LATVIJAS AMATNIECĪBAS KAMERAS INFORMATĪVAIS BIĻETENS NR. 1, 2009.GADA JANVĀRIS

ziņasziņasziņas

ŠAJĀ NUMURĀ:

Mūsu dzīve.2. - 3.lpp

Jaunie amata meistari un zeļļi.3. lpp.

Rotaļnieks arsmejošām acīm.4.lpp.

Izglītība 5.lpp.

Izglītības iespējas.6.lpp.

Izglītības iespējas.7.lpp.

Pilsētās un citviet.8.lpp.

AmatuAmatuAmatuAmata meistaru un zeïïu

diplomu izsniegðana notiks

2009.gada 16.janvârî plkst. 17.00.

“Otrajâ daïâ” – MASKU BALLE

ŠAJĀ NUMURĀ:

Mūsu dzīve.2. - 3.lpp

Jaunie amata meistari un zeļļi.3. lpp.

Rotaļnieks arsmejošām acīm.4.lpp.

Izglītība 5.lpp.

Izglītības iespējas.6.lpp.

Izglītības iespējas.7.lpp.

Pilsētās un citviet.8.lpp.

2 Nr. 1, 2009.gada janvāris AMATU ziņas

MŪSU DZĪVEMŪSU DZĪVE

Ne reizi vien pçdçjâ laikâ runâjam par garîgumu, garîgâm vçrtîbâm, kas arvien bieþâk pietrûkst mûsu ikdienas skrçjienâ pa dzîvi. Varbût ir vçrts atrast kâdu mierîgâku brîdi, palasît un aizdomâties. Publicçjam fragmentu no Rièarda Baha grâmatas “Ilûzija”. Varbût tas raisîs uz pârdomâm.

1.Meistars bija ieradies ðajâ pasaulç, dzimis svçtajâ Indiânas zemç, uzaudzis mistiskajos kalnos austrumos no Veinas forta.

2.Meistars mâcîjâs pazît ðo pasauli Indiânas ðtata skolâs un vçlâk, paaudzies, mâcîjâs automobîïa mehâniía amatu.

3.Bet Meistaram bija zinâðanas no citâm zemçm un skolâm, no citâm dzîvçm, kuras viòð bija dzîvojis. Viòð tâs atcerçjâs un atcerçdamies kïuva tik gudrs un stiprs, ka citi redzçja viòa spçku un nâca pie viòa pçc padoma.

4.Meistars ticçja, ka viòa spçkos ir palîdzçt sev un visai cilvçcei, un tâ kâ viòð

ticçja, tad priekð viòa tâ arî bija, un citi, redzçdami viòa spçku, nâca pie viòa, lai tiktu vaïâ no savâm neskaitâmajâm rûpçm un kaitçm.

5.Meistars ticçja, ka katram cilvçkam vajag domât par sevi kâ par Dieva dçlu, un tâ kâ viòð tam ticçja tad tâ arî bija. Un darbnîcas un garâþas, kur viòð strâdâja, kïuva pârblîvçtas ar ïaudîm, kas meklçja viòa mâcîbu un viòa pieskârienu, un ielas ârpusç - ar tiem, kuri vienîgi ilgojâs, lai viòa garâmslîdoðâ çna kristu uz tiem un izmainîtu viòu dzîvi.

6.Ïauþu pûïa dçï stâvoklis kïuva sareþìîts, daþi priekðstrâdnieki un darbnîcu vadîtâji lûdza Meistaru atstât darbnîcas un iet projâm, jo pûlis bija viòus tik cieði aplencis, ka ne viòam, ne citiem mehâniíiem neatlika vietas pie automaðînâm.

7.Viòð devâs uz laukiem un ïaudis sâka saukt viòu par Mesiju un brînumdari; un, tâ kâ viòð tam ticçja, tad tâ arî bija.

8.Ja viòa runas laikâ pâri gâja negaiss, neviena lietus lâse neskâra klausîtâju galvas; pats pçdçjais milzîgajâ pûlî sadzirdçja viòa

vârdus tikpat skaidri kâ pirmais, neatkarîgi no zibeòiem un pçrkoniem debesîs virs galvas. Un vienmçr viòð runâja ar tiem lîdzîbâs.

9.Un viòð tiem sacîja: “Katrâ no mums ir spçks, kas liek mums izvçlçties - veselîbu vai slimîbu, bagâtîbu vai nabadzîbu, brîvîbu vai nebrîvi, ðie spçki ir mûsu paðu ziòâ, neviena cita.”

10.Runâja kâds fabrikas strâdnieks, teikdams: “Tev jau viegli tâ runât, Meistar, jo tu esi citâdi audzinâts nekâ mçs, un tev nav tâ jânopûlas, kâ mums. Cilvçkam jâstrâdâ eksistences dçï ðajâ pasaulç.”

11.Meistars atbildçja, teikdams: “Reiz lielas kristâltîras upes gultnç bija dzîvu radîjumu apmetne.”

12.“Upes straume lçni slîdçja tiem visiem pâri - jauniem un veciem, bagâtiem un nabagiem, labiem un ïauniem, straume tecçja savu ceïu, apzinâdamâs vienîgi savu kristâltîro esamîbu.”

13.“Katrs no radîjumiem pa savam bija pieíçruðies un turçjâs pie upes gultnes klintîm un atzariem, jo ðî pieíerðanâs bija viòu dzîvesveida sastâvdaïa, un pretoðanâs

MEISTARA godsMEISTARA gods

Labâkie amata meistari saka, ka krîze ir Dieva dâvana, kas palîdzçs atjaunot un attîstît amatniecîbu ne tikai Latvijas, bet arî Eiropas un varbût pat pasaules mçrogâ.

Krîze ir labs piemçrs tam, kur noved valstis un to ekonomiku nekvalitatîvs darbs un pakal-pojumi.

Mums ðis laiks ir jâizmanto, lai atjaunotu klasisko vçrtîbu radîðanas atziòu: tikai labs meistars var radît labu produktu, bet labs produkts rada labu dzîvi.

Meistarîba nav mûþîga. Tâ nemitîgi jâat-tîsta. Attîstîba notiek sacensîbâ. Arî valsts saimniecîbas un kultûras nozares sacenðas, lai pierâdîtu sabiedrîbai un klientiem savu noderî-bu. Tâpçc amatniecîba kâ nozare un nodarbe, kas mûs baro, mums paðiem ir jâattîsta, lai tâ radîtu droðîbu, skaistumu un çrtîbas klientiem. Mums ir jâsaprot, ka ar lepoðanos vien, ka mçs esam senâkie un labâko vçrtîbu radîtâji, ðodien ir par maz. Tâpat mums ir jâsaprot, - ja lielvei-kalâ sâks pârdot vçrtîgâkus produktus par am-atnieka radîtajiem, tad amats beidz pastâvçt. Ja tas notiek ar visiem amatiem, tad amatniecîba valstî beidz pastâvçt.

Tâpçc mûsu uzdevums ir apzinâties, ka ti-kai meistarîba un pozitîva pilsoniskâ pozîcija var garantçt mûsu veiksmes nâkotnç. Ar pilsonisko pozîciju saprotam, ka mums nav jçgas cerçt uz drîzu opozîcijas partiju labâku valsts pârvaldîju-mu. Mums ir iespçja, ar kuru mums jâsâk: mums ir jâsadarbojas ar pagasta, novada, rajona, valsts un ES politiski vçlçtâm personâm. Jau nâkoðâ di-enâ pçc paðvaldîbu ievçlçðanas mûsu organizâci-ju pârstâvjiem ir jâapsveic jaunâ politiskâ vadîba un jâsâk konkrçta, lietiðía draudzîga sadarbîba, rûpîgi sekojot visiem politiíu gâjieniem gan lç-mumu sagatavoðanâ, gan lemjot. Mums paðiem bez pârtraukuma ir jâdod konkrçti priekðlikumi un jâseko to realizâcijai. Ðim nolûkam:

1. jaunnodibinâtos reìionos ir jâizveido amat-niecîbas pârstâvniecîbas vai biedrîbas;2. amatnieku biedrîbâm jâsasaistâs ar citâm profesionâlâm organizâcijâm, jâveido sadarbîbas padomes un protokolçta kârtîba, kâdâ tiks infor-mçta un kontrolçta politiskâ vara;3. mums visiem rûpîgi jâseko, lai pçc reìion-alizâcijas atbrîvojuðâs sabiedriskâs telpas un citi îpaðumi nenonâktu caur partijâm privâtâ îpaðumâ, bet gan kalpotu sabiedrîbai;4. nevajadzçtu pârâk daudz cerçt uz vietçjo vai centrâlo masu mediju palîdzîbu. Arî tas ir biz-ness. Mums jâizmanto internets un citi infor-mâcijas avoti; 5. jâuztur nemitîgi informatîvi un sadarbîbas kontakti ar radnieciskâm organizâcijâm Latvijâ un ârzemçs. Tas palîdzçs uzturçt amatniecisko vçrtîbu radîtâju garu.

Pasaule neguï. Ïoti daudzi cilvçki saprot, ka globâlie pasaules tirdzniecîbas tîmekïi iz-manto tranzîta iespçjas, dienvidu zemju siltumu, neizglîtoto tautu darba lçtumu, dabas dotâs ize-jvielas un enerìijas, nekorektas íîmijas pamata raþotu un pârdotu it kâ lçtâku produktu, kas uzlabo dzîvi visiem. Mûsdienu bizness ir aizgâjis tâlu no reâlâm cilvçku vajadzîbâm. Modernais bizness ir sabojâjis arî tradicionâlo rûpnieciskâs raþoðanas un tirgoðanâs labo praksi. To labi izs-kaidro profesors Petrs Bendiksens. Arî amatnieki ðâdu vçrtîbu radîðanas veidu neatzîst, mums tas ir nesaprotams un pat pretîgs. Tâ dzimst krîzes. Taèu paði tirgotâji savu preci nepçrk. Viòi nopçrk amatniekus, zemniekus, zvejniekus, kuri viòiem piedâvâ dabîgus un droðus produktus.

Viens nav karotâjs. Nav citu variantu, kâ apvienoties profesionâlâs biedrîbâs, kuras strâdâ amata attîstîbas labâ. Mâceklis kïûst par zelli, zellis – par meistaru. Nav cita varianta, kâ pro-fesionâïiem apvienoties profesionâlâs biedrîbâs, kuras organizç amatnieku vispârizglîtojoðo un kulturâlo dzîvi un sociâlo lietu kârtoðanu nemitîgâ sadarbîbâ ar vçlçtâm paðvaldîbâm.

Par visu ir jâmaksâ. Pirmâ maksâðana ir par izglîtîbu, kas mûs sagatavo labo darbu veikða-nai. Otrâ maksâðana ir par vienîbu, kas satur mûs profesionâlâs un teritoriâlâs kopâs, jo bez kopîbas nav iespçjama amatniecîbas attîstîba un aizsardzîba. Patreizçjâ prakse râda, ka daudzi amatnieki un viòu uzòçmumi labâk maksâ mel-nos meslus korupcijai, tâdi îslaicîgi izcînot sev labâku darbu vai tirgoðanâs vietu, taèu ir pienâ-cis laiks saprast, ka lielveikali mûs pârmaksâs. Arî te mçs esam austrumu sociâlisma inercç labâkas dzîves filozofijâ. No tâ mums jâtiek vaïâ. Kalimi nav jâmaksâ.

Latvijas pirmskara vçsture pazîst amat-niecîbas likumu un amatniecîbas aizsardzîbas li-kumu. Atjaunotâ Latvija izvçlçjâs vienu likumu, taèu visus amatniecîbai nepiecieðamos aizsardzî-bas instrumentus jaunajâ likumâ neparedzçja. Ðobrîd mums ir uzdevums vienoties tik stiprâ amatniecîbas organizâcijâ, kura ir spçjîga ne tikai nodefinçt, bet arî panâkt Eiropeiskas am-atniecîbas organizâcijas kârtîbu Latvijâ. Tâ paðsaprotami paredz, ka valstij par amatniecî-bu atzîtâs amatnieciskâs profesijâs un vçrtîbu radîðanas posmos – paðnodarbinâtîbâ vai mazâ uzòçmumâ – var strâdât tikai amatniecîbas zinâðanâs un prasmçs sertificçti speciâlisti. Tieði ðîs kvalifikâcijas parâdîs labo darbu piemçrus, kas aizvçrs iespçjas nâkoðâm krîzçm.

Mums nemitîgi ir jâatceras, ka amatniecî-ba nav bizness, kas kalpo tikai peïòai. Amat-nieciskâ raþoðana vienmçr ir bijusi universâla, saimnieciska, sociâla un kulturâla lieta, kas ïoti gudri kalpo sabiedrîbai, izmantojot visus vietçjos resursus, attîstot pilsonisku valsti.

Kârtçjo reizi mûsu cerîbas ir mûsu jaunatnç. Te îpaða loma ir ìimençm un visâm izglîtîbas iestâdçm. Cerçsim, ka pârmaiòas valsts pâr-valdîjuma struktûrâs pratîs virzît daþâdo vçrtîbu radîtâju spçjas labâkas dzîves nodroðinâðanai.

Vilnis Kazâks

Domâsim par amatniecîbas aizstâvîbu

Nr. 1, 2009.gada janvārisAMATU ziņas 3

MŪSU DZĪVEMŪSU DZĪVEstraumei bija iemâcîta katram jau kopð dzimðanas.”

14.“Bet viens no radîjumiem beidzot teica: “Man apnikusi ðî turçðanâs. Lai gan es savâm acîm nevaru to saskatît, es ticu, ka straume zina, kurp tâ plûst. Es atlaidîðos un ïauðos, lai tâ mani nes, kurp vien tâ grib. Turçdamies es nomirðu aiz garlaicîbas.”

15.“Pârçjie radîjumi smçjâs un teica - muïíis! Ja tu neturçsies, tevis apjûsmotâ straume saðíaidîs tevi pret klintîm, un tu iesi bojâ âtrâk, nekâ aiz garlaicîbas.”

16.“Bet viòð nepievçrsa tiem uzmanîbu un, ievilcis elpu, atlaidâs no klintîm, tai paðâ momentâ straume viòu satvçra, trieca pret klintîm.”

17.“Tomçr laika gaitâ, kad kâds no radîjumiem atkal atteicâs turçties pie klintîm, straume to pacçla augðup, atbrîvoja no upes gultnes, un viòð vairs netika ne svaidîts, ne ievainots.”

18.“Un radîjumi, kas dzîvoja upes lejtecç un kuriem viòð bija sveðinieks, sauca: “Skatieties, brînumi! Mums lîdzîgs radîjums, bet lido! Skatieties! Mesija, nâcis mûs visus glâbt!”

19.“Un straumes nestais radîjums sacîja: “Es neesmu Mesija vairâk kâ jûs. Upei labpatîk mûs pacelt un atbrîvot, ja vien mçs droðinâmies atlaisties. Mûsu îstais darbs ir ðis ceïojums, ðis piedzîvojums.””

20.“Bet viòi vçl aizvien sauca: “Pestîtâjs!”, visu laiku turçdamies pie klintîm, un, kad viòi vçlreiz pacçla skatienu, viòð jau

bija prom, un viòi palika vieni, stâstîdami leìendas par Pestîtâju.”

21.“Un situâcija kïuva sareþìîtâka, kad viòð redzçja pûïus, kas viòu aplenca ar katru dienu arvien cieðâk un cieðâk, neatlaidîgâk, dedzîgâk, kad viòð redzçja, ka viòi liek tam nepârtraukti viòus ârstçt un vienmçr râdît jaunus brînumus, mâcîties viòu vietâ un dzîvot viòu dzîves; tajâ dienâ viòð viens devâs kalnos un tur viòð nodevâs lûgðanâm.”

22.“Un viòð savâ sirdî teica: “Nebeidzamâ Starojoðâ Esamîba, ja tâ ir tava griba, ïauj ðim kausam iet man secen, ïauj man nepildît ðo neiespçjamo uzdevumu. Es nevaru dzîvot kâdas citas dvçseles dzîvi, tomçr desmit tûkstoði raudâdami vçrðas pie manis pçc labâkas dzîves. Man þçl, ka esmu ïâvis tam visam notikt. Ja tas ir tavos spçkos, ja tâ ir tava griba, ïauj man atgriezties pie savâm maðînâm un darbarîkiem un ïauj man dzîvot kâ visiem citiem cilvçkiem.”

23.Un kâda balss runâja uz viòu kalna galâ, balss nepiederçja ne vîrietim, ne sievietei, tâ nebija ne klusa, ne skaïa, bezgalîgi laipna balss. Un balss viòam teica: “Nevis mana griba, bet tavçjâ tiks piepildîta. Jo, kas ir tava griba, ir priekð tevis arî mana. Ej savu ceïu kâ citi cilvçki un esi laimîgs uz zemes.”

24.Un, to dzirdot, Meistars kïuva priecîgs, pateicâs un kâpa lejup, dungodams kâdu mehâniía dziesmiòu. Un, kad pûlis viòam uzmâcâs ar savâm þçlabâm, lûgdams tos ârstçt, mâcîties viòu vietâ un nepârtraukti

tos barot ar savâm idejâm, izklaidçt ar brînumiem, viòð uzsmaidîja pûlim un ïoti laipni tiem paziòoja: “Es to vairs nedarîðu.”

25.Uz mirkli pûlis pârsteigumâ apklusa. 26.Un viòð tiem teica: “Ja kâds cilvçks

sacîtu Dievam, ka viòð par visu vairâk vçlas nesavtîgi palîdzçt cieðanu pilnajai pasaulei, un Dievs dotu atbildi, sacîdams, kas viòam jâdara, vai cilvçkam vajadzçtu rîkoties kâ teikts?”

27.“Protams, Meistar!”, ïaudis sauca. “Viòam ar sajûsmu vajadzçtu ciest elles mokas, ja reiz Dievs tâ ir nolicis!”

28.“Neatkarîgi no tâ, kâdas ðîs mokas, vai cik ðis uzdevums grûts?”

29.“Gods tikt pakârtam, slava sistam krustâ un sadedzinâtam, ja tas notiktu pçc Dieva gribas”, viòi sacîja.

30.“Un ko jûs darîtu”, teica Meistars uz ïaudîm, “ja Dievs jûs uzrunâtu un sacîtu: “ES PAVÇLU, LAI TU BÛTU LAIMÎGS ÐAJÂ PASAULÇ, KAMÇR VIEN DZÎVO.” Ko tad jûs darîtu?”

31.Un pûlis apklusa, ne balss, ne viena skaòa nebija dzirdama kalnos un ielejâs, kur viòi stâvçja.

32.Un Meistars teica klusumâ: “Uz savas laimes ceïa mçs atradîsim to mâcîbu, kuras dçï esam izvçlçjuðies ðo dzîvi. Tas ir tas, ko esmu ðodien mâcîjies, un vçlos jûs atstât, lai jûs ietu savu ceïu kâ jums paðiem patîk.”

33.Un viòð gâja savu ceïu cauri ïauþu pûïiem un atstâja tos, un atgriezâs savâ ierastajâ pasaulç pie vîriem un maðînâm.

LAK INFORMĀCIJALAK INFORMĀCIJA

Amata meistaru un zeïïu diplomu izsniegðana notiks

2009.gada 16.janvârî plkst. 17.00.

“Otrajâ daïâ” – MASKU BALLE !

Ieejas kartes uz balli: maskâm – Ls 5,00

bez maskas – Ls 10,00

biedrîbai galdiòa rezervçðana Ls 10,00

Lai nepaliktu kaunâ, biedrîbâm vçlams

sagatavot priekðnesumus.

Bufete nav paredzçta, òemam lîdzi “groziòus”.

4 Nr. 1, 2009.gada janvāris AMATU ziņas

MŪSU AMATA MEISTARIMŪSU AMATA MEISTARI

“Dzîve ir roþu lauks, bet visi jau zina, ka rozçm ir arî çrkðíi”, tâ savu mûþu vçrtç Aldonis Baldiòð, mûsu “rotaïnieks”, rotaïlietu izgatavotâja amata meistars, Etnogrâfiskâ brîvdabas muzeja seno spçïu un koka rotaïlietu meistars. Amatnieks. Labestîba, dzirkstoðais humors, iejûtîba, sirsnîba, skaistuma izpratne – îpaðîbas, kas piemît meistaram, kurð prot radît spçles prieku mazos un lielos, pats izskatîdamies mazliet lîdzîgs pasaku vîram.

“Ir lieli mâkslinieki un Tautas daiïamata meistari, un viòiem liekas, ka amatnieks ir kaut kas zemâks, un viens otrs kautrçjas no ðî vârda. Es gan ne,- rîki rokâs un strâdâju ar glanci”.

Dundagas pusç, Aldoòa bçrnîbas zemç, spçïu mantiòas sauca par paijâm. Lauku ikdiena un vienkârðîba viòam jau no mazotnes iemâcîja saskatît interesanto arî visvienkârðâkajâs lietiòâs un sadzîves priekðmetos. Aldoòa pirmâs rotaïlietas bija vecu pulksteòu mehânismi, nolietojuðâs pienmaðînas, kuïmaðînas un gaïasmaðînas detaïas...

“Ganos ejot, kopâ ar mâsu no kârklu un bçrzu viciòâm izdrâzâm gotiòas, aitiòas, ganiòu puisîti un meitiòas, sunîðus, sçtu, stalli, gatvi, pa kuru ganâmpulkam nâkt mâjâs. Katrai gotiòai un aitiòai bija savs vârds, tâpat ganiòiem un sunîðiem. Citreiz ar savu spçïu ganâmpulku tâ aizrâvâmies, ka piemirsâm par îstajâm govîm un aitâm.”Aldonim patika un padevâs zîmçðana, bet skolâ iet viòam negribçjâs. Kas nekaitçja mâjâs paskraidît ar Duksi, palçkât pâri grâvjiem vai ziemâ uz dîía ledus vizinâties ar ragaviòâm uz riòíi.

“Manas dzimtâs mâjas bija Dundagas pagasta “Medòi”. Agrâk saimnieku bieþâk uzrunâja nevis pçc uzvârda, bet gan pçc mâjvârda – Medòu saimnieks vai “maðînmeistars”, jo papus bija iegâdâjies labîbas kûlçju un ar zirgiem velkamo dampi. Darba dçï viòð reti bija mâjâs. Kad atbrauca, nosçdinâja mani uz ceïgala ar grâmatu rokâs un vajadzçja boksterçt. Nelîdzçja nekas, pat asaras ne. Ar rakstîðanu gâja vieglâk. Mamma ar adâmo virbu aizrakstîja priekðâ burtus ar visiem skrullçjumiem, tâ ka man atlika tikai pârvilkt ar zîmuli vai tinti pa iespiesto rievîti. Reizrçíinu iemâcîjos ïoti viegli.

Grosmammai es biju luteklîtis, jaunâkais pçc trim mâsâm. Kad astoòi gadi bija, viòa teica, lai vçl padzîvoju mâjâs, sâku iet skolâ tikai deviòu gadu vecumâ.Braucienu no mâjâm uz skolu, tos deviòus kilometrus, neatceros, bet skolas pagalmâ iebraucâm saulainâ pievakarç. Bija pagâjuði divi gadi pçc Otrâ pasaules kara. Kara laikâ

klases izvietoja pa apkârtçjâm mâjâm, jo skolâ bija izmitinâti vâcu zaldâti. Atceros, ka pçc kara tumði pelçko skolu mâlderis pârkrâsoja gaiðâ krâsâ.

Un tâ pirmâ nakts skolas internâtâ, koka gultiòâ. Miegs drîz vien mani pievârçja, nebija kad baidîties. Kad pamodos, klausîjos, kâ pa izliktajâm dçïu laipâm gar skolas veco galu, nâkdami uz skolu, dipina skolas bçrni. Mçìinu vçl pie sevis atkârtot reizrçíinu. Bija liels pârsteigums, ka pirmziemniekiem lika uz nâkamo stundu atnest 10 skaitâmos kociòus. Internâtâ rîtos un vakaros dzçrâm tîtriòu (piparmçtru) tçju.

Stundâs bijâm izklaidîgi, jo bieþi vien kâds pie durvîm pieklauvçja. Skolotâja izgâja gaitenî un kad atgriezâs klasç, kâds no bçrniem varçja braukt lîdzi vecâkiem uz mâjâm. Arî man reizçm uzsmaidîja tâ laime. Sasedzos kamanu deíî, kamanas slîd pa sniegoto meþa ceïu. Saulaina pievakare, zirdziòð rikðo, mâjâs gaida augsts ðíîvis ar plâniem paòèiòiem. Par to vienmçr parûpçjâs grosmamma. Rudenî pâris nedçïas kopâ ar mâsu staigâjâm kâjâm. Tad no rîta dârzâ salasîjâm âbolus un, ejot uz skolu, nobçdzinâjâm ceïmalâ. Nâkot mâjâs, tas bija liels gardums.”

Lauku idille beidzâs 1949.gada 25.martâ, nepabeidzot 2.klasi. Sâkâs cita skola un cita dzîvoðana.

Septiògadîgo skolu Aldonim Baldiòam nâcâs iziet Sibîrijâ, arî turienes dzîves mâcîbu. Kad uz jautâjumu “ti za kovo? za faðistov?” nemaz nevarçja paspçt atbildçt, jo kâds no tâ bara jau deva pa kaklu. Gribi, negribi, arî paðam bija jâòem rokâs pusíieìelis vai akmens, vai citreiz pat pie latvieðiem smçdç dabûts dzelzs gabals. Kad pirmajâ pusgadâ savas pozîcijas bija nostiprinâtas, kopâ ar vietçjiem puikâm pa sâdþas galveno ielu jau itin draudzîgi varçja dzenât ripu.

Îsi pirms skolas beigðanas klasesbiedrs, krievu puisis, kura tçvs bija politiskais darbinieks, dabûja grâmatu, kurâ nodrukâts visas plaðâs savienîbas vidçjo speciâlo mâcîbu iestâþu saraksts, arî Rîgas lietiðíâs mâkslas vidusskola. Aldoni interesçja tâs mâkslinieciskâs kokapstrâdes nodaïa. Pirmos koka darbus Aldonim Baldiòam ierâdîja grospaps, kurð greba karotes, pina skalu grozus, taisîja lopiem siles un visu ko citu. Tâ jau runâjot, ka amatu (talantu) mantojot caur paaudzi. Tiklîdz Aldoni noòçma no komandantûras uzskaites, vecâki savu pastarîti sûtîja uz mâjâm, bet paði palika pelnît naudu atpakaïceïam. Kopâ ar mâsu viòð Latvijâ atgriezâs 1956.gada Lîgo vakarâ. “Divas nedçïas vçlâk jau bija eksâmens Lietiðíâs mâkslas vidusskolâ. Es ar savu krievu pamatskolu nevarçju pat iesniegumu latviski uzrakstît. To izdarîja mâsîca. Speciâlos priekðmetus sekmîgi noliku, bet latvieðu valodâ saku,

lai eksaminçtâji paskaidro. Un, bûdams aizrautîgs ðahists, izspçlçju trumpi: jautâju, vai drîkst,- es likumus stâstîðu krieviski, bet piemçrus latviski? Laikam par uzdrîkstçðanos dabûju labu vçrtçjumu un tiku uzòemts.”

Toreiz bija jâmâcâs pieci gadi. No treðâ kursa gan paòemts armijâ, bet arî tur, pateicoties ðaham, èetrus gadus izdevies nodiençt triecientempâ – divos.Pçc dienesta mâcîbas pabeigtas. Diplomdarbâ veidotas bçrnu mçbeles, viens gads nostrâdâts Dubultu skolâ, vçl daþi citur, bet 30 – “Daiïradç”.

Nerunâjot par dzîves çrkðíiem, bet vairâk par spçlçm, Aldonim to ir ïoti daudz. Vislabâk tâs var skatît un izmçìinât Brîvdabas muzeja spçïu dienâ: cûciòhokejs, zivtiòu makðíerçðana âliòìî, vilciòu iegrieðana, lingas meðana, ko ar kadiía þâklîti vai kârkla vicu spçïuvîrs iemâcîjies jau bçrnîbâ, tarkðíi ar septiòiem âtrumiem, ko viòð uztaisîjis Rîgas astoòsimtgades svinîbâm, vçl íekatas jeb koka kâjas, ripinâmâs stîpas, koka olas... Aldonis ar dreiju un koka virpu piedalâs amata demonstrçjumos, pamâcot kokapstrâdes âbeci ikvienam, kuram ir pacietîba skatîties un sadûðoties arî paðam savu roku iemçìinât.

Spicie triki rotaïâs un spçlçs rodoties no asociâcijâm ar ðahu, kur gûts kârtîgs rûdîjums pacietîbâ, atjautîbâ un loìikâ, paredzot trîs gâjienus uz priekðu un izplânojot pareizo gâjienu ar zirdziòu.

Aldonis Baldiòð uzskata, ka vârdos “mâciet bçrniem spçlçties” un ïaujiet bçrniem spçlçties” ir ïoti daudz patiesîbas. Tiekoties ar bçrniem ne vienreiz vien, ir ievçrots, ka tie, kuri daudz laika pavada pie datoriem, bieþi nespçj loìiski atrisinât prâta spçles, piemçram, “Uzveic zirgu”, ko viòð izveidojis uz ðaha bâzes.

Mazuïiem muzejâ meistars piedâvâ koka grabulîti ar ziròiem dobumâ, lielâkiem bçrniem – vilciòu rûcenîti, dûcenîti, sudmaliòas. Ðîs rotaïlietas attîsta bçrniem kustîbu koordinâciju un tausti, prasa no viòiem pacietîbu, uzmanîbu un veiklîbu. Pçc vilciòa principa grieþas íipenpolîði. Tie atrodas tureklî. Kad tiek parauts diedziòð, tad íipenpolîtis lido prom griezdamies. Sîpoliòus var iegriezt vienkârði ar roku. Vçja íçrâji ir tie paði propelleri, ko var pasviest gaisâ un sacensties, kuram tâlâk tas aizlidos. Un nav svarîgi, vai ziòkârîgajam ir trîs, pieci vai piecdesmit pieci gadi un vairâk. Vienam tâs ir bçrnîbas atmiòas, citam – gluþi vienkârði kaut kas jauns un neparasts. “Galvenais, lai ir interesanti,” tâds ir meistara Aldoòa Baldiòa princips.

Pçc preses materiâliem sagatavoja Diâna Karaða

ROTAÏNIEKS AR SMEJOÐAJÂM ACÎM

Nr. 1, 2009.gada janvārisAMATU ziņas 5

IZGLĪTĪBAIZGLĪTĪBA

I. Amata meistari

bûvgaldnieka amatâ

Mâris Blûms-Blûmanis

florista amatâ Inta Ðneidere

friziera amatâ Linda Zvârgule

juveliera amatâRihards CiblisMâris Skromâns

maiznieka amatâ Diâna Ðillere

nagu kopðanas speciâlista amatâ Kristîna Oðeniece

pedikîra speciâlista amatâ Gita KizjaloKristîna Oðeniece

skârdnieka amatâ Leonards Novickis

vizâþista amatâ Ligita MisevièiûteSotera Tamuliene

II. Amata zeïïiadîtâja amatâ Liâna Beíere

dâvanu saiòotâja amatâ Aneta BogdâneLaura Vaivade

florista amatâ Kristîne BurkovskaLaila DubovaDiâna JanuðevskaKarmena KalniòaNataïja KovaïenkoGunita LazdiòaHelçna Leðèinska-FreibergaInga MiklâvaInese Pçrkone

Dace RadovskaTatjana SòetkovaLîga Zîraka

Juveliera amatâ Jevgçnijs Strogovs

Lîdz 2009.gada janvârim kvalifikâcijas eksâmenus nokârtoja un 16.janvârî diplomus saòems:

Skârdnieka amatâ Iïja Borisjonoks

stilista amatâ Ieva Bogdanova

vizâþista amatâ Gintare GiniotyteVioleta KanèauskaiteInga RomanovieneLina ÐilkieneSimona Statkute

Visāžista amata zellis Gintare Giniotyte

Maiznieka amata meistare Diāna šillere

Amatu apmâcîbas skolaLatvijas Amatniecîbas kameras Amatu apmâcîbas skola piedâvâ iespçju apgût ðâdu amatniecisko profesiju pamatus:

- mûrnieks - apmetçjs - flîzçtâjs - çku krâsotâjs - çku sausâs bûves montieris - pinçjs - galdnieks - âdas priekðmetu izgatavotâjs- drçbnieks

Informâcija un pieteikðanâs: tâlr. 67213007, 67358570, 29192884, 26577136e-pasts: diana@lak.lv ; lak@lak.lv http://www.lak.lv

6 Nr. 1, 2009.gada janvāris AMATU ziņas

Darba lauks1. Daþâdu veidu dâvanu klasifikâcija, raksturojums.2. Kontakts ar klientu, komunikâcija.3. Materiâlu izpratne, piemçrotîbas specifika.4. Kompozîcijas veidoðana, krâsu salikums, materiâlu izvçle.5. Darbu izmaksu aprçíinâðana.

A. Zeïïu pârbaude

Praktisko zinâðanu pârbaude1. Zeïïa darbs (pârbaudes komisijas apstiprinâts).2. Darba prasme un iemaòas. 2.1. Materiâlu pazîðana. 2.2. Lokðòu locîðana un sagatavoðana dâvanai. 2.3. Vaïçjas un slçgtas dâvanas veidi (vienkârði darbi). 2.4. Daþâdu materiâlu savienojums. 2.5. Vaïçjas dâvanas veidi (3.varianti). 2.6. Slçgtas dâvanas veidi (3.varianti). 2.7. Lentu daþâdîba, to pielietojums, krâsu kompozîcija. 2.8. Laukuma izjûta, kompozîcijas noformçjums lielformâta dâvanai. 2.9. Daþâdu formu kastîðu aplocîðana.Teorçtisko zinâðanu pârbaude1. Materiâli: 1.1. Papîri, to îpaðîbas un pielietojums. 1.2. Kartoni, to îpaðîbas un pielietojums. 1.3. Materiâli, kurus pielieto dâvanu kompozîcijas veidoðanai. 1.4. Lentas, to veidi, îpaðîbas, pielietojums, noteikðana. 1.5. Lentu rotâjoðâs tehnikas. 1.6. Palîgmateriâli: 1.6.1. lîmes, to veidi, sagatavoðana darbam; 1.6.2. diegi, stieples; 1.6.3. folijas; 1.6.4. krâsas; 1.6.5. dabîgie, mâkslîgie materiâli; 1.6.6. kastes veidi. 1.7. Materiâli, kurus pielieto dâvanu saiòoðanâ.2. Darbarîki. Darbâ pielietojamâs ierîces un darbarîki, to apkope.3. Daþâdi saiòotâja darbi: 3.1. vienas dâvanas noformçjums, daþâdos veidos (vaïçja); 3.2. vienas dâvanas noformçjums, daþâdos veidos (slçgta); 3.3. dâvanu raksturojums (psiholoìiskais raksturs – tçls).

B. Amata meistaru pârbaude

Praktisko zinâðanu pârbaude1. Meistardarbs (pârbaudes komisijas apstiprinâts).2. Kontakts ar klientu, sarunas prasme, komunikabilitâte.3. Darba prasme un iemaòas. 3.1. Materiâlu pazîðana, prasme tos raksturot. 3.2. Materiâlu aprçíinâðana un piegrieðana. 3.3. Laukuma izjûta, kompozîcija. 3.4. Vaïçjas dâvanas sagatavoðana, kompozîcija. 3.5. Vaïçjas dâvanas raksturojums. 3.6. Vaïçjas dâvanas paraugi (5 veidi). 3.7. Slçgtas dâvanas kompozîcija, raksturojums, paraugi (5 veidi) 3.8. Krâsu kompozîcija no materiâliem, kolâþa.4. Dâvanu noformçjums ar neordinâriem materiâliem (metâls, keramika, augi).

Teorçtisko zinâðanu pârbaude1. Materiâli. 1.1. Papîri, to îpaðîbas un pielietojums. 1.2. Kartoni, to îpaðîbas un pielietojums. 1.3. Materiâli, kurus pielieto dâvanu kompozîcijas veidoðanai. 1.4. Lentas, to veidi, pielietojums, îpaðîbas un raksturojums. 1.5. Palîgmateriâli: 1.5.1.lîmes, to veidi, sagatavoðana darbam; 1.5.2.diegi, stieples; 1.5.3.folijas; 1.5.4.krâsas; 1.5.5.kastes veidi; 1.5.6.dabîgie, mâkslîgie materiâli. 1.6.Materiâli, kurus pielieto dâvanu saiòoðanâ.2. Darbarîki, saiòotâja darbâ pielietojamâs ierîces un darbarîki, to apkope.3. Kompozîciju veidi, raksturojums (klasika, atturîga, romantiska, avangards).4. Daþâdi saiòotâja darbi.4.1. Locîjumi daþâdos veidos. 4.2. Dâvanu rotâðanas tehnikas. 4.3. Kompozîcijas iedalîðana pçc rakstura.5. Kompozîcijas zîmçðana pçc parauga, attçla vai autora izdomas.6. Materiâlu patçriòa un darba izmaksas aprçíinâðana.

Vispârîgo zinâðanu pârbaude Programma kopçja visiem amatiem.

Programma apstiprinâtaLAK Amatu padomes sçdç2006.gada 10.martâ

Latvijas Amatniecîbas kamerasamata zeïïa un meistara pârbaudes programma

MĀCĪBASMĀCĪBAS

MĀCĪBASMĀCĪBAS

Nr. 1, 2009.gada janvārisAMATU ziņas 7

Teorçtiskie kursi topoðiem amata meistariem

Rîgâ: no 2009.gada 27.februâra – 24.aprîlimMaksa Ls 200,00. Lûdzam pieteikties lîdz 20.februârim, tâlr.: 67213007, 67358573, 29192884

Kursi Daugavpils grupai sâkas 23.janvârî, kontakttâlrunis Vija Zviedrâne, 65427726, zvija@inbox.lv

LAK kursiLatvijas Amatniecîbas kamera (LAK)iesâcçjiem un interesentiem piedâvâ

1) 3 dienu kursus dâvanu saiòoðanâ. Maksa Ls 30,00.

2) 160 stundu apdares darbu kursus: * Apmeðana – 40 stundas * Çku sausâ bûve - 40 stundas

* Flîzçðana - 40 stundas * Çku krâsoðana (iekðçjie apdares darbi) - 40 stundasMinimâlais grupas lielums – 5 dalîbnieki, maksimâlais – 10 dalîbnieki. Par nodarbîbu laikiem vienosimies pçc grupu nokomplektçðanas.Kursu noslçgumâ ir iespçja kârtot eksâmenu, lai saòemtu amatnieka karti – LAK izsniegtu kvalifikâcijas dokumentu.Iespçjamie nodarbîbu varianti:1) nodarbîbas notiek vienu reizi nedçïâ. Maksa: Ls 90,00 mçnesî;2) nodarbîbas notiek divas reizes nedçïâ. Maksa: Ls 180,00 mçnesî.Maksâ ietilpst materiâlu izmaksas. Ir iespçja apgût arî konkrçta amata daïu.

Informâcija un pieteikðanâs: tâlruòi: 67213007, 67358570, 20218381 e-pasts: diana@lak.lv

INFORMĀCIJAINFORMĀCIJA

Lîdz 11.janvârim Dabas muzejâ vçl skatâma floristikas izstâde Ý Visi sîki þagariòi”

(2 bildes pielikumâ)

No 15.janvâra lîdz 15. februârim KTMC “Ritums” izstâþu zâlç Jaunielâ 29a skatâma mûsu Dekoratîvâs m a ð î n i z ð û ð a n a s biedrîbas dalîbnieèu darbu izstâde “Pirts”.

Lîdz 17.janvârim Ivonnas Veihertes Mâkslas galerijâ vçl apskatâma tekstilmâkslinieces Edîtes Pauls-Vîgneres izstâde “Sieviete un mçness” . Ðî ir pçdçjo gadu plaðâkâ mâkslinieces personâlizstâde Rîgâ, kurâ eksponçti jaunâkie lielformâta darbi jauktâ tehnikâ. Izstâdç ir arî mazos formâtos darinâti darbi, kas raksturo mâksliniecei raksturîgâs krâsu un materiâlu spçles.Galerijas darba laiki otrdienâs – piektdienâs no plkst. 12.00 – 18.00, sestdienâs no 12.00 – 16.00.

Redakcijas adrese: Latvijas Amatniecības kamera, Amatu iela 5, 410. kab., tālrunis / fakss: 67213927, e - pasts: amatu.zinas@lak.lvSalikts un izdots: “J.Zēberga MEISTARDARBNĪCA” SIA (tālr.: 63080121; 29491294; tālr./fakss: 63080124)

Avīzi var abonēt vai iegādāties LAK

8 Nr.1 , 2009.gada janvāris AMATU ziņas

IZSTĀDES SLUDINĀJUMI ZIŅASIZSTĀDES SLUDINĀJUMI ZIŅASKAS KUR KADKAS KUR KAD

Redakcijas adrese: Latvijas Amatniecības kamera, Amatu iela 5, 410. kab., tālrunis / fakss: 67213927, e - pasts: amatu.zinas@lak.lvSalikts un izdots: “J.Zēberga MEISTARDARBNĪCA” SIA (tālr.: 63080121; 29491294; tālr./fakss: 63080124)

Avīzi var abonēt vai iegādāties LAK

Cçsis.10. janvârî plkst. 16.00 Cikla “Atvçrsim grâmatu kopâ” pasâkums. Tikðanâs ar grâmatas “Nezinâmâ Íîna” autoru Bruno Ðulcu Cçsu Domes zâlç12. janvârî plkst. 19.00 “Pravoslavnije Pevèije” koncerts (vîru koris, Krievija) Cçsu Sv. Jâòa baznîcâ. Biïeðu iepriekðpârdoðana Izstâþu namâ.13. janvârî plkst. 13.00 Barikâþu atceres pasâ-kums Cçsu Izstâþu namâ. Piedalîsies un atmiòâs dalîsies 1991.gada barikâþu muzeja direktors Renârs Zaïais un direktora vietniece zinâtniskajâ darbâ Aija Grînvalde.13. janvârî plkst. 16.00 Ekumçnisks svçtbrîdis “Epifânijas – atspîdçðanas laikâ” Sv. Annas baznîcâ20. janvârî Barikâþu atceres ugunskurs Vienîbas laukumâCçsu Izstâþu namâLîdz 07.01. Ievas Purgailes izstâde “Augstâk un aukstâk”. I. Purgailes darbi gleznoti pçdçjo gadu laikâ, apceïojot un dzîvojot ziemeïu valstîs – Somijâ un Zviedrijâ, gleznojot uz vietas un pçc tâm Latvijâ. Ðai izstâdei raksturîgs ziemas ainavu gleznojums, kas ir vairâk vai mazâk abstrakts. Izstâdç îpaði nozîmîga ir glezna ar Zviedrijas Lapzemes kalnu ainavu. I.Purgaile beigusi Jâòa Rozentâïa Rîgas mâkslas vidusskolu un LMA Alekseja Naumova un Kaspara Zariòa glezniecîbas meistardarbnîcu. Lîdz 07.01. Lietiðíâs mâkslas studijas “Bârbele” izstâde “Pârvçrtîbas”. Rokdarbi. Mâkslas studijas dalîbnieces izstâdç piedalâs ar daþâdiem tçrpiem un tçrpu aksesuâriem, kuriem pieðíirts jauns, modîgâks izskats un pielietojums. Izstâdç apskatâmi tçrpi, meþìînes, cimdi, zeíes, ðalles, rotaslietas un citi rokdarbi, kas piedzîvojuði izsmalcinâtas pârvçrtîbas. Otra izstâdes daïa veltîta studijas vadîtâjas Dagmâras Prîbergas personâlizstâdei “Gadalaiki”. Izstâdç apskatâmi Dagmâras garâ daiïamatnieces mûþâ darinâtie darbi, kas dod ieskatu mâkslinieces mîlestîbâ uz rokdarbiem. Tie ir darbi no daþâdâm izstâdçm daþâdos laikos, skices, publikâcijas un konferenèu materiâli, mçìinâjumi uz stikla un zîda, foto materiâli. Îpaði ievçrojami ir èetri liela izmçra darbi, kas veltîti èetriem gadalaikiem. Lîdz 07.01. Mâra Buholca fotoizstâde “Portreti”. Fotogrâfijas. Izstâde iezîmç 10 gadus, kopð Mâris nopietni nodarbojas ar fotomâkslu. Cçsniekiem Mâris ir pazîstams arî kâ laikraksta “Druva” fotogrâfs un þurnâlists. Liepâja19. janvârî Karostas kultûras un informâcijas centrâ K@2 (Atmodas bulvâris 6)Seminârs - radoðâs darbnîcas “Sadarbîbas tîkli un mediji”23.01.-24.02 Liepâjas muzeja Lielajâ izstâþu zâlç (Kûrmâjas prospekts 16/18) Edgara Iltnera darbu izstâde16.01.-03.02. Liepâjas muzeja Mazajâ izstâþu zâlç (Kûrmâjas prospekts 16/18) Visvalda Ziediòa darbu izstâdeLîdz 13.01 Liepâjas muzeja nodaïas “Liepâja okupâciju reþîmos” izstâþu zâlç (K.Ukstiòa 7/9)Foto izstâde “Atskaòas»

No 10.01.Liepâjas muzeja nodaïas “Liepâja okupâciju reþîmos” izstâþu zâlç (K.Ukstiòa 7/9)Benitas Bitânes darbu izstâde. Atklâðana 10.01 plkst. 15.0004.01-31.01 Liepâjas latvieðu biedrîbas nama Galerijâ (Roþu laukumâ 5/6) Mâra Uldriía un Jâòa Grabovska gleznu izstâde14.12 -16.01 Mâkslas galerijâ “PROMENADE” (Vecâ Ostmalâ 40) Mâkslinieka Jâòa Anmaòa personâlizstâde “Mana sapòu plançta” 18.01- 20.02 Mâkslas galerijâ “PROMENADE” (Vecâ Ostmalâ 40)LMA glezniecîbas katedras pasniedzçju darbu izstâde “KATEDRA”Talsi.17.01.plkst. 19.00 Koncerts Talsu tautas namâ “Es savu pilsçtu sargâju cieði pie sirds” (Dziesmas Talsiem). Koncertâ piedalâs dzejniece Maija Laukmane, mâkslinieks Jânis Lagzdiòð un Talsu tautas nama jauktais koris “Uz augðu”(diriìente Agrita Priedniece, koncertmeistare Ilze Vaice).Rîga.Rîgas galerija. No 22.01.2009. lîdz 19.02.2009.Imanta Lancmaòa izstâde Rîgas galerijâ “Piektais bauslis. Karð un revolûcija”Latvijas Nacionâlais mâkslas muzejsLîdz 2009.gada 18.janvârim – Izstâþu zâles Arsenâls Radoðajâ darbnîcâ (II stâvâ, Toròa ielâ 1, Vecrîgâ) bûs skatâma mâkslinieka Mâra Subaèa personâlizstâde Plakâti un domas. 2009.gada 11.janvârî plkst. 15:00 izstâdes kuratore Elita Ansone un filozofisko darbu autors Mâris Subaès aicina visus interesentus uz Svçtdienas sarunu muzejâ par mâkslu un mûþîgâm vçrtîbâm.Galerija “Alma”, Rûpniecîbas ielâ 1 No 10. decembra lîdz 2009. gada 30. janvârim apskatâma KRISTAPA ÌELÞA personâlizstâde HOME VIDEO. Savâ ekspozîcijâ HOME VIDEO emocionâlâ konceptuâlisma metrs inscençs radoðo spçli starp telpu, luminiscçjoðo gaismu un akrila glezniecîbu. Ar viòam raksturîgo asprâtîbas devu mâkslinieks modelçs mâjas sajûtu, lai runâtu par tematu - tçlu paðironija un radoðuma potenciâls.No 8.12.2008. lîdz 3.01.2009. Galerija “Istaba”Notiks Marutas Raudes “Èetras nâras sarkanâ jûrâ” jeb Ziemassvçtku broðiòas un citi porcelâna darbi. Ðî pazîstamâs porcelâna mâkslinieces MARUTAS RAUDES personâlizstâde no 8. decembra galerijâ ISTABA ieskandinâs Ziemassvçtku laiku.28.janvâris - Koncerts Klasikas virsotnes II. Lielâ ìilde, Amatu iela 6. Profesionâlais pûtçju oríestris Rîga, www.music.lv/riga31.janvâris - Sinfonietta Rîga un Ernsts Kovaèiès. Lielâ ìilde, Rîga, Amatu iela 6, pl.19:30 6.februâris - Dvorþâks No jaunâs pasaules. Èehu mûzika. Lielâ ìilde, Rîga, Amatu iela 6, pl.19:30Aizkraukle30.janvâris - Aizkraukles pilsçtas kultûras nams pl.19.00MIELAVS UN PÂRCÇLÂJI - BEZGALÎGA LÇNÂ DEJA. Balvi4.-10.februâris - Pilsçtas jubilejas svçtku nedçïa.

09. februâris - Pilsçtas 80. dzimðanas diena “Ziedi, mana pilsçta, ziedi!“22. februâris - “CEÏOJUMS DEJÂ APKÂRT PASAULEI”. Stâstîjums, diapozitîvi, demonstrçjumi, diskomûzika. Pasâkumu vada Lilita BRANKA.23. februâris - “Nebçda” ielûdz... Piedalâs deju kopa “Aija” no Valkas, “Liepavots” no Kokneses, “Jukums” no Alûksnes, “Zeperi” no Lîgatnes.24.-26. februâris - Zviedru dienas.Bauska6.februâris - MIELAVS UN PÂRCÇLÂJI - BEZGALÎGA LÇNÂ DEJA. Bauskas pilsçtas Tautas nams, Bauska pl.19:00 - 20:30 Biïetes pieejamas arî koncertu norises vietâs!GulbeneNo 31.janvâra lîdz 1.februârim - Rallijsprints standartautomaðînâm “Sarma”. Gulbenes rajons.9.februâris - Gleznotâjas Maijas Bçrziòas gleznu izstâdes atklâðana. Mâkslas skola.14. - 15.februâris - Autorallijs “Sarma”. Gulbenes rajons.20. februâris - Ozols & Zapacka – koncerts. Kultûras centrs.27.februâris - Pilsçtas dzimðanas dienas pasâkums. Kultûras centrs.28.februâris - Gulbenes mûzikas skolas pûtçju oríestra un deju kolektîva koncerts. Sporta centrs.Februâris- aprîlis - Izstâdes “P.Stradiòa Medi-cînas vçstures muzeja izstâde “Atkarîbas”” un “Latvijas Kara muzeja izstâde “Latvija, mosties – jauna diena aust! 1917.””. Gulbenes vçstures un mâkslas muzejs.Jelgava9.februâris - 11.Starptautiskais Ledus skulptûru festivâls. Festivâla tçma - MÎLAS GALAKTIKTA (Galaxy of Love) Madona27.februâris - MIELAVS UN PÂRCÇLÂJI - BEZGALÎGA LÇNÂ DEJA. Madonas kultûras nams pl.20:30Ogre20.februâris - MIELAVS UN PÂRCÇLÂJI - BEZGALÎGA LÇNÂ DEJA Ogres Tautas nams.Tukums21.februâris - MIELAVS UN PÂRCÇLÂJI - BEZGALÎGA LÇNÂ DEJA. Tukuma pilsçtas kultûras nams pl.19:0026.februâris - SKOLA - 2009. Íîpsalas izstâþu zâle pl.10:00-18:00, www.bt1.lv/bt1/skola/ Valmiera 28.februâris - 2008. / 2009. gada Baltijas basketbola lîgas èempionâts (SEB BBL) (Valmiera - Ventspils). Vidzemes Olimpiskais centrs pl.18:30Ventspils31.janvâris - 2008. / 2009. gada Baltijas basketbola lîgas èempionâts (SEB BBL) (Ventspils - Rock). Ventspils Olimpiskais centrs pl.16:1013.februâris - MIELAVS UN PÂRCÇLÂJI - BEZGALÎGA LÇNÂ DEJA. Ventspils pilsçtas kultûras centrs, Ventspils pl.19:0028.februâris - Eirodziesma - 2009 (Finâls). Ventspils Olimpiskais centrs, Ventspils. www.eirovizija.lv/lat/aktualitates/4522/

KAS KUR KADKAS KUR KAD KAS KUR KADKAS KUR KAD

Bezmaksas sludinājumi un informācija: 67213007