K U L D Î G A S N O V A D A D O M E S I N F O R M A T Î V A I S I Z D E V U M S

2011. gada 25. oktobris

w w w . k u l d i g a . l v

ÐAJÂ NUMURÂ

Pagastos atjaunotisaieta nami> 4.-5. lpp.

Apzog pilsçtasinfrastruktûru> 2. lpp.

Nr. 52

Sadraudzîbas pilsçtâMchetâ Gruzijâ> 6. lpp.

INGA BÇRZIÒA, Kuldîgas novadaDomes priekðsçdçtâja

20. oktobrî Kuldîgâ pirmoreizi notika Starptautiskâs kokaarhitektûras dienas, kuras ik-gadçji tiek rîkotas vairâkâs Lat-vijas pilsçtâs. Ðogad tâs rîkojaBaltijas arhitektûras centrs sa-darbîbâ ar Kuldîgas novadapaðvaldîbu.

Arhitektûras dienu mçríis –starptautiskajiem ekspertiem kopâar praktizçjoðiem Latvijas un Kul-dîgas projektçtâjiem diskutçt parpilsçtas attîstîbai bûtiskiemjautâjumiem.

Arhitektûras dienu dalîbniekiKuldîgâ iepazinâs ar pilsçtas vçstu-risko centru, tâ vçrtîbâm un pçdçjosgados realizçtajiem projektiem.Kuldîgas râtsnama lielajâ zâlçnotika starptautiska zinâtniskipraktiska konference „Koks arhi-tektûrâ. Mantojums un mûsdie-nas”. Tajâ ar priekðlasîjumuKuldîgas situâciju ilustrçja Kul-dîgas novada paðvaldîbas arhitekteJana Jâkobsone („Kuldîgas vçstu-riskâ centra vçrtîbas. Zuduðâs ap-bûves atjaunoðanas piemçri unieceres”), Krievijas arhitektûraskritiíis un koka arhitektûras izstâ-þu kurators Nikolajs Maïiòinsiezîmçja mûdienu koka arhitek-tûras iespçjas vçsturiskâ vidç,nolasot prezentâciju „Koka arhi-tektûras vârdnîca. Projekts „Para-lçles””. Latvijâ dzîvojoðais, Krie-vijâ un Anglijâ populârais arhi-tektûras teorçtiíis, mâkslas zinâtòudoktors Aleksandrs Rappaportsvisus iedvesmoja ar filozofiskulekciju „Koks kâ substance mûs-dienu arhitektûrâ”.

Konferencç dalîbnieki diskutçjapar koka kâ bûvmateriâla nozîmiarhitektûrâ un tâ mûsdienu izteik-smes iespçjâm vçsturiskajos pilsçtucentros, par zuduðo apbûvi, çkâm,kas ðajâ vietâ uzceltas un kâdas tâsbûtu jâparedz nâkotnç tukðajâsvecpilsçtas vietâs, par zuduðâs ap-bûves ietekmi uz paðreizçjo kul-tûrvçsturisko mantojumu.

Konferences noslçgumâ dalîb-nieki risinâja Kuldîgai bûtiskujautâjumu – zuduðo apbûves vietuattîstîbu, kâ arî pieòçma Starp-tautisku rezolûciju par zuduðâsapbûves atjaunoðanas principiem.Dalîbnieki secinâja, ka Kuldîgasvecpilsçtas koka apbûve ir nozî-mîga liecîba arhitektûras attîstîbaiun tendencçm 18. – 19. gs. maz-pilsçtâs Latvijâ un Eiropâ un doku-mentâla pieeja un uz izpçti balstîtarestaurâcija nodroðina arhitektûrasautentiskuma saglabâðanu unpilsçtvides rakstura turpinâjumu.

Kuldîgâ notiek Starptautiskâs kokaarhitektûras dienas

Kuldîgas pilsçtas vçsturiskajâcentrâ kâ jebkurâ Latvijas pilsçtâir zuduðâs apbûves vietas, kas radu-ðâs gan karadarbîbas, gan cituiemeslu (ugunsgrçki, tehniskaisstâvoklis u.c.) rezultâtâ. Kuldîgâðâdas vietas ir mazâk nekâ citâsLatvijas pilsçtâs un pârsvarâ navaizpildîtas ar pilsçtvidç neiederî-giem apjomiem. Tika nolemts, kalaika gaitâ zudusî apbûve vçstu-riskajâ pilsçtvidç ir atjaunojama.Taèu pieïaujami izòçmuma ga-dîjumi, piemçram, parki un skvçri,kas raduði nozîmi sabiedrîbas ap-ziòâ, bet to jânosaka vienoti nor-matîvajos aktos. Vietâs, kur zudusiapbûve, ja ir dokumentâli materiâli,jâatjauno apjomi un çku propor-cijas bûvmateriâlu vçsturiskajâsituâcijâ (20.gs. sâk.) Neviennozî-mîgs bija viedoklis par çku detaïulietojumu – vai izmantot tâdasizteiksmes formas, ka, ejot pa ielu,skats slîd pâri çkâm un zuduðâs

apbûves vieta iekïaujas ielasperspektîvâ, vai tomçr ir skaidrinolasâma mûsdienu arhitektûra.Apskatot padomju laikâ kapitâliremontçtâs çkas (vçsturisko kokaçku vietâ uzbûvçtâs mûra replikas),dalîbnieki konstatçja, ka atseviðíâsvietâs ðâda pieeja ir attaisnojama,lai saglabâtu kopçjo vides raksturu(piemçram, „Metropole”, Baznîcasielâ 28, Kalna ielâ 9 u.c.).

Speciâlisti rekomendçja ïoti rû-pîgi izvçrtçt katru tukðâs apbûvesvietu vecpilsçtâ un pieïaut tikaikvalitatîvu arhitektûru, veidot ko-lçìiju, kas izvçrtçtu katru gadîju-mu, un izstrâdât ideju konkursu.Tomçr viòi ieteica lielâku uzma-nîbu veltît çku sakârtoðanai un tikaipçc tam apbûvçt tukðâs vietas. Pað-valdîbas speciâlisti secinâjuði, kapaðlaik atvçrtajos teritorijas plâ-nojuma grozîjumos bûtu iestrâdâ-jami papildu nosacîjumi, lai inves-toriem, îpaðniekiem bûtu skaidri

saprotams, kur apjomus drîkst unnepiecieðams atjaunot, kur ne, kâarî vietas, kur nepiecieðama vçstu-riskâ apjoma reprodukcija, kuriespçjama mûsdienîgâka arhitek-tûra. Tâpat speciâlisti secinâjuði, kavajadzîgi papildu viedokïi par vçs-turisko un mûsdienâs nepiecieðamopalîgçku risinâjumiem. Vietâmpalîgçkas vairs nav vajadzîgas, bettâs ir vçsturiskas, vçrtîgas (bet bezfunkcijas), vietâm nepiecieðamasjaunas.

Viesi ïoti atzinîgi novçrtçja Kul-dîgas vecpilsçtu un atzina, ka tailîdzîgas Krievijâ nav un ka Kuldîgair vienîgâ vecpilsçta Baltijâ, kurâkoncentrçts tik liels skaits unikâluvçrtîbu. Kuldîga ir saglabâjusi savuvçsturisko auru cauri gadsimtiem.Vçsturiskâ centra plânojums sâcisattîstîties 13. gs., bet çkas saglabâ-juðâs pat no 17. gs., pârsvarâ ganno 18. gs. beigâm, 19. gs. sâkuma.

JANA JÂKOBSONE

Romantiskâ Kuldîgas novada muzeja çka ir viens no koka arhitektûras piemçriem, ar ko kuldîdznieki var lepoties ganspeciâlistiem, gan viesiem.

Kuldîgasrâtsnamalielajâ zâlçnotikastarptautiskazinâtniskipraktiskakonference„Koks arhi-tektûrâ.Mantojumsun mûsdie-nas”.

Kuldîgas novads pamatoti le-pojas ar savâm sadraudzîbaspilsçtâm – Gçsthahti Vâcijâ, Dre-baku Norvçìijâ un Mchetu Gru-zijâ. Pirmajâ mirklî ðíiet, kas varbût kopçjs un kâdu pieredzi viensno otra varçtu smelties, ja dzîveslîmenis, tradîcijas, mentalitâte, arîpolitiskâ situâcija ir tik atðíirîgas.Un, ðíiet, ka tikai kultûra ir tâ, kasspçj vienot.

Taèu ieguvums no sadarbîbasnav izvçrtçjams tikai konkrçtosskaitïos vai latos. Bûtiskâkais ircilvçku sirdîs un prâtos. Cilvçku,kuri smçluðies pieredzi citâs zemçs,guvuði jaunas emocijas, zinâðanasun iedvesmu ikdienas darbam.Komandçjumi ârpus Latvijas manir smagâks darbs nekâ ikdienâ uzvietas Kuldîgâ vai Rîgâ. Esot citâvalstî, mçs esam kâ savas valsts unnovada vçstneði 24 stundas dien-naktî. Un pçc mûsu uzvedîbas tiksspriests par tautu kopumâ. Atbil-dîbas lîmenis ir ïoti augsts, ja mçr-íis ir popularizçt savu novadu unvalsti un turpinât attîstît sadarbîbu.

Skats no malas, sava darba unpaðvaldîbas vçrtçjums ir kâ papilduieguvums. Patîkami ir dzirdçt savadarba novçtçjumu un redzçt labâsprakses piemçru pâròemðanu nomûsu paðvaldîbas, bet vçl vçrtîgâkir paðam no cita redzesleòía palû-koties uz darbîbu savâs mâjâs. Tasdod iespçju neiesûnot, jo naviespçjams bût radoðam un arsvaigâm idejâm darboties savâpaðvaldîbâ, ja viss laiks tiek pava-dîts tikai uz vietas.

Jaunas idejas mçs esam atveduðiarî no mûsu sadraudzîbas pilsçtasMchetas. Kaut vai elektromobiïi,kas bez skaòas un izplûdes gâzçmpârvadâ tûristus un par kurieminteresi ir izrâdîjusi visa Gruzija.

Viens no mûsu padomiemgruzînu draugiem bija saglabâtsavas tradîcijas un identitâti ceïâ uzEiropu. Jo tik dabîgu pârtikuLatvijâ jau ir grûti sameklçt, tâduselektromobiïus mçs nespçtu sertifi-cçt un ES struktûrfondu finansç-juma apguve mums ir tik birokra-tizçta un pârbaudçm pârkrauta, kaaiz papîriem jau var pazust patsgalvenais – rekonstruçtâ iela, bib-liotçka vai tilts. Reizçm ðíiet, kamçs nevis bûvçjam, bet nepâr-traukti pârvaram daþâdu likumu uninstitûciju radîtus ðíçrðïus. Gruzijâtas pagaidâm ir vienkârðâk, unrezultâts mûs patîkami pârsteidza.

Sadarbîbabagâtina abas

puses

2011. gada 25. oktobris

2

Kuldîgâ regulâri tiek zagtsielu ûdensvada un kanalizâcijastîklu aprîkojums.

Pçdçjâ laikâ novçrojama ðî pro-cesa pastiprinâðanâs. 6. oktobrî,apsekojot SIA „Kuldîgas ûdens”ûdensvada un kanalizâcijas tîklutrases, konstatçts, ka Skrundas ielâpie 18. nama ir patvaïîgi demontçtiun aiznesti seði lietusûdens kana-lizâcijas noteces reþìi, Stacijasielâ – trîs, bet Stacijas ielâ pie krus-tojuma ar Jelgavas ielu – viens. Sa-vukârt Piltenes ielâ pie 24. namanozagts viens kanalizâcijas vâks arpamatni. Tâda pati zâdzîba notikusiarî Vakara ielâ pie 1. nama. Garna-dþu radîtie zaudçjumi SIA „Kuldî-gas ûdens” ir Ls 600.

Tâ kâ ðie tîklu aprîkojuma ele-menti noòemti uz ielu braucamâsdaïas, bez materiâlajiem zaudç-jumiem radîts arî apdraudçjumssatiksmes droðîbai ðajâs ielâs.

SIA „Kuldîgas ûdens” valdespriekðsçdçtâjs Andris Kïaviòðuzskata, ka ðâda problçma nebûtu,ja vietçjie metâllûþòu uzpirkðanaspunkti nepieòemtu metâlus ar

SIA „Kuldîgas ûdens” logo. Viòa-prât, ðiem metâllûþòu uzpirkðanaspunktiem bûtu jâanulç licences partik negodprâtîgu rîcîbu.

SIA „Kuldîgas ûdens” par esoðosituâciju vçstulç informçjis Valstspoliciju, paðvaldîbas policiju unnovada Domi.

Kuldîgas novada paðvaldîbaspolicija vairâkkârt pieíçrusi zagïusmetâllûþòu transportçðanas brîdî unnodevusi ðo lietu izskatîðanu tâlâkValsts policijai, kas ir tiesîga iz-meklçt zâdzîbas, pastâstîja Kuldî-gas novada paðvaldîbas policijaspriekðnieks Rinalds Gûtpelcs.

Valsts policijas Kurzemes reìio-na pârvaldes Kuldîgas iecirkòapriekðniece Iveta Bûdeniece:„Valsts policijas Kurzemes reìionapârvaldes Kuldîgas iecirkòadarbinieki metâllûþòu iepirkðanaspunktus Kuldîgas iecirkòa terito-rijâs bauda regulâri, daþreiz pat trîsèetras reizes dienâ. Tiek arî aizturç-tas personas, kuras nozagtâs man-tas – daþâdus metâla priekðme-tus – mçìina nogâdât un nodotmetâlu uzpirkðanas punktos. Melno

un krâsaino metâlu atgriezumu unlûþòu zâdzîbas ir visas Latvijasproblçma. Iedzîvotâjiem nav dar-ba, nav ienâkumu un tâdâ veidâ tiekiegûti iztikas lîdzekïi izdzîvoðanai.Diemþçl Valsts policijas kompe-tencç nav atïaut vai aizliegt kâdakonkrçta melno vai krâsaino metâ-lu atgriezumu vai lûþòu uzpirkða-nu, jo kârtîbu, kâdâ iepçrkami unrealizçjami melno un krâsainometâlu atgriezumi un lûþòi, unkârtîbu, kâdâ izsniedz un anulç li-cences nosaka 2005. gada 22. no-vembra Ministru kabineta noteiku-mi nr. 874 „Kârtîba, kâdâ iepçrka-mi un realizçjami melno un krâ-saino metâlu atgriezumi un lûþòi”.

Kuldîgas novada paðvaldîbasjuriste Gunta Laizâne skaidro, kalicences melno un krâsaino metâluatgriezumu un lûþòu iepirkðanaiizsniedz, anulç vai izdara tajâs gro-zîjumus Ekonomikas ministrijasizveidotâ Melno un krâsaino me-tâlu atgriezumu un lûþòu iepirkða-nas licencçðanas komisija. Latvijâiepirkt melno un krâsaino metâluatgriezumus un lûþòus atïauts tikai

Anna Orniòasaòem balvu

par iesaiòojumuKuldîdzniece Anna Orniòa

valsts mçroga konkursâ „Gadabalva dizainâ 2011” saòçmusiapbalvojumu par galda spçles„Laimes nams” iesaiòojumu.

A.Orniòas veikumu novçrtçjusiLatvijas Iepakojumu asociâcija.Mâkslinieces darbs bija labâkais21 izstrâdâjuma vidû.

Kurzemes biznesa inkubatoraKuldîgas filiâle ir kïuvusi vçl ba-gâtâka, jo tai pievienojuðies divijauni uzòçmumi – SIA „DElo-goDI” un SIA „LQS”.

SIA „DElogoDI” ir dibinâta, laiatvçrtu konsultatîvo logopçdijascentru bçrniem un pieauguðajiem.Logopçda pakalpojumi tiks sniegti,izmantojot jaunâs tehnoloìijas:videoierakstus, DVD un skaòuierakstus, analîzi, demonstrçðanu,mûzikas instrumentus u.c. Uzòç-muma îpaðniece Daina Ernsone,kurai ir 29 gadu pieredze pedago-ìijâ, plâno piedâvât gan grupunodarbîbas, gan arî doties mâjasvizîtçs pie klientiem, kuriem ir ne-piecieðami logopçda pakalpojumipçc traumâm, avârijâm, operâci-jâm, onkoloìiskajâm operâcijâmu.tml. Logopçdijas kabinets ir mâ-jîgi iekârtots Biznesa inkubatoratelpâs, Pilsçtas laukumâ 4, kurnodarbîbas ir sâkuði uzòçmumapirmie klienti.

Savukârt SIA „LQS” specializç-sies vîrieðu apakðveïas ðûðanâ.

„Kuldîgâ ir trîs specializçtie apakð-veïas veikali, bet tikai divos notiem ir veïa vîrieðiem, taèu tai ir at-vçlçta ïoti maza vieta, vien 10% nokopçjâ piedâvâjumu klâsta,” stâstauzòçmuma pârstâvis Sandis Smir-novs.

Biznesa inkubators atbalsta jau-

Paðvaldîba no valsts prasa aktîvâku cîòupret metâla aku vâku zagïiem

tiem komersantiem, kuri saòçmuðilicenci. Licencçðanas komisija varizteikt brîdinâjumu vai anulçt li-cencç ierakstîto noliktavas (noro-beþotas teritorijas) adresi, kurâ pâr-kâpums izdarîts, òemot vçrâ izdarî-tâ pârkâpuma raksturu un izdarîða-nas apstâkïus.

Normatîvie akti nosaka: „No fi-ziskajâm personâm, kas nav ko-mersanti, komersants drîkst iepirkttikai sadzîves izcelsmes vai saim-nieciskajâ darbîbâ raduðos melnoun krâsaino metâlu atgriezumus unlûþòus. Ja fiziskâ persona, kas navkomersants un neveic saimnieciskodarbîbu, pârdod melno un krâsai-no metâlu atgriezumus un lûþòus,kas nav sadzîves izcelsmes atgrie-zumi un lûþòi, komersants par tonekavçjoties ziòo Valsts policijai.

Ziòas par melno un krâsainometâlu atgriezumiem un lûþòiem,kas iepirkti no juridiskajâm unfiziskajâm personâm, komersantsiepirkðanas dienâ ieraksta no juri-diskajâm (fiziskajâm) personâmiepirkto melno un krâsaino metâluatgriezumu un lûþòu uzskaites

þurnâlâ.Saimnieciskajâ darbîbâ raduðos

melno un krâsaino metâlu atgriezu-mus un lûþòus un sadzîves izcel-smes melno un krâsaino metâluatgriezumus un lûþòus no fiziska-jâm personâm, kas nav komersanti,atïauts iepirkt tikai tad, ja pârdevçjsuzrâda pasi vai citu personu aplie-cinoðu dokumentu. Par ðâdu metâluatgriezumu un lûþòu iepirkðanunoformç melno un krâsaino metâluatgriezumu un lûþòu iepirkuma unizcelsmes apliecinâjuma aktu, kurânorâda un apliecina metâlu atgrie-zumu un lûþòu izcelsmi. Vienu aktaeksemplâru izsniedz fiziskajaipersonai, otrs paliek komersantam.

Savstarpçjos norçíinus ar citufizisko vai juridisko personu ko-mersants ir tiesîgs veikt tikai bez-skaidras naudas norçíinu veidâ.

Par normatîvajos aktos noteik-tâs norçíinu kârtîbas neievçroðanuValsts ieòçmumu dienests var uz-likt naudas sodu amatpersonâm no50 lîdz 200 latiem, bet juridiskajâmpersonâm — no 200 lîdz 1000 la-tiem (LAPK 156.3pants).”

Biznesa inkubatorâ jauni uzòçmumi

Daina Ernsone sniedz logopçda pakalpojumus savam mazdçliòam DanielamIntepam.

nos uzòçmçjus, lîdzfinansçjot da-þâdus pakalpojumus lîdz pat 85%,kâ arî sniedzot kompetentu spe-ciâlistu konsultâcijas.

Kuldîgas novada paðvaldîba saskaòâ ar Valsts un paðvaldîbumantas atsavinâðanas likumu

p â r d o dmutiskâ izsolç ar augðupejoðu soli

dzîvokli „Pçrles”-13, Kabiles pag., Kuldîgas novads.

Èetristabu dzîvoklis ar kopçjo platîbu 83,4 m2, labiekârtots,atrodas pirmajâ stâvâ. Îpaðuma kadastra nr. 6258 900 0076. Nosacîtâcena – Ls 900, droðîbas nauda – Ls 90, reìistrâcijas maksa – Ls 10,

izsoles solis – Ls 50. Izsole notiks mazajâ zâlç Baznîcas ielâ 1,Kuldîgâ, 2011. gada 28. novembrî pulksten 13.00.

Dalîbnieku reìistrâcija lîdz 28. novembrim pulksten 11.00.Izsoles noteikumus un informâciju par îpaðumu var saòemt

Kuldîgas novada paðvaldîbas informâcijas centrâ Baznîcas ielâ 1,Kuldîgâ. Informâcija pa tâlruni 63323738, 26459091,

e-pasts: viktors.gotfridsons@kuldiga.lv .

Reìistrçjot bçrniòu Kuldîgasnovada Dzimtsarakstu nodaïâ,jaunie vecâki saòems arî „Swed-bankas” dâvaniòu – priekðau-tiòu.

Kuldîgas novada Dzimtsarakstunodaïas vadîtâja Vija Roþkalnapastâstîja, ka pirms 90 gadiem –1921. gada 6. oktobrî – tikko nodi-binâtajâ valsts iestâdç, Kuldîgaspilsçtas Dzimtsarakstu nodaïâ, tikaizdarîts pirmais ieraksts – dzim-ðanas reìistrs, kas tika sastâdîts parValdemâra Çrika Lapiòa dzimðanu1921. gada 29. augustâ. Reizç arto ne tikai visâ Latvijâ, bet arî Kul-dîgâ sâkâs jauns posms dzimtureìistru veidoðanâ, jo lîdzâsierakstiem baznîcu grâmatâs sâkaveidoties valsts iestâþu – dzimt-

sarakstu nodaïu – reìistri.1921. gadâ ar tintes pildspalvu

rakstîto reìistru vietâ stâjuðiesmûsdienîgi, ar datortehniku aiz-pildîtie, bet bûtîba ir tâ pati –dzimtu reìistros tiek ierakstîti paðisvarîgâkie notikumi cilvçka mû-þâ – dzimðana, laulîbas noslçgðanaun aizieðana no ðîs pasaules.

„Mûsu nodaïas 90 gadu pa-stâvçðanu varam atzîmçt ar faktu,ka joprojâm dzimðanas reìistruesam sastâdîjuði vairâk nekâiepriekðçjâ gadâ. Mazâ kuldîdz-niece Nellija Neilande ir pçdçjâ,kas ierakstîta dzimtu reìistros, unpirmâ, kas saòçmusi „Swed-bankas” dâvaniòu – apsveikumu,bçrniòam pasaulç nâkot,” stâstaV.Roþkalna.

Reìistrçjot bçrnu,dâvaniòa no

„Swedbankas”

Kuldîgas novada Dzimtsarakstu nodaïas vadîtâja Vija Roþkalna, jaunajiemvecâkiem piereìistrçjot bçrniòu, pasniegs arî nelielu dâvaniòu no

„Swedbankas”.

2011. gada 25. oktobris

3

Kuldîgas novada p/a „Sociâ-lais dienests” sadarbîbâ ar valstssociâlâs aprûpes centra „Kurze-me” filiâli „Gudenieki” îstenoprojektu „Sociâlâ rehabilitâcijacilvçkiem ar garîga raksturatraucçjumiem vai psihiskâm sa-slimðanâm”, informç p/a „Sociâ-lais dienests” direktores vietnieceANDA ÐLAKORCIÒA.

Projekta mçríis ir attîstît unieviest sociâlâs rehabilitâcijas pa-kalpojumu personâm ar garîga rak-stura traucçjumiem vai psihiskâmsaslimðanâm, lai veicinâtu ðopersonu integrâciju sabiedrîbâ undarba tirgû, samazinot risku nokïûtilgstoðas sociâlâs aprûpes unsociâlâs rehabilitâcijas institûcijâ.

Programmas izstrâdç piedalîjâsdaþâdi speciâlisti: sociâlais darbi-nieks, sociâlais rehabilitçtâjs, fizio-terapeits, psihologs, nodarbinâtî-bas/karjeras konsultants. Program-mâ paredzçts attîstît sociâlâs pras-

mes, veicinât fizisko un emo-cionâlo labsajûtu, kâ arî novçrtçtun attîstît darba prasmes cilvçkiemar garîga rakstura traucçjumiem vaipsihiskâm saslimðanâm.

Sociâlâs rehabilitâcijas pro-gramma jau sâkta ieviest, tâs akti-vitâtes notiek 3 reizes nedçïâ 8 mç-neðus. Ðajâ laikâ mçría grupasdalîbniekiem bûs iespçja piedalî-ties sociâlo prasmju darbnîcâ,atbalsta grupâs, daþâdâs radoðâsnodarbîbâs, kâ arî veikt ârstniecis-ko vingroðanu fizioterapeita uz-raudzîbâ un saòemt visu iepriekð-minçto speciâlistu konsultâcijas.

Projekta „Sociâlâ rehabilitâcijapersonâm ar garîga rakstura trau-cçjumiem vai psihiskâm saslimða-nâm” îstenoðanas laiks ir no1.07.2011. lîdz 30.06.2012. Ko-pçjais finansçjums – Ls 49 590.Projektu simtprocentîgi finansçEiropas Savienîba ar Eiropas So-ciâlâ fonda starpniecîbu. Apakðak-tivitâti administrç LR Labklâjîbasministrija sadarbîbâ ar Nodarbinâ-tîbas valsts aìentûru.

Latvijas Universitâte (LU)ðogad sâkusi realizçt Eiropas So-ciâlâ fonda lîdzfinansçtu pro-jektu „Pedagogu profesionâlokompetenèu pilnveide darbamstarpdisciplinârâ mâcîbu vidç,lai tuvinâtu mâcîbas reâlajaidzîvei un paaugstinâtu skolçnuuzòçmîbu”, kurâ piedalâs piecasLatvijas skolas: V.Plûdoòa Kul-dîgas ìimnâzija, Bebrenes vidus-skola, Cçsu 2. vidusskola, Jel-gavas 1. ìimnâzija un Rîgas Jug-las vidusskola, informç projektakoordinatore V.Plûdoòa Kuldî-gas ìimnâzijâ Gunta Upesdegle.

Projektâ darbojas 20 – 22 sko-lotâji, kas strâdâ vidusskolâs, un10. klaðu skolçni.

Septembrî LU tika organizçtsievadseminârs. Ar ziòojumiem parprojekta mçríi, uzdevumiem,saturu, darba plânu un iecerçtajiemrezultâtiem uzstâjâs projekta va-dîtâja profesore Tatjana Koíe unciti mâcîbspçki. Ar ïoti interesantulekciju klâtesoðos priecçja un jau-

najam projektam motivçja projektavadoðâ pçtniece, LU pedagoìijaszinâtòu doktore Karine Oganis-jana, kura parâdîja, kâ mâcîbu pro-cesâ var veicinât skolçnu uzòçmî-

Ìimnâzija – jauna pçtnieciska projekta dalîbniece

bu, apvienojot viòu zinâðanas daþâ-dos priekðmetos ar loìiku, intuîci-ju, fantâziju un radoði risinot prob-lçmas gan individuâli, gan grupâ.

Seminâra noslçgumâ notika

individuâlâs darba programmasizstrâde ar katru skolu.

Kopâ ar ìimnâzijas skolotâjukomandu ievadseminâra darbâpiedalîjâs arî Kuldîgas novada

Pieauguðo izglîtîbas centra vadîtâjaInâra Oïena.

G.Upesdegle informçja, ka14. un 15. oktobrî projekta vadîtâjaT.Koíe un projekta vadoðâ pçt-niece K.Oganisjana apmeklçjaKuldîgu, lai projekta ietvaros strâ-dâtu ar V.Plûdoòa Kuldîgas ìimnâ-zijas pedagogu komandu, kura pçcprojekta vadîtâju uzdevuma jau irsadalîta trîs jauktâs grupâs. Nodar-bîbu sâkumâ un beigâs skolotâjiaizpildîja anketas par starpdiscipli-nârâm analîtiskâm kompetencçm,kuras tiks izmantotas pçtîjumâ, betgalvenais darbs bija iepazîðanâs arstarpdisciplinâru uzdevumu piemç-riem un to analîze. 15. oktobrî kopâar K.Oganisjanu tika apgûtas pir-mâs iemaòas ðâdu neparastu uzde-vumu veidoðanâ. Jau 4. un 5. no-vembrî notiks ìimnâzijas pedago-gu kârtçjâ tikðanâs ar projekta vadî-tâju un vadoðo pçtnieci, lai demon-strçtu patstâvîgi izveidotos starp-disciplinâros uzdevumus, kuru iz-pildç decembra sâkumâ tiks iesais-tîti 10. klaðu audzçkòi.

Ìimnâzijas skolotâji, kas iesaistîti projektâ, kopâ ar projekta autorçm un nodarbîbu vadîtâjâm 14. oktobrî Kuldîgâ.

SIA „Zaïâ josta” sadarbîbâ arSIA „Papîrfabrika „Lîgatne””un AS „Latvijas valsts meþi”aicina Latvijas izglîtîbas iestâdesiesaistîties makulatûras vâkða-nas konkursâ „Otru elpu papî-ram!”, mâcîbu gada ietvaros vâ-cot makulatûru un sacenðoties arcitâm Latvijas izglîtîbas iestâ-dçm savâktajâ makulatûrasdaudzumâ.

Konkurss tiek rîkots, lai rosinâ-tu bçrnus un jaunieðus rîkotiesvidei draudzîgi, lai saudzçtu dabasresursus. Ar konkursa palîdzîbutiks pievçrsta bçrnu un jaunieðuuzmanîba makulatûras ðíiroðanasnepiecieðamîbai un nozîmei ik-dienas dzîvç, kâ arî veidota izprat-ne, ka pareizi saðíiroti un nodotiatkritumi pârstrâdei kïûst par

vçrtîgâm izejvielâm jaunu produk-tu raþoðanâ.

Lai piedalîtos konkursâ, pirms-skolas, vispârçjâm un profesionâ-lajâm izglîtîbas iestâdçm lîdz31. decembrim ir jâreìistrçjas SIA„Zaïâ josta” mâjas lapâ www.za-lajosta.lv sadaïâ „Makulatûrasvâkðanas konkurss”. Kad reìistrâ-cija veikta, izglîtîbas iestâþu uz-devums ir vâkt makulatûru – rak-stâmpapîru, avîzes, þurnâlus, grâ-matas, bukletus, kâ arî kartona iz-strâdâjumus, cenðoties no vecâsmakulatûras atbrîvot gan skolastelpas, gan mâjas. Konkursa uzva-rçtâjus noteiks gan pçc savâktâ ma-kulatûras daudzuma uz vienu sko-lçnu, gan pçc kopçjâ izglîtîbas iestâ-des savâktâ makulatûras apjoma.

Iesaistîðanâs konkursâ „Otru el-pu papîram!” sniedz lielisku iespç-

ju tikt pie noderîgâm balvâm. Katraskola, kas piedalîsies konkursâ, parkatru savâkto makulatûras tonnusaòems 5 kg biroja vai zîmçðanaspapîru no SIA „Papîrfabrika „Lî-gatne””. Konkursa rezultâti tiks pa-ziòoti nâkamâ gada 2. maijâ, kadbûs zinâms, kuras izglîtîbas iestâ-des tiks pie vçrtîgâm balvâm noSIA „Zaïâ josta” – dâvanu kartçmsporta inventâra iegâdei, kâ arî aiz-raujoðâm vides izziòas ekskursi-jâm, ko uzvarçtâjiem sarûpçjusiAS „Latvijas valsts meþi”. Ar îpaðâmpârsteiguma balvâm tiks apbalvotiarî aktîvâkie makulatûras vâcçji.

„Zaïâ josta” pateicas reìionâla-jiem atkritumu apsaimniekoðanasuzòçmumiem, kas aktîvi iesaistîju-ðies konkursâ „Otru elpu papî-ram!”, tai skaitâ SIA „Kuldîgas ko-munâlie pakalpojumi”.

SIA „Kuldîgas komunâlie pa-kalpojumi” Jelgavas ielâ 1A,Kuldîgas pilsçtas vçsturiskajâcentrâ, bûvç saimniecîbas çku –malkas ðíûni, kuru apkârtçjoçku iedzîvotâji izmantos malkasuzglabâðanai, tâdçjâdi Kuldîgassenpilsçtâ radot sakârtotu vidi,informç SIA „Kuldîgas komunâ-lie pakalpojumi” valdes priekð-sçdçtâjs Pçteris Gobzemis.

Lîdz ðim iedzîvotâji malku gla-bâja paðrocîgi uzbûvçtos, pussa-gruvuðos ðíûnîðos, kâ arî dzîvoja-mâs çkas pagrabâ, kas tam navpiemçrots. Izstrâdâtais projektsparedz, ka saimniecîbas çkâ malkuvarçs novietot 12 dzîvokïu îpað-

nieki. Kopçjais çkas tilpums bûs ap160 kvadrâtmetriem.

Gruntsgabals, uz kura ðobrîdtiek bûvçts malkas ðíûnis, ilgusgadus nebija apbûvçts. Lîdz 1983.gadam uz ðî gruntsgabala atradâskoka saimniecîbas çka, kas stiepâsgar Jelgavas ielas sarkano lîniju unaizòçma gandrîz visu telpu starpdzîvojamâm çkâm. Saimniecîbasçkâ atradâs malkas ðíûòi, veðûzisun iebraucamâs vietas nojumes.Jaunâ saimniecîbas çka ir projek-tçta tikai kâ daïa no bijuðâ apjoma.

Jaunbûve bûs no koka. Çkaiedziïinâta reljefâ tâ, ka ielas fasâdeveidos vienstâva augstumu, bet nopagalma puses divstâvu apjomu.Jumtu klâs mâla kârniòi.

Iekârtojot laukumu, paðreizçjaisakmens bruìis ir demontçts çkaskontûrâs un tiks atjaunots saimnie-cîbas çkas durvju priekðâ unizlîdzinâts pârçjâ teritorijâ.

Ðobrîd ir ielieti çkas pamati unSIA „Kuldîgas komunâlie pakal-pojumi” galdniecîbâ tiek çvelçti,frçzçti un krâsoti kokmateriâli, lai,aizvedot uz objektu, tos varçtusalikt kopâ.

Bûvprojekta autors ir „DarbnîcaA Projekti”. Autoruzraudzîbu veicSIA „Struòíkrogs”, bûvdarbus –SIA „Kuldîgas komunâlie pakalpo-jumi”.

Kopçjâs bûvniecîbas izmaksasir Ls 10 394. Objektu plânotspabeigt ðogad.

Îsteno sociâlâsrehabilitâcijas projektu

Izglîtîbas iestâdes aicina vâktmakulatûru

Vecpilsçtâ sakârto malkasnovietnes

Ielûgums uz diskusijuSALDÇJUMS ar LIELAJIEM

Kuldîgas novada Domes deputâtiemKAD?Ceturtdien, 27.10.2011., no plkst. 10.00 lîdz 11.00KUR?Kuldîgas novada Bçrnu un jaunieðu centrâ, 1905. gada ielâ 10, KuldîgâKAS?Kuldîgas 5. klaðu skolçnu un lçmumu pieòçmçju diskusija neformâlâ gaisotnç ar

saldçjumu, projekta „Skaties tâlâk!” ietvarosKÂDÇÏ?• Lai veidotu dialogu starp bçrniem un politiíiem• Lai sniegtu atbildes uz bçrniem aktuâliem jautâjumiem• Lai labi kopâ pavadîtu laikuAR KO SAZINÂTIES?Anete Friðfelde, Kuldîgas Jaunieðu domes prezidente, tâlr. 27853750,

e-pasts: anete.frisfelde@delfi.lv; Ruta Orlova, Kuldîgas novada BJC direktore,tâlr. 26467724, e-pasts: kudigajdk@tvnet.lv

Par sertificçtiem speciâlistiem2011. gada 11. oktobra „Kuldîgas Novada Vçstîs” publicçjâm sarakstu ar sertificçtiem bûvinþenieriem,

topogrâfisko uzmçrîjumu veicçjiem un arhitektiem Kuldîgas novadâ. Bûvinþenieru saraksts papildinâms arvçl vairâkiem sertificçtiem bûvinþenieriem – Andri Joneli, tâlr. 29555514, Aigaru Kenstavièu, tâlr. 29491753,Aldi Bitinieku, tâlr. 28324272. Savukârt arhitektu saraksts papildinâms ar divâm arhitektçm – Inetu Butâni,tâlr. 29283768, Boniju Lasmani, tâlr. 27020956.

2011. gada 25. oktobris 2011. gada 25. oktobris

4 5

Lai apskatîtu atjaunotoPadures muiþas klçti un AlisesVolanskas izveidoto ekspozîciju„Padures vçstures apcirkòi”, 18.oktobrî Padures klçtî notikaSociâlo lietu komitejas iz-braukuma sçde, kurâ bija aici-nâti piedalîties arî visi Kuldîgasnovada Domes deputâti.

Pçc Sociâlo lietu komitejas sç-des notika Valsts nozîmes arhitek-tûras pieminekïa apskate.

18. gadsimtâ celtâ Paduresmuiþas klçts ar mansarda jumtu irvienîgâ tâda stila celtne Latvijâ, kassaglabâjusies lîdz mûsu dienâm, untâ ir daïa no valsts nozîmes ar-hitektûras pieminekïa – Paduresmuiþas kompleksa ar parku –sastâvdaïa.

Klçtij savulaik bija bûtiskanozîme pagasta vçsturç, mainotieslîdzi Padures pils vçstures peri-petijâm (muiþa, divgadîgâ lauk-saimniecîbas skola (1922 –1944),vâcu kara hospitâlis (1944 – 1945),Valsts Lejaskurzemes izmçìinâ-jumu stacija (1945 – 1995)).

No grausta par pagastalepnumu

A.Volanska stâsta, ka savulaikkrûmos ieaugusî celtne, kurâkopsaimniecîbas laikâ glabâti arîminerâlmçsli vai lopbarîbas mik-roelementi, lçni tuvojâs bojâejai.Regulâri tika dauzîti tâs logi unjumta kârniòi, bet lietotâjam –Kuldîgas novada muzejam –nepietika naudas apsaimniekoða-nai. Daþos pçdçjos gados çka nograusta kïuvusi par pagastalepnumu, un tâs attçls redzamsPadures pagasta ìerbonî. Paduresklçts rekonstrukcijas projekts irlabs piemçrs, kâ praktiski pamestaiceltnei rasts mûsdienîgs, fun-kcionâls risinâjums, saglabâjot vi-sas oriìinâlâs detaïas unsubstanci.

Pateicoties izpçtes un projektaautoru izpratnei par kultûrasmantojumu, çka nav siltinâta, un

visi risinâjumi realizçti, tolerantiizturoties pret saglabâjamâmvçrtîbâm.

Pçc arhitektes Kristînes Vein-bergas projekta çkas pirmais stâvspiemçrots pagasta saieta namavajadzîbâm, izmantojot tradicionâ-los materiâlus. Celtnes otrais untreðais stâvs saglabâ oriìinâlosubstanci ar tçstiem balstu stabiem,biezo dçïu grîdâm, apcirkòiem unmaisu þâvçjamo kârðu masîviemturçtâjiem. Celtne ieguvusi rûpîgusaimnieku un mûsdienîgu, bet savâziòâ arî vçsturisku pielietojumu, jojau 20. gs. pirmajâ ceturksnî bijuðâsmuiþu klçtis bieþi tika pârbûvçtaspar tautas namiem. Pirmais zinâmaistautas saiets Padures muiþas klçtînoticis jau 19. gs. 60. gados.

Autentiskie elementi un çkasaura ir ideâli piemçroti lauku vçsturesmuzeja-izstâþu zâles iekârtoðanai.

„Sâkot no ðî gada maija vidus,pagastâ tika vâkti senie lauk-saimniecîbas darba rîki, meþiz-strâdes un kokapstrâdes inventârs,kâdu citur grûti parâdît, ja arî tasbûtu saglabâjies, piemçram, –ragavas ar palîgierîci, ar kuru viensvîrs var uzcelt baïíi uz ragavâm. Tikavâkti arî tradicionâli sadzîvespriekðmeti, tekstilijas, fotogrâfijas,uzklausîti pagasta iedzîvotâji,pierakstîti atmiòu stâsti. Ðis darbsturpinâsies vçl ilgi, un dâvinâjumimuzejâ ienâk joprojâm un tiekgaidîti, piemçram – no klûgâm pîtsmurds, plosta enkurs, kâda piesta,miezeris, sienas pulkstenis, papil-dinâjums þurku slazdu kolekcijai vaikâds cits interesants ekspo-nâts,”stâsta A.Volanska.

Eksponâti izvietoti18 apcirkòos

Klçts otrajâ stâvâ atrodas 18 lie-lâki un mazâki apcirkòi, kurostematiski sagrupçti eksponâti –pârsvarâ 18. –19. gs. lauku saim-niecîbâ lietoti priekðmeti, arî noviena koka grebti.

Senâk klçtî glabâja gan pârtikasproduktus un apìçrbus, gan darba

rîkus un strâdâja rokdarbus, gangulçja, ìçrbâs kâzâm, dalîbaikaragâjienâ, salîga mieru, no klçtsdevâs pçdçjâ gaitâ... Tas viss iratspoguïots ekspozîcijâ –interjerâ, stendos un vitrînâs.

Samçrâ daudz ekspozîcijâ ienâ-kuðas çveles. Atseviðís apcirknisveltîts maizei un gaïai, atseviðís –pienam un medum, muiþas un tâsapkârtnes vçsturiskajâm pârmai-òâm, transportam, sakariem, meþ-izstrâdei un plostniekiem, kûdrasieguvei un kâdreiz slavenajai Pa-dures keramikai, pie kuras produk-cijas paraugu stenda valda vislie-lâkâ drûzma. Daudz apmeklçtâjukavçjas pie specifiskâ „apavu arpieredzi” stenda, kas liek aizdo-mâties, cik smagi reiz klâjâs pargâjçjiem dçvçtajai mûsu tautasdaïai.

Ienâkot jauniem materiâliem,vairâki stendi vçl ir tapðanas sta-dijâ, un muzejs tâpat kâ Rîga vçl

Padures vçstures apcirkòi

nav gatavs.

Eiropas mçroga cienîgsobjekts

Padures klçti pieteica kâ vienuno ðî gada 28 EKMD „Kultûrasmantojums – zinâðanas un pras-mes” objektiem, un tâ kïuva parsesto objektu Kurzemç, kur 9. sep-tembrî notika daþâdas aktivitâtes:bija iespçja izmçìinât spçkuszedeòu þoga pîðanâ, kluèazâìçðanâ divatâ, baïía mizoðanâ arslîmestu un citos agrâk visiem labipazîstamos darbos, kuru iemaòasîpaði vajadzîgas ir lauku vidç,piemçram, zedeòu þoga izgatavo-ðanas prasme ir gan praktiska,ekonomiska, gan ekoloìiska un arîvizuâla vçrtîba, noderîga, atgrie-þoties pie saprâtîgâ un veselîgâdzîvesveida jaunâ kvalitâtç.

Padures pagasta pârvalde bijaarî viena no pretendentçm uz Kul-

Pelèu „Pagrabiòð” atdzimst no jauna

tûras mantojuma Gada balvu kâlabâkâ kultûras pieminekïa saim-niece.

Klçts apkârtne labiekârtota, pa-teicoties arî novada Domes finan-sçtâ projektu konkursam „Darîsimpaði” atbalstam.

Jaunâ Padures pagasta ekspo-zîcija, kas saucas „Paduresvçstures apcirkòi”, bûs Kuldîgasnovadâ nozîmîgs tûrisma objekts,kas piedâvâ plaðas izziòas unsaturîgas brîvâ laika pavadîðanasiespçjas, aicina jaunlaulâtos ðeitiegriezties mâjupceïâ, lainobaudîtu gardo un sâtîgo„Klçtnieka Kriða launagu”.

Klçtî katru nedçïu jau notiekvairâki pasâkumi. Jaunais pagastakultûras centrs kïuvis populârs netikai mûsu novadâ, tâdçï par vçlmitajâ paviesoties Padures pagastapârvaldi jâinformç savlaicîgipa tâlruni 63348149 vai26425976.

Skaistajâs rudens krâsâs nokrâsotajâPelèu pils parkâ atrodas maza, necila, betinteresantas arhitektûras çka, kura pagâjuðâgada nogalç piedzîvoja savu atdzimðanu, un10. oktobrî notika çkas svinîgâ atklâðana pçcrekonstrukcijas, informç Pelèu pagastapârvaldes vadîtâja Dace Cielava.

Pagasts ir ieguvis vietu, kurâ varçs notiktpasâkumi daþâdâm paaudzçm. Tuvâkajâ laikâtiks apzinâtas iespçjas çku maksimâli izmantotiedzîvotâju interesçm un no nâkamâ gada tautasnama vadîtâjas darba laiku piemçrot vakarastundâm. Pirmais pasâkums notiks 27. oktobrî18.00 – filmu vakars bçrniem un jaunieðiem.

Çkas atklâðanâ pirmo lenti pârgriezaKuldîgas novada Domes priekðsçdçtâja IngaBçrziòa un viòas vietnieks Aleksandrs Lange,otro – projektçtâji Anita un Aldis Orniòi, bettreðo – pagasta pârvaldes vadîtâja D.Cielavaun çkas saimniece, Pelèu tautas nama vadîtâjaEdîte Krasnopa. Ciemiòi tika cienâti arE.Krasnopas jaunajâ çkâ vârîtu dârzeòu zupu,kuru atzina par garðîgu esam un piemçrotupagraba statusam.

Pirms atjaunoðanas çka bija ïoti sliktâ

stâvoklî, tâ bija tuvu sabrukðanai. Izmantojamibija tikai pamati un sienas, pilnîbâ atjaunotvajadzçja jumtu un pârçjâs koka daïas,.

Projekta vadîtâja D.Cielava stâsta, ka pçrnrudenî bûvnieki uzlika jumtu un sakârtoja daïukomunikâciju. Pavasarî un vasarâ notika visipârçjie lielie darbi – tika izbûvçts ûdensvads,kanalizâcija, tualete, elektroinstalâcija unapkure.

Finansçjumu çkas atjaunoðanai izdevâs rastno Eiropas Lauksaimniecîbas fonda laukuattîstîbai (ELFLA), un 2010. gada nogalç sâkaîstenot projektu „Çkas „Pagrabiòð” rekon-strukcija Kuldîgas novada Pelèu pagastâ”.

Projekta kopçjâs izmaksas ir Ls 57 131,98,no tâm Ls 41 878,76 ir ELFLA finansçjums, betLs 15 253,22 – Kuldîgas novada paðvaldîbaslîdzfinansçjums.

Bûvniecîbu veica SIA „Pretpils” no Vald-gales pagasta Talsu novadâ, bet bûvuzraudzî-bu – Dainis Ðçlis, SIA „Struòíkrogs”.

1904. gadâ celtâs çkas vçsture ir saistîta ar pili, kalpodama cilvçkiem kâ klçts augðstâvâun ledus pagrabs pirmajâ stâvâ, daïçji pazemç, tâ iegûstot nosaukumu „Pagrabiòð”. Pazemç

pagraba griesti veidoti kâ velve, iegûstot romantisku un interesantu izskatu.

Turpinot aizsâkto tradîcijuveidot konferences par Kurze-mes vçstures attîstîbas tenden-cçm, 2. novembrî 11.00 Kuldîgaskultûras centrâ notiks Kuldîgasmuzeja organizçta konference„Kurzemes pilsçtu metamor-fozes”, uz kuru aicinâti visi inte-resenti, informçja Kuldîgas no-vada muzeja direktore DaceBumbiere.

Konferences uzdevums ir veici-nât sabiedrîbas domu apmaiòu parkopîgajiem un atðíirîgajiem vçstu-res procesiem Kurzemes reìionâun katrâ pilsçtâ. Ar priekðla-sîjumiem par Kurzemes pilsçtuvçsturiskajiem, pilsçtbûvniecis-kajiem, sociâlekonomiskajiem unkultûras attîstîbas aspektiem plaðâhronoloìiskâ robeþâ – no 17. gad-simta lîdz 20. gadsimta sâku-

mam – piedalîsies sabiedrîbâ pa-zîstami pçtnieki un speciâlisti noKurzemes muzejiem. Konferenciun diskusiju vadîs Latvijas radiokomentçtâjs un publicists EduardsLiniòð.

Konferences par Kurzemes re-ìiona vçsturi iecerçts organizçt ikgadu, lai iepazîstinâtu sabiedrîbuar jaunâkajiem pçtîjumiem ðajâjomâ un mudinâtu pçtniekuspievçrsties lokâliem vçsturesjautâjumiem pasaules vçsturesnotikumu kon-tekstâ.

Darba kârtîba:10.30 – 11.00 – konferences da-

lîbnieku reìistrâcija;11.00 – 11.10 – Kuldîgas nova-

da domes priekðsçdçtâjas pirmâvietnieka Viktora Gotfridsona uz-runa konferences dalîbniekiem;

11.10 – 11.30 – Kuldîgas

pilsçtbûvnieciskâ attîstîba lîdzOtrajam pasaules karam, toietekmçjoðie faktori. Jana Jçkab-sone, Kuldîgas novada DomesPilsçtbûvniecîbas nodaïas vadîtâ-ja – arhitekte, topoðâ doc.arch.;

11.30 – 11.50 – Dzîvesstâsti unidentitâte: paðraksturojums kâkultûras vçstîjums. DagmâraBeitnere, Dr.sc.soc., Latvijas Filo-zofijas un socioloìijas institûtavadoðâ pçtniece;

11.50 – 12.20 – Ventspils aiz-putinâðanas problçma 17. gs.Armands Vijups , Ventspils muzejadirektora vietnieks zinâtniskajâdarbâ;

12.20 – 12.40 – Liepâjas pil-sçtas attîstîbu veicinoðie faktori19./20. gs. mijâ – rekreâcija, in-frastruktûra, osta. Kristîne Skrî-vere, Liepâjas muzeja galvenâspeciâliste;

12.40 – 13.00 – Kâda sena Tu-kuma gruntsgabala vçsture. IntaDiðlere,Tukuma muzeja speciâliste;

13.30 – 13.50 – 1905. – 1907.gada revolûcijas atspulgi Talsosun apkârtnç. Inese Vempere, Tal-su novada muzeja galvenâspeciâliste vçstures jautâjumos;

13.50 – 14.20 – Kandavas Pul-vertornis – Kurzemes – Zem-gales hercogistes manufaktûrasçkâ. Agris Dzenis, Kandavasnovada muzeja speciâlists;

14.20 – 14.40 – Kuldîgas so-ciâliekonomiskâ attîstîba no 19.gs. vidus lîdz Pirmajam pasauleskaram. Daina Antoniðka,Kuldîgas novada muzeja galvenâkrâjuma glabâtâja;

14.40 – 15.00 – Eduards Liniòð,Latvijas radio komentçtâjs, publi-cists.

15.00 – 15.30 – Diskusija.

Konference „Kurzemes pilsçtumetamorfozes”

Padures klçts rekonstrukcija tika veikta par Lauku atbalsta dienesta no Eiropas Lauksaimniecîbas fonda lauku attîstîbai lîdzekïiem,bet 25% bija paðvaldîbas lîdzfinansçjums. Rekonstrukcijas izmaksas – Ls 67 098. Ðis ir jau ceturtais saieta nams, kas atjaunotskopð Kuldîgas novada izveides. Vçl restaurçts ir Basu tautas nams, Rumbas pagasta „Bukaiði” un Pelèu „Pagrabiòð”.

Vienâ ekspozîcijas apcirknî izveidots stends „Apavi ar pieredzi”. Reiz laukos bija daudz gâjçju... Ekspozîcijas atklâðanas dienâ 2011. gada 9. septembrî klçti apmeklçjadaudz ïauþu.

Kabilnieks Aivars Bergmanis ekspozîcijas papildinâðanai Alisei Volanskainodeva paða ideâli restaurçtu linu susekli.

Viens stends atspoguïo padomju gadus – arî Padures pils un pagasts pçc 1945. gada piedzîvoja lielaspârmaiòas.

Lâèplçða dienaspasâkumi

11. novembrî 14.00 uz tikðanosKuldîgas novada Domç ielûgtiLatvijas brîvîbas cînîtâji, kurusuzrunâs Kuldîgas novada Domespriekðsçdçtâja INGA BÇRZIÒA.

16.00 – Pilsçtas laukumâ notiks militâraparâde, kurâ piedalîsies Zemessardzes45. kâjnieku bataljona zemessargi. Pçcparâdes dalîbnieki ar iedegtâm lâpâm dosiesgâjienâ cauri pilsçtai uz Annas kapiem, turnotiks piemiòas brîdis brîvîbas cînîtâjiem.

17.15 – Pilsçtas dârzâ demonstrçsdokumentâlo filmu „Bermontiâde” (2009. g.,reþisors Askolds Saulîtis). Filma ir stâstspar trauksmainajiem 1919. gada oktobra unnovembra mçneðiem, kad Rîgâ pieDaugavas krastiem izðíîrâs modernâs, pçcPirmâ pasaules kara radîtâs Eiropas liktenis.Filmas veidoðanâ izmantots plaðs kinoarhîva un fotogrâfiju klâsts. Îpaði jaunâkajaipaaudzei izstrâdâti neskaitâmi datorgrafikasspecefekti, kas palîdzçs iejusties pagâtnesnotikumos. Filmas inscençtâs epizodesfilmçtas reâlajâs notikumu vietâs.

19.00 – Kuldîgas kultûras centraamatieru mâkslas kolektîvu koncertsKuldîgas kultûras centrâ.

2011. gada 25. oktobris

6

Sadraudzîbas pilsçtâ Mchetâ

Kuldîgas novada paðvaldîbasdelegâcija priekðsçdçtâjas IngasBçrziòas vadîbâ no 12. lîdz 17.oktobrim viesojâs sadraudzîbaspilsçtâ Mchetâ Gruzijâ. Kuldîdz-niekus uz tradicionâlajiem re-liìiskajiem svçtkiem „Mchetoba2011” bija ielûdzis Mchetas pað-valdîbas priekðsçdçtâjs AndroKalandadze.

Mcheta atrodas Gruzijas austru-mos, aptuveni 20 km uz ziemeïiemno Tbilisi – vietâ, kur satiekasAragvas un Kuras upe. Mcheta irviena no senâkajâm Gruzijas pil-sçtâm, kas izsenis ir bijusi reliìis-kais centrs ðajâ valstî.

Pilsçta strauji attîstâsMchetas paðvaldîbas vadîtâjs

A.Kalandadze viesiem ar lepnumuizrâdîja, kas pçdçjos gados pa-veikts. Ap katedrâli Svetichovelinoslçgusies vecpilsçtas pirmâs kâr-tas rekonstrukcija. Lîdz nepazîða-nai pârvçrties centrâlais laukumspie katedrâles, kuldîdzniekiem,kuri ðeit bija viesojuðies pirms pie-ciem gadiem, to bija pat grûti atpa-zît. Mûsdienîgâ namâ iekârtots tû-risma informâcijas centrs un izstâ-þu zâle, kurâ svçtku laikâ bija ap-skatâmas Mchetas senâs fotogrâfijas.

Kuldîgas novada paðvaldîbasdelegâcija izstaigâja ðíeltajâ bruì-akmenî izbûvçtâs ielas, aplûkoja noakmens un koka celtos jaunos na-mus, ko rotâ sarkano kârniòu jumti.Vecpilsçtâ ir jaunas kafejnîcas, vînakrodziòi ar terasçm, liels auto stâv-laukums ar strûklaku, ìimeòu mâ-jas ar Gruzijai raksturîgiem balko-niòiem, augstiem þogiem, vînogu-lâju apaudzçtâm pergolâm. „Tagadmums galvenais ir celtniecîba,” parsavu prioritâti teica Mchetas pað-valdîbas vadîtâjs A. Kalandadze.

Grandiozo vecpilsçtas rekon-strukciju finansç valsts un paðval-dîba. A.Kalandadze kuldîdzniekusiepazîstinâja arî ar nâkamajiem plâ-niem – uzbûvçt jaunu paðvaldîbasçku, muzeju, policijas çku, spçïu unatpûtas pilsçtiòu ìimençm ar bçrniem.

Atjaunotâs vecpilsçtas centrâlâdaïa ir slçgta transportam, ðeit variebraukt tikai iedzîvotâji un apkal-pojoðajâ jomâ strâdâjoðie, lietojotelektroniskas caurlaides.

Svçtku laikâ pilsçtâ viesojâs arîGruzijas reìionâlâs attîstîbas uninfrastruktûras ministrs RamazsNikolaðvilli. Viòð pastâstîja, ka ikgadu Gruzijâ tiek no jauna bûvçtivai nopietni rekonstruçti lîdz 1000 kmautoceïu. Viòaprât, darâmâ vçl irdaudz, bet kuldîdznieki pârlieci-nâjâs, ka darbi rit tieðâm vçrienîgi.Atliek tikai cerçt, ka arî mûsu val-dîba Latvijas autoceïu atjaunoða-

nai pievçrsîs lielâku vçrîbu.

Svarîgâkie pieminekïigruzînu kristieðuarhitektûrâ14. oktobrî jau no agra rîta kated-

râlç Svetichoveli (11.gs.) sâkâsdievkalpojums, kuru vadîja GruzijasPareizticîgo baznîcas galva kato-likoss patriarhs Ilija II, katedrâle untâs iekðpagalms bija ïauþu pilns.Dievkalpojumu translçja valsts te-levîzija un radio. Svetichoveli irsvçta vieta ikvienam pareizticî-gajam, ðajâ katedrâlç atrodas JçzusKristus mantija, kurâ Pestîtâjs tikasists krustâ.

Pçcpusdienâ svçtki turpinâjâsielâs, uz centrâlâs skatuves pieSvetichoveli katedrâles uzstâjâskuldîdznieku iemîïotais ansamblis„Mcheta”. Atkalredzçðanâs ar an-sambïa dalîbniekiem Kuldîgaspârstâvjiem bija sirsnîbas pilna.Vakarâ gruzînu sniegumâ izjustilatvieðu valodâ skançja „Pût, vçji-òi!” un gruzînu valodâ – „Suïiko”.

Viesus pârsteidza dziïâ un patie-sâ ticîba, kas stiprina tautu, baznî-cas Mchetâ un Tbilisi bija jaunuïauþu pilnas. Gruzijai izdevies ap-turçt iedzîvotâju skaita samazinâ-ðanos, pateicoties Gruzijas Pareiz-ticîgo baznîcas galvas bezprece-denta piedâvâjumam – 2007. gadâ

Ilija II paziòoja, ka bûs krusttçvskatram treðajam bçrnam ìimenç.Kopð tâ laika noslçgto laulîbu skaitsun dzimstîba ir ievçrojami palieli-nâjusies. Ar patriarha Ilijas II svç-tîbu uzcelta arî Svçtâs Trîsvienîbaskatedrâle Tbilisi, kas ir viens no lielâ-kajiem klosteru kompleksiem pasaulç.

Svçtdien kuldîdznieki uzbraucalîdz Dþvari klosterim (6.gs.), kurânotiek restaurâcija. Paðvaldîbaspârstâvji pastâstîja par ieceri uzstâvo pakalni bûvçt troðu ceïu, pakuru tûristi sasniegtu klosteri,baudot brîniðíîgu ainavu uz senopilsçtu. Kuldîgas delegâcija ganieteica rûpîgi izvçrtçt jauninâjumu,lai tas nesabojâ skatu. Pateicoties

Gruzijas reìionâlâs attîstîbasun infrastruktûras ministrsRamazs Nikolaðvilli,sasveicinoties ar Kuldîgasnovada paðvaldîbas delegâ-ciju, atzîmçja, ka ðovasarviesojies Latvijâ un parakstîjisSapraðanâs memorandu, kasparedz, ka Latvija un Gruzijaturpmâk cieðâk sadarbosiesreìionâlâs attîstîbas jomâ,daloties pieredzç par paðvaldî-bu telpisko plânoðanu,paðvaldîbu darbu un virkni citujautâjumu.

Svçtkos „Mchetoba” visapkârt smarþoja pçc tikko cepta ðaðlika, valdîja lîksmîba un prieks. Uztrîs skatuvçm dziedâja un dejoja paðdarbîbas kolektîvi, darbojâs amatnieku tirdziòð.

16. oktobrî pirmo reizi Mchetâ notika Gruzijas vîna unkulinârijas diena.

Tipiska Mchetas vecpilsçtasieliòa, pa kuru tûristus vizina ar

paðvaldîbas iegâdâtajiemelektromobiïiem.

savai vçsturiskajai nozîmîbai unsenatnîgajiem pieminekïiem, 1994. ga-dâ Mcheta iekïauta UNESCO Pa-saules mantojuma sarakstâ. Ðî Gru-zijas draugu pieredze ir îpaði svarî-ga, jo Kuldîgas novada paðvaldîbamçrítiecîgi darbojas, lai „Kuldîgas vec-pilsçtu Ventas ielejâ” pieteiktu UNESCOPasaules mantojuma sarakstam.

Tirdziòð ar nacionâlajiemçdieniem un vînu16. oktobrî pirmo reizi Mchetâ

notika Gruzijas vîna un kulinârijasdiena, par ko lielu interesi izrâdîjaârzemju tûristi un þurnâlisti. Cent-râlajâ laukumâ senatnîgos tirgusstendos no visas Gruzijas bija iera-duðies vîndari, kas reklamçja savuvînu, ne viens vien starp viòiem bijatâds, kas darina ekovînu, gandrîz visinodarbojas ar eksportu uz Eiropu.Tâpat tûristiem tika piedâvâts mâjra-þotâju gatavotais siers un maize,bioloìiskos dârzos audzçtâ tçja, me-dus un arî îpaðs kârums èuèhela –tie ir valrieksti vai diþlazdas riekstivînogu sulas mçrcç (tâs ir sava vei-da nacionâlâs konfektes).

Kad gruzîni sastâjâs aplî un sâkadziedât tautasdziesmas un uz vînamucâm tika ieturçtas pusdienas,kuldîdzniekiem tirdziòð atgâdinâjaHercoga Jçkaba gadatirgu. Ar Mche-tas paðvaldîbas starptautisko attie-cîbu speciâlisti Innu Ahabedashvi-li tika pârrunâta iespçja, vai nâkam-gad Kuldîgas gadatirgû varçtu dar-boties Gruzijas stends, kurâ Kuldî-gas novada ïaudîm bûtu iespçjaiepazît bagâto gruzînu virtuvi. Do-mes priekðsçdçtâja I.Bçrziòa drau-gus no Gruzijas ielûdza uz nâkamâgada Pilsçtas svçtkiem. Kuldîgas sa-draudzîba ar Mchetu aizsâkâs 1983. gadâ.

Vietâ, kur taps Mchetas infrastruktûrai nozîmîgas celtnes, izlikti informatîvi stendi. Pie tiem nofotografçjâs Kuldîgasnovada paðvaldîbas priekðsçdçtâjas 1. vietnieks Viktors Gotfridsons, Mchetas paðvaldîbas starptautisko attiecîbu spe-ciâliste Inna Ahabedashvili, Kuldîgas novada Domes priekðsçdçtâja Inga Bçrziòa, paðvaldîbas izpilddirektore IlzeDambîte-Damberga, Kultûras pârvaldes vadîtâja Dace Reinkopa un kultûras darba speciâliste Terçza Strauta.

2011. gada 25. oktobris

7

Klât rudens ar tumðiem va-kariem, darbi dârzos vairs ne-steidzina un varam padarît savudzîvi krâsainâku, izlasot kâduinteresantu grâmatu. Par jau-nâkajâm grâmatâm KuldîgasGalvenâs bibliotçkas krâjumâstâsta bibliogrâfe AIJA KADE-ÌE.

Dþons G. Neiharts. „RunâMelnais Briedis: Oglalu cilts Sûindiâòu svçtâ vîra dzîvesstâsts,kâ to pastâstîjis Dþons G.Nei-harts (Liesmojoðâ Varavîksne)”.Tas ir iedvesmojoðs stâsts parindiâòu svçto vîru, kurð savasdzîves laikâ panâca parastamcilvçkam gandrîz nesasniedzamu

apziòas atmoðanâs lîmeni. Visuviòa bûtîbu caurstrâvoja viedumsun gudrîba, kas sniedzas ârpus ðîspasaules robeþâm. Melnâ Brieþazinâðanas ar vîziju starpniecîbu tikanodotas mûsu pasaulei, un nu ar ðîsneparastâs grâmatas starpniecîbu irsasnieguðas arî mûs.

Grâmata „Runâ Melnais Brie-dis” ir viens no pasaules garîgâsklasikas darbiem, turklât indiâòupasaules redzçjums un vçrtîbusistçma ir radniecîga latvieðu tau-tasdziesmâs ietvertajai dzîvesziòaiun izpratnei par pasaules kârtîbu.

Lorena Keita. „Eòìeïu mîles-tîba”. Ðî ir amerikâòu rakstnie-ces Lorenas Keitas triloìijas otrâgrâmata, kas turpina aizraujoðinoslçpumaino un smeldzîgo mîlasstâstu par Lûsiju un Danielu, parviòu mîlestîbu un ðíçrðïiem, kas taijâpârvar. Pirmais româns „Eòìeïunakts” ieguva nedalîtu lasîtâjuatzinîbu, ierindojoties „New YorkTimes” bestselleru saraksta augð-galâ.

Daniels ir paslçpis meiteniKrasta skolâ, kura atrodas uz no-maïas klints Kalifornijas ðtatâ un

Pilsçtas dârzamsava mâjas lapa

Interneta mâjas lapas http://pilsetasdarzs.kuldiga.lv mçríis ir sniegtinformâciju par projekta „Kuldîgas pilsçtas dârza kâ pievilcîgas tûrismateritorijas attîstîba” aktivitâtçm un to îstenoðanu, kâ arî aktuâliempiedâvâjumiem tûristiem. Mâjas lapâ izveidota virtuâla pastaiga pa pilsparku, kâ arî paredzçtas online konsultâcijas ar tûrisma speciâlistiem unvçsturniekiem.

Kuldîgas tûrisma attîstîbascentrs izdevis jaunu Kuldîgasvecpilsçtas pastaigu karti.

Tâ ir zîmçta, tipogrâfiski dru-kâta karte ar atraktîviem çku, parkuun ielu atainojumiem. Zîmçjumuautors ir Kuldîgas tûrisma attîstîbascentra vadîtâjs Artis Gustovskis.

Ar pastaigu kartes palîdzîbu bûsiespçjams tuvâk iepazîties ar Kul-dîgas vecpilsçtu un tâs vçsturi.Izdevumâ ir publicçts gan audio-gida telefona numurs, gan katraobjekta audiogida kodi. Izmantojotaudiogida priekðrocîbas, pilsçtasapmeklçtâji var patstâvîgi iegûtplaðâku informâciju par septiò-padsmit apskates objektiem.

Pilsçtas dârza apmeklçtâjiem

Piektdien, 21. oktobrî, pçcrekonstrukcijas durvis atkalvçra Lîvijas Rezevskas izstâþuzâle Mucenieku ielâ 19, Kuldî-gâ.

Skulptûru zâle, kas rekonstruk-cijas laikâ bija slçgta, vçrusi durvisjaunâ veidolâ ar mâkslinieka JuraAndersona un mâkslinieces Ingrî-das Ilenânes darbu izstâdi.

Izstâþu zâle atklâta pirms desmitgadiem, tâ iepazîstina ar tçlnieces,Kuldîgas Goda pilsones LîvijasRezevskas atstâto mantojumu.Izstâþu zâlç apskatâmas vairâknekâ 50 mâkslinieces roku dari-nâtas skulptûras, kas spilgtiraksturo latvieðu tautu – tâs spçku,izturîbu un vçrtîbas.

Mâksliniece savâ mûþâ radîjusivairâk nekâ 200 darbu granîtâ,bronzâ un ðamotâ. Liela daïa darbuir parka skulptûras un memoriâliepieminekïi. Vairâk nekâ 20skulptûras, kas izvietotas Kuldîgaspilsçtas dârzâ, ir viens no viòasmûþa lielâkajiem devumiem. Vçllielâks skulptûru dârzs ir RîgasMeþa kapos, kur viòa radîjusi ap40 memoriâlo tçlniecîbas darbu.Arî citâs Latvijas kapsçtâs skatâmiL.Rezevskas veidotie pieminekïi.Mâkslinieces nozîmîgâkais darbs ir

piemineklis Brâïu kapos Nîkrâcç(1979). Viòas roku darbs ir arî pie-miòas siena 1919. gada upuriemGotlîba sçtâ Kuldîgâ.

90. gados, atgûstot vecâkuîpaðumu, L.Rezevska atgriezâs uzdzîvi Kuldîgâ. Par saviem lîdzek-ïiem izremontçja nelielo çku Mu-cenieku ielas 19. nama pagalmâ,kurâ kâdreiz viòas tçvs – vet-

Atklâj Lîvijas Rezevskasizstâþu zâli

ârsts – pieòçma savus pacientus.Tur tika iekârtota tçlnieces darbuekspozîcija, tâdçjâdi piepildotmâkslinieces sapni par skulptûruzâli Kuldîgâ.

Ðogad L.Rezevska (dzimusi1926.20.05. Rîgâ – mirusi2004.07.07. Kuldîgâ, apbedîtaRîgâ, Meþa kapos) atzîmçtu savu85. dzimðanas dienu.

Lîvija Rezevska ir beigusi Latvijas Mâkslas akadçmijas tçlniecîbas nodaïu1951. gadâ ar diplomdarbu „Vijolniece Lida Rubene”, kas jau gadu desmitus

rotâ Kuldîgas novada muzeja pagalmu.

Izdod zîmçtu vecpilsçtaspastaigu karti

karte palîdzçs atrast teritorijâ izvie-totâs tçlnieces Lîvijas Rezevskasskulptûras, kâ arî jebkuru ievçro-jamâko objektu, kas atrodas dârzateritorijâ.

Informâcija kartç atrodama trîsvalodâs – latvieðu, angïu un krievu.Pastaigu karti bez maksas varsaòemt Kuldîgas tûrisma attîstîbascentrâ, Baznîcas ielâ 5.

Izdevums tapis projekta „Kul-dîgas pilsçtas dârza kâ pievilcîgastûrisma teritorijas attîstîba” ietva-ros.

BIBLIOTÇKAS JAUNUMIkurâ mâcâs îpaði apdâvinâti bçr-ni – nefilimi, kas ir krituðo eòìeïuun cilvçku pçcnâcçji. Lûsija iemâ-câs izmantot çnas, lai atrastu ceïuuz savâm iepriekðçjâm dzîvçm,bet... jo vairâk Lûsija uzzina parsevi, jo vairâk saprot, ka pagâtneir vienîgâ atslçga uz nâkotni... javien Daniels ir bijis patiess.

Deivids Nikolss. Româns „Vie-na diena”. D.Nikolss, pirms sâkarakstît grâmatas, bija aktieris unpiedalîjies lugu uzvedumos. Viòðir scenâriju autors vairâkiem sla-veniem britu televîzijas seriâliem.Viòa treðais româns „Viena diena”âtri kïuva par visâ pasaulç iemîïotumîlas stâstu. Darba smeldzîgânoskaòa un milzîgie panâkumi navatstâjusi vienaldzîgus arî kinoin-dustrijas pârstâvjus, pçc tâ motî-viem uzòemta mâkslas filma.

„Viena diena” ir apburoðs un sir-snîgs stâsts par Emmu un Deksteru.Emma un Deksters, divi studenti,pirmoreiz satiekas 1988. gada15. jûlijâ, un viòu dzîves savijas,tuvinoties un attâlinoties, nâkamosdivdesmit gadus...

SPORTA PASÂKUMI27.X 11.00 LVF kausa izcîòa volejbolâ D-2 grupas zçniem – KNSS hallç, Piltenes

ielâ 25, Kuldîgâ;28.X 11.00 LVF kausa izcîòa volejbolâ C-2 grupas zçniem, finâls – KNSS hallç,

Piltenes ielâ 25, Kuldîgâ;5.XI 17.30 orientçðanâs sacensîbas „Sikspâròu nakts” – KNSS sporta kompleksâ,

Kalna ielâ 6, Kuldîgâ;5.XI 10.00 Kuldîgas individuâlais èempionâts novusâ – KNSS sporta zâlç, Kalna ielâ

6, Kuldîgâ;5.XI 11.00 „Kuldîgas kauss” volejbolâ sievietçm – KNSS hallç, Piltenes ielâ 25,Kuldîgâ;9.XI 20.00 Latvijas meistarsacîkstes florbolâ U-18 – KNSS hallç, Piltenes ielâ 25,

Kuldîgâ;12.XI 11.00 LJBL-LR èempionâts basketbolâ jaunieðiem – KNSS sporta namâ, Virkas

ielâ 13, Kuldîgâ;12.XI 12.00 Kuldîgas NSS atklâtâs sacensîbas vieglatlçtikâ B grupâ – KNSS mançþâ,

Dzirnavu ielâ 13, Kuldîgâ;13.XI 15.00 Latvijas meistarsacîkstes florbolâ 2. lîgâ – KNSS hallç, Piltenes ielâ 25,

Kuldîgâ;18. – 19.IX 12.00 Ernstsona piemiòas turnîrs dambretç – KNSS sporta zâlç, Kalna

ielâ 6, Kuldîgâ;19.XI 15.00 Latvijas èempionâts volejbolâ, nacionâlâ lîga vîrieðiem: Kuldîgas NSS –

SK Aizkraukle – KNSS hallç, Piltenes ielâ 25, Kuldîgâ;19. – 20.XI 11.00 LVF kausa finâls volejbolâ B-2 grupas zçniem – KNSS sporta

namâ, Virkas ielâ 13, Kuldîgâ.

Darba grupa turpina novadasporta attîstîbas programmas2012. – 2015. gadam izstrâdi, bet20. oktobrî Kuldîgas novada

vieglatlçtikas mançþâ tâ tikâs, laispriestu par sporta klubu dar-bîbu.

Paðreizçjâ situâcija râda, ka iraugusi iedzîvotâju aktivitâte unpieaudzis arî reìistrçto sportaklubu skaits.

Sporta skola sadarbîbâ ar sportaklubiem ðogad ir organizçjusi Kul-dîgas novada èempionâtus daþâdossporta veidos, bet aktîvâkie sportaklubi piedalîjuðies Latvijas mçrogasacensîbu organizçðanâ, kas notika

Kuldîgas novadâ. Tâ, piemçram,orientçðanâs un tûrisma sportaklubs „Taka” Îvandç sarîkoja Lat-vijas èempionâtu, riteòbraukðanassporta klubs „Kuldîga”, sadarbojo-ties ar „Igo Japiòa sporta aìentû-ru”, noorganizçja vienu no Latvijasèempionâta posmiem kalnu divri-teòu maratonâ, Kuldîgâ notika se-zonas pçdçjais Latvijas èempionâtaposms autorallijâ – rallijs „Latvi-ja”, tâ trases izveidoðanâ piedalîjâs„Kuldîgas tehniskais sporta klubs”.

Darba grupas sanâksmç ar savu

pozitîvo pieredzi Lauku atbalstadienesta LEADER projektaîstenoðanâ un sponsoru piesaistçdalîjâs ekstremâlo sporta veidukluba „BMX Ride Kuldîga” pâr-stâve Solvita Lapiòa. Viòa pastâstî-ja, ka projektu îstenot nav bijisviegli, bet iekðtelpu skeitparks ir iz-veidots un jau noorganizçtas pir-mâs Latvijas mçroga sacensîbas.Un Solvita jau domâ par turpmâkoskeitparka attîstîbu. Paðlaik sportaklubam ir iegûts sabiedriskâ labumastatuss, kas atvieglo sponsoru

piesaisti.Darba grupa diskutçja arî par

finansçjuma sadali sporta klubiem,par to, vai vairâk naudas nevaja-dzçtu novirzît tautas sporta pasâku-miem, kuros piedalâs liels skaitsnovada iedzîvotâju. Tâpat tikaspriests, kâ novçrtçt un atbalstîtsportistus, kuri startç daþâda lîme-òa sacensîbâs.

Sanâksmes noslçgumâ noteicadatumu pirmajai Kuldîgas novadasporta konferencei – 13. decembrîplkst. 10.00 Kuldîgas novada Domç.

Sporta klubi rîko daþâda mçroga sacensîbas

AGRISKIMBORS,Kuldîgasnovada sportaskolasdirektors

C M Y K

2011. gada 25. oktobris

Kuldîgas novada Domes informatîvais izdevums „Kuldîgas Novada Vçstis”. Izdevçjs – Kuldîgas novada Dome, Baznîcas ielâ 1, Kuldîgâ, Kuldîgas novadâ, LV-3301. Atbildîgâ par izdevumu –sabiedrisko attiecîbu speciâliste Anita Zvingule, tâlr. 63350100. Iespiests SIA „Poligrâfijas grupa Mûkusala”, Mûkusalas iela 15a, Rîga, LV-1004. Tirâþa – 10 077. Reìistrâcijas apliecîba Nr. 000702841.

ZIÒAS NO PAGASTIEM

PASÂKUMI NOVADÂ

Biïeðu cenas uz kino seansiem: Ls 1,40; sestdienâs, svçtdienâs un svçtku dienâs – Ls 1,80.KKC Kuldîgâ, Raiòa ielâ 21. Tâlrunis 29542242.

KINO AFIÐA

20. oktobrî Gçtes institûtâRîgâ atklâja Starptautiskâs foto-grâfijas vasaras skolas (Interna-tional Summer School of Photog-raphy; ISSP) 2011. gada noslç-guma darbu izstâdi un katalogu.

Profesionâïu aprindâs par Eiro-pâ labâko dçvçtâ fotogrâfijas va-saras skola, kas ðogad norisinâjâsKuldîgas novada Pelèu pilî, Latvijânotiek jau sesto gadu. Izturot atlasi,72 fotogrâfi no 23 pasaules valstîmaugustâ izcînîja iespçju strâdâtseptiòu pasaulç atzîtu fotomeis-taru vadîbâ. Desmit dienas fo-togrâfi meistarklasçs veidoja savuautorprojektu, izaicinot vidi unsavus priekðstatus par fotogrâfi-ju.

Kâ katru gadu, ISSP autoruradîtos darbus rudenî nodod skatî-

Atklâj Starptautiskâs fotogrâfijas vasaras skolasnoslçguma darbu izstâdi

tâju vçrtçjumam izstâdç. TâpatISSP izdod noslçguma darbu ka-talogu, kas apceïos Latvijas biblio-

Izstâdesapskates laiki:no 21.10. lîdz03.12.2011.darba dienâs9.00 – 20.00,sestdienâs 9.00 –15.30.

Adrese:Gçtes institûtsRîgâ, Toròa ielâ 1(ieeja no Klosteraielas).

Pilna darbu kolekcija pieejama: http://vimeo.com/issp/issp-2011-final-works.

RENDÂ28. oktobrî 14.00 kultûras namâ – pen-

sionâru balle. Koncertu sniegs Kuldîgas 2.vidusskolas Rendas filiâles bçrni, ballispçlçs Indra no Popes. Dalîbas maksa –Ls 2,50.

Bibliotçkâ oktobrî apskatâma EduardaSkabja fotoizstâde „Tikai mirkïi...”.

PADURÇJa gribi pavadît laiku jaukâ kompânijâ,

ja vçlies iemâcîties labi kustçties un tosavienot ar sporta aktivitâtçm, aicinâm uzsporta deju hobijklasi. Deju nodarbîbasnotiek otrdienâs un ceturtdienâs 18.30Deksnes kultûras namâ. Papildu informâ-cija – 26550695.

4. novembrî 14.00 Íimales skolas zâ-lç – pensionâru balle. Koncertu sniegsKuldîgas sâkumskolas Padures filiâlesbçrni, balli spçlçs grupa „Eja”. Pieteiktieslîdz 2. novembrim.

17. novembrî 20.00 Íimales skolaszâlç notiks koncerts „Paauklç, saulîte,manu zemîti”. Koncertâ piedalâs kompo-nists Atvars Sirmais, aktrise Kristîne DinaBitçna un soliste Lauma Eòìele. 22.00 –balle, spçlçs grupa „Eja”.

KURMÂLÇOktobrî pagasta izstâþu zâlç – Lindas

Sîles gleznas.Lîdz 30. novembrim vçstures istabâ –

izstâde „Es atradu klçtiòâ...”. No 1. lîdz 30.novembrim izstâþu zâlç bûs apskatâmasKârïa Dazarta jaunâkâs gleznas.

27. oktobrî 17.15 Priedaines bibliotçkâtikðanâs ar psiholoìi Ilonu Ausçju-Rudzâtipar krâsu simbolisko nozîmi cilvçka dzî-vç.

5. novembrî Svecîðu vakari: 14.00 –

Çmu kapsçtâ; 14.30 – Pûèu kapsçtâ;15.30 – Viïenieku kapsçtâ; 16.00 –Vilgâleskapsçtâ.

6. novembrî Svecîðu vakari: 14.00 –Segïu kapsçtâ; 14.30 – Kurmâles kapsçtâ;15.30 – Paulînes kapsçtâ; 16.00 – Siliòukapsçtâ.

No 14. novembra lîdz 9. decembrimnotiks Vilgâles pamatskolas skolçnu zîmç-jumu un radoðo darbu izstâde – konkurss,, Mana Latvija”. Darbi jâiesniedz kultûrasdarba organizatorei lîdz 11. novembrim.Labâko darbu autori saòems balvas.

17. novembrî notiks Latvijas dzimðanasdienai veltîts pasâkums. Koncertâ piedalî-sies pagasta paðdarbnieki. Pçc koncer-ta – balle, kurâ spçlç Ilgvars un Regîna noLiepâjas. Ieeja – brîva. Lîdzi jâòem groziòð.

TURLAVÂBibliotçkâ oktobrî apskatâmi Annas

Dinteres adîtie dþemperi un jakas, kâ arîbçrnudârza grupas „Lâèuks” radoðo darbuizstâde „...âbolîði, draiskulîði...”. Savukârtlîdz gada beigâm 1. – 12. klaðu skolçniaicinâti piedalîties lasîðanas veicinâðanasprogrammâ „Bçrnu þûrija 2011”.

PELÈOSLîdz 31. oktobrim Pelèu pagasta biblio-

tçkâ bûs apskatâma Kârïa Dazarta pasteï-zîmçjumu izstâde un Ilzes Pîlçìes apglez-notie stikli.

LAIDOSLîdz oktobra beigâm „Bitîtç” skatâma

TTMS „Kuldîgas palete” dalîbnieka KârïaDazarta gleznu izstâde.

Laidu bibliotçka aicina 1. – 9. klaðuskolçnus piedalîties lasîðanas veicinâða-nas programmâ „Bçrnu þûrija 2011”.

Lîdz 28. oktobrim Sermîtes bibliotç-

kâ – literatûras izstâde „Atceroties AnnuBrigaderi…”.

GUDENIEKOSLîdz 30. oktobrim pagasta pârvaldes

zâlç bûs skatâma R.Rçía fotoizstâde.Pirmdienâs un treðdienâs 18.30 pagas-

ta pârvaldes zâlç notiek aerobikas nodarbî-bas.

KABILÇ17. novembrî 17.00 – Gaismas ceïð.

Gaismas straume plûdîs no bibliotçkas uzskolu. Pulcçðanâs laukumâ no 16.45 (lîdziòemt tçjas svecîti un svecîti Gaismas ce-ïam). Pie skolas – salûts Latvijai (izliekamno lîdzpaòemtajâm svecçm). 18.00 skolaszâlç sâksies svçtku koncerts.

21. novembrî 17.00 pagasta pârvaldeszâlç notiks radoðâ darbnîca – Adventi gai-dot.

ÎVANDÇ26. oktobrî 13.00 Îvandes muiþâ Kuldî-

gas novada muzejs aicina uz pasâkumu„Pagasta atmiòu albums”.

ÇDOLÇ29. oktobrî 19.00 kultûras namâ notiks

Rîgas apvienîbas DrKT teâtra izrâde „Tû-steps ar èemodânu fonâ”. Piedalîsies ak-tieri Akvelîna Lîvmane un Juris Kalniòð.

Ieeja – Ls 3, biïeðu iepriekðpârdoðana.17. novembrî 16.00 kultûras namâ

notiks Latvijas Republikas proklamçðanasgadadienas pasâkums; 21.00 – balle.

RUMBÂ26. oktobrî 13.00 – minigolfa sacensî-

bas brîvâ laika pavadîðanas centrâ„Bukaiði”. Aicinâti bçrni.

27. oktobrî 19.00 – zoles turnîrs Meþvaldç.28. oktobrî 12.00 brîvâ laika pavadîða-

nas centrâ „Bukaiði” notiks bçrnu zîmçða-

nas/gleznoðanas nodarbîba. Zîmçsim tç-mas: Mârtiòdiena, Valsts svçtki, Ziemas-svçtki.

No novembra pârvaldes zâlç varçs vç-rot pagasta bçrnu zîmçjumus.

17. novembrî brîvâ laika pavadîðanascentrâ „Bukaiði” – Latvijas valsts svçtkupçcpusdiena.

VÂRMÇVârmes pagasta bibliotçka lîdz 29. no-

vembrim piedâvâ apskatît Dzidras Lâcesgleznu izstâdi.

5. novembrî 20.00 sporta hallç notikspaðdarbîbas kolektîvu un sportistu atpûtasvakars „Spçlmaòu nakts – bilþu balle ”.Muzicçs DJ A.Reimanis.

10. novembrî Vârmes JIC – Mârtiòdie-nas pasâkums.

11. novembrî 20.00 Vârmes pagastacentrâlajâ ielâ – pasâkums Lâèplçða die-nai – „Gaismas ceïð no sirds uz sirdi”.

17. novembrî 18.00 pamatskolâ – Latvi-jas Republikas proklamçðanas gadadienaspasâkums.

SNÇPELÇBibliotçkâ lîdz novembra beigâm bûs

apskatâmas Guntas Kapiòas gleznas.28. oktobrî 19.00 kultûras namâ –

senioru kolektîvu draudzîbas vakars.Aicinâti piedalîties Skrundas „Vecie zçni”,Kuldîgas senioru ansamblis „Rumbiòa”,Alsungas vokâlais ansamblis „Sendienas”un deju kopa „Kalmes”, Raòíu folklorasgrupa, Saldus akordeonistu ansamblis„Akords”, kâ arî Snçpeles „Atvasara”.

8. novembrî 14.30 skolas zâlç – pensio-nâru klubiòa „Atvasara” rîkots pasâkums„Mani ziemas krâjumi” – ziemas krâjumudegustçðana un recepðu apsprieðana.

O. 25.X 18.30 CEÏA GALS 5, ASVT. 26.X 19.00 2011, ðausmu filmaC. 27.X 18.00 Ilgums 1’32’’S. 29.X 16.00 KURÐ PÇC KÂRTAS?Sv. 30.X 15.00 ASVO. 1.XI 18.30 2011T. 2.XI 19.00 KomçdijaC. 3.XI 18.00 Ilgums 1’45’’P. 4.XI 18.00 DÞONIJS ANGLISS. 5.XI 16.00 ATGRIEÞASSv. 6.XI 15.00 ASVO. 7.XI 18.30 2011T. 8.XI 19.00 KomçdijaC. 9.XI 18.00 Ilgums 1’43’’S. 12.XI 16.00 SAMAINÎTI VIETÂMSv. 13.XI 15.00 ASVO. 14.XI 18.30 2011T. 15.XI 19.00 KomçdijaC. 16.XI 18.00 Ilgums 1’52’’

tçkas un galerijas un tiks izdalîtifotogrâfijas festivâlos un izstâdçsvisâ pasaulç.

Izstâde tapusi sadarbîbâ arGçtes institûtu Rîgâ unFineArtPrint.lv

Rudens ar saviem aukstajiempieskârieniem arvien vairâkatgâdina, ka lçni, bet neatvairâmigads tuvojas izskaòai. Izskançjisarî Hercoga Jçkaba tirgus Kuldîgâ,zemniekiem izaudzçtâ raþasagûlusi klçtîs, un tepat klât arî patiMârtiòdiena, kad visiem laukudarbiem jâbût padarîtiem un varamuz brîdi apsçsties, padomât,paanalizçt, kas izdevies, kas varbûtjâmaina nâkamajâ gadâ.

Arî kabilniekiem ir ko at-cerçties, ir par ko padomât. Prieks,ka mûsu vecâ labâ skola ieguvusipavisam jaunus vaibstus un tagaduzposta un lepna slejas skolaskalniòâ pçc siltinâðanas projektapabeigðanas.

Gribçjâs mums visiem, lai arîjaunais kultûras nams neatpaliktu,taèu liekas, ka celtnieki savussolîjumus neturçs un pirmâ balle,jau tikpat kâ pabeigtajâ namâ,atliekas no dienas uz dienu, nonedçïas uz nedçïu. Taèu cerîbamirst pçdçjâ, un mçs ceram, kapirmo valsi dejosim vçl ðajâ gadâ.

Mçs neesam tik ekstrçmi unsavu naudu nedrukâjam, betKabiles kalendâru ðogad atkalizdevâm, kuru jau Hercoga Jçkabatirgû varçja novçrtçt ikviensinteresents un kuru vçl joprojâmvar iegâdâties.

Ðogad jaunâs un izremontçtâstelpâs iegâjuði gan dienestaviesnîcas virtuves izmantotâji, ganizremontçta veco ïauþu istabapagastâ, gan arî jaunas un gaiðastelpas pagasta pârvaldes çkâsaòems pasta apmeklçtâji.

Raitu dejas soli uzsâkuði, kautarî paðreiz bez pienâcîgâm telpâm,mûsu visu paaudþu deju kolektîvi.

Prieks arî par to, ka mûsu cilvçkipiedalâs daþâdos projektos untâdçjâdi cenðas padarît skaistâkusavu mâju, apkârtni, konku-rçtspçjîgâkas savas saimniecî-bas.

Lçni, bet cerîgi îstenojas arîkabilnieku visu laiku lielâkaissapnis – asfaltçtais ceïð uz Kuldîgu.Daudziem tâ bûvniecîba radîjusineçrtîbas, taèu ko gan nepacietîsilaimîgâs nâkotnes vârdâ!

Kaut arî ziemai esam sa-gatavojuðies, uz silta mûrîða sçdçtnegrasâmies. Ieceru daudz, un tâtadarî darbu vçl daudz. Un tâpat kâRîga nekad netiks pabeigta, arîKabilç un ikvienâ citâ mûsunovada pagastâ darbu nekadnepietrûks.

Paldies visiem par idejâm, kopâdarboðanos un izturîbu! Laiveselîba un mîlestîba ikvienâ mâjâ,ikvienâ sirdî!

Uz silta mûrîðasçdçt

negrasâmies

TÂLVALDIS BERGMANIS, Kabilespagasta pârvaldes vadîtâjs

KULDÎGAS KULTÛRAS CENTRÂ (KKC)Piektdien, 28. oktobrî, 19.00 – Igo autorkoncerts. Koncertprogrammâ bûs dzirdamas jau labizinâmas dziesmas ar Igo vârdiem un mûziku un arî tâdas, kas izceltas no sen aizmirstâm noðumapçm un piezîmju grâmatiòâm. Koncerta viesi – Artis Dvarionas un mûzikas studija „Cantus”.Ieeja – Ls 10; 7; 5.*

Ceturtdien, 3. novembrî, 14.00 – muzikâla izrâde bçrniem „Pepija Garzeíe” 2 daïâs. PiedâvâNeatkarîgais teâtris „Kabata” un Ditas Balèus teâtris „Divas acis”. Izrâde domâta bçrniem vecumâno 5 lîdz 12 gadiem. Ilgums 1’30’’. Ieeja – Ls 2.*

Sestdien, 5. novembrî, 21.00 – 3.00 – „Kurzemes Radio karaoke”. Dziedât gribas, bet nav kasklausâs? Nâc! „Kurzemes Radio” karaoke atgrieþas! Pazîstamas melodijas, vçl pazîstamâkiizpildîtâji, atraktîvi vadîtâji, jautri konkursi. Nâc, dziedi un piedalies! Ieeja – Ls 2.*

Treðdien, 9. novembrî, 10.30 – rotaïu rîts pirmsskolas vecuma bçrniem. 2. nodarbîba. Gaidâmciemos maskâs tçrptus Mârtiòbçrnus. Ieeja – Ls 0,40.

Piektdien, 11. novembrî, 19.00 – Kuldîgas kultûras centra amatiermâkslas kolektîvu koncerts.Ðî atkal ir tâ reize, kad vienkopus varçsiet redzçt Kuldîgas kultûras centra dziedoðos, dejojoðosun spçlçjoðos amatiermâkslas kolektîvus. Ieeja – bez maksas.

Svçtdien, 13. novembrî, 18.00 – humorðovs „Imanta – Babîte 25”. Kopâ ar Jâni Jarânu un DainiPorgantu arî Andris Baltacis no grupas „Baltie lâèi”. Ieeja – Ls 4; 3.*

Treðdien, 16. novembrî, 14.00 – cikls „Pavçrsim priekðkaru” bçrniem vecumâ no 5 lîdz 12gadiem. 2 .nodarbîba. Deja. Kas ir deju kolektîvs, kâ top deja, uzzinâsiet, ja atnâksiet ciemos piebçrnu deju kolektîva „Stariòð”. Nodarbîbu vadîs Zita Serdante un Arvis Sprude. Ieeja – Ls 0,30.Lûdzam dalîbu pasâkumâ pieteikt lîdz 11. novembrim pa tâlruni 63322201.

Piektdien, 18. novembrî – LR proklamçðanas 93. gadadienas svinîbas Kuldîgâ:15.00 – Kuldîgas novada Goda balvu pasniegðana un koncerts Kuldîgas kultûras centrâ,18.00 – Gaismas ceïð Liepâjas ielâ,18.00 – Kuldîgas novada Domes priekðsçdçtâjas Ingas Bçrziòas uzruna un Jelgavas novadapûtçju oríestra „Zelmeri” koncerts Râtslaukumâ,19.00 - ekumenisks dievkalpojums Sv. Katrînas baznîcâ.*Biïeðu iepriekðpârdoðana „Biïeðu paradîzes” un KKC kasç 2. stâvâ darbdienâs 9.00 – 18.00. Tâlrunis – 63322201.

Nâkamo Kuldîgas novada paðvaldîbas informatîvo izdevumu„Kuldîgas Novada Vçstis” gaidiet 15. novembrî.