„BIOLOĢIJA”du.lv/wp-content/uploads/2015/12/Biologija_bak_2009_2010.pdfDAUGAVPILS UNIVERSITĀTE DABASZINĀTŅU UN MATEMĀTIKAS FAKULTĀTE AkadƓmiskƍs bakalaura studiju programmas

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE

DABASZINĀTŅU UN MATEMĀTIKAS FAKULTĀTE

Akadēmiskās bakalaura studiju programmas

„BIOLOĢIJA”

pašnovērtējuma ziņojums

par 2007./2008., 2008./2009., 2009./2010. studiju gadu

Programma akreditēta 11.07.2007. – 31.12.2013.

2007./2008. studiju gads – veiktās izmaiņas



2

AKADĒMISKĀ BAKALAURA STUDIJU PROGRAMMA

„BIOLOĢIJA”

- programmas kods – 43420

- programmas īstenošanas ilgums – 3 studiju gadi pilna laika studijas un

4 studiju gadi nepilna laika studijas

- programmas apjoms - 125 KP

- prasības uzsākot studijas – atestāts par vidējo izglītību

- iegūstamais grāds: dabaszinātņu bakalaurs bioloģijā

- programmas īstenošanas vieta – DU

- programmas īstenošanas veids - pilna un nepilna laika studijas

- programmas direktore – Dr. biol., asoc. prof. Inese Kokina

APSTIPRINĀTA

DU senāta sēdē

2007. gada 28. maijā, protokols Nr. 6.

Senāta priekšsēdētājs:

Dr. phys., profesors V. Paškevičs

3

SATURS

1. STUDIJU PROGRAMMAS VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS ..................................... 4

1.1. Studiju programmas sociālā pieprasījuma pamatojums .......................................... 4

1.2. Bioloģijas bakalauru nākotnes perspektīva no Latvijas valsts interešu viedokļa..... 4

2. STUDIJU PROGRAMMAS MĒRĶIS, UZDEVUMI UN IEGŪSTAMIE STUDIJU

REZULTĀTI ZINĀŠANU, PRASMJU UN ATTIEKSMJU FORMĀ.... ……............. 5

3. IMATRIKULĀCIJA ........................................................................................................6

4. STUDIJU PROGRAMMAS SATURS UN ORGANIZĀCIJA ...................................... 6

4.1. Studiju programmas atbilstība akadēmiskās izglītības standartam ......................... 6

4.2. Studiju programmas struktūra ................................................................................. 7

4.3. Studiju programmas organizācija un vadība ......................................................... 11

4.4. Studiju metodes un formas .................................................................................... 12

4.5. Studiju programmas iekšējās kvalitātes mehānisma darbība ................................ 13

4.6. Zināšanu un prasmju vērtēšanas sistēma ............................................................... 14

5. SALĪDZINĀJUMS AR CITU VALSTU STUDIJU PROGRAMMĀM ...................... 15

5.1. Programmas salīdzinājums ar Latvijas Universitātes ABSP „Bioloģija”.............. 15

5.2. Programmas salīdzinājums ar Tartu Universitātes (Igaunija) piedāvājamo

programmu ............................................................................................................15

5.3. Salīdzinājums ar Brēmenes Universitātes bioloģijas bakalaura programmu ........ 16

6. AKADĒMISKAIS PERSONĀLS ................................................................................. 17

6.1. Akadēmiskā personāla skaits un kvalifikācija ....................................................... 17

6.2. Akadēmiskā personāla zinātniskais darbs ............................................................. 18

6.2.1. Piedalīšanās zinātnisko izdevumu izdošanā ................................................ 20

6.2.2. Akadēmiskā personāla zinātniskās publikācijas ......................................... 20

6.2.3. Akadēmiskā personāla pētniecības darbība un tā ietekme uz studiju darbu

............................................................................................................................... 20

6.3. Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika

nākamajiem 6 gadiem .............................................................................. ........... 26

7. STUDĒJOŠIE ................................................................................................ ............. 27

7.1. Studējošo skaits .............................................................................................. ..... 27

7.2. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā ...................................... ...... 28

7.3. Studējošo iesaistīšana pētniecības darbā ........................................................ ..... 28

7.4. Studējošo, absolventu un darba devēju aptaujas un to analīze....................... ...... 29

8. SADARBĪBA PROGRAMMAS REALIZĀCIJĀ................................................. . .... 39

8.1. Sadarbība ar citām Latvijas un ārvalstu augstskolām .................................... ..... 39

8.2. Sadarbība ar darba devējiem ................................................................................ 40

8.3. Darba devēju aptaujas par absolventu nodarbinātību nākamajiem sešiem gadiem

..................................................................................................................................... 40

9. STUDIJU FINANSĒŠANAS AVOTI UN INFRASTRUKTŪRAS

NODROŠINĀJUMS................................................................................................... 41

9.1. Finansējums ......................................................................................................... 41

9.2. Materiālais un tehniskais nodrošinājums ………………………….....................41

10. STUDIJU PROGRAMMAS ATTĪSTĪBA ................................................................ 43

PIELIKUMU SARAKSTS 1. Pielikums. ABSP „Bioloģija” studiju plāni.

2. Pielikums. Studiju kursu apraksti.

3. Pielikums. Akadēmiskā personāla CV.

4. Pielikums. ABSP „Bioloģija” akadēmiskā personāla piedalīšanās starptautiskajās

zinātniskajā konferencēs.

5. Pielikums. ABSP „Bioloģija” akadēmiskā personāla nozīmīgākās publikācijas.

6. Pielikums. Bakalaura darbu tēmas.

4

1. STUDIJU PROGRAMMAS VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS

1.1. Studiju programmas sociālā pieprasījuma pamatojums

Bioloģijas studijām Daugavpils Universitātē (pirms tam Daugavpils

Pedagoģiskajā institūtā un Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē) ir vairāk nekā

pusgadsimta tradīcijas, kas atspoguļoja attiecīgā laika sabiedrības prasības un

nostādnes. Ilgus gadus (līdz pat 20 gs. 90-tajiem gadiem) galvenā ar bioloģiju saistītā

misija bija bioloģijas skolotāju sagatavošana, tādēļ arī uzsvars zinātniski-pētnieciskajā

darbā galvenokārt tika likts uz pētījumiem bioloģijas pasniegšanas metodikas jomā.

Gadu gaitā paaugstinoties gan speciālistu kvalifikācijai, gan to skaitam, bija iespējams

uzsākt arī bioloģijas bakalauru sagatavošanu.

20. gadsimta 90-tajos gados pasaulē un Latvijā notika vēsturiskas izmaiņas,

kuras nevarēja neietekmēt augstāko izglītību Daugavpilī. Pāreja no plānveida

ekonomikas uz brīvā tirgus ekonomiku radīja citas vajadzības darba tirgū. Notikušas

kardinālas izmaiņas tehnoloģiju (tajā skaitā arī biotehnoloģijas) jomā, kuras nav

iedomājamas bez gadsimtu gaitā bioloģijā uzkrātajām zināšanām un idejām. Tas

radīja dabisku sabiedrības vajadzību pēc kvalificētiem speciālistiem bioloģijā, un

tādējādi radīja priekšnoteikumus bioloģijas bakalaura studiju programmas (4 studiju

gadi) tapšanai un akreditācijai 2001. gadā. 2004. g. tika akreditēta arī bioloģijas

maģistra studiju programma (2 studiju gadi), bet 2006. gadā uz 6 gadiem tika

akreditēta bioloģijas doktora studiju programma. 2004. gadā bakalaura studiju

programma tika pārstrukturēta no 4 uz 3 studiju gadiem. Netika atstāta novārtā

bioloģijas skolotāju sagatavošana, kas joprojām ir ļoti pieprasīts studiju veids

Daugavpils Universitātē. Līdz ar to Daugavpils Universitātē (DU) ir radīta vienota

augstākās bioloģiskās izglītības sistēma, kas sniedz Austrumlatvijas reģiona

iedzīvotājiem iespējas gan profesionāli, gan akadēmiski izglītoties, tādējādi veicinot

reģionālo attīstību. Ņemot vērā faktu, ka Latgale, kur atrodas DU, ir ekonomiski

vismazāk attīstītais reģions Latvijā, kvalificētu speciālistu sagatavošana ir vēl jo

nozīmīgāka reģiona attīstībai. Attīstot bioloģijas bakalaura studiju programmu,

piemērojot to darba tirgus vajadzībām, tiek gatavoti kvalificēti speciālisti, veicināta

reģiona ekonomiskā attīstība.

Daugavpils Universitātei ir atbilstošs zinātniskais potenciāls, tehniskais un

metodiskais nodrošinājums, kā arī organizatoriskas iestrādes biologu sagatavošanā.

Daugavpils Universitātes akadēmiskais personāls ļauj nodrošināt atbilstoši Eiropas

Savienības prasībām akadēmiskās bakalaura studiju programmas „Bioloģija”

īstenošanu.

2007./2008. studiju gads – izmaiņu nav



1.2. Bioloģijas bakalauru nākotnes perspektīva no Latvijas valsts interešu

viedokļa

Ar katru gadu arvien vairāk bioloģijas bakalaura studiju programmas absolventu

atrod vietu dažādās darba tirgus sfērās (augstskolās u.c. izglītības iestādēs, klīniskajās,

pētnieciskajās, ar vides aizsardzību un pārtikas kvalitātes noteikšanas laboratorijās,

uzņēmējdarbībā u.c.), kur ir pieprasītas viņu zināšanas un domāšanas veids. Ir

nopietns pamats cerēt, ka vistuvākajā laikā DU papildināsies ar jauniem bioloģijas

doktoriem, kas būs izgājuši visus bioloģijas izglītības posmus Daugavpils

Universitātē, no bakalaura programmas studenta līdz doktoram. Jāatzīmē arī, ka DU

absolventi lielākoties turpina strādāt reģionā, savukārt Rīgā studējošie visbiežāk

neatgriežas dzimtajā vietā. Ņemot vērā iepriekš teikto, var secināt, ka bioloģijas

5

bakalaura studijas Daugavpils Universitātē ir nozīmīgas gan no Latgales reģiona

attīstības viedokļa, gan no valstiskā viedokļa kopumā. Īpaši nozīmīga ir programmas

nepārtraukta pilnveidošana un attīstība.




2. STUDIJU PROGRAMMAS MĒRĶIS, UZDEVUMI UN

IEGŪSTAMIE STUDIJU REZULTĀTI ZINĀŠANU, PRASMJU UN

ATTIEKSMJU FORMĀ Studiju programmas mērķis ir kvalitatīvi nodrošināt DU imatrikulētajiem

studējošajiem teorētisko zināšanu un pētniecības iemaņu un prasmju apguvi bioloģijas

jomā, valsts vajadzībām atbilstošu teorētisko un praktisko sagatavotību, kas dod

iespēju veiksmīgi iesaistīties tautsaimniecības problēmu risināšanā, konkurēt Latvijas

un ārzemju tirgū, kā arī profesionāli un akadēmiski tālākizglītoties.

Studiju programmas uzdevumi:

sniegt studējošajiem zinātnisku pamatu profesionālajai darbībai, attīstot zinātniskās

analīzes spējas un prasmi patstāvīgi risināt problēmas, kā arī sagatavot studējošos

turpmākām zinātniskās pētniecības studijām;

nodrošināt studējošajiem kvalitatīvas, mūsdienu prasībām atbilstošās teorētiskās un

praktiskas zināšanas bioloģijā;

veicināt studenta pilnveidošanos par brīvu, atbildīgu un radošu personību;

veidot studiju procesu, lai paaugstinātu studenta intelektu, veicinātu garīgo

pilnveidošanos, sekmētu intelektuālo spēju izmantošanu;

veicināt studentu analītiskās spējas, attīstīt iemaņas pētāmo, arī praktisko problēmu

izvirzīšanā un ar to saistīto teorētisko un praktisko uzdevumu risināšanā;

padziļināt studenta izpratni par bioloģijas lomu mūsdienu zinātnē, tautsaimniecībā

un sabiedrības dzīvē;

attīstīt prasmes un iemaņas mūsdienu informācijas ieguves un apstrādes

tehnoloģijās;

veicināt studenta konkurētspēju turpmākajās akadēmiskajās un profesionālajās

studijās.

Programmas mērķis un uzdevumi saskaņoti ar jaunajām tendencēm izglītības

sistēmā Eiropas Savienībā, ar Ministru kabineta noteikumos Nr.2 “Par valsts

akadēmiskās izglītības standartu” aprakstītajām prasībām un ar Daugavpils

Universitātes Dabaszinātņu un Matemātikas fakultātes prioritārajiem pētniecības

virzieniem. Pašreizējā redakcijā studiju programma paredz sniegt studējošajiem

zinātnisku pamatu profesionālajai darbībai, attīstot zinātniskās analīzes spējas un

prasmi patstāvīgi risināt problēmas, kā arī sagatavot turpmākajam zinātniski

pētnieciskam darbam.

Iegūstamie studiju rezultāti zināšanu, prasmju un attieksmju formā:

● apgūtas teorētiskās zināšanas bioloģijas jomā;

● apgūtas pētījumu metodes bioloģijas jomā;

● gūtas zinātniski pētnieciskā un analītiskā darba iemaņas, prasme veikt

patstāvīgu zinātnisko un pētniecisko darbu bioloģijas jomā.




6

3. IMATRIKULĀCIJA

DU dod iespēju apgūt bakalaura studiju programmu “Bioloģija” LR pilsoņiem un

patstāvīgajiem iedzīvotājiem neatkarīgi no dzimuma, sociālā un mantiskā stāvokļa,

rases un nacionālās piederības, politiskajiem uzskatiem un reliģiskās pārliecības,

nodarbošanās un dzīves vietas. Citu valstu pilsoņi studiju programmu var apgūt uz

īpaša līguma pamata.

Imatrikulācija studiju programmā notiek saskaņā ar Uzņemšanas noteikumiem DU,

kuri ik gadu tiek apstiprināti DU Senātā (www.du.lv ).




4. STUDIJU PROGRAMMAS SATURS UN ORGANIZĀCIJA

4.1. Studiju programmas atbilstība akadēmiskās izglītības standartam

Akadēmiskā bakalaura studiju programma „Bioloģija” ir veidota saskaņā ar Latvijas

Augstskolu likuma prasībām un nodrošina iespējas bioloģiskās akadēmiskās izglītības

pilnveidošanai saskaņā ar Latvijas Valsts akadēmiskās izglītības standartu, DU

Satversmes normatīvo aktu prasībām un valsts iestāžu vajadzībām. Kopumā

programmas struktūra pilnībā atbilst MK noteikumiem Nr. 2 ''Noteikumi par valsts

akadēmiskās izglītības standartu'' (1. tabula).

1. tabula

Studiju programmas atbilstība LR MK Noteikumiem Nr. 2

Studiju programmas

sastāvdaļas

LR MK Noteikumi par

Valsts akadēmiskās

izglītības standartu

BAKALAURA STUDIJU

PROGRAMMA

''BIOLOĢIJA'' (KP)

Obligātā daļa ne mazāk kā 50 KP 89

Ierobežotās izvēles daļa ne mazāk kā 20 KP 23

Brīvās izvēles daļa KP skaits nav reglamentēts 13

Studiju darbs KP skaits nav reglamentēts 2

Bakalaura darbs ne mazāk kā 10 KP 10

KOPĀ: 125




7

4.2. Studiju programmas struktūra

Bakalaura programmas struktūra ir veidota ar mērķi sniegt augstāka līmeņa

teorētiskās, pētnieciskās un praktiskās zināšanas.

Studiju programmas (3 studiju gadi) saturs ir izkārtots 3 daļās.

A DAĻA OBLIGĀTĀ DAĻA 89 KP***

B DAĻA IEROBEŽOTĀS IZVĒLES DAĻA 23 KP

C DAĻA BRĪVĀS IZVĒLES DAĻA 13 KP

STUDIJU LAIKĀ IR JĀIZSTRĀDĀ

STUDIJU DARBI(2) 2 KP

BAKALAURA DARBS 10 KP

KOPĀ 125 KP

*** - t. sk. kopā ar vasaras lauku kursiem

Studiju laikā ir jānokārto 26 eksāmeni un 25 ieskaites.

Noslēguma pārbaudījumi akadēmiskā grāda “Dabaszinātņu bakalaurs bioloģijā”

iegūšanai:

• bakalaura eksāmens bioloģijā;

• bioloģijas bakalaura darbs.

Bakalaura studiju programma ietver bioloģijas nozares un to apakšnozaru

pamatnostādnes, principus, struktūru un metodoloģiju, aktuālās problēmas, kā arī

bioloģijas nozaru vai to apakšnozaru raksturojumu un problēmas starpnozaru aspektā.

Sadalījums starp obligātās izvēles kursiem (neieskaitot 2 studiju darbus un bakalaura

darbu, bet kopā ar vasaras lauku kursiem), ierobežotās izvēles kursiem, brīvās izvēles

kursiem, studiju darbiem un bakalaura darbu sastāda 60 %, 18.4 %, 10.4 %, 3.2 % un

8.0%.

A daļa. Obligātā daļa satur 89 KP (83 KP+6 KP lauku kursiem). Šīs daļas kursu

studijas ir obligātas visiem studiju programmā imatrikulētajiem studentiem.

B daļa. Ierobežotās izvēles daļa satur 23 KP. Šajā daļā ietvertie kursi nodrošina

iespējas studentiem apgūt padziļinātu svarīgāko bioloģijas apakšnozaru apguvi.

C daļa. Brīvās izvēles daļa satur 13 KP. Šajā daļā studenti var izvēlēties dažādu

bioloģijas apaksnozaru kursus, papildinot savas teorētiskās un praktiskās zināšanas.

Studentiem ir iespējas apgūt arī projektu un zinātnisko publikāciju bioloģijā

sagatavošanu un noformēšanu.

Studiju programmas saturs sniegts 2. tabulā. Programmas studiju plāni sniegti

1.pielikumā. Pēc minētā plāna tiek paredzēta ABSP „Biologija” realizācija, sākot ar

2007./2008. st.g. 2005./2006. un 2006./2007. st.gados imatrikulētie studenti turpinās

studijas pēc esošā studiju plāna (skat. 1. pielikumu).

2008./2009.st.g. Studiju plānos 1.-3. studiju gada nepilna laika studijām (skat.

1.pielikumu) ir izmaiņas saistībā ar studiju kursu sadalījumu pa semestriem. Sakarā ar

lielu KP skaitu 1.-2.studiju gada nepilna laika studijām, KP tika pārdalīti vienmērīgāk,

palielinot KP skaitu 3. un 4. studiju gadā. Izmaiņas tika apstiprinātas DMF Domes

sēdē 11.05.2009., protokols Nr.4. Izmaiņas nav saistītas ar kopējā KP skaita izmaiņām

un pilnībā neietekmē studiju kvalitāti.

8

2. tabula

Akadēmiskās bakalaura studiju programmas „Bioloģija” saturs Nr

p.k. Studiju kurss Docētājs KP Pārbaudījums

Obligātie kursi (A daļa)

1. Ievads studijās Anatomijas un fizioloģijas

katedras, Ekoloģijas institūta

un Sistemātiskās Bioloģijas

institūta docētāji No 2008./2009.st.g.

Asoc. prof. I.Kokina

2 diferencētā

ieskaite

2. Vispārīgā ekoloģija Prof. A. Škute No 2008./2009.st.g.

Pētn. M. Pupiņš

3 eksāmens

3. Vispārīgā un neorganiskā ķīmija Lekt. S. Osipovs 3 eksāmens

4. Botānika I Doc. No 2008./2009.st.g.


3 eksāmens

5. Zooloģija I Prof. A. Barševskis

Asist. R. Cibuļskis No 2009./2010.st.g.

Pētn. D. Pilāte

3 eksāmens

6. Studiju darbs (pavisam 2)

Anatomijas un fizioloģijas



institūta docētāji

2 diferencētā

ieskaite

7. Lietišķā ekoloģija Vad. pētn. I. Krams 2 eksāmens

8. Analītiskā ķīmija Lekt. S. Osipovs

Asoc. prof. I. Solomeinikova

2 diferencētā

ieskaite

9. Organiskā ķīmija

Asoc. prof. I.Solomeinikova

Doc. J. Kirilova

2 eksāmens

10. Botānika II Doc. P. Evarts- Bunders 3 eksāmens

11.

Zooloģija II

Prof. A. Barševskis

Asist. R. Cibuļskis No 2009./2010.st.g.

Vad. pētn. M. Kirjušina

3 eksāmens

12. Integrētais lauku kurss bioloģijā


Doc. P. Evarts-Bunders

Asist. R. Cibuļskis

Pētn. D. Pilāte

4 diferencētā

ieskaite

13. Biofizika

Asoc. prof. N. Škute

Doc., No 2007./2008.st.g.

asoc.prof. E. Tamanis

2 eksāmens

14. Bioķīmijas pamati

Doc. J. Kirilova

Asoc. prof. I.Solomeinikova

3 eksāmens

15. Molekulārā bioloģija Asoc. prof. N. Škute 3 eksāmens

16. Mikoloģija Doc. P. Evarts-Bunders 2 eksāmens

17. Protistoloģija Doc. P. Evarts-Bunders 2 eksāmens

18. Šūnas bioloģija


Doc. Z. Sondore

3 eksāmens

19. Cilvēka anatomija

Doc. I. Kaminska

Lekt. A. Paškeviča

3 eksāmens

20. Histoloģija


Doc. I. Kokina

Lekt. A. Paškeviča

3 eksāmens

21. Mikrobioloģija Doc. No 2008./2009.st.g.


2 eksāmens

9

22. Lauku kurss „Latvijas flora un

fauna”


Doc. P. Evarts-Bunders


Pētn D. Pilāte

2 diferencētā

ieskaite

23. Evolūcijas pamati Asoc. prof. N. Škute

Doc. No 2008./2009.st.g.

Asoc. prof. I.Kokina No 2008./2009.st.g.

Pētn. T. Krama

3 eksāmens

24. Augu fizioloģija Līdz 2008./2009.st.g.

Doc. V.Kokina No 2008./2009.st.g. Asoc. prof.I.Kokina

4 diferencētā

ieskaite,

eksāmens

25. Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija

Doc. I. Kaminska

Doc. A. Žiļinska

Lekt A. Paškeviča

4 diferencētā

ieskaite,

eksāmens

26. Ģenētika Doc. Z. Sondore 4 eksāmens

27. Dabas aizsardzības bioloģija Vad. pētn. I. Krams No 2007./2008.st.g.

Asist. D. Lazdāns

2 eksāmens

28. Biotehnoloģijas pamati

Doc. No 2008./2009.st.g.



3 eksāmens

29. Virusoloģija Doc. No 2008./2009.st.g.


2 diferencētā

ieskaite

30. Bioloģijas bakalaura darbs

Anatomijas un fizioloģijas



institūta docētāji

10 diferencētā

ieskaite

Ierobežotās izvēles kursi (B daļa)

1. Matemātika biologiem

Doc. A. Sondore

2 diferencētā

ieskaite

2. Vispārīgā fizika Doc. A. Podiņš 2 eksāmens

3. Biometrija Vad. pētn. I. Krams 2 diferencētā

ieskaite

4. Biosistemātikas pamati Doc. P. Evarts-Bunders 2 eksāmens

5. Entomoloģija Prof. A. Barševskis


Pētn. U. Valainis

3 eksāmens

6. Mežu tipoloģija Doc. P. Evarts-Bunders 2 diferencētā

ieskaite

7. Organismu individuālā attīstība


Doc. No 2008./2009.st.g.


2 eksāmens

8. Dendroloģija

Doc. P. Evarts-Bunders 2 diferencētā

ieskaite

9. Hidroekoloģija

Prof. A. Škute 2 diferencētā

ieskaite

10. Bioģeogrāfija

Doc. No 2008./2009.st.g.


Pētn T Krama

2 diferencētā

ieskaite

11. Etoloģija

Līdz 2008./2009.st.g.

Doc. V.Kokina No 2008./2009.st.g. Asoc. prof.I.Kokina

2 diferencētā

ieskaite

10

Vad. pētn. I. Krams

12. Parazitoloģija

Doc. No 2008./2009.st.g.


Vad. pētn. M. Kirjušina

2 diferencētā

ieskaite

Brīvās izvēles kursi (C daļa)

1. Angļu valoda biologijā

Doc. No 2008./2009.st.g.


Vad. pētn. I. Krams No 2008./2009.st.g.

Lekt. E. Hotjkina No 2009./2010.st.g.

Lekt. J. Ķipure

4 diferencētā

ieskaite

2. Informācijas tehnoloģijas

bioloģijā

Pētn. U. Valainis

2 diferencētā

ieskaite

3. Latvijas dabas ģeogrāfija

Asist. J. Paidere

2 diferencētā

ieskaite

4. Biomehānika

Prof. V. Paškevičs 2 diferencētā

ieskaite

5. Ornitoloģija

Vad. pētn. I. Krams No 2007./2008.st.g.


1 diferencētā

ieskaite

6. Kukaiņu monitorings



2 diferencētā

ieskaite

7. Projektu un publikāciju

sagatavošana


Doc. No 2008./2009.st.g.


Pētn. U. Valainis No 2009./2010.st.g.

Pētn. D. Pilāte

2 diferencētā

ieskaite

8. Patoloģiskā fizioloģija

Doc. A. Žiļinska

2 diferencētā

ieskaite

9. Sūnu ekoloģija un sistemātika

Doc. P. Evarts-Bunders 2 diferencētā

ieskaite

10. Imunoloģija

Doc. I. Kaminska 2 diferencētā

ieskaite

11. Cilvēka ģenētika

Doc. Z. Sondore 2 diferencētā

ieskaite

12. Populāciju ģenētika

Doc. No 2008./2009.st.g.


2 diferencētā

ieskaite

13. Augu imunitātes ģenētika

Doc. No 2008./2009.st.g.


2 diferencētā

ieskaite

14. Pļavu tipoloģija

Doc. P.Evarts -Bunders 2 diferencētā

ieskaite

15. Ekotoksikoloģija

Doc. N.Škute

Doc. Z.Sondore

2 diferencētā

ieskaite

16. Augu aizsardzības ģenētiskie

pamati

Doc. No 2008./2009.st.g.


2 diferencētā

ieskaite

17. Uzvedības ģenētika Doc. Z.Sondore 2 diferencētā

ieskaite

18. Medicīniskā ģenētika Doc. Z.Sondore 2 diferencētā

ieskaite

11

4.3. Studiju programmas organizācija un vadība

Studiju programma paredzēta:

● 3 studiju gadiem (pilna laika studijas).

● 4 studiju gadiem (nepilna laika studijas).

Studiju plāns (3 studiju gadi) veidots, ņemot vērā akadēmisko zināšanu apguves

secību, studiju kursu pēctecību un savstarpējo saikni. Pēc 2. un 4. semestriem

paredzētas lauku prakses kopā 6 KP apjomā. Vienam kredītpunktam atbilst 16

kontaktnodarbības (lekcijas, semināri, laboratorijas darbi, eksāmeni, ieskaites).

Studiju plānā kursi ir sadalīti pa semestriem (1., 2., 3., 4., 5., un 6.) un pa daļām: A

(obligātā daļa), B (ierobežotās izvēles daļa) un C (brīvās izvēles daļa).

Jāatzīmē, ka 2004. studiju gadā bakalaura studiju programma “Bioloģija” tika

pārstrukturēta no 4 uz 3 gadiem. 2006./2007. – studiju programmu absolvēs pirmie 3-

gadīgās programmas absolventi un pēdējie 4- gadīgās studiju programmas absolventi.

Sakarā ar studiju programmas īstenošanu ietekmējošajām objektīvajām pārmaiņām –

bioloģijas attīstību, tehnoloģiju straujo attīstību, programmas prasību atbilstību

mūsdienu akadēmiskās izglītības tendencēm, pārmaiņām augstākās izglītības

likumdošanā - MK noteikumi Nr.2 “Par valsts akadēmiskās izglītības standartu”, un

subjektīvajām izmaiņām – akreditācijas komisijas novērtēšanas ziņojumā ieteiktajām

rekomendācijām, programmā iesaistīto docētāju profesionālās kompetences izaugsmi

piedaloties vietējos un starptautiskos projektos, pētījumos un domu apmaiņā, studiju

plāns ir mainījies, ja salīdzināt ar 2001. gadā akreditēto studiju plānu. Svarīgākās

izmaiņas:

1. st. gadā 1. sem. A daļā ieviests jauns studiju kurss Ievads studijās 2 KP

ievērojami palielinājās brīvās izvēles studiju kursu klāsts;

sakarā ar ESF projekta “Starpnozaru Biomehānikas un nozares saistīto

kursu attīstība Daugavpils Universitātē” realizāciju un lai nodrošinātu

starppriekšmetu saikni dabaszinātņu jomā, tika izstrādāts un ieviests jauns

studiju kurss Biomehānika.

Ievērojami restrukturizēts un saturiski pilnveidots studiju kurss Biofizika;

ievērojami restrukturizēts un saturiski pilnveidots studiju kurss

Histoloģija;

studējošo veiksmīgāku darbu ar zinātnisko un mācību literatūru angļu

valodā noteikti veicinās svešvalodas kurss (2 KP), tā izstrāde un

materiāltehniskās bāzes ievērojamā uzlabošana (piemēram, literatūras

iegāde, lingafonijas kabineta iegāde) veikta pateicoties augstāk minētā

projekta atbalstam.

palielinājās KP skaits lauku kursiem;

pārējās izmaiņas tika veiktas, pārejot uz 3 gadīgām studijām, un

galvenokārt ir saistītas ar dažu obligāto kursu novirzīšanu uz B un C daļu.

Studiju process ir organizēts atbilstoši Daugavpils Universitātes (DU) Satversmei,

Augstskolu likumam, akadēmiskās izglītības standartam u.c. normatīvajiem

dokumentiem, kuri ir spēkā Latvijas Republikā, kā arī saskaņā ar DU Senātā

pieņemtajiem studijas reglamentējošajiem dokumentiem. Imatrikulācija studiju

programmā notiek saskaņā ar Uzņemšanas noteikumiem DU, kurus ik gadu apstiprina

DU Senāts.

Studiju programmas kopējo vadību nodrošina DU Mācību Studiju padome, konkrēto

jautājumu risināšana ir DMF dekanāta un ABSP “Bioloģija” Programmas Padomes

pārziņā. Studijas realizē DMF auditorijās, pētniecības institūtu laboratorijās un citās

DU struktūrvienību telpās.

12

Bakalaura studiju programmas “Bioloģija” praktisko realizāciju vada programmas

direktore Dr. biol., docente no 2008./2009.st.g. asoc. prof. Inese Kokina.



4.4. Studiju metodes un formas

Studiju programmas praktiskajā īstenošanā tiek izmantotas dažādas studiju metodes,

no kurām svarīgākās ir sistēmu pieeja un problēmu orientēta pieeja. Studiju

programmas apguves formas ir lekcijas, laboratorijas darbi, semināri, studentu

patstāvīgais darbs, pētniecības projekti un to prezentācija (piemēram, atskaites par

lauku kursiem), patstāvīgie darbi, grupu darbs, kolokviji, kontroldarbi, studiju darbi,

bakalaura darbs.

Lekcijās ir koncentrēts studiju kursu satura pamatproblēmu apskats. Docētāji lekcijās

izmanto videoprojektorus, kodoskopus un tāfeles. Videoprojektoru (daļēji arī

kodoskopu) izmantošanu lekcijās ir jāuzskata par visoptimālāko, jo lekciju materiāla

elektroniskās versijas ļauj nepieciešamības gadījumā operatīvi modificēt un uzlabot

lekcijās apskatāmo materiālu.

Laboratorijas darbi notiek Sistemātiskās Bioloģijas institūta laboratorijās,

Ekoloģijas institūta laboratorijās, Anatomijas un fizioloģijas katedras laboratorijās,

Ķīmijas un ģeogrāfijas katedras laboratorijās un Mikroskopijas centrā. Laboratorijas ir

aprīkotas ar mūsdienu prasībām pilnībā atbilstošām iekārtām, piemēram,

lāzerskanējošiem mikroskopiem, elektronmikroskopiem, gēnu analizatoru, plūsmas

citometru, gēnu amplifikatoru, dažādiem spektrofotometriem DNS, RNS, proteīnu

kvantitatīvai noteikšanai, iekārtu gēlu fotoattēlu digitālai ierakstīšanai, dažadām

centrifūgām u.tt.

Semināri ir nozīmīga studiju forma, jo prasme uzstādīt problēmu, rast risināšanas

ceļus, kā arī prasme diskutēt ir biologa profesionālās darbības pamatā. Īpašā uzmanība

semināros tiek pievērsta tiem jautājumiem, bez kuru dziļas un pilnīgas apguves nav

iedomājama attiecīgā kursa pilnvērtīga apguve.

Komandas (grupu) darbs obligātajos un ierobežotās izvēles kursos tiek izmantots

galvenokārt semināra nodarbībās, analizējot problēmu (jautājumu) apspriešanas gaitā

pieļautās kļūdas un meklējot iespējamos problēmu (jautājumu) risināšanas

variantus,kā arī risinot lauku kursos paredzētos uzdevumus.

Īpaša uzmanība tiek pievērsta studējošo patstāvīgā darba kvalitatīvai organizēšanai,

jo, ņemot vērā, ka daudzu studentu vecākiem nav iespēju atbalstīt studijas, studenti ir

spiesti vēl studiju laikā iekļauties darba tirgū. No vienas puses tas ir ļoti pozitīvi, jo

studenti iepazīstas ar darba tirgus pieprasījumu un tā problēmām. No otras puses agra

iekļaušanās darba tirgū rada bažas par studiju kvalitāti, jo studenti ne vienmēr var

apmeklēt lekcijas un cita veida nodarbības. Tāpēc tiek veikts nopietns darbs, lai

sagatavotu studiju materiālus elektroniskā variantā, kas ļautu studentiem patstāvīgi

apgūt mācību materiālu. Šī darba turpināšana ir viena no programmā iesaistītā

akadēmiskā personāla studiju darba prioritātēm.

Semināros studenti iegūst prasmi apliecināt savu izpratni par konkrētu tēmu, diskutēt

par problēmām. Diskusijas un publiskas sagatavotā temata prezentācijas ir spēcīga

motivācija studentiem nopietni veikt patstāvīgo studiju darbu. Studiju kursu apguvē ir

sabalansēts studentu un docētāja kontaktstundu skaits un studenta patstāvīgā darba

daudzums.

13

2007./2008.st.g. - Attiecība starp kontaktnodarbībām un studentu patstāvīgo darbu ir

1:1, jo kontaktnodarbības sastāda apmēram 50% no kopējā kredītpunktu apjoma.



4.5. Studiju programmas iekšējās kvalitātes mehānisma darbība

Studiju programmas kvalitātes vērtēšana tiek veikta ar mērķi sekot studiju

programmas izpildei un plānot tās attīstību. Kvalitātes iekšējās novērtēšanas sistēmu

veido vairāki posmi:

● studiju programmas realizēšanas vērtējums;

● studiju programmas satura analīze;

● studiju kursu satura izvērtēšana,

● docētāju metodiskā un zinātniskā darba kvalitātes novērtēšana,

● studiju procesa un pētnieciskā darba integrācijas analīze;

● studiju procesa stratēģiskās plānošanas analīze.

Studiju programmas saturu un realizēšanu vērtē ABSP „Bioloģija ” padome, DU

mācību Studiju padome un DU studiju kvalitātes novērtēšanas centrs (SKNC). Studiju

programmas ikgadējais pašnovērtējuma ziņojums, ko studiju gada beigās sagatavo

programmas direktors un iesniedz SKNC, pēc apstiprināšanas DU Senātā tiek

publicēts DU mājas lapā (http://dau.lv/post/sknc.php ).

Studiju kursu satura izvērtēšanu veic studiju programmas realizācijā iesaistītās

katedras un institūti, kas, salīdzinot programmas studiju kursus ar atbilstošiem studiju

kursiem Latvijas Republikas un ES augstskolās, lemj par kursu satura atbilstību

jaunākajiem zinātniskajiem sasniegumiem.

Studiju kursu docētāju metodiskā un zinātniskā darba kvalitātes novērtēšana notiek

trīs līmeņos:

1) pēc programmas realizācijā iesaistīto katedru un programmas direktora

organizētās studentu aptaujas rezultātiem;

2) pēc DU Studiju kvalitātes novērtēšanas centra izveidotās aptaujas, kuras

rezultātus apkopo DU Socioloģisko pētījumu laboratorija;

3) pēc studiju beidzēju, darba devēju un docētāju izteiktajiem aizrādījumiem.

Izšķirošā nozīme studiju programmas kvalitātes nodrošināšanā ir studiju programmas

padomei, kas izvērtē iepriekšējā studiju gada pieredzi, plāno darbu nākošajam studiju

gadam, seko studiju procesa un pētnieciskā darba integrācijai, kā arī veic stratēğisko

studiju procesa plānošanu.

Studiju programmas saturs un tās realizēšanas iespējas Latvijā tiek apspriestas arī ar

kolēģiem no citām valstīm, akadēmiskajam personālam piedaloties starptautiskajā

konferencēs, kongresos u.c.

Lai nodrošinātu studiju kvalitāti, studiju programma ir veidota, paredzot docētāju un

studentu iesaistīšanu nemitīgā viedokļu apmaiņā par studiju procesa kvalitāti. Studiju

procesa analīzē tiek ņemti vērā studējošo aptaujas rezultāti, programmas apguves

sekmības rādītāji un docētāju ieteikumi.




14

4.6. Zināšanu un prasmju vērtēšanas sistēma

Zināšanu un prasmju vērtēšanā tiek izmantoti šādi pamatprinci:

• vērtējuma obligātuma princips - nepieciešams iegūt pozitīvu vērtējumu par

programmas saturu;

• vērtēšanā izmantoto pārbaudes veidu dažādības princips – programmas apguves

vērtēšanā izmanto dažādus pārbaudes veidus; pārbaudes pamatformas - ieskaite

un eksāmens;

• vērtējuma atbilstības princips - pārbaudes darbos studējošajiem tiek dota iespēja

apliecināt savas analītiskās, radošās un pētnieciskās spējas, apgūtās zināšanas un

zinātnisko atziņu lietošanas prasmi.

Semestra laikā tiek izmantotas sekojošas zināšanu un prasmju vērtēšanas formas:

zinātniskie referāti, kolokviji, kontroldarbi, testi, semināri u.c. Katru semestri noslēdz

sesija, kuras laikā tiek kārtoti eksāmeni un diferencētās ieskaites. Eksāmenu un

diferencēto ieskaišu skaitu semestrī nosaka studiju plāns. Saskaņā ar 2002. gada

3.janvāra MK Noteikumiem par valsts akadēmiskās izglītības standartu studējošo

zināšanas tiek vērtētas 10 ballu skalā. Zināšanu un prasmju novērtēšanas formas un to

nozīme kopvērtējuma veidošanā atspoguļota studiju kursu aprakstos.

Balstoties uz pieredzi, ko docētāji iepriekšējos gados ir uzkrājuši studiju programmas

realizācijas gaitā, studējošo zināšanu novērtēšana un patstāvīgā studiju darba kontrole

tiek veikta paralēli studiju darbam semestra ietvaros, t.i., novērtēšanai ir nepārtraukts

raksturs. Tas ļauj nodrošināt atgriezenisko saiti starp studentu un docētāju konkrētā

studiju kursā, ļaujot docētājam novērtēt jau realizētu kursa sadaļu apguvi un līdz ar to

pasniegšanas kvalitāti.

2007./2008.st.g. - Studiju kursos: cilvēka anatomija (3 KP), cilvēka fizioloģija (4 KP),

botānika II (2 KP) un histoloģija (3 KP) ir ieviesta kolokviju sistēma. Šī sistēma ļauj

studentiem pakāpeniski apgūt apjomīgākos studiju kursus un eksāmenam sagatavoties

visa semestra laikā. Novērtēšanas process tiek pastāvīgi pilnveidots.

Vērtējot ABSP „Bioloģija” apguvi, ievēro pamatprincipus, kuri ir norādīti “Latvijas

Republikas Ministru kabineta noteikumos Nr. 481”.

1. Zināšanu un prasmju vērtēšanas atklātība – atbilstoši izvirzītajiem programmu

mērķiem un uzdevumiem, kā arī studiju kursu mērķiem un uzdevumiem ir

noteikts prasību kopums pozitīvai izglītības sasniegumu vērtēšanai.

2. Vērtējuma obligātuma princips – nepieciešams iegūt pozitīvu vērtējumu par

programmas obligātā satura apguvi.

3. Programmas apguves vērtēšanas pamatformas ir ieskaite vai eksāmens.

Minimālais studiju kursa apjoms, lai organizētu eksāmenu, ir 2 kredītpunkti.

4. Eksāmenā programmas apguve tiek vērtēta 10 ballu skalā:

ļoti augsts apguves līmenis (10 – “izcili”, 9 – “teicami”),

augsts apguves līmenis (8 – “ļoti labi”, 7 – “labi”),

vidējs apguves līmenis (6 – “gandrīz labi”, 5 – “viduvēji”, 4 – “gandrīz

viduvēji”),

zems apguves līmenis (3 – “vāji”, 2 – “ļoti vāji”, 1 – “ļoti, ļoti vāji”).

5. Ieskaitē studiju kursa apguves līmeņa un lauka kursu sasniegumu vērtējums ir

“ieskaitīts” vai “neieskaitīts” un arī vērtējums 10 ballu skalā.

6. Par katru studiju kursu, studiju darbu vai sasniegto lauka kursa mērķi ieskaita

kredītpunktus (KP), ja to apguves līmenis ir pozitīvs.



15

5. SALĪDZINĀJUMS AR CITU VALSTU STUDIJU

PROGRAMMĀM

5.1. Programmas salīdzinājums ar Latvijas Universitātes ABSP „Bioloģija”

Latvijā līdzīgā bakalaura studiju programma „Bioloģija” tiek realizēta tikai Latvijas

Universitātes Bioloģijas fakultātē. Salīdzinot programmas, tās ir līdzīgas. Daugavpils

Universitātes reakreditējamā programma atbilst 125 KP, savukārt Bioloģijas

bakalaurs Latvijas Universitātē 124 KP.

Studiju ilgums pilna laika studijām klātienē 3 gadi ir identisks abās universitātēs.

Nepilna laika studijas minētā studiju programmā tiek piedāvātas tikai Daugavpils

Universitātē.

LU bakalaura studiju programma bioloģijā sastāv no:

• A daļas (Obligātā daļa) – 69 KP;

• B daļas (Ierobežotās izvēles daļa) – 49 KP;

• C daļas (Brīvās izvēles daoļa) – 6 KP

DU ir lielāks A daļas, mazāks B daļas kursu īpatsvars. DU A daļā ir tādi kursi

(piemēram, histoloģija, organismu individuālā attīstība u.c.), kuri LU BF ir integrēti

citos kursos vai ir B daļas kursi. DU B daļas kursi, piemēram, entomoloģija, LU BF

tiek pasniegti maģistratūrā. Atšķirības nosaka akadēmiskā personāla pētījumu profils.




5.2. Programmas salīdzinājums ar Tartu Universitātes (Igaunija) piedāvājamo

programmu

Zināmu ieskatu Bioloģijas bakalaura programmu būtībā citās Eiropas valstīs sniedz,

piemēram, minēto programmu realizācija Tartu Universitātē (Igaunija).

AUGSTSKOLA Tartu Universitāte, Igaunija

https://www.is.ut.ee/pls/ois/tere.tulemast

Daugavpils

Universitāte

KP SKAITS 120 KP (180 ECTS) 125 KP (188 ECTS)

STUDIJU ILGUMS 3 gadi(6 semestri) 3 gadi(6 semestri)

PROGRAMMAS

RAKSTUROJUMS

Obligātā daļa 32 KP, kura sastāv no diviem

moduļiem (katrs 16 KP)

The narrow field programme comprises one

obligatory narrow field module ( 16 CP) and

one obligatory speciality module (16 CP); a

student may select additional narrow field

module ( 16 CP) and speciality module ( 16

CP) from amongst the narrow field modules

of sciences or the other curricula of the

Universitiy of Tartu. Three selective modules

( 4 CP each) may be selected from amongst

the elective modules of the curricula of

sciences or the other curricula of the

University of Tartu. The curriculum also

contains optional subjects ( 8 CP) and a final

thesis ( 4 CP).

Obligātā daļa kopā 89

KP, tajā skaitā 2. un 4.

semestros paredzēti

lauku kursi pa 4 KP un

2 KP.

Obligātie kursi paredz

arī divu studiju darbu

(pa 1 KP katrs) un

bakalaura darba (10

KP) izstrādi.

Programma piedāvā

plašu izvēles kursu

bloku.

16

Analizējot piedāvātās studiju programmas, pārliecinājāmies, ka DU un Tartu

Universitātes programmas ir saturā līdzīgas. Aplūkojot piedāvāto studiju kursu kopu,

konstatējām līdzību studiju kursu atlasē. Tomēr starp DU un Tartu Universitātes

programmām pastāv atšķirības, ko nosaka:

● studiju procesa organizācija (Tartu Universitātē studijas notiek nevis pēc kursu,

bet gan moduļu sistēmas);

● specializācijas iespējas (Tartu Universitātē ir plašākās iespējas specializācijai);

● nacionālo izglītības sistēmu īpatnības.




5.3. Salīdzinājums ar Brēmenes Universitātes bioloģijas bakalaura programmu

Brēmenes Universitātē pirmajā akadēmiskajā gadā studenti apgūst bioloģijas

pamatkursus, kā arī citus dabaszinātņu kursus. Brēmenes universitātē studentu

specializācija notiek jau pēc otrā semestra, lai gan A daļas kursi turpinās arī pēc otrā

semestra. Daugavpils Universitātē šaurākā specializācija bakalaura programmā notiek

izstrādājot studiju un bkalaura darbus. Bakalaura studiju ilgums abās studiju

programmās ir vienāds - trīs gadi 6 semestri).

Obligātās daļas abās studiju programmās ir ļoti līdzīgas, tās veido sekojošie studiju

kursi: ievads specialitātē (DU – Ievads studijās), Neorganiskā un analītiskā ķīmija,

Fizika, Matemātika, Biometrija, Bioķīmija, Molekulārā bioloģija, Šūnas bioloģija,

Zooloģija, Botanika, Cilvēka anatomija, Mikrobioloģija, Virusoloģija, Ģenētika,

Augu fizioloģija, Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija, Evolūcija, Ekoloģija, Lauka kurss,

Organismu individuālā attīstība, Histoloģija, Bakalaura darbs. DU obligātajā daļā

ietilpst arī studiju kursi Protistoloģija un Mikoloģija, kuru Brēmenes Universitātes

obligātajā daļā nav.

Kopumā pēc Obligātās daļas struktūras DU ABSP „Bioloģija” ir saskaņota ar Latvijas

Universitātes, Tartu Universitātes un Brēmenes Universitātes programmām, taču ir

zināmas atšķirības programmas realizacijas organizēšanā un šaurākās specializācijas

iespējās. Tajā pašā laikā Daugavpils Universitātes piedāvātā bakalaura studiju

programma „Bioloģija” atbilst citu universitāšu šī paša līmeņa programmām gan pēc

saturiskajiem, gan zinātniskajiem, gan metodiskajiem kritērijiem.




17

6. AKADĒMISKAIS PERSONĀLS

6.1. Akadēmiskā personāla skaits un kvalifikācija

Bioloģijas studiju programmas īstenošanā pamatā piedalās docētāji no:

• Anatomijas un fizioloģijas katedras

• Sistemātiskās bioloģijas institūta

• Bioloģisko resursu izpētes un pārvaldības institūta. No 2007./2008.st.g.

Ekoloģijas institūta.

Akadēmiskā personāla kvalifikācija atbilst Latvijas Republikas Augstskolu likuma

prasībām. Doktora zinātniskais grāds ir 77 %, 2007./2008.st.g.-71 %,

2008./2009.st.g.-71 %, 2009./2010.st.g.-71 % bioloģijas studiju programmas

īstenošanā iesaistītajiem mācību spēkiem. Visu studiju programmas docētāju

ievēlēšanas vieta ir Daugavpils Universitāte.

Studiju programmā iesaistītā akadēmiskā personāla zinātniskā un akadēmiskās

kvalifikācijas sniegtas 3. un 4. tabulās.

3. tabula

Studiju programmā iesaistīto docētāju zinātniskā kvalifikācija

Kvalifikācija Skaits %

2007./2008.

st.g.

2008./2009.

st.g.

2009./2010.

st.g. 2007./2008.

st.g.

2008./2009.

st.g.

2009./2010.

st.g.

Doktori 17 16 18 18 77 70 69 69

Maģistri 6 7 8 8 23 30 31 31

KOPĀ: 23 23 26 26 100 100 100 100

2005./2006. studiju gadā ir notikušas izmaiņas studiju programmā iesaistīto docētāju

zinātniskās kvalifikācijas rādītājos, jo viens no programmā strādājošajiem docētājiem

ir ieguvis doktora zinātnisko grādu, kā arī piesaistīts viens docētājs ar doktora grādu,

līdz ar to studiju programmā strādājošo zinātņu doktoru īpatsvars ir pieaudzis līdz 77

%.

4. tabula

Studiju programmā iesaistīto docētāju akadēmiskā kvalifikācija

Kvalifikācija

Skaits %

2007./2008.

st.g.

2008./2009.

st.g.

2009./2010.

st.g. 2007./2008.

st.g.

2008./2009

.st.g.

2009./2010

.st.g.

Profesori 3 3 3 3 13.1 13.0 13.0 11.5 Asociētie

profesori 3 3 5 5 13.1 13.0 13.0 19.2

Docenti 10 7 7 7 43.5 30.4 26.9 26.9 Lektori 2 3 3 3 8.7 13.0 11.5 11.5 Asistenti 2 3 3 3 8.7 13.0 11.5 11.5 Vadošie pētnieki 1 1 2 2 4.3 4.3 7.7 7.7 Pētnieki 2 3 3 3 8,7 13.0 11.5 11.5

KOPĀ 23 23 26 26 100 100 100 100

Studiju programmu pamatā nodrošināja 23 2007./2008.st.g.-23 2008./2009.st.g.-26,

2009./2010.st.g.-26 docētāji, kuru pamatdarbavieta ir Daugavpils Universitāte.

5.tabulā sniegts programmā iesaistītā akadēmiskā personāla saraksts.

18

5. tabula

Akadēmiskā personāla saraksts

Vārds, uzvārds Zinātniskā

kvalifikācija

Akadēmiskā

kvalifikācija

Ievēlēšanas

vieta

Arvīds Barševskis Dr. biol. Profesors DU

Raimonds Cibuļskis Mag. biol. Asistents DU

Pēteris Evarts-Bunders Dr. biol. Docents DU

Irēna Kaminska Dr. biol. Docente DU

Jeļena Kirilova Dr. chem. Docente DU

Inese Kokina Dr. biol. Docente No 2008./2009.st.g. Asociētā profesore

DU

Līdz 2008./2009.st.g. Valentīna Kokina

Dr. biol.

Docente

DU

Indriķis Krams Dr. biol Vadošais pētnieks DU

No 2007./2008.st.g. Tatjana Krama Dr. biol. Pētniece DU

Sergejs Osipovs Mag. chem. Lektors DU

Jana Paidere Mag. biol. Asistente DU

Angelika Paškeviča Mag. biol. Lektore DU Līdz 2007./2008.st.g.

Valfrīds Paškevičs

Dr.phys

Profesors

DU

Digna Pilāte Dr. biol. Pētniece DU

Amandis Podiņš Dr. phys. Docents DU

Antonijs Salītis Dr.phys Asociētā profesore No 2007./2008.st.g.

Profesors

DU

Irina Solomeinikova Dr. chem Asociētā profesore DU

Anita Sondore Dr. math Docente DU

Zinaīda Sondore Dr. biol. Docente DU

Natālija Škute Dr. biol. Asociētā profesore DU

Artūrs Škute Dr. biol. Profesors DU

Edmunds Tamanis Dr. phys. Docents No 2007./2008.st.g. Asociētais profesors

DU

Uldis Valainis Mag. biol. Pētnieks DU

Antoņina Žiļinska Dr. med. Docente DU

No 2007./2008.st.g. Anda Keiša Mag. biol. Asistente DU

No 2007./2008.st.g. Baiba Felce Mag. Phyl. Lektore DU

No 2008./2009.st.g. Muza Kirjušina Dr. biol. Vadošā pētniece DU

No 2008./2009.st.g. Dainis Lazdāns Mag. env. sci asistents DU

6.2. Akadēmiskā personāla zinātniskais darbs

Studiju programmas docētāji veic zinātniskus pētījumus, piedalās DU rīkotajās

konferencēs, kā arī citu Latvijas un ārzemju augstskolu organizētajās konferencēs.

Laikā no 2000. līdz 2006. 2008. 2009. 2010. gadam docētāji ir piedalījušies daudzās

starptautiskās zinātniskās konferencēs, tai skaitā ārzemēs. Konferences ir norādītas

docētāju Curriculum Vitae (skat. akreditācijas ziņojumā). Programmā iesaistītā

akadēmiskā personāla galvenie zinātniskā darba virzieni sniegti 6. tabulā.

19

6. tabula

Programmā iesaistītā akadēmiskā personāla galvenie zinātniskā darba virzieni

Zinātniskā darba virziens Iesaistītais akadēmiskais

personāls

Skrejvaboļu ģints Notiophilus pasaules faunas, izplatības,

taksonomijas, bioloģijas un ekoloģijas problēmas. Baltijas

reģiona vaboļu faunas, izplatības, ekoloģijas un aizsardzības

problēmas.

Prof. Arvīds Barševskis

Īsspārņu dzimtas vaboļu faunas izpēte Latvijā un Baltijas

reģionā. Baltijas vaboļu zinātniskās kolekcijas izveide.

Lathrobium ģints īsspārņu Eiropas faunas taksonomija,

sistemātikas problēmas un zooģeogrāfija.

As. Raimonds Cibuļskis

Latvijas dendroflora.

Latvijas autohtonā vaskulāro augu flora.

Vītolu ģints sistemātikas pētījumi.

Veco lauku parku, dižkoku un aleju invetarizācija,

rekonstrukcija

Doc. Pēteris Evarts-Bunders

Asinsrite, zemfrekvences fenomenu – vazomociju izpēte

mikrocirkulācijā.

Olnīcu asinsrite.

Doc.Irēna Kaminska

Augu imunitātes ģenētika.

Audu un šūnu kultūras, to pielietošana biotehnoloģijā,

ģenētikā un selekcijā.

No 2007./2008.st.g. Bioloģiskās daudzveidības izpēte,

pielietojot t.sk. molekulārās metodes.

Asoc. prof. Inese Kokina

Līdz 2007./2008.st.g.

Bioloģijas didaktika.

Termofīlās aktinomicētes.

Valentīna Kokina

Uzvedības ekoloģija.

Ekoloģiskā imunoloģija.

Vad. pētn.Indriķis Krams No 2009./2010.st.g. Pētniece Tatjana Krama

Asinsrite, zemfrekvences fenomenu – vazomociju izpēte

mikrocirkulācijā.

Lekt. A. Paškeviča No 2007./2008.st.g. asist. A. Keiša

Ķīmisko vielu un citu faktoru ģenētiskās aktivitātes izpēte

eksperimentos ar drozofilu.

Doc. Zinaīda Sondore

Fitohormonu iedarbības mehānismi uz augu šūnu kodola DNS.

Kodola DNS enzimātiskā modifikācija (metilēšana) augu šūnu

ciklā.

Antioksidantu loma augu šūnas dažādos procesos.

Augu šūnu apoptoze molekulārais mehānismi.

Asoc. prof. Natālija Škute

Ekoloģija.

Hidroekioloģija.

Dabas aizsardzība.

Prof. Artūrs Škute

Skrejvaboļu ģints Omophron pasaules faunas, izplatības,

taksonomijas, bioloģijas un ekoloģijas problēmas.

Baltijas reģiona vaboļu faunas, izplatības, ekoloģijas un

aizsardzības problēmas

Uldis Valainis

Asinsrites fizioloģija.

Veselības veicināšana.

Antoņina Žiļinska

No 2009./2010.st.g. Parazitoloģija Vadošā pētniece

Muza Kirjušina

No 2009./2010.st.g. Malakoloģija

Sīko zīdītāju izpēte

Pētniece Digna Pilāte


20

6.2.1. Piedalīšanās zinātnisko izdevumu izdošanā

Sākot ar 2001. gadu tiek izdoti divi zinātniskie žurnāli: “Baltic Journal of

Coleopterology” un “Acta Biologica universitatis Daugavpiliensis”, kurus referē un

indeksē vadošie starptautiskie referēšanas centri: CAB International, BIOSIS,

Zoological Records, Cambridge Scientific Abstracts, Elsevier u.c. Žurnāli iekļauti

Thomson Journals Master list.




6.2.2. Akadēmiskā personāla zinātniskās publikācijas

Bakalaura studiju programmas docētāji publicē savu zinātnisko pētījumu rezultātus

monogrāfijās, starptautisku konferenču rakstu krājumos, zinātniskos žurnālos un citos

zinātniskos izdevumos. (Publikāciju nosaukumi ir ietverti docētāju Curriculum Vitae.

(Skat. akreditācijas ziņojumā.)




6.2.3. Akadēmiskā personāla pētniecības darbība un tā ietekme uz studiju darbu

Studiju programmas akadēmiskā personāla aktīvo iesaistīšanos pētniecībā, kas saistīta

ar studiju programmu, apliecina saņemtie granti, iesaistīšanās zinātniskos projektos,

konferenču organizēšana. Programmas docētāju vada un līdzdarbojas Eiropas fondu,

LZP, IZM, DU projektos (7. tabula).

Studiju programmā iesaistīto mācībspēku zinātniski pētnieciskā darbība pozitīvi

ietekmē studiju procesu gan tiešā veidā, iesaistot studējošos pētnieciskajā darbībā

(galvenokārt izstrādājot bakalaura darbus), gan netieši, jo mācībspēki, veicot

pētījumus, iegūst augstāku akadēmisko kompetenci, kā arī profesionālas iemaņas, kas

veicina studiju materiāla labāku izklāstu. Iesaistot studentus pētniecībā, tiek turpinātas

fakultātes tradīcijas, kā arī veidota vienota pētnieciskā darba sistēma studiju

programmas ietvaros. Iesaistīšana pētniecībā izraisa studentos interesi un piesaista

pētījumu tematikai, kā arī sniedz papildus pieredzi saskatīt un risināt problēmas arī

ārpus studiju programmas. Programmas docētāju aktīvā līdzdalība dažādos

pētnieciskos projektos varētu apdraudēt studiju plāna izpildi, kā arī docētāju

pieejamību individuālo konsultāciju laikā. Lai novērstu šos draudus, studiju

programmas padome un programmas direktors rūpīgi seko studiju plāna realizācijai.

Savus pētniecības virzienus un pētījumu rezultātus programmas studējošie pirmām

kārtam atspoguļo studiju un bakalaura darbos. Tēmas tiek saskaņotas ar darbu

vadītājiem un apstiprinātas attiecīgajās struktūrvienībās (studiju darbi) vai

programmas padomes sēdē (bakalaura darbi), izvērtējot izvirzītās tēmas aktualitāti

mūsdienām un izvēlētajai studiju programmai (2007./2008.st.g. bakalaura darbu tēmas

skatīt 6.pielikumā).

21

7. tabula

Akadēmiskā personāla dalība projektos

Projektu, programmu u.c. finansēto pētījumu nosaukums

Iesaistītais

akadēmiskais

personāls

LZP un citu valstu finansēto pētījumu projektu, programmu dalībnieks

2005.-2007. Ģints Notiophilus pasaules faunas un taksonomijas pētījumi, LZP,

projekta vadītājs

2004.-2008. Atbalsts doktorantūras studijām dabas zinātnēs un informācijas

tehnoloģijās, Eiropas Sociālais fonds, makroprojekta vadītājs

2006.-2007. Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība Ziemeļvidzemes biosfēras

rezervātā, UNDF/GEF;

SIA Estonian, Lithuanian & Latvian Environment”, projekta

eksperts & pētnieks

Starptautisko pētījumu projektu dalībnieks

2006.-2007. Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas universitāšu

sadarbība vides jautājumu risināšanā (ECOHOUSE), INTERREG, projekta

vadītājs

2007. Eiropas Taksonomijas ekselences tīkla grants dalībai

simpozijā un apspriedē Smolenice, Slovākijā. EDIT

2003.-2004. Cilvēks un mežs. ES 5. Ietvara projekts. VMPI

“Silava”, līgumdarbs, izpildītājs

Līgumdarbu darbinieks vai vadītājs

2004.-2007. Dažādu cirtes veidu ietekme uz meža kukaiņu

bioloģisko daudzveidību. Meža attīstības fonds, VMPI “Silava”, izpildītājs

2004.-2007. Vējgāžu ietekme uz meža kukaiņu bioloģisko daudzveidību. Meža

attīstības fonds, VMPI “Silava”, izpildītājs

2003. Dabas lieguma “Čertoka ezers” dabas aizsardzības plāna izstrāde, VAS

“Latvijas Valsts meži”, projekta vadītājs

2003. Silenes dabas parka dabas aizsardzības plāna izstrāde, VAS “Latvijas

Valsts meži”, projekta vadītājs

2002.-2003. Meža degumu ietekme uz sugu daudzveidību, VAS “Latvijas valsts

meži”, izpildītājs

2002.-2003. Eiropas Savienībā apdraudētu vaboļu sugu monitorings

Moricsalas rezervātā un Slīteres Nac. parkā, Latvijas Vides aizsardzības fonds,

projekta vadītājs

2002. Eiropas Savienībā apdraudētās platās airva-boles populācijas stāvoklis un

aizsardzība Latvijā, Latvijas vides aizsardzības fonds, projekta vadītājs

2002. Jauniešu entomoloģiskās kustības izveide Latvijā, Latvijas vides

aizsardzības fonds, projekta vadītājs

2002. Baltijas ekosistēmas vērtību saglabāšana: Dienvidaustrumu Latvijas

ainavas, Phare ACCESS, Acc/Macro/0102/027, līgumdarbs, izpildītājs

2002.-2007. Noteicis vairāk nekā 50 pasaules muzeju kolekciju materiālus par

ģinti Notiophilus (noformēts ar muzeju pieņemšanas/ nodošanas aktiem)

pasaules faunu.

Prof. Arvīds

Barševskis

2006. g. dalība projektā „Sinantropā koleopterofauna Latvijas lauku ainavā”.

2005. g. eksperta darbs dabas parka „Dvietes paliene” aizsardzības plāna

veidosanā.

2001. – 2003. g. eksperta darbs starptautiskā projektā “Emerald” (Latvijas īpaši

aizsargājamo dabas teritoriju inventarizācija).

Asist. Raimonds

Cibuļskis

2001. – 2003. g. Baltijas ekosistēmas vērtību saglabāšana: Dienvidaustrumu

Latvijas ainavas, Dendroloģijas eksperts. Phare

ACCESS, Acc/Macro/0102/027

LZP grants ‘Latvijas dendroflora’. 1997 – 2007. Dendroloģijas eksperts.

IZM projekts ‘Reto un kritisko augu taksonu inventarizācija Austrumlatvijā’

2006. g. Projekta vadītājs.

Doc. Pēteris

Evarts-Bunders

22

DU iekšējie granti: Vītolu ģints Latvijā. 2005.g; SBI Sistemātiskās botānikas

laboratorijas izveide 2005- 2006. g. Projektu vadītājs.

Piedalīšanās Dabas aizsardzības plānu izstrādē: Kalsnavas arborētums

(dendroloģijas eksperts), Silenes dabas parks (vaskulāro

augu eksperts), Zebrus un Svētes ezeru liegums (vaskulāro augu eksperts),

Dabas parks ‘Daugavas Loki’ (vaskulāro augu eksperts).

2001 - 2003.g. EMERALD projekts. Latvijas Dabas Fonds. Augu

sugu un biotopu eksperts.

2003. g. Preiļu centra stādījumu rekonstrukcijas plāna izstrāde. Preiļu pilsētas

dome. Eksperts.

2001 – 2002.g Pļavu inventarizācija Latvijā. Latvijas Dabas Fonds.

Eksperts.

2002 g. Latvijas īpaši aizsargājamo aleju inventarizācija un saraksta

izveide. VARAM. Dendroloģijas eksperts.

DU iekšējais grants - Vazomociju paterna parametrizācija vardes

apzarņa maģistrālā artērijā: nervu sistēmas loma. Nr. 04.11., 2004.

ESF projekta „Starpnozaru biomehānikas un nozares saistīto kursu

attīstība Daugavpils Universitātē” (2006. – 2008.) vadītāja.

Doc. Irēna

Kaminska

DU grants “Sarkanā āboliņa selekcija materiāla iegūšana, izmantojot in vitro

metodes” (vadītāja; 2003.-2004. gg.)

LZP grants “Embrioģenēzes un organoģenēzes ģenētiskās determinācijas

noteikšana graudaugu dubultoto haploīdu iegūšanas

optimizācijai” (2005.-2009. g.)

DU grants „Gametisko šūnu attīstības novērošana un dubultoto haploīdu

iegūšana in vitro miežu (Hordeum vulgare L.) putekšņu maciņu kultūrās”

(vadītāja, 2006. g.)

Valsts pētījumu programmas agrobiotehnoloģijā „Inovatīvas tehnoloģijas

augstvērtīgu, drošu un veselīgu pārtikas produktu ieguvei no ģenētiski,

fizioloģiski un bioķīmiski daudzveidīga augu un dzīvnieku izejmateriāla”

projekts „Latvijas laukaugu sugu daudzveidības izvērtējums un selekcijas

optimizācija, pielietojot modernās biotehnoloģijas metodes (projekta izpildītāja,

2006-2009. g.)

ESF projekts „Starpnozaru biomehānikas un nozares saistīto kursu

attīstība Daugavpils Universitātē” (projekta vadītāja asistente, 2006.-2008. g.)

Doc. Inese

Kokina

IZM projekts „Lāzerskenējošās mikroskopijas metožu izmantošana

pasaules karabidofaunas taksonomijā un filoģenēzē”

Dr. biol., doc.

V. Kokina

1996-2000.g. Latvijas Zinātnes Padomes grants nr.96.0317 “Individuālās

izdzīvošanas stratēģijas un sociālā uzvedība: reakcija uz plēsonības risku”.

2000-2002.g. Foraging ecology of northern tit species. Oulu Universitātes un

Daugavpils Universitātes sadarbības projekts.

2001-2004.g. Latvijas Zinātnes Padomes grants nr.01.0457 “Plēsēju-upuru

neletālo mijiedarbību ekoloģija”.

2003.g. LABPIAT projekts Somijā Oulu Universitātes Oulankas pētnieciskajā

bāzē.

2004-2006.g. Latvijas Zinātnes Padomes grants nr.04.1243 “Abpusējais

altruisms un putnu mobinga uzvedība”.

Sākot ar 2006g. “Latvijas spāru fauna”, sadarbībā ar Turku un Jyväskylä

universitātēm, Somija,

2007.g. Latvijas Zinātnes Padomes grants nr.07.2100 “Kooperatīvās uzvedības

ģenētiskā un sociālā kontrole”.

vad. pētn.

Indriķis Krams

2001. – 2003.gads. LU Zinātniskais projekts – Artēriju un arteriolu vazomocija:

izcelsme un ietekmējošie faktori/Vasomotion of arteries and arterioles: the

nature and control factors, izpildītājs

2004.gads. DU iekšējais grants - Vazomociju paterna parametrizācija vardes

apzarņa maģistrālā artērijā: nervu sistēmas loma. Nr. 04.11., izpildītājs

2005.g. DU iekšējais grants – temperatūras un gremošanas sistēmas fizioloģiskā

stāvokļa ietekme uz vardes (Rana temporaria L.) apzarņa arteriolu vazomocijas

Lekt. Angelika

Paškeviča

23

parametriem. Nr. 05.30., vadītāja

2005.g. DU iekšējais grants – Vazomociju paterna parametrizācija izmantojot

fluoriscēto analīzi. Nr.05.31., izpildītājs

ESF projekts „Starpnozaru biomehānikas un nozares saistīto kursu attīstība

Daugavpils Universitātē” (eksperte, 2006.-2008. g.)

LZP grants. Augu šūnu ieprogramētās ģenētiskie un molekulārie mehānismi,

2004.g.

ERAF projekts “Daugavpils Universitātes Bioloģisko resursu izpētes centrs” –

projekta izpildītāja, 2004.g.

IZM projekts “Ierobežoti izmantojamo populāciju ekspluatācijas limitu

novērtēšana, izmantojot molekulāri ģenētiskās metodes” - projekta vadītāja,

2005.g.

ESF projekts “Bioloģijas un vides zinātnes studiju procesa kvalitātes uzlabošana

Daugavpils Universitātē” - projekta vadītāja, 2005.-2008.g

Asoc. prof.

Natālija Škute

Valsts pētījumu programmas „Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi”

DP 9 „Klimata mainības izraisīto noteces ekstrēmu LIFE Nature projekts ”Sugu

un biotopu aizsardzības Rāznas dabas parkā” LIFE04NAT/LV/000199

Commsion decision of 30/7/2004 Nacionālās programmas “Atbalsts zinātniskās

infrastruktūras modernizēšanai valsts zinātniskās institūcijās” projekts

“Daugavpils Universitātes Bioloģisko resursu izpētes centrs” Nr.22, ERAF, 2004

Pētījumi zinātniski - tehniskā pamatojuma izstrāde aizaugušo ezeru attīrīšanai un

ekosistēmas atveseļošanai. 2003.-2004. IZM tirgus orientētie pētījumi. Līgums

Nr.03-48

Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorija (Natura 2000) “Dvietes

paliene” apsaimniekošanas plāna projekts– Dabas aizsardzības pārvaldes

pasūtījums Līgums Nr. 20/2003 2003.gada 3.jūnijā

Dabas lieguma “Zebrus un Svētes ezers” dabas aizsardzības plāna izstrāde” –

VAS “Latvijas meži” pasūtījums Līgums Nr. 06/03- 2003-29/u 2003.gada

21.martā

Virszemes ūdeņu kvalitātes monitoringa novērojuma programma, Rāznas ezers,

direktors- Latvijas Vides aģentūras pasūtījums, Līgums Nr. 20/2003

Latvijas – Zviedrijas Daugavas projekta daļas “Ūdens kvalitātes analīzes Rāznas

ezera monitoringa efektivitātes novērtēšanai” vadītājs - Vattenresurs – Sverige

HB (Zviedrija) pasūtījums, Līgums No. 012305/2002

Latvijas ezeru sinoptiskā monitoringa projekta koordinators Austrumlatvijā -

Latvijas Vides aģentūras pasūtījums, Līgums Nr. 11/2002

Prof. Artūrs

Škute

2003. – 2004 Latvijas - Dānijas kopprojekta VITILA dalībnieks

06.2003. – 10.2003. Projekta “Eiropas Savienība – zaļā vai sarkanā gaisma mūsu

jauniešiem” vadītājs (LSIF)

09.2002. - 05.2003 “Zaļās brīvības” projekta “Piesārņojums - ko es par to zinu

un gribu zināt” Latgales koordinators (RVC)

2002./2003. g. Projekta “Jauniešu entomoloģiskās kustības izveide Latvijā ”

koordinators (LVAF)

2002. g. Projekta „Eiropā apdraudēto kukaiņu sugu monitorings Moricsalas

rezervātā un Slīteres nacionālajā parkā” vadītājs (LVAF)

2002. g. Projekta „Platās airvaboles aizsardzība Latvijā” koordinators (LVAF)

2001./2002. gg. Projekta “Jauniešu entomoloģiskās kustības izveide Latvijā”

koordinators (LVAF)

Pētn.Uldis

Valainis

24

Projekta nosaukums Realizēšanas

laiks Finansētājs

Piešķirtā

summa

(LVL)

2007./2008.ST.G.

Latvijas-Lietuvas-Baltkrievijas universitāšu

pārrobežu sadarbība vides aizsardzības jomā

(CBC ECO-HOUSE)

2006.-2007. INTERREG III B 132 470

LVL

Mežsaimniecības ietekme uz putnu sugu

daudzveidību

2007.-2009. ZM Mežu

attīstības fonds

67 000 LVL

(16036 LVL

2007. gadā)

Daugavpils Universitātes Inovatīvās

mikroskopijas centra un Sistemātiskās

bioloģijas institūta zinātniskās bāzes

modernizēšana

2007. Eiropas

Reģionālās

attīstības fonds

kopējā

summā -

474 000

LVL

VPD1/ESF/PIAA/04/APK/3.2.3.2./0032/0065

„Bioloģijas un Vides zinātnes studiju procesa

kvalitātes uzlabošana Daugavpils

Universitātē”

2005.-2008. ESF 180 811

LVL

Promoting Local component in

Environmental

Education in Transboundary Lakes Regions

of Latgalia (Latvia) and Pskov Region

(Russia)

2007.-2009. INTERREG

III A

(North)

212 289

LVL

Sugu un biotopu aizsardzība dabas parkā

„Rāzna” Eiropas kopienas programmā Life

Nature

2004.-2008. LIFE 477 018

LVL

Ekoloģiskās kvalitātes novērtēšana Daugavā

(Zapadnaja Dvina) Latvijas un Baltkrievijas

2007.-2009. IZM,

Latvijas-

Baltkrievija

s prog.

12855 LVL

Oksidatīvā stresa mehānismu pētījumi augu

šūnās

2007. DU IZM 15000 LVL

Zivju un zooplanktona izplatība laikā un telpā

dziļajos ezeros un tās mijiedarbība.pētījumi

2007. DU IZM 15000 LVL

Valsts pētījumu programmas

agrobiotehnoloģijā

„Inovatīvas tehnoloģijas augstvērtīgu, drošu

un veselīgu pārtikas produktu ieguvei no

ģenētiski, fizioloģiski un bioķīmiski

daudzveidīga augu un

dzīvnieku izejmateriāla” projekts „Latvijas

laukaugu sugu daudzveidības izvērtējums un

selekcijas

optimizācija, pielietojot modernās

biotehnoloģijas

2006.-2009. IZM

Embrioģenēzes un organoģenēzes ģenētiskās

determinācijas noteikšana graudaugu

dubultoto haploīdu

iegūšanas optimizācijai

(Nr 05.1521))

2005.-2009. LZP projekts

“Starpnozaru biomehānikas un nozares

saistīto

kursu attīstība Daugavpils universitāte.”

2006.-2008. ESF 128237,39

LVL

Kritisko un reto vaskulāro augu

inventarizāvija Austrumbaltijā (IZM 5-

20/07.5)

2007. DU IZM

14 920 LVL

Klimata izmaiņu ietekme uz 2007.-2009. DU IZM 13 500 LVL

25

bezmugurkaulnieku daudzveidību pārmitros

platlapju un melnalkšņu mežos (IZM 5-

20/07.6)

(3 gados –

45 000

LVL)

Lāzerskenējošās mikroskopijas metožu

izmantošana pasaules karabidofaunas

taksonomijā un filoģenēzē (IZM 5-20/07.3)

2007.-2009. DU IZM 14 000 LVL

(3 gados –

45 000LVL)

Ekoloģiskās imunoloģijas metožu ieviešana

pētniecības darbā (IZM 5-20/07.4)

2007. DU IZM 9500 LVL

Latvijas īsspārņu (Coleoptera, Staphylinidae)

faunas taksonomiskā analīze

2007. DU iekšējais

grants

900 LVL

Phrator (Coleoptera: Carabidae: Omophron)

Sem. apakšģints pasaules faunas revīzija

2007. DU iekšējais

grants 890 LVL

Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un

matemātikas fakultātes laboratoriju iekārtu

modernizēšana

2008. ERAF 298784

LVL

CFP/EFSA/ZOONOZES/2007/01:

„Development of harmonised schemes for

monitoring and reporting of Echinococcus,

Trichinella, Cysticercus and Sarcocystis in

animal and foodstuffs in the EU”

2007.-2008. EFSA

2008./2009.ST.G.

Zemkopības ministrijas pētnieciskais projekts

„Dzīvnieku invāzijas slimību izplatības izpēte

Latvijā”

2008.-2012. Struktūrfondi,

ZM

„Rāznas Nacionālā parka ainavu ekoloģiskā

plāna izstrāde”

2008.-2009. SIA Estonian,

Latvian&Lithuani

an environmental

2009./2010.ST.G.

Sociālās uzvedības izcelšanās un evolūcijas

eksperimentāla izpēte

2008.-2010. LZP 6930 LVL

Bioirizācijas starpnozaru pētījumu grupa

2009/0206/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/08

9

2009-2013 ESF 690 490

LVL

Priežu dzīvotspēja, rezistence pret stumbru

kaitēkļiem un ar to saistītā Latvijas priežu

mežu bioloģiskā daudzveidība klimata

izmaiņu konktekstā

2008-2010 Latvijas

Zemkopības

ministrijas

Meža

attīstības

fonds

33 594 LVL

Reto un aizsargājamo bezmugurkaulnieku,

vaskulāro augu un sēņu sugu sastopamības

atkarība no meža apsaimniekošanas un

aizsardzības vēstures un bioloģisko

daudzveidību uzturošajām struktūrām

(Nr. 260508/S231)

2008.-2010. Latvijas

Zemkopības

ministrijas

Meža

attīstības

fonds

80 975 LVL

Monitoringa metodikas precizēšana un

aprobēšana bezmugurkaulnieku uzskaitēm

2008.-2009. Latvijas

Vides

Aizsardzības

fonds

8 500 LVL

Joint Research&Technology Unit of

Universities for entrepreneurs to diversify

rural economic's

2010.-2011 INTERREG 186 974

LVL

Ischnura elegans imūnsistēmas darbības

ģeogrāfiskā mainība

2009-2010 Somijas

Zinātņu

Akadēmija

Melno mušķērāju apspalvojuma ģeogrāfisko 2009-2010 Somijas

26

6.3. Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības

politika nākamajiem 6 gadiem

Personāla atjaunošanas un piesaistes plānu īstenošanai tiek veidota ilgtermiņa

prognoze, kas ietver studiju programmas un profesūras attīstības perspektīvas DU

Dabaszinātņu un Matemātikas fakultātē. Personāla attīstība tiks saistīta ar DU

zinātnisko projektu izmantošanas iespējām, lai ne tikai sniegtu papildus finansējumu

esošajiem darbiniekiem, bet arī rastu iespēju piesaistīt jaunus zinātniekus. Nākamajos

sešos gados akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības

politika tiks realizēta šādos virzienos:

● studentu iesaistīšana pētījumu veikšanā (sekretārs, asistents u.c.), lai potenciālos

jauno mācībspēku kandidātus pakāpeniski iesaistītu atlases sacensībā;

● motivēt docētājus, lai tie censtos paaugstināt savu akadēmisko kvalifikāciju;

● motivēt docētājus izmantot radošo atvaļinājumu, lai paaugstinātu kvalifikāciju;

● motivēt docētājus pilnveidot svešvalodu zināšanas, lai studiju kursu saturu varētu

operatīvi papildināt ar informāciju no svešvalodās (angļu, vācu, franču) izdotiem

zinātniskajiem pētījumiem.

izmaiņu molekulārie mehānismi Zinātņu

Akadēmija

Spāru vairošanās produktivitātes un

imūnsistēmas darbības efektivitātes saistība

2009-2011 Somijas

Zinātņu

Akadēmija,

Mehiko

Universitāte

Terminālās investīcijas dzīvnieku un augu

valstīs

2009-2011 Somijas

Zinātņu

Akadēmija,

Tartu

Universitāte

Cilvēku vairošanās stratēģiju evolūcija 2009-2011 Somijas

Zinātņu

Akadēmija un

Somijas

privātie fondi

Putnu ziemošanas ekoloģiskā imunoloģija 2008-2012 Tartu

Universitāte,

Somijas

Zinātņu

Akadēmija, ES

ERASMUS

programma

Sociālās uzvedības izcelšanās un evolūcijas

eksperimentāla izpēte

2009-2010 LZP

Cilvēka evoūcija: imūnkompetences un

dzimumpievilcības saistība

2009-2010 Tartu Universitāte

Ekoloģiskās kvalitātes novērtēšana Daugavā

(Zapadnaja Dvina) Latvijas un Baltkrievijas

teritorijā

2007.-2009. IZM Latvijas -

Baltkrievijas

projekti

12 855 LVL

Nacionālā programma: "Klimata izmaiņu

ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi" DP9

2006.-2009. LZP 105 134

LVL

Promoting Local component in

Environmental Education in Transboundary

Lakes Regions of Latgalia (Latvia) and Pskov

Region (Russia)

2007 - 2009 INTERREG III A

(North) 212 289

LVL

27

Programmas attīstība notiks sekojošos pamatvirzienos:

• viesprofesoru plašāka pieaicināšana studiju procesā;

• optimālu apstākļu radīšana studentiem, lai tie varētu piedalīties zinātniskajās

konferencēs;

• doktorantu un docētāju piedalīšanās starptautiskos zinātniskos projektos

vispusīga veicināšana;

• bibliotēkas nodrošināšana ar ārzemju zinātniskajiem periodiskajiem izdevumiem

bioloģijas nozarē;

• zinātniski pētnieciskās materiālās un tehniskās bāzes mērķtiecīga pilnveidošana;

• doktorantu finansiālo iespēju palielināšana programmas efektīvai realizācijai.




7. STUDĒJOŠIE

7.1. Studējošo skaits

Akadēmiskās bakalaura studiju programmas „Bioloģija” kopējais imatrikulēto

studentu skaits ir 104 (pilna un nepilna laika studijas). 2006./2007. studiju gadā ir

imatrikulēti 9 studenti pilna laika studijām un 13 – nepilna laika studijām.

Paredzams, ka turpmāk bakalaura programmā studējošo skaits pieaugs, jo tiek veikts

intensīvs reklāmas darbs, tiek piedāvāta bioloģiskās izglītības sistēma Daugavpils

Universitātē (no bakalaura līdz doktoram), kā arī kopumā valstī ceļas bioloģijas

speciālitātes prestižs. Studijas galvenokārt orientētas uz Austrumlatvijas reģiona skolu

absolventiem un tiem, kuri savā profesionālaja darbībā ir saistīti ar bioloģiju.

Studējošo skaits (pilna laika studijas)

2006./2007.st.g 2007./2008.st.g. 2008./2009.st.g 2009./2010.st.g. 1.studiju

gads 9 (3 gadīga studiju programma) 7 15 21

2.studiju


3.studiju


4.studiju

gads 11 (4 gadīga studiju programma) - - -

KOPĀ: 48 24 27 40

Studējošo skaits (nepilna laika studijas)

2006./2007.st.g 2007./2008.st.g. 2008./2009.st.g 2009./2010.st.g. 1.studiju

gads 14 12 6 2

2.studiju

gads 12 11 12 5

3.studiju

gads 15 12 11 12

4.studiju

gads 19 15 12 11

KOPĀ: 60 50 41 30

28

7.2. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā

Studiju gada noslēgumā programmas direktors organizē rakstisku studentu aptauju

pēc DU Studiju kvalitātes novērtēšanas centra izveidotās aptaujas, kuras rezultātus

apkopo DU Socioloģisko pētījumu laboratorija. Kopumā programmas studiju kursu

svarīguma pakāpe un pasniegšanas līmenis ir novertēti pozitīvi, kas liecina, ka studiju

programma ļauj apgūt zināšanas, kuras noderēs nākotnē, kad studenti iesaistīsies

darba attiecībās. Studentu līdzdalība studiju programmas realizācijā izpaužas ne tikai

viņu iesaistīšanā programmas vērtējumā, bet tiešā sadarbībā ar programmas direktoru,

kas palīdz risināt radušās problēmas starp docētāju un studējošajiem, plāno nodarbību

laiku, kursa realizācijas gaitu utt.




7.3. Studējošo iesaistīšana pētniecības darbā

Akadēmiskā bakalaura studiju programmas prioritāte ir studējošo pētniecisko prasmju

attīstība, kam studiju programmā ir paredzēti 16 KP (studiju kurss projektu un

publikāciju sagatavošana 2 KP; studiju darbi 1 KP + 1 KP, bakalaura darbs 10 KP.

Nereti programmā strādājošie docētāji iesaista zinātniskajos projektos un grantos

programmas studentus, ja vien viņu izvēlētā bakalaura darba tēma atbilst pētījamajam

tematam.

Studiju programmas „Bioloģija” galvenie pētniecības virzieni ir saistīti ar programmā

iesaistīto katedru zinātniskās pētniecības virzieniem.

Lai veicinātu pētniecības attīstību DU darbojas Jauno zinātnieku asociācija (DUJZA),

kas ik gadus rīko jauno zinātnieku konferences. Šajās konferencēs piedalās arī studiju

programmas „Bioloģija” studenti, kas uzstājas ar ziņojumiem par saviem veiktajiem

pētījumiem. Tā kā DUJZA organizētās konference vai zinātniskie lasījumi notiek vēl

pirms bakalaura darbu aizstāvēšanas, studējošajiem rodas iespēja uzklausīt citu

pētnieku aizrādījumus, ieteikumus un ierosinājumus, kas uzlabo tālākās maģistra

darba izstrādes kvalitāti.

Programmas studentiem tiek piedāvātas iespējas uzstāties arī citu augstskolu rīkotajās

konferencēs un semināros gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Kopš 2004. gada DU tiek izsludināti zinātniskās pētniecības projektu konkursi, kuros

var piedalīties ikviens DU students. Diemžēl šī iespēja pagaidām nav plaši izmantota,

taču perspektīvā tā paver plašas iespējas studējošo pētnieciskajām aktivitātēm. Daži

projekti, kuros tiek iesaistīti ABSP “bioloģija” studenti sniegti 8. tabulā.

8. tabula

Daži pētniecības projekti, kuros tiek iesaistīti ABSP “Bioloģija” studenti

Projekta nosaukums Projekta vadītājs ABSP “Bioloģija”

iesaistītie studenti

Lāzerskenējošās mikroskopijas

metožu izmantošana pasaules

karabidofaunas taksonomijā un

filoģenēzē

Dr. biol., doc.

V. Kokina

Edgars Rudāns (4. st.g.);

Kristīna Aksjuta (3. st.g.);

Marina Murd (3. st.g.)

Klimata izmaiņu ietekme uz

bezmugurkaulnieku daudzveidību

pārmitros platlapju un melnalkšņu

mežos

Dr. biol., pētn.

Digna Pilāte

Jana Stašķeviča (1. st.g.);

Vēsma Krone(1. st.g.)

29

Kritisko un reto vaskulāro augu

inventarizācija Austrumbaltijā

Dr. biol., doc.

Pēteris Evarts-Bunders

Gunta Jurševska (4. st.g.);

Agrita Ozoliņa (4. st.g.)

ESF projekts „Bioirizācijas

pētījumu grupa”

Dr. Phys. , asoc. prof.

E. Tamanis

Jana Prokopčika (1. st. g.)

INTERREG projekts „Vienotais

Universitāšu pētījumu un

tehnoloģiju centrs uzņēmējiem

lauku ekonomikas dažādošanai”

Dr. Biol., vad. pētn. M.

Kirjušina

Maksims Zolovs

(2. St. g.)



7.4. Studējošo, absolventu un darba devēju aptaujas un to analīze

Studējošo aptaujas tika veiktas sadarbībā ar Socioloģijas pētījumu laboratoriju

2005./2006. st. g. Kopumā programmas studiju kursu svarīguma pakāpe un

pasniegšanas līmenis ir novērtēts ļoti augstu, kas liecina, ka minētā studiju

programma ļauj apgūt zināšanas, kuras noderēs nākotnē, kad studenti iesaistīsies

darba attiecībās. Studentu aptaujas anketu rezultāti ir sekojoši:

1. studiju gada studējošie pamatā piedāvāja atstāt bez izmaiņām bioloģijas cikla

studiju kursus, bet samazināt kursus Vispārīga fizika, Matemātiskās metodes

dabaszinātnēs, Fizikālās pētīšanas metodes (ap 50% aptaujātiem). Īpaši studējošie

piedāvā samazināt C – daļas studiju kursus (Latvijas, Pasaules un Reliģijas vēsture)

(ap 75% aptaujātiem). Pēc studentu viedokļa šie studiju kursi nav svarīgi priekš viņu

izglītības

2. studiju gada studenti uzskata par svarīgiem bioloģijas cikla priekšmetus un piedāvā

atstāt šos studiju kursus bez izmaiņām. Pasniegšanas līmenis ir atzīmēts kā augsts un

ļoti augsts. Studenti piedāvā samazināt C-daļas priekšmetus (Ētika un Estētika).

3. un 4. studiju gada studenti novērtēja visus studiju kursus kā svarīgus un ļoti

svarīgus un to pasniegšanas līmenis ir augsts (skat. Pašnovērtējuma ziņojums

2005./2006. st.g., http://dau.lv/sknc/pdf/214/biolbak0506pasn.pdf ).

2007./2008. st.g. - Lai novērtētu studiju procesa kvalitāti, studiju gada beigās tika

veikta anonīma studējošo aptauja. Aptaujā pēc 5 baļļu sistēmas tika vērtēts pēdējā

gada laikā apgūto studiju kursu svarīgums un pasniegšanas līmenis (1.jautājums).

1. st.g pilna laika studijas

Svarīgākie kursi pēc studentu domām:

Ievads studijās (4.4)

Vispārīgā ekoloģija (4.4)

Vispārīgā un neorganiskā ķīmija (4.0)

Botānika I (4.7)

Zooloģija I (4.6)

Angļu valoda bioloģijā (4.1)

Lietišķā ekoloģija (4.1)

Analītiskā ķīmija (4.1)

Organiskā ķīmija (4.4)

Botānika II (4.8)

Zooloģija II (4.6)

Biosistemātikas pamati (4.4)

30

Par vidēji svarīgiem nosaukti kursi Vispārīgā fizika (3.0) un Biometrija (3.0).

Viszemāk novērtēts kurss Matemātika bioloģiem (2.8).

Pasniegšanas kvalitātes novērtējums: kā augsta un ļoti augsta novērtēta studiju kursu

Ievads studijās (4.3), Vispārīgā ekoloģija (4.8), Vispārīga un neorganiskā ķīmija (4.1),

Botānika I (4.6), Zooloģija I (4.1)., Svešvaloda (4), Analītiskā ķīmija (4.1), Botānika

II (4.8), Zooloģija II (4.1), Biosistemātikas pamati (4.6) pasniegšanas kvalitāte. Vidēji

novērtēti kursi Matemātika bioloģiem (3.6), Vispārīgā fizika (3.4), Lietišķā ekoloģija

(3.8) un Organiskā ķīmija (3.8).

2008./2009.st.g. Svarīgākie kursi pēc studentu domām:


Botānika I (4.9)

Zooloģija I (4.9)



Botānika II (4.8)

Zooloģija II (4.8)

Integrētais lauka kurss (4.3)

Biometrija (4.0)


Par vidēji svarīgiem nosaukti kursi Ievads bioloģijā (3.5), Visparīgā un neorganiskā

ķīmija (3.8), Matemātika biologiem (3.5), Vispārīgā fizika (3.2), Analītiskā ķīmija

(3.9), Organiskā ķīmija (3.8).


Ievads studijās (4.1), Visparīgā ekoloģija (4.5), Visparīgā un neorganiskā ķīmija (4.1),

Botānika I (4.6), Zooloģija I (4.4), Lietišķā ekoloģija (4.1), Analītiskā ķīmija (4.0),

Organiskā ķīmija (4.0), Botānika II (4.7), Zooloģija II (4.2), Integrētais lauka kurss

(4.4), Biosistemātika pamati (4.5).

Vidējais pasniegšanas līmenis konstatēts sekojošiem kursiem: Matemātika bioloģiem

(3.5), Vispārīgā fizika (3.8), Angļu valoda biologiem (3.8), Biometrija (3.4)



Botānika I (4.9)

Zooloģija I (4.9)



Botānika II (4.9)

Zooloģija II (4.7)


Biometrija (4.0)


Visparīgā un neorganiskā ķīmija (4.1)


Organiskā ķīmija (4.5).

Par vidēji svarīgiem nosaukti kursi Ievads bioloģijā (3.5), Matemātika biologiem

(3.4), Vispārīgā fizika (3.2).


Ievads studijās (4.1), Visparīgā ekoloģija (4.7), Vispārīgā un neorganiskā ķīmija (4.1),

31

Botānika I (4.6), Zooloģija I (4.9), Lietišķā ekoloģija (4.7), Analītiskā ķīmija (4.1),

Organiskā ķīmija (4.1), Botānika II (4.5), Integrētais lauka kurss (4.4), Biosistemātika

pamati (4.7), Angļu valoda biologiem (4.8), Biometrija (4.3).

Vidējais pasniegšanas līmenis konstatēts sekojošiem kursiem: Matemātika bioloģiem

(3.5), Vispārīgā fizika (3.6), Zooloģija II (2.6).

2007./2008.st.g. 2. st.g pilna laika studijas

Svarīgākie studiju kursi:

Bioķīmija (4.0)

Molekulārā bioloģija (4)

Šūnas bioloģija (4.2)

Mikoloģija (4)

Mikrobioloģija (4.6)

Virusoloģija (4.2)

Histoloģija (4.2)

Cilvēka anatomija (4)

Organismu individuāla attīstība (4)

Ģenētika (4.6)

Par vidēji svarīgiem nosaukti kursi: Biofizika (3.2), Molekularās biologijas metodes

(3.4), Entomoloģija (3.2), Folozofija (3.0). Viszemāk novērtēts kurss Ētika (2.6).


Bioķīmija (4.0), Mikoloģija (4.6), Mikrobioloģija (4.0), Cilvēka anatomija (4.2),

Ģenētika (4.2) pasniegšanas kvalitāte. Vidējo pasniegšanas līmeni studējošie atzīmēja

Biofizikā (3.0), Virusoloģijā (3.8), Histoloģijā (3.0), Entomoloģijā ( 3.6), Organismu

ind. attīstībā (3.2), Filozofijā (3.4), Ētikā (3.4). Studiju kursus Histoloģija un

Organismu individuālā attīstība nodrošināja divi docētaji un praktiski visas anketās

studējošie atzīmēja divas atzīmes (visbiežāk 2/5).

Zemu pasniegšanas līmeni studenti atzīmeja sekojošiem studiju kursiem: Molekulārā

bioloģija (2.4), Šūnas bioloģija (2.6), Molekulārās bioloģijas metodes (2.8).

2008./2009.st.g. Svarīgākie studiju kursi:

Bioķīmija (4.3)

Histoloģija (4.0)

Mikoloģija (4.5)

Protistoloģija (4.3.)

Entomoloģija (4.5)

Mežu tipoloģija (4.0)

Ornitoloģija (4.0)


Cilvēka anatomija (4.7)

Molekulārā bioloģija (4.3)


Lauka kurss „Latvijas flora un fauna” (4.5)

Organismu individuālā attīstība (4.3)

Dendroloģija (4.3)

Pļavu tipoloģija (4.5)

Par vidēji svarīgiem nosaukti kursi: Biofizika (3.5), Biomehānika (3.5), Projektu un

publikāciju sagatavošana.

32


Histoloģija (4.5), Mikoloģija (4.3), Protistoloģija (4.3), Mežu tipoloģija (4.5),

Biomehānika (4.3), Šūnas bioloģija (4.5), Cilvēka anatomija (4.5), Lauka kurss

„Latvijas flora un fauna” (4.5), Dendroloģija (4.3), Pļavu tipoloģija (4.3).

Vidējais pasniegšanas līmenis aptaujā konstatēts sekojošiem studiju kursiem:

Biofizika (3.7), Bioķīmija (3.7), Entomoloģija (3.3), Ornitoloģija (3.3),

Mikrobioloģija (3.5), Organismu individuālā attīstība (3.0), projektu un publikāciju

sagatavosana (3.8).

Zemu pasniegšanas līmeni studenti atzīmeja studiju kursam Molekularā bioloģija

(2.8).


Bioķīmijas pamati (4.4)

Histoloģija (4.6)

Mikoloģija (5.0)

Protistoloģija (4.8)

Entomoloģija (4.8)

Mežu tipoloģija (4.8)

Ornitoloģija (4.4)

Kukaiņu monitorings (4.6)






Dendroloģija (4.8)


Projektu un publikāciju sagatavošana (5.0)

Biofizika (4.6)

Par vidēji svarīgiem nosaukti kursi: Organismu individuālā attīstība (3.8).


Histoloģija (4.4), Mikoloģija (5.0), Protistoloģija (5.0), Mežu tipoloģija (4.8), Šūnas

bioloģija (4.0), Cilvēka anatomija (4.4), Lauka kurss „Latvijas flora un fauna” (5.0),

Dendroloģija (5.0), Pļavu tipoloģija (5.0), Biofizika (4.6), Entomoloģija (4.8),

Mikrobioloģija (4.4), Projektu un publikāciju sagatavosana (4.8).

Vidējais pasniegšanas līmenis aptaujā konstatēts sekojošiem studiju kursiem:

Bioķīmija (3.6).

Zemu pasniegšanas līmeni studenti atzīmēja studiju kursam Molekularā bioloģija

(1.8), Ornitoloģija (2.2), Organismu individuālā attīstība (1.8).

2007./2008.st.g. 3. st.g pilna laika studijas


Evolūcijas pamati (4.6)

Augu fizioloģija (4.8)

Cilvēka un dzīvnieku fiziologija (4.9)

Lauka kurss Dabas aizsardzība (4.2)


Parazitoloģija (4.4)

Medcīniskā ģenētika (4.6)

33

Ekotoksikologija (4)

Biotehnoloģijas pamati (4)

Par vidēji svarīgiem nosaukti kursi: bioģeogrāfija (3.9), Etoloģija (3.5).

Pasniegšanas kvalitātes novertējums: kā augsta un ļoti augsta novērtēta studiju kursu

Augu fiziologija (4.5), Cilveka un dzīvnieku fiziologija (4.8), Lauka kurss Dabas

aizsardzība (4.2), Bioģeogrāfija (4.0), Parazitoloģija (4.0), Medicīniskā ģenētika (4.7)

pasniegšanas kvalitāte.

Vidējo pasniegšanas līmeni studējošie atzīmēja Evolūcijas pamatos (3.9), Kukaiņu

monitoringā (3.6), Etoloģijā (3.8), Ekogenotoksikologijā (3.7), Biotehnoloģijas

pamatos (3.9).






Biotehnoloģijas pamati (4.0)

Medicīniskā ģenētika (5.0)

Ekotoksikoloģija (4.8)

Par vidēji svarīgiem nosaukti kursi: Lauka kurss Dabas aizsardzība (3.8), Kukaiņu

monitorings (2.8), Bioģeogrāfija (3.8), Etoloģija (3.0), Biosistemātikas pamati (3.0).

Pasniegšanas kvalitātes novertējums: kā augsta un ļoti augsta novērtēta studiju kursu

Augu fiziologija (5.0), Evolūcijas pamati (4.6), Cilveka un dzīvnieku fiziologija

(5.0), Lauka kurss Dabas aizsardzība (4.0), Kukaiņu monitorings (4.0), Parazitoloģija

(4.8), Medicīniskā ģenētika (4.8), Ekotoksikoloģija (4.0) pasniegšanas kvalitāte.

Vidējo pasniegšanas līmeni studējošie atzīmēja Bioģeogrāfijā (3.4), Biotehnoloģijas

pamatos (3.8), Etoloģijā (3.4), Biosistematikas pamatos (3.4).





Ģenetika (4.9)

Dabas aizsardzības bioloģija (4.8)



Virusoloģija (4.6)


Par vidēji svarīgiem nosaukti kursi: Bioģeogrāfija (3.8), Etoloģija (3.6).


Augu fiziologija (4.9), Evolūcijas pamati (4.4), Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija

(5.0), Parazitoloģija (4.1), Medicīniskā ģenētika (4.8).

Vidējo pasniegšanas līmeni studējošie atzīmēja Bioģeogrāfijā (3.4), Biotehnoloģijas

pamatos (3.8), Etoloģijā (3.4).

2007./2008.st.g. 1. st.g nepilna laika studijas

Svarīgākie kursi pēc studentu domām:


34


Botānika I (4.7)

Zooloģija I (4.5)




Botānika II (4.6)

Biometrija (4.0)

Zooloģija II (4.5)


Par vidēji svarīgiem nosaukti kursi Ievads studijās (3.9), Matemātika biologiem (3.4),

Vispārīgā fizika (3.6), Analītiskā ķīmija (3.7).



Botānika I (4.5), Zooloģija I (4.5), Vispārīgā fizika (4.2), Svešvaloda (4.6), Lietišķā

ekoloģija (4.3), Analītiskā ķīmija (4.1), Organiskā ķīmija (4.1), Botānika II (4.6),

Zooloģija II (4.5), Biometrija (4.3), Biosistemātikas pamati (4.2) pasniegšanas

kvalitāte. Viszemāk novērtēts studiju kurss Matemātika biologiem (3.6).




Botānika I (4.7)

Zooloģija I (4.5)




Botānika II (5.0)

Zooloģija II (4.8)


Biometrija (4.2)


Par vidēji svarīgiem nosaukti kursi Ievads studijās (3.5), Matemātika biologiem (3.7),

Vispārīgā fizika (3.3), Angļu valoda biologiem (3.8), Analītiskā ķīmija (3.7).



Botānika I (4.7), Zooloģija I (4.3), Matemātika biologiem (4.2), Angļu valoda

biologiem (4.2), Lietišķā ekoloģija (4.7), Analītiskā ķīmija (4.7), Botanika II (4.7),

Zooloģija II (4.3), Integrētais lauka kurss (4.7), Biometrija (4.8), Biosistemātikas

pamati (4.7) pasniegšanas kvalitāte. Vidējais pasniegšanas līmenis konstatēts studiju

kursiem Vispārīgā fizika (3.5), Organiskā ķīmija (3.8).

2009./2010. st. g. studēja 1 students, tādēļ anonīma anketēšana nav iespējama.

35



Bioķīmija (4.7)

Molekularā biologija (4.9)

Mikoloģija (4.8)

Biofizika (4.0)

Šūnas biologija (4.8)

Ģenētika (4.8)

Molekulārās bioloģijas metodes (4.2)

Entomoloģija (4.5)

Ētika (4.1)

Par vidēji svarīgiem nosaukti kursi Vispārīgā fizika (3.3), Fizikalās petīšanas metodes

(3.2), Bioģeografija (3.5), Filozofija (3.5).


Bioķīmija (4.5), Vispārīgā fizika (4.0), Mikologija (4.7), Šūnas bioloģija (5.0),

Ģenētika (5.0), Molekulārās biologijas metodes (4.0), Biogoegrāfija (4.10,

Entomoloģija (4.7), Filozofija (4.7), Ētika (4.9) pasniegšanas kvalitāte.

Viszemāk novērtēti studiju kursi Molekulārā biologija (3.3), Biofizika (3.3), Fizikālās

pētīsanas metodes (3.9).


Bioķīmija (4.5)

Histoloģija (4.4)

Mikoloģija (4.4)


Entomoloģija (4.5)

Mežu tipoliģija (4.3)

Biomehānika (4.0)

Ornitoloģija (4.4)







Dendroloģija (4.5)

Projektu sagatavošana (4.5)


Par vidēji svarīgiem nosaukti kursi Biofizika (3.8).


Biofizika (4.1), Bioķīmija (4.1), Histoloģija (4.5), Mikoloģija (4.4), Protistoloģija

(4.5), Entomoloģija (4.5), Mežu tipoloģija (4.7), Biomehānika (4.1), Ornitoloģija

(4.4), Cilvēka anatomija (4.5), Molekulārā bioloģija (4.4), Mikrobioloģija (4.4),

Lauka kurss „Latvijas flora un fauna” (4.8), Organismu individuālā attīstība (4.6),

Dendroloģija (4.6), Projektu un publikāciju sagatavošana (4.5), Pļavu tipoloģija (4.4)


Viszemāk novērtēts studiju kurss Šūnas bioloģija (3.9).

36

2009./2010. st. g. Svarīgākie studiju kursi:

Bioķīmijas pamati (4.0)

Histoloģija (4.7)


Entomoloģija (4.0)

Mežu tipoliģija (4.3)





Dendroloģija (4.3)

Projektu un publikāciju sagatavošana (4.7)


Par vidēji svarīgiem nosaukti kursi: Ornitoloģija (3.7).


Histoloģija (4.7), Protistoloģija (5.0), Entomoloģija (4.3), Mežu tipoloģija (5.0),

Kukaiņu monitorings (5.0), Šūnas bioloģija (5.0), Molekulārā bioloģija (5.0), Lauka

kurss „Latvijas flora un fauna” (5.0), Organismu individuālā attīstība (4.0),

Dendroloģija (5.0), Projektu un publikāciju sagatavošana (5.0), Pļavu tipoloģija (5.0)


Viszemāk novērtēti studiju kursi Bioķīmijas pamati (3.6), Ornitoloģija (3.7).





Biotehnologijas pamati (4.2)


Etologija (4.4)

Uzvedības ģenētika (4.4)

Par vidēji svarīgiem nosaukti kursi Histologija (3.8), Mikrobiologija (3.2),

Parazitologija (3.4), Kukaiņu monitorings (3.0), Dabas aizsardzība (3.6), Mežu

tpoloģija (3.8).


Cilvēka anatomija (4.4), Medicīniskā ģenētika (5.0), Kukaiņu monitorings (4.2),

Etoloģija (4.6), Mēžu tipoloģija (4.4), Uzvedības ģenētika (5.0) pasniegšanas

kvalitāte.

Viszemāk novērtēti studiju kursi Histoloģija (3.8), Organismu individuālā attīstība

(3.8), Mikrobiologija (3.8), Parazitoloģija (3.6), Biotehnologijas pamati (3.8), Dabas

aizsardzība (3.6).


Histoloģija (4.3)




°Biosistemātikas pamati (5.0)



37


Etoloģija (4.2)

Meža tipoloģija (5.0)

Dabas aizsardzība (4.7)



Histoloģija (4.5), Organismu individuālā attīstība (4.2), Cilvēka anatomija (4.7),

Mikrobioloģija (5.0), Biosistemātikas pamati (4.7), Medicīniskā ģenētika (4.7),

Parazitoloģija (4.5), Kukaiņu monitorings (4.7), Etoloģija (4.5), Meža tipoloģija (5.0),

Dabas aizsardzība (4.5), Biotehnoloģijas pamati (5.0) pasniegšanas kvalitāte.

2009./2010. st. g. Svarīgākie studiju kursi:

Virusoloģija (4.5)

Ģenētika (4.8)

Bioģeogrāfija (4.2)


Dabas aizsardzības bioloģija (42)

Biotehnologijas pamati (4.6)

Vidēji svarīgi kursi Etoloģija (3.9).


Virusoloģija (4.5), Ģenētika (4.6), Bioģeogrāfija (4.5), Parazitoloģija (4.2), Etoloģija

(4.3), Dabas aizsardzības bioloģija (4.5), Biotehnologijas pamati (4.5) pasniegšanas

kvalitāte.





Par vidēji svarīgiem nosaukti kursi Evolūcijas pamati (3.3), Ekogenotoksikoloģija

(3.5).


Augu fizioloģija (4.7) pasniegšanas kvalitāte.

Vidēji novērtēti studiju kursi Evolūcijas pamati (3.7), Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija

(3.5), Ekogenotoksikoloģija (3.3).

1. st. g. studējošie vērtēja arī Integrēto lauku kursu. 2. st. g. studejošie vērtēja Lauku

kursus entomologijā un genētikā. Kopumā iegūts pozitīvs vērtējums, pasniegšanas

kvalitāte augsta un ļoti augsta.

No visiem aptaujātiem

- ar studiju programmu kopumā (2. jaut.) pilnīgi apmierināti 24 % un pamata

apmierināti 65 % studējošo. Pilnīgi neapmierināto ar studiju programmu studentu

nebija;

- 65.5 % studējošo atzīmēja nepietiekamu nodrošinājumu ar mācību literatūru un

metodiskiem līdzekļiem, ko grūti izskaidrot, jo pēdējo gadu laikā vairāku projektu

ietvaros (ERAF, ESF u.c.) ir iegādāta moderna mācību literatūra gan visos

pamatkursos, gan starpdisciplinarajos kursos, piemēram, biomehānikā un biofizikā.

- studiju procesā izmanto datortehniku (4.jaut.) – 88 %, reti 9 %. Interneta resursus

(5.jaut.) izmanto 86%, reti 12 %.

- izvēles kursu piedāvājumu uzskata par pietiekošo 76 % studējošo

38

- sadarbību ar mācībspēkiem (8. jaut.) kā apmierinošu novērtēja 90 % studējošo, kas ir

augsts rādītājs

- ar studiju programmas realizāciju (9. jaut.) apmierināti bija 93 % studējošo.

2008./2009.st.g. Visu studiju kursu svarīgums atzīts par augstu-vidēji augstu:

Evolūcijas pamati (4.5), Augu fizioloģija (4.8), Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija (4.8).

Pasniegšanas kvalitātes novērtējums: kā augsta un ļoti augsta novērtēta visu augstāk

minēto studiju kursu pasniegšanas kvalitāte.


- ar studiju programmu kopumā (2. jaut.) pilnīgi apmierināti 29 % un pamatā

apmierināti 50 % pilna laika studējošo, pilnīgi apmierināti 42 % un pamatā

apmierināti 58 % nepilna laika studējošo. Pilnīgi neapmierināto ar studiju

programmu studentu nebija;

- 46 % pilna laika un 45 % nepilna laika studejošo atzīmēja nepietiekamu

nodrošinājumu ar mācību literatūru un metodiskiem līdzekļiem, ko grūti izskaidrot,

jo pēdējo gadu laikā vairāku projektu ietvaros (ERAF, ESF u.c.) ir iegādāta moderna

mācību literatūra gan visos pamatkursos, gan starpdisciplinarajos kursos

- studiju procesā izmanto datortehniku (4.jaut.) – 96 % pilna laika studējošie un 100

% nepilna laika studējošie

- izvēles kursu piedāvājumu uzskata par pietiekošo 91 % pilna laika un 84 % nepilna

laika studējošo

- sadarbību ar mācībspēkiem (8. jaut.) kā apmierinošu novērtēja 92 % pilna laika un

95 % nepilna laika studējošo, kas ir augsts rādītājs

- ar studiju programmas realizēšanu (9. jaut.) apmierināti 96 % pilna laika un 100 %

studējošo.

2009./2010. st. g. Visu studiju kursu svarīgums atzīts par augstu-vidēji augstu:

Evolūcijas pamati (4.4), Augu fizioloģija (4.8), Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija (4.8),

Virusoloģija (4.5), Ekotoksikoloģija (3.5).

Pasniegšanas kvalitātes novērtējums: kā augsta un ļoti augsta novērtēta visu augstāk

minēto studiju kursu pasniegšanas kvalitāte.


- ar studiju programmu kopumā (2. jaut.) pilnīgi apmierināti 35 % un pamatā

apmierināti 65 % pilna laika studējošo, pilnīgi apmierināti 45 % un pamatā

apmierināti 55 % nepilna laika studējošo. Pilnīgi neapmierināto ar studiju programmu

studentu nebija;

- 46 % pilna laika un 45 % nepilna laika studejošo atzīmēja nepietiekamu

nodrošinājumu ar mācību literatūru un metodiskiem līdzekļiem, ko grūti izskaidrot, jo

pēdējo gadu laikā vairāku projektu ietvaros (ERAF, ESF u.c.) ir iegādāta moderna

mācību literatūra gan visos pamatkursos, gan starpdisciplinarajos kursos

- studiju procesā izmanto datortehniku (4.jaut.) – 96 % pilna laika studējošie un

100 % nepilna laika studējošie

- izvēles kursu piedāvājumu uzskata par pietiekošo 91 % pilna laika un 84 % nepilna

laika studējošo

- sadarbību ar mācībspēkiem (8. jaut.) kā apmierinošu novērtēja 95 % pilna laika un

97 % nepilna laika studējošo, kas ir augsts rādītājs

- ar studiju programmas realizēšanu (9. jaut.) apmierināti 96 % pilna laika un 100 %

studējošo.

39

Absolventu un darba devēju aptaujas.

Programmas beidzēju nodarbinātība 2005./2006. akadēmiskajā gadā bija pirmais

izlaidums studentiem, kuri studēja pēc 4 gadīgā studiju plāna bez profesionālās

programmas (bioloģijas un ķīmijas skolotājs) daļas. 50% no absolventiem turpināja

studijas, to skaitā 30% akadēmiskajā maģistra studiju programmā „Bioloģija” un 20%

profesionālajā studiju programmā (vidējās izglītības bioloģijas un ķīmijas skolotājs),

bet pārējie atrada darbu. Turpinās programmas sadarbība ar potenciālajiem darba

devējiem (Reģionālās vides pārvaldes, Valsts Robežinspekcija, Pārtikas un

veterinārais dienests, Latgales Zoodārzs u.c.) (Pašnovērtējuma ziņojums 2005./2006.

st. g., http://dau.lv/sknc/pdf/214/biolbak0506pasn.pdf ).

2007./2008.st.g. Aptaujājot pēdējā gada absolventus tika noskaidrots, ka lielākā daļa

studē biologijas maģistrantūrā gan Daugavpils Universitātē, gan Latvijas Universitātē.

Daži studē profesionalajā studiju programmā „Bioloģijas un ķīmijas skolotājs”.

Aptuveni 80 % absolventu paralēli studijām atraduši darbu savā profesijā. Absolventu

darba vietas pārsvarā ir klīniskās un zinātniskās laboratorijas. Turpinās programmas

sadarbība ar potenciālajiem darba devējiem (Reģionālās vides pārvaldes, Daugavpils

Regionālā slimnīca, Valsts Robežinspekcija, Pārtikas un veterinārais dienests,

Latgales Zoodārzs u.c.)

8. SADARBĪBA PROGRAMMAS REALIZĀCIJĀ

8.1. Sadarbība ar citām Latvijas un ārvalstu augstskolām

Programmas organizatorisko jautājumu risināšanā notiek sadarbība ar LU Bioloģijas

fakultāti un LU Bioloģijas institūtu. Sadarbības līgums ir noslēgts arī ar Latvijas

Dabas muzeju par iespējām izmantot pētniecisko bāzi. Studentu un mācībspēku

stāžēšanās un pētniecisko tēmu izstrāde ir iespējama:

• Vitauta Dižā Kauņas universitātē;

• Murcijas universitātē (Spānija);

• Fehtas augstskolā (Vācija);

• Essenes universitātē (Vācija);

• Šventokszysky akadēmijas Bioloģijas institūtā (Polija);

• Ščetina Universitātē (Polija);

• Varšavas lauksaimniecības universitātes Meža ekoloģijas katedrā (Polija);

• Kauņas Lauksaimniecības universitātē;

• Tartu Lauksaimniecības universitātes Meža pētīšanas institūtā (Igaunija);

• Maskavas valsts universitātē (Krievija);

• Vitebskas valsts universitātē (Baltkrievija)

• u.c. universitātēs vai augstskolās ar kurām DU un Bioloģijas katedrai ir

izveidojusies cieša sadarbība vai ir noslēgts sadarbības līgums.

Stāžēšanās finansējums ir iespējams no ERASMUS programmas līdzekļiem. Ir

noslēgti sadarbības projekti ar sekojošām universitātēm, kuros paredzēta doktorantu

un mācībspēku apmaiņa:

Šventokszysky Academy;

Warsaw Agricultural University;

University of Murcia;

Attīstoties programmai, plānota sadarbības partneru loka paplašināšana ar citām

pasaules universitātēm.

2007./2008. st. g. ERASMUS ietvaros bioloģijas bakalaura programmā semestri

studēja divi studenti no Murcijas Universitates (Spānija).

40

2008./2009. st. g. bakalaura studiju programmas studējošiem tika nolasītas vairākas

viesdocētāju lekciju kursi:

Ramutis Klimas (Šauļu Universitāte, Lietuva): „Lauksaimniecības dzīvnieku šķirņu

izveidošana, pielietojot mūsdienu ģenētikas un selekcijas metodes” (1 KP);

Todd M. Freeberg (Tenesī Universitātes Psiholoģijas departaments , ASV): „Social

and vocal complexity in Carolina chickadees”.


8.2. Sadarbība ar darba devējiem

Veidojot studiju programmu, tika ņemts vērā, ka būtisks ir dialogs ar darba devējiem.

Realizējot programmu, darba devēji ir iesaistīti gan nodarbinātajam nepieciešamo

zināšanu un prasmju formulēšanā, gan izglītības programmu kvalitātes vērtēšanā, gan

stratēğijas plānošanā. Lai dialogs ar darba devēju ritētu regulāri un sekmīgi, ir

izveidots DU Padomnieku konvents, kurā ietilpst dažādu pašvaldību, uzņēmumu,

banku, asociāciju un valsts organizāciju pārstāvji (sk. http://www.dau.lv). Sadarbība

ar Latgales novada darba devējiem ir svarīga dialoga sastāvdaļa, kas īstenojas līgumu

slēgšanā starp DU un rajonu un pilsētu pašvaldībām, darba devēju aptauju veikšanā,

docētāju sadarbībā ar dažādām profesionālām asociācijām un apvienībām. Studiju

programmas tālākajā vadībā uzmanība tiks veltīta atsauksmēm un vērtējumiem par

absolventiem, ko sniegs darba devēji.




8.3. Darba devēju aptaujas par absolventu nodarbinātību nākamajiem sešiem

gadiem

Nākošajos sešos gados ir plānota studiju programmas attīstības stratēģijas pastāvīga

pilnveidošana, ievērojot izmaiņas darba tirgū un svarīgākās attīstības tendences

pasaulē. Pieprasījuma un darba tirgus pētīšana sekmēs pastāvīgu studiju programmas

koriģēšanu un attīstību. Reālie darba devēji ir izglītības iestādes, valsts pārvaldes

iestādes, klīniskās un zinātniskās laboratorijas u.c. Lai paplašinātu absolventu izredzes

darba tirgū, nepiecešami regulāri kontakti ar reģiona Vides pārvaldēm, Pārtikas un

veterināro dienestu, izglītības pārvaldēm, skolotāju metodiskajām apvienībām,

Daugavpils pilsētas un rajona avīžu redakcijām (“Latgales Laiks”, “Naša gazeta”,

“Million”).




41

9. STUDIJU FINANSĒŠANAS AVOTI UN INFRASTRUKTŪRAS

NODROŠINĀJUMS

9.1. Finansējums

Bioloģijas bakalaura studiju programmas finansējuma avots ir valsts budžeta līdzekļi

un studiju maksa. Galvenais studiju programmas finansējuma avots ir valsts budžets.

Studiju programmu ir iespējams apgūt arī par maksu, taču jāatzīmē, pēdējo gadu laikā

par maksu studē tikai nepilna laika studiju studenti.

2007./2008.st.g. 2008./2009.st.g 2009./2010.st.g. Pilna laika

(3 gadi) Nepilna laika

(4 gadi) Pilna laika


(4 gadi) Pilna laika


(4 gadi)

1.studiju

gads Ls 750,- Ls 650,- Ls 950,- Ls 770,- Ls 780,- Ls 620,-

2.studiju


3.studiju


4.studiju

gads - Ls 460,- - Ls 1081,- - Ls 965,-

Liels atbalsts materiāltehniskās bāzes uzlabošanai ir līdzdalība vairākos zinātniskajos

un infrastruktūras projektos. Nozīmīgu ieguldījumu programmas attīstībā ir devusi

DU piedalīšanās ESF nacionālajā programmā “Atbalsts doktorantūras studijām un

pēcdoktorantūras pētījumiem dabas zinātnēs un informācijas tehnoloģijās” (aktivitāte

3.2.3.1.), kas ļauj nopietni pilnveidot programmas materiāli tehnisko bāzi.

2007./2008. st. g. Finansējums mācību materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai (auditoriju

un laboratoriju papildus labiekārtošanai, mācību literatūras un modernas pētnieciskās

aparatūras iepirkšanai, uzskates līdzekļu un programmatūras iegādei, u.c.

pasākumiem) galvenokārt tiek nodrošināts no dažādiem projektiem (piemēram,

ERAF, ESF).

9.2. Materiālais un tehniskais nodrošinājums

Studiju procesa nodrošināšanai un zinātnisko pētījumu veikšanai studējošie var

izmantot: • 18 specializētus kabinetus un mācību vai zinātniski pētnieciskas laboratorijas

Anatomijas un fizioloģijas katedrā, Sistemātiskās bioloģijas institūtā, Ekoloģijas

institūtā un Inovatīvās Mikroskopijas centrā;

• laboratoriju zinātniskās bibliotēkas ar vairāk nekā 50 regulāri papildināmiem

ārvalstu zinātniskajiem žurnāliem zooloģijā (entomoloģijā) un ekoloģijā.

• 5 Ķīmijas un ģeogrāfijas katedras specializēto laboratoriju telpas un aprīkojumu

(ekoloģijā);

• DU lauka pētījumu bāzes.

Pateicoties piesaistītajiem ES Strukturālo fondu līdzekļiem laikā no 2004.-2007.

gadam pētnieciskās laboratorijas ir vai tiks apgādātas ar modernu mūsdienīgu

aparatūru. Tiek izveidots Inovatīvās mikroskopijas centrs ar 3 moderniem

elektronmikroskopiem.

2007./2008. st. g. Par ERAF līdzekļiem aprīkota biotehnoloģiju laboratorija ar

sekojošām mūsdienīgām iekārtām:

Gēnu analizators

Plūsmas citometrs

Lamīnārbokss

42

Spektrofotometri

Centrifūgas

Automātiskie dozatori

Elektroforēzes iekārtas u.c.

No ERAF un ESF līdzekļiem aprīkota arī cilvēka fizioloģijas laboratorija, t.sk.

iegādāti Tredmila slīdceliņš, kardiopulmonārā iekārta, EEG, anatomiskās mulāžas u.c.

No ES līdzekļiem iegādāta arī mobilā laboratorija, kas ļauj veikt pētījumus botānika,

zooloģijā, ekoloģijā arī lauka apstākļos.

Studiju un pētnieciskais process pietiekamā daudzumā ir nodrošināts ar:

• kserokopēšanas tehniku;

• vizuālās prezentācijas tehniku;

• videofilmēšanas un videoreproducēšanas aparatūru, modernu fototehniku,

audiotehniku;

• modernu laboratoriju aprīkojumu.

Ar 2001. gadu Bioloģiskās zinātniskās literatūras apmaiņas sistēmā bibliotēkā no

dažādām pasaules valstīm regulāri tiek saņemti vairak nekā 50 dažādi zinātniskie

žurnāli zooloģijā (galvenokārt entomoloģijā) un ekoloģijā.

Ar 2001. gadu tiek izdoti divi zinātniskie žurnāli: „Baltic Journal of Coleopterology“

un „Acta biologica universitatis Daugavpiliensis“, kurus referē un indeksē vadošie

starptautiskie referēšanas centri: CAB International, BIOSIS, Zoological Records,

Cambrige Scientific Abstracts, Elsevier u.c. Žurnāli iekļauti Thomson Journals Master

list.

Studentiem ir pieejams pastāvīgs Internet tīkla pieslēgums.

Ar vairākām Latvijas un ārvalstu zinātniski pētnieciskām un izglītības iestādēm ir

noslēgti sadarbības līgumi, kuros paredzēta iespēja stāžēties un izmantot šo iestāžu

materiālo bāzi. Veiksmīgi tiek izmantotas iespējas programmā

SOCRATES/ERASMUS, kas ļauj studentiem un mācībspēkiem iesaistīties stāžēšanās

un pieredzes apmaiņas braucienos.

Studiju procesā tiek izmantota bioloģijas mācību un zinātniskā literatūra, kas atrodas

Daugavpils Universitātes bibliotēkā (apmēram 20 000 vienību). Nozīmīga loma ir

elektroniskajiem mācību līdzekļiem, kas ir pieejami

• LIIS (Latvijas izglītības informatizācijas sistēmā),

• DU TSC (Daugavpils UniversitātesTālmācības studiju centrā),

• DU pieejamās starptautiskās elektronisko datu bāzes (Springer, Elsevier, u.c.),

informāciju par kurām var iegūt DU bibliotēkā.

Jāatzīmē, ka iepriekšējos studiju gados ir palielinājušās iespējas iegādāties mācību un

zinātnisko literatūru, pateicoties DU bibliotēkas finansēšanas sistēmas sakārtošanai.

Rezultātā DU bibliotēkas fondi un bioloģiskās literatūras klāsts ir ievērojami

palielinājies. Ņemot vērā arī programmas docētāju sagatavoto elektronisko un

tipogrāfiskos mācību līdzekļu skaitu, var secināt par pozitīvām tendencēm studiju

procesa nodrošinājumā ar mācību un metodiskajiem materiāliem.

2007./2008. st. g. Patreiz DU bibliotēkā ir Rietumeiropā un ASV izdotās grāmatas

dažādos studiju priekšmetos un nozares teorētiskajos pamatkursos. 2007./2008. st. g.

no ESF projekta līdzekļiem iegādāta mācību literatūra Cilvēka anatomijā, Histoloģijā,

kā arī tādos starpnozaru kursos, kā Biofizika un Biomehānika. Plašs mācību

literatūras klāsts iegādāts arī nozares svešvalodā.



43

10. STUDIJU PROGRAMMAS ATTĪSTĪBA

DU Dabaszinātņu un Matemātikas fakultātē ir visi priekšnosacījumi bioloģijas

bakalaura studiju programmas sekmīgai realizēšanai:

• augsta akadēmiskā personāla kvalifikācija, tā nepārtraukta attīstība, aktīvs

zinātniskais darbs;

• sakari ar Latvijas un ārzemju universitātēm un akadēmiskajiem institūtiem;

• sākot ar 2001. g. pietiekams nodrošinājums ar zinātnisko periodisko literatūru;

• atbilstoša materiālā un tehniskā bāze.

Izvērtējot programmas realizēšanu, jāsecina, ka svarīgākās programmas stiprās puses

ir spēcīga, augsti profesionāla docētāju komanda, Eiropas Savienības līdzekļu

piesaiste posmā no 2004 - 2008. g., reģiona dabas dabas resursu daudzveidība (daudz

aizsargājamo dabas teritoriju, ūdensbaseinu, kuru apsaimniekošanai un pētīšanai

nepieciešami bioloģijas speciālisti) u.c.

Programmas iespējas – plaša un strauja programmas attīstība, cieša sadarbība ar

Latvijas universitāti un citām Latvijas un ārvalstu universitātēm un zinātniskajām

iestādēm. Programmas tālākā attīstība virzīta uz ciešu sadarbību ar citām līdzīgām

programmām Baltijas valstīs, Skandināvijā un Polijā.

Programmas galvenie draudi – sabiedrībā kopumā zemais zinātnes prestižs, zemais

dabaszinātņu prestižs.

Programmas mīnusi tiek noteikti regulāri izvērtējot programmu. Svarīgākie no tiem ir

saistīti ar vieslektoru nepietiekošo piesaisti, programmas reklāmēšanu u.c.

Studiju programmas attīstība ir plānota saistībā ar DU un DU Dabaszinātnes un

matemātikas fakultātes attīstību. Galvenie attīstības virzieni nākamajos sešos gados:

● materiāli tehniskās bāzes pilnveidošana, aprīkojuma atjaunošana un

modernizācija;

● bibliotēkas papildināšana ar jaunu zinātnisko literatūru, mācību literatūru un

periodiku;

● ārvalstu vieslektoru piesaiste;

● sadarbības projektu un līgumu slēgšana ar dažādām Latvijas un ārvalstu

izglītības un zinātniski pētnieciskām iestādēm, pašvaldībām un privātām

iestādēm;

● programmas popularizēšana, reklāma, programmas prestiža paaugstināšana.




1.PIELIKUMS APSTIPRINĀTS

DMF Domes sēdē

2008.gada 18.jūnijā, protokols Nr. 9

Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Bioloģija” (43420)

STUDIJU PLĀNS pilna laika pamatstudijas

studiju ilgums – 3 gadi

2007./2008. studiju gads

Pārbaudījuma Kursa Kursa 1. studiju gads 2. studiju gads 3. studiju gads

Nr. Kursu nosaukumi forma kre- kontaktstundu 1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem. 5.sem. 6.sem.

p.k. eksā- dif. dīts skaits 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned.

meni iesk. kopējais lekcijas lab.darbi

pr. darbi

semināri lekc. lab.d.

sem.

lekc. lab.d.

sem.

lekc. lab.d.

sem.

lekc. lab.d.

sem.

lekc. lab.d.

sem.

lekc. lab.d.

sem.

1. studiju gads, 1. semestris

A daļa [KrP:14]

1. Ievads studijās 1 2 32 - - 32 - 2

2. Vispārīgā ekoloģija 1 3 48 32 16 - 2 1

3. Vispārīgā un neorganiskā ķīmija * 1 3 48 32 16 - 2 1

4. Botānika 1 * 1 3 48 32 16 - 2 1

5. Zooloģija 1 * 1 3 48 32 16 - 2 1

B daļa [vismaz KrP:4]

1. Matemātika biologiem 1 2 32 16 16 - 1 1

2. Vispārīgā fizika 1 2 32 16 16 - 1 1

C daļa [vismaz KrP: 2]

1. Angļu valoda bioloģijā 1 2 32 - - 32 - 2

2. Informācijas tehnoloģijas bioloģijā 1 2 32 32 - - 2


A daļa [KrP: 17]

1. Lietišķā ekoloģija 2 2 32 16 16 - 1 1

2. Analītiskā ķīmija * 2 2 32 16 16 - 1 1

3. Organiskā ķīmija * 2 2 32 16 16 - 1 1

4. Botānika II * 2 3 48 16 32 - 1 2

5. Zooloģija II * 2 3 48 32 16 - 2 1

6. Studiju darbs 2 1 8 aizstāv.

7. Integrētais lauku kurss 2 4 120 4 nedēļas


1. Biometrija 2 2 32 16 16 - 1 1

2. Biosistemātikas pamati 2 2 32 16 16 - 1 1



2. Latvijas dabas ģeogrāfija 2 2 32 16 16 - 1 1



A daļa [KrP:12]

1. Biofizika 3 2 32 16 16 - 1 1

2. Bioķīmijas pamati * 3 3 48 32 16 - 2 1

3. Histoloģija 3 3 48 16 32 - 1 2

4. Mikoloģija 3 2 32 16 16 - 1 1

5. Protistoloģija 3 2 32 16 16 - 1 1


1. Entomoloģija 3 3 48 16 32 - 1 2

2. Mežu tipoloģija 3 2 32 16 16 - 1 1


1. Biomehānika 3 2 32 16 16 - 1 1

2. Kukaiņu monitorings 3 2 32 16 16 - 1 1

3. Ornitoloģija 3 1 16 - 16 - - 1

4. Filozofija 3 2 32 32 - - 2 -


A daļa [KrP: 14]

1. Šūnas bioloģija 4 3 48 32 16 - 2 1

2. Cilvēka anatomija 4 3 48 16 32 - 1 3

3. Molekulārā bioloģija 4 3 48 32 16 - 2 1

4. Mikrobioloģija * 4 2 32 16 16 - 1 1

5. Studiju darbs 4 1 8 aizstāv

6. Lauka kurss “Latvijas flora un fauna” 4 2 60 2 nedēļas


1. Organismu individuālā attīstība 4 2 32 16 16 - 1 1

2. Dendroloģija 4 2 32 16 16 - 1 1

3. Hidroekoloģija 4 2 32 16 16 - 1 1


1. Fizikālās pētīšanas metodes dabaszinātnēs 4 2 32 16 16 - 1 1

2. Projektu un publikāciju sagatavošana 4 2 32 - 32 - - 2

3. Molekulārās bioloģijas metodes 4 2 32 16 16 - 1 1

4. Sūnu ekoloģija un sistemātika 4 2 32 16 16 - 1 1

5. Pļavu tipoloģija 4 2 32 16 16 - 1 1



A daļa [KrP:18]

1. Evolūcijas pamati 5 3 48 32 - 16 2 1

2. Augu fizioloģija * 5 2 32 16 16 - 1 1

3. Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija I * 5 2 32 16 16 - 1 1

4. Ģenētika 5 4 64 32 32 - 2 2

5. Dabas aizsardzības bioloģija 5 2 32 16 16 - 1 1

6. Bakalaura darbs priekšaizstā-

vēšana 5 12 priekšaizstā

vēšana


1. Bioģeografija 5 1 32 16 16 - 1 1


A daļa [KrP: 14]


2. Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija II * 6 2 32 16 16 - 1 1

3. Biotehnoloģijas pamati 6 3 48 32 16 - 2 1

4. Virusoloģija 6 2 32 16 16 - 16 16

5. Bioloģijas bakalaura darbs aizstāvēšana 5 12 aizstāv.


1. Etoloģija 6 2 32 32 - - 2 -

2. Parazitoloģija 6 2 32 16 16 - 1 1


1. Imunoloģija 6 2 32 16 16 - 1 1

2. Cilvēka ģenētika 6 2 32 16 16 - 1 1

3. Populāciju ģenētika 6 2 32 16 16 - 1 1

4. Augu aizsardzības ģenētiskie pamati 6 2 32 16 16 - 1 1

5. Ekotoksikoloģija 6 2 32 16 16 - 1 1

6. Uzvedības ģenētika 6 2 32 16 16 - 1 1

7. Patoloģiskā fizioloģija 6 2 32 16 16 - 1 1

8. Medicīniskā ģenētika 6 2 32 16 16 - 1 1

KOPĀ KrP : 125

* - studiju kursi, kuros saskaņā ar DU Studiju padomes lēmumu (protokols Nr. 8, 2007.g. 24.aprīlī) laboratorijas darbu un praktisko nodarbību daļas apguvē 1 KrP ir pielīdzināts 24 akad.st.

Studiju programmas direktore asoc.prof. I. Kokina

DMF dekāns prof. V.Paškevičs

APSTIPRINĀTS

DMF Domes sēdē



STUDIJU PLĀNS


pilna laika pamatstudijas






pr. darbi


sem.

lekc. lab.d.

sem.

lekc. lab.d.

sem.

lekc. lab.d.

sem.

lekc. lab.d.

sem.

lekc. lab.d.

sem.


A daļa [KrP:14]

1. Ievads studijās 1 2 32 - - 32 - 2



4. Botānika 1 * 1 3 48 32 16 - 2 1

5. Zooloģija 1 * 1 3 48 32 16 - 2 1








A daļa [KrP: 17]




4. Botānika II * 2 3 48 16 32 - 1 2

5. Zooloģija II * 2 3 48 32 16 - 2 1




1. Biometrija 2 2 32 16 16 - 1 1







A daļa [KrP:12]

1. Biofizika 3 2 32 16 16 - 1 1


3. Histoloģija 3 3 48 16 32 - 1 2

4. Mikoloģija 3 2 32 16 16 - 1 1

5. Protistoloģija 3 2 32 16 16 - 1 1


1. Entomoloģija 3 3 48 16 32 - 1 2

2. Mežu tipoloģija 3 2 32 16 16 - 1 1


1. Biomehānika 3 2 32 16 16 - 1 1


3. Ornitoloģija 3 1 16 - 16 - - 1

4. Filozofija 3 2 32 32 - - 2 -


A daļa [KrP: 14]

1. Šūnas bioloģija 4 3 48 32 16 - 2 1



4. Mikrobioloģija * 4 2 32 16 16 - 1 1





2. Dendroloģija 4 2 32 16 16 - 1 1

3. Hidroekoloģija 4 2 32 16 16 - 1 1









A daļa [KrP:18]




4. Ģenētika 5 4 64 32 32 - 2 2




vēšana


1. Bioģeografija 5 1 32 16 16 - 1 1


A daļa [KrP: 14]




4. Virusoloģija 6 2 32 16 16 - 16 16



1. Etoloģija 6 2 32 32 - - 2 -

2. Parazitoloģija 6 2 32 16 16 - 1 1


1. Imunoloģija 6 2 32 16 16 - 1 1








KOPĀ KrP : 125




APSTIPRINĀTS

DMF Domes sēdē



STUDIJU PLĀNS


pilna laika pamatstudijas






pr. darbi


sem.

lekc. lab.d.

sem.

lekc. lab.d.

sem.

lekc. lab.d.

sem.

lekc. lab.d.

sem.

lekc. lab.d.

sem.


A daļa [KrP:14]

1. Ievads studijās 1 2 32 - - 32 - 2



4. Botānika 1 * 1 3 48 32 16 - 2 1

5. Zooloģija 1 * 1 3 48 32 16 - 2 1








A daļa [KrP: 17]




4. Botānika II * 2 3 48 16 32 - 1 2

5. Zooloģija II * 2 3 48 32 16 - 2 1




1. Biometrija 2 2 32 16 16 - 1 1







A daļa [KrP:12]

1. Biofizika 3 2 32 16 16 - 1 1


3. Histoloģija 3 3 48 16 32 - 1 2

4. Mikoloģija 3 2 32 16 16 - 1 1

5. Protistoloģija 3 2 32 16 16 - 1 1


1. Entomoloģija 3 3 48 16 32 - 1 2

2. Mežu tipoloģija 3 2 32 16 16 - 1 1


1. Biomehānika 3 2 32 16 16 - 1 1


3. Ornitoloģija 3 1 16 - 16 - - 1

4. Filozofija 3 2 32 32 - - 2 -


A daļa [KrP: 14]

1. Šūnas bioloģija 4 3 48 32 16 - 2 1



4. Mikrobioloģija * 4 2 32 16 16 - 1 1





2. Dendroloģija 4 2 32 16 16 - 1 1

3. Hidroekoloģija 4 2 32 16 16 - 1 1









A daļa [KrP:18]




4. Ģenētika 5 4 64 32 32 - 2 2




vēšana


1. Bioģeografija 5 1 32 16 16 - 1 1


A daļa [KrP: 14]




4. Virusoloģija 6 2 32 16 16 - 16 16



1. Etoloģija 6 2 32 32 - - 2 -

2. Parazitoloģija 6 2 32 16 16 - 1 1


1. Imunoloģija 6 2 32 16 16 - 1 1








KOPĀ KrP : 125




APSTIPRINĀTS

DMF Domes sēdē


STUDIJU PLĀNS


nepilna laika pamatstudijas






pr. darbi


sem.

lekc. lab.d.

sem.

lekc. lab.d.

sem.

lekc. lab.d.

sem.

lekc. lab.d.

sem.

lekc. lab.d.

sem.

1. studiju gads, 1. semestris Kopā: 17 KP

A daļa [KrP:11]

1. Ievads studijās 1 2 16 - - 16 - 16

2. Vispārīgā ekoloģija 1 3 24 16 8 - 16 8 Tiek pārcelts uz 5. sem.

3. Vispārīgā un neorganiskā ķīmija 1 3 24 16 8 - 16 8

4. Botānika 1 1 3 24 16 8 - 16 8

5. Zooloģija 1 1 3 24 16 8 - 16 8








A daļa [KrP: 12]

1. Lietišķā ekoloģija 2 2 16 8 8 - 8 8 Tiek pārcelts uz 6. sem.

2. Analītiskā ķīmija 2 2 16 8 8 - 8 8 Tiek pārcelts uz 5. sem.

3. Organiskā ķīmija 2 2 16 8 8 - 8 8

4. Botānika II 2 3 24 8 16 - 8 16

5. Zooloģija II 2 3 24 16 8 - 16 8

6. Integrētais lauku kurss 2 4 48 1nedēļa


1. Biometrija 2 2 16 8 8 - 8 8





Kopā: 35 KP



A daļa [KrP:8]

1. Biofizika 3 2 16 8 8 - 8 8 Tiek pārcelts uz 6. sem.

2. Bioķīmijas pamati 3 3 24 16 8 - 16 8

3. Histoloģija 3 3 24 8 16 - 8 16

4. Mikoloģija 3 2 16 8 8 - 8 8 Tiek pārcelts uz 7 sem.

5. Protistoloģija 3 2 16 8 8 - 8 8


1. Entomoloģija 3 3 24 8 16 - 8 16

2. Mežu tipoloģija 3 2 16 8 8 - 8 8


1. Biomehānika 3 2 16 8 8 - 8 8 Tiek pārcelts uz 8. sem.


3. Ornitoloģija 3 1 8 - 8 - - 8

4. Filozofija 3 2 16 16 - - 16 -


A daļa [KrP: 9]

1. Šūnas bioloģija. 4 3 24 16 8 - 16 8

2. Cilvēka anatomija 4 3 24 8 16 - 8 16 Tiek pārcelts uz 5.

sem.


4. Mikrobioloģija 4 2 32 16 16 - 1 1 Tiek pārcelts uz 6.

sem.


6. Lauka kurss “Latvijas flora un fauna” 4 2 24 3 dienas



2. Dendroloģija 4 2 16 8 8 - 8 8

3. Hidroekoloģija 4 2 16 8 8 - 8 8







Kopā: 33 KP



A daļa [KrP:14]

1. Augu fizioloģija 5 2 16 8 8 - 8 8 Tiek

pārcelts

uz 7.

sem.

2. Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija 5 2 16 8 8 - 8 8 Tiek

pārcelts

uz 7. sem

3. Ģenētika 5 4 32 16 16 - 16 16



6. Analītiskā ķīmija 5 2 16 8 8 - 8 8



1. Bioģeografija 5 2 16 8 8 - 8 8


A daļa [KrP: 12]

1. Augu fizioloģija 6 2 32 16 16 - Tiek pārcelts uz 8. sem 1 1

2. Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija II 6 2 32 16 16 - Tiek pārcelts uz 8. sem 1 1


4. Virusoloģija 6 2 16 8 8 - 8 8


6. Biofizika 6 2 16 8 8 - 8 8

7. Mikrobioloģija 6 2 32 16 16 - 16 16

8. Studiju darbs 6 1 8 - - - - -


1. Etoloģija 6 2 32 32 - - 2 -

2. Parazitoloģija 6 2 32 16 16 - 1 1

Kopā: 32 KP



A daļa [KrP:14]

1. Augu fizioloģija 7 2 16 8 8 - 8 8

2. Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija 7 2 16 8 8 - 8 8

3. Ģenētika 7 4 32 16 16 - 16 16 Tiek

pārcelts

uz 5.

sem.

4. Mikoloģija 7 2 16 8 8 - 8 8

5. Evolūcijas pamati 7 3 24 16 8 - 16 8

6. Bioloģijas bakalaura darbs 7 5 - - - - - -

B daļa

Nav


A daļa [KrP: 9]



3. Biotehnoloģijas pamati 8 3 24 16 8 - Tiek pārcelts uz 6. sem. 16 8

4. Virusoloģija 8 2 16 8 8 - Tiek pārcelts uz 6. sem. 8 8

Bioloģijas bakalaura darbs Aizst 5 - - - - - -

B daļa [Nav]


1. Imunoloģija 8 2 16 8 8 - 8 8








9. Biomehānika 8 2 16 8 8 - 8 8

Kopā: 25 KP

PAVISAM KOPĀ: 125 KP



APSTIPRINĀTS

DMF Domes sēdē


STUDIJU PLĀNS








pr. darbi


sem.

lekc. lab.d.

sem.

lekc. lab.d.

sem.

lekc. lab.d.

sem.

lekc. lab.d.

sem.

lekc. lab.d.

sem.


A daļa [KrP:14]

1. Ievads studijās 1 2 16 - - 16 - 16



4. Botānika 1 1 3 24 16 8 - 16 8

5. Zooloģija 1 1 3 24 16 8 - 16 8







1. studiju gads, 2. semestris Kopā: 22KP

A daļa [KrP: 16]




4. Botānika II 2 3 24 8 16 - 8 16

5. Zooloģija II 2 3 24 16 8 - 16 8



1. Biometrija 2 2 16 8 8 - 8 8





Kopā: 42 KP


2. studiju gads, 3. semestris Kopā : 16 KP

A daļa [KrP: 8]

1. Biofizika 3 2 16 8 8 - 8 8 Tiek pārcelts uz 6 sem.


3. Histoloģija 3 3 24 8 16 - 8 16

4. Mikoloģija 3 2 16 8 8 - 8 8 Tiek pārcelts uz 7 sem.



1. Entomoloģija 3 3 24 8 16 - 8 16



1. Biomehānika 3 2 16 8 8 - 8 8 Tiek pārcelts uz 8 sem.


3. Ornitoloģija 3 1 8 - 8 - - 8

4. Filozofija 3 2 16 16 - - 16 -


A daļa [KrP: 9]

1. Šūnas bioloģija. 4 3 24 16 8 - 16 8

2. Cilvēka anatomija 4 3 24 8 16 - 8 16 Tiek pārcelts uz 5.

sem.


4. Mikrobioloģija 4 2 32 16 16 - 1 1 Tiek pārcelts uz 6.

sem.





2. Dendroloģija 4 2 16 8 8 - 8 8








Kopā: 33 KP



A daļa [KrP:9]


pārcelts

uz 7.

sem.


pārcelts

uz 7. sem

3. Ģenētika 5 4 32 16 16 - 16 16




1. Bioģeografija 5 2 16 8 8 - 8 8


A daļa [KrP: 10]


2. Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija 6 2 32 16 16 - Tiek pārcelts uz 8. sem 1 1


4. Virusoloģija 6 2 16 8 8 - 8 8

5. Mikrobioloģija 6 2 32 16 16 - 16 16

6. Biofizika 6 2 16 8 8 - 8 8

7. Studiju darbs 6 1 8 - - - - -


1. Etoloģija 6 2 32 32 - - 2 -

2. Parazitoloģija 6 2 32 16 16 - 1 1

Kopā: 25 KP



A daļa [KrP:14]



3. Ģenētika 7 4 32 16 16 - 16 16 Tiek

pārcelts

uz 5.

sem.

4. Mikoloģija 7 2 16 8 8 - 8 8




Nav


A daļa [KrP: 9]





Bioloģijas bakalaura darbs Aizst 5 - - - - - -

B daļa [Nav]


1. Imunoloģija 8 2 16 8 8 - 8 8








9. Biomehānika 8 2 16 8 8 - 8 8

Kopā: 25 KP

PAVISAM KOPĀ: 125 KP



APSTIPRINĀTS

DMF Domes sēdē

2009.gada ................., protokols Nr........


STUDIJU PLĀNS








pr. darbi


sem.

lekc. lab.d.

sem.

lekc. lab.d.

sem.

lekc. lab.d.

sem.

lekc. lab.d.

sem.

lekc. lab.d.

sem.


A daļa [KrP:14]

1. Ievads studijās 1 2 16 - - 16 - 16



4. Botānika 1 1 3 24 16 8 - 16 8

5. Zooloģija 1 1 3 24 16 8 - 16 8








A daļa [KrP: 16]




4. Botānika II 2 3 24 8 16 - 8 16

5. Zooloģija II 2 3 24 16 8 - 16 8



1. Biometrija 2 2 16 8 8 - 8 8





Kopā: 42 KP



A daļa [KrP:12]

1. Biofizika 3 2 16 8 8 - 8 8


3. Histoloģija 3 3 24 8 16 - 8 16

4. Mikoloģija 3 2 16 8 8 - 8 8



1. Entomoloģija 3 3 24 8 16 - 8 16



1. Biomehānika 3 2 16 8 8 - 8 8


3. Ornitoloģija 3 1 8 - 8 - - 8

4. Filozofija 3 2 16 16 - - 16 -


A daļa [KrP: 14]

1. Šūnas bioloģija. 4 3 24 16 8 - 16 8



4. Mikrobioloģija 4 2 32 16 16 - 1 1





2. Dendroloģija 4 2 16 8 8 - 8 8








Kopā: 42 KP



A daļa [KrP:6]


pārcelts

uz 7.

sem.


pārcelts

uz 7. sem

3. Ģenētika 5 4 32 16 16 - 16 16



1. Bioģeografija 5 2 16 8 8 - 8 8

3. studiju gads, 6. semestris Kopā: 10KP

A daļa [KrP: 6]


2. Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija II 6 2 32 16 16 - Tiek pārcelts uz 8. sem 1 1


4. Virusoloģija 6 2 16 8 8 - 8 8

5. Studiju darbs 6 1 8 - - - - -


1. Etoloģija 6 2 32 32 - - 2 -

2. Parazitoloģija 6 2 32 16 16 - 1 1

Kopā: 18 KP



A daļa [KrP:12]



3. Ģenētika 7 4 32 16 16 - 16 16 Tiek

pārcelts

uz 5.

sem.



B daļa

Nav


A daļa [KrP: 9]





5. Bioloģijas bakalaura darbs Aizst 5 - - - - - -

B daļa [Nav]


1. Imunoloģija 8 2 16 8 8 - 8 8








Kopā: 23 KP PAVISAM KOPĀ: 125 KP



APSTIPRINĀTS DU DMF DOMES SĒDĒ

DMF DOMES SĒDES PRIEKŠSĒDĒTĀJS A.SALĪTIS

AKADĒMISKĀS BAKALAURA STUDIJU PROGRAMMAS “BIOLOĢIJA” (44421) STUDIJU PLĀNS

2009./2010.akad.gads (nepilna laika studijas)

4.STUDIJU GADS

Sadale pa Kursa Kursa 1. studiju gads 2. studiju gads 3. studiju gads 4. studiju gads

Nr. Kursu nosaukumi semestriem kre- kontaktstundu 1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem. 5.sem. 6.sem. 7.sem. 8.sem.

p.k. Eksā- Ies- dīts skaits 2 ned. 2 ned. 2.ned. 2 ned. 2 ned. 2 ned. 2 ned. 2 ned.

meni kaites kopē

jais

Lekcij

as

lab.d

arbi

pr.

Darbi

semi

nāri

Lekc lab.

d.

sem

lekc lab.

d.

sem

lekc lab.

d.

sem

lekc lab.

d.

sem

Lek lab.

d.

sem

Lek

c

lab.

d.

sem

Lek

c

lab.

d.

sem

lekc lab.

d.

sem

1. studiju gads 2006/2007 akad. gads

A daļa [kred:33]

1. Ievads bioloģijā 2 4 32 16 16 1 1 1 1

2. Zooloģija 2 6 48 32 16 2 1 2 1

3. Botānika 2 6 48 32 16 2 1 2 1

4. Vispārīgā ekoloģija 1 3 24 16 8 2 1

5. Vispārīgā un neorganiskā ķīmija 1 3 24 16 8 2 1

6. Protistoloģija 2 2 16 8 8 1 1

7. Analītiskā ķīmija 2 2 16 8 8 1 1

8. Organiskā ķīmija 2 3 24 16 8 2 1

9. Lauku kurss (integrētais) 2 4 8 d

B daļa [ kred:3 ]

1. Matemātiskās metodes dabaszinātnēs 2 3 24 8 16 1 2

C daļa [kred:2 ]

1. Latvijas kultūras vēsture 1 2 16 8 8 1 1

Kredītpunktu un kontakstundu skaits 38 304 16 22

2.studiju gads

A daļa [kred: 21]

1. Bioķīmija 3 3 24 16 8 2 1

2. Vispārīga fizika 3 2 16 8 8 1 1

3. Molekulārā bioloģija 3 3 24 8 16 1 2

4. Mikoloģija 3 2 16 8 8 1 1

5. Biofizika 4 2 16 8 8 1 1

6. Šūnas bioloģija 4 3 24 16 8 2 1

7. Ģenētika 4 4 32 16 16 2 2

3. Studiju darbs aizstāv. 4 2 Aiz.

B daļa [kred:vismaz 10]

1. Fizikālās pētīšanas metodes dabaszinātnēs 4 2 16 8 8 1 1

2. Molekulārās bioloģijas metodes 4 2 16 8 8 1 1

3. Bioģeogrāfija 3 2 16 8 8 1 1

4.

5.

Hidroekoloģija

Entomoloģija pēc izvēles

4

2

16 10 6 1 1

4 16 10 6 1 1

6.

Lauka kurss

Limnoloģijā

Entomoloģijā pēc izvēles

Latvijas flora

4 1

2d

4

4

7. Lauku kurss ģenētikā 4 1 2d

C daļa [kred: vismaz 4]

1. Filozofijas pamati 3 2 16 16 1 1

2. Ētika 4 2 116 16 1 1

3. Estētika 4 2 16 16 1 1

Kredītpunktu un kontakstundu skaits 35 280 14 21

3.studiju gads

A daļa [kred: 10]

1. Histoloģija 5 3 24 16 8 2 1

2. Organisma individuālā attīstība 5 2 16 8 8 1 1

3. Cilvēka anatomija 5 3 24 16 8 2 1

4. Mikrobioloģija 5 2 16 8 4 4 1 1

B daļa [ kred:vismaz 16]

1. Fitopatoloģija 5 2 16 8 8 1 1

2. Biosistemātikas pamati 5 2 16 8 8 1 1

3. Medicīniskā ģenētika 5 2 16 8 8 1 1

4. Parazitoloģija 5 2 16 8 8 1 1

5. Kukaiņu monitorings 5 2 16 8 8 1 1

6. Etoloģija 6 2 16 8 8 1 1

7. Meža tipoloģija 6 2 16 8 8 1 1

8. Dabas aizsardzība 6 2 16 8 8 1 1

9. Uzvedības ģenētika 6 2 16 8 8 1 1

10. Vispārīgā pataloģiskā fizioloģija 6 2 16 8 8 1 1

11. Sporta un darba fizioloģija 6 2 16 8 8 1 1

12. Praktikums botānikā 6 2 16 8 8 1 1

13. Biotehnoloģijas pamati 6 2 16 8 8 1 1

Kredītpunktu un kontakstundu skaits 26 208

4.studiju gads

A daļa [kred: 23]

1. Evolūcijas pamati 7 3 24 16 8 2 1

2. Augu fizioloģija 8 7 4 32 16 16 1 1 1 1

3. Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija 8 7 4 32 16 16 1 1 1 1

4. Virusoloģija 8 2 16 8 4 4 1 1

5. Bakalaura darbs bioloģijā Aizstāvešana

8 10 Aiz.

B daļa [kred:3]

1. Ekotoksikoloģija 7 3 24 12 6 6 1 2

Kredītpunktu un kontakstundu skaits 26 208 20

Pavisam Kredītpunkti kopā 125



2. PIELIKUMS

Studiju kursu apraksti.

Kursa nosaukums Ievads studijās

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 1

Kredītpunkti 2 KP

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 32 kontaktstundas

Zinātnes nozare Bioloģija

Zinātnes apakšnozare Starpnozaru

Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)

Inese KOKINA, Anatomijas un fizioloģijas katedra, Dr. biol., docente

Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)

Kursa anotācija:

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar bioloģisko pētījumu organizāciju Latvijā un Daugavpils

Universitātē, dot priekšstatu par studiju un zinātniskā procesa būtību, plānošanu un kontroli.

Kursa plāns:

1.Ievads studiju organizācijā ABSP “Bioloģija”, AMSP “Bioloģija”, DSP “Bioloģija”

2. Ievads zinātnisko pētījumu organizācijā ABSP “Bioloģija

3. Pētnieciskā darba plānošana dažādās bioloģijas apakšnozarēs.

4. ABSP “Bioloģija” materiāli-tehniskās bāzes izmantošanas iespējas studiju un zinātniskajā

darbā.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

nokārtota ieskaite

Literatūra (01-mācību literatūra):

ABSP “Bioloģija”

Literatūra (02-papildliteratūra):

Informatīvie materiāli par Daugavpils Universitāti, Dabaszinātņu un Matemātikas fakultāti,

Anatomijas un fizioloģijas katedru, Ekoloģijas institūtu un Sistemātiskās Bioloģijas institūtu, kā

arī citām zinātniski-pētnieciskām institūcijām Latvijā.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:

Akadēmiskā bakalaura studiju programma “Bioloģija”, A daļa

Kursa nosaukums angļu valodā:

Introduction to Study

Kursa anotācija angļu valodā:

The main aim of this Course is to introduce students in the possibilities of study and research in

the Daugavpils University.

Piezīmes:

Kursa nosaukums Vispārīgā ekoloģija

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 1

Kredītpunkti 3 KP


Zinātnes nozare bioloģija

Zinātnes apakšnozare ekoloģija


Dr. biol., prof. Artūrs ŠKUTE, DU DMF Ekoloģijas institūts


Bioloģijas zināšanas vidusskolas programmas līmenī; A daļa, 1.smestris

Kursa anotācija:

Ekoloģijas priekšmets. Ekoloģijas metodes: novērojums, eksperiments, modelēšana. Ekoloģisko

situāciju modelēšanas galvenie principi, piemēri. Ekoloģiskās sistēmas, to komponenti un veidi.

Ekosistēmu stabilitāte. Enerģētiskie procesi ekosistēmās. Produktivitātes koncepcija. Galvenās

trofisko ķēžu īpatnības. Bioģeoķīmiskie cikli, piemēri. Bioģeoķīmisko ciklu izmaiņas

antropogēno faktoru ietekmē. Bioģeoķīmiskās vides bioloģiskā regulācija. Biosfēras stabilitāte un

evolūcija. Noosfēra, antropoekoloģijas problēmas. Ekoloģiskie faktori, to klasifikācija. Abiotisko

faktoru iedarbības vispārīgās likumsakarības, to darbības ierobežojumi, piemēri. Bioloģiskie

ritmi. Vides, kuras apdzīvo organismi. Koakcijas. Komensālisms, amensālisms un konkurence.

Konkurences evolucionārā un ekoloģiskā loma. Populācijas, to parametri. Populāciju ekoloģiskā

un ģenētiskā struktūra. Populāciju augšanas tipi. Homeostāzes uzturēšanas mehānismi. Enerģijas

sadalījums populācijās un tās optimizācijas modeļi. Izlases r un K tipu ekoloģiskā jēga.

Kursa plāns:

1. Dot priekšstatu par mūsdienu vispārīgo ekoloģiju.

2. Apskatīt ekoloģijas pamatvirziens, ekoloģijas metodes un ekoloģisko situāciju modelēšanas

galvenos principus.

3. Apskatīt ekosistēmu enerģētiskos procesus un to ekoloģisko efektivitāti.

4. Apskatīt biocenozes struktūras dinamiku un klimaksa koncepciju.

4. Apskatīt ekoloģisko faktoru iedarbības vispārīgās likumsakarības.

5.Dot priekšstatu par populāciju struktūru un tās analīzi, populāciju mijiedarbību un homeostāzes

uzturēšanas mehānismiem.


ieskaitīti kolokviji, izstrādāts individuālais darbs, nokārtota eksāmens


Begon M., Townsend C., Harper J. (2005) Ecology: From individuals to ecosystems. Blackwell

Pub.

Henderson P. 2003. Practical Methods in Ecology. Blackwell Publishing. Oxford.

Townsend C., Begon M., Harper J. (2003) Essentials of Ecology, Blackwell Pub.


Ford E. D. (2000) Scientific Method for Ecological Research, Cambridge University Press

Scheiner S. M., Gurevitch J. (1998) Design and Analysis of Ecological Experiments, Kluwer

Academic Publishers


Oikos, Ecography


ABSP “Bioloģija” A daļa


Ecology


Presents a balanced overview of ecology, with examples drawn from terrestrial and aquatic

environments and a variety of organism types. Outlines the major tenets of ecology in a concise

and simplified manner for the introductory level student.

Piezīmes:

Nosaukums Vispārīgā un neorganiskā ķīmija

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 1

Kredītpunkti 3

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 48

Zinātnes nozare Ķīmija

Zinātnes apakšnozare


Sergejs Osipovs, DU Ķīmijas un ģeogrāfijas katedra, maģ.ķīm., lektors


Zināšanas ķīmija skolas apjomā.

Kursa anotācija:

Kurss ir paredzēts bakalaura studiju programmas “Bioloģija” un “Vides zinātne” studentiem.

Kursa mērķis ir dot zināšanas, prasmes un iemaņas vispārīgajā un neorganiskajā ķīmijā.

Kursa plāns:

64 lekcijas, semināri un laboratorijas darbi

Ķīmijas vēsture, pamatlikumi un pamatjēdzieni. Ķīmiskās kinētikas pamati.

Termoķīmijas pamati.

Atoma uzbūve un periodiskā sistēma.

Ķīmiskā saite un molekulu uzbūve.

Šķīdumi. Elektrolītiskā disociācija, jonu līdzsvari.

Metāli. Elektroķīmijas pamati

Kompleksie savienojumi

Ūdeņradis. Ūdens. Cēlgāzes

Skābeklis. Oksīdi un peroksīdi

Halogēni. Sērs. Slāpeklis. Fosfors, arsēns, antimons, bismuts.

Ogleklis. Silīcijs, germānijs, bors.

Sārmu metāli. Berīlijs, magnijs, sārmzemju metāli.

Alumīnijs. Alva. Svins. Amfoteritāte.

Hroms. Molibdēns. Volfrāms. Mangāns.

Dzels, kobalts, niķelis. Platīna metāli.

Varš. Sudrabs. Cinks, kadmijs, dzīvsudrabs.


Eksāmens


1. A.Rauhvargers. Vispārīgā ķīmija.- Rīga: Zinātne, 1996.

2. N.Gļinka. Vispārīgā ķīmija.- Rīga: Zvaigzne, 1981.

3. V.Brunere, L.Kamzole, A.Blūms, J.Kacens. Ķīmija augstskolu inženiertehniskajām specialitātēm. - Rīga:

Zvaigzne, 1986.


1. E.Jansons, U.Bergmanis, I.Meirovics, P.Vītols. Ķīmija. Rokasgrāmata skolēniem. - Rīga: Zvaigzne, 1994.


Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D)1 ir piederīgs šis kurss:

Bakalaura studiju programmas “Bioloģija” un “Vides zinātne” A daļa.


General and Inorganic Chemistry


The goal of this course is to describe the chemical elements and the properties of their compounds based the

periodicity of the elements, the structure of chemical compounds, and the accepted theories of chemistry. The

structures of molecules, the chemical bond, ox-red processes, and the most important classes of inorganic

compounds will be considered. The laboratory sessions will be devoted to the development of practical skills

to study inorganic substances.

Piezīmes:

Kursa nosaukums Botānika I

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 1

Kredītpunkti 3

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 48


Zinātnes apakšnozare Botānika


Inese Kokina, DU Anatomijas un fizioloģijas katedra, Dr.biol., docente


Kursa anotācija:

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar augu šūnu, audu un orgānu uzbūvi un daudzveidību.

Mērķa sasniegšanai studenti apgūst teorētiskās zināšanas un praktiskas iemaņas pagatavot

kvalitatīvus augu anatomiskos griezumus, pētīt augu šūnu, audu un orgānu mikroskopisko uzbūvi.

Kursa plāns:

1. Augu anatomijas priekšmets, tā attīstības vēsture, sasniegumi, attīstības perspektīves.

2. Vispārējs priekšstats par augu šūnu. Citoplazma, tās fizikāli ķīmiskās īpašības. Augu šūnas

organellas.Plastīdas. Rezerves barības vielas un kristāliskie ieslēgumi.

3. Šūnapvalks, tā veidošanās, īpašības un nozīme.

4. Augu audi, to klasifikācija, nozīme, funkcijas.

5. Augu orgāni. Stumbrs. Lakstaugu stumbra uzbūve. Stumbra pārveidnes.

6. Viendīgļlapju lakstaugu stumbrs.

7. Divdīgļlapju lakstaugu stumbrs.

8. Kokaugu stumbra uzbūve. Lapu koku un skuju koku stumbru uzbūves īpatnības.

9. Sakne, tās primārā un sekundārā uzbūve. Saknes pārveidnes.

10. Augu lapa. Tās anatomiskā uzbūve un fizioloģiskās funkcijas. Lapu koku un skuju koku lapas

uzbūves īpatnības.

11. Augu ģeneratīvie orgāni.


Brīvs lekciju apmeklējums, obligāts praktisko darbu apmeklējums, sekmīgi nokārtots eksāmens


1. Dardis Deborah Athas. NetQuest : Exploring Botany / Deborah Athas Dardis,Murray Paton

Pendarvis,Keith Bancroft. - Louisiana : WCB/McGraw-Hill, 1997. - 17.6p

2. Dickison W.C. 2000. Integrative Plant Anatomy. Harcourt Academic Press, 534 pp.

3. Fahn A. 1997. Plant Anatomy. Butterworth-Heinemann, Oxford, 588 pp.

4. Kondratovičs R. 1976. Augu anatomijas praktikums. Zvaigzne, Rīga, 280 lpp.

5. Nabors Murray W. Introduction to Botany / Murray W.Nabors. - San Francisco : Pearson,

2003. - 626 p.


1. Taiz L., Zeiger E. 2002. Plant Physiology. Sinauer Associates, 690 pp.

2. Эзау К. 1980. Анатомия семенных растений, в 2 томах. Мир, Москва, 560 с.





Botany I


The theoretical and practical knowledges about structure and diversity of plant cells, tissues and

organs are presented.

Piezīmes:

Kursa nosaukums Zooloģija I

(Bezmugurkaulnieku Zooloģija)

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 1

Kredītpunkti 3



Zinātnes apakšnozare Zooloģija


Arvīds Barševskis, DU Sistemātiskās Bioloģijas institūts, prof.


Kursa anotācija:

Kursa mērķis ir sniegt pamatzināšanas par bezmugurkaulnieku dzīvnieku uzbūves īpatnībām,

bioloģiju, ekoloģiju, sistēmu, to pītījumu metodēm. Apgūt bezmugurkaulnieku dzīvnieku

klasifikāciju.

Kursa plāns:

Dzīvnieku vieta dzīvo organismu sistemā. Bezmugurkaulnieku vieta dzīvnieku valsts sistēmā.

Bezmugurkaulnieki un mugurkaulnieki – iedalījuma vēsturiskās pardigmas. Bezmugurkaulnieku

dzīvnieku klasifikācija tipu līmenī. Bezmugurkaulnieku tipu etimoloģija, diagnostiskās pazīmes,

uzbūves īpatnības, bioloģija, dzīves cikli, ekoloģija, daudzveidība, klasifikācija, tautsaimnieciskā

nozīme. Tipi, to pārstāvju sistemātika, uzbūves īpatnības, bioloģija, ekoloģija: Sūkļi (Porifera),

plakozoji (Placozoa), zarndobumaiņi (Cnidaria), ktenofori (Ctenophora), plakantārpi

(Platyhelminthes), tārpu tipi (Nemertea, Ganthostomula, Gastrotricha, Nematoda,

Nematomorpha, Kinorhyncha, Loricifera, Priapula, Rotifera, Acanthocephala, Sipuncula,

Echiura, Pogonophora, Annelida), moluski (Mollusca), foronīdi (Phorona), pleckāji

(Brachiopoda), sūneņi (Bryozoa), entoprokti (Entoprocta), Chaetognatha, pushordaiņi

(Hemichordata), adatādaiņi (Echinodermata), hordaiņi (Chordata): apakštips kāpurhordaiņi

(Urochordata), apakštips galvhordaiņi (Cephalochordata), tardigradu tips (Tardigrada), piecmutu

tips (Pentastoma), onihofori (Onychophora), zirnekļveidīgie (Chelicerata), vienzaraiņi

(Uniramia), vēžveidīgie (Crustacea). Bezmugurkaulnieku filoģenēze. Bezmugurkaulnieku

aizsardzības problēmas.


Apgūts teorētiskais kurss, izpildīti un ieskaitīti laboratorijas darbi, nokārtoti kolokviji, iekaitīti

semināri un nokārtots eksāmens


Barnes R.S.K., Calow P., Olive P.J.W., Golding D.W. 1988. The Invertebrates. A new synthesis.

Blackwell Scientific Publications. Oxford, London, Edinburg, Boston, Palo Alto, Melbourn.

Barns. R., Keilou P., Oliv P., Golding D., Bespozvonočnije. Novij obobščennij podhod.Moskva,

Mir:1-583. /krievu val./

Dogels V. 1986. Bezmugurkaulnieku zooloģija. Rīga, Zvaigzne: 1-556.

Hadorn E., Vener R. 1986. Allgemaine Zoologie (21. aufl.). Georg Thieme Verlag. Stuttgart, New

York.


Goodman H.D., Emmel Th.C., Graham L.E., Slowiczek F.M., Shechter Y. 1986. Biology.

Annotated Teacher’s Edition. Harcourt Brace Javanovich Publishers, Orlando, New

York,Chikago, San Diega, Atlanta, Dallas: 1-878.

Raven P.H., Johnson G.B. 1986. Biology. Times Mirror/Mosby College Publishing. St.Louis,

Toronto, Santa Clara: 1-1198.

Wessells N.K., Hopson J.L. 1988. Biology. Random House inc., New York: 1-1252.

Ross H.H.., Ross Čh.A., Ross J.R.P. 1985. Entomologija. Moskva, Mir.: 1-576.





Zoology I


Piezīmes:

Kursa nosaukums Studiju darbs (kopā 2 studiju darbi)

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 2,4

Kredītpunkti 2

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits)


Zinātnes apakšnozare Starpnozaru


Inese Kokina, DU Anatomijas un fizioloģijas katedra, Dr. biol., docente


Kursa anotācija:

Kursa mērķis ir sagatavot zinātnisku darbu izvēlētajā bioloģijas zinātnes nozarē. Studenti

izstrādā, noformē un aizstāv studiju darbu.

Kursa plāns:

1. Studenti izvēlas studiju darba vadītāju un tēmu kādā no bioloģijas apakšnozarēm. 2. Studiju

darbs ietver tēmas aktualitāti, pašreizējo izpētes stāvokļi, pētījumu metodikas detalizētu aprakstu,

rezultātus, secinājumus un literatūras sarakstu.

3. Darba struktūrai jāatbilst Daugavpils Universitātē vispārpieņemtajām prasībām studiju darba

noformēšanai.


Aizstāvēti studiju darbi 2. un 4. semestros


www.du.lv/studijas


Atbilstošās bioloģijas apakšnozares literatūra






Study Paper


The aim is preparation of the Study Paper in different directions of Biology.

Piezīmes:

Kursa nosaukums Lietišķā ekoloģija

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 1

Kredītpunkti 2



Zinātnes apakšnozare Ekoloģija


Indriķis Krams, DU Sistemātiskās Bioloģijas institūts, Dr.biol. vad. pētnieks


Bioloģijas zināšanas bakalaura studiju programmas līmenī

Kursa anotācija:

Sniegt priekšstatu par mūsdienu lietišķo ekoloģiju. Apskatīt lietišķās ekoloģijas vēsturi, pamatvirzienus, tās

saistību ar teorētisko un vispārīgo ekoloģiju. Apskatīt ekosistēmu un dabisko resursu pārvaldes,

aizsardzības un atjaunošanas svarīgākos principus. Dot priekšstatu par dabas aizsardzības bioloģiju un tās

saistību ar citām fundamentālām bioloģijas nozarēm. Veidot izpratni par dzīvības īpatnībām, daudzveidību

un tās saglabāšanas iespējām.

Kursa plāns:

Lietišķās ekoloģijas priekšmets. Dabas resursu vērtība. Ekosistēmu atjaunošanas ekoloģija. Mazvērtīgo

zemju pārvaldīšana. Ainavu ekoloģija. Invazīvo sugu ietekme, loma un kontrole. Dabas aizsardzības

bioloģija. Biocenožu pārvaldīšana. Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība. Aizsargājamo teritoriju nozīme

un pārvaldīšana. Lauksaimniecībā izmantojamo teritoriju pārvaldīšana. Mežkopība un dabas resursu

aizsardzība: saimnieciskajā apritē esošo teritoriju loma bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Lietišķās

ekoloģijas nozīme cilvēku dzīvē un nākotnes nodrošināšanā.


ieskaitīti kolokviji, izstrādāts individuālais darbs, nokārtota ieskaite


Begon M., Harper J.L., Townsend C.R. 1996. Ecology: Individuals, Populations and Communities.

Blackwell Scientific Publications.

Futuyma D.J. 1998. Evolutionary Biology. Sinauer Associates.

Wilson E.O. 1992. The Diversity of Life. Harvard University Press.

Wilson, E.O. 1998. Consilience. Little, Brown & Company.

Meffe, G.K., Carroll C.R. 1999. Principles of Conservation Biology. Sinauer Associates.


Liepa I, Mauriņš A., Vimba E. 1991. Ekoloģija un dabas aizsardzība. Zvaigzne.


Journal of Applied Ecology, Journal of Ecology




Applied Ecology


The aim of this course is to give an overview of applied ecology. The history, the main branches of applied

ecology, its connection with the general ecology will be viewed in details. The students will learn about

management of ecosystems, natural resources, about restoration ecology and conservation biology.

Nosaukums Analītiskā ķīmija

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 1

Kredītpunkti 2



Zinātnes apakšnozare Analītiskā ķīmija


Sergejs Osipovs, DU Ķīmijas un ģeogrāfijas katedra, maģ.ķīm., lektors


Vispārīgā un neorganiskā ķīmija, A daļa

Kursa anotācija:

Kurss ir paredzēts bakalaura studiju programmas “Bioloģija” studentiem.

Kursa mērķis ir dot studentiem nepieciešamās elementārās zināšanas ķīmiskajā analīzē, apgūstot precīza darba

iemaņas.

Kursa plāns:


Analītiskās ķīmijas priekšmets. Analītiskās reakcijas

Elektrolītiskā disociācija. Stiprie un vājie elektrolīti

pH jēdziens. Buferšķīdumi

Hidrolīze. Šķīdības reizinājums

Analīzes metožu klasifikācija

Vides paraugu ievākšana

Gravimetrija

Titrimetrija. Protolitometrija. Redoksimetrija

Kompleksonometrija. Sedimetrija

Konduktometrija. Potenciometrija

Voltamperometrija. Kulonometrija

Molekulabsorbcijas metodes

Atomspektroskopiskās metodes

Hromatogrāfiskās metodes

Ekspresmetodes


Ieskaite


1. E.Jansons, J.Putniņš. Analītiskās ķīmijas praktikums. Rīga, Zvaigzne, 1968.

2. A.Karlsons. Analītiskā ķīmija. Rīga, Zvaigzne, 1967.

3. Н.Я.Логинов, А.Г.Воскресенский, И.С.Солодкин. Аналитическая химия. М.: Просвещение, 1979.


1. А.Г.Воскресенский, И.С.Солодкин, Г.Ф.Семиколенов. Сборник задач и упражнений по

аналитической химии. М.: Просвещение, 1985.

2. Ю.Ю.Лурье. Справочник по аналитической химии. М.: Химия, 1979.



Bakalaura studiju programmas “Bioloģija” A daļa.


Analytical Chemistry


The aim of this course is introduction in the theory and practical problems of analytical chemistry. Students get

acquainted with basic principles of analytical chemistry. Problems of chemical equilibrium in solutions are

explained. Basics of qualitative and quantitative analysis as well as chromatographic, spectral, gravimetric,

titrimetric, spectrophotometric and electrochemical methods are discussed. In laboratories the following

analytical methods are worked out: qualitative selective and systematic analysis, chromatography, gravimetric

and titrimetric methods.

Piezīmes:

Nosaukums Organiskā ķīmija

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 1

Kredītpunkti 2



Zinātnes apakšnozare Organiskā ķīmija


Elena Kirilova, DU Ķīmijas un ģeogrāfijas katedra, Dr. chem., docente


Neorganiskā ķīmija, A daļa

Kursa anotācija:


Kursa mērķis ir dot studentiem nepieciešamās elementārās zināšanas ķīmiskajā analīzē, apgūstot precīza darba

iemaņas.

Kursa plāns:


Analītiskās ķīmijas priekšmets. Analītiskās reakcijas

Elektrolītiskā disociācija. Stiprie un vājie elektrolīti

pH jēdziens. Buferšķīdumi

Hidrolīze. Šķīdības reizinājums

Analīzes metožu klasifikācija

Vides paraugu ievākšana

Gravimetrija

Titrimetrija. Protolitometrija. Redoksimetrija

Kompleksonometrija. Sedimetrija

Konduktometrija. Potenciometrija

Voltamperometrija. Kulonometrija

Molekulabsorbcijas metodes

Atomspektroskopiskās metodes

Hromatogrāfiskās metodes

Ekspresmetodes


Ieskaite


1. E.Jansons, J.Putniņš. Analītiskās ķīmijas praktikums. Rīga, Zvaigzne, 1968.

2. A.Karlsons. Analītiskā ķīmija. Rīga, Zvaigzne, 1967.

3. Н.Я.Логинов, А.Г.Воскресенский, И.С.Солодкин. Аналитическая химия. М.: Просвещение, 1979.


1. А.Г.Воскресенский, И.С.Солодкин, Г.Ф.Семиколенов. Сборник задач и упражнений по

аналитической химии. М.: Просвещение, 1985.

2. Ю.Ю.Лурье. Справочник по аналитической химии. М.: Химия, 1979.





Organic chemistry


Piezīmes:

Nosaukums Botānika II (Augu sistemātika)

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 1

Kredītpunkti 3





Pēteris Evarts-Bunders, DU DMF Sistemātiskās Bioloģijas institūts, Dr. biol., docents


Bioloģijas kurss vidusskolas līmenī

Kursa anotācija:


Augu sistemātiskā iedalījuma principi, svarīgākie taksoni taksonus un to pārstāvji. Praktiskā

iemaņas augu pazīšanai dabā.

Kursa apraksts - plāns:

24 st. lekcijas, 24 st. laboratorijas darbi.

Latvijas un pasaules floras izpētes vēsture, nozīmīgākie zinātnieki, darbi, virzieni. Floras izpētes

uzdevumi to nozīme, saistība ar citām zinātnēm. Nomenklatūras pamati. Sistemātisko iedalījumu

shēmas. Latvijas vaskulāro augu floras sastāvs un sistemātiskā struktūra:

Augu valsts (Plantae), vispārīgs raksturojums.

Sūnaugu (Bryophyta), rīniju (Rhyniophyta), staipekņu (Lycopodiophyta), kosu

(Eqiusetophyta), paparžu (Polypodiophyta) nodalījumi. Vispārīgs raksturojums, sastopamība

Latvijas florā.

Kailsēkļu nodalījums (Pinophyta). Kailsēkļu uzbūves īpatnības, filoģenēze. Segsēkļu nodalījums,

tā raksturojums.

Segsēkļu nodalījums (Magnoliophyta). Segsēkļu izcelšanās hipotēzes.

Divdīgļlapju klase (Magnoliopsida). Klases apakšklašu un svarīgāko Latvijā pārstāvēto dzimtu

raksturīgākās morfoloģiskās īpatnības.

Viendīgļlapju klase (Liliopsida). Klases apakšklases, lielākās dzimtas, to pārstāvji, nozīme dabā un

cilvēka dzīvē. Viendīgļlapju evolūcija.


Ieskaitīti laboratorijas darbi, nokārtots eksāmens.


Ābele G. Augstāko augu sistemātika. Laboratorijas darbi. Rīga, LVU, 1973

Ābele G., Piterāns A. Augstāko augu morfoloģijas un sistemātikas praktikums. Riga, Zvaigzne, 1982

Langenfelds V., Ozoloņa E., Ābele G. Augstāko augu sistemātika, Rīga, Zvaigzne, 1973

Рейвн П., Эверт Р., Айхорн С. Современная ботаника. М., Мир. 1990

Madera S. Bioloģija. 1. - 3. daļa. Rīga, Zvaigzne ABC, 2000

Eglīte, Z., Šulcs, V. 2000. Latvijas vaskulāro augu flora: Lycopodiophyta, Equisetophyta,

Polypodiophyta. - Rīga: Latvijas Universitāte, 88 lpp.

Gavrilova, Ģ., Šulcs, V. 1999. Latvijas vaskulāro augu flora: Taksonu saraksts. Rīga: Latv. Akad. b-

ka, 136 lpp.


Gavrilova, Ģ. 1999. Latvijas vaskulāro augu flora: Neļķu dzimta (Caryophyllaceae). -Rīga: Latvijas

Universitāte, 104 lpp.

Gavrilova, Ģ. 2001. Latvijas vaskulāro augu flora: Sūreņu dzimta (Polygonaceae), Portulaku dzimta

(Potulacaceae). -Rīga: Latvijas Universitāte, 80 lpp.

Cepurīte B. 2003. Latvijas vaskulāro augu flora: Skarbjlapju dzimta (Boraginaceae). -Rīga: Latvijas


Gavrilova Ģ. Latvijas vaskulāro augu flora: Gandreņu dzimta (Geraniaceae), Verbēnu dzimta

(Verbenaceae), Biezlapju dzimta (Crassulaceae) - Rīga: Latvijas Universitāte.

Baroniņa V. 2000. Latvijas vaskulāro augu flora: Grīšļi (Carex). -Rīga: Latvijas Universitāte.

Pētersone, A., Birkmane, K. 1980. Latvijas PSR augu noteicējs. Rīga, 589 lpp.

Pētersone A., Brikmane K. 1980. Latvijas PSR augu noteicējs. Rīga, Zinātne.

Raven P.H., Evert RF., Eichorn S.E. 1997. Biology of Plants. Worth Publishers, Prague.

Brayan G., Bowes A. A. 1996. Colour Atlas of Plant Structure. Mansos Publishing, London.

Campbell N.A., Reece J.B. 2002Biology. Pearson Benjamin Commings.

Enciklopēdija ‘Latvijas daba’. 1994 – 1999. –Rīga: Latviajs enciklopēdija, 1 – 6.

Andrušaitis G. (Red.) 2003. Latvias Sarkanā grāmata.Vaskulārie augi. –Rīga, 692 lpp.


Latvijas veģetācija 1 – 8 (LU izd.)

Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis 1 – 4 (DU izd.)


Akadēmiskā bakalaura studiju programmas “Bioloģija” A daļa.


Botany II (Plant systematics)


The course is intended for students of bachelor study programme “Biology”.

This course consists basics of plant systematics, characteristics of main groups and representatives of

plants. Students acquire practical skills to determinate commonest plant groups.

Piezīmes:

Kursa nosaukums Zooloģija II (Mugrukaulnieku zooloģija)

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 1

Kredītpunkti 3





Arvīds Barševskis, DU DMF Sistemātiskās Bioloģijas institūts, Dr. Biol., prof.

Raimonds Cibuļskis, DU DMF Sistemātiskās Bioloģijas institūts, Mag. Biol., asist.


Zooloģija I, A daļa

Kursa anotācija:

Iepazīstināt ar hordaiņu tipa uzbūves, funkcionālajām pamatīpatnībām, bioloģiju, sistemātiku,

tipa raksturīgākajiem pārstāvjiem un sugu daudzveidību pasaulē un Latvijā.

Kursa plāns:

Hordainu tipa visparīgs raksturojums, tā vieta dzīvnieku valsts sistēmā un saistība ar citiem

otrmutnieku tipiem. Pirmhordaiņi (Urochordata). Hordaiņu sistēma. Kāpurhordaiņu jeb tunikātu

apakštips. Bezgalvaskausaiņu apakštips. Galvaskausaiņu jeb mugurkaulnieku apakštips.

Mugurkaulnieku komplicētā uzbūve. Mugurkaulnieku apakštipa sistēma. Bezžokļaiņu

nodalījums. Žokļaiņu nodalījums. Skrimšļzivju klase. Kaulzivju klase. Zivju evolucionārā

attīstība un vieta mugurkaulnieku sistēmā. Četrkājaiņu virsklase (Tetrapoda). Kustību orgānu

pārveidošanās. Elpošanas, asinsrites un citu orgānu sistēmu rekonstrukcija. Hipotēze par

neotēniju. Harotangs. Rāpuļu klase. (Reptilia). Pielāgošanās dažādiem eksistences apstākļiem.

Putnu klase (Aves), putnu organicācijas un ekoloģijas relatīvā vienveidība sakarā ar specializāciju

lidojumam. Zīdītāju klase (Mammalia). Zīdītāju kā augstāk organizētās mugurkaulnieku klases

morfologijas apskats. Uzvedība, barošanās, barības iegūšanas veidi. Mājzīdītāju izcelšanās.

Cilvēka vieta zīdītāju sistēmā.


Apgūts teorētiskais kurss, izpildīti un ieskaitīti laboratorijas darbi, nokārtoti kolokviji, ieskaitīti

semināri, nokārtots eksāmens.


Bodrinskis N., Matvejevs B., Baņņikovs A. 1968. Zooloģija. 2 d. Mugurkaulnieki. R.: Zvaigzne.

Naumovs N., Kartašovs N. 1990. Mugurkaulnieku zooloģija. R.: Zvaigzne.

Sloka N., 1974. Zoogeogrāfija. R.: Zvaigzne.

Goodman H.D., Emmel T.C., Graham L.E., Slowiczek F.M., Shechter Y. 1986. Biology.

Annotated Teacher’s Edition. Harcourt Brace Javanovich Publishers, Orlando, New York,

Chikago, San Diega, Atlanta, Dallas: 1 – 878.

McFarland W.N., Pough F.H., Cade T.J., Heiser J.B. 1985. Vertebrate Life. Second Edition.

Macmillan Publishing Company. New York: 1 – 636.

Raven P.H., Johnsons G.B. 1986. Biology. Times Mirror/Mosby College Publishing. St.Louis,

Toronto, Santa Clara: 1 – 1198.

Wessells N.K., Hopson J.L. 1988. Biology. Random House inc., New York: 1 – 1252.




ABSP “Bioloģija”, A daļa


Vertebrate zoology


Principle knowledge about vertebrates structure peculiarities, biology, ecology, system and

biodiversity in Latvia and world.

Piezīmes:

Nosaukums Integrētais lauku kurss bioloģijā

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 1

Kredītpunkti 4

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 120 (4 ned. pa 6. st. dienā)


Zinātnes apakšnozare Botānika, zooloģija.


Arvīds Barševskis, DU Sistemātiskās Bioloģijas institūts, prof.

Pēteris Evarts-Bunders, DU Sistemātiskās Bioloģijas institūts, docents


Zooloģija (Akadēmiskā bakalaura studiju programma A daļa)

Botānika (Akadēmiskā bakalaura studiju programma A daļa)

Kursa anotācija:


Mūsdienās pielietojamās dzīvo organismu pētīšanas metodes lauka apstākļos un raksturīgāko dažādu

taksonomisko grupu pārstāvji Latvijas faunā un florā noteikšana, to vieta biocenozēs.


64 st. praktiskās nodarbības.

Lauka pētījumu veikšanas metodes un nepieciešamais lauka aprīkojums. Svarīgākās mūsdienās

pielietojamās dažādu taksonomisko grupu dzīvo organismu pētīšanas metodes, to praktiska

izmantošana. Transsektu metode. Parauglaukumu pētījumi. Datu biometriska, taksonomiska un

ekoloģiska apstrāde. Vietējā flora un fauna. Augu. sēņu, dzīvnieku pētīšana dabā. Iepazīšanās ar

apkārtnes ekosistēmām. Biotopu iedalījums, raksturīgāko grupu pētījumi. Ekosistēmu novērošana un

pētīšana dažādos gadalaikos. Sezonālās izmaiņas vidē. Dzīvie organismi dažādās vidēs. Dažādu

ekoloģisko procesu pētījumi.

Dzīvnieku kolekcionēšana. Kolekcijas veidošana un uzglabāšana. Nepieciešamo atļauju saņemšanas

kārtība. Herbāriji, to veidošanas noteikumi un uzglabāšana. Lauka pētījumu pierakstu veikšana.

Ekspedīciju un ekskursiju organizēšana dabā.


Aizstāvēts prakses darbs, ieskaitīta prakses darbu izstāde, nokārtota prakses ieskaite un kolokviji.


Barševskis A. U.c. 2002. Silenes dabas parka fauna, flora un veģetācija. –Daugavpils: BKI, 106 lpp.







Universitāte.




ka, 136 lpp.











Field course ‘Biology



This field course consists basics of development, biodiversity and methods of research of flora and

fauna in Latvia. Modern methods of study of living organisms in field conditions.

Piezīmes:

Nosaukums Biofizika

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 2

Kredītpunkti 2


Zinātnes nozare Starpnozaru



Edmunds Tamanis, DU Fizikas katedra, docents


Vispārīgā fizika, A daļa

Kursa anotācija:

Paredzēts ABSP “Bioloģija”. Kurss ir ieskats biofizikas priekšmetā, tiek apskatīti svarīgākie biofizikas

jautājumi un principi, galvenās pētījumu metodes un virzieni.

Kursa plāns:

Lekcijas: 14,

Praktiskie darbi: 2.

11)) Biofizikas priekšmets, vēsturisks apskats.

2) Molekulārā biofizika: proteīni.

3) Molekulārā biofizika: nukleīnskābes.

4) Molekulārā biofizika: lipīdi, makromolekulārie kompleksi.

5) Molekulārā biofizika: membrānas.

6) Biosistēmu enerģētika: termodinamikas likumi.

7) Biosistēmu enerģētika: enerģijas transformācijas.

8) Biopotenciāli.

9) Sajūtas: redze, dzirde.

10) Sajūtas: tauste, oža.

11) Biofizikālā tehnika: elektrofizioloģija, spektroskopija.

12) Biofizikālā tehnika: mikroskopija.

13) Bioloģija tehnikā.

14) Bioloģisko procesu modelēšana.

Praktiskie darbi:

1. Elektronu skanējošais mikroskops

2. Konfokālais fluerescentais lāzerskanējošais mikroskops.


Eksāmens.


1. Rodney Cotterill. Biophysics: An Introduction. John Wiley and Sons Ltd; 2002

2. Arvind Kumar. Concepts of Biophysics. APH Publishing Corporation. 2005

3. M. Cerdonio, R.W. Noble. Introductory Biophysics. World Scientific Publishing. 1986

4. Paul Davidovits. Physics in Biology and Medicine. 2001

5. George B. Benedek, Felix M.H. Villars. Physics With Illustrative Examples from Medicine and Biology.

2006

6. Russell K. Hobbie, Brad Roth. Intermediate Physics for Medicine and Biology. 2007

7. Roland Glaser. Biophysics. 2004


1. Rita G. Lerner, George L. Trigg. Encyclopedia of Physics. Wiley-VCH; 2005

2. Carl Durney, Douglas A. Christensen. Basic Introduction to Bioelectromagnetics. CRC Press Inc.1999

3. J. Mazumdar. Biofluid Mechanics. World Scientific Publishing;1992

4. Philip Nelson. Biological Physics: Energy, Information, Life. W. H. Freeman & Co Ltd. 2003

5. Suzanne Amador Kane. Introduction to Physics in Modern. Taylor & Francis. 2002

6. Steven Vogel. Comparative Biomechanics: Life’s Physical World. Princeton University Press. 2003

7. Edward L. Alpen. Radiation Biophysics. Academic Press Inc. (London) Ltd.1997

8. Martin Hollins. Medical Physics. 2001

9. Angelo Armenti. The Physics of Sports. 2005

10. Paul J. Rosch, Marko S. Markov. Bioelektromagnetic Medicine. 2004

11. K. Bethge, G. Kraft, P. Kresler, G. Walter. Medical Applications of Nuclear Physics. 2004

12. Virulh Sa-Yakanit, Leif Matsson, Hans Frauenfelder. Biological Physics 2000. 2001

13. Herman Cember. Introduction to Health Physics.1996

14. V.V. Tuchin, L.V. Wang, D.A. Zimnyakov. Optical Polarization in Biomedical Applications. 2006

15. Irving P. Herman. Physics of the Human Body. 2007



ABSP „Bioloģija”, A daļa


Biophysics.


Course is attended for students of Bachelor study program “Biology”. The course had see over basics of

biophysics, most important biophysical principles, some methods of biophysical investigations and techniques.

Piezīmes:

Pēc minētā apraksta kurss tiks realizēts sākot ar 2008./2009. st. g.

Nosaukums Biofizika

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 2

Kredītpunkti 2



Zinātnes apakšnozare Biofizika


Natālija Škute, DU DMF Ekoloģijas institūts, Dr. biol., asoc.prof.


Vispārīgā fizika ABSP "Bioloģija" A daļa

Kursa anotācija:

Kurss dot priekšstati par biofizikas sadaļas : termodinamiku , fotobioloģiju ,radiobioloģiju ,

bioakustiku, biomehāniku un citas.


16 st. lekcijas 8 st. praktiskie darbi, 8st. semināri

1. Biofizikas attīstības vēsture. Saikne ar citām zinātnes nozarēm.

2. Bioloģiskās sistēmas kā termodinamiskās. Pirmais un otrais termodinamikas likumi bioloģiskās

sistēmās.

3. Entropija attīstības procesā. Organismu dinamiskais stāvoklis un masu darbības likums, bioloģisko

reakciju spēja darboties, entalpija. Siltumprodukcija.

4. Molekulārās parādības, šķidruma mehānika un siltums. Siltuma difūzijas likumsakarības.

5. Dažāda tipa elektromagnētisko viļņu skalas bioloģiskā nozīme. Priekšstats par fotobioloģiskiem

procesiem. Fotosintēze un redze kā fotobioloģiskie procesi. Luminiscence un tās tipi.

Hemoluminiscence. UV – viļņi un to mijiedarbība ar olbaltumvielām un nukleīnskābēm.

6. Acs kā optiska sistēma. Difrakcija un interferencija dzīvā dabā.

8. Radioaktivitātes mērvienības, radiācijas deva un jauda. Radioaktīvie izotopi, to nozīme.

9. Biomehānikas pamati. Balsta-kustību aparāts. Audu mehāniskās īpašības. Asins spiediens.

10. Miera un darbības potenciāls, un uzbudinājuma vadīšana. Elektriskās parādības dzīvajā dabā

11. Bioakustika. Skaņas parametri. Ultraskaņa un infraskaņa. Eholokācija, perkusija, auskultācija.

Dzirdes aparāta uzbūve.

11. Svārstības. Ritmiskas parādības dabā. Rezonanse.

12. Difūzijas procesi un osmoze augu un dzīvnieku valstī.


Ieskaitīti kontroldarbi; izstrādāts individuālais darbs; nokārtota ieskaite


1. Nosovs N. Biofizika. -R.:Zinātne, 1985.

2. Безденежных Е., Брикман И. 1976. Физика в живой природе и медицине.

3. Варикош В.М., Кимбар Б.А., Варикаш И.М. 1984. Физика в живой природе.

4. Артюхов В. Г.,2001. Биофизика

5. Ливенцев Н.М. 1978. Курс физики для медицинских и биологических специальностей.

М.: Высшая школа.

6. Основы общей биологии: Под. ред. Либберта. М.:Мир, 1990.


1. Смит К., Хэнеуолт Ф. Молекулярная фотобиология. (tulk. no K.Smith, P.C.Havawalt.

Molecular Photobiology.–New York and London, Academ.Press.– 1969.)

2. Волькенштейн В. 1978. Общая биофизика. М.:Высшая школа.

3. Merken Melvin Physical science with Modern Applicationsa. – New York, Philadelfija,

Saunder Co. 1984.


Bakalaura studiju programmas “Bioloģija” B- daļa.


Biophysics


The course is intended for students of bachelor study programme “Biology”. The half year

introductory course is aimed to provide students with knowledge about basic concepts of biophysics

: thermodynamic photobiology, biomechanics , radiobiology and others , and to prepare them to

understanding the biophysics process in biology.

Piezīmes:

Nosaukums Bioķīmijas pamati

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 3

Kredītpunkti 3


Zinātnes nozare Starpnozaru



Elene Kirilova, DU Ķīmijas un ģeogrāfijas katedra, Dr. chem., docente


Vispārīgā un neorganiskā ķīmija, Organiskā ķīmija, A daļa

Kursa anotācija:

Paredzēts ABSP “Bioloģija”.

Kurss ir ieskats bioķīmijas priekšmetā, tiek apskatīti svarīgākie bioķīmijas jautājumi, principi, metodes.

Kursa plāns:

Organisma ķīmiskais sastāvs. Molekulu, kas piedalās bioķīmiskos procesos īpašības. Ūdens nozīme

bioķīmisko procesu norisē.

Ogļhidrāti. Pārskats par svarīgākiem monosaharīdiem, oligosaharīdiem un polisaharīdiem.

Lipīdi. Fosfolipīdi un to loma dzīvajā organismā. Steroidi.

Nukleīnskābes.

Olbaltumvielas, to funkcijas, uzbūve, klasifikācija, saturs audos un orgānos.

Fermentu darbības mehānisms. Fermentu klasifikācija.

Vitamīnu klasifikācija. Vitamīnu darbības mehānisms. Antivitamīni.

Hormonu klasifikācija. Hormonu darbības mehānisms.

Galvenās vielmaiņas procesu likumsakarības.

Enerģijas maiņa dzīvajā organismā. ATF resintēze.

Ogļhidrātu maiņa organismā.

Lipīdu maiņa organismā.

Olbaltumvielu maiņa organismā.

Nukleīnskābju maiņa organismā.

Ūdens un minerālvielu maiņa.

Pārtikas bioķīmija.


Laboratorijas darbu izpilde, nokārtots eksāmens.


1. Ferdmanis D. Bioķīmija. – Rīga: Zvaigzne, 1971.

2. Getliņa M., Ozoliņa V. Laboratorijas darbi bioķīmijā. – Daugavpils, 1977.

3. Cristopfer K. Mathews, K.E. van Holde. Biochemistry. – Benjamin Publishing Company, 1996.

4. Robert J. Oullette. Introduction to General, Organic, and Biological Chemistry. – Macmillan Publishing

Company, 1992.

5. Кальман Я., Рем К.Г. Наглядная биохимия. – М.: Мир, 2000.

6. Марри Р., Греннер Д., Мейес П., Родуэлл В. Биохимия человека. – М.: Мир, 1993.

7. Филлипович Ю.Б. Основы биохимии. – М.: Высшая школа, 1985.






Biochemistry


The course of chemistry is intended for students of bachelor study

Programme “Biology”. The structure, biological functions of chemical compounds and main metabolic

pathways in live organism are considered in this course.

Piezīmes:

Nosaukums Molekulārā bioloģija

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 1

Kredītpunkti 3



Zinātnes apakšnozare Molekulārā bioloģija


Natālija Škute, DU DMF Ekoloģijas institūts, Dr.biol., asoc.prof


Bioloģija vidusskolas kursa apjomā

Kursa anotācija:

Kurss dot priekšstatu par olbaltumvielu un nukleīnskābju dažādas fizikālās un ķīmiskās īpašības;

dažādas struktūras un funkcijas: replikācija, transkripcij,translācijas pro- un eikariotiem un vīrusiem


32 st. lekcijas 8 st. praktiskie darbi, 6st. semināri, 2 st.kontroldarbs

1.Biopolimēru rašanās un to evolūcija.

2.Olbaltumvielu struktūras. Peptīdi, oligo- un polipeptīdi, proteīdi.

3.Olbaltumvielu fizikālās un ķīmiskās īpašības, izpētīšanas metodes. Olbaltumvielu primārās

struktūras noteikšana. Peptīdu sintezēšana.

4.Olbaltumvielu dažādas funkcijas, fermenti, tai skaitā, nukleāzes, polimerāzes.

5.Nukleīnskābju dažādas struktūras. DNS: eikariotiskā, prokariotiskā, mitohondriālā, hloroplastu; to

īpašības, DNS un RNS vīrusi, plazmīdas, katenāni: DNS superspiralizācija. Transporta, ribosomālā,

matrices RNS. Nukleotīdu un nukleīnskābju funkcijas

6.Nukleīnskābju fizikālās un ķīmiskās īpašības un to izpētīšanas metodes: .PCR -

reakcija.,amplitikācija ,. hromogrāfija, elektroforēze, centrifugēšana, spektroskopija ,nukleīnskābju

primārās struktūras noteikšana, mākslīga nukleotīdu un gēnu sintēze.

7.Molekulāro slimību diagnostikai, sugu noteikšanai un to izcelšanās noteikšanai, gēnu inženērijai

u.c. noteikšana.

8.Replikācija pro- un eikariotiem, un vīrusiem. Fermentu darbība replikācijas laikā. Mutācijas un

reparācijas sistēmas darbība. Telomēru secību un telomerāzes nozīme šūnu dalīšanās procesā.

9.Gēns. Introni un ekzoni , atkārtojošās secības, mobīlie elementi. Transkripcija pro- un eikariotiem.

Procesings. Atgriezeniskā transkripcija, alternatīvais splaisings. Pozitīvā un negatīvā transkripcijas

regulācija pro- un eikariotiem. Ģenētiskais kods. Transporta RNS dažādas funkcijas.

10Translācijas etapi un to regulācija. Antibiotikas kā prokariotu translācijas un transkripcijas

inhibitors. 11.Rekombinācijas, transdukcijas, transfekcijas molekulārie mehānismi.

12.Onkoģenēzes molekulārie mehānismi.


Ieskaite par laboratorijas darbiem un semināriem, nokārtoti kontroldarbi, , nokārtots eksāmens


1. Албертс Б., Брей Д., Льюис Дж., Рэфф М., Робертс К., Уотсон Дж. 1994.

Молекулярная биология клетки. М.: Мир, (tulk. no Alberts B., Bray D., Lewis J., Raff M.,

Roberts K., Watson J.D. 1995. The molecular biology of the cell. Third edition. Garland Pub.

Inc.: New York ).

2. Glick B.R., Pasternak I.I., Molecular Biotechnology ASM PRESS. Washington, 2002.

3. Pollard T.D., Earnshaw W. Cell Biology. 2002. SAUNDER.

4. Коничев А. С., Севастьянова Г. А., Молекулярная биология, Москва, 2003




Molecular biology



introductory course is aimed to provide students with knowledge about basic concepts of moleculår

biology :physical and chemical properties of nuclein acids and proteins ,and its functions in cells

:replication ,transcription ,translation ;and molecular basis of oncogenesis, mutation , recombination

and others.

Piezīmes:

Nosaukums Mikoloģija

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 2

Kredītpunkti 2





Pēteris Evarts-Bunders, DU Sistemātiskās Bioloģijas institūts, Dr. biol., docents


Zināšanas bioloģijā vidusskolas līmenī

Kursa anotācija:


Sēņu valsts, svarīgākie sistemātiskie taksoni, pārstāvju anatomiskās un morfoloģiskās īpatnības,

nozīme dabā un cilvēka dzīvē


16 st. Lekcijas, 16 st. Laboratorijas darbi

Mikoloģijas zinātnes galvenie uzdevumi. Sēņu anatomiskās, morfoloģiskās un fizioloģiskās

īpatnības, lielāko sistemātisko vienību filoģenētiskās saites, ekoloģija, nozime dabā un cilvēka dzīvē.

Mikoloģiskie pētījumi Latvijā. Sēņu valsts vispārīgs raksturojums, galvenās sistemātiskā iedalījuma

nostādnes.

Oomicēšu nodalījums (Oomycota), vispārīgs raksturojums, ekoloģiskās un vairošanās pārstāvji,

saimnieciskā nozīme.

Hitridiomicēšu nodalījums (Chytridiomycota), vispārīgs raksturojums, ekoloģiskās un vairošanās

un uzbūves īpatnības, pārstāvji.

Zigomicēšu nodalījums (Zygomycota), vispārīgs raksturojums, ekoloģiskās un vairošanās

īpatnības, pārstāvji, saimnieciskā nozīme.

Askusēņu nodalījums (Ascomycota) vispārīgs raksturojums, ekoloģiskās un vairošanās īpatnības,

asku veidošanās, sistemātiskā iedalījuma pamatprincipi. Hemiaskomicēšu klase (Hemiascomycetes),

Plektoicēšu klase (Plectomycetes), Pirenomicēšu klase (Pyrenomycetes), Diskomicēšu klase

(Discomycetes), Lokuloaskomicēšu klase (Loculoascomycetes), uzbūves un vairošanās īpatnības,

pārstāvji.

Bazīdijsēņu nodalījums (Basidiomycota), vipārīgs raksturojums, ekoloģiskā un vairošanās

īpatnības, bazīdiju veidošanās, sistemātiskā iedalījuma pamatprincipi. Himēnijsēņu klase

(Hymenomycetes), uzbūves un ekoloģiskās īpatnības. Afilloforu rinda (Aphyllophorales), piepju

rinda (Polyporales), cepurīšsēņu rinda (Agaricales), morfoloģiskās uh anatomiskās uzbūves īpatnības,

saimnieciskā nozīme, pārstāvji.

Pūpēžu klase (Gasteromycetes), Sklerobazidiomicēšu klase (Sclerobasidiomycetes), uzbūves un

ekoloģiskās īpatnības. Melnplaukas sēņu rinda (Ustilaginales), rūsas sēņu rinda (Uredinales),

morfoloģiskās un anatomiskās uzbūves īpatnības, saimnieciskā nozīme, attīstības ciklu piemēri,

pārstāvji.


Ieskaitīti laboratorijas darbi, ieskaitīta lauku prakse, nokārtots eksāmens.


Piterāns A., Vimba E. Zemako augu sistematikas praktikums. -Rīga, Zvaigzne, 1987.

Piterāns A., Vimba E., Vulfa L. Zemāko augu sistemātika, Rīga, Zvaigzne, 1975

Курс низших растений.Под ред. М.В. Горленко. 1981. М.: Высшая школа.


Bauman R.W. Microbioly. Pearson Benjamin Commings, 2004

Campbell N.A., Reece J.B. Biology. Pearson Benjamin Commings, 2002

Latvijas Daba. Enciklopēdija. Preses Nams, 1 – 6 sēj.

Madera S. Bioloģija. 1. daļa.Rīga, Zvaigzne ABC, 2000





Mycology



In this course the characteristics (morphology, anatomy, ecology) and typical representatives of main

Mycota taxanomical groups in Latvia are given.

Piezīmes:

Nosaukums Protistoloģija

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 2

Kredītpunkti 2




Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats) Pēteris Evarts-Bunders, DU Sistemātiskās Bioloģijas institūts, Dr. biol., docents

Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst) Zināšanas bioloģijā vidusskolas līmenī

Kursa anotācija: Kurss ir paredzēts bakalaura studiju programmas “Bioloģija” studentiem.

Protistu valsts, svarīgākie sistemātiskie taksoni, pārstāvju anatomiskās un morfoloģiskās īpatnības, nozīme

dabā un cilvēka dzīvē

Kursa apraksts - plāns: 16 st. Lekcijas, 16 st. Laboratorijas darbi

Protistoloģijas zinātnes galvenie uzdevumi. Protistu anatomiskās, morfoloģiskās un fizioloģiskās īpatnības,

lielāko sistemātisko vienību filoģenētiskās saites, ekoloģija, nozīme dabā un cilvēka dzīvē. Potistu pētījumi

Latvijā. Protistu valsts vispārīgs raksturojums, galvenās sistemātiskā iedalījuma nostādnes.

Augiem līdzīgie (autotrofie) protisti. Zaļaļģu, eiglēnaļģu, pirofītaļģu, zeltaino aļģu, dzeltenzaļo, kramaļģu,

brūnaļģu un sārtaļģu nodalījums; uzbūves un vairošanās īpatnības, ekoloģija, pārstāvji Latvijā.

Sēnēm līdzīgie protisti. Gļotsēņu nodalījums.

Dzīvniekiem līdzīgie protisti (protozoji). Sarkodīnvicaiņi, sporaiņi, sīksporaiņi, dzeļsporaiņi, skropstaiņi

vispārīgs raksturojums, uzbūves, vairošanās, ekoloģijas īpatnības, pārstāvji, nozīme cilvēka dzīve.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Ieskaitīti laboratorijas darbi, nokārtots eksāmens.

Literatūra (01-mācību literatūra): Dogelis V. Bezmugurkaulnieku zooloģija. -Rīga, Zvaigzne, 1986.

Piterāns A., Vimba E. Zemako augu sistematikas praktikums. -Rīga, Zvaigzne, 1987.

Piterāns A., Vimba E., Vulfa L. Zemāko augu sistemātika, Rīga, Zvaigzne, 1975

Sloka N. Bezmugurkaulnieku praktikums. -Rīga

Хаусман К. 1988. Протозоология. (перевод с немецкого). М.: Мир. - 333.

Literatūra (02-papildliteratūra): Bauman R.W. Microbioly. Pearson Benjamin Commings, 2004

Campbell N.A., Reece J.B. Biology. Pearson Benjamin Commings, 2002

Madera S. Bioloģija. 1. daļa.Rīga, Zvaigzne ABC, 2000

Курс низших растений.Под ред. М.В. Горленко. 1981. М.: Высшая школа.


Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss: Bakalaura studiju programmas “Bioloģija” A daļa.

Kursa nosaukums angļu valodā: Protistology

Kursa anotācija angļu valodā: The course is intended for students of bachelor study programme “Biology”.

In this course the characteristics (morphology, anatomy, ecology) and typical representatives of main Protista

taxanomical groups in Latvia are given.

Kursa nosaukums Šūnas bioloģija

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 2

Kredītpunkti 3



Zinātnes apakšnozare Šūnas bioloģija


Natālija Škute, DU DMF Ekoloģijas institūts, asoc.prof.;

Zinaīda Sondore, DU DMF Ekoloģijas institūts, docente


Kursa anotācija:

Kurss dot priekšstatu par šūnu kā dzīvās matērijas uzbūves, funkcionēšanas un vairošanās elementāro

pamatvienību.

Kursa plāns:

Šūnas bioloģijas (citoloģijas) kursa priekšmets un uzdevumi. Citoloģijas sakars ar citām zinātnēm.

Citoloģijas nozīme

Īsas ziņas par citoloģijas attīstības vēsturi.

Šūnu teorija.

Mūsdienu citoloģijas galvenie virzieni.

Šūnu pētīšanas metodes.

Šūnu uzbūves īpatnības prokariotiem un eikariotiem: sēņu valsts, augu valsts un dzīvnieku valsts

pārstāvjiem.

Šūnu un to atsevišķo komponentu struktūra un funkcijas( endoplazmatiskais tikls,goldži

kompleks,lizosoma, vakuola, mitohondrija, plastidas)

Kodols.Hromosomas.

Šūnas dzīves cikls. Šūnu dalīšanās (mitoze, mejoze, amitoze), attīstība un diferencēšanās. Apoptoze.


ieskaite par laboratorijas darbiem un semināriem, nokārtots eksāmens


Alberts B., Bray D., Lewis J., Raff M., Roberts K., Watson J.D. 1994. The molecular biology of the cell.

Third edition. Garland Pub. Inc.: New York.

Selga T. 1997. Šūnu bioloģija un citoloģija (1.-4. daļas)..

Madera S. Bioloģija..

Заварзин А.А., Харазова А.Д., Молитвин М.Н. 1992. Биология клетки: общая цитология. С-П.: Из-

тво С-ПбУ.


Алмазов И.В., Сутулов Л.С. Атлас по гистологии и эмбриологии. М.: Медицина

Зенгбуш П. Молекулярная и клеточная биология. 3 т. Москва: Мир



ABSP”Bioloģija”


Cell biology


The course is intended for students of bachelor study programme “Biology”. The half year introductory

course is aimed to provide students with knowledge about basic concepts of cell biology :structure

function of cell.

Nosaukums Cilvēka anatomija

Kursa līmenis 2

Kredītpunkti 3



Zinātnes apakšnozare Anatomija


Irēna Kaminska, Anatomijas un fizioloģijas katedra, Dr.biol., docente

Angelika Paškeviča, Anatomijas un fizioloģijas katedra, mag.biol., lektore


Kursa anotācija:

Kurss ir paredzēts akadēmiskās studiju programmas “Bioloģija” studentiem.

Kurss sniedz priekšstatu par vesela cilvēka orgānu sistēmu, orgānu morfofunkcionālo struktūru, to ontoģenēzi.


24 st. praktiskie darbi, 4 st. semināri 4 st. kolokviji, 16 st. lekcijas

1.Anatomiskās plaknes, asis, virzieni un pozīcijas. Kauls kā orgāns.

2.Cilvēka skeleta uzbūve. Mugurkaulājs.

3.Galvaskauss. Krūšu kurvis.

4.Augšējā locekļa skelets. Apakšējā locekļa skelets.

5.Locītavas.

6.Seminārs par balsta orgāniem.

7.1.kolokvijs

8.Mīmikas un košļāšanas muskuļi.

9.Kakla muskuļi.

10.Muguras muskuļi.

11.Krūšu un vēdera muskuļi.

12.Augšējā locekļa muskuļi.

13.Apakšējā locekļa muskuļi.

14.Seminārs par skeleta muskuļiem.

15.2.kolokvijs

16.Nervu sistēmas šūnas. Neirons kā nervu sistēmas pamatvienība.

17.Refleksa loks. Sinapses. Muguras smadzeņu uzbūve.

18. Galvas smadzeņu nodalījumi.

19. Galvas smadzeņu uzbūve.

20.Redzes orgāni. Dzirdes un līdzsvara orgāns.

21. Seminārs par nervu un sensorajām sistēmām.

22.3.kolokvijs

23. Sirds uzbūve: kameras, apvalki, vārstuļi, izejošie un ienākošie asinsvadi.

24.Lielais un mazais asinsrites loks. Asinsvadu iedalījums un uzbūve.

25.Limfātiskā sistēma. Limfvadi, to uzbūve. Limfmezglu uzbūve.

26.Gremošanas orgānu sistēma. Mutes dobums. Rīkle. Barības vads. Kuņģis. Tievā zarna. Resnā zarna. Aknas.

Žultspūslis. Aizkuņģa dziedzeris.

27.Elpošanas orgānu uzbūve. Deguna dobums. Balsene. Traheja. Bronhi. Plaušas un to daivas. Alveolu uzbūve.

28.Urīnizvadorgānu sistēma. Nieres uzbūve. Nefrons. Urīnvadi. Urīnpūslis. Urīnizvadkanāls.

29. Endokrīnie dziedzeri: hipofīze, epifīze, vairogdziedzeris, epitēlijķermenīši, aizkrūtes dziedzeris, virsniere, aizkuņģa

dziedzeris, olnīcas, sēklinieki.

30.Vīrieša dzimumorgāni. Sievietes dzimumorgāni.

31 . Seminārs par sirds un asinsrites, iekšējiem orgāniem.

32. 4.kolokvijs

16 st. lekcijas

1. Skeleta sistēmas funkcijas

2. Kaulaudi. Kaulu forma un augšana.

3. Skeleta muskuļu funkcijas.

4. Skeleta muskuļu mikroskopiskais un makroskopiskais līmenis.

5. Muskuļu klasifikācija.

6. Muskuļu papildaparāti.

7. Nervu sistēmas funkcijas. Nervu sistēmas iedalījums.

8. Centrālā nervu sistēma. Smadzeņu apvalki. Likvors.

9. Baltā un pelēkā viela. Perifērā nervu sistēma.

10. Sensorās sistēmas.

11. Sirds un asinsrites sistēmas funkcijas. Sirds. Asinsvadi.

12. Asinsrades orgāni.

13. Imūnorgānu sistēma.

14. Endokrīnā sistēma.

15. Āda. Ādas dziedzeri: tauku, sviedru, piena.

16. Mati. Nagi.


Eksāmens


1. Kalbergs V. Cilvēka anatomija. 2 sējumi. – Rīga: Zvaigzne, 1971.

2. Koļesņikovs N. Cilvēka anatomija. – Rīga.: Zvaigzne, 1976.

3. Amerally P. Anatomy. Mosby’s crash Course. – London: Mosby, 1998

4. Анатомия человека. 2 тома. Под ред. Салина М.- М.; Медицина, 1986.

5. Сапин М., Бриксина З. Анатомия человека. – М.; Просвещение, Владос, 1995.


1. Apinis P. Cilvēks. Anatomija, fizioloģija, patoloģijas pamati. - Rīga: NMA, 1999.

2. Anatomy Atlas http://www.md.ucl.ac.be/luc/atlas.htm#A1

3. Enciclopēdija http://en.wikipedia.org/wiki/Anatomy

4. John S.P. Lumley. Surface Anatomy. The anatomical basis of clinical examination. Second edition. – Edinburgh:

Churchill Livingstone, 1996

5. Martini F. Fundamentals of anatomy and physiology. Fifth edition. – Upper Saddle River: Prentice Hall 2001.

6. MacMinn, Robert M.H. Phtographischer Atlass der Anatomie des Menschen. 1. Aufl. – Stuttgart, New York:

Schattauer, 1977.

7. LU interaktīvie materiāli - http://.priede.bf.lu.lv/grozs/DzivniekuFiziologijas/Cilveka anatomija

8. Морфология человека. Под ред. Никитюка Б., Чтецова В. - из-во Московского университета, 1990.

Никитюк Б., Гладышева А. Анатомия и спортивная морфология. – М.; Ф и С, 1989.

9. Синельников Р. Атлас анатомии человека. 4 тома.- М.: Медицина, 1996.


1. Физиология человека (DU,P-1)

2. Physiol. Rev. http://physrev.physiology.org/

3. American Physiological Society Journals http://freemedicaljournals.com/link3.php?id=57


ABSP „Bioloģija” A daļa


Human Anatomy


The course focuses on the acquisition of the structure of human organs and organ systems, their ontogenesis.

http://www.md.ucl.ac.be/luc/atlas.htm#A1

http://en.wikipedia.org/wiki/Anatomy

http://physrev.physiology.org/

http://freemedicaljournals.com/link3.php?id=57

Nosaukums Histoloģija

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 2

Kredītpunkti 3


Zinātnes nozare Medicīna

Zinātnes apakšnozare Cilvēka histoloģija


Irēna Kaminska, DU Anatomijas un fizioloģijas katedra, Dr.biol., docente;

Angelika Paškeviča, DU Anatomijas un fizioloģijas katedra, mag.biol., lektore


Kursa anotācija:

Kurss ir paredzēts akadēmiskās bakalaura studiju programmas „Bioloģija” studentiem.

Histoloģija apskata šūnu, audu un orgānu mikroskopisko un submikroskopisko uzbūvi. Sīkāk apskatītas četras

galvenās audu grupas: epitēlijaudi, saistaudi, muskuļaudi un nervaudi.


16 st. lekcijas, 19 st. praktiskie darbi, 8 st. semināri, 5 st. kolokviji

1. Histoloģisko pētījumu vēsture un metodes.

2. Audu veidi un to uzbūves īpatnības organismā.

3. Cilvēka organisma uzbūves pamatprincipi. Šūna.

4. Audu iedalījums un daudzveidība.

5. Epitēlijaudu funkcijas un klasifikācijas veidi.

6. Dziedzerepitēlijs un sekrēcijas dziedzeri. Endokrīnie un eksokrīnie dziedzeri.

7.,8. Epitēlijaudu iedalījums un daudzveidība.

9.,10. Seminārs par epitēlijaudiem.

11. 1.kolokvijs

12. Mezenhīma - saistaudu attīstības pamats. Saistaudu funkcijas un klasifikācijas veidi.

13. Asinis un limfa.

14. Retikulārie audi – asinsrades orgānu pamats.

15. Sarkanās kaulu smadzenes. Liesa. Aizkrūtes dziedzeris. Aknas. Limfmezgli.

16.,17. Trofisko audu morfoloģija.

18. Taukaudi.Irdenie nenoformētie saistaudi, saistaudu šūnas, to pamatviela un šķiedrelementi.

19. Blīvie noformētie saistaudi: cīpslas un saites.

20.,21. Balsta-trofisko audu iedalījums un daudzveidība.

22. Balstaudi: skrimšļaudi un kaulaudi, to sastāvs.

23. Kaulaudu attīstība.

24.,25. Balstaudu daudzveidība.

26.,27. Seminārs par saistaudiem.

28. 2.kolokvijs

29.,30.Muskuļaudi - gludie, skeleta un sirds šķērssvītrotie. Mioepiteliālās šūnas.

31.,32. Muskuļaudu daudzveidība.

33.,34. Seminārs par muskuļaudiem.

35. Nervaudi, to attīstība. Nervu šūnas un šķiedras.

36. Sinapses. Neiroglija.

37.,38. Nervaudi. Neiroglija. Sinapses.

39.,40. Seminārs par nervaudiem.

41. 3.kolokvijs

42., 43.,44. Ievads speciālajā histoloģijā

45., 46. Noslēguma seminārs - audu daudzveidība organismā.

47.,48. 4.kolokvijs.


Eksāmens


1. Histoloģija / A.Dālmane,O.Koroļeva. - Rīga : Zvaigzne, 1990. - 487 lpp. : il. - Alf.rād.:483.-487.lpp.

ISBN 5-405-00292-5

2. Histoloģija / Aina Dālmane. - Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2004. - 320 lpp. : il.

ISBN 9984770427

3. Histoloģijas atlants = Atlas of Histology / Aina Dālmane. - Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2005. -

304 lpp. : il. ISBN 9984770915


1. Apinis P. Cilvēks. Anatomija, fizioloģija, patoloģijas pamati. - Rīga: NMA, 1999.

2. Lauksaimniecības dzīvnieku citoloģijas,embrioloģijas un histoloģijas pamati /

Z.Brūveris,O.Janovskis,Z.Siliņa. - Rīga : Zvaigzne, 1973. - 234 lpp. : il.

3. Martini F. Fundamentals of anatomy and physiology. Fifth edition. – Upper Saddle River: Prentice

Hall 2001

4. Medicīniskā histoloģija / Jurijs Markovs ; Jāņa Šavlovska zīm. - Rīga : EVE, 2005. 2. - 142 lpp. : il.

ISBN 998471649X

5. Medicīniskā histoloģija/ Jurijs Markovs ; Jāņa Šavlovska zīm. - Rīga : EVE, 2003. 1. - 154 lpp. : il.

ISBN 9984716244

6. Digitālais histoloģijas atlass http://www.micron.uerj.br/atlas/atlasenglish/Menu.htm

7. Enciklopedija http://en.wikipedia.org/wiki/Histology

8. Histoloģijas atlass http://www.med.uiuc.edu/histo/large/atlas/slides.htm

9. Interaktīvā histoloģija http://w3.uokhsc.edu/histology/

10. Šūnas bioloģija http://www.cellsalive.com/gallery.htm


1. Физиология человека (DU,P-1)

2. American Journal of Physiology - Cell Physiology http://ajpcell.physiology.org/




Histology


Histology is the study of tissue sectioned as a thin slice, using a microtome. The course focuses on the four

basic types of tissues: muscle tissue, nervous tissue, connective tissue, and epithelial tissue.

Piezīmes:

Pēc minētā apraksta kurss tiks realizēts sākot ar 2008./2009. st. g.

http://www.micron.uerj.br/atlas/atlasenglish/Menu.htm

http://en.wikipedia.org/wiki/Histology

http://www.med.uiuc.edu/histo/large/atlas/slides.htm

http://w3.uokhsc.edu/histology/

http://www.cellsalive.com/gallery.htm

http://ajpcell.physiology.org/

http://en.wikipedia.org/wiki/Biological_tissue

http://en.wikipedia.org/wiki/Microtome

Nosaukums Histoloģija

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 2

Kredītpunkti 3



Zinātnes apakšnozare Augu histoloģija ,dzīvnieku histoloģija



Natālija Škute, DU DMF Ekoloģijas institūts, Dr.biol., asoc.prof.


Bioloģija , Zooloģija, Botānika, Šūnas bioloģija (A daļa).

Kursa anotācija:

Kurss dot zināšanas par dzīvnieku un augu audu struktūru un klasifikāciju , par audu rašanos un

mitozes lomu šajā procesā, par audu attīstību un reģenerāciju.


32 st. lekcijas 16 st. laboratorijas darbi, 0st. semināri, 0 st.kontroldarbs

1. Dažādu šūnu ultrastruktūras un daudzveidības raksturojums.

2. Audu jēdziens. Audu struktūras un to komponenti:šūnas un starpšūnu viela.

3. Mitoze. Audu rašanās individuālās attīstības process.

4. Dzīvnieku audu klasifikācija.

Epitēlijaudi: segepitēlijs un dziedzerepitēlijs; polārās diferenciācijas parādība.

Iekšējas vides audi. Mezenhīma. Retikulārie audi. Saistaudi: irdenie saistaudi; taukaudi; asins un

limfa; blīvie saistaudi. Skrimšļaudi. Kaulaudi.

Muskuļaudi: gludie muskuļaudi, šķērssvītrotie muskuļaudi, sirds muskuļaudi, miotēlija šūnas.

Nervu audi: neirocīti, gliocīti. Nervu šķiedras. Sinapses.

5. Augu audu klasifikācija: veidotājaudi un pastavīgie audi (segaudi, pamataudi, sūcējaudi, balstaudi,

vadaudi, izdalītājsistēma), to uzbūve, lokalizācija, funkcijas.

6. Dažādu audu tipu reģenerācija.


Ieskaite par laboratorijas darbiem, nokārtots eksāmens


1. Brūveris Z., Janovskis O., Siliņa Z. 1973. Lauksaimniecības dzīvnieku citoloģijas,

embrioloģijas un histoloģijas pamati. R.: Zvaigzne.

2. Dālmane A.. 2004. Histoloģija. R.: Zvaigzne.

3. Madera S.,2002.Bioloģija.

4. Ross M., Reith E., Romrell L. 1983. Histology: a Text and Atlas., Willams, London.

5. Антипчук Ю.П. 1983. Гистология с основами эмбриолгии. M.: Просвещение.

6. Рейвн П., Эверт Р., Айхорн С. 1990. Современная ботаника. М., Мир.

7. Raven P.H., Evert RF., Eichorn S.E. 1997. Biology of Plants. Worth Publishers, Prague.

8. Brayan G., Bowes A. A. 1996. Colour Atlas of Plant Structure. Mansos Publishing, London.


1. Campbell N.A., Reece J.B. Biology. 6th edition. Pearson Education, Inc., publisching as

Benjamin Cummings. 2002.( pieejams CD) www.aw.com/bc

2. Албертс Б., Брей Д., Льюис Дж., Рэфф М., Робертс К., Уотсон Дж. 1994. Молекулярная

биология клетки. М.: Мир( tulk. no Alberts B., Bray D., Lewis J., Raff M., Roberts K., Watson

J.D. 1995. The molecular biology of the cell. )

http://www.aw.com/bc

3. Хадорн Э., Венер Р. 1989. Общая зоология. М.: Мир, (tulk. no Hadorn E., Rüdiger

W. 1986. Allgemeine Zoologie. Georg Thieme Verlag Stuttgart. New York.)


Akademiskā bakalaura studiju programmas “Bioloģija” A daļa.


Histology


The course is intended for students of bachelor study programme “Biology”. The course is aimed to

provide students with knowledge in animal and plant tissue classifications, development and

regeneration, and the role of mitosis in this process .

Piezīmes:

Kursa nosaukums Mikrobioloģija

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 2

Kredītpunkti 2



Zinātnes apakšnozare Mikrobioloģija



Valentīna Kokina, DU DMF Sistemātiskās bioloģijas institūts, Dr. biol., docente


Kursa anotācija:

Kurss dot priekšstatu par mikroorganismu uzbūvi, ģenētiku, sistemātiku, daudzveidību, kā arī

mikroorganismu lomu ekoloģiskajos procesos un to praktisko izmantošanu.

Kursa plāns:

Mikrobioloģija kā zinātne, tās attīstības vēsture, sasniegumi, attīstības perspektīves. Mikroorganismi,

to klasifikācija. Baktērijas, to uzbūve, sistemātika, vairošanās, nozīme. Baktēriju metabolisma

daudzveidība. Enerģētiskie procesi, enerģijas avoti, enerģijas iegūšanas un uzkrāšanas ceļi. Rūgšanas

un elpošanas tipi. Baktēriju iedzimtība un mainība. Mutācijas. Transformācija, transdukcija,

konjugācija. Baktēriju tīrkultūru iegūšana un kultivēšana

Mikroorganismu ekoloģija un izplatība.Miikroorganismu pielietošana zinātnē un tautsaimniecībā.


Atstradātie laboratorijas darbi, nokārtots eksāmens


Zariņ. P. Mikrobioloģijas praktikums. Zvaigzne, 1987.

Vilka S., Vulfa L., Vitri.čaka L. Laboratorijas darbi mikrobioloģijā. LU, 1997.

Bauman Robert W. Microbiology / Robert W.Bauman ; Contributions by Elizabeth Machunis-

Masuoka,Ian Tizard. - San Francisco : Pearson, 2004. - 780 p.

Prescott Lansing M. Microbiology/ L.M.Prescott,J.P.Harley,D.A.Klein. - Second Edition. - Dubugue :

Wm.C.Brown Publishers, 1993. - 912 p.

Talaro Kathleen Park. Foundations in Microbiology / Kathleen Park Talaro. - 5th ed. - Boston : Higher

Education, 2005. - 831 p.


Burton Gwendolyn R.W. Microbiology for the Health Sciences / Gwendolyn R.W.Burton,Paul

G.Engelkirk. - 5th ed. - New York : Lippincott, 1996. - 445 p.



ABSP”Bioloģija”A daļa


Microbiology


The course is intended for students of bachelor study programme “Biology”. The course is about structure,

systematics, genetics and biological; diversity of microorganisms.

Nosaukums Lauku kurss Latvijas flora un fauna

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 2

Kredītpunkti 2

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 60 (2 ned. pa 6 st. dienā)


Zinātnes apakšnozare Botānika, Zooloģija


Dr. biol. prof. Arvīds Barševskis

Pēteris Evarts-Bunders, DU DMF Sistemātiskās bioloģijas institūts, docents


Botānika), Zooloģija (Akadēmiskā bakalaura studiju programma A daļa

Kursa anotācija:


Latvijas vaskulāro augu floras daudzveidība, tās veidošanās, patreizējais stāvoklis, izpētes vēsture un

izpētes metodes. Galvenās sistemātiskās grupas, īpaši aizsargājamie augi.



Latvijas floras izpētes vēsture, nozīmīgākie zinātnieki, darbi, virzieni. Floras izpētes uzdevumi

(floras inventarizācija, taksonomiskā analīze, kartēšana, fitoģeogrāfiskā analīze), to nozīme, saistība

ar citām zinātnēm. Floras izpētes metodes.

Zemeslodes floristiski-ģeogrāfiskais iedalījums, Latvijas vieta tajā. Latvijas floras vēsturiskā rašanās

un attīstība, pašreizējais stāvoklis. Latvijas fitoģeogrāfiskais iedalījums, ģeobotāniskie rajoni.

Latvijas vaskulāro augu floras sastāvs un sistemātiskā struktūra: nodalījumu, dzimtu, ģinšu īsi

raksturojumi, to ekoloģija un izplatība, sugu noteikšanā būtiskāko morfoloģisko pazīmju

raksturojums. Plašāk izplatīto sugu apskats. Retās un aizsargājamās vaskulāro augu sugas Latvijas

florā, to apdraudošie faktori. Aizsardzības faktori un metodes. Citzemju sugas Latvijas florā:

dārzbēgļi, adventīvās augu sugas, citzemju koku sugas, kuras audzē meža kultūrās. Ruderālā un

segetālā veģetācija.

Latvijas faunas izpētes vēsture, nozīmīgākie zinātnieki, darbi, virzieni. Faunas izpētes uzdevumi to

nozīme, saistība ar citām zinātnēm. Faunas izpētes lauka un laboratorijas pētījumu metodes.

Zemeslodes zooģeogrāfiskais iedalījums, Latvijas vieta tajā. Latvijas faunas vēsturiskā rašanās un

attīstība, pašreizējais stāvoklis.

Latvijas faunas sastāvs un sistemātiskā struktūra: tipu, klašu, kārtu raksturojumi, to ekoloģija un

izplatība, sugu noteikšanā būtiskāko morfoloģisko pazīmju raksturojums. Plašāk izplatīto sugu

apskats. Retās un aizsargājamās dzīvnieku sugas Latvijas faunā, to apdraudošie faktori. Aizsardzības

faktori un metodes. Citzemju sugas Latvijas faunā.


Nokārtota prakses ieskaite









Universitāte.




ka, 136 lpp.


Dogels V. 1986. Bezmugurkaulnieku zooloģija. Rīga, Zvaigzne, 556 lpp.

Naumovs P., Kartašovs N. 1990. Mugurkaulnieku zooloģija. Rīga, Zvaigzne, 527 lpp.




Enciklopēdija ‘Latvijas daba’. 1994 – 1999. –Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1 – 6.

Barševskis A. u.c. 2002. Silenes dabas parka fauna, flora un veģetācija. –Daugavpils: BKI, 106 lpp

Spuris Z. (red.) 1974. Latvijas dzīvnieku pasaule. Rīga, Liesma, 252 lpp.

Tauriņš E. Latvijas zīdītājdzīvnieki. 1982. Zvaigzne, Rīga, 255 lpp.

Zorenko T.A., 1998. Zīdītāji // Enciklopēdija, Latvijas daba, 6. sējums. Rīga: 130-132.

Zorenko T.A., 2005. Latvijas zīdītāju noteicējs, 75 lpp. (elektroniskā versija).




Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis, Putni dabā, Latvijas Entomologs




Field course ‘Flora and Fauna of Latvia’



This field course consists basics of development, biodiversity and methods of research of flora and

fauna in Latvia.

Piezīmes:

Kursa nosaukums Evolūcijas pamati

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 3

Kredītpunkti 3





Natalja Škute, DU DMF Ekoloģias institūts, Dr. biol., asoc.prof.;

Valentīna Kokina, DU DMF Sistemātiskās bioloģijas institūts, Dr. biol., docente.


Botānikā, zooloģijā, ģenētikā, šūnu bioloģijā, molekulārajā bioloģijā (A-daļa )

Kursa anotācija:

Kurss iepazīstinā ar evolucionārās bioloģijas attīstības vēsturi, pievēršot uzmanību diskusijām,

kas veicina dziļāku dzīvības izpratni .Kurss dot priekšstatus par molekulāro evolūciju un par

pirmo šūnu rašanās, iepazīstinā ar evolūcijas priekšnoteikumiem, sugu veidošanās ceļiem ar

galvenam evolūcijas procesiem , ar mūsdienu cilvēka rašanos hipotēzēm, ka ari par mūsdienu

sintētiskās evolūcijas teoriju un citiem mūsdienu priekšstati par evolūciju.

Kursa plāns:

1.Evolūcijas ideju attīstības vēsture Č.Darvina un A.Vollesa teorija. Ģenētiskais antidarvinisms

Neolamarkisms. Mūsdienu sintētiskās evolūcijas teorijas periods

2.Dažādi priekšstati (reliģiskie un zinātniskie) par dzīvības būtību. Dzīvības rašanās hipotēzes:

kreacionisms, stacionārais stāvoklis, spontānā pašrašanās, panspermija, bioķīmiskā

evolūcija.(Holdeina, Bernāla, Oparina u.c. hipotēzes).

3. Elementu Zvaigžņu rašanās un Zemes veidošanās un molekulu veidošanās kosmiskajā telpā.

4. Ogļūdeņražu sintēze kosmiskajā telpā – Fišera – Tropša reakcijas. Ogļūdeņražu konstatēšana

uz meteorītiem. Bioloģisko molekulu hieralitāte un tās nozīme.

5. Monomēru polimerizācija un tās veidi (termiskā, absorbcijas teorijas, polimerizācija ūdens

šķīdumos). Nukleīnskābju veidošanās. RNS, to spēja fermentatīvi sintezēties un katalizēties. RNS

pasaule. Olbaltumvielu rašanās. Pašreplicējošos molekulu dabiskās izlases iespējas.

6. Molekulu pašorganizācija un molekulārie cikli. Eigena cikls.

7. Membrānveidīgo struktūru veidošanās.

6.Pirmo šūnu rašanās. Prokariotu rašanās un evolūcija. Eikariotu rašanās un evolūcija

7.Daži molekularās evolūcijas tipi. Molekulārās evolūcijas neitrālisma teorija. Molekulārā

pulksteņa hipotēze. Dažādu gēnu rašanās un evolūcija.

8Mikroevolūcija. Populācija - elementāra evolūcijas vienība Mūsdienu uzskati par evolūcijas

priekšnoteikumiem Sugu veidošanās ceļi

9.Ontoģenēzes evolūcija

10.Galvenās evolūcijas procesa likumsakarības: evolūcijas procesa neatgriezeniskums, fāzu

maiņa, progresīvā specializācija, nevienmērīgā evolūcija

11. Priekšstati par cilvēka rašanos:

12.Citi mūsdienu priekšstati par evolūciju. Saltacionisms. Autoevolūcija.


ieskaitīti semināri, kolokviji, izpildīts projekta darbs, nokārtots eksāmens


Cielēns E. Molekulārā evolūcija. Rīga, Zinātne, 1996

Brāzma G. Evolūcijas pamati . Rīga.1994.

Яблоков А.В., Юсуфов А.Г. 1986. Эволюционное учение. М.: Высшaя шкoлa.

Madera S., 2002. Bioloģija


Fox, S., Dose, K., Molecular evolution and origin of life, Freeman, San Francisko, 1977


Trends in Ecology& Evolution


ABSP”Bioloģija” A-daļa


Basis of Evolution



introductory course is aimed to provide students with knowledge about basic concepts of

evolution biology :origin of life, microevolution, origin of species , macroevolution, origin of

human.

Piezīmes:

Kursa nosaukums Augu fizioloģija

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 3

Kredītpunkti 4



Zinātnes apakšnozare Augu fizioloģija


Inese Kokina, Anatomijas un fizioloģijas katedra, Dr.biol., docente


Kursa anotācija:

Kursa mērķis ir sniegt zināšanas par fizioloģisko procesu un reakciju norisi auga organismā un to

regulāciju. Kurss paredz teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu apguve, veicot laboratorijas

eksperimentus fizioloģijas jomā

Kursa plāns:

Augu fizioloģijas priekšmets, metodes, attīstībās vēsture, sasniegumi, attīstības perspektīvas. Augu šūnas

uzbūve un funkcijas. Augu hormoni, to klasifikācija, darbības mehānismi, fizioloģiskie efekti. Augu ūdens

režīms, ūdens loma auga dzīvē, augu šūna kā osmotiskā sistēma. Transpirācija. Augu minerālā barošanās:

būtība, mehānismi, nozīme. Sakņu sistēmas funkcijas. Mikoriza. Bakterioriza. Slāpekļa bioloģiskā

fiksācija. Fotosintēze, tās būtība, nozīme, fotoķīmiskās un bioķīmiskās reakcijas. Elpošana, tās nozīme,

mehānismi. Augu augšanas un attīstības mehānismi.

Augu audu un šūnu kultūras, to izmantošanas iespējas fizioloģijā uc bioloģijas nozarēs. Stresa fizioloģijas

pamati.


Obligāts praktisko darbu apmeklējums, sekmīgi nokārtota ieskaite un eksāmens.


Mauriņa Helēna.Augu fizioloģija. Māc.grām.studentiem / H.Mauriņa. - 2.pārstrād.un papild.izd. - Rīga :

Zvaigzne, 1987. - 358 lpp.

Rost T.L., Barbour M.G., Stocking C.R., Murphy T.M. (2006) Plant Biology. 2nd ed. Thomson

Brooks/Cole.


Moore R., Clark W.D., Vodopich D.S. (1998) Botany. 2nd ed. WCB McGraw-Hill.

Mohr H., Schopfer P. (1995) Plant Physiology. Springer.

Taiz L., Zeiger E. (1998) Plant Physiology. 2nd ed. Sinauer Associates.


Plant Physiology




Plant Physiology


The Course is about features of different physiological processes in Plants. The course had seen over basics

of the most important principles of Plant Physiology, some methods of phusiological investigations and

techniques.

Kursa nosaukums Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija I

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 3

Kredītpunkti 2



Zinātnes apakšnozare Fizioloģija


Antoņina Žilinska, Anatomijas un fizioloģijas katedra, docente

Anda Keiša, Anatomijas un fizioloģijas katedra, asistente


Cilvēka un dzīvnieku anatomija, bioķīmija

Kursa anotācija:

Studenti apgūt cilvēka dzīves fizioloģiskos pamatus dažādos vides apstākļos, dot mūsdienīgas

atziņas par organisma funkcijām adaptācijas mehānismiem, homeostāzi, atklāj un izvērtē tās

likumsakarības, kas nodrošina augstu darbaspēju un veselības saglabāšanu, uzlabošanu.

Kursa plāns:

Vispārīgā fizioloģija. Organisms kā vienots vesels. Homeostāze. Uzbudinājuma fizioloģija.

Kairinātība, uzbudināmība, kairinājums, uzbudinājums. Bioelektriskās parādības audos. Miera

potenciāls. Darbības potenciāls. Muskuļu fizioloģija. Muskuļu kontrakcijas mehānisms.

Miogramma. Motorā vienība. Muskuļu darbs, tā noteikšana. Nervu sistēmas un CNS fizioloģija.

Uzbudinājuma pārvades mehānisms nervu šķiedrās. Sinapses, to veidi. Refleksu klasifikācija.

Veģetatīvā un somatiskā refleksa loku shēmas. Nervu centrs. Kavēšana CNS. Augstākās neirālās

darbības fizioloģija. Garozas funkciju pētīšanas metodes, elektroencefalogrāfija. Garozas lauku

sensorās, kustību un asociatīvās zonas. Nosacījuma refleksu klasifikācija. Miegs. Sapņi. Hipnoze,

tās fāzes. Atmiņa, tās neirofizioloģiskais mehānisms. Galvas smadzeņu pusložu funkcionālā

asimetrija. Sensoro sistēmu fizioloģija. Iekšējās sekrēcijas dziedzeru fizioloģija. Hormonu

specifiskās īpašības, to darbības izpausmes un mehānismi. Vairogdziedzera, epitēlijķermenīšu,

virsnieru, aizkunģa dziedzera, hipofīzes, epifīzes, dzimumdziedzeru iekšējā sekrēcija.


Nokārtota diferencētā ieskaite


1. Cilvēka fizioloģija. A. Valtnera red. - R.: Zvaigzne, 1986.

2. Cilvēka fizioloģija. A. Valtneris. - R.: Zvaigzne ABC, 1995.

3. Fredric H. Martini, Ph.D. Fundamentals of Anatomy & Physiology. 1109 p.

4. Физиология человека. Под ред. Т.И. Косицкого.- М.: Медицина, 1985.

5. Физиология человека и животних. Под ред. А.Б. Когана.- М.: Вышая школа, 1984. 1-2

том.


1. Общий курс физиологии человека и животних. Под ред. А.Д. Ноздрачева, -М.: Вышая

школа, 1991. 1-2 том.

2. Нормальная физиология. Под ред. А.В. Коробкова. - М.: Вышая школа, 1980.

3. Физиология человека. Пер. с англ. Яз. Schmid. - М.: Мир, 1985-1986. 1-4 т


Žurnāls “Физиология человека”–M., “Наука”


A


Animal and Human Physiology


Students acquire physiological basis of human life, gain modern cognitions about functions of

organism, mechanisms of adaptation, homeostasis, discover and appraise the regularities, which

assure high capacity of work and preservation, improvement of health.

Piezīmes:

Kursa nosaukums Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija II

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 3

Kredītpunkti 2





Antoņina Žilinska, Anatomijas un fizioloģijas katedra, docente

Anda Keiša, Anatomijas un fizioloģijas katedra, asistente


Cilvēka un dzīvnieku anatomija, bioķīmija

Kursa anotācija:

Studenti apgūt cilvēka dzīves fizioloģiskos pamatus dažādos vides apstākļos, dot mūsdienīgas

atziņas par organisma funkcijām adaptācijas mehānismiem, homeostāzi, atklāj un izvērtē tās

likumsakarības, kas nodrošina augstu darbaspēju un veselības saglabāšanu, uzlabošanu.

Kursa plāns:

Asins fizioloģija. Asinsrade, tās regulācija. Homeostāze. Asiņu bufersistēmas. Imunitāte. Asins

recēšanas process. Asinsrites fizioloģija. Sirds muskuļu īpašības un fizioloģiskās īpatnības. Sirds

vadītājsistēma. Sirds cikla fāzes. Elektrokardiogrāfija. Asinsrite asinsvados. Sistoliskais,

diastoliskais, vidējais dinamiskais un pulsa spiediens. Elpošanas fizioloģija. Ieelpas un izelpas

mehānismi. Plaušu gaisa tilpumi. Elpošanas regulācija, elpošanas centri. Elpošanas

aizsargrefleksi. Gremošanas fizioloģija. Gremošana mutes dobumā, kuņģī, zarnās, resnajā zarnā.

Žults iegūšana. Uzsūkšanās gremošanas kanālā. Vielu un enerģijas maiņa. Olbaltumvielu,

ogļhidrātu, tauku, ūdens un minerālvielu maiņa. Vitamīnu vispārīgs raksturojums. Enerģijas

maiņa. Pamatmaiņa, tās noteikšana. Izvadprocesu fizioloģija. Urīna veidošanās. Urīna izvadīšana

no organisma. Mākslīgās nieres darbības princips. Sviedru dziedzeri, sviedru izdalīšanās, to

daudzums, sastāvs. Termoregulācija organismā.


Nokārtots eksāmens


1. Cilvēka fizioloģija. A. Valtnera red. - R.: Zvaigzne, 1986.

2. Cilvēka fizioloģija. A. Valtneris. - R.: Zvaigzne ABC, 1995.

3. Fredric H. Martini, Ph.D. Fundamentals of Anatomy & Physiology. 1109 p.

4. Физиология человека. Под ред. Т.И. Косицкого.- М.: Медицина, 1985.

5. Физиология человека и животних. Под ред. А.Б. Когана.- М.: Вышая школа, 1984. 1-2

том.


1. Общий курс физиологии человека и животних. Под ред. А.Д. Ноздрачева, -М.: Вышая

школа, 1991. 1-2 том.

2. Нормальная физиология. Под ред. А.В. Коробкова. - М.: Вышая школа, 1980.

3. Физиология человека. Пер. с англ. Яз. Schmid. - М.: Мир, 1985-1986. 1-4 т


Žurnāls “Физиология человека”–M., “Наука”


A


Human and Animal Physiology


Students acquire physiological basis of human life, gain modern cognitions about functions of

organism, mechanisms of adaptation, homeostasis, discover and appraise the regularities, which

assure high capacity of work and preservation, improvement of health.

Piezīmes:

Nosaukums Ģenētika

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 3

Kredītpunkti 4



Zinātnes apakšnozare Ģenētika


Zinaīda Sondore, DU DMF Ekoloģijas institūts, Dr.biol., docente


Šūnas bioloģija, Molekulārā bioloģija, A daļa

Kursa anotācija:

Kurss ir paredzēts akadēmisko bakalaura studiju programmas “Bioloģija” studentiem. Iedzimtības

materiālais pamats. Iedzimtības un mainības likumsakarības bezdzimumiskās un dzimumiskās

vairošanās procesos.


32 st. lekcijas 16 st. praktiskās nodarbības

1. Ievads. Ģenētikas pētījumu priekšmets un metodes attīstības vēsture un perspektīvas. Ģenētikas

attīstība Latvijā.

2. Iedzimtības materiālais pamats.

2.1. Hromatīns. Hromosomas. Kariotips. Idiogramma. Autosomas un dzimumhromosomas.

2.2. DNS uzbūve. DNS replikācija un hromatīna dubultošanās. Transkripcija. RNS uzbūve un veidi.

2.3. Ģenētiskais kods. Proteīnu biosintēze - ģenētiskās informācijas realizēšanās šūnā.

2.4. Proteīni un organisma pazīmju un īpašību veidošanās.

3. Organismu mutatīvā mainība.

3.1. Gēnu mutācijas. Gēnu alēles: savvaļas tipa (normālās) un mutantās. Multiplo alēļu sērijas.

Dominejosas un recesīvās alēles, to simboliskie apzīmējumi. Diploīdo indivīdu iespējamie

genotipi pēc viena gēna alēlēm.

3.2. Mutanto gēnu aleļu iedzimtās informācijas realizēšanās šūnas līmenī un izpausme organisma

līmenī - pazīmju un īpašību veidošanās procesā.

3.3. Iedzimto pazīmju un īpašību daudzveidība, kuru nosaka viena gēna dažādas alēles. Dominējošās

un recesīvās pazīmes. Dominēšanas bioķīmiskā būtība.

3.4. Hromosomu mutācijas.

3.5. Genoma mutācijas.

4. Organismu bezdzimumiskā un dzimumiskā vairošanās.

4.1. Mitoze - bezdzimumiskās vairošanās citoloģiskais pamats. Monozigotiskie dvīņi. Klonēšana.

4.2. Mejoze - dzimumiskās vairošanās citoloģiskais pamats. Kombinatīvā mainība.

5. Iedzimtības likumi.

5.1. Monohibrīdiskā krustošana. Mendeļa 1. un 2. Likums. Gametu tīrības princips.

5.2. Dihibrīdiskā krustošana. Mendeļa 3.likums.

5.3. Dominēšana. Nepilnīgā dominēšana. Kodominēšana.

5.4. Saistīto gēnu iedzimšana. Krosingovers. Hromosomu kartes - ģenētiskās un citoloģiskās.

5.5. Nealēlisko gēnu mijiedarbība: komplementaritāte, epistāze, polimērija, modificēšana.

5.6. Plejotropija.


Ieskaite


Madera S.S. 2000. Bioloģija. I-III daļa.-R.: Zvaigzne ABC.

Misiņa M., Loža V. 1991. Ģenētika ar selekcijas pamatiem. Rīga, Zvaigzne.

Айала Ф., Кайгер Д.К. 1987- 1989. Современная генетика. т. 1-3., Москва, Мир.

Инге - Вечтомов С.Г. 1983. Введение в молекулярную генетику. Москва.

Инге - Вечтомов С.Г. 1989.Генетика с основами селекции. Москва.


Griffiths A.J.F. et al. 2000. An introduction to genetic analysis. 7 th ed. W.H.Freeman New York.

Mendelis G. 1979. Pētījumi par augu hibrīdiem. Rīga:Zvaigzne.

Гайсинович А.Е. 1967. Зарождение генетики. Москва.

Льюин Б.1987. Гены. Москва:Мир.


Genetics.

Nature.

Генетика.




Genetic I


The course is intending for students of bachelor study programme "Biology".

The basic concepts of heredity and variable.

Piezīmes:

Kursa nosaukums Dabas aizsardzības bioloģija

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 3

Kredītpunkti 2





Indriķis Krams, DU Sistemātiskās Bioloģijas institūts, dr.biol. doc.


Kursa anotācija:

Dot priekšstatu par dabas aizsardzības bioloģijas vietu lietišķajā ekoloģijā un tās principiem.

Iepazīties ar dabas aizsardzības saistību ar ekoloģiju, ģenētiku, evolūcijas teoriju, cilvēku

ekonomiku, politiku un izglītību. Apskatīt cilvēka darbības lokālos un globālos rezultātus.

Iepazīties ar globālās bioloģiskās daudzveidības jēdzienu. Apskatīt dzīvības un cilvēka sugas

iespējas turpmāk pastāvēt uz Zemes. Iepazīties ar bioloģiskās ētikas jautājumiem un dabas

aizsardzības metodēm. Iepazīties ar sabiedrības, izglītības iestāžu un politikas veidotāju lomu un

ietekmi uz iespējām radīt ilgtspējīgu attīstību.

Kursa plāns:

Dabas aizsardzības priekšmets un tā īsa vēsture. Bioloģiskās daudzveidības vērtība. Dabas

aizsardzības ētika: antropocentrisms, jūdaisma un kristietības vērtības, tradicionālā ne-rietumu

vides ētika, biocentrisms un egocentrisms. Suga kā aizsardzības vienība. Globālā bioloģiskā

daudzveidība: daudzveidības līmeņi pagātnē, mūsdienās. Zudumi pasaules bioloģiskajā

daudzveidībā. Ģenētikas loma iekšsugas daudzveidības aizsardzībā. Demogrāfiskie procesi:

populāciju dinamika un heterogēnās ainavas. Biocenožu līmeņa daudzveidības aizsardzība: sugu

mijiedarbības, traucējumi biocenozēs un sugu invāzijas. Biotopu fragmentācija. Dabas rezervātu

veidošanas principi. Vides pārvaldes nepieciešamība. Pārvaldes lēmumu pieņemšanas līmeņi.

Ekoloģisko sistēmu atjaunošana. Ekoloģija politika un ekonomika: lēmumu pieņemšana saistība.

Dažādu sabiedrības institūciju loma ar vidi saistīto lēmumu pieņemšanā. Ilgtspējīgas attīstības

iespējas. Klimata izmaiņas un nākotnes modelēšana.




Begon M., Harper J.L., Townsend C.R. 1996. Ecology: Individuals, Populations and

Communities. Blackwell Scientific Publications.

Wilson E.O. 1992. The Diversity of Life. Harvard University Press.

Wilson, E.O. 1998. Consilience. Little, Brown & Company.

Meffe, G.K., Carroll C.R. 1999. Principles of Conservation Biology. Sinauer Associates.

Hunter, M. and Gibbs, J.P. 2006. Fundamentals of Conservation Biology. Blackwell Publishing.


Liepa I, Mauriņš A., Vimba E. 1991. Ekoloģija un dabas aizsardzība. Zvaigzne.


Conservation Biology, Ecology

http://www.amazon.com/Fundamentals-Conservation-Biology-Malcolm-Hunter/dp/140513545X/ref=pd_bbs_sr_2/002-1147149-1706431?ie=UTF8&s=books&qid=1179865721&sr=1-2




Conservation Biology


The aim of this course is to give an overview of conservation biology as a part of applied ecology

and its principles. The students will learn about connection of conservation biology with genetics,

ecology, evolutionary biology, economy, politics, education, biological diversity and its

protection under the idea of sustainable development.

Piezīmes:

Kursa nosaukums Bioloģijas bakalaura darbs

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 3

Kredītpunkti 10





Inese Kokina, Anatomijas un fizioloģijas katedra, Dr. biol., docente


Bioloģijas zināšanas bakalaura studiju programmas līmenī

Kursa anotācija:

Studenti izstrādā, noformē un aizstāv bakalaura darbu.

Kursa plāns:

Studenti sagatavo bakalaura darbu izvēlētajā bioloģijas apakšnozarē. Bakalaura darbu izstrādā

DU Dabaszinātņu un Matemātikas fakultātes Anatomijas un fizioloģijas katedras, Sistemātiskās

Bioloģijas institūta, Ekoloģijas institūta, Inovatīvās Mikroskopijas centra laboratorijās u.c.

organizācijās vai zinātniski-pētnieciskās institūcijās darba vadītāja vadībā. Bakalaura darbs ietver

pētāmās problēmas detalizētu izklāstu, literatūras apskatu, metodiku, rezultātus un

to analīzi, secinājumus, izmantotās literatūras sarakstu un Pielikumus (ja ir nepieciešamība).

Darba struktūrai jāatbilst DU vispārpieņemtajiem noteikumiem par bakalaura darba izstrādi un

noformēšanu.


Nokārtota ieskaite 5. semestrī, aizstāvēts bakalaura darbs 6. semestrī










Bachelor Paper in Biology


The aim of this course is to prepare and defence the Bachelor Paper in Biology

Piezīmes:

Kursa nosaukums Biotehnoloģijas pamati

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 3

Kredītpunkti 3





Natālija Škute, Ekoloģijas institūts, Dr. biol., asoc. prof.;

Inese Kokina, Anatomijas un fizioloģijas katedra, Dr. biol., doc.


Molekulārā bioloģija ,ģenētika ,mikrobioloģija A-daļa

Kursa anotācija:

Kurss dot zināšanas par biotehnoloģiskajiem procesiem, mikrorganismu audzēšanu, gēnu

inženērijas un šūnu inženērijas izmantošanu dažādās jomās.

Kursa plāns:

1.Biotehnoloģijas attīstības posmi mūsdienu vērtējumā.

2. Fermentācijas procesi. Mikroorganismu audzēšana mākslīgās sistēmās un izmantošana dažādu

organisko vielu ražošanā.

3.Gēnu inženierijas principi un to izmantošana biotehnoloģijās.

4. Šūnu inženierija jeb hibridomas un to praktiskā izmantošana.

5.Biotehnoloģija medicīnā, veterinārijā, kulinārijā, agrotehnikā, zootehnikā u.c.

6.Biotehnoloģijas devums enerģētikā, ekoloģijā, ekonomikā.

7. Biotehnoloģijas Latvijā.


Ieskaitīti kolokviji, izstrādāts individuālais darbs, nokārtots eksāmens


M.Beķers, G.Liepiņš, J.Raipulis / Biotehnoloģijas horizonti // Rīga, Avots, 1987

Glick B.R., Pasternak I.I., Molecular Biotechnology ASM PRESS. Washington, 2002

Walker John M. The Language of Biotechnology: A Dictionary of Terms / John

M.Walker,Michael Cox. - Washington : American Chemical Society, 1995. - 296 p. - (ACS

Professional Reference Book)

Genetics, Biotechnology and Breeding of Maize and Sorghum / Ed.by A.S.Tsaftaris. -

Washington : The Royal Society of Chemistry, 1997. - 217 p

Medicinal Plant Biotechnology : From Basic Research to Industrial Applications / Ed.by Oliver

Kayser and Wim J.Quax. - Berlin : Wiley-VCH Verlag GmbH & Co.KGaA, 2007. Vol.1. - 265

S.

Medicinal Plant Biotechnology: From Basic Research to Industrial Applications / Ed.by Oliver

Kayser and Wim J.Quax. - Berlin : Wiley-VCH Verlag GmbH & Co.KGaA, 2007. Vol.2. - 576

S.

J.D. Watson, J. Tooze and D.T. Kurtz / Recombinant DNA.// Scien.Amer. Books by W.H.

Freeman and Co., New York, 1986.


Plant biochemistry and molecular biology. / Ed. By Hans-Walter Heldt, Oxford University Press,

1999



ABSP”Bioloģija” A daļa


Basics of Biotechnology



introductory course is aimed to provide students with knowledge about basic concepts of

biotehnology

Piezīmes:

Līdz 2009./2010. st. g. studiju kurss tiek realizēts B daļā 2 KP apjomā

Kursa nosaukums Virusoloģija

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 3

Kredītpunkti 2



Zinātnes apakšnozare Virusoloģija


Inese Kokina, Anatomijas un fizioloģijas katedra, Dr. biol., doc.;

Valentīna Kokina, Sistemātiskās Bioloģijas institūts, Dr. biol., doc.


Molekulārā bioloģija ,šūnas bioloģija, ģenētika ,mikrobioloģija A-daļa

Kursa anotācija:

Kurss iepazīstina ar vīrusu uzbūves īpatnībām, to daudzveidību, mijiedarbību ar šūnu, lomu moderno

biotehnoloģiju attīstībā. Īpaša uzmanība tiek veltīta vīrusu infekcijām un organisma aizsardzības

mehānismiem pret infekciju izraisītājiem.

Kursa plāns:

Virusoloģija kā zinātne, attīstības vēsture, sasniegumi. Virusoloģija Latvijā. Vīrusu klasifikācija, uzbūves

pamatprincipi. Vīrusu pētīšanas metodes. Vīrusu kultivēšanas metodes. Vīrusu ģenētikas īpatnības.

Galvenās vīrusu grupas, to raksturojums, pārstāvji. Viroīdi un prioni. Organisma aizsardzība pret vīrusiem.

Vīrusi un onkoģenēze.


Nokārtota ieskaite


Fundamental Virology.3rd ed.B.Fields et al.eds.,Lippincot-Raven Press,1996,

1294 pp.

www.biomednet.com

www.nlm.nih.gov


Mazjānis I., Tirāns E. Infekcijas slimības. 2006, 1008 lpp.


www.newslettersonline.com

www.oup.co.uk/jac/

www.who.org

www.hbuk.co.uk/wbs/jhi


ABSP”Bioloģija” A daļa


Virology



provide students with knowledge about basic concepts of virology.

http://www.biomednet.com/

http://www.nlm.nih.gov/

http://www.newslettersonline.com/

http://www.oup.co.uk/jac/

http://www.who.org/

http://www.hbuk.co.uk/wbs/jhi

Nosaukums Matemātika biologiem

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 1

Kredītpunkti 2


Zinātnes nozare Matemātika



Anita Sondore, Matemātikas katedra, Dr.math., docente


Stabilas zināšanas matemātikā vidusskolas kursa apjomā

Kursa anotācija:

Kurss ir paredzēts akadēmisko bakalaura studiju programmas “Bioloģija” studentiem.

Sakarību veidi. Diferenciālrēķini un integrālrēķini. Diferenciālvienādojumi. Varbūtību teorijas

elementi.


16 st. Lekcijas, 14 st. praktiskie darbi, 2 st. kontroldarbs

SAKARĪBU VEIDI

Savstarpējo sakarību nozīme informācijas analīzē. Faktoriālā un rezultatīvā pazīme. Funkcionālās

sakarības, funkcijas jēdziens. Funkciju uzdošanas veidi. Funkcijas grafiks. Elementārās funkcijas.

Korelatīvās sakarības. Tieša un pretēja sakarība. Lineāra un nelineāra sakarība. Savstarpējo atkarību

atklāšanas metodes.

Diferenciālrēķini un integrālrēĶini

Funkcijas atvasinājums un tā fizikālā, bioloģiskā un ķīmiskā interpretācija. Atvasināšanas

pamatformulas. Funkcijas diferenciālis. Atvasinājuma lietojumi funkciju izpētē: funkcijas augšana un

dilšana; funkcijas maksimumi un minimumi, funkcijas grafika ieliekums, izliekums. Primitīvā

funkcija un nenoteiktais integrālis. Pamatintegrāļu tabula. Nenoteiktā integrāļa pamatīpašības un

aprēķināšana.

Noteiktā integrāļa definīcija un īpašības, tā ģeometriskā un fizikālā interpretācija. Noteiktā integrāļa

aprēķināšanas metodes. Noteiktā integrāļa lietojumi populācijas daudzuma un populācijas biomasas

aprēķināšanā.

DIFERENCIĀLVIENĀDOJUMI

Diferenciālvienādojuma jēdziens, to veidi, lietojumi. Pirmās kārtas diferenciālvienādojumi ar

atdalāmiem mainīgajiem un lineāri diferenciālvienādojumi.

Diferenciālvienādojumu izmantošana ķīmijā: pirmās kārtas ķīmiskās reakcijas kinētiskais

vienādojums; otrās kārtas ķīmiskās reakcijas kinētiskais vienādojums.

Diferenciālvienādojumu izmantošana bioloģijā: organismu vairošanās diferenciālvienādojums; koka

augšanas diferenciālvienādojums; modeļi – “plēsonis-upuris”; “skudru blīvums ārpus skudru pūžņa”.

VARBŪTĪBU TEORIJAS ELEMENTI

Notikuma varbūtības jēdziens. Varbūtības klasiskā definīcija. Varbūtību teorijas pielietojumi

ģenētikā.


Diferencēta ieskaite


1. Bože Dz., Biezā I., Siliņa B., Strence A. Uzdevumu krājums augstākajā matemātikā. – R.,

1986.

2. Brāzma N., Brigmane A., Krastiņš A., Rāts J. Augstākā matemātika. – R., 1964.

3. Kronbergs E., Rivža P., Bože Dz. Augstākā matemātika. – R., 1., 2. d. - 1988.

4. Šteiners K. Augstākā matemātika. III daļa. – R.: Zvaigzne ABC, 1998.

5. Šteiners K. Augstākā matemātika. IV daļa. – R.: Zvaigzne ABC, 1999.

6. Vasermanis E., Šķiltere D. Varbūtību teorija un matemātiskā statistika. – Rīga, SIA

“Izglītības soļi”, 2003.

7. Vergina G., Kārkliņa V. Statistika ekonomistiem. – Rīga, 2000.

8. Баврин И.И. Высшая математика. – М., 1980.

9. Гильберман В.Е. Лекции по высшей математике для биологов. – Новосибирск, 1974.

10. Гросман С., Тернер Дж. Математика для биологов. – М., 1983.

11. Лобоцкая Н.Л. Основы высшей математики. – Минск, 1978.


1. Liepa I. Biometrija. – Rīga: Zvaigzne, 1974.

2. Sprieslis J., Teibe U., Kalniņš I. Matemātika medicīnas studentiem. 2. daļa. – Rīga, AML,

1997.

3. Лакин Г.Ф. Биометрия. – М.: Высшая школа, 1990.

4. Пузаченко Ю.Г. Математические методы в экологических и географических

исследованиях. – М.: Издательский центр «Академия», 2004.


http://www.statistics.gov.uk/


Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Bioloģija” A daļa.


Mathematics for Biologists


The course is concerned with the introduction in mathematical apparatus and some applications of it

in Biology and Chemistry.

Piezīmes:

http://www.statistics.gov.uk/

Kursa nosaukums Vispārīgā fizika

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 1

Kredītpunkti 2


Zinātnes nozare Fizika

Zinātnes apakšnozare Fizika


Amandis Podiņš, Fizikas katedra, Dr.Phys., docents


Sekmīgi apgūts vidusskolas kurss “Fizika”

Kursa anotācija:

Kurss Fizika dabas zinātnēm bioloģijas studentiem tiek realizēts viena semestra laikā. nedēļā tie

lasītas lekcijas 1 stundas apjomā un pildīti laboratorijas darbi 1 stundas apjomā. Paralēli

teorētiskajam izklāstam lekcijās tiek demonstrēti fizikālo parādību eksperimenti, izmantojot DU

fizikas katedras demonstrāciju kabineta iespējas. Paralēli lekciju un laboratorijas darbiem studenti

risina uzdevumus un izpilda kontroldarbu. Apgūstot šo kursu studenti iepazīsies ar to fizikas

jautājumu un jēdzienu grupu, kas nepieciešami dabas cikla eksakto kursu sekmīgai apguvei,

praktiski pielietos fizikas zināšanas uzdevumu risināšanā,. laboratorijas darbu laikā veidos

zinātniskā darba prasmes un iemaņas fizikālo pētījumu veikšanā.

Kursa plāns:

IEVADS (1lekciju st.)

Fizikas kā zinātnes pamatuzdevumi un pētīšanas metodes. Fizikas saikne ar citām dabas

zinātnēm. Fizikas, ģeogrāfijas, ķīmijas un bioloģijas saskares punkti un robežzinātnes :

ģeofizika, seismoloģija, meteoroloģija, radioaktīvā datēšana, biofizika, fizikālā ķīmija.

MEHĀNIKA (3 lekciju st.)

Dinamikas pamatlikumi. Ņūtona likumi. Masa un spēks. Impulss un tā nezūdamības

likums. Vispasaules gravitācijas likums. Inertā un gravitācijas masa. Darbs, enerģija un jauda..

Kinētiskā un potenciālā enerģijas. Enerģijas nezūdamības likums. Cieta ķermeņa rotācija. Inerces

moments, griezes moments, rotācijas dinamikas pamatvienādojums. Impulsa momenta

nezūdamības likums. Ķermeņa līdzsvara nosacījumi. Šķidrumu un gāzu dinamika. Bernulli

vienādojums Hidrostatiskais līdzsvars un līdzsvara procesi atmosfērā. Paisuma un bēguma

procesu fizikālā puse. Gravitācijas un iekšējo spēku loma Zemes formas izveidē. Svārstības un

viļņi. Harmoniskas svārstības. Harmonisku svārstību saskaitīšana. Viļņu veidi, to izplatīšanās

dažādās vidēs. Viļņu interference. Skaņa. Seismiskie viļņi.

VIELAS UZBUVE UN SILTUMPROCESI (3 lekciju st.)

Eksperimentālie gāzu likumi. Ideālas gāzes molekulāri kinētiskās teorijas pamatvienādojums.

Bolcmaņa vienādojums. Brīvības pakāpju skaits un gāzes iekšējā enerģija. Gāzu molekulu virzes

kustības ātrums. Pārneses procesi gāzēs. Difūzija, siltumvadāmība un viskozitāte. Iekšējais

spiediens šķidrumā. Virsmas spraigums Kapilārās parādības. Osmoze. Vielu agregātstāvokļa

maiņa. Iztvaikošanas un kondensācijas fizikālā jēga, šo procesu norise dabā un to sekas.

Termodinamikas pamati. Gāzes darbs. Kinētiskās enerģijas pārvēršanās siltumā. Pirmais

termodinamikas likums. Gāzu procesi. Karno cikls. Entropija. Otrais termodinamikas likums.

Vielu termiskās īpašības. Siltumvadīšanas procesi litosfērā, hidrosfērā un atmosfērā. Procesu

norises cēloņi un virzība dabā. Statiskās fizikas elementi. Atgriezeniski un neatgriezeniski fizikāli

procesi. ”Siltumnīcas efekta” fizikālā puse.

ELEKTRODINAMIKAS PAMATI (3lekciju st.)

Elektriskie lādiņi. Lādētu ķermeņu mijiedarbība. Elektriskais lauks. Lauka intensitāte un lauka

potenciāls. Elektriskā strāva. Strāva metālos, elektrolītos un pusvadītājos. Pusvadītāju veidi. p - n

pāreja. Vielu vadītspējas atkarība no ģeometriskajiem izmēriem un temperatūras. Supravadāmība.

Elektriskās parādības atmosfērā.. Strāvas magnētiskā daba. Elektromagnētiskās indukcijas

pielietošana dažādās ierīcēs. Lādiņa kustība magnētiskajā laukā, Lorenca spēks, Holla efekts.

Vielu elektriskās un magnētiskās īpašības. Zemes magnētiskais lauks, tā eksistences iespējamie

cēloņi. Zemes magnētiskā lauka intensitāte un spēka līnijas. Magnetosfēra. Zemes magnētiskā

lauka inversijas.

OPTIKA (2lekciju st.)

Gaisma, tās daba. Ģeometriskā optika. Attēlu konstruēšana lēcās un spoguļos. Optiskās ierīces:

brilles, lupa, mikroskopi, to veidi, teleskops,. Gaismas difrakcija un interference. Polarizēta

gaisma. Lāzeri Gaismas dispersija. Luminiscences veidi: termoluminiscence, hemioluminiscence

un bioluminiscence. Melna ķermeņa starojuma likumi. Fotometrija. Optiskās parādības

atmosfērā. Gaismas korpuskulārās īpašības , fotoefekts, Komptona efekts

ATOMFIZIKA (2 lekciju st.)

Atoma uzbūve. Bora postulāti. Daļiņu viļņējādās īpašības. Gaismas izstarošana un absorbcija.

Spektrālanalīze.

KODOLFIZIKA (1 lekciju st. )

Rezerforda eksperimenti. Atoma kodola uzbūve. Kodolspēki. Kodolreakcijas. Ķīmisko elementu

periodiskā sistēma. Kodolsintēze, šī procesa norise Saules iekšienē. dabiskā radioaktivitāte. Iežu

absolūtā vecuma noteikšanas radiometriskās metodes, to būtība. Datēšanas metodes, kas balstās

uz radioaktīvās sabrukšanas pēdu izpēti.

ELEMENTĀRDAĻIŅAS UN VISUMS (1 lekciju st.)

Mūsdienu uzskati par vielas uzbūvi. Elementārdaļiņas un to pārvēršanās procesi. Jēdziens par

kvarkiem. Vielas evolūcija Visumā.

LABORATORIJAS DARBU KURSA SATURS

Pamatkurss:

1. Lineāro lielumu mērīšana

2. Translācijas kustības kinemātikas un dinamikas likumu pētīšana ar Atvuda mašīnas palīdzību

3. Cieta ķermeņa dinamikas pamatlikuma pētīšana rotācijas kustībai

4. Kustības impulsa un mehāniskās enerģijas saglabāšanās likumu pētīšana ķermeņu sadursmē

5. Universālās gāzu konstantes noteikšana

6. Cp/Cv noteikšana ar Klemana -Dezorma metodi

Papildizvēles temati:

1. Viskozitātes koeficienta noteikšana pēc Stoksa metodes

2. Atmosfēras gaisa mitruma mērīšana

3. Ūdens strūklas gaisa sūkņi

4. Virsmas spraiguma koeficienta noteikšana ar kapilārās pacelšanās paņēmienu


Ieskaitīti laboratorijas darbi un atrisināti patstāvīgā darba uzdevumi, nokārtots eksāmens.

Eksāmena rezultāti 50%, laboratorijas darbi 25%, uzdevumu risināšana 25% no kopējās atzīmes


1. Tā, kura pieejama DU bibliotēkā. Eugene Hecht. Physics: calculus, Brooks/Cole Publishing

Company, 1998, third ed.,2003.

2. David Halliday, Robert Resnick, Jearl Walker . Fundamentals of Physics, enhanced

problems version, sixth edition,2003, John Wiley& Sons

3. Eiduss J., Zirnītis U. Atomfizika. - R.: Zvaigzne, 1978.

4. Frišs S., Timoreva A. Vispārīgās fizikas kurss. - R.: LVI, 1957.

5. Grabovskis. R.Fizika. Rīga . Zvaigzne. 1983

6. Hans. C.Ohanian. Principles of Physics. W.W.Norton & Company, Inc., 1994

7. Jansone M.,.Kalnača A, Blūms J., Ķiploka A.,.Klemenoks I, Medvids A.,.Knite M. Uzdevumu

krājums Vispārīgajā fizikā, Rīga, RTU.2000

8. John D.Cutnell & Kenneth W. Johnson. Physics. 5th edition, John Willey & Sons, 2001..

9. Kokina A. Laboratorijas darbi molekulārajā fizikā. - Daugavpils: DPI, 1974.

10. Kručāns J. Molekulārfizika. - R.: Zvaigzne, 1975.

11. Krūmiņš J., Ertele B., Zambrāns A. Fizikas uzdevumu risināšanas metodika. - R.: Zvaigzne,

1980.

12. Krūmiņš J., Lemberga B., Platacis J., Students O. Uzdevumu krājums vispārīgajā fizikā. - R.:

Zvaigzne, 1971.

13. Laboratorijas darbi mehānikā 1.daļa (sastādījuši S.Rabša un A.Kokina), Daugavpils

Pedagoģiskais institūts, 1989

14. Oksleids K.,.Stoklija K, Vertheima Dž.. Ilustrētā fizikas vārdnīca, Apgāds "Zvaigzne

ABC",1997

15. Petrovskis J. Mehānika. - R.:Zvaigzne, 1976

16. Platacis J. Elektrība. - R.:Zvaigzne, 1974.

17. Rolovs. B.Kodolfizika. LVI, Rīga 1964

18. Students O. Optika. - R.:Zvaigzne, 1971.

19. Valters A. u.c. Fizika. Rīga. Zvaigzne"1992

20. Vidusskolas fizikas mācību grāmatas.

21. Volkenšteine V. Uzdevumu krājums fizikā. - R.: Zvaigzne, 1968.

22. Н.М. Ливенцев. Курс физики ч. I и II. Москва Высшая школа 1978.

23. Н.М. Ливенцев. Курс физики для медвузов. Изд. 5-ое. Москва Высшая школа.1974


Jebkura lit-ra Papildliteratūra:

1. Pakers V. Fizika. 5.Kodolreakcijas, DPI izd.,Daugavpilī, 1994.

2. Pakers V.. Fizika. 4.Atoma kodola fizika, DPI izd.,Daugavpilī, 1994.

3. Pakers V.. Fizika. 6.Elementardaļiņas, DPI izd.,Daugavpilī, 1992.

4. Rolovs B. Fizikas principi. Mācību līdzeklis. - Rīga: LU, 1993 -2. Daļa

5. Акоста В.. Кован К. Грем. Основы современной физики. М. Просвещение 1981. 496

стр.

6. Поль Р.В. Оптика и атомная физика. - Изд. Наука. М. 1966. 552 стр.

7. Савельев И.В. Курс общей физики – М. Наука.

8. Фейнмановские лекции по физике – М. Мир. 1967.

9. Элементарный учебник физики.Под ред. акад.Ландсберга Г.С. т.1 М.1967. 576 стр.



INTERNET resursi:

http://lv.wikipedia.org/wiki/Category:Fizika

http://www.iop.org/EJ/journal/NJP

http://www.arxiv.org/

http://www.physicsoflife.com/

http://www.sciencedirect.com/science/subscriptionSummary/6600/J

http://xxx.unizar.es/ - e-publikāciju arhīvs

http://www.aip.org/dbis/ - atklājumi zinātnē

http://nobelprizes.com/nobel/physics/physics.html - Nobeļa prēmijas fizikā

http://www.eskimo.com/links/science.html - daudzas adreses fizikā un astronomijā

http://www.spaceweather.com/ - Visuma laika apstākļi

http://www.pbs.org/transistor/tv/index.html - viss par Tranzistoru

http://www.virtualjournals.org/vjs/?jsessionid=2819161005151557587 - virtuālie žurnāli zinātnē

http://lv.wikipedia.org/wiki/Category:Fizika

http://www.iop.org/EJ/journal/NJP

http://www.arxiv.org/

http://www.physicsoflife.com/

http://www.sciencedirect.com/science/subscriptionSummary/6600/J

http://xxx.unizar.es/

http://www.aip.org/dbis/

http://nobelprizes.com/nobel/physics/physics.html

http://www.eskimo.com/links/science.html

http://www.spaceweather.com/

http://www.pbs.org/transistor/tv/index.html

http://www.virtualjournals.org/vjs/?jsessionid=2819161005151557587

http://www.physicsclassroom.com/Default.html - Fizikas klase

http://www.physicsclassroom.com/Class/vectors/vectoc.html

http://www.physicsclassroom.com/mmedia/index.html

http://physics.bu.edu/~duffy/ - Bostonas Universitātes Fizikas demonstrējumi"

http://www.interactivephysics.com/demo.html - Interactive Physics" mājas lapa

http://www.picotech.com/experiments/index.html - dabaszinātņu eksperimentu laboratorija

http://physicsweb.org/TIPTOP/VLAB/ - Virtuālā laboratorija

http://www.falstad.com/mathphysics.html simulacijas (apleti)

http://www.netzmedien.de/software/download/java/index.html - Java apleti optikā

http://www.aip.org/aiphome.html - Amerikas Fizikas institūta ziņas

http://www.aip.org/pt/ - Žurnāla Physics Today" mājas lapa

http://dir.yahoo.com/Science/Physics/ Fizikas jaunumi pa visām fizikas nodaļām

http://hypertextbook.com/chaos/ - labs pārskats par haosu ar komentētu interneta adrešu sarakstu

http://www.nature.com/nsu/ - Žurnāla "Nature" mājas lapa

http://www.elgin.free-online.co.uk/rainbow.zip - varavīksne

http://www.liis.lv/ -skola Latvijā

http://www.europhysicsnews.com - Žurnāla "EuoroPhysics News" mājas lapa

http://www.iop.org/

http://physicsweb.org/ - Žurnāla "Physics World" mājas lapa

http://epswww.epfl.ch/

http://www.netlabs.net/hp/tremor/ - astronomijā

http://cmex-www.arc.nasa.gov/CMEX/index.html

http://www.iclub.lv/kosmoss/

http://www.unmuseum.org/soearch/scitoday.htm

http://www.carolla.com/quantum/QuantumComputers.htm

http://www.livelinks.com./sumeria/phys/grav3.html - Viss par gravitācijas viļņiem

http://www.eskimo.com/links/astro.html - Astronomijas un Astrofizikas saites

http://vishnu.nirvana.phys.psu.edu/ - Gravitācijas fizika

http://www.fas.org/ - Amerikāņu zinātnes mājas lapa

http://www.howstuffworks.com/ - Kā darbojas lietas (reklāma pasūtīšanai)

http://www.geocities.com/CapeCanaveral/Lab/1287 - Alternatīvie enerģijas avoti

http://www.trufax.org/ - Pētījumu priekšgalā (reklāma par grupas izdevumiem)

http://www.weburbia.demon.co.uk/pg/theories.htm - Fizikas hronoloģija Jaunas un alternatīvas

fizikas teorijas

http://www.princeton.edu/~pear Princetonas Anomālo pētījumu programma (cilvēka iedarbība

ar jutīgiem fizikāliem aparātiem un sistēmām

http://www.amasci.com/ - Zinātne hobijs (zinātne bērniem)

http://www.sciam.com/ - Žurnāla "Scientific American" lapa

http://www.sfgate.com/offbeat/machine.html - Dīvainās mašīnas

http://www.pppl.gov/TFTR/ - Tokamaka kodolsintēzes projekta mājas lapa Princetonā

http://unisci.com/ - UniSci , Sterptautiskā zinātnes ziņu lapa (Daily University Science News)

http://www.geophys.washington.edu/tsunami/intro.html

MULTIMEDIJU resursi:

Боревский Л. Я. Курс физики ХХ1 века 2 CD-ROM

Открытая физика. версия 2.5. Под ред. Козела С.М. ч.1 т 2.CD-ROM 0

Kustība Multimedia Motion LV , CD-ROM 2000

Fusion an energy option for the future

W.H.Freeman & Company CD-ROM: Understanding Earth 3.0

J.Willey & Sons, Inc CD-ROM: Geosciences in Action 2.0

Microsoft CD-ROM: Microsoft Encarta Encyclopedia 99

Microsoft CD-ROM: Microsoft Encarta Encyclopedia 2002


Žurnāli: Terra, Ilustrētā zinātne,

http://www.physicsclassroom.com/Default.html

http://www.physicsclassroom.com/Class/vectors/vectoc.html

http://www.physicsclassroom.com/mmedia/index.html

http://physics.bu.edu/~duffy/

http://www.interactivephysics.com/demo.html

http://www.picotech.com/experiments/index.html

http://physicsweb.org/TIPTOP/VLAB/

http://www.falstad.com/mathphysics.html

http://www.netzmedien.de/software/download/java/index.html

http://www.aip.org/aiphome.html

http://www.aip.org/pt/

http://dir.yahoo.com/Science/Physics/

http://hypertextbook.com/chaos/

http://www.nature.com/nsu/

http://www.elgin.free-online.co.uk/rainbow.zip

http://www.liis.lv/

http://www.europhysicsnews.com/

http://physicsweb.org/

http://www.netlabs.net/hp/tremor/

http://cmex-www.arc.nasa.gov/CMEX/index.html

http://www.carolla.com/quantum/QuantumComputers.htm

http://www.howstuffworks.com/

http://www.geocities.com/CapeCanaveral/Lab/1287

http://www.trufax.org/

http://www.weburbia.demon.co.uk/pg/theories.htm

http://www.princeton.edu/~pear

http://www.amasci.com/

http://www.sciam.com/

http://www.sfgate.com/offbeat/machine.html

http://www.pppl.gov/TFTR/

http://unisci.com/


ABSP „bioloģija” A-daļa, ABSP „vides zinātne” B -daļa


Physics


1st Level Degree Course in Physics provides students with a theoretical and practical grounding

on the main topics of Physics . Volume of the course is 2 national credits (3 ECTS) and usually is

delivered at the 1st semester. Course consists of lectures ( 1 lecture in two weeks), accompanied

with lecture experiments and Laboratory practicals ( 2 hours in two weeks). and problem solving

test.

Piezīmes:

Kursa nosaukums Biometrija

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 1

Kredītpunkti 2





Indriķis Krams, DU Sistemātiskās Bioloģijas institūts, dr.biol. doc.


Kursa anotācija:

Radīt priekšstatu par statistiskajām metodēm bioloģijā un to nozīmi zinātniskajā darbā. Dot priekšstatu par

eksperimentu plānošana, hipotēžu izvirzīšanu un to statistisko pārbaudi. Iepazīstināt ar pazīmju variēšanu

un radīt priekšstatus par pazīmju izkliedi. Apskatīt biometrijas metožu klāstu, iepazīstināt ar populārākajām

metodēm un to izvēles principiem.

Kursa plāns:

Īsa biometrijas vēsture. Novērojumi, eksperimenti, datu ievākšana, statistika: aprakstošā statistika, atšķirību

meklēšana, mijiedarbību meklēšana, liela apjoma datu apstrāde un izpēte. Hipotēžu pārbaude, pieļaujamās

kļūdas, p vērtības. Statistikas veidi: aprakstošā, parametriskā, neparametriskā. Variante. Izkliežu veidi.

Summārā statistika. Datu kopu salīdzināšana. Datu biežuma izkliede: G-tests, Chi-kvadrāta tests,

Kolmogorova-Smirnova tests, Andersona-Darlinga tests. Pāra datu salīdzināšana. Nepāra datu

salīdzināšana. Atšķirību meklējumi vairāk nekā divu datu kopu grupās. Variācijas analīze. Daudzfaktoru

analīze. Korelāciju un asociāciju meklējumi. Datu izpēte: principālo komponentu analīze, klāsteru analīze,

diskriminācijas analīze. Datoru lietošana.




Dytham, C. 2004. Choosing and Using Statistics: a Biologist’s Guide. Blackwell Publishing.

Sokal, R. R. and Rohlf, F. J. 1981. Biometry. New York: Freeman and Company.


Liepa, I. 1974. Biometrija. Zvaigzne.


Statistics


ABSP “Bioloģija” B daļa


Biometry


The aim of this course is to introduce biology students how to process their data through statistical testing

and a statistical package on the computer. The course includes the basic observations, choosing a test,

testing of hypothesis, general statistics, variables and distributions, descriptive and presentational

techniques, tets to look at differences, tests to look at relationships and tests for data exploration.

Nosaukums Biosistemātikas pamati

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 3

Kredītpunkti 2





Pēteris Evarts-Bunders, Daugavpils Universitāte, docents



Kursa anotācija:


Bioloģiskās sistemātikas galvenie uzdevumi. Taksonmijas pamatprincipi un kritēriji. Suga un sugas

kritēriji. Svarīgākās apakšnozares – taksonomija, nomenklatūra un klasifikācija. Dzīvo organismi

iedalījums valstu līmenī. Taksonomiskā hierarhija


32 st. lekcijas,

Bioloģiskās sistemātikas galvenie uzdevumi. Bioloģiskās sistemātiskās vēsturiskā attīstība – utilitārā

sistemātika, mākslīgā sistemātika, dabiskā sistemātika, filoģenētiskā sistemātika, kladistika.

Bioloģiskās sistemātikas galvenās apakšnozares:

Taksonomija. Taksonomijas galvenie uzdevumi. Taksonomijas pamatprincipi un taksonu kritēriji.

Taksonomiskā hierarhija, binārā nomenklatūra.

Nomenklatūra. Nomenklatūras vēsturiskā attīstība. Mūsdienu nomenklatūras galvenie principi.

Taksonu epitetu veidošanas kārtība un pareizrakstība. Tipifikācija. Hibrīdu un kultūraugu nosaukumu

veidošanas principi.

Klasifikācija. Klasifikācijas galvenie uzdevumi un galvenie principi. Mūsdienu populārāko augu un

dzīvnieku klasifikācijas shēmas un to autori – Ā Englers, A Tahtadžjans, R. Thorns, A. Kronkvists.

Dzīvo organismi iedalījums valstu līmenī. Augu, dzīvnieku, sēņu, protistu un monēru valsts vispārīgs

raksturojums. Valstu galvenš atšķirības organismu, audu un šūnu līmenī.


Nokārtots eksāmens


Samuel B. Jones. Plant systematics. 1986, New York, 512 p.

Clice A. Stace. Plant taxonomy and biosystematics. 1989, Cambridge University press, 264 p.

Judd, Campbell, Kellogg, Stevens. Plant systematics. 1999. Sinauer, 464 p.

Campbell N.A., Reece J. B. Biology. 2002. New York, 1247 p.

Bernes R. S. K., Calow P., Olive P. J. W., Golding D. W. The Invertebrates: a synthesis. 2006.

Blackwell Publishing, 497 p.

International code of botanical nomenclature. 1978. Leningrad, 283 p.

Алексеев Е. Б. Губанов И. А. Тихомиров В. Н. Ботаническая номенклатура 1989. Московского

университета 166 стр.

Hollongsworth P. M. Molecular Systematics and plant Evolution. 1999. Taylor & Francis, -London,

485 p.

Kitching I. J. Cladistics. The theory and practice of parsimoy analysis. 1998, Oxford University press,

228.p.


Cronquist A. The evolution and classification of flowering plants. 1968, -Boston, 396 p

Engler A. Syllabus der Pflanzenfamilien, 1964, -Berlin, Band I – II.

А. Тахтаджян, Система магнолиофитов. 1987. – Ленинград, 374 стр.



Bakalaura studiju programmas “Bioloģija” B daļa.


Biosystematics



Main problems and basics of historical development of biosystematics. Main prilciples and criteria af

taxonomy. Species un criteria of species. Main branches of biosystematics – taxonomy,

nomenclature and classification. Most important high taxa of life organisms and their characteristics.

Taxonomical hierarhy

Piezīmes:

Kursa nosaukums Entomoloģija

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 2

Kredītpunkti 3





Arvīds Barševskis, DU DMF Sistemātiskās Bioloģijas institūts, Dr. biol., prof.;

Raimonds Cibuļskis, DU DMF Sistemātiskās Bioloģijas institūts, Mag. biol., asistents


Zooloģija I, Zooloģija II, A daļa

Kursa anotācija:

Iepazīstināt ar kukaiņu organismu uzbūves, funkcionālajām īpatnībām, bioloģiju, sistēmu, klašu un kārtu

raksturīgākajiem pārstāvjiem un sugu daudzveidību pasaulē un Latvijā.

Kursa plāns:

Entomoloģija kā zinātne, tās mērķi, uzdevumi, pētījumu objects, priekšmets, metodes. Entomoloģijas

attīstības vēsture pasaulē un Latvijā. Kukaiņu vieta dzīvo organismu sistēmā. Kukaiņi un tiem radnieciskās

grupas. Kukaiņu ārējās un iekšējās uzbūves īpatnības. Kukaiņu dzīvības procesi. Kukaiņu attīstība un

dzīves cikli. Kukaiņu reaakcija uz ārējo iedarbību un kukaiņu uzvedība. Kukaiņu skaņas, to nozīme

uzvedības procesos. Kukaiņu klases un kārtas, to diagnostiskās pazīmes, raksturojums, iedalījums. Latvijas

kukaiņu fauna. Kukaiņu evolūcija un filoģenēze. Kukaiņu ekoloģijas pamati. Kukaiņi biocenozēs. Kukaiņu

populācijas. Sociālie kukaiņi. Kukaiņi vielu aprites procesos dabā. Kukaiņi kā dabisko biotopu indikatori.

Kukaiņu nozīme cilvēka dzīvē un saimnieciskajā darbībā. Kukaiņu aizsardzība Latvijā un ES. Apdraudētās

sugas. ES direktīvās iekļautās apdraudētās sugas Latvijas faunā. Kukaiņu novērošanas un ievākšanas

metodika un noteikumi. Entomoloģiskais aprīkojums. Kukaiņu kolekcijas, to veidošanas noteikumi,

kukaiņu montēšana. Entomoloģiskās organizācijas Latvijā un pasaulē. Entomoloģiskie izdevumi.


Ieskaitīti laboratorijas darbi un kolokviji, izstrādāts individuālais darbs, nokārtota ieskaite.


Dogels V. 1986. Bezmugurkaulnieku zooloģija. Rīga, Zvaigzne: 1-556.

Goodman H.D., Emmel Th.C., Graham L.E., Slowiczek F.M., Shechter Y. 1986. Biology. Annotated

Teacher’s Edition. Harcourt Brace Javanovich Publishers, Orlando, New York,Chikago, San Diega,

Atlanta, Dallas: 1-878.

Raven P.H., Johnson G.B. 1986. Biology. Times Mirror/Mosby College Publishing. St.Louis, Toronto,

Santa Clara: 1-1198.

Ross H.H.., Ross Čh.A., Ross J.R.P. 1985. Entomologija. Moskva, Mir.: 1-576.

Wessells N.K., Hopson J.L. 1988. Biology. Random House inc., New York: 1-1252.




ABSP “Bioloģija”, B daļa


Entomology

Piezīmes:

Līdz 2008./2009. st. g. studiju kurss tiek realizēts 2 KP apjomā

Nosaukums Mežu tipoloģija

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 3

Kredītpunkti 2






Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst) Zināšanas bioloģijā iestējeksāmenu līmenī


Latvijas meža augšanas apstākļu tipi, to izdalīšanas principi. Mežu atslēgas biotopi. Meža tipi Latvijas biotopu

klasifikatorā.

Kursa apraksts - plāns: 32 st. Lekcijas.

Meža tipoloģijas mērķi, pētījumu metodes. Meža tipoloģijas veidošanās Latvijā. Vadošie zinātnieki, to

sasniegumi. Dažādu meža tipoloģijas skolu ietekme uz zinātnes attīstību Latvijā.

Latvijas mežu attīstība leduslaikmeta beigu posmā un pēcleduslaikmetā. Valdošās koku sugas arktiskajā,

preboreālajā, boreālajā, atlantiskajā, subboreālajā un subatlantiskajā (mūsdienu) periodā.

Abiotisko un biotisko faktoru ietekme uz mežu augšanas apstākļu tipu izplatību Latvijā. Meža ekosistēmas

uzbūve. Svarīgākie ekoloģiskie aspekti un mežsaimnieciskie pasākumi, to ietekme uz mežu.

Meža bioģeocenožu tipoloģija. Meža tips un meža augšanas apstākļu tips. Dabiskie un nosusinātie meži, meža

kultūras.

Meža augšanas apstākļu tipu raksturojums. Sausieņu mežu rinda. Meži uz slapjām minerālaugsnēm. Meži uz

slapjām kūdras augsnēm. Āreņi (meži nosusinātās minerālaugsnēs). Kūdreņi (meži nosusinātās kūdras augsnēs).

Meža atslēgas biotopi, raksturīgās indikatorsugas, Latgalē biežak sastopamie aizsargājamie mežu biotopi.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Nokārtota ieskaite

Literatūra (01-mācību literatūra): Bušs K. 1981. Meža ekoloģija un tipoloģija. –Rīga: Zinātne, 66 lpp

Strods H., Zunde M., Mugurēvičs Ē. U.c. 1999. Latvijas mežu vēsture. –Rīga: Pasaules Dabas fonds, 364 lpp.

Literatūra (02-papildliteratūra): Kabucis I. u.c. 2001. Latvijas biotopu klasifikators. –Rīga: Latvija Dabas fonds. 96 lpp.

Kabucis I. 2004. Biotopu rokasgrāmata. _=-Rīga: Preses nams, 160 lpp.

Meža atslēgas biotopu rokasgrāmata.


Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss: Bakalaura studiju programmas “Bioloģija” A daļa.

Kursa nosaukums angļu valodā: Typology of forests


This course consists basic information about typology of forests in Latvia. Idicatory species, especially

protected forest byotopes and interconnections of forest ecology, development and distribution in Latvia are

given.

Nosaukums Organismu individuālā attīstība

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 2

Kredītpunkti 2





Natālija Škute, Ekoloģijas institūts, Dr. biol., asoc. prof.;

Inese Kokina, Anatomijas un fizioloģijas katedra, Dr. biol., docente


Botānika , zooloģija, šūnu bioloģija (A daļa)

Kursa anotācija:

Kurss dot zināšanas par dzīvnieku un augu individuālo attīstību, mejozes lomu šajos procesos,

gametoģenezes, apaugļošanās, embrioģenēzes, histoģenēzes, morfoģenēzes etapiem.


16 st. lekcijas 12 st. laboratorijas darbi, 2st. semināri, 2st.kontroldarbs

1.Ontoģenēzes jēdziens un attīstības periodi. Dzīvnieku un augu ontoģenēzes etapi.

2. Šūnas vispārīga uzbūve. Šūnu dalīšanās veidi. Mitoze. Mejoze, etepi un raksturojums.

Gametoģenēze. 3.Spermatoģenēze. Spermatozoīdu uzbūve. Ooģenēze. Olšūna, tās uzbūves

īpatnības. Barošanās veidi. 4.Apaugļošanās stadijas un tipi. Akrosomālā un kortikālā reakcijas.

5.Drostalošanās. Blastulas. Gastrulācijas tipi. Mezodermas veidošanās tipi.

6.Dīgļlapu teorija, likumsakarības un izņēmumi.

7.Neirulācija. Nervu caurulītes un metamēro orgānu veidošanās.

8.Histoģenēze un organoģenēze.

9.Anamniju un amniotu kopīgais raksturojums. Lancetnieka, abinieku, kaulzivju un skrimšļzivju

embrionālā attīstība. Rāpuļu, putnu, zīdītāju un cilvēka embrionālā attīstība. Placentu tipi.

10.Kritiskie periodi. Nelabvēlīgo faktoru ietekme. Sporoģenēze. Augu dzimumšūnu veidošanās.

11.Apaugļošanās augiem.

12.Augu embrioģenēzes etapi. Augu audu diferenciācija, tās regulācijas mehānismi.

13.Morgofoģenēzes mehānismi, ģenētisko programmu ekspresija.

14.Vides faktori un augu attīstība.

15. Dažādu organismu sistemātisko grupu individuālās attīstības cikli.


Ieskaite par laboratorijas darbiem, nokārtota ieskaite


1. Brūveris Z., Janovskis O., Siliņa Z. 1973. Lauksaimniecības dzīvnieku citoloģijas,

embrioloģijas un histoloģijas pamati. R.: Zvaigzne.

2. Албертс Б., Брей Д., Льюис Дж., Рэфф М., Робертс К., Уотсон Дж. 1994.

Молекулярная биология клетки. М.: Мир, (tulk. no Alberts B., Bray D., Lewis J., Raff M.,

Roberts K., Watson J.D. 1995. The molecular biology of the cell. Third edition. Garland Pub.

Inc.: New York ).

3. Антипчук Ю.П. 1983. Гистология с основами эмбриолгии. M.: Просвещение.

4. Рейвн П., Эверт Р., Айхорн С. 1990. Современная ботаника. М., Мир.

5. Raven P.H., Evert RF., Eichorn S.E. 1997. Biology of Plants. Worth Publishers, Prague.


1. Campbell N.A., Reece J.B. Biology. 6th edition. Pearson Education, Inc., publisching as

Benjamin Cummings. 2002.( pieejams CD) www.aw.com/bc

2. Хадорн Э., Венер Р. 1989. Общая зоология. М.: Мир, (tulk. no Hadorn E., Rüdiger W.

http://www.aw.com/bc

1986. Allgemeine Zoologie. Georg Thieme Verlag Stuttgart. New York.)

3. Рэфф Р., Кофлин Т. 1986. Эмбриоген, гены и эволюция. М.: Мир, (tulk. no Raff R.,

Koufman T. 1986. Embryos, Genes and Evolution. Macmillian Publ. Co. Inc. New York.


Akadēmiskā bakalaura studiju programmas “Bioloģija” B daļa.


Individual development of organisms



provide students with knowledge in animal and plant individual development, gametogenesis,l

embriogenesis, histiogenesis, morfogenezisis etaps ,the role meiosis and mitosis in this process ,

Piezīmes:

Nosaukums Dendroloģija

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 2

Kredītpunkti 2





Pēteris Evarts-Bunders, Sistemātiskās Bioloģijas institūts, Dr. biol., docents

Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst) Botānika I, Botānika II, A daļa


Dendroloģijas zinātnes attīstība un galvenās risināmās problēmas. Latvijā savvaļā augošās un introducētās

koku un krūmu sugas, biežāk kultivētās kokaugu šķirnes.

Kursa apraksts - plāns: 22 st. Lekcijas, 10 st. praktiskie darbi.

Dendroloģijas pētījumu galvenie posmi. Pazīstamākie darbi dendroloģijā. Dendroloģijas zinātnes attīstība

Latvijā. Skrīveru dendrārijs, citi svarīgākie dendroloģiskie objekti Latvijā. Dendroloģiskās kolekcijas Latgalē.

Koku un krūmu naturalizācija un aklimatizācija, dažādu faktoru ietekme uz aklimatizācijas procesiem. Sēklu

izcelsmes nozīme koku un krūmu aklimatizācijā. Reliktās un endēmās sugas, piemēri. Koku un krūmu dzīvības

formas. Dižkoki, dižkoku izdalīšanas kritēriji, to mērīšanas metodika. Koki un krūmi Latvijas Sarkanajā

gramatā, to izplatība.

Kailsēkļu nodalījums (Pinophyta), tā vispārējais raksturojums. Ginku klase, Skujkoku klase; Latvijas

dendroflorā pārstāvētās dzimtas. Latvijā savvaļā augošie un introducētie skujkoki un plašāk izmantotās

dekoratīvās šķirnes.

Segsēkļu nodalījums (Magnoliophyta), tā vispārējais raksturojums. Divdīgļlapju (Magnoliopsida) klase,

Latvijas dendroflorā pārstāvētās dzimtas. Latvijā savvaļā augošie un introducētie lapkoki un plašāk izmantotās

dekoratīvās šķirnes. Viendīgļlapju (Liliopsida) klase. Koki un krūmu pārstāvji šajā klasē.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Nokārtota ieskaite

Literatūra (01-mācību literatūra): Cinovskis R. 1979. Latvijas PSR ieteicamo krāšņumaugu sortiments. Koki un krūmi. Rīga, Zinatne,276 lpp.

Lange V., Mauriņš A., Zvirgzds A. 1978. Dendroloģija. Rīga, Zvaigzne, 304 lpp.

Mauriņš A., Morkons M., Zvirgzds A. 1958. Koki un krūmi. Rīga, ZA Izd. 304 lpp.

Literatūra (02-papildliteratūra): Тахтаджян А. (ред.) 1982. Жизнь растений. М., Просвещение.

Latvijas Daba. Enciklopēdija. Rīga, Preses Nams, 1 – 6 sēj.

Соколов С. (ред.) 1949-1962. Деревья и кустарники ССР. М., Изд-во АН ССР т. 1 – 6


Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss: Bakalaura studiju programmas “Bioloģija” B daļa.

Kursa nosaukums angļu valodā: Dendrology


Basics of historical development and more significant problems of dendrology are inspected. Commonest

wild-growing and cultivated species of trees and shrubs are given.

Kursa nosaukums Fizikālās pētījumu metodes dabaszinātnēs

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 2

Kredītpunkti 2


Zinātnes nozare Dzīvās dabas zinātnes

Zinātnes apakšnozare Bioloģija


Antonijs Salītis,Dabaszinātņu un matematikas fakultāte, Fizikas katedra, asoc. profesors


Zināšanas vidusskolas kursa apjomā bioloģijā, fizikā, ģeografijā, ķīmijā

Kursa anotācija:

Kurss iepazīstina klausītājus ar mūsdienu priekšstatiem par mikropasaules, makropasaules un megapasaules

petīšanas metodēm. Sniedz pārskatu par mūsdienu dabaszinātņu galvenajiem uzdevumiem un pētīšanas

metodēm. Sniedz pārskatu par galvenajām risināmajām problēmām dabaszinātnēs un to tautsaimniecisko

nozīmi. Parāda dabaszinātņu nozīmi ekoloģisko un vides problēmu risināšanā.

Kursa plāns:

1. Mūsdienu dabaszinātņu galvenās nozares un starpnozares.

2. Novērojumi un eksperiments kā galvenās empīrisko petījumu metodes.

3. Teorijas un hipotēzes dabas izziņas procesā.

4. Fizikālo lielumu mērīšana un to mēra vienības.

5. Merījumu precizitāte Kļūdas. Kļūdu tipi.

6. Kļūdu klasifikacija pēc to rakstura un satura.

7. Kļūdu avoti.

8. Kļūdu tiešā un netiešā mērīšana.

9. Funkcionālo sakarību attēlošana: grafiks, diagramma, tabula.

10. Ekspermentālo pētījumu rezultātu apkopošana un prezentācija.

11. Fizikālo petījumu instrumenti un mērierīces.

12. Mērierīču darbības fizikālie pamatprincipi.

13. Analogie un digitālie mērinstrumenti.

14. Mērinstrumentu un mērierīču precizitātes klase.

15. Mēriekartu izvēle atkarībā no eksperimentālajos pētījumos izvēlētā mērķa un uzdevumiem.


Lekciju kursa noklausīšanās, laboratorijas darbu izpilde un eksperimentos iegūto rezultātu apstrāde un

prezentācija, diferencētas ieskaites nokārtošana kursa noslēgumā.


Fizikas praktikums. Jnsons B., Zambrāns A., Badūns A., Ginters M., Jansone A., “Zvaigzne”, 1971.

Fundamentals of Physics. Fourth edition. Halliday d.,Resnick R., Walker J. J.Wiley & Sons, New York, 1993.

The Hutchinson Dictionary of Science 2nd

Edition. Lafferty P., Rowe J. Helickon Publishing Ltd 1998 - 718p.

Lehrbuch der Experimental Physik . Band 1. Mechanik Relativitaet Waerme. 11 Auflage, Bergmann –

Schaefer, Berlin – New York, 1998.


Kleiner Leitfaden Naturwissenschaften. Schmidt G.D. PAETEC Gesellschaft fuer Bildung und Technik GmbH

1996. – 528S.


Terra (latviešu val

Nature (angļu val.).

Scientific American (angļu val.).

Bild der Wissenschaft (vācu val.).

Priroda (krievu val.).

Nauka i žiznj (krievu val.).


Akadēmiskā studiju programma “Bioloģija” B daļa.


Physical Research Methods in Nature Sciences


Piezīmes:

Kurss tiek piedāvāts lai sagatavotu bioloģijas specialitātes studējošos eksperimentālo pētījumu veikšanai.

Padziļinātas intereses gadījumā strudējošajiem tiek piedāvāta iespēja strādāt papildus mācību un zinātniskajās

laboratorijās, lai iedziļinātos atsevišķās dabaszinātņu problēmās.

Kursa nosaukums Hidroekoloģija

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 2

Kredītpunkti 2 KP


Zinātnes nozare bioloģija

Zinātnes apakšnozare ekoloģija


Artūrs ŠKUTE, DU DMF Ekoloģijas institūts, Dr. biol., prof.;

Renāte ŠKUTE, DU DMF Ekoloģijas institūts, Dr. biol., pētniece


Vispārīgā ekoloģija, Lietišķā ekoloģija, A daļa

Kursa anotācija:

Hidrobioloģijas priekšmets, metodes un uzdevumi. Hidrosfēras raksturojums. Ūdenstilpņu

fizikāli-ķīmiskie parametri. Imperatīvie abiotiskie faktori ūdens vidē un to dinamika. Hidrobiontu

dzīvības formas. Bentoss, perifitons, pelagobentoss, neistons, pleistons un nektons. Hidrobiontu

populāciju dinamika un struktūra. Hidrobiocenozes. Jūru un kontinentālo ūdenstilpņu

pamatbiocenozes. Ūdens ekosistēmu enerģētiskā bilance un vielu riņķojums. Hidrobioloģisko

paraugu ievākšanas un apstrādes veidi. Datu apkopošana un analīze.

Kursa plāns:

1. Gūt teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas hidrobiontu izpētē.

2. Apgūt ūdens paraugu ievākšanas un apstrādes metodes.

3. Veikt hidrobioloģisko un hidroķīmisko datu apkopošanu un analīzi.


ieskaitīti kolokviji un laboratorijas darbi, nokārtots eksāmens


Closs G., Downes B. & A. Boulton. 2003. Freshwater Ecology. A Scientific Introduction.

Blackwell Publishing. Oxford.

Dodss W.K. 2002. Freshwater Ecology. Concepts and Environmental Applications. Academic

press. San Diego, California.

Kalff J. 2002. Limnology. Inland Water Ecosystems. Prentica Hall. Upper Saddle River, New

Jersey.


O'Sullivan P. and Reynolds. C. 2003. The Lakes Handbook. Vol. 1. Blackwell Publishing.

Oxford.

O'Sullivan P. and Reynolds. C. 2004. The Lakes Handbook. Vol. 2. Blackwell Publishing.

Oxford.

Krebs C. J., 2004. Ecological Methodology. Harper Collins Publishers.

Northcote G. T., Hartman G. F. 2004. Fishes and Forestry. Worldwide Watershed Interactions

and Management. Blackwell Publishing. Oxford.


Oikos, Ecography


ABSP “Bioloģija”, B daļa


Hydroecology


Hydroecology is the study of the structural and functional interrelationships of organisms of

inland waters as they are affected by their dynamic physical, chemical, and biotic environments.

Emphasis placed on the role of drainage basins, the atmosphere, contaminants, weather and

climate — in determining the function of aquatic systems.

Piezīmes:

Nosaukums Bioģeogrāfija

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 3

Kredītpunkti 2



Zinātnes apakšnozare Zooloģija un botānika


Valentīna Kokina, DU DMF Sistemātiskās Bioloģijas institūts, Dr. biol., doc.


Zooloģija I, Zooloģija II, Botānika I, Botānika II, A daļa

Kursa anotācija:

Kurss ir paredzēts bakalaura studiju programmas “Bioloģija” studentiem. Kursā izskaidrota dzīvnieku

un augu izplatība pa ģeogrāfiskām zonām un tās saistība ar zemes vēsturisko attīstību.


16 st. lekcijas 16 st. semināri

Bioģeogrāfijas rašanās vēsture. Bioģeogrāfijas saistība ar citām zinātnes nozarēm.

Horoloģija. Relikti. Endēmiķi. Kosmopolīti.

Kontinentu faunas rašanās un evolūcija saistībā ar zemeslodes kontinentu un okeānu izmaiņām.

Cilvēka darbības ietekme uz savvaļas faunu un floru.

Zooģeogrāfiskais sauszemes iedalījums.

Arktogejas valsts raksturīgākie zooģeogrāfiskie apgabali un fauna tajos.

Notogejas valsts raksturojums. Austrālija.

Zēlandes un Polinēzijas zooģeogrāfisko apgabalu raksturojums.

Paleogejas valsts raksturojums. Etiopijas un Indomalajas zooģeogrāfisko apgabalu dzīvnieku

valsts.

Neogejas valsts raksturojums. Neotropu zooģeogrāfiskā apgabala dzīvnieku valsts.

Pasaules veģetācijas tipi. Sauszemes floristiskie reģioni.

Tropiskās zonas augi. Savannas subtropu augi. Mitrie subtropu meži. Mūžzaļie cietlapju un

krūmu meži.

Mērenā klimata zonas augi.

Stepes. Tuksneši. Tundra.

Kalnu organismi.

Ūdensbaseinu organismi.

Latvijas floras un faunas raksturojums.


Ieskaite


Sloka N. Zooģeogrāfija. Rīga: Zvaigzne. 1979. - 222.

Bonarsku P., Boscain N. Biogeographie, Jena, 1978. - 201.

Агаханяц О.Е. Биогеография. - Минск: Высшая школа. 1992. - 145.

Растительный мир Земли. Ред. Ф.Фукарека. 1982. Москва, Мир. В 2-х томах.


Foldāts E. 1993. Tropu ekoloģija. Venesuelas Centrālās universitātes lekciju izdevums. l – 225.

Walter H. 1979. Vegetation und Klimazonen. Stuttgart. l – 309.

Игнатьев А.Н. 1971. Дифференциальная систематика и дифференциальная география

растений. Минск, с - 231.





Biogeography



Distribution of animals and plants in different geographical regions in connection with historical

development of Earth.

Piezīmes:

Kursa nosaukums Etoloģija

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 3

Kredītpunkti 2



Zinātnes apakšnozare Etoloģija


Valentīna Kokina, DU Sistemātiskās Bioloģijas institūts, Dr.biol. docente;

Indriķis Krams, DU Sistemātiskās Bioloģijas institūts, Dr.biol., vadošais pētnieks


Kursa anotācija:

Sniegt priekšstatu par etoloģiju kā par starpdisciplināru zinātni, kas apvieno neirobioloģiju, psiholoģiju ar

populāciju bioloģiju un uzvedības ekoloģiju. Dot priekšstatu par uzvedības nozīmi gan individuālajā, gan

populāciju līmenī. Parādīt etoloģijas sasniegumus uzvedības attīstības izpētē, un tās stimulējošo lomu jaunu

zinātņu jomu radīšanā.

Kursa plāns:

Etoloģijas rašanās un vēsture. Dzīvnieku maņu orgāni un to loma izdzīvošanas procesā: redze, dzirde, oža,

elektriskie orgāni, tauste. Stimuli un to darbība: uzvedības simboli, uzvedības palaidējmehāmismi un

superstimuli, uzvedības konflikti. Uzvedības mehānismi: uzvedība sarežģītās situācijās – nobīdītā

aktivitāte, smadzeņu aktivitāte un hormonu loma uzvedībā. Dzīvnieku uzvedība labirintos, orientācija un

migrācijas. Uzvedības attīstība. Instinkti un iemācīšanās process: iedzimtā uzvedība un iemācīšanās

ierobežojumi. Motivācija un lēmumu pieņemšanas process. Sabiedriskā uzvedība un etologu loma tās

izpētē. Uzvedības evolūcija.




Alcock, J. 2001. Animal Behavior: An Evolutionary Approach. Sinauer Associates.

Manning, A. And Dawkins, M.S. 1998. Animal Behaviour. Cambridge University Press.

McFarland, D. 1998. Animal Behaviour: Psychobiology, Ethology and Evolution (3rd Edition). Oxford

University Press.

Scott, G. 2005. Essential Animal Behavior. Blackwell Publishing.


Krebs, J. R. and Davies, N. B. 1993. An Introduction to Behavioral Ecology. 3d ed. Oxford: Blackwell

Scientific Publications.


Ethology, Animal Behaviour, Behavioral Ecology


Akadēmiskā bakalura studiju programma “Bioloģija” B daļa


Ethology


The aim of this course is to show ethology as an important interdisciplinary science which connects

neurobiology, psychology with population biology and behavioural ecology. This course shows the

importance of ethology both on individual and population level and the achievements of ethology in

studying the development of behaviour and its evolution.

http://www.amazon.com/Animal-Behavior-Evolutionary-John-Alcock/dp/0878930116/ref=pd_bbs_sr_2/002-1147149-1706431?ie=UTF8&s=books&qid=1179867158&sr=1-2

http://www.amazon.com/Animal-Behaviour-Psychobiology-Ethology-Evolution/dp/0582327326/ref=pd_bbs_sr_1/002-1147149-1706431?ie=UTF8&s=books&qid=1179867158&sr=1-1

Nosaukums Parazitoloģija

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 3

Kredītpunkti 2



Zinātnes apakšnozare Ekoloģija

Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats) Valentīna Kokina, DU DMF Sistemātiskās Bioloģijas institūts, Dr. biol., docente

Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst) Zooloģija I A daļa

Kursa anotācija: Kurss ir paredzēts bakalaura studiju programmas “Bioloģija” studentiem. Kursā iztirzāts parazītisms kā

ekoloģiska parādība un izplatītākie cilvēka parazīti.

Kursa apraksts - plāns: 20 st. lekcijas 10 st. laboratorijas darbi, 2 st.kontroldarbs

1. Parazītisma raksturojums. Parazītu morfoloģiskās, fizioloģiskās un reproduktīvās pielāgotības.

2. Parazīta un saimnieka attiecības.

3. Vicaiņi un to izraisītās cilvēka slimības.

4. Amēbas un to izraisitās cilvēka slimības.

5. Infuzorijas un sporaiņi - cilveka slimību izraisītāji.

6. Tārpi - cilvēka parazīti. Sūcējtārpi.

7. Lenteņi -cilvēka parazīti.

8. Nematodes, to izraisītās saslimšanas.

9. Parazītiskie kukaiņi.

10. Ērces - slimību izraisītājas un parnesējas.

11. Parazītu lokalizācija cilvēka organismā.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Ieskaitīti laboratorijas darbi, projekta darbs un kontroldarbi

Literatūra (01-mācību literatūra): Dogelis V. 1986. Bezmugurkaulnieku zooloģija. R.: Zvaigzne, - 555 lpp.

Gustavsons R., Lindha G. 2001. Erces un to pārnestās infekcijas. Hyland, Baxtes, 10 lpp.

Хаусман К. 1988. Протозоология. (перевод с немецкого). М.: Мир, - 333 с.

Генис Д. 1975. Медицинская паразитология. М.:Медицина, - 280с.

Literatūra (02-papildliteratūra): Lazdiņa M. 1966. Izplatītākās cilvēka helmintozes. R.: Zinātne, - 93 lpp.

Bauman R.W. 2004. Microbiology. Inc., publishing as Pearson Benjamin Cummings, San Francisko. 780 p.

Campbele N.A., Reece I.B. 2002. Biology. 6th

ed. Sanfrancisko New York.



Kursa nosaukums angļu valodā: Parasitology

Kursa anotācija angļu valodā: The course is intending for students of bachelor study programme "Biology".

Parasithysm from the ecological point observed here. The most distributed parasytes of human are characterise

here too.

Nosaukums Molekulārās bioloģijas metodes

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 3

Kredītpunkti 2



Zinātnes apakšnozare Molekulārā bioloģija


Natālija Škute, DU DMF Ekoloģijas institūts, Dr. biol., asoc.prof.


Organiskā ķīmija, Molekulārā bioloģija ABSP "Bioloģija" A daļa

Kursa anotācija:

Kurss dot priekšstatu par dažam molekulārās bioloģijas metodēm : centrifugešana, hromotogrāfija ,

elektroforēze , PCR – reakcija , nukleīnskābju un olbaltumvielu primāras struktūras noteikšana.


16 st. lekcijas 32 st. praktiskie darbi

1.Nukleīnskābju un olbaltumvielu fizikālās un ķīmiskās īpašības: šķīdība, blīvums, mijiedarbība ar

elektromagnētiskiem strariem, lādiņš un citi.

2.Ultracetrifugešana: blīvuma un sedimentācijas koeficenti. Zonālā, differenciālā, izopicniskā

centrifugešana, tās izmantošana.

3.Hromatografešana un to principi un veidi: jonu, apmaiņas, adsorbcijas plauslānu, HLPS-

hromotogrāfija un citas, to izmantošana.

4.Nukleīnskābju un olbaltumvielu sastāva noteikšana, to izmantošana dažādās nozarēs.

5 Elektrofotēzes kopēji principi. Polialkīlamīdo un agarozes ģēles izmantošana. Denaturējoši

reaģenti. Krāsošana. Horizontālā un vertikālā elektroforēze, DNS un olbaltumvielu elektroforēze.

5.Elektronomikroskopija. Krioelektronas mikroskopēšanas metode. Rentgenstaru diffrakcijas

metodes.

.7. PCR - reakcija


Nokārtota ieskaite ,ieskaite par laboratorijas darbiem ,ieskaitīti kontroldarbi


1. Biotehnology: A Laboratory course./ Acad. Press Ine., San Diego, 1996.

2. Glick B.R., Pasternak I.I., Molecular Biotechnology ASM PRESS. Washington, 2002.

3. Plant Gene .Izolation. Principles and practice.Eg. G.D.Foster and D.Twell, Jonh Wiley

Sons, New York, Torontoo, 1996.


Остерман Л.А. Методы исследования белков и нуклеиновых кислот. Москва, Наука, 1981.


Akadēmiskā bakalaura studiju programmas “Bioloģija” B-daļa.


Methods of molecular biology



introductory course is aimed to provide students with molecular biology methods (DNA and

proteins centrifugation ,electrophoresis , gene structure research ,PCR- reaction ) and to prepare them

to use this in biology.

Piezīmes:

Sākot ar 2008./2009. st. g. kurss tiks realizēts programmas C daļā 4. semestrī

Kursa nosaukums Lauka kurss entomoloģijā

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 2

Kredītpunkti 1






Raimonds Cibuļskis, DU DMF Sistemātiskās Bioloģijas institūts, Mag. biol., asist.


Noklausīts zooloģijas un entomoloģijas kurss

Kursa anotācija:

Padziļināti apgūt mūsdienās pielietojamās kukaiņu pētīšanas metodes lauka apstākļos un

iemācīties noteikt dažādus kukaiņu taksonus.

Kursa plāns:

Entomoloģiskais aprīkojums lauka pētījumiem. Entomoloģisko tīkliņu veidi. Aprīkojums

materiāla ievākšanai ar koku un krūmu “purināšanas” metodi. Dažādi kukaiņu ķeršanas lamatu

veidi. Entomoloģiskais aprīkojums kukaiņu preparēšanai, plākšņošanai un montēšanai.

Entomoloģiskās adatas, to standarti. Montējamās plāksnītes, to standarti. Entomoloģiskā līme.

Preparējamās adatas. Entomoloģiskās pincetes. Entomoloģiskais aprīkojums materiāla

uzglabāšanai. Entomoloģiskās kārbas un to standarti.

Svarīgākās mūsdienās pielietojamās kukaiņu pētīšanas metodes, to praktiska izmantošana.

Augsnes lamatu veidi. Logu lamatas. Malēzes lamatas, Gaismas lamatu veidi. Krāsu lamatu veidi.

Kukaiņu pievilinašana uz ēsmu. Dažādos substrātos dzīvojošu kukaiņu petīšana. Zaru lamatas.

Kukaiņu ievākšana ar koku un krūmu „purināšanas“ metodi. Citas metodes.

Mākslīgu būrīšu un ligzdu izgatavošana un izlikšana kukaiņiem.

Kukaiņu kolekcionēšana. Kolekcijas veidošana. Nepieciešamo atļauju saņemšanas kārtība.

Kukaiņu noteikšana. Lauka pētījumu pierakstu veikšana. Kukaiņu datu bāzu veidošana.


Nokārtota ieskaite


Ross H.H.., Ross Ch.A., Ross J.R.P. 1985. Entomologija. Moskva, Mir.: 576 lpp.


Šauri specializēti noteicēji atsevišķām kukaiņu grupām, ko izvēlas studenti.





Piezīmes:

Studentiem ir iespēja specializēties padziļinātu zinātnisko pētījumu veikšanai ar kādu noteiktu

metodi, vai kādu noteiktu kukaiņu taksnomisko grupu.

Kurss tiek realizēts līdz 2008./2009. st. g . ieskaitot

Nosaukums Lauku kurss ģenētikā

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 4

Kredītpunkti 1





Zinaīda Sondore, DU DMF Ekoloģijas institūts, Dr. biol., docente

Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst) Ģenētika

Kursa anotācija: Kurss ir paredzēts akadēmisko bakalaura studiju programmas “Bioloģija” studentiem. Modifikatīvā mainība.

Gēnu multiplo alēļu sērijas. Nealēlo gēnu mijiedarbība. Selekcija Latvijā.

Kursa apraksts - plāns: 36 st. praktiskās nodarbības

1. Modifikatīvā mainība. Piemēri dabā. Kvantitatīvās un kvalitatīvās pazīmes. Kvantitatīvo pazīmju diskrētā

un nepārtrauktā variēšana. Modifikatīvās mainības statitiskais raksturojums pazīmju diskrētās variēšanas un

nepārtrauktās variēšanas gadījumos.

2. Pazīmju korelācija. Piemēri dabā. Lineārā un nelineārā (līklīnijas) korelācija. Pozitīvā un negatīvā

korelācija. Korelācijas koeficients.

3. Gēnu multiplo alēļu sērijas. Piemēri dabā. Ložņu āboliņa (Trifolium repens L.) lapas baltā plankuma

daudzveidība. Gēna V multiplo alēļu sērija. Dominēšanas un kodominēšanas izpausme un būtība

heterozigotās un kompaundos.

4. Nealēlo gēnu mijiedarbība. Piemēri dabā. Kaķu spalvas krāsa - pazīme, kuru nosaka daudzi gēni un šo gēnu

multiplo alēļu sērijas.

5. Iepazīšanās ar selekcijas darbu Latvijā, apmeklējot a/s Viļānu selekcijas un izmēģinājumu stacijas

organizētās ikgadējās lauksaimniecības izstādes.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Ieskaite

Literatūra (01-mācību literatūra): Liepa I. Biometrija.-R.: Zvaigzne, 1974, 336 lpp.

Misiņa M., Loža V. Ģenētika ar selekcijas pamatiem. - R.:Zvaigzne, 1991, 397 lpp.

Фадеева Т и др. Сравнительная генетика растений.- Л.: ЛУ, 1980, 248с.

Физиологическая генетика. Под ред. Лобашова М., Инге-Вечтомова С. - Л.: Медицина, 1976, 471с.

Шварцман П. Полевая практика по генетике с основами селекции. - М.: Просвещение, 1986, 111с.




Kursa nosaukums angļu valodā: Field course genetics

Kursa anotācija angļu valodā: The course is intending for students of bachelor study programme "Biology". The basic concepts of

quantitative genetics - determining norms of reaction, phenotypic correlation. Interactions between the alleles of

one gene and interacting genes in different pathways. Breeding in Latvia.

Piezīmes: Kurss tiks realizēts līdz 2007./2008. st. g. ieskaitot

Nosaukums Lauku kurss Latvijas flora

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 2

Kredītpunkti 1

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)







Kursa anotācija:


Latvijas vaskulāro augu floras daudzveidība, tās veidošanās, patreizējais stāvoklis, izpētes vēsture un

izpētes metodes. Galvenās sistemātiskās grupas, īpaši aizsargājamie augi.



Latvijas floras izpētes vēsture, nozīmīgākie zinātnieki, darbi, virzieni. Floras izpētes uzdevumi

(floras inventarizācija, taksonomiskā analīze, kartēšana, fitoģeogrāfiskā analīze), to nozīme, saistība

ar citām zinātnēm. Floras izpētes metodes.

Zemeslodes floristiski-ģeogrāfiskais iedalījums, Latvijas vieta tajā. Latvijas floras vēsturiskā rašanās

un attīstība, pašreizējais stāvoklis. Latvijas fitoģeogrāfiskais iedalījums, ģeobotāniskie rajoni.

Latvijas vaskulāro augu floras sastāvs un sistemātiskā struktūra: nodalījumu, dzimtu, ģinšu īsi

raksturojumi, to ekoloģija un izplatība, sugu noteikšanā būtiskāko morfoloģisko pazīmju

raksturojums. Plašāk izplatīto sugu apskats. Retās un aizsargājamās vaskulāro augu sugas Latvijas

florā, to apdraudošie faktori. Aizsardzības faktori un metodes. Citzemju sugas Latvijas florā:

dārzbēgļi, adventīvās augu sugas, citzemju koku sugas, kuras audzē meža kultūrās. Ruderālā un

segetālā veģetācija.











Universitāte.




ka, 136 lpp.











Field course ‘Flora of Latvia’



This field course consists basics of development, biodiversity and methods of research of flora in

Latvia. Commonest wild-growing, invasive and especially protected plant groups are given.

Piezīmes:

Kurss tiks realizēts līdz 2007./2008. st. g. ieskaitot

Nosaukums Lauku kurss dabas aizsardzība

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 2

Kredītpunkti 2





Pēteris Evarts-Bunders, Daugavpils Universitāte, docents



Kursa anotācija:


Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Latvijā, to veidošanās, administrēšana, darbības stratēģija,

galvenie pētījumu virzieni. Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju galvenās dabas vērtības.



Dabas aizardzības vēsture Latvijā. Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (ĪADT) – rezervāti,

biosfēras rezervāti, Nacionālie parki, dabas parki, lielgumu, ainavu apvidi, mikroliegumi. Dabas

aizsardzības stratēģija un administrēšana ĪADT. Likumdošanas akti, kas reglamentē dabas

aizsardzību Latvijas republikā.

Svarīgākās ĪADT un iepazīšanās ar tām - dabas parks ‚Daugavas loki’, Kalsnavas arborētums, Teiču

un Krustkalnu rezervāts, Gaujas nacionālais parks, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts, Nacionālais

Botāniskais dārzs, Ķemeru nacionālais parks, Engures dabas parks, Slīteres nacionālais parks, Užavas

dabas liegums, Tētvetes dabas parks, dabas parks ‚Ogres zilie kalni’




Liepa I., Mauriņš A., Vimba E. Ekoloģija un dabas aizsardzība. 1991. –Rīga: Zvaigzne, 301 lpp.

Internetresursi par aizsargājamajām dabas teritorijām:

www.varam.gov.lv

www.dap.gov.lv

www.teici.gov.lv

www.gnp.gov.lv

www.nbd.gov.lv

www.biosfera.gov.lv

www.kemeri.gov.lv

www.slitere.gov.lv



Andrušaitis G. (Red.). Latvias Sarkanā grāmata. –Rīga, 1 – 6 sēj.

Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju individuālie dabas aizsardzības plāni.




http://www.varam.gov.lv/

http://www.dap.gov.lv/

http://www.teici.gov.lv/

http://www.gnp.gov.lv/

http://www.nbd.gov.lv/

http://www.biosfera.gov.lv/

http://www.kemeri.gov.lv/

http://www.slitere.gov.lv/




Field course ‘Nature protection’



This field course consists basics of development, biodiversity, management and main nature

treasures of especially protected nature territories. Most important espeially protected nature

territories in Latvia - nature park ‚Daugavas loki’, arboretum Kalsnava, Teiči and Krustkalni nature

reserve, Gauja national park, Ziemeļvidzeme biosphere reserve, National Botanical gardens, Ķemeri

national park, Engure nature park, Slītere national park, Užavas restricted area, Tētvete nature park‚

nature park Ogres zilie kalni’

Piezīmes:

Kurss tiks realizēts līdz 2008./2009. st. g. ieskaitot

Nosaukums Uzvedības ģenētika

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 3

Kredītpunkti 2





Zinaīda Sondore, DU DMF Ekoloģijas institūts, Dr. biol., docente


Šūnas bioloģija, Ģenētika, A daļa

Kursa anotācija:

Kurss ir paredzēts akadēmisko bakalaura studiju programmas “Bioloģija” studentiem. Iedzimtības

materiālais pamats. Mutatīvā mainība un ar to saistītā cilvēka normālās uzvedības daudzveidība un

novirzes cilvēka uzvedībā. Uzvedības pazīmju iedzimšanas likumsakarības bezdzimumiskās un

dzimumiskās vairošanas gadījumos.


16 st. lekcijas 16 st. semināri

1. Ievads cilvēka uzvedības ģenētikā.

1.1. Cilvēka uzvedības ģenētika kā cilvēka ģenētikas kursa sastāvdaļa. Uzvedības kā pazīmes

atšķirības no citām ģenētiski pētāmām pazīmēm.

1.2. Cilvēka uzvedības ģenētikas pētīšanas metodes.

2. Organismu mutatīvā mainība. Mutāciju izraisītie iedzimtie sindromi un ar tiem saistītās cilvēku

uzvedības īpatnības. Iedzimto slimību diagnosticēšanas un ārstēšanas iespējas.

2.1. Genoma un hromosomu mutācijas to rašanās mehānismi. Dzimumhromosomu un autosomu

sindromi. Hromosomu aberācijas un spontānie aborti.

2.2. Gēnu mutācijas, to rašanās mehānismi. Gēna normālā alēle un mutantās alēles. Cilvēku

iespejamie genotipi pēc viena gēna alelēm. Gēnu normālo un mutanto alēļu iedzimtās

informācijas realizēšanās šūnas līmenī un izpausme organisma līmenī. Cilvēka iedzimstošo

pazīmju un īpašību polimorfisms, cilvēku uzvedības daudzveidība. Bioķīmiskā metode cilvēka

genotipa izpētē. Ar dzimumu saistīto un autosomālo gēnu slimības.

3. Bezdzimumiskās un dzimumiskās vairošanās citoloģiskie un molekulārie mehānismi.

3.1. Mitoze - bezdzimumiskās vairošanās citoloģiskais pamats. Monozigotiskie (vienolas) dvīņi -

bezdzimumiskās vairošanās gadījums cilvēkam. Klonēšana. Monozigotisko dvīņu metode cilvēka

uzvedībasģenētikas pētīšanā.

3.2. Mejoze - dzimumiskās vairošanās citoloģiskais pamats. Kombinatīvā mainība, tās izpausme

cilvēku ģimenēs un populācijās. Dizigotisko dvīņu metode cilvēka uzvedības ģenētikas pētīšanā.

4. Iedzimtības likumi.

4.1. Monogēni determinēto pazīmju iedzimšanas likumsakarības. Mendeļa 1., 2. Un 3. Likums.

Dominēšanas un nepilnīgās dominēšanas bioķīmiskais pamatojums. Modelešana ar dzīvniekiem -

ģenētiskās analīzes hibridoloģiskā metode cilvēka uzvedības ģenētikas pētīšanā. Monogēni

determinēto cilvēka uzvedības pazīmju iedzimšanas noskaidrosana, pētot ciltskokus.

4.2. Poligēni determinetās cilvēka uzvedības pazīmes. Nealēlo gēnu mijiedarbības veidi: epistāze,

komplementaritāte, polimērija, modificēšana.

4.3. Plejotropoja.

5. Dzimums un uzvedība.

5.1. Cilvēka dzimuma diferenciācija hromosomu, gonādu, somas un psihes līmenī. Novirzes cilvēka

dzimuma diferenciācijas dažādos līmeņos un ar tām saistītās uzvedības patoloģijas. Neīstais

hermafrodītisms, homoseksuālisms.

5.2. Pataloģiskie seksa veidi: mazohisms, sadisms, pedafīlija, gerontofīlija, vuajērisms,

eksbicionisms, zoofīlija, fetisisms, nekrofīlija, to ģenētiskais pamats.

6. Sajūtu uztveršanas un analīzes ģenētiskā mainība un uzvedība.

7. Neiromediatori un uzvedība. Narkotisko vielu ietekme uz neiromediatoriem un izmaiņas cilvēka

uzvedībā.

8. Alkohola metabolisma ģenētiskā mainība un alkoholisms.

9. Hormoni un uzvedība.

10. Kanibālisms un psihiskās slimības.

11. Garīgo spēju iedzimšana.

12. Alcheimera slimība un uzvedība.

13. Hačinsona - Gilforda un Vernera slimības un uzvedība.


Ieskaite


Mader S.S. Human Biology. - Dubugue: Wm.C.brown Publishers, 1988. - 485p.

Madera S.S. 2000. Bioloģija. I-III daļa.-R.: Zvaigzne ABC.

Misiņa M., Loža V. 1991. Ģenētika ar selekcijas pamatiem. Rīga, Zvaigzne.

Stuart I.F. Perspektives on Human Biology. - Dubugue: Wm.C.brown Publishers, 1991. - 524 p.

Айала Ф., Кайгер Д.К. 1987- 1989. Современная генетика. т. 1-3., Москва, Мир.

Фогель Ф., Мотульски А. Генетика человека.- М.:Мир, 1990. - т.3. - 47 - 141с.


Medicīniskā ģenētika.1979. - R., Zvaigzne.

Raipulis J. Cilvēka ģenētika. 1977. Rīga, Zvaigzne.

Равич - Щербо И.В., Марютина Т.М., Григоренко Е.Л. Психогенетика. - М.: Аспект Пресс,

1999. - 445с.


Психологический журнал.




Human Behaviour Genetics



The basic concepts of human behavior heredity and variable.

Piezīmes:

Sākot ar 2008./2009. st. g. studiju kurss tiks realizēts C daļā

Kursa nosaukums Patoloģiskā fizioloģija

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 3

Kredītpunkti 2





Antoņina Žilinska, Anatomijas un fizioloģijas katedra, Dr. med., docente.


Cilvēka anatomija, Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija, Bioķīmija, A daļa

Kursa anotācija:

Apgūt slima cilvēka organisma dzīvības procesus. Atklāt patoloģisko procesu vispārējās

likumsakarības un to attīstības mehānismus. Apgūt galvenos nozoloģijas, etioloģijas un

patoģenēzes jēdzienus. Dot pamatu visām klīniskajām disciplīnām.

Kursa plāns:

14 st. lekcijas, 8 st. praktiskie darbi, 4 st. kolokviji, 6 st. semināri.

Nr. Tēma

Stundu skaits L

ekci

jas

pra

kti

ski

e d

arb

i

sem

ināri

kolo

kvij

i

1. Patoloģiskās fizioloģijas priekšmets, uzdevumi un

metodes. Vispārējā nozoloģija. Tipveida patoloģiskie

procesi. Mācība par etioloģiju. Slimības cēloņi.

2 - -

2. Mācība par patoģenēzi. Patoģenēzes sākuma, galvenie

un vadošie locekļi. Patoģenēzes “burvju loki”. Slimības

attīstības stadijas un iznākumi. Nāves patoloģiskā

fizioloģija. Slimību klasifikācija un ārstēšanas principi.

2 - -

3. Organisma reaktivitāte. Organisma nespecifiskā un

specifiska rezistence. Organisma imunuloģiska

reaktivitāte. Imunoloģiskā mazspēja. Alerģija un

imunopatoloģija.

2 - -

4. Šūnas patoloģiska fizioloģija. Specifiskas un

nespecifiskas izpausmes šūnu bojājumi: alterācijas,

šūnas “sūkņu” darbības, šūnas membrānas caurlaidības

un šūnas vielmaiņas traucējumi.

2 - -

5. Perifērās asinsrites traucējumi. Centrālā, perifērā

asinsrite un mikrocirkulācija. Arteriālā un venozā

hiperēmija, to veidi. Etioloģija, patoģenēze, galvenās

klīniskās izpausmes. Mikrocirkulācijas īpatnības sekas.

Sāze, “Sladža” fenomens. Išēmija, etioloģija,

patoģenēze, klīniskās izpausmes, veidošanās

mehānisms un sekas. Kolaterālās asinsrites loma.

Infarkts. Baltā un sarkanā infarkta mehānisms.

Tromboze. Embolija.

2 2 - 1

6. Asins sistēmas patoloģiskā fizioloģija (eritrocītu,

leikocītu). Anēmija, leikozes. - 2 2 1

7. Hipoksija. Hipoksijas veidi (hipoksiskā, respiratoriskā, 2 - - 1

cirkulatoriskā, hemiskā, histotaksiskā, jaukta, akūta un

hroniska). Hipoksijas kompensācjas mehānismi.

Hipoksijas sekas un terapijas principi.

8. Asinsrites sistēmas patoloģiskā fizioloģija. - - 2

9. Elpošanas sistēmas patoloģiskā fizioloģija - 2 2

10. Iekaisums. Etioloģija, patoģenēze un sekas. Iekaisumu

klasifikācija. Iekaisuma mediatori un modulatori.

Galvenās fizikāli – ķīmiskās pārmaiņas iekaisuma

perēklī. Eksudācijas un leikocītu emigrācijas attīstības

mehānisms. Iekaisuma tūskas veidošanās.

Termoregulācijas patoloģiskā fizioloģija. Drudzis.

2 - - 1

11. Endokrīnās sistēmas patoloģiskā fizioloģija. - 2 -


ieskaite


1. Leja J. Vispārīgā klīniskā patoloģiskā fizioloģija. Izd. “Zvaigzne”, Rīga, 1993., 352 lpp.

2. Leja J. Pevznere E. Speciālā klīniskā patoloģiskā fizioloģija. Izd. “Zvaigzne”, Rīga,

1988., 444 lpp.

3. Патофизиология. Курс лекций. Под ред. проф. П.Ф.Литвицкого. Изд. ''Медицина'',

Москва, 1997. с. 751.c.

4. Адо А.Д. Патологическая физиология. Изд. Триада-Х, Москва, 2000. – 573 с.


1. Apinis P. Cilvēks. Anatomija, fizioloģija, patoloģijas pamati. –Rīga, NMA, 1999., 800

lpp.

2. Leja J. Ogļhidrātu vielmaiņas traucējumi. AML. Rīga, 1994., 25 lpp.

3. Leja J. Ūdens un elektrolītu maiņas traucējumi. Rīga, AML, 1995., 35 lpp.

4. Leja J. Tauku un lipoīdu vielmaiņas traucējumi. AML. Rīga, 1996., 19 lpp.

5. Lejniece S. Klīniskā hematoloģija. –Rīga, NMA, 2002., 303 lpp.,

6. Pathophysiology. The Biologic Basic for Disease in Adults & Children. -Mosby, 2002

7. Шанин В.В. Клиническая патофизиология. С.Петербург, '' Специальная

литература'', 1998. – 569 с.



ABSP „Bioloģija” B daļa


Pathological Physiology


The course is concerned with the life processes of a sick person’s organism; it is also reveals

general regularities of pathological process and the mechanisms of the development of these

processes. The course gives the principal concepts of nosology, etiology and pathogenesis. The

course also gives the fundamentals of clinical disciplines.

Piezīmes:

Sākot ar 2008./2009. st. g. kurss tiks realizets C daļā

Kursa nosaukums Kukaiņu monitorings

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 2

Kredītpunkti 2

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 32 kontakstundas





Raimonds Cibuļskis, DU DMF Sistemātiskās Bioloģijas institūts, Mag. biol., asist.


Apgūts bezmugurkaulnieku zoologijas un entomoloģijas kurss

Kursa anotācija:

Mūsdienās pielietojamo kukaiņu pētīšanas metožu lauka apstākļos padzilināta apgūšana, kukaiņu

monitoringa organizēšanas principu apgūšana.

Kursa plāns:

Monitorings, tā organizēšanas metodes entomoloģijā. Optimāls entomoloģiskais aprīkojums

monitoringa veikšanai. Monitorings ar entomoloģisko tīkliņu. Monitorings ar augsnes lamatām.

Monitorings ar logu lamatām. Monitorings ar Malēzes lamatām. Gaismas lamatu veidi un to

izmantošana kukaiņu monitoringam. Krāsu lamatu veidi. Tauriņu monitorings Latvijā.

Monitoringa datu iegūšana un apstrāde. Datu bāzu veidošana. Monitoringa datu izmantošana

vides aizsardzībā.


Izstrādāts individuālais darbs, nokārtota ieskaite.


Ross H.H., Ross Čh.A., Ross J.R.P. 1985. Entomoloģija. Moskva, Mir: 1 – 576.

Dažādu monitoringu projektu apraksti un datu apstrādes anketas.



Baltic Journal of Coleopterology

Latvijas Entomologs


ABSP “Bioloģija” B daļa


Monitoring of insects


Study of research methods of insects in field conditions, principles of insects monitoring

organization.

Piezīmes:

Studentiem ir iespēja specializēties padziļinātu zinātnisko pētījumu veikšanai ar kādu noteiktu

metodi, vai kādu noteiktu kukaiņu taksonomisko grupu.

Sākot ar 2008./2009. st. g. studiju kurss tiks realizēts C daļā

Nosaukums Medicīniskā ģenētika

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 3

Kredītpunkti 2





Zinaīda Sondore, DU DMF Ekoloģijas institūts, Dr. biol., docente;

Natālija Škute, DU DMF Ekoloģijas institūts, Dr. biol., asoc. prof.


Šūnas bioloģija, Ģenētika, akadēmiskā bakalaura studiju programma “Bioloģija” A daļa.

Kursa anotācija:

Kurss ir paredzēts akadēmisko bakalaura studiju programmas “Bioloģija” studentiem. Dot

priekšstatus par cīlvēka pataloģisko pazīmju un īpašību (slimību) iedzimšanu. Noskaidrot iedzimto

slimību cēloņus, to diagnosticēšanas un ārstēšanas iespējas.


16 st. lekcijas 16 st. laboratorijas darbi

1. Medicīniskās ģenētikas pētīšanas metodes: ģeneoloģiskā, MZ un DZ dvīņu metodes, adoptēto

bērnu metodes, citoģenētiskā, bioķīmiskā metodes, gēnu inženierijas metodes, prenatālās

diagnostikas metodes.

2. Dzimumhromosomu un autosomu sindromi. Hromosomu aberācijas. Ar dzimumu saistītās

autosomālās gēnu slimības. To iedzimšanas recesīvais un dominējošais tips.

3. Teja-Sanvsa slimība, cistiska fibroze, fenulketonūria. Ļaubdabīgais audzējs – ģenētiskā kontroles

zudums, sirpveida anēmija.

4. Hromosomu un gēnu sindromu diagnosticēšana un ārstēšanas iespējas. Hromosomu pētīšana

Genētiskā un fiziskās kartes gēnu terapijs.


Ieskaite


1. Alberts B., BrayD., Lewis J., Raff M., oberts K., Watson J.D. 1994. The molecular biology

of the cell. Third edition. Garland Pub. Inc.: New York]

2. Madera S.S. 2000. Bioloģija. I-III daļa. – R.: Zvaigzne ABC.

3. Medicīniskā ģenētika. –R., 1979.

4. Raipulis J. Cilvēka ģenētika. –R., 1997.



Психологический журнал.


Akadēmiskā bakalaura studiju programma “Bioloģija” B daļa.


Medical genetics



The basic concepts of human behavior heredity and variable.

Piezīmes:

Sākot ar 2009./2010. st. g. kurss tiks realizēts C daļā

3. PIELIKUMS

Akadēmiskā personāla CV.

CURRICULUM VITAE

Arvīds Barševskis

E – mail: [email protected]

URL http://lapas.dau.lv/ab

Izglītība augstākā 1988. g. Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Bioloģijas - ķīmijas fakultāte:

bioloģijas un lauksaimniecības pamatu skolotāja diploms;

1991. g. Maskavas Valsts Universitātes Entomoloģijas katedras aspirantūra

pie prof. R.Žantijeva;

Akadēmiskie nosaukumi un grādi

2002. – pašlaik Profesors Daugavpils Universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūtā (līdz 2006. g. -

Bioloģijas katedrā).

1994. Bioloģijas doktors (Dr. biol.), Promocijas darbs “Austrumlatvijas skrejvaboles”

aizstāvēts Latvijas Universitātes Promociju padomē Bioloģijas nozarē.

Darba pieredze

2002.- pašlaik DU zinātņu prorektors

2005.- pašlaik DU Sistemātiskās bioloģijas institūta direktora v.i.

2002. – 2003. Daugavpils Universitātes Satversmes Sapulces priekšsēdētājs.

1999. – 2002. Daugavpils Universitātes Bioloģijas katedras vadītājs, bioloģijas studiju programmu

direktors.

1999. - 2004 Baltijas Koleopteroloģijas institūta direktors.

1996. – 2002. Daugavpils Universitātes Senāta priekšsēdētājas vietnieks;

1993. – 2005. Daugavpils Universitātes Dabas izpētes un vides izglītības centra (DIVIC) direktors

1988. – 2002. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes asistents, docents, asociētais profesors.

II. ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS (par pēdējiem 6 gadiem)

LZP un citu valstu finansēto pētījumu projektu, programmu dalībnieks

2005.-2007. Ģints Notiophilus pasaules faunas un taksonomijas pētījumi, LZP, projekta vadītājs

2004.-2008. Atbalsts doktorantūras studijām dabas zinātnēs un informācijas tehnoloģijās, Eiropas

Sociālais fonds, makroprojekta vadītājs

2006.-2007. Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, UNDF/GEF;

SIA Estonian, Lithuanian & Latvian Environment”, projekta eksperts & pētnieks

Starptautisko pētījumu projektu dalībnieks

2006.-2007. Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas universitāšu sadarbība vides jautājumu risināšanā

(ECOHOUSE),

INTERREG, projekta vadītājs

2007. Eiropas Taksonomijas ekselences tīkla grants dalībai simpozijā un apspriedē Smolenice,

Slovākijā. EDIT

2003.-2004. Cilvēks un mežs. ES 5. Ietvara projekts. VMPI “Silava”, līgumdarbs, izpildītājs

Līgumdarbu darbinieks vai vadītājs

2004.-2007. Dažādu cirtes veidu ietekme uz meža kukaiņu bioloģisko daudzveidību. Meža attīstības

fonds, VMPI “Silava”, izpildītājs

2004.-2007. Vējgāžu ietekme uz meža kukaiņu bioloģisko daudzveidību. Meža attīstības fonds, VMPI

“Silava”, izpildītājs

2003. Dabas lieguma “Čertoka ezers” dabas aizsardzības plāna izstrāde, VAS “Latvijas Valsts

meži”, projekta vadītājs

2003. Silenes dabas parka dabas aizsardzības plāna izstrāde, VAS “Latvijas Valsts meži”, projekta

vadītājs

2002.-2003. Meža degumu ietekme uz sugu daudzveidību, VAS “Latvijas valsts meži”, izpildītājs

2002.-2003. Eiropas Savienībā apdraudētu vaboļu sugu monitorings Moricsalas rezervātā un Slīteres

Nac. parkā, Latvijas Vides aizsardzības fonds, projekta vadītājs

2002. Eiropas Savienībā apdraudētās platās airva-boles populācijas stāvoklis un aizsardzība

Latvijā, Latvijas vides aizsardzības fonds, projekta vadītājs

2002. Jauniešu entomoloģiskās kustības izveide Latvijā, Latvijas vides aizsardzības fonds,

projekta vadītājs

2002. Baltijas ekosistēmas vērtību saglabāšana: Dienvidaustrumu Latvijas ainavas, Phare

ACCESS, Acc/Macro/0102/027, līgumdarbs, izpildītājs

2002.-2007. Noteicis vairāk nekā 50 pasaules muzeju kolekciju materiālus par ģinti Notiophilus

(noformēts ar muzeju pieņemšanas/ nodošanas aktiem) pasaules faunu.

Latvijas vai starptautisko projektu un programmu ekspertu padomju, komisiju loceklis

2006.-pašlaik Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijas loceklis, eksperts

2006.-pašlaik LZP apstiprināts eksperts DU promocijas padomē „Bioloģija”, padomes priekšsēdētājs

2002.-pašlaik Baltic Coleopterological Network (BaltColNet) eksperts un līdzpriekšsēdētājs

Publikācijas atbilstošajā zinātņu nozarē: kopā- 125

pēdējos 6 gados- 39

Publikāciju sarakstu skatīt pielikumā!

raksti recenzētos izdevumos 18

monogrāfijas 4

mācību grāmatas -

mācību līdzekļi -

populārzinātniskas publikācijas -

ārzemēs izdotu rakstu krājumu redaktors 1

citas publikācijas 16

Saņemtie patenti un licences -

Piedalīšanās ar referātu starptautiskās zinātniskās konferencēs un kongresos

Barševskis A. Taxonomy in Latvia – quo vadis? Symposium of the Network of Excellence – EDIT in

Smolenice, 25-30, March 2007.

Barševskis A. 2006. Biogeography of the genus Notiophilus Dumeril, 1806 (Coleoptera: Carabidae) of the

world fauna. VIIIth European Congress of Entomology, Izmir, Turkey, 17-22.09.2006. Suppl. Abstract

Book

1, p. 5.

Barševskis A. 2005. Overview of the fauna of adephagous beetles (Coleoptera: Adephaga) in the Baltic

States. Vabzdžiu tyrimai: dabartis ir perspektyvos. Vilnius, 14-15.10.2005. Tarptautines mokslines

konferencijos dalyviu prenešimu santraukos., pp. 28 – 30.

Barševskis A. 2005. A review of Baltic’s beetles (Hexapoda: Coleoptera) fauna. 3rd International

Conference Ŗesearch and Conservation of Biological Diversity in Baltic Region. Daugavpils, Latvia: 20 -

22

April, 2005. Book of Abstracts. p 38.

Barševskis A. 2004. Ground beetles of genus Notiophilus Dumeril (Coleoptera, Carabidae) in North Africa

and Macaronesia. Abstracts. XI Congresso Iberico de Entomologia. Funchal, 13-17 de Septembro 2004,

Universidade da Madeira, p. 73.

Barševskis A. 2003. Latvijas skrejvaboļu (Hexapoda, Coleoptera, Carabidae) faunas bioģeogrāfiskās

īpatnības. LU 61. zinātniskā konference. Ģeogrāfija. Referātu tēzes: 11 – 12.

Barševskis A. 2002. Baltic Journal of Coleopterology. Changes in the abundance and diversity of beetle

communities in the habitats investigated. Summaries of papers delivered at the 7th International

Symposium

of Carabidologists and the 27th Symposium of the Coleopterology Section of the Polish Entomological

Society. Kielce: 74 – 78.

Barševskis A., Budrys E., Martin M., Pankjāns A. 2007. Taxonomy in Baltic: New challenges after the

symposiums of Network of Excellence – EDIT in Smolenice. Book of Abstracts. 4th International

Conference “Research and conservation of biological diversity in Baltic Region”. Daugavpils, 25.-

27.04.2007.: 12.

Barševskis A., Pankjāns A. 2007. Jewel beetles of the genus Agrilus Curt. (Coleoptera: Buprestidae) in the

Baltic States and Belarus. Book of Abstracts. 4th International Conference “Research and conservation of

biological diversity in Baltic Region”. Daugavpils, 25.-27.04.2007.: 11.

Barševskis A., Rutkiewicz A., Sklodowski J. 2002. Baltic Coleopterological Network (BalColNet), nowa

inicjatywa badawcza Baltyckiego Instytutu Coleopterologicznego. Changes in the abundance and diversity

of beetle communities in the habitats investigated. Summaries of papers delivered at the 7th International

Symposium of Carabidologists and the 27th Symposium of the Coleopterology Section of the Polish

Entomological Society. Kielce: 13 – 21.

Barševskis A., Savenkovs N., Valainis U. 2003. Materiāli par dažām retām un mazpazīstamām vaboļu

sugām Latvijas faunā. Book of Abstracts. Second International Conference “Research and conservation of

biological diversity in Baltic Region”. Daugavpils, 24.-26.04.2003.: 19 – 20.

Barševskis A., Valainis U. 2005. The fauna of ground beetles (Coleoptera: Carabidae) in the Moricsala

Nature Reserve (NW Latvia). Vabzdžiu tyrimai: dabartis ir perspektyvos. Vilnius, 14-15.10.2005.

Tarptautines mokslines konferencijos dalyviu prenešimu santraukos., pp. 35 – 37.

Barševskis A., Valainis U. 2004. Mediterranean elements in ground-beetles (Coleoptera, Carabidae) fauna

of

Latvia. Abstracts. XI Congresso Iberico de Entomologia. Funchal, 13-17 de Septembro 2004, Universidade

da Madeira, p. 72.

Barševskis A., Valainis U., Cibuļskis R. 2005. A review of Coleoptera fauna of Moricsala Nature Reserve.

3rd International Conference Ŗesearch and Conservation of Biological Diversity in Baltic Region.

Daugavpils, Latvia: 20 -22 April, 2005. Book of Abstracts. p 39.

Cibuļskis R., Valainis U., Barševskis A. 2005. Peculiarities of Rove-beetles (Coleoptera: Staphylinidae)

fauna in Moricsala Nature Reserve. 3rd International Conference Ŗesearch and Conservation of Biological

Diversity in Baltic Region. Daugavpils, Latvia: 20 -22 April, 2005. Book of Abstracts. 48 – 49 pp.

Petrova V., Barševskis A., Čudare Z. 2005. Functional biodiversity of carabid beetles (Coleoptera,

Carabidae) in the trawberry agrocenozis. 3rd International Conference Ŗesearch and Conservation of

Biological Diversity in Baltic Region. Daugavpils, Latvia: 20 -22 April, 2005. Book of Abstracts. p 91.

Petrova V., Čudare Z., Barševskis A., Cibuļskis R. 2007. Predators and herbivores (Coleoptera) naturally

occurring on strawberry (Latvia). Book of Abstracts. 4th International Conference “Research and

conservation of biological diversity in Baltic Region”. Daugavpils, 25.-27.04.2007.: 140.

III. PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA (par pēdējiem 6 gadiem)

Vadītie promocijas darbi:

3. studiju gads R.Cibuļskis – Īsspārņu dzimtas (Staphylinidae) Latvijas fauna, izplatība un taksonomija;

A.Bukejs – Ģints Broscus skrejvaboļu pasaules faunas revīzija;

2. studiju gads

1. studiju gads

U.Valainis – Ģints Omophron skrejvaboļu pasaules faunas revīzija.

Vadītie maģistra darbi > 10

Vadītie bakalaura un kvalifikācijas darbi > 20

Docētie studiju kursi

ABSP „Bioloģija” Zooloģija – 5 KP

Integrētais lauka kurss – 5 KP (kopā ar citiem docētājiem)

AMSP „Bioloģija” Bioloģijas aktuālas problēmas – 6 KP (kopā ar citiem docētājiem)

Bioloģijas didaktikas aktuālas problēmas – 3 KP (kopā ar citiem docētājiem)

Lauka pētījumu metodoloģija – 6 KP (kopā ar citiem docētājiem)

Zinātniskais seminārs entomoloģijā – 5 KP

DSP „Bioloģija” Mūsdienu zooloģijas paradigmas -8 KP

Entomoloģija – 4 KP

Pētniecisko metodoloģiju apguve un aprobācija – 4 KP


Darbs studiju programmas padomē

ABSP „Bioloģija” studiju programmas padomē;

AMSP „Bioloģija” studiju programmas padomē

Izstrādātie studiju kursi

ABSP „Bioloģija” Vispārīgā zooloģija – 6 KP

Bezmugurkaulnieku zooloģija – 5 KP

Mugurkaulnieku zooloģija – 4 KP

Zooloģija – 5 KP

Integrētais lauka kurss – 5 KP (kopā ar citiem docētājiem)

AMSP „Bioloģija” Zinātniskais seminārs entomoloģijā – 5 KP

DSP „Bioloģija” Mūsdienu zooloģijas paradigmas -8 KP

Entomoloģija – 4 KP

Pētniecisko metodoloģiju apguve un aprobācija – 4 KP


Izstrādātās studiju programmas

ABSP „Bioloģija” studiju programmas padomē;

AMSP „Bioloģija” studiju programmas padomē

Sagatavotie mācību līdzekļi

(skatīt sadaļā „Zinātniskā darbība un publikācijas”)

Kvalifikācijas celšana ārzemju vai Latvijas augstskolās un pētniecības iestādēs

2006.g. jūnijs Stāžēšanās un lekciju lasīšana: 2 nedēļas Šventokšižas Akadēmijas Bioloģijas institūtā,

Kielce, Polija SOCRATES/ERASMUS

2002.g. maijs viena mēneša stāžēšanās Šventokšižas Akadēmijas Bioloģijas institūtā, Kielce, Polija

Lekcijas skolās, citās ārzemju vai Latvijas augstskolās un pētniecības iestādēs

2006.g. jūnijs Lekciju lasīšana: 8 stundas Šventokšižas Akadēmijas Bioloģijas institūtā, Kielce, Polija

SOCRATES/ERASMUS

2007.g. Lekcija LU Ģeogrāfijas un zemes zinātnes fakultātē „Vaboles kā modeļgrupa ainavu

aizsardzības plānošanā”

2007.g. Nodarbības „Kukaiņu dienas” Daugavpils Vienības, Preiļu un Izvaltas pamatskolās

IV. ORGANIZATORISKAIS DARBS (par pēdējiem 6 gadiem)

DU, Latvijas vai starptautisko zinātnisko un akadēmisko komisiju vai koleģiālo institūciju vadītājs

vai loceklis

2002.-pašlaik

2007.-pašlaik

DU Senāta loceklis

DU Zinātnes padomes loceklis

DU Doktorantūras padomes loceklis

DU Budžeta komisijas loceklis

DU DMF Domes loceklis

2006.g. Izglītības un zinātnes ministrijas „Augstākās izglītības likuma” izstrādes darba grupas

loceklis

2006.-pašlaik Izglītības un zinātnes ministrijas Nacionālās programmas „Zinātnes infrastruktūras

attīstība” darba grupas loceklis

u.c.

Starptautisko un Latvijas konferenču orgkomiteju priekšsēdētājs

2005. International Symposium on taxonomy and faunistic of Coleoptera, Daugavpils, Latvija,

Orgkomitejas loceklis

2003. 8th International Symposium of Carabidologists, Kielce, Poland, Orgkomitejas loceklis

2002. 7th International Symposium of Carabidologists, Kielce, Poland, Orgkomitejas loceklis

2002. 27th Symposium of the Coleopterology Section of the Polish Entomological Society,

Orgkomitejas loceklis

2001.– 2007. 1., 2., 3., 4. starptautisko konferenču “Bioloģiskās daudzveidības izpētes un aizsardzības

problēmas Baltijas reģionā” Programmas komitejas un orgkomitejas vadītājs.

2000.– 2008. 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7 Baltijas Koleopterologu simpozija Zinātniskās komitejas vadītājs vai

loceklis /Daugavpils, Latvija; Kielce, Polija; Kauņa, Lietuva; Helsinki, Somija/.

2007. Baltijas Ģenētiķu kongresa orgkomitejas loceklis

u.c.

Zinātnisko izdevumu redakcijas kolēģijas vadītājs, loceklis, recenzents

2002. Latvijas Universitātes Rakstu , sērijas “Bioģeogrāfija” redkolēģijas loceklis

2001.-pašlaik “Baltic Journal of Coleopterology” galvenais redaktors un redkolēģijas loceklis

2001.-pašlaik “Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis” galvenais redaktors un redkolēģijas loceklis

2006. „Acta Zoologica Lithuanica” raksta recenzents

2005. Krājuma „Protection of Coleoptera in Baltic Sea region”, Warsaw Agricultural University

Press , redaktors (kopā ar J.Sklodowski, S.Huruk un S.Tarasiuk)

Augstskolas, fakultātes, institūta, profesoru grupas, katedras utt. dibinātājs vai vadītājs

2005. DU Sistemātiskās Bioloģijas institūta idejas autors un vadītāja v.i.

2002. Baltic Coleopterological Network idejas autors, izveidotājs un līdzpriekšsēdētājs

2004. Baltijas Koleopteroloģijas biedrības idejas autors, dibinātājs un priekšsēdētājs.

Starptautisko vai Latvijas zinātnisko biedrību vadītājs vai biedrs

2004.-pašlaik Baltijas Koleopteroloģijas biedrības biedrs, prezidents

2000.-pašlaik Latvijas augstskolu profesoru apvienības biedrs

1999.-pašlaik Starptautiskās karabidologu biedrības “Gesselschaft für Angewandte Carabidologie e. V.”

(Vācija) biedrs

1985.-pašlaik Latvijas Entomoloģijas biedrības biedrs

Citas prasmes un iemaņas: datorprasmes PC, MS Windows, MS Office, CorelDraw, Adobbe PageMaker,

Adobbe Photoshop, Axioview, Taxa u.c.

autovadītāja B klases apliecība

Arvīds Barševskis

01.05.2007.

Prof. Arvīda Barševska zinātnisko publikāciju saraksts

Raksti recenzējamos izdevumos 1. Barševskis A. 2006. Some recent news about Loricera Latreille, 1802 (Coleoptera: Carabidae) in China. Baltic

J.Coleopterol., 6(2): 151-154.

2. Barševskis A. 2006. About Notiophilus solodovnikovi Barševskis, 2001 and Notiophilus bodemeyeri Roubal, 1916

(Coleoptera: Carabidae) taxonomic status. Baltic J. Coleopterol., 6 (1): 65-68.

3. Barševskis A. 2005. Notiophilus katrinae sp. n. (Coleoptera: Carabidae) – new species from China. Acta Biol.Univ.

Daugavp., 5 (1): 91 - 94.

4. Barševskis A. 2005. Materials about the genus Ampedus Dejean, 1833 (Coleoptera: Elateridae, Ampedini) in the

fauna of Latvia. Acta Biol. Univ. Daugavp., 5 (1): 1 – 10.

5. Barševskis A. 2005. Catalogue of click – beetles (Coleoptera: Elateridae) of Latvia. Proceedings on Taxonomy and

Faunistics of Beetles (Coleoptera) dedicated to the 100th birthday of the Latvian entomologist Mihails

Stiprais(1905 - 1990), pp. 7 - 28.

6. Barševskis A. 2005. Contributions to the knowledge of ground beetles of the genus Notiophilus Dumeril, 1806

(Coleoptera: Carabidae) of the world fauna. 2. A review of the fauna of the Madeira Archipelago. Baltic

J.Coleopterol., 5 (2): 73 – 77.

7. Barševskis A. 2004. Notiophilus dacatrai Barševskis sp. n. – a new ground-beetles (Coleoptera: Carabidae) species

from China. Baltic J. Coleopterol. 4 (2): 179 – 182.

8. Barševskis A. 2004. Notiophilus rufipes Curtis, 1829 (Coleoptera: Carabidae – a new ground beetle species for

North America. Baltic J. Coleopterol. 4 (1): 45-47.

9. Barševskis A. 2003. Materials to knowledge of genus Notiophilus Dumeril, 1806 (Coleoptera: carabidae) ofworld’s

fauna. 1. Review of China’s fauna with description of five new species. Baltic J. Coleopterol. 3 (1): 1 - 13.

10. Barševskis A. 2002. Catalogue of Latvian adephagous beetles (Coleoptera: Adephaga). Acta Biol. Univ.

Daugavp.2 (1-2): 1-101.

11. Barševskis A. 2002. A check-list of Latvian Carabidae (Coleoptera: Adephaga). Baltic J. Coleopterol. 2 (2): 127 –

136.

12. Barševskis A., Rutkiewicz A., Sklodowski J. 2002. Baltic Coleopterological Network (BaltColNet). A

newresearch initiative of the Baltic Institute of Coleopterology. Baltic J. Coleopterol. 2 (1): 1-5.

13. Barševskis A., Valainis U., Bičevskis M., Savenkovs N., Cibuļskis R., Kalniņš M., Strode N. 2004. Faunistic

records of the beetles (Hexapoda: Coleoptera) in Latvia. 1. Acta Biol. Univ. Daugavp. 4 (2): 93 – 106.

14. Barševskis A., Valainis U. 2005. Rewiev of faunae of groundbeetles (Coleoptera: Carabidae in the Baltic States.

Full papers XII European Carabidologists Meeting, Murcia, September 19-22, 2005. University of Murcia,

Spain,pp. 249 – 253.

15. Bukejs A., Barševskis A., Rudāns E. 2006. Oxythyrea funesta (Poda, 1761) (Coleoptera: Scarabaeidae:

Cetoniinae) in the fauna of Latvia. Acta Biol. Univ. Daugavp., 6(1-2): 51-56.

16. Cibuļskis R., Barševskis A., Leiskina I. 2003. New species of rove beetles (Coleoptera, Staphylinidae) in Latvian

fauna. Baltic J. Coleopterol., 3 (1): 47 – 49.

17. Cibuļskis R., Barševskis A., Valainis U. 2005. New species of rove beetles (Coleoptera: Staphylinidae) to Latvia.

Proceedings on Taxonomy and Faunistics of Beetles (Coleoptera) dedicated to the 100th birthday of the Latvian

entomologist Mihails Stiprais (1905 - 1990), pp. 63 - 64.

18. Glazkova E.A., Barševskis A. 2006. Third International Conference “Research and Conservation of Biological

Diversity in Baltic Region”, Daugavpils, Latvia, 20-25 April, 2005. Botaničeskij žurnal, 91 (4): 640-643. /in

Russian/.

Monogrāfijas 1. Bousquet Y., Barševskis A. 2003. Notiophilini, pp 96 – 98 – In: I. Lobl & A. Smetana (editors): Catalogue of

Palearctic Coleoptera, Vol. 1. Stenstrup: Apollo Books, 819 pp.

2. Barševskis A. 2003. Latvijas skrejvaboles (Coleoptera, Carabidae, Trachypachidae, Rhysodidae). Baltic Institute of

Coleopterology, Daugavpils, 264 lpp.

3. Barševskis A., Kalniņš M., Cibuļskis R. 2005. Latvijas airvaboles (Coleoptera: Dytisciformia). Baltijas

Koleopteroloģijas biedrība, Daugavpils, 136 lpp.

4. Barševskis A., Savenkovs N., Evarts – Bunders P., Daniele I., Pētersons G., Pilāts V., Zviedre E., Pilāte D., Kalniņš

M., Vilks K., Poppels A. 2002. Silenes dabas parka fauna, flora un veģetācija. Baltijas Koleopteroloģijas institūts,

Daugavpils, 107 pp.

Ārzemēs izdotu rakstu krājumu redaktors 1. Sklodowski J., Huruk S., Barševskis A., Tarasiuk S. (editors) 2005. Protection of Coleoptera in the Baltic Sea

Region. Warsaw Agricultural University Press. Warsaw, 240 pp.

Citas publikācijas 1. Barševskis A. 2004. Reģionāla universitāte Latvijas augstākās izglītības sistēmā. Latvijas Universitātes Raksti.

2004. gada Jubilejas izdevums: 100. – 104.

2. Barševskis A. 2006. Biogeography of the genus Notiophilus Dumeril, 1806 (Coleoptera: Carabidae) of the world

fauna. VIIIth European Congress of Entomology, Izmir, Turkey, 17-22.09.2006. Suppl. Abstract Book 1, p. 5.

3. Barševskis A. 2005. Overview of the fauna of adephagous beetles (Coleoptera: Adephaga) in the Baltic States.

Vabzdžiu tyrimai: dabartis ir perspektyvos. Vilnius, 14-15.10.2005. Tarptautines mokslines konferencijos dalyviu

prenešimu santraukos., pp. 28 – 30.

4. Barševskis A. 2005. A review of Baltic’s beetles (Hexapoda: Coleoptera) fauna. 3rd International Conference

Ŗesearch and Conservation of Biological Diversity in Baltic Region. Daugavpils, Latvia: 20 -22 April, 2005. Book

of Abstracts. p 38.

5. Barševskis A. 2004. Ground beetles of genus Notiophilus Dumeril (Coleoptera, Carabidae) in North Africa and

Macaronesia. Abstracts. XI Congresso Iberico de Entomologia. Funchal, 13-17 de Septembro 2004, Universidade

da Madeira, p. 73.

6. Barševskis A. 2003. Latvijas skrejvaboļu (Hexapoda, Coleoptera, Carabidae) faunas bioģeogrāfiskās īpatnības. LU

61. zinātniskā konference. Ģeogrāfija. Referātu tēzes: 11 – 12.

7. Barševskis A. 2002. Baltic Journal of Coleopterology. Changes in the abundance and diversity of beetle

communities in the habitats investigated. Summaries of papers delivered at the 7th International Symposium of

Carabidologists and the 27th Symposium of the Coleopterology Section of the Polish Entomological Society.

Kielce: 74 – 78.

8. Barševskis A., Budrys E., Martin M., Pankjāns A. 2007. Taxonomy in Baltic: New challenges after the

symposiums of Network of Excellence – EDIT in Smolenice. Book of Abstracts. 4th International Conference

“Research and conservation of biological diversity in Baltic Region”. Daugavpils, 25.-27.04.2007.: 12.

9. Barševskis A., Pankjāns A. 2007. Jewel beetles of the genus Agrilus Curt. (Coleoptera: Buprestidae) in the Baltic

States and Belarus. Book of Abstracts. 4th International Conference “Research and conservation of biological

diversity in Baltic Region”. Daugavpils, 25.-27.04.2007.: 11.

10. Barševskis A., Rutkiewicz A., Sklodowski J. 2002. Baltic Coleopterological Network (BalColNet), nowa

inicjatywa badawcza Baltyckiego Instytutu Coleopterologicznego. Changes in the abundance and diversity of

beetle communities in the habitats investigated. Summaries of papers delivered at the 7th International Symposium

of Carabidologists and the 27th Symposium of the Coleopterology Section of the Polish Entomological Society.

Kielce: 13 – 21.

11. Barševskis A., Savenkovs N., Valainis U. 2003. Materiāli par dažām retām un mazpazīstamām vaboļu sugām

Latvijas faunā. Book of Abstracts. Second International Conference “Research and conservation of biological

diversity in Baltic Region”. Daugavpils, 24.-26.04.2003.: 19 – 20.

12. Barševskis A., Valainis U. 2005. The fauna of ground beetles (Coleoptera: Carabidae) in the Moricsala Nature

Reserve (NW Latvia). Vabzdžiu tyrimai: dabartis ir perspektyvos. Vilnius, 14-15.10.2005. Tarptautines mokslines

konferencijos dalyviu prenešimu santraukos., pp. 35 – 37.

13. Barševskis A., Valainis U. 2004. Mediterranean elements in ground-beetles (Coleoptera, Carabidae) fauna of

Latvia. Abstracts. XI Congresso Iberico de Entomologia. Funchal, 13-17 de Septembro 2004, Universidade da

Madeira, p. 72.

14. Barševskis A., Valainis U., Cibuļskis R. 2005. A review of Coleoptera fauna of Moricsala Nature Reserve. 3rd

International Conference Ŗesearch and Conservation of Biological Diversity in Baltic Region. Daugavpils,

Latvia: 20 -22 April, 2005. Book of Abstracts. p 39.

15. Cibuļskis R., Valainis U., Barševskis A. 2005. Peculiarities of Rove-beetles (Coleoptera: Staphylinidae) fauna in

Moricsala Nature Reserve. 3rd International Conference Ŗesearch and Conservation of Biological Diversity in

Baltic Region. Daugavpils, Latvia: 20 -22 April, 2005. Book of Abstracts. 48 – 49 pp.

16. Petrova V., Barševskis A., Čudare Z. 2005. Functional biodiversity of carabid beetles (Coleoptera, Carabidae) in

the trawberry agrocenozis. 3rd International Conference Ŗesearch and Conservation of Biological Diversity in

Baltic Region. Daugavpils, Latvia: 20 -22 April, 2005. Book of Abstracts. p 91.

17. Petrova V., Čudare Z., Barševskis A., Cibuļskis R. 2007. Predators and herbivores (Coleoptera) naturally

occurring on strawberry (Latvia). Book of Abstracts. 4th International Conference “Research and conservation of

biological diversity in Baltic Region”. Daugavpils, 25.-27.04.2007.: 140.

Prof. Arvīds Barševskis

Daugavpils, 01.05.2007.

CURRICULUM VITAE

Raimonds Cibuļskis

Vispārīgas ziņas

e-pasts [email protected]; [email protected]

Izglītība No 2004. g. DU bioloģijas doktorants zooloģijas apakšnozarē.

1999. g. DPU iegūts maģistra grāds bioloģijā, zooloģijas apakšnozarē. 1997. g. pabeigtas studijas DPU dabas zinību un matemātikas fakultātē. Bakalaura grāds bioloģijā.

Bioloģijas, ķīmijas un amatu mācības skolotāja kvalifikācija.

Darba pieredze

No 2006. g. 1. septembra asistents DU Sistemātiskās Bioloģijas Institūtā.

2004. g. – 2006. g. asistents DU Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes Bioloģijas katedrā.

No 1997.g. 4. augusta līdz 2004. gada 31. augustam Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja

dabas nodaļas galvenais speciālists biologs.

Dalība projektos

2006. g. dalība projektā „Sinantropā koleopterofauna Latvijas lauku ainavā”.

2005. g. eksperta darbs dabas parka „Dvietes paliene” aizsardzības plāna veidosanā.

2001. – 2003. g. eksperta darbs starptautiskā projektā “Emerald” (Latvijas īpaši aizsargājamo dabas

teritoriju inventarizācija).

Zinātnisko pētījumu virzieni

Īsspārņu dzimtas vaboļu faunas izpēte Latvijā un Baltijas reģionā.

Baltijas vaboļu zinātniskās kolekcijas izveide.

Lathrobium ģints īsspārņu Eiropas faunas taksonomija, sistemātikas problēmas un zooģeogrāfija.

Publikācijas, konferences, tēzes

Publikācijas (skat. pielikumā) - 19; tēzes - 4; konferences – 9

Pedagoģiskā darbība

Vadītie kursi: Zooloģija

Entomoloģija

Bioloģiskā daudzveidība

Integrētais lauku kurss

Lauku kurss entomoloģijā

Prasmes

Svešvalodas: krievu - brīvi, angļu – sarunvalodas līmenī.

Dators: MS Word, MS Excel, MS Power Point, grafiskās programmas, internets.

Organizatoriskais darbs

No 1999.g. darbība Baltijas Coleopteroloģijas biedrībā.

No 1995.g. Latvijas Entomoloģijas biedrības biedrs.

mailto:[email protected]


Raimonda Cibuļska zinātnisko publikāciju saraksts

1. Cibuļskis R. 1994. Materiāli par Līksnas un Vaboles pagastu skrejvaboļu faunu un priekšlikumi par tās

aizsardzību. Dabas Izpētes Vēstis, 1 (5): 1 – 10.

2. Cibuļskis R. 1995. Retas vaboļu sugas (Coleoptera) no Līksnas un vaboles pagastiem. DPU DIVIC IB,

9: 9 – 10.

3. Cibuļskis R. 1996. Retas vaboļu sugas no Līksnas un vaboles pagastiem. DPU Zin. Raksti, A 1,

Daugavpils, Saule: 117 – 119.

4. Cibuļskis R. 1997. Materiāli par Latvijas faunai jaunām un retām vaboļu (Coleoptera) sugām. Acta

col. latv., 1.(2.): 72 – 76.

5. Telnov D., Barsevskis A., Savich F., Kovalevsky F., Berdnikov S., Doronin M., Cibulskis R., Ratniece

D. 1997. Check – List of Latvian Beetles (Insecta: Coleoptera). Mitt. Internat. Entomol. Ver.

Frankfurt a. M., Suppl. V: 1 – 140.

6. Cibuļskis R. 1998. Latvijas faunai jaunas īsspārņu (Coleoptera, Staphylinidae) sugas. Latv. Entomol.,

36: 66 – 68.

7. Cibuļskis R. 1999a. Jaunas ziņas par Oxytelinae apakšdzimtas īsspārņiem Latvijā. DPU Zin. Raksti, A

9, Daugavpils, Saule:

8. Cibuļskis R. 1999b. Jaunas ziņas par Omaliinae (Coleoptera, Staphylinidae) apakšdzimtas īsspārņiem

Latvijā. Latv. Entomol., 37: 33 – 37.

9. Cibuļskis R. 2001. Jaunas īsspārņu (Coleoptera, Staphylinidae) sugas Latvijas faunā. Latv. Entomol.,

38: 13 – 20.

10. Cibuļskis R. 2002a. Ezervaboļu (Noteridae) un airvaboļu (Dytiscidae) izplatība un ekoloģija

Daugavpils rajonā. Latv. Entomol., 39: 70 – 78.

11. Cibuļskis R. 2002b. Oxytelinae apakšdzimtas īsspārņu (Coleoptera, Staphylinidae) izplatība un

ekoloģija Latvijā. Latv. Entomol., 39: 80 – 91.

12. Cibuļskis R., Petrova V. 2002. New species of rove beetles (Coleoptera: Staphylinidae) in fauna of

Latvia from Pūre. Acta Biol. Univ. Daugavp., 2 (1-2): 103 – 104.

13. Cibuļskis R. 2003. Cicindela arenaria Fuesslin, 1775 (Coleoptera, Carabidae) – a new species of tiger

beetles in fauna of Latvia. Baltic J. Coleopterol. 3 (1): 25 – 26.

14. Cibuļskis R., Barševskis A., Leiskina I. 2003. New species of rove beetles (Coleoptera, Staphylinidae)

in Latvian fauna. Baltic J. Coleopterol. 3 (1): 47 – 49.

15. Barševskis A., Kalniņš M., Cibuļskis R. 2004. Latvijas airvaboles (Coleoptera, Dytisciformia).

Baltijas Koleopteroloģijas biedrība, Daugavpils, 1 - 264.

16. Barševskis A., Valainis U., Bičevskis M., Savenkovs N., Cibuļskis R., Kalniņš M., Strode N. 2004.

Faunistic records of the beetles (Hexapoda: Coleoptera) in Latvia. 1. Acta Biol. Univ. Daugavp., 4

(2): 93 – 106.

17. Cibuļskis R. 2005. Rove beetles fauna and distribution of subgenu Phillygra Mulsant & Rey, 1873 of

genus Atheta Thomson, 1858 in Latvia. Protection of Coleoptera in the Baltic Sea Region. Warsaw

Agricultural University Press, 123 – 128.

18. Raimonds Cibuļskis, Arvīds Barševskis, Uldis Valainis 2005. New species of rove beetles

(Coleoptera: Staphylinidae) to Latvia. Proceedings on Taxonomy and Faunistics of Beetles

(Coleoptera) dedicated to the 100th birthday of the Latvian entomologist Mihails Stiprais (1905 –

1990), pp. 63 – 64.

19. Cibuļskis R. 2006. Materials about the tribe Xantholinini Erichson, 1839 (Coleoptera: Staphylinidae)

in the fauna of Latvia. Acta Biol. Univ. Daugavp., 6 (1-2): 57 – 64.

Konferenču tēzes:

1. Cibuļskis R., Valainis U., Barševskis A. 2005. Peculiarities of rove beetles (Coleoptera: Staphylinidae)

fauna in Moricsala Nature reserve. 3rd International conference „Research and conservation of

biological diversity in Baltic Region”. Book of abstracts. Daugavpils University, Daugavpils, Latvia:

48 – 49.

2. Barševskis A., Valainis U., Cibuļskis R. 2005. A rewiev of Coleoptera fauna of Moricsala Nature

Reserve (Latvia). 3rd International conference „Research and conservation of biological diversity in

Baltic Region”. Book of abstracts. Daugavpils University, Daugavpils, Latvia: 39.

CURRICULUM VITAE

I VISPĀRĪGĀS ZIŅAS

Vārds, uzvārds: Pēteris Evarts - Bunders

Dzimšanas gads un datums: 1973.gada 19.maijs

Adrese: darba vietas:

tālrunis darbā:

e-pasts:

Daugavpils Universitāte,

Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte, Bioloģijas katedra

Vienības ielā 13, Daugavpils, LV-5400

(+371) 5425297

[email protected]

Valodas: latviešu - dzimtā, krievu– pārvaldu pilnībā, angļu – labi, lietuviešu –

speciālo zinātnisko tekstu līmenī.

Izglītība un zinātniskie vai

akadēmiskie grādi:

2005. g.: bioloģijas zinātņu doktors, piešķirts ar LU Bioloģijas

promocijas padomes 2005. gada 14. decembra lēmumu.

1998 - 2003.g.: bioloģijas doktorands, promocijas darba tēma “Vītolu

(Salix L.) ģints Latvijā”;

1997.g.: dabaszinātņu maģistrs bioloģijā, piešķirts ar LU Bioloģijas

fakultātes Domes 1997.gada 19. 06. lēmumu; maģistra darba tēma:

“Vītolu (Salix L.) ģints sistemātika, ekoloģija un izplatība Daugavpils

rajonā” (darba zin. vad. Dr. Raimonds Cinovskis);

1995.g.: bioloģijas bakalaurs, bakalaura darbs “Vītolu ģints sistemātika,

ekoloģija un izplatība Daugavpils rajona ziemeļu daļā”;

1991.- 1995.g.: augstākā izglītība, Latvijas Universitāte, Bioloģijas

fakultāte, dabaszinātņu bakalaurs bioloģijā;

1980.-1991.g.: vidējā izglītība, Daugavpils 12.vidusskola

Darba pieredze: No 2006. g 14. 06: DU Bioloģijas katedra, docents;

2000. -2006g.: DU Bioloģijas katedra, lektors;

1998.-2000.g.: DPU Bioloģijas un mācīšanas metodikas katedra,

asistents;

1997.- 2000.g.: LU Bioloģijas fakultāte, asistents;

No 2006. g.: Nacionālais botāniskais dārzs, speciālists.

1995. – 2005. g.: Nacionālais botāniskais dārzs, asistents

1993.-1995.g.: Nacionālais botāniskais dārzs, laborants

Prasmes: Darbs ar datoru Windows vidē, darbs ar programmatūru Microsoft Word

2003, Microsoft Excel 2000, Power Point u.c., Internets.

II ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS

Zinātniskās pētniecības virzieni: Latvijas dendroflora

Latvijas autohtonā vaskulāro augu flora

Vītolu ģints sistemātikas pētījumi. Veco lauku parku,

dižkoku un aleju invetarizācija, rekonstrukcija

Starptautisko pētījumu projektu

dalībnieks:

2001. – 2003. g. Baltijas ekosistēmas vērtību saglabāšana:

Dienvidaustrumu Latvijas ainavas, Dendroloģijas eksperts. Phare

ACCESS, Acc/Macro/0102/027

Piedalīšanās citos pētījumu projektos: LZP grants ‘Latvijas dendroflora’. 1997 – 2007. Dendroloģijas

eksperts.

IZM projekts ‘Reto un kritisko augu taksonu inventarizācija

Austrumlatvijā’ 2006. g. Projekta vadītājs.

DU iekšējie granti: Vītolu ģints Latvijā. 2005.g; SBI Sistemātiskās

botānikas laboratorijas izveide 2005- 2006. g. Projektu vadītājs.

Piedalīšanās Dabas aizsardzības plānu izstrādē:Kalsnavas arborētums

(dendroloģijas eksperts), Silenes dabas parks (vaskulāro augu eksperts),

Zebrus un Svētes ezeru liegums (vaskulāro augu eksperts), Dabas parks

‘Daugavas Loki’ (vaskulāro augu eksperts).

2001 - 2003.g. EMERALD projekts. Latvijas Dabas Fonds. Augu sugu

un biotopu eksperts.

2003. g. Preiļu centra stādījumu rekonstrukcijas plāna izstrāde. Preiļu

pilsētas dome. Eksperts.

2001 – 2002.g Pļavu inventarizācija Latvijā. Latvijas Dabas Fonds.

Eksperts.

2002 g. Latvijas īpaši aizsargājamo aleju inventarizācija un saraksta

izveide. VARAM. Dendroloģijas eksperts.

1994 – 2000. Latvijas veco lauku parku apsekošana. Kultūras ministrijas

pieminekļu dokumentācijas centrs. Dendroloģijas eksperts.

1994 – 1999. Dižkoku un vērtīgāko introducēto koku apzināšana un

uzskaite. Latvijas Dabas fonds. Dendroloģijas eksperts.

Zinātniskās publikācijas:

Monogrāfijas:

Mācību līdzekļi:

Konferenču tēzes:

Citas publikācijas:

Piedalīšanās starptautiskās zinātniskās konferencēs:

Piedalīšanās ar referātu cita veida konferencēs:

12

1

-

16

6

8

20

III PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA

Vadītie doktora darbi: 1

Vadītie maģistra darbi: 10

Vadītie bakalaura darbi: 36

Vadītie studiju darbi: ~ 45

Docētie studiju kursi: Augu sistemātika 2 kr.p. Lauku kurss ‘Latvijas flora’

Dendroloģija 2 kr.p. Integrētais lauku kurss bioloģijā.

Mikoloģija 2 kr.p.

Protistoloģija 2.kr. p

Augu ģeogrāfija 2 kr. p.

Bioloģiskā nomenklatūra 2 kr. p.

Meža tipoloģija 2.kr.p.

Izstrādātie studiju kursi: Augu sistemātika 2 kr.p. Lauku kurss ‘Latvijas flora’

Dendroloģija 2 kr.p. Integrētais lauku kurss bioloģijā.

Mikoloģija 2 kr.p. Augu ģeogrāfija 2 kr.p.

Protistoloģija 2.kr. p

Augu ģeogrāfija 2 kr. p.

Bioloģiskā nomenklatūra 2 kr. p.

Meža tipoloģija 2.kr.p.

IV ORGANIZATORISKAIS DARBS

Dalība starptautisko zinātnisko rakstu

krājumu redkolēģijās, starptautisko

Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis. Redkolēģija.

2005 -

zinātnisko konferenču organizācijas

komitejās

International symposium ‘Investigation of invasive arboreal species in

Baltic region. Daugavpils, Latvija, 2006. g 3 – 4 novembris. Vadītajs.

4th International conference ‘Research and conservation of Biodiversity

in Baltic region’ Daugavpils, Latvija, 2007. g 25 – 27 aprīlis.

Orgkomiteja.

3rd

International young scientist conference ‘Biodiversity. Ecology.

Adaptation. Evolution.’, Odessa, Ukraine, 2007. g 15 – 18 maijs.

Orgkomiteja.

Darbība ar zinātni saistītās

sabiedriskās organizācijās:

No 2006. g. Latvijas Botāniķu biebrības biedrs.

No 2000. g. Latvijas terminoloģijas komisija.

Botānikas apakškomisijas loceklis.

No 1997.g. Latgales pētniecības institūta biedrs.

No 1995.g. Latvijas dendrologu biedrības biedrs.

2007. gada 2. maijs P.Evarts - Bunders

P. Evarta-Bundera publikāciju saraksts 1998 – 2006. g.

Bice M., Evarts-Bunders P., Knape Dz., Šmite D., Bondare I. 2005. Ogres rajona dendroloģisko

stādījumu koki un krūmi. –In: Latvijas veģetācija. – Rīga, 9, 33 –56.

Bice M., Evarts-Bunders P., Knape Dz., Šmite D. 2005. Preiļu rajona dendroloģisko stādījumu koki un

krūmi. –In: Latvijas veģetācija. – Rīga, 9, 57–69.

Bice M., Evarts-Bunders P., Knape Dz., Šmite D. 2005. Rēzeknes rajona dendroloģisko stādījumu koki

un krūmi. –In: Latvijas veģetācija. – Rīga, 9, 70–88.

Эвартс Бундерс Петерис. 2005. Основные итоги изучения рода ива (Salix, Salicaceae) во флоре

Латвии. –В кн: Изучение флоры Восточной Европы – достижения и перспективы. Тезисы докладов

международной конференции. –Санктпетербург. Стр. 99.

Эвартс Бундерс Петерис. 2005. Проблемы гибридизации ив (Salix L.) в Латвии. –В кн: 3rd

International conference ‘Research and conservation of biological diversity in Baltic region’ Book of

abstracts. – Daugavpils, p. 141 – 142.

Evarts-Bunders Pēteris. 2005. Vītolu (Salix L.) ģints Latvijā. Monogrāfija. –Daugavpils. 100 lpp.

Evarts-Bunders Pēteris. 2005. Pomerānijas vītola (Salix pomeranica Willd.) izplatība Latvijā. -In: LU

63. zinātniskā konference. Ģeogrāfija, ģeoloģija, vides zinātne. Referātu tēzes. –Rīga, 22 – 23 lpp.

Evarts-Bunders Pēteris. 2004. Willows (Salix L.) of Vimen Dumort. section in Latvia. -In: Acta

Biologica Universitatis Daugavpiliensis. -Daugavpils, 4 (1).

Bice M., Knape Dz., Šmite D., Evarts-Bunders P. 2004. Aizkraukles rajonā konstatētie koki un krūmi. –

In: Latvijas veģetācija. – Rīga, 8: 7-36 lpp.

Bice M., Knape Dz., Šmite D., Evarts-Bunders P. 2004. Ludzas rajonā konstatētie koki un krūmi. –In:

Latvijas veģetācija. – Rīga, 8: 85-101 lpp.

Evarts-Bunders Pēteris. 2003. Willows (Salix L.) of Daphnella Ser. ex Duby section in Latvia. -In: Acta

Biologica Universitatis Daugavpiliensis. -Daugavpils, 3 (1), 25 – 32.

Эвартс-Бундерс Петерис. 2003. Ива филиколистная (Salix phylicifolia L.): проблемы

распространения и гибридизации в Латвии. –Одесса: ОНУ, Тезисы докладов международной

научной конференции 'Биоразнобразие, экология, эволюция, адаптация', стр. 121.

Svilāns A., Evarts-Bunders P. 2003. Īpaši aizsargājamo aleju inventarizācija Latvijā. Second

international conference ‘Research and conservation of biological diversity in Baltic region.’ Book of

abstract. -Daugavpils, p 24 – 25.

Evarts-Bunders Pēteris. 2003. Zilganās brūnkātes (Orobanche coerulescens Stephan) izplatība Latvijā.

–Rīga: LU 61. Zinātniskā konference. Referātu tēzes (Ģeogrāfija, Ģeoloģija, Vides zinātne), lpp. 21 – 22.

Evarts-Bunders Pēteris. 2002 Vaskulārie augi. In: A. Barševskis, N. Savenkovs, P. Evarts-Bunders et al.

Silenes dabas parka fauna, flora un veģetācija. –Daugavpils: BKI, lpp. 8 – 21.

Evarts-Bunders P. 2001. Some rare and unclear Willow (Salix L.) species in Latvia. Acta Biologica

Universitatis Daugavpiliensis. -Daugavpils, 1(2): 103 – 106.

Evarts-Bunders P. 2001. Vītolu (Salix L.) ģints pētījumi Latgalē. Acta Latgalica. –Daugavpils: LPI izd.

11: 421 – 438.

Evarts-Bunders P. 2001. Baltegļu (Abies Mill.) ģints sugas Latgales un Sēlijas sabiedriskajos

apstādījumos. International conference ‘Research and conservation of biological diversity in Baltic region.’

Book of abstract. -Daugavpils, p 36 – 37.

Эвартс-Бундерс П. 1999. Наиболее распространенные и перспективные сорта ив в Латвии.

Тезисы международной конференции “Проблемы дендрологии на рубеже XXI века”, Москва, ГБС

РАН, 7-9 июня.

Evarts-Bunders P. 1999. Dabas parka “Daugavas loki” dendrofloras apskats. –Daugavpils: Saule, LPI 8.

konferences referātu tēžu krājums, lpp. 53 – 54.

Evarts-Bunders P., Bice M. 1999. The monumental trees of Daugavpils district. In: Plant genefund

accumulation, evaluation and protection in the botanical gardens. Vilnius, p.25-28.

Эвартс-Будерс П. 1998. Распространение, систематика и экология ив (Salix L.) в

Даугаувпилсском районе. –Ялта: ГНБС, Материалы международной конференции ''Проблемы

дендрологии, цветоводства и плодоводства''.

Evarts-Bunders P. 1997. Dažu kritisko koku un krūmu taksonu izplatība un ekoloģija Lubāna ezera

dienvidu daļā. LPI 6. konferences referātu tēžu krājums.

Evarts-Bunders P. 1996. Vītolu (Salix L.) ģints sistemātika, ekoloģija un izplatība Daugavpils rajonā. LPI

5. konferences referātu tēžu krājums.

CURRICULUM VITAE

Irēna Kaminska

Dzimšanas gads 1962.

Darba vietas adrese Vienības ielā 13

Daugavpils, LV 5401

Izglītība

1980. - 1985. g. Daugavpils Pedagoģiskais institūts, studente

1986. - 1989. g. Latvijas Universitāte, aspirante

Zinātniskie grādi

1990. g. - Bioloģijas zinātņu kandidāte

1993. g. - Bioloģijas zinātņu doktore

Nodarbošanās:

1989. - 1993. g. Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Zooloģijas un fizioloģijas katedra, pasniedzēja

1993. - 1997. g. Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Fizioloģijas un ĀFK katedra, docente

no 1997. g. Daugavpils Pedagoģiskā universitāte /Daugavpils Universitāte, Fizioloģijas un

veselības mācības/ Anatomijas un fizioloģijas katedra, docente

1999. –2002.g. Daugavpils Universitāte, Fizioloģijas un veselības mācības katedras vadītāja

no 2002.g. Daugavpils Universitāte, studiju prorektore

Akadēmiskie kursi Cilvēka anatomija

Cilvēka reģionālā anatomija

Neirobioloģija

Imunoloģija

Endokrinoloģija

Kvalifikācijas celšana

1992.g. jūnijs - 1993. g. februāris - Zviedrijā, Umea Universitāte, Endokrinoloģijas nodaļā. Zinātniski -

pētnieciskais darbs par tēmu ’’Olnīcu asinsrites īpatnības’’.

1997.g. februāris, marts - kursi ’’Manuālā terapija’’.

1997.g. oktobris - 1998. g. jūlijs - Sorosa fonda Latvijas programmas "Pārmaiņas izglītībā" organizētie

kursi ’’Sadarbība un pieredze kā novitāte skolotāju izglītībā’’.

1998.g. novembris, 1999.g. janvāris - kursi "Funkcionālā anatomija".

1999.g. maijs - seminārs "Sistēmas enzīmā terapija', "Dzelzs deficīta stāvoklis".

!999.g. - 2000.g. - RTU Tālmācības centra un Sorosa fonda Latvijas programmas "Pārmaiņas izglītībā"

projekts - tālmācības kursa "Bērnudārzu menedžments" izveidošana.

2003.gada februāris – Latvijas fizioterapeitu asociācijas seminārs „Padziļinātais kurss par mugurkaula

kakla un lumbālās daļas pataloģiju diagnostiku un ārstēšanu ar dažādām stiepšanas metodēm”.

Zinātniski - pētnieciskā darbība:

DU iekšējais grants - Vazomociju paterna parametrizācija vardes apzarņa maģistrālā artērijā: nervu

sistēmas loma. Nr. 04.11., 2004.

ESF projekta „Starpnozaru biomehānikas un nozares saistīto kursu attīstība Daugavpils

Universitātē” (2006. – 2008.) vadītāja.


Raksti zinātniskajos žurnālos un rakstu krājumos 6

Konferenču tēzes - 10

Cita nozīmīga informācija:

no 07.2004. nodibinājuma AIKNC (Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra) valdes locekle.

23.05.2007.

I.Kaminska

CURRICULUM VITAE


Vārds, uzvārds: Jeļena Kirilova

Dzimšanas gads un datums: 1973.gada 10. maijs

Dzimšanas vieta:

Bauska


tālrunis darbā:

e-pasts:


DMF Ķīmijas un ģeogrāfijas katedra,


(+371) 54-25297

[email protected]


akadēmiskie grādi: 25.03.2004. Dr. chem. organiskajā ķīmijā. RTU Promocijas padomes sēdē

aizstāvēta disertācija par tēmu “Benzantrona slāpekli saturošu

atvasinājumu sintēze un izpēte”

1996-2000. g. Rīgas Tehniskās Universitātes doktorantūra studiju

programmā “Ķīmijas zinātņu doktors”;

1996. g. Ķīmijas maģistre, RTU ĶTF

1994. g. Ķīmijas bakalaure, LU ĶF

Darba pieredze:

No 06.2004.g.: docente Daugavpils Pedagoģiskās Universitātes Ķīmijas

un ģeogrāfijas katedrā

No 09.1999.g.: lektore Daugavpils Pedagoģiskās Universitātes Ķīmijas un

ģeogrāfijas katedrā

Prasmes: Darbs ar datoru Windows vidē, darbs ar programmatūru ISIS Draw;

Microsoft Word, Microsoft Excel, HyperChem u.c.

Valodas: latviešu, krievu (dzimtā), angļu


Zinātniskās pētniecības

virzieni:

Organiskās ķīmijas metodes. Organiskā sintēze.

Jauno fluorescento zonžu meklējumi fluorescentās analīzes mērķiem

bioķīmijā un medicīnā

Piedalīšanās pētījumu

projektos:

2006. IZM pētniecības projekta Nr.2.10 “Latgales reģiona gaisa un ūdens

vides kvalitātes pētījumi” vadība

1996.-1999. dalība LZP grantā Nr 96.0543 “Organisko luminoforu un

krāsvielu sintēze un izpēte uz 2-aril-4H-fenaleno[1,2-d]oksazol-4-ona un

benzantrona aminoatvasinājumu bāzes”


1. Meirovics I., Kalnina I, Raškina (Kirilova) J. Some benzanthrone

aminoderivatives as potential fluorescent probes, Functional Materials,

1996, Vol. 3 (4), 551.

2. Meirovics I, Raškina J. Азотсодержащие производные

бензантрона, Latvijas Ķīmijas Žurnāls, 1999, N 2, 3-15.

3. Kirilova E., Meirovics I. Reactions of 3-bromobenzanthrone with

some aminoalcohols, Latvijas Ķīmijas Žurnāls, 2000, N 4, 64-66.

4. Кирилова E. М, Meйровиц И. А, Беляков С. В. Получение и

свойства производных бензантрона с гетероциклическими

фрагментами, ХГС, 2002, N 7, 896-899.

5. Кирилова E. М, Meйровиц И. А. Синтез 2-метилбензант-


Konferenču tēzes:

Piedalīšanās starptautiskās

zinātniskās konferencēs:

Piedalīšanās ar referātu cita

veida konferencēs:

рeно[2,3-d]имидазол-7-она, ХГС, 2002, N 7, 900-901.

6. Kalnina I, Kirilova E., Toma M.M., Meirovics I. Naphthalic acid

derivatives as potential fluorescent probes in lymphocytes, Int. J. Appl.

Chem., 2005, Vol. 1 (1), 12-20.

7. Kirilova J., Meirovics I. 3-Aminobenzantrona iminoatvasinājumu

sintēze un īpašības, Latvijas Ķīmijas Žurnāls, 2006, Nr. 2, 171-174

8. Kalnina I., Bruvere R., Zvagule T., Gabruševa N.., Volrāte A..,

Feldmane G., Klimkāne L., Kirilova E., Meirovics I. Immune state of

patients with different pathologies monitored by fluorescent probe 3-

aminobenzanthrone derivative. Proceedings of the Latvian Academy of

Science, 2006, Vol. 60 (4), 113-120.

1. Raškina J, Meirovics I.. Jaunu benzantrona atvasinājumu sintēze un

izpēte, 40. RTU Studentu Zinātniskā un Tehniskā Konferences materiāli,

Rīga, 26.-30.04.1999, 21.

2. Kirilova J., Meirovics I. Jaunu fluorescento zonžu pielietošanas

perspektīvas, DPU 9. ikgadējās zinātniskās konferences rakstu krājums,

A 14, Daugavpils, DPU izd. “Saule”, 2001, 43.

3. Kirilova J. Fluorescentās tehnoloģijas attīstības posmi,

46. Daugavpils Universitātes jauno zinātnieku konference, 21.-

22.04.2004.

4. Kirilova E., Kalnina I. The use of fluorescent probe ABM in clinical

diagnostics. The international conference “Past and present of natural

science in DU”, Daugavpils, 01.-03.02.2006.

1. Kirilova E., Meirovics I. Аномальная реакция диметил-

аминирования 3-бромбензантрона, 2nd

International Con-ference of

Young Scholars, Saint-Petersburg, Russia, June 28-30,1999, 121b,122b.

2. Kirilova E., Meirovics I., Kalnina I. Synthesis and investigation of

benzanthrone derivatives as potential fluorescent probes, 37th IUPAC

Congress/ 27th

GDCh General Meeting, Berlin, Germany, August 14-19,

1999, 113 (APP-1).

3. Кирилова Е,М, Нитрование 3-замещенных производных

бензантрона International Sympozium: Advanced Science in Organic

Chemistry, Sudak, Ukraine, June 26-30, 2006, C-065.

4. M. Savicka, E. M. Kirilova, I. Pitkevicha. Dissolved organic matter in

water of Daugava river, International Symposium on Organic Chemistry,

December 9-12, 2006, Sofia, Bulgaria, P1-31

1. Кирилова E. М. Факультативный курс по органической химии с

элементами компьютерной химии, Конференция «Химия в школе-

2003», КТУ, Каунас, 2003, 15.

2. Кирилова E. М. Экологическое образование в Латгальском регионе,

IV научно-методический семинар “Экологически ориентированная

учебно-исследовательская и практическая деятельность в

современном образовании”, Санкт-Петербург, 10.-13.11.2004.

3. Kirilova J. Ķīmijas komponents studiju programmās Daugavpils

Universitātē. LU konference „Ķīmijas izglītība skolā – 2006”, Rīga,

5.10. 2006.

4. Соломенникова И. И., Кирилова Е. М. Работа клуба юных

естествоиспытателей ЮНЕСКО в Латвии. 54-х Герценовские

чтения по актуальным проблемам модернизации химического и

естественнонаучного образования, Санкт-Петербург 4-7.04.2007 г.

Patents: Kalnina I, Meirovics I., Raškina (Kirilova) J. Fluorescenta ekspresanalīzes

metode šūnu membrānu srukturāli-funkcionālu īpašību un organisma

imunitātes izvērtēsanai, Latvijas Republikas patents Nr 12328, 2000.


Vadītie bakaura darbi: 2 aizstāvētie vides zinātnes bakalaura darbi

Docētie studiju kursi: Organiskā ķīmija (3 k.p.)

Bioķīmija (3 k.p.)

Ievads vides ķīmijā (3 k.p.)

Izstrādātie studiju kursi: Ekotoksikoloģija (BSP Vides zinātne)

Mācību līdzekļi: Tiek gatavots “Organiskas ķīmijas praktikums”



sabiedriskās organizācijās,

zinātnisko konferenču

organizēšana, zinātnisko

izdevumu redkolēģijas:

2003. g. Starptautiskās konferences “Ķīmijas mācīšanas metodika: vakar,

šodien un rīt” orgkomitejas locekle

2007. gada 29. maijs Jeļena Kirilova

CURRICULUM VITAE

VISPĀRĪGĀS ZIŅAS

Vārds, uzvārds: Inese Kokina

Dzimšanas gads: 1970


e-pasts:


Anatomijas un fizioloģijas katedra, docente,

katedras vadītāja.

Vienības ielā 13, Daugavpils, LV-5400,

tālr. (+371) 5425297

[email protected]

Valodas: Latviešu - dzimtā, angļu un krievu – pārvaldu pilnībā

Izglītība: 2002. g. – Dr. biol., promocijas darbs “Miežu miltrasas izraisītāja

(Blumeria graminis f.sp. hordei) Daugavpils populācijas ģenētiskās

struktūras īpatnības”, Latvijas Universitātes Promocijas padome

bioloģijas nozarē

1996.-1999. gg. – studijas doktorantūrā, Latvijas Universitāte

1995. g. – bioloģijas maģistra grāds ģenētikas apakšnozarē, Daugavpils

Pedagoģiskā Universitāte

1992. g. – bioloģijas bakalaurs

1987.-1992. gg. - Daugavpils Pedagoģiskais institūts, studijas

bioloģijas un ķīmijas specialitātē. Diploms ar izcilību

Zinātniskais grāds: Dr. biol.

Darba pieredze: kopš 2006. g. – Anatomijas un Fizioloģijas katedras vadītāja, docente,

Daugavpils Universitāte

kopš 2003. g. - docente, Daugavpils Universitāte, Bioloģijas katedra

1992.-2003. gg. – Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Daugavpils

Pedagoģiskā universitāte, Daugavpils Universitāte, Bioloģijas katedra,

asistente

Datorprasmes: Darbs ar Microsoft Office programmām Word, Excel,

Power Point u.c., grafisko programmu CorelDRAW, pārlūkprogrammu

Internet Explorer un programmu Adobe Acrobat Reader.

Cits: 2004. g. - maģistra profesionālais grāds valsts pārvaldē,


1997. g. - piešķirts laboratorijas speciālista-biologa sertifikāts, Latvijas

Ārstu biedrība

ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS

Zinātniskās pētniecības virzieni: augu imunitātes ģenētika

audu kultūras, to pielietošana biotehnoloģijā, ģenētikā un

selekcijā

Piedalīšanās pētījumu projektos: DU grants “Sarkanā āboliņa selekcija materiāla iegūšana, izmantojot in

vitro metodes” (vadītāja; 2003.-2004. gg.)

LZP grants “Embrioģenēzes un organoģenēzes ģenētiskās determinācijas

noteikšana graudaugu dubultoto haploīdu iegūšanas optimizācijai”

(2005.-2009. gg.)

DU grants „Gametisko šūnu attīstības novērošana un dubultoto haploīdu

iegūšana in vitro miežu (Hordeum vulgare L.) putekšņu maciņu

kultūrās” (vadītāja, 2006. g.)

Valsts pētījumu programmas agrobiotehnoloģijā „Inovatīvas tehnoloģijas

augstvērtīgu, drošu un veselīgu pārtikas produktu ieguvei no ģenētiski,

fizioloģiski un bioķīmiski daudzveidīga augu un dzīvnieku

izejmateriāla” projekts „Latvijas laukaugu sugu daudzveidības

izvērtējums un selekcijas optimizācija, pielietojot modernās

biotehnoloģijas metodes (projekta izpildītāja, 2006-2009. gg.)

ESF projekts „Starpnozaru biomehānikas un nozares saistīto kursu

attīstība Daugavpils Universitātē” (projekta vadītāja asistente, 2006.-

2008. gg.)


Konferenču tēzes:



16

11

13

4

PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA

Vadītie maģistra darbi: 2


Vadītie kvalifikācijas darbi: 3

Vadītie studiju darbi: 24

Docētie un izstrādātie studiju kursi: Augu fizioloģija (5 KP), lekciju un laboratorijas darbu kurss, akadēmiskā

bakalaura st. programma “Bioloģija”, Daugavpils Universitāte

Mikrobioloģija (4 KP), lekciju un laboratorijas darbu kurss, akadēmiskā

bakalaura st. programma “Bioloģija”; profesionālā bakalaura st.

programma “Fizioterapija”, Daugavpils Universitāte

Mikrobioloģija (1 KP), lekciju kurss, Rīgas Stradiņa Universitāte,

māszinību fakultāte

Augu anatomija un morfoloģija (4 KP), lekciju un laboratorijas darbu

kurss, akadēmiskā bakalaura st. programma “Bioloģija”,

Daugavpils Universitāte Ģenētika (2 KP), praktiskie darbi un semināri,

akadēmiskā bakalaura st.programma “Bioloģija”, Daugavpils

Universitāte

Dabaszinātņu pamati (3 KP), lekciju kurss, akadēmiskā balakaura st.

programma “Vides zinātne”, Daugavpils Universitāte

Biotehnoloģija (2 KP), akadēmiskā bakalaura st. programma “Bioloģija”,


Biotehnoloģija (1 KP),lekciju kurss, akadēmiskā maģistra st. programma

“Bioloģija”, Daugavpils Universitāte

Šūnas fizioloģija (1 KP), lekciju kurss, akadēmiskā maģistra st.

programma “Bioloģija”, Daugavpils Universitāte

Bioloģijas aktuālās problēmas (1KP), lekciju kurss, akadēmiskā maģistra

st. programma “Bioloģija”, Daugavpils Universitāte

Cilvēka anatomija (2 KP), laboratorijas darbi, akadēmiskā bakalaura st.

programma “Bioloģija”, Daugavpils Universitāte

Sagatavotie mācību līdzekļi: Lekciju materiāli st. kursā “Augu fizioloģija”, elektroniskā veidā

Power Point formātā

Laboratorijas un praktiskie darbi st. kursā “Augu fizioloģija”,

elektroniskā veidā Microsoft Word formātā

Lekciju materiāli st. kursā “Augu anatomija un morfoloģija”,

elektroniskā veidā Power Point formātā

Laboratorijas un praktiskie darbi st. kursā “Mikrobioloģija”,

elektroniskā veidā Microsoft Word formātā

Laboratorijas un praktiskie darbi st. kursā “Ģenētika”, elektroniskā

veidā Microsoft Word formātā

Lekciju materiāli st. kursā “Biotehnoloģija”, elektroniskā veidā

Power Point formātā

Piedalīšanās skolotāju

tālākizglītības programmās

2004.-2005. gg. – 5 dažādas programmas, t.sk. “Izglītības standarta

bioloģijā īstenošana pamatizglītībā”, “Bioloģijas satura īstenošana

vispārējā izglītībā” u.c. Lekcijas “Ģenētikas aktuālās problēmas”,

“Biotehnoloģijas mūsdienu sasniegumi”, “Fotosintēze, tās būtība un

nozīme” u.c. Mērķauditorija – pamatskolas un vidusskolas bioloģijas

skolotāji, dabaszinātņu skolotāji.

Kvalifikācijas celšana: 1995. g. – līdzdalība Tempus programmā “Updating of

IN-SERVICE Teaching Training of Universities of Latvia 1994/1997”,

The Royal Danish School of Educational Studies

2001. g. – Ziemeļvalstu un Baltijas valstu doktorantu kursi augu

imunitātes ģenētikā

2001 g. –LU MPI institūta pēcdiploma izglītības kursi laboratorijas

speciālistiem

1998. –2005. gg. - piedalīšanās dažādās konferencēs laboratorijas

speciālistiem ar sertifikāta iegūšanu

Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts, Augu ģenētikas laboratorija

(ik mēnesi)

ORGANIZATORISKAIS DARBS

Katedras vadītāja kopš 01.02.2006. g. – Anatomijas un Fizioloģijas katedra, Daugavpils

Universitāte

Organizācijas komitejas locekle 3. starptautiskā konference “Research and Conservation of

Biological Diversity in Baltic Region”, 2005. g. 20.-22. aprīlis,

Daugavpils, Latvija

4. starptautiskā konference “Research and Conservation of

Biological Diversity in Baltic Region”, 2007. g. 25.-27. aprīlis,

Daugavpils, Latvija

Organizācijas komitejas vadītāja 1. starptautiskā konference „The Regional Aspects of

Physiotherapy and Rehabilitation:accessibility and Possibilities

Nowadays”, 2007. g. 17.-18. maijs, Daugavpils, Latvija

Lokālās organizācijas komitejas

vadītāja

IV Genetical Congress, 2007. g., 9.-12. oktobris, Daugavpils, Latvija

Fakultātes Domes locekle un

sekretāre

kopš 2006. g. Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un Matemātikas

Fakultātes Dome

ZINĀTNISKĀS PADOMES UN AKADĒMISKĀS KOMISIJAS

Promocijas padomes 2004. g. – Latvijas Lauksaimniecības Universitātes promocijas padome

Lauksaimniecības specialitātes augkopības apakšnozarē. Papildus

padomes loceklis Līgas Lepses promocijas darba “Morfoloģisko kritēriju

un molekulāro marķieru izmantošana gurķu šķirnes ‘Dindoņa Zaļie

Ķekaru’ atjaunošanā” izskatīšanai, darba recenzēšana

Zinātniskās padomes locekle kopš 2005. g. - Latgales Lauksaimniecības un Zinātnes Centrs

Akadēmisko komisiju locekle Daugavpils Universitātes akadēmiskās maģistra studiju programmas

“Bioloģija” gala pārbaudījumu komisija

Daugavpils Universitātes akadēmiskās bakalaura studiju programmas

“Bioloģija” gala pārbaudījumu komisija

PROFESIONĀLĀS BIEDRĪBAS

Locekle: Latvijas Ģenētiķu un selekcionāru biedrība (kopš 1992. g.);

Latvijas Ārstu biedrības Laboratorijas speciālistu biedrība (kopš

1996. g.)

Paraksts:

25.05.2007.

Dr. biol. Ineses Kokinas

PUBLIKĀCIJU SARAKSTS

Raksti zinātniskos žurnālos:

Kokina I., Rašals Ī. Miežu miltrasas izraisītāja Latgales populācijas ģenētiskā struktūra 1996.-1998. Gados.

Agronomijas Vēstis. LLU, Jelgava, 1999, N 1, 122.-124. lpp.

Rashal I., Araja I., Kokina I. Barley powdery mildew virulence frequencies in Latvia in 1996-1999. Acta

Phytopatologica et Entomologica Hungarica, 2000, 35 (1-4), pp. 397-402.

Kokina I., Rashal I. Genetic structure of barley powdery mildew population in Latgale region. Acta

Biologica Universitas Daugavpiliensis, 2001, 1, 2, pp. 69-72.

Arāja I., Kokina I., Rašals Ī. Miežu miltrasas izraisītāja ģenētiskās īpatnības Latvijā. Agronomijas Vēstis.

LLU, Jelgava, 2002, N 4, 61.-63. lpp.

Kokina I., Rashal I. Particularities of genetical structure of the Blumeria graminis f.sp. hordei in the North-

Eastern part of Lithuania. Biologija (Lithuania), 2002, 3,

pp. 47-49.

Kokina I., Rashal I. Genetical structure of the population of Blumeria graminis f.sp. hordei in Latgale

region of Latvia in 2001-2002. Acta Biologica Universitas Daugavpiliensis. 2004, 4, 2, pp. 65-70.

Grauda D., Jansone B., Kokina I. Pļavas (sarkanā) āboliņa (Trifolium pratense L.) selekcijas izejmateriāla

iegūšana, izmantojot in vitro metodes. Agronomijas Vēstis, LLU, Jelgava, 2004, N 6, pp. 155-158.

Rashal I, Kokina I., Arāja I. Trends of the changes of the virulence genes frequencies in the Latvian

population of Blumeria graminis f.sp. hordei. Agronomijas Vēstis (Latvian Journal of Agronomy),

LLU, 2004, N 7, pp. 79-83.

Kokina I., Rashal I. Pathotypes of Blumeria graminis f.sp. hordei in Latgale region of Latvia in 1995-2000.

Proceedings of the Latvian Academy of Sciences. Part B, 2005, 59, No 3/4 (638/639), pp. 151-155.

Kokina I., Grauda D., Rashal I., Jermaļonoka M. Some aspects of inducing callus culture and subsequent

plant regeneration of red clover (Trifolium pratense L.). Acta Biologica Universitas Daugavpiliensis,

2005, 5, 2, pp. 165-169.

Kokina I., Rashal I. Trends of changes of genetic structure in the population of Blumeria graminis f.sp.

hordei in the Latgale region of Latvia in 2003-2004. Acta Biologica Universitas Daugavpiliensis,

2005, 5, 2, pp. 187-192.

Kokina I., Rashal I. Monitoring of the population of Blumeria graminis f.sp. hordei in the

South-Eastern part of Latvia. Agronomy Research, 2006, 4, pp. 231-236.

Raksti krājumos un konferenču materiālos:

Rashal I., Tueryapina R, Ornicane D., Kokina I. Resistance to powdery mildew in barley of Latvian origin:

effectiveness and improvement. Proceedings of the Conference “Approaches to Improving Disease

Resistance to Meet Future Needs Airborne Pathogens of Wheat and Barley”, November 11, 1997,

Prague, Czech Republic. COST Action 817, Research Institute of Crop Production, Praha-Ruzyne,

1997, pp. 145-146.

Rashal I., Araja I., Kokina I. Barley powdery mildew virulence and corresponding resistance in the Baltic

States. In: A. Bender (ed.). Plant Breeding and Seed Production. VIII. Collaboration on Plant

Breeding in the Baltic Sea Region. Jõgeva Plant Breeding Institute, 2000, pp. 96-100.

Kokina I., Arāja I., Rashal I. Genetic particularities of the causal agent of barley powdery mildew in Latvia.

Proceedings of the Conference “Research for Rural Development”, May 22-24, 2002, Jelgava,

Latvia, pp. 17-18.

Kokina I., Rashal I. Diversity of the population of Blumeria graminis f.sp. hordei in the Latgale region of

Latvia in 2003-2004. Proceedings of the XVI Symposium of Mycologists and Lichenologists of

Baltic States, September 21-25, 2005, pp. 110-113.

Konferenču tēzes:

Sparāne I., Rashal I Erysiphe graminis f.sp. hordei virulence patterns in the Latgale region of Latvia.

Abstracts of 2nd

Baltic Genetical Congress, Jūrmala, Latvia, September 25, 1995. Proc. Latvian

Acad. Sci., Sect. B, 1995, No 5/6, pp. A31.

Kokina I., Rashal I. Genetic structure of barley powdery mildew population in Latgale Region. Abstracts of

the International Conference “Research and Conservation of Biological Diversity in Baltic Region”,

Daugavpils, April 26-28, 2001. DPU, 2001, pp. 47-48.

Kokina I., Rashal I. Virulence genes in Blumeria graminis f.sp. hordei populations in Lithuania. The 3d

Genetical Congress of Baltic States (Estonia, Latvia, Lithuania), Vilnius, Lithuania, 10-12 October,

2002. Programme and Book of Abstracts, p. 66.

Kokina I., Rashal I. Genetical structure of the population of Blumeria graminis f.sp. hordei in Latgale

region of Latvia in 2001-2002. Second International Conference “Research and conservation of

biological diversity in Baltic region”, Daugavpils, Latvia, April 24-26, 2003. Programme and Book

of Abstracts, p. 51.

Rashal I., Kokina I., Arāja I. Trends of changes of frequencies of virulence genes of Blumeria graminis

f.sp. hordei in the different parts of Latvia. Abstracts of the Workshop “Resistance of cereals to

biotic stresses”, IHAR Radzików, Poland, November 28-December 1, 2004. IHAR, Radzików, 2004,

pp. 126-128.

Kokina I., Rashal I. Trends to the changes in genetical structures in the population of Blumeria graminis

f.sp. hordei in Latgale region of Latvia in 2003-2004. 3rd

International Conference “Research and

conservation of biological diversity in Baltic region”, Daugavpils, Latvia, April 20-22, 2005. Book

of Abstracts, p. 73.

Kokina I., Grauda, D., Jermaļonoka M. Some aspects of using of in vitro methods in the breeding of red

clover (Trifolium pratense L.). 3rd

International Conference “Research and conservation of biological

diversity in Baltic region”, Daugavpils, Latvia, April 20-22, 2005. Book of Abstracts, p.74.

Kokina I., Rashal I. Diversity in the population of Blumeria graminis f.sp. hordei in the Latgale region of

Latvia in 2003-2004. XVI Symposium of Mycologists and Lichenologists of Baltic States, Cesis,

Latvia, September 21-25, 2005. Program and Book of Abstracts, p. 30-31.

Grauda D., Kokina I. Exploitation of in vitro Methods of Plants in the Teaching Process of Students. The

International Conference “Past and Present of Natural Sciences in Daugavpils University”,

Daugavpils, Latvia, February 1-3, 2006. Book of Abstracts, p. 36.

Grauda D., Kokina I., Rashal I. Influence of different factors on embryogenesis and regeneration Capacity

of anther cultures of spring barley and wheat hybrids (Poster). International Congress on Sexual Plant

Reproduction “From gametes to genes”, Budapest, Hungary, July 11-15, 2006. Book of Abstracts,

Kokina I., Rashal I. Monitoring of the population of Blumeria graminis f.sp. hordei in the South-Eastern

part of Latvia. International Conference “Development of Environmentally Friendly Plant rotection”,

Pühajärve, Estonia, September 5-7, 2006. Programme &Abstracts, pp.31-32.

Kokina I., Sparāne Ļ. Some Inherited Neuromuscular diseases and Basic Principles of its rehabilitation.

International Scientific Conference “The Regional Aspects of Physiotherapy and Rehabilitation:

Accessibility and Possibilities Nowadays”, Daugavpils, Latvia, May 17-18, 2007, Programme

&Abstracts, pp.13-14.

CURRIKULUM VITAE

VISPĀRĪGĀS ZIŅAS

Vārds,uzvārds: Valentīna Kokina

Dzimšanas gads: 1938.g. 1.decembris

Adrese: darba vietas: Daugavpils Universitāte,

Sistemātiskās Bioloģijas Institūts,

Docente.

Vienības ielā 13, Daugaupils, LV-5400,

tālr. (+371) 5425297

Valodas: Latviešu – dzimtā, krievu – pārvaldu pilnibā, angļu,

vācu – ar vārdn.palīdz.

Izglītība: 1984. - 1985. Latvijas Valsts Universitāte

1977. – 1980. PSRS Zinātņu Akadēmijas

Mikroorganismu bioķīmijas un

fizioloģijas institūts

1957. – 1962. Daugavpils Pedagoģiskais institūts,

Studijas bioloģijas un ķīmijas specialitātē

1953.- 1957. Jelgavas Pedagoģiskā skola

Zinātniskais grāds: Dr.biol.

Darba pieredze: kopš 2006.g. Sistemātiskās Bioloģijas Institūts,

docente

1999. – 2006.g. Daugavpils Universitāte, Biologijas

katedra, docente

1996. – 1999.g. Daugavpils Pedagoģiskā universitāte,

Bioloģijas un mācīšānas metodikas katedra, docente

1993. – 1996.g. Daugavpils Pedagoģiskais institūts,

docente

1987. - 1993.g. Daugavpils Pedagoģiskais institūts,

Zooloģijas un fizioloģijas katedra, docente

1973. – 1987.g. Daugavpils Pedagoģiskais institūts,

Zooloģijas un fizioloģijas katedra, pasniėdzēja

ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS

V.Kokina. 1999. Interaktīvās metodes un to pielietošana,mācot bioloģiju skolā. DPU, 7.Ikgadējās

zinātniskas konferences rakstu krājums.A9. 39-40. lpp.

V.Kokina., V.Kotovs. 2000. Iekššūnu parazīti – hlamīdijas, to izplatīšanās bistamās sekas. DPU,

8.Ikgadējās zinātniskās konferences rakstu krājums. A 11.84-85. lpp.

V.Kokina, L.Jumburga, S.Lapāne. 2000. Projektu darbs „Cilvēka rašanās hipotēzes”. Šīs metodes

lietošanas iespējas skolā un augstskolā. DPU, 8. Ikgadējās zinātniskās konferences rakstu krājums. A

11.68-69. lpp.

V.Kokina. 2001. Sanitāri izglītojoša darba nepieciešamība skilēnu un studentu vidū parazitāro un infekcijas

slimību profilaksē. DPU 9.Ikgadējās zinātniskās konferences rakstu krājums A 14, 13-15. lpp.

I.Mališeva, V.Kokina. 2005. Epizootiskā situācija un tās tendences Daugavpils rajonā. Vererinārais žurnals

Nr. 1. 26-28 lpp.

V.Kokina. Vidovoje mnogoobrazije gelmintov čeloveka i zivotnyh Latgaļskogo regiona. Tēzu materiāli III

International conference „Biodiversity in Baltic region”. Daugavpils, Latvija, 2005.g. 20.-22.aprīlis.

PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA

Vadītie magistra darbi: 8



Docētie un izstrādātie Evolūcijas mācība – 3 KP (ABSP ”Bioloģija”)

studiju kursi: Bioģeogrāfija – 2 KP (ABSP „Bioloģija”)

Mikrobioloģija – 2 KP (ABSP „Bioloģija”)

Parazitoloģija – 2 KP (ABSP „Bioloģija)

Ārstniecības augi – 2 KP (ABSP „Bioloģija)

Integrētais lauku kurss dabaszinātnēs – 5 KP

(„Dabaszinību skolotājs”)

Etoloģija – 2KP (ABSP „Bioloģija”)

Sagatavotie mācību

līdzekli: Elektroniskā veidā Power point formātā – Mikroorganismu

morfoloģija, anatomija, fizioloģija un bioķīmija

Videokasešu veidā – Bioģeogrāfija, Evolūcijas maciba,

Etologija

Kvalifikācijas ceļšana Starptautiskajā projekta Sorosa fonds Latvijā: „Pedagoģisko

augstskolu mācībspēku profesionālās kompetences

pilnveide” (01.09.99. – 31.06.2000.)

Pedagogu profesionālās meistaribas pilnveides kursos

„Pedagoģiskā pētījuma metodoloģija mūsdienu zinātnu

Attīstības kontekstā” (05.03.2005. – 30.04.2005.)

ORGANIZATORISKAIS DARBS

DPU Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes Domes locekle (līdz 2002.gadam)

CITAS AKTIVITĀTES

Vadītas nodarbibas skolotāju profesionālās meistaribas pilnveides kursos Daugavpilī (08.03.2005. –

29.04.2005.); Rēzeknē (2005.g. 11.februāris)

CURRICULUM VITAE

Vārds, uzvārds: Indriķis Krams

Dzimšanas datums un vieta: 28.10.1962. Jelgavas raj.

Ieņemamais amats: Vadošais pētnieks Daugavpils Universitātes Sistemātiskās

bioloģijas institūtā

Izglītība:

1990.g. skolotāja dploms, Daugavpils Pedagoģiskā institūta Bioloģijas-ķīmijas fakultāte.

1992.g. evolucionārās ekoloģijas kursi Stokholmas Universitātē.

1995.g. Daugavpils Pedagoģiskā Universitāte, bioloģijas maģistra darbs.

1996.g. Latvijas Universitāte, bioloģijas doktora disertācija “Zīlīšu izdzīvošanas stratēģijas”.

Svarīgāko projektu saraksts: 1996-2000.g. Latvijas Zinātnes Padomes grants nr.96.0317 “Individuālās izdzīvošanas stratēģijas un

sociālā uzvedība: reakcija uz plēsonības risku”.

2000-2002.g. Foraging ecology of northern tit species. Oulu Universitātes un Daugavpils Universitātes

sadarbības projekts.

2001-2004.g. Latvijas Zinātnes Padomes grants nr.01.0457 “Plēsēju-upuru neletālo mijiedarbību

ekoloģija”.

2003.g. LABPIAT projekts Somijā Oulu Universitātes Oulankas pētnieciskajā bāzē.

2004-2006.g. Latvijas Zinātnes Padomes grants nr.04.1243 “Abpusējais altruisms un putnu mobinga

uzvedība”.

Sākot ar 2006g. “Latvijas spāru fauna”, sadarbībā ar Turku un Jyväskylä universitātēm, Somija,

2007.g. Latvijas Zinātnes Padomes grants nr.07.2100 “Kooperatīvās uzvedības ģenētiskā un sociālā

kontrole”.

Ārzemju universitātes, kurās novadīti semināri vai lekciju kursi:

Jyväskylä universitāte, Somija, 1999, 2001.g.

Tartu universitāte, Igaunija, 2001, 2002, 2004.g.

Oulu universitāte, Somija, 2001.g.

Oksfordas universitāte, Anglija, 2004.g.

Helsinku universitāte, Somija, 2004.g.

Stokholmas universitāte, Zviedrija, 2005.g.

Upsalas universitāte, Zviedrija, 2007.g.

Uzstāšanās starptautiskās konferencēs: 1991, Baltic Birds-5, Germany, Hamburg.

1993, Baltic Birds-6, Palanga, Lithuania.

1994, International Ornithological Congress, Vienna, Austria: an organiser of round table: Pollution and Birds in

Central and Eastern Europe and the Palearctic Region East of Europe.

1996, the EU sponsored meeting at Mikolajki, Poland: Individual - Based Approach in Ecology: Assumptions,

Achievements and Prospects.

1999, the 2nd

Meeting of the European Ornithologists Union, Gdansk, Poland: Territorial advertisement in food

hoarding and non-hoarding parids.

2000, Congress of German Ornithological Society, Leipzig, Germany: Perch selection by singing chaffinches: a better

view of surroundings and the risk of predation.

2002, First European Conference on Behavioural Biology Conflict & Resolution, Münster, Germany: Interspecific

reciprocity explains mobbing behaviour in birds.

2003, 4th

Congress of the European Ornithologists’ Union, Chemnitz, Germany: Effects of risk on the long- and short-

range call use in crested tits; Cost of mobbing calls in the breeding pied flycatcher, Ficedula hypoleuca.

2004, 10th

Jubilee Congress of the International Society for Behavioral Ecology, Jyväskylä, Finland: Reciprocity

based cooperation in mobbing pied flycatchers; White storks eavesdrop on mating calls of ground frogs; Exaggerated

mobbing behaviour of pied flycatchers Ficedula hypoleuca increases the risk of nest predation.

2004, Hole Breeding Passerines Conference, Vlieland, The Netherlands: Hole-breeding birds as a perfect model for

studies of altruistic behaviour.

2005, 5th

Conference of the European Ornithologists’ Union, Starsbourg, France: Warning calls of wintering great tits

Parus major: altruism, reciprocal altruism or a message to the predator?

Darbs zinātniskās biedrībās: Eiropas Ornitologu Savienības (The European Ornithologists’ Union) Padomes loceklis kopš 2003.g.

Latvijas Ornitoloģijas biedrības žurnāla Putni Dabā zinātniskā pielikuma redaktors.

Dalība zinātniskās biedrībās: The International Society for Behavioral Ecology, Oxford, United Kingdom.

The Association for the Study of Animal Behaviour, Cambridge, United Kingdom.

Latvijas Ornitoloģijas biedrība.

Publikāciju saraksts Krams, I.A., Krams, T. & Černihovičs J. 2001. Selection of foraging sites in mixed willow and crested tit flocks: rank-

dependent strategies. Ornis Fennica 78: 1-11.

Krams, I. 2001. Perch selection by singing chaffinches: a better view of surroundings and the risk of predation.

Behavioral Ecology 12: 295-300.

Krams, I. 2001. Communication in crested tits and the risk of predation. Animal Behaviour 61: 1065-1068.

Krams, I. 2001. Seeing without being seen: a removal experiment with mixed flocks of willow and crested Tits.

Ibis 143: 476-481.

Krams, I. 2002. Mass-dependent take-off ability in wintering great tits (Parus major): comparison of top-ranked

adult males and subordinate juvenile females. Behavioral Ecology and Sociobiology 51: 345-349.

Krams, I. & Krama, T. 2002. Interspecific reciprocity explains mobbing behaviour of the breeding chaffinches,

Fringilla coelebs. The Proceedings of the Royal Society of London, Series B 269: 2345-2350.

Rytkönen, S. & Krams, I. 2003. Does foraging behaviour explain the poor breeding success of great tits Parus major

in northern Europe? Journal of Avian Biology 34: 288-297.

Krama, T. & Krams, I. 2005. Cost of mobbing call to breeding pied flycatcher, Ficedula hypoleuca. Behavioral

Ecology 16: 37-40.

Krams, I., Krama, T. & Igaune, K. 2006. Mobbing behaviour: reciprocity-based co-operation in breeding Pied

Flycatcher Ficedula hypoleuca. Ibis 148: 50-54.

Krams, I., Krama, T. & Igaune, K. 2006. Alarm calls of wintering great tits Parus major: warning of mate, reciprocal

altruism or a message to the predator? Journal of Avian Biology 37: 131-136.

Krams, I., Krama, T., Igaune, K. & Mänd, R. Long-lasting mobbing of the pied flycatcher increases the risk of nest

predation. Behavioral Ecology and Sociobiology (submitted).

Krams, I., Krama T., Igaune, K. & Mänd, R. Experimental evidence of reciprocal altruism in the pied flycatcher.

Behavioral Ecology (submitted).

Krams, I., Igaune, K., Bobkova, J. & Krama, T. White storks Ciconia ciconia eavesdrop on mating calls of moor frogs

Rana arvalis. (submitted).

Krams, I., Igaune, K. & Krama, T. Effects of risk on the long and the short-range call use in the crested tit Parus

cristatus (submitted).

Krams, I. Krama, T. & Osipovs, A. Overnight weight loss of roosting great tits: implications of social dominance

(manuscript).

Krams, I., Osipovs, A. & Krama, T. Hematological health indices of wintering great tits as a link to differential

survival (manuscript).

CURRICULUM VITAE


Vārds, uzvārds: Sergejs Osipovs

Dzimšanas gads un datums: 1967. gada 2. novembris


tālrunis darbā:

e-pasts:


DMF Ķīmijas un ģeogrāfijas katedra,


(+371) 54-25297

[email protected]

Valodas: Latviešu – pārvaldu pilnībā, krievu – dzimtā, angļu – sarunvalodas

līmenī.



No 2000.gada doktorantūra Latvijas Universitātē, Ķīmijas fakultātē;

studiju programma “Ķīmijas zinātņu doktors”;

1993.g., ar LU Ķīmijas fakultātes Domes lēmumu piešķirts ķīmijas

maģistra grāds (analītiskās ķīmijas virziens)

1984. – 1991.gads, augstākā izglītība: Daugavpils Pedagoģiskais

institūts, Bioloģijas un ķīmijas fakultāte; “Bioloģijas un ķīmijas

skolotājs”

Darba pieredze: No 2003.g.: Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas

fakultātes Ķīmijas un ģeogrāfijas katedras lektors.

2001 – 2003.gads: Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un

matemātikas fakultātes Ķīmijas un ģeogrāfijas katedras asistents.

1996 – 2001.gads: Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Dabaszinātņu

un matemātikas fakultātes Ķīmijas un ģeogrāfijas katedras asistents.

1993 – 1996.gads: Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Bioloģijas un

ķīmijas fakultātes Ķīmijas katedras asistents.

1992 – 1993.gads: Daugavpils Pedagoģiskā institūta Bioloģijas un

ķīmijas fakultātes Ķīmijas katedras asistents.

Prasmes: Darbs ar datoru Windows vidē, darbs ar programmatūru ISIS

Draw; Microsoft Word 2000, Microsoft Excel 2000 u.c.,


Zinātniskās pētniecības virzieni: Vides piesārņojuma analīze


Mācību līdzekļi:

Konferenču tēzes:




1

3

8

3

4


Vadītie doktora darbi: -

Vadītie maģistra darbi: -



Vadītie kvalifikācijas darbi: -

Docētie studiju kursi: Analītiskā ķīmija

Neorganiskā un analītiskā ķīmija

Vispārīgā un neorganiskā ķīmija

Fizikālā un koloidālā ķīmija

Vides piesārņojuma analīzes metodes

Notekūdeņu attīrīšana un atkritumu pārstrāde

Ražošanas procesu vides kontrole

Atkritumu apsaimniekošana

Ilgtspējīga attīstība Baltijas jūras reģionā

Dabas resursu izmantošanas stratēģija

Degradētas vides rekultivācija

Izstrādātie studiju kursi: Vispārīgā un neorganiskā ķīmija – akreditēta

Analītiskā ķīmija – akreditēta

Fizikālā un koloidālā ķīmija – akreditēta



sabiedriskās organizācijās,

zinātnisko konferenču organizēšana,

zinātnisko izdevumu redkolēģijas:

-

Darbība universitātes un/vai

fakultātes pārvaldes struktūrās:

-

2007. gada 14.martā

CV (Curriculum vitae)

Angelika Paškeviča

Dzimšanas gads, vieta 27.01.71., Smiltene

Darba vietas adrese: Parādes iela 1 – 212

Daugavpils, LV - 5401

tālr. 54 22302

Mājas adrese: Krāslavas iela 65 - 54

Daugavpils, LV – 5403

tālr. 54 22706

Izglītība:

1990. – 1995.g. Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, studente

1995. – 1997.g. Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, maģistrante

no 2002. Latvijas Universitāte, Bioloģijas fakultāte, doktorante

Zinātniskie grādi:

1997.g. – Bioloģijas zinātņu maģistrs

Nodarbošanās:

1994. – 1996.g. Daugavpils Pedagoģiskā universitāte (DPU), Fizioloģijas un ārstnieciskās

fizkultūras katedra, laborante/vecākā laborante;

1996. – 1997.g. Olaines 1.vidusskola, bioloģijas skolotāja;

1997. – 2000.g. DPU, Pēcdiploma studiju nodaļa, izglītības metodiķe;

2000. – 2001.g. DPU/Daugavpils Universitātes (DU), Fizioloģijas un veselības mācības katedra,

lektore;

no 2001.g. DU, Fizioloģijas un veselības mācības/Anatomijas un fizioloģijas katedra, lektore

un katedras vadītāja.

Kvalifikācijas celšana:

1997.g.aprīlis

1998.g.februāris Latvia, Vaivari, National Health Promotion Centre for Latvia and the Health

Education Authority, funded by the British Council “Skilling Health Promotion

Organisers Training Course”

2000.g.

26.,27.oktobris Latvija, Rīga, Latvijas jaunatnes centru Padome, kursi ”Pusaudžu grūtniecība un to

problēmu risināšana”

2001.g.9.augusts Latvija, Ludza, Latvijas Sarkanais Krusts sadarbībā ar Islandes Sarkano Krustu,

seminārs “Apmācība Pirmās Palīdzības pasniedzējiem”

2000.g.septembris

2001.g.oktobris Latvia, Riga, International Correspondence Course kursi “Angļu valoda

iesācējiem”(I.līmenis)

2002.g.

8. – 13.augusts Dānija, Jellinga, CVU, komandējums ERASMUS programma

2003.03.02. Latvija, Rīga, Latvijas fizioterapeitu asociācijas seminārs: Padziļinātais kurss par

mugurkaula kakla un lumbālās daļas pataloģiju diagnostiku un ārstēšanu ar

dažādām stiepšanas metodēm. Iepazīšanās ar jaunāko fizikālās terapijas aparatūru

un tās praktisko pielietojumu no firmas “Mettler electronics corp.” ASV

2003.28.06.

2003.04.07. Somija, Polijarvi, Starptautiska zinātniskā konference “Polarization Optics”

2003.g.

4.- 16. septembris Čehija, Prāga “8th Workshop on Multimedia in Physics Teaching and Lerning”

2004.g.

01.-30.jūnijs Zviedrija, Linčepingas Universitāte, zinātniskais komandējums PHARE ”Inversed

Brain-Drain” LE01.07/SPF/0023 (LU 2003-0233)

29., 30.august 2004 Latvia, Riga, International Workshop NANOSCIENCE FOR HEALTH EC FP5

#G1MA-CT-2002-04063

2004.08.11. Daugavpils, VVVA seminārs “No tabakas dūmiem brīva darba vieta”, apliecība

2004.

02. – 04.,10.,11.11. Latvija, Daugavpils, INFOSAB kursi “ES strukturālo fondu projektu vadīšana”,

sertifikāts Nr. 118

2005.03.03.

2005.30.04. Latvija, Daugavpils, DU, profesionālās meistarības pilnveides A1 kursi

“Pedagoģiskā pētījuma metodoloģija mūsdienu zinātņu attīstības kontekstā”,

apliecība Nr. 266

Organizatoriskā darbība:

Seminārs. Skolēnu fiziskās attīstības noteikšanas metodes un balsta kustību aparāta traucējumi. -

DU, 24.03.3003.-29.03.2003., lektors;

4-th International Conference. Natural Sciences and Teacher training. Latvia, Daugavpils – 2003,

November 20 - 21, organizing committee;

Latvijas Republikas skolēnu konkurss “Pazīsti savu organismu” Daugavpils, 2004.g.21., 22.aprīlis un

2005.g. 22.aprīlis, orgkomiteja.

Zinātniski pētnieciskā darbība:

Maģistra darba tēma – Jaundzimušo un zīdaiņu antropometrisko datu salīdzinājums dažādās Latvijas

pilsētās

2001. – 2003.gads. LU Zinātniskais projekts – Artēriju un arteriolu vazomocija: izcelsme un

ietekmējošie faktori/Vasomotion of arteries and arterioles: the nature and control factors, izpildītājs

2004.gads. DU iekšējais grants - Vazomociju paterna parametrizācija vardes apzarņa maģistrālā

artērijā: nervu sistēmas loma. Nr. 04.11., izpildītājs

2005.g. DU iekšējais grants – temperatūras un gremošanas sistēmas fizioloģiskā stāvokļa ietekme uz

vardes (Rana temporaria L.) apzarņa arteriolu vazomocijas parametriem. Nr. 05.30., vadītāja

2005.g. DU iekšējais grants – Vazomociju paterna parametrizācija izmantojot fluoriscēto analīzi.

Nr.05.31., izpildītājs

Pēdējo 5 gadu zinātnisko un metodisko darbu saraksts:

1. Paškeviča A., Kaminska I. Dati par jaundzimušo veselības stāvokli.// Rakstu krājums A4. –Daugavpils:

Saule, 1997. – 40.,41.lpp.

2. Paškeviča A. Jaundzimušo un zīdaiņu antropometrisko datu salīdzinājums Latvijā // Rakstu krājums

A5. - Daugavpils: Saule, 1998. – 42.,43.lpp.

3. Antoņeviča L., Kuņicka I., Paškeviča A. Veselības veicināšanas kursa loma dažāda profila speciālistu

sagatavošanā // Rakstu krājums A14. - DPU: Saule, 2001. - 75 - 76 lpp.

4. Liberts G., Pashevich A., Rakvich B. Polarization—difference imaging based on PLZT ceramic EO

modulator // ICO Topical Meeting on Polarization Optics. - Finland: Joensuun Yliopistopaino, 2003. –

p.136,137.

5. Liberts G., Pashevich A., Pashkevich V. Visualization of physical fields, // 8-th Workshop on

Multimedia in Physics Teaching and Learning. – Prague, 2003.

2007. gada 15. maijs A.Paškeviča

CURRICULUM VITAE

Vārds, uzvārds: Amandis Podiņš

Dzimšanas datums: 1936. gada 28.jūnijs

Ieņemamais amats: DU Fizikas katedras docents

Darba vietas adrese, tālr.:


Parādes iela 1, Daugavpils, LV-5400

Tālr. 54 25452, fakss 5422890,

e-pasts [email protected]



1992. Kalifornijas Luterāņu universitāte (California Lutheran University -

Thousand Oaks, CA) Vasaras skola izglītības darbiniekiem( Summer

Workshop for University Educators from Scandinavia and The Baltic

States)

1977-1978.Oklahomas Štata universitāte (The Oklahoma State University,

Stillwater, OK) Zinātniskais darbs Radiācijas defektu pētīšanā jonu

kristālos (IREX Programma)

1977. Angļu valodas kursi (English language courses)Amerikāņu

Universitāte (The American University - Washington, DC)

Fizikas doktors 1992. Fizikas zinātņu doktors (pielīdzināts fizikas zinātņu kandidāts),

Diploms C-D N001156

Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts 1970. Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts, grāds piešķirts

specialitātē "Cietvielu fizika" par disertāciju " LiF kristālu krāsu centri un

luminescence reaktora un rentgenstaru iedarbībā" Diploms VAV

N012245 .22. 05.1970

Aspirantūra 1963 - 1966 Latvijas Zinātņu akadēmijas aspirantūra cietvielu fizikā

Augstākā 1954.-1959. Daugavpils Pedagoģiskais Institūts - Fizikas un matemātikas

fakultāte, vidusskolas skolotāja diploms

Vidējā

1949 -1954

Rēzeknes Pedagoģiskā skola, pamatskolas skolotāja diploms.

Akadēmiskie un citi goda

nosaukumi:

1974.Fizikas katedras docents.Diploms VLW N086100 (7.06.1974)

Daugavpils Universitātes Fizikas katedrā.

Darba pieredze:

2003.Daugavpils Universitāte. Fizikas katedras docents

1998 -2003 Daugavpils Pedagoģiskā universitāte (līdz 2001), Daugavpils

Universitāte (no 2001), Fizikas katedras vadītājs, docents

1993 -1998 Daugavpils Pedagoģiskā universitāte Zinātņu prorektors,

fizikas katedras docents 0,5

1971 - 1992 Daugavpils Pedagoģiskais institūts Zinātņu prorektors,

fizikas katedras docents 0,5 1966 - 1970 Daugavpils

Pedagoģiskais Institūts - Fizikas un matemātikas fakultātes

Fizikas katedras asistents, vecākais pasniedzējs

1963 - 1966. Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikas institūts, aspirants

cietvielu fizikā

1959 - 1962 Dienests armijā

Galvenie pētījumu

virzieni:

Cietvielu fizikā: Ar optiskām metodēm pētīju krāsu centru veidošanās

jonu kristālos (LiF un RbMgF3 ) reaktora, elektronu, gamma un

rentgenstaru iedarbībā, krāsu centru optiskās īpašības un termisko

stabilitāti.

Fizikas didaktikā: Piedalījos TEMPUS projektos

Darbība profesionālās un

sabiedriskās organizācijās:

Latvijas Fizikas biedrības padomes loceklis

Arodbiedrības biedrs

Akadēmiskie kursi: Vispārīgā fizika: mikropasaules fizika Optika

Ciparu elektronikas pamati -

Teorētiskā fizika: Termodinamika un statistiskā fizika

Kodolfizika un elementārdaļiņu fizika -

Kursi fizikas maģistriem

Grupu teorijas izmantošana cietvielu fizikā

Kristālu fizika

Atvērto sistēmu fizika

Radiācijas defekti cietās vielās.

Kursi bioloģijas bakalauriem

Fizika

Vispārīgā fizika

Fizikālās pētīšanas metodes dabaszinībās

Apbalvojumi: 1996.g. apbalvots ar Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas

goda rakstu par nozīmīgu un radošu darbu augstākajā izglītībā

.2007.g. apbalvots ar Daugavpils Universitātes goda rakstiem

Valodu prasme:

Latviešu, krievu, angļu - pārvaldu pilnībā

Franču, vācu - tulkoju ar vārdnīcas palīdzību, varu sazināties

Zinātniskās publikācijas

(skaits):

Kopējais zinātnisko publikāciju skaits -40. ( Raksti zinātniskajos žurnālos

un rakstu krājumos -30,

konferenču tēzes 8, citas zinātniskās publikācijas 2

Svarīgākās publikācijas: 1. E.E.Feldmane, A.Podinsh, K.Shvarts. High temperature annealing

of radiation defects in LiF. Intern. Conf. on Defects in insulating

Crystals, Gatlinburg, Tennessy USA 9-14 oct. 1977, p.128 -129.

2. W.A.Sibley, A.V.Podinsh. Radiation defect absorbtion in RbMgF3,

Phys. Rev.B, yol.18, N 11, 5921 -5927, 1978

3. W.A.Sibley, A.V.Podinsh. Color centers in RbMgF3. Bulleten of

American Physical Society, March, 1978

4. . Starptautiskās konferences materiāli, Rīga, 2001.g 21.-23. marts,

Rīga,2001, 65.lpp.

5. A.Podiņš. Ella - Feldmane - sieviete fiziķe, pētnieks un pedagogs.

DPU 9.ikgadējās zinātniskās konferences rakstu krājums A14,

"Saule" 2001, 46 lpp

6. A.Podiņš. Pēteris Prokofjevs (01.08.1925 - 01.12.2000). Acta

Latgalica, 11, Zinotniski roksti, dokumenti, apceres, Latgales

Pētniecības institūta izdevniecība, Daugavpils, 2001, 458. -460. lpp.

7. A.Podiņš. Daugavpils Universitātes Fizikas katedra vakar, šodien,

rīt. Latvijas Fizikas biedrības 7. zinātniskā konferences materiāli

Daugavpilī, 2002.g. 7.-8. jūnijs.12 -13 lpp

8. A.Podiņš, E.Rugaine. Fizikālo procesu modeļu veidošana un

izmantošana apmācībā. Latvijas Fizikas biedrības 8. zinātniskā

konference.Materiālu krājums Jelgavā, 2003.g. 1.jūlijā, 46-47 lpp.

9. A.Podiņš. Are we ready to meet the World Year of Physics WYP

2005? The 4th International conference Natural sciences and teacher

training, November 20 - 21, 2003, Daugavpils, Saule,2003. p 124 -

125

10. A.Podins , S.Lukjanova, I.Kokina. Brownian particle motion in

moving water fluid. BB21-wed. The EPS 13th Conference book..

Bern, 2005.114.p

11. A.Podiņš, M.Tarvide. Laušanas koeficienta izmaiņa, atlaidinot ar

lielām dozām reaktorā apstarotu LiF kristālu. Latvijas Fizikas

biedrības 9. zinātniskās konferences materiāli Daugavpils, 2005.g.

15.-16.septembris 25-26 lpp.

12. A.Podiņš, S.Lukjanova, I.Kokina. Brauna daļiņu kustība ūdens

plūsmā. Latvijas Fizikas biedrības 9. zinātniskās konferences

materiāli Daugavpils, 2005.g. 15.-16.septembris 23-24 lpp.

13. G.Liberts, A.Podiņš. ES Struktūrfondu nacionālās programmas

projekts „Daugavpils Universitātes inovatīvās mikroskopijas centra

izveide”. Starptautiskās konferences „Dabaszinātnes un matemātika

Daugavpils Universitātē pagātnē un mūsdienās” 2006.gada 1.-3.

februārī tēzes, Daugavpils, Saule, 2006, 81-82.

Piedalīšanās projektos: TEMPUS projektos: 1)strādāju par DPI kontakta personu projektā

S_JEP-4854-92 "Skolotāju izglītošanas pilnveidošana un debates par

izglītību Latvijā" (“UPDATING OF TEACHER TRAINING AND

EDUCATIONAL DEBATE IN LATVIA”) (1992 -1995), 2) koordinēju

un administrēju TEMPUS projektu S_JEP-08202-94" Multimedija un

datoru tehnoloģijas izglītība ( “MULTIMEDIA AND COMPUTER

TECHNOLOGY EDUCATION”) (1994-1997), 3) koordinēju un

kontraktēju projektu S_JEP 12552 -97 "Jaunas informācijas tehnoloģijas

izglītībā"(„NEW INFORMATIONAL TECHNOLOGY IN

CONTINUING EDUCATION”) (1997 -2000) (projektu partneri LU,

Liepājas PA, University of the West of England, Bristol, UK; Pierre and

Marie Curie Paris 6 University, Paris, France; Danish Royal School for

Educators , Denmark) 4) piedalījos projektos CME-3524-97 „Skolotāju

sagatavošanas iekšējās novērtēšanas sistēmas izveide” („DEVELOPING

INTERNAL QUALITY ASSURANCE SYSTEMS IN TEACHER

TRAINING”)(1997-1999) un CME-3034-97 „ Starptautisko sakaru

nodaļu uzlabošana” („IMPROVEMENT OF INTERNATIONAL

OFFICES”)(1997 -1999); Pētīju fizikālo procesu modelēšanas iespējas

Latvijas skolās. Piedalos ES struktūrfondu Nacionālās programmas

projektā „DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES INOVATĪVĀS

MIKROSKOPIJAS CENTRA IZVEIDE” par projekta asistentu (2004 -

2006)

.

Amandis Podinš

2007. gada 20.maijs

Anita Sondore

docente

Kontaktālrunis 26495316

Zinātniskais grāds 1998. Matemātikas doktore, promocijas darbs “Ar speciāliem vaļējiem

pārklājumiem definētas kompaktības tipa topoloģiskās īpašības”

Izglītība 1991.-1994. Latvijas universitātes doktorante

1985.-1990. Latvijas universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes

studente

Darba pieredze no 2002. docente

DU Matemātikas katedras docente

2001. docente

Daugavpils Universitātes Dabaszinību un matemātikas fakultātes

Matemātiskās analīzes katedras docente

2000. lektore

Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Dabaszinību un matemātikas

fakultātes Matemātiskās analīzes katedras lektore

1997.-1999. asistente

Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Dabaszinību un matemātikas

fakultātes Matemātiskās analīzes katedras asistente

1995.-1997. asistente

Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes

Matemātiskās analīzes katedras asistente

1994.-1995. skolotāja

Preiļu raj. Pelēču pamatskolas skolotāja

1990.-1991. pasniedzēja

Latvijas universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes pasniedzēja- stažiere

Galvenie pētījumu

virzieni

Kompaktības tipa topoloģiskās īpašības

Svarīgākā publikācijas:

1. On CB-compact, countably CB-compact and CB-Lindelöf spaces. –

“Математички весник”, 50, 1998., – p. 125-133.

2. On clp-Lindelöf and clp-paracompact spaces. - LU, Matemātika.

Zinātniskie raksti, 595.sējums, 1994. – 143.-156.lpp.

3. On kB-compact spaces. - LU, Matemātika. Zinātniskie raksti,

606.sējums, 1997. – 61.-72.lpp.

Līdzdalība zinātniskos

projektos un to

vadīšana

Darbība profesionālās

un sabiedriskās

organizācijās

Latvijas Matemātikas biedrības biedre

Nodrošina šādus

studiju kursus ABSP

“Bioloģija”

Matemātiskās metodes dabaszinātnēs

Zinaīda Sondore Ekoloģijas institūta docente

Kontaktinformācija 5425297

Zinātniskais grāds 1992. Bioloģijas doktore.

(Bioloģijas zinātņu kandidāte), piešķirts par aiztāvētu

disertācija ''Ķīmisko mutagēnu ģenētiskās aktivitātes

modifikācija Drosophila melanogaster somatiskajās šūnās''

(1980).

Izglītība 1972. - 1975. aspirantūra, Ļeņingradas A.Hercena v.n.

Pedagoģiskais institūts

1957. - 1962. augstākā, Daugavpils Pedagoģiskais institūts.

Bioloģijas un ķīmijas fakultāte, kvalifikācija, bioloģijas,

ķīmijas un lauksaimniecības pamatu skolotāja

Darba pieredze 2006.-pašlaik Ekoloģijas institūta docente

1980. –2006.g. docente, Bioloģijas katedrā (bijušā Zooloģijas

un fizioloģijas katedra, Botānikas un bioloģijas mācīšanas

metodikas katedra)

1996. - 1999. DPU Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes

Domes sekretāre

1993. – 1996. Bioloģijas katedras vadītāja

1993. - 1996. DPU Senāta sekretāre

1990. – 1993.DPU zinātniskās padomes sekretāre

Galvenie pētījumu virzieni Ķīmisko vielu un citu faktoru ģenētiskās aktivitātes izpēte

eksperimentos ar drozofilu.

Par šiem pētijumiem nopublicētas 15 publikacijas, no kurām

nozīmīgakie ir:

* Stresa un apreibinošo līdzekļu negatīvās iedarbības izpētes

loma studentu un skolotāju ekoloģiskajā izglītībā. DPU. Tēzes

starpt. Zin. Met. Konf. “Kūltura. Ekoloģija. Pedegoģiskais

processs”.

* Study of frequencies of dominant lethal mutations induced by

cigarette smoke in Drosophila melanogaster. Vilnius the 3d

genetical Congresss of Baltci states. Programme and book of

abstracts.

* Assesment of the influence of teratogenic activity of cigarette

smoko on Drosophila melangaster. Acta Biologica

Universitatis Daugavpiliensis,

* Индуцированный соматический мозаицизм у дрозофилы

как тест для оценки генетической активности факторов

окружающей среды. ж.Генетика. т.ХI, N8,

* Модификация кофеином частоты индуцированных

этиленимином и этилметансульфонатом соматических

мутаций и митотического кроссинговера у дрозофилы. ж.

Генетика., т.XVI. Nr.2,

* Изучение частоты соматического мозаицизма при

комбинированном действии этиленимина и формальдегина

на личинок дрозофилы. ж. Генетика., т.XVI. Nr.2.


sabiedriskās organizācijās

Latvijas Ģenētiķu un Selekcionāru biedrības biedre

Bioloģijas Skolotāju Asociācijas biedre

Nodrošina šādus studiju

kursus

Ģenētika

Sūnu bioloģija

Bioloģijas pamati

Uzvedības ģenētika

Medicīniskā ģenētika

Šūnu fizioloģija

Lauku kurss ģenētikā

curriculum vitae

Dr.biol., prof. Artūra Škute

dzīves un darba gājums

Dzimšanas gads: 1959.

Izglītība: 1977.-1982. Daugavpils Pedagoģiskais Institūts

1982.-1987. Maskavas Valsts Universitāte

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1994. Bioloģijas zinātņu doktors

1994. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes docents

2000. Daugavpils Universitātes asoc.profesors

2003. Daugavpils Universitātes profesors

Nodarbošanās:

1987.-1994. Daugavpils Pedagoģiskā institūta pasniedzējs

1994.-1999. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes docents

2000.-2003. Daugavpils Universitātes asoc.profesors

2003.- Daugavpils Universitātes profesors

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:

1. Gruberts D., Druvietis I., Enģele L., Paidere J., Parele E., Priedītis J., Poppels A., Škute A., (2006)

Biodiversity of the largest floodplain lake ecosystems in Latvia. In: Proceedings of the 11th World

Lake Conference, Nairobi, Kenya, 31 October to 4th November 2005. Vol. 2, 225-229

2. Paidere J., Škute A., Gruberts D., Druvietis I., (2006) Seasonality of zooplankton and phytoplankton

communities in the largest floodplain lakes Latvia. Global Challenges Facing Oceanography and

Limnology. Sessions: Alternate States in Shallow Lakes: The Role of Climate, Water Level, Fish and

Nitrogen. June 4-9, in Victoria, British, Columbia, Canada, Abstract Book 90-91

3. Paidere J., Gruberts D., Škute A., Druvietis I., (2006) Impact the lake spring flush floods on the largest

floodplain lakes ecosystems in Latvia. Ecosystem changes and their ecological and socioeconomic

impacts. European Large Lakes Symposium, September 11 – 15, Tartu, Estonia, Abstract 23

4. Paidere J., Škute A., Škute R. (2006) Applicability of zooplankton community study for floodplain

lakes monitoring. Bioindication in freshwater ecosystem monitoring, October 23 – 27, Sanktpeterburg,

Russia, Book of Abstract 115-116

5. Gruberts D., Paidere J., Druvietis I., Škute A., (2005) Impact of hydrology on phyto- and zooplankton

community composition in floodplain lakes along the Daugava River. Proceedings of Fourth

Symposium for European Freshwater Sciences (SEFS4), Krakow, Poland, p.76

6. Oreha J., Škute N., Škute A. (2005) Morphological and genetical polymorphism in vendace

(Coregonus albula) population from Nirzas Lake in Latvia. Biodiversity. Molecular ecology and

Toxicology, Proceedings, Palanga, Lithuania, p.20

7. Gruberts D., Druvietis I., Enģele L., Paidere J., Parele E., Priedītis J., Poppels A., Škute A., (2006).

Biodiversity of the largest floodplain lake ecosystems in Latvia. In: Proceedings of the 11th World

Lake Conference, Nairobi, Kenya, 31 October to 4th November 2005. Vol. 2, 225-229.

8. Paidere J., Škute A., Škute R. (2005) Impact of hydrology on biodiversity of Rotifera communities in

floodplain lakes along the Daugava River. Proceedings of IV International conference on Rotifera,

Borok, Russia, p.341 - 343

9. Škute A., Paidere J. (2004) Natural and cultural processes of eutrophication in Rāzna and Zosna lakes.

Acta Biol. Univ. Daugavp., 4(2): 117 - 125

10. Škute A., Paidere J. (2004) Ecological water quality assessment of the Rāzna and Zosna lakes using

plankton organisms as bioindicators. Acta Biol. Univ. Daugavp., 4(2): 127 - 134

11. Škute A. (2003) Lake Rāznas monitoring effectivity evaluation. Proceedings of Second International

conference “Research and conservation of biological diversity in Baltic Region”, Daugavpils, p. 88-89

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos 16

Konferenču tēzes 18


1994.- Pētnieciskais un organizatoriskais darbs hidrobioloģijā, vides zinātnē:

Valsts pētījumu programmas „Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi” DP 9 „Klimata

mainības izraisīto noteces ekstrēmu ietekme uz plūdu riskam pakļautām teritorijām” vadītājs

(2007.)

LIFE Nature projekts ”Sugu un biotopu aizsardzības Rāznas dabas parkā” LIFE04NAT/LV/000199

Commsion decision of 30/7/2004

Nacionālās programmas “Atbalsts zinātniskās infrastruktūras modernizēšanai valsts zinātniskās

institūcijās” projekts “Daugavpils Universitātes Bioloģisko resursu izpētes centrs” Nr.22, ERAF,

2004

Pētījumi zinātniski - tehniskā pamatojuma izstrāde aizaugušo ezeru attīrīšanai un ekosistēmas

atveseļošanai. 2003.-2004. IZM tirgus orientētie pētījumi. Līgums Nr.03-48

Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorija (Natura 2000) “Dvietes paliene”

apsaimniekošanas plāna projekts– Dabas aizsardzības pārvaldes pasūtījums Līgums Nr. 20/2003

2003.gada 3.jūnijā

Dabas lieguma “Zebrus un Svētes ezers” dabas aizsardzības plāna izstrāde” – VAS “Latvijas meži”

pasūtījums Līgums Nr. 06/03-2003-29/u 2003.gada 21.martā

Virszemes ūdeņu kvalitātes monitoringa novērojuma programma, Rāznas ezers, direktors- Latvijas

Vides aģentūras pasūtījums, Līgums Nr. 20/2003

Latvijas – Zviedrijas Daugavas projekta daļas “Ūdens kvalitātes analīzes Rāznas ezera monitoringa

efektivitātes novērtēšanai” vadītājs - Vattenresurs – Sverige HB (Zviedrija) pasūtījums, Līgums

No. 012305/2002

Latvijas ezeru sinoptiskā monitoringa projekta koordinators Austrumlatvijā - Latvijas Vides

aģentūras pasūtījums, Līgums Nr. 11/2002

Organizatoriskais darbs

Daugavpils Universitātes Satversmes sapulces priekšsēdētājs

Daugavpils Universitātes Senāts, senators

Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes domes dalībnieks

DU Bioloģijas promocijas padomes dalībnieks

Integration4Water Topical Expert Groups (TEG) eksperts

Latvijas vides zinātnes un izglītības padomes loceklis

2007. gada 31. martā /Artūrs Škute/

Natālija Škute Ekoloģijas institūta asoc. profesore

Kontaktālrunis 5425297

Zinātniskais grāds 1992. Bioloģijas doktore,

Bioloģijas zinātņu kandidāte, piešķirt par aiztāvētu disertāciju

''Fitohormonu ietekme uz kodola DNS sintēzi un metilēšanu

šūnas cikla S fāzē kviešu etilēto asnu pirmās lapas šūnās''.

(1987).

Izglītība 1982. - 1986. aspirantūra, Maskavas Valsts universitāte

Bioloģijas fakultāte, Bioķīmijas katedra

Darba pieredze 2006.g-pašlaik Ekologijas institūta asoc.profesore

2003 g. –2006.g, Bioloģijas katedras vadītāja

2003 g. –2006.g., asoc. profesore Bioloģijas katedrā

1996. – 2003. docente, Bioloģijas katedra

Strādā DU no 1987. Bioloģijas katedra

Galvenie pētījumu virzieni Fitohormonu iedarbības mehānismi uz augu šūnu kodola DNS.

Kodola DNS enzimātiskā modifikācija (metilēšana) augu šūnu

ciklā.

Antioksidantu loma augu šūnas dažādos procesos.

Augu šūnu apoptoze molekulārais mehānismi.

Par šiem pētējumiem tika nopublicēti vairāk nekā 50 zinātnisko

publikāciju zinātnisko žurnālos, no kuriem svarīgākie ir:

Nuclear DNA enzymatic methylation and its function in

eucaryotic cells. Proceeding of the Latvian Academy of

Sciences. 2005.

5-Azacytidine decreases fragmentation of nuclear DNA and

pigment formation in first leaf cells of barley seedling. Cell

Biology. 2005.

''Fitohormonu ietekme uz kodola DNS replikatīvo un

postreplicatīvā metilēšanu šūnas cikla S fāzē kviešu etilēto asnu

pirmās lapas šūnās'', Biochemestry

(in Russia), 1987.

Līdzdalība zinātniskos

projektos un to vadīšana

LZP grants. Augu šūnu ieprogramētās ģenētiskie un

molekulārie mehānismi, 2004.g.

ERAF projekts “Daugavpils Universitātes Bioloģisko resursu

izpētes centrs” – projekta izpildītāja, 2004.g.

IZM projekts “Ierobežoti izmantojamo populāciju

ekspluatācijas limitu novērtēšana, izmantojot molekulāri

ģenētiskās metodes” - projekta vadītāja, 2005.g.

ESF projekts “Bioloģijas un vides zinātnes studiju procesa

kvalitātes uzlabošana Daugavpils Universitātē” - projekta

vadītāja, 2005.-2008.g


sabiedriskās organizācijās

Latvijas Ģenētiku un selekcionāru biedrības biedre

Latvijas šūnu bioloģijas biedrības biedre

Nodrošina šādus studiju

kursus

Bioloģija aktuālās problēmas

Biotehnoloģija

Ekotoksikoloģija

Molekulārā bioloģija

Šūnu bioloģija

Histoloģija

Evolūcijas pamati

Biofizika

Šūnu fizioloģija

Organisma inividuālā attistība

DZĪVES UN DARBA GĀJUMS

(CV)

I. VISPĀRĪGĀS ZIŅAS

Vārds, uzvārds: Edmunds Tamanis

Dzimšanas laiks un vieta: 1973.g. 19. novembris, Daugavpils rajons, Ilūkste.

e-mail: [email protected]

Izglītība: 30.09.2005. – Doktora zinātniskais grāds fizikā, cietvielu fizikas apakšnozarē.

1998. – 2003.g Doktorantūra DU, cietvielu fizikas apakšnozarē.

1998.g. Maģistra grāds fizikā, cietvielu fizikas apakšnozarē.

1996. g. Bakalaura grāds fizikā, cietvielu fizikas apakšnozarē.

1996.g. DPU, fizikas vidusskolas un informātikas, matemātikas pamatskolas skolotājs.

Profesionālā darbība: 1996. – 1998.g – laborants DU Fizikas katedrā;

1998. – 2002.g – asistents DU Fizikas katedrā;

2002.- 2006.g – lektors DU Fizikas katedrā;

kopš 2006.g - docents DU Fizikas katedrā.

II. ZINĀTNISKĀS PUBLIKĀCIJAS

Publikācijas:

1. Bakradze G., Muktepavela F., Stolyarova S., Tamanis E. /Mechanical properties and thermal stability

of Al-Cu-O nanostructured coatings obtained by the microtribological method. Latvian Journal of

Physics and Technical Sciences. 2006, N2 (II), p.141-148.

2. E.E. Shalyguina, E.V. Perepelova, L. Kozlovskii, E. Tamanis. Magneto-optical investigation of

Co/Mo/Co thin-film systems. Journal of Magnetism and Magnetic Materials. N0. 300, pp. e363-e366,

2006.

3. G. Liberts, G. Ivanovs, V. Dimza, E. Tamanis. Thermo-Optical Investigation of Sodium-Bismuth

Titanate Single Crystal and PLZT Ceramics. Ferroelectrics, 319:87–93, 2005.

4. G. Liberts, G. Ivanovs, E. Tamanis. Thermo-Optical Investigation of Sodium-Bismuth Titanate Single

Crystal. Proc. SPIE. Vol. 5946, pp 081-086, 2005.

5. G. Liberts, G. Ivanovs, V. Dimza, A. Firsovs, E. Tamanis. Advanced Thermo-Optical materials for

micro-optical applications. Optical Review. Vol. 12, No. 2 pp. 135-139, 2005.

6. F. Muktepavela, G. Bakradze, V. Skvortsova, E. Tamanis, S. Stolyarova. Effect of mechanoactivation

on interfacial interaction in metal/oxide systems. Latvian Journal of Physics and Technical Sciences.

No. 1, pp. 3-9, 2005.

7. L.V. Kozlovsky, E. Tamanis. The Use of Carbon-Cathode Penning Discharge Cells to Evacuate

Xenon over a Pressure Range of 10-3

– 10-4

Torr. Instruments and Experimental Techniques. Vol. 48,

No. 1, pp. 127-129, 2005.

8. F. Muktepavela, G. Bakradze, E. Tamanis, S. Stolyarova, N. Zaporina. Influence of

mechanoactivation on the adhesion and mechanical properties of metal/oxide interfaces. Phys. Stat.

Sol. Vol. 2, No. 1, pp. 339 - 342, 2005.

9. E. Tamanis, G. Liberts, J. Kleperis. Direct laser writing of conductive structures on indium tin oxide.

Lithuanian Journal of Physics. Vol. 44, No. 4, pp. 291-294, 2004.

10. E. Tamanis, G. Liberts, L. Berzina. Direct laser writing of conductive patterns in advanced ceramic

materials. Proc. SPIE. Vol. 5123, pp 39-42, 2003.

11. L.V. Kozlovsky, E. Tamanis. Nonuniformity of Thicknes of Films Obtained by Ion Sputtering in the

Penning Discharge. Instruments and Experimental Techniques. Vol. 42, No. 4, pp 1-4, 1999.

Konferenču tēzes:

1. E. Tamanis, A. Ogurcovs. Crystallographic texture formation peculiarities of nanostructured Ti films.

23th Scientific Conference, Institute of Solid State Physics, University of Latvia, Riga, Latvia, February

13 – 15th , 2007.

2. E. Tamanis, A. Ogurtsov. Texture formation in nanoscale Ti, Co, Ni, Co/Ti, Co/Ni films. NanoTech

Insigh, Luxor, Egypt, March 10 -17th, 2007.

3. F. Muktepavela, G. Bakradze, E. Tamanis, S. Stolyarova. Nanostructured Al-O-Me mechanical alloyed

coatings obtained by the microtribological method. Intern. Conf. Nanoved-2006- Nenomat. May 14-17,

2006 Stara Lesna Slovakia. Abstract p.110.

4. G. Bakradze, F.Muktepavela, S. Stolyarova, E.Tamanis. Thermal stability of Al-Cu-O nanostructured

coatings obtained by the microtribological method. 2^nd Latvian conference „ Funcional materials and

nanotechnologies”, Rīga, March 27-28, 2006. Abstract, p.9.

5. F. Muktepavela, G. Bakradze, V. Skvortsova, E. Tamanis. Thermal stability of mechanically alloyed

Al-Cu-O nanostructured coating. Functional materials and nanotechnologies. Riga, Latvia, March 27-

28, 2006.

6. E. Tamanis. Nanostructure magnetic layers deposition, modifications and physical properties

investigation. Past and Present of Natural Sciences in Daugavpils University. Lpp. 106-107.

Daugavpils, Latvia, February 1-3, 2006.

7. E. Tamanis, F. Muktepavela. Oglekļa starpslāņi nanostrukturētu kārtiņu stabilitātes nodrošināšanai.

Latvijas Fizikas Biedrības 9. zinātniskā konference. lpp. 15.-16. Daugavpils, Latvija,15.-16. septembris,

2005.

8. E. Tamanis, E.E. Shaligina, L. Kozlovsky. The Influence of Thermal Annealing on Magnetostatic

Properties of Thin Fe and Ni Films. Acta Cryst. A61, C416, 2005.

9. F. Muktepavela, G. Bakradze, V. Skvortsova, E. Tamanis, S. Stolyarova. Adhesion and interfacial

reactions on metal/oxide interface during daformation at room temperature. Proc. Ist. Intern. Conf.

Diffusion in Solids and Liquids DSL-2005, pp 499-504, University of Aveiro, Portugal, 6-8 Juli, 2005.

10. F. Muktepavela, G. Bakradze, S. Stolyarova, E. Tamanis. Metāl-oksīda nanostrukturēto pārklājumu

iegūšana ar mikrotriboloģijas metodi. Nanomateriāli un nanotehnoloģijas, Rīga, Latvija, 30.-31. marts,

2005.

11. F. Muktepavela, G. Bakradze, A. Mironovs, S. Stolyarova, E. Tamanis. Metal-oxide nanostructured

coatings obtained by microtribological method. 21th Scientific Conference, Institute of Solid State

Physics, University of Latvia, Riga, Latvia, 7-9 February, 2005.

12. G. Liberts, E. Tamanis. Light, fluids, magnetism. Magnetic forces in bio- and nanotechnologies, Riga,

Latvia, 16-18 September, 2004.

13. G. Liberts, Ģ. Ivanovs, V. Dimza, E.Tamanis. Thermo-optical investigations of sodium-bismuth titanate

single crystal and PLZT ceramics. The 7th Euroconference on Application of Polar Dielectrics (ECAPD

7), Liberec, Czech Republic, 6-9 September, 2004.

14. G. Liberts, Ģ. Ivanovs, V. Dimza, A. Firsovs, E. Tamanis. Advanced thermo-optical materials for

micro-optical applications. ICO 04 Internatioanal Conference Optics & Photonics in Technology

Frontier, Makuhari Messe, Chiba, Japan, 12-15 July, 2004.

15. G. Liberts, Ģ. Ivanovs, A. Firsovs, E. Tamanis. Thermo-optical investigations of sodium-bismuth

titanate single crystal. 4th International Conference on Advanced Optical Materials and Devices

(AOMD 4), Tartu, Estonia, 6-9 July, 2004.

16. E. Tamanis, G. Liberts, J. Kleperis. Direct laser writing of conductive structures on indium tin oxide.

3rd National Conference Interaction of radiation with materials. Kaunas, 3 October, 2003.

17. E. Tamanis, G. Liberts, L. Berzina. Direct laser writting of conductive patterns in advanced ceramic

materials. The 3rd International Conference Advanced Optical Materials and Devices. Riga, 19-22

August, 2002.

18. E. Tamanis, L.V. Kozlovskis, E.E. Šaligina. W, Mo, Fe plēvju kristāliskās struktūras un Fe plēvju

magnētoptisko īpašību termostimulētas izmaiņas. Fizikas Biedrības 7. zinātninskā konference,

Daugavpils, Latvija, 7.-8. jūnijs, 2002.

19. E. Tamanis, L.V. Kozlovskis. Peninga gāzizlādes izputināšanas avoti ar stieņveida anodiem. Latvijas

Fizikas Biedrības 5. zinātninskā konference, Daugavpils, Latvija, 8.-11. jūnijs, 2000

20. E. Tamanis, L.V. Kozlovskis. Peninga izlādē iegūtu plēvju biezuma nevienmērība. Latvijas Fizikas

Biedrības 4. zinātninskā konference, Daugavpils, Latvija, 4.-6. jūnijs, 1998.

III. PIEDALĪŠANĀS PROJEKTOS

LZP projekts 05.1876 „Plānu sakausējumu kārtiņu, iegūtu vakuumā atlaidinot Co/Ni/Fe multislāņus,

kristāliskās struktūras un magnētisko īpašību pētīšana.”

IZM projekts 2.3. „Nanostrukturētu metālisku kārtiņu kristāliskās tekstūras pētīšana atkarībā no

kārtiņas un tās apakšslāņa biezuma.”

ERAF projekts „Platzonas materiālu MOCVD tehnoloģijas izstrāde un izpēte ultravioletiem gaismas

emiteriem”

IV. PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA

Lekcijas: Vispārīgās fizikas kurss “Mehānika”, vispārīgās fizikas kurss “Mehānika un molekulārfizika”

informātikas specialitātes studentiem, kurss „Teorētiskā mehānika”, spec. fizika maģistrantiem.

Praktiskās nodarbības: Vispārīgā fizika, spec. praktikumi I., III., IV kursa fizikas specialitātes studentiem

un maģistrantiem.

Sagatavotie mācību līdzekļi: Laboratorijas darbu apraksti mehānikā un molekulārfizikā, met. materiāli:

„Vakuuma iegūšanas metodes”, „Darbs ar rentgendifraktometru DRON-3M”,

(http://www.de.dau.lv/fizika.html).

V. SVEŠVALODAS

Krievu – pārvaldu pilnībā, angļu – vidējā līmenī.

07. 05. 2007. E. Tamanis.

CURICULUM VITAE

Uldis Valainis

Dzimšanas datums: 1982. g. 9. maijs.

Darba adrese: DU, Vienības ielā 13 – 229, Daugavpils, LV-5401

tālr./ fax.: 5426719

e-pasts: [email protected]

Izglītība:

2006. - pašlaik Daugavpils Universitāte, DMF doktora studiju programma

bioloģija, 1. kurss

2004. - 2006 Daugavpils Universitāte, Dabaszinātņu maģistra grāds

bioloģijā

2000. – 2004. Daugavpils Universitāte, Dabaszinātņu bakalaura grāds

bioloģijā

1997. - 2000. Zasas vidusskola

Darba pieredze:

2006. - pašlaik

06.2006. –

12.2006

2006. - pašlaik

11.2005. –

09.2006

10.12. –

30.06.2006

2001. - 2004.

Pētnieks DU Sistemātiskās bioloģijas institūtā

Pētnieks projektā „Floras un faunas pētījumi

aizsargājamajās dabas teritorijās” (IZM)

Daugavpils Universitātes Dabas izpētes un vides izglītības

centra valdes priekšsēdētājs

ESF projekta „Mācību satura izstrāde un skolotāju

tālākizglītība dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju

priekšmetos” bioloģijas komponenta eksperts. (Iegūts IZM

ISEC ārštatu metodiķa statuss).

ES Struktūrfondu nacionālās programmas „Atbalsts

doktorantūras programmu īstenošanai un pēcdoktorantūras

pētījumiem” projekta „Atbalsts doktorantūras studijām un

pēcdoktorantūras pētījumiem dabas zinātnēs un

informācijas tehnoloģijās” projekta vadītāja asistents.

Bioloģijas katedras vecākais laborants

Novadītie akadēmiskie kursi:

2006./2007 st. g. „Sugu un biotopu aizsardzība” profesionālā maģistra

studiju programmā „Vides plānošana“ (DU DMF

Vides un ķīmijas katedra)

2006./2007 st. g. „Sistemātiskā bioloģija” maģistra studiju programmā

„Bioloģija” (DU DMF Bioloģijas katedra)

Dalība projektos:

2003. - 2004 Latvijas - Dānijas kopprojekta VITILA dalībnieks

06.2003. – 10.2003. Projekta “Eiropas Savienība – zaļā vai sarkanā gaisma

mūsu jauniešiem” vadītājs (LSIF)


09.2002. - 05.2003. “Zaļās brīvības” projekta “Piesārņojums - ko es par to

zinu un gribu zināt” Latgales koordinators (RVC)

2002./2003. g. Projekta “Jauniešu entomoloģiskās kustības

izveide Latvijā ” koordinators (LVAF)

2002. g. Projekta „Eiropā apdraudēto kukaiņu sugu

monitorings Moricsalas rezervātā un Slīteres

nacionālajā parkā” vadītājs (LVAF)

2002. g. Projekta „Platās airvaboles aizsardzība Latvijā”

koordinators (LVAF)

2001./2002 g. Projekta “Jauniešu entomoloģiskās kustības

izveide Latvijā” koordinators (LVAF)

Valodu zināšanas:

Latviešu valoda – dzimtā valoda

Krievu valoda - brīvi

Angļu valoda – sarunvalodas līmenī, speciālā literatūra apmierinoši

Datorprasmes: Windows: Microsoft Word, Microsoft Excel, Microsoft Project, Microsoft

Office PowerPoint

Taxis 3.5 Professional; Platypus,

Zinātniskā darbība

Dalība konferencēs:

Daugavpils, Latvia

26. – 29.09.2002

Third Symposium of Baltic Coleopterists

Daugavpils, Latvia

24. – 26.04.2003

Second International Conference „Research and conservation

of biological diversity in Baltic Region”.

Daugavpils, Latvia

5. – 9.05.2005

Daugavpils University Young reserchers 45th conference.

Poland, Kielce 8th International Symposium of Carabidologists, Kielce,

Poland

Madeira, Funchal, 13. –

17.09.2004

XI Congresso Iberico de entomologiņa, Funchal, 13 a 17 de

Setembro 2004

Rīga, Latvijas Universitāte,

25.01.2005

Latvijas Universitātes 63. zinātniskā konference.

Bioģeogrāfijas sekcija.

Daugavpils, Latvia

20. – 22.04.2005

3rd International conference „Research and conservation of

biological diversity in Baltic region”

Daugavpils, Latvia

5. – 6.05.2005

Daugavpils University Young reserchers 47th conference.

Workgroup of Biology and Ecology

Murcia, Spain

19 – 22.09.2005

XII European Carabidologists Meeting. Ground beetles as a

key group for biodiversity conservation studies in Europe.

Vilnius, Lithuania

14 – 15.10.2005

The international scientific conference „Research of insects:

present and future.

Rīga, Latvija

31.01.2006

Latvijas Universitātes 64. zinātniskā konference.

Bioģeogrāfijas sekcija

Rīga, Latvija

09.02.2006

Latvijas Universitātes 64. zinātniskā konference. Zooloģijas

un dzīvnieku ekoloģijas sekcija

Kaunas, Lithuania

07 – 09.09.2006

Sixth Symposium of Baltic Coleopterologists „Comunities of

Coleoptera in agricultural and forest ecosystems”

Izmir, Turkey

17 – 22.09.2006

VIII th European Congress of Entomology

Dalība zinātniskās organizācijās:

2000 – pašlaik Baltijas Koleopteroloģijas Biedrības biedrs

2001. – pašlaik Latvijas Entomoloģijas Biedrības biedrs

2003. – pašlaik Daugavpils Universitātes Jauno zinātnieku asociācijas biedrs

(valdes priekšsēdētājs laika posmā no 2003. līdz 2006.gadam)

Dalība citās organizācijās:

2006. – pašlaik DU Dabas izpētes un vides izglītības centra biedrs, valdes

priekšsēdētājs

Publikācijas un tēzes

1. Barševskis A., Savenkovs N., Valainis U. 2003. Materiāli par dažām jaunām un mazpazīstamām

vaboļu (Coleoptera) sugām Latvijas faunā [Materials about some new and unknown beetles

species (Coleoptera) in fauna of Latvia]. Second International Conference „Research and

conservation of biological diversity in Baltic Region”. Book of Abstracts. Daugavpils, 24. –

26.04.2003

2. Barševskis A., Valainis U. 2004. Mediterranean elements in ground-beetles (Coleoptera:

Carabidae) fauna of Latvia. XI Congresso Ibérico de Entomologia. Funchal, Madeira 13 – 17

Setembro 2004: 72

3. Barševskis A., Valainis U. Bičevskis M., Savenkovs N., Cibuļskis R., Kalniņš M., Strode N.

2004. Faunistic records of the beetles (Hexapoda: Coleoptera) in Latvia 1. Acta Biol. Univ.

Daugavp., 4 (2): 93 – 106

4. Valainis U., Barševskis A. 2005. Distribution of Omophron limbatum (Fabricius, 1777)

(Coleoptera: Carabidae) in Baltic sea region. 3rd international conference „Research and

conservation of biological diversity in Baltic region”. Book of abstracts. Daugavpils University,

Daugavpils, Latvia; 20 – 22 April, 2005: 132

5. Barševskis A., Valainis U., Cibuļskis R. 2005. A rewiew of coleoptera fauna of Moricsala

Nature reserve (Latvia). 3rd international conference „Research and conservation of biological

diversity in Baltic region”. Book of abstracts. Daugavpils University, Daugavpils, Latvia; 20 –

22 April, 2005: 39

6. Cibuļskis R., Valainis U., Barševskis A. 2005. Pecularities of rove-beetles (Coleoptera:

Staphylinidae) fauna in Moricsala Nature Reserve. 3rd international conference „Research and

conservation of biological diversity in Baltic region”. Book of abstracts. Daugavpils University,

Daugavpils, Latvia; 20 – 22 April, 2005: 48 – 49

7. Barševskis A., Valainis U. 2005. Review of Fauna of Ground Beetles (Coleoptera: Carabidae) in

the Baltic States. XII European Carabidologists Meeting. Ground beetles as a key group for

biodiversity conservation studies in Europe. Full Papers and abstracts. Murcia, September 19 –

22, 2005: 249 – 253

8. Valainis U., Barševskis A. 2005. The fauna of ground beetles (Coleoptera: Carabidae) in the

Moricsala Nature Reserve (NW) Latvia. Abstracts of the international scientific conference

„Research of insects: present and future. 14 – 15 october, Vilnius, Lithuania

9. Cibuļskis R., Barševskis A., Valainis. 2005. New species of rove beetles (Coleoptera:

Staphylinidae) to Latvia. Proceedings on Taxonomy and Faunistics of Beetles (Coleoptera)

dedicated to the 100th birthday of the Latvian entomologist Mihails Stiprais (1905 – 1990), pp.

7 - 28

10. Valainis U., Rudāns E. 2006. Apakštribas Dromiina (Coleoptera: Carabidae) Latvijas faunas

sugu bioģeogrāfiskās īpatnības. Referātu tēzes. Ģeogrāfija, ģeoloģija, vides zinātne: 136

11. Valainis U. 2006. The biogeographical review of the genus Omophron (Coleoptera: Carabidae)

Palearctic’s fauna. Absracts of the Sixth Symposium of Baltic Coleopterologists. 07 –

09.09.2006. Akademija, Lithuania: 31

12. Valainis U. 2006. The overview of genus Omophron Latreille, 1802 (Coleoptera: Carabidae)

world fauna and prevalance. (RAPP – 009) Suplementaty abstract book 1 of VIII th European

Congress of Entomology

13. Valainis U., Barševskis A., Rudāns E., Cibuļskis R. 2007. New data about Long-Horned Leaf

Beetles (Donacinae: Chrysomelidae: Coleoptera) Collectings from Latvia. Acta Biol. Univ.

Daugavp. … (pres. in.)

14. Valainis U. 2007. A review of genus Omophron Latreille, 1802 (Coleoptera: Carabidae)

Palearctic fauna and distribution. (pres. in.)

21.05.2007

Dzīves un darba gājums (Curriculum vitae)

Antoņina Žilinska

Dzimšanas gads: 15.10.1941.

Darba vietas adrese: Parādes ielā 1, 212.kab.

Daugavpils, LV 5407

Tālr.: 5424496

[email protected]

Izglītība:

1956. – 1959.g. Daugavpils medicīnas skola, studente

1962. – 1968.g. Vitebskas Medicīnas institūts, studente

Zinātniskie grādi:

1977.g. – Medicīnas zinātņu kandidāte

1993.g. – Medicīnas doktore

Nodarbošanās:

1959. – 1962.g. Aknīstes rajona slimnīca, medmāsa

1962. – 1968.g. Vitebskas Medicīnas institūts, studente

1968. – 1983.g. Vitebskas Medicīnas institūts, Fizioloģijas katedra, asistente

1983. – 1986.g. Vitebskas Pedagoģiskais institūts, Anatomijas un fizioloģijas katedra, docentes v.i.

un docente

no 1986.g. Daugavpils Universitāte, Fizioloģijas un veselības mācības

katedra, docente

Klasifikācijas celšana

1988.g. A.Hercena Ļeņinradas Pedagoģiskais institūts, Krievija, kursi “Vispārīgā un vecuma

īpatnību fizioloģija un skolas higiēna”

1990.g. Tartu universitāte, Igaunija, kursi “Sporta medicīna un ārstnieciskā fizkultūra”

1992.g. Maskavas mācību – metodiskais centrs “Zobota”, Krievija, kursi “Ārstnieciskā,

kosmētiskā, segmentārā austrumu masāža”

1993.g. LU Ekological Center and National Public Health Education Division Health Education,

sertifikāts

1996.g. Sorosa fonda rīkotie kursi “Veselības mācības projekts”

2003.05.05. konference “Bērnu veselība Latvijā”, LSVA, VVC, PVO.

2003.17.05. Daugavpils, LSPA, sporta speciālistu profesionālās pilnveides seminārs, apliecība Nr. 851-

T (16 st.)

2003.29.–31.05 Katowicach. Polonia, Swiatowym Kongresie Polonii Medycznej

2003.18.10. Rēzekne, LSPA, sporta speciālistu profesionālās pilnveides seminārs, apliecība Nr. 1090-T

(16 st.)

2004.07.,08.05. Rēzekne, LSPA, sporta speciālistu profesionālās pilnveides seminārs, apliecība Nr.

322-T (16 st.)

2004.18.09. Rēzekne, LSPA, sporta speciālistu profesionālās pilnveides seminārs, apliecība Nr.

400-T (16 st.)

2005.

03.03. - 30.04. Latvija, Daugavpils, DU, profesionālās meistarības pilnveides A1 kursi

“Pedagoģiskā pētījuma metodoloģija mūsdienu zinātņu attīstības kontekstā”,

apliecība Nr. 261

2005.28.-30.04. Rēzeknes Augstskola (Latvija), Dreyfus Health Foundation (USA), workshop

“Problem Solving for Better Health”, certificate (20 hours)

2005.30.04. Rēzekne, LSPA, sporta speciālistu profesionālās pilnveides seminārs, apliecība

Nr.687 (16 st.)

2005.02.05. Rīga, VVVA, PVO, LSVA Starptautiskā Sirds veselības konference


2005.05. Daugavpils, Latvija, Starptautiskā konference „Bērns kultūrā” referāta

prezentācija. „Veselības un kultūras kopsakarības pusaudžu izpratnē”

2005.12.10. Daugavpils, VVVA, LKB, Seminārs “Sirds un asinsvadu slimību riska faktori un

to primārā profilakse”, apliecība (4 st.)

2005.28. – 30.04 Rēzekne, Latvija, Starptautiskajā konferencē “Veselības

problēmu identifikācija Latgales reģionā un to atrisināšanas ceļu meklējumi”

2005.2.-4.09. Polocka, Baltkrievija, 2. международного екологического симпозиума

«Региональная проблема экологии»

2005.11. – 12.11. Rīga, Latvija, 4 starptautiskais Baltijas Sporta medicīnas kongress

Akadēmiskie kursi:

Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija. Sporta fizioloģija. Sporta medicīna. Ārstnieciskā fizkultūra. Vecuma

īpatnību fizioloģija. Neirobioloģija. Augstākā neirālā darbība. Patoloģiskā fizioloģija

Zinātniski – pētnieciskā darbība:

Zinātniskā darba tēma – Miokarda kompensatorās hiperfunkcijas attīstības mehānismi.

Pašlaik strādāju pie tēmas “Bērnu organisma adaptācija mācību un fiziskām slodzēm pēc fiziskās attīstības

un organisma funkcionālā stāvokļa rādītājiem”.

Zinātniskās publikācijas 69

t.sk. raksti zinātniskajos žurnālos

rakstu krājumos 46

Konferenču tēzes 16

Metodiskie materiāli 7


Dabas mācība 1.klasei

Mācību burtnīca 1

Autore vienam racionalizācijas priekšlikumam (1982.g.)

Pēdējo 5 gadu zinātnisko un metodisko darbu saraksts:

1. Jauja J., Žilinska A., Ivanova L. Dynamics of morfofunctional vidices of 7 – 15 year old pupils,

Abstracts of scientific conference in physiologie. Rīga, 1998, p.20

2. Jauja J., Žilinska A. Kustību aktivitātes loma bērnu attīstībā – profesionāla pedagoga sagatavošanas

problēmas, Starptautiskās zinātniski praktiskās konferences tēzes. - Rēzekne, 1999, 93 – 94 lpp.

3. Kaminska I., Žilinska A. Smadzeņu pusložu dominēšana jaunāko klašu skoleniem. DPU Psiholoģijas

katedra. Tolerance un citas psiholoģiskās un pedagoģiskās problēmas. – Daugavpils: Saule, 2001, 108

– 109 lpp.

4. Jauja J., Žilinska A. Praktiskie darbi sporta fizioloģijā. – Daugavpils: Saule, 2001. - 54 lpp.

5. Jauja J., Žilinska A. Laboratorijas darbi fizioloģijā. 2.daļa. Pārstrādātais izdevums. – Daugavpils:

Saule, 2001.- 75. lpp.

http://www.de.dau.lv/fiziologija/lab2lvht/index.html

6. Žilinska A. Человек как птица феникс. Starptautiskais žurnāls “Baltikum Kosmetik”. - 2002/3, 70 –

71 lpp.

7. Jauja J., Žilinska A. Laboratorijas darbi fizioloģijā. 1.daļa. Pārstrādātais izdevums. – Daugavpils:

Saule, 2003, 54lpp.

http://www.de.dau.lv/fiziologija/jau2ht/index.html

8. Žilinska A. Правильное питане – ключ к здаровю. Žurnāls “Eva”. - 2003./03, 45. lpp.

9. Жильинска А., Яуя Я., Антоневича Л. Двигательная активность и физичесткое развитие

учащихся в процессе адаптации к учебным нагрузкам. Материалы 5. международной научно-

практической конференции. - Калининград, 2003. - стр.196 – 200.

10. Жильинска А., Сталидзане С. Новый подход в оценке нарушений опорно-двигательного

аппарата. Материалы международного научно-практической конференции. - Витебск, 2003. –

217 –219.

http://www.de.dau.lv/fiziologija/lab2lvht/index.html

http://www.de.dau.lv/fiziologija/jau2ht/index.html

11. Antoņeviča L., Jauja J., Žilinska A. Skolēnu zināšanas cilvēka fizioloģijā un to padziļinātas apguves

iespējas. Starptautiskā zinātniskā konference “Teorija un prakse skolotāju izglītībā II”. - Rīga, 2004 –

571. -573.lpp

12. Антоневича Л., Жилинска А., Сталидзане С., Романенко Н. Экологические аспекты физического

воспитания // Экологические проблемы природно-технических комплексов. Тезиси докладов

международного экологического симпозиума в городе Полоцке. Том 2. - Полоцк, 2004. – стр.

191 – 195.

13. Antoņeviča L., Jauja J., Žilinska A. Uztura problēmas aktualitāte. Starptautiskā zinātniski praktiskā

konference ”Pārtikas produktu inovatīvās attīstības tendences”. - Jelgava, 2004 - 1.sējums, 110. –

116.lpp.

14. Jauja J., Žilinska A. Praktiskie darbi sporta medicīnā. – Daugavpils: Saule, 2005. – 104 lpp.

15. Problems of physical activity in young people. 4. Starptautiskais Baltijas sporta medicīnas kongress.

4th.International Baltic Congress of Sports Medicine. Rīga, Latvia, 56 - 57

16. Антоневича Л., Жилинска А., Сталидзане С., Романенко Н. Экологические аспекты питания //

Материалы 2. международного екологического симпозиума «Региональная проблема экологии»

Polocka, Baltkrievija

Dr. biol. (PhD) TATJANAS KRAMAS


(Curriculum Vitae)


Izglītība: 2003. – 2007.

2001. – 2003.

1997. – 2000.

1990. – 1992.

Tartu Universitāte, bioloģijas doktorantūra

Tartu Universitāte, bioloģijas maģistratūra

Daugavpils Pedagoģiskā Universitāte, Pirmsskolas un pamatskolas pedagoģijas fakultāte, sociālo zinātņu bakalaura grāds psiholoģijā, izglītības psihologa un sociālo priekšmetu skolotāja kvalifikācija

Krāslavas 2. vidusskola


2007. Bioloģijas doktora grāds

Nodarbošanās:

2007. – līdz šim Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes pētniece


1. Krams, I. & Krama, T. 2002. Interspecific reciprocity explains mobbing behaviour of the breeding chaffinches, Fringilla coelebs.

The Proceedings of the Royal Society of London, Series B 269: 2345-2350 2. Krama, T. & Krams, I. 2005. Cost of mobbing call to breeding pied flycatcher, Ficedula hypoleuca. Behavioral Ecology 16: 37-40

3. Krama, T., Krams, I. and Igaune, K. 2008. Effects of cover on the long and the short-range call use in the crested tit Parus

cristatus. Ethology 114: 656-661. doi: 10.1111/j.1439-0310.2008.01514.x 4. Krama, T. 2008. Abivalmis värvulised (Helpful passerines). Eesti Loodus 2:18-21

5. Krama T, Krams I, Mänd R, Igaune K. 2009. Reciprocal Altruism in Birds. VDM Verlag. ISBN: 978-3-639-120240

Bērziņš A., Krama T., Krams I.,Freeberg T.M., Kivleniece I., Kullberg C. & Ramtala M.J. 2010 Mobbing as as tratedoff between safety and reproduction in a songbird. Bahvioral Ecology 21:1054-1060

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos: 20 (ISI Web of Science)

Konferenču tēzes: uzskaite netiek veikta


2007. – līdz šim

2007. – līdz šim 2001. – līdz šim

2001. – līdz šim

Ekoloģiskā imunoloģija

Parazītu – saimnieku ekoloģisko attiecību evolūcija Socialitātes evolūcija

Plēsēju – upuru ekoloģiskās mijiedarbības

Akadēmiskie kursi:

Kursa nosaukums Programmas daļa (A, B, C) Apjoms, kredītpunkti

Lietišķā ekoloģija

Ievads evolūcijā Bioģeogrāfija

Organismu individuālā attīstība

Etoloģija

Bioloģijas aktuālās problēmas

Sistemātiskā bioloģija

Lauka pētījumu metodoloģija Mūsdienu ekoloģijas paradigmas

Specializācijas kurss evolucionārajā ekoloģijā

Zinātniskais seminārs evolucionārajā ekoloģijā

A

A B

B

B

A

A

A A

A

A

2

1.5 2

1

2

3

3

2,5 3

2

2,5

Papildus ziņas par profesionālo darbību:

2009. - līdz šim – Latvijas Zinātnes Padomes granta Nr. 09.1186 „Sociālās uzvedības izcelšanā un evolūcijas eksperimentāla izpēte” vadīšana

2007. - IZM, “Ekoloģiskās imunoloģijas metožu ieviešana pētniecības darbā”

2007. - EU LAPBIAT projekts “Does the cost of breeding limit distribution of great tits in northern Europe: Finnish and Latvian comparison of immunological parameters”

2004. - 2006. g. Dalība Latvijas Zinātnes Padomes granta nr.04.1243 “Abpusējais altruisms un putnu mobinga uzvedība” pētījumos

2003. g. EU LABPIAT projekts Somijā Oulu Universitātes Oulankas pētnieciskajā bāzē

2001. - 2004. g. Dalība Latvijas Zinātnes Padomes granta nr.01.0457 “Plēsēju-upuru neletālo mijiedarbību ekoloģija” pētījumos

_________________ /Tatjana Krama/

Pētnieces, Mg. biol. JANAS PAIDERES dzīves un darba gājums

(Curriculum Vitae)


Izglītība: 2004 - 2008

1990 - 1995

Daugavpils Universitātes doktorantūra, Bioloģijas doktora studiju programma

Daugavpils Pedagoģiskā universitāte Bioloģijas un ķīmijas fakultāte, Bioloģijas, lauksaimniecības pamatu

un veselības mācības skolotājs vidusskolā. Sākumskolas fizkultūras skolotāja diploms

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 1997. 1995.

Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Bioloģijas un ķīmijas fakultāte, Maģistra grāds bioloģijā Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Bioloģijas un ķīmijas fakultāte, Bakalaura grāds bioloģijā

Nodarbošanās: 2010. - līdz šim brīdim

2007. - līdz šim brīdim

2003. - 2007.

Daugavpils Universitātes Ģeogrāfijas un ķīmijas katedras pētniece

Daugavpils Universitātes Ģeogrāfijas un ķīmijas katedras lektore

Daugavpils Universitātes Ģeogrāfijas un ķīmijas katedras asistente

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra: 1. Paidere, J. 2009. Influence of flooding frequency on zooplankton in the Floodplains of the Daugava River (Latvia). Acta Zoologica

Lithuanica, 19 (4): 304 – 311. ISSN 1392-1657, Institute of Ecology of Vilnius University, Versita

2. Paidere J, D. Gruberts, Škute A. & Druvietis I. 2007. Impact of two different flood pulses on planktonic communities of the largest

floodplain lakes of the Daugava River (Latvia). Hydrobiologia. 592:303-314 3. Gruberts D., Druvietis I., Parele E., Paidere J., Popels A., Škute A. 2007. Impact of flooding on limnological characteristics of

shallow floodplain lakes in Latvia. Hydrobiologia, 584:223-237

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos vairāk nekā 8

Konferenču tēzes vairāk nekā 18

Zinātniski pētnieciskā darbība: 2010 - līdz šim 2004 - līdz šim

Latvijas prioritāro lašveidīgo zivju ezeru (dziļo ezeru) hidrobioloģiskie (zooplanktona) pētījumi Daugavas upes – palieņu (ezeru) sistēmas hidrobioloģiskie (zooplanktona) pētījumi

Akadēmiskie kursi:

Kursa nosaukums Programmas daļa (A, B, C) Apjoms, kredītpunkti Vides politika un pārvaldība

Vides tiesības un likumdošana

Ietekmes uz vidi novērtējums un riska analīze Lauku kurss vides zinātnē: Vides monitorings

Bioģeogrāfija

A

A

A A

B

3

2

3 2

2

___________________ /Jana Paidere/

Profesora, Dr. phys. VALFRĪDA PAŠKEVIČA


(curriculum vitae)


Izglītība:

1979 .– 1982. Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikas institūta aspirantūra.

1968. – 1973. Daugavpils Pedagoģiskā institūta Fizikas un matemātikas fakultāte, fizikas un matemātikas skolotāja diploms.

1965. – 1968. Ilūkstes 1. vidusskola.


2001. DU Fizikas katedras profesors 1998. DU Fizikas katedras asociētais profesors

1992. Fizikas doktors, LU CFI Habilitācijas un promocijas padome

1989. DU Fizikas katedras docents 1984. Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts, LZA Fizikas institūta Specializētā padome.

Nodarbošanās:

2007. līdz šim DU dabaszinātņu un matemātikas fakultātes dekāns, Fizikas katedras profesors

2004. – 2007. DU Fizikas katedras vadītājs, profesors

1998. – 2003. DU zinātņu prorektors, Fizikas katedras asoc. profesors, no 2001. g. - profesors 1989. – 1998. DU Fizikas katedras vadītājs, docents

1984. – 1989. DPI Fizikas katedras vecākais pasniedzējs

1977. – 1984. DPI Fizikas katedras pasniedzējs 1973. – 1977. DPI Fizikas katedras vecākais laborants


1. Pashkevich V., Ketolainen P., Salminen O. Holographic selfamplification in As – Se semiconductor films // Journal of Modern Optics, 1996,

Vol.43, No.8. – P.1563 – 1567.

2. Olli Nordman, Nina Nordman, Valfrid Pashkevich. Refractive index change caused by electrons in amorphous As – S and As – Se thin films doped with different metals by photodiffusion // published in Journal of American Optical Society B, 2001 - Vol.18, Issue 8, pp. 1206 – 1211.

3. Olli Nordman, Nina Nordman, Valfrid Pashkevich.Influence of UV-light exposure on electron beam written gratings in As- Se (As-S) thin

films coated with different metals // published in Applied Physics Letters , 2001 – vol. 79, Issue 13, pp. 2004 – 2006. 4. V.Gerbreders, E. Sledevskis, G. Liberts, J. Teteris, V.Pashkevich. Optical recording on surface and inside As2 S3 films. Journal of

Optoelectrinics and Advanced Materials, Vol. 9, No10, 2007, pp. 3161 - 3163.

5. Bulanov A., Gerbreders V., Paškevičs V. Principles of creation and reconstruction of dot–matrix holograms.Latvian Journal of Physics and Technical Sciences, 2008 – vol.2, pp.44-51.

6. V.Paškevičs. Latviešu – krievu fizikas terminu vārdnīca .- Daugavpils: Saule, 1996.- 45 lpp.

7. V. Paškevičs ar līdzautoriem. Īsa angļu – latviešu, latviešu – angļu biomehānikas terminu vārdnīca. – Daugavpils, Akad. apg. „Saule”, 2008., 235. lpp.




1995. – līdz šim Modernie optiskie materiāli, hologrāfija

1979. – 1996. Amorfo halkogenīdu pusvadītāju plāno kārtu optisko īpašību pētīšana

Akadēmiskie kursi:

Kursa nosaukums Programmas daļa (A, B, C) Apjoms, kredītpunkti 1. Elektromagnētisms, ABSP „Fizika” 2. Modernie (inteliģentie) materiāli, ABSP „Fizika”

3. Biomehānika, PBSP „Fizioterapija” un PSP „Sporta skolotājs” 4. Supravadāmība, AMSP „Fizika”

5. Kondensētās vides fizika, AMSP „Fizika”

6. Nekristālisko vielu fizika, AMSP „Fizika”, DSP „Cietvielu fizika” 7. Optiskā ieraksta fizika, DSP „Cietvielu fizika”

8. Amorfie arsēna halkogenīdi un to savienojumi, DSP „Cietvielu fizika”

9. Lāzeru fizika, DSP „Cietvielu fizika” 10. Elektrība un elektrodrošība. PMSP „Darba aizsardzība”

11. Lielas jaudas gaismas avoti, lāzeri un to izmantošanas drošība. PMSP

„Darba aizsardzība”

A B

A B

A

A A

A

A A

A

8 2

2 2

2

2 2

2

2 2

2


Zinātniskais darbs Somijā Joensuu Universitātē 1986./1987. un 1994./1995. studiju gads. 1998. – 2003. Valsts Zinātniskās kvalifikācijas komisijas loceklis.

DU Fizikas promocijas padomes priekšsēdētājs, LZP eksperts.

_____________________ /Valfrīds Paškevičs/

Pētnieces, Dr. biol. DIGNAS PILĀTES


(curriculum vitae)


Izglītība:

1983.-1999. Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte, bioloģijas un ķīmijas pasniedzēja diploms

1971.-1982. Rīgas 64.vidusskola


2007. Bioloģijas doktore, Latvijas Universitāte

Nodarbošanās:

2007.- līdz šim Daugavpils Universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūts, pētniece

1985. - līdz šim Latvijas Dabas muzejs, vecākā zooloģe


1. Rudzite M., Pilate D., Parele E. (1997) Molluskenfauna Lettlands. Liste der in Lettland vorkommenden Molluskenarten (Gastropoda, Bivalvia). - Mitt.dtsch.malakozool.Ges.59:1-10

2. Pilāte D. (2004) Vertigo moulinsiana (Dupuy, 1849) (Gastropoda:Pulmonata) in Latvia. - Acta Universitatis Latviensis, Vol.676, Biology,

pp.127-129 3. V.Pilāts, D.Pilāte, I.Dzalba (2008) The use of nest boxes to survgey marginally distributed fat dormouse Glis glis in Latvia. Acta Universitatis

Latviensis, Vol.753, Biology, pp.7-18

4. Pilāte D. (2009) Structure of terrestrial snail communitis of Euro-Siberian alder swamps (Cl.Alnetea glutinosae) in Latvia. Acta Zoologica Lithuanica 19(4):297-305




1990. - līdz šim Gliemju fauna un sauszemes gliemežu sugu daudzveidība un to ietekmējošie faktori

2007. - līdz šim Susuru bioloģija un ekoloģija Latvijā

Akadēmiskie kursi:

Kursa nosaukums Programmas daļa (A,B,C) Apjoms, kredītpunkti

Zooloģija I A 3 Integrētais lauku kurss A 2

Lauku kurss Latvijas flora un fauna A 1

Entomoloģija B 3 Kukaiņu monitorings C 2

Projektu un publikāciju sagatavošana C 2


No 1995.gada kā gliemju eksperte piedalījusies vismaz 15 dažādos pētnieciskos projektos; vadījusi vairākus ar pētniecību un vides izglītību saistītus

projektus.

_________________ /Digna Pilāte/

Profesora, Dr. phys. ANTONIJA SALĪŠA


(curriculum vitae)


Izglītība:

1979.-1982. Studijas Latvijas Valsts universitātes aspirantūrā

1968.-1973. Studijas Daugavpils pedagoģiskā institūta Fizikas un matemātikas fakultātē, fizikas un matemātikas skolotāja diploms

1965.-1968. Mācības Daugavpils rajona Vaboles vidusskolā


2007. DU Fizikas katedras profesors 2001. DU Fizikas katedras asoc. profesors

1991. DU Fizikas katedras docents

Nodarbošanās:

2007.-līdz šim DU Fizikas katedras vadītājs

1996.-2007. DU Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes dekāns 1992.-1996. DPU Fizikas un matemātikas fakultātes dekāns

1982.-1991. Daugavpils pedagoģiskā institūta Fizikas katedras vecākais pasniedzējs

1979.-1982. LVU Astronomiskās observatorijas aspirants 1973.-1979. DPI Fizikas katedras pasniedzējs


1. Salītis A., Dīriķis M. Some peculiarities of long-period comets evolution. Nordic-Baltic Astronomy Meeting. 1990. pp.283-286.

2. Salītis A. Origin and evolution of the long-period comets. Earth, Moon, and Planets. Vol. 72, Nos. 1-3,1996. pp. 41-44.




1998.- līdz šim Izglītība ilgtspējīgai attīstībai 1979.- līdz šim Saules sistēmas mazo ķermeņu dinamiskās un fizikālās evolūcijas pētījumi

Akadēmiskie kursi:

Kursa nosaukums Programmas daļa (A, B, C) Apjoms, kredītpunkti Mehānika

Astronomija un Visuma fizika

Kvantu mehānika Eksperimentālās un teorētiskās pētīšanas metodes dabaszinātnēs

Enerģijas saglabāšanās un pārvēršanas procesi

Dabaszinātnes dabas un vides aizsardzībā Visuma pētīšanas fizikālās metodes

Vides tehnoloģijas

Resursu izmantošana un vides aizsardzība

Darba un vides aizsadzības pasākumu plānošana un organizācija

Gaismas mijiedarbība ar vielu

Nelineāra optika Lāzeru fizika

Šķiedru un integrālās optikas elementi

A

A

A A

B

B A

A

A

A

B

B B

B

7

4

3 1

1

1 2

1

2

2

2

2 1

1

Papildus ziņas par profesionālo darbību: Starptautiskās Astronomijas Savienības biedrs, Latvijas Fizikas biedrības biedrs.

___________________/Antonijs Salītis/

Asistentes, Mg. biol. ANDAS KEIŠAS


(curriculum vitae)


Izglītība:

No 2008. līdz šim

brīdim

2004.-2006. 2004.-2005.

2003.-2004.

1999.-2003.

Daugavpils Universitāte, Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte, studiju programmas Bioloģijas doktors

studente

Latvijas Universitāte, Bioloģijas fakultāte, Dabaszinātņu maģistra grāds bioloģijā Daugavpils Universitāte, Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte, specialitāte: veselības mācības skolotājs

Daugavpils Universitāte, Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte, specialitāte: bioloģijas, ķīmijas skolotājs

Daugavpils Universitāte, Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte, Dabaszinātņu bakalaura grāds bioloģijā


2006. Dabaszinātņu maģistra grāds bioloģijā

Nodarbošanās:

No 2008. līdz šim brīdim

2003.-2008.

DU Anatomijas un fizioloģijas katedras asistente

DU Anatomijas un fizioloģijas katedras dabaszinātņu laborante




2001.-2006.

No 2006. līdz šim brīdim

Mezentērija arteriolu vazomocijas parametru izpēte

Cilvēka kardiovaskulārie, pulmonārie pētījumi. Pētījumi cilvēka ekoloģijā

Akadēmiskie kursi:

Kursa nosaukums Programmas daļa (A, B, C) Apjoms, kredītpunkti

Cilvēka fizioloģija

Cilvēka fizioloģija

Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija Sporta fizioloģija

Datu statistiskās apstrādes pamatmetodes

A

A

A B

B

8

4

4 2

2


Laika periodā no 2006. līdz 2008. gadam piedalīšanās ESF projekta “Starpnozaru Biomehānikas un nozares saistīto kursu attīstība Daugavpils

Universitātē” realizācijā

2008. gadā piedalīšanās ERAF projekta ”Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes laboratoriju iekārtu modernizēšana”

realizācijā

___________________/ Anda Keiša/

Vadošās pētnieces, Dr. biol. MUZAS KIRJUŠINAS dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)


Izglītība: 1999 - 2004

1978 -1987

Upju-ezera zivsaimniecības zinātniski – pētnieciskais institūts (GosNIORKh), aspirantūrā

Kaliningrādas Tehniskā Universitāte. Specialitāte – Ihtiologs-zivkopis.

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 2005 Doktora zinātniskais grāds bioloģijā (parazitoloģija)

Nodarbošanās: 2008 - pašlaik

1997 - 2008 1987 - 1997

1983 - 1987

1981 - 1983

Vadoša pētniece DU Sistemātiskās bioloģijas institūtā

PVD Nacionālā diagnostikas centra Parazitoloģijas un Ihtoipatoloģijas daļas vadītāja. PVD Nacionālā diagnostikas centra Laborante Parazitoloģijas un Ihtiopatoloģijas daļā

Laborante un zivkopēja “BIOREKā” – Karpu audzēšana slēgtajā sistēmā siltajos ūdeņos (recirculacijas sistēmas)

Nacionāla Veterināra Laboratorija Ķīmijas toksikoloģijas daļas laborante

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra: 1. Daukšte A., Kirjušina M., Dzerkale A. 2010. Prevalence of helmints in dogs in Daugavpils town (Latvia), Asta Biologica

Daugavpilensis. 133-135 pp.

2. Bagrade G., Kirjušina M., Vismanis K. Ozoliņš J. 2009. Helminth parasties of the wolf Canis lupus from Latvia, Journal of

Helmintology, vol. 83 (1), 63-68. 3. Kirjusina M. Vismanis K., 2007 “Checklist of the parasites of fish of Latvia”, FAO Fisheries Technical Paper 369/3, Rome, 106p.

4. Kirjušina M., Briede I., 2007, Boundad-Reantaso M.G. Ūdens dzīvnieku veselības un zivsaimniecības produktu kvalitātes un drošības

uzlabošana. FAO, 63 lpp

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos 10 Konferenču tēzes vairāk nekā 20

Zinātniski pētnieciskā darbība: 2009 - pašlaik

2008 - 2012 2007 - 2008

2004 - 2008

LLII-110 JOINT RT UNIT Joint Research&Technology Unit of Universities for entrepreneurs to diversify rural

economic's

Zemkopības ministrijas pētnieciskais projekts „Dzīvnieku invāzijas slimību izplatības izpēte Latvijā” CFP/EFSA/ZOONOZES/2007/01: Development of harmonised schemes for monitoring and reporting of

Echinococcus, Trichinella, Cysticercus and Sarcocystis in animal and foodstuffs in the EU

Improving aquatic animal health and quality and safety of aquatic products TCP/LAT/3001 (A) FAO

Akadēmiskie kursi:

Kursa nosaukums Programmas daļa (A, B, C) Apjoms, kredītpunkti Zooloģija Parazitoloģija

A B

3 2


Dalība citās organizācijās: DU Dabas izpētes un vides izglītības centra biedrs, valdes priekšsēdētājs (2006.-pašlaik)

____________________ /Muza Kirjušina/

Dalība zinātniskās organizācijās: European Association of Fish Pathologists;

Scandinavian - Baltic Society for Parasitology

Lektora, Mg. vides plānošanā DAIŅA LAZDĀNA dzīves un darba gājums

(Curriculum Vitae)


Izglītība: kopš 2007. g. Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un Matemātikas fakultāte, doktora studiju programma „Bioloģija”

2005. - 2007. g. Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un Matemātikas fakultāte, profesionālā maģistra programma “Vides

plānošana” 2001. - 2005. g. Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un Matemātikas fakultāte, bakalaura studiju programma “Vides zinātne”

1989. -2001. g. Līvānu 1. Vidusskola

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 2007 DU DMF Ķīmijas un Ģeogrāfijas katedra, lektors, mag.vid.plān.

Nodarbošanās: 2011. - līdz šim brīdim DU DMF Ķīmijas un Ģeogrāfijas katedra – lektors

2007.- 2011. DU DMF Ķīmijas un Ģeogrāfijas katedra – asistents

2008.-2009. LIFE projektā (LIFE04NAT/LV/000199) “Sugu un biotopu aizsardzība dabas parkā “Rāzna”” – projekta vadītāja

asistents

2008.-2009. Projekts Baltijas jūras reģiona III B Interreg III A prioritāte „Ziemeļi” – „Vietējā komponenta ieviešana ekoloģiskā izglītībā pierobežas ezeru reģionos Latgalē un Pleskavā” – projekta vadītājs

2005.-2007. LIFE projektā (LIFE04NAT/LV/000199) “Sugu un biotopu aizsardzība dabas parkā “Rāzna”” – datorspeciālista

asistents 2002.-2007. DU DMF Ķīmijas un Ģeogrāfijas katedras, ģeomātikas laboratorijas datortīkla administrators

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra: 1. Bāra J., Aksjuta K., Lazdāns D., Nitcis M. 2009. The implementation of nature management plans for specially protecded nature

territories in Latvia: stakeholder awareness, applying GIS tools, indicators for management success. Acta Biol. Univ. Daugavp., 9(1):

97-102. 2. Lazdāns D. 2009. Distribution of Scolytus ratzeburgi Janson, 1856 (Coleoptera: Curculionidae, Scolytinae) in the Nature park

„Daugavas loki.” Acta Biol. Univ. Daugavp. 9 (2) 2009: 221-224

3. Lazdāns D., Barševskis A. 2010. Materials about ladybird beetles (Coleoptera: Coccinellidae) of the fauna of Latvia. Acta Biol. Universit. Daugavpil., 10 (1): 77 – 84.

4. Barševskis A., Lazdāns D. 2010. Catalogue of Ladybirds (Coleoptera: Coccinellidae) of Latvia. Acta Biol. Universit. Daugavpil., 10

(2): 89 – 100.

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos vairāk nekā 4 Konferenču tēzes vairāk nekā 12

Zinātniski pētnieciskā darbība: Kopš 2008. Latvijas mārīšu Coleoptera: Coccinellidae fauna, zooģeogrāfija un sistemātika

2005.-2008 ĢIS un ģeomātikas metožu pielietojums ģeotelpiskajā analīzē vides zinātnē un bioloģijā

Akadēmiskie kursi:

Kursa nosaukums Programmas daļa (A, B, C) Apjoms, kredītpunkti Ievads Zemes tālizpētē B 2

Dabas aizsardzība B 2 Dabas aizsardzības bioloģija B 2

Upju sateces baseinu apsaimniekošana A 2

Sugu un biotopu aizsardzība B 2 Kartogrāfija B 2

Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas A 4 Matemātiskā modelēšana un Lietišķie ĢIS A 3

Vides projektu izstrāde un vadība A 2

Vides aizsardzība B 2

___________________ /Dainis Lazdāns/

Lektores, Mg. paed. BAIBAS FELCES dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)


Izglītība:

1980. – 1985. 1977. – 1980.

Latvijas Valsts universitāte Vēstures un filozofijas fakultāte, filozofa, pasniedzēja diploms Cēsu 1. vidusskola

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 2004. Izglītības zinātņu maģistre pedagoģijā

Nodarbošanās: 1985.-1988.g. 1988.-1998.g.

1998.-2001.g.

2001.g.- līdz šim

DPI Filozofijas un politekonomikas katedras laborante; DPU EN Socioloģijas, filozofijas un ekonomikas katedras asistente;

DPU EN Ekonomikas un sociālo zinātņu katedras asistente;

DU SZF Socioloģijas katedras lektore.

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra: 1. Felce B. K.Raudive par daiļumu un patiesību// Rēzeknes augstskola. Raksti II sēj.- Rēzekne: LKC izdevniecība,1998.- 38.-43.lpp.

2. Felce B. Domātprieks. Integrēts mācību metodisks līdzeklis.- (Autoru kolektīvs). R.: Filosofiskās izglītības centrs.- 2001.

3. Felce B. Bēgt vai emigrēt?// Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Zinātnisko rakstu krājums. V- Daugavpils,

Saule, 2004.- 17.-19.lpp.

4. Felce b. Sapratnes iztēle un izvēle// Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Globalizācija un kultūra. Zinātnisko

rakstu krājums. VI- Daugavpils, Saule, 2005.- 74.-79.lpp.

5. Felce B. Nenotveramā netveramība// Eksistence un komunikācija. Sērena Kirkegora filosofija.- Rīga, FSI, 2006.- 299.-307.lpp.

6. Felce B. Nenotveramā netveramība// Eksistence un komunikācija. Sērena Kirkegora filosofija. Otrais papildinātais izdevums.-

Rīga, FSI, 2008.- 299.-307.lpp.

7. Фелце Б.„Философия для детей» - техника и логика разговора // Философия – Детям. Диалог культур и культура диалога. Москва: Гуманитарий, 2008.- 196-199 с.

8. Felce B. Sarunas filozofu tekstos// Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Iracionālais, mistiskais, noslēpumainais

kultūrā. Zinātnisko rakstu krājums. XII- Daugavpils: DU Akad. apgāds „Saule”, 2009.- 226.-232.lpp.



Zinātniski pētnieciskā darbība: 1985. – līdz šim

Filozofijas pamati, mākslas filozofija. Mākslas fenomenoloģija. Tiek veikts pētījums promocijas darbam

„Saruna kā mūsdienu komunikācijas priekšnosacījums”.

Akadēmiskie kursi:

Kursa nosaukums Programmas daļa (A, B, C) Apjoms, kredītpunkti Filozofijas pamati

Filozofijas teorija un vēsture

Filozofija

Filozofija un ētika Ētika

Ētikas un estētikas pamati

Estētika Mākslas fenomenoloģija

Mākslas filozofija

Mākslas projektu vadītāja profesionālā ētika Vides ētika un filozofija

Sociālās zinības un to mācību metodika

A

B

C

A C

B

C A

A

B C

B

2

2

2

2 2

2

2 4

2

2 2

1


Kopš 1994.g. iesaistījies Starptautiskajā Filosofijas Profesoru Asociācijas (AIIP) darbībā.

Kopš 1998.g. darbojas Filosofiskās izglītības centrā (Rīga FIC), kas darbojas „International Council for Philosophical Inquiry with Children” paspārnē.

___________ /Baiba Felce/

4. PIELIKUMS

ABSP „Biologija” akadēmiskā personāla piedalīšanās

starptautiskajās zinātniskajās konferencēs 2007./2008.ST.G.

Konferences nosaukums Norises laiks un vieta Dalībnieki, ziņojuma nosaukums

un veids

IV Baltic Genetical Congress. Latvia, Daugavpils, 9−12

October, 2007

Kokina I., Rashal I.

Oral presentation “Genetical structure

of the causal agent of barley powdery

mildew in the South-eastern part

of Latvia: results of long-term

observations”

50th International Scientific

Conference of Daugavpils

University

Latvia, Daugavpils, 15-17

May, 2008

Miķelsone A., Grauda D., Stramkale

V., Kokina I., Rashal I.

Oral Presentation “Use of Vitamins and

Flax seed Extract to Improve

Regeneration Capacity of Oil Flax

Variety ‘Lirina’ Calli Culture”

International Scientific

Conference “Development of

plant Breeding and Crop

Management in Time and

Space”

Latvia, Priekuli, 16-18 July,

2008

Dace Grauda, Inese Kokina, Lita

Lapiņa, Andra Miķelsone, Isaak Rashal

Poster “Barley and Wheat Anther

Culture optomozation for Obtaining of

Double Haploid Lines”



University


May, 2008

Barševskis A.

Prezentācija “Māņkoksņgraužu

(Oedemeridae) dzimtas fauna Latvijā”



University


May, 2008

Valainis U.

Prezentācija “Lepturinae apaksdzimtas

(Coleoptera: Cerambycidae) Latvijas

faunas apskats”



University


May, 2008

Evarts-Bunders P.

Prezentācija “Krūmu čuzas petījumi

dabas liegumā “Čuzu purvs”



University


May, 2008

Krams I., Daukste J., Kivleniece I.,

Krama T., Šauša L.

Prezentācija “Miltu melnuļu tēviņu

imūnsistemas aktivācija samazina

mātīšu izvēles varbūtību un ierosina

terminālās investīcijas”

XIII European carabidologists

meeting.

Bulgaria, Blagoevgrad,

August 20-24,2007

U. Valainis.

Poster “ A review of genus Omophron

Latreille, 1802 (Coleoptera: Carabidae)

Mediterranean basin fauna and

Distribution”



University


May, 2008

Škute N., Savicka M., Lukasevica A.,

Bistrova A.

Presentation “Modulation of Rate of

Active Oxygen Formation in Different

Cell Population by Antymicin A.”



University


May, 2008

Skute A., Bardacenko V.,

Solomeinikovs A.

Prezentācija “Long-term Changes in

the fish Community Structure from the

Latvian Lakes with an Emphasis on the

Impacts of Fishing and Climate over

the Last Five Decades”

4th Baltic genetical

congress

Daugavpils, Latvia

9.10-12.10.2007.

M.Savicka,

N.Škute

Poster “Influence of some

antioxidants on enzymatic

activity and electrophoretic

pattern of isoenzymes of

superoxidedesmutase and

and catalase in wheat

seedling (Triticum aestivum L.)


congress

Daugavpils, Latvia

9.10-12.10.2007.

Z.Sondore

J. Oreha,

A.Brakovska,

J.Kirilova

Poster “Induced morphoses of

tergites in Drosophila

melanogaster as a method of

evaluation of teratogenic

activity of some

environmental factors”


congress

Daugavpils, Latvia

9.10-12.10.2007.

J.Oreha,

N.Škute,

Poster “Application of random

amplified polymorphic DNA

(RAPD) markers to

evaluation intraspecific

genetic variation in vendace

(Coregonus albula)”

3rd Cell stress society

international congress

on stress responses in

biology and medicine

and 2nd World

conference of stress

Budapest,

Hungary August 23-26, 2007

N.Škute

M.Savicka

Poster “Influence if antioxidants on

some stages of oxidative

stress in plant cells of wheet

and barley seedlings”

XIII European carabidologists

meeting.

Bulgaria, Blagoevgrad,

August 20-24,2007

U. Valainis.

Poster “ A review of genus Omophron

Latreille, 1802 (Coleoptera: Carabidae)

Mediterranean basin fauna and

Distribution”

Akadēmiskā personāla dalība zinātniskajās konferencēs 2009./2010. st. g.

Konferences nosaukums Norises laiks, vieta Vārds Uzvārds

4th international conference ‘Biodiversity,

Ecology, Adaptation, Evolution’

16-19.09.2009. Odesa P. Evarts-Bunders

Stokholmas Universitātes konference Blodbad -

2009

2009, novembris,

Stokholma

I.Krams, T.Krama

Meeting of International Bioacoustics Council 2009, septembris, Lisabona I.Krams, T.Krama

Konference „Ūdens bioloģiskās daudzveidības

izmantošana, aizsardzība un saglabāšana”

2. decembris 2009,

Vestienā, Madonas raj.

M. Kirjušina

Konference“Проблемы ихтиопатологии в

начале XXI века”

Sankt-Pēterburga,

7-11 decembrī, 2009

M. Kirjušina

XIV European Carabidologists meeting Vesterborka, Nīderlande,

14.-18. septembris, 2009

A. Barševskis,

A.Anisčenko,

U. Valainis

Konference „Охраняемые природные

территории и объекты Белорусского

Vitebska, Baltkrievija,

16.-17. decembris, 2009

A. Bukejs

Поозерья: современное состояние,

перспективы развития”

International Congress “Green Plant Breeding

Technologies”

Vīne, Austrija,

2.-5. februāris, 2010

I.Kokina,

M. Jermaļonoka

52. Daugavpils University International

Conference

Daugavpils, Latvija,

aprīlis, 2010

I.Kokina,

M. Jermaļonoka

A. Barševskis,

A. Anisčenko,

U. Valainis

I.Krams,

T.Krama

P. Evarts-Bunders

M. Kirjušina

A. Škute

N. Škute

K. Aksjuta

R. Cibuļskis

Z. Sondore

XXIII Conference-Expedition of the Baltic

Botanists

Igaunija, Haapsalu,

augusts, 2010

P. Evarts-Bunders

V European Conference on Behavioural Ecology Ferrara, Italy, 2010 I.Krams

T. Krama

IBAC meeting Lisbon, Portugal, 2009 I.Krams

T. Krama

5.PIELIKUMS

ABSP „Biologija” akadēmiskā personāla nozīmīgākās publikācijas 2007./2008.st.g.

1. A. Barševskis. Biogeography of the genus Notiophilus Dumeril, 1806 (Coleoptera: Carabidae).

Baltic J. Coleopterol. 2007, 7 (1): 121-135. ISSN 1407-8619

2. A. Barševskis. Additions to Coleoptera check-list of Nature Park “Silene” (Latvia). Cross -

Border Cooperation in Researches of Biological Diversity (Barševskis A. & Šaulienė I. ed.),

Acta Biol.Univ. Daugavp., 2007, Suppl. 1: 107 - 111. ISSN 1407 – 8953

3. A. Bukejs, A. Barševskis, U. Valainis. Review of the leaf-beetles subfamily Cryptocephalinae

Gyllenhal, 1813 (Coleoptera: Chrysomelidae) of the fauna of Latvia. Cross - Border

Cooperation in Researches of Biological Diversity (Barševskis A. & Šaulienė I. ed.), Acta

Biol.Univ. Daugavp., 2007, Suppl. 1: 81 - 106. ISSN 1407 – 8953

4. A. Bukejs, A. Barševskis. Materials about Latvian fauna of dermestids (Coleoptera:

Dermestidae). Acta Biol. Univ. Daugavp., 7 (1): 29 – 36. ISSN 1407 – 8953

5. R. Cibuļskis. A review of the subtribe Staphylinina Latreille, 1802 (Coleoptera: Staphylinidae)

in the fauna of Latvia. Baltic J. Coleopterol. 2007, 7 (1): 99-120 ISSN 1407-8619

6. E. A. Glazkova, A. Barševskis. Third International Conference “Research and Conservation of

Biological Diversity in Baltic Region”, Daugavpils, Latvia, 20-25 April, 2005. Botaničeskij

žurnal, 2006 (2007), 91 (4): 640-643. /in Russian/.

7. I. Krams, T. Krama, K. Igaune, R. Mänd, Long-lasting mobbing of the pied flycatcher

increases the risk of nest predation. Behavioral Ecology 18, 2007: 1082-1084. 2007. ISSN

1045-2249

8. I. Krams, T. Krama, K. Igaune, R. Mänd. Experimental evidence of reciprocal altruism in the

pied flycatcher. Behavioral Ecology and Sociobiology 10.2007/s00265-007-0484-1. ISSN

0340-5443

9. M. Murd, A. Barševskis. Materials about Latvian fauna of carrion beetles (Coleoptera:

Silphidae). Acta Biol. Univ. Daugavp. 2007, 7 (1): 63-71. ISSN 1407 – 8953

10. D. Pilāte. New data of protected, endangered and rare terrestrial snail species in Latvia. Border

Cooperation in Researches of Biological Diversity (Barševskis A. & Šaulienė I. ed.), Acta

Biol.Univ. Daugavp., 2007, Suppl. 1: 5-10. ISSN 1407 – 8953

11. U. Suško. Najas tenuissima (A. Braun) Magnus – a new macrophyte species in flora of the

Baltic Countries. –Vilnius, Botanica Lithuanica, 13 (2). 3 p. 2007. ISSN 1392-1665

12. U. Valainis, A. Barševskis, E. Rudāns, R. Cibuļskis. New data about Long-Horned Leaf

Beetles (Donacinae: Chrysomelidae: Coleoptera) Collectings from Latvia. Acta Biol. Univ.

Daugavp. 2007, 7 (1): 19-27. ISSN 1407 – 8953

13. Gruberts D., Druvietis I., Parele E., Paidere J., Popels A., Škute A. 2007. Impact of flooding

on limnological characteristics of shallow floodplain lakes in Latvia. Hydrobiologia, 584:223-

237

14. Gruberts D., Druvietis I., Parele E., Paidere J., Poppels A., Prieditis J., Škute A., 2007. Impact

of hydrology on aquatic communities of floodplain lakes along the Daugava River (Latvia). In:

Gulati R. D., Lammens E., De Pauw N., Van Donk E. (eds.) Developments in Hydrobiology

196. Shallow Lakes in a Changing World.

Proceedings of the 5th International Symposium on Shallow Lakes, Dalfsen, The Netherlands,

5-9 June 2005, 223-237. Reprinted from Hydrobiologia, Vol. 584 (2007)

15. Paidere J, D. Gruberts, Škute A., Druvietis I. 2007. Impact of two different flood pulses on

planktonic communities of the largest floodplain lakes of the Daugava River (Latvia).

Hydrobiologia. 592:303-314

Akadēmiskā personāla publikāciju saraksts 2009./2010. st. g.

Monogrāfijas, grāmatas

Krama T., Krams I., Mänd R. & Igaune K. Reciprocal Altruism in Birds. VDM Verlag Dr. Müller.

2009. ISBN: 978-3-639-12024-0

Гусаков А.А., Шаврин А.В. Семейство Scaphidiidae. Насекомые Лазовского заповедника.

Владивосток: Дальнаука: 120. 2009. ISBN 978–5–8044–0992–1 Шаврин А.В., Гильденков М.Ю. Семейство Staphylinidae. Насекомые Лазовского заповедника.

Владивосток: Дальнаука: 120-127. 2009. ISBN 978–5–8044–0992–1

Anonīmi recenzētu un starptautiski pieejamās datu bāzēs iekļautajos zinātniskajos izdevumos

atrodamās zinātniskās publikācijas

1. Anichtchenko A. Redescripcion de Platyderus speleus Cobos, 1961 (Coleoptera, Carabidae) y

propuesta de nuevas sinonimias. Arquivos Entomoloxicos 2: 33-37. 2009. ISSN: 1989-6581.

2. Anichtchenko A., Gueorguiev B. Taxonomic notes on Pelor Bonelli, with description of a new species

from Greece (Coleoptera: Carabidae: Zabrini). Biologia Section Zoology 64/5: 937-941. 2009. ISSN:

0006-3088. SCOPUS

3. Anichtchenko A. A new species Trechus tchibiloevi sp. n. (Coleoptera: Carabidae) from Eastern

Siberia. Caucasian Entomological Bulletin 5(1): 51-52. 2009. ISSN: 1814-3326. NCBI

4. Anichtchenko A., Will K.W. A new species of Stolonis Motschulsky, 1866 (Coleoptera: Carabidae)

from Argentina. Russian Entomological Journal 18(1): 51–53. 2009. ISSN 0132-8069

5. Anichtchenko A. The new species of genus Eucheila (s.str) Dejean, 1829 (Coleoptera, Carabidae,

Lebiini) from French Guayana. Russian Entomological Journal 18(3): 189-190. 2009. ISSN 0132-

8069

6. Bagrade G., Kirjušina M, Vismanis K. and Ozoliņš J. Helminth parasites of the wolf Canis lupus from

Latvia, Journal of Helminthology, 83: 63–68. 2009. doi:10.1017/S0022149X08123860

7. Balalaikins M., Bukejs A. The hystory of investigations of weevils, bark beetles and pinhole borers

(Coleoptera: Curculionidae, incl., Scolytinae and Platypodinae) in Latvia. Acta Biol. Univ., Daugavp., 9(2): 225-240. 2009. ISSN 1407-8953, ELSEVIER; THOMSON REUTERS; CAMBRIDGE SCIENTIFIC

ABSTRACTS; CAB INTERNATIONAL

8. Bāra J., Aksjuta K., Lazdāns D., Nitcis M. The implementation of nature management plans for

specially protecded nature territories in Latvia: stakeholder awareness, applying GIS tools, indicators

for management success. Acta Biol. Univ. Daugavp.,9(1): 97-102. 2009. ISSN 1407-8953,

ELSEVIER; THOMSON REUTERS; CAMBRIDGE SCIENTIFIC ABSTRACTS; CAB

INTERNATIONAL

9. Barševskis A. Ground beetles of genus Notiophilus Dumeril, 1806 (Coleoptera: Carabidae) in the

world entomological collections. 1. Illinois Natural History Survey and Eastern Illinois University.

Acta Biol. Univ. Daugavp., 9 (1): 59-62. 2009. ISSN 1407-8953, ELSEVIER; THOMSON

REUTERS; CAMBRIDGE SCIENTIFIC ABSTRACTS; CAB INTERNATIONAL

10. Barševskis A. Attagenus smirnovi Zhantiev, 1973 (Coleoptera: Dermestidae) new beetle species in

Lithuanian fauna. Acta Biol. Univ. Daugavp., 9(1): 49-50. 2009. ISSN 1407-8953, ELSEVIER;

THOMSON REUTERS; CAMBRIDGE SCIENTIFIC ABSTRACTS; CAB INTERNATIONAL

11. Barševskis A. Ground beetles of genus Notiophilus Dumeril, 1806 (Coleoptera: Carabidae) in the

world entomological collections. 2. University of Colorado Museum. Acta Biol. Univ. Daugavp., 9 (2): 137-138. 2009. ISSN 1407-8953, ELSEVIER; THOMSON REUTERS; CAMBRIDGE

SCIENTIFIC ABSTRACTS; CAB INTERNATIONAL

12. Barševskis A. Notiophilus anichtchenkoi sp. n. (Coleoptera: Carabidae) – a new ground beetles

species from China. Baltic J.Coleopterol., 9 (1): 1-4. 2009. ISSN 1407-8619. SCOPUS

13. Barševskis A. Multicoloured Asian lady beetle (Harmonia axyridis (Pallas, 1773)) (Coleoptera:

Coccinellidae) for the first time in the fauna of Latvia. Baltic J. Coleopterol., 9 (2): 135-138. 2009.

ISSN 1407-8619. SCOPUS

14. Barševskis A. Materials on fauna of Oedemeridae (Hexapoda: Coleoptera) in Latvia. 1. Oedemera subrobusta (Nakane, 1954) & Oedemera lurida (Marsham, 1802). Baltic J. Coleopterol., 9 (2): 139-

150. 2009. ISSN 1407-8619. SCOPUS

15. Barševskis A. Axinopalpis gracilis (Krynicki, 1832) (Coleoptera: Cerambycidae) new species in fauna

of Latvia. Baltic J. Coleopterol., 9 (2): 151-153. 2009. ISSN 1407-8619. SCOPUS

16. Barševskis A., Janovska M., Aksjuta K., Cibuļskis R., 2009. Faunistic records of the beetles

(Hexapoda: Coleoptera) in Latvia. 3. Acta Biol. Univ. Daugavp., 9(2): 139-159. 2009. ISSN 1407-

8953, ELSEVIER; THOMSON REUTERS; CAMBRIDGE SCIENTIFIC ABSTRACTS; CAB

INTERNATIONAL

17. Barševskis A., Aksjuta K., Nitcis M. Faunistic materials about some scarabaeid – beetles (Coleoptera:

Scarabaeidae) species from Latvia. Acta Biol. Univ. Daugavp., 9(1): 51-58. 2009. ISSN 1407-8953,


INTERNATIONAL

18. Bukejs A. Data on species of Megalopodidae and Orsodacnidae (Coleoptera: Chrysomeloidea) in

Latvian fauna. Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis, 9 (1): 73-78. 2009. ISSN 1407-8953,


INTERNATIONAL

19. Bukejs A. To the knowledge of Latvian Chrysomelinae (Coleoptera: Chrysomelidae). Acta Biol. Univ. Daugavp., 9 (2): 181-195. 2009. ISSN 1407-8953, ELSEVIER; THOMSON REUTERS;

CAMBRIDGE SCIENTIFIC ABSTRACTS; CAB INTERNATIONAL

20. Bukejs A. Review of leaf-beetles subfamily Galerucinae (Coleoptera: Chrysomelidae) of the Latvian

fauna. Acta Biol. Univ. Daugavp., 9 (2): 197-220. 2009. ISSN 1407-8953, ELSEVIER; THOMSON

REUTERS; CAMBRIDGE SCIENTIFIC ABSTRACTS; CAB INTERNATIONAL

21. Bukejs A. New data on little-known flea beetles (Coleoptera: Chrysomelidae: Alticinae) in the fauna

of Latvia. Baltic Journal of Coleopterology, 9 (2): 161-175. 2009. ISSN 1407 – 8619. SCOPUS

22. Bukejs A. Two new leaf-beetles species (Coleoptera: Chrysomelidae) for the Latvian fauna. Baltic Journal of Coleopterology, 9 (2): 155-160. 2009. ISSN 1407 – 8619. SCOPUS

23. Bukejs A. On Latvian Chrysomelinae (Coleoptera: Chrysomelidae): 1. Genus Phratora Chevrolat,

1836. Acta Zoologica Lituanica, 19 (4): 287-296. 2009. ISSN 1648-6919. VERSITA

24. Bukejs A. To the knowledge of flea beetles (Coleoptera: Chrysomelidae: Alticinae) of the Latvian

fauna. 5. Genus Psylliodes Latreille, 1825. Latvijas Entomologs, 47: 6-15. 2009. ISSN 0320-3743

25. Bukejs A. To the knowledge of flea beetles (Coleoptera: Chrysomelidae: Alticinae) of the Latvian

fauna. 4. Genus Aphthona Chevrolat, 1836. Acta Zoologica Lituanica, 19 (3): 223-230.2009. ISSN

1648-6919. VERSITA

26. Bukejs A. Complex of carabid beetles (Coleoptera: Carabidae) of potato field agrocenosis in eastern

Latvia. Acta Zoologica Lituanica, 19 (3): 216-222. 2009. ISSN 1648-6919. VERSITA

27. Bukejs A. To the knowledge of flea beetles (Coleoptera: Chrysomelidae: Alticinae) of the fauna of

Latvia. 3. Genera Neocrepidodera Heikertinger, 1911 and Crepidodera Chevrolat, 1836. Acta Zoologica Lituanica, 19 (2): 109-119. 2009. ISSN 1648-6919. VERSITA

28. Bukejs A., Telnov D., Barševskis A. Review of Cassidinae (Coleoptera: Chrysomelidae) of the Fauna

of Latvia. Latvijas Entomologs, 47: 27-57. 2009. ISSN 0320-3743.

29. Bukejs A., Alekseev V.I. Eight new and little-known leaf-beetles species (Coleoptera: Megalopodidae

& Chrysomelidae) for the Kaliningrad region. Baltic Journal of Coleopterology, 9 (1): 45-50. 2009.

ISSN 1407 – 8619. SCOPUS

30. Bukejs A., Petrova V., Jankevica L., Volkov D. Carabid beetles (Coleoptera: Carabidae) of Latvian

agrocenoses: review. Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis, 9 (1): 79-88. ISSN 1407-8953,


INTERNATIONAL

31. Cibuļskis R., Barševskis A., Valainis U. New species of rove beetles (Coleoptera: Staphylinidae) in

the fauna of Latvia. Acta Biol. Univ. Daugavp., 9(2): 161-162. 2009. ISSN 1407-8953, ELSEVIER;

THOMSON REUTERS; CAMBRIDGE SCIENTIFIC ABSTRACTS; CAB INTERNATIONAL.

32. Grauda D., Strazdiņa V., Kokina I., Lapiņa L., Miķelsone A., Rashal I. Extension of spring wheat

breeding using doubled haploids technology. Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis, 9 (2):

263-268. 2009. ISSN 1407-8953, ELSEVIER; THOMSON REUTERS; CAMBRIDGE SCIENTIFIC

ABSTRACTS; CAB INTERNATIONAL.

33. Krams, I., Bērziņš, A., Krama, T., Wheatcroft, D., Igaune, K., Rantala, M.J. The risk of predation

enhances cooperation among prey individuals in a songbird. Proceedings of the Royal Society London B, Published online on Oct 23, 2009. doi: 10.1098/rspb.2009.1614. WEB OF SCIENCE, SCOPUS

34. Krams, I., Cīrule, D., Suraka, V., Krama, T., Rantala, M.J., Ramey, G. Fattening strategies of

wintering great tits support the optimal body mass hypothesis under conditions of extremely low

ambient temperature. Functional Ecology, Published online on Aug 10, 2009. doi: 10.1111/j.1365-

2435.2009.01628.x. WEB OF SCIENCE, SCOPUS

35. Krams, I., Bērziņš, A. & Krama, T. Group effect in nest defence behaviour of breeding pied

flycatchers, Ficedula hypoleuca. Animal Behaviour 77: 513-517. 2009.

doi:10.1016/j.anbehav.2008.11.007. WEB OF SCIENCE, SCOPUS

36. Lazdāns D. Distribution of Scolytus ratzeburgi Janson, 1856 (Coleoptera: Curculionidae, Scolytinae)

in the Nature Park „ Daugavas loki”. Acta Biol. Univ. Daugavp., 9(2): 221 – 224. 2009. ISSN 1407- 8953,


INTERNATIONAL

37. Lehtonen, P.K., Laaksonen, T., Artemyev, A.V., Belskii, E., Both, C., Bureš, S., Bushuev, A.V.,

Krams, I., Moreno, J., Mägi, M., Nord, A., Potti, J., Ravussin, P.-A., Sirkiä, P.M., Sætre, G.-P.,

Primmer, C.R. 2009. Geographic patterns of genetic differentiation and plumage colour variation are

different in the pied flycatcher (Ficedula hypoleuca). Molecular Ecology 18: 4463–4476. doi:

10.1111/j.1365-294X.2009.04364.x. WEB OF SCIENCE, SCOPUS

38. Ozoliņa A. distribution and status of Gratiola officinalis L. in Latvia. Acta Biol. Univ. Daugavp., 2009. Suplement 2. ISSN 1407- 8953, ELSEVIER; THOMSON REUTERS; CAMBRIDGE

SCIENTIFIC ABSTRACTS; CAB INTERNATIONAL

39. Pilāte D. Structure of terrestrial snail communities of Euro-Siberian alder swamps (Cl. Alnetea glutinosae) in Latvia. Acta Zoologica Lithuanica.,19(4): 297 - 305. 2009. ISSN 1392 - 1657,

EBSCO; THOMSON REUTERS; CAMBRIDGE SCIENTIFIC ABSTRACTS

40. Pilāts V., Pilāte D. Discovery of Sicista betulina (Pallas, 1779) (Rodentia, Dipopidae) far in the North

outside the known species range. Acta Biol.Univ.Daugavp., 9(1): 35 – 38. 2009. ISSN 1407- 8953,


INTERNATIONAL

41. Romantsov P., Bukejs A. New leaf-beetle species of Acolastus Gerstaecker, 1855 (Coleoptera:

Chrysomelidae: Cryptocephalinae) from Iran and notes on close species. Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis, 9 (1): 89-96. 2009. ISSN 1407- 8953, ELSEVIER; THOMSON REUTERS;


42. Rutkovska S., Jurševska G., Evarts-Bunders P. Invasive woody species of Rosaceae in Daugavpils

(Latvia) – Biological Invasions: Towards a Synthesis. Neobiota 8: 161-167

43. Shavrin A. V. Impact of Industrial Pollutions on Forest Communities of Rove Beetles (Coleoptera,

Staphylinidae) in Shelekhov Raion of Irkutsk Oblast. Contemporary Problems of Ecology, 2.1: 55-61.

2009. ISSN: 1995-4255. SCOPUS

44. Shavrin A. V. Contribution to the Fauna of rove beetles of the subfamily Euasthetinae (Coleoptera,

Staphylinidae) from Baikal Area and adjacent territories. Entomological review, 5 542-544. 2009.

ISSN: 0013-8738. SCOPUS

45. Shavrin A. V. A new species and new records of Geodromicus Redtenbacher, 1857 (Coleoptera:

Staphylinidae: Omaliinae: Anthophagini) from Pakistan. Caucasian Entomological Bulletin 5(2): 183-184. 2009. ISSN: 1814-3326. NCBI

46. Vahruševs V. Methodological aspects of study on biology and development cycles of Dytiscus latissimus (Coleoptera; Dytiscidae) in laboratory environment. Spring-summer period. Acta Biol. Univ. Daugavp., 9(2): 163 - 172. 2009. ISSN 1407- 8953, ELSEVIER; THOMSON REUTERS;


47. Vahruševs V. Conceptual application of Dytiscus latissimus Linnaeus, 1758 (Dytiscidae, Coleoptera)

gathering methods in natural habitat. Acta Biol. Univ. Daugavp., 9(2): 173 – 180. 2009. ISSN 1407-

8953, ELSEVIER; THOMSON REUTERS; CAMBRIDGE SCIENTIFIC ABSTRACTS; CAB

INTERNATIONAL

48. Valainis U. A review of genus Omophron Latreille, 1802 (Coleoptera: Carabidae) Mediterranean

fauna and distribution. Acta Biol. Univ. Daugavp., 9(1): 63 - 72. 2009. ISSN 1407-8953, ELSEVIER;

THOMSON REUTERS; CAMBRIDGE SCIENTIFIC ABSTRACTS; CAB INTERNATIONAL

49. Wheatcroft, D.J. & Krams, I. Response to Russell and Wright: avian mobbing. Trends in Ecology and Evolution 24: 5-6. 2009. doi:10.1016/j.tree.2008.09.002 WEB OF SCIENCE, SCOPUS

50.Grauda D., Lepse N., Strazdiņa V., KokinaI., Lapiņa L., Miķelsone A., Ļubinskis L., Rashal I. Obtaining of

doubled haploid lines by anther culture method for the Latvian wheat breeding. Agronomy Research, 8, 545-552.

2010.

LZP atzītos zinātniskajos izdevumos publicētie raksti

1. Bukejs A. Faunal data on leaf-beetles subfamilies Criocerinae and Clytrinae (Coleoptera:

Chrysomelidae) in Latvia. In: Oļehnovičs D. (ed.) Proceedings of the 50th International Scientific Conference of Daugavpils University. Nature. Daugavpils, Saule: 23-30. 2009. ISBN 978-9984-14-

424-5

2. Pilāte D. Moricsalas sauszemes gliemežu fauna. Oļehovičs D.,sast. Daugavpils Universitātes 50.

Straptautiskās zinātniskās konferences materiāli. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais

apgāds „Saule”, 41-46. 2009. ISBN 978-9984-14-424-5

3. Suško U. 19. gadsimta botāniskie pētījumi Dienvidaustrumlatvijā. In: Oļehnovičs D. (sast.).

Daugavpils Universitātes 50. starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums. Daugavpils:

DU

Akadēmiskais apgāds „Saule”, 5-12. 2009. ISBN 978-9984-14-424-5

Citos zinātniskajos izdevumos publicētie raksti

1. [Bukejs A.] Букейс А. 2009. Охраняемые и редкие виды жесткокрылых (Insecta: Coleoptera)

природного парка «Daugavas Loki». Материалы III Международной научной конференции “Охраняемые природные территории и объекты Белорусского Поозерья: современное состояние, перспективы развития” 16–17 декабря 2009 г.

Витебск, УО «ВГУ им. П.М.

Машерова»: 96-98. ISBN 978-985-517-147-9.

2. Krams I. 2009. Čārlzam Darvinam 200 gadu. Putni dabā, 4: 21

6.PIELIKUMS

Bakalaura darbu tēmas 2007./2008. st. g.

3. studiju gads, pilna laika studijas

N.p.k. Vārds Uzvārds Bakalaura darba tēma

1. Aļona Bistrova Antimicīna A ietekme uz superoksīda veidošanās

ātrumu un novecošanas procesiem pirmajā kviešu lapā

2. Vladimirs Čebotars Kodola DNS metilēšanas ietekme uz augu orgānu

attīstību un novecošanu

3. Oksana Drožina Indīgo augu toksīni, to nozīme

4. Irina Grigorjeva Mitohondrialo poru veidošanās inhibitora ietekmē uz

iekššūnas procesiem augu novecojošas orgānos

5. Ligita Jakubāne Rubiju dzimtas (Rubiaceae) raksturojums un izplatība

Krāslavas rajonā Rietumu daļā

6. Elvīra Kalane Miežu dubultoto haploīdu iegūšanas metodes

optimizācija, pielietojot putekšņu maciņu kultūras

7. Olga Kuzmina Mikroorganismi un to izmantošana cīņā ar kaitēkļiem

un slimībām

8. Anna Lukaševiča Antimīcina A ietekme uz superoksīdradikāla

veidošanas ātrumu un koleoptiles novecošanu

9. Regīna Miznikova Mitohondriālo poru veidošanās inhibitora ietekme uz

iekššūnas procesiem augu attīstošajos orgānos

10. Natālija Vačiļa Augi, kurus var izmantot bioloģiskajā cīņā ar

kaitēkļiem un slimībām

11. Mārīte Vardenfelde Cūknātru dzimtas (Scrophulariaceae ) taksonu

izplatība Raiskuma pagastā

12.

Jekaterina

Vasiļjeva

Priežu meža zemsegas vaboļu faunas īpatnības

Daugavpils apk.

13 Anna Macuļeviča Mārīšu (Coleoptera: Coccinellidae) dzimtas Latvijas

faunas pārskats.

4.studiju gads, nepilna laika studijas

N.p.k. Vārds Uzvārds Bakalaura darba tēma

1. Elvīra Aleksejeva Mycobacterium tuberculosis un tās izraisītā tuberkuloze

Daugavpils pilsētas un Daugavpils rajona iedzīvotājiem

2. Iluta Bebrekārkle Tematiskās ieskaites kā viens no pārbaudes veidiem

bioloģijā 9. klasei

4. Kristīne Dileviča Translokācijas (9,22) diagnostikas iespējas ar FISH

metodi hronisku un akūtu leikožu pacientiem

5. Anna

Grenciņa-

Grencione

Vaboļu fauna Mazzalves pagastā

6.

Agnese Ilzēna-

Rozentāle

Ūdens mikrobioloģiskā kvalitāte Gulbenes reģionā no

2001. līdz 2005. gadam

7. Baiba Jansone Didaktiskie uzdevumi, mācot tēmu “Gremošanas sistēma”

8.

Jānis Kārkliņš Fotosintēzes pigmentu kvantitatīvā un kvalitatīvā analīze

dažādu ekoloģisko grupu augiem

9.

Stella Lapiņa Bioloģisko faktoru ietekme uz līpidu līmeņu cilvēka asins

serumā

10.

Elvīra Meldere Tēma “Nervu sistēma”, tās vieta un loma skolas

bioloģijas mācību kursā

11. Nataša Paškeviča Cilvēka asins grupu noteikšana: iespējas un problēmas

mūsdienās

12. Ludmila Roze Netradicionālie uzdevumi par tematu “Elpošanas sistēma”

un to didaktiskie aspekti

13. Anda Smirnova Cilvēka papilomas vīruss, tā bioloģija, diagnostika un

izplatība Latvijas iedzīvotāju vidu

14. Edīte Skribina Bioloģiskie faktori un to loma cilvēka ogļhidrātu

metabolismā

Bakalaura darbu tēmas 2009./2010.st.g.

3.studiju gads, pilna laika studijas

N.p.k. Vārds, Uzvārds Bakalaura darba nosaukums Bakalaura

darba vadītājs Recenzents

1. Jaseviča Natālija Micetofīlie īsspārņi (Staphylinidae)

Krāslavas rajonā

Mycetophylous Rove Beetles

(Staphylinidae) in Krāslava District

D.Pilāte T.Krama

2. Vasiļjeva Tatjana Elpošanas sistēmas funkcionālā

adaptācija fiziskai slodzei 19 – 22 gadus

veciem jauniešiem.

Respiratory system functional adaption

to physical load 19 – 22 years old

teenagers

A.Paškeviča P.Evarts-

Bunders

3. Pipiņa Santa Asinsrites sistēmas funkcionālā

adaptācija fiziskai slodzei 19 – 22 gadus

veciem jauniešiem.

Circulation of blood system functional

adaption to physical load 19 – 22 years

old teenagers

A.Paškeviča P.Evarts-

Bunders

4. Mihailova Natālija Fizisko darbspēju korelācija DU

studentiem ar paaugstinātu ķermeņa

masas indeksu.

Correlation of the physical capacity of

DU students with a high body mass

index

A.Paškeviča T.Krama

4. Studiju gads, nepilna laika studijas

N.p.k. Vārds, Uzvards Bakalaura darba nosaukums Darba vadītājs Recenzents

1. Svitlana Ezite Asins pārliešanas problēmas

mūsdienu skatījumā

Problems of Blood Transfusion in

Contemporary Aspects

I.Kokina M.Kirjušina

2. Inita Irbe Rūpnieciski audzētu putnu

kontaminācijas iespējas ar

mikroskopiskām sēnēm no apkartējās

vides

Contamination Possibiloties for

Industrially Breeded Birds with

Microscopical Fungi from

Environment

P.Evarts-Bunders T.Krama

3. Jeļena Kupce Hematoloģisko rādītāju izmaiņas

bērniem bakteriālās pneimonijas

I.Kokina M.Kirjušina

saslimšanas gadījumos

Changes of Hematological Indicators

for Children in Cases of Bacterial

Pneumonia

4. Jūlija Lučina Prokalcitonīna atklāšana, svārstības

un bioloģiskā loma dažādos cilvēka

fizioloģiskos stāvokļos

Discovery of Procalcitonin, its

Oscillations and Biological Role in

Variations Physiological Conditions

of Human

I.Kokina P.Evarts-

Bunders

5. Olga Puļče Interleikīna – 10 atklāšana, svārstības

un bioloģiskā loma dažādos cilvēka

fizioloģiskos stāvokļos

Discovery of Interleucine, its

Oscillations and Biological Role in

Variations Physiological Conditions

of Human

I.Kokina P.Evarts-

Bunders

6. Sanita Romule Staphylococus aureus pret

antibiotikām rezistento formu

diferencēšana pielietojot

mikrobioloģijas metodes

Differentiating of Forms of

Staphylococus aureus Resistant to

Antibiotics by Application of

Microbiological Methods

I.Kokina A.Barševskis

7. Guna Verbicka Putnu gaļas mikrobioloģiskais

piesārņojums

Microbiological Contamination of

Poultry Meat

I.Kokina P.Evarts-

Bunders

8. Vita Ferbere Fitohormonu loma miežu (Hordeum

vulgare) embrioģenēzē in vitro

Role of Phytohormone in

Embriogenesis of Barley (Hordeum

vulgare) in vitro

I.Kokina A.Barševskis

9. Olga Vasiļjeva Mezofīlo pienskābo baktēriju skaita

izmaiņas cieto sieru nogatavošanas

laikā

Changes in number of Mesophylous

Lactobacteria During Ripening of

Hard Cheese

I.Kokina P.Evarts-

Bunders

10. Nadežda

Kvedaraviča

Dzeramā ūdens mikrobioloģiskās

kvalitātes noteikšana

Datection of Microbiological Quality

of Drinking Water

I.Kokina P.Evarts-

Bunders

Documents

„BIOLOĢIJA”du.lv/wp-content/uploads/2015/12/Biologija_bak_2009_2010.pdfDAUGAVPILS UNIVERSITĀTE DABASZINĀTŅU UN MATEMĀTIKAS FAKULTĀTE AkadƓmiskƍs bakalaura studiju programmas