1

Alojas novada dome

Alojas Ausekļa vidusskola Reģistrācijas Nr. 1413900157

Ausekļa ielā 1, Alojā, Alojas novadā, LV – 4064, tālrunis 64031359

e-pasts alojas.vsk@aloja.lv

ALOJAS NOVADA

ALOJAS AUSEKĻA VIDUSSKOLAS

PAŠVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS

Skolas direktore: Inese Mētriņa

ALOJA

2015

2

Satura rādītājs

1. Skolas vispārīgs raksturojums…………………………………3

2. Skolas darbības pamatmērķi ……………………………….....8

3. Iepriekšējā vērtēšanas perioda ieteikumu izpilde …………… 9

4. Skolas darba vērtējums pamatjomās …………………………15

5. Tālākās attīstības vajadzības un vērtējums katrā pamatjomā…56

6. Citi sasniegumi ……………………………………………….60

7. Pielikumi………………………………………………………64

3

1.Skolas vispārīgs raksturojums

Alojas Ausekļa vidusskola ir Alojas novada domes dibināta vispārējās izglītības iestāde,

kas nodrošina kvalitatīvu pirmsskolas, pamatskolas un vidējo izglītību un personības

attīstības iespējas ikvienam bērnam un skolēnam. No 2014. gada 1. septembra Alojas

Ausekļa vidusskolai reorganizācijas rezultātā ir pievienota Puikules pamatskola. (Alojas

novada domes 2014. gada 26. februāra lēmums Nr.88 (protokols nr.3 40#).

Juridiskā adrese: Ausekļa iela 1, Aloja, Alojas novads, LV – 4064.

Pirmsskolas izglītības programmas īstenošanas adrese: Puikules pamatskola, Brīvzemnieku

pagasts, Alojas novads, LV – 4063.

Skola izvietota 3 ēkās - Baltā skola (sākumskola), Lielā skola (pamatskola, vidusskola),

Sarkanā skola ( mājturības kabinets, muzejs) - Ausekļa ielā 1, Alojas pilsētā un vienā ēkā -

Puikules pamatskolā, Puikules ciemā, Brīvzemnieku pagastā. Alojas 2 skolas ēkas ir

renovētas, skolas iekštelpas tiek uzturētas un remontētas regulāri. Pie skolas atrodas mazā

sporta zāle un multifunkcionāla sporta halle.

Vēsture

1707.g.- Alojas Draudzes skolas dibināšana

1862.-1865.g.- Alojas Draudzes skolā mācās dzejnieks Auseklis

1928.g. – Alojas pamatskola iegūst Ausekļa vārdu

1947.g. – Baltajā skolā atvērta Alojas Ausekļa I pak. pamatskola

1950.g. – atver vidusskolas klasi ( 1955.g.- pirmais izlaidums)

1957.g.- tiek uzcelta Lielās skolas ēka

2009.g. – pie skolas tiek uzcelta multifunkcionāla Sporta halle

Izglītības programmas un skolēnu skaits

Alojas Ausekļa vidusskola realizē četras izglītības programmas:

Vispārējās pirmsskolas izglītības programma, kods 01011111, licence Nr. V-7462,

izsniegta 2014. gada 29. augustā.

Pamatizglītības programma, kods 21011111, licence Nr. V-2082, izsniegta 2010.

gada 7. maijā.

Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem,

kods 21015611, licence Nr. V – 7385, izsniegta 2014. gada 15. augustā.

Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma, kods 31011011,

licence Nr. V – 2083, izsniegta 2010. gada 7. maijā.

Skolēnu skaits izglītības programmās 2014./2015. mācību gadā:

Vispārējās pirmsskolas izglītības programma – 19 bērni

Pamatizglītības programma – 208 skolēni

Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem – 2

skolēni

Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma – 9 skolēni

4

Skolēnu skaita izmaiņu dinamika 2010. – 2014. gadā (dati mācību gada sākumā)

2010./2011.

m.g.

2011./2012.

m.g.

2012./2013.

m.g.

2013./2014.

m.g.

2014./2015.

m.g.

Kopā 260 242 233 213 238

pirmsskola 0 0 0 0 19

1. – 4.klase 81 86 94 99 107

5. – 9.klase 128 111 111 93 103

10.– 12.klase 51 45 28 21 9

Pedagogu kvalitatīvais sastāvs ( pēc datiem uz 01.01.2015).

Izglītības kvalitāti nodrošina pieredzējuši un radoši pedagogi. 2014./2015.māc.gadā skolā

strādā 36 pedagogi:

ar augstāko pedagoģisko izglītību 32 (1 – mācās, 3 – strādā uz laiku, ir profesionālā

izglītība), no tiem:

akadēmiskie maģistri – 5,

profesionālie maģistri – 18;

pedagogi, kuri pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanā ieguvuši pakāpes:

ar 4. kvalitātes pakāpi – 2,

ar 3. kvalitātes pakāpi – 8.

Pedagogu sadalījums pēc darba stāža:

0 -5 gadi 6 -10 11- 20 21 - 30 31 un vairāk

2 2 9 14 9

Atbalsta personāls:

Izglītības psihologs – 0,44 likmes

Pedagoga palīgs – 2 likmes

Skolotājs logopēds – 0,54 likmes

Skolas māsa – 1 likme

Skolas bibliotekārs – 0,9 likmes

Sociālās vides raksturojums

Alojas novads atrodas Ziemeļvidzemē – Alojas novada platība ir 630,7 km2 ha.

Novadā ir šādas lielākas apdzīvotās vietas: Alojas pilsēta, Alojas pagasts - Ungurpils,

Staiceles pilsēta, Staiceles pagasts - Rozēni, Vīķi, Braslavas pagasts -Urga, Vilzēni,

Braslava, Brīvzemnieku pagasts - Puikule, Ozolmuiža.

Novads robežojas ar Limbažu, Salacgrīvas, Mazsalacas, Burtnieku novadiem. Alojas

pilsēta ir novada centrs. Attālums no Alojas pilsētas līdz lielākajiem centriem –

Limbažiem - 29 km, Valmierai - 50 km, Rīgai – 120 km. Lielākie autoceļi ir Ainaži-

Valmiera, Ainaži-Staicele-Limbaži. Lielāko daļu novada teritorijas aizņem mežu, purvu

un lauksaimniecības zemju platības.

Kopējais iedzīvotāju skaits Alojas novadā -

5

Iedzīvotāji kopā 0-18.g.v. 0-7 g.v.

Aloja un Alojas pag. 2237 353 127

Braslavas pag. 653 88 30

Brīvzemnieku pag. 1028 172 71

Staicele, Staiceles pag. 1693 280 105

KOPĀ 5611 893 333

Sabiedrība noveco, jaunās ģimenes novadā atgriežas maz, daudz jauniešu darba

meklējumos emigrē uz ārzemēm. Liels ir sociāli neaizsargāto un maznodrošināto ģimeņu

skaits.

Alojas Ausekļa vidusskola atrodas Alojas novadā, kas apvieno 4 pagastus - Staiceles,

Alojas, Brīvzemnieku un Braslavas. Alojas novadā darbojas 2 vidusskolas – Alojas Ausekļa

un Staiceles, kā arī viena pamatskola Ozolmuižā. Alojā bērni papildus apgūst profesionālās

ievirzes izglītību Alojas Mūzikas un mākslas skolā. Sporta profesionālās ievirzes izglītību

Alojas vidusskolas skolēni papildus mācās Staiceles sporta skolas grupās. Pirmsskolas

izglītību nodrošina Alojas Ausekļa vidusskola un PII “Auseklītis”

Novada iedzīvotāju pamatnodarbošanās ir lauksaimniecība un lopkopība, mežizstrāde un

kokapstrāde, būvniecība, sabiedriskā ēdināšana.

Lielākā daļa ģimeņu novadā dzīvo viensētās vai ciematos.

Puse skolēnu dzīvo pagastu teritorijās, un tiek nodrošināts pašvaldības transports bērnu

nokļūšanai skolā un pirmsskolā.

Skolas finansiālais nodrošinājums

Alojas novada pašvaldība nodrošina skolai katru gadu pieaugošu budžetu skolas darbības

nodrošināšanai, uzturēšanai un attīstībai. Pašvaldība dotē daļu pirmsskolas pedagoģisko

darbinieku algas, kā arī komercdarbības stundas vidusskolēniem un interešu izglītības

basketbola apmācību. Tāpat pašvaldība sedz saimnieciskās uzturēšanas izdevumus un

tehniskā personāla algas. Finanšu līdzekļu plānošana un izmantošana, kā arī sadarbība ar

Alojas novada pašvaldību ir atzīstamas par skolas stipro pusi.

Skolas budžeta pozīcijas, salīdzinot ar iepriekšējo vērtēšanas periodu:

Izdevumu pozīcija 2011.g.(Ls) 2012.g. 2013.g.(Ls) 2014.g.(Eur)

Mērķdotācija 194818 186291 183389 254498

Pašvaldības

budžets, t.sk.

137566 336516 125710 199096

~ atalgojums 41735 43381 46766 79974

~ preces un

pakalpojumi

77397 85781 73130 105426

~ pamatkapitāla

veidošana

17823 206809 5474 13126

~ naudas balvas 611 545 340 570

6

skolēniem

Akreditācijas periodā īstenoti vairāki projekti ar Eiropas struktūrfondu finansējuma piesaisti.

Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta projekts „Kompleksi risinājumi

siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai Alojas novada domes ēkās”, Nr.KPFI -

7/19. Projekta ietvaros tika veikta gāzu emisiju apjoma samazināšanas pasākumi (ēku

siltināšanas un rekonstrukcijas darbi) Alojas Ausekļa vidusskolas vecajā ēkā un

Alojas Ausekļa vidusskolas jaunajā ēkā. Projekta mērķis bija siltumnīcefekta gāzu

emisiju samazināšana, samazinot siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņu. Gāzu

emisiju apjoma samazināšana ļauj samazināt izmaksas, kas veidojas nelietderīgas ēku

apsildīšanas, vēdināšanas un ventilēšanas rezultātā. Tāpat projekta īstenošana

nodrošina augstāku komforta līmeni skolas darbiniekiem un apmeklētājiem.

ERAF projekta „Alojas novada izglītības iestāžu informatizācija”, Nr.2009/0351/3DP/3.2.2.1.2/09/IPIA/VIAA/589, ietvaros Alojas novada izglītības

iestādes ir saņēmušas datortehniku un multimediju tehnikas komplektus. Projekta

īstenošanas rezultātā bija iespējams nomainīt datorklasēs esošos datorkomplektus ar

jauniem. Alojas Ausekļa vidusskola saņēma 11 stacionāros datorus, 2 portatīvos

datorus un multimediju tehnikas komplektu.

LAD projektā (ELFLA, LEADER) „Alojas daudzfunkcionālās sporta halles zāles

grīdas aizsargpaklāja iegāde”, Nr.10-09-LL17-L413201-000011, tika iegādāts

aizsargpaklājs sporta hallei.

Ar LAD (ELFLA) finansējumu 2009. gada nogalē tika pabeigts projekts

„Daudzfunkcionālās sporta halles celtniecība”, Nr.08-09-L32100-000054.

Skolas īpašie piedāvājumi un darbības jomas

Lai nodrošinātu izglītības un audzināšanas vajadzībām atbilstošus apstākļus, skolā ir:

bibliotēka ar lasītavu, kurā var lietot datortehniku, veicot patstāvīgos darbus; brīvajā

laikā var izmantot dažādas galda spēles; bibliotēkā jauniešiem un bērniem pieejama

literatūra un periodiskie izdevumi;

modernizēts matemātikas un fizikas kabinets un 3. klase sākumskolā; vēl jāpilnveido

dabaszinību, valodu kabineti;

katrā klasē skolotājs ir nodrošināts ar datoru;

moderna un plaša daudzfunkcionāla sporta halle sporta programmas un interešu

izglītības programmu (volejbols, basketbols, futbols) sportā īstenošanai; hallē tiek rīkoti

citi izglītojoši un audzinoši pasākumi;

skolā notiek nodarbības koriģējošajā vingrošanā un interešu izglītībā - karatē un

galda teniss;

ir ierīkota rotaļu istaba sākumskolas bērniem, kura vēl jāturpina labiekārtot;

mākslinieciskās pašdarbības pulciņi – teātris (5.-12.), koris (1.-4.), ansambļi ( zēnu,

vokāli instrumentālais);

profesionālajā pilnveidē:

~ vidusskolas jauniešu apmācība, lai iegūtu B kategorijas autovadītāju tiesības;

~ sadarbībā ar Latvijas Uzņēmējdarbības un menedžmenta akadēmiju projekta “Esi

līderis” īstenošana 10.-12. klasē ( komercdarbības kurss);

~ Latvijas Jaunsardzes 217. pulka darbība skolā;

7

~sadarbība ar biedrību “Junior Achievement- Yung Enterprise Latvija”

uzņēmējdarbības programmu ieviešanā 1.-12.klasē;

tehniskajā jaunradē darbojas pulciņš automodelēšanā;

krievu valodu apgūst interešu izglītības pulciņā no 2.klases;

2014./2015.mācību gadā naudas balvas saņem 4.-12.klašu skolēni par labiem un

teicamiem mācību sasniegumiem;

Sadarbība ar Elctālas skolu Dallau ( Vācijā);

Skolas tradīcijas:

Zinību diena,

Skolotāju diena,

Mārtiņdiena,

Lāčplēša un Latvijas Republikas Proklamēšanas dienas pasākumi,

Ziemassvētki ar Svētrītu;

Barikāžu aizstāvju atceres pasākumi;

Valentīndiena,

Žetonu vakars,

Lieldienas,

Mātes diena - koncerts, izstādes,

Olimpiāžu uzvarētāju svētki skolā,

Pēdējais zvans 9.-12.kl.,

skolas salidojumi ( ik pēc 5 gadiem).

Kultūras, sporta un izglītojošie pasākumi:

Dzejas dienas,

Dzejnieka Ausekļa dzimšanas dienas pasākumi,

Skatuves runas konkursi,

Publiskās runas konkursi,

Talantu vakari,

tikšanās ar ievērojamām personībām, skolas absolventiem, augstskolu

un arodskolu pārstāvjiem,

Eiropas dienas,

Drošības dienas,

Skolas Sporta dienas,

Piedalīšanās konkursos,( piem., laikraksta ”Diena” org.- “Kas

notiek?”9.kl., ZAAO – “Cilvēks vidē”, Ledus Gladiatori, u.c.),

interešu izglītības pulciņu pasākumi,

100.diena pirmklasniekiem,

mācību ekskursijas un teātru apmeklējumi.

Skolā izveidota atbalsta sistēma skolēniem, kuras ietvaros ir šādi piedāvājumi:

pedagoga palīgi, kuri sniedz atbalstu skolēniem ar mācīšanās

grūtībām, iesaistoties stundu darbā vai individuālajās nodarbībās;

adaptācijas pasākumi 1. klases bērniem un skolēniem, kuri sāk

mācības skolā;

darbojas pagarinātā dienas grupa un interešu izglītības pulciņi;

tiek nodrošinātas brīvpusdienas 1.-4. klašu skolēniem, kā arī sociāli

maznodrošināto un daudzbērnu ģimeņu bērniem, kā arī visi 1.-4.

klases skolēni saņem brokastis;

8

skolēni saņem psihologa un logopēda palīdzību, nodarbības notiek pēc

individuālajiem plāniem, kas tiek veidoti sadarbībā ar sākumskolas

klašu audzinātājiem;

sadarbība ar VUGD, NMPD, pašvaldības policiju, Valsts policijas

reģiona pārvaldes Limbažu iecirkņa kārtības policijas nodaļas

inspektorēm - tiek rīkotas tikšanās, lekcijas, ekskursijas,

demonstrācijas un apmācības skolēniem un darbiniekiem par drošības

jautājumiem skolā;

10 gadus sasniegušiem skolēniem iespēja kārtot CSN eksāmenu, lai

iegūtu velosipēdistu vadītāja apliecību;

skolā izstrādāti iekšējie reglamentējošie dokumenti, kuri nodrošina

iekšējo kārtību, satiksmes drošību ekskursijās, drošību kabinetos, par

kuriem skolēni ir instruēti.

Informāciju par skolu un skolēnu nodarbēm ikdienā, kā arī pagātnes un nākotnes

skatījumu par skolas attīstību nodrošina dažādi skolas informācijas avoti:

Alojas Ausekļa vidusskolas skolēnu dienasgrāmata un e-klase, kas ir

saziņas līdzeklis ar vecākiem;

Alojas novada mājaslapa www.aloja.lv, kurā apkoptas ziņas par

notikumiem un plāniem skolā (skolas mājaslapas izveide ir prioritāte

2015. gadā);

ikmēneša novada avīze “Novada ziņas”, kurās ir raksti par mūsu

sasniegumiem;

šogad sākta veidot Skolas gadagrāmata.

2. Skolas darbības pamatmērķi

Alojas Ausekļa vidusskolas nolikums-

Skolas darbības mērķis ir nodrošināt un īstenot izglītības procesu, kas nodrošinātu valsts

pirmsskolas izglītības vadlīnijās, pamatizglītības standartā un vispārējās vidējās izglītības

standartā noteikto izglītības mērķu sasniegšanu.

Alojas Ausekļa vidusskolas mērķis 2014.-2017. gadam ( saskaņā ar attīstības plānu)

Skolas mērķis ir veidot izglītības vidi un organizēt izglītības procesu, kas nodrošinātu

kvalitatīvu pirmsskolas, pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartā noteikto

mērķu sasniegšanu, kas veidotu patstāvīgu, radošu un vispusīgi attīstītu personību ar

sabiedriskajai un personiskajai dzīvei nepieciešamajām pamatzināšanām, pamatprasmēm

un attieksmēm, radot pamatu pilnvērtīgai dzīvei nākotnē.

Alojas Ausekļa vidusskolas prioritātes periodā no 2014.-2017. gadam-

Izglītības satura jomā - motivēt skolēnus mācībām vidusskolā un pilnveidot vidējās

vispārējās izglītības programmu piedāvājumu.

Mācību un mācīšanās jomā - panākt, lai skolēni un pedagogi sadarbojas un

mērķtiecīgi strādā pie abpusēji draudzīgas vides veidošanas un mācību sasniegumu

uzlabošanas.

Jomā Atbalsts skolēniem - rast jaunas mūsdienīgas formas personības attīstībai.

Personāla kā skolas resursa attīstības jomā - motivēt sadarbībai un izveidot uz

kopīgiem mērķiem virzītu skolotāju un personāla kolektīvu.

9

Jomā Skolas vide - individualizēt un sakārtot mācību vidi, kura veicinātu radošo

pieeju un domāšanu.

3. Iepriekšējā vērtēšanas perioda ieteikumu izpilde

Izvirzīto prioritāšu īstenošana tiek analizēta, balstoties uz iepriekšējā perioda attīstības

plāna rezultātiem. Visu prioritāšu īstenošanas pamatā ir mērķtiecīga darbība, ievērojot

secību:

informācijas analīze situācijas izpētei,

lēmumu pieņemšana par darbības uzsākšanu,

aktivitāšu plānošana un norise,

periodisks pārskats par paveikto rezultātu analīze.

Lai rezultāts tiktu sasniegts, ir svarīgi veidot vienotu izpratni par darbību, tādēļ skolā uz

vietas tiek organizētas:

tikšanās ( vienu reizi nedēļā), sapulces par skolas prioritātēm,

pieredzes apmaiņa metodiskajās komisijās,

rezultātu analīze pedagoģiskās padomes sēdēs.

Vadība seko procesu norisei, vērojot stundas un nodarbības, rosinot individuālo mērķu

izvirzīšanu saskaņā ar skolas mērķiem.

Mācību saturs

Prioritāte- izglītības programmu aktualizācija un īstenošana atbilstoši pamatizglītības un

vispārējās vidējās izglītības standartam.

Sasniegumi -

licencēta pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem

– mācību gada sākumā mācības sāk 2 izglītojamie, uz 01.01.2015.- 5 skolēni;

pamatojoties uz Puikules pamatskolas reorganizāciju, to pievienojot Alojas

Ausekļa vidusskolai, ir licencētas vispārējās pirmsskolas izglītības programma

un pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas programma; pedagoģiskās korekcijas

programma netiek realizēta;

licencētās izglītības programmas atbilst pamatizglītības un vispārējās vidējās

izglītības programmas paraugiem un valsts standartiem;

visi mācību priekšmetu skolotāji strādā pēc IZM ieteiktajām

paraugprogrammām, katra mācību priekšmeta īstenotā programma atbilst

licencētajām programmām;

skolotāji pārzina izglītības standartus, mācību priekšmetu saturu, mērķus,

uzdevumus;

skolotāji plāno mācību satura apguves secību; cenšas paredzēt mācību darba

formas un metodes atbilstoši izglītojamo vecumposma īpatnībām;

mācību apguves saturs, mācību līdzekļi, metodes, vērtēšanas formas secīgi

ietvertas mācību priekšmetu tematiskajos plānos;

izglītības iestādes vadība pārrauga un koordinē, un nodrošina pedagogiem

nepieciešamo atbalstu par mācību satura jautājumiem.

10

Mācīšana un mācīšanās

Prioritāte – skolēnu mācīšanās procesu aktivizēšana.

Sasniegumi –

mācību procesā skolotāji izmanto daudzveidīgas mācību metodes un formas, kas

atbilst izglītojamo vecumam, mācību priekšmetu specifikai un saturam;

mācīšanas procesu veicina izglītojamo iesaistīšana praktiskā darbībā, piemēram,

darbs Projekta nedēļā; izglītojamiem ir iespēja apgūt informācijas apstrādes,

prezentācijas un sadarbības prasmes;

mācību procesā lielākā daļa skolotāju veiksmīgi veido dialogu ar izglītojamiem,

rosina izglītojamos izteikt savu viedokli, secināt un pieņemt lēmumus, veido

pozitīvu attieksmi pret mācību darbu;

sākta sadarbība ar portālu Uzdevumi.lv; tas nodrošina digitalizēto uzdevumu un

pārbaudes darbu veidošanu, to nosūtīšanu izglītojamiem, tāpat Uzdevumi.lv

sniedz iespēju izglītojamo mācību motivācijas sekmēšanai;

lielākā daļa klašu telpu iekārtojums dod iespēju skolotājiem izmantot jaunākās

tehnoloģijas un interaktīvās mācību metodes, taču, sadarbojoties ar kolēģiem,

izmantojot datorkabineta pieejamību un speciāli aprīkotu IT klasi, tās ir

pieejamas ikvienam;

mācību priekšmeta programmas paredz saikni ar reālo dzīvi, izglītojamie,

mācoties izglītības iestādē, iesaistās daudzveidīgā radošā darbībā; mācību

procesā skolotāji mācību saturu īsteno atbilstoši mūsdienu aktualitātēm, izmanto

alternatīvas mācību formas – ekskursijas uz muzejiem, izstādēm, ražošanas

uzņēmumiem u.c.;

mācību procesā skolotāju stāstījums un skaidrojums ir atbilstošs mācāmajai

tēmai, izglītojamo vecumam; stundās skolotāji izglītojamiem saprotami izskaidro

darba mērķus un uzdevumus, saista tos ar iepriekš mācīto, ievēro pēctecības

principu.

Skolēnu sasniegumi

Prioritāte – skolēnu mācību sasniegumu analīze un dinamikas izpēte.

Sasniegumi –

regulāri tiek veikti izglītojamo mācību sasniegumu un valsts pārbaudes darbu

rezultātu apkopojums un analīze ar mērķi pilnveidot mācību procesu un uzlabot

sasniegumus;

pedagogi sistemātiski vērtē izglītojamo mācību sasniegumus, pamatojoties uz

normatīvajiem dokumentiem; ievērojot valstī noteiktu kārtību, izglītības iestādē

ir izstrādāta mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība, kuru pārrauga un kontrolē

skolas administrācija;

vērtēšanas metodes atbilst izglītojamo vecumam un mācību priekšmetu

specifikai; izglītojamie un vecāki ir informēti par vērtēšanas kārtību un

kritērijiem;

11

uzsākot darbu, izglītojamie zina vērtēšanas kārtību, kritērijus katrā mācību

priekšmetā; pirms katra pārbaudes darba izglītojamos iepazīstina ar vērtēšanas

kritērijiem; vērtēšana ir sistemātiska;

skolotāji pamato izglītojamā darba vērtējumu, analizē pieļautās kļūdas; tiek

uzsvērtas arī stiprās puses;

vērtēšanas procesā iegūto informāciju skolotāji analizē un izmanto mācīšanas un

mācīšanās procesā turpmākai attīstībai un plānošanai;

tiek atzīmēti un novērtēti izglītojamie ar labiem un augstiem mācību

sasniegumiem mācībās, olimpiādēs, konkursos, saņemot pateicības rakstus, sākot

ar 2014./2015.m.g. skolēni saņem zelta un sudraba liecības un naudas balvas.

Atbalsts skolēniem

Prioritāte – atbalsts skolēniem ar augstiem mācību sasniegumiem un skolēniem ar mācīšanās

grūtībām un skolēnu karjeras izglītības pilnveidošana.

Sasniegumi –

licencēta pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem;

skola nodrošina skolotāju palīgus;

skolēniem, kuri mācās speciālās pamatizglītības programmā izglītojamiem, ar

mācīšanās traucējumiem., tiek izstrādāts individuālais izglītības attīstības plāns;

katrā mācību priekšmetā skolēnam ir iespēja vienu reizi nedēļā apmeklēt

konsultācijas;

skolēniem ir nodrošināta iespēja izmantot Karjeras centra pakalpojumus un apmeklēt

izstādi SKOLA;

stundās skolotāji pārdomāti izmanto mācību materiālus, kas atbilst izglītojamo

spējām un konkrētai mācību stundai;

izveidota kārtība, kādā ar naudas balvām tiek prēmēti skolēni ar augstiem mācību

sasniegumiem, olimpiāžu un konkursu uzvarētāji.

Prioritāte – skolēnu līdzdalības veicināšana skolas darba procesā.

Skolā darbojas Skolēnu dome, taču nav aktīva skolas darba procesā. Jāmeklē citi

veicināšanas veidi. Skolēnu domes darbs jāpārkārto un jāuzlabo.

Skolas vide

Prioritāte- vides pielāgošana bērniem ar kustību traucējumiem

Sasniegumi –

ierīkots mobilais transportieris.

Prioritāte- sistēmas pilnveide neattaisnoto kavējumu samazināšanai.

Sasniegumi -

nav skolēnu, kuri neapmeklē skolu un neapgūst pamatizglītības programmu

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

12

samazinājušies skolēnu neattaisnotie mācību kavējumi – izstrādāta kārtība, kādā

informē vecākus, kā arī notiek sadarbība ar sociālo dienestu, bāriņtiesu un

pašvaldības policiju;

notiek sistemātiska informācijas apmaiņa starp skolu un vecākiem par skolas

kavējumiem.

Prioritāte- skolēnu uzvedības un disciplīnas uzlabošana.

Sasniegumi –

skolēni atzīst, ka disciplīna skolā ir uzlabojusies un viņi jūtas droši gan skolas telpās,

gan teritorijā;

visi skolēni zina, un viņu vecāki ir informēti par skolas iekšējās kārtības

noteikumiem;

lielākā daļa vecāku uzskata, ka skolas vide ir droša.

Prioritāte- skolas fiziskās vides labiekārtošana.

Sasniegumi –

veikti energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi skolā - nomainīti skolas logi,

ārdurvis;

katru gadu vienā klasē tiek veikts kapitālais remonts;

renovētas sākumskolas garderobes;

fasādes remonts Lielajā un Baltajā skolā;

katrā klasē ir pieejams dators ar interneta pieslēgumu.

Resursi

Prioritāte – atbalsta personāla darba pilnveide.

Sasniegumi –

iekārtots psihologa kabinets;

sakārtota atbalsta personāla sadarbības sistēma ar klašu audzinātājiem.

Prioritāte – IT efektīva izmantošana mācību procesā

Sasniegumi –

ar datorkomplektiem un interneta pieslēgumu nodrošināti visi mācību kabineti;

viena klase sākumskolā un fizikas kabinets aprīkots ar interaktīvo tāfeli; mācību

stundās izmantojami papildus aprīkojumi - projektori, dokumentu kameras.

Prioritāte – skolas bibliotēkas modernizēšana.

Sasniegumi –

skolēnu darbam pēc stundām ir ierīkotas 3 datorvietas ar interneta pieslēgumu;

izveidota atpūtas vieta lasītavā, kur skolēni var izmantot bibliotēkas resursus un galda

spēles.

Prioritāte – materiāli tehniskās bāzes pilnveide kvalitatīvai vispārējās izglītības programmas

realizēšanai.

13

Sasniegumi –

mācību tehniskās bāzes pilnveide notiek pēc skolotāju pieprasījuma un pašvaldības

budžeta piešķirto līdzekļu apjoma;

ar nepieciešamo mācību materiālu, līdzekļu nodrošinājumu ir apmierināti gandrīz visi

skolotāji.

Kritērijs Ieteikumi Īstenošana

2.1.

6.1.

Iegādāties multimediju

projektorus, dokumentu

kameras, interaktīvās tāfeles

u.c. līdzekļus, kas nodrošina

moderno tehnoloģiju

pielietošanu mācību procesā.

Katrā kabinetā pieejams datorkomplekts ar

interneta pieslēgumu. 2 klases aprīkotas ar

interaktīvo tāfeli. Datorklase 2013.gadā

nodrošināta ar11 jauniem datoriem.

Pirmsskolā pieejams 1 portatīvas dators,

projektors. Sākumskolā mācību stundās

izmantojams 1 portatīvais dators ar projektoru

un dokumentu kameru. Pamatskolā mācību

stundās papildus var izmantot 2 projektorus un

1 dokumentu kameru. Fizikas kabinets

nodrošināts ar interaktīvo tāfeli. Matemātikas

- ar stacionāru projektoru. Ierīkota klase, kurā

pieejamas visas modernās IT aparatūras, kuru

var izmantot jebkurš priekšmeta skolotājs.

2.3. Skolēnu mācību sasniegumu

vērtēšanā visos mācību

priekšmetos izmantot dažādus

metodiskos paņēmienus,

ievērot vērtēšanas

regularitātes principu un

skolā noteikto vērtēšanas

kārtību.

Uzsākot darbu, izglītojamie zina vērtēšanas

kārtību, kritērijus katrā mācību priekšmetā.

Pirms katra pārbaudes darba izglītojamos

iepazīstina ar vērtēšanas kritērijiem. Vērtēšana

ir sistemātiska.

Izglītības iestādē ir noteikta kārtība vērtējumu

uzskaitē, tās ievērošanu kontrolē un pārrauga

skolas administrācija. Pārsvarā visi skolotāji

veic ierakstus žurnālos sistemātiski un

regulāri, ja skolotājs to nav darījis, tad saņem

aizrādījumu e-klasē vai mutiski.

Vērtēšanas metodes atbilst izglītojamo

vecumam un mācību priekšmetu specifikai.

Izglītojamie un vecāki ir informēti par

vērtēšanas kārtību un kritērijiem.

4.1. Skolas dežurantes telpā

ierīkot trauksmes signāla

slēdzi.

Slēdzis ir ierīkots.

4.2. Izpētīt esošo interešu

izglītības programmu

piedāvājuma atbilstību

pusaudžu vecumam un

interesēm un iespēju robežās

ieviest jaunas (tehniskās

jaunrades) programmas.

Izveidota jauna interešu izglītības programma

- krievu valoda 2.-3. klašu skolēniem.

Izveidota tehniskās jaunrades interešu

izglītības programma pamatskolā-vidusskolā.

Turpināsies darbs pie jaunu programmu

ieviešanas dejā, informātikā, valodās.

4.4. Uzlabot atbalsta personāla un

ģimeņu sadarbību ilgstošu

Visos gadījumos skolas atbalsta personāls

kopā ar administrāciju un ģimeni,

14

kavējumu novēršanā. nepieciešamības gadījumā iesaistot novada

sociālo dienestu, bāriņtiesu un policiju,

noskaidro un izanalizē situāciju un pieņem

lēmumu turpmākajai rīcībai. Šogad nepastāv

ilgstošu kavējumu problēma.

5.2. Turpināt telpu kosmētisko

remontu un veikt

apgaismojuma mērījumus.

Notiek darbs pie ķīmijas laboratorijas

remonta. Iegādātas mēbeles 1. klases

labiekārtošanai. Pavasarī plānots remonts 1.

klasē un matemātikas kabinetā.

Mērījumi jāveic atkārtoti.

6.1. Modernizēt mājturības un

tehnoloģiju kabinetu tekstila

nodarbībām un mācību

virtuvei. Veikt 1.stāva foajē

grīdas remontu galvenajā ēkā.

Tā kā 2012. gadā tika īstenots projekts divu

skolas korpusu energoefektivitātes

paaugstināšanai, t.sk., veikti darbi arī

minētajās mājturības kabineta telpās, grīdas

remonts tika atlikts.

2015. gada budžeta pieprasījumā ir iekļautas

mājturības un tehnoloģiju kabinetu

modernizācijas vienības. Darbi tiks veikti

vasarā.

Pirmā stāva foajē remonts jāveic saskaņā ar

tāmes izstrādi līdz 2017. gadam ( pašvaldības

attīstības plāns).

7.2. Attīstības plānā izvirzītās

prioritātes un galvenos

uzdevumus atspoguļot visos

skolas darba plānošanas

dokumentos.

Attīstības plāns 2014.-2017. gadam tika

apspriests informatīvajās sanāksmēs un

metodiskajās komisijās, pedagoģiskās

padomes sēdē. Izvirzītās prioritātes ir

iestrādātas citos skolas plānos.

15

4. Skolas darba vērtējums pamatjomās

1. Mācību saturs

1.1. Skolas īstenotās izglītības programmas

1.1.1. Izglītības iestādes īstenoto programmu atbilstība normatīvo aktu prasībām.

Alojas Ausekļa vidusskolā īstenotās programmas:

Vispārējās pirmskolas izglītības programma.

Kods 01011111, licence V-7462.

Pamatizglītības programma.

Kods 21011111, licence V-2082.

Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma.

Kods 31011011, licence V-2083.

Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem.

Kods 21015611, licence V-7385.

Programmas ir licencētas un grozījumi veikti likumdošanā noteiktajā kārtībā.

Izglītības programmas atbilst licencētajām izglītības programmām, un Valsts pamatizglītības

un Valsts vispārējās vidējās izglītības standartiem.

1.1.2. Izglītības programmu īstenošanas plānošana

Visi mācību priekšmetu skolotāji strādā pēc IZM ieteiktajām paraugprogrammām, katra

mācību priekšmeta īstenotā programma atbilst licencētajām programmām. Skolotāji pārzina

izglītības standartus, mācību priekšmetu saturu, mērķus, uzdevumus.

Skolotājiem ir zināmas vērtēšanas formas un kārtība. Katrā mācību priekšmetā izstrādāti

mācību vielas tematiskie plāni, kas satur informāciju par mācību priekšmetu standartu,

programmu un stundu tēmām, apguves laiku, pārbaudes darbiem.

Attīstot skolu, apzināta nepieciešamība īstenot vispārējās vidējās vakarskolas programmu,

kas ļautu skolēniem ātrāk ieiet darba tirgū. Vispārējās vidējās izglītības programmā iekļaut

no jauna datora programmēšanu un datordizaina mācīšanu, kā arī papildināt izvēles

priekšmetus, mācot psiholoģiju un kulturoloģiju.

Paplašināt interešu izglītības piedāvājumu un profesionālās pilnveides iespējas

vidusskolēniem.

Klašu audzinātāju īstenotās programmas atbilst skolas pašreizējā audzināšanas darba

programmai, kurai nepieciešami uzlabojumi, iekļaujot jaunu metožu izmantošanu, kas

nepieciešams jaunās paaudzes audzināšanai mūsdienās.

Izglītības programmas tiek īstenotas saskaņā ar mācību plānu, ar kuru skolēni un vecāki

iepazīstas, uzsākot mācību gadu, un stundu sarakstu.

Darbs mācību programmu īstenošanai tiek plānots, ievērojot skolēnu vajadzības un

paredzot uzdevumu diferenciāciju.

Ja nepieciešams, ar skolēniem strādā logopēds, psihologs.

Skolotāji izmanto piedāvāto iespēju organizēt konsultācijas skolēniem, tās notiek saskaņā ar

direktora apstiprinātu konsultāciju sarakstu, ar kuru iespējams iepazīties skolā, katra skolēna

dienasgrāmatā, e-klasē, kā arī novada mājaslapā. Konsultāciju laiks tiek izmantots, strādājot

papildus ar talantīgajiem bērniem un skolēniem, kuriem ir mācīšanās grūtības.

1.1.3. Izglītības programmu satura pilnveide

Mācību priekšmetu standartu prasības un programmu izvēle tiek apspriesta metodiskajās

komisijās un apstiprinātas ar direktora rīkojumu. Metodisko komisiju ietvaros skolotāji

sadarbojas tematisko plānu, pārbaudes darbu izstrādē un plānošanā.

16

Plānojot laiku temata apguvei, skolotāji ņem vērā izglītojamo individuālās spējas,

vajadzības, paredz darbu ar talantīgajiem izglītojamiem un izglītojamiem ar mācīšanās

traucējumiem.

Skolotāji plāno mācību satura apguves secību. Cenšas paredzēt mācību darba formas un

metodes atbilstoši izglītojamo vecumposma īpatnībām.

Stundu saraksts ir veidots saskaņā ar mācību plānu, izglītojamo mācību slodze nepārsniedz

Izglītības likumā noteiktās prasības.

Izglītības iestādē darbojas 6 metodiskās komisijas.

4 Alojas Ausekļa vidusskolas skolotāji veic Alojas novadā Metodisko apvienību vadītāju

pienākumus.

Skolas vadība koordinē un pārrauga mācību priekšmetu programmu izvēli.

Lai sekmīgāk varētu nodrošināt nepieciešamos resursus izglītības programmu realizācijai,

skolas vadība mācību gada beigās analizē skolotāju darba pašvērtējumus un, plānojot jauno

mācību gadu, ņem vērā skolotāju ieteikumus.

Skolotājiem ir pieejami nepieciešamie dokumenti, skolas vadības konsultācijas, ir iespēja

iepazīties gan ar kolēģu, gan citu skolu pieredzi mācību procesā.

Pēc pedagogu teiktā, skolas vadība atbalsta un veicina skolotāju tālākizglītību. Skolā ir

izstrādāts skolotāju tālākizglītības plāns.

__________________________________________________________________________

Stiprās puses:

Izglītības programmas ir licencētas un tiek īstenotas mācību procesā atbildoši

licencētajām izglītības programmām.

Skolotāji pārzina mācību priekšmetu standartus un programmas, vērtēšanas kārtību

un formas.

Mācību apguves saturs, mācību līdzekļi, metodes, vērtēšanas formas secīgi ietverti

mācību priekšmetu tematiskajos plānos.

Mācību procesā skolotāji ievēro skolēnu vecumposmu īpatnības, tālākās attīstības

vajadzības.

Izglītības iestādes vadība pārrauga un koordinē, un nodrošina pedagogiem

nepieciešamo atbalstu par mācību satura jautājumiem.

Tālākās attīstības vajadzības:

Paaugstināt konsultāciju darba efektivitāti visos mācību priekšmetos, motivējot

skolēnus konsultāciju izmantot mācīšanās nolūkos.

Vērtējums: labi

__________________________________________________________________________

2.Mācīšana un mācīšanās

2.1. Mācīšanas kvalitāte

2.1.1. Mācību stundas kvalitātes vērtēšana

Mācību stundas kvalitātes pamats ir tās mērķtiecīga organizācija. Ar šo mācību gadu tiek

lielāka uzmanība pievērsta mācību stundas diferenciācijai, kurā tiek ievērotas ikkatra skolēna

mācīšanās spējas. Tāpat tiek stimulēta jēgpilna informācijas tehnoloģiju izmantošana

stundās.

17

Mācību stundas vērtēšanas kritēriji ir atkarīgi no mācību priekšmeta specifikas. Mācību

priekšmetu metodiskajās komisijās, pedagogi tiekas, un šos kritērijus pārspriež un ievieš

savā darbībā.

Mācību stundas tiek vērtētas, pēc iepriekš izstrādāta plāna, no iestādes administrācijas

puses, kā arī pedagogi - pašvērtējumos. Vērtēšanā tiek izmantoti kritēriji, kurus pedagogi

pārzina un pilnveido.

2.1.2. Mācību stundas organizācija

Mācību stundas tiek organizētas, lai sasniegtu katrā priekšmetā, ievērojot tā specifiku,

izvirzīto mērķi. Tā kā pieaug akadēmisko zināšanu prasību līmenis, skolotāji labprāt izvēlas

vieglāko - tradicionālo skolotāja virzīto stundu – skolotāja stāstījums vai demonstrējums,

kuram seko skolēnu vingrināšanās. Taču arvien vairāk skolotāji atbalsta un ievieš savā

stundas vadībā sadarbības formas ( grupas darbi un projekti) ar skolēniem, kas veicina

komunikācijas prasmju attīstīšanu un veicina patstāvīgo darbību.

Skolotāji, plānojot un mācot konkrētās mācību priekšmetu tēmas, izvēlas atbilstošas

mācīšanas metodes un mācību materiālus.

Mācīšanas procesu veicina skolēnu iesaistīšana praktiskā darbībā, piemēram, darbs

projekta nedēļā, zinātnisko darbu izstrādē un mācību firmu veidošanā. Skolēniem ir iespēja

apgūt informācijas apstrādes, prezentācijas un sadarbības prasmes. Tas veicina skolēnu

patstāvību, iniciatīvu un mērķtiecību. Patstāvīgu darbu veikšanas mērķis ir ļaut skolēniem

apzināties iegūto zināšanu nozīmi, starppriekšmetu saikni, saistību ar reālo dzīvi, reizē mācot

plānošanas un sava darba patstāvīgas organizēšanas prasmes, veicinot iniciatīvu un

radošumu.

2.1.3. Mācību metožu izvēle

Mācību procesā skolotāji izmanto daudzveidīgas mācību metodes un formas, kas atbilst

skolēnu vecumam, mācību priekšmetu specifikai un saturam.

Stundās skolotāji pārdomāti izmanto mācību materiālus, kas atbilst skolēnu spējām un

konkrētai mācību stundai.

Mācību vielas nostiprināšanas posmā liela daļa skolotāju veicina skolēnu sadarbību grupās

vai pāros, izvirza pieņēmumu un cenšas to pierādīt.

Skolēni zina mājas darbu veikšanas nepieciešamību, tomēr ne vienmēr to ievēro mācību

procesā.

Jaunās vielas apguve bieži balstās uz tradicionālo vielas izklāsta metodi, nodrošinot

saprotamu un pēctecīgu skaidrojumu, pietiekamu vingrināšanos, izpratnes veidošanu un

atgriezenisko saikni. Skolotāju pieredze ļauj uzsvērt atsevišķas stundas daļas, precīzi

izskaidrot mācību vielu un uzdevumus, dažādot darbības veidus. Mazāk izmanto

problēmbalstīto mācīšanos.

Mācīšanas procesu veicina skolēnu iesaistīšana praktiskā darbībā, piemēram, darbs

projekta nedēļā, zinātnisko darbu izstrādē un mācību firmu veidošanā. Skolēniem ir iespēja

apgūt informācijas apstrādes, prezentācijas un sadarbības prasmes. Tas veicina skolēnu

patstāvību, iniciatīvu un mērķtiecību. Patstāvīgu darbu veikšanas mērķis ir ļaut skolēniem

apzināties iegūto zināšanu nozīmi, starppriekšmetu saikni, saistību ar reālo dzīvi, reizē mācot

plānošanas un sava darba patstāvīgas organizēšanas prasmes, veicinot iniciatīvu un

radošumu.

Lai skolā ienāktu mūsdienīgu digitālo mācību līdzekļu pielietošana mācību procesa

individualizācijai, diferenciācijai esam sākuši sadarbību ar portālu Uzdevumi.lv. Tas

18

nodrošina digitalizēto uzdevumu un pārbaudes darbu veidošanu, to nosūtīšanu

izglītojamajiem.

Lielākajā daļā klašu telpu iekārtojums dod iespēju skolotājiem izmantot jaunākās

tehnoloģijas un interaktīvās mācību metodes, taču, sadarbojoties ar kolēģiem, izmantojot

datorkabineta pieejamību un speciāli aprīkotu IT klasi, tās ir pieejama ikvienam.

2.1.4. Pedagogu un skolēnu dialogs

Mācību procesā lielākā daļa skolotāju veiksmīgi veido dialogu ar izglītojamiem, rosina

skolēnus izteikt savu viedokli, secināt un pieņemt lēmumus, veido pozitīvu attieksmi pret

mācību darbu. Stundās notiek labvēlīga skolotāja un skolēna sadarbība. Lielākā daļa

pedagogu zina un ievēro skolēnu individuālās mācīšanās īpatnības, tādējādi veicinot

panākumus.

Mācību procesā skolotāju stāstījums un skaidrojums ir atbilstošs mācāmajai tēmai, skolēna

vecumam. Stundās skolotāji skolēniem saprotami izskaidro darba mērķus un uzdevumus,

saista tos ar iepriekš mācīto, ievēro pēctecības principu.

__________________________________________________________________________

Stiprās puses:

Efektīvi izmanto daudzveidīgas mācīšanas metodes.

Augstā profesionālā līmenī tiek organizēts mācību darbs.

Izstrādāts nolikums Skolēnu zinātniski pētniecisko darbu sagatavošanā, izstrādē un

prezentācijā.

Tālākās attīstības vajadzības:

Turpināt darbu pie mājas darbu sistēmas pilnveidošanas.

Turpināt darbu pie IT iedzīvināšanas mācību procesā.

Turpināt darbu pie mācību sasniegumu dinamikas izpētes.

Vērtējums: labi.

_________________________________________________________________________

2.2. Mācīšanās kvalitāte

2.2.1. Skolēnu mācīšanās darba organizēšana

Katram skolēnam skolā ir iespēja saņemt savām vajadzībām un spējām atbilstīgu augstas

kvalitātes izglītību.

Skolēni zina un saprot darbam izvirzītās prasības. Ar prasībām konkrētajā mācību

priekšmetā skolotāji iepazīstina skolēnus gada sākumā. Ne vienmēr mācību procesā jūtama

šo prasību izpratne. Skolotāji rosina skolēnus strādāt radoši, ar iniciatīvu un atbildību. Ar

saviem darbiem skolēni piedalās gan izglītības iestādēs, gan ārpusskolas ar mācību darbu

saistītos pasākumos. Piedalīšanās mācību procesā ir atkarīga no vecumposma īpatnībām.

Skolā tiek piedāvātas fakultatīvās stundas krievu valodā, uzņēmējdarbības pamatos,

koriģējošā vingrošanā, kuras skolēni gandrīz 100% arī izmanto.

Regulāri tiek veikti skolēnu mācību sasniegumu un valsts pārbaudes darbu rezultātu

apkopojums un analīze ar mērķi pilnveidot mācību procesu un uzlabot sasniegumus.

Skolā izveidota skolēna izaugsmes dinamikas uzskaites sistēma, kura jāturpina pilnveidot.

19

2.2.2. Skolēnu līdzdalība un sadarbība mācību procesā

Pedagogi rosina mācību procesā izmantot dažādas skolas un pašu skolēnu rīcībā esošās

iespējas gatavoties un piedalīties dažāda mēroga konkursos, sporta sacensībās un mācību

priekšmetu olimpiādēs.

Lielākā daļa skolēni piedalās mācību procesā, taču ir izglītojamie, kuriem nepieciešama

papildus motivācija. Skolēni prot strādāt, izmantojot dažādas darba formas un metodes, prot

sadarboties grupā, projekta darbā, jo jūt atbalstu, stabilitāti.

Īpaša uzmanība tiek pievērsta izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem, kopš

2013./2014.m.g. klasē strādā pedagogu palīgi.

Lielākā daļa skolēnu pozitīvi novērtē iespēju līdzdarboties stundā un būt aktīviem, īpaši

sadarbojoties grupās un pāros - veicot kopīgus uzdevumus, meklējot, apkopojot un analizējot

informāciju, diskutējot un prezentējot paveikto.

Izglītības iestāde plāno un organizē pasākumus vecākiem – izglītības iestādes, klašu

vecāku sapulces, vecāku dienas ar iespēju vecākiem apmeklēt mācību stundas.

Jāpilnveido mācīšanās formu vienaudzis vienaudzim, kas palīdzētu stiprināt savstarpējo

cieņu, atbildību un draudzību starp klasesbiedru vidū.

__________________________________________________________________________

Stiprās puses:

Skolēnu sasniegumi valsts pārbaudes darbos.

Bērniem ar mācīšanās traucējumiem licencēta programma un nodrošināts pedagoga

palīgs.

Iespēja fakultatīvi padziļināt savas zināšanas krievu valodā, uzņēmējdarbībā un

koriģējošā vingrošanā.

Labi rezultāti starpnovadu olimpiādēs un konkursos valstī.

Tālākās attīstības vajadzības:

Turpināt iskolēnu motivēšanu mērķtiecīgam un plānotam darbam.

Jāturpina pilnveidot skolēnu izaugsmes dinamikas uzskaiti

Turpināt nodrošināt klases ar IT, lai pilnveidotu darba metožu modernizāciju.

Turpināt un pilnveidot darbu, izskaužot un novēršot neattaisnotos kavējumus.

Vērtējums: labi.

__________________________________________________________________________

2.3. Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa

2.3.1. Vērtēšanas metodes un vērtēšanas kvalitāte

Pedagogi sistemātiski vērtē skolēnu mācību sasniegumus, pamatojoties uz normatīvajiem

dokumentiem. Ievērojot valstī noteiktu kārtību, izglītības iestādē ir izstrādāta mācību

sasniegumu vērtēšanas kārtība.

Vērtēšanas metodes atbilst skolēnu vecumam un mācību priekšmetu specifikai. Skolēni

un vecāki ir informēti par vērtēšanas kārtību un kritērijiem.

Uzsākot darbu, skolēni zina vērtēšanas kārtību, kritērijus katrā mācību priekšmetā. Pirms

katra pārbaudes darba skolēnus iepazīstina ar vērtēšanas kritērijiem. Vērtēšana ir

sistemātiska.

Skolotāji pamato skolēna darba vērtējumu, analizē pieļautās kļūdas. Tiek norādīts uz

skolēnu kļūdām un uzsvērtas arī stiprās puses.

20

2.3.2. Vērtējumu uzskaite un vērtējuma analīzes rezultātu izmantošana

Skolā ir noteikta kārtība vērtējumu uzskaitē, tās ievērošanu kontrolē un pārrauga skolas

administrācija- direktores vietniece izglītības jomā. Pārsvarā visi skolotāji veic ierakstus

žurnālos sistemātiski un regulāri, ja skolotājs to nav darījis, tad saņem aizrādījumu e-klasē

vai mutiski.

Pārbaudes darbu rezultāti tiek analizēti metodiskajās komisijās, ar mērķi pilnveidot un

uzlabot mācību sasniegumus. Pārbaudes darbiem ir izstrādāti vērtēšanas kritēriji. Taču ir

gadījumi, ka skolotāji sniedz mutiskus skaidrojumus skolēniem un vecākiem, ja viņu

uzskata, ka vērtējums nav objektīvs.

Vērtēšanas procesā iegūto informāciju gandrīz visi skolotāji analizē un izmanto mācīšanas

un mācīšanās procesā turpmākai attīstībai un plānošanai.

Tiek atzīmēti un novērtēti skolēni ar labiem un augstiem mācību sasniegumiem mācībās,

olimpiādēs, konkursos, saņemot pateicības rakstus, sākot ar 2014./2015.m.g. skolēni saņem

zelta un sudraba liecības, naudas balvas.

_________________________________________________________________________________

Stiprās puses:

Demokrātiski izstrādāta un rūpīgi ieviesta vērtēšanas kārtība.

Mācību sasniegumu pārraudzība un analīze.

Skolēnu motivāciju rosinoši administrācijas organizēti pasākumi un apbalvojumi par

labiem un augstiem mācību sasniegumiem.

Iespēja skolēniem uzlabot vērtējumus.

Skolā ir noteikta kārtība vecāku informēšanai par skolēnu mācību sasniegumiem,

stundu apmeklējumiem, uzvedību.

Tālākās attīstības vajadzības:

Turpināt darbu pie izglītības izaugsmes dinamikas pētīšanas.

Strādāt pie reāla, darbotiesspējīga pārbaudes darba grafika izveides katrai klasei.

Vērtējums: labi

__________________________________________________________________________

3.Skolēnu sasniegumi

3.1. Skolēnu sasniegumi ikdienas darbā

Skolā ir noteikta kārtība skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanā, uzskaitē, analīzē un

datu saglabāšanā. Skolā uzskaita un analizē skolēnu zināšanu apguves līmeņus konkrētos

priekšmetos, klasēs un skolā kopumā. Pedagogi regulāri vērtē un analizē skolēnu mācību

sasniegumus, seko viņu izaugsmei. Rezultāti tiek apkopoti semestra un mācību gada

nobeigumā, kā arī periodiski pēc pārbaudes darbiem mācību gada laikā. Mācību sasniegumi

tiek analizēti metodiskajās komisijās, pedagoģiskās padomes sēdēs, par galveno mērķi

izvirzot ikdienas mācību procesa uzlabošanu.

Skolēniem un viņu vecākiem ir zināma mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība,

uzskaite, rezultātu uzlabošanas iespējas. Alojas Ausekļa vidusskolā skolēnu mācību

sasniegumi no 2011./2012.mācību gada tiek reģistrēti elektroniski (e-klase). Tas rada iespēju

uzkrāt un gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi analizēt skolēnu mācību sasniegumu dinamiku

katrā mācību priekšmetā.

21

Skolēni tiek motivēti (naudas balvas, uzslavas, goda raksti) gūt un uzlabot labākus

mācību sasniegumus.

Lai uzlabotu skolēnu mācību sasniegumus, skolas vadība, klašu audzinātāji,

priekšmetu skolotāji tiekas ar skolēniem, kuriem ir nepietiekams vērtējums kādā no mācību

priekšmetiem, nepieciešamības gadījumā pieaicinot vecākus.

Mācību gada beigās skola organizē divu nedēļu papildus darbu skolēnu mācību

sasniegumu uzlabošanai, un skolēni kārto pēcpārbaudījumus, kā tas noteikts normatīvajos

dokumentos. Tāpat skolā ir izstrādāts atbalsta pasākuma plāns skolēniem, kas tiek pārcelti ar

nepietiekamu vērtējumu nākamajā klasē.

Lai veicinātu sistemātisku mācīšanos ikdienā un sekmētu izglītojamo atbildības un

mācīšanās motivācijas paaugstināšanos, mācību gadu beidzot, izglītojamie atsevišķos

priekšmetos, kuros nav valsts pārbaudes darbu veic skolas noteiktus noslēguma pārbaudes

darbus.

Skolēnu ikdienas mācību sasniegumiem ir nozīmīga loma, aizstāvot skolas godu

starpnovadu mācību priekšmetu olimpiādēs.

Skolēnu mācību sasniegumi tiek analizēti četros vērtējumu līmeņos: augsts (9, 10

balles), optimāls (6,7,8 balles), pietiekams (4,5 balles) un nepietiekams līmenis (1,2,3

balles).

Atbilstoši šiem līmeņiem skolēnu sasniegumi analizēti visās klasēs un visos mācību

priekšmetos, kuros ir vērtējumi10 ballu skalā.

Latviešu valodā 2.-3.klasē sasniegumi vērtējami kā optimāli. Nelielās izmaiņas vidējā

vērtējumā pa mācību gadiem liecina par zināšanu un prasmju zināmu stabilitāti un noturību.

Lai mazinātos nepietiekamo vērtējumu kopprocents, jāturpina individuālais darbs ar skolēnu.

Matemātikā triju gadu laikā (4.-6.kl.) ir samazinājies nepietiekamo vērtējumu skaits

no 12% uz 5,5%. Tas vērtējams kā veiksmīgs darbs ar skolēniem, kam ir vājāki rezultāti, kā

arī jaunās mācību grāmatas lietojums, piemēram, 5. klasē, jo vielas izklāsts ir skolēniem

pieejamāks un saprotamāks. Dabaszinībās jāmotivē skolēni apzinīgākām mācību darbam, tad

nepietiekamo vērtējumu rādītājs varētu samazināties.

Spēju priekšmetos - vizuālā mākslā un mūzikā - pārsvarā ir optimāli un augsti

sasniegumi. Tas daļēji ir izskaidrojams ar to, ka diezgan liels procents apgūst mākslas un

mūzikas programmu Alojas Mūzikas un mākslas skolā. Tāpat veiksmīga skolotāja un

skolēna sadarbības rezultāts liecina par labiem sasniegumiem. Atsevišķiem skolēniem

vērtējums ir zemāks, kas varētu būt izskaidrojams arī ar to, ka no 5.-9. klasei ir tikai viena

stunda, kas ietekmē prasmju apguvi un nostiprināšanu.

Sportā skolēnu vērtējumi atbilst skolēnu fiziskai sagatavotībai, vērtējumi samazinās

pārejot pamatskolas posmā, kas izskaidrojams ar pārmaiņām pusaudžu vecumā, vienaudžu

attieksmi.

Skatīt pielikumu Nr.1

Latviešu valodā ikdienas mācību darbā 7.-9. klasēs dominē pietiekamie vērtējumi.

Iepriecinoša ir tendence paaugstināties izcilo vērtējumu kopprocentam (no 0% -4,8%).

Jācenšas pilnveidot darba jomas un metodes, palielinot optimālo vērtējumu kopprocentu pār

pietiekamo.

Laika periodā, kad vēsture ir kā viens priekšmets, vairāk nekā puse skolēnu mācību

saturu apguvuši pietiekamā līmenī. Situācija mainās, kad priekšmets tiek sadalīts Pasaules

vēsturē un Latvijas vēsturē. 6. klasē procentuāli skolēni saņem vairāk optimālo zināšanu

līmeni, savukārt 7.,8. klasē tas ir vairāk pietiekams. Iespējams, tas skaidrojams ar skolēnu

vecumposma īpatnībām. Parādās vairāk skolēnu ar nepietiekamu vērtējumu. Šādu rezultātu

22

varētu skaidrot ar to, ka skolēniem ir divi priekšmeti, kas hronoloģiski nav saistīti, un divas

reizes vairāk jāgatavojas.

Angļu valodā iepriecina 10% bērnu, kas mācās uz 9,10 ballēm. Pēdējā gadā vērojama

tendence palielināties pietiekamiem līmeņiem, līdz ar to jāstrādā pie mācību metodēm, kas

atbilst šim vecumposmam.

Skolēnu mācīšanās motivācijas trūkums sociālās zinībās ietekmē mācību

sasniegumus, tie varētu būt vēl labāki.

Fizikā pārsvarā skolēni saņem pietiekamu vērtējumu, lai tiektos uz augstākiem

rezultātiem, jāpilnveido matemātiskās prasmes, prasmes lasīt, domāt.

Skatīt pielikumu Nr.2

Matemātikā nepietiekamo vērtējumu skaits pieaudzis divu skolēnu mācību

sasniegumu dēļ, kas šobrīd no vidusskolas ir atskaitīti par nesekmību. Samazinājies 4-5 ballu

vērtējumu skaits, kas liecina, ka vidusskolā skolēni ir motivētāki labāk apgūt matemātiku,

tomēr ir maz skolēnu ar 9-10 ballēm. Cēlonis varētu būt arī mūsu kā lauku vidusskolas

komplektācija no sekmīgiem sava novada 9. klases beidzējiem.

Tehniskās grafikas priekšmets ir izvēles, līdz ar to skolēni, kas šo priekšmetu apgūst,

ir motivēti, radoši. 2013./2014.m.g. trīs skolēni startēja Vidzemes reģiona tehniskās grafikas

olimpiādē ar labiem rezultātiem.

Vidējais rādītājs ķīmijā un bioloģijā ir pazeminājies. Šajā laikā arī ir pazeminājies

vidusskolēnu vispārējais zināšanu līmenis. Netiek pietiekami ieguldīts darbs mācību vielas

apguvē, netiek apmeklētas konsultācijas.

Angļu valodā vidējos rādītājos redzama tendence kopējam skolēnu skaitam

samazināties, bet zināšanu vērtējumam palielināties. 3 gadu periodā ir samazinājies skolēnu

skaits ar zemu vērtējumu, pieaudzis to skolēnu skaits, kas ieguvuši augstu vērtējumu.

Augstāku vērtējumu saņem tie skolēni, kas atnāk uz vidusskolu ar labām zināšanām

pamatskolas posmā. Minētajā laikā tika veikts diferencēts darbs ar skolēniem apvienotajās

grupās.

Vēsturē pamatā sasniegumi ir pietiekamā un optimālā līmenī un tāpat kā daudzos

citos priekšmetos cēlonis jāmeklē apstāklī, ka pēdējo gadu vidusskolas skolēnu zināšanu

līmenis nav pietiekamā līmenī un klasē esošie pāris izcilnieki būtiski nevar ietekmēt kopējo

līmeni.

Skatīt pielikumu Nr.3

Izvērtējot 2014./2015.mācību gada 1.semestri mācību sasniegumi ikdienas darbā ir

uzlabojušies.

________________________________________________________________________

Stiprās puses:

Mērķtiecīga mācību sasniegumu analīzes sistēma.

Individuālā pieeja darbā ar izglītojamiem ar mācīšanās grūtībām.

Skola nodrošina nepārtrauktu, sistemātisku, metodisku izglītošanās procesu, kas

stimulē personības attīstību un dod iespēju gūt labus mācību sasniegumus.

Skolēniem ir zināma mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība, kritēriji, uzskaite,

rezultātu uzlabošanas iespējas.

Skolā ir iespējams saņemt kvalitatīvas mācību priekšmetu konsultācijas.

Skolēni saskaņā ar skolas izstrādātu kārtību saņem naudas balvu un citus

apbalvojumus par labām sekmēm.

23

Liela nozīme un uzmanība tiek pievērst 1.semestra sekmju analīzei un jaunu mērķu

un uzdevumu izvirzīšanai, lai uzlabotu skolēnu ikdienas sasniegumus.

Tālākās attīstības vajadzības:

Motivēt skolēnus apzinīgam mācību darbam ikdienā.

Katra skolēna personiskās atbildības attīstīšana.

Mācību sasniegumu uzlabošanā iesaistīt skolas atbalsta personālu, lai

nepieciešamības gadījumā spētu nodrošināt ar psihoemocionālu atbalstu.

Skolēnu mācību sasniegumu uzlabošana, pilnveidojot vērtēšanas un pašvērtēšanas

sistēmu.

Pedagogiem kā galveno uzdevumu izvirzīt katra skolēna sasnieguma dinamikas izpēti

savā mācību priekšmetā, izmantojot to tālākās izglītības procesa plānošanā,

prognozēšanā un realizēšanā.

Turpināt darbu pie jaunāko tehnoloģiju ieviešanu mācību procesā.

________________________________________________________________________

3.2. Skolēnu sasniegumi valsts pārbaudes darbos Mācību gadam beidzoties, Alojas Ausekļa vidusskolā tiek analizēti skolēnu

sasniegumi valsts pārbaudes darbos, salīdzinot tos ar novada skolu sasniegumiem un analīžu

datiem VISC mājas lapā. Metodiskajās komisijās un Pedagoģiskās padomes sēdēs šie

sasniegumi tiek analizēti. Pamatojoties uz valsts pārbaudes darbu rezultātiem, mācību

priekšmetu MK un Pedagoģiskajās sēdēs tiek izvirzīti uzdevumi mācīšanas un mācīšanās

procesam.

Diagnosticējošie darbi 3.un 6. klasēs

No 2013./2014. mācību gada 3.un 6. klasēs kā valsts pārbaudījums tiek noteikta nevis

ieskaite, bet diagnosticējošais darbs. Tā kā diagnosticējošā darba mērķis ir pārbaudīt

pamatprasmju apguves līmeni, tā vērtējums tiek izteikts punktos un izpildes kopprocentos.

Iepriekš minētais ir pamats tam, ka šī mācību gada rezultāti netiek salīdzināti ar ieskaites

rezultātiem iepriekšējos mācību gados.

24

Diagnosticējošā darba rezultāti ļauj secināt, ka kopumā 3.un 6. klases skolēni

veiksmīgi apgūst latviešu valodas un matemātikas mācību priekšmeta standartā noteikto

obligāto saturu, tomēr vēl ir daudz iespēju priekšmetu didaktikas un skolotāja

profesionalitātes pilnveidošanai. Matemātikas mācīšanā vairāk jāpievērš uzmanība

nestandarta uzdevumu un kombinatorikas elementu risināšanai.

25

26

Salīdzinot ar valsts rezultātiem, darbs veikts labi, lai paaugstinātu izpildes

kopprocentu, vairāk jāstrādā ar praktiska satura uzdevumiem un domāšanas prasmju

attīstīšanas uzdevumiem.

27

Valsts pārbaudes darbi 9. klasē

Latviešu valoda

28

Eksāmens latviešu valodā 9. klasēm. Uzdevumu izpilde no 2011./2012.m.g līdz

2013./2014.m.g.

1.daļa(lasīšana,

valoda) 2.daļa(rakstīšana) Runāšana kopā

AAV 2011./2012. 61,99% 56,30% 78,93% 63,31%

Novads

2011./2012. 49,67% 46,79% 81,16% 54,50%

Valsts 2011./2012. 60,73% 57,99% 83,79% 64,08%

AAV 2012./2013. 58,86% 62,82% 78,60% 63,67%

Novads

2012./2013. 59,84% 54,80% 82,24% 62,36%

Valsts 2012./2013. 64,73% 58,12% 84,03% 66,20%

AAV 2013./2014. 60,81% 51,29% 65,88% 59,57%

Novads

2013./2014. 56,88% 45,37% 80,92% 58,64%

Valsts 2013./2014. 62,31% 55,66% 84,27% 64,79%

Sasniegumi latviešu valodas eksāmenā triju gadu intervālā ir tikpat kā nemainīgi.

Novada mērogā sasniedzam augstāku rādītāju, taču jācenšas vēl vairāk pietuvināties vidējam

valsts rādītājam. 2013./2014. gadā runāšanas daļa (kas arī ietekmē kopprocenta atšķirības)

zemāka, nekā valstī, tāpēc jāturpina darbs pie prasmes plānot runu, veidot saziņu.

29

Angļu valoda

30

Eksāmens angļu valodā 9. klasei. Uzdevumu izpilde no 2011./2012.m.g. līdz

2013./2014.m.g.

lasīšana klausīšanās

valodas

lietojums rakstīšana runāšana kopā

AAV 2011./2012. 66,25% 62,08% 47,50% 76,88% 83,33% 67,33%

Novads 2011./2012. 54,00% 51,00% 39,86% 66,36% 72,43% 56,89%

Valsts 2011./2012. 67,54% 60,41% 50,82% 69,89% 76,89% 65,35%

AAV 2012./2013. 74,06% 58,75% 56,25% 80,31% 86,31% 71,13%

Novads 2012./2013. 69,85% 59,26% 50,59% 75,00% 84,12% 67,76%

Valsts 2012./2013. 68,38% 58,91% 56,69% 71,25% 78,98% 67,08%

AAV 2013./2014. 64,29% 58,93% 46,79% 70,36% 77,50% 63,57%

Novads 2013./2014. 66,77% 62,50% 54,62% 71,92% 75,96% 66,15%

Valsts 2013./2014. 65,98% 56,94% 61,61% 71,07% 77,68% 66,90%

2011./2012., 2012./2013.m.g. rezultāti ir augstāki par vidējiem vērtējumiem valstī,

joprojām ir jāturpina darbs pie valodas lietojuma rādītājiem, kaut gan tie ir pietiekamā

līmenī. 2013./2014.m.g. skolēnu ikdienas sasniegumi ļāva prognozēt, ka skolēnu ne visai

augtā mācību motivācija uzrādīs sekojošus vidējos rādītājus. Pozitīvais, ka skolēniem

atpazīstami uzdevumi, to veikšanas veidi. Saistošas, skolēnu interesēm atbilstošas tēmas.

Jāturpina akcentēt valodas praktisko pielietojumu, uzmanība jāpievērš darbam ar

interaktīvajiem mācību materiāliem.

Krievu valoda

31

Eksāmens krievu valodā 9. klasei. Uzdevumu izpilde no 2011./2012.m.g. līdz

2013./2014.m.g.

lasīšana klausīšanās

valodas

lietojums rakstīšana runāšana kopā

AAV 2011./2012. 82,50% 62,50% 70,00% 56,25% 80.00% 70,50%

Novads

2011./2012. 67,50% 56,88% 71,25% 43,75% 70,63% 62,25%

Valsts 2011./2012. 72,63% 62,17% 80,06% 54,76% 79,28% 70,03%

AAV 2012./2013. 62,78% 56,67% 52,22% 61,11% 75,00% 61,56%

Novads

2012./2013. 66,00% 51,33% 56,00% 55,33% 68,67% 59,47%

Valsts 2012./2013. 74,77% 69,53% 70,79% 59,80% 79,88% 71,20%

AAV 2013./2014. 70,00% 60,00% 46,67% 56,67% 68,33% 60,33%

Novads

2013./2014. 63,75% 47,50% 53,33% 48,33% 73,50% 57,08%

Valsts 2013./2014. 77,60% 68,70% 72,70% 60.77% 79,28% 72,05%

32

Skolēniem, kas izvēlas kārtot eksāmenu krievu valodā labi attīstīta lasītprasme,

klausīšanās daļā spēj labi uztvert un analizēt informāciju. 2013./2014. gada rādītāji valodas

lietojuma, rakstīšanas daļā liek secināt, ka jāpielieto mācību metodes, kas dažādos darbu ar

tekstu, jāvelta vairāk laika radošajiem darbiem. Maksimāli jārada reālas dzīves procesiem

pietuvinātas situācijas.

Matemātika

33

Eksāmens matemātikā 9. klasei. Uzdevumu izpilde no 2011./2012.m.g. līdz 2013./2014.m.g.

1.daļa 2.daļa Kopā

AAV 2011./2012. 68,29% 57,00% 60,76%

Novads 2011./2012. 60,28% 47,63% 51,84%

Valsts 2011./2012. 64,99% 56,26% 59,17%

AAV 2012./2013. 59,20% 47,36% 51,31%

Novads 2012./2013. 67,84% 45,02% 52,63%

Valsts 2012./2013. 72,82% 47,49% 55,93%

AAV 2013./2014. 53,65% 41,18% 45,33%

Novads 2013./2014. 54,84% 46,16% 49,05%

Valsts 2013./2014. 66,26% 53,14% 57,51%

Analizējot matemātikas eksāmenu, jūtama atšķirība starp vērtējumiem pamatprasmēs

(1.daļa) un mācītās teorijas lietojumu standarta un nestandarta situācijās(2.daļa). Zināšanu

novērtējums ir atkarīgs arī no katras atsevišķas klases skolēnu sastāva un uzdevumu grūtības

pakāpes. Pamatprasmes skolēni apgūst labi, tomēr jāturpina veikt darbu dažādojot mācību

procesu, veicinot izglītojamo līdzatbildību, tāpat jāmotivē skolēni ieguldīt lielāku dabu

mācībās.

34

Latvijas un pasaules vēsture

35

1.daļa 2.daļa 3.daļa kopā

AAV 2011./2012. 63,20% 70,44% 42,86% 62,44%

Novads 2011./2012. 54,83% 63,50% 34,30% 54,64%

Valsts 2011./2012. 62,93% 81,97% 46,56% 65,98%

AAV 2012./2013. 63,52% 61,67% 48,50% 59,91%

Novads 2012./2013. 65,12% 61,56% 47,70% 60,34%

Valsts 2012./2013. 72,17% 69,00% 49,11% 66,48%

AAV 2013./2014. 41,89% 60,95% 26,84% 47,13%

Novads 2013./2014. 49,52% 61,33% 31,74% 51,18%

Valsts 2013./2014. 58,58% 73,53% 53,10% 64,05%

Eksāmenu rezultāti pilnībā atspoguļo izglītojamo ieguldīto darbu. Skolēniem šaurs

redzesloks un nepietiekamas vispārējās prasmes noformulēt domu, izteikt savu viedokli-

3.daļā pārspriedumā. Tāpat kā valstī skolēni vislabāk izpilda lasīšanas daļu, tomēr skolēniem

pavājinās lasītprasme, analīzes spēja un vēlme kritiski domāt.

Centralizēto eksāmenu rezultāti

36

Angļu valodā 2011./2012.,2012./2013. m. g. skolēnu uzrādītie rezultāti ir augtāki nekā

vidēji valstī. Ir tieša saikne starp skolēnu individuālajiem sasniegumiem mācību priekšmetā

un rezultātiem CE. 2014. g. rezultāti zemāki, nekā vidēji valstī, tomēr atbilst viņu

ieguldītajam darbam mācību procesā. Pateicīga vide valodas apguvei – masu mēdiji, kontakti

ārzemēs. 2012./2013.m.g. Eiropas valodu prasmju līmeņus saņēma visi skolēni, kas kārtoja

CE angļu valodā (B1 – 3 skolēni, B2- 9 skolēni).

Triju gadu periodā latviešu valodas CE rezultāti ir augstāki nekā vidēji valstī. Vērojama

tendence CE uzrādīt labākus rezultātus nekā ikdienas mācību darbā, kas skaidrojama ar

skolēnu attieksmi un motivāciju, apgūstot un veicot uzdoto mācību priekšmetā, gatavojoties

CE.

Krievu valodas CE kopprocents pa gadiem ir palielinājies, tomēr ne pietiekami. Tas ir

atkarīgs no tā, kuri skolēni izvēlas kārtot CE (vai skolēnam krievu valoda ir dzimtā, vai

svešvaloda, vai tāpēc, ka ir motivēts mācīties šo valodu).

Matemātikas CE pozitīvi, ka visi skolēni tomēr nokārtojuši eksāmenu virs 5%. Labāki

rezultāti ir pamatprasmju apguvē. Matemātikā līmenis pēdējā gadā pazeminājies, jo,

komplektējot vidusskolas sastāvu, skolēni bija ar ievērojami zemākiem sasniegumiem

matemātikā nekā iepriekšējos mācību gadus. Tomēr jāsecina, ka eksāmenu skolēnu kārtojuši

atbilstoši savām spējām un mācību motivācijai. Priecē, ka katru gadu kāds no skolēniem

savas studijas saista ar matemātiku, fiziku, bioloģiju. Jāturpina padziļināti plānot un

organizēt darbs ar talantīgajiem skolēniem, jāmotivē skolēni patstāvīgam darbam.

CE bioloģijā rāda to, ka kopprocents samazinājies no 85,35 līdz 45,67%, tas izskaidrojams

ar to, ka 2014. gadā eksāmenu kārtoja skolēni ar salīdzinoši vidējām zināšanām, skolēni ne

vienmēr iegulda pietiekami lielu darbu eksāmenu sagatavošanas procesā. 2012. gadā

eksāmenu kārtoja divi skolēni ar augstu mācību motivāciju un konkrētu mērķi izvēlēties ar

bioloģiju saistītu profesiju, tāpēc vidējais rādītājs ir pat augstāks nekā valstī.

Fizikā CE kārtoja 2013. gadā viens skolēns ar augstu motivāciju un tāpēc rezultāts

salīdzinoši ar valsts vidējo rādītāju ir augstāks. Jāturpina darbs pie izglītojamo

ieinteresēšanas mācību priekšmeta apguvē.

Vidusskolas izglītojamo mācību sasniegumu salīdzinošie vērtējumi necentralizētajos

eksāmenos no 2011./2012.m.g. līdz 2013./2014.m.g.

37

Liela daļa skolēnu vidusskolas 11. klasē pēc mācību kursa apgūšanas kārto eksāmenus

ģeogrāfijā, informātikā un ekonomikā.

Kopš informātikas tiek piedāvāta kā izvēles valsts pārbaudījums, to kārto pārsvarā skolēni,

kas savu nākotnes karjeru saista ar informācijas tehnoloģijām, tāpēc arī rezultāti ir optimāli

un augsti. 2011./2012.m.g. eksāmenu kārtoja 2 skolēni, 6 skolēni 2012./2013.m.g. un viens

2013./2014.m.g.

38

Ekonomikā 2011./2012.gadā eksāmenu kārtoja 6 skolēni, 2012./2013.m.g 5 skolēni. Šie

skolēni papildus apgūst arī komerczinību kursu, izstrādā Skolēnu zinātniski pētnieciskos

darbus ekonomikā un savus nākotnes nodomus saista ar šo profesiju. Eksāmena rezultāti labi,

salīdzinājumā ar novada un valsts rezultātiem.

39

Bieži vien skolēni ar vājākiem mācību sasniegumiem izvēlas jau 11. klasē kārtot eksāmenu

ģeogrāfijā, kas līdz ar to arī neparāda augstus rezultātus. Salīdzinājumā ar valsti mūsu

rezultāti ir zemāki, kas liecina par to , ka ar pareizu motivāciju un darbu ir kur tiekties, lai

šie rezultāti tiktu uzlaboti.

_______________________________________________________________

Stiprās puses:

Pedagogi ar augstu atbildības sajūtu, izmantojot efektīvas mācību metodes, cenšas

panākt, ka skolēni sasniedz labus rezultātus valsts pārbaudījumos.

Skolēniem iespēja saņemt dažāda veida atbalsta pasākumus (piemēram, individuālā

darba stundas, izmēģinājuma pārbaudes darbus, fakultatīvās nodarbības).

Pedagogi tiek iesaistīti mācību rezultātu analīzes un izvērtēšanas procesā un,

organizējot savu individuālo darbu un darbu metodiskajās komisijās, ir motivēti rezultātu

uzlabošanai.

Uz sadarbību orientētas pedagogu un skolēnu attiecības ļauj prognozēt labus mācību

sasniegumus.

Tālākās attīstības vajadzības:

Iesaistot pedagogus, skolēnus un vecākus, veicināt idejas efektīvu stratēģiju un

metožu izvēli mācību priekšmetu rezultātu uzlabošanā.

Turpināt nodrošināt atbalsta pasākumus mācību priekšmetos, kuros iegūtais

vērtējums ir nozīmīgs nokļūšanai nākamajā pakāpē.

Sistemātiski būtu jāstrādā pie skolēnu turpmākās karjeras plānošanas, attīstot tai

nepieciešamās prasmes un mērķtiecīgi virzot plānotā sasniegšanai, ieskaitot iespējami

augstāku rezultātu sasniegšanu valsts pārbaudījumos.

_________________________________________________________________________

40

4. Atbalsts skolēniem

4.1. Psiholoģiskais atbalsts, sociālpedagoģiskais atbalsts un skolēnu drošības

garantēšana

4.1.1. Psiholoģiskās un sociālpedagoģiskās palīdzības nodrošinājums

Skolā izveidota atbalsta sistēma, kuras darbību nodrošina atbalsta personāla komanda -

medmāsa, logopēds, psihologs un pedagoga palīgi. Sadarbojoties ar klašu audzinātājiem,

direktores vietniecei audzināšanas jomā un sociālo dienestu, veiksmīgi tiek risinātas

psiholoģiskās un sociālpedagoģiskās problēmas. Skolas psihologs individuālajās, pēc

izstrādātā darbības plāna, tiekas ar bērniem, kurus skārušas psiholoģiska rakstura problēmas.

Psihologs sadarbojas ar skolēnu vecākiem, klašu audzinātājiem, logopēdu, pedagoga

palīgiem. Sadarbību ar sociālo dienestu nodrošina un vada direktores vietniece audzināšanas

darbā.

Par skolas prioritāti izvirzīta skolēniem draudzīgas skolas izveidošana. Skolā notiek

adaptācijas pasākumi pirmsskolniekiem un jaunajiem skolēniem. Jaunos klašu skolēnus

klašu audzinātāji rosina iesaistīties klases un skolas pašpārvaldē.

4.1.2. Drošības pasākumi

Skola ikdienā garantē drošu vidi ikvienam. Ir izstrādāti un papildināti skolas iekšējās

kārtības noteikumi un drošības instrukcijas. Klašu audzinātāji katru izglītojamo iepazīstina ar

iekšējās kārtības un drošības noteikumiem mācību gada sākumā, 1.semestra beigās,

2.semestra sākumā un pirms vasaras brīvlaika, to apliecina paraksti instruktāžas lapās.

Mācību priekšmetu un interešu izglītības skolotāji veic instruktāžas savās nodarbībās.

Pedagogi mācību gada sākumā tiek informēti par darba drošību un parakstās instruktāžas

žurnālā par to ievērošanu.

Skolā redzamā vietā izvietoti evakuācijas plāni, mācību kabinetos drošības instruktāžas.

Skolā ir noteikta kārtība, kā rīkoties traumu, saslimšanu gadījumos. Ikviens skolēns var

saņemt ikdienas medicīnisko palīdzību, jo katru dienu skolā strādā sertificēta medmāsa.

Skolā darbojas novērošanas kameras, dienas laikā strādā dežurantes.

Vērtējot viedokli par drošību, lielākā daļa skolēnu atzīst, ka skolas telpās jūtas droši.

Savukārt ne tik droši jūtas skolas teritorijā – vairāk nekā puse skolēnu apgalvo, ka jūtas

droši. Lielākā daļa skolēnu uzticas skolotājiem problēmu gadījumos. Skola nodrošina

psihologa pakalpojumus, un tā lietderību atzīst lielākā daļa skolēnu. Arī lielākā daļa vecāku

zina, ka skolā ir iespēja saņemt atbalsta personāla pakalpojumus.

Skolas personāls sadarbojas ar Skolas padomi ( vecāku dežūras pasākumos), Alojas

pašvaldības policiju, sociālo dienestu, bāriņtiesu un policistu, nepieciešamības gadījumā - ar

Valsts policiju.

4.1.3. Skolēnu profilaktiskā veselības aprūpe

Skolā skolēnu veselības aprūpi veic skolas medicīnas māsa, sadarbojoties ar ģimenes

ārstiem un citām atbildīgajām institūcijām. Māsas pakalpojumi skolā pieejami katru dienu

atbilstoši iekārtotā medicīnas kabinetā. Katru gadu ģimenes ārsti organizē skolēnu

profilaktiskās apskates un informē medicīnas māsu par skolēnu veselības stāvokli. Katram

skolēnam ir iekārtota medicīnas karte, kurā tiek atzīmētas medicīniskās pārbaudes un

manipilācijas.

41

Katru gadu 1.-12. klases skolēniem ar Vidzemes mutes veselības centra atbalstu tiek

organizētas nodarbības, kuras vada zobu higiēnists. Tāpat tiek sniegti higiēnista pakalpojumi

un sniegta informācija vecākiem ipar skolēnu zobu veselību.

Skolas medicīnas māsa veic izglītojošo darbu dažādu saslimšanu profilaksei, kā arī

kontrolē skolas telpu atbilstību higiēnas prasībām. Māsa sastāda higiēnas un dezinfekcijas

līdzekļu lietošanas plānu pirmsskolas grupu un skolas sanitārajām un koplietošanas telpām.

Neatliekamo medicīnas palīdzību uz vietas sniedz medicīnas māsa līdz brīdim, kad ierodas

neatliekamā medicīniskā palīdzība, kuras punkts atrodas 1,5 km attālumā no skolas.

Pirmsskolā, skolā ir izvietoti glābšanas dienesta telefoni. Visi skolēni zina, kā rīkoties brīdī,

kad nepieciešama palīdzība.

Pirmsskolā un skolā bērni tiek nodrošināti ar siltām brokastīm un pusdienām. Skolas

telpās darbojas arī kafejnīca. Pusdienu ēdienkarti un kvalitāti ar ēdinātāju saskaņo un

kontrolē skolas direktors un medicīnas māsa. Ar ēdiena kvalitāti nav apmierināti vismaz puse

skolēnu vecāki. Problēmas ar ēdinātāju tiek risinātas.

__________________________________________________________________________

Stiprās puses:

Skolā pieejama sertificētas medmāsas palīdzība.

Skolēni un skolas darbinieki zina, kā rīkoties negadījumu, saslimšanas gadījumos.

Skolēni zina iekšējās kārtības noteikumus.

Regulāri tiek veiktas instruktāžas un organizētas drošības dienas skolā.

Skolā notiek pagarinātās dienas grupas darbs.

Skolas iesaistījusies programmās “Skolas piens” un “Skolas auglis”.

Tālākās attīstības vajadzības:

Veicināt skolas iekšējās kārtības ievērošanu, akcentējot kārtību stundās.

Uzlabot informācijas apmaiņu, izmantojot e-klasi.

Pilnveidot sadarbību ar skolēnu vecākiem un psihologu.

Vērtējums: labi

__________________________________________________________________________

4.2. Atbalsts personības veidošanā

4.2.1. Skolēnu pozitīvo attieksmju, personības īpašību un sociālo iemaņu attīstīšana

Skolā darbojas skolēnu pašpārvalde - Skolēnu dome. Sastāda savu darbības plānu, kā arī

realizē savas iniciatīvas - orientēšanās sacensības, veloralliju, Valentīndienas pasākumu,

aptaujas, fotokonkursu. Skolēnu domē darbojas 3 -5 aktīvisti no 5.-12.klases, kuri ievēl

domes prezidentu.

Skolēni iesaistās klases, skolas un pilsētas organizētajos pasākumos. Apmeklē izglītojošus

pasākumus.

Skolas audzināšanas darbs ir mērķtiecīgs process, kurā tiek veidota pozitīva attieksme pret

cilvēku ( Labo darbu nedēļa skolā), valsti ( Baltijas Ceļa piemiņas pasākums) un kultūras

(Dzejas dienas ar dzejas lasījumiem) vērtībām.

2014/2015.m. gadā Projekta nedēļas ietvaros katra klase tika izveidota kā valsts, kurā katrs

skolēns var pildīt kādu valstiski svarīgu pienākumu - prezidents, hronists, saimnieks,

puķkopis, utt. Klase tiek veidota kā komanda, kurā katrs ir atbildīgs par savu pienākumu un

klasesbiedru.

42

Klases audzinātāji veido savus darba plānus, vadoties pēc skolēni interesēm un

vajadzībām. Katra semestra beigās tiek veikts audzinātāja pašvērtējums.

Izvērtējot 2 reizes mācību gada laikā iesniegtos klašu audzinātāju pašvērtējumus, tiek

ņemti vērā priekšlikumi audzināšanas darba uzlabošanai. Problēmas, kuras izvirza lielākā

daļa audzinātāju, ir - līdera audzināšana, savstarpējās attiecības, rupjība, audzināšana

ģimenē, motivācija mācīties, analizēšanas spējas, uzvedība konfliktsituācijās.

Klašu audzinātāji kopīgi ar atbalsta personālu un skolas administrāciju risina ar personības

veidošanu un attīstību saistītus jautājumus, veido klases kolektīvu un rūpējas par psiholoģiski

labvēlīgu vidi ikvienam skolēnam.

Skolas koncerti, kā arī piedalīšanās Alojas Mūzikas un mākslas skolas, Alojas Kultūras

nama koncertos un pasākumos sekmē izglītojamo vispusīgas personības attīstību.

4.2.2. Interešu izglītības organizēšana

Skolā darbojas 13 pulciņi kultūrā, sportā, tehniskajā jaunradē. Lielākā daļa pulciņu

nodarbību piedāvā sākumskolas un pamatskolas vecuma skolēniem. skolas mākslinieciskās

pašdarbības kolektīvi ar labiem panākumiem piedalās novada, starpreģionu un valsts

organizētajās skatēs un pasākumos - 1.-4.klases koris, zēnu ansamblis, vidusskolas 11.klases

teātris.

Jāturpina meklēt iespējas un jāveido piedāvājums arī vidusskolas posma vecumam.

Aptaujās izteikta vēlme darboties dejas un sporta nodarbībās. Pozitīvi vērtējama sadarbība ar

biedrību “Junior Achievement” un viņu programmu piedāvājumu uzņēmējdarbībā. Jau šogad

izveidoti 3 mācību uzņēmumi, kuri aktīvi iesaistās pasākumos valstī. Notiek aktivitātes

uzņēmējdarbībā arī sākumskolas posmā.

Patriotisma un atbildības prasmes audzina Jaunsardzes organizācijas nodarbības skolā.

No šī mācību gada izveidotas un aktīvi darbojas interešu izglītības programmas tehniskajā

jaunradē ( automodelēšana) un svešvalodā sākumskolai (krievu valoda 2.-3.kl.).

Papildus skolas piedāvājumam, viena trešdaļa skolēnu apmeklē Alojas Mūzikas un

mākslas skolas un Alojas Kultūras nama piedāvātās kultūrizglītības nodarbības.

_________________________________________________________________________

Stiprās puses:

Skolā audzināšanas darbā plāno personības veidošanas un attīstības pasākumus.

Interešu izglītības puiedāvājums tiek nepārtraukti izvērtēts un paplašināts, izvērtējpot

skolēnu vajadzības un vēlmes.

Sākumskolas un pamatskolas skolēni ir motivēti darboties interešu izglītībā.

Tālākās attīstības vajadzības:

Pilnveidot interešu izglītības piedāvājumu vecāko klašu un vidusskolas vecuma

skolēniem.

Labās prakses popularizēšana klases audzināšanā.

Vērtējums: labi

__________________________________________________________________________

43

4.3. Atbalsts karjeras izglītībā

4.3.1.Informācija par izglītības programmām

Viena no audzināšanas programmas jomām skolā ir karjeras izglītība. Skolēni klases

audzināšanas stundās, izmantojot piedāvātos karjeras izglītības mācību materiālus, pēta

profesiju piedāvājumus, vecāku profesijas, profesijas skolā, novadā, prezentē savu nākotnes

profesiju.

Viens no karjeras izglītības mērķiem ir ļaut skolēniem apzināties savas spējas un

vajadzības, pabeidzot pamatizglītības programmu un izvēloties vidējo izglītību. Tā kā šajā

mācību gadā skolā nav izveidota 10. klase, tad jāsecina, ka vidusskolas piedāvājums nav

pilnīgs. Aptaujājot 9. klases absolventus, secinām, ka skola nav aktīvi piedalījusies

vidusskolas klases organizēšanā. Šajā mācību gadā aktīvi darbojas 9. klases audzinātāja, kura

izveidojusi klases motivāciju mācībām skolā - apmeklēta pašvaldība, kura piedāvā darba

vietas novadā, aptaujāti skolēni - puse vēlas turpināt mācības vidusskolā. Tas uzliek

pienākumu skolas administrācijai meklēt iespējas un paplašināt vidusskolas programmas

piedāvājumu - uzņēmējdarbībā, datotprogrammēšanā un kulturoloģijā, kā arī uzlabot

izglītības kvalitāti vidusskolā. Tas dos iespēju uzņemt vairāk skolēnu vidusskolas klasēs,

savukārt skolēniem ļaus izprast savu turpmāko izglītības ceļu mājas un vecāku tuvumā.

Tāpat jārealizē vidējās vispārējās izglītības vakarskolas programma, kas ļautu nodrošināt

izglītību tiem, kura tā ir nepieciešama ( aptauja uzrāda, ka vakarskola ir nepieciešama).

4.3.2. Karjeras izglītības organizēšana un pasākumi

Mācību gada laikā notiek tikšanās ar skolas absolventiem, augstskolu un koledžu

pārstāvjiem un NVA. Skolā ir pieejama informācija un skolēni tiek informēti par Atvērto

durvju dienām dažādās mācību iestādēs Latvijā un ārzemēs.

Regulāri 9.un 12. klases skolēni apmeklē izstādi “Skola 20…”. Skolēni piedalās biznesa

izglītības biedrības “Junior Achievement” rīkotajās “Ēnu dienu” aktivitātēs un izmanto

biedrības piedāvājumu - dalība konkursos “Mana vārdnīciņa”, “Biznesa pasaku konkurss”.

Vecāko klašu skolēni katru gadu apmeklē pasākumu “Zinātnieku nakts”.

Skolā viesojas dažādu profesiju pārstāvji un skolēni mācību ekskursijās iepazīstas ar dažādu

uzņēmumu darbību un profesijām. Projekta nedēļas ietvaros skolēni dodas ciemos pie

vietējiem uzņēmējiem un uz pašvaldības iestādēm.

Jāturpina uzlabot sadarbību ar skolēnu ģimenēm, tā iesaistot dažādu profesiju pārstāvjus

karjeras dienās skolā, klasēs.

_________________________________________________________________________

Stiprās puses:

Skolā ir izstrādāts karjeras izglītības plāns šim mācību gadam.

Klašu audzinātāji ir nodrošināti ar metodiskajiem materiāliem karjeras izglītībā.

Skolas bibliotēkā ir pieejama informācija par izglītības iestādēm valstī, pasaulē un

profesiju aprakstiem.

Tālākās attīstības vajadzības:

Pilnveidot karjeras izglītības plānu, vairāk motivējot skolēnus turpināt mācības

vidusskolā.

Veicināt sadarbību ar VNA ( Valsts nodarbinātības aģentūra).

Veicināt skolēnu iesaistīšanos pašizpētē, ģimenes iesaistīšanu skolas pasākumos,

savas karjeras plānošanā.

Vērtējums: labi

44

________________________________________________________________________

4.4. Atbalsts mācību darba diferenciācijai

4.4.1. Talantīgo skolēnu izaugsmes veicināšana

Mācīšanās diferenciācijas veicināšanā vislielākā nozīme ir skolēna individuālo spēju un

vajadzību ievērošanai ikkatrā stundā, dodot iespēju gan talantīgo skolēnu attīstībai, gan

sniedzot atbalstu skolēniem ar mācīšanās grūtībām. Gandrīz visi skolotāji ir piedalījušies

kursos, kuru ietvaros ir plānojuši, vadījuši un analizējuši diferencētu stundu. Turpinās darbs

pie diferenciācijas metožu ieviešanas mācību stundā, pedagogi dalās pieredzē metodiskajās

komisijās, kā arī vadība vēro stundas. Pie tā vēl jāturpina strādāt.

Darbs ar talantīgajiem papildus notiek individuālajās konsultācijās pēc stundām. Šīs

konsultācijas skolēni izmanto, gatavojoties novada, starpnovadu un valsts olimpiādēm.

Jāturpina darbs pie skolas olimpiāžu sistēmas izveides katrā mācību priekšmetā. Tas

veicinātu talantīgo skolēnu izaugsmi.

Jāturpina darbs pie interešu izglītības programmas izveides sākumskolā talantīgajiem

skolēniem - pulciņš zinātkārajiem.

4.4.2. Palīdzība skolēniem, kuriem mācības sagādā grūtības

Šajā mācību gadā skolā ir atvērta pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās

traucējumiem. Šīs programmas skolēni ir nodrošināti ar pedagoga palīga pakalpojumiem,

kas pierāda pozitīvu tendenci - ir uzlabojumi skolēnu mācīšanās jomā. Pedagoga palīgi

sadarbojas ar priekšmetu skolotājiem, audzinātājiem, veido individuālos mācību plānus, kā

arī pēta attīstības izaugsmi katram bērnam ( skolēna portfolio). No gada sākuma skolēnu

skaits šajā programmā ir dubultojies, un šī tendence liecina par nepieciešamību šādu

programmu atvērt arī pirmsskolā.

Liela nozīme mācīšanās atbalstam ir pagarinātās dienas grupas nodarbībām, sevišķi 1.-

4.klasēs, kurā mācās un lietderīgi brīvo laiku ( ierīkota rotaļu istaba, pieejamas galda spēles)

pavada 33% sākumskolas skolēnu. Jādomā par šādas grupas atvēršanu arī 5.-9.klašu

skolēniem.

Konsultāciju piedāvājums, e-klase un portāla Uzdevumi.lv dod iespēju skolēniem, kuri

ilgstoši nav apmeklējuši skolu, papildināt zināšanas un saņemt palīdzību mācīšanās procesā.

Ja nepieciešams, skola nodrošina mājas apmācību skolēniem, kuri nevar apmeklēt skolu,

tarificējot skolotājus un sastādot individuālo mācību plānu.

4.4.3. Atbalsta personāla ieguldījums mācību procesa organizācijā

Skolā kā atbalsta personāls darbojas psihologs, logopēds, medmāsa (tiek veidots darba

plāns) un pedagoga palīgi. Atbalsta personāls savas kompetences un pienākumu ietvaros

sniedz dažāda veida atbalsta pasākumus problēmu skartiem skolēniem. Pedagoga palīgi,

psihologs un logopēds nodrošina individuālu palīdzību skolēniem ar mācīšanās grūtībām

stundā un individuālajās nodarbībās. Viņi sadarbojas ar klašu audzinātājiem, priekšmetu

skolotājiem un izstrādā individuālos izglītības plānus. Jāuzlabo sadarbība ar vecākiem, lai

sniegtu un arī saņemtu palīdzību no vecākiem.

Tāpat psihologs nodrošina palīdzību skolēniem, kuriem ir uzvedības problēmas, kā arī veic

izglītojošus pasākumus skolā personības attīstības, vērtību un uzvedības jomā.

45

Skolas direktora vietniece audzināšanas jomā sadarbojas ar Alojas sociālo dienestu,

bāriņtiesu, Alojas pašvaldības policiju un Limbažu iecirkņa kārtības policijas nodaļas

inspektorēm, Bērnu tiesību aizsardzības dienestu, kuri palīdz risināt jautājumus, kas saistīti

ar iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumiem.

__________________________________________________________________________

Stiprās puses:

Iespēja talantīgajiem skolēniem paplašināt un padziļināt savas zināšanas

individuālajās konsultācijās.

Tiek nodrošināta palīgskolotāju palīdzība skolēniem ar mācīšanās traucējumiem.

Skolā nodrošināts atbalsta personāls – psihologs, logopēds, medmāsa, pedagoga

palīgi.

Skolā notiek sadarbība ar novada un valsts konsultatīvajiem dienestiem

Tālākās attīstības vajadzības:

Individuālo izglītības plānu pilnveide.

Atbalsta pasākumu piedāvājuma veidošana 5.-9. klašu skolēniem.

Paplašināt interešu izglītības piedāvājumu talantīgajiem skolēniem.

Vērtējums: labi

_______________________________________________________________________

4.5. Atbalsts skolēniem ar speciālām vajadzībām

4.5.1. Katra skolēna speciālo vajadzību uzskaite un ievērošana

Šajā mācību gadā skolā tiek nodrošināta programma skolēniem ar mācīšanās

traucējumiem. Lai skolēns varētu mācīties šajā programmā, tiek apzinātas viņa vajadzības.

Tās nosaka klases audzinātājs vai priekšmeta skolotājs.

Darbs skolēna speciālo vajadzību diagnosticēšanā notiek sadarbībā ar direktora

vietniekiem, klases audzinātāju, kuri konsultē vecākus un koordinē sadarbību ar Limbažu

Pedagoģiski medicīnisko komisiju, kas nosaka programmas ar mācīšanās traucējumiem

nepieciešamību. Mācību process notiek atbilstoši šīs programmas prasībām, piesaistot

atbalsta personālu.

4.5.2. Klašu un grupu veidošana un īpaši aprīkotu vietu nodrošinājums skolēniem ar

speciālās vajadzībām

Mācību darbs skolēniem ar mācīšanās traucējumiem notiek integrēti klasē kopā ar citiem

skolēniem, piesaistot pedagoga palīgu.

Skolā ir pieejams mobilais transportieris bērniem ar kustību traucējumiem, kurš palīdz

pārvietoties pa kāpnēm un uz paaugstinājumiem. Pašlaik skolā šādi bērni nemācās.

_________________________________________________________________________

Stiprās puses:

Skolā izveidota programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem

Tālākās attīstības vajadzības:

Pirmsskolas programmas bērniem ar mācīšanās traucējumiem ieviešana.

Jāturpina pilnveidot individuālos izglītības plāni un sadarbības formas ar vecākiem

_________________________________________________________________________

46

4.6. Sadarbība ar skolēna ģimeni

4.6.1. Informācijas apmaiņa ar skolēnu vecākiem

Skolā ir noteikts saziņas līdzeklis 1.-9. klašu skolēniem - dienasgrāmata, kurā regulāri tiek

atspoguļotas norises skolā: stundu saraksts un laiki, mācību vielas atspoguļojums, sekmes,

konsultāciju un nodarbību grafiki, iekšējās kārtības noteikumi, informācija vecākiem.

Vecākiem ir pieejama saziņa elektroniskajā sistēmā e-klase, kurā priekšmetu skolotāji, klašu

audzinātāji regulāri informē par skolēna mācību sasniegumiem, kavējumiem un uzvedību.

Skolas administrācija izmanto e-klasi kā informācijas apmaiņas līdzeklis, kurā notiek

sarakste ar vecākiem, skolas informācijas nodošana u.c. Vecāki zina, kā jārīkojas, ja bērns

nevar ierasties skolā.

Individuālajās sarunās ar vecākiem klases audzinātājs informē arī par skolēna uzvedību un

attieksmi pret darbu, bet pašlaik skolā nav vienotas sistēmas, pēc kādiem kritērijiem vērtēt

uzvedību un attieksmi.

Nepieciešamības gadījumos (veselības traucējumi, uzvedības problēmas, pārkāpumi) skolas

administrācijai ir iespēja nekavējoties sazināties ar skolēna vecākiem (telefons,

autotransports).

Skolas administrācijai ir noteikti vecāku pieņemšanas laiki, tā ir gatava uzklausīt vecākus

un koordinēt sadarbību ar klašu audzinātājiem, skolotājiem un vienaudžiem.

4.6.2.Pasākumi vecākiem un vecāku līdzdalība skolas darbībā

Izglītības iestāde plāno un organizē pasākumus vecākiem – izglītības iestādes, klašu

vecāku sapulces, vecāku dienas ar iespēju vecākiem apmeklēt mācību stundas.

Par pasākumiem skolā vecāki vairāk var uzzināt novada mājaslapā, starpnovadu avīzē

“Auseklis”, kā arī novada avīzē “Novada Ziņas”, kur tiek izvietota informācija un pasākumu

apraksti ar fotogrāfiju galeriju.

Klasēs tiek organizētas vecāku sapulces, katrā klasē izveidota vecāku padome, kurā

vecākiem dota iespēja izteikt savus priekšlikumus skolas darba uzlabošanai un attīstībai.

Skolā darbojas skolas padome, kuras sastāvā ir 5 vecāki, 3 skolēni, 3 pedagogi. 2014. gadā

ir nodibināta vecāku un skolotāju biedrība “Atbalsts Alojas Ausekļa vidusskolai”, kura aktīvi

sadarbojas ar skolu, atbalsta tās iniciatīvas, kā arī mēģina rast iespējas finanšu līdzekļu

piesaistei dažādos projektos.

____________________________________________________________________________

Stiprās puses:

Skolā izmanto dažādas saziņas formas, lai informētu vecākus.

Aktīvi darbojas biedrība “Atbalsts Alojas Ausekļa vidusskolai”.

Ir nodrošināta iespēja vecākiem apmeklēt mācību stundas un pasākumus

Tālākas attīstības vajadzības:

Meklēt jaunas sadarbības formas vecāku izglītošanai un iesaistīšanai skolas jautājumu

risināšanā.

Vērtējums: labi

__________________________________________________________________________

47

5. Skolas vide

5.1. Skolas mikroklimats

5.1.1. Kopības apziņas veidošana, vienlīdzība un taisnīgums

Skolai ir sava simbolika - karogs, himna, žetons. Skolā katru gadu tiek piedāvāta skolas

dienasgrāmata, kuras struktūra būtu jāuzlabo. Tiek izgatavoti prezentācijas materiāli -

pildspalva, nozīmīte, uzlīme ar skolas logo. Pagājušajā mācību gadā tika iesākts darbs pie

skolas formas ieviešanas – aptaujās noskaidrotas vēlmes. Darbs līdz galam netika izdarīts, jo

bija neveiksmīga sadarbība starp pasūtītāju un ražotāju.

Skolā pie sienas ir izvietotas planšetes ar informāciju par skolas vēsturi, pasākumiem un

skolas izglītības programmas nodrošinājuma ziņojumu. Sadarbojoties ar skolēnu pašpārvaldi,

jāturpina darbs pie labo skolas sasniegumu ziņu apkopojuma un reklāmas.

Skola ik pēc 5 gadiem rīko absolventu salidojumus. Pēdējā salidojumā vairāk bija

ieradušies absolventi, kas skolu beiguši pirms vairāk kā 10 gadiem. Mazāk - absolventu, kas

skolu beiguši nesen. Tas liecina, ka piederības apziņa jaunākajiem beidzējiem nav tik cieša,

kā tas bijis agrāk.

Skolai ir savas tradīcijas, kuras kopj, bet ievieš arī jaunas, taču būtu vairāk jāņem vērā

jaunās paaudzes skatījums un vajadzības savas vides veidošanā. Jāveicina skolas vērtību

apzināšana, pašpārvaldes darba aktivizēšana, skolas popularizēšana, vajadzību apzināšanu un

dialoga skola - ģimene-sabiedrība veidošana.

Lielākā daļa skolēnu jūtas vienlīdzīgi, neatkarīgi no dzimuma, nacionālās un reliģiskās

piederības. Skolā taisnīgi tiek risinātas konfliktsituācijas. Ikvienam ir iespējas izteikt savus

priekšlikumus un ierosinājumus. Skolas svētkos tiek novērtēti skolēnu, skolotāju un tehnisko

darbinieku sasniegumi.

Šajā mācību gadā skolā sāka mācīties 17 bērni no reorganizētās Puikules pamatskolas.

Septembrī par skolas prioritāti izvirzīja adaptācijas pasākumus (Zinību diena kopā ar

pirmsskolu, draudzības pasākumi klasēs, iesaistīšanās pašpārvaldē) lai iekļautu

jaunpienācējus skolas vidē.

5.1.2. Sadarbības vide skolā

Sadarbības vidi skolā nodrošina savstarpēja uzticēšanās un atbalsts. Skolas vadība ir

atvērta radošām idejām, labprāt uzklausa un atbalsta skolēnu un pedagogu iniciatīvu skolas

draudzīgas vides veidošanā ( piem., pedagogiem- labās prakses piemēru prezentācijas un

koučinga metožu izmantošana informatīvajās sanāksmēs; skolēniem – sarakstes un tikšanās

iespējas ar skolas administrāciju). Darbs pie skolas draudzīgas komandas veidošana un

kopīgu mērķu plānošanas vēl jāturpina.

Ik gadus Skolotāju dienā, ekskursijās, Ziemassvētkos, un nozīmīgu jubileju pasākumos

piedalās pensionētie skolotāji un tehniskie darbinieki. Izglītojamie iesaistās labdarībā, kā arī

sadarbojas ar Dienas centru, piedalās dažādu vecumu organizētajos pasākumos.

5.1.3. Skolēnu uzvedība un disciplinētība

Skolēnu uzvedību skolā nosaka iekšējās kārtības noteikumi un kārtībā, kādā tiek izskatīti

pārkāpumi. Kārtības noteikumu izstrādāšanā un izmaiņu procesā iesaistās pedagogi un

Skolēnu domes pārstāvji. Darbs pie noteikumu izmaiņām vēl jāturpina.

48

Skolā ir izstrādāta kārtība, kādā tiek pārraudzīta un analizēta izglītojamo kavējumi.

Sadarbojoties ar pašvaldības sociālo dienestu, ir apstiprināti noteikumi ”Pašvaldības

starpinstitūciju sadarbības kārtība bērnu tiesību un aizsardzības sistēmas nodrošināšanā

Alojas novadā”, kuros ir noteikts rīcības modelis, veicot preventīvo darbu ar izglītojamo par

neattaisnotu stundu kavējumiem skolā.

_________________________________________________________________________________

Stiprās puses:

Saglabātas skolas tradīcijas.

Izstrādāta kārtība, kādā tiek izskatīti iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumi.

Tālākās attīstības vajadzības:

Turpināt attīstīt skolas tradīcijas.

Dažādu metožu izmantošana, audzinot skolēnos atbildību par disciplīnas ievērošanu

skolā.

Pilnveidot iekšējās kārtības noteikumus, saskaņojot ar skolēniem un pedagogiem.

Celt skolas popularitāti sabiedrībā.

Vērtējums: labi.

__________________________________________________________________________

5.2. Skolas fiziskā vide

5.2.1. Skolas iekšējās vides sakoptība

Visas skolas lietošanas telpas ir ekspluatācijas kārtībā un atbilst sanitāri higiēnisko normu

un drošības prasībām. Klašu un koplietošanas telpu lielums ir pietiekams skolēnu skaitam.

Katru gadu atbilstoši budžetā iedalītajiem līdzekļiem notiek plānoti remonti, ievērojot

principu, ka telpa tiek sakārtota pilnībā, ieskaitot mēbeles, mācību tehnisko nodrošinājumu,

apgaismojumu un logu aizēnošanu.

Skolas telpu estētiskais noformējums un tehniskais stāvoklis sistemātiski tiek uzlabots

atbilstoši novada un skolas Attīstības plānam un budžeta iespējām.

Skolā ir divas skolotāju istabas. Atpūtas un pusdienošanas vieta ir iekārtota skolas

personālam. Savas telpas ir skolas atbalsta personālam, bet ar telpu nav nodrošināta Skolēnu

dome. Ir telpa skolas atbalsta biedrībai. Ir aktu zāle Lielajā skolā, zāle pirmsskolā, mazais

foajē - zāle Baltajā skolā, divas sporta zāles - lielā un mazā. Iekārtota rotaļu istaba

sākumskolā. Ir kafejnīca, kur iespējams iegādāties kvalitatīvas pusdienas, launagu.

Skolas telpas ir siltas, apgaismotas, vēdināmas. Par telpu stāvokli ikdienā atbild

saimniecības pārzinis.

Sākumskolā ir ierīkotas jaunas garderobes telpas, taču pamatskolā un vidusskolā šis

jautājums vēl jākārto, izvērtējot vecāku, skolēnu vēlmes un prasības, kā arī pašvaldības

budžeta iespējas.

Skolā ir izvietotas nepieciešamās informācijas zīmes un stendi.

5.2.2. Skolas ārējās vides sakoptība

Skolas apkārtnes uzkopšanai ir nepieciešamais tehniskais personāls. Skolas teritorijā ir

izvietoti soliņi, velosipēdu novietnes, atkritumu urnas, norādes pie ēkām. Turpat blakus

atrodas spēļu laukums mazajiem bērniem, kā arī āra trenažieri lielākajiem. Skolas teritorija

nav iežogota, bet noteikta. Blakus skolai atrodas parks, kura sakopšanā iesaistās viss skolas

kolektīvs. Skolas teritorijā ir iespējas plānot mācību un atpūtas darbu siltajā laikā, jo tā ir

49

sakopta, droša (ārā izvietotas novērošanas kameras) un to uzrauga pedagoģiskais un

tehniskais personāls.

Skolas galvenās fasādes pusē atrodas dzejnieka Ausekļa biste, bet pie sienas – pirmā

izlaiduma absolventa M. Dreimaņa dāvināts metālkalums - skolas himnas nošu fragments.

Šajā vietā notiek svinīgi skolas pasākumi - Zinību diena un dažādas akcijas.

Skolai piebraucamie ceļi ir labā kārtībā, un pie skolas ir paredzēta stāvvieta automašīnām.

Skolas tuvumā ir izvietotas satiksmes drošību regulējošas zīmes. Skolas teritoriju uzrauga

pašvaldības policists, lai kontrolētu satiksmes drošību, skolēnu uzvedību.

Skolas teritorijā atrodas sporta laukums ar atsevišķiem volejbola un basketbola laukumiem.

Vienā no skolas ēkām ir apvienotas mācību klases un Alojas muzejs, kurā atrodama arī

skolas vēstures nodaļa.

__________________________________________________________________________

Stiprās puses:

Skolā ir gaumīgi iekārtotas, sakoptas, pietiekami aprīkotas mācību un atpūtas vietas,

sporta laukums un liela skolas zaļā zona.

Skolas āra teritorija ir droša.

Skolas pedagoģu un skolēnu atbildība vides sakopšanā un uzturēšanā.

Tālākās attīstības vajadzības:

Zaļās zonas piemērošana un modernizēšana mācību un atpūtas vajadzībām, kas

atbilsts 21.gs. tendencēm, zaļās domāšanas veicināšana.

Sporta laukuma rekonstrukcija un āra sporta vingrošanas aprīkojuma ierīkošana.

Vērtējums: labi

__________________________________________________________________________

6.Skolas resursi

6.1.Iekārtas un materiāli tehniskie resursi

6.1.1.Nodrošinājums ar telpām atbilstoši programmas īstenošanai

Visi skolas skolēni ir nodrošināti ar nepieciešamajām telpām atbilstoši mācību procesa

vajadzībām. Skolai ir noslēgti līgumi par tehnisko apkalpošanu un uzturēšanu.

Sanitārie mezgli ir atbilstoši iekārtoti un pietiekami plaši. Sporta hallē sporta nodarbību

apmeklējumus nodrošina modernas dušas un ģērbtuves.

Skolēni var pārģērbties labi iekārtotās sākumskolas garderobēs. Galvenās ēkas telpās vēl

jāveic garderobju remonts un labiekārtošana.

Pie katras telpas ir norāde ar atbaidīgo personu un telpu numuru.

Skolās redzamā vietā ir izvietoti evakuācijas plāni.

Mācību kabinetos, sporta zālēs un bibliotēkā ir izstrādātas darba drošības un kārtības

instrukcijas un noteikumi. Sporta zālē ir sastādīts un darbojas nodarbību grafiks.

Mācību kabinetos un skolotāju istabās ir pieejami skolotāju datori ar interneta pieslēgumu.

Starpbrīžos un brīvajā laikā skolēni var izmantot zālē un gaiteņos pieejamus novusa un

dambretes galdus.

Mūsdienu mācību vides prasībām pilnībā neatbilsts sākumskolas telpas - platība uz vienu

skolēnu, telpu izvietojuma funkcionalitāte. Mācību procesu apgrūtina arī nepieciešamība

skolēniem pārvietoties no vienas ēkas uz otru, jo mūzikas, mājturības un vizuālās mākslas

kabineti ir izvietoti sākumskolas un Sarkanās skolas ēkās.

50

Mācību procesa nodrošināšanai neatbilst mājturības un tehnoloģiju kabineti, kam jārod

moderns aprīkojums, iekārtas un inventārs.

6.1.2. Iekārtu un materiāli tehnisko resursu izmantojums mācību procesā

Visas klases ir nodrošinātas ar datoru un interneta pieslēgumu.

Skolā labiekārtota klase, kurā nepieciešamības gadījumā jebkura priekšmeta skolotājs var

izmantot informācijas tehnoloģijas – dokumentu kameru, projektoru.

Papildus skolotāju istabās ir pieejama informācija par skolā esošo materiāli tehnisko

nodrošinājumu un izmantošanas kārtību, kā arī informācija par jaunumiem skolas bibliotēkas

piedāvājumā.

Nepieciešams papildināt sporta inventāru un aprīkojumu vieglatlētikā. Jāturpina sporta

laukuma labiekārtošana.

Turpinās darbs pie dabaszinību kabineta tehniskā un funkcionālā aprīkojuma pilnveides.

Mācību procesa nodrošināšanai neatbilst mājturības un tehnoloģiju kabineti, kam jārod

moderns aprīkojums, iekārtas un inventārs.

Tiek nodrošināts skolas bezvadu tīkla interneta pieslēgums.

_________________________________________________________________________

Stiprās puses:

Mērķtiecīga informācijas tehnoloģiju nodrošinājuma attīstība mācību priekšmetu

kabinetos.

Mūsdienīga un daudzfunkcionāla sporta zāle.

Tālākās attīstības vajadzības

Mājturības un tehnoloģiju tehniskā aprīkojuma nodrošinājums.

Labiekārtot sākumskolas klases un pārplānot telpu funkcionalitāti.

Sporta laukuma rekonstrukcija, labiekārtošana un sporta inventāra iegāde.

Vērtējums: labi

_________________________________________________________________________

6.2. Personālresursi

6.2.1. Skolas personāla nodrošinājums, pedagoģiskā atbilstība normatīvajām prasībām

Skolēnu skaita samazināšanās neveicina jaunu pedagogu ienākšanu skolā, nenotiek

pakāpeniska pedagogu paaudžu maiņa. Skolotāju vidējais vecums ir 49 gadi.

Viena no skolas prioritātēm ir izveidot darbīgu un mērķtiecīgu pedagogu un atbalsta

personāla komandu, kas ir gatava profesionāli pilnveidoties un kopīgi strādāt skolas mācību

vides celšanā.

Skolas psihologs un logopēds skolā strādā 2 dienas nedēļā. Skolā strādā bibliotekāre,

skolas māsa un pedagoga palīgi.

Saimnieciskais personāla sastāvs pilnībā nodrošina skolas vajadzības.

Skolai ir viss izglītības īstenošanai nepieciešamais personāls. Pedagogu izglītība un

profesionālā kvalifikācija atbilsts normatīvo aktu prasībām.

Augstākā pedagoģiskā izglītība ir 32 pedagogiem, t.sk. pieciem - maģistra grāds. Divi

skolotāji mācās, lai iegūtu atbilstošu izglītību. Visi skolotāji labprāt iesaistās profesionālās

pilnveides pasākumos.

51

Saskaņā ar tarifikācijas kopsavilkumu skolā 2014./2015.m.g. 1. semestrī vidējā darba

slodze uz vienu skolotāju ir 1,06 likmes-

mazāk par 0,5 likmēm - 7 pedagogi (21%),

0,5 - 0,49 likmes - 5 pedagogi (15%),

1 - 1,49 likmes - 12 pedagogi (37 %),

1,5 likmes un vairāk - 9 pedagogi (27%)

Skolotājiem tiek apmaksātas gatavošanās stundām un rakstu darbu labošanai,

individuālajam darbam ar skolēniem. Lielākā daļa skolotāju ir gatavi sniegt atbalstu kolēģim,

kā arī sadarboties ar atbalsta personālu.

Skolas psihologs apkopo un analizē informāciju par klasēm un individuāli konsultē

skolēnus, skolotājus. Vecāki no atbalsta personāla saņem informāciju un ieteikumus darbam

ar bērnu. Jāpilnveido sadarbība (skolotājs, palīgskolotājs, psihologs un logopēds) programmā

skolēniem ar mācīšanās traucējumiem, kurā jāveido kopīgs izglītojamā individuālais mācību

plāns un attīstības dinamikas izpēte.

Slodžu sadales projektu izstrādā direktores vietniece mācību darbā, to apspriež un precizē

metodiskajās komisijās katra mācību gada beigās.

Gan pedagoģisko, gan saimniecisko darbinieku pienākumi, tiesības un kompetences ir

noteiktas amatu aprakstos, kas ir kā darba līgumu neatņemama sastāvdaļa. Nepieciešamības

gadījumā tie var tikt grozīti likumdošanā noteiktajā kārtībā. Vispārējā informācija par skolas

darbību, vadības struktūru un darbinieku pienākumiem atrodama skolotāju istabā.

Klašu sadalījums skolā ir vienmērīgs un atbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Ir

iestrādāta kārtība, kādā skolēnus dala grupās atsevišķu mācību priekšmetu mācīšanai, un

katra grupa tiek nodrošināta ar atbilstošas kvalifikācijas skolotāju. 1. klases komplekts šogad

tiek dalīts divās grupās - latviešu valodas priekšmetā. Tāpat informātikā klašu komplekti tiek

dalīti divās grupās.

Veidojot 1. klases komplektu vai komplektus, darbs notiek jau iepriekšējā mācību gadā,

kad tiek nosaukts klases audzinātājs un ir 2 nedēļu ilgas nodarbības skolā – tikšanās ar

vecākiem un adaptācijas pasākumi.

Skolā nodrošinātas atsevišķas telpas atbalsta personāla darbam. Skolēni pazīst psihologu,

logopēdu, medmāsu un zina, kādas problēmas katrs no viņiem palīdz risināt. Lielākā daļa

skolēnu ir pārliecināti, ka vajadzības gadījumā atbalsta personāls viņiem palīdzēs.

Atbalsta personālam ir noteikti darba laiki un kontakttālruņi ( pieejami skolēnu

dienasgrāmatās, e-klasē). Darbinieki strādā pēc saviem izstrādātajiem darba plāniem un

sadarbojas ar klašu audzinātājiem, priekšmetu skolotājiem un vecākiem. Katra mācību gada

beigās katrs no atbalsta personāla sniedz atskaiti par paveikto un izvirza uzdevumus

turpmākajam laika posmam.

6.2.2.Pedagogu profesionālā pilnveidošanās

Skolas vadība atbalsta skolotājus piedalīties tālākizglītības pasākumos. Pilnveides jomas

izvēlas katrs skolotājs, saskaņojot ar skolas attīstībā izvirzītajām prioritātēm. Kā vienu no

profesionālās pilnveides formām skolotāji atzīst pieredzes un kursos gūto atziņu apmaiņu

metodisko komisiju un kolektīva ietvaros, tādējādi veidojot vienotu izpratni par mācīšanas

un mācīšanās procesiem skolā.

Daļa skolotāju ir piedalījušies ESF projektā “Pedagogu konkurētspējas veicināšana

izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”, un tā ietvaros izvērtējuši un pilnveidojuši savu

profesionālo meistarību. Lielākā daļa ir ieguvusi 3.kvalitātes pakāpi, bet 2 pedagogi -

52

4.pakāpi. Jāmotivē un jāvirza visus skolotājus piedalīties kvalitātes izvērtēšanas procesā, kā

arī veicināt iegūt vairāk 4.pakāpes līmeņus.

Turpmākās vajadzības profesionālajā pilnveidē saistās ar sadarbības un komandas

veidošanu, radošās domāšanas un mācīšanās motivācijas prasmju attīstīšanu.

Pirmsskolas skolotāji apzinās jaunu metožu nepieciešamību un atbalsta dalību

tālākizglītības kursos, lai apgūtu alternatīvās metodes 5 -6 gadīgo apmācībā.

Skolas skolotāju tālākizglītības un profesionālās pilnveides pasākumu apmeklējumu

uzskaite atrodas vienotajā izglītības informācijas sistēmā ( www.viis.gov.lv). Direktores

vietniece izglītības jomā to kontrolē, izstrādā tālākizglītības un profesionālās pilnveides

pasākumu apmeklējumu grafiku. Skolā tālākizglītības un profesionālās pilnveides pasākumi

tiek plānoti (skatīt Pielikumu Nr.4) saskaņā ar attīstības plānu.

Tālākizglītības darbu novadā koordinē Alojas novada Izglītības, sporta un kultūras nodaļa.

Kursi un lekcijas notiek uz vietas novadā, metodiskajās komisijās, kā arī centralizēti – valstī.

_________________________________________________________________________________

Stiprās puses:

Skolas personāls ir pietiekams, lai nodrošinātu kvalitatīvu pedagoģisko procesu.

Profesionāli, pieredzes bagāti pedagogi, kuri motivēti paaugstināt savu meistarību.

Mērķtiecīga un plānota tālākizglītības pasākumu organizēšana saistībā ar skolas

attīstības prioritātēm.

Tālākās attīstības vajadzības:

Profesionālo kompetenču pilnveides pasākumi - komandas veidošanā, radošajā

domāšanā, mācīšanās motivācijā, alternatīvo metožu apguvē pirmskolas izglītībā.

Pilnveidot pedagogu, pedagogu palīgu un atbalsta personāla sadarbību programmā

skolēniem ar mācīšanās traucējumiem.

Veicināt saliedēta, mērķtiecīga skolas personāla izveidošanu.

Virzīt pedagogus iegūt un celt profesionālās darbības kvalitātes pakāpes.

Vērtējums: labi

__________________________________________________________________________

7.Skolas darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana

7.1.Skolas darba pašvērtēšana un attīstības plānošana

7.1.1.Skolas darba pašvērtēšanas organizēšana

Skolas mērķis ir noskaidrot esošo situāciju, lai mērķtiecīgāk plānotu turpmāko attīstību.

Skolas vadībai jāpilnveido skolas pašvērtēšanas darbs, tā plānošana un organizēšana

atbilstoši prioritārajiem attīstības virzieniem. Pašvērtēšanas objektivitāti nodrošina

periodiska visu pušu – pedagogu, saimniecisko darbinieku, skolēnu un vecāku – iesaistīšanās

un līdzdarbošanās.

Metodiskajās komisijās apkopo pedagogu pieredzi un skolas vadības kontroles materiālus,

kurus analizē pedagoģiskajās sēdēs. Gada redzējums par sasniegto un turpmākajām

vajadzībām atspoguļojas mācību gada noslēguma sēdē. Pedagoģiskajās sēdēs jāpilnveido

sadarbības forma - darbs grupās - kas ļautu uzklausīt ikviena skolotāja viedokli un vienoties

par kopīgu rezultātu.

Vecāku viedokļi tiek noskaidroti klašu un skolas vecāku sapulcēs. Notiek vecāku

anketēšana, aptaujas, kā arī tiek uzklausīti vecāku viedokļi sarunās ar administrāciju un

53

audzinātājiem. Nozīmīga loma skolas pašvērtēšanā ir skolas padomei, skolēnu pašpārvaldei

un atbalsta biedrībai.

Skolas attīstība galvenokārt ir atkarīga no tā, cik ieinteresēti un motivēti ir pedagogi, tādēļ

nozīmīgs ir ikkatra pedagoga ieguldījums un vērtējums par paveikto, kuru tas atklāj ikgadējā

sava darba pašvērtējumā, kurus analizē administrācija. Tai lielāka uzmanība jāpievērš

pedagogu darba mērķtiecībai – konkrētu mērķu izvirzīšanai, lai ikviena pedagoga darbība

mācību gada laikā būtu ieguldījums skolas kopējo mērķu sasniegšanā.

Ar pašvērtējuma rezultātiem un skolas turpmāko darbību vecāki tiek iepazīstināti vecāku

sapulcēs mācību gada sākumā. Skolas dibinātājam atskaites par darbu jāiesniedz mācību

gada beigās.

7.1.2.Skolas attīstības plānošana

Skolas attīstības plāna struktūra:

~ Titullapa, vispārējā informācija par skolu, skolas darbības pamatmērķis

~ Skolas stiprās puses un attīstības vajadzības (pašvērtējums)

~ Skolas attīstības vajadzības 2014.-2017. gadam

~ Prioritāšu īstenošanas plāns (uzdevumi, atbildīgās personas, resursi, kontrole, laika

plānojums)

~ Attīstības plāna papildinājumi, grozījumi

Attīstības plāns sastādīts tikai 3 gadiem, jo notikušas izmaiņas skolas vadībā. Šajā periodā

vadība apzināsies un nodrošinās tālākās plānošanas pēctecību un padziļinājumu, un turpinās

plāna izstrādi nākamajiem 6 gadiem. Skolas attīstības plānošanas daļa ir katra pedagoga

individuālā ieguldījuma plānojums, izvirzot sev konkrētus mērķus. Taču pagaidām tā nav

sistemātiska darbība.

Attīstības plāns veidots uz iepriekšējā attīstības plāna analīzes. Veikts pašvērtējums visās

pamatjomās. Tāpat ievērota skolēnu skaita prognoze nākamajiem gadiem. Ir noteiktas

prioritātes 3 gadiem. Reizi gadā tiek pārskatīta Attīstības plāna īstenošanas gaita, un

nepieciešamības gadījumā veiktas korekcijas un papildinājumi.

Skolas attīstības plāns ir pieejams novada mājaslapā, skolotājiem pieejamā vietā. Ar to

klašu audzinātāji iepazīstina skolēnu vecākus. Plāns tiek nodots skolēnu pašpārvaldes un

skolas padomes rīcībā. Plāns tiek apspriests skolas kolektīvā, skolas padomē un saskaņots

Alojas novada domē.

__________________________________________________________________________

Stiprās puses:

Skolas pašvērtēšanas sistēma, nodrošinot prioritāšu īstenošanas regulāru analīzi

pedagogu pašvērtējumos un metodiskajās komisijās.

Skolas pašvērtēšanas procesā tiek iesaistīti viss personāls, skolas vadība, skolēni un

vecāki.

Skolas pašvērtējums ir objektīvs.

Turpmākās attīstības vajadzības:

Pilnveidot individuālo pašvērtējumu izvērtēšanas darbu un veicināt pedagogu

pašiniciatīvu skolas attīstībā.

Vērtējums: pietiekami

__________________________________________________________________________

54

7.2.Skolas vadības darbs

7.2.1.Vadības darba organizēšana un plānošana

Skolas vadības komandu veido direktore un divi viņas vietnieki - izglītības un

audzināšanas jomās. Pirmskolā darbu koordinē metodiķe. Saimniecības darbu koordinē

saimniecības pārzinis. Nelielās vadības komandas darba efektivitātes pamatā ir precīza

atbildības jomu sadale. Direktore koordinē sadarbību ar pašvaldību, skolas padomi, atbalsta

personālu. Direktores vietniece izglītības jomā vada izglītības, metodisko komisiju un

tālākizglītības darbus. Direktores vietniece audzināšanas jomā vada klašu audzinātāju darbu,

pasākumu plānošanu un norisi skolā, interešu izglītības programmu realizāciju un

pašpārvaldi. Savu pienākumu un kompetences ietvaros vadība veiksmīgi sadarbojas ar

personālu, gan sniedzot atbalstu, gan pārraugot pienākumu izpildi ikdienā.

Skolā ir visa normatīvajos aktos paredzētā dokumentācija. Ir noteikta kārtība, kā lietojami

un uzglabājami dokumenti. Dokumentu uzglabāšanai un arhivēšanai ir piemērota telpa, un

par tiem ir atbildīga skolas lietvede. Katru gadu ar Valsts arhīva Valmieras filiāli tiek

saskaņota skolas lietu nomenklatūra.

Iekšējie normatīvie akti ir izstrādāti, ievērojot tiem izvirzītās prasības un nepieciešamību

skolas darbībā. Tie nosaka pedagoģiskā procesa vadību (reglamenti, kārtības, noteikumi),

plānveidīgu darbību (plāni, plānu izpildes pārskati) un personālvadības dokumentācija (darba

līgumi, amata apraksti). Finanšu un grāmatvedības dokumentāciju kārto un nodrošina

pašvaldības centralizētā grāmatvedība. Iekšējo normatīvo aktu izstrādes un grozījumu

izdarīšanas kārtību paredz skolas nolikums.

Pirms apstiprināšanas tie tiek apspriesti vai Skolas padomē, vai kolektīvā, Skolēnu domē

vai Pedagoģiskajā padomē.

7.2.2.Skolas darba organizēšana un personāla pārvaldība

Skolas vadība uzticas saviem darbiniekiem, zina katra īpašās kompetences un atbilstoši

deleģē pienākumus.

Katru nedēļu skolā notiek informatīvās sanāksmes skolēniem un skolotājiem, kurās tiek

nodoti vadības ziņojumi, kā arī tiek pārrunātas ikdienas aktualitātes un plānotas darbības.

Vadības informāciju un lēmumus skolotāji saņem arī elektroniski.

Katrs pedagogs darbojas kādā no 6 metodiskajām komisijām:

1. Sākumskolas metodiskā komisija.

2. Valodu un vēstures metodiskā komisija.

3. Dabaszinātņu, matemātikas metodiskā komisija.

4. Estētiskā cikla metodiskā komisija.

5. Klašu audzinātāju metodiskā komisija.

6. Pirmskolas metodiskā komisija.

Komisiju darbu nosaka darba plāni, kuros ietverts mācību, aktivitāšu organizēšanas,

plānošanas, analizēšanas un tālākizglītības darbs. Metodisko komisiju vadītāji nodrošina

atgriezenisko saiti starp vadību un pedagogiem, veicina vienotu izpratni par lēmumiem, virza

un analizē to izpildi.

Četri skolotāji Alojas novadā veic metodisko apvienību vadītāju pienākumus.

Turpmāk vadībai jāizveido stimulējoša sistēma iniciatīvas veicināšanai un pārmaiņu

radīšanai skolā.

_________________________________________________________________________

55

Stiprās puses:

Skolas vadību veido komanda, kura pārzina darbinieku kompetences, prasmīgi deleģē

pienākumus un nodrošina skolas darbu.

Turpmākās attīstības vajadzības:

Stimulējošas sistēmas izveide pedagogu iniciatīvas veicināšanai

Jauna un pārmaiņām motivēta vadības komanda, kura strādā pie kolektīva

saliedēšanas un komandas veidošanas

Vērtējums: labi

_______________________________________________________________________

7.3. Iestādes sadarbība ar citām institūcijām

7.3.1. Sadarbība ar izglītības iestādes dibinātāju

Skolai ir regulāra sadarbība ar dibinātāju - Alojas novada pašvaldību, gan plānojot skolas

attīstību un piesaistot investīciju projektus, gan veicot ikgadējo budžeta plānošanu un

nodrošinot skolas ikdienas darbību.

Alojas pilsētas dome budžeta līdzekļus iedala saskaņā ar noteiktajām pilsētas attīstības

prioritātēm, un ir izstrādāta noteikta kārtība, kādā iestāžu vadītāji iesniedz pieprasījumu

līdzekļu piešķiršanai.

Direktore budžeta pieprasījumu veido, pamatojoties uz skolas attīstības plānā paredzēto un

metodisko komisiju vadītāju iesniegumiem. Par budžeta veidošanas un izpildes gaitu

skolotāji informatīvajās sanāksmē tiek iepazīstināti. Budžeta izpilde tiek regulāri atspoguļota

novada datu sistēmā, lai direktore noteiktā kārtībā varētu veikt nepieciešamās izmaiņas un

kontrolēt izpildes gaitu.

Skolas finanšu pamatprasības tiek nodrošinātas, taču, apzinoties mūsdienu straujo

izaugsmi tehnoloģiju sfērās, līdzekļi attīstībai tieši šajā jomā ir nepietiekami.

Skolas grāmatvedība ir novada grāmatvedības pārziņā. Par skolas finanšu līdzekļu

racionālu izmantošanu atbildīga ir skolas direktore. Skolā izveidota komisija un izstrādāta

kārtība, pēc kādiem kritērijiem tiek noteikta piemaksa par darba kvalitāti pedagogiem no

valsts mērķdotācijas. Par skolas budžeta veidošanas gaitu skolas direktore informē skolas

padomi. Skolas darbinieki zina un piedalās skolas budžeta sastādīšanā. Pirms tā sastādīšanas

tiek izvērtētas pedagogu un darbinieku pieprasījumi, kuri ir saskaņoti ar skolas attīstības

plānu.

Par skolas budžeta līdzekļu izlietojumu Alojas pilsētas domei iebildumu nav bijis, un

pārkāpumi nav konstatēti.

Ieguldījumi pamatkapitālā un pamatlīdzekļos tiek plānoti kopā ar novada attīstības plānu

un prioritātēm. Lielāku remonta darbu veikšanai, kā arī aprīkojuma iegādei tiek rīkotas cenu

aptaujas, bet kārtējos remontus veic saimnieciskais personāls.

7.3.3.Sadarbība ar valsts un pašvaldības institūcijām un nevalstiskajām organizācijām

Skolas vadība ir atvērta sadarbībai ar sabiedrību un skolēnu vecākiem Alojas novadā:

~ Alojas Mūzikas un mākslas skolu,

~ Alojas pirmskolas izglītības iestādi “Auseklītis”,

~ Staiceles vidusskolu,

~ Ozolmuižas pamatskolu,

~ Alojas Dienas centru,

~ Alojas Kultūras namu,

56

~ Alojas novada uzņēmējiem un uzņēmumiem,

~ u.c.

Veiksmīga ir sadarbība ar Alojas novada Izglītības, sporta un kultūras nodaļu, kura

koordinē, sniedz konsultācijas un atbalsta skolas vadību tās darbības nodrošināšanā.

Starpnovadu olimpiādes un skates notiek sadarbībā ar Limbažu novada Izglītības nodaļu,

kā arī tā nodrošina skolas bērniem pedagoģiski medicīniskās komisijas pakalpojumus.

Skolas bibliotēka ir reģistrējusies Latvijas Republikas Kultūras ministrijas bibliotēku

reģistrā. Strādā ar BIS “Alise”. Bibliotēka sadarbojas ar Alojas pilsētas bibliotēku. Apmeklē

seminārus, ko organizē Limbažu galvenā bibliotēka.

Sociālo jautājumu risināšanā skola veiksmīgi sadarbojas ar sociālo dienestu un

bāriņtiesu. Pašvaldība finansē brīvpusdienas 4. klašu skolēniem, kā arī trīs un vairāk

bērnu un sociāli maznodrošinātajām ģimenēm.

Sporta jomā notiek sadarbība ar kaimiņu novadu skolām, taču tā jāuzlabo, plānojot

vienotu profesionālās izglītības sistēmu, kā arī veicinot skolotāju un skolēnu savstarpējo

sadarbību un pieredzes apmaiņu.

Skolas vadība vienmēr atbalsta skolas līdzdalību pilsētas pasākumos. Skolas direktore ir

Alojas novada deputāte.

7.3.3. Starptautiskā sadarbība

Skolā darbojas sadarbības projekts ar Vācijas Elctālas skolu Dallau reģionā. Katru gadu

skolēni apmeklē vācu draugus un dzīvo viņu ģimenēs Tāpat ik gadu skolā viesojas draugi

no Vācijas. Šajā laikā skolā tiek rīkoti sadarbības pasākumi ( Dzejas dienas, atklātās

stundas, Sporta diena, ekskursijas, utt.), kā arī vācu draugiem ir iespēja piedalīties

alojiešu ģimeņu ikdienā un iekļauties pilsētas sabiedrībā.

Starptautiskā sadarbība jāuzlabo.

_______________________________________________________________________

Stiprās puses:

Skolas pamatprasības finansiāli tiek nodrošinātas.

Skolas budžetu plāno, saskaņā ar novada attīstības plānu.

Izveidots skolas sadarbības tīkls pašvaldībā

Turpmākās attīstības vajadzības:

Jāpilnveido un jāattīsta starptautiskā sadarbība

Vērtējums: pietiekami

__________________________________________________________________________

5.Tālākās attīstības vajadzības un vērtējums katrā pamatjomā

1.Mācību saturs

Vērtējums

1.1. Skolas īstenotās izglītības programmas

labi

Tālākās

attīstības

vajadzības

Paaugstināt konsultāciju darba efektivitāti visos

mācību priekšmetos, motivējot skolēnus

konsultāciju izmantot mācīšanās nolūkos.

2.Mācīšana un mācīšanās

57

2.1. Mācīšanas procesa kvalitāte

labi

Tālākās

attīstības

vajadzības

Turpināt darbu pie mājas darbu sistēmas

pilnveidošanas.

Turpināt darbu pie IT iedzīvināšanas mācību

procesā.

Turpināt darbu pie mācību sasniegumu dinamikas

izpētes.

2.2. Mācīšanās procesa kvalitāte

labi

Tālākās

attīstības

vajadzības

Turpināt izglītojamo motivēšanu mērķtiecīgam un

plānotam darbam.

Jāturpina pilnveidot skolēnu izaugsmes dinamikas

uzskaiti

Turpināt nodrošināt klases ar IT, lai pilnveidotu

darba metožu modernizāciju.

Turpināt un pilnveidot darbu, izskaužot un

novēršot neattaisnotos kavējumus.

2.3. Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa

labi

Tālākās

attīstības

vajadzības

Turpināt darbu pie izglītības izaugsmes dinamikas

pētīšanas.

Strādāt pie reāla, darbotiesspējīga pārbaudes darba

grafika izveides katrai klasei.

3.Skolēnu sasniegumi

3.1. Skolēnu sasniegumi ikdienas darbos

Tālākās

attīstības

vajadzības

Motivēt skolēnus apzinīgam mācību darbam

ikdienā.

Katra izglītojamā personiskās atbildības

attīstīšana.

Mācību sasniegumu uzlabošanā iesaistīt skolas

atbalsta personālu, lai nepieciešamības gadījumā

spētu nodrošināt ar psihoemocionālu atbalstu.

Izglītojamo mācību sasniegumu uzlabošana,

pilnveidojot vērtēšanas un pašvērtēšanas sistēmu.

Pedagogiem kā galveno uzdevumu izvirzīt katra

izglītojamā sasnieguma dinamikas izpēti savā

mācību priekšmetā, izmantojot to tālākās izglītības

procesa plānošanā, prognozēšanā un realizēšanā.

Turpināt darbu pie jaunāko tehnoloģiju ieviešanu

mācību procesā.

3.2. Skolēnu sasniegumi valsts pārbaudes darbos

Tālākās Iesaistot pedagogus, izglītojamos un vecākus,

58

attīstības

vajadzības

veicināt idejas efektīvu stratēģiju un metožu izvēli

mācību priekšmetu rezultātu uzlabošanā.

Turpināt nodrošināt atbalsta pasākumus mācību

priekšmetos, kuros iegūtais vērtējums ir nozīmīgs

nokļūšanai nākamajā pakāpē.

Sistemātiski būtu jāstrādā pie izglītojamo

turpmākās karjeras plānošanas, attīstot tai

nepieciešamās prasmes un mērķtiecīgi virzot

plānotā sasniegšanai, ieskaitot iespējami augstāku

rezultātu sasniegšanu valsts pārbaudījumos.

4. Atbalsts skolēniem

4.1. Psiholoģiskais atbalsts, sociālpedagoģiskais atbalsts un skolēnu

drošības garantēšana

labi

Tālākās

attīstības

vajadzības

Veicināt skolas iekšējās kārtības noteikumu

ievērošanu, akcentējot kārtību stundās.

Uzlabot informācijas apmaiņu, izmantojot e-klasi.

Pilnveidot sadarbību ar skolēnu vecākiem un

psihologu.

4.2. Atbalsts personības veidošanā

labi

Tālākās

attīstības

vajadzības

Pilnveidot interešu izglītības piedāvājumu vecāko

klašu un vidusskolas vecuma skolēniem.

Labās prakses popularizēšana klases audzināšanā.

4.3. Atbalsts karjeras izvēlē

labi

Tālākās

attīstības

vajadzības

Pilnveidot karjeras izglītības plānu, vairāk

motivējot skolēnus turpināt mācības vidusskolā.

Veicināt sadarbību ar VNA.

Veicināt skolēnu iesaistīšanos pašizpētē, ģimenes

iesaistīšanu skolas pasākumos, savas karjeras

plānošanā.

4.4. Atbalsts mācību darba diferenciācijai

labi

Tālākās

attīstības

vajadzības

Individuālo izglītības plānu pilnveide.

Atbalsta pasākumu piedāvājuma veidošana 5.-9.

klašu skolēniem.

Paplašināt interešu izglītības piedāvājumu

talantīgajiem skolēniem.

4.5. Atbalsts skolēniem ar speciālām vajadzībām

Tālākās

attīstības

vajadzības

Pirmsskolas programmas bērniem ar mācīšanās

traucējumiem ieviešana.

Jāturpina pilnveidot individuālos izglītības plāni

un sadarbības formas ar vecākiem

59

4.6. Sadarbība ar skolēna ģimeni

labi

Tālākās

attīstības

vajadzības

Meklēt jaunas sadarbības formas vecāku

izglītošanai un iesaistīšanai skolas jautājumu

risināšanā

5. Skolas vide

5.1. Skolas mikroklimats

labi

Tālākās

attīstības

vajadzības

Turpināt attīstīt skolas tradīcijas.

Dažādu metožu izmantošana, audzinot skolēnos

atbildību par disciplīnas ievērošanu skolā.

Pilnveidot iekšējās kārtības noteikumus,

saskaņojot ar skolēniem un pedagogiem.

Celt skolas popularitāti sabiedrībā.

5.2. Skolas fiziskā vide

labi

Tālākās

attīstības

vajadzības

Zaļās zonas piemērošana un modernizēšana

mācību un atpūtas vajadzībām, kas atbilsts 21.gs.

tendencēm, zaļās domāšanas veicināšana.

Sporta laukuma rekonstrukcija un āra sporta

vingrošanas aprīkojuma ierīkošana.

6.Skolas resursi

6.1.Iekārtas un materiāli tehniskie resursi

labi

Tālākās

attīstības

vajadzības

Mājturības un tehnoloģiju tehniskā aprīkojuma

nodrošinājums.

Labiekārtot sākumskolas klases un pārplānot telpu

funkcionalitāti.

Sporta laukuma rekonstrukcija, labiekārtošana un

sporta inventāra iegāde.

6.2.Personālresursi labi

Tālākās

attīstības

vajadzības

Veicināt saliedēta, mērķtiecīga skolas personāla

izveidošanu.

Virzīt pedagogus iegūt un celt profesionālās

darbības kvalitātes pakāpes.

7.Skolas darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana

7.1.Skolas darba pašvērtēšana un attīstības plānošana pietiekami

Tālākās

attīstības

vajadzības

Pilnveidot individuālo pašvērtējumu izvērtēšanas

darbu un veicināt pedagogu pašiniciatīvu skolas

attīstībā.

Nodrošināt efektīvu plānošanu, mērķu

60

apzināšanu un rezultātu analīzi.

7.2.Skolas vadības darbs labi

Tālākās

attīstības

vajadzības

Jauna un pārmaiņām motivēta vadības komanda,

kura strādā pie kolektīva saliedēšanas un

komandas veidošanas.

Stimulējošas sistēmas izveide pedagogu

iniciatīvas veicināšanai un izvērtēšanai.

7.3. Iestādes sadarbība ar citām institūcijām pietiekami

Tālākās

attīstības

vajadzības

Jāpilnveido un jāattīsta starptautiskā sadarbība

6.Citi sasniegumi

Starpnovadu olimpiādes, konkursi

2011./2012. 2012./2013. 2013./2014.

Angļu

Valoda

1 – 2.vieta

1 - Atzinība

1 – 3.vieta 2 – Atzinības

Bioloģija 1 – 1.vieta

1 – 2.vieta

1 – 3.vieta

1 - 2.vieta

1 – 3.vieta

1 - Atzinība

2 - Atzinības

Fizika 1 – 3.vieta 1 - Atzinība 1 - Atzinība

Matemātika 1 – 1.vieta

1 – 2.vieta

3 – 3.vietas

3 - Atzinības

2 - 3.vietas

3 - Atzinības

3 - Atzinības

Sports 2 - 1.vieta

1komanda – 1.vieta

4 – 2.vieta

1 komanda – 2. vieta

6 – 3. vieta

3 komandas –3. vieta

6 – Atzinība

Vidzemes reģionā:

1 – 1.vieta

1 komanda – 1. vieta

1 – 4. vieta

1 – 5. vieta

1 – 1.vieta

2 komanda – 1.vieta

6 – 2.vieta

3 komandas – 2.vieta

7 - 3.vieta

1 komanda – 3.vieta

10 - Atzinības

1 komanda - Atzinība

Vizuālā

Māksla

1 – 2.vieta 1 - Atzinība

Latviešu

Valoda

1 – 1.vieta

1 – 3.vieta

1 -1.vieta

2 – 3.vietas

Krievu valoda 1 – 1.vieta

1 - Atzinība

Ekonomika 1 - Atzinība

Tehniskā

grafika

1 - Atzinība 1 - Atzinība

61

Publiskā

runa

1 – 2.vieta

1 - Atzinība

1 – 1.vieta

1.klašu

kombinētā

1 – 2.vieta

4 - Atzinības

Konkurss “Pazīsti

savu organismu”

1 – 1.vieta

2 – 3.vietas

1 - Atzinība

1 – 1.vieta

1 – 2.vieta

Skatuves runas

konkurss

1 - Atzinība

Valsts , reģionu konkursi, skolēnu zinātniski pētnieciskie darbi

2011./2012. 2012./2013. 2013./2014.

Konkurss “Es savai

videi”

(vidusskola)

1.vieta valstī

Konkurss “Dzīvo

zaļi’ (vidusskola)

1.vieta valstī

Konkurss – biznesa

spēles “Ceļš uz

bagātību”

(vidusskola)

3.vieta(Vidzemes

reģionā)

3.vieta valstī

Skolēnu zinātniski

pētnieciskais darbs

veselības zinātnē

1.vieta

starpnovadā

3.vieta valstī

Skolēnu dalība un sasniegumi interešu izglītības pulciņos 2011./2012.māc.g.

Pulciņa nosaukums Sasniegumi, dalība

2.-5. klašu zēnu ansamblis Pateicība par piedalīšanos Alojas novada dziedošo

kolektīvu un vokālistu koncertā.

5.-9. klašu teātris Pateicība par veiksmīgu iestudējumu un piedalīšanos

Limbažu novada skolēnu teātra festivālā ”Saspēle”.

10.-12. klašu teātris Pateicība par veiksmīgu iestudējumu un piedalīšanos

Limbažu novada skolu teātru festivālā „Saspēle”.

Volejbols Bijušā Limbažu rajona skolu sacensībās „Lāses kauss” 8.-

9. klašu zēnu komanda izcīnīja 1.vietu un ar labiem

sasniegumiem piedalījās finālsacensībās Rīgā.

2012./2013.mācību gads

Pulciņa nosaukums Sasniegumi, dalība

1.-4. klašu koris Nominācija „Skanīgākais koris” Alojas novada skolu

jaunatnes sadziedāšanas svētkos.

2.-6. klašu zēnu vokālais

ansamblis

Pateicība par piedalīšanos Alojas novada skolu

sadziedāšanās svētkos.

62

2013./2014.mācību gads

Pulciņa nosaukums Sasniegumi, dalība

VFS (Vispārējā fiziskā

sagatavotība)

Futbols zēniem (1998-1999) -2.vieta,

(2000-2001)- 3.vieta

Ziemas vieglatlētikā 800m - 2.vieta

200 m - 2.vieta

Basketbols 2000g.dz.meitenēm - 1.vieta, zēniem 3.vieta

Volejbols 1.vieta - 1998.-1999 .g.dz. zēniem

Vieglatlētikā – 11 godalgotas vietas

Basketbols Basketbola turnīrs Rūjienā – 1. grupai -1.vieta, 2.grupai -

8.vieta, meitenēm -3.vieta.

ZVSBL čempionātā meitenēm - 6.vieta un Pavasara kausa

sacensībās 2014 meitenēm - 5.vieta

Alojas Ausekļa vidusskolas direktore: I.Mētriņa

Z.V.

Aloja Ausekļa vidusskolas pašvērtējums apspriests un saskaņots pedagoģiskās padomes

sēdē 2015. gada 13. janvārī ( protokols Nr. 1 )

SASKAŅOTS:

Alojas novada domes priekšsēdētājs: Valdis Bārda

Z.V.

14.02.2015

63

Pielikums Nr. 1

Alojas Ausekļa vidusskolas izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā

no 2011./2012.m.g.līdz 2013./2014.m.g.

Ikdienas sasniegumi 2.-3.klasei un 4.-6.klasei

Mācību Mācību priekšmeti/ Kopējais

Skolo-

tāju 1-3 balles 4-5 balles 6-8 balles 9-10 balles Vidējais

gadi klašu grupas skolēnu skaits,

apzīmējums

nv Pietiekams Optimāls Augsts rādītājs

skaits

kuri

māca Nepietiekams līmenis% līmenis% līmenis%

līmenis%

2011./2012. Latviešu val. 2.-3.kl. 35 2 0,0% 28,6% 68,6% 2,9% 6,3

2012./2013. Latviešu val. 2.-3.kl. 52 3 0,0% 26,9% 63,5% 9,6% 6,6

2013./2014. Latviešu val. 2.-3.kl. 53 3 0,0% 15,1% 84,9% 0,0% 6,4

2011./2012. Matemātika 2.-3.kl. 35 2 0,0% 34,3% 65,7% 0,0% 6,1

2012./2013. Matemātika 2.-3.kl. 52 3 0,0% 32,7% 61,5% 5,8% 6,4

2013./2014. Matemātika 2.-3.kl. 53 3 0,0% 30,2% 64,2% 5,7% 6,3

2011./2012. Latviešu val.4.-6.kl. 67 3 3,0% 41,8% 49,1% 1,5% 6,0

2012./2013. Latviešu val.4.-6.kl 55 2 3,6% 34,5% 60,0% 1,8% 6,1

2013./2014. Latviešu val.4.-6.kl 55 3 5,0% 41,8% 49,1% 7,3% 5,9

2011./2012. Matemātika 4.-6.kl. 67 2 12,0% 44,8% 40,3% 3,0% 5,5

2012./2013. Matemātika 4.-6.kl. 55 2 5,4% 41,8% 45,5% 7,3% 5,7

2013./2014. Matemātika 4.-6.kl. 55 3 5,5% 41,8% 49,1% 3,6% 5,7

2011./2012. Angļu valoda 4.-6.kl. 67 2 3,0% 31,7% 55,2% 1,5% 5,8

2012./2013. Angļu valoda 4.-6.kl. 55 2 3,6% 36,4% 50,9% 9,1% 6,2

2013./2014. Angļu valoda 4.-6.kl. 55 2 1,8% 32,7% 49,1% 16,4% 6,2

64

2011./2012. Dabaszinības 4.-6.kl. 67 2 3,0% 43,3% 52,2% 1,5% 5,8

2012./2013. Dabaszinības 4.-6.kl. 55 2 3,6% 29,1% 65,5% 1,8% 6,1

2013./2014. Dabaszinības 4.-6.kl. 55 2 3,6% 34,5% 61,8% 0,0% 6,0

2011./2012. Mājturība un tehn. 4.-6. kl. 67 3 6,0% 22,4% 64,2% 7,5% 6,6

2012./2013. Mājturība un tehn. 4.-6. kl. 55 3 1,8% 16,4% 76,4% 5,5% 7,0

2013./2014. Mājturība un tehn. 4.-6. kl. 55 3 1,8% 16,4% 65,5% 16,4% 6,9

2011./2012. Mūzika 4.-6.kl. 67 1 3,0% 17,9% 40,3% 38,8% 7,5

2012./2013. Mūzika 4.-6.kl. 55 1 3,6% 5,5% 54,5% 36,4% 7,7

2013./2014. Mūzika 4.-6.kl. 55 1 0,0% 16,4% 40,0% 41,8% 7,6

2011./2012. Sociālās zinības 4.-6.kl. 67 3 3,0% 31,3% 64,2% 1,5% 6,3

2012./2013. Sociālās zinības 4.-6.kl. 55 2 1,8% 12,7% 85,5% 0,0% 6,6

2013./2014. Sociālās zinības 4.-6.kl. 55 2 0,0% 23,6% 67,3% 7,3% 6,6

2011./2012. Sports 4.-6.kl. 66 2 3,0% 31,8% 51,5% 13,6% 6,5

2012./2013. Sports 4.-6.kl. 54 2 360,0% 20,4% 59,3% 16,7% 6,7

2013./2014. Sports 4.-6.kl. 55 2 1,8% 25,5% 63,6% 9,1% 6,4

2011./2012. Vizuālā māksla 4.-6.kl. 67 2 3,0% 28,4% 62,7% 6,0% 6,6

2012./2013. Vizuālā māksla 4.-6.kl. 55 2 1,8% 10,9% 78,2% 9,1% 6,9

2013./2014. Vizuālā māksla 4.-6.kl. 55 2 1,8% 18,2% 69,1% 10,9% 6,6

2011./2012. Informātika 5.- 6.kl. 49 1 4,1% 20,4% 57,1% 18,4% 7,0

2012./2013. Informātika 5.- 6.kl. 41 1 2,4% 9,8% 75,6% 12,2% 7,3

2013./2014. Informātika 5.- 6.kl. 33 1 0,0% 9,4% 90,6% 0,0% 6,9

2011./2012. Krievu valoda 6.kl. 26 1 15,3% 42,3% 26,9% 15,4% 5,5

2012./2013. Krievu valoda 6.kl. 23 1 2,4% 39,0% 51,2% 7,3% 6,1

2013./2014. Krievu valoda 6.kl. 19 1 10,6% 21,1% 63,2% 5,3% 6,1

2011./2012. Literatūra 5.-6.kl. 49 2 8,2% 36,7% 46,9% 8,2% 6,0

2012./2013. Literatūra 5.-6.kl. 23 2 4,8% 14,6% 78,0% 2,4% 6,6

65

2013./2014. Literatūra 5.-6.kl. 33 2 6,0% 30,3% 63,6% 0,0% 6,0

2011./2012. Latvijas vēsture 6.kl. 26 1 3,8% 34,6% 50,0% 11,5% 6,2

2012./2013. Latvijas vēsture 6.kl. 23 1 8,6% 21,7% 52,2% 17,4% 6,7

2013./2014. Latvijas vēsture 6.kl. 19 1 0,0% 31,6% 57,9% 5,3% 6,1

2011./2012. Pasaules vēsture 6.kl. 26 1 3,8% 69,2% 19,2% 7,7% 5,4

2012./2013. Pasaules vēsture 6.kl. 23 1 8,6% 17,4% 69,3% 4,3% 6,3

2013./2014. Pasaules vēsture 6.kl. 19 1 5,3% 31,6% 63,2% 0,0% 6,1

66

Pielikums Nr. 2

Ikdienas sasniegumi 7.-9.klasei

Mācību Mācību priekšmeti/

Kopējai

s Skolotāju 1-3 balles 4-5 balles 6-8 balles 9-10 balles Vidējais

gadi klašu grupas skolēnu skaits, kuri apzīmējums nv Pietiekams Optimāls Augsts rādītājs

skaits māca Nepietiekams līmenis% līmenis% līmenis%

līmenis%

2011./2012. Angļu valoda 7.-9.kl. 59 2 3,4% 47,5% 40,7% 8,5% 5,7

2012./2013. Angļu valoda 7.-9.kl. 68 1 2,9% 45,6% 42,6% 8,8% 5,8

2013./2014. Angļu valoda 7.-9.kl. 62 1 4,8% 54,8% 30,6% 9,7% 5,6

2011./2012. Bioloģija 7.-9.kl. 59 1 1,7% 74,6% 22,0% 1,7% 4,9

2012./2013. Bioloģija 7.-9.kl. 68 1 0,0% 70,6% 27,9% 1,5% 5,0

2013./2014. Bioloģija 7.-9.kl. 62 1 3,2% 66,1% 30,6% 0,0% 5,1

2011./2012. Ģeogrāfija 7.-9.kl. 59 1 1,7% 67,8% 28,8% 1,7% 5,1

2012./2013. Ģeogrāfija 7.-9.kl. 68 1 1,5% 64,7% 32,7% 1,5% 5,2

2013./2014. Ģeogrāfija 7.-9.kl. 62 1 4,8% 64,5% 30,6% 0,0% 5,0

2011./2012. Informātika 7.kl. 18 1 0,0% 16,7% 83,3% 0,0% 6,4

2012./2013. Informātika 7.kl. 24 1 0,0% 33,3% 58,3% 8,3% 6,4

2013./2014. Informātika 7.kl. 20 1 0,0% 15,0% 75,0% 0,0% 7,0

2011./2012. Krievu valoda 7.-9.kl. 59 2 3,4% 66,1% 28,8% 1,7% 5,1

2012./2013. Krievu valoda 7.-9.kl. 68 2 13,2% 50,0% 29,4% 7,4% 5,2

2013./2014. Krievu valoda 7.-9.kl. 62 2 6,5% 50,0% 35,5% 8,1% 5,6

2011./2012. Latviešu val. 7.-9.kl. 59 2 1,7% 66,1% 32,2% 0,0% 5,1

2012./2013. Latviešu val. 7.-9.kl. 68 2 2,9% 60,3% 33,8% 2,9% 5,3

2013./2014. Latviešu val. 7.-9.kl. 62 2 3,2% 61,3% 30,6% 4,8% 5,3

67

2011./2012. Latvijas un pas.vēsture 7.-

9. 59 1 1,7% 67,8% 30,5% 0,0% 5,1

2012./2013. Latvijas un pas.vēsture 8.-

9. 44 1 0,0% 56,8% 43,2% 0,0% 5,2

2013./2014. Latvijas un pas.vēsture

9.kl. 18 1 0,0% 55,6% 44,4% 0,0% 5,5

2011./2012. Literatūra 7.-9.kl. 59 2 3,4% 52,5% 44,1% 0,0% 5,4

2012./2013. Literatūra 7.-9.kl. 68 2 1,5% 50,0% 44,1% 4,4% 5,7

2013./2014. Literatūra 7.-9.kl. 62 2 4,8% 46,8% 43,5% 4,8% 5,7

2011./2012. Mājturība un tehn. 7.-9.kl. 59 2 1,7% 33,9% 59,3% 5,1% 6,3

2012./2013. Mājturība un tehn. 7.-9.kl. 68 2 0,0% 25,0% 63,2% 11,8% 6,6

2013./2014. Mājturība un tehn. 7.-9.kl. 62 2 1,6% 24,2% 46,8% 27,4% 7,0

2011./2012. Matemātika 7.-9.kl. 59 2 10,2% 54,2% 33,9% 1,7% 5,1

2012./2013. Matemātika 7.-9.kl. 68 2 7,4% 55,9% 32,4% 4,4% 5,3

2013./2014. Matemātika 7.-9.kl. 62 1 12,9% 48,4% 33,9% 4,8% 5,2

2011./2012. Mūzika 7.-9.kl. 59 1 1,7% 15,3% 66,1% 16,9% 7,1

2012./2013. Mūzika 7.-9.kl. 68 1 0,0% 22,1% 64,7% 13,2% 6,8

2013./2014. Mūzika 7.-9.kl. 62 1 4,8% 17,7% 40,3% 37,1% 7,1

2011./2012.

Sociālās zinības 7.-

9.kl. 59 2 0,0% 35,6% 62,7% 1,7% 6,1

2012./2013.

Sociālās zinības 7.-

9.kl. 68 1 1,5% 33,8% 60,3% 4,4% 6,1

2013./2014.

Sociālās zinības 7.-

9.kl. 62 2 3,2% 38,7% 53,2% 4,8% 6,0

2011./2012. Sports 7.- 9.kl. 59 1 5,1% 44,1% 35,6% 15,3% 6,1

2012./2013. Sports 7.- 9.kl. 68 1 4,4% 48,5% 33,8% 13,2% 6,0

2013./2014. Sports 7.- 9.kl. 60 1 6,7% 26,7% 46,7% 20,0% 6,2

2011./2012. Vizuālā māksla 7.- 59 1 3,4% 42,4% 49,2% 5,1% 5,8

68

9.kl.

2012./2013.

Vizuālā māksla 7.-

9.kl. 68 1 0,0% 36,8% 54,4% 8,8% 6,3

2013./2014.

Vizuālā māksla 7.-

9.kl. 62 1 3,2% 25,8% 59,7% 11,3% 6,4

2011./2012. Fizika 8.-9.kl. 41 1 4,9% 68,3% 24,4% 2,4% 5,2

2012./2013. Fizika 8.-9.kl. 44 1 0,0% 68,2% 29,5% 2,3% 5,3

2013./2014. Fizika 8.-9.kl. 42 1 7,1% 66,7% 23,8% 2,4% 5,0

2011./2012. Ķīmija 8.-9.kl. 41 1 14,6% 63,4% 22,0% 0,0% 4,5

2012./2013. Ķīmija 8.-9.kl. 44 1 2,3% 86,4% 11,4% 0,0% 4,5

2013./2014. Ķīmija 8.-9.kl. 42 1 7,1% 73,8% 19,0% 0,0% 4,5

2012./2013. Latvijas vēsture 7.kl. 24 1 4,20% 50% 41,70% 4,20% 5,6

2013./2014.

Latvijas vēsture 7.-

8.kl. 44 1 4,50% 50% 43,20% 2,30% 0

2012./2013. Pasaules vēsture 7.kl. 24 1 4,20% 58,30% 33,30% 4,20% 5,6

2013./2014.

Pasaules vēsture 7.-

8.kl. 44 1 4,50% 54,50% 38,60% 2,30% 5,5

69

Pielikums Nr. 3

Ikdienas sasniegumi 10.-12. klasei

Mācību Mācību priekšmeti/ Kopējais Skolotāju 1-3 balles 4-5 balles 6-8 balles 9-10 balles Vidējais

gadi klašu grupas skolēnu skaits, apzīmējums nv Pietiekams Optimāls Augsts rādītājs

skaits kuri Nepietiekams līmenis% līmenis% līmenis%

māca līmenis%

2011./2012. Angļu val. 10.-12.kl 43 1 0,0% 48,9% 31,1% 15,6% 6,0

2012./2013. Angļu val. 10.-12.kl

28 1 0,0% 39,3% 42,9% 17,9% 6,4

2013./2014. Angļu val. 10.-12.kl 23 1 0,0% 21,7% 47,8% 30,4% 7,0

2011./2012. Bioloģija 10.-12.kl.

43 1 0,0% 46,7% 44,4% 4,4% 5,5

2012./2013. Bioloģija 10.-12.kl.

28 1 0,0% 67,9% 28,6% 3,6% 5,1

2013./2014. Bioloģija 10.-12.kl.

23 1 13,0% 65,2% 21,7% 0,0% 4,7

2011./2012. Ekonomika 10.-11.kl.

17 1 0,0% 33,3% 55,6% 5,6% 5,8

2012./2013. Ekonomika 10.-11.kl.

9 1 0,0% 44,4% 44,4% 11,1% 6,0

2013./2014. Ekonomika 10.-11.kl.

13 1 15,4% 38,5% 30,8% 15,4% 5,7

2011./2012. Fizika 10.-12.kl.

43 1 0,0% 37,8% 53,3% 4,4% 5,9

2012./2013. Fizika 10.-12.kl.

28 1 0,0% 53,6% 42,9% 3,6% 5,8

2013./2014. Fizika 10.-12.kl. 23 1 13,0% 52,2% 26,1% 8,7% 5,3

70

2011./2012. Ģeogrāfija 10.-11.kl.

21 1 4,5% 36,4% 54,5% 0,0% 5,6

2012./2013. Ģeogrāfija 10.-11.kl.

0 0 0,0% 0,0% 0,0% 0,0% 0,0

2013./2014. Ģeogrāfija 10.-11.kl.

6 1 0,0% 50,0% 50,0% 0,0% 5,7

2011./2012. Informātika10.-11.kl.

25 1 0,0% 3,7% 44,4% 44,4% 8,2

2012./2013. Informātika10.-11.kl

13 1 0,0% 15,4% 76,9% 7,7% 7,2

2013./2014. Informātika10.-11.kl

13 1 0,0% 7,7% 76,9% 15,4% 7,4

2011./2012. Krievu val.10.-12.kl.

23 1 0,0% 37,5% 45,8% 12,5% 6,0

2012./2013. Krievu val.10.-12.kl.

0 0 0,0% 0,0% 0,0% 0,0% 0,0

2013./2014. Krievu val.10.-12.kl.

16 1 0,0% 56,3% 43,8% 0,0% 5,7

2011./2012. Ķīmija 10.-12.kl.

43 1 0,0% 71,1% 20,0% 4,4% 5,0

2012./2013. Ķīmija 10.-12.kl.

28 1 0,0% 85,7% 14,3% 0,0% 4,6

2013./2014. Ķīmija 10.-12.kl.

23 1 13,0% 73,9% 13,0% 0,0% 4,3

2011./2012. Latviešu val. 10.-12.kl.

43 1 0,0% 51,1% 42,2% 2,2% 5,5

2012./2013. Latviešu val. 10.-12.kl

28 1 0,0% 64,3% 35,7% 0,0% 5,5

2013./2014. Latviešu val. 10.-12.kl

23 1 4,3% 69,6% 26,1% 0,0% 5,0

71

2011./2012. Latvijas un pasaules vēsture

42 1 0,0% 45,5% 47,7% 2,3% 5,8

2012./2013. Latvijas un pasaules vēsture

28 1 0,0% 42,9% 57,1% 0,0% 5,6

2013./2014. Latvijas un pasaules vēsture

23 1 8,7% 47,8% 43,5% 0,0% 5,4

2011./2012. Literatūra 10.-12.kl.

43 1 0,0% 28,9% 64,4% 2,2% 6,1

2012./2013. Literatūra 10.-12.kl.

28 1 0,0% 39,3% 60,7% 0,0% 5,8

2013./2014. Literatūra 10.-12.kl.

23 1 13,0% 30,4% 56,5% 0,0% 5,5

2011./2012. Matemātika 10.-12.kl.

43 2 0,0% 53,3% 37,8% 4,4% 5,5

2012./2013. Matemātika 10.-12.kl.

28 2 0,0% 53,6% 42,9% 3,6% 5,4

2013./2014. Matemātika 10.-12.kl.

23 2 8,7% 47,8% 43,5% 0,0% 5,1

2011./2012. Mūzika 10.-11.kl.

25 1 0,0% 3,7% 37,0% 51,9% 8,3

2012./2013. Mūzika 10.-11.kl.

13 1 0,0% 7,7% 53,8% 38,5% 8,2

2013./2014. Mūzika 10.-11.kl.

13 1 0,0% 15,4% 30,8% 53,8% 8,0

2011./2012. Sports 10.-12.kl.

43 1 0,0% 20,0% 46,7% 28,9% 7,3

2012./2013. Sports 10.-12.kl.

28 1 0,0% 46,4% 25,0% 28,6% 6,4

2013./2014. Sports 10.-12.kl.

22 1 9,1% 27,3% 31,8% 31,8% 6,7

2011./2012. Vācu val.10.12.kl. 20 1 0,0% 38,1% 57,1% 0,0% 5,4

72

2012./2013. Vācu val.10.12.kl.

15 1 0,0% 66,7% 26,7% 6,7% 5,1

2013./2014. Vācu val.10.12.kl.

7 1 14,3% 42,3% 42,9% 0,0% 5,3

2011./2012. Tehniskā grafika 11.

7 1 0,0% 14,3% 85,7% 0,0% 6,7

2012./2013. Tehniskā grafika 11.

9 1 0,0% 66,7% 26,7% 6,7% 5,1

2013./2014. Tehniskā grafika 11.

8 1 0,0% 0,0% 62,5% 37,5% 8,1

2011./2012. Veselības mācība 12.

11 1 0,00% 18% 72,70% 9,10% 6,8

2012./2013. Veselības mācība 12.

13 1 0,00% 15% 84,60% 0,00% 6,6

2013./2014. Veselības mācība 12.

12 1 25,00% 33.3% 41,70% 0,00% 4,8

73

Pielikums Nr. 4

Alojas Ausekļa vidusskolas pedagogu tālākizglītības plāns

līdz 2017.gada decembrim

Nr. Pedagoga

vārds,uzvārds

Mācāmais

priekšmets

Klašu

grupa

2014. 2015. 2016. 2017.

1. Linda

Abendrote

Informātika Vidusskola x

2. Aivars

Auseklis

Vācu valoda Vidusskola x

3. Zinta

Ādamsone

Angļu valoda Pamatskola x

4. Agra

Jankovska

Mūzika Sākumskola

Pamatskola

x

5. Aīda Balga Matemātika Pamatskola

Vidusskola

x

6. Maija Bašena Latv.val., matem.

mājturība,

soc.zin.,

dabaszin.

Sākumskola x

7. Aldis Pinka Latviešu val., Sākumskola x

74

palīgskolotājs

8. Imants Dalka Sports

Mājturība un

tehnoloģijas

Sākumskola

Pamatskola

Vidusskola

x

9. Guna

Grigorjeva

Bioloģija

Ķīmija

Pamatskola

Vidusskola

x

10. Līga Gūtmane Direktores

vietniece

audzināšanas

jomā

Pamatskola x

11. Aija Kalnmača Latviešu val.,

matemātika,

soc.zin., sports

Sākumskola

Pamatskola

x

12. Alda Ķēniņa Ģeogrāfija Pamatskola

Vidusskola

x

13. Līga Kokina Latviešu val.,

literatūra,

soc.zin., ētika

Sākumskola

Pamatskola

x

14. Sarmīte

Mangulsone

Fizika

matemātika

Pamatskola

Vidusskola

x

15. Inese Mētriņa Vizuālā māksla Sākumskola x

75

Tehniskā gr. Pamatskola

16. Līga

Moderniece

Latvijas vēsture

Pasaules vēsture

Latvijas un

pasaules vēsture

Pamatskola

Vidusskola

x

17. Aiva Nemme Krievu valoda

Bibliotekārs

Pamatskola x

18. Anita Roļskija Mūzika Sākumskola

Pamatskola

Vidusskola

x

19. Sarmīte Rozīte Latviešu val.,

matemātika,

mājturība un

tehn., soc.zin.,

angļu valoda

Sākumskola

x

20. Smaidīte

Rudzīte

Krievu val. Sākumskola

Pamatskola

Vidusskola

x

21. Daiga Streļķe Mājturība un

tehnoloģijas

Pamatskola x

76

22. Vinete Tiltiņa Angļu val. Vidusskola x

23. Inatra Vaļicka Direktores

vietniece mācību

jomā

Vizuālā māks.

Sākumskola x

24. Dace Vilne Ekonomika Vidusskola

Pamatskola

x

25. Ilona Vītola Latviešu val.,

literatūra

Pamatskola

Vidusskola

x

26. Inese

Viļumsone

Latviešu va.,

matemātika,

dabaszin.,

soc.zin.,mājturība

Sākumskola x

27 Iveta Čečiņa Palīgskolotājs Sākumskola x

28 Aleksandra

Jasukevičs

Mūzika Interešu

izglītība

x

29 Vija Kārkliņa Mājturība un

tehnoloģijas

Pamatskola x

30 Daina

Mangulsone

Pirmskola x

31 Daina

Mūrniece

Mūzika Pirmskola x

77

32 Aldis Pinka Palīgskolotājs Sākumskola x

33 Laura Pliķēna Logopēds X

34 Kitija Rebaine Pirmskola x

35 Līga Siliņa Mūzika Sākumskola

Pamatskola

Mācās

36 Silva Stumpe Koriģējošā

vingrošana

Sākumskola X

37 Līga Lapsa Psihologs Mācās

Informācija sagatavota uz 22.10.2014.