Marss - Sarkan planta

Marss - Sarkan planta

Marss. 4.planta, skaitot no Saules. 77 miljonu km attlum no Zemes (orbtu vistuvkaj stvokl).

Izptes vsture. Marss savu nosaukumu ieguvis no romieu kara dieva Marsa, jo t sarkan krsa asocijs ar asinm un karu.K plantu to pazina un debess saskatja visu seno civilizciju astronomi un astrologi.1416.gad, bdams izcils astronoms, timurdu Ulugbeks Samarkand uzcla observatoriju. Taj zintnieki savca tik daudz ziu par Marsa un Venras kustbu, k nekad agrk.Vlajos viduslaikos astronomi uzskatja Marsu par apdzvotu, pai, kad atkljs, ka uz Marsa mains nakts un diena ldzgi k uz Zemes. Piemram angu astronoms Viljams Herels (1738.1822.g.) uzskatja, ka Marsa atmosfra ir ldzga Zemes atmosfrai un ar pai marsiei vartu bt ldzgi mums. Vcu astronomi Hieronms reters (1745.1816.g.), Vilhelms Brs (1757.1850.g.) un Johans Henrihs Medlers (1794.1874.g.) o ideju attstja tlk. Vii pat sastdja pirmo Marsa karti, kas veselu ceturtdagadsimtu bija viengais Sarkans plantas grafiskais attls. Viljams Hjginss (1824.1910.g.) un Hermanis Karls Fogels (1842.1917.g.) veica spektrlo analzi, kas pardja, ka Marss un Zeme sastv no vieniem un tiem paiem elementiem. Pat rlzs Drvins atzmja, ka starp Marsa un zemes sugm nevar bt btiskas atirbas. Lielais holandieu astronoms Kristins Gjgenss ar bija prliecints, ka marsieiem jbt mums ldzgiem. Marsa "kanli." 1858.gad itu astronoms Andelo Sekki (1818.1878.g.) uz Marsa ieraudzja pirmos kanlus. Patiesi detalizti Marsa kanlus atklja pazstamais itu astronoms Dovanni Virdnio Skjaparelli (1835.1910.g.) 1877.gad tas bija tievu lniju tkls, kas it k klj visu plantu. Vi tos aprakstja un attloja kart k "Marsa kanlus." Atsevius kanlus redzja jau 1830.gad Viljams Herels, citus Sekki, bet Skjapareli pirmais novroja tklu vis t garum. Dai zintnieki domja, ka kanlus izveidojui saprtgi Marsa iedzvotji, lai ar deni apgdtu sausos ekvatorilos rajonus no polos kstoajiem lediem. Bija pat domas, ka lnijas atstjui lieli Marsa dzvnieku bari. Ameriku astronoms Persivals Lovels (1855.1916.g.) regulri organizja atbalsta kampaas msu briem no Sarkans plantas. Visi astronomi savstarpji sacents kanlu atklan. Skjaparelli esot redzjis ne vairk par 79 kanliem, citi kopum atkljui veselus 183. Optikai uzlabojoties ar laiku tika atklts, ka kanli ir ldz 60 m dzias un dabiskas upju gultnes. Ts ir izuvuas un savulaik nesuas deni uz tagad izuvum jrm. Beigu beigs visas t laika tehnisks iespjas tika izsmeltas. Parzes zintu akadmija izsludinja prmiju par pirmo kontaktu ar citplantieti, izemot marsieti, jo viu eksistenci uzskatja jau bezmaz vai par pierdtu. Franu astronoms Kamils Flmarions (1842.1925.g.) pievrsa uzmanbu ar aicinjumu nodibint ar marsieiem teleptisku kontaktu. veicieu psihologs, profesors doktors T.Flornojs pazioja, ka tdu kontaktu ar marsieiem ir uzmis. Par to vi uzrakstja grmatu Indijas uz marsieu plantas (Des Indes a la planete des Marsiens), ko izdeva 1899.gad. Taj Flornojs publicjis neticamu informciju, kdu transa laik par dzvi uz Marsa sniedza via mdijs Helna Smita, ievesta transa stvokl. Via aprakstja marsieu tehniskos sasniegumus, sabiedrbas uzbvi, veselbas aizsardzbu, prtiku, aprbu, dabu un pat kdu patnu kukaini. Helna Smita atskaoja lingvistiski pilngu marsieu valodu, kurai vajadztu bt evolucionjuai tkstoiem gadu. 1909.gad pai labi veics Marsa novroana, jo tas atrads tuvu zemei. Specili tam pat uzcla observatoriju Arizonas tuksnes.Vl 20.gs. pirmaj pus daudzi zintnieki uzskatja, ka uz Marsa ir daudzveidgas dzvbas formas, piemram biezi skujkoku mei.Marsa histrijas. Pdjais spilgtais marsieu uznciens notika 1938.gada 31.oktobr ASV, kad radio ter atskaoja Orsona Vellesa radioraidjumu pc Herberta Velsa 1898.gad uzrakstts grmatas Pasauu kar. Minhenes sarunu izgans ar Vcijas un Itlijas vadoiem cilvkus jau bija sagatavojuas Pasaules karam. Meistargi un satraucoi Velss ststja par marsieu invziju, pai dersijas ziemeu da, ko steno gigantiski robotu tori. Bija ar intervijas ar "bgiem." Klaustjiem sazvanoties sav starp un saldzinot iespaidus, tiem rads iebrukuma ilzija. Telefona lnijas bija prslogotas un nedarbojs. Lai gan prraides skum tika paziots, ka tas ir ststs, tomr tkstoiem auu (citur mints, ka pat 1,7 miljoni), visvairk ujork, ma radio par pilnu un izraisjs panika. Daudzi mets bgt, bet kds dgs bruotu auu pulci pat noturja denstorni par marsieu trijkji un sava to. Kdu laiciu pck o pau radiolasjumu spu valod atskaoja Peru Lim. Kaislbas tika uzkurintas tiktl, ka sks ielu kaujas. Bija daudz ievainoto un 15 nogalinto. Citos avotos teikts, ka tas bijis 1949.gad Ekvador.70.gados to esot mazliet prveidojui - iebrukums risinjies Niagras denskrituma rajon. Atkal panika.1988.gado pau raidlugu atskaoja kda portugu raidstacija Bragas pilsti Portugles ziemeos. Risinjs visai ldzgi notikumi.

Diennakts garums 24st. un 37 min.

Uzbve. Patlaban nav nekdu ziu, ka uz Sarkans plantas vartu bt kdas oti bagtas un izdevgas izrakteu vietas. Ir doma, ka uz ts vartu raot skbekli. Plantas poli klti ar ledu.

Marsa sarkan krsa. Ilgu laiku zintnieki uzskatja, ka sarkano krsu radjis pirms miljardiem gadu plstoais dens. Kop 2004.gad Spirit un Opportunity pama daus ieu paraugus un tos izptja, zintnieku domas ir mainjus un sarkanajai krsai ar deni neesot nek kopja. Vainojama esot erozija, kas skusi grauzt Marsa virsmu vl pavisam nesen pagtn. T sasmalcinjusi Marsa sarkanos minerlus, kas tagad k puteku krta klj plantas virsmu.Donatans Merisons kop ar koliem no Dnijas Marsa simulcijas laboratorijas ievietoja stikla kolb kvarca smiltis un laida pr tm vieglu vju, kds vartu bt uz Marsa. Vii noskaidroja, ka ar to pietiek, lai izsauktu eroziju un 7 mneu laik "nograuztu" aptuveni desmito dau no smilu graudiem. Pc tam zintnieki pievienoja kolbas saturam pulver saberztu magnettu - dzelzs oksdu, kds ir uz Marsa virsmas. T rezultt smiltis kuva arvien sarkankas. Kad sadrupints smiltis nca kontakt ar magnettu, uz to no kvarca prgja skbeka atomi, veidojot jaunu, izteikti sarkanu minerlu hemattu.

Marsa pavadoi.

Ptniecbas misijas. Tuvkais attlums ldz Marsam ir 77 miljoni km un ldz tam patlaban var aizlidot 2,5 gados. To laik kosmosa kuis vispirms uzem trumu Zemes orbt, bet atce rio ar ap Sarkano plantu. Marss nekad nav bijis draudzgs ptniecbas misijm: no 15 turp nosttajm ameriku, krievu un eiropieu zondm galamri sasnieguas tikai 5. Ameriki pdjos gados visai intensvi "tausta" Marsu, jo 10 gados turp nosttas 10 zondes.

Pioneer-10 un Pioneer-11. Palaisti 1972.un 1973.gados attiecgi. Pirmie aparti, kas pietuvojs Marsam, izejot cauri Asterodu joslai. Tdjdinotika pirmie tieie plantas novrojumi.

Viking-I un Vikings-II palaisti attiecgi 20.08.1975. un 09.09.1975.gados. Kosmisk zonde uz Marsa nonca 1976.gad. Ilgu laiku tie bija pirmie un ardzan pdjie cilvku aparti, kasveiksmgi nosds uz Sarkans plantas, k ar veikui ilgstous zintniskus ptjumus uz ts.Nofotografja virkni intrijou objektu Marsa Piramdas un Marsa seju ("Vikings-1" viens uzmums 1976.gad).

20.gs. 70.gadu beigs PSRS zintnieki izstrdja Marsa visurgjju "Kentaurs." Lai gan tas visum labi tika gal ar patstvgu prvietoanos saret reljef poligona apstkos, tomr uz Sarkano plantu tas t ar netika nostts.

Dmoss-2 - visnoslpmaink Marsa misija. 1989.gad to notrieca kds objekts, kas pacls no Marsa virsmas. Viss tka filmts tieraid, bet filmas pdjos kadrus krievi neienam nerda. Glavkosmos vadtjs Semjonovs kd no preses konferencm, urnlistu nokaitints atbildja: "To ms Jums nerdsim nekad, jo tas kas tur ir, vienkri nevar bt!"

Odyssey. zonde uz abiem Marsa poliem pamanja ledu.

Spirit. Mobil zonde. Vl joprojm darbojas. 2004.gad pama Marsa ieu paraugus.

Oportunity. Mobil zonde.Vl joprojm darbojas. 2004.gad pama Marsa ieu paraugus.

Mars Orbiter. Esot izgjusi no ierindas. Izteiktas aizdomas, ka zonde uzgjusi prsteidzoas liecbas par citplantieu eksistenci, td pieemta oficil - sabojans versija.

Mars Global Surveyor. Izlidoja 1998.gad. 2001.gada aprl nofotografja Marsa seju ar 10 reizes jaudgku aparatru. Nu ir skaidrs, ka nek tur nav - dabisks iezis.

Mars Polar Lander. 1999.gada robots.Ar to tika zaudti sakari pc t nolaians Dienvidpol, jo t nosans laik ietriecs plant. s kmes d tika atcelta NASA misija uz Marsu 2001.gad.

Phoenix Mars Lander. 2008.gada misija, stacionr zonde.Nosaukums Fnikss nav izvlts nejaui, jo simboliz Marsa ptniecbas atjaunoanu pc iepriekjo gadu neveiksmm. Uz Fniksa tika izmantoti iepriekjai zondei izstrdtie instrumenti, kas padarja projekta izmaksas stipri mazkas. Galvenais ts uzdevums ir konstatt, kas atrodas zem plantas virsmas, un zintnieki gandrz droi uzskata, ka tas ir sasalis dens. Zondes svars 300 kg, virsmas platums 6 m. 2007.gada august devs uz Marsu. Tas prvarja680 miljonu km attlumu un nonca uz sarkans plantas Ziemepola 2008.gada pavasar, preczk 25.maij. Ts trums ieejot atmosfrbija gandrz21000 km/h. Nosds uz Marsa ar dzinju un izpleta paldzbu, liel truma d tas nebija vienkrs uzdevums.T bija pirm "mkst" nosans uz Marsa kop 1976.gada. Zondes misija bijanossties ziemeu polrs cepures rajon, paemt dadus augsnes paraugus, prbaudt vai tajos nav organiski savienojumi, kas liecintu par dzvbas esambu uz plantas. Ziemeos tdi savienojumi vartu bt slpti 10 cm dzium. Nosans vieta ir izvlta d ts ldzenuma, tur tikpat k nav akmeu. zonde ir pirm, kas nonkusi Ziemepola rajon (atbilstoi Grenlandei vai Aaskas ziemeiem uz Zemes). Zintnieki paredz, ka ledus zem zemes sla vartu bt tik ciets k cements, td zonde aprkota ar rkrtgi izturgu kausveida urbi. Tas piestiprints 2,35 m garas mehniskas rokas gal. T savks no ledja atdaltos gabalus un ievilks tos zond. Zondes iekpus ir moderna laboratorija, kas automtiski veiks dado paraugu analzes. Daa tiks kausti krsns ldz izgaros, dau sajauks ar deni, kas paemts no Zemes, lai redztu kda reakcija notiek dos apstkos. Roka vars rakt ldz 1 m dzias tranejas. Pirmo nedu ierce pavads sagatavoanas darbos. Vispirms t prbauds, vai ir atvruies Saules panei, iedarbinta laika apstku novroanas stacija un izvrsta robota roka. Pc tam zonde nofilms apkrtni, prbauds mrinstrumentus un laids darb urbi. Vajadzbas gadjum tas var ieurbties pusmetru dzii. Misija plnota 90 dienu ilga, veiksmes gadjum to vars paildzint par 150 dienm. Pc tam iestsies ziema, stindzinoo temperatru mrierces droi vien neprciets. Nu jau zonde veiksmgi piezemjusies plantas ziemeu pola tuvum, un atstjusi pirmos attlus. Zonde strd apvid, kas ieguvis nosaukumu Brnumzeme (Wonderland). Zonde izrakusi par Sniegbaltti (Snow White) nodvto traneju 2 cm dzium un 30 cm garum. Zonde izraka vairkus, domjams, ledus gabalius, kas izkusa pc vairkm dienm. Tas ir pirmais pierdjums, ka uz Marsa patiesi ir dens ledus. Projekts izmaksjis ap 40 miljoniem ASV dolru.

ExoMars. Eiropas Marsa zonde. Palaiana skotnji bija plnota 2011.gad, bet tika atlikta jau treo reizi uz 2018.gadu.