Internal market,

industry,

entrepreneurship and SMEs

2015 gada SBA faktu

lapa

Latvija

Svarīgākie aspekti

MVU darbība pagātnē un nākotnē1. Latvijas tautsaimniecības nefinanšu uzņēmējdarbības daļa no 2009. gada līdz 2014. gadam ātri

atveseļojās. Tomēr šī atveseļošanās vēl nav pilnīgi kompensējusi pievienotās vērtības kritumu par 31 %, kas tika piedzīvots krasajā

lejupslīdē 2009. gadā. MVU kopš krīzes ir īpaši labi attīstījušies, tomēr to pievienotā vērtība 2014. gadā joprojām bija par 12 %

mazāka nekā pirms krīzes. Paredzams, ka 2015. gadā tā pieaugs par stabiliem 5 %, bet 2016. gadā — par 7 %, savukārt

nodarbinātība, paredzams, pieaugs attiecīgi par 1 % un 2 %.

Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akta (SBA) īstenošana. Latvijai ir ļoti spēcīgs SBA profils. Tās sniegums ir augstāks par ES vidējo

rādītāju visās jomās, izņemot divas — prasmju un inovācijas jomā tas ir zemāks par vidējo rādītāju, bet vides jomā tas atbilst vidējam

rādītājam. Latvijai ir īpaši augsti rādītāji uzņēmējdarbības, “atsaucīgas administrācijas”, valsts atbalsta un publiskā iepirkuma un

vienotā tirgus jomā. Pēdējo septiņu gadu laikā Latvija ievērojami uzlabojusi sniegumu vairākās SBA jomās, un to galvenokārt veicināja

vairāki veiksmīgi politikas pasākumi, kas tika pieņemti pēc krīzes, un uzņēmēju organizāciju rīcība. Viens no lielākajiem sasniegumiem

bija privātā sektora iesaistes palielināšana pētniecībā un attīstībā.

MVU politikas prioritātes. Ir jāpievērš uzmanība MVU atbalstīšanai to centienos vides problēmas padarīt par iespējām. Vēl viena

steidzami risināma problēma ir grūtā piekļuve banku aizdevumiem. Prasmju un inovācijas jomā risināmā problēma joprojām ir

profesionālās apmācības pievilcības palielināšana. Nepietiekama ir arī pētniecības iestāžu un uzņēmumu sadarbība, kā dēļ kavējas

uzlabojumi pētniecības un attīstības jomā.

Par SBA faktu lapām Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts (Small Business Act — SBA) ir politiska ES pamatiniciatīva mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) atbalstam. Tajā

ir iekļauts politikas pasākumu kopums, kurā galvenā uzmanība veltīta 10 principiem — no uzņēmējdarbības un “atsaucīgas administrācijas” līdz

pat internacionalizācijai. Lai uzlabotu SBA pārvaldību, 2011. gada akta pārskatā tika aicināts uzlabot uzraudzību. SBA faktu lapas tiek publicētas

katru gadu, un to mērķis ir uzlabot izpratni par jaunākajām tendencēm un valsts politiku, kas ietekmē MVU. Kopš 2011. gada katra ES dalībvalsts

ir norīkojusi augsta ranga valdības ierēdni par savu MVU valsts sūtni. MVU sūtņi vada SBA plāna īstenošanu savā valstī.

2015. gada SBA faktu lapa — Latvija

Saturs 1. MVU – svarīgākie rādītāji............................................................................................................................................................................................................................... 2 2. SBA profils .............................................................................................................................................................................................................................................................. 4 3. SBA principi ............................................................................................................................................................................................................................................................ 6

3.0. “Vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” .............................................................................................................................................................................. 6 3.1. Uzņēmējdarbība ............................................................................................................................................................................................................................................... 7 3.2. “Otrā iespēja” ..................................................................................................................................................................................................................................................... 8 3.3. “Atsaucīga administrācija” ......................................................................................................................................................................................................................... 9 3.4. Valsts atbalsts un publiskais iepirkums ........................................................................................................................................................................................... 10 3.5. Piekļuve finansējumam ............................................................................................................................................................................................................................. 11 3.6. Vienotais tirgus .............................................................................................................................................................................................................................................. 12 3.7. Prasmes un inovācija ................................................................................................................................................................................................................................. 13 3.8. Vide ...................................................................................................................................................................................................................................................................... 14 3.9. Internacionalizācija...................................................................................................................................................................................................................................... 15

4. Jauna, interesanta iniciatīva ..................................................................................................................................................................................................................... 16

1. MVU – svarīgākie rādītāji

Uzņēmumu skaits Nodarbināto skaits Pievienotā vērtība

Latvija ES-28 Latvija ES-28 Latvija ES-28

Skaits Daļa Daļa Skaits Daļa Daļa

Miljardi euro

Daļa Daļa

Sīkie 87 442 90.4 % 92.7 % 171 446 29.4 % 29.2 % 2 18.6 % 21.1 %

Mazie 7 601 7.9 % 6.1 % 149 935 25.7 % 20.4 % 2 23.4 % 18.2 %

Vidējie 1 439 1.5 % 1.0 % 137 561 23.6 % 17.3 % 3 26.9 % 18.5 %

MVU 96 482 99.8 % 99.8 % 458 942 78.6 % 66.9 % 7 68.8 % 57.8 %

Lielie 193 0.2 % 0.2 % 125 094 21.4 % 33.1 % 3 31.2 % 42.2 %

Kopā 96 675 100.0 % 100.0 % 584 036 100.0 % 100.0 % 10 100.0 % 100.0 %

Šīs ir aplēses 2014. gadam, kuras veica DIW Econ, balstoties uz 2008.–2012. gada datiem no uzņēmējdarbības strukturālās statistikas datubāzes (Eurostat). Dati attiecas uz "ekonomikas nefinanšu uzņēmējdarbības daļu", kas ietver rūpniecību, celtniecību, tirdzniecību un pakalpojumus (NACE 2. red. B–J, L, M un N sadaļas), bet tie neattiecas uz uzņēmumiem lauksaimniecības, mežsaimniecības, zvejas nozarē vai ārpustirgus pakalpojumiem, piemēram, izglītību un veselību. Eurostat datu izmantošanas priekšrocība ir tāda, ka dažādu valstu statistika ir saskaņota un savstarpēji salīdzināma. Trūkums ir tāds, ka dažu valstu gadījumā šie dati atšķiras no valsts iestāžu publicētajiem datiem.

2014. gadā Latvijas MVU radīja aptuveni 69 % no nefinanšu

uzņēmējdarbības pievienotās vērtības. Tā ir vērā ņemama

proporcionālā daļa, jo Eiropas vidējais rādītājs ir tikai aptuveni

58 %. Liela nozīme ir vidējiem uzņēmumiem. Tie rada gandrīz

40 % no MVU kopējās pievienotās vērtības un 30 % no kopējās

nodarbinātības mazos un vidējos uzņēmumos;

salīdzinājumam — ES vidējie rādītāji ir attiecīgi 32 % un 26 %.

Latvijas MVU īpaši svarīga ir vairumtirdzniecība un

mazumtirdzniecība. Tā rada vairāk nekā ceturtdaļu no MVU

pievienotās vērtības; salīdzinājumam — Eiropas vidējais rādītājs

ir 22 %. Arī transporta un uzglabāšanas nozarei ir liela nozīme —

tā rada 12 % no MVU kopējās pievienotās vērtības, kas ir

gandrīz divreiz vairāk nekā vidēji ES.

Nefinanšu uzņēmējdarbība ātri atveseļojās laikā no 2009. gada

līdz 2014. gadam, un tās pievienotā vērtība šajā laikposmā

palielinājās par trešdaļu. Tomēr šī atveseļošanās vēl nav pilnīgi

kompensējusi pievienotās vērtības kritumu 31 % apmērā, kas

radās, kad MVU piedzīvoja krasu lejupslīdi 2009. gadā. Lai gan

tie kopš krīzes ir īpaši labi atveseļojušies, to pievienotā vērtība

2014. gadā joprojām bija par 12 % mazāka nekā 2008. gadā

pirms krīzes.

Ražošana ir nozare, kurā nefinanšu uzņēmējdarbība ir pilnīgi

atveseļojusies, un īpaši liela MVU izaugsme vērojama

automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas apakšnozarē.

2008.–2014. gadā pievienotā vērtība pieauga par vairāk nekā

divām trešdaļām, bet nodarbinātība palielinājās par 8 %. Visā

2015. gada SBA faktu lapa — Latvija 3

nozarē izaugsmi būtiski veicināja aktīva jaunu eksporta tirgu

apguve, turklāt vienlaikus pieauga arī iekšējais pieprasījums.

Tomēr visjaunākie dati liecina, ka ražošanas nozarē pievienotā

vērtība kopš 2014. gada nav mainījusies. Ražošanas nozares

apgrozījums (saskaņā ar kalendāri izlīdzinātiem datiem)

2015. gada janvārī bija par 1,7 % mazāks nekā 2014. gada

janvārī, un to izraisīja iekšējā tirgus sarukšana par 6 % un

eksporta pieaugums tikai par 3,5 %.2 Tomēr sniegums citās

ražošanas nozares apakšnozarēs 2014. gadā bija pavisam

citāds. Konkrētāk, produkcijas vērtība mēbeļu ražošanas

apakšnozarē palielinājās par 12,4 %, koksnes un koka

izstrādājumu ražošanas apakšnozarē — par 9,8 %, poligrāfijas

un ierakstu reproducēšanas apakšnozarē — par 6,3 %, bet

dzērienu ražošanas apakšnozarē — par 6,2 %.3 Datoru,

elektronisko un optisko iekārtu ražošanas apakšnozarē

produkcijas vērtība pieauga 2,4 reizes salīdzinājumā ar tās

vērtību attiecīgajā iepriekšējā gada mēnesī4. Turpretī

tekstilizstrādājumu (26,3 %), elektrisko iekārtu (12,9 %), ķīmisku

vielu un ķīmisko produktu (7,6 %) un pārtikas produktu (3,8 %)

ražošanas apakšnozarē produkcijas vērtība kritās. Šī

neviendabīgā aina atspoguļo ekonomikā piedzīvoto savstarpēji

pretējo notikumu ietekmi. Aizvien pieaugošās pirktspējas

rezultātā stabili pieaug mājsaimniecības preču patēriņš, kas

atspoguļo algu palielinājumu un niecīgu inflāciju. Savukārt slikto

ekonomisko apstākļu un rubļa vērtības krišanās dēļ ir kļuvis

grūtāk ražojumus eksportēt uz Krieviju un citām Neatkarīgo

Valstu Sadraudzības (NVS) dalībvalstīm.5 Tomēr eksporta

pieaugums uz citiem tirgiem līdz šim ir atsvēris tirdzniecības ar

Krieviju un citām NVS valstīm apjoma kritumu.

2014. gadā tika reģistrēti 14 965 jauni uzņēmumi, bet 6401 tika

svītrots no reģistra, tādējādi tīrais uzņēmumu skaita

palielinājums ir 8564 uzņēmumi. 2014. gadā no jauna reģistrēto

uzņēmumu skaits bija mazāks nekā 2 iepriekšējos gados

(16 891 — 2012. gadā, 16 365 — 2013. gadā), bet likvidēto

uzņēmumu skaits 2014. gadā bija lielāks nekā 2 iepriekšējos

gados (4307 — 2012. gadā, 4152 — 2013. gadā). Tādējādi

uzņēmumu skaita kāpums ir palēninājies.6 Likvidēto uzņēmumu

skaita pieaugums 2014. gadā skaidrojams ar to, ka ir ieviesta

jauna prasība svītrot neaktīvos uzņēmumus no Uzņēmumu

reģistra. Šajā kategorijā ir vēl tūkstošiem uzņēmumu. Aptuveni

15–20 % uzņēmumu, kas Uzņēmumu reģistram iesniedz gada

pārskatus, apgrozījums ir EUR 0.7 2014. gadā tika nodibināta

9201 sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar samazinātu kapitālu8,

un tās veido 61,5 % no tajā gadā no jauna dibinātajiem

uzņēmumiem. Salīdzinājumā ar 2013. gadu šis rādītājs ir

samazinājies par 11,9 %9. Viens no iemesliem ir nenoteiktība par

mikrouzņēmumu nodokļa shēmu pēc 2015. gada 1. aprīļa.

2015. gada janvārī mikrouzņēmumu nodoklis palielinājās no 9 %

līdz 11 %, kas uzņēmējdarbības vidi darīja nedraudzīgāku

jaundibinātiem uzņēmumiem.10 2014. gada decembrī Saeimas

deputātu grupa piedāvāja grozīt mikrouzņēmumu tiesību aktus,

lai mikrouzņēmumu nodokļa likmi saglabātu 9 % līmenī.

Grozījumus atbalstīja uzņēmēji un Ekonomikas ministrija, un

2015. gada februārī Saeima tos apstiprināja pirmajā lasījumā.11

Lai gan Krievijas ekonomikas lejupslīde ietekmē Latvijas

ekonomiku, paredzams, ka uzņēmējdarbības pievienotā vērtība

kopumā 2015. gadā pieaugs par stabiliem 5 % un par tikpat

pieaugs arī MVU pievienotā vērtība. Paredzams, ka 2016. gadā

MVU pievienotā vērtība pieaugs par 7 %. Domājams, ka

vienlaikus ar šīs pievienotās vērtības pieaugumu 2015. gadā par

4 %, bet 2016. gadā par 5 % palielināsies arī darba ražīgums,

tomēr nodarbinātība no tā pieaugs tikai attiecīgi par 1 % un 2 %.

Šīs paredzamās izaugsmes galvenie virzītāji būs ražošana,

vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība un transports un

uzglabāšana. Paredzams, ka šo nozaru MVU 2014.–2016. gadā

sekmēs uzņēmējdarbības ekonomikas kopējo ekspansiju,

pievienotajai vērtībai pieaugot attiecīgi par 13 %, 12 % un 10 %.

2015. gada SBA faktu lapa — Latvija 4

2. SBA profils12

Latvijai ir ļoti spēcīgs SBA profils. Tai ir īpaši labi rezultāti uzņēmējdarbības, “atsaucīgas administrācijas”, valsts atbalsta un publiskā iepirkuma un vienotā tirgus jomā. Tās sniegums ir augstāks par ES vidējo rādītāju visās jomās, izņemot prasmju un inovācijas jomu, kur tas ir zemāks par vidējo rādītāju, un vides jomu, kur tas atbilst vidējam rādītājam. Lai gan tās rādītāji prasmju un inovācijas jomā vēl nav pietiekami augsti, kopš 2008. gada, kad stājās spēkā SBA, tās sniegums ir vienmērīgi uzlabojies. Laika gaitā panākti uzlabojumi sešās jomās.

Latvija nav pieņēmusi īpašu SBA īstenošanas stratēģiju. Tomēr ik gadu Ekonomikas ministrija, pamatojoties uz Pasaules bankas ziņojumu “Doing Business”, sagatavo Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu. Tā šo plānu sagatavo sadarbībā ar citām ministrijām un sociālajiem un ekonomiskajiem partneriem, piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Ārvalstu investoru padomi Latvijā un nozaru asociācijām. Valdība izstrādā un pieņem starpposma stratēģijas vairākās politikas jomās, kurās tieši vai netieši ir minēti SBA principi. Tā šajā procesā iesaista ieinteresētās puses.

Ieinteresētās puses ir informētas par MVU sūtni un viņa darbību. Sūtnis svarīgos jautājumos nodrošina saziņu starp uzņēmēju organizācijām un Ekonomikas ministriju, kā arī valdības ietvaros.

Pēdējo septiņu gadu laikā Latvija ir panākusi ievērojamus uzlabojumus vairākās SBA jomās. Tos galvenokārt sekmējusi pēc ekonomikas krīzes īstenotā taupības politika, kā arī uzņēmēju organizāciju rīcība — tās veicināja diskusijas par lietderīgas pārvaldības nepieciešamību un uzņēmējdarbības procesu izpratni. Valdība par prioritāti izvirzīja ārvalstu investoru piesaistīšanu, kā rezultātā uzņēmējdarbības vidē tika panākti lieli uzlabojumi. SBA jomas, kurās šajā laikposmā gūti vislabākie rezultāti, ir internacionalizācija un vienotais tirgus, un šo izaugsmi sekmēja valdības pieņemtā stratēģija tādu preču eksporta atbalstam, kurām ir liela pievienotā vērtība. Vislielākais progress panākts piekļuves finansējumam, “otrās iespējas” un

“atsaucīgas administrācijas” jomā. Pēc ekonomikas krīzes vislielākā nozīme bija piekļuvei finansējumam. Ekonomikas izaugsme turpinājās, pateicoties valdības spējai reaģēt uz uzņēmumu pieprasījumu pēc alternatīviem finansējuma avotiem (riska kapitāla, kredīta garantijām, aizdevumiem utt.). Lai varētu īstenot taupības politiku, bija jāveic strukturālas reformas, kuru rezultātā tika būtiski uzlabota valdības reaģētspēja. Joprojām būtu vajadzīgi lieli uzlabojumi vides, kā arī prasmju un inovācijas jomā. Latvijas sniegums pētniecības un inovācijas jomā ir otrais zemākais ES.13

Aplūkojamajā laikposmā (2014. gadā un 2015. gada pirmajā

ceturksnī) Latvija īstenoja kopā 11 politikas pasākumus 6 SBA

politikas jomās. Valdība pieņēma, īstenoja un izziņoja virkni MVU

paredzētu stimulu, kas sekmētu to konkurētspēju un atvieglotu

ikdienas saimnieciskās darbības. Šie stimuli ir šādi:

pārmaiņas ikdienas darbībās, proti, uzlabojumi nodokļu

administrācijas elektroniskajā sistēmā un vienotaklientu

apkalpošanas centra ieviešana centrālās valdības un

pašvaldību pakalpojumu saņemšanai;

vienkāršoti noteikumi un procedūras, piemēram, nodokļu

maksātāju reģistrēšanas un muitas procedūru jomā;

uzlabojumi tiesību aktos, it īpaši likumos par maksātnespēju

un profesionālo izglītību;

nodokļu stimuli, kuru mērķis ir uzlabot MVU sniegumu

pētniecības un attīstības jomā;

jauni finanšu instrumenti;

jaundibināto uzņēmumu skaita palielināšanai paredzētas

atbalsta programmas.

Vislielākais progress panākts piekļuves finansējumam un

“atsaucīgas administrācijas” jomās. Ieinteresētās personas ir

saņēmušas stabilu atbalstu internacionalizācijas jomā, bet

uzskata, ka būtu vairāk jāpalīdz MVU pārvērst vides problēmas

par iespējām. Joprojām ir iespējams panākt tehniskos

uzlabojumus SBA īstenošanā, tomēr nav nepieciešamas būtiskas

izmaiņas politikā vai regulējumā. Valsts atbalsta un publiskā

iepirkuma jomā nav notikušas būtiskas izmaiņas. Tas

skaidrojams ar to, ka iepriekšējos laikposmos tika veikti svarīgi

grozījumi publiskā iepirkuma regulējumā un Finanšu ministrija

sāka pārņemt pārskatītās ES direktīvas par iepirkumiem

ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu

nozarē un par būvdarbu, piegādes un pakalpojumu valsts

līgumiem, kā arī direktīvu par koncesijas līgumiem. Dalībvalstīm

jaunie noteikumi jātransponē savos tiesību aktos līdz 2016. gada

aprīlim (tas neattiecas uz e-iepirkumu noteikumiem — tie

jāpārņem līdz 2018. gada septembrim). Vides jomā kopš

2008. gada nav veikti būtiski pasākumi, bet uzņēmumi

nākamajos gados saskarsies ar daudzām problēmām.

Aplūkojamajā laikposmā ievērojamas politiskas izmaiņas notika

“atsaucīgas administrācijas” un prasmju un inovācijas jomā,

piemēram, ar uzņēmumu ienākuma nodokļa samazināšanas

stimuliem tika palielināta privātā sektora iesaiste pētniecībā un

inovācijā. Vairumā gadījumu valdība SBA īsteno ļoti aktīvi.

Ministrijas cieši sadarbojas, lai samazinātu administratīvo slogu

2015. gada SBA faktu lapa — Latvija 5

un atbalstītu MVU. Kopumā var uzskatīt, ka aplūkojamajā

laikposmā valdības politika un pasākumi atbilduši MVU sektora

gaidītajam un SBA principiem.

Latvijas SBA rādītāji: pašreizējā situācija un attīstība laikā no 2008. gada līdz

2015. gadam14

2015. gada SBA faktu lapa — Latvija 6

3. SBA principi15

3.0. “Vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” Princips “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” ir

paredzēts kā galvenais princips, kas jāievēro visos politikas

veidošanas un likumdošanas pasākumos. Saskaņā ar to politikas

veidotājiem MVU intereses jāņem vērā agrīnos politikas

veidošanas procesa posmos. Saskaņā ar šo principu arī

jāvienkāršo no jauna izstrādātie tiesību akti, administratīvie

noteikumi un procedūras un tie jādara viegli piemērojami.

2014. gadā tika panākts zināms progress. Uzlabojot koordināciju,

ir uzlabots regulējums MVU testa jomā. 2013. gada aprīlī

Ministru kabinets apstiprināja grozījumus, ar ko tiek vienkāršots

sākotnējais ietekmes novērtējums, ziņojuma saturs un

procedūra. Pārskatītie tiesību akti stājās spēkā 2014. gada

1. janvārī.

Ieinteresētās puses joprojām tiek iesaistītas ne vien plānošanas

dokumentu, bet arī normatīvo aktu sagatavošanā. Visi iestāžu

sagatavoto tiesību aktu un plānošanas dokumentu projekti tiek

publicēti to tīmekļa vietnēs. MVU testa efektivitāte ir atkarīga no

regulējošo iestāžu pārvaldības un lēmumu pieņemšanas procesa.

Regulējuma sagatavošanas procesā trūkst MVU testa pārrauga.

Pašreizējo tiesību aktu pārskatīšanā tiek izmantots tāds pats

mehānisms kā jaunu tiesību aktu priekšlikumu gadījumā. Tomēr

izmaiņas tiesību aktos un regulējumā dažkārt tiek ierosinātas

pēc funkciju revīzijas vai sistēmas novērtējumiem.

Ieinteresētās puses pazīst MVU sūtni un tā darbības, un sūtnis

nodrošina, ka svarīgi MVU temati netiek svītroti no pārvaldes

iestāžu darba kārtības, un veido saikni starp uzņēmēju

organizācijām un Ekonomikas ministriju.

Ekonomikas ministrija divreiz gadā veic aptauju par

administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi.16

Jaunākā, 2014. gada, aptauja liecina, ka uzņēmēji vidēji 13 %

darbalaika pavadījuši, risinādami ar administratīvām prasībām

saistītus jautājumus, kas ir daudz mazāk laika nekā 2005. gadā

(37 %). Tika secināts, ka visas normatīvās jomas

uzņēmējdarbības attīstību kavējušas mazāk nekā iepriekšējos

gados. Ministrija, pamatojoties uz konstatējumiem, ik gadu

sagatavo Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu,

kurā ietverts apgrūtinošu prasību grozīšanai paredzētu konkrētu

pasākumu kopums. Aptauja liecina, ka vislielāko apgrūtinājumu

rada šādas jomas: nodokļu uzlikšana, normatīvo aktu izmaiņu

biežums un konkurence ēnu ekonomikas apstākļos.

Kopumā, lai gan jomā “vispirms domāt par mazajiem

uzņēmumiem” valdība ir īstenojusi dažas iniciatīvas, kuru mērķis

ir uzlabot MVU testa veikšanu, pārskatīt apspriešanās ar

ieinteresētajām pusēm mehānismu un samazināt

mikrouzņēmumu administratīvo slogu, joprojām ir vajadzīgi

uzlabojumi. Šajā jomā politiska rīcība visvairāk vajadzīga tāpēc,

lai ieviestu vienotus spēkā stāšanās datumus un panāktu agrīnu

plānošanu uzņēmējdarbības jomas tiesību aktos.

2015. gada SBA faktu lapa — Latvija 7

3.1. Uzņēmējdarbība

Uzņēmējdarbības jomā Latvijas sniegums ir daudz augstāks par

ES vidējo rādītāju, un tās sniegums laika gaitā ir uzlabojies.

2013. gadā tai bija vislabākie rezultāti visā ES agrīna posma

uzņēmējdarbības aktivitātes ziņā gan attiecībā uz visiem

iedzīvotājiem kopumā, gan attiecībā uz sievietēm. Arī rādītājs,

kas liecina par iedzīvotāju ieceri veidot uzņēmumu, bija viens no

augstākajiem visu ES valstu vidū. Lai gan veiksmīgai

uzņēmējdarbībai 2013. gadā piešķirtais 60 % novērtējums bija

zemāks par ES vidējo rādītāju, tas tomēr bija par

7 procentpunktiem augstāks nekā 2012. gadā.

Aplūkojamajā laikposmā tika īstenots tikai viens pasākums.

Pasākums “Atbalsts pašnodarbinātības vai uzņēmējdarbības

uzsākšanai” ir paredzēts 18–29 gadus veciem jauniešiem

bezdarbniekiem, kuriem ir atbilstoša izglītība uzņēmējdarbībā vai

ekonomikā. Tā mērķis ir iesaistīt šos jauniešus apmācības

programmās un pēc tam nodrošināt, ka viņi saņem finansiālu

atbalstu, lai varētu savus uzņēmējdarbības plānus īstenot

praksē. Programmu īsteno Nodarbinātības valsts aģentūra.

2015. gada SBA faktu lapa — Latvija 8

3.2. “Otrā iespēja”

“Otrās iespējas” mērķis ir nodrošināt, ka godīgiem uzņēmējiem,

kas ir bankrotējuši, ātri tiek dota otrā iespēja. Latvija nodrošina

nedaudz labākus apstākļus otrās iespējas došanai

bankrotējušiem uzņēmējiem nekā vairums citu ES valstu.

Kopējais stāvoklis kopš pagājušā gada nav mainījies, bet laika

gaitā ir vērojama vienmērīga uzlabošanās. Pēc vairāku

grozījumu ieviešanas Maksātnespējas likumā maksātnespējas

procesa īstenošanas laiks 2015. gadā ir sarucis līdz pusotram

gadam salīdzinājumā ar trim gadiem 2010. gadā. Bailes no

neizdošanās ir nedaudz vairojušās — no 41,6 % 2013. gadā līdz

42 %. Tomēr attālums līdz ES vidējam rādītājam ir samazinājies,

jo darbspējīga vecuma iedzīvotāju bailes citās ES valstīs no

39,8 % ir palielinājušās līdz 40,7 %.

Aplūkojamajā laikposmā tika ieviests tikai viens pasākums.

Ieviešot grozījumus Maksātnespējas likumā, tika uzlabots

maksātnespējas regulējums. Maksātnespējas procesa

administratori tika pielīdzināti valsts amatpersonām. Ir ieviesti

garāki termiņi tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai, lai

novērstu atklāto problēmu rašanos praksē. Šie grozījumi stiprina

gan kreditoru, gan debitoru tiesības, un to mērķis ir nodrošināt,

ka maksātnespējas process tiek izmantots tikai tam paredzētajā

nolūkā.

2015. gada SBA faktu lapa — Latvija 9

3.3. “Atsaucīga administrācija”

“Atsaucīga administrācija” ir valsts administrācija, kas reaģē uz

MVU vajadzībām. Latvijas rādītāji šajā jomā ir daudz augstāki

par ES vidējo rādītāju, un laika gaitā tā ir uzlabojusi sniegumu.

Vislielākās pārmaiņas salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir

uzņēmējdarbības sākšanas izmaksās. Tās ir EUR 34,5, kas ir

vairāk nekā deviņas reizes mazāk nekā vidēji ES. Būtiskas

izmaiņas ir ieviestas nodokļu iekasēšanas sistēmā. Nodokļu

maksājumu skaits gadā Latvijā palika tāds pats — 7 reizes,

savukārt ES vidējais rādītājs uzlabojās no 12,5 reizēm

2014. gadā līdz 11,7 reizēm 2015. gadā. Laiks, kas tiek patērēts

nodokļu nomaksai Latvijā, ievērojami samazinājās no

264 stundām 2014. gadā līdz 193 stundām 2015. gadā,

savukārt ES rādītājs ir uzlabojies tikai nedaudz — no 193 līdz

189 stundām. Nedaudz palielinājies apjoms, kādā valsts

administrācija izmanto jaunas IKT tehnoloģijas mijiedarbībai ar

uzņēmumiem tiešsaistē, lai gan šis rādītājs jau bija ļoti augsts.

Aplūkojamajā laikposmā tika ieviesti trīs pasākumi:

1. 2014. gada pirmajā pusē Valmierā, Daugavpilī, Rojā un Aucē

tika īstenots eksperimentāls projekts “Vienotais klientu

apkalpošanas centru tīkls”, kura laikā tika izveidoti valsts un

pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri. Februārī arī Rīgā

tika izveidots pirmais ilgtermiņa centrs. Šie centri ir “vienass

pieturas aģentūras”, kurās vienuviet apvienoti septiņu valsts

regulatīvo iestāžu pakalpojumi un kuras fiziskām personām un

uzņēmumiem sniedz publiskos pakalpojumus uz vietas un

personīgi. Tādējādi tiek samazināts administratīvais slogs un

uzlabota uzņēmējdarbības vide.

2. Tika uzlabota elektroniskās deklarēšanas sistēmas

funkcionalitāte, ieviešot brīdināšanas sistēmu un nodokļu parāda

kalkulatoru.

3. Tika uzlabots kravu muitošanas process, vienkāršojot tranzīta

kravu plombēšanu un paplašinot vienkāršotu muitas procedūru

piemērošanas jomu. Dienesti drīkst neveikt tranzīta procedūru

kravai, kas iekrauta jūras konteineros, ja uzņēmumi atbilst

noteiktiem kritērijiem.

2015. gada SBA faktu lapa — Latvija 10

3.4. Valsts atbalsts un publiskais iepirkums

Šajā jomā Latvijai ir vislabākie rezultāti visā ES, un tā ir

saglabājusi līderes pozīciju ilgu laiku. MVU ir pieejama stabili

iedibināta elektroniskā iepirkumu sistēma, kas atvieglo to dalību

un arī palielina to sekmīgumu. 2008. gadā tiem tika piešķirti

64 % no visiem publiskā iepirkuma līgumiem. Pēc pieciem

gadiem šis rādītājs bija 74 %. Augstais sekmīguma rādītājs ir

galvenais iemesls, kāpēc Latvija ir pārāka šajā jomā. Šādi

rezultāti sasniegti pēc vairāku grozījumu pieņemšanas un

ieviešanas publisko iepirkumu jomas tiesību aktos kopš

2008. gada. Šo grozījumu rezultātā publiskā iepirkuma process ir

kļuvis pārredzamāks, atvērtāks MVU un mazāk apgrūtinošs.

Iepirkumu uzraudzības birojs sniedz informāciju par pārmaiņām

tiesību aktos, lai visas iesaistītās personas būtu informētas par

jauno regulējumu un to izprastu. Nākotnē vēl varētu veikt

nelielus uzlabojumus, dodot lielāku priekšroku izdevīgumam,

nevis cenai un pagarinot piedāvājumu sagatavošanas termiņus.

Tā kā šajā jomā jau bija sasniegti ļoti labi rezultāti, aplūkojamā

laikposmā netika īstenoti nekādi jauni pasākumi.

2015. gada SBA faktu lapa — Latvija 11

3.5. Piekļuve finansējumam

Latvijas rādītājs piekļuves finansējumam jomā ir lielāks par ES

vidējo rādītāju, taču salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tas ir

nedaudz pasliktinājies. MVU joprojām ir grūti piekļūt privātā

sektora banku aizdevumiem. Noraidīto aizdevuma pieteikumu

skaits palielinājās no 27,3 % 2013. gadā līdz 30,2 %

2014. gadā, un tas gandrīz divreiz pārsniedz ES vidējo rādītāju.

Arī piekļuve valsts finansējumam ir pasliktinājusies — par

situācijas pasliktināšanos 2014. gadā ziņoja 9,54 % uzņēmumu

(2013. gadā — 3,6 %). Abi rādītāji liecina par to, ka

uzņēmumiem joprojām ir vieglāk saņemt finansējumu no

publiskā sektora nekā no komercbankām. Valsts finanšu fondi

piedāvā MVU galvenokārt garantijas un aizdevumus izaugsmei.

Tomēr MVU ir atkarīgi no ES līdzekļiem. Latvija kopā ar pārējām

divām Baltijas valstīm un Eiropas Investīciju fondu veic

iemaksas arī Baltijas Inovāciju fondā, kura mērķis ir minētajās

valstīs attīstīt riska kapitāla tirgus. Grūtības finansējuma ieguvē

Latvijā apliecina arī rādītājs par nelielu aizņēmumu izmaksām

salīdzinājumā ar lielu aizņēmumu izmaksām — tas pieaudzis no

17,9 % līdz 24 %. Tas liecina par to, ka saņemt nelielus

aizdevumus kļūst arvien dārgāk, tātad arī grūtāk. MVU naudas

plūsmā traucējumus var radīt arī bankrotējuši klienti. Latvijas

MVU sliktos parādus zaudē lielākā apmērā (5,3 % no kopējā

apgrozījuma 2014. gadā) nekā ES MVU (ES vidējais rādītājs —

4,0 %), lai gan 2013. gadā abi rādītāji bija zemāki — attiecīgi

5 % un 3,83 %. Kopš 2014. gada Latvijai ir visaugstākais

likumisko tiesību spēka rādītājs — 9; salīdzinājumam — ES

vidējais rādītājs ir 5,8. Šis rādītājs atspoguļo pakāpi, kādā

nodrošinājuma un bankrota tiesību akti aizsargā kreditoru un

debitoru tiesības un tādējādi sekmē aizdošanu.

Aplūkojamajā laikposmā tika īstenoti divi pasākumi:

1. 2014. gada septembrī tika izveidota a/s “Attīstības finanšu

institūcija”, kas ietver a/s “Latvijas Attīstības finanšu institūcija

ALTUM”, Latvijas Garantiju aģentūru un Lauku attīstības fondu.

Mērķis ir izveidot vienotu valsts atbalsta finanšu iestādi, kas

piedāvātu finanšu instrumentus iedarbīgāk un sniegtu

profesionālu atbalstu finanšu instrumentu veidā (aizdevumi,

garantijas, ieguldījumi riska kapitāla fondos utt.) noteiktām

mērķa grupām. Tā piedāvā arī īpašu nefinansiālu atbalstu —

konsultācijas, apmācību un pieredzes apmaiņu.

2. SIA “Latvijas Garantiju aģentūra” izveidoja Mikroaizdevumu

fondu, kas piedāvā aizdevumus līdz EUR 25 000 uzņēmumu

veidošanai, izaugsmei un paplašināšanai, kā arī apgrozāmo

līdzekļu piesaistīšanai dzīvotspējīgiem uzņēmējdarbības

projektiem. 2014. gadā atbalsts tika sniegts 30 projektiem un

saņēmējiem tika izmaksāti 22,8 % no pieejamā finansējuma.

Mikroaizdevumi ir MVU paredzēti vidēja termiņa aizdevumi, ar

kuriem tiek finansēts apgrozības kapitāls un ieguldījumi

pamatlīdzekļos.

2015. gada SBA faktu lapa — Latvija 12

3.6. Vienotais tirgus

Latvijas rādītājs vienotā tirgus jomā ir daudz augstāks par ES

vidējo rādītāju. Tomēr, tā kā samazinājās Latvijas MVU darbība

tirdzniecības nozarē un pasliktinājās ES direktīvu pārņemšana

valsts tiesību aktos, rādītājs ir mazāks par ļoti labajiem pagājušā

gada rezultātiem. To ražojošo MVU procentuālā daļa, kuri

eksportē ražojumus uz citām ES valstīm, samazinājās no 28,2 %

2011. gadā līdz 25,3 % 2012. gadā. To MVU proporcionālā daļa,

kuri importē ražojumus no citām ES valstīm, tajā pašā laikposmā

samazinājās no 40,56 % līdz 37,19 %.

2014. gadā nebija pārņemtas septiņas direktīvas;

salīdzinājumam — 2013. gadā četras direktīvas. Turklāt vidējais

pārņemšanas termiņu kavējums palielinājās no 4,4 mēnešiem

2013. gadā līdz 5,3 mēnešiem 2014. gadā, bet pārkāpumu

procedūru skaits palielinājās no 9 līdz 12.

Politikas jomā pēdējos septiņos gados Ekonomikas ministrija ir

nodrošinājusi, ka uzņēmumu vienotais kontaktpunkts SOLVIT

darbojas pienācīgi. Ik gadu ministrija sadarbībā ar uzņēmēju

organizācijām organizē informatīvus seminārus par šiem rīkiem.

Tā rīko šādus seminārus arī par jautājumiem, kas attiecas uz

standartizāciju un ES tiesību aktu priekšlikumu sabiedriskajām

apspriešanām. Tā kā šajā jomā stāvoklis ir labs, aplūkojamajā

laikposmā netika īstenoti nekādi pasākumi. Tomēr ir iespējas

veikt uzlabojumus, piemēram, īstenot pasākumus ar mērķi

palielināt e-komercijas attīstību un izmantošanu mazajos un

vidējos uzņēmumos, sekmēt internacionalizāciju un atvieglot

tirdzniecību.

2015. gada SBA faktu lapa — Latvija 13

3.7. Prasmes un inovācija

Prasmju un inovācijas jomā Latvija ievērojami atpaliek no ES

vidējā rādītāja, pat ja šajā jomā laika gaitā bijis vienmērīgs

progress. Iepriekšējā gadā gandrīz visi rādītāji nedaudz

uzlabojušies. Ir samazinājusies tikai to Latvijas MVU

proporcionālā daļa, kuri pārdod tiešsaistē (no 7,4 % 2013. gadā

līdz 6,9 % 2014. gadā), turpretī šādu MVU proporcionālā daļa ES

tai pašā laikposmā ir palielinājusies no 13,87 % līdz 14,61 %.

Tomēr MVU e-komercijas apgrozījums ir palielinājies no 7,73 %

2013. gadā līdz 8,18 % 2014. gadā, bet ES vidējais rādītājs —

no 13,98 % līdz 15,07 %. Lielas bažas rada jauniešu bezdarbs.

Tāpēc administrācija pašlaik sadarbībā ar tirdzniecības kamerām

un ārvalstu investoriem lielāko uzmanību pievērš mācīšanās

iespējai darbavietā un profesionālai izglītībai. Tomēr vēl

joprojām nav noteiktības par to, vai uzņēmumi vēlas piedalīties

šajos pasākumos. Vēl viens risināms uzdevums, par ko skaidri

liecina inovācijas rādītāji, no kuriem visi ir daudz mazāki par ES

vidējo rādītāju, ir inovācijas sekmēšana visos uzņēmējdarbības

cikla posmos. Šī problēma radusies tāpēc, ka trūkst sadarbības

starp pētniecības iestādēm un uzņēmumiem, kā rezultātā nav

iespējams veiksmīgi komercializēt iespējamos pētniecības

rezultātus.

Tāpēc valdība spēju un inovāciju uzlabošanu ir noteikusi par

politisku prioritāti. Aplūkojamajā laikposmā tā ieviesa divus

pasākumus.

1. Tika ieviests ar pētniecību un izstrādi saistītām uzņēmumu

izmaksām paredzēts nodokļu stimuls, lai palielinātu privātā

sektora ieguldījumu pētniecībā un izstrādē un tādējādi sekmētu

izaugsmi uz zināšanām balstītās nozarēs.

2. Ministru kabinets apstiprināja 14 valsts pētniecības

programmu izstrādi laikposmā no 2014. līdz 2017. gadam. To

finansējums ir paredzēts valsts gada budžetā. Programmu

transversālie uzdevumi attiecas uz starpdisciplināras pētnieku

grupas izveidi galveno sabiedrības problēmu jomā, zinātniskas

sadarbības attīstīšanu starp attiecīgu nozares partneru grupām,

dalību starpdisciplinārās maģistrantūras un/vai doktorantūras

programmās sadarbībā ar privāto sektoru un augstskolām,

dalību starptautiskos pētniecības sadarbības projektos un

konsorcijos, zināšanu un tehnoloģiju nodošanas sekmēšanu

ekonomikā, sabiedrības drošības un aizsargātības palielināšanu

un ekonomikas pārstrukturēšanas veicināšanu Latvijas

ilgtermiņa attīstībai paredzēto “viedas specializācijas” stratēģiju

ietvaros, sabiedrības informētības palielināšanu par pētniecības

nozīmi un tās ieguldījumu sabiedriskas nozīmes jautājumos,

tostarp jauniešu informētības palielināšanu un ieinteresēšanu

nozares darbā, lai garantētu sabiedrības atbalstu zinātnei.

2015. gada SBA faktu lapa — Latvija 14

3.8. Vide

Kā liecina visjaunākie pieejamie dati, Latvijas sniegums vides

jomā atbilst ES vidējam rādītājam. MVU var izmantot valsts

stimulus, kas paredzēti energoefektivitātes pasākumiem un videi

nekaitīgu ražojumu ražošanai. Tomēr šie stimuli nav devuši

vēlamos rezultātus, jo uzņēmumi, šķiet, nav spējuši veiksmīgi

laist tirgū savus videi nekaitīgos ražojumus un pakalpojumus. Ir

vienošanās veikt lielākus ieguldījumus šajā jomā, lai palielinātu

energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu

apkures sistēmās un tādējādi samazinātu atkarību no importētās

gāzes. Tomēr nav sīki izstrādātu plānu dzīvojamām ēkām,

rūpniecībai un transporta nozarei. Ir jāveic ieguldījumi arī

atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes infrastruktūras

attīstībā.

Lai gan stāvoklis ir šāds, aplūkojamajā laikposmā netika īstenoti

nekādi pasākumi. Tomēr kopš 2008. gada ir ieviesti daži

pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot MVU energoefektivitāti. Ir

īstenotas vairākas programmas ES struktūrfondu ietvaros,

piemēram, tādas, kuras paredzētas uzņēmumu siltumapgādes

sistēmu efektivitātes palielināšanai, atbalstam ieguldījumiem

ražošanas telpu izveidē vai atjaunošanā vai jaunu ražojumu un

tehnoloģiju izstrādei. Lielākās daļas šo programmu galvenais

mērķis bija sekmēt izaugsmi, uzlabot uzņēmumu konkurētspēju

un palielināt tādu preču ražošanu, kurām ir augsta pievienotā

vērtība. Energoefektivitāte bija uzņēmumu papildu ieguvums pēc

ražošanas procesu un aprīkojuma uzlabošanas.

2015. gada SBA faktu lapa — Latvija 15

3.9. Internacionalizācija

Latvijas MVU sniegums internacionalizācijas jomā ir labāks nekā

vidēji ES. Tās rezultāti pēdējos septiņos gados ir bijuši diezgan

stabili. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu to MVU proporcionālā

daļa, kuri tirgojas ar trešām valstīm, ir samazinājusies, tāpat kā

to tirdzniecības apjoms vienotajā tirgū. 2011.–2012. gadā to

Latvijas MVU proporcionālā daļa, kuri eksportēja ražojumus

ārpus ES, saruka no 10,2 % līdz 9,5 %, bet to MVU proporcionālā

daļa, kuri importēja ražojumus no trešām valstīm, — no 11,5 %

līdz 10,3 %. Attiecīgās ES vērtības tajā pašā laikposmā

palielinājās no 9,7 % līdz 10,7 % un no 8,2 % līdz 12,5 %. Visi

pārējie rādītāji bija tieši tādi paši kā pagājušajā gadā. Nedaudz

palielinājusies starpība starp Latvijas un ES vidējiem rādītājiem,

kas attiecas uz importēšanas izmaksām un eksportam

nepieciešamo dokumentu skaitu, tomēr tā noticis tikai tāpēc, ka

ir nedaudz mainījies ES vidējais rādītājs.

Valdība aplūkojamajā laikposmā nostiprināja atbalsta

pakalpojumus, kas paredzēti tiem MVU, kuri vēlas apgūt trešo

valstu tirgus. Šie pakalpojumi cita starpā ietver tirgus analīzi un

atbalstu tirdzniecības misijām ārvalstīs. Šie pasākumi īstenoti

pēc diskusijām ar uzņēmēju organizācijām un arī reaģējot uz

krīzi Krievijā. Tajos galvenā uzmanība pievērsta trešām valstīm.

Šī rīcība palīdzēja apgūt jaunus tirgus Vidusāzijā un Tuvajos

Austrumos, kas kompensēja eksporta samazinājumu uz Krieviju.

2015. gada SBA faktu lapa — Latvija 16

4. Jauna, interesanta iniciatīva Tālāk aprakstīts labas Latvijas iniciatīvas piemērs, lai parādītu, ko valdības var darīt, lai atbalstītu MVU.

Latvijas e-indekss

Latvijas e-indekss sniedz informāciju par to, cik lielā mērā valsts varas iestādes izmanto mūsdienīgas informācijas un komunikācijas

tehnoloģijas savu pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai.

Latvijas e-indeksu veido divi elementi:

• pašvaldību e-indekss analizē pašvaldību īstenoto praksi e-pārvaldes jomā. Pašvaldību dalība novērtējumā ir brīvprātīga.

Rezultātus var izmantot, lai apzinātu savu situāciju, salīdzinātu jau sasniegto ar citām pašvaldībām, kā arī iedvesmotos no c itu

labākajiem piemēriem;

• Latvijas valsts iestāžu e-indekss analizē iestāžu e-pārvaldi, iestāžu iekšējā un starpiestāžu darba efektivitāti, kā arī iedzīvotājiem

sniegtos e-pakalpojumus.

2014. gada 9. aprīlī “Lattelecom”, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Lielo

pilsētu asociācija, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera

parakstīja līgumu par e-indeksa īstenošanu.

Partneri ir pārliecināti, ka Latvijas e-indekss palielinās konkurenci un palīdzēs valsts varas iestādēm un pašvaldībām noteikt vislabāko

digitālās vides attīstības virzienu. Digitālā vide ir viens no galvenajiem uzņēmējdarbības un inovācijas elementiem. Tāpēc tā ir valsts

administrācijas attīstības sastāvdaļa. Pirmā Latvijas e-indeksa rezultāti tika publicēti 2015. gada 26. janvārī.

Atsauces:

http://www.eindekss.lv/lv/3-kas-ir-latvijas-e-indekss.

2015. gada SBA faktu lapa — Latvija 17

Svarīgas piezīmes

SBA faktu lapas sagatavo Eiropas Komisijas Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorāts (ĢD GROW)

kā daļu no MVU darbības pārskata (SPR), kas ir tā galvenais MVU jautājumu ekonomiskās analīzes sniegšanas līdzeklis. Tajās ir

apkopota jaunākā pieejamā statistika un politikas informācija par 28 ES dalībvalstīm un 7 valstīm, kas nav ES dalībvalstis, bet

kas arī piedalās Uzņēmumu un MVU konkurētspējas programmā (COSME). Tās sagatavo katru gadu, un tās palīdz apkopot visu

pieejamo informāciju, lai vienkāršotu MVU politikas novērtēšanu un uzraudzītu SBA īstenošanu. Tās izvērtē un dokumentē

progresu. Tās nav dalībvalstu politikas novērtējums. Tās drīzāk būtu jāuzlūko par papildu informācijas avotu, kas paredzēts, lai

uzlabotu uz faktiem balstītas politikas izstrādi. Piemēram, tajās tiek minēti tikai tie politikas pasākumi, kurus par būtiskiem

uzskata MVU politikas valsts eksperti. Šajās lapās nav un nevar būt atspoguļoti visi pasākumi, ko valdība veikusi attiecīgajā

laikposmā. Plašāka informācija par politiku pieejama datubāzē, kas aplūkojama SPR tīmekļa vietnē.

MVU darbības pārskats:

http://ec.europa.eu/growth/smes/business-friendly-environment/performance-review/index_en.htm;

grow-spr@ec.europa.eu

Mazās uzņēmējdarbības akts:

http://ec.europa.eu/growth/smes/business-friendly-environment/small-business-act/index_en.htm.

Eiropas mazo uzņēmumu portāls:

http://ec.europa.eu/small-business/index_en.htm.

Beigu vēres

1 Abas tālāk redzamās diagrammas ataino mainīgo lielumu izmaiņas laika gaitā. Tajos sniegtas rādītāju vērtības pa gadiem, sākot no 2008. gada, par pamata gadu pieņemot 2008. gadu, kuram noteiktā rādītāja vērtība ir 100. Sākot ar 2013. gadu, grafikos norādītas DIW Econ aplēses par attīstību laika gaitā, kuru pamatā ir no Eurostat Uzņēmējdarbības strukturālās statistikas datubāzes iegūti 2008.–2012. gada dati. Dati attiecas uz “nefinanšu uzņēmējdarbību”, kurā ietilpst rūpniecība, būvniecība, tirdzniecība un pakalpojumi (NACE 2. red. B–J, L, M un N sadaļa). Tie neattiecas uz uzņēmumiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē un lielā mērā uz ārpustirgus pakalpojumu nozarēm, piemēram, izglītību un veselības aprūpi. Sīkāku informāciju par metodiku skatiet šādā saitē: http://ec.europa.eu/growth/smes/business-friendly-environment/performance-review/index_en.htm.

2 “Manufacturing turnover in Latvia in January decreased by 0.1%”, Baltic Course, http://www.baltic-course.com/eng/analytics/?doc=103570, pēdējoreiz skatīts 09.04.2015.

3 Saskaņā ar Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem.

4 “Industrial production in Latvia drops by 3.1 % in January”, Baltic Course, http://www.baltic-course.com/eng/analytics/?doc=103390, pēdējoreiz skatīts 09.04.2015.

5 “Latvia’s GDP grew by 2.4 % in 2014: Swedbank foresees 1.9 % growth for 2015”, Baltic Times, http://www.baltictimes.com/latvia___s_gdp_grew_by_2_4__in_2014__swedbank_foresees_1_9__growth_for_2015_/#, pēdējoreiz skatīts 09.04.2015.

6 https://www.lursoft.lv/lursoft_statistika/?&id=3, pēdējoreiz skatīts 09.04.2015.

7 http://blog.lursoft.lv/2015/01/08/aizvaditaja-gada-turpinajis-sarukt-jauno-uznemumu-skaits/, pēdējoreiz skatīts 9.4.2015.

8 Sabiedrības ar ierobežotu atbildību ar samazinātu kapitālu, kam jābūt vismaz EUR 2800. Arī šos uzņēmumus klasificē kā mikrouzņēmumus, un tiem nedrīkst būt vairāk par 5 darbiniekiem, turklāt katra darbinieka mēneša ienākumi nedrīkst pārsniegt EUR 750. Šo uzņēmumu apgrozījums nedrīkst būt lielāks par EUR 100 000. Sk., piemēram, http://www.latvianlaw.eu/en/company.html, pēdējoreiz skatīts 09.04.2015.

9 Sabiedrības ar ierobežotu atbildību ar samazinātu kapitālu, kam jābūt vismaz EUR 2800. Arī šos uzņēmumus klasificē kā mikrouzņēmumus, un tiem nedrīkst būt vairāk par 5 darbiniekiem, turklāt katra darbinieka mēneša ienākumi nedrīkst pārsniegt

2015. gada SBA faktu lapa — Latvija 18

EUR 750. Šo uzņēmumu apgrozījums nedrīkst būt lielāks par EUR 100 000. Sk., piemēram, http://www.latvianlaw.eu/en/company.html, pēdējoreiz skatīts 09.04.2015.

10 Latvijas Tirdzniecības kamera, Tautsaimniecības komisija vieš cerības, ka iepriekšējās Saeimas brāķis celt MUN tiks labots, http://www.chamber.lv/lv/jaunumi/tautsaimniecibas_komisija_vies_ceribas_ka_ieprieksejas_saeimas_brakis_celt_mun_tiks_labots-286; pēdējoreiz skatīts 09.04.2015.

11 Latvijas Tirdzniecības kamera, Tautsaimniecības komisija vieš cerības, ka iepriekšējās Saeimas brāķis celt MUN tiks labots, http://www.chamber.lv/lv/jaunumi/tautsaimniecibas_komisija_vies_ceribas_ka_ieprieksejas_saeimas_brakis_celt_mun_tiks_labots-286; pēdējoreiz skatīts 09.04.2015.

12 SBA 2015. gada faktu lapu izstrādē lielu atbalstu sniedzis Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (JRC) Isprā, Itālijā. JRC ir būtiski uzlabojis metodoloģisko pieeju, datu kopuma statistisko apstrādi un datu vizuālo noformējumu.

13 http://ec.europa.eu/research/innovation-union/pdf/state-of-the-union/2012/countries/latvia_2013.pdf.

14 Diagrammā ir ietverta divējāda informācija: pirmkārt, tajā parādīti pašreizējie darbības rezultāti, kuru pamatā ir pēdējo gadu pieejamie dati. Šī informācija ir norādīta uz X ass, izmantojot ES-28 dalībvalstu vienkāršu, nesvērtu vidējo aritmētisko standartnovirzi. Otrkārt, tajā norādīts progress laika gaitā, t. i., vidējie gada izaugsmes tempi laikposmā no 2008. gada līdz 2015. gadam. Tie noteikti atbilstoši atsevišķiem rādītājiem, uz kuru pamata aprēķina SBA jomu vidējās vērtības. Tādējādi atsevišķās SBA jomas vidējās vērtības atrašanās kādā no četriem kvadrantiem liecina ne tikai par stāvokli valstī attiecīgajā SBA jomā salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju konkrētā brīdī, bet arī par izaugsmi laikā no 2008. gada līdz 2015. gadam. Visi SBA principi, izņemot principu “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem”, par kuru nav pieejams pietiekami daudz datu, izteikti kā salikti rādītāji, ievērojot ESAO/JRC rokasgrāmatas norādes. Sīkāku informāciju par metodiku skatiet M. Saisana un M. Dominguez-Torreiro 2015. gada publikācijā MVU darbības pārskata tīmekļa lapā: http://ec.europa.eu/growth/smes/business-friendly-environment/performance-review/.

15 Šajā SBA faktu lapā minētie politikas pasākumi ir tikai daļa no pasākumiem, ko valdība īstenoja 2014. gadā un 2015. gada pirmajā ceturksnī. Tos atlasīja MVU politikas valsts eksperts, ko nolīga “CARSA” (Spānija) (ĢD GROW galvenais darbuzņēmējs 2015. gada SBA faktu lapu jomā). Ekspertiem lūdza atlasīt tikai tos pasākumus, ko tie uzskata par vissvarīgākajiem, t. i., tos pasākumus, kuriem paredzama vislielākā ietekme attiecīgajā SBA jomā. Visu pasākumu sarakstu, ko eksperti izveidoja šā gada faktu lapu sagatavošanas gaitā, publicēs kopā ar faktu lapām politikas datubāzes veidā ĢD GROW tīmekļa vietnē.

16 https://em.gov.lv/lv/nozares_politika/nacionala_industriala_politika/petijumi/.