ATTĪSTĪBAS PLĀNS - Jaunumi · ATTĪSTĪBAS PLĀNS 2014./2015-2016./2017. mācību gadiem Skolas direktors: Česlavs Batņa Ikšķilē 2014 . 2 ... Skolas vadības darbu nodrošina

IKŠĶILES NOVADA PAŠVALDĪBA

IKŠĶILES VIDUSSKOLA Reģ. Nr. 4313900190

Skolas iela 2, Ikšķile, Ikšķiles novads, LV-5052,

Tālr. 65030236, e-pasts: [email protected]

APSTIPRINĀTS

ar Ikšķiles novada pašvaldības domes

2014. gadas 26.novembra

lēmumu Nr.11 (prot. Nr. 13)

ATTĪSTĪBAS PLĀNS 2014./2015-2016./2017. mācību gadiem

Skolas direktors: Česlavs Batņa

Ikšķilē

2014

2

Saturs

1. Vispārējs skolas raksturojums.............................................................................................3

2. Skolas mērķis un uzdevumi................................................................................................6

3. Skolas darbības pašvērtējums .............................................................................................7

3.1. Skolas darba pašvērtējums jomā “Mācību saturs”..........................................................7

3.2. Skolas darba pašvērtējums jomā “Mācīšana un mācīšanās”..........................................8

3.3. Skolas darba pašvērtējums jomā “Skolēnu sasniegumi”...............................................10

3.4. Skolas darba pašvērtējums jomā “Atbalsts skolēnam”.................................................15

3.5. Skolas darba pašvērtējums jomā “Skolas vide”............................................................18

3.6. Skolas darba pašvērtējums jomā “Iestādes resursi”......................................................19

3.7. Skolas darba pašvērtējums jomā “Skolas darba organizācija, vadība un kvalitātes

novērtēšana”..................................................................................................................20

3.8. Skolas darbības pamatjomu vispārīgā vērtēšana skolotāju vidū...................................22

4. Skolas attīstības prioritātes 2014./2015 - 2016./2017 mācību gadiem..............................23

4.1. Skolas attīstības prioritātes jomā “Mācību saturs”........................................................25

4.2. Skolas attīstības prioritātes jomā “Mācīšana un mācīšanās”........................................28

4.3. Skolas attīstības prioritātes jomā “Skolēnu sasniegumi”..............................................31

4.4. Skolas attīstības prioritātes jomā “Atbalsts skolēniem”................................................34

4.5. Skolas attīstības prioritātes jomā “Skolas vide”............................................................37

4.6. Skolas attīstības prioritātes jomā “Skolas resursi”........................................................40

4.7. Skolas attīstības prioritātes jomā “Skolas darba organizācija, vadība un kvalitātes

novērtēšana”..................................................................................................................43

3

1. Vispārējs skolas raksturojums

Ikšķiles vidusskola (turpmāk – Skola) ir Ikšķiles novada pašvaldības (turpmāk –

Pašvaldība) dibināta izglītības iestāde, kas īsteno vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības

programmas. Skolas darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Izglītības likums,

Vispārējās izglītības likums, citi izglītības iestāžu darbību reglamentējošie normatīvie akti,

dokumenti un Ikšķiles vidusskolas nolikums.

Ikšķiles Skolas pirmsākumi meklējami 1864.gadā, kad Elkšņu kroga ēkā ierīkoja

pagasta skolu. Skolas saimnieciskā attīstībā iezīmējas vairāki posmi:

1. 1966.gadā Ikšķiles centrā atklāja astoņgadīgo skolu, kuru vēlāk pārveidoja par

deviņgadīgo.

2. 1990.gadā tika uzbūvēta Skolas piebūve, un tika atvērtas vidusskolas klases.

3. 2002.gadā tika uzbūvēts sporta komplekss ar zāli un palīgtelpām.

4. 2008.gadā tika uzbūvēta vēl viena Skolas piebūve.

5. 2011.gada rudenī tika uzbūvēts moderns sporta stadions.

Skola īsteno vienu vispārējās pamatizglītības, divas speciālās pamatizglītības un vienu

vispārējās vidējās izglītības programmu ar diviem variantiem. (1.tabula)

1.tabula

Informācija par Skolā īstenotajām izglītības programmām (IP)

Nr.

Informācija par licencēm

IP kods IP nosaukums Licences Nr. Licences izsniegšanas

datums

1. 21011111 Pamatizglītības programma V-7330 22.07.2014

2. 21015611 Speciālās pamatizglītības programma

izglītojamajiem ar mācīšanās

traucējumiem

V-7332

22.07.2014

3. 21015911

Speciālās pamatizglītības programma

izglītojamajiem ar smagiem garīgās

attīstības traucējumiem vai vairākiem

smagiem attīstības traucējumiem

V-7331

22.07.2014

4. 31011011 Vispārējās vidējās izglītības

vispārizglītojošā virziena programma

V-7333 22.07.2014

2013./2014. mācību gadā Skolā mācījās 702 izglītojamie (turpmāk – skolēni). Skolu

apmeklē ne tikai Ikšķiles novada bērni, bet arī Rīgas (20), Ogres (25), Salaspils (33), Ķeguma

(4), Kokneses (3), Stopiņu (3), Lielvārdes (2), Garkalnes (1), Jēkabpils (1), Saulkrastu (1),

Jūrmalas (1), Gulbenes (1), Ropažu (1) novados dzīvojošie bērni.

2013./2014. mācību gadā 9.klasi absolvēja 43 skolēni, 12.klasi – 28 skolēni. 2014./2015.

mācību gadā mācības skolā uzsāka 778 skolēni. 1.klasē ir nokomplektētas 5 paralēlklases, bet

kopā Skolā ir 35 klašu komplekti. Katru gadu skolēni piedalās valsts un novadu rīkotajos

pasākumos un olimpiādēs, izcīnot godalgotas vietas.

Kopš 2011. gada skolēnu skaits Skolā ir nepārtraukti pieaudzis. (2.tabula) Turpmākos

gados saskaņā ar 2013.gada Pašvaldības Attīstības nodaļas ziņojumu par demogrāfisko situāciju

Ikšķiles novadā skolēnu skaits turpinās pieaugt.

https://viis.lv/Pages/Institutions/EducationProgramLicences/View.aspx?id=47029&Source=https%253a%252f%252fviis.lv%252fPages%252fInstitutions%252fEducationProgramLicences%252fDefault.aspx
















4

2.tabula

Informācija par skolēnu skaitu skolā 5 gadu periodā

Mācību gads 2010./2011. 2011./2012. 2012./2013. 2013./2014. 2014./2015.

Skolēnu skaits 617 605 668 702 778

Skola piedāvā plašu interešu izglītības klāstu. 2014./2015. mācību gadā darbojas 32

interešu izglītības programmas dažādās jomās. Tās tiek finansētas ne tikai no valsts

mērķdotācijas, bet arī no pašvaldības finanšu līdzekļiem.

Skolas vadības darbu nodrošina direktors, divi direktora vietnieki izglītības jautājumos,

viens direktora vietnieks audzināšanas jautājumos, divi direktora vietnieki informācijas

tehnoloģiju jomā un saimniecības vadītājs.

Skolā strādā 61 pedagoģiskais darbinieks (turpmāk – skolotāji), kuru izglītība atbilst

Latvijas Republikas normatīvos aktos noteiktām prasībām. (3.tabula)

3.tabula

Skolotāju sadalījums atbilstoši iegūtai izglītībai

Skolotāju skaits kopā Augstākā izglītība Maģistra grāds Cita izglītība

61 33 27 1

Skolā strādā plašs atbalsta personāls skolēniem. Tā sastāvā ir psihologs, sociālais

pedagogs, speciālais pedagogs, logopēds, medicīnas darbinieks.

Skolas saimniecisko darbību nodrošina tehniskais personāls – kancelejas vadītāja,

datorsistēmu tehniķis, Skolas dežurants, sporta zāles dežuranti, santehniķis, elektriķis,

tehniskais strādnieks, sētnieks, 10 apkopējas un 2 garderobistes.

Skolas telpas ir ļoti labā vizuāli estētiskā un tehniskā stāvoklī. Sporta nodarbības notiek

modernās, labiekārtotās un labi aprīkotās divās sporta zālēs un stadionā.

Skola skolēniem rīko dažādus veselības, karjeras un drošības izglītības pasākumus.

Skolā notiek dažādi pasākumi, kas ir izveidojušies kā tradīcijas un bez kuriem nav iedomājama

Skolas ikdiena. Tie ir: 1.septembris – Zinību diena, Dzejas dienas, Vidusskolēnu iesvētības,

Skolotāju sporta spēles, Skolotāju diena, Rudens balle, Mārtiņdiena, Lāčplēša diena, Spēkavīru

cīņas “Lāčausis”, Lāpu gājiens, Latvijas Republikas proklamēšanas svētki, Adventes vainaga

aizdegšana, Lielās egles iedegšana, Baltais koncerts, “Ar baltām pārslām paldies sakām” –

labāko un centīgāko skolēnu un viņu vecāku pieņemšana pie direktora, Ziemassvētku balle,

Barikāžu atceres pasākumi, Mīlestības balle, POP iela, Pavasara ceriņu balle, Sadraudzība ar

Lietuvas Kelmes apgabala Šaukenu vidusskolu, Mātes dienas koncerts, Vecāku balle, Žetonu

vakars ar iestudētām izrādēm, Pēdējais skolas zvans, Mākslas dienas, Muzeja nakts skolā. Tāpat

skolā notiek olimpiāžu, konkursu un sacensību laureātu godināšana, Svētku rīti vestibilā,

sakārtotas vides akcijas. Skola piedalās arī dažādos labdarības pasākumos.

Skolas finansējumu nodrošina Pašvaldība no saviem līdzekļiem un valsts budžeta

mērķdotācijas pedagogu darba algas samaksai (4.tabula). Skolai ir savs ēdināšanas bloks, kurš

nodrošina ēdināšanu visiem Skolas skolēniem.

4.tabula

Skolas kopējais finansējums

2010.gads 2011.gads 2012.gads 2013.gads 2014.gads

Pašvaldības

finansējums

250527.00

LVL,-

332623.00

LVL,-

339128.00

LVL,-

468973.00

LVL,-

811779.00

EUR,-

5

Valsts

mērķdotācija

448023.00

LVL,-

451807.00

LVL,-

475772.00

LVL,-

527561.00

LVL,-

776590.00

EUR,-

(8.mēneši)

Kopējais

finansējums

698550.00

LVL,-

784430.00

LVL,-

814900.00

LVL,-

996534.00

LVL,-

1588369.00

EUR,-

Lielu ieguldījumu Skolas materiāli tehniskajā izaugsmē ir sniegusi Pašvaldība, katru

gadu piešķirot finansējumu tās uzlabošanā un papildināšanā. Pēdējos gados Skolas fiziskās

vides uzlabošanā ir ieguldīts liels Pašvaldības finansējums: 2010. gadā tika pabeigts siltināšanas

projekts “Energoefektivitātes paaugstināšana Ikšķiles vidusskolā”; 2011. gadā tika uzbūvēts

moderns sporta stadions.

6

2. Skolas mērķis un uzdevumi

Skolas mērķis ir veidot izglītības vidi, organizēt un īstenot izglītības procesu, kas

nodrošinātu valsts pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartā noteikto mērķu

sasniegšanu.

Skolas uzdevumi:

1. Veicināt skolēnu vēlēšanos mācīties un radīt optimālus apstākļus skolēnu

intelektuālajai attīstībai, spēju un talantu izkopšanai.

2. Izvēlēties optimālas izglītošanas darba metodes un formas, racionāli izmantojot

skolēnu izglītībai atvēlētos finanšu līdzekļus .

3. Radīt apstākļus skolēniem padziļināti apgūt mācību priekšmetus konkrētā nozarē

vispārējās izglītības un interešu izglītības līmenī.

4. Radīt iespējas pieredzes apgūšanai un pašizteiksmei, rosināt iztēli un attīstīt spēju

neatkarīgi spriest un izteikt savu viedokli.

5. Sadarboties ar skolēnu vecākiem (aizbildņiem), lai nodrošinātu obligātās

pamatizglītības apguvi un uzlabotu informācijas apmaiņu visos izglītības posmos.

6. Veicināt skolēnu atbildību par savu mācību darbu un to rezultātiem.

7. Sagatavot darba un izglītības tirgū konkurētspējīgus jauniešus.

7

3. Skolas darbības pašvērtējums

3.1. Skolas darba pašvērtējums jomā “Mācību saturs”

Skola mācību procesu īsteno atbilstoši četrām licencētām programmām.

Pamatizglītības un vidējās izglītības programmu mērķis ir izglītības un satura ieguves

procesa organizācija tādā kvalitātē, lai tiktu radīti visi nosacījumi 2014.gada 12.augusta

Ministru Kabineta noteikumos Nr. 468 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu,

pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem” un 2013.

gada 21. maija Ministru Kabineta noteikumos Nr. 281 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās

izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem”definēto

mērķu sasniegšanai.

Skolotāji pārzina mācību priekšmetu standartus, izprot mērķus un uzdevumus. Mācību

priekšmetu programmas un klašu audzinātāju plāni veidoti atbilstoši licencētajām izglītības

programmām.

Skolā darbojas piecas mācību priekšmetu metodiskās komisijas:

1. Sākumskolas metodiskā komisija.

2. Humanitārā un sociālā virziena metodiskā komisija.

3. Svešvalodu metodiskā komisija.

4. Matemātikas un eksakto zinību metodiskā komisija.

5. Mākslas un sporta metodiskā komisija

Katra mācību priekšmeta īstenotā programma atbilst mācību priekšmeta standartam un

licencētajai izglītības programmai. Metodiskajās komisijās skolotāji apspriežas par mācību

satura savstarpēju saskaņošanu, mācību literatūras un mācību tehnisko līdzekļu izvēli.

Katrā mācību priekšmetā izstrādāti mācību vielas tematiskie plāni, kas satur informāciju

par stundu tēmām, apguves laiku, pārbaudes darbiem, vērtēšanu.

Metodiskajās komisijās skolotāji sadarbojas tematisko plānu, pārbaudes darbu izstrādē.

Plānojot laiku temata apguvei, skolotāji ņem vērā skolēnu individuālās spējas un vajadzības,

pēc iespējas paredz darbu ar talantīgajiem skolēniem un skolēniem ar mācīšanās grūtībām.

Skolotāji veic individuālo darbu arī pēc mācību stundām, sniedz skolēniem

nepieciešamās konsultācijas saskaņā ar grafiku, kurš tiek izstrādāts mācību gada sākumā un ir

izlikts skolēniem un vecākiem pieejamā vietā pie ziņojumu dēļa.

Darbā ar skolēniem iesaistās atbalsta personāls – psihologs, sociālais pedagogs,

speciālais pedagogs, logopēds, medicīnas darbinieks.

Skolotāji tiek informēti par visām ar izglītības programmu realizēšanu saistītajām

aktivitātēm.

Stundu saraksts ir veidots saskaņā ar mācību plānu, skolēnu mācību slodze nepārsniedz

normatīvos aktos noteiktās prasības. Ārpusstundu nodarbības regulē interešu izglītības

nodarbību grafiks.

Ar 2014./2015. mācību gadu Skola sāk īstenot izglītības programmu, kurā

pamatizglītības un vispārējās izglītības līmenī ir paredzēts apgūt trīs svešvalodas – angļu, krievu

un vācu valodas.

Skolas stiprās puses jomā “Mācību saturs”:

1. Skolotāji aktīvi iesaistās tālākizglītības kursu apguvē.

2. Skolā darbojas ne tikai metodiskās komisijas, bet arī metodiskā padome.

8

3. Mācību priekšmeta skolotāji pārzina mācību priekšmetu standartus, mācību priekšmetu

saturu, mērķus, uzdevumus, sava mācību priekšmeta lomu skolas izglītības

programmas īstenošanā.

4. Skola organizē kursus un seminārus skolotājiem.

5. Skolotāji izmanto iespēju apmeklēt citas skolas, lai gūtu un dalītos pieredzes apmaiņā.

Turpmākās attīstības vajadzības jomā “Mācību saturs”:

1. Papildināt skolas izglītības programmas ar izglītības programmu, kurā skolēniem tiktu

piedāvāts padziļināti apgūt specifiskos mācību priekšmetus kādā no nozarēm.

2. Papildināt Skolas interešu izglītības piedāvājumu sasaistē ar jauno izglītības

programmu.

3. Pilnveidot speciālo pamatizglītības programmu mācību satura, vērtēšanas kritēriju

izstrādi, sadarbojoties atbalsta komandai ar Skolas pedagogiem.

4. Pilnveidot mācību priekšmetu pasniegšanas metodes, pielietojot mūsdienīgas

informācijas tehnoloģiju sniegtās iespējas.

5. Skolotājiem veidot mācību priekšmetu autorprogrammas.

6. Turpināt iekārtot mācību priekšmetu kabinetus ar digitāliem mācību līdzekļiem.

3.2. Skolas darba pašvērtējums jomā “Mācīšana un mācīšanās”

3.2.1. Mācīšanas kvalitāte

Mācību satura apguvei Skolā tiek piemērotas dažādas mācīšanas metodes, populārākās

no tām – pāru darbs, skolotāja stāstījums, darbs grupās, projekti, radošais uzdevums, jautājumu

un atbilžu metodes u.c. Tiek izmantotas pētījumu, laboratorijas darbu un eksperimentu metodes.

Skolotāji izmanto pašu gatavotās “Power Point” prezentācijas, kā arī strādā ar interaktīvām

tāfelēm, kur tās ir pieejamas.

Skolā darbojas metodiskā padome, kurā darbojas metodisko komisiju vadītāji un

administrācijas pārstāvji. Metodiskā padome ar savu darbību palīdz Skolas skolotājiem

metodiskā darbā, taču ne katrā stundā var redzēt atšķirīgu mācību metožu pielietojumu darbā

ar talantīgiem bērniem un skolēniem, kuriem ir grūtības mācību vielas apguvē. Skolotāji atzīst,

ka reizēm trūkst zināšanu par mācību metodēm, kuras pielietojamas apmācot skolēnus pēc

speciālās programmas, taču šādos gadījumos problēmas risināšanā tiek iesaistīts atbalsta

personāls, kā arī skolotājiem tiek piedāvāts apgūt kursus par metodēm ar speciālajās izglītības

programmās iesaistītiem skolēniem.

Mācību ekskursijām visās klašu grupās katru gadu tiek paredzēta viena diena. Skolas

vadība seko līdzi, lai mācību ekskursijas sasniegtu savu mērķi un nebūtu tikai kā skolēnu

izklaides pasākums.

Visās stundās tiek izvirzītas noteiktas prasības, kas jāveic un jāievēro. Skaidrojot jauno

vielu gandrīz vienmēr tiek uzsvērta tās saistība ar iepriekš mācīto, mācāmā jautājuma

pielietojums reālajā dzīvē. Saikni ar reālo dzīvi nodrošina alternatīvās mācību darba metodes –

lekcijas, koncerti, semināri, tematiskie pasākumi un aktivitātes projektu nedēļās. Skolā tiek

organizēts darbs ar talantīgajiem skolēniem, sekmējot viņu piedalīšanos olimpiādēs, skatēs,

projektos un konkursos.

Gandrīz katrā stundā gan uzsvērtākā, gan ne tik akcentētā veidā tiek realizēta

starppriekšmetu saikne (piem., matemātika -dabaszinības, dabaszinības -vizuālā māksla u. c.).

Skolotāju stāstījums ir piemērots bērnu vecumam.

9

Skolotāji katra mācību gada noslēgumā iesniedz pašvērtējumu Skolas vadībai, kura

izveido komisiju un novērtē pedagogu darba kvalitāti.

3.2.2. Mācīšanās kvalitāte

Skolotāji mērķtiecīgi organizē skolēnus mācību darbam un veido viņos motivāciju

mācīties, rosina izmantot visas iespējas mācību mērķu sasniegšanai. Skolas datorklases,

bibliotēkas, lasītavas, sporta halles un mācību kabinetu izmantošana mācību procesā ir optimāli

organizēta. Skolēni zina un izprot mācību darbam izvirzītās organizatoriskās prasības.

Skolā sistemātiski un mērķtiecīgi apkopo informāciju par katra skolēna mācību

sasniegumiem. Datu bāzē apkopoto informāciju regulāri analizē un analīzes rezultātus efektīvi

izmanto mācību procesā.

Lielākā daļa skolēnu aktīvi piedalās mācību procesā, taču daļa skolēnu reizēm neprot

plānot savu darbu. Ne visi skolēni pietiekami izmanto individuālās konsultācijas.

Skolēni prot strādāt grupās, palīdz cits citam mācību procesā. Skolēni labprāt iesaistās

kopīgos mācību projektos. Skolēniem ir iespēja vērtēt savu darbu un prezentēt to gan projektu

nedēļas laikā, gan skolēnu zinātniski pētniecisko darbu aizstāvēšanas laikā.

Hospitētajās stundās novērots, ka skolēni zina un izprot mācību darbam izvirzītās

organizatoriskās prasības, aktīvi piedalās mācību procesā, prot plānot un izvērtēt savu darbu,

uzņemas līdzatbildību par mācību procesa norisi, prot strādāt grupās. Stundās ir vielas saistība

ar reālo dzīvi, starp priekšmetu saikne. Pedagogi ir radoši, veiksmīgi pielieto netradicionālas

mācību metodes, grupu darbu, spēj aktīvi iesaistīt skolēnus, prot motivēt darbam un atalgo ar

uzslavām. Tāpat novērojumi audzināšanas stundās liecina, ka skolēni pamato savus

spriedumus, ir aktīvi, ieinteresēti, radoši. Skolēniem patīk stundā izmantoto metožu

daudzpusība, veiksmīgi apgūst sociālās prasmes, stundas noslēgumā veic individuālo un klases

darba vērtējumu, apkopo iegūtās un nostiprinātās zināšanas.

Skola nodrošina iespēju piedalīties dažādos konkursos, viktorīnās, sacensībās un

olimpiādēs. Skolēni prot apkopot informāciju, atlasīt būtisko.

Daļai skolēnu ir zema atbildības sajūta, nav motivācijas mācīties. Ir neattaisnoti mācību

stundu kavējumi. To novēršanai tiek iesaistīts Skolas atbalsta personāls.

Dažkārt skolēniem netiek sniegts vajadzīgais atbalsts ģimenēs. Skolā ir noteikta kārtība,

kādā uzskaita stundu kavējumus, un ir nepieciešams vairāk strādāt pie neattaisnotu kavējumu

novēršanas, skolēnu līdzatbildības par mācību procesu paaugstināšanas un skolēnu motivēšanas

skolas piedāvāto iespēju izmantošanai.

3.2.3. Vērtēšana kā mācību priekšmeta sastāvdaļa

Skolotāji sistemātiski un kompetenti vērtē skolēnu mācību darbu, ievērojot valstī noteikto

vērtēšanas kārtību un Skolas iekšējos noteikumus “Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas

kārtība”. Vērtēšanas metodes un formas atbilst skolēnu vecumam un mācību priekšmeta

specifikai. Skolēniem ir zināma un saprotama vērtēšanas kārtība visos mācību priekšmetos.

Skolotāji veic vērtējumu uzskaiti, ierakstot tos skolvadības sistēmā E-klase (turpmāk – e-

klase) un citos valsts noteiktajos dokumentos. Vērtējumu uzskaite tiek regulāri pārraudzīta un

kontrolēta

Visi skolotāji ievēro mācību priekšmetu programmās noteiktās sasniegumu vērtēšanas

formas un metodiskos paņēmienus, taču būtu vēlams strādāt pie vienotas skolotāju izpratnes

par vērtēšanu kā tādu. Atbilstoši mācību priekšmeta specifikai skolotājam ir tiesības noteikt

papildprasības skolēnu sasniegumu vērtēšanai.

10

Skolotāji mācību procesā izmanto ievadvērtēšanas un kārtējās vērtēšanas darbus.

Summatīvā vērtēšanā skolotāji izmanto skolēnu zināšanu un prasmju diagnosticēšanu.

Korekciju veikšanu mācīšanas procesā, kā arī skolēnu sagatavošanai tēmu noslēguma

pārbaudes darbiem.

Skolas administrācija pārrauga un kontrolē vērtējumu uzskaiti un atbilstošu ierakstu

veikšanu e-klases žurnālā. Ja nepieciešams, notiek individuālas sarunas ar skolotāju par

vērtēšanu.

Skolas stiprās puses jomā “Mācīšana un mācīšanās”:

1. Mācību procesā tiek izmantotas dažādas mācību saturam atbilstošas metodes.

2. Mācību darba efektivitātes paaugstināšanā iesaistās viss Skolas atbalsta personāls.

3. Skolotāju sadarbība mācību satura apguves plānošanā un vienošanās par kopīgām

darbībām, balstoties uz iepriekšējā izvērtēšanu un reālajām vajadzībām.

4. Atbalsts skolotājiem par mācīšanas un mācīšanās procesa organizēšanu, izskaidrojums,

metodiskie materiāli, macīšanas un mācīšanās procesu pašnovērtēšana.

5. Skolēni mācību stundās iegūtās zināšanas veiksmīgi izmanto ārpusklases darbā,

pasākumos, tādā veidā apgūstot un nostiprinot prasmes un mācību procesā apgūto vielu

saistot ar reālo dzīvi.

Turpmākās attīstības vajadzības jomā “Mācību saturs”:

1. Pilnveidot sadarbību starp priekšmetu skolotājiem, klašu audzinātājiem, skolēnu

vecākiem, atbalsta personālu, lai uzlabotu mācīšanās procesa kvalitāti;

2. Pakāpeniski ieviest modernās informācijas tehnoloģijas visos mācību kabinetos,

tādējādi modernizējot mācīšanās procesu un padarot pieejamāku visām izglītības

procesā iesaistītajām pusēm;

3. Katram mācību priekšmeta skolotājam izstrādāt mācību priekšmeta vērtēšanas

kritērijus, pamatojoties uz Skolas iekšējiem noteikumiem “Izglītojamo mācību

sasniegumu vērtēšanas kārtība”.

3.3. Skolas darba pašvērtējums jomā “Skolēnu sasniegumi”

3.3.1. Skolēnu sasniegumi ikdienas darbā

Katra semestra beigās mācību rezultāti tiek analizēti mācību priekšmetu metodiskajās

komisijās, metodiskajā padomē, pedagoģiskās padomes sēdēs, par galveno mērķi izvirzot

mācību procesa uzlabošanu.

Salīdzinot skolēnu sasniegumus ikdienas darbā mācību priekšmetos, kuros bija jākārto

valsts pārbaudes darbi 2011./2012. mācību gadā (5.tabula), 2012./2013. mācību gadā (6.tabula)

un 2013./2014. mācību gadā (7.tabula), jāsecina, ka rezultāti ir uzlabojušies, kaut gan lielākā

mērā tie atkarīgi no klases skolēnu kontingenta, motivācijas spējām un sadarbības.

5.tabula

Skolēnu sasniegumi ikdienas darbā 2011./2012. mācību gadā mācību priekšmetos, kuros

jākārto pārbaudes darbi

Klase Mācību

priekšmets

Skolēnu

skaits

1-3 balles

%

4-5 balles

%

6-8 balles

%

9-10 balles

%

3

Latviešu

valoda 65 - 12,3 72,3 15,4

Matemātika 65 - 15,4 75,4 9,2

11

6

Latviešu

valoda 58 - 36,6 61,9 1,5

Matemātika 58 7,6 38,4 52,5 1,5

Dabas

zinības 58 - 29 69,5 1,5

9

Latviešu

valoda 48 - 29,05 70,95 -

Matemātika 48 1,9 46,15 48,1 3,85

Angļu

valoda 48 - 20,8 72,9 6,3

Krievu

valoda 48 - 14,8 72,4 12,8

Latvijas un

pasaules

vēsture

48 - 22,9 72,9 4,2

11. Ekonomika 27 - 51,9 37,00 11,1

Informātika 27 - 14,8 70,4 14,8

Ģeogrāfija 27 - 22,2 63 14,8

6.tabula



Klase Mācību

priekšmets

Skolēnu

skaits

1-3 balles

%

4-5 balles

%

6-8 balles

%

9-10 balles

%

3

Latviešu

valoda 84 - 8,3 66,7 25

Matemātika 84 - 4,8 75 20,2

6

Latviešu

valoda 57 - 31,6 61,4 7

Matemātika 57 3,3 28 65,2 3,5

Dabas

zinības 57 - 19,3 71,7 9

9

Latviešu

valoda 47 - 44,75 55,25 -

Matemātika 47 16,8 38,2 42,75 2,25

Angļu

valoda 47 - 22,8 68,9 8,25

Krievu

valoda 47 - 35,05 64,95 -

Latvijas un

pasaules

vēsture

47 - 19,9 75,95 4,15

11. Ekonomika 28 - - 60,7 39,3

Informātika 28 - - 97 3

Ģeogrāfija 28 - - 96,4 3,6

12

7.tabula



Klase Mācību

priekšmets

Skolēnu

skaits

1-3 balles

%

4-5 balles

%

6-8 balles

%

9-10 balles

%

3

Latviešu

valoda 87 - 5,7 66,7 27,6

Matemātika 87 - 12,6 64,4 23

6

Latviešu

valoda 54 - 38,9 61,1 -

Matemātika 54 3,8 41,4 52,9 1,9

Dabas

zinības 54 - 14,3 78 7,7

9

Latviešu

valoda 40 - 45,7 54,3 -

Matemātika 40 5,1 51,2 39,15 4,55

Angļu

valoda 40 - 25,2 72 2,8

Krievu

valoda 40 - 23 69,7 7,3

Latvijas un

pasaules

vēsture

40 - 7,8 78 14,2

11. Ekonomika 20 - 10 90 -

Informātika 20 - 35,4 64,6 -

Ģeogrāfija 20 - 10 85 5

3.3.2. Skolēnu sasniegumi valsts pārbaudes darbos

Skolā tiek veikta sistemātiska valsts pārbaudes darbu rezultātu uzskaite, izvērtēšana un

analīze. Sasniegumi tiek analizēti metodiskajās komisijās, metodiskajā padomē, pedagoģiskajā

sēdēs.

Valsts pārbaudes darbos (necentralizētajos) skolēni uzrāda labus rezultātus (8., 9., 10.un

11. tabula), kas ir nedaudz augstāki par mācību sasniegumiem ikdienas darbā.

8.tabula

Skolēnu sasniegumi valsts pārbaudes darbos 2011./2012. mācību gadā

Klase Mācību

priekšmets

Skolēnu

skaits

1-3 balles

%

4-5 balles

%

6-8 balles

%

9-10 balles

%

3

Latviešu

valoda 64 - 6,3 62,5 31,3

Matemātika 64 - 25 43,8 31,3

6

Latviešu

valoda 56 - 44,6 51,8 3,6

Matemātika 56 1,8 17,5 75,4 5,3

Dabas

zinības 56 - 5,6 81,5 13

Latviešu

valoda 45 - 51,1 46,7 2,2

Matemātika 45 - 24,4 66,7 8,9

13

9

Angļu

valoda 40 2,5 17,5 62,5 17,5

Krievu

valoda 5 - - 80 20

Latvijas un

pasaules

vēsture

45 - 37,8 55,6 6,7

12

Ekonomika 5 - 20 20 60

Ģeogrāfija 8 - 37,5 62,5 -

Informātika 14 - 14,3 78,6 7,1

9.tabula


Klase Mācību

priekšmets

Skolēnu

skaits

1-3 balles

%

4-5 balles

%

6-8 balles

%

9-10 balles

%

3

Latviešu

valoda 84 - 7,1 40,5 52,4

Matemātika 84 - 7,1 48,8 44

6

Latviešu

valoda 57 - 29,8 63,2 7

Matemātika 57 - 8,8 59,6 31,6

Dabas

zinības 57 - 5,3 66,7 28

9

Latviešu

valoda 43 - 34,9 65,1 -

Matemātika 42 11,9 45,3 33,3 9,5

Angļu

valoda 38 2,6 18,4 55,3 23,7

Krievu

valoda 5 - - 40 60

Latvijas un

pasaules

vēsture

42 - 11,9 85,7 2,4

12

Ekonomika 3 - - 66,7 33,3

Ģeogrāfija 3 - - 100 -

Informātika 20 - 5 95 -

10.tabula

Skolēnu sasniegumi valsts diognosticējošos darbos 2013./2014. mācību gadā

Klase Mācību

priekšmets

Skolēnu

skaits

Vērtējums %

3

Latviešu

valoda 86 80,08

Matemātika 86 85,64

6

Latviešu

valoda 54 72,63

Matemātika 54 75,24

Dabas

zinības 54 74,75

14

11.tabula


Klase Mācību

priekšmets

Skolēnu

skaits

1-3 balles

%

4-5 balles

%

6-8 balles

%

9-10 balles

%

9

Latviešu

valoda 39 - 61,5 38,5 -

Matemātika 39 2,5 43,6 46,2 7,7

Angļu

valoda 35 - 17,2 51,4 31,4

Krievu

valoda 4 - - 50 50

Latvijas un

pasaules

vēsture

39 - 7,8 78 14,2

12

Ekonomika 4 - 75 25 -

Ģeogrāfija 7 - 14,3 85,7 -

Informātika 4 - - 100 -

Analizējot skolēnu sasniegumus centralizētajos eksāmenos kopumā un salīdzinot

rezultātus par 2011./2012. , 2012/2013 un 2013./2014. mācību gadu (12. un 13.tabula), var

secināt, ka skolēnu sasniegumi 2013./2014. mācību gadā ir virs valsts vidējā līmeņa.

12.tabula

Centralizēto eksāmenu rezultāti 2011./2012. mācību gadā pa līmeņiem

Mācību

priekšmets

A līmenis B līmenis C līmenis D līmenis E līmenis F līmenis

Latviešu

valoda

- 38,7 51,6 9,7 - -

Angļu

valoda

9,7 29 38,7 22,6 - -

Matemātika 3,2 29 48,4 19,4 - -

Latvijas un

pasaules

vēsture

- 25 75 - - -

Bioloģija - 33,4 - 66,6 - -

Fizika - - 50 25 25 -

Ķīmija - - - 100 - -

13.tabula

Centralizēto eksāmenu rezultāti – vidējais vērtējums procentos 2012./2013 un 2013./2014

mācību gados

Vērtējums procentos

Mācību priekšmets 2012./2013 m.g. 2013./2014 m.g.

Latviešu valoda 63 60,3

Angļu valoda 67,5 75,9

Krievu valoda 62,5 74,5

Matemātika 47,4 54

15

Latvijas un pasaules vēsture - 59

Bioloģija 68 38,5

Fizika 56 -

Ķīmija 67,5 -

Skolas stiprās puses jomā “Skolēnu sasniegumi”:

1. Skolā notiek mērķtiecīga skolēnu sagatavošana valsts pārbaudes darbiem.

2. Lielākajā daļā valsts pārbaudes darbu skolēnu rezultāti ir pietiekamā līmenī.

3. Centralizētajos eksāmenos tiek uzrādīti augsti rezultāti svešvalodās.

4. Skolā tiek nodrošināts sistemātisks, nepārtraukts izglītošanās process, kas dod iespēju

skolēniem gūt labus sasniegumus ikdienas darbā;

5. Skolotāji sniedz skolēniem konsultācijas visos mācību priekšmetos skolēniem

pieejamos laikos;

6. Skolēni zina mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, kritērijus, rezultātu uzlabošanas

iespējas.

Turpmākās attīstības vajadzības jomā “Skolēnu sasniegumi”:

1. Pastiprinātu uzmanību veltīt mācīšanās un mācīšanas līmeņa analīzei un izvirzīt

uzdevumus, kas ļautu uzlabot mācību rezultātus.

2. Visiem skolotājiem turpināt darbu skolēnu mācību sasniegumu dinamikas izpētē, to

pielietojot mācību procesa plānošanā.

3. Mācību priekšmetu skolotājiesm lielāku vērību pievērst skolēnu prognozējamo

rezultātu analīzei, noskaidrojot tā cēloņus un sakarības.

4. Paplašināt interešu izglītības pulciņu programmas, rosinot, pilnveidojot un akcentējot

radošumu, kas ir nepieciešama skolēna izaugsmē un sekmē/ veicina skolēna

sasniegumus.

3.4. Skolas darba pašvērtējums jomā “Atbalsts skolēniem”

3.4.1. Psiholoģiskais atbalsts, sociālpedagoģiskais atbalsts un izglītojamo drošības

garantēšana

Skolā darbojas atbalsta personāls - psihologs, sociālais pedagogs, speciālais pedagogs,

logopēds, medicīnas darbinieks.

Skolas medicīnas darbiniekam ir ierīkots kabinets un noteikts darba laiks. Medicīnas

darbinieks informē skolotājus par bērnu veselības stāvokli, atbrīvojumu no sporta nodarbībām,

redzes un dzirdes problēmām, seko, lai skolēni savlaicīgi saņemtu profilaktiskās potes un

informē par to vecākus. Medicīnas darbinieks periodiski pārbauda klašu telpas, to stāvokli un

izsaka priekšlikumus uzlabojumiem. Medicīnas darbinieks kopā ar audzinātājiem plāno un vada

nodarbības par veselības, pirmās palīdzības un drošības jautājumiem.

Skolā ir izstrādāti noteikumi, lai nodrošinātu skolēnu drošību pasākumos, Skolas

teritorijā, ekskursiju laikā un kabinetos, ar tiem ir iepazīstināti visi skolēni.

Skolā ir izstrādāti Darba kārtības noteikumi, Iekšējās kārtības noteikumi un Darba

drošības instrukcijas. Gan skolēni, gan Skolas darbinieki ir iepazīstināti ar tiem normatīvos

aktos noteiktajā kārtībā. Tēmas par drošību ir paredzētas audzināšanas plānā, un klases

audzinātāji tās regulāri pārrunā.

16

Skolā sistemātiski tiek apzinātas skolēnu psiholoģiskās un sociālās vajadzības, par to

rūpējas atbalsta personāls un audzinātāji. Skola sniedz palīdzību gan vecākiem, gan skolēniem,

ja tiem ir psiholoģiska rakstura problēmas. Īpaši tiek strādāts pie pirmo un piekto klašu

adaptācijas procesa.

Atbalsta personāls regulāri piedalās vecāku sapulcēs, audzinātāju pasākumos, plāno

nodarbības bērniem, sniedz individuālas konsultācijas skolēniem, skolotājiem, vecākiem.

Katrā stāvā ir evakuācijas plāns. Skolēni un Skolas personāls ir apmācīti, kā rīkoties

ārkārtas situācijās un evakuācijas gadījumā, tiek veikta praktiskā apmācība.

Stundu laikā no plkst.8.30 līdz plkst. 13.00 tiek slēgtas Skolas ārdurvis un netiek atļauta

skolēnu iziešana ārpus Skolas telpām, lai mazinātu negadījumu risku.

Skolā ir sava ēdnīca.

Skolā notiek pagarinātās dienas grupas nodarbības līdz plkst.17.00.

3.4.2. Atbalsts personības veidošanā

Klases audzinātāju darbs ir plānveidīgs un notiek saskaņā ar skolas audzināšanas darba

plānu, kurā iekļautās tēmas sekmē pozitīvu personības īpašību un sociālo iemaņu attīstīšanu.

Skolā darbojas Skolēnu pašpārvalde, kurā skolēni tiek izvirzīti no katras klases ar vēlmi

darboties Skolas un skolēnu labā. Pašpārvaldi vada demokrātiski ievēlēts prezidents un tās

darbību koordinē direktora vietnieks audzināšanas jomā.

Skolas ārpusstundu pasākumu plāns tiek veidots balstoties uz Skolas tradīcijām, Skolas

darba prioritātēm un skolēnu interesēm. Pasākumu organizēšanā un vadīšanā veiksmīgi

piedalās skolēni.

Skola piedāvā plašu un daudzveidīgu interešu izglītības programmu klāstu. Visiem

interešu izglītības pulciņiem ir izstrādātas programmas, un tās ir saskaņotas un licencētas

Pašvaldībā.

3.4.3. Atbalsts karjeras izglītībā

Skolā tiek organizēti informatīvi pasākumi par īstenotajām izglītības programmām

potenciālajiem skolēniem un viņu vecākiem. Skolas skolotāji veic informatīvās sanāksmes

Pašvaldības pirmskolas izglītības iestādēs. Informācija par izglītības programmām ir pieejama

skolas mājas lapā www.ikskilesvidusskola.lv.

Skolas bibliotēkā ir pieejama plaša informācija skolēniem un vecākiem par karjeras

izvēles iespējām. Datorklasē skolēni var izmantot internetu, lai iegūtu informāciju par karjeras

izglītību.

Skolā patstāvīgi organizē karjeras izvēles pasākumus 9. un 12. klasēm. Vairāki pedagogi

pilnveidojuši savu kompetenci karjeras izglītības kursos.

3.4.4. Atbalsts mācību darba diferenciācijai

Skolā atbalsta talantīgo bērnu dalību olimpiādēs, projektos, zinātniski pētniecisko darbu

izstrādē. Pašvaldībā ir izstrādāti iekšējie noteikumi “Par apbalvojumiem un stipendijām

izglītības iestāžu izglītojamiem un pedagogiem”. Skolotāju un skolēnu panākumi tiek novērtēti

ar naudas balvām.

Skolas atbalsta personāls nodrošina palīdzību skolēniem, kuriem mācības sagādā

grūtības. Notiek sadarbība starp skolotājiem, klašu audzinātājiem un vecākiem.

Palīdzību mācību darbā skolēni var saņemt,apmeklējot individuālās konsultācijas, kas

organizētas skolēniem pieejamā laikā. Mācību darbā palīdzību var saņemt, apmeklējot

http://www.ikskilesvidusskola.lv/

17

pagarinātās dienas grupas nodarbības (1. –4. klašu skolēniem). Mācību darbam nepieciešamo

informāciju var iegūt skolas bibliotēkā un datorklasē.

Kopš 2013.gada Skola ir iesaistījusies Eiropas Savienības Mūžizglītības programmas

Comenius skolu partnerības projektā “A piece of the European Puzzle”. Projekta ietvaros

labākie un aktīvākie Skolas skolēni piedalījās projekta aktivitātēs ārzemēs.

3.4.5. Atbalsts skolēniem ar īpašām vajadzībām

Skolā nav skolēnu, kuri ar atbilstošu pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu tiek

apmācīti pēc pamatizglītības C līmeņa programmas.

3.4.6. Sadarbība ar skolēna ģimeni

Skola regulāri informē vecākus par tās darbību. Informāciju par Skolas darbu var iegūt

skolas mājaslapā vai e-klasē.

Klašu audzinātāji nodrošina informācijas apriti starp Skolu un vecākiem par Skolas

darbu. Individuālās pārrunās ar skolas administrāciju un priekšmetu skolotājiem vecāki tiek

aicināti sadarboties ar Skolu un skolotājiem.

Mācību gada laikā vecāki var iegūt informāciju par mācīšanas, mācīšanās un mācību

satura jautājumiem klašu vecāku sapulcēs, informatīvā sanāksmē 1. septembrī, Skolas vecāku

kopsapulcēs, vecāku dienās, individuālās sarunās, e-klasē. Vecāki saņem informāciju par darba

rezultātiem, mācību uzdevumiem, izmaiņām mācību saturā, Skolas darba aktualitātēm.

Sapulcēm ir gan izglītojošs, gan informatīvs raksturs.

Skolā darbojas Skolas padome, kur ietverti visu klašu vecāki. Skolas padomē ir

izveidota darba grupa, kas organizē ikmēneša tikšanās ar Skolas vadību dažādu aktuālu

jautājumu risināšanā.

Skolā ir noteikta kārtība, kā vecākus informēt par skolēnu sasniegumiem. Pie klases

audzinātāja visi vecāki var brīvi saņemt informāciju par sava bērna uzvedību, Skolas

apmeklējumu un attieksmi pret mācību darbu. Vecāki tiek iepazīstināti ar valsts pārbaudes

darbu saturu, norises un vērtēšanas kārtību. Vecākiem tiek piedāvāta iespēja iepazīties ar

mācību procesu vecāku dienās.

Skolā vecāku sapulces un citi pasākumi tiek plānoti abpusēji piemērotā laikā. Vecāki

var saņemt atbalsta personāla konsultācijas.

Vecāki tradicionāli aktīvi apmeklē skolas pasākumus - Zinību dienu, pieņemšanu pie

direktora, Ziemassvētkos, Mātes dienu, sākumsskolas pasākumus.Vecāki piedalās stundu

vadīšanā un ārpusstundu aktivitātēs. Efektīvākai skolas sadarbībai, vecāku vēlmju un ieteikumu

izzināšanai tiek veiktas anketēšanas.

Skolas stiprās puses jomā “Atbalsts skolēniem”:

1. Skolēniem tiek sniegts nepieciešamais atbalsts mācīšanās un karjeras jautājumos,

nodrošināts atbalsts personības veidošanā.

2. Skolā ir plašs interešu izglītības piedāvājums, kas nodrošina augstus sasniegumus

mākslinieciskajā pašdarbībā un sportā.

3. Skola ir iesaistījusies Eiropas Savienības Mūžizglītības programmas Comenius skolu

partnerības projektā “A piece of the European Puzzle”.

4. Skolā darbojas pilnvērtīgs atbalsta personāls.

5. Skolā ir pagarinātā dienas grupa 1.-4.klases audzēkņiem.

6. Skola regulāri izglīto skolēnus karjeras izglītībā.

18

7. Skolā aktīvi darbojas Skolas padomes darba grupa

Turpmākās attīstības vajadzības jomā “Atbalsts skolēnam”:

1. Pilnveidot darbu ar talantīgākajiem audzēkņiem.

2. Informēt audzēkņus par turpmākām izglītības iespējām Skolā ar padziļinātu mācību

priekšmetu apguvi vidusskolā, gan augstākajās izglītības iestādēs.

3. Iesaistīties starptautiskos izglītības projektos.

4. Palielināt eksakto un svešvalodu priekšmetu nozīmību skolēnu apmācībā.

5. Veicināt sadarbību starp skolotājiem, atbalsta komandu un vecākiem.

3.5. Skolas darba pašvērtējums jomā “Skolas vide”

3.5.1. Mikroklimats

Kopības apziņas veidošana sākas ar labvēlīga, sadarbību veicinoša mikroklimata

radīšanu. Skolā tiek strādāts, lai sekmētu labas attiecības starp Skolas darbiniekiem savstarpēji

un attiecībās ar skolēniem. Dažreiz ir vērojams, ka iekšējā komunikācija starp skolotājiem nav

pozitīva, pietrūkst verbālās komunikācijas savstarpēji un ar Skolas vadību.

Skolas darbinieki veido Skolas tēlu sabiedrībā – organizē Skolā pasākumus, informē par

skolēnu sasniegumiem dažādās jomās, kā arī organizē un piedalās pilsētas rīkotajos pasākumos.

Skolā regulāri tiek rīkoti pasākumi, kas saistīti ar valsts svētkiem, atceres un svinamajām

dienām.

Skolas darbinieki strādā, lai skolēni Skolā justos labi, neatkarīgi no tautības, kultūras un

reliģiskās piederības. Lielākā daļa skolēnu apgalvo, ka pedagogi ir laipni un izpalīdzīgi, ka

problēmsituācijas tiek risinātas taisnīgi un ar sapratni, taču ir bijuši gadījumi, kad skolēni un

skolas darbinieki nepietiekami apzinās savu lomu skolas tēla veidošanā un gadījumi, kad

skolēnu un skolotāju nesaprašanās izraisa smagu psiholoģisku spriedzi kā vienai, tā otrai pusei.

Skolēni Skolā jūtas droši un Skolas biedri ir draudzīgi un izpalīdzīgi.

Skolā ir pilnveidoti Skolas iekšējās kārtības noteikumi un darba kārtības noteikumi.

Skolas vadība, darbinieki, Skolas pašpārvalde cenšas, lai skolēnu vidū nebūtu ne fizisko, ne

emocionālo pāridarījumu.

Skolas vide ir sakārtota tā, lai skolas darbinieki justos ērti, vienmēr informēti par

notiekošo skolā. Informācijas stendi izvietoti labi pieejamās vietās.

3.5.2. Fiziskā vide

Skolas telpas, ņemot vērā skolotāju vēlmes un ieteikumus, katru gadu tiek remontētas

un labiekārtotas. Skolotāji atzīst, ka telpas ir labi iekārtotas, tīras un kārtīgas.

Visos kabinetos nodrošinātas ērtas un funkcionālas mēbeles, atbilstošas vecumam un

augumam, nodrošināts pietiekams apgaismojums, temperatūra, uzkopšana tiek veikta atbilstoši

higiēniskajām normām.

Skolā ierīkota ugunsdrošības signalizācija un balss apziņošanas sistēma.

Skolas apkārtne vienmēr ir sakopta un uzturēta labā kārtībā. Iežogotajā skolas pagalma

daļā skolēni drīkst atrasties starpbrīžos.

Skolā būtu nepieciešama ventilācijas un/vai kondicionēšanas sistēma, jo karstajos

pavasara mēnešos ir telpas, kurās saule uzkarsē, un skolēniem nav patīkami tajās uzturēties.

Saistībā ar nepārtrauktu skolēnu skaita pieaugumu Skolai trūkst fiziskās telpu kapacitātes.

Sākumskolas kabineti, ja skolēnu skaits klasē pārsniedz 20 ir par mazu vairāk skolēniem, taču

19

šī situācija atrisināsies līdz ar Skolas piebūves uzcelšanu, tāpēc sadarbībā ar Pašvaldību tiek

plānota Skolas piebūves celtniecība.

Skolas fiziskās vides uzlabošanā ir ieguldīts liels Pašvaldības finansējums: 2010. gadā

tika pabeigts siltināšanas projekts “Energoefektivitātes paaugstināšana Ikšķiles vidusskolā”;

2011. gadā tika uzbūvēts moderns sporta stadions.

Skolas stiprās puses jomā “Skolas vide”:

1. Skolā ir labiekārtotas Skolas telpas.

2. Sadarbībā ar Pašvaldību iepriekš nepārtraukti tika pilnveidota Skolas fiziskā vide.

3. Skolai ir moderns sporta stadions.

Turpmākās attīstības vajadzības jomā “Skolas vide”:

1. Uzlabot skolotāju iekšējo komunikāciju, un organizēt Skolas darbiniekiem saliedēšanās

pasākumus.

2. Uzlabot Skolas mikroklimatu starp Skolas skolotājiem, organizējot dažādus seminārus

savstarpējo attiecību jomā, kā arī sevis izzināšanā un pilnveidošanā.

3. Skolas vadībai rīkot informatīvās sanāksmes skolotājiem vismaz vienreiz mēnesī.

4. Rīkot pasākumus Skolas prestiža celšanai Skolas darbiniekos un sabiedrībā kopumā.

5. Veidot skolēnos apziņu par labām uzvedības normām, un ievērot Skolas iekšējos

kārtības noteikumus.

6. Izveidot Skolai savu logo un informatīvos prezentācijas materiālus.

7. Sadarbībā ar pašvaldību strādāt pie Skolas piebūves plānošanas.

8. Izveidot ventilācijas, kondicionēšanas sistēmu telpās, kurās tas ir nepieciešams.

3.6. Skolas darba pašvērtējums jomā “Skolas resursi”

3.6.1. Iekārtas un materiāltehniskie resursi

Skolā ir visas nepieciešamās telpas mācību procesa, skolēnu un skolotāju vajadzību

nodrošināšanai. Skolas telpu iekārtojums atbilst mācību procesa nodrošināšanai. Atbalsta

personālam katram no speciālistiem ir savs iekārtots kabinets. Skolā ir informātikas kabinets ar

jauniem datoriem, bibliotēka ar lasītavu, aprīkoti darbmācības kabineti, mazā un lielā sporta

zāle.

Skolas mēbeles, iekārtas un tehniskie līdzekļi ir lietošanas kārtībā, bojātie tehniskie

līdzekļi tiek savlaicīgi laboti. Katru gadu pēc nepieciešamības gan mēbeles, gan

materiāltehniskie līdzekļi tiek papildināti. Skolotāji savā darbā izmanto digitāli sniegtās

iespējas – projektori, digitālās tāfeles. Skola ir iegādājusies balsošanas pultis.

Skolas bibliotēkai regulāri tiek papildināta mācību literatūra, daiļliteratūra, izziņas un

metodiskā literatūra.

Skolai būtu nepieciešams izveidot ķīmijas laboratoriju ar visām nepieciešamajām

iekārtām.

Par telpu aprīkojumu, materiāli tehniskiem resursiem un skolotājiem nepieciešamo

inventāru atbildīgs ir saimniecības vadītājs.

Interešu izglītības programmu un ārpusstundu pasākumu nodrošināšanai tiek izmantotas

Skolas telpas, iekārtas un citi resursi.

20

3.6.2. Personālresursi

Skola ir nodrošināta ar visiem skolotājiem, kuri ir nepieciešami izglītības programmu

īstenošanai. Skolotāju izglītība un profesionālā kvalifikācija atbilst normatīvo aktu prasībām.

Skolotāji piedalās gan Skolas, gan citu iestāžu organizētajos ar pedagoģisko darbu

saistītās aktivitātēs. Ar angļu valodas skolotāju iniciatīvu Skola ir iesaistījusies Eiropas

Savienības Mūžizglītības programmas Comenius skolu partnerības projektā “A piece of the

European Puzzle”.

Skolai nākotnē sākot īstenot izglītības programmas ar padziļinātu kāda virziena apguvi

būs nepieciešams apzināt personālresursus no sava vidus, taču ir paredzams, ka būs

nepieciešams piesaistīt skolotājus no malas.

Skolas stiprās puses jomā “Skolas resursi”:

1. Skola ir nodrošināta ar visiem skolotājiem, kuri ir nepieciešami izglītības programmu

īstenošanai

2. Skolotāji iesaistās Eiropas Savienības izglītības jomas projektos.

Turpmākās attīstības vajadzības jomā “Skolas resursi”:

1. Apzināt skolotāju resursus jaunu programmu īstenošanas gadījumā.

2. Mājturības kabinetu aprīkošana un pārbūve saistībā ar pieaugošo bērnu skaitu.

3. Ķīmijas laboratorijas izveidošana.

4. Veicināt skolotāju piedalīšanos savā profesionālā pilnveidē.

3.7. Skolas darba pašvērtējums jomā “Skolas darba organizācija, vadība un kvalitātes

nodrošināšana”

3.7.1. Skolas darba pašvērtēšana un attīstības plānošana

Skola katru gadu izvērtē skolēnu mācību sasniegumus. Tas notiek metodiskajās

komitejās, metodiskajā padomē un pedagoģiskajā sēdē.

Skolas pašvērtējuma process nav sistemātisks. Iepriekšējais pašvērtējuma ziņojums tika

sastādīts 2009.gadā pirms Skolas akreditācijas 2010.gadā. Skolas vadība katru gadu konstatēja

Skolas stiprās puses un turpmākās attīstības vajadzības un mācību gada darba plānā tika

izvirzītas prioritātes konkrētajās jomās.

2014.gada pavasarī Pašvaldība Skolā veica auditu “Ikšķiles vidusskolas darbības

efektivitāte un atbilstība normatīvo aktu prasībām, nodrošinot pašvaldības autonomo funkciju

realizāciju”. Pēc audita Skolai tika sniegti 26 ieteikumi Skolas darbības uzlabošanai un to

novēršanas grafiks. No 26. ieteikumiem Skola uz šo brīdi ir ieviesusi 23.

2014.gada septembra mēnesī skolotāju vidū tika veikta Skolas novērtēšana pa jomām ar

anketu palīdzību, tika izskaidroti jomu vērtēšanas kritēriji (rezultātus skatīt sadaļā – 3.8. Skolas

darbības pamatjomu vispārīgā vērtēšana skolotāju vidū). Aptaujas rezultātā iegūtie dati ļauj

secināt, ka Skolas darbs skolotāju vidū tiek pamatā vērtēts kā labs, taču ir nepieciešams strādāt

pie Skolas mikroklimata uzlabošanas un lielāka atbalsta skolēniem nodrošināšanas.

Skolas noteiktās darbības prioritātes tika noteiktas Skolas attīstības plānā 2012.-

2015.gadam. 2014./2015 mācību gada 1.pusgadā tas tika pārstrādāts. Tā apspriešanā tika

iesaistīti gan skolotāji, gan Skolas padome, gan Pašvaldība. Jaunajā attīstības plānā tika noteikts

prioritāšu īstenošanas plānojums un Skolas galvenos attīstības virzienus. Prioritātes izvirzītas,

ņemot vērā Skolas darbības stiprās puses, Pašvaldības attīstības plānu izglītības jomā un ārējo

21

faktoru ietekmi. Ar Skolas Attīstības plānu no 2014./2015.m.g. līdz 2016./2017 m.g. var

iepazīties Skolā un skolas mājaslapā.

Skola sniedz savas darbības un sasniegumu izvērtējumu Pašvaldībai, tās publiskajā

pārskatā, kas pieejams jebkurai ieinteresētai personai.

3.7.2. Skolas vadības darbs un personāla pārvaldība Skolā ir izstrādāta visa nepieciešamā dokumentācija pedagoģiskā procesa

organizēšanai. Dokumentu izstrādē piedalās Skolas darbinieki atbilstoši savai kompetencei,

nodrošinot demokrātisku pieeju dokumentos ietverto normu apspriešanā un lēmumu

saskaņošanā.

Direktora un vietnieku pienākumi, tiesības un atbildības ir noteiktas ar darbiniekiem

saskaņotos amatu aprakstos, kuri tiek pārskatīti un vajadzības gadījumā ieviestas korekcijas.

Direktors plāno, organizē un vada skolas darbu, deleģē pienākumus un pārrauga to

izpildi, kā arī konsultējas ar darbiniekiem svarīgu jautājumu izlemšanā, bet galīgā lēmuma

pieņemšana vienmēr paliek viņa kompetencē.

Skolā notiek administrācijas sanāksmes pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā vienu reizi

mēnesī. Administrācijas sanāksmēs piedalās Skolas direktors, tā vietnieki un metodiskās

padomes vadītājs.

Skolas direktors nodrošina informācijas apmaiņu par Skolas darbību un pieņemtajiem

lēmumiem. Direktors un tā vietnieki mācību gada beigās pārskata un izvērtē Skolas darbinieku

ierosinājumus Skolas vadības un Skolas darba uzlabošanai nākamajā mācību gadā.

Skolas informatīvajās sēdēs, kas notiek ne retāk kā vienreiz mēnesī, informē Skolas

darbiniekus par Skolas darba aktualitātēm.

Skolas direktors un tā vietnieki piedalās metodiskās padomes un komisiju sēdēs,

sadarbojas ar Skolas pašpārvaldi, Skolas padomi un vecākiem. Skola atbalsta skolēnu un

skolotāju piedalīšanos dažāda līmeņa ārpusskolas pasākumos, atbalsta skolotāju vēlmi

tālākizglītības pasākumu apmeklēšanā.

3.7.3. Skolas sadarbība ar citām institūcijām

Skolai ir regulāra sadarbība ar Pašvaldību Skolas budžeta veidošanā un darbības

nodrošināšanā, kā arī dažādu projektu atbalstīšanā un jauninājumu ieviešanā.

Skola sadarbojas ar Ikšķiles novada izglītības iestādēm, nevalstiskajām organizācijām un

novada uzņēmējiem dažādu pasākumu organizēšanā un norisē.

Skola 2013.gadā ir iesaistījusies Eiropas Savienības Mūžizglītības programmas

Comenius skolu partnerības projektā “A piece of the European Puzzle”.

22

3.8. Skolas darbības pamatjomu vispārīgā vērtēšana skolotāju vidū

Informācija iegūta 2014.gada septembrī, pedagogiem izdalītas 50 anketas, saņemtas apstrādei – 26.

Līmeņu skala:

4 Ļoti labi Pārsvarā stiprās puses

3 Labi Stiprās puses pārsvarā pār trūkumiem

2 Viduvēji Daži būtiski trūkumi

1 Nepietiekami Pārsvarā trūkumi

Rezultāti procentos:

Rezultatīvie rādītāji

Vērtējums %

4 3 2 1

1. MĀCĪBU SATURS

1.1 Skolas izglītības programmas 46 46 8

2. MĀCĪŠANA UN MĀCĪŠANĀS

2.1 Mācīšanas kvalitāte 15 80 5

2.2 Mācīšanās kvalitāte 77 23

2.3 Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa 23 69 9

3. SKOLĒNU SASNIEGUMI

3.1 Skolēnu sasniegumi ikdienas darbā 77 23

3.2 Skolēnu sasniegumi valsts pārbaudes darbos 19 77 4

4. ATBALSTS SKOLĒNIEM

4.1 Psiholoģiskais atbalsts, sociālpedagoģiskais atbalsts un

izglītojamo drošības garantēšana

35 56 15 4

4.2 Atbalsts personības veidošanā 19 54 27

4.3 Atbalsts karjeras izglītībā 12 50 38

4.4 Atbalsts mācību darba diferenciācijai 4 58 38

4.5 Atbalsts skolēniem ar speciālām vajadzībām 15 50 35

4.6. Sadarbība ar skolēna ģimeni 42 58

5. SKOLAS VIDE

5.1 Mikroklimats 4 62 34

5.2 Fiziskā vide 54 39 7

6. SKOLAS RESURSI

6.1 Iekārtas un materiāltehniskie resursi 58 38 4

6.2 Personālresursi 35 58 7

7. SKOLAS DARBA ORGANIZĀCIJA, VADĪBA UN KVALITĀTES NODROŠINĀŠANA

7.1 Skolas darba pašvērtēšana un attīstības plānošana 19 73 8

7.2 Skolas vadības darbs un personāla pārvaldība 15 73 12

7.3 Skolas sadarbība ar citām institūcijām 27 69 4

Skolas darbs kopumā skolotāju vidū vērtējams kā labs, taču viena trešdaļa skolotāju

daudzās jomās darbu novērtējuši ar “viduvēji”, līdz ar to šajās jomās Skolas vadībai ir

nepieciešams vairāk pievērst uzmanību un iesaistīt arī pašus skolotājus nepieciešamajos

pasākumos situācijas uzlabošanai.

4. Skolas attīstības prioritātes 2014./2015 - 2016./2017 mācību gadiem

Joma 2014./2015. m. g. 2015./2016. m. g. 2016./2017. m. g.

Mācību saturs 1. Dažādu nozaru un mācību

priekšmetu izpētes pasākumi, lai

izvērtētu kādā nozarē piedāvāt

izglītības programmas ar padziļinātu

mācību priekšmetu apguvi.

2. Jaunu izglītības programmu

ieviešana.

Jauno izglītības programmu ar

padziļinātu mācību priekšmetu

apguvi izpēte, sastādīšana un

licencēšana.

Jauno vispārējās vidējās izglītības

programmu ar padziļinātu mācību

priekšmetu apguvi ieviešana.

Mācīšana un mācīšanās Mācību metožu un metodisko

paņēmienu dažādošana, sadarbības

veicināšana starp skolotājiem,

skolēniem un viņu vecākiem.

1. Izglītības programmu mācību

priekšmetu satura aktualizēšana.

2. Skolēnu motivēšana mācību

sekmju uzlabošanai.

1. Atbalsts skolotājiem mācīšanas

un mācīšanās procesa organizēšanā,

tālākizglītības kursu organizēšana.

2. Mācību priekšmetu vērtēšanas

kritēriju aktualizēšana

Skolēnu sasniegumi Izglītības kvalitātes paaugstināšana Skolēnu iesaistīšana interešu

izglītībā un skolēnu atbildības

paaugstināšana par mācību rezultātu

sasniegumiem.

Skolēnu iesaistīšana interešu

izglītībā sasaistē ar jauno vispārējās

vidējās izglītības programmu ar

padziļinātu mācību priekšmetu

apguvi un skolēnu izglītības

kvalitātes līmeņa paaugstināšana

Atbalsts skolēniem 1. Diferencētas pieejas

nodrošināšana skolēniem, skolēnu

iesaistīšana virzienu izpētē sasaistē

ar padziļinātu mācību priekšmetu

apguvi.

2. Skolēnu drošības un veselības

atbalsta pasākumi.

1. Atbalsts skolēnu karjeras

izglītībā.

2. Diferencētas pieejas

nodrošināšana skolēnu apmācībā.

Skolas iesaistīšanās ar izglītību

saistītos projektos

Skolas vide Skolas ārējā un iekšējā publiskā tēla

veidošana

1. Skolas publiskā tēla veidošana.

2. Skolas piebūves celtniecība.

1.Skolas publiskā tēla veidošana.

2. Skolas piebūves celtniecība.

Skolas resursi 1. Skolas materiāltehnisko resursu

un iekārtu (t.sk. informācijas

1. Skolas materiāltehnisko resursu


1. Skolas materiāltehnisko resursu


24

tehnoloģijas) atjaunošana un

papildināšana.

2. Skolotāju darba kvalitātes

izvērtēšana.


papildināšana.

2. Skolas personālresursu

apzināšana/ pārkvalificēšana jauno

izglītības programmu īstenošanai.


papildināšana.

2. Skolas personālresursu

apzināšana/ pārkvalificēšana jauno

izglītības programmu īstenošanai.

Skolas darba organizācija,

vadība un kvalitātes

nodrošināšana

Skolas darba demokrātiska un

pilnvērtīga izvērtēšana un

mūsdienīgu un efektīvu darba formu

ieviešana skolā.

Skolas vadības darbs pilnvērtīga

mācību procesa nodrošināšanā.

Skolas vadības darbs pilnvērtīga

mācību procesa nodrošināšanā.

25

4.1. Skolas attīstības prioritātes jomā “Mācību saturs”

2014./2015. mācību gads

Joma Mācību saturs

Prioritāte 1. Dažādu nozaru un mācību priekšmetu izpētes pasākumi, lai izvērtētu kādā nozarē piedāvāt izglītības programmas ar

padziļinātu mācību priekšmetu apguvi.

2. Jauno izglītības programmu ieviešana.

Mērķis Izpētīt mācību priekšmetus un nozari, kurā perspektīvā veikt padziļinātu mācību priekšmetu apguvi un jauno

pamatizglītības un vispārējās izglītības programmu ieviešana.

Novērtēšanas kritēriji 1. Nozares un mācību priekšmetu nozīme skolēnu karjeras izaugsmē

2. Mācību priekšmetu programmu atbilstība standarta prasībām

3. Metodiskās padomes, metodisko komisiju novērtējums un kontrole

Ieviešanas gaita

Uzdevumi Atbildīgais Laiks Resursi Kontrole un

pārraudzība

Izanalizēt un izpētīt konkrētu mācību priekšmetu

nozīmes skolēnu karjeras izaugsmē

Metodisko komisiju

vadītāji, mācību priekšmetu

pedagogi

Visu mācību gadu Sanāksmes, anketēšana,

nozaru ekspertu

pieaicināšana

Direktors

Mācību priekšmetu programmu īstenošanas

atbilstība atbilstoši pamatizglītības un vispārējās

vidējās izglītības standartam

Metodisko komisiju


pedagogi

Visu mācību gadu Mācību priekšmetu

programmas, valsts

normatīvie dokumenti

izglītības jomā

Direktora

vietnieces izglītības

jomā

Pārbaudes darbu veidošanas metodika un

atbilstība priekšmeta standartam un skolas

iekšējiem noteikumiem

Mācību priekšmetu

pedagogi

Visu mācību gadu Pārbaudes darbu

analīzes rezultāti

Direktora


jomā

Metodisko komisiju un metodiskās padomes

atbalsts standartu īstenošanā

Metodisko komisiju vadītāji Visu mācību gadu Metodiskie materiāli

Pedagogu pieredze

Direktors

26



Prioritāte Jauno izglītības programmu ar padziļinātu priešmetu apguvi izpēte, sastādīšana un licencēšana.

Mērķis Izpētīt mācību priekšmetus, kuri būs ar padziļinātu apguvi un sastādīt jaunu vispārējās vidējās izglītības programmu.

Novērtēšanas kritēriji 1. Mācību priekšmetu programmu un izglītības programmas sastādīšana

2. Jaunās vispārējās vidējās izglītības programmas atbilstība standarta prasībām

3. Pedagoģiskā kolektīva, tā grupu iesaiste jaunu izglītības programmu izstrādē un īstenoto programmu korekcijā.

Ieviešanas gaita


pārraudzība

Mācību priekšmetu programmu ar padziļinātu

apguvi sastādīšana

Metodisko komisiju


pedagogi

Visu mācību gadu Sanāksmes, nozaru

ekspertu pieaicināšana

Direktora


jomā

Mācību priekšmetu programmu aktualizācija Mācību priekšmetu

pedagogi

Visu mācību gadu Valsts normatīvie

dokumenti izglītības

jomā

Direktora


jomā

Jaunas vispārējās vidējās izglītības programmas

sastādīšana

Metodisko komisiju


pedagogi


programmas, valsts


izglītības jomā

Direktors

Izglītības programmu licencēšana Direktors 2015./2016. m.g.

2.semestris

Valsts normatīvie


jomā

Direktors

27



Prioritāte Jauno vispārējās vidējās izglītības programmu ar padziļinātu priekšmetu apguvi ieviešana.

Mērķis Ieviest jaunu vispārējās vidējās izglītības programmu ar padziļinātu priekšmetu apguvi un sekot līdzi mācību priekšmetu

programmu īstenošanai.

Novērtēšanas kritēriji 1. Mācību priekšmetu programmu īstenošana atbilstoši izglītības programmai

2. Mācību priekšmetu satura kvalitātes palielināšana

3. Metodisko komisiju un to vadītāju darbība mācību satura plānošanas aspektā-sadarbība, paveiktā izvērtēšana, atbilstošas

dokumentācijas noformēšana

Ieviešanas gaita


pārraudzība

Mācību priekšmetu stundu vērošana un analīze Direktora vietnieces

izglītības jomā



jomā

Direktors

Mācību priekšmetu satura īstenošana izmantojot

mūsdienīgas mācību metodes un informācijas

tehnoloģijas


pedagogi

Visu mācību gadu Mācību digitālie

līdzekļi un tehnika

Direktora


jomā

Mācību priekšmetu programmu aktualizācija Mācību priekšmetu

pedagogi



jomā

Direktora


jomā

Jaunās vispārējās vidējās izglītības programmas

izvērtēšana un aktualizēšana

Metodisko komisiju


pedagogi


programmas, valsts


izglītības jomā

Direktors

28

4.2. Skolas attīstības prioritātes jomā “Mācīšana un mācīšanās”


Joma Mācīšana un mācīšanās

Prioritāte Mācību metožu un metodisko paņēmienu dažādošana, sadarbības veicināšana starp skolotājiem, skolēniem un viņu

vecākiem.

Mērķis Mācīšanas un mācīšanās procesa kvalitātes paaugstināšana

Novērtēšanas kritēriji 1. Skolotāju, skolēnu un to vecāku iesaistīšana mācību procesa izvērtēšanā

2. Atbalsta komandas un mācību priekšmetu pedagogu sadarbības veicināšana

3. Mācību metodisko paņēmienu pilnveidošana

Ieviešanas gaita


pārraudzība

Sadarbības pilnveidošana starp priekšmetu

skolotājiem, klašu audzinātājiem, un vecākiem.

Metodisko komisiju


pedagogi

Visu mācību gadu Sanāksmes, anketēšana,

semināri

Direktors, direktora

vietniece

audzināšanas jomā

Atbalsta nodrošinājums mācību darba

diferenciācijai – pedagogu ieguldījums talantīgo

izglītojamo izaugsmes veicināšanā.

Metodisko komisiju


pedagogi

Visu mācību gadu Direktora


jomā

Atbalsta komandas darba uzdevumu un mērķu

izskaidrošana klašu audzinātājiem, vecākiem

Atbalsta komanda Visu mācību gadu Sanāksmes Direktors, direktora


jomā

Mūsdienīgu mācību metožu un metodisko

paņēmienu izmantošana stundās

Metodisko komisiju

vadītāji, metodiskā padome,

mācību priekšmetu

pedagogi

Visu mācību gadu Semināri, kursi, lekcijas Direktors,

direktora vietnieces

izglītības jomā

29



Prioritāte 1. Izglītības programmu mācību priekšmetu satura aktualizēšana.

2. Skolēnu motivēšana mācību sekmju uzlabošanai.

Mērķis Vecināt skolēnu mācīšanās prasmju pilnveidošanu un mācību satura saiknes nodrošināšana ar reālo dzīvi

Novērtēšanas kritēriji 1. Skolēnu semestra un mācību gada darba rezultātu analīze

2. Skolēnu ārpusstundu darba pilnveidošana

3. Mācību metodisko paņēmienu pilnveidošana

Ieviešanas gaita


pārraudzība

Mācību darba analīze skolēnu zināšanu līmeņa

paaugstināšanā

Direktora vietnieces

izglītības jomā, metodisko

komisiju vadītāji

Mācību gada

semestra

noslēgumi

Direktors

Atbalsta komandas, klašu audzinātāju un mācību

priekšmetu skolotāju sistemātiska sadarbība

Atbalsta komanda, direktora

vietnieki



jomā un skolas iekšējie

noteikumi

Direktors

Mūsdienīgu mācību metožu un metodisko

paņēmienu izmantošana stundās

Metodisko komisiju

vadītāji, metodiskā padome,


pedagogi

Visu mācību gadu Semināri, kursi, lekcijas Direktors,

direktora vietnieces

izglītības jomā

Skolēnu motivēšana mācībām, iesaistot tos

dažādos izglītības projektos

Direktora vietniece

audzināšanas jomā, klašu

audzinātāji

Visu mācību gadu Semināri, kursi,

lekcijas, pasākumi

Direktors

30



Prioritāte Atbalsts skolotājiem mācīšanas un mācīšanās procesa organizēšanā, tālākizglītības kursu organizēšana, mācību priekšmetu

vērtēšanas kritēriju aktualizēšana

Mērķis Vecināt skolotāju iesaistīšanos skolēnu izziņas procesā, aktualizējot pašvērtēšanas prasmes

Novērtēšanas kritēriji 1. Skolēnu pašvērtēšanas aktualizēšana

2. Mācīšanas un mācīšanās procesa novērtējums skolotāju sadarbības pašnovērtēšana atbilstoši mācīšanas un mācīšanās

kvalitātes rādītājiem un kritērijiem.

3. Dažādi metodiskie pasākumi saistībā ar mācīšanas un mācīšanās procesa kritērijiem – lekcijas, problēmsemināri,

praktikumi, situāciju modelēšana, pieredzes apmaiņa, atklātās stundas un radošo darbu skates.

Ieviešanas gaita


pārraudzība

Skolotāju iesaistīšana profesionālās pilnveides

kursos

Metodisko komisiju vadītāji Visu mācību gadu Semināri, kursi,

vieslekcijas

Direktors

Rosināt skolēnus regulāri veikt sava darba

pašvērtēšanu

Direktora vietniece


audzinātāji

Visu mācību gadu Direktors

Metodiskie pasākumi saistībā ar mācīšanas un

mācīšanās procesa dažādošanu

Visi skolotāji Visu mācību gadu Semināri, kursi,

vieslekcijas

Direktora


jomā

31

4.3.Skolas attīstības prioritātes jomā “Skolēnu sasniegumi”


Joma Skolēnu sasniegumi

Prioritāte Izglītības kvalitātes paaugstināšana

Mērķis Paaugstināt skolēnu mācību sasniegumus, dažādojot mācību metodes, nodrošinot diferencētu pieeju skolēniem.

Novērtēšanas kritēriji 1. Skolēnu izaugsmes dinamikas uzskaite un analīze

2. Mācību priekšmetu dinamikas uzskaite un analīze

3. Skolēnu sasniegumi olimpiādēs, konkursu, sacensību, rezultāti

Ieviešanas gaita


pārraudzība

Pastiprinātu uzmanību veltīt mācīšanās un

mācīšanas līmeņa analīzei un izvirzīt uzdevumus,

kas ļautu uzlabot mācību rezultātus


izglītības jomā

Visu mācību gadu Direktors, direktora


jomā

Skolotājiem turpināt darbu skolēnu mācību

sasniegumu dinamikas izpētē, to pielietojot

mācību procesa plānošanā.

Metodisko komisiju


skolotāji



jomā

Mācību priekšmetu skolotājiem veikt izpēti un

analizēt cēloņus par skolēnu mācību sasniegumu

dinamiku visos mācību priekšmetos


skolotāji

Katra semestra

noslēgumā

Direktora


jomā

Klašu audzinātāji veic kopsavilkumu par

audzināmās klases skolēnu sasniegumiem,

analizē to dinamiku

Klašu audzinātāji Katra semestra

noslēgumā

Direktora


jomā

32



Prioritāte Skolēnu iesaistīšana interešu izglītībā un skolēnu atbildības paaugstināšana par mācību rezultātu sasniegumiem.

Mērķis Skolēnu iesaiste interešu izglītībā atbilstoši skolēna spējām un interesēm

Novērtēšanas kritēriji 1. Interešu izglītības programmas.

2. Talantīgo skolēnu izaugsmes veicināšana

3. Mācību darba formu dažādošana

Ieviešanas gaita


pārraudzība

Jaunu interešu izglītības nodarbību piedāvājums

atbilstoši pieprasījumam.

Interešu izglītības pedagogi Visu mācību gadu Direktora vietniece


Interešu izglītības sasaiste ar mācību priekšmetu

programmām skolēnu zināšanu papildināšanā

Interešu izglītības pedagogi,


pedagogi


vietnieces

audzināšanas un

izglītības jomā

Āra nodarbību veicināšana, to saikne ar reālo

dzīvi lai paaugstinātu skolēnu sasniegumus.


pedagogi



jomā

33



Prioritāte Skolēnu iesaistīšana interešu izglītībā sasaistē ar jauno vispārējās vidējās izglītības programmu ar padziļinātu priešmetu

apguvi un skolēnu izglītības kvalitātes līmeņa paaugstināšana

Mērķis Skolēnu iesaiste interešu izglītībā atbilstoši skolēna spējām un interesēm.

Novērtēšanas kritēriji 1. Talantīgo skolēnu izaugsmes veicināšana

2. Mācību darba formu dažādošana

Ieviešanas gaita


pārraudzība

Atbalsta nodrošinājums mācību procesa

diferenciācijai skolēniem, kuriem mācības sagādā

grūtības.


pedagogi



jomā

Skolotāju ieguldījums talantīgo skolēnu

izaugsmes veicināšanā


pedagogi



jomā

Atbalsta personāla iesaistīšana skolēnu mācību

sasniegumu paaugstināšanā

Atbalsta personāls Visu mācību gadu Direktora


jomā

Mājas darbu formu dažādošana, mērķtiecīgums,

apjoms, sabalansētība starp dažādiem mācību

priekšmetiem


pedagogi



jomā

Āra nodarbību veicināšana, to saikne ar reālo

dzīvi lai paaugstinātu skolēnu sasniegumus.


pedagogi



jomā

Mērķtiecīgas sadarbības organizēšana ar

uzņēmējiem, mācību priekšmetu skolotājiem


izglītības jomā


34

4.4.Skolas attīstības prioritātes jomā “Atbalsts skolēniem”


Joma Atbalsts skolēnam

Prioritāte 1. Diferencētas pieejas nodrošināšana skolēniem, skolēnu iesaistīšana virzienu izpētē sasaistē ar padziļinātu mācību

priekšmetu apguvi.

2. Skolēnu drošības un veselības atbalsta pasākumi.

Mērķis Veidot pozitīvu, labvēlīgu un drošu mācību vidi skolā skolēniem izglītības ieguvē

Novērtēšanas kritēriji 1. Skolēnu veselības stāvokļa izvērtējums

2. Skolēnu piedalīšanās skolas pasākumos

3. Skolēnu līdzpārvaldes darbības atbalstīšana

Ieviešanas gaita


pārraudzība

Darbs ar skolēniem, kuriem mācības sagādā

grūtības, un darbs ar skolēniem, kuri mācās

speciālā izglītības programmā.

Atbalsta komanda, direktora

vietnieces izglītības un



Konsultāciju un individuālā darba nodrošināšana

gan talantīgajiem skolēniem, gan ar tiem, kam

mācību sagādā grūtības


izglītības jautājumos,

mācību priekšmetu skolotāji


Informēt audzēkņus par turpmākām izglītības

iespējām Skolā ar padziļināto novirzienu

vidusskolā

Metodisko komisiju


skolotāji


Skolēnu veselības stāvokļa izvērtēšana Skolas medmāsa

Reizi semestrī Skolēnu medicīniskās

kartes, ģimenes ārstu

zīmes

Direktors

Skolēnu iesaisitīšana skolas attīstības plānošanā Direktora vietnieces


Visu mācību gadu Sanāksmes Direktors

35



Prioritāte 1. Atbalsts skolēnu karjeras izglītībā.

2. Diferencētas pieejas nodrošināšna skolēnu apmācībā.

Mērķis Izglītot un atbalstīt skolēnus turpmākās izglītības un karjeras izaugsmē, atbalstīt ikviena skolēna individuālo izaugsmi.

Novērtēšanas kritēriji 1. Skolēnu sociālo nākotnes vajadzību izzināšana

2. Skolēnu piedalīšanās olimpiādēs, konkursos, skatēs

3. Skolotāju ieguldījums talantīgo skolēnu izaugsmes veicināšanā un palīdzība tiem, kuriem mācības sagādā grūtības

Ieviešanas gaita


pārraudzība

Karjeras izglītības programmas īstenošana

mācību priekšmetu stundu ietvaros atbilstoši

vecumam


pedagogi

Visu mācību gadu Metodiskie materiāli

Direktora vietniece


Mūsdienīgu un efektīgu darba formu

izmantošana, skolēnu piedalīšanās dažādās

skatēs un projektos


pedagogi

Visu mācību gadu Zinātniskā literatūra

semināri

Direktora vietniece


Sadarbībā ar pašvaldību, stimulēt talantīgākos

audzēkņus par labiem sasniegumiem mācībās.

Direktors Visu mācību gadu Direktors

Sadarboties ar skolēnu vecākiem skolēnu vēlmju

izzināšanā attiecībā uz mācību procesa

dažādošanu

Direktora vietniece


audzinātāji

Visu mācību gadu Sanāksmes Direktors

Sadarboties ar Latvijas un starptautiskajām

izglītības iestādēm vai organizācijām projektu

realizēšanā


vietniece audzināšanas jomā


36



Prioritāte Skolas iesaistīšanās ar izglītību saistītos projektos

Mērķis Veicināt skolēnu interesi par izglītību kā tādu un tās dotām iespējām

Novērtēšanas kritēriji 1. Skolēnu interese par iespējamām studijām citā valstī

2. Skolēnu ārpus izglītības programmu zināšanu papildināšana

3. Skolēnu svešvalodu zināšanu papildināšana.

Ieviešanas gaita


pārraudzība

Sadarboties ar Latvijas un starptautiskajām

izglītības iestādēm vai organizācijām projektu

realizēšanā




Skolēnu iesaistīšana projektu īstenošanā interešu

izglītības programmām




37

4.5.Skolas attīstības prioritātes jomā “Skolas vide”


Joma Skolas vide

Prioritāte Skolas ārējā un iekšējā publiskā tēla veidošana

Mērķis Izstrādāt skolas logo un veidot labvēlīgu iekšējo mikroklimatu

Novērtēšanas kritēriji 1. Skolas iekšējais mikroklimats

2. Skolas publiskais tēls

3. Skolas estētiskā vide

Ieviešanas gaita


pārraudzība

Iekšējā Skolas mikroklimata uzlabošana.

Direktora vietnieces, visi

pedagogi

Visu mācību gadu Pasākumi, sanāksmes,

pieredzes apmaiņas

braucieni

Direktors

Veidot skolēnos apziņu par labām uzvedības

normām un ievērot Skolas iekšējos kārtības

noteikumus.

Direktora vietnieces, klašu

audzinātāji

Visu mācību gadu Skolas iekšējie

noteikumi

Direktors

Attiecību: skolēns – skolotājs uzlabošana Direktora vietnieces, klašu

audzinātāji

Visu mācību gadu Pasākumi, sanāksmes Direktors

Izveidot skolai savu logo un informatīvo

prezentācijas materiālu.

Direktors Visu mācību gadu Finanšu resursi Direktors

Skolas estētiskās vides pilnveidošana Direktora vietnieces, visi

pedagogi


38


Joma Skolas vide

Prioritāte 1. Skolas publiskā tēla veidošana

2. Skolas piebūves celtniecība

Mērķis Veidot sadarbību ar uzņēmējiem, vecāku atbalsta biedrībām, vecākiem, medijiem.

Novērtēšanas kritēriji 1. Skolas publiskais tēls

2. Skolas telpu kapacitāte

Ieviešanas gaita


pārraudzība

Rīkot pasākumus Skolas prestiža celšanai Skolas

darbiniekos un sabiedrībā kopumā.

Direktors Visu mācību gadu Pasākumi, sanāksmes Direktors

Izveidot reklāmfilmu par skolu Direktors Visu mācību gadu Finanšu resursi Direktors

Izveidot ventilācijas, kondicionēšanas sistēmu

telpās, kurās tas ir nepieciešams

Saimniecības vadītājs Skolēnu brīvlaiks Finanšu resursi Direktors

Sadarbībā ar pašvaldību strādāt pie Skolas

piebūves projekta izstrādāšanas.

Direktors, saimniecības

vadītājs

Visu mācību gadu Finanšu resursi Direktors

39


Joma Skolas vide

Prioritāte 1. Skolas publiskā tēla veidošana

2. Skolas piebūves celtniecība

Mērķis Skolas jaunās piebūves celtniecība

Novērtēšanas kritēriji 1. Skolas publiskais tēls

2. Skolas telpu kapacitāte

Ieviešanas gaita


pārraudzība

Rīkot pasākumus Skolas prestiža celšanai Skolas

darbiniekos un sabiedrībā kopumā.

Direktors Visu mācību gadu Pasākumi, sanāksmes Direktors

Skolas jaunās piebūves celtniecība un ēdināšanas

bloka pārbūve

Direktors, saimniecības

vadītājs


40

4.6.Skolas attīstības prioritātes jomā “Skolas resursi”


Joma Skolas resursi

Prioritāte 1. Skolas materiāltehnisko resursu un iekārtu (t.sk. informācijas tehnoloģijas) atjaunošana un papildināšana.

2. Skolotāju darba kvalitātes izvērtēšana.

Mērķis Nodrošināt kvalitatīvu izglītības programmu īstenošanu skolā

Novērtēšanas kritēriji 1. Skolas materiāltehniskie resursi

2. Skolas personālresursi

Ieviešanas gaita


pārraudzība

Jaunu materiāltehnisko iekārtu iegāde un

atjaunošana.

Saimniecības vadītājs Visu mācību gadu Finanšu resursi Direktors

Sporta zāles inventāra papildināšana Sporta skolotāji,

saimniecības vadītājs


Sporta zāles jumta un ventilācijas remonts Saimniecības vadītājs Visu mācību gadu Finanšu resursi Direktors

Skolotāju darba kvalitātes sasaistīšana ar

pašvaldības piemaksu skolotājiem.


vietnieki


41


Joma Skolas resursi


2. Skolas personālresursu apzināšana/ pārkvalificēšana jauno izglītības programmu īstenošanai.




Ieviešanas gaita


pārraudzība


atjaunošana.


Mājturības kabinetu aprīkošana un pārbūve. Saimniecības vadītājs,

mājturības un tehnoloģiju

priekšmeta skolotāji.

Skolēnu vasaras

brīvlaiks

Finanšu resursi Direktors

Veicināt skolotāju piedalīšanos savā profesionālā

pilnveidē.


vietnieki

Visu mācību gadu Kursi, semināri Direktors

42


Joma Skolas resursi


2. Skolas personālresursu apzināšana/ pārkvalificēšana jauno izglītības programmu īstenošanai.




Ieviešanas gaita


pārraudzība


atjaunošana.


Ķīmijas laboratorijas izveide Saimniecības vadītājs,

ķīmijas skolotājs.

Skolēnu vasaras

brīvlaiks

Finanšu resursi Direktors

Pedagogu profesionālā pilnveide. Direktors, direktora

vietnieki

Visu mācību gadu Kursi, semināri Direktors

Īstenot tālākizglītības plānu, veicot

nepieciešamās korekcijas

MK vadītāji Visu gadu Tālākizglītības plāns Direktora vietnieki

izglītības

jautājumos

43

4.7.Skolas attīstības prioritātes jomā “Skolas darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana”


Joma Skolas darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana

Prioritāte Skolas darba demokrātiska un pilnvērtīga izvērtēšana un mūsdienīgu un efektīvu darba formu ieviešana skolā.


Novērtēšanas kritēriji 1. Skolotāju, skolēnu un to vecāku aptaujas

2. Skolas pašnovērtējums

3. Skolas attīstības plāns

4. Skolotāju darba kvalitātes izvērtēšanas kritēriji

Ieviešanas gaita


pārraudzība

Skolotāju, skolēnu un to vecāku anketēšana Direktors, direktora


Visu mācību gadu Anketēšana, aptauju

veikšana

Direktors

Skolas pašvērtējuma un attīstības plāna izstrāde Direktors, direktora

vietnieki

Mācību gada

1.semestris

Valsts normatīvie



noteikumi

Direktors

Skolotāju pašvērtējuma izstrāde un darba

kvalitātes kritēriju izstrāde


vietnieki




noteikumi

Direktors

44



Prioritāte Skolas vadības darbs pilnvērtīga mācību procesa nodrošināšanā.


Novērtēšanas kritēriji 1. Skolas iekšējie noteikumi


3. Skolas sadarbības veicināšana ar Pašvaldību, nevalstiskām un citām organizācijām

Ieviešanas gaita


pārraudzība

Veikt skolas dokumentācijas regulāru atbilstības

pārraudzību

Direktors Visu mācību gadu Valsts normatīvie



noteikumi

Paškontrole

Semināru, kursu, lekciju organizēšana

pedagogiem un darbiniekiem


vietnieki

Vienu reizi

semestrī

Kursi, semināri, lekcijas Direktors

Sadarbība ar Skolas padomi, vecāku vēlmju

apzināšana un ieteikumu realizēšana

Skolas padomes

priekšsēdētāja


45



Prioritāte Skolas vadības darbs pilnvērtīga mācību procesa nodrošināšanā.


Novērtēšanas kritēriji 1. Skolas iekšējie noteikumi


3. Skolas sadarbības veicināšana ar Pašvaldību, nevalstiskām un citām organizācijām

Ieviešanas gaita


pārraudzība

Veikt skolas dokumentācijas regulāru atbilstības

pārraudzību




noteikumi

Paškontrole

Skolas attīstības plāna izstrāde turpmākiem trim

gadiem




noteikumi

Semināru, kursu, lekciju organizēšana

pedagogiem un darbiniekiem


vietnieki

Vienu reizi

semestrī

Kursi, semināri, lekcijas Direktors

Sadarbība ar Skolas padomi, vecāku vēlmju

apzināšana un ieteikumu realizēšana

Skolas padomes

priekšsēdētāja


Skolas direktors: (PARAKSTS) Č. Batņa

46

Documents

ATTĪSTĪBAS PLĀNS - Jaunumi · ATTĪSTĪBAS PLĀNS 2014./2015-2016./2017. mācību gadiem Skolas direktors: Česlavs Batņa Ikšķilē 2014 . 2 ... Skolas vadības darbu nodrošina