1

Mobilais mamogrāfs Sievietes tiek aicinātas veikt krūšu

izmeklējumus tuvāk savai dzīvesvietai - Veselības Centrs 4 mobilajā mamogrāfā, kas

ieradīsies 14.jūlijā. Pie tirgus laukuma, Skolas iela 8/10. Uz mamogrāfa pārbaudi izbrauc TIKAI pēc iepriekšēja pieraksta!!

Pieraksts notiek pa telefoniem 67 14 28 40 un 27 86 66 55

ALSUNGAS NOVADA IZDEVUMS NR 7 (157) 2014. GADA JŪNIJS

ALSUNGAS NOVADA DOMES SĒDĒ

Pirmssvētku nedēļā deputātiem vēl bija jāpaspēj pieņemt virkne lēmumu.

Atbildot uz izpilddirektora Voldemāra Dunajeva iesniegumu, deputāti nolēma:

1. Novada domei slēgt līgumu par topogrāfijas materiālu izstrādi „Tirdziņa” būvei Raiņa un Ziedulejas laukumā pie kultūras nama;

2. Pils apskatei izmantot tikai tās telpas, par kurām pozitīvu slēdzienu devusi būvvalde;

3. Veikt piemiņas plākšņu (pie kultūras nama) pārvietošanu.

Vienu iedzīvotāju uzņēma rindā uz apdzīvojamo platību, vienam- atteica uzņemšanu rindā, vienam iedzīvotājam samazināja komunālos maksājumus un vienu īres līgumu pārtrauca..

Raiņa ielā izvietos ceļa zīmi „Apstāties aizliegts”.

Sēdē pieņēma kārtību atļaujas saņemšanai publisku pasākumu organizēšanai novadā un saskaņojuma saņemšanai iestāžu un struktūrvienību publisku pasākumu organizēšanai. Pieņēma arī noteikumus par informatīvā izdevuma „Alsungas ziņas” apkopošanu un nodošanu tipogrāfij ā un noteikumus par informācijas uzturēšanu Alsungas novada mājas lapā. Apstiprināja Alsungas novada jauniešu brīvprātīgā darba nolikumu un vienošanos. Ar noteikumiem varēsiet iepazīties mājas lapā www.alsunga.lv .

Sēdē apstiprināja trīs nekustamo īpašumu sadalīšanu un zemes lietošanas mērķu noteikšanu.

EKC SUITI no pašvaldības rezerves fonda burdona festivāla organizēšanai saņēma pašvaldības līdzfinansējumu- 327, 86 euro.

Deputāti nolēma izsludināt 2014. gada konkursu par sakoptāko sētu.

Gunta Matēviča

ZIŅO DOMES KANCELEJAS VADĪTĀJA Alsungā reģistrēti

Dzimušie Artim un Zanei Pētersoniem meita Magdalēna Santim un Zaigai Vanagiem dēls Ēvalds Artim Alsbergam un Kristīnei Čīmai dēls Ernests Artūram Cīrulim un Egitai Lazdai dēls Krists

Mirušie Elena Zikmane Liepu ielā Lūcija Gūtmane Būriņos

AICINĀJUMS

NO 01.07.2014. LĪDZ 30.07.2014.

IESNIEGT PIETEIKUMUS

PAR SAKOPTĀKĀM

CENTRA PRIVĀTMĀJĀM, DAUDDZĪVOKĻU ĒKĀM,

LAUKU SĒTĀM, LAUKU SAIMNIECĪBĀM,,

TIRDZNIECĪBAS UN CITU UZŅĒMUMU TERITORIJĀM!

Pieteikšanās dalībai konkursā: • iesniedzot rakstisku pieteikumu domē vai veikalā

“Kristīne “ novietotajā urnā;

vai • elektroniski iesūtot pieteikumu novada domes

kancelejā dome@alsunga.lv

Konkursa uzvarētāji tiks apbalvoti ar domes atzinības

rakstu un naudas balvu.

Alsungas novada pašvaldība

Atgādinājums!

Alsungas Sociālais dienests aicina visus, kuri veica mamogrāfijas izmeklējumus, atbildes saņemt Sociālajā

dienestā līdz 14. jūlijam.

Pēc 14. jūlija, atvaļinājuma laikā, mamogrāfijas atbildes varēs saņemt grāmatvedībā pie kasieres.

Cien. Alsungas seniori!

Pelču pagasta pārvalde jūs aicina piedalīties

Kuldīgas novada 14. pensionāru saietā Pelču pils

parkā 2014. gada 2. augustā. Programmā paredzētas gan svinīgas runas, gan Kristapa

Rasima (jeb „Ugunsgrēka” Jezupa) koncerts, gan balle

kopā ar Kuldīgas grupu „Rumbas kvartets”. Varēs apmeklēt

Pelču pili gidu pavadībā. Dalības maksa- 2 euro (1euro maksā dalībnieks, otru- novada

dome)

Pieteikties līdz 21. jūlijam pie

Dzidras Petrovičas, telef. 26306316; 63351547

2

ALSUNGAS ZIŅAS

SUITEŅU STĀSTI (55.)

Īs` bi tā Jāņ` nakt .̀ Atliek tik nopūsties. Nu smuk` i tād svētk` a viss steig, māj`s tīrīšen` un dob` ravēšen`. Bet vis` zin, ka īs`t Jāņ` bez līgo dziesmam nav iedomājam. Taisn` pa to a es grib parunāt. Šogad suit` sievam īznāc brang īzdziedāšenās. Vent`s pansionāte bi piermā dziedāšen. Un ku tad vēl tās četrs stunds Kalnciem` tierge kope a mūs` jauno paaudz`, a SUITIŅIM. Mā braucot, pa ceļam vēl Jāņ` ielīgošen` Lapmežcieme. Nākoše diene tik izmazgā krekls un laid ūz Ķīšim pie Anit`s un August`. Kauč vairāk būt tād cilēk kā vīņ. Vis` jau zin ,ka tās i liels klapat`s, bet viņim nav bail no grūtumim. Sanāc dancātāj̀ un dziedātāj` gan no Alšvang`s, gan no Gudeniekim. Nu Lidije a gāl strādā ūz tādam riktem. Kā jau Jāņ` nakte piedien, bi ragan`s, viesuļ`. Visāde mode tik godināt Jāņ`. Suit` sievam palīge bi Suit` vīr`. Nu kas pa brang` ziņģāšen. Ciemiņ` no Daugavpils nevarē vien nobrīnēties, kas jums te suitos pa lustīg` padarīšen. Gaiš` bi visās malās– liel malk`s kluč` vidučos bi īztaisīt`s bedr`s un āzdegt uguņ. Liels ugunskurs a bi, un ku ta vēl pūdel`. Visgaŗākā ziņģēšen` īznāc tad, ka to uguņ` plost` laid iekše ezere. Vakars kā bild`, ne vēš, ne liet`s. Norvēģ` gā vēl peldēt, bet tiem, kam bi prāts ūz dancāšen`, varē kāj` kārtīg` izlocīt dancājot pie rāg` muzīks. Tas pa to Ķīš` līgošen`, bet Alšvange a Dievīš svētk`s tik saslapenāj`, kad bi jau tejāters nospēlēts un lielā Jāņugun` iedegt. Un te nu varē katrs līgot pēc sirds patikšens. Kas negribē, tie āzgā mā, kas gribē, dziedāj` kamēr bals` klausīj`. Nakte lij` kā pa Jāņim, bet līgo dziesm`s un visād`s cits ziņģ`s skanē pa māl` malam. Suit` Ilg` a savim viesim no Polij`s un tepatās no Latvij`s līgoj` līdz rīt` gaism`, žēl tik, ka istabe. Tā, rau, i a to līgošen`. Dziesm` nevienam mute neieliks, kas grib, tas a dzied pa vis` naud`, un tas Jāņ`s vēl ilg` daudzenās.

Suit` Ilga

Mēs esam stipri! Mēs esam diženi! ☺

Suitu tirgus Kalnciema kvartālā

3

ALSUNGAS ZIŅAS

SOCIĀLAIS DIENESTS ZIŅO:

Maija un jūnija mēnesī Sociālajā dienestā saņemti 19 iesniegumi un pieņemti 19 lēmumi. Desmit ģimenēm izvērtēti ienākumi un piešķirts trūcīgās ģimenes statuss. Ārstēšanās izdevumi segti sešām personām, vienai personai piešķirts GMI (garantētais minimālais ienākumu) pabalsts, vienai ģimenei mājokļa pabalsts malkas iegādei un vienai politiski represētai personai piešķirts sociālās rehabilitācijas pakalpojums.

Alsungas novada dome un Alsungas seniori sumināja Paceiko Lūcija 80 gadu jubilejā, Lidiju Galiņu 80 gadu jubilejā un Albertu Buku 90 gadu jubilejā. Latvijas Goda ģimenes apliecība “3 + Ģimenes karte” - jaunas iespējas daudzbērnu ģimenēm! Latvijas Goda ģimenes apliecība “3+ Ģimenes karte” ir valsts veidota atbalsta sistēma daudzbērnu ģimenēm, kas reizē kalpos arī kā apliecinošs dokuments tam, ka ģimenē aug trīs un vairāk bērni vecumā līdz astoņpadsmit gadiem. Šīs kartes īpašniekiem turpmāk būs iespēja saņemt atlaides, izmantojot pakalpojumus, kurus piedāvā valsts un privātie uzņēmumi Latvijā. Kurš var saņemt karti? Karte pienākas, ja personai (pašai vai kopā ar laulāto) vai tās laulātajam ir trīs vai vairāk bērni līdz 18 gadu vecumam (arī aizbildnībā esoši vai audžuģimenē ievietoti bērni) un personai un tās laulātajam un minētajiem bērniem ir deklarēta dzīvesvieta Latvijas Republikā. Abiem vecākiem ir tiesības saņemt šādu karti. Kā pieteikties kartei? Pieteikuma veidlapa būs atrodama www.godagimene.lv, sadaļā “Piesakies kartei”. Lai daudzbērnu ģimenēm būtu iespēja saņemt Latvijas goda ģimenes apliecību “3+ Ģimenes karti”, interneta vietnē godagimene.lv ir jāaizpilda kartes pieteikuma veidlapa, precīzi norādot lūgto informāciju par sevi un saviem bērniem, kā arī norādot pasta adresi, uz kuru karti nosūtīt. Ja ģimenei nav pieejas internetam, veidlapu iespējams aizpildīt pašvaldības bibliotēkās un citās vietās, izmantojot tur pieejamos bez maksas interneta

pakalpojumus. Datu pārbaude Visi aizpildīto pieteikuma veidlapu dati nonāks iedzīvotāju reģistra datu bāzē . Tur tie tiks pārbaudīti vai atbilst patiesībai un nepieciešamajiem kritērijiem, lai veidlapas aizpildītājs varētu saņemt 3+ Ģimenes karti. Karte var tikt atteikta, ja iesniedzējs nesniedz patiesus datus, bērnu skaits un vecums neatbilst valstī noteiktajiem daudzbērnu ģimenes definīcijas kritērijiem, kā arī ir iesniedzējam atņemtas bērnu aprūpes tiesības. Kartes saņemšana Kad izskatīti saņemtie ģimenes dati un pārbaudīta to atbilstība daudzbērnu ģimenes statusam, veidlapas aizpildītājs saņems e-pasta vēstuli vai īsziņu savā tālrunī ar informāciju, ka karte 10 dienu laikā tiks izgatavota un nosūtīta pa pastu uz norādīto adresi. Kartes izmantošanas iespējas Latvijas Goda ģimenes apliecības jeb 3+ Ģimenes kartes piedāvātās atlaides būs iespējams izmantot iegādājoties pakalpojumu kādā no uzņēmumiem, kurš ir iekļauts daudzbērnu ģimeņu atbalsta programmā. Visu daudzbērnu ģimenēm draudzīgo uzņēmumu sarakstu iespējams aplūkot interneta vietnē godagimene.lv. Atlaižu piedāvājuma saraksts, ko varēs izmantot ar šo karti, tiek regulāri papildināts. Par jaunumiem kartes īpašnieki tiks informēti, reizi mēnesī savā e-pastā saņemot informatīvu vēstuli, kā arī caur jaunumiem projekta mājas lapā godagimene.lv. Tāpat šī informācija būs pieejama visās Latvijas pašvaldībās. Projektu “Demogrāfisko pasākumu īstenošana Latvijā - daudzbērnu ģimenes kartes - Latvijas Goda ģimenes kartes ieviešana” atbalsta Sabiedrības Integrācijas Fonds. Neskaidrību gadījumā vērsties, rakstot e-pastu: info@godagimene.lv Alsungas Sociālajā dienestā un bibliotēkā ir pieejami informatīvie bukleti par jaunām iespējām daudzbērnu ģimenēm.

Sociālā dienesta vadītāja Maira Baumane

Dāvana 20 euro vērt ībā Ielūgumu ar šādu piedāvājumu Alsungas iedzīvotājiem, ja atnāks uz kultūras namu noteiktā dienā un laikā, saņēma daudzi

centra iedzīvotāji. O, piedāvājums bija varens- ielūgumā sabildēti gan trauku komplekti, gan dārgas smaržas un izlozē pat veļas automāts un velosipēds. Tā kā es centrā nedzīvoju, tad man ielūgums netika... kaut kā jau iztiktu, tikai to, ka pasākums notiks kultūras namā ar nebūtu uzzinājusi, ja dažs nesāktu interesēties, kas tai kultūras namā būs. Tad nu sāku meklēt, kas tā par firmu, kāds viņiem telefona numurs. Meklēju cītīgi pat caur Lursoft datu bāzi. Neviens telefona numurs neparādījās. Arī firmas darbības sfēras nekur neatradu. Tā kā izsludinātais pasākums notika dažas dienas pēc izlaiduma, kad zāles grīda tika nodancota plika un tikko bija uzlikta jauna vaska kārta, kura pat nebija kārtīgi iežuvusi, lai varētu staigāt pa virsu, vācu kungu un viņa pavadoni zālē neielaidu. Dāma gan bija kareivīga- viņa esot sazvanījusi un visu nokārtojusi, bet, kad prasīju, kam zvanīja, ar ko kārtoja- atbildēt nevarēja. Kā pie pēdējā salmiņa ķērās – esot e- vēstuli izsūtījusi. Nu nebija neviena vēstule.

Kad jautāju, ko tad viņi gribēja te darīt, dāma atbildēja, ka „reklamēt veselības saglabāšanas līdzekļus”, bet, atnākušajam policistam nevienu dokumentu uzrādīt nevarēja- iedeva tikai jau pieminēto ielūgumu.

Nē, nu cilvēkiem, kuri atnāca, dāvanas iedeva. Kā man viena pensionāre teica- „Iedeva pleznas un aizbrauca”. „Pleznas” šoreiz bija apavu zolītes. Vai tām bija 20euro vērtība? Jā, ielūgumā bildes saliktas skaistas, tikai apakšā maziem burtiņiem rakstīts „Attēliem ir ilustratīvs raksturs”. Domāju, ka galvenais, ko vācu kungs gribēja, slēpās ielūguma otrā pusē- katra atnākušā dati- adrese un telefons.

Gunta

4

.

ALSUNGAS ZIŅAS

Alsungas novads 13.- 18. gs. 5.turpinājums

A. Tūlse pie Kurzemes ”ceļa kastelām” pieskaita

Aizputes, Grobiņas un Tukuma pilis. Alsungas pili viņš uzskatīja par ”patvēruma pili”, kas pēc būvveida un funkcijām līdzinājās Valtaiķu pilij, kas celta pirms 1338.g., un Durbes pilij.1 Alsungas pils būvēta nomalē esošas apdzīvotas vietas apsargāšanai. Tai bijis viens dzīvojamais korpuss A pusē, un tikai vēlākos laikos celts korpuss D pusē. Pie pils darbojās ūdensdzirnavas.1

A. Tūlse atzīmēja, ka arī Kurzemes bīskapa pils Ēdoles plānojums līdzinās brīvo kastelu tipam.1 Kā brīvās kastelas tipa paraugus Vidzemē pētnieks no ordeņpilīm minējis Āraišu, Mālpils, Ropažu, Jaunpils un Skujenes pilis, kā arī Rīgas arhibīskapa Smiltenes, Piebalgas un Gulbenes pilis.1

1341.g. Kuldīgas komturejas inventāriju ziņas akcentē Alsungas pils saimniecisko raksturu. Pils saimnieciskā loma Kuldīgas komturejas mērogā ir bijusi ļoti nozīmīga – tā bija lielākā jājamzirgu un govju audzētava, kā arī otra lielākā labības glabātuve pēc Kudīgas pils.1 Pirmais zināmais Alsungas muižas pārvaldnieks 14.gs. vidū visticamāk bijis kursis Taleģis.1

Saimniecības pils funkcijas Alsunga saglabāja līdz pat Livonijas ordeņa valsts beigām. 1555./56.g. Livonijas piļu sarakstā pēc Dobeles seko Aizpute, Alsunga, Skrunda, Kuldīga un Sabile, pie tam atzīmēts, ka, izņemot Kuldīgu, šīs pilis nav stipras (respektīvi, nocietinātas) un nav apdzīvotas, bet tiek izmantotas kā spīķeri (Kornhaeuser) jeb labības glabātuves. Tās visas pārvaldīja Kuldīgas konturs Kristofs Neihofs, saukts Leijs.1

1574.g. 10. februāra dokumentā Kurzemes un Zemgales hercogs Gothards Ketlers rakstīja, ka 1563.g. viņš savam padomniekam Frīdriham fon Kanicam par viņa dienesta nopelniem piešķīris Alsungas mazo pili un pārvaldes iecirkni (haeuslein und aembtlein) ar visiem to piederumiem kopā ar Eruļu (Herolen) ciemu. Vēlāk fon Kanics tos par 20000 dālderiem pārdevis Jakobam fon Šverinam, un ar minēto dokumentu hercogs apstiprināja J. fon Šverinam vņa nopirktos pili un amtu, kas agrāk piedrējuši Kuldīgas komturejai, par dzimtīpašumu kopā ar visām zemnieku klaušām un citiem pienākumiem, dīķiem, dzirnavām, krogiem, zvejas un medību tiesībām, augstāko un zemāko tiesas varu.1 Fon Kanici un fon Šverini bija turīgas un politiski ietekmīgas Prūsijas muižnieku dzimtas, kuru līdzekļi atļāva Alsungas pili uzturēt labā stāvoklī. Tomēr trūkst vēstures avotu ziņu, kas liktu domāt, ka patiešām tā arī noticis.

Tā kā rakstīto avotu ziņas par Alsungas pili 14. – 17.gs. ir ļoti trūcīgas, jāpievēršas arhitektūras vēsturnieku veiktajām pils izpētēm. Pirmais arhitektūras vēsturnieks, viens no Vācu ordeņa virsmestra Marienburgas pils atjaunotājiem Bernhards Šmids apskatīja un aprakstīja Alsungas pili Kurzemes ordeņpiļu apceļošanas ietvaros 1917.g.

B. Šmids savā darbā par Kurzemes ordeņpilīm atzīmēja kādu Latvijas pētniekiem nezināmu dokumentu - 1411.g. Livonijas ordeņa piļu sarakstu, kas glabājies Kēnigsbergas arhīvā, un kurā minēta arī Alsunga (Alwangen). Tajā uzskatītas arī citas ordeņa saimniecības pilis

Kurzemē: Aizpute, Skrunda, Sabile, Talsi, Saldus.

Saskaņā ar B. Šmida novērojumiem, Alsungas pils ārējie mūri veido 65 x 60m lielu taisnstūri, kas atrodas uz pakalna, kuru no Z ietver strauts - Užavas pieteka, no D – dzirnavu dīķis, bet no A – grāvis, pie kura atrodas dzirnavas. Z un R mūriem no ārienes ir piebūvētas nenozīmīgas saimniecības ēkas un muižas kalpu dzīvokļi.

Kā uzskata B. Šmids, pils A korpuss ir sabrucis jau diezgan sen – ap 18.gs. No tā ir saglabājušās četras, ar segmenta velvi segtas pagraba telpas, no kurām divas ir neskartas, bet divas – daļēji sagruvušas. No pils D korpusa 11,5m gara daļa, kas atradusies korpusa austrumu galā, ir nojaukta pirms aptuveni 30 gadiem. Atlikušajā korpusa daļā atrodas muižas ierēdņu dzīvokļi, bet velvētā zemesstāva vidusdaļā ierīkts zirgu stallis.

Par nozīmīgākajām pils būvēm B. Šmids atzina 15.gs. celtos lielgabalu torņus. ZA novietotajam tornim ir 5 stāvi. Apakšējais stāvs ir segts ar kupola velvi bez gaismas lūkām, un ieeja tajā ved caur A korpusa pagrabu. Otrā stāva sienās ir mazas šaujamlūkas, kas paredzētas grāvja apšaudei no arkebūzām, bet trešajā stāvā - 3 lielas sienas nišas, kas paredzētas lielgabaliem. 1917.g. šis stāvs kalpojis kā dzīvojamā telpa. Ceturtais stāvs nav velvēts, bet zemajam piektajam stāvam ir tikai pāris mazas gaismas lūciņu, ko var izmantot arī novērošanai. Salīdzinot šo būvi ar Dancigas bateriju torņiem, B. Šmits secinājis, ka Alsungas tornis celts 15.gs. otrajā pusē, par ko liecina pagraba velves būvveids. Pils DR stūrī novietotais otrais tornis ir tāds pats. Kā būvmateriāls pils mūriem izmantoti laukakmeņi.1

20.gs. astoņdesmitajos gados Alsungas, Ēdoles, Dundagas, Aizputes un Ventspils piļu arhitektoniskajai izpētei bija pievērsies arhitekts Gunārs Erdmanis. Viņš secinājis, ka no sākotnējās pils ir saglabājusies tikai daļa no A korpusa pagrabiem. Tas, ko šodien sauc par Alsungas pili, patiesībā ir tās priekšpils teritorijā pie apkārtmūra D sienas uzceltā saimniecības piebūve, kurai otro – dzīvojamo stāvu uzcēla tikai 15.gs., kā arī divi vēlāk celtie apaļie torņi.1

G. Erdmanis pieņēma, ka Alsungas pils gājusi ir gājusi bojā Polijas – Zviedrijas kara laikā 1655. – 1660.g. 18.gs. 2. pusē dzīvojamo korpusu kapitāli pārbūvēja, un tas ieguva pilnīgi jaunu veidolu. Apkārtmūra Z un R sienas ārpusē tika uzcelts jauns stallis un klēts, kas pirmoreiz minēti 1795.g.

Kapitālas pārbūves pils teritorijā turpinājās 20.gs.. 1925.g. kādreizējo stalli pagalma Z malā pārbūvēja par pienotavu, iekārtojot tur arī veikalu un dzīvokļus, bet 1926.g. blakus cēla zāli ar skatuvi vietējo biedrību sarīkojumiem.1 1935.g. pagasta valde nolēma pārbūvēt klēti, lai tajā iekārtotu skolu. 1939.g. klēts tika pārbūvēta par vēl vienu lielu divstāvu ēku pils kompleksā

(turpmāk vēl)

5

Pieslēdzies, Latvija! aicina Alsungas seniorus pieteikties

bezmaksas datorapm ācībām

Lattelecom sociālās atbildības iniciatīvas Pieslēdzies, Latvija! bezmaksas datorapmācībām aicināts pieteikties ikviens interesents pēc 50 gadu vecuma, darba dienās no plkst. 8:00 līdz 21:00 zvanot pa bezmaksas tālruni 80000822 vai aizpildot reģistrācijas anketu internetā www.piesledzieslatvija.lv. Apmācības norisinās latviešu un krievu valodas grupās un tiek komplektētas pēc iespējas tuvāk senioru dzīvesvietai.

Pasniedzējas Vitas Cīrules vadībā apmācības notiks Alsungas vidusskolā. Reģistrējoties apmācībām ikviens var izvēlēties, kādu no trim piedāvātajiem apmācību līmeņiem, atbilstoši dalībnieka iepriekšējai pieredzei un prasmēm. Pirmais līmenis paredzēts tiem, kas ar datoru saskaras pirmo reizi, savukārt trešajā līmenī iekļauta padziļināta apmācība par programmu lietošanu, e-pakalpojumu izmantošanu un datu apstrādi.

Ikvienam interesentam mājaslapā www.piesledzieslatvija.lv pieejama arī Pieslēdzies, Latvija! bezmaksas pašmācību programma „Mācies pats”. Zvanot projekta atbalsta tālrunim 67201777, senioriem ir iespējams saņemt arī speciālistu konsultācijas datora lietošanas pamatos. Turklāt pirmos soļus datora apgūšanā palīdz spert arī īpaši izveidotas apmācību filmas, kas bez maksas pieejamas Lattelecom Interaktīvajā TV.

Lattelecom projekts Pieslēdzies, Latvija! tiek īstenots kopš 2008./2009.mācību gada. Līdz šim ar pašvaldību un skolu atbalstu apmācīti jau 20 tūkstoši senioru. Projekta organizētāji iecerējuši līdz valsts simtajai gadadienai apmācīt vismaz 30 tūkstoši cilvēku visā Latvijā, lai palīdzētu tiem pārvarēt digitālo plaisu un pilnvērtīgi integrēties informācijas sabiedrībā. Sociālā iniciatīva Pieslēdzies, Latvija! ir kļuvusi par nacionāla mēroga projektu, ko atbalsta Labklājības, Izglītības un zinātnes ministrijas, Nodarbinātības valsts aģentūra, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija un Latvijas Pašvaldību savienība.

Papildu informācijai: Līga Bite

Lattelecom Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu vadītāja Tālruņi: 67055740, 29109944

ALSUNGAS ZIŅAS

Skolas ziņas Ai, vasara, es tevi smaržās jūtu, Kur vīgrieze un puķuzirnis zied, Kur saule nu par staru, sīku, tievu, Ik dienas vien pie manis ciemos iet.

SKOLAS ZVANS IEZVANA VASARU…

SKOLĒNI, KURI 2013./2014.MĀCĪBU GADU BEIGUŠI AR LABĀM UN TEICAMĀM SEKMĒM: 2. klase Daniels Andersons Nora Galiņa Katrīna Martinova Artūrs Sokolovskis Evelīna Vanaga

3. klase Sindija Bergmane Luīze Svilpe Madara Klūģe Reinis Raģelis

4.klas Alta Egliņa Katrīna Bikse Ansis Sala Georgs Stašaitis Sanija Vītola Krista Putnevica

5.klase Andris Bergmanis Baiba Gulbe Sanija Raģele Dārta Vicinska

6.klase Elīza Šmidberga

7.klase Krista Strujeviča Ieva Mundiciema Gintars Žagars

8.klase Alise Punclava Anta Puķīte Ēriks Pētersons

9.klase Simona Staņislavčika

10.klase Inta Puķīte Sabīne Rateniece Paula Stašaite

11.klase Samanta Pētersone

Paldies Alsungas novada domei par piešķirto autobusu ekskursijām uz Rīgu un Rundāli skolēniem ar labām un teicamām sekmēm. Paldies šoferīšiem- Agrim un Jānim.

Priecājamies, ka svētku noskaņā izskanējis izlaidums 9. un 12. N klases skolēniem. Pateicība klases audzinātājām- A. Verbelei un I. Kadiķei.

Mīļie vecāki! Paldies par Jūsu mīlestību un atbalstu mūsu kopīgajiem bērniem šajā gadā! Lai daudz saules un

pozitīvu mirkļu vasarā! Direktores vietniece Aīda Vanaga

6

ALSUNGAS ZIŅAS

Ir noslēdzies ES Mūžizglītības programmas Grundtvig apakšprogrammas “Mācību partnerības” projekts

“CREACTIV – Create Active Aging – activating and integrating seniors by using art-

based activities”. No 29. maija līdz 2.jūnijam notika projekta noslēguma pasākums Lietuvas galvaspilsētā Vi ļņā, uz kuru ieradās vairāk kā 70 projekta dalībnieki no Polijas (Belastokas), Latvijas (Alsungas senioru deju kopa “Kalmes”), Itālijas (Asīze un Sardīnijas sala), Beļģijas (Eupene), Rumānijas(Budapešta) un Grieķijas (Koropi). Viesu uzņemšanu un projekta noslēguma pasākumu organizēja projekta dalīborganizācija no Lietuvas Viļņas dizaina un mākslas centrs. Lai arī laika apstākļi liedza mums iespēju piedalīties brīvdabas plenērā Kernavē (Kernave - Lietuvas

dižkunigaitijas galvaspilsēta no 1269 līdz 1323), tomēr tā bija laba iespēja, lai tuvāk iepazītos ar Viļņas dizaina un mākslas centra studentiem, jo plenērs bija organizēts visiem - gan pašiem māksliniekiem, gan visiem projekta dalībniekiem. Lai iepazīstinātu visus projekta dalībniekus ar Viļņas mākslas un dizaina centra darbību, tikām uzaicināti uz studentu darbu izstādi, no kuriem lielākā daļa studentu gleznot un zīmēt sākuši pavisam nesen. Tomēr, kā viņi atzīst, mākslas studijas dod viņiem iespēju darīt to, par ko līdz šim pat nebija iedomājušies. Daži pat atzina, ka nekad nebija apzinājušies, ka spēj gleznot vai zīmē, kur nu vēl radīt darbus, kurus ar lepnumu par paveikto ir gatavi pat izlikt izstādēs visu apskatei. Izstādes prezentāciju bagātināja mākslinieks Vitautas Poška (Lietuva) un mūziķis Anrea Ceccomori (Itālija), sniedzot pasākuma dalībniekiem koncertu, kura laikā, kamēr Andrea spēlēja flautu, Vitas mūzikas pavadījumā gleznoja, liekot uz papīra mūzikas radītās emocijas. Pēc tam visiem klātesošiem bija iespēja piedalīties mākslas darba radīšanā, papildinot Vitautas gleznoto darbu. Lietuviešu mērķis projektā bija parādīt, ka māksla ir viens no veidiem, kas ļauj cilvēkam jebkurā vecuma posmā iepazīt sevi un attīstīt savas prasmes. Vēl tik jāpiebilst, ka noslēguma pasākums bija jauks pārsteigums visiem projekta dalībniekiem, kuri 2013.gada septembrī viesojās Alsungā, jo tikai tagad viņiem beidzot bija iespēja ieraudzīt rezultātu tam, ko bija izveidojuši keramikas nodarbībā Alsungā. Viesojoties Alsungā, visi projekta dalībnieki piedalījās keramikas nodarbībā Alsungas keramiķu darbnīcā, kur katrs veidoja savu keramikas darbu. Pēc nodarbības gan nācās savus darbus atstāt Alsungā, jo, kā jau zināms, keramikas darbi pēc izveidošanas vēl tiek glazēti un apdedzināti. Paralēli projekta noslēguma pasākumam Viļņā noritēja arī 42.starptautiskais folkloras festivāls Skamba skamba kankliai, kura noslēguma koncertu izdevās skatīt arī mums. Vēl projekta vizītes laikā

dalībniekiem bija iespēja apskatīt Vi ļņas vecpilsētu, Gediminas un atjaunoto Hercoga pili, kā arī doties vējainā un lietainā, bet, vienalga – interesantā – vizītē un vienreizēji skaisto Traķu pili ezera vidū uz salas. Tur noteikti jāatgriežas vēlreiz – bet tad gan - skaistā laikā! Projekta laikā veiksmīga sadarbība ir izveidojusies ar mūsu tuvākajiem kaimiņiem lietuviešiem un, kā izskatās, tad sadarbība tiks turpināta arī pēc šī projekta noslēgšanās. Kopā projektā laikā tika īstenotas 42 mobilitātes (viena projekta dalībnieka brauciens uz ārvalstīm), kurās devās Alsungas keramiķes un deju kopas „Kalmes” dalībnieces, kā arī projekta koordinatores. Saskaņā ar projekta īstenošanas līgumu Alsungas novada domei projekta ietvaros bija jānoorganizē vimaz 24 mobilitātes, līdz ar to projekts ir noslēdzies ar patiešām labiem skaitliskajiem rezultātiem. Bet gribas domāt, ka daudz ir arī nesaskaitāmo projekta ieguvumu, tālāk minēti daži: • Itālijas salā Sardīnijā - aktīvie seniori savu brīvo laiku velta, lai palīdzētu Dienas centra apmeklētājiem, kurš atbalsta cilvēkus ar dažādiem garīgiem un fiziskajiem traucējumiem. • Polijā – Belastokā iepazinām organizāciju Academia 50+, kas organizē dažādas nodarbības - mūzikas, deju, tradīciju, ēdienu gatavošanas u.c. un piedalās dažādos projektos. • Itālijas pilsētā Asīzē projekta dalībniekiem bija iespēja piedalīties mūzikas terapijas, skaņu nodarbībās. • Grieķijā Koropi – iepazinām senioru kopienas centru. Līdzīgi kā Polijas organizācija, arī šis centrs organizē dažādas aktivitātes, kurās piedalījās projekta dalībnieki. • Rumānijā Budapeštā - projekta dalībnieki iepazina mākslas terapiju – deju, drāmu u.c. aktivitātes. • Beļģijā Eupenē aktīvi darbojas organizācija ar tādu

pašu nosaukumu, kā Polijas organizācijai - Akademie 50+ - kas organizēja projekta dalībniekiem vācu valodas, atmiņas trenēšanas un rakstnieku kluba nodarbības.

Un noslēguma vizītes laikā Lietuvā Vi ļņā, kā jau minēts, iepazinām Viļņas aktīvos seniorus – māksliniekus. Svarīgākais projekta ieguvums noteikti ir labās prakses piemēru iepazīšana citās valstīs - kā citur aktīvi darbojas seniori, tāpat šī bija iespēja paskatīties it kā no malas pašiem uz sevi un novērtēt to, kas ir mums.

Projekta koordinatores Kristīne Vasiļevska un Māra Rozentāle

7

ALSUNGAS ZIŅAS

Jūlija sveiciens jauniešiem!

Vēl joprojām savās sajūtās esam pasākumā „Ciemos pie gr āfa Šverina!” , jo apmeklētāji sūta, raksta un stāsta savus 24.maija priekšpusdienas piedzīvojumus pilī. Katrs dalībnieks, kurš pēc Pils pārvaldnieka noteikto pārbaudījumu izturēšanas beidzot bija gatavs pieņemšanai pie Šverinu pāra, nonāca tajos laikos, kad pie kungiem bija jāgaida garā rindā un tad vēl neko skaidri nevarēja zināt. Lai arī pats Šverins un Barbara nav īpaši maigas dabas, tomēr valdīšana bija taisnīga un visi atnākušie uz savas kartes saņēma Šverinu ģērboņa zieģeli kā apstiprinājumu labai satikšanai un kopīgai sadarbībai Suitu kultūrvēsturiskā novada uzplaukumam. Paldies jauniešiem, kuri godam izpildīja iecerēto un ar savu atraktivitāti atdzīvināja pils vecos mūrus. Lai cik rotaļīgi arī neizskatītos no malas, nav viegli vairākas stundas pēc kārtas iejusties svešā ādā, būt bargiem un uzstājīgiem pret labiem draugiem, paziņām, cienījama vecuma cilvēkiem un radīt pavisam cita gadsimta noskaņu. Jaunieši, es ar jums tiešām lepojos!

Gandrīz skriešus nomainot drēbes, turpinājām svētku pasākumu apmeklētāju izklaidēšanu Ūdensatrakcijās pie Kalēju dīķa, kas vairāk tika orientētas uz jaunāko paaudzi. Dažādas stafetes, ūdensbumbu saraksti un dalībnieku uzvarētāju novērtēšana – jauniešu pārziņā. Kad lielākā daļa mazi un lieli sportisti bija sapelnījuši pilnas kabatas Guntas sagādātās konfektes un izstāvējuši bezgalīgo ūdensbumbas rindu, visi tikpat straujā riksī devās pucēties Dižkoncertam. Paldies Jānim Bruklim un Mārim Biksem par iesaistīšanos dalībnieku pieskatīšanā un inventāra nogādāšanā. Guntai izdevās mūs palutināt ar balles muzikantiem – „Sienāži” tiešām bija izcili spēlmaņi, tādēļ lielākā daļa ballētāju dancoja līdz rīta gaismiņai. Pēc pāris stundu miega bijām atkal vairāk vai mazāk gatavi sportam, lai godam pabeigtu svētku programmu.

Labs darbiņš, kas padarīts, bet tūlīt jau klāt bija nākošais – 4.STARPTAUTISKAIS BURDONA FESTIVĀLS. Šoreiz grāfam Šverinam ar kundzi un visai svītai 29.jūnija rītā bija jāparāda sava valdīšana arī krievu un angļu valodās, jo kā apmeklētāji ieradās festivāla dalībnieki no citiem Latvijas novadiem, kā arī no citām valstīm. Mazliet pamainījās mūsu svītas sastāvs, jo vasarā mūsu aktīvie jaunieši ir arī darba attiecībās pie uzņēmējiem un ne visiem ir iespēja atprasīties no darbiem. Vairāk par abiem Šverina svītas sastāviem, kā arī fotogrāfijas un atsauksmes skatīt www.alsunga.lv Jauniešu sadaļā.

Arī vasarā jaunieši turpinās darboties kā brīvprātīgie, piedāvājot Suitu tradīciju skoliņas dalībniekiem pils apmeklējumu Šverina gaumē, kā arī iesaistoties Suitu-setu kopīgajā projektā un sportiskajās aktivitātēs.

Vairāk par Brīvprātīgo darbu Alsungas novadā www.alsunga.lv � Jauniešiem � Brīvprātīgais darbs.

Starptautiskajā jauniešu pašizaugsmes programmā AWARD ir jau iesaistījušās trīs Alsungas novada jaunietes. Šī ir programma, kas palīdz jauniešiem atklāt savus talantus un pilnveidoties dažādās jomās. Programmas ideja – atbilstoši savām

spējām jaunietis sastāda savu individuālo programmu, kas sastāv no 4 jomām- Jaunas prasmes; Brīvprātīgais darbs; Fiziskās aktivitātes; Piedzīvojumu pārgājiens jeb ekspedīcija. Katrā no jomām jaunietis uzstāda konkrētu mērķi un cenšas to sasniegt, tā sasniegšana tiek fiksēta īpašā Sasniegumu grāmatiņā.

Atšķirībā no iepriekš minētā Brīvprātīgā darba uzskaites kārtības, kas tika uzsākta organizēti visiem vienā laika posmā, Award programma ir individuāla un tajā vari iesaistīties tieši tad, kad esi tam gatavs!

Vairāk par AWARD www.award.lv un konsultējoties personīgi pie Award vadītājas Alsungas novadā Ilzes Poriķes (20280614).

Aizputē vienu nedēļu norisinājās TUESILV vasaras

akadēmija. Tās laikā 30 jauniešiem no visas Latvijas bija iespēja interesantā un aizraujošā veidā apgūt zināšanas un prasmes uzņēmējdarbībā, līdzdalībā un komunikācijā. Projektu "TUESILV" īstenoja biedrība "NEXT", biedrība "Projektu darbnīca", jauniešu klubs "Dēms" un Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs "Zeimuļs", sadarbībā ar citām organizācijām un pašvaldībām Latvijā.

Apmācībās piedalījās arī mūsu jauniete Inta Puķīte: „Nedēļu no 2.līdz 8. jūnijam pavadīju Aizputē jeb, kā

mēs to saucām, nenospodrinātajā pērlē. Visas nedēļas garumā bija dažādi interesanti pārsteigumi un piedzīvojumi. Bija gan grupu, gan individuālie darbi, bija tikšanās ar Latvijā zināmiem cilvēkiem, piemēram, ar laika ziņu moderatoru Kristapu Tālbergu, saeimas deputātiem Edvardu Smiltēnu un Lindu Medeni un EkoVīns saimnieku Mārtiņu Santu. Visas mūsu darbības tika plaši izsludinātas sociālajos tīklos, tika iemūžināts gandrīz viss.

Pēdējo dienu piedzīvojumi, kuri bija jāveic mani grupai, tika izdzīvoti līdz pat ādai, burtiskā nozīmē. Mūsu uzdevums – popularizēt Kazdangas Saietu namu (tiešām skaista vieta!). Zinādami, ka mūsdienās viss notiek caur internetu, uzņēmām video. Mūsu ideja – parādīt, ka ir iespēja pavizināties ar katamarāniem – beidzās ezera vidū, kad lietus gāza kā ar spaiņiem, bet nofilmēts ir un veikums redzams, protams, internetā.

Nedēļas ieguvumi – daudz interesantu veiksmes stāstu, iepazīta Aizpute (daudz praktisko darbu notika Aizputes ielās, intervējot cilvēkus), jauniegūti kontakti un draugi, ar kuriem sazinos jau ārpus šī pasākuma, jautri piedzīvojumi, kuri nesa foršas emocijas, arī jauna deja, (dejojām katru rītu, lai pamostos), kuru tagad zinu kā pilntiesīgs apmācību dalībnieks!”

Jaunieši! Atg ādinu, ka no 7.l īdz 27.jūlijam b ūšu

atva ļinājumā, bet steidzamu jaut ājumu risin āšanai sasniedzama pa t ālruni 20280614.

Tikšan ās vasaras period ā organiz ējam Alsungas novada domes att īst ības noda ļā.

Jaunākā un aktuālākā informācija pieejama

www.alsunga.lv sadaļā Jauniešiem, kā arī http://www.draugiem.lv/group/18606181/suitu-jauniesu-apvieniba-eiropas-klubs/

Jautājumu un ierosinājumu gadījumā lūdzu rakstīt/ zvanīt/ jautāt Alsungas novada projektu un jaunatnes lietu koordinatorei

Ilzei Pori ķei (tālr.20280614, ilze.porike@alsunga.lv)

8

Maijs Alsungas ziņas

Alsungas novada dome ir realizējusi LEADER projektu „Alsungas vidusskolas mājtur ības kabineta vienkāršotā renovācija un aprīkošana” Nr. 13-02-LL02-L413101-000005. Projekta ietvaros veikta telpas vienkāršota renovācija, iegādāta virtuves iekārta, kā arī nepieciešamā virtuves tehnika.

Projekta kopējās izmaksas 9835,64 EUR, no tā ELFLA finansējums 7731,98 EUR, Alsungas novada domes līdzfinansējums 2103,66 EUR.

Noslēdzies Nodibinājuma „Rietumu bankas labdarības fonds” projektu konkursa „Apdāvinātu bērnu muzikālajai attīstībai” finansēts projekts „Atbalsts Alsungas mūzikas skolas ģitāras klases audzēkņu Mika Akota un Laines Būmeisteres muzikālajai att īstībai” . Projekta ietvaros Alsungas mūzikas skolas ģitāras klases audzēkņi – Miks Akots un Laine Būmeistere - pilnveidoja savu muzikālo attīstību, apmeklējot kvalificēta speciālista, profesora, J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docētāja, Juliusa Kurauska meistarklases Lietuvā un arī Latvijā. Kopā projekta laikā abi audzēkņi apmeklēja 37 kontaktstundas.

Projekta kopējās izmaksas 915,65 EUR, ko 100% apmērā finansēja nodibinājums

Alsungas novada dome turpina projekta Nr.EU 41671 Supporting the Renaissance of Seto and Suiti Ethnic Cultures (Atbalsts setu un suitu etniskās kultūras atdzimšanai – angļu val.) realizēšanu. Maija beigās četri Alsungas novada pārstāvji, kuri projektā nodarbojas ar suitu vecsaimniecību pētījumu veikšanu, viesojās setu novadā Igaunijā, kur iepazinās ar setu pieredzi vēsturisko ēku atjaunošanā – gan ar teoriju, gan arī ar praktiskiem darbiem. Tāpat suitu vecsaimniecību pētnieki dalījās savā pieredzē, prezentējot līdz šim paveikto suitu vecsaimniecību izpētes jomā. Projekta gaitā tiek attīstīta sadarbība tradicionālās kultūras jomā ar setu novadu Igaunijā, Igaunijas sadarbības partneris – biedrība „Setu instirūts”. Alsundznieki par projekta naudu veido novada mācības līdzekļus skolai un bērnudārzam, turpina suitu vecsaimniecību pētījumus, digitalizē suitu muzikālās folkloras materiālus, organizē seminārus, pieredzes apmaiņas braucienus un kopīgus pasākumus ar setiem utt. Savukārt biedrība EKC Suiti, kas ir projekta trešais sadarbības partneris, šī gada jūlija beigās Alsungā rīkos kopīgu tradīciju nometni setu un suitu bērniem. Projekts jāīsteno līdz 30.11.2014.

Alsungas novada dome turpina Alsungas novada attīstības programmas 2015 – 2020 izstrādi. Šī gada 14.maijā paralēli Alsungas novada domes diskusijai ar uzņēmējiem par uzņēmējdarbības attīstības iespējām Alsungas novadā notika arī attīstības programmas tematiskās darba grupas „Uzņēmējdarbība” sanāksme, kā arī 9.jūnijā notika tematiskās darba grupas „Jaunatne un sports” sanāksme. Šajās sanāksmēs tika sniegta informācija par pašreizējo situāciju šajās jomās, kā arī kopīgi diskutēts par konkrētām nepieciešamām rīcībām un nepieciešamo finansējumu attīstībai.

2014.gada 1.jūlij ā plānota darba grupas sanāksme „Kultūra”.

No 2014.gada jūlija dažādu apsvērumu dēļ vairāk nestrādāšu ar projektiem Alsungas novada domē, tāpēc paldies visiem, ar ko kopā paveicām dažādas interesantas un, manuprāt, Alsungas novada attīstībai svarīgas, lietas! Bet viss turpinās – turpmāk darbošos novada biedrību paspārnē, tāpēc aicinu aktīvos alsundzniekus vairāk iesaistīties arī biedrību aktivitātēs, jo bieži vien nevalstiskās organizācijas var darboties tur, kur nevar pašvaldība. Uz sadarbību!

Māra Rozentāle Attīstības nodaļas vadītāja

t.29452767, e-pasts: maraspasts@inbox.lv

9

ALSUNGAS ZIŅAS

Izskanējis 4. Starptautiskais Burdona festivāls

Izskanējis 4.Starptautiskais Burdona festiv āls - viens no suitiem nozīmīgākais un vērienīgākais suitu nemateriālās kultūras mantojuma popularizēšanas pasākums. Trīs dienu garumā no 27.jūnija līdz 29.jūnijam ar plašu un daudzveidīgu programmu (koncertiem, izstādēm, lekcijām, konferenci un ekskursijām) noritēja Kuldīgā, Basos, Gudeniekos, Alsungā un Jūrkalnē. Šogad festivālā dalību ņēma 8 pašmāju folkloras kolektīvi, 9 Latvijas folkloras kolektīvi un 6 ārzemju kolektīvi no Igaunijas, Lietuvas un Azerbaidžānas ar kopējo dalībnieku skaitu ap 250.

Festiv āla pirm ā diena ar patīkamiem, siltiem saules stariem un skanīgu festivāla ieskaņas koncertu Kuldīgas Pilsētas dārzā aizsākās trīs dienu burdona dziedāšanas svētki. Pēc ieskaņas koncerta Kuldīgā Alsungas kultūras namā apmeklētājus gaidīja Dzintara Lejas veidota foto izstāde „Suitu zemes ļaudis”. Izstādē redzami suitu ļaudis visdažādākos dzīves mirkļos. Paldies autoram bija ieradušies izteikt kupls pulks ļaužu.

Pateicoties finansējumam, šoreiz izdevās izveidot festivāla karogu, kas kalpos arī turpmākajos festivālos. Ar vislielāko cieņu un mīlestību karogs darināts šeit pat mūsu meistaru rokām – Lailas Puķītes, Maretas Petrovičas, Dzintara Lejas un Ilgvara Krauzes. Pulksten 20:00 sekoja burdona festivāla karoga iesvētīšana Alsungas Sv.Miķeļa Romas katoļu baznīcā, kam sekoja svinīgs gājiens uz Pils pagalmu. Pils pagalma koncertā dalību ņēma mūsu viesi - somu koris Hytkyt, kas rīta pusē burdona meistarklasē kopā ar Suitu sievām apguva burdona dziedāšanas māku. Koncertā mūs priecēja arī setu kopienas pārstāvētie sievu un vīru kolektīvi.

Piektdiena noslēdzās ar Ievas Epneres video filmas „Atteikšanās” skatīšanos Alsungas baznīcā un siltu tēju baznīcas dārzā.

Festiv āla otr ā diena sākās Basu tautas namā ar lietuviešu folkloras kopas „Kovarnis” lekciju par alus darināšanas tradīcijām. Lekcija bija ļoti interesanta ar iespēju degustēt vairākas alus šķirnes. Pulskten 12:00 sākās Rīta koncerts pie Basu tautas nama, kurā ar draisku sižetu tika izspēlēta līgavas lūkošana. Visjautrāko epizodi izspēlēja lietuviešu puiši, kas iesākumā rādīja savu tikumu, bet turpinājumā nozaga meitu un skriešus, ar meitu uz rokām, metās bēgt. Beigu beigās mūsu puiši meitu atguva.

Pulksten 15:00 notika koncerts Jūrkalnē Feliksbergas jūrskolas parkā, kurā viesus sagaidīja, brāķēja un lielīja pašmāju kolektīvs „Maģie suiti”.

18:30 pie Alsungas vidusskolas sākās dalībnieku gājiens uz Zieduleju. Pa ceļam uz Zieduleju Pils ielas garumā suitu puisim bija iespēja izvēlēties meitu, kuru piedāvāja mūsu viesu kolektīvi. Ar cerībām , ka iztiksim bez lietus, sākās Dižkoncerts Ziedulejā, kurā katrs viesis centās izprecināt savu puisi mūsu skaistajai un lepnajai meitai. Bet nekā, spītējot lietum, viesi centās cits par citu vairāk un tomēr tas īstais bija suitu puisis. Danči pēc koncerta lietus dēļ notika kultūras namā. Tur nu jautros latvju danču ritmos Edgara Lipora vadībā varēja izdejoties liels un mazs.

Trešā diena aizsākās kā paredzēts programmā - ar konferenci jeb parunāšanu (diskusiju) par burdona dziedāšanu, tradīcijām un to pārmantošanu. Konferenci vadīja Zane Šmite - Pūces etnogrāfiskā orķestra dalībniece, dziedātāja un Gita Lancere - tradicionālās kultūras eksperte. Savukārt, tie dalībnieki, kas nevēlējās ņemt dalību konferencē, varēja doties ekskursijās uz Alsungas muzeju, pieņemšanā pie grāfa Šverina, kas bija brīvprātīgo jauniešu veidota aktivitāte, kā arī viesiem bija iespēja piedalīties sklandraušu darbnīcās Spēlmaņkrogā vai pie Rutas Sokolovskas.

Pulksten 11:00 Svētā Mise, ko kuplā skaitā apmeklēja festivāla dalībnieki. Tūlīt pēc Mises sekoja ļoti skaists koncerts, kurā piedalījās „Suitu dūdenieki”, folkloras kopa „Abra” ar Eduardu Klints vadībā. Tieši ar dižā dūdu meistara Eduarda Klints palīdzību Alsungā atdzimst dūdu spēles tradīcijas.

Lietus ieviesa izmaiņas un Noslēguma koncerts tika pārcelts no Jūrkalnes Ugunspļavas uz Alsungas baznīcu. Pēterītis mūs slapināja ne pa jokam! Viss ir labi, kas labi beidzas! Paldies prāvestam par atbalstu un pajumti. Noslēguma koncerts izvērtās ļoti aizkustinošs un sirsnīgs, kad mīļi saspiedušies festivāla dalībnieki klausījās viens otra sniegumā un atvadu vārdos. Uz tikšanos 5.Starptautiskaj ā Burdona festiv ālā!

Paldies dalībniekiem tuviem un tāliem, paldies visiem, kas man palīdzēja radīt šos neaizmirstamos burdona dziedāšanas svētkus! Paldies par finansējumu VKKF, Alsungas novada domei, Kuldīgas un Ventspils novadu pašvaldībām. Paldies! Paldies! Paldies!

Ar cieņu, Dace Martinova

EKC „Suiti” vadītāja

Vairāk festivāla foto, mājas lapā www.alsunga.lv

10

ALSUNGAS ZIŅAS

Jūnijs- svētku mēnesis

Jūnijs pagājis vienos svētkos! Deju kopa SUITI piedalījās Kuldīgas tautas mākslas svētkos, SUITU SIEVAS, SUITŅI un vietējie amatnieki- Kalnciema kvartāla suitu tirdziņā. 9. un 10. jklases izlaidumi, Jāņu ielīgošana „Ķīšos”, Jāņu sviņēšana ar Anniņu, Antonu, ugunskuru, dziesmām un balli. Ugunsdzēsēju sacensības paralēli Burdona festivālam. Spēj tik visu ieraudzīt! Te daži svētku momenti.

9. klase ar audzinātāju Ainu Verbeli

12. klase ar audzinātāju Ilzīti Kadiķi.

Jāņu ielīgošanas saimnieki- Anita un Augusts Raģeļi

Dzintara Lejas izstādes atklāšana kultūras namā.

Tradicionālā Līgo izrāde Ziedulejā ar amtierteātra aktieriem un Suitu sievām.

Foto Juris Segliņš

Foto Juris Segliņš