5. IESKATS KOKA AUGŠAN Ā, UZBŪVĒ, APSTRĀDĒ

Kā mēs visi zinām, koki mums sagādā koksni. Tāpat kā dzīvnieki un citi augi, arī koki ir

dzīvas būtnes. Tie uzņem barību, aug, veidojas un agrāk vai vēlāk mirst. Atšķirībā no dzīvniekiem un citiem augiem, koku cilvēks izmanto ne tikai barības vielām, bet arī māju un daudzu citu apkārtnes priekšmetu radīšanai. Šādi aplūkotam, kokam ir vairākas līdzības ar citām izejvielām – akmeni, mālu, dzelzi un arī modernajām izejvielām – tēraudu, plastiku un stikla šķiedru. Koks ir vienīgais izejmateriāls, kurš aug atkal no jauna. Pastāvīgi visā pasaulē mežos aug miljoniem tonnu koka. Salīdziniet to ar citu izejmateriālu produkciju!

Iedomājieties kādu tērauda rūpnīcu, kura pilnībā darbojas ar saules enerģiju, ražo pati savas šūnas (saules enerģijas rezultātā) un nerada nekādu troksni. Vai arī kādu mākslīgo materiālu fabriku, kura vienlaicīgi tīra mūsu atmosfēru un gadā jādarbina tikai pāris stundas. Iedomājieties stikla šķiedras rūpnīcu, kurā sastopamas daudzas mežonīgu dzīvnieku un savvaļas augu sugas un uz kuru cilvēki dotas daudzu kilometru attālumā, lai starp ražošanas iekārtām pavadītu savu dienu.

Tā kā koka augšana noris klusi, tīri un praktiski bez cilvēku līdzdalības, mēs to pieņemam kā pašsaprotamu. Bet, ja tomēr mēs dzīvotu pasaulē, kas sastāvētu tikai no tērauda, plastikas un stikla šķiedras, nepazītu koku, iedomājieties to prieku, ja kāds zinātnieks pēkšņi izgudrotu koku!

Koki uz zemes bija jau ilgi pirms cilvēka un ir dziļi iesakņojušies katras sabiedrības kultūrā.

Dažreiz kā dievi, dažreiz kā līdzvērtīgas radības, dažkārt kā dzīvības uzturēšanas avots, visbiežāk pret tiem izturējās ar pietāti. Salīdzinot kokus ar fabrikām, es negribu mazināt to pārējās īpašības, kuras kokus uz zemes padara tik svarīgus. Tādēļ es tagad izskaidrošu to, kā koki funkcionē kā “meža fabrika”.

5.1. Meža fabrika

Šīs grāmatas rāmji “salūztu”, ja man būtu jāapraksta koku plašās funkcijas. Tāpēc aprobežošos ar koku veidošanās aspektiem.

5.1.1. Izejvielas Kā jau katrai fabrikai, arī kokam vajadzīgas izejvielas. Abas svarīgākās ir divas vienkāršas

ķimikālijas – ūdens (H2O) un oglekļa dioksīds (CO2). Caur saknēm tiek uzņemts ūdens un pa stumbra un zaru kapilāriem, tā sauktajiem vadaudiem, vadīts augšup. Oglekļa dioksīds pa sīkām porām tiek uzņemts koka lapās.

5.1.2. Cukura ražošana Lapas funkcionē kā saules kameras, kuras absorbē saules gaismu un izmanto tās enerģiju, lai

no ūdens un oglekļa dioksīda ražotu cukuru (ogļhidrātus). Šajā procesā kā blakusprodukts rodas skābeklis, kurš nepieciešams paša koka un arī citu augu un dzīvu būtņu elpošanai. Sekojošais ķīmiskais vienādojums attēlo šo procesu:

6CO2(oglekļa dioksīds)+6H2O(ūdens)→C6H12O6(glikoze)+6O2(skābeklis)

5.1.3. Cukura transportēšana Lapās saražotais cukurs pa lūksnas šūnām, kas atrodas zem mizas, tiek piegādāts pārējām

koka daļām kā barības viela.

5.1.4. Šūnu ražošana Lūksnā atrodas plāns augošais slānis, ko sauc par kambiju. Tajā no lapu saražotā cukura

viena daļa tiek pārvērsta par spēkā, kas būvē koka šūnas. Koka augšanas laikā, proti, pavasarī un vasarā, šīs šūnas pastāvīgi sadalās, lai būvētu dažādās koka šūnas, kurām katrai ir sava īpaša funkcija. Ir trīs svarīgākie šūnu veidi, kas būvē koku tādu, kādu mēs to pazīstam.

a) Fibra, šķiedra. Kā pasaka pats nosaukums, koka šķiedras ir garas un plānas. Tās pieguļ cieši viena otrai un

veido stingru struktūru, kura tomēr ir tik elastīga, ka iztur vēja radīto spriegumu.

miza

lūksna

gadskārtas

šķiedras

vadaudi

serdes

b) Vadaudi. Starp šķiedrām atrodas vadaudi, pa kuriem augšup uz lapām tiek transportēts ūdens (kurā

atrodas izšķīdinātas minerālvielas). Tie sastāv no dobu šūnu atzarojumiem, kuri savienojas garos kapilāros. Dažiem kokiem (piemēram, ozoliem) pavasarī strauji attīstoties, topošie vadaudi ir izteikti lielāki, nekā tie, kas vasarā. šie vadaudi veido apli, kurš skaidri izceļ gadskārtu joslu. Šādā veidā būvētu kokam šūnas ir izkārtotas aplī. Citiem kokiem (piemēram, skābardim) vadaudi kopumā ir vienādi lieli. Tādam kokam šūnas ir izkārtotas izklaidus. Strādājot ar koku, tā ir atšķirības pazīme, kas ietekmē ne tikai koka izskatu, bet arī ievērojami iedarbojas uz to kā koks “izturēsies”.

c) Serdes stari. Trešais šūnu veids izvietots perpendikulāri gadskārtām, plānās, vertikālās kārtās, kā no koka

vidus izstarojošas joslas. Tie ir serdes stari, kuru galvenā funkcija ir koka barības vielu uzkrāšana. ozolam serdes stari ir redzami īpaši skaidri un ir šī koka pievilcīgā īpašība, kad tas tiek sadalīts četrās daļās, respektīvi, tas tiek zāģēts pa vidu tā, lai atsegtos serdes stari, kuri ar neapbruņotu aci ir tikko saredzami. Serdes stari koka struktūrā ir vājā vieta, pa kuru tas viegli var sašķelties.

5.1.5. Kodolkoksne un aplieve Jo vecāks kļūst koks, jo tālāk no koka augošās daļas, kas atrodas zem mizas, attālinās

iekšējās stumbra un zaru šūnas. Lielākajā daļā koku, iekšējās šūnas “piedzīvo” ķīmisku pārveidošanos, tās koka augšanā vairs nepiedalās un tām paliek vairs tikai atbalsta funkcijas. Koksne, kura veido šo koka daļu, ir kodolkoksne, bet koksne, pa kuru plūst koka sula, ir aplieva. Dažiem kokiem, piemēram, ozolam un ēdamajam kastanim, kuru kodolkoksne satur miecvielu nogulsnējumus, kura koksni iekrāso tumšā krāsā, atšķirība ir īpaši izteikta. Citiem turpretī, piemēram, osim un kļavai, starp kodolkoksni un aplievu nav redzamas atšķirības un tas kopumā ir mazāk pūstošs.

5.1.6. Atšķir ības starp kokiem Koku un koksnes klasifikācija var būt diezgan “samudžināta”, jo dažu apzīmējumu

izmantošana var likties maldinoša. Es ceru, ka sekojošie izklāstījumi situāciju vismaz noskaidros, ja ne pat vienkāršos.

Lapu koki un skuju koki. Ar dažiem izņēmumiem, ar kuriem jums visticamāk nenāksies satapties (piemēram, ginko),

koki tiek dalīti divās kategorijās – lapu un skuju koki. Lapu koki. Šo koku galvenā pazīme ir tā, ka tiem ir plakanas “lapas formas” lapas. To

augļiem var būt dažādas formas, piemēram, lazdām – rieksti, kļavām – sēklas ar propellerveida spārniem, īvei – ogas un ozolam – zīles.

Skuju koki. Šī grupa ietver kokus, kuri ražo koniskus čiekurus, lai gan pie tiem pieder arī īve, kurai ir ogām līdzīgi augļi. Daudziem skuju kokiem, tādiem kā priedēm, eglēm un dižeglēm, ir adatveida lapas, kuras citiem, piemēram, cipresēm, ir zvīņveida.

5.1.7. Mīkstā un cietā koksne Mērenā klimatā lapu koku koksne ir cietāka nekā skuju kokiem. Tāpēc lapu kokus parasti

apzīmē kā cieto koku, bet skuju kokus – kā mīksto. Neskatoties uz daudzajiem izņēmumiem, piemēram, balsta koks, kuram ir mīksta cietā koksne, šie jēdzieni turpmāk tiks izmantoti.

5.1.8. Mūžzaļie un vasarzaļie koki Pie tālāka sajukuma noved šķirošana vēl mūžzaļajos un vasarzaļajos kokos, kuru lapas,

mērenā klimatā, rudenī nobirst. Lielākā daļa skuju koku ir mūžzaļi un lielākā daļa cieto koku uz ziemeļiem no tropiem, ir vasarzaļi. Taču ir daži izplatīti koki, kuri šeit veido izņēmumu:

� lapegle, kura ir vasarzaļš koks � īve, buksis un mūžzaļā egle, kuri ir mūžzaļi lapu koki

5.1.9. Koka žūšana No nozāģēta, jeb vētras nogāzta koka iegūtu koksni, sauc par zaļo (svaigo) koksni. Tik ilgi,

kamēr koks beidz dzīvot, tā koksnē notiek pastāvīgs process, kuru mēs saucam par žūšanu un tā sākas ar to, ka no koksnes izgaro tajā esošais ūdens. Koksnē esošo ūdens daļu sauc par “mitruma tilpumu” un tas tiek izteikts šādā formulā:

koksnē esošā ūdens svars

mitruma tilpums = *100%

izžuvušas koksnes svars

Mitruma tilpums mainās atkarībā no koka sugas. Osim tas, piemēram, ir 50%, skābardim 90% un vīksnai 140% (tātad svaiga vīksna sastāv vairāk no ūdens, nekā no koksnes). Mitruma tilpums var mainīties arī vienas sugas koku ietvaros, kā arī tas var būt atšķirīgs kodolkoksnē un aplievā, kā arī atkarībā no gadalaika.

Daļa šī ūdens atrodas dobjās šūnās un koks to viegli izgaro. Taisni augošs kalnu kļavas stumbrs drīz atradīsies ūdens peļķē. To sauc par nepiesaistīto mitrumu. Kad koks ir zaudējis visu nesaistīto mitrumu, runā par šķiedru piesātinājuma punktu, kurš lielākajai daļai koku ir pie 30% mitruma tilpuma. Ja koks vēl tad turpina žūt, šūnu sienas pastāvīgi zaudē ūdeni. Šis ūdens, tad ir saistītais mitrums, kā zaudēšanas gadījumā seko rukšana. Šajā fāzē šūnas zaudē dzīvā koka lokanību un koksne kļūst izteikti cietāka. Šī otrā žūšanas fāze var būt par iemeslu koka rukšanai, sametumiem un plīšanai, kas rodas žūšanas rezultātā. Tik ilgi, kamēr no koksnes vairs nevar izgarot ūdens, ir sasniegts mitruma līdzsvars, kas atkarīgs no gaisa mitruma. Jo sausāka ir apkārtne, jo zemāks mitruma līdzsvars. Sauss koks, kurš kādu laiku atrodas mitrā vidē, uzņem daļu no šī mitruma un piebriest. Ja koks ruktu vienmērīgi visos virzienos, tiktu atrisinātas daudzas (bet ne visas) rukšanas problēmas. Diemžēl tā nenotiek, jo katram koka gabalam ir trīs rukšanas virzieni

Ja mēs aplūkojam attēloto koka sektoru, tad varam secināt, ka tas gar gadskārtu apļiem (tangenciāli) rūk visvairāk. Dažiem kokiem tas sastāda pat 15%. Koks rūk arī viduspunkta virzienā (radiāli), bet tikai uz pusi mazāk. Visminimālākā rukšana noris garenvirzienā un parasti sastāda 0,1%. Dažos gadījumos atšķirīga rukšana garenvirzienā, koku var novest pie sagriešanās.

Zaru koksne, vai līku stumbru koksne satur spriegumus, kas kompensē nevienmērīgo slodzi.

Ja koks tiek sazāģēts garenvirzienā, šie spēki žūšanas procesā var koku novest pie samešanās Šis efekts ir nejauši vērojams arī taisni augušiem stumbriem (piemēram, osim), kuriem

aplieva atrodas zem velkoša sprieguma, kamēr kodolkoksne ir zem spiediena sprieguma. Tas var novest pie tā, ka koks drīz pēc krišanas pārplīst.

. Ja koksne žūst veselā stumbrā, tad ārējā virsma, sevišķi šķērsgriezums, žūst daudz ātrāk,

nekā koksne, kas atrodas vidū. Sakarā ar atšķirīgo rukšanu dažādos virzienos vienkārši ir saprotams, kāpēc nogāzušies koki mēdz saplīst.

Rukšanas virzieni

tangrnsi

radiā

šķiedru virzien

Zara žūšana

Tāpat saplīst arī no svaigi nogāzta koka kluča nogriezta ripa. Šī plīšana ir izskaidrojama

vienīgi ar atšķirīgo radiālo un tangenciālo rukšanas apmēru. Šūnas mēģina rukt vairāk virzienā uz malām nekā uz vidu un tas noved pie vienas vai vairākām radiālām plaisām, kā tas attēlots zīmējumā.

Nevienmērīgā rukšana izskaidro arī to, kāpēc taisnvirzienā zāģētie dēļi mēdz samesties.

Attēlotajā dēlī gadskārtas augšpusē ir vairāk tangensiālas, nekā apakšpusē. Tāpēc augšējā puse rūk stiprāk un dēlis aplievas pusē ieliecas.

Samešanās problēmu ir iespējams mazināt tad, ja visi dēļi no stumbra tiek griezti radiāli,

tādējādi nodrošinot vienmērīgu rukšanu abās tā pusēs.

slodze uz ārējām plaknēm

Plaisa stumbra galā

Dēļa samešanās

Radiālo plaisu veidošanās

Taču šī metode prasa vairāk darba, rada relatīvi lielus zaudējumus un līdz ar to nav pārāk

izplatīta. Plašāk lietojams risinājums ir, dēļus žāvējot iespriegot, lai neskatoties uz nevienmērīgajiem rukšanas spēkiem, tie saglabātu savu formu. Šādā veidā iegūst gludus dēļus. Taču, ja tas vēlāk tomēr tiek sadalīts mazākos gabalos, daži no spriegumiem atbrīvojas, un tie var samesties.

Tādos gadījumos, piemēram, mēbeļu būvniecībā, kad darbam jābūt akurātam un virsmām gludām, vienīgā uzticamā metode ir, izmantot labi izžāvētus dēļus. Tos būtu jāzāģē tikai nedaudz biezākus par galīgajos mērījumos noteiktajiem un tūlīt pēc tam jāžāvē otrreiz. Tikai tad vajadzētu daļas montēt kopā un veikt beigu apstrādi. Tad, kad virsmām nav jābūt 100% gludām un precīzi izmēri nav galvenais faktors, var rīkoties arī savādāk.

Tas noder, piemēram, izgatavojot mājturības priekšmetus – karotes, traukus. Šādiem objektiem nav 100% gluda virsma un nav arī savienojumu vietas, kurā precīzi jāsakrīt. Griežot vai virpojot šādus priekšmetus, pirms koka žāvēšanas tiek atsegta liela virsma un kokam iespējams ātri izžūt. Tas tad arī var rukt un mainīt savu formu, neradot nevienmērīgu spiedienu un līdz ar to tik viegli neplīst. Vislabāk to ātri veikt darba gaitā.

Svaiga koka apstrādāšana, protams, var būt izplatīta arī taisot citus objektus, kuriem nav nepieciešami tik precīzi mērījumi.

Kā jau iepriekš izskaidrots, daudzos gadījumos priekšmetus ir vieglāk izgatavot no koka, kurš ir sazāģēts dēļos un tad rūpīgi izžāvēts. Nākošajās lappusēs es tomēr ceru parādīt, ka daudzos gadījumos svaigai koksnei ir priekšrocība. Piemēram, izgatavojot mēbeļu daļas, nelielus mājsaimniecības priekšmetus un darbarīkus.

Labāks žāvēšanas paņēmiens. Kā jau iepriekš izskaidrots, žāvējot koku rodas dažas problēmas. Nelielos gabalos koks var

netraucēti rukt un mesties

. Tas samazina risku, ka radīsies plaisas. No svaigas koksnes uz virpas izgatavota koka kāja

vispirms ir apaļš šķērsgriezums, kurš žūstot dažādo spriegumu dēļ kļūst ovāls (skat. att.). Tā kā šīs

Ovāla rukšana

Radiāla zāģēšana

kājas virsma ir relatīvi lielāka, nekā kokam dēļa formā, tā ātrāk izžūst. Esmu konstatējis, ka no svaigas koksnes virpota kāja, kura uzreiz tik nogādāta telpā ar centrālo apkuri, izžūst apmēram pēc mēneša un nesaplaisā. Tāpat arī koks, kurš zaļā veidā tika šķērsgriezumā sadalīts mazākās daļās, rūk salīdzinoši vairāk, nekā koks, kas žūst lielākos gabalos. Koksnes šūnas, kuras atrodas no svaiga koka izgatavotās krēsla kājā, var vieglāk izmainīt savu formu, nekā dēlis, kurā tās iespiež apkārtesošās šūnas. Tas nozīmē, ka no svaigas koksnes taisītā krēsla kājā rodas mazāk spriegumu un, ka rezultātā tai ir nemainīga forma un tā mazāk sliecas samesties.

Apkopojot var teikt sekojošo: lai arī svaigi apstrādāta koksne rūk un maina savu formu, tā tomēr izžūst ātrāk un ar mazāk plaisām un tādējādi tiek izveidots gala produkts, kuram ir nemainīgāka forma nekā tam, kurš ticis izžāvēts kā dēlis.

Cenas ziņā izdevīgāks izejmateriāls. Vairums amatnieku apstiprinās, ka nevainojami izžāvēti augstas kvalitātes dēļi nav lēti,

kamēr lielākā daļa meža īpašnieku ir pārsteigti par to, cik maz viņi ar savu koku var nopelnīt. Zāģmateriālu izstrādāšanai nepieciešams daudz laika, darba un darba mašīnu izmantošana. 1988. gadā, koka stumbrs, kuru izmantoja dedzināšanai, maksāja 10 mārciņas kubikmetrā. Mākslīgi izžāvēti cietas koksnes dēļi var maksāt 1000 un pat vairāk mārciņas kubikmetrā, tas ir simts reizes vairāk! ja jūs žāvētā koka vietā izmantosiet dedzināšanai paredzēto, tad jūsu izvēlētais izejmateriāls būs ievērojami lētāks.

Ieguvums apkārtējai videi. Kā mēs noskaidrosim, zaļo koku jūs varat izmantot nelielākās dimensijās, nekā tas būtu

ierasts komerciāliem nolūkiem. Dažiem darbiem, piemēram, karošu izgatavošanai, var izmantot zaru koksni, kas citādi komerciāli netiek izlietota. Pat krēsliem ir izmantojams apaļkoks ar nelielu diametru, ja tas ir pietiekami kvalitatīvs. Koks ar 20 cm diametru katrā ziņā ir izmantojams kvalitatīvu mēbeļu izgatavošanai. Šādu stumbru apstrādāšanai nav nepieciešamas smagas darba mašīnas. Lieti noderēs ķēdes zāģis un, protams, automašīna transportēšanai.

Atsevišķus kokus var izvēlēties, neierīkojot speciālu piebrauktuvi. Līdz ar to koku sagādei nav nepieciešami lieli līdzekļi. Tam ir daudz kopīga ar tradicionālo koka krēslu virpošanas sistēmu Chiltern Hills (vieta). Turklāt tiek izmantots koks, kuram kā dedzināšanai paredzētam kokam, būtu salīdzinoši niecīga vērtība. Tāpēc mežu pārvalde var gūt lielākus ienākumus, kas savukārt rada lielākas rūpes par mūsu iekšzemes mežu kopšanu.

Kaut arī mūsu iekšzemes koku izmantošana nedaudz samazinās pieprasījumu pēc tropisko mežu koksnes, šis process, cerams, dos savu ieguldījumu apkārtējās vides uzlabošanā. Pie tam tādējādi iespējams apmierināt vēlēšanos uzzināt, kur tieši izejmateriāls ir iegūts, īpaši, ja koku pats arī izvēlas.

Lielāka izturība Kad koks vēl ir zaļš, tā šķiedras vieglāk atdalās viena otras, līdz ar to tas ir vieglāk

saskaldāms

Skaldot ķīlis tiek iedzīts pagalē tā, lai šķiedras sašķeltos garenvirzienā (att.). Lielākajai daļai

(bet ne visām) cietā koka sugām skaldīšana padodas pārsteidzoši viegli, ar priekšnoteikumu, ka šķiedru virziens ir taisns un kokam nav lielu zaru vietu. Lai koku sadalītu garenvirzienā, arī šajā gadījumā nav nepieciešami elektriskie zāģi un neveidojas skaidu radītie zaudējumi. Skaldīta koka galvenā priekšrocība tomēr ir no tā iegūtā galaprodukta īpašā izturība. Koksnes izturība atkarīga no tās šķiedrām.

Skaldīšana notiek šķiedru virzienā un pašas šķiedras paliek neskartas. Katram kokam ir

iekšējais spriegums (attēlota sagriešanās). Dažiem kokiem to var neņemt vērā, bet daudziem tas tomēr ir skaidri izteikts. Tas izpaužas tā, ka daži dēļi griežoties sametas un šķiedru virziens nosaka to, ka vienu dēļa pusi izdevīgāk apstrādāt vienā, bet otru – pretējā virzienā. Sadalot šādu stumbru dēļos, dažas šķiedras tiek pāršķeltas.

Sadalot koku šķiedru virzienā, galaprodukts pakļausies iekšējam koksnes spriegumam un tam būs maksimāla šķiedru izturība. Ja koka jau ir sadalīts dēļos, tad neregularitāti šķiedru virzienos ir grūti noteikt.

Malkas pagales vērpšanās

Malkas pagales skaldīšana

Turpretī skaldīšanas procesā neregularitātes ir skaidri redzamas. Zaru vietas koka

apstrādāšanas procesā vienmēr rada problēmas. Saskaldītā kokā tās tomēr ir viegli pamanāmas, šo šķiedru virziens sliecas iet apkārt ap zaru vietām (att.). Izliekts šķiedru virziens dažreiz ir izmantojams īpašiem mērķiem, piemēram, dažu instrumentu kātiem.

Starp citu, kvalitatīvu darbu veikšanai ir iespējams no stumbra izvēlēties taisnus gabalus. Ja izturībai nav liela nozīme, tad atlikumus iespējams vēl izmantot, vai arī dedzināt. Ja apdomā, ka koks droši vien tā kā tā tiktu pārdots dedzināšanai, tad zaudējumi tiešām nav lieli. Pie tam tas ir saskaldīts tīros, kamīnam piemērota izmēra gabalos. Starp citu, visiem pirms pirmā pasaules kara britu valdības uzdevumā izgatavotajiem krēsliem, to lielās stabilitātes dēļ, vajadzētu būt skaldīta koka kājām. Tas pats attiecas arī uz trepju spraišļiem un telšu mietiņiem.

Vienkāršāks iesākums Kā jau izklāstīts, zaļās koksnes šūnas vēl nav izgājušas sacietēšanas procesu, kurš notiek

žūšanas laikā, bet r gan ir vēl relatīvi elastīgas un tādēļ zaļā koksne ir daudz vieglāk izliecama nekā izžuvusī. Tas tiek izmantots izgatavojot zemnieku krēslus, kas parasti ir taisīti no svaigas koksnes. Pazīstamākais piemērs ir daudzu Vindzoras krēslu izliektās detaļas, kuras vienmēr tiek taisītas no īves, oša, dižskābarža vai vīksnas.

Mīkstāka koksne Svaigas koksnes šūnas ir ne tikai elastīgākas, bet arī mīkstākas un tādēļ to daudz vieglāk

apstrādāt ar griežamajiem darbarīkiem – cirvi, nazi un kaltu. Tradicionālajos galda virpotāju un citos amatnieku darba paņēmienos optimāli izmantoja šo īpašību. Smalkie darbarīku asmeņi tik viegli neizlūst un daudz ilgāk saglabā savu asumu. Lai koku izveidotu nepieciešamajā izmērā, nepieciešams ievērojami mazāk spēka. Tā kā ir iespējams izmantot smalkāku darbarīka asmeni, griezums ir gludāks un labu virsmu iespējams iegūt bez tādiem līdzekļiem kā slīppapīrs.

Līdz ar to, ka svaiga koksne ir vieglāk apstrādājama, to pietiekoši labi iespējams veikt ar vienkāršāku tehnisko aprīkojumu un nelielu darbaspēku. Šeit būtu atbilstoša vēl viena interpretācija par darbu ar svaigu koksni – tai nepieciešamas tikai vienkāršas tehnoloģijas, tas patērē tikai nedaudz fosilo kurināmo un rada nelielu piesārņojumu.

Ja jūs strādājat ar skaldītu svaigo koksni, tad jūs to līdz nobeigumam varat apstrādāt ar tādām iekārtām kā W virpa un slīmestsols. Vietējais amatnieks tās ātri uzbūvēja un koka priekšmetu izgatavošanai izmanto kopā ar dažiem rokas darbarīkiem. Tas savukārt amatniekam, kurš strādā ar svaigu koksni, sniedz daudzas turpmāk nosauktās priekšrocības:

Šķiedru virziens zara vietā