342 versija 20.08.09.doc) · Nosakot elektrisk apar ta iesl gšanas laiku, š apar ta kontaktu sl dz paral li hronometra spolei, bet, m r jot apar ta atsl gšanas laiku – t kontaktu

1

RTU Ener��tikas un elektrotehnikas fakult�te Elektroapg�des katedra

2. laboratorijas darbs priekšmet� ‘Elektrostaciju un apakšstaciju elektrisk� da�a’

A I Z S A R G S L � D Ž I U N D R O Š I N � T � J I

Darba aprakstu sast�d�jis K. Timmermanis (A. Trušus datorgrafika)

Darba satura r�d�t�js

Lpp. 1. Darba m�r�is ............................................................................................................................. 2 2. Iepriekš�j� sagatavošan�s .......................................................................................................... 2 3. Darbs laboratorij� ...................................................................................................................... 4 4. Metodiskie nor�d�jumi ............................................................................................................... 4 4.1. Elektrisko apar�tu komut�cijas laika noteikšana ................................................................. 4 4.2. Aizsargsl�dža laikstr�vas raksturl�knes uz�emšana ............................................................ 6 4.3. Selektivit�tes kartes sast�d�šana .......................................................................................... 7 4.4. Nopl�dstr�vas aizsardz�ba ................................................................................................... 9 5. Protokola nobeigšana ................................................................................................................. 11 6. Kontroljaut�jumi ........................................................................................................................ 12 PIELIKUMI ............................................................................................................................ 13 1. pielikums. NH tipa drošin�t�ju laikstr�vas raksturl�knes ..................................................... 14 2. pielikums. A 3100 s�rijas aizsargsl�džu tehniskie dati ........................................................ 15 3. pielikums. A3700 s�rijas aizsargsl�džu tehniskie dati ......................................................... 17 4. pielikums. Elektroener��tikas sh�m�s biež�k lietojamie grafiskie apz�m�jumi .................. 20 5. pielikums. Elektroapg�des principsh�m�s biež�k lietojamie burtciparu kodi ..................... 37

6. pielikums. Firmas ABB T2 tipa aizsargsl�dža ar elektronisko atkabni tehniskie dati un raksturl�knes ........................................................................................................ 39

7. pielikums. Darbavietas barot�jsadalnes principsh�ma un tehniskie dati .............................. 45 8. pielikums. K�stošo drošin�t�ju paraugi ................................................................................ 47 Ieteicam� literat�ra ..................................................................................................................... 70

2009. gada augusts

2

1. Darba m�r�is Darb� ir apr��inu un eksperiment�l� da�a. Tas nostiprina un papildina lekcij�s ieg�t�s zin�šanas par aizsardz�bas apar�tiem zemsprieguma t�klos. Darba gait� studentiem j�iepaz�stas:

� ar selekt�vas un pietiekami jut�gas aizsardz�bas izv�les nosac�jumiem; � ar aizsargsl�džiem un tie eksperiment�li j�p�rbauda; � ar zemsprieguma un vidsprieguma drošin�t�ju konstrukt�vo izveidojumu.

2. Iepriekš�j� sagatavošan�s

2.1. Iepaz�ties ar nor�d�to literat�ru un p�rdom�t atbildes uz visiem kontroljaut�jumiem. 2.2. Sagatavot protokola formu un protokola trešaj� sada�� (Darbs laboratorij�) ierakst�t savam

variantam atbilst�go darba uzdevumu, k� ar� aiz katra uzdevuma punkta, kad tas nepieciešams, iez�m�t šaj� punkt� min�t� uzdevuma izpildei nepieciešamo izv�rsto principsh�mu, iev�rojot LVS EN 60617 standartos noteiktos grafiskos apz�m�jumus (sk. 4. pielikumu). Katram grafiskajam apz�m�jumam j�pieraksta standartos reglament�tais burtciparu kods (sk. 5. pielikumu), kura nosaukums j�atšifr� attiec�g� att�la parakst�. Sast�dot laboratorijas darba izpildei nepieciešam�s sh�mas, j�izp�t� un j��em v�r� darbaviet� izvietot�s barot�jsadalnes (sk. 7. pielikumu) re�l�s iesp�jas.

2.3. Izmantojot literat�ru [1., 131...172. lpp.], [2., 244...247], [3], [4] un š� darba metodiskos

nor�d�jumus, savam variantam (sk. 2.1. att. un 2.1. tabulu): 1) apr��in�t aizsardz�b�m F1, F2 un F3 k�stoš� elementa nomin�lo str�vu (drošin�t�ja gad�jum�)

vai atkab�a iestat�juma str�vu (aizsargsl�dža gad�jum�), pie�emot, ka l�nija W1 j�aizsarg� tikai pret �ssl�gumiem, bet l�nija W2 – gan pret �ssl�gumiem, gan pret p�rslodzi;

2) izv�l�ties aizsardz�bas apar�tus F1, F2, F3 p�c norm�l� darba rež�ma nosac�jumiem, nor�dot to tipu un galvenos parametrus, (sk. ar� 1., 2., 3. un 6. pielikumu);

3) p�rbaud�t iepriekš izv�l�tos aizsardz�bas apar�tus F1, F2 un F3 p�c selektivit�tes, jut�bas un atsl�gšanas sp�jas (sk. ar� metodisko nor�d�jumu 4.3. punktu). Ja k�ds no nosac�jumiem neizpild�s, dot priekšlikumus, k�das izmai�as vai papildin�jumi j�izdara aizsardz�bai, lai nosac�jums tiktu apmierin�ts;

4) sast�d�t dotajam t�klam selektivit�tes karti logaritmisk� m�rog� un (v�lams) izmantojot kr�sas (sk. ar� metodisko nor�d�jumu 4.3. punktu).

2.4. Sagatavot un iez�m�t protokola trešaj� sada�� tabulu eksperimenta datu pierakstam.

2.1. att. Aizsarg�jam� t�kla principsh�ma

3

2.1. tabula

Aizsarg�jam� t�kla parametri (sk. ar� 2.1. att) Apl�ses str�va Maksimumstr�va un t�s

pl�šanas laiks Tr�sf�žu �ssl�guma

str�va Vienf�zes �ssl�guma str�va Uzst�d�mais aizsar-

dz�bas apar�ts Vari- anta nr. Iapl.1,

A Iapl.2,

A Iapl.3,

A

Imax.1, A

tmax.1, s

Imax.2, A

tmax.2, s

Ik1(3), A

Ik2(3), A

Ik.3(3),

A Ik0

(1), A

Ik1(1), A

Ik2(1), A

Ik3(1), A

F1 F2 F3

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 1 10 120 300 70 1 200 4 600 6000 6500 100 500 1000 1100 d a a 2 15 130 350 70 2 200 4 700 6500 7000 150 600 1000 1100 d d a 3 20 160 400 70 3 300 4 800 7000 7500 200 700 1000 1100 a a a 4 25 200 450 90 4 400 5 900 7500 8000 250 800 1000 1100 d d a 5 30 250 500 90 5 600 5 1000 8000 8500 300 900 1200 1300 d a a 6 35 280 550 90 6 600 6 1100 8500 9000 350 1000 1500 1600 a d a 7 40 300 600 120 7 700 6 1200 9000 9500 400 1000 1500 1600 d a a 8 45 350 650 120 8 700 8 1300 9100 9400 450 1000 1500 1600 d d a 9 50 380 700 120 9 800 8 1400 6800 9000 500 1000 1200 1500 a a a

10 55 400 750 150 10 800 9 1500 7000 8000 550 1000 1700 1800 d d a Piez�mes un skaidrojumi: 1. Sa�sin�tie apz�m�jumi tabulas 16., 17. un 18. ail� attiec�gi noz�m�: a – aizsargsl�dzis; d – k�stošais

drošin�t�js. 2. Izv�loties aizsardz�bas apar�tu p�c �slaic�g�s maksimumstr�vas Imax (angl. pik current; kr. �� ), j�lieto š�das p�rslodzes koeficienta Kp�rsl. v�rt�bas: 2,5 – ja tmax nav liel�ks par 4 s; 2 – ja tmax = 5-7 s; 1,6 – ja tmax ir liel�ks par 8 s. 3. slaic�go maksimumstr�vu Imax nor�d�taj� pl�šanas laik� tuvin�ti var uzl�kot par nemain�gu. 4. Vienf�zes �ssl�guma str�vu l�nijas W2 beig�s var pie�emt vien�du ar Ik1

(1).

4

3. Darbs laboratorij� 3.1. Vizu�li iepaz�ties ar laboratorijas stend� izvietotajiem k�stošajiem drošin�t�jiem. P�c š�

apraksta 8. pielikuma un citas literat�ras detaliz�ti izp�t�t katra tipa drošin�t�ja konstrukt�v�s un loka dz�šanas �patn�bas. Iepaz�šan�s laik� j�sasniedz t�ds zin�šanu l�menis, lai katrs students bez pal�gmateri�liem sp�tu br�vi un pietiekami kompetenti orient�ties drošin�t�ju paraugos. Protokol� j�atz�m� stend� izvietoto drošin�t�ju sa�sin�tie tipa apz�m�jumi.

3.2. Vizu�li iepaz�ties ar visiem laboratorij� esošajiem aizsargsl�džu paraugiem [1., 158. lpp.], [3],

[4] (ieskaitot nopl�dstr�vas aizsargsl�džus) un pierakst�t to tipus. paši r�p�gi j�izp�t� T2 tipa (PR221DS) aizsargsl�dzis un iestat�jumu ieregul�šana taj� (sk. 6. pielikumu).

3.3. Atbilst�gi variantam eksperiment�li veikt sekojošas visp�rj� lietojuma aizsargsldžu p�rbaudes

(sk. ar� metodisko nor�d�jumu 4.1. un 4.2. punktu): 1) uz�emt A 3714 tipa aizsargsl�dža laikstr�vas raksturl�kni atbilst�gi pasniedz�ja dotajiem

skalas iestat�jumiem (sk. ar� 3. pielikumu); 2) uz�emt A 3161 tipa aizsargsl�dža laikstr�vas raksturl�kni (sk. ar� 2. pielikumu); 3) uz�emt A 3163 tipa aizsargsl�dža laikstr�vas raksturl�kni (sk. ar� 2. pielikumu); 4) uz�emt S202-B6 tipa aizsargsl�dža laikstr�vas raksturl�kni; 5) uz�emt S202-C1 tipa aizsargsl�dža laikstr�vas raksturl�kni; 6) uz�emt S202-D1 tipa aizsargsl�dža laikstr�vas raksturl�kni; 7) uz�emt S202-K1 tipa aizsargsl�dža laikstr�vas raksturl�kni; 8) uz�emt S202-Z1 tipa aizsargsl�dža laikstr�vas raksturl�kni; 9) uz�emt T2 tipa (PR221DS) aizsargsl�dža laikstr�vas raksturl�kni L un S atkab�iem

pasniedz�ja nor�d�tajam atkab�u iestat�jumam. Uzdoto iestat�jumu v�rt�bas j�fiks� protokol� (sk. 6. pielikumu);

10) uz�emt T2 tipa (PR221DS) aizsargsl�dža laikstr�vas raksturl�kni L un I atkab�iem pasniedz�ja nor�d�tajam atkab�u iestat�jumam. Uzdoto iestat�jumu v�rt�bas j�fiks� protokol� (sk. 6. pielikumu);

3.4. Atbilst�gi variantam eksperiment�li veikt sekojošas nopl�dstr�vas aizsargsldžu p�rbaudes

(sk. ar� metodisko nor�d�jumu 4.4. punktu): 1) noteikt F 362 tipa (ar I�n = 0,01 A) divpolu nopl�dstr�vas aizsargsl�dža nostr�des str�vas

v�rt�bu; 2) noteikt F 362 tipa (ar I�n = 0,1 A) divpolu nopl�dstr�vas aizsargsl�dža nostr�des str�vas

v�rt�bu; 3) noteikt P 272 tipa (ar I�n = 0,01 A) divpolu nopl�dstr�vas aizsargsl�dža nostr�des str�vas

v�rt�bu.

4. Metodiskie nor�d�jumi

4.1. Elektrisko apar�tu komut�cijas laika noteikšana. Viena no laboratorij� biež�k veicamaj�m oper�cij�m ir daž�du komut�cijas apar�tu iesl�gšanas un atsl�gšanas laika m�r�šana, ko veic ar �-53 s�rijas elektromeh�nisko hronometru (2.2. att.). T� m�rmeh�nismu iedarbina vibrators, kas sv�rst�s 50 Hz frekvences takt� un l�dz ar to maz�k� skalas ieda�a ir 0,01 s. Viens r�d�t�ja apgrieziens uz liel�s skalas atbilst 1 sekundei, bet viens r�d�t�ja apgrieziens uz maz�s skalas – 10 sekund�m. Pirms hronometra iedarbin�šanas ar taj� ieb�v�to sviru hronometra r�d�t�ji j�ieregul� nulles st�vokl�.

5

2.2. att. �-53 s�rijas elektromeh�niskais hronometrs: a – principsh�ma; b – galda hronometra

konstrukcija; c – panel� ieb�v�jama hronometra konstrukcija; 1 – korpuss, 2 – skala, 3 – svira r�d�t�ju iestat�šanai nulles st�vokl�, 4 – piesl�gspailes.

Nosakot elektrisk� apar�ta iesl�gšanas laiku, š� apar�ta kontaktu sl�dz paral�li hronometra

spolei, bet, m�r�jot apar�ta atsl�gšanas laiku – t� kontaktu sl�dz barošanas ��d� virkn� ar hronometru. Vair�ki rakstur�gi laika m�r�šanas sh�mu piem�ri apl�koti 2.3. att�l�.

6

2.3. att. Kontaktora komut�cijas procesu laika noteikšanas principsh�mas: a – iesl�gšanas laika noteikšana mai�str�vas kontaktoram; b – atsl�gšanas laika noteikšana l�dzstr�vas kontaktoram, izmantojot tikai manu�lsl�džus; c – atsl�gšanas laika noteikšana l�dzstr�vas kontaktoram, izmantojot starpreleju; PT – elektromeh�nisks hronometrs, KL – starprelejs, KM – p�rbaud�mais kontaktors, SA – divpolu svirsl�dzis

4.2. Aizsargsldža laikstr�vas raksturl�knes uz emšana. Atkar�b� no aizsargsl�dz� ieb�veto atkab�u

veida un skaita tam var b�t atš�ir�ga laikstr�vas raksturl�kne [1., 156. lpp.], [2., 162. lpp.], [3], [4]. Laboratorij� atbilst�gi uzdevuma variantam visbiež�k j�uz�em kombin�t� laikstr�vas raksturl�kne vienpola, divpolu vai tr�spolu aizsargsl�dzim, ko ieteicams veikt p�c 2.4. att�l� par�d�t�s sh�mas, izdarot taj� uzdevuma variantam atbilst�g�s korekcijas.

2.4. att. Principsh�ma divpolu aizsargsl�dža laikstr�vas raksturl�knes uz�emšanai: A – amp�rmetrs, PT1

– elektromeh�niskais hronometrs, R1 – main�mas pretest�bas reostats, SA1 – sl�dzis barot�jpanel�, SA2 – pal�gsl�dzis (vienpol�gs svirsl�dzis), SF1.1 un SF1.2 – p�rbaud�m� aizsargsl�dža darba kontakti (ar kontaktiem virkn� sl�gtie atkab�i sh�m� atseviš�i nav par�d�ti), T1 –autotransformators, T2 – slodzes transformators, TA1 – str�vmainis

7

Atkar�b� no p�rbaud�m� aizsargsl�dža polu skaita, termoatkab�a nomin�l�s str�vas un

elektromagn�tisk� atkab�a tipa (A, B, C, D, G, H, K, L, U, Z), 2.4. att�l� par�d�taj� sh�m� var b�t nepieciešamas dažas korekcijas:

1) ja laikstr�vas raksturl�kne j�uz�em vienpola aizsargsl�dzim, tad taj� nav kontakta SF1.2. Lai nodrošin�tu hronometra PT sinhronu darb�bu ar aizsargsl�dzi t� komut�cijas laik�, hronometra vad�bai j�paredz jut�gs str�vas relejs, kura spoli iesl�dz virkn� ar amp�rmetru, bet releja kontaktu – SF1.2 viet�;

2) ja termoatkab�a nomin�l� str�va ir tikai daži amp�ri un elektromagn�tisk� atkab�a sagaid�m� nostr�des str�va nep�rsniedz autotransformatora T1 nomin�lo str�vu, m�r�tiec�gi atteikties no slodzes transformatora T2;

3) reostats R1 ir noz�m�gs gad�jum�, ja sh�m� nav slodzes transformatora. Tad str�vu p�rbaud�maj� aizsargsl�dz� (��de ar kontaktiem SF1.1) var regul�t gan ar autotransformatoru, gan ar R1. Darbojoties sh�mai t�d� izpild�jum�, k� par�d�ts 2.4. att�l�, t.i. ar slodzes transformatoru, reostatu R1 var nelikt visp�r vai t� pretest�bu samazin�t l�dz nullei.

Raksturl�knes pirm� punkta eksperiment�l� uz�emšana notiek š�d� sec�b�: � ieregul� autotransformatoru nulles st�vokl�, atsl�dz sl�dzi SA2 un iesl�dz aizsargsl�dzi SF1; � iesl�dz sl�dzi SA1 un paaugstina spriegumu ar autotransformatoru aizsargsl�dža ��d� l�dz

v�rt�bai, kas aptuveni 1,5 reizes p�rsniedz termoatkab�a iestat�juma (nomin�lo) str�vu; � atsl�dz SA1, hronometra PT r�d�t�jus ieregul� nulles st�vokl� un iesl�dz SA2; � iesl�dz sl�dzi SA1 un gaida, kam�r aizsargsl�dzi atsl�gs termoatkabnis. Protokol� j�atz�m�

uz PT skalas fiks�tais laiks. Ja dažu min�šu laik� aizsargsl�dzis neatsl�dzas, j�atsl�dz sl�dzis SA1, j�palielina str�va un proced�ra j�atk�rto.

4.3. Selektivit�tes kartes sast�d�šana. Vair�ku virkn� sl�gtu aizsardz�bu gad�jum� ar selektivit�ti

saprot t�s aizsardz�bas �tr�ku nostr�di, kura atrodas tuv�k boj�juma vietai. Lai šo pras�bu realiz�tu, virkn� sl�gto aizsardz�bu laikstr�vas raksturl�kn�m j�b�t pietiekami att�lin�t�m vienai no otras vis� boj�jumstr�vu darb�bas diapazon�, s�kot ar vienf�zes �ssl�guma str�vas maz�ko v�rt�bu un beidzot ar tr�sf�žu �ssl�guma str�vas liel�ko v�rt�bu.

Selektivit�tes kartei vienm�r j�b�t saist�tai ar apl�kojam� elektroapg�des t�kla posma principsh�mu. Turkl�t selektivit�tes kartes konstru�šanu s�k ar to aizsardz�bu, kura ir vistuv�k pat�r�t�jam. Selektivit�tes kartes izveides princips l�dz ar nepieciešamajiem apr��iniem divu virkn� sl�gtu drošin�t�ju gad�jum� visai detaliz�ti apl�kots [2., 246. lpp.].

Selektivit�tes karte ir virkn� sl�gto aizsardz�bu laikstr�vas raksturl�k�u saska�ošanas grafisks att�lojums (parasti logaritmisk� m�rog�). Viet�, kur divu, viena otrai sekojošo aizsardz�bu raksturl�knes atrodas vistuv�k [2., 252.lpp.], j�izpild�s nosac�jumam:

tn+1 � Kizkl. tn , (2.1) kur tn+1 – barošanas avotam tuv�k�s aizsardz�bas laika koordin�ta; tn - elektropat�r�t�jam tuv�k�s aizsardz�bas laika koordin�ta; Kizkl. – izkliedes koeficients, kas iev�ro barošanas avotam tuv�k�s aizsardz�bas raksturl�knes negat�vo izkliedi un pat�r�t�ja virzien� n�kam�s aizsardz�bas raksturl�knes pozit�vo izkliedi [2., 246. lpp.]. Orient�jošas Kizkl. v�rt�bas, kuras dr�kst izmantot šaj� laboratorijas darb�, dotas 2.2. tabul�.

8

2.2. tabula Orient�jošas izkliedes koeficienta Kizkl v�rt�bas

n-t�s aizsardz�bas izveidojums

(n+1)-t�s aizsardz�bas izveidojums

drošin�t�js termoatkabnis elektroniskais atkabnis drošin�t�js 2,3 2,2 1,8

termoatkabnis 2,0 1,9 1,6 elektroniskais atkabnis 1,6 1,4 1,2 Piez�me. Tabul� doto Kizkl. v�rt�bu noteikšan� pie�emtas š�das laikstr�vas raksturl�k�u izkliedes: drošin�t�jiem ��40%; termoatkab�iem ��30%; elektroniskajiem atkab�iem ��10%. Izmantojot 2.1. att�l� doto principsh�mu, apl�kosim selektivit�tes kartes izveides sec�bu

aizsardz�b�m F1 un F2 gad�jumam, kad t�s abas izveidotas ar aizsargsl�žiem, kuriem ir gan elektromagn�tiskais, gan termoatkabnis (2.5. att.) un ir doti vai apr��in�ti konstru�šanai nepieciešamie apl�ses parametri (sk., piem�ram, 2.1. tabulu). Tad selektivit�tes karti z�m� š�d� sec�b�:

2.5. att. Selektivit�tes karte div�m ar aizsargsl�džiem izveidot�m aizsardz�b�m (sk. ar� 2.1. att.)

9

1) uz abscisu ass atliek l�nij� W1 pl�stošo apl�ses str�vas v�rt�bu Iapl.1 un no t�s novelk vertik�lu, ordin�tu asij paral�lu l�niju;

2) uz abscisu ass atliek l�nij� W1 pl�stoš�s �slaic�g�s maksimumstr�vas v�rt�bu Imax.1 un no t�s novelk vertik�lu l�niju l�dz maksimumstr�vas pl�šanas ilguma tmax.1 v�rt�bai, no kuras velk abscisu asij paral�lu l�niju l�dz Iapl.1 vertik�lei, t� izveidojot maksimumstr�vas ietvertu taisnst�ra laukumu. Faktiskajai �slaic�gajai maksimumstr�vai, piem�ram, elektrodzin�ja palaides str�vai, ir no taisnst�ra atš�ir�ga forma, ta�u logaritmisk� m�rog� tuvin�ti to var uzl�kot par taisnst�rainu;

3) t� k� 2.1. att�l� par�d�t� aizsardz�ba F1 apl�kojam� gad�jum� j�realiz� ar aizsargsl�dzi, no kataloga izv�las aizsargsl�dzi SF1 t�, lai laikstr�vas raksturl�kne atrastos iesp�jami tuvu apl�ses str�vai Iapl.1 un maksimumstr�vai Imax.1, tom�r j�iev�ro minim�li nepieciešamie drošuma att�lumi l�dz š�m str�v�m [1., 156. lpp.; 2., 245. lpp.];

4) iepriekš aprakst�taj� sec�b� atliek l�nij� W2 pl�stošo apl�ses str�vu Iapl.2 un maksimumstr�vu Imax.2, k� ar� izv�las aizsargsl�dzi SF2 un iez�m� t� laikstr�vas raksturl�kni;

5) uz abscisu ass atliek �ssl�guma str�vu Ik1(3) un Ik0

(1) v�rt�bas un no šiem punktiem novelk ordin�tu asij paral�las l�nijas, kas š��rso abu saska�ojamo aizsargsl�džu SF1 un SF2 laikstr�vas raksturl�knes;

6) analiz� izveidoto selektivit�tes karti un izdara secin�jumus par selektivit�tes esam�bu vai neesam�bu. Var b�t vair�ki rakstur�gi gad�jumi, piem�ram:

� ja vienf�zes �ssl�guma str�vai ir v�rt�ba Ik0(1)’ un tr�sf�žu �ssl�guma str�vai v�rt�ba

Ik1(3)’, tad iesp�jami šaur�k� vieta starp raksturl�kn�m (selektivit�tes laiks) ir �t’. To var

reglament�t gan vienf�zes �ssl�guma str�va (t� var palielin�ties, p�rvietojoties �ssl�guma punktam K0 uz barošanas avota T1 pusi), gan tr�sf�žu �ssl�guma str�va (t� var samazin�ties, �ssl�guma punktam K1 p�rvietojoties elektropat�r�t�ja M1 virzien�);

� ja punkt� K0 notiekoša vienf�zes �ssl�guma str�vai ir v�rt�ba Ik0(1)’’, bet tr�sf�žu

�ssl�guma str�vai iepriekš�j� v�rt�ba Ik1(3)’, tad iesp�jami šaur�k� vieta starp

raksturl�kn�m ir �t’’, un to reglament� punkt� K1 notiekoš� tr�sf�žu �ssl�guma str�va; � ja punkt� K1 notiekoša tr�sf�žu �ssl�guma str�vas v�rt�ba ir Ik1

(3)’’, tad abas aizsardz�bas darbojas praktiski vienlaic�gi, t.i. – neselekt�vi. Šaj� gad�jum� aizsardz�ba F2 j�realiz� ar selekt�vu aizsargsl�dzi, kura elektromagn�tisk� atkab�a raksturl�kni var pacelt v�lamaj� augstum� virs abscisu ass (sk. raust�to l�niju) un ieg�t pietiekami lielu selektivit�tes laiku �t’’’.

4.4. Nopl�dstr�vas aizsardz�ba. Elektrob�stam�bu cilv�kam nosaka divi faktori – caur �ermeni

pl�stoš�s str�vas v�rt�ba un š�s str�vas pl�šanas laiks. Parast�s zemsprieguma str�vaizsardz�bas, kas izveidotas ar k�stošajiem drošin�t�jiem vai aizsargsl�džiem, var b�t nepietiekami jut�gas vai nostr�d�t ar iev�rojamu laika kav�jumu gad�jumos, kad k�da atkl�ta vad�t�jda�a k��st spriegumakt�va, radot draudus cilv�kiem un/vai dz�vniekiem.

Iepriekšmin�to tr�kumu nov�rš t.s. nopl�dstr�vas aizsardz�ba, kas p�d�jos gadu desmitos guvusi plašu izplat�bu, un kuras darb�bas princips TNS t�kl� paskaidrots 2.6. att�l�.

Norm�l� darba rež�m� str�va I1 slodzi barojošaj� f�zes vad� ir vien�da ar str�vu I2 no slodzes

atpaka� ejošaj� neitr�lvad�: I1 = I2 un attiec�gi Id = 0. (2.2) Av�rijas rež�m�, kad noticis f�zes savienojums ar aizsarg�jam�s iek�rtas A4 korpusu, da�a no

str�vas I1 nopl�st caur cilv�ka �ermeni (Ic) un aizsargvadu (Iz). L�dz ar to str�va atpaka�vad�

10

ieg�st k�du jaunu v�rt�bu I2’, kas ir maz�ka par norm�l� rež�ma str�vu šaj� vad� I2. Slodzes pretest�bai Rsl pievad�t� str�va p�c Kirhofa 1. likuma attiec�gi ir

I1 = I2’ + Iz + Ic. (2.3) Toroid�l� elektromagn�ta A3 serd� tiek izjaukts magn�tisko pl�smu �1 un �2 l�dzsvars. Serd�

rodas pl�sma �d, kas vad�bas tinum� (diferenci�ltinum�) Wd induc� noteiktu EDS un vad�bas ��d� rada str�vu Id.

2.6. att. Vienf�zes nopl�dstr�vas aizsargsl�dža darb�bu skaidrojoša principsh�ma: A1 – nopl�dstr�vas

aizsargsl�dzis; A2 – sl�dz�jmeh�nisms; A1.1, A1.2, A1.3 – aizsargsl�dža kontakti; A3 – toroid�ls elektromagn�ts ar diviem darba tinumiem W1, W2 un vad�bas tinumu (diferenci�ltinumu) Wd; A4 – elektropat�r�t�js; SB1 – pagriežama, st�vokli fiks�joša sl�gpoga; SB2 – p�rbaudes poga; R1 – str�vu ierobežot�jrezistors p�rbaudes ��d�; YA1 – atsl�gšanas elektromagn�ts vad�bas tinuma ��d�; Rsl. – elektropat�r�t�ja slodzes pretest�ba; T –barot�jtransformatora sekund�rie tinumi; FU – drošin�t�ji; Rz – transformatora neitr�les zemet�j��des ekvivalent� pretest�ba; PE – aizsargvads; N – neitr�lvads.

Kad izpild�s nosac�jums

11

Id > IYA1 nostr. , (2.4) pievelkas elektromagn�ta YA1 serde un ar sl�dz�jmeh�nismu A2 tiek atsl�gts aizsargsl�dzis

A1. Te j�piebilst, ka cilv�ku aizsardz�bai paredz�tos nopl�dstr�vas aizsargsl�džus izgatavo vienai no div�m starptautiski pie�emt�m atsl�gšanas elektromagn�ta YA1 nostr�des str�vas v�rt�b�m (10 vai 30 mA). Eiropas Savien�bas valst�s p�rsvar� izmanto IYA1 nostr. = 30 mA, bet Amerikas Savienotaj�s valst�s – p�rsvar� IYA1 nostr. = 10 mA. Citiem m�r�iem paredz�tiem nopl�dstr�vas aizsargsl�džiem var b�t liel�kas IYA1 nostr. v�rt�bas (100, 300, 500 mA).

2.7. att�l� par�d�ta visp�rin�ta principsh�ma nopl�dstr�vas aizsargsl�dža eksperiment�lai p�t�šanai.

2.7. att. Principsh�ma vienf�zes nopl�dstr�vas aizsargsl�dža eksperiment�lai p�t�šanai: SA1 – sl�dzis

barot�jsadaln�; SA2 – vienpola svirsl�dzis; SF1 – p�rbaud�mais nopl�dstr�vas aizsargsl�dzis; Rsl. – slodzes pretest�ba; Rc – cilv�ka pretest�ba (ap 1000 ); mA – miliamp�rmetrs; V – voltmetrs.

Nopl�dstr�vas aizsargsl�dža nostr�des str�vas eksperiment�la noteikšana ar 2.7. att�l�

par�d�to sh�mu notiek š�d� sec�b�: 1) sl�dža SA1 atsl�gt� st�vokl� tiek sasl�gta un sagatavota darbam sh�ma (j�raug�s, lai

b�tu pietiekama jauda slodzes pretest�bai Rsl. un atbilst�gs m�rapjoms voltmetram un miliamp�rmetram);

2) sl�dža SA2 atsl�gt� st�vokl� iesl�dz SA1, SF1 un slodzes pretest�bas b�dni ieregul� st�vokl�, lai voltmetrs r�d�tu nulli;

3) pak�peniski p�rb�dot reostata Rsl. b�dni sprieguma palielin�šanas virzien�, ar miliamp�rmetru fiks� str�vu, kas izraisa SF1 nostr�di.

5. Protokola nobeigšana

Sast�dot izpildp�rskatu, izmanto iepriekš sagatavoto protokolu, kur� ar lod�špildspalvu skaidri un salas�mi ierakst�ti eksperimentos ieg�tie rezult�ti. V�l protokols j�papildina ar š�diem materi�liem.

5.1. J�uzz�m� eksperiment�li p�rbaud�t� aizsargsl�dža laikstr�vas raksturl�kne t= f(I) vai t = f(I/Iiest) un t� j�sal�dzina ar teor�tisko raksturl�kni, kas atrodama izgatavot�jr�pn�cas katalogos vai š� apraksta pielikumos. Abu raksturl�k�u nesakrišanas gad�jum� j�dod atš�ir�bu skaidrojums.

5.2. J�nov�rt� p�r�jie eksperiment�li ieg�tie dati un j�dod sl�dziens par to atbilst�bu teor�tiski sagaid�maj�m v�rt�b�m.

5.3. Atbilst�gi savam variantam, rakstiski j�atbild uz trim kontroljaut�jumiem.

12

Uzdevuma varianti, kuri katram studentam j�izpilda atseviš��s laboratorijas darba stadij�s, sagrup�ti 2.3. tabul�.

2.3. tabula

Uzdevuma varianti D a r b a s t a d i j a

Protokola nobeigšana Vari-anta Nr

Iepriekš�j� sagatavošan�s Darbs laboratorij� Ekspertiment�lo

datu apstr�de Atbildes uz kontroljaut�jumiem

1 2 3 4 5 1 2.1; 2.2; 2.3(1. var.); 4 3.1; 3.2; 3.3-1; 3.4-1 5.1; 5.2; 5.3 1, 2, 10 2 2.1; 2.2; 2.3(2. var.); 4 3.1; 3.2; 3.3-2; 3.4-2 5.1; 5.2; 5.3 3, 5, 8 3 2.1; 2.2; 2.3(3. var.); 4 3.1; 3.2; 3.3-3; 3.4-3 5.1; 5.2; 5.3 4, 6, 9 4 2.1; 2.2; 2.3(4. var.); 4 3.1; 3.2; 3.3-4; 3.4-1 5.1; 5.2; 5.3 1, 2, 7 5 2.1; 2.2; 2.3(5. var.); 4 3.1; 3.2; 3.3-5; 3.4-2 5.1; 5.2; 5.3 5, 6, 9 6 2.1; 2.2; 2.3(6. var.); 4 3.1; 3.2; 3.3-6; 3.4-3 5.1; 5.2; 5.3 3, 4, 10 7 2.1; 2.2; 2.3(7. var.); 4 3.1; 3.2; 3.3-7; 3.4-1 5.1; 5.2; 5.3 5, 6, 7 8 2.1; 2.2; 2.3(8. var.); 4 3.1; 3.2; 3.3-8; 3.4-2 5.1; 5.2; 5.3 2, 3, 9 9 2.1; 2.2; 2.3(9. var.); 4 3.1; 3.2; 3.3-9; 3.4-3 5.1; 5.2; 5.3 4, 5, 6

10 2.1; 2.2; 2.3(10. var.); 4 3.1; 3.2; 3.3-10; 3.4-1 5.1; 5.2; 5.3 7, 8, 10

6. Kontroljaut�jumi

1. K� str�vierobežojošos drošin�t�jos un aizsargsl�džos notiek �ssl�guma str�vas ierobežošana?

K�da tai praktiska noz�me? [2., 213. lpp.]. 2. K� darbojas vienf�zes nopl�dstr�vas aizsargsl�dzis (paskaidrot ar skici)? 3. K�p�c, p�rdegot drošin�t�ja k�stošajam elementam, starp drošin�t�ja galiem rodas p�rspriegums?

Ar k�diem pa��mieniem šo p�rspriegumu ierobežo augstsprieguma drošin�t�jos? [2., 213. lpp.; 8. pielikums].

4. K�p�c sp�ka transformatoru aizsardz�bai paredz�tajiem drošin�t�jiem k�stošo elementu izgatavo no vara vai sudraba, bet spriegummai�u augstsprieguma pus� sl�dzamajiem drošin�t�jiem – no konstant�na ar aptuveni 150 lielu pretest�bu? [2., 280. lpp.; 8. pielikums].

5. Ko noz�m� lat��u lielie burti (A, B, C, D, G, H, K, L, U, Z) aizsargsl�dža elektromagn�tisk� atkab�a laikstr�vas raksturl�k�u tipa raksturojum�? [1., 154...156. lpp.], [3].

6. Kas ir drošin�t�ja k�stoš� elementa nosac�t� nekušanas str�va (liel�k� nenostr�des str�va) un kas nosac�t� kušanas str�va (maz�k� nostr�des str�va) [8. pielikums]?

7. K� darbojas drošin�t�ja k�stoš� elementa gal� piestiprin�tais signalizators? Ko nor�da t� kr�sa? 8. K� darbojas tr�sf�žu nopl�dstr�vas aizsargsl�dzis (paskaidrot ar skici)? 9. Paskaidrot iestat�jumu izv�les principus un ieregul�šanas sec�bu T2 tipa (PR221DS) aizsargsl�dža

L, S un I atkab�iem (sk. 6. pielikumu). 10. Min�t un �si raksturot biež�k sastopamos aizsargsl�džu atkab�us (ieskaitot elektroniskos) un to

laikstr�vas raksturl�kni.

13

P I E L I K U M I

14

1. pielikums

1.p.1. att. NH tipa drošin�t�ju laikstr�vas raksturl�knes.

15

2. pielikums 2.p.1. tabula

A 3100 s�rijas aizsargsl�džu tehniskie dati

Aizsargsl�dža A t k a b � a str�vneatkar�g� atkab�a tips gaba-

r�ts polu

skaits In, A

veids str�vatkar�g� atkab�a In, A In, A Iiest., A

Atsl�gšanas sp�ja, ja

cos� = 0,5, kA

1 2 3 4 5 6 7 8 9 A3160 I 1,2,3 50 termo 15, 20, 25, 30 40, 50 - - 5

100 kombi- n�ts

15, 20, 25, 30 40, 50, 60, 80, 100

15, 20, 25, 30 40, 50, 60, 80, 100

150, 200, 250, 300, 400, 500, 600, 800, 1000

12 A3110 II 2, 3

100 elektro-magn�t.

- 15, 20, 25, 40, 70, 100

150, 200, 250, 300, 400, 500, 600, 800, 1000

12

100 kombi-n�ts

15, 20, 25, 30 40, 50, 60, 80, 100

100 430, 600, 800 23 A3120 III 2, 3

100 elektromagn�t.

- 100 430, 600, 800 23

200 kombi- n�ts

120, 150, 200 200 840, 1050, 1400 30 A3130 IV 2, 3


- 220 800, 840, 1050, 1400 30

600 kombi- n�ts

250, 300, 400, 500, 600 600 1750, 2100, 2800, 3500, 4200

50 A3140 V 2, 3


- 600 1750, 2100, 2800, 3500, 4200

Piez�mes. 1. Str�va 1,1 Iatk.n nedr�kst izrais�t aizsargsl�dža str�vatkar�g� atkab�a nostr�di 2...4 stundu lak�, bet str�vai 1,45Iatk.n j�izraisa š� atkab�a nostr�de vien� stund�. 2. Nostr�des str�vas izkliede str�vneatkar�gajiem atkab�iem - 15%.

16

2.p.1. att. A3160 tipa aisargsl�džu (a) un A3110 tipa aizsargsl�džu (b) laikstr�vas raksturl�knes (A – str�v- neatkar�go atkab�u nostr�des laika zona).

2.p.2. att. A3120, A3130 un A3140 tipa aizsargsl�džu laikstr�- vas raksturl�knes (� un � – str�vneatkar�go atkab�u nostr�des laika zonas).

17

3. pielikums 3.p.1. tabula

A3700 s�rijas aizsargsl�džu tehniskie dati

A i z s a r g s l � d ž a E l e k t r o n i s k � a t k a b � a Iestat�jumu regul�š. diapaz. �ssl�gumu

zon�

gaba- r�ts

tips In, A

In, A

Str�vas iestat�jumu diapazons

p�rslodzes zon� Iiest.atk., A

Inostr p�rslodzes

zon�

tnostr regul. diapaz., ja

I= 6,1Iiest.atk. s Iiest.neatk. Laikizture,

s

Neregul�jama elektromagn�tisk� atkab�a iestat�jumi,

A

Iatsl.max, ja U=380 V; cos�=0,25,

kA

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 1. Str�vierobežojoši aizsargsl�dži ar elektronisku un elektromagn�tisku maksim�lstr�vas atkabni

I A3714� 160 40,

80, 160

20...40 40...80

80...160

1000 18

II A3724� 250 250 160...250 2500 36 III A3734� 400 250

400 160...250 250...400

4000 75

IV A3744� 630 400 630

250...400 400...630

1,25xIiest.atk.

4...16

(3...10)x xIiest.atk.

Laikiztures nav

6300 75

2. Str�vierobežojoši aizsargsl�dži ar elektromagn�tisku maksim�lstr�vas atkabni

I A3712� 160 400, 630,

1000, 1600 18

II A3722� 250 1600, 2000 2500

36

III A3732� 400 2500, 3200 4000

75

IV A3742� 630 4000, 5000 6300

75

18

3.p.1. tabulas turpin�jums 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11

3. Selekt�vie aizsargsl�dži ar elektroniskiem maksim�lstr�vas atkab�iem

250 400

160...250 250...400

1,25. Iiest.atk. 4...16 III A3734C 400

250 400

160...250 250...400

400 630

250...400 400...630

P�rslodzes zon� aizsardz�bu nav IV A3744C 630

400 630

250...400 400...630

1,25. Iiest.atk 4...16

(3...10)x xIiest.atk.

0,1...0,4

-

75

Piez�me. Ir izgatavoti ar� A3700 s�rijas mai�str�vas aizsargsl�dži ar termoatkab�iem un elektromagn�tiskajiem atkab�iem (A3716�, A3726�, A3736�, A3746�), kuru aizsardz�bas raksturl�knes l�dz�gas 3100 s�rijas aizsargsl�džu laikstr�vas raksturl�kn�m.

19

3.p.1. att. A3734C un A3744C aizsargsl�džu laikstr�vas raksturl�knes: laukums �� ilustr� raksturl�k�u iesp�jamo mai�as diapazonu; pa taisni �� notiek laika iestat�jumu mai�a sešk�rt�gas str�vatkar�g� atkab�a iestat�juma str�vas gad�jum�; pa taisni �� notiek str�vas iestat�jumu mai�a �ssl�guma zon�, bet pa taisni �� – laika iestat�jumu mai�a �ssl�gumu zon�.

3.p.2. att. A3714�, A3724�, A3734� un A3744� tipa aizsargsl�džu laikstr�vas raksturl�knes. Aizsargsl�dži nav selekt�vi un �ssl�guma str�vu zon� darbojas elektromagn�tiskais maksim�lstr�vas atkabnis. P�r�jo lielumu regul�šana t�da pati k� iepriekš�j� att�l� dotaj�m raksturl�kn�m. Laukumu �� var izmantot ar� aizsargsl�džiem A3712�, A37122�, A3732�, A3742�.

20

4. pielikums 4.p. 1. tabula

Elektroener�tikas shm�s biež�k lietojamie grafiskie apz�mjumi

Grafisk� apz�m�juma

Nr. p/k numurs

atbilst�gi EN 60617

identi-t�tes

numurs

Grafiskais apz�m�jums

Apz�m�juma nosaukums latviešu, ang�u, krievu un v�cu valod�

Sh�mas veids, kur�

p�rsva-r� lieto apz�m�-

jumu

Piez�mes

1 2 3 4 5 6 7 2. Funkcijorient�ti visp�r�j� l ietojuma grafiskie apz�m�jumi

1 02-12-01 S00145

Meh�nisk�s saites l�nija Mechanical link �� Mechanische Wirkverbindung

pr.

2 02-12-04 S00147

Meh�nisk�s saites l�nija Mechanical link �� Mechanische Wirkverbindung

pr.

3 02-15-01 S00200

Zeme (visp�r�gais apz�m�jums) Earth (general symbol) �� (�� ) Erde (allgemein)

pr.

4 02-15-03 S00202

Aizsargzem�jums Protective earthing ��oe �� Schutzerde; Schutzerdnung

pr.

5 02-17-01 S00208

Boj�jums Fault �� Fehler

pr., izv.

21

3. Vadu un savienojumu grafiskie apz �m�jumi 6 03-01-01 S00001

Elektrol�nija (visp�r�gais apz�m�jums) Connection (general symbol) �� (�� ) Leitung (allgemein)

pr., izv.

7 03-01-02 S00002 Elektrol�nija (ar uzr�d�tu vadu skaitu) Group of connections (number of connections indicated) �� (� �� ) Verbindungen (Zahl der Leiter angezeigt)

pr., izv.

8 03-01-03 S00003 Elektrol�nija (ar uzr�d�tu vadu skaitu) Group of connections (number of connections indicated) �� (� �� ) Verbindungen (Zahl der Leiter angezeigt)

pr., izv.

9 03-01-05 S00005

Tr�sf�žu ��de ( etrvadu) Three-phase circuit !�"#�� $�� %��& Dreiphasen-Vierleitersystem

pr., izv.

10 03-02-01 S00016

Savienojums (neizjaucama savienojuma apz�m�jums) Connection point '�� (��) Verbindungspunkt

pr., izv.

11 03-02-02 S00017

Savienojums (izjaucama savienojuma apz�m�jums) Terminal '�� (��) Anschluss

pr., izv.

12 03-02-03 S00018

Spai(u l�ste Terminal strip �� (��$ ��$�) Anschlussleiste

pr.

13 03-02-05 S00020

T veida savienojums T-connection !-�� T-Verbindung

pr., izv.

22

14 03-03-01 S00031

Spraudligzda Female contact; socket [contact] )�� *��+� �� Buchse (von einer Steckdose oder Steckverbindung); Pol einer Steckbuchse

pr.

15 03-03-03 S00032

Spraudnis Male contact; plug ,�$�& ��*��+� ��; -�� Stecker (für eine Steckdose oder Steckverbindung); Pol eines Steckers

pr.

16 03-03-05 S00033

Spraudligzda un spraudnis Socket and plug )�� -�$�&; -�� Buchse und Stecker; Steckverbindung

pr.

17 03-03-08 S00035

Spraudligzda un spraudnis (vair�kpolu, vienl�nijas att�lojum�) Plug and socket (multipole, single-line representation) )�� -�$�& (��+��.��$e, � �� ) Buchse und Stecker (vielpolig, einpolige Darstellung)

pr.

18 03-04-01 S00050 Kabe(a gala uzmava (vair�kdz�slu kabelim) Cable sealing end (multi-core cable) K��%�� #� (��+��&��+� ��) Kabelendverschluss (mehradriger Kabel)

pr.

19 03-04-02 S00051 Kabe(u gala uzmava (viendz�slas kabe(iem) Cable sealing end (one-core cables) K��%�� #� (��&�$ ��) Kabelendverschluss (einadriger Kabeln)

pr.

20 03-04-06 S00055 Nozaruzmava (vienl�nijas att�lojum�) Junction box (single-line representation) /��&�� #� (� �� ) Abzweigmuffe (einpolige Darstellung)

pr.

23

4. Pas�vie elementi 21 04-01-01 S00555

Rezistors (visp�r�gais apz�m�jums) Resistor (general symbol) P��op (�� ) Widerstand (allgemein)

pr.

22 04-01-03 S00557

Rezistors (regul�jams) Resistor (adjustable) P��op (��+��$�) Widerstand (veränderbar)

pr.

23 04-02-01 S00567

Kondensators (visp�r�gais apz�m�jums) Capacitor (general symbol) K�� (�� ) Kondensator (allgemein)

pr.

24 04-02-05 S00571

Pol�rais kondensators Capacitor (polarized) K�� (��$�) Kondensator (gepolt)

pr.

25 04-03-01 S00583

Induktivit�te; spole; tinums; drosele (paral�li sl�dzama) Coil; Winding (shunt connection) 0�� &; ��- ; �� ; ��& (��&��+� � �.��) Induktivität; Spule; Wicklung; Drossel (für Nebenschluß)

pr.

26 04-03-03 S00585

Induktivit�te (spole, tinums) ar magn�tserdi Inductor with magnetic core 0�� & � #��+��$� �+�� Induktivität mit Magnetkern

pr.

5. Pusvad �t�ji un radiolampas 27 05-03-01 S00641

Pusvad�t�ju diode (visp�r�gais apz�m�jums) Semiconductor diode (general symbol) �� $� �� (�� ) Halbleiterdiode (allgemein)

pr.

28 05-04-05 S00653

Anodvad�ms tiristors Reverse blocking triode thyristor (N-gate, anode-side controlled) !�� $� (��$� �� ) Rückwärts sperrende Thyristortriode (N-Gate, Anode gesteuert)

pr.

24

29 05-04-06 S00654

Katodvad�ms tiristors Reverse blocking triode thyristor (P-gate, cathode-side controlled) !�� $� (��$� �� ) Rückwärts sperrende Thyristortriode (P-Gate, Kathode gesteuert)

pr.

30 05-05-01 S00663

PNP tipa tranzistors PNP transistor PNP �� PNP Transistor

pr.

6. Elektroener�i jas ražošana un p�rveidošana 31 06-02-02 S00803

Nepiln� tr�sst1ra sl�gums V-connection; Vee connection '�� $� ��+��&�� ; �� $� ��+��&�� V–Schaltung

pr.

32 06-02-05 S00806

Tr�sst1ra sl�gums Delta connection '�� +��&�� ; �� +��&�� Dreieckschaltung

pr.

33 06-02-06 S00807

P�rtraukt� tr�sst1ra sl�gums Open delta connection '�� $� ��+��&�� ; �� $� ��+��&�� Offene Dreieckschaltung

pr.

34 06-02-07 S00808

Zvaigznes sl�gums Star connection; wye connection C�� ; �� Sternschaltung

pr.

35 06-02-08 S00809

Zvaigznes sl�gums ar izvad�tu neitr�li Star connection with neutral brought out; grounded wye connection C�� $�� &�� Sternschaltung mit herausgeführtem Neutralleiter

pr.

36 06-02-09 S00810

Cikcak sl�gums Zigzag connection; interconnected star connection C�� +�+�� Zickzackschaltung

pr.

25

37 06-04-01 S00819

Elektrisk� maš�na (visp�r�gais apz�m�jums) Machine (general symbol) �� -�� (�� ) Maschine (allgemein)

pr., izv.

38 06-09-01 S00841

Divtinumu transformators (visp�r�gais apz�m�jums) Transformer with two windings (general symbol) !��#�� $� (�� ) Transformator mit zwei Wicklungen (allgemein)

pr.

39 06-09-02 S00842

Divtinumu transformators (visp�r�gais apz�m�jums) Transformer with two windings (general symbol) !��#�� $� (�� ) Transformator mit zwei Wicklungen (allgemein)

pr.

26

40 06-09-06 S00846

Autotransformators (visp�r�gais apz�m�jums) Auto-transformer (general symbol) 2��#�� (�� ) Spartransformator

pr.

41 06-09-07 S00847

Autotransformators (visp�r�gais apz�m�jums) Auto-transformer (general symbol) 2��#�� (�� ) Spartransformator (allgemein)

pr.

42 06-09-10 S00850

Str�vmainis (visp�r�gais apz�m�jums) Current transformer (general symbol) !��#�� (�� ) Stromwandler (allgemein)

pr.

43 06-09-11 S00851

Str�vmainis (visp�r�gais apz�m�jums) Current transformer (general symbol) !��#�� (�� ) Stromwandler (allgemein)

pr.

27

44 06-13-01A

S00878

Spriegummainis (visp�r�gais apz�m�jums) Voltage transformer (general symbol) !��#�� (�� ) Spannungswandler (allgemein)

pr.

45 06-13-01B

S00879

Spriegummainis (visp�r�gais apz�m�jums) Voltage transformer (general symbol) !��#�� (�� ) Spannungswandler (allgemein)

pr.

46 06-13-03 S00881

Str�vmainis ar div�m serd�m un vienu sekund�ro tinumu uz katras no serd�m Current transformer with two cores with one secondary winding on each core !��#�� +�� $�� Stromwandler mit zwei Kernen und einer Sekundärwicklung auf jedem Kern

pr.

47 06-13-05 S00883

Str�vmainis ar diviem sekund�rajiem tinumiem uz vienas serdes Current transformer with two secondary windings on one core !��#�� $�� +�� Stromwandler mit zwei Sekundärwicklungen auf einem Kern

pr.

28

48 06-10-07 S00858

Tr�sf�žu transformators (zvaigzne-tr�sst1ris sl�gums) Three-phase transformer (connection star-delta) !��#�� "#��$� � �� -��+��&�� Drehstromtransformator (Stern/Dreieckschaltung)

pr.

49 06-10-08 S00859

Tr�sf�žu transformators (zvaigzne-tr�sst1ris sl�gums) Three-phase transformer (connection star-delta) !��#�� "#��$� � �� -��+��&�� Drehstromtransformator (Stern/Dreieckschaltung)

pr.

50 06-14-03 S00894

Taisngriezis Rectifier �$��& Gleichrichter

pr.

29

51 06-14-04 S00895

Taisnigriezis tiltsl�gum� Rectifier in full wave (bridge) connection B$��& (��$� �� ) Gleichrichter in Brückenschaltung

pr.

52 06-15-01 S00898

Galvansikais elements Primary cell )�&�� 3�� Primärzelle; galvanisches Element; galvanische Zelle

pr. K061501

7. Komut�cijs aparat�ra, sadalnes un aizsargier�ces 53 07-02-01 S00227

Sasl�dz�jkontakts (visp�r�gais apz�m�jums) Make contact (general symbol) ��$ .�� (�� ) Schliesser (allgemein)

pr. K070201

54 07-02-03 S00229

P�rtrauc�jkontakts Break contact 4��$ .�� Öffner

pr. K070203

55 07-02-04 S00230

P�rsl�dz�jkontakts ar iepriekš�ju p�rtraukšanu Change-over break before make contact �� .�.�� &�$� ��$ �� Wechsler mit Unterbrechung

pr.

30

56 07-03-03 S00238

Momentkontakts ar saskari nostr�d�jot un atgriežoties Passing make contact �� &�$�.�� $ �� $�� Wischer mit Kontaktgabe bei Betätigung und Rückfall

pr.

57 07-05-01 S00243

Sasl�dz�jkontakts (sasl�dzas ar laika kav�jumu) Make contact (delayed closing) ��$ .�� (��$�.�� ) Anzugverzögerter Öffner

pr.

58 07-05-02 S00244

Sasl�dz�jkontakts (p�rtraucas ar laika kav�jumu) Make contact (delayed opening) ��$ .�� (c �$�� $ ��) Abfallverzögerter Schliesser

pr.

59 07-07-01 S00253

Manu�ldarbin�ms sl�dzis (visp�r�gs apz�m�jums) Switch (manually operated, general symbol) 5$ �.��& ��+� �� (�� ) Handbetätigter Schalter (allgemein)

pr.

60 07-07-02 S00254

Spiedsl�dzis; spiedpoga; sasl�dz�jkontakts ar pašatgriezi Switch (manually operated, push-button, automatic return) 5$ �.��& ��$� ��; ��$ .�� c �� Druckschalter; Schliesser mit selbsttätigem Rückgang

pr.

31

61 07-08-01 S00259

Galasl�dzis (ar nosl�dz�jkontaktu) Position switch (make contact) 6��%�� $ �.��& (� ��$ .�� ) Endschalter-Schliesser

pr.

62 07-09-03 S00265

Termiskais (piem�ram, bimet�la) p�rtrauc�jkontakts ar pašiedarbi Thermal switch (self-operating, break contact) !�� (��, �� ) ��p��$ .�� Öffner mit selbsttätiger termischer Betätigung; Thermokontakt (z. B. Bimetall)

pr.

63 07-13-02 S00284

Kontaktors vai t� darba sasl�dz�jkontakts Contactor; Main make contact of a contactor 6�� , �� Schütz; Leistungsschliesser eines Schützes

pr.

64 07-13-05 S00287

Jaudas sl�dzis Circuit-breaker B$ �.��& �� Leistungsschalter

pr.

65 07-13-06 S00288

Atdal�t�js Disconnector 4�*��& Trennschalter

pr.

32

66 07-13-08 S00290

Slodzes sl�dzis, slodzes atdal�t�js Load switch, Switch-disconnector B$ �.��& �+�� , �$ �.��& �+�� –��*��& Lasttrennschalter

pr.

67 07-13-11 S00293

Br�v�s sakabes meh�nisms, br�vsaj1gs Trip-free mechanism 7�� +� ��%�� Auslöseeinrichtung

pr.

68 07-15-01 S00305

Elektromeh�nisk� piedzi8a, releja spole (visp�r�gs apz�m�jums) Operating device; Relay coil (general symbol) �� , ��- 3�� +� �� (�� ) Elektromechanischer Antrieb; Relaisspule (allgemein)

pr.

69 07-15-21 S00325

Elektrisk� termoreleja uztv�r�jda(a Operating device of a thermal relay 5��.�� & 3�� +� �� Elektromechanischer Antrieb eines Thermorelais

pr.

70 07-21-01 S00362

[K1stošais] drošin�t�js (visp�r�gais apz�m�jums) Fuse (general symbol) ��& [�� ] (�� ) Sicherung (allgemein)

pr.

71 07-21-07 S00368

Drošin�t�jsl�dzis Fuse-switch ��&–�$ �.��& Sicherungslastschalter

pr.

33

72 07-22-03 S00373

Izl�dnis Surge diverter; Lightning arrester 4�� Überspannungsableiter

pr.

8. M�rinstrumenti, lampas un sign�lier �ces 73 08-01-03 S00912

Integr�t�jm�rapar�ts (visp�r�gais apz�m�jums) Integrating instrument (general symbol) 0��&�$� �� +��.�� (�� ) Messgerät, integrierend (allgemein)

pr., izv.

74 08-02-01 S00913

R�došs sprieguma m�r�t�js, 9ignaling9 Voltmeter 0��&�$� �� $�.��, ��&�� Spannungsmessgerät (anzeigend); Voltmeter

pr., izv.

75 08-02-02 S00914

R�došs str�vas m�r�t�js, amp�rmetrs Ammeter 0��&�$� �� $�.��, �� Amperemeter

pr., izv.

76 08-02-03 S00915

Vatmetrs Wattmeter 5�� Wattmeter

pr., izv.

34

77 08-04-03 S00933

Akt�v�s elektroener:ijas skait�t�js Watt-hour meter '�� 3�� 3��+�� Wattstundenzähler; Elektrizitätszähler

pr., izv.

78 08-04-15 S00945

Reakt�v�s elektroener:ijas skait�t�js Var-hour meter '�� 3�� 3��+�� Blindverbrauchszähler

pr., izv.

79 08-10-01 S00965

Spuldze (visp�r�gais apz�m�jums) Lamp (general symbol) �� (�� ) Lampe (allgemein)

pr., izv.

80 11-11-01 S00446

Neitr�lvads, N vads Neutral conductor; N conductor ;��&�$� ��, N-�� Neutralleiter, N-Leiter; Mittelleiter, M-Leiter

pr., izv.

81 11-11-02 S00447

Aizsargvads, PE vads Protective conductor; PE conductor ��$� ��, 4<-�� Schutzleiter, PE-Leiter

pr., izv.

82 11-11-03 S00448

Aizsargneitr�lvads, PEN vads Combined protective and neutral conductor; PEN conductor '��$� ��&�$� � ��$� ��, 4<N-�� Neutralleiter mit Schutzfunktion, PEN-Leiter

pr., izv.

83 11-11-04 S00449

L�nija ar trim f�zes vadiem, neitr�lvadu un aizsargvadu Three-phase wiring with neutral conductor and protective conductor �� #��$��, ��&�$� � ��$� �� Drei Leiter, ein Neutralleiter, ein Schutzleiter

pr., izv.

35

84 11-12-07 S00456

Sadalne Distribution centre 4��&�$� �� Verteiler

izv.

P�r�jie reglamant�tie grafiskie simboli 85

Aizsargsl�dzis ar elektromagn�tisko atkabni Circuit-breaker with electromagnetic release 2�� -�$� �$ �.��& � 3�� +��$� ��%�� Schutzschalter mit elektromagnetischem Auslöser

pr. LVS EN 61082-1

86

Aizsargsl�dzis ar termoatkab�i Circuit-breaker with termal release 2�� -�$� �$ �.��& � ��$� ��%�� Schutzschalter mit thermischem Auslöser

pr. LVS EN 61082-1

87

Aizsargsl�dzis ar elektromagn�tisko un termisko atkabni Circuit-breaker with electromagnetic and termal release 2�� -�$� �$ �.��& � 3�� +��$� � ��$� ��%�� Schutzschalter mit elektromagnetischem und thermischem Auslöser

pr. LVS EN 61082-1

88

Nopl1dstr�vas aizsargsl�dzis Earth leakage circuit-breaker, e.l.c.b. ; residual current operated circuit breaker, r.c.c.b. =�� +� �� .��, =�/ Fehlerstrom-Schutzschalter; FI-Schutzschalter

pr. Pie�emts šaj� la-

boratori- jas darb�

36

89

Aizsargsl�dzis ar elektromagn�tisko atkabni, termisko atkabni, un nopl1dstr�vas aizsargier�ci Circuit-breaker with electromagnetic and termal release and an residual current device 2�� -�$� �$ �.��& � 3�� +��$� � ��$� ��%��, ��$� � �� +� �� .�� Schutzschalter mit elektromagnetischem Auslöser, thermischem Auslöser und Schutzeinrichtung gegen Fehlerstrom

pr. Pie�emts šaj� la-

boratori- jas darb�

90 S01408

Funkcion�lzem�šana Functional earthing #�� %��&�� Funktionserdung

pr.

91 S01417

Akustiska sign�lier�ce; zvans (visp�r�gais apz�m�jums) Acoustic 9ignaling device; Bell (general symbol) Ak�� +��&�� ; �� (�� ) Akustische Signaleinrichtung; Klingel (allgemein)

pr., izv.

92

Kopne Busbar �� -�� Sammelschiene

pr.

Piez�me. 6. ail� dotie sa�sin�jumi attiec�gi noz�m�: ‘pr’- principsh�ma; izv. – izvietojumsh�ma (pl�ns).

37

5. pielikums

Elektroapg�des principsh�m�s biež�k lietojamie burtciparu kodi

5.p.1. tabula

Vienburta un divburtu kodi elektroapg�des principsh�m�s biež�k lietojamo elementu apz�m�šanai (Tabula sast�d�ta, izmantojot standartu �� 2.710-81)

Koda pirmais burts

Apz�m�jamo elementu grupa Grup� ietilpstošo elementu rakstur�gi piem�ri

Divbur- tu kods

1 2 3 4 A Ietaise, iek�rta, ier�ce (visp�r�gs apz�m�jums)

Telefons BF Termodev�js BK

B Neelektrisku lielumu p�rveidot�ji elektriskos lielumos (atskaitot �eneratorus un barošanas avotus) vai pret�ji. Fotoelements BL

C Kondensatori D Integr�l�s sh�mas, mikroier�ces

Sildelements EK E Daž�di elementi Apgaismes spuldze (gaismeklis)

EL

K�stošais drošin�t�js FU F Aizsardz�bas ier�ces Izl�dnis FV

G �eneratori, barošanas avoti Baterija GB Ska�as sign�lier�ce HA H Sign�lier�ces Gaismas sign�lier�ce HL Str�vas relejs KA Sign�lrelejs KH Elektrotermiskais relejs KK Kontaktors, magn�tiskais palaid�js (magn�tsl�dzis)

KM

Laika relejs KT Sprieguma relejs KV

K Releji, kontaktori

Starprelejs KL L Induktivit�tes, droseles M Elektrodzin�js

Amp�rmetrs PA Akt�v�s ener�ijas skait�t�js

PI

Reakt�v�s ener�ijas skait�t�js

PK

Laika m�r�t�js PT Voltmetrs PV

P

M�rapar�ti

Vatmetrs PW

Jaudas sl�dzis QF Q Komut�cijas apar�ti sp�ka (p�c padomju nost�dn�m tikai augstsprieguma, bet p�c ES Slodzes sl�dzis QW

38

valstu prakses ar� zemsprieguma) ��d�s Atdal�t�js QS R Rezistori Potenciometrs RP

Sl�dzis vai p�rsl�dzis SA Pogsl�dzis, vad�bas poga SB Autom�tisks sl�dzis, aizsargsl�dzis

SF

S Komut�cijas apar�ti vad�bas, signaliz�cijas un m�r��d�s

Ce�asl�dzis, galasl�dzis SQ Str�vmainis TA T Transformatori un autotransformatori Spriegummainis TV

U Sakaru iek�rtas, elektrisku lielumu p�rveidot�ji elektriskos lielumos

Diode, stabilitrons VD Tranzistors VT

V Vakuuma un pusvad�t�ju ier�ces

Tiristors VS W L�nija

Kontaktspraudnis XP Kontaktligzda XS

X Kontaktsavienojumi

Izjaucams kontaktsavie- nojums, nozark�rba

XT

Y Meh�niskas ier�ces ar elektromagn�tisku piedzi�u

Elektromagn�ts YA

39

6. pielikums

T2 tipa aizsargsl�dzis Tas ir viens no firm� ABB ražoto aizsargsl�džu jaun�k�s paaudzes ‘Tmax. Generation T’ zemsprieguma aizsardz�bas apar�tiem. Pavisam s�rij� T ietilpst 7 daž�da lieluma (T1...T7) sl�dži, kas aptver nomin�lo str�vu diapazonu l�dz 1600 amp�riem. Elektroapg�des laboratorijai firma uzd�vin�jusi vienu 2. gabaritlieluma (T2) aizsargsl�dzi (6.p.1. att.), kura modifik�cija (PR221DS) paredz�ta elektroapg�des t�kla aizsardz�bai un ar taj� ieb�v�tajiem elektroniskajiem atkab�iem var realiz�t š�das 3 funkcijas:

� p�rslodzaizsardz�bu ar regul�jamu iestat�juma str�vu, str�vatkar�gu paildzin�tu nostr�des kav�jumu un str�vatkar�gu laikstr�vas raksturl�kni (atbilst�gi izgatavot�jfirmas pie�emtajai terminolo�ijai turpm�k sa�sin�ti saukta par L aizsardz�bu);

� �ssl�gumaizsardz�bu ar regul�jamu iestat�juma str�vu, str�vatkar�gu �slaic�gu nostr�des kav�jumu un str�vatkar�gu laikstr�vas raksturl�kni (atbilst�gi izgatavot�jfirmas pie�emtajai terminolo�ijai turpm�k sa�sin�ti saukta par S aizsardz�bu);

� �ssl�gumaizsardz�bu ar regul�jamu iestat�juma str�vu un str�vneatkar�gu laikstr�vas raksturl�kni (atbilst�gi izgatavot�jfirmas pie�emtajai terminolo�ijai turpm�k sa�sin�ti saukta par I aizsardz�bu).

Vienlaic�gi iesp�jama tikai 2 aizsardz�bu darb�ba: L + S vai L + I.

6. p. 1. att. T2 tipa aizsargsl�dža kopskats: 1 – korpuss; 2 – v�ks; 3 – galveno raksturlielumu

tabula; 4 – komut�cijas svira; 5 – iesl�gt� st�vok�a nor�de; 6 – atsl�gt� st�vok�a nor�de; 7 – p�rbaudes poga; 8 – p�rbaudes m�rapar�ta piesl�gšanas ligzdas; 9 - iestat�juma pane�u nosegv�ci�a fiks�t�jaizkabnis; 10 – L aizsardz�bas iestat�jumu panelis; 11 – nosegv�ci�a pacelšanas vieta; 12 - S un I aizsardz�bas iestat�jumu panelis.

40

6. p. 1. T2 aizsargsl�dža raksturlielumi T2 aizsargsl�dzim ir š�di galvenie raksturlielumi (attiec�gos fizik�los lielumus apz�m�jošie burtsimboli kopum� saglab�ti t�di k� ABB firmas katalog� un uz aizsargsl�dža korpusa): Ue = 690 V – nomin�lais starpf�žu spriegums. Turpm�k gan, izv�loties citus aizsargsl�dža parametrus, kas atkar�gi no nomin�l� sprieguma v�rt�bas, pie�emts, ka Ue = 400 V, kas atbilst laboratorij� lietojam� t�kla sprieguma nomin�lajai v�rt�bai; Ui = 800 V – sl�dža izol�cijai ilgstoši pie�aujamais f�zes spriegums; Iu = 160 A – aizsargsl�dža nomin�l� str�va; In = 100 A – p�rslodzes atkab�a nomin�l� str�va; Icu = 36 kA – liel�k� atsl�gšanas str�va; Ics = 100% no Icu = 36 kA – nomin�l� atsl�gšanas str�va; I1 = (0,40...1).In - str�vatkar�g� p�rslodzes atkab�a (L) iestat�juma str�va; I2 = (1,0; 1,5; 2,0; 5,5). In str�vatkar�g� selekt�v� atkab�a (S) iestat�juma str�va; I3 = (1,0; 1,5; 2,0; 5,5). In str�vneatkar�g� atkab�a (I) iestat�juma str�va; tpašl. = 3 ms – aizsargsl�dža atsl�gšan�s pašlaiks; t1 = 3 s vai 6 s – laiks, kur� nostr�d� p�rslodzaizsardz�ba L, ja str�va I = 6I1; t2 = 0,1 vai 0,25 s – laiks, kur� nostr�d� selekt�v� aizsardz�ba S, ja str�va I = 8In.

6. p. 2. T2 aizsargsl�dža darba rež�mi un laikstr�vas raksturl�knes Apl�kojamajam aizsargsl�dzim iesp�jami 3 darba rež�mi: 1) kad darb� ir tikai p�rslodzes atkabnis L, bet atkab�i S un I izsl�gti; 2) kad darb� ir p�rslodzes atkabnis L un selekt�vais atkabnis S (6. p. 2. att.a); 3) kad darb� ir p�rslodzes atkabnis L un str�vneatkar�gais atkabnis I (6. p. 2. att.b). Te j�piez�m�, ka nav iesp�jama selekt�v� atkab�a un str�vneatkar�g� atkab�a vienlaic�ga darb�ba.

6. p. 2. att. Laikstr�vas raksturl�k�u shematisks att�ls rakstur�giem darba rež�miem: a – darbojas p�rslodzes atkabnis L kop� ar selekt�vo atkabni S; b – darbojas p�rslodzes atkabnis L kop� ar str�vneatkar�go atkabni I.

6. p. 3. un 6. p. 4. att�l� par�d�tas izgatavot�jfirmas ABB dot�s laikstr�vas raksturl�knes diviem rakstur�giem aizsargsl�dža darba rež�miem piln� paredz�taj� str�vas izmai�as diapazon�.

41

6. p. 3. att. Izgatavot�jfirmas dot�s T2 aizsargsl�dža laikstr�vas raksturl�knes darba rež�mam, kad darbojas p�rslodzes atkabnis L kop� ar selekt�vo atkabni S.

42

6. p. 4. att. Izgatavot�jfirmas dot�s T2 aizsargsl�dža laikstr�vas raksturl�knes darba rež�mam, kad darbojas p�rslodzes atkabnis L kop� ar str�v- neatkar�go atkabni I.

43

6. p. 3. T2 aizsargsl�dža laikstr�vas raksturl�k�u iestat�jumu izv�le

Laikstr�vas raksturl�k�u iestat�juma izv�le apl�kota, izmantojot 6. p. 5. att�lu, kur� redzams aizsargsl�dža fas�des apakš�j� da�� izvietotais raksturlielumu iestat�jumu panelis.

6. p. 5. att. Laikstr�vas raksturl�k�u iestat�juma panelis, kur� atseviš�iem

sl�džiem ir š�da noz�me: 1 – p�rsl�dzot sl�dzi uz augšu, L atkab�a iestat�juma str�va palielin�s par 0,04.In (k��st 0,44. In) ; 2 – p�rsl�dzot sl�dzi uz augšu, L atkab�a iestat�juma str�va palielin�s par 0,08.In (k��st 0,52. In); 3 – p�rsl�dzot sl�dzi uz augšu, L atkab�a iestat�juma str�va palielin�s par 0,16.In (k��st 0,68. In); 4 – p�rsl�dzot sl�dzi uz augšu, L atkab�a iestat�juma str�va palielin�s par 0,32.In (k��st 1,0. In); 5 – sl�dža augš�j� st�vokl� str�vai I = 6 I1 atbilst nostr�des laiks t1 = 3 s, bet sl�dža apakš�j� st�vokl� – 6 s; 6 – sl�dža augš�j� st�vokl� aktiviz�ts selekt�vais atkabnis S, bet apakš�j� st�vokl� – str�vneatkar�gais atkabnis I; 7 – atkar�b� no sl�dža 6 st�vok�a, atkabnim S vai atkabnim I tiek iestat�ta str�va 1,0. In; 8 – atkar�b� no sl�dža 6 st�vok�a, atkabnim S vai atkabnim I tiek iestat�ta str�va 1,5. In; 9 – atkar�b� no sl�dža 6 st�vok�a, atkabnim S vai atkabnim I tiek iestat�ta str�va 2,0. In; 10 – atkar�b� no sl�dža 6 st�vok�a, atkabnim S vai atkabnim I tiek iestat�ta str�va 5,5. In; 11 – sl�dža augš�j� st�vokl� str�vai I = 8 In atbilst nostr�des laiks t2 = 0,1 s, bet sl�dža

apakš�j� st�vokl� – 0,25 s.

Daži atkab�u iestat�juma izv�les piem�ri, pie�emot, ka atkab�a nomin�l� str�va ir In = 100 A: 1) L atkabnim j�iestata I1 = 80 A str�va ar 6 I1 str�vai atbilst�gu nostr�des laiku t1 = 3 s :

� L aizsardz�bas panel� sl�džus 2 un 4iesl�dz augš�j� st�vokl�, ieg�stot I1 = 100(0,4 + 0,08 + 0,32) = 80 A;

� L aizsardz�bas panel� sl�dzi 5 iesl�dz augš�j� st�vokl�, ieg�stot t1 = 3 s; � L aizsardz�bas panel� sl�dži 1 un 3 j�iestata 0 st�vokl�, t.i. j�p�rsl�dz uz leju;

2) S atkabnim j�iestata I2 = 350 A str�va ar 8 In str�vai atbilst�gu nostr�des laiku t2 = 0,25 s:

� S/I aizsardz�bas panel� sl�dzi 6 iesl�dz uz augšu, t� aktiviz�jot S atkabni un atsl�dzot I atkabni;

44

� S/I aizsardz�bas panel� sl�džus 8 un 9 iesl�dz uz augšu, ieg�stot I2 = 100(1,5 + 2,0) = 350 A;

� S/I aizsardz�bas panel� sl�dzi 11 iesl�dz uz leju, t� ieg�stot t2 = 0,25 s; � sl�dži 7 un 10 j�iestata 0 st�vokl�, t.i. j�p�rsl�dz uz leju;

3) I atkabnim j�iestata I3 = 650 A str�va ar 8 In str�vai atbilst�gu nostr�des laiku t2 = 0,10 s: � S/I aizsardz�bas panel� sl�dzi 6 iesl�dz uz leju, t� aktiviz�jot I atkabni un atsl�dzot

S atkabni; � S/I aizsardz�bas panel� sl�džus 7 un 10 iesl�dz uz augšu, ieg�stot I3 = 100(1,0 + 5,5) =

650 A; � S/I aizsardz�bas panel� sl�dzi 11 iesl�dz uz augšu, t� ieg�stot t2 = 0,1 s; � sl�dži 8 un 9 j�iestata 0 st�vokl�, t.i. j�p�rsl�dz uz leju.

45

7. pielikums

Darbavietas barot�jsadalnes principsh�ma un tehniskie dati

7p.1

. att.

Bar

ot�j

sada

lnes

pri

ncip

sh�m

a (s

h�m

as e

lem

entu

sar

akst

u sk

. 7p.

1. ta

bul�

)

46

7.p.1. tabula

Sadalnes principsh�mas elementu saraksts Elementa

apz�m�jums sh�m�

Elementa nosaukums, tips un raksturlielumi

Vienveid�go elementu

skaits

Piez�m�s

1 2 3 4 A1 Sadalne p�c individu�la pas�t�juma

Tips 55TC-126; Cod. 13802; AC 520 V; IP 55.

1 Firma ‘ide’ EN 60439-1/3

HL1, HL2, HL3

Sign�lgaismeklis (za�š) P94UGVD; spuldze: CE 130 V; 2 W; 0,015 A;

3 Firma GE (Ung�rija)

L1, L2, L3 F�žu izvadspailes 3 Ražota Krievij� L1’, L2’, L3’,

+’, -‘ Ievadspai�u pl�ksne 1 Ražota Krievij�

N Neitr�lvada izvadspaile 1 Ražota Krievij� PE Aizsargvada izvadspaile 1 Ražota Krievij� N’ Neitr�lvada ievadspai�u pl�ksne (kopne ar

3 izvadiem) 1 Ražota Krievij�

PE’ Aizsargvada ievadspai�u pl�ksne ( kopne ar 2 izvadiem)

1 Ražota Krievij�

SA1 Tr�spolu sl�dzis 3P, OT 32F3; 500 V, 40 A

1 Firma ABB

SA2 Tr�spolu sl�dzis 3P, OT 25 E3; 500V, 25 A

1 Firma ABB

SA3 �etrpolu sl�dzis 4P, OT 32 E4; 500 V, 40 A

1 Firma ABB

SF1 Tr�spolu aizsargsl�dzis 3P,G63C25; C tipa r-l�kne, 400 V, 25 A


SF2 �etrpolu nopl�dstr�vas aizsargsl�dzis 4P, BPC, 440/030


SF3 Vienpola aizsargsl�dzis 1P, G633C20; C tipa r-l�kne; 400 V, 20 A


SF4 Divpolu nopl�dstr�vas aizsargsl�dzis 2P, BPC,

440/030


SF5 Divpolu aizsargsl�dzis 2P, EP1024CC20; C tipa r-l�kne; 400 V, 20 A


XS1 Tr�sf�žu piecpolu kontaktrozete, tips 3541, IPMFH 4407

32A-6/h; 3P+N+PE , 240/415 V

1 Firma Mennekes

XS1, XS2, XS3

Vienf�zes tr�spolu kontaktrozetes, 250 V, 16 A

3 Firma Mennekes

W1, W2, W3 Vads H07V-K 4,0 mm2; f�žu vadi melni, N – zils, PE - dzeltenza�š

Sp�ka ��d�s

W4, W5, W6 Vads H07V-K 2,5 mm2, f�žu vadi melni, N – zils, PE - dzeltenza�š

Signaliz�cijas ��d�s

47

8. pielikums

(Izstr�d�jis students Salvis Knipšis bakalaura darba ietvaros 2008/2009. m�c�bu gad�)

K�stošo drošin�t�ju paraugi

Laboratorijas stend� (8.p.1. att.) apkopoti 33 to k�stošo drošin�t�ju (turpm�k drošin�t�ju) paraugi, kas biež�k ir lietoti Latvijas zemsprieguma un vidsprieguma elektroapg�des t�klos. Vispirms šaj� pielikum� sniegta �sa inform�cija par drošin�t�ju darb�bas principu un galvenajiem kop�gajiem raksturlielumiem. T�l�kaj�s pielikuma sada��s apl�kotas atseviš�as konstrukt�vi un funkcion�li l�dz�gu drošin�t�ju grupas saist�b� ar to k�rtas numuriem stend�.

8.p.1. att. K�stošo drošin�t�ju stenda kopskats

48

8.p.1. tabula

Stend� redzamo drošin�t�ju paraugu saraksts

Parauga numurs Drošin�t�ja tips un nosaukums

Sada�a un lapas-puse, kur� atro-dams drošin�t�-

ja apraksts 1 EFEN firmas HH s�rijas 24 kV �ra drošin�t�ja ieliktnis 8.p.2., 52. lpp. 2 �-6/75 tipa vidsprieguma drošin�t�js bez pamatnes 8.p.2., 52. lpp. 3 ETI firmas HH s�rijas 12 kV drošin�t�ja ieliktnis ar izgriezumu 8.p.2., 52. lpp. 4 �-6/30 tipa vidsprieguma drošin�t�js bez pamatnes 8.p.2., 52. lpp. 5 �� -20/20 tipa vidsprieguma drošin�t�ja pilns komplekts 8.p.2., 52. lpp. 6 ETI firmas HH s�rijas 7,2 kV drošin�t�ja ieliktnis 8.p.2., 52. lpp. 7 �� -10 tipa spriegummai�u drošin�t�js bez pamatnes 8.p.3., 56. lpp. 8 ��-20 tipa šaujošais drošin�t�js 8.p.4., 57. lpp.

9 Bijušaj� Dienvidsl�vijas republik� ražots VV B tipa 20/24 kV drošin�t�ja ieliktnis 8.p.2., 52. lpp.

10 WBP-6 tipa spriegummai�u drošin�t�ja ieliktnis 8.p.3., 56. lpp.

11 �-2-200 tipa drošin�t�js (ar lokdz�si paaugstin�ta spiediena g�zvid�) 8.p.5., 59. lpp.

12 Boj�ts �-2-200 tipa drošin�t�ja ieliktnis 8.p.5., 59. lpp. 13 Drošin�t�jsl�dzis ar �-2-350 tipa drošin�t�ja ielikt�iem 8.p.5., 59. lpp. 14 �-2-100 tipa drošin�t�js ar rokturi �rt�kai ielikt�a nomai�ai 8.p.5., 59. lpp. 15 �-2-60 tipa drošin�t�ja griezums 8.p.5., 59. lpp.

16 ENERGOINVEST firmas VV B tipa 20/24 kV drošin�t�ja ieliktnis 8.p.2., 52. lpp.

17 17-3900 tipa zemsprieguma naždrošin�t�ja griezums 8.p.6., 61. lpp.

18 Zemsprieguma l�niju balstos liekamais zemsprieguma naždrošin�t�js „s�n�te” 8.p.6., 61. lpp.

19 �-2 zemsprieguma naždrošin�t�ja ielikt�a modifik�cija 8.p.6., 61. lpp. 20 Paštais�ts, l�niju balstos liekams, zemsprieguma naždrošin�t�js 8.p.6., 61. lpp. 21 NH 4a gL/gG tipa zemsprieguma naždrošin�t�ja ieliktnis 8.p.6., 61. lpp. 22 NH2 gTr tipa zemsprieguma naždrošin�t�js 8.p.6., 61. lpp.

23 Tr�sf�žu zemsprieguma drošin�t�jsl�dzis ar NH00 gL/gG tipa naždrošin�t�ju ielikt�iem 8.p.6., 61. lpp.

24 NH00 gL/gG tipa zemsprieguma naždrošin�t�ja ieliktnis 8.p.6., 61. lpp. 25 NH2 gL/gG tipa zemsprieguma naždrošin�t�ja ieliktnis 8.p.6., 61. lpp. 26 �-2-100 A zemsprieguma naždrošin�t�ja ieliktnis 8.p.6., 61. lpp.

27 NH00 gR tipa zemsprieguma naždrošin�t�js ar uzmont�tu mikrosl�dzi 8.p.6., 61. lpp.

28 �� s�rijas 660 V zemsprieguma v�t�drošin�t�js 8.p.7., 66. lpp. 29 �� s�rijas 380 V mazgabar�ta zemsprieguma v�t�drošin�t�js 8.p.7., 66. lpp. 30 �� s�rijas 380 V zemsprieguma v�t�drošin�t�js 8.p.7., 66. lpp. 31 D02 tipa zemsprieguma v�t�drošin�t�ja ieliktnis 8.p.7., 66. lpp. 32 D01 tipa zemsprieguma v�t�drošin�t�js 8.p.7., 66. lpp. 33 DII tipa zemsprieguma v�t�drošin�t�ja ieliktnis 8.p.7., 66. lpp.

49

8.p.1. Drošin�t�ju darb�bas kop�gie jaut�jumi

8.p.1.1. K�stoš� elementa p�rdegšanas process.

8.p.2. att. K�stoš� elementa p�rdegšanas process a – l�nijas fragments ar drošin�t�ju; b – drošin�t�ja k�stoš� elementa p�rdegšanas procesa attlojums laik�; c – str�vas un sprieguma izmai a k�stoš� elementa p�rdegšanas laik�; d – str�vas ierobežošanas l�knes; ik – sagaid�m� �sslguma str�va; Ip0 apl - �sslguma str�vas periodisk�s komponentes efekt�v� aplses vrt�ba; itr.f – �sslguma faktisk� tricienstr�va; itr.apl – �sslguma aplses triecienstr�va; isl – slodzes str�va; tsilš1 – k�stoš� elementa prim�r�s silšanas laiks; tkuš – k�stoš� elementa kušanas laiks; tsilš2 – k�stoš� elementa sekund�r�s silšanas laiks; tiztv – k�stoš� elementa iztvaikošanas laiks; tloka – loka degšanas laiks; t – drošin�t�ja nostr�des laiks; udr – spriegums uz drošin�t�ja; udr.maks – maksim�lais p�rspriegums uz drošin�t�ja; ut – spriegums t�kl�; � – str�vas un sprieguma nob�des le �is; Zt – t�kla piln� pretest�ba l�dz drošin�t�jam; Zsl – slodzes piln� pretest�ba

50

�emot v�r� k�stoš� elementa �so p�rdegšanas laiku, ja uz to iedarbojas pietiekami liela �ssl�guma str�va, silšanas procesu (8.p.2. att. b), kura gait� notiek k�stoš� elementa sakaršana, kušana un iztvaikošana, var uzskat�t par adiab�tisku.

Str�vu ierobežojošie drošin�t�ji, pateicoties intens�vai loka dz�šanai, p�rtrauc �ssl�guma str�vu, kam�r t� v�l nav sasniegusi triecienstr�vas apl�ses v�rt�bu (itr.apl 8.p.2. att. c). Laik� t1 p�rslodzes vai �ssl�guma str�va izkaus� k�stošo elementu, kam seko met�la iztvaikošana. T� k� met�la tvaiki s�kum� ir v�ji joniz�ti, tad loka spraugas pretest�ba ir iev�rojama, un str�va drošin�t�ja ��d� strauji samazin�s (laiks t2 8.p.2. att. c). Tieši šaj� laik� veidojas p�rspriegums, kura maksim�l� v�rt�ba udr.maks var vair�kk�rt p�rsniegt t�kla sprieguma amplit�das v�rt�bu. Ta�u š�ds st�voklis neturpin�s ilgi – s�kas termisk� joniz�cija un str�vas samazin�šan�s (laiks t3 8.p.2. att. c), kas savuk�rt samazina p�rspriegumu. P�c laika t kopš �ssl�guma s�kuma loks ir piln�gi nodzisis, un str�va �ssl�guma ��d� p�rtraukta. Starp drošin�t�ja kontaktiem iest�jas nomin�ls t�kla spriegums (udr = ut 8.p.2. att. c).

8.p.1.2. Drošin�t�ja laikstr�vas raksturl�kne.

Laikstr�vas raksturl�kne grafiski att�lo drošin�t�ja k�stoš� elementa p�rdegšanas laika atkar�bu no cauri pl�stoš�s str�vas. Faktiski k�stoš� elementa p�rdegšana notiek ar zin�mu laika izkliedi ±�t, kas veido drošin�t�ja nostr�des zonu (8.p.3. att.).

Zonas kreiso pusi ierobežo nosac�t� nekušanas str�va Inosac.nekuš.. T� ir liel�k� str�va, kas neizraisa elementa p�rdegšanu noteikt� laik�. Šis laiks tiek reglament�ts atkar�b� no In el., un ir robež�s no 1 l�dz 4 stund�m.

Zonas labo pusi ierobežo nosac�t� kušanas str�va Inosac.kuš.. T� ir str�va, kas izraisa k�stoš� elementa drošu p�rdegšanu iepriekš min�taj� reglament�taj� laik�.

Piem�rs: ja k�stoš� elementa In el. ir no 10 A l�dz 25 A, tad Inosac.nekuš. ir 1,4 In el. un Inosac.kuš. ir 1,75 In el..

��

��

8.p.3. att. Laikstr�vas raksturl�kne zonas form� Inosac.nekuš. – nosac�t� nekušanas str�va; In el. – k�stoš� elementa nomin�l� str�va; Inosac.kuš. – nosac�t� kušanas

str�va; Ik – �sslguma str�va; ±�t – nostr�des laika izkliede.

51

8.p.1.3. Drošin�t�ju lietojumkategorijas. Lietojumkategorija tiek nor�d�ta uz drošin�t�ja ielikt�a korpusa un t�s apz�m�jums

sast�v no div�m da��m. Apz�m�juma atšifr�jums dots 8.p.2. tabul�. 8.p.2. tabula

Lietojumkategorijas atšifr�jums

Pirm� da�a raksturo atsl�gšanas diapazonu: Otr� da�a raksturo lietojumkategoriju

(aizsarg�jamo objektu): a – Da�diapazona drošin�t�js, t.i. str�v-

ierobežojošais drošin�t�js, kas av�rijas gad�jum� var atsl�gt tikai t�du str�vu, kas noteiktu skaitu reižu p�rsniedz k�stoš� elementa nomin�lo str�vu.

g – Pilndiapazona drošin�t�js, t.i. str�v- ierobežojošais drošin�t�js, kas var atsl�gt str�vu diapazon� no maz�k�s kušanas str�vas l�dz pat liel�kajai atsl�gšanas str�vai.

L (agr�kais apz�m�jums) vai G (jaunais apz�m�jums) – kabe�i un vadi;

M – iek�rtas ar elektromotoriem; R – pusvad�t�ji; B – kalnr�pniec�bas iek�rtas; Tr – transformatori.

Piem�ri: gL vai gG – pilndiapazona drošin�t�js vadu un kabe�u aizsardz�bai; aM – da�diapazona drošin�t�js iek�rtu ar elektromotoriem aizsardz�bai; gTr – pilndiapazona drošin�t�js transformatoru aizsardz�bai gR – pilndiapazona drošin�t�js pusvad�t�ju aizsardz�bai; aR – da�diapazona drošin�t�js pusvad�t�ju aizsardz�bai.

8.p.1.4. Drošin�t�ja k�stošie elementi un lokdz�ses procesa �patn�bas ieliktn�.

1) Darb�ba p�rslodzes rež�m�. K�stoš� elementa vid� izveidots alvas uzlod�jums, kas realiz� t.s. metalur�isko efektu, samazinot main�m� ielikt�a un ar to saist�to vad�t�jda�u p�rkaršanu no neliel�m p�rslodz�m. Stieplei sasilstot l�dz alvas kušanas temperat�rai (232 °C), uzlod�jums k�st un š�idr� alva izš��dina vara stiepli, kuras kušanas temperat�ra bez alvas uzlod�juma ir 1083 °C. S�kum� k�stošais elements izk�st neliel� garum� un izveidojies loks to kaus� t�l�k, l�dz sasniedz loka dz�šanai nepieciešamo att�lumu [2., 215. lpp.].

2) Darb�ba �sslguma rež�m�. K�stošajam elementam atseviš��s viet�s ir samazin�ts š��rsgriezums, kas elektrisk� loka kan�l� samazina met�la tvaika daudzumu un nodrošina elementa �tr�ku p�rdegšanu.

3) Loka dzšana drošin�t�ja ielikt os ar kvarca smilšu pild�jumu. Drošin�t�ja darb�ba pamatojas uz �oti �tru elektrisk� loka dejoniz�ciju šaur�s spraug�s starp smilšu graudi�iem. Loks, kas radies stieples atrašan�s viet�, ir pies�tin�ts ar izkusuš�s stieples met�la joniz�tiem tvaikiem. Augst�s temperat�ras un liel� spiediena rezult�t� joniz�t�s da�i�as tiek izš�iestas radi�l� virzien�, kur t�s iek��st starp smilšu graudiem, nos�žas uz tiem, atdziest un dejoniz�jas [2., 215. lpp.].

4) Loka dzšana drošin�t�ja ielikt os ar fibras (g�z�enerjoša materi�la) korpusu. T� k� drošin�t�ja k�stošais elements atrodas sl�gt� fibras korpus�, no fibras izdal�juš�s g�zes �tri rada augstu spiedienu drošin�t�ja ieliktn�, kas var sasniegt 100 un vair�k atmosf�ras. Pieaugot spiedienam, pastiprin�s loka dejoniz�cija (rodas apst�k�i �trai un piln�gai loka nodzišanai). Tamd�� šiem drošin�t�jiem spilgti izteikta str�vas ierobežošanas �paš�ba.

52

8.p.2. Vidsprieguma drošin�t�ji sp�ka �d�m

PSRS laikos un daž�s Eiropas valst�s m�sdien�s p�c sprieguma drošin�t�ji tiek iedal�ti div�s liel�s grup�s – augstsprieguma (spriegumam virs 1 kV) un zemsprieguma drošin�t�jos (spriegumam l�dz 1 kV). T�d�� no š� viedok�a apl�kojamos drošin�t�jus var d�v�t par augstsprieguma drošin�t�jiem. Ta�u atbilst�gi starptautiskajiem standartiem sprieguma diapazonu no 1 kV l�dz aptuveni 100 kV d�v� par vidspriegumu. Saska�� ar šo principu Latvij� vidspriegumam atbilst 6 kV, 10 kV un 20 kV, bet augstspriegums s�kas ar 110 kV, kur� k�stošos drošin�t�jus vairs neizmanto.

a

b

8.p.4. att. Vidsprieguma drošin�t�ji

a - HH srijas �ra drošin�t�js ar EFEN firmas ieliktni; b – �� srijas iekštelpu drošin�t�js; 1 – drošin�t�ja ielikt a korpuss; 2 – gala v�ks; 3 – balstizolator� nostiprin�ta kontaktdeta�a (l�pas);

4 – elektro�des pieslgspaile; 5 –balstizolators; 6 – pamatne; 7 – saspiedjatspere.

Firmas EFEN un SIBA savos katalogos pied�v� sekojošu s�rijas apz�m�jumu:

4

3123

5

6

5

4

6

17

24

3

5

5

4

53

Firma ETI sav� katalog� šo s�riju apz�m� k� VV ar tipiem B, C, D, E:

Firma BUSSMANN šo s�riju apz�m� ar HV HRC:

Padomju Savien�b� visizplat�t�kie bija � s�rijas drošin�t�ji, ar atšifr�jumu:

Vidsprieguma sp�ka drošin�t�ji ir paredz�ti vidsprieguma iek�rtu (vadu,

transformatoru, motoru, kondensatoru bateriju) aizsardz�bai pret �ssl�guma str�vas vai lielas p�rslodzes str�vas nepie�aujamu termisko iedarb�bu. Pateicoties šo drošin�t�ju vienk�ršajai mont�žai un mazajiem izm�riem, tie k��st par lielisku risin�jumu gad�jumos, kad cita veida aizsardz�bas izmantošana rada lielas izmaksas.

8.p.2.1. Vidsprieguma drošin�t�ja uzb�ve un galvenie raksturlielumi.

Turpm�k apl�kosim HH un � s�rijas drošin�t�jus. HH drošin�t�ju konstrukcija un darb�bas princips ir l�dz�gs padomju � s�rijas drošin�t�ja konstrukcijai un darb�bas principam. To kopskats ir parad�ts 8.p.4. att�l�.

Drošin�t�js ir izveidots no met�la pamatnes 6, kurai ir piestiprin�ti balstizolatori 5 ar kontaktdeta��m 3. Drošin�t�ja ielikt�a 1 gala v�ki 2 veido kontaktu ar balstizolatoros nostiprin�t�m kontaktdeta��m 3. Drošin�t�ju iesl�dz t�kl�, izmantojot elektro��des piesl�gspailes 4. Lai papildus nodrošin�tos pret ielikt�a izkrišanu un nodrošin�tu lab�ku kontaktsavienojumu, atseviš�as ražot�jfirmas pied�v� saspied�jatsperi 7.

Drošin�t�ja balstizolatoros nostiprin�taj�s kontaktdeta��s 3 var uzst�d�t tikai t�dus drošin�t�ja ielikt�us, kuru nomin�l� str�va ir vien�da vai maz�ka par drošin�t�ja nomin�lo str�vu.

8.p.2.2. Drošin�t�ja ielikt�a uzb�ve un sast�vda�as.

M�sdien�s vidsprieguma drošin�t�ja ielikt�u pied�v�jums ir plašs un daudzveid�gs. Neskatoties uz to, ka katra firma izstr�d� drošin�t�jus neatkar�gi no cit�m firm�m, pied�v�to drošin�t�ju konstrukcijas b�tiski neatš�iras. 8.p.5. att�l� ir par�d�ti rietumvalst�s ražot� HH un padomju � s�rijas ielikt�a griezumi.

Ielikt�a korpusu 1 veido glaz�ta porcel�na caurule (ar �oti augstu meh�nisko un termisko iztur�bu) uz kuras galiem herm�tiski nostiprin�ti gala v�ki 7. Tie veic kontaktu funkciju un aizsarg� drošin�t�ja ieliktn� esošos elementus no apk�rt�j�s vides iedarb�bas. Main�m� ielikt�a iekšpus� atrodas sudraba vai vara k�stošais elements 3, kas ir uzt�ts uz rievota porcel�na serde�a 2 vai br�vi ievietots smilšu pild�jum�. K�stoš� elementa 3 gali ir

54

piesl�gti gala v�kiem 7. Lab�kai siltuma novad�šanai no k�stoš� elementa un loka dz�šanas apst�k�u uzlabošanai, drošin�t�ja ieliktni aizpilda ar kvarca smilt�m 4. Ielikt�a konstrukcij� ir paredz�ts nostr�des indikators 6. Drošin�t�ja ieliktn� ir ier�kota nostr�des indikatora tur�t�jstieple 5, kas ir piestiprin�ta nostr�des indikatoram. P�rdegot šai stieplei, indikators atbr�vojas un atsperes iedarb�bas rezult�t� tas tiek izgr�sts no drošin�t�ja ielikt�a.

a b

c d

8.p.5. att. HH un � s�rijas drošin�t�ja ielikt�i

a - HH srijas drošin�t�ja ielikt a garengriezums , b – HH srijas drošin�t�ja ielikt a š�rsgriezums; c – �� srijas drošin�t�ja ieliktnis str�vai l�dz 7,5 A; d – �� srijas drošin�t�ja ieliktnis str�vai virs 7,5 A;

1 – drošin�t�ja ielikt a korpuss ( porcel�na caurule); 2 – rievots porcel�na serdenis, 3 – k�stošais elements, 4 – kvarca smiltis, 5 – nostr�des indikatora stieple; 6 – nostr�des indikators; 7 – gala v�ks;

8 – alvas lod�te; D,E – izmri doti 8.p.3. tabul�.

8.p.3. tabula 8.p.5. att�la a main�m� ielikt�a izm�ra D un E atkar�ba no drošin�t�ja nomin�l�

sprieguma. Un dr., kV D, mm E, mm

6 192 33 10 292 33 20 442 33 35 537 33

1 4 3 2

D

1 5 7 6 2 3 4 7

E E

8

1

2

3

4

5

6

7

7

55

Dažu tipu vidsprieguma drošin�t�jiem, kurus paredz�ts lietot kop� ar slodzes sl�dzi,

nostr�des indikators apvienots ar �pašu meh�nismu – belzni (8.p.6. att.), kas, p�rdegot drošin�t�jam vien� f�z�, iedarbojas uz slodzes sl�dža atsl�dz�jmeh�nismu, nodrošinot slodzes ��des visu tr�s f�žu atsl�gšanu. Sp�ku, ar k�du belznim j�iedarbojas uz atsl�dz�jmeh�nismu, reglament� standarts IEC 60282-1.

8.p.6. att. HH drošin�t�ja ielikt�a nostr�des indikators ar belzni 1 – k�stošais elements; 2 – indikatora stiepl�te; 3 – indikatora atspere; 4 – nostr�des indikators veselam k�stošajam elementam; 5 – nostr�des indikators p�rdegušam k�stošajam elementam.

8.p.2.3. Drošin�t�ja k�stošais elements.

Vidsprieguma drošin�t�jiem vispiem�rot�kais k�stoš� elementa materi�ls ir sudrabs. Tam ir �oti laba vad�tsp�ja un nemain�gas �paš�bas paaugstin�t� temperat�r�. Vidsprieguma drošin�t�ja k�stošais elements par�d�ts 8.p.7. att�l�.

8.p.7. att. Firmas ETI ražotais drošin�t�ja k�stošais elements 25 A nomin�lajai str�vai un 12 kV nomin�lajam spriegumam

1 – vieta, kur k�stošajam elementam samazin�ts š�rsgriezums; 2 – porcel�na serde, uz kuras uzt�ts k�stošais elements.

8.p.3.4. Stend� redzamie vidsprieguma drošin�t�ju paraugi.

1. paraugs – firmas EFEN ražotais HH s�rijas drošin�t�ja ieliktnis ar In el. = 80 A, Un el. = 10/24 kV. 10/24 kV noz�m�, ka drošin�t�ju dr�kst lietot sprieguma diapazon� no 10 kV l�dz 24 kV. Drošin�t�ja k�stošais elements ir p�rdedzis, ko uzr�da nostr�des indikators.

2. paraugs – �-6/75 tipa drošin�t�js bez pamatnes ar nomin�lo spriegumu 6 kV un nomin�lo str�vu 75 A.

3. paraugs – firmas ETI ražotais HH s�rijas drošin�t�ja ieliktnis ar In el. = 25 A, Un el. = 12 kV.

4. paraugs – �-6/30 tipa drošin�t�js bez pamatnes ar nomin�lo spriegumu 6 kV un nomin�lo str�vu 30 A.

5. paraugs – ��-20/20 tipa drošin�t�ja pilns komplekts ar nomin�lo spriegumu 20 kV un nomin�lo str�vu 20 A. Tas paredz�ts uzst�d�šanai �ra apst�k�os, ko nor�da H (no krievu val. – !"#$%!&').

6. paraugs – firmas ETI ražotais HH s�rijas drošin�t�ja ieliktnis ar In el. = 63 A, Un el. = 7,2 kV. Tas iestiprin�ts nekust�gaj�s kontaktdeta��s (l�p�s).

9. paraugs – Bijušaj� Dienvidsl�vijas republik� ražots VV B tipa drošin�t�ja ieliktnis ar nomin�lo spriegumu 20/24 kV un nomin�lo str�vu 20 A.

16. paraugs – firmas ENERGOINVEST ražots VV B tipa drošin�t�ja ieliktnis ar nomin�lo spriegumu 20/24 kV un nomin�lo str�vu 6A.

1

2

5 4 3 2 1

56

8.p.3. Vidsprieguma spriegummai�u drošin�t�ji

Spriegummai�u aizsardz�bai padomju laik� izmantoja, un Krievij� v�l tagad ražo un lieto �� s�rijas drošin�t�jus, kuru konstrukcija ir l�dz�ga � s�rijas sp�ka ��d�m paredz�to drošin�t�ju konstrukcijai. �� s�rijas drošin�t�jus izgatavoja nomin�lajiem spriegumiem l�dz 35 kV. Rietumvalst�s ražotajiem spriegummai�u drošin�t�jiem vienota s�rijas apz�m�juma nav, to nosaka katra firma atseviš�i. Neskatoties uz to, konstrukcija ir �oti l�dz�ga gan rietumvalst�s ražotajiem, gan Krievij� ražotajiem spriegummai�u drošin�t�jiem.

Firma ABB savos katalogos pied�v� sekojošu s�rijas apz�m�jumu:

Padomju Savien�b� un Krievij� ražot� �� s�rijas drošin�t�ja apz�m�jums:

8.p.3.1. Spriegummai�u drošin�t�ja uzb�ve un galvenie raksturlielumi.

8.p.8. att. Firmas ABB drošin�t�ji spriegummai�u ��d�m a – firmas ABB ražotais iekštelpu WBP srijas drošin�t�js; b – firmas ABB ražotais �ra BRT srijas drošin�t�js; 1 – drošin�t�ja ieliktnis; 2 – gala v�ks; 3 – balstizolator� nostiprin�ta kontaktdeta�a (l�pas); 4 – elektro�des pieslgspaile; 5 – balstizolators; 6 – pamatne.

Spriegummai�u drošin�t�ja galven�s sast�vda�as ir t�das pašas k� � un HH s�rijas

drošin�t�jiem. Drošin�t�ja balstizolatoros nostiprin�taj�s kontaktdeta��s 3 var uzst�d�t tikai t�dus

drošin�t�ja ielikt�us, kuru nomin�l� str�va ir vien�da vai maz�ka par drošin�t�ja nomin�lo str�vu.

8.p.4. tabula Firmas ABB katalog� dotie spriegummai�u drošin�t�ju raksturlielumi

K�stoš� elementa pretest�ba, Tips Un dr., kV In el., A Iatsl., kA minim�l� maksim�l�

WBP-6 7,2 0,7 120 42 52 WBP-10 12 0,6 72 62 72

6

1

a

4

55

4

12

3

3

2

b

57

WBP-20 24 0,5 36 135 165 BRT-6 7,2 / 12 0,8 80 / 48* 57 63

BRT-15 17,5 / 24 0,8 33 / 24** 144 156 BRT-30 36 0,8 16 290 310

* Ja Un dr. = 12 kV, tad Iatsl. = 48 kA. ** Ja Un dr. = 24 kV, tad Iatsl. = 24 kA.

8.p.3.2. Spriegummai�a drošin�t�ja ielikt�a uzb�ve un sast�vda�as. Atš�ir�b� no � un HH s�rijas sp�ka ��d�m paredz�tajiem drošin�t�ju main�miem

ielikt�iem, spriegummai�u drošin�t�ju main�mos ielikt�us izgatavo bez nostr�des indikatora. Par drošin�t�ja nostr�di spriež p�c spriegummai�a sekund�raj� pus� uzst�d�tiem m�rapar�tu r�d�jumiem.

Spriegummai�a drošin�t�ja ielikt�a uzb�ve ir l�dz�ga citu vidsprieguma drošin�t�ju uzb�vei. T� korpuss ir veidots no porcel�na vai stikla caurules, uz kuras galiem herm�tiski nostiprin�ti gala v�ki. Tie veic kontaktu funkciju un aizsarg� drošin�t�ja ieliktn� esošas deta�as no apk�rt�j�s vides iedarb�bas. Main�m� ielikt�a iekšpus� atrodas k�stošais elements, kurš ir uzt�ts uz rievota porcel�na serde�a. K�stoš� elementa gali ir piesl�gti gala v�kiem. Drošin�t�ja ieliktni aizpilda ar kvarca smilt�m.


Šajos drošin�t�jos izmanto k�stošos elementus ar maziem š��rsgriezumiem, jo k�stošo elementu nomin�l� str�va ir neliela (parasti maz�ka par 1 A). Rakstur�ga spriegummai�a drošin�t�ja �patn�ba ir t�, ka to k�stošais elements ir izgatavoti no vienas konstant�na stieples, kuras pretest�ba atkar�b� no drošin�t�ja nomin�l� sprieguma sv�rst�s robež�s no 42 l�dz 310 (8.p.4. tabula). Pateicoties š�dam k�stoš� elementa izpild�jumam, �ssl�guma gad�jum� spriegummai�a ��d� faktisk� triecienstr�va nep�rsniedz 1 kA.

8.p.3.4. Stend� redzamie š�s grupas paraugi.

7. paraugs – ��-10 tipa drošin�t�js bez pamatnes. 10. paraugs – firmas ABB ražotais WBP-6 tipa drošin�t�ja ieliktnis ar nomin�lo

spriegumu 7,2 kV un nomin�lo str�vu 0,7 A.

8.p.4. Šaujošie drošin�t�ji

Sešdesmitajos gados un septi�desmito gadu s�kum� Padomju Savien�b� plaši lietoja �� s�rijas drošin�t�jus elektrot�klu un citu �ra elektroietaišu aizsardz�bai. �� s�rijas drošin�t�jus d�v� par šaujošiem drošin�t�jiem, jo drošin�t�js nostr�d� ar š�vienam l�dz�gu troksni, no main�m� ielikt�a izp�šot sakars�tas g�zes un liesmu. Šaujošo drošin�t�ju nostr�des laik� nenov�ro iev�rojamus p�rspriegumus, bet šie drošin�t�ji nav str�vu ierobežojoši. �� s�rijas drošin�t�jus Padomju Savien�b� izgatavoja 10, 20, 35 un 110 kV spriegumiem.

P�c Latvijas standart� LVS HD 636 S1:2002 (no Eiropas Savien�bas adapt�ts standarts) atrodam�s inform�cijas, šaujošie drošin�t�ji ir reglament�ti spriegumam no 2,8 kV l�dz 170 kV. J�piebilst, ka m�sdien�s, Latvij� š�da veida drošin�t�ji vairs netiek izmantoti. (rzem�s (Indij�, )�n�, ASV, Lielbrit�nij�, u.c.) šaujošie drošin�t�ji (termins ang�u valod� – explosion fuses) tiek ražoti un lietoti. T� k� to konstrukcija ir �oti l�dz�ga �� s�rijas drošin�t�jiem, tad turpm�k tiks apl�koti tieši �� drošin�t�ji.

58

�� s�rijas drošin�t�ja burtciparu atšifr�jums:

8.p.4.1. Drošin�t�ja uzb�ve un galvenie raksturlielumi.

8.p.9. att. ��-35 tipa drošin�t�js 1 – drošin�t�ja ieliktnis; 2 – trauda turt�js; 3 – griežsvira (kontaktdeta�a); 4 – ass; 5 – atspere; 6 –

�rj�s �des pieslgspailes; 7 – balstizolatori; 8 – pamatne; 9 – met�la uzgalis. 8.p.9. att�l� ir dots ��-35 tipa drošin�t�ja kopskats. Dot� drošin�t�ja nomin�lais

spriegums ir 35 kV. Norm�laj� darba rež�m� drošin�t�ja ieliktnis 1 ir ievietots t�rauda tur�t�j� 2, bet drošin�t�ja ielikt�a met�la uzgalis 9 ir nostiprin�ts griežsvir� 3. Drošin�t�ju iesl�dz t�kl�, izmantojot �r�j�s ��des piesl�gspailes 6, kuras ir piestiprin�tas balsta izolatoriem 7. Balsta izolatori ir pieskr�v�ti pamatnei 8. Griežsvira 3 ir piestiprin�ta �r�jam izvadam 6 ar ass 4 starpniec�bu t�, lai nodrošin�tu t�s pagriešanos drošin�t�ja nostr�des laik�. Atspere 5 cenšas griežsviru 3 pagriezt uz leju.


K� par�d�ts 8.p.10. att�l� ��-35 s�rijas drošin�t�ja main�mais ieliktnis sast�v no g�z�ener�jošas viniplasta caurules 2, kur� atrodas lokans vad�t�js 3, kas ir savienots ar vara k�stošo elementu 4 un met�la uzgali 1. Paral�li vara k�stošajam elementam 4 piestiprin�ts t�rauda k�stošais elements 5, kas l�dzsvaro vertik�li uz leju v�rsto atsperes (5, 8.p.9. att.) sp�ku. K�stošie elementi 4 un 5 ar papildus kontaktdeta��m ir savienoti ar t�rauda uzmavu 6. T�d� veid� met�la uzgalis 1, lokanais vad�t�js 3, paral�li savienotie k�stošie elementi 4, 5 un t�rauda uzmava 6 veido main�m� ielikt�a str�vu vadošo ��di. Lai main�mo ieliktni b�tu �rt�k ielikt un iz�emt, t� konstrukcij� ir paredz�ta osa 7.

59

8.p.10. att. ��-35 tipa drošin�t�ja ieliktnis

1 – met�la uzgalis; 2 – g�zu �enerjoš� caurule; 3 – lokans vad�t�js; 4 – vara k�stošais elements; 5 – trauda k�stošais elements; 6 – trauda uzmava; 7 – osa.

Notiekot �ssl�gumam, vispirms p�rdeg vara k�stošais elements 4, p�c tam t�rauda

k�stošais elements 5. Main�m� ielikt�a elektrisk� ��de un l�dz ar to ar� meh�nisk� saite starp t�rauda uzmavu 6 un lokano vad�t�ju 3 tiek p�rtraukta. Aizdegas elektriskais loks un taj� paš� moment� atsperes 5 iedarb�b� pagriežas griežsvira (3, 8.p.9. att.), velkot aiz sevis lokano vad�t�ju (3, 8.p.10. att.). Elektriskais loks iek��st viniplasta caurul� 2, kur� augstas temperat�ras iedarb�b� strauji izdal�s g�ze. Šaj� br�d� spiediens viniplasta caurul� sasniedz 10...20 MPa un elektriskais loks tiek nodz�sts g�zes pl�sm�. Drošin�t�ja nostr�des laik� no main�m� ielikt�a tiek izp�stas sakars�tas g�zes un liesma, main�mais ieliktnis atkr�t uz leju, izveidojot redzamu elektrisk�s ��des p�rtraukumu.

8.p.4.4. Stend� redzamie šaujošo drošin�t�ju paraugs. 8. paraugs – ��-20 tipa drošin�t�js ar nomin�lo spriegumu 20 kV.

8.p.5. Drošin�t�ji ar lokdz�si paaugstin�ta spiediena g�zvid�

Šai grupai pieder Padomju Savien�b� ražotie �-2 s�rijas drošin�t�ji, kurus Krievij� ražo un lieto ar� tagad. �-2 ir ar sl�gtu izjaucamu drošin�t�ja ieliktni bez kvarca smilšu pild�juma. Tie ir str�vu ierobežojoši un paredz�ti zemsprieguma iek�rtu aizsardz�bai pret p�rslodzi un �ssl�gumu.


�-2 s�rija drošin�t�ja uzb�vi var apl�kot 8.p.11. att�l�.

8.p.11. att. �-2 s�rijas drošin�t�js

1 – drošin�t�ja ielikt a korpuss; 2 – gala v�ks; 3 – drošin�t�ja ielikt a kust�g� kontaktdeta�a (kontaktnazis); 4 – pamatn nostiprin�ta nekust�g� kontaktdeta�a (l�pas); 5 – elektro�des pieslgspaile;

6 – pamatne. Drošin�t�ja ielikt�a korpuss 1 ir cilindrisks un veidots no t�da materi�la (fibras), kas

paaugstin�t� temperat�r� �ener� g�zes. Cilindrisk� korpusa abus galus nosedz uzskr�v�jams gala v�ks 2. Ar uzga�a pal�dz�bu drošin�t�ja ielikt�a gal� ir nostiprin�ta

60

ielikt�a kontaktdeta�a 3 (kontaktnazis). Lai nostiprin�tu drošin�t�ja ieliktni un veidotu kontaktu ar elektrisko ��di, lieto pamatnei 6 piestiprin�tu nekust�go kontaktdeta�u (l�pas) 4. Piesl�gspaili 5 izmanto, lai drošin�t�jam vien� pus� piesl�gtu barot�jvadu, bet otr� pus� pat�r�t�ju ��di.


8.p.12. att. �-2 s�rijas drošin�t�ja ieliktnis

1 – drošin�t�ja ielikt a korpuss; 2 – gala v�ks; 3 – drošin�t�ja ielikt a kust�g� kontaktdeta�a (kontaktnazis); 4 –kontaktnaža skr�ve ; 5 – k�stošais elements.

Ielikt�a korpusa 1 iekšpus� atrodas cinka k�stošais elements 5, kurš ar kontaktnaža

skr�vi 4 piestiprin�ts pie kontaktnaža 3. Lai nosl�gtu ielikt�a korpusa galus un nostiprin�tu kontaktnažus, abos ielikt�a galos tiek uzskr�v�ts gala v�ks 2. Pateicoties fibras g�z�ener�još�m �paš�b�m, starp k�stošo elementu un korpusu ir tikai gaiss (nav vajadz�gas kvarca smiltis). S�k�k lokdz�ses �patn�bas skat�t š� pielikuma s�kuma da�� 8.p.1.4. apakšpunkt�.

�-2 s�rijas drošin�t�ju ielikt�i tiek izgatavoti daž�d�m nomin�l�s str�vas v�rt�b�m (sk. 8.p.5. tabulu).

8.p.5. tabula

�-2 s�rijas drošin�t�ja ielikt�a nomin�l�s str�vas v�rt�bas

Drošin�t�ja ielikt�a nomin�l� str�va, A

K�stoš� elementa nomin�l� str�va, A

15 6, 10, 15 60 15, 20, 25, 35, 45, 60

100 60, 80, 100 200 100, 125, 160, 200 350 200, 225, 260, 300, 350 600 350, 430, 500, 600

1000 600, 700, 850, 1000 8.p.5.3. Drošin�t�ja k�stošais elements.

K�stošos elementus izgatavo no cinka, jo šim met�lam ir sam�r� zema kušanas temperat�ra (420 °C). Savuk�rt, gad�jum�, ja tiek izmantots vara k�stošais elements, kura kušanas temperat�ra ir 1083 °C, nov�rojama pastiprin�ta fibras korpusa iekš�j�s virsmas apog�ošan�s un drošin�t�jam pievienoto vadu izol�cijas boj�šan�s. �-2 drošin�t�ja k�stošie elementi doti 8.p.13. att�l�.

61

8.p.13. att. �-2 k�stošais elements a – nomin�lai str�vai no 6 l�dz 15 A; b – nomin�lai str�vai no 15 l�dz 60 A; c – nomin�lai str�vai no 60 l�dz 1000 A; d – nomin�lai str�vai no 350 l�dz 1000 A;1 – alvas uzlodjums; 2 – vieta, kur k�stošajam elementam samazin�ts š�rsgriezums; 3 – stiprin�juma vieta pie kontaktnaža.

8.p.5.4. Stend� redzamie zemsprieguma �-2 s�rijas drošin�t�ju paraugi.

11. paraugs – �-2-200 tipa drošin�t�js ar nomin�lo str�vu 200 A. 12. paraugs – �-2-200 tipa drošin�t�ja ieliktnis ar nomin�lo str�vu 200 A. Ieliktnis

pak�auts p�r�k lielai temperat�rai no k�stoš� elementa puses un guvis nopietnus boj�jumus.

13. paraugs – tr�sf�žu drošin�t�jsl�dzis ar tr�s �-2-350 tipa drošin�t�ja ielikt�iem. 14. paraugs – �-2-100 tipa drošin�t�js ar nomin�lo str�vu 100 A. Uz drošin�t�ja

ielikt�a nostiprin�ts izol�joša materi�la (bakel�ta) rokturis, kas paredz�ts ielikt�a �rtai iz�emšanai un ielikšanai pamatn� nostiprin�taj�s kontaktdeta��s (l�p�s). Ta�u d�� stacion�r� piestiprin�šanas veida šie rokturi ir ne�rti ekspluat�cij� un tamd�� praks� tos lieto sam�r� reti.

15. paraugs – �-2-60 tipa drošin�t�ja griezums. Drošin�t�jiem ar nomin�lo str�vu l�dz 60 A drošin�t�ja ieliktnim neizmanto kontaktnažus. Kontaktu ar nekust�gaj�m kontaktdeta��m nodrošina gala v�ki.

8.p.6. Zemsprieguma naždrošin�t�ji ar smilšu pild�jumu

Apl�koti NH un �-2 s�rijas drošin�t�ji, kas p�c konstrukt�vaj�m �paš�b�m ir �oti l�dz�gi. Tos plaši lieto elektroiek�rtu un l�niju aizsardz�bai spriegumam l�dz 1000 V. Latvij�, tai atrodoties PSRS sast�v�, tika lietoti �-2 s�rijas drošin�t�ji. Ta�u v�l�kos gados no rietumvalst�m s�ka ievest ar� NH s�rijas drošin�t�jus. Tagad NH s�rijas drošin�t�jus ražo ar� Latvij� un tie ir nostiprin�jušies Latvijas tirg�.


T� k� �-2 s�rijas drošin�t�ji p�c konstrukcijas ir l�dz�gi NH drošin�t�jiem, tad turpm�k tekst� apskat�ti NH s�rijas drošin�t�ji. To konstrukciju var apl�kot 8.p.14. att., bet gabar�tizm�rus un k�stošo elementu nomin�l�s str�vas 8.p.7. tabul�.

1

1 2

1 2 3

1 2 3

a

b

c

d

62

8.p.14. att. NH s�rijas drošin�t�js 1 – ��i ielikt a satveršanai; 2 – nostr�des indikators; 3 – pamatn nostiprin�ta nekust�g� kontaktdeta�a

(l�pas); 4 – drošin�t�ja ielikt a kust�g� kontaktdeta�a (kontaktnazis); 5 – trauda gredzens; 6 – skr�ve nekust�g�s kontaktdeta�as nostiprin�šanai; 7 – pamatne; 8 – main�m� ielikt a v�ks; 9 – skr�ve

v�ka piestiprin�šanai; 10 – elektro�des pieslgspaile.

8.p.6. tabula NH s�rijas drošin�t�ja ielikt�a gabar�tizm�ri

Gabar�tizm�ra apz�m�jums K�stoš� elementa nomin�l� str�va, A

a, mm

b, mm

c, mm

000 2 – 100 79 20,8 40,5 00 125 – 160 79 29,5 47,5 0 6 – 160 125 29,5 47,5 1 16 – 100 135 29,5 47,5 1 125 – 250 135 39,5 52,5 2 35 – 250 150 39,5 52,5 2 300 – 400 150 51 60 3 250 – 400 150 51 60 3 425 – 630 150 70 74 4 400 – 1250 200 90 106 4a 500-1250 200 90 106


Drošin�t�ja ielikt�a konstrukt�vo uzb�vi var apl�kot 8.p.15. att�l�, kur redzams ražot�jfirmas „Bussmann” NH2 gG/gL drošin�t�ja ieliktnis l�niju un vadu aizsardz�bai ar nomin�lo str�vu 400 A un maksim�lo atsl�gšanas str�vu 120 kA.

Drošin�t�ja ielikt�a korpuss 1 ir izveidots no materi�la ar augstu termisko iztur�bu. Gala v�ki 3 ar ��iem 4 ir veidoti no alum�nija, lai nekorod�tu. Korpusa iekšpus� atrodas vara pl�ksn�te - k�stošais elements 6. Tas tiek piestiprin�ts pie kontaktnaža 2 speci�li sagatavotas iekš�j�s da�as. Turkl�t keramiskais korpuss ir aizpild�ts ar kvarca smilt�m. Kontaktnaža serdi veido varš vai misi�š, bet aizsargk�rtu – sudrabs vai ni�elis. Ir ar� drošin�t�ju ielikt�i ar nostr�des indikatoru 8. Pirms k�stošais elements ir p�rdedzis, indikatora atsper�ti 9 noslogo indikatora stiepl�te 10. Kad elements p�rdeg, stiepl�te atbr�vo atsperi un nostr�des indikators tiek izstumts uz �ru. Indikatora st�vok�us var apskat�t 8.p.16. att�l�.

63

8.p.15. att. NH s�rijas drošin�t�ja ieliktnis un t� griezums 1 – drošin�t�ja ielikt a korpuss; 2 – drošin�t�ja ielikt a kontaktdeta�a (kontaktnazis); 3 – gala v�ks; 4

– ��i ielikt a satveršanai; 5 – skr�ves v�ka piestiprin�šanai; 6 – k�stošais elements; 7 – kvarca smilšu pild�jums; 8 – nostr�des indikators; 9 – indikatora atspere; 10 – indikatora stiepl�te

a b

8.p.16. att. nostr�des indikators a – nostr�d�jis, b – nav nostr�d�jis

Ir t�di drošin�t�ju ielikt�i, kuriem nostr�des indikators ir ar� gala v�k� (8.p.15. att. un

8.p.17. att. c, d). T�d� gad�jum� ir iesp�jams piemont�t mikrosl�dzi (8.p.17. att.), kas, rea��jot uz indikatora st�vokli, sasl�dz vai atsl�dz savus kontakti�us (8.p.17. att. b). T�dej�di var organiz�t att�lin�tu drošin�t�ju st�vok�a uzraudz�bu.

a b c d

8.p.17. att. Mikrosl�dzis a – mikrosldzis; b – mikrosldža principshma; c – mikrosldža st�voklis nenostr�d�jušam nostr�des

indikatoram; d – mikrosldža st�voklis nostr�d�jušam nostr�des indikatoram; 1, 2, 3 – mikrosldža pieslgspailes.

64

8.p.7. tabula NH drošin�t�ju galvenie raksturlielumi

Gabar�tizm�rs In el. , A In dr., A Un dr. , V Iatsl., kA 000 2 – 100 100 400, 500, 690 120 00 125 – 160 160 400, 500, 690 80, 120 0 6 – 160 160 500, 690 120 1 16 – 100 100 400, 500, 690 120 1 125 – 250 250 400, 500, 690 120 2 35 – 250 250 400, 500, 690 100, 120 2 300 – 400 400 400, 500, 690 100, 120 3 250 – 400 400 400, 500, 690 120 3 425 – 630 630 400, 500, 690 120 4 400 – 1250 1250 400, 500, 690 120 4a 500-1250 1250 400, 500, 690 120


Drošin�t�ja k�stošais elements var sast�v�t gan no vienas pl�ksn�tes, gan no vair�k�m. Daž�du drošin�t�ju k�stošo elementu fotoatt�li doti 8.p.18. att�l�.

a

b c

d e

8.p.18. att. NH un �-2 s�rijas drošin�t�ju k�stošie elementi

a – NH3 gL/ gG tipa drošin�t�ja k�stošais elements 500 A nomin�lajai str�vai; b – NH1 gL/gG tipa drošin�t�ja k�stošais elements 35 A nomin�lajai str�vai; c – ��-2 100 tipa drošin�t�ja k�stošais elements

100 A nomin�lajai str�vai; d – NH00 gL/gG tipa drošin�t�ja k�stošais elements 25 A nomin�lajai str�vai; e – NH00 gR tipa drošin�t�ja k�stošais elements 25 A nomin�lajai str�vai; 1 – k�stoš� elementa stiprin�jums

pie kontaktnaža; 2 – vieta, kur k�stošajam elementam samazin�ts š�rsgriezums; 3 – alvas uzlodjums. Ražot�jfirmas savos katalogos uzdod laikstr�vas raksturl�knes. No š�m l�kn�m var

nolas�t cik �tri p�rkus�s k�stošais elements no sagaid�m�s str�vas. Tom�r j��em v�r�, ka uzdot�s l�knes ir nostr�des zonas vid�j� v�rt�ba. Par nostr�des zon�m jau tika run�ts 8.p.1.2. apakšnoda��. gG tipa drošin�t�ja laikstr�vas raksturl�knes var apl�kot 8.p.19. att�l�.

1 3 2

1 2

2

3 2 1

2 3

65

8.p.19. att. Laikstr�vas raksturl�knes firmas Ferraz Shawmut 500V NH gG tipa k�stošajiem elementiem.

L�k u augšj� gal� uzr�d�tas normt�s In el. vrt�bas. tnostr – nostr�des laiks, s; Ip – sagaid�m� �sslguma str�va, A.

8.p.6.4. Stend� redzamie zemsprieguma naždrošin�t�ju paraugi.

17. paraugs – 17-3900 tipa drošin�t�ja griezums: nomin�lais spriegums 660 V, nomin�l� str�va 1000 A. Šie drošin�t�ji tika izlaisti no 1971 gada �-2-1000 tipa drošin�t�ju viet�.

18. paraugs – zemsprieguma l�niju balstos liekamais drošin�t�js (t� saucam� „s�n�te”). T� main�mais ieliktnis ir parast� �-2 drošin�t�ja ielikt�a modifik�cija.

19. paraugs – parast� �-2 drošin�t�ja ielikt�a modifik�cija ar pusapa�u kontaktdeta�u vien� gal�.

20. paraugs – paštais�ts zemsprieguma l�niju balstos liekams drošin�t�js. P�c paštais�tiem drošin�t�jiem rad�s nepieciešam�ba, kad 18. parauga r�pnieciski ražotie drošin�t�ji nebija pieejami.

21. paraugs – V�cij� ražotais EFEN firmas NH4a gL/gG tipa drošin�t�ja ieliktnis kabe�u un vadu aizsardz�bai ar nomin�lo str�vu 630 A un nomin�lo spriegumu ~500 V

22. paraugs – Jean Muller firmas NH2 gTr tipa drošin�t�js, izvietošanai 630 kVA jaudas transformatoru 400 V sprieguma pus�.

23. paraugs – ETI firmas tr�sf�žu drošin�t�jsl�dzis, kur� ievietoti tr�s NH00 gL/gG tipa drošin�t�ja ielikt�i.

24. paraugs – EFEN firmas NH00 gL/gG tipa drošin�t�ja ieliktnis kabe�u un vadu aizsardz�bai ar nomin�lo str�vu 100 A un nomin�lo spriegumu ~ 500 V. Izlecis nostr�des indikators – tas noz�m�, ka k�stošais elements p�rdedzis.

25. paraugs – M. Schneider/Eurofuse firmas NH2 gL/gG tipa drošin�t�ja ieliktnis kabe�u un vadu aizsardz�bai ar nomin�lo str�vu 315 A un nomin�lo spriegumu ~ 500 V.

66

26. paraugs – �-2-100A drošin�t�js, kura ieliktnis guvis nopietnus boj�jumus, atsl�dzot p�r�k lielu �ssl�guma str�vu.

27. paraugs – ETI firmas �trdarb�gais NH00 gR tipa drošin�t�js pusvad�t�ju aizsardz�bai ar nomin�lo str�vu 50 A un nomin�lo spriegumu ~690 V. Uz drošin�t�ja ir uzmont�ts mikrosl�dzis, kas rea�� uz nostr�des indikatora st�vokli.

8.p.7. Zemsprieguma v�t�drošin�t�ji

Zemsprieguma v�t�drošin�t�js ir viena no vec�kaj�m drošin�t�ju konstrukcij�m. Tos plaši lieto m�jsaimniec�b�s apgaismes t�kla un nelielu elektropat�r�t�ju ��žu aizsardz�bai. P�c Latvijas valsts standarta LVS HD 60269-3-1:2005 š�da veida drošin�t�jus sauc par D tipa drošin�t�jiem (no ang�u val. – D-type fuses). Praks� un literat�r� tos bieži sauc ar� par DIAZED drošin�t�jiem (8.p.20. att. a). Min�tajam drošin�t�ju tipam ir izveidots jaun�ks nedaudz kompakt�ks apakštips D0 (8.p.20. att. b), kuru literat�r� paz�st ar� ar apz�m�jumu NEOZED (8.p.20. att. b) (NEO no lat��u valodas jauns; ZED saglab�ts no nosaukuma DIAZED).

8.p.7.1. Drošin�t�ja uzb�ve un sast�vda�as. DIAZED un NEOZED drošin�t�ju uzb�ve dota 8.p.20. att�l�. Drošin�t�ja ielikt�a 3

korpuss ir veidots no keramikas materi�la. T� abus galus nosl�dz met�la da�a 4 un 5. Š�s met�la da�as vienlaikus kalpo ar� k� kontaktdeta�as. Drošin�t�ja ielikt�a augš�j� met�la da�� 4 ir iestr�d�ts nostr�des indikators. T� kr�sa nor�da uz drošin�t�ja elementa nomin�lo str�vu (8.p.10. tabula). Drošin�t�ja ieliktnis 3 tiek ievietots keramikas galv� 1, kura ir apr�kota ar met�la v�tni 2. Keramikas galvas augšpus� ir iestr�d�ts stikli�š, kas �auj nov�rot nostr�des indikatora st�vokli un kr�su ekspluat�cijas laik�. Keramikas galvu kop� ar drošin�t�ja ieliktni ieskr�v� pamatnes 8 met�la v�tn� 9. Elektrisk�s ��des barot�jvads tiek piesl�gts spailei 10, bet pat�r�t�ja ��de piesl�gspailei 11. Lai paaugstin�tu droš�bu pret pieskaršanos spriegumakt�v�m da��m, piesl�gspailes un met�la v�tni nosedz izol�cijas v�ks 7. Katram drošin�t�jam ir savs pie�aujamais str�vas stiprums, ko var vad�t t� kontaktdeta�as. Lai nepie�autu iesp�ju drošin�t�j� ievietot ieliktni ar liel�ku nomin�lo str�vu nek� ir pie�aujams konkr�tajam drošin�t�jam, lieto kontaktgredzenu 6. DIAZED drošin�t�jiem kontaktgredzenu pamatn� iestiprina ar kontaktgredzena v�tni 6.1. NEOZED drošin�t�jiem š�das v�tnes nav.

DIAZED un NEOZED drošin�t�jus ražo vair�k�m drošin�t�ja nomin�laj�m str�v�m un t�m atbilstošiem cokola izm�riem (8.p.8. un 8.p.9. tabula).

8.p.8. tabula

D tipa drošin�t�ju galvenie raksturlielumi Tips Cokola izm�rs In el. , A In dr., A Un dr., V Iatsl., kA DII E27 2 – 25 25 500 * 50

DIII E33 35 – 63 63 500 * 50

DIV ø44* 80 – 100 100 500 * 50 * - No Edisona v�tnes atš�ir�ga v�tne

67

8.p.9. tabula D0 tipa drošin�t�ju galvenie raksturlielumi

Tips Cokola izm�rs In el. , A In dr., A Un dr., V Iatsl., kA D01 E14 2 – 16 16 400 * 50

D02 E18 20 – 63 63 400 * 50

D03 ø32* 80 – 100 100 400 * 50 * - No Edisona v�tnes atš�ir�ga v�tne

a b

8.p.20. att. D un D0 tipa drošin�t�js a – DIAZED tipa drošin�t�js (D); b – NEOZED tipa drošin�t�js (D0); 1 – keramikas galva; 2 – keramikas galvas met�la v�tne; 3 – drošin�t�ja ieliktnis; 4 – drošin�t�ja ielikt a augšj� met�la da�a; 5 – drošin�t�ja

ielikt a apakšj� met�la da�a; 6 – kontaktgredzens; 6.1 – kontaktgredzena v�tne; 7 – izol�cijas v�ks; 8 – pamatne; 9 – pamatnes met�la v�tne (cokols); 10 – pien�koš� (barot�jvada) pieslgspaile;

11 – patrt�ju �des pieslgspaile. 8.p.7.2. Drošin�t�ja ielikt�a uzb�ve un sast�vda�as.

Drošin�t�ja ielikt�a (8.p.21. att.) korpuss 1 ir cilindrisks un veidots no materi�la ar augstu termisko iztur�bu (keramikas). T� vid� ir k�stošais elements 5, kuru ieskauj kvarca smilšu pild�jums 4. K�stošais elements ir piestiprin�ts pie drošin�t�ja ielikt�a augš�j�s un apakš�j�s met�la da�as 2 un 3, veidojot ar t�m kontaktu. Drošin�t�ja ielikt�a augš�j� met�la da�� 2 ir iestr�d�ts nostr�des indikators 8. Pirms k�stošais elements ir p�rdedzis, indikatora atsper�ti 7 noslogo indikatora stiepl�te 6. Kad elements p�rdeg, stiepl�te atbr�vo atsperi un nostr�des indikators tiek izstumts uz �ru. Nostr�des indikatora kr�sa nor�da uz drošin�t�ja elementa nomin�lo str�vu (8.p.10. tabula).

68

a b

8.p.21. att. D tipa drošin�t�ja ieliktnis a – drošin�t�ja ielikt a griezums; b – drošin�t�ja ieliktnis izjaukt� st�vokl�; 1 – drošin�t�ja ielikt a

korpuss; 2 – drošin�t�ja ielikt a augšj� met�la da�a; 3 – drošin�t�ja ielikt a apakšj� met�la da�a; 4 – kvarca smilšu pild�jums; 5 – k�stošais elements; 6 – nostr�des indikatora stiepl�te; 7 – nostr�des indikatora

atspere; 8 – nostr�des indikators.

8.p.10. tabula Drošin�t�ja k�stoš� elementa nomin�lajai str�vai

atbilstoš� nostr�des indikatora kr�sa

In el. , A Nostr�des indikatora kr�sa

2 roz� 4 br�na 6 za�a

10 sarkana 13 melna 16 pel�ka 20 zila 25 dzeltena 35* melna 50 balta 63 vara 80 sudraba

100 sarkana * Daž�d�s valst�s š� vrt�ba var atš�irties un b�t 32 A vai 40 A

Uz v�t�došin�t�ja ielikt�a ir sastopami daž�di apz�m�jumi, kas var atš�irties no

8.p.1.3. sada�� dotaj�m lietojumkategorij�m. Piem�ram: 1) gL/gG – kabe�u un vadu aizsardz�bai – var b�t apz�m�ti ar „T”, „Trage”, „Vollschutz” vai stiliz�tu gliemeža att�lu; 2) �trdarb�gie – elektroiek�rtu aizsardz�bai – var b�t apz�m�ti ar „F”, „Flink” vai ar stiliz�t� gliemeža att�la neesam�bu.

8.p.7.3 Drošin�t�ja k�stošais elements.

D tipa drošin�t�ju k�stošie elementi ir veidoti, k� pl�na vara vai t� sakaus�juma pl�ksn�te. K�stošo elementu paraugi doti 8.p.22. att�l�.

1 4 6 7

8

2

5

69

a b

8.p.22. att. DIAZED k�stošais elements a – DII gL/gG tipa drošin�t�ja k�stošais elements 20 A nomin�lajai str�vai; b – DII ‘Flink’ tipa drošin�t�ja

k�stošais elements 25 A nomin�lajai str�vai; 1 – vieta, kur k�stošajam elementam samazin�ts š�rsgriezums; 2 – alvas uzlodjums.

8.p.7.4. Stend� redzamie zemsprieguma v�t�drošin�t�ju paraugi.

28. paraugs – Padomju Savien�b� lietotais �� (+#,-./#"!01,23 #,435.6.' 71,"101.6&') s�rijas drošin�t�js ar nomin�lo spriegumu 660 V un nomin�lo str�vu 100 A.

29. paraugs – Padomju Savien�b� lietotais �� s�rijas mazgabar�ta drošin�t�js ar nomin�lo spriegumu 380 V un nomin�lo str�vu 20 A.

30. paraugs – Padomju Savien�b� lietotais �� s�rijas drošin�t�js ar nomin�lo spriegumu 380 V un nomin�lo str�vu 20 A.

31. paraugs – firmas M. Schneider ražotais D02 tipa drošin�t�ja ieliktnis ar nomin�lo str�vu 16 A un nomin�lo spriegumu 400 V.

32. paraugs – firmas M. Schneider ražotais D01 tipa drošin�t�js ar nomin�lo str�vu 16 A un nomin�lo spriegumu 400 V..

33. paraugs – firmas ETI ražotais DII tipa drošin�t�ja ieliktnis ar nomin�lo str�vu 25 A un nomin�lo spriegumu 500 V.

1 2 1

70

Ieteicam� literat�ra

1. A. Balti�š, A. Kanbergs, S. Miesniece. Zemsprieguma elektriskie apar�ti (m�c�bu l�dzeklis). 2 papildin�tais izdevums. – R.: Jumava, 2007. – 345 lpp.

2. K. Timmermanis, J. Rozenkrons. Elektrisko staciju un apakšstaciju elektrisk� da�a. – R.: Zvaigzne, 1988. – 502 lpp.

3. Firmas ABB katalogs. Mazgabar�ta autom�ti. Sist�ma pro M. – R�ga: ABB SIA, 2006, - 80 lpp.

4. Firmas ABB katalogs. Technical catalogue. Tmax. T Generation. Low voltage moulded-case circuit-breaker up to 1600 A, 2006. – 363 lpp.

Documents

342 versija 20.08.09.doc) · Nosakot elektrisk apar ta iesl gšanas laiku, š apar ta kontaktu sl dz paral li hronometra spolei, bet, m r jot apar ta atsl gšanas laiku – t kontaktu