1

Jauns iknedēļas e-žurnāls izglītības profesionāļiem

Nr. 26; 29. 08. 2013.

Vāka foto: LETA

METODISKAIS MATERIĀLSJaunais mācību gads Imanta Ziedoņa zīmē. 12. klašu skolēnu epifānijās ielūkojoties. Sandra Krauze, latviešu valodas un literatūras skolotāja.

10 aktuāli jautājumi un atbildes par mācību

līdzekļu iegādi

Aktualitātes jaunajā mācību gadā

Mazās skolas

var!Katrā klasē ir kāds skolēns ar disleksiju. Ko mēs par to zinām?

Marte Meo – mans drošais pamats.

Skolotājiem un vecākiem

Ekoskolu forumā bez prakses neiztikt!

Bērna sagatavotība skolai

2

saturs3

6

8

11

13

19

22

16

JAUNO MĀCĪBU GADU SAGAIDOTAktualitātes jaunajā mācību gadā. Kas jāzina skolotājiem, skolu va-

dītājiem un skolēnu vecākiem jaunajā mācību gadā? 10 aktuāli jautājumi un atbildes par mācību līdzekļu iegādi.

MAZĀS SKOLASJo mēs tur dzīvojam jeb mazās skolas var! Mazo skolu pārstāvjiem

ir idejas, kā turpināt savu eksistenci tā, lai tā sniegtu iespējas un atbalstu apkārtējās kopienas cilvēkiem ar mērķi uzlabot dzīves kvalitāti.

IZGLĪTĪBAS POLITIKAKurp ejam? Kāpēc ejam? Vai vispār ejam? Izglītības un zinātnes mi-

nistrijas mājaslapā publiskai apspriešanai ir piedāvāts IZM izstrādātais Izglī-tības attīstības pamatnostādņu projekts 2014.-2020. gadam. „Mūsu spēkos ir šo dokumentu uzlabot,” uzsver profesore I. Druviete.

PSIHOLOGA KOMENTĀRSBērna sagatavotība skolai. Katru gadu 1. septembris saviļņo gan lie-

lus, gan mazus skolēnus, viņu vecākus un skolotājus. Aiz skolas durvīm nu paveras pilnīgi jauna, neierasta ikdiena, kas var šķist gan aizraujoša, gan bie-dējoša. Ikviens vecāks un skolotājs vēlas, lai mazā skolēna dzīve skolā saistās ar pozitīviem iespaidiem. Kā to panākt vislabāk, ir atkarīgs no daudziem aps-tākļiem. Stāsta Sandra Dūda, Rīgas Kultūru vidusskolas psiholoģe.

PROBLĒMAKatrā Latvijas vispārizglītojošās skolas klasē ir kāds skolēns ar dis-

leksiju. Ko mēs par to zinām? Disleksijas problēmas Latvijā ir ļoti būtiskas. Problēmas sagādā stereotipi. Bieži disleksiju tulko kā tik smagu speciālo va-jadzību, ka tā nepieļauj, ka bērns varētu iekļauties ierastā skolas vidē. Pēc pēdējiem OECD PISA pētījuma datiem, gandrīz 20% Latvijas piecpadsmit-gadīgo jauniešu nav funkcionālas lasītprasmes.

TĀLĀKIZGLĪTĪBAMarte Meo – mans drošais pamats. Skolotājiem un vecākiem. Marte

Meo metodes galvenos pamatprincipus izvērtē videoanalīzē – tiek nofilmē-ta kāda ikdienas situācija un pēc tam, kopīgi skatoties, tiek vērtēta bērna un pieaugušā sadarbība. Tieši ar video palīdzību var pamanīt komunikācijas nianses, ko ikdienas dzīvē un steigā var nepamanīt. Stāsta Inese Taube, psi-holoģe, Marte Meo terapeite, kolēģu trenere.

PIEREDZEMācīties darot jeb Ekoskolu forumā bez prakses neiztikt. Mācot

bērnam par veselīgu dzīvesveidu, viņam jāpasniedz veselīga pārtika, jāra-dina pie sporta aktivitātēm u.tml. Vides izglītība bērniem un jauniešiem ir svarīga no tā aspekta, ka pieaugušos pāraudzināt ir grūtāk, bet bērni ir at-saucīgi uz jaunu informāciju un zināšanām. Stāsta Ilze Grunska, Vides izglītī-bas fonda mediju koordinatore.

SKOLOTĀJA VIEDOKLISGribēja kā labāk... iznāca, kā vienmēr. Situācija ap bezmaksas izglī-

tību. Vislielākais veselā saprāta trūkums un pilnīga neizpratne par mācību procesu skolā saistās ar mājturību, kur ir pateikts, ka par skolas (pašvaldības) līdzekļiem jānodrošina materiāli tiem darbiem, kuri paliks skolā. Māra Bē-rente, skolotāja.

METODISKAIS MATERIĀLSJaunais mācību gads Imanta Ziedoņa zīmē. 12. klašu skolēnu epi-

fānijās ielūkojoties. Sandra Krauze, latviešu valodas un literatūras skolotāja.

24

1.septembri sagaidot

Pirmo sep-tembri izglītības jomā uztveram

kā jaunu gadu, jaunu sākuma punktu, kur vieta jauniem mēr-ķiem, darbiem un idejām. Katrs - gan skolotājs, gan skolēns šo jauno gadu sāk ar cerībām - par labākām atzīmēm, radošām veik-smēm un iespēju sevi pierādīt. Jaunais mācību gads atnācis gan ar labām ziņām, gan arī ne tik labām ziņām. Beidzot (vismaz teorētiski) sakārtots bezmaksas izglītības jautājums, par to kā šī sistēma darbosies praksē, mēs noteikti sekosim līdzi. Ne tik labā ziņa - skolotāju atalgojuma jautā-jums. Izglītības ministra un Finan-šu ministrijas konflikts jau pārau-dzis savstarpējos apvainojumos. Ceram, ka starp visiem politis-kajiem strīdiem veselais saprāts ņems virsroku. Pēdējā informāci-ja gan liecina, ka, ja nerisināsies sarunas ar valdību un Saeimu par papildu finansēm jaunajās politikas iniciatīvās pedagogiem, zinātnei un arī augstākajai izglītī-bai, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība ir gata-va rīkot protesta akcijas. Ko do-mājat, jūs, skolotāji? Vai atbalstāt protestus?

Lai vai kā - 1. septembris kat-ra skolēna un skolotāja ikdienā būs īpaša diena. Atkal satikšanās prieks, sarunas, ziedi, sveicieni!

Lai jums visiem izdevies, ra-došs un darbīgs jaunais mācību gads! Lai pietiek spēka, veiksmes un entuziasma mācīt labi un mā-cīties labi!

Violeta Brenčeva

Žurnāla Skolas Vārds redaktore

3

JAUNO MĀCĪBU GADU SAGAIDOTAktuālais jaunajā mācību gadā – pedagogiem

Pedagogu atalgojuma sistēmas uzlabošanaIzglītības un zinātnes ministrija ir uzsākusi pe-

dagogu atalgojuma sistēmas pilnveidi, atsaistot to no principa „nauda seko skolēnam”, un sasaistot ar pedagoga kvalitātes pakāpi. Plānots, ka sākot ar šā gada 1.septembri, piemaksas saņems tie 3., un tur-pinās saņemt 4. un 5.kvalitātes pakāpes pedagogi, kuri kvalitātes pakāpi paaugstinājuši IZM īstenotā ESF projekta – pedagogu konkurētspējas veicinā-šana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos (2009.-2012.). Savukārt no nākamā gada 1.septem-bra -  piemaksas darba algai saņems visi pedagogi, kuri ar 3., 4. un 5.kvalitātes pakāpi. IZM norāda, ka pedagogi joprojām var pieteikties kvalitātes paaug-stināšanai.

Ņemot vērā šo principu, IZM būtiski uzlabos mērķdotāciju finanšu līdzekļu plānošanu un finanšu sistēmas sakārtošanu, kā arī  nodrošinās budžeta lī-dzekļu izlietošanas kontroli.

Skolotāji var pasniegt vairākus priekšmetusMinistrijas izstrādātie noteikumu grozījumi pa-

redz, ka skolotāji, apgūstot pedagogu profesionālās pilnveides B programmu, var pasniegt vairākus mā-cību priekšmetus gan pamatizglītībā, gan vispārējā vidējā izglītībā. Līdz šim bez atbilstošas izglītības tas nebija iespējams.

Pedagogu kvalifikācijas pilnveides programmas e-vidē

ESF projekta „Vispārējās izglītības pedagogu tā-

lākizglītība” ir izstrādātas 39 jaunas pedagogu pro-fesionālās kvalifikācijas pilnveides programmas, kā arī 39 e-vides un izdales materiālu komplekti. *E-vi-des darbība noris caur Valsts izglītības satura centra (VISC) mājaslapu.

Prakses vadītāji var paaugstināt teorētiskās zināšanas

Eiropas Sociālā Fonda (ESF) projekta "Profesio-nālo mācību priekšmetu un prakses vadītāju teorē-tisko zināšanu un praktisko kompetenču paaugsti-nāšana" ietvaros profesionālo mācību priekšmetu pedagogiem un prakses vadītājiem ir iespēja pie-dalīties teorētisko zināšanu paaugstināšanas semi-nāros un praktisko kompetenču pilnveides pasāku-mos visos Latvijas reģionos.

Izveidota programma bērniem ar disleksiju un angļu valodas apguvei

Sākot ar šā gada septembri, izglītības iestā-dēm Latvijā būs iespēja saņemt datorprogrammu Symwriter – kas ir simbolu valoda, atbilstoša latvie-šu valodas gramatikas likumiem. Programma būs īpaši noderīga skolēniem, kuriem ir grūti saprast iz-lasīto un gausi veicas ar lasītprasmes apgūšanu. Šī programma ir paralēli arī angļu valodā un to varēs izmantot sākumskolā angļu valodas mācīšanā.

Programma tapusi ESF projekta „Izglītojamo ar funkcionāliem traucējumiem atbalsta sistēmas iz-veide” ietvaros.

Aktuālais jaunajā mācību gadā - skolēnu vecākiem un skolēniem

Bezmaksas mācību līdzekļi Stājušies spēkā Izglītības un zinātnes ministri-

jas sagatavotie un Saeimā pieņemtie grozījumi Iz-glītības likumā, kas skaidri definē valsts, pašvaldības un vecāku atbildības sadalījumu mācību līdzekļu finansēšanā. Sākot ar šā gada 1.septembri skolēnu vecākiem par saviem līdzekļiem ir jānodrošina indi-viduālie mācību piederumi, priekšmeti un materiāli, kurus bērns izmantos kā mācību līdzekļus vai saistī-bā ar mācību iespēju nodrošināšanu. Darba burtnī-cas un mācību grāmatas vecākiem nav jāiegādājas. http://izm.izm.gov.lv/aktualitates/informacija-me-dijiem/10157.html

Diagnosticējošie darbi – ieskaišu vietāJau 2013./2014.mācību gadā 3. un 6.klasē plā-

noti diagnosticējošie darbi līdzšinējo ieskaišu vietā.

Tādējādi pārbaudes darba veids kļūs bērniem drau-dzīgāks, savukārt pedagogiem tas sniegs iespēju padziļināti pētīt bērna sasniegumus un to dinamiku. 3.klases diagnosticējošā darba rezultāti neietekmēs skolēna sasniegumu gala vērtējumu mācību gadā.    http://izm.izm.gov.lv/aktualitates/informacija-me-dijiem/10161.html

Uzlabojumi centralizētajiem eksāmeniem9. klases centralizētajam eksāmenam latviešu

valodā mazākumtautību izglītības programmās tiks mainīta forma un saturs mutvārdu daļai, tāpat arī turpināsies darbs pie informātikas eksāmena nori-ses tiešsaistē nodrošinājuma.

Savukārt, 12.klases centralizētais eksāmens svešvalodā (visas svešvalodas), plānots agrāk – sko-lēnu pavasara brīvdienās.

4

Vairāk pilnvaru skolu padomēmGrozījumi Izglītības likumā paredz plašāku

kompetenci (tai skaitā, tiesības lemt par papildus mācību līdzekļu iegādi) un nosacījumus izglītības iestādes padomes darbībai, nosakot, ka izglītības iestādes padome ir pirmsskolas, pamatizglītības, vidējās izglītības vai profesionālās ievirzes izglītības iestādes koleģiāla institūcija, kurā darbojas izglītoja-mo deleģēti pārstāvji, izņemot izglītojamos pirms-skolas izglītības programmās; izglītojamo vecāku (personu, kas realizē aizgādību) deleģēti pārstāvji; izglītības iestādes pedagogu un citu darbinieku de-leģēti pārstāvji.

http://likumi.lv/doc.php?id=258475

Pilnveidoti noteikumi, kā rīkoties skolēna agresijas gadījumos

Lai nodrošinātu kompetentu un pārdomātu rī-cību gadījumos, kad skolēns apdraud savu vai citu personu veselību, drošību vai dzīvību, šā gada maijā tika veikti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.1338, paredzot konkrētus  rīcības soļus šādās si-tuācijās.

Lai novērstu skolēnu agresivitāti, kas apdraud apkārtējo cilvēku drošību, būtiska loma ir saliedē-tam un vienotam komandas darbam, kurā sadar-

bojas gan pedagogs, atbalsta personāls, iestādes administrācija, gan vecāki. Noteikumi paredz visu iesaistīto pušu galvenos rīcības soļus.

http://likumi.lv/doc.php?id=256927

Atbalsta veids skolēniem ar invaliditātiSaskaņā ar Invaliditātes likumu ir paredzēts tur-

pināt atbalstu personām ar invaliditāti – asistenta pakalpojums mācību iestādēs.

Asistenta pienākums ir sniegt atbalstu izglīto-jamajam pārvietoties izglītības iestādē, tajā skaitā starpbrīžos un pagarinātās dienas grupas laikā, ār-pusstundu pasākumos, nokļūt vietās, kur notiek iz-glītības iestādes organizētie pasākumi, kā arī atbal-stu līdzdalībai šajos pasākumos, atbalstu saskarsmē un komunikācijā ar citiem izglītojamiem, peda-gogiem un citām personām, atbalstu pašaprūpes veikšanai, tajā skaitā personīgā higiēna, palīdzība ēdienreizēs un vietās, apģērbšanās un noģērbšanās, apģērba kārtošana, mācību materiālu sagatavoša-na darbam un mācību pierakstu veikšana, mācību vietas un piederumu sakārtošana. Šis pakalpojums pieejams skolēniem ar speciālām vajadzībām, kuri mācās vispārizglītojošās skolās.

http://likumi.lv/doc.php?id=252140 ■

JAUNO MĀCĪBU GADU SAGAIDOT

Izglītības un zinātnes ministrijas speciālisti ir apkopojuši visbiežāk uzdotos jautāju-mus par mācību līdzekļu iegādi un sagatavojuši atbildes.

Kādus mācību līdzekļus finansē valsts?No valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta

mērķdotācijām tiek finansēta izglītības valsts stan-dartiem atbilstošas: mācību literatūras, pedagoga darba vajadzībām nepieciešamo metodisko līdzek-ļu, papildu literatūras (uzziņas literatūra) un digitālo mācību līdzekļu un resursu iegāde.

Vai valsts pienākums ir iegādāties arī darba burtnīcas visos mācību priekšmetos?

Mācību literatūra ir mācību grāmatas, tām pie-līdzinātās darba burtnīcas un citi izglītības satura apguvei paredzēti izdevumi. Līdz ar to no valsts bu-džeta līdzekļiem var tikt apmaksātas tikai tās darba burtnīcas tajos mācību priekšmetos, kur tās pilda mācību grāmatas funkcijas un aizstāj to (piemēram, svešvalodā un sociālajās zinībās).

Kaut gan darba burtnīcas finansē valsts, skola

tik un tā tās ir iekļāvusi sarakstā pie nepieciešama-jiem mācību līdzekļiem.

Pašvaldība var iegādāties darba burtnīcas jeb-kurā mācību priekšmetā, ja šim mērķim ir finansē-jums un izglītības iestāde pamato darba burtnīcu nepieciešamību. Arī vecāku padome var lemt par citu mācību līdzekļu iegādi, tomēr šāds lūgums ne-var tikt vecākiem izvirzīts kā obligāta prasība. 

Ja skola nav iedevusi sarakstu, kas jāpērk bēr-nam, sākoties jaunajam mācību gadam, kas tieši man ir jāpērk?

Individuālie mācību piederumi, kas skolēnu ve-cākiem jānodrošina, ir - kancelejas preces, apģērbs un apavi, atsevišķu mācību priekšmetu (sports, mā-jturība un tehnoloģijas u.c.) obligātā satura apguvei nepieciešamais specifiskais apģērbs, apavi un hi-giēnas piederumi, materiāli, ko izmantojot mācību

10 jautājumi par mācību līdzekļu iegādi

5

procesā skolēns rada priekšmetu vai produktu sa-vām vajadzībām. Piemēram, izejmateriāli, ar ko mā-jturības stundā skolēns apgūst veidošanu (plastilīns u.c.), vai rokdarbus (dzija, adāmadatas, diegi u.c.).

Kam jāiegādājas parastās rūtiņu līniju burtnīcas, kura bērns lietos gan skolā, gan mājas?

Rūtiņu un līniju burtnīcas ir paredzētas konkrē-tam bērnam, tās ir bērna rīcībā un arī vēlāk pēc mā-cībām paliek bērna (ģimenes) īpašumā, tāpēc tās ir  individuālie mācību piederumi. Minētās burtnīcas būtu jāiegādājas vecākiem, izņemot gadījumu, ja izglītības iestādes padome ir lēmusi citādi.

Skola jau maijā izsniedza sarakstu ar mācību lī-dzekļiem, kas jāiegādājas vecākiem. Ko darīt – pirkt vai nē? Vai man atdos iztērētos līdzekļus, ja esmu jau iegādājies darba burtnīcu?

Ir izglītības iestādes, kuras pavasarī izsniedza sarakstu vai kuru mājaslapās atrodama informācija ar mācību līdzekļiem, kurus vecākiem vēlams iegā-dāties, bet tā nevar būt obligāta prasība. Vecākiem kopā ar pedagogiem jāizvērtē, kā iegādā-tos mācību līdzekļus efektīvi izmantot mācību pro-cesā.

Vai darba burtnīcas, beidzoties mācību gadam, bērnam būs jāatdod skolai atpakaļ?

Darba burtnīcas nebūs jānodod, tās paliks kat-ram skolēnam. Nav pieļaujams, ka darba burtnīcas tiktu aizpildītas ar zīmuli, lai pēc tam izdzēstu un to pašu burtnīcu dotu lietot tālāk citam bērnam.

Draugu bērni mācās citā Latvijas novadā un vi-ņiem skola nodrošina daudz labākus mācību

līdzekļus, un pat slēpes. Kāpēc radīta šāda ne-vienlīdzīga situācija? 

Ikvienā izglītības iestādē tiek nodrošināta valsts noteiktajam standartam atbilstoša izglītība. Bet, protams, materiāli tehniskā bāze dažādās pašvaldī-bās atšķiras, jo atšķiras pašvaldību finanšu iespējas. Ja skola ir apstiprinājusi savu mācību programmu, piemēram, sportā iekļaujot slēpošanu kā obligātu mācību satura sastāvdaļu, tad skolā arī tiek nodroši-nātas slēpes. To nosaka katra skola, valsts standarts to nenosaka.

Vai skolas ir tiesīgas pieprasīt vecākiem ziedo-jumus, motivējot – jums šogad nav jāpērk darba burtnīcas?

Ziedojums var būt tikai brīvprātīgs, un ziedo-šanas iniciatori var būt tikai paši vecāki (vai vecāku izveidota institūcija vai organizācija).

Skolas ir neziņā, kad tām ieskaitīs papildu finan-sējumu. Vai tas nozīmē, ka ir apdraudēts mācību process?

2013.gadam valsts mērķdotācija mācību litera-tūras iegādei skolām jau ir ieskaitīta. Mācību process var sākties ierastā ritmā, jo pedagogs plāno savu darbu, ņemot vērā pieejamos mācību līdzekļus, pa-pildu literatūru un cita veida materiālus. 

Papildlīdzekļu pieejamība atkarīga no finanšu pārdales lēmumu pieņemšanas (FM).  13.augustā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija at-balstīja Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegto pieprasījumu finansējuma pārdalei, lai nodrošinātu mācību līdzekļu iegādi. Jau tuvākajā laikā pašvaldī-bas tiks informētas par konkrēto papildu finansēju-mu. ■

ZIņAS īSUMĀ

IKVD līdz gada beigām iecerējis izstrādāt kritērijus izglītības iestāžu vadītāju darba vērtēšanai

Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) līdz šā gada beigām iecerējis izstrādāt kārtību, kādā tiek izvēr-tēta izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības kvalitāte, 23. augustā preses konferencē par aktualitā-tēm jaunajā mācību gadā sacīja IKVD vadītāja Inita Juh-ņēviča.

Viņa norādīja, ka šā gada vasarā Saeimā pieņemti grozījumi Izglītības likumā, kuros noteikts, ka Ministru kabinetā (MK) apstiprina kārtību, kādā tiek izvērtēta iz-glītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības kvalitāte.

IKVD jau uzsācis šīs kārtības izstrādi, paredzot, ka skolu direktoru darba kvalitātes vērtēšana tiks veikta kopā ar skolas darba kvalitātes vērtēšanu, tātad akredi-

tācijas procesa laikā.Līdz šī gada beigām paredzēta MK noteikumu iz-

strāde, kas varētus stāties spēkā 2014.gada 1.janvāri, nosakot, pēc kādiem kritērijiem un kāda būs procedūra izglītības iestāžu vadītāju darba vērtēšanai.

Viņa atzīmēja, ka šajos noteikumos paredzēts pre-cizēt arī kritērijus, pēc kuriem tiks piešķirta akreditācija skolām bez ekspertu komisijas, proti, kuras būs tās sko-las, kurās ekspertu komisija nedosies vērtēt skolas darbu, bet automātiski tiks pagarināts akreditācijas termiņš uz vēl sešiem gadiem. ■

LETA informācija

6

MAZĀS SKOLAS

Jo mēs tur dzīvojam jeb mazās skolas var! Līvija Grosberga-Taubere,

skolotāja, žurnāliste

Mazo skolu pārstāvjiem ir idejas, kā turpināt savu eksistenci tā, lai tā sniegtu iespējas un atbalstu apkārtējās kopienas cilvēkiem ar mērķi uzlabot dzīves kvalitāti. Jautājums par mazo skolu izdzīvošanu situācijā, ka skolēnu skaits

arvien samazinās, bet finansējums ir piesaistīts skolēnu skaitam, vēl joprojām ir aktu-āls. Taču risinājumi tiek meklēti, un galvenokārt tādēļ, ka cilvēki ir ieinteresēti veidot sakārtotu, iespējām bagātu vidi, kurā dzīvot.

Skolas vārds ciemojās Sorosa fonda–Latvija (SFL) rīkotajā vasaras nometnē, kurā pulcējās inicia-tīvas „Pārmaiņu iespēja skolām” 2. kārtas dalībnieki, kopumā pārstāvji no 41 projekta.

SFL iniciatīvas vadītāja Aija Tūna skaidro: „2. kārtas „Skola kā kopienas attīstības resurss” mērķis ir veicināt mazo skolu attīstību par daudzfunkcionā-liem kopienas izglītības, kultūras un sociālā atbalsta centriem, rosinot pašvaldības un vietējo sabiedrību izmantot mazās skolas kā intelektuālu un fizisku re-sursu novada attīstības kontekstā, kas var nodroši-nāt iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu pakalpojumu klāstu un veicināt uzņēmējdarbības attīstību.”

Šoreiz par trim projektiem, kuros pierādās, ka labas idejas savienojumā ar aizrautīgiem cilvēkiem vienmēr atrod dzirdīgas ausis un draudzīgus atbal-stītājus.

„Mācāmies, strādājam, dzīvojam kopā” – Valkas novada pagastu pamatskolu projekts

Valkas novada pašvaldība projekta otrajā kārtā startēja ar četrām pamatskolām (Ērģemes pamat-skola, Kārķu pamatskola, Ozolu pamatskola un Vij-ciema pamatskola), kuras vieno tas, ka tajās katrā mācās aptuveni 50 skolas vecuma bērnu un dar-bojas pirmsskolas iestādes. Projektā noritēja prak-tiskās apmācības „Latviskās dzīvesziņas” rokdarbos, kokapstrādē, floristikā, kulinārijā, mākslā un dator-zinībās.

Dzintra Auzāne, Valkas novada izglītības pār-valdes vadītāja, stāsta: „Tā ir iespēja, kas ir jāizmanto, lai skolas varētu apliecināt sevi kā darboties spējī-gas iestādes. Sevis pierādīšana, parādīšana, uzdrīk-stēšanās, arī tas, ka skolas ierauga, ka var darboties plašākā mērogā. Mēs jau daudz darām savās skolās, bet tā šķiet ierasta ikdiena, taču, kad paraugāmies uz citu skolu pieredzi, tad saskatām arī savā darbā to vērtīgo!”

Projektā iesaistīti dažādu vecumu pagasta ie-

dzīvotāji. Radošo nodarbību vadītāji arī ir no pagas-ta iedzīvotāju vidus. Tie ir gan vecāki, gan vecvecāki, gan skolotāji, arī amatnieki. Kārķu pamatskolas di-rektore Ieva Cīrule stāsta: „Gribējām iesaistīt notie-košajā ne tikai skolēnus, bet viņu vecākus un vec-vecākus.” Piemēram, kulinārijas nodarbības vadīja kāda skolēna vecmāmiņa. Arī pati Kārķu pamat-skolas direktore, kas amata pienākumus sāka pildīt tikai šā gada augustā, sākotnēji iesaistījās projektā kā mamma, jo bērni sauca līdzi darboties. Jau pirms projekta Kārķu pamatskolā bija sākts darbs pie labu ideju īstenošanas, piemēram, biškopības. Skolai ir savas bišu saimes, ābeļdārzs, kur bērni paši iet, pie-mēram, uz rudeni sagatavot ābelītes. Vecāki iesais-tās biškopības nodarbībās.

Dz. Auzāne: „Viens no mēr-ķiem šajā projektā ir parādīt, ka dažkārt, atceroties pa-mata prasmes, tās var kļūt arī par pamatu jaunam uz-ņēmumam vai jaunas pro-fesijas apgūšanai. Projekta dalībnieki apgūst dažādus rokdarbus, veido izstādes un piedalās tirdziņos, kas ir jau-ns solis, jo cilvēki pamazām uzdrīkstas piedalīties gada-

tirgos ar savu produkciju. Tas būs atspēriens visām iesaistītajām skolām.” No piesaistītajiem līdzekļiem ir apmaksāts nodarbību vadītāju darbs, kā arī mate-riāli nodarbību nodrošināšanai. Skolām ir izveidota materiāli tehniskā bāze – ir nopirktas šujmašīnas, virpas, mikseri, ledusskapji un citi nepieciešamie lī-dzekļi.

Ieguvumi pagastu kopienām ir acīmredzami. Skola tiešā vārda nozīmē kļūst pieejama un atvēr-ta – tā strādā arī pēcpusdienās un vakaros, nodro-šinot iespēju saturīgi pavadīt laiku, mācoties un

7

savstarpēji kontaktējoties. Cilvēku aktivitāte arī kļūst arvien labāka. Dz. Auzāne spriež: „Ir jāmaina domāšana. Ja mēs nedarīsim paši uz vietas, ne-viens klāt nepienesīs. Cik mēs paši būsim stipri un pārliecināti un iesim ar savu ideju uz priekšu, tik mēs arī pastāvēsim.

Vietējās tradīcijas, kopienas pastāvēšana ir no-drošināma tikai tad, ja bērni agrīnā vecumā pavada laiku mājās, savā pagastā.” To precīzi raksturo tas, ka skolas pasākumi, tādi kā Ziemassvētku koncerts, Māmiņdienas pasākums vai izlaidums, ir visa pagas-ta pasākumi, uz kuriem sanāk kopā gandrīz visi ie-dzīvotāji.

Tautskola un brīvā laika centrs Kusas pamatskolā, Aronas pagastā

Agris Sārs, Kusas pa-matskolas direktors, skaidro: „Domājam, kā uzturēt dzīvību skolā, jo ar bērniem vien tel-pas nevar piepildīt. Tā-dēļ piesaistām jaunas mērķgrupas – pieau-

gušos. Ar projektu palīdzību piesaistām finansē-jumu, dodam iespēju skolotājiem pavērt plašākus apvāršņus, lai veidotos starptautisks redzējums uz izglītības un sabiedrības procesiem. Esam vie-ni no pirmajiem, kas sāka piedalīties projektos, ir uzkrāta diezgan liela pieredze, ar kuru labprāt da-lāmies.”

Skolā patlaban mācās 86 skolēni. Ir izveidots brīvā laika centrs un tautskolā sāktas septiņas pie-augušo mūžizglītības programmas, skola ir iesais-tījusies arī starptautiskā apritē, darbojoties ne tikai SFL, bet arī Comenius, Gruntvig un citos projektos. Brīvā laika centrā ir pieejamas galda spēles, galda futbols un hokejs, virtuves stūrītis, ko ir ļoti iecie-nījuši jaunieši, mūzikas instrumenti. Skolas laikā centru apmeklē pārsvarā skolēni, skolas absolventi ir bieži viesi, taču arī seniori aktīvi iesaistās, nāk ar savām idejām, piemēram, piedalās nodarbību ciklā, kurā tiek svinēti svētki pēc latviešu tradīcijām.

Ir izveidota ģimenes skola pirmsskolas vecu-ma bērnu un ģimeņu atbalstam. Tiek organizētas interesantas nodarbības gan bērniem, gan viņu vecākiem, piemēram, par savstarpējām attiecī-bām. Tiek plānots iegādāties pirmsskolas vecuma bērniem paredzētas attīstošās rotaļlietas. Viens no apakšprojektiem cilvēku aktivitātes palielināšanai ir satikšanās punkti, kas izveidotas vairākās pagasta

apdzīvotajās vietās un kur cilvēki var sanākt kopā. Projekta noslēgumā paredzēta ekskursija, kuras lai-kā visi interesenti varēs apmeklēt visus centrus, un noslēgumā notiks latvisko danču vakars ar uguns-kura kurināšanu.

Noris darbs pie uzņēmējdarbības sākšanas. Apvienojot privāto (lauku saimniecības Lejaskupri) un sabiedrisko (SFL projekts) finansējumu, ir iegā-dāts žāvēšanas aparāts. Jau ir veikti izmēģinājumi un sagatavota pirmā produkcija – žāvētu augļu un ogu maisījums bez konservantiem no pašu laukos audzētiem produktiem. Ir izstrādāts nosaukums un logo – Kusas našķis jeb Kussen. Darba gaitā atklājies arī parfimērijai noderīgs žāvēto augļu un ogu bla-kus produkts. Ir plāni par mazas bodītes atvēršanu, kurā varēs tirgot žāvēto augļu maisījumu Kussen un produktus, kurus veido interešu grupu pārstāvji, kas darbojas tautskolā, – mākslas un keramikas izstrā-dājumus, rotaslietas.

„Nāc līdzi, darīsim kopā!” – Allažu pamatskolas projekts

Skolas darbinieki izveidojuši SFL atbalstītu pa-audžu saliedēšanas, kopā būšanas, amatu prasmju apgūšanas un gadskārtu svinēšanas projektu.

Skolā mācās vairāk nekā 100 skolēnu, taču sko-las atrašanās vieta ir netālu no citām izglītības ies-tādēm. Skolai jau ir pieredze, veicot sabiedriskās dzīves uzturēšanas funkcijas, – kamēr Allažos nebija baznīcas, skolas zālē notika dievkalpojumi un bija pieejama svētdienas skoliņa bērniem; vietējie deju kolektīvi izmantoja skolas telpas mēģinājumiem. Tika dibināts Allažu pieaugušo apmācības centrs, kurā, piemēram, tika piedāvāts apgūt iemaņas au-tokursos vai datorkursos.

Direktora vietniece audzināšanas jomā Inā-ra Paegle secina: „Tagad baznīca ir uzcelta, tautas nams darbojas, ir bērnudārzs, taču mēs turpinām strādāt pie tā, lai kopiena turas kopā – ģimenes, it sevišķi aicinām iesaistīties vecāko paaudzi.” Tā ir tapis paaudžu saliedēšanas, kopā būšanas, amatu prasmju apgūšanas, gadskārtu svinēšanas pro-jekts.

Mūžizglītības nodarbību skaitā ietilpst ziepju vārīšana, lakatu aušana, tamborēšana un dārzu un ainavu veidošana. Skolā notiek vecmāmiņu pēc-pusdiena, kad uz koncertu un saviesīgu pasēdēša-nu tiek aicināti visi pagasta seniori. Tika organizēta izstāde, kurā bija izlikti aplūkošanai vecmammu la-kati. Ar mīlestību tiek veidoti labdarības pasākumi cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem no so-ciālās aprūpes centra, tādējādi arī tiek veidots pozi-

Agris

Vec

kaln

iņš;

vie

tne:

ww

w.e

star

s.lv

8

tīvs sabiedriskais viedoklis par dažādu grupu integ-rēšanu. Projekta ietvaros apgūstot dažādus amatus, tika sarūpētas dāvanas sociālā aprūpes centra ie-mītniekiem – apgleznotas zīda šalles, rotas, saldumi.

Direktora vietnieces izglītības jomā Ainas Kepleres lolojums ir dabas taka – izkopta egļu ale-ja, kuru stādīja par godu pirmā Latvijas prezidenta vizītei Allažos. Tajā starp dažādām citām aktivitātēm

ir putnu vērotava – dēļu siena ar spraugām, pa ku-rām var redzēt putnu barotavas, varžu koncertzāle, dažādu sēņu vietas, reti augi, vīngliemeži. A. Keplere stāsta: „Domājam par to, kā veidot dabas nodarbī-bas, lai gūtu arī papildu ienākumus. Plānojam pie-dāvāt skolām dabas nodarbību par simbolisku sa-maksu. Pilsētniekiem būs noderīgi!” ■

IZGLĪTĪBAS POLITIKA

Kurp ejam? Kāpēc ejam? Vai vispār ejam?

Inese Matisāne, žurnāliste

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) mājaslapā: http://izm.izm.gov.lv/ministrija/lidzdaliba/10248.html publiskai apspriešanai ir piedāvāts Izglītības un zinātnes mi-nistrijas (IZM) izstrādātais Izglītības attīstības pamatnostādņu projekts 2014.-2020.

gadam (turpmāk – Pamatnostādnes), pirms tas nonāks Valsts sekretāru sanāksmē.

Vairāk nekā 100 uzdevumi 12 rīcības virzienos ar vairāk nekā 100 rezultatīvajiem rādītājiem. Pagai-dām vēl projekta līmenī, it sevišķi rezultatīvo rādītā-ju jomā, informē IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktores vietnieks Rūdolfs Kalvāns. Savukārt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ina Druviete to vērtē kā vienu no labākajiem pamatnostādņu projektiem, kāds ir bijis.

„Mūsu spēkos ir šo dokumentu uzlabot,” uz-sver profesore I. Druviete. Pamatnostādnes nedublē Nacionālajā attīstības plānā rakstīto un ir vienīgais stratēģiskais dokuments, kuru apstiprina Saeima, tādēļ ir cerība, ka tas iegūs arī plašāku sabiedrības ievērību.

Ministrija aicina uz Pamatnostādņu sabiedrisko apspriedi, kas notiks 2013. gada 9. septembrī Izglī-tības un zinātnes ministrijas Lielajā zālē (2. stāvā) plkst.11:00–13:00.

Izglītības politikas 2014-2020 pamatmērķi:● Paaugstināt izglītības vides kvalitāti, veicot sa-

tura pilnveidi un attīstot atbilstošu infrastruktū-ru;

● Veicināt vērtībizglītībā balstītu indivīda profe-sionālo un sociālo prasmju attīstību dzīvei un konkurējošai darba videi;Uzlabot resursu pārvaldības efektivitāti, attīstot izglītības iestāžu institucionālo izcilību.

Kāda būs vispārējā izglītība 2020. gadā?● Radošu domāšanu un problēmrisināšanu veici-

noša. ● Svešvalodu un IKT prasmes attīstoša. ● DMR mācību procesā integrējoša. ● Īstenota ar jauniem un 21. gadsimta mācību

metodes pārvaldošiem pedagogiem.● Caurspīdīga savā pārvaldībā un balstīta uz mo-

tivētu skolu vadību. ● Objektīvi, zinātniski korekti un cikliski monito-

rēta. ● Iekšēji un ar citiem izglītības veidiem harmoni-

zēta. ● Ģeogrāfiski un sociālekonomiski pieejama. ● Individualitāti un talantu attīstību stimulējoša. ● Jauniešu karjeras izvēli atbalstoša. ● Demokrātiska un pilsoniska. ● Dažādas sociālās grupas iekļaujoša. ● Godīgu atalgojumu nodrošinoša.

Kāda būs profesionālā izglītība 2020. gadā?● Darba vidē balstītas izglītības pieeju attīstoša. ● Optimāli pieejama un balstīta reģionālajā PIKC

tīklā. ● Jauniešu karjeras izvēli atbalstoša. ● Fiziski un tehniski modernizēta atbilstoši noza-

res darba praksei. ● Balstīta uz NEP sadarbības modeli. ● DMR mācību procesā integrējoša.

9

● Pedagogiem godīgu atalgojumu nodrošinoša. ● Modulāri strukturēta. ● Pieaugušo izglītības iespēju nodrošinoša. ● Nodrošināta ar jaunās tehnoloģijas pārvaldo-

šiem pedagogiem. ● Efektīvi pārvaldīta.

Kāda būs augstākā izglītība 2020. gadā?● Atbilstoša darba tirgus prasībām. ● Starptautiski konkurētspējīga. ● Balstīta pētniecībā un sadarbībā ar zinātniska-

jiem institūtiem. ● Integrēta un atzīta Eiropas augstākās izglītības

telpā. ● Starptautisko mobilitāti veicinoša. ● Plašai sabiedrībai pieejama un daudzpusīga. ● Modernu studiju vidi un daudzveidīgas studiju

iespējas nodrošinoša.● Akadēmiskā personāla kvalifikācijas paaugsti-

nāšanu un atjaunošanos stimulējoša. ● Objektīvi un regulāri izvērtēta, savā pārvaldībā

caurskatāma. ● Efektīvā augstākās izglītības sistēmā ar konsoli-

dētiem resursiem īstenota.● Starptautiska līmeņa doktorantūras studijas no-

drošinoša.● Pieaugušo izglītības pieprasījumam atbilstoša

Kādi būs pedagogi 2020. gadā?● Atbilstoši darba kvalitātei atalgoti un motivēti ● Prasmīgi svešvalodu un IKT lietošanā.● Vienoti novērtēti un skaidri klasificēti.● Jaunāki, radošāki un uzņēmējspējīgāki. ● Ar e-mācību vidēm un DML strādājoši. ● Nodrošināti ar atbalsta personālu. ● Prasmīgi darbā ar iekļaujošajām grupām.

Kad cilvēks ir brīvs būrī? – Kad durvis ir vaļā un viņš pats izvēlas – iet ārā vai palikt. Jo ārā ir tik daudz nezināma. Ārā – tas ir risks, drosme, cīņa... Vai būsim gana drosmīgi cīnīties, pirms sūrojamies, ka „viņi jau mūsos neieklausās”? Padomāsim, kādas iespējas sa-skata ikviena izglītības iestāde, katrs pedagogs, lai sekmētu Pamatnostādņu īstenošanu. Jo izglītības pārmaiņās notiks nevis tas, kam ir jānotiek, bet gan tas, ko pedagogi būs ar mieru darīt.

foto

, aut

ors:

LET

A

VIEDOKĻI

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāres vietniece, Izglītī-bas departamenta direktore Evija Papule:

„Kas ir labs skolas direktors? Labs direktors ir labs vadītājs. Pro-tams, vispirms viņš ir harizmātiska personība, kas apzinās mērķus, kas

zina, kā sasniegt rezultātu un kas prot sastrādāties, izveidojot ap sevi cilvēku komandu. Labs direktors ir tas, kas saskata izglītībā perspektīvu un saprot, ka izglītība ir pati galvenā ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Labs direktors tas, kas prot atbalstīt un vir-zīt arī pārmaiņas izglītībā, skatoties vismaz uz 2050. gadu.

Ko es vēlu skolas direktoram?- Pašam būt sa-skaņā ar sevi. Būt optimistam un ticēt savam izvē-lētajam mērķim. Strādāt profesijā, kas viņam patīk. Un, otrkārt – apkārt priecīgus un laimīgus cilvēkus, kas godīgi strādā Latvijai.”

Programmas Iespējamā misija di-rektore Mārīte Seile:

„Iespējamā misija nebūtu nekas, ja mums nebūtu partneru skolās. Mēs vieni paši nespētu iz-darīt neko. Esam priecīgi un lepni,

un pateicīgi, ka šogad esam saņēmuši pieprasīju-mus no vairāk nekā 60 skolām uz vairāk nekā 80 va-kancēm. Šogad skolās sāks strādāt 22 jauni skolotāji.

Skolu saraksts, kurās 2013./2014. mācību gadā strādās Iespējamās misijas skolotāji:

Dobeles Valsts ģimnāzija 2 Ikšķiles vidusskola 1 Jūrmalas pilsētas Kauguru vidusskola 1 Lejasciema vidusskola 1 Liepājas 15. vidusskola 1 Limbažu novada ģimnāzija 1 Mārupes vidusskola 1 Ogres 1. vidusskola 1 Ogres Valsts ģimnāzija 1 Olaines 1. vidusskola 2 Ozolnieku vidusskola 1 Rīgas 96. vidusskola 1 Rīgas Doma kora skola 1 Rīgas Franču licejs 1 Rīgas Juglas vidusskola 2 Rīgas Lietuviešu vidusskola 1 Rīgas Teikas vidusskola 1 Salaspils 1. vidusskola 1 Tukuma Raiņa ģimnāzija 1

Acīmredzamās lietas ir visgrūtāk pierādāmās. Gadiem ilgi varam vērot, ka mēs visi domājam pa-

10

reizi. Arī šie brīnišķīgie pieredzes stāsti un piemēri ir acīmredzami. Tie liek mums aiz sajūsmas iesaukties: „Forši! Tā jādara! Lieliski! Super! Mēs arī tā varam!” Bet tad, kad pavērojam mūsu ikdienu, saprotam, ka lietas nenotiek tā, kā mēs sakām. Un tas ir tas para-doksālākais, ka domāt pareizi vai māt ar galvu vēl nenozīmē, ka mēs to darīsim.

Mēs ticam, ka Latvijas sekmīgas attīstības pa-mats ir gudri, radoši un prasmīgi cilvēki. Tāpēc ir jā-panāk, lai par skolotājiem kļūst īstie cilvēki, jāveido

viņi par efektīviem skolotājiem un jāraugās, lai sistē-ma nodrošina vislabāko iespējamo mācību procesu katram bērnam.

McKinsey&Company pētījumā uzsvērts, ka šie trīs principi ir kritiski svarīgi neatkarīgi no attiecīgās valsts ekonomikas stāvokļa, kultūras, vēstures. Viens no centrālajiem secinājumiem: izglītības sistēmas kvalitāte nevar būt augstāka par tās skolotāju kvalitāti.” ■

ZIņAS īSUMĀ

Pēc svešvalodu eksāmena nokārtošanas angļu valodas stundās būs iespēja apgūt matemātiku un dabaszinības angliski

Pēc 12.klases centralizēto eksāmenu svešvalodās nokārtošanas martā skolotāji angļu valodas stundās varēs skolēniem palīdzēt atkārtot vismaz piecus tematus matemātikā, fizikā, ķīmijā vai bioloģijā, taču tam būs jānotiek angliski, 27.augus-

tā žurnālistiem sacīja Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntis Vasiļevskis.

Kā ziņots, 2013./2014.mācību gadā 12.klašu beidzējiem centralizētie eksāmeni svešvalodās no-tiks pavasara brīvlaikā martā, - to paredz vadībā ap-stiprinātie noteikumu "Par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2013./2014.mācību gadā".

Vaicāts par to, kā notiks skolēniem mācības svešvalodās pēc eksāmena kārtošanas, Vasiļevskis sacīja, ka dažas skolas ir pārkārtojušas mācību pro-cesu un intensīvākas mācības būs līdz eksāmeniem. Taču skolas varēs izvēlēties angļu valodā diviem mē-nešiem paredzētu īpašu saturu. Tāds ticis piedāvāts arī aizvadītajā mācību gadā, proti, angļu valodas skolotāji sava priekšmeta stundās palīdz skolēniem atkārtot vismaz piecus tematus matemātikā, fizikā, ķīmijā vai bioloģijā, bet tam jānotiek angliski.

"Šajā svešvalodas stundā skolotājs var palīdzēt specifiski sagatavoties jaunietim iespējamām turp-mākajām studijām, ja viņš izvēlēsies dabaszinātnes vai matemātiku. Tādējādi viņš jau būs apguvis pa-matelementus jeb pamatterminus, kas vajadzīgi fi-zikai, ķīmijai vai matemātikai," akcentēja Vasiļevskis.

VISC iecerējis veidot šādus stundu paraugus arī vācu valodai un, iespējams, arī krievu valodai.

Vasiļevskis atklāja, ka patlaban ir sākta disku-sija arī par to, vai kādu priekšmetu vidusskolās, it īpaši ģimnāzijās, nevajadzētu mācīt kādā no sveš-valodām, tādējādi uzlabojot svešvalodas lietošanas prasmi un zināšanas.

Jau vēstīts, ka saskaņā ar noteikumu projektu angļu valodas eksāmena rakstu daļa notiks 17.mar-tā, bet mutiskā daļa - 17., 18. un 19.martā. Krievu

valodā eksāmena rakstiskā daļa notiks 20.martā, bet mutiskā daļa - 20. un 21.martā. Vācu valodā pār-baudījuma rakstiskā daļa būs 19.martā, bet mutvār-du daļa - 19. un 20.martā. Savukārt franču valodā eksāmenu gan rakstiski, gan mutiski varēs kārtot 21.martā.

Svešvalodu eksāmeniem nepieciešamas vairā-kas dienas, un tajos piedalās liels pedagogu skaits, tādēļ to norise ieplānota laikā, kas pārējiem izglīto-jamiem ir pavasara brīvdienas, lai netiktu traucēts pārējo izglītojamo mācību process. Svešvalodu ek-sāmenā tiek vērtētas izglītojamo vispārējās prasmes saprast un lietot valodu, tāpēc ir pieļaujama tā no-rise pirms mācību priekšmeta apguves noslēguma, kas būtiski neietekmē izglītojamo sasniegumu vēr-tējumu eksāmenā, akcentē IZM.

Tikmēr 12.klases skolēniem pavasara brīvlaiks ir noteikts pēc svešvalodu eksāmenu norises - no 2014.gada 24.marta līdz 28.martam.

Lai personai būtu iespējams savlaicīgi iesniegt izglītības dokumentus kādā no ārvalsts augstsko-lām, ir nepieciešams pēc iespējas paātrināt sertifi-kātu izsniegšanas termiņu. Svešvalodu eksāmenu norise 2014.gada martā dod iespēju izglītojamo svešvalodu eksāmenu darbu vērtēšanu sākt līdz ar mācību gada beigām un vispārējās vidējās izglītī-bas sertifikātus izsniegt vairākas dienas ātrāk nekā iepriekšējā mācību gadā. 2013./2014.mācību gadā vispārējās vidējās izglītības sertifikātus paredzēts iz-sniegt 2014.gada 30.jūnijā, norāda ministrija. ■

LETA informācija

11

Bērna sagatavotība

skolaiPSIHOLOGA KOMENTĀRS

Sandra Dūda, Rīgas Kultūru

vidusskolas psiholoģe

Katru gadu 1. septembris saviļņo gan lielus, gan mazus skolēnus, viņu vecākus un skolotājus. Vienlaikus ar gaidām un pozitīvu nepacietību nāk arī bažas par to, kā nu būs. Vislielākais pārdzīvojums droši vien ir mazajiem pirmklasniekiem un

viņu vecākiem. Aiz skolas durvīm nu paveras pilnīgi jauna, neierasta ikdiena, kas var šķist gan aizraujoša, gan biedējoša. Ikviens vecāks un skolotājs vēlas, lai mazā skolē-na dzīve skolā saistās ar pozitīviem iespaidiem. Kā to panākt vislabāk, ir atkarīgs no daudziem apstākļiem.

Savā praksē esmu novērojusi un kā vienu no būtiskākajām lietām vēlos minēt bērna sagatavotī-bu skolai, kas ietver gan akadēmisko, gan emocio-nālo gatavību pieņemt jauno lomu – skolēns. Un šī sagatavotība, protams, sākas pirmsskolas vecumā. Ar to es nedomāju tikai pirmsskolas izglītības iestā-di, bet arī un galvenokārt bērna ģimeni. Cik lielā mērā bērns interesējas par pasauli, vēlas uzzināt ko jaunu un iemācīties, ir atkarīgs jau kopš dzim-šanas brīža. Bērna vēlme mācīties ir dabiska, jo tā

ir attīstība, augšana. Un to veicina bērnam svarīgi pieaugušie, kuriem viņš vēlas līdzināties, – vecāki, audzinātāji, skolotāji u.c. Tas, vai bērnā izveidosies un saglabāsies vēlme mācīties, lielā mērā ir atkarīgs no pieaugušo prasmes sekot līdzi, atbilstoši reaģēt un motivēt bērna interesi. Turpretī, pievēršot bēr-nam pārāk maz uzmanības un laika, piespiežot viņu mācīties ko tādu, kas nav atbilstošs viņa tā brīža at-tīstības līmenim, var panākt pretēju rezultātu. Tādēļ interese – dabiska un pozitīvi veicināta – ir galvenais noteikums, lai bērna sagatavošanās skolai noritētu atbilstoši un nepiespiesti.

Ideālā variantā akadēmiskā un emocionālā sa-gatavotība veidojas kopā, tomēr dažkārt redzams,

ka bērns labi lasa, rēķina, tomēr dara to tādēļ, ka vecāki vai skolotāja prasa, bet īsta prieka no tā nav. Viņš nespēj ilgi nosēdēt nodarbībās, jo visa viņa vēl-me ir spēlēties. Ja pieaugušie redz, ka bērns mācās tikai tāpēc, ka tā vajag, viņa motivācija nav dabiska, un pastāv risks, ka mācības viņam būs kā zobu sā-pes. Bet, ja bērns iet pie pieaugušā un pats mēģi-na noskaidrot, kā burtiņi iet kopā, cik ir tik plus tik, pieaugušajam atliek tikai sekot bērnam, atbalstīt viņa interesi un priecāties par viņa sasniegumiem, apgūstot mācību iemaņas.

Dažkārt ir situācijas, ka bērnam pēc vecuma tūlīt jāsāk iet skolā, bet viņš tik tikko ir sācis apgūt burtus un ciparus. Tad vecāki var atrasties nopiet-nas dilemmas priekšā, jo pastāv risks, ka bērnam, aizejot uz skolu daļēji sagatavotam, radīsies grū-tības tikt līdzi pārējiem. var Var samazināties viņa pašvērtējums, pasliktināties garastāvoklis, viņš var kļūt trauksmains un agresīvs, jo jātiek galā ne tikai ar psiholoģisko iejušanos, bet arī ar spriedzi, ko rada neveiksmes mācību procesā. Ja vecāki un pirmssko-las pedagogi nav pārliecināti, ka bērns ir gatavs sko-lai, risinājums var būt speciālista – psihologa – kon-sultācija, kurš ar noteiktām metodēm novērtē bērna spējas un prasmes un sniedz vecākiem rekomendā-cijas. Iespējams, risinājums tomēr ir vēl viens gads pirmsskolā, lai bērna zināšanas un pārliecība par savām spējām tiktu nostiprinātas. Es vienmēr aicinu vecākus iedomāties, vai viņi jaunā darbavietā gri-bētu ierasties zinoši, pārliecināti par savām spējām un būt vieni no labākajiem vai arī diendienā sajus-ties kā neveiksminieki. Gadu skaitam nav nozīmes, nozīme ir tikai katra bērna personīgajai attīstībai.

Kāda ir bērna motivācija?Pat ja bērns ir sagatavots skolai, ir būtiski sa-

prast, ar kādu motivāciju bērns uztver skolu. Vai tā

Skolotājiem pirmklasnieku uzņem-šana ir pārbaudījums. Pirmajās septembra nedēļās būtu ieteicams

vairāk laika veltīt aktivitātēm spēļu un rotaļu veidā, kas palīdzētu skolotājam labāk iepazīt bērnus un veicinātu bērnu savstarpējo iepazīšanos, uzticēšanos un draudzīgumu.

12

ir vēlme izpatikt vecākiem, atrast jaunus draugus, spēlēties? Tad tā ir ārējā motivācija. Vai bērns skolu tomēr redz kā vietu, kur papildināt zināšanas, attīs-tīties, kas balstās uz iekšēju motivāciju. Bieži vien vecāki bērnam skolu ataino kā darbu, norādot, ka arī vecāki iet uz darbu ik dienu. Bērns vēlēsies lī-dzināties viņam svarīgajiem pieaugušajiem, lai gan šādi viņi noskaņojas mācīties, ārēju motīvu vadīti, kas vienā brī-dī var kļūt nenozīmīgi. Jo vairāk pieaugušie veicina bērnā iekšējo motivāciju, jo pozitīvāka un notu-rīgāka būs bērna attieksme pret mācībām.

Arī skolotājiem pirmklasnie-ku uzņemšana ir pārbaudījums. Pirmajās septembra nedēļās būtu ieteicams vairāk laika veltīt aktivi-tātēm spēļu un rotaļu veidā, kas palīdzētu skolotājam labāk iepa-zīt bērnus un veicinātu bērnu sav-starpējo iepazīšanos, uzticēšanos un draudzīgumu. Arī vēlāk mācī-bu procesā interesantas spēles un rotaļas palīdz bērniem gan izkus-tēties, gan atpūsties, gan iemāca, kā pavadīt brīvo laiku starpbrīžos un pēc stundām. Mācību gadam sākoties, ļoti būtis-ki ir izrunāt skolas un klases noteikumus, vislabāk aicinot bērnus izteikt savas domas par to, kādu uz-vedību ir svarīgi ievērot, lai visi skolā un klasē justos labi. Katrs bērns var uzlikt savu pirkstu nospiedumu zem noteikumiem, tādējādi apliecinot tos ievērot. Noteikumiem jāatrodas visiem labi redzamā vietā, un tie regulāri jāpārrunā. Ja skolotājs noteikumus konsekventi cenšas padarīt par vienu no ikdienā būtiskākajām lietām, bērni viegli pieņem skolas kār-tību un drīz vien iemācās disciplinēt viens otru.

Bērna attiecības ar vienaudžiemViens no vecāku uztraukumu iemesliem, pro-

tams, ir tas, kā veidosies bērna attiecības ar vienau-džiem. Sociālās prasmes un iemaņas, kas ir izveido-jušās līdz šim, nu jāizmanto, lai atrastu savu vietu jaunā kolektīvā. Lai veicinātu bērna iejušanos sko-lā, skolotājam un vecākiem ir svarīgi uzturēt ciešu komunikāciju. Tiklīdz vienai no pusēm rodas bažas saistībā ar bērna pašsajūtu vai uzvedību, ir svarīgi to izrunāt un kopā izlemt, kā mazajam skolēnam labāk palīdzēt. Vecāki var sniegt būtisku informāciju, kas

skolotājam ļauj labāk iepazīt bērna personību un atrast labāko pieeju komunikācijā ar viņu. Ja bēr-nam ir kādas specifiskas vajadzības, bijušas grūtības pirmsskolā ar vienaudžiem, nevajadzētu nenoklu-sēt to no skolotāja, jo agrāk vai vēlāk ierastās prob-lēmas vienalga kļūst acīmredzamas. Ja skolotājs ir informēts, viņš spēj sagatavoties iespējamām grū-

tībām un labāk tikt ar tām galā. Arī skolotājam nevajadzētu slēpt no vecākiem, ja kāda bērna uzve-dība un attieksme rada grūtības mācību procesā. Tas nenorāda uz skolotāja nekompetenci, bet gan gatavību un ieinteresētību laicīgi risināt problēmas. Ja nepiecie-šams, vēlams piesaistīt skolas at-balsta personālu, administrāciju. Vecāki ir bērnu autoritātes un nes galveno atbildību par viņu audzi-nāšanu, tāpēc, aicinot viņus uz sa-darbību, ir jārada vide, kurā saru-nas mērķis ir nevis vēlme nosodīt vai norāt, bet gan izprast un palī-dzēt gan bērnam, gan vecākiem. Tikai sadarbojoties, var panākt vislabāko situācijas atrisinājumu.

Skolas laiks ir nozīmīgs posms katra cilvēka dzī-vē. Tas nes līdzi gan priekus, gan neveiksmes. Vecā-kiem jācenšas būt atbalstošiem un saprotošiem, jo bērns var nākt mājās ne tikai pozitīvi noskaņots un priecīgs, bet arī noguris un kašķīgs. Tādēļ ģimenē ir svarīgi radīt uzticēšanās pilnu atmosfēru, kurā bērns labprāt dalās ar saviem pārdzīvojumiem. Arī skolo-tājam jācenšas radīt vidi, kurā bērni labprāt meklē skolotāja palīdzību un uzticas viņam. Atbalsts, rūpes un uzmanība mazajam skolēnam ir ļoti, ļoti vajadzī-gi. Labu veiksmi skolā! ■

Auto

rs: L

ETA

Skolotājam nevajadzētu slēpt no ve-cākiem, ja bērna uzvedība un attiek-sme rada grūtības mācību procesā.

Tas nenorāda uz skolotāja nekompetenci, bet gan gatavību un ieinteresētību laicīgi risināt problēmas.

13

PROBLĒMA

Katrā klasē ir kāds skolēns ar disleksiju. Ko mēs par to zinām? Jolanta Derkevica-Pilskunga,

žurnāliste

Gatavojot rakstu, sapratu, ka disleksijas problēmas Latvijā ir ļoti būtiskas. Problēmas sagādā stereotipi. Bieži disleksiju tulko kā tik smagu speciālo vajadzību, ka tā nepieļauj, ka bērns varētu iekļauties ierastā skolas vidē. Lai gan de facto pilnīgi katrā Latvijas vispārizglītojošās

skolas klasē ir kāds skolēns ar disleksiju, jo, pēc pēdējiem OECD PISA pētījuma datiem, gandrīz 20% Latvijas piecpadsmitgadīgo jauniešu nav funkcionālas lasītprasmes.

Disleksija nav pietiekami definēta normatīvajos aktos, kas rada apjukumu pedagogiem un vecākiem tās atpazīšanā. Lai arī Latvijas speciālistiem ir savi priekšraksti, pēc kā viņi arī Latvijā nosaka disleksi-ju. Disleksija ir speciālā vajadzība, bet tas nenozīmē, ka bērns nevar mācīties parastā skolā, ja vien viņam tiek nodrošināts nepieciešamais atbalsts. Valda ste-reotipisks un nepamatots uzskats, ka bērns ar dis-leksiju nevar apgūt vidusskolas un arī augstskolas līmeņa vielu, lai gan disleksija nenozīmē pazeminā-tu intelektu. Tā var skart arī ļoti apdāvinātus bērnus.

Pasaulē akceptēta disleksijas definīci-ja (Starptautiskā Disleksijas asociācija www.interdys.org)

Disleksija ir neirobioloģiskas izcelsmes speci-fisks mācīšanās traucējums. To raksturo grūtības precīzi un/vai tekoši izlasīt vārdus un vājas pareiz-rakstības prasmes. Šīs grūtības parasti nosaka defi-cīts fonoloģiskajās prasmēs. Lasīšanas grūtības bieži ir negaidītas, salīdzinot ar citām cilvēka kognitīva-jām spējām un labu vecumam atbilstošu apmācību. Disleksijas sekundārās sekas var ietvert grūtības

saprast lasīto un samazinātu lasīšanas pieredzi, kas savukārt ietekmē vārdu krājuma attīstību un vispā-rējās zināšanas.

īsi par disleksijuDisleksijas biedrības vadītāja Eva Birzniece pa-

skaidro, ka disleksija ir lasīšanas procesa traucējums, kuru nosaka fonoloģisko prasmju vājums (tā ir cilvē-ka spēja nošķirt valodas skaņas), savukārt šo pras-mju vājums ietekmē cilvēka spējas automatizēt lasī-šanas procesu. Disleksija neskar valodas augstākās prasmes – spēju saprast un lietot valodu un rakstītu tekstu: disleksija neskar analīzes, sintēzes, salīdzinā-šanas un citus augstākā līmeņa kognitīvos procesus. Piemēram, Hansam Kristianam Andersenam bija disleksija. Viņa rakstītais esot bijis ar daudzām pa-reizrakstības kļūdām, bet viņa pasakas ir augstākās raudzes literatūra. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Valsts izglītības satura centra sabiedrisko at-tiecību speciāliste Diāna Ļaha informē, ka disleksija ir mācīšanās traucējums, kas bērnam rada grūtības iemācīties lasīt un saprast uzrakstīto. Tomēr E. Birz-niece iebilst, ka apgalvojums par saprašanu nav ko-rekts, jo disleksija ir grūtības lasīt precīzi un tā ir lēna lasīšana. Turpinot diskusiju, Ļaha norāda, ka izglīto-jamie ar mācīšanās traucējumiem, tostarp disleksiju, atbilstoši viņu vecāku vēlmēm var mācīties speciā-lajās izglītības iestādēs, speciālajās klasēs vispārējās izglītības iestādēs, kā arī vispārējās izglītības klasēs, kur saņem nepieciešamo atbalstu mācību satura apguvē. Disleksiju var diagnosticēt, vērojot, kā lasa bērns – izlasa un nosauc atsevišķus burtus, lasa pa zilbēm ar pauzēm, lasa plūstoši pa zilbēm, lasa ve-seliem vārdiem ar pauzēm, pāriet uz zilbju lasīšanu grūtiem, nesaprotamiem vārdiem, lasa tekoši, vese-liem vārdiem, kādas ir kļūdu īpatnības, kāda ir lasītā izpratne, vai var atstāstīt, vai atstāstot izdala būtis-kos posmus un reproducē visu saturu, vai var iedzi-ļināties zemtekstā, vai var atbildēt uz jautājumiem.

Jana SimanovskaBiedrības Vecāki par iz-glītību pārstāve Jana Si-manovska paskaidro, ka galvenā problēma Lat-vijā ir fakts, ka disleksiju neatpazīst. Skolotāji nav informēti, un valda ste-reotips, ka disleksiju at-klāj ārsti, bet ir jāsaprot, ka tā parasti atklājas mā-cību procesā. Tātad – tas ir pedagogu un logopē-du lauciņš.

14

Vienkāršotā valodā E. Birzniece paskaidro, ka mēs, tipiskie lasītāji, lasām ar atmiņu. Dislek-sijas gadījumā smadzeņu darbības īpatnību dēļ cilvēks savam vecumam atbilstošā tempā nevar atcerēties vārda drukāto formu, tādēļ tas katru reizi ir jālasa no jauna, un tas jau ir daudz lēnāk un kļūdaināk. Disleksiju nenosaka medicīniski, jo tai nav medicīnisku simptomu. Neirologs neana-lizē valodas kļūdas. E. Birzniece uzskata, ka šajā jomā Latvijā dominē novecojušas pseidoprakses, ka disleksijas gadījumos bērniem iesaka smilšu, krāsu un mūzikas terapiju. Jāsaprot, ka tas nelī-dzēs. Kopumā tiek lietotas vecas un nezinātniskas pieejas, kuru cēlonis ir disleksijas novecojusi iz-pratne, kā arī tās saistīšana ar citiem simptomiem, piemēram, sliktu atmiņu, vizuālās uztveres grū-tībām un dezorientāciju telpā. Šīs kļūdainās dis-leksijas interpretācijas dēļ skolēni ar disleksiju vairumā gadījumu saņem nevis intensīvu papildu lasītmācību un iespēju izmantot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), bet gan tiek pa-kļauti neefektīvām pedagoģiskām metodēm un gadiem ilgi, bieži vien visu skolas laiku, tiek sodīti par savu vājo lasītprasmi.

Galvenās disleksijas problēmas LatvijāBiedrības Vecāki par izglītību pārstāve Jana Si-

manovska paskaidro, ka galvenā problēma Latvijā ir fakts, ka disleksiju neatpazīst. Skolotāji nav informē-ti, un valda stereotips, ka disleksiju atklāj ārsti, bet ir jāsaprot, ka tā parasti atklājas mācību procesā. Tātad – tas ir pedagogu un logopēdu lauciņš. Simanovska dalās ar stāstu, kurā bērna mamma ne pirmsskolas izglītības iestādē, ne skolā netika informēta, ka bēr-nam varētu būt disleksija vai kāds cits mācīšanās traucējums. Bērna mamma pēc savas iniciatīvas, atklājot grūtības iemācīt lasīt, meklēja speciālistu palīdzību, ar bērnu strādāja logopēdi, bet mammai nav ne slēdziena, ne informācijas, kādi diagnostikas testi tika lietoti. Tātad – iezīmējas otra būtiskā prob-lēma – disleksijai Latvijā ir vāja diagnostika. Ārval-stīs tiek lietoti dažādi testi, bet Latvijā katrs strādā pēc savas saprašanas. Disleksijas biedrības vadītāja E. Birzniece norāda, ka disleksija Latvijā ir „sistēmiski mistificēta un demonizēta”. Aina, ko veido speciālis-ti, neatbilst tam, ko ar to saprot starptaustiski. Latvijā disleksija tiek padarīta par daudz smagāku problē-mu, nekā tā ir vairumā citu valstu. Latvijā nav skaid-ras diagnostikas, tātad – kritēriju, kā noteikt dislek-siju. Ir nepieciešams testu kopums, lai būtu skaidrs, ko meklējam. E. Birznieci mulsina fakts, ka speciālisti Latvijā nezina, cik ir bērnu ar disleksiju, lai gan starp-tautiski tiek uzskatīts, ka disleksija skar apmēram

10% visu pasaules iedzīvotāju. Tādēļ rodas situāci-ja, ka katrs speciālists to interpretē un izprot citādi. Vairums skolu to ir pieņēmušas kā faktu. Jautāju par statistiku IZM Valsts izglītības satura centram (VISC), un pēc sniegtās atbildes jāsecina, ka tiešām par visu Latviju kopumā statistikas nav. Centra sabiedrisko attiecību speciāliste D. Ļaha informēja, ka, pēc Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības atbalsta nodaļas apkopotās informācijas (2012. gads), apmēram 1% izglītojamo, kuri ir Rīgas skolu logopēdu uzskaitē, diagnosticēti specifiski lasīšanas traucējumi (disleksija). Šādi dati (aptuve-ni 1%) ir arī abu logopēdu profesionālo asociāciju rīcībā. Izglītojamo ar mācīšanās traucējumiem gan varētu būt aptuveni 10–20% no populācijas, tā min D. Ļaha. Savukārt E. Birzniece informē, ka pētījumi daudzās valstīs norāda, ka 80% visu mācīšanās trau-cējumu ir lasīšanas, līdz ar to tie ir apmēram 8–16% skolēnu no kopējā skolēnu skaita, nevis 1%, kā no-rāda IZM statistika.

Kā nākamā problēma, pēc E. Birznieces domām, iezīmējas tehnoloģiju trūkums mūsdienīgu atbalsta pasākumu nodrošināšanai. Skolās katram skolēnam ar disleksiju būtu nepieciešams dators un balss sin-tezators, kas katru digitālu tekstu skolēnam nolasa priekšā. Tādējādi skolēni, kuri lasa lēnāk, garus teks-tus varētu klausīties. Šā tehnoloģiju komponenta Latvijā pietrūkst. Lai gan tādas programmas latvie-šu valodā ir izstrādātas, skolās nav nepieciešamo lī-dzekļu, lai bērnu nodrošinātu ar datoru un nepiecie-šamo programmatūru. Disleksijas biedrība kopā ar biedrību Vecāki par izglītību 2012. gadā ar šo priekš-likumu vērsās IZM Valsts izglītības satura centrā, kad tajā tika izstrādāti MK noteikumi par speciālo vaja-dzību nodrošinājumu, lūdzot datorus nodrošināt arī

E. BirzniecePēc Disleksijas bied-rības vadītājas Evas Birznices domām, skolās katram sko-lēnam ar disleksiju būtu nepieciešams dators un balss sin-tezators, kas katru digitālu tekstu sko-lēnam nolasa priek-

šā. Tādējādi skolēni, kuri lasa lēnāk, garus tekstus varētu klausīties. Lai gan tādas programmas lat-viešu valodā ir izstrādātas, skolās nav nepiecieša-mo līdzekļu, lai bērnu nodrošinātu ar datoru un nepieciešamo programmatūru.

15

skolēniem ar mācīšanās un valodas traucējumiem. IZM ierēdņi, atsaucoties uz logopēdu noraidošo vie-dokli, šo priekšlikumu attiecīgajos noteikumos ne-iekļāva. E. Birzniece paskaidro, ka ierēdniecība par to pat nerunā un nepieļauj pat standartprogrammu, piemēram, teksta labošanas rīku, izmantošanu, tā-dējādi bērniem netiek iemācītas pat pamatprasmes – ātrrakstīšana un teksta labošanas rīku efektīva iz-mantošana latviešu un angļu valodā. IZM Valsts iz-glītības satura centra pārstāve D. Ļaha informē, ka šajā gadā projekta Izglītojamo ar funkcionāliem trau-cējumiem atbalsta sistēmas izveide ietvaros daudz psihologu ir apguvuši vienotus un Latvijā adaptētus mācīšanās traucējumu diagnostikas instrumentus, tostarp DIBELS testu, ar kuru diagnosticē lasīšanas traucējumus/disleksiju. Rudenī minētā projekta ie-tvaros DIBELS testu apgūs arī vairākas logopēdu grupas. Līdz ar to valstī būs vienota un korekta dis-leksijas diagnostika. E. Birzniece gan pauž nostāju, ka Latvijā viss tiek ieviests pārāk lēni. J. Simanovska piekrīt, ka testu ieviešana ir būtiska, bet kas paliek ar datoru un programmatūru pieejamību bērniem, kā arī skolas un pirmsskolas pedagogu zināšanām

varbūtējas disleksijas atpazīšanai?Valsts izglītības satura centra pārstāve D. Ļaha

min, ka izceļam MK noteikumi par vispārējās pa-matizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu nodrošinājumu atbilstoši izglītojamo speciālajām vajadzībām nosaka, kāds nodrošinājums nepiecie-šams, ja skolās tiek iekļauti izglītojamie ar dažādām speciālām vajadzībām, tostarp mācīšanās traucēju-miem. Jāpiemin, ka disleksijas gadījumos šajos no-teikumos ir minēts tikai par logopēdisko kabinetu un nodarbībām, bet ne IKT skolēniem ar mācīšanās un valodas traucējumiem, lai arī tās līdzās redzes traucējumiem ir prioritārās grupas IKT izmantošanai attīstītās pedagoģiskās sistēmās. Ja nepieciešams, minētie noteikumi paredz vēl tikai papildu indivi-duālas vai grupu mācību nodarbības. Pēc E. Birznie-ces teiktā, citur pasaulē digitālie eksāmenu darbi, izmantojot balss sintezatorus un teksta labošanas rīkus, tiek izmantoti jau divas desmitgades. Piemē-ram, Lielbritānijā un Skandināvijas valstīs IKT un digitālos eksāmenu darbus izmanto 10–12% vispā-rizglītojošo skolu, galvenokārt skolēni ar redzes un lasīšanas traucējumiem. Un tomēr... ■

Turpinājums nākamajā numurā.

viedoklis

Tuvojas 1. septembris. Bet neziņas ir vairāk nekā zināšanas Sandra Krauze,

skolotāja, žurnāliste

Par ko skumstam un ko vēl nezinām šogad? „Nu, ne-zinu, tiešām nezinu, vasara aizvadīta, bet, kāda man būs slodze skolā, pat nenojaušu,” vakar uz ielas satiku savu kolēģi no kādas Pārdaugavas vidusskolas. „Tu vismaz zini, ka jūsējie pārvācas, skolā remonts, tikai telpas citas, bet ko man?” Pavisam drīz man zvanīja kursa biedrene: “Glāb mani! Divas jauniņās atgriežas no dekrēta atvaļinājuma, un man paliek it kā tikai piecas stundas nedēļā...”

Glāb vai neglāb, bet es jau nezinu, kā būs ar mani... Smieklīgi līdz asarām – ja skolā nenokomplektēs pietie-kamu skaitu klašu (pēc pēdējiem datiem, skolēnu skaits klasē nedrīkst būt mazāks par 21), tad, lai arī skola ne-mirst, dažs skolotājs, kas pašlaik vēl vasaras atvaļināju-mā, būs spiests atvadīties no skolas septembrī, turklāt saņemot šo ziņu kā aukstu ūdens šalti uz galvas.

Jā, bet pārcelt skolu uz jaunu dzīvesvietu, kā paši saprotat, nav vienas dienas jautājums. Nupat runāju ar kādu savu labu paziņu, kas strādā skolā, izrādījās, ka arī viņiem nauda, lai pārceltos, nav piešķirta. Kaut kur ze-mapziņā klejo doma – vai tur, augšā, neviens nav pado-

mājis, kā ātrāk un racionālāk, un, galvenais, taupīgāk to izdarīt?

Šādu pārvākšanos pašlaik piedzīvoju pirmo reizi mūžā un ceru, ka pēdējo. Nedēļas sākums. Skolā pulcē-jas... skolēni. Patiešām daudz palīgu. Laukā līst, jāsāk kra-vāties. Meitenes nes krēslus, pat solus stibī, lai tikai viss ātrāk nonāktu kravas mašīnā... Vai, piedodiet, kravas ma-šīna tajā nelaimīgajā rītā tā arī neatbrauca... Pagalmā jau bija iznestas mēbeles no gandrīz trim telpām, un kā glā-bējzvans izrādījās ķiršu krāsas busiņš, ko, starp citu, bija sarunājuši paši skolēni! Izbaudot kamielīša dzīvi, busiņš vienā dienā veica, ja atmiņa neviļ, 16 reisus.

Puikas izpildīja semestra sporta stundu normu – stiepjot lejā un augšā solus, krēslus, skapjus, pat klavie-res... Skolotāji un skolēni – visi kopā! Vienā mirklī neiztu-rēju un aizskrēju uz tuvējo Narvesen savējiem pēc kāda karsta dzēriena.

Tagad vairs nebrīnos, kad ieraugu meitenes uz ielas ar lieliem puķupodiem rokās, kuras sauc: skolotāj, mēs uz jauno skolu! ■

16

Marte Meo – mans drošais pamats. Skolotājiem un vecākiem.

TĀLĀKIZGLĪTĪBA

Inese Taube, psiholoģe, Marte Meo

terapeite, ko-lēģu trenere

Marte Meo metode manā dzīvē ienāca pavisam nejauši – kā joks, jo man gribējās pamācīties. Toreiz man šķita, ka pamācīties, kā labāk komunicēt, – tas nav nekas sarežģīts, bet Marte Meo praktiķa līme-ņa apmācības ir labs veids, kā vienu dienu mēnesī nebūt darbā un lieliski pavadīt laiku, t.i., apvienot izklaidi ar lietderīgo.

Tajā laikā es nemaz nedomāju, ka Marte Meo metodes apgūšana manā dzīvē un profesionālajā darbā ieviesīs tik lielas izmaiņas. Es nedomāju, ka Marte Meo metode būs manas tagadējās profe-sionālās darbības pamats, bet savā privātajā dzīvē attiecībā uz savu bērnu es skaidri apzināšos, kāpēc esmu laba mamma.

Kas ir Marte Meo metode?Marte Meo metode radās 70. gados Nīderlan-

dē. Tās autore ir Maria Aarts. Patlaban Marte Meo metode darbojas apmēram 38 pasaules valstīs. Iz-mantojot Marte Meo metodi, ir izstrādātas vairākas programmas, piemēram, Marte Meo programma autismam, Marte Meo bērnu aprūpes programma, Marte Meo bērnu psihiatrijas programma, Mar-te Meo komunikācijas prasmju apmācība, Marte Meo programma raudošajiem zīdaiņiem, Marte Meo programma dienas aprūpei un bērnudārziem, Marte Meo programma veciem ļaudīm, Marte Meo ģimeņu atbalsta programma, Marte Meo audžuģi-meņu programma, Marte Meo programma hiperak-tīviem bērniem, Marte Meo skolas programma u.c. programmas. Tā kā ar Marte Meo metodi strādā da-žādu profesiju pārstāvji, jāsaka, ka katrs speciālists Marte Meo lieto savas profesijas ietvaros.

Latvijā Marte Meo metodi ieviesa ģimenes psi-

hoterapeiti Ilona un Gatis Buši. Un jāpiebilst, ka šo-gad aprit 10 gadu, kopš Latvijā ir Marte Meo meto-de. Šim notikumam par godu 4. oktobrī Rīgā notiks starptautiskā Marte Meo konference. Par visu plašāk var uzzināt www.martemeo.lv vai personīgi sazino-ties ar Ilonu vai Gati.

Burtiskā tulkojumā no latīņu valodas Marte Meo nozīmē „paša spēkiem”. Citiem vārdiem sakot, Marte Meo metode ir komunikācijas programma, kas veicina attīstību, jo attīstība notiek dialogā. Tik-pat svarīgi ir piebilst, ka Marte Meo ir prakse, nevis teorija, jo Marte Meo metode atbild uz trim jautāju-miem: kas jādara, kad jādara un kāpēc jādara? Līdz ar to man Marte Meo metode attiecībā uz vecākiem, kas nāk pie manis ar jautājumiem par bērnu, ļauj būt ļoti konkrētai. Un es varu vecākiem parādīt konkrē-tas viņu komunikācijas prasmes, kas veicina bērna attīstību, un varu arī parādīt, ko vecāks vēl vairāk var darīt konkrētā bērna attīstības veicināšanai.

Marte Meo nozīmē atgriezties pie pamatiem,

atgriezties pie saskarsmes pamata elementiem, tāpēc Marte Meo attīstību atbalstošais dialogs ie-tver šādus komunikācijas pamatelementus:● Laba seja – vienkārši sakot, skatoties otra cilvē-

ka sejā, es redzu sevi. Ja seja, kurā es skatos, ir laba, arī man rodas izjūta, ka esmu labs, bet, ja es skatos sejā, kura ir dusmīga, nopietna vai, citiem vārdiem sakot, slikta, arī manī parādās izjūta, ka esmu slikts, ar mani kaut kas nav kārtī-bā, rodas trauksmes izjūta. Attīstība notiek tad, kad ir labas izjūtas. Tāpēc vecākam vai aprūpē-tājam, vai pedagogam pamatā ir jābūt ar labu seju, lai bērns būtu ar labām izjūtām un mie-rīgs. Tas ir priekšnoteikums, lai notiku attīstība un sekmīga mācīšanās. Smadzeņu gatavība mācīties ir paaugstināta, kad mēs piedzīvojam

Marte Meo ir prakse, nevis teori-ja, jo Marte Meo metode atbild uz trim jautājumiem: kas jādara,

kad jādara un kāpēc jādara?

Auto

rs: w

ww

.fach

klin

ik-b

rom

erho

f.de

17

kaut ko pozitīvu – tā ir iekšējā programma, kas radusies evolūcijas laikā.

● Spēja redzēt bērna uzmanības fokusu jeb, vien-kāršiem vārdiem sakot, pieaugušajam ir jāredz, kur ir bērna acis, jo tā mēs varam redzēt, kas bērnu konkrētā brīdī interesē. Redzot, kas bēr-nu interesē, mēs varam viņu vieglāk vadīt, jo, lai panāku mums vēlamo uzvedību, vispirms mums ir jāieiet bērna pasaulē jeb jāpieslēdzas viņam.

● Bērna darbības, verbālo un emocionālo inicia-tīvu nosaukšana – kad bērniņš tikko piedzimst, viņš vēl neko par sevi nemāk pastāstīt. Lai vei-cinātu bērna valodas attīstību un viņa spēju re-ģistrēt pašam sevi, pieaugušajam bērns ir jāno-sauc, piemēram, ja bērns raud, vecākam jāsaka: „Tu raudi. Tu esi bēdīgs.” Tā bērns jutīs, ka ir sva-rīgs pieaugušajam, viņš jutīsies svarīgs, īpašs, kā arī notiks valodas attīstība, jo pieaugušais bērna darbības iniciatīvai – raudāšanai – būs iedevis vārdu. Pēc laika, bērnam pieaugot, viņš jau pats par sevi spēs pastāstīt jeb sevi nosaukt: „Es raudu, jo esmu bēdīgs!” Tas nozīmē, ka bērns labi sevi reģistrē un var par sevi pastāstīt. Ja bērns spēj sevi nosaukt, tas liecina, ka viņš ir prognozējams jeb paredzams pieaugušajam vai otram bērnam. Spēt būt paredzamam ot-ram cilvēkam tas ir veiksmīgas komunikācijas priekšnoteikums. Nereti pieaugušie nezina, ko darīt ar bērna jūtām, piemēram, dusmām. Vienīgais veids, kā samazināt dusmas un citas grūtās jūtas, ir iemācīties tās atpazīt vai reģis-trēt. Bērnam reģistrēt jūtas iemāca pieaugušais, kurš pasaka, piemēram: „Tu esi dusmīgs!” Kad pieaugušais to izdara, bērns saņem informāci-ju, ka to, ko viņš tagad jūt, sauc par dusmām. Tas nav nekas bīstams, jo, piemēram, mamma to pazīst. Kad bērnam ir informācija par viņa emocionālo stāvokli, jūtas norimst pašas. Tātad – lai jūtas norimtu, tās ir jānosauc!

● Pieaugušā spēja nosaukt savas darbības, ver-bālās un emocionālās iniciatīvas. Ja pieaugušais spēj sevi nosaukt, tas nozīmē, ka viņš sevi reģis-trē jeb ir kontaktā ar sevi. Ja pieaugušais sevi reģistrē, viņš bērnam ir paredzams. Lai notiktu sekmīga mācīšanās un attīstība, pieaugušajam ir jābūt ļoti paredzamam bērnam, jo tā bērnā saglabājas labas izjūtas un bērns spēj sekot lī-dzi pieaugušajam. Ja klasē skolēniem ir grūti noturēt uzmanību uz skolotāju, tas nozīmē, ka skolotājam ir jāattīsta spējas sevi nosaukt.

● Aktīvā gaidīšana – brīdī, kad pieaugušais gaida, kamēr bērns būs izdarījis, pieaugušais rada bēr-nā izjūtu: „Tu esi svarīgs!” No mirkļa, kad pieau-

gušais gaida uz bērnu, bērns iemācās gaidīt uz citiem.

● Apstiprināšana – arī tā bērnam dod izjūtu „es esmu labs, ar mani viss ir kārtībā, es varu, man izdotas utt.”. apstiprināšana ir vajadzīga vese-līgam pašvērtējumam un sevis varēšanas ap-zināšanai. Parasti apstiprināšanas ir par maz, bet jāatceras, ka apstiprinājuma nekad nav par daudz! Jo vairāk bērns saņems apstiprinājuma par sevi, jo stiprāks viņš sevī jutīsies. Ja pieau-gušas bērnu apstiprinās arī par it kā niekiem pieaugušā skatījumā, bet par lietām, kas bēr-nam ir svarīgas, jo bērnam vēlākajā dzīvē vaja-dzēs mazāk sev pievērst uzmanību, darot visā-das nepatikšanas.

● Triangulācija jeb stāstīšana par citiem – pieau-gušais bērnam stāsta par citiem, par apkārtējo vidi, kurā dzīvojam. Bērnam ir jāzina, ka viņš pa-saulē nav viens, ka viņš ir sociāla būtne. Dodot informāciju par citiem, bērnā tiek attīstītas arī empātijas spējas.

Kompetenti vecāki to dara katru dienu – ie-rauga bērna iniciatīvas, seko tām, regulē tās, vada to strukturētā, uz mērķi orientētā, mērķtiecīgā veidā – to viņi ir iemācījušies no saviem vecākiem. Šādi mēs iepazīstam savu spēku un izmantojam to savā ikdienas dzīvē.

Izvērtējumu veic videoanalīzēIepriekšminētos Marte Meo metodes galvenos

pamatprincipus izvērtē videoanalīzē – tiek nofilmē-ta kāda ikdienas situācija un pēc tam, kopīgi ska-toties, tiek vērtēta bērna un pieaugušā sadarbība. Tieši ar video palīdzību var pamanīt komunikācijas nianses, ko ikdienas dzīvē un steigā var nepamanīt. Video palīdz saskatīt katra konkrētā saskarsmes da-lībnieka prasmes un attīstības iespējas. Video palīdz klientam ieraudzīt viņa potenciālu, palīdz ieraudzīt, kāda konkrēta palīdzība ir nepieciešama, kā arī vi-deo palīdz vecākam vai aprūpētājam ieraudzīt, kā-das prasmes bērnam ir jāattīsta, lai viņš varētu veik-smīgi tikt galā ar ikdienas grūtībām. Tikai ar video palīdzību var redzēt klienta attīstību soli pa solim, un video dod iespēju klientam mācīties priecāties

Marte Meo metodes galvenos pa-matprincipus izvērtē videoanalī-zē – tiek nofilmēta kāda ikdienas

situācija un pēc tam, kopīgi skatoties, tiek vērtēta bērna un pieaugušā sadarbība.

18

par saviem panākumiem, skatoties veiksmīgos ko-munikācijas momentus. Vecāki ir lepni, ja viņiem iz-dodas paveikt uzdoto. Viņiem tās parasti ir jaunas iz-jūtas, jo viņi ir sasnieguši kaut ko, kas ir svarīgs viņu bērnam un dod bērnam labākas iespējas. Līdz ar to Marte Meo metode klienta problēmas uzskata par iespējām, jo katra grūtā situācija cilvēka dzīvē dod viņam iespējas mācīties un apgūt jaunas prasmes. Marte Meo ir fokusēta uz spēkiem, kas jau ir ģime-nē, un tā atgādina mums par būtiskām cilvēciskām vērtībām.

Sniedz konkrētu, praktisku informāciju par bērna attīstību

Es jau minēju, ka Marte Meo ir praktiska meto-de, jo tā sniedz konkrētu, praktisku un saprotamu informāciju par bērna attīstību. Strādājot ar vecā-kiem un skolotājiem, es redzu, ka viņi daudz ko labu dara intuitīvā līmenī. Mans kā terapeites uzdevums ir parādīt vecākam vai skolotājam, ko tieši viņš dara, kā to sauc un kāpēc tas, ko viņš dara, ir tik svarīgs bērna attīstībai. Un vēl es parādu, ko vecāks vai sko-lotājs var darīt vēl vairāk. Tātad – es padaru apzinātu to, ko vecāks vai skolotājs dara intuitīvi, izjūtu līme-nī. Manā skatījumā tieši šīs apzinātās lietas ir tās, kas rada šo drošības un pamata izjūtu. Es to piedzīvo-ju, kad filmēju savas filmas, gan esot kopā ar savu bērnu, gan darbojoties ar saviem kolēģiem skolotā-jiem. Ilona man rādīja veiksmīgos videofragmentus, kur bija redzamas manas prasmes. Viss, ko es darīju, ieguva daudz dziļāku jēgu, nekā tas bija pirms tam. Tādējādi manī radās izjūta – es esmu laba, un es skaidri zinu, kāpēc es esmu laba. Nosaucot manas labās iniciatīvas: „Jā, tu to izdarīji! Brīnišķīgi!”, Ilona man palīdzēja atklāt manu iekšējo spēku. Ņemot vērā savu iegūto pieredzi, es turpinu stiprināt gan vecākus, gan pedagogus.

Būt par pedagogu – tas ir ārkārtīgi atbildīgs darbs. Jo skolotājam ir jāapzinās, kā viņš ietekmē bērnu. No skolotāja spējas veidot kontaktu ir atka-rīgs tas, kā bērnam klāsies skolā un vai viņam patiks mācīties. Ja skolotājs ir ar dusmīgu seju, viņš var iz-cili pārzināt savu mācāmo mācību priekšmetu, bet

bērnam pie viņa nepatiks un nepatiks arī mācību priekšmets, ko šis skolotājs māca.

Ja skolotājs ir ar labu seju, patīkamu balss tem-bru, spēj nosaukt sevi un nosauc arī bērnus, tas jau ir signāls par to, ka bērnam skolā klāsies labi un viņam patiks mācīties! Skolotājam ir arī jāapzinās – ja bēr-

na vecāki ir ar zemām komunikācijas prasmēm un bērnam maz ko var dot, tad skolotājam ir iespējas šo bērna deficītu aizpildīt – iedot bērnam to, ko vecāki vēl nespēj iedot.

Skolotājiem ir nepieciešama konkrēta informā-cija gan par to, kā dibināt kontaktu, gan par to, kā pozitīvā veidā vadīt klasi. Jo arī bērnam ir vajadzīga pozitīvā vadīšana – bērnam ir jāzina, ko no viņa gai-da. Līdz ar to skolotājam klasē ir jābūt redzamam. Kā kļūt redzamam un kā vadīt klasi, ņemot vērā konkrētā skolotāja prasmes, uz šiem jautājumiem konkrētas atbildes sniedz Marte Meo. Labs skolotājs vienmēr ir gatavs pilnveidot savas prasmes, jo viņš zina – jo es būšu labāks, jo labāki būs bērni.

Marte Meo skolotājam palīdz saprast, kā vei-dot kontaktu gan individuāli ar bērnu, gan ar visu klasi vai grupu, kā pozitīvi vadīt gan bērnu indi-viduāli, gan visu klasi, kā likt vecākam justies gai-dītam klasē un skolā, kā bērnu ievadīt klasē tā, lai viņš justos gaidīts un redzēts. Marte Meo parāda skolotājam, kā konkrēti iedot skolēnam uzdevu-mu tā, lai viņš to paņemtu. Kā vadīt bērnu atpakaļ tajos brīžos, kad viņš ir, piemēram, aizdomājies vai nodarbojas ar citām lietām, kas stundas laikā nav paredzētas.

Arī skolotājam ik pa laikam ir jāsaņem atgrieze-niskā saite par sevi – es esmu labs –, un Marte Meo palīdz to iedot, parādot konkrētas skolotāja pras-mes un tās pastiprinot. Marte Meo stiprina skolotāja labo paštēlu, un, ja skolotājam ir labs paštēls, tāds tas būs arī viņa mācītajiem skolēniem.

Veiksmīgu Jauno mācību gadu!Vairāk informācijas par Marte Meo piedāvāju-

miem vecākiem un pedagogiem:www.taubesprakse.lv www.martemeo.lv ■

Strādājot ar vecākiem un skolotājiem, es redzu, ka viņi daudz ko labu dara intuitīvā līmenī. Mans kā terapeites

uzdevums ir parādīt, ko tieši viņi dara, kā to sauc un kāpēc tas, ko viņi dara, ir tik svarīgs bērna attīstībai.

Auto

rs: w

ww

.xn-

-spi

s-s-

din-

mad

-qib

.dk

19

PIEREDZE

Mācīties darot jeb Ekoskolu forumā bez prakses neiztikt

Ilze Grunska,Vides izglī-tības fonda

mediju koor-dinatore

Ar Ekoskolu pasākumiem ir tā – prasa daudz darba un ideju, reizēm arī vairākas negulētas naktis, bet tas ir tikai un vienīgi tāpēc, lai radītu vairākiem simtiem skolotāju un skolēnu radoši, aizrautīgi, ide-jām bagāti pavadītu laiku un, kas ir būtiski, mācoties visiem kopā, citam no cita. Tā ir dalīšanās ar zināša-nām un prasmēm.

Šogad jau trešo gadu pēc kārtas norisinājās Ekoskolu vasaras forums, lai uz vairākām dienām pulcētu kopā skolēnus un skolotājus no visas Lat-vijas, kuri mācās un strādā Ekoskolās. Zinām, ka mūsdienās par sarežģītām lietām jārunā vienkārši, problēmas jāizvērš apdomāti un, kas būtiski, no-teikti jāzina, par ko interesējas jaunieši, lai tematus būtu iespējams izskaidrot ar viņu sadzīvi. Tāpēc šā gada Ekoskolu foruma tēma bija ilgtspējīgs patēriņš un dzīvesveids, kas ir gana sarežģīts, tomēr gandrīz ikviena ikdienas darbība ar to ir cieši saistīta.

Jau Ekoskolu programmas ideja ir vērsta uz to, lai izpratni par vidi veidotu ar pasākumiem un dar-biem, ne tikai teoriju. Arī viena no skolotāju darb-nīcu vadītājām no Ekodizaina kompetences centra Jana Simanovska izteicās: „Ļoti patīk Ekoskolu pie-eja, jo uzmanība tiek pievērsta ne tikai teorijai, bet arī pieredzei dzīvē – kā praktiski var uzlabot skolas vidi ar dažādiem pasākumiem. Ja bērns dzīvo līdzi un viņam rāda, tad šīs zināšanas var saņemt daudz dziļāk un pamatīgāk. Mācīšana caur praktisko ir daudz svarīgāka.” J. Simanovska uzsver, ka, piemē-ram, mācot bērnam par veselīgu dzīvesveidu, viņam jāpasniedz veselīga pārtika, jāradina pie sporta akti-vitātēm u.tml.

Neskriet pakaļ citiemTā par vides izglītības ieviešanu un pievērša-

nos zīmīgi izteicās biedrības homo ecos: vadītāja Evija Rudzīte: „Ja mēs gribam dzīvot uz šīs planē-

Mācot bērnam par veselīgu dzīves-veidu, viņam jāpasniedz veselīga pārtika, jāradina pie sporta akti-

vitātēm u.tml.

Skolotāju kopbilde

Skolotājas ekskursijā uz Pāvilostas Pelēko kāpu

Skolēnu foruma kopbilde

20

tas, mums ir jādzīvo videi draudzīgi. Vides izglītība palīdz to saprast caur personīgo pieredzi, rīcību un piemēriem. Ir iespējamas alternatīvas, nav jāskrien kopā ar visiem, bet var rīkoties citādi.” Foruma laikā jauniešiem bija iespēja iepazīt vismaz nelielu daļu no citiem rīcības veidiem. Sadarbojoties ar labda-rības veikalu Otrā elpa un Modes talku, norisinājās plašas apģērbu pārveidošanas darbnīcas, kurās labprāt piedalījās gan puiši, gan meitenes. Zīmīgi, ka apģērbu otrreizēja izmantošana un pārveido-šana pašlaik kļūst aizvien populārāka visā pasaulē un vilina arvien vairāk jaunu cilvēku, kuriem iespēja būt atšķirīgiem un inovatīviem sava tēla veidošanā ir ļoti svarīga. Savukārt Emīlija Mikalauska no Open bike palīdzēja apgūt aksesuāru veidošanu no vecu velosipēdu detaļām.

Šie ir tikai daži piemēri, kā cilvēkus uzvedināt par ilgtspējīgu patēriņu domāt ārpus ierastajām ro-bežām. Foruma laikā pierādījās, ka gandrīz katram padomā ir vēl kāds videi draudzīgs rīcības piemērs, tāpēc notika Ekoskolu pieredzes apmaiņas sesija, kuras laikā ikvienam skolotājam un skolotājai tika dota iespēja iepazīstināt ar savām iniciatīvām, kas ir izmēģinātas skolās. Skolotājas atzīst, ka gan dalī-ba Ekoskolu programmā, gan forumā palīdz atraisīt skolotājos dažādas radošas idejas un līdzdalību, kas savukārt vēlāk aizrauj bērnus.

Jaunas, trakas idejas – kāpēc gan ne?Viena no būtiskākajām Ekoskolu foruma akti-

vitātēm bija gatavošanās Ekoskolu rīcības dienai, kura ir jauna, starptautiska iniciatīva un kuras ietva-ros šā gada novembrī Ekoskolas visā pasaulē ziņos par saviem nedēļas garumā paveiktajiem labajiem darbiem un pievērsīs uzmanību globālām vides problēmām. Lai savām idejām piesaistītu padomus, resursus un palīgus, foruma laikā notika Ideju tal-ka, kuras vadītājs Mārcis Rubenis vairākas stundas mudināja jauniešus mērķtiecīgi runāt citam ar citu, prezentēt savas idejas, sniegt ieteikumus un poten-ciālos uzlabojumus, kā dēļ dzima pavisam jaunas, nebijušas un īstenojamas aktivitātes Rīcības dienai. Jau noslēguma dienā daudzi jaunieši atzina, ka pati svarīgākā šķita gatavošanās Rīcības dienai, jo „mēs

Vides izglītība bērniem un jaunie-šiem ir svarīga no tā aspekta, ka pieaugušos pāraudzināt ir grūtāk,

bet bērni ir atsaucīgi uz jaunu informāci-ju un zināšanām.

Skolotāju pieredzes apmaiņas sesija

Krekliņu apdruka

Open bike darbnīca

Skārda kārbu pārveidošana par gaismas traukiem

Gatavie gaismas trauki no izlietotām skārda kārbām

21

beidzot redzējām, ka savas idejas varēsim īstenot, un iemācījāmies, kā tieši to izdarīt”. Jūlija no Rīgas 19. vidusskolas atzina, ka „parasti visi tikai runā, ka Latvija ir zaļa, padarīsim to tīrāku un tamlīdzīgi, bet, atbraucot uz forumu, es satiku cilvēkus, kas tiešām kaut ko dara. Man patika iespēja izteikt savu viedok-li, idejas un nonākt līdz to īstenošanai”.

Nebaidīties būt brīvdomātājam un līdzdar-boties sabiedrības procesos jauniešiem mācīja arī iniciatīvas Cita abra dibinātājs Pēteris Brīniņš. Viņš skaidroja un ar dažādiem piemēriem mēģināja pa-rādīt, ka līdzdalība, drosme un uzdrīkstēšanās ir ļoti būtiska sastāvdaļa vides aktīvismā un videi drau-dzīgas rīcības veidošanā. Lai kaut ko sasniegtu un mainītu, jābūt neatlaidīgiem un drosmīgiem, nekad nedrīkst apstāties pie savas idejas, bet tā jāīsteno.

Vides izglītība – dzīve gudrībaŠis teikums šogad vairākkārt pavīdējis, runājot

par Ekoskolu programmas darbību, un jo īpaši tika uzsvērts foruma laikā. Vai vides izglītību var saukt par dzīves gudrību, kas prasa iedziļināšanos dažā-dos vecumos un visas dzīves laikā? Dzīves cikls ir katrai lietai, kuras radīšanā tiek tērēti dabas resursi, tāpat arī vides izglītībā ir dažādi cikli. Ekoskolu prog-ramma un forums šo ciklu cenšas iedibināt jau bēr-

niem, un tā nozīmi skaidroja Zaļās kustības pārstāve Alda Ozola: „Vides izglītība bērniem un jauniešiem ir svarīga no tā aspekta, ka pieaugušos pāraudzināt ir grūtāk, bet bērni ir atsaucīgi uz jaunu informāci-ju un zināšanām. Ir svarīgi saskatīt likumsakarības, kas dabā eksistē, – kā mēs dzīvojam, kādu ietekmi tas rada un kāds tad ir resursu aprites cikls. Kad šie jaunie, izglītotie cilvēki izaugs lieli, pastāv cerība, ka viņi spēs valsts pārvaldei un politiķiem pieprasīt at-bildīgu rīcību, jo, ja nav pieprasījuma dabas vērtību saglabāšanai, maz ticams, ka politiķi arī pieņems at-bildīgus lēmumus.” Nav garantiju, ka šāds scenārijs piepildīsies, tomēr Rūta no Valmieras Viestura vidus-skolas nebija vienīgā, kas foruma laikā sacīja šādus vārdus: „Man nav vienaldzīgi, vai mūsu nākamajai paaudzei ir tīra un veselīga vide, kurā dzīvot.” Un tas jau ir daudz. ■

Man nav vienaldzīgi, vai mūsu nāka-majai paaudzei ir tīra un veselīga

vide, kurā dzīvot.

Modes talkas parāde vakara ballē

ZIņAS īSUMĀ

IKVD uzraudzīs, vai skolu stundu plānojums ļauj apgūt izglītības standartu

Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) ir piln-veidojis vispārējās izglītības programmu licencēšanas noteikumus un uzraudzīs, vai jaunizveidotajās pamatiz-glītības programmās paredzētais stundu plānojums ļaus apgūt izglītības standartu.

Kā 23.augustā žurnālistiem norādīja IKVD vadītāja Inita Juhņēviča, tām skolām, kurām ir spēkā esošas licen-ces, ņemot vērā šos grozījumus, nevajadzēs programmas pārlicencēt. Taču, ja tiks iesniegtas jaunas programmas licencēšanai, dienesta speciālisti ļoti uzmanīgi vērtēs to, vai šajās jaunajās programmās paredzētais stundu plā-nojums būs tāds, kuru īstenojot varēs apgūt izglītības standartu.

"Ja skolām dota brīvība izvēlēties attiecīgu stundu skaitu mācību priekšmetos, tad mūsu uzdevums, licen-cējot šīs programmas, būs pārliecināties par to, vai ar šādu stundu skaitu patiešām būs iespējams īstenot stan-dartu," sacīja Juhņēviča.

Jau vēstīts, ka noteikumi paredz izglītības iestāžu

autonomiju, lai izglītības iestādes varētu izvēlēties, ku-ram no mācību priekšmetiem piedāvāt lielāku stundu skaitu atkarībā no skolas izvēlētā virziena un skolēnu va-jadzībām. Noteikumu projekta pielikumos pievienotajos izglītības programmu paraugos ir noteikts, ka izglītības iestāde, īstenojot savā attīstības plānā izvirzītās prioritā-tes, var izvēlēties vienu no piedāvātajiem izglītības prog-rammas variantiem.

Mācību priekšmetu un mācību stundu plāna alter-natīvais variants nosaka katra mācību priekšmeta opti-mālo mācību stundu skaitu. Mācību stundu skaitu šajā gadījumā papildināt varēs katra izglītības iestāde pati, nepārsniedzot mācību stundu slodzi nedēļā, izņemot 3., 6. un 9.klasi, kur noteikts nemainīgs stundu skaits. Kā skaidro Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), izglītības iestādes, kuras īsteno humanitārā vai sociālā virziena pa-matizglītības programmu, varēs noteikt papildu mācību stundu skaitu kādā no konkrētās jomas mācību priekš-metiem. ■

22

Gribēja kā labāk... iznāca, kā vienmēr. Situācija ap bezmaksas izglītību

SKOLOTĀJA VIEDOKLIS

Māra Bērente, skolotāja

Teiciens piesakās pats, kad ieklausies sarunās par situāciju ap bezmaksas izglītību.

Vecāki un skolotāji joprojām ir neziņā, kam kas jāpērk, ko drīkst vai nedrīkst skola prasīt. Informāci-ja presē, internetā ar puslīdz precīziem paskaidroju-miem lasāma tikai kopš augusta sākuma (pieļauju, ka ir bijuši arī kādi paskaidrojumi iepriekš). Bet tie-sībsargs joprojām saņem jautāju-mus, kas liecina par neziņu. Starp citu, interesanta lasāmviela – iesa-ku ieskatīties.

Pavasarī, kad skolotāji parasti izsniedz vecākiem sarakstu ar nā-kamajam mācību gadam nepie-ciešamajiem piederumiem, viņi bija maksimāli piesardzīgi. Tādē-jādi vecāki un skolēni ir situācijā, kuru vislabāk raksturo pieminētā sakāmvārda beigu daļa, – „kā vien-mēr”. Ikviena vidēju ienākumu lī-meņa ģimene cenšas iegādāties skolai nepieciešamo pakāpeniski. Tā kā apavus un apģērbu nevar pirkt jūnijā (bērni aug strauji!), vis-pirms pērk tieši mācību piederu-mus, tostarp darba burtnīcas. Par to, ka šīs burtnīcas vienalga tiks iz-mantotas, jo skolotāji un skolēni ir pieradināti, kā teiktu Mazais Princis, šaubu nav. Tikai jautājums, kad, kā un kas tās iegādāsies šogad.

Pamatojoties uz paskaidrojumu, ka valsts mak-sā par darba burtnīcām, kuras „aizstāj mācību grā-matu”, tiks maksāts par angļu valodas un sociālo zi-nību darba burtnīcām (ja manā rīcībā ir neprecīza informācija, atvainojos).

Kam pieder ideja par vienotu mācību līdzekli pilsētas vai novada ietvaros?

Bet... vienmēr taču ir kāds bet... Mans retoriskais jautājums – kam pieder ideja par vienotu mācību līdzekli pilsētas vai novada ietvaros? Vai arī tā tiek burtiski ieviesta vēl neapstiprinātajos MK noteiku-mos ierakstītā kārtība „pašvaldība iepērk”. Vai arī tā ir tikai tāda „ideja fix”, kur pašvaldības amatpersona jautā: „Ko man jums iepirkt?” un IP amatpersona at-bild: „Mēs vienosimies.” Neies taču pašvaldība katrai skolai iegādāties kaut ko citu – lai dzīvo vienlīdzība!

Vai arī pirmo jautājumu uzdevusi ministrija, kurai jā-veic attiecīgais iepirkums?

Es zinu, kādas problēmas rada nepieciešamī-ba vienas skolas skolotājiem vienoties par mācību grāmatu, tāpēc ļoti skaidri redzu, kas notiks pilsētas, novada ietvaros. Un kāpēc? Vai izdevēji sola lielas at-laides, ja iepirks vairāk par... (cik?).

Kur paliek skolotāja brīvī-ba?

Vēl viens jautājums, no to pašu retorisko sugas: kur aprakstī-tajā situācijā paliek viena no vēl reāli eksistējošajām skolotāja brī-vībām – izvēlēties mācību līdzek-ļus savam darbam? Turklāt esam saņēmuši arī tādu informāciju, ka iepirks vienu darba burtnīcu „uz katra sola” (ko darīt, ja skola ie-kārtojusi svešvalodu kabinetu ar vienvietīgiem soliem?).

Un kā ar skolēnu? Ja darba burtnīca ir „viena uz sola” vai arī skolas bibliotēkas īpašums, tad viss, kas tiek pildīts burtnīcā, tā-tad ir jāpārraksta. Zūd darba burt-nīcas jēga – gan laika ekonomijas, gan arī kā informācijas nesējas.

Protams, protams, bija arī informācija, ka „burtnīca paliks skolēnam”, bet tās realizēšana neiet kopā ar finansējuma sadales spēkā esošo kārtību. Lai darba burtnīcu varētu iepirkt un tūlīt norakstīt, tai, manu-prāt, jābūt ar kancelejas preces statusu vai arī ko tamlīdzīgu, jo mācību grāmatām ir jānokalpo kāds laiks, lai tās varētu norakstīt.

Ja citviet ir cita prakse, vēlētos to uzzināt, lai gan nemācu ne sociālās zinības, ne angļu valodu un vispār neizmantoju darba burtnīcas.

Cik saprotu, pārējās darba burtnīcas ir palikušas „individuālo piederumu” statusā, tātad – pērk vecā-ki. Bet laiks, kad grāmatnīcas praktizēja pazeminātu uzcenojumu, jau ir garām. Tātad reāli vecāki ne tikai neko neietaupīs, bet pat būs zaudētāji (silti iesaku skolā savākt naudu un iepirkt no izdevniecībām, tad gan zaudēs grāmatnīcas).

Nepietiekamais likumdevēju darba temps un politiskais populisms radījis vien haosu. Turklāt ne

Auto

rs: L

ETA

23

tikai vecāku prātos (ne viens vien rīkos skaļas scēnas ar atsaucēm uz bezmaksas izglītību) un maciņos, bet arī skolas ikdienas ritmā. Vislielākās problēmas būs sākumskolai, kur es redzu tikai vienu iespēju – atgādināt vecākiem, ka „nav aizliegts iegādāties darba burtnīcu”. Būs vecāki, kas nodrošinās savam bērnam maksimāli ērtu darbu, bet būs arī citi. Tā-tad – būs jauni autortiesību skandāli, jo daļa kolēģu ķersies pie kopēšanas. Ceru, ka viņi būs uzmanīgi un nekopēs visu darba burtnīcu (iesaku vismaz vienu uzdevumu katrā lappusē piesegt... hā!), ja vien skola spēs iepirkt papīru.

Es varbūt pārspīlēju, jo vēl jau viss ir priekšā. Diemžēl pietiekami esmu pārliecinājusies, ka vese-lais saprāts nav draugos ne ar likuma burtu, ne ar tā izpildes norisēm. Vismaz izglītības jomā noteikti.

Par mājturībuManuprāt, vislielākais veselā saprāta trūkums

un pilnīga neizpratne par mācību procesu skolā saistās ar mājturību, kur ir pateikts, ka par skolas (pašvaldības) līdzekļiem jānodrošina materiāli tiem darbiem, kuri paliks skolā. To, ka mājturības kabine-tā paliek tikai labākie paraugi, turklāt ar skolēna pie-krišanu, nevis darbojas princips „cimdiņš skolai, ze-ķīte skolēnam”, acīmredzot zina tikai skolotāji. Kaut kā pazaudējies arī fakts, ka ir ģimenes, kuras tiešām skaita katru santīmu un neiegādāsies vajadzīgos materiālus, bet gaidīs tos no skolas, jo „mums ir bez-maksas izglītība”. Skaidri un krāsās redzu, kā skolo-tājs cenšas izrēķināt nepieciešamo dzijas daudzu-mu pa krāsām, lai... jā, skolēniem būs jāada vienādi raksti, citādi visi rēķini nojuks.

Vēl jau skolā mēdz palikt labākie vizuālās mākslas darbi. Kurā brīdī un kurš iedomāsies, ka arī tajos patērētie materiāli skolai jāatpērk? Es mēdzu piedāvāt skolēniem kaut ko līdzīgu projekta dar-biem, kurus atstāju kabinetā. Vai arī tajos ieguldītais materiāls (papīrs, mape...) skolai jāatpērk? Vai turpi-nāt? Jā! Ļoti gribas atgādināt par vārdiem un zvirbu-ļiem – „palaidīsi, nenoķersi”.

Karavāna iet tālākEsmu pamanījusi, ka situāciju mēģina izmantot

mācību līdzekļu elektroniskās versijas labā. Iesaku nefantazēt. Ja valstī nespēj vienoties par dažiem latiem uz vienu skolēnu divu mācību priekšmetu darba burtnīcu iegādei un dala šo summu ar divi, ja raksta noteikumus par iestādi, kura izlems par mācību līdzekļa atbilstību izglītības standartam un piešķirs pašvaldībai tiesības iegādāties vai izdot ti-kai šos mācību līdzekļus, tad kur radīsies līdzekļi da-tortehnikas iegādei. Vai arī šeit plauks un zels kāda privātais bizness starpnieka lomā iepirkumos?

Un nevajag rēķināt ekonomiju – tur, kur šīs teh-noloģijas tiek izmantotas, ir pilnīgi nepārprotams secinājums: portatīvie datori ik pēc trim gadiem (!) jāmaina.

Un kur nu vēl mīļotā iepirkumu procedūra, būs vēl sliktāk nekā ar fotoradariem.

Bet karavānai jāiet tālāk. Nav tikai skaidrs, kas pilda rejošo suņu lomu, kas karavānas.

Kārtējo reizi žēl un kauns, ka valstī nav cilvēku, kas spētu ieviest kaut kādu kārtību elementāros jautājumos. Tādējādi labas idejas vai pat saprātīgi likumi/noteikumi pārtop par „kā vienmēr”. Nevar taču vienkārši palielināt uz vienu skolēnu paredzē-to naudas summu mācību līdzekļu iegādei, jāraksta paskaidrojumi, noteikumi, būs pārskati (jau skaidrs ir datums – līdz jaunā gada 15. janvārim), ierēdnie-cības klasika klāt kā saukta. Skolas, protams, ir da-žādas, bet nedomāju, ka kaut kur mācību līdzekļu iegādei paredzēto summu varētu iztērēt kafijas ie-gādei (tādu pārdod tikai kancelejas preču veikalos).

Vai arī nepārprotami definēt, ka darba burtnīca tomēr ir burtnīca darbam – individuāls katra skolē-na mācību piederums. Un par tās izmantošanu ne-pārprotami lemj priekšmeta skolotājs. Tādas ir viņa tiesības (vismaz līdz šim mācību gadam vēl bija!). Valsts kopā ar izdevējiem varēja pameklēt iespēju, kā samazināt darba un arī parasto burtnīcu cenu.

Ko piebilst? Ja vien vecākiem nevajadzētu aiz-mirst par savu atbildības daļu bērna izglītības no-drošināšanā. Un netirgoties par to, ko pirkt pašiem, ko valstij, bet domāt par to, „kā labāk”, jo viņa loloju-mam jāsāk jauns mācību gads pēc nepilnas nedēļas. Un atkārtojuma nebūs.

Jā, mācību gada sākums nav iepriecinošs, ja vēl pievieno kārtējās neskaidrības ar algām, kur vieniem it kā tiks atņemts, lai citiem iedotu (atgādina uzru-nas kādas skolotāju protesta akciju laikā – „jūs taču saprotat, ka tad mums jāatņem pensionāriem”, kur tika sniegta vislabākā skolotāju atbilde „11. bauslis – tev nebūs savu tuvāko par muļķi turēt”, atvainojos, bet autores vārdu esmu aizmirsusi).

Lai mums pietiek profesionālisma savas emo-cijas nepārcelt uz mācību stundām un privātām sa-runām ar skolēniem un viņu vecākiem. Lai pietiek izdomas turpināt mācīt pēc savas labākās prakses un pieredzes. ■

Kur paliek viena no vēl reāli eksistējo-šajām skolotāja brīvībām – izvēlēties

mācību līdzekļus savam darbam?

24

METODISKAIS MATERIĀLS

Jaunais mācību gads Imanta Ziedoņa zīmē. 12. klašu skolēnu epifānijās ielūkojoties Sandra Krauze, latviešu

valodas un literatūras skolotāja

Prezentācija

Domāšanu veicinošais garainis, kas nezudīsSkolniece X (sākoties pasākumam, stāv cen-

trā ar kailām kājām, tērpusies baltā lina kleitā, ar blociņu un pildspalvu rokās): Imanta Ziedoņa darbiem nekad nebiju pievērsusi lielu uzmanību… līdz izdzirdēju albuma Viegli dziesmas, kas ir balstī-tas Ziedoņa dzejoļos. Sāku apjaust un saprast jēgu. Visur un nekur. Jā, tā bija savāda sajūta, kad pēkšņi kļūst skaidrs kaut kas, kas ir dzīve. Iespējams, es neko nesapratu, iespējams, sapratu visu. Brīžiem dzejnie-ka taureņos var apmaldīties vai aizlidot par tālu, bet tā jau ir tā atklāsme – saprast, cik tālu vispār var aizli-dot! Ziedoņa darbi mani iedvesmo. Es viņu apbrīno-ju par to, kā viņš savā dzejā spēlējas ar latviešu valo-du, padarot to par visskanīgāko visā Saules sistēmā. Viņš mani iedvesmo. Brīžos, kad man vajag ko skais-tu, es lasu un rakstu epifānijas. (Skan fragments no kādas albuma „Viegli” dziesmas. Apsēžas uz ska-tuves augstākā pakāpiena un raksta.)

Skolēns X (viens pats iznāk skatuves centrā ar kvēlojošu svecīti rokās): Šķiet, garām paskrēja deja-vu – vai tad pagājušo nedēļu saskrējos ar to pašu Klāvu, ko tikko sveicināju, laikam sapņoju, var-būt sev iekniebt, tas sāpēs, bet, ja nu ne. Negribas ar zilu vaigu iet pie Annas. Varbūt biju vakar, aizva-kar. Sajuka man joni ar bezdelīgām. Varētu saskaitīt zvaigznes, tās man noteikti sajuktu, un pārdegtu diodes, pat visas. Tomēr nesāp. Varbūt vāji kniebu, nē – pirkstus jūtu. Laikam tas nepāriet, man sāp gal-va, bet to nejūtu. Kas notiek, atkal Klāvs aizjoņo, tas

gan skrien kā pigmejs ar pudeli kolas. Ir lietas, kas nepāriet. Pirksti sāp, vaigu nejūtu, galvas man nav, vai atstāju to pie Annas? Bet nebēdā, jo zini – bez-galība ir. (Nokāpj zālē un iedod sveci kādam no skatītājiem. Svece ceļo zālē...)

Skolēns X1 (prožektori izgaismo viņu ar spo-žu zvaigzni rokās): „Haosā dzimst spožas zvaig-znes!” tā teicis kāds gudrais. Jā, varbūt... varbūt viņam ir taisnība. Bet vai nekārtībā var ko atrast? Vai juceklī rodama kārtība? Noteikti! Tik citāda, ne-ordināra... Cik apbrīnojami „spožās zvaigznes” spēj orientēties it kā milzīgajā nekārtībā! Daudz labāk nekā sakārtotā vidē, kurā pat mazākais nieciņš no-likts konkrētā vietā ar unikālām koordinātēm, kuras nav ieteicams pamest, citādi ieradīšoties grēcīgais un nevīžīgais haoss, un tad kārtīgs cilvēks jutīsies gluži nepatīkami, kā apmaldījies tumšā mežā naktī, nu taisni vai jābļauj, iedomājoties ko tādu... Bet kā, ja viss saputrots, var rasties lielas zvaigznes? Tas ir kā ganāmpulkā jaunam telēnam, kurš pavasarī palaists brīvībā pēc garās ziemas, kas jāpavada ierobežotā telpā, kur katram lopiņam ir ierādīts savs kaktiņš, tādēļ iespēja parādīt sevi ir gaužām niecīga, varbūt vienīgi ar skaļu uzvedību... Ai, brīvība! Nu gan pa-saule uzzinās, ka es esmu uz ko spējīgs! Esmu bara vadonis, varens un brašs. Vai tagad redzat, ar ko jums ir darīšana? Un spoža zvaigzne atkal dzimusi!? Varbūt... (Skolēns apsēžas uz skatuves iekārtotā zaļā zālē.)

Skolniece X (ienāk no skatuves kreisās puses un apsēžas skolēnam X1 blakus, abi rausta viens otru aiz kāju īkšķiem): Tālu no automobiļu dūko-ņas un fotoreālisma starp lakstiem un kāpostiem burkānu dobē pēc negulētās nakts knaibījām viens otram pēdas. Aiz īkšķa es tevi raustīju; tu smējies, bet klusēji. No kurmja alas skursteņslauķis sauca brokastīs. Blakus Matīsa tirgum pamodos. Kopā klu-sējām un klusējām par visu to, kas sakrājies. (Ska-tuves labajā pusē tumsā paslēptais videoprojek-tors tiek atklāts, un tajā parādās Imanta Ziedoņa jaunības dienu tēls. Abi runātāji sastingst sēdus ar skatienu uz projektoru).

Skolēns X2 (Iznāk no skatītāju zāles un uz-kāpj uz skatuves, kāda no meitenēm sniedz vi-ņam medaļu): Es pats! Pats varu līdz zelta medaļai aizkārpīties, pats pa ceļam apēst pudu sāls, ja vaja-

Auto

rs: w

ww

.del

fi.lv

25

dzēs. Es pats esmu plecs, uz kura izraudāties; man tavu plecu nevajag. Kamēr meklēšu tavu plecu, pa-saule ap mani būs apskrējusi riņķī pa tukšo, jo es meklēšu tavu plecu, kamēr man divi ir pašam. Es pats! Pats pie sevis nākšu ciemos, pats sevi gaidīšu; tā taupīšu laiku un cepumus pie tējas, un sevi. Pats varu ar sevi sarunāties, jā, dažreiz samelot sev, bet man nav jānotriec laiks pļāpām, ko nemaz negribas dzirdēt. Pats sev dziedāšu miega dziesmu, un būs vienalga, kurš aizmieg pirmais. Pats sev! Varu pats ar sevi hokeju spēlēt – iesist vai neiesist ripu vārtos, kuros stāvu pats. Kamēr atradīšu labu komandu, pa-saule ap mani būs apskrējusi riņķī pa tukšo. Vienīgi retos bezmiega rītos dziļi iekšā sakustas kāda telpa, ko pats nevaru aizpildīt. Tad sev saku: «Tas esi tu pats! (Apstājas blakus Imanta Ziedoņa jaunības dienu tēlam.)»

Skolniece X1 (No skatuves aizmugurējām durvīm iznāk ar lazanjas bļodu rokās un lielu karoti. Maisa un runā): Pusdienās taisot dārze-ņu lazanju, atcerējos kādu vīrieti, kurš sūdzējās, ka nedrīkst ēst gaļu. Viņš ēda dārzeņus, tomēr šašlika smarža sitās viņa nāsīs, un vīrietis vēlējās dabūt ga-balu šīs sulīgās gaļas. Nesaprotu šādus tipiņus. Kāda velna pēc jāatsakās no tā, bez kā nevari iedomāties savu dzīvi?! Veģetārisms nav sevis spīdzināšana, johaidī! Ir jau forši, ka «vairojamies», bet cilvēkiem vajadzētu saprast patieso jēgu, nevis sekot masai. Gan jau pienāks tā diena, kad kāda sniega leopar-da kažokādās tērpta dāmīte notiesās pēdējo pasau-lē palikušo austeri. Starp citu, sniega leopardi ir uz izmiršanas robežas. (Dodas prom no skatuves pa tām pašām durvīm.)

Skolniece X2 (iznāk no zāles un kāp uz ska-tuves kopā ar skolēniem X3 un X4): „Patiesība dzimstot melos,” vismaz tā viņš man teica. Mēs uz-cepām ābolu pīrāgu, tad apēdām un izdzērām, pa-šizmantojot svešu telpu, kura nebūt nav sveša. Kaķis maisā. Zeķbikšu veikala stikls sašķīda, un tā pārdevē-ja teica –iemācies mocīties tā, ka citi to apskauž. Es lasīju grāmatu „Simt un viens veids, kā salauzt ribas”, un zaļumi, kas rotāja pērnā gada žurnālu, lēni ieplū-da manās plaušās. Varbūt sakarība? Varbūt, jo naktīs mani mocīja murgi par smaržīgiem šampūniem, kas līst pār trotuāriem... Es atvēru acis un manīju zilus kārklus. Es izdzēru glāzi limonādes un noteicu – es gribu zināt visu par to, kas notiek man blakus. Rīts bija uzausis (visi trīs nokāpj un apsēžas blakus uz zemākā pakāpiena centrā).

Skolēns X3 (runā sēžot lēnām kā robots): Mēs esam nenoslaucīti putekļi un nekad nebūsim ārsti. Bomži vāc mežsargu pamestās pudeles, salej kopā dziras un izdzer – mēs esam alus un lietus ūdens izdzertajās pudelēs. Tikmēr Ūsiņš jāj pa mežu gar

proletāriešu jūkošajām mājām un uzmet segu cirka balerīnai pumpainā kleitā. Viņai ir auksti, bet viņam mājās ir šaha galdiņš un trīs istabas augi ar krokotām lapām. Bez sliekām. Ūsiņš glābj mazās meitenes, un tad tās atdzīvina viņa sienas Pārlielupes divistabu dzīvoklī, jo, kā viņš pats saka, mīlestība pēc formulas nepastāv. Un dodas izjādē, lai glābtu nākamo – šo-reiz garmataino Korejas latvieti. Jo istaba, kur vare-nais Krišna pie sienas, vēl nav atdzīvināta.

Skolēns X4 (pieceļas, pagriežas un pastiepj roku pret Imanta Ziedoņa tēlu): Man jau šķiet, ka Dieviņš, garlaicības un pašpietiekamības mākts, nolēma izgudrot šahu. Septiņās dienās to paveica, palīgā ņemdams savus uzticamos eņģeļus. Tapa šaha galds, spēles stratēģiskā koncepcija. Turklāt katrā šaha figūriņā Dieviņš iepūta dvašu, kas bija papildināta ar kanonizētas hierarhijas gēniem. «Tas drošībai!» nomurmināja Visuvarenais, klātesošajiem paskaidrojot… „Ja Dāma izrādītos slavaskāra intri-gante vai prātā sajukusi transseksuāliste, viņai tik un tā nebūtu ne vismazāko iespēju tikt tronī, kā arī mainīt dzimumu un radīt aristokrātiskus pēcnācē-jus. Tāpat ir ar zemāko kastu tēliem. Viņiem nebūs būt nodevējiem un pārliecības mainītājiem.” Pārējos spēles tēlus Dieviņš taisīja ar «apgraizītiem pašiz-pausmes līdzekļiem», tas nozīmēja mazāku rīcības brīvību, salīdzinot ar Dāmu. Zirgs tikai lec: trīs – uz priekšu, viens – sānis. Laidņi, Troņi šļūkājas Visuvare-nā noteiktajos virzienos. Bet vislabāk sanāca bandi-niekiem. To bija visvairāk, tie bija visdumjākie melnā darba darītāji. Tie iet tikai uz priekšu, sit, ja liek, un tad tikai arī tā, ieslīpi, nevis pa purnu. Bandinieks bija labs arī tādēļ, ka nevarēja kļūt par Dāmu kā dambretē un būt savā būtībā pārāks par citiem kau-liņiem. Tā arī es, kura eksistences lietderība ir otršķi-rīga dzīves ceļa noiešana, kamēr man pāri lec balti un melni zirgi vai nobrauc pretinieka laidnis. Šahs ir pasaulīga iekārta, kas sadalīta baltajos un melnajos, cīņa starp vienādiem spēkiem, un kur mana loma, it

Auto

rs: s

ievi

esuk

lubs

.lv

26

kā, pēc būtības, ir nozīmīga. It kā tāpēc, ka upurēja-ma augstāku mērķu labad vai vienkāršai uzmanības novēršanai. Es jau varu protestēt – iet mītiņā vai kļūt par ateistu, bet lietas būtību vai šīs sistēmas uzbūvi tas ne nieka neietekmē. Es kā bandinieks esmu atnā-cis, un kā bandiniekam būs jāaiziet, lai arī cik daudz pretinieku es būtu nokāvis vai savācis pasaulīgu mantu. Pie tā paliksim – cilvēks domā, Dievs dara! (Uzkāpj uz skatuves un apstājas blakus Imanta Ziedoņa tēlam.)

Skolniece X3 (Nāk no zāles aizmugures starp skatītāju rindām uz skatuvi ar džemperi rokās, murca to un ļoti emocionāli runā): Kurš ieda-la raksturus? Patiesībā raksturu veido pats. Man ir tāds jocīgs raksturs, es pat teiktu: smags. Nav jau tik traki, varbūt tas ir kāds jaunības trakums, varbūt vēl pieņemšos prātā. Cerēsim. Džemperim arī ir nejauks raksturs. Pamēģini ve-ļasmašīnā rozīgo džemperi salikt kopā ar balto veļu. Kas būs par tra-ci! Baltā veļa būs ar rozā planku-miem, tā būs atriebība par to, ka neizvēlējies piemērotus kaimiņus džemperim. Ja vēl neuzliksi pa-reizo temperatūru veļasmašīnā, džemperis sarausies. Džemperi ir tāda cimperlīga tautiņa. Sanāk, ka mans raksturs nav tik traks. Ap mani nav tādas ņemšanās. (Ap-stājas tieši pie skatuves, noliek džemperi uz grīdas un apsēžas uz tā.)

Skolniece X4 (visi nākamie runātāji sadalās uz pusēm un kāpj uz skatuves no pretējām pu-sēm kopā ar skolnieci X4, apstājas skatuves cen-trā, ielokā (nonāk spilgtās prožektoru gaismās, stāv sastājušies rokās): Svīres lido tik zemu, ar spār-niem gandrīz aizskarot zemi, un es ceru, ka šovakar nelīs. Ja cerību liktu uz svariem, tā svērtu tikpat, cik cilvēks. Tā pieķeras cilvēkam, un cilvēks pieķeras ce-rībai, un cerība ar savu tikpat lielo svaru rausta cil-vēku tikpat ļoti, kā cilvēks savu cerību. Beidzot svina smaguma cerība novelk līdz gruntij un sapin kājas, un pati visu laiku ir blakus. Bet cerība ir arī kā tā mig-la uz ezera, ko kādā vasarā esi vērojis ar skumjām, ka nevar tai pieiet klāt un pieskarties. Jo svīres tik zemu lido, bet pēc lietus miglas vairs nebūs. Cerība reizēm ir doma bez darbības, citreiz – darbība bez domas, putnu barotava ziemā pie loga, neredzami domu un atmiņu pavedieni. Vai tā gādīgā roka zina, ka baro sarkankrūtīšus ar cerībām? Ja tā var pārciest ziemu – kāpēc ne? (Skan Kaupera dziesma „Tie ir vārdi no manas tautas...”, dzied visi Žetonu vakara dalībnieki.)

Skolēns X5 (turpmāk līdz vakara beigām fonā ļoti klusi skan Klaidermana mūzika): Atmi-ņā nāk Holandietis – tumšs un liels. Nogrima tas pie kāpas mazas, jo nāru stūrmanis saskatīja zem enku-ra. Bet joprojām tas peld pa upēm un ezeru jūrām, meklējot nāru ašu ar sudraba spuru. Stūrmanis ar jungu abi pie airiem likti, jo buras paņēma Neptūns: redz, iesnas esot saķēris. Mazie jūras vēži pavisam iz-laidušies. Skat, rifs – nu, stūrmani, atkal būs jāatvelk no tevis, ko šoreiz dosi Neptūnam? Rumu esi izlacis, junga joprojām smird stūrī pie bietēm. Tev tā nāra dārgi maksā. Labi, ka ķīlis neskarts un mums nav vajadzīgs, iespraudīsim tavu zeķi, bocman! Kuģītis atkal peld. Meklē nāru ašu ar sudraba spuru.

Skolniece X5: Kaut kur uz planētas dzīvo dzīv-nieki-sliņķi. Viņi nav slinki, viņiem vienkārši nekas īpašs nav jāda-ra. Brīžos, kad man nav, ko darīt, slinkums mani aprij un negrib laist vaļā. Pret slinkumu grūti cī-nīties, viņš ir spēcīgs un gudrs pretinieks. Ir divi veidi, kā pie-veikt slinkumu. Darbs un auksts ūdens. Kad sāc ko darīt, slinku-mam kļūst garlaicīgi, un viņš iet meklēt citu upuri. Auksts ūdens jeb auksta duša palīdz uzreiz. Ķer-menis atžirgst, izspļauj slinkumu, un cilvēks ir gatavs turpināt savas gaitas. Es pārāk bieži ļaujos kūtru-mam. Diemžēl.

Skolniece X6: Vai mūža laikā dzīvesprieks izplēn kā pelni vējā?

Jā, sarūk līdz ar veselības problēmām, nenomaksā-tiem kredītiem un neapmierinātību ar politisko si-tuāciju valstī, bet gribas teikt, ka katrā atgriezīsies dzīvesprieks. Kaut brītiņu. Kaut mazliet. Cilvēki no-velk biezās drēbes, kas līdz šim uz pleciem nēsāti kā smagi ūdens nēši. Spīdot saulei, cilvēku sejās parā-dās smaids. Ikdienas rūpes aizmirstas. Līdzās putnu čivināšanai skolu sētās un māju pagalmos dzirdami bērnu smiekli. Dzīvība visapkārt. Zaļo zāle. Kokos pumpuri sprāgst kā ziepju burbuļi gaisā, un dobēs asni sliecas pretim saulei, kļūstot par skaistiem un smaržīgiem ziediem. Gribas dziļi ieelpot un apzi-nāties, ka esi dzīvs... Gaiss reibina, un šķiet, man ir domubiedri. Garām slīd pārīši, cieši sadevušies ro-kās. Pārējie nesteidzas uz māju, gribēdami uzkavē-ties saules siltajās rokās. Gribas uzsmaidīt ikvienam, pateikt jauku vārdu... Saule... Bezrūpība... Atgriezies dzīvesprieks!

Skolēns X6: Bet kurš uzņemsies atbildību? Fut-bola bumba izsita logu, kaķis nolauza vecmammas orhideju, niķojas auto – darbā atkal par vēlu, Āfrikā

Auto

rs: h

ttp:

//w

ww

.zva

igzn

e.lv

27

cilvēki mirst badā, ozona slānī jauni caurumi. Kurš uzņemsies atbildību? Vainīgs atkal nejaušs gadī-jums, varbūt saules stāvoklis, varbūt paisums, bē-gums, negaidītais sals, sliktais horoskops rīta avīzē. Cilvēks nav vainīgs, cilvēkam vienmēr ir attaisno-jums. Cilvēks nav vainīgs! Viņš par sekām domā tik ļoti, ka nekam taču nav iespējams noiet greizi. Bet sekas domā: cilvēks, tik ļoti izlokoties, pats ir kļuvis greizs.

Skolēns X7: Bezmiegs – kaut kas ēdams, taus-tāms, ieraugāms? Nē, bet tomēr ik vakaru, kad do-mas zibsnī, tas glūn aiz stūra kā liels, melns mākonis. Gaiņāties vai aitas skaitīt, viņu tas vilina, pat priecē. Vari bļaut vai saukt Bubuli, tie uz vienu roku, kā sa-runājuši! Liekas, apnicīgi, ļoti. Bet saproti, varenāks par kaimiņu Jāņa dziru tas nav, pasmaidi! Atceries vakardienas ugunskuru aiz sētas, sprakšķēdams tas dega, nepiemetot sprunguļus, ar lielām, gaiši zaļām mēlēm tas laizīja ķiršus.

Pagaidi! Bezmieg, kāpēc vairs nesmīkņā? Nees-mu tev labs gana, tev labāk patīk duraku sist ar Bu-buli? Kurš gan uzvar, noteikti spēle ir negodīguma etalons. Bezmiegs kā atdzisis varāns ieraujas sevī un sarūk, redzama spītības dzirkstele atspīdam gries-tos – pazuda! Tiešām partija viņu sauc, bet tā nebūs bezgalīga. Atkal pieskriet pie Jāņa.

Skolniece X7: Dieviņš ar mani rotaļājas kā ar futbolbumbu. Komandu sastāvam un rezerves spē-lētājiem šoreiz nav tādas nozīmes. Mums ar Dieviņu jāspēlē abās pusēs. Un to darām, cik labi spējam un varam. Vispār jau nekas nav jādara, par visu rūpējas Viņš. Man tikai jābūt formā apaļai un pilnai ar gai-su, citādi šī vairs nebūs mana spēle, tā Dieviņam būs jāspēlē ar citām bumbām. Man nav nekādas teikšanas, pār šo stadionu valda Viņš. Es varu tik klu-sībā prātot, kurai komandai dodu priekšroku, kura būs mans favorīts, no kuras spēriena labprāt lidotu tajos liktenīgajos vārtos. Bet spēle nesen sākusies. Komandu spēku samēri ir diezgan līdzīgi. Man pa-laimējas, ja kāds iesit mani vārtos, kur ikreiz varu atvilkt elpu. Tajās reizēs vienmēr runāju ar Dieviņu un jautāju, kas tad ir priekšgalā un vai spēle jau ir galā. Bet vienmēr kāds no savējiem vai pretiniekiem (jā, jā, ir jau ir man savs favorīts) pamanās mani atkal izvilkt un triekt pa laukumu, sākot visu no sākuma. Pašā sākumā Dieviņš man nepateica, cik ilgi būs jā-spēlē. Atliek tik cerēt, ka rezultāts būs labvēlīgs, un ar katru iegūto punktu tur, vārtos, pateikties, ka Viņš ņēma mani par futbolbumbu. Vieni no komandu

vārtiem būs liktenīgi.Skolēns X8: Vienaldzība. Rit diena pēc dienas,

visapkārt skan soļi – klip, klap... Klip klap, kurpju pa-pēži sit sekundes gan strauji, gan liegi. Gan smagi, gan viegli. Tā vienaldzība laika plūsmā soļo, neparko nedomādama. Un atkal paejam garām uz ielas sē-došam... Un atkal mūs pārklājis ledaini stindzinošais vienaldzības plīvurs. Kādēļ? Iemesli tie paši, kas ro-sina būt cietsirdīgam un nežēlīgam, lai izdzīvotu... Ir iespējams katram palīdzēt, katram sniegt roku grūtā dzīves brīdī? Noteikti – nē! Tik lieli mūsu spēki nav. Tas jāizvērtē pašam, pret kuru pavērst savu labvē-lību, pret kuru – ne. Un ausīs dun vārdi: katrs pats savas laimes kalējs. Kurš gan cits par sevi domās, ja ne pats? Un tā nu pārvēršamies par kalējiem un nedomādami tik zvetējam un zvetējam savā dzīves smēdē, kļūstot par vientuļām salām plašajā okeānā. Un jo dienas, jo okeānā vairāk šādu salu, īpaši krīzes brīžos. Vienaldzība... tā ir visspēcīgākā inde, kas var nogalināt, jo bez tavas uzmanības manis it kā nav, ja tu neredzi mani no sava mini kontinenta. Tevī zu-dušas dusmas, prieks, seja kā pārkaļķojusies, bez emocijām... Bet man par to ne silts, ne auksts. (Beidz skanēt Klaidermana mūzika, un sākumā ļoti klu-si, arvien pieaugot, skan Bēthovena 9.simfonija.)

Skolniece X8: Bet man ir sajūta, ka es tūliņ pār-vērtīšos vulkānā. Palieku zaļa no dusmām – nelaime slēpjas sīkumos. To dēļ tu apstājies un paliec pus-ceļā. Tas man ir liels pārdzīvojums, ka manas man-tas nedarbojas, kā nākas, un es kļūstu atkarīga no kāda cita, kāda – tas var būt cilvēks vai arī vienkārši laiks. Un man atliek aizvērtām acīm sapņot, kā bal-tie pedālīši, matēti, eleganta dizaina, ir kļuvuši par vienu veselu ar manu tumšsarkano divriteni. Es jau redzu, kā karstā vasaras dienā es ar to iekaroju pa-saules ceļus – baltie pedāļi salaižas ar melno kājiņu no abām pusēm un tad sarkanais rāmis, bet maitas, nonēsājusies un savu laiku nokalpojušie vecie pe-dāļi, kā pielipuši. Skrūvē, uz kuru pusi gribi, – vīt-nes nepadodas. Mājas vīrieši, pat stiprākie, ir šokā un droši vien nedaudz vīlušies savā spēkā. Tā velo-sipēds, mana mīļākā manta, stāv piekalts ar divām ķēdēm pie mājas durvīm un gaida, kad man parādī-sies brīvāks brīdis, lai aizvestu to sadakterēt, un tālu ceļu mērojušie pedāļi arī stāv maliņā uz galda. Bet mēs abi zinām, ka rīt būs atkal jauna diena. (Izskan 9. simfonijas beigu akordi, seko klusuma brīdis, pēc kura visi Žetonu vakara dalībnieki paklanās saviem skatītājiem.) ■

28

Veiksmīgu jauno mācību un akadēmisko gadu!

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība sveic visus Zinību dienā un ikvienam pedagogam, skolēnam, studentam, viņu vecākiem vēl veiksmi un izturību jaunajā mācību un akadēmiskajā gadā!

Ar laba vēlējumiem, Jūsu LIZDA 02.09.2013.

29

viedoklis

Par problēmu risināšanu un 1. septembri

Katrā uzņēmumā un katrā organizācijā gadās krīzes. Katrā no tiem gana biežas ir situācijas, kad darbinieki lielāka vai mazākā mērā objektīvi nav ap-mierināti ar kolēģa rīcību. Tas ir normāli. Bet organi-zācijas atšķiras cita no citas ar veidu, kā šīs krīzes tiek pārvarētas un kā tiek risinātas problēmsituācijas. Labas pārvaldības organizācijās problēmas risina, meklējot problēmas sakni un saglabājot savstarpē-ju cieņu, lai nonāktu pie visām pusēm vislabākā risi-nājuma. Ja puses nespēj konstruktīvi vienoties, tad tiek iesaistīts kāds cienījams starpnieks, kas palīdz situāciju atrisināt pēc iespējas racionāli. Publiska problēmu risināšana, kad visi uzņēmuma darbinieki vēro, kā vadītāji kašķējas, nenāk par labu ne ātrākai problēmas atrisināšanai, ne lojalitātes veicināšanai pret uzņēmumu, ne uzņēmuma vērtības pieaugu-mam akcionāru acīs.

Šobrīd vērojot komunikāciju starp valdības ko-lēģiem pārņem mulsums. Vai tas ir kāds viltīgs tests vērotājiem? Nu, tā kā mēdz darīt personāla atlases kompānijas – rada amata kandidātam kādu dīvainu situāciju un tad vēro viņa reakciju, lai pieņemtu lē-mumu par viņa atbilstību attiecīgajai pozīcijai? Nu nevar taču būt, ka valsts augstākās amatpersonas problēmas risina tik neprofesionāli?

Piemēram, pirms pāris gadiem Lielbritānijā Iz-glītības standartu pārvaldes (Office for Standards in Education) vadītāja Zenna Atkinsa skaidri formulēja savu filozofiju personāla politikai skolā: „Katrā skolā ir vajadzīgs kāds nekam nederīgs skolotājs. Ja bērns tiks galā ar vienu sliktu skolotāju, tā viņam būs no-derīga mācība turpmāk dzīvē – tā nav nekāda tra-ģēdija.”

Varbūt arī Latvijā valdībai ir kāda ārēji dīvaina, bet pamatota problēmu risināšanas stratēģija, kura izrādīsies ārkārtīgi efektīva ilgtermiņā? Jāatzīst, ka es to pagaidām diemžēl nesaskatu.

Forbes šogad veiktajā aptaujā kā darba devēju vispieprasītākās prasmes minēja:

Kritiskā domāšana ● Daudžšķautnainu problēmu risināšanas pras-

mes ● Prasmes analizēt un izdarīt secinājumus● Aktīvās klausīšanās prasme● IKT pārzināšana ● Matemātikas zināšanas● Prasme analizēt procesus un sistēmas, sadarbo-

ties● Refleksijas prasmes● Prezentēšanas prasmes

Izskatās, ka mūsu valsts izpildvarai tieši šīs pras-mes pagaidām nav stiprā puse.

Bet bērniem, skolotājiem, vecākiem, vecvecā-kiem mācību gads tūliņ sāksies. Patiesi žēl, ka laikam jau šogad bez iedvesmojošas vīzijas un pozitīva pie-mēra no valsts politikas veidotājiem un īstenotā-jiem.

Neskatoties uz to, kas notiek tur Rīgā, katram bērnam viņa skolotājs ir ļoti svarīgs šeit un tagad, viņa skolā un viņa klasē. Katram skolotājam ir sva-rīga viņa skolas organizācijas kultūra. Lai skolotā-jiem un skolu vadītājiem izdodas mācīties no citu kļūdām un pašiem būt labiem mācīšanās, pasaules izzināšanas, cilvēku iepazīšanas un problēmu risinā-šanas procesa vadītājiem un pozitīvam piemēriem saviem skolēniem un kolēģiem! Lai pietiek enerģi-jas, uzdrīkstēšanās un atbalsta cieņpilnai attieksmei pret citiem un cieņpilnai attieksmei pret sevi! ■

Veiksmīgu jauno mācību gadu!

Mārīte Seile, Iespējamā misija direktorefo

to, a

utor

s: L

ETANeskatoties uz to, kas notiek tur

Rīgā, katram bērnam viņa skolotājs ir ļoti svarīgs šeit un tagad, viņa

skolā un viņa klasē. Katram skolotājam ir svarīga viņa skolas organizācijas kultūra.