Pdjo reizi aktualizts 11.05.2016.

Augstks tiesas mjas lap publicto nolmumu klasifikators pc lietu kategorijm (ar tzm)

Tzes nav izmantojamas k patstvgs tiesbu palgavots atrauti no attiecg nolmuma lietas konteksta

Augstks tiesas mjas lap publicto nolmumu

klasifikators pc lietu kategorijm (ar tzm)

Saturs

Administratvais process5Administratvais akts5Faktisk rcba18Publisko tiesbu lgums24Tiesbu jomu noirana26Tiesbu principi33Privtpersonas tiesbu ievroanas princips33Vienldzbas princips33Tiesiskuma princips34Patvaas aizlieguma princips34Tiesisks pavbas princips35Likuma atrunas princips37Samrguma princips37Procesul taisnguma princips37Objektvs izmeklanas princips38Tiesbas uz taisngu tiesu39Citi39Tiesbu principu kolzija40Tiesbu normu piemroana40Dalbnieki44Termii administratvaj proces50Pazioana58Personas subjektvs tiesbas63Administratvais process iestd74Administratvais process iestd74Administratv procesa uzskana no jauna83Administratvais process ties85Administratvais process ties85Valsts nodeva/ drobas nauda102Pagaidu aizsardzba administratvaj proces104Juridisk paldzba109Pierdjumi111Jaunatklti apstki113Citi procesulie jautjumi115Izpilde administratvaj proces120Atbalsta maksjumi122Atldzinjuma prasjumi124Visprgie jautjumi124Materilie zaudjumi126Morlais un personiskais kaitjums131Brnu tiesbas/ Vecku tiesbas134Brvo profesiju prstvju darbba140Advokti140Makstnespjas administratori142Notri143Tiesu izpildtji144Bvniecbas tiesbas145Cilvktiesbas154Visprgie jautjumi154Tiesbas uz brvbu un drobu154Tiesbas uz lietas taisngu izskatanu155Tiesbas uz privto un imenes dzvi156Domu, apzias un reliijas brvba161Vrda brvba161Pulcans un biedroans brvba163Diskrimincijas aizliegums164Tiesbas uz goda un cieas aizsardzbu166Tiesbas uz paumu166Tiesbas brvi izvlties nodarboanos un darbavietu un saemt atbilstou samaksu166Tiesbas uz medicnisks paldzbas minimumu167Tiesbas uz izgltbu168Ieslodzto tiesbas/ Sodu izpildes tiesbas169Intereu konflikta novrana valsts amatpersonu darbb174Konkurences tiesbas176Medicnas un rstniecbas tiesbas183Naturalizcija, pilsonbas pieirana, uzturans atauju pieirana, rzemnieku iekauana to personu sarakst, kurm aizliegta ieceoana Latvijas Republik185Nodoku tiesbas189Visprgie jautjumi189Akczes nodoklis198Iedzvotju ienkuma nodoklis198Muitas nodoklis205Nekustam pauma nodoklis209Pievienots vrtbas nodoklis214Transportldzeka ekspluatcijas nodoklis un uzmumu vieglo transportldzeku nodoklis223Uzmuma ienkuma nodoklis223Patrtju tiesbas226Politisko partiju finansana228Privatizcijas tiesbas230Visprgie jautjumi230Dzvojamo mju privatizcija231Zemes un citu objektu privatizcija (atsavinana)233Publiskie iepirkumi240Publisko lietu tiesbas249Rcba ar valsts un pavaldbu mantu253Sabiedrisko pakalpojumu snieganas uzraudzba255Socils tiesbas257Visprgie jautjumi257Tiesbas uz paldzbu dzvoku jautjumu risinan258Tiesbas uz pensijm un pabalstiem260Tiesbas uz informciju un uz atbildi pc btbas270Tiesneu karjeras jautjumi279Valsts dienests280Valsts prvaldes darbba292Drobas policija292Finanu un kapitla tirgus komisija293Lauku atbalsta dienests294Nodroinjuma valsts aentra294Pavaldbas294Sabiedrbas veselbas aentra298Tiesbsargs298Uzmumu reistrs298Valsts darba inspekcija303Valsts prvaldes iekrta303Vlanu tiesbas; Centrls vlanu komisijas lmumi305Vides tiesbas309Administratvo prkpumu lietas314Citi325

Administratvais processAdministratvais akts2016

19.02.2016. Administratvo lietu departamenta spriedums liet nr. SKA-191/2016Ataujas rsot publiska paskuma norises vietu tiesisk daba

Publisku izklaides un svtku paskumu drobas likuma normas vispirms attiecas uz publiska paskuma organiztjiem, apmekltjiem un dalbniekiem. Tau ts neparedz izmumu drobas paskumu ievroan attiecb uz jebkuru citu personu, kas iekst publiska paskuma teritorij, kaut vai lai rsotu t teritoriju. T k paskuma norises vietas rsoana personm, kas nav publiska paskuma apmekltji un dalbnieki, ir iespjama vispirms iekstot paskuma norises teritorij, tad ar m personm ir jpakaujas paskuma organizatora veiktajai drobas kontrolei. Savukrt atauja rsot paskuma norises vietu nozm apliecinjumu, ka ir veikta attiecga kontrole pirms iekanas taj, nevis atauju piekt zemesgabalam, tdjdi da atauja nav uzskatma par administratvo aktu.

11.02.2016. Administratvo lietu departamenta lmums liet nr. SKA-607/2016Lguma par elektroenerijas obligto iepirkumu tiesisk daba

Obligtais iepirkums ir valsts atbalsta mehnisms elektroenerijas raotjiem, kas paredz t finansanu no elektroenerijas galalietotju maksjumiem. Valsts atbalsta mehnismu pamat veido Ekonomikas ministrijas pieirts tiesbas atbalstmajiem raotjiem saraoto elektroeneriju prdot elektroenerijas publiskajam tirgotjam obligt iepirkuma ietvaros par tarifu, kas ir augstkas par elektroenerijas tirgus cenu. Lgums starp publisko tirgotju un komersantu par elektroenerijas iepirkumu obligt iepirkuma ietvaros ir Ekonomikas ministrijas administratv akta stenoanas instruments. Proti, lgums ir daa no valsts atbalsta mehnisma, caur kuru komersants tiei saem atbalstu par saraoto elektroeneriju, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Tdjdi lguma priekmets atrodas publisko tiesbu jom.

2015.gads

14.10.2015. Administratvo lietu departamenta spriedums liet nr. SKA-576/2015Lmuma par bves klasificanu k cilvku drobu apdraudou un vidi degradjou tiesisk daba

Lmums par bves klasificanu k cilvku drobu apdraudou un vidi degradjou pats par sevi personai nekdas tiesisks sekas nerada. Tiesisks sekas rada administratvais akts par nekustam pauma nodokli, savukrt lmumu par kas klasificanu var uzskatt par starplmumu aj proces, jo ar to netiek sasniegts mris, kura d attiecgais nekustam pauma nodoka administranas process ir uzskts, proti, konkrt bve netiek aplikta ar paaugstintu nodoka likmi. Ar k starplmums tas pats par sevi neskar btiskas personas tiesbas vai tiesisks intereses. Vrtjot administratv akta par nekustam pauma nodokli pamatojumu, proti, vai pamatoti piemrota paaugstinta nodoka likme, jvrt, vai attiecg bve atbilst tiesbu norm mintajam statusam.

30.12.2015. Administratvo lietu departamenta spriedums liet nr. SKA-1181/2015Labojumu dzimanas reistr tiesisk daba

1. Dzimanas k civilstvoka akta reistrcija ir konstatjos administratvais akts, ar kuru tiek noteikts personas publiski tiesiskais statuss, k ar saistoi nostiprintas brna radniecbas attiecbas ar mti un tvu. Ar dzimanas fakta un vecku reistranas brdi brnam un via veckiem rodas ar o radniecbu saistts imenes un citas mantisks un nemantisks tiesbas (Administratv procesa likuma 1.panta tre daa).

2014.gads

21.03.2014. Administratvo lietu departamentaspriedums liet nr. SKA-51/2014Administratvais akts ar nosacjumu

1. Iestdes lmum noteikta iespja pagarint lmuma rezolutvs daas termiu ir administratv akta nosacjums. Nosacjums ir administratv akta sastvdaa. Ldz ar to, ja adrests nepiekrt nosacjumam, viam administratvais akts da par nosacjumu ir jprsdz. Ja vi to nedara, viam jsamierins ar nosacjumu.

2. Ja lmums nav prsdzts un ir kuvis neapstrdams, taj noteikts tiesisks attiecbas tiesai jpieem k (normatvs) fakts. aj sakar jem vr, ka viena no administratv akta pazmm ir tiesiskas sekas.Tiesiskas sekas nozm, ka spk esos administratvais akts ir saistos vism personm, uz kurm tas attiecas. Tas nozm ar to, ka spk esos administratvais akts var bt pamats jauna administratv akta izdoanai.

29.05.2014. Administratvo lietu departamentaspriedums liet nr. SKA-83/2014Administratv akta procesul un materil spk esba

1. Gadjumos, kad administratvais akts nestjas spk ldz ar pazioanu, bet cit laik, tiek nodalta administratv akta procesul un materil spk esba. Procesul spk esba nozm, ka administratvais akts k tds pastv, t iestjas ldz ar administratv akta pazioanu. Savukrt materil spk esba iestjas tad, kad iestjas tiesisks sekas, kas paredztas administratvaj akt. Parasti procesul un materil spk esba sakrt, tomr t var ar atirties. Parasti tas ir gadjumos, kad administratv akta darbbas skums noteikts vlk. Ldz ar administratv akta pazioanu iestjas procesuls sekas, personai ir tiesbas o aktu apstrdt, un skas apstrdanas termi, savukrt konkrtas tiesisks sekas, kuru noteikana ir administratv akta izdoanas mris, iestjas cit brd (parasti vlk). Materil spk esba ir atkarga no procesuls spk esbas.

2.Ja administratvais akts ir bijis paziots, visprgi tas ir ieguvis spk esbu, bet t darbba var tikt apturta. Administratv akta darbbas apturana nozm, katiesiskais stvoklisprincip ir tds pats k pirms administratv akta izdoanas. Citiem vrdiem, akta materil spk esba tiek aizturta, administratvo aktu var uzskatt par relatvi spk esou.

3. Lmuma par ataujas atvrt spu zli atcelanu procesul spk esba iestjs visprg krtb, proti, ar t pazioanu adrestam. Savukrt materils spk esbas iestans noteikta Azartspu un izlou likuma 42.panta septtaj da, proti, t iestjas pc pieciem gadiem, skaitot no lmuma par ataujas atvrt spu zli atcelanu pazioanas bra (no procesuls spk esbas iestans bra). Td administratv akta darbbas apturana negroza t spka iestanos k tdu. Ldz ar to lmuma par ataujas atvrt spu zli atcelanu prsdzana (un darbbas apturana) negroza Azartspu un izlou likuma 42.panta septtaj da noteikt piecu gadu termia skumu.

18.07.2014. Administratvo lietu departamenta lmums liet nr. SKA-908/2014Personas tiesbas prsdzt atteikumu anult paziojumu par transportldzeka iegdi un pievienots vrtbas nodoka samaksu

1. Valsts iemumu dienesta atteikums anult iesniegtu paziojumu par transportldzeka iegdi un pievienots vrtbas nodoka samaksu, liedz stenot likuma Par nodokiem un nodevm 16.panta 6.punkt mints tiesbas. Td ds lmums ir administratvais akts.

2013.gads

31.01.2013. Senta Administratvo lietu departamenta spriedums liet nr. SKA-127/2013Administratv akta par elektroenerijas tirdzniecbas diferenct tarifa saisttajiem lietotjiem apstiprinanu izdoana, izpilde, prsdzana un atcelana

1. Ja tarifus nosaka publiskais tirgotjs