bija nonåkußas no veikalu plauk-tiem,” saka S. Velberga, “Ûél, ka cil-véki nevar atpüsties, aiz sevis atståjottîrîbu, bet atkritumus iemet tuvåkajoskrümos. Talkas laikå sastaptos cil-vékus aicinåjåm pievienoties mums,diemΩél tikai divi kungi nedaudzpalîdzéja. Savåcåm ¬oti daudz atkritu-mu. Tikai bédîgi par to, ka nepaies neilgs laiks, kad ßî apkårtne büs tåda patikå iepriekß.”

R. Javoißs ir ¬oti noraizéjies pariedzîvotåju attieksmi: “Ogres upeskrastå atradåm divas atkritumu urnas,kuras bija iemestas upé, arî vienssoliñß no atpütas vietas pårce¬ojis uzupi. Tur samestas arî alkohola pude-les.” R. Javoißs informé, ka talkåOgres upes krastå savåkti 40 maisi aratkritumiem.

V. Jahimoviça lüdz iedzîvotåjusizrådît atsaucîbu arî turpmåk, jo dometalkotåjus var atbalstît ar talkainepiecießamo – cimdiem, maisiem untransportu. “Vél palika daudznesakoptu teritoriju, tå ka darbu irdaudz! Bütu lügums iedzîvotåjiemuzturét kårtîbå sakoptås teritorijas,”saka V. Jahimoviça.

Ogres novada domes komunålåsnoda¬as ekonomiste ˆina Mis¬inçukapievérß uzmanîbu tam, ka daudzdzî-vok¬u namu iedzîvotåjiem saskañå arapstiprinåto tarifu par atkritumuizveßanu ik ménesi bütu jåmakså Ls0,30 lîdz Ls 0,37 – atkarîbå no måjaslabiekårtotîbas, bet patiesîbå vienamiedzîvotåjam ménesî jåmaksåapméram Ls 0,80, jo atkritumu irdaudz vairåk. “Vairåkkårt ir redzéts,ka pilsétas atkritumu konteinerusizmanto privåtpersonas, par ko, pro-tams, viñi nemakså, bet paßi lîgumusar atkritumu izveßanas firmåm slégtnevélas,” saka ˆ. Mis¬inçuka.

Protams, paßiem iedzîvotåjiemvajadzétu saprast, ka, atståjot aiz sevistîrîbu, citiem viñu atkritumi nebüsjåvåc un uzturéties pilsétå büs daudzpatîkamåk.

Baiba Trumekalne

Pilséta k¬uvusi spodråka

OGRES CENTRÅLAJÅ BIBLIOT‰KÅ24. aprîlî pulksten 17 Ogres centrålås bibliotékas pasåkumu zålé notiks grå-

matas “100 lauku sétas Latvijå” atvérßanas svétki. Tikßanås ar tås autoriem Aivaru Ber˚i, Dainu Bruñinieci un ‰riku Hånbergu.

Laipni lügti visi interesenti!

25. aprîlî pulksten 17 Ogres Centrålajå bibliotékå pasåkumu zålé - tikßanåsar Inesi Ziñ©îti. Netradicionålås årstéßanas speciåliste iepazîstinås ar paßasizstrådåto norîvéßanås sistému. Notiks demonstréßana un praktiskås nodarbîbas. Tos, kuri aktîvi lîdzdarbosies, lüdzam ñemt lîdzi 1 m garu froté dvieli, kåjås îsåsze˚îtes. Påréjie aicinåti klausîties, skatîties un måcîties!

latvießu valodas prasmé un jåzin Latvijas vésture, Satversme, himna. Atseviß˚åmgrupåm ir atbrîvojumi un atvieglojumi. Vai ir jåmakså valsts nodeva, iesniedzot iesniegumu?

Valsts nodeva ir jåmakså tikai vienå gadîjumå: iesniedzot iesniegumu natura-lizåcijas kårtîbå. To var izdarît jebkurå bankå vai pasta noda¬å. Svarîgi irnoskaidrot valsts nodevas samaksas rekvizîtus. Pamatnodeva ir Ls 20,-, vairåkåmgrupåm tå ir Ls 3,- ; ir arî tådas grupas, kuråm nav jåmakså.Cik ilgs ir Latvijas pilsonîbas iegüßanas process?

Pilsonîbas likums paredz, ka naturalizåcijas kårtîbå pilsonîbu iegüst gada laikåpéc zinåßanu pårbauΩu nokårtoßanas, bet praktiski tas notiek åtråk.

Re©istréjot pilsoña statusu, iesniegums tiek izskatîts méneßa laikå. Péc 1991. gada 21. augusta Latvijå dzimußa nepilsoñu bérna atzîßanå par Latvijaspilsoni Naturalizåcijas pårvaldes priekßnieks lémumu pieñem seßu méneßu laikå,bet arî tas parasti notiek îsåkå termiñå. Kur var sañemt papildus informåciju Latvijas pilsonîbas iegüßanas

kårtîbai?

Jebkurå Naturalizåcijas pårvaldes re©ionålajå noda¬å un filiålé, internetå-Naturalizåcijas pårvaldes måjas lapå np.gov.lv, zvanot pa bezmaksas telefonu8002050 Müsu administratîvajå teritorijå to var izdarît Jelgavas re©ionåla-

jå noda¬å, Lielå iela 6, tålruñi: 3022189, 3022184 un tås filiålés - Ogres

filiålé - Ogré, Brîvîbas ielå 33, 414.kab., tålrunis 5044350.

Marija Bañ©ere, Naturalizåcijas pårvaldes Ogres filiåles vadîtåja

Turpinåjums no 3. lpp.

INFORM‰ NATURALIZÅCIJAS PÅRVALDE

OGRES INVALÈDU

BIEDRÈBÅ15. maijå invalîdu biedrîba rîko

ekskursiju pa marßrutu: Straupe,Vaidava, Rubene, Lådezers.

Izbraucam pl. 7 no ståvvietaspretî lielveikalam “Jumis” –Målkalnes pr. 3.

Pieteikties lîdz 10. maijam invalî-du biedrîbå.

SIA “Minigolfs Grîva” atsåk

sezonu. Tålrunis 26321611.

Íonedé¬ tiek atvérts jauns sporta

preçu veikals “GO SPORT”

Ogré, Målkalnes pr. 26. Treßdien, 25. aprîlî pl. 10. Sporta ap©érbi un apavi!

Pavasara kolekcija! Visi laipni aicinåti!

PIEDÅVÅJUMS-augsnes frézéßana mazdårziñosu.c.;-izzå©é kokus, krümus dårzos,gråvjos u.c.(arî ar pacélåju);-åbe¬u vainagu un ogulåju vei-doßana.Tålrunis 29297113 (Aigars).

Måkslas salonå “Pårogre”

( hipermarketå “Pårogre”, 2. ståvå)

Dmitrija Besova gleznu izstådeIzståde darbojas lîdz 27. maijam

no pl. 10 lîdz 18.30, svétdienås no pl. 11.30 lîdz 15.