AtbAlsts pārtikAs rAžotājiem · 2017. 3. 27. · Rūta Rudz ¯te, Zemkopbas ministrijas sabiedrisko attiec ¯bu speciāliste pozitīvi NovērtētA govju sūkļveidA eNcefAlopātijAs

ŠAJĀ NUMURĀ:

Atbalsts p rtikas ražot jiem . . . . . . . . . 1

Noslēgusies datu v kšana 2013. g. lauku saimniecību struktūras apsekojumam . . . . . 2

Zemes ieg des programm piešķirti aizdevumi 13,6 miljonu eiro vērtīb . . . . . . . . 3

Vairs nepieņems iemaksas dalībai lauksaimniecības risku fond . . . . . . . . . . . . . 3

Pozitīvi novērtēta govju sūkļveida ence-

falop tijas uzraudzība Latvij . . . . . . . . . . . . 3

Diskutē par apmek-

lēt jiem atvērt m ražojoš m lauku saim-

niecīb m Latvij . . . . 4

Mērķis – pašvaldību iepirkumos vietējie produkti . . . . . . . . . . 4

Gada ien kumu dek-

lar cijas sagatavošana par 2013. gadu . . . . . 6

Fizisko personu neatmaks to aizdevu-

mu deklarēšana . . . . 8

Bioloģisk lauksaim-

niecības sistēma un bioproduktu marķē-

jums . . . . . . . . . . . . . 9

Svarīg kie datumi, kurus lauku uzņēmējs nedrīkst aizmirst 2014. gada aprīlī. . . 10

Govju komforta prasības kūtī . . . . . 11

Briseles gaiteņos. . . . . . . . . . . . . . . . . 12

Produkcijas kvalit ti nodrošina roku darbs . . . . . . . 14

Nozares jaunumiLLU zin tniski praktis-

kaj konferencē . . . 16

1

Latvijas Lauku konsultāciju un izgl t bas centra INFORMAT VAIS IZDEVUMS Nr.3 (108) (10.03.2014)

AktUAlitĀtes

lauku atbalsta dienes-

t (LAD) no 2014. gada 24. marta l dz 22. apr -

lim notiks projektu iesniegu-

mu pieņemšanu ES Eiropas Lauksaimniec bas fonda lau-

ku att st bai un Lauku att st -

bas programmas pas kumam „Lauksaimniec bas produktu pievienot s vērt bas rad šana” par kopējo summu 12,130 mil-joni eiro.

Atbalsts paredzēts jau eso-

šiem vai ar topošiem pārstrādes uz ēmumiem, bioloģiskās pro-

dukcijas ražotājiem, kā ar māj-ražotājiem ar mēr i pēc projekta realizācijas izveidot jaunu pār-strādes uz ēmumu.

Pasākuma mēr is ir paaugstināt lauksaimniec bas produktu pār-strādes efektivitāti, veicināt lauk-

saimniec bas produktu ar augstu pievienoto vērt bu ražošanu, pa-

lielināt bioloģiskās lauksaimnie-

c bas, integrētās lauksaimniec bas un Latvijas agroklimatiskajiem apstāk iem un tradicionālajām ra-

žošanas metodēm rakstur go pār-strādes produktu klāstu.

Atbalsta pretendents var b t:1) esošs pārstrādes uz ēmums;2) ražotājs mājas apstāk os ar

mēr i pēc projekta realizācijas k t par pārstrādes uz ēmumu;u 2. lpp.

AtbAlsts pārtikAs rAžotājiem

2

Nr.3 (108) (10.03.2014) Latvijas Lauku konsultāciju un izgl t bas centra INFORMAT VAIS IZDEVUMS

t 1. lpp. 3) bioloģisks pārstrādes uz ēmums

(gan esošs, gan jauns) – t.i., juridiska persona, kas piena, aug u un dārze u, ga as, graudu vai pērējo lauksaim-

niec bas produktu sektora pārstrādes uz ēmumā nodarbojas vai pēc pro-

jekta stenošanas sāks nodarboties ar bioloģisko lauksaimniec bas produktu pārstrādi, vai juridiska persona, kas pēc projekta stenošanas, izveidojot jaunu pārstrādes uz ēmumu, sāks nodarboties ar bioloģisko lauksaimniec bas produk-

tu pārstrādi piena, aug-

u un dārze u, ga as, graudu vai pārējo lauk-

saimniec bas produk-

tu pārstrādes sektorā (turpmāk – bioloģiskās lauksaimniec bas pārstrā-

des uz ēmums).Pieejamais publiskais inan-

sējums:• lauksaimniec bas produktu pār-

strādes veicināšanai esošiem pār-strādes uz ēmumiem un ražotājiem mājas apstāk os ar mēr i pēc projekta realizācijas izveidot pārstrādes uz ē-

mumu – 8 491 615 EUR apmērā; • bioloģiskiem pārstrādes uz ēmu-

miem (gan esošiem, gan jauniem) – 3 639 264 EUR apmērā.

Pasākuma ietvaros tiek atbalst tas šādas aktivitātes:

1) invest cijas lauksaimniec bas produktu pārstrādei (kā ar iepakoša-

nai un pirmapstrādei), jaunu iekārtu, tehnikas, apr kojuma, informācijas tehnoloģiju un programmu nodrošinā-

juma iegādei un uzstād šanai;

2) lauksaimniec bas produktu pār-strādei (ar iepakošanai un pirmapstrā-

dei) paredzētu jaunu b vju b vniec ba un esošo b vju rekonstrukcija;

3) invest cijas vides aizsardz bas jomā pārstrādes uz ēmuma vispārē-

jās darb bas uzlabošanai (nepārsniedz 30 % no projekta kopējās attiecināmo izmaksu summas).

Atbalsta intensitāte:• mikrouz ēmumiem, maziem un vidējiem uz ēmumiem (uz-

ēmuma lielums noteikts atbilstoši Regulai (EK)

Nr. 800/2008) – 50% no attiecināmajām izmak-

sām. stenojot projektu piena pārstrādes sekto-

rā, ja projekts paredz ar palielināt ienākumus no

lauksaimniec bas produk-

tu pārstrādes vai samazināt izdevumus, atbalsta intensitāti

MVU palielina par 10%;• pārējiem uz ēmumiem – 25% no

attiecināmajām izmaksām. stenojot projektu piena pārstrādes sektorā un ja projekts paredz palielināt ienākumus no lauksaimniec bas produktu pārstrā-

des vai samazināt izdevumus, atbalsta intensitāti palielina par 5%;

• uz ēmumiem, kuros strādā 750 darbinieku un vairāk un kuru neto apgroz jums ir 200 000 000 eiro un vairāk, atbalstu nepieš ir.

SVAR GI ŠAJ K RT :Projektiem ar kopējo attiecināmo

izmaksu summu virs 213 431 EUR apmērā kopā ar projekta iesniegumu jāiesniedz dokumenti, kas apliecina

inanšu l dzek u pieejam bu projekta stenošanai.

Projektiem ar kopējo attiecināmo izmaksu summu l dz 213 431 EUR apmērā 1 (viena) mēneša laikā pēc Lauku atbalsta dienesta lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu spēkā stāšanās jāiesniedz dokumenti, kas apliecina inanšu l dzek u pieeja-

m bu projekta stenošanai.B vniec bas gad jumā 1 (viena)

mēneša laikā pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas jāiesniedz b vprojekts tehniskā projekta stadijā, b vniec bas iepirkumu proced ru apliecinoši do-

kumenti un b vat auja. Jaunam bioloģiskās lauksaimniec -

bas pārstrādes uz ēmumam piena sek-

torā nav attiecināmas izmaksas, kas saist tas ar jaunu objektu b vniec bu (MK noteikumu 255 22¹ punkts).

Projektu iesniegumu stenošanas beigu datums ir 8 (asto i) mēneši no Lauku atbalsta dienesta lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināša-

nu pie emšanu, bet ne vēlāk kā l dz 2015. gada 1. maijam.

Projektu iesniegumi j iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģion laj s lauksaimniec bas p rvaldēs vai Zem-

kop bas ministrijas Klientu apkalpo-

šanas centr (Zemkop bas ministrijas ēkas 2. st va foajē, Republikas lauku-

m 2, R g ), vai elektroniski (atbilsto-

ši normat vajiem aktiem par elektro-

nisko dokumentu noformēšanu). Projektu iesnieguma veidlapas

un metodiskie nor d jumi t s aiz-

pild šanai ir atrodami m jaslap www.lad.gov.lv. ll

LAD – speciāli „Lauku Lapai”

Kopskaitā 180 Latvijas Lauku konsultāciju un izgl t bas centra (LLKC) konsultanti pabeiguši

darbu pie lauku saimniec bu strukt ru apsekojuma, aptaujājot 25 000 lauku saimniec bas visā Latvijā. Datu vākša-

na notika sadarb bā ar Centrālo statis-tikas pārvaldi, kas veic kārtējo lauku saimniec bas strukt ras apsekojumu ar mēr i ieg t kvalitat vu un starptautiski sal dzināmu statistisko informāciju par lauku saimniec bu strukt ru. Tā tiks izmantota, lai izvērtētu lauksaimniec -

bas nozares att st bas tendences, kā ar

lauksaimniec bas politikas plānošanai un novērtēšanai.

Paveicamā darba apjoms bija apjo-

m gs, jo interviju laikā konsultantiem katrā saimniec bā bija jāaizpilda tr s datu anketas kopumā 17 lapu apjomā, tostarp jāveic anketēšana 2484 augko-

p bas saimniec bās un 2497 lopkop bas saimniec bās, kā ar jāveic Statistiskā lauku saimniec bu reģistra izraksta pre-

cizēšana. Šāds darbs prasa gan lauk-

saimnieciskās zināšanas, gan izpratni uz ēmējdarb bā un grāmatved bā.

LLKC Projektu un att st bas da as pro-

jektu vad tāja Maija Sirvide, kura koordi-nēja datu vākšanas darbu, izsaka vislielā-

ko pateic bu konsultantiem par atsauc bu un augsti novērtē padar tā darba apjomu un kvalitāti. Liels paldies tiek teikts ar saimniekiem, kuri ar sapratni uz ēma savās mājās konsultantus un sniedza sta-

tistikai oti noz m go un nepieciešamo in-

formāciju. Jāuzsver, ka katrā konkrētajā saimniec bā savāktie dati ir konidenciāli un ne pie kādiem apstāk iem netiks iz-

pausti trešajai pusei. llIveta Tomsone,

LLKC sabiedrisko attiec bu vad tāja

Noslēgusies dAtu vākšANA 2013. gAdA lAuku sAimNiecību struktūrAs ApsekojumAm

3

Nr.3 (108) (10.03.2014)Latvijas Lauku konsultāciju un izgl t bas centra INFORMAT VAIS IZDEVUMS

Zemkop bas ministrija informē, ka VAS „Lauku att st bas fonds” l dz 2014. gada 28. februārim ir

pie ēmis lēmumu par 290 aizdevumu pieš iršanu zemniekiem 13,637 mil-jonu eiro vērt bā lauksaimniec bā iz-

mantojamās zemes iegādei lauksaim-

nieciskās produkcijas ražošanai. Par apstiprināto aizdevumu summu plā-

nots iegādāties kopumā 7690 hektārus lauksaimniec bas zemes. Iegādājamo zemes plat bu vidējā tirgus vērt ba ir 1773 eiro par hektāru. Pārsvarā lauk-

saimnieki vēlas iegādāties savā pašu-

mā l dz šim nomāto zemi. Programmas l dzek i lauksaimniekiem b s pieejami l dz 2014. gada 30. j nijam.

Aizdevumu sadal jums pa reģio-

niem: Zemgale – 93, Kurzeme – 87, Vidzeme – 49, Latgale – 33 un R -

gas reģions – 28. Apstiprināto aizde-

vumu summas ir no 2846 eiro l dz 295 104 eiro (par 142 287 eiro un vai-rāk ir apstiprināti kopā 13 aizdevumi). 209 no 290 apstiprinātajiem aizdevu-

miem pieš irtā aizdevuma summa ir l dz 55 000 eiro, piepras tākās aizde-

vuma summas ir l dz 35 000 eiro.

Apstiprināto aizdevumu summas: no 2846 eiro l dz 10 000 eiro – 30 aiz-

devumi; no 10 001 eiro l dz 35 000 eiro – 122 aizdevumi; no 35 001 eiro l dz 55 000 eiro – 57 aizdevumi; no 55 001 eiro l dz 85 000 eiro – 35 aizde-

vumi; no 85 001 eiro l dz 115 000 eiro – 19 aizdevumi; no 115 001 eiro l dz 142 000 eiro – 14 aizdevumi; no 142 001 eiro l dz 426 862 eiro – 13 aizdevumi.

Aizdevumu termi i ir robežās no 3 l dz 20 gadiem, vidējais aizdevumu termi š – 15,5 gadi. Aizdevumu skaits ar termi u l dz 5 gadiem – 13 aizdevu-

mi; no 6 l dz 10 gadiem – 83 aizdevumi; no 11 l dz 15 gadiem – 30 aizdevumi; no 16 l dz 20 gadiem – 164 aizdevumi.

Pamatā aizdevumiem piesakās ne-

lielas saimniec bas, atbilstoši mazo un vidējo uz ēmumu dein cijai tās ir mik-

ro saimniec bas. 213 saimniec bās (no 256) strādā 1 l dz 3 darbinieki, kas ir ģi-menes locek i. Tikai 10 saimniec bas ir tādas, kurās darbinieku skaits pārsniedz 10 un gada apgroz jums ir lielāks par 2 miljoniem eiro, kas atbilstoši uz ē-

mumu dein cijai ir uzskatāmi par mazo uz ēmumu. ll ZM informācija

Vald ba 25. februār apstipri-nāja Ministru kabineta no-

teikumu groz jumus, kuriem stājoties spēkā, vairs netiks pie emti jauni iesniegumi un iemaksas dal bai lauksaimniec bas risku fondā.

Kopš 2008. gada, kad tika izvei-dots lauksaimniec bas risku fonds, ir main jušies daudzi nosac jumi, kuri noz m gi ietekmē lauksaimniec bas apdrošināšanas tirgu. No 2012. gada ir strauji att st jušies sējumu apdrošinā-

šanas pakalpojumi, ko piedāvā privā-

tās apdrošināšanas sabiedr bas. Privā-

tās sabiedr bas ar piedāvā elast gākus nosac jumus sal dzinājumā ar valsts piedāvāto risinājumu – fondu.

oti svar gi ir tas, ka par privātajās apdrošināšanas sabiedr bās iegādātajām apdrošināšanas polisēm lauksaimnieki var pretendēt uz valsts atbalstu apdrošinā-

šanas polišu iegādes izdevumu segšanai 50 procentu apmērā. Šo iespēju daudzi lauksaimnieki ar izmanto. Vēl lauksaim-

niekus ne pārāk apmierināja situācija, ka,

iesaistoties risku fondā, pārāk ilgs laiks pagāja l dz kompensācijas sa emšanai – nākamā gada 1. j lijam un kompensācijas aprē ina princips tika attiecināts uz ie ē-

mumu, nevis ražas samazinājumu.Tādē vald ba pie ēma lēmumu

veikt izmai as 2008. gada 18. augusta noteikumos Nr. 669 „Kārt ba, kādā ad-

ministrē un uzrauga lauksaimniec bas risku fondu, nosaka iemaksu veikšanu un kompensāciju izmaksu no fonda”, nosakot, ka iesniegumi fondā vairs ne-

tiks pie emti. Šis lēmums aus sagata-

vot fondu tā darb bas piln gai pārtrauk-

šanai 2014. gadā vai 2015. gada vid .Noteikumi „Groz jumi Ministru ka-

bineta 2008. gada 18. augusta noteiku-

mos Nr. 669 „Kārt ba, kādā administrē un uzrauga lauksaimniec bas risku fon-

du, nosaka iemaksu veikšanu un kom-

pensāciju izmaksu no fonda”” stāsies spēkā pēc to publicēšanas oiciālajā iz-

devumā „Latvijas Vēstnesis”. ll

Rūta Rudz te, Zemkop bas ministrijas sabiedrisko attiec bu speciāliste

pozitīvi NovērtētA govju sūkļveidA eNcefAlopātijAs uzrAudzībA lAtvijā

zemes iegādes progrAmmā piešķirti Aizdevumi 13,6 miljoNu eiro vērtībā

vAirs Nepieņems iemAksAs dAlībAi lAuksAimNiecībAs risku foNdā

Zemkop bas ministrija informē, ka Pasaules Dz vnieku vese-

l bas organizācija (PDVO) ir izvērtējusi Latvijas iesniegto pietei-kumu un dokumentus govju s k vei-da encefalopātijas (turpmāk – GSE) riska statusa novērtēšanai un ir pie-

ēmusi lēmumu, ka Latvija atbilst „Nenoz m ga GSE riska statusam”. PDVO ir nos t jusi pie emto lēmu-

mu PDVO delegātiem, un tiem ir dota iespēja 60 dienu laikā paust viedokli par PDVO Zinātniskās komisijas pie-

emto lēmumu. Ja PDVO delegāti neizteiks iebildumus, tad šogad mai-jā PDVO 82. ģenerālās sesijas laikā Latvijai tiks pieš irts „Nenoz m ga GSE riska statuss”.

Latvija kopš iestāšanās ES ir veikusi obligāto GSE uzraudz bas programmu. Latvija jau 2008. gada 30. maijā pa-

nāca, ka PDVO Latvijai pieš ir statusu „Valsts vai reģions ar kontrolētu GSE risku”. Turpinot GSE uzraudz bas prog-

rammu, l dz šim Latvijā nav konstatēts neviens GSE gad jums. L dz ar to pēc sešos gados izpild tās GSE uzraudz -

bas programmas Latvija sāka sarunas ES, rosinot un mudinot Eiropas Komi-siju veikt izmai as vecuma limitā, no kura ir jāveic liellopiem izmeklējumi uz GSE, kā ar veikt izmai as regulas Nr. 999/2001 pras bās un sākt sarunas ar PDVO par nosac jumu pārskat šanu, lai Latvija, kur ir maza liellopu popu-

lācija un nav GSE gad jumi, varētu pretendēt uz augstāko statusu „Nenoz -

m ga GSE riska statuss” un samazināt GSE izmeklējumu skaitu.

Tādējādi Latvija beidzot ir pa-

nākusi, ka tiek piemērota l dz-

vērt ga attieksme pret visām ES dal bvalst m saist bā ar GSE uzraudz bu, jo ir pārskat tas ES normat vo aktu pras bas un PDVO nosac jumi. ll

Dagnija Muceniece, Zemkop bas ministrijas Preses un

sabiedrisko attiec bu noda as vad tāja

4


Prtikas produktu iepirku-

miem Latvijas pašvald bas tērē vair k k 18 miljonus

eiro ik gadu. K pan kt, lai š nau-

da pēc iespējas vair k paliktu pašu pašvald bu teritorij s, nodrošinot ekonomisko izaugsmi?

Pašvald bu un lauksaimniec bas produktu ražotāju sadarb bas veicinā-

šanai LLKC pērn iesāka pilotprojek-

tus Limbažos un Tukumā, kuru mēr is ir panākt, lai vietējo lauksaimnieku saražotā pārtika tiktu piedāvāta vietē-

jām skolām, bērnudārziem un pārējām pašvald bu iestādēm. Vienlaikus ar apkopota informācija no 86 novadu pašvald bām par iepirkumu procesu, bet ar 24 jau izveidojusies sadarb ba.

Šobr d ieg tā pieredze liecina, ka

vietējiem nelielajiem ražotājiem ir gr ti startēt pašvald bu iepirkumos, kuros joprojām galvenais noteikums ir zemākā cena nevis saimnieciski izdev gākais piedāvājums. Iepirkumi lielākoties tiek izsludināti vasarā, kad raža jau aug un saimnieki noieta tirgu tai jau sarunājuši.

Sarežģ jumus katram konkrētam ražotājam bieži rada ar iepirkumu lo-

tēs paredzētais produkcijas klāsts un piegādes noteikumi. LLKC sarunās ar pašvald bām rekomendē lotes sadal t, lai atseviš i tiktu izsludināti iepirkumi produktiem, ko var piegādāt vietējie zemnieki, un produktiem, ko Latvi-jā neaudzē, piemēram, eksotiskajiem aug iem. Tāpat LLKC rosina iepirku-

mus vietējiem aug iem un dārze iem r kot tiem Latvijā atbilstošajā sezonā.

Saimniekiem daudz vienkāršāk savu produkciju b tu iespējams piedāvāt ar kooperat vu pal dz bu. Taču nelielo saimniec bu pašniekiem ir sarežģ ti at-rast l derus, kuri varētu uz emties va-

d bu, turklāt jārē inās ar ar sal dzinoši lieliem attālumiem, kas jāveic, kom-

plektējot produkcijas piegādes.Patlaban akt vākās pašvald bas, kas

atsaucās LLKC aicinājumam atvieglot iespējas vietējiem lauksaimniekiem piedal ties pašvald bu iepirkumos, ir Tukuma un Limbažu novadi. Šeit darbs sākās ar diskusijām starp nova-

du vad bu, LLKC un lauksaimnieku pārstāvjiem. Tālāk apzināti vietējie ražotāji, saražotās produkcijas apjomi un noskaidrots, vai vi i šādos iepirku-

mos vēlētos piedal ties. u 5. lpp.

pĀRtikA mērķis – pAšvAldību iepirkumos vietējie produkti

Zemkop bas ministrijā 27. feb-

ruār notika Latvijas Lauku t risma asociācijas „Lauku ce-

otājs” organizētā diskusija „Apmek-

lētājam atvērta ražojoša saimniec - ba – ieguvums t ristam un ražotājam” un tikko izdotā ce veža „Lauku labu-

mi” atvēršana. Diskusijas dal bnieki apsprieda lauksaimnieciskās ražoša-

nas un t risma mijiedarb bu, savstar-pējās sadarb bas iespēju paplašināša-

nu, pievienoto vērt bu, riskus un citus aktuālus jautājumus.

„M su ražojošajām lauku saim-

niec bām ir jāizmanto cilvēku da-

biskā zi kāre – pagaršot, pamēģināt, iepaz t, piedal ties. Patērētāji uzticas tam, ko paz st. Lauku saimniec bu atvērt ba apmeklētājiem ir noz m gs mārketinga instruments, pašreklāmas aktivitāte. Apmeklētāju uztic bas iemantošana ražotnei dod iespējas pārdot vairāk savas produkcijas. B -

tiskākais ieguvums – tie audis, kas saimniec bu ir apmeklējuši, k st par tās vēstniekiem, jo pēc apmeklēju-

ma noteikti citiem cilvēkiem stāsta, cik laba saimniec ba ir apmeklēta, cik labus pārtikas produktus tā ražo, cik skaistā vietā atrodas un cik jauki ir tās saimnieki,” sac ja zemkop bas ministrs Jānis D klavs.

Zemkop bas ministrs ar uzsvēra, ka gad jumā, ja ražotājs vēlas atvērt savu saimniec bu apmeklētājiem, noteikti ir nepieciešams iek auties reģiona, no-

vada, pagasta t risma aktivitātēs. „Te liela noz me ir atbalstam no t risma nozares kolēģu puses, pirmkārt, iedro-

šināt lauku saimniec bas k t atvērtām t ristiem, izskaidrojot priekšroc bas un ieguvumus, otrkārt, iek aut tās vietējās t risma infrastrukt ras maršrutos,” pa-

skaidroja Jānis D klavs.

Pasākumā piedal jās ražojošo un t risma lauku saimniec bu pārstāv-

ji, pašvald bu un nevalstisko orga-

nizāciju speciālisti, kā ar Zemkop -

bas ministrijas eksperti. Ražojošās lauku saimniec bas pārstāvēja mai-zes cepēji, biškopji, ga as lopkop-

ji, dārze kopji un dārzkopji, piena lopkopji, siera ražotāji, zivju k pi-nātāji un zvejnieki, alus dar tāji un v na ražotāji. ll

ZM informācija

diskutē pAr Apmeklētājiem Atvērtām rAžojošām lAuku sAimNiecībām lAtvijā

5


t 4. lpp.LLKC konsultanti ir iesnieguši

priekšlikumus tehniskajās speciikā-

cijās noteiktajiem termi iem atbilstoši ražotāju iespējām piegādāt konkrētus produktus. Limbažos LLKC konsul-tanti zemniekiem pal dzēja sagatavot piedāvājumus, lai startētu iepirkumos. Tukumā veikts pēt jums „Vietējo ra-

žotāju tirgus da as palielināšana paš-

vald bas pārtikas produktu iepirku-

mos: sociālekonomiskie ieguvumi un iespējamie riski. Situācijas anal ze Tukuma novadā”.

Šogad darbs ar pašvald bām tiks tur-pināts vēl plašāk, jo par vietējiem lauk-

saimniekiem atbilstošu iepirkumu or-ganizēšanu sāktas sarunas vēl ar sešiem Latvijas novadiem. Savukārt Kokneses un Vecpiebalgas novados vietējie ražo-

tāji jau startējuši iepirkumos.LLKC valdes priekšsēdētājs Mār-

ti š Cimermanis tic, ka pakāpeniski izdosies palielināt aizvien plašāku vietējo produktu piedāvājumu pašval-d bu iestāžu iepirkumiem. Pasaulē ir labi piemēri – Zviedrijas pašvald bās jau sen tiek ievērots uzstād jums, ka vietējiem priekšroka iepirkumos. Sa-

vukārt citur Eiropā iet vēl tālāk – lai saudzētu vidi un vesel bu, nosaka, ka priekšroka dodama ne tikai vietējiem, bet vietējiem bioloģiskajiem produk-

tiem. Piemēram, Zviedrijas pilsētā Malmē skolās bērniem pusdienās tiek pasniegta tikai bioloģiski audzēta pār-tika, Dānija noteikusi, ka 2015. gadā publiskajos iepirkumos 90% pārtikas b s bioloģiski audzēta, bet Itālijas galvaspilsētā Romā pašvald bu iepir-kumos 69% pārtikas ir bioloģiska.

Limbažu novadZaiga Blaua, LLKC Limbažu no-

da as uz ēmējdarb bas konsultante:– Pagājušogad sākām pilotprojek-

tu, lai pašvald bu iepirkumos vairāk startētu vietējie lauksaimniec bas pro-

dukcijas ražotāji. Vispirms tikāmies ar novada pašvald bas pārstāvjiem, lai saprastu, vai vi i vēlas iesaist ties šajā projektā. Pašvald ba atzina, ka b tu ie-

interesēta, lai skolām un bērnudārziem tiktu piedāvāta vesel ga vietējā pārtika. Nākamais solis bija sar kotais seminārs lauksaimniekiem, iestāžu vad tājiem un pašvald bas pārstāvjiem, lai vi i la-

bāk varētu saprast, kā varētu veidot šo sadarb bas modeli. Pirmajā seminārā piedal jās ar daudz interesentu, kuri

vēlējās vairāk uzzināt par pašvald bu iepirkumiem. Otro semināru sar kojām tikai lauksaimniekiem, kuri audzē aug-

us un dārze us un varētu piedal ties šajos iepirkumos, apzinot iespējamos apjomus un teritorijas.

M su novadā ir pilsēta un septi-i pagasti. Nākamais solis bija pa-

sākums, kurā uzstājās lektore Maija Placēna – Latvijas Valsts agrārās eko-

nomikas instit ta Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktu sertiikā-

cijas da as vad tāja. Vi a informēja par iepirkumu noteikumiem un runāja ar skolu un bērnudārzu pārstāvjiem

par konkrētiem skait iem, kā aprē ināt produkcijas piegāžu apjomus, veidot tehnisko speciikāciju un kādiem jāb t kvalitātes rād tājiem. LLKC Limbažu konsultāciju birojā veicām aptauju un apkopojām rezultātus par to, cik aug u un dārze u produkcijas var piegādāt m su ražotāji, un cik liela nepiecie-

šam ba pēc tās b tu skolās un bērnu-

dārzos. Vienlaikus sekojām l dzi, kad un kurā iestādē tiks izsludināts iepir-kums. Kad k uva zināms, ko katrs no ražotājiem var piedāvāt un kurā terito-

rijā, pal dzējām zemniekiem sakārtot dokumentus, jo vi i māk izaudzēt, bet problēmas sagādā darbs ar pap riem.

Kopumā vērtējot, pirmā problēma vietējo produktu piedāvāšanai pašval-d bu iepirkumos ir cena. Otrkārt, m su reģionā nav paši daudz dārze u au-

dzētāju, jo lielākoties esam lopkop bas reģions. Treškārt, iepirkuma lotēs sorti-ments bija pārāk plašs, sākot ar red siem l dz kā iem un rutkiem, puraviem un ci-tiem za umiem, kurus ne katrs zemnieks audzē. Lielākoties, – bietes, kāpostus, kartupe us. Tādējādi zemnieks nespēj vienā saimniec bā visu sagatavot. Tad

b tu nepieciešama kooperācija, un tas ar ir „vājais punkts”. Ar tās pal dz bu varētu sabalansēt cenas, bet traucē at-š ir gie attālumi – kādam 30, citam 70 kilometri l dz piegādei. Šogad program-

ma jāturpina un jācenšas tai piesaist t arvien vairāk zemnieku. Nevaram teikt, ka m su pieredze bija r gta, taču jāat-z st, ka jāsāk ar to, – kas ražos, un tur šis process apstājas. No LLKC noda as viedok a izdar jām visu, kas bija iespē-

jams. Vēlamies un varam sniegt pal dz -

bu, lai izveidotos dārze u audzētāju un piegādes kooperat vs, taču nav l deru, kas uz emtos šo atbild bu, turklāt tirg situāciju jau nosaka pāris lielo koopera-

t vu, kuri ir šeit galvenie spēlētāji.

Tukuma novadDaiga Bērz ja, LLKC Tukuma

noda as uz ēmējdarb bas konsultante:– Tukuma pašvald ba jau iesaist -

jās projektā „Foodlink”, un tā ietvaros bija paredzēti l dzek i, lai piesaist tu ekspertus. Vi i sniedza padomus, kā labāk izstrādāt iepirkumu noteikumus. Pateicoties projektam, mēs varējām noorganizēt seminārus pārtikas pro-

duktu ražotājiem, ēdināšanas iestāžu personālam, skolu un bērnudārzu vad -

tājiem. Tajos tika skaidrots, kā bērnus vajadzētu pareizāk ēdināt, jo mums jau pastāv daudzas ierastas lietas, kuru ie-

spaidā aizmirstam par vesel gu pārtiku. Tika sasauktas vairākas darba grupas, kurās lielākoties uz programmas s-tenošanu raudz jāmies no zemnieku viedok a, lai vi us ieinteresētu piedal -

ties iepirkumos lielākā skaitā. Tukuma noda a apzināja ražotājus, un vi u ir daudz, bet katram ir sava nostāja par šo iepirkuma proced ru, un daudziem – ar iepriekšēja negat va pieredze.

Darbs projektā vēl nav pabeigts, jo diemžēl beidzies inansējums. Šobr d strādājam pie iepirkumu stratēģijas un noteikumiem, taču paši iepirkumi nav izsludināti. Pavasar process tur-pināsies, un tas ir labāk, jo iepriekšējā gadā, kad sākām sarunas ar zemnie-

kiem, daudzi atzina, ka varētu b t main juši savu stād jumu strukt ru, zinot par iepirkuma nosac jumiem. Pavasar b s iespējams koriģēt stād -

jumu apjomus, lai dažādotu paredza-

mo piegādāto produkciju. llIveta Tomsone,

LLKC sabiedrisko attiec bu vad tājaDace Millere,

LLKC sabiedrisko attiec bu speciāliste

J pan k, lai vietējo lauksaimnieku

saražot p rtika tiktu pied v ta

vietēj m skol m, bērnud rziem un

p rēj m pašvald bu iest dēm

6


Gada s kums parasti ir z m gs ar to, ka gr matveži steidz gatavot gada p rskatus, k

ar sagatavo ien kuma nodokļu deklar cijas par iepriekšējo gadu. Tiem saimniecisk s darb bas vei-cējiem, kas par saimniecisk s dar-

b bas ien kumu maks iedz vot ju ien kuma nodokli, laika posm no 2014. gada 1. marta l dz 1. jūnijam ir j sagatavo un j iesniedz gada ie-

n kumu deklar cija.

Personu loku, kuriem ir saistoša gada ienākumu deklarācijas sagatavošana, var iedal t divās grupās – tie, kuriem deklarācija ir jāsagatavo un likumā no-

teiktajā termi ā jāiesniedz obligāti, un tie, kuri deklarāciju sagatavo br vprāt -

gi. Rakstā sumā apskat šu nosac jumus, kas jāievēro, sagatavojot deklarāciju gan obligāti, gan br vprāt gi.

Kur meklēt inform ciju par deklar cijas aizpild šanu un iesniegšanu?

Pirmais un galvenais informā-

cijas avots, protams, ir normat vie akti – likums „Par iedz votāju ienā-

kuma nodokli” un Ministru kabine-

ta 2012. gada 21. augusta noteikumi Nr. 568 „Noteikumi par iedz votāju ienākuma nodok a deklarācijām un to aizpild šanas kārt bu”. Deklarācijas aizpild šanas gaitā var b t nepiecie-

šams iel koties ar citos MK noteiku-

mos, kas izdoti saska ā ar likumu „Par iedz votāju ienākuma nodokli”.

Noder ga informācija ir atrodama ar attiec gajā Valsts ie ēmumu dienes-ta mājas lapas www.vid.gov.lv sada ā.

Gada ien kumu deklar cijas veidlapa

Gada ienākumu deklarācija sastāv no deklarācijas D un no šādiem pie-

likumiem:• taksācijas gadā Latvijas Republi-

kā g tie ienākumi D1;• taksācijas gadā g tie ienākumi,

kuriem tiek piemērota samazināta no-

dok a likme D11;• iziskās personas (rezidenta) ār-

valst s g tie ienākumi D2;• iziskās personas (j rnieka), kas ir

nodarbināta (darba attiec bās) uz starp-

tautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, ārvalst s g tie ienākumi D21;

• ienākumi no saimnieciskās darb -

bas D3;• ienākumi no saimnieciskās darb -

bas, ja nodok a maksātājs kārto grāmat-ved bu divkāršā ieraksta sistēmā D31;;

• attaisnotie izdevumi par izgl t bu un ārstnieciskajiem pakalpojumiem D4;

• saimnieciskās darb bas ienākumu deklarācija nodok a maksātājam, kas maksā iksēto ienākuma nodokli D5.

Diez vai b s sastopams tāds gad -

jums, kad nodok u maksātājam b s jāsagatavo visi gada ienākumu dekla-

rācijas pielikumi. Turklāt vairākos gad jumos norma-

t vie akti paredz ar atvieglotu dekla-

rācijas aizpild šanas kārt bu.

K dos gad jumos gada ien kumu deklar ciju var iesniegt br vpr t gi?

Šādi gad jumi ir vairāki, un dekla-

rācijas iesniegšana br vprāt gi parasti tiek veikta, lai sa emtu no valsts bu-

džeta pārmaksāto iedz votāju ienāku-

ma nodokli.Deklarāciju br vprāt gi var iesniegt

tad, ja nodok u maksātājam gada lai-kā nav piemērots viss neapliekamais minimums vai citi likumā noteiktie atvieglojumi. 2013. gadā neapliekamā minimuma un atvieglojumu summas bija šādas:

• neapliekamais minimums – 540 LVL;

• neapliekamais minimums pensio-

nāram – 1980 LVL;• atvieglojums par apgād bā esošu

personu – 900 LVL;• papildu atvieglojumi:• personai, kurai noteikta I vai II in-

validitātes grupa, – 1296 LVL;• personai, kurai noteikta III invali-

ditātes grupa, – 1008 LVL;• politiski represētai personai vai

nacionālās pretošanās kust bas dal b-

niekam – 1296 LVL.Nodok u maksātājs gada laikā var b t

izdar jis ar viena vai vairāku attaisnoto izdevumu maksājumus, kas dod ties bas sa emt nodok a pārmaksas atmaksu. Attaisnotie izdevumi var b t šādi:

attaisnotie izdevumi par izgl t bu un ārstnieciskajiem pakalpojumiem

un vesel bas apdrošināšanas prēmiju maksājumiem;

veiktie ziedojumi un dāvinājumi;privātajos pensiju fondos veiktās

iemaksas;apdrošināšanas prēmiju maksājumi

atbilstoši dz v bas apdrošināšanas l -

gumiem ar l dzek u uzkrāšanu;ieguld jumu fondu ieguld jumu ap-

liec bu iegādes izmaksas, ja š s aplie-

c bas bijušas nodok a maksātāja pa-

šumā vismaz 60 mēnešus.Izgl t bas un ārstniecisko attaisnoto

izdevumu sastāvu un normas nosaka MK 2001. gada 31. j lija noteikumi Nr. 336 „Noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem par izgl t bu un ārstniecis-kajiem pakalpojumiem”. Šiem izdevu-

miem ir noteikts limits 150 latu apmērā, kas gan netiek piemērots attiec bā uz izdevumiem par plānotajām operāci-jām un zobārstniec bas pakalpojumiem (ieskaitot zobu protezēšanu). Nodok u maksātājs savā gada ienākumu dekla-

rācijā dr kst iek aut ar ģimenes locek u attaisnotos izdevumus.

Attiec bā uz ziedojumiem un dā-

vinājumiem, kā ar iemaksām pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju mak-

sājumiem ar ir noteikts ierobežojums – šie izdevumi kopā nedr kst pārsniegt 20 procentus no nodok u maksātāja ap-

liekamā ienākuma. Savukārt, iemaksas pensiju fondos un apdrošināšanas prē-

mijas nedr kst pārsniegt 10 procentus no apliekamā ienākuma.

Attaisnotos izdevumus par izgl t bu un ārstnieciskajiem pakalpojumiem norāda deklarācijas D4 pielikumā (ja attaisnotos izdevumus deklarē ar par ģimenes locek iem, tad par katru ģi-menes locekli ir jāsagatavo atseviš s D4 pielikums). Ziedojumu un dāvinā-

jumu summas, kā ar iemaksas pensi-ju fondos un apdrošināšanas prēmijas norāda gada ienākumu deklarācijā D.

K dos gad jumos deklar cija ir j iesniedz oblig ti?

Nodok u maksātājam noteikti ir jāzina tie gad jumi, kad deklarācija ir iesniedzama obligāti. Ja deklarācija likumā noteiktajā termi ā netiek ie-

sniegta, tas nodok a maksātājam draud ar soda sankcijām. u 7. lpp.

GRĀMAtVeDĪBA UN NODOkĻi

gAdA ieNākumu deklArācijAs sAgAtAvošANA pAr 2013. gAdu

7


t 6. lpp.Gada ienākumu deklarācija obligā-

ti ir jāiesniedz tiem nodok u maksātā-

jiem, kas 2013. gadā ir:• veikuši saimniecisko darb bu (zem-

nieku saimniec bas pašnieks, individu-

ālais komersants, saimnieciskās darb bas veicējs, persona, kas guvusi ienākumus no profesionālās darb bas u. c.);

• guvuši ienākumus ārvalst s;• guvuši ar nodokli neapliekamus ie-

nākumus1, kas kopumā 2013. gadā pār-sniedza 2160 latus (piemēram, pārdota person gā manta, sa emts valsts vai ES atbalsts lauksaimniec bai u. c.);

• guvuši ienākumus, kas apliekami ar 10% likmi un no kuriem nodoklis nav ieturēts izmaksas vietā (piemēram, pārdoti kokmateriāli, sa emtas divi-dendes vai cits ienākums no kapitāla);

• guvuši citus ar iedz votāju ienā-

kuma nodokli apliekamus ienākumus, no kuriem izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis.

Skaidrojumi par atsevišķu deklar cijas pielikumu aizpild šanu

D1 pielikum norāda Latvijā g -

tos ienākumus (tai skaitā ar neaplie-

kamos). Liela da a no šajā pielikumā norādāmās informācijas tiek ieg ta no ienākuma izmaksātāja izsniegtā pazi ojuma par iziskai personai iz-

maksātajām summām (ja deklarāciju iesniedz elektroniski, tad Valsts ie ē-

mumu dienestam pieejamā informā-

cija šajā deklarācijas pielikumā tiek ielas ta automātiski).

Tiem nodok a maksātājiem, kas nav reģistrējušies kā saimnieciskās darb -

bas veicēji un sa em ES vai valsts at-balstu lauksaimniec bai, D1 pielikumā nenorāda šādus valsts atbalstus:

• kred tprocentu da ējai dzēšanai,• apdrošināšanas polišu iegādes iz-

devumu segšanai,• lopkop bai.Meža pašnieki, kas nav reģistrēju-

ši saimniecisko darb bu, D1 nenorāda šādus atbalsta veidus:

• mežu ekonomiskās vērt bas uzla-

bošanai,• infrastrukt rai, kas attiecas uz

lauksaimniec bas un mežsaimniec bas att st bu un pielāgošanu,

1 Ar nodokli neapliekamo ienākumu veidi ir noteikti likuma „Par iedz votāju ienākuma nodokli” 9. pantā

• lauksaimniec bā neizmantojamās zemes pirmreizējai apmežošanai,

• mežsaimniec bas ražošanas po-

tenciāla atjaunošanai un prevent vo pasākumu ieviešanai.

Pārējie atbalsta veidi, ja tādi 2013. gadā ir sa emti, šajā deklarāci-jas pielikumā ir jānorāda. Bet jā em vērā, ka 2013. gadā sa emtās valsts un ES atbalsta summas lauksaimniec bai un lauku att st bai netiek apliktas ar nodokli.

D11 pielikum norāda tos ienāku-

mus, kam piemēro samazināto nodok a likmi (10%). Ja taksācijas gada laikā ir bijuši ar 10% nodokli apliekami ie-

nākumi, no kuriem nodoklis izmaksas br d ir ieturēts, tad šis pielikums nav jāpilda. Viens no gad jumiem, kad iz-

maksas br d nodoklis nav ieturēts, ir šāds – iziskā persona (kura nav saim-

nieciskās darb bas veicējs) pārdod citai iziskai personai (kura nav saimniecis-kās darb bas veicējs) kokmateriālus. Tas noz mē, ka šajā gad jumā neviens nav ieturējis nodokli un ienākuma sa-

ēmējam dar jums jānorāda D11 pieli-

kumā un jāaprē ina nodoklis.D3 un D31 pielikumus aizpilda

saimnieciskās darb bas veicēji. D3 pielikums ir paredzēts tiem saimnie-

ciskās darb bas veicējiem, kas grā-

matved bu kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, bet D31 pielikumu aizpilda divkāršās grāmatved bas kārtotāji. D3 pielikumā ieraksti tiek veikti, pa-

matojoties uz Saimnieciskās darb bas ie ēmumu un izdevumu uzskaites žurnāla datiem, kā ar uz pamatl dzek-

u nolietojuma aprē ina kartēs un in-

ventāra sarakstos norād to informāciju (parasti pirms deklarācijas pielikuma aizpild šanas žurnālā norād tos saim-

nieciskās darb bas izdevumus precizē, izmantojot Izdevumu precizēšanas ta-

bulu). Lauksaimniekiem jā em vērā, ka deklarācijas D3 pielikumā atseviš i ir jānorāda ie ēmumi no lauksaimnie-

ciskās ražošanas (01.1. rinda). 2013.

gadā sa emtās lauksaimniec bas at-balsta summas jānorāda deklarācijas 08. rindā „Neapliekamie ienākumi”.

D31 pielikums tiek aizpild ts, pa-

matojoties uz individuālā komersanta inanšu pārskata un citiem grāmatve-

d bas datiem. Šajā pielikumā l dz gi kā uz ēmumu ienākuma nodok a dek-

larācijā par likumā noteiktām poz ci-jām tiek koriģēta ie ēmumu un izde-

vumu starp ba.D5 pielikums ir paredzēts tiem no-

dok a maksātājiem, kas ir izvēlējušies maksāt iksēto nodokli.

Pēc deklarācijas pielikumu aizpil-d šanas kā noslēdzošais darba posms ir gada deklarācijas D aizpild šana.

Deklar cijas iesniegšanas termiņš un k rt ba

Tiem nodok u maksātājiem, kuriem deklarācija ir jāiesniedz obligāti, dek-

larācijas iesniegšanas termi š ir no 1. marta l dz 1. j nijam.

Saimnieciskās darb bas veicējiem deklarācija ir jāiesniedz, izmantojot Valsts ie ēmumu dienesta elektro-

niskās deklarēšanas sistēmu. Pārējie nodok u maksātāji deklarāciju dr kst iesniegt ar pap ra veidā.

L dz kuram datumam ir j samaks aprēķin tais iedz vot ju ien kuma nodoklis?

Ja veidojas apliekamais ienākums un ir jāmaksā iedz votāju ienākuma nodok-

lis, nodok a maksāšanas termi š ir atka-

r gs no nodok a summas. Ja aprē inātā summa ir l dz 450 latiem (pārrē inot eiro tie ir 640,29 eiro), tad nodoklis ir jāsamaksā l dz 16. j nijam. Ja nodok-

a summa pārsniedz 450 latus (640,29 eiro), tad nodokli budžetā iemaksā tr s vienādos maksājumos – l dz 16. j ni-jam, 16. j lijam un 16. augustam.

Jā em vērā, ka deklarāciju par 2013. gadu aizpilda latos, un tas no-

z mē, ka ar aprē inātais nodoklis ir latos, bet nodoklis ir jāmaksā eiro. Ja, piemēram, tiek aprē ināts nodoklis 210 latu apmērā, tad maksājamā sum-

ma b s 210 : 0,702804 = 298,80 eiro.Saimnieciskās darb bas veicējiem

jā em vērā, ka vienlaikus ar dekla-

rāciju ir jāiesniedz ar iedz votāju ie-

nākuma nodok a avansa maksājumu aprē ins. ll

Linda Puriņa, LLKC Grāmatved bas un inanšu noda as vad tāja

Vair kos gad jumos normat vie akti

paredz ar atvieglotu deklar cijas aizpil-

d šanas k rt bu

8


Valsts ieņēmumu dienests informē, ka ar 2013. gada 6. novembr Saeim pieņem-

tajiem groz jumiem likums „Par iedz vot ju ien kuma nodokli” (turpm k – likums) ir papildin ts ar jaunu ien kumu veidu – ien ku-

mam piel dzin miem aizdevumiem.

Minētie groz jumi likumā stājās spēkā 2014. gada 1. janvār un regulējums par aizdevumu piel dzināšanu ienākumam, izpildoties noteiktiem nosac jumiem, ir piemērojams aizdevumiem, kas izsnieg-

ti, sākot ar 2014. gada 1. janvāri. Attie-

c bā uz tiem aizdevumiem, kas izsniegti l dz 2013. gada 31. decembrim, likumā ir noteikts Valsts ie ēmumu dienesta in-

formēšanas pienākums.Aizdevuma ēmējam – iziskajai

personai ir pienākums sniegt Valsts

ie ēmumu dienestam informāciju par aizdevumiem (to da u), kas tam ir iz-

sniegti un nav atmaksāti l dz 2013. gada 31. decembrim, ja neatmaksātais aizdevums (tā da a) no viena aizdevē-

ja pārsniedz 15 000 eiro.

Par k diem aizdevumiem, kas izsniegti un nav atmaks ti l dz 2013. gada 31. decembrim inform cija ir j sniedz Valsts ieņēmumu dienest ?

Valsts ie ēmumu dienestā informā-

cija ir jāsniedz par tiem aizdevumiem, kuru neatmaksātā da a no viena aizde-

vēja pārsniedz 15 000 eiro.

Par k diem aizdevumiem infor-

m cija Valsts ieņēmumu dienest nav j sniedz?

Informācija nav jāsniedz par aizde-

vumiem, ja aizdevēju un aizdevuma

ēmēju saista laul ba vai radniec ba l dz trešajai pakāpei Civillikuma iz-

pratnē, kā ar , ja aizdevējs ir kred t-iestāde vai krājaizdevu sabiedr ba vai kapitālsabiedr ba, kura sa ēmusi spe-

ciālu at auju (licenci) patērētāja kredi-tēšanas pakalpojumu sniegšanai.

Kam ir j sniedz inform cija Valsts ieņēmumu dienest ?

Likums uzliek par pienākumu in-

formāciju Valsts ie ēmumu dienestam sniegt aizdevuma ēmējam – iziska-

jai personai.

K d termiņ ir j sniedz infor-

m cija Valsts ieņēmumu dienest ?Informācija Valsts ie ēmumu die-

nestā aizdevuma ēmējam ir jāsniedz l dz 2014. gada 30. j nijam. u 9. lpp.

GRĀMAtVeDĪBA UN NODOkĻi

fizisko persoNu NeAtmAksāto Aizdevumu deklArēšANA

Nr.

p.k.

Aizdevēja nosaukums

Reģistrācijas numurs/personas kods

Rezidences valsts Adrese

Aizdevuma izsniegšanas datums

Izsniegtāaizdevuma (tā daļas apmērs)

Aizdevuma atmaksas termiņš

1SIA „BC”

reģ. Nr. XXXXXXX

Latvija Rīga, Katoļu iela 76 03.03.2011 5000 01.03.2014

2 SIA „BC”reģ. Nr. XXXXXXX




Aizdevuma ņēmēja vārds, uzvārds Aizdevuma ņēmēja personas kods Adrese

Jānis Bērziņš XXXXXX-ZZZZ Rīga, Kokles iela 69

AIZPILD ŠAnAS PIEMēRS

Jānis Bērzi š, p.k. XXXXXX-ZZ-

ZZ no SIA „BC”, reģ. Nr. XXXXXXX, kurai nav licences patērētāja kreditē-

šanas pakalpojumu sniegšanai, l dz 2013. gada 31. decembrim ir sa ēmis vairākus aizdevumus:

2011. gada 3. martā aizdevumu,

kura atmaksas termi š ir noteikts 2014. gada 1. marts un kura neat-maksātā da a 2013. gada 31. decem-

br ir 5000 eiro. 2012. gada 3. martā aizdevumu,

kura atmaksas termi š ir noteikts 2016. gada 1. marts un kura neat-maksātā da a 2013. gada 31. decem-

br ir 4000 eiro.

2013. gada 3. martā aizdevumu, kura atmaksas termi š ir noteikts 2016. gada 1. marts un kura neat-maksātā da a 2013. gada 31. decem-

br ir 7000 eiro.

Inform cija par aizdevumu iziskajai personai 2013. gadsII Aizpilda aizdevuma ņēmējs

Aizdevuma ņēmēja vārds, uzvārds Aizdevuma ņēmēja personas kods Adrese

Jānis Bērziņš XXXXXX-ZZZZ Rīga, Kokles iela 69

Nr.

p.k.

Aizdevēja nosaukums

Reģistrācijas numurs/personas kods

Rezidences valsts Adrese

Aizdevuma izsniegšanas datums

Izsniegtāaizdevuma (tā daļas apmērs)

Aizdevuma atmaksas termiņš


Latvija Rīga, Katoļu iela 76 05.01.2012 49 800,51 05.01.2030

AIZPILD ŠAnAS PIEMēRS

Jānis Bērzi š, p.k. XXXXXX-ZZZZ, 2012. gada 5. janvār ir sa-

ēmis aizdevumu Ls 50 000 no SIA „BC”, reģ. Nr. XXXXXXX,

kurai nav licences patērētāja kre-

ditēšanas pakalpojumu sniegša-

nai. Aizdevuma atmaksas termi š ir noteikts 2030. gada 5. janvā-

ris. Aizdevuma neatmaksātā da a 2013. gada 31. decembr ir Ls 35 000

vai 49 800,51 eiro (35 000 /0,702804).

Inform cija par aizdevumu iziskajai personai 2013. gadsII Aizpilda aizdevuma ņēmējs

9


eiropas Kopienas normat vie akti nosaka pamatprincipus par bioloģisko produktu ra-

žošanu, marķēšanu, kontroli un t -

dēj di ar aizsardz bu produktiem, kas iegūti ar bioloģisk s ražošanas metodēm. Eiropas Savien bas dal b-

valst s ir noteikta vienota k rt ba, k d m j būt oblig taj m nor dēm bioloģisko produktu marķējum .

Padomes regulas (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu mar ēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu pieli-kumā ir uzskait ti termini (piemēram, LV: bioloģisks, ekoloģisks), kurus var izmantot visā Kopienā un jebkurā Ko-

pienas valodā, atseviš i vai saist ti, tādu produktu mar ēšanai un rekla-

mēšanai, kuri atbilst bioloģiskās lauk-

saimniec bas regulas pras bām.Eiropas Savien bas dal bvalst s

ir izveidota kontroles sistēma, kurā darbojas viena vai vairākas neatka-

r gas valsts un/vai privātas kontro-

les instit cijas. Latvijā bioloģiskās lauksaimniec bas saimniec bu un pārtikas pārstrādes uz ēmumu serti-ikāciju veic divas kontroles instit -

cijas: SO „Vides kvalitāte” (koda Nr.

LV-BIO-01) un Valsts SIA „Sertii-

kācijas un testēšanas centrs” (koda Nr. LV-BIO-02).

Kontroles sistēma ietver visus normat vajos aktos noteiktos piesar-dz bas un kontroles pasākumus, kas nodrošina god gas konkurences aps-

tāk us bioloģiskās lauksaimniec bas produktu ražotājiem un šo produktu uzticam bu patērētāju vid . emot vērā to, ka sertiikācijas procesam jāb t nepārtrauktam, kontroles insti-t cija uz ēmumu pārbauda vienreiz gadā, bet augsta riska uz ēmumā tiek veiktas ārpuskārtas un nepieteiktas pārbaudes.

Ja produkti ražoti atbilstoši biolo-

ģiskās lauksaimniec bas pamatprin-

cipiem, tad uz ēmumam kontroles instit cija izsniedz sertiikātu, kas dod ties bas produktu mar ēju-

mā norād t atsauces „Bioloģisks”, „Ekoloģisks” vai to atvasinājumus „Bio”, „Eko”. Bioloģisko produktu mar ējumā jāb t obligātajām norā-

dēm (skat. attēlā). llAdrija Sietiņsone, PVD Pārtikas uzraudz -

bas departamenta Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniec bas

uzraudz bas da as vecākā eksperte

lAUksAiMNieCĪBA

bioloģiskā lAuksAimNiecībAs sistēmA uN bioproduktu mArķējums

Kontroles institūcijas koda Nr.LV-BIO-01

LV-BIO-01Lauksaimniecība ES

Izcelsme produkta sastāvā esošajām izejvielāmLauksaimniecība ES (visas izejvielas iegūtas ES)Lauksaimniecība ārpus ES (izejvielas iegūtas trešajās valstīs)Lauksaimniecība ES ārpus ES (izejvielas iegūtas gan trešajās valstīs, gan ES)

ISO starptautiskais valsts kods,

vieta, kur pārbaude veikta

Noteiktais trīs burtu termins

BIO, EKO, ORG, OKO

Atsauces numurs

t 8. lpp.K tiek noteikts aizdevuma ne-

atmaks t s daļas apmērs un tas, vai inform cija par aizdevumu j sniedz, ja aizdevums nav iz-

sniegts eiro?Ja aizdevums ir izsniegts latos vai

citā val tā, kas nav eiro, nosakot tā neatmaksāto da u eiro, tiek izman-

tots Latvijas Bankas noteiktais kurss 2013. gada 31. decembr . Ja aizde-

vums nav izsniegts latos vai eiro, tad, nosakot aizdevuma neatmaksā-

tās da as apmēru eiro, sākotnēji tā pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa 2013. gada 31. decembr tiek pārrē i-nāta latos, un pēc tam no latiem pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa – eiro.

PIEMēRS

L dz 2013. gada 31. decembrim sa emtā aizdevuma neatmaksā-

tā da a ir 50 000 USD. Aizdevu-

ma neatmaksātā da as apmērs latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa 2013. gada 31. decembr ir Ls 25 750 (50 000 x 0,515), aizdevuma ne-

atmaksātās da as apmērs eiro ir 366 389,95 (25 750/0,702804).

K da veidlapa tiek aizpild ta, sniedzot inform ciju par aizdevu-

miem (to daļu), kas nav atmaks ti l dz 2013. gada 31. decembrim?

Sniedzot Valsts ie ēmumu dienes-

tā informāciju par aizdevumiem (to da u), ir jāaizpilda Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumu Nr. 899 „Likuma „Par iedz votāju ienākuma nodokli” normu piemēro-

šanas kārt ba” 1.1 pielikuma „Infor-mācija par aizdevumu iziskajai per-sonai” II sada a, kurā informācija ir jāuzrāda aizdevuma ēmējam.

K da inform cija tiek uzr d ta veidlap ?

Veidlapā tiek norād ta informāci-ja par aizdevēju (vārds, uzvārds vai nosaukums, personas kods vai reģis-

trācijas numurs), aizdevuma ēmēju (vārds, uzvārds, personas kods), kā ar informāciju par aizdevuma iz-

sniegšanas datumu, tā neatmaksāto da u uz 2013. gada 31. decembri un l gumā paredzēto atmaksas termi u. Veidlapā aizdevuma neatmaksātās da as apmērs tiek norād ts eiro. ll

Valsts ie ēmumu dienesta Nodok u pārvalde

10


svAr

īgāk

ie d

Atum

i, ku

rus

lAuk

u uz

ņēm

ējs

Ned

rīk

st A

izm

irst

201

4. g

AdA

Apr

īlī

Term

iņš,

kur

a la

ikā

var i

esni

egt p

iete

ikum

u,

iesn

iegu

mu

vai a

tska

iti.

Ie

snie

gum

u un

ats

kaiš

u ap

kopo

šana

s da

tum

s va

i ies

nieg

šana

s be

igu

datu

ms.

* Lai

saņ

emtu

atb

alst

u, tā

mes

par

plā

nota

jiem

pas

ākum

iem

iesn

iedz

šķi

rnes

dzī

vnie

ku a

udzē

tāju

org

aniz

ācija

s, la

i vēl

āk s

lēgt

u līg

umus

ar l

auks

aim

niek

iem

Term

iņšM

arts

Aprīli

sM

aijs

12

715

2025

311

715

2022

2530

1

Lauk

u attīs

tības

prog

ramm

aLa

uksa

imnie

cības

prod

uktu

pievie

nots

vērtī

bas r

adīša

na

Eiro

pas Z

ivsaim

niecīb

as fo

nda a

tbalst

a pas

kumi

Inves

tīcija

s akv

akult

ūras

uzņē

mumo

sZv

ejas u

n akv

akult

ūras

prod

uktu

apstr

deInv

estīc

ijas z

vejas

kuģu

ierīc

ēs un

zveja

s rīku

selek

tivit

te

Nacionls subsīdijas

Koop

eratī

vajm

sabie

drīb

mAt

balst

s lau

ksaim

niecīb

as u

n me

žsaim

niecīb

as p

akalp

ojumu

koo

pera

tīvaj

m sa

biedr

ībm

(izņe

mot to

s, ka

s dar

bojas

pien

saim

niecīb

as un

grau

dkoīb

as no

zarē

)At

balst

s atzī

tm la

uksa

imnie

cības

paka

lpojum

u koo

pera

tīvm

sabie

drīb

m

Atba

lsts d

alība

i prtik

as kv

alitt

es sh

ēms

Atba

lsts b

ioloģ

isks l

auks

aimnie

cības

shēm

aiAt

balst

s nac

ionls

prtik

as kv

alitt

es sh

ēmai

Risk

a sam

azin

šana

Atba

lsts a

pdro

šinša

nas p

olišu

ieg

des i

zdev

umu s

egša

nai

Grmatvedība un nodokļi

Piev

ienot

s vēr

tības

nodo

klis (

PVN)

PVN

mēne

ša (c

eturkš

ņa, p

usga

da) d

eklar

cija u

n mak

sša

nas t

ermi

ņšPi

evien

ots v

ērtīb

as no

dokli

s (PV

N)Ga

da de

klar

cija (

ja sa

skaņ

ar P

VN lik

uma p

rasīb

m ga

da de

klar

cija i

r jies

niedz

)Mi

krouz

ņēmu

mu no

dokli

sMi

krouz

ņēmu

mu no

dokļa

prsk

atsDa

rījumu

kvītis

Atsk

aite p

ar da

rījumu

kvīšu

izlie

tojum

uVa

lsts s

ocil

s apd

rošin

šana

s obli

gts

ie

mak

sas

Atsk

aites

iesn

iegša

nas t

ermi

ņš un

nodo

kļa m

aks

šana

s ter

miņš

- P

AŠNO

DARB

INTA

JIEM

Iedzīv

otju

ienku

ma no

dokli

sGa

da ie

nku

mu de

klar

cija p

ar 20

13. g

adu

Iedzīv

otju

ienku

ma no

dokli

sDe

klar

cija

par i

enku

mu n

o ka

pitla

(par

mēn

esi)

- ja

ienku

ms n

o ka

pitla

pieau

guma

iep

riekš

ēj m

ēnes

ī prsn

iedzis

711,4

4 eiro

Iedzīv

otju

ienku

ma no

dokli

sDe

klar

cija

par i

enku

mu n

o ka

pitla

(par

cetu

rksni)

- ja

ienku

ms n

o ka

pitla

pieau

guma

mē

nesī

no 14

2,30 -

711,4

4 eiro

Iedzīv

otju

ienku

ma no

dokli

sDe

klar

cija p

ar ie

nku

mu no

kapit

la (p

ar ga

du) -

ja ie

nku

ms no

kapit

la pie

augu

ma m

ēnes

ī ir l

īdz 10

0 lati

em (1

42,29

eiro

)

Uzņē

mumu

ien

kuma

nodo

klis

Uzņē

mumu

ien

kuma

nod

okļa

dekla

rcij

a pa

r 201

3. ga

du u

n uz

ņēmu

mu ie

nku

ma n

odok

ļa av

ansa

mak

sjum

u apr

ēķins

2014

. gad

amGa

da p

rskats

Gada

prsk

ats pa

r 201

3. ga

du (ja

prsk

ata ga

ds sa

krīt a

r kale

ndro

gadu

)

11


Dom jot par gan mpulku un govju m tņu paplašin šanu, visvair k apspriežamie jau-

t jumi ir komfortabla vieta dz v-

niekiem un nepieciešamie kapit l-ieguld jumi.

Prec za un pārdomāta plānošana ir vairāk nekā nepieciešama, jo katra k da govju komforta nodrošināša-

nā nes s lielus zaudējumus nākotnē. Saimnieki bieži br nās, kā tas var no-

tikt, ka pie l dzvērt gas bar bas bāzes vienā saimniec bā piens tek un govis ir vesel gas, otrā – rezultātu nav. Mak-

simāls komforts gov m m tnēs ir š no-

slēpuma atslēgas vārds. K ts b vēšana vai rekonstrukci-

ja – tas ir kompromiss starp vēlmēm un iespējām. Šoreiz pieminēšu pa-

matlietas, kas ir jāievēro nepiesietās turēšanas k t s un kuras nedr kstam ignorēt, plānojot, rekonstruējot vai uzlabojot govju m tnes.

1. VietaVieta ir pirmais, kas jāsarē ina.

Katrai govij nepieciešami vismaz 8–10 m2, ieskaitot ejas un bar bas galdus.

2. Ventil cijaGaisa pl sma ir nākamais vitāli

svar gais faktors, bet Latvijā tam bieži nepievēršam pietiekamu uzman bu.

Nevajag jaunceltni „lipināt” pie jau esošajām b vēm. Tas var izjaukt dab -

gās gaisa pl smas un neb s iespējams nodrošināt pietiekamu ventilāciju. K ts sānu malai jāatrodas pēc iespējas perpendikulāri valdošajiem vējiem.

Sānu malās atvērtajai da ai jāb t 2,5–4 m augstai atkar bā no k ts pla-

tuma un govju skaita (0,75 m uz govju gu vietas rindu).

Pieaugušai govij nepieciešamais svaigā gaisa daudzums vasarā ir 280 m3/stundā, bet ziemā – 133 m3/stundā.

Ventilācijas sistēmas konkrētās pras bas un izmērus, protams, ietek-

mēs jumta laidums, sl pums, augs-

tums, bet ventilācijas atvērumam jum-

ta korē jāb t 2% no k ts platuma.3. Guļvietu skaits un dizains • Gov m diennakt kopā ir jāgu pie-

tiekami ilgs laiks, lai tās b tu atp tušās un vesel gas, ar spēc gu im nsistēmu. Govs diena ir sadal ta daudzos ciklos (ēšana, dzeršana, gulēšana), tāpēc bar -

bai un denim ir jāb t br vi un ērti sa-

sniedzamam no jebkuras gu vietas k t . Minimālais laiks, kas govij ir jāpavada, gu ot gu vietā, ir 12 stundas, optimālais – 13–14 stundas, ideālais – 17–18 stundas. Katra papildus stunda virs minimuma govs diennakts izslaukumu palielinās par 0,5–1 kg piena no govs dienā.

• Vislabākais b tu uz 90 gov m plānot 100 gu vietas atbilstoši govju lielumam.

• 700 kg smagai melnraibajai Ho-

lšteinas š irnes govij nepieciešamie gu vietas izmēri ir 1,28 m platumā un 1,80 m garumā. Lai govis gu vietās gulētu taisni nevis pa diagonāli, aiz kr šu balsta jāb t vismaz 50–85 cm uz priekšu un 100 cm augstumā bez š ērš iem, kas varētu traucēt izklupie-

nam piecelšanās br d . • Govju gu vietām ir jāb t m kstām.

Gu ot uz cietas pamatnes, tiek traucēta asins pl sma caur tesmeni.

• Betonētajām gu vietām ir jāb t ar 2–3 grādu sl pumu un jāatrodas ne augstāk par 20 cm no mēslu ejas.

• Ja nepietiek pareiza izmēra gu -

vietu, govis negrib gulēt gu vietās un tām ir lielāka iespējam ba klibot, sa-

slimt ar mast tu, kā ar pasliktinās aug-

l bas rād tāji. • J s tikai un vien gi inansiāli ie-

g siet, ja pareizi izplānosiet k ti un atbilstoši govju lielumam ier kosiet gu vietas.

4. EjasPalielinoties govju skaitam k t , ir

jānodrošina br va govju kust ba, bez š ērš iem, tāpēc eju platumam starp gu vietu rindām jāb t 3 m un pie ba-

r bas galda – 4 m. • Katrai govij nepieciešamais bar -

bas galda garums ir 0,7m, ar denim

ir jāb t br vi pieejamam. Tas noz -

mē, ka 10% govju no grupas ir jāspēj vienlaikus dzert, vienai govij paredzot 10–20 cm dzirdnes garumu.

• R p gi ir jāizplāno govju kust ba uz slaukšanās zāli, pie bar bas galda un dzirdnēm un pats ātrākais ce š at-paka uz gu vietām.

5. Slaukšanas z leBieži saimnieki mēģina paplašināt

ganāmpulkus, nesamērojot to ar slauk-

šanas zāles lielumu. Slaukšanās laiks ar gaid šanu slaukšanas zālē nedr kst pārsniegt 2 stundas dienā. Pie mums gan lielākoties laiks tiek pārtērēts, lēni strādājot slaukšanas zālē, tāpēc slauk-

šanas laiks vienai grupai pagarinās. Būtisk kie pamatnosac jumi

govju komfortam kūt :• pietiekama ventilācija un gaisa

pl sma;• lielāks atbilstoša izmēra gu vietu

skaits nekā govju skaits grupā; • pareizi saplānota govju kust ba

jeb pl sma;• pārdomāta darbaspēka un slauk-

šanas zāles efektivitāte. Kāds ang u zemnieks pastāst ja, ka,

paplašinot k ti l dz 400 slaucamajām gov m, gu vietas tika saplānotas ar pietiekamu vietu izklupienam gov m piece oties, lai govis gulētu taisni un mazāk mēslotos stāvvietās. Gov m ie-

ejot jaunajās gu vietās, b tiski sama-

zinājās kāju atspaid jumi un mast ti. Bijis ac mredzams, ka govis j tas labi rekonstruētajā k t , kur eju platumi bija 3,5 un 4,8 m. Rekonstruētajā da ā stundu pirms slaukšanās 92% gov-

ju gulēja gu vietās, sal dzinājumā ar 60% vecajā k ts da ā, un mast ti sa-

mazinājās no 26% uz 19%. Tas bijis pārsteigums saimniekiem, cik b tiski

un ātri uzlabojušies govju vesel bas rād tāji.

Par b tisku somatisko š nu skaita samazinājumu vidēji ganāmpulkā no 300–400 t k-

stošiem l dz rād tājam zem 100 t kstošiem stāsta ar viens

Latvijas zemnieks. Samazinājums noticis, pateicoties pareizāk izplā-

notai ventilācijai un atbilstošam k ts augstumam jaunajā k t , jo turēšana nepiesieti un uz smilt m notika ar ie-

priekšējā k t . llSilvija Dreijere,

lopkop bas konsultante

lOpkOpĪBA govju komfortA prAsībAs kūtī

12


lielopu nozarē ražošanas iz-

maksas pieaug, bet cenas tirgū st v uz vietas vai samazin s,

l dz ar to samazin s ražošanas ap-

jomi, secin ts COPA–COGECA un EK r kotaj darba grup par liello-

piem un teļiem. Taj k eksperts no Latvijas piedal j s Latvijas Lauk-

saimniec bas kooperat vu asoci ci-jas p rst vis Dainis Rungulis.

Darba grupā secināts, ka ES vidēji par 4,5% ir samazinājies gan dz vnie-

ku skaits, gan ga as ražošanas apjoms. Pērn liellopu ga ai turpinājies ar cenu kritums – vidēji par 2,1%, bet te a ga ai pērn bija neliels cenas kāpums. Situāciju ES ietekmēja Krievijas un Turcijas tirgu aizvēršana importam no ES, vienlaikus pavērās eksporta iespē-

jas uz Alž riju, Šveici un citiem ma-

zākiem eksporta tirgiem. ES liellopu

ga u ieved galvenokārt no Braz lijas, Argent nas, Urugvajas, ASV un Aus-

trālijas. ES kopumā liellopu ga u sara-

žo mazāk nekā patērē. Situācija liellopu ga as tirg da-

žādās ES valst s pērn bija atš ir ga. Vācijā ga as ražošanas apjomi sama-

zinājušies par 6%, ar cenas ir zemā-

kas nekā aizpērn. Holandē nozarē nav b tisku izmai u, lai gan vērojama ten-

dence ražošanai un cenām samazinā-

ties. Itālijā liellopu ga as cenas nemai-nās, bet palielinās ražošanas izmaksas un samazinās iekšējais patēri š. Dā-

nijā liellopu kaušana samazinājusies par 6%, cenas kr tas, paši gov m. Par cenas un ražošanas apjomu samazi-nāšanos zi o ar Francija un Be ģija, savukārt nosac ti stabila situācija ir Skandināvijā, Austrijā un Čehijā.

Liellopu nozarei jārē inās ar ES

iecerēm jau šogad parakst t br vās tirdzniec bas l gumu ar Kanādu, kas citstarp paredz Kanādai pieš irt apmēram 50 t kstošus tonnu lielu liellopu ga as eksporta kvotu uz ES. L dz ga apjoma eksporta kvotu plā-

nots pieš irt ar ASV, ar kuru plānots br vās tirdzniec bas l gumu parakst t 2016. gadā. Šie l gumi rad s papildu spiedienu ES tirg , un, visticamāk, cenu samazinājumu liellopu ga ai. ES neplāno atteikties no l gumiem un produktu importa kvotām, jo lauk-

saimniec ba ir tikai neliela da a, kas ietverta šajos l gumos. ES valstu pār-stāvji darba grupā norād ja, ka neva-

jadzētu ziedot liellopu ga as sektoru, lai sakārtotu citus jautājumus ar ASV un Kanādu. EK norāda, ka ES val-st m b tu jāce liellopu sektora kon-

kurētspēja kopējā tirg . ll

BRiseles GAiteŅOs

liellopu NozAre: ceNAs uN pAtēriņš sAmAziNās

COPA–COGECA sagatavojusi priekšlikumus jaun m Ei-ropas Inov ciju partner bas

fokusa grup m, kuru mērķis ir vei-cin t zin tnes un praktisk s lauk-

saimniec bas cieš ku sadarb bu. Darba grup Latvijas lauksaimnie-

ku intereses p rst vēja LLKC pro-

jektu vad t js Andrejs Briedis. Eksperts informē, ka iepriekš CO-

PA–COGECA dal borganizācijas tika aicinātas aizpild t un ies t t anketu, kas apkopotu informāciju par dal bu zinātnes projektos. L dzšinējā akti-vitāte ir oti niec ga – l dz februāra vidum sa emta tikai viena anketa no spā u kooperat va. Ar pārējās orga-

nizācijas ir aicinātas informēt gan par pašreizējo dal bu pētniec bas projek-

tos, gan ar par l dzšinējo pieredzi.COPA–COGECA informācijas

apmai as sistēmā „Agriinfo” tiek regulāri atjaunota informācija par aktuālajiem projektu uzsaukumiem. Interesentiem – COPA-COGECA da-

l borganizāciju pārstāvjiem, kas vē-

las darboties projektu konsultat vajās padomēs, jāpiesakās pie Pēt jumu un inovāciju darba grupas kontaktperso-

nas Tania Runges. Gada sākumā neformālas sanāks-

mes laikā tika sagatavoti priekšlikumi

par 8 jaunajām fokusa grupām sekojo-

šos tematiskajos virzienos:1. ADV lauksaimniec bas ienes -

gums (ADV – augstas dabas vērt bas; HNV – high nature value) – kā uzla-

bot ADV lauksaimniec bas rentabili-tāti, nepazaudējot dabas vērt bas?

2. Alternat vas un inovat vas piegā-

des ēdes – ie ēmumu palielināšana un l dzsvara uzlabošana.

3. Raž bas optimizēšana ekofokusa plat bās – kā labāk izmantot ekofo-

kusa plat bas, lai saglabātu laukaugu konkurētspēju?

4. Pastāv go zālāju rentabilitāte – to apsaimniekošana, integrējot konkurēt-spēj gu ražošanu, oglek a uzkrāšanu, resursu izmantošanas efektivitātes uzlabošanu un bioloģiskās daudzvei-d bas saglabāšanu.

5. Mēslojuma efektivitāte – ar ino-

vat vu mēslošanu, kult raugu atlieku apsaimniekošanu, ap de ošanu, aug-

seku, organisko vielu apsaimnieko-

šanu, augsnes kvalitātes saglabāšanu un augsnes mikroorganismiem risināt konliktu starp kult raugu kvalitātes pras bām un normat vo aktu pras bām (Nitrātu direkt va, dens direkt va).

6. Integrētā augu aizsardz ba aug-

snes slim bu novēršanai – kādi pa ē-

mieni praksē izmantojami augsnes

slim bu ierobežošanai ir pieejami at-tiec gajām kult rām? Kādas alterna-

t vās metodes izmantojamas augsnes dezinfekcijai?

7. Antibiotiku samazināšanas ie-

spējas putnkop bā.8. Efektivitātes palielināšana ar

prec zu plānošanu, ražošanu un mo-

nitoringu, izmantojot GNSS (globālā satel tu navigācijas sistēma).

Martā plānota ekspertu konkursa izsludināšana 1., 4., 5. un 8. tēmai.

Tā kā COPA–COGECA formāli tiešā veidā nevar iesniegt savus priekš-

likumus par fokusa grupu tematiku Lauksaimniec bas ģenerāldirektorā-

tā (turpmāk DG Agri), tad ir svar ga dal borganizāciju balss. Fokusa grupu tēmas nominē DG Agri, konsultējoties ar SCAR (Standing Committee on Agricultural Research – Lauksaim-

niec bas pēt jumu pastāv gā komite-

ja). Fokusa grupu mēr is – noskaidrot esošo situāciju un noteikt iespējamos inovat vos risinājumus. Ekspertu pie-

teikšanās darbam fokusa grupās jāveic tr s nedē u laikā pēc to izsludināšanas. Diemžēl lauksaimnieki ne vienmēr var atrast laiku, lai piedal tos fokusa grupu darbā. L dz šim lauksaimnieku lomu sal dzinoši labi aizpilda konsul-tat vo dienestu darbinieki. ll

gAtAvo priekšlikumus jAuNiem pētījumiem

13


COPA ir Eiropas līmeņa profesionālo lauksaimnieku organizāciju komiteja, kas pārstāv lauksaimniekus ES un starptautiskās institūcijās. Tā ir dibināta 1958. gadā.

COGECA ir Eiropas līmeņa lauksaimniecības kooperācijas komiteja, kas pārstāv kooperatīvu intereses ES un starptautiskās institūcijās. Tā ir dibināta 1959. gadā.

Kopš 1962. gada COPA un COGECA apvienoja birojus un kopīgi pārstāv Eiropas lauksaimnieku un kooperatīvu intereses.

Mežsaimniec bas atbalsta pas kumu ieviešan ES nav sekmējies visai labi –

2007. – 2013. gada pl nošanas period astoņu mežsaimniec -

bai velt to pas kumu apguve uz 2012. gadu bijusi tikai 42,2% ap-

jom no s kotnēji pl not . Par to spriests COPA–COGECA, CEPF un EK darba grup mežsaimnie-

c b , kur k eksperts no Latvijas piedal j s Latvijas Zemnieku fede-

r cijas p rst vis Arnis Muižnieks.Vismazākā apguve konstatēta pirm-

reizējai agromežsaimniec bas sistēmu ier košanai (1,8%), NATURA 2000 maksājumiem (16,6%) un Meža vides maksājumiem (13%). Darba grupā vairāki diskusiju dal bnieki norād -

ja uz pārlieku lieliem birokrātiskiem nosac jumiem, lai pieteiktos uz pasā-

kumiem (plat bu iez mēšana, prec za uzmēr šana utt.) un neadekvāti maza-

jām maksājumu likmēm (NATURA 2000). Darba grupā pie emts lēmums aicināt Mežsaimniec bas un kor a dar-ba grupu pie emt rezol ciju EK, kurā rosina Komisiju izanalizēt iemeslus zemajai inansējuma izmantošanai un zemajam mežsaimniec bas pasākumu stenošanas l menim: vai inansējums

dažādiem mežsaimniec bas pasāku-

miem tika sadal ts sabalansēti un vai var tikt veikti uzlabojumi, un tad zi ot par rezultātiem.

Konsultat vā grupa mežsaimniec -

bas un kor a jautājumos uzskata, ka Komisijai ir jāpierāda, ka no iepriekšē-

jā plānošanas perioda var izdar t seci-nājumus, kas tiks emti vērā, apstipri-not nākamā programmēšanas perioda lauku att st bas programmas. Tajās no-

teikti jāb t pievilc giem pasākumiem mežsaimniec bā, kas sasniedz visus tr s ilgtspēj gas mežsaimniec bas p lārus: ekonomisko, vides un sociālo. ll

Pēc COPA–COGECA ekspertu darba atskaitēm informāciju publicēšanai sagatavoja

LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja Iveta Tomsone

Ekspertu dal ba pasākumā organizēta VLT aktivitātes ”Nozaru ekspertu zi ojumi” ietvaros.

Plašāk ar COPA–COGECA darba grupu ekspertu aktivitātēm iespējams iepaz ties Valsts Lauku t kla mājaslapā http://www.laukutikls.lv/

copa_cogeca.

es iez mējusi jaunus mērķus biodegvielas ražošan un patēriņ

saist b ar lauksaimniec bas tirgus perspekt v m pēc 2020. gada. Par tiem spriests COPA–COGECA un EK bioenerģijas un biotehnoloģijas darba grup , kur k eksperts no Latvijas piedal j s Latvijas Lauk-

saimniec bas kooperat vu asoci ci-jas p rst vis Oskars C rulis.

Eksperts informē, ka pēdējā laikā k uvis aktuāls jautājums par pirmās paaudzes biodegvielu, atbalstu tās ra-

žošanai un aizsardz bu no importētās biodegvielas. Polijas pārstāvis darba

grupā norād jis, ka ES pastāv at-balsts biodegvielas ražošanai,

taču lielāko da u atbalsta sa em

importētāji pa-

matā no ASV, kur biodegvielas ražo-

šanas izmaksas ir ze-

mākas, jo tiek izman-

totas cukurniedres un palmu e a. Š problē-

ma tikšot izmeklēta un par rezultātiem zi ots Ei-

ropas Komisijai. Vērtējot bioenerģijas ražoša-

nas perspekt vas, ES pie emamāka b s bioenerģija, kas tiks ieg ta no at-kritumiem un nepārtikas izejvielām. L dz ar to pakāpeniski tiks samazināts atbalsts pirmās paaudzes biodegvielai un vairāk atbalst tas jaunās paaudzes biodegvielas. Pārmai as tiks veiktas pakāpeniski, jo šobr d uz ēmēji ir investējuši pārstrādes infrastrukt rā, kā rezultātā strauja pras bu mai a var negat vi ietekmēt ikvienu nozarē ie-

saist to cilvēku un ikvienas dal bvalsts tautsaimniec bu. ll

es mežsAimNiecībAs pAsākumi – Nepopulāri

es jAuNi mērķi biodegvielAi

14


M jražošanas SIA „Gar-

dums” saimniece Inese Veismane izveidoja savu

uzņēmumu 2010. gad , un t ir vi-ņas pamatnodarbošan s, kas s -

kusies k hobijs. Konditorejas iz-

str d jumi liel koties tiek gatavoti pēc pasūt jumiem, k ar neliel daudzum ražoti tirgošanai pašu veikal – kūku bodē „Gardums”. Produkcijas kvalit ti nodrošina roku darbs un galvenok rt vietējo izejvielu izmantošana.

Reģistrēšana– K noritēja uzņēmuma reģis-

tr cijas process un k veidoj s sa-

darb ba ar valsts institūcij m?– Reģistrējot mājražošanu, problē-

mu nebija. Lai uzsāktu darboties jeb-

kurā uz ēmējdarb bas jomā, vajag oti lielu paciet bu un galvenais – nedr kst padoties gr t bu un š ērš u priekšā. Sadarb ba ar mājražošanu kontrolē-

jošām iestādēm kopumā ir laba. PVD tagad ar pal dz un konsultē, kas ir oti svar gi jaunam uz ēmumam, uzsākot darbu. Likumdošanas pras bas gan nav draudz gas nelieliem uz ēmu-

miem, ar mājražotājiem. Piemēram, darba droš bas likumdošana, kas attie-

cas uz uz ēmumiem, kuriem ir vairāk nekā pieci darbinieki. Pras bas ir pā-

rāk stingras un rada papildus izdevu-

mus mazajiem ražotājiem. Tāpat ar nodok u slogs ir pārāk liels mazajiem uz ēmumiem.

Ražošana– K du tehnoloģisko ražošanas

procesu izmantojat? – Visa produkcija ir roku darbs un

maksimāli tiek izmantoti tikai dab gi produkti, nekādus uzlabotājus vai kon-

servantus nelietojam, ar krāsvielas tiek gatavotas tikai no dab gām vie-

lām, piemēram, biešu sulas, kurkuma, kakao u. c. K ku cepšana aizsākās kā hobijs, ko jaun bā apguvu, mācoties no labām saimniecēm, pārējo apgu-

vu pašmāc bas ce ā. M su galvenais

nosac jums, lai produkcija garšotu kā mājās gatavota, un pie tā ar pietura-

mies, izvēloties gan produktus, gan tehnoloģiju un receptes. Produkciju ražojam galvenokārt uz pas t juma un, cik nepieciešams, pašu veikalam, tāpēc tā netiek ilgstoši uzglabāta.

– Kas veido receptūru un procesa aprakstus?

– Iedvesmu receptēm sme amies žurnālos, grāmatās, daudzas receptes „nāk no tautas”, no draugiem, kā ar ir sa emtas mantojumā no ģimenes. Visas jaunās receptes tiek izmēģinātas un pielabotas pēc garšas, tikai tad pie-

dāvātas pircējiem. Da a izejvielu tiek ražota savā piemājas saimniec bā – olas, aug i un ogas ievār jumiem. u 15. lpp.

MĀJRAŽOŠANA

produkcijAs kvAlitāti NodrošiNA roku dArbs

Saimniece: Inese Veismane.Atrašan s vieta: Gulbenes no-

vads, Gulbene, Rīgas iela 71 a.M jražošan nodarbin tie: seši.

M jražošanas reģistrēšana/ uzs kšana: 2010. gads.Pamatnozare: konditorejas izstrā-

dājumu ražošana, viesību galdu klā-

šana, kaijas paužu apkalpošana.Izmantot s izejvielas produkci-jas ražošanai: augļi, ogas, milti, olas, sviests, piena produkti, cu-

kurs, rieksti, šokolāde u. c.Gatav produkcija: cepumi, kū-

kas, uzkodas, siltas pusdienas u. c.

15


t 14. lpp.Uzskaite

– Cik sarežģ ti ir sak rtot visu nepieciešamo dokument ciju?

– Grāmatved bas datu un darba droš bas dokumentācijas sakārtošanas pakalpojumi tiek pirkti, jo pati darbo-

jos konditorejas cehā un tam neatliek laika.

– Vai ir nepieciešams veikt k dus regul rus pierakstus (produkta iz-

sekojam ba, temperatūras rež mi, ražošanas p rpalikumi)?

– Jā, pieraksti tiek veikti, kā to prasa vadl nijas, un tas aiz em daudz laika. Manuprāt, pats svar gākais, lai produkts b tu svaigs, iekārtas darbo-

tos nevainojami un pircējs sa emtu pašu labāko, un šiem procesiem ir jā-

seko l dzi ar vai bez pierakst šanas.

Marķēšana un iepakošana– Vai ir sarežģ ti piemeklēt ie-

pakošanas materi lu saražotajai produkcijai?

– Jā, ir sarežģ ti atrast piegādātāju, kas piedāvātu vēlamo iepakojumu – kast tes konditorejas izstrādājumiem. Šobr d tāds ir tikai viens, kas apmie-

rina manas pras bas, un tas apgr tina darbu, jo izplat tājs ar uzstāda savus noteikumus un nav paši atsauc gs in-

dividuālo iepakojumu izgatavošanā.– Tiek veidots k ds paši jūsu

produkcijai paredzēts iepakojums un marķējums?

– Individuālais mar ējums ir uzl -

me, ko l mējam uz kast tēm ar uz ē-

muma logo, nosaukumu un informāci-ju par produktu.

Rekl ma– Gatav s produkcijas reklamē-

šanai tiek izmantota rekl ma vai k da paša dev ze?

– pašas dev zes nav, taču katram pircējam tiek vēlējums „Lai labi gar-šo!” Tā kā katra k ka tiek cepta ar vislielāko atbild bu un m lest bu pret pircēju, tad š frāze ietver sev visu to labāko, ko cepējs var dot. Vislabākā reklāma ir pati produkcija un cilvē-

ki, kuri to nogaršo. Esam izveidojuši reklāmu ar sociālajos t klos – drau-

giem.lv lapā, tviter . Piedal jāmies starptautiskajā izstādē R gā, psa-

lā „Riga Food 2013”. Daudzi klienti m su gardumus dāvina saviem drau-

giem, radiem, kas dz vo ārpus Gulbe-

nes. M su k kas ce o gan uz Liepāju,

Ventspili, Al ksni, Balviem, Madonu, R gu, pat uz Krieviju, Igauniju, Angli-ju un Lietuvu.

noieta tirgus un p rdošana– Kur tiek realizēta saražot

produkcija? – Strādājam galvenokārt uz pa-

s t jumiem un tirgojam produkciju savā veikalā – k ku bodē „Gardums”. Ražotne un veikals atrodas vienā ēkā un tas auj pircējam iegādāties tikko ceptu, svaigu produkciju. Piedalāmies ar Za ajos tirdzi os gan savā novadā,

gan kaimi u novados. Uz tiem brau-

cam ar savu automaš nu un produkciju liekam aukstuma somās, ledusskap – vitr nā. Speciāli apr kota transportl -

dzek a nav. Izbraukuma tirdzniec ba notiek galvenokārt tepat vietējā tirdzi-ā Gulbenē, bet esam bijuši ar tirdzi-os Balvos, Valmierā, Piebalgā.

– K izdev g k realizēt produkci-ju – ražošanas viet vai tomēr doties izbraukuma tirdzniec b ?

– Izbraukumos pastāv risks, ka pro-

dukciju var nenopirkt vai tās pietr ks, tāpēc uz vietas savā veikalā tirgot ir izdev gāk. Mājražotājiem b tu nepie-

ciešama telpa, kur savu produkciju varētu tirgot katru dienu un visu gadu. Informāciju par tirdzniec bas iespējām ieg stam no laikrakstiem, sociālajiem t kliem. Tā kā uz ēmums ir iesaist -

jies t risma aktivitātēs, tad informāci-ju galvenokārt sa emam no Gulbenes t risma aģent ras.

– Ko ieteikt jauniem un topoša-

jiem m jražot jiem, lai lab k orga-

nizētu p rdošanu?– Ja piedāvātā prece vai pakalpo-

jums b s kvalitat vs, tad ar pircēju netr ks.

Att st ba– Ar cik lieliem ieguld jumiem

j rēķin s, lai uzs ktu š du m jra-

žošanu?

– Gandr z neiespējami uzsākt uz ē-

mējdarb bu, ja nav savu l dzek u. Lai realizētu savu ieceri par mājražošanu un veikali a atvēršanu, bija nepiecie-

šams sākuma kapitāls, ko guvām, pār-dodot pašumu – mežu. Pieliekot klāt person gos ģimenes ietaup jumus, jau varējām domāt par projekta realizāci-ju. Sākotnēji banka nepieš ra inan-

sējumu projekta realizācijai, jo man bija tikai ideja, bet telpu remontam un virtuves apr košanai ir nepieciešami oti lieli ieguld jumi.

– Vai tika piesaist ti kred tl dzekļi?– Vēlāk, kad mājražošana veiksm -

gi sāka att st ties, izmantoju Hipotēku bankas Starta programmas atbalstu. Šobr d izmantoju ar atbalstu NVA programmas bezdarbnieku nodarbinā-

t bas veicināšanai. Šis atbalsts ir oti svar gs manam uz ēmumam, jo 50% inansējums darba algai ir pozit vi vēr-tējams, lai gan atbalsts nodok u jomā uz ēmējiem kā darba devējiem varē-

ja b t lielāks. Startējām ar LEADER mājražotāju atbalsta projektā, kas tika atbalst ts.

– Pl nojat ražošanas paplašin -

šanu?– Šobr d neplānojam veikt b tiskas

izmai as savā darb bā, jo, lai paplaši-nātos, ir nepieciešami lieli ieguld ju-

mi. Taču ir idejas, ko varētu realizēt.– Kas j zina tiem, kuri vēlas uz-

s kt nodarboties ar m jražošanu? Jūsu padomi!

– Pirms ieguld t l dzek us, ir jāiz-

vērtē ekonomiskā situācija un tikai tad r p gi jāapdomā, kur un kā veiksm -

gāk ieguld t. Dar t savu darbu no sirds! Tikai tad

viss izdosies. Obligāts nosac jums –

jānodrošina produkta, pakalpojuma nemain ga kvalitāte. Ja plānojat lielā-

kus apjomus, noteikti b s nepiecieša-

ma komanda, kas pal dz realizēt idejas un paveikt šo darbu. Ideāli, ja koman-

dā ir cilvēki, kas „deg” l dzi tavai ide-

jai un b s lojāli tavam uz ēmumam, uzmundrinās cits citu un priecāsies par kop gi godam paveikto darbu!

Un, protams, m su lielākā „alga” ir pircēju m lest ba un m su darba no-

vērtējums! llAija Supe, LLKC Gulbenes noda as

uz ēmējdarb bas konsultante

Katram pircējam tiek vēlējums

„Lai labi garšo!”, jo katra kūka tiek cepta ar

visliel ko atbild bu un m lest bu

Latvijas Lauku konsultāciju un izgl t bas centra INFORMAT VAIS IZDEVUMS

16

SAGATAVOTALatvijas Lauku konsultācijuun izgl t bas centrāR gas iela 34, Ozolnieki, Ozolnieku pag., Ozolnieku nov., LV-3018tālr.: 63050220Izdevumā LLKC arh va foto

LAUKU LAPA TAV E-PASTPiedāvājam iespēju saņemt informatīvos izdevumus “Lauku Lapa” un “Zivju Lapa” Jūsu e-pastā! Lai pieteiktos izdevumu elektroniskai saņemšanai, sūtiet pieteikumu uz e-pastu: [email protected]. Uz šo e-pastu varat sūtīt arī ieteikumus, kā mēs varētu pilnveidot “Lauku Lapu” un “Zivju Lapu”.Pieteikumā jānorāda:Vārds, uzvārds; iestādes nosaukums, kuru pārstāvat; e-pasta adrese, uz kuru vēlaties saņemt izdevumu.

Nr.3 (108) (10.03.2014)

latvijas Lauksaimniec bas uni-versit tē (LLU) Jelgav 20. un 21. febru r notika LLU ikga-

dēj zin tniski praktisk konferen-

ce „L dzsvarota lauksaimniec ba”.

Konferencē piedal jās lauksaim-

niec bas zinātnieki, nozares speciā-

listi, ražotāji, konsultanti un studenti. Pirmajā dienā notika plenārsēde LLU aulā. Lauksaimniec bas fakultātes de-

kāne, profesore Zinta Gaile informē-

ja par zinātnisko pēt jumu kvalitāti LLU Lauksaimniec bas fakultātē, bet Dr. biol. Ed te Kaufmane no LVAI (Latvijas Valsts Aug kop bas instit ts) pastāst ja par integrētās aug kop bas pieredzi un risinājumiem Latvijā. Vairākos referātos autori (V. Jansons, A. Kārkli š un A. Ruža) akcentēja kult raugu mēslošanas jautājumus, lai vērstu sabiedr bas uzman bu uz to, kā samazināt lauksaimniec bas rad to piesār ojumu augsnē un de os.

Sekoja darbs laukkop bas, dārzko-

p bas un lopkop bas sekcijās.Laukkop bas sekcijā vides aspektu

izvērtēšanu lauksaimniec bas politikas veidošanā veica P. Lakovskis, kurš no-

rād ja, ka iepriekšējā plānošanas pe-

riodā vides politikas dokumentos nav

aprakst tas vides problēmas saist bā ar lauksaimniec bu, kā ar teritorijā, kurā lauksaimniec bai ir vislielākā ietekme uz vidi ( paši jut gā teritorija), visma-

zāk tiek realizēti vides aizsardz bas pasākumi. Vi š vērsa uzman bu uz šo aspektu emšanu vērā, plānojot turp-

māk lauku att st bu. Ražotājos lielu interesi izrais ja S. Ma eckas referāts par Valsts Stendes graudaugu selek-

cijas instit tā veikto jauno ziemas kviešu š ir u selekciju. Pēdējos gados selekcionētas ziemas kviešu š irnes ‘Edv nsĶ, ‘FredisĶ, ‘ModrisĶ un ‘Tal-sisĶ. Lauksaimnieki paši novērtējuši agr no š irni ‘Edv nsĶ, kas izmēģi-nājumos ir uzrād jusi augstu ražu un labu graudu kvalitāti.

Lopkop bas sekcijā lielu uzman bu pievērsa vietējās saimniec bās izau-

dzētiem prote na augiem izēdināšanai mājlopiem. I. Eihvalde pievērsa uz-

man bu tam, ka da u prote na avotu mēs spējam izaudzēt paši, tā samazi-not br vā tirgus cenu svārst bu ietek-

mi. E. Aploci a izteica viedokli, ka ar lopbar bas pupām un zir iem ir iespē-

jams aizvietot ierastos prote na avotus saimniec bās, kas slauc no govs ne vairāk kā 10 000 kg izslaukuma, bet, lai šo faktu pierād tu, ir nepieciešami tālāki pēt jumi. D. Kairiša norād ja, ka aitām un kazām lietder gi šādus pēt -

jumus veikt pirms gan šanas sezonas, kad izēdina pašu sagatavoto rupjo lop-

bar bu, tā nodrošināt viendab gākus ēdināšanas apstāk us.

Konferencē bija iespēja ar iepaz -

ties ar stenda referātiem par Latvijā veiktajiem pēt jumiem. Valsts Lau-

ku t kla pasākuma „Demonstrējumi

lauku saimniec bās” ietvaros LLU MPS Vecauce ier kotā izmēģināju- ma – ziemas kviešu slāpek a papild-

mēslojuma veidu sal dzinājums in-

tegrētā audzēšanas sistēmā – rezul-tāti tika demonstrēti stenda referātā, kā ar LLKC Augkop bas noda as konsultante I. Skudra klātesošos ie-

paz stināja ar izmēģinājuma realizā-

ciju. Konferencē stenda referātā tika atspogu ots ar Pāvilostas novada zemnieku saimniec bā „Sproģi” ier -

kotais demonstrējums – laukaugiem kait go organismu ierobežošana mie-

žu sējumos, ievērojot integrētās augu aizsardz bas principus. Šo referātu tēma tika akcentēta ar konferences praktiskās pieredzes sesijā, kur zināt-niekiem, konsultantiem un lauksaim-

niekiem tika izvirz ts jautājums, kādas ir iespējas Latvijā ieviest integrētās audzēšanas principus. Atbildi mēģi-nāja rast Valsts Augu aizsardz bas die-

nesta pārstāve un LLKC Augkop bas noda as vad tājs O. Balodis, uzsverot, ka lauksaimniekiem zināšanu tr kuma un laikietilp bas dē b s problemātiski izpild t kait go organismu monitorin-

ga veikšanu, lai nodrošinātu augu aiz-

sardz bas l dzek u lietošanu atbilstoši kait gā organisma att st bai.

Otrajā dienā ar praktisko pieredzi dārzkop bā dal jās LLKC vecākais speciālists dārzkop bā Imants Missa, kurš pastāst ja par ieg to pieredzi, veicot LLKC demonstrējumu par bioloģiski akt vo preparātu lietošanas pamatojumu dārze u stād jumos bio-

loģiskās lauksaimniec bas sistēmā. ll

Sagatavoja LLKC Augkop bas un Lopkop bas nodaļas

kONfeReNCe NozAres jAuNumi llu ziNātNiski prAktiskAjā koNfereNcē

Documents

AtbAlsts pārtikAs rAžotājiem · 2017. 3. 27. · Rūta Rudz ¯te, Zemkopbas ministrijas sabiedrisko attiec ¯bu speciāliste pozitīvi NovērtētA govju sūkļveidA eNcefAlopātijAs