JELGAVAS TEHNIKUMS

AINĀRS KREIJA

Metodiskā izstrādne

AUTOMOBI ĻU ELEKTROIEK ĀRTA

Jelgava

2013

SATURS

1. Anotācija .......................................................................................................... 3 lpp 2. Tēmas materiāls ............................................................................................... 4 lpp

2.1 Ievads automobiļu elektroiekārtu vispārīgs raksturojums.......................... 4 lpp 2.2 Elektroiekārtas ierīču iedalījums pēc uzdevuma ....................................... 4 lpp

2.3 Elektroenerģijas avoti ................................................................................ 5 lpp 2.4 Elektroenerģijas patērētāji ......................................................................... 6 lpp 2.5 Kontroles ierīces ........................................................................................ 8 lpp 2.6 Elektroiekārtas sistēmas ............................................................................. 9 lpp 2.7 Elektroapgādes sistēma ............................................................................ 10 lpp 2.8 Iedarbināšanas sistēma ............................................................................. 11 lpp 2.9 Aizdedes sistēma .......................................................................................12 lpp 2.10 Apgaismošanas sistēma ...........................................................................13 lpp 2.11 Kontroles un informācijas sistēma...........................................................14 lpp 2.12 Palīgierīču un elektropiedziņas sistēma ..................................................17 lpp 2.13 Komutācijas un aizsardzības sistēma ......................................................18 lpp 2.14 Elektroiekārtu ekspluatācijas nosacījumi ................................................19 lpp 3. Izmantoto avotu saraksts ............................................................................... 20 lpp

1. Anotācija

Metodiskajā izstrādnē „Automobiļu elektroiekārta” apkopoti

lekcijas materiāli par automobiļu elektroiekārtas nozīmi, vispārīgu iedalījumu, galvenajām sistēmām un to elementiem.

Metodiskais materiāls izpildīts 20 lappušu apjomā, papildināts ar attēliem. Izstrādnes mērķis: Iepazīstināt ar automobiļu elektroiekārtas nozīmi, vispārīgu

iedalījumu, galvenajām sistēmām un to elementiem.

Izstrādnes uzdevumi: Rosināt izpratni un pilnveidot zināšanas par automobiļu

elektroiekārtām, to galvenajām sistēmām un to elementiem.

Sasniegt tādu zināšanu un prasmju līmeni, kas ļautu sekmīgi

īstenot mācību programmu mācību priekšmetā, izvēlētajā

specialitātē, brīvi orientēties automobiļu elektroiekārtā, tās

sistēmās, sistēmu elementos.

Tēmai atvēlētais laiks: 4 stundas

3

2.1. Ievads Automobiļu elektroiekārtu vispār īgs raksturojums

Lai automobiļiem nodrošinātu augstas ekspluatācijas īpašības, tajos plaši izmanto iekārtas un ierīces no dažādām tehnikas jomām, kuras var būt pneimatiskas hidrauliskas mechāniskas optiskas elektriskas ETC Jēdzienā automobiļu elektroiekārtas, pieņemts apvienot iekārtas,ierīces un mechanismus elektriskus pusvadītāju gaismas tehnikas mikroelektronniskas nanotechnoloģiskus mechāniskus ETC 2.2 Iekārtās izmantojamās ierīces atkarībā no to uzdevuma var iedalīt šādās galvenajās grupās: ● elektroenerģijas avoti ● elektroenerģijas patērētāji ● kontroles ierīces

4

2.3 Elektroenerģijas avotu uzdevums ir nodrošināt visus patērētājus un pietiekamu elektroenerģijas jaudu dažādos automobiļa ekspluatācijas apstākļos. 1. att.

1. ģeneratoriekārta - elektroenerģijas avots pie darbojoša motora un auto kustības laikā 2. AKB - elektroenerģijas avots pie nedarbojoša motora

5

2.4 Elektroenerģijas patērētāji izpilda automobiļos visdažādākās funkcijas, sākot no darba maisījuma aizdedzināšanas līdz pat to mezglu, agregātu un paša automobiļa darba pārbaudei un vadības režīmu izvēlei. Atkarībā no pielietojuma patērētāji iedalās ☻ pastāvīgas slodzes - jānodrošina motora darbība un auto kustība piem. aizdedzes sistēma elektriskais degvielas sūknis elektroniskās vadības ierīces (EVB) ETC ☻ ilgstošas slodzes - darbosies auto kustības laikā piem. tuvās gaismas arī gaišajā diennakts laikā tālās gaismas tumšajā diennakts laikā radio ETC ☻ īslaicīgas slodzes piem. kvēlsveces D motoriem STOP signāls atpakaļgaitas lukturi ETC

6

2. att. Elektroenerģijas patērētāji automobiļos

7

2.5 Kontroles ierīces sniedz informāciju par automobiļa vai kādas tā sistēmas stāvokli. Šīs ierīces var būt atsevišķs aparāts vai arī sastāvēt no devēja jeb mērpārveidotāja un atsevišķa uztvērēja.

3. att.

1. F - ieejas lielums 2. E - izejas lielums 3. AK - izpildmehānisms 4. SG - EVB 5. SE - mērpārveidotājs 6. SA - aizdedzes slēdzis

8

2.6 Elektroiekārtas galvenās sistēmas Elektroiekārtu daudzfunkcionālā nozīme prasa no automobiļu konstruktoriem un ražotājiem specifisku pieeju kā to konstruēšanai, tā arī ekspluatācijai. Elektroiekārtas pieņemts aplūkot kā tādu sistēmu kopumu, kurām ir atsevišķa nozīme, bet tajā pašā laikā tās dažādā veidā ir saistītas gan savā starpā, gan arī ar citām sistēmām. piem. aizdedze + benzīna iesmidzināšanas sistēma bremzes + motora vadība (ESP)

ETC

Automobiļu elektroiekārtas nosacīti var iedalīt ♣ elektroapgādes ♣ iedarbināšanas ♣ aizdedzes ♣ apgaismošanas ♣ gaismas un skaņas signalizācijas ♣ kontroles un informācijas ♣ palīgierīču un elektropiedziņas ♣ komutācijas un aizsardzības sistēmās.

9

2.7 Elektroapgādes sistēmā ietilpst ģeneratoriekārta un akumulatoru baterija. Elektroapgādes sistēmas uzdevums ir nodrošināt visus patērētājus un pietiekamu elektroenerģijas jaudu dažādos automobiļa ekspluatācijas apstākļos. AKB - pie nedarbojoša motora Ģeneratoriekārta - pie darbojoša motora un automobiļa kustības laikā 4. att.

Ģeneratoriekārtā ietilpst ģenerators - EDS inducēšanai taisngriezis - strāvas pārveidošanai no 3~ AC uz pulsējošu DC dažādi regulatori (U I) - jo raugi ģenerators var inducēt EDS ļoti plašā diapazonā atkarībā no motora kloķvārpstas apgriezieniem

10

2.8 Iedarbināšanas sistēmas uzdevums ir iegriezt motora kloķvārpstu līdz tādiem apgriezieniem, kas nodrošina iekšdedzes procesu gan Otto gan dīzeļmotoriem Iedarbināšanas sistēma sastāv no akumulatoru baterijas startera ar tā vadības releju iedarbināšanas atvieglošanas ierīcēm 5. att.

1. AKB 2. aizdedzes slēdzis 3. startera relejs 4. starteris 5. sakabes mehānisms 6. spararats 7. motora kloķvārpsta

11

2.9 Aizdedzes sistēma nodrošina darba maisījuma aizdedzināšanu benzīna jeb Otto motora cilindros noteiktā motora darba režīmam atbilstošā momentā, izmantojot augstsprieguma dzirksteles veidošanos starp sveces elektrodiem. Bez svecēm aizdedzes sistēmā ietilpst sprieguma pārveidošanas un uzkrāšanas ierīces pārtraucējs – sadalītājs vadības un regulēšanas ierīces augstsprieguma vadi 6. att.

1. AKB 2. aizdedzes slēdzis 3. indukcijas spole 4. pārtraucējs 5. sadalītājs 6. aizdedzes svece

12

2.10 Apgaismošanas un gaismas signālu sistēma apvieno

gaismas ierīces (galvenie lukturi) gaismas signalizācijas lukturus (gabarītgaismas, virzienrādītāju, atpakaļgaitas u.c. gaismas) vadības un komutācijas ierīces

7. att.

13

2.11 Kontroles un informācijas sistēma sniedz informāciju par auto motora darbību braukšanas režīmu sistēmu un visa auto technisko stāvokli un kustības drošību Kontroles un informācijas sistēmā ietilpst spiediena temperatūras līmeņa ātruma mērpārveidotāji kā arī gaismas vai skaņas indikatori Galvenā informācija tiek apkopota un uzrādīta vadības jebšu kontrolpanelī signālspuldzes skaņas signālierīces indikatori mēraparāti un mērierīces Izveidojot kontrolpaneli tiek ievērots inform ācijas zonējums svarīgākie informācijas rādītāji tiek novietoti centrā mazāk svarīgie vairāk uz malām, mazāk aktīvā zonā Mēraparāti izvēlēti lai nebūtu apgrūtināta informācijas nolasīšana, ar vienkāršām skalām, ne īpaši augstu precizitāti, bet obligāti pareizu informāciju Gaismas indikatoru krāsas visi auto ražotāji izvēlas vienoti ievērojot funkcionālo nozīmi svarīgumu Gaismas indikatori un signāllampas iedegas vairākos gadījumos kas liecina par

♣ izdarītu manipulāciju vai manevru ♣ neizdarītu manipulāciju vai manevru ♣ pašpārbaudes testa rezultātiem ♣ ieslēgtu agregātu vai ierīci ♣ svarīgākām vadības sviru vai slēdžu novietojuma vietām ♣ avārijas režīma iestāšanos kādā no sistēmām

14

Par neiejaukšanos kādas sistēmas darbībā liecina krāsa nomierinoša

parasti zaļa vai zila piem. tuvās tālās gaimsiņas Inform ējoša un brīdinoša krāsa parasti dzeltena vai oranža piem. degvielas rezerve kvēlsveču darbība meh. gaisa vārsta atvērums CHECK ENGINE ETC Par kādas sistēmas bojājumu un avārijas režīma iestāšanos liecina krāsa uzbudinoša, vienmēr sarkana piem. dzeses sistēmas t° paaugstināšanās eļļas spiediena pazemināšanās nelādē ģenerators bremžu skidruma līmeņa pazemināšanās ETC AVĀRIJAS REŽĪMA GAISMAS INDIKATORI PARASTI PRAKS Ē TIEK APVIENOTI AR SKA ŅAS SIGNĀLU! Bez indikatoriem un signalizācijas spuldzēm panelī var uzstādīt rādītājus dažādas mērrierīces piem. spidometrs tahometrs ekonometrs tahogrāfs ETC

15

Kontroles un vadības panelis

Lai gan tehniskie izpildījumi attīstoties tehnoloģijām kontrolpaneļiem var var būt dažādi, nepieciešamā informācija panelī palikusi praktiski nemainīga braukšanas ātrums nobraukums motora t° eļļas spiediens signalizācija par ieslēgtu tuvo vai tālo gaismu signalizācija par elektroapgādes sistēmas darbību signalizācija par neatbrīvotu stāvbremzi signalizācija par ieslēgtu aizdedzi virzienrādītāju un piespiedu apstāšanās signalizācijas atkārtotāji ETC Jaunās paaudzes auto aprīkoti borta datoru, kas bez galvenās informācijas var piedāvāt vēl veselu kaudzi ekstru faktisko un vidējo degvielas patēriņu vidējo ātrums t° iekšā un ārā GPS ETC 8. att.

16 2.12 Palīgierīču un elektropiedziņas sistēma, kurā ietilpst elektromotori motorreduktori elektrosūkņi ETC Palīgierīču un elektropiedziņas sistēmas lieto logu tīrīšanai apkurei durvju bloķēšanai ventilācijai ETC 9. att.

17

2.13 Komutācijas un aizsardzības aparatūras sistēmā ietilpst dažādi slēdži, pārslēdži, releji, drošinātāju bloki, savienojošie paneļi u.c. 10. att.

18 2.14 Elektroiekārtu ekspluatācijas nosacījumi

Automobiļu elektroiekārtu drošai darbībai traucē smagie ekspluatācijas apstākļi, kas ir daudz

komplicētāki nekā sadzīves ierīcēm, biroja datortehnikai vai citām universālām iekārtām.

Tāpēc, lai automobiļu ekspluatācija būtu efektīva, jāņem vērā tādi svarīgi faktori kā klimatiskā, mehāniskā, elektriskā, elektromagnētiskā, ekspluatācijas un radioaktīvā ietekme

uz elektroiekārtu kopumā.

Klimatisk ā ietekme izsauc fizikāli ķīmiskus procesus, kuri izmaina materiālu īpašības un izraisa atteices. augstas t° zemas t° postošākā iedarbība tomēr ir strauja t° izmaiņa mitrums putekļi+smiltis Mehāniskā ietekme parasti saistās ar sitieniem, vibrācijām, paātrinājumiem, kam ir pakļautas elektroiekārtas Elektrisk ā ietekme saistās ar to, ka borta tīkla spriegums automobilim pastāvīgi svārstās un var radīt ilgstošas un īslaicīgas sprieguma izmaiņas. (U I) Elektromagnētiskā ietekme uz elektroiekārtām izpaužas elektriskā un magnētiskā lauka veidā. Radioaktīvā ietekme saistās ar elektroiekārtu atteici, ko izraisa arī radioaktīvais starojums, (α, β, γ )kura ietekmē mainās elektronu un optisko komponenšu materiālu fizikālās un ķīmiskās īpašības, kas izsauc to parametru degradāciju, un iekārtu sabojāšanos.

Paldies par uzmanību!

19

3. Izmantoto avotu saraksts

1. J. Ozoliņš Elektrotehnika I 2006. skolotāja darba burtnīca pdf 2. J. Ozoliņš Elektroiekārtas II 2006. skolotāja darba burtnīca pdf 3. auto pdf

20