Latvijas energoneatkarība

un biogāzes vieta tajā

19.03.2011, Rīga, 20. Zaļās partijas kongress

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

2009/28/EK• arvien plašāki tehnoloģiskie uzlabojumi, stimuli sabiedriskā transporta tīkla

plašākai izmantošanai un paplašināšanai, energoefektīvu tehnoloģiju izmantošana tādas enerģijas izmantošana transporta nozarē, kas iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem;

• izaugsmes un nodarbinātības iespējas, ko dalībvalstīm un to reģioniem dod ieguldījumi atjaunojamās enerģijas ražošanas jomā reģionālajā un vietējā līmenī

• no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas attīstībai vajadzētu būt cieši saistītai ar energoefektivitātes veicināšanu

• atbalstīt decentralizētās atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas demonstrācijas fāzē un pirms izlaišanas tirgū fāzē

• par biodegvielas un citu atjaunojamo veidu degvielas izmantošanas veicināšanu transportā

• Lai izmantotu visu biomasas potenciālu, jāveicina labāka esošo koksnes rezervju mobilizācija un jaunu mežsaimniecības sistēmu izveide

• Lai ātri attīstītu atjaunojamo energoresursu izmantošanu, jāņem vērā no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas devums vides aizsardzības un klimata pārmaiņu jomā izvirzīto mērķu sasniegšanā, jo īpaši salīdzinājumā ar neatjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtām.

EIROPAS PARLAMENTA UN

PADOMES DIREKTĪVA 2009/28/EK

(12) Lauksaimniecības atkritumu izmantošana, piemēram, kūtsmēslu un vircas, kā arī citu dzīvnieku izcelsmes vai organisku atkritumu izmantošana biogāzes iegūšanai, ņemot vērā lielo siltumnīcefekta gāzu emisijas ietaupījumu, nozīmē ievērojamas priekšrocības attiecībā uz vidi, gan ražojot siltumu un elektroenerģiju, gan izmantojot tos par biodegvielu. Ņemot vērā biogāzes ražošanas iekārtu decentralizēto raksturu un reģionālo investīciju struktūru, tās var būtiski veicināt lauku teritoriju ilgtspējīgu attīstību, kā arī piedāvāt lauksaimniekiem jaunas ienākumu iespējas.

Biogāzes ražošanas potenciāls Latvijā, milj.m3 gadā

Biogāzes ražošanas un attīstības programma 2007 -2010

95; 53%

23; 13%

10,8; 6%

10,65; 6%

23; 13%

16,8; 9% kūtsmēsli

bioloģiski noārdāmie sadzīvesatkritumi

notekūdeņu attīrīšanas dūņas

dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti

pārtikas pārstrādes atkritumi

zaļmasa

179,25 milj. m3 biogāzes gadā, kas atbilst apmēram 55 MW el. uzstādītai jaudai

Elektroenerģijas ražošana Latvijā no biogāzes, MW el.

uzstādītās jaudas

gads 2001-2008 2009 201006-07. 2011izdalītā kvota 2009. gadā

izdalītā kvota 2010. gadā

pēc Rīcības plāna 2020. gadā

izgāztuves 5,94 0,17 0,17       

notekūdeņi 2,096           

lauksaimniecība 0,26  4,71 13,05     

citas nozares 1    1,96     

               

kopā 9,296 9,466 14,3 29,352 54,6 58,5 92

Elektroenerģijas ražošana Latvijā no biogāzes, MW el.

uzstādītās jaudas

Vai mums ir iespējams šo Rīcības plāna mērķi

sasniegt? Enerģijas ieguves iespējas Latvijā no 1

ha/gadā: • Mežs (koksnes pieaugums) 26,8-33,5

GJ/ha• Augkopības kultūraugi (biogāze) 100-150

GJ/ha• Biodīzeļdegviela (no rapša sēklām) 37-45

GJ/ha• Degvielas bioetanols (no graudiem) 27-36

GJ/ha

Avots: Indulis Emsis, prezentācija LBA konferencē 2008. gadā

Vai mums ir iespējams šo mērķi sasniegt?

Biogāzes ražošanas iespējas Latvijas laukos:• No 200-300 tūkst. ha augkopības kultūru varētu

iegūt 1,2miljrd. m3 biogāzes• Varētu uzcelt 600 BEI 500 KWel• Jābūvē pie lielajām fermām: 345 liellopu, kur

govju skaits lielāks par 100, 43 cūku, kur skaits lielāks par 1000, 14 putnu, kur skaits lielāks par 17000

• BEI jāizmanto visus tuvākā apkārtnē pieejamos organiskos atkritumus

Biogāzes ražošanas potenciāls Latvijā

Vilis Dubrovskis, 2007

POLITISKA PROBLĒMA

Likumdošana: - Biogāzes ražošanas programma – līdz 2011. gadam- MK noteikumu nepārtraukta maiņa- Biodegvielu likums – nepilnīgs- Enerģētikas likums – ik pa brīdim tiek pilnveidots (mainīts)- u.t.t.

VAI BŪS UN KO DOS ATJAUNOJAMĀS ENERĢIJAS

LIKUMS ?

Biežāk uzdotie jautājumi un izteiktās pretenzijas

• Kāpēc ir jāmaksā tik augsta cena, lai atbalstītu atjaunojamās enerģijas ražotāju?

• Ārzemēs par zaļo enerģiju tik daudz nemaksā• Kāpēc netiek izmantots siltums? • Vai visos Latvijas laukos vajag audzēt

kukurūzu un par labību aizmirst?• Iekārtas piesmirdina apkārtni un piesārņo vidi• u.t.t.

Biogāzes ražošanas attīstības problēmas

• Tehnoloģiskās problēmas:

- Trūkst ilgtermiņa pieredzes biogāzes iekārtu ekspluatācijā

- Projektu attīstītāji pārvērtē plānoto biogāzes iekārtu ražību

- Siltumenerģijas efektīva (komerciāla) izmantošana • Politiski ekonomiskās problēmas:

- trūkst vienotas valsts ekonomiskās politikas, tai skaitā lauksaimnieciskās politikas,

- valsts iestādes savā starpā reāli nesadarbojas

- ir izveidoti daudzi birokrātiski šķēršļi visās nozarēs

- ir sajaukušās enerģijas monopolu un valsts intereses

Tiešie maksājumi par lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru vidēji no 2007. - 2013.gadam (Euro)

441405 380 374

323 307 289 287 273 265 257 245 232 231 227 219 209 181 177 169 158 147 142 137 132102 92

63

050

100150200250300350400450500

Grie

ķija

Nīd

erla

nde

Beļ

ģija

Dān

ija

Vāc

ija Īrija

Luks

embu

rga

Mal

ta

Fra

ncija

Itāl

ija

Vid

ēji E

S -

15 Som

ija

Vid

ēji E

S -

25

Zvi

edrij

a

Apv

ieno

tāka

ralis

te

Aus

trija

Slo

vēni

ja

Kip

ra

Čeh

ija

Spā

nija

Ung

ārija

Por

tugā

le

Sol

vāki

ja

Vid

ēji E

S -

10 Pol

ija

Liet

uva

Igau

nija

LAT

VIJ

A

Euro

Tiešo maksājumu un Lauku attīstības programmas 2007. - 2013.gadam atbalsts vidēji par lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru (Euro)

1382

574471 441 423 398 391 391 390 385 377 355 328 314 314 304 301 294 288 287 251 250 248 243 224 210 198 154

0200400600800

1000120014001600

Mal

ta

Grie

ķija

Slo

vēni

ja

Nīd

erla

nde

Beļ

ģija

Dān

ija

Vāc

ija

Aus

trija

Luks

embu

rga

Īrija

Som

ija

Itālij

a

Kip

ra

Zvi

edrij

a

Kop

ā E

S -

15

Fra

ncija

Kop

ā E

S -

25

Por

tugā

le

Čeh

ija

Sol

vāki

ja

Ung

ārija

Kop

ā E

S -

10

Pol

ijaA

pvie

notā

kara

liste

Igau

nija

Spā

nija

Liet

uva

LAT

VIJ

A

ATJAUNOJAMIE ENERGORESURSI

VĀCIJĀ• Saskaņā ar Direktīvu 2009/28/EK Vācijā 2020. gadā ar

AER enerģiju jānosedz 28 %, tā radot 250 000 darba vietu

• Biogāzes iegūšana jākāpina 3 reizes

2010. gada rezultāts – tuvu pie 6000 biogāzes iekārtu, sasniedzot kopējo el. jaudu 1950 MW, tādā veidā nodrošinot ar enerģiju 4,5 milj. mājsaimniecību un panākot 12 000 izveidotas darba vietas

Biogāzes ražošana Vācijā

Peter Weiland pētījums: Salīdzināta 400 dažādu iekārtu darbība viena gada laikā: • Iekārtu lielums 700 – 9000 m3, no tām 1/3 ar tilpumu 2000 – 3000 m3, apm. 1/2 ar tilpumu

virs 3000 m3• Iekārtu jauda – 50 – 2100 KW el., no tām 42% - ap 500 KW – šis skaitlis atspoguļo jaunā

AER likuma darbību• Substrātu sausna – 18-36%, kas attiecīgi prasa atbilstošu padeves un maisīšanas tehniku un

papildus enerģijas pašpatēriņu,• Enerģijas pašpatēriņš – 5-20% no saražotās el. enerģijas (70 % gadījumu pašpatēriņš ir 6-10

%)• 90% no iekārtām vairāk vai mazāk izmanto kukurūzu• 50% no iekārtām izmanto zāli• Substrātu dinamiku skat. nākamā attēlā

Vai mēs gribam Latvijā ko tādu redzēt?

Bet ko tādu redzēt?

Bet varbūt ko līdzīgu šim?

Biogāzes ražošana Vācijā

• būtiska biotehnoloģijas priekšrocība apkārtējās vides aspektā ir emisiju samazinājums (metāns, ogļskābā gāze, amonjaks), nenotiek metāna nekontrolēta emisija atmosfērā.

• Ir resursi

• Ir un būs enerģijas deficīts

• Konvenciālās enerģijas iepirkuma cenas aug

• Attīstās un dažādojas ekonomika lauku reģionos, rodas jaunas darba vietas, sakārtojas infrastruktūra

• sakarā ar to, ka tiek ražots atjaunojamais energonesējs - biogāze, tad šāda organisko vielu sadalīšana bioreaktorā būtībā ir konsekventa enerģijas resursu taupīšana

• Šķidrmēslu kvalitāte pēc to anaerobas apstrādes uzlabojas. Smaku emisija samazinās, jo smakas veidojošās vielas, kā, piemēram, gaistošas taukskābes vai fenoli, anaerobajā procesā lielā mērā tiek noārdītas. Uzlabojas šķidrmēslu homogēnā struktūra, kas atvieglo to pārsūknēšanu un izlaistīšanu.

• Pārraudzēti škidrmēsli ir labāks mēslojums par parastu vircu, jo mineralizācijas gaitā ir mainījusies C/N attiecība un mēslojums ir kļuvis augiem vieglāk uzņemams un izmantojams. Attiecīgās veģetācijas fāzēs šo mēslojumu var izmantot pat kā pamatmēslojumu.

• Organisko atkritumproduktu vietā tiek radīta enerģija un izmantotas barības vielas. Tātad ar biogāzes ražošanu var mainīt (uzlabot) videi draudzīgu saimniekošanu un decentralizēt atkritumu saimniecības . Zemnieki, kuri, piemēram, savās biogāzes iekārtās utilizētu apdzīvoto vietu organiskos atkritumus, pildītu būtībā komunālo dienestu atsevišķas funkcijas.

• Rūgšanas process samazina patogēno mikroorganismu skaitu (koli baktērijas, salmonellas u.c.) nezāļu sēklu dīgtspēju.

• Minerālmēslu un ūdens ekonomija. Pārraudzētie šķidrmēsli kā mēslojums lielā mērā aizvieto minerālmēslus un uztur zināmu mitruma līmeni uz laukiem.

• Atbalsts klimata aizsardzības pasākumiem. Atjaunojamās enerģijas avotu apjomiem ar katru gadu ir jāpalielinās un biogāzes ražošana tiešā mērā sasaucās ar šo jautājumu

• sadedzinot biogāzi gāzes ģeneratoros, mēs iegūstam gan siltumu, gan el. enerģiju. Ar siltumu var nodrošināt ēku apkuri un karstā ūdens apgādi El.enerģijas ražošana un pārdošana būtiski uzlabo pašas iekārtas ekonomiskumu.

Daži iemesli, kāpēc celt biogāzes iekārtas

Ilgtspējīgs anaerobās fermentācijas ceļā iegūtas

biogāzes cikls

AL SEADI, 2002

Biogāzes ražošanas iekārta Vecaucē

Biogāzes ražošanas iekārta Zaļenieku novadā

Daži jautājumi atbildīgajām

institūcijām un to darbiniekiem

Jautājumi Zemkopības ministrijai• Platību maksājumi• Neapsaimniekotās zemes – 8-10% no kopējās lauksaimnieciski

izmantojamās zemes• Kāda ir lauksaimniecības un mežsaimniecības politika: audzēt labību,

turēt mājlopus vai pāriet uz zaļmasas ražošanu? Vai arī sākt intensīvu koksnes biomasas audzēšanu?

• Kā koksnes biomasas apjomu palielināšana „iet kopā” ar kokapstrādi un tās apjomu palielināšanu?

Jautājumi par reģionālo attīstību:• kāpēc daudzviet novadi savos plānos nevēlas redzēt pagastu, ciemu

un mazpilsētu apkuri ar AER? Jautājumi par un ap likumiem:• kāpēc esošie likumi neļauj pārdot saražoto siltumu potenciālam

patērētājam, ja apkures zonā ir jau kāds cits siltuma ražotājs? Vai tā nav tirgus kropļošana un zināmu interešu lobēšana?

Paldies par

uzmanību!• Adrese:Dzintara iela 60, Rīga, LV1016, Latvija,

vai Raiņa iela 29, Jelgava, LV-3001, Latvija • Web:www.latvijasbiogaze.lv

• E-mail:latvia.biogas@gmail.com

Var arī tieši: • Mob.tel:29425176 – Andis Kārkliņš

• andis.karklins@apollo.lv