PAR GODĪGU, ATBILDĪGU UN KOMPETENTU POLITIKU

Premjers: Tieši tiesiskuma

jautājumi būs ārkārtas

vēlēšanu galvenā tēma

POLITISKĀS APVIENĪBAS VIENOTĪBA OFICIĀLAIS IZDEVUMS JŪNIJS 2011 #10

Saeimas deputātu vairākuma balsojums Valsts prezidenta

vēlēšanās ir pierādījis, ka šī brīža parlaments atrodas oligarhu varā. Tikai jaunas – ārkārtas – Saeimas vēlēšanas var mazināt oligarhu ietekmi uz Latvijas politiku.

26. maija balsojumā par Saeimas piekrišanu kratīšanai 10. Saeimas deputāta Aināra Šlesera dzīves-vietā ar mūsu balsīm vien izrādī-jās par maz. Arī 2. jūnijā Saeimai nepietika balsu, lai nosargātu tie-siskumu un sabiedrības intereses

Valsts prezidenta vēlēšanās. Valsts prezidenta Valda Zatlera lēmums rosināt Saeimas atlaišanu ir vēsturisks. Tas ir nozīmīgs iegu-vums Latvijas politiskās sistēmas briedumam, jo liek politiķiem apzi-nāties, ka par saviem vārdiem un

darbiem jāatbild ik dienu. Tas ir ār-kārtīgi nozīmīgs arī sabiedrībai, ku-ras galvenais uzdevums gaidāma-jā referendumā un paredzamajās Saeimas vēlēšanās būs pieņemt atbildīgus un valsts turpmākajai virzībai izšķirošus lēmumus.

3. lpp.

6.–7. lpp.

14. un 16. lpp.

Kā nodrošināt tiesiskumu?

10. Saeimas lēmumi

Vasaras saulgrieži

4.–5. lpp.

Ieskats: sabiedrībā pretrunīgi vērtētie

Nopietni un nenopietni ieteikumi svinēšanai

Sarunas ar VIENOTĪBAS priekšsēdētāju, Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu un VIENOTĪBAS līdzpriekšsēdētāju, ārlietu ministru Ģirtu Valdi Kristovski

fOTO

: J.D

EIN

ATS

fOTO: LITA KrONE / LETA

fOTO

: J.D

EIN

ATS

redakcijas sleja

2010. gada 6. martā politiskās partijas „Jaunais laiks”, „Pilsoniskā savienība” un „Sabiedrība citai politikai” ir radījušas apvienību VIENOTĪBA, lai ne vien spertu pirmos soļus jaunas, vienotas politikas virzienā, bet arī lai aicinātu līdzi domubiedrus. Mūsu mērķis ir radīt jaunu politisko kultūru Latvijā, platformu, uz kuras strādāt ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kam svarīga pārticīga, godīga un eiropeiska Latvija. VIENOTĪBAS uzvara 10. Saeimas vēlēšanās ir skaidrs signāls tam, ka sabiedrība sagaida tālāku partiju saliedēšanos. Mums jāspēj šīs gaidas piepildīt. VIENOTĪBAI jātop par plašu un spēcīgu partiju.

02KAS IR VIENOTĪBA

Politisko partiju apvienība VIENOTĪBAKaļķu iela 28, rīga, LV-1050E-pasts: birojs@vienotiba.lvSeko VIENOTĪBAI twitter.com/lv_vienotiba

Jaunais laiksZigfrīda Annas Meierovica bulvāris 12rīga, LV-1050Tālrunis: 67205472fakss: 67205473E-pasts: sekretare@jaunaislaiks.lv

Pilsoniskā savienībaAspazijas bulvāris 24, rīga, LV-1050Tālrunis: 67323325 fakss: 67323315E-pasts: birojs@pilsoniska-savieniba.lv

Sabiedrība citai politikaiAudēju iela 8 (2. stāvs), rīga, LV-1050Tālrunis: 67223001 fakss: 67223017 E-pasts: birojs@parmainas.lv

meklējiet VIENOTĪBAS mājaslapā!

www.VIENOTIBA.lv

Aktuālo notikumu kalendāru

Atbildes uz jūs interesējošiem jautājumiem

Jaunumus

31DECEMBRIS

KONTAKTI

Karstu vasaru uzsākot

Centrālā vēlēšanu komisija, pamatojoties uz Valsts prezi-denta Valda Zatlera 2011. gada 28. maija rīkojumu Nr. 2 „Par Saeimas atlaišanas ierosināšanu”, izsludinājusi tautas nobalsošanu sestdien, 2011. gada 23. jūlijā.

Politisko partiju apvienība VIENOTĪBA atbalsta Valsts prezidenta Valda Zatlera lēmu-mu un uzskata, ka prezidents ir rīkojies valstsvīra cienīgi un domājot par Latvijas nākotni. Prezidenta rīcība ir devusi vēs-turisku iespēju Latvijas tautai atbrīvoties no valsts attīstību kavējošās oligarhu ietekmes.

Referendums – tautas tiesības

Latvijas sabiedrība aizvien aktīvāk iesaistās politiskajos procesos

un vēlas paust savu viedokli, kas tiktu sadzirdēts. Notikumi Saeimā, kas parādīja lielas politiķu daļas nerēķi-nāšanos ar sabiedrības viedokli un tiesiskuma princi-piem, izraisīja nebiju-šu Valsts prezidenta reakciju, ierosinot tau-tas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu. Tas, kādu atbalstu šis lēmums jau šobrīd ir guvis Latvijas pilso-ņos, liecina par to, ka vēlētājs nepārprotami vēlas diktēt saviem priekšstāvjiem daudz stingrākus uzvedības noteikumus, vēlas lemt par politisko dienaskārtību un ir apņēmības pilns panākt taisnību. VIENOTĪBAI ir jāprot pierādīt, ka tā spēj un vēlas īstenot sabiedrības pra-sības pēc jauna veida politikas. Ir jāat-zīst kļūdas un jāprot izvērtēt politisko kompromisu sekas. VIENOTĪBA spēja

stabilizēt ekonomisko situāciju valstī, izvedot Latviju no smagākās krīzes tās vēsturē. Tagad ir jāuzņemas valsts izvešana no politiskās un uzticības krīzes. Mēs neredzam citu politisko spēku, kas to varētu izdarīt, bet ja tāds

spēks parādīsies, mēs esam gatavi ar to sadarboties. Ir sācies jauns priekšvēlēšanu pe-riods, taču VIENOTĪBA tam ir biju-si gatava – mēs esam turpinājuši sabiedrības uzrunāšanu un dialogu,

izmantojot avīzes starpniecību, aktīvi uzturot mājaslapu, regulāri rīkojot videočatus internetā, atverot pastāvī-gu atvērtā tipa biroju. To grūti nodē-vēt par kampaņošanu, jo pastāvīgu kontaktu ar savu vēlētāju VIENOTĪBA

ir uzskatījusi par savu pie-nākumu neatkarīgi no tā, cik tuvu vai tālu ir kārtējās vēlēšanas. Lai arī ārkārtas Saeimas vēlēšanas izjauks pare-dzēto Saeimas un valdī-bas darba ritmu, VIENOTĪBA atbalsta Valsts prezidenta Valda Zatlera iniciatīvu, jo saskata tajā iespēju ievēlēt labāku par-lamenta sastāvu, kas būs rīcībspējīgāks un ar daudz lielāku atbildību izturēsies pret vēlētāju doto man-dātu. Šim mērķim mēs

aicinām mobilizēties visus Latvijas pil-soņus, kam nav vienaldzīgas tiesisku-ma, godprātīgas politikas un taisnīgas sabiedrības idejas.

redakcija@vienotiba.lv

Vai Jūs esat par 10. Saeimas

atlaišanu?

PAR PRET

VALSTS PrEZIDENTA 28. MAIJA PAZIņOJuMS LATVIJAS TELEVĪZIJā

03VIENOTĪBA 2011 JŪNIJSSaeimā

Sabiedrībā apspriesti 10. Saeimas balsojumiDatums: 31.03.2011., plkst. 09:08:28 Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (282/Lp10), nodošana komisijāmBalsošanas rezultāti par 37, pret 1, atturas 51

Datums: 26.05.2011., plkst. 14:30:03 Balsošanas motīvs: Par piekrišanu kratīšanai 10. Saeimas deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietās (176/Lm10)Balsošanas rezultāti par 35, pret 7, atturas 37

PAR: 37 8. Boriss Cilevičs SC Atturas1. Arvils Ašeradens Vienotība Par 9. Gundars Daudze ZZS Atturas2. Dzintars ābiķis Vienotība Par 10. Aivars Dronka ZZS Atturas3. Solvita āboltiņa Vienotība Par 11. Māris Dzelzskalns ZZS Atturas4. Silva Bendrāte Vienotība Par 12. rihards Eigims ZZS Atturas5. Andris Buiķis Vienotība Par 13. Sergejs fjodorovs SC Atturas6. Andis Caunītis Vienotība Par 14. Valentīns Grigorjevs SC Atturas7. Einārs Cilinskis VL-TB/LNNK Par 15. Iveta Grigule ZZS Atturas8. Ingrīda Circene Vienotība Par 16. Aleksejs Holostovs SC Atturas9. Ingmārs Čaklais Vienotība Par 17. Aleksandrs Jakimovs SC Atturas10. Ilma Čepāne Vienotība Par 18. Nikolajs Kabanovs SC Atturas11. Lolita Čigāne Vienotība Par 19. Jānis Klaužs ZZS Atturas12. Ints Dālderis Vienotība Par 20. Andrejs Klementjevs SC Atturas13. Jānis Dombrava VL-TB/LNNK Par 21. Valērijs Kravcovs SC Atturas14. Ina Druviete Vienotība Par 22. Māris Kučinskis PLL Atturas15. raivis Dzintars VL-TB/LNNK Par 23. Igors Meļņikovs SC Atturas16. Guntars Galvanovskis Vienotība Par 24. Sergejs Mirskis SC Atturas17. Dzintra Hirša Vienotība Par 25. Vladimirs Nikonovs SC Atturas18. rasma Kārkliņa Vienotība Par 26. ņikita ņikiforovs SC Atturas19. Janīna Kursīte-Pakule Vienotība Par 27. Vitālijs Orlovs SC Atturas20.Inese Laizāne VL-TB/LNNK Par 28. Igors Pimenovs SC Atturas21. Visvaldis Lācis Par 29. Dace reinika ZZS Atturas22.Atis Lejiņš Vienotība Par 30. Dana reizniece ZZS Atturas23.Liene Liepiņa Vienotība Par 31. Ivans ribakovs SC Atturas24. Aleksejs Loskutovs Vienotība Par 32. Dmitrijs rodionovs SC Atturas25.Klāvs Olšteins Vienotība Par 33. Guntis rozītis ZZS Atturas26.Imants Parādnieks VL-TB/LNNK Par 34. Artūrs rubiks SC Atturas27. Dzintars rasnačs VL-TB/LNNK Par 35. raimonds rubiks SC Atturas28.Jānis reirs Vienotība Par 36. Aleksandrs Sakovskis SC Atturas29.uģis rotbergs Vienotība Par 37. Kārlis Seržants ZZS Atturas30.Inguna rībena Vienotība Par 38. Juris Silovs SC Atturas31. Ansis Saliņš Vienotība Par 39. Vitauts Staņa ZZS Atturas32.Edvards Smiltēns Vienotība Par 40. Jānis Strazdiņš ZZS Atturas33.Kārlis Šadurskis Vienotība Par 41. rita Strode PLL Atturas34. Ilze Vergina Vienotība Par 42. Laimis Šāvējs ZZS Atturas35.Ilze Viņķele Vienotība Par 43. Staņislavs Šķesters ZZS Atturas36.Aivars Volfs Vienotība Par 44. Andris Šķēle PLL Atturas37. Dzintars Zaķis Vienotība Par 45. Guntis ulmanis PLL Atturas PRET: 1 46. Jānis urbanovičs SC Atturas1. Ingmārs Līdaka ZZS Pret 47. Jānis Vucāns ZZS Atturas ATTURAS: 51 48. Edgars Zalāns PLL Atturas1. Valērijs Agešins SC Atturas 49. Mihails Zemļinskis SC Atturas2. Jānis ādamsons SC Atturas 50. Didzis Zemmers ZZS Atturas3. Imants Jānis Bekešs PLL Atturas 51. Oskars Zīds ZZS Atturas4. Andris Bērziņš (Vidzeme) ZZS Atturas NEBALSO: 2 5. Andris Bērziņš (Zemgale) ZZS Atturas 1. Ainārs Šlesers PLL Nebalsoja6. Augusts Brigmanis ZZS Atturas 2. Jānis Tutins SC Nebalsoja7. Aleksejs Burunovs SC Atturas

PAR: 35 ATTURAS: 37 1. Arvils Ašeradens Vienotība Par 1. Valērijs Agešins SC Atturas2. Dzintars ābiķis Vienotība Par 2. Aija Barča ZZS Atturas3. Solvita āboltiņa Vienotība Par 3. Aleksejs Burunovs SC Atturas4. Silva Bendrāte Vienotība Par 4. Boriss Cilevičs SC Atturas5. Gaidis Bērziņš VL-TB/LNNK Par 5. Gundars Daudze ZZS Atturas6. Andis Caunītis Vienotība Par 6. Sergejs Dolgopolovs SC Atturas7. Einārs Cilinskis VL-TB/LNNK Par 7. Sergejs fjodorovs SC Atturas8. Ingrīda Circene Vienotība Par 8. Aleksejs Holostovs SC Atturas9. Ingmārs Čaklais Vienotība Par 9. Aleksandrs Jakimovs SC Atturas10. Ilma Čepāne Vienotība Par 10. Viktors Jakovļevs SC Atturas11. Lolita Čigāne Vienotība Par 11. Nikolajs Kabanovs SC Atturas12. Ints Dālderis Vienotība Par 12. Jānis Klaužs ZZS Atturas13. Jānis Dombrava VL-TB/LNNK Par 13. Andrejs Klementjevs SC Atturas14. Ina Druviete Vienotība Par 14. Ivans Klementjevs SC Atturas15. raivis Dzintars VL-TB/LNNK Par 15. Valērijs Kravcovs SC Atturas16. Dzintra Hirša Vienotība Par 16. Ingmārs Līdaka ZZS Atturas17. Ojārs Ēriks Kalniņš Vienotība Par 17. Igors Meļņikovs SC Atturas18. rasma Kārkliņa Vienotība Par 18. Sergejs Mirskis SC Atturas19. Janīna Kursīte-Pakule Vienotība Par 19. ņikita ņikiforovs SC Atturas20. Ainars Latkovskis Vienotība Par 20. Vitālijs Orlovs SC Atturas21. Atis Lejiņš Vienotība Par 21. Igors Pimenovs SC Atturas22. Liene Liepiņa Vienotība Par 22. Dace reinika ZZS Atturas23. Aleksejs Loskutovs Vienotība Par 23. Ivans ribakovs SC Atturas24. Klāvs Olšteins Vienotība Par 24. Dmitrijs rodionovs SC Atturas25. Imants Parādnieks VL-TB/LNNK Par 25. Guntis rozītis ZZS Atturas26. Dzintars rasnačs VL-TB/LNNK Par 26. Artūrs rubiks SC Atturas27. Jānis reirs Vienotība Par 27. raimonds rubiks SC Atturas28. uģis rotbergs Vienotība Par 28. Aleksandrs Sakovskis SC Atturas29. Inguna rībena Vienotība Par 29. Jānis Strazdiņš ZZS Atturas30. Edvards Smiltēns Vienotība Par 30. Staņislavs Šķesters ZZS Atturas31. Kārlis Šadurskis Vienotība Par 31. Jānis Tutins SC Atturas32. Ilze Vergina Vienotība Par 32. Guntis ulmanis PLL Atturas33. Ilze Viņķele Vienotība Par 33. Jānis urbanovičs SC Atturas34. Aivars Volfs Vienotība Par 34. Jānis Vucāns ZZS Atturas35. Dzintars Zaķis Vienotība Par 35. Mihails Zemļinskis SC Atturas PRET: 7 36. Igors Zujevs SC Atturas1. Imants Jānis Bekešs PLL Pret 37. Oskars Zīds ZZS Atturas2. Andris Bērziņš (rīga) PLL Pret NEBALSO: 4 3. Iveta Grigule ZZS Pret 1. Dana reizniece-Ozola ZZS Nebalsoja4. Māris Kučinskis PLL Pret 2. Laimis Šāvējs ZZS Nebalsoja5. Vitauts Staņa ZZS Pret 3. Ainārs Šlesers PLL Nebalsoja6. Andris Šķēle PLL Pret 4. Didzis Zemmers ZZS Nebalsoja7. Edgars Zalāns PLL Pret

Noraidīts kompetents tiesneša amata kandidāts2010. gada 16. decembrisBez skaidrojuma par balsojuma iemesliem Saeimas lielākā daļa aizklātā balsoju-mā neatbalsta krimināltiesību eksperta Andreja Judina apstiprināšanu par Aug-stākās tiesas tiesnesi. Tiesību eksperti atzinuši Andreja Judina kompetenci un piemērotību Augstākās tiesas tiesneša amatam, bet norāda, ka Judina neapstiprināšana varētu būt saistīta ar viņa publiski pausto viedokli par dažādiem aktuāliem jautājumiem tieslietu jomā.

Neatbalsta amatpersonu atklātu ievēlēšanu2011. gada 10. februārisSaeimas deputāti noraida apvienības VIENOTĪBA iesniegtos grozījumus Saei-mas Kārtības rullī, kas paredzētu tiesīb-sargu un citas amatpersonas vēlēt atklāti.Deputātu vārdi atšķīrās no darbiem, kā tas bijis, balsojot par Māra Vīganta un Andreja Judina apstiprināšanu Augstākās tiesas tiesnešu amatā, kā arī neapstiprinot ģene-rālprokurora amatā Jāni Maizīti. Apvienības VIENOTĪBA izstrādāto grozī-jumu mērķis ir veicināt caurskatāmību un atklātību lēmumu pieņemšanas procesā, šādi veicinot arī sabiedrības uzticēšanos Saeimai un politiķiem. Parlamenta deputā-tu pienākums ir skaidrot savus lēmumus un ar argumentiem tos pamatot, nevis slēpt savu viedokli, izmantojot aizklātus balsojumus. Atklāti balsojumi liks katram deputātam skaidrot savus apsvērumus vēlētājiem un pamatot savu izvēli, veicinot diskusiju sabiedrībā par konkrētu lēmumu vai kandidātu un nostiprinot pārliecību, ka lēmums tiešām tiek pieņemts parlamentā.

Profesionāļi apšauba Saeimas ievēlētā tiesībsarga piemērotību amatam2011. gada 3. martsSaeimas vairākums par tiesībsargu – cil-vēku, kuram būtu jābūt nozīmīgākajam cilvēktiesību ekspertam un aizstāvim valstī – apstiprina juristu Juri Jansonu, kurš vēl pāris dienas pirms apstiprināša-nas šajā sabiedrībai tik nozīmīgajā amatā nespēja atklāt savas prioritātes cilvēktie-sību jomā Latvijā.Jāpiebilst, ka tiesībsarga kompetencē ir daudzi nozīmīgi jautājumi, piemēram:• tiesībsargavērtējumsnepieciešamsvirknē Satversmes tiesas spriedumu;• tiesībsargamirlikumdošanasiniciatīvastiesības,

• kāarītiesībasiesniegtpieteikumuparlietas ierosināšanu Satversmes tiesā.

Neatbalsta sodus par partiju nelikumīgu finansēšanu2011. gada 31. martsSaeimas vairākums nobalsoja „pret” apvienības VIENOTĪBA iesniegtajiem grozījumiem Krimināllikumā, kas noteiktu kriminālatbildību par nelikumīgu politisko partiju finansēšanu. (Attēlā: balsojums no Saeimas mājaslapas).Jāatgādina, ka līdzīgi Korupcijas novēr-šanas un apkarošanas biroja priekšliku-mi, kas paredzētu kriminālatbildību par partiju finansēšanas pārkāpumiem tika iesniegti jau 9. Saeimas sasaukumā, bet tika „nobēdzināti” Saeimas Juridiskajā komisijā, kuru tobrīd vadīja Saeimas deputāte, tagad Satversmes tiesas ties-nese Vineta Muižniece (TP). Šobrīd ir uzsākts kriminālprocess un Satversmes tiesa apturējusi Vinetas Muižnieces tiesneses pilnvaras saistībā ar iespējamo dienesta viltojumu ar par-tiju finansēšanas pārkāpumiem saistīto Krimināllikuma grozījumu virzībā.

Nedod atļauju veikt kratīšanu oligarha dzīvesvietā2011. gada 26. maijsSaeimas deputātu vairākums balsojumā noraidīja tiesībsargājošo iestāžu lūgumu veikt kratīšanu deputāta Aināra Šlesera (Par labu Latviju) dzīvesvietās. (Attēlā: balsojums no Saeimas mājaslapas).Acīmredzot tautas ievēlētajām amat-personām svarīgāk bija nevis aizstāvēt sabiedrības intereses un, paužot skaidru viedokli, sadarboties ar tiesībsargājoša-jām iestādēm, bet gan nevērtēt jautāju-mu pēc būtības un kārtējo reizi vadīties pēc oligarhu interesēm.Lai turpmāk nepieļautu šādu tiesībsar-gājošo institūciju darba kavēšanu un nodrošinātu tiesiskuma principa res-pektēšanu valstī, VIENOTĪBAS Saeimas frakcijas deputāti iesnieguši grozījumus Latvijas republikas Satversmē, paredzot izslēgt no Satversmes normu, kas nosa-ka, ka nepieciešama Saeimas piekriša-na kratīšanas izdarīšanai pie Saeimas deputāta.Saeimas negatīvais balsojums par atļauju veikt kratīšanu deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietās pierādīja, ka šīs deputātu privileģētās tiesības var tikt izmantotas pretēji sabiedrības un tiesiskas valsts interesēm.

valdībā04

Vai Valsts prezidenta 28. maija paziņo-jums ietekmējis valdības darbu un tās dienaskārtību?Noteikti ir ietekmējis; valdības darba gal-venais uzdevums šajā periodā ir saglabāt pozitīvās tendences, kas vērojamas eko-nomikas izaugsmē, un nodrošināt valsts finansiālo stabilitāti. Naudas ietekmes mazināšana politikā un godīgums vienmēr ir bijušas VIENOTĪBAS pamatvērtības, tāpēc Valsts prezidenta 28. maijā teiktais un saņemtais tautas atbalsts apliecina, ka arī sabiedrība pieprasa pārmaiņas. VIENOTĪBA ir izstrādājusi virkni likumu izmaiņu, lai mazinātu oligarhu ietekmi po-litikā un atceltu politiķu iespēju slēpties no tiesībsargājošajām iestādēm aiz deputātu imunitātes.

VIENOTĪBAS mērķis ir nostiprināt tiesiskumu un pabeigt ekonomikas stabilizācijuSAruNA Ar LATVIJAS rEPuBLIKAS MINISTru PrEZIDENTu VALDI DOMBROVSKI

Kā ārkārtas vēlēšanas ietekmēs VIENOTĪBU?Šī ir iespēja, kas jāizmanto, lai kļūtu vienoti un izveidotu vienu spēcīgu partiju. Valda Zatlera lēmums šo procesu ir tikai paātrinājis. Tieši tiesiskuma jautājumi būs ārkārtas vēlēšanu galvenā tēma, tādēļ VIENOTĪBAI, kura tiesiskuma vērtības ir aizstāvējusi ne vien vārdos kā virkne citu Saeimā ievēlēto partiju, bet arī darbos, ir labas iespējas saņemt vēl spēcīgāku vēlē-tāju mandātu nekā pašlaik.Savukārt tās partijas, kurām kritiku izteica Valsts prezidents un kuras balsoja pret kratīšanu Aināra Šlesera dzīvesvietā, noteikti mēģinās novērst uzmanību no tām neērtajiem tiesiskuma un oligarhu ietek-mes jautājumiem.

Vēlētāji līdz šim bijuši pārāk iecietīgi pret oligarhiem, ārkārtas vēlēšanas ir iespēja uz šī grābekļa vēlreiz neuzkāpt

Vai jums liekas, ka Latvijā ir tiesiskuma krīze?Tiesiskuma krīze ir nenoliedzama; tā nav radusies pēkšņi un lielā mērā ir saistīta ar ilgstošu atsevišķu ļoti turīgu personu vēlmi būtiski ietekmēt arī politiskos procesus. Diemžēl, kā, piemēram liecina Saeimas

balsojums pret A. Šlesera dzīvesvietas kratīšanu, šīm personām savu ietekmi realizēt Saeimā tomēr izdodas.Šīs partijas – SC, PLL un ZZS – kontrolē 59 balsis, tātad parlamenta vairākumu. Tas nozīmē, ka vēlētāji līdz šim ir bijuši pārāk iecietīgi pret oligarhiem, taču, ja

MINISTru PrEZIDENTA VALDA DOMBrOVSKA uN EKONOMISTA ANDErSA ASLuNDA GrāMATAS ATVĒrŠANā. fOTO: JāNIS JANuMS, MK ArHĪVS

05VIENOTĪBA 2011 JŪNIJS

notiks ārkārtas vēlēšanas, ir iespēja uz šī grābekļa vēlreiz neuzkāpt.

Vai jūs redzat izeju no šīs krīzes?Pašlaik svarīgākais uzdevums ir atjaunot sabiedrības uzticību tiesiskumam, tā pē-dējā laikā spēcīgi iedragāta. VIENOTĪBAS deputāti balsojumos savu nostāju ir pauduši atklāti un nav slēpušies aiz „aizklātajiem balsojumiem” vai „deputātu imunitātēm”. Mūsu mērķis ir godīga un caurredzama politika, jāturpina šo principu stingra ievērošana gan mūsu katra perso-niskajā dzīvē, gan profesionālajā darbā.Latvijas sabiedrībai ir jākļūst vienotākai – tas ir viens no priekšnoteikumiem Latvijas labklājības pieaugumam un tam, lai mūsu talanti paliktu šeit, Latvijā, nevis meklētu laimi kaut kur citur. Esam pārvarējuši fi-nanšu krīzi, nākamais izaicinošais uzde-vums ir stabilizēt demogrāfisko situāciju un pievienoties eiro zonai, lai ieliktu stabilu pamatu mūsu tautas un valsts attīstībai ilgtermiņā.

Sakarā ar ārkārtas vēlēšanām ir skaidri iezīmējies – vismaz teorētiski – jūsu val-dības beigu datums: oktobrī vai novem-brī. Ko jūs vēl gribētu paspēt izdarīt, un ko vairs nepaspēsiet?VIENOTĪBAS mērķis ir turpināt strādāt un vadīt arī nākamo valdību, lai nodrošinātu valsts ilgtermiņa attīstību un politisko pēc-tecību, nepieļaujot, ka mūs iesaista tikai tad, kad valsts ir novesta maksātnespējas situācijā. Ja runājam par pašreizējās valdī-bas darbu, būtiskākie jautājumi ir saglabāt atgūto ekonomisko stabilitāti un nepieļaut, lai politiskā nestabilitāte Latviju atsviež atpakaļ ekonomiskajā krīzē.Jūnija sākumā kredītreitingu aģentūra „Moody’s” paziņoja par nākotnes redzēju-ma uzlabošanu Latvijai, kas apliecina, ka starptautiskās sabiedrības un investoru ticība Latvijai atgriežas. Lai tas turpinātos, mums ir svarīgi demonstrēt savu ekono-misko patstāvību, šī gada decembrī pabei-dzot starptautisko aizdevēju programmu un atgriežoties starptautiskajos finanšu tirgos.Tāpat ir svarīgi vēl šīs valdības laikā pieņemt likumu par fiskālo disciplīnu, lai nodrošinātu to, ka nākamajā reizē, kad pasaulē notiek globāli finanšu sistēmas satricinājumi, Latvija no tiem neciestu tik smagi. Vienkārši sakot – ja ir ekonomiskā izaugsme, jāveido budžeta pārpalikums un uzkrājumi. Daudzās valstīs ir šādi likumi, un Latvijā tieši šāda likuma trūkums ir bijis par iemeslu bezatbildīgai fiskālajai politikai „treknajos” gados.Vēl viena lieta, kas šai valdībai jāpaspēj, ir inflācijas ierobežošanas plāns, kura uzde-vums būs pasargāt Latvijas iedzīvotājus no pārlieku straujas preču un pakalpojumu cenu paaugstināšanās. Cenu pieaugumu

ir svarīgi ierobežot, arī domājot par eiro ieviešanu 2014. gadā.Vēl ir vairāki jautājumi, kas jau nonākuši Saeimā, bet mums jāseko līdzi, lai tie virzī-tos uz priekšu – saistībā ar ēnu ekonomi-kas apkarošanu, ar sākumdeklarēšanās ieviešanu no nākamā gada 1. janvāra, ar nodokļu amnestiju. Tās ir lietas, kam jāsāk

darboties no nākamā gada, un ir jāpanāk, lai tās neiestrēgst. Darāmā ir daudz.

Jūs pieminējāt nesenās izmaiņas Latvijas kredītreitingā – vai tās ir kaut kā saistītas ar pēdējiem notikumiem Latvijā?Nosakot valsts kredītreitingu, analītiķi ņem vērā arī politisko situāciju, taču pamatā tas ir balstīts uz objektīviem ekonomi-kas datiem. Pēdējo divu gadu laikā manu valdību laikā ir izdevies panākt daudz: stabilizēt Latvijas ekonomiku, nodrošināt tās izaugsmes atjaunošanos – eksporta un ražošanas apjoms pieaug, bezdarba rādītāji pakāpeniski samazinās. Latvija ir kļuvusi par Eiropas veiksmes stāstu krīzes pārvarēšanā, un ir virkne valstu, kas var mācīties no mūsu sasniegumiem. Do-māju, ka tuvāko mēnešu laikā mēs varam sagaidīt Latvijai pozitīvus lēmumus arī no pārējām lielākajām kredītreitingu aģentū-rām – „Standard&Poor’s” un „fitch”.

Kāds Latvijai no tā varētu būt konkrēts labums?Kredītreitings ir viens no faktoriem, kas nosaka aizņemšanās cenu starptautiska-jos finanšu tirgos – par kādiem procentiem Latvija kā valsts var aizņemties, lai finan-sētu savu budžeta deficītu. Jo augstāks ir šis kredītreitings, jo mazāki procenti. Augstāks reitings uzlabo arī kredītu pie-ejamību un samazina kredītlikmes Latvijas uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Tāpat augsts kredītreitings nozīmē arī investoru uzticēšanos un atvieglo jaunu investīciju piesaistīšanu.

Latvijas Ministru prezidents novērtēts starptautiskiMinistru prezidentam Valdim Dombrovskim piešķir-ta slavenā ekonomista frīdriha Augusta fon Hajeka fonda (friedrich August von Hayek Stiftung) balva par no-zīmīgu ieguldījumu Latvijas fi-nanšu un ekonomiskās stabi-litātes atjaunošanā. Šī ir pirmā reize, kad Hajeka fonda balva tiks pasniegta Baltijas valstu pārstāvim. Iepriekšējo laure-ātu vidū ir Mārgareta Tečere (Margaret Thatcher), bijusī Lielbritānijas premjerministre, Vāclavs Klauss (Václav Klaus), Čehijas prezidents, un Lešeks Balcerovičs (Leszek Balce-rowicz), bijušais Polijas Nacio-nālās bankas prezidents.

Avots: Ministru kabinets

Citās valstīs, piemēram, Igaunijā, ar tie-siskuma principu ievērošanu ir veicies labāk. Kā jūs to skaidrotu?Ja mēs paskatāmies uz Saeimas sastāvu pēdējo trīs, četru sasaukumu laikā, atbilde ir skaidri redzama – tā saucamās oligarhu partijas tajā vienmēr ir bijušas pietiekami plaši pārstāvētas un spējīgas īstenot savu

politiku. Tās iniciatīvas, ar kurām savulaik ir nācis „Jaunais laiks” – piemēram, par lie-lāku partiju finansējuma caurspīdīgumu –, ar lielām pūlēm un pamazām ir tikušas iestrādātas likumos. „Jaunais laiks” bija pirmais, kas sāka publiskot visus savus ziedojumus internetā, un tikai pēc tam šī prasība tika iestrādāta normatīvajos aktos kā obligāta. Savukārt Igaunijā pēc neatka-rības atjaunošanas nebija tik liela politiskā sadrumstalotība, līdz ar to varēja straujāk pieņemt valsts attīstībai nepieciešamos lēmumus un likumus, kas arī daļēji ir bū-tisks aspekts ziemeļu kaimiņu veiksmei. Ir grūti detalizēti salīdzināt dažādu valstu situāciju, bet tiesiskuma nostiprināšanai vienmēr ir nepieciešami vairāki būtiski faktori. Viens ir daudzpartiju demokrātija, tur gan mums, gan Igaunijai viss ir kārtībā. Otrs faktors ir neatkarīgi un objektīvi mediji. Acīmredzot Igaunijai šajā jomā ir veicies vairāk – Latvijā mēs labi zinām, kuri mediji tiek asociēti ar kuriem oligarhiem. Trešais faktors ir tas, kura saknes meklē-jamas privatizācijas sākuma periodā un tajā, no kurienes šiem oligarhiem parādī-jās nauda.

Vai pēc prezidenta paziņojuma jūs esat runājis ar ārzemju kolēģiem? Kāda bija viņu reakcija?Es esmu sazvanījies ar Igaunijas premjeru. Interese ir – kas jums tur notiek, ko var sagaidīt? Interesē arī ekonomiskie aspekti. Var just, ka ārzemēs, īpaši kaimiņvalstīs, notikumiem Latvijā seko līdzi un vērtējums ir diezgan nesaudzīgs, un Latvijas politiskā vide tiek uztverta kā visai netīra.

Uzlabots Latvijas starptautiskais novērtējumsreitingu aģentūra „Moody’s Investors Service” uzlabojusi Latvijas kredītreitinga nākot-nes vērtējumu no stabila uz pozitīvu. „Moody’s” norāda, ka tas darīts, pamatojoties uz valsts ekonomikas atlab-šanu, pozitīvām vidējā termi-ņa izaugsmes prognozēm un veikto budžeta konsolidāciju. Kā pozitīvs sasniegums tiek uzsvērts Latvijas progress, pildot nepieciešamos kritēri-jus, lai veiksmīgi pievienotos eirozonai.

Avots: finanšu ministrija

Netika uzdots jautājums – kā varam palīdzēt?Bija arī tāds jautājums. Bet es domāju, ka tā ir situācija, ar kuru mums pašiem ir jātiek galā. Politiskās problēmas mums ir jārisina pašiem. No malas to neviens neizdarīs.

MINISTru PrEZIDENTS VALDIS DOMBrOVSKIS TIEKAS Ar IGAuNIJAS MINISTru PrEZIDENTu ANDruSu ANSIPu. fOTO: MK ArHĪVS

saruna06

Kā Zatlera rīkojums rosināt valdības atlaišanu ietekmēja jūsu kā ārlietu ministra darbu?Ziņa par Latvijā notiekošo mani sasniedza Berlīnē, divpusējās vizītes laikā, taču es sapratu Zatlera centienus, tāpēc nekavējo-ties publiski atbalstīju prezidenta rīkojumu par Saeimas atlaišanu. Darbs valdībā, kurai patiesībā ir divi vadītāji – Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kā arī aizkadra persona Aivars Lembergs –, ir ļoti sarežģīts, dažkārt pat nejēdzīgs, jo rokas valdības vadītājam ir sasietas. Manuprāt, Zatlers bija lēmis rīkoties, lai lauztu šādu divvaldību. rezultātā notiekošais, arī Zatlera nepārvē-lēšana uz otro termiņu, ir izraisījusi virkni skeptisku Latvijas politiskās vides vērtē-jumu, tostarp norādot uz demokrātijas un tiesiskuma samazināšanos Latvijā. Tā kā ārlietu ministra darbs ir cieši sais-tīts tieši ar Latvijas nesenās totalitārās pagātnes un demokrātijas atjaunošanas pieredzes nodošanu tādām Austrum- eiropas partnerības valstīm kā ukraina, Gruzija, Armēnija, Azerbaidžāna, Moldova, Baltkrievija, Saeimas sniegtā „aizstāvība” deputātam A. Šleseram mūsu sabiedrības līdzšinējos sasniegumus padara apšau-bāmus. Simboliski – šajās dienās rīgā norisinājās Baltijas un Melnās jūras alian-ses sanāksme, kurā piedalījās pārstāvji no daudzām valstīm, arī no Gruzijas. uzrunā-jot šādu auditoriju, aicinot apgūt Latvijas pieredzi, mani neatstāja pretrunīga sajūta,

Nepieciešams mainīt spēku samēru SaeimāSAruNA Ar ārLIETu MINISTru, APVIENĪBAS VIENOTĪBA LĪDZPrIEKŠSĒDĒTāJu ĢIRTU VALDI KRISTOVSKI

jo, Zatleru nepārvēlot, Latvijas demokrātija bija piekāpusies oligarhu priekšā.

Kā Zatlera lēmums rosināt atlaist Saei-mu ietekmēs tālāko Latvijas attīstību?Zatlers saprata, ka mūsu valstij pašlaik ir nepieciešama straujāka virzība uz priekšu, jaunu paradigmu apliecināšana. Prezi-dents, vēršoties pret korupciju un oligar-hiem, norāda uz stagnāciju, strupceļu, kas draudētu vēl turpat četrus 10. Saeimas darbības gadus. Valdības koalīcijas veido-jošo partiju pretējās intereses neļautu rea-lizēt ne VIENOTĪBAS mērķus, ne arī ZZS, arī oligarhu nodomus. Tagad ir iespējams no jauna prasīt, lai vēlētājs izšķir šo problēmu. Tagad Zatleram pašam jāapliecina sava rīkojuma viedums, kas loģiski būtu VIENOTĪBA. Savas partijas veidošana būtu kļūda, jo no jauna sadrumstalo Latvijas politisko spektru, nepamatoti soda VIENOTĪBu pēc pusgadu īsa 10. Saeimas darba.

Vai Latvijā ir tiesiskuma krīze, un kas ir tiesiskas valsts pamatprincipi?Valda Zatlera nepārvēlēšana ir svaigs uzskatāms piemērs tam, ka Latvijā ilgstoši ir nopietnas problēmas ar izpratni par tiesiskas valsts nozīmi. Tās trūkums saēd sabiedrības morāli un ētiku, mazina kon-kurētspēju, veicina ekonomisko atpalicību. Tiesisku valsti apliecina valsts pārvalde. Tiesības, pienākumi un atbildība ir jāap-liecina sabiedrības vairākuma interesēs. Demokrātijas formas var būt dažādas, taču tautas priekšstāvju, valsts vadītāju atbildība jāapliecina pienākumā nodroši-nāt tiesiskumu vienmēr un visur, tas ir, ka likuma priekšā neatkarīgi no sava sociālā un varas statusa visi ir līdzīgi. Tiesiskā valstī kopējais labums stāv pāri šauras grupas interesēm. Saeimas balsojums pret Šlesera izdošanu kriminālvajāšanai, arī jaunā prezidenta vēlēšanas uzskatāmi pierāda pretējo. Zatleru nepārvēlēja tikai tāpēc, ka viņš apliecināja prezidenta institūta jēga – būt no politiskās vai ekonomisko grupēju-mu varas neatkarīgam spēkam, būt par morāli ētisko pīlāru valstī. ņemot vērā paša Zatlera izvirzīšanas un apstiprināšanas amatā apstākļus, prezidents Zatlers cen-tās ar savu darbu apliecināt, ka tiešām ir prezidents, ka ir atbrīvojies no viņa virzītāju ietekmes, ka nekalpo interešu grupām.

Kāpēc Igaunijai ir izdevies atbrīvoties no šāda veida oligarhu varas ietekmes valsts attīstībā?Igaunija no laika gala ir raudzījusies pēc Skandināvijas valstu demokrātijas un labas pārvaldības pieredzes, ir mērķtiecīgi centusies sasniegt šo valstu demokrā-tijas standartus. Turpretī Latvijā – lai arī vārdos varas aprindās tiek runāts kas līdzīgs, tomēr darbos turpināja nostiprināt Austrumu izpratni, pat Padomju Savienī-bas tikumu pieredzi, kas nozīmē savējo klana privilēģijas. Latvijas ekonomika gadiem ilgi ir tikusi zombēta. Atsevišķu kompāniju veiksmes un noturīguma pa-matā ir barošanās no valsts finansējuma un valsts iepirkuma katla ar „pirmās rokas tiesībām.” rezultātā mūsu valsts konku-rētspēja ir smagi cietusi, mums ir šādā ceļā izvērsušies oligarhi, bet igauņiem to nav. Igaunija visos reitingos ir ievērojami augstāk par Latviju, bet dzīves kvalitāte un lepnums par savu valsti, pat demogrā-fija ir pozitīva.

Kas jādara valdībai un kas vēlētājam, lai atjaunotu tiesiskumu Latvijā?Pirmām kārtām ir jāspēj izveidot valdību, kurā ir iekļauti politiķi, kam ir skaidrs tas, par ko tikko esmu runājis, ir skaidrs, uz ko uzmanību vērsis Valdis Zatlers vai Vaira Vīķe-freiberga, kad norādīja uz neadekvā-ti šauru grupu, oligarhu ietekmi uz valsts pārvaldi. Tātad ir nepieciešams mainīt spēku samēru Saeimā, lai vairāk būtu deputātu, kas tiešām cīnās par tiesiskas valsts vērtībām, par tautas ētiku un morā-li, par pašcieņas saglabāšanu. Šiem ļau-dīm ir jābūt pieredzējušiem un pietiekami viediem politiski. Šādu ļaužu izraudzīšana ir vēlētāju ziņā.

Ko šai Saeimai izdevās izpildīt, nākot pie varas pēc oktobra vēlēšanām?Manuprāt, svarīgākais, ko varēja veikt, ir atbalsts valdības piedāvātajam 2011. ga- da budžetam, arī tā precizētajam varian-tam šī gada pavasarī. Kā ārlietu ministram man ir bijusi laba sadarbība, deputāti ir snieguši atbalstu Latvijas diplomātiska-jiem centieniem komplicētajā globālās drošības procesā, tostarp pagarināta Latvijas dalība Afganistānā NATO misijas ietvaros. Arī ES vispārējos pārvaldības un ekonomiskos aspektus deputāti ir atbil-dīgi vērtējuši. Arī pirmās ārlietu debates

Saeimā pēc neatkarības atjaunošanas šī gada janvārī parādīja, ka deputāti cenšas šajā kompleksajā tēmā iedziļināties, dot pienesumu. Protams, 10. Saeimas darbā nav tikai neveiksmes, ir parādīta arī no-pietna attieksme.

Kādas bija VIENOTĪBAS kļūdas šajā valdībā?uzskatu, ka sabiedrība gaidīja no prem-jera vairāk degsmes, skaidrojot paša sasniegumus sabiedrībai. rezultātā starptautiskie augstie vērtējumi, atgū-tais Latvijas vārda pozitīvais skanējums pašu mājās netiek novērtēts un sekmīgi izmantots. Tas diemžēl neveicina ne sabiedrības, ne uzņēmēju pašapziņu un gatavību pašiem piedalīties inovatīvu risi-nājumu pieteikšanā, kas ir ekonomiskās attīstības, ražošanas, Latvijas preču un pakalpojumu konkurētspējas, eksporta pamats. rezultātā Latvijas sabiedrībai „smadzenes pūderē” oligarhu kontrolēti plašsaziņas līdzekļi. Pie reizes pilnībā noliedzu pēdējo dienu pārmetumus, ka valdība lēmusi turpināt strādāt līdz ār-kārtas vēlēšanām. Šobrīd politiski daudz vieglāk būtu pārstāt sadarboties ar ZZS, kas atsākto valsts attīstību ietekmētu tikai negatīvi. ārkārtas vēlēšanas valsts tēlu joprojām ietekmē minimāli. Savukārt, ja piecus mēnešus valsts paliktu bez valdības, Latviju vērtētu kā haosā ierautu valsti, tā ciestu ievērojamus ekonomiskus zaudējumus.

Kā ārkārtas vēlēšanas atšķirsies no iepriekšējām vēlēšanām?Domāju, ka lielākā daļa vēlētāju šoreiz gri-bēs labāk saprast, kādi nākamās valdības modeļi pastāv – kāda būs attieksme pret „Saskaņas centra” ienākšanu valdībā. Nākamais premjera kandidāts būs izvēles priekšā: pieņemt prasību veidot valdību ar „Saskaņas centru”. Vēlēšanu iznākumu ietekmēs Zatlera izvirzītā tēma par inte-rešu grupējumu pārlieko ietekmi valdībā. Šī iemesla dēļ ZZS būs grūti saglabāt pašreizējo deputātu skaitu. Turpretī VIENOTĪBAI ir visas iespējas pat uzlabot rezultātu ārkārtas vēlēšanās. Taču tas ir atkarīgs no tā, vai VIENOTĪBAS līderi spēs pārvarēt cilvēcisko vājumu, kas nozīmētu rīkoties tālredzīgi gudri, paust stratēģiski pamatotus un taktiski saskaņotus pazi-ņojumus sabiedrībai.

fOTO: JāNIS DEINATS

07VIENOTĪBA 2011 JŪNIJS

Vai Valsts prezidenta rīkojums par Saeimas atlaišanas ierosināšanu jums bija pārsteigums?Tas bija pārsteigums visai sabiedrībai. Ar savu paziņojumu Valdis Zatlers norādīja, ka tam, lai valsts varētu attīstīties līdzvēr-tīgi un harmoniski, nepietiek tikai izvest to no ekonomiskās krīzes. Ir ļoti svarīgi arī saglabāt tos principus, kas vienmēr ir bijuši VIENOTĪBAS politikas pamatā – sa-glabāt ticību tiesiskumam. Ir svarīgi, lai cilvēki varētu būt pārliecināti, ka lēmumi, kas tiek pieņemti, ir taisnīgi, savukārt netaisnīgi lēmumi var tikt pārsūdzēti tiesā un tiesa lemj atbilstoši likumam. Ja šī ķēde tiek izjaukta, var rasties tādas situācijas kā pēdējais balsojums Saeimā, kurā lielā-kā daļa parlamenta balso, lai pasargātu pārstāvi no sava vidus, izmantojot tiesības, kādas viņiem nedod Satversme. Deputāti uzņēmās vērtēt tiesībsargājošo institūciju iesniegumu, parādot klasisku varu sajauk-šanās piemēru un demonstrējot sabied-rībai, ka atsevišķiem cilvēkiem tiek dotas privilēģijas aizsargāt sevi no šāda veida procesuālām darbībām.

Vai tiesiskums šajā izpratnē ir vienādo-jams ar likuma ievērošanu?Tiesiskums ietver daudz vairāk par likuma ievērošanu. Tiesiskums, pirmām kārtām, ir cilvēka attieksme pret to, ko viņš dara. Diemžēl aptaujas šobrīd rāda, ka daļa iedzīvotāju uzskata par pieļaujamu nemak-sāt nodokļus, izdarīt kādu sīku blēdību, lai kaut ko iegūtu no valsts. Tā ir liela nelaime, kas sakņojas no padomju laikiem manto-tajā izpratnē par to, kas ir valsts un kādas ir valsts un cilvēka attiecības. Piecdesmit

gadus mēs esam dzīvojuši ar apziņu, ka valsts ir kaut kas ārpus mums stāvošs un to apkrāpt ir goda lieta. Mēs brīžiem joprojām nesaprotam, ka dzīvojam citā sabiedrībā, kurā katrs no mums ir valsts

Tiesiskums sākas mūsu attieksmēSAruNA Ar SAEIMAS PrIEKŠSĒDĒTāJu, APVIENĪBAS VIENOTĪBA PrIEKŠSĒDĒTāJu SOLVITU ĀBOLTIņU

un kurā no katra attieksmes ir atkarīgs, vai tiesiskums šajā valstī ir svarīgs vai nav. Tas ir tāds apburtais aplis, kurā mēs esam nonākuši, un, iespējams, šis ir tas brīdis, kad mēs varam paši sev uzdot jautājumu – vai esmu izpildījis visu, ko es gribētu, lai attiecībā pret mani būtu izpildījuši citi?

Vaira Vīķe-Freiberga ir teikusi, ka sabiedrība nevar cerēt uz pārmaiņām, ja nemainīs savu attieksmi pret vēlē-šanām un to, kā izvēlas, par ko balsot. Vai ārkārtas vēlēšanas šajā ziņā nav laba motivācija vēlētājam padomāt par savu atbildību biežāk nekā reizi četros gados?Jā, zīmīgi, ka, vēlot jau šo Saeimu, vēlētājs bija visai rūpīgi izdarījis savu izvēli, vēlētāju

aktivitāte bija ļoti liela, aktīvi tika pausta attieksme ne tikai par partijām, bet arī par konkrētiem politiķiem. Taču vēlētājam ir jāprot un jāgrib piedalīties politiskajos procesos ne tikai reizi četros gados, bet

daudz biežāk – katru dienu. Katru dienu domāt un prasīt no ievēlētajiem politiķiem atbildību par viņu darbiem. Šī iemesla dēļ es nebūt neuzskatu par īpašu traģēdiju to, ka parlaments tiek atlaists un notiek pirmstermiņa vēlēšanas. Ja paskatāmies uz pasaules pieredzi, tādas lietas notiek regulāri. un svarīgākais šobrīd ir nevis tas, cik daudzi aizies uz referendumu, bet tas, ar kādu attieksmi viņi ies uz jaunas Saeimas vēlēšanām. Šobrīd ir jūtams mir-dzums acīs un cerības par to, ka šis varētu būt pagrieziena brīdis, kad iespējams kaut ko mainīt. un es kā politiķe un cilvēks, kas aizstāv demokrātijas vērtības, noteikti aicinu būt aktīviem. Ikviens cilvēks var ietekmēt tos procesus, kas notiek valstī, un pirmām kārtām – politiskos.

Kā VIENOTĪBU ietekmējuši pēdējā laika procesi?VIENOTĪBAI šis ir ļoti grūts pārbaudījumu brīdis. Mēs esam varējuši nolikt malā dažā-dus šķēršļus un saskaņošanas procesus, kas bija ceļā uz vienu partiju. Es būtu bijusi priecīga, ja šajā brīdī VIENOTĪBA jau būtu viena partija, nevis organizācija, kurā lēmumi tiek pieņemti trīs atsevišķās val-dēs, trijās atsevišķās domēs. Mēs varētu rīkoties daudz straujāk, ja varētu lemt un informēt savus biedrus vienas partijas ietvaros. Protams, mēs bijām rēķinājušies ar četru gadu ciklu, tāpēc šobrīd nāksies aktīvi un ātri izvērtēt pieļautās kļūdas, ātri nospraust tālākos mērķus un uzdevu-mus. Šobrīd ir izlemts, ka VIENOTĪBA kā partija tiek dibināta 6. augustā. Ir gatavs statūtu projekts, sagatavots reorganizā-cijas līgums, ir izvirzīti pārstāvji kongresa sagatavošanai un paralēli – topošajai kampaņai. Ir svarīgi, lai, dibinot VIENOTĪBu kā vienu no vadošajiem Latvijas politiska-jiem spēkiem, mēs piesaistītu vairāk jaunu cilvēku ar jaunām idejām, ar pārliecību par to, ko viņi vēlas izdarīt. Es aicinu ikvienu, kas vēlas līdzdarboties, nākt uz VIENOTĪBAS dibināšanas kongresu, kļūs-tot par jaunas partijas dibinātājiem.

Ko VIENOTĪBA var izdarīt laikā līdz ārkārtas vēlēšanām?Domāju, ka VIENOTĪBA var paspēt vēl diezgan daudz. Nu jau arī mūsu koalīcijas partneri ir sapratuši un piekrituši atbalstīt

deputātu imunitātes samazināšanu, par ko „Jaunais laiks” ir cīnījies trīs Saeimas sasaukumus. Bet ir arī daudz tīri praktis-ku lietu: grozījumi civilprocesā, grozījumi „Likumā par tiesu varu”, vienojoties ar

zemesgrāmatu tiesnešiem, ka viņi pāriet uz vispārējās jurisdikcijas tiesām, no 1. jan-vāra atslogojot tiesu darbu. Ir vesela virkne likumprojektu, kas atrodas Tautsaimniecī-bas komisijā un būtu jāvirza uz priekšu, ne-vis jāatliek līdz nākamajam sasaukumam. VIENOTĪBAS frakcija strādās visu vasaru, sanākot divreiz nedēļā arī tad, ja Saeima varēs sasaukt tikai ārkārtas sēdes.

Ko jūs domājat par sabiedriskās organi-zācijas DELNA publiskotajiem „10 soļiem, kā atgūt nozagto Latviju”?VIENOTĪBA var parakstīties zem visiem desmit punktiem šajā programmā. Tie ir skaidri principi, ko mēs vienmēr esam at-balstījuši, taču mums ir pietrūcis balsu, lai tos īstenotu – pietrūcis gan no ZZS puses, gan arī no „Saskaņas centra” puses. Jau-tājums ir par to, cik balsis tiesiskuma at-balstam ir 10. Saeimā, ir diezgan retorisks.

Vai jūs mēģināsiet virzīt jautājumu par atklātiem balsojumiem amatpersonu vēlēšanās?Domāju, ka to darīt šobrīd ir visai bezce-rīgi – citi politiskie spēki ir diezgan skaidri pauduši savu pozīciju un VIENOTĪBA ir stipri vientuļa šajā jautājumā.

1. Jāatbrīvo N. Vilnītis no KNAB priekšnieka amata.

2. Partiju finanšu jomā jāmazina atkarība no partiju sponsoriem.

3. Jānosaka kriminālatbildība par partiju „melnajām kasēm”.

4. Jāatceļ Saeimas slēgtie balsojumi.

5. Jāatceļ deputātu imunitāte.6. Jānodrošina efektīvāks tiesu

darbs. 7. Jānosaka augsti standarti

Satversmes tiesas tiesnešu kandidātiem.

8. Jāpanāk mediju īpašnieku atklātība.

9. Jāpalielina iespējas sabiedrībai iesaistīties lēmumu pieņemšanā.

10. Jāmaina pieeja kapitālsabiedrību vadības iecelšanā.

Avots: www.delna.lv

DELNA: PIRMIE 10 SOĻI, KĀ ATGŪT NOZAGTO LATVIJU

Šis ir tas brīdis, kad varam paši sev uzdot jautājumu – vai esmu izpildījis visu, ko es gribētu, lai attiecībā pret mani būtu izpildījuši citi?

fOTO: IEVA ČĪKA / LETA

aktuāli08

Ilma Čepāne,Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja, Latvijas universitātes profesore

Saeimas atlaišana tiek vērtēta dažādi. Vieni uzskata, ka „vadzis ir lūzis”, jo Saeimas oligarhu partiju ilggadējie deputāti savus tikumus nav mainījuši un pat nedomā to darīt, bet daļa no 10. Saeimas jaunpienācējiem ir pieņēmuši iepriekšējās Saeimas mantojumu: melu, izlikšanās un divkosības politiku. Citi pauž viedokli, ka pašreizējā ekonomis-

Mainīt Saeimas tikumus

kajā situācijā Saeimas atlaišana var radīt ievērojamus sarežģīju-mus. Vēl citi saka, ka „nekas jau tāpat nemainīsies”, jo, nemainot vēlēšanu sistēmu, rudenī vēlētāji ievēlēšot tos pašus „jaunos un vecos vēžus”.

Korupcija apdraud ikvienu Vērtējot šos trīs viedokļus atse-višķi, katram no tiem var piekrist. Tomēr ne visi aizdomājamies, ka korupcija kā ļaundabīgs audzējs grauž gan valsts ekonomisko, gan sociālo, gan arī tiesisko un

demokrātisko attīstību. Tā ap-draud ikviena iedzīvotāja tiesības un brīvības. Īpaši bīstama korupcija ir eko-nomiskajai attīstībai. Pateicoties korumpētiem ierēdņiem, valsts un pašvaldību budžeta, kā arī ES struktūrfondu līdzekļi tiek sada-līti „savējiem”, tiek sadārdzināti valsts un pašvaldību iepirkumi. Savukārt daļa deputātu, publiski klaigājot par skolotāju un ārstu zemajām algām, pensionāru un māmiņu pabalstu aizstāvību, savu saimnieku interesēs tajā pašā laikā var pieņemt likumus, ar kuru palīdzību valsti var apzagt „likumīgi”. Turklāt jāpatur prātā, ka būtiski vēlēšanu sistēmu likumdevējs var mainīt tikai tad, ja kādam no politiskajiem spēkiem, kas to patiesi vēlētos, Saeimā ir vairākums.

Kāpēc Saeimai neuzticas?Zemais uzticēšanās līmenis Saeimai – tai uzticas tikai katrs desmitais iedzīvotājs – patiešām ir katastrofa. un tas notiek tikai pusgadu pēc jaunās Saeimas ievēlēšanas, kad vēlētāji ir nomainījuši 60% veco seju pret jaunām. Šāda situācija apdraud pieņemto likumu politisko leģiti-

mitāti. Apgalvojums, ka Saeimā „visi zog”, korumpētos deputātus neuztrauc, bet atbaida zinošu un

godprātīgu cilvēku iesaistīšanos politikā. Politika ir kompromisu māksla. Ekonomiskās situācijas stabili-zācijas nolūkos un līdz ar to arī valdības lemtspējas nolūkos VIENOTĪBAS deputāti ne reizi vien ir bijuši spiesti piekāpties savu partneru spiedienam un piekrist lēmumiem, kas bijuši pretrunā ar valdības deklarāciju, un pat brem-zējuši reformas, par ko esam saņēmuši nesaudzīgu kritiku. Ir jāapzinās sava atbildībaTāpat nevaru noliegt, ka šo piespiedu laulību laikā dažkārt esam piesavinājušies arī citus

netikumus. Tāpēc VIENOTĪBAI, lai atgūtu vēlētāju uzticību, ir atklāti jāatzīst savas kļūdas.

Vienlaikus aicinu atcerēties, ka pašreiz Saeimā esošie depu-tāti, kuri balsoja pret A. Šlesera izdošanu kratīšanai, neatbalstīja KNAB izstrādātos grozījumus Krimināllikumā un nevēlējās pat uzsākt diskusijas par atklātību amatpersonu ievēlēšanā, nav Saeimas namā iekļuvuši ar varu vai viltu. Par viņiem visiem vēlētāji ir balsojuši. Tāpēc katram vēlētā-jam nākamajās – pirmstermiņa – vēlēšanās, realizējot Satversmē paredzētās tiesības, deputātu izvēlē ir jāapzinās arī sava atbil-dība. Ir jāapzinās sava atbildība, lai mēs oligarhu gūstā nenonāktu turpat, kur bijām pirms 20 gadiem.

Būtiskas izmaiņas var panākt tikai tad, ja kādam no politiskajiem spēkiem Saeimā ir vairākums

Ojārs Ēriks Kalniņš, Saeimas ārlietu komisijas vadītājs

Kļūstot par 10. Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētāju, man nebija skaidra priekšstata par parlamenta lomu valsts ārpoli-tikas veidošanā un īstenošanā. Astoņu mēnešu laikā esmu sapratis, ka, aktīvi strādājot starptautiskajā vidē, Saeimas deputāts var panākt daudz, lai veicinātu, atbalstītu un īstenotu Latvijas ārpolitikas mērķus. Ja ārlietu ministrs vada ārpolitis-ko darbu un prezidents to pārstāv valsts vadītāja līmenī, tad parla-mentāriešiem ir daudz plašākas un elastīgākas iespējas pilnveidot

Aktīva ārpolitika valsts interešu atbalstammūsu valsts ārpolitikas stratēģiju, kontaktējo-ties ar saviem kolēģiem citās valstīs. Protams, tas iespējams tikai tad, ja deputāts nenodarbojas ar tā saucamo politisko tūrismu, bet patiešām iedziļinās konkrētos starp-tautiskos jautājumos un izmanto savas pilnvaras, lai konstruktīvi iesaistītos to risināšanā. Kā piemēru jāmin nese-nās vizītes Moldovā un Gruzijā, tikšanos ar šo valstu parlamentāriešiem un piedalīšanos starptau-tiskās konferencēs Tbilisi un Kišiņevā. Viena no no-

zīmīgākajām Latvijas ārpolitikas prioritātēm ir atbalsta sniegšana mūsu stratēģiski svarīgajiem austrumu partneriem.ņemot vērā iegūto pieredzi šajās divpusējās vizītēs, man bija iespēja labāk argumentēt austrumu partnerības nozīmi ārlietu komisiju priekšsēdētāju sanāksmēs Budapeštā un Oslo. Sakarā ar „Arābu pavasara” nemieriem Ziemeļāfrikā Eiropas dienaskārtībā ir nonākuši vairāki būtiski izaicinājumi, tostarp – at-balsts demokrātiskām kustībām, finansiālas palīdzības sniegšana āfrikas valstīm, masu migrācija un bēgļu jautājumi. Kaut gan Latvijai ir morāls pienākums veicināt solidaritāti

starp Eiropas valstīm un atbalstīt to arī tādu problēmu kā „Arābu pavasara” nemieru risināšanā, mūsu galvenais pienākums ir nodrošināt, ka Latvijas ekonomis-kā un sociālā stabilitāte netiek apdraudēta un mūsu nacionālās intereses tiek ievērotas. Viens no Latvijas pienākumiem ir nodro-šināt, ka problēmas dienvidos nenovērš uzmanību un līdzekļus no iespējām austrumos. VIENOTĪBAS rindās ir daudz ārpo-litikas ekspertu, un esmu patei-cīgs par mūsu tuvo sadarbību un rīcību koordinēšanu. ārpolitikas jautājumos ir jābūt vienotiem un jāspēj veiksmīgi aizstāvēt mūsu nacionālās vērtības un Latvijas iedzīvotāju intereses.

fOTO: IEVA ČĪKA / LETA

fOTO: SAEIMAS ArHĪVS

09VIENOTĪBA 2011 JŪNIJS

Centieni pārcelt biroja galvenās aktivitātes uz attālākiem valsts reģioniem faktiski ir mēģinājums panākt, ka lielo „zivju” vietā tiek tvarstītas vien sīkas „zivteles”

Ainars Latkovskis, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs

Ik pa brīdim preses un sabied-rības uzmanības lokā nonāk konflikts starp Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāju Normundu Vilnīti un lielāko daļu pārējo biroja darbinieku. Konflikts, kura pamatā ir radikāli atšķirīgi priekšstati par biroja nākotnes attīstību, ir tālu pārsniedzis šīs iestādes robežas.

Vilnīša tā sauktā „reģionālā reforma” Centieni pārcelt biroja galvenās aktivitātes uz attālākiem valsts reģioniem faktiski ir mēģinājums panākt, ka lielo „zivju” vietā tiek tvarstītas vien sīkas „zivteles”. KNAB vadītājs N. Vilnītis faktiski cenšas bremzēt biroja tālā-ku attīstību. Apgalvojums par nepieciešamību aktivizēt biroja darbību reģionos nav pamatots tā vienkāršā iemesla dēļ, ka šajā

Lolita Čigāne, Saeimas deputāte

Daudzos novados ir rosīgu, čaklu un pašapzinīgu cilvēku radītas attīstības salas, tomēr pēdējā laikā arvien biežāk var novērot arī situācijas, kad, ņemot vērā to, ka daudzos no pagastiem dzīvošana ir lētāka nekā pilsētā, uz pagas-tiem pārceļas sociāli nelabvēlīgas un ļoti nabadzīgas ģimenes, kas

Latvijai nepieciešams stiprs un neatkarīgs KNAB

gadījumā visi ceļi gandrīz vienmēr tāpat ved uz rīgu, un tieši rīgā, kas ir Latvijas finanšu galvaspil-sēta, notiek absolūtais vairākums KNAB kompetencē esošo likum-pārkāpumu.

Vai vēsture atkārtojas?Biroja domstarpību dēļ plaši izplatīts ir viedoklis, ka likumdo-šanā iekļautais regulējums nav pietiekams, lai nodrošinātu iz-

pildvarai KNAB, tostarp biroja priekšnieka, pilnvērtīgu pār-raudzību, tādēļ tiek piedāvāts palielināt premjerminis-tra pilnvaras, lai izbeigtu šo anarhiju. Ja atceramies, premjera Aiga-ra Kalvīša (TP) laikā situācija bija daļēji

līdzīga. A. Kalvītis, gan pavisam citu motīvu vadīts, centās panākt KNAB toreizējā vadītāja Alekseja Loskutova atstādināšanu, taču tas nebija iespējams līdz brīdim, kamēr nekļuva zināms, ka pāris biroja darbinieku piesavinājušies kā lietiskos pierādījumus glabāto naudu.

Vienu likumu visiemTomēr tiesiskā valstī nedrīkst būt situācija, kad likums tiek mainīts,

pielāgojot to konkrētām perso-nālijām. Likumam jābūt univer-sālam un jāstāv pāri politiskajām un individuālajām interesēm. Īpaši svarīgi tas ir attiecībā uz

KNAB, un vienīgā izeja ir skaidru profesionālo kritēriju un prasību izstrādāšana KNAB vadītājam, kā arī biroja autonomijas likumīga nostiprināšana, tostarp arī Sa- tversmē. Kas attiecas uz N. Vilnīti, jautājums par viņa atbilstību

amatam ir jāizvērtē ģenerālpro-kurora Ērika Kalnmeiera vadītajai komisijai, kura savu atzinumu sniegs jau jūnija vidū. Pēc tam par KNAB vadītāja atstādināšanu

vai palikšanu amatā būs jālemj Saeimai. Tomēr, lai kāds būtu lē-mums, jautājumus par skaidriem kritērijiem un KNAB autonomiju nedrīkst atlikt „līdz nākamajai reizei”, tos nepieciešams izskatīt jebkurā gadījumā.

apmetas ģimenes dzīvei slikti piemērotos mājokļos. Tra-ģisks „joks iz dzīves” – skolo-tāja: „Jāni, vai arī mājās tu tā cērt durvis?”; bērni: „Jānim mājās durvju nemaz nav!” Mūsu valstī acīm redzami pietrūkst tautas dzīvā spēka, lai spētu pilnasinīgi plaukt un zelt.Šeit, protams, rodas jautā-jums, kā un ar kādiem līdzek-ļiem aktivizēt iedzīvotājus, panākt to, lai tie būtu gatavi uzņemties aktīvu atbildību gan par saviem, gan savas

kopienas dzīves apstākļiem. Acīm redzami tādi līdzekļi kā simtlat-nieku programma un garantētais iztikas minimuma (GMI) pabalsts ilgtermiņā nedarbojas. Lai gan tiem atsevišķos gadījumos ne-šaubīgi ir bijusi īstermiņa pozitīva ietekme, vietējie uzņēmēji visur valstī ir vērtējuši, ka šīs program-mas ir arī veicinājušas lielāku atkarības kultūras veidošanos

un nostiprinājušas slinkošanas tradīcijas.

Atbalsts jauniešiemMeklējot risinājumu, kā glābt to, kas vēl glābjams, pirmām kārtām jādomā par šodienas un rītdienas jauniešiem. Laukos ir tik daudz tādu vietu, kur jauni cilvēki savas dienas pavada, dirnot autobusu pieturā ar alus pudeli rokās. Šādā veidā tiek nodirnēta jaunības enerģija un spēks. Daudzi, kuri ak-tīvi darbojušies jauniešu nevals-tiskajās organizācijās, novērtē to doto neatsveramo ieguldījumu jaunu cilvēku attīstībā, veidojot sapratni par līdzdalības nozīmi un gūstot pozitīvu savstarpējās sadarbības pieredzi. Ja negribam pavisam pazaudēt savus laukus, par šo jādomā nekavējoties – pie-mēram, nākamajā programmēša-nas periodā (2014.–2020. gads) novirzot ievērojamus ES struk-tūrfondu līdzekļus jaunu cilvēku aktivizēšanai visā valstī, tostarp

mērķtiecīgi atbalstot talantus un talantu attīstību.

Pašvaldību iedzīvotāju tiesībasĻoti svarīgi ir arī ļaut pašvaldību iedzīvotājiem referendumos izteikties par dažādiem pašvaldī-bas dzīves aspektiem, teritorijas plānojumu, pašvaldības attīstības plāniem, dažādiem uzņēmēj-darbības projektiem un citiem jautājumi. Tiem jābūt nevis kon-sultatīviem, bet gan lemjošiem referendumiem, kuru rezultāts

Nē bēdīgiem laukiem!

ir saistošs pašvaldībai. Tostarp jādod tiesības pašvaldības iedzīvotājiem lemt par pašvaldī-bas vadītāja un domes atlaišanu. Tas, protams, darāms, paredzot, ka šādu procesu var uzsākt tikai tad, kad tam ir pietiekami liels atbalsts attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju vidū un pietiekami daudz aktīvu pilsoņu, kas, kopā darbojoties, var nodrošināt atbal-stu savām iniciatīvām. redzot, ka vecāki šādā veidā sadarbojas, arī bērni iegūs pozitīvu līdzdalības pieredzi.

Darba meklētāju skaits samazināsDarba meklētāju īpatsvars šā gada pirmajā ceturk-snī ir turpinājis samazināties, noslīdot līdz 16,6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Lai gan šis sa-mazinājums nav straujš, tas liecina par pozitīvu ten-denci tautsaimniecības attīstībā un iezīmē atšķirīgu dinamiku no kaimiņvalstīm – Igaunijas un Lietuvas –, kur sezonālu faktoru ietekmē darba meklētāju īpat-svars pret iepriekšējo ceturksni ir nedaudz audzis.

Avots: finanšu ministrija

fOTO: SAEIMAS ArHĪVS

fOTO: SAEIMAS ArHĪVS

reģionos10

Dzintars Zaķis, Saeimas VIENOTĪBAS frakcijas vadītājs

Pirms vairākiem gadiem, tieko-ties ar skandināvu uzņēmējiem, kuri plānoja Jēkabpils tuvumā būvēt celulozes rūpnīcu, sapra-tu interesantu lietu. Viņuprāt, vislabākās iespējas attīstīt ražošanu Latvijā ir tieši Dauga-vas labajā krastā – Aizkraukles un Jēkabpils rajonā. Argumenti bija gaužām vienkārši – ceļi,

dzelzceļš un Daugava. Ja šādi skatās uz ražošanas attīstību, tad jau šobrīd finiša taisnē esošie projekti – ceļa rīga–Maskava posms līdz Kok-nesei un vienlaikus arī sliežu ceļa izbūve – Latvijai ir stratē-ģiski ļoti nozīmīgi. Neapstiprinot celulozes projektu, Latvija, to neapzinoties, krīzes belzienu saņēma daudz spēcīgāk, un Jēkabpils zaudēja iespēju kļūt par mežu galvaspilsētu. Tomēr tas nenozīmē, ka jaunus inves-torus ar jaunām idejām nevili-nās sakārtota biznesa vide. Liela loma reģiona attīstībā ir divām lielajām pašvaldībām – Jēkabpilij un Aizkrauklei. No šo pilsētu gudras vadības ir atkarīgs, vai nākamajos gados, ekonomikai attīstoties, uzņē-mēji spēs atrast galveno – mo-tivētu darbaspēku. Priekšvēlēšanu programmā solītais Jēkabpilī:

• līdz2010.gadabeigāmiesāksim un pabeigsim tādus projektus kā Jēkabpils Vecpil-sētas laukuma rekonstrukcija tūrisma attīstībai – darīts; • uzlabosimsatiksmesdrošībupie Jēkabpils centrālās slimnī-cas – darīts;• rekonstruēsimKrustpils(ādamsona) saliņas estrādi un tiltu – darīts;• attīstīsimJēkabpilspirms-skolas izglītības iestāžu infra-struktūru Jēkabpilī, uzlabosim dabaszinātņu kabinetu Jēkab-pils 2. un 3. vidusskolā – darīts; • pabeigsimkapličasbūvnie-cību Jēkabpils pilsētas kapos. Atbalstīsim projekta realizāci-ju – darīts;• Rīgas,MadonasunVaroņuielu rekonstrukcija Jēkabpilī – procesā;• Krustpilskultūrasnamare-konstrukcija – procesā;• pilsētassatiksmesdrošības

un organizācijas uzlabošanai – jauna Daugavas šķērsojuma izbūve Jēkabpilī – procesā; • iekškvartāluielurekonstruk-cija, dzīvojamo māju siltināša-na – procesā.Pašvaldība dara lielu darbu, lai sakārtotu ielas, kultūras un tūrisma objektus, rūpējas par to, lai iedzīvotājiem brīvajā laikā ir kāda nodarbe. Autorallijs Jēkabpils ielās jūnija sākumā bija kā skābeklis tehnisko spor-ta veidu cienītājiem. Paldies organizatoriem par to. Bet pašvaldības ikdiena ar to nebei-dzas. Novēlu Jēkabpils vadībai nopietni pieķerties izglītības iestāžu darba uzlabošanai, atlocīt piedurknes un panākt, lai mūsu pilsētā būtu pieejama augstākā izglītība. Ticiet man – tas uzlabotu ne tikai mūsu jauniešu zināšanu līmeni, bet arī padarītu pilsētas ikdienas dzīvi krietni krāsaināku.

13. maijā

› Saeimas deputāts Aivars Volfs Jelgavas novadā tikās ar pašvaldības vadību, pārrunājot turpmākās sadarbības iespējas.

25. maijā

› Saeimas deputāti Silva Bendrāte un Edvards Smiltēns Saeimā uzņēma Kuldīgas centra vidusskolas audzēkņus.

Inrgīda Circene, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja

Viesojoties dažādos novados daudzviet Latvijā, sarunās ar iedzīvotājiem esmu novēro-jusi, ka ārpus rīgas par vienu no būtiskākajām problēmām joprojām uzskatāma nodarbi-nātība. Vienlaikus iedzīvotāji to bieži vien saista ar valsts funk-ciju – nereti tiek teikts, ka valstij jādibina uzņēmumi, jānodro-šina ar darbvietām, taču tas ir iesīkstējis uzskats un stereo-

tips. Valstij šādas funkcijas nav: mēs nedzīvojam komunismā – ne Ķīnā, ne PSrS, kur uzņēmu-mi bija valsts īpašums.Tie godīgie iedzīvotāji, kuri joprojām maksā nodokļus, no-drošina valsts budžeta vietas jauniešiem augstskolās, lai viņi iegūtu izglītību ekonomikā, fi-nansēs, tautsaimniecībā, inže-niertehniskajās zinātnēs u.tml. Es uzskatu, ka tiem jauniešiem, kuri saņem valsts apmaksātu izglītību, kļūstot par jauna-jiem speciālistiem, ir jādibina uzņēmumi un jārada darbvie-tas pašiem. Ja cilvēks izglītību ieguvis par valsts naudu, viņa pienākums ir dot ieguldījumu kā ražotājam, uzņēmējam, jaunam nodokļu maksātājam. Piemēram, par valsts naudu izglītību ieguvušajiem jauna-jiem ārstiem ir jāatver savas prakses. Arī es, būdama viena no labākajām studentēm savā kursā, savulaik aizbraucu uz laukiem – dzīvot un strādāt 200 km attālumā no rīgas.

27. maijā

› VIENOTĪBAS priekšsēdētāja, Saeimas priekšsēdētāja Solvita āboltiņa, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene, Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Korna, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts Klāvs Olšteins un citi partiju pārstāvji Liepājā diskutēja par VIENOTĪBAS partijas izveidi un nākotni.

› Saeimas deputāti Arvils Ašeradens un Ints Dālderis Novadu 10. grāmatu svētku ietvaros Alūksnē piedalījās diskusijā ar iedzīvotājiem.

› Plānots, ka arī turpmāk diskusijās, kas regulāri norisināsies visā Latvijā, piedalīsies VIENOTĪBAS Saeimas deputāti un partiju valžu locekļi. Tās notiks gan partiju nodaļās Latvijas novados, gan tematiskās darba grupās.

20. maijā

› Saeimas deputāts Aivars Volfs piedalījās Latvijas Pašvaldību savienības kongresā Kokneses novada kultūras namā, kā arī Pūres gadatirgū tikās ar pagasta iedzīvotājiem un pārvaldes vadību.

› EP deputāts Krišjānis Kariņš Novadu 10. grāmatu svētku ietvaros Ogrē piedalījās diskusijā par iedzīvotājiem aktuāliem jautājumiem.

VIENOTĪBAS aktualitātes reģionos

Solīts – darīts Zemgalē

Kurzemē ķersimies pie darba, ne runāmProtams, arī valstij ir savi pienākumi. Valsts pienākums ir nodrošināt infrastruktūru un likumus ražošanas sekmīgai attīstībai. Pat pašreizējais ASV prezidents Obama, nākot pie varas, atzīmēja, ka ieguldījumi veselības aprūpē un infrastruk-tūras sakārtošanā ir valsts sekmīgas attīstības pamatā. Infrastruktūras nodrošināšana ir gan valsts, gan pašvaldības līmeņa uzdevums. Neapšaubā-mi, ceļš, lai nonāktu viesu mājā,

ir gandrīz tikpat svarīgs kā pati viesu māja – ja nebūs elektrī-bas, arī ražotne netiks dibināta.Likumdošanā vissvarīgākais ir vienlīdzības un godīguma princips, lai neviens uzņēmējs nevarētu teikt, ka Latvijā tiek pārkāpti konkurences pamat-principi. Tā ir nodokļu politika: nodokļi ir jāmaksā visiem; jābūt principam, ka „nāve un nodokļi ir neizbēgami”. Tikai tā iespē-jams samazināt kopējo nodokļu slogu katram individuāli.

Ārvalstīs strādājošajiem vairs nebūs jāmaksā nodokļu starpībaŠobrīd Latvijas rezidentiem, kas algotu darbu strādā ārvalstīs, Latvijā jāmaksā iedzīvotāju ienākuma no-dokļa starpība. Plānots, ka jau šogad stāsies spēkā grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un šos ienākumus ar nodokļiem Latvijā vairs neap-liks. Atbrīvojums attieksies uz ienākumiem, kas gūti ES, Eiropas Ekonomiskās zonas un citās valstīs ar attiecīgi spēkā esošām konvencijām.

Avots: Saeima

fOTO: SAEIMAS ArHĪVS

fOTO: SAEIMAS ArHĪVS

Arvils Ašeradens,Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētaja viet-nieks, apvienības VIENOTĪBA valdes loceklis

Ja Vidzemi salīdzina ar ci-tiem Latvijas reģioniem, tad redzams, ka tās attīstība ir salīdzinoši veiksmīga. Tomēr tā ir arī ļoti neviendabīgs un sarež-ģīts reģions – tajā ietilpst gan Pierīgas blīvi apdzīvotie novadi ar izciliem ekonomiskās izaug-smes rādītājiem, gan mazap-

dzīvoti un depresīvi pierobežas apgabali. Vienlaikus ir arī vairāki dinamiskas attīstības centri – Valmiera, Cēsis, Smiltene, kā arī Madona –, kuriem nākotnē būs svarīga loma kā ekonomiskās izaugsmes dzinējspēkiem.Manuprāt, šobrīd lielākais Vidzemes izaicinājums ir tieši vienmērīga reģiona attīstība, kas sevī ietvertu gan nodarbi-nātības problēmu risināšanu, gan uzņēmējdarbības, izglītības, sociālās un transporta infra-struktūras attīstību. Samazino-ties iedzīvotāju skaitam, reģions ir saskāries ar jauna veida problēmām. Pirmkārt, pieaugot degvielas cenām un sarūkot gan valsts finansējumam, gan pasažieru skaitam, ir slēgta virkne sabiedriskā transporta maršrutu. rezultātā liela daļa Vidzemes ir kļuvusi sasniedza-ma tikai ar privāto transportu. Otrkārt, samazinoties bērnu skaitam, vietējās pašvaldī-bas ir uzsākušas sava veida „skolu karus”, jo tikai piesaistot skolēnus var saglabāt mācību

iestādi, nodrošināt finansēju-mu, darbvietas un pašvaldības attīstību. Cilvēks šodien ir kļuvis par galveno attīstības resursu. Šo problēmu risinājumi būs jāmeklē teritoriālās attīstības plānotājiem kopā ar pašvaldību vadību un iedzīvotājiem. Šogad Saeimai izdevās sa-glabāt plānošanas reģionus, kuriem ir liela nozīme reģionu attīstības veicināšanā. Šobrīd noris darbs pie otrā līmeņa pašvaldību izveides – vistica-māk, Latvijā tiks izveidoti deviņi apriņķi. Es ļoti ceru, ka apriņķu izveide dos jaunu impulsu reģionu attīstībai, jo otrā līmeņa pašvaldība ir vienīgais pār-valdes instruments, kas ļauj saskaņot gan lielu un attīstītu, gan mazu un novārdzinātu novadu intereses. Tas ļaus arī katram reģionam definēt savas priekšrocības un attīstīt tās, lai veiksmīgi konkurētu ar citiem.Kā brīnišķīgs piemērs pārdomā-tai plānošanai ir Apes novads, kur attīstības pamatā ir gudra vadība, savu iespēju un vaja-

dzību apzināšanās un izman-tošana: pieredzes smelšanās no veiksmīgajiem ziemeļu kaimiņiem igauņiem un ES finansējuma pārrobežu sadar-bībai piesaiste. Ape ir īstenojusi klasisko uzņēmējdarbības ciklu: definējusi stratēģiju; piesaistī-jusi spējīgus cilvēkus; atradusi atbilstošu finanšu instrumentu. Apzinoties ierobežotos re-sursus, apēnieši ir nolēmuši attīstīt savas lokālās prasmes gan amatniecībā, gan kulinārijā. Ar pašvaldības atbalstu Apē ir strauji pieaudzis gan mazo uz-ņēmumu, gan pašnodarbināto skaits, kas savus mājražojumus veiksmīgi tirgo ne tikai vietē-jiem, bet ar interneta stapniecī-bu – arī citiem Latvijas iedzī-votājiem. Šāds nodarbinātības un uzņēmējdarbības attīstības modelis, kas balstās uz vietējo ierobežoto resursu gudru iz-mantošanu, radot unikālus, tikai šai vietai raksturīgus produktus, manuprāt, būtu piemērots uz-plaukuma ceļš visiem mazajiem Vidzemes novadiem.

Sarmīte Ķikuste, Daugavpils Latviešu biedrības priekšsēdētāja

Latgales reģions spēs attīs-tīties līdzsvaroti, ja tam tiks

dotas vienādas iespējas ar citiem Latvijas reģioniem. Diemžēl līdz šim nedz valsts in-vestīciju, nedz ES struktūrfondu sadales rezultāti nav bijuši par labu Latgalei – salīdzinājumā, piemēram, ar atsevišķām labi zināmām piejūras pilsētām Kur-zemē. Tas kopumā ietekmējis arī lēno rūpnieciskās ražošanas attīstību, augsto bezdarbu, nelegālo nodarbinātību un dar-baspēka aizplūšanu uz citām vietām gan Latvijā, gan Eiropā. Tieši reģionos daudz spilgtāk nekā lielajās pilsētās iedzīvo-tājos jūtams ticības trūkums stabilitātei.Tomēr uzskatu, ka Latgalē ir savs potenciāls Latvijas eko-nomikas spēcināšanai – daudz

izglītotu, gudru, zinošu, strādāt gribošu un varošu cilvēku. Nav jārunā par tukšajām mājām, nekoptajiem un aizaugušajiem laukiem. Ir jārunā, jādomā un jāatbalsta sīkstie un mērķtie-cīgie cilvēki, kuri veido un uztur kuplas un čaklas ģimenes. Vērtība ir tie cilvēki, kuri izvēlas palikt vai atkal atgriezties Lat-galē, atrodot savu nišu un rādot piemēru citiem, ka var un jāvar darīt arī šeit un tagad. Mūsu mērķim ir jābūt: vei-dot tādu valsti, strādāt tā, lai ikvienam latgalietim, līdzīgi kā ikvienam iedzīvotājam no ekonomiski labāk attīstītajām Latvijas vietām, būtu iespē-jas izglītoties, iegūt profesiju, saņemt kvalitatīvus veselī-

bas aprūpes pakalpojumus, nodzīvot cienīgu un pārticīgu mūžu. VIENOTĪBAI ir jāturpina uzsāktais darbs ne tikai valdībā, bet arī reģionos, saliedējot savu komandu, negaužoties par slik-to un negatīvo, bet jau tagad, šajā grūtajā laikā, uzņemoties atbildību. Ikvienam no mums, aktīvi strādājot vietējās pašval-dībās, ir jāpalīdz lauzt sabied-rībā iesakņojies priekšstats, ka politika ir tikai savtīgu, šauru interešu lobijs. Ir jāapzinās, ka tieši sabiedrība spēj pozi-tīvi ietekmēt būtiskus politiķu lēmumus. Ir jāspēj nodroši-nāt cienīgs pretspars „viena vadoņa” partijām, piedāvājot citu, iedzīvotājiem izprotamu, politisko kultūru.

11VIENOTĪBA 2011 JŪNIJS

30. maijā

› Pļaviņu novada kultūras centrā Saeimas deputāts Ansis Saliņš piedalījās Sieviešu tiesību institūta rīkotajā pasākumā saistībā ar projektu „Senioru ceļš”, kur iesaistījās vecļaudis no Pļaviņām, Klintaines, Aiviekstes, Vietalvas un Kokneses.

Maija beigās

› Saeimas deputāte Ilma Čepāne piedalījās Olaines Pieaugušo centra organizētajā sapulcē ar iedzīvotājiem, pārrunājot vasarā plānotos referendumus, kā arī politisko situāciju valstī kopumā.

3. jūnijā

› Saeimas deputāti Ansis Saliņš un Atis Lejiņš tikās ar iedzīvotājiem Jaunjelgavas bibliotēkā, kā arī piedalījās Jaunjelgavas lauvas skulptūras atklāšanā. Saeimas deputāti Aivars Volfs, Klāvs Olšteins, Guntars Galvanovskis un Ints Dālderis piedalījās Iekšlietu ministrijas sporta sezonas noslēguma sacensībās Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma sporta kompleksā.

8. jūnijā

› Notika politisko partiju apvienības VIENOTĪBA reģionālo nodaļu kopsapulce.

10. jūnijā

› VIENOTĪBAS Zemgales reģiona deputātu tikšanās, lai pārrunātu tālāko sadarbību.

28. maijā

› Saeimas deputāts Ansis Saliņš atbalstīja Pļaviņu ģimnāzijas skolotāju arodbiedrības lielo gada ekskursiju – Ceriņu ekskursiju.

27. maijā

› Saeimas deputāte Ingrīda Circene piedalījās Priekules slimnīcas renovētās ambulatorās daļas atklāšanā.

Latgales potenciāls

Vienmērīgu attīstību visā reģionā!

fOTO: PErSONĪGAIS ArHĪVS

fOTO: SAEIMAS ArHĪVS

viedoklis12

Atis Lejiņš, Saeimas deputāts

Pēc PSrS sabrukuma, kad sākās „primitīvais kapitāla uzkrāšanas” laikmets, „dzimuši” arī mūsu oli-garhi. Katrā bijušajā komunistis-kajā valstī tas izpaudies savādāk, bet pamatā problēma radusies no biznesa ciešas saaugšanas ar politiku. Krievija tam ir vispilg-tākais piemērs. Latvija lielā mērā tam tikusi pāri, pateicoties dalībai ES un NATO, tomēr vēl arvien palikusi stipra oligarhu ietekme. Jautājums – kāpēc?

Oligarhi Latvijā un oligarhi IgaunijāPirmkārt, mūsu ziemeļu kaimi-ņiem Igaunijā nebija „trubas” un nācās strādāt, lai naudu nopelnī-tu. Tādēļ nav dzirdēts par tādām sarežģītām ofšoru firmu shē-

Karš oligarhiem pieteikts, jautājums vien – kurā pusē nostāsies sabiedrības vairākums?

mām, ar kādām cīnāmies mēs.Otrkārt, Saeimu mēs ievēlējām

tikai 1993. gadā. Pa to laiku privatizācija tika nodota ministrijām, nevis Privatizācijas aģentūrai, kā to darīja Igaunijā tūlīt pēc valsts atjaunošanas. rezul-tātā Igaunijā saradās „500 oligarhi”, kurus viegli bija atšķaidīt ma-sās, riikogu pieņemot likumu par „nulles de- klarāciju” jau 90. gados. Zīmīgi, ka mēs vēl līdz šim neesam to varējuši izdarīt. Saeimai sākot šo jautājumu atkal un atkal cilāt, zināmās deputā-tu aprindās manāms uztraukums – pārāk liels tomēr ir drauds iedibinā-

tajai koruptīvajai sistēmai Latvijā kopumā.

Valsts nozagšana gadu desmitu garumāBūtisks ir Pasaules Bankas ziņojums par valsts nozagšanu 90. gadu beigās un smagajām cīņām par un ap KNAB, kuras sā-kās jau A. Bērziņa laikā, kad NATO pieprasīja KNAB dibināšanu (kā NATO varēja aizstāvēt valsti, kura iekšēji nozagta?). Par to, kā A. Kalvīša laikā tika demontēta tiesu vara Latvijā, var atrast ziņas analīzē, kas balstīta uz „Wikileaks” informāciju par ASV vēstniecības Latvijā depešām Vašingtonai un kuru nesen publicēja portāls „Tvnet”.

Sagraut oligarhu sistēmuDiemžēl Saeima neko nespēs mainīt tik ilgi, kamēr vien spēku samērs tajā nenoslieksies par

labu oligarhu ietekmes sagrauša-nai, ko nevar panākt ar saukļiem, bet tikai ar konkrētiem likumiem. Vai panāksim tautas atbalstu oligarhu sistēmu graujošiem likumiem? Baidos, ka tik ilgi, kamēr liela daļa cilvēku domās, ka oligarhu zagšana ir atbalstāma, jo pabiras tomēr tiek „atmestas” tautai, prezidenta radikālā rīcība var arī nenest augļus. Tad jaunajā Saeimā sagaidāms tāds pats vai pat vēl sliktāks spēku salikums, kas var būt izšķiroši mūsu valsts nākotnei, jo kāpēc gan investēt naudu Latvijā, ja tepat blakus ir daudz sakārtotāka Igaunija, kurai piedevām ir eiro. Mēs esam varē-juši pārvarēt dziļāko ekonomisko krīzi Latvijas vēsturē, neļausimies tikt atsviesti jaunā – politiskajā krīzē!

fOTO: SAEIMAS ArHĪVS

fOTO: SAEIMAS ArHĪVS

Vidējā samaksa valstī augusi2011. gada pirmajā ceturksnī mēneša vidējā bru-to darba samaksa valstī bija 452 lati; salīdzinot ar 2010. gada pirmo ceturksni, tā pieauga par 20 latiem jeb 4,6%. Sabiedriskajā sektorā darba samaksa palielinājusies par 6,4% (no 446 līdz 474 latiem), bet privātajā sektorā – par 3,6% (no 421 līdz 436 latiem). Neto darba samaksa šajā laika periodā pieauga par 4,1% (no 308 līdz 320 latiem).

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Edvards Smiltēns,Saeimas VIENOTĪBAS frakcijas priekšsēdētāja vietnieks

Satversmes 91. pants skaidri nosaka – visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priek-šā. Deputāta imunitāte ir atkāpe

Neaizskaramība. Rīkojums Nr. 2. Manas paaudzes iespēju laiks

no šī principa, kuru drīkst piemērot tikai atbilstoši šī izņēmuma mērķim. Skaidrojums likumdevēja gribai at-rodams gandrīz pirms gadsimta, Satversmes Sapulcē, kur, debatē-jot par Satversmes 28. pantu (tagadējo 29. pantu), referents Jānis Purgals parla-mentārieša neaizska-ramību skaidroja tieši ar mērķi nodrošināt parlamentam netrau-cētu darbību. „Negrib parlamenta locekli izņemt no apgrozības, negrib viņu atraut no viņa svarīgā darba vi-sas tautas, visas valsts

labā. Tas ir galvenais motīvs.” Tātad deputāta neaizskaramība nav viņa personiskas tiesības tikt pasargātam no soda vai tiesībsargājošo institūciju veiktās izmeklēšanas. Tās ir parlamenta tiesības piemērot šo normu tikai

tajos gadījumos, kad ir patiesi apdraudēts stabils likumdošanas darbs. Turklāt Saeima, piešķirot kādam konkrētam deputātam neaizskaramību, viņam liedz Satversmē garantētās iespējas: aizstāvēt savas tiesības un liku-miskās intereses taisnīgā tiesā. Balsojums par A. Šlesera neizdo-šanu kratīšanai bija arī nopietns no Satversmes 1. panta izrie-tošā varas dalīšanas principa pārkāpums. Tā bija nepamatota likumdevēja varas iejaukšanās tiesu varas neatkarībā un tās kompetencē.Tieši šis balsojums bija arī pēdē-jais piliens Latvijas prezidenta Valda Zatlera pacietībai, tas mu-dināja pieņemt ļoti grūtu un vēs-turisku lēmumu – atlaist pirms vairākiem mēnešiem tautas ievē-lēto Saeimu. Tautai nu ir dota vēl viena iespēja mainīt savas valsts nākotnes ceļu. Taču arī tautai jābūt gudrai, lai spētu pieņemt tādu lēmumu, kas sekmētu mūsu valsts attīstību. Es ceru, ka, tēlaini izsakoties, esam uzsākuši ceļu

no Spartas oligarhijas uz Atēnu demokrātiju. Lai mēs šo demokrātijas ceļu sekmīgi veiktu, arī manas – jau-nās – paaudzes cilvēkiem jābūt gataviem nākt politikā, uzņem-ties atbildību, lai tiešām šis būtu mūsu laiks. Šo septiņu mēnešu darbības laikā parlamentā esmu pārliecinājies – te ir vieta jauniem, apņēmīgiem, gudriem cilvēkiem, ar skaidru mūsu valsts nākotnes vīziju, kā arī pareizu izpratni par tiesiskumu un likuma garu.

Ar rīkojumu Nr. 2 Valdis Zatlers atgādināja, ka neviens deputāts nav neaizskarams. Neaizskarams ir Latvijas tautas kopējais īpa-šums un tiesības veidot perspek-tīvu nākotni katram no mums un mūsu nākamajām paaudzēm šeit – Latvijā!

* VIENOTĪBAS deputāti jau ir iesnieguši grozījumus Lr Sa-tvermē, tie paredz svītrot iespēju Saeimai neizdot kādu deputātu kratīšanai.

13VIENOTĪBA 2011 JŪNIJS

Papildu informāciju par VIENOTĪBAS jauniešu organizācijām meklē: www.jljn.lv, www.psjauniesi.lv, www.scp.lv

Vasara sākusies – apsveicam skolēnus ar brīvlaika sākšanos un vēlam veiksmi studentiem eksāmenos!

VIENOTĪBAS jauniešu padomes sēdes turpmāk notiks trešdienās plkst. 18.00. Aicināti visi interesenti!

Paldies visiem, kas piedalījās projektā „Jauniešu Saeima”!

VIENOTĪBAS Jauniešu padome izsaka pateicību jauniešu reģio-nālās konferences dalībniekiem un atbalstītājiem, kā arī aicina gatavoties mūsu nākamajiem pasākumiem, tostarp vasaras aka-dēmijai Valmierā un gaidāmajam VIENOTĪBAS jaunatnes organi-zācijas dibināšanas kongresam šī gada augustā!

birojā

jaunieši

„LĒCIENA VALODAS STuNDA” – JurA KMINA uN DMITrIJA GErCIKA VELTĪJuMS fILIPA HALSMANA PIEMIņAI; PIEDALāS LATVIJā PAZĪSTAMAS PErSONĪBAS – TOSTArP ArĪ POLITIĶI SOLVITA āBOLTIņA, SArMĪTE ĒLErTE, ANDrIS VILKS u.C.

Birojā Kaļķu ielā 28 notiks:• 22.jūnijā–ielīgosimJāņusganbirojā,gan pie tā radošajās teltīs;• 30.jūnijāplkst.18–VIENOTĪBASreģio-nālo nodaļu sapulce;• trešdienāsplkst.18–VIENOTĪBASjauniešu sapulces;• pirmdienāsuntrešdienās–videosaru-nās piedalīsies VIENOTĪBAS politiķi;• otrdienāsunceturtdienās–būsiespē-ja ar politiķiem tikties aci pret aci;• regulāriplānotasdiskusijasparaktua-litātēm un radošās darbnīcas.

Jaunumiem un aktualitātēm, kā arī precīziem tikšanās laikiem sekojiet līdzi internetā: www.vienotiba.lv

No 1. jūlija VIENOTĪBAS birojā aicinām apskatīt fotokolekciju „Lēciena valodas stunda”

Pirms gada, saulainā 28. maija pievakarē, tika dibināta pirmā reģionālā apvienības VIENOTĪBA jaunatnes organizācija. Toreiz jaunieši pulcējās ar kopējiem mērķiem un interesēm, vienādu Jūrmalas attīstības ejamo ceļu un nedaudz bažīgu skatu, vai izdosies viss iecerētais. Bet izdevās – ja pirms gada dibināšanas kongresu svinē-jām īrētās telpās, tad jau tagad – savās biroja telpās. Daudz paveiktu darbu, uzti-

cama komanda, mērķtiecība, entuziasms un ticība saviem spēkiem – tā pāris vārdos varētu mūs raksturot pēc gada darba. Savu gada jubileju svinējām valstiski zīmīgā dienā – dienā, kad valsts prezidents Valdis Zatlers devis tautai tiesības lemt šīs Saeimas turpmāko likteni. Tiesa, neilgu lai-ku pēc kopsapulces beigām – it kā iezīmē-dams ejamo ceļu un mudinādams aktīvāk iesaistīties un mainīt esošo politiku. Sācies

jauns etaps gan mūsu, gan valsts politis-kajā dzīvē. Cerības, ka uzlabosies iedzīvo-tāju labklājība, un jauni mērķi, lai veicinātu Jūrmalas attīstību, iezīmē turpmāko ceļu un veicamos darbus.uz kopsapulci ieradās mūsu tuvākie atbalstītaji un kolēģi – jaunieši no rīgas, biedri no reģionālās apvienības VIENOTĪBA un Jūrmalas pilsētas domes deputāts romualds ražuks. Viņu ierašanās parādīja,

ka ir cilvēki, kas tic mūsu spēkiem un no-vērtē padarīto, tādēļ savs darbs jāturpina vēl aktīvāk. Interesanta pieredze, padomi un laba vēlējumi tiks ņemti vērā, lai vēl aktīvāk veicinātu pilsētas attīstību.Paldies viesiem no Jūrmalas un rīgas, kas ar savu klātbūtni izteikuši atbalstu un ticī-bu mūsu darbiem! Par labāku Jūrmalu!

Sagatavoja: Kristians Avotiņš, VIENOTĪBAS jaunieši Jūrmalā

Jūrmalas reģionālās apvienības VIENOTĪBA jaunatnes organizācijas kopsapulce

4. un 5. jūnijā Bauskā notika apvienības VIENOTĪBA jauniešu reģionālā konference. Konferenci apmeklēja 40 jaunieši no Tukuma, Dobeles, rīgas, Jelgavas, Jūr-malas un, protams, pašas Bauskas. Darba kārtībā bija gan nodaļu vadītāju darba prezentācijas, debates, darbs grupās un veselīga atpūta pēc vairāk nekā septiņu stundu darba.Pasākuma īpašie viesi bija Banku augst-skolas rektors Andris Sarnovičs un prakses vadītājs Ilmārs Pilinieks ar lekciju

„Organizācijas vadība un darbības analīze”. Jauno politiķu debašu turnīrā, lai noskaid-rotu uzvarētāju, bija nepieciešamas divas balsošanas kārtas, jo pēc pirmā balsojuma vienādu balsu skaitu saņēma divi dalībnie-ki: Edmunds Jurēvics (Tukums) un Gatis Liepiņš (rīga). Otrajā kārtā uzvaru guva Gatis Liepiņš par debates tēmu „Padomju ražošanas nekonkurētspēja brīvā tirgus apstākļos”. Apsveicam Gati ar uzvaru!

Sagatavoja: Ivars Bandonis, VIENOTĪBAS Jauniešu padomes līdzpriekšsēdētājs

VIENOTĪBAS jauniešu reģionālā konference

Gaidām ciemos VIENOTĪBAS birojā!

tradīcijas

Janīna Kursīte, Saeimas deputāte, fokloriste

Kāds neizpratnē var paraustīt plecus: kas par jautājumu – Jāņos jābūt kā vienmēr! Svētku sajūta vismazāk ir atkarīga no politiskās vai ekonomiskās situācijas, bet gan no situācijas, kas ir mums galvā, pro-ti, no pašu radītā noskaņojuma. Lai noskaņojums būtu labs, jāzina, ko ēst un ko dzert. Jāņadziesmās minēts gan salds brandavīns, gan viss kas cits, bet der padomāt arī par mazāk pieminētām, jau puspiemirstām lietām. Jāņos neder ēst tā, kā varbūt tīri labi der citos gadījumos: „Ēst viņi ēda katrs savu.” (Vis-valdis Lāms „Mūža guvums”); „Tik vien zina kā ēst un gulēt.” (Vilis Lācis „uz jauno krastu”); „Viņi apēda visu, kas vēl ēdams, un šķīrās.” (Lāms „Mūža guvums”).Lūk daži ēdieni un dzērieni, ko mūsu senči izmantojuši labas svētku noskaņas radīšanai.

Biedru alusuz svētkiem (visbiežāk uz Jāņiem) par kopējiem līdzekļiem sarūpēts alus. Nav svarīgi, cik (naudiskā izteiksmē) kurš pieliek – svarīgi, ka pērk kopīgi. Kopīgam dzērienam ir lielāks sāts, nekā kad visu atstāj tikai uz Jāņa tēva viena paša pleciem. Kādu alu pirkt vai labāk – pašdarināt Jāņos, tas nav tik svarīgi. Gal-venais, lai tas nebūtu driģeņu, pelašķu, vaivariņu, vērmeļu vai ziepju zāļu alus. Alum jābūt tīram, lai drošu sirdi var saukt kādreiz populāro saukli:„Šeit alus tā kā dzītars,To nedzer tikai tītars.”Otrā svētku dienā var noderēt alus pret aizsmakumu, ko – īsos vārdos – gatavo

šādi: mājas alū liek sakultu olu, sviestu un medu. Tad vāra.

Asins desasKaut kā piemirsies, ka asins jeb putraimu desas agrāk ēda ne tikai Ziemassvētkos, bet arī otrajā saulgriežu laikā – Jāņos. Par to nācās pārliecināties Sibīrijā, pie 19. gadsimta otrās puses latviešu kolo-nistu pēctečiem nokļūstot. Pēc tam jau brīnišķīgi sagatavotas asins desas vie-nos Jāņos iznāca ēst Latgalē, Arendolē. Asins desas senatnē uzskatīja par vienu no maģiski stiprākajiem ēdieniem. Pirms vēlēšanu maratona sevišķi ieteicamas!!!

Jāņu siersNav svarīgi, no kā Jāņos taisa sieru – ka tikai no ēdamām vielām. Svarīgākais, lai tam būtu deviņstūra forma. Ja ir – viss kārtībā! Iesaku Jāņiem pamēģināt sasiet tādu aizmirstu, bet 18. gadsimta beigās reklamētu sieru kā kartupeļu siers.

Sieri no kartupeļiemIzmeklē no baltiem un sarkaniem kartu-peļiem tos lielākus un labākus, vāri tos katlā ar ūdeni mīkstus, bet ne tik ilgi, ka saplīst, citādi viss spēks un gardums no-zūd. Kad jau atdzisuši ir, tad top nomizoti, abrā ielikti un ar lielu koka karoti jeb pies-tu tik ilgi berzti un sagrūsti, kamēr itin mīksti un smalki kā mīkla. [..] Tad var pēc patikšanas kupušu pienu (t.i., biezpienu) pielikt un trejādus sierus taisīt; proti, trīs daļas kartupeļu un viena daļa piena jeb pus daļa kartupeļu un pus daļa piena, jeb, kad itin gardus grib, viena daļa kartupeļu un trīs daļas piena. Bet kad tas piens uz uguni top kupināts, tad nebūs viņu visai cieti taisīt, nedz karstu pielikt, bet pamīk-stu un kad jau labi atdzisis iraid. Tad top viss kopā labi saberzts, un kad viņus itin gardus grib taisīt, kādas karotes salda

jeb skāba krējuma, sāls, ķimenes un, kam patīk, kāds maģums anīšu, pliederu ziedu jeb smalki sagrūstu muskatu puķu pielikts un labi samīcīts. Tad top abrā apklāts un trīs jeb četras dienas ne visai siltā vietā nolikts, tad atkal berzts un mī-cīts, viss slapjums labi izspiests un pēc patikšanas sieri taisīti. Kad tādus lielus apaļus sierus grib taisīt, kas kā olenderu (t.i., holandiešu) sieri izskatās, tad top pie katra tāda siera vēl laba karote priša (t.i., svaiga) sviesta piemīcīta, un tad iekš pormēm (t.i., formiņām) iespiesti; un tāds siers kad jau drusciņ vecs top, daudz gardāks un labāks iraid nekā olenderu siers. Mazi sieri, kas rokās rullēti un spiesti, top uz dēļiem siltumā nolikti, bet ne saulē, nedz uz karstu krāsni, citādi viņi plīst. [..] Tiem kartupeļu sieriem vēl tas labums priekš citiem piena sieriem iraid, ka smadzītes (t.i., miltu kukaiņi) pie viņiem nerodās, ka viņus daudz ilgāki var turēt un ka jo vecāki, vēl jo labāki top. (Latviska gada grāmata, 1797, II, 49–51.)

IeēdināšanaTā ir drusku bīstama lieta, bet Jāņos nedaudz var pamēģināt. Tautā ticēja, ka meita var puisi (nezinu, vai puisis var to pašu izdarīt ar meitu, par to nekas nav minēts) ieēdināt, ja viņa Jāņa dienas naktī kreisā padusē sasautē sieru un to iedod uzcerētam puišam. Svarīgi tikai nepārsautēt, tad nekas vairs nelīdzēs!

Viltotais zaķisNesen pārlasīju Pēterburgas latvie-šu izcelsmes krievu rakstnieces Ellas foņakovas bērnības atmiņu grāmatu, kur viņa atceras pirmos pēckara gadus, kā viņu ar māsu vecmamma vedusi vasarā padzīvoties uz laukiem pie Zemgales ra-diem. Lūk, kā viņa, toreiz pusizbadējusies meitene, atceras gatavošanos Jāņiem:„Mājas žāvētavā no āķa tika nocelts cūkas šķiņķis. Piedevām – nokāva teļu. Kad Emma un rita raudādamas pavai-cāja Ilzei, kādēļ notiek tik briesmīgas izdarības, atbilde skanēja šādi: „Priekš zaķiem!” Meitenes neko nesaprata. un tikai vēlāk uzzināja, ka Latvijā nevienas svinības Jāņos nenotiek bez kārtīga gaļas ēdiena. Garenos gabalos sacepto malto teļa gaļu te sauca par viltoto zaķi.” (Ella foņakova, „Saskarsme”, 2008.)

Manuprāt, gan VIENOTĪBAI, gan ikvie-nam Latvijā šis ir ļoti piemērots ēdiens Jāņos. Lai neēstu viens otru, ja nu Jāņos nav sagādāts pienācīgs kopmielasts, mēs varam ēst viltoto zaķi – dziedādami: „Līgo, līgo, līgo!”

14

Kā būs būt Jāņos?Jāņu nakts ticējumi:„Zāļu naktī jāpin vaiņags no trīsdevi-ņiem ziediem un jāliek guļot galvā, tad sapnī redzēs savu līgavaini.”

„Visas zāles, kas plūktas Jāņu vakarā, der ārstēšanai.”

„Ja Jāņu dienā līgotājus aizraida, tad aizraidītājiem sagaidāma kāda nelaime.”

„Jāņos jālec pāri ugunskuram, lai odi nekostu.”

„Kad Jāņu rītā bez saules iet uz avotu mazgāties, tad paliek skaists.”

„Jāņu vakarā jāsalasa vībotņu zie-di, jāsien kabatas lakatiņā un naktī jābrien pa ūdeni vai rasu, tad tie ziedi pārvēršas zeltā un sudrabā.”

„Jāņu dienas rasa ir derīga pret acu slimībām un tura baltu ģīmi.”

„Jāņu naktī meitai jānoģērbjas kailai, jāuzliek rožu vaiņags galvā; kurš puisis to noķers, tas būs meitas nākamais vīrs.”

„Jāņu naktī zem galvas jānoliek vaiņags no trejdeviņiem ziediem, tad sapņi rādās, kas būs uz priekšu.”

„Ja meita grib dabūt zināt savu nāka-mo vīru, tad viņai Jāņu naktī jāiet upes vai ezera malā un jāskatās ūdenī, tad varēs to ieraudzīt.”

„Jāņu naktī, saulei rietot, jānopin vai-ņags, tad, nevienam neredzot, jāiet pie ozola un vainags jāmet ozola zaros. Pēc cik reizēm vaiņags pakaras ozolā, pēc tik gadiem apprecas.”

„Jāņu naktī jānopin trejdeviņu puķu vainadziņš un ar to jāguļ; kas sapnī ies ņemt vainagu nost, tas apprecēs.”

Izmantoti materiāli no grāmatas „Senā gadskārta” (sastādītāja Māra Šterna, izdevusi

„Zinātne”, rīgā, 1998. gadā).

fOTO: SAEIMAS ArHĪVS

fOTO: LITA KrONE / LETA

15VIENOTĪBA 2011 JŪNIJSfotogalerija Politiskās aprindas

Saeimas priekšsēdētāja, apvienības VIENOTĪBA priekšsēdētāja Solvita āboltiņa un Saeimas deputāte Ingūna rībena sajūsminās par Jaņa rozentāla rīgas Mākslas vidusskolas sadarbības projektā „Portretu galerija” tapušo darbu izstādi: „Dažs izskatās labāk nekā dzīvē!” fOTO: Ieva Čīka / LETA

„Būs? Nebūs? Būs?” – Saeimas balsojumu Prezidenta vēlēšanās pie sevis zīlē apvienības VIENOTĪBA līdzpriekšsēdētājs, tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs. fOTO: Edijs Pālens / LETA

Maija beigās Saeimas Balsošanas zālē atklāta izstāde „Purvu noslēpumi”. Autoriem, šķiet, bijusi priekšnojauta par drīzajiem notikumiem. fOTO: Saeimas arhīvs

„Kultūra ir un būs Latvijas prioritāte. Saku to pirmo, otro, trešo reizi... Jūsu pārliecināšanai varu izmantot arī otru roku,” padoties negrasās kultūras ministre Sarmīte Ēlerte. fOTO: Edijs Pālens / LETA

Savukārt apvienības VIENOTĪBA līdzpriekšsēdētājs, ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis ir par klasiskām vērtībām: „Melnais piestāv ikvienam!” fOTO: Ieva Čīka / LETA

„Vasarā topā ir vīri baltā!” – pārliecināti Saeimas deputāts Aivars Volfs, ekonomikas ministrs Artis Kampars, Saeimas VIENOTĪBAS frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis un Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. fOTO: Edijs Pālens / LETA

Arī deputātiem reizēm nepieciešams špikeris balsojumam. Izskatās gan, ka pēdējā laikā lielākā daļa to neizprot īsti pareizi. fOTO: Saeimas arhīvs

„Kafiju?” – „Ūdeni!” – „Gāzētu?” – „Parastu un daudz! Varbūt tā izdosies nodzēst politisko ugunsgrēku!” – darbības plānu saskaņo Saeimas priekšsēdētāja, apvienības VIENOTĪBA priekšsēdētāja Solvita āboltiņa un līdzpriekšsēdētājs, ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis. fOTO: Ieva Čīka / LETA

„Budžets pa vasaru neaizbēgs, noturēsim un aizsargāsim!” finanšu ministru Andri Vilku cenšas pārliecināt aizsardzības ministrs Artis Pabriks. fOTO: Edijs Pālens / LETA

atslodzei

Izdevējs: Politisko partiju apvienība VIENOTĪBA reģ. nr.: 40008158358 redakcijas adrese: Aspazijas bulvāris 24–10, Rīga, LV 1050 Tālr. 67205472 fakss 67205473 E-pasts: redakcija@vienotiba.lv Metiens: 330 000 eks. Iespiests: SIA „Poligrāfijas grupa Mūkusala” reģ. apl. nr.: 000703372© Anotāciju un citēšanas gadījumā atsauce uz VIENOTĪBA ir obligāta, pārpublicēšana iespējama, tikai iepriekš rakstveidā vienojoties ar politisko partiju apvienību VIENOTĪBA.

Jaunākās Jāņu dziesmas

Skaties videočatus www.vienotiba.lvun uzdod savus jautājumus VIENOTĪBAS politiķiem!

Sarmīte Ķikuste jau vairāk nekā septiņus gadus pieraksta Latvijas politiķu Saeimā un publiskajā telpā izteiktos citātus. Pagājušajā gadā klajā nākusi arī viņas veidotā grāmata „100 galvas runā”.

A. Lembergs: „Lai no Dieva soda baidās tie, kas pret mani cēla trīs nepamatotas apsūdzības un kas mani tiesāja, un ko es šajās tiesās uzvarēju. Esmu Dieva priekšā absolūti mierīgs.”

P. Tabūns: „Patiešām, jāizbeidz taču šī ākstīšanās trīs mēnešus pirms jaunām vēlēšanām. Nākamajā Saeimā jūs gribat iebraukt ar visādām muļķībām, ar runām par „labo Latviju”. redziet, pēkšņi jūs sagribējāt „labo Latviju”. Vajag prasties kaunu!... Citādi mēs patie-šām parlamentu padarām par vistu kūti!”

A. Šķēle: „Kādam slavenam valstsvīram esot jautājuši, vai viņš izjūt saviļņojumu, zinot, ka tik daudz cilvēku nāk klausīties viņa runu. uz to valstsvīrs atbildējis, ka izjūt gan, taču tas ātri pāriet, iedomājo-ties, ka uz viņa pakāršanu atnāks piecreiz vairāk.” Tā tradicionālo vecā gada uzrunu televīzijā 1996. gada 31. decembrī iesāka toreizē-jais Ministru prezidents.

100 galvas runā

16

© r

END

IJS

GLA

SB

ErG

ENS

Jāņu nakti nezināju, līgo, līgoKam lai stājos partijā, līgoI pa labi, i pa kreisi, līgo, līgoOligarhi sasēduši, līgo

Oligarhi sasēduši, līgo, līgoJāņu nakti nosvinēti, līgoGaldā trifeles un suši, līgo, līgoKrievu šņabis azotē, līgo

Es pie sava oligarha, līgo, līgoJāņu nakti negulēju, līgoKo viņš dziesmu nezināja, līgo, līgoTik to naudu čaukstināja, līgo

Kas tie tādi Jāņu bērni, līgo, līgoKlusu dzēra alutiņu, līgoKlusām savu kandidātu, līgo, līgoAmatā iebalsoja, līgo

Oligarhi ārzonās, līgo līgoJāņu nakti sagaidīja, līgoNo rītiņa neatrada, līgo, līgoSavu valdes loceklīti, līgo

Slauku tīru pagalmiņu, līgo, līgo Slotu metu sētmalē, līgo Lai atnāca jauna Saeima, līgo, līgo Bez to ļaunu oligarhu, līgo

Ai bagāta Jāņu diena, līgo, līgo Vieni tauki, otri liesi, līgo Oligarham pilna sile, līgo, līgo Kalpam tukša gaļas bļoda, līgo

Oligarhi lielījās, līgo, līgo Dziedāt visu vasariņu, līgo Nepagāja Jāņu diena, līgo, līgo Jau balstiņa pazaudēta, līgo

Trūkst jums dziesmu, oligarhi, līgo, līgo Es jums varu tapināti, līgo Citu gadu atdodiet, līgo, līgo Savu Saeimas mandātiņu, līgo

rudentiņis strauji nāca, līgo, līgoZemē krita ābolīši, līgoVēl straujāki vēlēšanas, līgo, līgoOligarhus izvadoti, līgo

Visi gaida Jāņa dienas, līgo, līgo Oligarhi negaidīja, līgo Tos mēs kārsim skurstenī, līgo, līgo Skujiņām badīsim, līgo

Kas tie tādi Jāņu bērni, līgo, līgo Oligarhu iemauktos, līgo Tos bij tauta izpērusi, līgo, līgo Prom no Saeimas vadīdama, līgo

Visu gadu naudu krāju, līgo, līgo Priekš tā Saeimas mandātiņa, līgo Kad atnāca vēlēšanas, līgo, līgo Par kapeiku brandaviņa, līgo

Es neteicu to meitiņu, līgo, līgo Kas dzied, lūpas knaibīdama, līgo Es neteicu deputātu, līgo, līgo Oligarha pavadā, līgo

Kas tie tādi, kas dziedāja, līgo, līgoBez saulītes vakarā, līgoJāņa bērni līgot gāja, līgo, līgoTik Dombrovskim jāstrādā, līgo

Pa gadskārtu Jānīts nāca, līgo, līgoSavus bērnus apraudzīt, līgoVai tie ēda, vai tie dzēra, līgo, līgoVai tie Saeimu pārvēlēja, līgo

– Vai dzirdēji? Šovakar tiesās oligarhus!– Velns! Es savējo jau vakar notiesāju!

17. jūnijā plkst. 11 – Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne

20. jūnijā plkst. 12 – apvienības VIENOTĪBA valdes loceklis, Saeimas sekretārs Kārlis Šadurskis

27. jūnijā plkst. 12 – Saeimas VIENOTĪBAS frakcijas priekšsēdētāja vietniece, Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Viņķele

29. jūnijā plkst. 12 – Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis