ATDZIMŠANAS UN ATJAUNOTNES IESPĒJA...Nr.49(258) 2015. gada 20. decembris ATDZIMŠANAS UN ATJAUNOTNES IESPĒJA Nesen atgriezies no Vatikāna II kon- cila noslēguma sesijas, bīskaps

Nr.49(258)

2015. gada

20. decembris

ATDZIMŠANAS UN ATJAUNOTNES IESPĒJA

Nesen atgriezies no Vatikāna II kon-

cila noslēguma sesijas, bīskaps Julijans

Vaivods pirms 50 gadiem teica katedrālē

sekojošu uzrunu 1965.gada 24. decembra

vakarā. Pretstats nāvei ir dzimšana un tai tuvs

vārds atdzimšana. Dzimst, kas pirmo reizi

parādās pasaulē un tāpēc

pat vispasaules radīšanu

varētu nosaukt par kaut

kādu īpašu dzimšanu.

Šodien mēs atceramies

Jēzus Kristus dzimšanu.

Tā bija dabiska un reizē

arī nedabiska dzimšana.

Dzima no Mātes, kā

kurš katrs cilvēks, bet ne

no cilvēka sēklas. Pirmo

reizi nāca pasaulē kā cil-

vēks, bet kā Dievs jau bija

pirms pasaules radīšanas.

Dzima tādos apstākļos, kā

laikam tikai kādas neprecētas kalpones

bērns, kas, slēpdamās no cilvēku acīm,

dzemdēja kaut kur kūts kaktā. Bet tanī pat

laikā eņģeļi vēsta pasaulei par viņa

dzimšanu. Mazais Jēzus vēl nespēj vārdu

pateikt, bet viņa Māte un Audžutēvs to

adorē silītē.

Vēl vairāk jāsaka par šo Bērnu: guļ uz

lauka ganu pamestā kūtiņā, bet Jūdejas

valdnieks Hērods trīc uz troņa, baidīda-

mies no šā Bērna. Kad saskaņā ar Mozus

likumu aiznes šo bērnu uz Jeruzalemes

svētnīcu, dievbijīgais Simeons, Svētā

Gara iedvesmots, pastāsta to, kas vēlāk ar

šo Bērnu notiks, kādas bēdas būs Viņa

Mātei un kāds prieks visām tautām.

Bēdas un prieki vēl šo-

dien turpinās ap šo kād-

reizējo Bērnu no Nāzaretes.

Kā toreiz gudrie pat no tā-

lām zemēm brauca viņu

pagodināt; citi meklēja viņu

nonāvēt un dzīves beigās arī

piekala krustā; tā ap Kristus

personu notiek cīņa arī ta-

gad. Šī cīņa ilgst jau gandrīz

divi tūkstoši gadu un tā ir

visiespaidīgākais pierādī-

jums tam, ka Kristus nav

nekāda mitoloģiska būtne,

bet vēsturiska persona.

Kristus Svētajos Rakstos ir nosaukts

par stūrakmeni, par piedauzības akmeni

un, lūk, pret šo piedauzības akmeni

sašķīda varenā Romas valsts iekārta.

Un uz šī stūrakmens pacēlās Kristus

paša dibinātā Baznīca, kuras varenību

skatīt jābrauc uz Romu, lai redzētu viņas

autoritāti un cieņu, kādu tai parāda miljoni

svētceļnieku Turpinājums 4. lpp.

- 2 - Nr. 49 (258) 2015. gada 20. decembris

25., 26. DECEMBRĪ DRAUDZES

SVINĪBAS. VISSVĒTĀKĀ

SAKRAMENTA ADORĀCIJA

Svētdiena, 20. decembris

Adventa 4. svētdiena

8.00 Svētā Mise. “Svētais Dievs”

9.15 Marijas leģiona tikšanās Svētdienas

skolas telpās

11.00 Galvenā Svētā Mise

13.15 Svētdienas skola Svētdienas skolas

telpās

13.15 Bībeles stunda Svētdienas skolas

telpās

15.00 Svētā Mise (bērniem) par Aivaru,

Aiju, Dāvidu, Anastāsiju, Viktoru, Janīnu

un Albertu

18.00 Vesperes

18.30 Svētā Mise par Ansi un darba

kolektīvu

Pirmdiena, 21. decembris

8.00 Svētā Mise par Mārtiņa Vilciņa

veselību

Otrdiena, 22. decembris

8.00 Svētā Mise par +Šulcu Eleonoru

18.00 Svētā Mise slimnīcā Biķernieki

19.00 Vīru tikšanās Svētd. skolas telpās

Trešdiena, 23. decembris

8.00 Svētā Mise Staņislavas Perfenovičas

nodomā

Ceturtdiena, 24. decembris

8.00 Svētā Mise par Ansi Zaueru

SĀKAS ZIEMASSVĒTKU LAIKS

15.00 Vigīlijas Svētā Mise – bērniem un

skolu jaunatnei – par Dmitriju, Aleksandru

Krakoviem un Mariju Zerkaļovu

18.00 Svētā Mise, svin V.E.Arhibīskaps

20.00 Svētā Mise par Petrovu ģimeni

Šodien gavēnis un atturība no gaļas

ēdieniem nav saistoši

Piektdiena, 25. decembris

Mūsu Kunga Jēzus Kristus dzimšana.

Lieli svētki

8.00 Svētā Mise par draudzi

11.00 Svētā Mise, svin V.E.Arhibīskaps.

Tiešā radio translācija

18.00 Vesperes

18.30 Svētā Mise

19.30 Ziemassvētku koncerts – piedalās

katedrāles ansamblis “Ex Animo”

Šajā svētku dienā Vissvētākā Sakramenta

adorācija visu dienu.

Šodien ziedojumi tiek vākti diecēzes kūrijas

vajadzībām.

Atturēšanās no gaļas ēdieniem nav

saistoša

Sestdiena, 26. decembris

8.00 Svētā Mise par +Broņislavu Salmani

11.00 Svētā Mise un procesija, svin

V.E.Arhibīskaps

18.00 Vesperes

18.30 Svētā Mise par +Janīnu un +Feliksu

Zabiņakiem

Svētdiena, 27. decembris

Ziemassvētku oktāva

Svētā Ģimene – Jēzus, Marija, Jāzeps.

Svētki



skolas telpās

11.00 Galvenā Svētā Mise par draudzi


telpās


telpās

15.00 Svētā Mise (bērniem) par Ingu

Katelari

18.00 Vesperes

18.30 Svētā Mise par +Jāni un +Viktoriju

Birkāniem

Šodien svētī vīnu un sulas

DIEVKALPOJUMI RĪGAS SV. JĒKABA KATEDRĀLĒ

Nr. 49 (258) 2015. gada 20. decembris - 3 -

Pirmdiena, 28. decembris


Sv. Nevainīgie bērniņi, mocekļi. Svētki

8.00 Svētā Mise par +Jāzepu Pēteri

Ludboržu

Otrdiena, 29. decembris


8.00 Svētā Mise par Tulinska dzimtas

mirušajiem

15.30-17.30 Grēksūdzes

19.00 Vīru tikšanās Svētd. sk. telpās

Trešdiena, 30. decembris


8.00 Svētā Mise par +Imantu Rikmani,

+Viesturu Kleinopu

Ceturtdiena, 31. decembris


8.00 Svētā Mise par +Lūciju Gavari

18.00 Svētā Mise par +Sarmīti Freidenfeldi

un himna “Dievs, mēs Tevi slavējam”.

Vissvētākā Sakramenta adorācija

24.00 Himna “Nāc, Svētais Gars”. Svētā

Mise

Piektdiena, 1. janvāris

Vissvētākā Jaunava Marija, Dieva māte.

Lieli svētki. Mieram veltīta diena. Obligāti

svinama diena

8.00 Svētā Mise. Jēzus Sirds

dievkalpojums

11.00 Himna “Nāc, Svētais Gars”. Svētā

Mise, svin V.E. Arhibīskaps

18.00 Vesperes

18.30 Svētā Mise par Anneli Pelsi 85 gadu

jubilejā

Par himnu “Dievs, mēs Tevi slavējam” un

“Nāc, Svētais Gars” dievbijīgu

nodziedāšanu vai recitēšanu baznīca dod

iespēju saņemt pilnas atlaidas

Šodien atļauts lietot gaļas ēdienus

Sestdiena, 2. janvāris

Sv. Bazīlijs Lielais un Sv. Gregors no

Naziansas, bīskapi un Baznīcas doktori

8.00 Svētā Mise. Jaunavas Marijas litānija

un Veltīšanās Dievmātei

Svētdiena, 3. janvāris

2. svētdienā pēc Ziemassvētkiem Jēzus

Sirds godināšana. Vissvētākā Sakramenta

adorācija



skolas telpās

11.00 Galvenā Svētā Mise un Jēzus Sirds

dievkalpojums. Svētlietu pasvētīšana


ttelpās


telpās

15.00 Svētā Mise (bērniem) par +Vili un

+Amandu

18.00 Rožukronis

18.30 Svētā Mise

Pirmdiena, 4. janvāris

8.00 Svētā Mise

Otrdiena, 5. janvāris

8.00 Svētā Mise par Vizuļu dzimtas

dzīvajiem

11.00 Svētā Mise Gaiļezera pansionātā

15.30-17.30 Grēksūdzes

19.00 Vīru tikšanās Svētdienas skolas

telpās

Trešdiena, 6. janvāris

Kunga epifānija – Trīs Ķēniņu svētki.

Obligātas svinības

8.00 Svētā Mise. Krīta, vīraka, cēlmetālu

pasvētīšana

11.00 Svētā Mise

18.00 Vesperes

18.30 Svētā Mise

Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles garīdznieku kontakttālruņi

Sv. Jēkaba katedrāle:

tālr. 67326419

Pr. Pauls Kļaviņš, administrators:

tālr. 67224314, mob. 27001445

Pr. Renārs Birkovs, vikārs:

mob. 28688843

Diak. Gunārs Konstantinovs:

tālr. 67326419, mob. 29654800


Ceturtdiena, 7. janvāris

8.00 Svētā Mise par +Juri, +Jadvigu,

+Eleonoru Gasparenokiem

18.00 Adorācija

19.00 Svētā Mise (jauniešiem). Piedalās

ansamblis “Pro Sanctitate”. Tikšanās

Svētdienas skolas telpās

Piektdiena, 8. janvāris

8.00 Svētā Mise. Jēzus Sirds litānija

Sestdiena, 9. janvāris

8.00 Svētā Mise

Svētdiena, 10. janvāris

3. svētdiena pēc Ziemassvētkiem. Kunga

Kristīšana. Svētki


9.15 Marijas leģiona tikšanās Svētd. sk.t.

11.00 Galvenā Svētā Mise

13.15 Svētdienas skola Svētdienas sk. t.

13.15 Bībeles stunda Svētdienas sk. t.

15.00 Svētā Mise (bērniem) Šonštates

Dievmātes lūgšanu kopienas nodomā

18.00 Vesperes

18.30 Svētā Mise par Bicānu, Kraģu

dzimtas mirušajiem, Ervīna Kraģa

miršanas gadadienu un Kraģu, Arklu

ģimeņu pateicība par pagātnes gadiem un

svētību nākotnes gadiem

ATDZIMŠANAS UN

ATJAUNOTNES IESPĒJA

Turpinājums no 1.lpp.

un starp tiem valdnieki, prezidenti,

ministri, zinātnieki, mākslinieki un

dažādu arodu ļaudis.

Ja Romas ķeizars Kristus dzimšanas

laikā varēja lepni pavēlēt „uzrakstīt visu

pasauli”, tad šodien Kristus tiešām ir

panācis visas pasaules uzņemšanu savā

statistikā. Kā pierādījums tam nupat

nobeigtais Vatikāna II koncils. Burtiski no

visas pasaules bija saradušies Romā

bīskapi pavisam ap divi ar pusi tūkstoši.

Tur bija visu rasu, visu valodu pārstāvji no

visām zemēm un valstīm un katram

bīskapam ir sava diecēze un uzrakstīti

viņam pakļautie cilvēki un katrs savu

statistiku pievienoja kopējai Baznīcas

statistikai.

Koncilā varēja taustāmi pārliecināties

par mūsu Baznīcas katoliskumu, kas

nozīmē viņas vispārību, jeb viņas

izplešanos pa visu pasauli. Tur bija

bīskapi arī no tā sauktām nekristīgām

zemēm, kā Japāna, Koreja, Ķīna, Jūdeja,

Āfrika, kā arī no visām demokrātiskām

valstīm un ne pa vienam vai diviem. Visi

šie katoliskās pasaules pārstāvji veica

lielu vispasaules mērogā nozīmīgu darbu

cilvēces garīgās un laicīgās labklājības

celšanai. Šā darba nozīmību pasvītro tas

apstāklis, ka Koncilā kā novērotāji

piedalījās visu lielāko citu kristīgo

konfesiju pārstāvji.

Kā ziniet, Vatikāna II koncils ilga

četrus gadus; no 1962.gada rudens līdz

1965.gada 8.decembrim. Jums jāzina, ka,

lai gan bīskapi sabrauca uz Romu katru

gadu tikai uz dažiem mēnešiem, Koncila

Rīgas Sv. Jēkaba

katedrāles garīdznieki un

kalpotāji sirsnīgi sveic Jūs

un Jūsu tuviniekus, draugus,

paziņas un visus labas gribas

cilvēkus Kristus dzimšanas

svētkos!


darbība komisijās turpinājās visu laiku.

Tajās komisijās darbojās labākie teologi

no dažādām zemēm. Viņi izstrādāja tā

sauktās shēmas visos jautājumos, kurus

Koncilam vajadzēja izlemt. Šīs shēmas

tika nodrukātas atsevišķās brošūrās un

bīskapi saņēma gatavus materiālus, par

kuriem debatēja, izdarīja grozījumus, un

tad shēmas tika pārdrukātas no jauna –

daža pat vairākas reizes, kamēr tika ar

balsošanu apstiprinātas.

Koncila sēdes jeb tā sauktās kongre-

gācijas notika Svētā Pētera bazilikā, kuras

galvenajā navā bija jurusveidīgi iekārtoti

ērti krēsli ar rakstāmpulti katram bīska-

pam. Piemēram, es sēdēju 1999. krēslā.

Sēdes sākās ar evaņģēlija grāmatas svinī-

gu ienešanu un novietošanu uz atsevišķa

altāra sēžu telpas vidū.

Tad sekoja Svētā Missa. Svētais Tēvs

mums, latviešiem, šogad parādīja lielu

godu, jo pirmajā publiskajā sesijā,

celebrējot Svēto Missu, mani pieņēma

kopā ar citiem 23 bīskapiem kā Svētās

Missas līdzcelebrētāju.

Bez šaubām jūs visus interesē

jautājums, ko koncils izlēmis un kas ir

jauns šinīs lēmumos? Visu uzskaitīto

shēmu saturu var ietvert divos teikumos:

a) Baznīcas un ticīgo iekšējās dzīves

atjaunošana; un b) Baznīcas un ticīgo

dzīves piemērošana mūslaiku apstākļiem.

Šis koncils bija spraudis sev par mērķi

Baznīcas garīgās dzīves un ticīgo

reliģiskās aktivitātes atjaunošanu jeb

garīgo atdzimšanu Kristū; visu ticību

piederīgo tuvināšanos un vispārējo labas

gribas cilvēku cīņu par mieru, par

vispārējo atbruņošanos; par plašu

palīdzības akciju atpalikušām vai badu

cietošām tautām; un par brālīgu

līdzāspastāvēšanu starp visām tautām.

Laikam tāpēc Vatikāna II koncils ar tādu

sajūsmu tika uzņemts un visas pasaules

prese atzinīgi par viņu rakstīja un vēl

daudz rakstīs, jo viņa nozīme ir liela

priekš visas cilvēces tālākā progresa.

Lūgsim Pestītāju, lai viņš savas cilvē-

ka miesā dzimšanas atceres dienā svētī

mūs un visus pasaules cilvēkus uz godīgu,

miermīlīgu un brālīgu sadzīvi virs zemes

un svētlaimīgu dzīvi mūžībā. Amen.

KATEDRĀLES VĒSTNESĪTIM - 10

2006.gada 1.janvārī

sāka iznākt Katedrāles

Vēstnesītis kā mūsu ko-

pienas ,,draudzes lapa”

kā vienotības, sadrau-

dzības un savstarpējās

apmaiņas līdzeklis.

Gadu gaitā tas uzturējis

saikni ar mūsu sirmā dievnama regu-

lārajiem apmeklētājiem un viesiem, cen-

ties kaut vai īsumā raksturot dievkal-

pojumu un pastorālo darbību norises.

Nākas atkārtot ilggadējā redaktora mons.

Antona Smeltera vārdus: “Mīļie lasītāji,

neskopojieties ar veselīgu un vajadzīgu

kritiku!” Tieši saikne ar lasītāju ikdienu

un konkrētām cilvēciskām un garīgām

vajadzībām un to atspoguļošanu ir diez-

gan novājinājusies. Pēdējā laikā likto

akcentu uz teoloģiskiem un kulturāliem

procesiem, atcerēm un svinībām vēstu-

riskā un globālā – vispārējās Baznīcas

mērogā būtu atbilstoši jāizlīdzsvaro ar

konkrētām liecībām par Dieva žēlastības

un žēlsirdīgās mīlestības darbību mūsu

ticīgo pieredzē. Šajā ziņā svarīga ir Jūsu

iesaistīšanās ar vēlmi dalīties, jautāt un


paust savu viedokli. Redakcija apzinās

savus trūkumus, arī alternatīvo moderno

tehnoloģiju izmantošanas iespējas daudzu

ticīgo, sevišķi jauniešu vidū; taču “Vēst-

nesītis” vēlas arī turpmāk būt katras Jūsu

mājas viesis, atgādināt par mūsu katolisko

kopību Jēzū Kristū, rosināt uz ticības

padziļināšanu, garīgās un morālās dzīves

atjaunošanu. Sirsnīga pateicība visiem,

kuri gatavo šo izdevumu, piesūta tam rak-

stus un komentārus, brīvprātīgi ziedo lī-

dzekļus “Vēstnesīša” iznākšanai un to pat

gatavi izdalīt saviem draugiem un kaimi-

ņiem, sevišķi vecajiem un slimajiem. Uz-

turēsim “Vēstnesīti” kā liecību nākošajām

paaudzēm par mūsu uzticību Jēzum

Kristum un Viņa Baznīcai! JKV

PIEDZĪVOT DIEVA

ŽĒLSIRDĪBU (2) Kaut gan Dievs

“mājo nepieejamā

gaismā” (1 Tm 6:16),

viņš uzrunā cilvēku

caur visu redzamo visumu:

“Tas, kas viņā neredzams, un

viņa mūžīgais spēks un dievība no

pasaules radīšanas ir ar prātu saskatāmi

Viņa darbos” (Rom 1:20). Šī netiešā un

nepilnīgā pazīšana, kuru prāts sasniedz,

meklējot Dievu caur redzamās pasaules

radībām, neļauj vēl “skatīt Tēvu”.

“Neviens nav redzējis Dievu,” raksta

sv.Jānis, lai pasvītrotu patiesību, ka

“vienpiedzimušais Dēls, kas ir Tēva klēpī,

to atklāj” (Jn 1:18). Šī atklāšana atklāj

Dievu viņa esamības visdziļākajā

noslēpumā, proti, kā vienu un trijādu,

“nepieejamā gaismā” (1 Tm 6:16). Tomēr

caur šo Kristus “atklāsmi” pazīstam

Dievu vispirms viņa mīlestības attiecībās

ar cilvēku: viņa “cilvēkmīlestībā” (Tit

3:4). Tieši šeit īpašā veidā kļūst

“redzama” viņa “neredzamā daba”. Tā

kļūst “redzama” nesalīdzināmi vairāk šeit

kā caur visām radītām lietām: tā kļūst

redzama Kristū un caur Kristu, caur viņa

darbiem un vārdiem, un visbeidzot caur

viņa nāvi uz Krusta un augšāmcelšanos.

Šādā veidā – Kristū un caur Kristu –

Dievs kļūst īpaši redzams savā žēlsirdībā.

Kristus piešķir galīgo nozīmi visai Vecās

Derības tradīcijai par Dieva žēlsirdību.

Viņš ne tikai par to runā un to izskaidro ar

salīdzinājumiem un līdzībām, bet viņš

pats žēlsirdību iemieso un personificē.

Mūsdienu mentalitāte, varbūt vairāk

kā pagātnē cilvēkiem, šķiet ir opozīcijā

žēlsirdības Dievam un cenšas pašu ideju

par žēlsirdību izslēgt no dzīves un izravēt

no cilvēka sirds. “Žēlsirdības” jēdziens,

šķiet, izraisa cilvēkā nemieru.

Pateicoties zinātnes un tehnikas attīs-

tībai, cilvēks ir kļuvis zemes saimnieks, to

valda un pakļauj (sal. Rad 1:28). Kristū

atklātā patiesība par Dievu kā “žēlsirdības

Tēvu” (2 Cos 1:3) ļauj mums “skatīt”

Viņu īpaši tuvu cilvēkam, īpaši, kad viņš

cieš, kad tiek apdraudēta viņa cieņa.

Tāpēc daudzi ticības vadīti gandrīz spon-

tāni griežas pie Dieva žēlsirdības. Uz to

viņus mudina pats Kristus, kas caur Savu

Garu, darbojas cilvēku sirdīs.

Atklāsme un ticība māca Kristus vārdā

un vienotībā ar Viņu griezties pie šīs

žēlsirdības. Kristus teica, ka mūsu Tēvs,

kas “redz noslēpumā” (Mt 6:4, 6, 18)

vienmēr gaida, lai mēs katrā vajadzībā

grieztos pie viņa, lai mēs iedziļinātos viņa

mīlestības noslēpumā (sal. Ef 3:18; arī Lk

11:5 – 13). JKV


IEPAZĪSTOT VATIKĀNA II

KONCILU (14) - OPTIMISMS

Koncils nozīmīgi un

izšķiroši iezīmēja kato-

liskās tradīcijas plūsmu,

saglabājot no pagātnes

patiesības mantojumu un

citu ko paverot nākotnei.

Koncila mācība vieš

optimismu, kas ir labu-

ma, mēra, paļāvības, cerības izjūta, atzīstot

tās pastorālo iedvesmu, mierinošos nodo-

mus, patiesības pilno atvērtību. Koncila mā-

cība labvēlīgi uztur un izplata labu gribu.

Katrs, kas to pieņem, apgūst, tai seko, jūtas

rosināts uz ticību, cerību, mīlestību. Tas

izjūt labas gribas spēku, stimulu uz atjau-

notni un progresu, jūtas virzīts uz darbību.

Tas ir tāpēc, ka Koncils visā aplūkotajā

un skaidrotajā ņem vērā pozitīvo un labo.

Tas nav akls uz negatīvo, bet redz to cilvēka

likteņgaitu ietvaros, kā tumsu Dieva dzi-

ļumos, kā grēka izraisīto postu, sātana slēp-

ni sociālās un personīgās norisēs. Negatīvo

tas skata cilvēka sirds iekšienē, kurā kļūdas

un ļaunprātība var izraisīt tik lielu postu.

Koncilu mācība mēdza beigās noteikt

kļūdas, tās nosodot ar klasisko frāzi ana-

tema sit. Tomēr Vatikāna II koncila metodes

paredzētas tam, lai izgaismotu to, kas novēr-

tējams, darāms, cerams. Koncils redz pozitī-

vas vērtības, uztver visā, katrā notikumā

reālu vai iespējamu atspulgu Dieva labes-

tībai. Tas mudina ticīgos atklāt šo atspulgu

un tam pievienot savu labo gribu.

Labā griba būtu meklējama Dieva gribā,

kas mūs noslēpumaini izvēlējusi un mūs mīl

(sal. Lk 2, 14; Rom 8, 28). Viņš mūsos ielej

mīlestības pārdabisko tikumu. Tā ir jauna

spēja mīlēt, vērsties uz Labo.

Arī dabiskā ziņā cilvēka labā griba

atkarīga no morālā cēluma, no pedagoģijas,

no politiskas iemaņas. Tāpat tā atkarīga no

saprātīguma, no mūsu izpratnes par labo,

tāpēc vienmēr svarīgi zināt, kas ir labs

vispār, atsevišķi, pats sevī un attiecībā uz

mums. Izpratne par labo virza gribu tādā

veidā, ka tas kļūst par ieradumu, modi vai

kustību. Jābūt skaidram par labo, lai griba

tiešām būtu laba.

Koncila mācība var audzināt labā gribā:

caur vērtībām, proti, skaidrotajiem labu-

miem, piemēram, pestīšana Kristū, cilvēks,

pasaule, progress, brīvība, taisnība, miers,

etc. Citādi tā audzina ar attieksmi, kas liek

tiekties pēc šīm vērtībām un tās mīlēt:

cerība, labs Gars. Tieši šis labais Gars ir

pamatā veselīgam optimismam, lai visu

redzētu savaldīgi, ar uzticību, nevis patikā

apsverot trūkumus, kas viegli atrodami

katrā cilvēkā. Jo augstāk cilvēks atrodas, jo

vairāk tos izrāda. Veselīgs optimisms

neinteresējas tikai par satīrisku un iznī-

cinošu kritiku, neizraisa jautājumus, lai

nesaturīgi nosodītu un sakaitinātu, izvērstu

tos kaitinošā un aizskarošā aģitācijā.

Veselīgs optimisms neizmantos “brīvību

ļaunuma slēpšanai” (1 Pt 2, 16), neiz-

mantos ienaida un izmisuma iespējas.

Labs optimists zin, kā izvērtēt ļaunumu,

neļaujas ļaunumam sevi pārvarēt, bet cenšas

pārvarēt ļaunumu ar labo (Rom 12, 21). Tas

negūst patiku par problēmu neizrisināšanu,

lai gūtu iemeslu vardarbībai vai revolūcijai.

Tas cenšas risināt problēmas. Tas zina kā

apmierināties ar veselīgu un sociālu

reālismu. Tas meklē labo mazās un lielās

lietās. Vārdu sakot, vienmēr cenšas veidot,

nevis nojaukt. Visās situācijās meklē Apredzības pēdas, cerot un lūdzoties.

Pāvila vārdi pieņemt visu labo (sk. Fil 4,

8-9) lai raksturo kristieša attieksmi pret

dzīvi, tās skaistumu, bagātību, attīstību,

saglabājot labo gribu, kuru atklāj Kristus

krusts. JKV


KATEDRĀLES JAUNIEŠU

AKTIVITĀTES

Katru ceturtdienu jauniešu Svētā Mise

plkst. 19.00.

Katra mēneša pirmajā un trešajā otrdienā

kalpošana Gaiļezera slimnīcā no 16.30

sadarbībā ar Marijas leģionu. Svētā Mise

19.00. Pieteikties pie Maritas (28631510).

Katra mēneša otrajā otrdienā kalpošana

Onkoloģijas centrā no 16.30 sadarbībā ar

Marijas leģionu. Svētā Mise 19.00. Pieteikties

pie Maritas (28631510). Adorācija Vecrīgas kapelā (blakus Saeimai)

katra mēneša 1. un 3. svētdienā. Atbildīgais –

Aldis (29340692).

Slavēšana kopā ar „Ex Animo &

Draugiem” katra mēneša trešajā ceturtdienā

pēc jauniešu Svētās Mises Sv. Jēkaba

katedrālē. Informācijai sekot līdzi katedrāles

ziņojumu dēlī un sociālajos tīklos.

KATEDRĀLES LŪGŠANU GRUPAS

Filoteja – otrdienās, Guna (26408249) Filemona – svētdienās, Dzintars (28620650)

Teofīla – trešdienās, Sandijs (29153925)

Sv. Ģimenes (ģimenēm) - Mareks (26121134) Pāvila – svētdienās, Esmeralda (26179443)

Tesaloniķiešu – piektdienās, Arita (26702280) Sv. Faustīnes – svētdienās, Arnis (27129909)

Svētīgās Terēzes no Kalkutas – otrdienās,

Arisa (26107411) „Ex Animo” – pirmdienās, Linda (28368192)

Sv. Kamila – slimnieku kalpotāju grupa,

Marita (28631510)

Šonštates Dievmātes lūgšanu kopiena -

info: [email protected]

Ja vēlies pievienoties un iesaistīties – droši

zvani atbildīgajiem! Nāc mūsu pulkā!

Sirsnīgi sveicam Aneli Pelsi 85 gadu jubilejā

Katedrāles Marijas leģions un kalpotāji

Redakcijas adrese: Redkolēģija:

M. Pils 2, Rīga, LV-1050 Atbildīgais: pr. P. Kļaviņš

Tālr.: 67224314, fakss: 67220060 Datorsalikums: Vija

E-pasts: [email protected] Metiens: 2000 eks.

Iepriekšējie Vēstnesīša numuri pieejami: www.gramatugalds.lv

Dziedināšanas dievkalpojums

Sestdien, 16. janvārī, plkst. 18.00

visu vecumu cietējiem

no vecāku šķiršanās

TIKŠANĀS ŠĶIRTAJIEM

cilvēciskam un garīgam atbalstam

katra mēneša otrajā svētdienā 15.30

Ģimenes mājā Klostera ielā 5/7

Kontaktpersona Aldis

(mob. 29340692)

Sestdien 19. decembrī

plkst. 18.00 atstumtajiem, vientuļajiem, pirmssvētku nomāktajiem

SVĒTDIENAS SKOLAS

NODARBĪBAS

Sv. Jēkaba katedrālē sākas 14.februārī, svētdien, plkst. 13.15

Visi laipni aicināti, kas vēlas tapt kristīti,

pieņemt pirmo Svēto Komūniju (iet pie

Dievgalda), laulāties, iepazīt vai

padziļināt Katoliskās Baznīcas ticības

mācības pamatus.

Aicināti skolas vecuma bērni, jaunieši un

pieaugušie – visās vecuma grupās

mailto:[email protected]

mailto:[email protected]

http://www.gramatugalds.lv/

Documents

ATDZIMŠANAS UN ATJAUNOTNES IESPĒJA...Nr.49(258) 2015. gada 20. decembris ATDZIMŠANAS UN ATJAUNOTNES IESPĒJA Nesen atgriezies no Vatikāna II kon- cila noslēguma sesijas, bīskaps