2014-20_UK... · Web viewLaika posmā no 2008.gada līdz 2011.gadam ar ĪADT aizņemtā sauszemes platība palielinājusies par 72 312 ha jeb gandrīz 1%. 2010.gadā izveidotas 7

LATVIJAS LAUKU ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA

2014.–2020.GADAM

Projekts

RĪGA 2014

Satura rādītājs

1. LAUKU ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS NOSAUKUMS 8

2. DALĪBVALSTS UN TĀS ADMINISTRATĪVĀS TERITORIJA 8

3. EX-ANTE NOVĒRTĒJUMS 103.1. Ex- nte procesa apraksts 10

3.2. Pārskats par Ex-ante ieteikumiem 11

4. SVID UN VAJADZĪBU IDENTIFICĒŠANA 124.1. SVID 12

4.1.1. Vispārējs raksturojums 12

4.1.2. Stiprās puses 33

4.1.3. Vājās puses 41

4.1.4. Iespējas 53

4.1.5. Draudi 56

4.1.6. Kopējie programmas konteksta rādītāji 60

4.2. Vajadzību identificēšana 60

4.2.1. Vajadzību aprakts 60

4.2.2. Vajadzību sasaiste ar mērķa virzieniem un horizontālajiem mērķiem 69

5. STRATĒĢIJAS APRAKSTS 715.1. LAP vajadzību pamatojums, prioritāšu un mērķa virzienu izvēle 71

5.2. LAP prioritātēm un mērķa virzieniem izvēlētie atbilstošie pasākumi 71

5.3. Izvēlēto pasākumu ieguldījums LAP horizontālajos mērķos 78

5.4. Intervences loģikas apkopojums 81

5.5. Konsultāciju kapacitāte un darbības, kas attiecas uz inovācijām 82

6. EX-ANTE NOSACĪJUMU IZPILDES IZVĒRTĒJUMS 83

7. SNIEGUMA IETVARS 84

8. IZVĒLĒTO PASĀKUMU APRAKTS 868.1. Prasības attiecībā uz visiem vai vairākiem pasākumiem 86

8.1.1. Prasības attiecībā uz pasākumiem „Ieguldījumi materiālajos aktīvos„ un „Lauku saimniecību un uzņēmējdarbības attīstība” 86

8.1.2. Finanšu instrumenta izmantošana 88

8.1.3. Saistības pasākumos „Agrovide un klimats” un „Bioloģiskā lauksaimniecība” 89

8.2. Atsevišķu pasākumu apraksti 91

8.2.1. Pasākums 1. „Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” 91

8.2.1.1. Apakšpasākums 1.1. „Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi” 94

8.2.1.2. Apakšpasākums 1.2. „Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”95

8.2.1.3. Apakšpasākums 1.3. „Atbalsts saimniecību un mežu apmeklējumiem.” 96

8.2.2. Pasākums 2. „Konsultāciju pakalpojumi, saimniekošanas un lauku saimniecību atbalsta pakalpojumi” 99

8.2.2.1. Apakšpasākums 2.1. „Atbalsts konsultāciju pakalpojumu izmantošanas veicināšanai” 102

8.2.3. Pasākums 4. „Investīcijas materiālajos aktīvos” 104

8.2.3.1. Apakšpasākums 4.1. „Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās” 108

8.2.3.2. Apakšpasākums 4.2. „Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē” 109

8.2.3.3. Apakšpasākums 4.3. „Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā” 110

8.2.4. Pasākums 6. „Lauku saimniecību un uzņēmējdarbības attīstība” 112

8.2.4.1. Apakšpasākums 6.1. „Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai”116

8.2.4.2. Apakšpasākums 6.3. „Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības „ 117

8.2.4.3. Apakšpasākums 6.4. „Atbalsts ieguldījumiem ar lauksaimniecību nesaistītu darbību radīšanā un attīstīšanā” 118

8.2.5. Pasākums 7. „Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos” 120

8.2.6. Pasākums 8. „Ieguldījumi mežu attīstībā un mežu dzīvotspējas pilnveidošanā” 123

8.2.6.1. Apakšpasākums 8.1. „Meža ieaudzēšana, papildinot daļēji aizaugušās lauksaimniecības zemes, un to kopšana. Meža ieaudzēšana un kopšana” 124

8.2.6.2. Apakšpasākums 8.3./ 8.4 „Atbalsts to meža bojājumu profilaksei un atjaunošanai, ko mežam nodarījuši meža ugunsgrēki, dabas katastrofas un katastrofāli notikumi” 127

8.2.6.3. Apakšpasākums 8.5. „Ieguldījumi meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai” 130

8.2.7. Pasākums 9. „Ražotāju grupu un organizāciju izveide” 133

8.2.8. Pasākums 10. „Agrovide un klimats” 137

8.2.8.1. Apakšpasākums 10.1. „Agrovides un klimata maksājumi” 139

8.2.9. Pasākums 11. „Bioloģiskā lauksaimniecība” 149

8.2.10. Pasākums 12. „Natura 2000 maksājumi” 153

8.2.10.1. Apakšpasākums 12.2. „Natura 2000 maksājumi mežu platībām” 153

8.2.11. Pasākums 13. „Maksājumi apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi” 156

8.2.12. Pasākums 16. „Sadarbība” 160

8.2.12.1. Apakšpasākums 16.1. „Atbalsts lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējīgai Eiropas inovāciju partnerības (EIP) darbu grupu izveidei un darbībai” 162

8.2.12.2. Apakšpasākums 16.2. „ Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei” 163

8.2.12.3. Apakšpasākums 16.3. „Lauku tūrisma attīstības veicināšana” 164

8.2.13. Pasākums 19. LEADER pieejas pasākums „Vietējās attīstības stratēģijas” (turpmāk – LEADER pasākums) 166

8.2.13.1. Apakšpasākums 19.2. „Vietējās ekonomikas stiprināšanas un vietas potenciāla attīstības iniciatīvas” 168

8.2.13.2. Apakšpasākums 19.3. ”Starpteritoriālā un starpvalstu sadarbība ” 170

8.2.13.3. Apakšpasākums 19.4 „Vietējās rīcības grupas darbības nodrošināšana, teritorijas aktivizēšana” 172

9. NOVĒRTĒŠANAS PLĀNS 1749.1. Mērķi un uzdevumi 174

9.2. Vadīšana un koordinēšana 174

9.3. Novērtēšanas tēmas un aktivitātes 175

9.4. Datu un informācijas stratēģija 176

9.5. Īstenošanas laika grafiks 176

9.6. Komunikācija 177

9.7. Resursi 178

10. FINANŠU PLĀNS 17910.1. Plānotais ES finansējuma sadalījums pa gadiem 179

10.2. Indikatīvais finansējuma sadalījums pa pasākumiem 179

10.3. Indikatīvais finansējuma sadalījums pa mērķa virzieniem 180

11. INDIKATORU PLĀNS 180

12. PAPILDUS VALSTS FINANSĒJUMS 180

13. VALSTS ATBALSTA SHĒMU KONKURENCES NOVĒRTĒJUMS 181

14. INFORMĀCIJA PAR PAPILDINĀTĪBU 183

15. PROGRAMMAS IEVIEŠANAS PASĀKUMI 19215.1. Attiecīgās ieviešanas institūcijas 192

15.2. Kopsavilkums par uzraudzības un kontroles sistēmu 195

15.3. Kārtība kā nodrošina neatkarīgu sūdzību izskatīšanu 196

15.4. Paredzētais Uzraudzības Komitejas sastāvs 196

15.5. Programmas publicitātes pasākumi 197

15.6. Mehānismu apraksts, lai nodrošinātu saskaņotību starp vietējās attīstības stratēģijām, kas tiek ieviestas ar LEADER palīdzību, aktivitātēm pasākumos „Sadarbība”, „Pamatpakalpojumi lauku teritorijās” un citiem ESI fondiem 199

15.7. Plānotās darbības, lai samazinātu administratīvo slogu finansējuma saņēmējiem 199

15.8. Apraksts par tehniskās palīdzības izmantošanu 200

16. VEIKTIE PASĀKUMI PARTNERU IESAISTĪŠANAI 20216.1. Darbību saraksts partneru iesaistīšanai 202

16.2. Papildus informācija partneru iesaistīšanai 205

17. VALSTS LAUKU TĪKLS 20617.1. Valsts lauku tīkla struktūra un pārvaldība 206

17.2. Valsts Lauku tīkla darbības mērķi un uzdevumi, aktivitātes 206

17.3. Valsts lauku tīkla resursi un finansēšana 207

18. EX-ANTE NOVĒRTĒJUMS PAR PĀRBAUDĀMĪBU, KONTROLĒJAMĪBU, KĻŪDU RISKIEM PAR LAP PASĀKUMIEM, PASĀKUMU LIKMJU IZMAKSU APRĒĶINA PAMATOJUMS 207

19. PĀREJAS PASĀKUMI 20819.1. Pārejas nosacījumu apraksts pasākumiem 208

19.2. Indikatīvais finansējums pārejošajām saistībām 208

SAĪSINĀJUMI UN LIETOTIE TERMINI

ADVZ Augstas dabas vērtības zemes

BJRS Eiropas Savienības Baltijas jūras reģiona stratēģija

BPV Bruto pievienotā vērtība

CLLD Kopienas [orientēta] vietējā attīstība (no angļu valodas - community-led local development)

CO2 ekv. Gg. Oglekļa dioksīda ekvivalents siltumnīcu gāzēm (no angļu valodas – greenhouse gases)

COMEXT Eirostat ārējās tirdzniecības datu bāze

CSP Centrālā Statistikas pārvalde

DAP Dabas aizsardzības pārvalde

EJZF Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds

ELK Lauku saimniecību ekonomiskā lieluma klase

ELV Ekonomiskā lieluma vienība

EK Eiropas Komisija

ELFLA Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai

ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds

ES Eiropas Savienība

ES-27 Eiropas savienības 27 dalībvalstis (līdz 2013. g.1. jūlijam)

Stratēģija „Eiropa 2020” Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei

ESF Eiropas Sociālais fonds

ESI fondi ESF; ERAF; KF; ELFLA; EJZF

EUR Eiropas Savienības eiro

Eurostat Eiropas savienības statistikas birojs

FM Finanšu ministrija

GDV Pilna laika nodarbināto gada darba vienība

IKP Iekšzemes kopprodukts

ĪADT Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas

KF Kohēzijas fonds

KLP Kopejā lauksaimniecības politika

KPFI Klimata pārmaiņu finanšu instruments

LAD Lauku atbalsta dienests

LAP 2014-2020 „Latvijas Lauku attīstības programma 2014-2020” (ELFLA)

LAP 2007-2013 „Latvijas Lauku attīstības programma 2007-2013” (ELFLA)

LAU Eirostat teritoriju klasifikācija -Vietējās administratīvās vienības (no angļu valodas: Local Administrative Units)

LEADER Mērķtiecīgas un koordinētas rīcības lauku ekonomikas attīstībai(no franču valodas - Liaison Entre Actions de Dévelopement de l'Économie Rurale)

LESD Līgums par Eiropas Savienības darbību

LIZ Lauksaimniecībā izmantojamā zeme

LEK Lauksaimniecības ekonomiskais aprēķins

LLKA Latvijas Lauksaimniecības Kooperatīvu Asociācija

LLKC SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs”

LLU Latvijas lauksaimniecības universitāte

LOSP Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome

LPKS Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības

LSM „Lauku saimniecību modernizācija” – atbalsta pasākums LAP 2007-2013 ietvaros

LVAEI Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts

LVĢMC Latvijas Vides, Ģeoloģijas un Meteoroloģijas centrs

MLA Maksājumi saimniecībām teritorijās ar dabas apstākļu ierobežojumiem

MK Ministru kabinets

MSI Meža statistiskā inventarizācija

NAP 2020 Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.–2020.gadam

Natura 2000 ES nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklsNPV Neto pievienotā vērtība

NUTS Eirostat kopējā statistiski teritoriālo vienību klasifikācija (no angļu valodas: Nomenclature of Units for Territorial Statistics)

NVA Nodarbinātības valsts aģentūra

OECD Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

PL Partnerības līgums ES fondu ieviešanai 2014.–2020.gada plānošanas periodam

PMLP Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

PPS Pirkstspējas paritātes standarts

PV IKP Pievienotā vērtība

PVD Pārtikas un veterinārais dienests

PVN Pievienotās vērtības nodoklis

PUK Pagaidu uzraudzības komiteja

SEG Siltumnīcefekta gāzu emisijas

SI Lauku saimniecību standarta izlaide

SUDAT Lauku saimniecību datu uzskaites tīkls

SVVA Sabiedrības virzīta vietējā attīstība

VAS Vietējās attīstības stratēģija

VLT Valsts lauku tīkls

VMD Valsts meža dienests

VPM Vienotais platību maksājums

VRG Vietējās rīcības grupa

VZD Valsts zemes dienests

UK KP fondu uzraudzības komiteja

VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

VSS EK Vienotais stratēģiskais satvars 2014.–2020.gadam

ZM Zemkopības ministrija

ZRP Rīcības programma zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020. gadam

1. Lauku attīstības programmas nosaukums1. Latvijas lauku attīstības programma 2014.-2020.gads.

2. Dalībvalsts un tās administratīvās teritorija2. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17.decembra regulai (ES) Nr.

1305/2013 Latvija sagatavo un iesniedz vienu Lauku attīstības programmu, kas nosedz visu Latvijas ģeogrāfisko teritoriju.

3. Latvija ir neatkarīga un suverēna republika Eiropas ziemeļaustrumos, viena no trijām Baltijas valstīm Baltijas jūras austrumu krastā. Ģeogrāfiski Baltijas valstis atrodas pašā Eiropas centrā mērenā klimata joslā, jo nevienā virzienā Baltijas valstu attālums līdz Eiropas robežām nav mazāks par 800 km.

4. Latvijas robežojas ar Igauniju, Lietuvu, Krieviju un Baltkrieviju. Latvijas teritorijas platība ir 64 559 km² 1, no tās iekšējie ūdeņi aizņem 2 402 km² un sauszeme 62 157 km², t.sk. lauksaimniecībā izmantojamā zeme 19 338 km² 2., mežu zeme 34 971 km² 3.

5. Atbilstoši kopējai statistiski teritoriālo vienību klasifikācijai (NUTS) Latvijā noteikti seši statistiskie reģioni (1.attēls): Rīgas reģions, Pierīgas reģions, Vidzemes reģions, Kurzemes reģions, Latgales reģions un Zemgales reģions. Mazākā administratīvā vienība (LAU2) Latvijā kopš 2012.gada 1.janvāra ir republikas pilsētas un novadi. Savukārt saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu4 (spēkā esošs no 2002.gada 23.aprīļa), Latvijā ir izveidoti pieci plānošanas reģioni, kas sakrīt ar statistiskajiem reģioniem (Rīgas un Pierīgas reģions kopā kā viens reģions).

1.attēls. Latvijas statistiskie reģioniAvots: CSP

1 Avots: CSP: Latvijas kopējā platība aprēķināta pēc administratīvo teritoriju platību summas2 Avots: CSP, Lauksaimniecības skaitīšana 2010;3 Avots: LVMI „Silava” meža statistiskās inventarizācijas dati, 20094 Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=61002

http://www.likumi.lv/doc.php?id=61002

6. No 2011. gada 3.janvāra Latvija ir iedalīta 110 novados un 9 republikas pilsētās5 un 21 reģionālās attīstības centros un 449 pagastos (2. un 3.attēls).

2.attēls. Administratīvās teritorijas (Latvijas teritorija 9+21 novadi un pārējie novadi),

Avots: ZM pēc VARAM datiem

3.attēls. Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījumsAvots: CSP

5 http://www.likumi.lv/doc.php?id=185993

http://www.likumi.lv/doc.php?id=185993

7. Saskaņā ar Eurostat pilsētu-lauku tipoloģiju6 Latvijas reģioni (NUTS 3) līmenī ir sadalīti galvenokārt pilsētu (Rīgas un Pierīgas), starp pilsētu-lauku (Kurzeme) un galvenokārt lauku (Vidzeme, Zemgale, Latgale) reģionos, un šis iedalījums ir ņemts par pamatu sociālekonomisko konteksta indikatoru vērtību sadalījumam. Savukārt turpmākā situācijas analīze ir balstīta uz šajā programmā definētās lauku teritorijas konteksta indikatoriem.

8. Programmas ieviešanas mērķiem tiek izmantota šāda lauku teritorijas definīcija - par lauku teritoriju tiek uzskatīta visa Latvijas teritorija, izņemot republikas pilsētas un novadu teritoriālās vienības – pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 5000. Iedzīvotāju skaitu nosaka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem par iedzīvotāju skaitu Latvijas administratīvajās teritorijās iepriekšējā gada sākumā (turpmāk – lauku teritorija). (4. attēls)

4.attēls. Lauku attīstības programmas 2014.-2020. pasākumu īstenošanas karteAvots: ZM

3. Ex-ante novērtējums3.1. Ex- nte procesa apraksts9. Sākotnējā (Ex-ante) novērtēšana ir obligāta aktivitāte ES fondu pārvaldē, kas noteikta

ES normatīvajos aktos. Sākotnējā novērtējuma galvenā loma ir nodrošināt LAP izstrādi atbilstoši dalībvalsts vajadzībām no vienas puses un ES noteiktajām prioritātēm no otras puses.

10. Kā nosaka EK regulas, neatkarīgam novērtētājam LAP izstrādē jāiesaistās jau no pašiem pirmsākumiem ciešā sadarbībā ar Vadošo iestādi – novērtējot SVID analīzi un vajadzību izvērtējumu, kā arī iesaistoties plānošanas dokumentu un Partnerības līgumu izstrādē.

6 Eirostat regional yearbook 2010; http://epp.eurostat.ec.europa.eu/cache/ITY_OFFPUB/KS-HA-10-001-15/EN/KS-HA-10-001-15-EN.PDF

11. 2012.gada septembrī tika noslēgts līguma ar LVAEI par LAP 2014-2020.gadam sākotnējā (Ex ante) novērtējumu un Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējumu.

12. Saskaņā ar līgumā noteikto, novērtēšanas process jāveic arī balstoties un ievērojot EK vadlīniju projektu: „LAP 2014-2020 Sākotnējās novērtēšanas vadlīnijas”.

13. Ņemot vērā vadlīnijās noteikto, novērtēšanas process tika iedalīts 3 posmos ar noteiktiem laika termiņiem, kuros katrai no iesaistītajām pusēm bija savs uzdevums.

14. 1.posmā tika noteikts, ka Novērtētājs sniedz vērtējumu par SVID un vajadzību izvērtējumu. Ņemot vērā sākotnējās vērtības (baseline values of context) un ietekmes (impact) rādītājus novērtē SVID analīzes un vajadzību saskaņotību un atbilstību, kas jārisina ar LAP starpniecību. Jāsniedz rekomendācijas analīzes un apraksta uzlabošanai. Pēc 1.posma ziņojuma saņemšanas 2012.gada decembrī, kurā iekļautas rekomendācijas, VI veic to izvērtēšanu un nepieciešamības gadījumā veic SVID un vajadzību koriģēšanu saskaņā ar izteiktajām rekomendācijām.

15. 2.posmā noteikts, ka novērtētājs sniedz vērtējumu par tādiem jautājumiem kā programmas atbilstību ES2020 stratēģijai, izskata priekšlikumu intervences loģikai saistībā ar identificētajām vajadzībām, to iekšējo un ārējo saskaņotību, saskaņotību starp sagaidāmajiem iznākumiem (outputs) un rezultātiem (results), finanšu resursu sadalījumu, vai programmas vispārīgie un specifiskie rādītāji ir atbilstoši un skaidri, vai mērķa vērtības un prognozētie mērķi ir reāli sasniedzami. Papildus tam novērtētājs sniedz viedokli par programmas uzraudzību un nepieciešamajiem datiem, lai veiktu tam sekojošos novērtējumus. Novērtētājam jānosaka arī citi obligātie elementi Sākotnējā (Ex-ante) novērtējumā kad šī informācija kļūst pieejama. Pēc 2.posma ziņojuma saņemšanas 2013.gada jūlijā, kurā iekļautas rekomendācijas, VI veic to izvērtēšanu un nepieciešamības gadījumā veic LAP koriģēšanu saskaņā ar izteiktajām rekomendācijām.

16. 3.posmā noteikts, ka Novērtētājs sniedz gala vērtējumu par visas programmas sadaļām, citiem aspektiem, kas saistās ar programmas ieviešanu (piemēram: administratīvo resursu pietiekamību, lai ieviestu LAP 2014-2020), kā noteikts regulas CSF/2012 projekta 48. pantā un regulas ELFLA/2012 projekta 84.pantā un sagatavo Sākotnējās (Ex-ante) novērtējuma Gala ziņojumu, ietverot SIVN rezultātus.

17. Pēc 3.posma noslēguma, kas tika iesniegts 2013.gada oktobrī, izvērtējot izteiktās rekomendācijas, VI sagatavoja programmas gala versijas projektu.

18. Sagatavoto gala versiju LAP 2014-2020 ar pielikumiem, tai skaitā Sākotnējo (Ex-ante) novērtēšanas ziņojumu, kurā iestrādāts SIVN ziņojums tiek iesniegts apstiprināšanai Eiropas Komisijā. Saskaņā ar noslēgtā līguma nosacījumiem, Sākotnējā (Ex-ante) novērtēšana tiek īstenota līdz saņemts akcepts no EK par LAP 2014-2020 apstiprināšanu.

3.2. Pārskats par Ex-ante ieteikumiemPārskats par galvenajiem Ex-nte novērtētāju ieteikumiem sniegts 1. pielikumā

4. SVID un vajadzību identificēšana4.1. SVID

4.1.1. Vispārējs raksturojums19. Neskatoties uz smago ekonomisko situāciju eirozonā, 2012.gadā Latvijas

tautsaimniecībā saglabājās strauja izaugsme un kopumā IKP pieauga par 5,6 procentiem. Lai arī pēdējos divus gadus Latvijas ekonomikā ir vērojama straujākā izaugsme ES, tomēr IKP vēl ir par 12% mazāks nekā bija pirms krīzes – 2007.gadā.

20. Galvenās ekonomikas nozares lauku teritorijā ir lauksaimniecība, mežsaimniecība un mežistrāde, kas 2011.gadā deva 4,3% no kopējās IKP pievienotās vērtības (1.tabula) un tajās bija nodarbināti 81,9 tūkst. iedzīvotāju jeb 9,5% no kopējo nodarbināto skaita valstī (2007.gadā 107,5 tūkst. jeb 9,6%) 7.

21. Mežsaimniecības un mežistrādes, kā arī pārtikas produktu un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība laika posmā no 2007. līdz 2011.gadam ir palielinājusies attiecīgi par 68,5% un 38,8%, palielinoties arī īpatsvaram kopējā IKP par 1,1 un 1,0 procentpunktiem.

1.tabula

Iekšzemes kopprodukta pievienotās vērtības rādītāji 2007.-2012.gadā,faktiskajās cenās (NACE 2.red.)

2007. 2008. 2009. 2010. 2011. 2012.

milj.EUR % milj.EUR % milj.EUR % milj.EUR % milj.EUR % milj.EUR %

Augkopība un lopkopība, medniecība (A01)

340,4 1,8 330,5 1,6 243,6 1,5 253,6 1,6 289,2 1,6 350,5 1,8

Mežsaimniecība un mežizstrāde (A02)

291,8 1,6 254,7 1,2 353,0 2,1 437,5 2,7 615,4 3,4 622,3 3,2

Pārtikas produktu un dzērienu ražošana (C10-11)

426,3 2,3 500,7 2,4 526,9 3,1 543,3 3,3 589,0 3,2 605,4 3,1

Avots: CSP

22. Latvijas iedzīvotāju skaits 2012.gada sākumā bija 2,04 milj., kas ir par 7,6% mazāk, nekā 2007.gadā.

23. Lauku teritorijā 2012. gadā, pēc CSP datiem, dzīvoja 659,6 tūkstoši iedzīvotāju jeb 32,3% no visiem iedzīvotājiem.

24. Reģionālā IKP uz vienu iedzīvotāju dispersija8 NUTS 3 statistisko reģionu grupā pēc Eurostat datiem Latvijā no 2005.gada ir pakāpeniski samazinājusies un 2009.gadā sasniedza 43,3%, kas gan joprojām ir augsts reģionālās attīstības atšķirību rādītājs. Taču 2009.gadā Latvija pirmo gadu vairs neieņem pirmo vietu ES-27 valstu grupā šai rādītājā, bet gan ceturto, apsteidzot Bulgāriju (46,7), Ungāriju (44,1) un Igauniju (43,8). Lietuvas rādītājs bija 28,1, ievērojami pārspējot pārējās Baltijas valstis (5.attēls).9

7 CSP Darbaspēka izlases veida apsekojuma rezultāti (pārrēķins pēc 2011.gada tautas skaitīšanas datiem NACE 1.1.red.).8 Variācijas koeficients, izteikts procentos. Raksturo reģionu novirzi % no valsts vidējā IKP līmeņa. Ja skaitlis ir 0, tad atšķirības starp reģioniem neeksistē, proti, valstī pilnīgi visos reģionos tiek saražots vienāds IKP.9Eurostat. Dispersion of regional GDP per inhabitant. Pieejams: http://epp.eurostat.ec.europa.eu/tgm/table.do?language=en&pcode=tsdec220.

Bulgā

rija

Ungārij

a

Igau

nija

Latvi

ja

Rumān

ija

Slov

ākija

Polij

aĪri

ja

Lielb

ritān

ija

Portu

gāle

Lietu

va

Vācija

Čehija

Beļģi

ja

Fran

cija

Grieķi

ja

Itālij

a

Austri

ja

Slov

ēnija

Som

ija

Zvied

rija

Dānija

Nīder

lande

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

5043.8 43.3

28.1

%

5.attēls. Reģionālā IKP uz vienu iedzīvotāju dispersija ES dalībvalstīs NUTS 3 līmenī 2009. gadā Avots: Eurostat

25. Augstais reģionālās IKP uz vienu iedzīvotāju dispersijas rādītājs lielā mērā skaidrojams ar Rīgas plānošanas reģiona lielo dominanti pārējo Latvijas reģionu starpā – Rīgas plānošanas reģiona IKP 2009.gadā veidoja divas trešdaļas jeb 66,0% no valsts kopējā IKP. Pārējo reģionu daļas iekšzemes kopproduktā bija robežās no 7% - 11%. Kurzemes plānošanas reģiona īpatsvars valstī kopumā saražotā IKP veidoja 10,6%, Latgales plānošanas reģiona - 8,4%, Vidzemes plānošanas reģiona – 6,9% un Zemgales plānošanas reģiona – 7,9%.10

26. Latvijā nozīmīgākie dabas resursi ir augsne (lauksaimniecības un meža zeme), mežs un meža produkti un pakalpojumi (meža ekosistēma, koksne, ogas, sēnes, rekreācija, medījamie dzīvnieki u.tml.), iekšējie ūdeņi un Baltijas jūra (piekraste), zivis, zemes dzīles (kūdras un būvmateriālu izejvielas), kur daļa ir atjaunojamie un daļa neatjaunojamie resursi.

27. Pavisam kopā ĪADT (neskaitot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu, jo tajā nav noteikti būtiski ierobežojumi) aizņem 803 741 ha jeb 11,9% no valsts sauszemes teritorijas. Laika posmā no 2008.gada līdz 2011.gadam ar ĪADT aizņemtā sauszemes platība palielinājusies par 72 312 ha jeb gandrīz 1%. 2010.gadā izveidotas 7 ĪADT ar jaunu kategoriju – aizsargājamās jūras teritorijas, kuras aizņem 436 468 ha jeb 15% Latvijas Republikai piekrītošās jūras teritorijas.11 Savukārt 332 teritorijas noteiktas par Natura 2000 teritorijām, kas kopumā aizņem ap 12% jeb jeb 793265 ha no Latvijas teritorijas (39.attēls). Šīm teritorijām ir atšķirīgi aizsardzības un apsaimniekošanas režīmi – no minimāliem ierobežojumiem aizsargājamo ainavu apvidos līdz pat pilnīgam saimnieciskās darbības aizliegumam dabas rezervātos.

28. Lauksaimniecības zemēm ir būtiska loma bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā Latvijā. Vislielākā nozīme ir pļavām un ganībām, bet zināma loma ir arī graudaugu sējumiem, kuros barojas putni, īpaši migrācijas laikā. Latvijā kopumā ir apmēram 47 000 ha daļēji dabīgo ganību un pļavu, kuras atzītas par bioloģiski vērtīgiem zālājiem (tai skaitā Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamie zālāju biotopi un putnu sugu dzīvotnes).

10 VRAA dati; Reģionu attīstība Latvijā 2011. Rīga, 2012.11 LVĢMC Nacionālais ziņojums par vides stāvokli – atjaunota informācija uz 2011.gadu

29. Latvijā ir vairāk nekā 12000 upju un aptuveni 4000 ezeru un ūdenskrātuvju, kas kopā aizņem ~3,7% no valsts teritorijas. Virszemes saldūdens resursu apjoms ir 33-35 km³12. Tomēr vairāk nekā 55% no ūdens daudzuma, kas caur Latvijas teritoriju ietek Rīgas līcī vai tieši Baltijas jūrā, veidojas aiz valsts robežām, un Latvija tikai nosacīti var ietekmēt tā kvalitātes aizsardzību, piesārņojuma kontroli, monitoringu un informācijas sniegšanu Latvijai un citām valstīm. Līdz ar to Latvija raksturojas ar vislielāko pārrobežu ietekmi un riskiem Baltijas jūras ekoreģionā attiecībā uz virszemes ūdeņu kvalitāti. Labai un augstai provizoriskajai ekoloģiskajai kvalitātei 2010.gada vasaras un rudens sezonā vidēji atbilst 50% no šajā periodā monitorētajiem ūdensobjektiem (kopumā monitorēti 44)13. (6.attēls)

Gaujas UBA Daugavas UBA Lielupes UBA Ventas UBA Kopā LV0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

0

3

0 03

3

5

3

8 19

2 33

4

12

11

0

1

3

14 2

0

7

Ļoti slikta SliktaVidējaLabaAugsta

6.attēls. Kopsavilkums par virszemes ūdeņu provizorisko ekoloģisko kvalitāti ūdens objektos Latvija upju baseinu apgabalos 2010. gada vasaras un rudens sezonāAvots: LVĢMC Ziņojums par virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzību 2010.gadā

30. Ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības radīta piesārņojuma ar nitrātiem noteikta īpaši jutīgā teritorija, kas kopumā aizņem 12,8% jeb 825 870 ha no Latvijas teritorijas (7.attēls). Vērtējot pēc monitoringa rezultātiem virszemes ūdensobjektos 2010. gada vasarā un rudenī, nitrātu robežlielums īpaši jutīgajās teritorijās nav pārsniegts. Rudens sezonā nitrātu vērtības paaugstinās, jo vasaras sezonā nitrāti asimilējas biomasā, bet veģetācijas sezonai beidzoties, to koncentrācija ūdens vidē pieaug. Nitrātjoni atrodami praktiski jebkurās ūdenskrātuvēs. Galvenie piesārņojuma avoti ir minerālmēslu izskalošanās no augsnes, organisko un neorganisko vielu pārvērtības un transformācijas procesi14.

12 LVĢMC Nacionālais ziņojums par vides stāvokli – atjaunota informācija uz 2011. gadu13 LVĢMC Ziņojums par virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzību 2010.gadā14 LVĢMC Ziņojums par virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzību 2010. gadā

7.attēls. Ipaši jutīgās teritorijas Latvijas teritorijāAvots: ZM

31. Ņemot vērā Latvijas teritorijai raksturīgos klimatiskos apstākļus, aptuveni 90% zemju cieš no pārlieka mitruma. Līdz ar to, lai sekmētu zemju efektīvu izmantošanu ar lauksaimniecību saistītajām darbībām, Latvijas teritorijā 1,49 milj. ha lauksaimniecībā izmantojamās zemēs ir izbūvētas meliorācijas sistēmas, tai skaitā applūstošo zemju mitruma režīma regulēšanai izbūvēti 53 polderi ar kopplatību 50 tūkst. ha. Attiecībā uz meža teritorijām, pamatā ar vaļējo grāvju tīklu nosusinātas ap 50% meža zemes.15

32. Augsne ir nozīmīgs vides komponents un viens no nozīmīgākajiem Latvijas dabas resursiem. Augsne ir viens no galvenajiem faktoriem, kas nosaka zemes lietojuma veidu diferenciāciju, kā arī augu seku maiņu lauksaimniecībā izmantojamās zemēs. Papildus, augsne darbojas kā filtrs, aizsargājot pazemes ūdeņus no ķīmiskā un bioloģiskā piesārņojuma.

33. Latvijā veiktie pētījumi16 liecina, ka 38% zemju ir raksturīga augsnes paskābināšanās, 36% – organisko vielu un barības vielu samazināšanās. Tas nozīmē, ka augi mazāk izmanto barības vielas, toties pastiprinās piesārņojošo vielu uzņemšana, it sevišķi, ja lauki tiek apstrādāti ar dažādiem pesticīdiem. Vietumis meliorācijas sistēmu sliktas apsaimniekošanas rezultātā notiek augsnes pārpurvošanās un anaerobo apstākļu dēļ tiek veicināta augsnes paskābināšanās. Augsnes paskābināšanās procesus, organisko un augu barības vielu samazināšanos augsnē veicina arī vienveidīga augmaiņa un organiskā mēslojuma trūkums (laika posmā no 1990.-1997. gadam samazinājums par 73%), kas sekmējis augsnes oglekļa rezervju samazināšanos lauksaimniecības zemēs Saskaņā ar 2011. gada datiem, 32,8 % pētīto augšņu ir vajadzīga kaļķošana. Lielākais kaļķojamo augšņu īpatsvars ir Kurzemes (71,2 %), Vidzemes (71,0 %), Latgales (41,8 %) un Lielrīgas (41,1 %) augsnēm

15 Meliorācija. ZM, http://www.zm.gov.lv/?sadala=434 16 LLU. (http://www2.llu.lv/homepg/lif/vus/teksti/augsne.pdf)

http://www.zm.gov.lv/?sadala=434

34. Meži aizņem 52% Latvijas teritorijas (8.attēls), kas ir ceturtais augstākais rādītājs Eiropā. Koksnes ieguvei pieejami 93 procenti meža teritoriju jeb 3,2 milj. ha meža, tai skaitā 1,4 milj. ha valsts mežs un 1,7 milj. ha pārējo īpašnieku mežs. 17

1990 2000 2005 20100

1000

2000

3000

4000

5000

0

10

20

30

40

50

60

168 211 188 199

3005 3030 3109 3155

49 % 50 % 51 % 52 %

platība, kas pieejama koksnes ieguvei

platība, kas nav pieejama kok-snes ieguvei

Mežainums %

Tū

kst

. h

a

3173 3241 3297 3354

8.attēls. Mežu platībasAvots: Aprēķini pēc MSI datiem

35. Vērojama arī stabila tendence krājas pieaugumam, sasniedzot 631 milj. kubikmetru (9.attēls), un tas nozīmē, ka mežaudžu ražība uzlabojas.

1935 1988 2000 20100

100

200

300

400

500

600

700

176

432

546 572630.73

Krāja mežā pēc VMD datiem Krāja mežā pēc MSI datiem

Mil

j. m

3

9.attēls. Kopējā krājaAvots: Meža fonds, VMD, MSI

36. Enerģētika, ieskaitot transporta nozari ir vislielākais SEG emisiju avots un rada 68% no kopējām 2011. gada emisijām. Lai gan pēdējos gados emisijas ir nostabilizējušās, tam ir tendence pieaugt. Lauksaimniecība ir trešais svarīgākais SEG emisiju avots ar 20% emisijām no kopējām Latvijas emisijām. (10.; 11.attēls)

17 Latvia’s National inventory report 2011

Enerģētika; 41%

Transports; 27%Rūpnieciskie procesi; 7%

Šķīdinātāji un citu

produktu lietošana;

0,36%

Lauk-saimniecība;

20%Atkritumu apsaimniekošana ;

5%

10.attēls. Kopējās SEG emisijas Latvijā 2011. gadāAvots: VARAM

37. Kopējās prognozētās SEG emisijas no lauksaimniecības sektora prognozēšanas periodā līdz 2020.gadam palielinās. Galvenais iemesls tam ir prognozēto lauksaimniecības ražošanas attīstības rādītāju - dzīvnieku skaits, kultūraugu kopražas, izmantotais slāpekļa minerālmēslojums, lauksaimniecības sējumu platības – palielināšanās. (12.attēls)

1990.

1991.

1992.

1993.

1994.

1995.

1996.

1997.

1998.

1999.

2000.

2001.

2002.

2003.

2004.

2005.

2006.

2007.

2008.

2009.

2010.

2011.0

5,000

10,000

15,000

20,000

25,000

30,000

Enerģētika un transports Rūpnieciskie procesi Šķīdinātāju un citu produktu lietošanaLauksaimniecība Atkritumu saimniecība

CO

2 ek

v. G

g

11.attēls. Latvijas SEG emisiju dinamika , t.sk. SEG emisijas ES ETS ietvarosAvots: VARAM

1990. 2005. 2009. 2011. 2015. 2020.0

1,000

2,000

3,000

4,000

5,000

6,000

7,000

5,931

2,174 2,256 2,327 2,373

3,142CO

2 e

kv

. G

g

12.attēls. Kopējās SEG emisijas no lauksaimniecības nozares, CO2 ekv. Gg.Avots: VARAM

38. Saražotās lauksaimniecības produkcijas vērtība laika posmā līdz 2007.gadam uzrādīja stabilu kāpumu līdz 1046,5 milj. EUR, bet, ekonomiskās krīzes ietekmē, turpmākajos gados bija vērojams krass samazinājums līdz pat 780,6 milj. EUR 2009.gadā, un 2011.gadā (997,1 milj. EUR) nozare vēl nebija sasniegusi 2007.gada līmeni.

39. Lielāko ietekmi uz nozares izaugsmi ir atstājis produkcijas cenu pieaugums. Pēc straujā samazinājuma 2008.-2009.gadā, turpmākos divus gadus vērojama strauja cenu celšanās, kas daļai produktu (īpaši augkopībā) pat pārsniedza 2007.-2008.gados novēroto augstāko līmeni.

40. Nozīmīgākā Latvijas lauksaimniecības produkcija ir graudi - 24,2% un piens - 22,6%. (13.attēls)

Rapšu sēklas9.2%

Graudi24.2%

Kartupeļi6.5%

Dārzeņi4.5%

Lopbar.kult.11.0%Citi augk. prod.

2.0%

Citi lopk. prod.2.2%

Piens22.6%

Cūkgaļa7.6%

Liellopu gaļa3.9%

Olas3.3% Putnu gaļa

2.9%

13.attēls. Lauksaimniecības preču galaprodukcijas struktūra 2011.gadā (bāzes cenās), %Avots: LVAEI (LEK)

41. Ienākumi no lauksaimnieciskās darbības ir atkarīgi ne tikai no saražotās produkcijas vērtības un subsīdijām, bet tos nosaka arī ar ražošanu saistītās izmaksas.

2007. 2008. 2009. 2010. 2011.0

200

400

600

800

1000

1200

1400

705.4 738.9 655.0 711.2826.9

110.9 133.7129.9 118.4

124.5201.5207.1

215.8251.3

254.5230.2 163.784.4

119.8131.9

Starppatēriņš Faktoru izmaksas

Atbalsta maksājumi (ne-produktu) Ienākumi no saražotās produkcijas (bāzes cenās)

Milj

. EU

R

18%

16%

9%

57%

13%

17%

11%

59 %

8%

20%

12%

60%

10%

21%

10%

59%

10%

19%

62%

9%

14.attēls.Izmaksu apjoms lauksaimniecības sektora ieņēmumos 2007.-2011.gadāAvots: LVAEI (LEK)

42. Produkcijas un starppatēriņa, kā arī faktoru izmaksu izmaiņu rezultātā, ienākumi no saražotās lauksaimniecības produkcijas (neskaitot atbalsta maksājumus, kuri nav tieši saistīti ar produktu ražošanu) 2011.gadā ir palielinājušies par 56% (131,9 milj. EUR)

salīdzinot ar 2009.gadu, tomēr atpaliek no 2007.gada rādītāja, kas bija aptuveni 230,5 milj. EUR. (14.attēls)

43. Līdz ar to pieaudzis arī reālās lauksaimnieciskās darbības (produktu ražošanas) īpatsvars lauksaimnieku ienākumu veidošanā 2011.gadā sasniedzot 41% - 2009.gadā tas bija nokrities līdz 28%, bet 2010.gadā veidoja 32%. Pārējā daļa ir atbalsta maksājumi, kas nav tieši saistīti ar konkrētu produktu ražošanu (lai gan prasa noteiktu nosacījumu izpildi).

2.tabula

Lauksaimniecības ienākumu veidošanās svarīgākās pozīcijas 2007.-2011.gadāRādītāji Vērtība bāzes cenās, milj.EUR

2007. 2008. 2009. 2010. 2011.(p)Lauksaimniecības preču izlaide 913,8 933,3 780,6 865,2 100,7t.sk. ar produktiem saistītās subsīdijas 44,5 43,5 48,4 13,5 8,0Lauks. "nozares" izlaide (kopā ar pakalp. un neatd. blakusiedarbībām) 1046,5 1033,7 869,4 949,5 1092,6Starppatēriņš 695,8 737,9 654,9 711,3 790,8Bruto pievienotā vērtība 350,7 295,8 214,3 238,2 301,8Subsīdijas, nesadalītas pa produktiem 201,5 207,0 215,8 251,3 254,4Ar ražošanu saistītie nodokļi 5,4 6,1 7,1 8,7 9,1Pamatlīdzekļu nolietojums 86,4 94,8 90,4 87,9 90,5Neto pievienotā vērtība (faktorizmaksās) 460,3 402,1 332,7 392,9 456,7Ienākumi no lauksaimnieciskās darbības 431,7 369,2 300,2 371,1 432,8Nodarbināto skaits lauksaimniecībā, tūkst. pilnās gada darba vienības 152,8 137,7 132,9 122,2 120,9Ienākumi uz vienu pilna laika nodarbināto, Ls gadā 3661,0 3373,6 2820,1 3935,7 4701,1

Bruto pievienotā vērtība uz vienu pilna laika nodarbināto, EUR gadā 3265,5 3056,3 2293,7 2773,2 3550,1

Avots: LVAEI (LEK)

44. No lauksaimniecības nozares izlaides vērtības bāzes cenās atņemot starppatēriņa izmaksas, iegūst bruto pievienoto vērtību (BPV), kas 2011.gadam aprēķināta EUR 301,8 milj. Lai gan šis rādītājs par 14% atpaliek no 2007.gada rezultātiem, tomēr ņemot vērā to, ka šajā laikā par EUR 38,8 milj. ir samazinājušās ar produktu ražošanu tieši saistītās subsīdijas, reālais BPV palielinājums no ražošanas ir 7%. (2.tabula)

DK CZ FI LU SE EE FR LV HU IE UK SL LT AT PL NL CY ES - 27

PT GR MT ES BE IT0

50000

100000

150000

200000

250000

300000

350000

400000

450000

Ieņēmumi Atbalsts IzmaksasValstis, kurām izmaksas tiek nosegtas tikai ar atbalsta palīdzībuDK - negatīvi rezultāti, jo lieli aizņēmumu % maksājumi un nolietojums

15.attēls. Lauku saimniecību darbības rezultāti ES dalībvalstīs 2009.gadāAvots: ZM pēc SUDAT datiem

45. Aprēķinātie neto ienākumi uz vienu pilna laika nodarbināto 2011.gadā veidoja aptuveni EUR 4701 gadā jeb EUR 392 vidēji mēnesī. Arī kopējie ienākumi lauksaimniecības sektorā (EUR 432,6 milj.) saskaņā ar veikto aprēķinu ir praktiski vienādi ar 2007.gada rādītāju, taču sakarā ar nodarbināto skaita samazinājumu, vidējie ienākumi ir cēlušies.

46. Tomēr, salīdzinot Latvijas lauksaimniecības ekonomiskos rādītājus ar citām ES valstīm, mēs joprojām ļoti atpaliekam galvenajās pozīcijās, ko uzskatāmi parāda 15.;16. un 17. attēls.

ES vidēji

LV vidēji

5.9

3.4

Lauksaimniecības atdeve - izlaide no 1 EUR atbalsta EUR 2010., EUR

-42%

ES vidēji

LV vidēji

30

10

Lauksaimniecības izlaide uz 1 l/s nodarbināto 2010., tūkst. EUR

-67%

16.attēls. Lauksaimniecības efektivitātes salīdzinājums Latvijā un vidēji Eiropas Savienībā Avots: ZM pēc Eurostat datiem

47. Tā lauksaimniecības izlaide uz vienu nodarbināto Latvijā ir par 67% zemāka nekā vidēji ES valstīs, savukārt atdeve no 1 EUR ieguldītā atbalsta atpaliek par 42%.

ROBG PL LV HU LT SL PT GR SK EE MT

CY ES 27

IT CZ IE AT ES FI FR UK SE DE LU NL BE -

20,000

40,000

60,000

80,000

100,000

120,000

6,4517,8269,44510,01112,93313,06414,02115,60316,68620,25523,46623,79425,73730,03134,14835,59136,325

41,22241,54343,932

70,32576,85477,829

82,26683,150

121,317122,441

l/s produkcijas izlaide uz 1 l/s nodarbināto vidēji ES 27

tūk

st. E

UR

17.attēls. Lauksaimniecības produkcijas izlaide uz 1 lauksaimniecībā nodarbināto gada vienību Eiropas Savienības valstīs 2010. gadāAvots: ZM pēc Eurostat datiem

48. Savukārt apsaimniekotie LIZ ha uz vienu lauksaimniecībā nodarbināto GDV laika periodā no 2007.gada līdz 2010.gadam ir palielinājušies visās saimniecību lieluma grupās un vidēji Latvijā ir sasniegts ES-27 vidējais rādītājs (18.attēls), kas izskaidrojams ar saimniecību vidējā lieluma pieaugumu un vienlaicīgu nodarbināto GDV samazinājumu par 28,3%.

Vidēji līdz 5ha 5,1 - 10 ha 10,1 - 50 ha 50,1 - 100 ha >100 ha0

10

20

30

40

50

60

70

80

17

48

16

38

55

21

59

17

39

67

20

2007. 2010. ES-vid.

ha L

IZ u

z n

od

arb

ināto

GD

V

18.attēls. LIZ ha uz vienu lauksaimniecībā nodarbināto GDV vienībās 2007. un 2010.gadā.Avots: CSP un Eurostat

Vidēji 4-15 15-25 25-50 50-100 100-500 >500-2000

0

2000

4000

6000

8000

10000

12000

14000

16000

Ražošanas NPV Ražošanas atbalsts Kopējā NPV

EU

R

19.attēls Lauku saimniecību neto pievienotā vērtība uz darbaspēka vienību ekonomiskā lieluma grupās (`000 EUR) 2010.gadā, EUR Avots: SUDAT

49. 2010.gadā jaunradītā vērtība saimniecību ieņēmumos ir vidēji 27%, neto pievienotā vērtība (NPV) un nodarbināto strauji pieaug līdz ar saimniecību ekonomisko lielumu. Ražošanas pievienotā vērtība pozitīva ir tikai lielajās saimniecībās - ELK virs 100 tūkst. EUR, turklāt vienīgi ļoti lielajās saimniecībās (ELK virs 500 tūkst. EUR) ražošanas pievienotā vērtība dod visaugstāko ieguldījumu - 31% no kopējās NPV. Pārējās saimniecību grupās dominē ražošanas atbalsts. (19.attēls)

50. Apskatot šo rādītāju atbilstoši specializācijas virzieniem, visaugstākā NPV uz nodarbināto ir cūkkopības un putnkopības specializācijas saimniecībās – EUR 13 029,2 virs vidējā līmeņa tā ir arī laukkopības, dārzeņkopības un ganāmo mājlopu saimniecībās. Piena lopkopības saimniecību NPV uz nodarbināto 2010.gadā ir EUR 6296,2. Negatīva ražošana pievienotā vērtība ir laukkopības, ilggadīgo stādījumu un ganību mājlopu audzēšanas saimniecībās.

51. Laika posmā no 2005.gada ir vērojama izteikta tendence samazināties saimniecību skaitam. 2010.gadā Latvijā, pēc lauksaimniecības skaitīšanas datiem bija 83,4 tūkstoši saimniecību, kas ir par 30 tūkstošiem jeb 26,5% mazāk kā 2007.gadā. (20.attēls)

2003 2005 2007 20100

20

40

60

80

100

120

140 131.4 133.0

113.4

83.4

sk

ait

s,

tūst.

20.attēls. Saimniecību skaits Latvijā 2003. - 2010.gadā, tūkst. Avots: CSP

52. Vērojama tendence, lai gan samērā lēna, izzust tieši mazajām saimniecībām ekonomiskā lieluma klasē (ELK) ar standartizlaidi (SI)18 līdz 4 tūkst. EUR, un palielināties lielo un vidējo saimniecību skaitam, ELK virs 50 tūkst. EUR (īpatsvars 2010.gadā salīdzinot ar 2007.gadu attiecīgi samazinājies par 8,1 un palielinājies par 1,4 procentpunktiem)

53. Saimniecību struktūra Latvijā ir vairāk sadrumstalota nekā vidēji ES-27. Latvijā ir lielāks mazo saimniecību īpatsvars gan pēc ekonomiskā lieluma, gan pēc LIZ ha. Arī salīdzinot Latviju ar ES-27 pa saimniecību lieluma grupām, redzams, ka Latvijas saimniecībām ir daudz ekstensīvāka ražošana uz 1 ha LIZ. (3.tabula)

3.tabula

Saimniecību grupējums pēc to galvenajiem raksturlielumiem 2010.gadāLatvijā un vidēji Eiropas Savienībā

Saimniecību sadalījums pēc ekonomiskā lieluma (standarta izlaides) tūkst. EUR

līdz 3,9 4,0-14,9 15-24,9 25-49,9 50–99,9 100-499,9

500 un vairāk

ES - 27Vidēji LIZ ha saimniecībā 2 8 19 32 55 102 293

Standarta izlaide uz saimniecību, EUR 1 353 7 933 19 757 35 951 71 526 206 037 1 174 988

Standarta izlaide uz izmantotās LIZ ha, EUR 675 934 1033 1141 1297 2013 4015

LatvijaVidēji LIZ ha saimniecībā 8 21 46 77 146 410 1 321

Standarta izlaide uz saimniecību, EUR 1 157 7 266 19 223 34 703 69 287 200 148 1 441 883

Standarta izlaide uz izmantotās LIZ ha, EUR 152 350 420 451 473 489 1 091

Avots: Eurostat

54. Latvijā vairāk kā puse - 56,5% jeb 46 tūkst. saimniecību saražoto produkciju tirgū nerealizē, lielākā daļa no šīm saimniecībām ir ELK līdz 4 tūkst. EUR (43,6 tūkst.). Produkciju tirgum ražo tikai 37,4 tūkstoši saimniecību, un arī no tām 9,2 tūkstoši saimniecību realizē tikai līdz 25% no saražotās produkcijas. Tātad reāli tirgum produkciju ražo aptuveni 28 tūkstoši saimniecību (21.attēls).

18 Standarta izlaide ir „standartizēts lielums, kurš raksturo saimniecības ekonomisko aktivitāti, t.i., viena lauksaimniecības kultūras hektāra vai lauksaimniecības dzīvnieku vienības iegūtās produkcijas vērtība, novērtēta attiecīgā reģiona cenās un izteikta eiro. Kopējā standarta izlaide raksturo saimniecības ekonomisko lielumu naudas izteiksmē. Saimniecību ekonomiskā lieluma noteikšanai tiek izmantota LVAEI noteikto standarta izlaidi lauksaimniecības kultūru hektāram un lauksaimniecības dzīvnieku vienībai.”

0 - 0,9 ha 1 - 5 ha 5,1 - 10 ha 10,1 - 50 ha 50,1 - 100 ha >100 ha -

4,000

8,000

12,000

16,000

20,000

-

40,000

80,000

120,000

160,000

439

6,4768,155

17,042

2,702 2,536 4,093

18,130

14,145

9,609

32 27 1,469

54,004

101,518

151,392

2,163 10,301

Tirgum ražojošās, skaits Pašpatēriņam, skaitsPašpatēriņam, izmantotā LIZ, tūkst. ha

skai

ts

21.attēls.Saimniecības sadalījumā pēc produkcijas izlietojuma pa saimniecību lielumiem pēc izmantotā LIZ 2010.gadā, un pašpatēriņam izmantotā LIZ, tūkst. haAvots: 2010.gada Lauksaimniecības skaitīšanas dati, CSP

55. Saimniecību struktūru raksturo arī lauksaimniecībā izmantotās zemes apsaimniekošana, jo 74% pašpatēriņa saimniecību (ar ELK līdz 4 tūkst. EUR) apsaimnieko tikai 26% no kopējās LIZ platības, savukārt vidējās un lielās saimniecības (26%; ar ELK virs 4 tūkst. EUR) apsaimnieko 74% no kopējām lauksaimniecības zemēm (22.attēls).

56. Strukturālo izmaiņu rezultātā saimniecību vidējās izmantotās LIZ platības palielinājušas no 15,7 ha 2007.gadā līdz 21,5 ha 2010.gadā jeb par 36,9%. Lielākās saimniecības ir Zemgales reģionā (Tērvetes novadā vidēji 46,2 ha), bet mazākās saimniecības Latgalē (Ludzas novadā – 11,5 ha).

līdz 3,9 4‑14 15‑24 25‑49 50‑99 100‑499 500 un vairāk

0

10

20

30

40

50

60

70

0

200

400

600

800

1000

120074

18

3 3 1 1 0

26

17

7 9 9

21

11914

79 10

2428

8 21 46 77146

410

1321% no kopējā saimn.sk. % no izmantotās LIZ% no standarta izlaidesVidējie LIZ ha saimniecībā

% ha

76,5

tūks

t. sa

imn.

22.attēls Lauku saimniecību struktūra pēc ekonomiskā lieluma, to skaita, apsaimniekotajām LIZ platībām un standarta izlaides, % 2010.gadā Avots: 2010.gada Lauksaimniecības skaitīšanas dati, CSP

61 tūkst. saimn.Ekonomiskai lielums līdz 4

tūkst. EUR

22 tūkst.saimn.Ekonomiskai lielums virs 4

tūkst. EUR

0

20

40

60

80

100

0

5

10

15

20

74

2626

74

9

91

8

22

% no kopējā saimn.sk.

% no izmantotās LIZ

% no standarta izlaides

Vidējie LIZ ha saimniecībā

%

23.attēls. Saimniecības sadalījumā pēc ekonomiskā lieluma, ELK līdz un virs 4 tūkst. EUR, % un to vidējie LIZ ha 2010. gadāAvots: 2010.gada Lauksaimniecības skaitīšanas dati, CSP

57. Turpmāk tiks analizētas uz tirgu orientētās saimniecības (ELK virs 4 tūkst. EUR), tās pārstāv 26,3% no kopējo saimniecību skaita jeb 22 tūkstošus saimniecību un dod 74% no kopējās standartizlaides. 61 tūkstotis saimniecību ar standartizlaidi līdz 4 tūkst. EUR tiks uzskatītas par pašpatēriņa saimniecībām (23.attēls).

4.tabula

Saimniecību ekonomiskie rādītāji dažādās saimniecību lieluma grupās

Saimnieciskās darbības ekonomiskie pamatrādītāji

Saimniecību sadalījums ekonomiskā lieluma klasēs (ELK) pēc standarta izlaides (SI ‘000 EUR)

1. 2. 3. 4. 5. 6.Vidēji 4 - 15 15 – 25 25 – 50 50 – 100 100 – 500 > 500

Saimniecību skaits grupā 21 972 15 085 2 630 2 117 1 067 924 149

Saimniecības % no kopējā skaita 26,3% 18,1% 3,2% 2,5% 1,3% 1,1% 0,2%

1. Vidējās apsaimniekotās LIZ platības, ha

71 30 51 82 159 432 1 425

Ilgtermiņa ieguldījumu struktūra:

Zeme % no kopējiem ilgtermiņa ieguldījumiem 21%

26% 38% 26% 25% 20% 20%

Ēkas % no kopējiem ilgtermiņa ieguldījumiem 21% 14% 23% 18% 16% 18% 31%

Tehnika, iekārtas % no kopējiem ilgtermiņa ieguldījumiem

29% 18% 24% 36% 42% 44% 22%

Finansu un nemateriālie ieguldījumi % no kopējiem ilgtermiņa ieguldījumiem 4% 1% 1% 1% 1% 2% 11%

Citi ieguldījumi % no kopējiem ilgtermiņa ieguldījumiem 20% 29% 26% 20% 21% 16% 12%

Ieguldījumi:

Bruto ieguldījumi, EUR 7 493 369 3 691 7 018 17 802 73 750 295 839

2. Neto ieguldījumi, EUR (ieguldījums – nolietojums)

225 -1 488 -306 -1 036 -780 19 916 80 600

Atbalsts:

3. Atbalsts ieguldījumiem % no kopējā atbalsta (LSM atbalsts)

9,5% 2% 3,6% 8,3% 8,7% 17,0% 11,9%

4. LSM atbalsts uz 1 ha LIZ 21 4 7 18 20 43 31

Kredītsaistības:

Aizņemtais kapitāls % no kopējā kapitāla 33% 9% 20% 21% 31% 39% 57%

5. Finanšu līdzsvara koeficients 1 (aktīvi /pašu kapitāls)

150% 110% 125% 127% 145% 164% 231%

Finanšu līdzsvara koeficients 2 (kredīti/pašu kapitāls)

50% 10% 25% 27% 45% 64% 131%

Kredītsaistības uz 1 ha LIZ 474 104 223 242 354 525 1 571Neto pievienotā vērtība (NPV) uz darbaspēka vienību:

6. Kopējā NPV (+ atbalsts) uz 1 darbaspēka vienību, EUR

7 423 760 5 694 9 185 11 372 13 837 14 108

Ražošanas NPV uz 1 darbaspēka vienību, EUR 327 -249 31 -269 -1 481 303 4 431

Ražošanas NPV % no kopējās NPV 4,4% -6,9% 0,5% -2,9% 7. -13,0% 2,2% 31,4%

Uzņēmēja peļņa, EUR 1 349 -3 273 -526 4 536 12 591 40 772 120 963

58. Uz tirgu orientētās saimniecības tiek iedalītas mazo, vidējo, lielo un ļoti lielo saimniecību grupās un tiek analizētas, izmantojot SUDAT 2010.gada datus (4.tabula).

59. Mazās saimniecības (15,1 tūkst. jeb 18,1% no kopskaita) pārstāv 1. ELK (4-15 tūkst. EUR). Šajā saimniecību grupā pamatlīdzekļi pārsvarā ir zeme, meži un vaislas mājlopi. Bruto ieguldījumi ir ļoti niecīgi ~370 EUR gadā, investīciju atbalsts ir tikai 2% no kopējā atbalsta apjoma.

60. Aizņemtais kapitāls mazajām saimniecībām ir tikai 9% no kopējā kapitāla, kas liecina par nespēju piesaistīt kredītresursus saimniecību attīstībai. Neto pievienotā vērtība (NPV) uz darbaspēka vienību ir ļoti zema, ~3 557 EUR, turklāt ražošanas NPV ir -249 EUR un saimniecības strādā ar zaudējumiem, tas liecina par saimniecību pilnīgu atkarību no atbalsta mehānismiem. Šādas saimniecības bez atbalsta nav spējīgas pastāvēt.

61. Vidējo saimniecību grupā ietilpst 5 814 saimniecības jeb 7,0% no skaita (2.- 4.ELK; 15-100 tūkst. EUR). Šīs saimniecību grupas pamatlīdzekļos dominē tehnika (24 - 42%), tad zeme un ražošanas būves. Bruto ieguldījumi ir nelieli (no 3,6 līdz 17,8 tūkst. EUR/gadā) un ir vērojama saimniecību pamatlīdzekļu vērtības samazināšanās katru gadu, jo neto ieguldījumi (atskaitot nolietojumu) ir negatīvi, vidēji -715 EUR katru gadu.

62. Investīciju atbalsts vidējo saimniecību grupā ir 3,6 - 8,7% no kopējā atbalsta apjoma. Aizņemtais kapitāls nepārsniedz 50% no kopējā saimniecības kapitāla (20 – 31%), kas norāda, ka uzņēmumiem ārējā kapitāla piesaistīšana saistīta ar mazāku risku. Šai saimniecību grupai, it īpaši ar lielāku apgrozījumu, ir iespējas piesaistīt kredītresursus attīstībai.

63. Vidējām saimniecībām NPV uz darbaspēka vienību ir robežās no 5,7 līdz 11,4 tūkstošiem EUR, bet ražošanas NPV lielākoties ir negatīva. Tātad arī šo saimniecību grupa ir ļoti atkarīga no atbalsta. Uzņēmēji lielākoties saimnieko ar nelielu peļņu (līdz 12,5 tūkst. EUR). Investīcijas piesaiste ir ļoti būtiska, jo liela daļa tehnikas ir nolietojusies un mašīnu parka atjaunošana notiek lēni, arī būves pārsvarā ir vecas, bet vidēja lieluma saimniecībām būtisks aspekts ir ražošanas attīstība un apgrozījuma palielināšana.

64. Lielo saimniecību grupā ietilpst 924 saimniecības jeb 1,1% no saimniecību kopskaita un tās pārstāv 5. ELK (100-500 tūkst. EUR). Pamatlīdzekļu vērtībā vidēji 170,7 tūkst. EUR jeb 44% ir tehnika, bet būvju vērtība ir ap 71,1 tūkst. EUR, jeb 18% no kopējiem ieguldījumiem. Bruto ieguldījumi katru gadu ir ~71,1 tūkst. EUR un arī neto ieguldījumi ir ~19,9 tūkst. EUR, kas liecina par saimniecību spēju pastāvīgi modernizēties un atjaunot pamatlīdzekļus.

65. Investīciju atbalsts ir ap 17% no kopējās atbalsta summas un lielo saimniecību kredītsaistības ir vidēji 40% no kopējā kapitāla, kas ir tuvu robežai, virs kuras aizņemties kļūst ekonomiski nestabili, toties saimniecību ekonomiskie rādītāji (vidējā saimniecību peļņa gadā ~ 42,7 tūkst. EUR) dod iespēja piekļūt lētākiem un lielākiem finanšu resursiem.

66. Lielo saimniecību grupa ir pirmā, kurai ražošanas NPV ir pozitīva, kas liecina par spēju iegūt pozitīvu rezultātu (apgrozījums mīnus ražošanas izmaksas) no ražošanas, bet atbalsts jau ir kā papildus ienākumi, kas nosedz pieskaitāmās izmaksas un dod peļņas daļu.

67. Ļoti lielās saimniecības (kopā 149, 0,2% no skaita) uzrāda vislabākos ekonomiskos rādītājus. Tās iekļautas 6. ELK (virs 500 tūkst. EUR). Šajā saimniecību grupā lielāko pamatlīdzekļu īpatsvaru veido būves – 31%, bet liels īpatsvars – 11% ir finanšu un nemateriālajiem ieguldījumiem, kas liecina par šo saimniecību konkurētspēju un ilgtspējīgu saimniecisko darbību nākotnē.

68. Saimniecībām, salīdzinoši ar pārējām saimniecību grupām, ir lieli bruto ieguldījumi ~300 tūkst. EUR gadā, kas ir četras reizes vairāk nekā lielo saimniecību grupai. Investīciju atbalsts kopējā atbalsta apjomā ir ~12%.

69. Ļoti lielajām saimniecībām uzņemtas lielas kredītsaistības - vidēji 56% no kopējā kapitāla, jeb vidēji 1 565 EUR uz 1ha LIZ, kas var radīt problēmas saimniecību ekonomiskajai stabilitātei. Kopējā pamatlīdzekļu vērtība ir vidēji EUR 1 992 uz 1ha LIZ, kas ir divas reizes lielāka nekā vidējo saimniecību grupai.

70. Ļoti lielās saimniecības ir vienīgā saimniecību grupa, kurai neto pievienotā vērtība uz 1 nodarbināto no ražošanas ir pozitīva un lielāka nekā no subsīdijām. Vidējā peļņa saimniecībai ir 121 tūkst. EUR gadā, kas liecina par iespēju investēt attīstībā.

24.attēls. Saimniecības sadalījums pēc to tirgus daļas un attīstības tempiem 2010.gadā un prognoze 2020.gadam Avots: 2010.gada Lauksaimniecības skaitīšanas dati, CSP un ZM prognozes

71. Analizējot saimniecību skaita izmaiņu un attīstības tempu tendences, varam prognozēt, ka 2020.gadā varētu būt ~52 tūkstoši uz tirgu orientētas saimniecību, kas efektīvi apsaimniekos aptuveni ~2 miljonus ha LIZ. Turklāt ātrāki attīstības tempi būs vidējām un mazajām saimniecībām (24.attēls).

72. 2010.gadā Latvijā pēc lauksaimniecības skaitīšanas datiem (CSP) bija 1933,8 tūkst. ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) (2007.gadā 1930,9 tūkst. ha), no tās 137,5 tūkst. ha jeb 7% netika izmantoti (2007.gadā 8% jeb 155,1 tūkst. ha no 1930,9 tūkst. LIZ). LIZ sadalījums atspoguļots 25. attēlā.

Aramzeme; 1120.2; 58%

Ilggad. stādījumi;

8,3; 0,4%

Izmantotās pļavas un ganības; 496,0; 26%

* LLVS pļavas un ganības;

155,0; 8%

Piemājas dārz-iņi; 16,8; 1%

Neizmantotā LIZ; 137,5;

7%

25.attēls Lauksaimniecībā izmantojamās zemes izmantošana, tūkst. ha 2010.gadā *LLVS –Labā lauksaimniecības un vides stāvoklīAvots: 2010.gada Lauksaimniecības skaitīšanas dati, CSP

73. Tomēr saskaņā ar LAD datiem, lauku blokos ir fiksētas lielākas LIZ platības (2,06 milj. ha 2012.gadā), kaut gan ar katru gadu tās samazinās (tiek transformētas citos lietošanas veidos – meža zemei, apbūvei u.tml.) (26.attēls).

2007.

2008.

2009.

2010.

2011.

2012.*

0 500 1000 1500 2000 2500

2,306.0

2,236.9

2,206.6

2,161.7

2,125.9

2,064.3

1,570.0

1,566.0

1,551.2

1,566.3

1,538.1

1,560.0

VPM pieteiktā platības Platība lauku blokos

26.attēls. Lauksaimniecībā izmantojamās zeme LAD lauku blokos un VPM pieteiktā platība.*Provizoriskie datiAvots: LAD

74. Saskaņā ar LAD informāciju, VPM apmaksātā platība 2010.gadā bija 1 519 tūkst. ha, turklāt no tiem efektīvi izmantoti tika 1 321 tūkst. ha, bet pārējā platība tika uzturēta tikai labā lauksaimniecības un vides stāvoklī.

75. Kopš 2001.gada pilnu laiku nodarbināto īpatsvars pastāvīgi nodarbināto skaitā samazinājies no 25% līdz 17%, kas liecina par to, ka lauksaimniecība zaudējusi savu primāro lomu iedzīvotāju ienākumos, kā arī lauku saimniecības kļuvušas efektīvākas darbaspēka izmantošanas jomā vai pielieto modernākas tehnoloģijas (28.attēls).

76. Laukkopības nozares saimniecībās 87% no nodarbinātajiem strādā saimniecībās ar LIZ platībām līdz 50 ha, turklāt 61% saimniecībās ar LIZ līdz 10 ha. Savukārt piena

lopkopības saimniecībās ar LIZ platību līdz 50 ha LIZ ir nodarbināti 82,3%, bet saimniecībās līdz 10 ha - 41,8% no šajā specializācijā strādājošajiem (27.attēls)

0 - 0,9 ha 1 - 5 ha 5,1 - 10 ha 10,1 - 50 ha 50,1 - 100 ha >100 ha0

5000

10000

15000

20000

2,572

22,403

16,992 17,282

2,281

6,765

425

7,542

9,665

17,253

2,7074,605

Laukkopība Dārzeņkopība Ilggadīgās kultūrasJauktā augkopība Piena lopkopība Ganāmo mājlopu audzēšanaCūkkopība un putnkopība Jauktā lopkopība Jauktā augkopība un lopkopība

27.attēls. Lauksaimniecībā pastāvīgi nodarbināto (181 tūkst.) sadalījums pa nozarēm un saimniecību lielumiem pēc LIZ platības 2010.gadāAvots: CSP, Lauksaimniecības skaitīšanas dati 2010.gadā

77. Lauku saimniecību vadītāju struktūra pēc vecuma un izglītības līmeņa rāda, ka tikai 26% ir speciālā lauksaimniecības izglītība (augstākā vai vidējā līmeņa) un tikai 23% no kopējo nodarbināto skaita ir vadītāji vecumā līdz 55 gadiem, kas norāda uz nepieciešamību atbalstīt gados jaunu saimniecību vadītāju ar atbilstošu speciālo lauksaimniecības izglītību ienākšanu nozarē.

2001. 2003. 2005. 2007. 2010. 2012. 2014. 2016. 2018. 2020.0

50

100

150

200

250

300266 256 262

224

181165

150134

117100

6649 49

32 30 30 30 30 30 30

132.87113.268

82.89665

52 45 42 40

Pastāvīgi nodarbinātie Pilna laika nodarbinātie īpašnieki

skai

ts, t

ūkst

. Prognoze

28.attēls. Lauksaimniecībā pastāvīgi nodarbināto skaita prognoze 2012.-2020.gadamAvots: ZM un CSP

78. 2011.gadā pārtikas nozares IKP pievienotā vērtība bija 591,6 miljoni EUR, salīdzinot ar 2008.gadu (500,7 miljoni EUR) tā palielinājusies par 18,2% un arī krīzes gados bija

vērojams vienmērīgs pievienotās vērtības pieaugums. Nozares īpatsvars kopējā IKP pēdējos gados ir 3,3% (29.attēls).

2007. 2008. 2009. 2010. 2011.0

200

400

600

800

1,000

1,200

1,400

1,600

1,800

0

0.5

1

1.5

2

2.5

3

3.5

4

4.5

5

426.3500.7 526.9 543.3 591.6

1374.11536.3

1239.3 1248.91365.4

2.3 2.4

3.13.3 3.3

Pārtikas un dzērienu nozares IKP pievienotā vērtība

Pārtikas un dzērienu nozares realizētās produkcijas vērtība

Pārtikas un dzērienu nozares īpatsvars Latvijas IKP PV, %

Mil

j. E

UR

%

29.attēls. Pārtikas un dzērienu nozares pievienotās vērtības, tās īpatsvara Latvijas IKP pievienotajā vērtībā un realizētās produkcijas vērtības (NACE 2.red.) dinamikaAvots: CSP

79. Nozarē nodarbināto īpatsvars kopējo nodarbināto skaitā pēdējos trīs gados (2009.-2011.) ir nemainīgs – 3,3%.

BG LV LT SK PL EEHG CZ PT SL CY

ES-27 DE

GR IT ES SE ATUK FI BE NL

0

10

20

30

40

50

60

70

80

6.211.2 12.6

16.1 16.9 17.1 17.1 19.222.9 23.4

29.535

39.6 41.145.3 45.8 47.3 48.3

56.2 56.3

65 67

tūk

st.E

UR

/ 1

no

dar

bin

.

30.attēls. Darbaspēka produktivitāte (BPV uz nodarbināto) pārtikas produktu ražošanā 2009.gadāAvots: ZM pēc Eurostat

80. Attiecinot produkcijas realizācijas apjomu pret nozarē strādājošo skaitu, var secināt, ka nedaudz ir pieaudzis darba ražīgums nozarē, jo 2008.gadā realizētās produkcijas rādītājs uz vienu darbinieku bija 40,7 tūkstoši eiro, bet 2011.gadā 42,7 tūkstoši eiro. Tomēr salīdzinājumā ar citām ES valstīm, Latvijā šis rādītājs ir viens no zemākajiem un krietni atpaliek no ES vidējā līmeņa (182 tūkstoši eiro). Arī darbaspēka produktivitāte Latvijā ir viena no zemākajām ES (30.attēls).

81. Pārtikas produktu un dzērienu ražošanas struktūrā Latvijā nozīmīgākās ir piena produktu pārstrāde, gaļas pārstrāde, un dzērienu ražošana, kas attiecīgi veido 20,2%, 19,6% un 15,3% no kopējā pārtikas un dzērienu ražošanas apjoma vērtības izteiksmē. (31.attēls)

Gaļas un gaļas produktu ražošana

20% Zivju un zivju produktu pārstrāde un konservēšana

9%

Augļu un dārzeņu pārstrāde un kon-

servēšana4%Piena produktu

ražošana 20%

Graudu malšanas produktu, cietes un cietes produktu ražošana

6%

Konditorejas un miltu izstrādājumu

ražošana 11%

Citu pārtikas produktu ražošana

15%

Dzērienu ražošana 15%

31.attēls. Pārtikas produktu un dzērienu realizācijas vērtības struktūra 2011.gadā, Avots: CSP

82. Aizvien lielāku nozīmi lauksaimniecības produktu pārstrādē ieņem mājražotāji, kas tirgū piedāvā arī plašu klāstu „nišas” produktu. Tā uz 2008.gada sākumu PVD bija reģistrēti 309 mājražotāji, bet 2012.gada sākumā 934 mājražotāji (420 dzīvnieku izcelsmes un 514 augu izcelsmes produkcijai).

83. Meža nozares īpatsvars iekšzemes kopproduktā 2011. gadā veido 6,1%. Meža nozares pievienotā vērtība 10 gados ir ievērojami pieaugusi – no 296 milj. EUR 2000.gadā līdz 1123 milj. EUR 2011.gadā19. Kokrūpniecībai kopā ar mēbeļu ražošanu pēc saražotās produkcijas vērtības un eksporta apjoma ir lielākais īpatsvars apstrādes rūpniecības sektorā. Meža nozares produkcijas eksporta apjoms 2011.gadā sasniedza 1454 milj. EUR, pārsniedza pirmskrīzes eksporta apjomus un veidoja vienu piekto daļu, no valsts kopējā eksporta20. Meža nozares eksporta/importa bilance ir pozitīva. (32.attēls)

2000. 2001. 2002. 2003. 2004. 2005. 2006. 2007. 2008. 2009. 2010. 2011.0

200

400

600

800

1000

1200

1400

0

1

2

3

4

5

6

7

296 323408 411

491538

590

886

729760

1081

1239

4.4 4.4

5.04.5 4.7

4.23.7

4.2

3.2

4.1

5.9

6.1

Meža nozares pievienotā vērtība kopā Meža nozares īpatsvars IKP

Mil

j. E

UR

%

32.attēls. Meža nozares pievienotā vērtība un tās īpatsvars IKP (faktiskajās cenās) Avots: CSP

19 19.09.2011. Informatīvais ziņojums par meža nozares (mežsaimniecības un kokrūpniecības) attīstības izvērtējumu (Xlpp)20 (CSP)

http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file7065.doc

http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file7065.doc

84. Jau kopš 90.gadu sākuma meža nozare ir viens no galvenajiem darba devējiem lauku reģionos21. Lai gan desmit gadu laikā pakāpeniski ir palielinājusies pievienotā vērtība uz vienu meža nozarē nodarbināto un palielinājusies nozares produktivitāte, it sevišķi globālās krīzes rezultātā, darba samaksa meža nozarē strādājošajiem joprojām ir trīs reizes zemāka nekā vidēji Eiropā. Šo faktoru rezultātā nodarbināto skaits nozarē ir samazinājies.

85. Privāto meža īpašumu struktūra ir sadrumstalota (33.attēls), tas rada būtiskas problēmas meža apsaimniekošanā un efektivitātes celšanā. Lielākajai daļai (90%) privāto meža īpašnieku pieder mazāk nekā 20 ha meža, to īpašumu platība veido vairāk nekā 40% no visu privāto mežu platības.

2003. 2005. 2010.0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

virs 500 ha

100,1 - 500 ha

50,1 - 100 ha

20,1 - 50 ha

10,1 - 20 ha

5,1 - 10 ha

<5 ha

33.attēls. Privāto mežu īpašumu struktūraAvots: VZD

4.1.2. Stiprās puses1. Veicināt zināšanu pārnesi un inovācijas lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un lauku

apvidos

86. Izveidota lauku konsultatīvā sistēma, nodrošinot lauku attīstības speciālistu pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā

87. Stabila Valsts Lauku tīkla darbība (sekretariāta pienākumu pilda LLKC), kuras ietvaros pēc iespējas tuvāk interesenta (lauksaimnieki, mežsaimnieki, uzņēmēji u.c.) dzīvesvietai visā Latvijā ir pieejami zināšanu pārneses, pieredzes apmaiņas un informācijas pasākumi.

2. Uzlabot lauku saimniecību dzīvotspēju un visu lauksaimniecības veidu konkurētspēju visos reģionos un veicināt inovatīvas saimniecību tehnoloģijas un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu

88. Lauksaimniecības nozarei ir stratēģiski svarīga loma Latvijas tautsaimniecībā – pārtikas nodrošināšana, pakāpeniski palielinās saražotās produkcijas apjoms, pievienotā vērtība un darba ražīgums. Saražotās lauksaimniecības produkcijas vērtība laika posmā līdz 2007.gadam uzrādīja stabilu kāpumu līdz 1046,5 milj. EUR, pēc krīzes, 2011.gadā tas sasniedza 997,1 milj. EUR. BPV laika posmā no 2009.gada (214,3 milj. EUR) līdz 2011. gadam (301,8 milj. EUR) pieauga par 40,8%, bet BPV

21 (Meža nozare Latvijas 20 neatkarības gados) 26.lpp

http://www.zm.gov.lv/doc_upl/Meza_nozare_20_LV.pdf

uz vienu pilna laika nodarbināto lauksaimniecībā 1,5 reizes (no 2 294 EUR līdz 3 550 EUR).

89. Pieaugusi pārtikas un meža nozares produktu konkurētspēja Eiropas tirgū, par ko liecina eksporta pieaugums. Balstoties uz COMEXT datiem Latvijas pārtikas eksporta apjoms no 2007.gada līdz 2011.gadam pieaudzis par 96 % jeb 341,5 milj. EUR, sasniedzot 697,2 milj. EUR. Pārstrādes produktu īpatsvars lauksaimniecības produkcijas kopējā eksporta apjomā pēdējos piecos gados ir pieaudzis par 8,6 procentpunktiem (attiecīgi 2007.gadā – 40,6 %, 2011.gadā – 49,8%), samazinot lauksaimniecības izcelsmes izejvielu eksporta īpatsvaru. Meža nozares produkcijas eksporta apjoms 2011.gadā sasniedza 1454 milj. EUR, pārsniedza pirmskrīzes eksporta apjomus un veidoja vienu piekto daļu, no valsts kopējā eksporta22. Meža nozares eksporta/importa bilance ir pozitīva.

90. Galveno nodarbinātību lauku teritorijā nodrošina mazo saimniecību lielais īpatsvars, kā arī meža nozare, tā rezultātā dodot ienākumus daudzām mājsaimniecībām. 27.attēls Lai gan lauksaimniecībā pastāvīgi nodarbināto skaits ar katru gadu samazinās, ko var izskaidrot gan ar saimniecību skaita samazināšanos, gan ar darba ražīguma pieaugumu (kopš 2010.gada), lauksaimniecībā 2010. gadā vēl joprojām bija nodarbināti 181 tūkst. iedzīvotāju. (34.attēls)Jau kopš 90.gadu sākuma meža nozare ir viens no galvenajiem darba devējiem lauku reģionos23.

2001. 2003. 2005. 2007. 2010.0

100

200

300

66 49 (-26%) 49 (-1%) 32 (-35%) 30 (-5%)

199206 (+4%) 213 (+3%)

193 (-10%)151 (-22%)

266 256 (-4%) 262 (2%)

224 (-14%)

181(-19%)

Pilnu laiku nodarbinātie Nepilnu laiku nodarbinātie Pastāvīgi nodarbinātie

skait

s, t

ūk

st.

34.attēls. Lauksaimniecībā pastāvīgi nodarbināto struktūra pēc nodarbinātības veida, 2001. - 2010.gadā, tūkst.Avots: CSP

91. Vērojama tendence palielināties uz tirgu orientēto saimniecību skaitam, daudzās saimniecībās veicot ražošanas modernizāciju, tā nodrošinot ES noteiktos standartus un produkcijas kvalitātes atbilstību (it īpaši lopkopības saimniecībās), kā arī palielinot saimniecību konkurētspēju. Saimniecību īpašnieku īpatsvars ar LIZ platību virs 10 ha kopš 2005.gada ir pieaudzis par 10 procentpunktiem, kas liecina par saimniecību konsolidēšanos un efektivitātes palielināšanos.

92. Ienākumu līmenis lauksaimniecībā nodarbinātajiem pieaug straujāk nekā vidēji tautsaimniecībā. Lauksaimniecības sektors ienākumu jomā ir būtiski uzlabojis savas pozīcijas starp citiem tautsaimniecības sektoriem 2011.gadā. Ņemot vērā, ka Latvijā kopumā vidējā neto alga 2011.gadā sasniedza 469,5 EUR mēnesī (CSP

22 (CSP)23 (Meža nozare Latvijas 20 neatkarības gados) 26.lpp


dati), tad vidējie lauksaimnieku ienākumi (rēķinot uz pilna laika nodarbināto) veidoja jau 83% no vidējās neto darba samaksas tautsaimniecībā.

93. Vietējās pārtikas īpatsvars patēriņā ik gadu palielinās apmēram par 1,5 %, 2011.gadā veidojot 65% no kopējā patēriņa.

94. Attīstās bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošana. Ar katru gadu palielinās bioloģiski apsaimniekotās LIZ platības, laika posmā no 2007.gada (151,5 tūkst. ha) līdz 2011. gadam (184,1 tūkst. ha) par 21,5%.(35., 36.attēls)

1998. 1999. 2000. 2001. 2002. 2003. 2004. 2005. 2006. 2007. 2008. 2009. 2010. 2011.0

20000

40000

60000

80000

100000

120000

140000

160000

180000

200000

0

500

1000

1500

2000

2500

3000

3500

4000

4500

1,426.01,628.04,400.010,549.016,934.024,422.043,900.0104,235.0150,016.0151,505.0161,651.0161,158.0166,338.0184,100.039 63 78 219 352

550

1043

2873

4105 4120 41793977

3593 3484

Sertificētas LIZ platības Saimniecību skaits

ha

skai

ts

35.attēls. Bioloģiski sertificētās saimniecības un lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības Avots: ZM

36.attēls. Bioloģiski sertificēto platību īpatsvars Latvijā 2011. gadā ,%

Avots: Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības asociācija 24

24 http://www.laukutikls.lv/pielikumi/4130_LBLA_Nozares%20ekspertu%20ziņojums_2013_Prezentacija.pdf

3. Veicināt pārtikas preču aprites organizēšanu, tostarp lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību, dzīvnieku labturību un riska pārvaldību lauksaimniecībā

95. Vērojama spēcīgas kooperācijas attīstība graudkopības un piena nozarē, kur caur kooperatīviem tiek realizēti attiecīgi 26,9% un 32,7% no kopējās saražotās produkcijas Latvijā. Piena un graudu ražotāji aktīvi iesaistās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību darbībā, jo tās veicina un meklē jaunus noieta tirgus biedru saražotās lauksaimniecības produkcijas realizācijai, kā arī rūpējas par biedru konkurētspējas un labklājības palielināšanu. (37.attēls)

Piens Graudi Augļi un dārzeņi0

200

400

600

800

1,000

1,200

1,400

226.9

462.1

21.4

845.2

1,412.0

181.0

Realizēts caur kooperatīviem Saražots Latvijā (kopā)

tūk

st. to

nn

as

37.attēls. Latvijā kopā saražotā lauksaimniecības produkcija un produkcija, kas realizēta caur kooperatīviem, tūkst. tonnas, 2011.gadā Avots: LLKA

4. Atjaunot, saglabāt un uzlabot ekosistēmas, kas saistītas ar lauksaimniecību un mežsaimniecību

96. Latvijā ir nozīmīgi dabas resursi - augsnes (lauksaimniecības un meža zeme), mežs (koksnes un nekoksnes), zemes dzīles (kūdras un būvmateriālu izejvielas), ūdens (t.sk. zivju resursi).

97. Latvijā dominē mežaines un mozaīkveida ainavas, līdz ar to raksturīga daudzveidīga ainavu struktūra (mežu, ezeru, pļavu un tīrumu telpiskais izvietojums), kura kopā ar salīdzinoši optimālu ainavas elementu izvietojumu rada labus priekšnosacījumus bioloģiskajai daudzveidībai un rekreācijai. (38.attēls)

38.attēls. Latvijas ainavu tipiAvots: LVAEI

98. Bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un saglabāšanai Latvijā ir noteiktas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, mikroliegumi un vides un dabas resursu aizsargjoslas, t.sk. Natura 2000 teritoriju tīkls. Latvijā ir 8 veidu īpaši aizsargājamās dabas teritorijas: 4 dabas rezervāti, 4 nacionālie parki, 260 dabas liegumi, 42 dabas parki; 9 aizsargājamo ainavu apvidi, 1 biosfēras rezervāts, 355 dabas pieminekļi, 7 aizsargājamās jūras teritorijas (39.attēls), no kurām 332 dabas teritorijas ir noteiktas par Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām – Natura 2000.25

39.attēls. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas LatvijāAvots:LVAEI

25 Avots: Likums „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”

99. Lauku putnu indekss pēdējos gados saglabājas nemainīgs un sākot ar 2008.gadu pat nedaudz pieaug, kas liecina par labvēlīgākiem apstākļiem putnu populācijām lauksaimniecības zemēs26.(40.attēls)

1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 201360

70

80

90

100

110

120

130

140

100.0104.5 105.5

112.0111.0

102.6

113.5

106.3

100.596.3

87.1 89.6

103.9

99.0 89.6

109.3

93.5

100.2

110.0

114.2

112.0

101.9

121.2

105.4

113.9

127.9

LFBI EFBI_2008

40.attēls. Lauku putnu indekss.27 Avots: Dabas aizsardzības pārvalde

100. Latvija ir bagāta ar augstas vai labas ekoloģiskās kvalitātes iekšējiem ūdeņiem. Labai un augstai ekoloģiskajai kvalitātei 2010.gada vasaras un rudens sezonā vidēji atbilst 50% no šajā periodā monitorētajiem ūdensobjektiem.28 (6.attēls)

5. Veicināt resursu efektīvu izmantošanu un atbalstīt pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarēs

101. Latvijas lauksaimniecība ir viena no Eiropas Savienības valstīm ar vismazāko nelabvēlīgo ietekmi uz klimata izmaiņām uz 1 LIZ ha. Latvijā ir otrais zemākais rādītājs starp Eiropas Savienības dalībvalstīm pēc SEG emisijas no lauksaimniecības nozares uz vienu LIZ ha – ar mazu ietekmi uz klimata izmaiņām - 1,3 tonnas, CO2

ekvivalents, kas ir uz pusi mazāks kā vidējais rādītājs Eiropas Savienībā - 2,6 tonnas, CO2 ekvivalents (41.attēls).

26 http://www2.meteo.lv/varam/2a_salada/2_10_11.php27 LFBI – indeksā ietvertas Latvijā nozīmīgas ar lauksaimniecības zemēm saistītas putnu sugas (baltais stārķis, grieze, ķīvīte, lauku cīrulis, pļavu čipste, dzeltenā cielava, lukstu čakstīte, kārklu ķauķis, purva ķauķis, ciglis, kaņepītis, mazais svilpis, dzeltenā stērste), FBI 2008 – indeksā ietvertas sugas saskaņā ar EBCC Paneiropas putnu monitoringa programmas lauku putnu sarakta 2008. gada versiju (baltais stārķis, grieze, ķīvīte, parastā ūbele, lauku cīrulis, dzeltenā cielava, pļavu čipste, bezdelīga, lukstu čakstīte, brūnspārnu ķauķis, brūnā čakste, mājas strazds, lauku zvirbulis, kaņepītis, dzeltenā stērste).28 LVĢMC Ziņojums par virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzību 2010.gadā

http://www2.meteo.lv/varam/2a_salada/2_10_11.php

RO BG LV EE HU SK LT ES PT CZ AT PL GR SE FI ES 27

IT UK FR DK IE DE SI LU CY MT BE NL0

2

4

6

8

1.2 1.3

1.3 1.4 1.5 1.6

1.6 1.7 2

.1 2.2 2.4

2.4 2.5

2.6

2.6

2.6

2.6 2.7 3

.2 3.6 3

.9 4.0

4.1

5.3 5

.9

6.8 7

.4

8.9tonnas, CO2

ekvivalents

41.attēls. Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisija no lauksaimniecības nozares uz vienu LIZ ha ES dalībvalstīs 2010.gadā, tonnas Avots: ZM aprēķins pēc European Commision, 2013 (Eurostat)

102. Meži ir ievērojams CO2 piesaistītājs, mežainuma un krājas pieauguma palielināšanās stabili un pozitīvi ietekmē oglekļa uzkrāšanos. Vērojama arī stabila tendence krājas pieaugumam, sasniedzot 631 milj. kubikmetru (9.attēls), un tas nozīmē, ka mežaudžu ražība uzlabojas. Mežs ir ievērojams oglekļa dioksīda (CO2) piesaistītājs. 2009.gadā meža nozares radītā CO2 piesaistes apjoms divas reizes pārsniedza kopējās Latvijas radītās emisijas, nodrošinot Latvijai pozitīvu siltumnīcas efekta gāzu bilanci29. CO2 piesaistes palielinājums pēdējos gadu desmitos mežos veidojies, pateicoties meža hidrotehniskajai meliorācijai, mākslīgajai meža atjaunošanai ar augstvērtīgu ģenētisko materiālu un meža kopšanas koncepcijas izmaiņām30.

6. Veicināt sociālo iekļautību, nabadzības mazināšanu un ekonomisko attīstību lauku apvidos

103. Lauki ir nozīmīgāko dabas resursu un ekosistēmu pakalpojumu avots, dzīves, darba un atpūtas vide, dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma daudzveidības krātuve un sargātāja, kurā dzīvo 660 tūkstoši (2012.gadā) jeb 32,3% valsts iedzīvotāju un šī proporcija pēdējos gados ir stabila.

104. Pārsvarā sakopta kultūrvide ar katram reģionam raksturīgām viensētām, ēkām un bagātīgu kultūrvēsturisko mantojumu, tradicionālajām lauksaimniecības un nozarēm, mežsaimniecību un amatniecību, sadzīves tradīcijām un māksliniecisko jaunradi, veidojot nozīmīgus resursus lauku tūrisma attīstībai, lauku teritorijas ekonomikas dažādošanai un ekonomiskajai reģenerācijai.

105. Izmantojot ES atbalstu, ir palielinājusies sabiedriskā aktivitāte lauku pašvaldību vietējiem iedzīvotājiem, tajā skaitā apmācību un interešu klubu, kultūras, vides aizsardzības, sporta un cita brīvā laika pavadīšanas aktivitāšu dažādošanai, kam tika novirzīts vairāk nekā 70% no kopējā LEADER sabiedriskā finansējuma.

106. Visā teritorijā izveidotas vietējās rīcības grupas (kopā 40 VRG) ar mērķi veicināt savas teritorijas attīstību. LEADER pieejas īstenošana ir devusi nozīmīgu atbalstu vietējām iniciatīvām, aktivizējot lauku iedzīvotāju iesaistīšanos vietējo problēmu

29 Latvia’s National inventory report 2011 30 Balstoties uz Andis Lazdiņš et al., Mežsaimniecisko Darbību Ietekmes Uz Siltumnīcas Efektu Izraisošo Gāzu Bilanci Pētījuma Programmas Izstrāde Noslēguma atskaite (Salaspils: LVMI Silava, 2010)

risināšanā. (42.attēls.) Visaktīvākie LEADER 2007.-2013. projektu ieviesēji ir biedrības un pašvaldības. 76% no visiem kopējiem projektu ieviesējiem bija biedrības, bet pašvaldības – 19%, kas ir pozitīvi, jo ir veicinājis iedzīvotāju sadarbību. Tas apliecina arī līdzšinējās atbalsta politikas efektivitāti, ņemot vērā, ka biedrībām un pašvaldībām ir pieejama vislielākā intensitāte, līdz ar to projektus ir finansiāli vieglāk realizēt. 43.attēls

42. attēls. Vietējo rīcības grupu teritorijas LatvijāAvots: Valsts lauku tīkls (VLT)31

Biedrība; 883; 76%

Pašvaldība; 216; 19%

Nodibinājums; 30; 3%

SIA; 17; 1%

Zemnieku saimniecība0,4%

Pašvaldību uzņēmums0,3%

Mācību (zinātniskā) iestāde0,1%Reliģiskas organižacijas uzņēmums

0,1%

Individuālais komersants0,1%

Bezpeļņas organizācija0,1%

Citi0,3%

43.attēls. LEADER projektu ieviesēji pēc to statusaAvots: LVAEI32

4.1.3. Vājās puses31 Valsts lauku tīkls32 http://www.lvaei.lv/upload/LVAEI%20%20_LAP_2007-13_VRG%20_5_12_2011..pdf

http://www.lvaei.lv/upload/LVAEI%20%20_LAP_2007-13_VRG%20_5_12_2011..pdf

http://www.laukutikls.lv/leader/vietejas_ricibas_grupas/vrg_kontaktinformacija/doc_download/49-vietejas_ricibas_grupas_latvija

1. Veicināt zināšanu pārnesi un inovācijas lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un lauku apvidos

107. Zems lauksaimniecībā un mežsaimniecībā strādājošo izglītības līmenis un kvalificētu visu līmeņu lauksaimniecības speciālistu trūkums, kas negatīvi ietekmē spēju saimniecībām efektīvi un ilgtspējīgi saimniekot un nozaru konkurētspēju kopumā (44.attēls).

Augstākā; 4917;

6%

Profesionālā ; 16868;

20%

Pamatap-mācība

10334; 12%

Praktiskā pieredze; 51267; 62%

44.attēls. Lauku saimniecību vadītāju lauksaimnieciskā izglītība 2010. gadāAvots: CSP

108. Lauksaimniekiem, meža īpašniekiem un lauku amatniekiem, trūkst nepieciešamās zināšanas savstarpējās atbilstības, vides saglabāšanas, meža īpašumu apsaimniekošanas, mārketinga, grāmatvedības, bioloģiskās lauksaimniecības prakses u.c. jautājumos. 12% no saimniecību vadītājiem atzinuši, ka pēdējo 12 mēnešu laikā bija papildinājuši savas zināšanas lauksaimniecībā33, kas apliecina nepieciešamību pēc papildus zināšanām saimniecību sekmīgai attīstībai.

109. Konsultāciju nepietiekamība lauku saimniecību un meža īpašumu ekonomiskai apsaimniekošanai, t.sk. mājražošanas higiēnas prasību jautājumos, bioloģiskās lauksaimniecības nosacījumu izpildes jomā. Lauksaimniekiem un lauku amatniekiem (mājražotājiem u.c.) trūkst zināšanu un pieredzes produktu mārketingā.

110. Zināšanu pārnese lauksaimniecībā, pārtikas nozarē un visā meža apsaimniekošanas ciklā joprojām nav pietiekami attīstīta (sasaiste starp zinātnes sasniegumiem un praktisko darbību nozarēs). Šobrīd Latvijā zinātnei atvēlētais finansējums ir tikai 0,7-0,8% no IKP, bet laika posmā līdz 2020.gadam ir uzstādījums palielināt to līdz 1,5%. Attīstītajās Eiropas valstīs zinātnes finansējums sasniedz un pārsniedz 3% no IKP, turklāt valsts finansē 1% un privātie komersanti 2% un vairāk34.

111. Lauksaimniecībā un mežsaimniecībā trūkst augstražīgas, vietējiem apstākļiem piemērotas kultūraugu šķirnes, kā arī netiek pilnvērtīgi izmantots augstvērtīgs pavairojamais materiāls un sēklas, tikai ~14% graudaugu platības tiek apsētas ar sertificētu sēklu. Tādēļ nepieciešama zinātnieku sadarbība ar lauksaimniekiem, meža īpašniekiem un pārtikas ražotājiem.

112. Lauksaimniecībā, pārtikas un meža nozarē vāji attīstīta sadarbība augstākas pievienotas vērtības, inovatīvu produktu izstrādē, gatavās produkcijas loģistikai,

33 LR Centrālā statistikas pārvalde; Lauksaimniecības skaitīšanas rezultāti 2010 (http://data.csb.gov.lv/Dialog/Saveshow.asp) 34http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/69konference/prezentacijas/plenarsede/Juris%20Ekmanis%20-%20Zinatne%20Latvija.pdf

http://data.csb.gov.lv/Dialog/Saveshow.asp

tirdzniecībai. Latvijā ir raksturīgs zems inovatīvo uzņēmumu skaits. Tikai 29,9% Latvijas uzņēmumu īsteno inovācijas aktivitātes (2008.-2010.gadu periodā): tas ir trešais zemākais rādītājs ES35 (vidēji ES – 52%) (45.attēls). Latvijas vājās puses inovāciju attīstībā ir zems finansējums pētniecībai un attīstībai publiskajā sektorā, inovatīvo mazo un vidējo uzņēmumu trūkums, nepietiekama inovatīvo mazo un vidējo uzņēmumu sadarbība un zems augsta līmeņa zinātnisko publikāciju apjoms. Klasteri ārpus Rīgas plānošanas reģiona ir vāji attīstīti.

45.attēls. ES dalībvalstu rezultāti inovācijā, izvērtējot pēc 24 kritērijiem Avots: Innovation Union Scoreboard 2013.36


113. Saimniecību efektivitāte ir viena no zemākajām ES – produkcijas izlaide un bruto pievienotā vērtība uz nodarbināto, kā arī lauksaimniecības izlaide no 1 EUR atbalsta. Lauksaimniecības izlaide uz vienu nodarbināto Latvijā ir par 67% zemāka nekā vidēji ES valstīs, savukārt atdeve no 1 EUR ieguldītā atbalsta atpaliek par 42%. (16.; 17. attēls) Arī pārtikas pārstrādes uzņēmumu ražošanas efektivitāte būtiski zemāka, salīdzinot ar ES vidējo līmeni - attiecinot produkcijas realizācijas apjomu pret nozarē strādājošo skaitu, var secināt, ka nedaudz ir pieaudzis darba ražīgums nozarē, jo 2008.gadā realizētās produkcijas rādītājs uz vienu darbinieku bija 40,7 tūkstoši eiro, bet 2011.gadā 42,7 tūkstoši eiro. Tomēr salīdzinājumā ar citām ES valstīm, Latvijā šis rādītājs ir viens no zemākajiem un krietni atpaliek no ES vidējā līmeņa (182 tūkstoši eiro). Arī darbaspēka produktivitāte Latvijā ir viena no zemākajām ES (30.attēls).

35 The European Innovation Scoreboard 2013. European Union, 2013. Pieejams: http://ec.europa.eu/enterprise/policies/innovation/files/ius-2013_en.pdf

36 The European Innovation Scoreboard 2011. European Union, 2012. Pieejams: http://www.proinno-europe.eu/inno-metrics/page/innovation-union-scoreboard-2011.

http://ec.europa.eu/enterprise/policies/innovation/files/ius-2013_en.pdf

114. Saimniecību ienākumu struktūrā atbalsta maksājumi dod 59%, pārējo daļu veido produktu ražošanas ienākumi, kas padara saimniecības atkarīgas no atbalsta mehānismiem. Kopumā jāatzīst, ka produktu ražošanas īpatsvars lauksaimnieku ienākumos joprojām uzskatāms par zemu (līdz 2007. gadam minētais īpatsvars bija virs 50%), līdz ar to lauksaimnieku atkarība no subsīdijām ir ļoti liela un Latvija ir to valstu vidū, kurām izmaksas tiek nosegtas tikai ar atbalsta palīdzību (15.; 46.attēls).

NL BE DK CY IT MT DE RO FR LU ES -

27

ES UK AT PT SE SL FI PL BG HU IE LT GR CZ EE LV SK0%

5%

10%

15%

20%

25%

30%

35%

4%

9% 11

%

11%

12

%

13

%

13

%

14

%

14

%

15

%

15

%

15

% 17

% 18

%

19

%

19

% 21

%

21

%

22

% 24

%

25

%

26

%

27

% 28

%

28

%

29

% 31

%

31

%

46.attēls. Eiropas Savienības atbalsta daļa lauksaimniecības produkcijas izlaides vērtībā, % Eiropas Savienības dalībvalstīs 2011. gadā Avots: ZM pēc Eurostat un EK datiem

115. Liels īpatsvars pašpatēriņa saimniecību, kas saražoto produkciju nerealizē, pazeminot kopējo valsts lauksaimniecības ražošanas efektivitāti. Latvijā vairāk kā puse - 56,5% jeb 46 tūkst. saimniecību saražoto produkciju tirgū nerealizē, lielākā daļa no šīm saimniecībām ir ELK līdz 4 tūkst. EUR (43,6 tūkst.). Produkciju tirgum ražo tikai 37,4 tūkstoši saimniecību, un arī no tām 9,2 tūkstoši saimniecību realizē tikai līdz 25% no saražotās produkcijas. Tātad reāli tirgum produkciju ražo aptuveni 28 tūkstoši saimniecību (21.attēls).

116. Mazajās un vidējās saimniecībās ir nepietiekams nodrošinājums ar mūsdienīgu tehniku un būvēm ražošanas vajadzībām. (47.;48.attēls;5.tabula)Saimniecību modernizācijai un/vai pārstrukturēšanai ir nepieciešamo apgrozāmo un investīciju līdzekļu nepieejamība, jo komercbanku kredītpolitika ierobežo mazo saimniecību pieejas iespējas kredītresursiem.

Vidēji 4-15 15-25 25-50 50-100 100-500 >5000

50000

100000

150000

200000

250000

300000

-20000

0

20000

40000

60000

80000

100000

224.81 -1,488.32 -305.92 -1,035.85-779.73

19,9

80,6

Ieguldījumi Nolietojums Neto ieguldījumi

47.attēls Lauku saimniecību ieguldījumi un nolietojums ekonomiskā lieluma grupās (ELK `000 EUR) 2010.gadā, tūkst. EUR Avots: SUDAT

4-15 15 – 25 25 – 50 50 – 100 100 – 500 > 5000

100

200

300

400

500

600

173206

324367

458490

2007. 2008. 2009. 2010. 2011.

EU

R/h

a

48.attēls. Ilgtermiņa ieguldījumi tehnikā un iekārtās uz 1 ha LIZ vidēji vienā saimniecībā, sadalījumā pa saimniecību lieluma grupām (ELK `000 EUR) 2007. -2011. gadāAvots: SUDAT

5. tabula

Nodrošinājums ar dzīvnieku novietnēm, no jauna uzcelto unrekonstruēto novietņu īpatsvars saimniecību lieluma grupās 2010.gadā37

Ekonomiskā lieluma klases (ELK), tūkst. EUR

Dzīvnieku skaits nosacītajās mājlopu vienībās, LLV

Novietņu izmantotā platība, kopā, m2

Novietņu izmantotā platība uz 1 LLV, m2

No 1991.-2010.g. celto novietņu īpatsvars, %

No 1991.g. rekonstruēto novietņu īpatsvars

līdz 3,9 46 429 1 387 465 29,9 11% 28%

4,0-14,9 80 625 1 131 326 14,0 18% 37%

15,0-24,9 36 639 364 037 9,9 25% 39%

25,0-49,9 47 732 482 024 10,1 27% 40%

37 http://www.lvaei.lv/upload/Investiciju%20atdeves%20p%C4%93t%C4%ABjums.pdf

http://www.lvaei.lv/upload/Investiciju%20atdeves%20p%C4%93t%C4%ABjums.pdf

50,0-99,9 41 616 420 222 10,1 30% 36%

100,0-499,9 67 464 678 866 10,1 27% 35%

vairāk par 500,0

154 121 995 582 6,5 20% 58%

Kopā 474 626 5 459 522 11,5 20% 39%

Avots: CSP lauksaimniecības skaitīšanas rezultāti 2010.g.

117. Analizējot iepriekšējā plānošanas investīciju atbalsta politiku periodā līdz 2012.gadam, redzams, ka vērā ņemams atbalsts sākas saimniecībās apgrozījumam sasniedzot vismaz 8 tūkst. EUR, kas aptuveni atbilst 1.ELK vidusmēra saimniecībai. Tomēr arī visās pārējās saimniecību grupās, izņemot divās lielākajās, investīciju atbalsts nav pārsniedzis 10% (49.attēls). Lielās un ļoti lielās saimniecības 5. un 6. ELK virs 100 tūkst EUR (kādu ir tikai ap 1,3% no visām), saņemtais investīciju atbalsta apjoms ir 73% no kopējā atbalsta apjoma. Šīs saimniecības gan saražo aptuveni 50% no produkcijas, tomēr apsaimnieko tikai ap trešdaļu LIZ, bet darbaspēka ieguldījums vērtējams ap 15-17%.

līdz 15 15-25 25-50 50-100 100-500 500 un vairāk

Citi0

200

400

600

800

1000

1200

1400

0

20

40

60

80

100

120

140

160

23.612.6

31.0 34.1

153.4

111.8

17.7

880

511

853720

901

150

113

Apstiprinātais sab. finansējums Saimniecību skaits

skai

ts

8,5%3,4% 9,3%

41,9% 30,5%6,4%

m ilj . E U R

100% no saimniecību skaita grupā (150)

98% no saimniecību skaita grupā (920)

49.attēls. Pasākumā "Lauku saimniecību modernizācija" 2007.-2012. saņēmēju skaits sadalījumā pa saimniecību lieluma grupām (SI `000 EUR) un apstiprinātais finansējums, milj. EURAvots: ZM pēc LAD datiem

118. Lielāka atbalsta efektivitāte ir vērojama saimniecību grupās ELK līdz 25 tūkst. EUR. Turklāt neto apgrozījuma pieaugums no 2008. līdz 2010.gadam ir apgriezti proporcionāls saimniecības starta apgrozījumam – jo lielāks sākotnējais apgrozījums, jo mazāks pieaugums un divās lielākajās grupās tas bijis pat negatīvs. Tas liecina, ka kopumā atbalstu sekmīgāk izmanto tās saimniecības, kuru līdzšinējie ražošanas apjomi bijuši mazāki. (50.attēls)

4-15

15 – 25

25 – 50

50 – 100

100 – 500

> 500

0.0 2.0 4.0 6.0 8.0 10.0 12.0

7.6

3.9

11.8

11.9

11.7

11.2

%

50.attēls. Atbalsts investīcijām pret saimniecību neto apgrozījumu,%, 2011.gadā, sadalījumā pa saimniecību lieluma grupām (ELK `000 EUR) Avots: SUDAT

119. Lauksaimniecībā 50,4% saimniecību vadītāju ir vecāki ar 55 gadiem. Lauku saimniecību vadītāju struktūra pēc vecuma un izglītības līmeņa rāda, ka tikai 26% ir speciālā lauksaimniecības izglītība (augstākā vai vidējā līmeņa) un tikai 23% no kopējo nodarbināto skaita ir vadītāji vecumā līdz 55 gadiem (51.attēls)

97 60854%

4 5383%

36 72420%

42 12423%

pārējie vadītāji līdz 34

vadītāji 35 - 55 vadītāji virs 55

180 994 pastāvīgi nodarbinātie:

4 9176%

16 86820%

61 60174%

Vadītāju skaits ar augstāko izglītību:

Vadītāju skaits ar arodizglītību vai pro-fesionālo izglītību lauksaimniecībā:

pārējie

83 386 vadītāji:

51.attēls. Lauksaimniecībā pastāvīgi nodarbināto (181 tūkst.) sadalījums pa a grupām un saimniecību vadītāju (83,4 tūkst.) sadalījums pēc izglītības līmeņa 2010.gadā

Avots: CSP, Lauksaimniecības skaitīšanas dati 2010.gadā

120. Novecojušas un nekoptas meliorācijas sistēmas gan lauksaimniecības, gan meža zemēs. Latvijā kopumā meliorācijas sistēmas ir 2,1 milj. ha platībā, t.sk. 1,49 milj. ha lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un vairāk kā 0,5 milj. ha meža zemēs. Pamatā ar vaļējo grāvju tīklu meliorācija veikta ap 50% meža zemēs un apmēram puse mežu platību cieš no pārlieku mitruma. Nepietiekama augsnes mitruma regulēšana traucē efektīvi izmantot resursus un veicina vērtīgu augšņu degradāciju, tādēļ nepieciešams veikt meliorācijas sistēmu rekonstrukciju, ņemot vērā ekonomiskos ieguvumus, vienlaikus ievērojot vides prasības. 2007.-2013.gada plānošanas periodā meliorācijas sistēmu renovācija un rekonstrukcija veikta ap 3 000 km ūdensnoteku, kas ir ~5,6% no kopējā meliorācijas ūdensnoteku garuma (54 000 km), turklāt netika veiktas aktivitātes, kas skartu NATURA 2000 teritorijas.


121. Joprojām nepietiekama kooperācija un sadarbība dārzeņkopības un augļkopības, gaļas dzīvnieku, bioloģiskās lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs, kas rada problēmas liela apjoma vienveidīgas kvalitātes preču produkcijas partiju sagatavošanai. Mazajām saimniecībām nav ekonomiski izdevīgi attīstīt pirmapstrādi un uzglabāšanu, tāpēc nepieciešama kooperācija. 2011.gadā valstī darbojās 115 lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (2012.gadā kā atbilstīgas atzītas 48). Lielākais to skaits ir piena nozarē (29% no kopējā LPKS skaita) un graudu nozarē (35%). Savukārt gaļas ražošanas nozares un bioloģiskās lauksaimniecības kooperatīvi vēl tikai attīstās. Neizmantotais potenciāls šobrīd ir linu, augļu un dārzeņu (šobrīd caur kooperatīviem realizē 11,8% produkcijas) un biškopības nozares kooperācijā. Ekonomiskās krīzes ietekmē, samazinājās kooperatīvo sabiedrību apgrozījums, tomēr jau 2011.gadā tas ir gandrīz sasniedzis pirmskrīzes apgrozījuma apjomu – 244,3 miljoni eiro. (52.attēls)

2000. 2001. 2002. 2003. 2004. 2005. 2006. 2007. 2008. 2009. 2010. 2011.0

50

100

150

200

250

300

5.5 9.1 15.8 23.233.3

84.7

107.6

166.9

250.4

182.6 183.7

244.3

Mil

j. E

UR

52.attēls. Kooperatīvu apgrozījums 2011.gadā, milj. EUR Avots: LLKA

122. Pārtikas nozares konkurētspēja ir vērtējama kā salīdzinoši zema. Salīdzinot konkurētspējas indeksus38 Baltijas valstu pārstrādes sektoros, no sešiem sektoriem trijos (piena, gaļas un graudu pārstrādē) Latvijas uzņēmumu konkurētspēja ir pēdējā vietā starp Baltijas valstīm, bet vienā ir praktiski identisks rādītājs kopā ar Igauniju (dārzeņu un augļu pārstrāde), abām valstīm atpaliekot no Lietuvas. Tikai divos sektoros Baltijas valstu starpā Latvijas uzņēmumu konkurētspējai ir relatīvi labas pozīcijas – konditorejas produktu sektorā ieņemot otro vietu, bet dzērienu sektorā pirmo.

123. Pārtikas ražošanas procesā netiek noslogotas visas esošās jaudas, daļā uzņēmumu tiek pielietotas novecojušas tehnoloģijas, salīdzinoši zema produkcijas pievienotās vērtības un inovāciju pakāpe. Latvijai ir raksturīga sadrumstalota pārtikas produktu ražošanas struktūra ar salīdzinoši nelielām ražošanas jaudām un saražotās produkcijas apjomiem un augstu izmaksu slogu (pret neto apgrozījumu), kas rada grūtības konkurēt vienotajā tirgū.

38 A.Nipers, I.Pilvere pētījums „Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze”

124. Nepietiekami attīstīta bioloģiskās produkcijas pārstrāde un realizācija. Kopumā bioloģisko produktu īpatsvars kopējā saražotajā lauksaimniecības produkcijā nepārsniedz 3 - 8% robežu, izņemot medus ražošanu, kur tas 2009. un 2010.gadā attiecīgi bija 17,7% un 20,9%.Vēl joprojām no visas Latvijā bioloģiski saražotās produkcijas tikai mazākā daļa nonāk tirgū, un tikai 20–40% no tās tiek pārdota kā bioloģiskā produkcija, lielākā daļa tiek izlietota saimniecībās lopbarībai un pašpatēriņam. Visvairāk kā bioloģiskā produkcija tiek pārdota bioloģiski saražotā gaļa – 41,8%, medus – 39,5%, augļi un ogas - 32,4%, kā arī piens -31,6%, bet vismazāk dārzeņu – 19,6% (53.attēls), kas norāda uz nepieciešamību veicināt bioloģiskās produkcijas tirgus pieejamību, t.sk. pārstrādi.

Dārzeņi

Kartupeļi

Graudi

Olas

Piens

Augļi, ogas

Medus

Gaļa

0 5 10 15 20 25 30 35 40 45

19.6

23.1

25.6

30.4

31.6

32.4

39.5

41.8

%

53.attēls. Produkcijas īpatsvars no saražotās bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas, kas pārdota kā bioloģiskā produkcija 2011. gadā,%Avots: ZM

125. Nepietiekoši attīstīta horizontālā (pārstrādes uzņēmumiem savā starpā) un vertikālā sadarbība (starp pārstrādes uzņēmumiem, lauksaimniecības un mežsaimniecības produkcijas ražotājiem un mazumtirgotājiem).


126. Būtiskas klimatisko un lauksaimniecisko apstākļu, tsk. augsnes auglības, atšķirības Latvijas teritorijā. 180-190 dienu īss veģetācijas periods, kas būtiski ietekmē zemes izmantošanu, turklāt kultūraugiem kā nevēlama parādība pavasarī un rudenī vērojamas salnas, kad temperatūra noslīd zem 00C. Ziemāju kultūrām riska faktors var būt stiprs kailsals, biežie atkušņi, kas mijas ar spēcīgu salu, kā arī izsušana zem biezas sniega kārtas uz nesasalušas augsnes. 39 57% Latvijas teritorijas augsnes auglības līmenis ir zemāks par 38 ballēm, kas, ņemot vērā Latvijas klimatiskos apstākļus, tiek uzskatīts par minimālo auglības līmeni attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamo zemi, lai varētu nodrošināt komerciāli dzīvotspējīgu lauksaimniecību. Klimatu būtiski ietekmē reljefa lielformas. Augstienēs, sevišķi Vidzemes augstienē, atšķirībā no līdzenumiem, raksturīga zemāka temperatūra, īsāks bezsala periods, lielāks mitrums un mākoņainums, ilgstošāka sniega sega.

127. Nepietiekama augsnes agroķīmiskā izpēte neļauj racionāli saimniekot un izmantot mēslošanas līdzekļus, neveicina augsnes auglības saglabāšanu, palielina augsnes un ūdeņu piesārņojuma risku.

39 „Augkopība, rokasgrāmata”, A.Ružas redakcijā, 2004. g.

128. Nepietiekami attīstīta meža ugunsnovērošanas sistēma (nepieciešama esošās uguns novērošanas sistēmas - torņu rekonstrukcija un uzlabošana, aprīkojot tos ar attālinātās novērošanas iekārtām) ierobežo operatīvu meža ugunsgrēku atklāšanu jebkuros laika apstākļos visā diennakts laikā un savlaicīgu meža ugunsgrēku likvidāciju. Paaugstinātas bīstamības mežaudzes Latvijā aizņem 23% no kopējās meža platības. Biežākās meža ugunsgrēku izcelšanās vietas ir ap lielākajām pilsētām.(54.; 55. attēls)

54.attēls. Paaugstinātas bīstamības mežaudzesAvots: Valsts meža dienests

55.attēls. Biežākās meža ugunsgrēku izcelšanās vietas 2006.-2011.gadāAvots: Valsts meža dienests


129. No lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopplatības vairāk nekā 300 tūkst. ha netiek koptas vai ir aizaugušas, samazinot bioloģisko daudzveidību un atklātu, Latvijai raksturīgu lauku ainavu. Pamatojoties uz pētījumu „Lauksaimniecības zemju izmantošanas iespēju novērtējums Latvijā”40, 2011.gadā no šīs LIZ lauku blokos 260,4 tūkst. ha ir nekopti, bet 41,7 tūkst. ha ir aizauguši ar krūmiem un kokiem. Tātad kopumā neizmantoti un nekopti ir 302,1 tūkst. ha LIZ (t.sk. 103,4 tūkst. meliorētas zemes) un pārsvarā visa šī neizmantotā zeme atrodas platībās līdz 50 ha.

130. Lauksaimniecība ir trešais svarīgākais SEG emisiju avots ar 20% emisijām no kopējām valsts emisijām, un nākotnē, sagaidot lauksaimniecības, kā arī pārtikas rūpniecības straujāku attīstību, tiek prognozēta SEG emisiju paaugstināšanās ( 10.;11.; 12. attēls), tādēļ lauku saimniecībām un pārtikas ražošanas uzņēmumiem nepieciešams sniegt investīciju atbalstu modernu, standartiem atbilstošu un energoresursus taupošu, siltumnīcu gāzu emisiju un amonjaka noplūdes samazinošu tehnoloģiju ieviešanai

131. Lielā daļā privāto mežu nenotiek meža apsaimniekošanas plānošana, jaunaudžu kopšanas apjomi joprojām nenotiek pietiekamā apjomā un kvalitātē. Lai gan jaunaudžu kopšanas apjomi pa gadiem pakāpeniski pieaug (56.attēls), tomēr joprojām tā privātajos mežos notiek nepietiekamā apjomā un kvalitātē. Lauku attīstības programmas 2007.-2013. pasākumi ir būtiski palielinājuši jaunaudžu kopšanas apjomu privātos mežos – kopš 2005.gada apjoms ir palielinājies 3,5 reizes. Tomēr joprojām ievērojama daļa privāto mežu netiek efektīvi apsaimniekota.

2001. 2002. 2003. 2004. 2005. 2006. 2007. 2008. 2009. 2010. 2011.0

10

20

30

40

50

60

3 3 4 5 6 6 7 6

13 12

2221 20

2526

29 2825 25

1720

2723 23

30 3135 34

32 30 30 32

49

Pārējie Valsts Kopā

Tū

kst

. ha

56.attēls. Jaunaudžu kopšanaAvots: VMD

132. Zemas meža zemes produktivitātes un mežaudžu ražības rezultātā netiek pilnībā izmantots meža potenciāls CO2 piesaistei

40 Pētījums „Lauksaimniecības zemju izmantošanas iespēju novērtējums Latvijā”


133. Latvijas lauku teritorijā ir vērojama izteikta apdzīvotības blīvuma samazināšanās (trešais zemākais rādītājs starp ES valstīm), it īpaši attālinoties no galvaspilsētas un virzienā uz austrumiem, kā arī vairākas vietās Kurzemē (mazāks par 10 cilv./km2

salīdzinot ar Pierīgu: 50 līdz 100 un vairāk cilv./km2). (57.attēls).

57.attēls. Iedzīvotāju skaita izmaiņas % Latvijas novados no 2000. Līdz 2011.gadam Avots: LVAEI pēc CSP datiem

134. Latvijas lauku reģionos IKP uz vienu iedzīvotāju salīdzinājumā ar ES vidējiem rādītājiem ir salīdzinoši ļoti zems: 14-20% no ES-27 vidējā. Lauku novados ir ievērojami zemāka ekonomiskā aktivitāte salīdzinot ar republikas pilsētām - ekonomiski aktīvo komersantu un komercsabiedrību skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir tikai 65%, valstī augstākie bezdarba rādītāji (58.attēls) un ievērojami zemāki mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi uz vienu personu - par 22,7% mazāk salīdzinot ar pilsētas mājsaimniecībām.

58.attēls Bezdarba līmenis pagastos 2011.gada beigās (% pret darbspējīgo iedzīvotāju skaitu). Avots: NVA un PMLP

135. Lauku reģioni daudz mazāk piesaista nefinanšu investīcijas (tikai 8-16% no kopējā apjoma, salīdzinoši Rīgas reģions – 43%), kas rada grūtības piesaistīt investorus, uzlabot pašvaldību infrastruktūru.

136. Lauku teritorijā ir vāji attīstīta un nekopta infrastruktūra, kas ir par cēloni nepietiekamai attīstībai - 2011.gadā 39% no autoceļu ar grants segumu un vairāk nekā 27% autoceļu ar melno segumu ir klasificējami kā sabrukuši, ar katru gadu šādu ceļu garums pieaug. 6.tabula

6. tabula

Latvijas autoceļu stāvoklis 2011.gadā, % no kopējā garuma

Autoceļu seguma stāvoklis

pēc vizuālā vērtējuma

Galvenie autoceļi

Reģionālie autoceļi

Vietējie autoceļi

No kopējā garuma

Mel

nais

segu

ms

Gra

nts

segu

ms

Mel

nais

segu

ms

Gra

nts

segu

ms

Mel

nais

se

gum

s

Gra

nts

segu

ms

Mel

nais

se

gum

s

Gra

nts

segu

ms

Ļoti labs 17,5 x 5,4 x 7,3 x 8,5 x

Labs 15,4 x 17,5 16,7 14,6 9,3 16,2 10

Apmierinošs 19,0 x 22,7 40,7 30,8 51,7 24,5 50,6

Slikts 27,4 x 21,5 42,6 24,5 39,0 23,6 39,4

Ļoti slikts 20,7 x 32,8 x 22,9 x 27,3 x

Avots: VAS „Latvijas valsts ceļi”

137. Iedzīvotāju vecuma struktūrā lauku novados ir zemākais iedzīvotāju īpatsvars darbaspējas vecumā, un augstākais pensijas vecuma iedzīvotāju īpatsvars, salīdzinot ar reģionālajiem attīstības centriem. Mazākais iedzīvotāju īpatsvars līdz darbaspējas vecumam dzīvo gan lauku novados (13,3%), gan republikas pilsētās (13,4%). Savukārt Pierīgas novados ir augsts īpatsvars iedzīvotājiem līdz darbaspējas vecumam un zemākais pensijas vecuma iedzīvotāju īpatsvars.

4.1.4. Iespējas1. Veicināt zināšanu pārnesi un inovācijas lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un

lauku apvidos

138. Lauksaimniecības un mežsaimniecības produkcijas ražošanas pašizmaksas samazināšana, paaugstinot saimniecību vadītāju un darbinieku izglītības līmeni un darba ražīgumu saimniecībās.

139. Latvijā ir visi priekšnoteikumi ilgtspējīgai un produktīvai meža un lauksaimniecības zemju apsaimniekošanai - atbilstošs klimats, zemes resursi, teorētiskās zināšanas41, tomēr netiek pilnā apjomā izmantots Latvijas zinātnes potenciāls mežsaimniecības un lauksaimniecības efektivitātes paaugstināšanā un zināšanu pārnesei visos darbības posmos.

140. Zinātnes sasniegumu īstenošana praksē, palielinot nozares konkurētspēju caur zinātnes sasniegumu un jaunu sadarbības formu ieviešanu praksē. Piemēram, klasteru veidošanās veicinās jaunu tehnoloģiju, inovāciju zinātnes sasniegumu ieviešanu ražošanā.

141. Vietējo augu ģenētisko resursu izpēte un novērtēšana dos iespēju tos racionāli un mērķtiecīgi izmantot selekcijas programmās jaunu inovatīvu šķirņu radīšanā un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.


142. Lieli zemes un koksnes resursi, klimats un teorētiskās zināšanas ir potenciāls lauksaimniecības un mežrūpniecības ilgtspējīgai un produktīvai attīstībai.

143. Šobrīd neizmantoto LIZ platību atgūšana ražošanas vajadzībām un produkcijas apjoma palielināšanai. Kopumā neizmantoti un nekopti ir 302,1 tūkst. ha LIZ (t.sk. 103,4 tūkst. meliorētas zemes) un pārsvarā visa šī neizmantotā zeme atrodas platībās līdz 50 ha.

144. Mazo un vidējo saimniecību modernizācija palielinās to konkurētspēju un ienākumus. Kopumā dažādās saimniecību grupās būtiski atšķiras saimniekošanas apjomi, līdz ar to vienai daļai saimniecību (it īpaši mazo un daļēji arī vidējo grupā) nav iespējams iegūt pietiekamu pievienoto vērtību, lai nodrošinātu to tālāku izaugsmi. Tā rezultātā vienā daļā saimniecību ražošanas apjomi samazinās, to resursi (tajā skaitā zeme, darbaspēks) netiek pietiekami izmantoti un nenotiek arī šo saimniecību pamatlīdzekļu atjaunošana un modernizācija, ilgtspējīga attīstība. Tieši šīm saimniecībām nākamajā plānošanas periodā nepieciešams vislielākais atbalsts gan investīcijām, gan kooperācijai un sadarbībai, gan apmācībām un konsultācijām. (24.attēls)

41 (Meža nozare Latvijas 20 neatkarības gados) 38.lpp



145. Kooperācijas attīstība dod iespējas nodrošināt liela apjoma vienveidīgas kvalitātes preču produkciju vietējam un eksporta tirgum. Privāto meža īpašnieku kooperācijas attīstība veicinās meža apsaimniekošanas efektivitāti. Pirmie 6 meža pakalpojumu kooperatīvi savu darbību uzsāka 2013. gadā.

146. Ražotāju un pārstrādes uzņēmumu sadarbība veicinās augstas kvalitātes produktu ražošanu. Kopējā pārtikas preču ārējās tirdzniecības bilance saskaņā ar COMEXT datiem Latvijai arvien ir negatīva (-56,47 milj. EUR 2011.gadā) galvenokārt tādēļ, ka eksporta un arī kopumā pārtikas sektora struktūrā dominē zemas pievienotas vērtības produkti. Tomēr vērā ņemams fakts ir tas, ka negatīvais saldo pēdējos trīs gados (no 2009.gada) palielinājās par četrām reizēm. Uzņēmumu sadarbība eksporta produktu attīstīšanā, jaunu inovatīvu produktu izstrāde un ražošana varētu sekmēt Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu eksporta apjoma straujāku pieaugumu, kā arī stabilizētu tirgus pozīcijas gan iekšējā, gan arī ārējā tirgū.

147. Uzņēmumu tālākas koncentrācijas un specializācijas process eksporta apjoma koncentrēšanai un tirgus varas stiprināšanai. Jaunu eksporta tirgu apguve, eksporta produkcijas sortimenta diversifikācija esošajos tirgos. Lai sekmīgi konkurētu tirgū, uzņēmumiem jāorientējas uz eksportspējīgu, inovatīvu augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu jo iekšējā tirgus pieprasījums ir ļoti ierobežots. Līdz ar to ražošanas efektivitātes paaugstināšanai un augstas pievienotās vērības produktu ražošanai un attīstībai nākotnē varētu būt izšķiroša nozīme, bet tam ir nepieciešamas investīcijas jaunās iekārtās (piemēram, lai ražotu produkciju ar ilgāku realizācijas termiņu, atšķirīgu iepakojumu, atsevišķas līnijas bioloģiskās produkcijas ražošanai u.c.).

148. Pieaugošs pieprasījums pēc bioloģiski ražotiem un jauniem produktiem ar augstāku pievienoto vērtību ES un vietējā tirgū ir iespēja palielināt šo produktu īpatsvaru, kā arī attīstīt bioloģisko produktu pārstrādi un realizācijas tīklus. Neskatoties uz to, ka bioloģiski ražotās lauksaimniecības produkcijas apjoms arvien pieaug, un pamazam attīstās arī šo produktu pārstrāde, esošie ražošanas apjomi, kā arī pārstrādes un pārdošanas sistēmu attīstības temps nespēj apmierināt patērētāju pieprasījumu. Tas uzskatāmi liecina, ka Latvijā ir neaizpildīta tirgus niša bioloģiski ražotas pārtikas jomā42.

149. „Īso” pārtikas ķēžu (ĪPPĶ) attīstība palielinās mazo saimniecību saražotās produkcijas realizācijas apjomu vietējās teritorijās. ĪPPĶ attīstība ir arī kā viens no risinājumiem mazo zemnieku saimniecību ilgtspējīgai attīstībai un izdzīvošanai. Lielai daļai šo mazo saimniecību ir problēmas realizēt savu produkciju, jo tām ir sarežģīti iekļauties lielajās pārtikas piegādes ķēdēs un loģistikas sistēmās. Rezultātā, šīs saimniecības savas produkcijas noieta tirgu meklē ar ĪPPĶ palīdzību, tā nodrošinot savu pastāvēšanu un attīstību.

150. Netradicionālo nozaru un „nišas” produktu ražošanas attīstība ir kā iespēja blakus ienākumu avotam lauksaimniecībai. Aizvien lielāku nozīmi lauksaimniecības produktu pārstrādē ieņem mājražotāji, kas tirgū piedāvā arī plašu klāstu „nišas” produktu. Tā uz 2008.gada sākumu PVD bija reģistrēti 309 mājražotāji, bet 2012.gada sākumā 934 mājražotāji (420 dzīvnieku izcelsmes un 514 augu izcelsmes produkcijai).

42 I. Baraškina. Bioloģiskās lauksaimniecības preču tirgus un konkurētspēja. Jelgava 2010., lpp. 23., 43


151. Latvijas tipiskās mozaīkveida ainavas ir potenciāls rekreācijai, lauku tūrismam. Latvijai kopumā raksturīga mozaīkveida ainava (38.attēls) (izņemot Zemgales līdzenumu), kas raksturīga ar augstu bioloģisko daudzveidību, kā arī asociējas ar tradicionālo Latvijas ainavu.

152. Saglabājot meža bioloģisko daudzveidību, tiks paaugstināta meža produktivitāte un dzīvotspēja.


153. Saimniecību tehnoloģisko paņēmienu maiņa uz videi draudzīgākām augsnes apstrādes un kūtsmēslu apsaimniekošanas metodēm sekmēs klimata pārmaiņu risku mazināšanu. Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmeši no viena hektāra bioloģiskajā lauksaimniecībā ir par 32% mazāki nekā lauksaimniecībā, kurā izmanto minerālmēslus, un par 35% - 37% mazāki nekā konvencionālajās kūtsmēslus izmantojošās saimniecībās. Tas ir saistīts ar faktu, ka bioloģiskajā lauksaimniecībā labākas augsnes auglības un paaugstināta humusa sastāva dēļ augsnē atgriežas par 12-15% vairāk oglekļa dioksīda nekā minerālmēslus izmantojošā lauksaimniecībā. 43


154. Sakopta lauku vide, kultūras un vēstures mantojums, lauku ēdiens un veselīgi pārtikas produkti rada iespējas lauku tūrisma un mazās uzņēmējdarbības tālākajai attīstībai un konkurētspējai lauku teritorijās.

155. Palielinoties iedzīvotāju labklājības līmenim, palielinās sabiedrības pieprasījums pēc apkārtējās vides kā dzīves un rekreācijas telpas kvalitātes. Pēc 2011.gadā veiktajiem lauku tūrisma uzņēmēju aptaujas datiem, papildu naktsmītnēm pieprasītākie lauku tūrisma pakalpojumi ir ēdināšana, pirts, pirtnieka pakalpojumi, kāzu un citu svinību apkalpošana, laivu noma un makšķerēšana, SPA un masāža, dabas tūrisms, velomaršruti un saistītie pakalpojumi, ekskursijas pa apkārtni.

156. Koksnes resursu racionālāka izmantošana un produktu ar augstāku pievienoto vērtību radīšana mazo un vidējo uzņēmumu segmentā palielina to konkurētspēju un ienākumus. Lai saglabātu nozares konkurētspēju un darbavietas laukos, jāinvestē ražošanas tehnoloģiju attīstībā, jāpalielina augstākas pievienotās vērtības produktu ražošana un jāpilnveido blakusproduktu izmantošana.44.

157. Pieejams vērā ņemams koksnes biomasas potenciāls - mežizstrādes atliekas, kopšanas cirtes, apauguma novākšana no grāvjiem, ceļmalām u.c. - videi draudzīgas enerģijas ražošanai.

43 http://www.fibl.org/fileadmin/documents/en/news/2007/0215-climate-change-proceedings-en.pdf44 Latvijas lauku telpas attīstība un tas iespējamie nākotnes scenāriji http://www.laukutikls.lv/biblioteka/cat_view/134-lauksaimnieciba_un_lauku_attistiba

4.1.5. Draudi1. Veicināt zināšanu pārnesi un inovācijas lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un

lauku apvidos

158. Nepietiekams lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas ražošanas nozarē nodarbināto zināšanu līmenis apdraud šo nozaru konkurētspēju, t.sk. nozarēs nodarbināto ienākumu līmeni, kā arī dzīves kvalitāti lauku teritorijās.

159. Jaunāko zinātnes un tehnikas sasniegumu ieviešanas zemais līmenis ražošanā un informācijas pieejamības trūkums par aktuālajām tendencēm nozarēs kavē lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas ražošanas nozaru uzņēmumu tālāko attīstību un konkurētspēju pasaules tirgū.


160. Nepietiekama ražošanas resursu pieejamība apdraud nozaru attīstību (zeme, kvalificēts darbaspēks, investīcijas, apgrozāmie līdzekļi, kredīti ar izdevīgiem bankas nosacījumiem).

161. Šobrīd lauksaimniecības zemes deficīts, jo īpaši ir izteikts augkopības nozarē, savukārt lopkopībā izmantojamās platības Latvijā daudzviet netiek apsaimniekotas un kā resurss ir pieejams.

162. Lauksaimniecība, meža un pārtikas nozares lielā mērā ir saistītas ar ekonomisko situāciju valstī un pasaulē. Globālo un nacionālo ekonomisko svārstību rezultātā varētu samazināties uzņēmumu apgrozījums gan vietējā, gan eksporta tirgos. Saražotās lauksaimniecības produkcijas vērtība laika posmā līdz 2007.gadam uzrādīja stabilu kāpumu līdz 1046,5 milj. EUR, bet, ekonomiskās krīzes ietekmē, turpmākajos gados bija vērojams krass samazinājums līdz pat 780,6 milj. EUR 2009.gadā, un 2011.gadā (997,1 milj. EUR) nozare vēl nebija sasniegusi 2007.gada līmeni. Vislielākie ieguldījumi pamatlīdzekļos tika veikti 2007. un 2008.gadā, kad bruto ieguldījumi bija 3,4-3,6 reizes lielāki par nolietojumu. Tad krīzes ietekmē sekoja ievērojams ieguldījumu samazinājums, un 2011.gadā tie bija tikai 78% no 2008. gada līmeņa (59.attēls). Saimniecības veikušas salīdzinoši lielus ieguldījumus pamatlīdzekļos 2007. un 2008.gadā (60.attēls), bet, 2010.gadā bruto ieguldījumu apjoms visās saimniecību lieluma grupās ekonomiskās krīzes ietekmē samazinājās aptuveni trīs reizes, salīdzinot ar 2007.gadu. Saimniecības atsākušas intensīvāk investēt 2011. gadā.

2002. 2003. 2004. 2005. 2006. 2007. 2008. 2009. 2010. 2011.0

50

100

150

200

250

300

350

41

85

124

282

226

317 323

134147

252

38 43 50 60 6887 95 90 88 91

Kopā bruto ilgtermiņa ieguldījumi Pamatlīdzekļu patēriņš (nolietojums)

mil

j. E

UR

59.attēls. Lauksaimniecības bruto ilgtermiņa ieguldījumi un pamatlīdzekļu patēriņš (nolietojums) 2002. - 2011.gadā, milj. EURAvots: LVAEI, LEK

4-15 15 – 25 25 – 50 50 – 100 100 – 500 > 5000

100000

200000

300000

400000

500000

600000

700000

800000

900000

1000000

2007.

2008.

2009.

2010.

2011.

60.attēls. Bruto ieguldījumi vidēji saimniecībā gadā sadalījumā pa saimniecību lieluma grupām (ELK `000 EUR) 2007. -2011. gadāAvots: SUDAT

163. Uzņēmumiem nelabvēlīga uzņēmējdarbības vide: nestabila un sarežģīta nodokļu politika, administratīvais slogs, pārmērīgas prasības, ēnu ekonomikas ietekme, tendence paaugstināties ražošanas resursu cenām (degvielai, minerālmēsliem, nomas maksām, darbaspēkam utt.) var kavēt uzņēmumu attīstību.

164. Eksporta tirgu svārstību dēļ var tikt apdraudēti regulāri ienākumi gan saimniecībām, gan pārstrādes uzņēmumiem. Protekcionisma pasākumi Trešo valstu eksporta tirgos (ievedmuitas, paaugstināti standarti, aizliegumi utt.).

165. Produkcijas iepirkuma un cenu svārstības, izejvielu un ražošanas resursu sadārdzinājums globalizācijas ietekmē.

166. Latvijas nepastāvīgie klimatiskie apstākļi var apdraudēt augkopības produkcijas, tostarp arī lopbarības ražošanas apjomus un produkcijas kvalitāti;

167. Latvijas klimata apstākļiem raksturīgs samērā augsts kopējais nokrišņu daudzums (vidēji 700 mm gadā), kas var paaugstināties klimata pārmaiņu rezultātā un nelabvēlīgi ietekmē lauksaimniecisko ražošanu un meža nozari. Viens no svarīgākajiem zemes ražotspēju ietekmējošiem faktoriem ir augsnes mitruma regulēšana, jo Latvijas dabas un klimatiskajos apstākļos nokrišņu daudzums pārsniedz summāro iztvaikošanu gadā vidēji par 250 mm, bet nokrišņiem bagātos gados pat par 500 mm un vairāk.


168. Neveicinot lauksaimniecības pamatprodukcijas pievienotās vērtības paaugstināšanu, t. sk. pārtikas ražošanas uzņēmumu produkcijas pievienotās vērtības un inovāciju pakāpes paaugstināšanu, kā arī lauku saimniecību kooperāciju, var tikt apdraudēta mazo un vidējo lauku saimniecību turpmākās attīstības iespējas, kā arī pārtika ražošanas uzņēmumu konkurētspēja vietējā un eksporta tirgū.


169. Aizsargājamās dabas teritorijas, kas aizņem 12% no Latvijas teritorijas, noteikti lauksaimnieciskās un mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi, no daļēja līdz pilnīgam saimnieciskās darbības ierobežojumiem, kas tādejādi rada papildus izmaksas un neiegūtos ienākumus.

170. Intensīvas lauksaimniecības, mežsaimniecības un citu cilvēka darbību, kā arī lauksaimniecības zemju aizaugšanas rezultātā var tik apdraudēta tradicionālā Latvijas ainava un bioloģiskā daudzveidība.

171. Intensīva augu aizsardzības līdzekļu, kā arī mēslošanas līdzekļu lietošana veicina augsnes un gruntsūdeņu piesārņojumu.

172. Neveicinot vidi saudzējošas lauksaimniecības metodes, nākotnē lauksaimniecības radītais piesārņojums varētu pārsniegt pieļaujamās robežas īpaši jutīgajās teritorijās.

173. Augsnes degradācijas procesu attīstība (augsnes paskābināšanās, organisko un augu barības vielu samazināšanās augsnē, ūdens un vēja erozija, augsnes sablīvēšanās, nenoregulēts mitruma režīms, kas saistīts ar drenāžas sistēmu slikto stāvokli).

174. Ar ekosistēmu uzturēšanu un aizsardzību saistītās mērķplatības attiecas tikai uz daļu no Latvijas bioloģiski vērtīgajiem zālājiem vai nelielu daļu no aizsargājamiem meža biotopiem, t.i. tiem, kuri atrodas privātajos mežos. Tādējādi ELFLA ieguldījums būs tikai daļa no kopējā ieguldījuma Latvijā saistībā ar bioloģiskajai daudzveidībai nozīmīgu ekosistēmas elementu uzturēšanu un aizsardzību.


175. Nepieciešamība izmainīt lauksaimniecības un mežsaimniecības ražošanas metodes klimata pārmaiņu rezultātā: temperatūras izmaiņas, ekstrēmas sausuma un mitruma svārstības, vēja ietekmes pieaugums var izraisīt lauksaimniecības

kultūraugu nīkuļošanu vai bojāeju, iespējamo risku pieaugumu meža apsaimniekošanā, t.sk. uguns bīstamības pieaugumu

176. Bez papildus pasākumiem mežsaimniecības nozarē, kā, piemēram, meliorācijas sistēmu rekonstrukcija/renovācija, mazvērtīgo audžu nomaiņa, ir apdraudēta pašreizējā CO2 piesaistes līmeņa nodrošināšana ilgtermiņā.

177. Būtisks lauksaimnieciskās ražošanas pieaugums proporcionāli palielinās SEG emisijas un energoresursu patēriņu.


178. Latvijā ir vērojamas lauku sociālekonomiskās telpas degradācijas pazīmes - cilvēku, ekonomisko un sociālo aktivitāšu aizplūšanu no laukiem uz pilsētām vai citām valstīm. Pagājušās desmitgades laikā 2/3 Latvijas teritorijas iedzīvotāju skaits samazinājies par vairāk nekā 15%, un ceturtdaļā teritorijas samazinājums pārsniedz 20%. Tās nav tikai attālās pierobežas teritorijas, bet arī apdzīvotas vietas Latvijas vidienē. Šie procesi liecina par nozīmīgām tendencēm lauku apdzīvotības dinamikā, kas nav izskaidrojamas tikai ar vēlmi pārcelties no perifērijas uz centru.

179. Lauku saimniecību salīdzinoši nelielie ienākumi veicina lauku teritoriju iedzīvotāju migrāciju uz pilsētām un citām valstīm, kas, kopumā ar demogrāfiskās krīzes procesiem, rada darbaspēka (it īpaši kvalificēta) trūkumu ražošanā. (61.attēls) Aprēķinātie neto ienākumi uz vienu pilna laika nodarbināto 2011.gadā veidoja aptuveni EUR 4701 gadā jeb EUR 392 vidēji mēnesī. Arī kopējie ienākumi lauksaimniecības sektorā (EUR 432,6 milj.) saskaņā ar veikto aprēķinu ir praktiski vienādi ar 2007.gada rādītāju, taču sakarā ar nodarbināto skaita samazinājumu, vidējie ienākumi ir cēlušies.

2007. 2008. 2009. 2010. 2011.0

500

1,000

1,500

2,000

2,500

3,000

3,500

4,000

4,500

5,000

0

50

100

150

200

250

300

350

400

450

500

3,661 3,3902,820

3,9364,701

432

371

300

371

433

Neto ienākumi uz pilnu gada darba vienību lauksaimniecībā, EUR gadāIenākumi no lauksaimniecības, milj. EUR

EU

R/g

adā

mil

j. E

UR

61.attēls. Saimniecību neto ienākumu apjoms uz vienu pilna laika nodarbināto lauksaimniecībā (EUR) un ienākumi no lauksaimniecības (milj. EUR) 2007. – 2011.gadā Avots: LVAEI (LEK)

180. Nodarbinātība tradicionālajās lauku teritorijā esošajās nozarēs nespēj saglabāt līdzšinējo lauku sociālekonomisko apdzīvotību un labklājības līmeni. Lauku novadu

nodarbinātības struktūrā vislielākais nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars ir pakalpojumu sektorā, ka arī lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā – ap 35%. (62.attēls)

Latvijas lauku novadi

RAC novadi Pierīgas reģ. (izņemot RAC)

Republikas pilsētas

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

3524

111

14

16

15

11

36

7

6

44 5162

77

3 3 5 5

Pārējās

Pakalpojumi

Būvniecība

Apstrādes rūpniecība

Lauksaimn., mež-saimn. , zivsaimn.

62.attēls. Nodarbinātība struktūra pa nozarēm (NACE 2. red,) 2010.gada decembrī

Avots: „Latvijas lauku telpas attīstība un tās iespējamie nākotnes scenāriji” 45

4.1.6. Kopējie programmas konteksta rādītājiProgrammas kopējie un specifiskie konteksta rādītāji ir pievienoti 2.pielikumā

4.2. Vajadzību identificēšana4.2.1. Vajadzību aprakts

1.Veicināt zināšanu pārnesi un inovācijas lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un lauku apvidos

1. Paaugstināt zināšanu līmeni lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, pārtikas ražošanā nodarbinātajiem un citiem lauku uzņēmējiem

181. 2010.gada lauksaimniecības skaitīšanas rezultāti liecina, ka tikai 26% saimniecību vadītāju ir augstākā vai profesionālā lauksaimnieciskā izglītība. Lauksaimniecības nozarē nodarbināto nepietiekamais izglītības līmenis ne tikai lauksaimniecībā, bet arī zināšanu trūkums par finansējuma piesaisti, grāmatvedību, administratīvajām procedūrām un vides aizsardzības jautājumiem ir būtiski iemesli, kas kavē inovāciju un modernu tehnoloģiju ienākšanu nozarē, tādējādi negatīvi ietekmējot nozares konkurētspēju kopumā.

182. Tādēļ ir nepieciešama lauksaimnieku, kā arī pārtikas ražotāju, mežsaimnieku un citu lauku uzņēmēju zināšanu līmeņa paaugstināšana par savstarpējās atbilstības, vides saglabāšanas, meža īpašumu apsaimniekošanas, bioloģiskās lauksaimniecības prakses u.c. jautājumiem, nodrošinot mūžizglītību un apmācību lauksaimniecības, pārtikas ražošanas un mežsaimniecības nozarēs.

183. Latvijas lauku teritorijās, kur tikai 5% nodarbināto piedalās mūžizglītības pasākumos ir it īpaši svarīgi turpināt attīstīt mūžizglītības principu, nodrošinot lauksaimniekiem, mežsaimniekiem, pārtikas ražotājiem un citiem lauku uzņēmējiem ne tikai

45 http://www.laukutikls.lv/biblioteka/cat_view/134-lauksaimnieciba_un_lauku_attistiba

izglītošanās, bet arī konsultāciju iespējas atbilstoši katras konkrētās saimniecības vai uzņēmuma vajadzībām un prasībām, kādas izvirza nozaru attīstība un noieta tirgi, ražošanas un zinātnes attīstības tendences un inovācijas pasaulē, kā arī vides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas nepieciešamība.

2.Sekmēt inovatīvu produktu izstrādi lauksaimniecībā, pārtikas ražošanā un mežsaimniecībā

184. Latvija atrodas pēdējā vietā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm inovāciju jomā, jo tikai 29% Latvijas uzņēmumu īsteno inovācijas aktivitātes, līdzīga situācija ir vērojama arī lauksaimniecības, pārtikas ražošanas un mežsaimniecības nozarēs.

185. Galvenais trūkums ir nepietiekama savstarpējā sadarbība starp zinātniskajām institūcijām un lauku uzņēmējiem - praktiķiem, kas pētījumu rezultātus varētu pielietot praksē.

186. Lai veicinātu nozaru augstas pievienotās vērtības un inovatīvu produktu ražošanu un zināšanu pārnesi, vienlaicīgi paaugstinot uzņēmumu konkurētspēju vietējā un pasaules tirgos, nepieciešams atbalsts pētniecības un inovācijas attīstībai lauku teritorijās.

187. Ieguldījumi inovāciju un pētniecības attīstībā sekmēs lauksaimniecības, pārtikas ražošanas un mežsaimniecības konkurētspējīgu un ilgtspējīgu, kas vienlaikus sniegs ieguldījumu arī Eiropas inovāciju partnerības mērķu sasniegšanā, tai skaitā nodrošinot pētījumu rezultātu izplatīšanu līdz produktu un metožu izstrādei un to integrācijai ražošanas procesā.


3.Veicināt lauku saimniecību, it īpaši mazo un vidējo, konkurētspēju, paaugstinot to ražošanas produktivitāti, atbalstot kooperāciju un tirgus pieejamību

188. Lai gan kopumā, pateicoties Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumam, ir palielinājusies Latvijas lauku saimniecību tehnoloģiskā modernizācija, saimniecību efektivitāte vēl joprojām ir viena no zemākajām ES – gan lauksaimniecības produkcijas izlaides vērtībā uz nodarbināto - par 67% zemāka kā vidēji ES, gan bruto pievienotajā vērtībā uz nodarbināto un LIZ ha.

189. Tādēļ lauku saimniecībās vēl joprojām nepieciešamas investīcijas mūsdienīgās tehnoloģijās un ražošanas būvēs, it sevišķi vidēja lieluma saimniecībām.

190. Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražošanas struktūra ir sadrumstalota, 56,5% jeb 46 tūkstoši saimniecību produkciju ražo tikai pašpatēriņam. Par nozīmīgiem tirgus dalībniekiem uzskatāmi ~22 tūkstoši saimniecību (26,3% no saimniecību skaita), kuru ELK ir virs 4 tūkst. EUR, kuras apsaimnieko 74% no kopējās LIZ platības un dod 91% no kopējās standarta izlaides.

191. Lai palielinātu uz tirgu orientētu saimniecību īpatsvaru kopējā saimniecību skaitā, jāatbalsta daļēji naturālo saimniecību ( ~17% no saimniecību skaita, kuras saražoto produkciju tikai daļēji realizē tirgū) produkcijas ražošanas attīstību un darbības pārstrukturēšanu.

192. Lai nodrošinātu pienācīgus ienākumus un paaugstinātu saimniecību konkurētspēju, ir nepieciešams atbalstīt mazās un vidējās saimniecības (ELK no 2 tūkst. līdz 99,9 tūkst. EUR), tādējādi veicinot to ražošanas efektivitātes paaugstināšanu. Šīm

saimniecībām nav ekonomiski izdevīgi attīstīt pirmapstrādi un uzglabāšanu, kā arī nelielie produkcijas apjomi apgrūtina tirgus pieejamību, tāpēc nepieciešama šo saimniecību kooperācija.

193. Lielo un ļoti lielo saimniecību grupām (ELK virs 100 tūkst. EUR), ņemot vērā to spēju apmierināt ieguldījumu vajadzību no uzņēmumu pašu ienākumiem, atbalsts būtu novirzāms pietiekami šaurām ieguldījumu jomām ar konkrētu mērķi, (piemēram, lopkopība), ražošanas resursus taupošu, energoefektīvu un vidi saudzējošu iekārtu iegādei.

4.Meliorācijas sistēmu rekonstrukcija lauksaimniecības un meža zemēs

194. Viens no svarīgākajiem lauksaimniecības un meža zemes ražotspēju ietekmējošiem faktoriem ir augsnes mitruma regulēšana, jo Latvijas dabas un klimatiskajos apstākļos nokrišņu daudzums pārsniedz summāro iztvaikošanu gadā vidēji par 250 mm, bet nokrišņiem bagātos gados pat par 500 mm un vairāk.

195. Neveicot zemes mitruma regulāciju un aizsardzību no applūšanas, Latvijā nav iedomājama intensīvas lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstība, jo ievērojami pazeminās gan kultūraugu, gan mežaudžu ražība.

196. Latvijā kopumā meliorētas lauksaimniecībā izmantojamas un meža zemes ir 2,1 milj. ha platībā, no kurām 71% meliorācijas sistēmu ir nodotas zemes īpašniekiem, uzliekot tiesisku atbildību par to ekspluatāciju un uzturēšanu.

197. Lai rekonstruētu esošo meliorāciju sistēmu efektīvu darbību, nepieciešama to renovācija un rekonstrukcija, tāpēc gan saimniecībām, gan mežu īpašniekiem un publiskās infrastruktūras uzturētājiem ir nepieciešams investīciju atbalsts esošo meliorācijas sistēmu renovācijai un rekonstrukcijai. Sistēmu rekonstrukciju nepieciešams veikt, izvērtējot vides prasību ievērošanu.

5.Paaudžu maiņas nodrošināšana lauksaimniecībā

198. Latvijas lauksaimniecībai raksturīgs augsts gados vecāku cilvēku nodarbinātības īpatsvars. Lauksaimniecībā 50,4% saimniecību vadītāju ir vecāki ar 55 gadiem, turklāt laika posmā no 2007. līdz 2010. gadam bija ievērojams (par 44%) samazinājums to lauksaimniecībā pastāvīgi nodarbināto skaitā, kuri ir vecumā līdz 34 gadiem.

199. Tādēļ, lai sekmētu paaudžu nomaiņu lauksaimniecībā un paaugstinātu saimniecību konkurētspēju, ir svarīgi atbalstīt gados vecāku cilvēku pārvaldītu saimniecību nodošanu jaunāku saimnieku pārvaldījumā, kā arī veicināt jauniešu ienākšanu lauksaimniecības nozarē, veidojot jaunas saimniecības.

200. Piesaistot nozarē jauno paaudzi, tiek saglabāts lauksaimniecības nozarei nepieciešamais darbaspēks ar jaunām zināšanām un prasmēm. Turklāt, jauno īpašnieku vadības prasmes sekmēs jaunu, inovatīvu ideju izmantošanu, lauku saimniecību efektivitātes un nozares konkurētspējas pieaugumu, kā arī ilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu.

3.Veicināt pārtikas preču aprites organizēšanu, tostarp lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību, dzīvnieku labturību un riska pārvaldību lauksaimniecībā

6.Pārtikas ražošanas uzņēmumu konkurētspējas stiprināšana, palielinot lauksaimniecības produkcijas pievienoto vērtību un tirgus iespējas

201. Latvijas pārtikas pārstrādes uzņēmumu ražošanas efektivitāte un konkurētspēja ES vienotajā un trešo valstu tirgos ir būtiski zemāka, salīdzinot ar ES vidējo līmeni, tā bruto pievienotā vērtība uz nodarbināto 2009. gadā bija tikai 32%, salīdzinot ar ES-27 vidējo līmeni.

202. Neraugoties uz to, ka lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozare pēdējos gados ir ievērojami kāpinājusi ražošanas un eksporta apjomus, pārstrādātā lauksaimniecības produkcija veido tikai 65,8% no kopējās eksportētās lauksaimniecības un pārtikas produkcijas.

203. Salīdzinoši zems pārtikas nozares konkurētspējas līmenis ir saistīts ar augstu izmaksu slogu, ko izraisa lielas enerģijas (t.sk. gāze un elektrība) un darbaspēka izmaksas izmaksu struktūrā un zemo inovāciju līmeni, kā arī energoefektīvu iekārtu un jaunu tehnoloģiju trūkumu. Turklāt, lai sekmīgi konkurētu tirgū, uzņēmumiem jāorientējas uz eksportspējīgu, inovatīvu augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu, jo iekšējā tirgus pieprasījums ir ļoti ierobežots.

204. Tāpēc nepieciešams uzlabot pārtikas uzņēmumu konkurētspēju, atbalstot to specializāciju, restrukturizāciju, inovatīvu produktu attīstību un tehnoloģisko atjaunošanu, t.sk. vidi saudzējošu un energoefektivitāti nodrošinošu tehnoloģiju ieviešanu.

7.Bioloģiski saražotās lauksaimniecības produkcijas realizācijas iespēju paaugstināšana, veicinot kooperāciju un palielinot pārstrādātās produkcijas īpatsvaru

205. Pēdējos gados ir vērojama tendence palielināties pieprasījumam pēc augstas kvalitātes, veselīgas, tostarp arī bioloģiski ražotas pārtikas. Neskatoties uz to, ka bioloģiski ražotās lauksaimniecības produkcijas apjoms nedaudz pieaug, tikai daļa no šādi saražotās produkcijas tiek pārdota kā bioloģiskā produkcija – dārzeņi 20%, piens 32%, gaļa 42%.

206. Atsevišķās saimniecībās bioloģiski saražoto lauksaimniecības produktu apmēri ir nelieli, kas apgrūtina to regulāru realizāciju gan veikalu tīkliem, gan pārstrādei. Lai uzlabotu šo situāciju, ir nepieciešams veicināt bioloģisko saimniecību kooperāciju.

207. Pamazām attīstās arī šo produktu pārstrāde, palielinās ražošanas apjomi, tomēr pārstrādes un pārdošanas sistēmu attīstības temps nespēj nodrošināt visas saražotās bioloģiskās produkcijas iepirkumu, kā arī apmierināt patērētāju pieprasījumu. Tas uzskatāmi liecina, ka Latvijā ir neaizpildīta tirgus niša bioloģiski ražotas pārtikas jomā.

208. Lai palielinātu bioloģiski ražotu lauksaimniecības produktu pārstrādes īpatsvaru, veicinot saražotās produkcijas tirgus iespējas, un vienlaikus arī bioloģiskās produkcijas pieejamību patērētājiem, nepieciešams īpašu nozīmi piešķirt bioloģiski audzētas lauksaimniecības produktu pārstrādes atbalstam.

8.Īso pārtikas ķēžu attīstības nepieciešamība

209. Latvijas iedzīvotāji aizvien lielāku uzmanību pievērš pārtikas produktu izcelsmei un dabiskumam, tāpēc aizvien svarīgāku lomu ieņem īsās pārtikas piegādes ķēdes (ĪPPĶ) - no vietējām izejvielām ražotas vietējās pārtikas produktu realizēšana iespējami tuvāk ražošanas vietai, iesaistot iespējami mazāk starpnieku, sniedzot ieguldījumu teritorijas līdzsvarotā attīstībā un veidojot ciešākas sociālas attiecības starp ražotāju un pircēju.

210. ĪPPĶ attīstība ir arī kā viens no risinājumiem mazo zemnieku saimniecību ilgtspējīgai attīstībai un izdzīvošanai. Lielai daļai šo mazo saimniecību ir problēmas realizēt savu produkciju, jo tām ir sarežģīti iekļauties lielajās pārtikas piegādes ķēdēs un loģistikas sistēmās. Rezultātā šīs saimniecības savas produkcijas noieta tirgu meklē ar ĪPPĶ palīdzību, tā nodrošinot savu pastāvēšanu un attīstību.

211. Tāpēc nepieciešams atbalsts vietējās un amatnieku (individuāli) ražotas pārtikas, t.sk. bioloģiskās, tirgus attīstībai, pārtikas realizēšanai vietējā tirgū ar tiešās tirdzniecības un zemnieku tirdziņu starpniecību, interneta tirdzniecībai, kulinārajam tūrismam, “Slow food” kustībai u.c. aktivitātēm. ĪPPĶ veidošanā liela loma ir Vietējās rīcības grupu aktivitātēm.


9.Vides piesārņojuma riska novēršana un augsnes auglības saglabāšana

212. Lai tiktu iegūtas stabilas un augstas lauksaimniecības kultūraugu ražas un tajā pašā laikā netiktu piesārņota vide, lauksaimniekiem ir jāveic regulāra augšņu agroķīmisko rādītāju noteikšana, kas dod iespēju plānot racionālu audzējamo kultūraugu izvēli, sabalansētu mēslošanas normu plānošanu, kā arī savlaicīgi plānot pasākumus augsnes auglības saglabāšanai vai uzlabošanai.

213. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu un novērstu augsnes, ūdens piesārņojuma risku, kā arī eroziju, nepieciešams pielietot tādas vidi saudzējošas lauksaimniecības metodes kā: integrētu augu aizsardzības līdzekļu izmantošana; bioloģiskās lauksaimniecības saimniekošana un citas videi draudzīgas saimniekošanas metodes.

214. Pielietojot integrētu augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, iespējams panākt efektīvāku minerālmēslu pielietošanu, kā rezultātā samazinās piesārņojums virszemes un pazemes ūdeņos, un augsnē, gala produkcijā.

215. Ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm apstrādātas lauksaimniecības zemju platības rada būtiski mazāku ķīmisko vielu slodzi vidē. Nepielietojot ķīmiski sintezētus augu aizsardzības līdzekļus, samazinās pesticīdu atliekas vidē, uzlabojas augsnes kvalitātes rādītāji.

10.Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana lauksaimniecības un meža zemēs

216. Latvijā ir sastopamas un tiek aizsargātas vairākas Eiropas Savienībā prioritāri aizsargāmās sugas un biotopi. Daudziem no tiem ir noteikts īpašs apsaimniekošanas režīms un dažādi ierobežojumi.

217. Latvijā ir 8 veidu īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, no kurām izdalītas 327 dabas teritorijas, kas atzītas par Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām – NATURA 2000. Tās ir pamats daudzu aizsargājamu, retu un izzūdošu sugu eksistences nodrošināšanai un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.

218. Lai nodrošinātu vides resursu ilgtspējīgu izmantošanu un nepieļautu lauku ainavas degradāciju veicot saimniecisko darbību, ir svarīgi vienlaikus nodrošināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu pastāvīgās pļavās un ganībās – bioloģiski vērtīgajos zālājos, kas atrodas gan NATURA2000 teritorijās, gan ārpus tām.

219. Lauksaimniekiem un meža īpašniekiem, kuru zeme atrodas NATURA 2000 teritorijās, ir jāievēro nacionālajos normatīvajos aktos, kā arī īpaši aizsargājamo

dabas teritoriju individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos noteiktās apsaimniekošanas prasības, ierobežojumi un aizliegumi.

220. Saskaņā ar normatīviem aktiem meža zemēs ir noteikti mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi un aizliegumi. Šie saimnieciskās darbības ierobežojumi nodrošina Direktīvu 2009/147/EEK par savvaļas putnu aizsardzību un 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību īstenošanu.

221. Līdz ar to zemes īpašniekiem ir jāizpilda atšķirīgas prasības un jāveic darbības, kas atšķiras no tradicionālas mežsaimniecības prakses, vai arī tiem ir aizliegta un ierobežota saimnieciskā darbība, kas rada neiegūtos ienākumus, kurus nepieciešams kompensēt.

11.Nevienlīdzīgu klimatisko un dabas apstākļu izraisīto seku novēršana lauksaimnieciskajā ražošanā

222. Salīdzinot ar Eiropas Savienības centrālajiem un dienvidu reģioniem, Latvijai raksturīgs salīdzinoši īss veģetācijas periods, kad diennakts vidējā temperatūra ir augstāka par 5 0C, un kas sākas aprīļa vidū un ilgst 180-190 dienas.

223. Kā kultūraugiem nevēlama parādība pavasarī un rudenī raksturīgas salnas, kad temperatūra noslīd zem 00C tos bojājot un iznīcinot. Ziemāju kultūrām riska faktors var būt stiprs kailsals, biežie atkušņi, kas mijas ar spēcīgu salu, kā arī izsušana zem biezas sniega kārtas uz nesasalušas augsnes.

224. Lauksaimniecībā izmantojamās zemēs dominē velēnu podzolaugsnes, kas kopā ar velēnpodzolētām virspusēji glejotām augsnēm aizņem 54% no lauksaimniecībā izmantojamām zemēm un ietekmē to auglību un mitruma režīmu, turklāt ir vērojamas lielas atšķirības augsnes auglībā starp dažādiem valsts reģioniem.

225. Lai šajās teritorijās novērstu lauksaimniecībā izmantojamās zemes pamešanas risku, veicinot uz līdzvērtīgiem saimniekošanas priekšnosacījumiem balstītu lauksaimniecisko ražošanu, ir nepieciešams kompensēt nevienlīdzīgu klimatisko un dabas apstākļu izraisīto seku radītos zaudējumus, vienlaicīgi ievērtējot ekonomiskos ieguvumus.

5.Veicināt resursu efektīvu izmantošanu un atbalstīt pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarēs

12.Neizmantotās lauksaimniecības zemes produktīvas izmantošanas nodrošināšana

226. Latvijā viens no galvenajiem ražošanas resursiem ir zeme, gan lauksaimniecībā izmantojamā zeme (LIZ), gan meža zeme.

227. Aptuveni 302 tūkstoši ha LIZ (t.sk. 103,4 tūkst. meliorētas zemes) šobrīd netiek efektīvi izmantota, un pārsvarā neizmantotās zemes atrodas atsevišķos līdz 50 ha lielos nogabalos. Tātad pastāv liels zemes potenciāls, uz kura varētu nodarboties ar efektīvu lauksaimniecisko ražošanu vai arī mazāk auglīgās augsnes apmežot.

228. Turpmākajiem gadiem ir izvirzīts valstisks uzdevums produktīvi izmantot katru LIZ un meža zemes ha, it īpaši panākt, ka efektīvai lauksaimnieciskajai ražošanai tiek izmantoti līdz 2 milj. ha LIZ platību, vienlaikus palielinot lauku saimniecību efektivitāti, kas dos lielāku pievienoto vērtību un lielākus ienākumus lauksaimniekiem, kas attiecīgi palielinās nomaksāto nodokļu apjomu, tādējādi stimulējot tautsaimniecības izaugsmi.

229. Mazauglīgās, grūti apsaimniekojamās un erozijai pakļautās LIZ platībās ir ievērojami šaurākas iespējas daudzveidīgas lauksaimnieciskās ražošanas attīstībai, un šo platību apsaimniekošanai nepieciešami lielāki ieguldījumi. Minēto faktoru rezultātā ir augsts šo zemju pamešanas risks un daļa no šīm platībām jau ir daļēji dabiski aizaugušas ar krūmiem.

230. Šīs platības iespējams izmantot racionālāk – piemēram, ieaudzējot mežu, tomēr šajā procesā ņemot vērā teritoriju attīstības plānus un perspektīvo zonējumu to ietvaros, kā arī aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanas plānus.

231. Mežaudžu izveidošana mazproduktīvās platībās uzlabos zemes izmantošanas efektivitāti, vienlaicīgi samazinot erozijas riskus un ievērojami palielinot oglekļa dioksīda (CO2) piesaisti.

13.Nepietiekami attīstīta meža ugunsgrēku novērošanas sistēma

232. Latvijas mežos izveidota meža ugunsgrēku, kaitēkļu un slimību monitoringa sistēma, kuru vēl ir nepieciešams pilnveidot, ņemot vērā pieaugošo ekstrēmu dabas parādību biežumu un klimatisko apstākļu izmaiņas.

233. Meža ugunsgrēku radīto ekonomisko, sociālo un ekoloģisko seku mazināšanā būtiska ir savlaicīga meža ugunsgrēka vietas atklāšana. Nepietiekami attīstīta meža ugunsnovērošanas sistēma ierobežo operatīvu meža ugunsgrēku atklāšanu jebkuros laika apstākļos visā diennakts laikā un savlaicīgu meža ugunsgrēku likvidāciju.

234. Lai nodrošinātu pēc iespējas mazāku meža ugunsgrēku ietekmi uz meža ekosistēmām, nepieciešamas apjomīgas investīcijas meža ugunsnovērošanas sistēmas (ugunsnovērošanas torņu un komunikācijas sistēmu) tālākai attīstībai.

14.CO2 piesaistes palielināšana meža zemēs

235. Lai gan Latvijai Eiropas Savienībā ir viena no vismazākajām negatīvajām ietekmēm uz klimata izmaiņām, tomēr ir nepieciešams arī turpmāk paaugstināt CO2 piesaistes apjomus.

236. To ir iespējams panākt ar pārdomātu un mērķtiecīgu meža apsaimniekošanu - ģenētiski augstvērtīga meža stādāmā materiāla izmantošana un jaunaudžu kopšana palielinās mežaudžu ražību un palielinās arī CO2 piesaistes apjomus par 20 - 30%.

237. Turklāt nākotnē aizvien nozīmīgāka kļūs arī mežaudžu noturība un pielāgošanās spēja iespējamām klimata pārmaiņām, jo zinātnieki prognozē ekstrēmu dabas parādību biežuma pieaugumu, nokrišņu un temperatūras režīmu izmaiņas.

238. Lai pilnībā izmantotu meža potenciālu CO2 piesaistei un uzlabotu mežaudžu noturību sagaidāmajām klimata pārmaiņām, kā arī racionāli izmantotu zemes resursus zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā, būtu nepieciešami ieguldījumi kvalitatīvāku, produktīvāku un noturīgāku mežaudžu veidošanai un daļēji aizaugušu mazproduktīvu lauksaimniecības zemju pārvēršanai produktīvās mežaudzēs.

239. Lai mazinātu meža ugunsgrēku, dabas katastrofu un klimatisko apstākļu izraisītās sekas, nepieciešamas veicināt meža ražošanas potenciāla atjaunošanu, atjaunojot CO2 piesaisti šajās platībās.

15.Veicināt SEG emisiju samazināšanu lauksaimniecībā

240. Augi uzkrāj lielas CO2 rezerves, bet, apstrādājot laukus un kopjot lopus, izgaro divas daudzkārt kaitīgākas siltumnīcefekta gāzes (SEG) - slāpekļa oksīds un metāns. Šīs

gāzes rodas ne tikai sadaloties kūtsmēsliem, bet arī slāpekļa mēslojuma mikrobioloģiskās sadalīšanās rezultātā un atgremotājdzīvnieku, galvenokārt aitu un liellopu, gremošanas procesu laikā.

241. Neskatoties uz to, ka Latvijas rādītājs SEG lauksaimniecībā ir viens no labākajiem starp ES dalībvalstīm (otrais zemākais rādītājs - 1,3 tonnas, CO2 ekvivalents uz vienu LIZ ha), ir jāturpina sniegt atbalsts kūtsmēslu krātuvju izveidei, bioloģiskajai lauksaimniecībai un jāturpina pielietot precīzas lauksaimniecības metodes.

242. Ievērojamu CO2 daudzumu no atmosfēras var piesaistīt un uzglabāt augsnē, izmantojot dažādus lauksaimnieciskos paņēmienus - kūtsmēslu, zaļmēslojuma u.tml. iestrādi, izvēloties piemērotas augsnes apstrādes un kūtsmēslu apsaimniekošanas metodes, proteīnkultūru audzēšanu, vējlauzējjoslu un buferjoslu ierīkošanu pie grāvjiem lauku malās, lauksaimnieciskās darbības intensificēšanu, kas sekmē oglekļa asimilāciju augsnē, veidojot lielāku biomasu augsnē, kompensējot CO2 emisijas no augsnes.

6.Veicināt sociālo iekļautību, nabadzības mazināšanu un ekonomisko attīstību lauku apvidos

16.Lauku teritoriju apdzīvotības saglabāšana, dzīves līmeņa paaugstināšana, nodrošinot nodarbinātību un pakalpojumu pieejamību

243. Laukos dzīvo 32,3% no visiem valsts iedzīvotājiem, pēdējās desmitgades laikā lauku iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 13,2%. Lauku teritorijā ir zems apdzīvotības blīvums, un tā izteikta samazināšanās vērojuma, attālinoties no galvaspilsētas, īpaši virzienā uz austrumiem. Latvijas austrumu daļā, kā arī vairākas vietās Kurzemē apdzīvotības blīvums novados nav lielāks par 10 cilv./km2, kamēr Pierīgā tas nav mazāks par 50 cilv./km2, bet dažviet pat lielāks par 100 cilv. /km2.

244. Latvija ieņem ceturto vietu ES-27 valstu grupā reģionālā IKP uz vienu iedzīvotāju dispersijas ziņā ar 43,3% 2009.gadā, kas ir augsts reģionālās attīstības atšķirību rādītājs. Lauku teritorijās iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi uz vienu mājsaimniecības personu ir par 22,7% zemāki kā pilsētās.

245. Lauku novadu nodarbinātības struktūrā vislielākais nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars ir lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā – ap 35%, un šajās nozarēs ir vērojama tendence samazināties nodarbināto skaitam. Līdz ar lauksaimniecības ražošanas koncentrācijas un efektivitātes paaugstināšanos nozarē iespējama ~80 tūkstošu darbavietu samazināšanās tuvāko desmit gadu laikā.

246. Tādēļ nepieciešams atbalsts lauksaimniecībai alternatīvu MVU attīstībai un izveidošanai, lai novērstu iedzīvotāju migrāciju no lauku teritorijām un nodrošinātu alternatīvus ienākumu avotus, kā arī augstāku lauku iedzīvotāju labklājības līmeni.

247. Šobrīd LEADER pieejai ir ievērojams, taču pagaidām vēl nepilnīgi izmantots VRG potenciāls lauku uzņēmējdarbības attīstībā. Uzsvars ir jāpārvieto uz saimnieciskās darbības aktivizēšanu, lai VRG darbinieki, pazīstot vietējos iedzīvotājus, varētu tos individuāli uzrunāt, piedāvāt pievilcīgu atbalstu saimnieciskās darbības uzsākšanai un attīstībai, kā arī sākotnēji piedāvāt mentoru atbalstu. Atbildīgāku, ar ekonomikas attīstību saistītu uzdevumu deleģēšana VRG sniegs pozitīvu signālu par to darbības lietderību un veicinās plašāka iedzīvotāju loka iesaistīšanos.

17.Uzlabot ar lauksaimniecības ražošanu saistītu lauku ceļu kvalitāti

248. Viens no lielākajām šķēršļiem lauku saimniecību un uzņēmumu attīstībai un izveidei ir lauku ceļu sliktais stāvoklis.

249. 2011.gadā 39% no autoceļu ar grants segumu un vairāk nekā 27% autoceļu ar melno segumu ir klasificējami kā sabrukuši, un tiem ir nepieciešama pilnīga seguma rekonstrukcija. Ar katru gadu šādu ceļu garums pieaug, tai skaitā pašvaldību ceļiem uz esošo lauksaimniecisko un mežsaimniecisko nozaru, kā arī citu nozaru uzņēmumiem, kas liedz nogādāt saražoto produkciju pārstrādei un gala patērētājiem, kā arī veikt piegādes uzņēmumiem.

18.Veicināt lauku iedzīvotāju sociālo aktivitāti, t.sk. izglītības, kultūras, sporta un atpūtas jomās

250. Nozīmīgs lauku telpas elements, līdztekus ekonomiskai aktivitātei, ir lauku dzīvesveids. Laukos ir saglabājušies tādi tradicionālās apdzīvotības struktūras elementi kā muižas, krogi, baznīcas, viensētas, sādžas utt.. To papildina savdabīgas svētku un sadzīves tradīcijas, lauku dzīvesveidam raksturīgas sadzīves iemaņas un arodu prasmes, kulinārās tradīcijas, pirtnieku pakalpojumi, bioloģisko lauksaimnieku produkcija, lauku labumu tirdziņi u.c.

251. Lauku vidē šobrīd ir labi priekšnosacījumi iedzīvotāju sociālās aktivitātes veicināšanai, kvalitatīva brīvā laika pavadīšanas iespējām un kultūras aktivitātēm, kuras būtu nepieciešams regulāri uzturēt un pilnveidot, lai nepazaudētu gadsimtos izveidojušās tradīcijas un kultūras mantojumu.

252. Iepriekšējos gados ir pierādījies, ka ļoti liela nozīme lauku iedzīvotāju sociālo aktivitāšu veicināšanai ir vietējo rīcības grupu (VRG) izstrādātājām stratēģijām, jo tādējādi tiek nodrošināta vietējo iedzīvotāju maksimāla iesaistīšana pašu iniciētajās aktivitātēs un, izmantojot viņu potenciālu, tiek īstenoti lauku iedzīvotāju izvirzītie mērķi, apmierinot to sadzīves un kultūras vajadzības.

4.2.2. Vajadzību sasaiste ar mērķa virzieniem un horizontālajiem mērķiemNr. p.k.

Konstatētās vajadzības 1. prioritāte 2. prioritāte

3. pr.

4. prioritāte 5. prioritāte 6. prioritāte

Horizontālie mērķi

1A 1B 1C 2A 2B 3A 4A 4B 4C 5B 5D 5E 6A 6B Vide Kli-mats

Inovā-cijas

1. Paaugstināt zināšanu līmeni lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, pārtikas ražošanā nodarbinātajiem un citiem lauku uzņēmējiem

√ √ √

2. Sekmēt inovatīvu produktu izstrādi lauksaimniecībā, pārtikas ražošanā un mežsaimniecībā

√ √ √

3. Veicināt lauku saimniecību, it īpaši mazo un vidējo, konkurētspēju, paaugstinot to ražošanas produktivitāti, atbalstot kooperāciju un tirgus pieejamību

√ √

4. Meliorācijas sistēmu rekonstrukcija lauksaimniecības un meža zemēs

√

5. Paaudžu maiņas nodrošināšana lauksaimniecībā √ √

6. Pārtikas ražošanas uzņēmumu ražošanas efektivitātes, t.sk. energoefektivitātes paaugstināšana

√ √

7. Paaugstināt pārstrādātās bioloģiski saražotās lauksaimniecības produkcijas īpatsvaru

√

8. Īso pārtikas ķēžu attīstības nepieciešamība √

9. Vides piesārņojuma riska novēršana √ √

10. Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana lauksaimniecības un meža zemēs

√ √

11. Nevienlīdzīgu klimatisko un dabas apstākļu izraisīto seku novēršana lauksaimnieciskajā ražošanā

√

12. Neizmantotās lauksaimniecības zemes produktīvas izmantošanas nodrošināšana

√ √ √

13. Nepietiekami attīstīta meža ugunsgrēku novērošanas sistēma √ √

14. CO2 piesaistes palielināšana meža zemēs √ √

15. Veicināt SEG emisiju samazināšanu lauksaimniecībā √ √ √

16. Lauku teritoriju apdzīvotības saglabāšana, dzīves līmeņa paaugstināšana, nodrošinot nodarbinātību un pakalpojumu pieejamību

√ √

17. Uzlabot pašvaldību lauku ceļu kvalitāti √

18. Veicināt lauku iedzīvotāju sociālo aktivitāti, t.sk. izglītības, kultūras, sporta un atpūtas jomās

√

5. Stratēģijas apraksts5.1. LAP vajadzību pamatojums, prioritāšu un mērķa virzienu izvēle 253. Latvijas lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam stratēģijas risinājums ir pakārtots

vidēja perioda plānošanas dokumentam: Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam (turpmāk – NAP 2020) 46.

254. Nacionālais attīstības plāns 2014.–2020. gadam (NAP 2020) ir hierarhiski augstākais nacionāla līmeņa vidēja termiņa plānošanas dokuments. NAP 2020 ir cieši saistīts ar "Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam "(Latvija 2030) un „"Nacionālo reformu programmu stratēģijas" ES 2020” īstenošanai (NRP), tādejādi nodrošinot pārskatāmu saikni ar Eiropas Savienības plānošanas dokumentiem un izvirzītajām prioritātēm un tematiskajiem mērķiem.

255. NAP 2020 ir noteikts vadmotīvs "Ekonomikas izrāviens" un trīs prioritātes:

Tautas saimniecības izaugsme;

Cilvēka drošumspēja;

Izaugsmi atbalstošas teritorijas

256. Prioritātes veido savstarpēji iedarbīgu un vienotu sistēmu, kas atbilst ilgtspējīgas plānošanas pieejai.

257. Lauku attīstības programmā iekļautie pasākumi un to aktivitātes ietekmē visu trīs NAP 2020 prioritāšu mērķu sasniegšanu sniedzot ieguldījumus sekojošos NAP 2020 rīcības virzienos:

Augstražīga un eksportspējīga ražošana un starptautiski konkurētspējīgi pakalpojumi;

Izcila uzņēmējdarbības vide;

Cilvēku sadarbība, kultūra un pilsoniskā līdzdalība kā piederības Latvijai pamats;

Ekonomiskās aktivitātes veicināšana reģionos – teritoriju potenciāla izmantošana;

Pakalpojumu pieejamība līdzvērtīgāku darba iespēju un dzīves apstākļu radīšanai

Dabas un kultūras kapitāla ilgtspējīga apsaimniekošana

5.2. LAP prioritātēm un mērķa virzieniem izvēlētie atbilstošie pasākumi 1.Veicināt zināšanu pārnesi un inovācijas lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un lauku teritorijās.

258. Latvijas lauku teritorijās, kur ir novecojoša sabiedrība un tikai 5% darbaspējīgo iedzīvotāju piedalās mūžizglītības pasākumos, ir it īpaši svarīgi turpināt attīstīt mūžizglītības principu, nodrošinot lauksaimniekiem, meža īpašniekiem un citiem lauku uzņēmējiem izglītības iespējas atbilstoši vajadzībām, kādas izvirza nozaru attīstības iespējas un noieta tirgi, ražošanas un zinātnes attīstības tendences un inovācijas pasaulē, kā arī vides saglabāšanas nepieciešamība.

259. Ņemot vērā to, ka tikai 26% no lauku saimniecību vadītājiem ir speciāla augstākā vai vidēja līmeņa lauksaimniecības izglītība, kas kavē saimniecību konkurētspējas paaugstināšanu, nepieciešams atbalsts lauksaimnieku, kā arī citu nozaru lauku uzņēmēju zināšanu līmeņa paaugstināšanai, kā arī konsultāciju nodrošināšana par uzņēmējiem aktuālām tēmām, t.sk.

46 http://www.nap.lv/

http://www.nap.lv/

par ražošanas ietekmi uz vidi, bioloģisko daudzveidību un pārtikas u.c. produktu gala patērētāju.

260. Latvija atrodas pēdējā vietā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm inovāciju jomā, jo tikai 29% Latvijas uzņēmumu īsteno inovācijas aktivitātes, kā arī ir nepietiekama savstarpējā sadarbība starp zinātniskajām institūcijām un lauku uzņēmējiem, tādēļ, lai veicinātu augstas pievienotās vērtības un inovatīvu produktu ražošanu vienlaicīgi paaugstinot uzņēmumu konkurētspēju vietējā un pasaules tirgos, nepieciešams atbalsts pētniecības un inovāciju pārnesei lauku teritorijās.

261. Šīs prioritātes mērķi un vajadzības ir:

lauksaimnieku, pārtikas ražotāju, meža īpašnieku un lauku uzņēmēju zināšanu līmeņa paaugstināšana par savstarpējās atbilstības, vides saglabāšanas, meža īpašumu apsaimniekošanas, mārketinga, bioloģiskās lauksaimniecības prakses u.c. jautājumiem, nodrošinot mūžizglītību un apmācību lauksaimniecības, pārtikas ražošanas un mežsaimniecības nozarēs;

nodrošināt lauku saimniecību vadītājiem un meža īpašniekiem minimālo apmācību kursu vides jomā, kā arī bioloģiski sertificēto saimniecību vadītāju apmācību bioloģiskās lauksaimniecības jomā;

adekvātu konsultāciju nodrošināšana par vides, mājražošanas higiēnas prasību, bioloģiskās lauksaimniecības nosacījumu izpildes u.c. jomām lauksaimniecībā, pārtikas ražošanā un mežsaimniecībā;

pētniecības un inovāciju attīstība, kā arī to saiknes stiprināšana ar lauksaimniecību, pārtikas ražošanu un mežsaimniecību, lai veicinātu augstas pievienotās vērtības un/vai inovatīvu produktu ražošanu;

veicināt lauksaimniecības un mežsaimniecības produkcijas ražotāju organizāciju, lauksaimnieku asociāciju, pārstrādes uzņēmumu federāciju un zinātnieku sadarbību jauno produktu, tehnoloģiju un metožu izstrādē.

262. Šo mērķu sasniegšanai ir noteikti šādi ELFLA līdzfinansējamie Latvijas izvēlētie tematiskie mērķi:

1A Sekmēt inovāciju, sadarbību un zināšanu bāzes izveidi lauku apvidos

1B Stiprināt saikni starp lauksaimniecību, pārtikas ražošanu un mežsaimniecību un pētniecību un inovāciju, tostarp lai uzlabotu vides apsaimniekošanu un vides stāvokļa rādītājus

1C Rosināt mūžizglītību un profesionālo apmācību lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē

263. Šie tematiskie mērķi tiks sasniegti ar šādiem pasākumiem :

Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi

Konsultāciju pakalpojumi, lauku saimniecību pārvaldības un lauku saimniecību atbalsta pakalpojumi

Sadarbība

264. Savukārt no valsts atbalsta lauksaimniecībai šo mērķu sasniegšanai tiks paredzēti šādi pasākumi:

pielietojamā lauksaimniecības zinātne


265. Latvijā salīdzinot ar Eiropas Savienības valstu vidējo rādītāju ir par 67% zemāka lauksaimniecības produkcijas izlaides vērtība uz nodarbināto, kā arī ir zema produktivitāte un efektivitāte pārtikas nozarē, tādēļ nepieciešams turpināt līdzšinējo uzsvaru uz investīciju atbalstu, un, salīdzinot ar 2007.-2013.gadu, vairāk nodrošināt atbalstu mazajām un vidējām saimniecībām un pārtikas ražošanas uzņēmumiem, tādejādi paaugstinot plašāka loka saimniecību un uzņēmumu konkurētspēju.

266. Lauku teritorijā ar lauksaimniecību un mežsaimniecību nodarbojas 35% iedzīvotāju ir raksturīga sadrumstalota lauku saimniecību struktūra, kurā 56,6% saimniecību ražo tikai pašpatēriņam. Lai nodrošinātu pienācīgus ienākumus un paaugstinātu saimniecību dzīvotspēju, ir nepieciešams atbalsts mazajām saimniecībām un to kooperācijai, lai vismaz daļa no mazajām saimniecībām nākotnē kļūtu par ražojošām, uz tirgu orientētām saimniecībām.

267. Lielo un ļoti lielo saimniecību un pārtikas ražošanas uzņēmumu grupā, ņemot vērā to spēju apmierināt ieguldījumu vajadzību no uzņēmumu pašu ienākumiem, ievērojot ierobežotos finanšu resursus, atbalsts primāri būtu novirzāms pietiekami šaurām ieguldījumu jomām ar konkrētu mērķi, īpaši vides prasību izpildei (piemēram, kūtsmēslu krātuvju būvniecībai), energoefektīvu iekārtu iegādei un resursu efektīvai izmantošanai.

268. Ņemot vērā lauksaimniecības ražošanas koncentrācijas un efektivitātes paaugstināšanos nozarē, iespējama ~80 tūkstošu darbavietu samazināšanās, tādēļ nepieciešams atbalsts lauksaimniecībai alternatīvu MVU attīstībai un izveidošanai, lai novērstu iedzīvotāju migrāciju no lauku teritorijām un nodrošinātu alternatīvus ienākumu avotus, kā arī augstāku lauku iedzīvotāju labklājības līmeni.

269. Šīs prioritātes galvenie mērķi un vajadzības ir:

paaugstināt lauksaimniecības saimnieciskās darbības veicēju konkurētspēju, it īpaši atbalstot ilgtermiņa investīcijas mazajās un vidējās saimniecībās, kā arī atbalstot šo saimniecību kooperāciju un sadarbību;

veicināt mazo saimniecību pārstrukturizāciju par saimnieciskās darbības veicējiem, kas orientēti uz tirgu;

atbalstīt jaunos lauksaimniekus un gados vecāku cilvēku pārvaldītu saimniecību nodošanu jaunāku saimnieku pārvaldījumā, lai sekmētu paaudžu nomaiņu lauksaimniecībā un paaugstinātu šo saimniecību konkurētspēju;

uzlabot lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības uzņēmumu konkurētspēju, veicinot to specializāciju, restrukturizāciju, inovatīvu produktu attīstību un tehnoloģiju modernizāciju, t.sk. vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu;

veicināt kvalitatīvu, inovatīvu vietējo pārtikas, t.sk. bioloģiskās lauksaimniecības, produktu īpatsvara palielināšanos pašpatēriņa un eksporta apjomā;

ņemot vērā lauksaimniecības intensifikāciju un ražošanas koncentrāciju, atbalstu sniegt lauku teritorijas iedzīvotājiem alternatīvu ienākumu avotu radīšanai – MVU radīšanai un attīstībai.


2A Uzlabot visu lauku saimniecību ekonomiskos rādītājus un veicināt lauku saimniecību pārstrukturēšanu un modernizēšanu, jo īpaši, lai pastiprinātu dalību tirgū un virzību uz tirgu, kā arī lai veicinātu lauksaimnieciskās darbības dažādošanu

2B Atvieglot atbilstīgi kvalificētu lauksaimnieku ienākšanu lauksaimniecības nozarē un jo īpaši paaudžu maiņu

271. Šie tematiskie mērķi tiks sasniegti ar šādiem pasākumiem:

Lauku saimniecību un uzņēmējdarbības attīstība:

o Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai

o Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai mazo lauku saimniecību attīstībai

Ieguldījumi materiālajos aktīvos:

o Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās

o Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā



Sadarbība


atbalsts lopkopībai (ciltsdarbam un dzīvnieku audzēšanai) un augkopībai;

3.Veicināt pārtikas preču aprites organizēšanu, tostarp lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību, dzīvnieku labturību un riska pārvaldību lauksaimniecībā

273. Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumiem ir par 68% zemāka darbaspēka produktivitāte salīdzinot ar Eiropas Savienības valstu vidējo rādītāju, jo daļā uzņēmumu vēl joprojām ir salīdzinoši zema produkcijas pievienotās vērtības un inovāciju pakāpe, kuru paaugstināšanai nepieciešams turpināt investīciju atbalstu uzņēmumu modernizācijai.

274. No visas Latvijā bioloģiski saražotās produkcijas tikai 20-40% tiek pārdota kā bioloģiskā produkcija un, ņemot vērā to, ka iedzīvotāji aizvien lielāku uzmanību pievērš pārtikas produktu izcelsmei, kvalitātei un dabiskumam, ir nepieciešams attīstīt bioloģisko produktu pārstrādi, īsās pārtikas piegādes ķēdes, īpaši labiekārtotu, ērtu un modernu lauksaimnieku un pārtikas amatnieku produkcijas tirdzniecības vietu izveidei un attīstībai vietējās teritorijās.


investīciju atbalsts pārtikas ražošanas uzņēmumiem produkcijas pievienotās vērtības un inovāciju pakāpes paaugstināšanai;

attīstīt bioloģiskās produkcijas realizāciju un pārstrādi;

attīstīt sadarbību starp pārstrādes uzņēmumiem, lauksaimniecības un mežsaimniecības produkcijas ražotājiem;

276. Šo mērķu sasniegšanai ir noteikts šāds ELFLA līdzfinansējamais Latvijas izvēlētais tematiskais mērķis:

3A Primāro ražotāju konkurētspējas uzlabošana, tos labāk integrējot lauksaimniecības pārtikas apritē, izmantojot kvalitātes shēmas, piešķirot papildu vērtību lauksaimniecības produktiem, veicinot noietu vietējos tirgos un izmantojot īsas piegādes ķēdes, ražotāju grupas un organizācijas un starpnozaru organizācijas

277. Šis tematiskais mērķis tiks sasniegts ar šādiem pasākumiem:


o Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē

Ražotāju grupu un organizāciju izveide


Atbalsts tirgus veicināšanas pasākumiem

Riska pārvaldība: ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšana

4.Atjaunot, saglabāt un uzlabot ekosistēmas, kas saistītas ar lauksaimniecību un mežsaimniecību

279. Tā kā lauksaimniecībai un mežsaimniecībai ir būtiska ietekme uz vidi, ir svarīgi atbalstīt tādus vidi saudzējošus pasākumus kā integrētā augu aizsardzība, kas ierobežo pārmērīgu augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu lietošanu, kā arī buferjoslu izveidošanu gar ūdensobjektiem, kas novērš šo līdzekļu nonākšanu ūdenī un vides piesārņojumu, lai saglabātu ūdens un augsnes kvalitāti.

280. Latvijā tiek noteiktas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas bioloģiskās daudzveidības, vides un ainavu aizsardzībai, sabiedrības atpūtai, izglītošanai, kurās ir noteikti dažādi saimnieciskās darbības aprobežojumi, par kuriem ir jānodrošina neiegūto ienākumu kompensācijas bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanai NATURA 2000 un BVZ teritorijās.

281. Šobrīd ir nepietiekami attīstīta meža ugunsnovērošanas sistēma, tādēļ nepieciešams turpināt attīstīt meža preventīvos pasākumus, lai operatīvi atklātu meža ugunsgrēku jebkuros laika apstākļos un savlaicīgi to likvidētu.

282. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus priekšnosacījumus ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstībai visā Latvijas teritorijā un mazinātu lauksaimniecībā izmantojamās zemes pamešanas riskus, ņemot vērā augsnes kvalitātes, temperatūras un veģetācijas periodus atšķirības dažādos Latvijas apvidos, jāturpina 2007. – 2013.gadā aizsāktais atbalsts par teritorijām ar dabas ierobežojumiem.


atbalstīt pasākumus lauku teritorijas dabas vērtību, pievilcīgas ainavas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai;

nepieciešami maksājumi, kas kompensētu neiegūtos ienākumus no vides ierobežojumiem Natura 2000 meža platībās;

atbalstīt brīvprātīgu vides saistību uzņemšanos, kas vērsta uz bioloģiskās dažādības saglabāšanu, dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas uzlabošanu, ūdens kvalitātes uzlabošanu, ūdens un augsnes aizsardzību, piemēram integrēto augu aizsardzību, buferjoslas;

atjaunot mežsaimniecības ražošanas potenciālu dabas katastrofu radīto bojājumu vietās un ieviešot preventīvus pasākumus bojājumu mazināšanai;

284. turpināt 2007.–2013.gadā aizsākto atbalstu lauksaimniecībai mazāk labvēlīgos apvidos, kuros ir pamatoti augsnes kvalitātes un klimata radīti saimniekošanas ierobežojumi


4A Atjaunot, saglabāt un veicināt bioloģisko daudzveidību (tostarp Natura 2000 teritorijās un apgabalos, kuros ir dabiskie vai citi specifiski ierobežojumi), un apgabalos ar augstas dabas vērtības lauksaimniecību, kā arī Eiropas ainavu stāvokli

4B Uzlabot ūdens resursu apsaimniekošanu, tostarp mēslošanas līdzekļu un pesticīdu lietošanu

4C Novērst augsnes eroziju un uzlabot augsnes apsaimniekošanu

286. Šie tematiskie mērķi tiks sasniegti ar šādiem pasākumiem :

Agrovide un klimats

o Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos

o Integrētās dārzkopības ieviešana un veicināšana

o Videi draudzīgas saimniekošanas veicināšana

o Rugāju lauks ziemas periodā (pārejošās saistības)

Bioloģiskā lauksaimniecība

Natura 2000 maksājumi meža īpašniekiem

Maksājumi apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi

Atbalsts to meža bojājumu profilaksei un atjaunošanai, ko izraisījuši meža ugunsgrēki, dabas katastrofas un katastrofāli notikumi


o Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā



287. Savukārt no valsts atbalsta lauksaimniecībai finansēs šādas prioritātes:

Atbalsts augu un dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanai

5.Veicināt resursu efektīvu izmantošanu un atbalstīt pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarēs

288. Latvijai kā valstij ar vienu no vismazāko ietekmi uz negatīvām klimata izmaiņām Eiropas Savienībā ir būtiski atbalstīt lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas rūpniecības tehnoloģijas, kas vērstas uz resursu (enerģijas, ūdens u.tml.) taupīšanu un dabai kaitīgo izmešu apjomu mazinošu ražošanas tehnoloģiju ieviešana.

289. Latvijā ir vairāk, kā 300 tūkstoši ha neizmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kuras daļēji sākušas aizaugt ar neproduktīvu koksni, to produktīvai izmantošanai jāstimulē to efektīva izmantošana lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā, lai sasniegtu uzstādījumu par katra lauksaimniecības un meža ha produktīvu izmantošanu.


arvien pieaugošo vides aizsardzības prasību ietekmē nepieciešams ieviest resursus taupošu un/vai to vairākkārtēju izmantošanu veicinošas, kā arī SEG emisiju apjomu mazinošas ražošanas tehnoloģijas lauksaimniecībā, pārtikas nozarē un mežsaimniecībā;

atbalstīt brīvprātīgu vides saistību uzņemšanos, kas vērsta uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas uzlabošanu, SEG samazinošu pasākumu ieviešana, ūdens kvalitātes uzlabošanu, ūdens un augsnes aizsardzību;

atbalstīt meža ieaudzēšanu lauksaimniecībai nepiemērotās, bet mežam izmantojamās zemēs, ievērojot teritoriju attīstības plānus un perspektīvo zonējumu to ietvaros, kā arī aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanas plānus un nepieciešamību saglabāt augstas dabas vērtības lauksaimniecības teritorijas;

uzlabt mežu ekonomisko vērtību un meža zemes infrastruktūru, tā palielinot CO2 piesaisti un samazinot kopējo emisiju;

meža zemju un neizmantotās lauksaimniecības zemes vērtības paaugstināšana;


5B Palielināt enerģijas izmantošanas efektivitāti lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādē

5D Samazināt siltumnīcefekta gāzu un amonjaka emisijas lauksaimniecībā

5E Veicināt oglekļa uzglabāšanu un piesaisti lauksaimniecībā un mežsaimniecībā


Ieguldījumi mežu attīstībā un mežu dzīvotspējas pilnveidošanā

o Meža ieaudzēšana, papildinot daļēji aizaugušās lauksaimniecības zemes, un to kopšana. Meža ieaudzēšana un kopšana

o Atbalsts ieguldījumiem, kas uzlabo meža ekosistēmu noturību un ekoloģisko vērtību


o Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās

o Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē

293. Valsts atbalsts lauksaimniecībai šīs prioritātes ietvaros nav paredzēts

6.Veicināt sociālo iekļautību, nabadzības mazināšanu un ekonomisko attīstību lauku apvidos

294. Lauku teritorijās iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi uz vienu mājsaimniecības personu ir par 22,7% zemāki kā pilsētās, tādēļ, lai mazinātu nabadzības risku veicinot nodarbinātību, ir paredzams atbalsts MVU attīstībai lauku teritorijās, nodrošinot jaunas darbavietas un pievienoto vērtību vietējo ražotāju produktiem (lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, pārtikas ražošanā).

295. Tā kā aptuveni 50% vietējo ceļu ir kritiskā stāvoklī tad pašvaldību teritorijās ir nepieciešams uzlabot vietējo ceļu un pievadceļu kvalitāti uzņēmējdarbības nodrošināšanai.

296. Turpināt attīstīt LEADER pieeju iedzīvotāju sociālās iekļaušanās, uzņēmējdarbības attīstības, ienākumu vairošanas, kultūras mantojuma saglabāšanas, kultūras pakalpojumu dažādošanas un citu aktivitāšu atbalstam.


Lauku saimniecību un uzņēmumu pievadceļu attīstība pašvaldību teritorijās;

lauku iedzīvotāju iniciatīvas, zināšanu un prasmju vairošana, it īpaši izmantojot LEADER pieeju;

uzlabot un atbalstīt vietējo iniciatīvas grupu tādas aktivitātes, kuru mērķis ir lauku iedzīvotāju komercdarbības uzsākšana, saimnieciskās darbības projektu sagatavošana un atbilstoša apmācība, kultūras pakalpojumu pieejamība;

pakalpojumu kvalitātes uzlabošana un to pieejamība lauku iedzīvotājiem;

atbalsts sabiedriskajām aktivitātēm un atbilstošajai neliela mēroga infrastruktūrai, kas veicina vērtības pievienošanu vietējo ražotajiem produktiem, iespējami labāku gan dabas, gan kultūras resursu aizsardzību.


6A Veicināt dažādošanu, mazu uzņēmumu izveidi un attīstīšanu, kā arī darbvietu radīšanu

6B Sekmēt vietējo attīstību lauku apvidos


Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos

Lauku saimniecību un uzņēmējdarbības attīstība:

o Atbalsts ieguldījumiem ar lauksaimniecību nesaistītu darbību radīšanā un attīstīšanā

LEADER pieeja

300. Valsts atbalsts lauksaimniecībai šīs prioritātes ietvaros nav paredzēts

5.3. Izvēlēto pasākumu ieguldījums LAP horizontālajos mērķos 301. Eiropas lauksaimniecības fonds lauku attīstībai palīdz īstenot stratēģiju „Eiropa 2020”,

sekmējot ilgtspējīgu lauku attīstību, papildinot citus Kopējās lauksaimniecības politikas instrumentus, kohēzijas politiku un kopējo zivsaimniecības politiku. Tā veicina tādas lauksaimniecības nozares un lauku teritoriju attīstību, kas teritorijas un vides ziņā ir līdzsvarotāka, klimatam labvēlīgāka, noturīgāka, konkurētspējīgāka un novatoriska.

302. Ar Latvijas lauku attīstības programmas ietvaros izvēlētajiem pasākumiem tiks veicināta lauku attīstības mērķu sasniegšana, kā arī sniegts ieguldījums „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā jeb horizontālajos mērķos – inovācijas, vide un klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jomā.

303. ELFLA ieguldījums inovāciju mērķī tiks sniegts gan investīciju pasākumu ietvaros, kā, piemēram, ieguldījumi materiālajos aktīvos un lauku saimniecību attīstība, kā arī zināšanu un informācijas pārneses pasākumos. Atbalstu lauku saimniecības varēs novirzīt investīcijām jaunās tehnoloģijās un iekārtās, tādejādi mazinot lauksaimnieciskai ražošanai nelabvēlīgus nosacījumus, paaugstināt lauksaimniecības konkurētspēju tādā veidā, kas samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi un klimatu. Savukārt informācija par jaunām zinātnes atziņām un jaunu prakšu pielietojamību, iedrošinās lauksaimniekus, mežsaimniekus, MVU un pārtikas ražošanā iesaistītos īstenot inovatīvas idejas, jo jaunas

idejas pamatojas uz zināšanām, sadarbību, komunikāciju, jaunu tirgu apgūšanu. Tāpēc pasākuma Sadarbība ietvaros tiks veicināta savstarpējā lauksaimnieku, mežsaimnieku un pārtikas ražošanā iesaistīto sadarbība ar zinātniekiem par jaunu produktu vai tehnoloģiju, inovatīvu risinājumu izstrādi. Šī pasākuma ietvaros atbalsts tiks sniegts arī EIP grupām. Tāpat inovācijas, inovatīvs risinājums LAP pasākumu ietvaros tiks noteikts kā viens no projektu atlases kritērijiem.

304. ELFLA ieguldījums vides un klimata mērķī tiks sniegs gan ar horizontāliem pasākumiem, tādiem kā zināšanu pārnese un konsultāciju pakalpojumi, gan arī pasākumiem, kas tiešā veidā veicinās mērķa sasniegšanu.

305. Nodrošinot konsultāciju un zināšanu pārneses pasākumus lauksaimniekiem, mežsaimniekiem, MVU un pārtikas ražošanā iesaistītajiem par specifiskām tēmām, kas saistītas ar vides aspektiem, videi draudzīgām saimniekošanas metodēm, kā arī Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajām savstarpējās atbilstības prasībām vides jomā un šo prasību ievērošanu ražošanā, lauksaimniecības un mežsaimniecības zemes apsaimniekošanā, tiks veicināta videi un klimatam draudzīgu, ilgtspējīgu dabas resursu apsaimniekošanas metožu pielietošana, tādējādi sniegts ieguldījums vides un klimata horizontālo prioritāšu sasniegšanā.

306. Tiešā veidā ieguldījumu vides un klimatu mērķu sasniegšanā tiks sniegs dažādu vides maksājumu ietvaros īstenotās aktivitātes. Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu veicinās bioloģiski vērtīgo zālāju (ES nozīmes zālāju biotopu) apsaimniekošana videi draudzīgā veidā, tādejādi nodrošinot to nepamešanu un neaizaugšanu, kā arī kvalitātes nepasliktināšanos. Tāpat atbalsts tiks sniegts Natura 2000 teritorijās, tādejādi veicinot atbalsta saņēmēju interesi par dabas vērtību saglabāšanu, nodrošinot labvēlīgus nosacījumus īpaši aizsargājamo biotopu un sugu attīstībai. Ar atbalstu par samazinātu augu aizsardzības līdzekļu un mēslošanas līdzekļu lietošanu, bioloģisko lauksaimniecības metožu vai videi draudzīgu lauksaimniecības metožu lietošanu, tādu kā buferjoslu ierīkošanu, rugāju saglabāšanu ziemas periodā, tiks veicināta lauksaimniecības radītā piesārņojuma samazināšanās virszemes un pazemes ūdeņos, gaisā, augu barību vielu saglabāšanās augsnē, augsnes virskārtas aizsardzība pret augsnes degradācijas procesiem. Savukārt atbalsts teritorijām ar dabas ierobežojumiem veicinās zemju apsaimniekošanu un nepamešanu, līdz ar to tiks apstrādātas zemes platības un saglabāta tradicionālā lauku ainava.

307. Lai pilnībā izmantotu meža potenciālu CO2 piesaistei un uzlabotu mežaudžu noturību sagaidāmajām klimata pārmaiņām, kā arī racionāli izmantotu zemes resursus un palielinātu CO2 piesaistes apjomus, tiks atbalstīti ieguldījumi kvalitatīvāku, produktīvāku un noturīgāku mežaudžu veidošanai, nākotnē palielinot oglekļa piesaisti mežā un arī atjaunojamā dabas resursa – koksnes apjomu kopumā, tādejādi sniedzot ieguldījumu klimata un vides mērķu sasniegšanā, kā arī LULUCF lēmumu īstenošanu, kas vērsts uz mērķu sasniegšanu attiecībā uz piemērošanos klimata pārmaiņām un to radīto seku mazināšanu. Lai pēc iespējas mazinātu iepriekšminēto aktivitāšu negatīvo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un ainavu, aktivitāšu īstenošanā noteikti ierobežojumi attiecībā uz ĪADT un Natura 2000 teritorijām, kā arī apmežošanas pasākumi tiks īstenoti strikti ierobežotā platībā.

308. Turklāt LAP ietvaros lauku saimniecībām un pārtikas ražošanas uzņēmumiem tiks sniegts investīciju atbalsts modernu, standartiem atbilstošu un energoresursus taupošu, siltumnīcu gāzu emisiju un amonjaka noplūdes samazinošu tehnoloģiju ieviešanai.

5.4. Intervences loģikas apkopojums

Pasākumu finansējums sadalījumā pa mērķa virzieniem KOPĀ

2. Uzlabot lauku saimniecību dzīvotspēju un visu

lauksaimniecības veidu konkurētspēju visos reģionos un veicināt inovatīvas saimniecību tehnoloģijas un ilgtspējīgu meža

apsaimniekošanu

3. Veicināt pārtikas preču aprites organizēšanu,

tostarp lauksaimniecības produktu pārstrādi

un tirdzniecību, dzīvnieku labturību un riska pārvaldību

lauksaimniecībā

4. Atjaunot, saglabāt un uzlabot ekosistēmas, kas saistītas ar

lauksaimniecību un mežsaimniecību

5. Veicināt resursu efektīvu izmantošanu un atbalstīt pret klimata pārmaiņām noturīgu

ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni lauksaimniecības, pārtikas un

mežsaimniecības nozarēs

6.Veicināt sociālo iekļautību, nabadzības mazināšanu un ekonomisko attīstību lauku

apvidos

2A 2B 3A 4A 4B 4C 5B 5D 5E 6A 6B

1. Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi 13 691 487

6 845 743 6 845 744

2. Konsultāciju pasākumi saimniekošanas un lauku saimniecību atbalsta pakalpojumi 10 691 487

3 207 446 7 484 041

4. Investīcijas materiālajos aktīvos 500 656 724363 773 799 65 766 463 43 397 590 11 605 846 16 113 026

6. Lauku saimniecību un uzņēmējdarbības attīstība 99 913 916

35 571 795 14 228 718 50 113 403

7. Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos 126 635 591

126 635 591

8.Ieguldījumi mežu attīstībā un mežu dzīvotspējas pilnveidošanā 36 994 667

5 691 487 31 303 180

9. Ražotāju grupas 2 845 7442 845 744

10. Agrovide un klimats 98 585 06698 585 066

11. Bioloģiskā lauksaimniecība 151 901 540151 901 540

12. Natura 2000 maksājumi 27 172 86027 172 860

13. Maksājumi saimniecībām ar dabas ierobežojumiem

267 499 900

267 499 900

16. Sadarbība22 114 359

22 114 359

19. Vietējās attīstības stratēģijas (LEADER) 76 528 435

76 528 435

Rugāju lauks ziemas periodā (pārejošās saistības) 10 000 000

10 000 000

5.5. Konsultāciju kapacitāte un darbības, kas attiecas uz inovācijām309. Lai nodrošinātu vienkāršotu programmas īstenošanu un konsultāciju kapacitāti,

programmēšanas perioda 2007.-2013.gadam nogalē zemkopības nozarē atklāts Klientu apkalpošanas centrs – uz klientu vērstas pakalpojumu sniegšanas sistēmas izveide ZM un tās padotības iestādēs. Tajā visu nepieciešamo informāciju par dažādu institūciju pasākumiem sniedz LAD klientu apkalpošanas speciālisti. KAC apmeklētāji var saņemt informāciju par ZM un tās sešu padotības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem; daudziem no tiem var iesniegt dokumentus gan papīra formātā, gan elektroniski. KAC pieejami arī bezmaksas nozares publiskie datori, kurus apmeklētāji var izmantot gan aktuālās informācijas meklēšanai, gan dokumentu iesniegšanai elektroniski tiem pakalpojumiem, kurus var iesniegt EPS.

310. Lai nodrošinātu informācijas pieejamību pēc iespējas tuvāk lauku teritoriju iedzīvotājiem, uzņēmējiem un organizācijām, gandrīz visos Latvijas novados darbojas Valsts lauku tīkla novadu lauku attīstības konsultanti, nodrošinot informāciju un konsultācijas par LAP atbalsta pasākumiem, programmas ieguldījumu un atbalsta saņemšanas iespējām.

311. Tostarp Valsts lauku tīkls darbojas kā kontaktpunkts attiecībā uz Eiropas inovāciju partnerību Latvijā, nodrošinot abpusēju informācijas plūsmu par EIP aktualitātēm, tematiskajiem pasākumiem un rezultātu izplatīšanu. VLT sniedz tehnisku atbalstu arī EIP darba grupām un interesentiem par inovācijām lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs, lai sekmētu to veidošanos un darbības attīstību Latvijā.

312. Informāciju potenciālajiem atbalsta saņēmējiem, atbalsta saņēmējiem un plašākai sabiedrībai nodrošina gan VLT, gan ZM un LAD, regulāri publicējot ar programmas ieviešanu, uzraudzību un novērtēšanu saistīto aktuālo informāciju iestāžu tīmekļa vietnēs un plašsaziņas līdzekļos, kā arī individuāli sniedzot konsultācijas interesentiem gan klātienē iestādēs, gan arī elektroniski un telefoniski.

313. Tā kā LAP īstenošanā šajā plānošanas periodā tiek piemērota līdzšinējā ieviešanas sistēma un vadošā iestāde ir ZM, savukārt maksājumu iestāde – LAD, tiks nodrošināta fonda administrēšanai nepieciešamā cilvēkresursu kapacitāte un kompetence, kā arī institucionālās pēctecības princips. Tādējādi tiek nodrošināta pēc iespējas efektīvāka pieeja LAP izstrādē, administrēšanā un pārvaldībā.

314. Administratīvās kapacitātes stiprināšanā liela nozīme ir personāla apmācībām. Gan ZM, gan LAD personāla kompetences iepriekšējā periodā stiprinātas tādās jomās kā, piemēram, publiskie iepirkumi, kontroles, risku vadība, administratīvais process, nodokļu likumdošana, svešvalodas u.c. Ņemot vērā ieguldītos resursus kapacitātes stiprināšanā, būtiska nozīme ir apmācītā personāla noturēšanai LAP ieviešanas un administrēšanas sistēmā. Arī šajā periodā uzmanība tiks pievērsta gan vadošās iestādes, gan maksājumu iestādes darbinieku kompetences stiprināšanai un nepieciešamo apmācību nodrošināšanai.

6. Ex-ante nosacījumu izpildes izvērtējums315. Atbilstoši 2010.gada 17.jūnijā apstiprinātajai „Eiropa 2020” stratēģijai (stratēģija gudrai,

ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei), būtiskākie aspekti 2014. – 2020.gadā ir politikas īstenošanas vienkāršošana, koncentrēšanās uz rezultātiem un palielināta nosacījumu izmantošana, veicinot ekonomisko, sociālo un teritoriālo attīstību Eiropas Savienībā.

316. Lai nodrošinātu kopīgo mērķu sasniegšanu (t.sk. kopīgos tematiskos mērķus), jānodrošina cieša papildinātība un saskaņotība ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālā fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (vienotais stratēģiskais ietvars), kā arī plānošanai jāatbilst Eiropas Savienības lauku attīstības prioritātēm, vienlaikus jābūt pielāgotai Latvijas specifikai un vajadzībām.

317. Lai nodrošinātu Lauku attīstības programmas savlaicīgu uzsākšanu un efektīvu īstenošanu, jābūt izpildītiem racionāliem administratīviem priekšnosacījumiem – Ex - ante nosacījumi. Ex-ante nosacījumi ir nepieciešamie priekšnosacījumi, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis ir veikušas visas darbības, kas nepieciešamas ELFLA atbalsta efektīvai un racionālai izmantošanai. Saskaņā ar ELFLA regulas 10.pantu, Ex – ante nosacījumi iedalās sekojošās grupās:

vispārējie Ex-ante nosacījumi;

ar ES lauku attīstības prioritātēm un tematiskajiem mērķiem saistītie Ex – ante nosacījumi;

318. Lai nodrošinātu ES fondu efektīvu un atbilstošu ieviešanu, detalizēti Ex-ante nosacījumu izpilde aprakstīts Partnerības līgumā par ESI fondu ieviešanu, taču Latvijas Lauku attīstības programmā ietverts kopsavilkums par attiecīgo Ex-ante nosacījumu izpildi.

Izvērtējot noteikto Ex–ante nosacījumu izpildi Latvijā:

319. 1) Vispārīgie Ex – ante nosacījumi - pilnībā izpildīti:

pilnībā ieviestas ES publiskā iepirkuma prasības (nacionālie normatīvie akti), nodrošināti nepieciešamie finanšu un administratīvie resursi;

ieviesti mehānismi ES noteikumu efektīvai piemērošanai valsts atbalsta jomā (t.sk. nodrošinātas administratīvās un personāla spējas šo noteikumi īstenošanai un piemērošanai) – nacionālie normatīvie akti;

ieviesti mehānismi IVN un SVN direktīvu efektīvai piemērošanai (t.sk. nodrošinātas administratīvās un personāla spējas šo direktīvu īstenošanai un piemērošanai) - nacionālie normatīvie akti;

statistiskās sistēmas izveidošana un rezultātu rādītāju nodrošināšana – izveidota droša elektroniska sistēma valsts līmenī un Vadošās iestādes līmenī, lai nodrošinātu nepieciešamo statistikas datu un rādītāju uzkrāšanu, kā arī Latvijas Lauku attīstības programmā noteikti nepieciešamie finanšu, iznākuma un rezultatīvie rādītāji.

320. 2) Ar ES lauku attīstības prioritātēm saistītie Ex – ante nosacījumi:

2.1. izpildīti nosacījumi izstrādājot Latvijas Lauku attīstības programmu 2014. – 2020.gadam:

obligātie valsts standarti, mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas prasību minimums - LAP pasākuma „Agrovide un klimats” īstenošanai (LAP 4. pielikums);

labu lauksaimniecības un vides apstākļu standarti (LAP 5. pielikums);

citi attiecīgi valsts standarti - LAP pasākuma „Agrovide un klimats” īstenošanai (LAP 4. pielikums).

2.2. izpildīti nosacījumi nacionālā līmenī:

izstrādāti riska novērtējumi attiecībā uz katastrofu pārvarēšanu, ņemot vērā pielāgošanos klimata pārmaiņām ovēršana un riska pārvaldība: riska novēršanai un pārvaldībai – nacionālie normatīvie akti (izpildes termiņš 30.09.2013);

nodrošināta divgadu ziņojumu iesniegšana EK par 2013. – 2020. gadam pieņemto valsts rīcībpolitiku un veicamajiem pasākumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu Nr.406/2009/EK (2009. gada 23. aprīlis) par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai. Atbildīgā iestāde Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Ziņojumi par emisiju prognozēm un apstiprinātajiem politikas pasākumiem iesniedzami Eiropas Komisijai ik pa diviem gadiem (2015., 2017. un 2019. gadā);

pieņemti nacionālie normatīvie akti, kas nodrošina nosacījuma izpildi attiecībā uz valsts rīcības plāna atjaunojamās enerģijas jomā pieņemšanu (saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK 4. Pantu.

2.3. nosacījumi, kas nav attiecināmi uz Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam ieviešanu:

Ūdens cena (izstrādāta ūdens cenu politika, kas nodrošina dažādu ūdens lietotāju pienācīgu ieguldījumu ūdens pakalpojumu izmaksu atgūšanā, saskaņā ar 9. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvā 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā) – netiek ieviesti pasākumi Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam ietvaros saistībā ar šī nosacījuma izpildi;

Energoefektivitāte (valsts tiesību aktos ir transponēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīva 2006/32/EK par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem) - netiek ieviesti pasākumi Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam ietvaros saistībā ar šī nosacījuma izpildi;

Nākamās paaudzes piekļuves (NPP) infrastruktūra (pastāv valsts vai reģionāli NPP plāni, kuros ņemtas vērā reģionālās darbības, kas veiktas, lai sasniegtu ES mērķus attiecībā uz piekļuvi ātrgaitas internetam, galveno uzmanību pievēršot jomām, kurās tirgus nenodrošina atvērtu infrastruktūru par pieejamu cenu un pietiekamā kvalitātē) - netiek ieviesti pasākumi Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam ietvaros saistībā ar šī nosacījuma izpildi.

7. Snieguma ietvars321. Lai nodrošinātu Programmas mērķtiecīgu ieviešanu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013

20. pantā minēto, ELFLA ietvaros piešķirtajiem resursiem tiek piemērota 5-7% izpildes rezerve. Izpildes rezerve netiek piemērota atbalsta pasākuma „Tehniskā palīdzība” finanšu resursiem un finanšu resursiem, kas pārnesti no kopējās lauksaimniecības politikas I. pīlāra.

322. Programmas mērķu sasniegšanas un snieguma rezerves piešķiršanas izvērtēšana tiek veikta 2019.gadā un 2023. gadā, izvērtējot Programmas starpposma mērķu sasniegšanu prioritāšu līmenī, pamatojoties uz informāciju un novērtējumiem, kas ietverti ikgadējos progresa ziņojumos par Programmas ieviešanu līdz 2018. un 2022. gadam.

323. Rādītāji, kā arī to starpposma mērķu vērtības noteiktas, sadarbojoties ar novērtētājiem. Izpildes ietvara mērķu/rādītāju noteikšana veikta, balstoties uz situāciju Latvijas tautsaimniecības nozarē kopumā, kā arī ņemot vērā Latvijas noteiktās prioritātes, kas sasniedzamas vidējā termiņā un izvērtējot 2007.–2013.gada plānošanas perioda rezultātus Nepārtrauktās novērtēšanas sistēmas ietvaros. Programmas ieviešanas novērtēšanai izstrādāti Novērtēšanas plāni.

324. Lai nodrošinātu Programmas izpildes ietvara monitoringu un virzību uz noteiktajiem mērķiem, tiks veikta Programmas ieviešanas efektivitātes un ietekmes nepārtrauktā novērtēšana un katru gadu sagatavoti un ar Uzraudzības komiteju saskaņoti Programmas gada īstenošanas ziņojumi. Uzraudzības komitejās tiks ietverti pārstāvji no atbildīgajām institūcijām par KLP fondu īstenošanu, kā arī attiecīgie sociālie, ekonomiskie un vides partneri, lai nodrošinātu ELFLA efektīvu ieviešanu, kā arī uz Latvijas noteiktiem mērķiem (NAP 2020) un Eiropa 2020 atbilstošu Programmas īstenošanu.

325. Snieguma rezerves sasniedzamie rādītāji ir šādi (publiskajā finansējumā norādīts ES un LV finansējums):

Prioritāte Indikators un mērvienība

Starp-mērķis

2018. gadā

Mērķis 2022. gadam

Piešķīrumssnieguma ietvaram

2. Prioritāte: Paaugstināt visu lauksaimniecības veidu saimniecību dzīvotspēju un konkurētspēju visos reģionos un veicināt inovatīvu tehnoloģiju ieviešanu

Kopējais publiskais finansējums P2 (EUR)

35% 445 741 860 427 955 963

Lauku saimniecību skaits, kam piešķirts LAP atbalsts investīcijām un restrukturizācijai

35% 6 070

Lauku saimniecību skaits, kam piešķirts LAP atbalsts jauno lauksaimnieku biznesa attīstības plāniem

35% 255

3. Prioritāte: Veicināt pārtikas aprites organizēšanu, dzīvnieku labturību un riska pārvaldību lauksaimniecībā


35% 68 612 207 68 612 207

4. Prioritāte: Ar lauksaimniecību un mežsaimniecību saistīto ekosistēmu atjaunošana, saglabāšana un veicināšana


50% 618 578 228 530 767 330

Lauksaimniecības zeme, kurā tiek saņemts atbalsts bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai (ha) (4A)

80% 35 000

Lauksaimniecības zeme, kurā tiek saņemts atbalsts ūdens un augsnes apsaimniekošanas uzlabošanai (ha) (4B; 4C)

80% 311 000

5. Prioritāte: Veicināt Kopējais publiskais 35% 59 022 052 59 022 052

resursu efektīvu izmantošanu un atbalstīt pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarēs

finansējums P5 (EUR)Kopējās investīcijas enerģijas taupīšanā 5B (EUR)

35% 29 014 615

Meža zemju platības, kurām ir atbalsts, lai veicinātu oglekļa piesaisti 5E (ha)

50% 37 000

6. Prioritāte: Veicināt sociālo iekļautību, nabadzības mazināšanu un ekonomisko attīstību lauku apvidos


30% 253 277 492 253 277 492

Projektu skaits, kas īstenoti, lai uzlabotu infrastruktūru lauku teritorijās

30% 200

Iedzīvotāju skaits, kas tiek aptverti VRG

30% 660 000

8. Izvēlēto pasākumu aprakts8.1. Prasības attiecībā uz visiem vai vairākiem pasākumiem

8.1.1. Prasības attiecībā uz pasākumiem „Ieguldījumi materiālajos aktīvos„ un „Lauku saimniecību un uzņēmējdarbības attīstība”

326. Programmēšanas periodā vienam atbalsta pretendentam kopējā attiecināmo izmaksu summa šajos pasākumos nav lielāka par 4 000 000 EUR, izņemot atbilstīgas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (kooperatīvs), kurām, īstenojot pirmapstrādes/pārstrādes projektus, kopējā attiecināmo izmaksu summa šajos pasākumos nav lielāka par 8 000 000 EUR.

Atbalsta saņemšanas nosacījumi

327. Atbalsta saņemšanas vispārīgie kritēriji:

uzlabo uzņēmuma vispārējo darbību;

investīcijām jāatbilst Kopienas standartiem, kurus piemēro attiecīgajām investīcijām;

328. Nav pieļaujama atbalsta pretendenta esošo pamatlīdzekļu aizvietošana. Par pamatlīdzekļu aizvietošanu neuzskata:

1) traktortehnikas, piekabju vai lauksaimniecībā izmantojamo tehnoloģisko agregātu (turpmāk – agregāti) iegādi, ja ievērots viens no šādiem nosacījumiem:

a) ja projektā iegādātā traktortehnika, agregāti vai piekabes papildina saimniecībā esošo traktortehnikas, agregātu vai piekabju parku, saglabājot esošās traktortehnikas, agregātu vai piekabju vienības ne mazāk kā piecus gadus (nosacījums neattiecās uz saimniecībā jau esošo traktortehnikas, agregātu un piekabju vienībām, kas ir vecākas par 10 gadiem no to izlaides datuma);

b) ja projektā iegādātā traktortehnikas jauda, agregātu ražība, piekabju celtspēja vai cits pēc būtības līdzīgs rādītājs atbilstoši agregāta specifikai ir vismaz par 25 % lielāks nekā saimniecībā nolietotās traktortehnikas jauda, agregātu ražība vai piekabju celtspēja;

2) iekārtu iegādi, ja ievērots viens no šādiem nosacījumiem:

a) ja projektā iegādātās iekārtas ražošanas jauda vai cits pēc būtības līdzīgs rādītājs atbilstoši iekārtas specifikai ir vismaz par 25 % lielāks nekā saimniecībā nolietotās iekārtas ražošanas jauda;

b) ja projektā iegādātā iekārta tiek iegādāta papildus esošajām iekārtām;

c) ja projektā iegādātā iekārta vai agregāts būtiski maina ražošanas vai tehnoloģiju raksturu;

3) jaunbūvi un rekonstrukciju, tai skaitā vienkāršotu rekonstrukciju un meliorācijas sistēmu renovāciju, ja meliorācijas sistēma ir vecāka par 25 gadiem un ja projektā paredzētajos meliorācijas sistēmas renovācijas darbos izrokamais grunts apjoms (kubikmetros) ir vismaz 30% apmērā no renovējamās meliorācijas sistēmas izbūvē izraktā grunts apjoma (kubikmetros).

329. Investīciju pasākumos tiek atbalstītas standartizmaksas attiecībā uz atsevišķiem būvniecības materiāliem (piemēram, kokmateriāliem), atbilstoši izmaksu katalogam.

330. Jebkuram atbalsta pretendentam pieejamā attiecināmo izmaksu kopējā apmēra aprēķinā tiek ņemts vērā arī šī atbalsta pretendenta atbilstoši EK Regulas 800/2008 1.pielikumā definētajiem saistītajiem uzņēmumiem piešķirtais publiskais atbalsts;

331. Atbalstu nepiešķir uzņēmumiem, kuri, vai kuru mātes uzņēmumi ir ārzonas uzņēmumi, kuri reģistrēti valstīs, kurās likumi ļauj tajās reģistrētām uzņēmējsabiedrībām deklarēt mazākus vai vispār nedeklarēt gūtos ienākumu un tādējādi samazināt vai nemaksāt nodokļus reģistrācijas valstī pie nosacījuma, ka uzņēmējsabiedrība nestrādā reģistrēšanās valstī.

332. Atbalsta pretendentam ir jāuzrāda ekonomiskā dzīvotspēja. Ekonomiskās dzīvotspējas rādītājus atkarībā no projekta attiecināmo izmaksu summas nosaka katra konkrēta pasākuma ieviešanas normatīvajos aktos;

333. Investīciju projektam jābūt virzītam uz noteikto mērķu un rezultatīvo rādītāju sasniegšanu, kas uzraudzības periodā ir jāsasniedz un tas tiek kontrolēts. Ja tas netiek izpildīts, atbalsts tiek samazināts;

334. Lielu, stratēģiski nozīmīgu projektu īstenošanai no kopējā investīciju pasākumu publiskā finansējuma ir iespējams izmantot līdz 2%, ja par šādu projektu īstenošanu lemj ZM pēc konsultēšanās ar Lauku attīstības programmas uzraudzības komiteju.

335. Attiecināmās izmaksas stratēģiski nozīmīgu projektu ietvaros ir līdz 20 milj EUR, atbalsta intensitāte ir līdz 70%. Nav atbalstāma tikai saistītu uzņēmumu apvienošanās šādu projektu īstenošanai.

8.1.2. Finanšu instrumenta izmantošana 336. Uzsākot komercdarbību MVU sektorā, lauku uzņēmēji saskaras ar daudzām grūtībām, kuru

novēršanai ir nepieciešams aktīvs valsts atbalsts, īpaši biznesa projektu realizācijai nepieciešamā finansējuma piesaistē. MVU ir būtiska loma gan Latvijas, gan visas Eiropas

Savienības (ES) tautsaimniecībā, taču vienlaikus, salīdzinot ar lielajiem uzņēmumiem, tie ir neaizsargātāki un vieglāk ievainojami tirgus dalībnieki, sastopoties ar vairākiem sarežģījumiem savā saimnieciskajā darbībā. Viena no galvenajām problēmām, kas kavē lauku MVU sektora attīstību, ir finanšu pieejamība.

337. Saskaņā ar 2013.gada 15.marta Ekonomikas ministrijas tirgus nepilnību novērtējumu, kā arī 2013.gada 19.martā SIA „Ernst &Young Baltic” atzinumu „Par tirgus nepilnībām Latvijā un VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka” atbalsta instrumentu pielietošanu to labošanā”, analizējot iepriekšējo plānošanas perioda rezultātus Latvijā, secināms, ka tirgus nepilnības finansējuma pieejamība Latvijā pastāv:

Uzņēmējdarbības uzsācējiem (start-up);

Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir nepieciešams valsts atbalstīts aizdevums programmas realizācijai, jo MVU joprojām ir apgrūtināta finanšu pieejamība.

338. Ir nepieciešams atbalstīt ekonomiskās darbības objektos to veidošanās sākumā, to darbības agrīnajos posmos vai tiem paplašinoties un tikai tādās darbībās, kuras Fonds uzskata par potenciāli dzīvotspējīgiem. Fonds neinvestē uzņēmumos, kas ir uzskatāmi par grūtībās nonākušiem Komisijas Paziņojuma „Kopienas Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai” (2004/C244/02) izpratnē.

339. Kredītu fonda izveides mērķis ir nodrošināt pieejamību aizdevumiem ar samazinātu procenta likmi. Veicināt finanšu resursu pieejamību lauksaimniecības, lauku attīstības projektiem, sniedzot finansiālo atbalstu saimnieciskās darbības uzsākšanai un nodrošināšanai.

Juridiskais pamats

340. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1303/2013 38. panta 1. (b) punkts.

Atbalsta veids

341. Aizdevums ar samazinātu procenta likmi. Maksimālais aizdevuma termiņš ir 15 gadi.

Atbalstāmas aktivitātes

342. Programmas ietvaros var atbalstīt projektus līdz 200 000 EUR

343. No pasākuma līdzekļiem var atbalstīt uzņēmējdarbības projektus, kas atbilst šādu pasākumu nosacījumiem:

a) pasākumam „Ieguldījumi materiālajos aktīvos”;

b) pasākumam „Lauku saimniecību un uzņēmējdarbības attīstība”

Atbalsta saņēmēji

344. Latvijas lauku iedzīvotāji, kuri ir izteikuši vēlmi uzsākt komercdarbību vai pašnodarbinātie, jaundibinātie komersanti, un uzņēmumi ar apgrozījumu gadā līdz 70 000 EUR kuri reģistrē uzņēmumus Latvijas lauku teritorijā.


345. Atbalsta saņēmējs var saņemt atbalstu:

1) Pašnodarbināta persona vai lauku iedzīvotājs plāno uzsākt komercdarbību;

2) Jaundibinātais komersants un uzņēmums ar apgrozījumu gadā līdz 70 000 EUR, kurš reģistrē uzņēmumu ne agrāk kā 3 gadus pirms atbalsta saņemšanas.

346. Aizdevuma izsniegšanas nosacījumi tiek noteikti finanšu instrumentu pārvaldnieka Fonda izstrādātajā biznesa plānā.

347. Zaudējumi tiek segti vienādās daļās no Latvijas un ES budžeta

Atlases kritēriju izvēles principi

348. Izsniedzot kredītus no Kredītu fonda, aprēķina subsīdijas ekvivalentu, lai nepārsniegtu maksimāli noteikto atbalsta intensitāti. LAP augstāk minētiem pasākumu izsniegtajiem kredītiem ir jāatbilst valsts atbalsta nosacījumiem, un tos izsniedz saskaņā ar de minimis nosacījumiem.

349. Kredītu fonda kredītus piešķir, ievērojot šādu kārtību:

a) Vadošā iestāde (ZM) nodrošina normatīvos aktu izstrādi, pienācīgu publicitāti par pieteikšanās kārtību, darbības principiem un budžetu, tai skaitā arī Vadošās iestādes un Lauku atbalsta dienesta tīmekļa vietnē.

b) Fonds izvērtē atbalsta pretendenta projekta iesniegumu un biznesa plāna dzīvotspēju un atbilstību fonda atbalsta saņemšanas nosacījumiem un Lauku atbalsta dienests - atbilstību Lauku attīstības programmas pārējiem nosacījumiem.

c) Gadījuma, ja atbalsta pretendentam nepieciešama garantija, LAF nodrošina iespēju papildināt šo aizdevumu arī ar garantiju, kas izsniegta no valsts nosegtajiem resursiem;

Kredītu fonda darbības budžets

d) Procenti, kas tiek iegūti no Kredītu fondā īslaicīgi neizmantotajiem līdzekļiem, tiek pieskaitīti Kredīta fondā iemaksātajiem līdzekļiem un tiek izmantoti finanšu inženierijas finansēšanai – kredītiem, kas ir Finansējuma līguma sastāvdaļa.

e) Kredītu fonda pārvaldības izmaksas plānošanas perioda 2014.-2020.gadam darbības laikā nepārsniedz 0,5 procentus no kredītu fondā vidēji gadā ieguldītajiem finanšu līdzekļiem.

8.1.3. Saistības pasākumos „Agrovide un klimats” un „Bioloģiskā lauksaimniecība”

350. Lauksaimnieki var uzņemties brīvprātīgas saistības pasākumā „Agrovide un klimats” un „Bioloģiskā lauksaimniecība”, kas ir virs tradicionālās lauksaimniecības prakses, tādējādi veicinot lauku ainavas ilgtspējīgu attīstību, radot un saglabājot dabas un kultūras ainavas un veselīgu un harmonisku dzīves vidi sabiedrībai, dabas un kultūras ainavas.

351. Šādas saistības uzņemas uz pieciem gadiem sākot ar pirmo maksājuma apstiprināšanas gadu, katru gadu saņemot atbalsta maksājumu, kas sedz uzņemto saistību dēļ radušos izdevumus un neiegūtos ienākumus. Pēc sākotnējā perioda beigām ir paredzēta iespēja saistības katru gadu pagarināt par gadu līdz plānošanas perioda beigām, t.i. 2020.gadam.

352. Lai izvairītos no lauksaimnieku pārkompensācijas, saistības par attiecīgo platību var uzņemties vienā no pasākumiem vai aktivitātēm:

Atbalsta veidi lauku līmenīPasākums vai Teritorijas Bioloģiskās Integrētās Bioloģiskās Videi

aktivitāte ar dabas ierobežoju

miem (MLA)

lauksaimnie-cības

attīstība (BLA)

dārzkopības ieviešana un veicināšana

(IDIV)

daudzveidības

uzturēšana zālājos

(BDUZ)

draudzīgas saimniekošanas

veicināšana (VDSV)**

MLA*

BLA** daļēji

IDIV

BDUZ

VDSV* ja atrodas attiecīgajā teritorijā** BLA var pārklāties ar VDSV aktivitāti rugāju saglabāšana

nevar saņemt atbalstu par to pašu lauku

353. Atbalsta pretendents saistību periodā var paplašināt līdz 20% saistību platību, par kuru tas ir uzņēmies saistības pirmajā saistību perioda gadā, ja šāda iespēja ir paredzēta nacionālajos normatīvajos aktos atbilstoši pieejamam finansējuma apjomam. Ja saistību platība tiek paplašināta vairāk kā par 20%, tad sākas jauns piecu gadu saistību periods par visu atbalsta pretendenta pieteikto platību.

354. Atbalsta saņēmējs var pārtraukt saistības pirms saistību perioda beigām, atmaksājot iepriekš saņemto atbalstu. Atbalstu par samazināto saistību platību neatmaksā, ja saistību platība kārtējā gadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada saistību platību samazinās ne vairāk kā par 30%.

355. Ja kārtējā gadā atbalstam pieteikto platību apjoms pārsniedz pieejamo atbalsta apmēru, kas noteikts nacionālajos normatīvajos aktos, atbalsta maksājumiem tiek piemērots samazinājuma koeficients.

Lauku maiņa saistību periodā

356. Saistību perioda laikā nedrīkst mainīt lauku, par kuriem uzņemtas saistības, atrašanās vietu, izņemot lauku attīstības programmā īpaši paredzētus gadījumus, t.i. aktivitātē „Integrētās dārzkopības ieviešana un veicināšana” un „Videi draudzīgas saimniekošanas veicināšana” (izņemot buferjoslu ierīkošana) un pasākumā „Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība” (saistības tiek uzņemtas par kopējo saistību platību).

Pārskatīšanas klauzula

357. Ja saistību perioda laikā tiek grozītas savstarpējās atbilstības prasības, kas noteiktas Regulas (EK) Nr.1306/2013 VI sadaļā I nodaļā, kā arī nacionālajos tiesību aktos noteiktās minimālās mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas un citas obligātās prasības, atbalsta saņemšanas nosacījumi, kā arī gadījumos, kad saistību periods pārsniedz plānošanas perioda ilgumu un tiek veiktas korekcijas, lai pielāgotos nākamā plānošanas perioda tiesiskajam regulējumam, atbalsta saņēmējs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu saimniecības atbilstību šīm prasībām. Ja atbalsta saņēmējs nespēj nodrošināt saimniecības atbilstību iepriekš minētām prasībām un ja tas ir norādīts, iesniedzot ikgadējo iesniegumu, uzņemtās saistības pasākumos „Agrovide un klimats”, „Bioloģiskā lauksaimniecība” pārtrauc bez iepriekš saņemtā atbalsta atmaksas atbilstoši Komisijas regulas (EK) Nr. 1305/2013 48.pantā noteiktajam.

8.2. Atsevišķu pasākumu apraksti

8.2.1. Pasākums 1. „Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi”Juridiskais pamats

358. Eiropas Parlamenta un Padomes regulas par atbalstu lauku attīstībai no ELFLA (EK) Nr. 1305/2013 14.pants.

Pasākuma vispārējs apraksts

359. 2010.gada lauksaimniecības skaitīšanas rezultāti liecina, ka tikai 26% saimniecību vadītāju ir augstākā vai profesionālā lauksaimnieciskā izglītība. Lauksaimniecības nozarē nodarbināto nepietiekamais izglītības līmenis ne tikai lauksaimniecībā, bet arī zināšanu trūkums par finansējuma piesaisti, grāmatvedību un administratīvajām procedūrām, ir būtiski iemesli, kas kavē inovāciju un modernu tehnoloģiju ienākšanu nozarē, tādējādi negatīvi ietekmējot nozares konkurētspēju kopumā.

360. Lai uzlabotu un saglabātu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares konkurētspēju un paaugstinātu uzņēmumu produktivitāti, uzņēmumiem – īpaši maziem un vidējiem, jāveicina darbinieku izglītošanās un uzņēmumu vadības profesionalitātes līmeņa celšana, lai uzņēmumos ieviestu modernas un efektīvas uzņēmumu pārvaldības sistēmas, tehnoloģijas un iekārtas. Savukārt, lai sekmētu privāto meža īpašnieku iesaistīšanos saimnieciskajā darbībā, ir būtiski paaugstināt viņu zināšanu līmeni un prasmes meža apsaimniekošanā – mežaudžu kopšanā, atjaunošanā un augstvērtīga reproduktīvā materiāla izmantošanā, un mežsaimniecības plānošanā.

361. Efektīvai vides pasākumu ieviešanai lauksaimniekiem, mežu īpašniekiem un citiem vides pasākumu ieviešanā iesaistītajiem atbalsta saņēmējiem nepieciešams nodrošināt atbalsta saņēmējiem minimālo apmācību vides un klimata pārmaiņu jomā – par vides un klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumu nozīmi, saturu un veicamajām darbībām.

362. Pārtikas produkcijas kvalitātes uzlabošanai, arī saistībā ar pārtikas ražošanu mājas apstākļos, un konkurētspējas paaugstināšanai, būtiski nodrošināt pārtikas ražotājiem iespēju papildināt zināšanas pārtikas produktu kvalitātes un nekaitīguma, pievienotās vērtības paaugstināšanas un higiēnas prasību jautājumos, kā arī par produktu virzību tirgū.

363. Lai risinātu minētās izaicinājumus un sekmētu nozaru konkurētspēju un produkcijas noietu vietējā un starptautiskajā tirgū, ir nepieciešams nodrošināt zināšanu un prasmju apguvi, kā arī veicināt labās prakses nodošanu un pieredzes apmaiņu lauksaimniekiem un meža apsaimniekotājiem.

Ieguldījums 1A un 1C mērķa virzienā

1A Sekmēt inovācijas, sadarbību un zināšanu bāzes attīstību lauku teritorijās

1C Rosināt mūžizglītību un apmācības lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs

364. „Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” ir horizontālais LAP pasākums, kas sekmē visu LAP izvirzīto lauku attīstības prioritāšu sasniegšanu. Tomēr, ņemot vērā pasākuma raksturu – zināšanu pārneses un informācijas pasākumi – tas galvenokārt sekmē 1.prioritātes sasniegšanu, tai skaitā, īstenojot profesionālās apmācības par lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru specifiku, zinātnes atziņu un jaunas prakses pielietojamību, tiek sekmēta 1A un 1C mērķa virzienu īstenošana. Ieguldījums konkrētā mērķa virziena sasniegšanā atkarīgs no zināšanu pārneses un informācijas pasākumu tematikas.

Ieguldījums 2A mērķa virzienā

2A Uzlabot saimniecību ekonomiskos rādītājus un veicināt to restrukturizāciju un modernizāciju, jo īpaši ar mērķi iesaistīt saimniecības tirgū un dažādot lauksaimniecisko darbību

365. Paredzot atbalstu profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumiem, kā arī īstermiņa pieredzes apmaiņas un saimniecību apmeklējumiem un to ietvaros īstenojot apmācības un citus informācijas pasākumus par tēmām, kas paaugstinās lauksaimniecības, pārtikas ražošanas nozarēs iesaistītu personu un zemes apsaimniekotāju izpratni par ekonomiski pamatotu, konkurētspējīgu un efektīvu produkcijas ražošanu, kā arī sniedzot atbalstu MVU, tiek uzlabota saimniecību vadītāju un nodarbināto informētība un izpratne par efektīvu saimniekošanu, labāku rezultātu sasniegšanu, kā arī sniegtas zināšanas par saimniekošanas veidu dažādošanu. Nodrošinot nepieciešamo zināšanu bāzi un informāciju, tiks sekmēta 2A mērķa virziena īstenošana.

Ieguldījums 4 prioritātē (mērķa virzieni 4A, 4B, 4C)

4. Ar lauksaimniecību un mežsaimniecību saistīto ekosistēmu atjaunošana, saglabāšana un veicināšana

366. Paredzot atbalstu profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumiem, kā arī īstermiņa pieredzes apmaiņas un saimniecību apmeklējumiem un to ietvaros īstenojot apmācības un citus informācijas pasākumus par tēmām, kas paaugstinās lauksaimniecībā un mežsaimniecībā nodarbināto izpratni un zināšanas par vides aspektiem un sekmētu videi un klimatam draudzīgu lauksaimniecības pozīciju uzlabošanos, ilgtspējīgu dabas resursu apsaimniekošanu veicinošu saimniekošanas metožu pielietošanu, tiks uzlabotas vispārējās lauksaimnieku un mežsaimnieku zināšanas un izpratne, lai veicinātu atbilstošu lauksaimniecisko darbību un mežu apsaimniekošanu, kas nodrošinātu 4.prioritātes īstenošanu.

Ieguldījums horizontālajos mērķos – vide un inovācijas

367. Nodrošinot zināšanu pārneses un informācijas pasākumus lauksaimniekiem, mežsaimniekiem, MVU un pārtikas ražošanā iesaistītajiem par specifiskām tēmām, kas saistītas ar vides aspektiem, lai sekmētu videi un klimatam draudzīgu lauksaimniecības pozīciju uzlabošanos, ilgtspējīgu dabas resursu apsaimniekošanu veicinošu saimniekošanas metožu pielietošanu, kā arī jaunu zinātnes atziņu un jaunas prakses pielietojamību (piemēram, tehnoloģijas, metodes), tiek nodrošināts ieguldījums vides un inovāciju horizontālo prioritāšu sasniegšanā.

Pārbaudāmība un kontrolējamība

Pasākums Risks Ietekmes mazināšanas pasākumi Vispārējais novērtējums

Zin

āšan

u pā

rnes

es u

n in

form

ācija

s pas

ākum

i (14

.pan

ts)

R4: Publiskais iepirkums1. Nav ievērotas atsevišķas likumdošanas

prasības.2. Piedāvājumus sagatavojuši neatbilstoši

piegādātāji.3. Nav noteiktas skaidras iepirkuma priekšmeta

prasības u.tml.4. Nav izvēlēta iepirkuma procedūra atbilstoši

likumā noteiktajām robežvērtībām.

R7:Atbalsta saņēmēju atlase1. Pārāk vispārīgi kritēriji;2. Atbalsta saņēmēji neizprot atlases kritēriju

piemērošanu.

R8: IT sistēmas1. Izveidotā IS nenodrošina Maksājumu aģentūrai

atbilstošu funkciju veikšanu un atbalsta saņēmējiem izmantojamu sistēmu.

R9: Maksājuma pieprasījums1. Iesniegts neatbilstošs maksājuma pieprasījums.2. Veiktas projekta mērķim neatbilstošas

investīcijas.

R4.1. Izveidota iestāde (IUB), kas uzrauga publiskā iepirkuma procesu un nodrošina platformu iepirkumu informācijas izvietošanai.

R4.2. Izstrādāti nacionālie normatīvie akti, kuros noteiktas publiskā iepirkuma prasības un nosacījumi atbalsta saņēmējiem.

R4.3. Sagatavots informatīvs materiāls, kurā izskaidrotas precīzas publiskā iepirkuma procedūras prasības un kārtība, kā arī iekļauti paraugi un norādīti labās prakses piemēri.

R7.1. Izstrādāti nacionālie normatīvie akti, kuros noteikti skaidri un pārbaudāmi projektu atlases kritēriji, pēc kuriem var atlasīt pasākumam atbilstošākos projektus.

R7.2. Sagatavots informatīvs materiāls, kurā sniegta precīza informācija par projektu atlases kritērijiem un to piemērošanas kārtību.

R9.1. Sagatavots informatīvs materiāls, kurā sniegta precīza informācija un prasības maksājumu pieprasījumu (MP) sagatavošanai, kā arī iekļauti paraugi.

R9.2. MP tiek pārbaudīti saskaņā ar Maksājumu aģentūras izstrādāto procedūru un kontroles lapām.R9.3. MP pārbaude tiek veikta, nodrošinot četru acu pārbaudes principu.R9.4. MP izvērtēšanai Maksājumu aģentūra izmanto IS, kurās iestrādātas loģiskās un automātiskās pārbaudes un

sasaiste ar citām IS.R9.5. Saskaņā ar Maksājumu aģentūras izstrādāto procedūru, pirms maksājumu veikšanas tiek nodrošinātas vizītes

uz vietas.R9.6. Pretendents MP var iesniegt izmantojot EPS, kurā nodrošinātas loģiskās pārbaudes.

Kopumā pasākuma ieviešanas

nosacījumi ir izkontrolējami un

pārbaudāmi.

R8

Atbalsta saņēmējiem:

Izveidota EPS, kura nodrošina:

1. Projektu dokumentācijas iesniegšanu;2. Administrēšanas procesa

izsekojamību;3. Loģiskās pārbaudes;4. Brīdinājumus u.tml.

Maksājumu aģentūrai:

Projektu pieteikumu administrēšanai ir izveidota IS, kura nodrošina:

1. Informācijas uzkrāšanu par atbalsta saņēmēju, projektiem un to administrēšanas procesu:

2. Izmaiņu vēsturi un izsekojamību;3. Informācijas sasaisti ar citām IS;4. Loģiskās un automātiskās pārbaudes;5. Brīdinājumus;6. Pieteikumu atlasi pārbaudēm uz vietas u.tml.

8.2.1.1. Apakšpasākums 1.1. „Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi”

Atbalsta veids

368. apakšpasākuma ietvaros tiek atbalstītas apmācības, kursi, darbsemināri un praktiskā apmācība, kā arī specifiska tālākizglītības apmācība citās valstīs

Attiecināmās izmaksas

369. Attiecināmas ir ar zināšanu pārneses un informācijas pasākumu organizēšanu un to īstenošanu saistītas izmaksas (piemēram, mācību materiālu izmaksas, lektoru atlīdzība, zināšanu pārneses un informācijas pasākumu īstenošanas vajadzībām nepieciešamo telpu izmaksas, transporta izmaksas, organizatoriskās, vispārējās izmaksas).


370. Atbalsta saņēmēji ir juridiskas personas, kas īsteno zināšanu pārneses un informācijas pasākumus.

371. Tiešie labuma guvēji ir uzņēmumi, jo īpaši MVU, un personas, kas iesaistītas lauksaimniecības, pārtikas ražošanas (izņemot zivsaimniecības produktus) vai mežsaimniecības nozarēs un zemes apsaimniekotāji, kuri izmanto zināšanu pārneses un informācijas pakalpojumus.


372. Juridiskām personām, kas nodrošina zināšanu pārneses un informācijas pasākumus, ir:

nepieciešamā kapacitāte personāla kvalifikācijas ziņā un pieredze zināšanu pārneses un informācijas pasākumu īstenošanā lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas ražošanas jomās.

regulāri nodrošināta apmācība personālam, lai īstenotu kvalitatīvus zināšanu pārneses un informācijas pasākumus;

nepieciešamais materiāli tehniskais nodrošinājums.


373. Ievērojot pasākuma specifiku – zināšanu pārnese – ir būtiski nodrošināt, ka zināšanu nodošanas procesā ir iesaistīts personāls ar atbilstošu kvalifikāciju un pieredzi. Tādēļ kā galvenie atlases kritēriji izvirzīti kritēriji, kas saistīti ar personāla kvalifikāciju un pieredzi u.tt.

374. Lai nodrošinātu atbalstu projektiem, kas visvairāk vērsti uz LAP minēto vajadzību un mērķu sasniegšanu, tiek izstrādāti projektu atlases kritēriji, sadalot kritērijus grupās un nosakot punktu skaitu katram kritērijam, kā arī maksimāli iespējamo punktu skaitu grupā. Lai nodrošinātu ELFLA atbalsta pievienoto vērtību, atlases kritēriji būtu piemērojami arī gadījumos, ja pasākuma ietvaros pieejamais finansējums ir lielāks, kā pieprasījums pēc finansējuma. Atbilstoši kritērijiem, kas noteikti pēc šāda principa, iespējams sarindot projektus pēc iegūtajiem punktiem, tādejādi atbalstot vislabākos projektus, nodrošinot maksimāli efektīvu pieejamo finanšu līdzekļu izlietojumu un paredzēto mērķu sasniegšanu.

Atbalsta veids, apjoms

375. Kopējais apakšpasākumam pieejamais finansējums ir 7 000 000 EUR.

376. Atbalsta intensitāte tiek noteikta atkarībā no darbībām, kas tiek īstenotas zināšanu pārneses un informācijas pasākumu ietvaros:

profesionālās apmācības un prasmju apguves darbībām (teorētiskās apmācības un praktiskā apmācība), kas saistītas ar savstarpējās atbilstības pārvaldības prasībām vides un augu veselības aizsardzības jomās, pastāvīgo pļavu un ganību saglabāšanas nosacījumiem, agrovidi un bioloģisko lauksaimniecību – līdz 100%;

pārējām profesionālās apmācības un prasmju apguves darbībām, kas saistītas ar lauksaimniecības, pārtikas, meža nozares specifiskajām tēmām uzņēmumu efektivitātes paaugstināšanai (teorētiskās apmācības un praktiskā apmācība) – līdz 50%, izņemot mazās saimniecības ar gada apgrozījumu līdz 15 000 EUR - līdz 90%;

maksimālais atbalsta apmērs visā periodā vienam atbalsta saņēmējam:

o nozares nevalstiskajai organizācijai, kura nav iekļauta Izglītības un zinātnes ministrijas izglītības iestāžu reģistrā ar vismaz vienu licencētu programmu (lauksaimniecības, mežsaimniecības, pārtikas ražošanas jomās) ir 50 000 EUR;

o kurš iekļauts Izglītības un zinātnes ministrijas izglītības iestāžu reģistrā ar vismaz vienu licencētu programmu (lauksaimniecības, mežsaimniecības, pārtikas ražošanas jomās) un kuru projektā ietvertās darbības tiek realizētas vismaz pusē Latvijas teritorijas, ir 5 000 000 EUR.

8.2.1.2.Apakšpasākums 1.2. „Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”

Atbalsta veids

377. Apakšpasākuma ietvaros atbalstīti tiek ieguldījumi demonstrējumu ierīkošanas izdevumu segšanai un investīcijās, lai nodrošinātu demonstrējumu ilgtspēju.

378. LAP kontekstā demonstrējumi uzskatāmi parāda kāda jauna agrotehniskā paņēmiena, tehnoloģiskā procesa, kultūrauga priekšrocības, kas pārbaudītas pētījumos.


379. Attiecināmas ir izmaksas, kas saistītas ar:

a. ar demonstrējumu ierīkošanu, organizēšanu, veikšanu un popularizēšanu un rezultātu izplatīšanu saistītie izdevumi (piemēram, atlīdzība iesaistītajam personālam, nepieciešamo materiālu iegāde u.c.);

b. ieguldījumi materiālajos aktīvos demonstrējumu saimniecībās, kas tieši saistīti ar demonstrējumu mērķu sasniegšanu.


380. Atbalsta saņēmēji ir juridiskas personas, kuras izvēlētas, izmantojot uzaicinājumus uz konkursu, izslēdzot kandidātus ar interešu konfliktu. Atlases procedūra ir atvērta gan valsts, gan privātām struktūrām.


381. Atbalsta saņēmējs ir izstrādājis projektu demonstrējuma ieviešanai, kurā savu apliecinājumu par dalību apliecina vismaz viena ražotājus pārstāvoša biedrība, Zinātniska organizācija, konsultāciju organizācija, zemnieku saimniecība vai komercsabiedrība, kas ir

reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, Komercreģistrā vai ir reģistrētas kā nodokļu maksātājas.

382. Demonstrējuma ierīkošanai ir piesaistīts nozares speciālists un zinātniskais vadītājs, kurš ir augstskolu akadēmiskais personāls un/vai ieņem akadēmisko amatu zinātniskajā institūcijā un/vai kuram ir vismaz maģistra grāds lauksaimniecībā vai dabaszinātnēs.

383. Demonstrējumus ierīko saimniecībās, kas var nodrošināt demonstrējuma realizāciju atbilstoši izstrādātajai metodikai.

384. Saimniecībām, kas piedalās demonstrējumu/izmēģinājumu ierīkošanā, ir jāievēro labas lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumi, savstarpējās atbilstības pārvaldības prasības, dzīvnieku labturības un higiēnas prasības.

385. Demonstrējuma ietvaros var nodrošināt vismaz divu variantu demonstrēšanu – līdzšinējo standarta paņēmienu un jauno, labāko, ieteicamāko paņēmienu.

386. Demonstrējuma projekta minimālais ieviešanas laiks ir viens gads.

387. Demonstrējumu ierīkotājam vismaz vienu reizi gadā jānoorganizē lauku diena vai publisks seminārs demonstrējumu saimniecībā.


388. Kā galvenie atlases kritēriji izvirzīti kritēriji, kas saistīti ar iesaistītā personāla kvalifikāciju un pieredzi u.tt.




391. Atbalsta intensitāte demonstrējumu ierīkošanai – līdz 100%.

8.2.1.3. Apakšpasākums 1.3. „Atbalsts saimniecību un mežu apmeklējumiem.”

Atbalsta veids

392. Atbalsts pieejams saimniecību un mežu apmeklējumiem ar īpašu fokusu uz konkrētu tematiku.


393. Apakšpasākuma ietvaros attiecināmas izmaksas, kas saistītas ar saimniecību un mežu apmeklējumu organizēšanu un īstenošanu (piemēram, transporta izmaksas, uzturēšanās izmaksas, lektoru izmaksas, vispārējās izmaksas).


394. Atbalsta saņēmēji ir juridiskas personas, kas īsteno zināšanu pārneses un informācijas pasākumus.

395. Tiešie labuma guvēji ir personas, kas iesaistītas lauksaimniecības, pārtikas ražošanas (izņemot zivsaimniecības produktus) vai mežsaimniecības nozarēs un zemes apsaimniekotāji, kuri piedalās saimniecību un meža apmeklējumos. Saimniecību apmeklējumos drīkst piedalīties tikai lauksaimnieki.


396. Juridiskām personām, kas nodrošina saimniecību un meža apmeklējumus, ir:

nepieciešamā kapacitāte personāla kvalifikācijas ziņā un pieredze zināšanu pārneses un informācijas pasākumu īstenošanā lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas ražošanas jomās;

regulāri nodrošināta apmācība personālam, lai īstenotu kvalitatīvus zināšanu pārneses un informācijas pasākumus;



397. Ievērojot pasākuma specifiku – zināšanu pārnese – ir būtiski nodrošināt, ka zināšanu nodošanas procesā ir iesaistīts personāls ar atbilstošu kvalifikāciju un pieredzi. Tādēļ kā galvenie atlases kritēriji izvirzīti kritēriji, kas saistīti ar personāla kvalifikāciju un pieredzi u.tt.




400. Atbalsta intensitāte ir līdz 100%.

Ar pasākumu saistītā papildus informācija

401. Minimālās prasības zināšanu pārneses un informācijas pasākumu īstenotājiem, piemēram:

zināšanu līmenis (augstākā izglītība, doktora grāds piesaistītajiem lektoriem); praktiskā pieredze (piesaistīto lektoru praktiskā pieredze nozarē, par kuru tie

izglīto); līdzšinējā pieredze zināšanu pārneses pasākumu īstenošanā (minimālais gadu

skaits), kas apliecinātu to kompetenci zināšanu pārneses pasākumu organizēšanā; spēja nodrošināt regulāru apmācību iesaistītajam personālam, kas apliecinātu

kvalitatīvu zināšanu pārneses un informācijas pasākumu īstenošanas iespēju;

402. saimniecību un mežu apmeklējumu saturs un ilgums, piemēram:

saimniecību un mežu apmeklējumi īstenojami par tēmām, kas saistītas ar konkrētām saimniekošanas metodēm, saimniekošanas veida dažādošanu, jaunu tehnoloģiju izmantošanu u.c.

maksimālais saimniecību un mežu apmeklējumu ilgums ne vairāk 4 dienas;tiks noteikti nacionālajos normatīvajos aktos, kas regulē pasākuma īstenošanu.

8.2.2. Pasākums 2. „Konsultāciju pakalpojumi, saimniekošanas un lauku saimniecību atbalsta pakalpojumi”

Juridiskais pamats

403. Eiropas Parlamenta un Padomes regulas par atbalstu lauku attīstībai no ELFLA (EK) Nr.1305/2013 15.pants, I pielikums un Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr. 1306/2013 12.- 14.pants, 93.pants, I Pielikums.


404. Lauksaimniecisko un mežsaimniecisko darbību reglamentējošie tiesību akti un tajos izvirzītās prasības regulāri tiek mainīti, precizēti, un papildināti. Lai palīdzētu lauksaimniekiem un mežsaimniekiem izpildīt mūsdienīgas un augstas kvalitātes lauksaimniecības standartus attiecībā uz vides aizsardzību, higiēnu, dzīvnieku labturību un labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem, nepieciešams sekmēt to izpratni par izvirzītajām prasībām, ņemot vērā, ka saskaņā ar ES tiesību aktiem par apsaimniekošanas prasībām un laba lauksaimniecības un vides stāvokļa prasību (savstarpējās atbilstības prasības) neievērošanu tiek piemērotas soda sankcijas. Minimālais prasību apjoms, kas ir jāievēro saimnieciskajā darbībā ir noteikts Padomes Regulas (EK) Nr. 1306/2013 93.pantā.

405. Turklāt arī pieaugošā interese par bioloģiskās lauksaimniecības attīstību un bioloģisko produktu pārstrādi pārtikas mājamatniecībā rada nepieciešamību pēc zināšanām par videi draudzīgām saimniekošanas metodēm, kas apliecina nepieciešamību pēc konsultāciju pakalpojumiem.

406. Lai veicinātu privāto mežu ilgtspējīgu attīstību, liela nozīme ir kvalitatīvām konsultācijām to īpašniekiem meža apsaimniekošanas jautājumos. Turklāt, ņemot vērā arī pieaugošo klimata pārmaiņu ietekmi, aizvien nozīmīgāka kļūst sagaidāmo risku izvērtēšana un ilgtermiņa plāni to mazināšanai, kā arī zināšanas par pasākumiem mežaudžu pielāgošanās izmaiņām uzlabošanai un CO2 piesaistes palielināšanai.

407. Pasākuma ietvaros paredzēts atbalsts, lai palīdzētu lauksaimniekiem, gados jauniem lauksaimniekiem kā definēts Regulas 2.pantā, meža tiesiskajiem valdītājiem un citiem zemes apsaimniekotājiem un MVU lauku apvidos, kas darbojas lauksaimniecības vai mežsaimniecības nozarēs izmantot individuālus konsultāciju pakalpojumus, kas uzlabotu viņu saimniecības, uzņēmuma un/vai ieguldījuma ekonomiskos un ekoloģiskos rādītājus, kā arī nekaitīgumu klimatam un noturību pret klimata pārmaiņām.


1A Sekmēt inovācijas, sadarbību un zināšanu bāzes attīstību lauku teritorijās

408. „Konsultāciju pakalpojumi, saimniekošanas un lauku saimniecību atbalsta pakalpojumi” ir horizontālais LAP pasākums, kas sekmē visu LAP izvirzīto lauku attīstības prioritāšu sasniegšanu. Tomēr, ņemot vērā izvēlētā apakšpasākuma raksturu – konsultāciju pakalpojumu īstenošana – tas galvenokārt sekmē 1.prioritātes sasniegšanu, tai skaitā, īstenojot konsultācijas par lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru specifiku, zinātnes atziņu un jaunas prakses pielietojamību, tiek sekmēta 1A mērķa virziena īstenošana.


2A Uzlabot saimniecību ekonomiskos rādītājus un veicināt to restrukturizāciju un modernizāciju, jo īpaši ar mērķi iesaistīt saimniecības tirgū un dažādot lauksaimniecisko darbību

409. Paredzot atbalstu konsultāciju pasākumiem par tēmām, kas paaugstinās lauksaimniecības, pārtikas ražošanas nozarēs iesaistītu personu un zemes apsaimniekotāju izpratni par ekonomiski pamatotu, konkurētspējīgu un efektīvu produkcijas ražošanu, kā arī sniedzot atbalstu MVU, tiek uzlabota saimniecību vadītāju un nodarbināto informētība un izpratne par efektīvu saimniekošanu, labāku rezultātu sasniegšanu, kā arī sniegtas zināšanas par saimniekošanas veidu dažādošanu. Nodrošinot nepieciešamo zināšanu bāzi un informāciju, tiks sekmēta 2A mērķa virziena īstenošana.

Ieguldījums 4 prioritātē (4A, 4B, 4C)

4. Ar lauksaimniecību un mežsaimniecību saistīto ekosistēmu atjaunošana, saglabāšana un veicināšana

410. Paredzot konsultāciju pasākumiem par tēmām, kas paaugstinās lauksaimniecībā un mežsaimniecībā nodarbināto izpratni un zināšanas par vides aspektiem, videi draudzīgām saimniekošanas metodēm, savstarpējās atbilstības prasībām vides jomā un sekmētu videi un klimatam draudzīgu lauksaimniecības pozīciju uzlabošanos, ilgtspējīgu dabas resursu apsaimniekošanu veicinošu saimniekošanas metožu pielietošanu, tiks uzlabotas vispārējās lauksaimnieku un mežsaimnieku zināšanas un izpratne, lai veicinātu atbilstošu lauksaimniecisko darbību un mežu apsaimniekošanu, tādā veidā sekmējot 4.prioritātes īstenošanu.

Ieguldījums horizontālajos mērķos – vide, klimats, inovācijas

411. Nodrošinot konsultāciju pasākumus lauksaimniekiem, mežsaimniekiem, MVU un pārtikas ražošanā iesaistītajiem par specifiskām tēmām, kas saistītas ar vides aspektiem, videi draudzīgām saimniekošanas metodēm, Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajām savstarpējās atbilstības prasībām vides jomā un šo prasību ievērošanu ražošanā un lauksaimniecības un mežsaimniecības zemes apsaimniekošanā, lai uzlabotu saimniecību un uzņēmumu ekonomiskos un ekoloģiskos rādītājus, to ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kā arī to darbības nekaitīgumu klimatam un noturību pret klimata pārmaiņām, lai sekmētu videi un klimatam draudzīgu lauksaimniecības pozīciju uzlabošanos, ilgtspējīgu dabas resursu apsaimniekošanu veicinošu saimniekošanas metožu pielietošanu, kā arī jaunu zinātnes atziņu un jaunas prakses pielietojamību (piemēram, tehnoloģijas, metodes), tiek nodrošināts ieguldījums vides, klimata un inovāciju horizontālo prioritāšu sasniegšanā.

Pārbaudāmība un kontrolējamība Vispārējais novērtējums

Pasākums Risks Ietekmes mazināšanas pasākumiK

onsu

ltāci

ju p

akal

poju

mi (

15.p

ants

)R4: Publiskais iepirkums1. Nav ievērotas atsevišķas likumdošanas






piemērošanu.




investīcijas.








sasaiste ar citām IS.R9.5. Saskaņā ar Maksājumu aģentūras izstrādāto procedūru, pirms maksājumu veikšanas tiek nodrošinātas vizītes uz

vietas.R9.6. Pretendents MP var iesniegt izmantojot EPS, kurā nodrošinātas loģiskās pārbaudes.



pārbaudāmi.R8









8.2.2.1. Apakšpasākums 2.1. „Atbalsts konsultāciju pakalpojumu izmantošanas veicināšanai”

Atbalsta veids

412. Kompensējošs maksājums par konsultāciju pakalpojumu izmantošanu.


413. Pasākuma ietvaros attiecināmas izmaksas, kas saistītas ar konsultāciju pakalpojumu sniegšanu.


414. Atbalsta saņēmēji ir juridiskas personas, kuras izvēlētas izmantojot uzaicinājumus uz konkursu, izslēdzot kandidātus ar interešu konfliktu. Atlases procedūru reglamentē saskaņā ar tiesību aktiem par publisko iepirkumu, un tā ir atvērta gan valsts, gan privātām struktūrām.


415. Iestādēm vai struktūrām, kas izvēlētas konsultāciju sniegšanai, ir piemēroti resursi:

regulāri apmācīts un kvalificēts personāls;

pieredze konsultāciju sniegšanā un neatkarība un uzticamība jomās, kurās tās sniedz konsultācijas;



416. Ievērojot pasākuma specifiku – konsultācijas – ir būtiski nodrošināt, ka zināšanu nodošanas procesā ir iesaistīts personāls ar atbilstošu kvalifikāciju un pieredzi. Tādēļ kā galvenie atlases kritēriji izvirzīti kritēriji, kas saistīti ar personāla kvalifikāciju un pieredzi u.tt.



418. Atbalsta intensitāte ir līdz 100% Maksimālais atbalsta apjoms 1500 EUR vienam konsultāciju pakalpojumu saņēmējam visā plānošanas periodā. Konsultāciju skaits vienam pakalpojuma saņēmējam netiek ierobežots.


419. Minimālās prasības konsultāciju pakalpojumu sniedzējiem, piemēram:

konsultantu zināšanu līmenis (augstākā vai profesionālā vidējā izglītība, maksimālais konsultantu skaits ar profesionālo vidējo izglītību procentuāli no kopējā piesaistīto konsultantu skaita);

iepriekšējā pieredze konsultāciju sniegšanā (minimālais gadu skaits), kas apliecinātu to kompetenci jomā, kurā tie sniedz konsultācijas;

apliecinājums par neatkarību jomā, kurā pakalpojuma sniedzējs nodrošina konsultācijas (nav komerciālas intereses par lauksaimnieciskajā ražošanā izmantojamās tehnikas, ķīmisko un bioloģisko materiālu reklamēšanu un izplatīšanu);

spēja nodrošināt nepieciešamo konsultantu zināšanu līmeni un to praktisku ieviešanu saimniecībās u.c.

tiks noteiktas nacionālajos normatīvajos aktos, kas regulē pasākuma īstenošanu.

420. Konsultāciju pakalpojumu sniedzējiem jāspēj nodrošināt pakalpojuma saņēmējiem kvalitatīvas un detalizētas konsultācijas par:

a) Eiropas Parlamenta un Padomes regulas par atbalstu lauku attīstībai no ELFLA (EK) Nr.1305/201315.panta 4.punkta a) apakšpunktā minētajām pārvaldības prasībām un/vai labiem lauksaimniecības un vides apstākļu standartiem saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1306/2013 VI sadaļas I nodaļā noteikto;

b) MVU lauku apvidos, kas darbojas lauksaimniecības vai mežsaimniecības nozarēs un kuru apgrozījums gadā nepārsniedz 15 000 EUR par jautājumiem, kas saistīti ar uzņēmuma ekonomiskajiem un vides rādītājiem.

421. Attiecībā uz konsultāciju nodrošināšanu meža īpašniekiem, atbalsta saņēmējiem jāspēj nodrošināt kvalitatīvas un detalizētas konsultācijas vismaz par meža īpašnieku attiecīgajiem pienākumiem, kas paredzēti Direktīvās 92/43/EEK, 2009/147/EK un 2000/60/EK. Konsultācijas var aptvert arī jautājumus, kas saistīti ar meža tiesiskā valdījuma ekonomiskajiem un ekoloģiskajiem rādītājiem.

8.2.3. Pasākums 4. „Investīcijas materiālajos aktīvos”Pasākuma juridiskais pamats

422. Eiropas Parlamenta un Padomes regulas par atbalstu lauku attīstībai no ELFLA (EK) Nr. 1305/2013 18.panta a), b) un c) punkts


423. Lai gan kopumā, pateicoties Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumam, ir palielinājusies Latvijas lauku saimniecību tehnoloģiskā modernizācija, saimniecību efektivitāte vēl joprojām ir viena no zemākajām ES – gan produkcijas izlaidē, gan bruto pievienotajā vērtībā uz nodarbināto un LIZ ha.

424. Arī pārtikas pārstrādes uzņēmumu ražošanas efektivitāte un konkurētspēja ES vienotajā un trešo valstu tirgos ir būtiski zemāka, salīdzinot ar ES vidējo līmeni.

425. Neraugoties uz to, ka lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozare pēdējos gados ir ievērojami kāpinājusi ražošanas un eksporta apjomus, pārstrādātā lauksaimniecības produkcija veido tikai 65,8% no kopējā eksportētās lauksaimniecības un pārtikas produkcijas.

426. Joprojām lauksaimniecībā un pārtikas ražošanas nozarē ir vāji attīstīta horizontālā (uzņēmumiem savā starpā) un vertikālā integrācija (starp pārstrādes uzņēmumiem, lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un mazumtirgotājiem).

427. Tāpēc gan lauku saimniecībās, gan pārtikas ražošanas uzņēmumos vēl joprojām nepieciešamas investīcijas mūsdienīgās tehnoloģijās un ražošanas būvēs, it sevišķi vidēja lieluma saimniecībām un uzņēmumiem. Uzņēmumu attīstībai un/vai pārstrukturēšanai šiem mērķiem ir nepieciešams būtiski uzlabot apgrozāmo un investīciju līdzekļu pieejamību, jo šobrīd komercbanku kredītpolitika ierobežo mazo saimniecību pieejas iespējas kredītresursiem.

428. Savukārt, lai veicinātu lauksaimniecības produktu papildus pievienotās vērtības radīšanu, nepieciešams veicināt pārtikas ražošanas nozares efektivitāti, jo īpaši attiecībā uz inovatīvu produktu ražošanu un bioloģiski audzētu lauksaimniecības produktu pārstrādi.

429. Neveicot zemes mitruma regulāciju un aizsardzību no applūšanas, Latvijā nav iedomājama intensīvas lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstība. Lai atjaunotu meliorāciju sistēmu efektīvu darbību, nepieciešama to renovācija un rekonstrukcija.

430. Atbalstu šajā pasākumā var apvienot ar atbalstu pasākumos „Zināšanu pārnese un informācijas pasākumi”, „Konsultāciju pasākumi, saimniekošanas un lauku saimniecību atbalsta pakalpojumi”, „Sadarbība”, kā arī „Ražotāju grupu izveide” (atbalsts kooperācijai).

Ieguldījums mērķa virzienā 2A

2A Veicināt lauku saimniecību, it īpaši mazo un vidējo, konkurētspēju, paaugstinot to ražošanas produktivitāti, atbalstot kooperāciju un tirgus pieejamību.

431. Ieviešot šo pasākumu, tiks atbalstītas investīcijas, kas saistītas ar lauku saimniecību pārstrukturēšanu, efektīvas ražošanas attīstību un nozaru dažādošanu (lauksaimniecības produktu ražošanai nepieciešamo pamatlīdzekļu iegāde - traktortehnika, lauksaimniecības agregāti, visa veida tehnika, iekārtas un aprīkojums, kā arī lauksaimniecības produktu ražošanas būvju būvniecība). Tādējādi tiks nodrošināta ražošanas produktivitātes paaugstināšanās, samazināti riski, kas saistīti ar atsevišķu vadošo nozaru tirgus svārstību negatīvo ietekmi. Atbalsts kooperatīviem paaugstinās to kapacitāti nodrošināt biedru saražotās produkcijas pirmapstrādi un pārdošanas apjomus, līdz ar to nodrošinot lauku

saimniecību piekļuvi tirgum un produkcijas cenas stabilitāti. Īstenojot meliorācijas sistēmu renovāciju un rekonstrukciju, tiek nodrošināti labvēlīgi apstākļi lauksaimniecības kultūru audzēšanai, kas uzlabos saimniecību ekonomiskos rādītājus.

Ieguldījums mērķa virzienā 3A

432. Mērķa virziena sasniegšana tiks nodrošināta, jo pasākuma ietvaros atbalsta pretendentiem – pārtikas ražošanas uzņēmumiem kā viens no atbalsta saņemšanas nosacījumiem tiks noteikta vietējās izejvielas iepirkšanas nepieciešamība. Tādējādi tiks nodrošināts, ka pārstrādes uzņēmumi no zemniekiem iepirks vairāk primāros lauksaimniecības produktus, ko pārstrādās Latvijā. Turklāt, tiem atbalsta pretendentiem, kas piedalās pārtikas kvalitātes shēmās, tiks piešķirta papildus atbalsta intensitāte. Savukārt šis nosacījums radīs papildus stimulu pārstrādes uzņēmumiem ražot kvalitatīvus produktus ar augstu pievienoto vērtību. Ņemot vērā, ka lielākā daļa saražotās pārtikas tiek pārtērēta vietējā tirgū, tad izpildoties iepriekšminētajiem nosacījumiem, tiks attīstīts arī vietējais tirgus un kopumā samazināsies pārtikas transportēšanas attālums līdz gala patērētajam.

Ieguldījums mērķa virzienā 4B

433. Pasākuma ietvaros tiks uzlabota ūdens resursu apsaimniekošana, jo meliorācijas sistēmu rekonstrukcijas atbalstam papildus atbalsta intensitāte tiek paredzēta projektiem, ar kuriem tiek ierīkoti sedimentācijas baseini (nosēddīķi). Sedimentācijas baseini mazinās augu barības vielu noteci no lauksaimniecības zemēm, un tiks samazināts dabisko ūdensteču un ūdenstilpju eitrofikācijas risks.

Ieguldījums mērķa virzienā 5B

434. Mērķa virziena 5B sasniegšana tiks nodrošināta, jo pasākuma ietvaros pārtikas ražošanas uzņēmumiem atbalsts tiks piešķirts jaunu un energoefektīvāku iekārtu iegādei. Tādejādi uzņēmumi vienlaicīgi varēs palielināt jaudas, saglabājot vai samazinot līdzšinējo enerģijas patēriņu. Lauksaimniecībā būvējot jaunas ēkas un rekonstruējot esošās ēkas, uzlabosies ēku energoefektivitāte.

Ieguldījums mērķa virzienā 5D

5D Samazināt siltumnīcu gāzu un amonjaka emisijas no lauksaimniecības.

435. 5D mērķa virzienu plānots sasniegt, atbalstot jaunu kūtsmēslu krātuvju būvniecību. Modernu, standartiem atbilstošu kūtsmēslu krātuvju būvniecība nodrošinās siltumnīcu gāzu emisijas un amonjaka noplūdes samazināšanos no lauksaimnieciskās darbības.

Ieguldījums mērķa virzienā 5E

436. Īstenojot meliorācijas sistēmu renovāciju un rekonstrukciju meža zemēs, tiek uzlaboti meža augšanas apstākļi, veicinot koku augšanu, kā rezultātā mežaudzes spēj piesaistīt vairāk CO2.

Pasākuma mērķis

437. Attīstīt konkurētspējīgu un ilgtspējīgu lauksaimniecību.

Pasākuma īstenošanas vieta

438. Visa Latvijas teritorija. Infrastruktūras, kas saistīta ar lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību un pielāgošanu aktivitāšu īstenošanas vieta ir visa lauku teritorija.



R1: Piedāvājumu konkursa procedūra privātiem atbalsta saņēmējiem1. Nav iesniegti vismaz 2 derīgi piedāvājumi.2. Piedāvājumus sagatavojuši neatbilstoši

piegādātāji3. Nav noteiktas skaidras iepirkuma priekšmeta

prasības u.tml.

R2: Izmaksu pamatojumsSadārdzinātas cenas

R3: Adekvātas kontroles un pārbaudes sistēmas1. Atbalsta saņēmējs neatbilst finansējuma

saņemšanas nosacījumiem;2. Apstiprināts projekts, kurā paredzētas vai

iegādātas neatbilstošas investīcijas, ir cenu sadārdzinājums vai neatbilstība iepirkuma prasībām.

R1.1. Izstrādāti nacionālie normatīvie akti ar iepirkuma prasībām un nosacījumiem atbalsta saņēmējiem.R1.2. Izveidota iestāde (IUB), kas nodrošina platformu iepirkumu informācijas izvietošanai.R1.3. Sagatavots informatīvs materiāls atbilstošas iepirkuma procedūras veikšanai, kā arī iekļauti paraugi un norādīti

labās prakses piemēri.R1.4. Iepirkuma procedūras atbilstība likumdošanai tiek pārbaudīta saskaņā ar LAD izstrādāto procedūru un kontroles

lapām.

R2.1. Atbilstošu cenu nosaka ar vismaz divu prasībām atbilstošu piedāvājumu salīdzināšanu.R2.2. Papildus cenu pārbaude tiek veikta, salīdzinot Maksājumu aģentūras rīcībā esošo informāciju (projektu datubāze)

u.c. pieejamo informāciju.R2.3. Sagatavots informatīvs materiāls, kurā izskaidrotas likumdošanas prasības atbalsta saņēmējiem.R2.4. Standartizmaksu gadījumā izmaksu pārbaude tiek veikta, ņemot vērā nacionālajos normatīvajos aktos noteiktās

standartizmaksas, kā arī tiek sagatavots informatīvs materiāls ar skaidrojumu atbalsta saņēmējiem.

R3.1. Sagatavots informatīvs materiāls, kurā izskaidrotas likumdošanas prasības atbalsta saņēmējiem.R3.2. Izstrādāta procedūra un kontroles lapas projektu iesniegumu pārbaudei, paredzot atbalsta saņēmēju atbilstību,

investīciju atbilstību un projekta dzīvotspējas pārbaudi.R3.3. Projektu pārbaude tiek veikta, nodrošinot četru acu pārbaudes principu.R3.4. Atbilstošu cenu nosaka ar vismaz divu prasībām atbilstošu piedāvājumu salīdzināšanu.R3.5. Papildus cenu pārbaude tiek veikta, salīdzinot Maksājumu aģentūras rīcībā esošo informāciju (projektu datubāze)

u.c. pieejamo informāciju.R3.6. Pretendenta sniegtā informācija tiek pārbaudīta, izmantojot citu institūciju datu bāzes, kā arī pieprasot informāciju

no citām institūcijām.R3.7. Tiek veikts regulārs datu monitorings ar citām valsts institūcijām.R3.8. Notiek regulāra sadarbība ar citām institūcijām (piemēram, PVD, VMD, LDC u.tml.)

Iegu

ldīju

mi m

ater

iāla

jos a

ktīv

os(1

7.pa

nts)


piemērošanu.

R8: IT sistēmas

1.Izveidotā IS nenodrošina Maksājumu aģentūrai atbilstošu funkciju veikšanu un atbalsta saņēmējiem izmantojamu sistēmu.

R9: Maksājumu pieprasījums1. Iesniegts neatbilstošs maksājuma pieprasījums;2. Veiktas projekta mērķim neatbilstošas

investīcijas.









pārbaudāmi.

R8









8.2.3.1.Apakšpasākums 4.1. „Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās” Atbalsta veids

439. Daļējs atbalsts investīcijām

Atbalstāmās aktivitātes un attiecināmās izmaksas

440. Apakšpasākuma ietvaros tiek atbalstītas šādas aktivitātes:

pamatlīdzekļu iegāde

ilggadīgo stādījumu ierīkošana

būvniecība

vispārējās izmaksas


441. Šī apakšpasākuma ietvaros atbalsta saņēmēji ir fiziskas un juridiskas personas


442. Atbalsta intensitāte tiek noteikta līdz 50% lauku saimniecības attīstībai, un tiek diferencēta atkarībā no investīciju vai atbalsta pretendenta un ieguldījuma mērķa.

443. Atbalsta pretendentiem, kuri plāno uzsākt nepārstrādāto lauksaimniecības produktu ražošanu, pirmā iesniegtā projekta attiecināmo izmaksu summa nepārsniedz 300 000 EUR;

444. Investīcijām, ko veic jaunais lauksaimnieks lauku saimniecībā, atbalsta intensitāti var palielināt līdz 10%, bet nepārsniedzot 400 000 EUR.

445. Investīcijām, kas tiek veiktas zālēdāju lopkopības nozarē atbalsta intensitāti var palielināt līdz 10%

446. Atbalsta intensitāte ir noteikta atkarībā no atbalsta pretendenta uzņēmuma lieluma un statusa

447. Programmēšanas periodā vienam atbalsta pretendentam kopējā attiecināmo izmaksu summa apakšpasākumā ir līdz 2 000 000 EUR, t.sk. ne vairāk kā 700 000 EUR tehnikas, iekārtu un aprīkojuma iegādei. Minētās summas tiek diferencētas atkarībā no investīciju vai atbalsta pretendentu veida, kas tiks noteikts nacionālajos normatīvajos aktos par atbalsta piešķiršanu konkrētam pasākumam.


448. Apakšpasākuma īstenošanas vieta ir visa Latvijas teritorija.

449. Ir iespēja iesniegt kopprojektus vairākiem atbalsta pretendentiem, kopīgi veicot ieguldījumus bez atsevišķa uzņēmuma dibināšanas.

450. Trešajā gadā pēc atbalsta saņemšanas kooperatīviem ir jāpalielina biedru skaits vai apgrozījums par 10% (nepārvarama vara un vispārējas cenu svārstības var būt atkāpe neizpildei).

451. Pasākuma „Ieguldījumi materiālajos aktīvos” ietvaros atbalstu var saņemt arī tie jaunie lauksaimnieki, kas veic ieguldījumus arī pasākuma „Lauku saimniecību un uzņēmējdarbības attīstība” ietvaros, to paredzot saimniecības attīstības plānā.


452. Iesniegtie projekti tiks izvērtēti pēc objektīviem atbalsta pretendentu un projektu raksturojošiem kritērijiem, tādiem kā, piemēram, projekta gatavība ieviešanai, iepriekš saņemtais atbalsta apjoms, būvprojekta esamība, teritorijas attīstības rādītāji, ēku energoefektivitātes palielinājums, finansējuma pieejamība, u.c.

8.2.3.2.Apakšpasākums 4.2. „Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē” Atbalsta veids

453. Daļējs atbalsts investīcijām



pamatlīdzekļu iegāde

būvniecība



455. Šī apakšpasākuma ietvaros atbalsta saņēmēji ir fiziskas un juridiskas personas


456. Maksimālā atbalsta intensitāte tiek noteikta līdz 40% pārstrādes uzņēmumu attīstībai, un tiek diferencēta atkarībā no atbalsta pretendenta un ieguldījuma mērķa.

457. Atbalsta pretendentiem, kuri plāno uzsākt lauksaimniecības produktu pārstrādi, pirmā iesniegtā projekta attiecināmo izmaksu summa nepārsniedz 300 000 EUR;

458. Atbalsta intensitāte lauksaimniecības produktu pārstrādes attīstībai ir noteikta atkarībā no atbalsta pretendentu uzņēmuma apgrozījuma:

459. Ja pārstrādes uzņēmumā ražo (vai uzsāk ražot) pārtikas kvalitātes shēmas produktus vai ievieš inovāciju (t.sk. uzsāk Latvijā līdz šim neražotu, importu aizstājošo produktu ražošanu), vai eksporta zīmola produktu ražošanu, investīcijām atbalsta intensitāti palielina par ne vairāk kā 10%, bet nepārsniedzot maksimālo atbalsta intensitāti.

460. Programmēšanas periodā vienam atbalsta pretendentam (izņemot mājražotājus) –kopējā attiecināmo izmaksu summa apakšpasākumā ir līdz 3 000 000 EUR, savukārt mājražotājam līdz 100 000 EUR. Minētās summas var tikt diferencētas atkarībā no investīciju vai atbalsta pretendentu veida, kas tiks noteikts nacionālajos normatīvajos aktos par atbalsta piešķiršanu konkrētam apakšpasākumam.


461. Ir iespēja iesniegt kopprojektus vairākiem atbalsta pretendentiem, kopīgi veicot ieguldījumus bez atsevišķa uzņēmuma dibināšanas. Kopprojektā iesaistītajiem uzņēmumiem ir jābūt noslēgtam līgumam par savstarpējo sadarbību projekta īstenošanā.

462. Iesniedzot pārstrādes projektu:

1) jābūt sadarbības līgumam par izejvielu piegādi, vai jāiepērk vietējās pamatizejvielas ne mazāk kā:

a) Gaļas pārstrādē (gaļa) – 30% (40% 2015.gadā);

b) Augļu un dārzeņu pārstrādē (augļi, dārzeņi un kartupeļi) – 20% (30% 2015.gadā)

c) Maize, miltu konditoreja, sausiņu un cepumu ražotāji (milti) -50%;

d) Pārējos sektoros -70%

2) Uzraudzības periodā vietējo iepirkto pamatizejvielu īpatsvars gaļas augļu un dārzeņu un maizes sektoros ir jāpalielina par 10% trešā gada beigās pēc lēmuma par atbalsta piešķiršanu (izņemot gadījumus, ja vietējo pamatizejvielu īpatsvars jau pārsniedz 70%).


463. Projektu atlases kritēriju izvēle ir cieši saistīta ar pasākuma mērķu sasniegšanu. Attiecīgi priekšroka dodama projektiem, kas vērsti uz atbalsta pretendenta iesaistīšanos kvalitātes shēmās, inovatīvas pārtikas ražošanu un palielina produktu pievienoto vērtību un attīsta vietējo tirgu. Kā arī projekta ietvaros iegādātajām iekārtām jāatbilst augtas energoefektivitātes standartiem.

8.2.3.3.Apakšpasākums 4.3. „Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā”

Atbalsta veids

464. Daļējs vai pilnīgs atbalsts investīcijām

Atbalstāmās aktivitātes


meliorācijas kadastrā reģistrētu meliorācijas sistēmu rekonstrukcija un renovācija

meliorācijas objektam pieguloša ceļa būvniecība, rekonstrukcija vai renovācija



466. Šī apakšpasākuma ietvaros atbalsta saņēmēji ir pašvaldību, koplietošanas un viena īpašnieka meliorācijas sistēmu tiesiskie valdītāji, kā arī valsts nozīmes meliorācijas sistēmu apsaimniekotājs.


467. Meliorācijas kadastrā reģistrētu meliorācijas sistēmu rekonstrukcijai un renovācijai atbalsta intensitāte ir līdz 75% apmērā no atbalstāmo izmaksu summas. Atbalsta intensitāte palielināma par 10% par sedimentācijas baseina ierīkošanu. Atbalsta intensitāte valsts nozīmes meliorācijas sistēmu rekonstrukcijai un renovācijai ir līdz 100% apmērā no atbalstāmo izmaksu summas. Meliorācijas sistēmu rekonstrukcijai un renovācijai meža zemēs atbalsta intensitāte ir saskaņā ar valsts atbalsta nosacījumiem.

468. Projektu attiecināmo izmaksu kopējā summa vienam finansējuma saņēmējam laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam nedrīkst pārsniegt 300 000 EUR.


469. Apakšpasākuma īstenošanas vieta ir visa lauku teritorija.

470. Meliorācijas sistēmu renovāciju, veic, ja būvdarbi meliorācijas sistēmā ir veikti vairāk kā pirms 25 gadiem vai projektā paredzētajos meliorācijas sistēmas renovācijas darbos izrokamais grunts apjoms (kubikmetros) ir vismaz 30% apmērā no renovējamās meliorācijas sistēmas izbūvē izraktā grunts apjoma (kubikmetros).

471. Projektu par koplietošanas meliorācijas sistēmām var iesniegt/realizēt viens no meliorācijas sistēmas īpašniekiem (lietotājiem), rakstiski saskaņojot to ar pārējiem koplietošanas meliorācijas sistēmas īpašniekiem (lietotājiem);

472. Saskaņā ar rekonstrukcijas vai renovācijas tehnisko projektu iespējama arī meliorācijas objektam pieguloša ceļa būvniecība, rekonstrukcija vai renovācija;

473. Meliorācijas sistēmu rekonstrukciju un renovāciju neatbalsta Natura 2000 un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (izņemot, ja paredz dabas aizsardzības plāns) un citās aizsargājamās teritorijās.


474. Izmantojot ERAF finansējumu, paredzēts īstenot nacionālo programmu Eiropas Savienības fondu apguvei „Drošas cilvēku dzīves vides radīšana un ūdens režīma nodrošināšana tautsaimniecībā izmantojamās zemēs”. Programmas ietvaros paredzēts mazināt plūdu riskus, veicot valsts meliorācijas sistēmu rekonstrukciju (hidrotehniskās būves, polderi, aizsargdambji). Šo sistēmu rekonstrukcija nav attiecināma pasākumā „Ieguldījumi materiālajos aktīvos”.

8.2.4. Pasākums 6. „Lauku saimniecību un uzņēmējdarbības attīstība”Juridiskais pamats

475. Eiropas Parlamenta un Padomes regulas par atbalstu lauku attīstībai no ELFLA (EK) Nr 1305/2013 19.pants


476. Latvijas lauksaimniecībai raksturīgs augsts gados vecāku cilvēku nodarbinātības īpatsvars. Lauksaimniecībā 50,4% saimniecību vadītāju ir vecāki ar 55 gadiem.

477. Lai veicinātu saimniecību vecuma struktūras uzlabošanos, nepieciešams motivēt jauniešus pārņemt lauku saimniecības savā īpašumā. Piesaistot personas jaunākas par 40 gadiem, lai veidotu jaunas lauku saimniecības vai pārņemtu jau esošās, tiktu piesaistīts lauksaimniecības nozarei nepieciešamais darbaspēks ar jaunām zināšanām un prasmēm. Jauno īpašnieku vadības prasmes sekmēs jaunu ideju izmantošanu, lauku saimniecību efektivitātes un nozares konkurētspējas pieaugumu, kā arī ilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu.

478. Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražošanas struktūra ir sadrumstalota. Vērtējot saimniecības pēc to ekonomiskā lieluma, vairāk kā puse - 56,5% jeb 46 tūkst. saimniecību ražo produkciju tikai pašpatēriņam un tirgū realizē niecīgu daļu, tādejādi pazeminot lauksaimniecības ražošanas efektivitāti. Lielākā daļa no šīm saimniecībām ir ELK līdz 4 tūkst. EUR (43,6 tūkst.). Produkciju tirgum ražo tikai 37,4 tūkstoši saimniecību, un arī no tām 9,2 tūkstoši saimniecību realizē tikai līdz 25% no saražotās produkcijas. Lai palielinātu uz tirgu orientētu saimniecību īpatsvaru kopējā saimniecību skaitā, jāveicina mazo un daļēji naturālo saimniecību darbības attīstība un pārstrukturēšana.

479. Katra ceturtā saimniecība ir tāda, kas pārdod mazāk nekā pusi no saražotās produkcijas apjoma. Tikai 15 % no kopējā skaita ir saimniecības, kas vairāk nekā pusi produkcijas ražo pārdošanai. Atbalsta saņemšanas iespējas šajā pasākumā ļaus kāpināt mazo un daļēji naturālo saimniecību jaudu un spēju efektīvi saražot produkciju pārdošanai tirgū. Mazajām saimniecībām nav ekonomiski izdevīgi attīstīt pirmapstrādi un uzglabāšanu, tāpēc nepieciešama kooperācija. Lai to nodrošinātu, mazajām saimniecībām jānodrošina iespēja izmantot kooperācijas attīstībai paredzēto atbalstu (Ražotāju grupu izveide).

480. Lauksaimniecībā un it īpaši mazajās saimniecībās strādājošo izglītības līmenis kopumā ir zems, trūkst nepieciešamās zināšanas savstarpējās atbilstības, vides saglabāšanas, meža īpašumu apsaimniekošanas, mārketinga, grāmatvedības, bioloģiskās lauksaimniecības prakses u.c. jautājumos. Tāpēc svarīgi ir nodrošināt arī mazo saimniecību īpašniekiem iespēju izmantot LAP pasākumos „Zināšanu pārnese un informācijas pasākumi”, „Konsultāciju pasākumi, saimniekošanas un lauku saimniecību atbalsta pakalpojumi” paredzēto atbalstu.

481. Latvijā mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) tāpat kā citur Eiropā veido lielu tautsaimniecības daļu, un tiem ir nozīmīga loma iekšzemes kopprodukta radīšanā un nodarbinātībā.

482. Lauku novadu nodarbinātības struktūrā vislielākais nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars ir lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā – ap 35%, šajās nozarēs ir vērojama tendence samazināties nodarbināto skaitam, tādēļ ir nepieciešams papildus attīstīt arī citas nozares lauku teritorijā.

483. Lauku novados ik gadu reģistrē desmit reizes mazāk jauno ekonomiski aktīvo vienību nekā republikas pilsētās, kaut gan nodarbināto skaits šajās teritorijās ir tikai divas reizes mazāks.


2A Veicināt lauku saimniecību, it īpaši mazo un vidējo, konkurētspēju, paaugstinot to ražošanas produktivitāti, atbalstot kooperāciju un tirgus pieejamību.

484. Ieviešot šo apakšpasākumu mazajām lauku saimniecībām tiks kompensēti pamatlīdzekļu iegādes izdevumi (jauna un lietota lauksaimniecības tehnika, ilggadīgo stādījumu ierīkošana, vaislas lauksaimniecības dzīvnieki un ražošanas ēku būvniecība), kas saistīti ar biznesa uzsākšanu, saimniecības pārstrukturēšanu, efektīvas un produktīvas ražošanas attīstību un dalības tirgū nodrošināšanu (iesaistīšanās kooperācijā). Tādējādi tiks panākta lielākās daļas atbalstu saņēmušo mazo saimniecību pāreja vidējo saimniecību grupā, tām kļūstot par tirgum ražojošām un konkurētspējīgām saimniecībām.

Ieguldījums 2B mērķa virzienā

2B Atvieglot ienākšanu lauksaimniecības nozarē, it īpaši paaudžu maiņu.

485. Ieviešot pasākumu „Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem” tiks sekmēta gados jaunu cilvēku iesaistīšanos pastāvīgās lauksaimniecības aktivitātēs, kas veicinās ekonomiski dzīvotspējīgu saimniecību dibināšanu un nodrošinās darbaspēka atjaunošanos lauksaimniecības sektorā.


6A Veicināt dažādošanu, mazu uzņēmumu izveidi un attīstīšanu un darbvietu radīšanu.

486. Sniedzot atbalstu lauksaimniecībai alternatīvu MVU attīstībai un lauksaimnieciskās darbības dažādošanai, tiek samazināta iedzīvotāju migrācija no lauku teritorijām un nodrošināti alternatīvi ienākumu avoti, kā arī augstāks lauku iedzīvotāju labklājības līmenis. Līdz ar lauksaimniecības ražošanas koncentrācijas un efektivitātes paaugstināšanos nozarē iespējama ~80 tūkstošu darbavietu samazināšanās tuvāko desmit gadu laikā, tādēļ sniedzot atbalstu mazo uzņēmumu attīstībai un ar lauksaimniecību nesaistītu darbību uzsākšanai tiek saglabātas esošās darbavietas un radītas jaunas darbavietas lauku teritorijas iedzīvotājiem.



R1: Piedāvājumu konkursa procedūra privātiem atbalsta saņēmējiem1. Nav iesniegti vismaz 2 derīgi piedāvājumi.2. Piedāvājumus sagatavojuši neatbilstoši


prasības u.tml.

R2: Izmaksu pamatojumsSadārdzinātas cenas

R3: Adekvātas kontroles un pārbaudes sistēmas1. Atbalsta saņēmējs neatbilst finansējuma

saņemšanas nosacījumiem;2. Apstiprināts projekts, kurā paredzētas vai

iegādātas neatbilstošas investīcijas, ir cenu sadārdzinājums vai neatbilstība iepirkuma prasībām.

R1.1. Izstrādāti nacionālie normatīvie akti ar iepirkuma prasībām un nosacījumiem atbalsta saņēmējiem.R1.2. Izveidota iestāde (IUB), kas nodrošina platformu iepirkumu informācijas izvietošanai.R1.3. Sagatavots informatīvs materiāls atbilstošas iepirkuma procedūras veikšanai, kā arī iekļauti paraugi un norādīti

labās prakses piemēri.R1.4. Iepirkuma procedūras atbilstība likumdošanai tiek pārbaudīta saskaņā ar LAD izstrādāto procedūru un kontroles

lapām.

R2.1. Atbilstošu cenu nosaka ar vismaz divu prasībām atbilstošu piedāvājumu salīdzināšanu.R2.2. Papildus cenu pārbaude tiek veikta, salīdzinot Maksājumu aģentūras rīcībā esošo informāciju (projektu datubāze)

u.c. pieejamo informāciju.R2.3. Sagatavots informatīvs materiāls, kurā izskaidrotas likumdošanas prasības atbalsta saņēmējiem.R2.4. Standartizmaksu gadījumā izmaksu pārbaude tiek veikta, ņemot vērā nacionālajos normatīvajos aktos noteiktās


R3.1. Sagatavots informatīvs materiāls, kurā izskaidrotas likumdošanas prasības atbalsta saņēmējiem.R3.2. Izstrādāta procedūra un kontroles lapas projektu iesniegumu pārbaudei, paredzot atbalsta saņēmēju atbilstību,

investīciju atbilstību un projekta dzīvotspējas pārbaudi.R3.3. Projektu pārbaude tiek veikta, nodrošinot četru acu pārbaudes principu.R3.4. Atbilstošu cenu nosaka ar vismaz divu prasībām atbilstošu piedāvājumu salīdzināšanu.R3.5. Papildus cenu pārbaude tiek veikta, salīdzinot Maksājumu aģentūras rīcībā esošo informāciju (projektu datubāze)

u.c. pieejamo informāciju.R3.6. Pretendenta sniegtā informācija tiek pārbaudīta, izmantojot citu institūciju datu bāzes, kā arī pieprasot informāciju

no citām institūcijām.R3.7. Tiek veikts regulārs datu monitorings ar citām valsts institūcijām.R3.8. Notiek regulāra sadarbība ar citām institūcijām (piemēram, PVD, VMD, LDC u.tml.)

Lau

ku sa

imni

ecīb

u un

uzņ

ēmēj

darb

ības

att

īstīb

a (1

9.pa

nts)

R7: Atbalsta saņēmēju atlase1. Pārāk vispārīgi kritēriji;2. Atbalsta saņēmēji neizprot atlases kritēriju

piemērošanu.



R9: Maksājumu pieprasījums1. Iesniegts neatbilstošs maksājuma pieprasījums.2. Veiktas projekta mērķim neatbilstošas

investīcijas.

R7.1. Izstrādāti nacionālie normatīvie akti, kuros noteikti skaidri un pārbaudāmi projektu atlases kritēriji, pēc kuriemR7.2. var atlasīt pasākumam atbilstošākos projektus.R7.3. Sagatavots informatīvs materiāls, kurā sniegta precīza informācija par projektu atlases kritērijiem un to

piemērošanas kārtību.







pārbaudāmi.

R8









8.2.4.1.Apakšpasākums 6.1. „Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai”

Atbalsta veids

487. Kompensējošs maksājums par jaundibinātu lauksaimniecības uzņēmumu.


488. Lauksaimniecības uzņēmuma dibināšana pirmo reizi ar mērķi ražot lauksamniecības produkciju (jaunas saimniecības izveidošana vai esošas saimniecības pārņemšana savā īpašumā, ko veic gados jaunais lauksaimnieks).


489. Jauna lauksaimniecības uzņēmuma dibināšanai attiecināmās izmaksas ir:

pamatlīdzekļu iegāde, t.sk. lietotas tehnikas iegāde

būvniecība

tāda stādāmā materiāla iegāde, kas paredzēts ilggadīgo stādījumu ierīkošanai augļkopībā [t.sk. zemeņu, rabarberu, ārstniecības augu stādus un tml ].

vaislas dzīvnieku iegāde;

zemes iegāde (ne vairāk kā 10% no projekta attiecināmajām izmaksām)


apgrozāmie līdzekļi.

490. Jaunajiem lauksaimniekiem attiecināmās izmaksas ir ar saimniecības dibināšanu saistītās izmaksas un lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegāde (ne vairāk kā 10% no projekta attiecināmajām izmaksām) un izdevumi izglītības iegūšanai


491. Jaunie lauksaimnieki - fiziskas personas, kuras projekta iesnieguma iesniegšanas dienā nav sasniegušas 40 gadu vecumu un:

1) kas pirmo reizi dibina saimniecību kā saimniecības vadītājs (dibināta vai pārņemta pēdējo 18 mēnešu laikā)

2) kam ir atbilstošas profesionālas prasmes un kompetence:

3) ir izstrādājis saimniecības attīstības plānu visam saistību periodam, nodrošinot patstāvīgu, ienesīgu saimniecisko darbību;

4) atbilst aktīvā lauksaimnieka definīcijai saskaņā ar Regulas Nr.1307/2013 9.pantu 18 mēnešu laikā pēc saimniecības izveides;

5) ja persona dibina jaunu saimniecību, tās maksimālie ieņēmumi no saimnieciskās darbības gadā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas nepārsniedz 30 000 EUR. Ja atbalsta pretendents pārņem saimniecību, jāpārņem visa saimniecība pilnībā un tās apgrozījums pēdējā noslēgtajā gadā vai iepriekšējā gada ieņēmumi no saimnieciskās darbības nepārsniedz 70 000 EUR


492. Atbalsta, kas tiek sniegts gados jauniem lauksaimniekiem, saņemšanai atbalsta pretendents iesniedz saimniecības attīstības plānu vai uzņēmuma biznesa plānu visam saistību periodam, paredzot visus nepieciešamos ieguldījumus.

493. Jaundibinātais uzņēmums ir jaunā lauksaimnieka pamatdarba vieta, no kuras pēc trešā saistību gada fiziskā persona gūst lielāko daļu ienākumu (vismaz 50% ienākumu gūti no lauksaimniecības produkcijas ražošanas).

494. Ja pārņem saimniecību, tad pārņem visu saimniecību.

495. Jāpierāda, ka saimniecība būs ekonomiski dzīvotspējīga, paredzot pozitīvu saimniecības naudas plūsmu piecu gadu periodā un neto apgrozījuma vai ražošanas pieaugumu (fiziskās vienībās/SI) vismaz par 30 % trešajā gadā (ilggadīgajiem stādījumiem un gaļas liellopiem - piektajā gadā);

496. Uzraudzības periods ieguldījumiem ilggadīgajos stādījumos un būvniecībā, gaļas liellopu audzēšana - 10 gadi

497. Atbalsts pasākumā ir apvienojams ar atbalstu pasākumā „„Investīcijas materiālajos aktīvos”, to paredzot saimniecības attīstības plāna.


498. Projektu atlases kritēriju izvēle ir cieši saistīta ar pasākuma mērķu sasniegšanu. Attiecīgi priekšroka dodama, piemēram, tādiem projektiem, kurus īsteno jaunie lauksaimnieki ar iegūtu lauksaimniecības izglītību, jaunizveidota saimniecība, projekta gatavība ieviešanai (piem. būvprojekta esamība, finansējuma pieejamība) un saimniecības pamatdarbības nozare.


499. Maksimālais atbalsta apjoms vienam pretendentam - jaunajam lauksaimniekam ir līdz 70 000 EUR un atbalsta intensitāte ir līdz 80%.

8.2.4.2.Apakšpasākums 6.3. „Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības „

Atbalsta veids

500. Kompensējošs maksājums par saimniecību pārstrukturēšanu un attīstību


501. Mazās lauku saimniecības - fiziska vai juridiska persona, kuras gada apgrozījums no nepārstrādātu lauksaimniecības produktu ražošanas ir 2000 – 15 000 EUR un tās īpašumā vai valdījumā nav vairāk kā 50 ha LIZ.


502. Mazo lauku saimniecību attīstība, lai palielinātu tirgū pārdotās produkcijas apjomu.


503. Mazo saimniecību attīstībai atbalsta pretendents izstrādā un iesniedz saimniecības attīstības plānu vai uzņēmuma biznesa plānu, paredzot visus nepieciešamos ieguldījumus, visam saistību periodam, nodrošinot patstāvīgu, ienesīgu saimniecisko darbību.

504. Mazajām lauku saimniecībām ir jāpierāda, ka saimniecība būs ekonomiski dzīvotspējīga, paredzot pozitīvu saimniecības naudas plūsmu piecu gadu periodā un neto apgrozījuma kāpumu vismaz līdz 15000 EUR vai ne mazāk kā 30% pret pieteikšanās gadā iesniegto pēdējā noslēgtā gada pārskatu vai ienākumu deklarāciju vai līdzvērtīgu ražošanas pieaugumu (fiziskās vienībās/SI) uzraudzības periodā;

505. 10 gadu uzraudzība ilggadīgajiem stādījumiem (izņemot zemenes u.tml.) un būvniecība izdevumu līmenī.

506. Kopā ar konsultantu (izņemot, ja ir lauksaimnieciskā vai ekonomiskā izglītība, konsultantam samaksa ir sasaistīta ar saimniecības rādītājiem) izstrādā saimniecības attīstības plānu vai uzņēmuma biznesa plānu visam saistību periodam, konsultanta uzraudzībā nodrošinot patstāvīgu, ienesīgu saimniecisko darbību.

507. Jābūt atbilstošai minimālajai izglītībai (vismaz pabeigti kursi) lauksaimniecībā vai jomā, uz kuru saimniecība pārorientēsies vai jāapgūst minimālas lauksaimniecības pamatzināšanas (160 stundas).


508. Mazo saimniecību attīstībai attiecināmās izmaksas ir pamatlīdzekļu iegāde, būvniecība:

a) ražošanas pamatlīdzekļu iegāde; [t.sk. lietotas tehnikas iegāde] b) būvniecība;c) nepieciešamo būvmateriālu iegāde;d) tāda stādāmā materiāla iegāde, kas paredzēts ilggadīgo stādījumu ierīkošanai

[t.sk. zemeņu stādi, rabarberu stādi, ārstniecības augu stādi u.tml.].e) vaislas dzīvnieku iegāde;

509. Mazo saimniecību vadītājiem attiecināmās izmaksas ir izdevumi apmācībām tālākizglītības kursos lauksaimnieciskās izglītības iegūšanai un konsultāciju izdevumi.

Atbalsta apjoms

510. Atbalsta apjoms mazajām saimniecībām ir 15000 EUR, un tas tiek maksāts ne ilgāk kā 5 gadus pēc kārtas. Atbalstu par vairākiem gadiem var saņemt vienā maksājumā, bet ne mazāk kā divos maksājumos visā atbalsta saņemšanas periodā.


511. Lai izvēlētos atbilstošākos projektus, atlases kritēriji tiks izveidoti, ņemot vērā to, kādā nozarē projekts tiek īstenots (tradicionālā vai netradicionālā), vai ir iepriekš saņemts publiskais finansējums saimniecības attīstībai, kā arī priekšroka tiks dota atbalsta pretendentiem ar mazāku saimniecības gada apgrozījumu.

8.2.4.3.Apakšpasākums 6.4. „Atbalsts ieguldījumiem ar lauksaimniecību nesaistītu darbību radīšanā un attīstīšanā”

Atbalsta veids

512. Investīciju atbalsts


513. Jaunu mikrouzņēmumu radīšana

514. Esošo mikrouzņēmumu attīstība ražošanas un pakalpojumu jomā (t.sk. lauku tūrisms) (izņemot lauksaimniecības produktu ražošanu, pirmapstrādi un pārstrādi)

515. ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošana.


516. attiecināmās izmaksas ir jaunu pamatlīdzekļu iegāde, būvniecība un vispārējās izmaksas.


517. Lauksaimnieki, juridiskas personas, kuras atbilst mikrouzņēmuma definīcijai un fiziska persona jauna mikrouzņēmuma radīšanai


518. Atbalsta pretendents sagatavo un iesniedz uzņēmējdarbības plānu 5 gadiem, paredzot konkrētu mērķu sasniegšanu. Ja projektā nospraustie mērķi netiek sasniegti uzņēmums atbilstoši nesasniegtajiem mērķiem atmaksā saņemto finansējumu.

519. Atbalsta pretendentam ir jāuzrāda ekonomiskā dzīvotspēja. Ekonomiskās dzīvotspējas rādītājus nosaka pasākuma ieviešanas normatīvajos aktos.

520. Ieviešot projektu jānodrošina vismaz viens no nosacījumiem

1) Jaunu darba vietu radīšana2) Esošo darba vietu saglabāšana3) Uzņēmums saimnieciskās darbības attīstība


521. Atlases kritēriji tiek izvēlēti, lai maksimāli sasniegtu apakšpasākuma mērķi, veicinot nelauksaimnieciska rakstura uzņēmējdarbības attīstību lauku teritorijā (priekšroku dodot projektiem, kuros tiek uzsākta ražošana lauku teritorijā), ienākumu līmeņa palielināšanos lauku reģionos dzīvojošiem (nodrošinot jaunas darbavietas) un strādājošiem iedzīvotājiem (saglabājot esošās darbavietas). Priekšroka tiek dota arī tiem projektiem, kuri spēj uzrādīt gatavību projekta ieviešanai projekta iesniegšanas brīdi(ir pieejami finanšu līdzekļi, gatavi būvniecības dokumenti, u.t.t).

Atbalsta apjoms un atbalsta likme

522. Maksimālā attiecināmo izmaksu summa:

1) Jauna mikrouzņēmuma radīšanai līdz 70 000 EUR2) esoša mikrouzņēmuma attīstībai un lauksaimniekiem ar lauksaimniecību nesaistītu

darbību dažādošanai ir līdz 200 000 EUR.

523. Atbalsta intensitāte ir līdz 55% .

8.2.5. Pasākums 7. „Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos”

Juridiskais pamats

524. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Nr. 1305/2013 20.pants


525. Lauku teritorijā ir nepietiekami priekšnoteikumi uzņēmējdarbības aktivitātes pieaugumam un kvalitatīvas dzīves vides nodrošināšanai pašvaldībās, t.sk. nepilnīga infrastruktūra - ceļi, kas ir par cēloni nepietiekamai attīstībai.

526. Sasniedzamība ir ļoti nozīmīga iedzīvotāju mobilitātes nodrošināšanai kopumā, bet īpaši un pilsētu – lauku mijiedarbības sekmēšanai, nodrošinot darbavietu un pakalpojumu sasniedzamību arī lauku teritoriju iedzīvotājiem. Transporta infrastruktūrai ir arī būtiska loma uzņēmējdarbības attīstībā, nodrošinot efektīvu pārvietošanos uzņēmumu transportam.

527. Kā liecina situācijas analīze, 2011.gadā 39% no autoceļu ar grants segumu un vairāk nekā 27% autoceļu ar melno segumu ir klasificējami kā sabrukuši, un tiem ir nepieciešama pilnīga seguma rekonstrukcija. Ar katru gadu šādu ceļu garums pieaug.

528. Pašvaldību autoceļiem ir vērojams izteikts remonta deficīts, kura finansēšanai pastāvīgi trūkst līdzekļu. Īpaši tie samazināti ekonomiskās krīzes laikā. Lielākā daļa piešķirtā finansējuma tiek izlietota pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanai (t.sk. bedrīšu remontam), līdz ar to ceļu stāvokļa uzlabošanai atliek pavisam niecīgs finansējums.47 Tāpēc nepieciešams ievērojami palielināt pašvaldību autoceļu sakārtošanai pieejamos līdzekļus.


6A - Veicināt dažādošanu, mazu uzņēmumu izveidi un attīstīšanu un darbvietu radīšanu.

529. Transporta infrastruktūrai ir arī būtiska loma uzņēmējdarbības attīstībā, nodrošinot efektīvu pārvietošanos uzņēmumu transportam. Veicot ieguldījumus ceļu infrastruktūras uzlabošanā, tiks veicināts uzņēmējdarbības aktivitātes pieaugums, nodrošinot un uzlabojot darbavietu sasniedzamību.

530. Uzlabojot ceļu infrastruktūru, tiks veicināta sasniedzamība, kas ir ļoti nozīmīga iedzīvotāju mobilitātes nodrošināšanai kopumā, bet īpaši un pilsētu – lauku mijiedarbības sekmēšanai, nodrošinot darbavietu un pakalpojumu sasniedzamību arī lauku teritoriju iedzīvotājiem.

Atbalsta veids

531. Daļējs investīciju atbalsts maza mēroga infrastruktūras ierīkošanā un uzlabošanā.

532. Maza mēroga infrastruktūra ir [infrastruktūra, kuru pārsvarā izmanto vietējie iedzīvotāji.

Atbalstāmā aktivitāte

533. Pašvaldības ceļu izbūve un/vai rekonstrukcija.


534. Attiecināmās izmaksas ir:

• Būvmateriāli

• Būvniecība

47 Informācija no Satiksmes ministrijas Informatīvā ziņojuma par pašvaldību autoceļu un ielu uzturēšanas neatliekamiem darbiem”, izskatīts MK 2012.gada 12.jūnijā (pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4004).


535. Pašvaldības


536. Pašvaldība definē objektu, kuram tiks piemērots atbalsts, ņemot vērā preču plūsmu objektā (prioritāte ceļiem, kas veicina lauksaimniecības uzņēmējdarbības konkurētspējas celšanos), Satiksmes ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas perspektīvos plānojumus (nodrošinot efektīvāku ceļu infrastruktūras attīstību) un vietējo uzņēmēju intereses.

537. Atbalsta saņemšanai par pašvaldības izvirzītajiem objektiem tiek rīkota publiska apspriešana ar vietējiem uzņēmējiem.

538. Pēc publiskās apspriešanas tiek definēts objekts, nosakot ceļa garumu atbalsta saņemšanai, tā sākuma un beigu kilometru un ceļa tehnisko stāvokli.

539. Atbalsts tiek sniegts objektiem grants seguma izveidošanai/rekonstrukcijai. Projektā pašvaldība var paredzēt objektā melno segumu (asfaltbetona). Tādā gadījumā pašvaldība par saviem līdzekļiem apmaksā melnā seguma uzklāšanu, bet profila rekonstrukcija zem seguma tiek apmaksāta projekta ietvaros.

540. Pēc tehniskā projekta izstrādes būvprojektam tiek veikta neatkarīga ekspertīze. Ekspertīzi veic neatkarīgi eksperti, kurus izvēlas konkursa/ iepirkuma kārtībā Lauku atbalsta dienests.


541. Atlases kritēriji tiek izvēlēti, lai maksimāli sasniegtu apakšpasākuma mērķi, uzlabojot ceļu infrastruktūru lauku teritorijās. Priekšroka tiek dota projektiem, kuri tiek īstenoti pašvaldībās ar zemāku teritorijas attīstības indeksu, tādējādi nodrošinot teritoriju vienlīdzīgu attīstību.


542. Atbalsta apjoms (attiecināmās izmaksas) katrai pašvaldībai tiek aprēķināts vadoties pēc pašvaldības kopējo ceļu garuma, kopējo dzīvnieku skaita un kopējām laukaugu platībām.

543. Atbalsta intensitāte ir 90%.



Pam

atpa

kalp

ojum

i un

ciem

atu

atja

unoš

ana

lauk

u ap

vido

s (2

0.pa

nts)







piemērošanu.



R9: Maksājumu pieprasījums1. Iesniegts neatbilstošs maksājuma pieprasījums.2. Veiktas projekta mērķim neatbilstošas

investīcijas.












pārbaudāmi.R8









8.2.6. Pasākums 8. „Ieguldījumi mežu attīstībā un mežu dzīvotspējas pilnveidošanā”

Juridiskais pamats

544. Eiropas Parlamenta un Padomes regulas par atbalstu lauku attīstībai no ELFLA (EK) Nr. 1305/2013 22., 23., 25.un 26.pants


545. Ar pārdomātu un mērķtiecīgu meža apsaimniekošanu iespējams būtiski palielināt mežaudžu ražību un CO2 piesaistes apjomus, uzlabot meža zemes produktivitāti, vienlaicīgi paaugstinot nākotnes produkcijas vērtību. Ģenētiski augstvērtīga meža stādāmā materiāla izmantošana, jaunaudžu kopšana var palielināt mežaudžu krāju un oglekļa uzkrājumu mežaudzē par 20 - 30 %. Turklāt nākotnē aizvien nozīmīgāka kļūs arī mežaudžu noturība un pielāgošanās spēja iespējamām klimata pārmaiņām, jo zinātnieki prognozē ekstrēmu dabas parādību biežuma pieaugumu, nokrišņu un temperatūras režīmu izmaiņas.

546. Turklāt vairāk kā 300 tūkst. ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes netiek izmantotas – aizaug vai ir aizaugušas ar krūmiem. Daļā no šīm platībām nodarboties ar lauksaimniecību ir ekonomiski neizdevīgi, šīs platības iespējams izmantot racionālāk – ieaudzējot mežu. Mežaudžu izveidošana mazproduktīvās platībās uzlabos zemes izmantošanas efektivitāti, vienlaicīgi samazinot erozijas riskus un ievērojami palielinot oglekļa dioksīda (CO2) piesaisti.

547. Lai pilnībā izmantotu meža potenciālu CO2 piesaistei un uzlabotu mežaudžu noturību sagaidāmajām klimata pārmaiņām, kā arī racionāli izmantotu zemes resursus un palielinātu CO2 piesaistes apjomus, zemes izmantošanu mežsaimniecības sektorā, atbalstāmi ieguldījumi kvalitatīvāku, produktīvāku un noturīgāku mežaudžu veidošanai, nākotnē palielinot oglekļa piesaisti mežā un arī atjaunojamā dabas resursa – koksnes apjomu kopumā kā arī daļēji aizaugušo mazproduktīvu lauksaimniecības zemju pārvēršanu produktīvās mežaudzēs.

548. Meža ugunsgrēku radīto ekonomisko, sociālo un ekoloģisko seku mazināšanā būtiska ir savlaicīga meža ugunsgrēka vietas atklāšana. Meža ugunsgrēku atklāšanā būtiska nozīme ir ugunsnovērošanas torņu tīklam. Latvijā ugunsnedrošajā laikposmā torņos tiek nodarbināti torņu dežuranti. Savukārt lielā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu, t.sk. Lietuvā, meža ugunsgrēku atklāšanā tiek izmantotas dažādas attālinātās novērošanas metodes.

549. Līdzšinējai praksei mūsu valstī, kad meža ugunsgrēku atklāšanu no ugunsnovērošanas torņiem veic torņu dežuranti, ir vairāki trūkumi. Torņu dežurantu novērojumus nevar izmantot sliktos laika apstākļos, kad ir apgrūtināta redzamība – krēsla, tumsa, migla vai piedūmojums. Var netikt pamanīti arī nelieli uguns avoti.

550. Savlaicīgu meža ugunsgrēka atklāšanu būtiski ietekmē arī subjektīvie faktori – indivīda vērīgums, pieredze, iespējams nogurums u.tml. Nelabvēlīgos laika apstākļos, kad ir stiprs vējš torņu dežurants nevar uzturēties ugunsnovērošanas tornī drošības apsvērumu dēļ. Darba apstākļi ugunsnovērošanas tornī karstā vai vējainā laikā ir smagi, jo torņa kabīnē ir paaugstināta temperatūra un tā ir pakļauta svārstībām, kuru amplitūdas lielums ir atkarīgs no torņa konstrukcijas un vēja stipruma.

551. Smagie darba apstākļi un ierobežotā darbaspēka pieejamība mazapdzīvotos lauku apvidos apgrūtina darbaspēka piesaistīšanu sezonas darbam ugunsnovērošanas torņos, kā arī citos ar ugunsdzēsību saistītos darbos. Lai nodrošinātu operatīvu meža ugunsgrēku atklāšanu jebkuros laika apstākļos visā diennakts laikā un sekojoši savlaicīgu meža ugunsgrēku

likvidāciju, nepieciešams izmantot mūsdienu tehnoloģiskās iespējas, izveidojot attālinātās novērošanas sistēmu.

552. Meža ugunsbīstamības klases ir definētas Ministru kabineta noteikumos. Kopumā visas mežaudzes un izcirtumi tiek iedalīti piecās ugunsbīstamības klasēs, atkarībā no meža augšanas apstākļu tipa.

553. Arī meža kaitēkļu un slimību monitoringam ir liela nozīme potenciāli šo faktoru ietekmē meža īpašniekam radīto zaudējumu samazināšanā. Kvalitatīvas prognozes par slimību un kaitēkļu izplatīšanos ļauj meža īpašniekiem pieņemt atbilstošus lēmumus meža īpašuma līmenī.

554. Meža ugunsgrēku un dabas katastrofu ietekmē tiek iznīcinātas mežaudzes, radot meža īpašniekiem ievērojamus zaudējumus. Šādos gadījumos būtiski ir atjaunot mežsaimniecības ražošanas potenciālu – mežaudzi. Biežākās dabas katastrofas Latvijā, kuru ietekmē tiek iznīcinātas mežaudzes ir vējgāzes, vējlauzes, snieglieces un snieglauzes.

555. Meža apsaimniekošanas plāns Latvijā nav obligāts visiem meža īpašniekiem, tomēr obligāts nosacījums ir nodrošināt meža inventarizāciju savā tiesiskajā valdījumā. Ņemot vērā to, ka meža inventarizācija ir obligāta un Latvijas normatīvie akti salīdzinoši detāli definē atļautās mežsaimniecības darbības robežas, šo prasību kopumu var uzskatīt par ekvivalentu meža apsaimniekošanas plānam. Mežsaimniecības atbalsta pasākumu ietvaros visiem atbalsta pretendentiem ir jāsagatavo meža apsaimniekošanas plāns par platību, kuru paredzēts pieteikt atbalstam.

Ieguldījums mērķa virzienā 5E

556. Pasākums palīdzēs sasniegt mērķus prioritārajā jomā 5E - Veicināt oglekļa saglabāšanu un piesaisti lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Ģenētiski augstvērtīga meža stādāmā materiāla izmantošana, jaunaudžu kopšana palielina mežaudžu krāju tādējādi ilgtermiņā tiek palielināts mežaudzēs uzkrātais oglekļa apjoms. Pasākuma ietvaros atbalstītās darbības meža bojājumu profilaksei un atjaunošanai ir vērstas uz ārējo faktoru ietekmes samazināšanu uz mežaudzēm. Lai ātrāk iesaistītu bojāto mežaudžu platību atpakaļ oglekļa aprites ciklā, paredzēta meža atjaunošana pēc dabas katastrofām un meža ugunsgrēkiem.

Ieguldījums horizontālajos mērķos – vide un klimats

557. Pasākums veicina klimata un vides mērķu sasniegšanu, kā arī LULUCF lēmuma īstenošanu, kas vērsts uz mērķa sasniegšanu attiecībā uz piemērošanos klimata pārmaiņām un to radīto seku mazināšanu. Tiek pievērsta uzmanība preventīvajiem pasākumiem, lai nodrošinātu minimālu dabas katastrofu un meža ugunsgrēku ietekmi uz meža ekosistēmām.

8.2.6.1. Apakšpasākums 8.1. „Meža ieaudzēšana, papildinot daļēji aizaugušās lauksaimniecības zemes, un to kopšana. Meža ieaudzēšana un kopšana”

Atbalsta veids

558. Atbalsta maksājums par platību, kas aprēķināts pamatojoties uz standarta izmaksām meža ieaudzēšanai un ieaudzētās mežaudzes uzturēšanai.


559. Meža ierīkošanas izmaksas, ieaudzētās mežaudzes kopšanas izmaksas.


560. Atbalsta pretendenti šī pasākuma ietvaros ir privātās zemes tiesiskie valdītāji, kooperatīvi (īpašnieku apvienības).


561. Mežaudzes ieaudzē daļēji aizaugušās lauksaimniecības zemēs, kuru auglība mazāka par 30 ballēm vai erozijai pakļautās zemēs (E2, E3). Daļēji aizaugušās lauksaimniecības zemes ir tās, kurās koku skaits ir mazāks par koku skaitu, kas atbilst mežaudzes kritiskajam šķērslaukumam vai krūmāji, kuru zemes auglība mazāka par 30 ballēm.

562. Ieaudzētās mežaudzes kopšanu atbalsta ne vairāk kā piecus gadus pēc kārtas, ieskaitot ierīkošanas gadu.

563. Ieaudzēšanu veic ar augšanas apstākļiem piemērotām vietējām meža koku sugām, atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža reproduktīvo materiālu. Apmežošanā izmanto augstvērtīgu (definēts kā uzlabots, atlasīts un pārāks) stādāmo materiālu.

564. Viens atbalsta saņēmējs (arī saistītās personās) ieaudzē ne vairāk kā 5 ha (t.sk. aizaugušo platību kopšanai) plānošanas periodā.

565. Atbalstu var saņemt, ja īpašumā, kurā paredzēts veikt ieaudzēšanu, nav normatīvajos aktos noteiktajā termiņā neatjaunotu meža platību un normatīvajos aktos noteiktajā termiņā neizkoptu jaunaudžu.

566. Ieaudzēšanu veic saglabājot savrup augošus kokus un krūmus, koku grupas un rindas un alejas, kā arī stādot kokus ūdensteces aizsargjoslā, ņem vērā mežaudzes koku sugu sastāva ierobežojumus. Augsnes apstrādi neveic tērcēs, pārmitrās vietās, mikroieplakās u.c.

567. Neatbalsta meža ieaudzēšanu platībās ar slēgtām meliorācijas sistēmām.

568. Neatbalsta meža ieaudzēšanu bioloģiski vērtīgos zālājos, meža laucēs.

569. Atbalstu meža ieaudzēšanai nepiešķir par: Ziemassvētku kociņu stādījumiem, īscirtmeta atvasājiem, ātraudzīgu koku sugu enerģētiskām plantācijām, kā arī NATURA 2000 teritorijās un citās aizsargājamās teritorijās, izņemot, ja to paredz aizsargājamās teritorijas apsaimniekošanas plāns.


570. Lai izvēlētos atbilstošākos projektus, atlases kritēriji tiks izveidoti, priekšroku sniedzot projektiem, kuru ietvaros meža ieaudzēšana paredzēta platībās, kurās ir lielāks erozijas risks un zemāka augsnes auglība.


571. Atbalsta apjoms aprēķināts, ņemot vērā tirgus cenas par precēm un pakalpojumiem. Kopējais attiecināmo izmaksu apjoms, kas sastāda 100% no attiecināmām izmaksām, ietverts 3. pielikumā. Atbalsta intensitāte pasākumā ir līdz 70% no attiecināmām izmaksām.

572. Meža ieaudzēšanā tīraudzēm piemēro 90% atbalsta apmēru no mistraudžu atbalsta apmēra. Mistraudze (citas koku sugas īpatsvars vismaz 25%).

Atbalsta apjoma aprēķina metodika

573. Attiecināmo izmaksu apjoms aprēķināts, ņemot vērā reālās tirgus cenas par pakalpojumiem bez pievienotās vērtības nodokļa.



Apm

ežoš

ana

un m

eža

izve

ide

(22.

pant

s)


piemērošanu.




investīcijas.









pārbaudāmi.

R8









8.2.6.2. Apakšpasākums 8.3./ 8.4 „Atbalsts to meža bojājumu profilaksei un atjaunošanai, ko mežam nodarījuši meža ugunsgrēki, dabas katastrofas un katastrofāli notikumi”

Atbalsta veids

574. Kompensācija par:

1) monitoringa ierīkošanu un uzlabošanu;

2) meža potenciāla atjaunošanu, kas aprēķināta pamatojoties uz standarta izmaksām par precēm un pakalpojumiem.


575. Atbalstāmās aktivitātes ir:

1) Meža ugunsgrēku, kaitēkļu un slimību monitoringa iekārtu un sakaru aprīkojuma ierīkošana un uzlabošana.

2) Ugunsgrēkos un citās dabas katastrofās pēc vēja un uguns postījumiem, kaitēkļu un slimību bojājumiem cietuša meža potenciāla atjaunošana.


576. Aktivitātē „Meža ugunsgrēku, kaitēkļu un slimību monitoringa iekārtu un sakaru aprīkojuma ierīkošana un uzlabošana” – būvniecības izmaksas, vispārīgās izmaksas, monitoringa iekārtu un sakaru aprīkojuma izmaksas.

577. Aktivitātē „Ugunsgrēkos un citās dabas katastrofās cietuša meža potenciāla atjaunošana” – meža atjaunošanas izmaksas, atjaunotās mežaudzes kopšanas izmaksas.


578. Aktivitātē „Meža ugunsgrēku, kaitēkļu un slimību monitoringa iekārtu un sakaru aprīkojuma ierīkošana un uzlabošana” atbalsts saņēmējs ir valsts iestādes.

579. Aktivitātē „Ugunsgrēkos un citās dabas katastrofās cietuša meža potenciāla atjaunošana” atbalsta saņēmēji ir privātās meža zemes tiesiskie valdītāji, meža īpašnieku kooperatīvi, apvienības un pašvaldības.


580. Aktivitātē „Ugunsgrēkos un citās dabas katastrofās cietuša meža potenciāla atjaunošana”- atbalsts paredzēts platībās, par kurām Valsts meža dienests sniedz atzinumu, ka konkrētajā platībā ir bijis ugunsgrēks, dabas katastrofa vai kaitēkļu un slimību bojājumi, kuru rezultātā mežaudze ir iznīcināta un šajā platībā veicama meža atjaunošana.

581. Atjaunotās mežaudzes kopšanu atbalsta ne vairāk kā 5 gadus pēc kārtas.


582. Lai izvēlētos atbilstošākos projektus, atlases kritēriji tiks izveidoti, aktivitātē „Ugunsgrēkos un citās dabas katastrofās cietuša meža potenciāla atjaunošana” priekšroku sniedzot projektiem, kas tiek īstenoti mazāk attīstītās teritorijās.


583. Atbalsta apjoms ir:

1) Aktivitātē „Meža ugunsgrēku, kaitēkļu un slimību monitoringa iekārtu un aprīkojuma un sakaru aprīkojuma ierīkošana un uzlabošana” – atbalstu saņem tikai

valsts iestādes 100% apmērā no attaisnotajiem projekta izdevumiem – monitoringa un sakaru iekārtu uzstādīšana vai uzlabošana.

2) Aktivitātē „Ugunsgrēkos un citās dabas katastrofās cietuša meža potenciāla atjaunošana” atbalsta likmes par meža atjaunošanu un kopšanu līdz 100%


584. Aktivitātē „Meža ugunsgrēku, kaitēkļu un slimību monitoringa iekārtu un aprīkojuma un sakaru aprīkojuma ierīkošana un uzlabošana” tiks segtas attiecināmās izmaksas, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem.

585. Aktivitātē „Ugunsgrēkos un citās dabas katastrofās cietuša meža potenciāla atjaunošana” paredzēts atbalsta maksājums par platību, kas aprēķināts pamatojoties uz standarta izmaksām meža atjaunošanai un atjaunotās mežaudzes uzturēšanai.



Prof

ilaks

e un

atj

auno

šana

pēc

boj

ājum

iem

, ko

mež

am ir

nod

arīju

ši

mež

a ug

unsg

rēki

, dab

as k

atas

trof

as u

n ka

tast

rofā

li no

tikum

i (2

4.pa

nts)







piemērošanu.




investīcijas.












pārbaudāmi.R8









8.2.6.3.Apakšpasākums 8.5. „Ieguldījumi meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai”

Atbalsta veids

586. Atbalsta maksājums par platību, kas aprēķināts pamatojoties uz standarta izmaksām jaunaudžu kopšanai, meža atjaunošanai un atjaunotās mežaudzes uzturēšanai.


587. Pasākuma ietvaros tiek atbalstītas šādas darbības meža īpašumos:

1) jaunaudžu kopšana (sastāva kopšana mākslīgi un dabiski atjaunotās un ieaudzētās mežaudzēs) un atzarošana,

2) mazvērtīgo mežaudžu nomaiņa (ietver mazvērtīgu mežaudžu nomaiņu neproduktīvu mežaudžu aizstāšanu ar produktīvām audzēm),

3) valdošās koku sugas nomaiņa pāraugušās audzēs.


588. Atbalstu var saņemt par jaunaudžu kopšanu, mazvērtīgo un pāraugušo mežaudžu aizstāšanu. Mazvērtīgo un pāraugušo mežaudžu novākšanas izmaksas nav attiecināmas.


589. Atbalsta saņēmēji ir privātas fiziskas un juridiskas personas, kas ir privāto un pašvaldību mežu tiesiskie valdītāji, meža kooperatīvi (mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības) un privāto meža īpašnieku apvienības.


590. Atbalsta pretendentu tiesiskajā valdījumā jābūt jaunaudzēm, mazvērtīgām mežaudzēm vai pāraugušām baltalkšņu, blīgznu un citu vītolu audzēm, kas atbilst noteiktajiem kritērijiem. Atbalstu piešķir, pamatojoties uz atbalstāmo meža platību apsaimniekošanas plāniem


591. Lai izvēlētos atbilstošākos projektus, atlases kritēriji tiks izveidoti, priekšroku sniedzot dota atbalsta pretendentiem, kas veikuši lielākus ieguldījumus meža īpašumā, piemēram, mežaudzes atjaunojuši mākslīgi, meža īpašumus ir sertificējuši, kā arī tad, ja meža īpašnieks ir meža īpašnieku apvienības vai kooperatīva biedrs.


592. Paredzēts atbalsta maksājums par platību, kas aprēķināts pamatojoties uz standarta izmaksām jaunaudžu kopšanai, meža atjaunošanai un atjaunotās mežaudzes uzturēšanai.



(25.

pant

s)R1: Piedāvājumu konkursa procedūra privātiem atbalsta saņēmējiem

1. Nav iesniegti vismaz 2 derīgi piedāvājumi.2. Piedāvājumus sagatavojuši neatbilstoši


prasības u.tml.

R2: Izmaksu pamatojums

Sadārdzinātas cenas

R3: Adekvātas kontroles un pārbaudes sistēmas

1. Atbalsta saņēmējs neatbilst finansējuma saņemšanas nosacījumiem;

2. Apstiprināts projekts, kurā paredzētas vai iegādātas neatbilstošas investīcijas, ir cenu sadārdzinājums vai neatbilstība iepirkuma prasībām.

R4: Publiskais iepirkums1. Nav ievērotas atsevišķas likumdošanas prasības.2. Piedāvājumus sagatavojuši neatbilstoši




R1.1. Izstrādāti nacionālie normatīvie akti ar iepirkuma prasībām un nosacījumiem atbalsta saņēmējiem.R1.2. Izveidota iestāde (IUB), kas nodrošina platformu iepirkumu informācijas izvietošanai.R1.3. Sagatavots informatīvs materiāls atbilstošas iepirkuma procedūras veikšanai, kā arī iekļauti paraugi un norādīti labās prakses

piemēri.R1.4. Iepirkuma procedūras atbilstība likumdošanai tiek pārbaudīta saskaņā ar LAD izstrādāto procedūru un kontroles lapām.

R2.1. Atbilstošu cenu nosaka ar vismaz divu prasībām atbilstošu piedāvājumu salīdzināšanu.R2.2. Papildus cenu pārbaude tiek veikta, salīdzinot Maksājumu aģentūras rīcībā esošo informāciju (projektu datubāze) u.c. pieejamo

informāciju.R2.3. Sagatavots informatīvs materiāls, kurā izskaidrotas likumdošanas prasības atbalsta saņēmējiem.R2.4. Standartizmaksu gadījumā izmaksu pārbaude tiek veikta, ņemot vērā nacionālajos normatīvajos aktos noteiktās


R3.1. Sagatavots informatīvs materiāls, kurā izskaidrotas likumdošanas prasības atbalsta saņēmējiem.R3.2. Izstrādāta procedūra un kontroles lapas projektu iesniegumu pārbaudei, paredzot atbalsta saņēmēju atbilstību, investīciju

atbilstību un projekta dzīvotspējas pārbaudi.R3.3. Projektu pārbaude tiek veikta, nodrošinot četru acu pārbaudes principu.R3.4. Atbilstošu cenu nosaka ar vismaz divu prasībām atbilstošu piedāvājumu salīdzināšanu.R3.5. Papildus cenu pārbaude tiek veikta, salīdzinot Maksājumu aģentūras rīcībā esošo informāciju (projektu datubāze) u.c. pieejamo

informāciju.R3.6. Pretendenta sniegtā informācija tiek pārbaudīta, izmantojot citu institūciju datu bāzes, kā arī pieprasot informāciju no citām

institūcijām.R3.7. Tiek veikts regulārs datu monitorings ar citām valsts institūcijām.R3.8. Notiek regulāra sadarbība ar citām institūcijām (piemēram, PVD, VMD, u.tml.)




Iegu

ldīju

mi m

eža

ekos

istē

mu

notu

rība

s un

ekol

oģis

kās v

ērtīb

as u

zlab

ošan

ai

R7:Atbalsta saņēmēju atlase

1. Pārāk vispārīgi kritēriji;2. Atbalsta saņēmēji neizprot atlases kritēriju

piemērošanu.

R8: IT sistēmas

1.Izveidotā IS nenodrošina Maksājumu aģentūrai atbilstošu funkciju veikšanu un atbalsta saņēmējiem izmantojamu sistēmu.

R9: Maksājuma pieprasījums

1. Iesniegts neatbilstošs maksājuma pieprasījums;2. Veiktas projekta mērķim neatbilstošas

investīcijas.




R9.2. MP tiek pārbaudīti saskaņā ar Maksājumu aģentūras izstrādāto procedūru un kontroles lapām.R9.3. MP pārbaude tiek veikta, nodrošinot četru acu pārbaudes principu.R9.4. MP izvērtēšanai Maksājumu aģentūra izmanto IS, kurās iestrādātas loģiskās un automātiskās pārbaudes un sasaiste ar citām IS.R9.5. Saskaņā ar Maksājumu aģentūras izstrādāto procedūru, pirms maksājumu veikšanas tiek nodrošinātas vizītes uz vietas.R9.6. Pretendents MP var iesniegt izmantojot EPS, kurā nodrošinātas loģiskās pārbaudes.



pārbaudāmi.

R8



1. Projektu dokumentācijas iesniegšanu;2. Administrēšanas procesa izsekojamību;3. Loģiskās pārbaudes;4. Brīdinājumus u.tml.





8.2.7. Pasākums 9. „Ražotāju grupu un organizāciju izveide” Juridiskais pamats

593. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Nr. 1305/2013 27.pants


594. Latvijā ražotāju grupas saskaņā ar normatīviem aktiem ir lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kas ieguvušas atbilstības statusu. Pateicoties labvēlīgai ES un valsts atbalsta politikai kooperācijas attīstīšanā, uz 2012.gada beigām, Latvijā darbojās 122 lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības. Visveiksmīgāk attīstījušas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības piena un graudu nozarē.

595. Uz 2012.gada beigām no 122 lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvām sabiedrībām, 34 darbojās piena nozarē, 42 graudu nozarē, 12 gaļas nozarē, 15 augļu un dārzeņu nozarē, 2 medus nozarē. Lai gan kooperatīvu skaits pakāpeniski pieaug, tomēr joprojām ir mazs procents to aktīvo saimniecību skaits, kas ir iesaistījušies kooperatīvu darbībā, tāpēc nepieciešams turpināt atbalstīt kooperatīvu veidošanos gaļas nozarē, augļu un dārzeņu nozarē, medus, kā arī citās nozarēs.

596. Spēcīgākie kooperatīvi ir vērojami piensaimniecības un graudkopības nozarē, kur caur kooperatīviem tiek realizēti attiecīgi 26,9% un 32,7% no kopējās saražotās produkcijas Latvijā, savukārt gaļas ražošanas nozares un bioloģiskās lauksaimniecības kooperatīvi vēl tikai attīstās. Neizmantotais potenciāls šobrīd ir linu, augļu un dārzeņu (šobrīd caur kooperatīviem realizē 11,8% produkcijas) un biškopības nozares kooperācijā.

597. Ekonomiskās krīzes ietekmē, samazinājās kooperatīvo sabiedrību apgrozījums, tomēr jau 2011.gadā tas ir gandrīz sasniedzis pirmskrīzes apgrozījuma apjomu – 244,3 miljoni eiro. Biedru skaits Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvos 2011.gadā sasniedza 9150, (2000.gadā bija 2380 biedri), kas ir 42% no tirgus orientētajām saimniecībām (21,9 tūkst.).

598. Nesenie normatīvo aktu grozījumi veicinās meža nozares kooperatīvu izveidi (veicinās kooperāciju), kas šobrīd ir nepieciešama, ņemot vērā to, ka līdz šim mežsaimniecības nozares kooperatīvu Latvijā nebija.

599. Nākotnē, līdz ar vispārējo kooperatīvu attīstību, nepieciešams veicināt kooperatīvos arī pārstrādes procesus (t.i. vertikālā kooperācija), kas ļautu ražot produkciju ar augstāku pievienoto vērtību, kā arī palielinātu kooperatīvo sabiedrību apgrozījumu un peļņu. Īstenojot vertikālās kooperācijas modeli, papildus būs jāpievērš uzmanība realizācijas tirgus apguvei, meklējot tirdzniecības un realizācijas iespējas kooperatīvu biedru saražotajai produkcijai.


600. Tiks veicināta saimniecību konkurētspēja, paaugstinot ražošanas produktivitāti un efektivitāti.

601. Tiks veicināta lauksaimniecības produkcijas ražošana un tirgus pieejamība, kopīgojot produkcijas pielāgošanu tirgus prasībām.

Atbalsta veids

602. Kompensējošs maksājums


603. Atbalsts ražotāju grupu izveidei lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē.

Saistība ar citiem likumdošanas aktiem

604. LR normatīvie akti, kas nosaka lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvu darbību un atbilstības izvērtēšanu.

605. 2013. gada 17. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007.


606. Atbalstu saskaņā ar šo pasākumu var saņemt lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kurām ir piešķirts atbilstības statuss saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem (izņemot piena un graudu kooperatīvus), un kuras saskaņā ar Regulas(ES) Nr. 1305/2013 2.pantā noteikto definīciju atbilst mazo un vidējo uzņēmumu definīcijai un, kuru uzņēmējdarbības plānu ir apstiprinājusi kompetentā iestāde.


607. Atbalsta saņemšanai jaundibinātai ražotāju grupai saskaņā ar LR normatīvajos aktos noteikto kārtību par lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību atbilstības izvērtēšanu ir jāiegūst lauksaimniecības vai mežsaimniecības kooperatīvās sabiedrības atbilstības statuss, un atbalsta iesniegšanas pirmajā gadā jāsaņem kompetentās iestādes biznesa plāna apstiprinājums. Atbilstības statusu un atbalsta piešķiršanu izvērtē katru gadu. Pamata nosacījumi atbalsta saņemšanai:

Atbilst mazo un vidējo uzņēmumu definīcijai Piešķirts atbilstības statuss saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem un izpildīti šādi

pamatkritēriji: ražotāju grupas biedriem ar ražotāju grupas starpniecību jārealizē tikai

savā saimniecībā saražotā lauksaimniecības produkcija; tiek noteikts minimālais apgrozījums starp ražotāju grupu un ražotāju

grupas biedriem; tiek noteikts minimālais sabiedrības biedru skaits ar kuriem sabiedrībai

ir apgrozījums; tiek noteikts maksimālais ražotāju grupas apgrozījums ar vienu biedru

no ražotāju grupas kopējā apgrozījuma; pārpalikuma sadale ražotāju grupas biedriem jāveic proporcionāli

ražotāju grupas biedriem sniegto pakalpojumu apjomam noteiktu daļu no pārpalikuma līdzekļiem ir jāiegulda ražotāju grupas

attīstībā. Ir kooperatīva biedru kopsapulces lēmums par pieteikšanos valsts un ES

atbalstam, kopsapulcē atbalstīts biznesa plāns Biznesa plāns atbilst pasākuma „Ražotāju grupu izveide” noteiktajiem mērķiem Biznesā plānā norādītās izmaksas atbilst vidējām tirgus cenām Kompetentās iestādes apstiprināts biznesa plāns


608. Atbalstu aprēķina, pamatojoties uz iepriekšējā gadā ražotāju grupas pārdotās biedru saražotās produkcijas gada apjomu. Atbalsta robežlielums noteikts 10% apmērā ar

noteikumu atbalstu pakāpeniski samazināt. Visos gadījumos maksimālais apjoms gadā noteikts 100 000 EUR.

609. Atbalstu ražotāju grupām izmaksā kā vienotas likmes atbalstu, kas sadalīts gada maksājumos, pirmos piecus gadus pēc dienas, kad ražotāju grupa tika atzīta, pamatojoties uz tās uzņēmējdarbības plānu.

610. Pirmajā gadā lauksaimniecības nozares ražotāju grupai atbalstu aprēķina, pamatojoties uz ražotāju grupas pārdotās produkcijas gada apjomu vai pamatojoties uz tās biedru pārdotās produkcijas gada vidējo vērtību trijos gados pirms viņu pievienošanās ražotāju grupai. Attiecībā uz ražotāju grupām mežsaimniecības nozarē atbalstu aprēķina, pamatojoties uz grupas locekļu pārdotās produkcijas vidējo vērtību pēdējos piecos gados pirms grupas atzīšanas, izņemot lielāko un mazāko vērtību.

611. Dalībvalstis pēdējo daļu izmaksā tikai pēc tam, kad ir pārbaudīta uzņēmējdarbības plāna atbilstoša īstenošana.

612. Atbalsta aprēķināšana

Gads Atbalsta aprēķins un izmaksas nosacījumi

Ikgadējais apjoms

procentos no

apgrozījuma

Maksimālais atbalsta apjoms EUR

1. Lauksaimniecības nozarē pirmajā gadā atbalstu aprēķina pamatojoties uz ražotāju grupas pārdotās produkcijas gada apjomu vai pamatojoties uz biedru pārdotās produkcijas gada vidējā vērtība trijos gados pirms viņu pievienošanās ražotāju grupai.

Mežsaimniecības nozarē pirmajā gadā atbalstu aprēķina pamatojoties uz biedru pārdotās produkcijas vidējo vērtību pēdējos piecos gados pirms ražotāju grupas atzīšanas, izņemot lielāko un mazāko vērtību.

10 % 100 000

2. Grupas pārdotais iepriekšējā gada apjoms 9 % 100 000



5. Grupas pārdotais iepriekšējā gada apjoms. Izmaksā tikai pēc tam, kad ir pārbaudīta uzņēmējdarbības plāna pareiza īstenošana.

6 % 100 000

613. Atbalstu izmaksā vienu reizi gadā pēc kārtējā gada iesniedzamo dokumentu saņemšanas un apstiprināšanas Lauku atbalsta dienestā. Pārsniedzot piešķirto finansējuma apjomu, atbalsts var tikt proporcionāli samazināts visiem atbalsta pretendentiem.



Raž

otāj

u gr

upu

izve

ide

(27.

pant

s)


piemērošanu.




investīcijas.









pārbaudāmi.

R8









8.2.8. Pasākums 10. „Agrovide un klimats”Pasākuma juridiskais pamats

614. Eiropas Parlamenta un Padomes regulas par atbalstu lauku attīstībai no ELFLA (EK) Nr. 1305/2013 28.pants.


615. Lauku attīstības pasākums „Agrovide un klimats” tiek īstenots, pamatojoties uz “Bioloģiskās daudzveidības nacionālajā programmā” definētajiem mērķiem un risinājumiem lauksaimniecības ekosistēmu bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un Kopienas bioloģiskās daudzveidības stratēģiju. Agrovides maksājumi veicina lauku teritoriju attīstību un nodrošina sabiedrībai pieejamu vidi un lauku ainavu. Tie mudina lauksaimniekus izvēlēties un pielietot videi draudzīgas saimniekošanas metodes, tādējādi saglabājot savdabīgo lauku ainavu un bioloģisko daudzveidību.

616. Agrovides atbalsts tika ieviests jau iepriekšējos programmēšanas periodos (no 2004. – 2006.gadam un 2007.- 2013.gadam) un atsevišķas ieviestās aktivitātes tiks īstenotas arī šajā periodā, tās pārstrukturizējot, ar mērķi paaugstināt atbalsta efektivitāti vides politikas mērķu sasniegšanā.

617. „Agrovide un klimats” pasākuma ietvaros plānošanas periodā tiks īstenotas trīs agrovides un klimata maksājumu aktivitātes:

Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos; Integrētās dārzkopības ieviešana un veicināšana; Videi draudzīgas saimniekošanas veicināšana.

618. Savukārt no valsts budžeta apakšprogrammas atbalsta tiks turpināta apakšpasākuma „Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana” īstenošana.

619. Ņemot vērā pasākuma nozīmīgumu un lauksaimnieku ieinteresētību videi draudzīgu lauksaimniecības metožu izmantošanā, bioloģiskās daudzveidības un lauku ainavas saglabāšanā, šajā plānošanas periodā, tiks ieviesta jauna aktivitāte - „Videi draudzīga saimniekošanas veicināšana”.

620. Agrovides maksājumu mērķis ir saglabāt bioloģisko daudzveidību, nepieļaujot lauku ainavas degradāciju, tādējādi nodrošinot vides resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Izmantojot vidi saudzējošas lauksaimniecības metodes, ierobežojot augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanu vai nelietojot tos, tiek nodrošināta ilgtspējīga augstas kvalitātes un veselīgas produkcijas ražošana (nevis maksimālās ražas ieguve), vienlaikus samazinot piesārņojumu virszemes un pazemes ūdeņos, gaisā, kā arī saglabājot augsnē augu barības vielas un samazinot erozijas procesus lauksaimniecībā izmantojamās zemēs.

621. Lai mazinātu augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanu, tādējādi samazinot piesārņojumu virszemes un pazemes ūdeņos, tiek īstenotas aktivitātes „Integrētās dārzkopības ieviešana un veicināšana” un „Videi draudzīga saimniekošanas veicināšana”, kas papildus veicinās augu barības vielu saglabāšanu un samazinās erozijas procesu augsnēs.

622. Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai tiek īstenota aktivitāte „Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos”. Aktivitātes īstenošanas vieta ir visā Latvijas teritorijā apstiprinātie Eiropas nozīmes botāniskie un putnu zālāju biotopi. Atbalsta maksājumu var saņemt, ja šo

zālāju apsaimniekošanā izmanto tādus paņēmienus, kuri saglabā šādas zemes dabas un bioloģiskās vērtības, un, ja prasības pārsniedz savstarpējās atbilstības prasības.

623. Aktivitātes „Integrētās dārzkopības ieviešana un veicināšana” ietvaros ir paredzēts maksājums lauksaimniekiem - dārzkopjiem, kas savos dārzos izmantos īpašas (virs obligātās prakses nosacījumiem) integrētās audzēšanas un augu aizsardzības metodes, lai samazinātu ar augu aizsardzības līdzekļu lietošanu saistīto risku cilvēku un dzīvnieku veselībai un to ietekmi uz vidi. Tas mudina lauksaimniekus izvēlēties un pielietot videi draudzīgas saimniekošanas metodes, tādējādi saglabājot savdabīgo lauku ainavu un bioloģisko daudzveidību.

624. Aktivitātes „Videi draudzīga saimniekošanas veicināšana” ietvaros paredzēts maksājums lauksaimniekiem, kas, izmantojot vidi saudzējošas lauksaimniecības metodes (buferjoslu ierīkošanu, tauriņziežu audzēšana, rugāju saglabāšana ziemas periodā), veicinātu piesārņojuma samazināšanos virszemes un pazemes ūdeņos, gaisā, kā arī augu barības vielas saglabāšanos augsnē un samazinātu erozijas procesus lauksaimniecībā izmantojamās zemēs.

Pārejas nosacījumi

625. Līdz saistību perioda beigām no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai tiks turpināts finansēt pasākuma „Agrovides maksājumi” apakšpasākuma „Rugāju lauks ziemas periodā” saistības, kas uzņemtas Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam ietvaros.


4A Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, atjaunošana un palielināšana, ietverot NATURA 2000 teritorijas, teritorijas ar dabas u.c. ierobežojumiem, bioloģiski vērtīgas lauksaimniecības sistēmas, un Eiropas nozīmes ainavu statusasaglabāšana

626. Īstenojot aktivitāti „Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” tiks nodrošināta Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopu saglabāšana un apsaimniekošana, kā arī savvaļas augu, dzīvnieku, putnu populāciju un tradicionālās lauku ainavas uzturēšana visā valsts teritorijā.

627. Atbalstot vidi saudzējošu lauksaimniecības metožu izmantošanu lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsaimniekošanā, tiks veicināta Eiropas Savienības līmeņa mērķu sasniegšana bioloģiskās daudzveidības un ūdens kvalitātes uzlabošanā, tādējādi nodrošināt to ekosistēmu aizsardzību, kuras atkarīgas no lauksaimniecības.

628. Īstenojot aktivitāti „Integrētās dārzkopības ieviešana un veicināšana”, tiks veicināta apkārtējās vides saglabāšana un uzlabošana, pēc iespējas mazāk un kontrolēti izmantojot augu aizsardzības līdzekļus, kā arī mākslīgo mēslojumu visā valsts teritorijā, it īpaši tajos valsts apgabalos, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi, kā arī īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

629. Lauksaimniecības nozares produkcijas ražošanā iesaistot lauksaimniecībā mazefektīvi izmantotās zemes, tiks veicināta lauku ainaviskās vides uzlabošanās un dabas vērtību saglabāšana.

Ieguldījums 4B mērķa virzienā

4B Uzlabot ūdens resursu apsaimniekošanu, ietverot minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu pielietošanu

630. Īstenojot aktivitāti „Integrētās dārzkopības ieviešana un veicināšana” un „Videi draudzīgas saimniekošanas veicināšana”, tiks nodrošināta lauksaimniecībā izmantojamās zemēs

augsnes virskārtas aizsardzība pret augsnes degradācijas procesiem, saglabājot augsnēs organiskās vielas un samazinot barības vielu noteci. Paaugstinot lauksaimniecības produkcijas ražotāju informētību par videi draudzīgām lauksaimnieciskās darbības metodēm, tiks nodrošināta ilgtspējīga ūdens un augsnes resursu apsaimniekošana.

Ieguldījums 4C mērķa virzienā

4C Uzlabot augsnes apsaimniekošanu un novērst augsnes eroziju

631. Īstenojot aktivitāti „Videi draudzīgas saimniekošanas veicināšana”, tiks nodrošināta lauksaimniecībā izmantojamās zemēs augsnes virskārtas aizsardzība pret augsnes degradācijas procesiem, saglabājot augsnēs organiskās vielas un samazinot barības vielu noteci.

632. Samazinot atkārtotu graudaugu audzēšanu augsekā, tiks veicināta mēslošanas un ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas samazināšana.

633. Tiks sekmēta atmosfēras slāpekļa piesaistīšana un uzkrāšana augsnē, samazinot slimību risku sekojošām graudaugu kultūrām, kā arī sekmēta augsnes apstrādes darbu kvalitatīva un laicīga veikšana. Tāpat, tiks ievērojami uzlabota augsnes auglība, palielināts organiskās vielas saturs augsnē.

Ieguldījums horizontālajā mērķī - vide

634. Aktivitāte „Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” nodrošina dabīgo un daļēji dabīgo bioloģiski vērtīgo zālāju saglabāšanu un nepamešanu. Šādu zālāju pareiza apsaimniekošana nodrošina to neiznīcināšanu, kvalitātes nepasliktināšanos un neaizaugšanu, kas pozitīvi ietekmē arī savvaļas dzīvnieku populāciju.

635. Aktivitāte „Integrētās dārzkopības ieviešana un veicināšana” nodrošina integrēto augu aizsardzības metožu izmantošanu dārzkopībā ne tikai profesionālo augu aizsardzības līdzekļu lietotāju vidū, bet arī citu lauksaimnieku. Aktivitātē noteiktas ievērojami stingrākas prasības kā to nosaka parastā integrētās dārzkopības prakse, tādējādi īpaši sekmējot samazinātu augu aizsardzības līdzekļu un mēslošanas līdzekļu lietošanu, - atbilstīgi būtiski samazinot saimniekošanas ietekmi uz vidi, dzīvo un nedzīvo dabu.

636. Aktivitāte „Videi draudzīgas saimniekošanas veicināšana” nodrošina ilgtspējīgu augstas kvalitātes un veselīgas produkcijas ražošanu, vienlaikus samazinot piesārņojumu virszemes un pazemes ūdeņos, gaisā, kā arī saglabājot augsnē augu barības vielas un samazinot erozijas procesus lauksaimniecībā izmantojamās zemēs.

8.2.8.1.Apakšpasākums 10.1. „Agrovides un klimata maksājumi”Aktivitāte 10.1.1. „Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos”Atbalsta veids

637. Kompensācijas maksājums par platību.

Atbalsta aktivitāte

638. Apsaimniekotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes zālāju uzturēšana videi draudzīgā veidā ekstensīvi noganot vai nopļaujot.


639. Atbalstu var saņemt lauksaimnieks (fiziska un juridiska persona), kurš veic lauksaimniecisko darbību platībās, kas noteiktas kā bioloģiski vērtīgie zālāji.


640. Atbalsta saņēmējs var saņemt atbalstu, ja:

izpilda atbalsta saņemšanas pamatprasības:

1) veic lauksaimniecisko darbību uz atbalsttiesīgā LIZ vismaz 1h platībā, kuru veido lauki, kuru minimālā platība noteikta nacionālajos normatīvajos aktos;

2) atbalstam pieteiktā platība ir bioloģiski vērtīgs zālājs;

izpilda saistības atbalsta saņemšanai:

3) visā saimniecībā ievēro savstarpējās atbilstības prasības saskaņā ar Regulas (ES) Nr.1306/2013 VI sadaļas I nodaļu, minimālās mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas prasības un citas obligātās prasības, kas noteiktas programmas 4. pielikumā

4) bioloģiski vērtīgo zālāju nogana un appļauj vai nopļauj ne biežāk kā reizi gadā, atbilstoši vietas specifiskajiem apstākļiem apstiprinātajiem termiņiem (atbalsta pretendents var izvēlēties ganīt un/vai pļaut):

noganot, lopu blīvumam jābūt ne vairāk kā 0.3 - 0.9 nosacītajām lauksaimniecības dzīvnieku liellopu vienībām uz 1 ha. Ganīšanas intensitāte jāizvēlas atļautajā intervālā, nepieļaujot zālāja pārganīšanu;

nopļauj līdz 15.septembrim, nopļauto zāli novāc un aizved prom no lauka;

nedrīkst bojāt augsnes virskārtu, kā arī jāievēro pļaušanas virziens dabai draudzīgā veidā, piemēram, no lauka vidus uz malām;

aizliegts veikt iekultivēšanas pasākumus (piemēram, lietot mēslošanas līdzekļus, pesticīdus, graudzāļu un tauriņziežu sēklu piesēju u.c.).

Atbalsta apjoms

641. Maksājuma apjoms tiek noteikts šāds:

BVZ atbilstoši to sadalījumam pa apsaimniekošanas grūtības klasēm

Atbalsta maksājums, EUR/ha

BVZ likme līdz BVZ klašu ieviešanai 85

BVZ 1.klase 59

BVZ 2.klase 141

BVZ 3.klase 309


642. Atbalsta maksājuma aprēķins ir veikts, salīdzinot bioloģiski vērtīgo zālāju uzturēšanu ar tradicionālo zālāju apsaimniekošanas praksi. Parastā praksē pļaušanas biežums ir līdz 6 reizēm sezonā, lai iegūtu maksimālo ražas kvalitāti un kvantitāti. Bioloģiski vērtīgajos zālājos pieļaujama tikai viena pļaušanas reize sezonā, lai gadījumā, ja pļaušana negatīvi ietekmējusi putnu ligzdošanu, putniem būtu iespējams izvest otru perējumu. Parastajā praksē tiek veikta zālāju ielabošana – ražības paaugstināšana, kas bioloģiski vērtīgajos zālājos nav atļauta. Dabīgās pļavās jeb bioloģiski vērtīgos zālājos bieži iegūst mazu ražu un

zelmenī ir liels barības vielu ziņā mazvērtīgo augu sugu īpatsvars, tāpēc tās no agronomiskā viedokļa ir mazvērtīgas. Diemžēl tās ir augu sugām visbagātākās un botāniski vērtīgākās pļavas, kuras turklāt atrodas grūti pieejamās un sarežģīti apsaimniekojamās vietās, piemēram, upju palienēs, tāpēc rodas ievērojams papildus izmaksas šo platību apsaimniekošanā, nepieciešams lielāks degvielas un ilgāks laika patēriņš šo platību nopļaušanai. Neiegūtie ieņēmumi veidojas, ņemot vērā, ka nopļautā zāle ir cieta, ar ļoti zemu barības vērtību, līdz ar to tās izmantošana lopbarībā ir ierobežota. Programmas 5.pielikumā norādītas obligātās prasības un saistības, ko sedz atbalsta maksājums.



Agr

ovid

e -

Bio

loģi

skās

dau

dzve

idīb

as u

ztur

ēšan

a zā

lājo

s (28

.pan

ts)

R5: Saistības sarežģīti pārbaudīt un/vai kontrolēt

1.Gūt pārliecību, ka pieteiktā platība ir bioloģiski vērtīgais zālājs.

2.Pārliecības gūšana, ka uzņemtās saistības tiek pildītas 5 gadus no saistību uzņemšanas brīža.

3.Atbilstošadzīvnieku blīvuma nodrošināšana ekstensīvās noganīšanas gadījumā.

R6:Pamatprasības/saistības

1. Lauku attīstības programmā saistības noteiktas kā atbalsta saņemšanas nosacījumi

2. Nacionālajos normatīvajos aktos saistības nav nošķirtas no atbalsta saņemšanas nosacījumiem

R8: IT sistēmas

1.Izveidotā IS nenodrošina Maksājumu aģentūrai atbilstošu funkciju veikšanu un pasākumu izkontrolējamību un pārbaudāmību.


1.Pretendents nepilda uzņemtās saistības

2.Tiek pieteiktas neatbilstošas platības

3. Pasākuma pieteikums ir saskaņā ar citiem pasākumiem pieteikumā.

R5.1 Atbilstoša Ģeogrāfiskās informācijas slāņa izveidošana sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi.

R5.2. Pretendentus ik gadus iesniedz iesniegumu LAD

R5.3. Sadarbībā ar Lauksaimniecības Datu Centru tiek uzkrāta visa informācija par lauksaimniecības dzīvniekiem. LAD ir nodrošināta tiešsaiste ar Lauksaimniecības datu centra datu bāzi.

R6.1. Lauku attīstības programmas līmenīt tiek skaidri identificētas un nodalīti atbalsta saņemšanas nosacījumi no saistībām, kas jāpilda 5 gadu periodā.

R6.2. Nacionālajos normatīvajos aktos tiek skaidri identificētas un nodalīti atbalsta saņemšanas nosacījumi no saistībām, kas jāpilda 5 gadu periodā. Kā arī tiek noteikts samērīgas sankcijas par saistību nepildīšanu.

R9.1. Sagatavots ikgadējs informatīvs materiāls, kurā sniegta precīza informācija par pieteikšanās kārtību un atbalsta saņemšanas nosacījumiem

R9.1. Pretendents iesniegumu var iesniegt izmantojot EPS, kurā ir iestrādātas loģiskās pārbaudes.

R9.2. Operatīva ortofoto atjaunošana.

R9.3. Vienots pieteikums visiem platību veida maksājumiem.



pārbaudāmi.

R8


Izveidota Elektroniskā Pieteikšanās Sistēma, kas nodrošina:

5. Platību veida maksājumu iesniegumu iesniegšanu elektroniski (t.sk. kartogrāfiskā materiāla iesniegšanu);

6. Loģiskās pārbaudes;7. Brīdinājumus un atgādinājumus.


Platību veida pasākumu administrēšanai ir izveidota informācijas sistēma, kas nodrošina:

7. Informācijas uzkrāšanu par atbalsta saņēmēju un iesniegumu;

8. Loģiskās un automātiskās pārbaudes;9. Informācijas sasaisti ar citām IS;10. Brīdinājumus;11. Pieteikumu atlasi pārbaudēm uz vietas u.tml.

Aktivitāte 10.1.2. „Integrētās dārzkopības ieviešana un veicināšana”Atbalsta veids



644. Aktivitātes ietvaros ir paredzēts atbalstīt lauksaimniekus, kuri, dārzkopības produktu audzēšanā, pielieto vairākas integrētās augu aizsardzības metodes, kas ir virs obligāti noteiktajām prasībām integrētās augu aizsardzības ietvaros.


645. Atbalstu var saņemt lauksaimnieks (fiziska vai juridiska persona), kurš veic dārzkopības produktu audzēšanu, izmantojot integrētās audzēšanas metodes.





2) ir ietverts Valsts augu aizsardzības dienesta Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā


3) visā saimniecībā ievēro savstarpējās atbilstības prasības saskaņā ar Regulas (ES) Nr.1306/2013 VI sadaļas I nodaļu, minimālās mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas prasības un citas obligātās prasības, kas noteiktas programmas 4. pielikumā

4) pielieto integrētās augu aizsardzības metodes saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas, marķēšanas un kontroles kārtību, ko apliecina ieraksts Valsts augu aizsardzības dienesta Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā;

5) uz atbalstam tiesīgajām LIZ platībām nodrošina standarta izlaidi (SI), indikatīvi 280 EUR/ha.

Ierobežojumi

647. Par attiecīgo platību atbalsta saņēmējs nevar saņemt vienlaicīgi atbalstu no pasākuma „Bioloģiskā lauksaimniecība” un pasākuma “Agrovide un klimats” apakšpasākumiem, „Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” un „Videi draudzīgas saimniekošanas veicināšana”.

Atbalsta apjoms

648. Maksājums par platību tiek veikts pēc atbalsta saņēmēja pieteiktajām kultūraugu platībām.

649. Kultūraugi tiek iedalīti sekojošās grupās:

Kultūraugu grupas Atbalsts maksājums EUR/ha

Ābeles, bumbieres, ķirši, plūmes, mellenes (krūmmellenes), dzērvenes, zilenes

390

Avenes, kazenes, upenes, jāņogas, zemenes, 258

ērkšķogas, krūmcidonijas, smiltsērkšķi, aronijasZiedkāposti, kāposti, burkāni, galda bietes, lauka gurķi, sīpoli, ķiploki

74


650. Atbalsta maksājuma aprēķins veikts, salīdzinot bruto segumu tradicionālajā lauksaimniecības praksē un ievērojot integrētās audzēšanas metodes. Tradicionālajā (konvencionālā) praksē lauksaimniekam jāizpilda savstarpējās atbilstības prasības un citas obligātās prasības, kas noteiktas nacionālajos normatīvajos aktos. Integrētājā audzēšanā papildus izmaksas un neiegūtie ieņēmumi veidojas ievērojot integrētās audzēšanas metodes, t.i. augļu koku, ogulāju un dārzeņu audzēšanā, samazinot augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu izmantošanu, kuru lietošana tiek balstīta uz mehānisku infekcijas avotu likvidēšanu, kaitēkļu, slimību un nezāļu izplatības uzraudzību (monitoringu). Ilggadīgos stādījumos tiek izmantota mulča, trihogrammas un feromonu slazdi. Visi saimniecībā veiktie darbi un pasākumi, arī kaitēkļu un slimību monitoringa dati tiek reģistrēti. Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai jāizmanto iespējas piesaistīt dabiskos kaitīgo organismu ienaidniekus, nodrošinot tiem labvēlīgu vidi. Programmas 5.pielikumā norādītas obligātās prasības un saistības, ko sedz atbalsta maksājums.



Agr

ovid

e -

IDIV

(28.

pant

s)


1. Gūt pārliecību, ka pieteiktajā platībā tiek saimniekots atbilstoši integrētās augkopības metodēm.





R8: IT sistēmas


R9: Maksājuma pieprasījumi


2.Pasākuma pieteikums ir saskaņā ar citiem pasākumiem pieteikumā.

R5.1 Ikgadējas pārbaudes veikšana sadarībā ar Valsts augu aizsardzības dienestu.









pārbaudāmi.

R8




9. Loģiskās pārbaudes;10.Brīdinājumus un atgādinājumus.





Aktivitāte 10.1.3. „Videi draudzīgas saimniekošanas veicināšana”Atbalsta veids



652. Lauksaimnieks var uzņemties brīvprātīgas piecu gadu saistības par atbalstam pieteikto platību, īstenojot tajā vienu no minētajām aktivitātēm turpmākos piecus gadus:

1) buferjoslu izveidošana;

2) starpkultūru audzēšana;

3) rugāju lauks ziemas periodā;

4) tauriņziežu audzēšana.


653. Atbalstu var saņemt lauksaimnieks (fiziska un juridiska persona), kurš veic lauksaimniecisko darbību.






2) visā saimniecībā ievēro savstarpējās atbilstības prasības saskaņā ar Regulas (ES) Nr.1306/2013 VI sadaļas I nodaļu, minimālās mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas prasības un citas obligātās prasības, kas noteiktas programmas 4. pielikumā;

un vienu no minētajām darbībām:

3) gar virszemes ūdensobjektiem izveido zālāja buferjoslu vismaz 3 m platumā un 100 m garumā. Izveidoto zālāju vismaz reizi gadā nopļauj un nopļauto zāli novāc, buferjoslā nelieto mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļus;

4) kārtējā gadā vismaz 10% no saimniecības aramzemes (sējumu) platības aizņem starpkultūras (vai jebkāda šo kultūru jaukta platības procentuālā attiecība);

5) pēc ražas novākšanas no 1. oktobra līdz 31. martam saglabā neiestrādātas kultūraugu pēcpļaujas atliekas - rugājus - vismaz 10 ha platībā;

6) kārtējā gadā vismaz 25 % no saimniecības aramzemes platības aizņem tauriņzieži;

Ierobežojumi

655. Par attiecīgo platību atbalsta saņēmējs nevar saņemt vienlaicīgi atbalstu no pasākuma „Bioloģiskā lauksaimniecība” (izņemot, ja pretendē uz atbalstu aktivitātē „Rugāju saglabāšana”) un pasākuma “Agrovide un klimats” apakšpasākumiem, „Integrētās dārzkopības ieviešana un veicināšana” un „Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos”.

Atbalsta apjoms

656. Atbalsta maksājums par LIZ, izņemot piemājas dārzi, patstāvīgās pļavas un ganības, nektāraugi, kultūras biogāzei.

Atbalsta apjoms

657. Maksājuma apjoms tiek noteikts šāds:

Aktivitāte Atbalsta maksājums, EUR/ha

Rugāju saglabāšana 87

Starpkultūru audzēšana 87

Tauriņziežu audzēšana 60

Buferjosla ierīkošana, EUR/m 0,167


658. Rugāju saglabāšana - savstarpējās atbilstības prasībās noteikta prasība saglabāt rugaini LIZ platībās, kurās nogāzes slīpums ir lielāks par 10 grādiem. Turklāt tradicionāli augus vai augu atliekas un rugājus iestrādā augsnē rudenī. Atbalsta maksājums sedz papildus izdevumus un neiegūtos ieņēmumus, kas rodas mainot ražošanas struktūru un veicot aršanu pavasarī, kas pēc agronomiskajiem pieņēmumiem samazina ražību par 15 %, jo sējas termiņš ir vēlāks, kā arī tie vairāk cieš no slimībām un nezālēm.

659. Starpkultūru, tauriņziežu audzēšana – zaļā komponenta ietvaros lauksaimnieks nodrošina, ka vismaz 5% apmērā no saimniecības aramzemes ir ekoloģiskās nozīmes platības, atbalsta maksājums sedz papildus izdevumus un neiegūtos ieņēmumus, kas rodas audzējot starpkultūras 10% un tauriņziežus 25% apmērā no saimniecības aramzemes, tādējādi samazinot graudaugu intensitāti augu sekā, kā arī mēslojuma un ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanas nepieciešamību.

660. Buferjoslu ierīkošana – savstarpējās atbilstības prasībās ir noteikta prasība 10 m platā joslā nelietot mēslošanas līdzekļus, zaļās komponentes ietvaros lauksaimnieks neapstrādā 2 m platu buferjoslu gar virszemes ūdensobjektiem vai 1 m gar ūdens notekām, novadgrāvjiem un kanāliem. Atbalsta maksājums sedz papildus izdevumus un neiegūtos ieņēmumus, kas rodas izveidojot zālāja buferjoslu 3 m platumā gar virszemes ūdensobjektiem, samazinot piesārņojumu virszemes un pazemes ūdeņos.

661. Programmas 5.pielikumā norādītas obligātās prasības un saistības, ko sedz atbalsta maksājums.

Cita svarīga informācija pasākuma ieviešanai

662. Pasākuma ieviešanas laiks 2015.gads. 2014.gadā pasākums tiks īstenots saskaņā ar Regulas Nr.1698/2005 nosacījumiem.

663. Aktivitātes „Videi draudzīgas saimniekošanas veicināšana” atbalstāmās darbības „Buferjoslu ierīkošana” īstenošana tiks uzsākta īstenot pēc grozījumu Aizsargjoslu likumā pieņemšanas.



Agr

ovid

e -

Vid

ei d

raud

zīga

s sai

mni

ekoš

anas

vei

cinā

šana

(28.

pant

s)



R6: Pamatprasības/saistības



R8: IT sistēmas













pārbaudāmi.

R8




12.Loģiskās pārbaudes;13.Brīdinājumus un atgādinājumus.





8.2.9. Pasākums 11. „Bioloģiskā lauksaimniecība”Pasākuma juridiskais pamats

664. Eiropas Parlamenta un Padomes regulas par atbalstu lauku attīstībai no ELFLA (EK) Nr. 1305/2013 29.pants


665. Latvijā bioloģiskās lauksaimniecības nozare turpina attīstīties. Bioloģiskajā lauksaimniecībā iesaistās arvien jaunas saimniecības. 2013.gadā saimniecību skaits, kas nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, sasniedza 3472 saimniecības. Skaits salīdzinot ar 2010.gadu samazinājies par 3 %. Lai gan pēdējos gados bioloģiski sertificēto saimniecību skaits samazinās, to izmantotajām LIZ platībām ir stabila tendence nedaudz palielināties gadu no gada. 2013.gadā sertificētās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platības aizņēma 200 433 ha jeb aptuveni 10 % no kopējās LIZ platībām valstī.

666. Bioloģiskā ražošana aptver visas lauksaimniecības nozares: graudkopība, dārzeņkopība, piena lopkopība, biškopība un citas. Īpaši strauji pieaug gaļas liellopu un aitkopības produkcijas apjomi.

667. Ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm apstrādātas lauksaimniecības zemju platības rada būtiski mazāku ķīmisko vielu slodzi vidē, salīdzinot ar intensīvās lauksaimniecības metodēm. Ieviešot un turpinot bioloģiskajam saimniekošanas veidam atbilstošu zemes apsaimniekošanu, tai skaitā augu maiņu, zemes platībām atbilstošu lauksaimniecības dzīvnieku skaitu un organisko mēslošanas līdzekļu izmantošanu noteiktās nepiesārņojošās normās, samazinās notece no lauksaimniecības platībām un līdz ar to arī biogēno elementu izskalošanās un nonākšana ūdenstecēs un ūdenstilpēs. Nepielietojot ķīmiski sintezētus augu aizsardzības līdzekļus, samazinās pesticīdu atliekas vidē, uzlabojas augsnes kvalitātes rādītāji. Apmierinošs organiskās vielas saturs, augsnes reakcija (pH līmenis) un galveno barības elementu (biogēno vielu) K, N un P optimālas attiecības nodrošina to, ka augsne sniedz labus barošanās apstākļus visiem augiem un dzīvniekiem.

668. Bioloģiskās lauksaimniecības atbalsta maksājums veicina lauksaimniekus izmantot videi draudzīgas lauksaimniecības metodes un ievērot augstus dzīvnieku labturības standartus. Lai izvairītos no lauksaimnieku atgriešanās pie tradicionālās lauksaimniecības, ir jāatbalsta gan pārējas periodā esošas, gan ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm ražojošas saimniecības. Maksājumi sedz papildu izmaksas un neiegūtos ienākumus, kas izriet no saistību uzņemšanās, un tie attiecas tikai uz saistībām, kas pārsniedz savstarpējās atbilstības prasības, kas noteiktas saskaņā ar Regulas (ES) Nr.1306/2013 VI sadaļas I nodaļu.



669. Īstenojot pasākumu „Bioloģiskā lauksaimniecība”, tiks sekmēta bioloģiskās lauksaimniecības metožu pielietošana apsaimniekotajās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībās, tādējādi nodrošinot vidi saudzējošu lauksaimniecības metožu izmantošanu lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsaimniekošanā un nodrošinot to ekosistēmu aizsardzību, kuras atkarīgas no lauksaimniecības.


670. Veicināt ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm apstrādātas lauksaimniecības zemju platības palielināšanos, tādējādi nodrošinot augsnes virskārtas aizsardzību pret augsnes degradācijas procesiem, saglabājot augsnē organiskās vielas un samazinot barības vielu noteci lauksaimniecībā izmantojamās zemēs.

Atbalsta veids



672. Apakšpasākuma ietvaros ir paredzēts atbalstīt saimniecības, kuras, apsaimniekojot lauksaimniecībā izmantojamo zemi:

1) ražo bioloģiskās lauksaimniecības produktus; 2) pāriet uz bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanu.


673. Atbalstu var saņemt lauksaimnieks (fiziska vai juridiska persona), kurš nodarbojas ar bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanu vai kurš ir pārejas periodā uz bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanu.


674. Īstenošanas vieta ir visa Latvija, jo atsevišķu lauksaimniecības uzņēmumu lauksaimniecībā izmantojamā zeme atrodas arī pilsētās, piemēram, dārzniecības.


izpilda atbalsta saņemšanas pamatprasības:1) veic lauksaimniecisko darbību uz atbalsttiesīgā LIZ vismaz 1h platībā, kuru veido

lauki, kuru minimālā platība noteikta nacionālajos normatīvajos aktos;2) ir ietverts bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā;

izpilda saistības atbalsta saņemšanai:3) visā saimniecībā ievēro savstarpējās atbilstības prasības saskaņā ar Regulas (ES)

Nr.1306/2013 VI sadaļas I nodaļu, minimālās mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas prasības un citas obligātās prasības, kas noteiktas programmas 4. pielikumā

4) visa saimniecība kopumā ir sertificēta bioloģiskās lauksaimniecības prasībām, kas definētas Padomes Regulā (EK) Nr. 834/2007.

5) ražo un realizē bioloģiskās lauksaimniecības produkciju atbilstoši 2007.gada 28.jūnija Eiropas Padomes regulas (EK) Nr. 834/2007 „Par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu” un 2008.gada 5.septembra Eiropas Komisijas regulas Nr.889/2008 „Ar ko paredz sīki izstrādātus bioloģiskās ražošanas, marķēšanas un kontroles noteikumus, lai īstenotu Padomes regulu Nr.834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu”, kā arī regulu grozījumu prasībām, ko apliecina Latvijā akreditētas kontroles institūcijas izsniegts sertifikāts;

6) saimniecība nozīmīgu daļu no saražotās produkcijas realizē bioloģiskās pārstrādes „ķēdē” (sākotnēji vismaz 20% no saražotās produkcijas, līdz vismaz 50% 2020.gadā);

7) ir attiecīgas iemaņas bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanā; 8) nodrošināts minimālais lauksaimniecības dzīvnieku blīvums vismaz 0,3 liellopu

vienības uz ilggadīgo zālāju un aramzemē sēto zālāju platībām;

9) uz atbalstam pieteiktajām LIZ platībām nodrošina standarta izlaidi (SI), kas pielīdzināma indikatīvi 280 EUR/ha.

676. Ja kārtējā gadā atbalstam pieteikto platību apjoms pārsniedz pieejamo atbalsta apmēru, kas noteikts nacionālos normatīvos aktos, atbalsta maksājumiem tiek piemērots samazinājuma koeficients.

Ierobežojumi

677. Par attiecīgo platību atbalsta saņēmējs nevar pretendēt uz atbalstu pasākumā „Agrovide un klimats”, izņemot apakšpasākuma „Videi draudzīgas saimniekošanas veicināšana” aktivitātē „Rugāju saglabāšana”.

Atbalsta apjoms

678. Maksājumu piešķir katru gadu, un tas kompensē saņēmējam visu vai daļu no papildu izmaksām un neiegūtos ienākumus, kas izriet no uzņemtajām saistībām.

679. Kultūraugi tiek iedalīti šādās grupās:

Kultūraugs Atbalsta maksājums, EUR/ ha

Ilggadīgie zālāji līdz 138Laukaugi (t.sk. tehniskās kultūras), pārējās kultūras uz aramzemes, aramzemē sētie zālāji un zālāji sēklu ieguvei, papuve, nektāraugi

līdz 117

Dārzeņi (t.sk. garšaugi), kartupeļi un cietes kartupeļi

līdz 398

Augļu koki un ogulāji līdz 485

Atbalsta apjoms aprēķina metodika

680. Atbalsta maksājuma aprēķins apakšpasākumā veikts, salīdzinot bruto segumus tradicionālajā lauksaimniecības praksē ar bioloģiskajām audzēšanas metodēm. Tradicionālajā (konvencionālā) praksē lauksaimniekam jāizpilda savstarpējās atbilstības prasības un minimālās prasības, kas noteiktas nacionālajos normatīvajos aktos. Bioloģiskajā lauksaimniecībā lauksaimniekam papildus savstarpējās atbilstības prasībām un minimālām prasībām, kas noteiktas nacionālajos normatīvajos aktos, jāievēro Regulā Nr.834/2007 noteiktās prasības, kas veido papildus izmaksas un neiegūtos ieņēmumus. Turklāt, pielietojot bioloģiskās lauksaimniecības metodes, samazinās kultūraugu ražība. Atbalsta maksājumā ietvertas arī sertifikācijas izmaksas. Programmas 5.pielikumā norādītas obligātās prasības un saistības, ko sedz atbalsta maksājums.


681. Pasākuma ieviešana tiks uzsākta 2015.gadā. 2014.gadā pasākums tiks īstenots saskaņā ar Regulas Nr.1698/2005 nosacījumiem.

Pārbaudāmība un kontrolējamībaPasākums Risks Ietekmes mazināšanas pasākumi Vispārējais

novērtējumsB

iloģi

skā

lauk

saim

niec

ība

(29.

pant

s)


1. Grūtības saimniecības līmenī nošķirt sertificētās jomas no nesertificētajām.

2. Pārliecības gūšana, ka uzņemtās saistības tiek pildītas 5 gadus no saistību uzņemšanas brīža.

3. Minimālā dzīvnieku blīvuma nodrošināšana 0,3 liellopu vienības uz 1 ha ilggadīgo zālāju, aramzemē sēto zālāju un nektāraugu platībām.




R8: IT sistēmas






R5.1 Atbalstu var saņemt tikai tajos gadījumos, kad visa saimniecība ir sertificēta kā bioloģiskā saimniecība. Izstrādāti nacionālie normatīvie akti, kuros noteiktas publiskā iepirkuma prasības un nosacījumi atbalsta saņēmējiem.

R5.2. Pretendentus ik gadus iesniedz iesniegumu LAD un veic ikgadējo bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāciju sertificējošajā iestādē.










pārbaudāmi.

R8









8.2.10. Pasākums 12. „Natura 2000 maksājumi”Juridiskais pamats

682. Eiropas Parlamenta un Padomes regulas par atbalstu lauku attīstībai no ELFLA (EK) Nr .1305/2013 30.pants


683. Lai izpildītu direktīvu 92/43/EEK un 2009/147/EK prasības, Latvijā ir izveidots Natura 2000 teritoriju tīkls. Atsevišķu ārpus Natura 2000 teritorijām esošu biotopu un dzīvotņu aizsardzībai ir izveidoti mikroliegumi. Noteikto mērķu sasniegšanai šajās teritorijās ir noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi, tāpēc nepieciešams kompensēt mežsaimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ neiegūtos ieņēmumus teritorijās, kas nodrošina direktīvu 92/43/EEK un 2009/147/EK prasību īstenošanu. Natura 2000 teritorijās un mikroliegumos mežsaimnieciskā darbība ierobežota šādās platībās:

Saimnieciskās darbības ierobežojuma veids

Atbalstāmā platība, ha

Aizliegta mežsaimnieciskā darbība, aizliegta galvenā cirte un kopšanas cirte

16322(tai skaitā mikroliegumi 2360)

Aizliegta galvenā cirte 6597Aizliegta kailcirte 44783Kopā 67702

Avots: VMD

684. Šobrīd izveidoto mikroliegumu platība privātajos mežos sastāda ap 3,5% no platības, par kuru iespējams saņemt Natura 2000 maksājumu.



685. Pasākums veicina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, atjaunošanu un palielināšanu NATURA 2000 teritorijās, vienlaicīgi saglabājot tradicionālo Latvijas lauku ainavu.


686. Tiek veicināta meža īpašnieku, apsaimniekotāju interese par dabas vērtību saglabāšanu, nodrošinot labvēlīgus nosacījumus īpaši aizsargājamo biotopu un sugu attīstībai.

8.2.10.1. Apakšpasākums 12.2. „Natura 2000 maksājumi mežu platībām”

Atbalsta veids

687. Ikgadējs kompensācijas maksājums par platību.


688. Ikgadējs kompensācijas maksājums par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem meža zemēs saistībā ar Direktīvu 92/43/EEK un 2009/147/EK


689. Privāto mežu tiesiskie valdītāji, to kooperatīvi, apvienības.



1) ievēro nacionālos normatīvos aktos noteiktās prasības par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem Natura 2000 teritorijā;

2) atbalstam deklarē atbalsttiesīgo platību vismaz 1 ha platībā, kuru veido lauki, kuru minimālā platība noteikta nacionālajos normatīvajos aktos;

3) visā saimniecībā ievēro savstarpējās atbilstības prasības saskaņā ar Regulas (ES) Nr.1306/2013 VI sadaļas I nodaļu, minimālās mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas prasības un citas obligātās prasības, kas noteiktas programmas 4. pielikumā.

691. Attiecīgajā platībā nacionālā finansējuma kompensējoši maksājumi nedrīkst pārklāties ar Natura 2000 maksājumiem, taču, ja atbalsta saņēmējs saņēmis kompensāciju par kopšanas cirtes aizliegumu, Natura 2000 maksājumu var saņemt pilnā apmērā.

692. Ja atbalsta saņēmējam uzlikti naudas sodi par pārkāpumiem meža apsaimniekošanas jomā, kā arī, ja viņa vainas dēļ videi un mežam nodarīti zaudējumi, tad atbalsta saņēmēja iesniegumu par Natura 2000 maksājumu piešķiršanu izskata tikai tad, kad viņš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir samaksājis šos naudas sodus un atlīdzinājis videi un mežam nodarītos zaudējumus.



693. Līdz precīza kartogrāfiskā materiāla sagatavošanai visiem atbalsta saņēmējiem tiek maksāta viena likme 80 EUR/ha neatkarīgi no saimnieciskā darbības ierobežojuma.

694. Pēc precīza kartogrāfiskā materiāla sagatavošanas atbalsta likme tiek diferencēta pēc saimnieciskās darbības ierobežojuma veida.

Saimnieciskās darbības ierobežojuma veids

Atbalsta maksājums, EUR/ha

Aizliegta mežsaimnieciskā darbība, aizliegta galvenā cirte un kopšanas cirte

160

Aizliegta galvenā cirte 120Aizliegta kailcirte 45

695. Atbalsta apjoma aprēķini veikti LLKC ar LLU Meža fakultātes izstrādāto meža apsaimniekošanas plānošanas datorprogrammu "Meža Eksperts". Ar tās palīdzību modelēta biežāk sastopamo un saimnieciski vērtīgāko koku sugu - priedes, egles un bērza - raksturīgāko bonitāšu audžu augšanas gaita un mežsaimnieciskā darbība, ar to saistītie ieņēmumi un izdevumi.Audžu nociršana galvenā cirtē modelēta pēc galvenās cirtes vecuma Aprēķinos par pamatu ņemtas AS "Latvijas valsts meži" 2013.gada vidējās kokmateriālu sortimentu cenas un mežizstrādes izmaksas.





Nat

ura

2000

mež

iem

(30.

pant

s)


1.Gūt pārliecību, ka atbalstam pieteiktās platības ir ar attiecīgiem ierobežojumiem


Neattiecās

R8: IT sistēmas




2. Pasākuma pieteikums ir saskaņā ar citiem pasākumiem

R5.1 Sadarbībā ar Valsts mežu dienestu i r izveidots atbilstošs ĢIS slānis

Neattiecās







pārbaudāmi.

Neattiecās R8









8.2.11. Pasākums 13. „Maksājumi apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi”

Pasākuma juridiskais pamats

697. Eiropas Parlamenta un Padomes regulas par atbalstu lauku attīstībai no ELFLA (EK) Nr.1305/2013 31.pants


698. Latvija īsteno atbalstu teritorijās, kurās ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi un kas noteiktas saskaņā ar Padomes regulas Nr. 1305/2013 32.pantu. Latvijā par apgabalu, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi (jeb mazāk labvēlīgais apvidus) noteikta visa Latvijas teritorija, kurā atrodas 2,4 milj. ha lauksaimniecības zemes48. Iepriekšējā plānošanas periodā (2007-2013) atbalsts tika sniegts mazāk labvēlīgo apvidu teritorijām, kas noteiktas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999 19.pantu un aizņēma 74,4% no valsts kopējās platības.

699. Teritorijas, kurās ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi, Latvijā noteiktas mazākajā administratīvās teritorijas (LAU 2 - novads) vienībā - pagastu līmenī, ņemot vērā kritēriju - zema temperatūra. Atbilstoši augsnes auglības kvalitatīvajam vērtējumam, Latvijā ir noteiktas četras mazāk labvēlīgo apvidu kategorijas.

700. Latvija atrodas mērenā klimata joslā. Vidējā gada gaisa temperatūra Latvijas teritorijā (1971.-2000.g.) bija +6,1°C. Visaugstākā gada vidējā gaisa temperatūra ir Baltijas jūras piekrastē, viszemākā – Vidzemes un Latgales augstienes teritorijā. Līdz ar to Latvijā ir novērojamas būtiskas klimatisko un lauksaimniecisko apstākļu, tsk. augsnes auglības, atšķirības Latvijas teritorijā. Zemes izmantošanu būtiski ietekmē 180-190 dienu īsais veģetācijas periods, turklāt kultūraugiem kā nevēlama parādība pavasarī un rudenī vērojamas salnas, kad temperatūra noslīd zem 00C. Ziemāju kultūrām riska faktors var būt stiprs kailsals, biežie atkušņi, kas mijas ar spēcīgu salu, kā arī izsušana zem biezas sniega kārtas uz nesasalušas augsnes. 49 57% Latvijas teritorijas augsnes auglības līmenis ir zemāks par 38 ballēm, kas, ņemot vērā Latvijas klimatiskos apstākļus, tiek uzskatīts par minimālo auglības līmeni attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamo zemi, lai varētu nodrošināt komerciāli dzīvotspējīgu lauksaimniecību. Klimatu būtiski ietekmē reljefa lielformas. Augstienēs, sevišķi Vidzemes augstienē, atšķirībā no līdzenumiem, raksturīga zemāka temperatūra, īsāks bezsala periods, lielāks mitrums un mākoņainums, ilgstošāka sniega sega.

701. Lauksaimniekiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu teritorijās, kurās ir dabas apstākļu ierobežojumi, nepieciešams segt papildus izdevumus, kas nepieciešami, lai pielāgotos esošajiem agroklimatiskajiem apstākļiem un segtu ienākumu samazinājumu, ko rada lauksaimnieciskā darbība šādās teritorijās

Ieguldījums katrā no tematiskiem mērķiem 4A


702. Nevienlīdzīgu klimatisko un dabas apstākļu izraisīto seku novēršana lauksaimnieciskajā ražošanā. Teritorijās, kurās ir apgrūtināta lauksaimnieciskā darbība, tiks veicināta tās

48 Valsts zemes dienests49 „Augkopība, rokasgrāmata”, A.Ružas redakcijā, 2004. g.

nepamešana, tādējādi saglabājot tradicionālo Latvijas lauku vides mozaīkveida ainavu - to ilgtspējīgi apsaimniekojot.


703. Atbalsts veicina zemju apsaimniekošanu un nepamešanu, līdz ar to tiek saglabāta tradicionālā lauku ainava un apstrādātas zemes platības. Augsne ir viens no nozīmīgākajiem dabas resursiem. Latvijas augsnes pēc savas izcelsmes ir nabadzīgas ar minerālajām augu barības vielām. Galvenās augsnes kvalitātes problēmas izraisa gan nepārdomāta saimnieciskā darbība, gan dabiskie procesi, radot augsnes eroziju, paskābināšanos un organisko vielu samazināšanos, kas nosaka lauksaimniecības produkcijas kvalitāti un ražību. Sakarā ar zemajiem ienākumiem vai pat zaudējumiem lauksaimniecībā, kurus ietekmē agroklimatiskie apstākļi, apgabalos, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi, tiek pārtraukta lauksaimnieciskā darbība, pieaug neapsaimniekotās LIZ platības, degradējas kopējā lauku ainava. Lai veicinātu lauku ainavas uzturēšanu un ilgtspējīgu lauksaimniecības sistēmu uzturēšanu un attīstību, turpinot izmantot lauksaimniecības zemi, nepieciešams atbalsts lauksaimniekiem, kas saimnieko apgabalos, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi.

Atbalsta veids

704. Ikgadējs kompensācijas maksājums par platību.


705. Lauksaimnieciskā ražošana apsaimniekotā lauksaimniecībā izmantojamā zemē teritorijās ar dabas ierobežojumiem. Pasākuma īstenošanas uzdevums ir kompensēt lauksaimniekiem papildu izmaksas un negūtos ienākumus, kas saistīti ar lauksaimnieciskās ražošanas ierobežojumiem apgabalos, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi.


706. Atbalstu var saņemt aktīvais lauksaimnieks saskaņā ar Regulas Nr. 1307/2013 9.pantu (fiziska vai juridiska persona), kura apsaimniekotā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība atrodas teritorijā, kas noteikta atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1305/2013 32.pantam.



1) veic lauksaimniecisko darbību uz atbalsttiesīgās LIZ vismaz 1 ha platībā, kuru veido lauki, kuru minimālā platība noteikta nacionālajos normatīvajos aktos;

2) visā saimniecībā ievēro savstarpējās atbilstības prasības saskaņā ar Regulas (ES) Nr.1306/2013 VI sadaļas I nodaļu, minimālās mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas prasības un citas obligātās prasības, kas noteiktas programmas 5. Pielikumā.

3) ilggadīgo zālāju vai aramzemē sēto zālāju platībā nodrošina minimālo lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu, indikatīvi 0,5 nosacītās liellopu vienības uz hektāra vai indikatīvi 0,3 nosacītās liellopu vienības uz hektāra bioloģiskās lauksaimniecības platībās atkarībā no saimniekošanas metožu veida vai specifikas;

4) uz atbalstam tiesīgajām LIZ platībām nodrošina standarta izlaidi (SI), indikatīvi 280 EUR/ha.

Atbalsta apjoms

708. Maksājums kompensē lauksaimniecības produkcijas ražotāju papildu izdevumus un neiegūtos ienākumus, kas saistīti ar lauksaimnieciskai darbībai nelabvēlīgiem apstākļiem attiecīgajā teritorijā.

709. Ja saimniecības atbalstam pieteiktā platība pārsniedz 1000 ha, tad par platību, kas pārsniedz noteikto robežvērtību, ikgadējo maksājumu samazina par 1 %, virs 1500 ha par 5%.

710. Kategorija Atbalsta maksājums, EUR/ha2015 2016 2017 2018 2019 2020

1. kategorija 25 25 25 25 25 252. kategorija līdz 36 līdz 36 līdz 36 līdz 36 līdz 36 līdz 363. kategorija līdz 47 līdz 47 līdz 47 līdz 47 līdz 47 līdz 474. kategorija līdz 58 līdz 58 līdz 58 līdz 58 līdz 58 līdz 58





Mak

sāju

mi a

pgab

alie

m, k

uros

ir d

abas

vai

citi

spec

ifisk

i ier

obež

ojum

i (3

1.pa

nts)


3. Atbilstošadzīvnieku blīvuma nodrošināšana attiecībā uz zālājiem


Nav saistību/ neattiecās

R8: IT sistēmas

2. Izveidotā IS nenodrošina Maksājumu aģentūrai atbilstošu funkciju veikšanu un pasākumu izkontrolējamību un pārbaudāmību.


4. Tiek pieteiktas neatbilstošas platības5. Pasākuma pieteikums ir saskaņā ar citiem

pasākumiem








pārbaudāmi.

R8









8.2.12. Pasākums 16. „Sadarbība”Pasākuma juridiskais pamats

713. Eiropas Parlamenta un Padomes regulas par atbalstu lauku attīstībai no ELFLA (EK) Nr.1305/201335.pants.

Pamatojums

714. Eiropas inovāciju partnerības (EIP) mērķis ir attīstīt konkurētspējīgu un ilgtspējīgu lauksaimniecību un mežsaimniecību, kas darbojas pēc principa „mazāk izejvielu, vairāk rezultāta” un ir harmonijā ar vidi. EIP aptver gan pētniecību, gan pētījumu rezultātu izplatīšanu līdz produktu un metožu izstrādei un to integrācijai ražošanas procesā.

715. Ar inovāciju šī pasākuma ietvaros apzīmē procesu vai darbību, kura rezultātā tiek radīts jauns produkts vai pakalpojums un kurā tiek iesaistīts valsts intelektuālais potenciāls, nodrošinot nepārtrauktu mijiedarbību visā procesa garumā, t.i., zinātne-pētniecība-ražošana-tirgus izpēte un gatavās produkcijas ražošana.

716. Lauksaimniecībā un mežsaimniecībā ir nepietiekama sadarbības starp zinātniekiem un lauksaimniecības un mežsaimniecības produkcijas ražotājiem, trūkst augstražīgas, vietējiem apstākļiem piemērotas kultūraugu šķirnes un pavairojamais materiāls un vietējiem apstākļiem piemērotas tehnoloģijas. Tāpēc nepieciešams veicināt zinātnieku un lauksaimnieku un mežsaimnieku sadarbību konkrētu mērķu sasniegšanai.

717. Apakšpasākuma „Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde lauksaimniecības nozarē” ietvaros zinātniskie institūti izveidos vai novērtēs šķirnes ar konkrētam saimniekošanas veidam svarīgām īpašībām, izstrādās inovatīvo šķirņu audzēšanas un reproduktīvā materiāla iegūšanas tehnoloģijas, šo šķirņu produktu glabāšanas un pārstrādes tehnoloģijas un sagatavos rekomendācijas lauksaimniekiem, kopīgi ar lauksaimniekus pārstāvošo organizāciju veiks inovatīvām šķirnēm ražošanas izmēģinājumus, iesniegs inovatīvās šķirnes oficiālai atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudei, kā arī saimniecisko īpašību novērtēšanai, uzsāks šķirņu sākotnējo sēklkopību, sēklas izejmateriāla iegūšanai atbilstoši sēklu un šķirņu apriti regulējošo normatīvo aktu prasībām, piecus gadus pēc pasākuma noslēgšanas nepieprasīs atlīdzību par šo inovatīvu šķirņu izmantošanu.

718. Savukārt apakšpasākuma „Ar lauku tūrismu saistītu tūrisma pakalpojumu attīstīšanā” mērķis ir ar mārketinga palīdzību veicināt lauku attīstību, lauksaimniecības un lauku tūrisma nozares sadarbību, attīstot un popularizējot lauku tūrismu lauku vidē.

719. Ir nepieciešama tāda tūrisma produktu virzība un attīstīšana tirgū, kas saistīti ar reģionālo un vietējo ēdienu, kultūru un lauku amatniecību - dalība ārvalstu gadatirgos, izstādēs, konferencēs un semināros, ''lauku labumu'' saimniecību produkta izveide un mārketings, nacionālās latviešu lauku virtuves piedāvājuma izveide un mārketings, kā arī mārketinga kampaņas lauku tūrisma popularizēšanai lauku vidē un jaunu tirgu sasniedzamības palielināšana.



Sada

rbīb

a (3

5.pa

nts)


piemērošanu.




investīcijas.









pārbaudāmi.

R8









8.2.12.1. Apakšpasākums 16.1. „Atbalsts lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējīgai Eiropas inovāciju partnerības (EIP) darbu grupu izveidei un darbībai”

Atbalsta veids

720. Daļējs vai pilnīgs atbalsts investīcijām un pakalpojumiem


721. Attiecināmās izmaksas ir :

izpētei; aktivizēšanai; sadarbībai; tiešās izmaksas konkrētiem projektiem un citiem inovācijām veltītiem

pasākumiem


722. EIP darba grupas, kas ir juridiska persona.

723. EIP darba grupas sastāvā ir jābūt 5-10 biedriem, t.sk. vismaz vienam:

1) pārstāvim no lauksaimniecības, meža īpašnieku vai pārtikas nozares nevalstiskajām organizācijām;

2) zinātniekam, kura grupā strādā arī studenti;

3) uzņēmuma pārstāvim, kurš ir ieinteresēts inovācijas radīšanā vai izmantošanā.;

4) konsultantam.


724. Pasākuma īstenošanas vieta ir Latvijas teritorija.

725. Ar inovāciju šī pasākuma ietvaros apzīmē procesu vai darbību, kura rezultātā tiek radīts jauns produkts vai pakalpojums un kurā tiek iesaistīts viss valsts intelektuālais potenciāls, nodrošinot nepārtrauktu mijiedarbību visā procesa garumā, t.i., zinātne-pētniecība- -tirgus izpēte un gatavās produkcijas ražošana.

726. Piemērs: ir inovācija: Dundagas piensaimnieks pamatojieties uz zinātnieces atklāto mikrobu, mijiedarbības rezultātā atklāj jaunu receptūru līdz šim vismaz Latvijā (ja ne pat visā pasaulē) nebijušam produktam.

727. Piemērs nav inovācija: Uzņēmums A noskata no cita uzņēmuma B siera recepti, virspusēji pārveido un tml..

728. EIP grupai iesniedzot projektu:

jābūt izstrādātam plānam, kas ietver inovatīvā projekta aprakstu un sagaidāmo rezultātu aprakstu.

jābūt izstrādātām iekšējām procedūrām, kas nodrošina lēmumu pieņemšanas caurspīdīgumu un novērš interešu konfliktu;

729. Visiem pasākuma ietvaros veiktajiem pētījumiem un tehnoloģijām jābūt publiski pieejamiem.


730. Projektus apstiprina divos etapos:

1) ideju konkurss. Vērtē komisija, ko izveido ZM sadarbībā ar zinātnes ekspertiem, lai apstiprinātu projektu idejas;

2) uz apstiprināto ideju pamata iesniegto projektu izskatīšana un apstiprināšana Lauku atbalsta dienestā.


731. Maksimālais apjoms vienai EIP darba grupai līdz 500 000 EUR.

732. Atbalsta intensitāte ir līdz 100 procenti no attiecināmām izmaksām.

8.2.12.2. Apakšpasākums 16.2. „ Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei”

Atbalsta veids

733. Daļējs vai pilnīgs atbalsts investīcijām un pakalpojumiem.


734. Tiešie atbalsta saņēmēji ir:

1) zemkopības zinātniskās institūcijas2) lauksaimniecības vai mežsaimniecības uzņēmumi.

735. Galējie labuma guvēji ir lauksaimniecības ražotāju organizāciju biedri (saimniecības).


736. Pasākuma īstenošanas vieta ir Latvijas teritorija.

737. Atbalstu var saņemt:

1) Latvijas zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zemkopības zinātniskā institūcija, kura atbilst pētniecības organizācijas definīcijai, ir reģistrēta Latvijas zinātnisko institūciju reģistrā un saskaņā ar tās nolikumu nodarbojas ar lauksaimniecības augu sugu selekciju.

2) lauksaimniecības vai mežsaimniecības uzņēmumi, kuri ir noslēguši sadarbības līgumu ar attiecīgās nozares zinātnieku.

738. Atbalstu var saņemt tās zinātniskās institūcijas, kurām ir sadarbības līgums noteiktu lauksaimniecības kultūraugu šķirņu izveidošanā un šo šķirņu tehnoloģijas izstrādē ar vismaz vienu lauksaimniekus pārstāvošo organizāciju.

739. Pasākuma ietvaros jānoslēdz līgums starp zinātniskajiem institūtiem un vismaz vienu no attiecīgās nozares vai apakšnozares lauksaimniekus pārstāvošajām organizācijām

740. Līgumā tiks atrunātas lauksaimniekiem nepieciešamo sugu šķirņu īpašības un noteikts laika grafiks inovatīvo šķirņu ražošanas izmēģinājumu veikšanai, oficiālai novērtēšanai un reģistrēšanai, kā arī tehnoloģiju izstrādei.



izpētei; aktivizēšanai; sadarbībai;

tiešās izmaksas konkrētiem projektiem un citiem inovācijām veltītiem pasākumiem


742. Paredzēts ideju konkurss, tiks izveidota komisija, kas vērtēs un pieņems lēmumu.


743. Divu veidu projekti.

1) zemkopības zinātniskajām institūcijām maksimālais atbalsta apjoms - 2 000 000 EUR;

2) lauksaimniecības vai mežsaimniecības uzņēmumiem maksimālais atbalsta apjoms - 100 000 EUR.

744. Atbalsta intensitāte zemkopības zinātniskajām institūcijas ir līdz 100 procentiem no attiecināmām izmaksām un lauksaimniecības vai mežsaimniecības uzņēmējiem līdz 60 procentiem.

8.2.12.3. Apakšpasākums 16.3. „Lauku tūrisma attīstības veicināšana”Atbalsta veids

745. Daļējs vai pilnīgs atbalsts investīcijām un pakalpojumiem



izpētei; aktivizēšanai; sadarbībai; noieta veicināšanas pasākumiem tiešās izmaksas konkrētiem projektiem un citiem inovācijām veltītiem

pasākumiem;


747. Atbalsta saņēmējs ir biedrība, kuras biedri projekta iesnieguma iesniegšanas dienā vismaz 50 procentu apmērā ir zemnieku saimniecības un individuālie komersanti.


748. Pasākuma īstenošanas vieta ir Latvijas teritorija

749. Atbalsta pretendents atbilst šādiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem:

tam ir vismaz piecu gadu pieredze lauku tūrisma mārketingā;

tam ir vismaz piecu gadu pieredze lauku tūrisma, lauksaimniecības un citu lauku ekonomikas jomas sadarbības veicināšanā;

tas ir vismaz vienas starptautiskas lauku tūrisma organizācijas biedrs;

tam ir esoša biedrības tīmekļa vietne tūrisma pakalpojumu sniegšanai;

tas darbojas vismaz pusē no Latvijas teritorijas lauku tūrisma un lauku attīstības jomā.

Atbalstāmās darbības:

750. Atbalstāmās darbības ir šādas:

tāda tūrisma produkta virzība un attīstīšana tirgū, kas saistīts ar reģionālo un vietējo ēdienu, kultūru un lauku amatniecību

''lauku labumu'' saimniecību produkta izveide un mārketings; nacionālās latviešu lauku virtuves piedāvājuma izveide un mārketings; mārketinga kampaņas lauku tūrisma popularizēšanai lauku vidē; jaunu tirgu sasniedzamības palielināšana.


751. Izstrādāti projektu atlases kritēriji, sadalot kritērijus grupās, nosakot punktu skaitu kritērijā un maksimāli iespējamo punktu skaitu grupā. Pēc šāda principa izveidotajiem kritērijiem iespējams sarindot projektus pēc iegūtajiem punktiem, tādejādi atbalstot vislabākos projektus.


752. Maksimālais atbalsts vienam atbalsta saņēmējam līdz 800 000 EUR.

753. Atbalsta intensitāte ir līdz 100 procenti no attiecināmām izmaksām

8.2.13. Pasākums 19. LEADER pieejas pasākums „Vietējās attīstības stratēģijas” (turpmāk – LEADER pasākums)

Pasākuma juridiskais pamats

754. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1305/2013 (2013. gada 17. decembris), par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 no 42. līdz 44.pantam un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 no 32. līdz 35.pantam.


755. LEADER pasākums ir mērķtiecīgas un savstarpēji koordinētas aktivitātes lauku attīstības veicināšanai. Viens no LEADER pasākuma pamatprincipiem ir pieeja no „apakšas uz augšu”, kad iniciatīva nāk no vietējiem iedzīvotājiem, iesaistoties savas teritorijas problēmu identificēšanā un risināšanā.

756. Plānošanas periodā no 2014.-2020. gadam LEADER pasākumu var paplašināt, piesaistot ne tikai ELFLA, bet arī EJZF, ERAF un ESF finansējumu vietēja mēroga iniciatīvām un sekmējot koordināciju starp dažādiem fondiem vietējā līmenī. Šādu pieeju sauc par Sabiedrības virzītu vietējo attīstību (turpmāk – SVVA).

757. Latvija plāno īstenot SVVA piesaistot divu fondu finansējumu, t.i., ELFLA un EJZF, kur ELFLA ir izvēlēts par vadošo fondu.

758. Galvenās SVVA sastāvdaļas:

Vietējā rīcības grupa (VRG) ir publisko un privāto partneru apvienība, kas darbojas noteiktā lauku teritorijā ar iedzīvotāju skaitu robežās no 10 līdz 65 tūkstošiem;

Vietējās attīstības stratēģija ir VRG izstrādāts daudznozaru stratēģisks attīstības plāns, kas nosaka un pamato vietējās teritorijas attīstības prioritātes un pārmaiņu nepieciešamību;

Teritorija un iedzīvotāji - visa Latvijas lauku teritorija un pilsētas, kurās iedzīvotāju skaits ir no 5000 līdz 15 000, nepārsniedz 49% no kopējās VRG teritorijas iedzīvotāju skaita.

Pasākuma mērķi

759. Sniegt atbalstu lauku kopienu ilgtspēju veicinošām vietējās attīstības iniciatīvām, kas ir atbilstošas Lauku attīstības programmai 2014. – 2020.gadam un iekļautas vietējo rīcības grupu izstrādātajās vietējās attīstības stratēģijās, un uzlabo sociālo situāciju laukos, veido labvēlīgu vidi dzīvošanai, uzņēmējdarbībai un lauku teritoriju attīstībai.

760. Sekmēt tādu pārvaldības mehānismu attīstību vietējā līmenī, kas balstīti uz iekļaujošiem vienlīdzīgas partnerības principiem un rada pievienoto vērtību teritorijas un vietējās sabiedrības potenciālam.

761. Veicināt starpteritoriālu un starpvalstu sadarbību vietējās attīstības potenciāla un resursu ilgtspējīgai izmantošanai.

Ieguldījums darbības virzienā 6B

762. Pasākums sekmēs vietējo attīstību lauku teritorijā, stiprinās vietējo ekonomiku un uzņēmējdarbības dažādību, sekmēs vietējo resursu maksimālu un produktīvu izmantošanu, radot, pēc iespējas augstāku, pievienoto vērtību, veicinās teritorijas, t.sk., dabas un kultūras objektu labiekārtošanu, kā arī maza apjoma infrastruktūras radīšanu un attīstību, uzlabos lauku dzīves telpu un padarīs to draudzīgāku un pievilcīgāku iedzīvotājiem, kas ļaus tiem parūpēties pašiem par sevi, par savām ģimenēm un par savas teritorijas attīstību, veicinās sociāli maznodrošināto personu iesaisti vietējās sabiedrības dzīves dažādošanā un pilnveidošanā.

Ieguldījums horizontālajos mērķos

763. LEADER pasākuma apakšpasākumos „Vietējās ekonomikas stiprināšanas un vietas potenciāla attīstības iniciatīvas” un „Starpteritoriālā un Starpvalstu sadarbība” ietvaros” ir iespēja rast efektīvus risinājumus vides un klimata horizontālo mērķu īstenošanā.

Apakšpasākumi

Ar SVVA pieeju tiks īstenoti šādi apakšpasākumi:

764. Vietējās ekonomikas stiprināšanas iniciatīvas un vietas potenciāla attīstības iniciatīvas (19.3);

765. Starpteritoriālā un starpvalstu sadarbība (19.5.; 19.6.);

766. Vietējās rīcības grupas darbības nodrošināšana, teritorijas aktivizēšana (19.7.; 19.8.).

Vietējās attīstības stratēģiju atlase īstenošana

767. Vietējās attīstības stratēģiju atlasi Vadošā iestāde organizē divos posmos, ko izvērtēs vietējās attīstības stratēģiju vērtēšanas komisija:

a) 1.posmā konkursa kārtībā vietējās attīstības stratēģiju vērtēšanas komisija atlasa nosacījumiem atbilstošas VRG;

b) 2.posmā atlasītās VRG noteiktā termiņā iesniedz nosacījumiem atbilstošas vietējās attīstības stratēģijas.

Vietējās attīstības stratēģiju īstenošana

768. Piešķiramais finansējuma apjoms uz vienu vietējo rīcības grupu tiks aprēķināts balstoties uz iedzīvotāju skaitu vietējās rīcības grupas teritorijā, kā arī uz vietējās rīcības grupas teritorijas lielumu.

769. Konkursa kārtībā atbalstītās vietējās attīstības stratēģijas tiek ieviestas, īstenojot vietējās attīstības stratēģijas mērķim un rīcībām atbilstošus projektus un programmas.

770. VRG izsludina un organizē projektu iesniegumu pieņemšanu, atbilstoši vietējās attīstības stratēģijā noteiktajam rīcības plānam un ievērojot atklātu projektu iesniegumu konkursu nosacījumus. Atsevišķām iniciatīvām, kuru uzsākšanai ir nepieciešams papildus aktivizējošais darbs, var tikt piemērota nepārtrauktā projektu iesniegumu pieņemšana.

771. VRG izvērtē projektus un atlasa vietējās attīstības stratēģijai atbilstošos projektus, ievērojot LAP noteikto attiecināmo izmaksu atbalsta intensitāti un atbalsta apjomu, kas nepārsniedz atbilstošajos apakšpasākumos noteikto. VRG vietējās attīstības stratēģijā var samazināt projektu atbalsta intensitāti un apjomu.

772. Lauku atbalsta dienests (LAD) veic VRG atlasīto projektu izvērtēšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem un pieņem gala lēmumu par projektu apstiprināšanu.

773. LAD veic atbalsta maksājumus vietējās attīstības stratēģijai atbilstošajiem projektiem, ievērojot, ka attiecināmo izmaksu atbalsta intensitāte un atbalsta apjoms nepārsniedz atbilstošajos pasākumos noteikto.

774. VRG veic projektu īstenošanas saturisko uzraudzību, kā arī projektu īstenošanas virzību, izvērtē projektu un vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas rezultātus, ievērojot uzraudzības un izvērtēšanas procedūras, kas iekļautas atbilstošajā vietējās attīstības stratēģijā.

775. LAD veic projektu finansējuma izlietojuma uzraudzību, kā arī normatīvajos aktos noteiktās kontroles.

8.2.13.1. Apakšpasākums 19.2. „Vietējās ekonomikas stiprināšanas un vietas potenciāla attīstības iniciatīvas”

Pasākuma pamatojums

776. Lai stiprinātu vietējo ekonomiku un uzņēmējdarbības dažādību, nepieciešams veicināt cilvēkos interesi pievērsties uzņēmējdarbībai, mājražošanai un mājamatniecībai, lauku ekonomikas dažādošanai, pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, sadarbības un īso piegādes ķēžu veidošanai, lauku tūrisma attīstībai, piedāvājot iespēju arī apgūt jaunas vai papildus zināšanas un prasmes, uzlabojot atbalsta saņēmēja uzņēmējdarbības spējas un iemaņas par produktu ražošanu un pārstrādi, par iekļūšanu tirgū, par tirgus izpētes nepieciešamību, par pārdošanas prasmēm u.c. prasmēm atbilstoši plānotajai nodarbei, līdz ar to sekmējot vietējo resursu maksimālu un produktīvu izmantošanu, radot, pēc iespējas augstāku, pievienoto vērtību, un gala rezultātā ļaujot iedzīvotājiem parūpēties pašiem par sevi, par savām ģimenēm un par savas teritorijas attīstību.

777. Vietas potenciālu veido dabas, fiziskais un kultūras kapitāls. To stratēģiska un ilgtspējīga izmantošana var sekmēt jaunu integrētu tūrisma, kultūras, veselības un citu saistītu pakalpojumu un produktu piedāvājuma attīstību. Taču nozīmīgs attīstības apgrūtinājums ir nolietojusies vai neesoša infrastruktūra, kas nodrošina piekļuvi minētajiem kapitāliem, vietējie vides piesārņojumi, kas var apdraudēt drošību un veselību, tāpat arī nepietiekama vietējās sabiedrības sadarbība, kas, apvienojot tai piederošos kapitālus, var radīt kompleksus/integrētus piedāvājumus teritorijas pievilcības veicināšanai un lauku tūrisma attīstībai, tādā veidā sekmējot vietējo produktu un pakalpojumu noieta paplašināšanos.

778. Lai veicinātu sabiedrības līdzatbildību par kvalitatīvas dzīves telpas radīšanu, nepieciešams iesaistīt iedzīvotājus teritorijas, t.sk., dabas un kultūras objektu labiekārtošanā, kā arī maza apjoma infrastruktūras radīšanā vai attīstībā, kas uzlabo lauku dzīves telpu un padara to draudzīgāku un pievilcīgāku gan vietējiem iedzīvotājiem, īpaši ģimenēm, gan teritorijas apmeklētājiem.

779. Lauku teritorijās, pateicoties nozīmīgai iedzīvotāju migrācijai uz attīstības centriem vai ārpus valsts robežām, ir raksturīga sociālā un cilvēkkapitāla samazināšanās, kas apdraud līdzsvarotas vietējās attīstības iespējas un samazina lauku iedzīvotāju drošumspēju. Diemžēl lauku teritorijās palielinās tādu iedzīvotāju grupu īpatsvars, kas dažādu iemeslu dēļ neiesaistās vietējās sabiedrības ekonomiskajā un sociālajā dzīvē, bet ir atkarīgi no valsts un pašvaldības sniegtajiem pabalstiem. Tāpēc, lai nodrošinātu visiem vietējās teritorijas

iedzīvotājiem līdzvērtīgas iespējas piedalīties savas dzīves vides un vietējās teritorijas uzlabošanā un attīstībā, nepieciešams arī sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietas un sociāli maznodrošinātās personas nodrošināt ar iespēju iesaistīties ikdienas dzīves dažādošanā un pilnveidošanā.

Pasākuma mērķi

780. Veicināt sabiedrības iesaisti vietējās ekonomikas stiprināšanas iniciatīvās, tādā veidā radot jaunas vērtības vietējā sabiedrībā, produktīvāk izmantojot vietējos resursus, sekmējot sadarbību un vietējo patēriņu, attīstot jaunus uzņēmējdarbības modeļus, kas paaugstina lauku teritoriju iedzīvotāju dzīves kvalitāti, konkurētspēju un vietējās teritorijas sociālekonomisko attīstību.

781. Veicināt sabiedrības iesaisti vietējā dabas, fiziskā, sociālā, cilvēkkapitāla stiprināšanas un kultūras kapitāla stratēģiskas un ilgtspējīgas izmantošanas un attīstības iniciatīvās, tādā veidā paaugstinot lauku iedzīvotāju drošumspēju, vietas potenciālu un pievilcību, kas var kļūt par priekšnosacījumu jaunu integrētu tūrisma, kultūras, veselības un citu saistītu pakalpojumu un produktu piedāvājuma attīstībai.

Atbalsta veids

782. Investīciju atbalsts un darbības izmaksas.


783. Atbalstāmās aktivitātes:

Vietējās ekonomikas stiprināšanas iniciatīvas:

attiecināmās izmaksas ir:

investīciju atbalsts – pamatlīdzekļu iegāde, būvniecības izmaksas, vispārējās izmaksas, nemateriāli ieguldījumi.

Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas

attiecināmās izmaksas ir :

investīciju atbalsts - pamatlīdzekļu iegāde, būvniecības izmaksas, vispārējās izmaksas,

kā arī darbības izmaksas, personāla izmaksas, mācību izmaksas, ar sabiedriskajām attiecībām saistītas izmaksas, finanšu izmaksas.


784. Aktivitātes ietvaros atbalsta saņēmējs ir juridiska vai fiziska persona, kas darbojas VRG teritorijā.

785. Atbalsta saņēmējs nav pašvaldība pilsētās, kas ir reģionālas nozīmes attīstības centrs;


786. Pasākuma ietvaros viena atbalstāmā projekta attiecināmo izmaksu summa nav lielāka par 50 000 EUR, uzņēmējdarbības infrastruktūras projektiem līdz 100 000 EUR.

787. Atbalsta intensitāte tiek noteikta katram pēc projekta veida

Projekta veidi Atbalsta intensitāte

Sabiedriskā labuma projekti Līdz 90%

Kopprojekti, kopdarbība Līdz 80%

Privāta labuma projekti līdz 60%


788. Projektiem, kas tiek iesniegti pasākumam „Vietējās ekonomikas stiprināšanas iniciatīvas” ir jāuzrāda ekonomiskās dzīvotspējas rādītāji, kas tiek noteikti nacionālajos normatīvajos aktos.


Atlases kritēriji tiek izstrādāti katrā VRG un tos apstiprina Lauku atbalsta dienests. VRG atlases kritērijus nosaka, pamatojoties uz dokumentētu izvērtējumu, kas pierāda pieņemto lēmumu pamatotību un godīgumu. Atlases kritērijiem ir jābūt publiski pieejamiem.

8.2.13.2. Apakšpasākums 19.3. ”Starpteritoriālā un starpvalstu sadarbība ”

Pamatojums

789. Viens no ilgtspējīgas un uz panākumiem orientētas vietējās attīstības nosacījumiem ir pozitīvo pārmaiņu pamanīšana, kas pamudina sabiedrību jauninājumiem un jauniem problēmu risinājumiem. Šāda pozitīvo pārmaiņu pamanīšana ir iespējama nododot savas darbības pieredzi citiem, iegūstot līdzīgu problēmu risinājumu pieredzi citviet, kā arī apvienojot dažādas pieredzes kopīgu jautājumu risinājumu meklēšanā. Iepriekšējās darbības pieredze liecina, ka tieši pieredzes apmaiņas rezultātā gūtā informācija un zināšanas sniedz lielāko efektu jaunu pieeju meklēšanā un īstenošanā.

790. Atbalsts sadarbības projektiem nacionālā (starpteritoriālā) un starptautiskā (starpvalstu) līmenī veicinās VRG kvalitatīvu pieredzes nodošanu un iegūšanu vietējiem iedzīvotājiem aktuālu jautājumu risināšanā, kā arī jaunu un inovatīvu sadarbības ideju īstenošanā lauku teritorijās. Tādā veidā sekmējot uzņēmējdarbības attīstību un nodarbinātības iespējas lauku teritorijās, un sasniegtu VAS izvirzīto mērķi un veidotu pievienoto vērtību sadarbībā iekļautajām teritorijām.

791. Lai palielinātu sadarbības projektu nozīmi lauku teritoriju attīstībā, atbalstītajiem projektiem ir jāveicina LEADER pasākumu mērķu sasniegšana.

Atbalsta veids

Darbības izmaksas un ierobežots investīciju atbalsts.


792. Pasākuma ietvaros tiek atbalstītas šādas aktivitātes:

Starpteritoriālā sadarbība starp VRG nacionālajā līmenī;

Starpvalstu sadarbība starp VRG Eiropas Savienības dalībvalstīs un teritorijās, kurās darbojas organizācijas, kas īsteno LEADER pieejai līdzīgas aktivitātes.

Attiecināmās izmaksas ir :

pamatlīdzekļu iegāde, vispārējās izmaksas,

darbības izmaksas, personāla izmaksas, mācību izmaksas, ar sabiedriskajām attiecībām saistītas izmaksas, finanšu izmaksas.


Vietējās rīcības grupas;

Biedrības un nodibinājumi;


793. Atbalsta intensitāte līdz 100%.

794. Pasākuma ietvaros viena atbalstāmā projekta attiecināmo izmaksu summa nepārsniedz 100 000 EUR.

795. Atbalsta saņemšanas nosacījumi:

796. Starpteritoriālās un starpvalstu sadarbības projektos:

a) ir nepieciešami vismaz divi partneri;

b) ir noteiktas kopīgas darbības projekta iesniegumā;

c) ir noteikti katra projekta partnera pienākumi.

797. VRG nevar saņemt atbalstu par vienām un tām pašām sadarbības projekta aktivitātēm no citiem Eiropas Savienības finanšu avotiem un valsts budžeta.

Procedūra sadarbības projektiem

798. Starpteritoriālo un starpvalstu sadarbības projektu atlasi un vērtēšanu organizē LAD.

799. Sadarbības pasākumu projektu iesniegumiem tiek piemērota nepārtrauktā projektu iesniegumu pieņemšana.

800. Uz atbalstu var pieteikties VRG, kas īsteno VAS Lauku attīstības programmas 2014. – 2020.gadam ietvaros.

801. Starpteritoriālās sadarbības projekti ir balstīti uz partneru savstarpējās sadarbības vienošanos, kurā ir noteikta koordinējošā VRG.

802. Koordinējošā VRG:

- iesniedz projekta iesniegumu LAD;- veic maksājuma pieprasījumus un sniedz atskaites par atbalsta izlietojumu LAD.

803. Starpvalstu sadarbības projektos ir iesaistīts vismaz viens partneris ārpus Latvijas teritorijas.

804. Starpvalstu sadarbības projekta iesniegums tiek iesniegts katrā projektā iesaistītajā valstī.

805. Ja no Latvijas puses projektā tiek iesaistītas vairākas VRG, tad tiek piemērota Latvijas starpteritoriālās sadarbības projektu iesniegšanas un īstenošanas procedūra.


Projektu atlases kritēriju izvēle ir cieši saistīta ar pasākuma mērķu sasniegšanu. Atlases kritēriji tiek noteikti nacionālajos normatīvajos aktos. Attiecīgi priekšroka būtu dodama projektiem, kas aptver iespējami lielu labuma guvēju loku, projekts atstāj ilgtspējīgu efektu, inovatīviem projektiem.

8.2.13.3. Apakšpasākums 19.4 „Vietējās rīcības grupas darbības nodrošināšana, teritorijas aktivizēšana”

Pamatojums

806. Sekmēt efektīvu VRG darbību VAS izstrādāšanā, īstenošanā, uzraudzībā un aktualizēšanā, tādējādi nodrošinot vietējās teritorijas attīstības procesa nepārtrauktību. Nodrošināt VRG sadarbību vietējās attīstības procesiem nozīmīgu jautājumu risināšanā nacionālā un starptautiskā līmenī. Kā arī veicināt vietējās sabiedrības pieredzes apmaiņu un pilnvērtīgu līdzdalību VAS īstenošanā, nodrošinot tam nepieciešamo informāciju, zināšanas un citus resursus.

Atbalsta veids

807. Darbības izmaksas un ierobežots investīciju atbalsts.


808. Pasākuma ietvaros tiek atbalstītas šādas aktivitātes:

1) VRG Darbības nodrošināšanas izmaksas;

Darbības izmaksas (t.sk. arī apdrošināšana);

Personāla izmaksas;

Apmācību izmaksas (apmācības VRG personālam un VRG pārvaldes institūciju locekļiem (projektu iesniedzējiem nav attiecināmas apmācību izmaksas no VRG darbības nodrošināšanas izmaksām);

Sadarbības (tīklošanās) izmaksas: VRG personāla un pārvaldes institūciju locekļu dalība VRG sadarbības (tīklošanās) sanāksmēs, t.sk., Valsts lauku tīkla un Eiropas Lauku tīkla organizētās tikšanās, kā arī biedru naudas dalībai VRG sadarbības tīklos (reģionālā, nacionālā, Eiropas mērogā);

Finanšu izmaksas (piemēram, maksu par bankas kontu pārvaldību);

Izmaksas, kas saistītas ar VAS uzraudzību un novērtēšanu (VRG līmenī), kā arī atjaunošanas izmaksas.

2)Aktivizēšanas izmaksas

Tās ir izmaksas, kas rodas, lai veicinātu informācijas apmaiņu starp iesaistītajām un ieinteresētajām personām, lai informētu vietējo sabiedrību par VAS un veicinātu VAS īstenošanu, kā arī sniegt atbalstu potenciālajiem atbalsta saņēmējiem projektu izstrādāšanā un projektu iesniegumu sagatavošanā.

Sabiedrības (teritorijas) aktivizēšanas izmaksas paredzētas, lai:

a) informētu sabiedrību par VAS un ar tās ieviešanu, aktualizēšanu saistītiem jautājumiem (t.sk. nodrošinot iespēju iegūt informāciju, kas nepieciešama VAS īstenošanai un aktualizēšanai);

b) veicinātu informācijas un pieredzes apmaiņu starp iesaistītajām un ieinteresētajām personām VAS īstenošanā un aktualizēšanā;

c) sniegtu atbalstu potenciālajiem atbalsta saņēmējiem projektu izstrādāšanā un projektu iesniegumu sagatavošanā.

Aktivizēšanas izmaksās var iekļaut arī īpašas personāla izmaksas. Šādu darbinieku izmaksas ir jāuzskata par aktivizēšanas izmaksām, nevis par darbības nodrošināšanas izmaksām.


809. Vietējās rīcības grupas.


810. Atbalsta intensitāte līdz 100%.

811. Atbalsts apakšpasākuma ietvaros nepārsniedz 15% no kopējā vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai piešķirtā finansējuma apjoma


812. Nav attiecināms


813. Nav attiecināms

Demarkācijas kritēriji ar citām vietējām partnerībām, kuras tiek finansētas no ES fondiem

814. LEADER pasākumu īstenošanā no ELFLA un EJZF, kur šie fondi ir papildinoši VRG darbības nodrošināšanas izmaksas tiek segtas no ELFLA, jo ELFLA ir noteikts kā vadošais fonds

815. Lai nodrošinātu ELFLA un EJZF finansējumu nošķirtību gadījumos, ja vienā teritorijā izveidojās gan LEADER, gan EJZF partnerība, vietējās rīcības grupas tiek veidotas pēc šādas shēmas:

Vietējā rīcības grupa

Pārv

alde

s ins

titūc

ijas

Lēm

ējin

stitū

cija

Augstākā lēmējinstitūcija

Pārstāvju lēmējinstitūcija

ELFLA LEADER partnerība (ievērojot pašvaldību un sociāli ekonomisko partneru

procentuālo attiecību)

EJZF partnerība (ievērojot pašvaldību un sociāli ekonomisko partneru procentuālo

attiecību) ELFLA LEADER projektu vērtēšanas

komisija EJZF projektu vērtēšanas komisija

Izpildinstitūcijaadministratīvais vadītājs

finanšu vadītājs

StratēģijaTeritorijas sociāli ekonomiskā analīze, vajadzību analīze, vīzija

Rīcības plāns ELFLA LEADER Rīcības plāns EJZF LEADER

VAS ieviešanas un uzraudzības procedūras atbilstoši ELFLA LEADER prasībām

VAS ieviešanas un uzraudzības procedūras atbilstoši EJZF LEADER

prasībām

9. Novērtēšanas plāns9.1. Mērķi un uzdevumi816. Novērtēšanas plāna mērķi:

1) Nodrošināt, ka dažādas programmas veidošanā iesaistītās personas vieno kopīga izpratne par novērtēšanas lomu programmas ieviešanā.

2) Nodrošināt, ka tiek paredzēs atbilstošs resursu apjoms (finanšu, cilvēkresursi) dažādiem novērtēšanas jautājumiem (posmiem);

3) Kapacitātes stiprināšana starp dažādām iesaistītājām pusēm, veicinot stingrāku novērtēšanas kultūru;

4) Nodrošināt, ka novērtēšanas procesam nepieciešamie dati ir pieejami vajadzīgajā laikā un formā.

817. Saskaņā ar RP aprakstīto SVID analīzi un Ex – ante novērtēšanas rezultātiem un to izrietošām vajadzībām, tiks izstrādāts indikatīvs novērtēšanas aktivitāšu plāns visam periodam, kas tiks pārskatīts katru gadu atbilstoši RP konstatētajam vajadzībām.

*Pēc Ex antes ziņojuma apstiprināšanas, tas tiks izvērtēts, teksts pēc vajadzības tiks papildināts ar konkrētām vajadzībām.

9.2. Vadīšana un koordinēšana818. Neatkarīgs novērtētājs tiks noteikts nacionālajos normatīvajos aktos, kārtībā kādā administrē

Lauku attīstības fonda līdzekļus. Ja gadījumā tas netiks noteikts, tad novērtētājs tiks izvēlēts publiskā iepirkuma likumā noteiktajā kārtībā.

819. Ministrijas ietvaros:

Novērtētāja aktivitātes tiek finansētas no prioritārā virziena „Tehniskā palīdzība līdzekļiem”. Finansējuma apjoms tiek izskatīts un piešķirts Tehniskās palīdzības komisijas sēdē katram gadam atsevišķi.

Līgums tiek slēgts uz vienu gadu, kurā tiek atrunāti izpildītāja un pasūtītāja tiesības un pienākumi, finansējuma sadalījums, izpildes termiņi, indikatīvie darba uzdevumi, kā arī noteikts atskaišu termiņš par paveikto – 4 reizes gadā.

Ar novērtēšanu saistītie jautājumi pēc nepieciešamības tiek izskatīti Vadošās iestādes komitejā, kā arī mazākās darba grupās ministrijas ietvaros tiekoties ar nozares departamentu pārstāvjiem un neatkarīgo novērtētāju. Ministrijas ietvaros novērtēšanas koordinācijas jautājumi ir deleģēti ministrijas Stratēģijas analīzes nodaļai.

Laikā, kad neatkarīgs novērtētājs iesniedz darba plānā paredzēto tematisko pētījumu vai atskaiti, tā tiek saskaņota ar ministrijas nozaru departamentiem un citām ieinteresētajām pusēm komentāru sniegšanai pirms gala pieņemšanas – nodošanas akta parakstīšanas, tādejādi nodrošinot darba kvalitāti.

Ieviešanas un uzraudzības procesā iesaistīto institūciju – Vadošās iestādes, Uzraudzības komitejas, Maksājuma aģentūras, LAT, VRG pienākumi un atbildība ir ietverti RP X. Sadaļā.

820. Neatkarīga novērtētāja ietvaros:

Lai veiksmīgi realizētu novērtēšanas darbu un izpildītu ministrijas pasūtījumu, tiks nodarbināti pastāvīgie eksperti, kā arī nepieciešamības gadījumā tiks pieaicināti ārējie nozares eksperti, lai nodrošinātu novērtēšanas uzdevumu izpildi līgumā un darba

uzdevumā noteiktā apjomā, termiņā un pasūtītājam pieņemamā kvalitātē. Noslēgtā novērtēšanas līguma ietvaros tiek atrunāts pastāvīgo un ārējo ekspertu minimālais izglītības līmenis, atalgojuma samaksas kārtība.

Novērtēšanas darba vadītājs slēdz darba līgumu ar katru ekspertu par darba izpildi, termiņiem un atalgojuma izmaksas kārtību.

Pirms konkrēta darba uzdevuma izpildes pieņemšanas – nodošanas novērtētājs iesniedz atskaiti saskaņošanai ministrijā komentāru sniegšanai un, ja nepieciešams, veic iesniegtā darba precizējumus vai papildinājumus.

821. Novērtēšanas procesa ietvaros, lai darba rezultāts būtu kvalitatīvs, tiek izmantotas labi zināmas, reprezentatīvas un uz „labu praksi” balstītas novērtēšanas metodes, ieteicams izmantot tos datus, kas jau ir pieejami. Izvēlētās metodes ir jāsaskaņo ar Vadošu iestādi, kā arī VI iespēju robežās līdzēs iegūt datus no citām institūcijām, ja pastāvēs tāda nepieciešamība. Pielietotās metodes jāapraksta katra veicamā darba uzdevumā.

822. LAP novērtēšanā var tikt izmantotas kvalitatīvās un kvantitatīvās vērtēšanas metodes:

Kvantitatīvā vērtēšanas procesā pielietojamās metodes - pieejamās statistiskās informācijas strukturēšana, eksperta pieņēmumi, izlases kopas veidošana, salīdzināšanas, analīzes un sintēzes, speciālie pētījumi (case-study), u.c;

Kvalitatīvā vērtēšanas procesā - pieejamās informācijas/materiālu apkopošana, strukturēšana, analīze un informācijas sintēze, aptauju veikšana.

9.3. Novērtēšanas tēmas un aktivitātes823. Novērtēšanas aktivitātes tiek plānotas katru gadu nepārtrauktās novērtēšanas sistēmas

ietvaros (NNS), balstoties no RP izrietošajām vajadzībām un nepārtrauktās novērtēšanas tematisko pētījumu rezultātiem, kas tiek turpinātas saskaņā ar iepriekšējā plānošanas perioda gūtās pozitīvās pieredzes un nozares vajadzībām konkrētā laika periodā. NNS palīdz sastādot gada darba plānu, iekļaujamās aktivitātes, tematisko pētījumus, to darba uzdevumus un nepieciešamais laika patēriņš tiek saskaņots kā ar nozaru departamentiem, tā arī ar neatkarīgo novērtētāju.

824. Lai pilnveidotu NNS, nepārtrauktās novērtēšanas sistēma tiek plānota trīs daļās:

1) Metodoloģiskie jautājumi, kas sevī ietver intervences loģikas uzlabojumus pasākumiem un datu uzkrāšanas uzlabojumi, lai nodrošinātu NNS un aktuālos datus RP analīzei;

2) Tematiskie izvērtējumi, kas izriet no aktuālām nozares vajadzībām;

3) Rīcību analīze, kas ietver konkrētas RP pasākumu novērtēšanas.

825. Novērtējot RP pasākumu vai veicot kādu tematisko pētījumu, paralēli tiek ietverti un apskatīti horizontālie jautājumi saistībā ar novērtēšanas jautājumu, kā piemēram, klimata izmaiņas, ilgtspējīga attīstība un dzimumu vienlīdzība. Papildus horizontālo principi aprakstīti RP X.sadaļā

826. Papildus NNS ik gadu tiek sagatavoti Gada īstenošanas ziņojumi, kuros tiek ietverta informācija par finansiālajām saistībām un izdevumiem sadalījumā pa pasākumiem un arī kopsavilkums par darbībām, kas veiktas saistībā ar novērtēšanas plānu.

827. Papildus Gada īstenošanas ziņojumiem, 2017. un 2019. gadā iesniegtajos gada īstenošanas ziņojumos iekļauj arī novērtējumu par progresu, kas panākts, lai nodrošinātu integrētu pieeju ELFLA un citu ES finansēšanas instrumentu izmantošanai teritoriālās attīstības

atbalstam, arī ar vietējās attīstības stratēģijām, un konstatējumus, kas saistīti ar katras darbības programmā iekļautās prioritātes mērķu sasniegšanu.

9.4. Datu un informācijas stratēģija828. Novērtēšanas un uzraudzības vajadzībām tiek izmantotas sekojošas datu bāzes:

CSP ( http://www.csb.gov.lv/dati/dati-245.html);

VID (http://www6.vid.gov.lv/vid_pdb)

Lursoft (http://www.lursoft.lv/)

SUDAT (https://sudat.lvaei.lv/Login.aspx?ReturnUrl=%2fDefault.aspx)

LAD IS (http://www.lad.gov.lv/lv/) (http://venta.lad.gov.lv:7782/discoverer/plus) Nodrošina operatīvos datus uzraudzības vajadzībām.

LAP IS

FADN – Farm Accounting Data Network (Lauksaimniecības datu uzskaites sistēma) http://ec.europa.eu/agriculture/rica/

EUROSTAT (http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/eurostat/home/)

829. Kā arī citām datu bāzēm un sadarbojoties ar citām institūcijām, kā arī iegūtie dati tiek uzkrāti un analizēti, kas jau tiek darīts esošajā plānošanas periodā, lai nodrošinātu datu un informācijas aktualitāti un operatīvu datu pieejamību, vajadzīgajā laikā un apjomā.

830. LAD IS un LAP IS datu bāzes tiek izmantotas operatīvām uzraudzības vajadzībām.

831. Kā risku datu iegūšanā, to izmantošanā var minēt to, ka dažādās datu bāzēs viens un tas pats uzskaitītais rādītājs var būt būtiski atšķirīgs, kas bieži vien ir atkarīgs no attiecīgās iestādes datu vākšanas metodēm un uzskaites sistēmas. Bieži vien trūkst datu loģiskās kontroles, kur vainojams ir cilvēkresursu un finansējuma trūkums, lai novērstu kļūdas. Nereti neprecīzus datus un kļūdainu informāciju sniedz paši respondenti.

832. Lai novērstu datu loģiskās kontroles kļūdas, jautājums tiek risināts ar atbildīgajām iestādēm par IT sistēmu uzlabošanu un papildus cilvēkresursu piesaistīšanu. Sadarbībā ar CSP, ir iespējams pasūtīt kādus datu aprēķinus, kas nav pieejams publiskajā datu bāzē vai arī iegūt operatīvus datus tūlītējām lietošanas vajadzībām.

833. Ir izveidota nepieciešamo rādītāju sistēma, nepārtraukti tiek uzkrāti dati un noteikti starpmērķi saskaņā ar EK rekomendācijām (milestones), kas palīdzēs novērtēt RP ieviešanas progresu caur Ikgadējiem ziņojumiem (AIR) un tematiskajiem pētījumiem.

9.5. Īstenošanas laika grafiks

N.p.k. Pasākums Termiņš

1. Līguma slēgšana par NNS 2014.

2. NNS gada darba plāna izstrādāšana Katru gadu līdz 15.decembrim

3. Gada darba plāna ceturkšņa atskaite

Katra sekojošā ceturkšņa pirmā mēneša pirmā nedēļa – aprīlis, jūlijs, oktobris, janvāris

4. Gada īstenošanas ziņojumi 2016.; 2018.; 2020.; 2021.

http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/eurostat/home/

http://ec.europa.eu/agriculture/rica/

http://venta.lad.gov.lv:7782/discoverer/plus

http://www.lad.gov.lv/lv/

https://sudat.lvaei.lv/Login.aspx?ReturnUrl=%2FDefault.aspx

http://www.lursoft.lv/

http://www6.vid.gov.lv/vid_pdb

http://www.csb.gov.lv/dati/dati-245.html

5.Gada īstenošanas ziņojums - Progresa ziņojums

Līdz 31.05.2017.

Līdz 31.05.2019.6. Ex post Līdz 31.12.2024.

834. Līguma slēgšana par NNS paredzēta 2014.gadā pēc RP apstiprināšanas EK.

835. Pēc līguma noslēgšanas, tiek sastādīts ikgadējais darba plāns, kurā tiek ietverti tādi jautājumi, kas tiek saskaņoti ar nozaru departamentiem:

tematiskie izvērtējumi, saskaņā ar nozares un RP vajadzībām;

metodoloģiskie jautājumi (datu uzkrāšana RP izvērtēšanai, NNS nodrošināšanai);

programmas aktuālo pasākumu analīze – Lauksaimniecība, Mežsaimniecība, Pārstrāde, Teritoriju attīstības stratēģiju īstenošana.

836. Saskaņā ar līguma nosacījumiem, izpildītājs 4 reizes gadā pasūtītājam iesniedz ceturkšņa pārskatu par paveikto, kas tiek izskatīts un saskaņots ar nozaru departamentiem.

837. Saskaņā ar Regulas Nr. 1305/2013 82.panta prasībām, EK tiek iesniegti gada īstenošanas ziņojumi sākot ar 2016.gadu (par 2014 un 2016 gadu) līdz pat 2024 gadam ieskaitot, kurā arī tiek ietverta sadaļa par darbībām, kas veiktas saistībā ar novērtēšanas plānu

838. Papildus Gada īstenošanas ziņojumiem, 2017. un 2019. gadā iesniegtajos gada īstenošanas ziņojumos iekļauj arī novērtējumu par progresu, kas panākts, lai nodrošinātu integrētu pieeju ELFLA un citu ES finansēšanas instrumentu izmantošanai teritoriālās attīstības atbalstam, arī ar vietējās attīstības stratēģijām, un konstatējumus, kas saistīti ar katras darbības programmā iekļautās prioritātes mērķu sasniegšanu;

839. Saskaņā ar Regulas Nr. 1305/2013 78.panu un Saskaņā ar Regulas Nr. 1303/2013 57.pantu dalībvalstis sagatavo darbības programmas Ex post novērtējuma ziņojumu. Šo ziņojumu iesniedz Komisijai vēlākais līdz 2024. gada 31. decembrim

840. Informācija, kas būs nepieciešama progresa ziņojumiem 2017/2019, ir izveidota nepieciešamo rādītāju sistēma, uzkrāti dati un noteikti starpmērķi saskaņā ar EK rekomendācijām (milestones), kas palīdzēs novērtēt RP ieviešanas progresu caur Ikgadējiem ziņojumiem (AIR) un tematiskajiem pētījumiem, kā arī tiks iekļauta informācija par horizontāliem jautājumiem, klimata izmaiņas, ieguldījums ES2020 mērķu sasniegšanā.

9.6. Komunikācija841. Komunikācija ar novērtētāju notiek tiekoties klātienē, iesaistoties novērtēšanas

koordinācijā iesaistītajiem darbiniekiem un nozaru departamentiem izrunājot aktuālos jautājumus. Ziņojumi vai tematiskie izvērtējumi tiek saskaņoti elektroniski gan ar nozaru departamentiem, gan novērtēšanas koordinācijā iesaistītajiem darbiniekiem. Aktuālie jautājumi, ja nepieciešams, tiek izrunāti Vadošās iestādes komitejas sēdēs.

842. Aktuālos pētījumus un to secinājumus neatkarīga novērtētāja pārstāvji prezentēs Uzraudzības komitejas sēdēs (UK), kurās piedalās pārstāvji no EK, citām nozaru ministrijām, NVO u.c. Kā arī sagatavotā informācija tiks izmantota sabiedrības informēšanas semināros un arī gatavojot ministrijai aktuālu informāciju.

843. Sagatavotie tematiskie pētījumi un pusgada atskaites tiks publiskotas neatkarīgā novērtētāja mājas lapā, gan ministrijas iekšējai lietošanai uz publiskā servera. Līdz ar to novērtēšanas rezultāti par RP ieviešanas progresu ir pieejami plašākam interesentu lokam.

9.7. Resursi844. Novērtēšanas koordinācijas jautājumos Zemkopības ministrijas ietvaros no ar Lauku

attīstības politikas plānošanas neatkarīgas nodaļas ietvaros ir atbildīgi divi cilvēki. Finansējums novērtēšanā iesaistītajam personālam tiek nodrošināts no prioritārā virziena „Tehniskā palīdzība līdzekļiem”, kas tiek izskatīts un piešķirts Tehniskās palīdzības komisijas sēdē un valsts budžeta līdzekļiem.

845. Neatkarīgajam novērtētājam - finansējums līguma ietvaros darba uzdevumu veikšanai arī tiek izskatīts un piešķirts Tehniskās palīdzības komisijas sēdē no prioritārā virziena „Tehniskā palīdzība līdzekļiem”, nosakot kopēju summu gada ietvaros un to sadalot pa ceturkšņiem kalendārā gada ietvaros, kas tiek izmaksāta pēc ceturkšņu pārskatu gala pieņemšanas – nodošanas akta abpusējas parakstīšanas.

846. Darbinieku kvalifikācija tiek celta gan piedaloties semināros Latvijā, gan arī piedaloties EK rīkotās darba grupās ārpus Latvijas.

10.Finanšu plāns10.1. Plānotais ES finansējuma sadalījums pa gadiem Plānotais ES finansējuma sadalījums pa gadiem (EUR)

2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020Kopā

2014-2020

153 401 704 153 439 462 153 477 871 153 516 940 153 557 128 153 591 574 153 592 6031 074 577

282

Snieguma rezerve (Regulas Nr. 1303/2013 20.pants)7 943 475 7 945 430 7 947 419 7 949 442 7 951 523 7 953 307 7 953 360 55 643 956

10.2. Indikatīvais finansējuma sadalījums pa pasākumiemPasākuma kods

Pasākums Sabiedriskais finansējums

ES finansējuma

daļa

LV finansējuma

daļa1. Zināšanu pārnese un informācijas pasākumi 13 691 487 9 310 211 4 381 2762. Konsultāciju pakalpojumi, saimniekošanas un

lauku saimniecību atbalsta pasākumi10 691 487 7 270 211 3 421 276

4. Ieguldījumi materiālajos aktīvos 500 656 724 351 828 972 148 827 752

6. Lauku saimniecību un uzņēmējdarbības attīstība 99 913 916 67 941 463 31 972 453

7. Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos

126 635 591 86 112 202 40 523 389

8.1; 8.5. Ieguldījumi mežu attīstībā un mežu dzīvotspējas pilnveidošanā, apmežošana

31 303 180 21 286 162 10 017 018

8.3.; 8.4. Profilakse un atjaunošana pēc bojājumiem, ko mežam nodarījuši meža ugunsgrēki, dabas katastrofas un katastrofāli notikumi

5 691 487 3 870 211 1 821 276

9. Ražotāju grupas 2 845 744 1 935 106 910 63810. Agrovide un klimats 98 585 066 67 037 845 31 547 22111. Bioloģiskā lauksaimniecība 151 901 540 103 293 047 48 608 49312. Natura 2000 maksājumi 27 172 860 18 477 545 8 695 315

13. Maksājumi saimniecībām ar dabas ierobežojumiem 267 499 900 204 308 092 63 191 808

16. Sadarbība 22 114 359 15 037 764 7 076 59519. Vietējās attīstības stratēģijas 76 528 435 52 039 336 24 489 099

20. Tehniskā palīdzība 61 148 112 41 580 716 19 567 396

Priekšlaicīga pensionēšanās (pārejošas saistības) 24 188 821 16 448 398 7 740 423Rugāju lauks ziemas periodā 2007.- 13. (pārejošās saistības)

10 000 000 6 800 000 3 200 000

KOPĀ 1 530 568 709 1 074 577 282 455 991 427

10.3. Indikatīvais finansējuma sadalījums pa mērķa virzieniemPasā-kuma kods

Pasākums Sabiedris-kais

finansējums

ES finansējuma

daļa

Mērķa virziens

Sabied-riskais

finansējums

1. Zināšanu pārnese un informācijas pasākumi

13 691 487 9 310 211 2A 6 845 7434 6 845 743

2. Konsultāciju pakalpojumi, saimniekošanas un lauku saimniecību atbalsta pasākumi

10 691 487 7 270 211 2A 7 484 041

4 3 207 4464. Ieguldījumi materiālajos aktīvos 500 656 724 351 828 972 2A 363 773 799

3A 65 766 4634 43 397 590

5B 11 605 8465D 16 113 026

6. Lauku saimniecību un uzņēmējdarbības attīstība

99 913 916 67 941 463 2A 35 571 795

2B 14 228 718

6A 50 113 403

7. Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos

126 635 591 86 112 202 6A 126 635 591

8.1./ 8.5

Ieguldījumi mežu attīstībā un mežu dzīvotspējas pilnveidošanā, apmežošana

31 303 180 21 286 162 5E 31 303 180

8.3./8.4

Profilakse un atjaunošana pēc bojājumiem, ko mežam nodarījuši meža ugunsgrēki, dabas katastrofas un katastrofāli notikumi

5 691 487 3 870 211 4 5 691 487

9. Ražotāju grupas 2 845 744 1 935 106 3A 2 845 74410. Agrovide un klimats 98 585 066 67 037 845 4 98 585 06611. Bioloģiskā lauksaimniecība 151 901 540 103 293 047 4 151 901 54012. Natura 2000 maksājumi 27 172 860 18 477 545 4 27 172 860

13. Maksājumi saimniecībām ar dabas ierobežojumiem

267 499 900 204 308 092 4 267 499 900

16. Sadarbība 22 114 359 15 037 764 2A 22 114 35919. Vietējās attīstības stratēģijas 76 528 435 52 039 336 6B 76 528 435

20. Tehniskā palīdzība 61 148 112 41 580 716 x x

Priekšlaicīga pensionēšanās (pārejošas saistības)

24 188 821 16 448 398 x x

Rugāju lauks ziemas periodā 2007.- 13. (pārejošās saistības)

10 000 000 6 800 000 4 10 000 000

KOPĀ 1 530 568 709 1 074 577 282 x x

11.Indikatoru plānsIndikatoru (iznākuma, mērķa un rezultatīvo) plāns sadalījumā pa prioritātēm un mērķa virzieniem pievienots 6. pielikumā

12.Papildus valsts finansējumsPapildus valsts finansējums programmai nav paredzēts

13. Valsts atbalsta shēmu konkurences novērtējums847. Lauku attīstības programmas pasākumi, uz kuriem neattiecas LESD 42.pants.

848. Tabulā ir iekļautas programmas pasākumi, kas ietver valsts atbalsta elementus. Pasākums Atbalsta shēmas

nosaukumsNorāde par shēmas likumību:

Komisijas lēmums par notifikāciju vai

Izņēmuma atbrīvojums vai

maksājumi veikti saskaņā ar de minimis

Finansējums and papildus nacionālais finansējumsKopā periodā 2014-2020 (EUR)

ELFLA Nacionālais finansējums

Papildus nacionālais finansējums

Kopā

1. Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi

Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi 9 310 211 4 381 276 0 13 691 487

2. Konsultāciju pakalpojumi, lauku saimniecību pārvaldības un lauku saimniecību atbalsta pakalpojumi


7 270 211 3 421 276 0 10 691 487

4.2.Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē, t.sk. mājražotāji

52 613 170 24 759 139 0 77 372 309

4.3.Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā

Atbalsts ieguldījumiem mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā

70 403 123 16 392 058 0 86 795 181

6. Lauku saimniecību un uzņēmējdarbības attīstība

Uzņēmējdarbības uzsākšana un attīstība, tūrisms

67 941 463 31 972 453 0 99 913 916

8.1. un 8.5. Ieguldījumi mežu attīstībā un mežu dzīvotspējas pilnveidošanā, apmežošana

Ieguldījumi mežu attīstībā un mežu dzīvotspējas pilnveidošanā integrēts ar apmežošanu

21 286 162 10 017 018 0 31 303 180

8.3. un 8.4. Atbalsts to meža bojājumu profilaksei un atjaunošanai, ko izraisījuši meža ugunsgrēki, dabas katastrofas un katastrofāli notikumi

Atbalsts to meža bojājumu profilaksei un atjaunošanai, ko izraisījuši meža ugunsgrēki, dabas katastrofas un katastrofāli notikumi

3 870 211 1 821 276 0 5 691 487

12.2. Kompensāciju maksājumi par Natura 2000 mežu platībām

Kompensāciju maksājumi par Natura 2000 mežu platībām

14 330 634 6 743 828 0 21 074 462

16. Sadarbība Sadarbība 15 037 764 7 076 595 0 22 144 359

Kopā

(Tiks papildināta informācija pēc attiecīgo likumdošanas aktu apstiprināšanas)

849. Par ikvienu iepriekš uzskaitīto shēmu piemērošanas gadījumu, par kuru tiek prasīts atsevišķs paziņojums saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu vai saskaņā ar nosacījumiem un saistībām, kas paredzētas attiecīgajā lēmumā par valsts atbalsta apstiprināšanu, paziņos individuāli saskaņā ar LESD 107.panta 3.punktu.

14.Informācija par papildinātībuParedzētās papildinātības un saskaņotības apraksts ar citiem Eiropas Savienības fondiem, t.sk. ESI fondiem, 1.pīlāru un citiem KLP instrumentiem

850. Lauku attīstības programmas izstrādes gaitā ir nodrošināta sasaiste ar citām Kopienas politikām: reģionālo politiku, kopējo zivsaimniecības politiku u.c. Papildinātības nodrošināšana ir noteikta ar citiem Eiropas Savienības fondiem (Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Kohēzijas fonds, Eiropas Sociālais fonds, Eiropas Zivsaimniecības fonds).

851. ELFLA līdzfinansētās programmas „Lauku attīstības programma 2014. – 2020.gadam” saikne ar citu ES fondu līdzfinansētajiem plānošanas dokumentiem noteikta par pamatu ņemot pasākumu aktivitātes, atbalstāmās nozares, atbalsta saņēmējus un īstenošanas teritorijas. Sīkāku informāciju skatīt tabulā.

Kopsavilkums ELFLA papildinātībai un demarkācijai ar ERAF, KF, ESF, EJZF

ELFLA

(Eiropas lauksaimniecības

fonds lauku attīstībai) pasākumi

Demarkācija un papildinātība

Plānošanas dokuments

Pasākums, aktivitāte

Pasākumu un to aktivitāšu mērķi,

finansējuma saņēmēji

Nošķirtība

„Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi”

Rīcības programma

Zivsaimniecības attīstībai

2014.-2020.gadam

Cilvēkkapitāla un sociālā dialoga veicināšana zivsaimniecībā

Veicināt cilvēkkapitāla attīstību un sociālo dialogu zivsaimniecībā, sekmējot zinātniskas un tehniskas informācijas un novatoriskas prakses izplatīšanu un jaunu profesionālo prasmju apguvi nozarē iesaistītajām personām

ELFLA pasākums nepārklāsies ar EJZF, jo mērķa grupa EJZF ietvaros ir zivsaimniecība

Demarkācija un papildinātība ar EJZF darbības programmas ietvaros paredzēto atbalstu zināšanu pārneses un informācijas pasākumiem tiks noteikta EJZF darbības programmas un MK noteikumu līmenī, paredzot atbalstu tikai zivsaimniecības nozarei, kā arī, nosakot atbalsta saņemšanas nosacījumus un ierobežojot tiešo labuma guvēju loku un tēmas atbilstoši atbalstāmajai nozarei.

„Konsultāciju pakalpojumi, saimniekošanas un lauku saimniecību atbalsta pakalpojumi”

Rīcības programma


2014.-2020.gadam

Konsultāciju pakalpojumi zvejniecībā.

Akvakultūras saimniecībām paredzēti pārvaldības, aizvietošanas un konsultāciju pakalpojumi.

Uzlabot zivsaimnieku vispārējo veiktspēju un konkurētspēju sniedzot zinātniska, tehniska, juridiska un ekonomiska rakstura konsultāciju pakalpojumus uzņēmējdarbības, mārketinga un vides ilgtspējas jomās

ELFLA pasākums nepārklāsies ar EJZF, jo mērķa grupa EJZF ietvaros ir zivsaimniecība un to saistītās jomas.

Darbības programma „Izaugsme un nodarbinātība”

3.2.1.pasākums

nodrošināt MVK nodarbināto personu zināšanu un prasmju atbilstību darba tirgus vajadzībām

nodarbināto prasmju pilnveidošanai atbilstoši aktuālajām darba tirgus prasībām, attīstot prasmes pielietot jaunākās tehnoloģijas un

ELFLA pasākums nepārklāsies ar Darbības programmas pasākumiem, ko nodrošinās atšķirīgie atbalsta saņēmēji un izglītības joma.

pielāgoties pārmaiņām

finansējuma saņēmēji: biedrības un nodibinājumi

ELFLA atbalsta labuma guvēji ir uzņēmumi, jo īpaši MVU, un personas, kas iesaistītas lauksaimniecības, pārtikas ražošanas (izņemot zivsaimniecības produktus) vai mežsaimniecības nozarēs un zemes apsaimniekotāji, kuri izmanto zināšanu pārneses un informācijas pakalpojumus..


8.4.1. pasākums

atbalsts partnerībā organizētām nodarbināto apmācībām atbilstoši tautsaimniecības nozarēs identificētajām apmācību vajadzībām

Izglītības programmu apguve, lai savlaicīgi novērstu darbaspēka kvalifikācijas neatbilstību darba tirgus pieprasījumam, veicinātu strādājošo konkurētspēju un darba produktivitātes pieaugumu atbilstoši darba tirgus prasībām, kā arī bezdarba un sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju konkurētspējas un piekļuves darba tirgum veicināšanai.

Finansējuma saņēmēji: plānošanas reģioni

ELFLA pasākums nepārklāsies ar Darbības programmas pasākumiem, ko nodrošinās atšķirīgie atbalsta saņēmēji un izglītības joma.

ELFLA atbalsta labuma guvēji ir uzņēmumi, jo īpaši MVU, un personas, kas iesaistītas lauksaimniecības, pārtikas ražošanas (izņemot zivsaimniecības produktus) vai mežsaimniecības nozarēs un zemes apsaimniekotāji, kuri izmanto zināšanu pārneses un informācijas pakalpojumus..

Darbības programma „Izaugsme un nodarbinātība” nodrošina izglītības iespējas iedzīvotāji vecumā no 25–64 gadiem, īpaši bezdarba riskam pakļautiem nodarbinātiem (t.sk. ar zemām prasmēm, ar neaktuālu/novecojušu kvalifikāciju ar vienu vai vairāk apgādājamiem, personas ar invaliditāti, trūcīgas personas, personas vecumā virs 45 gadiem, personas, kurām sasniedzot noteiktu vecumu ir samazinājušās profesionālās darba spējas konkrētā profesijā), vai nodarbinātie nozarē, kurā cilvēkresursu piedāvājums pārsniedz pieprasījumu.

„Sadarbība” Rīcības programma


2014.-2020.gadam

Inovācijas Stimulēt inovāciju, lai ieviestu jaunus vai ievērojami uzlabotus produktus, jaunus vai uzlabotus procesus un metodes, jaunas pārvaldības un organizācijas sistēmas

ELFLA pasākums nepārklāsies ar EJZF, jo mērķa grupa EJZF ietvaros ir zivsaimniecība


1.2.2.pasākums

veicināt inovatīvu un tehnoloģiski intensīvu komersantu attīstību.

atbalsts inovatīvu un tehnoloģiski intensīvu komersantu izveidei un attīstībai tehnoloģiju inkubatoros, finansējuma pieejamības nodrošināšana inovatīvu un dzīvotspējīgu ideju attīstīšanai

ELFLA pasākums nepārklāsies ar Darbības programmas pasākumiem, ko nodrošinās atšķirīgie atbalsta saņēmēji, jo mērķa grupa ELFLA ietvaros ir lauksaimniecība un atbalsts tiks sniegts sadarbības veicināšanas pasākumiem,

Finansējuma saņēmēji:

inkubatoru operatori, starpniekinstitūcijas

tai skaitā, caur Eiropas Inovāciju partnerību lauksaimniecības ražībai un ilgtspējai.


3.2.2.pasākums

veicināt MVK eksportspējas paaugstināšanos

veicināt nozaru komersantu un citu saistīto institūciju sadarbību, atbalstot kopīgu projektu īstenošanu, tādējādi veicinot ātrāku nozaru un komersantu konkurētspējas celšanu, eksporta apjomu palielināšanu, inovācijas un jaunu produktu ražošanu


MVK, biedrības un nodibinājumi, pašvaldību kapitālsabiedrības (deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai), ostu pārvaldes.

ELFLA pasākums nepārklāsies ar Darbības programmas pasākumiem, ko nodrošinās atšķirīgie atbalsta saņēmēji, jo mērķa grupa ELFLA ietvaros ir lauksaimniecība un atbalsts tiks sniegts sadarbības veicināšanas pasākumiem, tai skaitā, caur Eiropas Inovāciju partnerību lauksaimniecības ražībai un ilgtspējai.

„Ieguldījumi materiālajos aktīvos”


3.3.1.pasākums

veicināt MVK konkurētspēju un jaunu ideju attīstību apstrādes rūpniecībā, nodrošinot industriālās infrastruktūras pieejamību

apstrādes rūpniecības komersantu vajadzībām atbilstošas infrastruktūras, t.sk. atbilstošas telpas nodrošināšanu, tādējādi atvieglojot komersantu darbības paplašināšanu, tiks sekmēts apstrādes rūpniecības izlaides apjoma pieaugums, vienlaicīgi veicinot investīciju piesaisti un jaunu darba vietu veidošanu

Finansējuma saņēmēji: komersanti, ostu pārvaldes.

ELFLA pasākums nepārklāsies ar Darbības programmas pasākumiem, ko nodrošinās atšķirīgie atbalsta nosacījumi.

Darbības programma „Izaugsme un nodarbinātība” tiks sniegts atbalsts pieslēgumu, teritoriju un telpu infrastruktūras izbūvei vai rekonstrukcijai savukārt ELFLA ietvaros mērķa grupa

ir komersanti nepārstrādātu lauksaimniecības produktu ražošanas, pirmapstrādes un pārstrādes sektoros un atbalstāmie ieguldījumi ir jaunas iekārtas, tehnika, aprīkojums, informācijas tehnoloģijas un programmu nodrošinājums


4.1.1. pasākums

veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu un enerģijas patēriņa samazināšanu apstrādes rūpniecības nozarē.

Uzlabot energoefektivitāti apstrādes rūpniecībā, nodrošinot energoresursu ilgtspējīgu izmantošanu.

Finansējuma saņēmēji: apstrādes rūpniecības komersanti, ražošanas ēku īpašnieki, lietotāji vai nomnieki, kuri ēku izmanto apstrādes rūpniecības veikšanai vai arī ir nodevuši to lietojumā vai nomā apstrādes rūpniecības komersantiem.

ELFLA pasākuma ietvaros paredzēts atbalsts pārtikas ražošanas uzņēmumiem investīcijām grantu formā, savukārt DP ietvaros nav ierobežojumi nozarei, bet pasākuma ietvaros paredzēti mērķēti apstrādes rūpniecības komersantu ēku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi, tai skaitā projektu pamatojošās dokumentācijas izstrāde, ēku energosertifikācija un būvdarbi energoefektivitātes palielināšanai un jaunu AER izmantojošu siltumenerģijas ražošanas iekārtu iegādei un

uzstādīšanai. Paredzamais finanšu atbalsta instruments ir plānots aizdevums ar daļēju pamatsummas

dzēšanu


5.1.1. pasākums

virszemes noteces un lietus ūdeņu novadīšanas infrastruktūras būvju sakārtošana un attīstīšana pilsētās un apdzīvotās vietās; esošo hidrotehnisko būvju rekonstrukcija un jaunu pretplūdu aizsargbūvju būvniecība plūdu apdraudēto pilsētu un apdzīvoto vietu aizsardzībai atbilstoši Plūdu programmai; jūras krastu erozijas samazināšanas pasākumi pilsētās un apdzīvotās vietās.

pielāgoties klimata pārmaiņām, samazinot plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu, lai nodrošinātu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, kā arī uzņēmējdarbības turpmāku pastāvēšanu

Finansējuma saņēmēji: pašvaldības un valsts iestādes, kas saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem nodrošina pretplūdu pasākumus.

ELFLA pasākums nepārklāsies, jo ELFLA ietvaros atbalstu ir plānots veikt ieguldījumus Valsts nozīmes meliorācijas sistēmās (ūdensnoteku rekonstrukcijai un renovācijai) savukārt

Darbības programma paredz jūras krastu erozijas samazināšanas pasākumus, pasākumus ekosistēmu funkcionēšanas nodrošināšanai, piemērojot zaļās infrastruktūras risinājumus, virszemes noteces un lietus ūdeņu novadīšanas infrastruktūras būvju sakārtošanu un attīstīšanu, esošo hidrotehnisko būvju rekonstrukciju un jaunu pretplūdu aizsargbūvju būvniecību plūdu apdraudēto teritoriju aizsardzībai. Atšķirsies arī pasākumu mērķteritorijas.


5.1.2. pasākums

hidrotehnisko būvju – Lubāna ezera hidrotehnisko būvju, polderu sūkņu staciju un aizsargdambju - rekonstrukcija, valsts nozīmes meliorācijas sistēmu (ūdensnoteku) rekonstrukcija un renovācija.

Pielāgoties klimata pārmaiņām, samazinot plūdu riskus, lai nodrošinātu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, kā arī veicinātu uzņēmējdarbības konkurētspēju un turpmāku pastāvēšanu.

Finansējuma saņēmēji: valsts iestādes, kas saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem nodrošina pretplūdu pasākumus.

ELFLA pasākums nepārklāsies, jo Darbības programmas ietvaros plānots veikt ieguldījumus hidrotehnisko būvju un Potamālo upju regulēto posmu pārbūvē un atjaunošanā atbilstoši Nacionālajai plūdu programmai, savukārt ELFLA ietvaros atbalstu ir plānots veikt ieguldījumus Valsts nozīmes meliorācijas sistēmās (ūdensnoteku rekonstrukcijai un renovācijai)

„Lauku saimniecību un uzņēmējdarbības attīstība”

ELGF Maksājums jaunajiem lauksaimniekiem

Dalībvalstis piešķir gada maksājumu jaunajiem lauksaimniekiem, kuri var saņemt pamata maksājumu vai vienoto platības maksājumu (VPM)

Atbalsta saņēmēji - jaunie lauksaimnieki:

- fiziskas personas, ne vecākas par 40 gadiem;

- kuri var saņemt pamata maksājumu vai vienoto platības maksājumu (VPM);

- pirmo reizi dibina lauku saimniecību kā saimniecības vadītāji vai šādu saimniecību jau ir izveidojuši piecu gadu laikā pirms pirmās pieteikuma iesniegšanas;

DV var noteikt papildu kritērijus jaunajiem

ELFLA pasākums nepārklāsies ar ELGF pasākumiem, ko nodrošinās atšķirīgie atbalsta nosacījumi, ELFLAS gadījumā atbalsta veids ir granta tipa atbalsts, savukārt ELGF kompensējošs maksājums.

lauksaimniekiem, saistībā ar atbilstīgām prasmju un/vai apmācības prasībām.

ELGF Mazo lauksaimnieku atbalsta shēma

DV var noteikt atbalsta apjomu starp EUR 500 un EUR 1 250 (LV tiks piemērots EUR 500 atbalsts), kas katru gadu tiek izmaksāts katram shēmas dalībniekam.

Atbalsta saņēmēji: lauksaimnieki, kuru rīcībā ir maksājumtiesības vai kuri 2015. gadā pretendē uz VPMar vismaz 1ha LIZ.

ELFLA pasākums nepārklāsies ar ELGF pasākumiem, ko nodrošinās atšķirīgie atbalsta nosacījumi.

Dalībvalstīm 1.pīlāra ietvaros ir iespēja izveidot shēmu mazajiem lauksaimniekiem. Tā ir vienkāršota shēma, kura aizstāj visus citus tiešos maksājumus un shēmas dalībnieki ir atbrīvoti no prasības ievērot lauksaimniecības praksi.


3.1.1. pasākums

Finansējuma pieejamības nodrošināšana komersantiem dažādās attīstības stadijās, tai skaitā veicinot pieeju finansējumam dzīvotspējīgu komersantu izveidei, darbības uzsākšanai un izaugsmei. Infrastruktūras un materiāltehniskās bāzes attīstīšana, pirmsinkubācijas un inkubācijas pakalpojumi biznesa inkubatoros, tai skaitā radošo industriju komersantiem

sekmēt finansējuma pieejamību uzņēmējdarbības attīstībai komersantiem dažādās attīstības stadijās, tostarp jaunu uzņēmumu veidošanos.


MVK un komercdarbības uzsācēji, fiziskas personas (ideju autori), biedrības un nodibinājumi, valsts kapitālsabiedrības.

ELFLA pasākums nepārklāsies ar Darbības programmas pasākumiem, ko nodrošinās atšķirīgie atbalsta nosacījumi, ELFLA ietvaros atbalsts ir paredzēts grantu formā, kā arī nošķirtība ir mērķteritorija un lauksaimniecības joma.

Darbības programmas ietveros atbalsts paredzēts aizdevumi (t.sk mikrokredīti, mezanīna aizdevumi, aizdevums ar granta elementu), pirmssēklas un sēklas finansējums, garantijas, riska kapitāls. Specifiskā atbalsta mērķa īstenošana ir cieši saistīta ar 1.2.2. specifisko atbalsta mērķi par inovatīvu komersantu attīstības veicināšanu, kura ietvaros tiek plānots sniegt atbalstu inovatīvu un tehnoloģiski intensīvu komersantu attīstībai.

„Maksājumi apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi”

„Agrovide un klimats”

ELGF Maksājums par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi („zaļā” komponente)

Finansējuma saņēmēji: lauksaimnieki

ELFLA pasākums nepārklāsies ar ELGF pasākumiem, ko nodrošinās atšķirīgie atbalsta nosacījumi, tie ir viens otru papildinoši.

1. pīlāra ietvaros DV obligāti ir jāievieš Maksājums par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi („zaļā” komponente), visiem lauksaimniekiem, kas saņem pamatmaksājumu (PMS) vai vienoto platības maksājumu (VPM) un ievēro klimatam un videi labvēlīgas

lauksaimniecības praksi vai līdzvērtīgu praksi.

- Klimatam un videi labvēlīgas lauksaimniecības prakses:

a) kultūru dažādošana;

b) esošo ilggadīgo zālāju uzturēšana;

c) ekoloģiski nozīmīgas platības izdalīšana lauksaimniecības platībā.

- līdzvērtīgas prakses ietver līdzīgas darbības, kas salīdzinājumā ar vienu vai vairākām minētajām darbībām rada līdzvērtīgu vai lielāku ieguvumu klimata un vides ziņā, kas uzskaitītas VIa pielikumā un aptver saistības, ko uzņemas vai nu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. panta 2. punktu, vai arī saskaņā ar LA Regulas 29. panta 2. punktu;

„Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos”




Dalībvalstis teritorijās, uz kurām attiecas Direktīva 92/43/EEK vai Direktīva 2009/147/EK, tostarp šajās teritorijās esošajos kūdrājos un mitrājos, nosaka ilggadīgos zālājus, kas ir ekoloģiski jutīgi un kas ir stingri jāaizsargā, lai īstenotu minētajās direktīvās noteiktos mērķus.

Lai aizsargātu ekoloģiski vērtīgus ilggadīgos zālājus, tostarp ilggadīgos zālājus, kas aug ar oglekli bagātā augsnē, dalībvalstis var nolemt noteikt citus jutīgus apgabalus, kas atrodas ārpus teritorijām, uz kurām attiecas Direktīva 92/43/EEK vai Direktīva 2009/147/EK.

Lai saņemtu „zaļās” komponentes maksājumu lauksaimnieki nepārveido un neapar ilggadīgo zālāju platības, kas atrodas apgabalos, kurus dalībvalstis noteikušas saskaņā ar minētajiem nosacījumiem.

„Integrētās dārzkopības ieviešana un veicināšana”

„Videi draudzīgas saimniekošanas veicināšana”

„Bioloģiskā lauksaimniecība”




Lauksaimniekiem, kas ievēro Regulas (EK) Nr. 834/2007 29. panta 1. punktā izklāstītās prasības bioloģiskās lauksaimniecības jomā ir tiesības saņemt „zaļās” komponentes maksājumu automātiski

„Natura 2000 maksājumi”


5.4.1.pasākums

saglabāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un aizsargāt ekosistēmas.

īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, kā arī īpaši aizsargājamo biotopu labiekārtojumi, tādējādi novirzot iespējamās tūrisma plūsmas uz „Natura 2000” teritorijas daļām ar lielāku vides ietilpību

Finansējuma saņēmēji: nodrošinās valsts un pašvaldības iestādes, kā arī biedrības un nodibinājumi.

ELFLA pasākums nepārklāsies ar Darbības programmas pasākumiem, ko nodrošinās atšķirīgie atbalsta nosacījumi un atbalsta saņēmēji.

ELFLA ietvaros atbalsts paredzēts Ikgadējas kompensācijas veidā par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, savukārt DP ietvaros atbalsts paredzēts investīcijām labiekārtošanas darbiem un vides monitoringa iekārtām.


5.4.2. pasākums

vides monitoringa tīkla paplašināšana un modernizācija; vides monitoringa un kontroles iekārtu iegāde; programmatūras iegāde/izstrāde monitoringa īstenošanai un vides datu bāzu pilnveidošanai; kartogrāfiskā materiāla izstrāde un iegāde. Nacionālas nozīmes vides informācijas un izglītības centru izveidošana. Sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumi šādās jomās: klimata pārmaiņu samazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām, bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu funkciju un pakalpojumu saglabāšana, videi draudzīgo atjaunojamo energoresursu ieguves un izmantošanas attīstība, resursu efektivitāte, zaļais iepirkums un zaļais patēriņš, zema oglekļa ekonomika, atkritumi kā neizmantots resurss.

nodrošināt sabiedrību un kompetentās institūcijas ar savlaicīgu un kvalitatīvu informāciju augstas vides kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, kā arī veicināt zaļo domāšanu ilgtspējīga dzīves veida sekmēšanai

Finansējuma saņēmēji: valsts pārvaldes iestādes un komersanti, kuru valsts pārvaldes deleģētajās funkcijās ietilpst vides informācijas vākšana, apstrāde un publiskas pieejamības nodrošināšana, vides valsts monitoringa veikšana un sabiedrības informēšana par vides stāvokli, kā arī vides kontrole.

„Ieguldījumi mežu attīstībā un mežu

dzīvotspējas pilnveidošanā”

„Ražotāju grupas” Plānošanas dokuments: ELGF – Vienotā Tirgus kopējā organizācija

MK 04.11.2008. noteikumi Nr.921 „Noteikumi par augļu un dārzeņu ražotāju grupu atzīšanu, to darbības nosacījumiem un kontroli, kā arī kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un ES atbalstu augļu un dārzeņu ražotāju grupām”

MK 21.06.2011 noteikumi Nr.453 „Noteikumi par augļu un dārzeņu ražotāju organizāciju atzīšanu, to darbības nosacījumiem un kontroli, kā arī kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga ES atbalstu augļu un dārzeņu ražotāju organizācijām”

ZM Stratēģija ilgtspējīgām augļu un dārzeņu ražotāju organizāciju darbības programmā Latvijā (2011 – 2015), kas apstiprināta ZM Vadības apspriedē 18.01.2011.

Pasākums, aktivitāte: Atbalsts augļu un dārzeņu ražotāju grupu un ražotāju organizāciju izveidošanai un darbībai.

Padomes 2007.gada 22.oktobra Regula (EK) Nr.1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgus kopējo organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem („Vienotā TKO regula”) – 103a.pants – 103g.pants, 122.pants – 125j.pants.

Komisijas 2011.gada 7.jūnija īstenošanas Regula (ES) Nr.543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr.1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari.

Pasākumu un to aktivitāšu mērķi, finansējuma saņēmēji: Mērķis ir nodrošināt piegādes un tirgdarbības koncentrāciju augļu un dārzeņu nozarē, t.i., ražošanas plānošana un pielāgošana pieprasījumam, īpaši attiecībā uz kvalitāti un kvantitāti, piedāvājuma koncentrēšana un biedru saražotās produkcijas laišana tirgū, kā arī ražošanas izmaksu optimizācija. Tādējādi ieguldījumi un administratīvie izdevumi ir attaisnojami, ja tie saistīti ar biedru saražotās produkcijas savākšanu, šķirošanu, fasēšanu un tirdzniecību.

Finansējuma saņēmēji – juridiskas personas, kas pārstāv 5 vai vairāk biedru intereses augļu un dārzeņu nozarē, lai sasniegtu iepriekš minētos mērķus.

Nošķirtība: ZM Stratēģijā ilgtspējīgām augļu un dārzeņu ražotāju organizāciju darbības programmā Latvijā (2011 – 2015), kas apstiprināta ZM Vadības apspriedē 18.01.2011., ir noteikta demarkācija ar LAP atbalstu:

„Lai noteiktu demarkāciju ar LAP atbalstu, un novērstu pasākumu dubulto finansēšanu, potenciālie atbalsta saņēmēji (augļu un dārzeņu RO) nevar saņemt LAP atbalstu, ja atbalsts tiek lūgts darbībām, kas ir attaisnojamas zem RO darbības programmām, kas izstrādātas saskaņā ar Regulu 1234/2007 un Regulu 1580/2007. Šis nosacījums neattiecas uz vides pasākumu veidiem, kas iekļauti LAP kā agrovides pasākumi.”

Kā arī nošķirtība tiek īstenota LAD kontroļu procedūru ietvaros.

„Profilakse un atjaunošana pēc bojājumiem, ko mežam nodarījuši meža ugunsgrēki, dabas katastrofas un katastrofāli notikumi”

„Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos”


3.3.2.pasākums

palielināt privāto investīciju apjomu valsts un reģionālas nozīmes centros, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbībai nozīmīgā infrastruktūrā

uzlabot saimniecisko darbību veicinošu infrastruktūru un jaunradīt darba vietas, uzņēmējiem nodrošināt labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbības attīstībai attiecīgajās teritorijās.

ELFLA atbalsts paredzēts vietējo pašvaldību ceļu kvalitātes uzlabošanai. Labuma guvēji ir mazās infrastruktūras lietotāji, uzņēmumi un personas, kas iesaistītas lauksaimnieciskās ražošanas nozarēs un

atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām

Finansējuma saņēmēji: nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldības, t.sk. Latgales reģiona pašvaldības sadarbības projektos ar esošajiem un potenciālajiem uzņēmējiem.

izmanto . atbalstu plānots sniegt prioritārajiem investīciju projektiem, kas vērsti uz komercdarbības vides uzlabošanu (t.sk. investīcijām novada teritorijā ārpus attīstības centra, nodrošinot papildinātību ar ELFLA darbības programmu ietvaros paredzēto atbalstu vietējo ceļu tīklam un EM ieviesto specifisko atbalsta mērķi, kas vērsts un apstrādes rūpniecības komersantu konkurētspējas veicināšanu, tādējādi veicinot reģionu attīstību), investoru piesaistei un darbavietu radīšanai, kā arī būtiskas infrastruktūras trūkumu esošajiem komersantiem novēršanai.

„LEADER pieejas īstenošana”

Rīcības programma


2014.-2020.gadam

Vietējās attīstības stratēģiju īstenošana

Zivsaimniecībai nozīmīgu teritoriju ilgtspējas veicināšana sabiedrības virzītas vietējās attīstības ietvaros, kas ir saskaņā ar KZP un Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai mērķiem

Nošķirtība tiks noteikta Vietējo rīcības grupu izstrādātajās stratēģijās.


5.5.1. pasākums

veicināt reģionālo attīstību, sekmējot starptautiski nozīmīga kultūras un dabas mantojuma un ar to saistīto pakalpojumu ilgtspējīgu attīstību.

Uz vietējo pašvaldību attīstības programmām balstīta starptautiski nozīmīga kultūras un dabas mantojuma objektu un teritoriju, tūrisma produktu, to satura un publiskās infrastruktūras attīstīšana, veicinot ar kultūras un dabas mantojuma izmantošanu saistīto pakalpojumu attīstību.

Finansējuma saņēmēji: kultūras institūcijas, pašvaldības un to apvienības, kultūras pieminekļu īpašnieki, MVK, biedrības un nodibinājumi sadarbībā ar pašvaldībām.

Nošķirtība paredzēta galvenokārt caur pasākumu ieviešanas modeli. ELFLA ietvaros tiek piemērota LEADER pieeja.

15.Programmas ieviešanas pasākumi15.1. Attiecīgās ieviešanas institūcijas 852. Lai nodrošinātu Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību un efektīvu Lauku attīstības

programmas ieviešanu programmēšanas periodā no 2014. līdz 2020.gadam atbilstoši Regulas Nr. 1305/2013 72. panta prasībām Lauku attīstības programmai tiek norādīta vadošā iestāde, akreditēta maksājumu aģentūra un sertifikācijas iestāde, kā arī izveidota vadības un kontroles sistēma, kas paredz skaidru funkciju sadali un nošķiršanu minētājām iestādēm.

Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībaiinstitucionālais ietvars

Vadošā iestāde(Zemkopības ministrija)

Akreditācijas iestāde(Zemkopības ministrija)

Maksājumu aģentūra(Lauku atbalsta dienests)

Uzraudzības komiteja Sertifikācijas iestāde(Zemkopības ministrijas publiskā

iepirkuma kārtībā izvēlēta iestāde)

Atbalsta saņēmējsAtbilstoši Regulas Nr. 1305/2013 fiziska vai juridiska persona vai kāda cita valsts vai privāta struktūra, kas atbild par darbību īstenošanu vai atbalsta saņemšanu;

Vadošā iestāde

853. Saskaņā Regulas Nr. 1305/2013 72. pantu, par Programmas lietderīgu, efektīvu un pareizu pārvaldību un īstenošanu ir atbildīga LR Zemkopības ministrija. Zemkopības ministrija par vadošo iestādi noteikta saskaņā ar nacionālajos normatīvajos noteikto.

854. Vadošās iestādes funkcijas nosacīti iedalāmas četrās grupās:

Vadība un kontrole;

Informācija un publicitāte;

Uzraudzība;

Novērtēšana.

855. Lai īstenotu Vadošās iestādes funkcijas, Zemkopības ministrija:

1) nodrošina, ka finansējamās darbības izraugās saskaņā ar Lauku attīstības programmai piemērotiem kritērijiem;

2) nodrošina piemērojamo Ex ante nosacījumu izpildi;

3) nodrošina, ka darbojas droša elektroniska sistēma, lai uzraudzībai un novērtēšanai piemērotā, datorizētā formā fiksētu un saglabātu statistikas informāciju par Lauku attīstības programmas īstenošanu, informāciju par finansētajām darbībām un nodrošinātu to sniegšanu Komisijai;

4) nodrošina, ka saņēmēji un citas struktūras, kas iesaistītas Lauku attīstības programmas īstenošanas darbībās ir informētas par saviem pienākumiem, ko uzliek piešķirtais atbalsts,

un uztur atsevišķu grāmatvedības sistēmu vai piemērotu norēķinu kodu visām darbībām un darījumiem un apzinās prasības attiecībā un datu sniegšanu vadošajai iestādei un iznākumu un rezultātu uzskaiti;

5) nodrošina, ka Lauku attīstības programmas novērtēšanas plāns tiek sagatavots un novērtēšana veikta noteiktajos termiņos un atbilstoši uzraudzības un novērtēšanas sistēmai, kā arī sagatavotais novērtēšanas plāns un iegūtie novērtējumi iesniegti attiecīgajām valsts iestādēm un Komisijai;

6) pārrauga pasākumu īstenošanas procedūru izstrādi un ieviešanu Lauku atbalsta dienestā (turpmāk - LAD);

7) sagatavo vai apkopo no citām organizācijām iesniegtos grozījumus un papildinājumus, lai iesniegtu tos Uzraudzības komitejā un Eiropas Komisijā;

8) pilda Lauku attīstības programmas Uzraudzības komitejas sekretariāta funkcijas un informē sabiedrību un Programmas administrēšanā iesaistītās institūcijas par Uzraudzības Komitejas vai Eiropas Komisijas lēmumiem;

9) Lauku attīstības programmas īstenošanas laikā piesaista ekspertus programmas pasākumu pilnveidošanai, saskaņotības un papildinātības principa ievērošanas nolūkā nodrošina nepārtrauktu ES struktūrfondu, Kohēzijas fonda un Eiropas Jūrlietu Zivsaimniecības fonda apgūšanas vajadzībām izstrādāto programmu pārskatīšanu, pārrauga lauku attīstības programmas īstenošanas pastāvīgu uzraudzības veikšanu, kā arī ir atbildīga par tehniskās palīdzības finansiālo līdzekļu apsaimniekošanu.

856. Atsevišķu Vadošās iestādes funkciju īstenošanu Zemkopības ministrija uzdevusi Lauku atbalsta dienestam kā akreditētai Maksājumu aģentūrai. Svarīgākās no tām:

1) pārliecināšanās, ka Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansētās darbības tiek faktiski veiktas un ka tas notiek pareizi;

2) pārkāpumu novēršana un apkarošana;

3) summu, kas zaudētas pārkāpumu vai nolaidības dēļ, atgūšana;

4) drošas elektroniskas sistēmas izveidošana, uzturēšana un nepieciešamo statistikas datu uzkrāšana.

Maksājumu aģentūra

857. Maksājumu aģentūras funkcijas atbilstoši nacionālajos normatīvajos aktos noteiktajam veic Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošais un ES līdzfinansēto pasākumu administrēšanai akreditētais Lauku atbalsta dienests (LAD).

858. Lauku atbalsta dienests:

1) nodrošina Lauku attīstības programmas pasākumu administrēšanu, kas ietver pieteikumu (projektu) atbalsta saņemšanai pieņemšana un izvērtēšana, lēmuma par finansējuma piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt pieņemšana un atbalstu izmaksāšana un uzskaite;

2) nodrošina kontroli par atbalsta nosacījumu izpildi un nepieciešamības gadījumā piemēro sankcijas;

3) nodrošina norēķinu sistēmas darbību un norēķinu uzskaiti;

4) izstrādā atbalsta pasākumu īstenošanas procedūras, iesniedzamo iesniegumu veidlapas, informatīvos materiālus, kas domāti atbalsta pretendentu uzaicinājumam pretendēt uz atbalstu, kā arī pārējos papildus dokumentus, kas nepieciešami atbalsta administrēšanai, kontrolei un sankciju piemērošanai;

5) atskaitās Zemkopības ministrijai, Uzraudzības komitejai, Komisijai par finansiālo līdzekļu izmantošanu, kā arī informē sabiedrību. Ja nepieciešams, LAD sagatavo priekšlikumus Zemkopības ministrijai par nepieciešamajām izmaiņām pasākumu administrēšanas, kontroles vai uzraudzības mehānismā, kā arī, ja nepieciešams risina neskaidros jautājumus;

6) nodrošina un uztur drošu elektronisko sistēmu, kas kalpo Lauku attīstības programmas pasākumu administrēšanai, kontrolei, uzraudzībai un novērtēšanai;

7) katru gadu iesniedz Komisijai apstiprinātu izdevumu deklarāciju, kas tiek izmantota arī kā maksājuma pieprasījums, kā arī visu attiecīgo papildus informāciju.

Sertifikācijas iestāde

859. Regulas Nr. 1306/2013 9.pantā noteiktajam, maksājumu aģentūras – Lauku atbalsta dienesta - akreditācijas uzraudzību un ikgadējās kontu sertifikācijas pārskata sagatavošanu veic sertifikācijas iestāde. Sertifikācijas iestādi izvēlas vadošā iestāde publiskā iepirkuma kārtībā, piesaistot neatkarīgu auditorfirmu.

860. Sertifikācijas auditu veic atbilstoši Regulas Nr. 1306/2013 9.panta un Komisijas 20__.gada XXX Regulas (EK) Nr. XXXX, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu XXXX attiecībā uz maksājumu aģentūru un citu struktūru akreditāciju un ELGF un ELFLA grāmatojumu noskaidrošanu.

861. Sertifikācijas audita mērķis ir sniegt apstiprinājumu un viedokli Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Akreditācijas iestādei par Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai maksājumu aģentūras pārskatu patiesumu, pilnīgumu un pareizību, ņemot vērā izveidotās iekšējās vadības un kontroles sistēmas.

Akreditācijas iestāde

862. Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai akreditāticijas iestādes funkcijas - maksājumu iestādes akreditācijas piešķiršanu un atsaukšanu - atbilstoši Regulas Nr. 1306/2013 7.pantam un Komisijas 20__.gada XXX Regulas (EK) Nr. XXXX, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu XXXX attiecībā uz maksājumu aģentūru un citu struktūru akreditāciju un ELGF un ELFLA grāmatojumu noskaidrošanu XX. pantam veic Zemkopības ministrija.

863. Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai akreditācijas iestādes funkcijas ir:

Nodrošināt maksājumu aģentūras akreditācijas piešķiršanu, atsaukšanu, uzraudzību un Eiropas Komisijas informēšanu;

Nodrošināt sertifikācijas iestādes izvēli publiskā iepirkuma kārtībā;

Nodrošināt visu normatīvo aktu pieņemšanu, kā arī jebkurus citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai efektīvi aizsargātu Eiropas Savienības finanšu intereses;

Nodrošināt uzraudzību par efektīvas iekšējās vadības un kontroles sistēmas, kas ietver pārskatu apstiprināšanu un deklarāciju par pārskatu ticamību, ieviešanu un uzraudzību par Eiropas Komisijas finansēto programmu vadības sistēmām Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas lauksaimniecības garantiju fonda ietvaros;

Nodrošināt Eiropas Komisiju ar nepieciešamo informāciju saskaņā ar Eiropas Savienības un nacionālajos normatīvajos aktos noteikto.

15.2. Kopsavilkums par uzraudzības un kontroles sistēmu

864. Atbilstoši Padomes Regulas Nr. 1305/2013 67.pantam Latvijā sadarbībā ar Eiropas Komisiju jāizveido vienota uzraudzības un novērtēšanas sistēma.

865. Lauku attīstības programmā jābūt izvēlētiem noteiktiem finanšu, iznākuma, rezultatīviem un ietekmes rādītājiem, atbilstoši kuriem būtu iespējams novērtēt Programmas ieviešanas efektivitāti. Informācija tiks izmantota gan ikgadējos progresa ziņojumos, gan paveiktā novērtējumā, kā arī sniegta Uzraudzības komitejai un plašākai sabiedrībai.

866. Zemkopības ministrijas pienākums ir nodrošināt, ka darbojas sistēma, lai uzraudzībai un novērtēšanai piemērotā, datorizētā formā fiksētu un saglabātu informāciju par programmas īstenošanu.

Uzraudzība

867. Regulas Nr. 1305/2013 70.pantā minētās informācijas apkopošanai ir izveidota Lauku attīstības programmas informatīvā sistēma 2007.-2013.gadam (turpmāk - IS), kas ietver arī finanšu un statistikas datu apkopošanu par Lauku attīstības programmas īstenošanu.

868. Atbildīgā iestāde par IS izveidošanu, uzturēšanu un informācijas apkopošanu ir Lauku atbalsta dienests un IS uzticamību apliecina Lauku atbalsta dienesta kā maksājumu iestādes akreditācija.

869. IS aptver šādas funkcionālās sfēras – projektu iesniegumu administrēšanas process, atbalsta saņēmēju atskaišu administrēšanas process, kā arī ar šiem procesiem saistīto datu apkopošana, kā rezultātā šos datus Vadošā iestāde izmanto Lauku attīstības programmas ieviešanas analīzei, Uzraudzības komitejas informēšanai, kā arī Regulas Nr. 1305/2013 75.pantā minēto ziņojumu sagatavošanā un iesniegšanai Eiropas Komisijai, 73.panta 1.punkta b) apakšpunktā minēto datu sniegšanā Eiropas Komisijai un sabiedrības informēšanai.

Novērtēšana

870. Atbilstoši Regulas Nr. 1305/2013 77.pantam un Regulas Nr. 1303/2013 55. pantam Lauku attīstības programmai jāveic iepriekšējā un paveiktā novērtēšana. Novērtēšanas mērķis ir uzlabot lauku attīstības programmu īstenošanas kvalitāti un efektivitāti, novērtējot ietekmi uz Latvijas raksturīgajām problēmām, ņemot vērā ilgtspējīgas attīstības prasības un ietekmi uz vidi, un to, kā ievērotas attiecīgos Kopienas tiesību aktos ietvertās prasības.

871. Novērtēšanas organizē Zemkopības ministrija, nodrošinot nepieciešamos finanšu resursus, organizē nepieciešamo uzraudzības un citu novērtēšanai nepieciešamo datu ieguvi. Novērtēšanas veic izmantojot Eiropas Komisijas noteiktās metodes un standartus un to veic neatkarīgi vērtētāji, par kuru piesaistīšanu atbildīga Zemkopības ministrija.

Iepriekšējā (Ex-ante) novērtēšana

872. Saskaņā ar Regulas Nr. 1305/2013 77.pantu, Zemkopības ministrija noslēdza līgumu ar neatkarīgo novērtētāju par iepriekšējā novērtējuma veikšanu. Novērtēšanu veica Latvijas Valsts agrārais ekonomikas institūts pēc Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas pasūtījuma. Darbs pie novērtējuma tika uzsākts 2012.gada 11.septembrī un novērtējuma ziņojuma gala variants Zemkopības ministrijai iesniegts 2013.gada oktobrī.

873. Novērtējums tika veikts par pamatu ņemot Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020.gadam, Partnerības līguma Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodam projektu un Latvijas Lauku attīstības programmas projektu 2014.-2020.gadam.

874. Iepriekšējais novērtējums, Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējums un iepriekšējā novērtējuma kopsavilkums ar attiecīgām norādēm uz uzlabojumiem, kas veikti Programmā ir pievienoti Programmai

Paveiktā (Ex-post) novērtējums

875. Saskaņā ar Regulas Nr. 1305/2013 78.pantu, Zemkopības ministrija 2024. gadā nodrošina Ex-post novērtējuma ziņojuma izstrādi, kurā tiek analizēta resursu izmantošanas pakāpe, ELFLA ieviešanas efektivitāte, lietderība un ieguldījums Eiropas Savienības gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģijā.

876. Papildus Iepriekšējā novērtēšanai un Paveiktā novērtēšanai, un ņemot vērā iepriekšējā perioda pozitīvo pieredzi, tiks plānotas un turpinātas aktivitātes Nepārtrauktā novērtēšanas sistēmas (NNS) ietvaros un veikti tematiskie pētījumi atbilstoši nozares vajadzībām un aktuāliem jautājumiem, kas izriet ieviešot LAP.

15.3. Kārtība kā nodrošina neatkarīgu sūdzību izskatīšanu877. Saskaņā ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem sūdzību izskatīšanai par visiem

jautājumiem, kas saistīti ar atbalsta saņemšanu ir noteikta kārtības, kas paredz, ka maksājumu iestādes amatpersonu izdotos lēmumus var apstrīdēt un pārsūdzēt šādā kārtībā:

878. 1) reģionālo struktūrvienību vadītāju izdotos lēmumus var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgās reģionālās struktūrvienības vadītājam iesniegumu;

879. 2) Maksājumu iestādes centrālā aparāta struktūrvienību amatpersonu un reģionālo struktūrvienību vadītāju izdotos lēmumus var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Maksājumu iestādes direktoram;

880. 3) Maksājumu iestādes direktora izdotos lēmumus var pārsūdzēt tiesā.

881. Jebkurai personai ir tiesības vērsties arī Vadošajā iestādē – Zemkopības ministrijā ar iesniegumu izvērtēt Maksājumu iestādes procedūru atbilstību normatīvo aktu prasībām, tomēr Zemkopības ministrijai nav tiesību atcelt Maksājumu iestādes pieņemtos lēmumus jautājumos, kas saitīti ar atbalsta piešķiršanu, šādas tiesības ir tikai tiesai.

15.4. Paredzētais Uzraudzības Komitejas sastāvs882. Saskaņā ar Regulas Nr. 1303/2013 47. pantā minēto Lauku attīstības programmas

uzraudzības komiteja tiek izveidota vēlākais trīs mēnešus pēc lēmuma par programmas pieņemšanu.

883. Zemkopības ministrija kā Vadošā iestāde ir atbildīga par Uzraudzības komitejas izveidošanu, sastāva noteikšanu un tās darbības nodrošināšanu (Uzraudzības komitejas darbības reglamentējošo dokumentu izstrāde un komitejas darbības koordinēšana). Uzraudzības komiteju vada vadošās iestādes vadītājs un Uzraudzības komitejas darba koordināciju, kā arī sadarbību ar tās locekļiem un citiem sociālajiem, ekonomiskajiem un vides partneriem nodrošina Uzraudzības komitejas sekretariāts, kura funkcijas veic Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departaments. Uzraudzības komitejā iekļauti pārstāvji no vadošās iestādes, maksājumu iestādes, plānošanas reģioniem, Latvijas Pašvaldību savienības, lauksaimniecības nevalstiskām organizācijām, vides nevalstiskajām organizācijām, institūcijām, kas tieši saistītas ar programmas ieviešanu un citiem sociālajiem, ekonomiskajiem un vides partneriem un valsts pārvaldes institūcijām, kuru kompetences jomas saistītas ar programmas ieviešanu. Uzraudzības komitejas darbā novērotāju statusā piedalās arī Eiropas Komisijas pārstāvji.

Uzraudzības komitejas funkcijas

884. Uzraudzības komitejas galvenās funkcijas ir šādas:

1) sniegt priekšlikumus Vadošajai iestādei par Programmas ietvaros finansējamo darbību atlases kritērijiem;

2) analizēt novērtēšanas plāna ieviešanu, izvērtējot Programmas mērķu sasniegšanu un Programmas īstenošanas rezultātus;

3) izskatīt un apstiprināt gada progresa ziņojumus, pirms to nosūtīšanas Eiropas Komisijai;

4) izskata Vadošaš iestādes priekšlikumus Programmas grozījumiem un sniedz priekšlikumus Vadošajai iestādei par nepieciešamajiem grozījumiemProgrammā.

885. Programmas ieviešanas gaitā koordinācija starp Kohēzijas politikas fondiem, Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fondu, no kuriem pēdējie trīs ir Zemkopības ministrijas pārziņā, tiks nodrošināta, struktūrfondu vadošās iestādes pārstāvim ar balsstiesībām piedaloties Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam uzraudzības komitejā, Zemkopības ministrijas pārstāvim ar balsstiesībām piedaloties struktūrfondu un Kohēzijas fonda darbības programmu uzraudzības komitejā un Partnerības līguma vadības grupā.

886. Papildus koordinācijas mehānisms starp iepriekš minētajiem fondiem tiks nodrošināts nacionālo normatīvo aktu izstrādes un apstiprināšanas gaitā. Ministru kabineta noteikumi, kas tiks izstrādāti katram Lauku attīstības programmas atbalsta pasākumam vai pasākumu grupām, pirms to apstiprināšanas Ministru kabinetā, tiks saskaņoti ar citām ministrijām, kas atbildīgas par Kohēzijas politika fondu pasākumu īstenošanu, un Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības atbalsta nodaļu, kas atbildīga par Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fonda pasākumu īstenošanu. Iepriekšminētie noteikumi tiks saskaņoti arī ar sociālajiem partneriem, kā to paredz Latvijas Republikā noteiktā Ministru kabinetā izskatāmo normatīvo aktu projektu iesniegšanas, virzības un izskatīšanas kārtība.

15.5. Programmas publicitātes pasākumiDarbības partneru informēšanai par Lauku attīstības programmu

887. Sabiedrības informēšanai par Lauku attīstības programmas (LAP) pasākumiem Zemkopības ministrija (ZM) 2014. - 2020. gadā īstenos komunikācijas stratēģiju, kuras sākumposmā tiks skaidrota 2014.-2020. gada izvēlētā lauku attīstības stratēģija un programmas, kas ir LAP sastāvdaļas, pasākumu būtība, īstenošanas mehānismi, kontrole un potenciālo atbalsta saņēmēju finansiālais ieguvums, iesaistoties katrā pasākumā, kā arī izmaiņas nacionālā atbalsta politikā finansētajos pasākumos. Informāciju sabiedrība saņems Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajās pārvaldēs, ar masu saziņas līdzekļu starpniecību, semināros reģionos, dažādās konsultāciju organizācijās, pašvaldībās, aģentūrās un ar citu sadarbības partneru starpniecību.

888. ZM informēs sabiedrību par lauku attīstības stratēģijas un programmas galvenajiem mērķiem, uzdevumiem un rezultātiem, akcentēs nākošā programmēšanas perioda mērķus un iespējamo katra plānotā pasākuma attīstību.

889. ZM tīmekļa vietnē www.zm.gov.lv ir brīvi pieejama visa informācija, kas saistīta ar normatīvajiem aktiem, atbalsta politiku un finansējumu. Jebkuram interesentam tīmekļa vietnē interaktīvi ir iespēja izteikties, sniegt priekšlikumus, ziņot par problēmām, piedalīties

diskusijā. Lielākais nacionālā līmeņa periodiskais izdevums lauku iedzīvotājiem “Latvijas Avīze”, kā arī citi laikraksti un žurnāli – gan centrālie, gan reģionālie - regulāri publicē informāciju par šo programmu.

890. Lauku attīstības programmas un stratēģijas skaidrošanai novados tiks organizētas ikgadējās ZM reģionālās konferences visos Latvijas reģionos (katru gadu 4 pasākumi), kurā piedalās zemkopības ministrs un ministrijas vadošie speciālisti, kā arī Lauku atbalsta dienesta un citu ministrijas padotības iestāžu pārstāvji.

891. Operatīvo informāciju par pieteikšanās termiņiem atbalstam LAP pasākumu ietvaros regulāri tiks publicēta ministrijas tīmekļa vietnē. Ik darba dienu būs iespēja uzdot jautājumus un izteikt viedokli par dažādām tēmām, tai skaitā LAP, piezvanot uz ministrijas „karsto tālruni”, kas darbojas katru darba dienu. Uz jautājumiem atbildes sagatavos ministrijas speciālisti, un tās tiks nosūtītas interesentam divu darba dienu laikā.

892. ZM un Latvijas Pašvaldību savienības sadarbības ietvaros tiks nodrošinātas tikšanās novadu lauku attīstības konsultantiem ar mērķi informēt par jaunumiem un izmaiņām likumdošanā, pieteikšanās termiņiem un citām LAP aktualitātēm. Tāpat LAP pasākumu atbalsta saņemšanas nosacījumi regulāri tiks skaidroti Valsts Lauku tīkla organizētajos semināros visos Latvijas novados, kā arī saņemt informāciju par programmas sniegtajām iespējam un nosacījumiem varēs no novadu lauku attīstības konsultantiem.

893. LAP pasākumu īstenošanas gaita un finansējuma izmantojums arī tiks apspriests sabiedrisko organizāciju, tai skaitā Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP), sanāksmēs, kurās piedalās gan zemkopības ministrs, gan ministrijas un tās padotības iestāžu speciālisti.

894. Visā laika periodā - no 2014. gada līdz 2020. gada beigām – īpaša uzmanība tiks pievērsta atbalsta pretendentu informēšanai un konsultēšanai par papildus iespējām, grozījumiem pasākumu procedūru elementos, ja tādi ir akceptēti programmas pasākumu īstenošanas efektivitātes paaugstināšanai. Vienlaikus joprojām sabiedrība saņems informāciju par programmas pasākumu īstenošanas gaitu un jaunu pretendentu piesaistīšanu un konsultēšanu atbalsta saņemšanai.

895. Veicot programmas īstenošanas starpposma novērtēšanu, ZM informēs sabiedrību par programmas īstenošanas gaitu, reāli sasniegtajiem rezultātiem tās īstenošanas procesam noslēdzoties 2020. gadā.

896. Valsts Lauku tīkla viens no galvenajiem mērķiem būs sabiedrības informēšana par lauku attīstības pasākumu lomu un nozīmi, labu un pārņemamu praksi.

Darbības atbalsta saņēmēju informēšanai par Kopienas ieguldījuma apjomu

897. Zemkopības ministrijas mājas lapā www.zm.gov.lv ir brīvi pieejama informācija, kas atspoguļo Kopienas ieguldījuma apjomu programmā. Ziņas par Kopienas finansējumu ir atrodamas arī Finanšu ministrijas ES fondu interneta lapā (http://www.esfondi.lv).

898. Lai nodrošinātu atklātības principu ievērošanu, kā arī ES tiesību aktos paredzēto prasību izpildi, Lauku atbalsta dienests Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā trīs mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par atbalsta piešķiršanu savā mājas lapā publicēs informāciju par visiem atbalsta saņēmējiem, norādot to vārdu vai juridiskas personas gadījumā – nosaukumu un reģistrācijas numuru, Lauku atbalsta dienesta reģionālo lauksaimniecības pārvaldi, kurā saņemts pieteikums par atbalstu, kā arī atbalsta apmēru.

http://www.esfondi.lv/

Darbības sabiedrības informēšanai par Kopienas lomu programmās un to rezultātiem

899. Zemkopības ministrijas mājas lapā www.zm.gov.lv ir brīvi pieejama visa aktuālā informācija, kas saistīta ar Kopienas tiesību aktiem un atbalsta politiku. Katram sabiedrības loceklim ar šīs mājas lapas palīdzību ir iespēja izteikties, dot priekšlikumus, ziņot par problēmām, piedalīties diskusijā. Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa regulāri sniedz informāciju par Kopienas lomu programmās un to rezultātiem lielākajam nacionālā līmeņa periodiskajam izdevumam lauku iedzīvotājiem “Latvijas Avīzei” un citiem laikrakstiem un žurnāliem. Ar informāciju par Kopienas programmu rezultātiem var iepazīties Lauku atbalsta dienesta mājas lapā (www.lad.gov.lv).

15.6. Mehānismu apraksts, lai nodrošinātu saskaņotību starp vietējās attīstības stratēģijām, kas tiek ieviestas ar LEADER palīdzību, aktivitātēm pasākumos „Sadarbība”, „Pamatpakalpojumi lauku teritorijās” un citiem ESI fondiem

900. Pasākuma „Sadarbība” ietvaros nav plānots sniegt atbalstu to vietējās attīstības stratēģiju īstenošanai, kuras nav noteiktas Regulas Nr. 1303/2013 2.panta 19.punktā un kuras īsteno valsts un privāto partneru grupas, tāpēc nav iespējama pārklāšanās ar SVVA vietējās attīstības stratēģijām

901. Atbalstu vietējā noieta veicināšanas pasākumiem paredzēts sniegt LEADER pieejas pasākumos, šādas aktivitātes neparedzot atbalstīt pasākumā „Sadarbība”.

902. Pasākuma „Pamatpakalpojumi lauku teritorijās” ietvaros atbalsts tiks sniegts tikai vienā aktivitātē - pašvaldību ceļu rekonstrukcijai un būvniecībai tikai novadu lauku teritorijā. Pasākuma aktivitātes var papildināt ar SVVA LEADER pieejas pasākumu aktivitātēm, lai nodrošinātu ceļam piegulošo teritorija sakārtošanu

903. LEADER pieejas pasākumu īstenošanā no ELFLA un EJZF, kur šie fondi ir papildinoši VRG darbības nodrošināšanas izmaksas tiek segtas no ELFLA, jo ELFLA ir noteikts kā vadošais fonds.

904. EJZF LEADER pieejas pasākumos aktivitāšu mērķis ir veicināt sociālās infrastruktūras, kā arī maza mēroga ar zivsaimniecību saistītās infrastruktūras kvalitātes uzlabošanos, kā arī nodarbošanās dažādošanu tikai zivsaimniecībai nozīmīgajās teritorijās apdzīvotības un to pievilcības saglabāšanai un tikai ar zivsaimniecību saistītās jomās

15.7. Plānotās darbības, lai samazinātu administratīvo slogu finansējuma saņēmējiem

905. Administratīvā sloga mazināšanas mērķis ir celt fonda ieviešanas sistēmas efektivitāti un vienkāršot projektu īstenošanu atbalsta saņēmējam. Lai nodrošinātu administratīvā sloga mazināšanu, 2014.–2020.gada plānošanas periodā, tiks nodrošināts tāds pasākumu kopums, kas varētu atvieglot atbalsta saņēmēju slogu, jau sākot ar projektu plānošanas posmu un turpinot ar to ieviešanu un ilgtspējības nodrošināšanu.

906. Nozīmīgi administratīvā sloga mazināšanas pasākumi īstenoti jau 2007.–2013.gada plānošanas periodā. Administratīvā sloga mazināšanas pasākumi iedalāmi 2 līmeņos: tiesiskais ietvars, plānošanas dokumenti un LAP ieviešana, administrēšanas, uzraudzība un novērtēšanas sistēma, t.sk. IT izmantošana LAP īstenošanā.

http://www.lad.gov.lv/

907. Attiecībā uz administrēšanas, uzraudzības un novērtēšanas sistēmu, uzlabota LAD piekļuve citu institūciju datu bāzēm, tādējādi samazinot administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem un uzlabojot fondu pārraudzības efektivitāti. Izveidota, kā arī turpmāk tiks padarīta efektīvāka Elektroniskā pieteikšanās sistēma (EPS) atbalstam (pieteikšanās atbalsta saņemšanai un atskaišu iesniegšana elektroniski, saziņa ar LAD, izmantojot LAD izveidoto elektronisko pieteikšanās sistēmu), tādējādi samazinot administratīvo slogu atbalsta pretendentiem un saņēmējiem.

908. Ir izveidota dokumentu vadības sistēma, kas nodrošina dokumentu apriti elektroniski starp Vadošo iestādi, Maksājumu aģentūru, Revīzijas iestādi, Sertifikācijas iestādi, Kompetento iestādi un citām iestādēm, kā arī atbalsta pretendentiem un saņēmējiem.

909. LAP pasākumu ietvaros tiks sniegta iespēja potenciālajiem atbalsta saņēmējiem atbalstam pieteikties ar integrētu pieeju, piemēram, LAP pasākuma „Ieguldījumi materiālajos aktīvos” ietvaros atbalsta pretendentiem būs iespējas iesniegt integrētos projektus, t.i. vienā projekta iesniegumā norādot visas saimniecībai nepieciešamās investīcijas, par kurām viņš vēlas saņemt atbalstu, atsevišķi nenodalot investīcijas, kas attiecas uz lauku saimniecību modernizāciju vai pārstrādi, kā tas bija 2007.-2013.gada plānošanas periodā.

910. 2013. gadā administratīvā sloga mazināšanai un pakalpojumu pieejamībai zemkopības nozarē atklāts ZM Klientu apkalpošanas centrs (KAC) - uz klientu vērstas pakalpojumu sniegšanas sistēmas izveide ZM un tās padotības iestādēs. Tajā visu nepieciešamo informāciju par dažādu institūciju pasākumiem sniedz LAD klientu apkalpošanas speciālisti. KAC apmeklētāji var saņemt informāciju par ZM un tās sešu padotības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem; daudziem no tiem var iesniegt dokumentus gan papīra formātā, gan elektroniski. KAC pieejami arī bezmaksas nozares publiskie datori, kurus apmeklētāji var izmantot gan aktuālās informācijas meklēšanai, gan dokumentu iesniegšanai elektroniski tiem pakalpojumiem, kurus var iesniegt EPS.

15.8. Apraksts par tehniskās palīdzības izmantošanu911. Saskaņā ar Regulas Nr. 1303/2013 58.pantu un Regulas Nr. 1305/2013 51.pantu ELFLA

var atbalstīt lauku attīstības programmas sagatavošanas, pārvaldības, uzraudzības, novērtēšanas, informācijas un saziņas darbības, tīklu veidošanas (Valsts lauku tīkls, sadarbība ar Eiropas Inovāciju partnerību tīklu, Eiropas Tīklu lauku attīstībai), kā arī sūdzību izskatīšanas, kontroles un revīzijas darbības. Tehniskās palīdzības ietvaros attaisnojami arī izdevumi, kas saistīti ar iepriekšējo plānošanas periodu (2007.-2013.gads) un nākamo plānošanas periodu.

912. Tehniskās palīdzības mērķis – atbalstīt efektīvu un atbilstošu programmas sagatavošanu, pārvaldību, uzraudzību, novērtēšanu, kā arī informācijas, saziņas, tīklu veidošanas, sūdzību izskatīšanas, kontroles un revīzijas pasākumus, lai sasniegtu plānotos rezultātus.

Sagatavošanas darbības

913. Atbalstāmās aktivitātes – plānošanas dokumentu izstrāde, t.sk. par lauksaimniecības ietekmi uz vidi izmaksas, kas saistītas ar LAP izstrādi un nepieciešamo grozījumu sagatavošanu, LAP vadībā un administrēšanā iesaistīto institūciju vadības, administrēšanas kontroles sistēmu izstrāde, ieviešana un uzturēšana, kā arī ekspertu, ekspertu grupu, konsultantu un sadarbības partneru piesaistīšanas un sadarbības izmaksas.

Pārvaldības darbības

914. Atbalstāmās aktivitātes – projektu apstiprināšana, sūdzību izskatīšana un izmaksas, kas saistītas ar Vadošās iestādes un Maksājumu aģentūras darbību (t.sk. institucionālās kapacitātes un administratīvo spēju celšana, lai sekmīgi ieviestu, uzraudzītu un administrētu

LAP - darba samaksa (atlīdzība), darbinieku zināšanu un prasmju pilnveidošana, nepieciešamais aprīkojums un tehnika, telpu iekārtošana un aprīkošana u.c., informācijas sistēmu izveide un attīstība, administratīvā sloga mazināšanas pasākumi, kā arī ekspertu, ekspertu grupu, konsultantu un sadarbības partneru piesaistīšanas un sadarbības izmaksas.

Uzraudzības darbības

915. Atbalstāmās aktivitātes – projektu uzraudzība un kontrole un izmaksas, kas saistītas ar LAP ieviešanas uzraudzību un Uzraudzības komitejas darbību, izmaksas, kas saistītas ar datorizētas uzraudzības informācijas sistēmas izveidi un attīstību, kā arī ekspertu, ekspertu grupu, konsultantu un sadarbības partneru piesaistīšanas un sadarbības izmaksas.

Novērtēšanas darbības

916. Atbalstāmā aktivitāte – projektu novērtēšanas izmaksas, kas saistītas ar LAP nepārtraukto novērtēšanu, sākotnējo un beigu novērtējumu, kā arī citiem nepieciešamiem novērtēšanas pasākumiem, ko veic juridiskas personas vai valsts institūcijas.

Informācijas, saziņas darbības un tīklu veidošana

917. Atbalstāmās aktivitātes – LAP ieviešanā iesaistīto darbinieku pieredzes apmaiņas pasākumi, komandējumi, semināri, konferences, informācijas izplatīšanas un publicitātes pasākumi, Valsts Lauku tīkla darbība, sadarbība ar Eiropas Inovāciju partnerību tīklu, Eiropas Tīklu lauku attīstībai u.c.

Kontroles darbības

918. Atbalstāmās aktivitātes – izmaksas saistītas ar atbalsta pretendentu iesniegumu izvērtēšanu, auditiem un pārbaudēm uz vietas (t.sk. izmaksas, kas saistītas ar transportu un nepieciešamā aprīkojuma iegādi pārbaužu veikšanai u.c.).

Revīzijas darbības

919. Atbalstāmās aktivitātes – izmaksas saistītas ar LAP pārvaldības un kontroles sistēmas pārbaudēm, revīzijām.

16.Veiktie pasākumi partneru iesaistīšanai16.1. Darbību saraksts partneru iesaistīšanai

Rīcība partneru iesaistei Konsultēšanās tēma Rezultātu kopsavilkums2013.gada 6.februāra diskusija par Eiropas Savienības 2014.-2020.gada plānošanas perioda ELFLA ieguldījumiem materiālajos aktīvos

LAP 2014-2020 pasākuma „Ieguldījumi materiālajos aktīvos” apakšaktivitātes „Lauku saimniecību modernizācija” atbalsta saņemšanas apmēri un nosacījumi

Paredzēt attiecināmo izmaksu summu vienam atbalsta pretendentam visā programmēšanas periodā kopā 2 000 000 EUR, tehnikai 700 000 EUR, prioritāri atbalstīt ilgtermiņa investīcijas, t.i. būvniecību. Diferencēt atbalsta intensitāti atbilstoši veiktajiem ieguldījumiem.

2013.gada 28.februāra diskusija par Eiropas Savienības 2014.-2020.gada plānošanas perioda ELFLA vides pasākumiem

LAP 2014-2020 pasākumi „Agrovide un klimats”, Mazāk labvēlīgie apvidi”, „Apmežošana”, „Natura 2000 maksājumi”

Ierosina izskatīt iespēju atteikties no MLA. Akcentē buferjoslu ierīkošanas iespēju paredzēt visā Latvijas teritorijā. Jāparedz agrovides pasākums, kas mazinātu ražojošo lauku saimniecību ietekmi uz vidi. Ierosinājums NATURA 2000 lauksaimniecības zemē maksāt tikai par tām patstāvīgajām pļavām un ganībām, kas ir bioloģiski vērtīgs zālājs, kā arī tikai tur, kur ir uzaršanas aizliegums.Vides organizācijas iebilst pret apmežošanas un meliorācijas pasākuma ieviešanu, lauksaimnieku organizācijas uzskata, ka apmežošanas pasākums nav īstenojams daļēji aizaugušās lauksaimniecības zemēs.

2013.gada 21.marta diskusija par Eiropas Savienības 2014.-2020.gada plānošanas perioda ELFLA ieguldījumiem „Apmācības, konsultācijas, mazās saimniecības, jaunie lauksaimnieki u.c. ” pasākumos.

LAP 2014-2020 zināšanu pārneses un konsultāciju pasākumi, atbalsts mazajām saimniecībām, jauniem lauksaimniekiem, sadarbība

Par zināšanu pārneses un konsultāciju pasākumiem vienojas:konsultāciju pasākumā noteikt maksimālo atbalsta summu 1500 EUR vienam saņēmējam visā plānošanas periodā;apmācību pasākumā atbalstīt tikai mācību programmas, kas attiecas uz lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas nozarēm;apmācību pasākumā atbalsta intensitāte varētu būt atkarīga no darbības: obligāto apmācību gadījumā (agrovide un bioloģiskā lauks.) varētu būt līdz 90%; pārējo apmācību gadījumā – līdz 50%, saimniecību vadības apmaiņas pasākumos arī līdz 50%. Mācību ietvaros jānodrošina gan teorētiskās, gan praktiskās nodarbības.Vienojas ieviest pasākumu „Sadarbība”.Mazo saimniecību atbalstu novirzīt saimniecībām, kuru apgrozījums ir vismaz 2000 EUR.Atbalstu jauniem lauksaimniekiem novirzīt, ja ir atbilstoša lauksaimnieciskā izglītība, atbalsta intensitāte 80% apmērā, saimniecības pārņemšanas gadījumā, jāpārņem saimniecība kopumā.

2013.gada 2.maija diskusija par Eiropas Savienības 2014.-2020.gada plānošanas perioda ELFLA vides

LAP 2014-2020 pasākumi „Agrovide un klimats”, „Natura 2000 maksājumi”.

Ierosinājums par bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekošanas atbalsta diferencēšanu atbilstoši apsaimniekošanas grūtībām, ierosina jaunu agrovides apakšpasākumu ieviešanu, kurā atbalsta saņēmējam būtu

pasākumiem izvēle par īstenojamām aktivitātēm. Aicinājums diferencēt atbalstu par saimnieciskās darbības ierobežojumiem Natura 2000 esošajos mežos.

2013.gada 30.maija Lauksaimnieku konsultatīvās padomes sanāksme

LAP 2014 -2020 pasākumi un indikatīvais finanšu sadalījums

Pieņemts lēmums par indikatīvo finanšu sadalījumu starp pasākumiem, par finansējuma pārdali no I pīlāra uz II pīlāru 5% apmērā, kā arī panākta vienošanās par pasākumu īstenošanas pamatprincipiem, t.i. atbalstu par mazāk labvēlīgo apvidū esošām pļavām var saņemt, ja nodrošināts minimālais dzīvnieku blīvums;bioloģiskās lauksaimniecības atbalstu novirzīt tādām saimniecībām, kuras kopumā bioloģiski sertificētas, ar atbalstu veicināt bioloģiskās produkcijas ražošanu un pārstrādi;pārskatīt nosacījumus par bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekošanu, izvērtējot iespēju atteikties no vēlās pļaušanas datuma;izstrādāt jaunu agrovides apakšpasākumu, ar kuru tiku veicināta ražojošo lauksaimnieku ietekme uz vidi;apmežošanas atbalstu sniegt ierobežotā apjomā – max 5ha un tikai tad, ja projektā paredzēta arī meža kopšana, apmežošana pieļaujama nemeliorētās zemēs un ar zemu augsnes auglību;LAP ietvaros neieviest pasākumu risku pārvaldība.

2013.gada 30.oktobra Lauksaimnieku konsultatīvās padomes sanāksme


Veikti precizējumi LAP indikatīvajā finanšu sadalījumā, palielināts finansējums sadaļai „Zināšanu pārnese”, palielināts finansējums LEADER, rezervēts finansējums 2% apmērā stratēģiskiem projektiem, pārdalīts finansējumu no I pīlāra uz II pīlāru vismaz 7,42 % apmērā.Agrovides apakšpasākumu „Videi draudzīgas saimniekošanas veicināšana” ieviest visā Latvijas teritorijā.Vienojas par degresivitātes piemērošanu mazāk labvēlīgo apvidu pasākumā saimniecībām, kuru kopējā platība pārsniedz 1000 ha;Atbilstošas lauksaimniecības izglītības nosacījums tiek piemērots tikai pasākumā „Atbalsts jauniem lauksaimniekiem”.

2013.gada 27.novembra diskusija par Eiropas Savienības 2014.-2020.gada plānošanas perioda ELFLA vides pasākumiem

LAP 2014-2020 pasākumi „Agrovide un klimats”, „Natura 2000 maksājumi”, „Ieguldījumi mežu attīstībā un mežu dzīvotspējas pilnveidošanā”

Vienojas atbalstu par bioloģiski vērtīgu zālāju uzturēšanu diferencēt atbilstoši apsaimniekošanas grūtības pakāpei, nenoteikt sākuma termiņu pļaušanai, zāles smalcināšana nav pieļaujama, nopļautā zāle jānovāc no lauka, atbalsta maksājuma likme netiek diferencēta pēc veiktās aktivitātes, noteikt ekstensīvās ganīšanas intervālu 0,3-0,9 liellopu vienībām.Natura 2000 maksājumu atbalstu novirzīt tikai tām pļavām, kur ir reāli saimnieciskās darbības ierobežojumi. Diferencēt atbalsta maksājumu pēc

noteiktajiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem meža platībās.Izvērtēt iespēju pasākumā „Ieguldījumi mežu attīstībā un mežu dzīvotspējas pilnveidošanā” atbalstīt meža ieaudzēšanai platības, kurās izpildās viens no diviem nosacījumiem, nevis abi vienlaicīgi (erozija vai augsnes auglība).Izvērtēt īstenojamās aktivitātēs agrovides apakšpasākumā „Videi draudzīgas saimniekošanas veicināšana” (buferjoslu ierīkošana, rugāju saglabāšana, starpkultūru un tauriņziežu audzēšana, aktivitāte lopkopības saimniecībām u.c.).Pasākuma „Ieguldījumi materiālajos aktīvos” atbalsts novirzāms tikai esošo meliorācijas sistēmu rekonstrukcijai, meliorācijas sistēmu rekonstrukciju un renovāciju neatbalsta Natura 2000 un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (izņemot, ja paredz dabas aizsardzības plāns) un citās aizsargājamās teritorijās.

2013.gada 6.decembra diskusija par Eiropas Savienības 2014.-2020.gada plānošanas perioda ELFLA meža pasākumiem

LAP 2014-2020 pasākums „Ieguldījumi mežu attīstībā un mežu dzīvotspējas pilnveidošanā”

Vienojas, ka pasākuma aktivitāte valdošās koku sugas nomaiņa nav īstenojama pāraugušās apšu audzēs. Augstāka atbalsta likme sniedzama par mistraudžu veidošanu. Netiek atbalstīta egļu monokultūru veidošana.

2013.gada 13.decembra Lauksaimnieku konsultatīvās padomes sanāksme


Vienojas par teritoriju ar dabas ierobežojumiem (iepriekš – mazāk labvēlīgie apvidi) tiek uzskatīta visa Latvijas teritorija, kura tiek kategorizēta atbilstoši LIZ ballēm 4 kategorijās pēc augsnes auglības;par īstenojamām aktivitātēm agrovides apakšpasākumā „Videi draudzīgas saimniekošanas veicināšana” (buferjoslu ierīkošana, rugāju saglabāšana, starpkultūru un tauriņziežu audzēšana).

16.2. Papildus informācija partneru iesaistīšanai920. Atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1303/2013 5. panta prasībām, formulējot programmas

īstenošanas stratēģiju un izvirzot īstenojamos pasākumus, Zemkopības ministrija konsultējās ar Eiropas Komisiju un sadarbības partneriem Eiropas Savienībā, sadarbības partneriem Latvijā, gan politikas veidošanas līmenī, gan administratīvā, gan nevalstisko organizāciju un potenciālo atbalsta izmantotāju līmenī.

921. Programma sagatavota, pamatojoties uz situācijas analīzi, kuru kopš 2011.gada veikusi Zemkopības ministrija, Latvijas valsts agrārās ekonomikas institūts un Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs saistībā ar Valsts lauku un zivsaimniecības sadarbības tīklu.

922. Programmas izstrādes procesā tika iesaistīti ekonomiskie, sociālie un vides partneri, kompetentās reģionālās un vietējās iestādes, kā arī citas valsts pārvaldes iestādes. Visi konsultāciju procesa rezultāti tika ņemti par pamatu stratēģijas sagatavošanā un programmas izstrādāšanā.

923. Programmas pasākumu īstenošanas mehānisma izveidei tika sasauktas vairākas diskusijas, katrā no diskusijām bija iesaistīti specifisko jautājumu eksperti, politikas veidotāji un lēmumu pieņēmēji nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī, pasākumus administrējošās un ekspertīzes institūciju pārstāvji, nevalstisko organizāciju pārstāvji un sabiedrība. Periodā starp diskusiju norisēm, iesaistītie pārstāvji konsultējās ar citiem nozaru speciālistiem, tādējādi aptverot arvien plašāku sabiedrību.

924. Pēc programmas pirmā projekta izstrādes, tas tika nodots sabiedriskai apspriešanai. Visi saņemtie priekšlikumi tika apkopoti, izvērtēti un iekļauti programmā. Programmas pirmais projekts tika iesniegts Ex-ante novērtēšanai un pēc tās sagatavotie priekšlikumi iestrādāti Programmā.

925. Par programmas īstenojamiem pasākumiem Ministru kabinetā tika iesniegts informatīvais ziņojums par pasākumiem, kas tiks finansēti no Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai.

926. Pasākumi ir pārrunāti ar lauksaimnieku organizāciju un vides organizāciju pārstāvjiem, piemēram, Lauksaimnieku organizāciju sadarbību padomi, Latvijas dabas fondu, Latvijas Ornitoloģijas biedrību, Pasaules dabas fondu, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienību u.tml.

927. Programmas īstenošanas laikā partneriem ir visnozīmīgākā loma, pamatojoties uz šādiem uzdevumiem:

1) savas kompetences ietvaros iesaistīties un palīdzēt LAD un ZM efektīvāk īstenot programmas mērķus, savas kompetences ietvaros iesaistīties programmas īstenošanas procesā;

2) palīdzēt informēt un konsultēt lauku iedzīvotājus (atšķirīgas mērķa auditorijas) par atbalsta pieejamību vai grozījumiem;

3) pārstāvēt atšķirīgu mērķa grupu intereses lēmumu pieņemšanas procesā (īpaši Programmas Uzraudzības komitejā);

4) savstarpēji sadarbojoties un iesaistot plašāku sabiedrību, apkopot priekšlikumus par uzlabojumiem vai nepilnību likvidēšanu pasākumu īstenošanas mehānismā un turpmāk informēt sabiedrību par iespējamiem grozījumiem pasākumu īstenošanā;

5) nodrošināt lauku iedzīvotāju apmācību un konsultēšanu pretendēšanā uz atbalstu, tā efektīvākā izmantošanā un atskaišu sniegšanā par atbalsta izmantošanu.

928. Laika posmā no 2012. gada februāra līdz 2013. gada decembrim dažādos LAP 2014-2020 izstrādes posmos sniegtas prezentācijas un novadītas diskusijas kopumā vairāk kā 50 dažādās auditorijās, pievēršoties dažādiem LAP 2014-2020 aspektiem, tostarp arī vides jautājumiem. ZM regulāri organizējusi reģionālās konferences, kuru ietvaros tika organizēta lauku attīstības darba grupa, lai noskaidrotu lauksaimnieku u.c. interesentu viedokli par programmas ietvaros īstenotajiem pasākumiem. Tāpat notikusi viena Pagaidu uzraudzības komitejas sēde 2014.-2020.gadam plānošanas perioda sagatavošanai

929. Tabulas (16.1.) kopsavilkumā sniegti lēmumi no pēdējām sanāksmēm ar partneriem par programmas izstrādi.

17.Valsts lauku tīkls17.1. Valsts lauku tīkla struktūra un pārvaldība930. Valsts Lauku tīkls ir izveidots, lai veicinātu sadarbību starp lauku teritoriju iedzīvotājiem,

lauku attīstībā iesaistītām organizācijām un pārvaldes iestādēm. Valsts Lauku tīkla (VLT) pamatuzdevums ir informēt lauku iedzīvotājus, uzņēmumus un organizācijas par Latvijas Lauku attīstības programmas piedāvātajām iespējām, kā arī veidot vidi savstarpējās informācijas apmaiņai.

931. Sekmīgai VLT darbībai ir izveidots un kopš 2008.gada darbojas VLT Sekretariāts, kas izstrādā VLT Rīcības programmu un ikgadējo darba plānu, koordinē to īstenošanu un atbild par tehnisko nodrošinājumu. VLT sekretariāta darbību nodrošina sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs”.

932. Efektīvai informācijas apmaiņai un ikgadējā darba plāna aktivitāšu īstenošanai reģionos VLT ir 26 reģionālās struktūrvienības visā Latvijā.

933. Lai nodrošinātu informācijas pieejamību pēc iespējas tuvāk lauku teritoriju iedzīvotājiem, uzņēmējiem un organizācijām, gandrīz visos Latvijas novados darbojas VLT novadu lauku attīstības konsultanti, kas administratīvi piesaistīti VLT 26 reģionālajām struktūrvienībām.

934. VLT ietvaros izveidota konsultatīva institūcija – Sadarbības padome, kura saskaņo izstrādāto Rīcības programmu un sniedz priekšlikumus par VLT ikgadējā darba plānā iekļaujamajām aktivitātēm.

935. Par VLT dalībnieku var kļūt jebkura fiziska vai juridiska persona, kas vēlas iesaistīties lauku attīstībā. VLT ir iesaistītas dažādas organizācijas un pārvaldes iestādes – lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares pārstāvošas organizācijas, lauku uzņēmēji, vietējās rīcības grupas, vides organizācijas, lauku teritoriju nevalstiskās organizācijas, pašvaldības, jauniešu organizācijas, pētniecības institūti u.c.

17.2. Valsts Lauku tīkla darbības mērķi un uzdevumi, aktivitātes936. Valsts Lauku tīkla mērķi:

a) palielināt ieinteresēto pušu līdzdalību lauku attīstības īstenošanā;

b) uzlabot lauku attīstības programmas īstenošanas kvalitāti;

c) informēt plašāku sabiedrību un iespējamos atbalsta saņēmējus par lauku attīstības politiku un finansējuma iespējām;

d) veicināt inovācijas lauksaimniecībā, pārtikas ražošanā, mežsaimniecībā un lauku apvidos.

937. Mērķu sasniegšanai un uzdevumu izpildei VLT Sekretariāts izstrādā daudzgadu Rīcības programmu un ikgadēji darba plānus, kuros ietver informāciju par plānotajām aktivitātēm, finansējumu un sasniedzamajiem rezultatīvajiem rādītājiem.

938. Tīkla darbība tiek īstenota atbilstoši izstrādātajai Rīcības programmai, kurā saskaņā ar Regulas Nr. 1305/2013 54.panta 3.punktā noteikto ietverta informācija vismaz par:

informācijas, labas un pārņemamas prakses apmaiņu un izplatīšanu par lauku attīstības jautājumiem;

labu projektu piemēru apkopošanu par visām Lauku attīstības programmas prioritātēm;

tematisku un analītisku apmaiņu starp lauku attīstībā ieinteresētajām pusēm veicināšanu un ieguvumu izplatīšanu;

sadarbību ar ES dalībvalstu nacionālajiem lauku tīkliem un lauku attīstības politikā iesaistītām organizācijām un institūcijām un iesaistīšanos Eiropas Tīkla Lauku attīstībai aktivitātēs;

inovāciju attīstības un izmantošanas lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un pārtikas ražošanā veicināšanu, sniedzot tehnisku atbalstu, apmācību iespējas konsultantiem un inovāciju atbalsta dienestiem;

apmācību iespēju un tehniska atbalsta nodrošināšanu vietējās rīcības grupām, jo īpaši starpteritoriju un starpvalstu sadarbībai un partneru meklēšanai;

uzraudzības un novērtēšanas rezultātu izplatīšanas nodrošināšanu;

komunikāciju plānu, kas ietver publicitāti un informāciju attiecībā uz lauku attīstības programmu, vienojoties ar vadošajām iestādēm, kā arī plašākai sabiedrībai paredzētu informāciju un komunikācijas aktivitātes.

17.3. Valsts lauku tīkla resursi un finansēšana939. VLT darbības nodrošināšanai un Rīcības programmas un ikgadējo darba plānu īstenošanai

kopējais finansējums programmēšanas periodā ir līdz 30 milj. EUR, kas sadalās šādi:

Izmaksu postenis Kopā programmēšanas periodā, EUR

Darbības nodrošināšanas izmaksas 5 000 000

Rīcības programmas un ikgadējo darba plānu īstenošanas izmaksas

25 000 000

Kopā 30 000 000

18.Ex-ante novērtējums par pārbaudāmību, kontrolējamību, kļūdu riskiem par LAP pasākumiem, pasākumu likmju izmaksu aprēķina pamatojums

940. Lai pamatotu un apstiprinātu lauku attīstības pasākumos „Maksājumi apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi”, „Natura 2000 maksājumi”, „Agrovide un klimats”, „Bioloģiskā lauksaimniecība” un „Ieguldījumi mežu attīstībā un mežu dzīvotspējas pilnveidošanā” paredzētos atbalsta maksājumus pamatojoties uz standarta izmaksām, papildus izmaksām vai neiegūtajiem ieņēmumiem, SIA „Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs” veica atbalsta maksājumu aprēķinu. Atbilstoši Komisijas regulas Nr. 1305/2013 69.panta 2.punkta nosacījumiem, SIA „Latvijas lauku konsultāciju un izglītības

centrs” ir neatkarīga iestāde no programmas ieviesēja. Sīkāks skaidrojums par veiktajiem aprēķiniem iekļauts attiecīgo pasākumu aprakstā.

941. Vadošā iestāde apstiprina, ka veiktie aprēķini ir pārbaudāmi, balstīti uz rādītājiem, kuri noteikti izmantojot atbilstošu kompetenci, norādīti izmantotie avoti, nesatur investīciju izmaksas, attiecīgos gadījumos ņemti vērā reģionālie aspekti un zemes lietošanas veids.

19.Pārejas pasākumi19.1. Pārejas nosacījumu apraksts pasākumiem

942. Lauku attīstības plāna 2004.-2006.gadam pasākuma „Priekšlaicīgā pensionēšanās” un Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam pasākuma „Agrovides maksājumi” apakšpasākumā „Rugāju lauks ziemas periodā” ietvaros uzņemtās saistības tiks finansētas no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai.

943. Pasākumā „Kredītu fonds” ietvaros programmēšanas perioda 2007.-2013.gadam ietvaros tika atbalstīti 58 projekti ar kopējo summu 37 283 856 EUR. Ņemot vērā, ka maksimālais atbalsta pretendentam izsniegtā aizdevumu termiņš ir 15 gadi, „Kredīta fonda” neatmaksāti līdzekļi uz 01.10.2013. sastāda 5 112 921,31 EUR.

19.2. Indikatīvais finansējums pārejošajām saistībām

Pasākums Sabiedriskā finansējuma izmaksas iepriekšējos periodos uzņemtajām saistībām, EUR

Agrovides maksājumi (rugāju lauks ziemas periodā) 10 00 000

Priekšlaicīgā pensionēšanās 24 188 821

Kopā 34 188 821

Documents

2014-20_UK... · Web viewLaika posmā no 2008.gada līdz 2011.gadam ar ĪADT aizņemtā sauszemes platība palielinājusies par 72 312 ha jeb gandrīz 1%. 2010.gadā izveidotas 7